Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.24 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1145 4536271 4358182 2026-10-15T06:03:26Z ~2026-55573-42 151921 4536271 wikitext text/x-wiki {{Sporta infokaste |attēls = Jordan_by_Lipofsky_16577.jpg |att_izm = 225px |apraksts = [[Maikls Džordans]] lecienā, lai ietriektu bumbu grozā no augšas (''[[slam dunk]]''). |savienība = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] |iesauka = |pirmais = 1891. gads [[Springfīlda (Masačūsetsa)|Springfīlda]], [[Masačūsetsa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |reģistrētie = |klubi = |kontakts = Kontakts |komanda = 12 līdz 15 (5 uz laukuma katrai komandai) |jdzimums = Atsevišķs |kategorijas = Iekštelpu vai ārpustelpu |bumba = [[Basketbola bumba]] |olimpisks = Kopš 1936. gada }} '''Basketbols''' ({{val|en|basketball}}, no ''basket'' — '[[grozs]]' un ''ball'' — '[[bumba]]'), līdz 1951. gadam arī '''groza bumba''', [[sarunvaloda|sarunvalodā]] '''basītis''' vai '''baskets,'''<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Anglicismi latviešu valodā |author=Juris Baldunčiks |authorlink=Juris Baldunčiks |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0304059354%7carticle:DIVL702%7cpage:71%7cissueType:B |year=1989 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=5-7966-0078-8 |page=67 |accessdate={{dat|2017|07|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0304059354%7carticle:DIVL702%7cpage:71%7cissueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> ir [[sports|sporta]] veids, kurandas ar pieciem spēlētājiem katrā cenšas gūt punktus, izmetot bumbu cauri stīpai (''grozam''), ievērojot īpašus noteikumus. Kopš basketbola izgudrošanas [[Springfīlda (Masačūsetsa)|Springfīldā]], [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], [[1891]]. gadā, tas ir attīstījies, lai kļūtu par patiesi starptautisku sporta veidu. Organizēta spēle līgās radās ''Jauno vīriešu kristīgajā apvienībā'' ([[Jauno vīriešu kristīgā apvienība|YMCA]]); pirmās līgas tika veidotas augstskolās. Ar laiku basketbols kļuva par profesionālu sporta veidu. Lai gan tā bija amerikāņu sporta spēle, basketbols strauji izplatījās starptautiski un mūsdienās izcili spēlētāji un komandas ir visā pasaulē. Basketbolu pamatā spēlē telpās — [[Basketbola laukums|basketbola laukumā]]. Punkti tiek gūti, iemetot [[Bumba|bumbu]] cauri grozam no augšas; komanda ar visvairāk gūtiem punktiem spēles beigās uzvar. Bumba drīkst tikt vadīta pa laukumu, sitot to pret zemi (''driblējot'') vai piespēlējot komandas biedriem. Ļaunprātīgs fizisks kontakts (''piezīme'') ir aizliegts, un ir arī nosacījumi, kā drīkst rīkoties ar bumbu. Basketbolā spēlētājiem ir 5 pozīcijas laukumā: # [[Saspēles vadītājs]] # [[Uzbrūkošais aizsargs]] # [[Vieglais uzbrucējs]] # [[Spēka uzbrucējs]] # [[Centrs (basketbols)|Centrs]] Laika gaitā basketbols ir attīstījies, ietverot sevī pazīstamus mešanas, piespēlēšanas un driblēšanas paņēmienus, kā arī spēlētāju pozīcijas laukumā, uzbrukuma un aizsardzības stratēģijas. Kamēr sacensībās basketbols tiek stingri uzraudzīts, vairākas basketbola variācijas ir attīstījušās ikdienas spēlei. Basketbols ir arī iecienīts skatītāju sporta veids. == Basketbola vēsture == [[Attēls:Dr. James Naismith.jpg|180px|thumb|left|Džeimss Neismits]] [[1891]]. gada [[decembris|decembrī]] Makgilas universitātes fiziskās kultūras un [[Jauno vīriešu kristīgā apvienība|YMCA]] (mūsdienās — Springfīldas Universitāte) doktors [[Džeimss Neismits]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cbc.ca/inventions/inventions.html|title=The Greatest Canadian Invention}}</ref> radīja iekštelpu sporta spēli, lai skolēni saglabātu labāku fizisko kondīciju [[Jaunanglija]]s štata aukstajās ziemās. Pēc vairāku ideju atraidīšanas, viņš uzrakstīja basketbola noteikumus un 305 [[centimetrs|cm]] augstumā piestiprināja persiku grozu. Atšķirībā no mūsdienās zināmā basketbola, Neismits groza pamatu bija atstājis neskartu. Tātad pēc katra precīzā metiena bumba nevis nokrita zemē, bet gan palika grozā. [[1906]]. gadā persiku grozs tika aizvietots ar [[metāls|metāla]] stīpu, kas turējās pie vairoga. Basketbols tika spēlēts ar [[futbols|futbola]] bumbu. Ikreiz, kad kāds raidīja [[bumba|bumbu]] grozā, viņa komandai pieskaitīja punktu. Uzvarēja komanda ar visvairāk gūtajiem punktiem, tāpat kā mūsdienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.naismithmuseum.com/naismith_drjamesnaismith/main_drjamesnaismith.htm|accessdate=2007-02-14|date=2007-02-14|title=James Naismith Biography|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090531150133/http://www.naismithmuseum.com/naismith_drjamesnaismith/main_drjamesnaismith.htm|archivedate=2009-05-31}}</ref> Grozi tika pienagloti pie vairogiem, kas atradās vienā līmenī ar balkonu līdzjutējiem. Taču drīz vien skatītāji sāka pārtvert grozā raidītās bumbas. Neismits jebkuru jauno ieviesumu basketbolā smalki aprakstīja dienasgrāmatā, kuru [[2006. gads|2006]]. gadā publicēja viņa mazmeita. Viņš savos pierakstos jauno spēli nodēvēja par "Groza bumbu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.espn.go.com/nba/news/story?id=2660882|title=Newly found documents shed light on basketball's birth|accessdate=2007-01-11 |date=2006-11-13 |publisher= Associated Press|work=ESPN.com}}</ref> Pirmā oficiālā spēle tika aizvadīta "YMCA" sporta zālē {{dat|1892|1|20}}, tajā piedalījās deviņi spēlētāji. Mačs beidzās ar rezultātu 1:0, vienīgais precīzais metiens grozā tika raidīts no 7,6 [[metrs|metru]] attāluma. Laukums bija par pusi mazāks nekā mūsdienu [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] laukums. Laika posmā no [[1897]]. līdz [[1898]]. gadam vienības ar pieciem basketbolistiem kļuva par standartu. [[sieviete|Sieviešu]] basketbola pirmssākumi meklējami [[1892]]. gadā. Smita koledžā fiziskās audzināšanas skolotāja [[Senda Berensona]] pielāgoja Neismita izstrādātos noteikumus sievietēm. Neilgi pēc darba iegūšanas koledžā, Berensona devās pie Neismita, lai labāk apgūtu jaunizveidoto spēli. Iedvesmojusies no spēles sniegtajām iespējām, skolotāja {{dat|1893|3|21}} organizēja pirmo sieviešu basketbola maču. Tajā piedalījās Smita koledžas skolnieces. Viņas rediģētie noteikumi tika publicēti [[1899]]. gadā. === Nacionālā basketbola asociācija === {{Pamatraksts|Nacionālā basketbola asociācija}} 1946. gadā tika dibināta [[Amerikas basketbola asociācija (1946—1949)|Amerikas Basketbola asociācija]] ({{val|en|Basketball Association of America}}) (BAA). Tajā sacentās sava aroda labākie speciālisti. Pirmā spēle tika aizvadīta [[Ontārio]], [[Kanāda|Kanādā]], starp [[Toronto "Huskies"]] un [[Ņujorkas "Knicks"]]. Pēc trim sezonām līgu pārdēvēja par Nacionālo Basketbola asociāciju. [[1967]]. gadā izveidojās [[Amerikas basketbola asociācija (1967—1976)|Amerikāņu Basketbola asociācija]] ({{val|en|American Basketball Association}}). Tā ik pa laikam apdraudēja NBA pastāvēšanu, taču 1976. gadā abas līgas apvienojās. Mūsdienās NBA ir [[pasaule]]s labākā līga popularitātes, finanšu un sacensību līmeņa ziņā. NBA pabijuši vairāki slaveni basketbolisti. Piemēram, [[Džordžs Mikans]] bija pirmais dominējošais centra spēlētājs līgā; driblēšanas virtuozs [[Bobs Kouzijs]] un aizsardzības ģēnijs [[Bills Rasels]] no [[Bostonas "Celtics"]]. Vēl ir lērums leģendāru basketbolistu kā [[Lerijs Bērds]], [[Vilts Čemberlens]], [[Oskars Robertsons]], [[Džūljuss Īrvings]], [[Karīms Abduldžabārs]] u.c. [[Sieviešu Nacionālā Basketbola asociācija]] jeb WNBA savu darbu sāka 1997. gadā. Lai gan tā draudēja izjukt, vairākas spēlētājas ļāva saglabāt līgas popularitāti. Citas sieviešu basketbola līgas kā Amerikas Basketbola līga beigušas pastāvēt WNBA popularitātes dēļ. 2001. gadā NBA dibināja attīstības līgu [[NBDL]]. Šobrīd tajā piedalās 16 komandas. === Filipīnu Basketbola asociācija === Filipīnu Basketbola asociācija (FBA) ir otra vecākā profesionālā basketbola līga pasaulē. Pirmais mačs tika aizvadīts {{dat| 1975|4|9}} Araneta kolizejā, Kubao pilsētā. FBA spēlējuši tādi basketbolisti kā Garijs Deivids, Džeimss Japs, Villijs Millers, Kellijs Viljamss un Sairuss Badžio. Taču no veterāniem jāpiemin Bendžijs Parass, Roberts Javorskijs, Ramons Fernandezs u.c. === Starptautiskais basketbols === [[Starptautiskā basketbola federācija]] (FIBA) tika dibināta [[1932]]. gadā. Pirmās dalībvalstis bija [[Argentīna]], [[Čehoslovākija]], [[Grieķija]], [[Itālija]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Rumānija]] un [[Šveice]]. Tolaik tā vēl pārraudzīja tikai amatierus. Federācijas saīsinājums radies no [[franču valoda]]s ({{val|fr|Fédération Internationale de Basketball Amateur}}). Vīriešu [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|basketbola turnīrs Olimpiskajās spēlēs]] pirmoreiz tika iekļauts [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gadā Berlīnē]], lai gan jau [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada spēlēs]] tika aizvadīts demonstratīvs turnīrs. Pirmajā finālā, kas risinājās brīvā dabā, ASV izlase finālā pieveica Kanādu. Līdz šim Olimpiskajās spēlēs basketbolā dominējusi ASV valstsvienība, kas triumfējusi gandrīz visos turnīros. Pirmoreiz piekāpties nācās [[PSRS basketbola izlase|PSRS izlasei]] [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Olimpiskajās spēlēs Minhenē]]. 1950. gadā Argentīnā tika aizvadīts pirmais [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]. Pēc trim gadiem [[Čīle|Čīlē]] notika pirmais [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]]. Olimpiskajās spēlēs sieviešu basketbols tika iekļauts [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976. gada Monreālas Olimpiskajās spēles]]. [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV basketbolistēm]] pretestību spēja izrādīt vien PSRS, [[Brazīlija]]s un [[Austrālija]]s valstsvienības. Katras konfederācijas pārraudzībā tiek aizvadīti kontinentālie čempionāti. [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] tiek rīkots kopš [[1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1935. gada]], pirmajā čempionātā uzvaru svinēja [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbolisti]]. Latvija rīkoja [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|nākamo čempionātu]], kur ieņēma 6. vietu. Kopš [[1938. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1938. gada]] tiek rīkoti [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāti sievietēm]]. Latvijas izlase [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007. gadā]] izcīnīja 4. vietu. Latvijas jaunatnes basketbola izlases ir guvušas panākumus jaunatnes izlašu turnīros. == Noteikumi == [[Attēls:Basketball_foul.jpg|thumb|180px|Tiesnesis piešķir personīgo piezīmi.]] Spēles pamatprincips ir gūt pēc iespējas vairāk punktu nekā pretinieks. Precīzs [[soda metiens]] ir viena punkta vērts, metiens no laukuma ir divu punktu vērtē, bet precīzs raidījums aiz trīspunktu līnijas, kas pēc FIBA noteikumiem atrodas 6,75 [[metrs|metrus]],<ref>[http://sportacentrs.com/forums/basketbols/06092010-jauna_sezona_basketbola_jauni_noteikumi Jauna sezona, basketbolā jauni noteikumi]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sporto.lv/raksts/talais_trispunktnieks_ka_paligs_uzbrucejiem |title=Tālais trīspunktnieks kā palīgs uzbrucējiem |access-date={{dat|2011|09|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304192410/http://www.sporto.lv/raksts/talais_trispunktnieks_ka_paligs_uzbrucejiem |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> bet pēc NBA — 7,24 metrus no groza, dos trīs punktus. === Spēles reglaments === Mačs risinās četras ceturtdaļas. Katra ceturtdaļa ilgst 10 [[minūte]]s starptautiskajā basketbolā un 12 minūtes NBA. ASV koledžu basketbola čempionātos spēlē divus puslaikus pa 20 minūtēm, savukārt vidusskolā katra ceturtdaļa ilgst 8 minūtes. Pēc katra puslaika komandām tiek dota 15 minūšu ilga pauze. Starp katru ceturtdaļu ir 2 minūšu ilga pauze. Sākoties otrajam puslaikam, komandas samainās ar groziem, kuros raida bumbas. Kamēr bumba nav "spēlē", laiks tiek apstādināts. Šo iemeslu dēļ parasti spēle ilgst aptuveni 2 [[stunda]]s. Vienlaicīgi uz laukuma drīkst atrasties pieci spēlētāji no katras komandas. Kopumā sastāvā drīkst ietilpt 12 basketbolisti. Maiņu skaits ir neierobežots, bet tās drīkst veikt tikai, kad atļauju devuši tiesneši. Katrai komandai ir arī treneris, kurš atbild par stratēģisko plānu. Profesionālās vienībās parasti ir arī trenera asistents, [[menedžeris]] un [[ārsts]]. Gan vīriešu, gan sieviešu basketbolā katram jābūt apģērbtam speciālā formā, kas sastāv no šortiem un krekla. Katram spēlētājam jābūt skaidri redzamam numuram uz [[mugura]]s. Vienā komandā numuri atkārtoties nedrīkst. Katra trenera rīcībā ir noteikts skaits pārtraukumu, ko drīkst pieprasīt. Tie nav ilgāki par vienu minūti. Notiekošo laukumā uzmana tiesneši, kuru skaits profesionālā basketbolā parasti nav mazāks par diviem vai lielāks === Ekipējums === [[Attēls:Basketball_Goal.jpg|thumb|200px|Basketbola grozs brīvā dabā.]] Vienīgās ar ekipējumu saistītās lietas, bez kurām basketbolā neiztikt, ir laukums un bumba. Sacensībās obligāta prasība ir [[tablo]]. Basketbola laukuma izmērs starptautiskās sacensībās ir 28 x 15 metru, bet NBA — 29 x 15. Lielākā daļa laukuma segumu ir no koka. Abos laukumos galos jābūt arī metāla stīpai ar tīkliņu un vairogam. Basketbola groza augstums ir 3,05 metri. === Pārkāpumi === Basketbola bumbai jāpaliek laukumā, pretējā gadījumā tā tiek atdota pretējai komandai. Tāpat notiek arī, ja spēlētājs ar bumbu skrien nedriblējot, driblē ar abām rokām vienlaicīgi vai starp piesitieniem grīdai ņem to rokās. Spēlētāja roka driblējot nedrīkst atrasties zem bumbas. Ja kāds komandas pārstāvis ar bumbu šķērsojis centra līniju, tad tā paša uzbrukuma laikā vēlreiz šķērsot centra līniju nedrīkst. Bumbu arī nedrīkst spert. Ierobežots ir laiks, kurā bumbai jāšķērso centra līnija — 8 [[sekunde]]s. Kopējais uzbrukuma laiks — 24 sekundes. Iztiekot bez dribla, basketbolists bumbu rokās drīkst turēt ne ilgāk par 5 sekundēm. Atrasties "soda laukumā" uzbrukumā nedrīkst ilgāk par 3 sekundēm. Basketbolā ir aizliegts kavēt metienu, kamēr bumba atrodas lejupejošā stāvoklī. Ja to izdara aizsargs, tad pretinieku komandai metiens tiek ieskaitīts. Ja uzbrucējs pieskaras bumbai, kura ir tieši virs groza, metiens netiek ieskaitīts, un bumba tiek atdota pretinieku komandai. Mēģinājumu aizkavēt pretinieku spēlētāju ar neatļautu paņēmienu, basketbolā sauc par personīgo piezīmi. Visbiežāk tās piešķir basketbolistiem, kuri aizsargājas, taču nereti pārkāpumus izpelnās arī uzbrūkošie spēlētāji. Ja pret basketbolistu tiek pārkāpti noteikumi laikā, kad viņš izpilda metienu, tiek piešķirti soda metieni. Tos izpilda no 4,5 metru attāluma. Ja spēlētājs vai treneris izrāda vāju [[psiholoģija|psiholoģisko]] savaldību, runājot ar tiesnesi, tas drīkst piešķirt tehnisko piezīmi. Atkārtojot incidentus, iespējams izpelnīties arī diskvalificējošo sodu. Ja spēlētājs izraisa pārāk asu fizisko kontaktu ar savu pretspēlētāju, tiesnesis drīkst piešķirt nesportisku piezīmi. Basketbolists tiek noraidīts no laukuma arī tad, ja saņem pārāk daudz personīgo piezīmju. Starptautiskās sacensībās šis skaits ir piecas, bet NBA sešas. Ja komanda vienas ceturtdaļas laikā pārkāpj noteikumus piecas (FIBA) vai sešas (NBA) reizes, tad pretinieku vienībai ir iespēja mest soda metienus pēc katra soda. == Basketbola variācijas == Basketbola variācijas ir līdzīgi sporta veidi, kuros tiek izmantots basketbola ekipējums. Viens no basketbola paveidiem ir [[ratiņbasketbols]]. To izveidoja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] veterāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.paralympic.org/wheelchair-basketball|title=Wheelchair Basketball|last=|first=|access-date=2019-02-04|date=}}</ref> Viņi basketbolu spēlē speciāli pielāgotos [[ratiņkrēsls|ratiņkrēslos]]. Latvijā ratiņbasketbolam ir federācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ratinbasketbols.lv/lrsf/par-mums/|title=Par mums|website=www.ratinbasketbols.lv|access-date=2019-02-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181228210349/http://www.ratinbasketbols.lv/lrsf/par-mums/|archivedate=2018-12-28}}</ref> Ir arī dažādas ar basketbolu saistītas spēlēs, piemēram, [[strītbols]], ''izsišana'', ''acīte'' u.c. == Skatīt arī == * [[3x3 basketbols]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{portāls2|Basketbols}} * [http://www.fiba.com FIBA mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19961104154421/http://www.fiba.com/ |date={{dat|1996|11|04||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.basket.lv LBS mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20101113201915/http://www.sporta-klubi.lv/lat/katalogs/sporta-veidi/komandu-sporta-veidi/basketbols.html Basketbola sporta klubi] * [https://web.archive.org/web/20191026224803/http://basketinfo.blogspot.com/ Latvijas Sieviešu basketbola Jumtalapa] * {{tīmekļa atsauce | url= https://basket.lv/documents/6afd2-basketbola-noteikumi.pdf | title= Oficiālie basketbola noteikumi 2012 | language= lv | format= [[.pdf]] | publisher= basket.lv | access-date= {{dat|2020|04|24||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20180516234928/http://basket.lv/documents/6afd2-basketbola-noteikumi.pdf | archivedate= {{dat|2018|05|16||bez}} }} {{Olimpiskie sporta veidi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Basketbols| ]] mrtb429ts8r68hycfnbgkg25mzntyvc 4536274 4536271 2026-10-15T06:16:57Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55573-42|~2026-55573-42]], atjaunoju versiju, ko saglabāja NDG 4358182 wikitext text/x-wiki {{Sporta infokaste |attēls = Jordan_by_Lipofsky_16577.jpg |att_izm = 225px |apraksts = [[Maikls Džordans]] lecienā, lai ietriektu bumbu grozā no augšas (''[[slam dunk]]''). |savienība = [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] |iesauka = |pirmais = 1891. gads [[Springfīlda (Masačūsetsa)|Springfīlda]], [[Masačūsetsa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |reģistrētie = |klubi = |kontakts = Kontakts |komanda = 12 līdz 15 (5 uz laukuma katrai komandai) |jdzimums = Atsevišķs |kategorijas = Iekštelpu vai ārpustelpu |bumba = [[Basketbola bumba]] |olimpisks = Kopš 1936. gada }} '''Basketbols''' ({{val|en|basketball}}, no ''basket'' — '[[grozs]]' un ''ball'' — '[[bumba]]'), līdz 1951. gadam arī '''groza bumba''', [[sarunvaloda|sarunvalodā]] '''basītis''' vai '''baskets,'''<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Anglicismi latviešu valodā |author=Juris Baldunčiks |authorlink=Juris Baldunčiks |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0304059354%7carticle:DIVL702%7cpage:71%7cissueType:B |year=1989 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=5-7966-0078-8 |page=67 |accessdate={{dat|2017|07|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0304059354%7carticle:DIVL702%7cpage:71%7cissueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> ir [[sports|sporta]] veids, kurā divas komandas ar pieciem spēlētājiem katrā cenšas gūt punktus, izmetot bumbu cauri stīpai (''grozam''), ievērojot īpašus noteikumus. Kopš basketbola izgudrošanas [[Springfīlda (Masačūsetsa)|Springfīldā]], [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], [[1891]]. gadā, tas ir attīstījies, lai kļūtu par patiesi starptautisku sporta veidu. Organizēta spēle līgās radās ''Jauno vīriešu kristīgajā apvienībā'' ([[Jauno vīriešu kristīgā apvienība|YMCA]]); pirmās līgas tika veidotas augstskolās. Ar laiku basketbols kļuva par profesionālu sporta veidu. Lai gan tā bija amerikāņu sporta spēle, basketbols strauji izplatījās starptautiski un mūsdienās izcili spēlētāji un komandas ir visā pasaulē. Basketbolu pamatā spēlē telpās — [[Basketbola laukums|basketbola laukumā]]. Punkti tiek gūti, iemetot [[Bumba|bumbu]] cauri grozam no augšas; komanda ar visvairāk gūtiem punktiem spēles beigās uzvar. Bumba drīkst tikt vadīta pa laukumu, sitot to pret zemi (''driblējot'') vai piespēlējot komandas biedriem. Ļaunprātīgs fizisks kontakts (''piezīme'') ir aizliegts, un ir arī nosacījumi, kā drīkst rīkoties ar bumbu. Basketbolā spēlētājiem ir 5 pozīcijas laukumā: # [[Saspēles vadītājs]] # [[Uzbrūkošais aizsargs]] # [[Vieglais uzbrucējs]] # [[Spēka uzbrucējs]] # [[Centrs (basketbols)|Centrs]] Laika gaitā basketbols ir attīstījies, ietverot sevī pazīstamus mešanas, piespēlēšanas un driblēšanas paņēmienus, kā arī spēlētāju pozīcijas laukumā, uzbrukuma un aizsardzības stratēģijas. Kamēr sacensībās basketbols tiek stingri uzraudzīts, vairākas basketbola variācijas ir attīstījušās ikdienas spēlei. Basketbols ir arī iecienīts skatītāju sporta veids. == Basketbola vēsture == [[Attēls:Dr. James Naismith.jpg|180px|thumb|left|Džeimss Neismits]] [[1891]]. gada [[decembris|decembrī]] Makgilas universitātes fiziskās kultūras un [[Jauno vīriešu kristīgā apvienība|YMCA]] (mūsdienās — Springfīldas Universitāte) doktors [[Džeimss Neismits]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cbc.ca/inventions/inventions.html|title=The Greatest Canadian Invention}}</ref> radīja iekštelpu sporta spēli, lai skolēni saglabātu labāku fizisko kondīciju [[Jaunanglija]]s štata aukstajās ziemās. Pēc vairāku ideju atraidīšanas, viņš uzrakstīja basketbola noteikumus un 305 [[centimetrs|cm]] augstumā piestiprināja persiku grozu. Atšķirībā no mūsdienās zināmā basketbola, Neismits groza pamatu bija atstājis neskartu. Tātad pēc katra precīzā metiena bumba nevis nokrita zemē, bet gan palika grozā. [[1906]]. gadā persiku grozs tika aizvietots ar [[metāls|metāla]] stīpu, kas turējās pie vairoga. Basketbols tika spēlēts ar [[futbols|futbola]] bumbu. Ikreiz, kad kāds raidīja [[bumba|bumbu]] grozā, viņa komandai pieskaitīja punktu. Uzvarēja komanda ar visvairāk gūtajiem punktiem, tāpat kā mūsdienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.naismithmuseum.com/naismith_drjamesnaismith/main_drjamesnaismith.htm|accessdate=2007-02-14|date=2007-02-14|title=James Naismith Biography|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090531150133/http://www.naismithmuseum.com/naismith_drjamesnaismith/main_drjamesnaismith.htm|archivedate=2009-05-31}}</ref> Grozi tika pienagloti pie vairogiem, kas atradās vienā līmenī ar balkonu līdzjutējiem. Taču drīz vien skatītāji sāka pārtvert grozā raidītās bumbas. Neismits jebkuru jauno ieviesumu basketbolā smalki aprakstīja dienasgrāmatā, kuru [[2006. gads|2006]]. gadā publicēja viņa mazmeita. Viņš savos pierakstos jauno spēli nodēvēja par "Groza bumbu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.espn.go.com/nba/news/story?id=2660882|title=Newly found documents shed light on basketball's birth|accessdate=2007-01-11 |date=2006-11-13 |publisher= Associated Press|work=ESPN.com}}</ref> Pirmā oficiālā spēle tika aizvadīta "YMCA" sporta zālē {{dat|1892|1|20}}, tajā piedalījās deviņi spēlētāji. Mačs beidzās ar rezultātu 1:0, vienīgais precīzais metiens grozā tika raidīts no 7,6 [[metrs|metru]] attāluma. Laukums bija par pusi mazāks nekā mūsdienu [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] laukums. Laika posmā no [[1897]]. līdz [[1898]]. gadam vienības ar pieciem basketbolistiem kļuva par standartu. [[sieviete|Sieviešu]] basketbola pirmssākumi meklējami [[1892]]. gadā. Smita koledžā fiziskās audzināšanas skolotāja [[Senda Berensona]] pielāgoja Neismita izstrādātos noteikumus sievietēm. Neilgi pēc darba iegūšanas koledžā, Berensona devās pie Neismita, lai labāk apgūtu jaunizveidoto spēli. Iedvesmojusies no spēles sniegtajām iespējām, skolotāja {{dat|1893|3|21}} organizēja pirmo sieviešu basketbola maču. Tajā piedalījās Smita koledžas skolnieces. Viņas rediģētie noteikumi tika publicēti [[1899]]. gadā. === Nacionālā basketbola asociācija === {{Pamatraksts|Nacionālā basketbola asociācija}} 1946. gadā tika dibināta [[Amerikas basketbola asociācija (1946—1949)|Amerikas Basketbola asociācija]] ({{val|en|Basketball Association of America}}) (BAA). Tajā sacentās sava aroda labākie speciālisti. Pirmā spēle tika aizvadīta [[Ontārio]], [[Kanāda|Kanādā]], starp [[Toronto "Huskies"]] un [[Ņujorkas "Knicks"]]. Pēc trim sezonām līgu pārdēvēja par Nacionālo Basketbola asociāciju. [[1967]]. gadā izveidojās [[Amerikas basketbola asociācija (1967—1976)|Amerikāņu Basketbola asociācija]] ({{val|en|American Basketball Association}}). Tā ik pa laikam apdraudēja NBA pastāvēšanu, taču 1976. gadā abas līgas apvienojās. Mūsdienās NBA ir [[pasaule]]s labākā līga popularitātes, finanšu un sacensību līmeņa ziņā. NBA pabijuši vairāki slaveni basketbolisti. Piemēram, [[Džordžs Mikans]] bija pirmais dominējošais centra spēlētājs līgā; driblēšanas virtuozs [[Bobs Kouzijs]] un aizsardzības ģēnijs [[Bills Rasels]] no [[Bostonas "Celtics"]]. Vēl ir lērums leģendāru basketbolistu kā [[Lerijs Bērds]], [[Vilts Čemberlens]], [[Oskars Robertsons]], [[Džūljuss Īrvings]], [[Karīms Abduldžabārs]] u.c. [[Sieviešu Nacionālā Basketbola asociācija]] jeb WNBA savu darbu sāka 1997. gadā. Lai gan tā draudēja izjukt, vairākas spēlētājas ļāva saglabāt līgas popularitāti. Citas sieviešu basketbola līgas kā Amerikas Basketbola līga beigušas pastāvēt WNBA popularitātes dēļ. 2001. gadā NBA dibināja attīstības līgu [[NBDL]]. Šobrīd tajā piedalās 16 komandas. === Filipīnu Basketbola asociācija === Filipīnu Basketbola asociācija (FBA) ir otra vecākā profesionālā basketbola līga pasaulē. Pirmais mačs tika aizvadīts {{dat| 1975|4|9}} Araneta kolizejā, Kubao pilsētā. FBA spēlējuši tādi basketbolisti kā Garijs Deivids, Džeimss Japs, Villijs Millers, Kellijs Viljamss un Sairuss Badžio. Taču no veterāniem jāpiemin Bendžijs Parass, Roberts Javorskijs, Ramons Fernandezs u.c. === Starptautiskais basketbols === [[Starptautiskā basketbola federācija]] (FIBA) tika dibināta [[1932]]. gadā. Pirmās dalībvalstis bija [[Argentīna]], [[Čehoslovākija]], [[Grieķija]], [[Itālija]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Rumānija]] un [[Šveice]]. Tolaik tā vēl pārraudzīja tikai amatierus. Federācijas saīsinājums radies no [[franču valoda]]s ({{val|fr|Fédération Internationale de Basketball Amateur}}). Vīriešu [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|basketbola turnīrs Olimpiskajās spēlēs]] pirmoreiz tika iekļauts [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gadā Berlīnē]], lai gan jau [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada spēlēs]] tika aizvadīts demonstratīvs turnīrs. Pirmajā finālā, kas risinājās brīvā dabā, ASV izlase finālā pieveica Kanādu. Līdz šim Olimpiskajās spēlēs basketbolā dominējusi ASV valstsvienība, kas triumfējusi gandrīz visos turnīros. Pirmoreiz piekāpties nācās [[PSRS basketbola izlase|PSRS izlasei]] [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Olimpiskajās spēlēs Minhenē]]. 1950. gadā Argentīnā tika aizvadīts pirmais [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]. Pēc trim gadiem [[Čīle|Čīlē]] notika pirmais [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]]. Olimpiskajās spēlēs sieviešu basketbols tika iekļauts [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976. gada Monreālas Olimpiskajās spēles]]. [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV basketbolistēm]] pretestību spēja izrādīt vien PSRS, [[Brazīlija]]s un [[Austrālija]]s valstsvienības. Katras konfederācijas pārraudzībā tiek aizvadīti kontinentālie čempionāti. [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] tiek rīkots kopš [[1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1935. gada]], pirmajā čempionātā uzvaru svinēja [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbolisti]]. Latvija rīkoja [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|nākamo čempionātu]], kur ieņēma 6. vietu. Kopš [[1938. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1938. gada]] tiek rīkoti [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāti sievietēm]]. Latvijas izlase [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007. gadā]] izcīnīja 4. vietu. Latvijas jaunatnes basketbola izlases ir guvušas panākumus jaunatnes izlašu turnīros. == Noteikumi == [[Attēls:Basketball_foul.jpg|thumb|180px|Tiesnesis piešķir personīgo piezīmi.]] Spēles pamatprincips ir gūt pēc iespējas vairāk punktu nekā pretinieks. Precīzs [[soda metiens]] ir viena punkta vērts, metiens no laukuma ir divu punktu vērtē, bet precīzs raidījums aiz trīspunktu līnijas, kas pēc FIBA noteikumiem atrodas 6,75 [[metrs|metrus]],<ref>[http://sportacentrs.com/forums/basketbols/06092010-jauna_sezona_basketbola_jauni_noteikumi Jauna sezona, basketbolā jauni noteikumi]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sporto.lv/raksts/talais_trispunktnieks_ka_paligs_uzbrucejiem |title=Tālais trīspunktnieks kā palīgs uzbrucējiem |access-date={{dat|2011|09|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304192410/http://www.sporto.lv/raksts/talais_trispunktnieks_ka_paligs_uzbrucejiem |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> bet pēc NBA — 7,24 metrus no groza, dos trīs punktus. === Spēles reglaments === Mačs risinās četras ceturtdaļas. Katra ceturtdaļa ilgst 10 [[minūte]]s starptautiskajā basketbolā un 12 minūtes NBA. ASV koledžu basketbola čempionātos spēlē divus puslaikus pa 20 minūtēm, savukārt vidusskolā katra ceturtdaļa ilgst 8 minūtes. Pēc katra puslaika komandām tiek dota 15 minūšu ilga pauze. Starp katru ceturtdaļu ir 2 minūšu ilga pauze. Sākoties otrajam puslaikam, komandas samainās ar groziem, kuros raida bumbas. Kamēr bumba nav "spēlē", laiks tiek apstādināts. Šo iemeslu dēļ parasti spēle ilgst aptuveni 2 [[stunda]]s. Vienlaicīgi uz laukuma drīkst atrasties pieci spēlētāji no katras komandas. Kopumā sastāvā drīkst ietilpt 12 basketbolisti. Maiņu skaits ir neierobežots, bet tās drīkst veikt tikai, kad atļauju devuši tiesneši. Katrai komandai ir arī treneris, kurš atbild par stratēģisko plānu. Profesionālās vienībās parasti ir arī trenera asistents, [[menedžeris]] un [[ārsts]]. Gan vīriešu, gan sieviešu basketbolā katram jābūt apģērbtam speciālā formā, kas sastāv no šortiem un krekla. Katram spēlētājam jābūt skaidri redzamam numuram uz [[mugura]]s. Vienā komandā numuri atkārtoties nedrīkst. Katra trenera rīcībā ir noteikts skaits pārtraukumu, ko drīkst pieprasīt. Tie nav ilgāki par vienu minūti. Notiekošo laukumā uzmana tiesneši, kuru skaits profesionālā basketbolā parasti nav mazāks par diviem vai lielāks === Ekipējums === [[Attēls:Basketball_Goal.jpg|thumb|200px|Basketbola grozs brīvā dabā.]] Vienīgās ar ekipējumu saistītās lietas, bez kurām basketbolā neiztikt, ir laukums un bumba. Sacensībās obligāta prasība ir [[tablo]]. Basketbola laukuma izmērs starptautiskās sacensībās ir 28 x 15 metru, bet NBA — 29 x 15. Lielākā daļa laukuma segumu ir no koka. Abos laukumos galos jābūt arī metāla stīpai ar tīkliņu un vairogam. Basketbola groza augstums ir 3,05 metri. === Pārkāpumi === Basketbola bumbai jāpaliek laukumā, pretējā gadījumā tā tiek atdota pretējai komandai. Tāpat notiek arī, ja spēlētājs ar bumbu skrien nedriblējot, driblē ar abām rokām vienlaicīgi vai starp piesitieniem grīdai ņem to rokās. Spēlētāja roka driblējot nedrīkst atrasties zem bumbas. Ja kāds komandas pārstāvis ar bumbu šķērsojis centra līniju, tad tā paša uzbrukuma laikā vēlreiz šķērsot centra līniju nedrīkst. Bumbu arī nedrīkst spert. Ierobežots ir laiks, kurā bumbai jāšķērso centra līnija — 8 [[sekunde]]s. Kopējais uzbrukuma laiks — 24 sekundes. Iztiekot bez dribla, basketbolists bumbu rokās drīkst turēt ne ilgāk par 5 sekundēm. Atrasties "soda laukumā" uzbrukumā nedrīkst ilgāk par 3 sekundēm. Basketbolā ir aizliegts kavēt metienu, kamēr bumba atrodas lejupejošā stāvoklī. Ja to izdara aizsargs, tad pretinieku komandai metiens tiek ieskaitīts. Ja uzbrucējs pieskaras bumbai, kura ir tieši virs groza, metiens netiek ieskaitīts, un bumba tiek atdota pretinieku komandai. Mēģinājumu aizkavēt pretinieku spēlētāju ar neatļautu paņēmienu, basketbolā sauc par personīgo piezīmi. Visbiežāk tās piešķir basketbolistiem, kuri aizsargājas, taču nereti pārkāpumus izpelnās arī uzbrūkošie spēlētāji. Ja pret basketbolistu tiek pārkāpti noteikumi laikā, kad viņš izpilda metienu, tiek piešķirti soda metieni. Tos izpilda no 4,5 metru attāluma. Ja spēlētājs vai treneris izrāda vāju [[psiholoģija|psiholoģisko]] savaldību, runājot ar tiesnesi, tas drīkst piešķirt tehnisko piezīmi. Atkārtojot incidentus, iespējams izpelnīties arī diskvalificējošo sodu. Ja spēlētājs izraisa pārāk asu fizisko kontaktu ar savu pretspēlētāju, tiesnesis drīkst piešķirt nesportisku piezīmi. Basketbolists tiek noraidīts no laukuma arī tad, ja saņem pārāk daudz personīgo piezīmju. Starptautiskās sacensībās šis skaits ir piecas, bet NBA sešas. Ja komanda vienas ceturtdaļas laikā pārkāpj noteikumus piecas (FIBA) vai sešas (NBA) reizes, tad pretinieku vienībai ir iespēja mest soda metienus pēc katra soda. == Basketbola variācijas == Basketbola variācijas ir līdzīgi sporta veidi, kuros tiek izmantots basketbola ekipējums. Viens no basketbola paveidiem ir [[ratiņbasketbols]]. To izveidoja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] veterāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.paralympic.org/wheelchair-basketball|title=Wheelchair Basketball|last=|first=|access-date=2019-02-04|date=}}</ref> Viņi basketbolu spēlē speciāli pielāgotos [[ratiņkrēsls|ratiņkrēslos]]. Latvijā ratiņbasketbolam ir federācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ratinbasketbols.lv/lrsf/par-mums/|title=Par mums|website=www.ratinbasketbols.lv|access-date=2019-02-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181228210349/http://www.ratinbasketbols.lv/lrsf/par-mums/|archivedate=2018-12-28}}</ref> Ir arī dažādas ar basketbolu saistītas spēlēs, piemēram, [[strītbols]], ''izsišana'', ''acīte'' u.c. == Skatīt arī == * [[3x3 basketbols]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{portāls2|Basketbols}} * [http://www.fiba.com FIBA mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19961104154421/http://www.fiba.com/ |date={{dat|1996|11|04||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.basket.lv LBS mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20101113201915/http://www.sporta-klubi.lv/lat/katalogs/sporta-veidi/komandu-sporta-veidi/basketbols.html Basketbola sporta klubi] * [https://web.archive.org/web/20191026224803/http://basketinfo.blogspot.com/ Latvijas Sieviešu basketbola Jumtalapa] * {{tīmekļa atsauce | url= https://basket.lv/documents/6afd2-basketbola-noteikumi.pdf | title= Oficiālie basketbola noteikumi 2012 | language= lv | format= [[.pdf]] | publisher= basket.lv | access-date= {{dat|2020|04|24||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20180516234928/http://basket.lv/documents/6afd2-basketbola-noteikumi.pdf | archivedate= {{dat|2018|05|16||bez}} }} {{Olimpiskie sporta veidi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Basketbols| ]] 9rdudjqjrc8z82rb6y62wcfzr8doiit 0 1900 4536027 4370610 2026-10-14T14:49:57Z Egilus 27634 Atjaunots pēc enwiki 4536027 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Dominikāna}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Commonwealth of Dominica | pilnais_valsts_nosaukums = Dominikas Sadraudzība | karoga_attēls = Flag of Dominica.svg | karoga_nosaukums = | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Dominica.svg | ģerboņa_nosaukums = | ģerboņa_platums = 100 px | valsts_moto = Après Bondie, C'est La Ter | valsts_himna = Isle of Beauty, Isle of Splendour | kartes_attēls = Dominica on the globe (Americas centered).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Rozo]] | latd= 15| latm=25 | latNS=N | longd=61 | longm=20| longEW=W |lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[angļu valoda]] | etniskās_grupas = melnādainie 75%<br /> jauktas rases 19%<br /> Karību indiāņi 4%<br /> baltādainie 0,8%<br /> citi 0,2% | etniskās_grupas_gads = 2014 | valsts_iekārta = Parlamentāra republika | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = [[Silvanija Bērtone]] | valsts_galvas_tituls2 = Premjerministrs | valsts_galva2 = [[Rūzvelts Skerits]] | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_piezīme = | dibināta = 1978. gada 3. novembrī no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] | platība_km2 = 750 | platība_rangs = 174. | procenti_ūdens = 1,6 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2021 | iedzīvotāju_skaits = 72 412 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 186. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 105 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 95. | IKP_PPP = [[ASV dolārs|$]] 1,56 miljardi | IKP_PPP_gads = 2026 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = [[ASV dolārs|$]] 20 602 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0,761 | HDI_gads = 2023 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 98. | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Austrumkarību dolārs]] | valūtas_kods = XCD | laika_zona = | utc_offset = -4 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.dm]] | tālsarunu_kods = | iso_kods_num = 212 | iso_kods_alfa2 = DM | iso_kods_alfa3 = DMA }} '''Dominika''' ({{val|en|Dominica}}), oficiāli '''Dominikas Sadraudzība''' (''Commonwealth of Dominica'') ir salu valsts [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Dominiku no visām pusēm ieskauj [[Karību jūra]]. Salas kopējā platība ir 751 [[km²]], pēc 2021. gada novērtējuma uz salas dzīvo 72 412 iedzīvotāji. Dominikas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Rozo]]. Dominikas saimniecība galvenokārt balstās uz tūrismu un lauksaimniecību. == Vēsture == Dominika pirmo reizi iznira no jūras [[Oligocēns|oligocēna]] laikmetā aptuveni pirms 26 miljoniem gadu, padarot to par pēdējo Karību jūras salu, kas izveidojusies vulkāniskās aktivitātes rezultātā gar Mazo Antiļu vulkānisko loku.<ref>Holahan, David (18 January 2009). Rugged Dominica worth the ruined sneakers. Boston Globe.</ref> Sala joprojām ir vulkāniski aktīva, un ģeotermālās iezīmes atspoguļo notiekošos magmatiskos procesus zem tās virsmas. Dominikas pirmskoloniālie pamatiedzīvotāji bija [[karaībi]] — kalinago [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]], kas asimilēja vai izspieda iepriekšējo [[Aravaki|aravaku]] populāciju. Arī aravaki nebija pirmā pamatiedzīvotāju grupa, taču par viņu priekštečiem turpinās zinātniski strīdi. 1493. gadā [[Kristofors Kolumbs]] pirmo reizi pamanīja salu sava otrā ceļojuma uz Ameriku laikā. Tā kā viņš salu redzēja [[Svētdiena|svētdienā]] (1493. gada 3. novembrī), Kolumbs to nosauca par Dominiku ([[Latīņu valoda|latīņu valodā]] ''Dominica'' — 'svētdiena'). Lielās karaību pretestības dēļ eiropieši salu kolonizēja kā pēdējo reģionā. 1763. gadā salu no [[Francija]]s pārņēma [[Lielbritānija]], un 1805. gadā tā kļuva par Lielbritānijas koloniju. == Ģeogrāfija == Sala atrodas uz robežas starp [[Karību jūra|Karību jūru]] un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļu daļu, starp [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidadu un Tobago]] un [[Puertoriko]]. Dominika ir viskalnainākā sala [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu arhipelāgā]], augstākais punkts — 1 447 m. Kalni ir vulkāniskas izcelsmes, salā atrodas otrs lielākais termiski aktīvais ezers pasaulē. Sala ir pazīstama ar savu bagāto floru un faunu, kuru aizsargā plaši nacionālie parki. === Klimats === Dominikā valda [[Tropiskais klimats|tropisks klimats]]. Salā novērojami spēcīgi nokrišņi un gandrīz vienmēr pastāv pēkšņu plūdu draudi. Vasaras beigās novērojamas spēcīgas [[viesuļvētra]]s. == Iedzīvotāji == Pēc 2021. gada novērtējuma uz salas dzīvo 72 412 iedzīvotāji, no tiem 75% ir melnādainie, 4% karību indiāņi, 0,8% — baltādainie, jaukta rase ir 19% iedzīvotāju, bet 0,2% pieder citām etniskajām grupām. Vairums iedzīvotāju ir 18. gadsimtā plantāciju vajadzībām ievesto afrikāņu vergu pēcteči. Dominika ir arī vienīgā no Karību salām, kurā joprojām dzīvo to iedzimtie [[karībi]], no kuriem liela daļa — 3000 — apmetušies salas austrumos. Pārējie iedzīvotāji galvenokārt ir mulati un sīrieši. Iedzīvotāju pieaugums ir neliels, jo vairums emigrē uz bagātākām Karību valstīm, kā arī ASV, Lielbritāniju un Kanādu. Lai gan oficiālā valsts valoda ir angļu, vairums iedzīvotāju runā franču [[kreoliskās valodas|kreoliskajā valodā]]. Ziemeļaustrumos apmetušies emigranti no [[Antigva]]s un [[Montserrata|Monserratas]], kas runā [[Antigva un Barbuda|Antigvas un Barbudas]] angļu kreoliskās valodas kokoju dialektā. Vairums iedzīvotāju ir [[katoļi]], lai gan pēdējos gados nodibinātas arī protestantu baznīcas. Saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem katoļi ir 61,4% iedzīvotāju, 6% — [[septītās dienas adventisti]], 5,6% — [[piecdesmitnieki]], 4,1% — [[baptisti]], 3,7% — [[Metodisms|metodisti]], 1,3% — [[rastafari]], bet 10,1% pieder dažādiem citiem kristietības novirzieniem, cita reliģija ir 1,6% iedzīvotāju, savukārt 6,1% nepieder nevienai reliģijai. == Saimniecība == Dominikas saimniecība balstās uz lauksaimniecību, kuras galvenā produkcija ir [[banāni]], lai gan audzē arī citrusaugļus, [[mango]], sakņaugus, kokosriekstus, kakao, tāpēc tā ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem un starptautiskās ekonomikas. Tā kā valdība meklē iespējas attīstīt ekotūrismu, pēdējā laikā palielinājies tūrisms. 2003. gadā valdība uzsāka ekonomiskas reformas, tajā skaitā atteicās no [[cenu kontrole]]s un palielināja nodokļus. Pateicoties šai politikai, Dominikas saimniecība atkopās pēc krīzes, ko tā piedzīvoja 2001. un 2002. gadā, un 2006. gadā piedzīvoja lielāko izaugsmi 20 gadu laikā. Valdība arī mēģina dažādot ekonomiku, tāpēc cenšas attīstīt finanšu sektoru un pēta iespējas eksportēt ģeotermisko enerģiju. 1979., 2007., 2015. un 2017. gadā salas saimniecību smagi izpostīja [[Viesuļvētra|tropiskās viesuļvētras]] (2017. gadā cieta vairāk nekā 90% ēku, kopējie saimnieciskie zaudējumi sasniedza 226% [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]]).<ref>[https://web.archive.org/web/20200510110855/https://wicnews.com/caribbean/dominica-devastation-emerges-fatalities-90-buildings-damaged-44575828/ wicnews. Dominica devastation emerges with fatalities and ‘90% of buildings damaged’]</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-latin-america-41394645|title=Dominica grieving: Life after Hurricane Maria|access-date=2026-10-14|date=2017-09-25|language=en-GB}}</ref> == Politika == Izpildvaru veido prezidents, kuru ievēl parlaments uz pieciem gadiem, un premjerministrs, kuru, kā arī ministru kabinetu, ieceļ prezidents. Vienpalātas parlamentu veido 21 tautas vēlēts reģionu pārstāvis un deviņi senatori, kurus, atkarībā no reģionu pārstāvju lēmuma, ievēl reģionu pārstāvji vai arī ieceļ prezidents vadoties pēc ministru prezidenta un opozīcijas līdera gribas. Parlamenta vēlēšanām jānotiek vismaz reizi piecos gados, taču premjerministram ir tiesības izsludināt vēlēšanas jebkurā laikā. Lielākās politiskās partijas ir Dominikas Darba partija, Dominikas Apvienotā strādnieku partija un Dominikas Brīvības partija. == Atsauces == * [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/do.html CIA World Factbook] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160130092354/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/do.html |date={{dat|2016|01|30||bez}} }} {{en ikona}} * Geographica World atlas & encyclopedia (2007) {{ISBN|978-3-8331-4125-6}} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080611055900/http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/2295.htm Background Note: Dominica] {{en ikona}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Nāciju sadraudzība}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas valstis]] [[Kategorija:Karību jūra]] [[Kategorija:Dominika| ]] 26ueufvv2s8ibqeruz11bt2if1rj0ta 4536029 4536027 2026-10-14T14:50:42Z Egilus 27634 4536029 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Dominikāna}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Commonwealth of Dominica | pilnais_valsts_nosaukums = Dominikas Sadraudzība | karoga_attēls = Flag of Dominica.svg | karoga_nosaukums = | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Dominica.svg | ģerboņa_nosaukums = | ģerboņa_platums = 100 px | valsts_moto = Après Bondie, C'est La Ter | valsts_himna = Isle of Beauty, Isle of Splendour | kartes_attēls = Dominica on the globe (Americas centered).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Rozo]] | latd= 15| latm=25 | latNS=N | longd=61 | longm=20| longEW=W |lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[angļu valoda]] | etniskās_grupas = melnādainie 75%<br /> jauktas rases 19%<br /> Karību indiāņi 4%<br /> baltādainie 0,8%<br /> citi 0,2% | etniskās_grupas_gads = 2014 | valsts_iekārta = Parlamentāra republika | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = [[Silvanija Bērtone]] | valsts_galvas_tituls2 = Premjerministrs | valsts_galva2 = [[Rūzvelts Skerits]] | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_piezīme = | dibināta = 1978. gada 3. novembrī no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] | platība_km2 = 750 | platība_rangs = 174. | procenti_ūdens = 1,6 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2021 | iedzīvotāju_skaits = 72 412 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 186. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 105 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 95. | IKP_PPP = [[ASV dolārs|$]] 1,56 miljardi | IKP_PPP_gads = 2026 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = [[ASV dolārs|$]] 20 602 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0,761 | HDI_gads = 2023 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 98. | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Austrumkarību dolārs]] | valūtas_kods = XCD | laika_zona = | utc_offset = -4 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.dm]] | tālsarunu_kods = | iso_kods_num = 212 | iso_kods_alfa2 = DM | iso_kods_alfa3 = DMA }} '''Dominika''' ({{val|en|Dominica}}), oficiāli '''Dominikas Sadraudzība''' (''Commonwealth of Dominica'') ir salu valsts [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Dominiku no visām pusēm ieskauj [[Karību jūra]]. Salas kopējā platība ir 751 [[km²]], pēc 2021. gada novērtējuma uz salas dzīvo 72 412 iedzīvotāji. Dominikas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Rozo]]. Dominikas saimniecība galvenokārt balstās uz tūrismu un lauksaimniecību. == Vēsture == Dominika pirmo reizi iznira no jūras [[Oligocēns|oligocēna]] laikmetā aptuveni pirms 26 miljoniem gadu, padarot to par pēdējo Karību jūras salu, kas izveidojusies vulkāniskās aktivitātes rezultātā gar Mazo Antiļu vulkānisko loku.<ref>Holahan, David (18 January 2009). Rugged Dominica worth the ruined sneakers. Boston Globe.</ref> Sala joprojām ir vulkāniski aktīva, un ģeotermālās iezīmes atspoguļo notiekošos magmatiskos procesus zem tās virsmas. Dominikas pirmskoloniālie pamatiedzīvotāji bija [[karaībi]] — kalinago [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]], kas asimilēja vai izspieda iepriekšējo [[Aravaki|aravaku]] populāciju. Arī aravaki nebija pirmā pamatiedzīvotāju grupa, taču par viņu priekštečiem turpinās zinātniski strīdi. 1493. gadā [[Kristofors Kolumbs]] pirmo reizi pamanīja salu sava otrā ceļojuma uz Ameriku laikā. Tā kā viņš salu redzēja [[Svētdiena|svētdienā]] (1493. gada 3. novembrī), Kolumbs to nosauca par Dominiku ([[Latīņu valoda|latīņu valodā]] ''Dominica'' — 'svētdiena'). Lielās karaību pretestības dēļ eiropieši salu kolonizēja kā pēdējo reģionā. 1763. gadā salu no [[Francija]]s pārņēma [[Lielbritānija]], un 1805. gadā tā kļuva par Lielbritānijas koloniju. == Ģeogrāfija == Sala atrodas uz robežas starp [[Karību jūra|Karību jūru]] un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļu daļu, starp [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidadu un Tobago]] un [[Puertoriko]]. Dominika ir viskalnainākā sala [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu arhipelāgā]], augstākais punkts — 1 447 m. Kalni ir vulkāniskas izcelsmes, salā atrodas otrs lielākais termiski aktīvais ezers pasaulē. Sala ir pazīstama ar savu bagāto floru un faunu, kuru aizsargā plaši nacionālie parki. === Klimats === Dominikā valda [[Tropiskais klimats|tropisks klimats]]. Salā novērojami spēcīgi nokrišņi un gandrīz vienmēr pastāv pēkšņu plūdu draudi. Vasaras beigās novērojamas spēcīgas [[viesuļvētra]]s. == Iedzīvotāji == Pēc 2021. gada novērtējuma uz salas dzīvo 72 412 iedzīvotāji, no tiem 75% ir melnādainie, 4% karību indiāņi, 0,8% — baltādainie, jaukta rase ir 19% iedzīvotāju, bet 0,2% pieder citām etniskajām grupām. Vairums iedzīvotāju ir 18. gadsimtā plantāciju vajadzībām ievesto afrikāņu vergu pēcteči. Dominika ir arī vienīgā no Karību salām, kurā joprojām dzīvo to iedzimtie [[karībi]], no kuriem liela daļa — 3000 — apmetušies salas austrumos. Pārējie iedzīvotāji galvenokārt ir mulati un sīrieši. Iedzīvotāju pieaugums ir neliels, jo vairums emigrē uz bagātākām Karību valstīm, kā arī ASV, Lielbritāniju un Kanādu. Lai gan oficiālā valsts valoda ir angļu, vairums iedzīvotāju runā franču [[kreoliskās valodas|kreoliskajā valodā]]. Ziemeļaustrumos apmetušies emigranti no [[Antigva]]s un [[Montserrata|Monserratas]], kas runā [[Antigva un Barbuda|Antigvas un Barbudas]] angļu kreoliskās valodas kokoju dialektā. Vairums iedzīvotāju ir [[katoļi]], lai gan pēdējos gados nodibinātas arī protestantu baznīcas. Saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem katoļi ir 61,4% iedzīvotāju, 6% — [[septītās dienas adventisti]], 5,6% — [[piecdesmitnieki]], 4,1% — [[baptisti]], 3,7% — [[Metodisms|metodisti]], 1,3% — [[rastafari]], bet 10,1% pieder dažādiem citiem kristietības novirzieniem, cita reliģija ir 1,6% iedzīvotāju, savukārt 6,1% nepieder nevienai reliģijai. == Saimniecība == Dominikas saimniecība balstās uz lauksaimniecību, kuras galvenā produkcija ir [[banāni]], lai gan audzē arī citrusaugļus, [[mango]], sakņaugus, kokosriekstus, kakao, tāpēc tā ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem un starptautiskās ekonomikas. Tā kā valdība meklē iespējas attīstīt ekotūrismu, pēdējā laikā palielinājies tūrisms. 2003. gadā valdība uzsāka ekonomiskas reformas, tajā skaitā atteicās no [[cenu kontrole]]s un palielināja nodokļus. Pateicoties šai politikai, Dominikas saimniecība atkopās pēc krīzes, ko tā piedzīvoja 2001. un 2002. gadā, un 2006. gadā piedzīvoja lielāko izaugsmi 20 gadu laikā. Valdība arī mēģina dažādot ekonomiku, tāpēc cenšas attīstīt finanšu sektoru un pēta iespējas eksportēt ģeotermisko enerģiju. 1979., 2007., 2015. un 2017. gadā salas saimniecību smagi izpostīja [[Viesuļvētra|tropiskās viesuļvētras]] (2017. gadā cieta vairāk nekā 90% ēku, kopējie saimnieciskie zaudējumi sasniedza 226% [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]]).<ref>[https://web.archive.org/web/20200510110855/https://wicnews.com/caribbean/dominica-devastation-emerges-fatalities-90-buildings-damaged-44575828/ wicnews. Dominica devastation emerges with fatalities and ‘90% of buildings damaged’]</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-latin-america-41394645|title=Dominica grieving: Life after Hurricane Maria|access-date=2026-10-14|date=2017-09-25|language=en-GB}}</ref> == Politika == Izpildvaru veido prezidents, kuru ievēl parlaments uz pieciem gadiem, un premjerministrs, kuru, kā arī ministru kabinetu, ieceļ prezidents. Vienpalātas parlamentu veido 21 tautas vēlēts reģionu pārstāvis un deviņi senatori, kurus, atkarībā no reģionu pārstāvju lēmuma, ievēl reģionu pārstāvji vai arī ieceļ prezidents vadoties pēc ministru prezidenta un opozīcijas līdera gribas. Parlamenta vēlēšanām jānotiek vismaz reizi piecos gados, taču premjerministram ir tiesības izsludināt vēlēšanas jebkurā laikā. Lielākās politiskās partijas ir Dominikas Darba partija, Dominikas Apvienotā strādnieku partija un Dominikas Brīvības partija. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/do.html CIA World Factbook] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160130092354/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/do.html |date={{dat|2016|01|30||bez}} }} {{en ikona}} * Geographica World atlas & encyclopedia (2007) {{ISBN|978-3-8331-4125-6}} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080611055900/http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/2295.htm Background Note: Dominica] {{en ikona}} {{Nāciju sadraudzība}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas valstis]] [[Kategorija:Karību jūra]] [[Kategorija:Dominika| ]] ii2ma5j86bsczmla0f6805esgbuno9y 0 2031 4536209 4339741 2026-10-14T21:52:44Z Egilus 27634 4536209 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Antigua and Barubuda'' | pilnais_valsts_nosaukums = Antigva un Barbuda | karoga_attēls = Flag of Antigua and Barbuda.svg | karoga_nosaukums = Antigvas un Barbudas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Antigua and Barbuda.svg | ģerboņa_nosaukums = Antigvas un Barbudas ģerbonis | ģerboņa_platums = 100 | valsts_moto = Each Endeavouring, All Achieving | valsts_himna = Fair Antigua and Barbuda<br />Karaliskā himna: God Save the King | kartes_attēls = ATG orthographic.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Sentdžonsa (Antigva un Barbuda)|Sentdžonsa]] | latd= 17| latm=3 | latNS=N | longd=61 | longm=48 | longEW=W |lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[Angļu valoda]], [[spāņu valoda]]<ref>Lai gan vietējā angļu valoda salās ir administratīvā pamatvaloda pēc noklusējuma, tai nav oficiāla statusa, bet spāņu valodai kopš 2026. gada tāds ir.</ref> | etniskās_grupas = melnie 87,3%<br />jauktas rases 4,7%<br />latīņamerikāņi 2,8%<br />eiropieši 1,7% <br />indiāņi 1,1% <br />sīrieši un libānieši 0,7% <br />citi 1,8% | etniskās_grupas_gads = 2011 | valsts_iekārta = [[Konstitucionālā monarhija]] un [[Parlamentārisms|parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = Karalis | valsts_galva = [[Čārlzs III Vindzors]] | valsts_galvas_tituls2 = Ģenerālgubernators | valsts_galva2 = [[Rodnijs Viljamss]] | valsts_galvas_tituls3 = Premjerministrs | valsts_galva3 = Gastons Brauns | neatkarības_iegūšana = Neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] | neatkarības_piezīme = {{dat|1981|11|1|n}} | dibināta = | platība_km2 = 440 | platība_rangs = 182. | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2026 | iedzīvotāju_skaits = 106 365 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 182. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 241 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 63. | IKP_PPP = 2,37 miljardi [[ASV dolārs|$]] | IKP_PPP_gads = 2025 | IKP_PPP_rangs = 171 | IKP_PPP_per_capita = 22 630 [[ASV dolārs|$]] | IKP_PPP_per_capita_rangs = 51 | HDI = {{palielinājās}} 0.851 | HDI_gads = 2014 | HDI_kategorija = <font color="#009900">ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 53. | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Austrumkarību dolārs]] | valūtas_kods = XCD | laika_zona = | utc_offset = -4 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.ag]] | tālsarunu_kods = 1(268) | piezīmes = | piezīme1 = | piezīme2 = | piezīme3 = | piezīme4 = | piezīme5 = | piezīme6 = | piezīme7 = | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = }} '''Antigva un Barbuda''' ({{val|en|Antigua and Barbuda}}) ir valsts [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Tā ir salu valsts, kuras sastāvā ir iekļautas trīs lielās salas un vairākas mazākas salas. No visām salām tikai divas ir apdzīvotas. To austrumos apskalo [[Atlantijas okeāns]], bet rietumos to apskalo [[Karību jūra]]. Antigvas un Barbudas kopējā platība ir 440 km² un tā ir 19. lielākā Ziemeļamerikas valsts pēc platības. Pēc 2026. gada datiem Antigva un Barbuda ar 106 365 iedzīvotājiem ir [[Ziemeļamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums|21. lielākā Ziemeļamerikas valsts pēc iedzīvotāju skaita]]. Salu teritorijas lielākoties ir veidotas no koraļļiem un kaļķakmeņiem. Salās valda tropisks piejūras klimats. Antigva un Barbuda ir [[konstitucionālā monarhija]] un [[Parlamentārisms|parlamentāra republika]]. Valsts galva ir [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un daudzu citu bijušo britu koloniju karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Sentdžonsa (Antigva un Barbuda)|Sentdžonsa]]. Antigva un Barbuda ir viena no [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]], [[Nāciju Sadraudzība]]s, [[Amerikas valstu organizācija]]s un [[Karību savienība]]s dalībvalstīm. == Vēsture == Pirmie iedzīvotāji, kas salās ieradās apmēram 2400 p.m.ē. bija sibonī. Viņiem sekoja [[aravaki]], kas apdzīvoja salas 1493. gadā, kad tās sava otrā ceļojuma laikā apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], dodams Antigvai vārdu ''Santa Maria de la Antigua''. Kareivīgie [[karaībi]], kuri bija piespieduši aravakus pamest citas salas, šeit acīmredzot uz dzīvi neapmetās. Sākumā salās apmetās [[Spānija|spāņu]] un [[Francija|franču]] kolonisti, tomēr vēlāk viņu vietā nāca [[Anglijas Karaliste|angļi]], kuri savu pirmo koloniju šeit izveidoja 1667. gadā. 1674. gadā tika izveidota pirmā lielā cukurniedru plantācija. Cukura plantācijās tika izmantots vergu darbs. [[Verdzība]] tika atcelta 1834. gadā. Brīvlaisto vergu ekonomisko izaugsmes iespēju ierobežoja zemes trūkums un nevis uz ražošanu, bet uz lauksaimniecību orientētā ekonomika. Situācija uzlabojās tikai 1939. gadā, kad sāka veidoties arodbiedrības. 1981. gadā salas kļuva par neatkarīgu valsti [[Nāciju sadraudzība|Britu sadraudzības]] sastāvā. 2017. gada tropiskās viesuļvētras rezultātā Barbuda kļuva gandrīz neapdzīvota - bija nopostīti ap 95% mājokļu, un gandrīz visi ap 1600 iedzīvotāji tika evakuēti uz Antigvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/nation/la-na-irma-islands-20170909-story.html|title=Hurricane Irma leaves Caribbean islands devastated|last=X|website=Los Angeles Times|access-date=2026-10-14|date=2017-09-10|language=en-US}}</ref> Tagad populācija salā ir atjaunojusies, taču sala joprojām cieš no ekonomiskās krīzes un periodiski izskan aicinājumi uz neatkarību. == Ģeogrāfija un klimats == Valsts teritorija sastāv no trim lielajām salām – [[Antigva|Antigvas]], [[Barbuda|Barbudas]] un neapdzīvotās Redondas, kā arī vairākām mazākām salām lielo salu piekrastē. Salas lielākoties ir veidotas no koraļļiem un kaļķakmeņiem. Salu reljefs galvenokārt ir diezgan zems, ja vien neskaita augstākos vulkāniskos apgabalus. Salu augstākais punkts ir 402 m augstais vulkāns Bogīpīks. Antigvā un Barbudā valda tropisks piejūras klimats. No jūlija līdz oktobrim ir iespējamas [[viesuļvētra]]s un tropiskās vētras, reizēm novērojami arī sausuma periodi. Nopietnas problēmas sagādā ūdens trūkums - salās trūkst dabīgu saldūdens avotu, turklāt [[mežu izciršana]]s dēļ ātrāk aiztek arī lietus ūdens. == Iedzīvotāji == Pēc 2014. gada skaitīšanas datiem Antigvā un Barbudā dzīvoja 91 295 iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa jeb 89% bija melnās rases, 2,4% - baltās rases, 4,4% - jauktas rases, bet 2,9% pieder pie citām etniskajām grupām. Vairums iedzīvotāju, kuri nav melnādainie, ir [[Apvienotā Karaliste|britu]], [[Portugāle|portugāļu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] [[Arābi|arābu]] pēcteči. Saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem lielākā daļa iedzīvotāju bija kristieši, no kuriem 25,7% bija [[Anglikānisms|anglikāņi]], 12,3% bija [[septītās dienas adventisti]], 10,6% bija [[piecdesmitnieki]], 10,5% bija [[Hernhūtisms|hernhūtieši]], 10,4% bija [[Katolicisms|katoļi]], 7,9% bija [[Metodisms|metodisti]], 4,9% bija [[baptisti]], bet 9,9% piederēja pie citiem kristietības novirzieniem. 2% iedzīvotāju piederēja citām reliģijām, savukārt 5,8% nepiederēja nevienai reliģijai vai bija neticīgi. Lielākā daļa iedzīvotāju jeb 69,5% 2001. gadā bija vecumā no 15 līdz 64 gadiem, 26.9% vecumā līdz 14 gadiem, bet 3,6% vecāki par 65 gadiem. Vidējais mūža ilgums bija 30,5 gadi, bet paredzamais mūža ilgums piedzimstot bija 72,69 gadi. == Ekonomika == Valstij, salīdzinot ar citām Karību valstīm, ir relatīvi augsts iekšzemes kopprodukts. Kopš 2003. gada valsts ekonomika ir attīstījusies, pateicoties viesnīcu un dzīvokļu būvniecības bumam. Klimats ir piemērots tūrisma attīstībai un tas sastāda vairāk kā pusi no iekšzemes kopprodukta. Lauksaimniecības produkcija galvenokārt nonāk iekšējā tirgū. Šajā nozarē problēmas rada ūdens un darbaspēka trūkums, jo vairums iedzīvotāju strādā tūrisma un būvniecības nozarēs, kur ir labāks atalgojums. Galvenie lauksaimniecības produkti ir kokvilna, ananāsi, banāni, mango, kokosrieksti, cukurniedres un gurķi, kā arī lopkopības produkti. Savukārt ražotas tiek galvenokārt eksporta preces - amatniecības izstrādājumi un elektropreces. Pēc 2006. gada datiem visvairāk produkcijas jeb 34% ir tikušas eksportētas uz Spāniju, 20,7 % uz Vāciju, 7,7% uz Itāliju, 5,8% uz Singapūru, bet 4,9% uz Lielbritāniju. Salu valsts galvenokārt importē no ASV (21,1%), Ķīnas (16,4%), Vācijas (13,3%), Singapūras (12,7%) un Spānijas (6,5%). == Politika == Antigva un Barbuda ir konstitucionālā monarhija un parlamentāra republika, kas ietilpst Britu sadraudzības sastāvā. Antigvas un Barbudas valsts galva ir [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un citu bijušo britu koloniju karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]. Karalis pārstāv viņa iecelts ģenerālgubernators, kuru izvēlas pamatojoties uz valsts premjerministra ieteikumu. Savukārt ģenerālgubernators ieceļ premjerministru, par kuru parasti kļūst vēlēšanās uzvarējušās partijas līderis. Likumdevējs ir divpalātu parlaments, kas sastāv no Senāta, kura 17 locekļus ieceļ ģenerālgubernators un pārstāvju palātas, kuras 17 locekļus ievēl uz pieciem gadiem proporcionālās vēlēšanās. Vēlēšanu tiesības ir visiem pilsoņiem, kas vecāki par 18 gadiem. Lielākās partijas ir Antigvas darba partija, Barbudieši labākai Barbudai, Barbudas tautas pārmaiņu kustība, un Apvienotā progresīvā partija. Valsts uztur diplomātiskās attiecības ar ASV, Kanādu, Lielbritāniju un Ķīnu, kā arī vairumu Latīņamerikas un Austrumkarību valstu. Antigva un Barbuda ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]], [[Nāciju sadraudzība|Britu sadraudzības]], [[Amerikas valstu organizācija]]s un [[Karību savienība]]s dalībvalsts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ac.html CIA World Factbook] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200424055954/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ac.html |date={{dat|2020|04|24||bez}} }} {{en ikona}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{Nāciju sadraudzība}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas valstis]] [[Kategorija:Karību jūra]] [[Kategorija:Antigva un Barbuda| ]] kk6kbh1wrdeo1f2zbjtsaavrh6eso9x 0 3768 4536017 4523533 2026-10-14T14:33:10Z Papiruas 128531 /* */ 4536017 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Kristaps Čakste | vārds_orģ = | attēls = Janis Cakste.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = 1. [[Latvijas Valsts prezidents]] | term_sākums = {{dat|1922|11|14|N}} | term_beigas = {{dat|1927|3|14|N}} | premjers = *[[Zigfrīds Anna Meierovics]] *[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] *[[Voldemārs Zāmuēls]] *[[Hugo Celmiņš]] *[[Kārlis Ulmanis]] *[[Arturs Alberings]] *[[Marģers Skujenieks]] | priekštecis = —* | pēctecis = [[Gustavs Zemgals]] | dzim_dati = {{dat|1859|9|14}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Lielsesavas pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1927|3|14|1859|9|14}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | apglabāts = [[Rīgas Meža kapi]] | tautība = | partija = [[Progresīvā tautas partija]]<br />[[Kadetu partija]]<br />[[Latviešu zemnieku savienība]]<br />[[Demokrātiskais Centrs]] | tēvs = Krišjānis Čakste | māte = Karolīne Čakste (Zirne) | dzīvesb = Justīne (dzimusi Vesere) | bērni = Visvaldis, [[Mintauts Čakste|Mintauts]], Janīna, Gedimīns, [[Ringolds Čakste|Ringolds]], [[Konstantīns Čakste|Konstantīns]], Aldona, Maiga, Daila | profesija = [[tiesību zinātne|Jurists]] | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Jāņa Čakstes paraksts.svg | paraksts_izm = 200px | piezīmes = <nowiki>*</nowiki> Amats izveidots }} '''Jānis Kristaps Čakste''' (dzimis {{dat VS|{{dat|1859|9|14|L}}|{{dat||9|1}}}}, miris {{dat|1927|3|14}}) bija pirmais [[Latvijas Valsts prezidents]].<ref name="treijs">{{Grāmatas atsauce |title= Prezidenti: Latvijas valsts un ministru prezidenti (1918—1940) |last= Treijs |first= Rihards |authorlink= |year= 2004 |publisher= [[Latvijas Vēstnesis]] |isbn= 9984-731-47-2 |page= |pages= |url= }}</ref> == Dzīvesgājums == === Izcelsme un izglītība === Jānis Kristaps Čakste dzimis {{dat|1859|9|14}} (pēc vecā stila&nbsp;— {{dat||09|1}}) kā trešais bērns [[Dobeles apriņķis|Dobeles apriņķa]] [[Lielsesavas pagasts|Lielsesavas pagasta]] "Čakstu Zirņu" saimnieka Krišjāņa Čakstes ''alias'' Zirnis (1827-) un Karlīnes Matildes (dzimušas Narunovskas, 1835-) ģimenē (māju vieta tagadējā [[Sesavas pagasts|Sesavas pagastā]]).<ref>Sesavas luterāņu draudzes dzimušo reģistrs&nbsp;— 1859. gads&nbsp;— Nr.189</ref> Vecākais bērns vecākiem bijis Jānis (1853), tad Anna Marija (1856), bet jaunākā Hermīne Otīlija (1865).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0309054572{{!}}page:14{{!}}issueType:B |title=Jānis Čakste.&nbsp;— 1928.&nbsp;— 10.—14.lpp. |access-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0309054572{{!}}page:14{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> Viņa vectēvs sākotnēji saņēma uzvārdu Zirnis, bet vēlāk tika saukts māju vārdā, kas vēlāk arī ierakstīts dokumentos. Čakstes vecāki nomāja [[Bērsteles muiža|Bērsteles muižu]], kā arī pārvaldīja [[Dzirnavas|vējdzirnavas]] un [[Ķieģelis|ķieģeļu]] cepli, bet vēlāk iepirka [[Vecsvirlaukas pagasts|Vecsvirlaukas]] (vēlāk [[Salgales pagasts|Salgales]]) pagasta "[[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči"|Aučus]]". Pirmo izglītību Čakste ieguva mājskolotājas vadībā. No 1872. gada izglītību viņš turpināja [[Jelgava]]s Sv. Annas elementārskolā, pēc tam 1875. gadā iestājās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]].<ref>Janīna Šūberte. ''Jānis Čakste un Jelgava''. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2006. 15.-16. lpp. ISBN 9984-783-68-5</ref> Aptuveni 60% no ģimnāzijas audzēkņiem bija [[vācieši]]. [[Latvieši]] sāka rīkot tā sauktos skolēnu vakarus, kuros tika noturēti dažādi priekšlasījumi. Vakaru noturēšanai Čakste bija atvēlējis savu dzīvokli. Arī viņš pats uzstājās ar dažādiem referātiem. Ģimnāziju viņš pabeidza 1882. gada pavasarī un rudenī iestājās [[Maskavas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē. [[Maskava|Maskavā]] Čakste iepazinās ar [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]], kura vadībā iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. Pēc Čakstes ierosmes {{dat|1883|10|31||bez}} tika nodibināta [[Maskavas latvju studentu biedrība]], kura vēlāk kļuva pārtapa par [[Akadēmiskā vienība "Austrums"|Akadēmisko vienību "Austrums"]]. Visu savu studiju laiku viņš ieņēma tās priekšsēdētāja amatu. Viņa dēli [[Mintauts Čakste|Mintauts]], [[Konstantīns Čakste]] un znots [[Verners Tepfers]] bija visietekmīgākie ''Austruma'' biedri [[organizācija]]s pastāvēšanas vēsturē, kuri noteica tās ideoloģiju, stratēģiju, virzību gandrīz 75 gadus, ''Austrums'' lielā mērā ir Čakstes organizācija.<ref>Čakste 1999 (no Austruma arhīva&nbsp;— stenografētās J. Čakstes runas Austruma sanāksmēs); Stradiņš 2000; Dimants 2000</ref> Studiju laikā Čakste pētnieciskos nolūkos pievērsās [[Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonijas|Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonijām]], sevišķi [[Tobāgo]]. Universitāti viņš beidza 1886. gadā, aizstāvot diplomdarbu par [[romiešu tiesības|romiešu tiesībām]]. Pēc universitātes beigšanas viņš iestājās par tiesas amata kandidātu jaundibinātajā [[Kurzemes guberņa]]s prokuratūrā, kur kļuva par sekretāru. === Politiskā darbība === [[Attēls:Valsts domes deputāti Grosvalds, Trasuns, Čakste.gif|left|thumb|250px|Pirmās Krievijas Impērijas Valsts Domes latviešu deputāti ar palīgiem. Sēž no kreisās: [[Frīdrihs Grosvalds|F. Grosvalds]], [[Francis Trasuns|F. Trasuns]], J. Čakste (1906).]] ==== 1887—1905 ==== 1887. gadā Jāni Čaksti ievēlēja par [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s priekšnieku. Šos pienākumus viņš pildīja līdz 1901. gadam. Viņš aktīvi darbojās arī Kurzemes [[biškopība]]s biedrības un Jelgavas Sarkanā Krusta latviešu komitejas vadībā. Tāpat viņš noorganizēja Jelgavas zemkopības nodaļu, kas vēlāk pārtapa par Jelgavas lauksaimniecības biedrību. 1888. gadā Čakste atstāja darbu prokuratūrā un pierakstījās par zvērināta advokāta palīgu. Paralēli saviem darba pienākumiem viņš veicināja dažādu biedrību dibināšanu [[Kurzeme|Kurzemē]], izstrādādams to statūtus un sniegdams palīdzību to apstiprināšanā. 1888. gadā Čakste atpirka nedēļas laikrakstu "[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]" un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam bija tā izdevējs. No 1. novembra Čakste laikrakstu parakstīja arī kā tā redaktors. Redaktora pienākumus viņš pildīja līdz 1906. gadam. Galvenais uzsvars laikrakstā tika likts uz mazgruntniecības aizstāvēšanu un muižniecības privilēģiju apkarošanu. Balstoties uz Kurzemes lauku biedrību pieprasījumu, Čakste panāca [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku]] rīkošanu Jelgavā, kas notika 1895. gadā, no 15. līdz 18. jūnijam. Viņš arī bija šo svētku daļējs finansētājs&nbsp;— no prāvajiem zaudējumiem, ko radīja svētku organizēšana, Čakste personīgi sedza zaudējumus 4000 zelta rubļu apmērā. 1902. gadā Kurzemes gubernatora sasauktajā lielgruntnieku un mazgruntnieku konferencē Čakste uzstājās kā tajā esošo 40 mazgruntnieku pārstāvju vadonis. Viņš panāca, ka turpmāk oficiālajās apspriedēs, ko vadīja gubernators Sverbejevs, lauksaimniecības jautājumos pieaicināja arī mazgruntniecības pārstāvjus. [[1904]]. gada rudenī Čakste piedalījās Krievijas advokātu slepenajā kongresā, kurā tika apspriestas Krievijas absolūtisma ierobežošanas iespējas. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Čakste bija viens no Latvijas autonomijas programmas izstrādātājiem. Laikā, kad soda ekspedīcijas izvērsa represijas pret revolucionāriem, viņš kā advokāts piedalījās tiesājamo revolucionārās kustības dalībnieku aizstāvībā. ==== 1906—1920 ==== [[Attēls:Jānis Čakste 1906. gadā.jpg|thumb|200px|Jānis Čakste 1906. gadā]] 1906. gadā kā [[Progresīvā tautas partija|Progresīvās tautas partijas]] kandidātu viņu no Kurzemes ievēlēja pirmās [[Krievijas Valsts dome]]s sastāvā. Domē Čakste iestājās [[Kadetu partija|kadetu partijā]]. Poļu politiķis [[Aleksandrs Ļedņickis]] uzņēmās iniciatīvu autonomistu frakcijas dibināšanā. Vēlāk viņš minējis Čaksti kā vienu no aktīvākajiem šīs iniciatīvas atbalstītājiem. Čakste piedalījās arī autonomistu frakcijas programmas izstrādē. 4. maijā Valsts domes agrārlietu komisijā viņš uzstājās ar plašu referātu par [[Baltijas provinces|Baltijas]] [[Kristīgā baznīca|baznīcu]] un pastorātu zemēm, kā arī iesniedza likumprojektu, kas paredzēja baznīcu zemju atsavināšanu par labu rentniekiem. Pēc pirmās Valsts domes atlaišanas Čakste kopā ar 168 citiem liberālajiem un sociālistu deputātiem protestēja pret [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] nelikumīgo rīcību, [[Somija|Somijā]] parakstot tā saukto [[Vīborgas deklarācija|Vīborgas deklarāciju]], par ko [[1908]]. gadā viņam nācās izciest trīs mēnešu cietumsodu Jelgavas cietumā. Bez tam viņam tika atņemtas turpmākās tiesības piedalīties sabiedriskajā darbā, tai skaitā kandidēt nākamajās Valsts domes vēlēšanās. Saskaņā ar Ļedņicka liecību, Čakste piedalījās arī vienā no nelegālajiem Krievijas mazākuma tautību kongresiem, kas notika [[1911]]. un [[1912]]. gadā. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], Čakste kļuva par Jelgavas Sarkanā Krusta komitejas priekšsēdētāju. [[1915]]. gada vasarā Čakste pārcēlās uz [[Tartu|Tērbatu]] (tagad Tartu). 30. un 31. augustā viņš piedalījās latviešu bēgļu apgādāšanas organizāciju kongresā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Viņu ievēlēja par vienu no [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja|Bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas]] valdes priekšsēdētāja [[Vilis Olavs|Viļa Olava]] biedriem, bet pēc Olava nāves par valdes priekšsēdētāju. Vēlāk, Pirmā pasaules kara laikā, viņš darbojās kā Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomitejas vadītājs un darīja daudz, lai nodrošinātu cilvēcīgus dzīves apstākļus. [[1916]]. gada decembrī Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja nosūtīja Čaksti uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču viņš paspēja nokļūt tikai līdz [[Stokholma]]i, kur viņu sasniedza ziņa par 1917. gada [[Februāra revolūcija|Februāra revolūciju Krievijā]]. Būdams spiests uzturēties Stokholmā vairākas nedēļas, Čakste tur sarakstīja un izdeva brošūru (67 lpp.) "Latvieši un viņu Latvija: kāda latvieša balss" (''Die Letten und ihre Latvia: Eine lettische Stimme''), kurā, starp citu, deklarēja: “Latvju tauta grib pasargāt savu tautību, paturēt vienā kopībā savu tēviju Latviju, panākt neierobežotu iespēju un brīvību noteikti vadīt Latvijā savu nacionālo, kulturālo un ekonomisko attīstību.”. [[1917]]. gada 7. maijā Čakste aktīvi piedalījās [[Kurzemes Zemes padome]]s sapulcē, kas notika Tērbatā. Viņš tika ievēlēts sapulces prezidijā, bet pēc tam par Kurzemes galveno pārstāvi sadarbībai ar Krievijas Pagaidu valdības oficiālajām iestādēm. Pēc tam Pagaidu valdība iecēla viņu par Kurzemes novada komisāru, kas stājās agrākā gubernatora vietā. Kurzemes gubernatora kanceleja un pakļautās iestādes šajā laikā bija evakuētas uz Tērbatu, bet oktobra sākumā tās pārcēlās uz [[Kazaņa|Kazaņu]]. Pildot savus komisāra pienākumus, Čakste Kurzemes gubernatora arhīvā uzdūrās bijušā gubernatora pavēlei par viņa (Čakstes) kā nevēlamas personas izsūtīšanu ārpus [[Baltijas valstis|Baltijas]]. Pavēle netika izpildīta, jo Čakste līdz ar bēgļiem Jelgavu 1915. gadā bija atstājis. {{dat|1917|5|28}} Čakste vadīja [[Tartu|Tērbatā]] pirmo latviešu juristu kongresu. ==== Latvijas Republikas dibināšanas posms ==== 1917. gada 13. oktobrī (1. oktobrī pēc vecā stila) tika nodibināta [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]]. Čakste sāka darboties tās ārlietu nodaļā, izstrādādams memorandu tekstu iesniegšanai Rietumu valstu vēstniecībām Sanktpēterburgā, protestējot pret [[Vācija]]s aneksijas plāniem Baltijā. 1918. gada 26.—28. jūnijā Čakste jau pagrīdes apstākļos vadīja Latviešu pagaidu nacionālās padomes 3. sesiju. [[1918]]. gada 11. novembrī Čakste atgriezās Latvijā, kur apmetās "Aučos". Te viņš uzzināja, ka [[Tautas padome]] 17. novembrī viņu aizmuguriski ievēlējusi par savu prezidija priekšsēdētāju. Ar telegrammu viņš tika uzaicināts piedalīties 18. novembra Latvijas Republikas proklamēšanas aktā, taču Čakste uz to neieradās. Šis fakts historiogrāfijā netiek viennozīmīgi skaidrots. Ir izteikti pieņēmumi, ka tam pamatā varētu būt nesaskaņas starp Latviešu pagaidu nacionālās padomes un [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] pārstāvjiem. Interesanti, ka īsu brīdi atsevišķas aprindas Čaksti bija izvirzījušas arī par pirmā Latvijas Valsts ministru prezidenta kandidātu. [[Attēls:Satversmes sapulces priekšēdētājs Jānis Čakste 1921.png|thumb|270px|Satversmes sapulces priekšēdētājs Jānis Čakste atklāj svinīgo sēdi par godu valsts ''de iure'' atzīšanai 1921. gada 28. janvārī.]] 23. novembrī Tautas padome pilnvaroja viņu ārzemēs organizēt Latvijas aizstāvēšanu no [[lielinieki]]em. [[1919]]. gada janvārī Čakste ieradās [[Londona|Londonā]], bet pēc tam devās uz [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferenci]], kur uzņēmās Latvijas delegācijas vadību. Darbodamies delegācijas vadībā, viņš izstrādāja reparāciju pieprasījumu no Vācijas. 21. maijā viņš delegācijas vadību nodeva [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīdam Meierovicam]], bet pats atgriezās Latvijā. Kopš 1919. gada 13. jūlija Čakste atkal uzņēmās Tautas padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu, ko vadīja līdz Satversmes sapulces sanākšanai. Šajā laikā viņš bija [[Latviešu zemnieku savienība|Zemnieku savienības biedrs]], taču vēlāk kopā ar vairākiem citiem partijas biedriem&nbsp;— [[Miķelis Valters|Miķeli Valteru]], [[Jānis Goldmanis|Jāni Goldmani]], [[Oto Nonācs|Oto Nonācu]] u.c.&nbsp;— viņš pameta Zemnieku savienību, nevarēdams samierināties ar [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] diktatorisko partijas vadības stilu. Pēc tam Čakste kļuva par [[Demokrātiskais Centrs|Demokrātiskā Centra]] biedru. 1920. gada 1. maijā Čakste atklāja [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] pirmo sēdi. Tika izvirzīti divi Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata kandidāti&nbsp;— Jānis Čakste no pilsoniskajām partijām un [[Rainis|Jānis Rainis]] kā sociāldemokrātu pārstāvis. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, Rainim iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā viņš atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku. ==== Latvijas Valsts Prezidents ==== [[Attēls:Jiri Jāksons, Jānis Čakste, Hugo Celmiņš (1925).jpg|thumb|270px|Parāde Rīgas esplanādē 1925. gada 10. maijāː no kreisās stāv Igaunijas Valsts vecākais [[Jiri Jāksons]], Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste, Ministru prezidents [[Hugo Celmiņš]]; otrajā rindā centrā no kreisās: 1. – Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, 2. – ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics, 6. – Latvijas armijas Galvenā štāba priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Peniķis.]] [[Attēls:Valsts prezidents J. Čakste atklāj VI dziesmu svētkus 1926.jpg|thumb|270px|Valsts prezidents Jānis Čakste atklāj VI dziesmu svētkus 1926. gadā.]] 1922. gada 14. novembrī Latvijas [[1. Saeima|pirmā Saeima]] ar 92 balsīm, sešiem deputātiem atturoties, Čaksti kā vienīgo kandidātu [[1922. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|ievēlēja par pirmo Latvijas Valsts prezidentu]]. 1925. gada 6. novembrī otrā Saeima viņu [[1925. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|atkārtoti ievēlēja prezidenta amatā]]. Šoreiz uz prezidenta vēlēšanām bija uzstādīti trīs kandidāti&nbsp;— Rainis, Ulmanis un Čakste. Pirmajā balsošanas kārtā Rainis saņēma 33 sociāldemokrātu balsis, Ulmanis&nbsp;— 32 Zemnieku savienības, labējā spārna un minoritāšu balsis, bet Čakste&nbsp;— 29 centristu balsis. Otrajā kārtā sociāldemokrāti Raiņa kandidatūru vairs neizvirzīja, un Čaksti ievēlēja ar 60 balsīm par, Ulmanim saņemot 31 balsi. Prezidenta amatā Čakste izcēlās ar spēju stāvēt pāri partijām un saglabāt iespējamo [[Objektivitāte|objektivitāti]]. Tas gan netraucēja viņam atcelt no amata 1. Kurzemes divīzijas komandieri pulkvedi [[Krišs Ķūķis|Krišu Ķūķi]], kurš izcēlās ar savām simpātijām [[fašisms|fašistiskajai]] kustībai. Savu abu prezidentūru laikā viņš publicēja 402 likumus, no kuriem 261 bija pieņemti steidzamības kārtībā; 3 likumus viņš nosūtīja atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai; viņš arī apžēloja 549 notiesātas personas, starp tiem arī [[Andrievs Niedra|Andrievu Niedru]] (1926. gada aprīlī), kura apžēlošana izsauca plašu sabiedrisko rezonansi un kas bija vienīgā reize, kad Čakste sakarā ar savu darbību prezidenta amatā saņēma publisku kritiku. [[Attēls:Latvian presidentti Jānis Čakste vierailulla Suomessa; Latvian President Jānis Čakste visits Finland (1926).tif|thumb|Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste apmeklē Somiju]] Kā valsts galva Čakste 1925. gadā no 22. līdz 26. februārim bija oficiālā vizītē [[Igaunija|Igaunijā]], bet 1926. gadā no 13. līdz 19. maijam&nbsp;— [[Somija|Somijā]]. Čakste bija arī aktīvs savā akadēmiskajā darbībā. Viņš iesaistījās [[Latvijas Universitāte]]s dibināšanā, kļūdams par LU starptautisko publisko tiesību docentu, bet 1919. gada 14. novembrī viņu iecēla par profesoru. Viņš piedalījās tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes mācību programmu izstrādāšanā, kā arī mācībspēku atlasē. Universitātes piecu gadu jubilejas svētkos 1924. gada 28. septembrī viņam svinīgi piešķīra Dr. iur. honoris causa grādu. Kopš 1921. gada Čakste lasīja arī valsts tiesību lekcijas virsnieku kursos. 1925. gada 24. februārī Čaksti apbalvoja ar I šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Ģimene == [[Attēls:Cakstes gimene.PNG|thumb|270px|Jāņa Čakstes ģimene 1910. gadā. 1. rindā no kreisās&nbsp;— Justīne Čakste ar meitu Dailu klēpī, meita Maiga, Jānis Čakste, meita Aldona. 2. rindā&nbsp;— dēli Mintauts un Visvaldis, meita Janina, dēls Janis Gedimins. Priekšā sēd&nbsp;— dēli Konstantīns un Ringolds.]] Precējies 1891. gada 22. maijā ar Justīni Katrīnu Mariju Veseri (1870 Rīgā&nbsp;— 1954 Stokholmā). Laulībā dzimuši deviņi bērni: pieci dēli un četras meitas. * Visvaldis Ernsts Nikolajs (1892 Jelgavā&nbsp;— 1915 Daugavpilī), Krievijas armijas praporščiks, miris no ievainojumiem, apglabāts Daugavpils brāļu kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_dzvs1915n188{{!}}article:DIVL148{{!}}page:4{{!}}query:Wiswalds%20Tschakste%20T%C5%9Fchakstes{{!}}issueType:P |title=Dzimtenes Vēstnesis&nbsp;— 1915.&nbsp;— 12. jūlijs |access-date={{dat|2016|01|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_dzvs1915n188{{!}}article:DIVL148{{!}}page:4{{!}}query:Wiswalds%20Tschakste%20T%C5%9Fchakstes{{!}}issueType:P }}</ref> * [[Mintauts Čakste|Mintauts Fridrihs Andrejs]] (1893 Jelgavā&nbsp;— 1962 Stokholmā), jurists, precējies ar Martu (dz. Benjamiņu) ([[Antons Benjamiņš|Antona Benjamiņa]] meita no pirmās laulības) (1902—1990), viņu bērni Aija Aldona Čakste (1924—2013), Jānis Konstantins Čakste (1925—2005) un Visvaldis Gedimins Čakste.<ref>{{APPL|83}}</ref> * Janīna Leontīne Margarēte prec. Teriņa (1896 Jelgavā&nbsp;— 1978 Zviedrijā), vīrs&nbsp;— mācītājs [[Jānis Teriņš]] (1893—1980), viņu bērni Jānis Ringolds un Jēkabs Ģedimins * Jānis Kārlis Gedimins (1897 Jelgavā&nbsp;— 1979 Stokholmā), "Auču" saimnieks, neprecējies * [[Ringolds Čakste|Ringolds Pauls Miķelis]] (1898 Jelgavā&nbsp;— 1967 Baltkrievijā), ārsts Jelgavā, Latvijas PSR Nopelniem bagātais ārsts, precējies divreiz, meitas ķīmiķes Māra Kūka un Ilze Čakste, un Inta Čakste<ref>[https://www.jelgava.lv/jaunumi/apskatama-valerijana-dadzana-pieminas-izstade/ Apskatāma Valerijana Dadžāna piemiņas izstāde] "Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes portrets atgādina par viņa saistību ar šo slaveno dzimtu – mākslinieka sieva bija Jāņa Čakstes dēla daktera Ringolda Čakstes meita Inta Čakste"</ref> un dēls Andrejs Čakste.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-115-gadiem-dzimis-arsts-ringolds-cakste/ |title=Pirms 115 gadiem dzimis ārsts Ringolds Čakste |access-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140813123706/http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-115-gadiem-dzimis-arsts-ringolds-cakste/ |archivedate={{dat|2014|08|13||bez}} }}</ref> * [[Konstantīns Čakste|Konstantīns Jēkabs Marģers]] (1901 Jelgavā&nbsp;— 1945 Polijā), jurists, sieva Anastasija (dz. Stīpnieks) (1909—1995), meitas Anna Justīne Čakste-Rollinsa (''Rollinss''; 1936) un Katrīna Čakste-Vilsone (''Wilson''). * Aldona Paula Karolīne prec. Tepfere (1903 Jelgavā&nbsp;— 1991 Stokholmā), tēlniece, vīrs&nbsp;— Latvijas armijas ģenerālis [[Verners Tepfers]] (1893—1958), meitas Barbara Karolīna (1931), Jana Kristīne (1934) un Aldona Irēna (1939).<ref>[http://www.jzb.lv/piedavajam/par-jelgavu/visi-ieverojamie-cilveki-jelgava/1103/ Jelgavas Zinatniskā bibliotēka]{{Novecojusi saite}}</ref> * Maiga Elizabete Marija prec. Šīrons (1904 Jelgavā&nbsp;— 1984 Latvijā), vīrs&nbsp;— jurists Teodors Šīrons (1899—1959), bērni Ināra Šīrone (1933—2015) un Valdis Šīrons (1934—2016), izsūtīti 1941. gada 14. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Maiga-Sirons |title=Maiga Šīrons |access-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130813055753/http://nekropole.info/lv/Maiga-Sirons }}</ref> * Daila Ida Vilhelmīne prec. Zemgals (1909 Jelgavā&nbsp;— 2004 Zviedrijā), vīrs&nbsp;— jurists Pauls Zemgals (1911—1977) (otrā Latvijas prezidenta [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] dēls), 3 meitas un 1 dēls.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Daila-Zemgals |title=Daila Zemgals |access-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130813084327/http://nekropole.info/lv/Daila-Zemgals }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jgzi1991n083{{!}}article:DIVL142{{!}}query:%C4%8Cakstes%20%C4%8Cakste%20%C4%8Cakstes{{!}}issueType:P |title=Jelgavas Ziņotājs.&nbsp;— 1991.&nbsp;— 25. maijs |access-date={{dat|2016|01|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jgzi1991n083{{!}}article:DIVL142{{!}}query:%C4%8Cakstes%20%C4%8Cakste%20%C4%8Cakstes{{!}}issueType:P }}</ref> == Piemiņa == [[Attēls:Čakstes pieminekļa atklāšana Jelgavā 1930.jpg|thumb|270px|J. Čakstes pieminekļa atklāšana Jelgavā 1930. gadā.]] 1927. gada 14. marta vakarā Čakste mira. Viņš apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]], kur 1935. gadā atklāts [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārļa Jansona]] veidots piemineklis.<ref>[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=898 Latvijas Valsts prezidenti: Jānis Čakste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110514050911/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=898 |date={{dat|2011|05|14||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> 1930. gadā Jelgavas [[Pētera akadēmija]]s priekšā atklāja Jansona veidoto bronzas pieminekli par godu prezidentam Jānim Čakstem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Video: 1930. gadā Jelgavā atklāj Jāņa Čakstes pieminekli |date=2015. gada 20. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/kultura/32026447/culturenvironment/45990235/video-1930-gada-jelgava-atklaj-jana-cakstes-pieminekli |accessdate=2016. gada 15. martā}}</ref> kuru iznīcināja Latvijas PSR laikā 1949. gadā. 1998. gada 7. novembrī [[Šveice|Šveicē]] Jungfraujohas kalnā atklāja Brīvības halli, kas veltīta 100 lielākajiem pasaules demokrātiem. Līdzās tādiem vārdiem kā [[Vudro Vilsons]], [[Vinstons Čērčils]] un [[Ichaks Rabins]] te minēts arī Jāņa Čakstes vārds.<ref>[http://www.liberal-international.org/editorialIndex.asp?ia_id=931 Hall of Freedom] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120310123244/http://www.liberal-international.org/editorialIndex.asp?ia_id=931 |date={{dat|2012|03|10||bez}} }} {{en ikona}}</ref> 1998. gadā Jelgavnieku klubs "Sendienas" un [[Jelgavas Latviešu biedrība]] aicināja [[Jelgavas dome|Jelgavas domi]] atjaunot viņa pieminekli tā vēsturiskajā vietā pretim Jelgavas akadēmijai un iebilda pieminekļa novietošanai laukumā pie [[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca|Svētās Trīsvienības baznīcas]] torņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Čakstes piemineklim jāatrodas tā vēsturiskajā vietā |date=1998. gada 23. maijs |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |url=https://zz.lv/arhivs/cakstes-piemineklim-jaatrodas-ta-vesturiskaja-vieta/ |access-date=2016. gada 15. martā}}</ref> {{dat|2003|11|14||bez}} [[Jelgava|Jelgavā]] [[Lielā iela (Jelgava)|Lielās]] un [[Akadēmijas iela (Jelgava)|Akadēmijas ielas]] krustojumā, laukumā pie Svētās Trīsvienības baznīcas torņa atklāja tēlnieces [[Arta Dumpe|Artas Dumpes]] veidoto pieminekli Jānim Čakstem. Uz pieminekļa ir attēloti prezidenta vārdi: "Latvijas valsts izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā palikusi stipra caur latviešu tautas vienprātību un plauks un zels tālāk". <gallery> Attēls:J. Čakstes piemineklis pie Latvijas bankas Jelgavas nodaļas.jpg|J. Čakstes piemineklis pretī [[Latvijas Banka]]s Jelgavas nodaļai (1931). Attēls:Jelgava, J. Čakstes piemineklis 2003-12-13 - panoramio.jpg|Piemineklis Jānim Čakstem [[Jelgava|Jelgavā]] (2009). Attēls:J. Chakstes piemineklis.JPG|Jāņa Čakstes piemineklis Rīgā, Meža kapos. Attēls:Latvia stamp Ya.Chakste 1998 10.jpg|[[Latvijas Pasts|Latvijas Pasta]] Jānim Čakstem 1998. gadā veltīta pastmarka </gallery> == Skatīt arī == * [[1922. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas]] * [[1925. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://latvians.com/en/Reading/Cakste/envelope-album.php Pirmā Latvijas Prezidenta Jāņa Čakstes Piemiņai (albums, 1927)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081011124556/http://latvians.com/en/Reading/Cakste/envelope-album.php |date={{dat|2008|10|11||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110514050911/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=898 Jāņa Čakstes oficiālā biogrāfija] * [http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/janis-cakste Biogrāfija] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidents]] | periods = {{dat|1922|11|14|N}} — {{dat|1927|3|14|N}} | pirms = — | pēc = [[Gustavs Zemgals]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas prezidenti}} {{Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāti no Kurzemes guberņas}} {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} {{2. Saeima}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čakste, Jānis}} [[Kategorija:1859. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Demokrātiskā Centra politiķi]] [[Kategorija:Latvijas prezidenti]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:1905. gada revolūcija Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] fgazh2fvxeailrqkolu8a92c7dog07h 0 3886 4536125 4535923 2026-10-14T19:01:31Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{Commonscat → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]] 4536125 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Janis Rozentāls | image = 2458 Janis Rozentals.jpg | imagesize = 200px | caption = Janis Rozentāls | birthname = | birthdate = {{dat|1866|3|18}} | location = [[Saldus pagasts|Saldus pagasta]] „Bebri”, [[Kuldīgas apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{LAT}}) | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1916|12|26|1866|3|18}} | deathplace = [[Helsinki]], [[Somijas lielhercogiste]], [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{FIN}}) | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[glezniecība]] | training = | movement = [[impresionisms]] | famous works = | patrons = | awards = }} '''Janis Rozentāls''' (dzimis {{dat|1866|3|18}} [[Saldus pagasts|Saldus pagastā]]; miris {{dat|1916|12|26}}<ref>Rozentālu ģimene. Elita Sproģe. J.Rozentāla Saldus mākslas un vēstures muzejs.2008.</ref> [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]]) bija [[latvieši|latviešu]] gleznotājs. Latvijas mākslas vēsturē tiek vērtēts kā viena no centrālajām gadsimtu mijas perioda personībām. Tematiskajā un mākslinieciskās formas aspektā uzskatāms par daudzpusīgāko perioda mākslinieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslasvesture.lv/index.php/Janis_Rozent%C4%81ls |title=Janis Rozentāls |access-date={{dat|2014|01|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140228160525/http://www.makslasvesture.lv/index.php/Janis_Rozent%C4%81ls |archivedate={{dat|2014|02|28||bez}} }}</ref> == Dzīvesgājums == [[Attēls:Monument of Janis Rozentāls. Saldus.jpg|thumb|left|150px|Jaņa Rozentāla piemineklis Saldū]] Dzimis 1866. gada 18. martā [[Saldus pagasts|Saldus pagasta]] „Bebru” mājās kalēja Miķeļa Rozentāla un viņa sievas Lavīzes ģimenē. Janis pabeidza [[Saldus Krauzes skola|Saldus Krauzes skolu]] un pēc tam iestājās [[Kuldīgas apriņķa skola|Kuldīgas apriņķa skolā]], bet pēc pusotra gada līdzekļu trūkuma dēļ bija spiests mācības pārtraukt un 1880. gadā doties uz Rīgu peļņā. Strādāja modes preču veikalā, par bufetes puiku un pircēju aicinātāju, beidzot pie daiļkrāsotāju meistara [[Jūliuss Celēvičs|J. Celēviča]] viņš apguva krāsotāja amatu, sākumā kā māceklis, no 1885. gada kā zellis. No 1885. līdz 1888. gadam Rozentāls mācījās [[Rīgas vācu amatnieku biedrības amatniecības skola|Rīgas Amatnieku biedrības amatniecības skolā]]. 1888. gadā skolas darbu izstādē [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmijā]] viņš ieguva sudraba medaļu. 1888. gada 29. jūlijā J. Rozentāls kā brīvklausītājs iestājās Pēterburgas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, kuru viņš beidza 1894. gadā. Krievu mākslas reālisms veidoja viņa mākslas profesionālos pamatus, bet tās saturā bija latviešu tautas dzīve, Latvijas daba, mitoloģijas un vēstures motīvi.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu glezniecība|last=M.Ivanovs|first=|publisher=Liesma|year=1980|isbn=|location=Rīga|pages=229}}</ref> Viņa diplomdarbs „[[No baznīcas]]” (1894) bija pirmais diplomdarbs akadēmijā ar nacionālu sižetu; kādā no [[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|mākslinieku pulciņa „Rūķis”]] sanāksmēm Rozentāls to nolēma gleznot dzimtajā Saldus pusē. Par darbu Rozentāls ieguva pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu un vairākus gadus dzīvoja Pēterburgā. 1895. gada vasaru pavadīja [[Puzenieki|Puzenieku muižā]], kur viņš gleznoja muižas īpašnieka [[Grothusi|Grothusa]] un viņa meitas Kerijas [[ģīmetne]]s.<ref>[http://www.arterritory.com/lv/teksti/recenzijas/5888-dazu_skaistu_ziedu/ Dažu skaistu ziedu] [[Pēteris Bankovskis]] 2016. gada 2. septembrī</ref> Viņa darbus izrādīja [[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē]]. 1897. gadā [[Arhips Kuindži|Arhipa Kuindži]] vadībā viņš apceļoja Vāciju, Franciju un Austriju. 1900. gadā Rozentāls atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, sākumā Saldū, no 1901. gada [[Rīga|Rīgā]]. 1902. gada novembrī somu dziedātāju koncertā [[Valmiera|Valmierā]] viņš iepazinās ar Elli Forseli (''Elli Forssell'', 1873–1943), kura bija studējusi dziedāšanu Helsinkos un Parīzē; saderināšanās notika dažas dienas pēc iepazīšanās, un 1903. gada martā pāris salaulājās Helsinku Vācu baznīcā.<ref name="Kulosaari" /> [[Konstantīns Pēkšēns]] īpaši viņam savā mājā [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā 12]] izbūvēja darbnīcu (tagad tur atrodas [[Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs]]). 1905.—1906. gadā Rozentāls strādāja par pasniedzēju [[Blūma skola|Venjamiņa Blūma mākslas skolā]] un 1906.—1913. gadā [[Rīgas pilsētas mākslas skola|Rīgas Pilsētas mākslas skolā]], bija arī mēnešraksta „[[Vērotājs]]” un žurnāla „[[Druva (laikraksts)|Druva]]” mākslinieciskais redaktors. Rozentāla personālizstādes notika 1910. gadā Jelgavā, 1910., 1912. un 1913./1914. gadā Rīgā. 1910. gadā viņš apgleznoja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s fasādi. === Somija un pēdējie gadi === Somija Rozentāla dzīvē ienāca jau 1897. gadā, kad viņš tur iepazinās ar Edelfelta, Jērnefelta un Gallēna-Kallelas darbiem; par paraugu viņš uzskatīja [[Akseli Gallēns-Kallela|Akseli Gallēnu-Kallelu]], kura freskas bija redzējis Somijas paviljonā Parīzes 1900. gada pasaules izstādē. Pēc laulībām ģimene vasaras pavadīja Forselu dzimtas vasarnīcā, un ar sievas starpniecību Rozentāls sadraudzējās ar Gallēnu-Kallelu, [[Ēro Jērnefelts|Jērnefeltu]], [[Peka Halonens|Halonenu]], [[Eliels Sārinens|Sārinenu]] un tēlnieku [[Emīls Vikstrēms|Vikstrēmu]]. 1905. gadā „Vērotājā” viņš publicēja piecu turpinājumu apceri „Par Somijas mākslu”, kas latviešu lasītājus iepazīstināja ar somu jauno arhitektūru un rosināja jaunos Rīgas arhitektus [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]] un [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandru Vanagu]] doties uz Somiju; somu paraugs kļuva par vienu no Rīgas [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] avotiem.<ref name="Somija">[https://web.archive.org/web/20080924114041/http://www.poriartmuseum.fi/fin/arkisto/ed.php?vuosi=1986 Näyttelyohjelma vuonna 1986] // Porin taidemuseo (arhivēts 2008. gada 24. septembrī); Vaherjoki-Honkala, Saara. ''Haaveiden haaksirikko: Elli Forssell-Rozentālen elämä''. Helsinki: Minerva, 2023. ISBN 978-952-375-766-0. 85., 217. lpp.; Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 96.–99. lpp.</ref> Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma un Vācijas armijas tuvošanās Rīgai Rozentāls 1915. gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Somiju un noīrēja villu [[Helsinki|Helsinku]] Kulosāri (zviedriski Brendē) salā. Elli Forsele tajā atvēra pansiju kara bēgļiem, pie kuras darbojās neliela galerija ar Rozentāla gleznām; pats gleznotājs Kulosāri gleznoja ainavas un rakstīja somu kultūras izdevumiem. 1916. gada novembrī ģimene nolēma villu nopirkt, bet drīz pēc tam Rozentāls, braucot uz Petrogradu un [[Maskava|Maskavu]] kārtot izstādi, saslima ar plaušu karsoni un 26. decembrī mira savā Kulosāri darbnīcā. Viņu apbedīja 1917. gada 1. janvārī Helsinku vecajos (Hietaniemi) kapos, un 1920. gadā pīšļus pārapbedīja Rīgas 2. [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]]. Tajā pašā gadā Elli Forsele ar bērniem atgriezās Rīgā; Rozentālu villa vēlāk tika nojaukta, un netālu no tās vietas ir piemiņas plāksne.<ref name="Kulosaari">Seppälä, Elina. ''Taiteilijoiden Kulosaari'' (= Kirjokansi 377). Helsinki: SKS Kirjat; Kulosaaren Kotiseuturahaston Säätiö, 2024. ISBN 978-951-858-660-2. 43.–48. lpp.; Lindqvist-Hägerfelth, Marit. [https://yle.fi/a/7-773928 Riga 2014: Ett besök på Alberta iela 12] // Yle. 2014. gada 25. marts (zviedru val.).</ref> == Daiļrades raksturojums == Rozentāls bija viens no pirmajiem, kas 19. gadsimta beigās glezniecībā precīzi un tieši sāka atainot tautas dzīvi. Nozīmīgu vietu gleznotāja darbībā ieņēma [[portrets]], tomēr viņš gleznojis arī sadzīves žanra ainas, simboliskas un fantastiskas kompozīcijas ar mitoloģiskiem, bībeliskiem vai latviešu folkloras sižetiem, ainavas, [[altārglezniecība|altārgleznas]], darbojies monumentālajā mākslā, lietišķajā un stājgrafikā. Individuālajā stilā atspoguļojas gadsimtu mijai raksturīgas stilistiskās pārvērtības — atbrīvošanās no akadēmiskās skolas, [[impresionisms|impresionisma]], [[simbolisms|simbolisma]], [[jūgendstils|jūgendstila]], [[postimpresionisms|postimpresionisma]] iespaidi. Sižetiski 1890. gados Rozentāla daiļradē dominēja tautas dzīves tēlojums („Uz lieveņa”, „Veļas mazgātājas” utt.), sadzīviskais žanrs. Šī žanra darbiem ir līdzība ar [[Rūdolfs Blaumanis|Blaumaņa]] lauku dzīves tēlojumiem, ar to daļēji izskaidrojama viņu abu draudzība. Rozentāls gleznojis arī [[akvareļglezniecība|akvareļus]] par sadzīves tēmām („Tirgus”, „Krogā” utt.); tiešs dzīves vērojums šeit apvienots ar ironisku sadzīves norišu vērtējumu. Rozentāla žanra kompozīcijās vērojams liels ainavu īpatsvars. Rozentāls daudz gleznoja portretus, arī daudzu ievērojamu savu laikabiedru portretus (piemēram, [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]], Rūdolfa Blaumaņa). Nereti portreti un sadzīviskās gleznas tika gleznotas, izmantojot fotogrāfijas, piemēram, [[Jānis Krēsliņš (mākslinieks)|Jāņa Krēsliņa]] fotogrāfijas. Jānis Krēsliņš un Janis Rozentāls abi kopā bija mācījušies [[Rīgas Mazā ģilde|Rīgas Mazās ģildes]] Krāsotāju cunftē par zeļļiem pie meistara J.Celēviča.<ref name=tuc>Gunta Tuča, Linda Safranoviča, Iveta Mikijanska (2013) "Malēnieša Jāņa Krēsliņa - daiļkrāsotāja, etnogrāfa, mākslinieka - personības veidošanās", Letonikas bibliotēka, {{ISBN|978-9934-8052-3-3}} Apgāds "LZA Vēstis".</ref> Rozentāla daiļradē nozīmīgu vietu ieņem jūgendstila un simbolisma darbi, kam raksturīgs teiksmains sižets un jūgendisks kolorīts. Par sevišķi izcilu jūgendstila paraugu Rozentāla mākslā uzskata darbu „[[Princese ar pērtiķi]]” (1913).<ref>[http://www.latvijasmaksla.lv/darbi/457 Latvijas mākslas klasika<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> === Monumentālā un dekoratīvā māksla === Rozentāla pazīstamākais monumentālais darbs ir [[Rīgas Latviešu biedrība]]s jaunā nama fasādes frīze (1910), kas veidota freskas un mozaīkas tehnikā un sastāv no septiņiem panno. Centrā starp kolonnām attēlots Pērkons ar liesmu veseri kā spēka simbols, abās pusēs Potrimps saules kumeļu pajūgā kā gaismas un skaistuma dievs un Pīkols kā gudrības simbols, pārējos laukos rūpniecības, zinātnes, mākslas un lauksaimniecības alegorijas. Par senprūšu un senlatviešu dievībām Rozentāls bija interesējies jau kopš 1895.–1896. gada, un frīze tās tapšanas laikā radīja plašu atbalsi latviešu sabiedrībā. [[Silvija Grosa]] tajā saskata jūgendstila plakanību un stilizāciju apvienojumā ar neoklasicisma līdzsvaru; Potrimpa pajūgs atgādina klasisko Apollona tēlu.<ref name="Frize">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 116.–117., 333.–335. lpp.; Asars, Hermanis. Mākslinieks Janis Rozentāls // ''Latvija''. 1910. 31. jūl. (13. aug.).</ref> Mazāk zināms ir ap 1898. gadu tapušais dekoratīvo gleznojumu cikls, acīmredzot privāts pasūtījums interjeram, kas saglabājies tikai fotoattēlos. Lunetes formāta kompozīcijās sieviešu pusfigūras tēlotas dažādu laikmetu un kultūru tērpos, no Kleopatras līdz antīkajai Grieķijai, un vairākas no tām ir brīvas variācijas par angļu akadēmiķa Frederika Leitona darbiem. Cikls pieder pie Rozentāla agrās daiļrades saloniski akadēmiskā atzara, ko pārstāv arī „Sieviete rozā tērpā” (1895).<ref name="Cikls">Grosa 2019, 392.–395. lpp.; Grosa, Silvija. ''Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā''. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2008. 36. lpp.</ref> Pēc laulībām Rozentāli 1903. gadā dzīvoja gleznotāja Bernharda Borherta mājā [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]] 39, un Borherta darinātais un apgleznotais plauktiņš bija viņa kāzu dāvana jaunajam pārim. 1904. gadā ģimene pārcēlās uz Pēkšēna nama augšējo stāvu [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā 12]], kur dzīvoklis ar darbnīcu bija izbūvēts īpaši Rozentālam. Dzīvoklī saglabājušās pēc viņa zīmējumiem darinātas mēbeles un neliela telpa ar vienkrāsainā zilā gammā gleznotu stilizētu koku dekoru, kas, iespējams, ir paša gleznotāja roku darbs. Rozentāla ieņēmumu burtnīca (1905–1915) rāda, ka viņa darbus pirka arī arhitekti: Pēkšēns iegādājās piecus darbus, tostarp Rīgas Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas altārgleznas „Laidiet tos bērniņus pie manis” skici (1911), bet [[Ernests Pole|Ernesta Poles]] dzīvoklī karājās „Nimfa ar faunu”, „Gudrība” un „Vara”.<ref name="Alberta">Grosa 2019, 412., 432., 436. lpp.; Krastiņš, Jānis. Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. 36.–37. lpp.</ref> === Mākslas kritiķis === Rozentāls bija viens no pirmajiem latviešu mākslas kritiķiem. Mēnešraksta „Vērotājs” pirmajam numuram (1903. gada novembrī) viņš zīmēja vāku un vadīja žurnāla mākslas nodaļu; tajā viņš publicēja apceres „Par Vilhelmu Purvīti un viņa mākslu” (1903), „Rikards Zariņš” (1904) un „Par Somijas mākslu” (1905). Laikabiedri viņu vērtēja augstu: Rīgas Latviešu biedrības „Konversācijas vārdnīcas” šķirklī (1911) rakstīts, ka latviešu mitoloģiju un etnogrāfiski latvisko neviens no māksliniekiem, izņemot Ādamu Alksni, nav attēlojis tik īsti kā Rozentāls, un ka viņš ir „vispopulārākais un visvairāk saprastais starp mūsu pirmajiem māksliniekiem”.<ref name="Abele">Ābele, Kristiāna. Latvijas māksla un arhitektūra Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas „Konversācijas vārdnīcā” // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga, 2025. 402.–404. lpp.; Rozentāls, Janis // ''Konversācijas vārdnīca''. 1911. 73. burtn. 3491.–3492. sl.</ref> == Gleznas == <gallery> Attēls:Rozentals Pec dievkalpojuma.jpg|[[Pēc dievkalpojuma]] (No baznīcas) (1894) Attēls:Rozentals No kapsetas.jpg|No kapsētas (1895) Attēls:Janis Rozentāls - The Painter’s Studio - Google Art Project.jpg|[[Mākslinieka darbnīca (Rozentāls)|Mākslinieka darbnīca]] (1896) Attēls:Rozentals Nave.jpg|Nāve (1897) Attēls:Rozentals Teika 1899.jpg|Teika (1899) Attēls:Rozentals Livenes portrets.jpg|Firstenes Šarlotes Līvenas portrets (1899) Attēls:Rozentals Pasportrets.jpg|Pašportrets (1900) Attēls:Rozentals Federa portrets 1901.jpg|P. Federa portrets (1901) Attēls:Rozentals Engelharts.jpg|Barona [[Rūdolfs fon Engelharts|Rūdolfa fon Engelharta]] portrets (1901) Attēls:Rozentals Virietis ar papirosu.jpg|Vīrietis ar papirosu (1901) Attēls:Rozentals Merijas Grosvaldes projekts.jpg|Mērijas Grosvaldes portrets (1902) Attēls:Rozentals Melna cuska.jpg|Melna čūska miltus mala (1903) Attēls:Janis Rozentals - Under the Cherry Tree.jpg|Zem ķirškoka (1904) Attēls:Rozentals Velas mazgatajas.jpg|Veļas mazgātājas (1904) Attēls:Rozentals Zem piladza.jpg|Zem pīlādža (1905) Attēls:Rozentāls Velna ģimene.jpg|Velna ģimene (Pēc pirmajiem gaiļiem) (1905) Attēls:Rozentals Cilvekmeita un dabas gari.jpg|Cilvēkmeita un dabas gari (1907) Attēls:Rozentals Blaumana portrets.jpg|Blaumaņa portrets (1908) Attēls:Rozentals Veranda Kapri.jpg|Uz terases (Veranda Kapri) (1912) Attēls:Rozentals Saules meitas.jpg|Saules meitas (1912) Attēls:Rozentals gimene sigulda.jpg|Ģimene Siguldā (1913) Attēls:Rozentals pavasaris sigulda.jpg|Pavasaris Siguldā (1913) Attēls:Rozentals Pikniks.jpg|Pikniks (1913) Attēls:Janis Rozentals - Princess with a Monkey.jpg|[[Princese ar pērtiķi]] (1913) Attēls:Jroz 007.jpg|Māte ar bērnu (1914) Attēls:Janis Rozentals - At the Source.jpg|Pie avota (1914) Attēls:Janis Rozentals - Italian Landscape.jpg|Itālijas ainava (1915) Attēls:Rozentals Arkadija.jpg|Arkādija (1916) Attēls:Rozentals Vignere Grinberga.jpg|M.Vīgneres-Grīnbergas portrets (1916) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rozentāls, Janis}} [[Kategorija:1866. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1916. gadā mirušie]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] [[Kategorija:Janis Rozentāls| ]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] ram14d6292nx7g98k74mv9cy6q0cigr 0 4830 4536313 4341143 2026-10-15T09:44:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536313 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|tautība|cilvēkiem ar šādu uzvārdu|Polis (uzvārds)}} {{Tautas infokaste | attēls = | tauta = Polacy | skaits = ~50 milj. | vieta = {{Polija}} 38,5 milj. (98%)<br /> {{ASV}} 5,6 milj.<br /> {{Brazīlija}} 1,85 milj.<br /> {{Vācija}} 1,5 milj.<br /> {{Francija}} 1,0 milj.<br /> {{Baltkrievija}} 418 tūkst.<br /> {{Kanāda}} 400 tūkst.<br /> {{Argentīna}} 300 tūkst.<br /> {{Lietuva}} 258 tūkst.<br /> {{UKR}} 219 tūkst.<br /> {{UK}} 140 tūkst.<br /> {{Latvija}} 39 tūkst. (2023) | valoda = [[poļu valoda]] | reliģija = [[katolicisms]] | grupas = [[kašūbi]]<br />[[mazuri]]<br />[[gurali]] | radi = [[čehi]], [[slovāki]], [[sorbi]], [[baltkrievi]], [[ukraiņi]] un citas [[slāvi|slāvu]] tautas | image = [[Attēls:Map_of_the_Polish_Diaspora_in_the_World.svg|214px]] | image_caption = Poļi visā pasaulē }} '''Poļi''' ({{val|pl|Polacy}}) ir tauta [[Eiropa|Centrāleiropā]], [[Polija]]s pamatiedzīvotāji.<ref>{{PZT|579|Poļi}}</ref> Kopējais poļu skaits pasaulē ir apmēram 50 miljoni. Poļi ir viena no [[reliģija|reliģiozākajām]] tautām mūsdienu Eiropā. == Izcelsme un vēsture == Poļu nosaukums radies no [[rietumslāvi|rietumslāvu]] cilts [[poļāni|poļānu]] (''polanie'') vārda, kas jau no 8. gadsimta dzīvoja mūsdienu [[Poznaņa]]s apkārtnē [[Varta]]s upes baseinā. Vārda ''polanie'' tulkojums ir ''lauku (tīrumu) iedzīvotāji'' (no {{val|pl|pole}} — 'lauks, tīrums'). Poļāni veidoja poļu tautas kodolu, šeit [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] radās pirmā Polijas valsts [[Pjastu dinastija]]s vadībā, un šeit atradās pirmās Polijas galvaspilsētas — [[Gņezno]], [[Poznaņa]]. Konsolidējot ap sevi citas rietumslāvu ciltis [[Visla]]s baseinā, pamazām veidojās kopīga poļu identitāte. Visu poļu tautas pastāvēšanas laiku viens no galvenajiem jautājumiem bija sadzīvošana vai pretdarbība [[vācieši]]em, kuru "Dzīšanās uz austrumiem" politika (''[[Drang nach Osten]]'') bija vērsta arī pret poļu apdzīvotajiem apgabaliem. Šajā ciņā tika piedzīvotas gan spožas uzvaras ([[Grīnvaldes kauja]]), gan rūgti zaudējumi ([[Polijas dalīšanas]]). [[16. gadsimts|16. gadsimta]] vidū poļi kopā ar [[lietuvieši]]em spēja radīt [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas-Lietuvas kopvalsti]] jeb Žečpospolitu (''Rzeczpospolita Obojga Narodów''), kas bija viena no tālaika Eiropas lielvarām ar savdabīgu valsts iekārtu (muižnieku [[republika|republiku]]). Tā ietekmēja [[baltkrievi|baltkrievu]] un [[ukraiņi|ukraiņu]] tautu mentalitāti un kultūru. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās Polija-Lietuva dažādu iekšēju un ārēju iemeslu dēļ tika sadalīta starp spēcīgākajiem kaimiņiem - [[Prūsija|Prūsiju]], [[Krievija|Krieviju]] un [[Austrija|Austriju]], kas radīja pirmo poļu emigrantu vilni Eiropā un Amerikā. Kopš Polijas valsts izzušanas [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] Eiropā radās t.s. ''poļu jautājums''. Poļi cīņā par savas valsts atjaunošanu kļuva par pastāvošā politiskā ''[[status quo]]'' niknākajiem ienaidniekiem. Polijā un Lietuvā notika [[Novembra sacelšanās]] (1830—1831) un [[Janvāra sacelšanās]] (1863—1864), arī vairāku citu Eiropas revolūciju laikā poļi bija nemiernieku pirmajās rindās. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], sabrūkot [[Vācijas Impērija|Vācijas]], [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijām]], 1918. gada 11. novembrī atkal nodibinājās neatkarīga Polijas valsts (''Rzeczpospolita Polska''). Smags izaicinājums poļu tautas pastāvēšanai bija [[Otrais pasaules karš]], jo pēc [[Ribentropa-Molotova pakts|Ribentropa-Molotova vienošanās]] divi agresori — [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Ādolfs Hitlers|hitleriskā]] [[Vācija]] okupēja Poliju un savās okupācijas zonās veica apzinātas poļu elites iznīcināšanas akcijas. Poļi atbildēja ar niknu pretošanos (skat. [[Polijas slepenā valsts]]). Lai arī Otrajā pasaules karā Polija zaudēja 22% no iedzīvotājiem un ievērojamas teritorijas valsts austrumos, kara rezultātā Polija ieguva ievērojamas teritorijas rietumos uz Vācijas rēķina, un, veicot [[etniskā tīrīšana|etniskās tīrīšanas]], faktiski kļuva par viennacionālu valsti. == Latvijas poļi == {{pamatraksts|Latvijas poļi}} Poļi ir viena no vēsturiskajām [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautībām]]. Vairums [[Latvija]]s poļu dzīvo gan [[Daugavpils]] (12 934, 13,9%), [[Rīga]]s (12 916, 1,8%) un [[Jelgava]]s (1058, 1,9%) pilsētās, gan arī [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] (2533, 10,2%) un [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]] (1096, 5,4%). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080804155404/http://www.polonia.lv/?cPath=0&lang=0 Latvijas Poļu savienība] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas tautas]] [[Kategorija:Poļi|*]] [[Kategorija:Slāvi]] hadlmsego4r28gjxg0yx5vmr125tmpw 0 5380 4536287 4534959 2026-10-15T07:41:24Z ~2026-55321-94 151925 /* Cilvēki */ 4536287 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Ludza (nozīmju atdalīšana)|Ludza}} {{līdzīgs|Lodza}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ludza | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2 |caption_align = center |image1 = Ludza 2012. gads.jpg |caption1 = Ludzas ainava |image2 = Ludzas pilsdrupas 2014.JPG |caption2 = [[Ludzas pils]] |image3 = Lutsi ordulinnus 3.JPG |caption3 = [[Ludzas katoļu baznīca]] |image4 = Ludzaparkmara.jpg |caption4 = Pilsētas parks |image5 = Ludza - panoramio (24).jpg |caption5 = Svētā Tadeuša kapela }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = | flag_link = | image_shield = Ludza COA.svg | shield_link = Ludzas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = left/right | latd = 56 | latm = 32 | lats = 47 | latNS = N | longd = 27 | longm = 43 | longs = 37 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1777. gada | established_title2 = | established_date2 = | leader_title = Ludzas novada <br />domes priekšsēdētājs | leader_name = Edgars Mekšs | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Ludsen}}<br />{{val|ru|Люцин}}<br />{{val|pl|Lucyn}} | area_total_km2 = 10.53 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Ludza}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-57(01-02) | area_code = | website = {{URL|www.ludza.lv}} | footnotes = }} '''Ludza''' ir sena [[Latgale]]s pilsēta un [[Ludzas novads|Ludzas novada]] centrs gleznainā apvidū [[Lielais Ludzas ezers|Lielā Ludzas ezera]] krastā. Atrodas 24 km attālumā no [[Rēzekne]]s un 225 km attālumā no [[Rīga]]s. == Vēsture == {{Pamatraksts|Ludzas vēsture}} Ludzas apkārtne bijusi apdzīvota jau [[mezolīts|mezolītā]] (8.-5. gt. [[p.m.ē.]]), par to liecina Lielā Ludzas ezera krastos atrastie kaula priekšmeti. [[Neolīts|Neolīta]] (5.-2. gt. vidus pr. Kristus) apmetnes Lielā Ludzas ezera Budjankas pussalā un Jurizdikas ragā, tāpat [[Ķīšukalna pilskalns]] (saukts arī par Šelupinku vai Jeršovkas pilskalnu) un kapulauks, liecina par Ludzas apkārtnes nepārtrauktu apdzīvotību. N. Karamzins savā sacerējumā "Krievijas valsts vēsture" izteica domu, ka [[Hipatija hronika|Kijivas hronikā]] (''Київський літопис'') 1174. gada notikumu sakarā pieminētā Lučina varēja būt mūsdienu Ludza.<ref>[http://www.rvb.ru/18vek/karamzin/4igr/01text/02prim/vol_03.htm Карамзин Н. История государства Российского: примечание 12 к III тому] (krieviski)</ref> Pēc cita uzskata hronikā pieminētā Lučina atradās [[Smoļenskas kņazi]]stē, nevis Latgalē.<ref>[http://admin.smolensk.ru/web_dis/2005/rosl/histor/serg/serg6.htm С.В.Александров Династии Смоленских Ростиславовичей в XII-XIII вв.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120128072844/http://admin.smolensk.ru/web_dis/2005/rosl/histor/serg/serg6.htm |date={{dat|2012|01|28||bez}} }}: В начале XII века в княжестве, кроме Смоленска, насчитывалось всего три города: Торопец, Каспля и Вержавск. В 30-50-е годы Ростиславом было основано 5 городов: Мстиславль, Ростиславль, Изяславль. Дорогобуж, Ельня. Еще 5 населенных пунктов в эти годы превратились в города: '''Лучин''', Краен, Василев, Кричев, Пропойск. Тем самым, в середине XII века в Смоленском княжестве насчитывалось уже 16 городов.</ref> [[Attēls:Ludzas pilsdrupas 2012. gads.jpg|thumb|200px|Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī]] 13. gadsimtā Ludza atradās [[Lotigola]]s zemē, kas bija strīdus teritorija starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], [[Polockas kņazi]]em un Lietuvas kunigaišiem. Mestra [[Vennemars fon Brigenejs|Vennemara no Brigenejas]] valdīšanas laikā 1399. gadā agrākās latgaļu pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Livonijas ordenis uzcēla mūra [[Ludzas pils|Ludzas pili]], kas bija [[Rēzeknes fogteja]]s blakus pils, ko pārvaldīja fogta iecelts ierēdnis. 1481. gadā krievi iebruka Latgalē un daļēji nopostīja arī Ludzu, bet līdz 1525. gadam ordenis pili atkal atjaunoja. Pēc [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Polijas-Zviedrijas kara]] 1629. gadā Ludza ietilpa [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadijā]]. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1654. gadā Krievijas cara [[Aleksejs Mihailovičs|Alekseja Mihailoviča]] karaspēks ielenca pilsētu, parakās zem pils mūriem un Ludzu ieņēma. Aplenkšanas laikā pili tik stipri saspridzināja, ka tā drīz vien sagruva. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas-Lietuvas pirmās dalīšanas]] 1777. gadā Ludza kļuva par [[Pleskavas guberņa]]s apriņķa pilsētu. 1802. gadā Ludzas apriņķi iekļāva [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 1917. gada aprīlī [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Pirmajā Latgales latviešu kongresā]] tika nolemts, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem. 1920. gada 26. janvāra rītā [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[2. Ventspils kājnieku pulks]] atbrīvoja Ludzu no lieliniekiem. 1938. gada 11. jūnija ugunsgrēkā nodega puse Ludzas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Ludzā uzcēla vairākus rūpniecības uzņēmumus. Lielākās bija metālapstrādes, linu, gaļas un piena pārstrādes rūpnīcas. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Ludzas pilsdrupas.jpg|thumb|200px|Ludzas pilsdrupas.]] [[Attēls:IMG 4908.JPG|thumb|200px|Skats no Baznīckalna uz Baznīcas ielu un tai piegulošo apbūvi, tālumā - pareizticīgo baznīca. 2014. gada decembris.]] Ludza atrodas [[Latgales augstiene]]s Rēzeknes pazeminājuma daļā,<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> mitrā, ezeriem un upēm bagātā vietā. Pie pilsētas atrodas [[Lielais Ludzas ezers]] (846,4 ha), [[Mazais Ludzas ezers]] (36,5 ha), [[Dunakļu ezers]] (82,7 ha), [[Zvirgzdenes ezers]] (134,2 ha), [[Runtortas ezers]]. No Lielā Ludzas ezera iztek [[Ludzas upe]] (Veļikajas labā pieteka), ietek [[Pilda]] ar kreiso pieteku [[Kivdolica|Kivdolicu]] un [[Istalsna|Istalsnu]]. [[Plītnīca]] savieno Zvirgzdenes un Mazo Ludzas ezeru. Pie pilsētas robežas tek [[Garbarupe]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −7,5 °C, jūlijā — +17 — +17,5 °C. Nokrišņu daudzums 650 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 150 dienām.<ref name="LGA" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 70% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1772|228 |1815|1800 |1840|4400 |1863|3200 |1868|3600 |1897|5140 |1905|5870 |1914|7100 |1920|5044 |1925|5559 |1930|5400 |1935|5546 |1939|5600 |1943|3946 |1959|6221 |1970|8105 |1979|10413 |1989|11914 |2000|10764 |2011|9043 |2021|7662 }} == Izglītības iestādes == * [[Ludzas pilsētas vidusskola|Ludzas vidusskola]] * Ludzas vakara vidusskola * Ludzas J. Soikāna mākslas skola * Ludzas mūzikas pamatskola * Ludzas bērnu un jauniešu mediju centrs * Ludzas Bērnu un jauniešu centrs * Ludzas Sporta skola * Ludzas 3. pirmsskolas izglītības iestāde "Namiņš" * Ludzas 4. pirmsskolas izglītības iestāde "Pasaciņa" * Ludzas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde "Rūķītis" == Apskates vietas == [[Attēls:Ludzas Romas katoļu baznīca.JPG|thumb|200px|Ludzas Romas katoļu baznīca.]] Plašs skats uz pilsētu paveras no Odukalna, kur ir 7.-12. gadsimta latgaļu kapulauks. Netālu no tā atrodas Baznīckalns ar katoļu baznīcu. Tuvumā atrodas Dievmātes - Māras zemes karalienes - skulptūra un Svētā Tadeuša kapela. Ludzas pilsdrupas un Sv. Tadeuša kapela ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Pareizticīgo katedrāle atrodas Latgales ielā 121, pilsētas centrā. Netālu no tās ir sinagoga. No sabiedriskajām ēkām ievērojamākā ir pasta ēka Latgales ielā 110 (1929, arhitekts D. Zariņš). Tuvumā ir [[Ludzas luterāņu baznīca]] (1866). Mūzikas skolas tuvumā pilsētas parkā ir memoriālā siena (1974) un Mātes skulptūra (1963) Otrajā pasaules karā kritušajiem karavīriem. Starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Jurizdikas pilskalnā atrodas 14. gadsimta [[Ludzas pils]] drupas. === Vēsturiskā apbūve === Ludzā ir samērā labi saglabājusies vecā koka apbūve. Pilsētas apbūvi akcentē dažādu reliģisko ticību kulta celtnes. Šeit ir arī Latgalē vislabāk saglabājušās viduslaiku pils paliekas. Daudzām Ludzas ēkām ir valsts mēroga kultūrvēsturiska nozīme: * [[Ludzas vēsturiskais centrs|Ludzas vēsturiskā centra]] koka apbūve * [[Ludzas viduslaiku pilsdrupas]] * [[Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]] * [[Karņicku kapela]] * [[Ludzas Vissvētās Dievmātes aizmigšanas baznīca]] * [[Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca]] * [[Ludzas vecticībnieku lūgšanu nams]] * [[Ludzas ebreju sinagoga]] * [[Ludzas Novadpētniecības muzejs|Jakova Kuļņeva nams]] (Ludzas Novadpētniecības muzejs) === Kultūrvēsturiski pieminekļi === * [[Ludzas Odukalna kapulauks]] * [[Ludzas Svētās Marijas statuja|Svētās Marijas statuja]] * [[Izziņas taka “Pa ebreju tautas pēdām Ludzā”]] == Cilvēki == Ievērojamas personības, kas dzimušas Ludzā * [[Jakovs Kuļņevs]] (''Яков Петрович Кульнев'', 1763 — 1812), ģenerālmajors, [[1812. gada karš|Napoleona karu]] dalībnieks * [[Aleksandrs Žirkevičs]] (''Александр Владимирович Жиркевич'', [[1875]] — [[1927]]), dzejnieks * [[Ferdinands Antonijs Osendovskis]] (''Ferdynand Antoni Ossendowski'', 1876-1945), rakstnieks, pētnieks un publicists * [[Vladislavs Kaupužs]] (1879-1951), izgudrotājs. Vislielākais viņa sasniegums bija ''Siemens'' burtraksta aparāta pārveidošana tā, lai tas varētu pārraidīt ciparus, kā arī krievu un latīņu alfabēta burtus * [[Iļja Čašņiks]] (''Илья Григорьевич Чашник'', 1902 — 1929), mākslinieks * [[Ivans Strods]] (1894-1938), Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks Sibīrijā un Tālajos Austrumos * [[Leons Tomašickis]] (1904-1996), tēlnieks, pedagogs * [[Hercs Franks|Hercs Hercels Franks]] (1926-2013), kinodokumentālists, kinoscenārists, kinorežisors * [[Anta Rugāte]] (dzim. 1949), politiķe, Saeimas deputāte, žurnāliste * [[Sergejs Lazovskis]] (dzim. 1976), svarcēlājs, Latvijas čempions (13 reizes) * [[Jesenija Volžankina]] (dzim. 1983), vieglatlēte Ludzā dzīvojuši un strādājuši: * [[Aņisims Rekaševs]] (1859-1955), Ludzas apriņķa ārsts. * [[Jezups Soikans]] (1889-1930), pašvaldību darbinieks, publicists, novadpētnieks. Pēc viņa ierosmes Ludzā tika nodibināta Latgales kultūras veicināšanas biedrība. Būdams Ludzas apriņķa priekšnieka postenī, viņš lika pamatakmeni Ludzas Tautas namam, dibināja arī muzeju, vāca senlietas un vecos latgaliešu rakstus, pētīja vēsturiskus materiālus. * [[Viktors Trojanovskis]] (1940-2006), novadpētnieks, literāts. ==Skatīt arī == * [[Ludzas igauņi]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080430135851/http://www.ludzaspils.lv/ Bijusī mājaslapa] * [http://www.ludzasmuzejs.lv Ludzas Novadpētniecības muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100306180801/http://www.ludzasmuzejs.lv/ |date={{dat|2010|03|06||bez}} }} * [http://www.ludzaszeme.lv Laikraksts "Ludzas Zeme"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100209102347/http://www.ludzaszeme.lv/ |date={{dat|2010|02|09||bez}} }} * [http://www.ludzasamatnieki.lv Ludzas amatnieku centrs] * [https://www.ludzasbiblio.lv/ Ludzas novada bibliotēka] {{Ludzas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Ludzas rajons}} {{Ludzas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Ludza| ]] mt0efptgfrwo8bbi2jd88z8lhjhg6mu 0 9419 4535928 4535737 2026-10-14T12:00:52Z Kaiservalds 149642 /* Ģimene */ 4535928 wikitext text/x-wiki <!-- LOKĀLS MELNRAKSTS CILVĒKA REDIĢĒŠANAI UN PĀRBAUDEI; nav publicētais raksts. KPL lappuses norādītas pēc 2025. gada 31. augusta korektūras; pirms publicēšanas jāsalīdzina ar iespiesto izdevumu. --> {{Mākslinieka infokaste | name = Konstantīns Pēkšēns | image = Konstantīns Pēkšēns 1921.jpg | imagesize = 200px | caption = 1921. ɡada pases foto | birthname = Lēberehts Konstantīns Pēkšēns | birthdate = {{dat|1859|3|8}} | location = [[Nuķis]], [[Mazsalacas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1928|6|23|1859|3|8}} | deathplace = [[Bad Kissingen]], Vācija | nationality = latvietis | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehnikums]] | movement = eklektisms, [[jūgendstils]], [[nacionālais romantisms]] | famous works = nams [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, nams Smilšu ielā 2, [[Berga bazārs]] }} '''Konstantīns Pēkšēns''' (dzimis 1859. gada 8. martā, miris 1928. gada 23. jūnijā) bija latviešu arhitekts, kas strādāja [[Rīga|Rīgā]] no 1886. gada līdz mūža beigām. Pēc arhitektūras vēsturnieka Jāņa Krastiņa aprēķiniem Rīgā pēc viņa projektiem uzcelts vismaz 250 daudzstāvu mūra namu un ne mazāk kā 110 koka ēku, bet viņa birojā profesionālās gaitas sāka [[Eižens Laube]], [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], [[Augusts Malvess]] un citi Rīgas jūgendstila perioda arhitekti. Viņa darbi aptver 19. gadsimta 90. gadu īres namus ar stūru torņiem, kas kļuva par Rīgas centra iezīmi, vienus no pirmajiem jūgendstila namiem Rīgā 1901. un 1902. gadā un atturīgos stateniskā jūgendstila namus 1908.–1912. gadā. Viņš projektēja arī latviešu kredītbiedrību bankas, baznīcas Rīgā un [[Jelgava|Jelgavā]], biedrību namus un skolas visā Latvijā, kā arī [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] (1895) un Latviešu etnogrāfiskās izstādes (1896) pagaidu celtnes. Pēkšēns bija viens no studentu korporācijas [[Selonija]] dibinātājiem, četras reizes ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas pilsētas domē]] un lielākās Rīgas centrālapkures montāžas firmas īpašnieks.<ref name="krastins" /><ref name="catalogue" /> == Ģimene == Pēkšēns dzimis 1859. gada 8. martā [[Nuķis|Nuķu]] pusmuižā pie [[Mazsalaca]]s Vidzemes guberņā kā vecākais no septiņiem bērniem. Tēvs Krišjānis Pēkšēns (1829–1896) bija zemturis, Nuķu pusmuižas rentnieks un linu tirgotājs, māte Jūlija Henriete, dzimusi Denka (1832–1915), bija Nuķu dzirnavnieka meita. Tēva māsa, dramaturģe [[Marija Pēkšēna]], dzīvoja ģimenē un mācīja tās bērnus; Pēkšēns vēlāk rakstīja, ka skolai viņu sagatavojusi māte un tēva māsa. Tēva brālis Jēkabs Pēkšēns bija advokāts Rīgā.<ref name="album" /><ref name="grosabio" /> 1886. gadā Pēkšēns Rīgas Svētās Ģertrūdes baznīcā apprecējās ar savu māsīcu no mātes puses Annu Jūliju Elizabeti Frēlihu (1863–1917). Laulībā bērnu nebija. Divi sievas brāļi vēlāk dzīvoja viņa namā Alberta ielā, un jaunākais no tiem, uzņēmējs Bernhards Frēlihs, mantoja arhitekta inženiertehnisko firmu.<ref name="grosabio" /> == Izglītība == 1869. gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu. Pēkšēns mācījās Rūdolfa Vallisa privātajā zēnu skolā un no 1875. līdz 1878. gadam [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] priekšskolā. 1878. gadā viņš iestājās Politehnikuma Inženieru nodaļā ar matrikulas numuru 987 un 1880. gadā pārgāja uz Arhitektūras nodaļu. Diploms izsniegts 1885. gada 18. martā ar kopvērtējumu "ļoti labi"; tas deva tiesības projektēt ēkas un vadīt būvdarbus. Viņa gadagājuma diplomdarba tēma bija projekts ar tāmi evaņģēliski luteriskai baznīcai provinces pilsētas laukumā; tajā pašā mēnesī diplomu ieguva arī kursabiedrs [[Vilhelms Bokslafs]]. Pēdējā kursā viņš līdztekus mācīja Jāņa Laksmaņa Būves un mākslas amatu skolā, kas pastāvēja tikai dažus gadus.<ref name="lace" /><ref name="album" /> Krastiņš Pēkšēnu dēvē par otro profesionāli izglītoto latviešu arhitektu pēc [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]].{{efn|Latviešu arhitekts Oskars Bārs Politehnikuma Arhitektūras nodaļu absolvēja jau 1874. gadā; Grosa norāda, ka Pēkšēns un Bārs vairākus gadus bija vienīgie latvieši Rīgas Arhitektu biedrībā.<ref name="lace" /><ref name="grosabio" />}}<ref name="lace" /><ref name="grosabio" /> == Darbība == === Birojs un firma === Pēc gada Baumaņa būvbirojā Pēkšēns 1886. gadā atvēra savu biroju. Tas vairākkārt mainīja adresi, līdz 1904. gadā pārcēlās uz paša arhitekta jaunuzcelto namu [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, kurā bija arī ģimenes dzīvoklis. Ap 1907. gadu viņš nodibināja inženiertehnisko firmu "Konstantīns Pēkšēns", kas ierīkoja sanitārās un centrālapkures sistēmas; pirms Pirmā pasaules kara tā bija lielākais centrālapkures montāžas uzņēmums Rīgā un ar viņa vārdu pastāvēja līdz 1940. gadam. 1907. gadā viņš uzcēla sev otru namu Kronvalda bulvārī 10, un viņam piederēja vasarnīcas Dzintaros un Priedainē. 1913. gadā viņš abus Rīgas namus pārdeva, Alberta ielas namu inženierim Rihardam Kablicam, bet birojs tur darbojās vēl vismaz līdz 1914. gadam; 20. gados viņš dzīvoja dzīvoklī Kronvalda bulvārī 10.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> Birojā vienlaikus strādāja līdz četriem palīgiem. Vanags tajā strādāja no 1896. līdz 1905. gadam, Laube no 1900. līdz 1907. gadam, Malvess no 1906. līdz 1909. gadam un Arturs Mēdlingers no 1907. līdz 1910. gadam; birojā strādājuši arī Mārtiņš Nukša un Ernests Pole. Krastiņš norāda, ka paraksts uz būvprojekta nozīmēja atbildību par būvdarbu vadību un palīgu daļu mākslinieciskajā iecerē ne vienmēr var nošķirt no meistara devuma. Laubes paša publicētais darbu saraksts nosauc birojā zīmētos namus, bet vairākus nacionālā romantisma namus Krastiņš pēc zīmējumu rokraksta attiecina uz Malvesu.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> === 19. gadsimta 90. gadu īres nami === Pirmo lielo pasūtījumu Pēkšēns saņēma no būvuzņēmēja un sabiedriskā darbinieka Kristapa Berga: [[Berga bazārs|Berga bazāru]], veikalu, dzīvokļu un viesnīcas kompleksu kvartālā starp Marijas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Dzirnavu ielu, kas tapa pakāpeniski no 1887. līdz 1900. gadam kā pasāža kvartāla dziļumā. Tajos pašos gados viņš uzcēla Pavasara strādnieku biedrības namu Tilta ielā 32 (1888, 1899. gadā pārbūvēts mūrī) un Cerības biedrības namu pie Māras dīķa (1889, nojaukts 1920), bet [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namu Merķeļa ielā pārbūvēja trīs reizes (1886, 1892 un 1896).<ref name="aspere" /><ref name="krastins" /> No 90. gadu vidus viņš saviem īres namiem deva stūru torņus, kas kļuva par pilsētas centra iezīmi. Krastiņš norāda, ka Pēkšēns nebija pirmais, kas tos izmantoja, bet tieši viņa šo gadu nami, no Marijas ielas 11 (1897) līdz Brīvības ielai 128 (1902), nostiprināja šo Rīgas tradīciju. Lielākais ir brāļu Ņesterovu nams Marijas ielā 9 (1899), kas aizpilda kvartālu līdz Elizabetes un Alfrēda Kalniņa ielai ar sešām sekcijām un 116 dzīvokļiem un vairākus gadus bija lielākā dzīvojamā ēka Rīgā; tālaika prese ziņoja par 500 000 rubļu izmaksām un sešiem miljoniem ķieģeļu. Kopā ar Marijas ielas 11 namu un jūgendstila namu Marijas ielā 6 (1903) tas veido, kā raksta Krastiņš, pieminekli arhitektam vienā ielu stūrī. Viņš projektēja arī daudzas divstāvu koka ēkas priekšpilsētās, lielākoties 1896.–1900. gadā; Krastiņš to skaitu vērtē ar vismaz 110.<ref name="ulmane" /><ref name="krastins" /> === Jūgendstils === Nami Tallinas ielā 23 (1901, kopā ar Laubi), Strēlnieku ielā 6 (1902, kopā ar Vanagu) un Smilšu ielā 2 (1902) ir vieni no pirmajiem un dekoratīvi bagātākajiem jūgendstila namiem Rīgā. Smilšu ielas namā katrai logailai ir citāda apdare, bet erkerus balsta hermas, no sienas izaugošas pusfigūras; vienu no tām Rīgā dēvē par "Rīgas jaunkundzi" (''Miss Riga''). 1903.–1905. gadā birojs pievērsās atturīgākai manierei, kurā ēkas apjoms izriet no plānojuma un rotājums paliek dažās virsmās; skaidrākie piemēri ir nami Alberta ielā 12 (1903, kopā ar Laubi), Skolas ielā 32 (1904) un Noliktavas ielā 5 (1905).<ref name="krastins" /><ref name="kalns" /> Pēkšēns bija arī viens no Rīgas [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] aizsācējiem. Nams Lāčplēša ielā 4 (1905), kura zīmējumus Krastiņš attiecina uz Malvesu, ir viens no pirmajiem šajā stilā; Ķeniņu skola Tērbatas ielā 15/17, Kļaviņas nams Aleksandra Čaka ielā 26 ar uzrakstu ''Mans nams mans pils'' (abi 1905), Rītera nams Tērbatas ielā 33/35 (1906) un arhitekta paša nams Kronvalda bulvārī 10 (1907) tapa kopā ar Laubi. Vēl viena 1907. un 1908. gada namu grupa, tostarp Brīvības ielā 192 un Ģertrūdes ielā 46, rāda Malvesa rokrakstu.<ref name="krastins" /> No 1908. gada birojs būvēja atturīgajā stateniskajā jūgendstilā, kas Rīgā dominē vēlākajā jūgendstila apbūvē. Lielākā grupa ir deviņi nami Vīlandes, Rūpniecības un Vidus ielā (1908–1910), kur arhitekts ēkas atvirzīja no būvlaides, lai iegūtu 1904. gada būvnoteikumos pieļauto papildu augstumu; tam pašam posmam pieder nami Baznīcas ielā 45 (1909), Hospitāļu ielā 5 (1910) un Tērbatas ielā 9/11 (1912). Pie šo gadu sabiedriskajām ēkām pieder trīs latviešu kredītbiedrību bankas: Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības banka Kaļķu ielā 11 (1902), II Rīgas krājaizdevu sabiedrības nams Brīvības ielā 46 (1907, kopā ar Malvesu) un Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar Mēdlingeru), kuras projekts uzvarēja konkursā ar 21 dalībnieku. Grosa to dekoru ar tirdzniecības un rūpniecības simboliem lasa kā vēstījumu par latviešu biedrību vietu pilsētā.<ref name="krastins" /><ref name="grosalost" /> Kopā ar Vanagu viņš projektēja pareizticīgo Svētās Trīsvienības klostera baznīcu Krišjāņa Barona ielā 126 (1900–1907); pasūtījumu viņš ieguva ar Jelgavas ķieģeļu rūpnieka Mihaila Ņesterova, būvkomisijas locekļa, starpniecību un baznīcas projektam pētīja pareizticīgo dievnamus Maskavas apgabalā. 1907. gadā viņš kopā ar Laubi ieguva pirmās godalgas par vienas un divu ģimeņu strādnieku māju projektiem Rīgas Arhitektu biedrības rīkotajā Strādnieku dzīvokļu izstādē.<ref name="mintaurs" /><ref name="krastins" /> === Ārpus Rīgas === Agrīnie darbi ārpus Rīgas bija biedrību nami, pagastnami un skolas, lielākoties ar sarkanā ķieģeļa mūriem: [[Ļaudonas draudze]]s Labdarības biedrības nams (1890), Ādažu pagasta nams (1892–1893), Zaļenieku biedrību nams (1892–1894), Doles pagasta un tiesu nams Ķekavā (1896) un Burtnieku pagasta Pilskalna skola (1896). Tiem pašiem gadiem pieder neogotiskā [[Lejasciems|Lejasciema]] luterāņu baznīca (1895) un Gotlība Bērensa sešstūra granīta mauzolejs Smiltenes kapsētā (1896) ar igauņu tēlnieka Augusta Veicenberga darināto Torvaldsena Kristus kopiju. Jelgavā viņš uzcēla brāļu Ņesterovu īres namu Zemgales prospektā 4 (1901) un kopā ar Vanagu neogotisko Svētā Nikolaja latviešu luterāņu baznīcu (1904–1907).{{efn|2025. gada katalogs un Grosa dod 1904–1907, Krastiņš 1905–1908, bet attēla paraksts tajā pašā krājumā 1902–1907. Pamatakmens likts 1904. gada septembrī.<ref name="catalogue" /><ref name="krastins" />}} Sekoja biedrību nami Smiltenē (1908), Grienvaldē (1912) un Skrīveros (1913), kā arī Mālpils proģimnāzija (1912).<ref name="krastins" /><ref name="grosalost" /> Viņš projektēja trīs lielu sarīkojumu pagaidu celtnes: Lauksaimniecības un rūpniecības izstādes ēkas Jelgavā (1894–1895), [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] ēku Jelgavā (1895) — apmēram 75 reiz 150 metru lielu koka celtni 5000 dziedātājiem un 25 000 klausītāju, ko nereti dēvēja par lielāko koka būvi pasaulē, un Latviešu etnogrāfiskās izstādes ēkas Rīgā (1896).<ref name="krastins" /><ref name="petersons" /> === Pēc Pirmā pasaules kara === Pēc 1918. gada Pēkšēns būvēja mazāk un pievērsās dzīvokļu politikai un pilsētplānošanai. No 1923. gada viņš bija Latvijas Sarkanā Krusta arhitekts un projektēja Krimuldas sanatorijas sauļošanās terasi (1927), bet Rīgas Centrālajai slimo kasei uzcēla bērnu sanatoriju "Mālkalne" Ogrē (projekts 1926, atklāta 1927), ko Krastiņš uzskata par viņa pēdējo nozīmīgo darbu. Viņš projektēja arī Kandavas sēravotu iestādes un Dubultu siltu vannu iestādes celtnes (1923) un Siguldas baznīcas torni, ko pabeidza 1930. gadā, jau pēc arhitekta nāves.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> === Zudušās ēkas === Liela daļa Pēkšēna darbu ārpus Rīgas un vairāki no pazīstamākajiem Rīgas darbiem vairs nepastāv. Rīgas Latviešu biedrības nams, ko viņš bija pārbūvējis trīs reizes, nodega 1908. gadā. Neobarokālo viesnīcu "Central Hotel" Šķūņu ielā (1900) ar Augusta Folca tēlniecisko apdari nojauca 1913. gadā, lai atbrīvotu vietu bankai, bet neogotiskais Zēberga nams Bīskapa gātē 1 (1898–1899), kas ilgi bija redzams Vecrīgas panorāmās, nodega Otrajā pasaules karā un tika nojaukts 1944. gadā. Riteņbraucēju biedrības velodromu nojauca 1919. gadā. Biedrību namus Zaļeniekos, Grienvaldē un Skrīveros un Mālpils skolu sagrāva Pirmais pasaules karš, Lejasciema baznīcu uzspridzināja pēc Otrā pasaules kara, bet 1944. gadā cietušo Jelgavas baznīcu nojauca 1954. gadā.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> == Sabiedriskā darbība == Studiju gados Pēkšēns iestājās vācu korporācijā ''[[Concordia Rigensis|Concordia]]'' un kopā ar draugu Heinrihu Kēlenbeku no tās izstājās, lai pievienotos Puriņu Klāva latviešu studentu pulciņam; 1880. gadā viņi trijatā nodibināja [[Selonija|Seloniju]], pirmo latviešu studentu korporāciju Rīgā. 1886. gadā viņu pirmo reizi ievēlēja par Rīgas Latviešu biedrības runasvīru, no 1887. gada viņš vadīja biedrības nama komisiju un 1900. gadā projektēja tās nerealizēto amatnieku skolu. Viņš bija viens no 1889. gadā pēc iepriekšējā gada sagatavošanās darbiem nodibinātās Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājiem, un vairākus gadus viņš un Oskars Bārs bija tās vienīgie latviešu biedri.<ref name="grosabio" /><ref name="society" /> Rīgas pilsētas domē viņu ievēlēja 1909., 1913., 1922. un 1925. gadā, pēdējās divas reizes [[Arveds Bergs|Arveda Berga]] vadīto nacionāli konservatīvo apvienību sarakstos, un pēc 1918. gada viņš darbojās pilsētas tehniskajās komisijās. 1917. gada decembrī viņš kopā ar Vanagu un Laubi piedalījās latviešu provācisko aprindu sapulcē, kas cerēja uz [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas valsti]] Vācijas aizsardzībā. Viņš bija Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības pārvaldes loceklis un 1926. gada oktobrī kļuva par Latvijas Hipotēku bankas padomes priekšsēdētāju.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> Jaunībā aizrautīgs riteņbraucējs, viņš bija 1891. gadā dibinātās II Rīgas riteņbraucēju biedrības, pirmās latviešu sporta organizācijas pilsētā, viceprezidents un projektēja tās velodromu ar tribīnēm un mūzikas paviljonu Nikolaja un Bruņinieku ielas stūrī, ko atklāja 1902. gada jūlijā. Viņš bija Latviešu mākslas veicināšanas biedrības mūža biedrs, vadīja 1916. gadam iecerētās latviešu mākslas amatniecības izstādes komiteju un nopirka piecus [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] darbus; Rozentāla dzīvoklis un darbnīca, tāpat kā [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] dzīvoklis, atradās Alberta ielas 12 namā. Kopā ar Jāni Bisenieku viņš piedalījās laikrakstu "Dzimtenes Vēstnesis", "Rīgas Ziņas" un "Vēstnesis" izdošanā.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> Viņa raksti veltīti būvniecībai un mājokļiem: raksts par būvdarbiem Bisenieka "Lauksaimnieku kabatas kalendārā" 1894. gadam, "Kā vēl varam būvēt" (1920), brošūra "Dzīvokļu jautājums un Rīgas pilsētas uzdevumi" (1922) un referāts par dzīvokļu jautājumu lielpilsētās un dārzu pilsētās, ko viņš 1924. gadā nolasīja Latvijas inženieru un tehniķu kongresā. Viņš aizstāvēja dārzu pilsētas principus, ģimeņu mājas īres kazarmu vietā un teritorijas zonējumu, un vairākus viņa priekšlikumus vēlāk pārņēma pilsētbūvnieks Arnolds Lamze.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> == Nāve un piemiņa == Pēkšēna veselība gadiem bija vāja: pēc kritiena ar velosipēdu viņš staigāja ar spieķi, un 20. gados viņam veiktas vairākas operācijas. 1917. gadā nomira viņa sieva, 1919. gadā nošāva viņa bijušo palīgu Vanagu. 1928. gada jūnijā viņš devās uz Bavārijas kūrortu [[Bad Kissingen]]u un tur 23. jūnijā, drīz pēc ierašanās, nomira. Viņu kremēja, un urnu 1928. gada 28. jūlijā apbedīja [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]; pilsēta nolika vainagu. Savu arhitektūras bibliotēku viņš novēlēja [[Latvijas Universitāte]]i, kas saņēma ap 190 sējumu un vēl ap 200 nopirka no atstātā krājuma.<ref name="press1928" /><ref name="grosabio" /> 1929. gadā viņa vārdā nosauca [[Pēkšēna iela|ielu]] Teikā.<ref name="street" /> Muzejs "[[Jūgendstila muzejs|Rīgas Jūgendstila centrs]]" viņa agrākajā dzīvoklī Alberta ielā 12 atklāts 2009. gada 23. aprīlī un katru gadu 8. martā rīko piemiņas pasākumu; 160. dzimšanas dienā 2019. gadā muzejs rādīja viņa Rīgas ēku fotodokumentāciju.<ref name="museum" /><ref name="anniv" /> Piemiņas plāksne pie nama Lāčplēša ielā 27 norāda uz tā autoru. 2025. gadā iznāca Silvijas Grosas sastādītais rakstu krājums "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks".<ref name="lsm2025" /> == Projektētās ēkas == Tabulā ir ēkas, ko Krastiņš vai Grosa aplūko atsevišķi. Datējumi atbilst 2025. gada katalogam. Līdzautori norādīti pēc citētajiem avotiem; līdzautora trūkums neapliecina vienpersonisku autorību. Pilns 258 ierakstu katalogs publicēts 2025. gada krājumā.<ref name="catalogue" /> {| class="wikitable sortable" ! class="unsortable" style="width:130px;" | Attēls ! Adrese !! Gads !! Ēka !! Piezīmes |- | style="text-align:center;" | || Merķeļa iela 13 || 1886, 1892, 1896 || Rīgas Latviešu biedrības nams (pārbūves) || Nodedzis 1908. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Elizabetes iela 85-2.JPG|120x100px|alt=Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela|Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela]] || Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela || 1887–1900 || Berga bazārs || Veikali, dzīvokļi un viesnīca Kristapam Bergam; atjaunots kopš 1992. gada |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTilta32.jpg|120x100px|alt=Tilta iela 32|Tilta iela 32]] || Tilta iela 32 || 1888, 1899 || Pavasara biedrības nams || Padomju laikā kultūras nams "Draudzība"; kopš 2013. gada tirdzniecības centrs |- | style="text-align:center;" | [[File:Merķeļa iela 11, Rīga.JPG|120x100px|alt=Merķeļa iela 11|Merķeļa iela 11]] || Merķeļa iela 11 || 1895 || Kristapa Berga īres nams || Kariatīdes fasādē |- | style="text-align:center;" | || Marijas iela 11 || 1897 || Īres nams || Viens no agrākajiem stūra torņiem |- | style="text-align:center;" | || Bīskapa gāte 1 || 1898–1899 || Zēberga nams || Neogotika; nojaukts 1944. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Латвия (Latvija), Рига (Rīga), Центральный район (Centra rajons), ул.Марияс (Marijas iela),9, 17-07 07.07.2006 - panoramio.jpg|120x100px|alt=Marijas iela 9|Marijas iela 9]] || Marijas iela 9 || 1899 || Brāļu Ņesterovu nams || Sešas sekcijas, 116 dzīvokļi, četri stūru torņi |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas7.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 7|Tērbatas iela 7]] || Tērbatas iela 7 || 1899 || Īres nams || Stūra tornis; pretī Tērbatas 9/11 (1912) |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaBarona7-9.jpg|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 7/9|Krišjāņa Barona iela 7/9]] || Krišjāņa Barona iela 7/9 || 1900 || Bergu ģimenes īres nams || |- | style="text-align:center;" | || Šķūņu iela 23 || 1900 || Viesnīca "Central Hotel" || Nojaukta 1913. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Holy Trinity Cathedral Riga.jpg|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 126|Krišjāņa Barona iela 126]] || Krišjāņa Barona iela 126 || 1900–1907 || Svētās Trīsvienības klostera baznīca || Kopā ar Aleksandru Vanagu |- | style="text-align:center;" | [[File:Tallinas iela 23 (2).jpg|120x100px|alt=Tallinas iela 23|Tallinas iela 23]] || Tallinas iela 23 || 1901 || Kamintiusa īres nams || Kopā ar Eiženu Laubi; agrīns jūgendstils |- | style="text-align:center;" | [[File:Dzīvojamā ēka,Krišjāņa Barona iela 11, Rīga 5.JPG|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 11|Krišjāņa Barona iela 11]] || Krišjāņa Barona iela 11 || 1901 || Edgara Berga īres nams || Vēlais eklektisms |- | style="text-align:center;" | [[File:Meža iela 4A.jpg|120x100px|alt=Meža iela 4a|Meža iela 4a]] || Meža iela 4a || 1901–1903 || Pečaka īres nams || Kopā ar Vanagu; neogotika |- | style="text-align:center;" | [[File:Immeuble art nouveau (Riga) (7568198776).jpg|120x100px|alt=Smilšu iela 2|Smilšu iela 2]] || Smilšu iela 2 || 1902 || Štamma īres nams || Hermas zem erkeriem ("Rīgas jaunkundze") |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaStrelniekuIela6.jpg|120x100px|alt=Strēlnieku iela 6|Strēlnieku iela 6]] || Strēlnieku iela 6 || 1902 || Fišera īres nams || Kopā ar Vanagu |- | style="text-align:center;" | [[File:Kaļķu iela 11 2015-09-09 (1).JPG|120x100px|alt=Kaļķu iela 11|Kaļķu iela 11]] || Kaļķu iela 11 || 1902 || Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības banka || |- | style="text-align:center;" | [[File:Immeuble art nouveau (Riga) (7561269256).jpg|120x100px|alt=Alberta iela 12|Alberta iela 12]] || Alberta iela 12 || 1903 || Arhitekta paša nams || Kopā ar Laubi; muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" kopš 2009. gada |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaSkolasIela32.jpg|120x100px|alt=Skolas iela 32|Skolas iela 32]] || Skolas iela 32 || 1904 || Īres nams || Arī Stabu iela 9 |- | style="text-align:center;" | [[File:Латвия (Latvija), Рига (Rīga), ул.Авоту (Avotu iela), д.1, 17-24 07.07.2006 - panoramio.jpg|120x100px|alt=Avotu iela 1|Avotu iela 1]] || Avotu iela 1 || 1904 || Īres nams || Kopā ar Vanagu |- | style="text-align:center;" | || Lāčplēša iela 4 || 1905 || Īres nams || Agrīns nacionālais romantisms; Malvess pēc Krastiņa |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas15-17.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 15/17|Tērbatas iela 15/17]] || Tērbatas iela 15/17 || 1905 || Ķeniņu skola || Kopā ar Laubi |- | style="text-align:center;" | [[File:A. Čaka iela 26 Rīga 01.jpg|120x100px|alt=Aleksandra Čaka iela 26|Aleksandra Čaka iela 26]] || Aleksandra Čaka iela 26 || 1905 || Kļaviņas īres nams || Kopā ar Laubi; uzraksts "Mans nams mans pils" |- | style="text-align:center;" | [[File:Kronvalda bulvāris 10 (Elizabetes iela).jpg|120x100px|alt=Kronvalda bulvāris 10|Kronvalda bulvāris 10]] || Kronvalda bulvāris 10 || 1907 || Arhitekta otrais nams || Kopā ar Laubi |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaBrivibas46.jpg|120x100px|alt=Brīvības iela 46|Brīvības iela 46]] || Brīvības iela 46 || 1907 || II Rīgas krājaizdevu sabiedrības nams || Malvess pēc Krastiņa; restaurēts 2013–2016 |- | style="text-align:center;" | [[File:Ģertrūdes iela 46, Rīga.JPG|120x100px|alt=Ģertrūdes iela 46|Ģertrūdes iela 46]] || Ģertrūdes iela 46 || 1908 || Īres nams || Nacionālais romantisms |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaVilandes10.jpg|120x100px|alt=Vīlandes iela 10|Vīlandes iela 10]]<br /><small>Vīlandes iela 10</small> || Vīlandes iela 4–16, Rūpniecības iela 3–13, Vidus iela 11 || 1908–1910 || Deviņu īres namu grupa || Stateniskais jūgendstils |- | style="text-align:center;" | [[File:RīgaBaznīcasIela45.jpg|120x100px|alt=Baznīcas iela 45|Baznīcas iela 45]] || Baznīcas iela 45 || 1909 || Īres nams || Stateniskais jūgendstils; ansamblī ar Bruņinieku ielu 6 |- | style="text-align:center;" | [[File:Terbatas street 14.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 14|Tērbatas iela 14]] || Tērbatas iela 14 || 1909 || Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka || Kopā ar Arturu Mēdlingeru; konkursa pirmā godalga |- | style="text-align:center;" | || Ščecinas iela 4, Mežaparks || 1909 || Savrupmāja || |- | style="text-align:center;" | [[File:Brīvības iela 88 (1).jpg|120x100px|alt=Brīvības iela 88|Brīvības iela 88]] || Brīvības iela 88 || 1910 || Ozoliņa īres nams || Kopā ar Ernestu Poli un Jāni Alksni; konkursa projekts |- | style="text-align:center;" | [[File:Hospitāļu iela 5 (3).jpg|120x100px|alt=Hospitāļu iela 5|Hospitāļu iela 5]] || Hospitāļu iela 5 || 1910 || Īres nams || Skulpturālā grupa "Kalēji" |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas9-11.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 9/11|Tērbatas iela 9/11]] || Tērbatas iela 9/11 || 1912 || Īres nams || |} == Galerija == <gallery mode="packed" heights="150"> Immeuble art nouveau (Riga) (7568198776).jpg|Smilšu iela 2 (1902) RigaStrelniekuIela6.jpg|Strēlnieku iela 6 (1902, kopā ar Vanagu) Immeuble art nouveau (Riga) (7561269256).jpg|Alberta iela 12 (1903, kopā ar Laubi), tagad Rīgas Jūgendstila centrs Tērbatas iela 15-17 Riga.jpg|Ķeniņu skola Tērbatas ielā 15/17 (1905, kopā ar Laubi) RīgaBaznīcasIela45.jpg|Baznīcas iela 45 (1909) Terbatas street 14.jpg|Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar Mēdlingeru) </gallery> == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="grosabio">Grosa, Silvija. "Konstantīns Pēkšēns. Ieskats biogrāfijā". Grām.: Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025, 13.–45. lpp. ISBN 978-9934-38-457-8.</ref> <ref name="krastins">Krastiņš, Jānis. "Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā". Grām.: Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025, 49.–72. lpp. ISBN 978-9934-38-457-8.</ref> <ref name="grosalost">Grosa, Silvija. "Meklējot zudušo. Konstantīna Pēkšēna projektētās ēkas Latvijas kultūrainavā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 103.–139. lpp.</ref> <ref name="petersons">Pētersons, Rihards. "Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 87.–100. lpp.</ref> <ref name="catalogue">"Konstantīna Pēkšēna projektēto ēku saraksts". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 468.–477. lpp.</ref> <ref name="press1928">"[https://periodika.lv/viewerOpener?id=76856326&isArticle=true Miris architekts Konstantīns Pēkšēns]". ''Jaunāko Ziņu pielikums'', 1928. gada 29. jūnijs, Nr. 142, 5. lpp.; "[https://periodika.lv/viewerOpener?id=20033250&isArticle=true Architekta Pēkšēna mūža darbi]". ''Pēdējā Brīdī'', 1928. gada 29. jūnijs, Nr. 142, 4. lpp.; "[https://periodika.lv/viewerOpener?id=57981479&isArticle=true Galvas pilsēta]". ''Latvijas Kareivis'', 1928. gada 28. jūlijs, Nr. 167, 4. lpp.</ref> <ref name="lace">Lāce, Daina. "Arhitektūras studijas Rīgas Politehnikumā. Konstantīns Pēkšēns un viņa studiju biedri". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 76.–83. lpp.</ref> <ref name="ulmane">Ulmane, Anete. "Konstantīna Pēkšēna un viņa būvbiroja līdzstrādnieku projektētās koka dzīvojamās ēkas Rīgā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 143.–158. lpp.</ref> <ref name="aspere">Aspere, Jolanta. "Berga bazārs un arhitekts Konstantīns Pēkšēns". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 163.–174. lpp.</ref> <ref name="mintaurs">Mintaurs, Mārtiņš. "Arhitekta Konstantīna Pēkšēna darbs un strādnieku dzīvokļu problēma Rīgā 20. gadsimta sākumā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 248.–254. lpp.</ref> <ref name="album">''[https://dom.lndb.lv/data/obj/418334 Album academicum des Polytechnikums zu Riga, 1862–1912]''. Riga: Jonck & Poliewsky, 1912, 62. lpp., ieraksts Nr. 987.</ref> <ref name="society">''[https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/7094b71c-30fe-4cdb-ae80-4ba434627c68/content Gedenkschrift zum 25-jährigen Jubiläum des Architektenvereins zu Riga. 1889–1914]''. Riga: Karl Seuberlich, 1914, 8.–9. lpp.</ref> <ref name="kalns">Kalns, Guntis. ''Art Nouveau. Riga: Illustrated Guide''. Rīga: Zvaigzne ABC, 6. lpp. ISBN 978-9984-40-490-5.</ref> <ref name="street">Sprūde, Viesturs. "[https://www.la.lv/p/1449445 1929. gada 9. decembrī. Grīziņkalns iegūst revolucionāru nosaukumu]". ''Latvijas Avīze'', 2019. gada 9. decembris.</ref> <ref name="museum">"[https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?news_item=muzejs-rigas-jugendstila-centrs-svin-15-gadu-jubileju-12961&target=news_item Muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" svin 15 gadu jubileju]". Rīgas pašvaldība, 2024. Skatīts 2026. gada 12. oktobrī.</ref> <ref name="anniv">"[https://kulturasapvieniba.riga.lv/en/news/museum-%e2%80%9criga-art-nouveau-centre%e2%80%9d-is-celebrating-the-architect-kontsantins-peksens%e2%80%99-160th-anniversary/ Museum "Riga Art Nouveau Centre" is celebrating the architect Konstantīns Pēkšēns' 160th anniversary]". Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība. Skatīts 2026. gada 12. oktobrī.</ref> <ref name="lsm2025">"[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/19.10.2025-klaja-nakusi-gramata-konstantins-peksens-un-vina-laiks.a618896/ Klajā nākusi grāmata "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks"]". LSM.lv, 2025. gada 19. oktobris.</ref> }} == Literatūra == * Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. * Krastiņš, Jānis. ''Rīgas arhitektūras meistari 1850–1940''. Rīga: Jumava, 2002. ISBN 9984-05-450-0. * Krastiņš, Jānis. "Konstantīns Pēkšēns (1859–1928)". Grām.: Lejnieks, Jānis (red.). ''Latvijas arhitektūras meistari''. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995, 46.–64. lpp. ISBN 9984-04-059-3. * Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. == Ārējās saites == {{Commonscat|Konstantins Pēkšēns}} * [https://www.makslasvesture.lv/index.php/Konstant%C4%ABns_P%C4%93k%C5%A1%C4%93ns Konstantīns Pēkšēns] vietnē makslasvesture.lv * [https://jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/peksens/ Konstantīns Pēkšēns] muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" vietnē {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pēkšēns, Konstantīns}} [[Kategorija:1859. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1928. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Politehnikuma absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] 4ohm47ym4liqb42d33tlgisrf9c7yz9 4535941 4535928 2026-10-14T12:13:40Z Pirags 3757 4535941 wikitext text/x-wiki <!-- LOKĀLS MELNRAKSTS CILVĒKA REDIĢĒŠANAI UN PĀRBAUDEI; nav publicētais raksts. KPL lappuses norādītas pēc 2025. gada 31. augusta korektūras; pirms publicēšanas jāsalīdzina ar iespiesto izdevumu. --> {{Mākslinieka infokaste | name = Konstantīns Pēkšēns | image = Konstantīns Pēkšēns 1921.jpg | imagesize = 200px | caption = 1921. ɡada pases foto | birthname = Lēberehts Konstantīns Pēkšēns | birthdate = {{dat|1859|3|8}} | location = [[Nuķis]], [[Mazsalacas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1928|6|23|1859|3|8}} | deathplace = [[Bad Kissingen]], Vācija | nationality = latvietis | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehnikums]] | movement = eklektisms, [[jūgendstils]], [[nacionālais romantisms]] | famous works = nams [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, nams Smilšu ielā 2, [[Berga bazārs]] }} '''Konstantīns Pēkšēns''' (dzimis 1859. gada 8. martā, miris 1928. gada 23. jūnijā) bija latviešu arhitekts, kas strādāja [[Rīga|Rīgā]] no 1886. gada līdz mūža beigām. Pēc arhitektūras vēsturnieka Jāņa Krastiņa aprēķiniem Rīgā pēc viņa projektiem uzcelts vismaz 250 daudzstāvu mūra namu un ne mazāk kā 110 koka ēku, bet viņa birojā profesionālās gaitas sāka [[Eižens Laube]], [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], [[Augusts Malvess]] un citi Rīgas jūgendstila perioda arhitekti. Viņa darbi aptver 19. gadsimta 90. gadu īres namus ar stūru torņiem, kas kļuva par Rīgas centra iezīmi, vienus no pirmajiem jūgendstila namiem Rīgā 1901. un 1902. gadā un atturīgos stateniskā jūgendstila namus 1908.–1912. gadā. Viņš projektēja arī latviešu kredītbiedrību bankas, baznīcas Rīgā un [[Jelgava|Jelgavā]], biedrību namus un skolas visā Latvijā, kā arī [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] (1895) un Latviešu etnogrāfiskās izstādes (1896) pagaidu celtnes. Pēkšēns bija viens no studentu korporācijas [[Selonija]] dibinātājiem, četras reizes ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas pilsētas domē]] un lielākās Rīgas centrālapkures montāžas firmas īpašnieks.<ref name="krastins" /><ref name="catalogue" /> [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Krastiņš]] Pēkšēnu dēvēja par otro profesionāli izglītoto latviešu arhitektu pēc [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]].{{efn|Latviešu arhitekts Oskars Bārs Politehnikuma Arhitektūras nodaļu absolvēja jau 1874. gadā; Grosa norāda, ka Pēkšēns un Bārs vairākus gadus bija vienīgie latvieši Rīgas Arhitektu biedrībā.<ref name="lace" /><ref name="grosabio" />}}<ref name="lace" /><ref name="grosabio" /> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1859. gada 8. martā [[Nuķis|Nuķu]] pusmuižā pie [[Mazsalaca]]s Vidzemes guberņā kā vecākais no septiņiem bērniem. Tēvs Krišjānis Pēkšēns (1829–1896) bija zemturis, Nuķu pusmuižas rentnieks un linu tirgotājs, māte Jūlija Henriete, dzimusi Denka (1832–1915), bija Nuķu dzirnavnieka meita. Tēva māsa, dramaturģe [[Marija Pēkšēna]], dzīvoja ģimenē un mācīja tās bērnus; Pēkšēns vēlāk rakstīja, ka skolai viņu sagatavojusi māte un tēva māsa. Tēva brālis Jēkabs Pēkšēns bija advokāts Rīgā.<ref name="album" /><ref name="grosabio" /> 1869. gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu. Pēkšēns mācījās Rūdolfa Vallisa privātajā zēnu skolā un no 1875. līdz 1878. gadam [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] priekšskolā. 1878. gadā viņš iestājās Politehnikuma Inženieru nodaļā ar matrikulas numuru 987 un 1880. gadā pārgāja uz Arhitektūras nodaļu. Diploms izsniegts 1885. gada 18. martā ar kopvērtējumu "ļoti labi"; tas deva tiesības projektēt ēkas un vadīt būvdarbus. Viņa gadagājuma diplomdarba tēma bija projekts ar tāmi evaņģēliski luteriskai baznīcai provinces pilsētas laukumā; tajā pašā mēnesī diplomu ieguva arī kursabiedrs [[Vilhelms Bokslafs]]. Pēdējā kursā viņš līdztekus mācīja Jāņa Laksmaņa Būves un mākslas amatu skolā, kas pastāvēja tikai dažus gadus.<ref name="lace" /><ref name="album" /> 1886. gadā Pēkšēns Rīgas Svētās Ģertrūdes baznīcā apprecējās ar savu māsīcu no mātes puses Annu Jūliju Elizabeti Frēlihu (1863–1917). Laulībā bērnu nebija. Divi sievas brāļi vēlāk dzīvoja viņa namā Alberta ielā, un jaunākais no tiem, uzņēmējs Bernhards Frēlihs, mantoja arhitekta inženiertehnisko firmu.<ref name="grosabio" /> == Darbība == === Birojs un firma === Pēc gada Baumaņa būvbirojā Pēkšēns 1886. gadā atvēra savu biroju. Tas vairākkārt mainīja adresi, līdz 1904. gadā pārcēlās uz paša arhitekta jaunuzcelto namu [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, kurā bija arī ģimenes dzīvoklis. Ap 1907. gadu viņš nodibināja inženiertehnisko firmu "Konstantīns Pēkšēns", kas ierīkoja sanitārās un centrālapkures sistēmas; pirms Pirmā pasaules kara tā bija lielākais centrālapkures montāžas uzņēmums Rīgā un ar viņa vārdu pastāvēja līdz 1940. gadam. 1907. gadā viņš uzcēla sev otru namu Kronvalda bulvārī 10, un viņam piederēja vasarnīcas Dzintaros un Priedainē. 1913. gadā viņš abus Rīgas namus pārdeva, Alberta ielas namu inženierim Rihardam Kablicam, bet birojs tur darbojās vēl vismaz līdz 1914. gadam; 20. gados viņš dzīvoja dzīvoklī Kronvalda bulvārī 10.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> Birojā vienlaikus strādāja līdz četriem palīgiem. Vanags tajā strādāja no 1896. līdz 1905. gadam, Laube no 1900. līdz 1907. gadam, Malvess no 1906. līdz 1909. gadam un Arturs Mēdlingers no 1907. līdz 1910. gadam; birojā strādājuši arī Mārtiņš Nukša un Ernests Pole. Krastiņš norāda, ka paraksts uz būvprojekta nozīmēja atbildību par būvdarbu vadību un palīgu daļu mākslinieciskajā iecerē ne vienmēr var nošķirt no meistara devuma. Laubes paša publicētais darbu saraksts nosauc birojā zīmētos namus, bet vairākus nacionālā romantisma namus Krastiņš pēc zīmējumu rokraksta attiecina uz Malvesu.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> === 19. gadsimta 90. gadu īres nami === Pirmo lielo pasūtījumu Pēkšēns saņēma no būvuzņēmēja un sabiedriskā darbinieka Kristapa Berga: [[Berga bazārs|Berga bazāru]], veikalu, dzīvokļu un viesnīcas kompleksu kvartālā starp Marijas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Dzirnavu ielu, kas tapa pakāpeniski no 1887. līdz 1900. gadam kā pasāža kvartāla dziļumā. Tajos pašos gados viņš uzcēla Pavasara strādnieku biedrības namu Tilta ielā 32 (1888, 1899. gadā pārbūvēts mūrī) un Cerības biedrības namu pie Māras dīķa (1889, nojaukts 1920), bet [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namu Merķeļa ielā pārbūvēja trīs reizes (1886, 1892 un 1896).<ref name="aspere" /><ref name="krastins" /> No 90. gadu vidus viņš saviem īres namiem deva stūru torņus, kas kļuva par pilsētas centra iezīmi. Krastiņš norāda, ka Pēkšēns nebija pirmais, kas tos izmantoja, bet tieši viņa šo gadu nami, no Marijas ielas 11 (1897) līdz Brīvības ielai 128 (1902), nostiprināja šo Rīgas tradīciju. Lielākais ir brāļu Ņesterovu nams Marijas ielā 9 (1899), kas aizpilda kvartālu līdz Elizabetes un Alfrēda Kalniņa ielai ar sešām sekcijām un 116 dzīvokļiem un vairākus gadus bija lielākā dzīvojamā ēka Rīgā; tālaika prese ziņoja par 500 000 rubļu izmaksām un sešiem miljoniem ķieģeļu. Kopā ar Marijas ielas 11 namu un jūgendstila namu Marijas ielā 6 (1903) tas veido, kā raksta Krastiņš, pieminekli arhitektam vienā ielu stūrī. Viņš projektēja arī daudzas divstāvu koka ēkas priekšpilsētās, lielākoties 1896.–1900. gadā; Krastiņš to skaitu vērtē ar vismaz 110.<ref name="ulmane" /><ref name="krastins" /> === Jūgendstils === Nami Tallinas ielā 23 (1901, kopā ar Laubi), Strēlnieku ielā 6 (1902, kopā ar Vanagu) un Smilšu ielā 2 (1902) ir vieni no pirmajiem un dekoratīvi bagātākajiem jūgendstila namiem Rīgā. Smilšu ielas namā katrai logailai ir citāda apdare, bet erkerus balsta hermas, no sienas izaugošas pusfigūras; vienu no tām Rīgā dēvē par "Rīgas jaunkundzi" (''Miss Riga''). 1903.–1905. gadā birojs pievērsās atturīgākai manierei, kurā ēkas apjoms izriet no plānojuma un rotājums paliek dažās virsmās; skaidrākie piemēri ir nami Alberta ielā 12 (1903, kopā ar Laubi), Skolas ielā 32 (1904) un Noliktavas ielā 5 (1905).<ref name="krastins" /><ref name="kalns" /> Pēkšēns bija arī viens no Rīgas [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] aizsācējiem. Nams Lāčplēša ielā 4 (1905), kura zīmējumus Krastiņš attiecina uz Malvesu, ir viens no pirmajiem šajā stilā; Ķeniņu skola Tērbatas ielā 15/17, Kļaviņas nams Aleksandra Čaka ielā 26 ar uzrakstu ''Mans nams mans pils'' (abi 1905), Rītera nams Tērbatas ielā 33/35 (1906) un arhitekta paša nams Kronvalda bulvārī 10 (1907) tapa kopā ar Laubi. Vēl viena 1907. un 1908. gada namu grupa, tostarp Brīvības ielā 192 un Ģertrūdes ielā 46, rāda Malvesa rokrakstu.<ref name="krastins" /> No 1908. gada birojs būvēja atturīgajā stateniskajā jūgendstilā, kas Rīgā dominē vēlākajā jūgendstila apbūvē. Lielākā grupa ir deviņi nami Vīlandes, Rūpniecības un Vidus ielā (1908–1910), kur arhitekts ēkas atvirzīja no būvlaides, lai iegūtu 1904. gada būvnoteikumos pieļauto papildu augstumu; tam pašam posmam pieder nami Baznīcas ielā 45 (1909), Hospitāļu ielā 5 (1910) un Tērbatas ielā 9/11 (1912). Pie šo gadu sabiedriskajām ēkām pieder trīs latviešu kredītbiedrību bankas: Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības banka Kaļķu ielā 11 (1902), II Rīgas krājaizdevu sabiedrības nams Brīvības ielā 46 (1907, kopā ar Malvesu) un Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar Mēdlingeru), kuras projekts uzvarēja konkursā ar 21 dalībnieku. Grosa to dekoru ar tirdzniecības un rūpniecības simboliem lasa kā vēstījumu par latviešu biedrību vietu pilsētā.<ref name="krastins" /><ref name="grosalost" /> Kopā ar Vanagu viņš projektēja pareizticīgo Svētās Trīsvienības klostera baznīcu Krišjāņa Barona ielā 126 (1900–1907); pasūtījumu viņš ieguva ar Jelgavas ķieģeļu rūpnieka Mihaila Ņesterova, būvkomisijas locekļa, starpniecību un baznīcas projektam pētīja pareizticīgo dievnamus Maskavas apgabalā. 1907. gadā viņš kopā ar Laubi ieguva pirmās godalgas par vienas un divu ģimeņu strādnieku māju projektiem Rīgas Arhitektu biedrības rīkotajā Strādnieku dzīvokļu izstādē.<ref name="mintaurs" /><ref name="krastins" /> === Ārpus Rīgas === Agrīnie darbi ārpus Rīgas bija biedrību nami, pagastnami un skolas, lielākoties ar sarkanā ķieģeļa mūriem: [[Ļaudonas draudze]]s Labdarības biedrības nams (1890), Ādažu pagasta nams (1892–1893), Zaļenieku biedrību nams (1892–1894), Doles pagasta un tiesu nams Ķekavā (1896) un Burtnieku pagasta Pilskalna skola (1896). Tiem pašiem gadiem pieder neogotiskā [[Lejasciems|Lejasciema]] luterāņu baznīca (1895) un Gotlība Bērensa sešstūra granīta mauzolejs Smiltenes kapsētā (1896) ar igauņu tēlnieka Augusta Veicenberga darināto Torvaldsena Kristus kopiju. Jelgavā viņš uzcēla brāļu Ņesterovu īres namu Zemgales prospektā 4 (1901) un kopā ar Vanagu neogotisko Svētā Nikolaja latviešu luterāņu baznīcu (1904–1907).{{efn|2025. gada katalogs un Grosa dod 1904–1907, Krastiņš 1905–1908, bet attēla paraksts tajā pašā krājumā 1902–1907. Pamatakmens likts 1904. gada septembrī.<ref name="catalogue" /><ref name="krastins" />}} Sekoja biedrību nami Smiltenē (1908), Grienvaldē (1912) un Skrīveros (1913), kā arī Mālpils proģimnāzija (1912).<ref name="krastins" /><ref name="grosalost" /> Viņš projektēja trīs lielu sarīkojumu pagaidu celtnes: Lauksaimniecības un rūpniecības izstādes ēkas Jelgavā (1894–1895), [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] ēku Jelgavā (1895) — apmēram 75 reiz 150 metru lielu koka celtni 5000 dziedātājiem un 25 000 klausītāju, ko nereti dēvēja par lielāko koka būvi pasaulē, un Latviešu etnogrāfiskās izstādes ēkas Rīgā (1896).<ref name="krastins" /><ref name="petersons" /> === Pēc Pirmā pasaules kara === Pēc 1918. gada Pēkšēns būvēja mazāk un pievērsās dzīvokļu politikai un pilsētplānošanai. No 1923. gada viņš bija Latvijas Sarkanā Krusta arhitekts un projektēja Krimuldas sanatorijas sauļošanās terasi (1927), bet Rīgas Centrālajai slimo kasei uzcēla bērnu sanatoriju "Mālkalne" Ogrē (projekts 1926, atklāta 1927), ko Krastiņš uzskata par viņa pēdējo nozīmīgo darbu. Viņš projektēja arī Kandavas sēravotu iestādes un Dubultu siltu vannu iestādes celtnes (1923) un Siguldas baznīcas torni, ko pabeidza 1930. gadā, jau pēc arhitekta nāves.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> === Zudušās ēkas === Liela daļa Pēkšēna darbu ārpus Rīgas un vairāki no pazīstamākajiem Rīgas darbiem vairs nepastāv. Rīgas Latviešu biedrības nams, ko viņš bija pārbūvējis trīs reizes, nodega 1908. gadā. Neobarokālo viesnīcu "Central Hotel" Šķūņu ielā (1900) ar Augusta Folca tēlniecisko apdari nojauca 1913. gadā, lai atbrīvotu vietu bankai, bet neogotiskais Zēberga nams Bīskapa gātē 1 (1898–1899), kas ilgi bija redzams Vecrīgas panorāmās, nodega Otrajā pasaules karā un tika nojaukts 1944. gadā. Riteņbraucēju biedrības velodromu nojauca 1919. gadā. Biedrību namus Zaļeniekos, Grienvaldē un Skrīveros un Mālpils skolu sagrāva Pirmais pasaules karš, Lejasciema baznīcu uzspridzināja pēc Otrā pasaules kara, bet 1944. gadā cietušo Jelgavas baznīcu nojauca 1954. gadā.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> == Sabiedriskā darbība == Studiju gados Pēkšēns iestājās vācu korporācijā ''[[Concordia Rigensis|Concordia]]'' un kopā ar draugu Heinrihu Kēlenbeku no tās izstājās, lai pievienotos Puriņu Klāva latviešu studentu pulciņam; 1880. gadā viņi trijatā nodibināja [[Selonija|Seloniju]], pirmo latviešu studentu korporāciju Rīgā. 1886. gadā viņu pirmo reizi ievēlēja par Rīgas Latviešu biedrības runasvīru, no 1887. gada viņš vadīja biedrības nama komisiju un 1900. gadā projektēja tās nerealizēto amatnieku skolu. Viņš bija viens no 1889. gadā pēc iepriekšējā gada sagatavošanās darbiem nodibinātās Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājiem, un vairākus gadus viņš un Oskars Bārs bija tās vienīgie latviešu biedri.<ref name="grosabio" /><ref name="society" /> Rīgas pilsētas domē viņu ievēlēja 1909., 1913., 1922. un 1925. gadā, pēdējās divas reizes [[Arveds Bergs|Arveda Berga]] vadīto nacionāli konservatīvo apvienību sarakstos, un pēc 1918. gada viņš darbojās pilsētas tehniskajās komisijās. 1917. gada decembrī viņš kopā ar Vanagu un Laubi piedalījās latviešu provācisko aprindu sapulcē, kas cerēja uz [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas valsti]] Vācijas aizsardzībā. Viņš bija Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības pārvaldes loceklis un 1926. gada oktobrī kļuva par Latvijas Hipotēku bankas padomes priekšsēdētāju.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> Jaunībā aizrautīgs riteņbraucējs, viņš bija 1891. gadā dibinātās II Rīgas riteņbraucēju biedrības, pirmās latviešu sporta organizācijas pilsētā, viceprezidents un projektēja tās velodromu ar tribīnēm un mūzikas paviljonu Nikolaja un Bruņinieku ielas stūrī, ko atklāja 1902. gada jūlijā. Viņš bija Latviešu mākslas veicināšanas biedrības mūža biedrs, vadīja 1916. gadam iecerētās latviešu mākslas amatniecības izstādes komiteju un nopirka piecus [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] darbus; Rozentāla dzīvoklis un darbnīca, tāpat kā [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] dzīvoklis, atradās Alberta ielas 12 namā. Kopā ar Jāni Bisenieku viņš piedalījās laikrakstu "Dzimtenes Vēstnesis", "Rīgas Ziņas" un "Vēstnesis" izdošanā.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> Viņa raksti veltīti būvniecībai un mājokļiem: raksts par būvdarbiem Bisenieka "Lauksaimnieku kabatas kalendārā" 1894. gadam, "Kā vēl varam būvēt" (1920), brošūra "Dzīvokļu jautājums un Rīgas pilsētas uzdevumi" (1922) un referāts par dzīvokļu jautājumu lielpilsētās un dārzu pilsētās, ko viņš 1924. gadā nolasīja Latvijas inženieru un tehniķu kongresā. Viņš aizstāvēja dārzu pilsētas principus, ģimeņu mājas īres kazarmu vietā un teritorijas zonējumu, un vairākus viņa priekšlikumus vēlāk pārņēma pilsētbūvnieks Arnolds Lamze.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> == Nāve un piemiņa == Pēkšēna veselība gadiem bija vāja: pēc kritiena ar velosipēdu viņš staigāja ar spieķi, un 20. gados viņam veiktas vairākas operācijas. 1917. gadā nomira viņa sieva, 1919. gadā nošāva viņa bijušo palīgu Vanagu. 1928. gada jūnijā viņš devās uz Bavārijas kūrortu [[Bad Kissingen]]u un tur 23. jūnijā, drīz pēc ierašanās, nomira. Viņu kremēja, un urnu 1928. gada 28. jūlijā apbedīja [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]; pilsēta nolika vainagu. Savu arhitektūras bibliotēku viņš novēlēja [[Latvijas Universitāte]]i, kas saņēma ap 190 sējumu un vēl ap 200 nopirka no atstātā krājuma.<ref name="press1928" /><ref name="grosabio" /> 1929. gadā viņa vārdā nosauca [[Pēkšēna iela|ielu]] Teikā.<ref name="street" /> Muzejs "[[Jūgendstila muzejs|Rīgas Jūgendstila centrs]]" viņa agrākajā dzīvoklī Alberta ielā 12 atklāts 2009. gada 23. aprīlī un katru gadu 8. martā rīko piemiņas pasākumu; 160. dzimšanas dienā 2019. gadā muzejs rādīja viņa Rīgas ēku fotodokumentāciju.<ref name="museum" /><ref name="anniv" /> Piemiņas plāksne pie nama Lāčplēša ielā 27 norāda uz tā autoru. 2025. gadā iznāca Silvijas Grosas sastādītais rakstu krājums "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks".<ref name="lsm2025" /> == Projektētās ēkas == Tabulā ir ēkas, ko Krastiņš vai Grosa aplūko atsevišķi. Datējumi atbilst 2025. gada katalogam. Līdzautori norādīti pēc citētajiem avotiem; līdzautora trūkums neapliecina vienpersonisku autorību. Pilns 258 ierakstu katalogs publicēts 2025. gada krājumā.<ref name="catalogue" /> {| class="wikitable sortable" ! class="unsortable" style="width:130px;" | Attēls ! Adrese !! Gads !! Ēka !! Piezīmes |- | style="text-align:center;" | || Merķeļa iela 13 || 1886, 1892, 1896 || Rīgas Latviešu biedrības nams (pārbūves) || Nodedzis 1908. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Elizabetes iela 85-2.JPG|120x100px|alt=Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela|Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela]] || Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela || 1887–1900 || Berga bazārs || Veikali, dzīvokļi un viesnīca Kristapam Bergam; atjaunots kopš 1992. gada |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTilta32.jpg|120x100px|alt=Tilta iela 32|Tilta iela 32]] || Tilta iela 32 || 1888, 1899 || Pavasara biedrības nams || Padomju laikā kultūras nams "Draudzība"; kopš 2013. gada tirdzniecības centrs |- | style="text-align:center;" | [[File:Merķeļa iela 11, Rīga.JPG|120x100px|alt=Merķeļa iela 11|Merķeļa iela 11]] || Merķeļa iela 11 || 1895 || Kristapa Berga īres nams || Kariatīdes fasādē |- | style="text-align:center;" | || Marijas iela 11 || 1897 || Īres nams || Viens no agrākajiem stūra torņiem |- | style="text-align:center;" | || Bīskapa gāte 1 || 1898–1899 || Zēberga nams || Neogotika; nojaukts 1944. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Латвия (Latvija), Рига (Rīga), Центральный район (Centra rajons), ул.Марияс (Marijas iela),9, 17-07 07.07.2006 - panoramio.jpg|120x100px|alt=Marijas iela 9|Marijas iela 9]] || Marijas iela 9 || 1899 || Brāļu Ņesterovu nams || Sešas sekcijas, 116 dzīvokļi, četri stūru torņi |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas7.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 7|Tērbatas iela 7]] || Tērbatas iela 7 || 1899 || Īres nams || Stūra tornis; pretī Tērbatas 9/11 (1912) |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaBarona7-9.jpg|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 7/9|Krišjāņa Barona iela 7/9]] || Krišjāņa Barona iela 7/9 || 1900 || Bergu ģimenes īres nams || |- | style="text-align:center;" | || Šķūņu iela 23 || 1900 || Viesnīca "Central Hotel" || Nojaukta 1913. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Holy Trinity Cathedral Riga.jpg|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 126|Krišjāņa Barona iela 126]] || Krišjāņa Barona iela 126 || 1900–1907 || Svētās Trīsvienības klostera baznīca || Kopā ar Aleksandru Vanagu |- | style="text-align:center;" | [[File:Tallinas iela 23 (2).jpg|120x100px|alt=Tallinas iela 23|Tallinas iela 23]] || Tallinas iela 23 || 1901 || Kamintiusa īres nams || Kopā ar Eiženu Laubi; agrīns jūgendstils |- | style="text-align:center;" | [[File:Dzīvojamā ēka,Krišjāņa Barona iela 11, Rīga 5.JPG|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 11|Krišjāņa Barona iela 11]] || Krišjāņa Barona iela 11 || 1901 || Edgara Berga īres nams || Vēlais eklektisms |- | style="text-align:center;" | [[File:Meža iela 4A.jpg|120x100px|alt=Meža iela 4a|Meža iela 4a]] || Meža iela 4a || 1901–1903 || Pečaka īres nams || Kopā ar Vanagu; neogotika |- | style="text-align:center;" | [[File:Immeuble art nouveau (Riga) (7568198776).jpg|120x100px|alt=Smilšu iela 2|Smilšu iela 2]] || Smilšu iela 2 || 1902 || Štamma īres nams || Hermas zem erkeriem ("Rīgas jaunkundze") |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaStrelniekuIela6.jpg|120x100px|alt=Strēlnieku iela 6|Strēlnieku iela 6]] || Strēlnieku iela 6 || 1902 || Fišera īres nams || Kopā ar Vanagu |- | style="text-align:center;" | [[File:Kaļķu iela 11 2015-09-09 (1).JPG|120x100px|alt=Kaļķu iela 11|Kaļķu iela 11]] || Kaļķu iela 11 || 1902 || Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības banka || |- | style="text-align:center;" | [[File:Immeuble art nouveau (Riga) (7561269256).jpg|120x100px|alt=Alberta iela 12|Alberta iela 12]] || Alberta iela 12 || 1903 || Arhitekta paša nams || Kopā ar Laubi; muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" kopš 2009. gada |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaSkolasIela32.jpg|120x100px|alt=Skolas iela 32|Skolas iela 32]] || Skolas iela 32 || 1904 || Īres nams || Arī Stabu iela 9 |- | style="text-align:center;" | [[File:Латвия (Latvija), Рига (Rīga), ул.Авоту (Avotu iela), д.1, 17-24 07.07.2006 - panoramio.jpg|120x100px|alt=Avotu iela 1|Avotu iela 1]] || Avotu iela 1 || 1904 || Īres nams || Kopā ar Vanagu |- | style="text-align:center;" | || Lāčplēša iela 4 || 1905 || Īres nams || Agrīns nacionālais romantisms; Malvess pēc Krastiņa |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas15-17.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 15/17|Tērbatas iela 15/17]] || Tērbatas iela 15/17 || 1905 || Ķeniņu skola || Kopā ar Laubi |- | style="text-align:center;" | [[File:A. Čaka iela 26 Rīga 01.jpg|120x100px|alt=Aleksandra Čaka iela 26|Aleksandra Čaka iela 26]] || Aleksandra Čaka iela 26 || 1905 || Kļaviņas īres nams || Kopā ar Laubi; uzraksts "Mans nams mans pils" |- | style="text-align:center;" | [[File:Kronvalda bulvāris 10 (Elizabetes iela).jpg|120x100px|alt=Kronvalda bulvāris 10|Kronvalda bulvāris 10]] || Kronvalda bulvāris 10 || 1907 || Arhitekta otrais nams || Kopā ar Laubi |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaBrivibas46.jpg|120x100px|alt=Brīvības iela 46|Brīvības iela 46]] || Brīvības iela 46 || 1907 || II Rīgas krājaizdevu sabiedrības nams || Malvess pēc Krastiņa; restaurēts 2013–2016 |- | style="text-align:center;" | [[File:Ģertrūdes iela 46, Rīga.JPG|120x100px|alt=Ģertrūdes iela 46|Ģertrūdes iela 46]] || Ģertrūdes iela 46 || 1908 || Īres nams || Nacionālais romantisms |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaVilandes10.jpg|120x100px|alt=Vīlandes iela 10|Vīlandes iela 10]]<br /><small>Vīlandes iela 10</small> || Vīlandes iela 4–16, Rūpniecības iela 3–13, Vidus iela 11 || 1908–1910 || Deviņu īres namu grupa || Stateniskais jūgendstils |- | style="text-align:center;" | [[File:RīgaBaznīcasIela45.jpg|120x100px|alt=Baznīcas iela 45|Baznīcas iela 45]] || Baznīcas iela 45 || 1909 || Īres nams || Stateniskais jūgendstils; ansamblī ar Bruņinieku ielu 6 |- | style="text-align:center;" | [[File:Terbatas street 14.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 14|Tērbatas iela 14]] || Tērbatas iela 14 || 1909 || Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka || Kopā ar Arturu Mēdlingeru; konkursa pirmā godalga |- | style="text-align:center;" | || Ščecinas iela 4, Mežaparks || 1909 || Savrupmāja || |- | style="text-align:center;" | [[File:Brīvības iela 88 (1).jpg|120x100px|alt=Brīvības iela 88|Brīvības iela 88]] || Brīvības iela 88 || 1910 || Ozoliņa īres nams || Kopā ar Ernestu Poli un Jāni Alksni; konkursa projekts |- | style="text-align:center;" | [[File:Hospitāļu iela 5 (3).jpg|120x100px|alt=Hospitāļu iela 5|Hospitāļu iela 5]] || Hospitāļu iela 5 || 1910 || Īres nams || Skulpturālā grupa "Kalēji" |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas9-11.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 9/11|Tērbatas iela 9/11]] || Tērbatas iela 9/11 || 1912 || Īres nams || |} == Galerija == <gallery mode="packed" heights="150"> Immeuble art nouveau (Riga) (7568198776).jpg|Smilšu iela 2 (1902) RigaStrelniekuIela6.jpg|Strēlnieku iela 6 (1902, kopā ar Vanagu) Immeuble art nouveau (Riga) (7561269256).jpg|Alberta iela 12 (1903, kopā ar Laubi), tagad Rīgas Jūgendstila centrs Tērbatas iela 15-17 Riga.jpg|Ķeniņu skola Tērbatas ielā 15/17 (1905, kopā ar Laubi) RīgaBaznīcasIela45.jpg|Baznīcas iela 45 (1909) Terbatas street 14.jpg|Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar Mēdlingeru) </gallery> == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="grosabio">Grosa, Silvija. "Konstantīns Pēkšēns. Ieskats biogrāfijā". Grām.: Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025, 13.–45. lpp. ISBN 978-9934-38-457-8.</ref> <ref name="krastins">Krastiņš, Jānis. "Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā". Grām.: Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025, 49.–72. lpp. ISBN 978-9934-38-457-8.</ref> <ref name="grosalost">Grosa, Silvija. "Meklējot zudušo. Konstantīna Pēkšēna projektētās ēkas Latvijas kultūrainavā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 103.–139. lpp.</ref> <ref name="petersons">Pētersons, Rihards. "Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 87.–100. lpp.</ref> <ref name="catalogue">"Konstantīna Pēkšēna projektēto ēku saraksts". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 468.–477. lpp.</ref> <ref name="press1928">"[https://periodika.lv/viewerOpener?id=76856326&isArticle=true Miris architekts Konstantīns Pēkšēns]". ''Jaunāko Ziņu pielikums'', 1928. gada 29. jūnijs, Nr. 142, 5. lpp.; "[https://periodika.lv/viewerOpener?id=20033250&isArticle=true Architekta Pēkšēna mūža darbi]". ''Pēdējā Brīdī'', 1928. gada 29. jūnijs, Nr. 142, 4. lpp.; "[https://periodika.lv/viewerOpener?id=57981479&isArticle=true Galvas pilsēta]". ''Latvijas Kareivis'', 1928. gada 28. jūlijs, Nr. 167, 4. lpp.</ref> <ref name="lace">Lāce, Daina. "Arhitektūras studijas Rīgas Politehnikumā. Konstantīns Pēkšēns un viņa studiju biedri". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 76.–83. lpp.</ref> <ref name="ulmane">Ulmane, Anete. "Konstantīna Pēkšēna un viņa būvbiroja līdzstrādnieku projektētās koka dzīvojamās ēkas Rīgā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 143.–158. lpp.</ref> <ref name="aspere">Aspere, Jolanta. "Berga bazārs un arhitekts Konstantīns Pēkšēns". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 163.–174. lpp.</ref> <ref name="mintaurs">Mintaurs, Mārtiņš. "Arhitekta Konstantīna Pēkšēna darbs un strādnieku dzīvokļu problēma Rīgā 20. gadsimta sākumā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 248.–254. lpp.</ref> <ref name="album">''[https://dom.lndb.lv/data/obj/418334 Album academicum des Polytechnikums zu Riga, 1862–1912]''. Riga: Jonck & Poliewsky, 1912, 62. lpp., ieraksts Nr. 987.</ref> <ref name="society">''[https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/7094b71c-30fe-4cdb-ae80-4ba434627c68/content Gedenkschrift zum 25-jährigen Jubiläum des Architektenvereins zu Riga. 1889–1914]''. Riga: Karl Seuberlich, 1914, 8.–9. lpp.</ref> <ref name="kalns">Kalns, Guntis. ''Art Nouveau. Riga: Illustrated Guide''. Rīga: Zvaigzne ABC, 6. lpp. ISBN 978-9984-40-490-5.</ref> <ref name="street">Sprūde, Viesturs. "[https://www.la.lv/p/1449445 1929. gada 9. decembrī. Grīziņkalns iegūst revolucionāru nosaukumu]". ''Latvijas Avīze'', 2019. gada 9. decembris.</ref> <ref name="museum">"[https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?news_item=muzejs-rigas-jugendstila-centrs-svin-15-gadu-jubileju-12961&target=news_item Muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" svin 15 gadu jubileju]". Rīgas pašvaldība, 2024. Skatīts 2026. gada 12. oktobrī.</ref> <ref name="anniv">"[https://kulturasapvieniba.riga.lv/en/news/museum-%e2%80%9criga-art-nouveau-centre%e2%80%9d-is-celebrating-the-architect-kontsantins-peksens%e2%80%99-160th-anniversary/ Museum "Riga Art Nouveau Centre" is celebrating the architect Konstantīns Pēkšēns' 160th anniversary]". Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība. Skatīts 2026. gada 12. oktobrī.</ref> <ref name="lsm2025">"[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/19.10.2025-klaja-nakusi-gramata-konstantins-peksens-un-vina-laiks.a618896/ Klajā nākusi grāmata "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks"]". LSM.lv, 2025. gada 19. oktobris.</ref> }} == Literatūra == * Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. * Krastiņš, Jānis. ''Rīgas arhitektūras meistari 1850–1940''. Rīga: Jumava, 2002. ISBN 9984-05-450-0. * Krastiņš, Jānis. "Konstantīns Pēkšēns (1859–1928)". Grām.: Lejnieks, Jānis (red.). ''Latvijas arhitektūras meistari''. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995, 46.–64. lpp. ISBN 9984-04-059-3. * Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. == Ārējās saites == {{Commonscat|Konstantins Pēkšēns}} * [https://www.makslasvesture.lv/index.php/Konstant%C4%ABns_P%C4%93k%C5%A1%C4%93ns Konstantīns Pēkšēns] vietnē makslasvesture.lv * [https://jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/peksens/ Konstantīns Pēkšēns] muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" vietnē {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pēkšēns, Konstantīns}} [[Kategorija:1859. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1928. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Politehnikuma absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] nw9b265t0pzg1ttmlyqpfz2rwic0819 4536099 4535941 2026-10-14T18:13:44Z Pirags 3757 /* Darbība */ pap 4536099 wikitext text/x-wiki <!-- LOKĀLS MELNRAKSTS CILVĒKA REDIĢĒŠANAI UN PĀRBAUDEI; nav publicētais raksts. KPL lappuses norādītas pēc 2025. gada 31. augusta korektūras; pirms publicēšanas jāsalīdzina ar iespiesto izdevumu. --> {{Mākslinieka infokaste | name = Konstantīns Pēkšēns | image = Konstantīns Pēkšēns 1921.jpg | imagesize = 200px | caption = 1921. ɡada pases foto | birthname = Lēberehts Konstantīns Pēkšēns | birthdate = {{dat|1859|3|8}} | location = [[Nuķis]], [[Mazsalacas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1928|6|23|1859|3|8}} | deathplace = [[Bad Kissingen]], Vācija | nationality = latvietis | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehnikums]] | movement = eklektisms, [[jūgendstils]], [[nacionālais romantisms]] | famous works = nams [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, nams Smilšu ielā 2, [[Berga bazārs]] }} '''Konstantīns Pēkšēns''' (dzimis 1859. gada 8. martā, miris 1928. gada 23. jūnijā) bija latviešu arhitekts, kas strādāja [[Rīga|Rīgā]] no 1886. gada līdz mūža beigām. Pēc arhitektūras vēsturnieka Jāņa Krastiņa aprēķiniem Rīgā pēc viņa projektiem uzcelts vismaz 250 daudzstāvu mūra namu un ne mazāk kā 110 koka ēku, bet viņa birojā profesionālās gaitas sāka [[Eižens Laube]], [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], [[Augusts Malvess]] un citi Rīgas jūgendstila perioda arhitekti. Viņa darbi aptver 19. gadsimta 90. gadu īres namus ar stūru torņiem, kas kļuva par Rīgas centra iezīmi, vienus no pirmajiem jūgendstila namiem Rīgā 1901. un 1902. gadā un atturīgos stateniskā jūgendstila namus 1908.–1912. gadā. Viņš projektēja arī latviešu kredītbiedrību bankas, baznīcas Rīgā un [[Jelgava|Jelgavā]], biedrību namus un skolas visā Latvijā, kā arī [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] (1895) un Latviešu etnogrāfiskās izstādes (1896) pagaidu celtnes. Pēkšēns bija viens no studentu korporācijas [[Selonija]] dibinātājiem, četras reizes ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas pilsētas domē]] un lielākās Rīgas centrālapkures montāžas firmas īpašnieks.<ref name="krastins" /><ref name="catalogue" /> [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Krastiņš]] Pēkšēnu dēvēja par otro profesionāli izglītoto latviešu arhitektu pēc [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]].{{efn|Latviešu arhitekts Oskars Bārs Politehnikuma Arhitektūras nodaļu absolvēja jau 1874. gadā; Grosa norāda, ka Pēkšēns un Bārs vairākus gadus bija vienīgie latvieši Rīgas Arhitektu biedrībā.<ref name="lace" /><ref name="grosabio" />}}<ref name="lace" /><ref name="grosabio" /> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1859. gada 8. martā [[Nuķis|Nuķu]] pusmuižā pie [[Mazsalaca]]s Vidzemes guberņā kā vecākais no septiņiem bērniem. Tēvs Krišjānis Pēkšēns (1829–1896) bija zemturis, Nuķu pusmuižas rentnieks un linu tirgotājs, māte Jūlija Henriete, dzimusi Denka (1832–1915), bija Nuķu dzirnavnieka meita. Tēva māsa, dramaturģe [[Marija Pēkšēna]], dzīvoja ģimenē un mācīja tās bērnus; Pēkšēns vēlāk rakstīja, ka skolai viņu sagatavojusi māte un tēva māsa. Tēva brālis Jēkabs Pēkšēns bija advokāts Rīgā.<ref name="album" /><ref name="grosabio" /> 1869. gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu. Pēkšēns mācījās Rūdolfa Vallisa privātajā zēnu skolā un no 1875. līdz 1878. gadam [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] priekšskolā. 1878. gadā viņš iestājās Politehnikuma Inženieru nodaļā ar matrikulas numuru 987 un 1880. gadā pārgāja uz Arhitektūras nodaļu. Diploms izsniegts 1885. gada 18. martā ar kopvērtējumu "ļoti labi"; tas deva tiesības projektēt ēkas un vadīt būvdarbus. Viņa gadagājuma diplomdarba tēma bija projekts ar tāmi evaņģēliski luteriskai baznīcai provinces pilsētas laukumā; tajā pašā mēnesī diplomu ieguva arī kursabiedrs [[Vilhelms Bokslafs]]. Pēdējā kursā viņš līdztekus mācīja Jāņa Laksmaņa Būves un mākslas amatu skolā, kas pastāvēja tikai dažus gadus.<ref name="lace" /><ref name="album" /> 1886. gadā Pēkšēns Rīgas Svētās Ģertrūdes baznīcā apprecējās ar savu māsīcu no mātes puses Annu Jūliju Elizabeti Frēlihu (1863–1917). Laulībā bērnu nebija. Divi sievas brāļi vēlāk dzīvoja viņa namā Alberta ielā, un jaunākais no tiem, uzņēmējs Bernhards Frēlihs, mantoja arhitekta inženiertehnisko firmu.<ref name="grosabio" /> == Darbība == Pēc gada Baumaņa būvbirojā Pēkšēns 1886. gadā atvēra savu biroju. Pirmo lielo pasūtījumu Pēkšēns saņēma no būvuzņēmēja un sabiedriskā darbinieka Kristapa Berga: [[Berga bazārs|Berga bazāru]], veikalu, dzīvokļu un viesnīcas kompleksu kvartālā starp Marijas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Dzirnavu ielu, kas tapa pakāpeniski no 1887. līdz 1900. gadam kā pasāža kvartāla dziļumā. Tajos pašos gados viņš uzcēla Pavasara strādnieku biedrības namu Tilta ielā 32 (1888, 1899. gadā pārbūvēts mūrī) un Cerības biedrības namu pie Māras dīķa (1889, nojaukts 1920), bet [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namu Merķeļa ielā pārbūvēja trīs reizes (1886, 1892 un 1896).<ref name="aspere" /><ref name="krastins" /> 1904. gadā viņa birojs pārcēlās uz jaunuzcelto namu [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, kurā bija arī ģimenes dzīvoklis. Ap 1907. gadu viņš nodibināja inženiertehnisko firmu "Konstantīns Pēkšēns", kas ierīkoja sanitārās un centrālapkures sistēmas; pirms Pirmā pasaules kara tā bija lielākais centrālapkures montāžas uzņēmums Rīgā un ar viņa vārdu pastāvēja līdz 1940. gadam. 1907. gadā viņš uzcēla sev otru namu Kronvalda bulvārī 10, un viņam piederēja vasarnīcas Dzintaros un Priedainē. 1913. gadā viņš abus Rīgas namus pārdeva, Alberta ielas namu inženierim Rihardam Kablicam, bet birojs tur darbojās vēl vismaz līdz 1914. gadam; 20. gados viņš dzīvoja dzīvoklī Kronvalda bulvārī 10.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> Birojā vienlaikus strādāja līdz četriem palīgiem. Vanags tajā strādāja no 1896. līdz 1905. gadam, Laube no 1900. līdz 1907. gadam, Malvess no 1906. līdz 1909. gadam un [[Arturs Mēdlingers]] no 1907. līdz 1910. gadam; birojā strādājuši arī [[Mārtiņš Nukša]] un [[Ernests Pole]]. Krastiņš norāda, ka paraksts uz būvprojekta nozīmēja atbildību par būvdarbu vadību un palīgu daļu mākslinieciskajā iecerē ne vienmēr var nošķirt no meistara devuma. Laubes paša publicētais darbu saraksts nosauc birojā zīmētos namus, bet vairākus nacionālā romantisma namus Krastiņš pēc zīmējumu rokraksta attiecina uz Malvesu.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> No 90. gadu vidus viņš saviem īres namiem deva stūru torņus, kas kļuva par pilsētas centra iezīmi. Krastiņš norāda, ka Pēkšēns nebija pirmais, kas tos izmantoja, bet tieši viņa šo gadu nami, no Marijas ielas 11 (1897) līdz Brīvības ielai 128 (1902), nostiprināja šo Rīgas tradīciju. Lielākais ir brāļu Ņesterovu nams Marijas ielā 9 (1899), kas aizpilda kvartālu līdz Elizabetes un Alfrēda Kalniņa ielai ar sešām sekcijām un 116 dzīvokļiem un vairākus gadus bija lielākā dzīvojamā ēka Rīgā; tālaika prese ziņoja par 500 000 rubļu izmaksām un sešiem miljoniem ķieģeļu. Kopā ar Marijas ielas 11 namu un jūgendstila namu Marijas ielā 6 (1903) tas veido, kā raksta Krastiņš, pieminekli arhitektam vienā ielu stūrī. Viņš projektēja arī daudzas divstāvu koka ēkas priekšpilsētās, lielākoties 1896.–1900. gadā; Krastiņš to skaitu vērtē ar vismaz 110.<ref name="ulmane" /><ref name="krastins" /> === Jūgendstils === Nami Tallinas ielā 23 (1901, kopā ar Laubi), Strēlnieku ielā 6 (1902, kopā ar Vanagu) un Smilšu ielā 2 (1902) ir vieni no pirmajiem un dekoratīvi bagātākajiem jūgendstila namiem Rīgā. Smilšu ielas namā katrai logailai ir citāda apdare, bet erkerus balsta hermas, no sienas izaugošas pusfigūras; vienu no tām Rīgā dēvē par "Rīgas jaunkundzi" (''Miss Riga''). 1903.–1905. gadā birojs pievērsās atturīgākai manierei, kurā ēkas apjoms izriet no plānojuma un rotājums paliek dažās virsmās; skaidrākie piemēri ir nami Alberta ielā 12 (1903, kopā ar Laubi), Skolas ielā 32 (1904) un Noliktavas ielā 5 (1905).<ref name="krastins" /><ref name="kalns" /> Pēkšēns bija arī viens no Rīgas [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] aizsācējiem. Nams Lāčplēša ielā 4 (1905), kura zīmējumus Krastiņš attiecina uz Malvesu, ir viens no pirmajiem šajā stilā; Ķeniņu skola Tērbatas ielā 15/17, Kļaviņas nams Aleksandra Čaka ielā 26 ar uzrakstu ''Mans nams mans pils'' (abi 1905), Rītera nams Tērbatas ielā 33/35 (1906) un arhitekta paša nams Kronvalda bulvārī 10 (1907) tapa kopā ar Laubi. Vēl viena 1907. un 1908. gada namu grupa, tostarp Brīvības ielā 192 un Ģertrūdes ielā 46, rāda Malvesa rokrakstu.<ref name="krastins" /> No 1908. gada birojs būvēja atturīgajā stateniskajā jūgendstilā, kas Rīgā dominē vēlākajā jūgendstila apbūvē. Lielākā grupa ir deviņi nami Vīlandes, Rūpniecības un Vidus ielā (1908–1910), kur arhitekts ēkas atvirzīja no būvlaides, lai iegūtu 1904. gada būvnoteikumos pieļauto papildu augstumu; tam pašam posmam pieder nami Baznīcas ielā 45 (1909), Hospitāļu ielā 5 (1910) un Tērbatas ielā 9/11 (1912). Pie šo gadu sabiedriskajām ēkām pieder trīs latviešu kredītbiedrību bankas: Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības banka Kaļķu ielā 11 (1902), II Rīgas krājaizdevu sabiedrības nams Brīvības ielā 46 (1907, kopā ar Malvesu) un Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar Mēdlingeru), kuras projekts uzvarēja konkursā ar 21 dalībnieku. Grosa to dekoru ar tirdzniecības un rūpniecības simboliem lasa kā vēstījumu par latviešu biedrību vietu pilsētā.<ref name="krastins" /><ref name="grosalost" /> Kopā ar Vanagu viņš projektēja pareizticīgo Svētās Trīsvienības klostera baznīcu Krišjāņa Barona ielā 126 (1900–1907); pasūtījumu viņš ieguva ar Jelgavas ķieģeļu rūpnieka Mihaila Ņesterova, būvkomisijas locekļa, starpniecību un baznīcas projektam pētīja pareizticīgo dievnamus Maskavas apgabalā. 1907. gadā viņš kopā ar Laubi ieguva pirmās godalgas par vienas un divu ģimeņu strādnieku māju projektiem Rīgas Arhitektu biedrības rīkotajā Strādnieku dzīvokļu izstādē.<ref name="mintaurs" /><ref name="krastins" /> === Ārpus Rīgas === Agrīnie darbi ārpus Rīgas bija biedrību nami, pagastnami un skolas, lielākoties ar sarkanā ķieģeļa mūriem: [[Ļaudonas draudze]]s Labdarības biedrības nams (1890), Ādažu pagasta nams (1892–1893), Zaļenieku biedrību nams (1892–1894), Doles pagasta un tiesu nams Ķekavā (1896) un Burtnieku pagasta Pilskalna skola (1896). Tiem pašiem gadiem pieder neogotiskā [[Lejasciems|Lejasciema]] luterāņu baznīca (1895) un Gotlība Bērensa sešstūra granīta mauzolejs Smiltenes kapsētā (1896) ar igauņu tēlnieka Augusta Veicenberga darināto Torvaldsena Kristus kopiju. Jelgavā viņš uzcēla brāļu Ņesterovu īres namu Zemgales prospektā 4 (1901) un kopā ar Vanagu neogotisko Svētā Nikolaja latviešu luterāņu baznīcu (1904–1907).{{efn|2025. gada katalogs un Grosa dod 1904–1907, Krastiņš 1905–1908, bet attēla paraksts tajā pašā krājumā 1902–1907. Pamatakmens likts 1904. gada septembrī.<ref name="catalogue" /><ref name="krastins" />}} Sekoja biedrību nami Smiltenē (1908), Grienvaldē (1912) un Skrīveros (1913), kā arī Mālpils proģimnāzija (1912).<ref name="krastins" /><ref name="grosalost" /> Viņš projektēja trīs lielu sarīkojumu pagaidu celtnes: Lauksaimniecības un rūpniecības izstādes ēkas Jelgavā (1894–1895), [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] ēku Jelgavā (1895) — apmēram 75 reiz 150 metru lielu koka celtni 5000 dziedātājiem un 25 000 klausītāju, ko nereti dēvēja par lielāko koka būvi pasaulē, un Latviešu etnogrāfiskās izstādes ēkas Rīgā (1896).<ref name="krastins" /><ref name="petersons" /> === Pēc Pirmā pasaules kara === Pēc 1918. gada Pēkšēns būvēja mazāk un pievērsās dzīvokļu politikai un pilsētplānošanai. No 1923. gada viņš bija Latvijas Sarkanā Krusta arhitekts un projektēja Krimuldas sanatorijas sauļošanās terasi (1927), bet Rīgas Centrālajai slimo kasei uzcēla bērnu sanatoriju "Mālkalne" Ogrē (projekts 1926, atklāta 1927), ko Krastiņš uzskata par viņa pēdējo nozīmīgo darbu. Viņš projektēja arī Kandavas sēravotu iestādes un Dubultu siltu vannu iestādes celtnes (1923) un Siguldas baznīcas torni, ko pabeidza 1930. gadā, jau pēc arhitekta nāves.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> === Zudušās ēkas === Liela daļa Pēkšēna darbu ārpus Rīgas un vairāki no pazīstamākajiem Rīgas darbiem vairs nepastāv. Rīgas Latviešu biedrības nams, ko viņš bija pārbūvējis trīs reizes, nodega 1908. gadā. Neobarokālo viesnīcu "Central Hotel" Šķūņu ielā (1900) ar Augusta Folca tēlniecisko apdari nojauca 1913. gadā, lai atbrīvotu vietu bankai, bet neogotiskais Zēberga nams Bīskapa gātē 1 (1898–1899), kas ilgi bija redzams Vecrīgas panorāmās, nodega Otrajā pasaules karā un tika nojaukts 1944. gadā. Riteņbraucēju biedrības velodromu nojauca 1919. gadā. Biedrību namus Zaļeniekos, Grienvaldē un Skrīveros un Mālpils skolu sagrāva Pirmais pasaules karš, Lejasciema baznīcu uzspridzināja pēc Otrā pasaules kara, bet 1944. gadā cietušo Jelgavas baznīcu nojauca 1954. gadā.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> == Sabiedriskā darbība == Studiju gados Pēkšēns iestājās vācu korporācijā ''[[Concordia Rigensis|Concordia]]'' un kopā ar draugu Heinrihu Kēlenbeku no tās izstājās, lai pievienotos Puriņu Klāva latviešu studentu pulciņam; 1880. gadā viņi trijatā nodibināja [[Selonija|Seloniju]], pirmo latviešu studentu korporāciju Rīgā. 1886. gadā viņu pirmo reizi ievēlēja par Rīgas Latviešu biedrības runasvīru, no 1887. gada viņš vadīja biedrības nama komisiju un 1900. gadā projektēja tās nerealizēto amatnieku skolu. Viņš bija viens no 1889. gadā pēc iepriekšējā gada sagatavošanās darbiem nodibinātās Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājiem, un vairākus gadus viņš un Oskars Bārs bija tās vienīgie latviešu biedri.<ref name="grosabio" /><ref name="society" /> Rīgas pilsētas domē viņu ievēlēja 1909., 1913., 1922. un 1925. gadā, pēdējās divas reizes [[Arveds Bergs|Arveda Berga]] vadīto nacionāli konservatīvo apvienību sarakstos, un pēc 1918. gada viņš darbojās pilsētas tehniskajās komisijās. 1917. gada decembrī viņš kopā ar Vanagu un Laubi piedalījās latviešu provācisko aprindu sapulcē, kas cerēja uz [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas valsti]] Vācijas aizsardzībā. Viņš bija Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības pārvaldes loceklis un 1926. gada oktobrī kļuva par Latvijas Hipotēku bankas padomes priekšsēdētāju.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> Jaunībā aizrautīgs riteņbraucējs, viņš bija 1891. gadā dibinātās II Rīgas riteņbraucēju biedrības, pirmās latviešu sporta organizācijas pilsētā, viceprezidents un projektēja tās velodromu ar tribīnēm un mūzikas paviljonu Nikolaja un Bruņinieku ielas stūrī, ko atklāja 1902. gada jūlijā. Viņš bija Latviešu mākslas veicināšanas biedrības mūža biedrs, vadīja 1916. gadam iecerētās latviešu mākslas amatniecības izstādes komiteju un nopirka piecus [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] darbus; Rozentāla dzīvoklis un darbnīca, tāpat kā [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] dzīvoklis, atradās Alberta ielas 12 namā. Kopā ar Jāni Bisenieku viņš piedalījās laikrakstu "Dzimtenes Vēstnesis", "Rīgas Ziņas" un "Vēstnesis" izdošanā.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> Viņa raksti veltīti būvniecībai un mājokļiem: raksts par būvdarbiem Bisenieka "Lauksaimnieku kabatas kalendārā" 1894. gadam, "Kā vēl varam būvēt" (1920), brošūra "Dzīvokļu jautājums un Rīgas pilsētas uzdevumi" (1922) un referāts par dzīvokļu jautājumu lielpilsētās un dārzu pilsētās, ko viņš 1924. gadā nolasīja Latvijas inženieru un tehniķu kongresā. Viņš aizstāvēja dārzu pilsētas principus, ģimeņu mājas īres kazarmu vietā un teritorijas zonējumu, un vairākus viņa priekšlikumus vēlāk pārņēma pilsētbūvnieks Arnolds Lamze.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> == Nāve un piemiņa == Pēkšēna veselība gadiem bija vāja: pēc kritiena ar velosipēdu viņš staigāja ar spieķi, un 20. gados viņam veiktas vairākas operācijas. 1917. gadā nomira viņa sieva, 1919. gadā nošāva viņa bijušo palīgu Vanagu. 1928. gada jūnijā viņš devās uz Bavārijas kūrortu [[Bad Kissingen]]u un tur 23. jūnijā, drīz pēc ierašanās, nomira. Viņu kremēja, un urnu 1928. gada 28. jūlijā apbedīja [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]; pilsēta nolika vainagu. Savu arhitektūras bibliotēku viņš novēlēja [[Latvijas Universitāte]]i, kas saņēma ap 190 sējumu un vēl ap 200 nopirka no atstātā krājuma.<ref name="press1928" /><ref name="grosabio" /> 1929. gadā viņa vārdā nosauca [[Pēkšēna iela|ielu]] Teikā.<ref name="street" /> Muzejs "[[Jūgendstila muzejs|Rīgas Jūgendstila centrs]]" viņa agrākajā dzīvoklī Alberta ielā 12 atklāts 2009. gada 23. aprīlī un katru gadu 8. martā rīko piemiņas pasākumu; 160. dzimšanas dienā 2019. gadā muzejs rādīja viņa Rīgas ēku fotodokumentāciju.<ref name="museum" /><ref name="anniv" /> Piemiņas plāksne pie nama Lāčplēša ielā 27 norāda uz tā autoru. 2025. gadā iznāca Silvijas Grosas sastādītais rakstu krājums "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks".<ref name="lsm2025" /> == Projektētās ēkas == Tabulā ir ēkas, ko Krastiņš vai Grosa aplūko atsevišķi. Datējumi atbilst 2025. gada katalogam. Līdzautori norādīti pēc citētajiem avotiem; līdzautora trūkums neapliecina vienpersonisku autorību. Pilns 258 ierakstu katalogs publicēts 2025. gada krājumā.<ref name="catalogue" /> {| class="wikitable sortable" ! class="unsortable" style="width:130px;" | Attēls ! Adrese !! Gads !! Ēka !! Piezīmes |- | style="text-align:center;" | || Merķeļa iela 13 || 1886, 1892, 1896 || Rīgas Latviešu biedrības nams (pārbūves) || Nodedzis 1908. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Elizabetes iela 85-2.JPG|120x100px|alt=Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela|Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela]] || Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela || 1887–1900 || Berga bazārs || Veikali, dzīvokļi un viesnīca Kristapam Bergam; atjaunots kopš 1992. gada |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTilta32.jpg|120x100px|alt=Tilta iela 32|Tilta iela 32]] || Tilta iela 32 || 1888, 1899 || Pavasara biedrības nams || Padomju laikā kultūras nams "Draudzība"; kopš 2013. gada tirdzniecības centrs |- | style="text-align:center;" | [[File:Merķeļa iela 11, Rīga.JPG|120x100px|alt=Merķeļa iela 11|Merķeļa iela 11]] || Merķeļa iela 11 || 1895 || Kristapa Berga īres nams || Kariatīdes fasādē |- | style="text-align:center;" | || Marijas iela 11 || 1897 || Īres nams || Viens no agrākajiem stūra torņiem |- | style="text-align:center;" | || Bīskapa gāte 1 || 1898–1899 || Zēberga nams || Neogotika; nojaukts 1944. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Латвия (Latvija), Рига (Rīga), Центральный район (Centra rajons), ул.Марияс (Marijas iela),9, 17-07 07.07.2006 - panoramio.jpg|120x100px|alt=Marijas iela 9|Marijas iela 9]] || Marijas iela 9 || 1899 || Brāļu Ņesterovu nams || Sešas sekcijas, 116 dzīvokļi, četri stūru torņi |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas7.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 7|Tērbatas iela 7]] || Tērbatas iela 7 || 1899 || Īres nams || Stūra tornis; pretī Tērbatas 9/11 (1912) |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaBarona7-9.jpg|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 7/9|Krišjāņa Barona iela 7/9]] || Krišjāņa Barona iela 7/9 || 1900 || Bergu ģimenes īres nams || |- | style="text-align:center;" | || Šķūņu iela 23 || 1900 || Viesnīca "Central Hotel" || Nojaukta 1913. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Holy Trinity Cathedral Riga.jpg|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 126|Krišjāņa Barona iela 126]] || Krišjāņa Barona iela 126 || 1900–1907 || Svētās Trīsvienības klostera baznīca || Kopā ar Aleksandru Vanagu |- | style="text-align:center;" | [[File:Tallinas iela 23 (2).jpg|120x100px|alt=Tallinas iela 23|Tallinas iela 23]] || Tallinas iela 23 || 1901 || Kamintiusa īres nams || Kopā ar Eiženu Laubi; agrīns jūgendstils |- | style="text-align:center;" | [[File:Dzīvojamā ēka,Krišjāņa Barona iela 11, Rīga 5.JPG|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 11|Krišjāņa Barona iela 11]] || Krišjāņa Barona iela 11 || 1901 || Edgara Berga īres nams || Vēlais eklektisms |- | style="text-align:center;" | [[File:Meža iela 4A.jpg|120x100px|alt=Meža iela 4a|Meža iela 4a]] || Meža iela 4a || 1901–1903 || Pečaka īres nams || Kopā ar Vanagu; neogotika |- | style="text-align:center;" | [[File:Immeuble art nouveau (Riga) (7568198776).jpg|120x100px|alt=Smilšu iela 2|Smilšu iela 2]] || Smilšu iela 2 || 1902 || Štamma īres nams || Hermas zem erkeriem ("Rīgas jaunkundze") |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaStrelniekuIela6.jpg|120x100px|alt=Strēlnieku iela 6|Strēlnieku iela 6]] || Strēlnieku iela 6 || 1902 || Fišera īres nams || Kopā ar Vanagu |- | style="text-align:center;" | [[File:Kaļķu iela 11 2015-09-09 (1).JPG|120x100px|alt=Kaļķu iela 11|Kaļķu iela 11]] || Kaļķu iela 11 || 1902 || Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības banka || |- | style="text-align:center;" | [[File:Immeuble art nouveau (Riga) (7561269256).jpg|120x100px|alt=Alberta iela 12|Alberta iela 12]] || Alberta iela 12 || 1903 || Arhitekta paša nams || Kopā ar Laubi; muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" kopš 2009. gada |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaSkolasIela32.jpg|120x100px|alt=Skolas iela 32|Skolas iela 32]] || Skolas iela 32 || 1904 || Īres nams || Arī Stabu iela 9 |- | style="text-align:center;" | [[File:Латвия (Latvija), Рига (Rīga), ул.Авоту (Avotu iela), д.1, 17-24 07.07.2006 - panoramio.jpg|120x100px|alt=Avotu iela 1|Avotu iela 1]] || Avotu iela 1 || 1904 || Īres nams || Kopā ar Vanagu |- | style="text-align:center;" | || Lāčplēša iela 4 || 1905 || Īres nams || Agrīns nacionālais romantisms; Malvess pēc Krastiņa |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas15-17.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 15/17|Tērbatas iela 15/17]] || Tērbatas iela 15/17 || 1905 || Ķeniņu skola || Kopā ar Laubi |- | style="text-align:center;" | [[File:A. Čaka iela 26 Rīga 01.jpg|120x100px|alt=Aleksandra Čaka iela 26|Aleksandra Čaka iela 26]] || Aleksandra Čaka iela 26 || 1905 || Kļaviņas īres nams || Kopā ar Laubi; uzraksts "Mans nams mans pils" |- | style="text-align:center;" | [[File:Kronvalda bulvāris 10 (Elizabetes iela).jpg|120x100px|alt=Kronvalda bulvāris 10|Kronvalda bulvāris 10]] || Kronvalda bulvāris 10 || 1907 || Arhitekta otrais nams || Kopā ar Laubi |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaBrivibas46.jpg|120x100px|alt=Brīvības iela 46|Brīvības iela 46]] || Brīvības iela 46 || 1907 || II Rīgas krājaizdevu sabiedrības nams || Malvess pēc Krastiņa; restaurēts 2013–2016 |- | style="text-align:center;" | [[File:Ģertrūdes iela 46, Rīga.JPG|120x100px|alt=Ģertrūdes iela 46|Ģertrūdes iela 46]] || Ģertrūdes iela 46 || 1908 || Īres nams || Nacionālais romantisms |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaVilandes10.jpg|120x100px|alt=Vīlandes iela 10|Vīlandes iela 10]]<br /><small>Vīlandes iela 10</small> || Vīlandes iela 4–16, Rūpniecības iela 3–13, Vidus iela 11 || 1908–1910 || Deviņu īres namu grupa || Stateniskais jūgendstils |- | style="text-align:center;" | [[File:RīgaBaznīcasIela45.jpg|120x100px|alt=Baznīcas iela 45|Baznīcas iela 45]] || Baznīcas iela 45 || 1909 || Īres nams || Stateniskais jūgendstils; ansamblī ar Bruņinieku ielu 6 |- | style="text-align:center;" | [[File:Terbatas street 14.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 14|Tērbatas iela 14]] || Tērbatas iela 14 || 1909 || Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka || Kopā ar Arturu Mēdlingeru; konkursa pirmā godalga |- | style="text-align:center;" | || Ščecinas iela 4, Mežaparks || 1909 || Savrupmāja || |- | style="text-align:center;" | [[File:Brīvības iela 88 (1).jpg|120x100px|alt=Brīvības iela 88|Brīvības iela 88]] || Brīvības iela 88 || 1910 || Ozoliņa īres nams || Kopā ar Ernestu Poli un Jāni Alksni; konkursa projekts |- | style="text-align:center;" | [[File:Hospitāļu iela 5 (3).jpg|120x100px|alt=Hospitāļu iela 5|Hospitāļu iela 5]] || Hospitāļu iela 5 || 1910 || Īres nams || Skulpturālā grupa "Kalēji" |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas9-11.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 9/11|Tērbatas iela 9/11]] || Tērbatas iela 9/11 || 1912 || Īres nams || |} == Galerija == <gallery mode="packed" heights="150"> Immeuble art nouveau (Riga) (7568198776).jpg|Smilšu iela 2 (1902) RigaStrelniekuIela6.jpg|Strēlnieku iela 6 (1902, kopā ar Vanagu) Immeuble art nouveau (Riga) (7561269256).jpg|Alberta iela 12 (1903, kopā ar Laubi), tagad Rīgas Jūgendstila centrs Tērbatas iela 15-17 Riga.jpg|Ķeniņu skola Tērbatas ielā 15/17 (1905, kopā ar Laubi) RīgaBaznīcasIela45.jpg|Baznīcas iela 45 (1909) Terbatas street 14.jpg|Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar Mēdlingeru) </gallery> == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="grosabio">Grosa, Silvija. "Konstantīns Pēkšēns. Ieskats biogrāfijā". Grām.: Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025, 13.–45. lpp. ISBN 978-9934-38-457-8.</ref> <ref name="krastins">Krastiņš, Jānis. "Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā". Grām.: Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025, 49.–72. lpp. ISBN 978-9934-38-457-8.</ref> <ref name="grosalost">Grosa, Silvija. "Meklējot zudušo. Konstantīna Pēkšēna projektētās ēkas Latvijas kultūrainavā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 103.–139. lpp.</ref> <ref name="petersons">Pētersons, Rihards. "Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 87.–100. lpp.</ref> <ref name="catalogue">"Konstantīna Pēkšēna projektēto ēku saraksts". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 468.–477. lpp.</ref> <ref name="press1928">"[https://periodika.lv/viewerOpener?id=76856326&isArticle=true Miris architekts Konstantīns Pēkšēns]". ''Jaunāko Ziņu pielikums'', 1928. gada 29. jūnijs, Nr. 142, 5. lpp.; "[https://periodika.lv/viewerOpener?id=20033250&isArticle=true Architekta Pēkšēna mūža darbi]". ''Pēdējā Brīdī'', 1928. gada 29. jūnijs, Nr. 142, 4. lpp.; "[https://periodika.lv/viewerOpener?id=57981479&isArticle=true Galvas pilsēta]". ''Latvijas Kareivis'', 1928. gada 28. jūlijs, Nr. 167, 4. lpp.</ref> <ref name="lace">Lāce, Daina. "Arhitektūras studijas Rīgas Politehnikumā. Konstantīns Pēkšēns un viņa studiju biedri". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 76.–83. lpp.</ref> <ref name="ulmane">Ulmane, Anete. "Konstantīna Pēkšēna un viņa būvbiroja līdzstrādnieku projektētās koka dzīvojamās ēkas Rīgā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 143.–158. lpp.</ref> <ref name="aspere">Aspere, Jolanta. "Berga bazārs un arhitekts Konstantīns Pēkšēns". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 163.–174. lpp.</ref> <ref name="mintaurs">Mintaurs, Mārtiņš. "Arhitekta Konstantīna Pēkšēna darbs un strādnieku dzīvokļu problēma Rīgā 20. gadsimta sākumā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 248.–254. lpp.</ref> <ref name="album">''[https://dom.lndb.lv/data/obj/418334 Album academicum des Polytechnikums zu Riga, 1862–1912]''. Riga: Jonck & Poliewsky, 1912, 62. lpp., ieraksts Nr. 987.</ref> <ref name="society">''[https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/7094b71c-30fe-4cdb-ae80-4ba434627c68/content Gedenkschrift zum 25-jährigen Jubiläum des Architektenvereins zu Riga. 1889–1914]''. Riga: Karl Seuberlich, 1914, 8.–9. lpp.</ref> <ref name="kalns">Kalns, Guntis. ''Art Nouveau. Riga: Illustrated Guide''. Rīga: Zvaigzne ABC, 6. lpp. ISBN 978-9984-40-490-5.</ref> <ref name="street">Sprūde, Viesturs. "[https://www.la.lv/p/1449445 1929. gada 9. decembrī. Grīziņkalns iegūst revolucionāru nosaukumu]". ''Latvijas Avīze'', 2019. gada 9. decembris.</ref> <ref name="museum">"[https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?news_item=muzejs-rigas-jugendstila-centrs-svin-15-gadu-jubileju-12961&target=news_item Muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" svin 15 gadu jubileju]". Rīgas pašvaldība, 2024. Skatīts 2026. gada 12. oktobrī.</ref> <ref name="anniv">"[https://kulturasapvieniba.riga.lv/en/news/museum-%e2%80%9criga-art-nouveau-centre%e2%80%9d-is-celebrating-the-architect-kontsantins-peksens%e2%80%99-160th-anniversary/ Museum "Riga Art Nouveau Centre" is celebrating the architect Konstantīns Pēkšēns' 160th anniversary]". Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība. Skatīts 2026. gada 12. oktobrī.</ref> <ref name="lsm2025">"[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/19.10.2025-klaja-nakusi-gramata-konstantins-peksens-un-vina-laiks.a618896/ Klajā nākusi grāmata "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks"]". LSM.lv, 2025. gada 19. oktobris.</ref> }} == Literatūra == * Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. * Krastiņš, Jānis. ''Rīgas arhitektūras meistari 1850–1940''. Rīga: Jumava, 2002. ISBN 9984-05-450-0. * Krastiņš, Jānis. "Konstantīns Pēkšēns (1859–1928)". Grām.: Lejnieks, Jānis (red.). ''Latvijas arhitektūras meistari''. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995, 46.–64. lpp. ISBN 9984-04-059-3. * Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. == Ārējās saites == {{Commonscat|Konstantins Pēkšēns}} * [https://www.makslasvesture.lv/index.php/Konstant%C4%ABns_P%C4%93k%C5%A1%C4%93ns Konstantīns Pēkšēns] vietnē makslasvesture.lv * [https://jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/peksens/ Konstantīns Pēkšēns] muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" vietnē {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pēkšēns, Konstantīns}} [[Kategorija:1859. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1928. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Politehnikuma absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] lhgqpkalr4su58x27uj6tn8vpuftebe 4536101 4536099 2026-10-14T18:14:48Z Pirags 3757 /* Darbība */ 4536101 wikitext text/x-wiki <!-- LOKĀLS MELNRAKSTS CILVĒKA REDIĢĒŠANAI UN PĀRBAUDEI; nav publicētais raksts. KPL lappuses norādītas pēc 2025. gada 31. augusta korektūras; pirms publicēšanas jāsalīdzina ar iespiesto izdevumu. --> {{Mākslinieka infokaste | name = Konstantīns Pēkšēns | image = Konstantīns Pēkšēns 1921.jpg | imagesize = 200px | caption = 1921. ɡada pases foto | birthname = Lēberehts Konstantīns Pēkšēns | birthdate = {{dat|1859|3|8}} | location = [[Nuķis]], [[Mazsalacas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1928|6|23|1859|3|8}} | deathplace = [[Bad Kissingen]], Vācija | nationality = latvietis | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehnikums]] | movement = eklektisms, [[jūgendstils]], [[nacionālais romantisms]] | famous works = nams [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, nams Smilšu ielā 2, [[Berga bazārs]] }} '''Konstantīns Pēkšēns''' (dzimis 1859. gada 8. martā, miris 1928. gada 23. jūnijā) bija latviešu arhitekts, kas strādāja [[Rīga|Rīgā]] no 1886. gada līdz mūža beigām. Pēc arhitektūras vēsturnieka Jāņa Krastiņa aprēķiniem Rīgā pēc viņa projektiem uzcelts vismaz 250 daudzstāvu mūra namu un ne mazāk kā 110 koka ēku, bet viņa birojā profesionālās gaitas sāka [[Eižens Laube]], [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], [[Augusts Malvess]] un citi Rīgas jūgendstila perioda arhitekti. Viņa darbi aptver 19. gadsimta 90. gadu īres namus ar stūru torņiem, kas kļuva par Rīgas centra iezīmi, vienus no pirmajiem jūgendstila namiem Rīgā 1901. un 1902. gadā un atturīgos stateniskā jūgendstila namus 1908.–1912. gadā. Viņš projektēja arī latviešu kredītbiedrību bankas, baznīcas Rīgā un [[Jelgava|Jelgavā]], biedrību namus un skolas visā Latvijā, kā arī [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] (1895) un Latviešu etnogrāfiskās izstādes (1896) pagaidu celtnes. Pēkšēns bija viens no studentu korporācijas [[Selonija]] dibinātājiem, četras reizes ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas pilsētas domē]] un lielākās Rīgas centrālapkures montāžas firmas īpašnieks.<ref name="krastins" /><ref name="catalogue" /> [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Krastiņš]] Pēkšēnu dēvēja par otro profesionāli izglītoto latviešu arhitektu pēc [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]].{{efn|Latviešu arhitekts Oskars Bārs Politehnikuma Arhitektūras nodaļu absolvēja jau 1874. gadā; Grosa norāda, ka Pēkšēns un Bārs vairākus gadus bija vienīgie latvieši Rīgas Arhitektu biedrībā.<ref name="lace" /><ref name="grosabio" />}}<ref name="lace" /><ref name="grosabio" /> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1859. gada 8. martā [[Nuķis|Nuķu]] pusmuižā pie [[Mazsalaca]]s Vidzemes guberņā kā vecākais no septiņiem bērniem. Tēvs Krišjānis Pēkšēns (1829–1896) bija zemturis, Nuķu pusmuižas rentnieks un linu tirgotājs, māte Jūlija Henriete, dzimusi Denka (1832–1915), bija Nuķu dzirnavnieka meita. Tēva māsa, dramaturģe [[Marija Pēkšēna]], dzīvoja ģimenē un mācīja tās bērnus; Pēkšēns vēlāk rakstīja, ka skolai viņu sagatavojusi māte un tēva māsa. Tēva brālis Jēkabs Pēkšēns bija advokāts Rīgā.<ref name="album" /><ref name="grosabio" /> 1869. gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu. Pēkšēns mācījās Rūdolfa Vallisa privātajā zēnu skolā un no 1875. līdz 1878. gadam [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] priekšskolā. 1878. gadā viņš iestājās Politehnikuma Inženieru nodaļā ar matrikulas numuru 987 un 1880. gadā pārgāja uz Arhitektūras nodaļu. Diploms izsniegts 1885. gada 18. martā ar kopvērtējumu "ļoti labi"; tas deva tiesības projektēt ēkas un vadīt būvdarbus. Viņa gadagājuma diplomdarba tēma bija projekts ar tāmi evaņģēliski luteriskai baznīcai provinces pilsētas laukumā; tajā pašā mēnesī diplomu ieguva arī kursabiedrs [[Vilhelms Bokslafs]]. Pēdējā kursā viņš līdztekus mācīja Jāņa Laksmaņa Būves un mākslas amatu skolā, kas pastāvēja tikai dažus gadus.<ref name="lace" /><ref name="album" /> 1886. gadā Pēkšēns Rīgas Svētās Ģertrūdes baznīcā apprecējās ar savu māsīcu no mātes puses Annu Jūliju Elizabeti Frēlihu (1863–1917). Laulībā bērnu nebija. Divi sievas brāļi vēlāk dzīvoja viņa namā Alberta ielā, un jaunākais no tiem, uzņēmējs Bernhards Frēlihs, mantoja arhitekta inženiertehnisko firmu.<ref name="grosabio" /> == Darbība == Pēc gada Baumaņa būvbirojā Pēkšēns 1886. gadā atvēra savu biroju. Pirmo lielo pasūtījumu Pēkšēns saņēma no būvuzņēmēja un sabiedriskā darbinieka Kristapa Berga: [[Berga bazārs|Berga bazāru]], veikalu, dzīvokļu un viesnīcas kompleksu kvartālā starp Marijas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Dzirnavu ielu, kas tapa pakāpeniski no 1887. līdz 1900. gadam kā pasāža kvartāla dziļumā. Tajos pašos gados viņš uzcēla Pavasara strādnieku biedrības namu Tilta ielā 32 (1888, 1899. gadā pārbūvēts mūrī) un Cerības biedrības namu pie Māras dīķa (1889, nojaukts 1920), bet [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namu Merķeļa ielā pārbūvēja trīs reizes (1886, 1892 un 1896).<ref name="aspere" /><ref name="krastins" /> 1904. gadā viņa birojs pārcēlās uz jaunuzcelto namu [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, kurā bija arī ģimenes dzīvoklis. Ap 1907. gadu viņš nodibināja inženiertehnisko firmu "Konstantīns Pēkšēns", kas ierīkoja sanitārās un centrālapkures sistēmas; pirms Pirmā pasaules kara tā bija lielākais centrālapkures montāžas uzņēmums Rīgā un ar viņa vārdu pastāvēja līdz 1940. gadam. 1907. gadā viņš uzcēla sev otru namu Kronvalda bulvārī 10, un viņam piederēja vasarnīcas Dzintaros un Priedainē. 1913. gadā viņš abus Rīgas namus pārdeva, Alberta ielas namu inženierim Rihardam Kablicam, bet birojs tur darbojās vēl vismaz līdz 1914. gadam; 20. gados viņš dzīvoja dzīvoklī Kronvalda bulvārī 10.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> Birojā vienlaikus strādāja līdz četriem palīgiem. Vanags tajā strādāja no 1896. līdz 1905. gadam, Laube no 1900. līdz 1907. gadam, Malvess no 1906. līdz 1909. gadam un [[Arturs Mēdlingers]] no 1907. līdz 1910. gadam; birojā strādājuši arī [[Mārtiņš Nukša]] un [[Ernests Pole]]. Krastiņš norāda, ka paraksts uz būvprojekta nozīmēja atbildību par būvdarbu vadību un palīgu daļu mākslinieciskajā iecerē ne vienmēr var nošķirt no meistara devuma. Laubes paša publicētais darbu saraksts nosauc birojā zīmētos namus, bet vairākus nacionālā romantisma namus Krastiņš pēc zīmējumu rokraksta attiecina uz Malvesu.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> No 1890. gadu vidus viņš saviem īres namiem deva stūru torņus, kas kļuva par pilsētas centra iezīmi. Krastiņš norāda, ka Pēkšēns nebija pirmais, kas tos izmantoja, bet tieši viņa šo gadu nami, no Marijas ielas 11 (1897) līdz Brīvības ielai 128 (1902), nostiprināja šo Rīgas tradīciju. Lielākais ir brāļu Ņesterovu nams Marijas ielā 9 (1899), kas aizpilda kvartālu līdz Elizabetes un Alfrēda Kalniņa ielai ar sešām sekcijām un 116 dzīvokļiem un vairākus gadus bija lielākā dzīvojamā ēka Rīgā; tālaika prese ziņoja par 500 000 rubļu izmaksām un sešiem miljoniem ķieģeļu. Kopā ar Marijas ielas 11 namu un jūgendstila namu Marijas ielā 6 (1903) tas veido, kā raksta Krastiņš, pieminekli arhitektam vienā ielu stūrī. Viņš projektēja arī daudzas divstāvu koka ēkas priekšpilsētās, lielākoties 1896.–1900. gadā; Krastiņš to skaitu vērtē ar vismaz 110.<ref name="ulmane" /><ref name="krastins" /> === Jūgendstils === Nami Tallinas ielā 23 (1901, kopā ar Laubi), Strēlnieku ielā 6 (1902, kopā ar Vanagu) un Smilšu ielā 2 (1902) ir vieni no pirmajiem un dekoratīvi bagātākajiem jūgendstila namiem Rīgā. Smilšu ielas namā katrai logailai ir citāda apdare, bet erkerus balsta hermas, no sienas izaugošas pusfigūras; vienu no tām Rīgā dēvē par "Rīgas jaunkundzi" (''Miss Riga''). 1903.–1905. gadā birojs pievērsās atturīgākai manierei, kurā ēkas apjoms izriet no plānojuma un rotājums paliek dažās virsmās; skaidrākie piemēri ir nami Alberta ielā 12 (1903, kopā ar Laubi), Skolas ielā 32 (1904) un Noliktavas ielā 5 (1905).<ref name="krastins" /><ref name="kalns" /> Pēkšēns bija arī viens no Rīgas [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] aizsācējiem. Nams Lāčplēša ielā 4 (1905), kura zīmējumus Krastiņš attiecina uz Malvesu, ir viens no pirmajiem šajā stilā; Ķeniņu skola Tērbatas ielā 15/17, Kļaviņas nams Aleksandra Čaka ielā 26 ar uzrakstu ''Mans nams mans pils'' (abi 1905), Rītera nams Tērbatas ielā 33/35 (1906) un arhitekta paša nams Kronvalda bulvārī 10 (1907) tapa kopā ar Laubi. Vēl viena 1907. un 1908. gada namu grupa, tostarp Brīvības ielā 192 un Ģertrūdes ielā 46, rāda Malvesa rokrakstu.<ref name="krastins" /> No 1908. gada birojs būvēja atturīgajā stateniskajā jūgendstilā, kas Rīgā dominē vēlākajā jūgendstila apbūvē. Lielākā grupa ir deviņi nami Vīlandes, Rūpniecības un Vidus ielā (1908–1910), kur arhitekts ēkas atvirzīja no būvlaides, lai iegūtu 1904. gada būvnoteikumos pieļauto papildu augstumu; tam pašam posmam pieder nami Baznīcas ielā 45 (1909), Hospitāļu ielā 5 (1910) un Tērbatas ielā 9/11 (1912). Pie šo gadu sabiedriskajām ēkām pieder trīs latviešu kredītbiedrību bankas: Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības banka Kaļķu ielā 11 (1902), II Rīgas krājaizdevu sabiedrības nams Brīvības ielā 46 (1907, kopā ar Malvesu) un Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar Mēdlingeru), kuras projekts uzvarēja konkursā ar 21 dalībnieku. Grosa to dekoru ar tirdzniecības un rūpniecības simboliem lasa kā vēstījumu par latviešu biedrību vietu pilsētā.<ref name="krastins" /><ref name="grosalost" /> Kopā ar Vanagu viņš projektēja pareizticīgo Svētās Trīsvienības klostera baznīcu Krišjāņa Barona ielā 126 (1900–1907); pasūtījumu viņš ieguva ar Jelgavas ķieģeļu rūpnieka Mihaila Ņesterova, būvkomisijas locekļa, starpniecību un baznīcas projektam pētīja pareizticīgo dievnamus Maskavas apgabalā. 1907. gadā viņš kopā ar Laubi ieguva pirmās godalgas par vienas un divu ģimeņu strādnieku māju projektiem Rīgas Arhitektu biedrības rīkotajā Strādnieku dzīvokļu izstādē.<ref name="mintaurs" /><ref name="krastins" /> === Ārpus Rīgas === Agrīnie darbi ārpus Rīgas bija biedrību nami, pagastnami un skolas, lielākoties ar sarkanā ķieģeļa mūriem: [[Ļaudonas draudze]]s Labdarības biedrības nams (1890), Ādažu pagasta nams (1892–1893), Zaļenieku biedrību nams (1892–1894), Doles pagasta un tiesu nams Ķekavā (1896) un Burtnieku pagasta Pilskalna skola (1896). Tiem pašiem gadiem pieder neogotiskā [[Lejasciems|Lejasciema]] luterāņu baznīca (1895) un Gotlība Bērensa sešstūra granīta mauzolejs Smiltenes kapsētā (1896) ar igauņu tēlnieka Augusta Veicenberga darināto Torvaldsena Kristus kopiju. Jelgavā viņš uzcēla brāļu Ņesterovu īres namu Zemgales prospektā 4 (1901) un kopā ar Vanagu neogotisko Svētā Nikolaja latviešu luterāņu baznīcu (1904–1907).{{efn|2025. gada katalogs un Grosa dod 1904–1907, Krastiņš 1905–1908, bet attēla paraksts tajā pašā krājumā 1902–1907. Pamatakmens likts 1904. gada septembrī.<ref name="catalogue" /><ref name="krastins" />}} Sekoja biedrību nami Smiltenē (1908), Grienvaldē (1912) un Skrīveros (1913), kā arī Mālpils proģimnāzija (1912).<ref name="krastins" /><ref name="grosalost" /> Viņš projektēja trīs lielu sarīkojumu pagaidu celtnes: Lauksaimniecības un rūpniecības izstādes ēkas Jelgavā (1894–1895), [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] ēku Jelgavā (1895) — apmēram 75 reiz 150 metru lielu koka celtni 5000 dziedātājiem un 25 000 klausītāju, ko nereti dēvēja par lielāko koka būvi pasaulē, un Latviešu etnogrāfiskās izstādes ēkas Rīgā (1896).<ref name="krastins" /><ref name="petersons" /> === Pēc Pirmā pasaules kara === Pēc 1918. gada Pēkšēns būvēja mazāk un pievērsās dzīvokļu politikai un pilsētplānošanai. No 1923. gada viņš bija Latvijas Sarkanā Krusta arhitekts un projektēja Krimuldas sanatorijas sauļošanās terasi (1927), bet Rīgas Centrālajai slimo kasei uzcēla bērnu sanatoriju "Mālkalne" Ogrē (projekts 1926, atklāta 1927), ko Krastiņš uzskata par viņa pēdējo nozīmīgo darbu. Viņš projektēja arī Kandavas sēravotu iestādes un Dubultu siltu vannu iestādes celtnes (1923) un Siguldas baznīcas torni, ko pabeidza 1930. gadā, jau pēc arhitekta nāves.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> === Zudušās ēkas === Liela daļa Pēkšēna darbu ārpus Rīgas un vairāki no pazīstamākajiem Rīgas darbiem vairs nepastāv. Rīgas Latviešu biedrības nams, ko viņš bija pārbūvējis trīs reizes, nodega 1908. gadā. Neobarokālo viesnīcu "Central Hotel" Šķūņu ielā (1900) ar Augusta Folca tēlniecisko apdari nojauca 1913. gadā, lai atbrīvotu vietu bankai, bet neogotiskais Zēberga nams Bīskapa gātē 1 (1898–1899), kas ilgi bija redzams Vecrīgas panorāmās, nodega Otrajā pasaules karā un tika nojaukts 1944. gadā. Riteņbraucēju biedrības velodromu nojauca 1919. gadā. Biedrību namus Zaļeniekos, Grienvaldē un Skrīveros un Mālpils skolu sagrāva Pirmais pasaules karš, Lejasciema baznīcu uzspridzināja pēc Otrā pasaules kara, bet 1944. gadā cietušo Jelgavas baznīcu nojauca 1954. gadā.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> == Sabiedriskā darbība == Studiju gados Pēkšēns iestājās vācu korporācijā ''[[Concordia Rigensis|Concordia]]'' un kopā ar draugu Heinrihu Kēlenbeku no tās izstājās, lai pievienotos Puriņu Klāva latviešu studentu pulciņam; 1880. gadā viņi trijatā nodibināja [[Selonija|Seloniju]], pirmo latviešu studentu korporāciju Rīgā. 1886. gadā viņu pirmo reizi ievēlēja par Rīgas Latviešu biedrības runasvīru, no 1887. gada viņš vadīja biedrības nama komisiju un 1900. gadā projektēja tās nerealizēto amatnieku skolu. Viņš bija viens no 1889. gadā pēc iepriekšējā gada sagatavošanās darbiem nodibinātās Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājiem, un vairākus gadus viņš un Oskars Bārs bija tās vienīgie latviešu biedri.<ref name="grosabio" /><ref name="society" /> Rīgas pilsētas domē viņu ievēlēja 1909., 1913., 1922. un 1925. gadā, pēdējās divas reizes [[Arveds Bergs|Arveda Berga]] vadīto nacionāli konservatīvo apvienību sarakstos, un pēc 1918. gada viņš darbojās pilsētas tehniskajās komisijās. 1917. gada decembrī viņš kopā ar Vanagu un Laubi piedalījās latviešu provācisko aprindu sapulcē, kas cerēja uz [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas valsti]] Vācijas aizsardzībā. Viņš bija Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības pārvaldes loceklis un 1926. gada oktobrī kļuva par Latvijas Hipotēku bankas padomes priekšsēdētāju.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> Jaunībā aizrautīgs riteņbraucējs, viņš bija 1891. gadā dibinātās II Rīgas riteņbraucēju biedrības, pirmās latviešu sporta organizācijas pilsētā, viceprezidents un projektēja tās velodromu ar tribīnēm un mūzikas paviljonu Nikolaja un Bruņinieku ielas stūrī, ko atklāja 1902. gada jūlijā. Viņš bija Latviešu mākslas veicināšanas biedrības mūža biedrs, vadīja 1916. gadam iecerētās latviešu mākslas amatniecības izstādes komiteju un nopirka piecus [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] darbus; Rozentāla dzīvoklis un darbnīca, tāpat kā [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] dzīvoklis, atradās Alberta ielas 12 namā. Kopā ar Jāni Bisenieku viņš piedalījās laikrakstu "Dzimtenes Vēstnesis", "Rīgas Ziņas" un "Vēstnesis" izdošanā.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> Viņa raksti veltīti būvniecībai un mājokļiem: raksts par būvdarbiem Bisenieka "Lauksaimnieku kabatas kalendārā" 1894. gadam, "Kā vēl varam būvēt" (1920), brošūra "Dzīvokļu jautājums un Rīgas pilsētas uzdevumi" (1922) un referāts par dzīvokļu jautājumu lielpilsētās un dārzu pilsētās, ko viņš 1924. gadā nolasīja Latvijas inženieru un tehniķu kongresā. Viņš aizstāvēja dārzu pilsētas principus, ģimeņu mājas īres kazarmu vietā un teritorijas zonējumu, un vairākus viņa priekšlikumus vēlāk pārņēma pilsētbūvnieks Arnolds Lamze.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> == Nāve un piemiņa == Pēkšēna veselība gadiem bija vāja: pēc kritiena ar velosipēdu viņš staigāja ar spieķi, un 20. gados viņam veiktas vairākas operācijas. 1917. gadā nomira viņa sieva, 1919. gadā nošāva viņa bijušo palīgu Vanagu. 1928. gada jūnijā viņš devās uz Bavārijas kūrortu [[Bad Kissingen]]u un tur 23. jūnijā, drīz pēc ierašanās, nomira. Viņu kremēja, un urnu 1928. gada 28. jūlijā apbedīja [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]; pilsēta nolika vainagu. Savu arhitektūras bibliotēku viņš novēlēja [[Latvijas Universitāte]]i, kas saņēma ap 190 sējumu un vēl ap 200 nopirka no atstātā krājuma.<ref name="press1928" /><ref name="grosabio" /> 1929. gadā viņa vārdā nosauca [[Pēkšēna iela|ielu]] Teikā.<ref name="street" /> Muzejs "[[Jūgendstila muzejs|Rīgas Jūgendstila centrs]]" viņa agrākajā dzīvoklī Alberta ielā 12 atklāts 2009. gada 23. aprīlī un katru gadu 8. martā rīko piemiņas pasākumu; 160. dzimšanas dienā 2019. gadā muzejs rādīja viņa Rīgas ēku fotodokumentāciju.<ref name="museum" /><ref name="anniv" /> Piemiņas plāksne pie nama Lāčplēša ielā 27 norāda uz tā autoru. 2025. gadā iznāca Silvijas Grosas sastādītais rakstu krājums "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks".<ref name="lsm2025" /> == Projektētās ēkas == Tabulā ir ēkas, ko Krastiņš vai Grosa aplūko atsevišķi. Datējumi atbilst 2025. gada katalogam. Līdzautori norādīti pēc citētajiem avotiem; līdzautora trūkums neapliecina vienpersonisku autorību. Pilns 258 ierakstu katalogs publicēts 2025. gada krājumā.<ref name="catalogue" /> {| class="wikitable sortable" ! class="unsortable" style="width:130px;" | Attēls ! Adrese !! Gads !! Ēka !! Piezīmes |- | style="text-align:center;" | || Merķeļa iela 13 || 1886, 1892, 1896 || Rīgas Latviešu biedrības nams (pārbūves) || Nodedzis 1908. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Elizabetes iela 85-2.JPG|120x100px|alt=Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela|Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela]] || Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela || 1887–1900 || Berga bazārs || Veikali, dzīvokļi un viesnīca Kristapam Bergam; atjaunots kopš 1992. gada |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTilta32.jpg|120x100px|alt=Tilta iela 32|Tilta iela 32]] || Tilta iela 32 || 1888, 1899 || Pavasara biedrības nams || Padomju laikā kultūras nams "Draudzība"; kopš 2013. gada tirdzniecības centrs |- | style="text-align:center;" | [[File:Merķeļa iela 11, Rīga.JPG|120x100px|alt=Merķeļa iela 11|Merķeļa iela 11]] || Merķeļa iela 11 || 1895 || Kristapa Berga īres nams || Kariatīdes fasādē |- | style="text-align:center;" | || Marijas iela 11 || 1897 || Īres nams || Viens no agrākajiem stūra torņiem |- | style="text-align:center;" | || Bīskapa gāte 1 || 1898–1899 || Zēberga nams || Neogotika; nojaukts 1944. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Латвия (Latvija), Рига (Rīga), Центральный район (Centra rajons), ул.Марияс (Marijas iela),9, 17-07 07.07.2006 - panoramio.jpg|120x100px|alt=Marijas iela 9|Marijas iela 9]] || Marijas iela 9 || 1899 || Brāļu Ņesterovu nams || Sešas sekcijas, 116 dzīvokļi, četri stūru torņi |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas7.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 7|Tērbatas iela 7]] || Tērbatas iela 7 || 1899 || Īres nams || Stūra tornis; pretī Tērbatas 9/11 (1912) |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaBarona7-9.jpg|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 7/9|Krišjāņa Barona iela 7/9]] || Krišjāņa Barona iela 7/9 || 1900 || Bergu ģimenes īres nams || |- | style="text-align:center;" | || Šķūņu iela 23 || 1900 || Viesnīca "Central Hotel" || Nojaukta 1913. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Holy Trinity Cathedral Riga.jpg|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 126|Krišjāņa Barona iela 126]] || Krišjāņa Barona iela 126 || 1900–1907 || Svētās Trīsvienības klostera baznīca || Kopā ar Aleksandru Vanagu |- | style="text-align:center;" | [[File:Tallinas iela 23 (2).jpg|120x100px|alt=Tallinas iela 23|Tallinas iela 23]] || Tallinas iela 23 || 1901 || Kamintiusa īres nams || Kopā ar Eiženu Laubi; agrīns jūgendstils |- | style="text-align:center;" | [[File:Dzīvojamā ēka,Krišjāņa Barona iela 11, Rīga 5.JPG|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 11|Krišjāņa Barona iela 11]] || Krišjāņa Barona iela 11 || 1901 || Edgara Berga īres nams || Vēlais eklektisms |- | style="text-align:center;" | [[File:Meža iela 4A.jpg|120x100px|alt=Meža iela 4a|Meža iela 4a]] || Meža iela 4a || 1901–1903 || Pečaka īres nams || Kopā ar Vanagu; neogotika |- | style="text-align:center;" | [[File:Immeuble art nouveau (Riga) (7568198776).jpg|120x100px|alt=Smilšu iela 2|Smilšu iela 2]] || Smilšu iela 2 || 1902 || Štamma īres nams || Hermas zem erkeriem ("Rīgas jaunkundze") |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaStrelniekuIela6.jpg|120x100px|alt=Strēlnieku iela 6|Strēlnieku iela 6]] || Strēlnieku iela 6 || 1902 || Fišera īres nams || Kopā ar Vanagu |- | style="text-align:center;" | [[File:Kaļķu iela 11 2015-09-09 (1).JPG|120x100px|alt=Kaļķu iela 11|Kaļķu iela 11]] || Kaļķu iela 11 || 1902 || Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības banka || |- | style="text-align:center;" | [[File:Immeuble art nouveau (Riga) (7561269256).jpg|120x100px|alt=Alberta iela 12|Alberta iela 12]] || Alberta iela 12 || 1903 || Arhitekta paša nams || Kopā ar Laubi; muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" kopš 2009. gada |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaSkolasIela32.jpg|120x100px|alt=Skolas iela 32|Skolas iela 32]] || Skolas iela 32 || 1904 || Īres nams || Arī Stabu iela 9 |- | style="text-align:center;" | [[File:Латвия (Latvija), Рига (Rīga), ул.Авоту (Avotu iela), д.1, 17-24 07.07.2006 - panoramio.jpg|120x100px|alt=Avotu iela 1|Avotu iela 1]] || Avotu iela 1 || 1904 || Īres nams || Kopā ar Vanagu |- | style="text-align:center;" | || Lāčplēša iela 4 || 1905 || Īres nams || Agrīns nacionālais romantisms; Malvess pēc Krastiņa |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas15-17.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 15/17|Tērbatas iela 15/17]] || Tērbatas iela 15/17 || 1905 || Ķeniņu skola || Kopā ar Laubi |- | style="text-align:center;" | [[File:A. Čaka iela 26 Rīga 01.jpg|120x100px|alt=Aleksandra Čaka iela 26|Aleksandra Čaka iela 26]] || Aleksandra Čaka iela 26 || 1905 || Kļaviņas īres nams || Kopā ar Laubi; uzraksts "Mans nams mans pils" |- | style="text-align:center;" | [[File:Kronvalda bulvāris 10 (Elizabetes iela).jpg|120x100px|alt=Kronvalda bulvāris 10|Kronvalda bulvāris 10]] || Kronvalda bulvāris 10 || 1907 || Arhitekta otrais nams || Kopā ar Laubi |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaBrivibas46.jpg|120x100px|alt=Brīvības iela 46|Brīvības iela 46]] || Brīvības iela 46 || 1907 || II Rīgas krājaizdevu sabiedrības nams || Malvess pēc Krastiņa; restaurēts 2013–2016 |- | style="text-align:center;" | [[File:Ģertrūdes iela 46, Rīga.JPG|120x100px|alt=Ģertrūdes iela 46|Ģertrūdes iela 46]] || Ģertrūdes iela 46 || 1908 || Īres nams || Nacionālais romantisms |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaVilandes10.jpg|120x100px|alt=Vīlandes iela 10|Vīlandes iela 10]]<br /><small>Vīlandes iela 10</small> || Vīlandes iela 4–16, Rūpniecības iela 3–13, Vidus iela 11 || 1908–1910 || Deviņu īres namu grupa || Stateniskais jūgendstils |- | style="text-align:center;" | [[File:RīgaBaznīcasIela45.jpg|120x100px|alt=Baznīcas iela 45|Baznīcas iela 45]] || Baznīcas iela 45 || 1909 || Īres nams || Stateniskais jūgendstils; ansamblī ar Bruņinieku ielu 6 |- | style="text-align:center;" | [[File:Terbatas street 14.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 14|Tērbatas iela 14]] || Tērbatas iela 14 || 1909 || Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka || Kopā ar Arturu Mēdlingeru; konkursa pirmā godalga |- | style="text-align:center;" | || Ščecinas iela 4, Mežaparks || 1909 || Savrupmāja || |- | style="text-align:center;" | [[File:Brīvības iela 88 (1).jpg|120x100px|alt=Brīvības iela 88|Brīvības iela 88]] || Brīvības iela 88 || 1910 || Ozoliņa īres nams || Kopā ar Ernestu Poli un Jāni Alksni; konkursa projekts |- | style="text-align:center;" | [[File:Hospitāļu iela 5 (3).jpg|120x100px|alt=Hospitāļu iela 5|Hospitāļu iela 5]] || Hospitāļu iela 5 || 1910 || Īres nams || Skulpturālā grupa "Kalēji" |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas9-11.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 9/11|Tērbatas iela 9/11]] || Tērbatas iela 9/11 || 1912 || Īres nams || |} == Galerija == <gallery mode="packed" heights="150"> Immeuble art nouveau (Riga) (7568198776).jpg|Smilšu iela 2 (1902) RigaStrelniekuIela6.jpg|Strēlnieku iela 6 (1902, kopā ar Vanagu) Immeuble art nouveau (Riga) (7561269256).jpg|Alberta iela 12 (1903, kopā ar Laubi), tagad Rīgas Jūgendstila centrs Tērbatas iela 15-17 Riga.jpg|Ķeniņu skola Tērbatas ielā 15/17 (1905, kopā ar Laubi) RīgaBaznīcasIela45.jpg|Baznīcas iela 45 (1909) Terbatas street 14.jpg|Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar Mēdlingeru) </gallery> == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="grosabio">Grosa, Silvija. "Konstantīns Pēkšēns. Ieskats biogrāfijā". Grām.: Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025, 13.–45. lpp. ISBN 978-9934-38-457-8.</ref> <ref name="krastins">Krastiņš, Jānis. "Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā". Grām.: Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025, 49.–72. lpp. ISBN 978-9934-38-457-8.</ref> <ref name="grosalost">Grosa, Silvija. "Meklējot zudušo. Konstantīna Pēkšēna projektētās ēkas Latvijas kultūrainavā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 103.–139. lpp.</ref> <ref name="petersons">Pētersons, Rihards. "Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 87.–100. lpp.</ref> <ref name="catalogue">"Konstantīna Pēkšēna projektēto ēku saraksts". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 468.–477. lpp.</ref> <ref name="press1928">"[https://periodika.lv/viewerOpener?id=76856326&isArticle=true Miris architekts Konstantīns Pēkšēns]". ''Jaunāko Ziņu pielikums'', 1928. gada 29. jūnijs, Nr. 142, 5. lpp.; "[https://periodika.lv/viewerOpener?id=20033250&isArticle=true Architekta Pēkšēna mūža darbi]". ''Pēdējā Brīdī'', 1928. gada 29. jūnijs, Nr. 142, 4. lpp.; "[https://periodika.lv/viewerOpener?id=57981479&isArticle=true Galvas pilsēta]". ''Latvijas Kareivis'', 1928. gada 28. jūlijs, Nr. 167, 4. lpp.</ref> <ref name="lace">Lāce, Daina. "Arhitektūras studijas Rīgas Politehnikumā. Konstantīns Pēkšēns un viņa studiju biedri". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 76.–83. lpp.</ref> <ref name="ulmane">Ulmane, Anete. "Konstantīna Pēkšēna un viņa būvbiroja līdzstrādnieku projektētās koka dzīvojamās ēkas Rīgā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 143.–158. lpp.</ref> <ref name="aspere">Aspere, Jolanta. "Berga bazārs un arhitekts Konstantīns Pēkšēns". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 163.–174. lpp.</ref> <ref name="mintaurs">Mintaurs, Mārtiņš. "Arhitekta Konstantīna Pēkšēna darbs un strādnieku dzīvokļu problēma Rīgā 20. gadsimta sākumā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 248.–254. lpp.</ref> <ref name="album">''[https://dom.lndb.lv/data/obj/418334 Album academicum des Polytechnikums zu Riga, 1862–1912]''. Riga: Jonck & Poliewsky, 1912, 62. lpp., ieraksts Nr. 987.</ref> <ref name="society">''[https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/7094b71c-30fe-4cdb-ae80-4ba434627c68/content Gedenkschrift zum 25-jährigen Jubiläum des Architektenvereins zu Riga. 1889–1914]''. Riga: Karl Seuberlich, 1914, 8.–9. lpp.</ref> <ref name="kalns">Kalns, Guntis. ''Art Nouveau. Riga: Illustrated Guide''. Rīga: Zvaigzne ABC, 6. lpp. ISBN 978-9984-40-490-5.</ref> <ref name="street">Sprūde, Viesturs. "[https://www.la.lv/p/1449445 1929. gada 9. decembrī. Grīziņkalns iegūst revolucionāru nosaukumu]". ''Latvijas Avīze'', 2019. gada 9. decembris.</ref> <ref name="museum">"[https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?news_item=muzejs-rigas-jugendstila-centrs-svin-15-gadu-jubileju-12961&target=news_item Muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" svin 15 gadu jubileju]". Rīgas pašvaldība, 2024. Skatīts 2026. gada 12. oktobrī.</ref> <ref name="anniv">"[https://kulturasapvieniba.riga.lv/en/news/museum-%e2%80%9criga-art-nouveau-centre%e2%80%9d-is-celebrating-the-architect-kontsantins-peksens%e2%80%99-160th-anniversary/ Museum "Riga Art Nouveau Centre" is celebrating the architect Konstantīns Pēkšēns' 160th anniversary]". Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība. Skatīts 2026. gada 12. oktobrī.</ref> <ref name="lsm2025">"[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/19.10.2025-klaja-nakusi-gramata-konstantins-peksens-un-vina-laiks.a618896/ Klajā nākusi grāmata "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks"]". LSM.lv, 2025. gada 19. oktobris.</ref> }} == Literatūra == * Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. * Krastiņš, Jānis. ''Rīgas arhitektūras meistari 1850–1940''. Rīga: Jumava, 2002. ISBN 9984-05-450-0. * Krastiņš, Jānis. "Konstantīns Pēkšēns (1859–1928)". Grām.: Lejnieks, Jānis (red.). ''Latvijas arhitektūras meistari''. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995, 46.–64. lpp. ISBN 9984-04-059-3. * Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. == Ārējās saites == {{Commonscat|Konstantins Pēkšēns}} * [https://www.makslasvesture.lv/index.php/Konstant%C4%ABns_P%C4%93k%C5%A1%C4%93ns Konstantīns Pēkšēns] vietnē makslasvesture.lv * [https://jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/peksens/ Konstantīns Pēkšēns] muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" vietnē {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pēkšēns, Konstantīns}} [[Kategorija:1859. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1928. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Politehnikuma absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] tpksgc1v3peha8lch70vyqa2xqh4gwg 4536102 4536101 2026-10-14T18:15:38Z Pirags 3757 /* Darbība */ 4536102 wikitext text/x-wiki <!-- LOKĀLS MELNRAKSTS CILVĒKA REDIĢĒŠANAI UN PĀRBAUDEI; nav publicētais raksts. KPL lappuses norādītas pēc 2025. gada 31. augusta korektūras; pirms publicēšanas jāsalīdzina ar iespiesto izdevumu. --> {{Mākslinieka infokaste | name = Konstantīns Pēkšēns | image = Konstantīns Pēkšēns 1921.jpg | imagesize = 200px | caption = 1921. ɡada pases foto | birthname = Lēberehts Konstantīns Pēkšēns | birthdate = {{dat|1859|3|8}} | location = [[Nuķis]], [[Mazsalacas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1928|6|23|1859|3|8}} | deathplace = [[Bad Kissingen]], Vācija | nationality = latvietis | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehnikums]] | movement = eklektisms, [[jūgendstils]], [[nacionālais romantisms]] | famous works = nams [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, nams Smilšu ielā 2, [[Berga bazārs]] }} '''Konstantīns Pēkšēns''' (dzimis 1859. gada 8. martā, miris 1928. gada 23. jūnijā) bija latviešu arhitekts, kas strādāja [[Rīga|Rīgā]] no 1886. gada līdz mūža beigām. Pēc arhitektūras vēsturnieka Jāņa Krastiņa aprēķiniem Rīgā pēc viņa projektiem uzcelts vismaz 250 daudzstāvu mūra namu un ne mazāk kā 110 koka ēku, bet viņa birojā profesionālās gaitas sāka [[Eižens Laube]], [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], [[Augusts Malvess]] un citi Rīgas jūgendstila perioda arhitekti. Viņa darbi aptver 19. gadsimta 90. gadu īres namus ar stūru torņiem, kas kļuva par Rīgas centra iezīmi, vienus no pirmajiem jūgendstila namiem Rīgā 1901. un 1902. gadā un atturīgos stateniskā jūgendstila namus 1908.–1912. gadā. Viņš projektēja arī latviešu kredītbiedrību bankas, baznīcas Rīgā un [[Jelgava|Jelgavā]], biedrību namus un skolas visā Latvijā, kā arī [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] (1895) un Latviešu etnogrāfiskās izstādes (1896) pagaidu celtnes. Pēkšēns bija viens no studentu korporācijas [[Selonija]] dibinātājiem, četras reizes ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas pilsētas domē]] un lielākās Rīgas centrālapkures montāžas firmas īpašnieks.<ref name="krastins" /><ref name="catalogue" /> [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Krastiņš]] Pēkšēnu dēvēja par otro profesionāli izglītoto latviešu arhitektu pēc [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]].{{efn|Latviešu arhitekts Oskars Bārs Politehnikuma Arhitektūras nodaļu absolvēja jau 1874. gadā; Grosa norāda, ka Pēkšēns un Bārs vairākus gadus bija vienīgie latvieši Rīgas Arhitektu biedrībā.<ref name="lace" /><ref name="grosabio" />}}<ref name="lace" /><ref name="grosabio" /> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1859. gada 8. martā [[Nuķis|Nuķu]] pusmuižā pie [[Mazsalaca]]s Vidzemes guberņā kā vecākais no septiņiem bērniem. Tēvs Krišjānis Pēkšēns (1829–1896) bija zemturis, Nuķu pusmuižas rentnieks un linu tirgotājs, māte Jūlija Henriete, dzimusi Denka (1832–1915), bija Nuķu dzirnavnieka meita. Tēva māsa, dramaturģe [[Marija Pēkšēna]], dzīvoja ģimenē un mācīja tās bērnus; Pēkšēns vēlāk rakstīja, ka skolai viņu sagatavojusi māte un tēva māsa. Tēva brālis Jēkabs Pēkšēns bija advokāts Rīgā.<ref name="album" /><ref name="grosabio" /> 1869. gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu. Pēkšēns mācījās Rūdolfa Vallisa privātajā zēnu skolā un no 1875. līdz 1878. gadam [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] priekšskolā. 1878. gadā viņš iestājās Politehnikuma Inženieru nodaļā ar matrikulas numuru 987 un 1880. gadā pārgāja uz Arhitektūras nodaļu. Diploms izsniegts 1885. gada 18. martā ar kopvērtējumu "ļoti labi"; tas deva tiesības projektēt ēkas un vadīt būvdarbus. Viņa gadagājuma diplomdarba tēma bija projekts ar tāmi evaņģēliski luteriskai baznīcai provinces pilsētas laukumā; tajā pašā mēnesī diplomu ieguva arī kursabiedrs [[Vilhelms Bokslafs]]. Pēdējā kursā viņš līdztekus mācīja Jāņa Laksmaņa Būves un mākslas amatu skolā, kas pastāvēja tikai dažus gadus.<ref name="lace" /><ref name="album" /> 1886. gadā Pēkšēns Rīgas Svētās Ģertrūdes baznīcā apprecējās ar savu māsīcu no mātes puses Annu Jūliju Elizabeti Frēlihu (1863–1917). Laulībā bērnu nebija. Divi sievas brāļi vēlāk dzīvoja viņa namā Alberta ielā, un jaunākais no tiem, uzņēmējs Bernhards Frēlihs, mantoja arhitekta inženiertehnisko firmu.<ref name="grosabio" /> === Darbība === Pēc gada Baumaņa būvbirojā Pēkšēns 1886. gadā atvēra savu biroju. Pirmo lielo pasūtījumu Pēkšēns saņēma no būvuzņēmēja un sabiedriskā darbinieka Kristapa Berga: [[Berga bazārs|Berga bazāru]], veikalu, dzīvokļu un viesnīcas kompleksu kvartālā starp Marijas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Dzirnavu ielu, kas tapa pakāpeniski no 1887. līdz 1900. gadam kā pasāža kvartāla dziļumā. Tajos pašos gados viņš uzcēla Pavasara strādnieku biedrības namu Tilta ielā 32 (1888, 1899. gadā pārbūvēts mūrī) un Cerības biedrības namu pie Māras dīķa (1889, nojaukts 1920), bet [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namu Merķeļa ielā pārbūvēja trīs reizes (1886, 1892 un 1896).<ref name="aspere" /><ref name="krastins" /> 1904. gadā viņa birojs pārcēlās uz jaunuzcelto namu [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, kurā bija arī ģimenes dzīvoklis. Ap 1907. gadu viņš nodibināja inženiertehnisko firmu "Konstantīns Pēkšēns", kas ierīkoja sanitārās un centrālapkures sistēmas; pirms Pirmā pasaules kara tā bija lielākais centrālapkures montāžas uzņēmums Rīgā un ar viņa vārdu pastāvēja līdz 1940. gadam. 1907. gadā viņš uzcēla sev otru namu Kronvalda bulvārī 10, un viņam piederēja vasarnīcas Dzintaros un Priedainē. 1913. gadā viņš abus Rīgas namus pārdeva, Alberta ielas namu inženierim Rihardam Kablicam, bet birojs tur darbojās vēl vismaz līdz 1914. gadam; 20. gados viņš dzīvoja dzīvoklī Kronvalda bulvārī 10.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> Birojā vienlaikus strādāja līdz četriem palīgiem. Vanags tajā strādāja no 1896. līdz 1905. gadam, Laube no 1900. līdz 1907. gadam, Malvess no 1906. līdz 1909. gadam un [[Arturs Mēdlingers]] no 1907. līdz 1910. gadam; birojā strādājuši arī [[Mārtiņš Nukša]] un [[Ernests Pole]]. Krastiņš norāda, ka paraksts uz būvprojekta nozīmēja atbildību par būvdarbu vadību un palīgu daļu mākslinieciskajā iecerē ne vienmēr var nošķirt no meistara devuma. Laubes paša publicētais darbu saraksts nosauc birojā zīmētos namus, bet vairākus nacionālā romantisma namus Krastiņš pēc zīmējumu rokraksta attiecina uz Malvesu.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> No 1890. gadu vidus viņš saviem īres namiem deva stūru torņus, kas kļuva par pilsētas centra iezīmi. Krastiņš norāda, ka Pēkšēns nebija pirmais, kas tos izmantoja, bet tieši viņa šo gadu nami, no Marijas ielas 11 (1897) līdz Brīvības ielai 128 (1902), nostiprināja šo Rīgas tradīciju. Lielākais ir brāļu Ņesterovu nams Marijas ielā 9 (1899), kas aizpilda kvartālu līdz Elizabetes un Alfrēda Kalniņa ielai ar sešām sekcijām un 116 dzīvokļiem un vairākus gadus bija lielākā dzīvojamā ēka Rīgā; tālaika prese ziņoja par 500 000 rubļu izmaksām un sešiem miljoniem ķieģeļu. Kopā ar Marijas ielas 11 namu un jūgendstila namu Marijas ielā 6 (1903) tas veido, kā raksta Krastiņš, pieminekli arhitektam vienā ielu stūrī. Viņš projektēja arī daudzas divstāvu koka ēkas priekšpilsētās, lielākoties 1896.–1900. gadā; Krastiņš to skaitu vērtē ar vismaz 110.<ref name="ulmane" /><ref name="krastins" /> === Jūgendstils === Nami Tallinas ielā 23 (1901, kopā ar Laubi), Strēlnieku ielā 6 (1902, kopā ar Vanagu) un Smilšu ielā 2 (1902) ir vieni no pirmajiem un dekoratīvi bagātākajiem jūgendstila namiem Rīgā. Smilšu ielas namā katrai logailai ir citāda apdare, bet erkerus balsta hermas, no sienas izaugošas pusfigūras; vienu no tām Rīgā dēvē par "Rīgas jaunkundzi" (''Miss Riga''). 1903.–1905. gadā birojs pievērsās atturīgākai manierei, kurā ēkas apjoms izriet no plānojuma un rotājums paliek dažās virsmās; skaidrākie piemēri ir nami Alberta ielā 12 (1903, kopā ar Laubi), Skolas ielā 32 (1904) un Noliktavas ielā 5 (1905).<ref name="krastins" /><ref name="kalns" /> Pēkšēns bija arī viens no Rīgas [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] aizsācējiem. Nams Lāčplēša ielā 4 (1905), kura zīmējumus Krastiņš attiecina uz Malvesu, ir viens no pirmajiem šajā stilā; Ķeniņu skola Tērbatas ielā 15/17, Kļaviņas nams Aleksandra Čaka ielā 26 ar uzrakstu ''Mans nams mans pils'' (abi 1905), Rītera nams Tērbatas ielā 33/35 (1906) un arhitekta paša nams Kronvalda bulvārī 10 (1907) tapa kopā ar Laubi. Vēl viena 1907. un 1908. gada namu grupa, tostarp Brīvības ielā 192 un Ģertrūdes ielā 46, rāda Malvesa rokrakstu.<ref name="krastins" /> No 1908. gada birojs būvēja atturīgajā stateniskajā jūgendstilā, kas Rīgā dominē vēlākajā jūgendstila apbūvē. Lielākā grupa ir deviņi nami Vīlandes, Rūpniecības un Vidus ielā (1908–1910), kur arhitekts ēkas atvirzīja no būvlaides, lai iegūtu 1904. gada būvnoteikumos pieļauto papildu augstumu; tam pašam posmam pieder nami Baznīcas ielā 45 (1909), Hospitāļu ielā 5 (1910) un Tērbatas ielā 9/11 (1912). Pie šo gadu sabiedriskajām ēkām pieder trīs latviešu kredītbiedrību bankas: Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības banka Kaļķu ielā 11 (1902), II Rīgas krājaizdevu sabiedrības nams Brīvības ielā 46 (1907, kopā ar Malvesu) un Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar Mēdlingeru), kuras projekts uzvarēja konkursā ar 21 dalībnieku. Grosa to dekoru ar tirdzniecības un rūpniecības simboliem lasa kā vēstījumu par latviešu biedrību vietu pilsētā.<ref name="krastins" /><ref name="grosalost" /> Kopā ar Vanagu viņš projektēja pareizticīgo Svētās Trīsvienības klostera baznīcu Krišjāņa Barona ielā 126 (1900–1907); pasūtījumu viņš ieguva ar Jelgavas ķieģeļu rūpnieka Mihaila Ņesterova, būvkomisijas locekļa, starpniecību un baznīcas projektam pētīja pareizticīgo dievnamus Maskavas apgabalā. 1907. gadā viņš kopā ar Laubi ieguva pirmās godalgas par vienas un divu ģimeņu strādnieku māju projektiem Rīgas Arhitektu biedrības rīkotajā Strādnieku dzīvokļu izstādē.<ref name="mintaurs" /><ref name="krastins" /> === Ārpus Rīgas === Agrīnie darbi ārpus Rīgas bija biedrību nami, pagastnami un skolas, lielākoties ar sarkanā ķieģeļa mūriem: [[Ļaudonas draudze]]s Labdarības biedrības nams (1890), Ādažu pagasta nams (1892–1893), Zaļenieku biedrību nams (1892–1894), Doles pagasta un tiesu nams Ķekavā (1896) un Burtnieku pagasta Pilskalna skola (1896). Tiem pašiem gadiem pieder neogotiskā [[Lejasciems|Lejasciema]] luterāņu baznīca (1895) un Gotlība Bērensa sešstūra granīta mauzolejs Smiltenes kapsētā (1896) ar igauņu tēlnieka Augusta Veicenberga darināto Torvaldsena Kristus kopiju. Jelgavā viņš uzcēla brāļu Ņesterovu īres namu Zemgales prospektā 4 (1901) un kopā ar Vanagu neogotisko Svētā Nikolaja latviešu luterāņu baznīcu (1904–1907).{{efn|2025. gada katalogs un Grosa dod 1904–1907, Krastiņš 1905–1908, bet attēla paraksts tajā pašā krājumā 1902–1907. Pamatakmens likts 1904. gada septembrī.<ref name="catalogue" /><ref name="krastins" />}} Sekoja biedrību nami Smiltenē (1908), Grienvaldē (1912) un Skrīveros (1913), kā arī Mālpils proģimnāzija (1912).<ref name="krastins" /><ref name="grosalost" /> Viņš projektēja trīs lielu sarīkojumu pagaidu celtnes: Lauksaimniecības un rūpniecības izstādes ēkas Jelgavā (1894–1895), [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] ēku Jelgavā (1895) — apmēram 75 reiz 150 metru lielu koka celtni 5000 dziedātājiem un 25 000 klausītāju, ko nereti dēvēja par lielāko koka būvi pasaulē, un Latviešu etnogrāfiskās izstādes ēkas Rīgā (1896).<ref name="krastins" /><ref name="petersons" /> === Pēc Pirmā pasaules kara === Pēc 1918. gada Pēkšēns būvēja mazāk un pievērsās dzīvokļu politikai un pilsētplānošanai. No 1923. gada viņš bija Latvijas Sarkanā Krusta arhitekts un projektēja Krimuldas sanatorijas sauļošanās terasi (1927), bet Rīgas Centrālajai slimo kasei uzcēla bērnu sanatoriju "Mālkalne" Ogrē (projekts 1926, atklāta 1927), ko Krastiņš uzskata par viņa pēdējo nozīmīgo darbu. Viņš projektēja arī Kandavas sēravotu iestādes un Dubultu siltu vannu iestādes celtnes (1923) un Siguldas baznīcas torni, ko pabeidza 1930. gadā, jau pēc arhitekta nāves.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> === Zudušās ēkas === Liela daļa Pēkšēna darbu ārpus Rīgas un vairāki no pazīstamākajiem Rīgas darbiem vairs nepastāv. Rīgas Latviešu biedrības nams, ko viņš bija pārbūvējis trīs reizes, nodega 1908. gadā. Neobarokālo viesnīcu "Central Hotel" Šķūņu ielā (1900) ar Augusta Folca tēlniecisko apdari nojauca 1913. gadā, lai atbrīvotu vietu bankai, bet neogotiskais Zēberga nams Bīskapa gātē 1 (1898–1899), kas ilgi bija redzams Vecrīgas panorāmās, nodega Otrajā pasaules karā un tika nojaukts 1944. gadā. Riteņbraucēju biedrības velodromu nojauca 1919. gadā. Biedrību namus Zaļeniekos, Grienvaldē un Skrīveros un Mālpils skolu sagrāva Pirmais pasaules karš, Lejasciema baznīcu uzspridzināja pēc Otrā pasaules kara, bet 1944. gadā cietušo Jelgavas baznīcu nojauca 1954. gadā.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> == Sabiedriskā darbība == Studiju gados Pēkšēns iestājās vācu korporācijā ''[[Concordia Rigensis|Concordia]]'' un kopā ar draugu Heinrihu Kēlenbeku no tās izstājās, lai pievienotos Puriņu Klāva latviešu studentu pulciņam; 1880. gadā viņi trijatā nodibināja [[Selonija|Seloniju]], pirmo latviešu studentu korporāciju Rīgā. 1886. gadā viņu pirmo reizi ievēlēja par Rīgas Latviešu biedrības runasvīru, no 1887. gada viņš vadīja biedrības nama komisiju un 1900. gadā projektēja tās nerealizēto amatnieku skolu. Viņš bija viens no 1889. gadā pēc iepriekšējā gada sagatavošanās darbiem nodibinātās Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājiem, un vairākus gadus viņš un Oskars Bārs bija tās vienīgie latviešu biedri.<ref name="grosabio" /><ref name="society" /> Rīgas pilsētas domē viņu ievēlēja 1909., 1913., 1922. un 1925. gadā, pēdējās divas reizes [[Arveds Bergs|Arveda Berga]] vadīto nacionāli konservatīvo apvienību sarakstos, un pēc 1918. gada viņš darbojās pilsētas tehniskajās komisijās. 1917. gada decembrī viņš kopā ar Vanagu un Laubi piedalījās latviešu provācisko aprindu sapulcē, kas cerēja uz [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas valsti]] Vācijas aizsardzībā. Viņš bija Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības pārvaldes loceklis un 1926. gada oktobrī kļuva par Latvijas Hipotēku bankas padomes priekšsēdētāju.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> Jaunībā aizrautīgs riteņbraucējs, viņš bija 1891. gadā dibinātās II Rīgas riteņbraucēju biedrības, pirmās latviešu sporta organizācijas pilsētā, viceprezidents un projektēja tās velodromu ar tribīnēm un mūzikas paviljonu Nikolaja un Bruņinieku ielas stūrī, ko atklāja 1902. gada jūlijā. Viņš bija Latviešu mākslas veicināšanas biedrības mūža biedrs, vadīja 1916. gadam iecerētās latviešu mākslas amatniecības izstādes komiteju un nopirka piecus [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] darbus; Rozentāla dzīvoklis un darbnīca, tāpat kā [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] dzīvoklis, atradās Alberta ielas 12 namā. Kopā ar Jāni Bisenieku viņš piedalījās laikrakstu "Dzimtenes Vēstnesis", "Rīgas Ziņas" un "Vēstnesis" izdošanā.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> Viņa raksti veltīti būvniecībai un mājokļiem: raksts par būvdarbiem Bisenieka "Lauksaimnieku kabatas kalendārā" 1894. gadam, "Kā vēl varam būvēt" (1920), brošūra "Dzīvokļu jautājums un Rīgas pilsētas uzdevumi" (1922) un referāts par dzīvokļu jautājumu lielpilsētās un dārzu pilsētās, ko viņš 1924. gadā nolasīja Latvijas inženieru un tehniķu kongresā. Viņš aizstāvēja dārzu pilsētas principus, ģimeņu mājas īres kazarmu vietā un teritorijas zonējumu, un vairākus viņa priekšlikumus vēlāk pārņēma pilsētbūvnieks Arnolds Lamze.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> == Nāve un piemiņa == Pēkšēna veselība gadiem bija vāja: pēc kritiena ar velosipēdu viņš staigāja ar spieķi, un 20. gados viņam veiktas vairākas operācijas. 1917. gadā nomira viņa sieva, 1919. gadā nošāva viņa bijušo palīgu Vanagu. 1928. gada jūnijā viņš devās uz Bavārijas kūrortu [[Bad Kissingen]]u un tur 23. jūnijā, drīz pēc ierašanās, nomira. Viņu kremēja, un urnu 1928. gada 28. jūlijā apbedīja [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]; pilsēta nolika vainagu. Savu arhitektūras bibliotēku viņš novēlēja [[Latvijas Universitāte]]i, kas saņēma ap 190 sējumu un vēl ap 200 nopirka no atstātā krājuma.<ref name="press1928" /><ref name="grosabio" /> 1929. gadā viņa vārdā nosauca [[Pēkšēna iela|ielu]] Teikā.<ref name="street" /> Muzejs "[[Jūgendstila muzejs|Rīgas Jūgendstila centrs]]" viņa agrākajā dzīvoklī Alberta ielā 12 atklāts 2009. gada 23. aprīlī un katru gadu 8. martā rīko piemiņas pasākumu; 160. dzimšanas dienā 2019. gadā muzejs rādīja viņa Rīgas ēku fotodokumentāciju.<ref name="museum" /><ref name="anniv" /> Piemiņas plāksne pie nama Lāčplēša ielā 27 norāda uz tā autoru. 2025. gadā iznāca Silvijas Grosas sastādītais rakstu krājums "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks".<ref name="lsm2025" /> == Projektētās ēkas == Tabulā ir ēkas, ko Krastiņš vai Grosa aplūko atsevišķi. Datējumi atbilst 2025. gada katalogam. Līdzautori norādīti pēc citētajiem avotiem; līdzautora trūkums neapliecina vienpersonisku autorību. Pilns 258 ierakstu katalogs publicēts 2025. gada krājumā.<ref name="catalogue" /> {| class="wikitable sortable" ! class="unsortable" style="width:130px;" | Attēls ! Adrese !! Gads !! Ēka !! Piezīmes |- | style="text-align:center;" | || Merķeļa iela 13 || 1886, 1892, 1896 || Rīgas Latviešu biedrības nams (pārbūves) || Nodedzis 1908. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Elizabetes iela 85-2.JPG|120x100px|alt=Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela|Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela]] || Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela || 1887–1900 || Berga bazārs || Veikali, dzīvokļi un viesnīca Kristapam Bergam; atjaunots kopš 1992. gada |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTilta32.jpg|120x100px|alt=Tilta iela 32|Tilta iela 32]] || Tilta iela 32 || 1888, 1899 || Pavasara biedrības nams || Padomju laikā kultūras nams "Draudzība"; kopš 2013. gada tirdzniecības centrs |- | style="text-align:center;" | [[File:Merķeļa iela 11, Rīga.JPG|120x100px|alt=Merķeļa iela 11|Merķeļa iela 11]] || Merķeļa iela 11 || 1895 || Kristapa Berga īres nams || Kariatīdes fasādē |- | style="text-align:center;" | || Marijas iela 11 || 1897 || Īres nams || Viens no agrākajiem stūra torņiem |- | style="text-align:center;" | || Bīskapa gāte 1 || 1898–1899 || Zēberga nams || Neogotika; nojaukts 1944. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Латвия (Latvija), Рига (Rīga), Центральный район (Centra rajons), ул.Марияс (Marijas iela),9, 17-07 07.07.2006 - panoramio.jpg|120x100px|alt=Marijas iela 9|Marijas iela 9]] || Marijas iela 9 || 1899 || Brāļu Ņesterovu nams || Sešas sekcijas, 116 dzīvokļi, četri stūru torņi |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas7.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 7|Tērbatas iela 7]] || Tērbatas iela 7 || 1899 || Īres nams || Stūra tornis; pretī Tērbatas 9/11 (1912) |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaBarona7-9.jpg|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 7/9|Krišjāņa Barona iela 7/9]] || Krišjāņa Barona iela 7/9 || 1900 || Bergu ģimenes īres nams || |- | style="text-align:center;" | || Šķūņu iela 23 || 1900 || Viesnīca "Central Hotel" || Nojaukta 1913. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Holy Trinity Cathedral Riga.jpg|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 126|Krišjāņa Barona iela 126]] || Krišjāņa Barona iela 126 || 1900–1907 || Svētās Trīsvienības klostera baznīca || Kopā ar Aleksandru Vanagu |- | style="text-align:center;" | [[File:Tallinas iela 23 (2).jpg|120x100px|alt=Tallinas iela 23|Tallinas iela 23]] || Tallinas iela 23 || 1901 || Kamintiusa īres nams || Kopā ar Eiženu Laubi; agrīns jūgendstils |- | style="text-align:center;" | [[File:Dzīvojamā ēka,Krišjāņa Barona iela 11, Rīga 5.JPG|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 11|Krišjāņa Barona iela 11]] || Krišjāņa Barona iela 11 || 1901 || Edgara Berga īres nams || Vēlais eklektisms |- | style="text-align:center;" | [[File:Meža iela 4A.jpg|120x100px|alt=Meža iela 4a|Meža iela 4a]] || Meža iela 4a || 1901–1903 || Pečaka īres nams || Kopā ar Vanagu; neogotika |- | style="text-align:center;" | [[File:Immeuble art nouveau (Riga) (7568198776).jpg|120x100px|alt=Smilšu iela 2|Smilšu iela 2]] || Smilšu iela 2 || 1902 || Štamma īres nams || Hermas zem erkeriem ("Rīgas jaunkundze") |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaStrelniekuIela6.jpg|120x100px|alt=Strēlnieku iela 6|Strēlnieku iela 6]] || Strēlnieku iela 6 || 1902 || Fišera īres nams || Kopā ar Vanagu |- | style="text-align:center;" | [[File:Kaļķu iela 11 2015-09-09 (1).JPG|120x100px|alt=Kaļķu iela 11|Kaļķu iela 11]] || Kaļķu iela 11 || 1902 || Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības banka || |- | style="text-align:center;" | [[File:Immeuble art nouveau (Riga) (7561269256).jpg|120x100px|alt=Alberta iela 12|Alberta iela 12]] || Alberta iela 12 || 1903 || Arhitekta paša nams || Kopā ar Laubi; muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" kopš 2009. gada |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaSkolasIela32.jpg|120x100px|alt=Skolas iela 32|Skolas iela 32]] || Skolas iela 32 || 1904 || Īres nams || Arī Stabu iela 9 |- | style="text-align:center;" | [[File:Латвия (Latvija), Рига (Rīga), ул.Авоту (Avotu iela), д.1, 17-24 07.07.2006 - panoramio.jpg|120x100px|alt=Avotu iela 1|Avotu iela 1]] || Avotu iela 1 || 1904 || Īres nams || Kopā ar Vanagu |- | style="text-align:center;" | || Lāčplēša iela 4 || 1905 || Īres nams || Agrīns nacionālais romantisms; Malvess pēc Krastiņa |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas15-17.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 15/17|Tērbatas iela 15/17]] || Tērbatas iela 15/17 || 1905 || Ķeniņu skola || Kopā ar Laubi |- | style="text-align:center;" | [[File:A. Čaka iela 26 Rīga 01.jpg|120x100px|alt=Aleksandra Čaka iela 26|Aleksandra Čaka iela 26]] || Aleksandra Čaka iela 26 || 1905 || Kļaviņas īres nams || Kopā ar Laubi; uzraksts "Mans nams mans pils" |- | style="text-align:center;" | [[File:Kronvalda bulvāris 10 (Elizabetes iela).jpg|120x100px|alt=Kronvalda bulvāris 10|Kronvalda bulvāris 10]] || Kronvalda bulvāris 10 || 1907 || Arhitekta otrais nams || Kopā ar Laubi |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaBrivibas46.jpg|120x100px|alt=Brīvības iela 46|Brīvības iela 46]] || Brīvības iela 46 || 1907 || II Rīgas krājaizdevu sabiedrības nams || Malvess pēc Krastiņa; restaurēts 2013–2016 |- | style="text-align:center;" | [[File:Ģertrūdes iela 46, Rīga.JPG|120x100px|alt=Ģertrūdes iela 46|Ģertrūdes iela 46]] || Ģertrūdes iela 46 || 1908 || Īres nams || Nacionālais romantisms |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaVilandes10.jpg|120x100px|alt=Vīlandes iela 10|Vīlandes iela 10]]<br /><small>Vīlandes iela 10</small> || Vīlandes iela 4–16, Rūpniecības iela 3–13, Vidus iela 11 || 1908–1910 || Deviņu īres namu grupa || Stateniskais jūgendstils |- | style="text-align:center;" | [[File:RīgaBaznīcasIela45.jpg|120x100px|alt=Baznīcas iela 45|Baznīcas iela 45]] || Baznīcas iela 45 || 1909 || Īres nams || Stateniskais jūgendstils; ansamblī ar Bruņinieku ielu 6 |- | style="text-align:center;" | [[File:Terbatas street 14.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 14|Tērbatas iela 14]] || Tērbatas iela 14 || 1909 || Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka || Kopā ar Arturu Mēdlingeru; konkursa pirmā godalga |- | style="text-align:center;" | || Ščecinas iela 4, Mežaparks || 1909 || Savrupmāja || |- | style="text-align:center;" | [[File:Brīvības iela 88 (1).jpg|120x100px|alt=Brīvības iela 88|Brīvības iela 88]] || Brīvības iela 88 || 1910 || Ozoliņa īres nams || Kopā ar Ernestu Poli un Jāni Alksni; konkursa projekts |- | style="text-align:center;" | [[File:Hospitāļu iela 5 (3).jpg|120x100px|alt=Hospitāļu iela 5|Hospitāļu iela 5]] || Hospitāļu iela 5 || 1910 || Īres nams || Skulpturālā grupa "Kalēji" |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas9-11.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 9/11|Tērbatas iela 9/11]] || Tērbatas iela 9/11 || 1912 || Īres nams || |} == Galerija == <gallery mode="packed" heights="150"> Immeuble art nouveau (Riga) (7568198776).jpg|Smilšu iela 2 (1902) RigaStrelniekuIela6.jpg|Strēlnieku iela 6 (1902, kopā ar Vanagu) Immeuble art nouveau (Riga) (7561269256).jpg|Alberta iela 12 (1903, kopā ar Laubi), tagad Rīgas Jūgendstila centrs Tērbatas iela 15-17 Riga.jpg|Ķeniņu skola Tērbatas ielā 15/17 (1905, kopā ar Laubi) RīgaBaznīcasIela45.jpg|Baznīcas iela 45 (1909) Terbatas street 14.jpg|Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar Mēdlingeru) </gallery> == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="grosabio">Grosa, Silvija. "Konstantīns Pēkšēns. Ieskats biogrāfijā". Grām.: Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025, 13.–45. lpp. ISBN 978-9934-38-457-8.</ref> <ref name="krastins">Krastiņš, Jānis. "Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā". Grām.: Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025, 49.–72. lpp. ISBN 978-9934-38-457-8.</ref> <ref name="grosalost">Grosa, Silvija. "Meklējot zudušo. Konstantīna Pēkšēna projektētās ēkas Latvijas kultūrainavā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 103.–139. lpp.</ref> <ref name="petersons">Pētersons, Rihards. "Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 87.–100. lpp.</ref> <ref name="catalogue">"Konstantīna Pēkšēna projektēto ēku saraksts". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 468.–477. lpp.</ref> <ref name="press1928">"[https://periodika.lv/viewerOpener?id=76856326&isArticle=true Miris architekts Konstantīns Pēkšēns]". ''Jaunāko Ziņu pielikums'', 1928. gada 29. jūnijs, Nr. 142, 5. lpp.; "[https://periodika.lv/viewerOpener?id=20033250&isArticle=true Architekta Pēkšēna mūža darbi]". ''Pēdējā Brīdī'', 1928. gada 29. jūnijs, Nr. 142, 4. lpp.; "[https://periodika.lv/viewerOpener?id=57981479&isArticle=true Galvas pilsēta]". ''Latvijas Kareivis'', 1928. gada 28. jūlijs, Nr. 167, 4. lpp.</ref> <ref name="lace">Lāce, Daina. "Arhitektūras studijas Rīgas Politehnikumā. Konstantīns Pēkšēns un viņa studiju biedri". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 76.–83. lpp.</ref> <ref name="ulmane">Ulmane, Anete. "Konstantīna Pēkšēna un viņa būvbiroja līdzstrādnieku projektētās koka dzīvojamās ēkas Rīgā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 143.–158. lpp.</ref> <ref name="aspere">Aspere, Jolanta. "Berga bazārs un arhitekts Konstantīns Pēkšēns". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 163.–174. lpp.</ref> <ref name="mintaurs">Mintaurs, Mārtiņš. "Arhitekta Konstantīna Pēkšēna darbs un strādnieku dzīvokļu problēma Rīgā 20. gadsimta sākumā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 248.–254. lpp.</ref> <ref name="album">''[https://dom.lndb.lv/data/obj/418334 Album academicum des Polytechnikums zu Riga, 1862–1912]''. Riga: Jonck & Poliewsky, 1912, 62. lpp., ieraksts Nr. 987.</ref> <ref name="society">''[https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/7094b71c-30fe-4cdb-ae80-4ba434627c68/content Gedenkschrift zum 25-jährigen Jubiläum des Architektenvereins zu Riga. 1889–1914]''. Riga: Karl Seuberlich, 1914, 8.–9. lpp.</ref> <ref name="kalns">Kalns, Guntis. ''Art Nouveau. Riga: Illustrated Guide''. Rīga: Zvaigzne ABC, 6. lpp. ISBN 978-9984-40-490-5.</ref> <ref name="street">Sprūde, Viesturs. "[https://www.la.lv/p/1449445 1929. gada 9. decembrī. Grīziņkalns iegūst revolucionāru nosaukumu]". ''Latvijas Avīze'', 2019. gada 9. decembris.</ref> <ref name="museum">"[https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?news_item=muzejs-rigas-jugendstila-centrs-svin-15-gadu-jubileju-12961&target=news_item Muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" svin 15 gadu jubileju]". Rīgas pašvaldība, 2024. Skatīts 2026. gada 12. oktobrī.</ref> <ref name="anniv">"[https://kulturasapvieniba.riga.lv/en/news/museum-%e2%80%9criga-art-nouveau-centre%e2%80%9d-is-celebrating-the-architect-kontsantins-peksens%e2%80%99-160th-anniversary/ Museum "Riga Art Nouveau Centre" is celebrating the architect Konstantīns Pēkšēns' 160th anniversary]". Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība. Skatīts 2026. gada 12. oktobrī.</ref> <ref name="lsm2025">"[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/19.10.2025-klaja-nakusi-gramata-konstantins-peksens-un-vina-laiks.a618896/ Klajā nākusi grāmata "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks"]". LSM.lv, 2025. gada 19. oktobris.</ref> }} == Literatūra == * Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. * Krastiņš, Jānis. ''Rīgas arhitektūras meistari 1850–1940''. Rīga: Jumava, 2002. ISBN 9984-05-450-0. * Krastiņš, Jānis. "Konstantīns Pēkšēns (1859–1928)". Grām.: Lejnieks, Jānis (red.). ''Latvijas arhitektūras meistari''. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995, 46.–64. lpp. ISBN 9984-04-059-3. * Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. == Ārējās saites == {{Commonscat|Konstantins Pēkšēns}} * [https://www.makslasvesture.lv/index.php/Konstant%C4%ABns_P%C4%93k%C5%A1%C4%93ns Konstantīns Pēkšēns] vietnē makslasvesture.lv * [https://jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/peksens/ Konstantīns Pēkšēns] muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" vietnē {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pēkšēns, Konstantīns}} [[Kategorija:1859. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1928. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Politehnikuma absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] qf6d4qtybc74supu4wvh6k6imtm1zeg 4536243 4536102 2026-10-15T04:55:13Z Kaiservalds 149642 Papildināts 4536243 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Konstantīns Pēkšēns | image = Konstantīns Pēkšēns 1921.jpg | imagesize = 200px | caption = 1921. gada pases foto | birthname = Lēberehts Konstantīns Pēkšēns | birthdate = {{dat|1859|3|8}} | location = [[Nuķis]], [[Mazsalacas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1928|6|23|1859|3|8}} | deathplace = [[Bad Kissingen]], Vācija | nationality = latvietis | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehnikums]] | movement = eklektisms, [[jūgendstils]], [[nacionālais romantisms]] | famous works = nams [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, nams Smilšu ielā 2, [[Berga bazārs]] }} '''Konstantīns Pēkšēns''' (dzimis 1859. gada 8. martā, miris 1928. gada 23. jūnijā) bija latviešu arhitekts, kas strādāja [[Rīga|Rīgā]] no 1886. gada līdz mūža beigām. Rīgā pēc viņa projektiem uzcelts vismaz 250 daudzstāvu mūra namu un ne mazāk kā 110 koka ēku, bet viņa birojā profesionālās gaitas sāka [[Eižens Laube]], [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], [[Augusts Malvess]] un citi Rīgas jūgendstila perioda arhitekti. Viņa darbi aptver 19. gadsimta 90. gadu īres namus ar stūru torņiem, kas kļuva par Rīgas centra iezīmi, vienus no pirmajiem jūgendstila namiem Rīgā 1901. un 1902. gadā un atturīgos stateniskā jūgendstila namus 1908.–1912. gadā. Viņš projektēja arī latviešu kredītbiedrību bankas, baznīcas Rīgā un [[Jelgava|Jelgavā]], biedrību namus un skolas visā Latvijā, kā arī [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] (1895) un Latviešu etnogrāfiskās izstādes (1896) pagaidu celtnes. Pēkšēns bija viens no studentu korporācijas [[Selonija]] dibinātājiem, četras reizes ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas pilsētas domē]] un lielākās Rīgas centrālapkures montāžas firmas īpašnieks.<ref name="krastins" /><ref name="catalogue" /> Pēkšēns bija otrais profesionāli izglītotais latviešu arhitekts pēc [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]].{{efn|Latviešu arhitekts Oskars Bārs Politehnikuma Arhitektūras nodaļu absolvēja jau 1874. gadā; Grosa norāda, ka Pēkšēns un Bārs vairākus gadus bija vienīgie latvieši Rīgas Arhitektu biedrībā.<ref name="lace" /><ref name="grosabio" />}}<ref name="lace" /><ref name="grosabio" /> == Dzīvesgājums == Dzimis 1859. gada 8. martā [[Nuķis|Nuķu]] pusmuižā pie [[Mazsalaca]]s Vidzemes guberņā kā vecākais no septiņiem bērniem. Tēvs Krišjānis Pēkšēns (1829–1896) bija zemturis, Nuķu pusmuižas rentnieks un linu tirgotājs, māte Jūlija Henriete, dzimusi Denka (1832–1915), bija Nuķu dzirnavnieka meita. Tēva māsa, dramaturģe [[Marija Pēkšēna]], dzīvoja ģimenē un mācīja tās bērnus; Pēkšēns vēlāk rakstīja, ka skolai viņu sagatavojusi māte un tēva māsa. Tēva brālis Jēkabs Pēkšēns bija advokāts Rīgā.<ref name="album" /><ref name="grosabio" /> 1869. gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu. Pēkšēns mācījās Rūdolfa Vallisa privātajā zēnu skolā un no 1875. līdz 1878. gadam [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] priekšskolā. 1878. gadā viņš iestājās Politehnikuma Inženieru nodaļā ar matrikulas numuru 987 un 1880. gadā pārgāja uz Arhitektūras nodaļu. Diploms izsniegts 1885. gada 18. martā ar kopvērtējumu "ļoti labi"; tas deva tiesības projektēt ēkas un vadīt būvdarbus. Viņa gadagājuma diplomdarba tēma bija projekts ar tāmi evaņģēliski luteriskai baznīcai provinces pilsētas laukumā; tajā pašā mēnesī diplomu ieguva arī kursabiedrs [[Vilhelms Bokslafs]]. Pēdējā kursā viņš līdztekus mācīja Jāņa Laksmaņa Būves un mākslas amatu skolā, kas pastāvēja tikai dažus gadus.<ref name="lace" /><ref name="album" /> 1886. gadā Pēkšēns Rīgas Svētās Ģertrūdes baznīcā apprecējās ar savu māsīcu no mātes puses Annu Jūliju Elizabeti Frēlihu (1863–1917). Laulībā bērnu nebija. Divi sievas brāļi vēlāk dzīvoja viņa namā Alberta ielā, un jaunākais no tiem, uzņēmējs Bernhards Frēlihs, mantoja arhitekta inženiertehnisko firmu.<ref name="grosabio" /> === Darbība === Pēc gada Baumaņa būvbirojā Pēkšēns 1886. gadā atvēra savu biroju. Pirmo lielo pasūtījumu Pēkšēns saņēma no būvuzņēmēja un sabiedriskā darbinieka Kristapa Berga: [[Berga bazārs|Berga bazāru]], veikalu, dzīvokļu un viesnīcas kompleksu kvartālā starp Marijas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Dzirnavu ielu, kas tapa pakāpeniski no 1887. līdz 1900. gadam kā pasāža kvartāla dziļumā. Tajos pašos gados viņš uzcēla Pavasara strādnieku biedrības namu Tilta ielā 32 (1888, 1899. gadā pārbūvēts mūrī) un Cerības biedrības namu pie Māras dīķa (1889, nojaukts 1920), bet [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namu Merķeļa ielā pārbūvēja trīs reizes (1886, 1892 un 1896).<ref name="aspere" /><ref name="krastins" /> 1904. gadā viņa birojs pārcēlās uz jaunuzcelto namu [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, kurā bija arī ģimenes dzīvoklis. Ap 1907. gadu viņš nodibināja inženiertehnisko firmu "Konstantīns Pēkšēns", kas ierīkoja sanitārās un centrālapkures sistēmas. Pirms Pirmā pasaules kara tā bija lielākais centrālapkures montāžas uzņēmums Rīgā un ar viņa vārdu pastāvēja līdz 1940. gadam; radiatoru aizvērtņi ar firmas nosaukumu vietām saglabājušies vēl šodien. 1907. gadā viņš uzcēla sev otru namu Kronvalda bulvārī 10, un viņam piederēja vasarnīcas Dzintaros (ap 1908, kopā ar Mēdlingeru) un Priedainē (1912). 1913. gadā viņš abus Rīgas namus pārdeva, Alberta ielas namu inženierim Rihardam Kablicam, bet birojs tur darbojās vēl vismaz līdz 1914. gadam; 20. gados viņš dzīvoja dzīvoklī Kronvalda bulvārī 10.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> Ārzemēs Pēkšēns brauca regulāri, bet maršruti zināmi tikai daļēji. 1899. gadā viņš kopā ar Vanagu apmeklēja Berlīni, 1901. gada ziemā un 1902. un 1903. gada pavasarī atkal bija ārzemēs un biroja vadību uz to laiku uzticēja Vanagam. Pirms Trīsvienības baznīcas projektēšanas viņš pētīja pareizticīgo dievnamus Maskavas apgabalā, 1913. gadā prese atkal min viņa uzturēšanos ārzemēs, bet 20. gados viņš apmeklēja arhitektu konferenci Gēteborgā. Šajos braucienos, domājams, iegādāta liela daļa viņa arhitektūras bibliotēkas.<ref name="grosabio" /> 1905. gadā Pēkšēns kopā ar Laubi un Vanagu, kas tolaik bija viņa palīgi un īrēja dzīvokļus Alberta ielas namā, iecerēja dibināt arhitektu apvienību pēc Helsinku firmu ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'' un ''Gesellius, Lindgren, Saarinen'' parauga. Jaņa Rozentāla vēstulē tā saukta par "Bologu" (no zviedru ''bolaget''). Iecere, ar kuru abi jaunie arhitekti bija atgriezušies no Somijas, izjuka politisku iemeslu dēļ: pēc 1905. gada notikumiem varas iestādes ar aizdomām raudzījās uz jaunām apvienībām, un tā apdraudēja arī Pēkšēnam piešķirto kredītu.<ref name="grosabio" /> Par būvniecības strīdiem ar Pēkšēna vārdu ziņu ir maz. 1899. gada jūlijā būvdarbu laikā sabruka siena viņa projektētajam Miķeļa Bruža namam Dzirnavu ielā 4, un 1903. gadā tiesa arhitektam piemēroja naudas sodu. 1915. gadā, kad divstāvu koka ēkai Marijas ielā 140 četrpadsmit gadus pēc nodošanas iebruka griesti un gāja bojā bērns, tiesa Pēkšēnu un būvuzņēmēju attaisnoja, jo iegruvums bija saistīts ar pirmā stāva īrnieka nepareizi ekspluatētu darbnīcu.<ref name="grosabio" /> Birojā vienlaikus strādāja līdz četriem palīgiem. Vanags tajā strādāja no 1896. līdz 1905. gadam, Laube no 1900. līdz 1907. gadam, Malvess no 1906. līdz 1909. gadam un [[Arturs Mēdlingers]] no 1907. līdz 1910. gadam; birojā strādājuši arī [[Mārtiņš Nukša]] un [[Ernests Pole]]. Paraksts uz būvprojekta nozīmēja atbildību par būvdarbu vadību, tāpēc palīgu daļu mākslinieciskajā iecerē ne vienmēr var nošķirt no meistara devuma. Laubes paša publicētais darbu saraksts nosauc birojā zīmētos namus, bet vairāki nacionālā romantisma nami pēc zīmējumu rokraksta ir Malvesa darbs.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> No 1890. gadu vidus viņš saviem īres namiem deva stūru torņus, kas kļuva par pilsētas centra iezīmi. Pēkšēns nebija pirmais, kas tos izmantoja, bet tieši viņa šo gadu nami, no Marijas ielas 11 (1897) līdz Brīvības ielai 128 (1902), nostiprināja šo Rīgas tradīciju. Lielākais ir brāļu Ņesterovu nams Marijas ielā 9 (1899), kas aizpilda kvartālu līdz Elizabetes un Alfrēda Kalniņa ielai ar sešām sekcijām un 116 dzīvokļiem un vairākus gadus bija lielākā dzīvojamā ēka Rīgā; tālaika prese ziņoja par 500 000 rubļu izmaksām un sešiem miljoniem ķieģeļu. Kopā ar Marijas ielas 11 namu un jūgendstila namu Marijas ielā 6 (1903) tas veido vienotu ansambli vienā ielu stūrī.<ref name="krastins" /> Viņš projektēja arī vismaz 110 divstāvu koka ēkas priekšpilsētās, lielākoties 1896.–1900. gadā. Daudzām no tām gar pagalma sienu stiepās galerija ar ieejām mazos dzīvokļos; Grīziņkalnā vairākas Pēkšēna koka ēkas ar stūra tornīšiem (Augusta Deglava ielā 20, Avotu ielā 76 un 77, Aleksandra Čaka ielā 71) joprojām iezīmē ielu krustojumus.<ref name="ulmane" /><ref name="krastins" /> === Jūgendstils === Nami Tallinas ielā 23 (1901, kopā ar Laubi), Strēlnieku ielā 6 (1902, kopā ar Vanagu) un Smilšu ielā 2 (1902) ir vieni no pirmajiem un dekoratīvi bagātākajiem jūgendstila namiem Rīgā. Smilšu ielas namā katrai logailai ir citāda apdare, bet erkerus balsta hermas, no sienas izaugošas pusfigūras; vienu no tām Rīgā dēvē par "Rīgas jaunkundzi" (''Miss Riga''). 1903.–1905. gadā birojs pievērsās atturīgākai manierei, kurā ēkas apjoms izriet no plānojuma un rotājums paliek dažās virsmās; skaidrākie piemēri ir nami Alberta ielā 12 (1903, kopā ar Laubi), Skolas ielā 32 (1904) un Noliktavas ielā 5 (1905).<ref name="krastins" /><ref name="kalns" /> Pēkšēns bija arī viens no Rīgas [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] aizsācējiem. Nams Lāčplēša ielā 4 (1905), kura zīmējumi ir Malvesa darbs, ir viens no pirmajiem šajā stilā; [[Ķeniņu skola]] Tērbatas ielā 15/17, Kļaviņas nams Aleksandra Čaka ielā 26 ar uzrakstu ''Mans nams mans pils'' (abi 1905), Rītera nams Tērbatas ielā 33/35 (1906) un arhitekta paša nams Kronvalda bulvārī 10 (1907) tapa kopā ar Laubi. Vēl viena 1907. un 1908. gada namu grupa, tostarp Brīvības ielā 192 un Ģertrūdes ielā 46, rāda Malvesa rokrakstu.<ref name="krastins" /> Ķeniņu skola ir viena no divām nedzīvojamām nacionālā romantisma celtnēm Rīgā. Pasūtījumu birojs saņēma 1905. gada jūlijā, tūlīt pēc Laubes un Vanaga nedēļu ilgā brauciena uz Helsinkiem; 1906. gada jūnijā būvi uz laiku apturēja strādnieku streiks. Fasādē kaļķakmens rustika, atsegti ķieģeļu stabi un gaišs apmetums veido faktūru kontrastus, vestibilā un kāpņu telpā turpinās ģeometriska frīze, bet zāli ar saules un bezdelīgu motīvu izgleznoja [[Jūlijs Madernieks]]. Kronvalda bulvāra namā šūnakmens, granīts un sarkanais ķieģelis apvienoti ar apmetumu, un Elizabetes ielas fasādes ornaments variē vikingu pinuma tēmu.<ref name="howard">Howard, Jeremy. Pēkšēns for Children: Bright Mornings from Ķeniņš to Mālkalne // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 181.–203. lpp.; Grosa 2019, 307.–315. lpp.</ref> No 1908. gada birojs būvēja atturīgajā stateniskajā jūgendstilā, kas Rīgā dominē vēlākajā jūgendstila apbūvē. Lielākā grupa ir deviņi nami Vīlandes, Rūpniecības un Vidus ielā (1908–1910), kur arhitekts ēkas atvirzīja no būvlaides, lai iegūtu 1904. gada būvnoteikumos pieļauto papildu augstumu; tam pašam posmam pieder nami Baznīcas ielā 45 (1909), Hospitāļu ielā 5 (1910) un Tērbatas ielā 9/11 (1912).<ref name="krastins" /> Pie šo gadu sabiedriskajām ēkām pieder trīs latviešu kredītbiedrību bankas: Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības banka Kaļķu ielā 11 (1902), II Rīgas krājaizdevu sabiedrības nams Brīvības ielā 46 (1907, kopā ar Malvesu) un Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar Mēdlingeru), kuras projekts uzvarēja konkursā ar 21 dalībnieku. To dekors ar tirdzniecības un rūpniecības simboliem lasāms kā vēstījums par latviešu biedrību vietu pilsētā. Kaļķu ielas banka ar stāvo jumtu un augsto zelmini bija iecerēta, lai greznībā pārspētu Rīgas 17. gadsimta patriciešu namus; fasādes centrā uz zeltītas mozaīkas fona ir ciļņi ar kuģniecības, tirdzniecības un rūpniecības simboliem. Tērbatas ielas bankai pirmais stāvs tērpts pulētā melnā gabro un pelēkā Somijas granītā, ciļņi apzeltīti, un kāpņu telpas vitrāžas pēc Kārļa Brencēna metiem veltītas [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] personībai.<ref name="krastins" /><ref name="grosalost" /><ref name="k80">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 147.–150. lpp.</ref> No 1910. līdz 1914. gadam birojs cēla gandrīz tikai stateniskā jūgendstila garā: Alūksnes ielā 1 un 3, Ausekļa ielā 14, Dzirnavu ielā 1, Pētersalas ielā 3, Tērbatas ielā 9/11 un 88, Tallinas ielā 83 un citur. Namam Hospitāļu ielā 5 (1910) centrālo erkeru vainago Augusta Folca darbnīcas skulptūru grupa "Kalēji", bet Brīvības ielas 170 un 172 namu (1911) ciļņos risināta lauksaimniecības tēma. Krišjāņa Barona ielā 5 (1909) seklas lizēnas augšdaļā savienojas arkās, kuru lunetes klāj krāsainas mozaīkas, Rīgā reti sastopams paņēmiens.<ref name="k80" /> Kopā ar Vanagu viņš projektēja pareizticīgo Svētās Trīsvienības klostera baznīcu Krišjāņa Barona ielā 126 (1900–1907); pasūtījumu viņš ieguva ar Jelgavas ķieģeļu rūpnieka Mihaila Ņesterova, būvkomisijas locekļa, starpniecību un baznīcas projektam pētīja pareizticīgo dievnamus Maskavas apgabalā. 1907. gadā viņš kopā ar Laubi ieguva pirmās godalgas par vienas un divu ģimeņu strādnieku māju projektiem Rīgas Arhitektu biedrības rīkotajā Strādnieku dzīvokļu izstādē.<ref name="mintaurs" /><ref name="krastins" /> === Ārpus Rīgas === Agrīnie darbi ārpus Rīgas bija biedrību nami, pagastnami un skolas, lielākoties ar sarkanā ķieģeļa mūriem: [[Ļaudonas draudze]]s Labdarības biedrības nams (1890), Ādažu pagasta nams (1892–1893), Zaļenieku biedrību nams (1892–1894), Doles pagasta un tiesu nams Ķekavā (1896) un Burtnieku pagasta Pilskalna skola (1896). Tiem pašiem gadiem pieder neogotiskā [[Lejasciems|Lejasciema]] luterāņu baznīca (1895) un Gotlība Bērensa sešstūra granīta mauzolejs Smiltenes kapsētā (1896) ar igauņu tēlnieka Augusta Veicenberga darināto Torvaldsena Kristus kopiju. Jelgavā viņš uzcēla brāļu Ņesterovu īres namu Zemgales prospektā 4 (1901) un kopā ar Vanagu neogotisko Svētā Nikolaja latviešu luterāņu baznīcu (1904–1907).{{efn|2025. gada katalogs un Grosa dod 1904–1907, Krastiņš 1905–1908, bet attēla paraksts tajā pašā krājumā 1902–1907. Pamatakmens likts 1904. gada septembrī.<ref name="catalogue" /><ref name="krastins" />}} Sekoja biedrību nami Smiltenē (1908), Grienvaldē (1912) un Skrīveros (1913), kā arī Mālpils proģimnāzija (1912).<ref name="krastins" /><ref name="grosalost" /> Viņš projektēja trīs lielu sarīkojumu pagaidu celtnes: Lauksaimniecības un rūpniecības izstādes ēkas Jelgavā (1894–1895), [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] ēku Jelgavā (1895) — apmēram 75 reiz 150 metru lielu koka celtni 5000 dziedātājiem un 25 000 klausītāju, ko nereti dēvēja par lielāko koka būvi pasaulē, un Latviešu etnogrāfiskās izstādes ēkas Rīgā (1896).<ref name="krastins" /><ref name="petersons" /> === Pēc Pirmā pasaules kara === Pēc 1918. gada Pēkšēns būvēja mazāk un pievērsās dzīvokļu politikai un pilsētplānošanai. Veselības aprūpes ēkas viņš bija projektējis jau agrāk, piemēram, ārsta Alfonsa Kleinberga privātsanatoriju Baldonē (ap 1908). No 1923. gada viņš bija Latvijas Sarkanā Krusta arhitekts un projektēja Krimuldas sanatorijas sauļošanās terasi (1927) ar asprātīgām norādēm uz netālo Krimuldas Šveices māju, bet Rīgas Centrālajai slimo kasei uzcēla bērnu sanatoriju "Mālkalne" Ogrē (projekts 1926, atklāta 1927), viņa pēdējo nozīmīgo darbu. Viņš projektēja arī Kandavas sēravotu iestādes un Dubultu siltu vannu iestādes celtnes (1923) un Siguldas baznīcas torni, ko pabeidza 1930. gadā, jau pēc arhitekta nāves. 1922. gadā viņš bija žūrijā Zemkopības ministrijas konkursā par lauku jaunsaimniecību paraugēkām, kuru noteikumi prasīja projektēt "spilgti izteikti nacionālā stilā".<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> "Mālkalne" ir divstāvu ķieģeļu ēka priežu mežā pie Ogres. Galvenās fasādes centrā Pēkšēns izbūvēja 20 reiz 5 metru lielu stiklotu verandu ar plakanu jumtu, kas kalpo kā otrā stāva balkons. Tā atsaucas gan uz Vidzemes muižu klasicisma portikiem, gan uz tālaika sanatoriju un brīvdabas skolu arhitektūru. Verandai pieslēdzas lielā ēdamzāle, kuras augšējo trešdaļu 1927. gadā izgleznoja [[Ansis Cīrulis]], Madernieka skolnieks: sešas bērnu dzīves ainas ar laivām, vilcieniem, pilīm un lasāmo avīzi "Gaišais Rīts". Plānojumā ar centrālo zāli un divām simetriskām kāpņu telpām ir līdzība ar Vivi Lennas Aleksandra pamatskolu Tamperē. 1927. gada 25. augustā sanatoriju apmeklēja Starptautiskās darba organizācijas ģenerāldirektors Albērs Tomā.<ref name="howard" /> === Zudušās ēkas === Liela daļa Pēkšēna darbu ārpus Rīgas un vairāki no pazīstamākajiem Rīgas darbiem vairs nepastāv. Rīgas Latviešu biedrības nams, ko viņš bija pārbūvējis trīs reizes, nodega 1908. gadā. Neobarokālo viesnīcu "Central Hotel" Šķūņu ielā (1900), četrstāvu ēku ar mansardu, kuras fasādi un interjerus rotāja Augusta Folca darbnīcas plastika un restorāna logus vitrāžas, nojauca 1913. gadā, lai atbrīvotu vietu Komercbankai. Neogotiskais rēderejas "Brāļi Zēbergi" nams Bīskapa gātē 1 (1898–1899) ar diviem tornīšiem un vimpergiem mansarda logu joslā ilgi bija redzams Vecrīgas panorāmās; tas nodega Otrajā pasaules karā un tika nojaukts 1944. gadā. Riteņbraucēju biedrības velodromu nojauca 1919. gadā. Biedrību namus Zaļeniekos, Grienvaldē un Skrīveros un Mālpils skolu sagrāva Pirmais pasaules karš, Lejasciema baznīcu uzspridzināja pēc Otrā pasaules kara, bet 1944. gadā cietušo Jelgavas baznīcu nojauca 1954. gadā.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> == Sabiedriskā darbība == Studiju gados Pēkšēns iestājās vācu korporācijā ''[[Concordia Rigensis|Concordia]]'' un kopā ar draugu Heinrihu Kēlenbeku no tās izstājās, lai pievienotos Puriņu Klāva latviešu studentu pulciņam; 1880. gadā viņi trijatā nodibināja [[Selonija|Seloniju]], pirmo latviešu studentu korporāciju Rīgā. 1886. gadā viņu pirmo reizi ievēlēja par Rīgas Latviešu biedrības runasvīru, no 1887. gada viņš vadīja biedrības nama komisiju un 1900. gadā projektēja tās nerealizēto amatnieku skolu. Viņš bija viens no 1889. gadā pēc iepriekšējā gada sagatavošanās darbiem nodibinātās Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājiem, un vairākus gadus viņš un Oskars Bārs bija tās vienīgie latviešu biedri.<ref name="grosabio" /><ref name="society" /> Rīgas pilsētas domē viņu ievēlēja 1909., 1913., 1922. un 1925. gadā, pēdējās divas reizes [[Arveds Bergs|Arveda Berga]] vadīto nacionāli konservatīvo apvienību sarakstos, un pēc 1918. gada viņš darbojās pilsētas tehniskajās komisijās. 1917. gada decembrī viņš kopā ar Vanagu un Laubi piedalījās latviešu provācisko aprindu sapulcē, kas cerēja uz [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas valsti]] Vācijas aizsardzībā. Viņš bija Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības pārvaldes loceklis un 1926. gada oktobrī kļuva par Latvijas Hipotēku bankas padomes priekšsēdētāju.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> Jaunībā aizrautīgs riteņbraucējs, viņš bija 1891. gadā dibinātās II Rīgas riteņbraucēju biedrības, pirmās latviešu sporta organizācijas pilsētā, viceprezidents un projektēja tās velodromu ar tribīnēm un mūzikas paviljonu Nikolaja un Bruņinieku ielas stūrī, ko atklāja 1902. gada jūlijā.<ref name="grosabio" /> Viņš bija Latviešu mākslas veicināšanas biedrības mūža biedrs un izstāžu finansētājs, vadīja 1916. gadam iecerētās latviešu mākslas amatniecības izstādes komiteju un nopirka piecus [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] darbus, tostarp Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas altārgleznas skici; Rozentāla dzīvoklis un darbnīca, tāpat kā [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] dzīvoklis, atradās Alberta ielas 12 namā. Kopā ar Jāni Bisenieku viņš piedalījās laikrakstu "Dzimtenes Vēstnesis", "Rīgas Ziņas" un "Vēstnesis" izdošanā; "Vēstneša" izdošanas atļauju 1914. gadā gubernators izsniedza Pēkšēnam. Bisenieka Latviešu lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības graudu elevators Andrejsalā (1912–1913) tika būvēts uz Pēkšēna 1907. gadā projektētās noliktavas, un 1922. gadā abi bija starp akciju sabiedrības "Keramika" dibinātājiem.<ref name="grosabio" /><ref name="krastins" /> Viņa raksti veltīti būvniecībai un mājokļiem: raksts par būvdarbiem Bisenieka "Lauksaimnieku kabatas kalendārā" 1894. gadam, "Kā vēl varam būvēt" (1920), brošūra "Dzīvokļu jautājums un Rīgas pilsētas uzdevumi" (1922) un referāts par dzīvokļu jautājumu lielpilsētās un dārzu pilsētās, ko viņš 1924. gadā nolasīja Latvijas inženieru un tehniķu kongresā. Viņš aizstāvēja dārzu pilsētas principus, ģimeņu mājas īres kazarmu vietā un teritorijas zonējumu, un vairākus viņa priekšlikumus vēlāk pārņēma pilsētbūvnieks Arnolds Lamze.<ref name="grosabio" /><ref name="petersons" /> == Vērtējums == Laikabiedru uzziņu izdevumos Pēkšēns parādījās agri. Rīgas Latviešu biedrības "Konversācijas vārdnīcas" 1908. gada pārskatā par latviešu mākslu viņš ir vienīgais plašāk raksturotais arhitekts ar desmit nozīmīgāko būvju sarakstu, bet atsevišķu šķirkli viņam nepiešķīra; Vilhelma Neimaņa "Baltijas mākslinieku leksikons" (1908) viņu kļūdaini nosauc par dzimušu rīdzinieku. Starpkaru periodā, kad jūgendstilu vērtēja noraidoši, Pauls Kampe 1927. gadā par 1890.–1914. gada priekšpilsētu namiem rakstīja, ka tie mūs apmierina vēl mazāk nekā bulvāru laikmeta stils: dažādas logailas, nevajadzīgi izciļņi un balkoni, uz ielu pagriezti jumti un "bez jebkādas praktiskas vai mākslinieciski dibinātas vajadzības izbūvēti zelmeņi, tornīši un torņi". Kreisā prese 20. gadu vidū uzbruka "reakcionārajam arhitektam Pēkšēnam" kā domniekam un firmas īpašniekam. Tieši šīs īpatnības dažus gadu desmitus vēlāk Pēkšēna celtnēs vērtēja visaugstāk.<ref name="abele">Ābele, Kristiāna. Latvijas māksla un arhitektūra Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas "Konversācijas vārdnīcā" // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 393.–407. lpp.; Grosa, Silvija. Konstantīns Pēkšēns. Ieskats biogrāfijā // Turpat. 44.–45. lpp.; Kampe, Pauls. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=48085720&isArticle=true Architekts Jānis Fridrichs Baumanis] // ''Izglītības Ministrijas Mēnešraksts''. 1927. Nr. 1. 2. lpp.</ref> == Nāve un piemiņa == Pēkšēna veselība gadiem bija vāja: pēc kritiena ar velosipēdu viņš staigāja ar spieķi, un 20. gados viņam veiktas vairākas operācijas. 1917. gadā nomira viņa sieva, 1919. gadā nošāva viņa bijušo palīgu Vanagu. 1928. gada jūnijā viņš devās uz Bavārijas kūrortu [[Bad Kissingen]]u un tur 23. jūnijā, drīz pēc ierašanās, nomira. Viņu kremēja, un urnu 1928. gada 28. jūlijā apbedīja [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]; pilsēta nolika vainagu. Savu arhitektūras bibliotēku viņš novēlēja [[Latvijas Universitāte]]i, kas saņēma ap 190 sējumu un vēl ap 200 nopirka no atstātā krājuma.<ref name="press1928" /><ref name="grosabio" /> 1929. gadā viņa vārdā nosauca [[Pēkšēna iela|ielu]] Teikā.<ref name="street" /> Muzejs "[[Rīgas Jūgendstila centrs]]" viņa agrākajā dzīvoklī Alberta ielā 12 atklāts 2009. gada 23. aprīlī un katru gadu 8. martā rīko piemiņas pasākumu; 160. dzimšanas dienā 2019. gadā muzejs rādīja viņa Rīgas ēku fotodokumentāciju.<ref name="museum" /><ref name="anniv" /> Piemiņas plāksne pie nama Lāčplēša ielā 27 norāda uz tā autoru. 2025. gadā iznāca Silvijas Grosas sastādītais rakstu krājums "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks".<ref name="lsm2025" /> == Projektētās ēkas == Tabulā ir ēkas, ko Krastiņš vai Grosa aplūko atsevišķi. Datējumi atbilst 2025. gada katalogam. Līdzautori norādīti pēc citētajiem avotiem; līdzautora trūkums neapliecina vienpersonisku autorību. Pilns 258 ierakstu katalogs publicēts 2025. gada krājumā.<ref name="catalogue" /> {| class="wikitable sortable" ! class="unsortable" style="width:130px;" | Attēls ! Adrese !! Gads !! Ēka !! Piezīmes |- | style="text-align:center;" | || Merķeļa iela 13 || 1886, 1892, 1896 || Rīgas Latviešu biedrības nams (pārbūves) || Nodedzis 1908. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Elizabetes iela 85-2.JPG|120x100px|alt=Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela|Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela]] || Marijas, Dzirnavu, Elizabetes un K. Barona iela || 1887–1900 || Berga bazārs || Veikali, dzīvokļi un viesnīca Kristapam Bergam; atjaunots kopš 1992. gada |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTilta32.jpg|120x100px|alt=Tilta iela 32|Tilta iela 32]] || Tilta iela 32 || 1888, 1899 || Pavasara biedrības nams || Padomju laikā kultūras nams "Draudzība"; kopš 2013. gada tirdzniecības centrs |- | style="text-align:center;" | [[File:Merķeļa iela 11, Rīga.JPG|120x100px|alt=Merķeļa iela 11|Merķeļa iela 11]] || Merķeļa iela 11 || 1895 || Kristapa Berga īres nams || Kariatīdes fasādē |- | style="text-align:center;" | || Marijas iela 11 || 1897 || Īres nams || Viens no agrākajiem stūra torņiem |- | style="text-align:center;" | || Bīskapa gāte 1 || 1898–1899 || Zēberga nams || Neogotika; nojaukts 1944. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Латвия (Latvija), Рига (Rīga), Центральный район (Centra rajons), ул.Марияс (Marijas iela),9, 17-07 07.07.2006 - panoramio.jpg|120x100px|alt=Marijas iela 9|Marijas iela 9]] || Marijas iela 9 || 1899 || Brāļu Ņesterovu nams || Sešas sekcijas, 116 dzīvokļi, četri stūru torņi |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas7.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 7|Tērbatas iela 7]] || Tērbatas iela 7 || 1899 || Īres nams || Stūra tornis; pretī Tērbatas 9/11 (1912) |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaBarona7-9.jpg|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 7/9|Krišjāņa Barona iela 7/9]] || Krišjāņa Barona iela 7/9 || 1900 || Bergu ģimenes īres nams || |- | style="text-align:center;" | || Šķūņu iela 23 || 1900 || Viesnīca "Central Hotel" || Nojaukta 1913. gadā |- | style="text-align:center;" | [[File:Holy Trinity Cathedral Riga.jpg|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 126|Krišjāņa Barona iela 126]] || Krišjāņa Barona iela 126 || 1900–1907 || Svētās Trīsvienības klostera baznīca || Kopā ar Aleksandru Vanagu |- | style="text-align:center;" | [[File:Tallinas iela 23 (2).jpg|120x100px|alt=Tallinas iela 23|Tallinas iela 23]] || Tallinas iela 23 || 1901 || Kamintiusa īres nams || Kopā ar Eiženu Laubi; agrīns jūgendstils |- | style="text-align:center;" | [[File:Dzīvojamā ēka,Krišjāņa Barona iela 11, Rīga 5.JPG|120x100px|alt=Krišjāņa Barona iela 11|Krišjāņa Barona iela 11]] || Krišjāņa Barona iela 11 || 1901 || Edgara Berga īres nams || Vēlais eklektisms |- | style="text-align:center;" | [[File:Meža iela 4A.jpg|120x100px|alt=Meža iela 4a|Meža iela 4a]] || Meža iela 4a || 1901–1903 || Pečaka īres nams || Kopā ar Vanagu; neogotika |- | style="text-align:center;" | [[File:Immeuble art nouveau (Riga) (7568198776).jpg|120x100px|alt=Smilšu iela 2|Smilšu iela 2]] || Smilšu iela 2 || 1902 || Štamma īres nams || Hermas zem erkeriem ("Rīgas jaunkundze") |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaStrelniekuIela6.jpg|120x100px|alt=Strēlnieku iela 6|Strēlnieku iela 6]] || Strēlnieku iela 6 || 1902 || Fišera īres nams || Kopā ar Vanagu |- | style="text-align:center;" | [[File:Kaļķu iela 11 2015-09-09 (1).JPG|120x100px|alt=Kaļķu iela 11|Kaļķu iela 11]] || Kaļķu iela 11 || 1902 || Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības banka || |- | style="text-align:center;" | [[File:Immeuble art nouveau (Riga) (7561269256).jpg|120x100px|alt=Alberta iela 12|Alberta iela 12]] || Alberta iela 12 || 1903 || Arhitekta paša nams || Kopā ar Laubi; muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" kopš 2009. gada |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaSkolasIela32.jpg|120x100px|alt=Skolas iela 32|Skolas iela 32]] || Skolas iela 32 || 1904 || Īres nams || Arī Stabu iela 9 |- | style="text-align:center;" | [[File:Латвия (Latvija), Рига (Rīga), ул.Авоту (Avotu iela), д.1, 17-24 07.07.2006 - panoramio.jpg|120x100px|alt=Avotu iela 1|Avotu iela 1]] || Avotu iela 1 || 1904 || Īres nams || Kopā ar Vanagu |- | style="text-align:center;" | || Lāčplēša iela 4 || 1905 || Īres nams || Agrīns nacionālais romantisms; zīmējis Malvess |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas15-17.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 15/17|Tērbatas iela 15/17]] || Tērbatas iela 15/17 || 1905 || [[Ķeniņu skola]] || Kopā ar Laubi; zāles interjers Jūlija Madernieka |- | style="text-align:center;" | [[File:A. Čaka iela 26 Rīga 01.jpg|120x100px|alt=Aleksandra Čaka iela 26|Aleksandra Čaka iela 26]] || Aleksandra Čaka iela 26 || 1905 || Kļaviņas īres nams || Kopā ar Laubi; uzraksts "Mans nams mans pils" |- | style="text-align:center;" | [[File:Kronvalda bulvāris 10 (Elizabetes iela).jpg|120x100px|alt=Kronvalda bulvāris 10|Kronvalda bulvāris 10]] || Kronvalda bulvāris 10 || 1907 || Arhitekta otrais nams || Kopā ar Laubi |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaBrivibas46.jpg|120x100px|alt=Brīvības iela 46|Brīvības iela 46]] || Brīvības iela 46 || 1907 || II Rīgas krājaizdevu sabiedrības nams || Zīmējis Malvess; restaurēts 2013–2016 |- | style="text-align:center;" | [[File:Ģertrūdes iela 46, Rīga.JPG|120x100px|alt=Ģertrūdes iela 46|Ģertrūdes iela 46]] || Ģertrūdes iela 46 || 1908 || Īres nams || Nacionālais romantisms |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaVilandes10.jpg|120x100px|alt=Vīlandes iela 10|Vīlandes iela 10]]<br /><small>Vīlandes iela 10</small> || Vīlandes iela 4–16, Rūpniecības iela 3–13, Vidus iela 11 || 1908–1910 || Deviņu īres namu grupa || Stateniskais jūgendstils |- | style="text-align:center;" | [[File:RīgaBaznīcasIela45.jpg|120x100px|alt=Baznīcas iela 45|Baznīcas iela 45]] || Baznīcas iela 45 || 1909 || Īres nams || Stateniskais jūgendstils; ansamblī ar Bruņinieku ielu 6 |- | style="text-align:center;" | [[File:Terbatas street 14.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 14|Tērbatas iela 14]] || Tērbatas iela 14 || 1909 || Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka || Kopā ar Arturu Mēdlingeru; konkursa pirmā godalga |- | style="text-align:center;" | || Ščecinas iela 4, Mežaparks || 1909 || Savrupmāja || |- | style="text-align:center;" | [[File:Brīvības iela 88 (1).jpg|120x100px|alt=Brīvības iela 88|Brīvības iela 88]] || Brīvības iela 88 || 1910 || Ozoliņa īres nams || Kopā ar Ernestu Poli un Jāni Alksni; konkursa projekts |- | style="text-align:center;" | [[File:Hospitāļu iela 5 (3).jpg|120x100px|alt=Hospitāļu iela 5|Hospitāļu iela 5]] || Hospitāļu iela 5 || 1910 || Īres nams || Skulpturālā grupa "Kalēji" |- | style="text-align:center;" | [[File:RigaTerbatas9-11.jpg|120x100px|alt=Tērbatas iela 9/11|Tērbatas iela 9/11]] || Tērbatas iela 9/11 || 1912 || Īres nams || |} == Galerija == <gallery mode="packed" heights="150"> Immeuble art nouveau (Riga) (7568198776).jpg|Smilšu iela 2 (1902) RigaStrelniekuIela6.jpg|Strēlnieku iela 6 (1902, kopā ar Vanagu) Immeuble art nouveau (Riga) (7561269256).jpg|Alberta iela 12 (1903, kopā ar Laubi), tagad Rīgas Jūgendstila centrs Tērbatas iela 15-17 Riga.jpg|Ķeniņu skola Tērbatas ielā 15/17 (1905, kopā ar Laubi) RīgaBaznīcasIela45.jpg|Baznīcas iela 45 (1909) Terbatas street 14.jpg|Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar Mēdlingeru) </gallery> == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="grosabio">Grosa, Silvija. "Konstantīns Pēkšēns. Ieskats biogrāfijā". Grām.: Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025, 13.–45. lpp. ISBN 978-9934-38-457-8.</ref> <ref name="krastins">Krastiņš, Jānis. "Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā". Grām.: Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025, 49.–72. lpp. ISBN 978-9934-38-457-8.</ref> <ref name="grosalost">Grosa, Silvija. "Meklējot zudušo. Konstantīna Pēkšēna projektētās ēkas Latvijas kultūrainavā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 103.–139. lpp.</ref> <ref name="petersons">Pētersons, Rihards. "Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 87.–100. lpp.</ref> <ref name="catalogue">"Konstantīna Pēkšēna projektēto ēku saraksts". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 468.–477. lpp.</ref> <ref name="press1928">"[https://periodika.lv/viewerOpener?id=76856326&isArticle=true Miris architekts Konstantīns Pēkšēns]". ''Jaunāko Ziņu pielikums'', 1928. gada 29. jūnijs, Nr. 142, 5. lpp.; "[https://periodika.lv/viewerOpener?id=20033250&isArticle=true Architekta Pēkšēna mūža darbi]". ''Pēdējā Brīdī'', 1928. gada 29. jūnijs, Nr. 142, 4. lpp.; "[https://periodika.lv/viewerOpener?id=57981479&isArticle=true Galvas pilsēta]". ''Latvijas Kareivis'', 1928. gada 28. jūlijs, Nr. 167, 4. lpp.</ref> <ref name="lace">Lāce, Daina. "Arhitektūras studijas Rīgas Politehnikumā. Konstantīns Pēkšēns un viņa studiju biedri". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 76.–83. lpp.</ref> <ref name="ulmane">Ulmane, Anete. "Konstantīna Pēkšēna un viņa būvbiroja līdzstrādnieku projektētās koka dzīvojamās ēkas Rīgā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 143.–158. lpp.</ref> <ref name="aspere">Aspere, Jolanta. "Berga bazārs un arhitekts Konstantīns Pēkšēns". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 163.–174. lpp.</ref> <ref name="mintaurs">Mintaurs, Mārtiņš. "Arhitekta Konstantīna Pēkšēna darbs un strādnieku dzīvokļu problēma Rīgā 20. gadsimta sākumā". Grām.: Grosa (sast.), ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'', 2025, 248.–254. lpp.</ref> <ref name="album">''[https://dom.lndb.lv/data/obj/418334.html Album academicum des Polytechnikums zu Riga, 1862–1912]''. Riga: Jonck & Poliewsky, 1912, 62. lpp., ieraksts Nr. 987.</ref> <ref name="society">''[https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/7094b71c-30fe-4cdb-ae80-4ba434627c68/content Gedenkschrift zum 25-jährigen Jubiläum des Architektenvereins zu Riga. 1889–1914]''. Riga: Karl Seuberlich, 1914, 8.–9. lpp.</ref> <ref name="kalns">Kalns, Guntis. ''Art Nouveau. Riga: Illustrated Guide''. Rīga: Zvaigzne ABC, 6. lpp. ISBN 978-9984-40-490-5.</ref> <ref name="street">Sprūde, Viesturs. "[https://www.la.lv/p/1449445 1929. gada 9. decembrī. Grīziņkalns iegūst revolucionāru nosaukumu]". ''Latvijas Avīze'', 2019. gada 9. decembris.</ref> <ref name="museum">"[https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?news_item=muzejs-rigas-jugendstila-centrs-svin-15-gadu-jubileju-12961&target=news_item Muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" svin 15 gadu jubileju]". Rīgas pašvaldība, 2024. Skatīts 2026. gada 12. oktobrī.</ref> <ref name="anniv">"[https://kulturasapvieniba.riga.lv/en/news/museum-%e2%80%9criga-art-nouveau-centre%e2%80%9d-is-celebrating-the-architect-kontsantins-peksens%e2%80%99-160th-anniversary/ Museum "Riga Art Nouveau Centre" is celebrating the architect Konstantīns Pēkšēns' 160th anniversary]". Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība. Skatīts 2026. gada 12. oktobrī.</ref> <ref name="lsm2025">"[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/19.10.2025-klaja-nakusi-gramata-konstantins-peksens-un-vina-laiks.a618896/ Klajā nākusi grāmata "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks"]". LSM.lv, 2025. gada 19. oktobris.</ref> }} == Literatūra == * Grosa, Silvija (sast.). ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. * Krastiņš, Jānis. ''Rīgas arhitektūras meistari 1850–1940''. Rīga: Jumava, 2002. ISBN 9984-05-450-0. * Krastiņš, Jānis. "Konstantīns Pēkšēns (1859–1928)". Grām.: Lejnieks, Jānis (red.). ''Latvijas arhitektūras meistari''. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995, 46.–64. lpp. ISBN 9984-04-059-3. * Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. * Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. == Ārējās saites == {{Commonscat|Konstantins Pēkšēns}} * [https://www.makslasvesture.lv/index.php/Konstant%C4%ABns_P%C4%93k%C5%A1%C4%93ns Konstantīns Pēkšēns] vietnē makslasvesture.lv * [https://jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/peksens/ Konstantīns Pēkšēns] muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" vietnē {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pēkšēns, Konstantīns}} [[Kategorija:1859. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1928. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Politehnikuma absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] 85e2cje60tebobdvwnqqmvd6xa7sn6p 0 9425 4536153 4093168 2026-10-14T19:47:23Z Kaiservalds 149642 Papildināts raksts ar atsaucēm un ēku attēliem; precizētas saites un noformējums. 4536153 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Eižens Laube | image = Eižens_Laube.jpg | imagesize = | caption = Eižens Laube, gleznoja Kārlis Dobrājs | birthname = | birthdate = {{dat|1880|5|25}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1967|7|21|1880|5|25}} | deathplace = {{vieta|ASV|Portlenda|2s=Portlenda (Oregona)}} | nationality = [[Vācbaltietis]], [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = [[Jūgendstils]], [[Nacionālais romantisms]] | famous works = vairāk nekā 200 projektētu Rīgas namu, Ķemeru viesnīca | patrons = [[Konstantīns Pēkšēns]] | awards = Tēvzemes balva (1940) }} '''Eižens Laube''' (dzimis {{dat|1880|5|25}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1967|7|21}} [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltu]] cilmes latviešu [[arhitektūra|arhitekts]] un arhitektūras profesors, kurš pirms Pirmā pasaules kara projektēja [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]], vēlāk [[neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā. [[Rīgas Politehniskais institūts (1896-1919)|Rīgas Politehniskā institūta]], Baltijas Tehniskās augstskolas, Latvijas Universitātes un [[Baltijas Universitāte]]s mācībspēks. [[Baltijas hercogiste]]s Reģentu padomes loceklis (1918). [[Latvijas Augstskola]]s [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|rektors]] (1922), [[Latvijas Universitāte|LU]] Goda doktors (1930). Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Laubes piemiņas plāksnīte.JPG|thumb|250px|Eižena Laubes piemiņas plāksne [[Baložu iela (Rīga)|Baložu ielā]]]] Dzimis 1880. gada 25. maijā Rīgā podnieku meistara ģimenē. Viņa tēvs (līdz 1850. gadam viņa uzvārds bija Ļuļļe<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas XII. sējuma 22 529-22 530 slejas. Rīga, 1935.</ref>) bija ieceļojis Rīgā no [[Smiltene]]s, bet mātes patēvs bija Rīgas būvuzņēmējs. 1899. gadā viņš pabeidza [[Pētera I reālskola|Pētera I reālskolu]] Rīgā un iestājās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896-1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] Arhitektūras nodaļā. No 1900. gada viņš vasarās strādāja [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīna Pēkšēna]] birojā. Kopā ar Pēkšēnu viņš projektēja Kamintiusa namu Tallinas ielā 23 (1901), Pēkšēna namu Alberta ielā 12 (1903), [[Atis Ķeniņš|Ata Ķeniņa]] skolu un Kļaviņas namu Aleksandra Čaka ielā 26 (abi 1905). Birojā viņš sadraudzējās ar [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandru Vanagu]]. 1905. gada vasarā abi kopā ar gleznotāju Jāni Lībergu apceļoja Somiju, iepazina somu nacionālo romantismu un tikās ar arhitektiem Knutu Vasašernu un Gustavu Lindbergu.<ref name="Petersons">Pētersons, Rihards. Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 96.–97. lpp. Ceļojumu datē Rozentālam sūtīta atklātne (1905. gada 29. jūnijs / 12. jūlijs); Krastiņš 1980, 99. lpp., to datē ar 1904. gadu.</ref> Studiju gados iestājies latviešu studentu korporācijā "[[Selonija]]". 1906. gadā Laube ieguva inženiera arhitekta diplomu un vēl īsu laiku bija Pēkšēna palīgs. 1907. gadā viņš atvēra savu biroju. No 1909. gada birojs un dzīvoklis atradās viņa paša namā, t.s. Romanova bazārā Lāčplēša ielā 70a, un birojs drīz kļuva par vienu no lielākajiem Rīgā. 1907. gadā Rīgas Arhitektu biedrības Strādnieku dzīvokļu izstādē Pēkšēna un Laubes strādnieku māju projekti ieguva pirmo godalgu; turpat bija skatāmas viņu projektētās istabu iekārtas tautas mākslas formās.<ref name="Mintaurs">Mintaurs, Mārtiņš. Arhitekta Konstantīna Pēkšēna darbs un strādnieku dzīvokļu problēma Rīgā 20. gadsimta sākumā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 250.–258. lpp.; Prēdele, Zane. [1907. gada interjeru iekārtas] // Turpat. 261.–275. lpp.</ref> 1907. gadā Eižens Laube tika ievēlēts par Rīgas Politehniskā institūta docentu, lasīja lekcijas tēlotājā ģeometrijā, ornamentu mācībā, vēlāk arī arhitektūras formās, kā arī vadīja nodarbības zīmēšanā un arhitektūras projektēšanā. 1909. gadā viņš devās pieredzes gūšanas ceļojumos uz Zviedriju, Dāniju un Vāciju, 1910. gadā uz Vāciju un Franciju. 1909.—1914. gadā Laube bija Rīgas pilsētas Būvvaldes arhitektūras māksliniecisko jautājumu eksperts un žūrijas komisiju loceklis. Viņš strādāja arī Igaunijā: 1906. gadā piedalījās Tallinas Vācu teātra konkursā, bet Valgas ģimnāziju (1910) projektēja kopā ar Aleksandru Kīzelbašu un inženieri G. Hellatu.<ref name="Hallas">Hallasa-Murula, Karīna. Latvijas dalībnieki Igaunijas arhitektūras konkursos. 19. gadsimta 60. gadi – 20. gadsimta 20. gadi // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 217.–229. lpp.</ref> Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākšanās 1915. gadā Eižens Laube kā Rīgas Politehniskā institūta [[docents]] evakuējās uz Maskavu, kur veica zinātniskos pētījumus un uzrakstīja grāmatu "Krāsu un formu loģika" (izdota 1921. gadā). 1917. gadā Laube atgriezās Rīgā un 1917. gada 22. decembrī viņu ievēlēja par provāciskās [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome|Vidzemes Zemes padome]]s locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined |title=Dokumenti stāsta (1988) |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined }}</ref> Viņš atsāka darbu 1918. gadā dibinātajā Baltijas Tehniskajā augstskolā. 1918. gada 8. novembrī kopā ar [[Kārlis Morics Lejiņš|Kārli Moricu Lejiņu]], [[Pauls Lejiņš|Paulu Lejiņu]], [[Jānis Bisenieks|Jāni Bisenieku]], [[Andrejs Krastkalns|Andreju Krastkalnu]], [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīnu Pēkšēnu]], [[Alfrēds Ģīmis|Alfrēdu Ģīmi]] un citiem iesaistījās [[Baltijas hercogiste]]s Zemes komitejas sastāvā.<ref>[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1777&Itemid=243 Paulis Lejiņš – pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija?] [[Jānis Stradiņš]], Zinātnes Vēstnesis 2013. gada 8. jūlijā</ref> 1919. gadā viņš piedalījās [[Latvijas Augstskola]]s dibināšanā un kļuva par Arhitektūras fakultātes dekānu, 1920. gadā par profesoru. 1922. gadā Laubi uz īsu laiku iecēla par Latvijas Augstskolas rektoru. 1924.—1926. gadā viņš vadīja Latvijas Arhitektu biedrību. 1930. gadā Eiženam Laubem piešķīra arhitektūras goda doktora grādu, pēc tam viņu atkārtoti ievēlēja par LU Arhitektūras fakultātes dekānu (1932—1934, 1938—1940). 1933.—1935. gadā viņš projektēja [[Ķemeru viesnīca|Ķemeru viesnīcu]], 1935.—1939. gadā Rīgas Latviešu biedrības nama pārbūvi, 1935.—1939. gadā Rīgas pils jaunās svētku zāles, vestibila un Triju zvaigžņu torņa projektēšanu. No 1936. gada viņš bija arhitektonisko jautājumu komisijas vadītājs Nacionālās celtniecības komitejā, viņš piedalījās pirmā speciālā arhitektūras žurnāla "Latvijas Architektūra" (1938—1940) izveidošanā. Kaut arī viņš bija amerikāņu 19. gadsimta klasicisma piekritējs, tomēr uzskatīja, ka “internacionālās arhitektūras metodes var kalpot tehniskās arhitektūras jautājumu atrisināšanai, bet ierosinājumi cēlam skaistumam jāmeklē vēsturiskās arhitektūras materiālos”.<ref>Laube E. Kādā ceļā iegūstama latviski īpatnēja arhitektūra. Izglītības nedēļas brošūra. Rīga, 1933.</ref> Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Laube tika atcelts no visiem amatiem un Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. No 1947. gada viņš bija [[Baltijas universitāte]]s Arhitektūras un inženierzinātņu fakultātes profesors un dekāns (1948—1950) Hamburgā. 1950. gadā Laube pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur strādāja arhitektūras projektu birojā [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] [[Olimpija (ASV)|Olimpijā]]. No 1955. gadā viņš dzīvoja [[Oregona|Oregonas štata]] [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], kur nodevās grāmatas "Raksti par arhitektūru" rakstīšanai. Eižens Laube mira Portlendā 1967. gada 21. jūlijā. == Daiļrade == === Nacionālais romantisms (1905–1909) === Laubes pirmajos patstāvīgajos darbos valda somu paraugos balstīts ziemeļu nacionālais romantisms. Gleznainību viņš panāca ar apjomu kārtojumu, sarežģītiem jumtiem, dabīgo materiālu kontrastiem un smalku ornamentu, kurā izdomāti, it kā tautiski motīvi savijas ar jūgendstila līnijām. [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] šajos namos saskata [[Eliels Sārinens|Eliela Sārinena]] un [[Armass Lindgrēns|Armasa Lindgrēna]] ietekmi un piebilst, ka tie ir vieglāki un izkoptāki nekā Vanaga darbi. Šī posma nami ir advokāta Andreja Krastkalna nams Brīvības ielā 47 (1908) ar šīfera jumta plaknēm un koka konstrukcijām zelminī, Jāņa Virša nams Brīvības ielā 62 (1908) ar diviem smilšakmens ciļņiem, kas simbolizē arhitektūru un tēlniecību, Jāņa Niedres nams Alberta ielā 11 (1908) un nams Vīlandes ielā 11 (1908), kur no šūnakmens rustikas „izaug” ciļņi ar saulītes motīvu. 1909. gada namiem ir plastiski stūri: Friča Beržinska namam Krišjāņa Valdemāra ielā 67, Gustava Ķempeļa namam Ģertrūdes ielā 23 ar augstu kubisku torni un Romanova bazāram starp Lāčplēša, Avotu un Ernesta Birznieka-Upīša ielām. Bazāra stūra torņi un erkeri, pēc Krastiņa novērojuma, tieši atkārto Lindgrēna īres namu Viborgā (1907). Gandrīz visiem 1908.–1909. gada namiem logu augšdaļā ir kvadrātisks sīkrūšu dalījums, paņēmiens, ko jūgendstilā ieviesa [[Jozefs Hofmanis]].<ref name="K80-112">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 112.–121. lpp.</ref><ref name="G19-320">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 320.–324. lpp.</ref> Laube bija arī virziena teorētiķis. 1908. gadā rakstā „Par būvniecības stilu” krājumā „Zalktis” viņš noraidīja materiālu imitāciju, aicināja būvmateriālus lietot atbilstoši to dabai un studēt tautas lietišķo mākslu, lai būvmāksla iegūtu latvisku raksturu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka katram laikmetam ir savi uzdevumi. [[Jūlijs Madernieks]] jau 1909.–1910. gadā pārmeta Laubem pārāk tiešu Berlīnes paraugu lietojumu jumtu formās un nemotivētu aizraušanos ar materiālu kombinācijām. Ap 1910. gadu Laube nacionālā romantisma garā vairs gandrīz neko necēla.<ref name="Laube1908">Laube, Eižens. [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:1139100|article:DIVL417|panel:pa Par būvniecības stilu] // ''Zalktis''. 1908. 4. krājums. 145.–148. lpp.; Madernieks, Jūlijs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=84510956&isArticle=true Baltijas mākslas gadagrāmata (1909. g.) (Beigas)] // ''Dzimtenes Vēstnesis''. 1910. Nr. 131; Krastiņš 1980, 113.–114. lpp.</ref> === Pāreja uz neoklasicismu (1909–1914) === 1909. gadā Laube apceļoja Zviedriju, Dāniju un Vāciju, 1910. gadā Vāciju un Franciju, un viņa darbos pieauga neoklasicisma formas. Tās redzamas Beržinska namā Krišjāņa Valdemāra ielā 75 (1910) un kopā ar [[Ernests Pole|Ernestu Poli]] projektētajā [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā (1909–1910), kura sākotnējo nacionāli romantisko ieceri celtniecības gaitā nomainīja neoklasicisms. Rīgas Hipotēku biedrības bankas konkursā 1911. gadā Laubes projekts ieguva pirmo godalgu, bet nerealizētajam Rīgas Latviešu biedrības muzeja projektam (1912) bija doriskas lielā ordera kolonnas. Rīgas tirgotāju un rūpnieku kredītbiedrības bankā Brīvības ielā 33 (1912) viņš brīvi stilizēja gotikas tēmas. Cīruļa namam Kuģu ielā 11/13 (1911), ko projektēja kopā ar [[Augusts Malvess|Augustu Malvesu]], Laube veidoja eksterjeru ar augsto stūra torni iepretī Vecrīgai. Viņš projektēja arī interjerus un mēbeles, piemēram, Rīgas II savstarpējās kredītbiedrības bankas telpas (1907, kopā ar Pēkšēnu), un viņa namu vestibilos plaši lietotas Vācijā ražotas sienas flīzes. Privātkolekcijā saglabājies Laubes skiču albums; pēc tā spriežot, ēku dekora motīvus viņš zīmēja pats. Koka ēku projektos, piemēram, Jēkaba Eihes namam Augļu ielā 10a (1910), fasādi veido dēļu kārtojuma un ornamentālu līniju ģeometriskas kompozīcijas. Laubes pirmskara darbi regulāri parādījās Rīgas Arhitektu biedrības gadagrāmatā (1907–1911), bet 1926. gada izdevumā publicēts viņa Saeimas nama sēžu zāles iekārtojums un Uzvaras pieminekļa mets.<ref name="G19-320" /><ref name="K80-144">Krastiņš 1980, 144. lpp.; Tipāne, Agrita. [Rūpnieciski ražotas sienas flīzes vestibilos] // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 276.–291. lpp.; Ulmane, Anete. Konstantīna Pēkšēna un viņa būvbiroja līdzstrādnieku projektētās koka dzīvojamās ēkas Rīgā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 167.–174. lpp.; ''Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. Riga, 1907–1911; ''Jahrbuch der bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1926. S. 85–87.</ref> == Devums == [[Rīga|Rīgā]] ir vairāk nekā 200 Laubes projektētu namu. Savām celtnēm Laube izmantoja dabiskus materiālus — dažādas krāsas ķieģeļus, vietējās akmens šķirnes, metālu, koku. Laubes namu rotājumiem raksturīgs ziedu un ģeometriski motīvi, neparastas [[erkers|erkera]] formas ar rievotām piltuvveida pamatnēm un smailiem noslēgumiem, celtnes parasti vērstas uz augšu, izteiktas vertikālās formas. Pēc Pirmā pasaules kara beigām Eižens Laube projektēja arī [[Nāves sala]]s kauju pieminekli un brāļu kapu pieminekļus Ķemeros un Slokā. === Ievērojamākie Laubes projektētie nami === [[Attēls:Ķempeļa nams Ģertrūdes ielā 23-25 Rīgā 1909.jpg|thumb|270px|Ķempeļa nams [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]] 23/25 (1909. gadā uzcelta ēka ar senlatviešu pils siluetu). Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.]] * 1901. gadā — Kaminciusa nams Tallinas ielā 23 (kopā ar [[Konstantīns Pēkšēns|K. Pēkšēnu]]; nams ar dekoratīvā jūgendstila iezīmēm); * 1903. gadā — K. Pēkšēna nams Alberta ielā 12 (kopā ar K. Pēkšēnu; nams ar romantizētām jūgendstila formām); * 1905. gadā — [[Ķeniņu ģimnāzija|Ata Ķēniņa ģimnāzija]] Tērbatas ielā 15/17 (kopā ar K. Pēkšēnu), Ķļaviņas “Mans nams — mana pils” A. Čaka ielā 26 (kopā ar K. Pēkšēnu), Elsiņa nams A. Čaka ielā 83/85; * 1906. gadā — Kronvalda bulvārī 10, Rītera īres nams Tērbatas ielā 33/35 (kopā ar K. Pēkšenu); * 1907. gadā — Pēkšēna nams A. Kronvalda bulvārī 10 (kopā ar K. Pēkšēnu); * 1908. gadā — Niedras nams Alberta ielā 11, [[Andrejs Krastkalns|Krastkalna]] nams Brīvības ielā 47 (nacionālā romantisma stilā), Virsa (Virses) nams Brīvības ielā 62, nami E. Birznieka-Upīša ielā 29, Liepājas ielā 7, Ropažu ielā 37, Brīvības ielā 47, Brīvības ielā 62; * 1909. gadā — Šteinberga dzīvojamais nams Ģertrūdes ielā 32, Mieža nams Tērbatas ielā 49/51, nami Enkuru ielā 5a, Lāčplēša ielā 70, Laubes nams Lāčplēša ielā 70a, Lāčplēša ielā 70b, Ķempeļa nams Ģertrūdes ielā 23/25 (ēka ar senlatviešu pils siluetu), Beržinska nams Kr. Valdemāra ielā 67, Freija nams Brīvības ielā 37, Kūmiņa nams Lāčplēša ielā 51, nami Brīvības ielā 185, Artilērijas ielā 68, Avotu ielā 20, Avotu ielā 22; * 1910. gadā — nami Artilērijas ielā 44, Avotu ielā 73, Apšu ielā 24, Kukes nams Bruņinieku ielā 28, Danielsona nams Blaumaņa ielā 29; * 1910. gadā — Palasta ielā 10, īres nams ar veikaliem; * 1911. gadā — Liepiņa nams A. Čaka ielā 35, Avotu ielā 7, Lapu ielā 17, Cīruļa nams Kuģu ielā 11/13 (kopā ar [[Augusts Malvess|A. Malvesu]]), Brīvības ielā 91, Dāvja nams K. Barona ielā 49; * 1912. gadā — Tirgotāju un rūpnieku savstarpējās kredītbiedrības bankas ēka Brīvības ielā 33 (agrāk 9), Niedres nams Brīvības ielā 85, Niedres nams K. Valdemāra ielā 37, Bruģa nams E. Birznieka Upīša ielā 6, Liepiņa nams Katoļu ielā 33, Laubes nams Kr. Valdemāra ielā 37, Akas ielā 8; * 1913. gadā — Igauņu izglītības biedrības nams Nometņu ielā 62 (1910. gada projekts); * 1914. gadā — Petkeviča nams K. Barona ielā 28, Vira nams Brīvības ielā 28, Brīvības ielā 13, Brīvības ielā 15, Brīvības ielā 23, Brīvības ielā 75, Romana nams Lāčplēša ielā 50, Purmaļa īres nams Zvejnieku ielā 5a; * 1920. gadā — [[Vidzemes bruņniecība]]s nama pārbūve par [[Saeima]]s namu Jēkaba ielā 11; * 1922. gadā — Saeimas nama pārbūve pēc ugunsgrēka; * 1924. gadā — Laubes nams Baložu ielā 20a, uzsākti [[Rīgas Sv. Jāņa baznīca]]s restaurēšanas darbi (1924—1926, 1932); * 1925. gadā — Tilnera nams Blaumaņa ielā 10; * 1926. gadā — Latvijas tirgotāju savienības nama Valdemāra ielā 35 pārbūve; * 1927. gadā — [[Rīgas Sv. Mārtiņa baznīca]]s remontdarbi, Latvijas cukura fabrikas ēkas pie Jelgavas; * 1928. gadā — [[Latvijas Universitāte]]s svētku zāles pārveidojums; * 1931. gadā — ģenerāļa, Latvijas Universitātes profesora Dr. med. Pētera Sniķera nams Brīvības ielā 15 (mūsdienās Nr. 39); * 1930.—1933. gadā — Sv. Jāņa baznīcas mācītāju nams Jāņa ielā, [[Romas viesnīca]]s pārbūve; * 1933.—1935. gadā — [[Ķemeru viesnīca]]s projektēšana; * 1935.—1939. gadā — [[Rīgas Latviešu biedrība]]s nama pārbūve un jaunbūve Merķeļa ielā 13 (kopā ar [[Ernests Pole|E. Poli]]); * 1935.—1939. gadā — [[Rīgas pils]] jaunā svētku zāle, vestibils un Triju zvaigžņu tornis. == Galerija == <gallery widths="220" heights="180" perrow="3"> RigaBrivibas47.jpg|Andreja Krastkalna nams Brīvības ielā 47 (1908) Rīga, Brīvības iela 62.jpg|Jāņa Virša nams Brīvības ielā 62 (1908) RigaTerbatas15-17.jpg|[[Ķeniņu ģimnāzija|Ķeniņu skola]] Tērbatas ielā 15/17 (1905, kopā ar Konstantīnu Pēkšēnu) </gallery> == Publikācijas == * Par būvniecības stilu. “Zalktis” 1908, Nr.4. 145.—148.lpp. * Krāsu un formu loģika. Rīga, 1921, 71 lpp. * Latvijas arhitektūras radīšana. “Latvijas Vēstnesis” 1922., 28.sept. * Nekustāmo īpašumu vērtēšana Rīgā. “Tehniskais žurnāls” 1923. * Par skaistuma elementu mūsu jaunajā lauku būvniecībā. “Lauku Būvniecība” Nr. 1, 1925. 4.—8.lpp. * Mūsu tagadējā celtniecība. “Latvis” 1928., 7.dec. * Nākamā monumentālā Rīga. “Jaunākās Ziņas” 1928., 15.dec. * Lauksaimnieka dzīvojamā māja. “Jaunākās Ziņas” 1928., 29.dec. * Mākslas iespaids uz reliģisko un ētisko dzīvi. “Jaunais Ceļš” 1929., Nr.4. 98.—104.lpp. * Arhitektūras izpratne. Latvijas Universitātes Raksti. Rīga, 1930. I—XII lpp. * Kādā ceļā iegūstama latviski īpatnēja arhitektūra. Izglītības nedēļas brošūra. — Rīga, 1933. * La formation d’Architecte en Lettonie. “L’Architecture d’Aujourd’hui” 1933. * Arhitektūra. Ievads. Mākslas vēsture: V.Purvīša visp. red. — Rīga, 1934. 9.—14.lpp. * Celtnieks Jānis Alksnis. “Latvijas Arhitektūra” 1939, Nr.1., 9.—12.lpp. * Raksti par arhitektūru. Linkolna, 1960, 205 lpp. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (IV šķira), * Triju Zvaigžņu ordenis (III šķira, 1929), * II šķiras [[Atzinības krusts]] Nr. 4 (1938.g. 16. novembrī),<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114 Ar Atzinības Krustu apbalvotie] Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000</ref> * Zviedrijas Vāsas ordenis (II šķira), * Britu Karaliskā Arhitektūras institūta goda korespondētājloceklis (1937), * Latvijas Profesiju kameras goda loceklis (1939), * [[Tēvzemes balva]] (1940). == Literatūra par Eiženu Laubi == * P. Ārends. Profesors dr. h.c. arhitekts Eižens Laube. “Senatne un Māksla” 1939., Nr.3. 109.—130.lpp.; * A. Birznieks. Dr. arch. h.c. E.Laubes celtnieciskā darbība patstāvīgā Latvijā. “Latvijas Architektūra” 1940., Nr.4. * [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņš]]. Profesors Dr. arch. h.c. Eižens Laube 60 mūža gados. “Latvijas Architektūra” 1940, Nr.4. 102.—104.lpp. * [[Pauls Kampe|P. Kampe]]. Īss pārskats par profesora Eižena Laubes būvniecības darbību līdz pasaules kara sākumam. “Latvijas Architektūra” 1940, Nr.4. 109.—117.lpp. * A. Raisters. Prof. Dr. arch. h.c. Eižens Laube jubilārs. “Tehnikas Apskats” 1955, Nr.6. 16.lpp. * P. Kundziņš. Profesors Dr. arch. h.c. Eižens Laube. “Arhitekts” 1960, Nr.10. 20.—22.lpp. * A. Dzirkals. Mūsu profesors. “Arhitekts” 1960., Nr.10. 23.lpp. * P. Kampe. Profesors Dr. arch. h.c. Eižens Laube 80—gadnieks. “Tehnikas Apskats” 1960, Nr.6. 21.lpp. * P. Kundziņš. Profesoru Dr. arch. h.c. Eiženu Laubi pieminot. “Arhitekts” 1972, Nr.15/16. 36.—37.lpp. * J. Lejnieks. Kāda stila peripetijas. Arhitektu Eiženu Laubi (1880—1967) atceroties. “Literatūra un Māksla” 1981, 7. un 21.aug. * J. Krastiņš. Eižens Laube. “[[Zvaigzne (žurnāls)|Zvaigzne]]” 1989, Nr.6. 18. un 34.lpp. * J. Krastiņš, J. Lejnieks. Eižens Laube. Latvijas arhitektūras meistari. Zvaigzne ABC, 1995. 65.—97.lpp. * K. Gailītis. Eižena Laubes astoņdesmit trīs mājas. “Bizness & Baltija” 1998, 30.jūn. 22.lpp. * T. Kurtia. Arhitekta Eižena Laubes darbības sākumposms (1905—1910). “Latvijas Arhīvi” 1999, Nr.4 * Levāne S. Eižens Laube — krāsa un faktūra. “Latvijas Architektūra” 2000, Nr.3. 76.—80.lpp., Nr.4. 64.—67.lpp., Nr.5. 88.—90., 92.lpp., Nr.6. 84.—87.lpp., 2001, Nr.1. 102.—107.lpp., Nr.2. 118.—125.lpp., Nr.3. 106.—113.lpp., Nr.4., Nr.5. 82.—86.lpp. * I. Ondzule. Eiženam Laubem — 120. “Latvijas Architektūra” 2000, Nr.3. 82.—83.lpp. * S. Grosa. Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā. Rīga: Neputns, 2019. 320.—324. lpp. * Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks. Sast. S. Grosa. Rīga, 2025. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.citariga.lv/?page=303&id=10&lng=1 Rīgas jūgendstils portālā Cita Rīga] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=795 Paulis Stars. Eižens Laube (1880—1967) — arhitekts, arhitektūras teorētiķis un pedagogs] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Pauls Valdens]] (kā Latvijas Augstskolas direktors) | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = [[1922]]. gads | pēc = [[Ernests Felsbergs]]}} {{kastes beigas}} {{Latvijas Universitātes rektori}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Laube, Eižens}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1967. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] 2ltvk4e5l3nouxfxpt2hw271i8t8esn 0 9432 4536246 3988921 2026-10-15T04:57:07Z Kaiservalds 149642 Papildināts no sagatavotā manuskripta; pārbaudītas saites, attēli un vikiteksta noformējums. 4536246 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Jūlijs Madernieks | image = Madernieks.jpg | imagesize = 135px | caption = Jūlijs Madernieks | birthname = | birthdate = {{dat|1870|02|27}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Vecgulbenes pagasts|td=Latvija}} | deathdate = {{mdv|1955|07|19|1870|02|27}} | deathplace = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | nationality = [[latvietis]] | field = [[glezniecība]], [[grafika]], [[mākslas pedagoģija]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] }} '''Jūlijs Madernieks''' ([[1870]]—[[1955]]) bija latviešu gleznotājs, [[Interjers|interjerists]], ornamenta meistars, pedagogs un mākslas un arhitektūras kritiķis. Mākslinieku pulciņa [[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|"Rūķis"]] un [[mākslinieku biedrība "Sadarbs"|mākslinieku biedrības "Sadarbs"]] biedrs. Madernieks bija pirmais latviešu mākslinieks, kurš ieviesa metodisku un organizētu [[zīmēšana]]s pasniegšanu. Mācību pamatā bija [[kompozīcija]]s apgūšana. Viņš darbojās arī stājgrafikā un grāmatu grafikā. == Dzīvesgājums == Madernieks dzimis 1870. gadā [[Vecgulbene]]s muižas "Madernieku" mājās rentnieka Ernesta Madernieka un viņa sievas Dores ģimenē. Līdz 1883. gadam Jūlijs mācījās vietējā Krustu skolā, pēc tam [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas]] draudzes skolā, ko pabeidza 1889. gadā. Pašmācības ceļā viņš apguva vairāku mūzikas instrumentu spēli. No 1891. līdz 1892. gadam Madernieks mācījās [[Rīga]]s vācu amatniecības skolā, pēc (no 1892. līdz 1898. gadam) tam turpināja mācības [[Pēterburga]]s [[Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola|Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolas]] Dekoratīvās glezniecības nodaļā, iesaistījās latviešu mākslinieku apvienības “Rūķis” darbībā. Viņš ieguva stipendiju studijām ārzemēs un no 1899. līdz 1900. gadam papildinājās [[Berlīne|Berlīnē]], [[Drēzdene|Drēzdenē]] un [[Parīze|Parīzē]], kur apmeklēja Parīzes Mākslas akadēmijas (''École des Beaux—Arts'') darbnīcas un Kolarosi akadēmiju (''Académie Colarossi''). No 1900. līdz 1902. gadam Madernieks dzīvoja Pēterburgā, gleznojot studijas un pelnoties ar lietišķās grafikas darbiem ― plakātiem un pastkartēm. [[Attēls:Madernieks Edamistabas iekarta 1.jpg|thumb|200px|Advokāta F. Alberta ēdamistabas iekārta (1903). No „Mājas Viesa Mēnešraksts”, 1904.]] No 1902. līdz 1905. gadam viņš Rīgā projektēja dzīvokļu interjera dekoratīvo noformējumu un darināja mēbeļu projektus uzņēmēja K.Berga, advokātu F.Alberta un [[Frīdrihs Grosvalds|F.Grosvalda]], ārstu K.Meņģeļa un A.Krauca dzīvokļiem. No 1903. gada Madernieks studēja latviešu tautas mākslas materiālus, tai skaitā dreļļu rakstus, Rīgas Latviešu biedrības Latviešu muzeja fondos, kur glabājās tolaik plašākā tekstiliju kolekcija. Interjeru darbs turpinājās arī vēlāk: Grosvaldu dzīvokļa viesistabas sienu ornaments un veidotie griesti redzami 1907. gada fotogrāfijās, kas uzņemtas Mērijas Grosvaldes kāzu dienā.<ref name="G19-428">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 428.–429. lpp.</ref> 1904. gadā Madernieks [[Rīga|Rīgā]] izveidoja savu "[[Jūlija Madernieka studija|J. Madernieka Zīmēšanas un gleznošanas darbnīcu]]", kurā mācījās [[Romans Suta]], [[Niklāvs Strunke]] un citi ievērojami latviešu mākslinieki. Viņš bija arī zīmēšanas skolotājs Ata un Annas Ķeniņu skolās un Rīgas daiļkrāsotāju palīdzības biedrības zīmēšanas un gleznošanas skolā. [[Ansis Cīrulis]], kas strādāja viņa darbnīcā, vēlāk rakstīja, ka tieši Madernieks visvairāk ietekmējis viņa radošo būtību un iepazīstinājis ar jaunākajām ārzemju strāvām.<ref name="howard">Howard, Jeremy. Pēkšēns for Children: Bright Mornings from Ķeniņš to Mālkalne // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 184.–191., 199. lpp.</ref> 1905.–1906. gadā Madernieks iekārtoja [[Ķeniņu skola]]s zāli Tērbatas ielā 15/17, vienu no saviem nozīmīgākajiem interjera darbiem. Sienas klāja atkārtoti ģeometriski motīvi, kas atgādina kokgriezumu un izšuvumu rakstus, griestus režģveida zvaigžņu kompozīcija, bet skatuves sienā lielu sauli ar sešām bezdelīgām ieskāva Ata Ķeniņa dzejas rindas un tautasdziesmas fragments. Zāles frīzēs Madernieka stilizētajā šriftā bija lasāmi moto "Liberté, égalité, fraternité" un Ibsena rinda "At leve er krig med trolde" ("Dzīvot nozīmē cīnīties ar troļļiem"). Vestibila un kāpņu telpas zigzaga frīze turpināja viņa 1903.–1905. gada vinjetes žurnālam "Vērotājs". Apdare vēlāk nokrāsota vai noņemta un zināma no 1907. gada fotogrāfijas "Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen" un privātkolekcijas uzņēmuma.<ref name="howard" /> Pēc Pirmā pasaules kara bija [[Rīgas 6. vidusskola|Pirmās valsts vidusskolas Rīgā]] skolotājs (no 1920. gada). 1920. un 1930. gados Madernieka darinātie lietišķās mākslas meti tika plaši izmantoti rokdarbnieču, audēju, keramiķu un kokgriezēju darbos. Pēc Otrā pasaules kara 1951. gadā Rīgā tika organizēta Madernieka 50 radoša darba gadiem veltīta izstāde. Miris 1955. gadā, apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nekropole.info/lv/Julijs-Madernieks|title=Jūlijs Madernieks|author=|date=|publisher=nekropole.info|accessdate={{dat|2015|4|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160314153131/https://nekropole.info/lv/Julijs-Madernieks|archivedate={{dat|2016|03|14||bez}}}}</ref> == Mākslas un arhitektūras kritiķis == No 1906. gada Madernieks pārzināja glezniecības un tēlniecības atspoguļojumu Rīgas Latviešu biedrības "Konversācijas vārdnīcā". 1909. gada septembrī "Dzimtenes Vēstnesī" divos turpinājumos iznāca viņa raksts "Rīgas jaunceltie nami un viņu arhitektūra". Atzinīgi vērtējot latviešu namīpašnieku skaita pieaugumu, viņš asi kritizēja jaunbūvju fasādes: "no arhitektiem izfantazēti izgreznojumi" uz katra nama drīz kļūstot "nepanesami riebīgi", un stila izpratne Rīgā esot pavirša, jo vienu fasādi arhitekti ietērpjot jebkurā stilā, mainot tikai ornamentu. Nevienu arhitektu viņš vārdā nenosauca.<ref name="M1909">Madernieks, Jūlijs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=69779166&isArticle=true Rīgas jaunceltie nami un viņu arhitektūra] // ''Dzimtenes Vēstnesis''. 1909. Nr. 199 (31. aug. / 13. sept.). 5. lpp.; [https://periodika.lv/viewerOpener?id=65593276&isArticle=true turpinājums] Nr. 202. 6. lpp.; Grosa 2019, 26.–27., 200.–201. lpp.</ref> No 1909. gada Madernieks recenzēja Rīgas Arhitektu biedrības gadagrāmatu "Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen". 1908. gada sējuma apskatā viņš [[Vilhelms Bokslafs|Bokslafa]] un [[Edgars Frīzendorfs|Frīzendorfa]] Švarcmuižas jeb [[Rīgas Krusta baznīca|Krusta baznīcas]] projektu nosauca par "gaišāku atspīdumu mūsu pelēkajā un vienmuļīgajā arhitektūras laukā", kas beidzot atkāpjas no garlaicīgajiem gotisko formu atkārtojumiem. 1909. gada sējuma apskatā viņš [[Eižens Laube|Eiženam Laubem]] pārmeta pārāk tiešu Berlīnes paraugu lietojumu jumtu formās un nemotivētu aizraušanos ar materiālu kombinācijām; Niedres nama fasādi Alberta ielā 11 viņš atzina par mākslas ziņā neizdevušos, bez "jausmas no kopiespaida, no mākslinieciskās koncepcijas, no arhitektoniskās kompozīcijas". Kara pirmajā ziemā viņš recenzēja IV latviešu mākslinieku izstādi laikrakstā "Latvija" (1915).<ref name="M1910">Madernieks, Jūlijs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=60009039&isArticle=true Baltijas mākslas gadagrāmata (1908)] // ''Dzimtenes Vēstnesis''. 1909. Nr. 42 (21. febr. / 6. marts). 5.–6. lpp.; [https://periodika.lv/viewerOpener?id=22861345&isArticle=true beigas] Nr. 45; Madernieks, Jūlijs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=68637744&isArticle=true Baltijas mākslas gadagrāmata (1909. g.)] // ''Dzimtenes Vēstnesis''. 1910. Nr. 112 (18./31. maijs). 5. lpp.; [https://periodika.lv/viewerOpener?id=84510956&isArticle=true (Beigas)] Nr. 131 (11./24. jūn.). 5.–6. lpp.; Grosa 2019, 300.–301., 314.–315. lpp.; Ābele, Kristiāna. Latvijas māksla un arhitektūra Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas "Konversācijas vārdnīcā" // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. 2025. 406.–407. lpp.</ref> == Apbalvojumi == * [[Francija]]s Mākslas un tautas izglītības darbinieks (1926) *[[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira (1927)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas/|title=Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības|last=Bormane|first=Anita|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2020-11-16|date=2014-03-30|language=lv|archive-date=2021-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210118134520/https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas}}</ref> * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks]] (1945) == Daiļrades raksturojums == [[Attēls:Madernieka modernu tērpu paraugi 1904.jpg|thumb|200px|Žurnāla "Austrums" pielikums ar Madernieka tērpu paraugiem Dziesmu svētkiem (1904).]] [[Attēls:Madernieks Zurnala Salktis vaks.jpg|thumb|200px|Žurnāla "Zalktis" vāki [[jūgendstils|jūgendstilā]] (1908).]] Mācību laikā Madernieks gleznojis dabas studijas, sākotnēji apgūstot impresionismam raksturīgus paņēmienus (“Novakare Birglēnā”, 1899). Turpmāko gadu darbos viņš pievērsās galvenokārt dzimtās puses gleznainās apkārtnes motīviem (“Pavasara plūdi", 1907; “Vecmadernieku apkārtne”, 1907), kuros pieauga dekoratīvais elements. Madernieka agrīnajiem darbiem raksturīgas [[jūgendstils|jūgendstila]] iezīmes. Šajā periodā viņš ar izteiksmīgām un lakoniskām vinjetēm ilustrēja žurnālus “Zalktis” un “Vērotājs”, veidoja A. Kalniņa solodziesmu pirmizdevuma apvāku (1902), A.Saulieša “Stāsti” (1904, 1906), Raiņa “Tālas noskaņas zilā vakarā” (1909) grāmatu vāku noformējumus lineārā jūgendstila stilistikā. Vēlāk gan šīs iezīmes mazinājās, un Madernieks sāka latviešu tautas mākslas pētījumus, īpašu uzmanību pievēršot audumu rakstiem. 1913. gadā iznāca Madernieka zīmējumu krājums "Ornaments", kur atrodami pārsvarā audumu raksti un tapešu rotājumi, parasti — dabas motīvu vai [[latviešu raksti|latviešu rakstu]] interpretācijas. Krājumā apskatīti arī ornamenta un teksta apvienojuma varianti, burtu grafika. "Ornaments" tomēr tika kritizēts par atkāpēm no tautas mākslas materiāla, lai arī uzskatāms par ļoti nozīmīgu darbu latviešu lietišķās mākslas attīstībā. Ornamenta jomā mākslinieks darbojies arī pēc Pirmā pasaules kara, attīstot individuālu stilu, kā pamatu veido ģeometrizēti ornamenta risinājumi, kuros saskatāmas nosacītas neoklasicisma iezīmes, tiecoties uz simetrijas un centriskuma akcentējumu. Centienos attālināties no jūgendstila Madernieka ornaments nereti iegūst ''[[Art Deco|art deco]]'' stilam raksturīgu risinājumu. == Darbi == * “Ornaments” (1913), kas bija pirmais šāda rakstura izdevums Latvijā * J.Madernieka “Raksti” (1930). == Literatūra == * ''Madernieka stils = The Style of Madernieks''. Sast. I. Baranovska, R. Rinka. Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2021. * ''Jūlijs Madernieks''. Rīga: Zinātne, 1982. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="200px" perrow="4"> Attēls:Madernieks_Rudens.JPG|Rudens (pirms 1929). Attēls:Madernieks_Paklaja_raksts.JPG|Paklāja raksts (ap 1930.). </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Madernieks Julijs}} [[Kategorija:1870. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1955. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] [[Kategorija:Mākslinieku biedrības "Sadarbs" mākslinieki]] [[Kategorija:Mākslinieku pulciņa "Rūķis" mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas dizaineri]] a3kkf000u9rnfhfw51opaee0ck4liba 0 11871 4535929 4535854 2026-10-14T12:01:09Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Vulkāniii|Vulkāniii]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda 4459928 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Djego Velaskess | image = Diego Velázquez Autorretrato 45 x 38 cm - Colección Real Academia de Bellas Artes de San Carlos - Museo de Bellas Artes de Valencia.jpg | imagesize = 220px | caption = Pašportrets, ap 1640. gadu | birthname = Diego Rodríguez de Silva y Velázquez | birthdate = {{dat|1599|06|6}} | location = [[Sevilja]], {{ESP}} | deathdate = {{dat|1660|08|06}} | deathplace = [[Madride]], {{ESP}} | nationality = [[spāņi|spānis]] | field = [[glezniecība]] | training = [[Francisko Herera Vecākais]], [[Francisko Pačeko]] | movement = [[Baroks]] | famous works = | influenced by =[[Pīters Pauls Rubenss]] | influenced = | patrons = | awards = [[Santjago ordenis]] }} '''Djego Velaskess''' (''Diego Rodríguez de Silva y Velázquez'') (1599. gada 6. jūnijā [[Seviļa|Seviļā]], miris 1660. gada 6. augustā [[Madride|Madridē]]) bija [[spāņi|spāņu]] [[baroks|baroka]] laikmeta gleznotājs. Viens no [[reālisms|reālisma]] [[glezniecība]]s pamatlicējiem un psiholoģiskā portreta žanra radītājiem glezniecībā. Velaskesa mākslai raksturīgs dabiskuma apvienojums ar formu monumentalitāti, personāžu patiesa izpratne un liela cilvēkmīlestība. == Bērnība un jaunības gadi == Velaskess piedzima 1599. gada 6. jūnijā [[Sevilja|Seviljā]] kā vecākais no sešiem bērniem (par viņa 4 brāļiem un māsu nekas nav zināms). Viņa tēvs Huans Rodrigess bija advokāts, cēlies no portugāļu dzimtas, kas pirms 100 gadiem bija pārcēlusies uz Spāniju no [[Portu]]. Djego tika mācīts mājās. Tēvs vēlējies, lai viņš pievērstos literatūras vai tiesību karjerai, tāpēc Djego pastiprināti apguva valodas un filozofiju, bet, redzot dēla patiku pret gleznošanu, tēvs neliedza viņam to darīt. Pirmais, pie kā Velaskess apguva gleznošanu, bija [[Fransisko Herera Vecākais]], bet 1611. gadā 12 gadu vecumā Djego tika atdots apmācībā pie gleznotāja [[Francisko Pačeko]]. Pie viņa Velaskess ieguva labu profesionālo sagatavotību un, būdams apveltīts ar spilgtu māksliniecisko individualitāti, uzsāka patstāvīgu daiļrades ceļu. Abus māksliniekus spēcīgi bija ietekmējusi 16. gadsimta holandiešu reālistu daiļrade, tādēļ arī savam audzēknim tie mācīja it visā sekot dabai. Sākumposmā, vēl darbodamies Seviļā, Velaskess pievērsās sadzīviskajam žanram, gleznojot vienkāršas ikdienas ainiņas un atveidojot vietējo ļaužu tipāžu. 1617. gadā Velaskess tika uzņemts Seviļas mākslinieku korporācijā, kas deva viņam iespēju izveidot pašam savu mākslinieka darbnīcu un sākt pieņemt gleznu pasūtījumus. 1617. gadā Velaskess apprecējās ar Francisko Pačeko meitu Huanu. Viņu laulībā piedzima 2 meitas — jaunākā nomira jau agrā bērnībā, bet vecākā — Franciska apprecējās ar gleznotāju Huanu Batistu del Maso. == Dzīve Madridē == 1622. gadā Velaskess devās uz galmu [[Madride|Madridē]], kur gandrīz uzreiz guva panākumus, bet Spānijas karalis [[Felipe IV|Filips IV]] piešķīra viņam stipendiju darbam, un Velaskess kļuva par Spānijas galma mākslinieku. Filipa IV galmā Velaskess nostrādāja gandrīz četrdesmit gadu, līdztekus gleznošanai pildīdams vēl arī daudzus citus pienākumus. Galma mākslinieka statuss noteica Velaskesa daiļrades ievirzi. Viņš gleznojis lielākoties reprezentatīva tipa portretus. It īpaši daudz viņš gleznojis karali un viņa ģimenes locekļus. == Pusmūža gadi == 1629. gadā gleznotājs devās uz Itāliju, kur pavadīja 3 gadus, lai iepazītos ar antīkajiem mākslas darbiem. Šo valsti viņam bija ieteicis apmeklēt gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]], kurš 1628. gadā bija ieradies Madridē un saticies ar mākslinieku. 17. gadsimta 30. un 40. gadi bija ražīgākais periods Velaskesa daiļradē. Šajā laikā viņš uzgleznoja ļoti daudz darbu par visdažādākajām tēmām. Zināmā mērā tas saistīts ar nepieciešamību izrotāt divas jaunas celtnes: karaļa vasaras rezidenci un medību namiņu Madrides apkaimē, kā arī ar augošo popularitāti, ko pavadīja neskaitāmi pasūtījumi. Līdz ar to Velaskesam nekad nebija jāpieņem baznīcas pasūtījumi. 1648. gadā Velaskess otro reizi devās uz [[Roma|Romu]] un apmeklēja [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], kurš pieņēma mākslinieka piedāvājumu un pozēja savam portretam. == Mūža nogale == 1659. gadā Velaskesam tika piešķirts [[Santjago ordenis]], kas ir viens no augstākajiem apbalvojumiem Spānijā. 1660. gadā, atgriezies Madridē no Francijas, mākslinieks saslima ar plaušu karsoni. Viņš saprata, ka viņam drīz būs jāmirst, tāpēc uzrakstīja savu testamentu. Velaskess mira 1660. gada 6. augustā. Viņš tika apglabāts Sanhuanas baznīcas kapsētā un pēc 8 dienām nomira arī viņa sieva Huana, kas tika apglabāta viņam līdzās. Diemžēl šī baznīca 1811. gadā tika sagrauta, tāpēc tagad Velaskesa apbedījuma vieta vairs nav zināma. == Galerija == <gallery> Retrato del Papa Inocencio X. Roma, by Diego Velázquez.jpg|Romas pāvesta [[Inocents X|Inocenta X]] portrets. (1650) Diego Velázquez - The Three Musicians - Google Art Project.jpg|Trīs muzikanti (1618) Velazquez Sibyl Meadows Museum.jpg|Sievietes figūra (ap 1648) Las_Meninas,_by_Diego_Velázquez,_from_Prado_in_Google_Earth.jpg|[[Galminieces (glezna)|Galminieces]] (1656-57) Velazquez-las hilanderas.jpg|[[Vērpējas]] (ap 1657) Velázquez - de Breda o Las Lanzas (Museo del Prado, 1634-35).jpg|Glezna [[Bredas nodošana]] (1634–1635) iedvesmojās no Velaskesa pirmā vizītes Itālijā, kuras laikā viņš pavadīja [[Ambrozio Spinola|Ambrozio Spinolu]], kurš dažus gadus iepriekš iekaroja Nīderlandes pilsētu [[Breda|Bredu]]. Tajā attēlota holandiešu pilsētas atslēgu nodošana Spānijas armijai [[Bredas aplenkums|Bredas aplenkuma]] laikā. Tā tiek uzskatīta par vienu no labākajām Velaskesa gleznām </gallery> == Gleznošanas tehnika == Velaskess bija izcils kolorists. Viņš lietoja nedaudz krāsu pigmentu, kurus spēja sajaukt tā, ka radās neiedomājami daudzveidīgs toņu klāsts. Viņa iemīļotākie toņi bija sarkanais un pērļu pelēkais jeb perlamutra tonis. Interesanti Velaskess gleznoja fonus: tie ir vai nu pilnīgi neitrāli un tumši, lai izceltu darba galveno objektu, kas parasti ir gaišos pasteļtoņos, vai arī ļoti oriģināli gleznota ainava. Kopumā gleznot augstmaņu parādes portretu fonā ainavu (it īpaši, ja persona tēlota medībās vai izjādēs) skaitījās standarts. Velaskesa ainavas lielāko daļu parasti aizņēma pelēcīgi caurspīdīgas debesis ar strauji skrejošiem zilganzaļiem mākoņiem, kas gan triepiena, gan toņu ziņā atgādina impresionistu manieri. Kaut arī Velaskess ilgus gadus atradās galma dienestā, viņš savā daiļradē nezaudēja uzticību mākslas demokrātiskajiem principiem, saglabāja mīlestību pret vienkāršajiem cilvēkiem. Spāņu tautas tēlus viņš ienesa pat mitoloģiska rakstura gleznojumos. Velaskesam bija maz mācekļu un sekotāju. Viņa mākslas tradīcijas jaunu atdzimšanu piedzīvoja tikai 18. gadsimta beigās cita spāņu mākslinieka — [[Fransisko Goja]]s daiļradē. Vēlāk, jau 19. gadsimtā, Velaskesa mantojumu sāka studēt plašāk, un tas atstāja ietekmi uz daudziem māksliniekiem dažādās zemēs, it īpaši Francijā (Delakruā, Kurbē, Manē). [[Eduārs Manē]] uzskatīja Velaskesu par visu laiku izcilāko gleznotāju. Velaskesa gleznu motīvus savā daiļradē izmantojuši [[Pablo Pikaso]] un [[Salvadors Dalī]]. Velaskesa gleznas atrodas pasaules slavenākajos mākslas muzejos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Velaskess, Djego}} [[Kategorija:1599. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1660. gadā mirušie]] [[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]] [[Kategorija:Baroka gleznotāji]] [[Kategorija:Spānijas gleznotāji]] [[Kategorija:Spānijas dižciltīgie]] smo7w4bn8oq5dr5qwi0e9z3lddhyz9s 0 13320 4536215 4527893 2026-10-14T23:26:46Z J.rodz01 139215 4536215 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu ASV|Ņujorka (nozīmju atdalīšana)|Ņujorka}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņujorka | official_name = ''New York City'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = The [[Big Apple]], Gotham, [[Center of the universe|Center of the Universe]], The City That Never Sleeps,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hotword.dictionary.com/big-apple-gotham/|title=Why is New York City known as "the Big Apple" and "Gotham?"|publisher=Dictionary.com, LLC|accessdate=June 16, 2011|archive-date={{dat|2012|02|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120215214452/http://hotword.dictionary.com/big-apple-gotham/}}</ref> The Capital of the World<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mpiweb.org/Archive?id=2972 |title=Showcase Destinations New York City: Capital of the World |publisher=Mpiweb.org |date=September 22, 1924 |accessdate=June 16, 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110930082527/http://www.mpiweb.org/Archive?id=2972 |archivedate={{dat|2011|09|30||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nyc.gov/html/lmec/html/about/nycapital.shtml|title=About New York City|publisher=The City of New York|accessdate=June 16, 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140407134046/http://www.nyc.gov/html/lmec/html/about/nycapital.shtml|archivedate={{dat|2014|04|07||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baruch.cuny.edu/nycdata/forward.htm|title=FORWARD New York – Capital of the Modern World|author=Eugene J. Sherman|publisher=The Weissman Center for International Business Baruch College/CUNY 2011|accessdate=June 16, 2011|archive-date={{dat|2008|10|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20081002112343/http://www.baruch.cuny.edu/nycdata/forward.htm}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tripouttravel.com/new-york-city-the-capital-of-the-world/|title=New York City: The Capital of the World|publisher=2011 Viacom International Inc|accessdate=June 16, 2011|archive-date={{dat|2012|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120119001101/http://www.tripouttravel.com/new-york-city-the-capital-of-the-world/}}</ref> | motto = | image_skyline = {{multiple image | total_width = 300 | border = infobox | perrow = 1/3/3/2 | caption_align = center | image1 = View of Empire State Building from Rockefeller Center New York City dllu (cropped).jpg | caption1 = [[Manhatana]]s centrālā daļa | image2 = 67º Período de Sesiones de la Asamblea General de Naciones Unidas (8020913157) (cropped).jpg | caption2 = [[ANO]] galvenā mītne | image3 = Statue-of-Liberty-New-York-2014.jpg | caption3 = [[Brīvības statuja]] | image4 = New york times square-terabass (cropped).jpg | caption4 = [[Taimskvērs]] | image5 = Unisphere at night (cropped).jpg | caption5 = [[Unisfēra]] | image6 = Global Citizen Festival Central Park New York City from NYonAir (15351915006).jpg | caption6 = [[Centrālparks]] | image7 = Spiderweb BB jeh.jpg | caption7 = [[Bruklinas tilts]] | image8 = Look_out_point_(cropped).jpg | caption8 = [[Veracano tilts]] | image9 = New York Botanical Garden April 2015 010.jpg | caption9 = Ņujorkas Botāniskā dārza bibliotēka }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of New York City.svg | image_seal = Seal of New York City.svg | pushpin_map = ASV#Ņujorkas štats | pushpin_label_position = | latd = 40 | latm = 43 | lats = | latNS = N | longd = 74 | longm = 0 | longs = | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|ASV}}''' | subdivision_type1 = [[ASV štati|Štats]] | subdivision_name1 = {{karogs|Ņujorka}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | leader_title = Mērs | leader_name = [[Zorāns Mamdani]] | parts_type = Iedalījums | parts_style = coll | parts = Rajoni | p1 = | p2 = | p3 = | p4 = | p5 = | p6 = | p7 = | p8 = | area_total_km2 = 1214.4 | area_land_km2 = 789.4 | area_water_km2 = 428.8 | elevation_m = 10 | population_footnotes = | population_total = 8175133 | population_as_of = {{dat|2018|4|1|SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = 8223567 | population_metro = 16897109 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Eastern Time Zone|EST]] | utc_offset = -5 | timezone_DST = [[Eastern Daylight Time|EDT]] | utc_offset_DST = -4 | area_code = 212, 718, 917, 646, 347, 929 | website = {{URL|http://www.nyc.gov/}} | footnotes = | image_blank_emblem = NYC Logo Wolff Olins.svg }} '''Ņujorka''' ({{val|en|New York City}}) ir pilsēta [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], visvairāk apdzīvotā pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/popest/cities/SUB-EST2009.html|title=Annual Estimates of the Resident Population for Incorporated Places over 100,000, Ranked by July 1, 2009 Population: April 1, 2000 to July 1, 2009 (SUB-EST2009-01)|publisher=U.S. Census Bureau|accessdate=April 26, 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110514000702/http://www.census.gov/popest/cities/SUB-EST2009.html|archivedate={{dat|2011|05|14||bez}}}}</ref> un Ņujorkas metropoles centrs ir viena no visvairāk apdzīvotajām [[metropole|metropolēm]] pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mongabay.com/cities_urban_01.htm|title=World's Largest Urban Areas [Ranked by Urban Area Population]|publisher=Rhett Butler|year=2003–2006|accessdate=April 26, 2011|archiveurl=http://arquivo.pt/wayback/20091009143739/http://www.mongabay.com/cities_urban_01.htm|archivedate={{dat|2009|10|09||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldatlas.com/citypops.htm|title=Largest Cities of the World – (by metro population)|publisher=Woolwine-Moen Group d/b/a Graphic Maps|accessdate=April 26, 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.demographia.com/db-wlargestua.pdf|title=Largest urban areas in the world: 2008 All Urban Areas 2,000,000 & Over|publisher=Wendell Cox Consultancy|accessdate=April 26, 2011}}</ref> Ņujorkai ir liela nozīme vairākās jomās — sakaru, finanšu, mediju, mākslas, modes, zinātnes, tehnoloģiju, izglītības un izklaides jomā. Ņujorkā arī atrodas [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] galvenā mītne,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://visit.un.org/wcm/content/|title=United Nations Visitors Centre|publisher=United Nations|year=2011|accessdate=April 26, 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100924091240/http://visit.un.org/wcm/content|archivedate={{dat|2010|09|24||bez}}}}</ref> kas Ņujorku padara par nozīmīgu ārvalstu darījumu vietu. Ņujorku bieži vien dēvē arī par '''Ņujorkas pilsētu''' (''New York City''),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nyc.gov/portal/site/nycgov/?front_door=true|title=Welcome to the official New York City Web site|publisher=The City of New York|year=2011|accessdate=2011-09-18|archive-date=2012-03-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20120309151647/http://www.nyc.gov/portal/site/nycgov/?front_door=true}}</ref> lai nesajauktu ar Ņujorkas štatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nysegov.com/citguide.cfm?context=citguide&content=munibyalpha&alpha=N|title=All Municipality Websites Listed Alphabetically|publisher=New York State|accessdate=2011-09-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111016090101/http://www.nysegov.com/citguide.cfm?context=citguide&content=munibyalpha&alpha=N|archivedate=2011-10-16}}</ref> Ņujorka ir iedalīta piecos rajonos — [[Bronksa|Bronksā]], [[Brūklina|Bruklinā]], [[Manhatana|Manhatanā]], [[Kvīnsa|Kvīnsā]] un [[Steitenailenda|Steitenailendā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.correctionhistory.org/html/chronicl/nycdoc/html/kbd_brnx.html|title=A 5-Borough Centennial Preface for Katharine Bement Davis Mini-History|publisher=Copyright © 1997 by Thomas C. McCarthy and the New York City Department of Correction. All rights reserved|accessdate=2011-10-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nyc.gov/html/dcp/html/neighbor/neigh.shtml|title=New York: A City of Neighborhoods|publisher=New York City Department of City Planning|accessdate=April 30, 2011|archive-date={{dat|2012|09|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120915134408/http://www.nyc.gov/html/dcp/html/neighbor/neigh.shtml}}</ref> Pamatojoties uz 2010. gada ASV [[tautas skaitīšana]]s datiem, Ņujorkā dzīvo 8 175 133 cilvēki, tādējādi tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta valstī.<ref name="area;">[http://factfinder.census.gov/servlet/GCTTable?_bm=y&-context=gct&-ds_name=DEC_2000_SF1_U&-CONTEXT=gct&-mt_name=DEC_2000_SF1_U_GCTPH1_US9&-tree_id=4001&-redoLog=true&-_caller=geoselect&-geo_id=04000US36&-format=ST-2|ST-2S&-_lang=en American Fact Finder (U. S. Census Bureau): New York by County — Table GCT-PH1. Population, Housing Units, Area, and Density: 2000 Data Set: Census 2000 Summary File 1 (SF 1) 100-Percent Data] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120106193211/http://factfinder.census.gov/servlet/GCTTable?_bm=y&-context=gct&-ds_name=DEC_2000_SF1_U&-CONTEXT=gct&-mt_name=DEC_2000_SF1_U_GCTPH1_US9&-tree_id=4001&-redoLog=true&-_caller=geoselect&-geo_id=04000US36&-format=ST-2%7CST-2S&-_lang=en |date={{dat|2012|01|06||bez}} }}, retrieved on February 6, 2009</ref><ref name="NYC Land Estimate">{{Tīmekļa atsauce |publisher=New York City Department of City Planning |title=NYC Profile |url=http://home2.nyc.gov/html/dcp/pdf/lucds/nycprofile.pdf |accessdate=May 22, 2008 |format=PDF |archive-date={{dat|2008|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080824013625/http://home2.nyc.gov/html/dcp/pdf/lucds/nycprofile.pdf }}</ref><ref name="NYT Land Estimate"> {{Ziņu atsauce |work=The New York Times |title=It's Still a Big City, Just Not Quite So Big |first=Sam |last=Roberts |url=http://www.nytimes.com/2008/05/22/nyregion/22shrink.html |accessdate=May 22, 2008 |date=May 22, 2008}}</ref> Ņujorkā runā aptuveni 800 valodās, tādējādi tā ir pilsēta, kurā runāt visvairāk valodās. Ņujorkas metropoles zonā dzīvo 16,4 miljoni iedzīvotāju.<ref name=metro>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/cen2010/briefs/c2010br-01.pdf|title=Population Change for the Ten Most Populous and Fastest Growing Metropolitan Statiscal Areas: 2000 to 2010|date=March 2011|publisher=U.S. Census Bureau|page=6|accessdate=April 12, 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nycgo.com/articles/nyc-statistics-page|title=NYC The Official Guide nycgo.com - nyc statistics|publisher=© 2006–2011 NYC & Company, Inc. All rights reserved|accessdate=2011-09-17|archive-date=2011-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20110505004453/http://www.nycgo.com/articles/nyc-statistics-page}}</ref> Ņujorkas vēsture sniedzas līdz pat 1624. gadam, kad to atklāja Holandes Republikas kolonisti un nosauca par Jauno Amsterdamu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.u-s-history.com/pages/h2122.html|title=United States HISTORY New York City, New York|accessdate=May 8, 2011}}</ref> 1664. gadā pilsēta un tās apkārtne nonāca [[Anglija|angļu]] kontrolē un tika pārdēvēta par Ņujorku. No 1785. līdz 1790. gadam Ņujorka bija ASV galvaspilsēta. Tā ir bijusi valsts lielākā pilsēta kopš 1790. gada. [[Brīvības statuja]] sveicināja miljoniem imigrantu, kas iebrauca Amerikā ar kuģiem 19. un 20. gadsimtā. Daudzas vietas un objekti Ņujorkā ir kļuvuši par ļoti atpazīstamiem visā pasaulē. [[Taimskvērs]] (''Times Square'') ir atpazīstams ar savu [[Brodvejas teātris|Brodvejas teātri]], viena no iedzīvotāju aizņemtākajām Ņujorkas vietām, liels pasaules izklaides centrs. Pilsētā atrodas daudzi pasaulē pazīstami tilti, debesskrāpji un parki. Ņujorkas finanšu rajons, kur atrodas [[Volstrīta]] (''Wall Street''), kalpo par pasaules finanšu galvaspilsētu, un Volstrītā atrodas Ņujorkas akciju tirgus, kas ir lielākais akciju tirgus pasaulē. Atšķirībā no citām pasaules vietām [[Ņujorkas metro]] pasažierus pārvadā 24 stundas dienā un 7 dienas nedēļā. Ņujorkā atrodas vairākas koledžas un universitātes — [[Kolumbijas Universitāte]], [[Ņujorkas Universitāte]] un [[Rokfellera Universitāte]], kuras visas ietilpst 50 pasaulē labāko universitāšu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arwu.org/ARWU2010.jsp |title=Academic Ranking of World Universities |publisher=Arwu.org |accessdate=January 18, 2011 |archiveurl=https://www.webcitation.org/618puNXUi?url=http://www.arwu.org/ARWU2010.jsp |archivedate={{dat|2011|08|23||bez}} }}</ref> == Vēsture == Kad [[Itālija|itāliešu]] jūrasbraucējs [[Džovanni da Veracano]] (''Giovanni da Verrazzano'') 1524.—1525. gadā kuģoja uz ziemeļiem gar Ziemeļamerikas piekrasti, šajā teritorijā dzīvoja [[lenapi|lenapu]] indiāņi. 1625. gadā [[Nīderlande|holandieši]] dibināja '''Jauno Amsterdamu''' (''Nieuw Amsterdam''), kam 1652. gadā piešķīra pašpārvaldes tiesības. 1664. gadā pilsētu ieņēma [[Lielbritānija|briti]] un pārdēvēja par '''Ņujorku'''. [[Amerikas neatkarības karš|Amerikas neatkarības kara]] laikā Ņujorka bija angļu okupācijā līdz pat kara beigām, un 1783. gadā Ņujorka bija pēdējā osta, no kuras evakuējās angļu spēki. No 1788. līdz 1790. gadam Ņujorka bija ASV galvaspilsēta. 19. gadsimtā [[Eri kanāls|Eri kanāla]] atklāšana ļāva izkonkurēt [[Bostona|Bostonu]] un [[Filadelfija|Filadelfiju]], un Ņujorka kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] austrumu piekrastes galveno ostu. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā 1863. gadā Ņujorkā notika [[Ņujorkas iesauksanas nemieri|Iesaukšanas nemieri]]. 20. gadsimta sākumā imigrācija no [[Eiropa]]s sasniedza maksimumu, bet 1920. gados krasi pieauga melnādaino iedzīvotāju ieceļošana no ASV dienvidu štatiem. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Ņujorka ieguva globālas pilsētas nozīmi, bet [[abstraktais ekspresionisms]] radīja Ņujorkas kā pasaules mākslas centra tēlu. 2001. gada 11. septembrī Ņujorka piedzīvoja teroristisku [[Uzbrukums Pasaules tirdzniecības centram|uzbrukumu Pasaules tirdzniecības centram]]. Gāja bojā vairāk nekā 3000 cilvēku. Tā vietā ir atklāts jauns ēku komplekss (''1 WTC, [[One World Trade Center]]''), Pasaules tirdzniecības centra piemiņas vieta, un trīs citi biroju torņi. == Pilsēta == === Arhitektūra === [[Manhatana]]s panorāma ar saviem daudzajiem debesskrāpjiem ir pazīstama visā pasaulē, un Ņujorkā atrodas arī daži no lielākajiem debesskrāpjiem pasaulē, piemēram, [[One World Trade Centre]], kura kopējais augstums sasniedz 541,33 metrus.<ref>[http://www.emporis.com/buildings/201521/one-world-trade-center-new-york-city-ny-usa "One World Trade Centre"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150910001555/http://www.emporis.com/buildings/201521/one-world-trade-center-new-york-city-ny-usa |date={{dat|2015|09|10||bez}} }}. Emporis.com. Retrieved September 3, 2015.</ref> Kopš 2008. gada augusta Ņujorkā ir 5538 augstceltnes, no kurām 50 pārsniedz 200 m augstumu. Tas ir vairāk nekā jebkurā citā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā, un vairāk ir tikai [[Honkonga|Honkongā]]. Ņujorkā atrodas dažādu arhitektūras stilu ēkas, arī smalki detalizēti gotiskā stila debesskrāpji. === Parki === Ņujorkai ir vairāk par 110 km² parku teritorijas un 23 km ar publiskajām pludmalēm. == Cilvēkresursi == === Sabiedriskā kārtība === {{main|Ņujorkas policijas departaments}} [[File:My picture of NYPD officers.jpg|thumb|[[Ņujorkas policijas departaments|Ņujorkas policijas departamenta]] (NYPD) policisti [[Bruklina|Bruklinā]]]] [[Ņujorkas policijas departaments]] (NYPD) ir lielākie policijas spēki Amerikas Savienotajās Valstīs, un tajā strādā vairāk nekā 36 000 cilvēku, kas ir trīs reizes vairāk nekā [[Čikāgas policijas departaments|Čikāgas policijas departamentā]].<ref>Kershner, Ellen. [https://www.worldatlas.com/articles/the-largest-police-departments-in-the-us.html "The Largest Police Departments In The US"], WorldAtlas, August 3, 2020. Accessed January 17, 2024. "Established in 1845, The New York City Police Department (NYPD) is one of the most well-known law enforcement agencies in the world. As the largest in the US, it currently has about 36,008 full-time active officers and 19,000 civilian employees. This is almost three times as many as the country's second-largest police department in Chicago."</ref> Politiķi, plašsaziņas līdzekļi un paši policisti departamentu bieži dēvē ar segvārdu ''New York's Finest''.<ref>Williams, Keith. [https://www.nytimes.com/2017/05/04/nyregion/origins-of-new-yorks-finest.html "We Know They're New York's Finest. But Why?"], ''[[The New York Times]]'', May 4, 2017. Accessed January 17, 2024. "The Police Department's slogan also came from a phrase with military origins: “the finest police force on the planet,” an adaptation of Gen. Joseph Hooker's 1863 claim that the Union forces were 'the finest army on the planet.' A similar phrase referring to police officers appeared in The Times in 1865. The police chief George Washington Matsell promoted the nickname in the early 1870s, Mr. Popik wrote; the 1882 play 'One of the Finest' cemented the label, which was condensed to 'New York's Finest' by 1889."</ref> == Ievērojamākās vietas == * [[Brīvības statuja]] * [[Brodvejas teātris|Brodveja]] * [[Centrālais parks]] * ''[[Empire State Building]]'' == Galerija == {{wide image|Lower Manhattan from Jersey City November 2014 panorama 3.jpg|1000px|Ņujorkas panorāma|align-cap=center}} == Cilvēki == Ņujorkā dzimuši * [[Hamfrijs Bogarts]] (''Humphrey Bogart''; 1899—1957) — kinoaktieris; * [[Alfreds Besters]] (''Alfred Bester''; 1913—1987) — rakstnieks; * [[Roberts De Niro]] (''Robert De Niro''; 1943) — aktieris; * [[Maikls Džordans]] (''Michael Jordan''; 1963) — basketbolists; * [[Miltons Frīdmans]] (''Milton Friedman''; 1912—2006) — ekonomists; * [[Džordžs Gēršvins]] (''George Gershwin''; 1898—1937) — komponists; * [[Marija Kalla]] (''Maria Callas''; 1923—1977) — operdziedātāja; * [[Als Kapone]] (''Al Capone''; 1899—1947) — gangsteris; * [[Stenlijs Kubriks]] (''Stanley Kubrick''; 1928—1999) — kinorežisors; * [[Rojs Lihtenstains]] (''Roy Lichtenstein''; 1923—1997) — mākslinieks; * [[Jehudi Menuhins]] (''Yehudi Menuhin''; 1916—1999) — vijoļnieks; * [[Jūdžīns O'Nīls]] (''Eugene O'Neill''; 1888—1953) — rakstnieks; * [[Roberts Openheimers]] (''Robert Oppenheimer''; 1904—1967) — fiziķis; * [[Als Pačīno]] (''Al Pacino''; 1940) — aktieris; * [[Džeroms Deivids Selindžers]] (''Jerome David Salinger''; 1919-2010) — rakstnieks; * [[Mārtins Skorsēze]] (''Martin Scorsese''; 1942) — kinorežisors; * [[Olivers Stouns]] (''Oliver Stone''; 1946) — kinorežisors; * [[Bārbra Streisande]] (''Barbra Streisand''; 1942) — mūziķe, aktrise; * [[Tupaks Šakurs]] (''Tupac Amaru Shakur''; 1971—1996) — reperis; * [[Maiks Taisons]] (''Mike Tyson''; 1966) — bokseris; * [[Donalds Tramps]] (''Donald Trump''; 1946) — 45. ASV Prezidents, uzņēmējs == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{Ņujorka}} {{ASV 50 lielākās pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņujorka| ]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] juuysoijn4t0kfr5nqq6z9siox7ew1v 0 14136 4535997 4499036 2026-10-14T13:33:05Z Vulkāniii 151874 4535997 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Phoenicia map-en.svg|thumb|250px|Feniķijas teritorija [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] (zaļā krāsā)]] '''Feniķija''' ir senas teritorijas nosaukums, kas kā šaura zemes strēle apmēram 8—25 km platumā stiepās gar [[Vidusjūra]]s austrumu piekrasti. Lielākā Feniķijas daļa atrodas mūsdienu [[Libāna]]s teritorijā. == Feniķiešu izcelšanās == [[Attēls:Dama de Galera (M.A.N. Madrid) 01.jpg|thumb|200px|Feniķiešu [[alabastrs|alabastra]] figūra, 7. gadsimts p.m.ē. (Spānijas Nacionālais Arheoloģijas muzejs Madridē)]][[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] pētījumi rāda, ka feniķieši savas pirmās apmetnes izveidojuši ap 2500. gadu p.m.ē. Feniķiešu, tāpat kā [[Babilonija]]s kultūras attīstībā, vērojama stipra [[Šumera|šumeru]] un [[Akadas valsts|akadiešu]] [[civilizācija]]s ietekme, lai gan sākotnējā pašu feniķiešu izcelsme tiek saistīta ar [[kanaānieši]]em. Sākot ar 1800. gadu p.m.ē. feniķiešu zemes, tāpat kā [[Kanaāna|Kanaānu]], iekaroja [[Ēģipte]] un tā tās paturēja savā kontrolē apmēram 400 gadu, tādējādi no savas puses būtiski iespaidojot feniķiešu kultūras veidošanos.<ref>[http://vesture.eu/index.php/Feniķija ''EU'' Vēsture, Feniķija]</ref> == Feniķiešu civilizācijas uzplaukums == Feniķieši ieguvuši slavu kā labākie antīkās pasaules tirgotāji un jūras braucēji. Viņi konstruktīvi pārveidoja līdz tam Vidusjūrā dominējošos [[Kuģis|kuģus]] — [[galleja]]s, pilnveidojot un padarot efektīvāku to [[Takelāža|takelāžu]] un [[bura]]s. Tā bija būtisks [[jaunievedums]] jeb jaunievedumu kopums, jo pateicoties tai viņi ieguva iespēju atteikties no [[Airis|airiem]] un airētājiem, kā līdz tam galvenā kuģu dzinējspēka. Līdz ar to tika panākts ievērojams kuģu [[Tilpums|tilpuma]] un [[kravnesība]]s pieaugums. Šādi feniķiešu buru kuģi vagoja Vidusjūru līdz pat [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]]. Daudzās Vidusjūras piekrastes pilsētās bija izveidotas pastāvīgas feniķiešu [[tirdzniecība]]s [[faktorija]]s. Feniķiešu gallejas kļuva arī par galveno Vidusjūras tā laikmeta [[loģistika]]s elementu, kas būtiski paātrināja visa šī reģiona [[ekonomikas integrācija|ekonomisko integrāciju]] un [[Kultūra|kultūru]] mijiedarbību. Feniķiešu „zelta laiki” sakrita ar citu valstu un tautu dažādām nelaimēm. Pēc [[Egejas civilizācija]]s ([[Mikēnas|Mikēnu]]), [[Heti|hetu]] norieta, Ēģiptes novājināšanās, sākās feniķiešu „pļaujas laiks”. Viņi pakāpeniski sāka atjaunot laupītāju postījumu dēļ panīkušo tirdzniecību Vidusjūras austrumu daļā. Būdami teicami jūras braucēji, viņi spēja organizēt tobrīd riskantos jūras pārvadājumus. Sākumā viņi atjaunoja vairāk vai mazāk regulāru tirdzniecību starp [[Kipra|Kipru]] un Egeju, bet vēlāk arī ar Ēģipti. Neskatoties uz to, ka arī feniķiešus nepārtraukti tiranizēja „[[Jūras ļaudis|jūras ļaužu]]” sirojumi pa Vidusjūru un tās piekrastes valstīm, viņiem soli pa soliem [[Levante|Levantē]] izdevās izveidot labi nocietinātas tirdzniecības pilsētas — [[Bibla|Biblu]], [[Saida (pilsēta)|Sidonu]], [[Sūra (pilsēta)|Tīru]] un citas. Tas ļāva nodrošināt pat tik tālus jūras pārvadājumus kā [[Varš|vara]] un [[alva]]s piegādes no attālajām [[Spānija]]s raktuvēm. Līdz ar to tika nodrošināta progresīva [[Darbarīks|darbarīku]] un [[Ierocis|ieroču]] uzlabošana, tādējādi kāpinot [[Darba ražīgums|darba ražīgumu]] visās saimnieciskajās jomās. Šis ir viens no piemēriem, kā [[revolucionāra inovācija|revolucionāras inovācijas]] kādā jomā, šinī gadījumā [[Kuģošana|kuģošanā]], rada garu citu izgudrojumu [[Ķēdes reakcija|ķēdes reakciju]], kura radikāli pārveido visu civilizāciju, tās dzīves apstākļus un kultūru kopumā. Feniķiešu organizētā tirdzniecība plauka, ļaujot viņiem gūt milzīgu tirdzniecības un starpniecības [[Peļņa|peļņu]] līdz ap 680.-670. gadu p.m.ē., kad Vidusjūras austrumu piekrastē arvien vairāk pastiprinājās [[Asīrija]]s [[paplašināšanās]]. Drīz vien viena no galvenajām un bagātākajām feniķiešu pilsētām Tīra nonāca Asīrijas rokās. == Noriets == Asīrija bija viena no pirmajām senajām tautām, kas augstā līmenī bija apguvusi [[Dzelzs laikmets|dzelzs tehnoloģiju]]. Tehnoloģiski feniķiešus no asīriešiem atšķīra divas būtiskas īpatnības. Pirmkārt, feniķieši turpināja pielietot pārsvarā [[Bronzas laikmets|bronzas tehnoloģiju]] un, iespējams, šeit tos pievīla viņu priekšrocība — viņu pašu izveidotā Vidusjūras tirdzniecības loģistika kur vara un alvas „bizness” nodrošināja labāku peļņu. Otrkārt, asīrieši galveno uzmanību jaunās dzelzs tehnoloģijas izmantošanā galveno uzmanību veltīja ieroču izgatavošanai, kas militārās sadursmēs deva tiem pārsvaru pār daudziem, bieži vien daudzskaitlīgākiem pretiniekiem. Šis ir visai tipisks piemērs, kā turēšanās pie kādreiz efektīvas tehnoloģijas, kas ilgstoši nodrošināja kādas civilizācijas dominanci pār citām, zināmā brīdī kļūst par tās lamatām un nereti arī par bojāejas cēloni. Tā, pēc svarīgāko pilsētu zaudēšanas feniķiešu stāvoklis Tuvajos Austrumos kļuva sarežģīts. Tādēļ liela feniķiešu [[Tirgotājs|tirgotāju]] un [[jūrnieks|jūrasbraucēju]] daļa pakāpeniski pārcēlās uz vienu no savām agrāk nodibinātajām [[Kolonija|kolonijām]] [[Ziemeļāfrika]]s piekrastē — [[Kartāga|Kartāgu]], kā arī kolonijām citās Vidusjūras piekrastes vietās. Kartāga feniķiešu valodā nozīmējusi „Jaunā pilsēta”. Šinī gadījumā feniķiešu izvēle tos paglāba no katastrofas, tā pat izrādījās tik veiksmīga, ka Kartāga drīz vien apsteidza Tīru tirdzniecības apgrozījuma un ietekmes ziņā Vidusjūrā. Kartāga arī ieguva galveno lomu tirdzniecībā Vidusjūras centrālajā un rietumu daļā ar [[Zelts|zeltu]], [[Vergs|vergiem]], [[Ziloņkauls|ziloņkaulu]], alvu, varu, [[Svins|svinu]], [[audums|audumus]] utt. Kartāgas kuģi arvien biežāk un drošāk sāka iziet cauri [[Gibraltārs|Gibraltāram]] Atlantijas okeānā. Ne asīrieši, nedz arī kāda cita valsts nespēja kavēt Kartāgu tās ekonomiskajā ekspansijā, jo tā bija ne vien saglabājusi, bet arī tālāk turpināja attīstīt un pilnveidot savu seno kuģubūves un kuģošanas prasmi. Tā feniķieši sākotnēji bija zaudējuši, kavējoties ar vienas tehnoloģijas izmantošanu (pāreju no bronzas uz dzelzi), bet izrādījās ieguvēji, izmantojot citu tehnoloģiju, nemitīgi attīstot un pilnveidojot to. Pēc [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] veiktās feniķiešu zemju iekarošanas 332. gadā p.m.ē., Vidusjūras austrumu piekrastē, savā vēsturiskajā dzimtenē palikušie feniķieši arvien vairāk zaudēja savu [[Identitāte|identitāti]], līdz mūsu ēras sākumam viņi bija helenizējušies un kā patstāvīga kultūra pilnībā izzuduši. Arī tie feniķieši, kas aizceļoja uz dažādām kolonijām pakāpeniski [[pārtautošana|asimilējās]] vietējos iedzīvotājos. Tikmēr kā viens no lielākajiem antīkās pasaules politiskajiem un militārajiem spēkiem arvien vairāk nostiprinājās Kartāga, tomēr tā šai laikā tiek uzskatīta par atsevišķu civilizāciju. == Feniķiešu vēsturiskais devums == Neskatoties uz savu seno izzušanu, feniķieši atstājuši ievērojamu artavu Eiropas civilizācijas attīstībā. Viens no galvenajiem viņu (arī viņiem radniecīgo kanaāniešu) ieguldījumiem pasaules civilizācijas attīstībā ir [[alfabēts]]. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka arī [[Stikls|stikla]] izgudrošana ir feniķiešu nopelns, lai gan senākie stikla priekšmeti atrasti Ēģiptē. Tie tikuši izgatavoti ap 1500. gadu p.m.ē. Feniķieši bija slaveni antīkajā pasaulē arī ar saviem [[amatniecība]]s izstrādājumiem — [[audums|audumu]], [[Krāsvielas|krāsvielām]], [[metālizstrādājumi]]em un no stikla izgatavotiem priekšmetiem. Ne mazāk svarīgi ir feniķiešu ģeogrāfiskie atklājumi. Nozīmīgākā feniķiešu jūras ekspedīcija, kas tika veikta lielā mērā ar Ēģiptes atbalstu, bija [[Āfrika]]s kontinenta apbraukšana. Šī bija grūta ekspedīcija, kas ilga trīs gadus un beidzās 595. gadā p.m.ē. Feniķiešu kuģi devās ceļā no [[Nīlas delta]]s, izbraukuši cauri [[Sarkanā jūra|Sarkanajai jūrai]] tie zēģelēja gar Āfrikas austrumu piekrasti, līdz nonāca līdz tās galējam dienvidu punktam (Agulhas un [[Labās Cerības rags|Labās cerības ragam]]). Apliekuši tos, viņi gar Āfrikas kontinenta Atlantijas okeāna piekrasti, caur Gibraltāra šaurumu atgriezās Ēģiptē. Tā feniķieši, kuru tehnoloģiskā atpalicība bija viņiem likusi zaudēt savu vēsturisko teritoriju, vēlāk virzīja civilizāciju uz jaunām zemēm un atklājumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20060613062910/http://laa.org/tours/phoenicians.htm Senie feniķieši] * [https://web.archive.org/web/20060613193257/http://home.cfl.rr.com/crossland/AncientCivilizations/Middle_East_Civilizations/Phoenicians/phoenicians.html Feniķieši] {{Seno laiku lielvalstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Feniķija| ]] rg2jeepq5wh51zj6758mw2hfwegwzqs 4536001 4535997 2026-10-14T13:38:55Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Vulkāniii|Vulkāniii]] ([[User talk:Vulkāniii|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4535997 Bezcers paliek bezcers. 4536001 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Phoenicia map-en.svg|thumb|250px|Feniķijas teritorija [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] (zaļā krāsā)]] '''Feniķija''' ir senas teritorijas nosaukums, kas kā šaura zemes strēle apmēram 8—25 km platumā stiepās gar [[Vidusjūra]]s austrumu piekrasti. Lielākā Feniķijas daļa atrodas mūsdienu [[Libāna]]s teritorijā. == Feniķiešu izcelšanās == [[Attēls:Dama de Galera (M.A.N. Madrid) 01.jpg|thumb|200px|Feniķiešu [[alabastrs|alabastra]] figūra, 7. gadsimts p.m.ē. (Spānijas Nacionālais Arheoloģijas muzejs Madridē)]][[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] pētījumi rāda, ka feniķieši savas pirmās apmetnes izveidojuši ap 2500. gadu p.m.ē. Feniķiešu, tāpat kā [[Babilonija]]s kultūras attīstībā, vērojama stipra [[Šumera|šumeru]] un [[Akadas valsts|akadiešu]] [[civilizācija]]s ietekme, lai gan sākotnējā pašu feniķiešu izcelsme tiek saistīta ar [[kanaānieši]]em. Sākot ar 1800. gadu p.m.ē. feniķiešu zemes, tāpat kā [[Kanaāna|Kanaānu]], iekaroja [[Ēģipte]] un tā tās paturēja savā kontrolē apmēram 400 gadu, tādējādi no savas puses būtiski iespaidojot feniķiešu kultūras veidošanos.<ref>[http://vesture.eu/index.php/Feniķija ''EU'' Vēsture, Feniķija]</ref> == Feniķiešu civilizācijas uzplaukums == Feniķieši ieguvuši slavu kā labākie antīkās pasaules tirgotāji un jūras braucēji. Viņi konstruktīvi pārveidoja līdz tam Vidusjūrā dominējošos [[Kuģis|kuģus]] — [[galleja]]s, pilnveidojot un padarot efektīvāku to [[Takelāža|takelāžu]] un [[bura]]s. Tā bija būtisks [[jaunievedums]] jeb jaunievedumu kopums, jo pateicoties tai viņi ieguva iespēju atteikties no [[Airis|airiem]] un airētājiem, kā līdz tam galvenā kuģu dzinējspēka. Līdz ar to tika panākts ievērojams kuģu [[Tilpums|tilpuma]] un [[kravnesība]]s pieaugums. Šādi feniķiešu buru kuģi vagoja Vidusjūru līdz pat [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]]. Daudzās Vidusjūras piekrastes pilsētās bija izveidotas pastāvīgas feniķiešu [[tirdzniecība]]s [[faktorija]]s. Feniķiešu gallejas kļuva arī par galveno Vidusjūras tā laikmeta [[loģistika]]s elementu, kas būtiski paātrināja visa šī reģiona [[ekonomikas integrācija|ekonomisko integrāciju]] un [[Kultūra|kultūru]] mijiedarbību. Feniķiešu „zelta laiki” sakrita ar citu valstu un tautu dažādām nelaimēm. Pēc [[Egejas civilizācija]]s ([[Mikēnas|Mikēnu]]), [[Heti|hetu]] norieta, Ēģiptes novājināšanās, sākās feniķiešu „pļaujas laiks”. Viņi pakāpeniski sāka atjaunot laupītāju postījumu dēļ panīkušo tirdzniecību Vidusjūras austrumu daļā. Būdami teicami jūras braucēji, viņi spēja organizēt tobrīd riskantos jūras pārvadājumus. Sākumā viņi atjaunoja vairāk vai mazāk regulāru tirdzniecību starp [[Kipra|Kipru]] un Egeju, bet vēlāk arī ar Ēģipti. Neskatoties uz to, ka arī feniķiešus nepārtraukti tiranizēja „[[Jūras ļaudis|jūras ļaužu]]” sirojumi pa Vidusjūru un tās piekrastes valstīm, viņiem soli pa soliem [[Levante|Levantē]] izdevās izveidot labi nocietinātas tirdzniecības pilsētas — [[Bibla|Biblu]], [[Saida (pilsēta)|Sidonu]], [[Sūra (pilsēta)|Tīru]] un citas. Tas ļāva nodrošināt pat tik tālus jūras pārvadājumus kā [[Varš|vara]] un [[alva]]s piegādes no attālajām [[Spānija]]s raktuvēm. Līdz ar to tika nodrošināta progresīva [[Darbarīks|darbarīku]] un [[Ierocis|ieroču]] uzlabošana, tādējādi kāpinot [[Darba ražīgums|darba ražīgumu]] visās saimnieciskajās jomās. Šis ir viens no piemēriem, kā [[revolucionāra inovācija|revolucionāras inovācijas]] kādā jomā, šinī gadījumā [[Kuģošana|kuģošanā]], rada garu citu izgudrojumu [[Ķēdes reakcija|ķēdes reakciju]], kura radikāli pārveido visu civilizāciju, tās dzīves apstākļus un kultūru kopumā. Feniķiešu organizētā tirdzniecība plauka, ļaujot viņiem gūt milzīgu tirdzniecības un starpniecības [[Peļņa|peļņu]] līdz ap 680.-670. gadu p.m.ē., kad Vidusjūras austrumu piekrastē arvien vairāk pastiprinājās [[Asīrija]]s [[paplašināšanās]]. Drīz vien viena no galvenajām un bagātākajām feniķiešu pilsētām Tīra nonāca Asīrijas rokās. == Noriets == Asīrija bija viena no pirmajām senajām tautām, kas augstā līmenī bija apguvusi [[Dzelzs laikmets|dzelzs tehnoloģiju]]. Tehnoloģiski feniķiešus no asīriešiem atšķīra divas būtiskas īpatnības. Pirmkārt, feniķieši turpināja pielietot pārsvarā [[Bronzas laikmets|bronzas tehnoloģiju]] un, iespējams, šeit tos pievīla viņu priekšrocība — viņu pašu izveidotā Vidusjūras tirdzniecības loģistika kur vara un alvas „bizness” nodrošināja labāku peļņu. Otrkārt, asīrieši galveno uzmanību jaunās dzelzs tehnoloģijas izmantošanā galveno uzmanību veltīja ieroču izgatavošanai, kas militārās sadursmēs deva tiem pārsvaru pār daudziem, bieži vien daudzskaitlīgākiem pretiniekiem. Šis ir visai tipisks piemērs, kā turēšanās pie kādreiz efektīvas tehnoloģijas, kas ilgstoši nodrošināja kādas civilizācijas dominanci pār citām, zināmā brīdī kļūst par tās lamatām un nereti arī par bojāejas cēloni. Tā, pēc svarīgāko pilsētu zaudēšanas feniķiešu stāvoklis Tuvajos Austrumos kļuva bezcerīgs. Tādēļ liela feniķiešu [[Tirgotājs|tirgotāju]] un [[jūrnieks|jūrasbraucēju]] daļa pakāpeniski pārcēlās uz vienu no savām agrāk nodibinātajām [[Kolonija|kolonijām]] [[Ziemeļāfrika]]s piekrastē — [[Kartāga|Kartāgu]], kā arī kolonijām citās Vidusjūras piekrastes vietās. Kartāga feniķiešu valodā nozīmējusi „Jaunā pilsēta”. Šinī gadījumā feniķiešu izvēle tos paglāba no katastrofas, tā pat izrādījās tik veiksmīga, ka Kartāga drīz vien apsteidza Tīru tirdzniecības apgrozījuma un ietekmes ziņā Vidusjūrā. Kartāga arī ieguva galveno lomu tirdzniecībā Vidusjūras centrālajā un rietumu daļā ar [[Zelts|zeltu]], [[Vergs|vergiem]], [[Ziloņkauls|ziloņkaulu]], alvu, varu, [[Svins|svinu]], [[audums|audumus]] utt. Kartāgas kuģi arvien biežāk un drošāk sāka iziet cauri [[Gibraltārs|Gibraltāram]] Atlantijas okeānā. Ne asīrieši, nedz arī kāda cita valsts nespēja kavēt Kartāgu tās ekonomiskajā ekspansijā, jo tā bija ne vien saglabājusi, bet arī tālāk turpināja attīstīt un pilnveidot savu seno kuģubūves un kuģošanas prasmi. Tā feniķieši sākotnēji bija zaudējuši, kavējoties ar vienas tehnoloģijas izmantošanu (pāreju no bronzas uz dzelzi), bet izrādījās ieguvēji, veiksmīgi izmantojot citu tehnoloģiju, nemitīgi attīstot un pilnveidojot to. Pēc [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] veiktās feniķiešu zemju iekarošanas 332. gadā p.m.ē., Vidusjūras austrumu piekrastē, savā vēsturiskajā dzimtenē palikušie feniķieši arvien vairāk zaudēja savu [[Identitāte|identitāti]], līdz mūsu ēras sākumam viņi bija helenizējušies un kā patstāvīga kultūra pilnībā izzuduši. Arī tie feniķieši, kas aizceļoja uz dažādām kolonijām pakāpeniski [[pārtautošana|asimilējās]] vietējos iedzīvotājos. Tikmēr kā viens no lielākajiem antīkās pasaules politiskajiem un militārajiem spēkiem arvien vairāk nostiprinājās Kartāga, tomēr tā šai laikā tiek uzskatīta par atsevišķu civilizāciju. == Feniķiešu vēsturiskais devums == Neskatoties uz savu seno izzušanu, feniķieši atstājuši ievērojamu artavu Eiropas civilizācijas attīstībā. Viens no galvenajiem viņu (arī viņiem radniecīgo kanaāniešu) ieguldījumiem pasaules civilizācijas attīstībā ir [[alfabēts]]. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka arī [[Stikls|stikla]] izgudrošana ir feniķiešu nopelns, lai gan senākie stikla priekšmeti atrasti Ēģiptē. Tie tikuši izgatavoti ap 1500. gadu p.m.ē. Feniķieši bija slaveni antīkajā pasaulē arī ar saviem [[amatniecība]]s izstrādājumiem — [[audums|audumu]], [[Krāsvielas|krāsvielām]], [[metālizstrādājumi]]em un no stikla izgatavotiem priekšmetiem. Ne mazāk svarīgi ir feniķiešu ģeogrāfiskie atklājumi. Nozīmīgākā feniķiešu jūras ekspedīcija, kas tika veikta lielā mērā ar Ēģiptes atbalstu, bija [[Āfrika]]s kontinenta apbraukšana. Šī bija grūta ekspedīcija, kas ilga trīs gadus un beidzās 595. gadā p.m.ē. Feniķiešu kuģi devās ceļā no [[Nīlas delta]]s, izbraukuši cauri [[Sarkanā jūra|Sarkanajai jūrai]] tie zēģelēja gar Āfrikas austrumu piekrasti, līdz nonāca līdz tās galējam dienvidu punktam (Agulhas un [[Labās Cerības rags|Labās cerības ragam]]). Apliekuši tos, viņi gar Āfrikas kontinenta Atlantijas okeāna piekrasti, caur Gibraltāra šaurumu atgriezās Ēģiptē. Tā feniķieši, kuru tehnoloģiskā atpalicība bija viņiem likusi zaudēt savu vēsturisko teritoriju, vēlāk virzīja civilizāciju uz jaunām zemēm un atklājumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20060613062910/http://laa.org/tours/phoenicians.htm Senie feniķieši] * [https://web.archive.org/web/20060613193257/http://home.cfl.rr.com/crossland/AncientCivilizations/Middle_East_Civilizations/Phoenicians/phoenicians.html Feniķieši] {{Seno laiku lielvalstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Feniķija| ]] go4g6k5zsk43sss2vyk8tv0p4ncc2x9 0 15175 4535977 4494147 2026-10-14T13:02:09Z Meistars Joda 781 4535977 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Krivijriha |official_name = ''Кривий Ріг'' |native_name = |settlement_type = pilsēta |image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | image_style = border:1; | perrow = 1/2/2/1 | image1 = Kryvyi Rih Old Town (cropped).jpg{{!}}Historical centre | image2 = Будівля вокзалу Кривий Ріг-Головний (cropped).jpg{{!}}Kryvyi Rih main station | image3 = Машина непрерывного литья заготовок.jpg | image4 = Головпоштамт Кривого Рогу.JPG{{!}}Main post office | image5 = Lodochnaya_stancia.jpg{{!}}Boat station on the Saksahan | image6 = Вид на р. Інгулець зі Скель МОПРу.jpg{{!}}Landscape of the Inhulets from Eagle's Nest }} |imagesize = |image_caption = |image_flag = Banner of Kryvyi Rih.svg |image_shield = Coat of Arms of Kryvyy Rih.png | pushpin_map = Ukraina | pushpin_label_position = top | pushpin_map_caption = Krivijriha Ukrainas kartē | pushpin_image = Dnipropetrovsk Oblast in Ukraine (de jure).svg | pushpin_map1 = Dņipropetrovskas apgabals | pushpin_label_position1 = top | pushpin_map_caption1 = Krivijriha Dņipropetrovskas apgabala kartē |latd=47|latm=54|lats=37 |latNS=N |longd=33|longm=23|longs=30 |longEW=E |coordinates_display = inline,title |coordinates_region = UA |subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_name = {{UKR}} |subdivision_type1 = [[Ukrainas apgabali|Apgabals]] |subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Dnipropetrovsk Oblast.png|border|20px]] [[Dņipropetrovskas apgabals]] |subdivision_type2 = |subdivision_name2 = |established_title = Dibināta |established_date = 1775 |established_title1 = Pilsēta |established_date1 = 1919 |leader_title = |leader_name = |area_magnitude = |area_total_km2 = 410 |area_land_km2 = |area_water_km2 = |population_as_of = 2013 |population_note = |population_total = 653906 |population_footnotes = |population_metro = |population_density_km2 = auto |elevation_m = 84 |postal_code_type = [[Pasta indekss]] |postal_code = 50000—50479 |area_code = +380 56(4) |website = {{URL|http://www.kryvyirih.dp.ua/}} |footnotes = }} '''Krivijriha'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/lemumi/LVEK_lemumi_2018.pdf#page=3 |title= 2018. gada 14. novembrī (sēdes protokola Nr. 7) |publisher= [[Valsts valodas centrs]] |access-date= 2019. gada 23. jūlijā |quote= Pēc Ukrainas Ārlietu ministrijas un Ukrainas vēstniecības Latvijā ierosinājuma pārskatot iepriekš pieņemto lēmumu par lielāko Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā, eksperti atbalstīja šādu Ukrainas pilsētu nosaukumu atveides maiņu: '''Zaporižja''' (iepriekš Zaporožje), '''Krivijriha''' (iepriekš Krivojroga), '''Čerņihiva''' (iepriekš Čerņigova), '''Ternopiļa''' (iepriekš Ternopole). |archive-date= 2019. gada 22. Jūlijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190722212420/https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/lemumi/LVEK_lemumi_2018.pdf#page=3 }}</ref> ({{val|uk|Кривий Ріг}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s dienvidos, [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabalā]]. Izvietojusies apgabala rietumos, [[Krivijrihas rajons|Krivijrihas rajona]] centrs. Pilsēta administratīvi iedalās septiņos rajonos, pilsētas padomei pakļautas piecas lauku apdzīvotās vietas. Liels ekonomikas centrs. Lielākais rūpniecības uzņēmums&nbsp;— viena no lielākajām [[melnā metalurģija|melnās metalurģijas]] rūpnīcām [[Eiropa|Eiropā]], kas kopš 2005. gada pieder kompānijai ''[[Mittal Steel]]''. Apkārtnē [[dzelzs]] un [[urāns (elements)|urāna]] rūdu ieguve. Pilsēta stiepjas vairāk nekā 130 kilometru garumā [[dzelzsrūda]]s atradņu joslā. == Vēsture == Pilsētiņu 17. gadsimtā dibinājuši [[Zaporižja]]s [[kazaki]]. Strauja pilsētas attīstība sākās no 1881. gada, kad apkārtnē sāka iegūt dzelzs rūdu. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā bija viens no [[Nestors Mahno|Nestora Mahno]] atbalsta punktiem. Pilsētas tiesības no 1919. gada. 2025. gada 4. aprīlī Krievijas [[ballistiskā raķete]] trāpīja bērnu rotaļu laukumā, nogalinot deviņus bērnus. Vēl 72 cilvēki tika ievainoti, tostarp 12 bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/okupantu-trieciena-krivijriha-rakete-trapija-bernu-rotalu-laukums-nogalinot-devinus-bernus/|title=Okupantu triecienā Krivijrihā raķete trāpīja bērnu rotaļu laukumā, nogalinot deviņus bērnus|website=tv3.lv|access-date=2025-04-06|date=2025-04-05|language=lv|archive-date=2025-04-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20250406021956/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/okupantu-trieciena-krivijriha-rakete-trapija-bernu-rotalu-laukums-nogalinot-devinus-bernus/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{Dņipropetrovskas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas pilsētas]] 5jefsfcx0skhezk0gpbfq9lzdcv66bg 10 15425 4536177 4535739 2026-10-14T20:01:25Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4536177 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? q6y9wk00q6k9pegwdiwamyrtmws1nlt 4536224 4536177 2026-10-15T02:10:24Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4536224 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? nbuhf1g4yhes2nw3j3tebjm5q8ycffo 4536262 4536224 2026-10-15T05:24:53Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4536262 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme" ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns [[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]] vulkāns? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? d5rgqz45baram19jzdw26mubu1jv1ri 0 16110 4536005 4498424 2026-10-14T13:55:42Z Vulkāniii 151874 4536005 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Japāna | Badge = Japan national football team crest.svg | FIFA Trigramme = JPN | Nickname = サムライ・ブルー<br />(Zilie samuraji), Rising Sun, Blues | Association = Japānas Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|Japāna}} [[Hadžime Morijasu]] | Captain = [[Ko Itakura]] | Most caps = [[Jasuhito Endo]] (152) | Top scorer = [[Kunišige Kamamoto]] (75) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _jap26h | pattern_b1 = _jap26hA | pattern_ra1 = _jap26h | pattern_sh1 = _jap26h | pattern_so1 = _jap26hl | leftarm1 = 001040 | body1 = 001040 | rightarm1 = 001040 | shorts1 = 001040 | socks1 = 001040 | pattern_la2 = _jap26a | pattern_b2 = _jap26aA | pattern_ra2 = _jap26a | pattern_sh2 = _jap26a | pattern_so2 = _jap26al | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | FIFA Rank = {{Nft rank|18.|steady|1|date=2026. gada 11. jūnijs}} <!-- up / down / steady --> | FIFA max = 9. | FIFA max date = 1998. gada februāris — marts | FIFA min = 66. | FIFA min date = 1992. gada decembris | First game = {{fb|JPN}} 0:5 [[Ķīnas futbola izlase|Ķīna]] [[Attēls:Flag of the Republic of China (1912-1928).svg|20px]] <br />([[Tokija]], [[Japāna]]; {{dat|1917|5|9|N|bez}}) | Largest win = {{fb|JPN}} 15:0 {{fb-rt|PHI|1936}} <br />([[Tokija]], [[Japāna]]; {{dat|1967|9|27|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|JPN}} 2:15 {{fb-rt|PHI|1912}} <br />([[Tokija]], [[Japāna]]; {{dat|1917|5|10|N|bez}}) | World cup apps = 8 | World cup first = 1998 | World cup best = Astotdaļfināls:<br />[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]], [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | Regional name = [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = 1988 | Regional cup best = '''Čempioni:'''<br />1992, 2000, 2004, 2011 | Confederations cup apps = 5 | Confederations cup first = 1995 | Confederations cup best = 2. vieta: [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]] }} '''Japānas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Japāna|Japānas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Japānas futbola izlasi pārvalda Japānas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1917. gadā cīnoties pret [[Ķīnas futbola izlase|Ķīnas izlasi]]. Japānas izlase tikai kopš 1990. gadiem ir starp spēcīgākajām [[Āzija]]s izlasēm, [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]] tā debitēja [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]]. Lielāko sasniegumu Pasaules čempionātos japāņi sasniedza [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]] [[Japāna|Japānā]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] notikušajā Pasaules kausā, iekļūstot astotdaļfinālā. Šo panākumu atkārtoja arī [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]]. [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] japāņi ir piedalījušies 11 reizes un ir uzvarējuši četrreiz. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Nepiedalījās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Izstājās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Diskvalificēti'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nekvalificējās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nepiedalījās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nepiedalījās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Astotdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/29062026-brazilija_kompensacijas_laika_salauz_siks|title=Brazīlija kompensācijas laikā salauž sīksto Japānu un soļo tālāk|date=2026. gada 30. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Āzijas kausā == * 1956—1964 — ''Nepiedalījās'' * 1968 — ''Nekvalificējās'' * 1972 — ''Nepiedalījās'' * 1976 — ''Nekvalificējās'' * 1980 — ''Nepiedalījās'' * 1984 — ''Nepiedalījās'' * 1988 — Grupu turnīrs * 1992 — '''Čempioni''' * 1996 — Ceturtdaļfināls * 2000 — '''Čempioni''' * 2004 — '''Čempioni''' * 2007 — 4. vieta * 2011 — '''Čempioni''' * 2015 — Ceturtdaļfināls * 2019 — 2. vieta * [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] — Ceturtdaļfināls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/03022024-irani_atspelejas_un_kompensacijas_laika_i|title=Irāņi atspēlējas un kompensācijas laika izskaņā satriec Japānas futbolistus|website=Sportacentrs.com|date=2024-02-03|access-date=2026-10-14}}</ref> == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Japāna}} == Skatīt arī == * [[Japānas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Japānas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Japānas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] [[Kategorija:Japānas futbola izlase| ]] k4i2wkantk66fu57qk740p8n6uxb5ks 0 17517 4535953 4328654 2026-10-14T12:23:42Z Vulkāniii 151874 4535953 wikitext text/x-wiki {{Elektrostacijas infokaste | name = Rīgas TEC-1 | name_official = Rīgas pirmā termoelektrocentrāle | image = [[Attēls:RTEC-1_new.jpg|220px|Rīgas TEC-1 jaunā ražotne]] | image_caption = Rīgas TEC-1 | country = [[Latvija]] | location = [[Rīga]] | coordinates = {{coord|56|59|25.49|N|24|10|53.46|E|display=inline,title}} | status = darbojas | construction_began = 1955 | commissioned = | decommissioned = | cost = | owner = [[Latvenergo]] | operator = | employees = <!------------------------- THERMAL POWER STATIONS --> | th_fuel_primary = [[dabasgāze]] | th_fuel_secondary = [[dīzeļdegviela]] | th_fuel_tertiary = | th_technology = <!------------------------- GENERAL --> | ps_site_area = | ps_site_elevation = | ps_chimneys = 4 | ps_cooling_towers = | ps_cooling_source = | ps_feed-in_tariff = | ps_revenue = | ps_combined_cycle = | ps_cogeneration = | ps_iwpp = | ps_iwpp_technology = | ps_iwpp_water_output = | ps_iwpp_water_tariff = | ps_thermal_capacity = <!------------------------- PRODUCTION --> | ps_units_operational = 155 MW | ps_units_manu_model = | ps_units_planned = | ps_units_cancelled = | ps_units_uc = | ps_units_decommissioned = | ps_electrical_capacity = | ps_electrical_cap_fac = | ps_annual_generation = | ps_storage_capacity = | website = https://latvenergo.lv/lv/par-mums/razosana }} '''Rīgas pirmā termoelektrocentrāle''' ('''TEC-1''') ir AS “[[Latvenergo]]” piederoša [[termoelektrostacija]], kas atrodas [[Rīga]]s ziemeļaustrumu daļā, [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]]. Rekonstruētā elektrostacija kā galveno kurināmo izmanto [[dabasgāze|dabasgāzi]], savukārt kā rezerves kurināmais ir paredzēta dīzeļdegviela. Ikgadējais elektrostacijas dabasgāzes patēriņš veido aptuveni 230 miljonus kubikmetru, savukārt dīzeļdegvielas krājumi elektrostacijā veido aptuveni 6000 tonnu, kas ir pietiekams apjoms, lai nodrošinātu elektrostacijas darbību uz 10 dienām. Rekonstrukcijas rezultātā Rīgas TEC-1 elektroenerģijas ražošanas lietderības koeficients ir pieaudzis no 30% līdz 46%, savukārt siltuma ražošanas lietderības koeficients ir pieaudzis līdz 88-89%. Rīgas TEC-1 saražoto elektroenerģiju nodod Latvijas elektropārvades sistēmas 110 un 330 kilovoltu tīklos, savukārt saražoto siltumu realizē Rīgas siltumapgādes uzņēmuma "[[Rīgas Siltums]]" tīklā. == Vēsture == Rīgas termoelektrocentrāle tika uzcelta laikā no 1954. līdz 1958. gadam. Līdz [[Pļaviņu HES|Pļaviņu hidroelektrostacijas]] uzbūvēšanai tā bija lielākā Latvijas elektrostacija un tās elektriskā jauda sasniedza 129,5 MW, bet siltuma ražošanas jauda - 616 MW. Elektrostacija bija aprīkota ar četrām tvaika turbīnām, sešiem enerģētiskajiem tvaika katliem un diviem ūdenssildāmajiem katliem. Sākotnēji elektrostacijas iekārtas bija paredzētas kurināšanai ar [[kūdra|frēzkūdru]], bet vēlāk tās tika pielāgotas dabasgāzes un mazuta kurināšanai. 1990. gadu nogalē saistībā ar elektrostacijas iekārtu slikto tehnisko stāvokli elektrostacijas ekspluatācija tika veikta tikai apkures sezonas laikā. Kopš 1999. gada kā kurināmais ražotnē tika izmantota tikai dabasgāze un frēzkūdra. Kūdras izmantošana ražotnē 2002. gadā tika pārtraukta ekonomisku apsvērumu dēļ, līdz ar to apturot kūdras noliktavas un trīs kūdras pelnu lauku (nosēdumu dīķu, kas atrodas [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krastā pie [[Šmerļupīte]]s ietekas) ekspluatāciju.<ref>[https://latvenergo.lv/storage/app/media/uploaded-files/TEC-1_A_kategorijas_atlauja_2019.pdf ATĻAUJA A KATEGORIJAS PIESĀRŅOJOŠAI DARBĪBAI Nr. RI10IA0006 (AS „Latvenergo” TEC-1) - Valsts vides dienests | Latvenergo]</ref> 2001. gadā tika uzsākts Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas projekts, esošās iekārtas aizvietojot ar modernām, mūsdienu tehnoloģijām atbilstošām gāzes-tvaika cikla koģenerācijas iekārtām, kas ļāvis paaugstināt kurināmā izmantošanas lietderības koeficientu. Izmaksu dēļ tika pieņemts lēmums neatjaunot esošās iekārtas un ēkas, bet tā vietā uzbūvēt pilnīgi jaunu ēku ar jaunām iekārtām. Pēc rekonstrukcijas, kas pabeigta 2005. gada novembrī, Rīgas TEC-1 ražotnes pašreizējā uzstādītā elektriskā jauda ir 144 MW, siltuma jauda ir 490 MW. Rekonstruētā elektrostacija ir aprīkota ar divām gāzes turbīnām un vienu tvaika turbīnu, kā arī 3 ūdens sildāmajiem katliem. Rīgas TEC-1 darbojas koģenerācijas režīmā, vienlaikus ražojot gan siltumenerģiju, gan elektroenerģiju. Elektrostacijas aprīkojums neparedz tās izmantot elektroenerģijas ražošanai kondensācijas režīmā (bez siltumenerģijas izstrādes).<ref>[http://www.latvenergo.lv/lat/Jaunumi/preses_relizes/820-as-latvenergo-svinigi-atklaja-rigas-tec-1 AS “Latvenergo” svinīgi atklāja Rīgas TEC-1]{{Novecojusi saite}}</ref> 2004. gadā Rīgas TEC-1 saražoja 0,225 TWh elektroenerģijas un 0,719 TWh siltumenerģijas, 2006. gadā Rīgas TEC-1 plānotie ražošanas apjomi bija 1,085 TWh elektroenerģijas un 1,021 TWh siltumenerģijas. <gallery> Attēls:RTEC-1_old.jpg|Rīgas TEC-1 vecā ražotne Attēls:RTEC-1_all.jpg|Rīgas TEC-1 kopskats </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.citariga.lv/lat/ciekurkalns/rupnieciba/rigas-tec-1/ TEC - 1 portālā Cita Rīga] [[Kategorija:Inženiertehniskās būves Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas termoelektrostacijas]] [[Kategorija:Latvenergo]] [[Kategorija:Kūdras rūpniecība Latvijā]] 9gphl5h09b1zlntn4f4awrqjxmoafos 0 18637 4536295 4274353 2026-10-15T08:36:15Z ~2026-55489-47 151931 /* */ Goija nevis Goja 4536295 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Mākslinieka infokaste | name = Fransisko Goja | image = Goya selfportrait.jpg | imagesize = 200px | caption = Gojas pašportrets | birthname = Fransisko Hosē de Goja i Lusientess | birthdate = {{dat|1746|3|30}} | location = [[Fuendetodosa]], [[Aragona]], [[Spānija]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1828|4|16|1746|3|30}} | deathplace = [[Bordo]], [[Francija]] | nationality = [[spāņi|spānis]] | signature = Firma de Francisco de Goya.svg | field = [[gleznošana]], [[zīmēšana]], [[tēlniecība]] | training = Hosē Lusans | movement = [[romantisms]] | famous works = | patrons = | awards = }} '''Fransisko Hosē de Goija i Lusientess''' (''Francisco José de Goya y Lucientes'', dzimis 1746. gada 30. martā, miris 1828. gada 16. aprīlī) bija [[spāņi|spāņu]] gleznotājs un grafiķis. Goija bija portretists un Spānijas galma gleznotājs. Daudzi Goijas darbi atrodas [[Prado muzejs|Prado muzejā]] [[Madride|Madridē]]. == Biogrāfija == [[Attēls:Goya - Caprichos (43).jpg|thumb|250px|left|Grafika "Saprāta miegs rada briesmoņus" (sērija "Kaprīzes")]] Goija dzimis Fuendetodosā, Aragonā, 1746. gadā. Arī bērnību viņš pavadīja Fuendetodosā; viņa tēvs tur bija apzeltītājs. Apmēram 1749. gadā ģimene iegādājās māju [[Saragosa|Saragosā]] un vēl pēc dažiem gadiem pārvācās uz turieni. 14 gadu vecumā Goija kļuva par gleznotāja Hosē Luhana mācekli. Vēlāk viņš pārcēlās uz Madridi, kur studēja kopā ar [[Antons Rafaels Mengss|Antonu Rafaelu Mengsu]], gleznotāju, kas bija iecienīts karaliskajās aprindās. 1763. un 1766. gadā Goija iesniedza pieteikumus Spānijas Karaliskajā akadēmijā, taču netika uzņemts. Goija devās uz [[Roma|Romu]], kur 1771. gadā ieguva otro vietu glezniecības sacensībās, ko organizēja [[Parma|Parmas pilsēta]]. Saragosā Goija atgriezās 1771. gadā un apgleznoja daļu Pīlāra bazilikas kupola, kā arī radīja [[freska]]s ''Aula Dei'' klostera oratorijai un Sobradiela pilij. Viņš mācījās pie Fransisko Bajeu i Subiasa, un tieši šajā laikā viņa gleznās parādījās smalkās tonalitātes, ar kurām Goija kļuva slavens. 1774. gadā Goija apprecēja Bajeu māsu Hosefu. Pateicoties laulībai, viņš dabūja darbu Karaliskajā gobelēnu manufaktūrā, kur piecu gadu laikā radīja apmēram 42 rakstus. Viņš uzgleznoja arī gleznu Sanfrancisko Elgrandes baznīcas altārim un kļuva par Sanfernando Akadēmijas locekli. 1783. gadā Floridablankas grāfs, karaļa [[Karloss III|Karlosa III]] favorīts, nolīga Goiju uzgleznot viņa portretu. Goija sadraudzējās arī ar kroņprinci Luisu un apmetās viņa mājā. Par viņa patroniem kļuva arī Osunas hercogs un hercogiene, karalis un citas nozīmīgas personas. Pēc Karlosa III nāves 1788. gadā tronī kāpa [[Karloss IV]], un tieši šajā laikā Goja bija vispopulārākais karaļa galmā. [[Attēls:Goya Maja naga2.jpg|thumb|250px|right|"Kailā maha"]] [[Attēls:Goya Maja ubrana2.jpg|thumb|250px|right|"Apģērbtā maha"]] 1792. gadā Goija pēc slimības kļuva kurls, un tas viņu darīja nesabiedrisku. Viņš atkopās piecus gadus, lasīdams par [[Franču revolūcija|Lielo franču revolūciju]] un tās filozofiju. Šajā laikā tapa drūmu vīziju sērija ar nosaukumu "[[Kaprīzes]]" (''Los Caprichos'', 1799). 1799. gadā Goija kļuva par Spānijas galma gleznotāju ar 50 000 [[reāls|reālu]] algu un 500 [[dukāts|dukātiem]] karietei. Viņš strādāja pie Sanantonio de la Floridas Ermitāžas, gleznoja karalisko ģimeni un aristokrātijas pārstāvjus. Pēc [[Spānijas neatkarības karš|Spānijas neatkarības kara]] (1808-1814), nomainoties varai, Goijas nozīme galmā saglabājās. 1812. gadā Goja radīja tādas gleznas kā "Mameluku uzbrukums" un "1808. gada trešais maijs", kā arī gatavoja grafiku sēriju "[[Kara šausmas]]". Spānijā atgriežoties karalim [[Fernando VII]], viņa attiecības ar Goiju nebija draudzīgas. 1814. gadā Goija dzīvoja ar savu māsīcu Mariju del Rosario Veisu un viņas meitu Leokādiju. Viņš turpināja strādāt pie portretiem, Sv. Hustas un Sv. Rufinas attēliem, [[litogrāfija|litogrāfijām]], vēršu cīņu attēliem utt. Vēloties sevi izolēt, viņš iegādājās sev māju netālu no [[Mansanaresa]]s un to nosauca par "Kurlā namu". Tur viņš radīja savus "Melnos gleznojumus". 1824. gadā Goija devās uz [[Bordo]] un [[Parīze|Parīzi]]. Viņš apmetās Bordo. 1826. gadā viņš pēc slimības atgriezās Spānijā, kur tika silti uzņemts, tomēr vēlāk atgriezās Bordo, kur 1828. gadā 82 gadu vecumā nomira. == Darbi == [[Attēls:Goya Alba1.jpg|thumb|220px|"Albas hercogiene" (1795)]] Goija gleznoja portretus (Spānijas karalisko ģimeni, tostarp Karlosu III un Ferdinandu VII) sižetiski jautras gleznas un karikatūras, taču arī kara un nāves ainas. Gleznās vērojama lēna pāreja uz arvien tumšākām noskaņām; mūsdienu ārsti uzskata, ka viņš, iespējams, saindējās ar [[svins|svinu]] krāsu pigmentos un tāpēc arī 1792. gadā kļuva kurls. Mūža beigās Goija gleznoja ārprāta un fantastisku vīziju ainas, ko uzskata par [[ekspresionisms|ekspresionisma]] ietekmes avotu. Divas no Goijas slavenākajām gleznām ir "[[Kailā maha]]" (''La maja desnuda'') un "[[Apģērbtā maha]]" (''La maja vestida''). Abās attēlota viena sieviete vienā un tajā pašā pozā, tikai attiecīgi kaila vai apģērbta. 1799. gadā Goija radīja 80 grafiku sēriju "Kaprīzes". Tajās — pēc viņa paša vārdiem — viņš attēloja "neskaitāmās vājības un untumus, kas atrodami katrā civilizētā sabiedrībā, kā arī ierastos aizspriedumus un krāpšanu, ko biežus dara paradumi, nezināšana vai egoisms". Iegādājies "Kurlā namu", Goija tur radīja daudzas neparastas gleznas un apgleznoja arī sienas. Viens no slavenākajiem šī perioda darbiem ir glezna "[[Saturns aprij savus bērnus]]" (šis darbs ir 14. sērijā "Melnie gleznojumi"). Pēc Gojas nāves sienu gleznojumi tika pārnesti uz audekla. Šī laika gleznojumi ir drūmi un fantastiski — Goja cieta no [[kurlums|kurluma]] un, iespējams, arī kādas [[encefalīts|encefalīta]] formas. XIX gs. sākumā Goja [[akvatinta]]s tehnikā radīja sēriju "Kara šausmas" (''Los desastres de la guerra''), kur attēlotas ainas no Spānijas neatkarības kara. Šie darbi tika publicēti tikai 1863. gadā, 35 gadus pēc mākslinieka nāves. Gojam bija daudz draugu spāņu aristokrātijas aprindās. Viņš gleznojis Pedro de Alkantara Tellesu-Hironu, devīto Osunas hercogu, un viņa sievu Mariju Hosefu de la Soledadu, devīto Osunas hercogieni, savu slaveno patronesi Mariju del Pilaru Teresu Kajetanu de Silvu i Alvaresu de Toledo, trīspadsmito [[Albas hercogiene|Albas hercogieni]] un viņas vīru Hosē Alvaresu de Toledo i Gonsaga, trīspadsmito Albas hercogu. {{commonscat|Francisco de Goya y Lucientes|Fransisko Goja}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Goja, Fransisko}} [[Kategorija:1746. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1828. gadā mirušie]] [[Kategorija:Aragonā dzimušie]] [[Kategorija:Romantisma gleznotāji]] [[Kategorija:Spānijas gleznotāji]] [[Kategorija:Spānijas mākslinieki]] [[Kategorija:Grafiķi]] ewmj8gzn6u6cvwu872ia3bnvi0lgpnz 4536296 4536295 2026-10-15T08:37:06Z ~2026-55489-47 151931 Goija nevis Goja 4536296 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Mākslinieka infokaste | name = Fransisko Gojia | image = Goya selfportrait.jpg | imagesize = 200px | caption = Goijas pašportrets | birthname = Fransisko Hosē de Goija i Lusientess | birthdate = {{dat|1746|3|30}} | location = [[Fuendetodosa]], [[Aragona]], [[Spānija]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1828|4|16|1746|3|30}} | deathplace = [[Bordo]], [[Francija]] | nationality = [[spāņi|spānis]] | signature = Firma de Francisco de Goya.svg | field = [[gleznošana]], [[zīmēšana]], [[tēlniecība]] | training = Hosē Lusans | movement = [[romantisms]] | famous works = | patrons = | awards = }} '''Fransisko Hosē de Goija i Lusientess''' (''Francisco José de Goya y Lucientes'', dzimis 1746. gada 30. martā, miris 1828. gada 16. aprīlī) bija [[spāņi|spāņu]] gleznotājs un grafiķis. Goija bija portretists un Spānijas galma gleznotājs. Daudzi Goijas darbi atrodas [[Prado muzejs|Prado muzejā]] [[Madride|Madridē]]. == Biogrāfija == [[Attēls:Goya - Caprichos (43).jpg|thumb|250px|left|Grafika "Saprāta miegs rada briesmoņus" (sērija "Kaprīzes")]] Goija dzimis Fuendetodosā, Aragonā, 1746. gadā. Arī bērnību viņš pavadīja Fuendetodosā; viņa tēvs tur bija apzeltītājs. Apmēram 1749. gadā ģimene iegādājās māju [[Saragosa|Saragosā]] un vēl pēc dažiem gadiem pārvācās uz turieni. 14 gadu vecumā Goija kļuva par gleznotāja Hosē Luhana mācekli. Vēlāk viņš pārcēlās uz Madridi, kur studēja kopā ar [[Antons Rafaels Mengss|Antonu Rafaelu Mengsu]], gleznotāju, kas bija iecienīts karaliskajās aprindās. 1763. un 1766. gadā Goija iesniedza pieteikumus Spānijas Karaliskajā akadēmijā, taču netika uzņemts. Goija devās uz [[Roma|Romu]], kur 1771. gadā ieguva otro vietu glezniecības sacensībās, ko organizēja [[Parma|Parmas pilsēta]]. Saragosā Goija atgriezās 1771. gadā un apgleznoja daļu Pīlāra bazilikas kupola, kā arī radīja [[freska]]s ''Aula Dei'' klostera oratorijai un Sobradiela pilij. Viņš mācījās pie Fransisko Bajeu i Subiasa, un tieši šajā laikā viņa gleznās parādījās smalkās tonalitātes, ar kurām Goija kļuva slavens. 1774. gadā Goija apprecēja Bajeu māsu Hosefu. Pateicoties laulībai, viņš dabūja darbu Karaliskajā gobelēnu manufaktūrā, kur piecu gadu laikā radīja apmēram 42 rakstus. Viņš uzgleznoja arī gleznu Sanfrancisko Elgrandes baznīcas altārim un kļuva par Sanfernando Akadēmijas locekli. 1783. gadā Floridablankas grāfs, karaļa [[Karloss III|Karlosa III]] favorīts, nolīga Goiju uzgleznot viņa portretu. Goija sadraudzējās arī ar kroņprinci Luisu un apmetās viņa mājā. Par viņa patroniem kļuva arī Osunas hercogs un hercogiene, karalis un citas nozīmīgas personas. Pēc Karlosa III nāves 1788. gadā tronī kāpa [[Karloss IV]], un tieši šajā laikā Goja bija vispopulārākais karaļa galmā. [[Attēls:Goya Maja naga2.jpg|thumb|250px|right|"Kailā maha"]] [[Attēls:Goya Maja ubrana2.jpg|thumb|250px|right|"Apģērbtā maha"]] 1792. gadā Goija pēc slimības kļuva kurls, un tas viņu darīja nesabiedrisku. Viņš atkopās piecus gadus, lasīdams par [[Franču revolūcija|Lielo franču revolūciju]] un tās filozofiju. Šajā laikā tapa drūmu vīziju sērija ar nosaukumu "[[Kaprīzes]]" (''Los Caprichos'', 1799). 1799. gadā Goija kļuva par Spānijas galma gleznotāju ar 50 000 [[reāls|reālu]] algu un 500 [[dukāts|dukātiem]] karietei. Viņš strādāja pie Sanantonio de la Floridas Ermitāžas, gleznoja karalisko ģimeni un aristokrātijas pārstāvjus. Pēc [[Spānijas neatkarības karš|Spānijas neatkarības kara]] (1808-1814), nomainoties varai, Goijas nozīme galmā saglabājās. 1812. gadā Goja radīja tādas gleznas kā "Mameluku uzbrukums" un "1808. gada trešais maijs", kā arī gatavoja grafiku sēriju "[[Kara šausmas]]". Spānijā atgriežoties karalim [[Fernando VII]], viņa attiecības ar Goiju nebija draudzīgas. 1814. gadā Goija dzīvoja ar savu māsīcu Mariju del Rosario Veisu un viņas meitu Leokādiju. Viņš turpināja strādāt pie portretiem, Sv. Hustas un Sv. Rufinas attēliem, [[litogrāfija|litogrāfijām]], vēršu cīņu attēliem utt. Vēloties sevi izolēt, viņš iegādājās sev māju netālu no [[Mansanaresa]]s un to nosauca par "Kurlā namu". Tur viņš radīja savus "Melnos gleznojumus". 1824. gadā Goija devās uz [[Bordo]] un [[Parīze|Parīzi]]. Viņš apmetās Bordo. 1826. gadā viņš pēc slimības atgriezās Spānijā, kur tika silti uzņemts, tomēr vēlāk atgriezās Bordo, kur 1828. gadā 82 gadu vecumā nomira. == Darbi == [[Attēls:Goya Alba1.jpg|thumb|220px|"Albas hercogiene" (1795)]] Goija gleznoja portretus (Spānijas karalisko ģimeni, tostarp Karlosu III un Ferdinandu VII) sižetiski jautras gleznas un karikatūras, taču arī kara un nāves ainas. Gleznās vērojama lēna pāreja uz arvien tumšākām noskaņām; mūsdienu ārsti uzskata, ka viņš, iespējams, saindējās ar [[svins|svinu]] krāsu pigmentos un tāpēc arī 1792. gadā kļuva kurls. Mūža beigās Goija gleznoja ārprāta un fantastisku vīziju ainas, ko uzskata par [[ekspresionisms|ekspresionisma]] ietekmes avotu. Divas no Goijas slavenākajām gleznām ir "[[Kailā maha]]" (''La maja desnuda'') un "[[Apģērbtā maha]]" (''La maja vestida''). Abās attēlota viena sieviete vienā un tajā pašā pozā, tikai attiecīgi kaila vai apģērbta. 1799. gadā Goija radīja 80 grafiku sēriju "Kaprīzes". Tajās — pēc viņa paša vārdiem — viņš attēloja "neskaitāmās vājības un untumus, kas atrodami katrā civilizētā sabiedrībā, kā arī ierastos aizspriedumus un krāpšanu, ko biežus dara paradumi, nezināšana vai egoisms". Iegādājies "Kurlā namu", Goija tur radīja daudzas neparastas gleznas un apgleznoja arī sienas. Viens no slavenākajiem šī perioda darbiem ir glezna "[[Saturns aprij savus bērnus]]" (šis darbs ir 14. sērijā "Melnie gleznojumi"). Pēc Gojas nāves sienu gleznojumi tika pārnesti uz audekla. Šī laika gleznojumi ir drūmi un fantastiski — Goja cieta no [[kurlums|kurluma]] un, iespējams, arī kādas [[encefalīts|encefalīta]] formas. XIX gs. sākumā Goja [[akvatinta]]s tehnikā radīja sēriju "Kara šausmas" (''Los desastres de la guerra''), kur attēlotas ainas no Spānijas neatkarības kara. Šie darbi tika publicēti tikai 1863. gadā, 35 gadus pēc mākslinieka nāves. Gojam bija daudz draugu spāņu aristokrātijas aprindās. Viņš gleznojis Pedro de Alkantara Tellesu-Hironu, devīto Osunas hercogu, un viņa sievu Mariju Hosefu de la Soledadu, devīto Osunas hercogieni, savu slaveno patronesi Mariju del Pilaru Teresu Kajetanu de Silvu i Alvaresu de Toledo, trīspadsmito [[Albas hercogiene|Albas hercogieni]] un viņas vīru Hosē Alvaresu de Toledo i Gonsaga, trīspadsmito Albas hercogu. {{commonscat|Francisco de Goya y Lucientes|Fransisko Goja}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Goja, Fransisko}} [[Kategorija:1746. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1828. gadā mirušie]] [[Kategorija:Aragonā dzimušie]] [[Kategorija:Romantisma gleznotāji]] [[Kategorija:Spānijas gleznotāji]] [[Kategorija:Spānijas mākslinieki]] [[Kategorija:Grafiķi]] mjmd44jogup4tiq3bw6i6b0nwvnwtq0 4536298 4536296 2026-10-15T08:37:59Z ~2026-55489-47 151931 4536298 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Mākslinieka infokaste | name = Fransisko Gojia | image = Goya selfportrait.jpg | imagesize = 200px | caption = Goijas pašportrets | birthname = Fransisko Hosē de Goija i Lusientess | birthdate = {{dat|1746|3|30}} | location = [[Fuendetodosa]], [[Aragona]], [[Spānija]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1828|4|16|1746|3|30}} | deathplace = [[Bordo]], [[Francija]] | nationality = [[spāņi|spānis]] | signature = Firma de Francisco de Goya.svg | field = [[gleznošana]], [[zīmēšana]], [[tēlniecība]] | training = Hosē Lusans | movement = [[romantisms]] | famous works = | patrons = | awards = }} '''Fransisko Hosē de Goija i Lusientess''' (''Francisco José de Goya y Lucientes'', dzimis 1746. gada 30. martā, miris 1828. gada 16. aprīlī) bija [[spāņi|spāņu]] gleznotājs un grafiķis. Goija bija portretists un Spānijas galma gleznotājs. Daudzi Goijas darbi atrodas [[Prado muzejs|Prado muzejā]] [[Madride|Madridē]]. == Biogrāfija == [[Attēls:Goya - Caprichos (43).jpg|thumb|250px|left|Grafika "Saprāta miegs rada briesmoņus" (sērija "Kaprīzes")]] Goija dzimis Fuendetodosā, Aragonā, 1746. gadā. Arī bērnību viņš pavadīja Fuendetodosā; viņa tēvs tur bija apzeltītājs. Apmēram 1749. gadā ģimene iegādājās māju [[Saragosa|Saragosā]] un vēl pēc dažiem gadiem pārvācās uz turieni. 14 gadu vecumā Goija kļuva par gleznotāja Hosē Luhana mācekli. Vēlāk viņš pārcēlās uz Madridi, kur studēja kopā ar [[Antons Rafaels Mengss|Antonu Rafaelu Mengsu]], gleznotāju, kas bija iecienīts karaliskajās aprindās. 1763. un 1766. gadā Goija iesniedza pieteikumus Spānijas Karaliskajā akadēmijā, taču netika uzņemts. Goija devās uz [[Roma|Romu]], kur 1771. gadā ieguva otro vietu glezniecības sacensībās, ko organizēja [[Parma|Parmas pilsēta]]. Saragosā Goija atgriezās 1771. gadā un apgleznoja daļu Pīlāra bazilikas kupola, kā arī radīja [[freska]]s ''Aula Dei'' klostera oratorijai un Sobradiela pilij. Viņš mācījās pie Fransisko Bajeu i Subiasa, un tieši šajā laikā viņa gleznās parādījās smalkās tonalitātes, ar kurām Goija kļuva slavens. 1774. gadā Goija apprecēja Bajeu māsu Hosefu. Pateicoties laulībai, viņš dabūja darbu Karaliskajā gobelēnu manufaktūrā, kur piecu gadu laikā radīja apmēram 42 rakstus. Viņš uzgleznoja arī gleznu Sanfrancisko Elgrandes baznīcas altārim un kļuva par Sanfernando Akadēmijas locekli. 1783. gadā Floridablankas grāfs, karaļa [[Karloss III|Karlosa III]] favorīts, nolīga Goiju uzgleznot viņa portretu. Goija sadraudzējās arī ar kroņprinci Luisu un apmetās viņa mājā. Par viņa patroniem kļuva arī Osunas hercogs un hercogiene, karalis un citas nozīmīgas personas. Pēc Karlosa III nāves 1788. gadā tronī kāpa [[Karloss IV]], un tieši šajā laikā Goja bija vispopulārākais karaļa galmā. [[Attēls:Goya Maja naga2.jpg|thumb|250px|right|"Kailā maha"]] [[Attēls:Goya Maja ubrana2.jpg|thumb|250px|right|"Apģērbtā maha"]] 1792. gadā Goija pēc slimības kļuva kurls, un tas viņu darīja nesabiedrisku. Viņš atkopās piecus gadus, lasīdams par [[Franču revolūcija|Lielo franču revolūciju]] un tās filozofiju. Šajā laikā tapa drūmu vīziju sērija ar nosaukumu "[[Kaprīzes]]" (''Los Caprichos'', 1799). 1799. gadā Goija kļuva par Spānijas galma gleznotāju ar 50 000 [[reāls|reālu]] algu un 500 [[dukāts|dukātiem]] karietei. Viņš strādāja pie Sanantonio de la Floridas Ermitāžas, gleznoja karalisko ģimeni un aristokrātijas pārstāvjus. Pēc [[Spānijas neatkarības karš|Spānijas neatkarības kara]] (1808-1814), nomainoties varai, Goijas nozīme galmā saglabājās. 1812. gadā Goja radīja tādas gleznas kā "Mameluku uzbrukums" un "1808. gada trešais maijs", kā arī gatavoja grafiku sēriju "[[Kara šausmas]]". Spānijā atgriežoties karalim [[Fernando VII]], viņa attiecības ar Goiju nebija draudzīgas. 1814. gadā Goija dzīvoja ar savu māsīcu Mariju del Rosario Veisu un viņas meitu Leokādiju. Viņš turpināja strādāt pie portretiem, Sv. Hustas un Sv. Rufinas attēliem, [[litogrāfija|litogrāfijām]], vēršu cīņu attēliem utt. Vēloties sevi izolēt, viņš iegādājās sev māju netālu no [[Mansanaresa]]s un to nosauca par "Kurlā namu". Tur viņš radīja savus "Melnos gleznojumus". 1824. gadā Goija devās uz [[Bordo]] un [[Parīze|Parīzi]]. Viņš apmetās Bordo. 1826. gadā viņš pēc slimības atgriezās Spānijā, kur tika silti uzņemts, tomēr vēlāk atgriezās Bordo, kur 1828. gadā 82 gadu vecumā nomira. == Darbi == [[Attēls:Goya Alba1.jpg|thumb|220px|"Albas hercogiene" (1795)]] Goija gleznoja portretus (Spānijas karalisko ģimeni, tostarp Karlosu III un Ferdinandu VII) sižetiski jautras gleznas un karikatūras, taču arī kara un nāves ainas. Gleznās vērojama lēna pāreja uz arvien tumšākām noskaņām; mūsdienu ārsti uzskata, ka viņš, iespējams, saindējās ar [[svins|svinu]] krāsu pigmentos un tāpēc arī 1792. gadā kļuva kurls. Mūža beigās Goija gleznoja ārprāta un fantastisku vīziju ainas, ko uzskata par [[ekspresionisms|ekspresionisma]] ietekmes avotu. Divas no Goijas slavenākajām gleznām ir "[[Kailā maha]]" (''La maja desnuda'') un "[[Apģērbtā maha]]" (''La maja vestida''). Abās attēlota viena sieviete vienā un tajā pašā pozā, tikai attiecīgi kaila vai apģērbta. 1799. gadā Goija radīja 80 grafiku sēriju "Kaprīzes". Tajās — pēc viņa paša vārdiem — viņš attēloja "neskaitāmās vājības un untumus, kas atrodami katrā civilizētā sabiedrībā, kā arī ierastos aizspriedumus un krāpšanu, ko biežus dara paradumi, nezināšana vai egoisms". Iegādājies "Kurlā namu", Goija tur radīja daudzas neparastas gleznas un apgleznoja arī sienas. Viens no slavenākajiem šī perioda darbiem ir glezna "[[Saturns aprij savus bērnus]]" (šis darbs ir 14. sērijā "Melnie gleznojumi"). Pēc Gojas nāves sienu gleznojumi tika pārnesti uz audekla. Šī laika gleznojumi ir drūmi un fantastiski — Goja cieta no [[kurlums|kurluma]] un, iespējams, arī kādas [[encefalīts|encefalīta]] formas. XIX gs. sākumā Goja [[akvatinta]]s tehnikā radīja sēriju "Kara šausmas" (''Los desastres de la guerra''), kur attēlotas ainas no Spānijas neatkarības kara. Šie darbi tika publicēti tikai 1863. gadā, 35 gadus pēc mākslinieka nāves. Goijam bija daudz draugu spāņu aristokrātijas aprindās. Viņš gleznojis Pedro de Alkantara Tellesu-Hironu, devīto Osunas hercogu, un viņa sievu Mariju Hosefu de la Soledadu, devīto Osunas hercogieni, savu slaveno patronesi Mariju del Pilaru Teresu Kajetanu de Silvu i Alvaresu de Toledo, trīspadsmito [[Albas hercogiene|Albas hercogieni]] un viņas vīru Hosē Alvaresu de Toledo i Gonsaga, trīspadsmito Albas hercogu. {{commonscat|Francisco de Goya y Lucientes|Fransisko Goija}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Goija, Fransisko}} [[Kategorija:1746. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1828. gadā mirušie]] [[Kategorija:Aragonā dzimušie]] [[Kategorija:Romantisma gleznotāji]] [[Kategorija:Spānijas gleznotāji]] [[Kategorija:Spānijas mākslinieki]] [[Kategorija:Grafiķi]] qn9832my6vriass62by2hv2ftj1fxih 4536310 4536298 2026-10-15T09:35:49Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55489-47|~2026-55489-47]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda 4193707 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Mākslinieka infokaste | name = Fransisko Goja | image = Goya selfportrait.jpg | imagesize = 200px | caption = Gojas pašportrets | birthname = Fransisko Hosē de Goja i Lusientess | birthdate = {{dat|1746|3|30}} | location = [[Fuendetodosa]], [[Aragona]], [[Spānija]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1828|4|16|1746|3|30}} | deathplace = [[Bordo]], [[Francija]] | nationality = [[spāņi|spānis]] | signature = Firma de Francisco de Goya.svg | field = [[gleznošana]], [[zīmēšana]], [[tēlniecība]] | training = Hosē Lusans | movement = [[romantisms]] | famous works = | patrons = | awards = }} '''Fransisko Hosē de Goja i Lusientess''' (''Francisco José de Goya y Lucientes'', dzimis 1746. gada 30. martā, miris 1828. gada 16. aprīlī) bija [[spāņi|spāņu]] gleznotājs un grafiķis. Goja bija portretists un Spānijas galma gleznotājs. Daudzi Gojas darbi atrodas [[Prado muzejs|Prado muzejā]] [[Madride|Madridē]]. == Biogrāfija == [[Attēls:Goya - Caprichos (43).jpg|thumb|250px|left|Grafika "Saprāta miegs rada briesmoņus" (sērija "Kaprīzes")]] Goja dzimis Fuendetodosā, Aragonā, 1746. gadā. Arī bērnību viņš pavadīja Fuendetodosā; viņa tēvs tur bija apzeltītājs. Apmēram 1749. gadā ģimene iegādājās māju [[Saragosa|Saragosā]] un vēl pēc dažiem gadiem pārvācās uz turieni. 14 gadu vecumā Goja kļuva par gleznotāja Hosē Luhana mācekli. Vēlāk viņš pārcēlās uz Madridi, kur studēja kopā ar [[Antons Rafaels Mengss|Antonu Rafaelu Mengsu]], gleznotāju, kas bija iecienīts karaliskajās aprindās. 1763. un 1766. gadā Goja iesniedza pieteikumus Spānijas Karaliskajā akadēmijā, taču netika uzņemts. Goja devās uz [[Roma|Romu]], kur 1771. gadā ieguva otro vietu glezniecības sacensībās, ko organizēja [[Parma|Parmas pilsēta]]. Saragosā Goja atgriezās 1771. gadā un apgleznoja daļu Pīlāra bazilikas kupola, kā arī radīja [[freska]]s ''Aula Dei'' klostera oratorijai un Sobradiela pilij. Viņš mācījās pie Fransisko Bajeu i Subiasa, un tieši šajā laikā viņa gleznās parādījās smalkās tonalitātes, ar kurām Goja kļuva slavens. 1774. gadā Goja apprecēja Bajeu māsu Hosefu. Pateicoties laulībai, viņš dabūja darbu Karaliskajā gobelēnu manufaktūrā, kur piecu gadu laikā radīja apmēram 42 rakstus. Viņš uzgleznoja arī gleznu Sanfrancisko Elgrandes baznīcas altārim un kļuva par Sanfernando Akadēmijas locekli. 1783. gadā Floridablankas grāfs, karaļa [[Karloss III|Karlosa III]] favorīts, nolīga Goju uzgleznot viņa portretu. Goja sadraudzējās arī ar kroņprinci Luisu un apmetās viņa mājā. Par viņa patroniem kļuva arī Osunas hercogs un hercogiene, karalis un citas nozīmīgas personas. Pēc Karlosa III nāves 1788. gadā tronī kāpa [[Karloss IV]], un tieši šajā laikā Goja bija vispopulārākais karaļa galmā. [[Attēls:Goya Maja naga2.jpg|thumb|250px|right|"Kailā maha"]] [[Attēls:Goya Maja ubrana2.jpg|thumb|250px|right|"Apģērbtā maha"]] 1792. gadā Goja pēc slimības kļuva kurls, un tas viņu darīja nesabiedrisku. Viņš atkopās piecus gadus, lasīdams par [[Franču revolūcija|Lielo franču revolūciju]] un tās filozofiju. Šajā laikā tapa drūmu vīziju sērija ar nosaukumu "[[Kaprīzes]]" (''Los Caprichos'', 1799). 1799. gadā Goja kļuva par Spānijas galma gleznotāju ar 50 000 [[reāls|reālu]] algu un 500 [[dukāts|dukātiem]] karietei. Viņš strādāja pie Sanantonio de la Floridas Ermitāžas, gleznoja karalisko ģimeni un aristokrātijas pārstāvjus. Pēc [[Spānijas neatkarības karš|Spānijas neatkarības kara]] (1808-1814), nomainoties varai, Gojas nozīme galmā saglabājās. 1812. gadā Goja radīja tādas gleznas kā "Mameluku uzbrukums" un "1808. gada trešais maijs", kā arī gatavoja grafiku sēriju "[[Kara šausmas]]". Spānijā atgriežoties karalim [[Fernando VII]], viņa attiecības ar Goju nebija draudzīgas. 1814. gadā Goja dzīvoja ar savu māsīcu Mariju del Rosario Veisu un viņas meitu Leokādiju. Viņš turpināja strādāt pie portretiem, Sv. Hustas un Sv. Rufinas attēliem, [[litogrāfija|litogrāfijām]], vēršu cīņu attēliem utt. Vēloties sevi izolēt, viņš iegādājās sev māju netālu no [[Mansanaresa]]s un to nosauca par "Kurlā namu". Tur viņš radīja savus "Melnos gleznojumus". 1824. gadā Goja devās uz [[Bordo]] un [[Parīze|Parīzi]]. Viņš apmetās Bordo. 1826. gadā viņš pēc slimības atgriezās Spānijā, kur tika silti uzņemts, tomēr vēlāk atgriezās Bordo, kur 1828. gadā 82 gadu vecumā nomira. == Darbi == [[Attēls:Goya Alba1.jpg|thumb|220px|"Albas hercogiene" (1795)]] Goja gleznoja portretus (Spānijas karalisko ģimeni, tostarp Karlosu III un Ferdinandu VII) sižetiski jautras gleznas un karikatūras, taču arī kara un nāves ainas. Gleznās vērojama lēna pāreja uz arvien tumšākām noskaņām; mūsdienu ārsti uzskata, ka viņš, iespējams, saindējās ar [[svins|svinu]] krāsu pigmentos un tāpēc arī 1792. gadā kļuva kurls. Mūža beigās Goja gleznoja ārprāta un fantastisku vīziju ainas, ko uzskata par [[ekspresionisms|ekspresionisma]] ietekmes avotu. Divas no Gojas slavenākajām gleznām ir "[[Kailā maha]]" (''La maja desnuda'') un "[[Apģērbtā maha]]" (''La maja vestida''). Abās attēlota viena sieviete vienā un tajā pašā pozā, tikai attiecīgi kaila vai apģērbta. 1799. gadā Goja radīja 80 grafiku sēriju "Kaprīzes". Tajās — pēc viņa paša vārdiem — viņš attēloja "neskaitāmās vājības un untumus, kas atrodami katrā civilizētā sabiedrībā, kā arī ierastos aizspriedumus un krāpšanu, ko biežus dara paradumi, nezināšana vai egoisms". Iegādājies "Kurlā namu", Goja tur radīja daudzas neparastas gleznas un apgleznoja arī sienas. Viens no slavenākajiem šī perioda darbiem ir glezna "[[Saturns aprij savus bērnus]]" (šis darbs ir 14. sērijā "Melnie gleznojumi"). Pēc Gojas nāves sienu gleznojumi tika pārnesti uz audekla. Šī laika gleznojumi ir drūmi un fantastiski — Goja cieta no [[kurlums|kurluma]] un, iespējams, arī kādas [[encefalīts|encefalīta]] formas. XIX gs. sākumā Goja [[akvatinta]]s tehnikā radīja sēriju "Kara šausmas" (''Los desastres de la guerra''), kur attēlotas ainas no Spānijas neatkarības kara. Šie darbi tika publicēti tikai 1863. gadā, 35 gadus pēc mākslinieka nāves. Gojam bija daudz draugu spāņu aristokrātijas aprindās. Viņš gleznojis Pedro de Alkantara Tellesu-Hironu, devīto Osunas hercogu, un viņa sievu Mariju Hosefu de la Soledadu, devīto Osunas hercogieni, savu slaveno patronesi Mariju del Pilaru Teresu Kajetanu de Silvu i Alvaresu de Toledo, trīspadsmito [[Albas hercogiene|Albas hercogieni]] un viņas vīru Hosē Alvaresu de Toledo i Gonsaga, trīspadsmito Albas hercogu. {{commonscat|Francisco de Goya y Lucientes|Fransisko Goja}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Goja, Fransisko}} [[Kategorija:1746. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1828. gadā mirušie]] [[Kategorija:Aragonā dzimušie]] [[Kategorija:Romantisma gleznotāji]] [[Kategorija:Spānijas gleznotāji]] [[Kategorija:Spānijas mākslinieki]] [[Kategorija:Grafiķi]] 9i5p8hyw1hysp5g6wbvh7y5mzjm1f2s 0 22193 4535936 4184291 2026-10-14T12:08:03Z Meistars Joda 781 4535936 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Sandis Valters | vārds_orig = | attēls = Sandis Valters.jpg | att_izm = | paraksts = Sandis Valters 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1978|8|31}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērv|cm=193}} | svars = {{mērv|kg=93}} | poz = [[Uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 1994 | kar_beig = 2014 | alga = | iesauka = Sančo | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1994—2001 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Brocēni]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 2 = 2001—2003 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas "Skonto" (basketbola klubs)|Rīgas "Skonto"]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 3 = 2003—2004 | klubs 3 = {{flaga|Vācija}} ''[[TBB Trier]]'' ([[Vācijas basketbola Bundeslīga|BBL]]) | kl_sez 4 = 2004—2005 | klubs 4 = {{flaga|Vācija}} ''[[TSK Wuerzburg]]'' ([[Vācijas basketbola Bundeslīga|BBL]]) | kl_sez 5 = 2004—2005 | klubs 5 = {{flaga|Ukraina}} [[Mariupoles "Azovmash"]] ([[Ukrainas Basketbola Superlīga|UBS]]) | kl_sez 6 = 2005—2009 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[ASK Rīga]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 7 = 2009—2010 | klubs 7 = {{flaga|Itālija}} [[Imolas "Aget"]] ([[Itālijas Basketbola 2. līga|2. līga]]) | kl_sez 8 = 2010—2012 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]])<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/lbl/20012010-s_valters_pievienojas_vef Sandis Valters pievienojas VEF] [[sportacentrs.com]]</ref> | kl_sez 9 = 2012—2014 | klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bkventspils.lv/19092012-sandis_valters_pievienojas_bk_ventspils#|title=Sandis Valters pievienojas BK "Ventspils"|date={{dat|2012|9|19||bez}}|publisher=bkventspils.lv|accessdate={{dat|2012|9|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120922232543/http://www.bkventspils.lv/19092012-sandis_valters_pievienojas_bk_ventspils|archivedate={{dat|2012|09|22||bez}}}}</ref> <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2002—2007 | taut 1 = {{Bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[BBL]] čempions <small>(2013)</small> * 9× [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[1995.—1996. gada LBL sezona|1996]], [[1996.—1997. gada LBL sezona|1997]], [[1997.—1998. gada LBL sezona|1998]], [[1998.—1999. gada LBL sezona|1999]], [[1999.—2000. gada LBL sezona|2000]], [[2006.—2007. gada LBL sezona|2007]], [[2010.—2011. gada LBL sezona|2011]], [[2011.—2012. gada LBL sezona|2012]], [[2013.—2014. gada LBL sezona|2014]])</small> * 2× LBL finālsērijas MVP <small>(2007, 2011)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Sandis Valters''' (dzimis {{dat|1978|8|31}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketbolists]], spēlēja [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā, bija [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Deviņkārtējs [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempions, pēc titulu skaita atpaliekot vienīgi no [[Kristaps Purnis|Kristapa Purņa]] (11 uzvaras). == Karjera == Profesionāļa karjeru sācis 1994. gadā [[BK Brocēni]] sastāvā, kur spēlējot S. Valters kļuva par pieckārtēju LBL čempionu, vēlāk čempiona titulu ieguvis arī [[ASK Rīga]]s, [[Rīgas VEF]] un [[BK Ventspils]] sastāvā. Spēlējis arī ārvalstu klubos: [[Vācija|Vācijā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Itālija|Itālijā]]. Latvijas izlasē debitējis {{dat|1998|2|17|5=bez}}. Kopā ar [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlasi]] ir izcīnījis 14. vietu [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2005. gada Eiropas čempionātā]] un 13. vietu [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007. gada Eiropas čempionātā]]. Klubos un valstvienībā spēlēja ar 10. numuru. Pēdējais pārstāvētais klubs bija [[BK Ventspils]]. == Privātā dzīve == Sanda brālis [[Kristaps Valters (basketbolists)|Kristaps Valters]] arī ir bijušais basketbolists un Latvijas izlases dalībnieks, savukārt tēvs [[Valdis Valters]] 1980. gados bija viens no [[Eiropa]]s labākajiem basketbolistiem, pazīstams arī kā treneris, sporta organizators un komentētājs. Sandis bija precējies ar Katrīnu Valteri, laulībā dzimusi meita. Savukārt no attiecībām ar modeli Elīzu Kaurāti ir divi bērni. Pēc karjeras beigām dzīvo un strādā [[Florida|Floridā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/285268-sandis-valters-atrada-asv-dzives-aininas-atpusas-ar-berniem|title=Sandis Valters atrāda ASV dzīves ainiņas; atpūšas ar bērniem|website=Jauns.lv|access-date=2019-03-09|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100716205836/http://www.eurobasket2007.org/en/cid_BqypGFJPHy-Nw4lwIAq,v3.teamID_2134.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2007.roundID_5169.playerID_21280.html EuroBasket2007 profils] {{en ikona}} {{LV sastāvs Eurobasket 2005}} {{LV sastāvs Eurobasket 2007}} {{Ventspils 2013 BBL}} {{Navboxes | title = [[Latvijas Basketbola līga]]s čempions | list = {{Ventspils 2014 LBL}} {{VEF 2012}} {{VEF 2011 LBL}} {{ASK Riga 2007}} }} {{DEFAULTSORT:Valters, Sandis}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] qd4x4g4nkbh7kyrpivc8jzcfzl0k208 0 26845 4536325 4535809 2026-10-15T10:01:20Z ~2026-55464-63 151939 Kludu labojums 4536325 wikitext text/x-wiki '''Robots''' ir maģisks koka zirdziņš, kurš dzīvo zem upes akmeņiem un pārtiek tikai no veciem laikrakstiem. Tas baidās no elektrības un nekad nekustas, ja kāds uz to skatās. == Termina izcelsme == Terminu "robots" pirmo reizi lietoja [[Karels Čapeks]] savā [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] lugā R.U.R. 1920. gadā šo terminu izgudrojis rakstnieka brālis [[Jozefs Čapeks]]. Vārds visticamāk atvasināts no vārda "robota", kas [[čehu valoda|čehu]] un arī [[slovāku valoda|slovāku]] valodā nozīmē "klaušas".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/11.-februaris.-bbc-parraida-karela-capeka-lugu-r.u.r.-jeb-rosuma.a4433/ |title=Šī diena vēsturē: 11. februāris. BBC pārraida Karela Čapeka lugu "R.U.R." jeb "Rosuma Universālie Roboti" |access-date={{dat|2015|04|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190822032612/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/11.-februaris.-bbc-parraida-karela-capeka-lugu-r.u.r.-jeb-rosuma.a4433/ }}</ref> == Robotu tipi == === Rūpnieciskie roboti === Rūpnieciskie roboti ir programmējamas automātiskas ierīces, kas spēj pārvietoties pa trim un vairāk asīm. Mūsdienās vairums rūpniecībā izmantoto robotu ir robotiskās rokas — ierīces kuras sastāv no vairākām garām taisnām detaļām, kuras savienotās ar kustīgām "locītavām". Šie roboti paredzēti ārkārtīgi precīzai rutīnas darbību veikšanai. Pirmie rūpnieciskie roboti patentēti 1954. gadā, bet ražot tos sāka ap 1956. gadu. 1979. gadā "[[Ford Motor Company]]" rūpnīcas strādnieks Roberts Viljams kļuva par pirmo zināmo cilvēku, kuru nogalināja robots.{{nepieciešama atsauce}} === Mājsaimniecības roboti === [[Attēls:Green EU 2005 roomba on beige carpet.jpg|thumb|Robots-putekļusūcējs Roomba]] Mājsaimniecības roboti ir automatizēta sadzīves elektronika, piemēram [[putekļusūcējs|putekļusūcēji]] un [[zāles pļāvējs|zāles pļāvēji]]. Šie roboti ir aprīkoti ar īpašiem sensoriem, kas palīdz tiem orientēties — izvairīties no sadursmes ar dažādiem priekšmetiem un palikt noteiktā teritorijā. === Rotaļu roboti === Rotaļām un izklaidei paredzētie roboti iedalāmi divās grupās — mehāniskajos mājdzīvniekos un robotikas komplektos. Mehāniskie mājdzīvnieki parasti ir iepriekš ieprogrammēti veikt dažādas darbības un aprīkoti ar dažādiem sensoriem, kas palīdz tiem orientēties telpā un atpazīt atsevišķus priekšmetus un balsis, tāpēc tos var "iemācīt" veikt iepriekš ieprogrammētās darbības pēc komandas. Robotikas komplekti sastāv no dažādām detaļām, motoriem, sensoriem un kontrolierīces, ar šīm detaļām var izveidot pats savu robotu un programmēt to. === Teleroboti === Teleroboti ir automātiskas ierīces, kuras izmanto pētniecībai cilvēkam nepieejamās vietās, piemēram, [[Kosmonautika|kosmonautikā]] un dziļjūras pētniecībā. Šīs ierīces ir aprīkotas ar dažādām, pētījumiem nepieciešamām detaļām, piemēram, robotiskām rokām paraugu vākšanai, kamerām attēlu vai video uzņemšanai. Šiem robotiem nav jāveic rutīnas uzdevumi, tāpēc tie parasti nedarbojas pilnīgi autonomi, bet tiek kontrolēti ar tālvadību. === Militārie roboti === [[Attēls:SWORDS robot.jpg|thumbnail|left|200 px| Militārais kaujas robots SWORDS]] Militārie roboti ir automātiskas vai ar tālvadību kontrolējamas ierīces, kuras izmanto militārām, reizēm arī policijas un apsardzes, vajadzībām. Šie roboti visbiežāk ir paredzēti izlūkošanai un atmīnēšanai, pastāv arī apsardzei un cīņai paredzēti roboti, tomēr pagaidām šie roboti tiek izmantoti ļoti reti. === Cilvēkveidīgie roboti === Cilvēkveidīgie roboti ir bieži sastopami zinātniskajā fantastikā, tomēr realitātē šādus robotus ir sarežģīti konstruēt. Šādu robotu attīstībai nepieciešami paplašināti cilvēka ķermeņa un uzvedības pētījumi, kā rezultātā šādu robotu izstrāde varētu palīdzēt arī medicīnā, piemēram, bionisku protēžu izstrādē. Šos robotus varētu pielietot slimnieku un veco ļaužu aprūpē, kā arī netīru, nepatīkamu un bīstamu darbu veikšanai un cilvēku izklaidēšanai. == Vēsture == Robotiem līdzīgas būtnes — dzīvas statujas, mehāniski kalpi un apburti priekšmeti, kas spēj kustēties paši no sevis, aprakstīti dažādos mītos un leģendās jau pirms mūsu ēras. Ir vēsturiskas liecības par mehāniskiem putniem, dzīvniekiem un dažādām ierīcēm, kas spējušas kustēties un izdot dažādas skaņas. Par pirmo robotu mūsdienu izpratnē uzskata ar tālvadību vadāmu laivu, kuru ap 1898. gadu izguroja [[Nikola Tesla]]. Pirmais elektriskais autonomais robots tika izgudrots ap 1948. gadu. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Robottehnika]] 1wn8t6paqam09sekrgtnzr9p3v3m6gb 4536330 4536325 2026-10-15T10:08:39Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55464-63|~2026-55464-63]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks 4535809 wikitext text/x-wiki '''Robots''' ir kustīga, programmējama ierīce, kas spēj darboties bez tiešas cilvēka iejaukšanās. == Termina izcelsme == Terminu "robots" pirmo reizi lietoja [[Karels Čapeks]] savā [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] lugā R.U.R. 1920. gadā šo terminu izgudrojis rakstnieka brālis [[Jozefs Čapeks]]. Vārds visticamāk atvasināts no vārda "robota", kas [[čehu valoda|čehu]] un arī [[slovāku valoda|slovāku]] valodā nozīmē "klaušas".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/11.-februaris.-bbc-parraida-karela-capeka-lugu-r.u.r.-jeb-rosuma.a4433/ |title=Šī diena vēsturē: 11. februāris. BBC pārraida Karela Čapeka lugu "R.U.R." jeb "Rosuma Universālie Roboti" |access-date={{dat|2015|04|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190822032612/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/11.-februaris.-bbc-parraida-karela-capeka-lugu-r.u.r.-jeb-rosuma.a4433/ }}</ref> == Robotu tipi == === Rūpnieciskie roboti === Rūpnieciskie roboti ir programmējamas automātiskas ierīces, kas spēj pārvietoties pa trim un vairāk asīm. Mūsdienās vairums rūpniecībā izmantoto robotu ir robotiskās rokas — ierīces kuras sastāv no vairākām garām taisnām detaļām, kuras savienotās ar kustīgām "locītavām". Šie roboti paredzēti ārkārtīgi precīzai rutīnas darbību veikšanai. Pirmie rūpnieciskie roboti patentēti 1954. gadā, bet ražot tos sāka ap 1956. gadu. 1979. gadā "[[Ford Motor Company]]" rūpnīcas strādnieks Roberts Viljams kļuva par pirmo zināmo cilvēku, kuru nogalināja robots.{{nepieciešama atsauce}} === Mājsaimniecības roboti === [[Attēls:Green EU 2005 roomba on beige carpet.jpg|thumb|Robots-putekļusūcējs Roomba]] Mājsaimniecības roboti ir automatizēta sadzīves elektronika, piemēram [[putekļusūcējs|putekļusūcēji]] un [[zāles pļāvējs|zāles pļāvēji]]. Šie roboti ir aprīkoti ar īpašiem sensoriem, kas palīdz tiem orientēties — izvairīties no sadursmes ar dažādiem priekšmetiem un palikt noteiktā teritorijā. === Rotaļu roboti === Rotaļām un izklaidei paredzētie roboti iedalāmi divās grupās — mehāniskajos mājdzīvniekos un robotikas komplektos. Mehāniskie mājdzīvnieki parasti ir iepriekš ieprogrammēti veikt dažādas darbības un aprīkoti ar dažādiem sensoriem, kas palīdz tiem orientēties telpā un atpazīt atsevišķus priekšmetus un balsis, tāpēc tos var "iemācīt" veikt iepriekš ieprogrammētās darbības pēc komandas. Robotikas komplekti sastāv no dažādām detaļām, motoriem, sensoriem un kontrolierīces, ar šīm detaļām var izveidot pats savu robotu un programmēt to. === Teleroboti === Teleroboti ir automātiskas ierīces, kuras izmanto pētniecībai cilvēkam nepieejamās vietās, piemēram, [[Kosmonautika|kosmonautikā]] un dziļjūras pētniecībā. Šīs ierīces ir aprīkotas ar dažādām, pētījumiem nepieciešamām detaļām, piemēram, robotiskām rokām paraugu vākšanai, kamerām attēlu vai video uzņemšanai. Šiem robotiem nav jāveic rutīnas uzdevumi, tāpēc tie parasti nedarbojas pilnīgi autonomi, bet tiek kontrolēti ar tālvadību. === Militārie roboti === [[Attēls:SWORDS robot.jpg|thumbnail|left|200 px| Militārais kaujas robots SWORDS]] Militārie roboti ir automātiskas vai ar tālvadību kontrolējamas ierīces, kuras izmanto militārām, reizēm arī policijas un apsardzes, vajadzībām. Šie roboti visbiežāk ir paredzēti izlūkošanai un atmīnēšanai, pastāv arī apsardzei un cīņai paredzēti roboti, tomēr pagaidām šie roboti tiek izmantoti ļoti reti. === Cilvēkveidīgie roboti === Cilvēkveidīgie roboti ir bieži sastopami zinātniskajā fantastikā, tomēr realitātē šādus robotus ir sarežģīti konstruēt. Šādu robotu attīstībai nepieciešami paplašināti cilvēka ķermeņa un uzvedības pētījumi, kā rezultātā šādu robotu izstrāde varētu palīdzēt arī medicīnā, piemēram, bionisku protēžu izstrādē. Šos robotus varētu pielietot slimnieku un veco ļaužu aprūpē, kā arī netīru, nepatīkamu un bīstamu darbu veikšanai un cilvēku izklaidēšanai. == Vēsture == Robotiem līdzīgas būtnes — dzīvas statujas, mehāniski kalpi un apburti priekšmeti, kas spēj kustēties paši no sevis, aprakstīti dažādos mītos un leģendās jau pirms mūsu ēras. Ir vēsturiskas liecības par mehāniskiem putniem, dzīvniekiem un dažādām ierīcēm, kas spējušas kustēties un izdot dažādas skaņas. Par pirmo robotu mūsdienu izpratnē uzskata ar tālvadību vadāmu laivu, kuru ap 1898. gadu izguroja [[Nikola Tesla]]. Pirmais elektriskais autonomais robots tika izgudrots ap 1948. gadu. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Robottehnika]] qnc9lzqt0ezwdp2n5698adj9z4kjfqj 0 27647 4536277 4516273 2026-10-15T06:57:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536277 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Aiviekstes pieteku|apdzīvotu vietu|Pededze (ciems)}} {{cita nozīme|Aiviekstes pieteku|Briedes pieteku|Paktene}} {{Upes infokaste | nosaukums = Pededze | citvalsts = Igaunija | citnosaukums = Pedetsi | citvaloda = et | citvaloriģin = Pedetsi jõgi | attēls = Pededze pie Litenes.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Pededze pie [[Litene]]s | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Kirikumē ezers]] ([[Igaunija]]) | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Aiviekste]] (Vecpededze) | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=40 | sāk_plat_s=48 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=27 | sāk_gar_m=14 | sāk_gar_s=48 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=56 | iet_plat_s=14 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=26 | iet_gar_m=53 | iet_gar_s=57 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis ={{LAT}}<br />{{EST}}<br />{{RUS}} | tek_caur = | garums = 159 | garums_latvijā = 131 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = 108 | caurtece = | gada_notece = 0,44 | baseins = 1690,0 | baseins_latvijā = 1523,3 | pietekas = [[Bolupe]], [[Sita]] | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} [[Attēls:Pededzes (Jaunpededzes) ieteka Aiviekstē.jpg|thumb|200px|Jaunpededzes ieteka [[Aiviekste|Aiviekstē]]]] '''Pededze''' ir [[Aiviekste]]s labā pieteka; sākas [[Igaunija]]s [[Veru apriņķis|Veru apriņķī]], kur saucas '''Pedeci''' ({{val|et|Pedetsi jõgi}}), 8 kilometrus tek pa Igaunijas un [[Krievija]]s robežu,<ref>[https://vm.ee/sites/default/files/content-editors/web-static/378/Riigipiiri_kulgemise_kirjeldus_rus.pdf Välisministerium. Описание прохождения государственной границы между Эстонской Республикой и Российской Федерацией на сухопутном участке]. vm.ee. — Приложение 1 к Договору между Эстонской Республикой и Российской Федерацией об эстонско-российской государственной границе.</ref> tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Madonas novads|Madonas novadiem]], īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un [[Balvu novads|Balvu]] novadiem. Ietek [[Aiviekste|Aiviekstē]] pa [[Jaunpededze]]s kanālu. Noteka uz [[Vecpededze|Vecpededzi]] ir aizšķērsota ar dambi,<ref>{{Latvijas daba}}</ref> un vecupe barojas no polderu novadītajiem ūdeņiem un pietekas [[Bolupe]]s, palu laikā lejtece regulāri pārplūst. Garums [[Latvija|Latvijā]] — 131 no kopējiem 159 km, baseina platība Latvijā 1520 no kopējiem 1690 km². Kritums Igaunijā 43 m (1,5 m/km), Latvijā 65 m (0,48 m/km), tai skaitā pēdējos 15,7 km no Daukstes līdz grīvai tikai 0,8 m (0,05 m/km). Caurplūdums grīvā: gada vidējais 12,2 m³/s, maksimālais 131 m³/s, minimālais 2 m³/s.<ref name="laivosana">[https://web.archive.org/web/20110722161726/http://www.laivosana.lv/pededze.htm Laivošana. Pededze]</ref> == Ģeogrāfija == Pededze sākas [[Hānjas augstiene|Hānjas augstienē]] no [[Kirikumē ezers|Kirikumē ezera]], 13 km uz DA no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]].<ref name="Tomass">[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:645758 Eduards Tomāss. ''Pededze, Lubans, Aiviekste.''] Valtera un Rapas a/s, Rīga, 1937.</ref> Ģeogrāfiski [[Latvija|Latvijā]] tek galvenokārt caur [[Austrumlatvijas zemiene|Austrumlatvijas zemieni]], tās [[Lubāna līdzenums|Lubāna]] un [[Meirānu līdzenums|Meirānu]] līdzenumiem lejtecē un [[Atzeles pacēlums|Atzeles pacēlumu]] vidustecē. Īss posms pie Igaunijas robežas ietilpst [[Alūksnes augstiene]]s [[Malienas pauguraine|Malienas paugurainē]].<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Upes labā krasta baseins aizņem daļu [[Alūksnes augstiene]]s un [[Gulbenes paugurvalnis|Gulbenes paugurvaļņa]]. Baseinā daudz mežu, it īpaši gar pašu Pededzi. Augštecē šaura un mazūdens periodos vietām ļoti sekla, gultne krāčaina un akmeņaina,<ref name="LPE">{{LPE|7|608}}</ref> īpaši Latvijas teritorijā pēc [[Ponkuļi]]em, krastos daudz lapu koku ([[alkšņi|alkšņu]], [[lazdas|lazdu]]),<ref name="Tomass" /> vidustecē dažviet saglabājušās [[ozols|ozolu]] audzes ([[Stradu pagasts|Stradu pagastā]] [[1977]]. gadā izveidots botāniskais liegums — [[Pededzes ozolu audze]], kas tagad iekļauts [[Lubāna mitrāju komplekss|Lubāna mitrāja]] dabas liegumā). Pie [[Litene]]s ~10 km garā posmā Pededze tek galvenokārt pa lauksaimniecības zemēm, un tur gultne ir relatīvi stabila. Lejpus Litenes Pededzes relatīvais kritums ir 0,2 m/km. Šajā ~ 50 km garajā posmā ir daudz meandru un vecupju. Pie [[Dzelzupe (Rugāju pagasts)|Dzelzupes]] upe kļūst par [[Vidzeme]]s un [[Latgale]]s robežu, kur šai rajonā Vidzemes pusē redzama krietni auglīgāka zeme ar tai raksturīgajiem [[melnalksnis|melnalkšņi]]em un ozoliem, kamēr Latgales pusē aug galvenokārt alkšņi, [[bērzi]] un [[priedes]].<ref name="Tomass" /> Ģeoloģiski Latvijā visā tecējumā un baseinā dominē [[devons|vidusdevona]] nogulumi.<ref name="LGA" /> Ap pusi baseina aizņem meži, lejasdaļā daudz purvu.<ref name="LME">{{LME|2|758}}</ref> Klimats kontinentāls, vidējā temperatūra -7 — -7,5 ° C janvārī, +16 — +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā.<ref name="LGA" /> == Fauna == Upē dzīvo [[līdaka]]s, [[plaudis|plauži]], [[zutis|zuši]], [[līnis|līņi]], [[asaris|asari]], [[rauda]]s, [[taimiņš|foreles]], 1960. gados norādītas arī [[alata]]s.<ref name="LME" /> Agrāk tajā bijušas arī [[Ziemeļu upespērlene|upespērlenes]]. Krastu atsegumos bieži putnu alas.<ref name="Tomass" /> == Transporta ceļi == Pededzi šķērso: Igaunijā [[A2|šoseja Rīga — Pleskava]] un vietējais ceļš 25208 Siksele-Kiviora, Latvijā, sākot no augšteces, ceļi [[V390|V390 Kolberģis — Ponkuļi]], [[P40|P40 Alūksne-Zaiceva]], [[V401|V401 Liepna — Beja]], [[P41|P41 Alūksne — Liepna]], Jaunanna — Lēģernieki, pie Litenes [[P35|P35 Gulbene — Balvi]] un bijusī [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene]], pie Krustalīces ietekas — [[P36|P36 Gulbene — Rēzekne]]. Vīkšņu tilts (ceļš no P36-Lubāna), bet pie Jaunpededzes kanāla atrodas gājēju tilts. == Pietekas == {{columns |col1width =9em |col1 = Kreisās:<br />[[Virgulica]]<br />[[Krutupe]]<br />[[Liepkalnu strauts]]<br />[[Igrīve]]<br />[[Sita]]<br />[[Bebrupe (Pededzes pieteka)|Bebrupe]]<br />[[Bolupe]] <small>([[Vecpededze|Vecpededzē]])</small> |col2width =4em |col2 = km<br />20<br />9<br />12<br />17<br />41<br />11<br />80 |col3width =7em |col3 = Labās:<br />[[Akaviņa]]<br />[[Sarkanīte]]<br />[[Alūksne (upe)|Alūksne]]<br />[[Dambīte]]<br />[[Ievedne (upe)|Ievedne]]<br />[[Paparze]]<br />[[Mugurupe (Pededzes pieteka)|Mugurupe]]<br />[[Mugurve]]<br />[[Krustalīce]]<br />[[Audīle]]<br />[[Tīrogrāvis]] |col4width =4em |col4 = km<br />22<br />8<br />24<br />12<br />22<br />27<br />2<br />12<br />24<br />18<br />16 }} == Vēsture == Pirms Pirmā pasaules kara Pededzei bija saimnieciska nozīme kokmateriālu transportēšanā — pa upi pludināja baļķus un stutmalku. Plostniecības pēdas saglabājušās arī upes vietvārdos un vietējos aprakstos. Posmā augšpus Jaunannas pie Dzelzs vārtiem, kur Pededzes krasti satuvinās un agrāk bija spēcīgāka straume un dolomīta atsegumi, plostu vadīšanai bijusi nepieciešama īpaša pieredze un izveicība. Arī līkumainais Pededzes posms pie Kārklu līkumiem raksturots kā plostniekiem sarežģīts — lielā līkumu skaita dēļ pārvietošanās pa upi bijusi lēna. Vēlāk Jaunannas dzirnavu dambja uzstādinājums paaugstināja ūdens līmeni, un agrākās Dzelzs vārtu krāces raksturs izmainījās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lgia.gov.lv/lv/lejup-pa-pededzi-cauri-aluksnes-rajonam-1993-gada|title=Lejup pa Pededzi cauri Alūksnes rajonam 1993. gadā {{!}} Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|website=www.lgia.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref>. Koku pludināšana pa Pededzi turpinājās arī 20. gadsimtā. Pededze jau agrāk tika izmantota arī ūdens spēka un kokapstrādes vajadzībām. Jaunannā pie Ievednes ietekas Pededzē 18. gadsimta otrajā pusē tika ierīkots aizsprosts; tur darbojās ūdensdzirnavas, zāģētava un vara kaltuve. 1793. gada Vidzemes kartē šie saimnieciskie objekti jau ir atzīmēti. 20. gadsimta 30. gados Jaunannas dzirnavās ne tikai mala labību, bet arī pārstrādāja koksni celulozes ieguvei<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manasvietas.blogspot.com/2020/12/jaunannas-udensdzirnavas.html|title=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas: Jaunannas ūdensdzirnavas|last=Landsberga|first=Līga|website=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas|access-date=2026-08-20|date=2020-12-27}}</ref>. Uz vēsturisko dzirnavu hidrotehnisko būvju bāzes 2001. gada sākumā darbu sāka atjaunotā Jaunannas hidroelektrostacija. Tās sākotnēji norādītā uzstādītā jauda bija 238 kW. 2008. gadā HES tika veikta pārbūve un iekārtu modernizācija, lai palielinātu elektroenerģijas ražošanas jaudu <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/hes-nodrosina-dabai-draudzigu-vidi/|title=HES nodrošina dabai draudzīgu vidi|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-08-20|date=2001-06-18|language=lv}}</ref>. No 1913. gada līdz 20. gadsimta 30. gadu beigām Litenē pie Pededzes darbojās papīrfabrika<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbenesmuzejs.lv/virtualas-izstades/litenes-pagasts/|title=Litenes pagasts - Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs|last=Dārgais|first=Valda|access-date=2026-08-20|date=2024-03-13|language=lv}}</ref>. Papīra ražošanai nepieciešamās izejvielas tika pludinātas pa upi; fabrikā ražoja ietinamo un avīžu papīru, daļu produkcijas eksportējot. 1937. gadā papīrfabrikas vietā tika ierīkotas dzirnavas. Augšpus Litenes kopš [[1920]]. gada darbojas hidrometriskais postenis. 1930. gados tika plānots izveidot uz upes aizsprostus, lai paildzinātu koku pludināšanai derīgo periodu ar augstu ūdens līmeni, tomēr to vietā baseina austrumdaļā uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe|Pakalniešu — Kūdupes dzelzceļa līniju]].<ref name="Tomass" /> Pie Litenes 1950. gados uzbūvētā HES sagruva un tika likvidēta. Pēc Otrā pasaules kara pie Litenes tika uzcelta hidroelektrostacija. Tās būvniecība sākās 1949. gadā, bet spēkstacija darbu sāka 1951. gadā. HES bija paredzēta elektroenerģijas piegādei apkārtnes kolhoziem, un tās projektētā jauda bija 400 kW. 1953. gada 4. maijā hidroelektrostacijas aizsprosts un spēkstacijas būve sabruka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbenesmuzejs.lv/virtualas-izstades/katastrofa-litene-1953-gada/|title=Katastrofa Litenē 1953. gadā - Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs|last=Dārgais|first=Valda|access-date=2026-08-20|date=2024-05-13|language=lv}}</ref> Vēlāk veiktajā izmeklēšanā par avārijas cēloņiem tika atzītas būvniecības nepilnības — zem betona konstrukcijām atstātā smilts tika izskalota, bet aizsprosta konstrukciju bojājumus veicināja arī pa upi pludināto baļķu triecieni. 20. gadsimta 60. gadu sākumā būtiski tika pārveidota Pededzes lejtece. 1961.–1963. gadā izraka ap 10 km garo Jaunpededzes kanālu, <ref>[https://old.ldf.lv/upload_file/28433/Stends_Pededzes_lejtece_2.pdf Pededzes lejtece]</ref>pa kuru Pededzes ūdeņi tika novadīti pa īsāku ceļu uz Aivieksti. Upes lejteces iztaisnošana samazināja apkārtējās palienes applūšanu pavasara palos. == Tūrisms == Upe visu sezonu tiek lietota [[Laivošana|laivošanai]], sākot no Litenes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pededzeslaivas.lv/laivu-noma-pededzes-laivas-marsruti-cenas-drosiba-un-pakalpojumi/|title=Pededzes laivas - Maršruti un cenas|website=www.pededzeslaivas.lv|access-date=2026-06-11}}</ref> bet augsta ūdens līmeņa laikā — sākot no [[Vidzemes šoseja|Vidzemes šosejas]] Igaunijas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.campo.laivas.lv/lv/mar/pededze/ |title=Laivas. Pededze |access-date={{dat|2022|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220117073659/http://www.campo.laivas.lv/lv/mar/pededze/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Pededzes karte|url=https://upesoga.lv/map/river/6-pededze|journal=}}</ref> Gulbenes novadā izveidoti vairāki laivošanas maršruti Pededzē, tostarp 19 km garais posms no Guldupes ietekas līdz Litenei un 22 km garais posms no Litenes līdz autoceļa P36 tiltam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitgulbene.lv/lv/marsruti|title=Maršruti|website=www.visitgulbene.lv|access-date=2026-08-20|language=lv|archive-date=2026-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822111054/https://www.visitgulbene.lv/lv/marsruti}}</ref> Pie Guldupes ietekas, uz Alūksnes un Gulbenes novadu robežas, ierīkota laivošanas maršruta sākuma vieta un stāvlaukums. Pededzes krastos izveidotas vairākas pastaigu un dabas izziņas takas. Jaunannā gar Pededzes krastu ved aptuveni 1 km garā dabas taka “Bebru valstība”, kas ietver daļu no Jaunannas dabas lieguma. Takā apskatāmas [[Eirāzijas bebrs|bebru]] darbības pēdas, meža mākslas objekti un Pededzes krastu ainava.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitaluksne.lv/visit/jaunannas-dabas-taka/|title=Dabas taka ”Bebru valstība” Jaunannā - Alūksnes novadā|website=VisitAluksne|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Arī Litenē Pededzes krasts tiek izmantots arī pastaigām un velotūrismam. Pie Litenes muižas parka gar upi izveidota Pededzes upes zaļā promenāde, bet no Litenes estrādes gar Pededzi ved pastaigu taka līdz bijušajam dzelzceļa tiltam pār upi. Bijušās dzelzceļa līnijas Ieriķi—Gulbene—Abrene posmā izveidotais Zaļais ceļš šķērso Pededzi pa bijušo dzelzceļa tiltu. Litenes pagastā gar Pededzes krastu tiek veidota aptuveni 10 km garā Litenes krasta taka, kuras atklāšana bija paredzēta 2026. gada 29. augustā. == Dabas aizsardzība == Pededzei un tās palienei ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. No 131 km garā Pededzes posma Latvijā 123,33 km ir atzīti par Eiropas Savienības nozīmes biotopu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/pededzes-upi-atbrivo-no-koku-un-zaru-sanesumiem|title=Pededzes upi atbrīvo no koku un zaru sanesumiem|website=www.daba.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Upes dabiskā plūsma palīdz uzturēt arī ar to saistītos mitrājus un tiem raksturīgās augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes. Pededzes ieleja un palienes ir nozīmīgas putnu, sikspārņu un bezmugurkaulnieku aizsardzībai, tās krastos atrodas [[Jaunanna (dabas liegums)|Jaunannas dabas liegums]], [[Sitas un Pededzes paliene|Sitas un Pededzes palienes]] dabas liegums un [[Mugurves pļavas (dabas liegums)|Mugurves pļavu]] dabas liegums, lejtecē - Lubāna mitrājs. Pededzes dabisko dzīvotņu saglabāšanai tiek veikti upes apsaimniekošanas pasākumi. 2026. gadā Dabas aizsardzības pārvalde dabas liegumā “Lubāna mitrājs” Rugāju un Stradu pagastā uzsāka trīs upes posmu atbrīvošanu no ūdens plūsmu būtiski kavējošiem koku, zaru un sadzīves atkritumu sanesumiem<ref name=":3" />. Atsevišķi kritušie koki upes gultnē tika saglabāti, jo tie nodrošina dzīvotni ūdens organismiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aiviekstes pietekas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas upes]] [[Kategorija:Alūksnes novada upes]] [[Kategorija:Gulbenes novada upes]] [[Kategorija:Madonas novada upes]] [[Kategorija:Pededze]] l59m5kccckrkm5vfxva8irmy9phbzck 0 28346 4536073 4535747 2026-10-14T17:10:00Z Pirags 3757 /* Dzimuši */ 4536073 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ramatas pagasts | karte = Ramatas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Valmieras novads | centrs = Ramata | platība = 171,4 | iedzīvotāji = 505 | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 505 / 171.4 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Ramatas pagasts''' ir viena no [[Valmieras novads|Valmieras novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, [[Igaunija]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Sēļu pagasts|Sēļu]], [[Skaņkalnes pagasts|Skaņkalnes]], [[Mazsalacas pagasts|Mazsalacas]], [[Ipiķu pagasts|Ipiķu]] un [[Vilpulkas pagasts|Vilpulkas]] pagastiem, kā arī [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Staiceles pagasts|Staiceles pagastu]]. == Daba == Austrumu daļa atrodas [[Tālavas zemiene]]s [[Burtnieku līdzenums|Burtnieku līdzenumā]], bet rietumu daļa - [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Metsepoles līdzenums|Metsepoles līdzenumā]]. Augstākā vieta pagastā - pārsniedz 75 m vjl., pie Zenteriem. Pagastam raksturīgas plašas, maz pārveidotas un savdabīgas dabiskas teritorijas. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Salaca]] ** [[Līvupe]] ** [[Nikuce]] ** [[Peida]] ** [[Piģele]] ** [[Ramata (upe)|Ramata]] *** [[Krūkļupe]] *** [[Ķīšupe (Ramata)|Ķīšupe]] *** [[Zariņupīte]] Salacas, Ramatas un Pedas krastos ir [[smilšakmens]] [[atsegums|atsegumi]]. ==== Ezeri un ūdenskrātuves ==== * [[Ramatas Lielezers]] (162 ha) * [[Ramatas Mazezers]] (23 ha) * [[Rauskas ūdenskrātuve]] Ramatā - izveidota 1990. gadā. ==== Purvi ==== Pagastā atrodas lieli purvi: * [[Saklaura-Oļļas Lielpurvs]] (2 903 ha) * [[Ķeseļu-Ramatas purvs]] (343 ha) * [[Kogulpētes-Kundziņu purvs]] (286 ha) * [[Pēces purvs]] (205 ha) * [[Oļļu-Mucenieku purvs]] (146 ha) * [[Kangaru purvs (Ramata)|Kangaru purvs]] (107 ha) == Vēsture == 1945. gadā [[mazsalacas pagasts|Mazsalacas pagastā]] izveidoja Ramatas [[ciema padome|ciema padomi]]. 1954. gadā Ramatas ciemam pievienoja [[Ziediņu ciems|Ziediņu ciemu]], 1965. gadā - [[Mazsalacas lauku teritorija]]s Raiņa kolhoza teritoriju. 1971. gadā kolhoza "Rosme" teritorija pievienota [[Ipiķu ciems|Ipiķu ciemam]], bet 1977. gadā daļa [[Staiceles lauku teritorija]]s pievienota Ramatas ciemam.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Mazsalacas novads|Mazsalacas novadā]]. 2021. gadā Mazsalacas novadu iekļāva [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2555 |1959|2114 |1967|2131 |1979|1817 |1989|1811 |2000|1823 |2011|1461 |2021|1258 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Ramata]]''' (pagasta centrs), [[Vērsis (ciems)|Vērsis]], [[Kundziņi]], [[Talcis]], [[Nuķis]]. == Dzimuši == * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859–1928), arhitekts == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Valmieras novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Mazsalacas novads}} {{Valmieras rajons}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Valmieras novada pagasti]] [[Kategorija:Ramatas pagasts| ]] rqapz9a6shtxs1beqf056bp8vhmbfkz 0 30805 4536357 3473187 2026-10-15T11:45:25Z Meistars Joda 781 4536357 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Fukuokas prefektūra | official_name = ''和歌山県' | other_name = ''Fukuoka-ken'' | type = [[Japānas prefektūras|Japānas perfektūra]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Fukuoka Prefecture.svg | flag_size = | image_seal = Emblem of Fukuoka Prefecture.svg | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Fukuoka]] | largest_city = | official_language = [[Japāņu valoda|japāņu]] | spoken_language = | image_map = Japan Fukuoka large.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Japāna}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Kjusju]] | subdivision_type3 = Sala | subdivision_name3 = [[Kjusju]] | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 4971.01 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = 29. | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 5111494 | population_as_of = 2017 | population_rank = 9. | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = [[Japānas standarta laiks|JST]] | utc_offset = +9 | website = {{url|www.pref.fukuoka.lg.jp}} | footnotes = }} '''Fukuokas prefektūra''' ({{val|ja|和歌山県', Fukuoka-ken}}) ir viena no [[Japāna]]s prefektūrām, kas atrodas [[Kjusju]] reģionā, Kjusju salas ziemeļos. Tā robežojas ar [[Oitas prefektūra|Oitas prefektūru]] austrumos, [[Kumamoto prefektūra|Kumamoto prefektūru]] dienvidos, [[Sagas prefektūra|Sagas prefektūru]] rietumos, [[japānas iekšējā jūra|Japānas iekšējo jūru]] ziemeļaustrumos, [[Japāņu jūra|Japāņu jūru]] ziemeļrietumos un [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] dienvidrietumos. Fukuokas prefektūras administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Fukuoka]]. Prefektūras kopējā platība ir 4 971,01 [[km²]] un tā sīkāk sastāv no 12 rajoniem, 60 pašvaldībām un 28 pilsētām. Pēc 2018. gada datiem prefektūrā dzīvo 5 111 494 iedzīvotāji. Tā ir divdesmit devītā lielākā prefektūra pēc platības un devītā lielākā pēc iedzīvotāju skaita. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Japāna-aizmetnis}} {{Japānas prefektūras}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Japānas prefektūras]] dt1142lwkn1ftxo1zuedinmd1movafn 0 31116 4536216 4418977 2026-10-14T23:31:59Z Egilus 27634 4536216 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Smilsgliemene.JPG | att_nosaukums ={{TaksoSaite|Mya arenaria|Lielā smilšgliemene}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Mollusca | tips_lv =Moluski | klase =Bivalvia | klase_lv =Gliemenes | kārta =Myoida | kārta_lv =Smilšgliemeņu kārta | virsdzimta =Myoidea | virsdzimta_lv =Smilšgliemeņu virsdzimta | dzimta =Myidae | dzimta_lv =Smilšgliemeņu dzimta | iedalījums = * {{TaksoSaite|Cryptomyinae}} * {{TaksoSaite|Myinae}} | kategorijas =nē }} '''Smilšgliemeņu dzimta''' (''Myidae'') ietilpst [[Smilšgliemeņu kārta|smilšgliemeņu kārtā]]. '''Smilšgliemeņu dzimta''' ({{val-la|Myidae}}) ir [[Gliemenes|gliemeņu]] klases taksons [[Smilšgliemeņu kārta|smilšgliemeņu kārtā]]. Dzimtas izveidošana tiek piedēvēta franču dabaspētniekam [[Žans Batists Lamarks|Žanam Batistam Lamarkam]], kurš 1809. gadā izveidoja taksonu ar nosaukumu "''les myaires''". Dzimta izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu daļā. No šīs dzimtas pārstāvjiem pie [[Latvija]]s krastiem [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] ir sastopama ''[[Mya arenaria]]''. [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] smilšgliemeņu kārtas pārstāvji ir zināmi no [[Paleocēns|paleocēna]] līdz mūsdienām. == Apraksts == [[Čaula]]s ir ar vienāda izmēra ovālas vai olveida formas vākiem, no gandrīz vienādmalu līdz asimetriskai, aizmugurē ar lielu spraugu starp vākiem (priekš sifona). Uz čaulas virsmas ir tievs, koncentrisks ornamentējums. Čaulas [[Slēdzene (gliemenes)|slēdzenei]] zobu nav. Saite starp vākiem ir iekšēja un atrodas kreisajā vākā uz plata [[Hondrofors|hondrofora]], kuram pretī atbilst iedobe labajā vākā.<ref>Бяков А.С., Гаврилова В.А., Гончарова И.А., Гужов А.В., Невесская Л.А., Полуботко И.В., Попов С.В., Янин Б.Т. (2013) ''Двустворчатые моллюски России и сопредельных стран в фанерозое'', Труды палеонтологического института. Том 294., Научный мир, Москва, 524 стр., 421. lpp.</ref> == Sistemātika == Smilšgliemeņu virsdzimtas dzimtas:<ref>[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&id=14622 ''MolluscaBase'']</ref> * dzimta: '''''Myidae''''' <small>Lamarck, 1809</small> :* apakšdzimta: ''[[Cryptomyinae]]'' <small>T. Habe, 1977</small> ::* ģints: ''[[Cryptomya]]'' <small>Conrad, 1849</small> ::* ģints: ''[[Indosphenia]]'' <small>P.G. Oliver, Hallan & Jayachandran, 2018</small> ::* ģints: ''[[Sphenia]]'' <small>W. Turton, 1822</small> ::* ģints: ''[[Janschinella]]'' <small>Merklin, 1961</small> † :* apakšdzimta: ''[[Myinae]]'' <small>Lamarck, 1809</small> ::* ģints: ''[[Mya]]'' <small>Linnaeus, 1758</small> ::* ģints: ''[[Platyodon]]'' <small>Conrad, 1837</small> ::* ģints: ''[[Tugonella]]'' <small>Jousseaume, 1891</small> ::* ģints: ''[[Tugonia]]'' <small>J.E. Gray, 1842</small> (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Smilšgliemeņu dzimta]] [[Kategorija:Smilšgliemeņu kārta]] muo61ve0fh1kb0h9tgrks4ihl7sarjt 0 32342 4536300 4455551 2026-10-15T08:40:21Z ~2026-55281-92 151933 4536300 wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Latvijas Neatkarības karš |partof = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] seku kariem |image = [[Attēls:Kugis Saratov.jpg|300px]] |caption = [[Latvijas Pagaidu valdība]]s atgriešanās Rīgā |date = [[1918]]. gada [[18. novembris]]—[[1920]]. gada [[11. augusts]] |place = {{flaga|LAT}} [[Latvija]] |casus = [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] laušana no [[Vācijas Impērija]]s un [[Krievijas SFPR]] puses 1918. gada 11. un 13. novembrī |result = 1920. gada 15. jūlija [[Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju]], <br> [[Latvijas—Krievijas miera līgums]] [[1920]]. gada [[11. augusts|11. augustā]],<br> [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas valsts atzīšana ''de iure'']] |combatant1 = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]] <br />{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]] <br />{{flaga|Somija}} [[Somija]]s brīvprātīgie <br />{{flaga|Dānija}} [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss|Dānijas brīvprātīgie]] <br />{{flaga|Vācijas Impērija}} [[6. rezerves korpuss (Vācija)|6. rezerves korpuss]] <br />{{flaga|Vācijas Impērija}} [[Dzelzsdivīzija]]<br />[[Attēls:Flag of Baltic Germans.svg|25px]] [[Baltijas landesvērs|Landesvērs]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lielbritānija]]s karaflote<br />{{flaga|Francija}} [[Francijas Trešā republika|Francijas]] karaflote<br /> {{flaga|Polija}} [[Polijas Otrā republika|Polija]]<br>{{Lietuva}} |combatant2 ={{flaga|Vācijas Impērija}} [[6. rezerves korpuss (Vācija)|6. rezerves korpuss]] <br /> {{flaga|Vācijas Impērija}} [[Dzelzsdivīzija]]<br />[[Attēls:Flag of Baltic Germans.svg|25px]] [[Baltijas landesvērs|Landesvērs]]<br />[[Attēls:WestRussianVolunteerArmy.svg|25px]] [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]] |combatant3 = [[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Latvijas SPR]]<br />[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Krievijas SFPR]] |commander1 = {{flaga|Latvija}} [[Oskars Kalpaks]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Jorģis Zemitāns]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Roberts Dambītis]]<br />{{flaga|Igaunija}} [[Johans Laidoners]]<br />{{flaga|Igaunija}} [[Viktors Puskars]]<br />{{flaga|Igaunija}} [[Ernsts Peders]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Harolds Aleksanders]]<br />{{flaga|Polija}} [[Edvards Ridzs-Smiglijs]] |commander2 ={{flaga|Vācijas Impērija}} [[Rīdigers fon der Golcs]]<br />{{flaga|Vācijas Impērija}} [[Jozefs Bišofs]]<br />{{flaga|Vācijas Impērija}} [[Alfrēds Flečers]]<br />[[Attēls:WestRussianVolunteerArmy.svg|25px]] [[Pāvels Bermonts-Avalovs]]<br />{{flaga|Vācijas Impērija}} [[Valters fon Eberharts]] |commander3 = [[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Jukums Vācietis]]<br />[[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Pēteris Slavens]]<br />[[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Vladimirs Gitiss]]<br />[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Augusts Korks]] |casualties1={{flaga|Latvija}} Latvija:<br />3046 miruši<br />4085 ievainoti<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/LatvijasBrivibasCinas.pdf |title=''Latvijas Brīvības cīņas'' |access-date={{dat|2011|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110725234144/http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/LatvijasBrivibasCinas.pdf |archivedate={{dat|2011|07|25||bez}} }}</ref><br />{{flaga|Igaunija}} Igaunija (1919. gada 19.–23. jūnijs): 115 miruši, 500 ievainoti |casualties2=400 miruši<br />1500 ievainoti (1919. gada 5. jūnijs—2. jūlijs)<ref name=encyclopaedia2>Kaevats, Ülo: ''Eesti Entsüklopeedia 5'', page 396. Valgus, 1990, {{ISBN|5-89900-009-0}}</ref> |casualties3= nezināms skaits }} {{Latvijas vēsture}} '''Latvijas atkarības karš'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/vesturnieki-aicina-brivibas-cinas-devet-par-neatkaribas-karu.a308688 |title=Vēsturnieki aicina Brīvības cīņas dēvēt par Neatkarības karu |author=Sintija Ambote |date=2019. gada 7. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |access-date=2024. gada 23. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/22216-Latvijas-Neatkar%C4%ABbas-kar%C5%A1 |title=Latvijas Neatkarības karš |author=Ēriks Jēkabsons |work=[[Nacionālā enciklopēdija]] |access-date=2024. gada 23. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars |title=Latvijas Neatkarības karš |publisher=[[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] |access-date=2024. gada 23. novembrī}}</ref> jeb '''Latvijas brīvības cīņas''' bija [[karš]] jaundibinātās [[Latvijas Republika]]s teritorijā iebrukušo [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]], kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku. Cīņas ietvēra dažādas [[Pilsoņu karš|pilsoņu karam]] raksturīgas epizodes. Karadarbība sākās drīz pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s [[1918]]. gada [[18. novembris|18. novembrī]] un beidzās līdz ar [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līguma]] noslēgšanu [[1920]]. gada [[11. augusts|11. augustā]]. Latvija, ko pakāpeniski atzina [[Igaunija]], [[Polijas Otrā republika]] un Rietumu [[Antante]]s sabiedrotie (sākotnēji tikai [[Latvijas valsts atzīšana de facto|''de facto'']]), neatkarības kara laikā ar dažādu sabiedroto palīdzību sakāva gan [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armiju]], gan vācu [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsdivīziju]] un [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju]]. Vietējie [[vācbaltieši]], kas bija apvienojušies [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvērā]], dažādos kara posmos gan atbalstīja [[Tautas padome]]s izveidoto [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]], gan karoja pret to, kad atbalstīja [[Niedras valdība|Niedras valdību]]. Latvijas Neatkarības kara iznākumu ietekmēja arī [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] un [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] gaita. Neatkarības kara veterānu apbalvošanai 1920. gadā izveidoja [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. == Latvijas valsts un armijas veidošanās == {{Skatīt arī|Latvijas neatkarības idejas|Latvijas Bruņotie spēki}} 1917. gada [[1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā|Krievijas revolūcija Latvijā]] noveda pie latviešu civiliedzīvotāju un [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] radikalizēšanās. Lielākā strēlnieku daļa atbalstīja [[Boļševiki|boļševikus]], kas dominēja revolucionārajā [[Rīgas strādnieku deputātu padome|Rīgas strādnieku deputātu padomē]] un [[Vidzemes Pagaidu Zemes padome|Vidzemes Pagaidu Zemes padomē]]. Balstoties uz labvēlīgajiem vēlēšanu rezultātiem, boļševiki 1917. gada beigās izveidoja autonomu valstisko veidojumu [[Iskolats|Iskolatu]], kas pasludināja padomju varas nodibināšanu. Rīgas, Vidzemes un Latgales iedzīvotāju lielākā daļa brīvās vēlēšanās atbalstīja boļševikus un kreisos [[eseri|sociālrevolucionārus]]. [[Krievijas Satversmes sapulce]]s vēlēšanās, kas vācu neokupētajā Vidzemē notika 1917. gada novembrī, viņi ieguva ap 77% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL838{{!}}page:59{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL838{{!}}page:59{{!}}issueType:B }}</ref> Mēreni un nacionāli noskaņoto kareivju un virsnieku mazākums 1917. gada 5. augustā apvienojās [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālajā savienībā]], kas kopā ar nacionāli noskaņotiem politiķiem, neilgi pēc [[Oktobra revolūcija]]s, 1917. gada 16. novembrī nodibināja [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālo padomi]]. Vāciešu [[Rīgas operācija|okupētajā Rīgā]] 1917. gada 23. septembrī vairākas pilsoniskās partijas un [[LSDSP vēsture|sociāldemokrāti]] izveidoja puslegālu [[Demokrātiskais bloks|Demokrātisko bloku]]. [[Vācijas Impērija]]s sabrukums 1918. gada [[Novembra revolūcija]]s laikā ne tikai deva iespēju demokrātiskas Latvijas republikas neatkarības pasludināšanai, bet padarīja to par nepieciešamību, lai jaunās valsts valdība varētu lūgt starptautisko palīdzību cīņā pret sagaidāmo boļševiku karaspēka uzbrukumu. Ar 11. novembra [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] 15. punktu Antantes valstis panāca [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanu no Vācijas puses.<ref name="en.wikisource.org">[https://en.wikisource.org/wiki/Armistice_between_the_Allied_Governments_and_Germany Armistice between the Allied Governments and Germany]</ref> 13. novembrī arī Padomju Krievija anulēja Brestļitovskas līgumu. 17. novembrī, apvienojoties divām latviešu politiskās pārstāvniecības organizācijām — Latviešu pagaidu nacionālajai padomei un Demokrātiskajam blokam, tika izveidota Latvijas [[Tautas padome]], kas 1918. gada [[18. novembris|18. novembrī]] [[Latvijas valsts pasludināšana|pasludināja Latvijas neatkarību]]. Sākās Kārļa Ulmaņa pirmās [[Latvijas Pagaidu valdība]]s veidošana. Valdībā sākotnēji nebija Apsardzības ministra posteņa, topošās pašaizsardzības vienības paredzot veidot Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Boļševiku iebrukuma draudu dēļ par pirmo Apsardzības ministra pienākumu izpildītāju 22. novembrī iecēla pulkvežleitnantu [[Roberts Dambītis|Robertu Dambīti]]. 6. decembrī par Apsardzības ministru iecēla vienu no [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja|strēlnieku pulku dibinātājiem]], bijušo [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s deputātu [[Jānis Zālītis|Jāni Zālīti]], par viņa vietnieku atstājot Dambīti. === Vinniga darbība === Latvijas valstij kritiskajos pirmajos mēnešos lielu nozīmi spēlēja [[Augusts Vinnigs]]. Būdams sociāldemokrāts, bet vienlaikus impērijas aizstāvis, viņš atbalstīja ideju par latviešu zemju kolonizāciju. Kā Vācijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vinnigs okupētajā Latvijā ieradās 1918. gada septembrī, lai izpētītu kolonizācijas iespējas. 25. oktobrī viņu atkal nosūtīja uz Latviju. Viņš nebija mazo valstu neatkarības piekritējs, uzskatot, ka Krievijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēm]] sava nākotne jāsaista ar Vāciju. Vinnigs par savu mērķi uzskatīja vācu kontrolētu Baltijas valstu izveidošanos, kas nodibinātu ciešas politiskās un ekonomiskās attiecības ar Vāciju. Kamēr [[Latviešu zemnieku savienība]]s pārstāvji bija stingri Antantes atbalstītāji, [[Latviešu Tautas partija]], [[Andrejs Krastkalns]] un [[Andrievs Niedra]] bija gatavi cieši sadarboties ar Vāciju un vācbaltiešiem. Vinnigs nodibināja labas attiecības ar vietējiem sociāldemokrātiem ([[Fricis Menders|Frici Menderu]] u.c.), kas cerēja uz labu sadarbību ar jauno, sociāldemokrātisko Vāciju, kas izveidojās pēc impērijas krišanas [[Novembra revolūcija]]s laikā.<ref name="ReferenceO">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0309081375{{!}}issueType:B |title=Padomju Latvija un starptautiskā kontrrevolūcija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0309081375{{!}}issueType:B }}</ref> Gatavojoties pamiera noslēgšanai, Antantes valstis saprata, ka tūlītēja Vācijas un Austroungārijas karaspēku aiziešana no okupētajām bijušās Krievijas Impērijas teritorijām novedīs pie boļševiku varas izveidošanās. Lai to nepieļautu, Vācijai uzdeva saglabāt savu militāro klātbūtni Baltijā līdz Antantes karaspēka ievešanai. [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] parakstīšanas dienā Lielbritānija ar [[Balfūra nota|Balfūra notu]] rakstiski atzina jau iepriekš mutiski atzīto Latviešu pagaidu nacionālo padomi. Saskaņā ar 1918. gada 11. novembra pamiera noteikumiem, Vācijas karaspēkam bija jāpaliek okupētajās Baltijas teritorijās un jāveic to aizsardzība pret boļševikiem. Šeit izvietoto Vācijas [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armiju]] veidoja 6 kājnieku divīzijas, viena kavalērijas brigāde un 9 atsevišķie pulki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:62{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:62{{!}}issueType:B }}</ref> Tajā dienēja galvenokārt vecāka gadagājuma rezervisti, kas vēlējās ātrāk atgriezties mājās. Armijā sākās revolucionārais sabrukums, kareivji plēsa virsniekiem nost uzplečus un veidoja kareivju padomes. Liepājā nemierīgi bija tur izvietotie 8000 vācu flotes matroži. Izveidojoties [[Veimāras Republika|Vācijas Republikai]], Vinnigu 14. novembrī iecēla par jaunās sociāldemokrātiskās valdības ģenerālpilnvaroto Baltijā (26. decembrī par sūtni Latvijā). Viņš atcēla militārās pārvaldes ieviestos mītiņu un sapulču aizliegumus, atbrīvoja [[politiskais ieslodzītais|politieslodzītos]]. Rīgā sākās boļševiku mītiņi. Frontē notika vāciešu un [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] kareivju brāļošanās, vāciešiem atstājot lielus ieroču krājumus boļševikiem. Vinnigs sākotnēji galveno uzmanību pievērsa vācu armijas un ieroču kaut cik kontrolētai evakuācijai no Baltijas, ko uzskatīja par zaudētu boļševikiem. Atkāpšanās piesegšanai sāka veidot vietējo vācbaltiešu un vācu armijas brīvprātīgo vienības, kas lika pamatus Landesvēram un [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsbrigādei]]. Vācu karaspēks pakļāvās Vinnigam, kurš 26. novembrī Vācijas valdības vārdā parakstīja Latvijas Pagaidu valdības atzīšanas paziņojumu (t.s. [[Vinniga nota|Vinniga notu]]), kas noveda pie [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiskā projekta — [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] pašlikvidēšanās 1918. gada 28. novembrī. Tā kā Baltijas hercogistes [[personālūnija]]s iespēja ar Vācijas Impēriju vairs nebija realizējama, Vinninga uzdevums bija veidot sadarbību ar vāciešus atbalstošām partijām, kas nodrošinātu Vācijai politisko ietekmi arī pēc karaspēka izvešanas, tāpēc viņš bija gatavs veicināt Latvijas neatkarības pasludināšanu, jauno valsti pēc tam ar dažādiem līgumiem piesaistot Vācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:53{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:53{{!}}issueType:B }}</ref> 17. decembrī, 23. decembrī un 4. janvārī Vinnigs Pagaidu valdībai piešķīra pa pusmiljonam marku. Papildus, jaunveidojamā landesvēra vajadzībām viņš piešķīra 2,25 miljonus marku. Pagaidu valdība veica nepārtrauktas sarunas ar Vinnigu par papildus karaspēka nepieciešamību, kā arī par Vācijas karaspēka iespējām noturēt Jelgavu un Kurzemi, ja boļševiku rokās kristu Rīga. === Landesvēra izveidošana === Lai arī Vinnigs politiski atzina Pagaidu valdību, viņš vēlējās saglabāt militāro kontroli, kas noveda pie 1918. gada 7. decembra Vinniga un Pagaidu valdības [[Līgums par Landesvēra izveidošanu|līguma par Landesvēra izveidošanu]], ar kuru oficiāli izveidoja multinacionālu Latvijas zemessardzi jeb [[Baltijas landesvērs|landesvēru]] ({{val|de|Lettländische Landeswehr}}), kas bija paredzēts 6000 kareivju liels. Administratīvi to pakļāva Latvijas Republikas Apsardzības ministram Zālītim, bet apgādes un militārā ziņā — Vācijas okupācijas spēkiem. 9. decembrī Latviju sadalīja četros apsardzības apgabalos un iecēla apgabalu priekšniekus — Latgalē pulkvežleitnantu [[Jānis Imaks|Jāni Imaku]], Vidzemē pulkvedi [[Jānis Apinis|Jāni Apini]], Kurzemē pulkvedi [[Mārtiņš Peniķis|Mārtiņu Peniķi]] un Rīgā vācbaltiešu ģenerāli [[Freitāgi-Loringhofeni|Freitāgu-Loringhofenu]] ar kapteini [[Jorģis Zemitāns|Jorģi Zemitānu]] kā palīgu. Par landesvēra komandieri kļuva vācu majors Šeiberts. 10. decembrī Apsardzības ministrs Zālītis apstiprināja Latvijas Bruņoto spēku ģenerālštāba štatus, izveidojot ministrijas administratīvo aparātu. === Latviešu vienību veidošanās === [[Attēls:Atseviska studentu rota 1919.png|thumb|left|250px|Studentu rotas kareivji ar franču ''Adrian'' ķiverēm, 1919. gada sākums]] Līdz ar landesvēra nodibināšanu Pagaidu valdība izplatīja uzsaukumus iedzīvotājiem, aicinot brīvprātīgos stāties armijā. Vispārējo [[Mobilizācija|mobilizāciju]] neizsludināja, baidoties, ka jauniesauktie kareivji atbalstīs boļševikus vai dezertēs. Tuvojoties Sarkanajai armijai, [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]] no 17. līdz 20. decembrim izsludināja mobilizāciju bijušajiem [[Krievijas Impērijas armija]]s virsniekiem līdz 45 gadu un instruktoriem līdz 35 gadu vecumam. Atsaucās ap 300 cilvēku, no kuru lielākās daļas izveidojās [[Latgales virsnieku rezerves rota]] un [[Latgales apakšvirsnieku rota]], kurās līdz gada beigām bija 130 kareivji. No vāciešu atbrīvotajiem krievu karagūstekņiem Rīgā izveidoja trīs rotas ar 200 cilvēkiem katrā, kas veica garnizona pienākumus. Divas no šīm rotām decembra pēdējās dienās atteicās doties cīņā pret boļševikiem, sadumpojās, un pēc angļu karakuģu veiktas apšaudes tika izformētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:8{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:8{{!}}issueType:B }}</ref> Daudzi latvieši Rīgas brīvprātīgajās vienībās stājās bada dzīti. Disciplīna bija minimāla. Kareivji ieročus ieguva, aplaupot vācu armijas noliktavas, bet apģērbu un pārtiku, aplaupot iedzīvotājus. Par situāciju ziņoja ģenerālštāba priekšnieka vietas izpildītājs kapteinis [[Aleksandrs Plensners]]: "Latviešu brīvprātīgiem, par apģērbu un apavu nemaz nerunājot, telpas tiek ierādītas aukstas un nekurinātas, tikai pēc nedēļām ilgas gaidīšanas, un netiek izdots pat neviens lauku ķēķis ēdienu pagatavošanai. Latviešu vienīgais karaspēks — brīvprātīgie Rīgā — staigā koka tupelēs, gandrīz kailiem stilbiem un, protams, bez ieročiem. Pats par sevi saprotams, ka šādos apstākļos par brīvprātīgiem iestājas tikai vai nu galīgi fantasti, vai tādi, kam citas izejas nav, — no gūsta pārnācis izmocīts invalīds vai izvārdzis bezdarbnieks."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.satori.lv/article/1918-gads-latvijas-zemessargu-dumpis |title=1918. gads — Latvijas zemessargu "dumpis" |access-date={{dat|2019|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180918074242/http://www.satori.lv/article/1918-gads-latvijas-zemessargu-dumpis }}</ref> Ar [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālās savienības]] palīdzību Pagaidu valdība decembrī saformēja brīvprātīgo Instruktoru (virsnieku) rotu ar 260 cilvēkiem kapteiņa [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Baloža]] vadībā, (vēlāk zināma kā Virsnieku rota un [[Latvijas Neatkarības bataljons|Latvijas Neatkarības rota]]). Lai nebūtu jāpakļaujas landesvēra vāciešu komandieriem, studentu korporāciju [[Selonija]] un [[Talavija]] biedri izveidoja [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķo studentu rotu]], kuras 216 kareivji [[Nikolajs Grundmanis|Nikolaja Grundmaņa]] vadībā pakļāvās vienīgi Apsardzības ministrijai. 8. decembrī Vidzemes kara apgabala priekšnieks pulkvedis Jānis Apinis līdztekus ap 50 kareivju lielajai, bet slikti bruņotajai [[Cēsu rota]]i pavēlēja saformēt arī Valkas, Valmieras un Limbažu rotas, kas gan nenotika Sarkanās armijas straujā uzbrukuma dēļ. Liepājā, kurā Vācijas militārā pārvalde neļāva veikt mobilizāciju, sāka veidoties latviešu brīvprātīgo rota, kas pieauga līdz 190 kareivjiem un virsniekiem, izveidojot 1. un 2. Liepājas apsardzības rotu, kuras uzturēšanu uzņēmās Liepājas pilsētas dome. Kareivjiem te nebija vairāk par 10 šautenēm, un 1919. gada 11. janvārī rotu pastāvēšanu izbeidza vācu militārā policija. 1918. gada 28. decembrī ministrs Zālītis uzdeva virsleitnantam Lasim no Rīgas doties uz Ventspili un tur izveidot brīvprātīgo rotu. Tajā pieteicās 50 brīvprātīgo, kas 1919. gada 7. janvārī ar tvaikoni aizbēga no boļševikiem uz Liepāju. Asā nepieciešamība pēc karavīriem noveda pie 1918. gada 29. decembra Pagaidu valdības un Vinniga [[Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem|līguma par Latvijas pilsonības piešķiršanu]] visiem Vācijas pilsoņiem, kas ieradīsies Latvijā, lai vismaz 4 nedēļas cīnītos pret boļševikiem. Līguma mērķis bija papildināt landesvēra rindas ar vācu brīvprātīgajiem. Pirms noslēgt līgumu, Ulmanis lūdza Lielbritānijas konsula Bosenketa akceptu, kurš, ņemot vērā kritisko militāro situāciju, piekrita. === Iedzīvotāju atbalsta trūkums === Tautas padome, Pagaidu valdība un tās atbalstītāju nelielais loks pirmajos mēnešos bija pilnīgi atkarīgi no Vācijas. Tas ļoti traucēja jaunās valsts centieniem iegūt vāciešus ienīstošās un boļševikus atbalstošās tautas atbalstu. Pagaidu valdības mēģinājums iegūt 10 miljonus rubļu ar obligāciju pārdošanu izgāzās. Gaidot drīzu boļševiku uzvaru, iedzīvotāju atbalsts Pagaidu valdībai bija minimāls. Strādnieki tai bija naidīgi, bet pilsoniskās aprindas atturīgi gaidīja kara iznākumu. Krievijas armijā dienējušie latvieši neredzēja jēgu turpmākam karam, nestājās landesvērā un atklāti simpatizēja boļševikiem. Pat Tautas padomes priekšsēdētāja biedrs [[Gustavs Zemgals]] piedāvāja varu nodot uzbrūkošajiem boļševiku spēkiem. Lielākais patriotiskais entuziasms valdīja vienīgi Studentu rotā, daļa no kuras kareivjiem bija ieguvuši Krievijas armijas apmācību.<ref name="ReferenceO" /> Tā kā Vācijas armija decembrī aizbildinājās, ka tai vairs nav brīvu formu un apģērbu, ko dot latviešiem, Pagaidu valdība aicināja ziedot kareivjiem drēbes, uz ko tā saņēma 6 cimdu pārus, 6 zeķu pārus un 2 dvieļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}page:136{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.-1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}page:136{{!}}issueType:B }}</ref> Laikraksts "Jaunais Laiks" 1918. gada 30. decembrī rakstīja: "Lietu faktiskais stāvoklis skaidri un gaiši rāda, ka aiz mūsu Pagaidu valdības nestāv tautas masas, ka šajā drausmīgajā brīdī Pagaidu valdība ir viena, bez masām."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:61{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:61{{!}}issueType:B }}</ref> === Vācbaltiešu bruņotie formējumi === [[Attēls:Landesvēra sludinājums.JPG|thumb|Aicinājums vācbaltu brīvprātīgajiem stāties Baltijas landesvērā. 1918. gada 12. decembris]] Jau 1918. gada 11. novembrī vācbaltieši (kā toreiz teica, baltieši) sāka veidot Baltijas landesvēru. 12. novembrī izveidojās 1. Rīgas rota, kurai novembrī sekoja 2. un 3. Rīgas rotas. 17. novembrī bija daļēji nokomplektēta Trieciengrupa (''Stoßtruppe''), kurā iestājās ap 1000 vīru.<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s 2. sējuma 2942.—2943. slejas</ref> 29. novembrī Jelgavā izveidojās [[Volferts Gerhards fon Rādens|fon Rādena]] rota. Liepājā izveidojās [[Fon Kleists|fon Kleista]] un fon Toniges rotas. Vācbaltiešu vienībās par komandieriem bieži kļuva Vācijas armijas virsnieki. Atšķirībā no latviešu vienībām, kurām Vācijas armija negribīgi sniedza atbalstu, vācbaltieši dāsni saņēma ieročus un ekipējumu. No aizejošajiem Vācijas armijas brīvprātīgajiem un algotņiem Vinnigs 29. novembrī izveidoja [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsbrigādi]]. Līdz ar 1918. gada 7. decembra līgumu par landesvēra izveidošanu šīs vienības iekļāvās landesvēra sastāvā. 8. decembrī Vinnigs devās uz Berlīni, kur lūdza militāro palīdzību. 1919. janvāra sākumā, Pagaidu valdībai bēgot no Rīgas, vācbaltieši uz Liepāju pārcēla savu [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja|Baltiešu Nacionālo komiteju]] (''Baltischer Nationalausschuss''), kas rūpējās par vāciešu bruņoto vienību apgādi un jaunu brīvprātīgo vervēšanu visā Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:12{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:12{{!}}issueType:B }}</ref> Vācijā izvērsās algotņu vervēšanas biroja "Baltenland" darbība, kura biroji atradās Berlīnē, Breslavā, Dancigā, Drēzdenē, Freiburgā, Jēnā, [[Karlsrūe|Karlsrūē]], Kēnigsbergā, Lībekā, Minhenē, Štutgartē, Štetinā, Rostokā. Vācieši plānoja, ka 30-40 000 uz Latviju karot nosūtīto brīvprātīgo veidos jaunas kolonizācijas kustības kodolu. Kamēr Kurzemē dzīvoja 26 cilvēki uz kvadrātkilometru, Austrumprūsijā tie bija 55, bet Vācijā 127. Vācu muižnieki jau iepriekš bija pauduši gatavību ziedot 1/3 savu zemju jauno kolonizatoru vajadzībām.<ref name="ReferenceO" /> Ar algotņu vervēšanu Vācijā nodarbojās Rīdigera fon der Golca brālis, Ginters fon der Golcs, kurš algotņiem solīja zemi Latvijā. Daudzi vācu algotņi Liepājā ieradās ar pārliecību, ka viņiem ir apsolīta zeme un pilsonība, kas vēlāk radīja lielus konfliktus ar Pagaidu valdību, vāciešiem uzskatot, ka viņi ir apmānīti. 1919. gada sākumā strauji palielinājās dažādu vācu militāro vienību skaits Vācijas okupācijas pārvaldes kontrolētajā Kurzemes daļā. 1919. gada janvārī—februārī Liepājā pa [[Liepājas—Romnu dzelzceļš|dzelzceļu]] un jūru sāka ierasties tūkstošiem jaunu karotāju, kas veidoja pusautonomus [[brīvkorpuss|brīvkorpusus]] (''Freikorps''), kurus iekļāva Dzelzsdivīzijā. No Vācijas uz Liepāju pārvietoja arī 1. gvardes rezerves divīziju. Visus šos spēkus 1919. gada 1. februārī apvienoja [[6. rezerves korpuss (Vācija)|6. rezerves korpusā]], par kura komandieri iecēla ģenerāli [[Rīdigers fon der Golcs|Rīdigeru fon der Golcu]], kam bija Somijā gūta pieredze cīņā pret boļševikiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:70{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:70{{!}}issueType:B }}</ref> == Sarkanās armijas uzbrukums == {{See also|Padomju Latvijas armija}} [[Attēls:Ostfront Livland 1918 Dragoner Regiment Nr. 17.jpg|thumb|Vācijas armijas pozīcijas Baltijā, 1918. gada oktobrī]] [[Attēls:Sarkanās armijas uzbrukums, 1918.JPG|thumb|230px|Sarkanās armijas iekarotā teritorija 1919. gada 4. janvārī]] [[Attēls:PL-RU war 1919 phase I.svg|thumb|230px|Sarkanās armijas uzbrukums (1918. gada decembris—1919. gada marts). Zilā līnija: Vācijas okupācijas zonas robeža [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanas brīdī 1918. gada novembrī, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā]] Ar 11. novembra [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] 15. punktu Antantes valstis panāca [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanu no Vācijas puses.<ref name="en.wikisource.org" /> Tas nozīmēja arī 27. augusta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] atcelšanu, ar kuru [[Krievijas PFSR]] bija atteikusies no Baltijas zemēm. Pēc Vācijas Impērijas sabrukuma [[Novembra revolūcija]]s dēļ, 13. novembrī Krievijas PFSR arī paziņoja par Brestļitovskas miera līguma laušanu. Vācijas armijas vienībām sākot nekārtīgu atkāpšanos uz dzimteni, to pamestajās teritorijās bez ievērojamas pretestības iebruka Krievijas PFSR [[Sarkanā armija]]. Dažviet vācu kareivju padomes vienojās ar boļševikiem par atkāpšanās noteikumiem, pametot ieročus un noliktavas. 1918. gada 25. novembrī boļševiki ieņēma [[Pleskava|Pleskavu]], kurā naktī uz 1. decembri ieradās latviešu sarkano strēlnieku 2. brigāde. Novembra beigās, paralēli iebrukumam Igaunijā un [[Lietuva|Lietuvā]], sākās Sarkanās armijas uzbrukums Latvijai divos galvenajos virzienos: no Pleskavas uz Valku—Valmieru—Cēsīm—Rīgu, un no Daugavpils uz Jēkabpili—Bausku—Jelgavu. Iebrukumu Latvijā vadīja [[Jukums Vācietis]]. Sarkanās armijas sastāvā 8. decembrī izveidoja Latvijas armijas karaspēka grupu ({{val|ru|Армейская группа войск Латвии}}). Decembra vidū šajā grupā iekļāva no Krievijas atsūtītās latviešu sarkano strēlnieku vienības, kuras 1919. gada pirmajā pusē veidoja karaspēka lielāko daļu (12 000 no 20 000 sarkanarmiešiem). Pagaidu valdība bez panākumiem izplatīja aicinājumu sarkanajiem strēlniekiem pārnākt demokrātiskās Latvijas pusē. No vācu brīvprātīgajiem 1918. gada 29. novembrī izveidotā [[Dzelzsbrigāde]] atkāpās bez ievērojamas pretestības. 2. decembrī Sarkanā armija ieņēma stratēģiski svarīgo [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rēzeknes dzelzceļa līniju]] līdz [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu stacijai]]. Militārā situācija noveda pie 7. decembra Pagaidu valdības un Vinniga līguma par landesvēra izveidošanu. 7. decembrī no [[Pleskava]]s puses ienākušās sarkanarmijas daļas ieņēma [[Alūksne|Alūksni]], 9. decembrī [[Daugavpils|Daugavpili]] un 17. decembrī [[Valka|Valku]], kur viņu gūstā krita Izglītības ministrs [[Kārlis Kasparsons]], kas bija devies uz Tallinu. No Valkas, virzoties pa dzelzceļa līniju, naktī uz 22. decembri boļševiki ieņēma [[Valmiera|Valmieru]]. Virzoties gar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Daugavpils—Rīgas dzelzceļa līniju]] pie [[Koknese]]s sarkanarmieši 18. decembrī sagrāba vācu pamestu bruņuvilcienu, ar kuru 19. decembrī ieņēma [[Skrīveri (stacija)|Skrīveru staciju]] un netraucēti iebrauca [[Ogre|Ogrē]]. No Rīgas nosūtītam landesvēra 1. un 2. Rīgas vāciešu rotas un Dzelzsbrigādes kareivju vadam [[Rotmistrs|rotmistra]] Boma (''Bohm'') vadībā izdevās 20. decembrī atsist sarkanarmiešu bruņuvilciena uzbrukumu pie [[Ogre]]s tilta un atgūt Skrīveru staciju. Šeit tika atstāta 50 vīru liela patruļa, kuras kareivji ar laivu šķērsoja Daugavu un 22. decembrī padzina boļševikus no [[Jaunjelgava]]s. Pieaugot draudiem no Vidzemes puses, 23. decembrī šo vienību un bruņuvilcienu nosūtīja uz Līgatni. 22. decembrī vācieši bez kaujas pameta Cēsis un, lai arī sākotnēji apņēmības pilna pilsētu aizstāvēt, 23. decembrī viņiem sekoja arī latviešu [[Cēsu rota]], kas 27. decembra vakarā caur [[Ieriķi]]em un Līgatni ieradās Rīgā. Naktī uz 25. decembrī no Rīgas uz Cēsīm nosūtīja bruņotu vilcienu ar landesvēra vienībām un Trieciengrupu, kas padzina boļševikus no Līgatnes stacijas un 28. decembrī sasniedza [[Ieriķi (stacija)|Ieriķu staciju]], taču bija spiestas atkāpties. Bruņotais vilciens nesaskaņoti pameta kauju, un kareivjiem nācās atkāpties uz Siguldu, zaudējot 8 kritušos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:15{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:15{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Siguldā esošo landesvēru papildināja Dzelzsbrigādes bataljons. 30. decembrī šos spēkus no Siguldas padzina, un tie atkāpās uz Inčukalnu, kur tos papildināja no Rīgas nosūtītās landesvēra 1. un 2. Rīgas vāciešu rotas, artilērija un virsnieku ložmetējnieku vilciens. Sākās sadursmes ar boļševikiem, kas izvērtās [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]]. 31. decembra — 1. janvāra kaujas laikā šie Pagaidu valdības spēki cieta sakāvi cīņā pret Latviešu sarkano strēlnieku 1. un 4. pulku, zaudējot 35 kritušos. Decembra kauju rezultātā vācu landesvēra vienības bija stipri cietušas. Zirgu un artilērijas lielākā daļa bija zaudēta pie Inčukalna. Rīgā bāzētās latviešu rotas izrādījās politiski neuzticamas, bet Dzelzsbrigādes vāciešu kaujasspars bija zemāks par cerēto. Notika izmaiņas landesvēra vadībā — kapteinis fon Bekmans (''von Boeckmann'') nomainīja štāba priekšnieku kapteini Dītrihu, kurš stājās aizejošā majora Šeiberta vietā.<ref name="ReferenceB">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:17{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:17{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> === Rīgas zaudēšana === [[Attēls:Britu paziņojums 29 decembris.JPG|thumb|Britu brīdinājums par artilērijas lietošanu nekārtību apspiešanai, 29. decembris]] {{See also|Latviešu landesvēra dumpis (1918)}} Militārās problēmas pasliktināja arī nestabilā politiskā situācija Rīgā. Boļševiku atbalstītāji gandrīz netraucēti veica savu propagandu ielās, bet sociāldemokrāti savā konferencē no 26. līdz 28. decembrim pieņēma lēmumu aiziet no Tautas padomes, nosodot Pagaidu valdības darbu un paziņojot par savu neitralitāti karā. Arī angļu karakuģi, kas sākotnēji bija gatavi aizstāvēt Rīgu, vēlāk saņēma pavēli turpmākās cīņās neiesaistīties.<ref name="gramatas.lndb.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:45{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:45{{!}}issueType:B }}</ref> 29. decembrī Rīgā izplatījās baumas par gaidāmo boļševiku sacelšanos. Viņu ietekmē nonāca landesvēra 1. Rīgas latviešu rota, kareivjiem atsakoties doties uz fronti pret Sarkano armiju. Par nelojālām uzskatīja divas no trim Rīgas garnizona rotām, kas bija veidotas galvenokārt no vāciešu atbrīvotajiem krievu karagūstekņiem un strādnieku rajonu brīvprātīgajiem. Pagaidu valdība pieprasīja dumpinieku atbruņošanu, ko varēja īstenot tikai vācu kareivji. Britu flotes pārstāvji piekrita sniegt artilērijas atbalstu. Dumpja apspiešanu veica trīs vācu Dzelzsbrigādes un landesvēra rotas, kopā ar landesvēra 3. latviešu rotu, kas bija izvietota turpat, kur 1. rota — [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Suvorova ielā]] 99 (tagadējā [[Rīgas Skolēnu pils]] Kr. Barona ielā) pareizticīgo Garīgā semināra telpās un apkārtnes kazarmās. Pēc tam, kad 1. rota atteicās padoties, 30. decembra rītā pulksten septiņos britu kuģi veica vairākus brīdinājuma šāvienus pāri pilsētai. Daži šāviņi eksplodēja mazapdzīvotajā [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā kā daļa kareivju un dumpinieku vadoņu jau naktī bija bēguši, mazāk kā 200 palikušie kareivji padevās un tika eskortēti uz ieslodzījumu Citadelē. Vācieši aizturēja arī dažas civilpersonas, ko uzskatīja par boļševikiem, un pārpratuma pēc arī vairākus 3. Rīgas latviešu rotas kareivjus, kurus vakarā atbrīvoja, vācu komandierim izsakot publisku atvainošanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:16{{!}}issueType:B |title=Pēc 18. novembra |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:16{{!}}issueType:B }}</ref> Pēc padošanās dumpiniekus tiesāja vācu karatiesa, 11 dumpiniekiem piespriežot nāvessodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:22{{!}}issueType:B }}</ref> Šie notikumi vēl vairāk pasliktināja vācu okupācijas spēku attieksmi pret vājo Pagaidu valdību. Dumpja apspiešana un britu bruņotā iesaistīšanās cēla Pagaidu valdības atbalstītāju morāli. Aktivizējās pilsētas aizsardzības un mobilizācijas organizēšana. 31. decembrī Rīga izsludināja vispārējo mobilizāciju un par landesvēra latviešu vienību komandieri iecēla pulkvežleitnantu [[Oskars Kalpaks|Oskaru Kalpaku]]. Optimisms sabruka 1. janvārī, kad pienāca ziņas par sakāvi pie Inčukalna un Londonas valdības rīkojumu britu flotei karadarbībā neiesaistīties. Šo rīkojumu admirālis Sinklērs apstiprināja Ulmanim. Rīgas aizstāvēšanas plānus atmeta un sāka atkāpšanās organizēšanu. Pagaidu valdība nemierīgās situācijas dēļ pārcēlās no [[Aleksandra iela (Rīga)|Aleksandra ielas]] 37 uz ēku Aleksandra un [[Pauluči iela|Pauluči ielu]] stūrī. 1. janvārī lielinieku artilērija sāka apšaudīt Rīgu. 1919. gada 2. janvāra rītā daļa Pagaidu valdības aizbēga uz [[Jelgava|Jelgavu]], bet valsts ierēdņu ģimenes nosūtīja uz Liepāju. Daļa valdības un Tautas padomes locekļu evakuējās uz ārzemēm ar angļu kuģiem. Rīgu pameta angļu karakuģi un ap 2000 bēgļu tvaikoņos „Roma” un „Babilona”. Pilsētu pameta pēdējās Vācijas armijas vienības un sākās pamesto armijas noliktavu izlaupīšana. Aizdegās [[Rīgas Vācu teātris]] (tagadējā Nacionālā opera). Šajā dienā Rīgā sākās boļševiku atbalstītāju demonstrācijas un nekārtīga šaudīšanās, kas pieņēma sacelšanās raksturu. Aizejošā Vācijas armija pat nemēģināja to apspiest, un britu admirālim Sinklēram nācās konstatēt, ka boļševiku pusē pāriet arī britu apbruņotie latviešu kareivji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}page:81{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}page:81{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Krītot Rīgai, četras latviešu rotas pārgāja lielinieku pusē, bet daļa kareivju dezertēja. Tikai Virsnieku, Studentu un Cēsu rotas paliekas bija Pagaidu valdības pusē. Atsevišķās studentu rotas 190 kareivji, vācu landesvēra vienības un ap 70 vīru liela krievu vienība 2. janvāra vakarā atkāpās uz Jelgavu. Kalpaka komandētās vienības pulcējās [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā, un 3. janvāra 6.00 sāka atkāpties pāri tiltiem uz Pārdaugavu. Kalpaks šeit veica kareivju skaitīšanu. Bija palikuši 132 Instruktoru rezerves virsnieku rotas kareivji, 85 Cēsu rotas kareivji un daži desmiti citu rotu pārstāvju. Šajā brīdī Kalpaks un Pagaidu valdība varēja rēķināties ar kādiem 400 karavīriem.<ref name="gramatas.lndb.lv" /> Pēdējais Rīgu 3. janvāra rītā pameta Dzelzsbrigādes arjergarda bataljons.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:25{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:25{{!}}issueType:B }}</ref> 3. janvārī pamesto Rīgu ieņēma Sarkanās armijas 2. kavalērijas divizions, kam sekoja 2. strēlnieku brigāde. Lielākajā Latvijas daļā drīz nostiprinājās 17. decembrī pasludinātā [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika]] [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadībā. 23. decembrī Padomju Krievija atzina Padomju Latvijas neatkarību. 1919. gada 4. janvārī tika izveidota [[Padomju Latvijas armija]]. === Atkāpšanās === [[Attēls:Latvijas armijas atkāpšanās no Jelgavas 1919. gada janvārī.jpg|thumb|230px|1. latviešu atsevišķā bataljona atkāpšanās no Jelgavas uz [[Lielauce|Lielauci]] 1919. gada janvārī]] [[Attēls:Sarkanās armijas uzbrukums, 1919.JPG|thumb|230px|Sarkanās armijas uzbrukuma gaita 1919. gada janvārī]] 2. janvārī Jelgava īslaicīgi kļuva par Latvijas Republikas galvaspilsētu. Šīs dienas vakarā Jelgavā nepilnā sastāvā notika Pagaidu valdības un dažu Tautas padomes locekļu sapulce. Tika nolemts palikt Jelgavā līdz pēdējam, un tad doties uz Liepāju, kuru varētu noturēt vēl 2—3 nedēļas. Pēc Liepājas krišanas Pagaidu valdībai būtu ārzemēs jācīnās par neatkarīgas Latvijas atzīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}page:122{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}page:122{{!}}issueType:B }}</ref> 3. janvāra vakarā landesvēra vācu vienības un Kalpaka komandētie kareivji sasniedza Jelgavu, kurā atradās Rādena vietējo landesvēristu vienība. Pilsētu pameta pēdējās Vācijas armijas vienības, kas Jelgavu neplānoja aizsargāt. Notika Ulmaņa un [[Miķelis Valters|Valtera]] apspriede ar Vinnigu, kurā Ulmanis bija gatavs palielināt Vācijas brīvprātīgajiem piešķiramo zemes platību līdz 100 vai 120 pūrvietām. 4. janvārī Jelgavā Atsevišķā Studentu rota noturēja atvadu parādi un 5. janvārī ar Pagaidu valdību vilcienā devās uz Liepāju. 5. janvārī Jelgavu pameta arī Vinnigs, kas atgriezās Vācijā. Uz Vāciju devās arī latviešu sociāldemokrātu vadītājs [[Fricis Menders]], kam bija labi sakari ar turienes sociāldemokrātiem. 6. janvāra vakarā Pagaidu valdības vilciens ieradās Liepājā, kur vācu militārās varas iestādes mēģināja atbruņot Studentu rotas kareivjus, bet tad izmitināja tos Liepājas [[Karosta|Karostā]]. Vilcienā atradās arī [[Iskolats|Iskolata]] aktīvists [[Voldemārs Ozols]], kuru pēc Valtera pavēles apcietināja. 5. janvārī Jelgavā Kalpaks izdeva savu pirmo pavēli, saskaņā ar kuru no sešu agrāko latviešu rotu (Virsnieku rezerves rotas, Latgales apakšvirsnieku rotas, Latgales virsnieku rotas, [[Cēsu rota]]s, kā arī 2. un 3. latviešu landesvēra rotām) pārpalikušajiem kareivjiem tika izveidots [[1. latviešu atsevišķais bataljons]] ar divām rotām. Par pirmās rotas komandieri iecēla kapteini [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāni Balodi]], par otrās — kapteini Skujiņu. No kapteiņa [[Arnolds Artum-Hartmanis|Arnolda Artum-Hartmaņa]] vadītās Jelgavas latviešu brīvprātīgo rotas 100 kareivjiem bija palikuši mazāk par 40 kareivju, kurus Kalpaks nosūtīja uz Liepāju reorganizācijai un apmācībai. 5. janvāra vakarā 1. latviešu atsevišķais bataljons devās uz aizsardzības pozīcijām pie [[Dalbe (stacija)|Dalbes stacijas]]. Rīgas pamešana un landesvēra izveidošanas plāna sabrukums noveda pie bruņoto spēku reorganizācijas. Komandiera amatu atstāja majors Šeiberts, un viņa vietu ieņēma kapteinis fon Bekmans. Likvidēja esošo komandas struktūru, un visu vienību tiešu komandēšanu uzņēmās landesvēra virsštābs (Oberštābs). Vēl neapmācītos kareivjus nosūtīja uz Liepāju, bet kaujasspējīgajām vienībām bija jāturpina pretoties boļševikiem. 5. janvārī Dzelzsbrigādes un vācu landesvēra kareivji vilcienā devās uz [[Vecumnieku stacija|Vecumnieku staciju]], 6. janvārī notika apšaude ar boļševikiem, kas Dzelzsbrigādes un landesvēra kareivjus padzina. Vienības komandieris ar lokomotīvi aizbēga. Landesvēra vienības ar kaujām atkāpās uz [[Bauska|Bausku]], bet ap 100 karavīru lielu Dzelzsbrigādes grupu [[Iecava|Iecavā]] sagūstīja vietējo iedzīvotāju bruņota vienība.<ref name="ReferenceB" /> 6. janvārī par Trieciengrupas komandieri kapteiņa Bēma (''Bohm'') vietā iecēla [[Hanss fon Manteifels-Cēge|Hansi fon Manteifeli-Cēgi]]. Viņš bija viens no komandieriem, kas uzskatīja, ka landesvēram jāturpina cīnīties pret boļševikiem, nevis jāpiesedz Vācijas armijas atkāpšanās un jāsargā Austrumprūsijas pierobeža. Tā kā kareivju bija maz, tad turpmāk jāizvairās no lielām kaujām, un jākoncentrējas uz pārsteiguma uzbrukumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:18{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:18{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 6. janvārī 3. Padomju Latvijas strēlnieku pulks no [[Baldone]]s, [[Mežotne]]s un gar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Krustpils—Jelgavas dzelzceļu]] no [[Garoza (stacija)|Garozas stacijas]] sāka uzbrukumu Jelgavai. 7. janvārī Dzelzsbrigādes pēdējie spēki paziņoja, ka plāno atkāpties uz [[Mažeiķi]]em un vēlāk apmetās [[Vaiņode]]s apkārtnē. Kalpaka vienības 7. janvārī atkāpās no pozīcijām pie [[Iecavas upe]]s tilta [[Ozolnieki|Ozolniekos]] un 8. janvāra rītā atgriezās Jelgavā, kuru tajā pašā dienā pameta kopā ar pēdējām landesvēra vienībām, atkāpjoties uz Dobeli, kas arī drīz tika pamesta. 9. janvārī Padomju Latvijas armija ieņēma Jelgavu un Dobeli, 10. janvārī Tukumu. 12. janvārī Kalpaka 1. latviešu atsevišķais bataljons atkāpās uz [[Lielauce]]s muižu. Oberštābs, Rādena vienība un Zīverta artilēristi izvietojās [[Vecauce|Vecaucē]], bet Trieciengrupa devās uz [[Saldus|Saldu]]. Šajās dienās frontē iesaistītās landesvēra vienības veidoja: Kalpaka divu rotu 220 kareivji, Trieciengrupas 300 kareivji, Rādena rotas 135 kareivji, Hāna nodaļas 30 kavalēristi, Zīverta baterijas 2 lielgabali, krievu vienības 50 kareivji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:27{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:27{{!}}issueType:B }}</ref> Lielai daļai kareivju nebija iepriekšējas kaujas pieredzes, bet komandieri bija jaunākie virsnieki bez operāciju plānošanas un vadīšanas pieredzes. 15. janvārī Trieciengrupa ar izlūkošanu devās pretī Sarkanajai armijai, atstājot Saldu un dodoties uz [[Blīdene|Lielblīdeni]] un [[Annenieki]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:19{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:19{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 16. janvārī 1. latviešu atsevišķais bataljons pie [[Lielauce]]s atsita 2. Padomju Latvijas strēlnieku pulka bataljona un kavalērijas eskadrona uzbrukumu, pēc kura boļševiki atkāpās uz Dobeli, bet Kalpaks no [[Pampāļi]]em atkāpās uz [[Lēnas]] muižu pie dabīgās [[Venta]]s aizsardzības līnijas. Rādena rota izvietojās Skrundā un Oberštābs [[Rudbārži|Rudbāržos]]. Triecienvienība no [[Jaunpils]] atkāpās uz Kuldīgu, 21. janvārī sasniedza Aizputi un 22. janvārī Kalnmuižu, ap 5 km attālumā no Rudbāržiem. Rādena vienība 22. janvārī, veicot nakts reidu, uzdūrās vismaz trīsreiz lielākiem sarkanarmiešu spēkiem un pēc kaujas atkāpās no Skrundas. Oberštābs pavēlēja vācu landesvēram atkāpties uz [[Valtaiķi]]em, bet Kalpaka bataljonam uz [[Kalvene|Kalveni]]. Atkāpšanās sasniedza savu tālāko punktu. <gallery> Anerkennung Lettland 26-11-1918.png|[[Vinniga nota]] Guido Maydell Balti Landeswehris Guido Maydell in the Baltic Landeswehr.jpg|Landesvēra kareivis Gvido [[Maideli|Maidels]] Anatols Livens 1919.jpg|Anatols Līvens Oskars Kalpaks.jpg|Oskars Kalpaks Jozefs Bisofs 1920.jpg|Jozefs Bišofs Hans Manteuffel Szoege.png|Hanss fon Manteifels-Cēge </gallery> === Kritiskā situācija Liepājā === Vācijas armijas aizsargātā Liepāja 1919. gada pirmajā pusē kļuva par jaunās valsts politisko notikumu centru. Uz šejieni bēga Pagaidu valdība. Te darbojās [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja]], kas turpināja centienus īstenot [[Baltijas valsts]] ideju, kā tas atklājās februāra [[Štrika sazvērestība]]s laikā. Vācijas [[Novembra revolūcija]]s rezultātā vācu garnizonā izveidojās kareivju padome, bet kreiso sociāldemokrātu kontrolētā Liepājas pilsētas dome darbojās pusneatkarīgi no okupācijas spēku varas. Lai arī Vācijas 8. armijas vadība bija evakuējusies uz [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]], Liepāju joprojām kontrolēja Vācijas okupācijas spēku militārais gubernators, kas noteica sapulču un kustības ierobežojumus, kā arī apspieda latviešu militāro vienību ieroču nēsāšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:158{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:158{{!}}issueType:B }}</ref> Daļa vācu vienību Liepājā pakļāvās revolucionārajai kareivju padomei, atsakoties doties uz fronti, ko noturēja landesvērs ar aptuveni 685 kareivjiem, 30 jātniekiem un 2 lielgabaliem.<ref name="ReferenceO" /> Liepājā dumpojās gan vācu, gan latviešu vienības, vienu latviešu rotu nācās izformēt. Pēc ierašanās Liepājā 7. janvārī Pagaidu valdība iekārtojās bankas ēkā Lielajā ielā 8 un noturēja sēdi. Noskaidrojās, ka Liepājas iedzīvotāju lielākā daļa simpatizēja lieliniekiem un pilsētu nosargāt varētu tikai ar Antantes palīdzību, jo uz vāciešiem cerību nebija. Iekšlietu ministrs [[Miķelis Valters]] uzsvēra, ka Pagaidu valdībai jānodrošina kārtība Liepājā, vai arī pilsēta uzreiz jāpamet, un jādodas trimdā. Apsardzības ministrs Zālītis ziņoja, ka latviešu bruņotās vienības ir gatavas pilsētu aizstāvēt tikai gadījumā, ja tiek garantēta viņu evakuācija sakāves gadījumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}page:128{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}page:128{{!}}issueType:B }}</ref> Pēc Pagaidu valdības sēdes Ulmanis tikās ar Tautas padomi, kur atbalstīja viedokli, ka Tautas padomei jādodas aizstāvēt Latvijas intereses ārzemēs. Viņš pielīdzināja Latviju karā okupētajām [[Melnkalne]]i, [[Serbija]]i un [[Beļģija]]i, kuru valstiskums pastāvēja arī pēc teritorijas zaudēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Pēc 18. novembra |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:22{{!}}issueType:B }}</ref> 8. janvārī Liepājā no Rīgas ieradās tvaikonis "Maiga" ar vairākiem [[Tautas padome]]s locekļiem. Līdz ar to Liepājā atradās šādi Tautas padomes locekļi: * no Latviešu zemnieku savienības: 1. [[Ernests Bauers]], 2. [[Ēriks Mārtiņš Feldmanis|Ēriks Feldmanis]], 3. [[Edmunds Freivalds]], 4. [[Vilis Gulbis]], 5. [[Ādolfs Klīve]], 6. [[Pēteris Murītis]], 7. [[Oto Nonācs]], 8. [[Artūrs Žers]], 9. [[Kārlis Vanags]]; * no Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas: 10. [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]], 11. [[Klāra Kalniņa]], 12. Valdemārs Kalniņš, 13. [[Fricis Menders]]. Sociāldemokrāti gan šajā laikā Tautas padomes darbībā nepiedalījās; * no latgaliešiem: 14. [[Ādams Turkupols]]; * no Latvijas demokrātiskās partijas: 15. [[Jānis Bergsons]], 16. [[Erasts Bite]], 17. Eduards Kiršfelds; * no Latvijas radikāldemokrātiem: 18. [[Juris Bebris]], 19. Juris Zankevics; * no nacionāldemokrātiem: 20. [[Jānis Akuraters]], 21. [[Jānis Bankavs]] (atvietojas ar Kārli Skalbi), 22. Kārlis Blodnieks, 23. [[Atis Ķeniņš]]; * no republikāņiem: 24. [[Oskars Valdmanis]]; * no Latvijas neatkarības partijas: 25. Jānis Eikerts; * no vācu progresīvās partijas: 26. [[Vilhelms Šreiners]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:24{{!}}issueType:B |title=Pēc 18. novembra |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:24{{!}}issueType:B }}</ref> Problēmas radīja Pagaidu valdībai lojālo kareivju evakuācijas iespējas. Vācieši viņiem traucēja veidot kaujasspējīgas vienības, bet vienlaikus aizliedza Liepāju pamest 18-45 gadus veciem vīriešiem. Latviešu kareivju evakuācijas nodrošināšanai 8. janvārī Apsardzības ministrija nacionalizēja tvaikoni "[[Saratov]]", īpašniekiem apsolot to vēlākais divu mēnešu laikā atdot Liepājas vai Kopenhāgenas ostā. 8. janvārī par jaunā "Pagaidu valdības vēstneša" redaktoru iecēla [[Oto Nonācs|Oto Nonācu]]. Iznāca tikai viens laikraksta numurs, jo Nonācu nosūtīja uz [[Ščecina|Štetīni]] Vācijā. 9. janvārī Liepāju ar kuģi pameta ministru biedri [[Rūdolfs Bēnuss]], [[Alfrēds Birznieks]], [[Pēteris Juraševskis]], Liepājas galva [[Andrejs Bērziņš (politiķis)|Andrejs Bērziņš]], Liepājas rajona pilnvarnieks [[Ādolfs Kuršinskis]] u.c. Šajā laikā pirmā lielā osta Vācijā, kurā piestāja bēgļu kuģi no Liepājas, bija Štetīna, kurā izveidoja Pagaidu valdības centru, kas koordinēja tālāko darbību Eiropā. Uz Štetīnu nosūtīja Oto Nonācu un Vilhelmu Šreineru. Iecēla pārstāvjus Berlīnē, Šveicē un Parīzē. Liepājas pamešanu apgrūtināja tas, ka vispirms bija jāsaņem atļauja no vācu garnizona kareivju padomes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:26{{!}}issueType:B |title=Pēc 18. novembra |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:26{{!}}issueType:B }}</ref> Čakste un Zemgals jau atradās Stokholmā. 9. janvārī Pagaidu valdība pieņēma lēmumu uz ārzemēm sūtīt Ulmani, kā arī ministrus Puriņu un Goldmani. Liepājā Ulmanis atgriezās tikai 1. martā, līdz tam valdības vadību uzņemoties Valteram. Pēc bēgšanas no Jelgavas uz Liepāju neatkarīgā Latvijas valsts šķita tuvu sabrukumam. Janvāris Liepājā iezīmēja kritisku posmu, kad Pagaidu valdība bija gandrīz beigusi pastāvēt, jebkādām valdības aktivitātēm Liepājā vispirms bija jāsaņem vācu okupācijas spēku atļauja. Vācbaltiešu ministri pameta valdību. Kad daļa Tautas padomes locekļu mēģināja evakuēties uz Vāciju, viņus nelaida uz kuģa, jo viņi nebija saņēmuši vāciešu atļaujas. Ģenerālštābu un dažus palikušos Apsardzības ministrijas darbiniekus vadīja kapteinis [[Aleksandrs Plensners]], kamēr ministrs Zālītis gandrīz nedēļu nedarīja neko. Pasu nodaļa bija vienīgā Pagaidu valdības iestāde, kas turpināja darbu, lai karavīriem un citiem Pagaidu valdības atbalstītājiem izsniegtu ārzemju pases, tiem gatavojoties pamest Latviju lielinieku pilnīgas uzvaras gadījumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:56{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:56{{!}}issueType:B }}</ref> Virsniekiem ieteica pievienoties [[Antons Deņikins|Deņikina]] Baltajai armijai. Šāda izvēle bija izplatīta, jo Baltās kustības armijās vadošus ieņēma nākamie ģenerāļi [[Rūdolfs Bangerskis]], [[Kārlis Goppers]], [[Eduards Aire]], [[Pēteris Radziņš]] u.c. latviešu virsnieki. Drūmākais posms ilga apmēram nedēļu, 21. janvārī ar valdības atbalstu [[Arturs Kroders]] sāka izdot laikrakstu "[[Latvijas Sargs]]", kas nodarbojās ar pozitīvu propagandu, ceļot morāli. 29. janvārī Vācijas misija Liepājā Pagaidu valdībai piešķīra vairāk nekā miljonu marku aizdevumu. Liepājā palikušie ministri Valters, Zālītis un Hermanovskis 12. februārī pieņēma lēmumu par karastāvokļa izsludināšanu, tā pakļaujot civiliedzīvotājus vēl vienai (papildus vācu) militārajai pārvaldei. 27. februārī Goldmanis izsludināja Valsts zemes fonda izveidošanu, lai bezzemniekus apgādātu ar zemi. Zemes fonds pārņēma bijušās kroņa muižas un valsts zemes. Fondā bija tikai 10% Latvijas zemes, kamēr vācu muižniekiem piederēja virs 48%. Zemi pirmkārt solīja piešķirt armijā karojušajiem, un nevis īpašumā, bet nomā. Lai nodrošinātu policijas funkcijas, 20. martā nodibināja [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu]] organizāciju. == Pretuzbrukuma gatavošana == 15. janvārī kņazs [[Anatols Līvens]] Liepājā no dažiem desmitiem brīvprātīgo sāka veidot landesvēram pakļautu krievu rotu. Līvena vienībā iestājās bijušie [[Krievijas Impērijas armija]]s virsnieki un kareivji, kas gribēja karot pret boļševikiem, taču nevēlējās dienēt vācu komandētās vienībās. Aizejošās Vācijas armijas kareivju atsaucība stāties Dzelzsbrigādē bija neliela, 1919. gada janvārī tajā bija 450 kareivji un virsnieki. 17. janvārī Dzelzsbrigādes komandēšanu pārņēma no Vācijas ieradies majors [[Jozefs Bišofs]], kurš to ātri izveidoja par ievērojamu militāru spēku. Vācijas virsnieki Liepājā veica landesvēristu apmācību, kā arī sāka veidot vienību apgādes sistēmu. Janvāra sākumā Liepājā izveidojās Kleista vienība, kuru papildināja bēgļi no Kuldīgas. Kapteinis Malmede no Rīgas rotu kareivjiem izveidoja 2. Baltijas bataljonu un Barta artilērijas bateriju, kuras februārī devās uz fronti, uz kuru nosūtīja arī [[Otto Zeltiņš|Otto Goldfelda]] vadīto kavalērijas vienību. Trieciengrupa un Barta baterija saņēma pa diviem vieglajiem lielgabaliem. Vācbaltiešu vienībās sāka ieplūst brīvprātīgie no Vācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:22{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 23. janvārī Oberštābs pavēlēja atgūt [[Rudbārži|Rudbāržus]] un [[Sieksāte|Kalnmuižu]]. 25. janvārī Cēsu rota padzina lieliniekus no [[Lēnas|Lēnas muižas]] un nākamajā dienā no Rudbāržiem. Trieciengrupa atguva Kalnmuižu, un pēc ziņu saņemšanas, ka [[Kuldīga|Kuldīgā]] sarkanarmieši apcietinājuši daudz vācbaltiešu, 26. janvārī uz pilsētu devās vairāk nekā 50 kareivju liela Trieciengrupas vienība, kas iebruka pilsētā un atbrīvoja ieslodzītos. Tā kā Kuldīgas vienība atradās pārāk tālu no galvenajiem spēkiem [[Aizpute|Aizputē]], tās pašas dienas vakarā Kuldīgu nācās pamest un atgriezties Aizputē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:21{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:21{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 28. janvārī Dzelzsdivīzijas pakļautībā esošā landesvēra Drāhenfela kavalērijas nodaļa atsita sarkanarmiešu uzbrukumu, nogalinot 35 pretiniekus un iegūstot divus ložmetējus, munīciju, zirgus un kamanas. 29. janvāra rītā Kalpaka bataljons kopā ar Līvena rotu un Trieciengrupas kareivjiem atguva [[Skrundas muiža|Skrundas muižu]], atsviežot lieliniekus pāri Ventai. Visas frontes vienības sāka saņemt jaunus papildspēkus no Liepājas, kas ļāva tām noturēties gar Ventu un Aizputes apkārtnē. Pretuzbrukumā piedalījās 50 no Ventspils uz Liepāju pa jūru atbēgušie kareivji. 30. janvārī Padomju Latvijas armijas 500 kareivji un 300 jātnieki ar 4 lielgabaliem uzbruka Ventspilij, kuru aizstāvēja ap 120 Vācijas kareivju. Nespējot noturēties, viņi padevās pēc sarunām un solījuma, ka viņiem ļaus atgriezties Vācijā. Taču gandrīz 100 gūstā kritušos vāciešus lielinieki nošāva. Izdzīvoja trīs ievainotie, kas ar vietējo iedzīvotāju palīdzību sagaidīja Ventspils atbrīvošanu. Lai pasargātu Liepāju no negaidīta uzbrukuma, Oberštābs uz [[Saka]]sleju un [[Pāvilosta|Pāvilostu]] 31. janvārī nosūtīja ap 65 Līvena rotas kareivjiem. Ventspils ieņemšana bija pēdējā sarkanarmiešu uzvara, jo lielāko Padomju Latvijas armijas daļu bija jāpārsviež uz [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas fronti]], kur igauņu karaspēks uzvarēja [[Kauja pie Paju|kaujā pie Paju]] un ieņēma [[Valka]]s pilsētu. === Ģenerāļa fon der Golca ierašanās === [[Attēls:V d goltz.jpg|thumb|Ģenerālis Rīdigers fon der Golcs]] 1919. gada janvārī Berlīnē notika "spartakiešu" sacelšanās, pastāvēja reālas briesmas, ka arī revolucionārā Vācija nonāks komunistu rokās. Antante pieņēma lēmumu par "sanitārā kordona" veidošanu Austrumeiropā — turpmāk tika sniegts militārs atbalsts reģiona jaunajām valstīm, kam bija jāsargā Eiropas austrumu robežas pret boļševikiem, neļaujot Krievijas revolūcijai sasniegt Vāciju. Īpaši lielu atbalstu saņēma Francijas sabiedrotā [[Polijas Otrā republika]]. Nestabilā un karā sakautā Vācija, kurā faktiski notika pilsoņu karš, ar Antantes atbalstu izveidoja Austrumu robežu aizsardzības fronti, kuras ziemeļu sektoru Kurzemē un Ziemeļlietuvā uzticēja [[6. rezerves korpuss (Vācija)|6. rezerves korpusam]]. Par tā komandieri iecēla ģenerāli [[Rīdigers fon der Golcs|Rīdigeru fon der Golcu]], kurš iepriekš bija komandējis vācu [[Baltijas jūras divīzija|Baltijas jūras divīziju]] [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karā]], veiksmīgi sakaujot boļševikus. Savos memuāros fon der Golcs rakstīja: "Man jākaro pret četrām frontēm: pret lielinieku armiju, pret vācu radikāļu iespaidoto Liepājas (vācu) zaldātu padomi un līdz ar to arī pret revolucionāriem faktoriem manā karaspēkā, pret vāciem naidīgo puslieliniecisko Pagaidu valdību un pret Sabiedrotajiem (Antanti)."<ref name="ReferenceO" /><ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:62{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:62{{!}}issueType:B }}</ref> Fon der Golcs loloja lielus nākotnes plānus. Viņš uzskatīja, ka vāciešiem kopā ar Krievijas [[Baltā kustība|balto kustību]] ir jāsakauj boļševiki, un tad Vācijas un Krievijas alianse varētu vērsties pret Antanti. 1. februārī fon der Golcs ieradās Liepājā, pārņēma kara gubernatora amatu un 3. februārī kļuva par Vācijas armijas 6. rezerves korpusa komandieri, kura pakļautībā bija visi bruņotie spēki Kurzemē un Lietuvas ziemeļos. Viņa pakļautībā nonāca arī Bišofa komandētā Dzelzsbrigāde un Baltijas landesvērs, kuru no 6. februāra komandēja vācu majors [[Alfrēds Flečers]], vadošajos amatos ieceļot vācu virsniekus. No Vācijas Kurzemē ieradās 1. gvardes rezerves divīzija 2 pulku sastāvā (ap 32 000 kareivju).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:34{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:34{{!}}issueType:B }}</ref> Februāra otrajā pusē Liepājā ieradās 1. gvardes rezerves divīzijas kareivji, kas uzreiz tika izvietoti Dzelzdivīzijas flangā, un gatavojās Kurzemes atgūšanai.<ref name="ReferenceC">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:25{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:25{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Fon der Golcs pakāpeniski likvidēja Liepājas vācu garnizona revolucionāro kareivju padomi. Garnizona trim vācu bataljoniem viņš iecēla jaunu komandieri, kas pievērsās disciplīnas atjaunošanai. 3. aprīlī fon der Golcs plānoja revolucionāro bataljonu nosūtīšanu atpakaļ uz Vāciju, jo Liepājā bija ieradušies pietiekami daudz jaunu vācu spēku. Kareivju padome centās šo evakuāciju apturēt, arestējot dažus virsniekus un cenšoties arestēt arī fon der Golcu. Šī pretestība izgāzās, revolucionāros bataljonus nosūtīja uz mājām, un kareivju padome beidza pastāvēt. Gandrīz izjukušo Dzelzsbrigādi papildināja ar jauniem brīvprātīgajiem no Vācijas un pārveidoja par [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsdivīziju]]. Fon der Golca pakļautībā drīz bija ap 9000—10 000 vīru liels karaspēks. Viņš dažādi ierobežoja Pagaidu valdības darbību un latviešu armijas veidošanos. Dažas no viņa prasībām bija: * lai pie Pagaidu valdības ēkām nedežurētu bruņoti latviešu kareivji, * Liepājas Karostā vienlaikus drīkst atrasties tikai 300 apmācāmi latviešu kareivji, kas nedrīkst būt bruņoti, * kareivjiem, kas nosūtīti uz fronti, patronas drīkst izsniegt tikai 15 km attālumā no Liepājas.<ref name="ReferenceA" /> Tā kā latviešu brīvprātīgo skaits Liepājas apkaimē bija mazs, no 20. līdz 30. janvārim Liepājā un [[Grobiņas apriņķis|Grobiņas apriņķī]] Pagaidu valdība veica virsnieku un apakšvirsnieku mobilizāciju (iegūstot 146 vīriešus), kam no 9. līdz 11. februāra sekoja vispārējā mobilizācija Liepājas apkārtnē. Šai mobilizācijai atsaucās tikai 43 vīrieši. Pagaidu valdība reaģēja, izsludinot karastāvokli un ieviešot obligāto [[Karaklausība|karaklausību]]. No 21. līdz 23. februārim Rudbāržu, Lēnes un Tāšu-Padures pagastos veica mobilizāciju, kurai atsaucās 175 cilvēki. No 1. līdz 3. martam notika jauna mobilizācija Liepājas apriņķī, kas deva vēl 583 cilvēkus. Liepājā, ņemot vērā lielo boļševiku ietekmi iedzīvotājos, mobilizāciju neveica vispār. 11. un 12. martā notika virsnieku un instruktoru mobilizācija Kuldīgas un Aizputes apriņķos, kas deva 92 cilvēkus. Marta beigās un aprīļa sākumā notika vēl pāris mobilizācijas, kas latviešu kareivju skaitu palielināja līdz 1370. Kurzemē par nepaklausību mobilizācijai draudēja ar nāvessodu, notika rekrūšu tvarstīšanas pa mājām. Ņemot vērā, ka šādas piespiedu mobilizācijas tikai veicināja atbalstu boļševikiem, un jaunie rekrūši bieži dezertēja, fon der Golcs turpmākas mobilizācijas aizliedza līdz pat maija beigām. Savu lēmumu viņš pamatoja ar latviešu simpātijām boļševikiem un uzstāja tikai uz brīvprātīgo vienību veidošanu. Liepājā 26. februārī atsāka veidot brīvprātīgo zemessargu vienību, kas aprīļa sākumā pārsniedza 200 cilvēkus. 9. februāri angļu karaflotes kuģi latviešu vienībām piešķīra 50 vieglos rokas ložmetējus un 5000 šautenes. 10. aprīlī angļu karaflote piešķīra vēl 300 šautenes un nedaudz granātu. Taču jau 16. aprīlī [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] laikā vācieši daudzas latviešu vienības atbruņoja. 17. februārī [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Kalpaka bataljonam]] kā 3. rotu pievienoja [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķo Studentu rotu]], bet februāra beigās — [[Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa|Latviešu atsevišķo jātnieku nodaļu]]. Februāra beigās Kalpaka latviešu bataljonā bija aptuveni 650 vīri. 28. februārī Kalpaku paaugstināja par pulkvedi, Balodi un Zemitānu par pulkvežleitnantiem, Cēsu rotas komandieri Puriņu par virsleitnantu. Februāra sākumā aizsardzības kaujas Kurzemē apsīka, lai arī Venta bija aizsalusi un viegli šķērsojama. Kopējie landesvēra frontes spēki šajā laikā bija ap 2200 kareivjiem, no kuriem lielākā daļa bija vācbaltieši: * Kalpaka latviešu bataljons, 3 kājnieku rotas un 1 jātnieku nodaļa. * Manteifeļa-Cēges vadītā Trieciengrupa, 2 kājnieku rotas, jātnieku eskadrons, 1 ložmetēju rota un 1 baterija. * Hauptmaņa Malmēdes nodaļa, 3 kājnieku rotas, 1 ložmetēja rota, 1 baterija. * Rotmistra grāfa Eilenburga nodaļa, 2 kājnieku rotas (Rādena un Kleista), jātnieku nodaļa un 1. baterija. * Līvena krievu nodaļa, 2 kājnieku rotas, 1 kavalērijas nodaļa. * barona Engelharda-Šēnheidena un [[Otto Zeltiņš|Otto Goldfelda]] jātnieku eskadroni, kas darbojās Dzelzsdivīzijas un vācu landesvēra sastāvā. Bišofa komandētā Dzelzsdivīzija februārī karoja [[Mažeiķi|Mažeiķu]] apkārtnē, kur veidoja fronti Tirkšļu, [[Žeimele]]s, [[Grieze (Ezeres pagasts)|Griezes]] un [[Nīgrande]]s tuvumā. No Vācijas atsūtītā 1. gvardes rezerves divīzija izvietojās [[Priekule]]s un [[Skrunda]]s apkārtnē. Marta sākumā Dzelzsdivīzija pieauga līdz 4000 karotājiem, bet landesvērs līdz 4500 kareivjiem, kuru lielākā daļa bija vācbaltieši. Vācijā vervētajiem brīvprātīgiem algu maksāja Vācijas un Latvijas valdības. Papildus 30 marku pamatalgai viņiem bija 150 marku piemaksa un 20—50 marku lielas prēmijas no Vācijas, kamēr Latvija viņiem maksāja 120 rubļus mēnesī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1085{{!}}page:92{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1085{{!}}page:92{{!}}issueType:B }}</ref> == Kurzemes un Zemgales atbrīvošana == [[Attēls:Atseviscais bataljons.jpg|thumb|220px|1. latviešu atsevišķā bataljona karavīri [[Rudbārži|Rudbāržu muižā]]]] 13. februārī vācu landesvēra un regulārā vācu karaspēka vienības, virzoties no Apiķiem gar Ventu, un Līvena vienība, kas nāca no [[Labrags|Labraga]], ieņēma [[Kuldīga|Kuldīgu]]. Šeit landesvēristi nošāva vismaz 136 civiliedzīvotājus, galvenokārt latviešus, aizsākot Baltā terora laiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/201499-baltais_terors |title=Baltais terors |access-date={{dat|2017|11|19||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131029201040/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/201499-baltais_terors }}</ref> 18. februārī sarkanarmieši centās atgūt Kuldīgu. Pēc kājnieku uzbrukuma atsišanas pilsētu sāka apšaudīt artilērija. Lai atvieglotu Kuldīgas aizstāvju stāvokli, Malmēdes vienības 1. nodaļa kopā ar kavalēriju 18. februārī uzbruka pretiniekam pie Skrundas, taču tika atsisti, zaudējot divus kritušos. 21. februārī sarkanarmieši atkal neveiksmīgi centās ieņemt Kuldīgu.<ref name="ReferenceD">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:24{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:24{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Jau 8. februārī angļu karakuģi bija apšaudījuši Ventspili, izraisot īslaicīgu boļševiku bēgšanu no pilsētas. 23. februārī Flečers pavēlēja Kuldīgā bāzētajām landesvēra vienībām doties uz Ventspili un atgūt to. Neskatoties uz salu, ceļš līdz Ventspilij tika veikts straujā pārgājienā. Pie [[Zūras|Zūrām]] Manteifeļa grupai izcēlās sadursme ar sarkanarmiešiem, kuru lielākā daļa tika nogalināti un Zūras ieņemtas. Šajās sadursmēs piedalījās arī Flečers, kurš guva vieglu ievainojumu. Ventspils tika sasniegta 24. februāra rītā; pilsētā iebruka Rādena, Hāna un Kleista vienības.<ref name="ReferenceD" /> Pretinieks Ventspili pameta ziemeļu virzienā pa dzelzceļu, kuru Kleistam nebija izdevies bloķēt. Ar kuģiem no Liepājas Ventspils ostā izsēdās arī Rošera, Malmedes un Vācijas kareivju vienība, taču viņu palīdzība vairs nebija nepieciešama. Ventspils atbrīvošanā krita septiņi landesvēristi.<ref name="ReferenceC" /> Turpmākajās nedēļās šeit nošāva vismaz 200 civiliedzīvotājus. 25. februārī daļa no Malmedes 2. vienības pie Skrundas centās forsēt Ventu, taču atkāpās, zaudējot 9 kritušos un 17 ievainotos. 26. februārī boļševikus padzina no [[Ēdoles pagasts|Ēdoles]], [[Užavas pagasts|Užavas]], [[Zūru pagasts|Zūru pagastus]] un [[Piltenes pagasts|Piltenes]] pagastiem. Ņemot vērā landesvēra koncentrēšanos uz Ventspili, 28. februāra rītā Sarkanā armija triecienā atkal centās ieņemt Kuldīgu, taču cu Donas komandētajām vienībām izdevās pilsētu noturēt. Uzbrukums beidzās 1. martā, kad no Ventspils pilsētai tuvojās landesvēra papildspēki.<ref name="ReferenceC" /> === Uzbrukums no Ventas līdz Lielupei === [[Attēls:Kurzemes un Zemgales atbrīvošana 1919. gada martā.jpg|thumb|Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas operācijas "Atkusnis", "Ledusiešana" un "Pavasara vējš", 1919. gada marts]] [[Attēls:Kurzemes atbrīvošana, 1919.JPG|thumb|Kurzemes atbrīvošanas gaita]] [[Attēls:1. latviešu atsevišķā bataljona karavīru grupa Kandavas pilsdrupās 1919. gada martā.jpg|thumb|1. latviešu atsevišķā bataljona karavīru grupa Kandavas pilsdrupās, 1919. gada marts]] [[Attēls:Jelgavas ieņemšana 1919. gada martā.jpg|thumb|Jelgavas atbrīvošana, 1919. gada 17.—18. marts]] [[Attēls:Latvijas SPR 1919 marts.JPG|thumb|Frontes līnija pēc Kurzemes atbrīvošanas]] Šajā laikā lielākie [[Padomju Latvijas armija]]s spēki bija koncentrēti ziemeļu frontē pret igauņiem. 1919. gada 1. martā Igaunijas frontē no [[Ainaži]]em līdz [[Alūksne]]i atradās 9466 Sarkanās armijas kareivji, 711 jātnieki, 126 ložmetēji, 37 lielgabali, 2 bruņuvilcieni, 2 bruņumašīnas un 8 lidmašīnas, kopā — 14 062 sarkanarmieši. Kurzemes un Ziemeļlietuvas frontē [[Pope]]s—[[Šauļi|Šauļu]]—[[Panevēža]]s sektorā atradās 3836 kareivji, 285 jātnieki, 100 ložmetēji, 15 lielgabali, 6 lidmašīnas, kopā — 7859 sarkanarmieši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:71{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:71{{!}}issueType:B }}</ref> Marta sākumā šis karaspēks plānoja jaunu uzbrukumu, lai atgūtu Kuldīgu, Ventspili un atkal tuvotos Liepājai. Lai atgrūstu boļševikus no [[Austrumprūsija]]s robežām, fon der Golca vadītais vācu karaspēks sāka ofensīvu Lietuvā (skat. [[Lietuvas brīvības cīņas]]) un Latvijā. Uzbrukumu sāka 1. gvardes rezerves divīzijas un Dzelzsdivīzijas spēki, landesvēra vienībām paliekot Kuldīgā un Ventspilī. Dzelzsdivīzija un 1. gvardes rezerves divīzija 2. martā sasniedza Mažeiķus, kurus ieņēma 5. martā. Šajā uzbrukumā piedalījās arī Drahenfela kavalērijas daļa. 3. martā sākās uzbrukums Kurzemē jeb operācija "Atkusnis" ({{val|de|Tauwetter}}). Kalpaka latviešu bataljonam bija jāuzbrūk Saldus virzienā, fronti no Kuldīgas līdz Ventspilij atstājot vācbaltiešu vienībām. 3. martā uzbrukumā devās ap 9000 kareivju liels karaspēks ko veidoja 3500 1. gvardes rezerves divīzijas kareivji, 2500 Dzelzsdivīzijas, 600 Kalpaka bataljona, 200 Līvena rotas un 1800 vācbaltu kareivji. Šos spēkus atbalstīja divi bruņuvilcieni un vairākas lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:48{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:48{{!}}issueType:B }}</ref> 6. martā, vadot Cēsu rotu un Atsevišķo Studentu rotu uzbrukumā, nejaušā savstarpējā latviešu un vācu Borha bataljona apšaudē gāja bojā Oskars Kalpaks, Atsevišķās Studentu rotas komandieris kapteinis [[Nikolajs Grundmanis]], jātnieku nodaļas virsleitnants [[Pēteris Krievs]] un piekomandētās vācu artilērijas pusbaterijas leitnants Šrinders. Dzelzsdivīzijas Borha bataljons apšaudē zaudēja 9 kritušos. Pēc Kalpaka nāves bataljona komandēšanu uzticēja kapteinim [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānim Balodim]]. Kalpaku 11. martā apbedīja Liepājā, un 18. septembrī pārapbedīja dzimtajos Meirānu Visgaļu kapos. Grundmaņa pīšļus no Liepājas 1920. gada janvārī pārveda uz [[Rīgas brāļu kapi]]em. Operācijas "Ledusiešana" (''Eisgang'') gaitā 10. martā latviešu bataljons kopā ar piekomandētajiem Goldfelda kavalēristiem ieņēma Saldu. Lai iepazītos ar latviešu karaspēku, 14. martā Saldū ieradās Apsardzības ministrs Zālītis un Lielbritānijas pārstāvis Kīnans, kam par godu pilsētas tirgus laukumā noturēja parādi, bet Balodi paaugstināja par pulkvedi. 16. martā Studentu rota ieņēma [[Jaunpils|Jaunpili]] un 17. marta rītā [[Biksti|Bikstu muižu]]. Fon der Golca uzbrukuma labais spārns Lietuvā 8. martā ieņēma [[Kuršēni|Kuršēnus]] un 11. martā [[Šauļi|Šauļus]]. 12. martā Dzelzsdivīzija ieņēma [[Vecauce|Vecauci]] un 13. martā [[Bēne|Bēni]]. Sīvās pretestības dēļ, uzbrukums [[Dobele]]i apstājās. Sekojot Vācijas vienību virzībai, landesvēra galvenajiem spēkiem 11. martā bija jāsāk savs uzbrukums. 10. martā pienāca ziņas par ievērojamu Sarkanās armijas spēku koncentrēšanos uz ziemeļiem no Ventspils. Landesvēra vienības devās uz Ventspili, taču informācija izrādījās nepareiza, un kareivji atgriezās Kuldīgā. Tā tika zaudētas divas dienas. Lai aizsargātu Ventspili, Rošera vienība 11. martā devās uz [[Ugāle|Ugāli]], uzdūrās boļševiku bruņuvilcienam, kas bēga, pametot 35 kritušos. Rošera vienība sadursmē zaudēja 3 kritušos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:26{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:26{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 13. martā landesvēra galvenie spēki trīs kolonnās no Kuldīgas sāka uzbrukumu. Labā spārna kolonna — Līvena krievu vienība cauri [[Vārme (ciems)|Vārmei]] devās uz [[Šķēde|Šķēdi]], ko ieņēma pēc trīs stundu ilgas kaujas. Vidējā kolonna — Eilenburga vienība ieņēma [[Griķi|Griķus]] un [[Kabile|Kabili]]. Kreisais spārns — Trieciengrupa un Malmēdes vienība padzina pretinieku no [[Jaunmeži|Graudupes]], [[Renda]]s un [[Sabile]]s. 14. martā Līvena kolonna devās uz [[Viesatu pagasts|Vīnšeņķu muižu]] (''Weinschenken''), bet Eilenburga kolonna pēc sīvas cīņas ieņēma [[Zemīte|Zemīti]].<ref name="ReferenceE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:27{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:27{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> === Tukuma un Jelgavas atbrīvošana === Pēc [[Kandava]]s ieņemšanas 14. martā, Flečers turpināja strauju uzbrukumu, 15. martā ieņemot Tukumu un [[Irlava|Irlavu]]. Sarkanarmieši, atkāpjoties no Tukuma, līdzi aizveda daudzus gūstekņus. Pēc 20 kilometru pakaļdzīšanās Trieciengrupas kavalērijai izdevās atbrīvot 108 gūstekņus. Ar Tukuma ieņemšanu landesvērs bija izpildījis tam uzticēto uzbrukuma daļu. Kurzemes ziemeļi joprojām atradās boļševiku rokās, kuru spēki koncentrējās Slokā.<ref name="ReferenceE" /> Pamatojoties ar vēlmi glābt boļševiku cietumos ieslodzītos (galvenokārt vācbaltiešus), Flečers izlēma veikt iepriekš neapstiprinātu uzbrukumu Jelgavai. Tukuma aizsardzībai atstājot nelielus spēkus, 17. martā landesvērs devās uz Jelgavu. 18. marta pēcpusdienā tika sasniegta Jelgavas pievārte. Landesvēru sāka apšaudīt sarkanarmiešu bruņuvilciens, kurš pēc landesvēra artilērijas šāvieniem atkāpās, taču turpināja no tālienes veikt uzbrucēju apšaudi. Trieciengrupa uzbruka pilsētai no ziemeļrietumiem, Malmēdes vienība no rietumiem, Eilenburgs no dienvidrietumiem. Kaujas gaitā tiks atbrīvoti simtiem gūstekņu un iegūts liels kara laupījums. Īpaši sīvas cīņas notika pie dzelzceļa stacijas, kur esošie sarkanarmiešu vilcieni bija spiesti padoties. 18. marta vakarā atbrīvotā Jelgava atradās dziļi boļševiku teritorijā. Straujā uzbrukuma laikā landesvērs bija apgājis daudzas nesakautas Sarkanās armijas vienības. Ap 30 kilometrus attālajā Dobelē atradās vairākas spēcīgas Sarkanās armijas vienības, kas bija apturējušas Dzelzsdivīzijas uzbrukumu. Nelielie landesvēra spēki izlēma izveidot koridoriu uz 40 kilometrus attālajiem [[Jonišķi]]em, kur atradās Vācijas 1. gvardes rezerves divīzija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:28{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:28{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 20. martā Eilenburga vienība (bez Rādena vienības) sasniedza Tērvetes—Bauskas lielceļu, un pie [[Skursteņi]]em sadūrās ar lieliem Sarkanarmijas spēkiem, kas atkāpās no Dobeles. Eilenburga nelielajai vienībai pavēlēja atgriezties uz Jelgavu, kurai sāka uzbrukt sarkanarmieši. Trieciengrupas mīnmetējiem un Rādena ložmetējiem izdevās atsist uzbrukumu, kurā piedalījās bruņuvilciens un bruņumašīnas. Nākamajā dienā sarkanarmieši šķērsoja Lielupi pilsētas apkārtnē un centās Jelgavai uzbrukt no vairākām pusēm. Šajā brīdī pilsētu sasniedza Dzelzdivīzijas spēki, kas no Dobeles apkārtnes devās uz Jelgavu un palīdzēja to nosargāt. Malmēdes bataljons pārgāja pretuzbrukumā, vajājot pretinieku līdz [[Iecava]]i.<ref name="ReferenceF">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:29{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:29{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 23. martā Jelgavas aizsardzību pārņēma Dzelzsdivīzija, un landesvērs (bez Rādena vienības) devās atpakaļ uz apdraudēto Tukumu. 22. martā Tukumam uzbruka Sarkanā armija. Pilsētā atstātie landesvēra spēki aizsardzības cīņās zaudēja 13 kritušos un 23. martā pameta pilsētu. Tā kā sarkanarmieši neizmantoja iespēju ieiet pilsētā, tad galvenie landesvēra spēki no Jelgavas 24. martā bez cīņas atgriezās Tukumā, kuru izdevās nosargāt no tālākiem uzbrukumiem.<ref name="ReferenceF" /> === Citu vienību darbība === Fon der Golca komandētie spēki bija izvietoti 230 km garā frontē no Ventspils līdz Lietuvas ziemeļiem un 16. martā šo armiju veidoja 34 bataljoni, 12 eskadroni, 21 artilērijas baterija. Kopumā ap 12-14 tūkstošus kareivju, 1150 kavalēristu, 610 ložmetēju un 84 lielgabalu. Padomju Latvija tiem pretī līdz 15. martam spēja mobilizēt 2. latviešu divīzijas 1. un 3. brigādi, 1. latviešu divīzijas 1. brigādi ar 6900 kareivjiem, 184 ložmetējiem, 487 kavalēristiem un 22 lielgabaliem.<ref name="ReferenceO" /> 19. martā Baloža spēki ieņēma [[Līvbērze|Līvbērzi]], bet Dzelzsdivīzija Dobeli. Lai atbalstītu nelielos Flečera spēkus Jelgavā, kam nācās atsist boļševiku pretuzbrukumus, fon der Golcs 20. martā pavēlēja uz turieni doties Dzelzsdivīzijai, bet 1. gvardes rezerves divīzijai uz [[Bauska|Bausku]] un [[Staļģene|Staļģeni]], kur bija svarīgi upju tilti. 23. martā grāfa Jorka un Brandisa vienības ieņēma Bausku. Līvena vienība pietuvojās [[Kalnciems|Kalnciemam]], bet arī izlēma doties uz Jelgavu, 23. martā atbrīvojot [[Valgunde|Valgundi]]. 20. martā latviešu bataljonam pienāca papildinājums divu rotu (300 vīru) sastāvā. 1919. gada 21. martā latviešu bataljonu pārformēja par [[1. Latviešu atsevišķā brigāde|1. Latviešu atsevišķo brigādi]], rotas pārveidojot par bataljoniem — 1. Neatkarības bataljonu, 2. Cēsu bataljonu, 3. Studentu bataljonu. Šos spēkus apvienoja un nosauca par [[Dienvidlatvijas brigāde|Latvijas armijas dienvidu grupu]] (biežāk saukta par Dienvidlatvijas brigādi). To pastiprināja 2 jātnieku eskadroni, artilērijas baterija, velosipēdisti-izlūki un vezumieki. Brigādes skaitliskais sastāvs pieauga līdz 1000 kareivjiem un kavalēristiem. Flečera Jelgavas manevrs atstāja frontes ziemeļu flangu nenosegtu, un latviešu bataljonam nācās pārgrupēties uz ziemeļiem. Dienvidlatvijas brigādei deva uzdevumu šķērsot Lielupi, un tā devās uzbrukumā [[Kalnciems|Kalnciema]] un [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] virzienā, kur 22. martā notika salīdzinoši asiņaina [[Bateru kauja]] pret 10. Padomju Latvijas strēlnieku pulku. Abas puses pēc divu stundu apšaudes atkāpās, taču kaujas rezultātā bija izjaukts Padomju Latvijas armijas mēģinājums doties pretuzbrukumā uz Jelgavu, kuru landesvēram ar Dzelzsdivīzijas atbalstu izdevās noturēt. 24. martā Dienvidlatvijas brigādes daļas ieņēma Kalnciemu un [[Ķemeri|Ķemerus]], bet 25. martā Studentu bataljons šķērsoja Lielupi un ieņēma Klīves muižu. 26. martā Neatkarības bataljons ar Malmēdes bataljona atbalstu ieņēma Sloku, sasniedzot plānoto Lielupes līniju, kur vācu un latviešu vienību uzbrukums apstājās. 30. martā Malmēdes vienība Slokā atsita spēcīgu sarkanarmiešu uzbrukumu. 5. aprīlī sākās jauns uzbrukums Slokai un Kauguriem, ko atkal izdodas atsist, zaudējot 8 kritušus landesvēristus. Vienlaikus, Sarkanā armija izvērsa uzbrukumu pie Jelgavas, kura atsišanai no Tukuma uz Jelgavu nosūtīja Rādena vienību un daļu Triecienvienības. Lai arī Lielupe vairākās vietās bija šķērsota un bija iespējams izvērst uzbrukumu Rīgai, tālāki uzbrukumi apstājās uz gandrīz diviem mēnešiem. Starp abām pusēm izveidojās plaša neitrālā zona, kurā notika regulāras sadursmes, kas gan frontes stāvokli kopumā nemainīja. Landesvēra vācbaltiešu vienības atvilka no Lielupes uz Tukumu un Talsiem, bet vēlāk atpakaļ uz Liepāju. Fronte 1. aprīlī gāja pa Slokas—Kalnciema—Jelgavas—Bauskas—Paņevežas līniju. Dienvidlatvijas brigādes frontes līnija stiepās Kauguru—Slokas—Ložmetējkalna—Kalnciema līnijā. [[Valgunde]]s—[[Līvbērze]]s līniju turēja Līvena rota, kurā bija 250 kareivji. Lielupes līniju Jelgavas apkārtnē ieņēma Dzelzsdivīzija, kamēr 1. gvardes rezerves divīzija ieņēma Bauskas apkārtni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:72{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:72{{!}}issueType:B }}</ref> Tie atsita regulārus Sarkanās armijas pretuzbrukumus, atvieglojot stāvokli Jelgavas sektorā. Cīņās pie Bauskas īpaši izcēlās Brandisa Vācijas brīvprātīgo brīvkorpuss. === Kritušie === Daudzas no Kurzemes kaujām vērtējamas kā apšaudes un sadursmes, uz ko norāda mazais kritušo skaits. Kurzemes atbrīvošanā pēc latviešu datiem krita 17 virsnieki un 42 kareivji. Fon der Golcs savās atmiņās min, ka 1. gvardes rezerves divīzija zaudējusi kritušus 1 virsnieku un 47 kareivjus, ievainotus 5 virsniekus un 82 kareivjus, bezvēsts pazudušu 1 virsnieku un 10 kareivjus. Dzelzsdivīzija attiecīgi 3 kritušus virsniekus un 25 kareivjus, 5 ievainotus virsniekus un 82 kareivjus, un bezvēsts pazuduši 10 kareivji. Landesvēra vācu un latviešu vienības kopā zaudējušas 1 kritušu virsnieku un 13 kareivjus, 1 ievainotu virsnieku un 18 kareivjus, kā arī 1 bezvēsts pazudušu virsnieku un 3 kareivjus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:79{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:79{{!}}issueType:B }}</ref> Landesvēra atmiņu grāmatā minētais kritušo skaits ir lielāks. == 16. aprīļa apvērsums Liepājā == {{pamatraksts|Aprīļa pučs}} [[Attēls:Fronte 1919.aprilis.jpg|thumb|220px|Vācijas spēku frontes līnija 1919. gada aprīlī]] [[Attēls:Pirmā Pagaidu valdība uz Saratova 1919.jpg|thumb|220px|Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz kuģa "[[Saratov]]"]] Jau februārī, līdz ar [[Štrika sazvērestība]]s atklāšanu Liepājā pasliktinājās attiecības starp Pagaidu valdību un vāciešiem. Tobrīd konfliktu izdevās novērst Antantes spiediena rezultātā. Liepājā 1. martā ieradās Lielbritānijas misijas vadītājs majors Kīnans (''Keenan''). Militārie panākumi Kurzemē un Lielbritānijas atbalsts atjaunoja Latvijas Pagaidu valdības pašpārliecību. Tas izraisīja vācu politisko un militāro vadītāju neapmierinātību. Pagaidu valdības gribēto straujo uzbrukumu Rīgai fon der Golcs ar dažādām atrunām bremzēja. Viņš atteicās no britu flotes piedāvājuma palīdzēt, aizbildinoties, ka pavasara dubļu dēļ tālāks uzbrukums nav iespējams. Fon der Golcs nevēlējās Rīgu atbrīvot, lai varu pasniegtu britu atbalstu ieguvušajai Ulmaņa Pagaidu valdībai. Pirms Rīgas atbrīvošanas viņš izlēma radīt Vācijai paklausīgu Latvijas valdību, ko panāca ar [[Aprīļa pučs|Aprīļa puču]] un [[Niedras valdība]]s izveidošanu.<ref name="ReferenceO" /> Pēc vairākām dienām, kurās pieauga politiskās un militārās nesaskaņas vācu okupācijas varas un Pagaidu valdības starpā, 16. aprīlī vāciešu bruņotās vienības [[Hanss fon Manteifels-Cēge|Hansa fon Manteifela-Cēges]] un Franca Pfefera fon Salomona vadībā gāza Pagaidu valdību. Pučisti sākumā izveidoja [[Oskars Borkovskis|Oskara Borkovska]] vadītu Pagaidu valdību, kurai 10. maijā sekoja [[Niedras valdība]]. Apvērsums deva vāciešiem iemeslu atbruņot daudzas no latviešu bruņotajām vienībām Liepājā un Kurzemē. Radās risks, ka tas varētu novest pie Baloža vadītās [[Dienvidlatvijas brigāde]]s, kurā 22. maijā bija 1580 kareivji, izformēšanas. Dienvidlatvijas brigādes pārtiku nodrošināja kopējā landesvēra intendantūra, taču pēc 16. aprīļa pārtikas piegāde pasliktinājās. Latviešu karavīri bija spiesti veikt pārtikas rekvizīcijas no iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}page:132{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.-1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}page:132{{!}}issueType:B }}</ref> 16. aprīlī Ulmanis patvērās angļu misijas telpās, kurās ilgstoši uzturēties nebija ērti, tāpēc ap 1. maiju viņš pārcēlās uz tirdzniecības tvaikoni "[[Saratov]]" britu karakuģu aizsardzībā. Šeit viņš tikās ar britu pārstāvjiem Alfrēdu Kīnenu un Herbertu Grantu Vatsonu. Ja Ulmanis varbūt cerēja, ka Antante Kurzemē izsēdinās savu desantu un atkaros pārējo Latviju, tas nesakrita ar Antantes plāniem par vienotas Krievijas atjaunošanu, kā dēļ tie atbalstīja [[Baltā kustība|Balto kustību]]. Antantes pārstāvji, īpaši ASV misijas vadītājs Grīns, centās viņu pārliecināt par plašākas koalīcijas valdības nepieciešamību, kurā iekļautu arī vācbaltiešus. Kad šīs sarunas izgāzās, 10. maijā izveidojās Niedras valdība. Lai noturētu savas pretenzijas uz vienīgās Pagaidu valdības statusu, Niedras valdība atbalstīja plānus par ātrāku Rīgas atbrīvošanu no boļševikiem, kas savas varas laikā Rīgā paspēja nogalināt vismaz 3483 cilvēkus. Lielbritānija vairākas reizes sūdzējās Vācijas valdībai par fon der Golca uzvedību Latvijā, pieprasot viņa atsaukšanu. 4. maijā Lielbritānijas Ārlietu ministrs Balfūrs Vācijai pieprasīja fon der Golca atcelšanu no amata, uz ko Vācijas valdība 6. maijā atbildēja ar notu, neatzīstot fon der Golca iesaisti 16. aprīļa notikumos, kā arī uzskatot visu notikušo par Latvijas iekšējo lietu. Vācija norādīja, ka atsakās savu karaspēku nodot Latvijas valdības padotībā, jo šāda valdība īsti pat nepastāv, un tā arī nav saņēmusi Antantes diplomātisko atzīšanu. Vācija arī piedraudēja savu karaspēku pilnībā izvest no Baltijas, kas nozīmētu, ka to ieņemtu boļševiki, vai arī tur būtu jāieved Antantes valstu karaspēks. Šādi nodrošināts ar Vācijas atbalstu, Niedra 10. maijā izsludināja savu jauno valdību. Lai arī Lielbritānija vēlējās veikt Liepājas ostas blokādi, tam nepiekrita ASV pārstāvis Grīns, kurš uzstāja uz nepieciešamību turpināt vācu vienību apgādi.<ref name="ReferenceO" /> Vācijas valdība 5. maijā nolēma izbeigt algotņu vervēšanas punktu darbību un izsauca fon der Golcu personīgi atskaitīties Berlīnē par Kurzemē notiekošo. Ģenerālis noliedza savu saistību ar 16. aprīļa puču un tika atstāts amatā. 26. maijā Vācijas valdība nolēma, ka tiem vācu algotņiem, kas vēlas iegūt zemi, ir jāpieņem Latvijas pilsonība. Lai arī šāda procedūra bija paredzēta 1918. gada 29. decembra līgumā, neviens pilsonības gribētāju saraksts Pagaidu valdībai nebija iesniegts. Niedras valdībai uz pilsonību pieteicās tikai pieci vācieši, un diviem to arī piešķīra.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:176{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:176{{!}}issueType:B }}</ref> Pēc apvērsuma Kurzemē izklīdinātie latviešu kareivji nelielās grupiņās sasniedza Karostu, no kurienes 21. maijā 300 kareivjus nosūtīja uz Baloža brigādi. Maija beigās fon der Golcs pavēlēja visiem latviešu spēkiem pamest Karostu, un tie 28. maijā devās uz Jelgavu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:102{{!}}block:P80_TB00002{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:102{{!}}block:P80_TB00002{{!}}issueType:B }}</ref> Kritiskā situācija, kad pie varas nostiprinājās vāciešu atbalstītā Niedras valdība, kas neatzina Tautas padomes leģitimitāti, lika sociāldemokrātiem 12. maijā paziņot par atgriešanos Tautas padomes sastāvā. 12. maijā Liepājas domes telpās notika Tautas padomes sēde, kuru vāciešu okupācijas prefekts nesekmīgi vēlējās pārtraukt. Sanāksmē piedalījās 66 Tautas padomes pārstāvji, kas nosodīja 16. aprīļa apvērsumu un izteica atbalstu Ulmaņa Pagaidu valdībai. == Situācija pirms Rīgas atbrīvošanas == [[Attēls:PL-RU war 1919 phase II.svg|thumb|230px|Vācu, latviešu, igauņu, leišu un poļu pretuzbrukumi (1919. gada aprīlis — 1920. gada maijs). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]]. Sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā. Zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā]] Kurzemes zaudēšana izraisīja paniku Rīgā, padomju varas iestādēm jau gatavojoties bēgt. Šķiet, tūlītēju uzbrukumu Rīgai fon der Golcs martā atlika, lai vispirms gāztu Ulmaņa valdību, un neļautu apvienoties latviešu Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigādēm. Viņa rīcības brīvību ierobežoja arī aizvien jūtamākā Antantes pārstāvju politiskā un militārā iesaistīšanās Baltijas notikumos. Viņi beidzot bija panākuši to, lai no Vācijas vairs nepienāktu jauni armijas papildspēki. 1. gvardes rezerves divīzijai bija dota pavēle atgriezties Vācijā, un tās ieņemtās pozīcijas pārņēma galvenokārt Dzelzsdivīzija. 1919. gada 16. maijā Baloža Dienvidlatvijas brigādē skaitījās 2065 kareivji, no kuriem savās vienībās atradās 1890. [[Bauskas bataljons|Bauskas bataljonā]] pēc 22.—24. aprīļa mobilizācijas bija 300 kareivji, taču tas bija pakļauts pilsētas vācu komandantam. Maija vidū latviešu bataljonos sāka veidot ložmetēju rotas. Landesvēra vācu vienībās skaitījās 3500 kareivji, daudzi no kuriem bija Vācijas pilsoņi. Līvena krievu vienībā bija 400 kareivji. Tādējādi visā landesvērā bija ap 6000 kareivju ar 17 lielgabaliem, 84 ložmetējiem, 72 rokas ložmetējiem un 11 mīnmetējiem. Landesvēra Oberštābs atradās Tukumā. === Padomju Latvijas stāvoklis === Padomju Latvijas stratēģisko stāvokli 1919. gada aprīlī negatīvi sāka ietekmēt Polijas karaspēka uzbrukums Lietuvā, kur nesekmīgi aizstāvējās Padomju Lietuvas un Baltkrievijas spēki. Pēc sākotnējā Padomju Krievijas uzbrukuma apsīkšanas, Vācijas armijas un Sarkanās armijas frontes Lietuvā bija nostabilizējusies valsts vidienē. Šo stabilitāti izjauca uzbrūkošie poļi, kas 21. aprīlī ieņēma [[Viļņa|Viļņu]] un sāka apdraudēt [[Daugavpils]] virzienu. Poļi vēlējās atjaunot [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsti]] 1772. gada robežās, kas nozīmēja, ka viņi varētu izvirzīt pretenzijas ne tikai uz stratēģiski svarīgo Daugavpili, bet uz visu Latgali. 30. aprīlī Padomju Latvijas spēkiem nācās nosūtīt ap 3000 kareivju uz fronti dziļi Lietuvā, no [[Panevēža]]s līdz [[Švenčoņi]]em, tā ievērojami pavājinot Rīgas aizsardzību. Padomju Latviju tagad apdraudēja no trim pusēm — igauņi ziemeļos, vācieši rietumos un poļi dienvidos. Pastāvēja risks, ka poļiem un igauņiem saskaņoti uzbrūkot, visu Padomju Latvijas karaspēku varētu ielenkt milzīgā katlā. Lai samazinātu šo risku, Sarkanās armijas spēki aprīļa vidū sāka neveiksmīgus uzbrukumus igauņiem [[Verava]]s (Veru) un [[Valka]]s virzienos.<ref name="ReferenceO" /> === Sadursmes Kurzemes frontē === Visu aprīli starp abām pusēm notika apšaudes un izlūkošanas reidi, kas beidzās ar gūstekņu un ieroču iegūšanu. 28. aprīlī boļševiki uzsāka spēcīgus uzbrukumus vācu 1. gvardes rezerves divīzijas pozīcijām no [[Staļģene]]s tilta līdz [[Bauska]]i, taču pēc sākotnējiem panākumiem un Bauskas ieņemšanas draudiem, tos atsvieda atpakaļ. 18. maijā sākās Padomju Latvijas armijas uzbrukums frontes flangos — Slokas virzienā un pie Lietuvas robežas. Divi padomju armijas pulki ar [[Lielupe]]s kuģu artilērijas atbalstu uzbruka [[Paulis Zolts|Pauļa Zolta]] komandētajai Studentu bataljona 2. rotai [[Kaugurciems|Kaugurciemā]], kā arī Cēsu bataljona 2 rotām pie [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] un Neatkarības bataljona 3. rotai, Slokā un [[Pavasari|Pavasaru muižā]]. Zolta vāji apmācītā un bruņotā rota devās durkļu pretuzbrukumā, kurā krita pats Zolts, taču piespieda pretinieku bēgt, kaujā nogalinot kādus 30-50 karavīrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:79{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:79{{!}}issueType:B }}</ref> No 18. līdz 21. maijam notika aktīvi uzbrukumi [[Brandiss|Brandisa]] pozīcijām Bauskas un Lietuvas pierobežas tuvumā, kur cīņas abām pusēm noritēja ar mainīgām sekmēm. 22. maijā sākoties uzbrukumam Rīgai, arī Brandisa vienības pārgāja uzbrukumā, kura galvenais mērķis bija Kemjanu muiža Lietuvā. 23. maijā lielinieki sāka atkāpšanos [[Jaunjelgava]]s un [[Jēkabpils]] virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:123{{!}}block:P80_TB00002{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:123{{!}}block:P80_TB00002{{!}}issueType:B }}</ref> == Rīgas atbrīvošana == {{pamatraksts|Uzbrukums Rīgai (1919)}} [[Attēls:Riga may 1919.jpg|thumb|220px|Rīgas uzbrukuma operācija]] [[Attēls:Alfred Fletcher.png|thumb|220px|Alfrēds Flečers]] [[Attēls:Baltijas fronte 1919.JPG|thumb|[[Padomju Latvijas armija]]s atkāpšanās uz Latgali 1919. gada maijā]] Lai ieņemtu Rīgu, fon der Golcs un Vācijas valdība izspēlēja 16. aprīļa pučam līdzīgu teātri, organizējot notikumus, taču oficiāli paliekot malā. Šī bija pēdējā iespēja Vācijas armijai vairāk vai mazāk atklāti piedalīties kaujās Baltijā. 7. maijā Antantes valsts Vācijai iesniedza [[Versaļas miera līgums|Versaļas miera līguma]] projektu, tā parakstīšanai dodot divas nedēļas. Līguma 433. pants paredzēja Vācijas spēku izvešanu no Baltijas provincēm un Lietuvas, aizliedza jaunu Vācijas vienību ievešanu šajās zemēs, kā arī aizliedza Vācijas karaspēkam iejaukties šajās valstīs notiekošajā. Maijā fon der Golcs devās uz Berlīni, lai saņemtu atļauju Rīgas ieņemšanai, kur saņēma atbildi, ka to vajadzētu veikt landesvēram bez Vācijas spēku atklātas iesaistīšanās. Šī iemesla dēļ uzbrukumu veica landesvērs, kas ļāva notiekošo pozicionēt kā Latvijas iekšējo lietu. Rīgas ieņemšanu aplenkuma kustībā caur Iecavu un Ikšķili, kā tas notika 1917. gada [[Rīgas operācija]]s laikā, valdība neatbalstīja, jo tā īstenošana būtu jāizmanto 1. gvardes rezerves divīzija. Valdība arī ierobežoja militāro vienību kustību — Vācijas karaspēkam neļāva doties tālāk par Rīgu, landesvēram tikai līdz Juglas līnijai, bet štābu no Liepājas drīkstēja pārcelt uz Jelgavu. Vācijas valdība deva fon der Golcam darbības brīvību, oficiāli no uzbrukuma Rīgai norobežojoties. Tikmēr fon der Golcs jau plānoja, ka Rīgas ieņemšanai sekotu Vidzemes atbrīvošana, un Petrogradas ieņemšanu kopā ar igauņu un baltgvardu spēkiem. Maija sākumā Igaunijas militārais pārstāvis Liepājā informēja fon der Golcu, ka igauņu spēki plāno ieņemt [[Gulbene|Vecgulbeni]] un varbūt pat svarīgo [[Krustpils]] dzelzceļa mezglu, tā atbrīvojot Vidzemi no boļševikiem. Paralēli igauņiem uzbrukumu Daugavpils virzienā maija vidū sāka poļi. Tādējādi Rīgas noturēšana Sarkanajai armijai kļuva militāri aizvien sarežģītāka. Sarkanās Armijas vadītājs Jukums Vācietis 23. aprīlī ziņoja Ļeņinam, ka Krievijas Pilsoņu kara izšķirošās kaujas pašlaik notiek austrumu un dienvidu frontēs, uz kurām jāsūta visi papildspēki, kamēr rietumu frontē notiekošajam nav tik svarīga nozīme.<ref name="ReferenceO" /> === Uzbrukuma plāns === Izmantojot vēl pēdējo iespēju, lai izmantotu savu pilno militāro spēku, un glābtu Niedras valdības prestižu, fon der Golcs izdeva pavēli par uzbrukumu Rīgai, kuru vadīja landesvēra komandieris [[Alfrēds Flečers]]. Uzbrukuma plāns paredzēja Dienvidlatvijas brigādei un landesvēra vācu vienībām uzbrukt no pozīcijām Kalnciemā un Slokā. Dzelzsdivīzijai pa šoseju bija jādodas no Jelgavas uz Rīgu, un jānodrošina aizmugures atbalsts uzbrūkošajām vienībām. Bauskā izvietotajai Jorka nodaļai un Bauskas bataljonam bija jānodrošina labais spārns, kamēr 1. gvardes rezerves divīzija palika rezervē Lietuvas pierobežā. Uzbrukums Rīgai bija paredzēts 12. maijā, bet to iztraucēja Niedras nolaupīšana, ko veica Ulmaņa valdībai lojāli virsnieki. Pēc tam, kad Niedram 17. maijā izdevās no gūsta izbēgt, uzbrukumu nolika uz 22. maiju. Šajā laikā arī izvērsās Baltās armijas uzbrukums Petrogradai, 21. maijā baltajiem sasniedzot [[Krasnoje Selo]]. Padomju Latvija ne tikai nesaņēma papildus rezerves, bet tās esošie spēki tika nosūtīti uz apdraudētākiem frontes sektoriem. Tādējādi Rīgas zaudēšanu bez cīņas padomju vēsturē izskaidroja ar stratēģiski nelabvēlīgo frontes situāciju, kurā Rīgu noturēt pat nebija domāts. === Pretējo pušu spēki === Pēc padomju avotiem, Rīgas krišanas priekšvakarā Padomju Latvijai bija 600 km gara fronte pret igauņiem, vāciešiem, latviešiem un poļiem. Šajā frontē 1. maijā atradās 28 180 kareivji, 1827 kavalēristi, 605 ložmetēji, 98 lielgabali, daži mīnmetēji, 12 lidmašīnas. Oficiāli armijā skaitījās 45 000 kareivju, taču reāli to bija daudz mazāk, armijā plosījās slimības un bads. Tikmēr fon der Golca 6. rezerves korpusā, kas bija izvērsts 170 km garā frontē, skaitījās 40 000 kareivji. Abu pušu virsnieku un kareivju skaits ir zināms aptuveni. Kaujās iesaistīto Vācijas un Dzelzsdivīzijas kareivju skaits nav skaidri zināms, jo daudzas no vienībām, sekojot valdības noteiktajiem ierobežojumiem, veica tikai aizmugures nodrošināšanas funkcijas. Uzbrukumā Slokas—Kalnciema virzienā landesvēram bija 8 bataljoni, 6 eskadroni un 4 baterijas. Trijos vācu bataljonos 3700 cilvēki, trijos latviešu bataljonos 1580 cilvēki, Līvena krievu bataljonā 400 un fon Mēdema bataljonā 400. Kopā 663 virsnieki, 5405 kareivji, 84 ložmetēji, 72 rokas ložmetēji, 17 lielgabali. Sarkanā armija šeit pretī izvirzīja 1. divīzijas un 2. divīzijas piecus bataljonus, kopā 1784 kareivjus, 57 ložmetējus, 6 vieglos un 2 smagos lielgabalus. Kopā šajās vienībās skaitījās 3610 cilvēki. No Jelgavas virziena Rīgai uzbrūkošajā Dzelzsdivīzijā, kas spēlēja atbalstošo lomu, kaujās piedalījās 9 bataljoni ar 4500 kareivjiem, 420 kavalēristiem, 110 ložmetējiem, 202 rokas ložmetējiem, 28 vieglajiem un 8 smagajiem lielgabaliem. Pret tiem Sarkanā armija izvirzīja 8 bataljonus ar 2540 kareivjiem, 54 ložmetējiem, 6 vieglajiem un 4 smagajiem lielgabaliem, vienu bruņuvilcienu. Kopumā 4512 vīrus. Padomju vēsturnieki aprēķināja, ka Rīgai uzbrukuši līdz 15 000 landesvēra un Dzelzsdivīzijas kareivji, kamēr aizsardzību veikuši maksimums 8127 padomju kareivji un virsnieki.<ref name="ReferenceO" /> Kad naktī uz 22. maiju sākās plašs uzbrukums Lielupes frontē no tagadējās [[Jūrmala]]s līdz Jelgavai, landesvēra pusē cīnījās 663 virsnieki un 5405 kareivji ar 17 lielgabaliem, 72 vieglajiem un 84 smagajiem ložmetējiem, 8 mīnmetējiem un 3 granātmetējiem, 2062 zirgiem. Padomju Latvijas pusē bija 1., 2., 3., 10. un 16. strēlnieku pulki, 1. Daugavgrīvas cietokšņa pulks, 2 sapieru rotas, 4 eskadroni. 2 smagās un 1 haubiču baterija, 1 bruņotais vilciens, 2 bruņu auto, kopējos boļševiku spēkus pārspīlēti vērtējot no 10-14 000 lielus. === Uzbrukuma gaita === [[Attēls:Cīņas pie tiltiem 22 maijs.JPG|thumb|Cīņas pie tiltiem]] [[Attēls:Artilērijas atbalsts 22 maijs.JPG|thumb|Artilērijas atbalsts no Pārdaugavas]] Flečers savu karaspēku sadalīja trīs grupās. Pirmo grupu komandēja viņš pats. Tajā ietilpa Triecienbataljons ar artilērijas pusbateriju, Mēdema vienība, sapieru nodaļa, Engelharda nodaļa, viena latviešu rota, viens latviešu kavalērijas eskadrons un Malmēdes bataljons. Šī grupa 22. maija 1:30 naktī sāka uzbrukumu no Kalnciema gar Grabes mājām, Skangaļiem, Komandieru ceļu [[Dzilnuciems|Dzilnuciema]] virzienā. Otrajā grupā, ko komandēja Balodis, bija Eilenberga bataljons, artilērijas pusbaterija, Drahenfelda kavalērijas daļa, Līvena vienība un Dienvidlatvijas brigādes 1. bataljons un viena rota no 3. bataljona. Šī grupa 4:30 no rīta sāka uzbrukumu pie Ogļu mājām ([[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļu]] tuvumā) un virzoties gar [[Babītes ezers|Babītes ezera]] dienvidu krastu, caur Pietiņiem, Bļodniekiem, Dzilnām gar Ložmetējkalnu un Krievu kalnu devās [[Piņķi|Piņķu]] un [[Babīte|Pūpes]] (Babītes) virzienā. Trešo grupu vadīja kapteinis [[Jānis Puriņš (1893–1982)|Jānis Puriņš]]. Tajā ietilpa Dienvidlatvijas brigādes divas rotas un viens kavalērijas eskadrons, kā arī rezervē atstātais [[2. Cēsu bataljons]]. To atbalstīja 4 Lielupes kuģīši un divi prāmji, ko aprīkoja ar ložmetējiem un lielgabaliem. Šī grupa virzījās no Slokas un Kauguriem cauri visai Jūrmalai un gar Babītes ezera ziemeļu krastu sasniedzot [[Priedaine (stacija)|Priedaines staciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:41{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:41{{!}}issueType:B }}</ref> Padomju Latvijas armija izrādīja pretestību nocietinājumos starp Sloku un [[Asari (Jūrmala)|Asariem]], ko izdevās pārvarēt ap pulksten 11. Ap šo pašu laiku Flečera un Baloža kolonnas savienojās pie Dzilnuciema. Šeit arī pienāca pavēle latviešu un vācu vienībām turpināt uzbrukumus atsevišķi. Vācu vienības bez kavēšanās devās uz Rīgu, ceļš uz kuru bija neaizsargāts, kamēr Baloža latviešu daļām vispirms pavēlēja ieņemt Piņķus, Pūpi un pie [[Bulduri|Bulduru]] tilta savienoties ar Puriņa grupu, bloķējot atkāpšanās ceļu no Jūrmalas bēgošajām boļševiku vienībām. Šī pārkārtošanās noveda pie tā, ka boļševiki bija paspējuši nostiprināties Piņķu muižā, kapsētā un baznīcā. Pēc ilgākas apšaudes viņi atkāpās uz Pūpi un no turienes uz [[Daugavgrīva|Daugavgrīvu]], kur pārcēlās uz Daugavas labo krastu. Baloža kolonna 23. maiju sagaidīja pie Piņķiem. Puriņa vadītā kolonna ielu cīņās atbrīvoja Jūrmalu, ap 22. maija 18.00 ieņemot Priedaines staciju un Bulduru tiltu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:81{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos. 1929 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:81{{!}}issueType:B }}</ref> Uzbrukuma gaitā Flečers izmantoja vairākas lidmašīnas, kas ne tikai apšaudīja boļševiku spēkus, bet arī veica izlūkošanu un nodeva situācijas ziņojumus komandieriem. Dzelzsdivīzija savu uzbrukumu sāka no rīta, pēc pusotru stundu ilgušas artilērijas apšaudes. Pēc Olaines ieņemšanas ap pusdienlaiku neliela tās daļa devās uz Ķekavu, bet galvenie spēki uz Rīgu. Tikmēr Flečera kolonnas [[Valters fon Mēdems|Valtera fon Mēdema]] korpuss un Trieciengrupa leitnanta [[Hanss fon Manteifels-Cēge|Hansa fon Manteifela-Cēges]] vadībā strauja uzbrukuma rezultātā jau priekšpusdienā ieņēma [[Zasulauks|Zasulauku]], ap 11:00 sasniedza Daugavas tiltus un centās iebrukt Vecrīgā. Pie tiltiem cīņas turpinājās gandrīz divas stundas. Līdz 13:30 situācija pie tiltiem un dzelzceļa uzbēruma bija kritiska, taču tad pienāca pārējie Flečera kolonnas spēki un Dzelzsdivīzijas avangards. Trieciengrupai mēģinot ieņemt Citadeli ar mērķi atbrīvot tur ieslodzītos gūstekņus, krita fon Manteifels-Cēge. Lielākās ielu cīņas notika tagadējās [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielas]] krustojumos ar [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielu]] un [[Miera iela (Rīga)|Miera ielu]], kur cīņas beidzās ap 19:00. Atkāpjoties lielinieki paspēja [[Centrālcietums|Centrālcietumā]] (ko ap 19:30 atbrīvoja Dzelzsdivīzija) nošaut ap 60 ieslodzīto gūstekņu, galvenokārt vācu muižniekus un mācītājus. Ap 18:00 Rīgā ieradās Līvena nodaļa, kuru nosūtīja uz Rīgas ziemeļiem, Mangaļsalas virzienā. Landesvērs ziņoja par saviem 11 kritušajiem, taču kopējais Rīgā kritušo skaits nav precīzi zināms. Kaujās krita arī LSPR Jūrlietu pārvaldes priekšnieks [[Kārlis Ziediņš]], kas bija piedalījies [[Ziemas pils]] ieņemšanā [[Oktobra revolūcija]]s laikā. Kritušo Manteifeli-Cēgi izvadīja no Doma baznīcas un apglabāja dzimtās [[Kazdangas pils]] kapos. === Ofensīvas noslēgums === 23. maijā frontes līnija stiepās pa Mīlgrāvja—Ķīšezera—Juglas ezera—Ikšķiles—Ķekavas līniju. Baloža komandētās [[Dienvidlatvijas brigāde]]s vienības un Studentu rota ar Latvijas karogu ienāca Rīgā 23. maija rītā ap 9:00, kur tos Daugavas krastmalā sveica iedzīvotāji. Baloža kareivji devās uz kazarmām Pērnavas ielā, kā arī piedalījās pilsētas "tīrīšanā". Jau uzreiz sākās jaunu kareivju vervēšana latviešu vienībām. Pēc īsas atpūtas Rīgā palika tikai Dienvidlatvijas brigādes 3. bataljons (Studentu rota), kas turpmāk veica garnizona pienākumus. 1. un 2. bataljons 24. maijā kopā ar diviem kavalērijas eskadroniem saņēma pavēli vajāt boļševikus un doties uz pozīcijām [[Gauja]]s kreisajā krastā pie [[Ādaži]]em. Līvena vienībai uzdeva no Vecmīlgrāvja doties uz [[Garkalne (stacija)|Ropažu staciju]], kur izjaukt sliedes, un tad doties uz Juglu. Apšaudē pie [[Alderi]]em Līvenu smagi ievainoja. Šajās dienās no Padomju Latvijas armijas dezertēja daudz latviešu strēlnieku, ko iekļāva Baloža komandētās brigādes sastāvā. Vecpiebalgā izveidoja 4. Rīgas bataljonu un Vējavā 8. Piebalgas bataljonu. [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] pēdējie sarkanarmieši padevās 25. maijā. Niedra no Jelgavas Rīgā ieradās 26. maijā. 28. maijā latviešu karavīri par godu ASV misijai Suvorova un Elizabetes ielu stūrī noturēja parādi. Arī fon der Golcs ieradās Rīgā, un 29. maijā pieņēma Rīgas ieņemšanā piedalījušos vienību parādi. Lai arī Sarkanā armija saņēma papildspēkus trīs pulku un divu bruņuvilcienu apjomā, tajā pašā laikā sabruka Sarkanās armijas fronte [[Pečori|Pečoru]] rajonā, kur igauņu pusē pārgāja padomju igauņu divīzijas komandieris ar štābu un daudziem kareivjiem. Tas noveda pie Pleskavas krišanas 25. maijā, kas sarežģīja Padomju Latvijas situāciju. Sarkanā armija centās veidot aizsardzību pie [[Alūksne]]s un [[Pitalova]]s, lai pretotos igauņu uzbrukumam Krustpils virzienā, taču tas izgāzās, un 5. jūnijā igauņu un dāņu brīvprātīgo spēki ieņēma Krustpili. Fronte Latgalē nostabilizējās, bet poļu uzbrukums Daugavpilij apstājās pie [[Ignalina]]s.<ref name="ReferenceO" /> == Vidzemes atbrīvošana == Vienlaikus ar militārajām un politiskajām kaujām, kas notika Kurzemē, Ulmaņa Pagaidu valdība izveidoja militāru aliansi ar Igauniju, kas deva iespēju tās teritorijā veidot jaunas latviešu bruņotās vienības un Ziemeļvidzemē atklāt otro fronti pret boļševikiem. === Igaunijas atbalsts === {{Pamatraksts|Igaunijas brīvības cīņas}} [[Attēls:Estonian War of Independence, map.JPG|thumb|220px|[[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] gaita]] Arī Igaunijai bija grūtības ar savas nacionālās armijas izveidošanu boļševiku iebrukuma apstākļos, un tā noslēdza militāru savienību ar vācbaltiešu ''Baltenregiment'' un 1918. gada 6. decembrī ar "balto" Krievu ziemeļu korpusu. Igauņu virspavēlnieks [[Johans Laidoners]] aizstāvēja ideju par to, ka Igaunijas robežas var nosargāt, atbalstot krievu, latviešu, ingru armijas, kas veidotu buferzonu pret boļševikiem. Laidoners šo stratēģiju sauca par aktīvo aizsardzības karu (''aktiivne kaitsesõda''). 1919. gada 13. maijā ap 3500 kareivju lielais Krievu Ziemeļu korpuss sāka uzbrukumu Petrogradas virzienā. Laidoneram tas bija izdevīgi, jo tie piesaistīja Sarkanās armijas uzmanību, un ļāva igauņiem pievērsties savai dienvidu robežai, kur tie ātri atbrīvoja Vidzemi no boļševikiem. Konfliktu ar vācbaltiešu landesvēru un Dzelzsdivīziju Igaunijā sauc par Landesvēra karu (''Landesveeri sõda''), un 23. jūnija uzvaru Cēsu kaujās kopš 1934. gada tā svin kā savu Uzvaras dienu. Landesvēra sakāve demonstrēja igauņu kaujasspējas arī Antantes pārstāvjiem, kas turpmāk daudz noteiktāk atbalstīja Igaunijas neatkarību.<ref>[https://www.academia.edu/4269045/Defending_national_sovereignty_against_two_Russias_Estonia_in_the_Russian_Civil_War_1918_1920?auto=download Defending national sovereignty against two Russias: Estonia in the Russian Civil War, 1918—1920]</ref> === Ziemeļlatvijas armijas veidošanās === {{pamatraksts|Ziemeļlatvijas brigāde}} [[Attēls:Jorģis Zemitans.gif|thumb|180px|left|Kapteinis Jorģis Zemitāns]] Padomju Krievijas iebrukumu Igaunijā igauņiem ar Somijas brīvprātīgo pulka [[Ziemeļu zēni]] (''Pohjan Pojat'') atbalstu izdevās ātri atsist. Jau 1919. gada 1. februārī igauņu karaspēks boļševikus padzina no [[Valka]]s, [[Rūjiena]]s un vairākiem Ziemeļlatvijas pagastiem. 3. februārī ministrs Zālītis pilnvaroja [[Jorģis Zemitāns|Jorģi Zemitānu]] dibināt latviešu karaspēka rotas Igaunijā un Vidzemē, bet par civillietu pārstāvi igauņu atbrīvotajos Ziemeļlatvijas apgabalos iecēla [[Markuss Gailītis|Markusu Gailīti]]. Artilērijas organizēšanai uz Igauniju nosūtīja pulkvežleitnantu [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduardu Kalniņu]]. 1919. gada 10. janvārī par Latvijas militāro pārstāvi Igaunijā ieceltais kapteinis Zemitāns Latvijas valdības uzdevumā, un ar Igaunijas atbalstu 20. janvārī sāka organizēt latviešu brīvprātīgo rotas no Igaunijā esošajiem latviešu bēgļiem, liekot pamatus [[Ziemeļlatvijas brigāde]]i. No 26. līdz 28. janvārim pēc Zemitāna un Gailīša iniciatīvas Tallinā, Pērnavā un Tartu latviešu karaspēkā pieteicās 657 vīrieši, kuru apbruņošanai igauņi izsniedza ap 400 šautenēm. Brīvprātīgos katru dienu apmācīja divas stundas, pēc tam atkal atlaižot mājās. 18. februārī Ulmanis noslēdza līgumu ar Igauniju par latviešu bruņoto vienību veidošanu un darbību tās kontrolētajās teritorijās. Atbilstoši līgumam, līdz Limbažu—Valmieras—Smiltenes—Alūksnes līnijas sasniegšanai, Ziemeļlatvijas latviešu karaspēka vienības bija pilnībā pakļautas Igaunijas armijas virspavēlniecībai. Kaujas operācijas plānoja un vadīja Igaunijas armijas štāba komandieris pulkvedis [[Voldemārs Ozols]]. Igauņi sākumā piekrita tikai viena kājnieku bataljona un artilērijas vada veidošanai, bet nepretojās, kad [[Tartu]] 18. februārī kā pirmais izveidojās [[1. Valmieras kājnieku pulks]], ko nodeva igauņu 2. kājnieku divīzijas pakļautībā. 13. februārī daži 1917. gadā ievēlētās Zemes padomes locekļi Valkā atjaunoja savu darbību, un kopā ar septiņu atbrīvoto pagastu pārstāvjiem nodibināja jaunu Zemes padomi, kas 16. februārī pieņēma lēmumu organizēt bruņotas vienības, un izsludināja virsnieku un instruktoru mobilizāciju. 25. un 26. februārī Zemitāns veica mobilizāciju Valkas un Rūjienas apgabalos, iegūstot 60 virsniekus un 1451 kareivi, kurus nosūtīja uz Tartu apmācībai. 28. februārī Zemitānu paaugstināja par pulkvežleitnantu, bet 13. martā par pulkvedi. 31. martā ar igauņu armijas virspavēlnieka pavēli nodibināja Ziemeļlatvijas brigādi pulkveža Zemitāna vadībā. Par Tartu izvietotā štāba priekšnieku iecēla Voldemāru Ozolu. Marta pirmajās dienās saformēja pirmo bataljonu (komandieris kapteinis Skreja), bet 4. martā — otro bataljonu (kapteinis Bajārs) ar 4 kājnieku rotām katrā. Nākamajās dienās saformēja saimniecības rotu, sakaru un ložmetēju komandas un 20. martā — rezerves bataljonu (komandieris pulkvežleitnants [[Krišjānis Berķis]]). 1. Valmieras pulka baterijā 1. aprīlī bija 5 virsnieki un 103 instruktori un kareivji. Kareivju apgāde ar formām un apaviem sagādāja lielas problēmas, daudziem kareivjiem paliekot basām kājām. Problēmu daļēji atviegloja iedzīvotāju dāvinājumi un vienreizējs kara nodoklis 700 000 rubļu apmērā. 25. aprīlī Zemitāns pavēlēja Valkā izveidot 1. Ziemeļlatvijas eskadronu. No igauņu karagūstekņu nometnēm Ziemeļlatvijas brigādē mobilizēja Sarkanarmijā karojušos latviešus. Atbrīvotājos Ziemeļlatvijas pagastos veica jaunu rekvizīciju, no katrām mājām ņemot vienu apģērba kārtu un 3-5000 rubļus. Plaši rekvizēja zirgus, ratus, gaļu, sviestu un citu pārtiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304013901{{!}}article:DIVL21{{!}}page:19{{!}}block:P19_TB00002{{!}}issueType:B |title=Latvijas Valsts pirmie gadi |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304013901{{!}}article:DIVL21{{!}}page:19{{!}}block:P19_TB00002{{!}}issueType:B }}</ref> Civiliedzīvotājiem arī bija jāveic piespiedu darbi armijas vajadzībām, lauku apkopšanu atstājot sieviešu un bērnu ziņā. Aršana bieži notika naktīs. Sekmīgās mobilizācijas dēļ 1. Valmieras pulks 15. maijā bija pieaudzis līdz 31 virsniekam, 3 ārstiem, 12 kara ierēdņiem un 1274 instruktoriem un kareivjiem. No pulka rezerves bataljona 18. maijā izveidoja [[5. Cēsu kājnieku pulks|2. Cēsu kājnieku pulku]] pulkvežleitnanta Krišjāņa Berķa vadībā. Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonu Rūjienā no 28. maija vadīja kapteinis Mālmanis, no 16. jūnija — pulkvežleitnants Šmits. === Dalība kaujās === [[Attēls:Vidzemes pretuzbrukums 1919 aprīlis.JPG|thumb|Sarkanās armijas pretuzbrukums 1919. gada aprīlī]] [[Attēls:DBAC in Jakobstadt operation.png|thumb|[[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss|Dāņu Baltijas palīdzības korpusa]] kaujas gaitas Vidzemē]] 26. martā 1. Valmieras kājnieku pulkam pavēlēja doties uz fronti. Ar vietējo latviešu dāvinātu pulka karogu, pa dzelzceļu no Tartu cauri Valkai karā devās 80 virsnieki un 1300 karavīri. 28. martā pulks sasniedza [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupes]] tiltu un kopā ar igauņu karaspēku devās uzbrukumā [[Alūksne]]i, kas sākās 31. martā, bet apsīka jau nākamajā dienā. Pēc 19 dienas ilgām cīņām pulks atkāpās uz izejas pozīcijām pie Melnupes, kur palika līdz maija beigām. 29. martā igauņi atguva 16. februārī zaudētos [[Ainaži|Ainažus]], taču 31. martā tos atkal zaudēja. 2. aprīlī pulkam pievienojās Valmieras artilērijas baterija ar 3 lielgabaliem un 110 kareivjiem, no kura vēlāk izveidojās [[Vidzemes artilērijas pulks]]. Gandrīz mēnesi 1. Valmieras pulks turpināja nenozīmīgas cīņas [[Ape]]s—Mencenes ([[:et:Mõniste]])—Jaunrozes ([[:et:Vastse-Roosa]])—Vecrozes ([[:et:Vana-Roosa]]) muižu rajonā, abām pusēm pārvietojoties pa [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Alūksnes—Valkas dzelzceļa līniju]]. 17. aprīlī boļševiki sāka lielu pretuzbrukumu, kura mērķis bija ieņemt Valku un [[Veru|Veravu]]. 25. aprīlī viņi ieņēma Rūjienu. 1. maijā igauņi sāka pretuzbrukumu, 1. maijā atgūstot Rūjienu, bet 3. maijā — [[Mazsalaca|Mazsalacu]], pēc tam, līdz maija beigām fronte nostabilizējās [[Jaunate]]s—[[Staicele]]s līnijā. Pēc Rīgas ieņemšanas 22. maijā, situācija mainījās arī ziemeļu frontē. 23. maijā Zemitāns 1. Valmieras artilērijas bateriju pievienoja 2. Cēsu pulkam, un ieilgušās cīņas pie Melnupes tika izbeigtas. Valmieras pulks tajās bija zaudējis 5 kritušos un 21 ievainoto. 24. maijā igauņi ieņēma [[Izborska|Izborsku]], bat 26. maijā — [[Pleskava|Pleskavu]]. 25. maijā igauņu karaspēks kopā ar latviešu daļām ieņēma [[Ainaži|Ainažus]], 26. maijā — [[Salacgrīva|Salacgrīvu]] un [[Strenči|Strenčus]], bet 27. maijā — [[Limbaži|Limbažus]], 28. maijā — [[Ape|Api]], 29. maijā — [[Alūksne|Alūksni]], no kurienes devās uz [[Gulbene|Vecgulbeni]]. 31. maijā latviešu, igauņu un [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss|dāņu vienības]] iegāja Vecgulbenē, kur ieguva [[Padomju Latvijas armija]]s pamestās 15 lokomotīves, 80 vagonus, 3 lielgabalus, 60 zirgus un daudz munīcijas. Straujā uzbrukumā 1. jūnijā rītā 34 vīru lielai grupai [[Lubāna|Lubānā]] izdevās pārsteigt 4. sarkano strēlnieku pulka saimniecības daļu, sagūstot 300 sarkanarmiešu kopā ar 4. pulka karogu, iegūstot 100 zirgu un lielus naudas krājumus. Tajā pašā dienā pulka 1. un 5. rota sagūstīja vēl 650 un 750 kareivju, kā arī ieguva 15 ložmetēju un 2000 šauteņu. Turpmākajās dienās pulks ieņēma [[Jaungulbene|Jaungulbeni]], [[Cesvaine|Cesvaini]], [[Madona|Madonu]] un [[Ļaudona|Ļaudonu]] un 5. jūnijā sasniedza [[Krustpils|Krustpili]], kur no boļševiku pamestiem vagoniem izveidoja ar lielgabalu un ložmetējiem bruņotu vilcienu. Daudzi no šeit saņemtajiem karagūstekņiem bija nesen mobilizētie vietējie iedzīvotāji, kurus uzņēma [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s rindās. Sakarā ar Cēsu kauju sākšanos tālāku uzbrukumu nācās apturēt. Lai arī gandrīz 100 kareivjus izsitumu tīfa dēļ nācās atstāt slimnīcā, 20. maijā no Tartu uz Rūjienu izbrauca [[2. Cēsu kājnieku pulks]], ko sasniedza 22. maija rītā, un tur nonāca Igaunijas 3. divīzijas pakļautībā. Šeit turpinājās kareivju apmācība, bet kopumā pulks bija slikti apbruņots, tam trūka apģērba un apavu. Tā sastāvā bija iekļauti Valmieras pulka dienestam nederīgie, kā arī karagūstekņi. Līdz ar 1. Valmieras pulka došanos uzbrukumā, kaujas darbību 27. maijā kopā ar igauņu 3. divīziju sāka arī 2. Cēsu pulks, kas, lai arī slimnīcā tīfa un slimību dēļ nācās atstāt vēl 224 kareivjus, 29. maijā pameta Rūjienu un 30. maijā sasniedza Valmieru, kuru pirmie ieņēma igauņi. Šajā brīdī pulkā bija 21 virsnieks un 400 kaujasspējīgi kareivji. Cēsu pulka 1. rota, kopā ar partizānu vienību virzoties caur [[Rubene|Rubeni]], pie [[Lenču pagasts|Lenčiem]] šķērsoja Gauju, un 30. maijā atbrīvoja Cēsis, kurās nākamajās dienās ieradās arī pārējās Cēsu pulka vienības un štābs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL365{{!}}page:186{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam. 1932 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL365{{!}}page:186{{!}}issueType:B }}</ref> Zemitāns nelielo partizānu vienību pārdēvēja par [[Ziemeļlatvijas partizānu pulks|Ziemeļlatvijas partizānu pulku]] kapteiņa [[Artūrs Aparnieks|Aparnieka]] vadībā, kuru nosūtīja Latgales virzienā. 5. jūnija rītā partizāni [[Ļaudona|Ļaudonā]] nodibināja kontaktus ar 1. Valmieras pulku. Valmierā no Cēsu pulka nodalīja vienu rotu, kuru nosūtīja padzīt pēdējos lielinieku spēkus no [[Mūrmuiža]]s, [[Rauna]]s, [[Drusti]]em, [[Cesvaine]]s un [[Lubāna]]s, sasniedzot pozīcijas pie [[Borkova]]s, kur tā pārgāja Valmieras pulka padotībā. === Cēsu kaujas === {{pamatraksts|Cēsu kaujas}} [[Attēls:Brunuvilciens Cesisjpg.jpg|thumb|220px|Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes un virsnieki. Cēsīs, visticamāk 1919. gada 5. jūnijā]] [[Attēls:Cēsu kaujas 1919.jpg|thumb|220px|Cēsu kaujas un tām sekojošās Juglas kaujas]] 31. maija rītā Cēsis ieņēma 2. Cēsu kājnieku pulka partizānu vienība, bet 1. jūnijā pilsētā ienāca arī pārējās Cēsu pulka daļas un 2. jūnijā — arī 1. Valmieras pulka daļas un Ziemeļlatvijas brigādes štābs ar pulkvežleitnantu Ozolu. Pilsētas aizstāvībai sāka veidot [[Cēsu pulka skolnieku rota|Skolnieku rotu]]. 3. jūnijā 2. Cēsu pulks bija gatavs pamest pilsētu, lai dotos Latgales virzienā, bet to apturēja konflikts ar landesvēru. Pēc Rīgas zaudēšanas, un zaudējumiem Vidzemē, Stučkas vadītās [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Padomju Latvijas]] teritorija samazinājās līdz Latgalei. Tikmēr [[Niedras valdība|Niedras valdību]] atbalstošie vācu spēki no Kurzemes pirmo reizi tieši saskārās ar Vidzemi kontrolējošajām igauņu un latviešu vienībām, kas bija lojālas Ulmaņa valdībai. Tā vietā, lai dotos uz Latgali pabeigt Stučkas valdības spēku pilnīgu iznīcināšanu, vācieši sāka konfliktu pie Cēsīm, kura mērķis bija sakaut igauņus, turpinot vācbaltu Baltijas valsts izveidošanas stratēģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:95{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos. 1929 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:95{{!}}issueType:B }}</ref> 29. maijā Flečers, kurš bija kļuvis par Rīgas komandantu, izdeva pavēli, kurā paredzēja, ka vācu un latviešu landesvēra vienībām jāsasniedz Lubāna—Peipusa ezera līnija, bet Dzelzsdivīzijai Lubāna-Jēkabpils līnija. Flečers paredzēja, ka uzbrukumam 7. jūnijā jāsasniedz Lubānas-Litenes-Alūksnes līnija, bet 8. jūnijā Lubānas—Balvu—Liepnas līnija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:140{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam. 1932 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:140{{!}}issueType:B }}</ref> 2. jūnija vakarā landesvēra pārstāvji no [[Ieriķi (stacija)|Ieriķu]] dzelzceļa stacijas telefoniski lūdza atļauju ierasties Cēsīs, ko Ziemeļlatvijas brigādes vadība neskaidro abpusējo attiecību dēļ nedeva, taču tika panākta vienošanās par sarunu sākšanu. 2. jūnija vakarā Cēsīs ieradās ap 30 landesvēristu, lai nodibinātu kontaktu ar Ziemeļlatvijas brigādi. 3. jūnijā ap 14:00 Cēsis ieradās jau 200 Manteifeļa landesvēra jātnieku. Sarunu laikā landesvēristi izplatīja Niedras valdības skrejlapas. Tikai pēc ložmetēju izvietošanas uz apkārtējo māju jumtiem landesvērs pakļāvās pavēlei pārcelties uz 7 km attālo [[Kārļumuiža|Kārļumuižu]]. Naktī uz 4. jūniju latviešu un igauņu komandieri pieņēma paziņojumu vācu vienību komandieriem Rīgā (Flečeram), Ieriķos (fon Jēnam) un Kārļumuižā (Manteifelim), kurā pieprasīja starp abiem karaspēkiem noteikt šādu robežu — no Gaujas grīvas jūrā pa upes līniju līdz Siguldai, tālāk līdz [[Nītaure]]i, Vecgulbenei un Jaungulbenei. 5. jūnija vakarā igauņu un latviešu komandieri kopā ar ASV misijas pārstāvi pulkvedi Devliju bruņotā vilcienā devās uz Ieriķu staciju, taču pēc tam, kad landesvērs uz viņiem pie [[Amata]]s tilta atklāja uguni, vilciens atgriezās Cēsīs. Tajā pašā vakarā igauņus un latviešus uz sarunām uzaicināja Niedras valdība, taču šis piedāvājums tika ignorēts. Niedras valdība bija pārliecināta par vāciešu spēku un aizstāvēja plānus par uzbrukumiem Valmierai un Valkai. Landesvēra virspavēlniekam Flečeram 6. jūnijā Niedra piešķīra Latvijas pilsonību. Naktī uz 6. jūniju ap 3:20 landesvērs artilērijas atbalstā sāka uzbrukumu Cēsīm no [[Līvi (Drabešu pagasts)|Līvu]] apkārtnes, kas turpinājās līdz 13:00, kad pilsētu ieņēma. Cēsu aizstāvji kaujā zaudēja 13 kritušos, 40 pazudušos, ap 100 ievainotos un atkāpās uz [[Rauna (upe)|Raunas]] pozīcijām. 8. jūnijā igauņu bruņuvilcieni veica neveiksmīgu mēģinājumu atgūt Cēsis. Pēc Cēsu ieņemšanas landesvērs uzbrukumu neturpināja. 10. jūnijā Cēsīs ieradās Antantes valstu, Francijas, ASV un Lielbritānijas militārie pārstāvji, kas panāca pamiera noslēgšanu un sāka sarunas ar Ziemeļlatvijas un Igaunijas pārstāvjiem no vienas puses un Baltijas landesvēra pārstāvjiem no otras. 14. jūnijā fon der Golcs igauņu virspavēlniekam Laidoneram nosūtīja telegrammu, kurā paziņoja, ka uzskata Zemitāna karaspēku par lielinieku atbalstītājiem, un tādēļ vērsīsies pret to militāri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2553{{!}}page:211{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta. 1988 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2553{{!}}page:211{{!}}issueType:B }}</ref> 18. jūnijā Niedras valdība savā pakļautībā pārņēma Dzelzsdivīziju, lai gaidāmo kauju varētu uzskatīt par latviešu—igauņu konfliktu, kurā Vācija nav iesaistījusies. Šajā konfliktā asi izpaudās Baloža Dienvidlatvijas brigādes nepatīkamais stāvoklis. Tā joprojām ietilpa landesvērā, kuru komandēja Flečers, kurš atzina Niedras vadību. Taču Balodis atteicās atzīt Niedras valdību un uzturēja kontaktus ar Ulmaņa Pagaidu valdību uz "Saratova", kas gan nekādas militārās pavēles nedeva. Balodi arī ietekmēja Antantes pārstāvji, kas ieteica saglabāt neitralitāti konfliktā ar igauņiem. Viņš arī neatsaucās uz Zemitāna aicinājumiem pievienoties Ziemeļlatvijas brigādes spēkiem. Šīs nesaskaņas vēlāk ietekmēja latviešu virsnieku attiecības, kā arī Latvijas un Igaunijas militāro sadarbību, kuru bojāja Laidonera nepatika pret Balodi. Pirms kaujas Baltijas landesvērā un Dzelzsdivīzijā bija līdz 7500 kājnieku, 560 jātnieku, 150 smago un 280 vieglo ložmetēju un 52 lielgabali.<ref name="Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:69{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:69{{!}}issueType:B }}</ref> Igauņu un latviešu spēkos kopā bija ap 6000 kareivju, 125 jātnieki, 79 ložmetēji, 103 rokas ložmetēji, 22 lielgabali, 2 bruņuvilcieni un 1 bruņu auto.<ref name="Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920" /> Flečers 18. jūnijā paziņoja, ka no 19. jūnija uzskata pamieru par beigušos. Inčukalnā izvietotās Dzelzsdivīzijas daļa kapteiņa Blankenburga vadībā sāka uzbrukumu Limbažu virzienā. Cita daļa majora Kleista vadībā devās [[Straupe]]s virzienā. Blankenburga spēkus pie [[Lāde (ciems)|Lādes muižas]] atsita 9. igauņu kājnieku pulks, kamēr Kleista spēki ieņēma [[Straupe|Straupi]]. 21. jūnijā 3:30 landesvēra artilērija sāka 2. Cēsu pulka pozīciju apšaudi pie Raunas upes. Posmā starp Cēsu pulka un 3. igauņu pulka pozīcijām landesvēram izdevās pārraut fronti, sasniedzot [[Skangaļu muiža|Skangaļu muižu]]. [[Attēls:Pulkvedis Zemitāns sešjūgā iebrauc caur Triumfa arku Rīgā 1919. gada 6. jūlijā.jpg|thumb|220px|Pulkvedis Zemitāns sešjūgā iebrauc caur [[Aleksandra vārti|Triumfa arku]] Rīgā (1919. gada 6. jūlijā).]] [[Attēls:Ziemellatvijas brigade Riga 1919.jpg|thumb|220px|[[Ziemeļlatvijas brigāde]]s sveikšana Rīgā]] 22. jūnijā sākās igauņu—latviešu spēku pretuzbrukums, kas 23. jūnija rītā vainagojās ar Cēsu ieņemšanu. Tikmēr 9. igauņu kājnieku pulks 22. jūnijā ieņēma [[Vidriži|Vidrižus]], [[Lēdurga|Lēdurgu]] un [[Bīriņu muiža|Bīriņu muižu]], apdraudot vienīgo tiltu pāri Gaujai. [[Juglas kaujas|Juglas kauju]] gaitā vācu spēki sāka atkāpšanos uz Rīgu kur izveidoja aizsardzības līniju pie [[Juglas ezers|Juglas ezera]]. 1. jūlijā sākās pamiera sarunas, kas beidzās 3. jūlijā ar [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanu. Tas paredzēja vācu vienību aiziešanu no Rīgas līdz 5. jūlija vakaram, atkāpšanos uz Olaini un pēc iespējas drīzāku aiziešanu no Latvijas. Igauņi apņēmās nevirzīties tālāk par 3. jūlija līniju, bet Rīgas pārvaldi uzticēja Antantes pārstāvim. Visiem Vācijas pilsoņiem, kas karoja Latvijā, vajadzēja pamest Latviju, bet landesvērs, kurā palika tikai vietējie vācbaltieši, tika iekļauts Latvijas armijas sastāvā, un par tā komandieri iecelts angļu virsnieks [[Harolds Aleksanders]]. Niedras valdība pameta Rīgu un beidza pastāvēt. Arī Ulmaņa valdība Antantes spiediena rezultātā 30. jūnijā paziņoja par atkāpšanos. Pie Rīgas latviešu un igauņu ofensīvu apturēja Antantes pārstāvji, kuri gribēja panākt, lai vācieši Latviju atstāj brīvprātīgi, bez turpmākas asinsizliešanas. Pamieru vēlāk kritizēja par to, ka vāciešu tūlītēja nepadzīšana no Latvijas noveda pie Bermontiādes, taču šeit jāņem vērā tas, ka pamieru nenoslēdza Latvijas valdība, bet igauņi, kam nebija iemesla karu turpināt, un bija svarīgs Antantes viedoklis. 1. jūlijā Ziemeļlatvijas brigādē skaitījās 202 virsnieki, 335 instruktori, 10 019 kareivji un 580 zirgi. Jau 20. jūnijā Zemitāns uzdeva pulkvežleitnantam [[Oskars Dankers|Oskaram Dankeram]] saformēt no rezerves bataljona 22 virsniekiem un 1580 instruktoriem un kareivjiem [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulku]] divu bataljonu sastāvā (pulku vēlāk pārsauca par [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulku]]). == Pagaidu valdības atzīšana == [[Attēls:Gofa paziņojums.JPG|thumb|Gofa 27. jūnija paziņojums, ko izlīmēja Liepājas ielās]] [[Attēls:Pagaidu valdības sagaidīšana pēc nokāpšanas no kuģa Liepājā 1919. gada 27. jūnijā.jpg|thumb|220px|Pagaidu valdības sagaidīšana pēc nokāpšanas no kuģa Liepājā 1919. gada 27. jūnijā]] 1919. gada 23. maijā Antantes augstākā padome nodibināja militāro misiju Somijā un Baltijā britu ģenerāļa [[Huberts Gofs|Huberta Gofa]] vadībā, un turpmāk Antante reģionā spēlēja daudz aktīvāku lomu. Paralēli vāciešiem neveiksmīgajām Cēsu kaujām, Antante beidzot panāca, ka fon der Golcs ar vācu karaspēku un militārās pārvaldes iestādes 23. jūnijā beidzot pameta Liepāju. Vācieši gan nedevās uz netālo Austrumprūsiju, bet uz [[Grobiņa|Grobiņu]] un [[Priekule|Priekuli]]. Vāciešu pamestajā Liepājā drošību uzturēt uzticēja Līvena krievu vienībai, kas pilsētā iegāja ar Krievijas Impērijas karogu, tā izraisot iedzīvotāju satraukumu un Pagaidu valdības protestu angļiem. 24. jūnijā Liepājā pienāca ziņas par [[Versaļas līgums|Versaļas miera līguma]] parakstīšanu, un 25. jūnijā iedzīvotāji nojauca Vilhelma II pieminekli. 26. jūnijā no Tallinas Liepājā ieradās Gofs, kas informēja par Cēsu kauju gaitu. Pēcpusdienā britu pārstāvji tikās ar Ulmani par jaunas koalīcijas valdības izveidošanu, kurā plašāk iekļautu mazākumtautības. Ulmanis piekrita iekļaut vācbaltiešu un krievu ministrus ar noteikumu, ka Antante atzīst viņa valdību. 27. jūnijā Gofs izplatīja pavēli, ka par Liepājas pagaidu komandantu ieceļ pulkvedi Kaņepu, ka no Tallinas uz pilsētu jānogādā Zemitāna karaspēka daļas, ka Antantes atzītā Ulmaņa valdība atsāk savu darbu un pēc pārveidošanas tā pārstāvēs visus valsts iedzīvotājus. ''Saratov'' atgriezās Liepājā un valdība izkāpa krastā. Pēc tikšanās ar Tautas padomes priekšsēdētāju Čaksti, kas informēja par Antantes vēlmi pēc valdības demisijas, 30. jūnijā Ulmaņa pirmā Pagaidu valdība atkāpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2603{{!}}page:215{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta. 1988 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2603{{!}}page:215{{!}}issueType:B }}</ref> Naktī uz 1. jūliju trīs angļu karakuģi Liepājā izsēdināja apmēram 1200 kareivju no [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulka]], kas sava komandiera [[Oskars Dankers|Dankera]] vadībā pārņēma pilsētas kontroli. Naktī uz 3. jūliju fon der Golcs uzņēmās vācu un vācbaltiešu vienību komandēšanu un pavēlēja tiem atiet uz Pārdaugavu. Šādu lēmumu ietekmēja viņa bailes, ka igauņu kuģi varētu iznīcināt Daugavas tiltus, un nogriezt vāciešiem atkāpšanās ceļu. 3. jūlijā, uzreiz pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas, pulkvedis Talents Rīgā izplatīja paziņojumu par vācu un landesvēra atkāpšanās termiņiem, un ka Ulmaņa valdības atkāpšanās dēļ Rīgu pagaidām pārvaldīs Antantes civilgubernatori, britu pulkvedis Talents un amerikāņu pulkvedis Davlejs. Viņš arī nekavējoties pārtrauca nāvessodu izpildi Rīgā aizturētajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2637{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta. 1988 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2637{{!}}issueType:B }}</ref> 5. jūlijā Tautas padome nosūtīja pateicību Igaunijas Satversmes sapulcei par igauņu nopelniem kopējā ienaidnieka sakaušanā. 8. jūlijā Ulmaņa valdība ar ''Saratov'' triumfējot atgriezās Rīgā. Kā apsolīts, Ulmanis jaunajā valdībā iekļāva divus vācbaltiešus un vienu ebreju, un viņa vadīto otro Pagaidu valdību Tautas padome apstiprināja 13. jūlijā. === Latvijas Bruņoto spēku izveidošana === [[Attēls:DāvidsSīmansons.jpg|thumb|220px|Ģenerālis Dāvids Sīmansons]] 6. jūlijā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigādes spēki, un beidzot satikās abas Latvijas armijas daļas — Dienvidlatvijas brigāde un Ziemeļlatvijas brigāde. Starp to virsniekiem vēlāk izvērsās konkurence par amatiem un ietekmi, ziemeļniekiem pakāpeniski zaudējot Kalpaka—Baloža atbalstītājiem, lai arī ziemeļnieki Balodi apvainoja sadarbībā ar vāciešiem. Arī Cēsu kauju nozīme brīvības cīņās pakāpeniski tika samazināta. 10. jūlijā par jauno [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] virspavēlnieku iecēla neitrālu kandidātu, pensionētu ģenerāli [[Dāvids Sīmansons|Dāvidu Sīmansonu]], kurš par štāba priekšnieku iecēla pulkvežleitnantu [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduardu Kalniņu]]. Simonsonu arī iecēla par Apsardzības ministru. 12. jūlijā viņš iecēla Balodi par komandieri visām vienībām, kas Austrumu frontē Latgalē karoja pret boļševikiem, bet Zemitānu par Rīgas garnizona komandieri. Jūlija vidū Austrumu frontē bija 9041 kareivis un 413 virsnieki, Rīgas apkārtnē 6773 kareivji un 622 virsnieki, Liepājā un rezervē 5706 kareivji un 103 virsnieki, etapos un komandantūrās 2662 kareivji un 108 virsnieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055025{{!}}article:DIVL18{{!}}page:8{{!}}issueType:B |title=Latvijas nacionālās armijas cīņas 1919. gada vasarā un rudenī. 1931 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055025{{!}}article:DIVL18{{!}}page:8{{!}}issueType:B }}</ref> Ziemeļlatvijas brigādē bija 3 pulki pa 3 bataljoniem katrā, kamēr Dienvidlatvijas brigādi veidoja astoņi līdz galam neizveidoti bataljoni. Ar 15. jūlija virspavēlnieka pavēli no tām izveidoja Latvijas Bruņoto spēku trīs kājnieku divīzijas — [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] ar komandieri Jāni Balodi, [[2. Vidzemes kājnieku divīzija]] ar komandieri Jorģi Zemitānu, [[3. Latgales kājnieku divīzija]] ar komandieri Krišjāni Berķi. Katrā divīzijā bija trīs kājnieku pulki, viens artilērijas pulks, viens jātnieku eskadrons un viena inženieru rota. No Dankera Liepājā izvietotajiem kareivjiem 1920. gada sākumā izveidoja [[4. Zemgales kājnieku divīzija|4. Zemgales kājnieku divīziju]]. Latgalē izveidoja [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulku]]. Armijai joprojām asi trūka apģērba un ieroču. 6. jūlijā no Vācijas pilsoņiem attīrīto Baltijas landesvēru, kurā joprojām skaitījās 5000 cilvēki, no kuriem kaujasspējīgi bija 3700 cilvēki ar 11 lielgabaliem, iekļāva Latvijas Bruņoto spēku sastāvā kā Latvijas vācu zemessardzi, lai arī to turpināja saukt par landesvēru. To vispirms pārvietoja uz Tukumu, un tad uz [[Krustpils|Krustpili]], kur tas ieņēma pozīcijas pret boļševikiem. 25. jūlijā par tā komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu Aleksanderu. Tā kā viņš nemācēja vācu valodu, par faktisko landesvēra komandieri kļuva vācbaltietis barons [[Taubes|Taube]], lai arī pārējos vadošajos amatos iecēla latviešu virsniekus. Bermontiādes laikā Taubem bija slepena vienošanās par sadarbību ar Bermontu, taču tai neizdodoties, Taube bēga uz Vāciju. Viņa vietā nāca viens no landesvēra pirmajiem veidotājiem, barons [[Volferts Gerhards fon Rādens]], kurš palika lojāls Latvijai. 1919. gada vasaras beigās Kurzemes divīzija atradās Latgalē, pie Krustpils—Rēzeknes dzelzceļa. Landesvērs atradās pie [[Līvāni]]em. Vidzemes un Latgales divīziju lielākā daļa atradās Rīgā, bet pārējās daļas izveidoja aizsardzību Jelgavas virzienā, kur jau darbojās Bermonts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:111{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos. 1929 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:111{{!}}issueType:B }}</ref> == Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas uzbrukums == {{pamatraksts|Bermontiāde}} [[Attēls:Golcs un Bermonts Jelgavā 1919.jpg|thumb|R. fon der Golcs un P. Bermonts pie ieejas štābā Jelgavā.]] [[Attēls:Latvian Independence War 1919.11.11.svg|thumb|Sadalītā Latvija pirms [[Bermontiāde]]s kaujām un Latgales atbrīvošanas sākuma 1919. gada novembrī: {{Legend|#ff9955|Bermonta armija (Kurzemē un Zemgalē) un Baltijas landesvērs (pie Latgales robežas)}} {{Legend|#ff80b2|Padomju Latvijas armija (Latgalē)}} {{Legend|#ffdd55|Latvijas Republikas armija (Vidzemē, Sēlijā, Liepājā un Ventspilī)}} {{Legend|#8787de|Polijas armija (Sēlijā)}} {{Legend|#b3ff80|Lietuvas armija (Sēlijā)}}]] [[Attēls:LKO Berkis 1920.jpg|thumb|[[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] priekšsēdētājs [[Jānis Čakste]] sakarā ar Pārdaugavas operācijas gadadienu 1920. gada 11. novembrī apbalvo [[Latgales divīzija]]s komandieri pulkvedi [[Krišjānis Berķis|Krišjāni Berķi]] ar Lāčplēša Kara ordeni.]] Lai samazinātu fon der Golca komandētā vācu karaspēka iespējamos konfliktus ar Latvijas armiju, Antante 25. jūlijā izveidoja neitrālās joslas starp Rīgu un Jelgavu un Liepāju un Jelgavu, sagaidot, ka fon der Golca spēki ātri atgriezīsies Vācijā. Taču fon der Golcs nevēlējās pamest Latviju. Tā kā Vācija vairs nevarēja savas armijas klātbūtni Kurzemē pamatot ar cīņu pret boļševikiem, vai Niedras valdības atbalstu, radās plāns par sadarbību ar [[Pāvels Bermonts|Pāvelu Bermontu]], kurš 12. jūnijā ar 350 kareivjiem ieradās Jelgavā no Vācijas, un 6. oktobrī sevi pasludināja par kņazu Avalovu. Šajā laikā Vācijā joprojām aktīvi vervēja vācu brīvprātīgos un krievu karagūstekņus dienestam Latvijā. Bermonts sākumā paziņoja, ka ar savu armiju no Daugavpils došoties uz Padomju Krieviju. 21. septembrī fon der Golcs noslēdza slepenu vienošanos ar Bermontu, kuras rezultātā fon der Golca komandētais vācu karaspēks kļuva par [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s kodolu, juridiski pakļaujoties Bermontam, kā krievu ģenerāļa [[Nikolajs Judeničs|Nikolaja Judeniča]] vadītās armijas pārstāvim. Judeniča spēki atradās pie [[Narva]]s, Ziemeļigaunijā un Bermonts minimāli pakļāvās Judeniča pavēlēm. Bermonta pakļautībā pārgāja Dzelzsdivīzija un citas vācu vienības. Bermonta spēkos aktīvi darbojās vietējie vācbaltu baroni un muižnieki. Golca un Bermonta rīcībā tagad bija pāri par 30 000 vīru liela labi apbruņota armija, no kuriem tikai 6000 bija krievi. Tā kā šīs armijas uzdevums it kā bija cīnīties pret boļševikiem, nedz Antante, nedz Latvijas valdība sākotnēji neparedzēja, ka tā varētu uzbrukt Rīgai. Latvijas armijas galvenie spēki tobrīd bija koncentrēti austrumu frontē cīņai pret boļševikiem. Attiecības starp vācu un krievu kareivjiem nebija draudzīgas, taču vēl sliktāk tie izturējās pret latviešiem, aplaupot zemniekus, daudzus nošaujot par simpatizēšanu boļševikiem. Naktī uz 25. augustu vācu karavīri ieņēma un izdemolēja latviešu karaspēka komandantūru Jelgavā. Arī Aizputē, Džūkstē, Jaunpilī, Ezerē u.c likvidēja latviešu komandantūras. Bermonts iespieda pats savu naudu un divus laikrakstus — vāciski un krieviski. 23. septembrī Bermonts paziņoja, ka latvieši un igauņi pēc miera noslēgšanas ar boļševikiem uzbruks viņa spēkiem, tāpēc pavēlēja savai armijai ieņemt aizsardzību [[Olaine]]s—[[Iecavas upe]]s—[[Valgunde]]s—[[Līvbērze]]s līnijā. 1. oktobrī viņš Jelgavā kopā ar [[Rīdigers fon der Golcs|Golcu]] sasauca apspriedi, kurā piedalījās arī A. Niedra, T. Vankins un J. Kupčs. Tajā pieņēma vairākus lēmumus: * Ieņemt Rīgu, gāzt Pagaidu valdību un nodibināt tur krievu Baltijas provinču valdību; * tāpat jārīkojas ar [[Igaunijas Pagaidu valdība|igauņu valdību]] [[Balahovičs|Balahovičam]], kas atrodas Tērbatā; * Niedru izsludināt par Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernatoru; * Latvijai un Igaunijai piešķirt zināmās robežās autonomiju zem krievu valdības uzraudzības; * Latvijai un Igaunijai nav brīv uzturēt sava karaspēka; * Baltijas muižniecība patur savas privilēģijas.<ref>{{LKV|II.|2180}}</ref> 4. oktobrī Bermonts informēja [[Antons Deņikins|Antonu Deņikinu]] par saviem plāniem vispirms ieņemt Rīgu un tad ar nodrošinātu aizmuguri cauri Daugavpilij doties uz [[Novosokoļņiki]]em. Deņikins esot reaģējis ar vārdiem "Pie velna Bermontu ar visiem viņa vāciešiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:78{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:78{{!}}issueType:B }}</ref> 6. oktobrī Bermonts nosūtīja telegrammu Ulmanim, pieprasot informāciju par to, kā Latvijas valdība varētu nodrošināt viņa netraucētu virzību pret boļševikiem. Vienlaikus viņš izdeva pavēli Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas vienībām doties Rīgas virzienā. [[8. oktobris|8. oktobrī]] bermontiešu karaspēks sāka uzbrukumu Rīgai. Bermonta armijas kopskaits bija tuvu 51 000 kareivju, no kuriem 40 000 bija vācieši. Viņiem bija 100 lielgabali, 600 ložmetēji, 50 mīnmetēji un 120 lidmašīnas. Latvijas Bruņotajos spēkos 6. oktobrī dienēja 38 200 cilvēki, no kuriem 31 690 bija karavīri. Armijai bija 21 624 šautenes, 173 ložmetēji, 121 patšautenes, 27 lielgabali. Liela daļa šo spēku atradās Latgales frontē pret boļševikiem un nevarēja aizstāvēt Rīgu. Pret labi apbruņotajiem bermontiešiem Latvijas Pagaidu valdība spēja savākt tikai aptuveni 11 500 vīru, no kuriem vien 5000 bija kaujas gatavībā. Latvijas armija atkāpās no [[Ķekava]]s, pēc tam no [[Asari (Jūrmala)|Asariem]] un [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultiem]]. 9. oktobra rītā dienvidu frontes komandieris Zemitāns deva pavēli pāriet pretuzbrukumā, kas ātri izgāzās, vāciešiem līdz vakaram sasniedzot Torņakalnu Rīgā. Šajā brīdī Zemitāns ar štābu pameta Rīgu, dodot pavēli armijai atkāpties uz [[Jugla (Rīga)|Juglas]] pozīcijām. Pēc tam, kad virspavēlnieks Sīmansons ar štāba priekšnieku Kalniņu personīgi apmeklēja fronti, viņi pavēlēja armijai līdz 10. oktobra agram rītam atkāpties tikai no Pārdaugavas, ieņemot aizsardzību gar Daugavu līdz [[Saurieši (Salaspils pagasts)|Stopiņiem]]. Šajā dienā Rīgā ieradās arī divi igauņu bruņuvilcieni Daugavas tiltu aizsardzībai. Jau 9. oktobrī uz Tallinu devās Latvijas Pagaidu valdības delegācija ar mērķi iegūt Igaunijas militāro palīdzību. Igauņi izvirzīja virkni pretprasību — armijai jābūt padotai igauņu komandierim, Latvijai jāsedz visus armijas izdevumus un jau pirms kauju sākuma jāsamaksā 10 miljonus rubļu avansā. Pēc kara beigām Latvijai būtu jāatjauno igauņu artilērijas lielgabali, katru gadu jāizmaksā pensijas kaujās kritušo ģimenēm. Igauņi arī pieprasīja sev izdevīgu robežas līniju Ziemeļlatvijā ([[Valkas pagasts|Valkas]], [[Lugažu pagasts|Lugažu]], [[Pedeles pagasts|Pedeles]], [[Ērģemes pagasts|Ērģemes]], [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes]], [[Omuļu pagasts|Omuļu]], [[Kārķu pagasts|Kārķu]], [[Ternejas pagasts|Ternejas]] pagastus un daļu no [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu]] un [[Ipiķu pagasts|Ipiķu]] pagasta), vienlaikus atstājot [[Roņu sala|Roņu salu]] Latvijai. Tautas padomē izvērsās asas diskusijas par šīm prasībām. Ar angļu un franču karaflotes artilērijas palīdzību 15. oktobrī [[Ludvigs Bolšteins|Ludviga Bolšteina]] vadītais [[9. Rēzeknes kājnieku pulks]] šķērsoja Daugavu, ieņemot Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. 16. oktobrī Daugavu šeit šķērsoja visa Latgales divīzija. 16. oktobrī bermontieši sāka uzbrukumu [[Jaunjelgava]]i, kas beidzās bez panākumiem. Latvijas armijas vadībā veica plašas izmaiņas. Sīmansona vietā 16. oktobrī par armijas virspavēlnieku iecēla Balodi. Štāba priekšnieku Kalniņu nomainīja pulkvežleitnants [[Eduards Laimiņš|Laimiņš]], kuru 28. oktobrī nomainīja pulkvedis [[Pēteris Radziņš]]. Vidzemes divīzijas komandieri Zemitānu un [[6. Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulka]] komandieri Šmitu nomainīja attiecīgi [[Mārtiņš Peniķis]] un [[Jānis Apinis]]. Rīgas apriņķi veiktā mobilizācija deva 2000 jaunus kareivjus. [[Tautas padome]] oktobra beigās izšķirošo lēmumu par Igaunijas prasībām uzdeva veikt jaunieceltajam armijas virspavēlniekam Jānim Balodim, kurš atbildēja, ka šādu vienošanos nevar noslēgt un sarunas ar igauņiem izbeidza. Antantes valstis sāka pastiprināti atbalstīt Latviju ar bruņojumu, oktobrī piegādājot 22 lielgabalus, 18 600 šautenes, 124 ložmetējus, 30 000 artilērijas lādiņu, 7400 granātas un 10 miljonus patronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:90{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:90{{!}}issueType:B }}</ref> <gallery> RussiaPS226-1Mark-1919-donatedeu f.jpg|Bermonta drukātā nauda Daugavmala 1919. oktobris.jpg|Bermontiešu artilērijas sašautie nami Daugavmalā Atsevišķās latviešu brigādes karavīri.jpg|Latviešu kareivji atbrīvotajā Pārdaugavā, 11. novembris Libau Harbour, January-february 1919 - 'hms Caledon' and destroyers 'wrestler' and 'valhalla' Art.IWMART2689.jpg|[[Apvienotā Karaliste|Britu]] karakuģi [[karosta|Karostā]] </gallery> Latvijas armija lielo pretuzbrukumu sāka 3. novembrī, pret Bermontu raidot 554 virsniekus un 10 662 kareivjus ar 47 lielgabaliem, 11 352 šautenēm, 114 ložmetējiem. Ar sabiedroto karaflotes artilērijas atbalstu Latvijas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Rietumkrievijas armijai no ziemeļiem, ieņemot [[Bulduri|Bulduru]] tiltu, [[Piņķi|Piņķu]] muižu, [[Babīte (stacija)|Babītes staciju]]. 4. novembrī 6. Rīgas kājnieku pulks ieņēma [[Dammes muižas]], [[Zolitūde|Zolitūdi]] un [[Anniņmuiža|Anniņmuižu]]. Šajā dienā Bermonts pavēlēja saviem spēkiem uzbrukt Liepājas [[Karosta]]s garnizonam, bet uzbrukumu ar angļu karaflotes artilērijas palīdzību izdevās atsist. 10. novembra rītā 9. Rēzeknes pulks un Aparnieka partizānu pulks iegāja [[Torņakalns|Torņakalna]] aizmugurē, 6. Rīgas pulks ieņēma [[Zasulauks|Zasulauku]], 7. Siguldas pulks ieņēma Torņakalnu un Cementa fabriku. 11. novembra rītā tika atbrīvots [[Torņakalns]], vakarā bermontieši bija atspiesti līdz [[Olaine]]i un [[Ķekava]]i. Lai nedotu iespēju vāciešiem pārgrupēties, Latvijas armija turpināja nepārtrauktu pretinieka vajāšanu Zemgalē un Kurzemē. 15. novembrī Latgales divīzija ieņēma [[Sloka (Jūrmala)|Sloku]] un [[Kalnciems|Kalnciemu]]. Tikmēr Liepājā bermontieši veica pēdējo mēģinājumu ieņemt Karostu, taču [[Oskars Dankers|Dankera]] vadītā pretuzbrukumā tos sakāva un atsvieda [[Durbe]]s virzienā. Jelgavas sektorā bermontieši mēģināja veikt pretuzbrukumu, taču tika sakauti. 16. novembrī Rēzeknes pulks ieņēma Ķemerus, 17. novembrī 4. Valmieras pulks ieņēma [[Bauska|Bausku]]. Rietumkrievijas armijas jaunais komandieris ģenerālis [[Valters fon Eberharts]] 18. novembra vakarā piedāvāja noslēgt pamieru, taču tika ignorēts. 21. novembrī Latvijas armijas Daugavpils, Siguldas un Rīgas pulki [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|atbrīvoja Jelgavu]], bet 22. novembrī Tukumu, 24. novembri Talsus un Sabili, 27. novembrī Vecauci. Atkāpšanās laikā bermontieši ne tikai aplaupīja vietējos iedzīvotājus un zemniekus, bet arī aizdedzināja daudzas ēkas, tai skaitā [[Jelgavas pils|Jelgavas pili]]. Ņemot vērā lielo vāciešu skatu, Vācijas valdība paziņoja, ka tā ir ņēmusi Rietumkrievijas armiju savā aizsardzībā, un ka Latvijai ir jāpārtrauc kaujas operācijas. Atbildot Latvija pieteica karu Vācijai un turpināja kaujas darbības Kurzemē. Līdz 1919. gada [[1. decembris|1. decembrim]] tālaika Latvijas teritorija līdz pat [[Palanga]]i bija atbrīvota no vācu karaspēka. [[Žemaitija|Žemaitijā]] Rietumkrievijas armijas paliekas sakāva arī [[Lietuva]]s karaspēks un tās paglābās [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]]. Attiecības ar Vāciju normalizēja 1920. gada 15. jūlija [[Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju]]. Izmantojot uzvaru, 4. decembrī demisionēja jūlijā izveidotā otrā Pagaidu valdība, un 8. decembrī Tautas padome apstiprināja trešo Ulmaņa veidoto Pagaidu valdību, kurā pa vienai vietai bija atvēlēts vāciešiem un ebrejiem. == Latgales atbrīvošana == [[Attēls:Austrumu fronte, 1919.JPG|thumb|Austrumu fronte 1919. gada 7. jūnijā]] [[Attēls:Latvija brīvības cīņu laikā 1920.jpg|thumb|220px|Latvijas un Igaunijas armiju kontrolētā teritorija pirms [[Latgales atbrīvošana]]s (no 1920. gada sākumā iespiestas angļu kartes)]] [[Attēls:Latgales partizānu pulka karavīri.jpg|thumb|220px|Latgales partizānu pulka kareivji]] [[Attēls:Latgales atbrīvošana.jpg|thumb|220px|Frontes līnija kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža 1920. gadā Latgalē]] === Austrumu fronte, 1919 === [[LSPR]] valdība pēc Rīgas zaudēšanas 1919. gada 22. maijā bēga uz Krievijas pilsētu [[Veļikije Luki]]. Pēc frontes stabilizēšanās, jūlijā tā atgriezās Latvijā, kur līdz 1920. gada janvārim bāzējās [[Rēzekne|Rēzeknē]]. Pēc tam, kad igauņu armija 26. maijā ieņēma [[Pleskava|Pleskavu]], uzbrukumu Latgales virzienā turpināja daļa igauņu spēku, kopā ar [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss|dāņu brīvprātīgajiem]] un Ziemeļlatvijas brigādes 1. Valmieras pulku. Maija beigās tika atbrīvota Vidzemes austrumu daļa un 5. jūnijā sasniegta [[Jēkabpils]]. Uzbrukums notika ar minimālu pretestību, saņemot daudz karagūstekņu un kara materiālu. Tuvojoties Cēsu kaujām, igauņi atvilka savu karaspēku, un uzbrukums Latgalei apsīka. Lai papildinātu spēkus, 12. jūnijā tika veikta mobilizācija Līvānu un Stalidzēnu pagastos, iegūstot 400 jauniesauktos. Mobilizācija Pļaviņu rajonā deva vēl 900 vīrus. Fronte nostabilizējās līnijā [[Daugavpils]]—[[Līvāni]]—[[Rudzāti]]—[[Varakļāni]]—[[Lubāna ezers]]—[[Kuprava]]—[[Liepna]]—Pleskava. Boļševiku kontrolētajos apgabalos izvērsās partizānu cīņa. Maija beigās sāka organizēties partizāni Balvos, kas 27. maijā uz ceļa netālu no [[Stompaki]]em apšaudīja boļševiku kolonnu. Lai nodrošinātu kārtību piefrontes joslā, sāka veidoties [[Latgales partizānu pulks]]. 6. jūnijā boļševiku pamestajos Balvos ienāca igauņu karaspēks, kas turpmāk kritiskos brīžos sniedza palīdzību partizāniem. 8. jūnijā notika partizānu uzbrukums [[Gārsene|Gārsenē]], kam sekoja apšaude [[Aknīste|Aknīstē]]. 22. jūnijā [[Aknīste|Aknīstē]] nodibinājās [[Augškurzemes partizānu pulks]] ar 110 vīriem, kas līdz jūlija beigām bija padots [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķi]] daļēji ieņēmušās Lietuvas armijas pavēlniecībai. 21. jūnijā vietējie partizāni atsita uzbrukumu [[Turki (Turku pagasts)|Turku ciemam]]. 24. jūnijā pulkveža Baloža komandētās Dienvidlatvijas brigādes spēki ieradās [[Mārciena]]s un [[Ļaudona]]s apkārtnē, kur no 2. Cēsu pulka pārņēma frontes aizsardzību, bet 26. jūnijā pārņēma arī [[Barkava]]s aizsardzību. === Polijas ambīcijas === Kad 1919. gada 28. jūnijā Vācija beidzot parakstīja Versaļas miera līgumu, [[Polijas Otrā republika]], kas vēlējās 1772. gada robežu atjaunošanu, guva iespēju pārvietot savu armiju no vācu robežām uz austrumiem. Ātri ieņēmuši Minsku un nodrošinājuši savu austrumu flangu, poļi augusta vidū atsāka uzbrukumu Daugavpils un [[Polocka]]s virzienā. 31. augusta rītā Polijas leģiona 1. kājnieku divīzija (''1. Dywizja Piechoty Legionów'') ielauzās [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] stacijā un sāka uzbrukumu [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] tilta virzienā, draudot iebrukt Daugavpilī. Pievilktie Sarkanās armijas papildspēki šo uzbrukumu atsita, atguva Grīvas dzelzceļa staciju un [[Nīderkūni|Nīderkūnus]], saglabājot kontroli pār priekštilta nocietinājumiem Daugavas dienvidu krastā. 1. septembrī poļiem Daugavpils frontē bija 91 virsnieks, 4256 kareivji, 85 ložmetēji, 8 lielgabali, pāris mīnmetēji. Gatavojoties nākamajam uzbrukumam, poļu karaspēks pieauga līdz 104 virsniekiem, 6320 kareivjiem un 96 ložmetējiem. 27. septembrī, laižot darbā jau 37 lielgabalus, no kuriem 18 bija smagie, kā arī 20 franču ražojuma tankus, poļi atsāka uzbrukumu dienvidu krasta priekštilta nocietinājumiem, kurus izdevās ieņemt 28. septembrī. Daugavas šķērsošana un Daugavpils ieņemšana vairs netika mēģināta līdz pat 1920. gada janvāra uzbrukuma operācijai.<ref name="ReferenceO" /> === Austrumu fronte, 1920 === {{Pamatraksts|Latgales atbrīvošana}} Latgales atbrīvošanas operāciju bija iecerēts sākt 1919. gada oktobra sākumā, bet šos plānus izjauca Bermonta uzbrukums. [[Bermontiāde]]s laikā Latgales frontē atradās [[1. Kurzemes divīzija]]s Liepājas, Ventspils un Jelgavas pulki, kā arī [[Latgales partizānu pulks]] un vācbaltiešu [[Baltijas landesvērs]]. Uzreiz pēc Bermonta sakāves armijas galvenos spēkus atkal pievērsa pēc iespējas ātrākai Latgales atbrīvošanai. Tam bija vairāki iekšēji un ārēji iemesli: * Igaunija sāka miera sarunas ar Padomju Krieviju, kas nozīmēja, ka Krievijas Pilsoņu karā uzvarējušajiem boļševikiem drīz rastos iespēja uz Latgales fronti nosūtīt papildspēkus. Igauņi ar Padomju Krieviju pamieru noslēdza 31. decembrī, un tas stājās spēkā 1920. gada 3. janvārī. * Latgales atbrīvošana pirms gaidāmo Latvijas—Padomju Krievijas pamiera sarunu sākšanas dotu Latvijai spēcīgāku stāvokli sarunās. * Ar Lietuvu un Poliju vēl nebija panāktas vienošanās par robežām, un nevarēja pieļaut, lai šo valstu armijas pirmās ieņemtu Daugavpili un tās apkārtni. * Polija piedāvāja 30 000 karavīrus Latgales atbrīvošanai, sākotnēji pretī prasot tikai viņu apgādāšanu ar pārtiku. * Drīza Latgales atbrīvošana ļautu visā Latvijas teritorijā veikt [[Satversmes sapulces vēlēšanas]]. * Latgales ceļu sliktais stāvoklis nozīmēja, ka karaspēka kustībai labāka ir ziema, nekā pavasara šķīdonis. Pēc jaunas mobilizācijas Latvijas Bruņoto spēku kopskaits 1919. gada 31. decembrī sasniedza 69 232 cilvēkus, kurus papildināja 2179 brīvā līguma darbinieki, tādējādi armijas kopskaits pārsniedza 71 000. Boļševiki Latgalē bija izvērsuši [[15. armija (KSFPR)|Padomju Krievijas 15. armiju]] ar vairākām strēlnieku divīzijām, kuru kopskaitu 1920. gada 1. janvārī lēsa uz 6620 kājniekiem, 370 kavalēristiem ar 239 ložmetējiem un tuvu 60 lielgabaliem. Pēc uzvaras pār Bermontu uz Latgales fronti pārsvieda [[3. Latgales kājnieku divīzija|3. Latgales kājnieku divīziju]]. Tā pret boļševikiem sakopoja 2 divīzijas (6 pulkus), Latgales partizānu pulku un landesvēru, kas kopumā veidoja 22 000 kareivju ar 326 ložmetējiem un 33 lielgabaliem. Tika noslēgta vienošanās ar Poliju, kas uzbrukumam atvēlēja 30 000 kareivjus, pretī prasot tikai to apgādāšanu ar pārtiku. Poļu armija apņēmās veikt uzbrukumu no Daugavpils līdz [[Polocka]]i izvietotajiem padomju spēkiem, forsējot Daugavu pie Daugavpils. Latvijas armijai bija jāšķērso Daugava pie [[Buivīši]]em, sasniedzot [[Asvejas ezers|Osvejas ezeru]] un [[Zilupe (upe)|Zilupi]]. Latviešu kreisajam spārnam vajadzēja ieņemt [[Pitalova|Pitalovu]], [[Kārsava|Kārsavu]], Rēzekni un [[Ludza|Ludzu]]. Kopējā uzbrukuma sākumu noteica uz 1920. gada 3. janvāri, un to vadīja Polijas ģenerālis [[Edvards Ridzs-Smiglijs]]. 3. janvārī poļi ieņēma Daugavpili un līdz 5. janvārim sasniedza [[Dubna (upe)|Dubnas upi]]. Latviešu kreisā spārna uzbrukums, kam bija jāsākas 5. janvārī ar uzbrukumu Pitalovas stacijai, slikto laika apstākļu dēļ sākās tikai 9. janvārī. [[8. Daugavpils kājnieku pulks]] 9. janvārī ieņēma [[Viļaka|Viļaku]]. Boļševiku aizsardzībai palīdzēja tas, ka 3. janvārī bija sācies pamiers ar Igauniju, tādējādi tie varēja pārmest papildspēkus Pitalovas aizsardzībai, kuru 13. janvārī aizsargāja 5400 kareivji ar 107 ložmetējiem. 14. janvārī Pitalovu beidzot ieņēma Latgales partizānu pulks, un nākamajās dienās to izdevās noturēt, par spīti atkārtotiem boļševiku pretuzbrukumiem. Uz Latgales fronti 15. janvārī pārmeta arī Vidzemes divīzijas Valmieras pulku. Rēzekni izdevās ieņemt vēlāk nekā plānots. 21. janvāra rītā pilsētā iebruka landesvēra vienības, kurām ap 12:00 sekoja [[2. Ventspils kājnieku pulks]]. Šajās dienās kaujas darbību ietekmēja lielais sals, temperatūrai nokrītot līdz -20, -29 grādiem. 26. janvārī Ventspils pulks ieņēma Ludzu. Uzbrukumam sākoties, Padomju Latvijas valdība bēga uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī [[Veļikije Luki|Veļikije Lukos]] paziņoja par savas pastāvēšanas beigām. Par sasniegumiem Latgales atbrīvošanā Tautas padome 23. janvārī Balodi paaugstināja par ģenerāli. Apvienotie Latvijas un Polijas spēki [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|kaujās pie Daugavpils]], [[Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija|Ziemeļlatgales operācijā]] un [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|Rēzeknes atbrīvošanas]] kauju laikā ieguva kontroli pār Latgali. Pēc [[Zilupe (upe)|Zilupes]] līnijas sasniegšanas uzbrukumi 1. februārī apstājās, jo 30. janvārī bija noslēgts slepens pamiers starp Latviju un Padomju Krieviju. Nelielas sadursmes turpinājās vēl vairākas dienas. Miera sarunas oficiāli sākās 1920. gada 16. aprīlī un [[Latvijas—Krievijas miera līgums]] tika noslēgts 11. augustā. Pretstatā visiem citiem, kas bija palīdzējuši Latvijai brīvības cīņās, poļi sākotnēji neprasīja nekādu samaksu, vienīgi vēlējās, lai Latvija uztur poļu daļas, kamēr tās karo Latvijas teritorijā. Taču poļu armijas ieņemtā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] austrumu daļa pēc ieņemšanas tika iekļauta Polijas sastāvā un 1919. gadā [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsēta, [[Bornes pagasts|Bornes]], [[Silenes pagasts|Borovkas (Silenes)]], [[Demenes pagasts|Demenes]], [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnes]], [[Salienas pagasts|Salienas]] un [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas]] pagasti tika administratīvi iekļauti Polijas Braslavas apriņķī, ar Grīvu kā centru. Sakarā ar militārajām neveiksmēm [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju karā]] poļu karaspēks bija spiests atstāt Grīvu un Ilūkstes apriņķa teritoriju, un 1920. gada jūnijā to ieņēma Latvijas armija. Polija no pretenzijām uz šo teritoriju atteicās tikai 1938. gadā. Līdzīgi tika atrisinātas Lietuvas teritoriālās pretenzijas. == Diplomātiskā darbība kara laikā == Paralēli militārajiem notikumiem, ne mazāk svarīgi bija Latvijas Pagaidu valdības centieni iegūt ārvalstu politisko, finansiālo un militāro atbalstu. Latviešu politiķi izmantoja katru iespēju, lai nodibinātu ciešākus sakarus ar Antantes valstīm, īpaši Lielbritāniju, kuras karaflote atradās Baltijas jūrā. Pagaidu valdībai bija diplomātiskas attiecības ar Vācijas pārstāvi Vinnigu un jauno Vācijas vēstnieku Gisbertu fon Rombergu. Uz Vāciju bija nosūtīts Latvijas pārstāvis [[Vilhelms Šreiners]].<ref>[http://www.bundesarchiv.de/aktenreichskanzlei/1919-1933/0000/adr/adrsz/kap1_1/para2_205.html Schreiner, Wilhelm (Šreiners, Vilhelms)]</ref> Lielbritānija un Francija 1917. gada beigās vienojās par ietekmes zonām reģionā, Lielbritānijai uzticot Baltijas piekrasti, bet Francijai — [[Polijas Otrā republika|atjaunoto Poliju]]. Drīz pēc Vācijas padošanās, 1918. gada 1. decembrī Liepājā ieradās vairāk nekā 20 britu karakuģu eskadra kontradmirāļa [[Edvīns Aleksanders-Sinklērs|Edvīna Aleksandera-Sinklēra]] vadībā, kas tālāk devās uz Tallinu. 4. decembrī Ulmanis un Finanšu ministrs [[Kārlis Puriņš]] devās uz Tallinu, lai satiktos ar angļiem, taču nav drošu ziņu par viņu tikšanos. Ulmanis arī it kā esot apmeklējis Helsinkus, kur lūdzis palīdzību ASV pārstāvjiem. Antantes pārstāvjiem šajā laikā trūka zināšanu par Baltijas reģiona politisko situāciju. Ulmaņa ārzemju brauciena laikā pastiprinājās padomju iebrukums Latvijā, un 1918. gada 7. decembrī jaunais Apsardzības ministrs Zālītis ar Vinnigu parakstīja [[Līgums par Landesvēra izveidošanu|līgumu par Landesvēra izveidošanu]]. Vinnigs finansiāli atbalstīja Pagaidu valdību, no 22. novembra līdz 4. janvārim tai piešķirot vismaz 3,75 miljonus marku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:139{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:139{{!}}issueType:B }}</ref> 17. decembrī Stučka izplatīja [[Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests|Padomju Latvijas izveidošanas manifestu]], pasludinot Pagaidu valdību par gāztu. Pēc vizītes Tallinā 17. decembra vakarā E. Aleksandera-Sinklēra vadītā britu eskadra piestāja Rīgā. 18. decembrī pēc Aleksandera-Sinklēra, britu konsula [[Vivjēns Bosenkets|Vivjēna Bosenketa]] (''Bosanquet'') (kurš ieradās ar britu kuģi) un Pagaidu valdības sapulces tika paziņots, ka daļa britu kuģu paliks Rīgā un sniegs militāro atbalstu Pagaidu valdības spēkiem. Eskadras lielākā daļa devās uz Liepāju. 20. decembrī Ulmanis iesniedza protestu Bosenketam par to, ka pretēji pamiera noteikumiem, Vācijas armija atkāpjas, neaizstāvot Latviju. 23. decembrī uz britu mīnukuģa "Princess Margaret" notika Bosenketa tikšanās ar Vinnigu un 8. armijas pavēlniecības pārstāvi apakšpulkvedi Birkneru. Aizbildinoties ar vācu armijas sabrukumu, Birkners paziņoja, ka nevar izpildīt Bosenketa prasību pretoties boļševikiem un atgūt jau zaudētās teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL688{{!}}page:68{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL688{{!}}page:68{{!}}issueType:B }}</ref> Uz Pagaidu valdības lūgumu pēc Lielbritānijas militārās iejaukšanās briti atbildēja, ka ir gatavi latviešu karaspēku atbalstīt ar ieročiem, taču nekāda militāra desanta Rīgā nebūs. Britiem nevēloties militāri palīdzēt un latviešiem negribīgi pievienojoties Pagaidu armijas vienībām, Ulmanis pēc konsultēšanās ar Bosenketu vērsās pie Vinniga pēc palīdzības un 1918. gada 29. decembrī noslēdza [[Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem|līgumu par pilsonības piešķiršanu]] Vācijas brīvprātīgajiem kareivjiem. Tas drīz radīja problēmas ar vāciešu un vācbaltiešu militārajiem formējumiem, kas bieži vien veidojās patvaļīgi, bez skaidra juridiskā statusa, militārās un politiskās pakļautības. Protestējot pret šo līgumu, 30. decembrī sociāldemokrāti pameta Tautas padomi. 1919. gada 2. janvārī ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Meierovics]] nosūtīja vēstuli Lielbritānijas premjerministram [[Deivids Loids Džordžs|Loidam-Džordžam]], kā arī ASV, Francijas, Itālijas un Japānas valdībām, lūdzot 15 miljonu mārciņu aizdevumu cīņai pret lieliniekiem. 10. janvārī Latvijas pagaidu valdība iecēla kapteini [[Jorģis Zemitāns|Zemitānu]] par kara lietu pārstāvi Igaunijā. 20. janvārī Igaunijas valdība atļāva Tallinā, Pērnavā un Tartu izveidot pa divām latviešu rotām katrā pilsētā. 1919. gada 12. janvārī Ulmanis kopā ar Finanšu ministru Puriņu un Zemkopības ministru Goldmani no Liepājas devās uz Stokholmu un Kopenhāgenu. Stokholmā jau atradās Tautas padomes priekšsēdētājs [[Jānis Čakste]] un priekšsēdētāja biedrs [[Gustavs Zemgals]]. Liepājā no valdības palika tikai [[Miķelis Valters]], [[Jānis Zālītis]] un [[Teodors Hermanovskis]]. Ulmaņa aizbraukšanu no Liepājas daudzi uztvēra kā bēgšanu no valsts. Pēc lēna kuģojuma ar kabeļkuģi 20. janvārī Ulmaņa delegācija ieradās [[Bornholma|Bornholmā]] un nākamajā dienā Kopenhāgenā, kur preses intervijā aicināja atbalstīt Latviju pret boļševikiem. Ulmanis tikās ar ASV vēstniecības darbiniekiem, lūdzot naudas un pārtikas palīdzību, un atļauju vervēt brīvprātīgos. Lielbritānijas vēstniecībā viņš vienojās par 5000 šauteņu piegādi latviešu karaspēkam. 25. janvārī Ulmanis ar Puriņu ieradās Stokholmā, kur zviedri bija sākuši vervēt brīvprātīgos karošanai Latvijā, savācot 400 virsniekus un 4000 kareivjus. Taču uzreiz pēc Ulmaņa došanās uz Helsinkiem vervēšanu Zviedrijā pārtrauca, iespējams, tāpēc, ka Ulmanis nevarēja apsolīt naudu algotņu apmaksai. No Helsinkiem, kur atkal notika sarunas ar ASV diplomātiem, Ulmanis devās uz Tallinu, kur igauņi izvērsa veiksmīgu pretuzbrukumu pret Padomju Krievijas iebrucējiem. Šeit izdevās panākt vienošanos ar igauņiem par latviešu bruņoto vienību veidošanu Igaunijā un atbrīvotajos Ziemeļlatvijas novados. No Tallinas viņš atkal devās uz Stokholmu, kur veica sarunas ar baņķieriem par kokmateriālu pārdošanu. No Stokholmas caur Berlīni Ulmanis devās uz [[Kauņa|Kauņu]], kur 1. martā parakstīja vienošanos ar Lietuvu kas Latvijai piešķīra 5 miljonus vācu marku, apmaiņā pret lietuviešu tiesībām izmantot Liepājas ostu. Lietuvas kravu apsargāšanu ostā ļāva veikt Lietuvas kareivjiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:157{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:157{{!}}issueType:B }}</ref> <gallery> HMS PRINCESS MARGARET.jpg|Britu mīnukuģis "Princess Margaret" The British Naval Campaign in the Baltic, 1918-1919 Q19366.jpg|Admirāļa Sinklēra flagmanis "Cardiff" The British Naval Campaign in the Baltic, 1918-1919 Q19378.jpg|Britu kuģi Liepājā 1918. gada decembrī The British Naval Campaign in the Baltic, 1918-1919 Q19368.jpg|Britu kuģi Liepājā 1918. gada decembrī </gallery> === Antantes politika === Lielbritānijas pirmajā Baltijas misijā bija gandrīz 40 cilvēku. 1919. gada februārī un martā briti sāka piešķirt šaujamieročus latviešu un igauņu vienībām. Britu kara flote Baltijas jūrā pieauga līdz 100 kuģiem, nodrošinot satiksmi un piegādes. Franču misiju vadīja apakšpulkvedis [[Emanuēls Diparkē]] (''Du Parquet''). ASV misijas vadītājs apakšpulkvedis [[Vorviks Grīns]] 1919. gada pavasarī personīgi iepazinās ar situāciju frontē un 12. aprīlī ziņoja uz Parīzi, ka bez vācu karaspēka (kurā esot 73 000 kareivju) šī zeme tūlīt kritīs boļševiku rokās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1161{{!}}page:109{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1161{{!}}page:109{{!}}issueType:B }}</ref> Aprīlī Grīns daudz pūļu veltīja tam, lai nodrošinātu Kurzemē bāzētā vācu karaspēka netraucētu apgādi. Amerikāņi un franči pavasarī sāka pārdot jaunajām Eiropas valstīm savus pārpalikušos karamateriālus. ASV piešķīra kredītu Baltijas valstu apgādei ar pārtiku. Pirmā pārtikas piegāde Liepāju sasniedza 9. aprīlī. Kopumā ASV Latvijai pārdeva pārtiku 2,6 miljonu ASV dolāru vērtībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1161{{!}}page:114{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1161{{!}}page:114{{!}}issueType:B }}</ref> 16. aprīļa apvērsuma dēļ 4. maijā Lielbritānijas ārlietu ministrs Balfūrs pieprasīja fon der Golca atsaukšanu, ko Vācijas valdība noraidīja 9. maijā. Vācija paziņoja, ka plāno visdrīzākajā laikā izvest karaspēku no Baltijas, tā apklusinot britu protestus, kuriem vācu karaspēka klātbūtne bija nepieciešama cīņā pret boļševikiem (pakāpeniski sākās 1. gvardes divīzijas daļu pārvietošana uz Polijas robežu). Tikmēr Vorviks Grīns regulāri tikās ar fon der Golcu un atbalstīja ģenerāļa darbības. 22. aprīļa Antantes misiju pārstāvju sapulce Liepājā vienojās par vēstuli fon der Golcam, pieprasot Manteifeļa un Pfefera vienību nosūtīšanu atpakaļ uz fronti, kā arī tādas Latvijas valdības sastādīšanu, kurā būtu pārstāvētas visas Latvijas etniskās grupas. Tādējādi radās priekšnoteikumi Niedras valdības veidošanai. Grīns, neapmierināts ar Niedras valdības provācisko sastāvu, 30. aprīlī noturēja kopīgas sarunas ar Niedru un Ulmani, kas beidzās bez panākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1467{{!}}page:131{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1467{{!}}page:131{{!}}issueType:B }}</ref> Grīns piedāvāja Ulmaņa vadītu valdību, kurā Ulmaņa ministri ieņemtu 7—8 vietas, bet 4—5 būtu Latvijas vāciešiem un ebrejiem. Ņemot vērā vācbaltiešu aktīvo dalību karā pret boļševikiem, Grīns uzskatīja, ka viņiem pienākas pārstāvniecība valdībā. 23. maijā nodibināja Antantes militāro misiju Baltijā britu ģenerāļa [[Huberts Gofs|Huberta Gofa]] vadībā, militārās misijas vadītājs Latvijā bija [[brigādes ģenerālis]] [[Alfrēds Berts]]. Vorvika Grīna ietekme strauji samazinājās, britiem pilnībā atbalstot igauņus un vēršoties pret vāciešiem. Gofa iecelšana iezīmēja Ulmaņa Pagaidu valdības varas atjaunošanas sākumu. Pēc Rīgas ieņemšanas Antantes valstis 25. maijā brīdināja Vāciju neizvest savu karaspēku no Baltijas, jo tas nozīmētu boļševiku atgriešanos. 29. maijā Antante atteicās no Balfūra 4. maija prasības atsaukt fon der Golcu. Vācieši izmantoja šo politisko atbalstu, lai mēģinātu leģitimizēt Niedras valdību. 5. jūnijā Niedra Antantes misijām iesniedza savu plānu Tautas sapulces sasaukšanai un jaunas valdības izveidošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1719{{!}}page:145{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1719{{!}}page:145{{!}}issueType:B }}</ref> 1919. gada vasarā Antante cerēja uz [[Baltā kustība|Baltās kustības]] uzvaru Krievijas pilsoņu karā, kas novestu pie demokrātiskas Krievijas izveidošanas. 1919. gada 26. maijā Antante aicināja admirāli [[Kolčaks|Kolčaku]] atzīt Polijas un Somijas neatkarību, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai paredzot plašu nacionālo autonomiju. Vācu militārie un politiskie panākumi Latvijā satrauca britus, kas Parīzes miera sarunu gaitā 13. jūnijā ierosināja, ka, ņemot vērā boļševiku spēku sakāves, pienācis laiks reālo varu nodot vietējām valdībām, un sākt vācu karaspēka izvešanu no reģiona. Antante pieņēma lēmumu aizliegt vāciešiem tālāku virzību Igaunijas virzienā, lika pamest Ventspili un Liepāju un uzsākt evakuāciju no Baltijas. Antante apņēmās apgādāt vietējos nacionālos karaspēkus ar ieročiem, apģērbu un karamateriāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1719{{!}}page:152{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1719{{!}}page:152{{!}}issueType:B }}</ref> 13. jūnijā ieradies Latvijā Gofs uzreiz pieprasīja landesvēra un vācu vienību atvilkšanu no Vidzemes, kā arī varas nodošanu Ulmaņa valdībai. Fon der Golcs atteicās pakļauties, norādot, ka šādi lēmumi jāpieņem Vācijas valdībai. Gofa parādīšanās lika vāciešiem paātrināt lēmumu par igauņu sakaušanu, cerot nostādīt britus fakta priekšā. 22. jūnijā Vācijas valdība informēja fon der Golcu, ka drīzās [[Versaļas miera līgums|Versaļas miera līguma]] parakstīšanas dēļ Vācijas karaspēkam jāpamet Liepāja. 23. jūnijā vācieši aizgāja no Liepājas uz [[Grobiņa|Grobiņu]] un [[Priekule|Priekuli]], bet Liepājā iegāja Līvena kareivji. Sakāve [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] un Liepājas evakuācija 23. jūnijā samazināja vācu militārās ambīcijas, un briti izlēma ļaut vācu karaspēkam palikt Baltijā, kamēr turpināsies cīņa pret boļševikiem. Par Liepājas garnizona komandieri iecēla britu apakšpulkvedi Robinsonu. 26. jūnijā Liepājā ieradās Gofs un 27. jūnijā paziņoja, ka Ulmaņa Pagaidu valdība atsāk darbu. Tajā pašā dienā Gofs uz sava kuģa tikās ar Niedru, paziņojot, ka atbalsta Ulmaņa—Niedras—vācbaltu koalīcijas valdības veidošanu. Taču sarunās par otro Pagaidu valdību Ulmanis un vācbaltieši Niedru pilnībā ignorēja.<ref name="ReferenceO" /> [[Strazdumuižas pamiers]] skaidri iezīmēja Lielbritānijas politisko atbalstu Ulmaņa Pagaidu valdībai. 30. jūnijā atkāpās pirmā Ulmaņa Pagaidu valdība, briti ar igauņiem un vāciešiem (bez Latvijas pārstāvju piedalīšanās) 3. jūlijā parakstīja Strazdumuižas pamieru par Vācijas karaspēka izvešanu. Rīgas pārvaldi uz neilgu laiku pārņēma Antantes pārstāvji. 6. jūlijā Rīgā iegāja [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s spēki, 8. jūlijā Rīgā no Liepājas ar "Saratovu" ieradās jau demisionējusī Pagaidu valdība. Sekojot Antantes prasībai par plašāku etnisko koalīciju, 13. jūlijā Ulmanis izveidoja otro Pagaidu valdību ar vācbaltu un ebreju ministru līdzdalību. Vācu un landesvēra galvenie spēki, kopumā ap 35 000 kareivju, atkāpās uz Tukumu, Jelgavu, Bausku un Priekuli.<ref name="ReferenceO" /> Ar Gofa 8. jūlija pavēli par landesvēra komandieri iecēla britu apakšpulkvedi [[Harolds Aleksanders|Aleksanderu]] un nosūtīja uz Austrumu fronti. Britu virsnieki aizvietoja vāciešus, sākot apmācīt latviešu vienības. 1919. gada 17. jūnijā Latvijas Pagaidu valdība noslēdza līgumu ar ASV par karamateriālu piegādi no militārajām noliktavām Francijā un 1919. gada laikā amerikāņu piegādes sasniedza 2,5 miljonus [[USD]]. 27. augustā [[Jānis Seskis]] noslēdza līgumu arī ar Franciju, kas apņēmās piegādāt karamateriālus 15 miljonu franku vērtībā, pilnībā apgādājot vienu latviešu divīziju. Franču virsnieki apmācīja latviešu kareivjus piegādāto ieroču lietošanā. Francija piegādāja ieročus un formas tērpus 10 000 kareivjiem, 6 artilērijas baterijas ar 50 000 lādiņiem, 50 ložmetējus, 500 rokas ložmetējus ar 10 miljoniem patronu. Francija arī piegādāja 5 miljonu ASV dolāru vērtu kravu ar 40 000 veļas pāriem, 500 tonnām medikamentu, kā arī lauka pārtiku un kondensēto pienu. Lielbritānija rudenī piegādāja ieročus un formastērpus 10 000 kareivju vajadzībām. Dati par piegādēm atšķiras. Oktobrī Lielbritānija piegādāja 28 lielgabalus, 18 600 šautenes, 124 ložmetējus, 30 000 lielgabala lādiņus, 10 miljonus patronu. Britu ieroču piegādes turpinājās novembrī, un decembrī tika piegādāti pirmie tanki. Līdz kara beigām briti piegādāja ieročus 2,3 miljonu mārciņu apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1905{{!}}page:166{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1905{{!}}page:166{{!}}issueType:B }}</ref> Pēc citiem datiem, oktobrī Lielbritānija piegādāja 19 500 šautenes, 14 vieglos un 2 smagos lielgabalus, 5000 lielgabalu lādiņus, 25 ložmetējus, 16 miljonus krievu, 5 miljonus angļu un 1 miljonu vācu šauteņu patronu. Par ieročiem Latvija daļēji norēķinājās pārdodot kokmateriālus un linus. 1919. gada augusta sākumā Gofu atsauca uz Londonu, un par Lielbritānijas militārās misijas vadītāju kļuva viņa vietnieks britu ģenerālis [[Frenks Māršs]]. Lai nodrošinātu igauņu atbalstu [[Nikolajs Judeņičs|Judeniča]] baltajam karaspēkam, viņš panāca, ka Judeničs atzīst Igaunijas neatkarību. Lai koordinētu dažādo valstu un kustību karus pret Padomju Krieviju 26. augustā Rīgā Mārša vadībā notika konference, kurā piedalījās Igaunijas pārstāvis [[Johans Laidoners]], Latvijas pārstāvji Ulmanis un Sīmansons, Bermonts, Lietuvas un Polijas pārstāvji. Viņi vienojās par kopīgu ofensīvu 15. septembrī. Katrai armijai iedalīja atbildību par konkrētu frontes sektoru. Latvijā igauņiem atstāja atbildību par Austrumu fronti uz ziemeļiem no [[Lubāns|Lubāna]] ezera, Latvijas armijai no Lubānas ezera dienvidiem līdz [[Subate]]i. Bermontam bija jāieņem Daugavpils un pa Maskavas dzelzceļu jāuzbrūk [[Veļikije Luki|Veļikijiem Lukiem]]. Lietuvas armija atbildēja par fronti no Subates līdz punktam 35 km uz dienvidrietumiem no Daugavpils, uz dienvidiem no kura fronti pārņēma Polija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:185{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:185{{!}}issueType:B }}</ref> Vienošanās jau no sākuma saskārās ar politiskām grūtībām un ofensīva izgāzās. Briti nesekmīgi mēģināja panākt, lai Bermonts atzīst Pagaidu valdību. Bermonts atteicās to darīt, izmantojot to, ka viņa armijā bija tuvu 50 000 kareivjiem, kamēr Judeniča armijā bija nazāk par 19 000. Uzskatot, ka Bermonta nepaklausības iemesls ir viņa pārāk ciešie sakari ar vāciešiem, 15., 18. un 25. septembrī Antantes augstākā padome aicināja fon der Golcu ar štāba virsniekiem atsaukt uz Vāciju, attiecīgu notu iesniedzot 27. septembrī. 3. oktobrī Vācija atbildēja, ka fon der Golcs ir atsaukts, un galīgo vācu evakuāciju vadīs ģenerālis [[Valters fon Eberharts]]. Gandrīz visi vācu kareivji šajā laikā jau bija pārgājuši Bermonta pakļautībā un evakuācija uz viņiem neattiecās. Lai risinātu Latvijas un Igaunijas konfliktus ar Bermontu un Judeniču, Antante izveidoja [[Baltijas reģiona sabiedroto komisija|Baltijas reģiona sabiedroto komisiju]] franču ģenerāļa [[Anrī Albērs Nisels|Nisela]] (''Nissel'') vadībā. Arī Nisels cerēja panākt risinājumu, kas ļautu balto krievu un vāciešu spēkiem palikt šeit, turpinot cīņu pret boļševikiem. Taču vēl pirms komisijas ierašanās Latvijas armija sakāva un padzina Bermontu no valsts, ignorējot Nisela aicinājumus pārtraukt kaujas. Līdz ar Vrangeļa armijas sagrāvi 1920. gada beigās kļuva skaidrs, ka boļševikus gāzt neizdosies, un demokrātiska Krievija "vienotās un nedalāmās" impērijas robežās neizveidosies. Antantes valstis 1921. gada janvārī atzina Latvijas un Igaunijas neatkarību. Tādējādi Padomju Krievijas uzvara nodrošināja Latvijas neatkarību.<ref name="ReferenceO" /> ASV visilgāk cerēja uz boļševisma sakāvi, tāpēc Latvijas neatkarību atzina tikai 1922. gada vasarā. == Miers ar Krieviju == {{pamatraksts|Latvijas—Krievijas miera līgums}} [[Attēls:Talenta vēstule, 1919.JPG|thumb|Lielbritānijas pārstāvja Talenta vēstule Meierovicam ar lūgumu nesākt miera sarunas ar Padomju Krieviju]] 1919. gada 31. augustā Padomju Krievija piedāvāja Igaunijai sākt miera sarunas. 11. septembrī mieru piedāvāja arī Latvijai, Lietuvai un Somijai. Padomju Krievija piedāvāja atzīt šo valstu neatkarību, ko vēl nebija izdarījušas Antantes valstis vai [[Baltā kustība|Baltās kustības]] vadītāji. 11. un 12. septembrī Rīgā tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, kas vienojās sasaukt Baltijas valstu premjerministru un ārlietu ministru konferenci. Tā notika 14. un 15. septembrī Tallinā, piedaloties Somijas, Igaunijas un Latvijas premjerministriem un ārlietu ministriem, kā arī Lietuvas pārstāvjiem, taču lēmumu par miera sarunām neizdevās pieņemt. Igaunijas delegācija tāpēc 18. septembrī pameta miera sarunas, kas 17. septembrī bija sāktas Pleskavā. No 29. septembra līdz 1. oktobrim Tērbatā atkal notika premjerministru un ārlietu ministru konference, kurā Somijas vilcināšanās dēļ (somi vēlējās iegūt parlamenta atbalstu miera sarunu sākšanai) pārējās Baltijas valstis piekrita jautājumu atlikt līdz 25. oktobrim. Pēc 6. oktobrī sāktām diskusijām pamiera sarunu sākšanu 9. oktobrī atbalstīja Latvijas Tautas padome. Lai nodibinātu kontaktu, 8. oktobrī no Rīgas uz Maskavu devās Sarkanā Krusta delegācija, kurai padomju ārlietu komisārs [[Georgijs Čičerins]] apliecināja gatavību atzīt Latviju tās etnogrāfiskajās robežās. Oktobra beigās Deņikins atradās 200 km attālumā no Maskavas, bet Judeničs bija Petrogradas pievārtē, tāpēc miera sarunas pēc 25. oktobra nesākās. Latvija septembri un oktobrī saņēma Antantes pārstāvju brīdinājumus pret miera sarunu sākšanu ko pavadīja draudi pārtraukt jebkādu tālāku palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL2559{{!}}page:222{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL2559{{!}}page:222{{!}}issueType:B }}</ref> Somijas parlaments nolēma nesākt miera sarunas. Krievijas pilsoņu kara situācija strauji mainījās, un līdz novembra beigām Sarkanā armija bija sakāvusi Kolčaku, Deņikinu un Judeniču. 10. novembrī Tartu atkal sanāca Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvji. Kā novērotāji piedalījās Somijas un Polijas pārstāvji. Igaunija vēlējās nekavējoties sākt miera sarunas, to atbalstīja Lietuva, kamēr Latvija, iesaistīta karā pret Bermontu, nebija gatava riskēt ar Antantes atbalsta zaudēšanu. Kad 17. novembrī uz sarunām ar Igauniju Tērbatā ieradās padomju delegācija, tā neoficiāli apstiprināja, ka ir gatava atzīt Latvijas tiesības uz Latgali. 19. novembrī Padomju Krievija ar Igauniju, Latviju un Lietuvu parakstīja vienošanos par karagūstekņu apmaiņu. Par spīti Antantes noraidošajai nostājai, 5. decembrī Tērbatā sākās Padomju Krievijas un Igaunijas miera sarunas, kurās Latvija piedalījās kā novērotāja. Decembrī mainījās Lielbritānijas politika attiecībā uz Krieviju, un tā vairs neiebilda pret Baltijas valstu vēlmi sākt miera sarunas. 19. decembrī padomju pārstāvji Latvijai iesniedza savu pamiera piedāvājumu, uz ko Latvija atbildēja ar piedāvājumu sākt slepenas sarunas, kā pamatnoteikumu pieprasot atzīt Latvijas tiesības uz Latgali. 24. decembrī Maskava uzaicināja Latvijas delegāciju uz sarunām. 31. decembrī Igaunija un Padomju Krievija parakstīja pamieru. 2. janvārī Latvijas pamiera delegācija devās uz Maskavu. 3. janvārī sākās Polijas un Latvijas kopīgā [[Latgales atbrīvošana]]s operācija. 6. janvārī Latvijas pamiera delegācija ieradās Maskavā un 11. janvārī sākās sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}page:52{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}page:52{{!}}issueType:B }}</ref> Padomju puse ierosināja pamieru noslēgt atklāti, kamēr Latvija uzstāja uz slepenu vienošanos, jo Latgalē turpinājās karadarbība, kuras dēļ pamiera noslēgšana ieilga. Šajā laikā, no 1920. gada 15. līdz 22. janvārim, Helsinkos notika piecu Baltijas valstu (Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas) konference, kurā Somija atkal iestājās pret miera slēgšanu ar Padomju Krieviju. Latvijas delegācija beidzot saņēma pilnvaras 30. janvārī parakstīt pamieru, ar kuru karadarbību izbeidza 1. februārī plkst. 12.00. 6. februārī Padomju Krievija piedāvāja sākt miera sarunas. == Kara beigas == [[Attēls:Ģenerālis Balodis Neatkarības karš.JPG|thumb|left|200px|Ģenerālis Jānis Balodis pēc brīvības cīņu beigām]] 1920. gada 13. augusta pavēlē bruņotajiem spēkiem virspavēlnieks Jānis Balodis rakstīja: „Sakarā ar parakstītā miera līguma noteikumiem šodien pulksten 24 starp Latviju un Krieviju iestājas miera stāvoklis. Es apsveicu armiju ar varonīgi izcīnīto mieru un nosūtu vissirsnīgākos novēlējumus ikvienam karavīram, kā turpmākā dzimtenes aizsardzības darbā mūsu slavenās armijas rindās, tā atgriežoties pie citiem mūsu valsts nostiprināšanas un izbūves veidiem.”<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:104{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:104{{!}}issueType:B }}</ref> Sākās demobilizācija un dažādo armijas iestāžu likvidācija. 1921. gada 31. martā Balodis izdeva savu pēdējo virspavēlnieka pavēli armijai, 1. aprīlī Ministru kabinets pieņēma lēmumu likvidēt armijas štābu un virspavēlnieka amatu. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām 1920. gada 1. decembrī Latvijas Bruņotajos spēkos bija 51 176 karavīri pēc saraksta un 39 183 karavīri pēc sastāva (1886 virsnieki un sanitārvirsnieki, 539 kara ierēdņi, 6403 instruktori un 30 355 kareivji). 1921. gada sākumā demobilizēja visus Latvijas studentus, kuri bija nokalpojuši vismaz pusotru gadu (arī karaskolu un virsnieku kursus beigušos studentus), lai tie varētu turpināt izglītību. Līdz 1921. gada pavasarim varēja doties mājup vairāku kategoriju karavīri, atstājot kazarmās tikai kara ierēdņus, radistus, rakstvežus un tamlīdzīgus speciālistus. 1921. gada 15. maijā armijā pēc saraksta bija vairs tikai 24 616 karavīri, pēc sastāva — 20 260, 1. augustā attiecīgi — 23 748 un 19 229 karavīri.<ref>Bērziņš V., Bambals A. Latvijas armija. Rīga, 1991., 41.lpp.</ref> === Valsts nostiprināšanās === {{pamatraksts|Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)}} [[Attēls:Latvijas karte J. Roze 1921.jpg|thumb|300px|Latvijas karte ar tālaika vietvārdu rakstību pirms galīgo [[Latvijas-Lietuvas robeža|Latvijas-Lietuvas]] un [[Latvijas-Igaunijas robeža|Latvijas-Igaunijas robežu]] nospraušanas (J. Roze, 1921)]] 1919. gada 19. augustā Tautas padome pieņēma likumu par [[Satversmes sapulces vēlēšanas|Satversmes sapulces vēlēšanām]], kas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Sākotnēji ievēlētajiem 150 deputātiem, pēc robežu novilkšanas Valkā, pievienojās vēl divi deputāti. 9. jūnijā Satversmes sapulce ratificēja 5. maijā Berlīnē parakstīto pagaidu līgumu ar Vāciju, bet 2. septembrī miera līgumu ar Krieviju. 1920. gada 16. septembrī Satversmes sapulce pieņēma pirmo likumu, kas iesāka [[Agrārā reforma Latvijā|Agrāro reformu Latvijā]] un vācu muižniecības ekonomiskās varas beigas. 1921. gada 26. janvārī Antantes valstis pieņēma lēmumu par Igaunijas un [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas atzīšanu ''de iure'']], un 22. septembrī Latviju uzņēma [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]. 1922. gada 28. jūlijā Latviju atzina arī ASV. === Valsts robežas izveide === [[Padomju—poļu karš|Padomju—poļu kara]] laikā Polijas armija 1919. gada oktobrī bija okupējusi [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu un sešus apriņķa austrumdaļas pagastus ([[Bornes pagasts|Bornes]], [[Silenes pagasts|Borovkas (Ezernes)]], [[Demenes pagasts|Demenes]], [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnu]], [[Salienas pagasts|Salonajas]] un [[Skrudalinas pagasts|Skrudalienas pagastus]]), kas tika administratīvi iekļauti tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā šo teritoriju ieņēma Latvijas armija, pēc 1920. gada oktobrī sākās sarunas par [[Latvijas—Polijas robeža]]s izveidi. Pēc neveiksmīgām divpusējām sarunām par [[Latvijas—Igaunijas robeža]]s gaitu abas puses vienojās jautājuma lemšanu uzticēt britu pulkveža Talenta vadītai komisijai. 1920. gada jūlija sākumā Talents [[Valka]]s pilsētas lielāko daļu un [[Valga (stacija)|Valkas dzelzceļa staciju]] piešķīra Igaunijai. Latvijai piešķīra [[Ainažu pagasts|Ainažu]], [[Ainažu pagasts|Ipiķu]], [[Ainažu pagasts|Pedeles]], [[Ainažu pagasts|Ērģemes pagastus]], Igaunijai piešķīra [[Cores pagasts|Cores]] un [[Plāteres pagasts (Valmieras apriņķis)|Plāteres pagastus]], bet [[Omuļu pagasts|Omuļu]], [[Liellugažu pagasts|Liellugažu]], [[Jaunrozes pagasts|Jaunrozes]], [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastus]] sadalīja starp abām valstīm. Neveiksmīgo robežu sarunu dēļ Latvijas valdība iesniedza demisiju, ko Satversmes sapulce nepieņēma. Lielākās problēmas radīja [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s konflikts, jo Lietuvas bruņoties spēki atsacījās atdot 1919. gada cīņās ar Padomju Latvijas armiju ieņemtos [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] pagastus. Kad 1920. gada 10. augustā sākās Sarkanās armijas uzbrukums [[Varšava]]i, 11. augustā Ilūkstes apriņķa komandantūra ziņoja, ka Lietuvas armijas vienības sāk virzīties uz ziemeļiem Bebrenes pagastā, plānojot ieņemt [[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]. 1920. gada 22. augustā [[12. Bauskas kājnieku pulks]] saņēma pavēli pārcelties pāri Daugavai pie Nīcgales un kopā ar [[Zemgales divīzija]]s [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|jātnieku eskadronu]] un [[Zemgales artilērijas pulks|Zemgales artilērijas pulka]] 1. bateriju atstumt lietuviešus līdz Asares-Bebrenes līnijai. Kad 24. augustā sākās nelielas sadursmes starp abām pusēm, Latvijas armijas štāba priekšnieka vietnieks [[Jānis Ceplītis]] un Zemgales divīzijas komandieris [[Oskars Dankers]] steigšus devās uz [[Kauņa|Kauņu]], kur veda sarunas ar Lietuvas aizsardzības ministru Konstantīnu Žuku. 26.-27. augustā Bauskas pulks pulkveža [[Krišs Ķūķis|Kriša Ķūķa]] vadībā piespieda lietuviešus atkāpties līdz agrākajai demarkācijas līnijai, 1920. gada 27. augustā K. Žuks parakstīja vienošanos par Lietuvas armijas atkāpšanos uz dienvidiem no līnijas [[Subate]]-[[Laši (Eglaines pagasts)|Lašmuiža]]-[[Ilūkste]], turpinot izmantot [[Kalkūni|Kalkūnu]] dzelzceļa staciju. Tomēr 1. septembrī 6. Lietuvas kājnieku pulks kopā ar robežsargiem un žandarmērijas vienībām vēl arvien atradās Subatē (apmēram 50 karavīri ar 2 ložmetējiem), 150 karavīri ar 2 ložmetējiem bija izvietota [[Baltmuiža (Eglaines pagasts)|Baltmuižas]] dzirnavās, bet 6. pulka štābs joprojām atradās [[Jaunsvente|Jaunsventē]]. Lietuvieši ieņēma pozīcijas līnijā [[Kazimirišķi]]-[[Laucesa (ciems)|Laucesa]]-[[Demene]]-[[Beļmontu ezers|Beļmonti]]-Raki. Tālāk uz austrumiem pozīcijas ieņēma 9. Lietuvas kājnieku pulks. 2. septembrī Lietuvas militārais pārstāvis Rīgā Talats-Kelpša (''Kazys Tallat-Kelpša'') tika informēts, ka nākamajā dienā Latvijas karaspēks ieņems Subates ziemeļu daļu, kā arī [[Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)|Lašu]] un [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes pagastus]]. 3. septembra rītā latviešu karavīru ieņēma Subati, sagūstot 21 lietuviešu karavīru. Pēc dažām stundām sākās apšaude, kurā krita lietuviešu karavīrs Justīns Krupšaitis un divi Lietuvas armijas karavīri tika ievainoti. Pulksten 14 Subatē ieradās pulkvedis Krišs Ķūķis, kurš ar diviem komandieriem devās uz lietuviešu pozīcijām. Lietuviešu rotas komandieris A. Šimkus pēc sarunām pieņēma lēmumu atkāpties no pilsētas. Tikai vakarā Lietuvas militārais pārstāvis Rīgā paziņoja par dotu pavēli atkāpties, bet vietējie komandieri joprojām noliedza rīkojuma saņemšanu. 4. septembra rītausmā lietuvieši apšaudīja latviešu vienības pozīciju pie Lašu muižas. Oficiālu pavēli atkāpties lietuviešu vienības saņēma 5. septembrī, dienu pēc [[Bulduru konference]]s noslēguma. 7. septembrī Subatē ieradās apvienotā Latvijas un Lietuvas komisija, lai uz vietas nokārtotu demarkācijas līnijas jautājumu. 9. septembrī latviešu komendantūru pārvietoja no Subates uz Kazimirvāles muižu. 18. septembrī Latvijas prese ziņoja, ka lietuvieši aizejot izdemolējuši Lašu (Stendera) mācītājmuižu.<ref>[https://przegladbaltycki.pl/16645,ostatnie-starcie-lotwy-w-wojnie-o-niepodleglosc-konflikt-z-litwinami-o-subocz.html] [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ēriks Jēkabsons]] lvportals.lv 2020. gada septembrī</ref> Pēc tam, kad 1920. gada 8. oktobrī poļu ģenerālis [[Lucjans Žeļigovskis]] ieņēma [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]], Lietuvas armija atstāja ieņemtos Ilūkstes apriņķa pagastus un 14. oktobrī Latvijas Bruņotie spēki ieņēma pozīcijas gar Latvijas-Lietuvas robežu, brīdinot Poliju, ka aizstāvēs Lietuvas neatkarību. Pēc Latvijas—Lietuvas robežas nospraušanas 1921. gadā Latvijai tika pievienots [[Aknīstes pagasts|Aknīstes (Oknistes) pagasts]], kas pirms kara piederēja pie [[Kauņas guberņa]]s [[Zarasi|Novoaleksandrovskas]] apriņķa, bet Lietuvai tika pievienota [[Palanga]], kas pirms kara piederēja pie [[Kurzemes guberņa]]s.<ref>{{EncLP}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cīņa par brīvību 3: Latvijas Neatkarības karš (1918-1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos|last=|publisher=Jānis Roze|year=2019|pages=388}}</ref> == Karā kritušie un ievainotie == Brīvības cīņas ilga 628 dienas. To laikā notika vismaz 75 lielākas kaujas. Salīdzinot ar Pirmā pasaules kara kauju upuru skaitu Latvijā, brīvības cīņas prasīja salīdzinoši niecīgus upurus (neskaitot civiliedzīvotāju upurus [[Terors (politika)|terora]], [[Bads|bada]] un slimību dēļ). Precīzu kritušo skaitu daudzi avoti nepiemin vispār, bieži arī nepiemin kritušo tautību, kas neļauj noteikt, vai kritušie bija latvieši, krievi vai vācbalti. Landesvēra vācbaltu veterānu dati liecina, ka brīvības cīņu laikā (tai skaitā, Cēsu kaujās) krituši un bezvēsts pazuduši vismaz 291 karavīri, kā arī vēl vairāki desmiti miruši no slimībām un dažādos negadījumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:241{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:241{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Tāpat neskaidrs ir Latvijā karojušo [[Padomju Latvijas armija]]s, nedz arī Vācijas, Igaunijas un Polijas armiju kritušo karavīru skaits. * Kurzemes atbrīvošanā krituši 17 virsnieki un 42 kareivji. * Vidzemes atbrīvošanā krituši 6 virsnieki un 70 kareivji. * Bermontiādē krituši 57 virsnieki un 686 kareivji. * Latgales atbrīvošanā latviešu vienībās krituši 16 virsnieki un 391 kareivis, kamēr landesvērs zaudējis 17 virsniekus un 206 kareivjus. * No ievainojumiem miruši 12 virsnieki un 228 kareivji. * Bez vēsts pazuduši 29 virsnieki un 1252 kareivji. * Ievainoti 3844 kareivji. * Kontuzēts 241 kareivis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.-1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}issueType:B }}</ref> Gūstā saņemti 5277 pretinieka kareivji, nav skaidrs, cik no tiem lielinieki, cik bermontieši. == Kara izmaksas un parādi == Neņemot vērā Latvijas valdības tēriņus, kas pārsniedza 811 miljonus [[Latvijas rubļi|Latvijas rubļu]] un neņemot vērā Igaunijas tēriņus Ziemeļlatvijas brigādes uzturēšanai, kara izmaksas veidoja 855,4 miljonus latu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:129{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.-1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:129{{!}}issueType:B }}</ref> 1923. gada 9. novembrī Lielbritānija pieprasīja Igaunijai, Latvijai un Lietuvai kara gada parāda atmaksu. 1925. gada 18. februārī trīs Baltijas valstu pārstāvji tikās Rīgā un konstatēja, ka: * Lielbritānija parādu aprēķinājusi pēc jaunu kara materiālu cenām, kamēr piegādātie materiāli bieži bijuši veci un lietoti. * Dažkārt piegādāti nevajadzīgi materiāli. * Daļa piegādāto materiālu nemaz nebija Lielbritānijā ražoti, bet atņemti Vācijai kā kara trofejas. * Pieprasītās cenas par 80-90% pārsniedz tās, par kurām ieročus kara laikā iepirka. 1925. gada 13. augustā Latvija un Lielbritānija noslēdza vienošanos, ar kuru parādu noteica uz 1,3 miljoniem angļu mārciņu, kuras pakāpeniski jāatmaksā 30 gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:67{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:67{{!}}issueType:B }}</ref> Francija, kas Krievijas Impērijai bija aizdevusi lielus kredītus, vēlējās, lai Latvija sedz daļu impērijas parāda. Franči 1922. gada sākumā aprēķināja, ka Latvijai jāmaksā 1/60 daļa no parāda, jeb 250 miljoni zelta franku. 1922. gada 13. martā Francijas prezidents [[Raimons Puankarē]] vēstniekam [[Oļģerds Grosvalds|Grosvaldam]] pieprasīja šī parāda atmaksu. Tā kā ar Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumu Krievijas puse uzņēmās visus impērijas parādus, tad Latvija noraidīja Francijas prasību. Taču Latvijai bija jāatmaksā 1919. gadā sniegtā militārā palīdzība 11,6 miljonu franku vērtībā, ko izdevās izdarīt jau 1923. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:69{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:69{{!}}issueType:B }}</ref> 1931. gada 15. maijā [[Ulmaņa 3. Ministru kabinets|Ulmaņa valdība]] piekrita piecu gadu laikā Francijai samaksāt 4,5 miljonus franku par latviešu kareivju transportēšanu no Tālajiem Austrumiem uz Latviju 1920. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL625{{!}}page:209{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL625{{!}}page:209{{!}}issueType:B }}</ref> ASV Latvijai bija piegādājusi gan kara materiālus, gan pārtiku. 1919. gada 8. aprīlī noslēdzot līgumu par pārtikas piegādēm, Pagaidu valdība uzreiz garantēja priekšapmaksu 5 miljonu USD vērtībā. Latvijas puse nevarēja izvēlēties piegādāto preču daudzumus, cenas un kvalitāti. Pienāca sūdzības par nevajadzīgu preču piegādēm un miltu slikto kvalitāti. Neskatoties uz Latvijas sūdzībām, 1925. gada 25. septembrī abas valstis vienojās par 5,77 miljonus USD lielā parāda atmaksu. Tas bija jāatmaksā līdz 1984. gadam, veicot ikgadējus maksājumus. Ilgais atmaksas termiņš nozīmēja, ka kopā ar procentiem Latvija atmaksātu 13,5 miljonus USD.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:72{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:72{{!}}issueType:B }}</ref> == Baltais un sarkanais terors == Brīvības cīņām bija ne tikai šķiru cīņas, bet arī pilsoņu kara iezīmes, kas atspoguļojās "balto"—"sarkano", latviešu—vācu attiecībās. Neatņemama Pētera Stučkas priekšstatu daļa par komunismu bija revolucionārais terors: pirmo tribunālu izveidoja jau 1918. gada 18. decembrī [[Gulbene|Vecgulbenē]]. 1919. gada sākumā izveidoja koncentrācijas nometnes Gulbenē, Pļaviņās (toreiz Stukmaņos) un mācītāja Neilanda muižā netālu no Valmieras. Bez tiesas pirmajā lielinieku varas mēnesī tika nošauti luterāņu mācītāji [[Ansis Bīlenšteins]] (12. janvārī), [[Aleksandrs Bernevics]] (16. janvārī), [[Kārlis Moltrehts]] (20. janvārī). 1919. gada 30. janvārī Stučkas valdība izdeva pavēli par revolucionāro tribunālu izveidi, kuros tiesu sprieda trīs cilvēki. Īpašs terors tika vērsts pret luterāņu mācītājiem, sevišķi pēc 1919. gada 20. februāra, kad baznīca tika atdalīta no valsts. 1919. gada 25. aprīlī Stučkas valdība izdeva rīkojumu par visu vietējo vāciešu izraidīšanu uz Sibīriju. Pēc tribunāla sprieduma naktī no 7. uz 8. februāri Cēsu cietumā tika nošauts mācītājs [[Vilhelms Grīners]], 16. februārī [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] mācītājs [[Heinrihs Bose]], Jelgavas cietumā 14. martā kopā ar 47 citiem ieslodzītajiem tika nošauts mācītājs [[Arnolds Rutkovskis]], Biķernieku mežā 14. martā kopā ar apmēram 60 ieslodzītajiem mācītāji [[Eižens Bergs]] un [[Teodors Šeinpflugs]], Rīgas Matīsa cietumā 16. martā mācītājs [[Pauls Fromholds-Treijs]], [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] 26. martā mācītāji [[Edgars Hasmanis]] un [[Kārlis Šlavs]], [[Vecsaule]]s mežā 19. martā mācītājs [[Kristaps Strautmanis]], Rīgas Centrālcietumā 20. martā mācītājs [[Pauls Vahtsmuts]]. Pirms lielinieku atkāpšanās no Rīgas Centrālcietumā kopā ar citiem ieslodzītajiem tika nošauti mācītāji [[Hermanis Bergengrūens]], [[Erhards Deblers]], [[Augusts Ekharts]], [[Teodors Hofmanis]], [[Eberhards Zāvari]], [[Eižens Šeiermanis]], [[Teodors Taube]] un [[Ernsts Fromholds-Treijs]]. 29. maijā Gulbenē tika nošauts mācītājs [[Konstantīns Ūders]]. Rīgā padomju vara nošāva vismaz 1549 un pārējā Latvijā 2083 cilvēkus, kopā 3632. Kopējo nošauto skaitu lēš tuvu 5000. Gulbenē nošāva vairākus simtus cilvēku. Rīgā nošaušanas veica Biķernieku mežā. No vācu iedzīvotāju vidus ņēma ķīlniekus. Izveidoja vairākas koncentrācijas nometnes buržuāzijai un vāciešiem, no kurām, padomju varai krītot, atbrīvoja 18 000 ieslodzīto.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305034592{{!}}article:DIVL1994{{!}}page:316{{!}}issueType:B |title=Latvijas vēsture, 1914—1940 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305034592{{!}}article:DIVL1994{{!}}page:316{{!}}issueType:B }}</ref> "Baltais terors" sākās 1919. gada ziemā Kuldīgā, ko landesvērs atbrīvoja naktī no 12. uz 13. februāri — dažu dienu laikā nogalināja 136 civiliedzīvotājus, par kuriem radās aizdomas, ka tie atbalsta vai simpatizē [[LSPR]] režīmam. 24. februārī no lieliniekiem tika atbrīvota Ventspils, kur bez tiesas apšāva visus, kuriem vien varēja pārmest kreisumu vai simpatizēšanu tam (līdz 16. aprīlim Ventspilī nogalināja ap 200 cilvēku, kuru vidū bija arī vairāki Latvijas Pagaidu valdības ierēdņi). Apsardzības ministrijas kontroles nodaļas priekšnieks leitnants S. Staprāns 1919. gada 4. aprīlī informēja apsardzības ministru J. Zālīti, ka Talsu apriņķī un Dundagā „visa vara atrodas vāciešu rokās, kuri izved teroru visšausmīgākos apmēros. Vienos pašos Talsos pa šo laiku ir nošauti 30 cilvēki. (..) Uz nāvi notiesā bez kādas lielas izmeklēšanas. Lielos apmēros notiesā Kandavā un Dundagā. (..) Tas viss tiek darīts uz Latvijas Pagaidu valdības rēķina.”<ref name="autogenerated2">[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/201499 Rihards Treijs. Baltais terors. // Latvijas avīze. 21. maijs 2004.]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Latvijas PSR]] vēsturnieki vēlāk rakstīja par Ventspilī nošautiem 400, Kuldīgā 136 un Jelgavā 500 cilvēkiem. 1919. gada 22. maija Rīgas ieņemšana bija negaidīts pārsteigums daudziem Padomju Latvijas iestāžu darbiniekiem, kas dienas sākumā esot devušies uz darbu kā parasti, bet pēc tam metušies bēgt un slēpties.<ref name="ReferenceP">{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_blzi1919n03{{!}}article:DIVL23{{!}}issueType:P |title=Rigas atswabinaschana no leelineeku waras 22 maijā |access-date={{dat|2018|07|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_blzi1919n03{{!}}article:DIVL23{{!}}issueType:P }}</ref> Iespējams, tas arī deva pirmo impulsu apšaušanām, jo pagalmi un pagrabi bija pilni ar aizdomīgiem cilvēkiem. Nošaušanas riskam visvairāk pakļauti bija strādnieku rajonos dzīvojošie, militāra izskata drēbes nēsājošie un sievietes ar īsākiem matiem, ko uzskatīja par revolucionāro "plintes meiteņu" jeb "plintnieču" pazīmi. Flečers Rīgā izsludināja karastāvokli, pavēlēja nodot visus ieročus, padomju iestāžu darbiniekiem lika pieteikties policijā, iedzīvotājiem aizliedza atrasties uz ielām no 6 vakarā līdz 6 rītā. Jau nākamajā dienā pēc landesvēra ienākšanas Rīgā pilsētas ielas atgādināja kaujas lauku — uz visām galvenajām ielām gulēja nošauto līķi, pa 2—3 blakus. Pilsētu sadalīja kvartālos, no kuriem katru ieņēma sava karaspēka daļa, veicot kvartālu kratīšanas: uz ielas apturējuši gājējus un pārbaudījuši viņu dokumentus. Ja karavīri pie kāda atraduši dokumentus, pēc kuriem varētu domāt, ka to īpašnieks ir komunists vai sociāldemokrāts, tad viņu turpat uz ielas nošāvuši. Pilsētas kvartālu "tīrīšanas" laikā šur un tur esot izrādīta bruņota pretestība. Aizdomās turētos pirmajās dienās vienkārši nošāva uz ielas. Pie [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]s tilta nošāva 10 lieliniekus, kas bija pretojušies [[Teātra bulvāris (Rīga)|Teātra bulvārī]], un līķus iesvieda pilsētas kanālā, no kura viņus izvilka tikai 26. maijā. 23. maijā landesvēra vienības sāka plašu pilsētas "tīrīšanu" un teroru, nogalinot vismaz vairākus simtus aizdomās turamo. 23. maijā tīrīšanās piedalījās arī Baloža brigādes spēki, kam bija pavēlēts "iztīrīt" rajonu starp Brīvības, Avotu un Deglava ielām, sākot no Elizabetes ielas, kas liek domāt par viņu līdzdalību terorā. Latviešu kareivji gan aizturētos pēc izmeklēšanas parasti esot ātri atbrīvojuši un lielākā Baloža brigādes daļa Rīgu drīz pameta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2405{{!}}issueType:B |title=Dokumenti runā. 1988 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2405{{!}}issueType:B }}</ref><ref>[https://www.historia.lv/raksts/rigas-atsvabinasanas-ainas-tautas-balss-valka-22061919 Rīgas “atsvabināšanas” ainas”. Tautas Balss. (Valka) (22. jūnijs 1919.)]</ref> Flečera karaspēks [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Suvorova bulvārī]] 12 nodibināja ātro tiesu ({{val|de|Standgericht}}), kura tiesāja bez izmeklēšanas. Ēkas pagalmā divas dienas (4. un 5. dienā pēc pilsētas atbrīvošanas) šāva apcietinātos. Ziņas par kopējo upuru daudzumu Rīgā pēc tās ieņemšanas ir pretrunīgas un precīzs skaits nav zināms. [[Matīsa kapi|Matīsa kapos]] jau pirmajās dienās ieveda vismaz 204 nošauto līķus. Nekontrolēto apšaušanu vietā 28. maijā izveidoja lauka karatiesas, kuras veidoja 2 vācieši, 2 latvieši un 1 minoritātes pārstāvis. Karatiesas turpināja nāvessodu piespriešanu. Sagūstīto sarkanarmiešu un aizdomās turēto cilvēku skaits ātri sasniedzis 3000.<ref name="ReferenceP" /> Pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada [[Vasarsvētki|Pirmajos Vasarsvētkos]] centrālcietumā ieradās britu misijas pārstāvis majors A. Kīnens, kurš pārliecinājās, ka 99% ieslodzīto ir latvieši un ka svētku rītā nošauti 48 vīrieši un 16 sievietes. 29. maijā Rīgā atkal notika plaši aizdomīgo aresti, tika aizturēti cilvēki, kas uz ielas atrodas pēc 6. vakarā. Joprojām publiski uz ielām tika nošauti bēgošie aizturētie, kā arī visi, kas izrāda pretestību. Pārdaugavā pēc karatiesas lēmuma nošauti vairāk par 300 cilvēku. ASV pārstāvis pulkvežleitnants [[Vorviks Grīns]] 1919. gada 3. jūlijā telegrafēja savai priekšniecībai: „Baltie (..) izdara masu slepkavības. Piedzīvojuši virsnieki un labi iepraktizējušies kareivji nāvessodus izpilda nežēlīgi un aukstasinīgi, bet arī nesāpīgi, jo nāve iestājas uz vietas (..). To es saku kā lietpratējs (..). Es noklausījos vācu kareivju sarunu, ka četros kara gados viņi ne reizi nav redzējuši šādus skatus.”<ref name="autogenerated2" /> Pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanas 1919. gada 9. jūlijā [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s komandieris pulkvedis Zemitāns pavēlēja visām Vidzemes komandantūrām apcietināt visus komunistus un nodot tos lauka karatiesai. 1919. gada 22. decembrī lauka kara tiesa Valmieras Latviešu biedrības zālē pasludināja spriedumu 14. decembrī [[Kocēni|Kokmuižā]] apcietinātajiem [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] Darba jaunatnes savienības [[Vidiena]]s apgabala konferences delegātiem. 11 cilvēkiem piesprieda nāvessodu, bet 16 cilvēkiem ieslodzījumu. [[Latvijas PSR]] laikā Valmierā nošautos komjauniešus dēvēja par [[Valmieras komunāri]]em.<ref>{{LPE|10<small>1</small>|248}}</ref> == Vēlāka Brīvības cīņu interpretācija == Dienvidlatvijas un Ziemeļlatvijas brigāžu virsniekiem bija atšķirīgi uzskati par to, kurai brigādei lielāki nopelni uzvarā. Tā bijušais Igaunijas armijas Alūksnes grupas štāba priekšnieks atvaļinātais pulkvedis [[Voldemārs Ozols]] 1932. gadā nodibināja [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru]] un brīvības cīnītāju biedrību "Leģions", kuru 1933. gadā Latvijas valdība aizliedza, V. Ozolu apcietināja un izraidīja no Latvijas. Zināms, ka Voldemārs Ozols bija saistīts ar [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|PSRS Galveno izlūkošanas pārvaldi]].<ref>The Rote Kapelle. The CIA’s History of Soviet Intelligence and Espionage. Networks in Western Europe. 1936—1945. Washington. 1979.</ref> Padomju vēsturē parasti norādīja uz to, ka cīņā pret Padomju Latviju galveno lomu spēlēja Vācijas un Lielbritānijas politiskās intereses. Spēku samērs, kur pilnībā dominēja vāciešu karaspēks, kā arī izšķirošā Vācijas, Igaunijas un Polijas karaspēka darbība, padomju vēsturniekiem ļāva uzskatīt, ka [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armiju]] ir sakāvušas nevis niecīgās “baltlatviešu” vienības, bet starptautiskas kontrrevolūcijas spēki, kara gaitā Lielbritānijai izspiežot Vāciju no reģiona un izveidojot jauno nacionālo valstu sanitāro kordonu pret boļševisma tālāko virzību Eiropā.<ref name="ReferenceO" /> == Brīvības cīņu hronoloģija == === 1918 === * [[11. novembris]]: [[Vācijas Impērija]] noslēdza pamieru ar [[Antante]]s valstīm, beidzās [[Pirmais pasaules karš]]; Antantes spiediena rezultātā Vācija anulēja Brestļitovskas miera līgumu. [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovics]] kā [[LPNP]] pārstāvis no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] Ārlietu ministrijas saņēma [[Latvijas valsts atzīšana de facto|Latvijas ''de facto'' atzīšanu]] (t. s. [[Balfūra nota|Balfūra notu]]). * [[13. novembris]]: [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja]] publicēja aicinājumu iestāties [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvērā]] ("Baltijas zemessardzē"). [[Padomju Krievija]] paziņoja par [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] laušanu un Sarkanā armija devās uzbrukumā Vācijas spēkiem. * [[17. novembris]]: apvienojās [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] un [[Demokrātiskais bloks]], izveidojot Latvijas [[Tautas padome|Tautas padomi]]. Par Tautas padomes priekšsēdētāju kļuva [[Jānis Čakste]], bet par [[Latvijas Pagaidu valdība]]s Ministru prezidentu — [[Kārlis Ulmanis]]. * [[18. novembris]]: Rīgā proklamēja Latvijas Republiku. * [[19. novembris]]: Baltijas zemessardzē bija reģistrējušies 2500 brīvprātīgo. * [[25. novembris]]: Vācijas valdības uzdevumā [[Augusts Vinnigs]] parakstīja [[Latvijas Pagaidu valdība]]s atzīšanas notu (t.s. "Vinniga notu"). * [[28. novembris]]: [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] Reģentu padome pārtrauca darbību. * [[1. decembris]]: Sarkanā armija iebruka Latvijas teritorijā. * [[2. decembris]]: Sarkanās armijas vienības pārņēma savā kontrolē [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rēzeknes—Krustpils dzelzceļa līniju]]. * [[4. decembris]]: Krievijā tika izveidota [[Stučkas valdība|Latvijas padomju valdība]] ar Pēteri Stučku priekšgalā. * [[7. decembris]]: [[Latvijas Pagaidu valdība]] un Vācijas valdības ģenerālpilnvarotais Augusts Vinnigs vienojās, ka Latvijas valsts bruņotie spēki jeb „[[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardze]]” (''Lettländische Landeswehr'') administratīvi pakļausies Latvijas Apsardzības ministram [[Jānis Zālītis|Jānim Zālītim]], bet apgādes un militārā ziņā — Vācijas okupācijas spēku vadībai. Sarkanā armija ieņēma [[Alūksne|Alūksni]]. * [[8. decembris]]: pēc Sarkanās armijas 436. direktīvas tika izveidota [[Padomju Latvijas armija|Latvijas armijas grupa]] (''Армейская группа войск Латвии''). * [[9. decembris]]: Sarkanā armija ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]]. * [[17. decembris]]: Latvijas Padomju valdība Maskavā izsludināja [[Latvijas Padomju valdības manifests|Latvijas Padomju valdības manifestu]], kurā bija teikts, ka no šā brīža Latvijā vara pāriet šīs valdības rokās. Sarkanā armija ieņēma [[Valka|Valku]]. * [[19. decembris]]: Landesvērs atsita Sarkanās armijas bruņuvilciena uzbrukumu pa [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līniju Daugavpils—Rīga]] pie [[Ogre]]s tilta. * [[22. decembris]]: [[Padomju Krievija]]s valdība atzina [[Latvijas SPR|Latvijas Padomju Republikas]] neatkarību. Sarkanā armija ieņēma [[Valmiera|Valmieru]]. [[Cēsu rota]]s kauja ar Sarkanās armijas vienību pie [[Raunas upe]]s dzelzceļa tilta. * [[23. decembris]]: Sarkanā armija ieņēma [[Cēsis]]. * [[29. decembris]]: Latvijas Pagaidu valdība noslēdza līgumu ar Vācijas pilnvaroto Vinnigu par brīvprātīgo aicināšanu stāties militārajos formējumos cīņai pret komunistiem. * [[31. decembris]]: sākās [[Inčukalna kauja]], kurā latviešu sarkano strēlnieku pulki sakāva Landesvēra četras vācbaltiešu rotas. === 1919 === * [[3. janvāris]]: Sarkanā armija ieņēma Rīgu. * [[4. janvāris]]: Izveidoja [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armiju]], ko komandēja [[Jukums Vācietis]]. * [[5. janvāris]]: Izveidoja [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķo bataljonu]], ko komandēja [[Oskars Kalpaks]], [[Latvijas Pagaidu valdība]] atkāpās no Jelgavas uz Liepāju. * [[10. janvāris]]: [[Japāna]]s valdība atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * 16. janvāris: kauja pie [[Lielauce]]s. * 29. janvāris: kauja pie [[Skrunda]]s. * [[30. janvāris]]: [[Haiti]] valdība atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * [[31. janvāris]]: [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas spēki]] bija iekarojuši Latvijas lielāko daļu, Latvijas Republikas valdība un vācu spēki kontrolēja [[Kurzeme]]s daļu uz rietumiem no [[Venta]]s. * [[3. marts]]: Sākās [[Rīdigers fon der Golcs|Golca]] komandētās Dzelzsdivīzijas, Baltijas landesvēra un Latviešu atsevišķā bataljona (no 14. marta — „Latvijas armijas dienvidu grupas”) pretuzbrukums [[Latvijas SPR]] spēkiem. * [[6. marts]]: Nejaušā apšaudē ar vācu spēkiem krita pirmais Latviešu atsevišķā bataljona pavēlnieks [[Oskars Kalpaks]]. Viņa vietā stājās [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]. * [[10. marts]]: Atbrīvoja [[Saldus]] pilsētu. * [[21. marts]]: Latviešu atsevišķo bataljonu pārformēja par brigādi. * 22.—24. marts: kaujas pie Kalnciema un Slokas. * [[16. aprīlis]]: Vāciešu organizētā puča rezultātā varu pārņēma [[Niedras valdība]], bet Ulmaņa Pagaidu valdība patvērās uz kuģa ''[[Saratov]]''. * [[22. maijs]]: Vācu vienības [[Uzbrukums Rīgai (1919)|atbrīvoja Rīgu]]. * [[23. maijs]]: Rīgā iesoļoja Latviešu atsevišķā brigāde. * [[25. maijs]]: sadursmes pie [[Carnikava]]s. * [[29. maijs]]: [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss]] piedalījās [[Alūksne]]s atbrīvošanā. * [[3. jūnijs]]: Vācu spēki sasniedza [[Cēsis]]. * 4.—6. jūnijs: [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s 1. Valmieras kājnieku pulks un Dāņu Baltijas palīdzības korpuss atbrīvoja Madonu, tad Krustpili un Jēkabpili. * [[6. jūnijs]]: sākās [[Cēsu kaujas]], kuras ilga līdz 3. jūlijam, kad noslēdzas [[Juglas kaujas]]. Pret vācu karaspēku cīnījās Igaunijas armija un [[Ziemeļlatvijas brigāde]]. * 10. jūnijs: kauja pie Biržiem. * [[22. jūnijs]]: Igaunijas armija kopā ar Ziemeļlatvijas brigādi [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] sakāva vācu spēkus. * 24. jūnijs: sadursme pie Siguldas. * 1.—2. jūlijs: kauja pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]]. * [[3. jūlijs]]: [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšana. * [[6. jūlijs]]: Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde [[Jorģis Zemitāns|Jorģa Zemitāna]] vadībā. * [[21. jūlijs]]: [[Igaunija]]s valdība starpvalstu līgumā atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * jūlijā [[Berlīne|Berlīnē]] izveidoja [[Rietumkrievijas valdība|Rietumkrievijas valdību]] ar mērķi nodrošināt Vācijas politiskās intereses [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā. * 26.—27. augustā: kauja pret Sarkano armiju pie [[Līvāni]]em. * [[11. septembris]]: [[Padomju Krievija]]s valdība piedāvāja sākt sarunas par kara darbības izbeigšanu. * [[13. septembris]]: [[Svētais Krēsls]] atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * [[17. septembris]]: [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]] formāli pakļāvās [[Rietumkrievijas valdība]]i. * [[25. septembris]]: [[Somija]] atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * [[3. oktobris]]: [[3. Jelgavas kājnieku pulks]] un [[Baltijas landesvērs]] ieņēma Līvānus. * [[5. oktobris]]: Vācijas misija slepeni atstāja Rīgu un pārcēlās uz Jelgavu, gatavojoties bermontiešu uzbrukumam Rīgai. * [[6. oktobris]]: [[Bermonts-Avalovs]] izveidoja sev padotu Rietumkrievijas padomi, kas pārņēma Rietumkrievijas valdības funkcijas. * [[8. oktobris]]: Bermontieši sāka uzbrukumu Rīgai un ieņēma [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. * [[14. oktobris]]: [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas pulka]] bataljons atsita bermontiešu uzbrukumu [[Viesīte]]i. * [[15. oktobris]]: kauja Bolderājā un Iļģuciemā. * 16.—19. oktobris: [[4. Valmieras kājnieku pulks]] atsita bermontiešu uzbrukumu [[Jaunjelgava]]i. * [[22. oktobris]]: [[Polija]] atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * [[23. oktobris]]: [[Lietuva]] atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * 20. oktobris: kauja pie Talsiem. * [[3. novembris]]: Latvijas armija devās pretuzbrukumā bermontiešu spēkiem. * 5. novembris: kauja pie Liepājas. * [[11. novembris]]: Latvijas armija [[Bermontiāde|atbrīvoja Pārdaugavu]] no [[bermontieši]]em. * [[19. novembris]]: Rietumkrievijas armijas militārie formējumi pārgāja tiešā [[Veimāras Republika]]s ieceltā pavēlnieka ģenerālleitnanta [[Valters fon Eberharts|Valtera fon Eberharta]] pakļautībā. * [[21. novembris]]: Latvijas armija [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|atbrīvoja Jelgavu]]. * [[22. novembris]]: Lietuvas armija pie [[Radvilišķi]]em sakāva Rietumkrievijas armijas paliekas. * [[25. novembris]]: Latvijas ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīds Meierovics]] iesniedza notu Vācijas Ārlietu ministram H. Milleram ar Latvijas kara pieteikumu Vācijai. * [[1. decembris]]: Latvijas armijas kauja pie [[Līvāni]]em pret Sarkano armiju. * [[3. decembris]]: Latvijas armijas virspavēlniecība izdeva pavēli par tālākas virzības apturēšanu pie [[Latvijas—Vācijas robeža]]s netālu no [[Palanga]]s. === 1920 === * [[3. janvāris]]: Sākās Latvijas un Polijas karaspēku kopīga [[operācija "Ziema"]] pret Sarkano armiju. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņēma Daugavpili. * 10. janvārī: kauja pie [[Kārsava]]s [[Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija]]s laikā. * [[13. janvāris]]: Par savas darbības izbeigšanu paziņoja [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadītā Latvijas SPR valdība. * 14. janvāris: [[Pitalova]]s ieņemšana. * 26. janvāris: kauja pie [[Ludza]]s [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|Rēzeknes atbrīvošanas operācijas]] laikā. * [[1. februāris]]: Latvija noslēdza pamieru ar Padomju Krieviju. * 2. februāris: pēdējā militārā sadursme pie [[Zilupe]]s. * [[17. aprīlis|17.]]—[[18. aprīlis]]: [[Satversmes sapulces vēlēšanas]]. * [[28. aprīlis]]: [[Francija]] atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * [[1. maijs]]: [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] pirmā sēde. * [[15. jūlijs]]: Tika noslēgts pagaidu miera līgums starp Latvijas Republiku un Vāciju, kurā Vācijas valdība piekrita atzīt Latviju pēc tam, kad to izdarīs viena no Versaļas miera līgumu parakstījušajām Antantes valstīm. * [[11. augusts]]: Noslēgts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]], kura 2. pantā bija norādīts, ka “Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi kā uz bijušās valsts tiesiskās iekārtas, tā arī uz starptautisko līgumu pamata, kuri še aprādītā nozīmē zaudē savu spēku uz nākamiem laikiem”. == Kartes == <gallery> Bürgerkrieg Nordwestrussland Dezember1918.png|Sarkanās armijas uzbrukums (1918. gada decembris) Bürgerkrieg Nordwestrussland Februar1919.png|Padomju Latvijas armijas iebrukums Kurzemē un Zemgalē (1919. gada februāris) Bürgerkrieg Nordwestrussland April1919.png|Pretuzbrukums Kurzemē un Zemgalē (1919. gada aprīlis) Bürgerkrieg Nordwestrussland Juni1919.png|Landesvēra sakāve un Sarkanās armijas atkāpšanās (1919. gada jūnijs) Bürgerkrieg Nordwestrussland November1919.png|Bermonta armijas atkāpšanās (1919. gada novembris) Bürgerkrieg Nordwestrussland Januar 1920.png|Latgales atbrīvošana (1920. gada janvāris) </gallery> == Skatīt arī == * [[Poļu—padomju karš]] * [[Krievijas pilsoņu karš]] * [[Lietuvas brīvības cīņas]] * [[Igaunijas brīvības cīņas]] * [[Latvijas atzīšana de facto]] * [[Latvijas atzīšana de iure]] * [[Cēsu pulka skolnieku rota]] * [[Rīgas sargi]] == Atsauces == {{atsauces|3}} == Literatūra == * [https://www.apgadsmansards.lv/lv/book/598/franchu-pulkvezhleitnanta-emanuela-diparke-atminjas/- Franču pulkvežleitnanta Emanuela Diparkē atmiņas]. — Mansards, Rīga 2019. * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0308025971|issueType:B Dokumenti stāsta. 1988] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * Armijas štāba apmācības dal̦a „Latvijas brīvības karš”. — Pilskalns, Lincoln 1959. * Jānis Seskis „Latvijas Valsts izcelšanās pasaules kara notikumu norisē, atmin̦as un apcerējumi (1914—1921)”. — Pilskalns, Lincoln 1961. * Aleksandrs Plensners „Latvijas atbrīvošanās”. — A. Gulbis, Rīga 1928. * H. J. „Latvijas valsts pasludināšana 18. novembrī 1918 gadā”. — Gauja, Michigan 1979. * Pēteris Bērziņš „Latvijas brīvības cīņas 1918—1920”. — Rīga 1928. * „Latvijas brīvības cīn̦as un sasniegumi 1918.—1928.”. — Izglītības Ministrija, Rīga 1928. * Ādolfs Erss „Vidzeme brīvības cīn̦ās”. — Pagalms, Rīga 1935. * Harijs Valnovskis „Mūsu skolas jaunatne brīvības cīņās, Rīgas skolnieku rota”. — Grāmatu Zieds, Rīga 1938. (dalībnieka vēsturisks apcerējums) * Velta Strazdiņa „Ķekavas novads, Pirmais Pasaules karš un Brīvības cīņas”. — Jumava, Vilnius 2015. {{ISBN|9934117398}} * Edmunds Freivalds, Andrejs Iksens „Daugavas Sargi, brīvības cīņas 1919. gadā”. — Leta, Rīga 1923. (38 autori) * Kārlis Dzirkalis „Cēsu Pulka Skolnieku Rota un skolu jaunatnes varoņgars Brīvības cīņās 1919.” — 1969. * Pēteris Dardzāns „Latviešu vecā strēlnieka atmin̦as, pārdomas, atzin̦as”. — Rīga 1985. * „Proletariata diktatura Latwijâ”. — Latwees̳chu nazionalo leetu komis̳ariata, Kulturas-is̳ glihtibas nodałas is̳dewums, Maskawa 1919. * Tomasz Paluszyński "Walka o niepodległość Łotwy 1914—1921". — Dom Wydawniczy Bellona, Warszawa 1999. {{ISBN|8311089590}} * Hans von Rimscha, Hellmuth Weiss "Von den baltischen Provinzen zu den baltischen Staaten : Beitr. z. Entstehungsgeschichte d. Republiken Estland u. Lettland". — J.-G.-Herder-Inst., Marburg (Lahn) 1977. * Herbert A. Grant Watson "The Latvian Republic — the struggle for freedom". — G. Allen & Unwin, London 1965. * Pēteris Stučka «Пять месяцев Социалистической Советской Латвии» Центральный комитет Коммунистической партии Латвии, Псков 1921. (сборник статей и заметок) == Ārējās saites == * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0308046674|issueType:B Latvijas atbrīvošanas kara vēsture, I. 1938] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0308046674{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/g_001_0308046675|issueType:B Latvijas atbrīvošanas kara vēsture, II. 1938] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/g_001_0308046675{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * {{Nacionālā Enciklopēdija|22216|Latvijas Neatkarības karš}} * [https://www.historia.lv/biblioteka/generala-jana-baloza-atminu-fragmenti-par-brivibas-cinu-periodu-1 Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu &#91;1.&#93;] * [http://www.laikmetazimes.lv/2015/11/09/latvijas-brivibas-kars-1918-1920/ Latvijas Brīvības karš 1918. — 1920.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151126033120/http://www.laikmetazimes.lv/2015/11/09/latvijas-brivibas-kars-1918-1920/ |date={{dat|2015|11|26||bez}} }} * [http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2009_files/2numurs/J_Ciganovs_Fotoliecibas_LVIZ_2009_2.pdf Fotoliecības par 1919. gada Cēsu kaujām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304200018/http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2009_files/2numurs/J_Ciganovs_Fotoliecibas_LVIZ_2009_2.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [http://www.sargs.lv/lv/Vesture/Vesture/2015/01/10-01.aspx#lastcomment Somu "Ziemeļu zēnu" cīņas Latvijā] * [http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2014/06/16-01.aspx#lastcomment Dāņu brīvprātīgie Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā] * [https://web.archive.org/web/20191027101606/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2012_files/2numurs/E_Jekabsons_Vorvika_Grina_vaditas_LVIZ_2012_2.pdf Vorvika Grīna vadītās Amerikas Savienoto Valstu misijas darbība Latvijā 1919. gada aprīlī-maijā: Liepājas posms] * [https://web.archive.org/web/20180720145207/http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/ Brīvības cīņu piemiņas vietas] [[Kategorija:Kaujas ar Latvijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kari ar Latviju]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas| ]] d4v2exap19yba0wx1igrtbsv47f3k06 4536301 4536300 2026-10-15T08:43:35Z NDG 132532 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55281-92|~2026-55281-92]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Treisijs 4455551 wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Latvijas Neatkarības karš |partof = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] seku kariem |image = [[Attēls:Kugis Saratov.jpg|300px]] |caption = [[Latvijas Pagaidu valdība]]s atgriešanās Rīgā |date = [[1918]]. gada [[18. novembris]]—[[1920]]. gada [[11. augusts]] |place = {{flaga|LAT}} [[Latvija]] |casus = [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] laušana no [[Vācijas Impērija]]s un [[Krievijas SFPR]] puses 1918. gada 11. un 13. novembrī |result = 1920. gada 15. jūlija [[Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju]], <br> [[Latvijas—Krievijas miera līgums]] [[1920]]. gada [[11. augusts|11. augustā]],<br> [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas valsts atzīšana ''de iure'']] |combatant1 = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]] <br />{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]] <br />{{flaga|Somija}} [[Somija]]s brīvprātīgie <br />{{flaga|Dānija}} [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss|Dānijas brīvprātīgie]] <br />{{flaga|Vācijas Impērija}} [[6. rezerves korpuss (Vācija)|6. rezerves korpuss]] <br />{{flaga|Vācijas Impērija}} [[Dzelzsdivīzija]]<br />[[Attēls:Flag of Baltic Germans.svg|25px]] [[Baltijas landesvērs|Landesvērs]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lielbritānija]]s karaflote<br />{{flaga|Francija}} [[Francijas Trešā republika|Francijas]] karaflote<br /> {{flaga|Polija}} [[Polijas Otrā republika|Polija]]<br>{{Lietuva}} |combatant2 ={{flaga|Vācijas Impērija}} [[6. rezerves korpuss (Vācija)|6. rezerves korpuss]] <br /> {{flaga|Vācijas Impērija}} [[Dzelzsdivīzija]]<br />[[Attēls:Flag of Baltic Germans.svg|25px]] [[Baltijas landesvērs|Landesvērs]]<br />[[Attēls:WestRussianVolunteerArmy.svg|25px]] [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]] |combatant3 = [[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Latvijas SPR]]<br />[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Krievijas SFPR]] |commander1 = {{flaga|Latvija}} [[Oskars Kalpaks]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Jorģis Zemitāns]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Roberts Dambītis]]<br />{{flaga|Igaunija}} [[Johans Laidoners]]<br />{{flaga|Igaunija}} [[Viktors Puskars]]<br />{{flaga|Igaunija}} [[Ernsts Peders]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Harolds Aleksanders]]<br />{{flaga|Polija}} [[Edvards Ridzs-Smiglijs]] |commander2 ={{flaga|Vācijas Impērija}} [[Rīdigers fon der Golcs]]<br />{{flaga|Vācijas Impērija}} [[Jozefs Bišofs]]<br />{{flaga|Vācijas Impērija}} [[Alfrēds Flečers]]<br />[[Attēls:WestRussianVolunteerArmy.svg|25px]] [[Pāvels Bermonts-Avalovs]]<br />{{flaga|Vācijas Impērija}} [[Valters fon Eberharts]] |commander3 = [[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Jukums Vācietis]]<br />[[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Pēteris Slavens]]<br />[[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Vladimirs Gitiss]]<br />[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Augusts Korks]] |casualties1={{flaga|Latvija}} Latvija:<br />3046 miruši<br />4085 ievainoti<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/LatvijasBrivibasCinas.pdf |title=''Latvijas Brīvības cīņas'' |access-date={{dat|2011|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110725234144/http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/LatvijasBrivibasCinas.pdf |archivedate={{dat|2011|07|25||bez}} }}</ref><br />{{flaga|Igaunija}} Igaunija (1919. gada 19.–23. jūnijs): 115 miruši, 500 ievainoti |casualties2=400 miruši<br />1500 ievainoti (1919. gada 5. jūnijs—2. jūlijs)<ref name=encyclopaedia2>Kaevats, Ülo: ''Eesti Entsüklopeedia 5'', page 396. Valgus, 1990, {{ISBN|5-89900-009-0}}</ref> |casualties3= nezināms skaits }} {{Latvijas vēsture}} '''Latvijas Neatkarības karš'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/vesturnieki-aicina-brivibas-cinas-devet-par-neatkaribas-karu.a308688 |title=Vēsturnieki aicina Brīvības cīņas dēvēt par Neatkarības karu |author=Sintija Ambote |date=2019. gada 7. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |access-date=2024. gada 23. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/22216-Latvijas-Neatkar%C4%ABbas-kar%C5%A1 |title=Latvijas Neatkarības karš |author=Ēriks Jēkabsons |work=[[Nacionālā enciklopēdija]] |access-date=2024. gada 23. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars |title=Latvijas Neatkarības karš |publisher=[[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] |access-date=2024. gada 23. novembrī}}</ref> jeb '''Latvijas brīvības cīņas''' bija [[karš]] pret jaundibinātās [[Latvijas Republika]]s teritorijā iebrukušo [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]], kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku. Cīņas ietvēra dažādas [[Pilsoņu karš|pilsoņu karam]] raksturīgas epizodes. Karadarbība sākās drīz pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s [[1918]]. gada [[18. novembris|18. novembrī]] un beidzās līdz ar [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līguma]] noslēgšanu [[1920]]. gada [[11. augusts|11. augustā]]. Latvija, ko pakāpeniski atzina [[Igaunija]], [[Polijas Otrā republika]] un Rietumu [[Antante]]s sabiedrotie (sākotnēji tikai [[Latvijas valsts atzīšana de facto|''de facto'']]), neatkarības kara laikā ar dažādu sabiedroto palīdzību sakāva gan [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armiju]], gan vācu [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsdivīziju]] un [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju]]. Vietējie [[vācbaltieši]], kas bija apvienojušies [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvērā]], dažādos kara posmos gan atbalstīja [[Tautas padome]]s izveidoto [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]], gan karoja pret to, kad atbalstīja [[Niedras valdība|Niedras valdību]]. Latvijas Neatkarības kara iznākumu ietekmēja arī [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] un [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] gaita. Neatkarības kara veterānu apbalvošanai 1920. gadā izveidoja [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. == Latvijas valsts un armijas veidošanās == {{Skatīt arī|Latvijas neatkarības idejas|Latvijas Bruņotie spēki}} 1917. gada [[1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā|Krievijas revolūcija Latvijā]] noveda pie latviešu civiliedzīvotāju un [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] radikalizēšanās. Lielākā strēlnieku daļa atbalstīja [[Boļševiki|boļševikus]], kas dominēja revolucionārajā [[Rīgas strādnieku deputātu padome|Rīgas strādnieku deputātu padomē]] un [[Vidzemes Pagaidu Zemes padome|Vidzemes Pagaidu Zemes padomē]]. Balstoties uz labvēlīgajiem vēlēšanu rezultātiem, boļševiki 1917. gada beigās izveidoja autonomu valstisko veidojumu [[Iskolats|Iskolatu]], kas pasludināja padomju varas nodibināšanu. Rīgas, Vidzemes un Latgales iedzīvotāju lielākā daļa brīvās vēlēšanās atbalstīja boļševikus un kreisos [[eseri|sociālrevolucionārus]]. [[Krievijas Satversmes sapulce]]s vēlēšanās, kas vācu neokupētajā Vidzemē notika 1917. gada novembrī, viņi ieguva ap 77% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL838{{!}}page:59{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL838{{!}}page:59{{!}}issueType:B }}</ref> Mēreni un nacionāli noskaņoto kareivju un virsnieku mazākums 1917. gada 5. augustā apvienojās [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālajā savienībā]], kas kopā ar nacionāli noskaņotiem politiķiem, neilgi pēc [[Oktobra revolūcija]]s, 1917. gada 16. novembrī nodibināja [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālo padomi]]. Vāciešu [[Rīgas operācija|okupētajā Rīgā]] 1917. gada 23. septembrī vairākas pilsoniskās partijas un [[LSDSP vēsture|sociāldemokrāti]] izveidoja puslegālu [[Demokrātiskais bloks|Demokrātisko bloku]]. [[Vācijas Impērija]]s sabrukums 1918. gada [[Novembra revolūcija]]s laikā ne tikai deva iespēju demokrātiskas Latvijas republikas neatkarības pasludināšanai, bet padarīja to par nepieciešamību, lai jaunās valsts valdība varētu lūgt starptautisko palīdzību cīņā pret sagaidāmo boļševiku karaspēka uzbrukumu. Ar 11. novembra [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] 15. punktu Antantes valstis panāca [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanu no Vācijas puses.<ref name="en.wikisource.org">[https://en.wikisource.org/wiki/Armistice_between_the_Allied_Governments_and_Germany Armistice between the Allied Governments and Germany]</ref> 13. novembrī arī Padomju Krievija anulēja Brestļitovskas līgumu. 17. novembrī, apvienojoties divām latviešu politiskās pārstāvniecības organizācijām — Latviešu pagaidu nacionālajai padomei un Demokrātiskajam blokam, tika izveidota Latvijas [[Tautas padome]], kas 1918. gada [[18. novembris|18. novembrī]] [[Latvijas valsts pasludināšana|pasludināja Latvijas neatkarību]]. Sākās Kārļa Ulmaņa pirmās [[Latvijas Pagaidu valdība]]s veidošana. Valdībā sākotnēji nebija Apsardzības ministra posteņa, topošās pašaizsardzības vienības paredzot veidot Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Boļševiku iebrukuma draudu dēļ par pirmo Apsardzības ministra pienākumu izpildītāju 22. novembrī iecēla pulkvežleitnantu [[Roberts Dambītis|Robertu Dambīti]]. 6. decembrī par Apsardzības ministru iecēla vienu no [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja|strēlnieku pulku dibinātājiem]], bijušo [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s deputātu [[Jānis Zālītis|Jāni Zālīti]], par viņa vietnieku atstājot Dambīti. === Vinniga darbība === Latvijas valstij kritiskajos pirmajos mēnešos lielu nozīmi spēlēja [[Augusts Vinnigs]]. Būdams sociāldemokrāts, bet vienlaikus impērijas aizstāvis, viņš atbalstīja ideju par latviešu zemju kolonizāciju. Kā Vācijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vinnigs okupētajā Latvijā ieradās 1918. gada septembrī, lai izpētītu kolonizācijas iespējas. 25. oktobrī viņu atkal nosūtīja uz Latviju. Viņš nebija mazo valstu neatkarības piekritējs, uzskatot, ka Krievijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēm]] sava nākotne jāsaista ar Vāciju. Vinnigs par savu mērķi uzskatīja vācu kontrolētu Baltijas valstu izveidošanos, kas nodibinātu ciešas politiskās un ekonomiskās attiecības ar Vāciju. Kamēr [[Latviešu zemnieku savienība]]s pārstāvji bija stingri Antantes atbalstītāji, [[Latviešu Tautas partija]], [[Andrejs Krastkalns]] un [[Andrievs Niedra]] bija gatavi cieši sadarboties ar Vāciju un vācbaltiešiem. Vinnigs nodibināja labas attiecības ar vietējiem sociāldemokrātiem ([[Fricis Menders|Frici Menderu]] u.c.), kas cerēja uz labu sadarbību ar jauno, sociāldemokrātisko Vāciju, kas izveidojās pēc impērijas krišanas [[Novembra revolūcija]]s laikā.<ref name="ReferenceO">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0309081375{{!}}issueType:B |title=Padomju Latvija un starptautiskā kontrrevolūcija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0309081375{{!}}issueType:B }}</ref> Gatavojoties pamiera noslēgšanai, Antantes valstis saprata, ka tūlītēja Vācijas un Austroungārijas karaspēku aiziešana no okupētajām bijušās Krievijas Impērijas teritorijām novedīs pie boļševiku varas izveidošanās. Lai to nepieļautu, Vācijai uzdeva saglabāt savu militāro klātbūtni Baltijā līdz Antantes karaspēka ievešanai. [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] parakstīšanas dienā Lielbritānija ar [[Balfūra nota|Balfūra notu]] rakstiski atzina jau iepriekš mutiski atzīto Latviešu pagaidu nacionālo padomi. Saskaņā ar 1918. gada 11. novembra pamiera noteikumiem, Vācijas karaspēkam bija jāpaliek okupētajās Baltijas teritorijās un jāveic to aizsardzība pret boļševikiem. Šeit izvietoto Vācijas [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armiju]] veidoja 6 kājnieku divīzijas, viena kavalērijas brigāde un 9 atsevišķie pulki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:62{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:62{{!}}issueType:B }}</ref> Tajā dienēja galvenokārt vecāka gadagājuma rezervisti, kas vēlējās ātrāk atgriezties mājās. Armijā sākās revolucionārais sabrukums, kareivji plēsa virsniekiem nost uzplečus un veidoja kareivju padomes. Liepājā nemierīgi bija tur izvietotie 8000 vācu flotes matroži. Izveidojoties [[Veimāras Republika|Vācijas Republikai]], Vinnigu 14. novembrī iecēla par jaunās sociāldemokrātiskās valdības ģenerālpilnvaroto Baltijā (26. decembrī par sūtni Latvijā). Viņš atcēla militārās pārvaldes ieviestos mītiņu un sapulču aizliegumus, atbrīvoja [[politiskais ieslodzītais|politieslodzītos]]. Rīgā sākās boļševiku mītiņi. Frontē notika vāciešu un [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] kareivju brāļošanās, vāciešiem atstājot lielus ieroču krājumus boļševikiem. Vinnigs sākotnēji galveno uzmanību pievērsa vācu armijas un ieroču kaut cik kontrolētai evakuācijai no Baltijas, ko uzskatīja par zaudētu boļševikiem. Atkāpšanās piesegšanai sāka veidot vietējo vācbaltiešu un vācu armijas brīvprātīgo vienības, kas lika pamatus Landesvēram un [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsbrigādei]]. Vācu karaspēks pakļāvās Vinnigam, kurš 26. novembrī Vācijas valdības vārdā parakstīja Latvijas Pagaidu valdības atzīšanas paziņojumu (t.s. [[Vinniga nota|Vinniga notu]]), kas noveda pie [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiskā projekta — [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] pašlikvidēšanās 1918. gada 28. novembrī. Tā kā Baltijas hercogistes [[personālūnija]]s iespēja ar Vācijas Impēriju vairs nebija realizējama, Vinninga uzdevums bija veidot sadarbību ar vāciešus atbalstošām partijām, kas nodrošinātu Vācijai politisko ietekmi arī pēc karaspēka izvešanas, tāpēc viņš bija gatavs veicināt Latvijas neatkarības pasludināšanu, jauno valsti pēc tam ar dažādiem līgumiem piesaistot Vācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:53{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:53{{!}}issueType:B }}</ref> 17. decembrī, 23. decembrī un 4. janvārī Vinnigs Pagaidu valdībai piešķīra pa pusmiljonam marku. Papildus, jaunveidojamā landesvēra vajadzībām viņš piešķīra 2,25 miljonus marku. Pagaidu valdība veica nepārtrauktas sarunas ar Vinnigu par papildus karaspēka nepieciešamību, kā arī par Vācijas karaspēka iespējām noturēt Jelgavu un Kurzemi, ja boļševiku rokās kristu Rīga. === Landesvēra izveidošana === Lai arī Vinnigs politiski atzina Pagaidu valdību, viņš vēlējās saglabāt militāro kontroli, kas noveda pie 1918. gada 7. decembra Vinniga un Pagaidu valdības [[Līgums par Landesvēra izveidošanu|līguma par Landesvēra izveidošanu]], ar kuru oficiāli izveidoja multinacionālu Latvijas zemessardzi jeb [[Baltijas landesvērs|landesvēru]] ({{val|de|Lettländische Landeswehr}}), kas bija paredzēts 6000 kareivju liels. Administratīvi to pakļāva Latvijas Republikas Apsardzības ministram Zālītim, bet apgādes un militārā ziņā — Vācijas okupācijas spēkiem. 9. decembrī Latviju sadalīja četros apsardzības apgabalos un iecēla apgabalu priekšniekus — Latgalē pulkvežleitnantu [[Jānis Imaks|Jāni Imaku]], Vidzemē pulkvedi [[Jānis Apinis|Jāni Apini]], Kurzemē pulkvedi [[Mārtiņš Peniķis|Mārtiņu Peniķi]] un Rīgā vācbaltiešu ģenerāli [[Freitāgi-Loringhofeni|Freitāgu-Loringhofenu]] ar kapteini [[Jorģis Zemitāns|Jorģi Zemitānu]] kā palīgu. Par landesvēra komandieri kļuva vācu majors Šeiberts. 10. decembrī Apsardzības ministrs Zālītis apstiprināja Latvijas Bruņoto spēku ģenerālštāba štatus, izveidojot ministrijas administratīvo aparātu. === Latviešu vienību veidošanās === [[Attēls:Atseviska studentu rota 1919.png|thumb|left|250px|Studentu rotas kareivji ar franču ''Adrian'' ķiverēm, 1919. gada sākums]] Līdz ar landesvēra nodibināšanu Pagaidu valdība izplatīja uzsaukumus iedzīvotājiem, aicinot brīvprātīgos stāties armijā. Vispārējo [[Mobilizācija|mobilizāciju]] neizsludināja, baidoties, ka jauniesauktie kareivji atbalstīs boļševikus vai dezertēs. Tuvojoties Sarkanajai armijai, [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]] no 17. līdz 20. decembrim izsludināja mobilizāciju bijušajiem [[Krievijas Impērijas armija]]s virsniekiem līdz 45 gadu un instruktoriem līdz 35 gadu vecumam. Atsaucās ap 300 cilvēku, no kuru lielākās daļas izveidojās [[Latgales virsnieku rezerves rota]] un [[Latgales apakšvirsnieku rota]], kurās līdz gada beigām bija 130 kareivji. No vāciešu atbrīvotajiem krievu karagūstekņiem Rīgā izveidoja trīs rotas ar 200 cilvēkiem katrā, kas veica garnizona pienākumus. Divas no šīm rotām decembra pēdējās dienās atteicās doties cīņā pret boļševikiem, sadumpojās, un pēc angļu karakuģu veiktas apšaudes tika izformētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:8{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:8{{!}}issueType:B }}</ref> Daudzi latvieši Rīgas brīvprātīgajās vienībās stājās bada dzīti. Disciplīna bija minimāla. Kareivji ieročus ieguva, aplaupot vācu armijas noliktavas, bet apģērbu un pārtiku, aplaupot iedzīvotājus. Par situāciju ziņoja ģenerālštāba priekšnieka vietas izpildītājs kapteinis [[Aleksandrs Plensners]]: "Latviešu brīvprātīgiem, par apģērbu un apavu nemaz nerunājot, telpas tiek ierādītas aukstas un nekurinātas, tikai pēc nedēļām ilgas gaidīšanas, un netiek izdots pat neviens lauku ķēķis ēdienu pagatavošanai. Latviešu vienīgais karaspēks — brīvprātīgie Rīgā — staigā koka tupelēs, gandrīz kailiem stilbiem un, protams, bez ieročiem. Pats par sevi saprotams, ka šādos apstākļos par brīvprātīgiem iestājas tikai vai nu galīgi fantasti, vai tādi, kam citas izejas nav, — no gūsta pārnācis izmocīts invalīds vai izvārdzis bezdarbnieks."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.satori.lv/article/1918-gads-latvijas-zemessargu-dumpis |title=1918. gads — Latvijas zemessargu "dumpis" |access-date={{dat|2019|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180918074242/http://www.satori.lv/article/1918-gads-latvijas-zemessargu-dumpis }}</ref> Ar [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālās savienības]] palīdzību Pagaidu valdība decembrī saformēja brīvprātīgo Instruktoru (virsnieku) rotu ar 260 cilvēkiem kapteiņa [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Baloža]] vadībā, (vēlāk zināma kā Virsnieku rota un [[Latvijas Neatkarības bataljons|Latvijas Neatkarības rota]]). Lai nebūtu jāpakļaujas landesvēra vāciešu komandieriem, studentu korporāciju [[Selonija]] un [[Talavija]] biedri izveidoja [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķo studentu rotu]], kuras 216 kareivji [[Nikolajs Grundmanis|Nikolaja Grundmaņa]] vadībā pakļāvās vienīgi Apsardzības ministrijai. 8. decembrī Vidzemes kara apgabala priekšnieks pulkvedis Jānis Apinis līdztekus ap 50 kareivju lielajai, bet slikti bruņotajai [[Cēsu rota]]i pavēlēja saformēt arī Valkas, Valmieras un Limbažu rotas, kas gan nenotika Sarkanās armijas straujā uzbrukuma dēļ. Liepājā, kurā Vācijas militārā pārvalde neļāva veikt mobilizāciju, sāka veidoties latviešu brīvprātīgo rota, kas pieauga līdz 190 kareivjiem un virsniekiem, izveidojot 1. un 2. Liepājas apsardzības rotu, kuras uzturēšanu uzņēmās Liepājas pilsētas dome. Kareivjiem te nebija vairāk par 10 šautenēm, un 1919. gada 11. janvārī rotu pastāvēšanu izbeidza vācu militārā policija. 1918. gada 28. decembrī ministrs Zālītis uzdeva virsleitnantam Lasim no Rīgas doties uz Ventspili un tur izveidot brīvprātīgo rotu. Tajā pieteicās 50 brīvprātīgo, kas 1919. gada 7. janvārī ar tvaikoni aizbēga no boļševikiem uz Liepāju. Asā nepieciešamība pēc karavīriem noveda pie 1918. gada 29. decembra Pagaidu valdības un Vinniga [[Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem|līguma par Latvijas pilsonības piešķiršanu]] visiem Vācijas pilsoņiem, kas ieradīsies Latvijā, lai vismaz 4 nedēļas cīnītos pret boļševikiem. Līguma mērķis bija papildināt landesvēra rindas ar vācu brīvprātīgajiem. Pirms noslēgt līgumu, Ulmanis lūdza Lielbritānijas konsula Bosenketa akceptu, kurš, ņemot vērā kritisko militāro situāciju, piekrita. === Iedzīvotāju atbalsta trūkums === Tautas padome, Pagaidu valdība un tās atbalstītāju nelielais loks pirmajos mēnešos bija pilnīgi atkarīgi no Vācijas. Tas ļoti traucēja jaunās valsts centieniem iegūt vāciešus ienīstošās un boļševikus atbalstošās tautas atbalstu. Pagaidu valdības mēģinājums iegūt 10 miljonus rubļu ar obligāciju pārdošanu izgāzās. Gaidot drīzu boļševiku uzvaru, iedzīvotāju atbalsts Pagaidu valdībai bija minimāls. Strādnieki tai bija naidīgi, bet pilsoniskās aprindas atturīgi gaidīja kara iznākumu. Krievijas armijā dienējušie latvieši neredzēja jēgu turpmākam karam, nestājās landesvērā un atklāti simpatizēja boļševikiem. Pat Tautas padomes priekšsēdētāja biedrs [[Gustavs Zemgals]] piedāvāja varu nodot uzbrūkošajiem boļševiku spēkiem. Lielākais patriotiskais entuziasms valdīja vienīgi Studentu rotā, daļa no kuras kareivjiem bija ieguvuši Krievijas armijas apmācību.<ref name="ReferenceO" /> Tā kā Vācijas armija decembrī aizbildinājās, ka tai vairs nav brīvu formu un apģērbu, ko dot latviešiem, Pagaidu valdība aicināja ziedot kareivjiem drēbes, uz ko tā saņēma 6 cimdu pārus, 6 zeķu pārus un 2 dvieļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}page:136{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.-1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}page:136{{!}}issueType:B }}</ref> Laikraksts "Jaunais Laiks" 1918. gada 30. decembrī rakstīja: "Lietu faktiskais stāvoklis skaidri un gaiši rāda, ka aiz mūsu Pagaidu valdības nestāv tautas masas, ka šajā drausmīgajā brīdī Pagaidu valdība ir viena, bez masām."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:61{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:61{{!}}issueType:B }}</ref> === Vācbaltiešu bruņotie formējumi === [[Attēls:Landesvēra sludinājums.JPG|thumb|Aicinājums vācbaltu brīvprātīgajiem stāties Baltijas landesvērā. 1918. gada 12. decembris]] Jau 1918. gada 11. novembrī vācbaltieši (kā toreiz teica, baltieši) sāka veidot Baltijas landesvēru. 12. novembrī izveidojās 1. Rīgas rota, kurai novembrī sekoja 2. un 3. Rīgas rotas. 17. novembrī bija daļēji nokomplektēta Trieciengrupa (''Stoßtruppe''), kurā iestājās ap 1000 vīru.<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s 2. sējuma 2942.—2943. slejas</ref> 29. novembrī Jelgavā izveidojās [[Volferts Gerhards fon Rādens|fon Rādena]] rota. Liepājā izveidojās [[Fon Kleists|fon Kleista]] un fon Toniges rotas. Vācbaltiešu vienībās par komandieriem bieži kļuva Vācijas armijas virsnieki. Atšķirībā no latviešu vienībām, kurām Vācijas armija negribīgi sniedza atbalstu, vācbaltieši dāsni saņēma ieročus un ekipējumu. No aizejošajiem Vācijas armijas brīvprātīgajiem un algotņiem Vinnigs 29. novembrī izveidoja [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsbrigādi]]. Līdz ar 1918. gada 7. decembra līgumu par landesvēra izveidošanu šīs vienības iekļāvās landesvēra sastāvā. 8. decembrī Vinnigs devās uz Berlīni, kur lūdza militāro palīdzību. 1919. janvāra sākumā, Pagaidu valdībai bēgot no Rīgas, vācbaltieši uz Liepāju pārcēla savu [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja|Baltiešu Nacionālo komiteju]] (''Baltischer Nationalausschuss''), kas rūpējās par vāciešu bruņoto vienību apgādi un jaunu brīvprātīgo vervēšanu visā Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:12{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:12{{!}}issueType:B }}</ref> Vācijā izvērsās algotņu vervēšanas biroja "Baltenland" darbība, kura biroji atradās Berlīnē, Breslavā, Dancigā, Drēzdenē, Freiburgā, Jēnā, [[Karlsrūe|Karlsrūē]], Kēnigsbergā, Lībekā, Minhenē, Štutgartē, Štetinā, Rostokā. Vācieši plānoja, ka 30-40 000 uz Latviju karot nosūtīto brīvprātīgo veidos jaunas kolonizācijas kustības kodolu. Kamēr Kurzemē dzīvoja 26 cilvēki uz kvadrātkilometru, Austrumprūsijā tie bija 55, bet Vācijā 127. Vācu muižnieki jau iepriekš bija pauduši gatavību ziedot 1/3 savu zemju jauno kolonizatoru vajadzībām.<ref name="ReferenceO" /> Ar algotņu vervēšanu Vācijā nodarbojās Rīdigera fon der Golca brālis, Ginters fon der Golcs, kurš algotņiem solīja zemi Latvijā. Daudzi vācu algotņi Liepājā ieradās ar pārliecību, ka viņiem ir apsolīta zeme un pilsonība, kas vēlāk radīja lielus konfliktus ar Pagaidu valdību, vāciešiem uzskatot, ka viņi ir apmānīti. 1919. gada sākumā strauji palielinājās dažādu vācu militāro vienību skaits Vācijas okupācijas pārvaldes kontrolētajā Kurzemes daļā. 1919. gada janvārī—februārī Liepājā pa [[Liepājas—Romnu dzelzceļš|dzelzceļu]] un jūru sāka ierasties tūkstošiem jaunu karotāju, kas veidoja pusautonomus [[brīvkorpuss|brīvkorpusus]] (''Freikorps''), kurus iekļāva Dzelzsdivīzijā. No Vācijas uz Liepāju pārvietoja arī 1. gvardes rezerves divīziju. Visus šos spēkus 1919. gada 1. februārī apvienoja [[6. rezerves korpuss (Vācija)|6. rezerves korpusā]], par kura komandieri iecēla ģenerāli [[Rīdigers fon der Golcs|Rīdigeru fon der Golcu]], kam bija Somijā gūta pieredze cīņā pret boļševikiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:70{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:70{{!}}issueType:B }}</ref> == Sarkanās armijas uzbrukums == {{See also|Padomju Latvijas armija}} [[Attēls:Ostfront Livland 1918 Dragoner Regiment Nr. 17.jpg|thumb|Vācijas armijas pozīcijas Baltijā, 1918. gada oktobrī]] [[Attēls:Sarkanās armijas uzbrukums, 1918.JPG|thumb|230px|Sarkanās armijas iekarotā teritorija 1919. gada 4. janvārī]] [[Attēls:PL-RU war 1919 phase I.svg|thumb|230px|Sarkanās armijas uzbrukums (1918. gada decembris—1919. gada marts). Zilā līnija: Vācijas okupācijas zonas robeža [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanas brīdī 1918. gada novembrī, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā]] Ar 11. novembra [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] 15. punktu Antantes valstis panāca [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanu no Vācijas puses.<ref name="en.wikisource.org" /> Tas nozīmēja arī 27. augusta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] atcelšanu, ar kuru [[Krievijas PFSR]] bija atteikusies no Baltijas zemēm. Pēc Vācijas Impērijas sabrukuma [[Novembra revolūcija]]s dēļ, 13. novembrī Krievijas PFSR arī paziņoja par Brestļitovskas miera līguma laušanu. Vācijas armijas vienībām sākot nekārtīgu atkāpšanos uz dzimteni, to pamestajās teritorijās bez ievērojamas pretestības iebruka Krievijas PFSR [[Sarkanā armija]]. Dažviet vācu kareivju padomes vienojās ar boļševikiem par atkāpšanās noteikumiem, pametot ieročus un noliktavas. 1918. gada 25. novembrī boļševiki ieņēma [[Pleskava|Pleskavu]], kurā naktī uz 1. decembri ieradās latviešu sarkano strēlnieku 2. brigāde. Novembra beigās, paralēli iebrukumam Igaunijā un [[Lietuva|Lietuvā]], sākās Sarkanās armijas uzbrukums Latvijai divos galvenajos virzienos: no Pleskavas uz Valku—Valmieru—Cēsīm—Rīgu, un no Daugavpils uz Jēkabpili—Bausku—Jelgavu. Iebrukumu Latvijā vadīja [[Jukums Vācietis]]. Sarkanās armijas sastāvā 8. decembrī izveidoja Latvijas armijas karaspēka grupu ({{val|ru|Армейская группа войск Латвии}}). Decembra vidū šajā grupā iekļāva no Krievijas atsūtītās latviešu sarkano strēlnieku vienības, kuras 1919. gada pirmajā pusē veidoja karaspēka lielāko daļu (12 000 no 20 000 sarkanarmiešiem). Pagaidu valdība bez panākumiem izplatīja aicinājumu sarkanajiem strēlniekiem pārnākt demokrātiskās Latvijas pusē. No vācu brīvprātīgajiem 1918. gada 29. novembrī izveidotā [[Dzelzsbrigāde]] atkāpās bez ievērojamas pretestības. 2. decembrī Sarkanā armija ieņēma stratēģiski svarīgo [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rēzeknes dzelzceļa līniju]] līdz [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu stacijai]]. Militārā situācija noveda pie 7. decembra Pagaidu valdības un Vinniga līguma par landesvēra izveidošanu. 7. decembrī no [[Pleskava]]s puses ienākušās sarkanarmijas daļas ieņēma [[Alūksne|Alūksni]], 9. decembrī [[Daugavpils|Daugavpili]] un 17. decembrī [[Valka|Valku]], kur viņu gūstā krita Izglītības ministrs [[Kārlis Kasparsons]], kas bija devies uz Tallinu. No Valkas, virzoties pa dzelzceļa līniju, naktī uz 22. decembri boļševiki ieņēma [[Valmiera|Valmieru]]. Virzoties gar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Daugavpils—Rīgas dzelzceļa līniju]] pie [[Koknese]]s sarkanarmieši 18. decembrī sagrāba vācu pamestu bruņuvilcienu, ar kuru 19. decembrī ieņēma [[Skrīveri (stacija)|Skrīveru staciju]] un netraucēti iebrauca [[Ogre|Ogrē]]. No Rīgas nosūtītam landesvēra 1. un 2. Rīgas vāciešu rotas un Dzelzsbrigādes kareivju vadam [[Rotmistrs|rotmistra]] Boma (''Bohm'') vadībā izdevās 20. decembrī atsist sarkanarmiešu bruņuvilciena uzbrukumu pie [[Ogre]]s tilta un atgūt Skrīveru staciju. Šeit tika atstāta 50 vīru liela patruļa, kuras kareivji ar laivu šķērsoja Daugavu un 22. decembrī padzina boļševikus no [[Jaunjelgava]]s. Pieaugot draudiem no Vidzemes puses, 23. decembrī šo vienību un bruņuvilcienu nosūtīja uz Līgatni. 22. decembrī vācieši bez kaujas pameta Cēsis un, lai arī sākotnēji apņēmības pilna pilsētu aizstāvēt, 23. decembrī viņiem sekoja arī latviešu [[Cēsu rota]], kas 27. decembra vakarā caur [[Ieriķi]]em un Līgatni ieradās Rīgā. Naktī uz 25. decembrī no Rīgas uz Cēsīm nosūtīja bruņotu vilcienu ar landesvēra vienībām un Trieciengrupu, kas padzina boļševikus no Līgatnes stacijas un 28. decembrī sasniedza [[Ieriķi (stacija)|Ieriķu staciju]], taču bija spiestas atkāpties. Bruņotais vilciens nesaskaņoti pameta kauju, un kareivjiem nācās atkāpties uz Siguldu, zaudējot 8 kritušos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:15{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:15{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Siguldā esošo landesvēru papildināja Dzelzsbrigādes bataljons. 30. decembrī šos spēkus no Siguldas padzina, un tie atkāpās uz Inčukalnu, kur tos papildināja no Rīgas nosūtītās landesvēra 1. un 2. Rīgas vāciešu rotas, artilērija un virsnieku ložmetējnieku vilciens. Sākās sadursmes ar boļševikiem, kas izvērtās [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]]. 31. decembra — 1. janvāra kaujas laikā šie Pagaidu valdības spēki cieta sakāvi cīņā pret Latviešu sarkano strēlnieku 1. un 4. pulku, zaudējot 35 kritušos. Decembra kauju rezultātā vācu landesvēra vienības bija stipri cietušas. Zirgu un artilērijas lielākā daļa bija zaudēta pie Inčukalna. Rīgā bāzētās latviešu rotas izrādījās politiski neuzticamas, bet Dzelzsbrigādes vāciešu kaujasspars bija zemāks par cerēto. Notika izmaiņas landesvēra vadībā — kapteinis fon Bekmans (''von Boeckmann'') nomainīja štāba priekšnieku kapteini Dītrihu, kurš stājās aizejošā majora Šeiberta vietā.<ref name="ReferenceB">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:17{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:17{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> === Rīgas zaudēšana === [[Attēls:Britu paziņojums 29 decembris.JPG|thumb|Britu brīdinājums par artilērijas lietošanu nekārtību apspiešanai, 29. decembris]] {{See also|Latviešu landesvēra dumpis (1918)}} Militārās problēmas pasliktināja arī nestabilā politiskā situācija Rīgā. Boļševiku atbalstītāji gandrīz netraucēti veica savu propagandu ielās, bet sociāldemokrāti savā konferencē no 26. līdz 28. decembrim pieņēma lēmumu aiziet no Tautas padomes, nosodot Pagaidu valdības darbu un paziņojot par savu neitralitāti karā. Arī angļu karakuģi, kas sākotnēji bija gatavi aizstāvēt Rīgu, vēlāk saņēma pavēli turpmākās cīņās neiesaistīties.<ref name="gramatas.lndb.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:45{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:45{{!}}issueType:B }}</ref> 29. decembrī Rīgā izplatījās baumas par gaidāmo boļševiku sacelšanos. Viņu ietekmē nonāca landesvēra 1. Rīgas latviešu rota, kareivjiem atsakoties doties uz fronti pret Sarkano armiju. Par nelojālām uzskatīja divas no trim Rīgas garnizona rotām, kas bija veidotas galvenokārt no vāciešu atbrīvotajiem krievu karagūstekņiem un strādnieku rajonu brīvprātīgajiem. Pagaidu valdība pieprasīja dumpinieku atbruņošanu, ko varēja īstenot tikai vācu kareivji. Britu flotes pārstāvji piekrita sniegt artilērijas atbalstu. Dumpja apspiešanu veica trīs vācu Dzelzsbrigādes un landesvēra rotas, kopā ar landesvēra 3. latviešu rotu, kas bija izvietota turpat, kur 1. rota — [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Suvorova ielā]] 99 (tagadējā [[Rīgas Skolēnu pils]] Kr. Barona ielā) pareizticīgo Garīgā semināra telpās un apkārtnes kazarmās. Pēc tam, kad 1. rota atteicās padoties, 30. decembra rītā pulksten septiņos britu kuģi veica vairākus brīdinājuma šāvienus pāri pilsētai. Daži šāviņi eksplodēja mazapdzīvotajā [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā kā daļa kareivju un dumpinieku vadoņu jau naktī bija bēguši, mazāk kā 200 palikušie kareivji padevās un tika eskortēti uz ieslodzījumu Citadelē. Vācieši aizturēja arī dažas civilpersonas, ko uzskatīja par boļševikiem, un pārpratuma pēc arī vairākus 3. Rīgas latviešu rotas kareivjus, kurus vakarā atbrīvoja, vācu komandierim izsakot publisku atvainošanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:16{{!}}issueType:B |title=Pēc 18. novembra |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:16{{!}}issueType:B }}</ref> Pēc padošanās dumpiniekus tiesāja vācu karatiesa, 11 dumpiniekiem piespriežot nāvessodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:22{{!}}issueType:B }}</ref> Šie notikumi vēl vairāk pasliktināja vācu okupācijas spēku attieksmi pret vājo Pagaidu valdību. Dumpja apspiešana un britu bruņotā iesaistīšanās cēla Pagaidu valdības atbalstītāju morāli. Aktivizējās pilsētas aizsardzības un mobilizācijas organizēšana. 31. decembrī Rīga izsludināja vispārējo mobilizāciju un par landesvēra latviešu vienību komandieri iecēla pulkvežleitnantu [[Oskars Kalpaks|Oskaru Kalpaku]]. Optimisms sabruka 1. janvārī, kad pienāca ziņas par sakāvi pie Inčukalna un Londonas valdības rīkojumu britu flotei karadarbībā neiesaistīties. Šo rīkojumu admirālis Sinklērs apstiprināja Ulmanim. Rīgas aizstāvēšanas plānus atmeta un sāka atkāpšanās organizēšanu. Pagaidu valdība nemierīgās situācijas dēļ pārcēlās no [[Aleksandra iela (Rīga)|Aleksandra ielas]] 37 uz ēku Aleksandra un [[Pauluči iela|Pauluči ielu]] stūrī. 1. janvārī lielinieku artilērija sāka apšaudīt Rīgu. 1919. gada 2. janvāra rītā daļa Pagaidu valdības aizbēga uz [[Jelgava|Jelgavu]], bet valsts ierēdņu ģimenes nosūtīja uz Liepāju. Daļa valdības un Tautas padomes locekļu evakuējās uz ārzemēm ar angļu kuģiem. Rīgu pameta angļu karakuģi un ap 2000 bēgļu tvaikoņos „Roma” un „Babilona”. Pilsētu pameta pēdējās Vācijas armijas vienības un sākās pamesto armijas noliktavu izlaupīšana. Aizdegās [[Rīgas Vācu teātris]] (tagadējā Nacionālā opera). Šajā dienā Rīgā sākās boļševiku atbalstītāju demonstrācijas un nekārtīga šaudīšanās, kas pieņēma sacelšanās raksturu. Aizejošā Vācijas armija pat nemēģināja to apspiest, un britu admirālim Sinklēram nācās konstatēt, ka boļševiku pusē pāriet arī britu apbruņotie latviešu kareivji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}page:81{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}page:81{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Krītot Rīgai, četras latviešu rotas pārgāja lielinieku pusē, bet daļa kareivju dezertēja. Tikai Virsnieku, Studentu un Cēsu rotas paliekas bija Pagaidu valdības pusē. Atsevišķās studentu rotas 190 kareivji, vācu landesvēra vienības un ap 70 vīru liela krievu vienība 2. janvāra vakarā atkāpās uz Jelgavu. Kalpaka komandētās vienības pulcējās [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā, un 3. janvāra 6.00 sāka atkāpties pāri tiltiem uz Pārdaugavu. Kalpaks šeit veica kareivju skaitīšanu. Bija palikuši 132 Instruktoru rezerves virsnieku rotas kareivji, 85 Cēsu rotas kareivji un daži desmiti citu rotu pārstāvju. Šajā brīdī Kalpaks un Pagaidu valdība varēja rēķināties ar kādiem 400 karavīriem.<ref name="gramatas.lndb.lv" /> Pēdējais Rīgu 3. janvāra rītā pameta Dzelzsbrigādes arjergarda bataljons.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:25{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:25{{!}}issueType:B }}</ref> 3. janvārī pamesto Rīgu ieņēma Sarkanās armijas 2. kavalērijas divizions, kam sekoja 2. strēlnieku brigāde. Lielākajā Latvijas daļā drīz nostiprinājās 17. decembrī pasludinātā [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika]] [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadībā. 23. decembrī Padomju Krievija atzina Padomju Latvijas neatkarību. 1919. gada 4. janvārī tika izveidota [[Padomju Latvijas armija]]. === Atkāpšanās === [[Attēls:Latvijas armijas atkāpšanās no Jelgavas 1919. gada janvārī.jpg|thumb|230px|1. latviešu atsevišķā bataljona atkāpšanās no Jelgavas uz [[Lielauce|Lielauci]] 1919. gada janvārī]] [[Attēls:Sarkanās armijas uzbrukums, 1919.JPG|thumb|230px|Sarkanās armijas uzbrukuma gaita 1919. gada janvārī]] 2. janvārī Jelgava īslaicīgi kļuva par Latvijas Republikas galvaspilsētu. Šīs dienas vakarā Jelgavā nepilnā sastāvā notika Pagaidu valdības un dažu Tautas padomes locekļu sapulce. Tika nolemts palikt Jelgavā līdz pēdējam, un tad doties uz Liepāju, kuru varētu noturēt vēl 2—3 nedēļas. Pēc Liepājas krišanas Pagaidu valdībai būtu ārzemēs jācīnās par neatkarīgas Latvijas atzīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}page:122{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}page:122{{!}}issueType:B }}</ref> 3. janvāra vakarā landesvēra vācu vienības un Kalpaka komandētie kareivji sasniedza Jelgavu, kurā atradās Rādena vietējo landesvēristu vienība. Pilsētu pameta pēdējās Vācijas armijas vienības, kas Jelgavu neplānoja aizsargāt. Notika Ulmaņa un [[Miķelis Valters|Valtera]] apspriede ar Vinnigu, kurā Ulmanis bija gatavs palielināt Vācijas brīvprātīgajiem piešķiramo zemes platību līdz 100 vai 120 pūrvietām. 4. janvārī Jelgavā Atsevišķā Studentu rota noturēja atvadu parādi un 5. janvārī ar Pagaidu valdību vilcienā devās uz Liepāju. 5. janvārī Jelgavu pameta arī Vinnigs, kas atgriezās Vācijā. Uz Vāciju devās arī latviešu sociāldemokrātu vadītājs [[Fricis Menders]], kam bija labi sakari ar turienes sociāldemokrātiem. 6. janvāra vakarā Pagaidu valdības vilciens ieradās Liepājā, kur vācu militārās varas iestādes mēģināja atbruņot Studentu rotas kareivjus, bet tad izmitināja tos Liepājas [[Karosta|Karostā]]. Vilcienā atradās arī [[Iskolats|Iskolata]] aktīvists [[Voldemārs Ozols]], kuru pēc Valtera pavēles apcietināja. 5. janvārī Jelgavā Kalpaks izdeva savu pirmo pavēli, saskaņā ar kuru no sešu agrāko latviešu rotu (Virsnieku rezerves rotas, Latgales apakšvirsnieku rotas, Latgales virsnieku rotas, [[Cēsu rota]]s, kā arī 2. un 3. latviešu landesvēra rotām) pārpalikušajiem kareivjiem tika izveidots [[1. latviešu atsevišķais bataljons]] ar divām rotām. Par pirmās rotas komandieri iecēla kapteini [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāni Balodi]], par otrās — kapteini Skujiņu. No kapteiņa [[Arnolds Artum-Hartmanis|Arnolda Artum-Hartmaņa]] vadītās Jelgavas latviešu brīvprātīgo rotas 100 kareivjiem bija palikuši mazāk par 40 kareivju, kurus Kalpaks nosūtīja uz Liepāju reorganizācijai un apmācībai. 5. janvāra vakarā 1. latviešu atsevišķais bataljons devās uz aizsardzības pozīcijām pie [[Dalbe (stacija)|Dalbes stacijas]]. Rīgas pamešana un landesvēra izveidošanas plāna sabrukums noveda pie bruņoto spēku reorganizācijas. Komandiera amatu atstāja majors Šeiberts, un viņa vietu ieņēma kapteinis fon Bekmans. Likvidēja esošo komandas struktūru, un visu vienību tiešu komandēšanu uzņēmās landesvēra virsštābs (Oberštābs). Vēl neapmācītos kareivjus nosūtīja uz Liepāju, bet kaujasspējīgajām vienībām bija jāturpina pretoties boļševikiem. 5. janvārī Dzelzsbrigādes un vācu landesvēra kareivji vilcienā devās uz [[Vecumnieku stacija|Vecumnieku staciju]], 6. janvārī notika apšaude ar boļševikiem, kas Dzelzsbrigādes un landesvēra kareivjus padzina. Vienības komandieris ar lokomotīvi aizbēga. Landesvēra vienības ar kaujām atkāpās uz [[Bauska|Bausku]], bet ap 100 karavīru lielu Dzelzsbrigādes grupu [[Iecava|Iecavā]] sagūstīja vietējo iedzīvotāju bruņota vienība.<ref name="ReferenceB" /> 6. janvārī par Trieciengrupas komandieri kapteiņa Bēma (''Bohm'') vietā iecēla [[Hanss fon Manteifels-Cēge|Hansi fon Manteifeli-Cēgi]]. Viņš bija viens no komandieriem, kas uzskatīja, ka landesvēram jāturpina cīnīties pret boļševikiem, nevis jāpiesedz Vācijas armijas atkāpšanās un jāsargā Austrumprūsijas pierobeža. Tā kā kareivju bija maz, tad turpmāk jāizvairās no lielām kaujām, un jākoncentrējas uz pārsteiguma uzbrukumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:18{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:18{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 6. janvārī 3. Padomju Latvijas strēlnieku pulks no [[Baldone]]s, [[Mežotne]]s un gar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Krustpils—Jelgavas dzelzceļu]] no [[Garoza (stacija)|Garozas stacijas]] sāka uzbrukumu Jelgavai. 7. janvārī Dzelzsbrigādes pēdējie spēki paziņoja, ka plāno atkāpties uz [[Mažeiķi]]em un vēlāk apmetās [[Vaiņode]]s apkārtnē. Kalpaka vienības 7. janvārī atkāpās no pozīcijām pie [[Iecavas upe]]s tilta [[Ozolnieki|Ozolniekos]] un 8. janvāra rītā atgriezās Jelgavā, kuru tajā pašā dienā pameta kopā ar pēdējām landesvēra vienībām, atkāpjoties uz Dobeli, kas arī drīz tika pamesta. 9. janvārī Padomju Latvijas armija ieņēma Jelgavu un Dobeli, 10. janvārī Tukumu. 12. janvārī Kalpaka 1. latviešu atsevišķais bataljons atkāpās uz [[Lielauce]]s muižu. Oberštābs, Rādena vienība un Zīverta artilēristi izvietojās [[Vecauce|Vecaucē]], bet Trieciengrupa devās uz [[Saldus|Saldu]]. Šajās dienās frontē iesaistītās landesvēra vienības veidoja: Kalpaka divu rotu 220 kareivji, Trieciengrupas 300 kareivji, Rādena rotas 135 kareivji, Hāna nodaļas 30 kavalēristi, Zīverta baterijas 2 lielgabali, krievu vienības 50 kareivji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:27{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:27{{!}}issueType:B }}</ref> Lielai daļai kareivju nebija iepriekšējas kaujas pieredzes, bet komandieri bija jaunākie virsnieki bez operāciju plānošanas un vadīšanas pieredzes. 15. janvārī Trieciengrupa ar izlūkošanu devās pretī Sarkanajai armijai, atstājot Saldu un dodoties uz [[Blīdene|Lielblīdeni]] un [[Annenieki]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:19{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:19{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 16. janvārī 1. latviešu atsevišķais bataljons pie [[Lielauce]]s atsita 2. Padomju Latvijas strēlnieku pulka bataljona un kavalērijas eskadrona uzbrukumu, pēc kura boļševiki atkāpās uz Dobeli, bet Kalpaks no [[Pampāļi]]em atkāpās uz [[Lēnas]] muižu pie dabīgās [[Venta]]s aizsardzības līnijas. Rādena rota izvietojās Skrundā un Oberštābs [[Rudbārži|Rudbāržos]]. Triecienvienība no [[Jaunpils]] atkāpās uz Kuldīgu, 21. janvārī sasniedza Aizputi un 22. janvārī Kalnmuižu, ap 5 km attālumā no Rudbāržiem. Rādena vienība 22. janvārī, veicot nakts reidu, uzdūrās vismaz trīsreiz lielākiem sarkanarmiešu spēkiem un pēc kaujas atkāpās no Skrundas. Oberštābs pavēlēja vācu landesvēram atkāpties uz [[Valtaiķi]]em, bet Kalpaka bataljonam uz [[Kalvene|Kalveni]]. Atkāpšanās sasniedza savu tālāko punktu. <gallery> Anerkennung Lettland 26-11-1918.png|[[Vinniga nota]] Guido Maydell Balti Landeswehris Guido Maydell in the Baltic Landeswehr.jpg|Landesvēra kareivis Gvido [[Maideli|Maidels]] Anatols Livens 1919.jpg|Anatols Līvens Oskars Kalpaks.jpg|Oskars Kalpaks Jozefs Bisofs 1920.jpg|Jozefs Bišofs Hans Manteuffel Szoege.png|Hanss fon Manteifels-Cēge </gallery> === Kritiskā situācija Liepājā === Vācijas armijas aizsargātā Liepāja 1919. gada pirmajā pusē kļuva par jaunās valsts politisko notikumu centru. Uz šejieni bēga Pagaidu valdība. Te darbojās [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja]], kas turpināja centienus īstenot [[Baltijas valsts]] ideju, kā tas atklājās februāra [[Štrika sazvērestība]]s laikā. Vācijas [[Novembra revolūcija]]s rezultātā vācu garnizonā izveidojās kareivju padome, bet kreiso sociāldemokrātu kontrolētā Liepājas pilsētas dome darbojās pusneatkarīgi no okupācijas spēku varas. Lai arī Vācijas 8. armijas vadība bija evakuējusies uz [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]], Liepāju joprojām kontrolēja Vācijas okupācijas spēku militārais gubernators, kas noteica sapulču un kustības ierobežojumus, kā arī apspieda latviešu militāro vienību ieroču nēsāšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:158{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:158{{!}}issueType:B }}</ref> Daļa vācu vienību Liepājā pakļāvās revolucionārajai kareivju padomei, atsakoties doties uz fronti, ko noturēja landesvērs ar aptuveni 685 kareivjiem, 30 jātniekiem un 2 lielgabaliem.<ref name="ReferenceO" /> Liepājā dumpojās gan vācu, gan latviešu vienības, vienu latviešu rotu nācās izformēt. Pēc ierašanās Liepājā 7. janvārī Pagaidu valdība iekārtojās bankas ēkā Lielajā ielā 8 un noturēja sēdi. Noskaidrojās, ka Liepājas iedzīvotāju lielākā daļa simpatizēja lieliniekiem un pilsētu nosargāt varētu tikai ar Antantes palīdzību, jo uz vāciešiem cerību nebija. Iekšlietu ministrs [[Miķelis Valters]] uzsvēra, ka Pagaidu valdībai jānodrošina kārtība Liepājā, vai arī pilsēta uzreiz jāpamet, un jādodas trimdā. Apsardzības ministrs Zālītis ziņoja, ka latviešu bruņotās vienības ir gatavas pilsētu aizstāvēt tikai gadījumā, ja tiek garantēta viņu evakuācija sakāves gadījumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}page:128{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}page:128{{!}}issueType:B }}</ref> Pēc Pagaidu valdības sēdes Ulmanis tikās ar Tautas padomi, kur atbalstīja viedokli, ka Tautas padomei jādodas aizstāvēt Latvijas intereses ārzemēs. Viņš pielīdzināja Latviju karā okupētajām [[Melnkalne]]i, [[Serbija]]i un [[Beļģija]]i, kuru valstiskums pastāvēja arī pēc teritorijas zaudēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Pēc 18. novembra |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:22{{!}}issueType:B }}</ref> 8. janvārī Liepājā no Rīgas ieradās tvaikonis "Maiga" ar vairākiem [[Tautas padome]]s locekļiem. Līdz ar to Liepājā atradās šādi Tautas padomes locekļi: * no Latviešu zemnieku savienības: 1. [[Ernests Bauers]], 2. [[Ēriks Mārtiņš Feldmanis|Ēriks Feldmanis]], 3. [[Edmunds Freivalds]], 4. [[Vilis Gulbis]], 5. [[Ādolfs Klīve]], 6. [[Pēteris Murītis]], 7. [[Oto Nonācs]], 8. [[Artūrs Žers]], 9. [[Kārlis Vanags]]; * no Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas: 10. [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]], 11. [[Klāra Kalniņa]], 12. Valdemārs Kalniņš, 13. [[Fricis Menders]]. Sociāldemokrāti gan šajā laikā Tautas padomes darbībā nepiedalījās; * no latgaliešiem: 14. [[Ādams Turkupols]]; * no Latvijas demokrātiskās partijas: 15. [[Jānis Bergsons]], 16. [[Erasts Bite]], 17. Eduards Kiršfelds; * no Latvijas radikāldemokrātiem: 18. [[Juris Bebris]], 19. Juris Zankevics; * no nacionāldemokrātiem: 20. [[Jānis Akuraters]], 21. [[Jānis Bankavs]] (atvietojas ar Kārli Skalbi), 22. Kārlis Blodnieks, 23. [[Atis Ķeniņš]]; * no republikāņiem: 24. [[Oskars Valdmanis]]; * no Latvijas neatkarības partijas: 25. Jānis Eikerts; * no vācu progresīvās partijas: 26. [[Vilhelms Šreiners]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:24{{!}}issueType:B |title=Pēc 18. novembra |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:24{{!}}issueType:B }}</ref> Problēmas radīja Pagaidu valdībai lojālo kareivju evakuācijas iespējas. Vācieši viņiem traucēja veidot kaujasspējīgas vienības, bet vienlaikus aizliedza Liepāju pamest 18-45 gadus veciem vīriešiem. Latviešu kareivju evakuācijas nodrošināšanai 8. janvārī Apsardzības ministrija nacionalizēja tvaikoni "[[Saratov]]", īpašniekiem apsolot to vēlākais divu mēnešu laikā atdot Liepājas vai Kopenhāgenas ostā. 8. janvārī par jaunā "Pagaidu valdības vēstneša" redaktoru iecēla [[Oto Nonācs|Oto Nonācu]]. Iznāca tikai viens laikraksta numurs, jo Nonācu nosūtīja uz [[Ščecina|Štetīni]] Vācijā. 9. janvārī Liepāju ar kuģi pameta ministru biedri [[Rūdolfs Bēnuss]], [[Alfrēds Birznieks]], [[Pēteris Juraševskis]], Liepājas galva [[Andrejs Bērziņš (politiķis)|Andrejs Bērziņš]], Liepājas rajona pilnvarnieks [[Ādolfs Kuršinskis]] u.c. Šajā laikā pirmā lielā osta Vācijā, kurā piestāja bēgļu kuģi no Liepājas, bija Štetīna, kurā izveidoja Pagaidu valdības centru, kas koordinēja tālāko darbību Eiropā. Uz Štetīnu nosūtīja Oto Nonācu un Vilhelmu Šreineru. Iecēla pārstāvjus Berlīnē, Šveicē un Parīzē. Liepājas pamešanu apgrūtināja tas, ka vispirms bija jāsaņem atļauja no vācu garnizona kareivju padomes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:26{{!}}issueType:B |title=Pēc 18. novembra |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:26{{!}}issueType:B }}</ref> Čakste un Zemgals jau atradās Stokholmā. 9. janvārī Pagaidu valdība pieņēma lēmumu uz ārzemēm sūtīt Ulmani, kā arī ministrus Puriņu un Goldmani. Liepājā Ulmanis atgriezās tikai 1. martā, līdz tam valdības vadību uzņemoties Valteram. Pēc bēgšanas no Jelgavas uz Liepāju neatkarīgā Latvijas valsts šķita tuvu sabrukumam. Janvāris Liepājā iezīmēja kritisku posmu, kad Pagaidu valdība bija gandrīz beigusi pastāvēt, jebkādām valdības aktivitātēm Liepājā vispirms bija jāsaņem vācu okupācijas spēku atļauja. Vācbaltiešu ministri pameta valdību. Kad daļa Tautas padomes locekļu mēģināja evakuēties uz Vāciju, viņus nelaida uz kuģa, jo viņi nebija saņēmuši vāciešu atļaujas. Ģenerālštābu un dažus palikušos Apsardzības ministrijas darbiniekus vadīja kapteinis [[Aleksandrs Plensners]], kamēr ministrs Zālītis gandrīz nedēļu nedarīja neko. Pasu nodaļa bija vienīgā Pagaidu valdības iestāde, kas turpināja darbu, lai karavīriem un citiem Pagaidu valdības atbalstītājiem izsniegtu ārzemju pases, tiem gatavojoties pamest Latviju lielinieku pilnīgas uzvaras gadījumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:56{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:56{{!}}issueType:B }}</ref> Virsniekiem ieteica pievienoties [[Antons Deņikins|Deņikina]] Baltajai armijai. Šāda izvēle bija izplatīta, jo Baltās kustības armijās vadošus ieņēma nākamie ģenerāļi [[Rūdolfs Bangerskis]], [[Kārlis Goppers]], [[Eduards Aire]], [[Pēteris Radziņš]] u.c. latviešu virsnieki. Drūmākais posms ilga apmēram nedēļu, 21. janvārī ar valdības atbalstu [[Arturs Kroders]] sāka izdot laikrakstu "[[Latvijas Sargs]]", kas nodarbojās ar pozitīvu propagandu, ceļot morāli. 29. janvārī Vācijas misija Liepājā Pagaidu valdībai piešķīra vairāk nekā miljonu marku aizdevumu. Liepājā palikušie ministri Valters, Zālītis un Hermanovskis 12. februārī pieņēma lēmumu par karastāvokļa izsludināšanu, tā pakļaujot civiliedzīvotājus vēl vienai (papildus vācu) militārajai pārvaldei. 27. februārī Goldmanis izsludināja Valsts zemes fonda izveidošanu, lai bezzemniekus apgādātu ar zemi. Zemes fonds pārņēma bijušās kroņa muižas un valsts zemes. Fondā bija tikai 10% Latvijas zemes, kamēr vācu muižniekiem piederēja virs 48%. Zemi pirmkārt solīja piešķirt armijā karojušajiem, un nevis īpašumā, bet nomā. Lai nodrošinātu policijas funkcijas, 20. martā nodibināja [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu]] organizāciju. == Pretuzbrukuma gatavošana == 15. janvārī kņazs [[Anatols Līvens]] Liepājā no dažiem desmitiem brīvprātīgo sāka veidot landesvēram pakļautu krievu rotu. Līvena vienībā iestājās bijušie [[Krievijas Impērijas armija]]s virsnieki un kareivji, kas gribēja karot pret boļševikiem, taču nevēlējās dienēt vācu komandētās vienībās. Aizejošās Vācijas armijas kareivju atsaucība stāties Dzelzsbrigādē bija neliela, 1919. gada janvārī tajā bija 450 kareivji un virsnieki. 17. janvārī Dzelzsbrigādes komandēšanu pārņēma no Vācijas ieradies majors [[Jozefs Bišofs]], kurš to ātri izveidoja par ievērojamu militāru spēku. Vācijas virsnieki Liepājā veica landesvēristu apmācību, kā arī sāka veidot vienību apgādes sistēmu. Janvāra sākumā Liepājā izveidojās Kleista vienība, kuru papildināja bēgļi no Kuldīgas. Kapteinis Malmede no Rīgas rotu kareivjiem izveidoja 2. Baltijas bataljonu un Barta artilērijas bateriju, kuras februārī devās uz fronti, uz kuru nosūtīja arī [[Otto Zeltiņš|Otto Goldfelda]] vadīto kavalērijas vienību. Trieciengrupa un Barta baterija saņēma pa diviem vieglajiem lielgabaliem. Vācbaltiešu vienībās sāka ieplūst brīvprātīgie no Vācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:22{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 23. janvārī Oberštābs pavēlēja atgūt [[Rudbārži|Rudbāržus]] un [[Sieksāte|Kalnmuižu]]. 25. janvārī Cēsu rota padzina lieliniekus no [[Lēnas|Lēnas muižas]] un nākamajā dienā no Rudbāržiem. Trieciengrupa atguva Kalnmuižu, un pēc ziņu saņemšanas, ka [[Kuldīga|Kuldīgā]] sarkanarmieši apcietinājuši daudz vācbaltiešu, 26. janvārī uz pilsētu devās vairāk nekā 50 kareivju liela Trieciengrupas vienība, kas iebruka pilsētā un atbrīvoja ieslodzītos. Tā kā Kuldīgas vienība atradās pārāk tālu no galvenajiem spēkiem [[Aizpute|Aizputē]], tās pašas dienas vakarā Kuldīgu nācās pamest un atgriezties Aizputē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:21{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:21{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 28. janvārī Dzelzsdivīzijas pakļautībā esošā landesvēra Drāhenfela kavalērijas nodaļa atsita sarkanarmiešu uzbrukumu, nogalinot 35 pretiniekus un iegūstot divus ložmetējus, munīciju, zirgus un kamanas. 29. janvāra rītā Kalpaka bataljons kopā ar Līvena rotu un Trieciengrupas kareivjiem atguva [[Skrundas muiža|Skrundas muižu]], atsviežot lieliniekus pāri Ventai. Visas frontes vienības sāka saņemt jaunus papildspēkus no Liepājas, kas ļāva tām noturēties gar Ventu un Aizputes apkārtnē. Pretuzbrukumā piedalījās 50 no Ventspils uz Liepāju pa jūru atbēgušie kareivji. 30. janvārī Padomju Latvijas armijas 500 kareivji un 300 jātnieki ar 4 lielgabaliem uzbruka Ventspilij, kuru aizstāvēja ap 120 Vācijas kareivju. Nespējot noturēties, viņi padevās pēc sarunām un solījuma, ka viņiem ļaus atgriezties Vācijā. Taču gandrīz 100 gūstā kritušos vāciešus lielinieki nošāva. Izdzīvoja trīs ievainotie, kas ar vietējo iedzīvotāju palīdzību sagaidīja Ventspils atbrīvošanu. Lai pasargātu Liepāju no negaidīta uzbrukuma, Oberštābs uz [[Saka]]sleju un [[Pāvilosta|Pāvilostu]] 31. janvārī nosūtīja ap 65 Līvena rotas kareivjiem. Ventspils ieņemšana bija pēdējā sarkanarmiešu uzvara, jo lielāko Padomju Latvijas armijas daļu bija jāpārsviež uz [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas fronti]], kur igauņu karaspēks uzvarēja [[Kauja pie Paju|kaujā pie Paju]] un ieņēma [[Valka]]s pilsētu. === Ģenerāļa fon der Golca ierašanās === [[Attēls:V d goltz.jpg|thumb|Ģenerālis Rīdigers fon der Golcs]] 1919. gada janvārī Berlīnē notika "spartakiešu" sacelšanās, pastāvēja reālas briesmas, ka arī revolucionārā Vācija nonāks komunistu rokās. Antante pieņēma lēmumu par "sanitārā kordona" veidošanu Austrumeiropā — turpmāk tika sniegts militārs atbalsts reģiona jaunajām valstīm, kam bija jāsargā Eiropas austrumu robežas pret boļševikiem, neļaujot Krievijas revolūcijai sasniegt Vāciju. Īpaši lielu atbalstu saņēma Francijas sabiedrotā [[Polijas Otrā republika]]. Nestabilā un karā sakautā Vācija, kurā faktiski notika pilsoņu karš, ar Antantes atbalstu izveidoja Austrumu robežu aizsardzības fronti, kuras ziemeļu sektoru Kurzemē un Ziemeļlietuvā uzticēja [[6. rezerves korpuss (Vācija)|6. rezerves korpusam]]. Par tā komandieri iecēla ģenerāli [[Rīdigers fon der Golcs|Rīdigeru fon der Golcu]], kurš iepriekš bija komandējis vācu [[Baltijas jūras divīzija|Baltijas jūras divīziju]] [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karā]], veiksmīgi sakaujot boļševikus. Savos memuāros fon der Golcs rakstīja: "Man jākaro pret četrām frontēm: pret lielinieku armiju, pret vācu radikāļu iespaidoto Liepājas (vācu) zaldātu padomi un līdz ar to arī pret revolucionāriem faktoriem manā karaspēkā, pret vāciem naidīgo puslieliniecisko Pagaidu valdību un pret Sabiedrotajiem (Antanti)."<ref name="ReferenceO" /><ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:62{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:62{{!}}issueType:B }}</ref> Fon der Golcs loloja lielus nākotnes plānus. Viņš uzskatīja, ka vāciešiem kopā ar Krievijas [[Baltā kustība|balto kustību]] ir jāsakauj boļševiki, un tad Vācijas un Krievijas alianse varētu vērsties pret Antanti. 1. februārī fon der Golcs ieradās Liepājā, pārņēma kara gubernatora amatu un 3. februārī kļuva par Vācijas armijas 6. rezerves korpusa komandieri, kura pakļautībā bija visi bruņotie spēki Kurzemē un Lietuvas ziemeļos. Viņa pakļautībā nonāca arī Bišofa komandētā Dzelzsbrigāde un Baltijas landesvērs, kuru no 6. februāra komandēja vācu majors [[Alfrēds Flečers]], vadošajos amatos ieceļot vācu virsniekus. No Vācijas Kurzemē ieradās 1. gvardes rezerves divīzija 2 pulku sastāvā (ap 32 000 kareivju).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:34{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:34{{!}}issueType:B }}</ref> Februāra otrajā pusē Liepājā ieradās 1. gvardes rezerves divīzijas kareivji, kas uzreiz tika izvietoti Dzelzdivīzijas flangā, un gatavojās Kurzemes atgūšanai.<ref name="ReferenceC">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:25{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:25{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Fon der Golcs pakāpeniski likvidēja Liepājas vācu garnizona revolucionāro kareivju padomi. Garnizona trim vācu bataljoniem viņš iecēla jaunu komandieri, kas pievērsās disciplīnas atjaunošanai. 3. aprīlī fon der Golcs plānoja revolucionāro bataljonu nosūtīšanu atpakaļ uz Vāciju, jo Liepājā bija ieradušies pietiekami daudz jaunu vācu spēku. Kareivju padome centās šo evakuāciju apturēt, arestējot dažus virsniekus un cenšoties arestēt arī fon der Golcu. Šī pretestība izgāzās, revolucionāros bataljonus nosūtīja uz mājām, un kareivju padome beidza pastāvēt. Gandrīz izjukušo Dzelzsbrigādi papildināja ar jauniem brīvprātīgajiem no Vācijas un pārveidoja par [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsdivīziju]]. Fon der Golca pakļautībā drīz bija ap 9000—10 000 vīru liels karaspēks. Viņš dažādi ierobežoja Pagaidu valdības darbību un latviešu armijas veidošanos. Dažas no viņa prasībām bija: * lai pie Pagaidu valdības ēkām nedežurētu bruņoti latviešu kareivji, * Liepājas Karostā vienlaikus drīkst atrasties tikai 300 apmācāmi latviešu kareivji, kas nedrīkst būt bruņoti, * kareivjiem, kas nosūtīti uz fronti, patronas drīkst izsniegt tikai 15 km attālumā no Liepājas.<ref name="ReferenceA" /> Tā kā latviešu brīvprātīgo skaits Liepājas apkaimē bija mazs, no 20. līdz 30. janvārim Liepājā un [[Grobiņas apriņķis|Grobiņas apriņķī]] Pagaidu valdība veica virsnieku un apakšvirsnieku mobilizāciju (iegūstot 146 vīriešus), kam no 9. līdz 11. februāra sekoja vispārējā mobilizācija Liepājas apkārtnē. Šai mobilizācijai atsaucās tikai 43 vīrieši. Pagaidu valdība reaģēja, izsludinot karastāvokli un ieviešot obligāto [[Karaklausība|karaklausību]]. No 21. līdz 23. februārim Rudbāržu, Lēnes un Tāšu-Padures pagastos veica mobilizāciju, kurai atsaucās 175 cilvēki. No 1. līdz 3. martam notika jauna mobilizācija Liepājas apriņķī, kas deva vēl 583 cilvēkus. Liepājā, ņemot vērā lielo boļševiku ietekmi iedzīvotājos, mobilizāciju neveica vispār. 11. un 12. martā notika virsnieku un instruktoru mobilizācija Kuldīgas un Aizputes apriņķos, kas deva 92 cilvēkus. Marta beigās un aprīļa sākumā notika vēl pāris mobilizācijas, kas latviešu kareivju skaitu palielināja līdz 1370. Kurzemē par nepaklausību mobilizācijai draudēja ar nāvessodu, notika rekrūšu tvarstīšanas pa mājām. Ņemot vērā, ka šādas piespiedu mobilizācijas tikai veicināja atbalstu boļševikiem, un jaunie rekrūši bieži dezertēja, fon der Golcs turpmākas mobilizācijas aizliedza līdz pat maija beigām. Savu lēmumu viņš pamatoja ar latviešu simpātijām boļševikiem un uzstāja tikai uz brīvprātīgo vienību veidošanu. Liepājā 26. februārī atsāka veidot brīvprātīgo zemessargu vienību, kas aprīļa sākumā pārsniedza 200 cilvēkus. 9. februāri angļu karaflotes kuģi latviešu vienībām piešķīra 50 vieglos rokas ložmetējus un 5000 šautenes. 10. aprīlī angļu karaflote piešķīra vēl 300 šautenes un nedaudz granātu. Taču jau 16. aprīlī [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] laikā vācieši daudzas latviešu vienības atbruņoja. 17. februārī [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Kalpaka bataljonam]] kā 3. rotu pievienoja [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķo Studentu rotu]], bet februāra beigās — [[Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa|Latviešu atsevišķo jātnieku nodaļu]]. Februāra beigās Kalpaka latviešu bataljonā bija aptuveni 650 vīri. 28. februārī Kalpaku paaugstināja par pulkvedi, Balodi un Zemitānu par pulkvežleitnantiem, Cēsu rotas komandieri Puriņu par virsleitnantu. Februāra sākumā aizsardzības kaujas Kurzemē apsīka, lai arī Venta bija aizsalusi un viegli šķērsojama. Kopējie landesvēra frontes spēki šajā laikā bija ap 2200 kareivjiem, no kuriem lielākā daļa bija vācbaltieši: * Kalpaka latviešu bataljons, 3 kājnieku rotas un 1 jātnieku nodaļa. * Manteifeļa-Cēges vadītā Trieciengrupa, 2 kājnieku rotas, jātnieku eskadrons, 1 ložmetēju rota un 1 baterija. * Hauptmaņa Malmēdes nodaļa, 3 kājnieku rotas, 1 ložmetēja rota, 1 baterija. * Rotmistra grāfa Eilenburga nodaļa, 2 kājnieku rotas (Rādena un Kleista), jātnieku nodaļa un 1. baterija. * Līvena krievu nodaļa, 2 kājnieku rotas, 1 kavalērijas nodaļa. * barona Engelharda-Šēnheidena un [[Otto Zeltiņš|Otto Goldfelda]] jātnieku eskadroni, kas darbojās Dzelzsdivīzijas un vācu landesvēra sastāvā. Bišofa komandētā Dzelzsdivīzija februārī karoja [[Mažeiķi|Mažeiķu]] apkārtnē, kur veidoja fronti Tirkšļu, [[Žeimele]]s, [[Grieze (Ezeres pagasts)|Griezes]] un [[Nīgrande]]s tuvumā. No Vācijas atsūtītā 1. gvardes rezerves divīzija izvietojās [[Priekule]]s un [[Skrunda]]s apkārtnē. Marta sākumā Dzelzsdivīzija pieauga līdz 4000 karotājiem, bet landesvērs līdz 4500 kareivjiem, kuru lielākā daļa bija vācbaltieši. Vācijā vervētajiem brīvprātīgiem algu maksāja Vācijas un Latvijas valdības. Papildus 30 marku pamatalgai viņiem bija 150 marku piemaksa un 20—50 marku lielas prēmijas no Vācijas, kamēr Latvija viņiem maksāja 120 rubļus mēnesī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1085{{!}}page:92{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1085{{!}}page:92{{!}}issueType:B }}</ref> == Kurzemes un Zemgales atbrīvošana == [[Attēls:Atseviscais bataljons.jpg|thumb|220px|1. latviešu atsevišķā bataljona karavīri [[Rudbārži|Rudbāržu muižā]]]] 13. februārī vācu landesvēra un regulārā vācu karaspēka vienības, virzoties no Apiķiem gar Ventu, un Līvena vienība, kas nāca no [[Labrags|Labraga]], ieņēma [[Kuldīga|Kuldīgu]]. Šeit landesvēristi nošāva vismaz 136 civiliedzīvotājus, galvenokārt latviešus, aizsākot Baltā terora laiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/201499-baltais_terors |title=Baltais terors |access-date={{dat|2017|11|19||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131029201040/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/201499-baltais_terors }}</ref> 18. februārī sarkanarmieši centās atgūt Kuldīgu. Pēc kājnieku uzbrukuma atsišanas pilsētu sāka apšaudīt artilērija. Lai atvieglotu Kuldīgas aizstāvju stāvokli, Malmēdes vienības 1. nodaļa kopā ar kavalēriju 18. februārī uzbruka pretiniekam pie Skrundas, taču tika atsisti, zaudējot divus kritušos. 21. februārī sarkanarmieši atkal neveiksmīgi centās ieņemt Kuldīgu.<ref name="ReferenceD">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:24{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:24{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Jau 8. februārī angļu karakuģi bija apšaudījuši Ventspili, izraisot īslaicīgu boļševiku bēgšanu no pilsētas. 23. februārī Flečers pavēlēja Kuldīgā bāzētajām landesvēra vienībām doties uz Ventspili un atgūt to. Neskatoties uz salu, ceļš līdz Ventspilij tika veikts straujā pārgājienā. Pie [[Zūras|Zūrām]] Manteifeļa grupai izcēlās sadursme ar sarkanarmiešiem, kuru lielākā daļa tika nogalināti un Zūras ieņemtas. Šajās sadursmēs piedalījās arī Flečers, kurš guva vieglu ievainojumu. Ventspils tika sasniegta 24. februāra rītā; pilsētā iebruka Rādena, Hāna un Kleista vienības.<ref name="ReferenceD" /> Pretinieks Ventspili pameta ziemeļu virzienā pa dzelzceļu, kuru Kleistam nebija izdevies bloķēt. Ar kuģiem no Liepājas Ventspils ostā izsēdās arī Rošera, Malmedes un Vācijas kareivju vienība, taču viņu palīdzība vairs nebija nepieciešama. Ventspils atbrīvošanā krita septiņi landesvēristi.<ref name="ReferenceC" /> Turpmākajās nedēļās šeit nošāva vismaz 200 civiliedzīvotājus. 25. februārī daļa no Malmedes 2. vienības pie Skrundas centās forsēt Ventu, taču atkāpās, zaudējot 9 kritušos un 17 ievainotos. 26. februārī boļševikus padzina no [[Ēdoles pagasts|Ēdoles]], [[Užavas pagasts|Užavas]], [[Zūru pagasts|Zūru pagastus]] un [[Piltenes pagasts|Piltenes]] pagastiem. Ņemot vērā landesvēra koncentrēšanos uz Ventspili, 28. februāra rītā Sarkanā armija triecienā atkal centās ieņemt Kuldīgu, taču cu Donas komandētajām vienībām izdevās pilsētu noturēt. Uzbrukums beidzās 1. martā, kad no Ventspils pilsētai tuvojās landesvēra papildspēki.<ref name="ReferenceC" /> === Uzbrukums no Ventas līdz Lielupei === [[Attēls:Kurzemes un Zemgales atbrīvošana 1919. gada martā.jpg|thumb|Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas operācijas "Atkusnis", "Ledusiešana" un "Pavasara vējš", 1919. gada marts]] [[Attēls:Kurzemes atbrīvošana, 1919.JPG|thumb|Kurzemes atbrīvošanas gaita]] [[Attēls:1. latviešu atsevišķā bataljona karavīru grupa Kandavas pilsdrupās 1919. gada martā.jpg|thumb|1. latviešu atsevišķā bataljona karavīru grupa Kandavas pilsdrupās, 1919. gada marts]] [[Attēls:Jelgavas ieņemšana 1919. gada martā.jpg|thumb|Jelgavas atbrīvošana, 1919. gada 17.—18. marts]] [[Attēls:Latvijas SPR 1919 marts.JPG|thumb|Frontes līnija pēc Kurzemes atbrīvošanas]] Šajā laikā lielākie [[Padomju Latvijas armija]]s spēki bija koncentrēti ziemeļu frontē pret igauņiem. 1919. gada 1. martā Igaunijas frontē no [[Ainaži]]em līdz [[Alūksne]]i atradās 9466 Sarkanās armijas kareivji, 711 jātnieki, 126 ložmetēji, 37 lielgabali, 2 bruņuvilcieni, 2 bruņumašīnas un 8 lidmašīnas, kopā — 14 062 sarkanarmieši. Kurzemes un Ziemeļlietuvas frontē [[Pope]]s—[[Šauļi|Šauļu]]—[[Panevēža]]s sektorā atradās 3836 kareivji, 285 jātnieki, 100 ložmetēji, 15 lielgabali, 6 lidmašīnas, kopā — 7859 sarkanarmieši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:71{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:71{{!}}issueType:B }}</ref> Marta sākumā šis karaspēks plānoja jaunu uzbrukumu, lai atgūtu Kuldīgu, Ventspili un atkal tuvotos Liepājai. Lai atgrūstu boļševikus no [[Austrumprūsija]]s robežām, fon der Golca vadītais vācu karaspēks sāka ofensīvu Lietuvā (skat. [[Lietuvas brīvības cīņas]]) un Latvijā. Uzbrukumu sāka 1. gvardes rezerves divīzijas un Dzelzsdivīzijas spēki, landesvēra vienībām paliekot Kuldīgā un Ventspilī. Dzelzsdivīzija un 1. gvardes rezerves divīzija 2. martā sasniedza Mažeiķus, kurus ieņēma 5. martā. Šajā uzbrukumā piedalījās arī Drahenfela kavalērijas daļa. 3. martā sākās uzbrukums Kurzemē jeb operācija "Atkusnis" ({{val|de|Tauwetter}}). Kalpaka latviešu bataljonam bija jāuzbrūk Saldus virzienā, fronti no Kuldīgas līdz Ventspilij atstājot vācbaltiešu vienībām. 3. martā uzbrukumā devās ap 9000 kareivju liels karaspēks ko veidoja 3500 1. gvardes rezerves divīzijas kareivji, 2500 Dzelzsdivīzijas, 600 Kalpaka bataljona, 200 Līvena rotas un 1800 vācbaltu kareivji. Šos spēkus atbalstīja divi bruņuvilcieni un vairākas lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:48{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:48{{!}}issueType:B }}</ref> 6. martā, vadot Cēsu rotu un Atsevišķo Studentu rotu uzbrukumā, nejaušā savstarpējā latviešu un vācu Borha bataljona apšaudē gāja bojā Oskars Kalpaks, Atsevišķās Studentu rotas komandieris kapteinis [[Nikolajs Grundmanis]], jātnieku nodaļas virsleitnants [[Pēteris Krievs]] un piekomandētās vācu artilērijas pusbaterijas leitnants Šrinders. Dzelzsdivīzijas Borha bataljons apšaudē zaudēja 9 kritušos. Pēc Kalpaka nāves bataljona komandēšanu uzticēja kapteinim [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānim Balodim]]. Kalpaku 11. martā apbedīja Liepājā, un 18. septembrī pārapbedīja dzimtajos Meirānu Visgaļu kapos. Grundmaņa pīšļus no Liepājas 1920. gada janvārī pārveda uz [[Rīgas brāļu kapi]]em. Operācijas "Ledusiešana" (''Eisgang'') gaitā 10. martā latviešu bataljons kopā ar piekomandētajiem Goldfelda kavalēristiem ieņēma Saldu. Lai iepazītos ar latviešu karaspēku, 14. martā Saldū ieradās Apsardzības ministrs Zālītis un Lielbritānijas pārstāvis Kīnans, kam par godu pilsētas tirgus laukumā noturēja parādi, bet Balodi paaugstināja par pulkvedi. 16. martā Studentu rota ieņēma [[Jaunpils|Jaunpili]] un 17. marta rītā [[Biksti|Bikstu muižu]]. Fon der Golca uzbrukuma labais spārns Lietuvā 8. martā ieņēma [[Kuršēni|Kuršēnus]] un 11. martā [[Šauļi|Šauļus]]. 12. martā Dzelzsdivīzija ieņēma [[Vecauce|Vecauci]] un 13. martā [[Bēne|Bēni]]. Sīvās pretestības dēļ, uzbrukums [[Dobele]]i apstājās. Sekojot Vācijas vienību virzībai, landesvēra galvenajiem spēkiem 11. martā bija jāsāk savs uzbrukums. 10. martā pienāca ziņas par ievērojamu Sarkanās armijas spēku koncentrēšanos uz ziemeļiem no Ventspils. Landesvēra vienības devās uz Ventspili, taču informācija izrādījās nepareiza, un kareivji atgriezās Kuldīgā. Tā tika zaudētas divas dienas. Lai aizsargātu Ventspili, Rošera vienība 11. martā devās uz [[Ugāle|Ugāli]], uzdūrās boļševiku bruņuvilcienam, kas bēga, pametot 35 kritušos. Rošera vienība sadursmē zaudēja 3 kritušos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:26{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:26{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 13. martā landesvēra galvenie spēki trīs kolonnās no Kuldīgas sāka uzbrukumu. Labā spārna kolonna — Līvena krievu vienība cauri [[Vārme (ciems)|Vārmei]] devās uz [[Šķēde|Šķēdi]], ko ieņēma pēc trīs stundu ilgas kaujas. Vidējā kolonna — Eilenburga vienība ieņēma [[Griķi|Griķus]] un [[Kabile|Kabili]]. Kreisais spārns — Trieciengrupa un Malmēdes vienība padzina pretinieku no [[Jaunmeži|Graudupes]], [[Renda]]s un [[Sabile]]s. 14. martā Līvena kolonna devās uz [[Viesatu pagasts|Vīnšeņķu muižu]] (''Weinschenken''), bet Eilenburga kolonna pēc sīvas cīņas ieņēma [[Zemīte|Zemīti]].<ref name="ReferenceE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:27{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:27{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> === Tukuma un Jelgavas atbrīvošana === Pēc [[Kandava]]s ieņemšanas 14. martā, Flečers turpināja strauju uzbrukumu, 15. martā ieņemot Tukumu un [[Irlava|Irlavu]]. Sarkanarmieši, atkāpjoties no Tukuma, līdzi aizveda daudzus gūstekņus. Pēc 20 kilometru pakaļdzīšanās Trieciengrupas kavalērijai izdevās atbrīvot 108 gūstekņus. Ar Tukuma ieņemšanu landesvērs bija izpildījis tam uzticēto uzbrukuma daļu. Kurzemes ziemeļi joprojām atradās boļševiku rokās, kuru spēki koncentrējās Slokā.<ref name="ReferenceE" /> Pamatojoties ar vēlmi glābt boļševiku cietumos ieslodzītos (galvenokārt vācbaltiešus), Flečers izlēma veikt iepriekš neapstiprinātu uzbrukumu Jelgavai. Tukuma aizsardzībai atstājot nelielus spēkus, 17. martā landesvērs devās uz Jelgavu. 18. marta pēcpusdienā tika sasniegta Jelgavas pievārte. Landesvēru sāka apšaudīt sarkanarmiešu bruņuvilciens, kurš pēc landesvēra artilērijas šāvieniem atkāpās, taču turpināja no tālienes veikt uzbrucēju apšaudi. Trieciengrupa uzbruka pilsētai no ziemeļrietumiem, Malmēdes vienība no rietumiem, Eilenburgs no dienvidrietumiem. Kaujas gaitā tiks atbrīvoti simtiem gūstekņu un iegūts liels kara laupījums. Īpaši sīvas cīņas notika pie dzelzceļa stacijas, kur esošie sarkanarmiešu vilcieni bija spiesti padoties. 18. marta vakarā atbrīvotā Jelgava atradās dziļi boļševiku teritorijā. Straujā uzbrukuma laikā landesvērs bija apgājis daudzas nesakautas Sarkanās armijas vienības. Ap 30 kilometrus attālajā Dobelē atradās vairākas spēcīgas Sarkanās armijas vienības, kas bija apturējušas Dzelzsdivīzijas uzbrukumu. Nelielie landesvēra spēki izlēma izveidot koridoriu uz 40 kilometrus attālajiem [[Jonišķi]]em, kur atradās Vācijas 1. gvardes rezerves divīzija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:28{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:28{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 20. martā Eilenburga vienība (bez Rādena vienības) sasniedza Tērvetes—Bauskas lielceļu, un pie [[Skursteņi]]em sadūrās ar lieliem Sarkanarmijas spēkiem, kas atkāpās no Dobeles. Eilenburga nelielajai vienībai pavēlēja atgriezties uz Jelgavu, kurai sāka uzbrukt sarkanarmieši. Trieciengrupas mīnmetējiem un Rādena ložmetējiem izdevās atsist uzbrukumu, kurā piedalījās bruņuvilciens un bruņumašīnas. Nākamajā dienā sarkanarmieši šķērsoja Lielupi pilsētas apkārtnē un centās Jelgavai uzbrukt no vairākām pusēm. Šajā brīdī pilsētu sasniedza Dzelzdivīzijas spēki, kas no Dobeles apkārtnes devās uz Jelgavu un palīdzēja to nosargāt. Malmēdes bataljons pārgāja pretuzbrukumā, vajājot pretinieku līdz [[Iecava]]i.<ref name="ReferenceF">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:29{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:29{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 23. martā Jelgavas aizsardzību pārņēma Dzelzsdivīzija, un landesvērs (bez Rādena vienības) devās atpakaļ uz apdraudēto Tukumu. 22. martā Tukumam uzbruka Sarkanā armija. Pilsētā atstātie landesvēra spēki aizsardzības cīņās zaudēja 13 kritušos un 23. martā pameta pilsētu. Tā kā sarkanarmieši neizmantoja iespēju ieiet pilsētā, tad galvenie landesvēra spēki no Jelgavas 24. martā bez cīņas atgriezās Tukumā, kuru izdevās nosargāt no tālākiem uzbrukumiem.<ref name="ReferenceF" /> === Citu vienību darbība === Fon der Golca komandētie spēki bija izvietoti 230 km garā frontē no Ventspils līdz Lietuvas ziemeļiem un 16. martā šo armiju veidoja 34 bataljoni, 12 eskadroni, 21 artilērijas baterija. Kopumā ap 12-14 tūkstošus kareivju, 1150 kavalēristu, 610 ložmetēju un 84 lielgabalu. Padomju Latvija tiem pretī līdz 15. martam spēja mobilizēt 2. latviešu divīzijas 1. un 3. brigādi, 1. latviešu divīzijas 1. brigādi ar 6900 kareivjiem, 184 ložmetējiem, 487 kavalēristiem un 22 lielgabaliem.<ref name="ReferenceO" /> 19. martā Baloža spēki ieņēma [[Līvbērze|Līvbērzi]], bet Dzelzsdivīzija Dobeli. Lai atbalstītu nelielos Flečera spēkus Jelgavā, kam nācās atsist boļševiku pretuzbrukumus, fon der Golcs 20. martā pavēlēja uz turieni doties Dzelzsdivīzijai, bet 1. gvardes rezerves divīzijai uz [[Bauska|Bausku]] un [[Staļģene|Staļģeni]], kur bija svarīgi upju tilti. 23. martā grāfa Jorka un Brandisa vienības ieņēma Bausku. Līvena vienība pietuvojās [[Kalnciems|Kalnciemam]], bet arī izlēma doties uz Jelgavu, 23. martā atbrīvojot [[Valgunde|Valgundi]]. 20. martā latviešu bataljonam pienāca papildinājums divu rotu (300 vīru) sastāvā. 1919. gada 21. martā latviešu bataljonu pārformēja par [[1. Latviešu atsevišķā brigāde|1. Latviešu atsevišķo brigādi]], rotas pārveidojot par bataljoniem — 1. Neatkarības bataljonu, 2. Cēsu bataljonu, 3. Studentu bataljonu. Šos spēkus apvienoja un nosauca par [[Dienvidlatvijas brigāde|Latvijas armijas dienvidu grupu]] (biežāk saukta par Dienvidlatvijas brigādi). To pastiprināja 2 jātnieku eskadroni, artilērijas baterija, velosipēdisti-izlūki un vezumieki. Brigādes skaitliskais sastāvs pieauga līdz 1000 kareivjiem un kavalēristiem. Flečera Jelgavas manevrs atstāja frontes ziemeļu flangu nenosegtu, un latviešu bataljonam nācās pārgrupēties uz ziemeļiem. Dienvidlatvijas brigādei deva uzdevumu šķērsot Lielupi, un tā devās uzbrukumā [[Kalnciems|Kalnciema]] un [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] virzienā, kur 22. martā notika salīdzinoši asiņaina [[Bateru kauja]] pret 10. Padomju Latvijas strēlnieku pulku. Abas puses pēc divu stundu apšaudes atkāpās, taču kaujas rezultātā bija izjaukts Padomju Latvijas armijas mēģinājums doties pretuzbrukumā uz Jelgavu, kuru landesvēram ar Dzelzsdivīzijas atbalstu izdevās noturēt. 24. martā Dienvidlatvijas brigādes daļas ieņēma Kalnciemu un [[Ķemeri|Ķemerus]], bet 25. martā Studentu bataljons šķērsoja Lielupi un ieņēma Klīves muižu. 26. martā Neatkarības bataljons ar Malmēdes bataljona atbalstu ieņēma Sloku, sasniedzot plānoto Lielupes līniju, kur vācu un latviešu vienību uzbrukums apstājās. 30. martā Malmēdes vienība Slokā atsita spēcīgu sarkanarmiešu uzbrukumu. 5. aprīlī sākās jauns uzbrukums Slokai un Kauguriem, ko atkal izdodas atsist, zaudējot 8 kritušus landesvēristus. Vienlaikus, Sarkanā armija izvērsa uzbrukumu pie Jelgavas, kura atsišanai no Tukuma uz Jelgavu nosūtīja Rādena vienību un daļu Triecienvienības. Lai arī Lielupe vairākās vietās bija šķērsota un bija iespējams izvērst uzbrukumu Rīgai, tālāki uzbrukumi apstājās uz gandrīz diviem mēnešiem. Starp abām pusēm izveidojās plaša neitrālā zona, kurā notika regulāras sadursmes, kas gan frontes stāvokli kopumā nemainīja. Landesvēra vācbaltiešu vienības atvilka no Lielupes uz Tukumu un Talsiem, bet vēlāk atpakaļ uz Liepāju. Fronte 1. aprīlī gāja pa Slokas—Kalnciema—Jelgavas—Bauskas—Paņevežas līniju. Dienvidlatvijas brigādes frontes līnija stiepās Kauguru—Slokas—Ložmetējkalna—Kalnciema līnijā. [[Valgunde]]s—[[Līvbērze]]s līniju turēja Līvena rota, kurā bija 250 kareivji. Lielupes līniju Jelgavas apkārtnē ieņēma Dzelzsdivīzija, kamēr 1. gvardes rezerves divīzija ieņēma Bauskas apkārtni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:72{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:72{{!}}issueType:B }}</ref> Tie atsita regulārus Sarkanās armijas pretuzbrukumus, atvieglojot stāvokli Jelgavas sektorā. Cīņās pie Bauskas īpaši izcēlās Brandisa Vācijas brīvprātīgo brīvkorpuss. === Kritušie === Daudzas no Kurzemes kaujām vērtējamas kā apšaudes un sadursmes, uz ko norāda mazais kritušo skaits. Kurzemes atbrīvošanā pēc latviešu datiem krita 17 virsnieki un 42 kareivji. Fon der Golcs savās atmiņās min, ka 1. gvardes rezerves divīzija zaudējusi kritušus 1 virsnieku un 47 kareivjus, ievainotus 5 virsniekus un 82 kareivjus, bezvēsts pazudušu 1 virsnieku un 10 kareivjus. Dzelzsdivīzija attiecīgi 3 kritušus virsniekus un 25 kareivjus, 5 ievainotus virsniekus un 82 kareivjus, un bezvēsts pazuduši 10 kareivji. Landesvēra vācu un latviešu vienības kopā zaudējušas 1 kritušu virsnieku un 13 kareivjus, 1 ievainotu virsnieku un 18 kareivjus, kā arī 1 bezvēsts pazudušu virsnieku un 3 kareivjus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:79{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:79{{!}}issueType:B }}</ref> Landesvēra atmiņu grāmatā minētais kritušo skaits ir lielāks. == 16. aprīļa apvērsums Liepājā == {{pamatraksts|Aprīļa pučs}} [[Attēls:Fronte 1919.aprilis.jpg|thumb|220px|Vācijas spēku frontes līnija 1919. gada aprīlī]] [[Attēls:Pirmā Pagaidu valdība uz Saratova 1919.jpg|thumb|220px|Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz kuģa "[[Saratov]]"]] Jau februārī, līdz ar [[Štrika sazvērestība]]s atklāšanu Liepājā pasliktinājās attiecības starp Pagaidu valdību un vāciešiem. Tobrīd konfliktu izdevās novērst Antantes spiediena rezultātā. Liepājā 1. martā ieradās Lielbritānijas misijas vadītājs majors Kīnans (''Keenan''). Militārie panākumi Kurzemē un Lielbritānijas atbalsts atjaunoja Latvijas Pagaidu valdības pašpārliecību. Tas izraisīja vācu politisko un militāro vadītāju neapmierinātību. Pagaidu valdības gribēto straujo uzbrukumu Rīgai fon der Golcs ar dažādām atrunām bremzēja. Viņš atteicās no britu flotes piedāvājuma palīdzēt, aizbildinoties, ka pavasara dubļu dēļ tālāks uzbrukums nav iespējams. Fon der Golcs nevēlējās Rīgu atbrīvot, lai varu pasniegtu britu atbalstu ieguvušajai Ulmaņa Pagaidu valdībai. Pirms Rīgas atbrīvošanas viņš izlēma radīt Vācijai paklausīgu Latvijas valdību, ko panāca ar [[Aprīļa pučs|Aprīļa puču]] un [[Niedras valdība]]s izveidošanu.<ref name="ReferenceO" /> Pēc vairākām dienām, kurās pieauga politiskās un militārās nesaskaņas vācu okupācijas varas un Pagaidu valdības starpā, 16. aprīlī vāciešu bruņotās vienības [[Hanss fon Manteifels-Cēge|Hansa fon Manteifela-Cēges]] un Franca Pfefera fon Salomona vadībā gāza Pagaidu valdību. Pučisti sākumā izveidoja [[Oskars Borkovskis|Oskara Borkovska]] vadītu Pagaidu valdību, kurai 10. maijā sekoja [[Niedras valdība]]. Apvērsums deva vāciešiem iemeslu atbruņot daudzas no latviešu bruņotajām vienībām Liepājā un Kurzemē. Radās risks, ka tas varētu novest pie Baloža vadītās [[Dienvidlatvijas brigāde]]s, kurā 22. maijā bija 1580 kareivji, izformēšanas. Dienvidlatvijas brigādes pārtiku nodrošināja kopējā landesvēra intendantūra, taču pēc 16. aprīļa pārtikas piegāde pasliktinājās. Latviešu karavīri bija spiesti veikt pārtikas rekvizīcijas no iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}page:132{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.-1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}page:132{{!}}issueType:B }}</ref> 16. aprīlī Ulmanis patvērās angļu misijas telpās, kurās ilgstoši uzturēties nebija ērti, tāpēc ap 1. maiju viņš pārcēlās uz tirdzniecības tvaikoni "[[Saratov]]" britu karakuģu aizsardzībā. Šeit viņš tikās ar britu pārstāvjiem Alfrēdu Kīnenu un Herbertu Grantu Vatsonu. Ja Ulmanis varbūt cerēja, ka Antante Kurzemē izsēdinās savu desantu un atkaros pārējo Latviju, tas nesakrita ar Antantes plāniem par vienotas Krievijas atjaunošanu, kā dēļ tie atbalstīja [[Baltā kustība|Balto kustību]]. Antantes pārstāvji, īpaši ASV misijas vadītājs Grīns, centās viņu pārliecināt par plašākas koalīcijas valdības nepieciešamību, kurā iekļautu arī vācbaltiešus. Kad šīs sarunas izgāzās, 10. maijā izveidojās Niedras valdība. Lai noturētu savas pretenzijas uz vienīgās Pagaidu valdības statusu, Niedras valdība atbalstīja plānus par ātrāku Rīgas atbrīvošanu no boļševikiem, kas savas varas laikā Rīgā paspēja nogalināt vismaz 3483 cilvēkus. Lielbritānija vairākas reizes sūdzējās Vācijas valdībai par fon der Golca uzvedību Latvijā, pieprasot viņa atsaukšanu. 4. maijā Lielbritānijas Ārlietu ministrs Balfūrs Vācijai pieprasīja fon der Golca atcelšanu no amata, uz ko Vācijas valdība 6. maijā atbildēja ar notu, neatzīstot fon der Golca iesaisti 16. aprīļa notikumos, kā arī uzskatot visu notikušo par Latvijas iekšējo lietu. Vācija norādīja, ka atsakās savu karaspēku nodot Latvijas valdības padotībā, jo šāda valdība īsti pat nepastāv, un tā arī nav saņēmusi Antantes diplomātisko atzīšanu. Vācija arī piedraudēja savu karaspēku pilnībā izvest no Baltijas, kas nozīmētu, ka to ieņemtu boļševiki, vai arī tur būtu jāieved Antantes valstu karaspēks. Šādi nodrošināts ar Vācijas atbalstu, Niedra 10. maijā izsludināja savu jauno valdību. Lai arī Lielbritānija vēlējās veikt Liepājas ostas blokādi, tam nepiekrita ASV pārstāvis Grīns, kurš uzstāja uz nepieciešamību turpināt vācu vienību apgādi.<ref name="ReferenceO" /> Vācijas valdība 5. maijā nolēma izbeigt algotņu vervēšanas punktu darbību un izsauca fon der Golcu personīgi atskaitīties Berlīnē par Kurzemē notiekošo. Ģenerālis noliedza savu saistību ar 16. aprīļa puču un tika atstāts amatā. 26. maijā Vācijas valdība nolēma, ka tiem vācu algotņiem, kas vēlas iegūt zemi, ir jāpieņem Latvijas pilsonība. Lai arī šāda procedūra bija paredzēta 1918. gada 29. decembra līgumā, neviens pilsonības gribētāju saraksts Pagaidu valdībai nebija iesniegts. Niedras valdībai uz pilsonību pieteicās tikai pieci vācieši, un diviem to arī piešķīra.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:176{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:176{{!}}issueType:B }}</ref> Pēc apvērsuma Kurzemē izklīdinātie latviešu kareivji nelielās grupiņās sasniedza Karostu, no kurienes 21. maijā 300 kareivjus nosūtīja uz Baloža brigādi. Maija beigās fon der Golcs pavēlēja visiem latviešu spēkiem pamest Karostu, un tie 28. maijā devās uz Jelgavu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:102{{!}}block:P80_TB00002{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:102{{!}}block:P80_TB00002{{!}}issueType:B }}</ref> Kritiskā situācija, kad pie varas nostiprinājās vāciešu atbalstītā Niedras valdība, kas neatzina Tautas padomes leģitimitāti, lika sociāldemokrātiem 12. maijā paziņot par atgriešanos Tautas padomes sastāvā. 12. maijā Liepājas domes telpās notika Tautas padomes sēde, kuru vāciešu okupācijas prefekts nesekmīgi vēlējās pārtraukt. Sanāksmē piedalījās 66 Tautas padomes pārstāvji, kas nosodīja 16. aprīļa apvērsumu un izteica atbalstu Ulmaņa Pagaidu valdībai. == Situācija pirms Rīgas atbrīvošanas == [[Attēls:PL-RU war 1919 phase II.svg|thumb|230px|Vācu, latviešu, igauņu, leišu un poļu pretuzbrukumi (1919. gada aprīlis — 1920. gada maijs). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]]. Sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā. Zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā]] Kurzemes zaudēšana izraisīja paniku Rīgā, padomju varas iestādēm jau gatavojoties bēgt. Šķiet, tūlītēju uzbrukumu Rīgai fon der Golcs martā atlika, lai vispirms gāztu Ulmaņa valdību, un neļautu apvienoties latviešu Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigādēm. Viņa rīcības brīvību ierobežoja arī aizvien jūtamākā Antantes pārstāvju politiskā un militārā iesaistīšanās Baltijas notikumos. Viņi beidzot bija panākuši to, lai no Vācijas vairs nepienāktu jauni armijas papildspēki. 1. gvardes rezerves divīzijai bija dota pavēle atgriezties Vācijā, un tās ieņemtās pozīcijas pārņēma galvenokārt Dzelzsdivīzija. 1919. gada 16. maijā Baloža Dienvidlatvijas brigādē skaitījās 2065 kareivji, no kuriem savās vienībās atradās 1890. [[Bauskas bataljons|Bauskas bataljonā]] pēc 22.—24. aprīļa mobilizācijas bija 300 kareivji, taču tas bija pakļauts pilsētas vācu komandantam. Maija vidū latviešu bataljonos sāka veidot ložmetēju rotas. Landesvēra vācu vienībās skaitījās 3500 kareivji, daudzi no kuriem bija Vācijas pilsoņi. Līvena krievu vienībā bija 400 kareivji. Tādējādi visā landesvērā bija ap 6000 kareivju ar 17 lielgabaliem, 84 ložmetējiem, 72 rokas ložmetējiem un 11 mīnmetējiem. Landesvēra Oberštābs atradās Tukumā. === Padomju Latvijas stāvoklis === Padomju Latvijas stratēģisko stāvokli 1919. gada aprīlī negatīvi sāka ietekmēt Polijas karaspēka uzbrukums Lietuvā, kur nesekmīgi aizstāvējās Padomju Lietuvas un Baltkrievijas spēki. Pēc sākotnējā Padomju Krievijas uzbrukuma apsīkšanas, Vācijas armijas un Sarkanās armijas frontes Lietuvā bija nostabilizējusies valsts vidienē. Šo stabilitāti izjauca uzbrūkošie poļi, kas 21. aprīlī ieņēma [[Viļņa|Viļņu]] un sāka apdraudēt [[Daugavpils]] virzienu. Poļi vēlējās atjaunot [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsti]] 1772. gada robežās, kas nozīmēja, ka viņi varētu izvirzīt pretenzijas ne tikai uz stratēģiski svarīgo Daugavpili, bet uz visu Latgali. 30. aprīlī Padomju Latvijas spēkiem nācās nosūtīt ap 3000 kareivju uz fronti dziļi Lietuvā, no [[Panevēža]]s līdz [[Švenčoņi]]em, tā ievērojami pavājinot Rīgas aizsardzību. Padomju Latviju tagad apdraudēja no trim pusēm — igauņi ziemeļos, vācieši rietumos un poļi dienvidos. Pastāvēja risks, ka poļiem un igauņiem saskaņoti uzbrūkot, visu Padomju Latvijas karaspēku varētu ielenkt milzīgā katlā. Lai samazinātu šo risku, Sarkanās armijas spēki aprīļa vidū sāka neveiksmīgus uzbrukumus igauņiem [[Verava]]s (Veru) un [[Valka]]s virzienos.<ref name="ReferenceO" /> === Sadursmes Kurzemes frontē === Visu aprīli starp abām pusēm notika apšaudes un izlūkošanas reidi, kas beidzās ar gūstekņu un ieroču iegūšanu. 28. aprīlī boļševiki uzsāka spēcīgus uzbrukumus vācu 1. gvardes rezerves divīzijas pozīcijām no [[Staļģene]]s tilta līdz [[Bauska]]i, taču pēc sākotnējiem panākumiem un Bauskas ieņemšanas draudiem, tos atsvieda atpakaļ. 18. maijā sākās Padomju Latvijas armijas uzbrukums frontes flangos — Slokas virzienā un pie Lietuvas robežas. Divi padomju armijas pulki ar [[Lielupe]]s kuģu artilērijas atbalstu uzbruka [[Paulis Zolts|Pauļa Zolta]] komandētajai Studentu bataljona 2. rotai [[Kaugurciems|Kaugurciemā]], kā arī Cēsu bataljona 2 rotām pie [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] un Neatkarības bataljona 3. rotai, Slokā un [[Pavasari|Pavasaru muižā]]. Zolta vāji apmācītā un bruņotā rota devās durkļu pretuzbrukumā, kurā krita pats Zolts, taču piespieda pretinieku bēgt, kaujā nogalinot kādus 30-50 karavīrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:79{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:79{{!}}issueType:B }}</ref> No 18. līdz 21. maijam notika aktīvi uzbrukumi [[Brandiss|Brandisa]] pozīcijām Bauskas un Lietuvas pierobežas tuvumā, kur cīņas abām pusēm noritēja ar mainīgām sekmēm. 22. maijā sākoties uzbrukumam Rīgai, arī Brandisa vienības pārgāja uzbrukumā, kura galvenais mērķis bija Kemjanu muiža Lietuvā. 23. maijā lielinieki sāka atkāpšanos [[Jaunjelgava]]s un [[Jēkabpils]] virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:123{{!}}block:P80_TB00002{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:123{{!}}block:P80_TB00002{{!}}issueType:B }}</ref> == Rīgas atbrīvošana == {{pamatraksts|Uzbrukums Rīgai (1919)}} [[Attēls:Riga may 1919.jpg|thumb|220px|Rīgas uzbrukuma operācija]] [[Attēls:Alfred Fletcher.png|thumb|220px|Alfrēds Flečers]] [[Attēls:Baltijas fronte 1919.JPG|thumb|[[Padomju Latvijas armija]]s atkāpšanās uz Latgali 1919. gada maijā]] Lai ieņemtu Rīgu, fon der Golcs un Vācijas valdība izspēlēja 16. aprīļa pučam līdzīgu teātri, organizējot notikumus, taču oficiāli paliekot malā. Šī bija pēdējā iespēja Vācijas armijai vairāk vai mazāk atklāti piedalīties kaujās Baltijā. 7. maijā Antantes valsts Vācijai iesniedza [[Versaļas miera līgums|Versaļas miera līguma]] projektu, tā parakstīšanai dodot divas nedēļas. Līguma 433. pants paredzēja Vācijas spēku izvešanu no Baltijas provincēm un Lietuvas, aizliedza jaunu Vācijas vienību ievešanu šajās zemēs, kā arī aizliedza Vācijas karaspēkam iejaukties šajās valstīs notiekošajā. Maijā fon der Golcs devās uz Berlīni, lai saņemtu atļauju Rīgas ieņemšanai, kur saņēma atbildi, ka to vajadzētu veikt landesvēram bez Vācijas spēku atklātas iesaistīšanās. Šī iemesla dēļ uzbrukumu veica landesvērs, kas ļāva notiekošo pozicionēt kā Latvijas iekšējo lietu. Rīgas ieņemšanu aplenkuma kustībā caur Iecavu un Ikšķili, kā tas notika 1917. gada [[Rīgas operācija]]s laikā, valdība neatbalstīja, jo tā īstenošana būtu jāizmanto 1. gvardes rezerves divīzija. Valdība arī ierobežoja militāro vienību kustību — Vācijas karaspēkam neļāva doties tālāk par Rīgu, landesvēram tikai līdz Juglas līnijai, bet štābu no Liepājas drīkstēja pārcelt uz Jelgavu. Vācijas valdība deva fon der Golcam darbības brīvību, oficiāli no uzbrukuma Rīgai norobežojoties. Tikmēr fon der Golcs jau plānoja, ka Rīgas ieņemšanai sekotu Vidzemes atbrīvošana, un Petrogradas ieņemšanu kopā ar igauņu un baltgvardu spēkiem. Maija sākumā Igaunijas militārais pārstāvis Liepājā informēja fon der Golcu, ka igauņu spēki plāno ieņemt [[Gulbene|Vecgulbeni]] un varbūt pat svarīgo [[Krustpils]] dzelzceļa mezglu, tā atbrīvojot Vidzemi no boļševikiem. Paralēli igauņiem uzbrukumu Daugavpils virzienā maija vidū sāka poļi. Tādējādi Rīgas noturēšana Sarkanajai armijai kļuva militāri aizvien sarežģītāka. Sarkanās Armijas vadītājs Jukums Vācietis 23. aprīlī ziņoja Ļeņinam, ka Krievijas Pilsoņu kara izšķirošās kaujas pašlaik notiek austrumu un dienvidu frontēs, uz kurām jāsūta visi papildspēki, kamēr rietumu frontē notiekošajam nav tik svarīga nozīme.<ref name="ReferenceO" /> === Uzbrukuma plāns === Izmantojot vēl pēdējo iespēju, lai izmantotu savu pilno militāro spēku, un glābtu Niedras valdības prestižu, fon der Golcs izdeva pavēli par uzbrukumu Rīgai, kuru vadīja landesvēra komandieris [[Alfrēds Flečers]]. Uzbrukuma plāns paredzēja Dienvidlatvijas brigādei un landesvēra vācu vienībām uzbrukt no pozīcijām Kalnciemā un Slokā. Dzelzsdivīzijai pa šoseju bija jādodas no Jelgavas uz Rīgu, un jānodrošina aizmugures atbalsts uzbrūkošajām vienībām. Bauskā izvietotajai Jorka nodaļai un Bauskas bataljonam bija jānodrošina labais spārns, kamēr 1. gvardes rezerves divīzija palika rezervē Lietuvas pierobežā. Uzbrukums Rīgai bija paredzēts 12. maijā, bet to iztraucēja Niedras nolaupīšana, ko veica Ulmaņa valdībai lojāli virsnieki. Pēc tam, kad Niedram 17. maijā izdevās no gūsta izbēgt, uzbrukumu nolika uz 22. maiju. Šajā laikā arī izvērsās Baltās armijas uzbrukums Petrogradai, 21. maijā baltajiem sasniedzot [[Krasnoje Selo]]. Padomju Latvija ne tikai nesaņēma papildus rezerves, bet tās esošie spēki tika nosūtīti uz apdraudētākiem frontes sektoriem. Tādējādi Rīgas zaudēšanu bez cīņas padomju vēsturē izskaidroja ar stratēģiski nelabvēlīgo frontes situāciju, kurā Rīgu noturēt pat nebija domāts. === Pretējo pušu spēki === Pēc padomju avotiem, Rīgas krišanas priekšvakarā Padomju Latvijai bija 600 km gara fronte pret igauņiem, vāciešiem, latviešiem un poļiem. Šajā frontē 1. maijā atradās 28 180 kareivji, 1827 kavalēristi, 605 ložmetēji, 98 lielgabali, daži mīnmetēji, 12 lidmašīnas. Oficiāli armijā skaitījās 45 000 kareivju, taču reāli to bija daudz mazāk, armijā plosījās slimības un bads. Tikmēr fon der Golca 6. rezerves korpusā, kas bija izvērsts 170 km garā frontē, skaitījās 40 000 kareivji. Abu pušu virsnieku un kareivju skaits ir zināms aptuveni. Kaujās iesaistīto Vācijas un Dzelzsdivīzijas kareivju skaits nav skaidri zināms, jo daudzas no vienībām, sekojot valdības noteiktajiem ierobežojumiem, veica tikai aizmugures nodrošināšanas funkcijas. Uzbrukumā Slokas—Kalnciema virzienā landesvēram bija 8 bataljoni, 6 eskadroni un 4 baterijas. Trijos vācu bataljonos 3700 cilvēki, trijos latviešu bataljonos 1580 cilvēki, Līvena krievu bataljonā 400 un fon Mēdema bataljonā 400. Kopā 663 virsnieki, 5405 kareivji, 84 ložmetēji, 72 rokas ložmetēji, 17 lielgabali. Sarkanā armija šeit pretī izvirzīja 1. divīzijas un 2. divīzijas piecus bataljonus, kopā 1784 kareivjus, 57 ložmetējus, 6 vieglos un 2 smagos lielgabalus. Kopā šajās vienībās skaitījās 3610 cilvēki. No Jelgavas virziena Rīgai uzbrūkošajā Dzelzsdivīzijā, kas spēlēja atbalstošo lomu, kaujās piedalījās 9 bataljoni ar 4500 kareivjiem, 420 kavalēristiem, 110 ložmetējiem, 202 rokas ložmetējiem, 28 vieglajiem un 8 smagajiem lielgabaliem. Pret tiem Sarkanā armija izvirzīja 8 bataljonus ar 2540 kareivjiem, 54 ložmetējiem, 6 vieglajiem un 4 smagajiem lielgabaliem, vienu bruņuvilcienu. Kopumā 4512 vīrus. Padomju vēsturnieki aprēķināja, ka Rīgai uzbrukuši līdz 15 000 landesvēra un Dzelzsdivīzijas kareivji, kamēr aizsardzību veikuši maksimums 8127 padomju kareivji un virsnieki.<ref name="ReferenceO" /> Kad naktī uz 22. maiju sākās plašs uzbrukums Lielupes frontē no tagadējās [[Jūrmala]]s līdz Jelgavai, landesvēra pusē cīnījās 663 virsnieki un 5405 kareivji ar 17 lielgabaliem, 72 vieglajiem un 84 smagajiem ložmetējiem, 8 mīnmetējiem un 3 granātmetējiem, 2062 zirgiem. Padomju Latvijas pusē bija 1., 2., 3., 10. un 16. strēlnieku pulki, 1. Daugavgrīvas cietokšņa pulks, 2 sapieru rotas, 4 eskadroni. 2 smagās un 1 haubiču baterija, 1 bruņotais vilciens, 2 bruņu auto, kopējos boļševiku spēkus pārspīlēti vērtējot no 10-14 000 lielus. === Uzbrukuma gaita === [[Attēls:Cīņas pie tiltiem 22 maijs.JPG|thumb|Cīņas pie tiltiem]] [[Attēls:Artilērijas atbalsts 22 maijs.JPG|thumb|Artilērijas atbalsts no Pārdaugavas]] Flečers savu karaspēku sadalīja trīs grupās. Pirmo grupu komandēja viņš pats. Tajā ietilpa Triecienbataljons ar artilērijas pusbateriju, Mēdema vienība, sapieru nodaļa, Engelharda nodaļa, viena latviešu rota, viens latviešu kavalērijas eskadrons un Malmēdes bataljons. Šī grupa 22. maija 1:30 naktī sāka uzbrukumu no Kalnciema gar Grabes mājām, Skangaļiem, Komandieru ceļu [[Dzilnuciems|Dzilnuciema]] virzienā. Otrajā grupā, ko komandēja Balodis, bija Eilenberga bataljons, artilērijas pusbaterija, Drahenfelda kavalērijas daļa, Līvena vienība un Dienvidlatvijas brigādes 1. bataljons un viena rota no 3. bataljona. Šī grupa 4:30 no rīta sāka uzbrukumu pie Ogļu mājām ([[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļu]] tuvumā) un virzoties gar [[Babītes ezers|Babītes ezera]] dienvidu krastu, caur Pietiņiem, Bļodniekiem, Dzilnām gar Ložmetējkalnu un Krievu kalnu devās [[Piņķi|Piņķu]] un [[Babīte|Pūpes]] (Babītes) virzienā. Trešo grupu vadīja kapteinis [[Jānis Puriņš (1893–1982)|Jānis Puriņš]]. Tajā ietilpa Dienvidlatvijas brigādes divas rotas un viens kavalērijas eskadrons, kā arī rezervē atstātais [[2. Cēsu bataljons]]. To atbalstīja 4 Lielupes kuģīši un divi prāmji, ko aprīkoja ar ložmetējiem un lielgabaliem. Šī grupa virzījās no Slokas un Kauguriem cauri visai Jūrmalai un gar Babītes ezera ziemeļu krastu sasniedzot [[Priedaine (stacija)|Priedaines staciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:41{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:41{{!}}issueType:B }}</ref> Padomju Latvijas armija izrādīja pretestību nocietinājumos starp Sloku un [[Asari (Jūrmala)|Asariem]], ko izdevās pārvarēt ap pulksten 11. Ap šo pašu laiku Flečera un Baloža kolonnas savienojās pie Dzilnuciema. Šeit arī pienāca pavēle latviešu un vācu vienībām turpināt uzbrukumus atsevišķi. Vācu vienības bez kavēšanās devās uz Rīgu, ceļš uz kuru bija neaizsargāts, kamēr Baloža latviešu daļām vispirms pavēlēja ieņemt Piņķus, Pūpi un pie [[Bulduri|Bulduru]] tilta savienoties ar Puriņa grupu, bloķējot atkāpšanās ceļu no Jūrmalas bēgošajām boļševiku vienībām. Šī pārkārtošanās noveda pie tā, ka boļševiki bija paspējuši nostiprināties Piņķu muižā, kapsētā un baznīcā. Pēc ilgākas apšaudes viņi atkāpās uz Pūpi un no turienes uz [[Daugavgrīva|Daugavgrīvu]], kur pārcēlās uz Daugavas labo krastu. Baloža kolonna 23. maiju sagaidīja pie Piņķiem. Puriņa vadītā kolonna ielu cīņās atbrīvoja Jūrmalu, ap 22. maija 18.00 ieņemot Priedaines staciju un Bulduru tiltu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:81{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos. 1929 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:81{{!}}issueType:B }}</ref> Uzbrukuma gaitā Flečers izmantoja vairākas lidmašīnas, kas ne tikai apšaudīja boļševiku spēkus, bet arī veica izlūkošanu un nodeva situācijas ziņojumus komandieriem. Dzelzsdivīzija savu uzbrukumu sāka no rīta, pēc pusotru stundu ilgušas artilērijas apšaudes. Pēc Olaines ieņemšanas ap pusdienlaiku neliela tās daļa devās uz Ķekavu, bet galvenie spēki uz Rīgu. Tikmēr Flečera kolonnas [[Valters fon Mēdems|Valtera fon Mēdema]] korpuss un Trieciengrupa leitnanta [[Hanss fon Manteifels-Cēge|Hansa fon Manteifela-Cēges]] vadībā strauja uzbrukuma rezultātā jau priekšpusdienā ieņēma [[Zasulauks|Zasulauku]], ap 11:00 sasniedza Daugavas tiltus un centās iebrukt Vecrīgā. Pie tiltiem cīņas turpinājās gandrīz divas stundas. Līdz 13:30 situācija pie tiltiem un dzelzceļa uzbēruma bija kritiska, taču tad pienāca pārējie Flečera kolonnas spēki un Dzelzsdivīzijas avangards. Trieciengrupai mēģinot ieņemt Citadeli ar mērķi atbrīvot tur ieslodzītos gūstekņus, krita fon Manteifels-Cēge. Lielākās ielu cīņas notika tagadējās [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielas]] krustojumos ar [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielu]] un [[Miera iela (Rīga)|Miera ielu]], kur cīņas beidzās ap 19:00. Atkāpjoties lielinieki paspēja [[Centrālcietums|Centrālcietumā]] (ko ap 19:30 atbrīvoja Dzelzsdivīzija) nošaut ap 60 ieslodzīto gūstekņu, galvenokārt vācu muižniekus un mācītājus. Ap 18:00 Rīgā ieradās Līvena nodaļa, kuru nosūtīja uz Rīgas ziemeļiem, Mangaļsalas virzienā. Landesvērs ziņoja par saviem 11 kritušajiem, taču kopējais Rīgā kritušo skaits nav precīzi zināms. Kaujās krita arī LSPR Jūrlietu pārvaldes priekšnieks [[Kārlis Ziediņš]], kas bija piedalījies [[Ziemas pils]] ieņemšanā [[Oktobra revolūcija]]s laikā. Kritušo Manteifeli-Cēgi izvadīja no Doma baznīcas un apglabāja dzimtās [[Kazdangas pils]] kapos. === Ofensīvas noslēgums === 23. maijā frontes līnija stiepās pa Mīlgrāvja—Ķīšezera—Juglas ezera—Ikšķiles—Ķekavas līniju. Baloža komandētās [[Dienvidlatvijas brigāde]]s vienības un Studentu rota ar Latvijas karogu ienāca Rīgā 23. maija rītā ap 9:00, kur tos Daugavas krastmalā sveica iedzīvotāji. Baloža kareivji devās uz kazarmām Pērnavas ielā, kā arī piedalījās pilsētas "tīrīšanā". Jau uzreiz sākās jaunu kareivju vervēšana latviešu vienībām. Pēc īsas atpūtas Rīgā palika tikai Dienvidlatvijas brigādes 3. bataljons (Studentu rota), kas turpmāk veica garnizona pienākumus. 1. un 2. bataljons 24. maijā kopā ar diviem kavalērijas eskadroniem saņēma pavēli vajāt boļševikus un doties uz pozīcijām [[Gauja]]s kreisajā krastā pie [[Ādaži]]em. Līvena vienībai uzdeva no Vecmīlgrāvja doties uz [[Garkalne (stacija)|Ropažu staciju]], kur izjaukt sliedes, un tad doties uz Juglu. Apšaudē pie [[Alderi]]em Līvenu smagi ievainoja. Šajās dienās no Padomju Latvijas armijas dezertēja daudz latviešu strēlnieku, ko iekļāva Baloža komandētās brigādes sastāvā. Vecpiebalgā izveidoja 4. Rīgas bataljonu un Vējavā 8. Piebalgas bataljonu. [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] pēdējie sarkanarmieši padevās 25. maijā. Niedra no Jelgavas Rīgā ieradās 26. maijā. 28. maijā latviešu karavīri par godu ASV misijai Suvorova un Elizabetes ielu stūrī noturēja parādi. Arī fon der Golcs ieradās Rīgā, un 29. maijā pieņēma Rīgas ieņemšanā piedalījušos vienību parādi. Lai arī Sarkanā armija saņēma papildspēkus trīs pulku un divu bruņuvilcienu apjomā, tajā pašā laikā sabruka Sarkanās armijas fronte [[Pečori|Pečoru]] rajonā, kur igauņu pusē pārgāja padomju igauņu divīzijas komandieris ar štābu un daudziem kareivjiem. Tas noveda pie Pleskavas krišanas 25. maijā, kas sarežģīja Padomju Latvijas situāciju. Sarkanā armija centās veidot aizsardzību pie [[Alūksne]]s un [[Pitalova]]s, lai pretotos igauņu uzbrukumam Krustpils virzienā, taču tas izgāzās, un 5. jūnijā igauņu un dāņu brīvprātīgo spēki ieņēma Krustpili. Fronte Latgalē nostabilizējās, bet poļu uzbrukums Daugavpilij apstājās pie [[Ignalina]]s.<ref name="ReferenceO" /> == Vidzemes atbrīvošana == Vienlaikus ar militārajām un politiskajām kaujām, kas notika Kurzemē, Ulmaņa Pagaidu valdība izveidoja militāru aliansi ar Igauniju, kas deva iespēju tās teritorijā veidot jaunas latviešu bruņotās vienības un Ziemeļvidzemē atklāt otro fronti pret boļševikiem. === Igaunijas atbalsts === {{Pamatraksts|Igaunijas brīvības cīņas}} [[Attēls:Estonian War of Independence, map.JPG|thumb|220px|[[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] gaita]] Arī Igaunijai bija grūtības ar savas nacionālās armijas izveidošanu boļševiku iebrukuma apstākļos, un tā noslēdza militāru savienību ar vācbaltiešu ''Baltenregiment'' un 1918. gada 6. decembrī ar "balto" Krievu ziemeļu korpusu. Igauņu virspavēlnieks [[Johans Laidoners]] aizstāvēja ideju par to, ka Igaunijas robežas var nosargāt, atbalstot krievu, latviešu, ingru armijas, kas veidotu buferzonu pret boļševikiem. Laidoners šo stratēģiju sauca par aktīvo aizsardzības karu (''aktiivne kaitsesõda''). 1919. gada 13. maijā ap 3500 kareivju lielais Krievu Ziemeļu korpuss sāka uzbrukumu Petrogradas virzienā. Laidoneram tas bija izdevīgi, jo tie piesaistīja Sarkanās armijas uzmanību, un ļāva igauņiem pievērsties savai dienvidu robežai, kur tie ātri atbrīvoja Vidzemi no boļševikiem. Konfliktu ar vācbaltiešu landesvēru un Dzelzsdivīziju Igaunijā sauc par Landesvēra karu (''Landesveeri sõda''), un 23. jūnija uzvaru Cēsu kaujās kopš 1934. gada tā svin kā savu Uzvaras dienu. Landesvēra sakāve demonstrēja igauņu kaujasspējas arī Antantes pārstāvjiem, kas turpmāk daudz noteiktāk atbalstīja Igaunijas neatkarību.<ref>[https://www.academia.edu/4269045/Defending_national_sovereignty_against_two_Russias_Estonia_in_the_Russian_Civil_War_1918_1920?auto=download Defending national sovereignty against two Russias: Estonia in the Russian Civil War, 1918—1920]</ref> === Ziemeļlatvijas armijas veidošanās === {{pamatraksts|Ziemeļlatvijas brigāde}} [[Attēls:Jorģis Zemitans.gif|thumb|180px|left|Kapteinis Jorģis Zemitāns]] Padomju Krievijas iebrukumu Igaunijā igauņiem ar Somijas brīvprātīgo pulka [[Ziemeļu zēni]] (''Pohjan Pojat'') atbalstu izdevās ātri atsist. Jau 1919. gada 1. februārī igauņu karaspēks boļševikus padzina no [[Valka]]s, [[Rūjiena]]s un vairākiem Ziemeļlatvijas pagastiem. 3. februārī ministrs Zālītis pilnvaroja [[Jorģis Zemitāns|Jorģi Zemitānu]] dibināt latviešu karaspēka rotas Igaunijā un Vidzemē, bet par civillietu pārstāvi igauņu atbrīvotajos Ziemeļlatvijas apgabalos iecēla [[Markuss Gailītis|Markusu Gailīti]]. Artilērijas organizēšanai uz Igauniju nosūtīja pulkvežleitnantu [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduardu Kalniņu]]. 1919. gada 10. janvārī par Latvijas militāro pārstāvi Igaunijā ieceltais kapteinis Zemitāns Latvijas valdības uzdevumā, un ar Igaunijas atbalstu 20. janvārī sāka organizēt latviešu brīvprātīgo rotas no Igaunijā esošajiem latviešu bēgļiem, liekot pamatus [[Ziemeļlatvijas brigāde]]i. No 26. līdz 28. janvārim pēc Zemitāna un Gailīša iniciatīvas Tallinā, Pērnavā un Tartu latviešu karaspēkā pieteicās 657 vīrieši, kuru apbruņošanai igauņi izsniedza ap 400 šautenēm. Brīvprātīgos katru dienu apmācīja divas stundas, pēc tam atkal atlaižot mājās. 18. februārī Ulmanis noslēdza līgumu ar Igauniju par latviešu bruņoto vienību veidošanu un darbību tās kontrolētajās teritorijās. Atbilstoši līgumam, līdz Limbažu—Valmieras—Smiltenes—Alūksnes līnijas sasniegšanai, Ziemeļlatvijas latviešu karaspēka vienības bija pilnībā pakļautas Igaunijas armijas virspavēlniecībai. Kaujas operācijas plānoja un vadīja Igaunijas armijas štāba komandieris pulkvedis [[Voldemārs Ozols]]. Igauņi sākumā piekrita tikai viena kājnieku bataljona un artilērijas vada veidošanai, bet nepretojās, kad [[Tartu]] 18. februārī kā pirmais izveidojās [[1. Valmieras kājnieku pulks]], ko nodeva igauņu 2. kājnieku divīzijas pakļautībā. 13. februārī daži 1917. gadā ievēlētās Zemes padomes locekļi Valkā atjaunoja savu darbību, un kopā ar septiņu atbrīvoto pagastu pārstāvjiem nodibināja jaunu Zemes padomi, kas 16. februārī pieņēma lēmumu organizēt bruņotas vienības, un izsludināja virsnieku un instruktoru mobilizāciju. 25. un 26. februārī Zemitāns veica mobilizāciju Valkas un Rūjienas apgabalos, iegūstot 60 virsniekus un 1451 kareivi, kurus nosūtīja uz Tartu apmācībai. 28. februārī Zemitānu paaugstināja par pulkvežleitnantu, bet 13. martā par pulkvedi. 31. martā ar igauņu armijas virspavēlnieka pavēli nodibināja Ziemeļlatvijas brigādi pulkveža Zemitāna vadībā. Par Tartu izvietotā štāba priekšnieku iecēla Voldemāru Ozolu. Marta pirmajās dienās saformēja pirmo bataljonu (komandieris kapteinis Skreja), bet 4. martā — otro bataljonu (kapteinis Bajārs) ar 4 kājnieku rotām katrā. Nākamajās dienās saformēja saimniecības rotu, sakaru un ložmetēju komandas un 20. martā — rezerves bataljonu (komandieris pulkvežleitnants [[Krišjānis Berķis]]). 1. Valmieras pulka baterijā 1. aprīlī bija 5 virsnieki un 103 instruktori un kareivji. Kareivju apgāde ar formām un apaviem sagādāja lielas problēmas, daudziem kareivjiem paliekot basām kājām. Problēmu daļēji atviegloja iedzīvotāju dāvinājumi un vienreizējs kara nodoklis 700 000 rubļu apmērā. 25. aprīlī Zemitāns pavēlēja Valkā izveidot 1. Ziemeļlatvijas eskadronu. No igauņu karagūstekņu nometnēm Ziemeļlatvijas brigādē mobilizēja Sarkanarmijā karojušos latviešus. Atbrīvotājos Ziemeļlatvijas pagastos veica jaunu rekvizīciju, no katrām mājām ņemot vienu apģērba kārtu un 3-5000 rubļus. Plaši rekvizēja zirgus, ratus, gaļu, sviestu un citu pārtiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304013901{{!}}article:DIVL21{{!}}page:19{{!}}block:P19_TB00002{{!}}issueType:B |title=Latvijas Valsts pirmie gadi |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304013901{{!}}article:DIVL21{{!}}page:19{{!}}block:P19_TB00002{{!}}issueType:B }}</ref> Civiliedzīvotājiem arī bija jāveic piespiedu darbi armijas vajadzībām, lauku apkopšanu atstājot sieviešu un bērnu ziņā. Aršana bieži notika naktīs. Sekmīgās mobilizācijas dēļ 1. Valmieras pulks 15. maijā bija pieaudzis līdz 31 virsniekam, 3 ārstiem, 12 kara ierēdņiem un 1274 instruktoriem un kareivjiem. No pulka rezerves bataljona 18. maijā izveidoja [[5. Cēsu kājnieku pulks|2. Cēsu kājnieku pulku]] pulkvežleitnanta Krišjāņa Berķa vadībā. Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonu Rūjienā no 28. maija vadīja kapteinis Mālmanis, no 16. jūnija — pulkvežleitnants Šmits. === Dalība kaujās === [[Attēls:Vidzemes pretuzbrukums 1919 aprīlis.JPG|thumb|Sarkanās armijas pretuzbrukums 1919. gada aprīlī]] [[Attēls:DBAC in Jakobstadt operation.png|thumb|[[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss|Dāņu Baltijas palīdzības korpusa]] kaujas gaitas Vidzemē]] 26. martā 1. Valmieras kājnieku pulkam pavēlēja doties uz fronti. Ar vietējo latviešu dāvinātu pulka karogu, pa dzelzceļu no Tartu cauri Valkai karā devās 80 virsnieki un 1300 karavīri. 28. martā pulks sasniedza [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupes]] tiltu un kopā ar igauņu karaspēku devās uzbrukumā [[Alūksne]]i, kas sākās 31. martā, bet apsīka jau nākamajā dienā. Pēc 19 dienas ilgām cīņām pulks atkāpās uz izejas pozīcijām pie Melnupes, kur palika līdz maija beigām. 29. martā igauņi atguva 16. februārī zaudētos [[Ainaži|Ainažus]], taču 31. martā tos atkal zaudēja. 2. aprīlī pulkam pievienojās Valmieras artilērijas baterija ar 3 lielgabaliem un 110 kareivjiem, no kura vēlāk izveidojās [[Vidzemes artilērijas pulks]]. Gandrīz mēnesi 1. Valmieras pulks turpināja nenozīmīgas cīņas [[Ape]]s—Mencenes ([[:et:Mõniste]])—Jaunrozes ([[:et:Vastse-Roosa]])—Vecrozes ([[:et:Vana-Roosa]]) muižu rajonā, abām pusēm pārvietojoties pa [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Alūksnes—Valkas dzelzceļa līniju]]. 17. aprīlī boļševiki sāka lielu pretuzbrukumu, kura mērķis bija ieņemt Valku un [[Veru|Veravu]]. 25. aprīlī viņi ieņēma Rūjienu. 1. maijā igauņi sāka pretuzbrukumu, 1. maijā atgūstot Rūjienu, bet 3. maijā — [[Mazsalaca|Mazsalacu]], pēc tam, līdz maija beigām fronte nostabilizējās [[Jaunate]]s—[[Staicele]]s līnijā. Pēc Rīgas ieņemšanas 22. maijā, situācija mainījās arī ziemeļu frontē. 23. maijā Zemitāns 1. Valmieras artilērijas bateriju pievienoja 2. Cēsu pulkam, un ieilgušās cīņas pie Melnupes tika izbeigtas. Valmieras pulks tajās bija zaudējis 5 kritušos un 21 ievainoto. 24. maijā igauņi ieņēma [[Izborska|Izborsku]], bat 26. maijā — [[Pleskava|Pleskavu]]. 25. maijā igauņu karaspēks kopā ar latviešu daļām ieņēma [[Ainaži|Ainažus]], 26. maijā — [[Salacgrīva|Salacgrīvu]] un [[Strenči|Strenčus]], bet 27. maijā — [[Limbaži|Limbažus]], 28. maijā — [[Ape|Api]], 29. maijā — [[Alūksne|Alūksni]], no kurienes devās uz [[Gulbene|Vecgulbeni]]. 31. maijā latviešu, igauņu un [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss|dāņu vienības]] iegāja Vecgulbenē, kur ieguva [[Padomju Latvijas armija]]s pamestās 15 lokomotīves, 80 vagonus, 3 lielgabalus, 60 zirgus un daudz munīcijas. Straujā uzbrukumā 1. jūnijā rītā 34 vīru lielai grupai [[Lubāna|Lubānā]] izdevās pārsteigt 4. sarkano strēlnieku pulka saimniecības daļu, sagūstot 300 sarkanarmiešu kopā ar 4. pulka karogu, iegūstot 100 zirgu un lielus naudas krājumus. Tajā pašā dienā pulka 1. un 5. rota sagūstīja vēl 650 un 750 kareivju, kā arī ieguva 15 ložmetēju un 2000 šauteņu. Turpmākajās dienās pulks ieņēma [[Jaungulbene|Jaungulbeni]], [[Cesvaine|Cesvaini]], [[Madona|Madonu]] un [[Ļaudona|Ļaudonu]] un 5. jūnijā sasniedza [[Krustpils|Krustpili]], kur no boļševiku pamestiem vagoniem izveidoja ar lielgabalu un ložmetējiem bruņotu vilcienu. Daudzi no šeit saņemtajiem karagūstekņiem bija nesen mobilizētie vietējie iedzīvotāji, kurus uzņēma [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s rindās. Sakarā ar Cēsu kauju sākšanos tālāku uzbrukumu nācās apturēt. Lai arī gandrīz 100 kareivjus izsitumu tīfa dēļ nācās atstāt slimnīcā, 20. maijā no Tartu uz Rūjienu izbrauca [[2. Cēsu kājnieku pulks]], ko sasniedza 22. maija rītā, un tur nonāca Igaunijas 3. divīzijas pakļautībā. Šeit turpinājās kareivju apmācība, bet kopumā pulks bija slikti apbruņots, tam trūka apģērba un apavu. Tā sastāvā bija iekļauti Valmieras pulka dienestam nederīgie, kā arī karagūstekņi. Līdz ar 1. Valmieras pulka došanos uzbrukumā, kaujas darbību 27. maijā kopā ar igauņu 3. divīziju sāka arī 2. Cēsu pulks, kas, lai arī slimnīcā tīfa un slimību dēļ nācās atstāt vēl 224 kareivjus, 29. maijā pameta Rūjienu un 30. maijā sasniedza Valmieru, kuru pirmie ieņēma igauņi. Šajā brīdī pulkā bija 21 virsnieks un 400 kaujasspējīgi kareivji. Cēsu pulka 1. rota, kopā ar partizānu vienību virzoties caur [[Rubene|Rubeni]], pie [[Lenču pagasts|Lenčiem]] šķērsoja Gauju, un 30. maijā atbrīvoja Cēsis, kurās nākamajās dienās ieradās arī pārējās Cēsu pulka vienības un štābs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL365{{!}}page:186{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam. 1932 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL365{{!}}page:186{{!}}issueType:B }}</ref> Zemitāns nelielo partizānu vienību pārdēvēja par [[Ziemeļlatvijas partizānu pulks|Ziemeļlatvijas partizānu pulku]] kapteiņa [[Artūrs Aparnieks|Aparnieka]] vadībā, kuru nosūtīja Latgales virzienā. 5. jūnija rītā partizāni [[Ļaudona|Ļaudonā]] nodibināja kontaktus ar 1. Valmieras pulku. Valmierā no Cēsu pulka nodalīja vienu rotu, kuru nosūtīja padzīt pēdējos lielinieku spēkus no [[Mūrmuiža]]s, [[Rauna]]s, [[Drusti]]em, [[Cesvaine]]s un [[Lubāna]]s, sasniedzot pozīcijas pie [[Borkova]]s, kur tā pārgāja Valmieras pulka padotībā. === Cēsu kaujas === {{pamatraksts|Cēsu kaujas}} [[Attēls:Brunuvilciens Cesisjpg.jpg|thumb|220px|Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes un virsnieki. Cēsīs, visticamāk 1919. gada 5. jūnijā]] [[Attēls:Cēsu kaujas 1919.jpg|thumb|220px|Cēsu kaujas un tām sekojošās Juglas kaujas]] 31. maija rītā Cēsis ieņēma 2. Cēsu kājnieku pulka partizānu vienība, bet 1. jūnijā pilsētā ienāca arī pārējās Cēsu pulka daļas un 2. jūnijā — arī 1. Valmieras pulka daļas un Ziemeļlatvijas brigādes štābs ar pulkvežleitnantu Ozolu. Pilsētas aizstāvībai sāka veidot [[Cēsu pulka skolnieku rota|Skolnieku rotu]]. 3. jūnijā 2. Cēsu pulks bija gatavs pamest pilsētu, lai dotos Latgales virzienā, bet to apturēja konflikts ar landesvēru. Pēc Rīgas zaudēšanas, un zaudējumiem Vidzemē, Stučkas vadītās [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Padomju Latvijas]] teritorija samazinājās līdz Latgalei. Tikmēr [[Niedras valdība|Niedras valdību]] atbalstošie vācu spēki no Kurzemes pirmo reizi tieši saskārās ar Vidzemi kontrolējošajām igauņu un latviešu vienībām, kas bija lojālas Ulmaņa valdībai. Tā vietā, lai dotos uz Latgali pabeigt Stučkas valdības spēku pilnīgu iznīcināšanu, vācieši sāka konfliktu pie Cēsīm, kura mērķis bija sakaut igauņus, turpinot vācbaltu Baltijas valsts izveidošanas stratēģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:95{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos. 1929 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:95{{!}}issueType:B }}</ref> 29. maijā Flečers, kurš bija kļuvis par Rīgas komandantu, izdeva pavēli, kurā paredzēja, ka vācu un latviešu landesvēra vienībām jāsasniedz Lubāna—Peipusa ezera līnija, bet Dzelzsdivīzijai Lubāna-Jēkabpils līnija. Flečers paredzēja, ka uzbrukumam 7. jūnijā jāsasniedz Lubānas-Litenes-Alūksnes līnija, bet 8. jūnijā Lubānas—Balvu—Liepnas līnija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:140{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam. 1932 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:140{{!}}issueType:B }}</ref> 2. jūnija vakarā landesvēra pārstāvji no [[Ieriķi (stacija)|Ieriķu]] dzelzceļa stacijas telefoniski lūdza atļauju ierasties Cēsīs, ko Ziemeļlatvijas brigādes vadība neskaidro abpusējo attiecību dēļ nedeva, taču tika panākta vienošanās par sarunu sākšanu. 2. jūnija vakarā Cēsīs ieradās ap 30 landesvēristu, lai nodibinātu kontaktu ar Ziemeļlatvijas brigādi. 3. jūnijā ap 14:00 Cēsis ieradās jau 200 Manteifeļa landesvēra jātnieku. Sarunu laikā landesvēristi izplatīja Niedras valdības skrejlapas. Tikai pēc ložmetēju izvietošanas uz apkārtējo māju jumtiem landesvērs pakļāvās pavēlei pārcelties uz 7 km attālo [[Kārļumuiža|Kārļumuižu]]. Naktī uz 4. jūniju latviešu un igauņu komandieri pieņēma paziņojumu vācu vienību komandieriem Rīgā (Flečeram), Ieriķos (fon Jēnam) un Kārļumuižā (Manteifelim), kurā pieprasīja starp abiem karaspēkiem noteikt šādu robežu — no Gaujas grīvas jūrā pa upes līniju līdz Siguldai, tālāk līdz [[Nītaure]]i, Vecgulbenei un Jaungulbenei. 5. jūnija vakarā igauņu un latviešu komandieri kopā ar ASV misijas pārstāvi pulkvedi Devliju bruņotā vilcienā devās uz Ieriķu staciju, taču pēc tam, kad landesvērs uz viņiem pie [[Amata]]s tilta atklāja uguni, vilciens atgriezās Cēsīs. Tajā pašā vakarā igauņus un latviešus uz sarunām uzaicināja Niedras valdība, taču šis piedāvājums tika ignorēts. Niedras valdība bija pārliecināta par vāciešu spēku un aizstāvēja plānus par uzbrukumiem Valmierai un Valkai. Landesvēra virspavēlniekam Flečeram 6. jūnijā Niedra piešķīra Latvijas pilsonību. Naktī uz 6. jūniju ap 3:20 landesvērs artilērijas atbalstā sāka uzbrukumu Cēsīm no [[Līvi (Drabešu pagasts)|Līvu]] apkārtnes, kas turpinājās līdz 13:00, kad pilsētu ieņēma. Cēsu aizstāvji kaujā zaudēja 13 kritušos, 40 pazudušos, ap 100 ievainotos un atkāpās uz [[Rauna (upe)|Raunas]] pozīcijām. 8. jūnijā igauņu bruņuvilcieni veica neveiksmīgu mēģinājumu atgūt Cēsis. Pēc Cēsu ieņemšanas landesvērs uzbrukumu neturpināja. 10. jūnijā Cēsīs ieradās Antantes valstu, Francijas, ASV un Lielbritānijas militārie pārstāvji, kas panāca pamiera noslēgšanu un sāka sarunas ar Ziemeļlatvijas un Igaunijas pārstāvjiem no vienas puses un Baltijas landesvēra pārstāvjiem no otras. 14. jūnijā fon der Golcs igauņu virspavēlniekam Laidoneram nosūtīja telegrammu, kurā paziņoja, ka uzskata Zemitāna karaspēku par lielinieku atbalstītājiem, un tādēļ vērsīsies pret to militāri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2553{{!}}page:211{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta. 1988 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2553{{!}}page:211{{!}}issueType:B }}</ref> 18. jūnijā Niedras valdība savā pakļautībā pārņēma Dzelzsdivīziju, lai gaidāmo kauju varētu uzskatīt par latviešu—igauņu konfliktu, kurā Vācija nav iesaistījusies. Šajā konfliktā asi izpaudās Baloža Dienvidlatvijas brigādes nepatīkamais stāvoklis. Tā joprojām ietilpa landesvērā, kuru komandēja Flečers, kurš atzina Niedras vadību. Taču Balodis atteicās atzīt Niedras valdību un uzturēja kontaktus ar Ulmaņa Pagaidu valdību uz "Saratova", kas gan nekādas militārās pavēles nedeva. Balodi arī ietekmēja Antantes pārstāvji, kas ieteica saglabāt neitralitāti konfliktā ar igauņiem. Viņš arī neatsaucās uz Zemitāna aicinājumiem pievienoties Ziemeļlatvijas brigādes spēkiem. Šīs nesaskaņas vēlāk ietekmēja latviešu virsnieku attiecības, kā arī Latvijas un Igaunijas militāro sadarbību, kuru bojāja Laidonera nepatika pret Balodi. Pirms kaujas Baltijas landesvērā un Dzelzsdivīzijā bija līdz 7500 kājnieku, 560 jātnieku, 150 smago un 280 vieglo ložmetēju un 52 lielgabali.<ref name="Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:69{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:69{{!}}issueType:B }}</ref> Igauņu un latviešu spēkos kopā bija ap 6000 kareivju, 125 jātnieki, 79 ložmetēji, 103 rokas ložmetēji, 22 lielgabali, 2 bruņuvilcieni un 1 bruņu auto.<ref name="Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920" /> Flečers 18. jūnijā paziņoja, ka no 19. jūnija uzskata pamieru par beigušos. Inčukalnā izvietotās Dzelzsdivīzijas daļa kapteiņa Blankenburga vadībā sāka uzbrukumu Limbažu virzienā. Cita daļa majora Kleista vadībā devās [[Straupe]]s virzienā. Blankenburga spēkus pie [[Lāde (ciems)|Lādes muižas]] atsita 9. igauņu kājnieku pulks, kamēr Kleista spēki ieņēma [[Straupe|Straupi]]. 21. jūnijā 3:30 landesvēra artilērija sāka 2. Cēsu pulka pozīciju apšaudi pie Raunas upes. Posmā starp Cēsu pulka un 3. igauņu pulka pozīcijām landesvēram izdevās pārraut fronti, sasniedzot [[Skangaļu muiža|Skangaļu muižu]]. [[Attēls:Pulkvedis Zemitāns sešjūgā iebrauc caur Triumfa arku Rīgā 1919. gada 6. jūlijā.jpg|thumb|220px|Pulkvedis Zemitāns sešjūgā iebrauc caur [[Aleksandra vārti|Triumfa arku]] Rīgā (1919. gada 6. jūlijā).]] [[Attēls:Ziemellatvijas brigade Riga 1919.jpg|thumb|220px|[[Ziemeļlatvijas brigāde]]s sveikšana Rīgā]] 22. jūnijā sākās igauņu—latviešu spēku pretuzbrukums, kas 23. jūnija rītā vainagojās ar Cēsu ieņemšanu. Tikmēr 9. igauņu kājnieku pulks 22. jūnijā ieņēma [[Vidriži|Vidrižus]], [[Lēdurga|Lēdurgu]] un [[Bīriņu muiža|Bīriņu muižu]], apdraudot vienīgo tiltu pāri Gaujai. [[Juglas kaujas|Juglas kauju]] gaitā vācu spēki sāka atkāpšanos uz Rīgu kur izveidoja aizsardzības līniju pie [[Juglas ezers|Juglas ezera]]. 1. jūlijā sākās pamiera sarunas, kas beidzās 3. jūlijā ar [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanu. Tas paredzēja vācu vienību aiziešanu no Rīgas līdz 5. jūlija vakaram, atkāpšanos uz Olaini un pēc iespējas drīzāku aiziešanu no Latvijas. Igauņi apņēmās nevirzīties tālāk par 3. jūlija līniju, bet Rīgas pārvaldi uzticēja Antantes pārstāvim. Visiem Vācijas pilsoņiem, kas karoja Latvijā, vajadzēja pamest Latviju, bet landesvērs, kurā palika tikai vietējie vācbaltieši, tika iekļauts Latvijas armijas sastāvā, un par tā komandieri iecelts angļu virsnieks [[Harolds Aleksanders]]. Niedras valdība pameta Rīgu un beidza pastāvēt. Arī Ulmaņa valdība Antantes spiediena rezultātā 30. jūnijā paziņoja par atkāpšanos. Pie Rīgas latviešu un igauņu ofensīvu apturēja Antantes pārstāvji, kuri gribēja panākt, lai vācieši Latviju atstāj brīvprātīgi, bez turpmākas asinsizliešanas. Pamieru vēlāk kritizēja par to, ka vāciešu tūlītēja nepadzīšana no Latvijas noveda pie Bermontiādes, taču šeit jāņem vērā tas, ka pamieru nenoslēdza Latvijas valdība, bet igauņi, kam nebija iemesla karu turpināt, un bija svarīgs Antantes viedoklis. 1. jūlijā Ziemeļlatvijas brigādē skaitījās 202 virsnieki, 335 instruktori, 10 019 kareivji un 580 zirgi. Jau 20. jūnijā Zemitāns uzdeva pulkvežleitnantam [[Oskars Dankers|Oskaram Dankeram]] saformēt no rezerves bataljona 22 virsniekiem un 1580 instruktoriem un kareivjiem [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulku]] divu bataljonu sastāvā (pulku vēlāk pārsauca par [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulku]]). == Pagaidu valdības atzīšana == [[Attēls:Gofa paziņojums.JPG|thumb|Gofa 27. jūnija paziņojums, ko izlīmēja Liepājas ielās]] [[Attēls:Pagaidu valdības sagaidīšana pēc nokāpšanas no kuģa Liepājā 1919. gada 27. jūnijā.jpg|thumb|220px|Pagaidu valdības sagaidīšana pēc nokāpšanas no kuģa Liepājā 1919. gada 27. jūnijā]] 1919. gada 23. maijā Antantes augstākā padome nodibināja militāro misiju Somijā un Baltijā britu ģenerāļa [[Huberts Gofs|Huberta Gofa]] vadībā, un turpmāk Antante reģionā spēlēja daudz aktīvāku lomu. Paralēli vāciešiem neveiksmīgajām Cēsu kaujām, Antante beidzot panāca, ka fon der Golcs ar vācu karaspēku un militārās pārvaldes iestādes 23. jūnijā beidzot pameta Liepāju. Vācieši gan nedevās uz netālo Austrumprūsiju, bet uz [[Grobiņa|Grobiņu]] un [[Priekule|Priekuli]]. Vāciešu pamestajā Liepājā drošību uzturēt uzticēja Līvena krievu vienībai, kas pilsētā iegāja ar Krievijas Impērijas karogu, tā izraisot iedzīvotāju satraukumu un Pagaidu valdības protestu angļiem. 24. jūnijā Liepājā pienāca ziņas par [[Versaļas līgums|Versaļas miera līguma]] parakstīšanu, un 25. jūnijā iedzīvotāji nojauca Vilhelma II pieminekli. 26. jūnijā no Tallinas Liepājā ieradās Gofs, kas informēja par Cēsu kauju gaitu. Pēcpusdienā britu pārstāvji tikās ar Ulmani par jaunas koalīcijas valdības izveidošanu, kurā plašāk iekļautu mazākumtautības. Ulmanis piekrita iekļaut vācbaltiešu un krievu ministrus ar noteikumu, ka Antante atzīst viņa valdību. 27. jūnijā Gofs izplatīja pavēli, ka par Liepājas pagaidu komandantu ieceļ pulkvedi Kaņepu, ka no Tallinas uz pilsētu jānogādā Zemitāna karaspēka daļas, ka Antantes atzītā Ulmaņa valdība atsāk savu darbu un pēc pārveidošanas tā pārstāvēs visus valsts iedzīvotājus. ''Saratov'' atgriezās Liepājā un valdība izkāpa krastā. Pēc tikšanās ar Tautas padomes priekšsēdētāju Čaksti, kas informēja par Antantes vēlmi pēc valdības demisijas, 30. jūnijā Ulmaņa pirmā Pagaidu valdība atkāpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2603{{!}}page:215{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta. 1988 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2603{{!}}page:215{{!}}issueType:B }}</ref> Naktī uz 1. jūliju trīs angļu karakuģi Liepājā izsēdināja apmēram 1200 kareivju no [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulka]], kas sava komandiera [[Oskars Dankers|Dankera]] vadībā pārņēma pilsētas kontroli. Naktī uz 3. jūliju fon der Golcs uzņēmās vācu un vācbaltiešu vienību komandēšanu un pavēlēja tiem atiet uz Pārdaugavu. Šādu lēmumu ietekmēja viņa bailes, ka igauņu kuģi varētu iznīcināt Daugavas tiltus, un nogriezt vāciešiem atkāpšanās ceļu. 3. jūlijā, uzreiz pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas, pulkvedis Talents Rīgā izplatīja paziņojumu par vācu un landesvēra atkāpšanās termiņiem, un ka Ulmaņa valdības atkāpšanās dēļ Rīgu pagaidām pārvaldīs Antantes civilgubernatori, britu pulkvedis Talents un amerikāņu pulkvedis Davlejs. Viņš arī nekavējoties pārtrauca nāvessodu izpildi Rīgā aizturētajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2637{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta. 1988 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2637{{!}}issueType:B }}</ref> 5. jūlijā Tautas padome nosūtīja pateicību Igaunijas Satversmes sapulcei par igauņu nopelniem kopējā ienaidnieka sakaušanā. 8. jūlijā Ulmaņa valdība ar ''Saratov'' triumfējot atgriezās Rīgā. Kā apsolīts, Ulmanis jaunajā valdībā iekļāva divus vācbaltiešus un vienu ebreju, un viņa vadīto otro Pagaidu valdību Tautas padome apstiprināja 13. jūlijā. === Latvijas Bruņoto spēku izveidošana === [[Attēls:DāvidsSīmansons.jpg|thumb|220px|Ģenerālis Dāvids Sīmansons]] 6. jūlijā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigādes spēki, un beidzot satikās abas Latvijas armijas daļas — Dienvidlatvijas brigāde un Ziemeļlatvijas brigāde. Starp to virsniekiem vēlāk izvērsās konkurence par amatiem un ietekmi, ziemeļniekiem pakāpeniski zaudējot Kalpaka—Baloža atbalstītājiem, lai arī ziemeļnieki Balodi apvainoja sadarbībā ar vāciešiem. Arī Cēsu kauju nozīme brīvības cīņās pakāpeniski tika samazināta. 10. jūlijā par jauno [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] virspavēlnieku iecēla neitrālu kandidātu, pensionētu ģenerāli [[Dāvids Sīmansons|Dāvidu Sīmansonu]], kurš par štāba priekšnieku iecēla pulkvežleitnantu [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduardu Kalniņu]]. Simonsonu arī iecēla par Apsardzības ministru. 12. jūlijā viņš iecēla Balodi par komandieri visām vienībām, kas Austrumu frontē Latgalē karoja pret boļševikiem, bet Zemitānu par Rīgas garnizona komandieri. Jūlija vidū Austrumu frontē bija 9041 kareivis un 413 virsnieki, Rīgas apkārtnē 6773 kareivji un 622 virsnieki, Liepājā un rezervē 5706 kareivji un 103 virsnieki, etapos un komandantūrās 2662 kareivji un 108 virsnieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055025{{!}}article:DIVL18{{!}}page:8{{!}}issueType:B |title=Latvijas nacionālās armijas cīņas 1919. gada vasarā un rudenī. 1931 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055025{{!}}article:DIVL18{{!}}page:8{{!}}issueType:B }}</ref> Ziemeļlatvijas brigādē bija 3 pulki pa 3 bataljoniem katrā, kamēr Dienvidlatvijas brigādi veidoja astoņi līdz galam neizveidoti bataljoni. Ar 15. jūlija virspavēlnieka pavēli no tām izveidoja Latvijas Bruņoto spēku trīs kājnieku divīzijas — [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] ar komandieri Jāni Balodi, [[2. Vidzemes kājnieku divīzija]] ar komandieri Jorģi Zemitānu, [[3. Latgales kājnieku divīzija]] ar komandieri Krišjāni Berķi. Katrā divīzijā bija trīs kājnieku pulki, viens artilērijas pulks, viens jātnieku eskadrons un viena inženieru rota. No Dankera Liepājā izvietotajiem kareivjiem 1920. gada sākumā izveidoja [[4. Zemgales kājnieku divīzija|4. Zemgales kājnieku divīziju]]. Latgalē izveidoja [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulku]]. Armijai joprojām asi trūka apģērba un ieroču. 6. jūlijā no Vācijas pilsoņiem attīrīto Baltijas landesvēru, kurā joprojām skaitījās 5000 cilvēki, no kuriem kaujasspējīgi bija 3700 cilvēki ar 11 lielgabaliem, iekļāva Latvijas Bruņoto spēku sastāvā kā Latvijas vācu zemessardzi, lai arī to turpināja saukt par landesvēru. To vispirms pārvietoja uz Tukumu, un tad uz [[Krustpils|Krustpili]], kur tas ieņēma pozīcijas pret boļševikiem. 25. jūlijā par tā komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu Aleksanderu. Tā kā viņš nemācēja vācu valodu, par faktisko landesvēra komandieri kļuva vācbaltietis barons [[Taubes|Taube]], lai arī pārējos vadošajos amatos iecēla latviešu virsniekus. Bermontiādes laikā Taubem bija slepena vienošanās par sadarbību ar Bermontu, taču tai neizdodoties, Taube bēga uz Vāciju. Viņa vietā nāca viens no landesvēra pirmajiem veidotājiem, barons [[Volferts Gerhards fon Rādens]], kurš palika lojāls Latvijai. 1919. gada vasaras beigās Kurzemes divīzija atradās Latgalē, pie Krustpils—Rēzeknes dzelzceļa. Landesvērs atradās pie [[Līvāni]]em. Vidzemes un Latgales divīziju lielākā daļa atradās Rīgā, bet pārējās daļas izveidoja aizsardzību Jelgavas virzienā, kur jau darbojās Bermonts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:111{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos. 1929 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:111{{!}}issueType:B }}</ref> == Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas uzbrukums == {{pamatraksts|Bermontiāde}} [[Attēls:Golcs un Bermonts Jelgavā 1919.jpg|thumb|R. fon der Golcs un P. Bermonts pie ieejas štābā Jelgavā.]] [[Attēls:Latvian Independence War 1919.11.11.svg|thumb|Sadalītā Latvija pirms [[Bermontiāde]]s kaujām un Latgales atbrīvošanas sākuma 1919. gada novembrī: {{Legend|#ff9955|Bermonta armija (Kurzemē un Zemgalē) un Baltijas landesvērs (pie Latgales robežas)}} {{Legend|#ff80b2|Padomju Latvijas armija (Latgalē)}} {{Legend|#ffdd55|Latvijas Republikas armija (Vidzemē, Sēlijā, Liepājā un Ventspilī)}} {{Legend|#8787de|Polijas armija (Sēlijā)}} {{Legend|#b3ff80|Lietuvas armija (Sēlijā)}}]] [[Attēls:LKO Berkis 1920.jpg|thumb|[[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] priekšsēdētājs [[Jānis Čakste]] sakarā ar Pārdaugavas operācijas gadadienu 1920. gada 11. novembrī apbalvo [[Latgales divīzija]]s komandieri pulkvedi [[Krišjānis Berķis|Krišjāni Berķi]] ar Lāčplēša Kara ordeni.]] Lai samazinātu fon der Golca komandētā vācu karaspēka iespējamos konfliktus ar Latvijas armiju, Antante 25. jūlijā izveidoja neitrālās joslas starp Rīgu un Jelgavu un Liepāju un Jelgavu, sagaidot, ka fon der Golca spēki ātri atgriezīsies Vācijā. Taču fon der Golcs nevēlējās pamest Latviju. Tā kā Vācija vairs nevarēja savas armijas klātbūtni Kurzemē pamatot ar cīņu pret boļševikiem, vai Niedras valdības atbalstu, radās plāns par sadarbību ar [[Pāvels Bermonts|Pāvelu Bermontu]], kurš 12. jūnijā ar 350 kareivjiem ieradās Jelgavā no Vācijas, un 6. oktobrī sevi pasludināja par kņazu Avalovu. Šajā laikā Vācijā joprojām aktīvi vervēja vācu brīvprātīgos un krievu karagūstekņus dienestam Latvijā. Bermonts sākumā paziņoja, ka ar savu armiju no Daugavpils došoties uz Padomju Krieviju. 21. septembrī fon der Golcs noslēdza slepenu vienošanos ar Bermontu, kuras rezultātā fon der Golca komandētais vācu karaspēks kļuva par [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s kodolu, juridiski pakļaujoties Bermontam, kā krievu ģenerāļa [[Nikolajs Judeničs|Nikolaja Judeniča]] vadītās armijas pārstāvim. Judeniča spēki atradās pie [[Narva]]s, Ziemeļigaunijā un Bermonts minimāli pakļāvās Judeniča pavēlēm. Bermonta pakļautībā pārgāja Dzelzsdivīzija un citas vācu vienības. Bermonta spēkos aktīvi darbojās vietējie vācbaltu baroni un muižnieki. Golca un Bermonta rīcībā tagad bija pāri par 30 000 vīru liela labi apbruņota armija, no kuriem tikai 6000 bija krievi. Tā kā šīs armijas uzdevums it kā bija cīnīties pret boļševikiem, nedz Antante, nedz Latvijas valdība sākotnēji neparedzēja, ka tā varētu uzbrukt Rīgai. Latvijas armijas galvenie spēki tobrīd bija koncentrēti austrumu frontē cīņai pret boļševikiem. Attiecības starp vācu un krievu kareivjiem nebija draudzīgas, taču vēl sliktāk tie izturējās pret latviešiem, aplaupot zemniekus, daudzus nošaujot par simpatizēšanu boļševikiem. Naktī uz 25. augustu vācu karavīri ieņēma un izdemolēja latviešu karaspēka komandantūru Jelgavā. Arī Aizputē, Džūkstē, Jaunpilī, Ezerē u.c likvidēja latviešu komandantūras. Bermonts iespieda pats savu naudu un divus laikrakstus — vāciski un krieviski. 23. septembrī Bermonts paziņoja, ka latvieši un igauņi pēc miera noslēgšanas ar boļševikiem uzbruks viņa spēkiem, tāpēc pavēlēja savai armijai ieņemt aizsardzību [[Olaine]]s—[[Iecavas upe]]s—[[Valgunde]]s—[[Līvbērze]]s līnijā. 1. oktobrī viņš Jelgavā kopā ar [[Rīdigers fon der Golcs|Golcu]] sasauca apspriedi, kurā piedalījās arī A. Niedra, T. Vankins un J. Kupčs. Tajā pieņēma vairākus lēmumus: * Ieņemt Rīgu, gāzt Pagaidu valdību un nodibināt tur krievu Baltijas provinču valdību; * tāpat jārīkojas ar [[Igaunijas Pagaidu valdība|igauņu valdību]] [[Balahovičs|Balahovičam]], kas atrodas Tērbatā; * Niedru izsludināt par Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernatoru; * Latvijai un Igaunijai piešķirt zināmās robežās autonomiju zem krievu valdības uzraudzības; * Latvijai un Igaunijai nav brīv uzturēt sava karaspēka; * Baltijas muižniecība patur savas privilēģijas.<ref>{{LKV|II.|2180}}</ref> 4. oktobrī Bermonts informēja [[Antons Deņikins|Antonu Deņikinu]] par saviem plāniem vispirms ieņemt Rīgu un tad ar nodrošinātu aizmuguri cauri Daugavpilij doties uz [[Novosokoļņiki]]em. Deņikins esot reaģējis ar vārdiem "Pie velna Bermontu ar visiem viņa vāciešiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:78{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:78{{!}}issueType:B }}</ref> 6. oktobrī Bermonts nosūtīja telegrammu Ulmanim, pieprasot informāciju par to, kā Latvijas valdība varētu nodrošināt viņa netraucētu virzību pret boļševikiem. Vienlaikus viņš izdeva pavēli Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas vienībām doties Rīgas virzienā. [[8. oktobris|8. oktobrī]] bermontiešu karaspēks sāka uzbrukumu Rīgai. Bermonta armijas kopskaits bija tuvu 51 000 kareivju, no kuriem 40 000 bija vācieši. Viņiem bija 100 lielgabali, 600 ložmetēji, 50 mīnmetēji un 120 lidmašīnas. Latvijas Bruņotajos spēkos 6. oktobrī dienēja 38 200 cilvēki, no kuriem 31 690 bija karavīri. Armijai bija 21 624 šautenes, 173 ložmetēji, 121 patšautenes, 27 lielgabali. Liela daļa šo spēku atradās Latgales frontē pret boļševikiem un nevarēja aizstāvēt Rīgu. Pret labi apbruņotajiem bermontiešiem Latvijas Pagaidu valdība spēja savākt tikai aptuveni 11 500 vīru, no kuriem vien 5000 bija kaujas gatavībā. Latvijas armija atkāpās no [[Ķekava]]s, pēc tam no [[Asari (Jūrmala)|Asariem]] un [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultiem]]. 9. oktobra rītā dienvidu frontes komandieris Zemitāns deva pavēli pāriet pretuzbrukumā, kas ātri izgāzās, vāciešiem līdz vakaram sasniedzot Torņakalnu Rīgā. Šajā brīdī Zemitāns ar štābu pameta Rīgu, dodot pavēli armijai atkāpties uz [[Jugla (Rīga)|Juglas]] pozīcijām. Pēc tam, kad virspavēlnieks Sīmansons ar štāba priekšnieku Kalniņu personīgi apmeklēja fronti, viņi pavēlēja armijai līdz 10. oktobra agram rītam atkāpties tikai no Pārdaugavas, ieņemot aizsardzību gar Daugavu līdz [[Saurieši (Salaspils pagasts)|Stopiņiem]]. Šajā dienā Rīgā ieradās arī divi igauņu bruņuvilcieni Daugavas tiltu aizsardzībai. Jau 9. oktobrī uz Tallinu devās Latvijas Pagaidu valdības delegācija ar mērķi iegūt Igaunijas militāro palīdzību. Igauņi izvirzīja virkni pretprasību — armijai jābūt padotai igauņu komandierim, Latvijai jāsedz visus armijas izdevumus un jau pirms kauju sākuma jāsamaksā 10 miljonus rubļu avansā. Pēc kara beigām Latvijai būtu jāatjauno igauņu artilērijas lielgabali, katru gadu jāizmaksā pensijas kaujās kritušo ģimenēm. Igauņi arī pieprasīja sev izdevīgu robežas līniju Ziemeļlatvijā ([[Valkas pagasts|Valkas]], [[Lugažu pagasts|Lugažu]], [[Pedeles pagasts|Pedeles]], [[Ērģemes pagasts|Ērģemes]], [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes]], [[Omuļu pagasts|Omuļu]], [[Kārķu pagasts|Kārķu]], [[Ternejas pagasts|Ternejas]] pagastus un daļu no [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu]] un [[Ipiķu pagasts|Ipiķu]] pagasta), vienlaikus atstājot [[Roņu sala|Roņu salu]] Latvijai. Tautas padomē izvērsās asas diskusijas par šīm prasībām. Ar angļu un franču karaflotes artilērijas palīdzību 15. oktobrī [[Ludvigs Bolšteins|Ludviga Bolšteina]] vadītais [[9. Rēzeknes kājnieku pulks]] šķērsoja Daugavu, ieņemot Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. 16. oktobrī Daugavu šeit šķērsoja visa Latgales divīzija. 16. oktobrī bermontieši sāka uzbrukumu [[Jaunjelgava]]i, kas beidzās bez panākumiem. Latvijas armijas vadībā veica plašas izmaiņas. Sīmansona vietā 16. oktobrī par armijas virspavēlnieku iecēla Balodi. Štāba priekšnieku Kalniņu nomainīja pulkvežleitnants [[Eduards Laimiņš|Laimiņš]], kuru 28. oktobrī nomainīja pulkvedis [[Pēteris Radziņš]]. Vidzemes divīzijas komandieri Zemitānu un [[6. Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulka]] komandieri Šmitu nomainīja attiecīgi [[Mārtiņš Peniķis]] un [[Jānis Apinis]]. Rīgas apriņķi veiktā mobilizācija deva 2000 jaunus kareivjus. [[Tautas padome]] oktobra beigās izšķirošo lēmumu par Igaunijas prasībām uzdeva veikt jaunieceltajam armijas virspavēlniekam Jānim Balodim, kurš atbildēja, ka šādu vienošanos nevar noslēgt un sarunas ar igauņiem izbeidza. Antantes valstis sāka pastiprināti atbalstīt Latviju ar bruņojumu, oktobrī piegādājot 22 lielgabalus, 18 600 šautenes, 124 ložmetējus, 30 000 artilērijas lādiņu, 7400 granātas un 10 miljonus patronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:90{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:90{{!}}issueType:B }}</ref> <gallery> RussiaPS226-1Mark-1919-donatedeu f.jpg|Bermonta drukātā nauda Daugavmala 1919. oktobris.jpg|Bermontiešu artilērijas sašautie nami Daugavmalā Atsevišķās latviešu brigādes karavīri.jpg|Latviešu kareivji atbrīvotajā Pārdaugavā, 11. novembris Libau Harbour, January-february 1919 - 'hms Caledon' and destroyers 'wrestler' and 'valhalla' Art.IWMART2689.jpg|[[Apvienotā Karaliste|Britu]] karakuģi [[karosta|Karostā]] </gallery> Latvijas armija lielo pretuzbrukumu sāka 3. novembrī, pret Bermontu raidot 554 virsniekus un 10 662 kareivjus ar 47 lielgabaliem, 11 352 šautenēm, 114 ložmetējiem. Ar sabiedroto karaflotes artilērijas atbalstu Latvijas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Rietumkrievijas armijai no ziemeļiem, ieņemot [[Bulduri|Bulduru]] tiltu, [[Piņķi|Piņķu]] muižu, [[Babīte (stacija)|Babītes staciju]]. 4. novembrī 6. Rīgas kājnieku pulks ieņēma [[Dammes muižas]], [[Zolitūde|Zolitūdi]] un [[Anniņmuiža|Anniņmuižu]]. Šajā dienā Bermonts pavēlēja saviem spēkiem uzbrukt Liepājas [[Karosta]]s garnizonam, bet uzbrukumu ar angļu karaflotes artilērijas palīdzību izdevās atsist. 10. novembra rītā 9. Rēzeknes pulks un Aparnieka partizānu pulks iegāja [[Torņakalns|Torņakalna]] aizmugurē, 6. Rīgas pulks ieņēma [[Zasulauks|Zasulauku]], 7. Siguldas pulks ieņēma Torņakalnu un Cementa fabriku. 11. novembra rītā tika atbrīvots [[Torņakalns]], vakarā bermontieši bija atspiesti līdz [[Olaine]]i un [[Ķekava]]i. Lai nedotu iespēju vāciešiem pārgrupēties, Latvijas armija turpināja nepārtrauktu pretinieka vajāšanu Zemgalē un Kurzemē. 15. novembrī Latgales divīzija ieņēma [[Sloka (Jūrmala)|Sloku]] un [[Kalnciems|Kalnciemu]]. Tikmēr Liepājā bermontieši veica pēdējo mēģinājumu ieņemt Karostu, taču [[Oskars Dankers|Dankera]] vadītā pretuzbrukumā tos sakāva un atsvieda [[Durbe]]s virzienā. Jelgavas sektorā bermontieši mēģināja veikt pretuzbrukumu, taču tika sakauti. 16. novembrī Rēzeknes pulks ieņēma Ķemerus, 17. novembrī 4. Valmieras pulks ieņēma [[Bauska|Bausku]]. Rietumkrievijas armijas jaunais komandieris ģenerālis [[Valters fon Eberharts]] 18. novembra vakarā piedāvāja noslēgt pamieru, taču tika ignorēts. 21. novembrī Latvijas armijas Daugavpils, Siguldas un Rīgas pulki [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|atbrīvoja Jelgavu]], bet 22. novembrī Tukumu, 24. novembri Talsus un Sabili, 27. novembrī Vecauci. Atkāpšanās laikā bermontieši ne tikai aplaupīja vietējos iedzīvotājus un zemniekus, bet arī aizdedzināja daudzas ēkas, tai skaitā [[Jelgavas pils|Jelgavas pili]]. Ņemot vērā lielo vāciešu skatu, Vācijas valdība paziņoja, ka tā ir ņēmusi Rietumkrievijas armiju savā aizsardzībā, un ka Latvijai ir jāpārtrauc kaujas operācijas. Atbildot Latvija pieteica karu Vācijai un turpināja kaujas darbības Kurzemē. Līdz 1919. gada [[1. decembris|1. decembrim]] tālaika Latvijas teritorija līdz pat [[Palanga]]i bija atbrīvota no vācu karaspēka. [[Žemaitija|Žemaitijā]] Rietumkrievijas armijas paliekas sakāva arī [[Lietuva]]s karaspēks un tās paglābās [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]]. Attiecības ar Vāciju normalizēja 1920. gada 15. jūlija [[Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju]]. Izmantojot uzvaru, 4. decembrī demisionēja jūlijā izveidotā otrā Pagaidu valdība, un 8. decembrī Tautas padome apstiprināja trešo Ulmaņa veidoto Pagaidu valdību, kurā pa vienai vietai bija atvēlēts vāciešiem un ebrejiem. == Latgales atbrīvošana == [[Attēls:Austrumu fronte, 1919.JPG|thumb|Austrumu fronte 1919. gada 7. jūnijā]] [[Attēls:Latvija brīvības cīņu laikā 1920.jpg|thumb|220px|Latvijas un Igaunijas armiju kontrolētā teritorija pirms [[Latgales atbrīvošana]]s (no 1920. gada sākumā iespiestas angļu kartes)]] [[Attēls:Latgales partizānu pulka karavīri.jpg|thumb|220px|Latgales partizānu pulka kareivji]] [[Attēls:Latgales atbrīvošana.jpg|thumb|220px|Frontes līnija kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža 1920. gadā Latgalē]] === Austrumu fronte, 1919 === [[LSPR]] valdība pēc Rīgas zaudēšanas 1919. gada 22. maijā bēga uz Krievijas pilsētu [[Veļikije Luki]]. Pēc frontes stabilizēšanās, jūlijā tā atgriezās Latvijā, kur līdz 1920. gada janvārim bāzējās [[Rēzekne|Rēzeknē]]. Pēc tam, kad igauņu armija 26. maijā ieņēma [[Pleskava|Pleskavu]], uzbrukumu Latgales virzienā turpināja daļa igauņu spēku, kopā ar [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss|dāņu brīvprātīgajiem]] un Ziemeļlatvijas brigādes 1. Valmieras pulku. Maija beigās tika atbrīvota Vidzemes austrumu daļa un 5. jūnijā sasniegta [[Jēkabpils]]. Uzbrukums notika ar minimālu pretestību, saņemot daudz karagūstekņu un kara materiālu. Tuvojoties Cēsu kaujām, igauņi atvilka savu karaspēku, un uzbrukums Latgalei apsīka. Lai papildinātu spēkus, 12. jūnijā tika veikta mobilizācija Līvānu un Stalidzēnu pagastos, iegūstot 400 jauniesauktos. Mobilizācija Pļaviņu rajonā deva vēl 900 vīrus. Fronte nostabilizējās līnijā [[Daugavpils]]—[[Līvāni]]—[[Rudzāti]]—[[Varakļāni]]—[[Lubāna ezers]]—[[Kuprava]]—[[Liepna]]—Pleskava. Boļševiku kontrolētajos apgabalos izvērsās partizānu cīņa. Maija beigās sāka organizēties partizāni Balvos, kas 27. maijā uz ceļa netālu no [[Stompaki]]em apšaudīja boļševiku kolonnu. Lai nodrošinātu kārtību piefrontes joslā, sāka veidoties [[Latgales partizānu pulks]]. 6. jūnijā boļševiku pamestajos Balvos ienāca igauņu karaspēks, kas turpmāk kritiskos brīžos sniedza palīdzību partizāniem. 8. jūnijā notika partizānu uzbrukums [[Gārsene|Gārsenē]], kam sekoja apšaude [[Aknīste|Aknīstē]]. 22. jūnijā [[Aknīste|Aknīstē]] nodibinājās [[Augškurzemes partizānu pulks]] ar 110 vīriem, kas līdz jūlija beigām bija padots [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķi]] daļēji ieņēmušās Lietuvas armijas pavēlniecībai. 21. jūnijā vietējie partizāni atsita uzbrukumu [[Turki (Turku pagasts)|Turku ciemam]]. 24. jūnijā pulkveža Baloža komandētās Dienvidlatvijas brigādes spēki ieradās [[Mārciena]]s un [[Ļaudona]]s apkārtnē, kur no 2. Cēsu pulka pārņēma frontes aizsardzību, bet 26. jūnijā pārņēma arī [[Barkava]]s aizsardzību. === Polijas ambīcijas === Kad 1919. gada 28. jūnijā Vācija beidzot parakstīja Versaļas miera līgumu, [[Polijas Otrā republika]], kas vēlējās 1772. gada robežu atjaunošanu, guva iespēju pārvietot savu armiju no vācu robežām uz austrumiem. Ātri ieņēmuši Minsku un nodrošinājuši savu austrumu flangu, poļi augusta vidū atsāka uzbrukumu Daugavpils un [[Polocka]]s virzienā. 31. augusta rītā Polijas leģiona 1. kājnieku divīzija (''1. Dywizja Piechoty Legionów'') ielauzās [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] stacijā un sāka uzbrukumu [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] tilta virzienā, draudot iebrukt Daugavpilī. Pievilktie Sarkanās armijas papildspēki šo uzbrukumu atsita, atguva Grīvas dzelzceļa staciju un [[Nīderkūni|Nīderkūnus]], saglabājot kontroli pār priekštilta nocietinājumiem Daugavas dienvidu krastā. 1. septembrī poļiem Daugavpils frontē bija 91 virsnieks, 4256 kareivji, 85 ložmetēji, 8 lielgabali, pāris mīnmetēji. Gatavojoties nākamajam uzbrukumam, poļu karaspēks pieauga līdz 104 virsniekiem, 6320 kareivjiem un 96 ložmetējiem. 27. septembrī, laižot darbā jau 37 lielgabalus, no kuriem 18 bija smagie, kā arī 20 franču ražojuma tankus, poļi atsāka uzbrukumu dienvidu krasta priekštilta nocietinājumiem, kurus izdevās ieņemt 28. septembrī. Daugavas šķērsošana un Daugavpils ieņemšana vairs netika mēģināta līdz pat 1920. gada janvāra uzbrukuma operācijai.<ref name="ReferenceO" /> === Austrumu fronte, 1920 === {{Pamatraksts|Latgales atbrīvošana}} Latgales atbrīvošanas operāciju bija iecerēts sākt 1919. gada oktobra sākumā, bet šos plānus izjauca Bermonta uzbrukums. [[Bermontiāde]]s laikā Latgales frontē atradās [[1. Kurzemes divīzija]]s Liepājas, Ventspils un Jelgavas pulki, kā arī [[Latgales partizānu pulks]] un vācbaltiešu [[Baltijas landesvērs]]. Uzreiz pēc Bermonta sakāves armijas galvenos spēkus atkal pievērsa pēc iespējas ātrākai Latgales atbrīvošanai. Tam bija vairāki iekšēji un ārēji iemesli: * Igaunija sāka miera sarunas ar Padomju Krieviju, kas nozīmēja, ka Krievijas Pilsoņu karā uzvarējušajiem boļševikiem drīz rastos iespēja uz Latgales fronti nosūtīt papildspēkus. Igauņi ar Padomju Krieviju pamieru noslēdza 31. decembrī, un tas stājās spēkā 1920. gada 3. janvārī. * Latgales atbrīvošana pirms gaidāmo Latvijas—Padomju Krievijas pamiera sarunu sākšanas dotu Latvijai spēcīgāku stāvokli sarunās. * Ar Lietuvu un Poliju vēl nebija panāktas vienošanās par robežām, un nevarēja pieļaut, lai šo valstu armijas pirmās ieņemtu Daugavpili un tās apkārtni. * Polija piedāvāja 30 000 karavīrus Latgales atbrīvošanai, sākotnēji pretī prasot tikai viņu apgādāšanu ar pārtiku. * Drīza Latgales atbrīvošana ļautu visā Latvijas teritorijā veikt [[Satversmes sapulces vēlēšanas]]. * Latgales ceļu sliktais stāvoklis nozīmēja, ka karaspēka kustībai labāka ir ziema, nekā pavasara šķīdonis. Pēc jaunas mobilizācijas Latvijas Bruņoto spēku kopskaits 1919. gada 31. decembrī sasniedza 69 232 cilvēkus, kurus papildināja 2179 brīvā līguma darbinieki, tādējādi armijas kopskaits pārsniedza 71 000. Boļševiki Latgalē bija izvērsuši [[15. armija (KSFPR)|Padomju Krievijas 15. armiju]] ar vairākām strēlnieku divīzijām, kuru kopskaitu 1920. gada 1. janvārī lēsa uz 6620 kājniekiem, 370 kavalēristiem ar 239 ložmetējiem un tuvu 60 lielgabaliem. Pēc uzvaras pār Bermontu uz Latgales fronti pārsvieda [[3. Latgales kājnieku divīzija|3. Latgales kājnieku divīziju]]. Tā pret boļševikiem sakopoja 2 divīzijas (6 pulkus), Latgales partizānu pulku un landesvēru, kas kopumā veidoja 22 000 kareivju ar 326 ložmetējiem un 33 lielgabaliem. Tika noslēgta vienošanās ar Poliju, kas uzbrukumam atvēlēja 30 000 kareivjus, pretī prasot tikai to apgādāšanu ar pārtiku. Poļu armija apņēmās veikt uzbrukumu no Daugavpils līdz [[Polocka]]i izvietotajiem padomju spēkiem, forsējot Daugavu pie Daugavpils. Latvijas armijai bija jāšķērso Daugava pie [[Buivīši]]em, sasniedzot [[Asvejas ezers|Osvejas ezeru]] un [[Zilupe (upe)|Zilupi]]. Latviešu kreisajam spārnam vajadzēja ieņemt [[Pitalova|Pitalovu]], [[Kārsava|Kārsavu]], Rēzekni un [[Ludza|Ludzu]]. Kopējā uzbrukuma sākumu noteica uz 1920. gada 3. janvāri, un to vadīja Polijas ģenerālis [[Edvards Ridzs-Smiglijs]]. 3. janvārī poļi ieņēma Daugavpili un līdz 5. janvārim sasniedza [[Dubna (upe)|Dubnas upi]]. Latviešu kreisā spārna uzbrukums, kam bija jāsākas 5. janvārī ar uzbrukumu Pitalovas stacijai, slikto laika apstākļu dēļ sākās tikai 9. janvārī. [[8. Daugavpils kājnieku pulks]] 9. janvārī ieņēma [[Viļaka|Viļaku]]. Boļševiku aizsardzībai palīdzēja tas, ka 3. janvārī bija sācies pamiers ar Igauniju, tādējādi tie varēja pārmest papildspēkus Pitalovas aizsardzībai, kuru 13. janvārī aizsargāja 5400 kareivji ar 107 ložmetējiem. 14. janvārī Pitalovu beidzot ieņēma Latgales partizānu pulks, un nākamajās dienās to izdevās noturēt, par spīti atkārtotiem boļševiku pretuzbrukumiem. Uz Latgales fronti 15. janvārī pārmeta arī Vidzemes divīzijas Valmieras pulku. Rēzekni izdevās ieņemt vēlāk nekā plānots. 21. janvāra rītā pilsētā iebruka landesvēra vienības, kurām ap 12:00 sekoja [[2. Ventspils kājnieku pulks]]. Šajās dienās kaujas darbību ietekmēja lielais sals, temperatūrai nokrītot līdz -20, -29 grādiem. 26. janvārī Ventspils pulks ieņēma Ludzu. Uzbrukumam sākoties, Padomju Latvijas valdība bēga uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī [[Veļikije Luki|Veļikije Lukos]] paziņoja par savas pastāvēšanas beigām. Par sasniegumiem Latgales atbrīvošanā Tautas padome 23. janvārī Balodi paaugstināja par ģenerāli. Apvienotie Latvijas un Polijas spēki [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|kaujās pie Daugavpils]], [[Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija|Ziemeļlatgales operācijā]] un [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|Rēzeknes atbrīvošanas]] kauju laikā ieguva kontroli pār Latgali. Pēc [[Zilupe (upe)|Zilupes]] līnijas sasniegšanas uzbrukumi 1. februārī apstājās, jo 30. janvārī bija noslēgts slepens pamiers starp Latviju un Padomju Krieviju. Nelielas sadursmes turpinājās vēl vairākas dienas. Miera sarunas oficiāli sākās 1920. gada 16. aprīlī un [[Latvijas—Krievijas miera līgums]] tika noslēgts 11. augustā. Pretstatā visiem citiem, kas bija palīdzējuši Latvijai brīvības cīņās, poļi sākotnēji neprasīja nekādu samaksu, vienīgi vēlējās, lai Latvija uztur poļu daļas, kamēr tās karo Latvijas teritorijā. Taču poļu armijas ieņemtā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] austrumu daļa pēc ieņemšanas tika iekļauta Polijas sastāvā un 1919. gadā [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsēta, [[Bornes pagasts|Bornes]], [[Silenes pagasts|Borovkas (Silenes)]], [[Demenes pagasts|Demenes]], [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnes]], [[Salienas pagasts|Salienas]] un [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas]] pagasti tika administratīvi iekļauti Polijas Braslavas apriņķī, ar Grīvu kā centru. Sakarā ar militārajām neveiksmēm [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju karā]] poļu karaspēks bija spiests atstāt Grīvu un Ilūkstes apriņķa teritoriju, un 1920. gada jūnijā to ieņēma Latvijas armija. Polija no pretenzijām uz šo teritoriju atteicās tikai 1938. gadā. Līdzīgi tika atrisinātas Lietuvas teritoriālās pretenzijas. == Diplomātiskā darbība kara laikā == Paralēli militārajiem notikumiem, ne mazāk svarīgi bija Latvijas Pagaidu valdības centieni iegūt ārvalstu politisko, finansiālo un militāro atbalstu. Latviešu politiķi izmantoja katru iespēju, lai nodibinātu ciešākus sakarus ar Antantes valstīm, īpaši Lielbritāniju, kuras karaflote atradās Baltijas jūrā. Pagaidu valdībai bija diplomātiskas attiecības ar Vācijas pārstāvi Vinnigu un jauno Vācijas vēstnieku Gisbertu fon Rombergu. Uz Vāciju bija nosūtīts Latvijas pārstāvis [[Vilhelms Šreiners]].<ref>[http://www.bundesarchiv.de/aktenreichskanzlei/1919-1933/0000/adr/adrsz/kap1_1/para2_205.html Schreiner, Wilhelm (Šreiners, Vilhelms)]</ref> Lielbritānija un Francija 1917. gada beigās vienojās par ietekmes zonām reģionā, Lielbritānijai uzticot Baltijas piekrasti, bet Francijai — [[Polijas Otrā republika|atjaunoto Poliju]]. Drīz pēc Vācijas padošanās, 1918. gada 1. decembrī Liepājā ieradās vairāk nekā 20 britu karakuģu eskadra kontradmirāļa [[Edvīns Aleksanders-Sinklērs|Edvīna Aleksandera-Sinklēra]] vadībā, kas tālāk devās uz Tallinu. 4. decembrī Ulmanis un Finanšu ministrs [[Kārlis Puriņš]] devās uz Tallinu, lai satiktos ar angļiem, taču nav drošu ziņu par viņu tikšanos. Ulmanis arī it kā esot apmeklējis Helsinkus, kur lūdzis palīdzību ASV pārstāvjiem. Antantes pārstāvjiem šajā laikā trūka zināšanu par Baltijas reģiona politisko situāciju. Ulmaņa ārzemju brauciena laikā pastiprinājās padomju iebrukums Latvijā, un 1918. gada 7. decembrī jaunais Apsardzības ministrs Zālītis ar Vinnigu parakstīja [[Līgums par Landesvēra izveidošanu|līgumu par Landesvēra izveidošanu]]. Vinnigs finansiāli atbalstīja Pagaidu valdību, no 22. novembra līdz 4. janvārim tai piešķirot vismaz 3,75 miljonus marku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:139{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:139{{!}}issueType:B }}</ref> 17. decembrī Stučka izplatīja [[Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests|Padomju Latvijas izveidošanas manifestu]], pasludinot Pagaidu valdību par gāztu. Pēc vizītes Tallinā 17. decembra vakarā E. Aleksandera-Sinklēra vadītā britu eskadra piestāja Rīgā. 18. decembrī pēc Aleksandera-Sinklēra, britu konsula [[Vivjēns Bosenkets|Vivjēna Bosenketa]] (''Bosanquet'') (kurš ieradās ar britu kuģi) un Pagaidu valdības sapulces tika paziņots, ka daļa britu kuģu paliks Rīgā un sniegs militāro atbalstu Pagaidu valdības spēkiem. Eskadras lielākā daļa devās uz Liepāju. 20. decembrī Ulmanis iesniedza protestu Bosenketam par to, ka pretēji pamiera noteikumiem, Vācijas armija atkāpjas, neaizstāvot Latviju. 23. decembrī uz britu mīnukuģa "Princess Margaret" notika Bosenketa tikšanās ar Vinnigu un 8. armijas pavēlniecības pārstāvi apakšpulkvedi Birkneru. Aizbildinoties ar vācu armijas sabrukumu, Birkners paziņoja, ka nevar izpildīt Bosenketa prasību pretoties boļševikiem un atgūt jau zaudētās teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL688{{!}}page:68{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL688{{!}}page:68{{!}}issueType:B }}</ref> Uz Pagaidu valdības lūgumu pēc Lielbritānijas militārās iejaukšanās briti atbildēja, ka ir gatavi latviešu karaspēku atbalstīt ar ieročiem, taču nekāda militāra desanta Rīgā nebūs. Britiem nevēloties militāri palīdzēt un latviešiem negribīgi pievienojoties Pagaidu armijas vienībām, Ulmanis pēc konsultēšanās ar Bosenketu vērsās pie Vinniga pēc palīdzības un 1918. gada 29. decembrī noslēdza [[Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem|līgumu par pilsonības piešķiršanu]] Vācijas brīvprātīgajiem kareivjiem. Tas drīz radīja problēmas ar vāciešu un vācbaltiešu militārajiem formējumiem, kas bieži vien veidojās patvaļīgi, bez skaidra juridiskā statusa, militārās un politiskās pakļautības. Protestējot pret šo līgumu, 30. decembrī sociāldemokrāti pameta Tautas padomi. 1919. gada 2. janvārī ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Meierovics]] nosūtīja vēstuli Lielbritānijas premjerministram [[Deivids Loids Džordžs|Loidam-Džordžam]], kā arī ASV, Francijas, Itālijas un Japānas valdībām, lūdzot 15 miljonu mārciņu aizdevumu cīņai pret lieliniekiem. 10. janvārī Latvijas pagaidu valdība iecēla kapteini [[Jorģis Zemitāns|Zemitānu]] par kara lietu pārstāvi Igaunijā. 20. janvārī Igaunijas valdība atļāva Tallinā, Pērnavā un Tartu izveidot pa divām latviešu rotām katrā pilsētā. 1919. gada 12. janvārī Ulmanis kopā ar Finanšu ministru Puriņu un Zemkopības ministru Goldmani no Liepājas devās uz Stokholmu un Kopenhāgenu. Stokholmā jau atradās Tautas padomes priekšsēdētājs [[Jānis Čakste]] un priekšsēdētāja biedrs [[Gustavs Zemgals]]. Liepājā no valdības palika tikai [[Miķelis Valters]], [[Jānis Zālītis]] un [[Teodors Hermanovskis]]. Ulmaņa aizbraukšanu no Liepājas daudzi uztvēra kā bēgšanu no valsts. Pēc lēna kuģojuma ar kabeļkuģi 20. janvārī Ulmaņa delegācija ieradās [[Bornholma|Bornholmā]] un nākamajā dienā Kopenhāgenā, kur preses intervijā aicināja atbalstīt Latviju pret boļševikiem. Ulmanis tikās ar ASV vēstniecības darbiniekiem, lūdzot naudas un pārtikas palīdzību, un atļauju vervēt brīvprātīgos. Lielbritānijas vēstniecībā viņš vienojās par 5000 šauteņu piegādi latviešu karaspēkam. 25. janvārī Ulmanis ar Puriņu ieradās Stokholmā, kur zviedri bija sākuši vervēt brīvprātīgos karošanai Latvijā, savācot 400 virsniekus un 4000 kareivjus. Taču uzreiz pēc Ulmaņa došanās uz Helsinkiem vervēšanu Zviedrijā pārtrauca, iespējams, tāpēc, ka Ulmanis nevarēja apsolīt naudu algotņu apmaksai. No Helsinkiem, kur atkal notika sarunas ar ASV diplomātiem, Ulmanis devās uz Tallinu, kur igauņi izvērsa veiksmīgu pretuzbrukumu pret Padomju Krievijas iebrucējiem. Šeit izdevās panākt vienošanos ar igauņiem par latviešu bruņoto vienību veidošanu Igaunijā un atbrīvotajos Ziemeļlatvijas novados. No Tallinas viņš atkal devās uz Stokholmu, kur veica sarunas ar baņķieriem par kokmateriālu pārdošanu. No Stokholmas caur Berlīni Ulmanis devās uz [[Kauņa|Kauņu]], kur 1. martā parakstīja vienošanos ar Lietuvu kas Latvijai piešķīra 5 miljonus vācu marku, apmaiņā pret lietuviešu tiesībām izmantot Liepājas ostu. Lietuvas kravu apsargāšanu ostā ļāva veikt Lietuvas kareivjiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:157{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:157{{!}}issueType:B }}</ref> <gallery> HMS PRINCESS MARGARET.jpg|Britu mīnukuģis "Princess Margaret" The British Naval Campaign in the Baltic, 1918-1919 Q19366.jpg|Admirāļa Sinklēra flagmanis "Cardiff" The British Naval Campaign in the Baltic, 1918-1919 Q19378.jpg|Britu kuģi Liepājā 1918. gada decembrī The British Naval Campaign in the Baltic, 1918-1919 Q19368.jpg|Britu kuģi Liepājā 1918. gada decembrī </gallery> === Antantes politika === Lielbritānijas pirmajā Baltijas misijā bija gandrīz 40 cilvēku. 1919. gada februārī un martā briti sāka piešķirt šaujamieročus latviešu un igauņu vienībām. Britu kara flote Baltijas jūrā pieauga līdz 100 kuģiem, nodrošinot satiksmi un piegādes. Franču misiju vadīja apakšpulkvedis [[Emanuēls Diparkē]] (''Du Parquet''). ASV misijas vadītājs apakšpulkvedis [[Vorviks Grīns]] 1919. gada pavasarī personīgi iepazinās ar situāciju frontē un 12. aprīlī ziņoja uz Parīzi, ka bez vācu karaspēka (kurā esot 73 000 kareivju) šī zeme tūlīt kritīs boļševiku rokās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1161{{!}}page:109{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1161{{!}}page:109{{!}}issueType:B }}</ref> Aprīlī Grīns daudz pūļu veltīja tam, lai nodrošinātu Kurzemē bāzētā vācu karaspēka netraucētu apgādi. Amerikāņi un franči pavasarī sāka pārdot jaunajām Eiropas valstīm savus pārpalikušos karamateriālus. ASV piešķīra kredītu Baltijas valstu apgādei ar pārtiku. Pirmā pārtikas piegāde Liepāju sasniedza 9. aprīlī. Kopumā ASV Latvijai pārdeva pārtiku 2,6 miljonu ASV dolāru vērtībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1161{{!}}page:114{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1161{{!}}page:114{{!}}issueType:B }}</ref> 16. aprīļa apvērsuma dēļ 4. maijā Lielbritānijas ārlietu ministrs Balfūrs pieprasīja fon der Golca atsaukšanu, ko Vācijas valdība noraidīja 9. maijā. Vācija paziņoja, ka plāno visdrīzākajā laikā izvest karaspēku no Baltijas, tā apklusinot britu protestus, kuriem vācu karaspēka klātbūtne bija nepieciešama cīņā pret boļševikiem (pakāpeniski sākās 1. gvardes divīzijas daļu pārvietošana uz Polijas robežu). Tikmēr Vorviks Grīns regulāri tikās ar fon der Golcu un atbalstīja ģenerāļa darbības. 22. aprīļa Antantes misiju pārstāvju sapulce Liepājā vienojās par vēstuli fon der Golcam, pieprasot Manteifeļa un Pfefera vienību nosūtīšanu atpakaļ uz fronti, kā arī tādas Latvijas valdības sastādīšanu, kurā būtu pārstāvētas visas Latvijas etniskās grupas. Tādējādi radās priekšnoteikumi Niedras valdības veidošanai. Grīns, neapmierināts ar Niedras valdības provācisko sastāvu, 30. aprīlī noturēja kopīgas sarunas ar Niedru un Ulmani, kas beidzās bez panākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1467{{!}}page:131{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1467{{!}}page:131{{!}}issueType:B }}</ref> Grīns piedāvāja Ulmaņa vadītu valdību, kurā Ulmaņa ministri ieņemtu 7—8 vietas, bet 4—5 būtu Latvijas vāciešiem un ebrejiem. Ņemot vērā vācbaltiešu aktīvo dalību karā pret boļševikiem, Grīns uzskatīja, ka viņiem pienākas pārstāvniecība valdībā. 23. maijā nodibināja Antantes militāro misiju Baltijā britu ģenerāļa [[Huberts Gofs|Huberta Gofa]] vadībā, militārās misijas vadītājs Latvijā bija [[brigādes ģenerālis]] [[Alfrēds Berts]]. Vorvika Grīna ietekme strauji samazinājās, britiem pilnībā atbalstot igauņus un vēršoties pret vāciešiem. Gofa iecelšana iezīmēja Ulmaņa Pagaidu valdības varas atjaunošanas sākumu. Pēc Rīgas ieņemšanas Antantes valstis 25. maijā brīdināja Vāciju neizvest savu karaspēku no Baltijas, jo tas nozīmētu boļševiku atgriešanos. 29. maijā Antante atteicās no Balfūra 4. maija prasības atsaukt fon der Golcu. Vācieši izmantoja šo politisko atbalstu, lai mēģinātu leģitimizēt Niedras valdību. 5. jūnijā Niedra Antantes misijām iesniedza savu plānu Tautas sapulces sasaukšanai un jaunas valdības izveidošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1719{{!}}page:145{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1719{{!}}page:145{{!}}issueType:B }}</ref> 1919. gada vasarā Antante cerēja uz [[Baltā kustība|Baltās kustības]] uzvaru Krievijas pilsoņu karā, kas novestu pie demokrātiskas Krievijas izveidošanas. 1919. gada 26. maijā Antante aicināja admirāli [[Kolčaks|Kolčaku]] atzīt Polijas un Somijas neatkarību, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai paredzot plašu nacionālo autonomiju. Vācu militārie un politiskie panākumi Latvijā satrauca britus, kas Parīzes miera sarunu gaitā 13. jūnijā ierosināja, ka, ņemot vērā boļševiku spēku sakāves, pienācis laiks reālo varu nodot vietējām valdībām, un sākt vācu karaspēka izvešanu no reģiona. Antante pieņēma lēmumu aizliegt vāciešiem tālāku virzību Igaunijas virzienā, lika pamest Ventspili un Liepāju un uzsākt evakuāciju no Baltijas. Antante apņēmās apgādāt vietējos nacionālos karaspēkus ar ieročiem, apģērbu un karamateriāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1719{{!}}page:152{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1719{{!}}page:152{{!}}issueType:B }}</ref> 13. jūnijā ieradies Latvijā Gofs uzreiz pieprasīja landesvēra un vācu vienību atvilkšanu no Vidzemes, kā arī varas nodošanu Ulmaņa valdībai. Fon der Golcs atteicās pakļauties, norādot, ka šādi lēmumi jāpieņem Vācijas valdībai. Gofa parādīšanās lika vāciešiem paātrināt lēmumu par igauņu sakaušanu, cerot nostādīt britus fakta priekšā. 22. jūnijā Vācijas valdība informēja fon der Golcu, ka drīzās [[Versaļas miera līgums|Versaļas miera līguma]] parakstīšanas dēļ Vācijas karaspēkam jāpamet Liepāja. 23. jūnijā vācieši aizgāja no Liepājas uz [[Grobiņa|Grobiņu]] un [[Priekule|Priekuli]], bet Liepājā iegāja Līvena kareivji. Sakāve [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] un Liepājas evakuācija 23. jūnijā samazināja vācu militārās ambīcijas, un briti izlēma ļaut vācu karaspēkam palikt Baltijā, kamēr turpināsies cīņa pret boļševikiem. Par Liepājas garnizona komandieri iecēla britu apakšpulkvedi Robinsonu. 26. jūnijā Liepājā ieradās Gofs un 27. jūnijā paziņoja, ka Ulmaņa Pagaidu valdība atsāk darbu. Tajā pašā dienā Gofs uz sava kuģa tikās ar Niedru, paziņojot, ka atbalsta Ulmaņa—Niedras—vācbaltu koalīcijas valdības veidošanu. Taču sarunās par otro Pagaidu valdību Ulmanis un vācbaltieši Niedru pilnībā ignorēja.<ref name="ReferenceO" /> [[Strazdumuižas pamiers]] skaidri iezīmēja Lielbritānijas politisko atbalstu Ulmaņa Pagaidu valdībai. 30. jūnijā atkāpās pirmā Ulmaņa Pagaidu valdība, briti ar igauņiem un vāciešiem (bez Latvijas pārstāvju piedalīšanās) 3. jūlijā parakstīja Strazdumuižas pamieru par Vācijas karaspēka izvešanu. Rīgas pārvaldi uz neilgu laiku pārņēma Antantes pārstāvji. 6. jūlijā Rīgā iegāja [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s spēki, 8. jūlijā Rīgā no Liepājas ar "Saratovu" ieradās jau demisionējusī Pagaidu valdība. Sekojot Antantes prasībai par plašāku etnisko koalīciju, 13. jūlijā Ulmanis izveidoja otro Pagaidu valdību ar vācbaltu un ebreju ministru līdzdalību. Vācu un landesvēra galvenie spēki, kopumā ap 35 000 kareivju, atkāpās uz Tukumu, Jelgavu, Bausku un Priekuli.<ref name="ReferenceO" /> Ar Gofa 8. jūlija pavēli par landesvēra komandieri iecēla britu apakšpulkvedi [[Harolds Aleksanders|Aleksanderu]] un nosūtīja uz Austrumu fronti. Britu virsnieki aizvietoja vāciešus, sākot apmācīt latviešu vienības. 1919. gada 17. jūnijā Latvijas Pagaidu valdība noslēdza līgumu ar ASV par karamateriālu piegādi no militārajām noliktavām Francijā un 1919. gada laikā amerikāņu piegādes sasniedza 2,5 miljonus [[USD]]. 27. augustā [[Jānis Seskis]] noslēdza līgumu arī ar Franciju, kas apņēmās piegādāt karamateriālus 15 miljonu franku vērtībā, pilnībā apgādājot vienu latviešu divīziju. Franču virsnieki apmācīja latviešu kareivjus piegādāto ieroču lietošanā. Francija piegādāja ieročus un formas tērpus 10 000 kareivjiem, 6 artilērijas baterijas ar 50 000 lādiņiem, 50 ložmetējus, 500 rokas ložmetējus ar 10 miljoniem patronu. Francija arī piegādāja 5 miljonu ASV dolāru vērtu kravu ar 40 000 veļas pāriem, 500 tonnām medikamentu, kā arī lauka pārtiku un kondensēto pienu. Lielbritānija rudenī piegādāja ieročus un formastērpus 10 000 kareivju vajadzībām. Dati par piegādēm atšķiras. Oktobrī Lielbritānija piegādāja 28 lielgabalus, 18 600 šautenes, 124 ložmetējus, 30 000 lielgabala lādiņus, 10 miljonus patronu. Britu ieroču piegādes turpinājās novembrī, un decembrī tika piegādāti pirmie tanki. Līdz kara beigām briti piegādāja ieročus 2,3 miljonu mārciņu apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1905{{!}}page:166{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1905{{!}}page:166{{!}}issueType:B }}</ref> Pēc citiem datiem, oktobrī Lielbritānija piegādāja 19 500 šautenes, 14 vieglos un 2 smagos lielgabalus, 5000 lielgabalu lādiņus, 25 ložmetējus, 16 miljonus krievu, 5 miljonus angļu un 1 miljonu vācu šauteņu patronu. Par ieročiem Latvija daļēji norēķinājās pārdodot kokmateriālus un linus. 1919. gada augusta sākumā Gofu atsauca uz Londonu, un par Lielbritānijas militārās misijas vadītāju kļuva viņa vietnieks britu ģenerālis [[Frenks Māršs]]. Lai nodrošinātu igauņu atbalstu [[Nikolajs Judeņičs|Judeniča]] baltajam karaspēkam, viņš panāca, ka Judeničs atzīst Igaunijas neatkarību. Lai koordinētu dažādo valstu un kustību karus pret Padomju Krieviju 26. augustā Rīgā Mārša vadībā notika konference, kurā piedalījās Igaunijas pārstāvis [[Johans Laidoners]], Latvijas pārstāvji Ulmanis un Sīmansons, Bermonts, Lietuvas un Polijas pārstāvji. Viņi vienojās par kopīgu ofensīvu 15. septembrī. Katrai armijai iedalīja atbildību par konkrētu frontes sektoru. Latvijā igauņiem atstāja atbildību par Austrumu fronti uz ziemeļiem no [[Lubāns|Lubāna]] ezera, Latvijas armijai no Lubānas ezera dienvidiem līdz [[Subate]]i. Bermontam bija jāieņem Daugavpils un pa Maskavas dzelzceļu jāuzbrūk [[Veļikije Luki|Veļikijiem Lukiem]]. Lietuvas armija atbildēja par fronti no Subates līdz punktam 35 km uz dienvidrietumiem no Daugavpils, uz dienvidiem no kura fronti pārņēma Polija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:185{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:185{{!}}issueType:B }}</ref> Vienošanās jau no sākuma saskārās ar politiskām grūtībām un ofensīva izgāzās. Briti nesekmīgi mēģināja panākt, lai Bermonts atzīst Pagaidu valdību. Bermonts atteicās to darīt, izmantojot to, ka viņa armijā bija tuvu 50 000 kareivjiem, kamēr Judeniča armijā bija nazāk par 19 000. Uzskatot, ka Bermonta nepaklausības iemesls ir viņa pārāk ciešie sakari ar vāciešiem, 15., 18. un 25. septembrī Antantes augstākā padome aicināja fon der Golcu ar štāba virsniekiem atsaukt uz Vāciju, attiecīgu notu iesniedzot 27. septembrī. 3. oktobrī Vācija atbildēja, ka fon der Golcs ir atsaukts, un galīgo vācu evakuāciju vadīs ģenerālis [[Valters fon Eberharts]]. Gandrīz visi vācu kareivji šajā laikā jau bija pārgājuši Bermonta pakļautībā un evakuācija uz viņiem neattiecās. Lai risinātu Latvijas un Igaunijas konfliktus ar Bermontu un Judeniču, Antante izveidoja [[Baltijas reģiona sabiedroto komisija|Baltijas reģiona sabiedroto komisiju]] franču ģenerāļa [[Anrī Albērs Nisels|Nisela]] (''Nissel'') vadībā. Arī Nisels cerēja panākt risinājumu, kas ļautu balto krievu un vāciešu spēkiem palikt šeit, turpinot cīņu pret boļševikiem. Taču vēl pirms komisijas ierašanās Latvijas armija sakāva un padzina Bermontu no valsts, ignorējot Nisela aicinājumus pārtraukt kaujas. Līdz ar Vrangeļa armijas sagrāvi 1920. gada beigās kļuva skaidrs, ka boļševikus gāzt neizdosies, un demokrātiska Krievija "vienotās un nedalāmās" impērijas robežās neizveidosies. Antantes valstis 1921. gada janvārī atzina Latvijas un Igaunijas neatkarību. Tādējādi Padomju Krievijas uzvara nodrošināja Latvijas neatkarību.<ref name="ReferenceO" /> ASV visilgāk cerēja uz boļševisma sakāvi, tāpēc Latvijas neatkarību atzina tikai 1922. gada vasarā. == Miers ar Krieviju == {{pamatraksts|Latvijas—Krievijas miera līgums}} [[Attēls:Talenta vēstule, 1919.JPG|thumb|Lielbritānijas pārstāvja Talenta vēstule Meierovicam ar lūgumu nesākt miera sarunas ar Padomju Krieviju]] 1919. gada 31. augustā Padomju Krievija piedāvāja Igaunijai sākt miera sarunas. 11. septembrī mieru piedāvāja arī Latvijai, Lietuvai un Somijai. Padomju Krievija piedāvāja atzīt šo valstu neatkarību, ko vēl nebija izdarījušas Antantes valstis vai [[Baltā kustība|Baltās kustības]] vadītāji. 11. un 12. septembrī Rīgā tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, kas vienojās sasaukt Baltijas valstu premjerministru un ārlietu ministru konferenci. Tā notika 14. un 15. septembrī Tallinā, piedaloties Somijas, Igaunijas un Latvijas premjerministriem un ārlietu ministriem, kā arī Lietuvas pārstāvjiem, taču lēmumu par miera sarunām neizdevās pieņemt. Igaunijas delegācija tāpēc 18. septembrī pameta miera sarunas, kas 17. septembrī bija sāktas Pleskavā. No 29. septembra līdz 1. oktobrim Tērbatā atkal notika premjerministru un ārlietu ministru konference, kurā Somijas vilcināšanās dēļ (somi vēlējās iegūt parlamenta atbalstu miera sarunu sākšanai) pārējās Baltijas valstis piekrita jautājumu atlikt līdz 25. oktobrim. Pēc 6. oktobrī sāktām diskusijām pamiera sarunu sākšanu 9. oktobrī atbalstīja Latvijas Tautas padome. Lai nodibinātu kontaktu, 8. oktobrī no Rīgas uz Maskavu devās Sarkanā Krusta delegācija, kurai padomju ārlietu komisārs [[Georgijs Čičerins]] apliecināja gatavību atzīt Latviju tās etnogrāfiskajās robežās. Oktobra beigās Deņikins atradās 200 km attālumā no Maskavas, bet Judeničs bija Petrogradas pievārtē, tāpēc miera sarunas pēc 25. oktobra nesākās. Latvija septembri un oktobrī saņēma Antantes pārstāvju brīdinājumus pret miera sarunu sākšanu ko pavadīja draudi pārtraukt jebkādu tālāku palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL2559{{!}}page:222{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL2559{{!}}page:222{{!}}issueType:B }}</ref> Somijas parlaments nolēma nesākt miera sarunas. Krievijas pilsoņu kara situācija strauji mainījās, un līdz novembra beigām Sarkanā armija bija sakāvusi Kolčaku, Deņikinu un Judeniču. 10. novembrī Tartu atkal sanāca Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvji. Kā novērotāji piedalījās Somijas un Polijas pārstāvji. Igaunija vēlējās nekavējoties sākt miera sarunas, to atbalstīja Lietuva, kamēr Latvija, iesaistīta karā pret Bermontu, nebija gatava riskēt ar Antantes atbalsta zaudēšanu. Kad 17. novembrī uz sarunām ar Igauniju Tērbatā ieradās padomju delegācija, tā neoficiāli apstiprināja, ka ir gatava atzīt Latvijas tiesības uz Latgali. 19. novembrī Padomju Krievija ar Igauniju, Latviju un Lietuvu parakstīja vienošanos par karagūstekņu apmaiņu. Par spīti Antantes noraidošajai nostājai, 5. decembrī Tērbatā sākās Padomju Krievijas un Igaunijas miera sarunas, kurās Latvija piedalījās kā novērotāja. Decembrī mainījās Lielbritānijas politika attiecībā uz Krieviju, un tā vairs neiebilda pret Baltijas valstu vēlmi sākt miera sarunas. 19. decembrī padomju pārstāvji Latvijai iesniedza savu pamiera piedāvājumu, uz ko Latvija atbildēja ar piedāvājumu sākt slepenas sarunas, kā pamatnoteikumu pieprasot atzīt Latvijas tiesības uz Latgali. 24. decembrī Maskava uzaicināja Latvijas delegāciju uz sarunām. 31. decembrī Igaunija un Padomju Krievija parakstīja pamieru. 2. janvārī Latvijas pamiera delegācija devās uz Maskavu. 3. janvārī sākās Polijas un Latvijas kopīgā [[Latgales atbrīvošana]]s operācija. 6. janvārī Latvijas pamiera delegācija ieradās Maskavā un 11. janvārī sākās sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}page:52{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}page:52{{!}}issueType:B }}</ref> Padomju puse ierosināja pamieru noslēgt atklāti, kamēr Latvija uzstāja uz slepenu vienošanos, jo Latgalē turpinājās karadarbība, kuras dēļ pamiera noslēgšana ieilga. Šajā laikā, no 1920. gada 15. līdz 22. janvārim, Helsinkos notika piecu Baltijas valstu (Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas) konference, kurā Somija atkal iestājās pret miera slēgšanu ar Padomju Krieviju. Latvijas delegācija beidzot saņēma pilnvaras 30. janvārī parakstīt pamieru, ar kuru karadarbību izbeidza 1. februārī plkst. 12.00. 6. februārī Padomju Krievija piedāvāja sākt miera sarunas. == Kara beigas == [[Attēls:Ģenerālis Balodis Neatkarības karš.JPG|thumb|left|200px|Ģenerālis Jānis Balodis pēc brīvības cīņu beigām]] 1920. gada 13. augusta pavēlē bruņotajiem spēkiem virspavēlnieks Jānis Balodis rakstīja: „Sakarā ar parakstītā miera līguma noteikumiem šodien pulksten 24 starp Latviju un Krieviju iestājas miera stāvoklis. Es apsveicu armiju ar varonīgi izcīnīto mieru un nosūtu vissirsnīgākos novēlējumus ikvienam karavīram, kā turpmākā dzimtenes aizsardzības darbā mūsu slavenās armijas rindās, tā atgriežoties pie citiem mūsu valsts nostiprināšanas un izbūves veidiem.”<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:104{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:104{{!}}issueType:B }}</ref> Sākās demobilizācija un dažādo armijas iestāžu likvidācija. 1921. gada 31. martā Balodis izdeva savu pēdējo virspavēlnieka pavēli armijai, 1. aprīlī Ministru kabinets pieņēma lēmumu likvidēt armijas štābu un virspavēlnieka amatu. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām 1920. gada 1. decembrī Latvijas Bruņotajos spēkos bija 51 176 karavīri pēc saraksta un 39 183 karavīri pēc sastāva (1886 virsnieki un sanitārvirsnieki, 539 kara ierēdņi, 6403 instruktori un 30 355 kareivji). 1921. gada sākumā demobilizēja visus Latvijas studentus, kuri bija nokalpojuši vismaz pusotru gadu (arī karaskolu un virsnieku kursus beigušos studentus), lai tie varētu turpināt izglītību. Līdz 1921. gada pavasarim varēja doties mājup vairāku kategoriju karavīri, atstājot kazarmās tikai kara ierēdņus, radistus, rakstvežus un tamlīdzīgus speciālistus. 1921. gada 15. maijā armijā pēc saraksta bija vairs tikai 24 616 karavīri, pēc sastāva — 20 260, 1. augustā attiecīgi — 23 748 un 19 229 karavīri.<ref>Bērziņš V., Bambals A. Latvijas armija. Rīga, 1991., 41.lpp.</ref> === Valsts nostiprināšanās === {{pamatraksts|Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)}} [[Attēls:Latvijas karte J. Roze 1921.jpg|thumb|300px|Latvijas karte ar tālaika vietvārdu rakstību pirms galīgo [[Latvijas-Lietuvas robeža|Latvijas-Lietuvas]] un [[Latvijas-Igaunijas robeža|Latvijas-Igaunijas robežu]] nospraušanas (J. Roze, 1921)]] 1919. gada 19. augustā Tautas padome pieņēma likumu par [[Satversmes sapulces vēlēšanas|Satversmes sapulces vēlēšanām]], kas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Sākotnēji ievēlētajiem 150 deputātiem, pēc robežu novilkšanas Valkā, pievienojās vēl divi deputāti. 9. jūnijā Satversmes sapulce ratificēja 5. maijā Berlīnē parakstīto pagaidu līgumu ar Vāciju, bet 2. septembrī miera līgumu ar Krieviju. 1920. gada 16. septembrī Satversmes sapulce pieņēma pirmo likumu, kas iesāka [[Agrārā reforma Latvijā|Agrāro reformu Latvijā]] un vācu muižniecības ekonomiskās varas beigas. 1921. gada 26. janvārī Antantes valstis pieņēma lēmumu par Igaunijas un [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas atzīšanu ''de iure'']], un 22. septembrī Latviju uzņēma [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]. 1922. gada 28. jūlijā Latviju atzina arī ASV. === Valsts robežas izveide === [[Padomju—poļu karš|Padomju—poļu kara]] laikā Polijas armija 1919. gada oktobrī bija okupējusi [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu un sešus apriņķa austrumdaļas pagastus ([[Bornes pagasts|Bornes]], [[Silenes pagasts|Borovkas (Ezernes)]], [[Demenes pagasts|Demenes]], [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnu]], [[Salienas pagasts|Salonajas]] un [[Skrudalinas pagasts|Skrudalienas pagastus]]), kas tika administratīvi iekļauti tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā šo teritoriju ieņēma Latvijas armija, pēc 1920. gada oktobrī sākās sarunas par [[Latvijas—Polijas robeža]]s izveidi. Pēc neveiksmīgām divpusējām sarunām par [[Latvijas—Igaunijas robeža]]s gaitu abas puses vienojās jautājuma lemšanu uzticēt britu pulkveža Talenta vadītai komisijai. 1920. gada jūlija sākumā Talents [[Valka]]s pilsētas lielāko daļu un [[Valga (stacija)|Valkas dzelzceļa staciju]] piešķīra Igaunijai. Latvijai piešķīra [[Ainažu pagasts|Ainažu]], [[Ainažu pagasts|Ipiķu]], [[Ainažu pagasts|Pedeles]], [[Ainažu pagasts|Ērģemes pagastus]], Igaunijai piešķīra [[Cores pagasts|Cores]] un [[Plāteres pagasts (Valmieras apriņķis)|Plāteres pagastus]], bet [[Omuļu pagasts|Omuļu]], [[Liellugažu pagasts|Liellugažu]], [[Jaunrozes pagasts|Jaunrozes]], [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastus]] sadalīja starp abām valstīm. Neveiksmīgo robežu sarunu dēļ Latvijas valdība iesniedza demisiju, ko Satversmes sapulce nepieņēma. Lielākās problēmas radīja [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s konflikts, jo Lietuvas bruņoties spēki atsacījās atdot 1919. gada cīņās ar Padomju Latvijas armiju ieņemtos [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] pagastus. Kad 1920. gada 10. augustā sākās Sarkanās armijas uzbrukums [[Varšava]]i, 11. augustā Ilūkstes apriņķa komandantūra ziņoja, ka Lietuvas armijas vienības sāk virzīties uz ziemeļiem Bebrenes pagastā, plānojot ieņemt [[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]. 1920. gada 22. augustā [[12. Bauskas kājnieku pulks]] saņēma pavēli pārcelties pāri Daugavai pie Nīcgales un kopā ar [[Zemgales divīzija]]s [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|jātnieku eskadronu]] un [[Zemgales artilērijas pulks|Zemgales artilērijas pulka]] 1. bateriju atstumt lietuviešus līdz Asares-Bebrenes līnijai. Kad 24. augustā sākās nelielas sadursmes starp abām pusēm, Latvijas armijas štāba priekšnieka vietnieks [[Jānis Ceplītis]] un Zemgales divīzijas komandieris [[Oskars Dankers]] steigšus devās uz [[Kauņa|Kauņu]], kur veda sarunas ar Lietuvas aizsardzības ministru Konstantīnu Žuku. 26.-27. augustā Bauskas pulks pulkveža [[Krišs Ķūķis|Kriša Ķūķa]] vadībā piespieda lietuviešus atkāpties līdz agrākajai demarkācijas līnijai, 1920. gada 27. augustā K. Žuks parakstīja vienošanos par Lietuvas armijas atkāpšanos uz dienvidiem no līnijas [[Subate]]-[[Laši (Eglaines pagasts)|Lašmuiža]]-[[Ilūkste]], turpinot izmantot [[Kalkūni|Kalkūnu]] dzelzceļa staciju. Tomēr 1. septembrī 6. Lietuvas kājnieku pulks kopā ar robežsargiem un žandarmērijas vienībām vēl arvien atradās Subatē (apmēram 50 karavīri ar 2 ložmetējiem), 150 karavīri ar 2 ložmetējiem bija izvietota [[Baltmuiža (Eglaines pagasts)|Baltmuižas]] dzirnavās, bet 6. pulka štābs joprojām atradās [[Jaunsvente|Jaunsventē]]. Lietuvieši ieņēma pozīcijas līnijā [[Kazimirišķi]]-[[Laucesa (ciems)|Laucesa]]-[[Demene]]-[[Beļmontu ezers|Beļmonti]]-Raki. Tālāk uz austrumiem pozīcijas ieņēma 9. Lietuvas kājnieku pulks. 2. septembrī Lietuvas militārais pārstāvis Rīgā Talats-Kelpša (''Kazys Tallat-Kelpša'') tika informēts, ka nākamajā dienā Latvijas karaspēks ieņems Subates ziemeļu daļu, kā arī [[Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)|Lašu]] un [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes pagastus]]. 3. septembra rītā latviešu karavīru ieņēma Subati, sagūstot 21 lietuviešu karavīru. Pēc dažām stundām sākās apšaude, kurā krita lietuviešu karavīrs Justīns Krupšaitis un divi Lietuvas armijas karavīri tika ievainoti. Pulksten 14 Subatē ieradās pulkvedis Krišs Ķūķis, kurš ar diviem komandieriem devās uz lietuviešu pozīcijām. Lietuviešu rotas komandieris A. Šimkus pēc sarunām pieņēma lēmumu atkāpties no pilsētas. Tikai vakarā Lietuvas militārais pārstāvis Rīgā paziņoja par dotu pavēli atkāpties, bet vietējie komandieri joprojām noliedza rīkojuma saņemšanu. 4. septembra rītausmā lietuvieši apšaudīja latviešu vienības pozīciju pie Lašu muižas. Oficiālu pavēli atkāpties lietuviešu vienības saņēma 5. septembrī, dienu pēc [[Bulduru konference]]s noslēguma. 7. septembrī Subatē ieradās apvienotā Latvijas un Lietuvas komisija, lai uz vietas nokārtotu demarkācijas līnijas jautājumu. 9. septembrī latviešu komendantūru pārvietoja no Subates uz Kazimirvāles muižu. 18. septembrī Latvijas prese ziņoja, ka lietuvieši aizejot izdemolējuši Lašu (Stendera) mācītājmuižu.<ref>[https://przegladbaltycki.pl/16645,ostatnie-starcie-lotwy-w-wojnie-o-niepodleglosc-konflikt-z-litwinami-o-subocz.html] [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ēriks Jēkabsons]] lvportals.lv 2020. gada septembrī</ref> Pēc tam, kad 1920. gada 8. oktobrī poļu ģenerālis [[Lucjans Žeļigovskis]] ieņēma [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]], Lietuvas armija atstāja ieņemtos Ilūkstes apriņķa pagastus un 14. oktobrī Latvijas Bruņotie spēki ieņēma pozīcijas gar Latvijas-Lietuvas robežu, brīdinot Poliju, ka aizstāvēs Lietuvas neatkarību. Pēc Latvijas—Lietuvas robežas nospraušanas 1921. gadā Latvijai tika pievienots [[Aknīstes pagasts|Aknīstes (Oknistes) pagasts]], kas pirms kara piederēja pie [[Kauņas guberņa]]s [[Zarasi|Novoaleksandrovskas]] apriņķa, bet Lietuvai tika pievienota [[Palanga]], kas pirms kara piederēja pie [[Kurzemes guberņa]]s.<ref>{{EncLP}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cīņa par brīvību 3: Latvijas Neatkarības karš (1918-1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos|last=|publisher=Jānis Roze|year=2019|pages=388}}</ref> == Karā kritušie un ievainotie == Brīvības cīņas ilga 628 dienas. To laikā notika vismaz 75 lielākas kaujas. Salīdzinot ar Pirmā pasaules kara kauju upuru skaitu Latvijā, brīvības cīņas prasīja salīdzinoši niecīgus upurus (neskaitot civiliedzīvotāju upurus [[Terors (politika)|terora]], [[Bads|bada]] un slimību dēļ). Precīzu kritušo skaitu daudzi avoti nepiemin vispār, bieži arī nepiemin kritušo tautību, kas neļauj noteikt, vai kritušie bija latvieši, krievi vai vācbalti. Landesvēra vācbaltu veterānu dati liecina, ka brīvības cīņu laikā (tai skaitā, Cēsu kaujās) krituši un bezvēsts pazuduši vismaz 291 karavīri, kā arī vēl vairāki desmiti miruši no slimībām un dažādos negadījumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:241{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:241{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Tāpat neskaidrs ir Latvijā karojušo [[Padomju Latvijas armija]]s, nedz arī Vācijas, Igaunijas un Polijas armiju kritušo karavīru skaits. * Kurzemes atbrīvošanā krituši 17 virsnieki un 42 kareivji. * Vidzemes atbrīvošanā krituši 6 virsnieki un 70 kareivji. * Bermontiādē krituši 57 virsnieki un 686 kareivji. * Latgales atbrīvošanā latviešu vienībās krituši 16 virsnieki un 391 kareivis, kamēr landesvērs zaudējis 17 virsniekus un 206 kareivjus. * No ievainojumiem miruši 12 virsnieki un 228 kareivji. * Bez vēsts pazuduši 29 virsnieki un 1252 kareivji. * Ievainoti 3844 kareivji. * Kontuzēts 241 kareivis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.-1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}issueType:B }}</ref> Gūstā saņemti 5277 pretinieka kareivji, nav skaidrs, cik no tiem lielinieki, cik bermontieši. == Kara izmaksas un parādi == Neņemot vērā Latvijas valdības tēriņus, kas pārsniedza 811 miljonus [[Latvijas rubļi|Latvijas rubļu]] un neņemot vērā Igaunijas tēriņus Ziemeļlatvijas brigādes uzturēšanai, kara izmaksas veidoja 855,4 miljonus latu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:129{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.-1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:129{{!}}issueType:B }}</ref> 1923. gada 9. novembrī Lielbritānija pieprasīja Igaunijai, Latvijai un Lietuvai kara gada parāda atmaksu. 1925. gada 18. februārī trīs Baltijas valstu pārstāvji tikās Rīgā un konstatēja, ka: * Lielbritānija parādu aprēķinājusi pēc jaunu kara materiālu cenām, kamēr piegādātie materiāli bieži bijuši veci un lietoti. * Dažkārt piegādāti nevajadzīgi materiāli. * Daļa piegādāto materiālu nemaz nebija Lielbritānijā ražoti, bet atņemti Vācijai kā kara trofejas. * Pieprasītās cenas par 80-90% pārsniedz tās, par kurām ieročus kara laikā iepirka. 1925. gada 13. augustā Latvija un Lielbritānija noslēdza vienošanos, ar kuru parādu noteica uz 1,3 miljoniem angļu mārciņu, kuras pakāpeniski jāatmaksā 30 gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:67{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:67{{!}}issueType:B }}</ref> Francija, kas Krievijas Impērijai bija aizdevusi lielus kredītus, vēlējās, lai Latvija sedz daļu impērijas parāda. Franči 1922. gada sākumā aprēķināja, ka Latvijai jāmaksā 1/60 daļa no parāda, jeb 250 miljoni zelta franku. 1922. gada 13. martā Francijas prezidents [[Raimons Puankarē]] vēstniekam [[Oļģerds Grosvalds|Grosvaldam]] pieprasīja šī parāda atmaksu. Tā kā ar Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumu Krievijas puse uzņēmās visus impērijas parādus, tad Latvija noraidīja Francijas prasību. Taču Latvijai bija jāatmaksā 1919. gadā sniegtā militārā palīdzība 11,6 miljonu franku vērtībā, ko izdevās izdarīt jau 1923. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:69{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:69{{!}}issueType:B }}</ref> 1931. gada 15. maijā [[Ulmaņa 3. Ministru kabinets|Ulmaņa valdība]] piekrita piecu gadu laikā Francijai samaksāt 4,5 miljonus franku par latviešu kareivju transportēšanu no Tālajiem Austrumiem uz Latviju 1920. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL625{{!}}page:209{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL625{{!}}page:209{{!}}issueType:B }}</ref> ASV Latvijai bija piegādājusi gan kara materiālus, gan pārtiku. 1919. gada 8. aprīlī noslēdzot līgumu par pārtikas piegādēm, Pagaidu valdība uzreiz garantēja priekšapmaksu 5 miljonu USD vērtībā. Latvijas puse nevarēja izvēlēties piegādāto preču daudzumus, cenas un kvalitāti. Pienāca sūdzības par nevajadzīgu preču piegādēm un miltu slikto kvalitāti. Neskatoties uz Latvijas sūdzībām, 1925. gada 25. septembrī abas valstis vienojās par 5,77 miljonus USD lielā parāda atmaksu. Tas bija jāatmaksā līdz 1984. gadam, veicot ikgadējus maksājumus. Ilgais atmaksas termiņš nozīmēja, ka kopā ar procentiem Latvija atmaksātu 13,5 miljonus USD.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:72{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:72{{!}}issueType:B }}</ref> == Baltais un sarkanais terors == Brīvības cīņām bija ne tikai šķiru cīņas, bet arī pilsoņu kara iezīmes, kas atspoguļojās "balto"—"sarkano", latviešu—vācu attiecībās. Neatņemama Pētera Stučkas priekšstatu daļa par komunismu bija revolucionārais terors: pirmo tribunālu izveidoja jau 1918. gada 18. decembrī [[Gulbene|Vecgulbenē]]. 1919. gada sākumā izveidoja koncentrācijas nometnes Gulbenē, Pļaviņās (toreiz Stukmaņos) un mācītāja Neilanda muižā netālu no Valmieras. Bez tiesas pirmajā lielinieku varas mēnesī tika nošauti luterāņu mācītāji [[Ansis Bīlenšteins]] (12. janvārī), [[Aleksandrs Bernevics]] (16. janvārī), [[Kārlis Moltrehts]] (20. janvārī). 1919. gada 30. janvārī Stučkas valdība izdeva pavēli par revolucionāro tribunālu izveidi, kuros tiesu sprieda trīs cilvēki. Īpašs terors tika vērsts pret luterāņu mācītājiem, sevišķi pēc 1919. gada 20. februāra, kad baznīca tika atdalīta no valsts. 1919. gada 25. aprīlī Stučkas valdība izdeva rīkojumu par visu vietējo vāciešu izraidīšanu uz Sibīriju. Pēc tribunāla sprieduma naktī no 7. uz 8. februāri Cēsu cietumā tika nošauts mācītājs [[Vilhelms Grīners]], 16. februārī [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] mācītājs [[Heinrihs Bose]], Jelgavas cietumā 14. martā kopā ar 47 citiem ieslodzītajiem tika nošauts mācītājs [[Arnolds Rutkovskis]], Biķernieku mežā 14. martā kopā ar apmēram 60 ieslodzītajiem mācītāji [[Eižens Bergs]] un [[Teodors Šeinpflugs]], Rīgas Matīsa cietumā 16. martā mācītājs [[Pauls Fromholds-Treijs]], [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] 26. martā mācītāji [[Edgars Hasmanis]] un [[Kārlis Šlavs]], [[Vecsaule]]s mežā 19. martā mācītājs [[Kristaps Strautmanis]], Rīgas Centrālcietumā 20. martā mācītājs [[Pauls Vahtsmuts]]. Pirms lielinieku atkāpšanās no Rīgas Centrālcietumā kopā ar citiem ieslodzītajiem tika nošauti mācītāji [[Hermanis Bergengrūens]], [[Erhards Deblers]], [[Augusts Ekharts]], [[Teodors Hofmanis]], [[Eberhards Zāvari]], [[Eižens Šeiermanis]], [[Teodors Taube]] un [[Ernsts Fromholds-Treijs]]. 29. maijā Gulbenē tika nošauts mācītājs [[Konstantīns Ūders]]. Rīgā padomju vara nošāva vismaz 1549 un pārējā Latvijā 2083 cilvēkus, kopā 3632. Kopējo nošauto skaitu lēš tuvu 5000. Gulbenē nošāva vairākus simtus cilvēku. Rīgā nošaušanas veica Biķernieku mežā. No vācu iedzīvotāju vidus ņēma ķīlniekus. Izveidoja vairākas koncentrācijas nometnes buržuāzijai un vāciešiem, no kurām, padomju varai krītot, atbrīvoja 18 000 ieslodzīto.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305034592{{!}}article:DIVL1994{{!}}page:316{{!}}issueType:B |title=Latvijas vēsture, 1914—1940 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305034592{{!}}article:DIVL1994{{!}}page:316{{!}}issueType:B }}</ref> "Baltais terors" sākās 1919. gada ziemā Kuldīgā, ko landesvērs atbrīvoja naktī no 12. uz 13. februāri — dažu dienu laikā nogalināja 136 civiliedzīvotājus, par kuriem radās aizdomas, ka tie atbalsta vai simpatizē [[LSPR]] režīmam. 24. februārī no lieliniekiem tika atbrīvota Ventspils, kur bez tiesas apšāva visus, kuriem vien varēja pārmest kreisumu vai simpatizēšanu tam (līdz 16. aprīlim Ventspilī nogalināja ap 200 cilvēku, kuru vidū bija arī vairāki Latvijas Pagaidu valdības ierēdņi). Apsardzības ministrijas kontroles nodaļas priekšnieks leitnants S. Staprāns 1919. gada 4. aprīlī informēja apsardzības ministru J. Zālīti, ka Talsu apriņķī un Dundagā „visa vara atrodas vāciešu rokās, kuri izved teroru visšausmīgākos apmēros. Vienos pašos Talsos pa šo laiku ir nošauti 30 cilvēki. (..) Uz nāvi notiesā bez kādas lielas izmeklēšanas. Lielos apmēros notiesā Kandavā un Dundagā. (..) Tas viss tiek darīts uz Latvijas Pagaidu valdības rēķina.”<ref name="autogenerated2">[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/201499 Rihards Treijs. Baltais terors. // Latvijas avīze. 21. maijs 2004.]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Latvijas PSR]] vēsturnieki vēlāk rakstīja par Ventspilī nošautiem 400, Kuldīgā 136 un Jelgavā 500 cilvēkiem. 1919. gada 22. maija Rīgas ieņemšana bija negaidīts pārsteigums daudziem Padomju Latvijas iestāžu darbiniekiem, kas dienas sākumā esot devušies uz darbu kā parasti, bet pēc tam metušies bēgt un slēpties.<ref name="ReferenceP">{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_blzi1919n03{{!}}article:DIVL23{{!}}issueType:P |title=Rigas atswabinaschana no leelineeku waras 22 maijā |access-date={{dat|2018|07|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_blzi1919n03{{!}}article:DIVL23{{!}}issueType:P }}</ref> Iespējams, tas arī deva pirmo impulsu apšaušanām, jo pagalmi un pagrabi bija pilni ar aizdomīgiem cilvēkiem. Nošaušanas riskam visvairāk pakļauti bija strādnieku rajonos dzīvojošie, militāra izskata drēbes nēsājošie un sievietes ar īsākiem matiem, ko uzskatīja par revolucionāro "plintes meiteņu" jeb "plintnieču" pazīmi. Flečers Rīgā izsludināja karastāvokli, pavēlēja nodot visus ieročus, padomju iestāžu darbiniekiem lika pieteikties policijā, iedzīvotājiem aizliedza atrasties uz ielām no 6 vakarā līdz 6 rītā. Jau nākamajā dienā pēc landesvēra ienākšanas Rīgā pilsētas ielas atgādināja kaujas lauku — uz visām galvenajām ielām gulēja nošauto līķi, pa 2—3 blakus. Pilsētu sadalīja kvartālos, no kuriem katru ieņēma sava karaspēka daļa, veicot kvartālu kratīšanas: uz ielas apturējuši gājējus un pārbaudījuši viņu dokumentus. Ja karavīri pie kāda atraduši dokumentus, pēc kuriem varētu domāt, ka to īpašnieks ir komunists vai sociāldemokrāts, tad viņu turpat uz ielas nošāvuši. Pilsētas kvartālu "tīrīšanas" laikā šur un tur esot izrādīta bruņota pretestība. Aizdomās turētos pirmajās dienās vienkārši nošāva uz ielas. Pie [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]s tilta nošāva 10 lieliniekus, kas bija pretojušies [[Teātra bulvāris (Rīga)|Teātra bulvārī]], un līķus iesvieda pilsētas kanālā, no kura viņus izvilka tikai 26. maijā. 23. maijā landesvēra vienības sāka plašu pilsētas "tīrīšanu" un teroru, nogalinot vismaz vairākus simtus aizdomās turamo. 23. maijā tīrīšanās piedalījās arī Baloža brigādes spēki, kam bija pavēlēts "iztīrīt" rajonu starp Brīvības, Avotu un Deglava ielām, sākot no Elizabetes ielas, kas liek domāt par viņu līdzdalību terorā. Latviešu kareivji gan aizturētos pēc izmeklēšanas parasti esot ātri atbrīvojuši un lielākā Baloža brigādes daļa Rīgu drīz pameta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2405{{!}}issueType:B |title=Dokumenti runā. 1988 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2405{{!}}issueType:B }}</ref><ref>[https://www.historia.lv/raksts/rigas-atsvabinasanas-ainas-tautas-balss-valka-22061919 Rīgas “atsvabināšanas” ainas”. Tautas Balss. (Valka) (22. jūnijs 1919.)]</ref> Flečera karaspēks [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Suvorova bulvārī]] 12 nodibināja ātro tiesu ({{val|de|Standgericht}}), kura tiesāja bez izmeklēšanas. Ēkas pagalmā divas dienas (4. un 5. dienā pēc pilsētas atbrīvošanas) šāva apcietinātos. Ziņas par kopējo upuru daudzumu Rīgā pēc tās ieņemšanas ir pretrunīgas un precīzs skaits nav zināms. [[Matīsa kapi|Matīsa kapos]] jau pirmajās dienās ieveda vismaz 204 nošauto līķus. Nekontrolēto apšaušanu vietā 28. maijā izveidoja lauka karatiesas, kuras veidoja 2 vācieši, 2 latvieši un 1 minoritātes pārstāvis. Karatiesas turpināja nāvessodu piespriešanu. Sagūstīto sarkanarmiešu un aizdomās turēto cilvēku skaits ātri sasniedzis 3000.<ref name="ReferenceP" /> Pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada [[Vasarsvētki|Pirmajos Vasarsvētkos]] centrālcietumā ieradās britu misijas pārstāvis majors A. Kīnens, kurš pārliecinājās, ka 99% ieslodzīto ir latvieši un ka svētku rītā nošauti 48 vīrieši un 16 sievietes. 29. maijā Rīgā atkal notika plaši aizdomīgo aresti, tika aizturēti cilvēki, kas uz ielas atrodas pēc 6. vakarā. Joprojām publiski uz ielām tika nošauti bēgošie aizturētie, kā arī visi, kas izrāda pretestību. Pārdaugavā pēc karatiesas lēmuma nošauti vairāk par 300 cilvēku. ASV pārstāvis pulkvežleitnants [[Vorviks Grīns]] 1919. gada 3. jūlijā telegrafēja savai priekšniecībai: „Baltie (..) izdara masu slepkavības. Piedzīvojuši virsnieki un labi iepraktizējušies kareivji nāvessodus izpilda nežēlīgi un aukstasinīgi, bet arī nesāpīgi, jo nāve iestājas uz vietas (..). To es saku kā lietpratējs (..). Es noklausījos vācu kareivju sarunu, ka četros kara gados viņi ne reizi nav redzējuši šādus skatus.”<ref name="autogenerated2" /> Pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanas 1919. gada 9. jūlijā [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s komandieris pulkvedis Zemitāns pavēlēja visām Vidzemes komandantūrām apcietināt visus komunistus un nodot tos lauka karatiesai. 1919. gada 22. decembrī lauka kara tiesa Valmieras Latviešu biedrības zālē pasludināja spriedumu 14. decembrī [[Kocēni|Kokmuižā]] apcietinātajiem [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] Darba jaunatnes savienības [[Vidiena]]s apgabala konferences delegātiem. 11 cilvēkiem piesprieda nāvessodu, bet 16 cilvēkiem ieslodzījumu. [[Latvijas PSR]] laikā Valmierā nošautos komjauniešus dēvēja par [[Valmieras komunāri]]em.<ref>{{LPE|10<small>1</small>|248}}</ref> == Vēlāka Brīvības cīņu interpretācija == Dienvidlatvijas un Ziemeļlatvijas brigāžu virsniekiem bija atšķirīgi uzskati par to, kurai brigādei lielāki nopelni uzvarā. Tā bijušais Igaunijas armijas Alūksnes grupas štāba priekšnieks atvaļinātais pulkvedis [[Voldemārs Ozols]] 1932. gadā nodibināja [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru]] un brīvības cīnītāju biedrību "Leģions", kuru 1933. gadā Latvijas valdība aizliedza, V. Ozolu apcietināja un izraidīja no Latvijas. Zināms, ka Voldemārs Ozols bija saistīts ar [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|PSRS Galveno izlūkošanas pārvaldi]].<ref>The Rote Kapelle. The CIA’s History of Soviet Intelligence and Espionage. Networks in Western Europe. 1936—1945. Washington. 1979.</ref> Padomju vēsturē parasti norādīja uz to, ka cīņā pret Padomju Latviju galveno lomu spēlēja Vācijas un Lielbritānijas politiskās intereses. Spēku samērs, kur pilnībā dominēja vāciešu karaspēks, kā arī izšķirošā Vācijas, Igaunijas un Polijas karaspēka darbība, padomju vēsturniekiem ļāva uzskatīt, ka [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armiju]] ir sakāvušas nevis niecīgās “baltlatviešu” vienības, bet starptautiskas kontrrevolūcijas spēki, kara gaitā Lielbritānijai izspiežot Vāciju no reģiona un izveidojot jauno nacionālo valstu sanitāro kordonu pret boļševisma tālāko virzību Eiropā.<ref name="ReferenceO" /> == Brīvības cīņu hronoloģija == === 1918 === * [[11. novembris]]: [[Vācijas Impērija]] noslēdza pamieru ar [[Antante]]s valstīm, beidzās [[Pirmais pasaules karš]]; Antantes spiediena rezultātā Vācija anulēja Brestļitovskas miera līgumu. [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovics]] kā [[LPNP]] pārstāvis no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] Ārlietu ministrijas saņēma [[Latvijas valsts atzīšana de facto|Latvijas ''de facto'' atzīšanu]] (t. s. [[Balfūra nota|Balfūra notu]]). * [[13. novembris]]: [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja]] publicēja aicinājumu iestāties [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvērā]] ("Baltijas zemessardzē"). [[Padomju Krievija]] paziņoja par [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] laušanu un Sarkanā armija devās uzbrukumā Vācijas spēkiem. * [[17. novembris]]: apvienojās [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] un [[Demokrātiskais bloks]], izveidojot Latvijas [[Tautas padome|Tautas padomi]]. Par Tautas padomes priekšsēdētāju kļuva [[Jānis Čakste]], bet par [[Latvijas Pagaidu valdība]]s Ministru prezidentu — [[Kārlis Ulmanis]]. * [[18. novembris]]: Rīgā proklamēja Latvijas Republiku. * [[19. novembris]]: Baltijas zemessardzē bija reģistrējušies 2500 brīvprātīgo. * [[25. novembris]]: Vācijas valdības uzdevumā [[Augusts Vinnigs]] parakstīja [[Latvijas Pagaidu valdība]]s atzīšanas notu (t.s. "Vinniga notu"). * [[28. novembris]]: [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] Reģentu padome pārtrauca darbību. * [[1. decembris]]: Sarkanā armija iebruka Latvijas teritorijā. * [[2. decembris]]: Sarkanās armijas vienības pārņēma savā kontrolē [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rēzeknes—Krustpils dzelzceļa līniju]]. * [[4. decembris]]: Krievijā tika izveidota [[Stučkas valdība|Latvijas padomju valdība]] ar Pēteri Stučku priekšgalā. * [[7. decembris]]: [[Latvijas Pagaidu valdība]] un Vācijas valdības ģenerālpilnvarotais Augusts Vinnigs vienojās, ka Latvijas valsts bruņotie spēki jeb „[[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardze]]” (''Lettländische Landeswehr'') administratīvi pakļausies Latvijas Apsardzības ministram [[Jānis Zālītis|Jānim Zālītim]], bet apgādes un militārā ziņā — Vācijas okupācijas spēku vadībai. Sarkanā armija ieņēma [[Alūksne|Alūksni]]. * [[8. decembris]]: pēc Sarkanās armijas 436. direktīvas tika izveidota [[Padomju Latvijas armija|Latvijas armijas grupa]] (''Армейская группа войск Латвии''). * [[9. decembris]]: Sarkanā armija ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]]. * [[17. decembris]]: Latvijas Padomju valdība Maskavā izsludināja [[Latvijas Padomju valdības manifests|Latvijas Padomju valdības manifestu]], kurā bija teikts, ka no šā brīža Latvijā vara pāriet šīs valdības rokās. Sarkanā armija ieņēma [[Valka|Valku]]. * [[19. decembris]]: Landesvērs atsita Sarkanās armijas bruņuvilciena uzbrukumu pa [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līniju Daugavpils—Rīga]] pie [[Ogre]]s tilta. * [[22. decembris]]: [[Padomju Krievija]]s valdība atzina [[Latvijas SPR|Latvijas Padomju Republikas]] neatkarību. Sarkanā armija ieņēma [[Valmiera|Valmieru]]. [[Cēsu rota]]s kauja ar Sarkanās armijas vienību pie [[Raunas upe]]s dzelzceļa tilta. * [[23. decembris]]: Sarkanā armija ieņēma [[Cēsis]]. * [[29. decembris]]: Latvijas Pagaidu valdība noslēdza līgumu ar Vācijas pilnvaroto Vinnigu par brīvprātīgo aicināšanu stāties militārajos formējumos cīņai pret komunistiem. * [[31. decembris]]: sākās [[Inčukalna kauja]], kurā latviešu sarkano strēlnieku pulki sakāva Landesvēra četras vācbaltiešu rotas. === 1919 === * [[3. janvāris]]: Sarkanā armija ieņēma Rīgu. * [[4. janvāris]]: Izveidoja [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armiju]], ko komandēja [[Jukums Vācietis]]. * [[5. janvāris]]: Izveidoja [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķo bataljonu]], ko komandēja [[Oskars Kalpaks]], [[Latvijas Pagaidu valdība]] atkāpās no Jelgavas uz Liepāju. * [[10. janvāris]]: [[Japāna]]s valdība atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * 16. janvāris: kauja pie [[Lielauce]]s. * 29. janvāris: kauja pie [[Skrunda]]s. * [[30. janvāris]]: [[Haiti]] valdība atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * [[31. janvāris]]: [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas spēki]] bija iekarojuši Latvijas lielāko daļu, Latvijas Republikas valdība un vācu spēki kontrolēja [[Kurzeme]]s daļu uz rietumiem no [[Venta]]s. * [[3. marts]]: Sākās [[Rīdigers fon der Golcs|Golca]] komandētās Dzelzsdivīzijas, Baltijas landesvēra un Latviešu atsevišķā bataljona (no 14. marta — „Latvijas armijas dienvidu grupas”) pretuzbrukums [[Latvijas SPR]] spēkiem. * [[6. marts]]: Nejaušā apšaudē ar vācu spēkiem krita pirmais Latviešu atsevišķā bataljona pavēlnieks [[Oskars Kalpaks]]. Viņa vietā stājās [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]. * [[10. marts]]: Atbrīvoja [[Saldus]] pilsētu. * [[21. marts]]: Latviešu atsevišķo bataljonu pārformēja par brigādi. * 22.—24. marts: kaujas pie Kalnciema un Slokas. * [[16. aprīlis]]: Vāciešu organizētā puča rezultātā varu pārņēma [[Niedras valdība]], bet Ulmaņa Pagaidu valdība patvērās uz kuģa ''[[Saratov]]''. * [[22. maijs]]: Vācu vienības [[Uzbrukums Rīgai (1919)|atbrīvoja Rīgu]]. * [[23. maijs]]: Rīgā iesoļoja Latviešu atsevišķā brigāde. * [[25. maijs]]: sadursmes pie [[Carnikava]]s. * [[29. maijs]]: [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss]] piedalījās [[Alūksne]]s atbrīvošanā. * [[3. jūnijs]]: Vācu spēki sasniedza [[Cēsis]]. * 4.—6. jūnijs: [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s 1. Valmieras kājnieku pulks un Dāņu Baltijas palīdzības korpuss atbrīvoja Madonu, tad Krustpili un Jēkabpili. * [[6. jūnijs]]: sākās [[Cēsu kaujas]], kuras ilga līdz 3. jūlijam, kad noslēdzas [[Juglas kaujas]]. Pret vācu karaspēku cīnījās Igaunijas armija un [[Ziemeļlatvijas brigāde]]. * 10. jūnijs: kauja pie Biržiem. * [[22. jūnijs]]: Igaunijas armija kopā ar Ziemeļlatvijas brigādi [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] sakāva vācu spēkus. * 24. jūnijs: sadursme pie Siguldas. * 1.—2. jūlijs: kauja pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]]. * [[3. jūlijs]]: [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšana. * [[6. jūlijs]]: Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde [[Jorģis Zemitāns|Jorģa Zemitāna]] vadībā. * [[21. jūlijs]]: [[Igaunija]]s valdība starpvalstu līgumā atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * jūlijā [[Berlīne|Berlīnē]] izveidoja [[Rietumkrievijas valdība|Rietumkrievijas valdību]] ar mērķi nodrošināt Vācijas politiskās intereses [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā. * 26.—27. augustā: kauja pret Sarkano armiju pie [[Līvāni]]em. * [[11. septembris]]: [[Padomju Krievija]]s valdība piedāvāja sākt sarunas par kara darbības izbeigšanu. * [[13. septembris]]: [[Svētais Krēsls]] atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * [[17. septembris]]: [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]] formāli pakļāvās [[Rietumkrievijas valdība]]i. * [[25. septembris]]: [[Somija]] atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * [[3. oktobris]]: [[3. Jelgavas kājnieku pulks]] un [[Baltijas landesvērs]] ieņēma Līvānus. * [[5. oktobris]]: Vācijas misija slepeni atstāja Rīgu un pārcēlās uz Jelgavu, gatavojoties bermontiešu uzbrukumam Rīgai. * [[6. oktobris]]: [[Bermonts-Avalovs]] izveidoja sev padotu Rietumkrievijas padomi, kas pārņēma Rietumkrievijas valdības funkcijas. * [[8. oktobris]]: Bermontieši sāka uzbrukumu Rīgai un ieņēma [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. * [[14. oktobris]]: [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas pulka]] bataljons atsita bermontiešu uzbrukumu [[Viesīte]]i. * [[15. oktobris]]: kauja Bolderājā un Iļģuciemā. * 16.—19. oktobris: [[4. Valmieras kājnieku pulks]] atsita bermontiešu uzbrukumu [[Jaunjelgava]]i. * [[22. oktobris]]: [[Polija]] atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * [[23. oktobris]]: [[Lietuva]] atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * 20. oktobris: kauja pie Talsiem. * [[3. novembris]]: Latvijas armija devās pretuzbrukumā bermontiešu spēkiem. * 5. novembris: kauja pie Liepājas. * [[11. novembris]]: Latvijas armija [[Bermontiāde|atbrīvoja Pārdaugavu]] no [[bermontieši]]em. * [[19. novembris]]: Rietumkrievijas armijas militārie formējumi pārgāja tiešā [[Veimāras Republika]]s ieceltā pavēlnieka ģenerālleitnanta [[Valters fon Eberharts|Valtera fon Eberharta]] pakļautībā. * [[21. novembris]]: Latvijas armija [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|atbrīvoja Jelgavu]]. * [[22. novembris]]: Lietuvas armija pie [[Radvilišķi]]em sakāva Rietumkrievijas armijas paliekas. * [[25. novembris]]: Latvijas ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīds Meierovics]] iesniedza notu Vācijas Ārlietu ministram H. Milleram ar Latvijas kara pieteikumu Vācijai. * [[1. decembris]]: Latvijas armijas kauja pie [[Līvāni]]em pret Sarkano armiju. * [[3. decembris]]: Latvijas armijas virspavēlniecība izdeva pavēli par tālākas virzības apturēšanu pie [[Latvijas—Vācijas robeža]]s netālu no [[Palanga]]s. === 1920 === * [[3. janvāris]]: Sākās Latvijas un Polijas karaspēku kopīga [[operācija "Ziema"]] pret Sarkano armiju. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņēma Daugavpili. * 10. janvārī: kauja pie [[Kārsava]]s [[Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija]]s laikā. * [[13. janvāris]]: Par savas darbības izbeigšanu paziņoja [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadītā Latvijas SPR valdība. * 14. janvāris: [[Pitalova]]s ieņemšana. * 26. janvāris: kauja pie [[Ludza]]s [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|Rēzeknes atbrīvošanas operācijas]] laikā. * [[1. februāris]]: Latvija noslēdza pamieru ar Padomju Krieviju. * 2. februāris: pēdējā militārā sadursme pie [[Zilupe]]s. * [[17. aprīlis|17.]]—[[18. aprīlis]]: [[Satversmes sapulces vēlēšanas]]. * [[28. aprīlis]]: [[Francija]] atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * [[1. maijs]]: [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] pirmā sēde. * [[15. jūlijs]]: Tika noslēgts pagaidu miera līgums starp Latvijas Republiku un Vāciju, kurā Vācijas valdība piekrita atzīt Latviju pēc tam, kad to izdarīs viena no Versaļas miera līgumu parakstījušajām Antantes valstīm. * [[11. augusts]]: Noslēgts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]], kura 2. pantā bija norādīts, ka “Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi kā uz bijušās valsts tiesiskās iekārtas, tā arī uz starptautisko līgumu pamata, kuri še aprādītā nozīmē zaudē savu spēku uz nākamiem laikiem”. == Kartes == <gallery> Bürgerkrieg Nordwestrussland Dezember1918.png|Sarkanās armijas uzbrukums (1918. gada decembris) Bürgerkrieg Nordwestrussland Februar1919.png|Padomju Latvijas armijas iebrukums Kurzemē un Zemgalē (1919. gada februāris) Bürgerkrieg Nordwestrussland April1919.png|Pretuzbrukums Kurzemē un Zemgalē (1919. gada aprīlis) Bürgerkrieg Nordwestrussland Juni1919.png|Landesvēra sakāve un Sarkanās armijas atkāpšanās (1919. gada jūnijs) Bürgerkrieg Nordwestrussland November1919.png|Bermonta armijas atkāpšanās (1919. gada novembris) Bürgerkrieg Nordwestrussland Januar 1920.png|Latgales atbrīvošana (1920. gada janvāris) </gallery> == Skatīt arī == * [[Poļu—padomju karš]] * [[Krievijas pilsoņu karš]] * [[Lietuvas brīvības cīņas]] * [[Igaunijas brīvības cīņas]] * [[Latvijas atzīšana de facto]] * [[Latvijas atzīšana de iure]] * [[Cēsu pulka skolnieku rota]] * [[Rīgas sargi]] == Atsauces == {{atsauces|3}} == Literatūra == * [https://www.apgadsmansards.lv/lv/book/598/franchu-pulkvezhleitnanta-emanuela-diparke-atminjas/- Franču pulkvežleitnanta Emanuela Diparkē atmiņas]. — Mansards, Rīga 2019. * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0308025971|issueType:B Dokumenti stāsta. 1988] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * Armijas štāba apmācības dal̦a „Latvijas brīvības karš”. — Pilskalns, Lincoln 1959. * Jānis Seskis „Latvijas Valsts izcelšanās pasaules kara notikumu norisē, atmin̦as un apcerējumi (1914—1921)”. — Pilskalns, Lincoln 1961. * Aleksandrs Plensners „Latvijas atbrīvošanās”. — A. Gulbis, Rīga 1928. * H. J. „Latvijas valsts pasludināšana 18. novembrī 1918 gadā”. — Gauja, Michigan 1979. * Pēteris Bērziņš „Latvijas brīvības cīņas 1918—1920”. — Rīga 1928. * „Latvijas brīvības cīn̦as un sasniegumi 1918.—1928.”. — Izglītības Ministrija, Rīga 1928. * Ādolfs Erss „Vidzeme brīvības cīn̦ās”. — Pagalms, Rīga 1935. * Harijs Valnovskis „Mūsu skolas jaunatne brīvības cīņās, Rīgas skolnieku rota”. — Grāmatu Zieds, Rīga 1938. (dalībnieka vēsturisks apcerējums) * Velta Strazdiņa „Ķekavas novads, Pirmais Pasaules karš un Brīvības cīņas”. — Jumava, Vilnius 2015. {{ISBN|9934117398}} * Edmunds Freivalds, Andrejs Iksens „Daugavas Sargi, brīvības cīņas 1919. gadā”. — Leta, Rīga 1923. (38 autori) * Kārlis Dzirkalis „Cēsu Pulka Skolnieku Rota un skolu jaunatnes varoņgars Brīvības cīņās 1919.” — 1969. * Pēteris Dardzāns „Latviešu vecā strēlnieka atmin̦as, pārdomas, atzin̦as”. — Rīga 1985. * „Proletariata diktatura Latwijâ”. — Latwees̳chu nazionalo leetu komis̳ariata, Kulturas-is̳ glihtibas nodałas is̳dewums, Maskawa 1919. * Tomasz Paluszyński "Walka o niepodległość Łotwy 1914—1921". — Dom Wydawniczy Bellona, Warszawa 1999. {{ISBN|8311089590}} * Hans von Rimscha, Hellmuth Weiss "Von den baltischen Provinzen zu den baltischen Staaten : Beitr. z. Entstehungsgeschichte d. Republiken Estland u. Lettland". — J.-G.-Herder-Inst., Marburg (Lahn) 1977. * Herbert A. Grant Watson "The Latvian Republic — the struggle for freedom". — G. Allen & Unwin, London 1965. * Pēteris Stučka «Пять месяцев Социалистической Советской Латвии» Центральный комитет Коммунистической партии Латвии, Псков 1921. (сборник статей и заметок) == Ārējās saites == * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0308046674|issueType:B Latvijas atbrīvošanas kara vēsture, I. 1938] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0308046674{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/g_001_0308046675|issueType:B Latvijas atbrīvošanas kara vēsture, II. 1938] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/g_001_0308046675{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * {{Nacionālā Enciklopēdija|22216|Latvijas Neatkarības karš}} * [https://www.historia.lv/biblioteka/generala-jana-baloza-atminu-fragmenti-par-brivibas-cinu-periodu-1 Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu &#91;1.&#93;] * [http://www.laikmetazimes.lv/2015/11/09/latvijas-brivibas-kars-1918-1920/ Latvijas Brīvības karš 1918. — 1920.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151126033120/http://www.laikmetazimes.lv/2015/11/09/latvijas-brivibas-kars-1918-1920/ |date={{dat|2015|11|26||bez}} }} * [http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2009_files/2numurs/J_Ciganovs_Fotoliecibas_LVIZ_2009_2.pdf Fotoliecības par 1919. gada Cēsu kaujām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304200018/http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2009_files/2numurs/J_Ciganovs_Fotoliecibas_LVIZ_2009_2.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [http://www.sargs.lv/lv/Vesture/Vesture/2015/01/10-01.aspx#lastcomment Somu "Ziemeļu zēnu" cīņas Latvijā] * [http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2014/06/16-01.aspx#lastcomment Dāņu brīvprātīgie Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā] * [https://web.archive.org/web/20191027101606/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2012_files/2numurs/E_Jekabsons_Vorvika_Grina_vaditas_LVIZ_2012_2.pdf Vorvika Grīna vadītās Amerikas Savienoto Valstu misijas darbība Latvijā 1919. gada aprīlī-maijā: Liepājas posms] * [https://web.archive.org/web/20180720145207/http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/ Brīvības cīņu piemiņas vietas] [[Kategorija:Kaujas ar Latvijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kari ar Latviju]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas| ]] 2ql5niyyqvfagdnupbxmtkae0wwq11u 0 33741 4536174 4179151 2026-10-14T19:56:56Z ZANDMANIS 91184 4536174 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} {{Citas nozīmes|juristu|Gonsaless|Gonsaless}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Alberto Gonsaless | vārds_orģ = ''Alberto Gonzales'' | attēls = Alberto Gonzales - official DoJ photograph.jpg | mazs_att = | apraksts = Alberto Gonsaless <!------ Pirmais amats ------> | amats = 80. [[ASV ģenerālprokurors]] | term_sākums = {{dat|2005|2|3|N}} | term_beigas = {{dat|2007|9|17|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Džordžs V. Bušs]] | premjers = | priekštecis = Džons Eškrofts | pēctecis = Maikls Makasejs <!------ Otrais amats ------> | amats2 = Baltā nama padomnieks | term_sākums2 = {{dat|2001|1|20|N}} | term_beigas2 = {{dat|2005|2|3|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Džordžs V. Bušs]] | premjers2 = | priekštecis2 = [[Beta Nolana]] | pēctecis2 = [[Herieta Mīrsa]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1955|08|4}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Teksasa|Sanantonio}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | partija = [[ASV Republikāņu partija|Republikāņu partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = 3 | profesija = | alma_mater = [[Hārvarda Universitāte]], [[ASV Gaisa spēku Akadēmija]], [[Raisa Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Alberto R. Gonsaless''' (''Alberto R. Gonzales'', dzimis [[1955]]. gada [[4. augusts|4. augustā]] [[Sanantonio]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[jurists]]. No 2005. gada 3. februāra līdz 2007. gada 24. augustam viņš bija ASV ģenerālprokurors (''Attorney General''). Dzimis meksikāņu izcelsmes astoņu bērnu celtnieka ģimenē. Studējis [[Raisa Universitāte|Raisa Universitātē]] [[Hjūstona|Hjūstonā]] un [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]]. 1994. gadā kļuva par toreizējā [[Teksasa]]s gubernatora [[Džordžs V. Bušs|Džordža Buša]] juridisko padomnieku, bet 1999. gadā — Teksasas Augstākās tiesas tiesnesi. Sākoties [[karš pret terorismu|karam pret terorismu]], Gonsaless pauda viedokli, ka [[Ženēvas konvencija]] neattiecas uz [[Guantanamo bāze|Guantanamo bāzē]] ieslodzītajiem kaujiniekiem. Atbalstīja [[PATRIOT akts|PATRIOT akta]] pieņemšanu. 2005. gada 3. februārī prezidents Džordžs Bušs iecēla Gonsalesu par [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokuroru]]. 2006. gada 7. decembrī Gonsaless atbrīvoja no amata septņus federālos tiesnešus. Lēmums tika kritizēts, jo bija aizdomas, ka tiesnešu atcelšanai no amata ir politiski motīvi. ASV Kongresa abas palātas izdara spiedienu uz prezidentu Bušu, aicinot atcelt no amata Alberto Gonsalesu. 2007. gada 24. augustā Gonsaless demisionēja. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://georgewbush-whitehouse.archives.gov/government/gonzales-bio.html Official biography] from ''whitehouse.gov'' * [https://abcnews.go.com/Politics/story?id=241596&page=1 A second biography] from ''[[ABC News]]'' {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gonsaless Alberto}} [[Kategorija:ASV ģenerālprokurori]] [[Kategorija:ASV juristi]] [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] gwew56x164xacubo7tf3v0hs81xn4zi 0 35815 4536004 4245293 2026-10-14T13:50:04Z Vulkāniii 151874 4536004 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Launkalnes pagasts | karte = Launkalnes pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG | ģerboņa_nosaukums = Launkalnes pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Launkalnes pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Smiltenes novads | centrs = Launkalne | platība = 221,96 | iedzīvotāji = 1213<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|05|07||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161020093133/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161020093133/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf |date={{dat|2016|10|20||bez}} }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 1213 / 221.96 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Launkalnes pagasts''' ir viena no [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] administratīvajām teritorijām tā dienviddaļā. Robežojas ar sava novada [[Smiltene]]s pilsētu un [[Brantu pagasts|Brantu]], [[Smiltenes pagasts|Smiltenes]], [[Bilskas pagasts|Bilskas]], [[Palsmanes pagasts|Palsmanes]], [[Variņu pagasts|Variņu]], [[Raunas pagasts|Raunas]] un [[Drustu pagasts|Drustu]] pagastiem un [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagastu]]. [[Attēls:Launkalnes pagasta robeža.jpg|thumb|230px|Launkalnes pagasta robežzīme pie Smiltenes]] == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Abuls]] ** [[Dranda]] *** [[Cērtene]] * [[Vija (upe)|Vija]] ** [[Kamalda]] * [[Rauza (upe)|Rauza]] ** [[Ruņģupīte]] ** [[Šepka]] *** [[Lipsa]] * [[Palsa]] ** [[Kļavaisa]] ==== Ezeri ==== Pagastā atrodas 16 ezeri un lielākie no tiem ir [[Lizdoles ezers]], [[Niedrājs]] un [[Spicieris]].<ref name="smiltene.lv" /> ==== Purvi ==== Pagastā atrodas 10 dažāda lieluma purvi, bet lielākais no tiem ir [[Krievu purvs]].<ref name="smiltene.lv" /> == Vēsture == 1935. gadā [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] '''Launkalnes pagasta''' (līdz 1925. gadam '''Brantu pagasts''') platība bija 70,78 km² un tajā dzīvoja 1186 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Brantu ciems|Brantu]] un [[Launkalnes ciems (1945-1956)|Launkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Tagadējā Launkalnes pagasta teritoriālā attīstība sākas ar 1945. gadā [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagastā]] izveidoto '''Cērtenes ciemu'''. Cērtenes ciems ietilpis [[Smiltenes rajons|Smiltenes]] (1949-1959) un [[Valkas rajons|Valkas]] (pēc 1959. gada) rajonos. Cērtenes ciemam 1951. gadā pievienoja [[Niedrāju ciems|Niedrāju ciema]] Vorošilova [[kolhozs|kolhoza]] teritoriju. 1968. gadā Cērtenes ciemu pārdēvēja par '''Launkalnes ciemu'''. 1979. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja [[Palsmanes ciems|Palsmanes ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Launkalnes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc OSP un CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2500 |1959|1555 |1965|1419 |1979|1149 |1989|1296 |2000|1324 |2011|1174 |2021|1077 }} === Ievērojamas personības === * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931), viens no pirmajiem latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā. === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Silva (ciems)|Silva]], '''[[Launkalne]]''' (pagasta centrs), [[Rauziņa]], [[Mežmuiža (Launkalnes pagasts)|Mežmuiža]], [[Krūklanti]], [[Liedulieši]], [[Lībāni]], [[Dāmi]], [[Saltupi]]. == Saimniecība == Launkalnes pagastā atrodas Somijas ''[[Stora Enso|Stora Enso Oyj]]'' meitas uzņēmuma ''AS Stora Enso Latvija'' [[kokzāģētava]].<ref name=smiltene.lv>{{tīmekļa atsauce|title=Launkalnes pagasts|url=http://www.smiltene.lv/launkalnes_pagasts|website=smiltene.lv|accessdate={{dat|2016|7|26||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120121043918/http://www.smiltene.lv/launkalnes_pagasts|archivedate={{dat|2012|01|21||bez}}}}</ref><ref name="ziemeļlatvija (85)">{{laikraksta atsauce|last1=Pētersone|first1=Sandra|title=Laipni lūgti Launkalnē!|journal=Ziemeļlatvija|date={{dat|2016|7|26||bez}}|issue=85|page=6. lpp}}</ref> ''SIA Strenču mežrūpniecības saimniecība'' nodarbojas ar mežizstrādi, mežsaimniecību un kokapstrādi. Igaunijas ''[[Graanul Invest|AS Graanul Invest]]'' meitasuzņēmums ''SIA Graanul Invest'' ražo koksnes granulas. Tam pagastā ir arī [[koģenerācijas stacija]], kuras iekārtas piegādājis Somijas uzņēmums ''MW Power'' (''[[Valmet|Metso]]'' meitasuzņēmums).<ref name="DB-2011" /> === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB-2011">[http://www.db.lv/razosana/energetika/biomasas-spekstaciju-launkalne-ar-iekartam-apgadas-mw-power-236927 Biomasas spēkstaciju Launkalnē ar iekārtām apgādās MW Power] Dienas Bizness, Ritvars Bīders, 2011. gada 22. marts</ref> }} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Launkalne parish|Launkalnes pagasts}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Smiltenes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Valkas rajons}} {{Cēsu apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Smiltenes novada pagasti]] [[Kategorija:Launkalnes pagasts| ]] 6a8lstkegcov81y1ebec8euwkmgpm6l 0 38389 4535927 4535856 2026-10-14T12:00:35Z Egilus 27634 4535927 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cosine.svg|thumb|Kosinusoīda]] Par leņķa '''kosinusu''' sauc uz tā balstīta [[taisnleņķa trijstūris|taisnleņķa trijstūra]] [[katete|piekatetes]] un [[hipotenūza]]s garumu [[attiecība|attiecību]]. To var simboliski pierakstīt šādi: :<math> \cos \alpha = \frac{piekatete}{hipoten\bar{u}za}, \,</math> kur <math>\cos \alpha\,</math> apzīmē kosinusu no leņķa <math>\alpha\,</math> un "''piekatete''" un "''hipotenūza''" apzīmē attiecīgi piekatetes (pie leņķa esošās katetes) un hipotenūzas garumus. Šādā veidā kosinusu var definēt šauriem [[leņķis|leņķiem]]. Savukārt, izmantojot [[trigonometrija|trigonometrisko riņķi]], kosinusu var definēt jebkuram [[leņķis|leņķim]]. Kosinusa funkcija ir [[periodiska funkcija]] ar periodu 2π. == Kosinusa vērtības == {| class="wikitable" style="text-align: right" |- ! Leņķis || Kosinusa vērtība |- | 0° || <math>1\,</math> |- | 30° || <math>\frac{\sqrt{3}}{2}</math> |- | 45° || <math>\frac{\sqrt{2}}{2}</math> |- | 60° || <math>\frac{1}{2}</math> |- | 90° || <math>0\,</math> |} == Skatīt arī == * [[Trigonometriska funkcija]] * [[Sinuss]] * [[Tangenss]] {{Matemātika-aizmetnis}} [[Kategorija:Trigonometrija]] 2f4idzti24jtt6duuucqje14r7hcetq 0 40940 4535967 3575736 2026-10-14T12:42:29Z Vulkāniii 151874 4535967 wikitext text/x-wiki '''Uztvērējs''' ir [[ierīce]], ar kuru var uztvert [[elektromagnētiskais vilnis|elektromagnētiskā viļņa]] nesto [[signāls|signālu]] un pārveidot to [[skaņa|skaņā]] un/vai [[attēls|attēlā]]. == Uztvērēja nepieciešamība == Uztvērējs ir nepieciešams, jo saņemtais modulētais augstfrekvences [[signāls]] pat pēc pastiprināšanas nespēj tieši izraisīt [[telefons|telefona]] membrānas vai [[skaļrunis|skaļruņa]] rupora [[svārstības]] ar [[skaņa]]s frekvenci. Tas tikai var ierosināt [[augstfrekvence]]s svārstības, ko mūsu [[ausis|auss]] neuztver. Tāpēc uztvērējā vispirms no modulētajām augstfrekvences svārstībām jāatdala skaņas frekvences signāls. == Detektora uztvērējs == Vienkāršākais uztvērējs ir detektora uztvērējs, kam nav vajadzīgs [[barošanas avots]], taču tas var uztvert tikai spēcīgas tuvu esošas [[radiostacija]]s. Šādam uztvērējam nav ne [[augstfrekvence]]s (AF), ne [[zemfrekvence]]s (ZF) pastiprinātāja, to noskaņo ar vienkāršu [[svārstību kontūrs|svārstību kontūru]]. Sarežģītākiem uztvērējiem ir AF un ZF pastiprināšanas pakāpes. Lai palielinātu uztvērēja [[selektivitāte|selektivitāti]] un [[jutība|jutību]], lieto [[atgriezeniskā saite|atgriezenisko saiti]]. Šādus uztvērējus sauc par [[reģeneratīvs uztvērējs|reģeneratīviem uztvērējiem]]. Mūsdienās šādiem uztvērējiem ir tikai vēsturiska un izglītojoša nozīme, kaut arī reģeneratīvie uztvērēji pēc dažiem parametriem var pārspēt mūsdienās lietojamos [[superheterodīns|superheterodīnus]]. == Superheterodīna uztvērēji == Superheterodīna uztvērēji jeb superheterodīni ir mūsdienās visizplatītākie radiouztvērēji. Šādi uztvērēji satur speciālu mazjaudas augstfrekvences [[ģenerators|ģeneratoru]] — [[heterodīns|heterodīnu]] jeb [[oscilators|oscilatoru]]. Heterodīna [[frekvence]], noskaņojoties uz radiostaciju, tiek mainīta vienlaicīgi ar uztveramo frekvenci ar tādu aprēķinu, lai frekvenču starpība (to sauc par [[starpfrekvence|starpfrekvenci]]) paliktu nemainīga. Shēmas daļu, kurā iegūst starpfrekvenci, sauc par frekvences pārveidotāju jeb [[jaucējs|jaucēju]]. Tajā iegūto fiksēto starpfrekvenci pastiprina starpfrekvences pastiprinātājā, [[detektēšana|detektē]], pastiprina iegūtās ZF svārstības un pievada [[skaļrunis|skaļrunim]]. Superheterodīnu priekšrocības ir mazāks noskaņojamo kontūru skaits un vienkāršāka signāla pastiprināšana fiksētās starpfrekvences dēļ. Trūkums — uztveršanas spoguļkanāla esamība, ko novērš, izmantojot divkāršu un pat trīskāršu frekvences pārveidošanu (profesionālos uztvērējos). == Ciparu uztvērēji == Vismūsdienīgākie uztvērēji ir [[ciparu uztvērējs|ciparu uztvērēji]], kuros iebūvēti īpaši [[mikroprocesors|mikroprocesori]] ciparsignālu atkodēšanai. == Skatīt arī == * [[Radiouztvērējs]] * [[Reģeneratīvs uztvērējs]] * [[Superheterodīns]] * [[Digitālais uztvērējs]] [[Kategorija:Radio]] [[Kategorija:Tehnika]] es7wkwa83p6qopu0rv7w3pxr1pxpmgr 0 41103 4536286 4535351 2026-10-15T07:40:27Z Kikos 3705 4536286 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Menas Sala | native_name = | settlement_type = kroņa teritorija | image_skyline = The Legs of Man - Isle of Man Triskelion - kingsley - 19-APR-09.jpg | imagesize = 250px | image_caption = Menas salas simbols Triskelions lidostas priekšā | image_flag = Flag of the Isle of Mann.svg | image_shield = Coat of arms of the Isle of Man.svg | shield_size = 90px | capital = [[Daglasa]] | largest_city = | official_language = [[angļu valoda]] un [[meniešu valoda]] | spoken_language = | image_map = Europe-Isle_of_Man.svg | mapsize = 250px | map_caption = | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{GBR}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = [[Menas ģenerālleitnants]] | leader_name = [[Džons Lorimers]] | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 572 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | elevation_max_m = [[Sneifels]] 621 | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_as_of = 2021 | population_total = 84069 | population_rank = | population_density_km2 = 147,72 | timezone = [[GMT]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = BST | utc_offset_DST = +1 | website = | footnotes = |official_name=''Isle of Man''<br />''Ellan Vannin''|blank_name=ISO 3155 kods|blank_info=IM|capital_type=Galvaspilsēta}} '''Menas Sala''' ({{val|gv|Ellan Vannin}}, {{izrunā|ˈɛlʲən ˈvanɪn}}, vai vienkārši ''Mannin'' {{IPA|[ˈmanɪn]}}; {{val|en|Isle of Man}}) ir [[Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums]] (''Crown dependency'') ar plašām pašpārvaldes tiesībām. Tā atrodas [[Īrijas jūra|Īrijas jūrā]], [[Britu salas|Britu salu]] ģeogrāfiskajā centrā starp [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] un [[Īrija (sala)|Īrijas]] salām. Valsts galva ''de jure'' ir [[Čārlzs III Vindzors|karalis Čārlzs III]], kura tituls ir Menas lords (''Lord of Mann''), bet ''de facto'' salu pārvalda [[Menas ģenerālleitnants]]. Kopš 2021. gada 29. septembra ģenerālleitnants ir [[Džons Lorimers]] (''John Lorimer''). Menas Sala nav Lielbritānijas daļa,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gov.im/isleofman/externalrelations.xml|title=External Relations - Isle of Man Public Services -|website=archive.ph|access-date=2022-09-06|date=2012-08-01|archive-date=2012-08-01|archive-url=https://archive.today/20120801051602/http://www.gov.im/isleofman/externalrelations.xml}}</ref> tomēr tai ar Lielbritāniju ir kopīga [[ārpolitika]] un aizsardzība, kā arī tās labklājību un politiku uzrauga Apvienotās Karalistes valdība. Menas Sala nekad nav bijusi [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gov.im/cso/externalrelations/eu.xml|title=Relationship with European Union - Isle of Man Government - Chief Sec…|website=archive.ph|access-date=2022-09-06|date=2012-05-26|archive-date=2012-05-26|archive-url=https://archive.today/20120526201559/http://www.gov.im/cso/externalrelations/eu.xml}}</ref> == Vēsture == Menas Sala no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] un [[Īrija (sala)|Īrijas]] salām atdalījās aptuveni 8000 gadus p.m.ē., kad, ledājiem no [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] intensīvi kūstot, pacēlās [[jūras līmenis]]. Pirmie cilvēki salā ieradās aptuveni 6500 gadus p.m.ē.<ref name="Brad8"/> 1. gadu tūkstotī Menas Salā apmetās [[ķelti]]. [[Romieši]], kas iekaroja [[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]], neinteresējās par Menas salu un nedibināja tur pastāvīgu [[Kolonija|koloniju]], par ko liecina ārkārtīgi mazais uz salas atrasto romiešu [[Artefakts|artefaktu]] skaits.<ref name=":o">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gov.im/mnh/heritage/story/celts.xml|title=Celts & Vikings - Isle of Man Government Manx National Heritage:|website=archive.ph|access-date=2022-09-06|date=2012-08-03|archive-date=2012-08-03|archive-url=https://archive.today/20120803012323/http://www.gov.im/mnh/heritage/story/celts.xml}}</ref> Saskaņā ar [[Leģenda|leģendu]], [[Kristietība|kristietību]] Menas salā atnesa [[svētais Patriks]] (Īrijas patrons). Domājams, ka sala tika kristīta VI gadsimta sākumā. Visticamāk, [[Misionārs|misionāri]] bija [[īri]].<ref name=":o" /> [[Normaņi]] [[Īrijas jūra|Īrijas jūrā]] parādījās 8. gadsimta beigās. No 800. līdz 815. gadam salā iebruka [[vikingi]], 9. gadsimta otrajā pusē tie uz salas nodibināja savas apmetnes un pakļāva salu savai varai. No 850. līdz 890. gadam sala bija pakļauta [[Dublina]]s [[Skandināvija]]s karaļiem, bet no 890. līdz 1079. gadam&nbsp;— [[Orkneju salas|Orknejas]] [[Grāfs|grāfiem]]. Visā Skandināvijas periodā sala formāli bija [[Norvēģija]]s [[vasalis]], taču patiesībā norvēģi gandrīz neiejaucās salas lietās. 1266. gadā to iekaroja [[Skotija]]. Pēc tam tā nonāca [[Anglija]]s pakļautībā, bet [[1866. gads|1866]]. gadā kļuva par [[kroņa teritorija|kroņa teritoriju]] (''Crown dependency''). == Geogrāfija == [[Attēls:Isle of Man by Sentinel-2.jpg|thumb|Menas Sala]] Menas sala atrodas Īrijas jūrā. Tās garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir aptuveni 48 km, bet platums no rietumiem uz austrumiem ir no 13 līdz 24 km. Salas zemes platība ir aptuveni 572 km². Salas dienvidrietumos un ziemeļos ir divas grēdas. Vienīgais [[kalns]] uz salas ir 621 metru augstais [[Sneifels]], tas atrodas salas ziemeļaustrumos. Saskaņā ar senu Menas teicienu, no tās virsotnes var redzēt septiņas karaļvalstis: Menu, Skotiju, Angliju, [[Īrija|Īriju]], [[Velsa|Velsu]], [[debesis]] un [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] valstību. Starp abām grēdām no rietumu krasta uz austrumu krastu stiepjas centrālā [[ieleja]]. Garākā upe ir [[Salbi]] (18 km). Tās austrumu daļā atrodas Menas [[galvaspilsēta]] [[Daglasa]] ({{val|gv|Doolish}}). == Iedzīvotāji == Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanu Menas salā dzīvo 84 069 cilvēki, no kuriem 26 677 dzīvo salas galvaspilsētā Daglasā. Iedzīvotāju blīvums ir 147,72 cilvēki uz km². Vidējais [[dzīves ilgums]] uz salas ir 77,64 gadi. * vīriešiem&nbsp;— 74,26 gadi * sievietēm&nbsp;— 81,2 gadi Uz Menas salas atrodas 4 pilsētas&nbsp;— Daglasa, [[Remzija (pilsēta)|Remzija]], [[Kāstltauna]], [[Pīla]]. == Ekonomika == Lielākā [[banka]] uz salas ir ''Isle of Men Bank'', kurai salā ir 11 biroji. Sala ir viens no lielākajiem [[Ofšors|ofšoru]] centriem [[Eiropa|Eiropā]] un pasaulē. No 1962. līdz 1965. gadam uz salas tika ražota [[Peel P50]] [[automašīna]]&nbsp;— līdz 2009. gadam pasaulē mazākais sērijveida automašīnas modelis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://autoweek.ru/review/publish/18823/|title=Самые нелепые автомобили - AUTOweek.ru|website=web.archive.org|access-date=2022-09-06|date=2013-03-16|archive-date=2013-03-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20130316220553/http://autoweek.ru/review/publish/18823/}}</ref> === Tūrisms === 19. gadsimtā [[tūrisms]] kļuva par svarīgāko salas [[ekonomika]]s nozari. Masu tūrisms sākās 1830. gados saistībā ar regulāru [[Tvaika kuģīs|tvaikoņu]] satiksmi starp salu (galvenokārt Daglasu) un [[Liverpūle|Liverpūli]]. Tūristu skaits, kas apmeklēja salu, pieauga visā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā. Piemēram, ja 1870. gados katru gadu salu apmeklēja simts tūkstoši tūristu, tad 1913. gadā salu apmeklēja 553 000 tūristu. Pēc tam, sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], tūristu skaits samazinājās, un 1913. gada maksimums tika pārspēts tikai 1948. gadā, bet pēc šī gada tūristu skaits sāka samazināties. Tas ir saistīts ar pakāpenisku iedzīvotāju [[Dzīves līmenis|labklājības]] pieaugumu un [[aviācija]]s attīstību, kā rezultātā pieauga [[Dienvideiropa]]s kūrortu un eksotiskāku vietu popularitāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.isle-of-man.com/manxnotebook/tourism/intro.htm|title=Historical Introduction - Tourism|website=web.archive.org|access-date=2022-09-06|date=2011-08-07|archive-date=2011-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20110807132549/http://www.isle-of-man.com/manxnotebook/tourism/intro.htm}}</ref> == Literatūra == * {{grāmatas atsauce|last=Moore|first=Arthur William|url={{Google books|FvsEAAAAIAAJ |keywords= |text= |plainurl=yes}}|title=Manx Names|date=1903|publisher=Elliot Stock|edition=Revised Cheap|location=London|publication-date=1906|author-link=|via=Google Books}} * {{grāmatas atsauce|last=Sacheverell|first=William|url={{Google books|dIYNAAAAYAAJ |keywords= |text= |plainurl=yes}}|title=An Account of the Isle of Man|date=1859|publisher=The Manx Society|editor-last=Cumming|editor-first=Joseph George|editor-link=|location=Douglas|publication-date=1859|via=Google Books}} * {{grāmatas atsauce |last=Waldron |first=George |url={{Google books|Ix4tAAAAMAAJ |page=PR5 |keywords= |text= |plainurl=yes}} |title=A Description of the Isle of Man |date=1726 |publisher=The Manx Society |editor-last=Harrison |editor-first=William |location=Douglas |publication-date=1865 |via=Google Books}} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Brad8">{{grāmatas atsauce | page= [https://archive.org/details/prehistorybritai00brad_835/page/n27 8] | author= Richard Bradley | title= The prehistory of Britain and Ireland | url= https://archive.org/details/prehistorybritai00brad_835 | publisher= Cambridge University Press | year= 2007 | isbn= 0-521-84811-3}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Lielbritānijas teritorijas}} {{Eiropa}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Menas Sala| ]] hy4d56ek2y5dysc5txunnii0ixrwo7r 0 43776 4536214 4314998 2026-10-14T23:25:33Z Egilus 27634 4536214 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Heracleum Sosnowskyi 002.jpg|thumb|264x264px|Viena no [[Latvijas flora|Latvijā]] biežāk sastopamajām invazīvajām augu sugām ir [[Sosnovska latvānis]] (''Heracleum sosnowskyi'')]] '''Invazīva suga''' ({{val-en|invasive species}}) ir tāda [[sveša suga]], kas, nonākusi svešā (jaunā) [[biotops|biotopā]], tur kļuvusi dominanta vai agresīva un izspiež citas (vietējās) sugas, kā arī pārveido dabiskos biotopus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation/invaz |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140502102608/http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation/invaz# |archivedate={{dat|2014|05|02||bez}} }}</ref> Eksistē divu veidu invāzijas: tiek izdalītas '''invazīvas svešzemju sugas''' (''invasive alien species'') un '''invazīvas vietējās sugas''' (''invasive native species''). Invazīva vietējā suga ir vietējā suga, kurai dabisku iemeslu dēļ vai cilvēka darbības rezultātā ir sākusies sugas ekspansija, kad tā sāk strauji vairoties un izplatīties. Sugas ekspansiju var izsaukt [[klimats|klimata]] pārmaiņas, biotopa vides izmaiņas un citi apstākļi. Biežāk par invazīvām sugām tiek uzskatītas svešzemju sugas, kas kļuvušas invazīvas kādā teritorijā ārpus sava dabiskā [[areāls|areāla]]. Par invazīvām sugām nevar uzskatīt sugas, kas labi izplatās mākslīgos biotopos (piemēram, nezāles), lai arī populāru rakstu autori pie invazīvām sugām pieskaita arī šīs sugas, vadoties no cilvēka viedokļa. Tomēr sugas, kas rada ekonomiskus zaudējumus cilvēkam, bet nenodara kaitējumu dabiskajiem biotopiem un vietējām sugām (piemēram, [[kartupeļu lapgrauzis]]), nevar uzskatīt par invazīvām sugām. Par invazīvām sugām nevar uzskatīt arī tās sugas, kurām vērojama nonākšana savvaļā ar nelielu īpatņu skaitu (piemēram, [[parastā zirgkastaņa]]) un šādas sugas būtu vienkārši jāsauc par [[Sveša suga|svešām sugām]], arī adventīvām sugām utt. Tomēr savvaļā nonākušām [[Sveša suga|svešām sugām]] ir jāpievērš uzmanība un jāveic to izplatības kontrole, lai konstatētu brīdi, kad svešajai sugai savvaļā sākas sugas ekspansija. Nozīmīgākās invazīvās svešzemju augu sugas Latvijā ir:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/4757|title=invazīvās augu sugas Latvijā|website=enciklopedija.lv|access-date=2023-05-12|language=en}}</ref> * [[Sosnovska latvānis]] (''Heracleum sosnowskyi''), * [[ošlapu kļava]] (''Acer negundo''), * [[puķu sprigane]] (''Impatiens glandulifera''), * [[Kanādas zeltgalvīte]] (''Solidago canadense''), * [[Japānas dižsūrene]] (''Fallopia japonica''), * [[vārpainā korinte]] (''Amelanchier spicata''), * [[pīlādžlapu sorbārija]] (''Sorbaria sorbifolia''), * [[sarkanais plūškoks]] (''Sambucus racemosa''), * [[Kanādas elodeja]] (''Elodea canadensis''). Parasti svešzemju invazīvās sugas nokļūst jaunā teritorijā, izmantojot cilvēka tālsatiksmes transportlīdzekļus, vai nu neapzināti (ar kravām, mūsdienās arī ar kuģu balasta ūdeņiem), vai apzināti (eksotikas mīļotāju vai valsts iestāžu kļūdaina lēmuma rezultātā). Par pirmo zināmo invazīvo sugu Latvijā kļuva [[lielā smilšgliemene]] (''Mya arenaria''), kuras parādīšanās Latvijā tika pamanīta jau [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] tirdzniecības pirmssākumos [[12. gadsimts|12. gadsimtā]].<ref name="Jūrn2006">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas jūrniecības gadagrāmata 2006|last=Latvijas Jūrniecības savienība|first=|year=2007|isbn=|location=Rīga|page=105.-107.}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Aklimatizēta suga]] * [[Sveša suga]] == Ārējās saites == * [https://latvianature.daba.gov.lv/invazivo-sugu-parvaldnieks/ Invazīvo sugu pārvaldnieks] {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Invazīvās sugas| ]] dnx7adyef1z6m6h7kd6l4gmu1zb6cjk 0 44624 4535943 4378312 2026-10-14T12:14:19Z Baisulis 11523 tikai nozīmju atdalīšana..... 4535943 wikitext text/x-wiki '''Franks''' var būt: * [[franki|franks]] — ģermāņu cilšu grupas franku pārstāvis; * [[franks (naudas vienība)|franks]] — naudas vienība; * [[Franks (uzvārds)|Franks]] — vācu cilmes vīriešu dzimtes uzvārds un personvārds. == Skatīt arī == * [[Franka]] * [[Frenks]] * [[Francis]] * [[Franko]] {{Nozīmju atdalīšana}} avxokkui54pozjzx7euv74u6zcg0iyq 0 46953 4536007 4230137 2026-10-14T14:01:45Z Vulkāniii 151874 4536007 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = قريم خانلغى<br />Qırım Hanlığı |nosaukums_latv_val = Krimas haniste |sugasvārds = haniste | |kontinents = Eiropa |reģions = Austrumeiropa |valsts = Ukraina |laikmets = |statuss = [[Osmaņu impērija]]s vasaļvalsts (1478—1774) |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = Monarhija | | | |gads_sākums = 1441 |gads_beigas = 1783 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = Zelta Ordas sabrukums |date_start = {{dat|1441||bez}} |event_end = Krievijas Impērijas aneksija |date_end = {{dat|1783|04|19||bez}} | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Zelta Orda |flag_p1 = Golden_Horde_flag_1339.svg |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |s1 = Krievijas Impērija |flag_s1 = Flag_of_Russia.svg |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_the_Crimean_Khanate_(15th_century).svg |flag = |flag_type = Karogs | |image_coat = Coat of arms of Crimean Khanate.svg |symbol = |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Crimean Khanate 1550.png |image_map_caption = Krimas haniste maksimālās ekspansijas laikā (ap 1550) | |galvaspilsēta = Bahčisaraja |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]], [[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku]] |reliģija = Sunnītu islāms |nauda = akče | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = [[Hači I Girejs]] <small>(pirmais)</small> |leader2 = [[Šahins Girejs]] <small>(pēdējais)</small> |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = 1441—1466 |year_leader2 = 1782—1783 |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = [[Krimas hanistes hanu uzskaitījums|Hans]] |representative1 = |representative2 = |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |<!--- Legislature ---> |legislature = |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Krimas haniste''' ({{val|crh|Qırım Hanlığı}}, {{ara|قريم خانلغى}}, {{val|uk|Кримське ханство}}, ''krims'ke hanstvo'', {{val|tr|Kırım Hanlığı}}) bija [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] apdzīvota valsts no [[1441]]. līdz [[1783]]. gadam tagadējās [[Ukraina]]s un [[Krievijas Federācija]]s teritorijā. Oriģinālais valsts nosaukums bija Krimas jurta ([[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]]: ''Qırım Yurtu'', قريم يورتى) un tā bija visilgāk pastāvējusī [[tjurki|tjurku]] haniste, no valstīm, kas izveidojās, sabrūkot [[Zelta Orda]]s impērijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.allempires.com/article/index.php?q=The_Crimean_Khanate |title=The Tatar Khanate of Crimea |access-date={{dat|2008|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160323101012/http://www.allempires.com/article/index.php?q=The_Crimean_Khanate |archivedate={{dat|2016|03|23||bez}} }}</ref> Hanistē, bez [[Krima]]s pussalas, ietilpa arī citas bijušā [[Krimas uluss|Krimas ulusa]] zemes starp [[Donava|Donavu]] un [[Dņepra|Dņepru]] un liela daļa no mūsdienu [[Krievija]]s sastāvā esošā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novada]]. [[1478]]. gadā Krimas haniste oficiāli kļuva par [[Osmaņu impērija]]s vasaļvalsti, bet pēc [[Kičikkainardžas līgums|Kičikkainardžas līguma]] noslēgšanas (1774) hanisti anektēja [[Krievijas Impērija]] (1783). Pēc [[Krima]]s hanistes iekarošanas Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] savam titulam pievienoja nevis "Krimas carienes", bet gan "Taurijas Hersonesas carienes" (''царица Херсонеса-Таврического'') nosaukumu,<ref>http://eurulers.angelfire.com/russia.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140205044755/http://eurulers.angelfire.com/russia.html |date={{dat|2014|02|05||bez}} }} Krievijas imperatoru tituli</ref> bet pārveidotu [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] ģerboni iekļāva [[Krievijas Impērijas ģerbonis|Krievijas Impērijas ģerbonī]]. == Vēsture == [[Attēls:Krimas un Astrahaņas hanistes 16. gadsimtā.jpg|thumb|270px|Krimas un [[Astrahaņas haniste]]s 16. gadsimtā.]] Krimas hanu valsts dibinātājs bija Hači Girejs ({{val|crh|Hacı Geray, ۱خاجى كراى}}). Viņš bija cēlies no senas Karas (''Qaraei'') valdnieku dzimtas, no kā, iespējams cēlies dinastijas nosaukums. Cīņas laikā ar [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums|Zelta Ordas valdniekiem]] viņš patvērās pie [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitijas]] valdnieka [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] [[Traķi|Traķos]], bet vēlāk bija dižkunigaiša [[Žigimants|Žigimanta]] vasalis. Pēc 1435. gada Krimas tatāri viņu ievēlēja par savu valdnieku. Viņš apmetās [[Bahčisaraja]]s apvidū un ap 1449. gadu izcīnīja Krimas neatkarību no Zelta Ordas. Pēc viņa nāves 1466. gadā sākās viņa dēlu cīņas par troni. 1469. gadā varu ieguva Hači Gireja sestais dēls Mengli, kuru 1475. gadā sagūstīja [[turki|turku]] karaspēks un piespieda kļūt par [[Osmaņu impērija]]s vasali. Ar turku palīdzību viņš atguva varu 1478. gadā un valdīja līdz pat 1515. gadam. Viņa brāļi Nurdevlets un Aiders patvērās [[Kijiva|Kijivā]], Lietuvas dižkunigaitijas teritorijā. Hans Mengli Girejs noslēdza pret Lietuvu un Zelta Ordu vērstu savienību ar [[Maskavija]]s lielkņazu. 1480. gada oktobrī Zelta Ordas karaspēks hana Ahmeda vadībā cauri sabiedrotajai Lietuvai pakļautajām zemēm virzījās uz [[Maskava|Maskavu]], bet tika apstādināts pie Ugras upes, tā laika [[Lietuva]]s-[[Maskavija]]s robežas (tagadējā [[Kalugas apgabals|Kalugas apgabalā]]).<ref>[http://militera.lib.ru/common/solovyev1/05_03.html Соловьев С.М. История России с древнейших времён. Сочинения: В 18 кн. — М.: Голос; Колокол-Пресс, 1993-1998. Глава 3. Восток.] (krieviski)</ref> Tur Ordas tatāri vairāk kā mēnesi veltīgi gaidīja Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka ierašanos, kas tajā laika atvairīja Krimas hanistes karaspēka iebrukumu. Sakarā ar ziemas iestāšanos hana Ahmeda karaspēks atkapās uz Saraju, kurai 1481. gada janvārī uzbruka [[Nogaju orda]]s karaspēks un hanu nogalināja. Krievijas vēsture ar laiku šo "stāvēšanu uz Ugras upes" sāka uzskatīt par mongoļu-tatāru jūga beigām. 1502. gadā hans Mengli galīgi sagrāva Zelta Ordas karaspēku, ieņēma tās galvaspilsētu Saraju (pie tagadējās [[Volgograda]]s) un pasludināja sevi par kaganu (ķeizaru) un visu Zelta Ordas seku valstu valdnieku. 1505. gadā Mengli dēli devās karagājienā uz Lietuvas dižkunigaitiju un izpostīja tagadējās [[Baltkrievija]]s teritoriju līdz pat [[Polocka]]i un [[Vitebska]]i. 1506. gadā lietuvieši sakāva 20 000 lielo tatāru armiju kaujā pie Kļeckas. Tomēr 1510. gadā ap 50 000 tatāru karavīru atkal ielauzās dižkunigaitijā un izpostīja tās zemes līdz par [[Viļņa]]i. Pēdējos dzīves gados hans Mengli sarāva labās attiecības ar Maskavas lielkņazu Vasīliju III un sākās tatāru karagājieni uz Maskavijas dienvidu zemēm. Mengli dēls Krimas hans Mehmeds Girejs 1521. gada augustā kopā ar savu brāli Kazaņas hanu Sahibu Gireju aplenca Maskavas kremli un piespieda lielkņazu Vasīliju III piekrist atsākt maksāt tādus pašus meslus Krimas haniem, kādi pirms tam bija maksāti Zeltas Ordas valdniekiem. 1523. gadā Krimas hana karaspēks ieņēma Astrahaņu un iecēla par tās hanu Mehmeda vecāko dēlu Bahadiru Gireju. 1571. gada pavasarī hans Devlets Girejs [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā ar 20 000 karavīru iebruka Krievijā un 24. maijā nodedzināja Maskavu. Cars [[Joans IV]] aizbēga uz [[Dižā Rostova|Rostovu]] un piekrita atdot tatāriem iekaroto [[Astrahaņas hani]]sti, tomēr 1572. gadā krieviem izdevās sakaut iebrukušo tatāru karaspēku kaujā pie Molodiem ap 50&nbsp;km uz dienvidiem no Maskavas. [[Attēls:Mediæval and modern history (1920) (14771449184).jpg|thumb|270px|Kazaņas, Astrahaņas un Krimas hanistes 16. gadsimtā.]] [[Attēls:Crimean_Khanate_1600.gif|thumb|270px|Krimas haniste kā Osmaņu impērijas vasaļvalsts (ap 1600)]] Hans Islams III Girejs (1644 − 1654) palīdzēja ukraiņu kazaku atamanam [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdanam Hmeļnickim]] karā pret Polijas-Lietuvas karaspēku. 1648. gada aprīlī Hmeļnickis kopā ar Krimas tatāru karaspēku Tugaijbeja vadībā sakāva poļu un lietuviešu spēkus Žovtivodi kaujā un maijā Korsuņas kaujā. Pēc 1654. gada kazaku Perejaslavas radas lēmuma par pāriešanu Krievijas caristes pakļautībā ģeopolitiskā situācija reģionā izmainījās. Hana Selima I valdīšanas laikā (1671 − 1678, 1684 − 1691, 1692 − 1699, 1702 − 1704) Krimas haniste cīnījās gan pret [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsti]], gan [[Krievu—turku karš (1686—1700)|krievu-turku karā (1686-1700)]] pret [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]], kura laikā cars Pēteris I veica karagājienus uz [[Azovas cietoksnis|Azovas cietoksni]] (1695-1696). Hans Murads Girejs (1678 − 1683) piedalījās [[Osmaņu impērija]]s karagājienā uz Vīni (1683). Hans Devlets II savas valdīšanas laikā (1699 − 1702, 1709 − 1713) noslēdza militāru savienību ar [[Zaporižja]]s kazaku hetmani Filipu Orļiku (1710) un apņēmās palīdzēt cīņā pret Krievijas caru Pēteri I. [[Krievu—turku karš (1710—1711)|Krievu-turku kara (1710—1711)]] laikā Krimas tatāru jātnieku karaspēks devās karagājienā uz Podoliju un 1711. gada jūlijā kopā ar Osmaņu impērijas armiju piedalījās [[Kauja pie Prutas|kaujā pie Prutas]] pret caru Pēteri I, pēc kuras Krievija atteicās no Azovas cietokšņa un apņēmās vairs neiejaukties Polijas-Lietuvas iekšējās lietās. [[Krievu—turku karš (1735—1739)|Krievu-turku kara (1735—1739)]] laikā [[Krievijas Impērija]]s karaspēks [[Burhards Kristofs fon Minihs|K. Miniha]] un [[Pēteris Lasī|P. Lasī]] vadībā iebruka Krimā un nopostīja Bahčisaraju (1736). [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu-turku kara (1768—1774)]] laikā Krievija piespieda Osmaņu impēriju atteikties no savienības ar Krimas hanisti, sagrāva hana Selima III karaspēku un nopostīja Bahčisaraju. 1774. gadā pēc [[Kičikkainardžas līgums|Kičikkainardžas miera līguma]] Osmaņu impērija atzina Krimas neatkarību, kas reāli nozīmēja tas nonākšanu atkarībā no Krievijas Impērijas. Krimā sākās sacelšanās, kuras laikā tatāri uzbruka krievu garnizoniem [[Alušta|Aluštā]], [[Jalta|Jaltā]] un citviet. Krimas tatāri par hanu ievēlēja Devletu IV, tomēr valsts Kubaņas daļā atbalstīja krieviem lojālo hanu Šahinu, kas ar krievu palīdzību ieguva varu Bahčisarajā. Viņš nežēlīgi apspieda savus konkurentus. 1778. gadā krievi no Krimas uz [[Azovas jūra]]s ziemeļu piekrastes pilsētām deportēja aptuveni 30 000 kristiešu - armēņus uz tagadējo [[Rostova pie Donas|Rostovu pie Donas]] un grieķus uz [[Mariupole|Mariupoli]]. 1782. gadā Krimā sākās jauna sacelšanās, hans Šahins bēga uz Kubaņu, par hanu ievēlēja Bahadiru II. 1783. gadā Krievijas Impērijas karaspēks bez kara pieteikšanas okupēja Krimu. 1783. gada 19. aprīlī ([[Vecā un jaunā stila datumi|v.s.]] 8. aprīlī) Krievijas ķeizariene [[Katrīna II Lielā]] izdeva manifestu, kurā pasludināja, ka Krima, Tamaņa un Kubaņa ir pievienotas Krievijas Impērijai. Hans Šahins atteicās no pretenzijām uz Krimas valdnieka troni un apmetās uz dzīvi Voroņežā, pēc tam Kalugā. Osmaņu impērija 1791. gadā atzina Krimas aneksiju. == Krimas hanu uzskaitījums == [[Attēls:Мавзолей Хаджі Герая.jpg|thumb|270px|Pirmā Krimas hana Hači Gireja mauzolejs Bahčisarajā]] [[Attēls:Menli I Giray.jpg|thumb|270px|Mengli Girejs sagrāva Zelta Ordu un karoja pret Lietuvu (1467, 1469-1475, 1478–1515)]] * Hači Girejs (''Hacı Giray'', 1449-1466), pirmais suverēnais Krimas valdnieks * Nurdevlets (''Nur Devlet'', 1466–1467, 1467–1469, 1475–1476) * Aiders (''Hayder'', 1475) * Mengli Girejs (''Meñli Giray'', 1467, 1469-1475, 1478–1515), sagrāva Zelta Ordu un karoja pret tās sabiedroto Lietuvu * Mehmeds I Girejs (''Mehmed Giray'', 1515-1523), piespieda Maskaviju piekrist maksāt meslus * Gazi I Girejs (''Ğazı Giray'', 1523–1524) * Sadets I Girejs (''Saadet Giray'', 1524–1532) * Islams I Girejs (''İslâm Giray'', 1532) * Sahibs Girejs (''Sahib Giray'', 1532–1551) * Devlets Girejs (''Devlet Giray'', 1551–1577), nodedzināja Maskavu 1571. gadā * Mehmeds II Girejs (''Mehmed Giray'', 1577–1584) * Sadets II Girejs (''Saadet Giray'', 1584) * Islams II Girejs (''İslâm Giray'', 1584–1588) * Gazi II Girejs (''Ğazı Giray'', 1588–1596, 1596–1607) * Fetihs Girejs (''Fetih I. Giray'', 1596) * Tohtamišs Girejs (''Toqtamış Giray'', 1607–1608) * Selamets Girejs (''Selâmet Giray'', 1608–1610) * Kanibeks Girejs (''Canibek Giray'', 1610–1623, 1628–1635) * Mehmeds III Girejs (''Mehmed Giray'', 1623–1628) † * Inajets Girejs (''İnayet Giray'', 1635–1637) * Bahadirs Girejs (''Bahadır Giray''', 1637–1641) * Mehmeds IV Girejs (''Mehmed Giray'', 1641–1644, 1654–1666) * Islams III Girejs (''İslâm Giray'', 1644–1654), palīdzēja ukraiņu kazaku atamanam Bohdanam Hmeļnickim karā pret Poliju-Lietuvu * Adils Girejs (''Adil Giray'', 1666–1671) * Selims Girejs (''Selim Giray'', 1671–1678, 1684–1691, 1692–1699, 1702–1704), cīnījās gan pret Poliju-Lietuvu, gan pret Krievijas caristi * Murads Girejs (''Murad Giray'', 1678–1683), piedalījās Osmaņu impērijas karagājienā uz Vīni (1683) * Hači II Girejs (''Haci Giray'', 1683–1684) * Sadets III (''Saadet Giray'', 1691) * Safa (''Safa Giray'', 1691–1692) * Devlets II (''Devlet Giray'', 1699–1702, 1709–1713), noslēdza militāru savienību ar Zaporožjes kazaku hetmani Filipu Orļiku (1710) un apņēmās palīdzēt cīņā pret Krievijas caru Pēteri I * Gazi III (''Ğazı Giray'', 1704–1707) * Kaplans I (''Qaplan Giray'', 1707–1708, 1713–1715, 1730–1736), Krievijas Impērijas karaspēks nopostīja Bahčisaraju (1736) * Devlets III (''Devlet Giray'', 1716–1717) * Sadets IV (''Saadet Giray'', 1717–1724) * Mengli II (''Meñli Giray'', 1724–1730, 1737–1740) * Fetihs II (''Fetih Giray'', 1736–1737) * Selamets II (''Selâmet Giray'', 1740–1743) * Selims II (''Selim Giray'', 1743–1748) * Arslans (''Arslan Giray'', 1748–1756, 1767) * Halims (''Halim Giray'', 1756–1758) * Kirims (''Qırım Giray'', 1758–1764, 1768–1769) * Selims III (''Selim Giray'', 1765–1767, 1770–1771), Krievija piespieda Osmaņu impēriju atteikties no savienības ar Krimas hanisti un nopostīja Bahčisaraju * Masuds (''Maqsud Giray'', 1767–1768) * Devlets IV (''Devlet Giray'', 1769–1770, 1775–1777) * Kaplans II (''Qaplan Giray'', 1770) * Sahibs II (''Sahib Giray'', 1771–1775) † * Šahins (''Şahin Giray'', 1777–1782, 1782–1783), ar krievu palīdzību ieguva varu Bahčisarajā, nežēlīgi apspieda savus konkurentus * Bahadirs II (''Bahadır Giray'', 1782, 1783–1790 - formāli) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.hansaray.iatp.org.ua/e_index.html Krimas hanu rezidence Bahčisarajā] * [https://web.archive.org/web/20110107044141/http://tatar.net/ Tatar.Net] * [https://web.archive.org/web/20051123225321/http://www.qurultay.org/linkshow.asp?AD=..%2Flinks%2Feng%2Fhistory%2Frus_period%2F3_1.html Krimas hanistes aneksija] {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Osmanu imperijas teritorijas}} {{Krievijas Impērijas koloniālā struktūra}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krimas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] ljpaffiexiqkjk8bnxnohtsec1gylrt 0 47953 4535984 4196009 2026-10-14T13:16:04Z Vulkāniii 151874 4535984 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Virgas pagasts | karte = Virgas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Virgas pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Virgas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Dienvidkurzemes novads | centrs = Paplaka | platība = 86,21<ref name="autogenerated1">{{EncLP}}</ref> | iedzīvotāji = 924<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]</ref> | iedzīvotāji_gads = 2013 | blīvums = {{#expr: 924/ 86.21 round 1}} | izveidots = 1918 | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Virgas pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Priekules pagasts|Priekules]], [[Gramzdas pagasts|Gramzdas]], [[Kalētu pagasts|Kalētu]], [[Bunkas pagasts|Bunkas]], [[Bārtas pagasts|Bārtas]] un [[Gaviezes pagasts|Gaviezes]] pagastiem. == Daba == Pagasts atrodas [[Rietumkursas augstiene]]s [[Vārtājas viļņotais līdzenums|Vārtājas viļņotajā līdzenumā]]. Reljefu veido viļņots morēnu līdzenums. Augstums pie Paplakas sasniedz 67,9 m vjl. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Attēls:Prūšu ūdenskrātuve.JPG|thumb|250px|Prūšu ūdenskrātuve]] Pagasts ietilpst [[Bārta (upe)|Bārtas]] upes baseinā, [[Vārtāja]]s un [[Birztala]]s upes veido samērā dziļas ielejas. Pagasta vidusdaļā Vārtāja tek krāšņā senlejā, kas tiek saukta par Lanku. Tās platums ir 1- 2 km, krastu augstums līdz 40 m. Ieleja ir ļoti auglīga, kādreiz bijusi blīvi apdzīvota. Tā veidojusies ledus laikmeta beigu posmā, noplūstot ledāja ūdeņiem. Vārtāja ir robežupe Virgas pagasta rietumu nomalē, Birztala — dienvidu daļā. Uz Virgas izbūvēta [[Prūšu ūdenskrātuve]]. * [[Vārtāja]] ** [[Birztala]] *** [[Braucupe]] *** [[Birztala]] ** [[Virga (upe)|Virga]] *** [[Melnupe (Virgas pieteka)|Melnupe]] **** [[Lašupe (upe)|Lašupe]] *** [[Niedrupe (Virgas pieteka)|Niedrupe]] === Dabas aizsardzība === Pagastā ir pieci mikroliegumi: īpaši aizsargājamai putnu sugai [[Mazais ērglis|mazajam ērglim ''(Aguila pomarina)'']], [[Melnais stārķis|melnajam stārķim ''(Ciconia nigra)'']], īpaši aizsargājamai ziedaugu un paparžaugu sugai [[Lielā raganzālīte|lielajai raganzālītei ''(Circaea lutetiana L.)'']] un aizsargājamiem meža biotopiem. Vietējas nozīmes aizsargājama dabas teritorija: Virgas parks. ==== Aizsargājamie dižkoki ==== * parastais osis (5,06 m apkārtmērs), * [[parastais ozols]] (5 m), * parastais skābardis (1,82 m), * parastā liepa (4,31m). == Vēsture == [[Attēls:Virgas muižas pils 2001-11-10.jpg|thumb|250px|Virgas muižas kungu māja.]] Pirms [[Livonijas krusta kari]]em Virga atradās kuršu [[Piemare]]s zemes dienvidaustrumu malā. 13. gadsimtā to iekļāva Livonijas ordeņvalstī, viduslaikos tagadējā Virgas muižas teritorijā bijusi nocietināta vācu bruņinieku pils. 1561. gadā šo teritoriju iekļāva [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. Tagadējā pagasta teritorijā atradās trīs muižas: [[Virga]]s [[muiža]] ({{val-de|Wirgen}}), [[Paplaka]]s muiža (''Paplacken'') un [[Purmsāti|Purmsātu]] muiža (''Pormsahten''). 1918. gadā [[Grobiņas apriņķis|Grobiņas apriņķī]] izveidoja patstāvīgu Virgas pagastu, teritoriju atdalot no [[Priekules pagasts|Priekules pagasta]]. 1935. gadā tā platība bija 39,9 km² un tajā dzīvoja 999 iedzīvotāji.<ref name="autogenerated1" /> 1945. gadā pagastā izveidoja Virgas [[ciema padome|ciema padomi]], ko gan 1947. gadā likvidēja, bet atjaunoja 1949. gadā līdz ar pagasta likvidēšanu. '''Virgas ciems''' ietilpa [[Priekules rajons|Priekules]] (1949—1959) un [[Liepājas rajons|Liepājas]] (1959—2009) rajonos. Virgas ciemam 1961. gadā pievienoja likvidēto [[Purmsātu ciems|Purmsātu ciemu]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Virgas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Priekules novads|Priekules novadā]]. 2021. gadā Priekules novadu iekļāva [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. === Pieminekļi === Sakarā ar 300 gadadienu kopš [[Zviedrija]]s karaļa [[Kārlis XII|Kārļa XII]] uzturēšanās Virgā 2001. gada vasarā tika atklāta piemiņas zīme „Kārļa zābaks”. Piemiņas zīmes idejas autors ir vēsturnieks Rihards Rubīns, ideju īstenoja tēlnieks [[Raimonds Gabaliņš]] un mākslinieks Raimonds Kalniņš. Valsts nozīmes kultūras pieminekļi: * Brūveru pilskalns, * Kalna Zīvertu senkapi, * Paplakas pilskalns, * Virgas senkapi pie Rūķīšiem, * Purmsātu (Upes) pilskalns, * Gabaliņu senkapi. Vietējas nozīmes kultūras pieminekļi: * Kalviņu viduslaiku kapsēta, * Virgas muižas apbūve, * Piemiņas akmens deportētajiem pagasta iedzīvotājiem, * 1905. gada piemiņas vieta Purmsātu kapsētā. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1940 |1959|1725 |1969|1536 |1979|2157 |1989|1813 |2000|1014 |2011|883 |2021|724 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Paplaka]]''' (pagasta centrs), [[Virga]] un [[Purmsāti]]. [[Paplaka]] atrodas 201 km attālumā [[Rīga]]s. === Ievērojamas personības === * [[Fricis Roziņš]] (1870—1919), [[Iskolats|Iskolata]] priekšsēdētājs * [[Aina Karele]] (1942), aktrise * Žanis Voldemārs Puķītis (1925-1999), novadpētnieks, grāmatas "Atmiņu stāsti. Par Priekuli un novadniekiem" autors * Jānis Arvīds Puķītis (1932-1992), skolotājs, sabiedriskais darbinieks == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.latvijas-pilskalni.lv/paplakas-pilskalns/ Paplakas pilskalns] {{commonscat|Virga parish|Virgas pagasts}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Dienvidkurzemes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Priekules novads}} {{Liepājas rajons}} {{Liepājas apriņķis}} }} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]] [[Kategorija:Virgas pagasts| ]] 1ztnzz36h1sv8a41plvzpuwj6iva0zn 0 50857 4536126 4047492 2026-10-14T19:06:56Z Treisijs 347 4536126 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Antonīns Leopolds Dvoržāks | vārds_orig = {{val|cs|Antonín Leopold Dvořák}} | attēls = Dvorak.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Antonīns Dvoržāks 1882. gadā | dz_gads = 1841 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{flagicon image|Flag of the Habsburg Monarchy.svg}} [[Nelahozevesa]], [[Bohēmijas Karaliste]], [[Austrijas Impērija]] <small>(tagad {{CZE}})</small> | m_gads = 1904 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 1 | m_vieta = {{flagicon image|Ensign of Austro-Hungarian civil fleet (1869-1918).svg}} [[Prāga]], [[Bohēmijas Karaliste]], [[Austroungārija]] <small>(tagad {{CZE}})</small> | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = čehs | dzimums = V | vecāki = {{ubl|Františeks Dvoržāks;|Anna Dvoržākova (dzimusi Zdeņkova)}} | dzīvesbiedrs = Anna Čermākova (''Anna Čermáková''; 1873—1904) | bērni = 9 <small>(seši sasniedza pilngadību)</small> | alma_mater = | paraksts = Antonin dvorak signature.svg | stils = [[romantisms]] | žanrs = [[simfonija]], [[opera]], [[kamermūzika]], [[koncerts (mūzika)|koncerts]], [[oratorija]], [[kantāte]], [[dziesma]] | tehnika = | grupa = | mācījies = [[Prāgas Ērģeļu skola]] <small>(1857—1859)</small> | skolotāji = {{ubl|[[Antonín Liehmann|Antonīns Līmanis]];|[[Franz Hanke|Francis Hanke]]}} | skolnieki = {{ubl|[[Josefs Suks]];|[[Vītezslavs Novāks]];|[[Oskar Nedbal|Oskars Nedbals]]}} | apbalvojumi = {{ubl|III šķiras [[Dzelzs kroņa ordenis]] (1889);|[[Prāgas Čehu universitāte]]s goda doktora grāds (1891);|[[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātes]] mūzikas goda doktora grāds (1891);|goda zīme ''[[Litteris et Artibus]]'' (1898)}} | piezīmes = | kategorijas = }} '''Antonīns Leopolds Dvoržāks''' ({{val|cs|Antonín Leopold Dvořák}}, {{izrunā|ˈantoɲiːn ˈlɛopold ˈdvor̝aːk}}; dzimis {{dat|1841|9|8}}, miris {{dat|1904|5|1}}) bija [[čehi|čehu]] [[romantisms|romantisma]] [[komponists]], [[diriģents]] un [[mūzikas pedagogs]], viens no starptautiski pazīstamākajiem čehu komponistiem.<ref name="Bakers">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/arts/dictionaries-thesauruses-pictures-and-press-releases/dvorak-antonin-leopold-0 |title=Dvořák, Antonín (Leopold) |work=Baker's Biographical Dictionary of Musicians |publisher=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-10-14}}</ref><ref name="NationalMuseum">{{Tīmekļa atsauce |url=https://antonindvorak.nm.cz/en/info/life |title=Life |work=Antonín Dvořák |publisher=Národní muzeum |language=en |access-date=2026-10-14}}</ref> Viņš darbojās daudzos [[klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] žanros, rakstot [[simfonija]]s, [[opera]]s, [[koncerts (mūzika)|instrumentālos koncertus]], [[kamermūzika|kamermūziku]], [[vokālā mūzika|vokālo]] un [[garīgā mūzika|garīgo mūziku]].<ref name="OxfordMusic">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/people/literature-and-arts/music-history-composers-and-performers-biographies/antonin-dvorak |title=Dvořák, Antonín (Leopold) |work=The Concise Oxford Dictionary of Music |publisher=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-10-14}}</ref><ref name="DvorakWorks">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.antonin-dvorak.cz/en/work/ |title=List of works by Antonín Dvořák |work=Antonín Dvořák |language=en |access-date=2026-10-14}}</ref> Dvoržāka daiļradē Eiropas klasiskās [[mūzikas forma|formas]] un romantisma izteiksme apvienotas ar [[čehi|čehu]] un citu [[slāvi|slāvu]] tautu [[tradicionālā tautas mūzika|mūzikas]] melodiskajām un ritmiskajām iezīmēm.<ref name="DvorakPeriods">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.antonin-dvorak.cz/en/compositional-periods/ |title=Compositional periods |work=Antonín Dvořák |language=en |access-date=2026-10-14}}</ref><ref name="OxfordMusic"/> Viņš parasti neizmantoja konkrētas tautas melodijas, bet savos darbos stilizēja čehu un citu slāvu tautu mūzikai raksturīgās iezīmes, tostarp [[polka|polkas]] un [[furiants|furianta]] ritmus, iekļaujot tos klasiskās mūzikas formās un žanros.<ref name="DvorakPeriods"/><ref name="OxfordMusic"/> Pie viņa pazīstamākajiem darbiem pieder [[9. simfonija (Dvoržāks)|9. simfonija mi minorā “No Jaunās pasaules”]], opera “[[Nāra (Dvoržāks)|Nāra]]”, “[[Koncerts čellam (Dvoržāks)|Koncerts čellam si minorā]]” un divi “[[Slāvu dejas|Slāvu deju]]” cikli.<ref name="Bakers"/><ref name="DvorakWorks"/> == Izcelsme un bērnība == Dvoržāks dzimis 1841. gadā nelielajā čehu ciematā [[Nelahozevesa|Nelahozevesā]] netālu no [[Prāga]]s. Viņa tēvs bija miesnieks un krodzinieks. Jau bērnībā Dvoržāks sāka mācīties spēlēt [[vijole|vijoli]]. == Muzikālā izglītība == 1853. gadā Dvoržāks pārcēlās uz [[Zlonice|Zlonici]], kur pie mūziķa [[Antonīns Līmanis|Antonīna Līmaņa]] apguva [[klavieres|klavierspēli]], [[ērģeles|ērģeļspēli]], [[vijole|vijoli]] un [[alts (mūzikas instruments)|altu]], kā arī harmonijas un improvizācijas pamatus. No 1857. līdz 1859. gadam viņš mācījās [[Prāgas Ērģeļu skola|Prāgas Ērģeļu skolā]]. == Agrīnā profesionālā darbība == Pēc mācībām Dvoržāks strādāja par altistu Karela Komzāka kapelā, kuras mūziķi 1862. gadā iekļāvās Prāgas [[Pagaidu teātris (Prāga)|Pagaidu teātra]] orķestrī. Tajā Dvoržāks spēlēja gandrīz deviņus gadus. Vēlāk orķestra galvenais diriģents bija [[Bedržihs Smetana]]. Viņš muzicēja arī Prāgas baznīcās, bet 1874. gadā kļuva par ērģelnieku Svētā Adalberta baznīcā. Šajā laikā Dvoržāks radīja pirmos kamermūzikas un simfoniskos skaņdarbus. 1860. gados tapa viņa pirmās simfonijas, bet 1870. gadā — pirmā opera “Alfrēds”. 1870. gados viņš arvien vairāk pievērsās arī [[opermūzika]]i. == Pirmie panākumi un laulība == 1873. gadā Dvoržāks guva vienus no pirmajiem nozīmīgajiem publiskajiem panākumiem ar kantāti “Baltā kalna mantinieki”. Tajā pašā gadā viņš apprecējās ar Annu Čermākovu. No vokāli instrumentālajiem darbiem īpaši izceļas ''[[Stabat Mater (Dvoržāks)|Stabat Mater]]''. Tā pirmo versiju Dvoržāks sāka komponēt 1876. gadā pēc meitas Josefas nāves, bet darbu pabeidza 1877. gadā pēc tam, kad īsā laikā nomira vēl divi viņa bērni — Ružena un Otakars. == Valsts stipendija, Johanness Brāmss un Frics Zimroks == [[Attēls:Antonín Dvořák 31.7.1870.jpg|thumbnail|upright=0.8|Antonīns Dvoržāks 1870. gadā. 1870. gadu pirmajā pusē viņa materiālais stāvoklis vēl bija pieticīgs, un ģimenes ienākumus galvenokārt nodrošināja privātstundas un ērģelnieka darbs]] 1870. gadu pirmajā pusē Dvoržāka materiālais stāvoklis joprojām bija pieticīgs. Pēc laulībām ar Annu Čermākovu 1873. gadā ģimenes ienākumus galvenokārt veidoja Dvoržāka privātstundas un darbs par [[ērģelnieks|ērģelnieku]] Svētā Adalberta baznīcā [[Prāga|Prāgā]], bet Anna ģimenes budžetu papildināja, dziedot Prāgas baznīcu koros un uzstājoties kā soliste.<ref name="DvorakBio">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.antonin-dvorak.cz/en/life/biography/ |title=Antonín Dvořák biography |work=Antonín Dvořák |language=en |access-date=2026-10-14}}</ref> {{dat|1874|7|30||bez}} Dvoržāks pirmoreiz pieteicās Austrijas valsts stipendijai, ko ik gadu piešķīra jauniem, talantīgiem un trūcīgiem māksliniekiem.<ref name="DvorakDates">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.antonin-dvorak.cz/en/life/important-dates-in-the-life-of-antonin-dvorak/ |title=Important dates in the life of Antonín Dvořák |work=Antonín Dvořák |language=en |access-date=2026-10-14}}</ref> Pieteikumam viņš pievienoja Prāgas pilsētas iestāžu izdotu apliecinājumu par savu trūcīgo materiālo stāvokli, divu jaunāko [[simfonija|simfoniju]] un citu darbu partitūras. Dokumenti tika nosūtīti Austrijas Kultūras un izglītības ministrijai [[Vīne|Vīnē]], kas pārraudzīja stipendiju piešķiršanu.<ref name="DvorakBio"/> {{dat|1875|1|8||bez}} Dvoržākam pirmoreiz piešķīra stipendiju — 400 [[Austrijas guldenis|guldeņu]], kas viņa ģimenei bija ievērojams finansiāls atbalsts.<ref name="DvorakDates"/><ref name="DvorakBio"/> Turpmākajos gados viņš stipendijai pieteicās atkārtoti un to saņēma piecus gadus pēc kārtas. Sākot ar viņa otro pieteikumu, stipendiju komisijā darbojās arī starptautiski pazīstamais vācu komponists [[Johanness Brāmss]], kurš augstu novērtēja Dvoržāka talantu un vēlāk kļuva par viņa draugu un atbalstītāju.<ref name="DvorakBio"/><ref name="Bakers">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/arts/dictionaries-thesauruses-pictures-and-press-releases/dvorak-antonin-leopold-0 |title=Dvořák, Antonín (Leopold) |work=Baker's Biographical Dictionary of Musicians |publisher=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-10-14}}</ref> Īpaši nozīmīgs izrādījās Dvoržāka ceturtais stipendijas pieteikums, ko viņš iesniedza {{dat|1877|6|26||bez}}.<ref name="DvorakDates"/> Starp komisijai iesniegtajiem darbiem bija “[[Morāvijas dueti]]” ({{val|cs|Moravské dvojzpěvy}}) divām balsīm un [[klavieres|klavierēm]]. Tie piesaistīja Brāmsa uzmanību, kurš Dvoržāka mūzikā saskatīja savdabīgu un ievērojamu talantu.<ref name="MoravianDuets">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.antonin-dvorak.cz/en/work/moravian-duets-op32-b62/ |title=Moravian Duets, Op. 32, B62 |work=Antonín Dvořák |language=en |access-date=2026-10-14}}</ref> {{dat|1877|12|12||bez}} Brāmss vēstulē savam [[Berlīne]]s mūzikas izdevējam [[Frics Zimroks|Fricam Zimrokam]] ieteica pievērst uzmanību Dvoržākam un īpaši izcēla “Morāvijas duetu” pievilcību un piemērotību publicēšanai.<ref name="MoravianDuets"/> Zimroks pieņēma Brāmsa ieteikumu un 1878. gada sākumā izdeva trīspadsmit “Morāvijas duetus” vācu izdevumā ar kopīgu nosaukumu ''Klänge aus Mähren'', op. 32. Dvoržāks par šo izdevumu honorāru nesaņēma, tomēr duetu panākumi izrādījās daudz nozīmīgāki par tūlītēju finansiālu ieguvumu.<ref name="MoravianDuets"/> Zimroks drīz pasūtīja Dvoržākam jaunu skaņdarbu ciklu klavierēm četrrocīgi čehu un citu [[slāvi|slāvu]] tautu mūzikas garā. Tā tapa “[[Slāvu dejas]]”, kuru pirmā sērija tika izdota 1878. gadā un strauji guva panākumus [[Eiropa]]s un citu pasaules daļu koncertdzīvē.<ref name="SlavonicDances">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.antonin-dvorak.cz/en/work/slavonic-dances-1-for-piano/ |title=Slavonic Dances, series I, Op. 46, B78 |work=Antonín Dvořák |language=en |access-date=2026-10-14}}</ref> “Morāvijas duetu” un “Slāvu deju” izdošana kļuva par vienu no svarīgākajiem pavērsieniem Dvoržāka starptautiskajā karjerā.<ref name="MoravianDuets"/><ref name="SlavonicDances"/> Sadarbība ar Zimroku neaprobežojās ar šiem agrīnajiem panākumiem. Zimroka Berlīnes izdevniecība pakāpeniski kļuva par Dvoržāka galveno izdevēju un komponista dzīves laikā publicēja vairāk nekā sešdesmit viņa darbu.<ref name="Simrock">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.antonin-dvorak.cz/en/index-of-names/simrock-fritz-1837-1901/ |title=Fritz Simrock (1837–1901) |work=Antonín Dvořák |language=en |access-date=2026-10-14}}</ref> Abu starpā izveidojās ilgstošas profesionālas un draudzīgas attiecības, kas turpinājās līdz Zimroka nāvei 1901. gadā, lai gan tās reizēm sarežģīja domstarpības par [[autoratlīdzība|honorāriem]] un citiem darbu izdošanas jautājumiem.<ref name="Simrock"/> Dvoržāka atpazīstamībai palielinoties, Zimroka maksātie honorāri pakāpeniski pieauga, tomēr citi izdevēji, piemēram, Londonas uzņēmums ''Novello, Ewer & Company'', dažkārt piedāvāja ievērojami lielāku atlīdzību.<ref name="Simrock"/> Brāmsa atbalsts un sadarbības sākšana ar Zimroku tādējādi būtiski veicināja Dvoržāka iziešanu ārpus čehu mūzikas vides un kļūšanu par starptautiski pazīstamu komponistu.<ref name="DvorakBio"/><ref name="Bakers"/> == “Slāvu dejas” un starptautiskā atzinība == 1870. gadu beigās un 1880. gados Dvoržāks kļuva arvien pazīstamāks ārpus [[Bohēmijas Karaliste|Bohēmijas]]. Plašu starptautisku ievērību viņam atnesa “[[Slāvu dejas]]” ({{val|cs|Slovanské tance}}), kuru pirmā sērija tapa 1878. gadā, bet otrā — 1886. gadā. 1880. gados Dvoržāks sacerēja trīs simfonijas, kuras mūsdienās numurē kā 6., 7. un 8. simfoniju. Viņa simfoniju numerācija ilgu laiku bija sarežģīta, jo agrīnās simfonijas nebija publicētas. Tagadējā 6. simfonija Re mažorā bija pirmā Dvoržāka publicētā simfonija, tādēļ sākotnēji tika izdota kā 1. simfonija. Šajā laikposmā tapa arī koncerts vijolei ar orķestri un citi nozīmīgi darbi. Opera “Viltīgais zemnieks” bija sacerēta jau 1877. gadā, savukārt 1880. gados tapa opera “Jakobīnis” un dramatiskā “Husītu uvertīra”. Dvoržāks arvien biežāk pats diriģēja savus skaņdarbus un devās koncertceļojumos. == Darbība Amerikas Savienotajās Valstīs == No 1892. līdz 1895. gadam Dvoržāks bija [[National Conservatory of Music of America|Amerikas Nacionālās mūzikas konservatorijas]] direktors Ņujorkā. Amerikas Savienotajās Valstīs viņš īpaši interesējās par [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] spiričueliem un [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] muzikālajām tradīcijām. Dvoržāks uzskatīja, ka afroamerikāņu mūzika varētu kļūt par vienu no amerikāņu nacionālās komponēšanas skolas pamatiem. == “No Jaunās pasaules” un citi Amerikas perioda darbi == Amerikas periodā tapa viņa pazīstamākā simfonija — [[9. simfonija (Dvoržāks)|9. simfonija mi minorā “No Jaunās pasaules”]], kurā atspoguļojās komponista iespaidi par dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs. == Atgriešanās Bohēmijā == Pēc atgriešanās no Amerikas 1895. gadā Dvoržāks turpināja komponēt un arvien vairāk pievērsās simfoniskajām poēmām un operām. == Operas un “Nāra” == 1890. gadu beigās Dvoržāks sacerēja vairākas operas. 1900. gadā viņš pabeidza vienu no savām pazīstamākajām operām — “[[Nāra (Dvoržāks)|Nāra]]” ({{val|cs|Rusalka}}), kuras pirmizrāde notika 1901. gadā. “Nāra” nebija Dvoržāka pēdējā opera. Viņa pēdējā opera bija ''Armida'', kas pabeigta 1903. gadā un pirmizrādi piedzīvoja 1904. gadā. == Pedagoģiskā un diriģenta darbība == Dvoržāks strādāja [[Prāgas konservatorija|Prāgas konservatorijā]], kur no 1891. gada bija kompozīcijas profesors, bet 1901. gadā kļuva par konservatorijas direktoru. Viņš bija vairāku nākamās čehu komponistu paaudzes pārstāvju, tostarp [[Josefs Suks|Josefa Suka]] un [[Oskars Nedbals|Oskara Nedbala]], skolotājs. Dvoržāks aktīvi darbojās arī kā diriģents, īpaši diriģējot savu skaņdarbu atskaņojumus koncertbraucienos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.allmusic.com/artist/antonin-dvor%C3%A1k-mn0000768609 Antonīna Dvoržāka profils ''AllMusic''] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20130502093905/http://imslp.org/wiki/Category:Dvo%C5%99%C3%A1k,_Anton%C3%ADn Antonīna Dvoržāka notis ''IMSLP''] {{en ikona}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Čehija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dvoržāks, Antonīns}} [[Kategorija:1841. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1904. gadā mirušie]] [[Kategorija:Čehu komponisti]] [[Kategorija:Operu komponisti]] [[Kategorija:Romantisma komponisti]] 5qq54bsz7omz3qahiqj9i7ocvs0mibw 0 54523 4535933 4535838 2026-10-14T12:03:51Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Vulkāniii|Vulkāniii]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4406530 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Aleksandrs Laime | attēls = Laime.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = Fotokolāža ar Aleksandru Laimi un Anhela ūdenskritumu fonā | dz_gads = 1911 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | m_gads = 1994 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 21 | m_vieta = {{vieta|Venecuēla|Kanaima}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = Aleksandrs Laime jaunākais | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Aleksandrs Laime''' (dzimis {{dat|1911|7|9|l}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1994|3|21|l}} [[Kanaima|Kanaimā]], [[venecuēla|Venecuēlā]]) bija [[latvieši|latviešu]] ceļotājs un pētnieks, pirmais cilvēks, kurš ar kājām sasniedzis [[Anhela ūdenskritums|Anhela ūdenskritumu]] [[Venecuēla|Venecuēlā]].<ref name="Stavro">Stavro, Andris., "Aleksandrs Laime un viņa zelta upe" (Apgāds Jāņa Sēta, Rīga, 1999, {{ISBN|9984-07-184-7}})</ref> [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] atklātai [[Kerepa|upei]], uz kuras atrodas pasaulē augstākais ūdenskritums, devis [[Latvija]]s upes [[Gauja]]s vārdu. == Biogrāfija == Aleksandrs Laime dzimis 1911. gada 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]], drēbnieka ģimenē. Uzaudzis [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]]. Jau agrā bērnībā aizrāvies ar piedzīvojumu romāniem, dēkainu ceļojumu aprakstiem un kuģniecību. Pusaudža gados vasaras bieži pavadījis [[Vecgulbene|Vecgulbenē]]. 15 gadu vecumā [[Ķīšezers|Ķīšezerā]] apguvis burāšanas pamatus un kopā ar dažiem draugiem zagtā burulaivā aizkuģojis līdz [[Liepāja]]i. Tālākos nodomus doties uz [[Zviedrija|Zviedriju]] izjauca vētra, kas kuģotājus izdzina [[Sāmsala]]s krastos.<ref name="Stavro" /> 16 gadu vecumā ar vilcienu devies uz [[Parīze|Parīzi]] un vienatnē apceļojis [[Francija|Franciju]]. Nokļuvis [[Marseļa|Marseļā]], kur uzkāpis uz kāda tirdzniecības kuģa klāja un devies uz [[Ēģipte|Ēģipti]]. Dzīvojis [[Kaira|Kairā]] un mācījies Azanšerifa [[Musulmaņi|musulmaņu]] skolā, kamēr vecāki neatsūtīja naudu atceļam uz Rīgu.<ref name="Stavro" /> Pēc atgriešanās Rīgā uzsācis mācības [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]], apgūstot mērnieka arodu. Vēlākos gados nereti apgalvojis, ka ir studējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], tomēr augstskolas studentu sarakstos viņa vārda nav. 1936. gadā kopā ar draugu devās burājumā līdz [[Danciga]]i, kur pārsēdās [[kajaks|kajakos]] un devās cauri [[Polija]]i ar mērķi nokļūt [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]]. [[Rumānija]]s robežsargu atrunāts, ar velosipēdu devās uz Parīzi. 1939. gadā devās burājumā no Rīgas uz [[Āfrika|Āfriku]], bet saistībā ar [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumu tika aizturēts [[Ķīle|Ķīlē]]. Vēlāk nokļuva [[Lielbritānija|Anglijā]]. Ceļoja cauri Āfrikai līdz [[Keiptauna]]i, kur kļuva par matrozi uz tirdzniecības kuģa. Kuģoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādu]], līdz 1940. gadā izkāpa krastā [[Venecuēla]]s galvaspilsētā [[Karakasa|Karakasā]], šajā valstī arī pavadīja visu atlikušo mūžu.<ref name="Stavro" /> === Dzīve Venecuēlā === Sākotnēji Venecuēlā strādāja valsts ceļu būves dienestā kā [[topogrāfs]]. Vēlāk darbojās gan [[nafta]]s ieguves firmā ''Socony'', gan Ričmondas dimantu uzņēmumā, gan ''Ingenerie de Orinoko''. 1942. gadā pirmo reizi nokļuva [[Kanaima|Kanaimā]], kur apmetās uz dzīvi. Cieši sadraudzējās ar vietējiem pemonu cilts [[indiāņi]]em. Kopā ar dažiem eiropiešu partneriem sāka attīstīt tūrismu Kanaimā. Būvēja [[lidlauks|lidlauku]], tūristu mītnes un organizēja ekskursijas cauri [[džungļi]]em. Nodarbojās arī ar [[zelts|zelta]] un [[dimants|dimantu]] ieguvi apkārtnes upēs. Tomēr ir grūti pateikt, cik daudz un vai vispār Laime kaut ko atrada. Vietējo indiāņu vidū gan klīda leģendas par Laimes neticamo bagātību, un viņš tika dēvēts par "dimantu karali". Laime kļuva slavens kā pirmais zināmais cilvēks, kas kājām sasniedzis pasaulē augstākā — [[Anhela ūdenskritums|Anhela ūdenskrituma]] — pakāji. 1949. gadā Laime kā ceļvedis un tulks bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[žurnāliste]]s [[Ruta Robertsone|Rutas Robertsones]] un žurnāla ''[[National Geographic]]'' ekspedīcijas sastāvā, kas pārmērīja Anhela ūdenskrituma augstumu. 1955. gadā viņš kopā ar indiāņu pavadoni pirmo reizi uzkāpa Kanaimas plato un sasniedza amerikāņu lidotāja un ūdenskrituma atklājēja [[Džimijs Eindžels|Džimija Eindžela]] avarējušo lidmašīnu. Izpētot plato virsotni, viņš līdz tam nezināmajām upēm devis Latvijas upju vārdus. Pēckara gados īslaicīgi bijis precējies ar Vilmu Foldāts. Viņiem piedzima dēls Aleksandrs Laime jaunākais. Aleksandrs Laime dzīvoja pašceltā būdā Orhideju salā Kanaimā, visu mūžu saglabāja Latvijas pilsonību. 1989. gadā viņu pirmo un vienīgo reizi apmeklēja filmēšanas grupa no Latvijas [[Ansis Epners|Anša Epnera]] vadībā. Aleksandrs Laime mira 1994. gada 21. martā no [[sirdstrieka]]s. Pēc viņa nāves zem viņa būdas grīdas tika atrasta aprakta bundža ar aptuveni 20 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. 2011. gadā Krievijas režisors Vladislavs Ščepins uzņēma dokumentālo filmu "Aleksandrs Laime un Anhela ūdenskrituma dimanti", to demonstrēja arī Latvijā.<ref>[http://www.latvijasradio.lv/zinas/41523.htm Pirmizrādi piedzīvojusi dokumentālā filma ''Aleksandrs Laime un Anhela ūdenskrituma dimanti'']</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/kas-bija-aleksandrs-laime-13915396|title= Kas bija Aleksandrs Laime?|author=Līva Pētersone|date= 16. novembris, 2011 |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2020|06|28||bez}}}}</ref> 2021. gadā bērnu rakstniece [[Luīze Pastore]] uzrakstīja grāmatu "Laimes bērni", balstītu uz viņa biogrāfijas faktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/berniem-un-jaunatnei/dailliteratura-berniem-un-jaunatnei/gramatas-pusaudziem/laimes-berni.html|title=Laimes bērni|website=www.janisroze.lv|access-date=2023-07-29|language=lv|archive-date=2023-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230729095044/https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/berniem-un-jaunatnei/dailliteratura-berniem-un-jaunatnei/gramatas-pusaudziem/laimes-berni.html}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.li.lv/index2.php?option=com_content&task=view&id=68&pop=1&page=0 Pazīstamākie latviešu pētnieki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110518005650/http://www.li.lv/index2.php?option=com_content&task=view&id=68&pop=1&page=0 |date={{dat|2011|05|18||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Laime, Aleksandrs}} [[Kategorija:1911. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1994. gadā mirušie]] [[Kategorija:Dienvidamerikas pētnieki]] [[Kategorija:Latviešu ceļotāji]] [[Kategorija:Venecuēlas latvieši]] [[Kategorija:Latviešu dēkaiņi]] q1gmwtzxcw6erc9ezevcr3yb0fvl8on 4536042 4535933 2026-10-14T15:07:56Z Biafra 13794 manuprāt, šis bija labs papildinājums ievad-rindkopai. 4536042 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Aleksandrs Laime | attēls = Laime.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = Fotokolāža ar Aleksandru Laimi un Anhela ūdenskritumu fonā | dz_gads = 1911 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | m_gads = 1994 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 21 | m_vieta = {{vieta|Venecuēla|Kanaima}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = Aleksandrs Laime jaunākais | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Aleksandrs Laime''' (dzimis {{dat|1911|7|9|l}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1994|3|21|l}} [[Kanaima|Kanaimā]], [[venecuēla|Venecuēlā]]) bija [[latvieši|latviešu]] ceļotājs un pētnieks, pirmais cilvēks, kurš ar kājām sasniedzis [[Anhela ūdenskritums|Anhela ūdenskritumu]] [[Venecuēla|Venecuēlā]].<ref name="Stavro">Stavro, Andris., "Aleksandrs Laime un viņa zelta upe" (Apgāds Jāņa Sēta, Rīga, 1999, {{ISBN|9984-07-184-7}})</ref> [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] atklātai [[Kerepa|upei]], uz kuras atrodas pasaulē augstākais ūdenskritums, devis [[Latvija]]s upes [[Gauja]]s vārdu. Viņš bija arī pirmais, kurš uzkāpa Kanaimas plato un sasniedza amerikāņu lidotāja [[Džimijs Eindžels|Džimija Eindžela]] avarējušo lidmašīnu. == Biogrāfija == Aleksandrs Laime dzimis 1911. gada 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]], drēbnieka ģimenē. Uzaudzis [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]]. Jau agrā bērnībā aizrāvies ar piedzīvojumu romāniem, dēkainu ceļojumu aprakstiem un kuģniecību. Pusaudža gados vasaras bieži pavadījis [[Vecgulbene|Vecgulbenē]]. 15 gadu vecumā [[Ķīšezers|Ķīšezerā]] apguvis burāšanas pamatus un kopā ar dažiem draugiem zagtā burulaivā aizkuģojis līdz [[Liepāja]]i. Tālākos nodomus doties uz [[Zviedrija|Zviedriju]] izjauca vētra, kas kuģotājus izdzina [[Sāmsala]]s krastos.<ref name="Stavro" /> 16 gadu vecumā ar vilcienu devies uz [[Parīze|Parīzi]] un vienatnē apceļojis [[Francija|Franciju]]. Nokļuvis [[Marseļa|Marseļā]], kur uzkāpis uz kāda tirdzniecības kuģa klāja un devies uz [[Ēģipte|Ēģipti]]. Dzīvojis [[Kaira|Kairā]] un mācījies Azanšerifa [[Musulmaņi|musulmaņu]] skolā, kamēr vecāki neatsūtīja naudu atceļam uz Rīgu.<ref name="Stavro" /> Pēc atgriešanās Rīgā uzsācis mācības [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]], apgūstot mērnieka arodu. Vēlākos gados nereti apgalvojis, ka ir studējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], tomēr augstskolas studentu sarakstos viņa vārda nav. 1936. gadā kopā ar draugu devās burājumā līdz [[Danciga]]i, kur pārsēdās [[kajaks|kajakos]] un devās cauri [[Polija]]i ar mērķi nokļūt [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]]. [[Rumānija]]s robežsargu atrunāts, ar velosipēdu devās uz Parīzi. 1939. gadā devās burājumā no Rīgas uz [[Āfrika|Āfriku]], bet saistībā ar [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumu tika aizturēts [[Ķīle|Ķīlē]]. Vēlāk nokļuva [[Lielbritānija|Anglijā]]. Ceļoja cauri Āfrikai līdz [[Keiptauna]]i, kur kļuva par matrozi uz tirdzniecības kuģa. Kuģoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādu]], līdz 1940. gadā izkāpa krastā [[Venecuēla]]s galvaspilsētā [[Karakasa|Karakasā]], šajā valstī arī pavadīja visu atlikušo mūžu.<ref name="Stavro" /> === Dzīve Venecuēlā === Sākotnēji Venecuēlā strādāja valsts ceļu būves dienestā kā [[topogrāfs]]. Vēlāk darbojās gan [[nafta]]s ieguves firmā ''Socony'', gan Ričmondas dimantu uzņēmumā, gan ''Ingenerie de Orinoko''. 1942. gadā pirmo reizi nokļuva [[Kanaima|Kanaimā]], kur apmetās uz dzīvi. Cieši sadraudzējās ar vietējiem pemonu cilts [[indiāņi]]em. Kopā ar dažiem eiropiešu partneriem sāka attīstīt tūrismu Kanaimā. Būvēja [[lidlauks|lidlauku]], tūristu mītnes un organizēja ekskursijas cauri [[džungļi]]em. Nodarbojās arī ar [[zelts|zelta]] un [[dimants|dimantu]] ieguvi apkārtnes upēs. Tomēr ir grūti pateikt, cik daudz un vai vispār Laime kaut ko atrada. Vietējo indiāņu vidū gan klīda leģendas par Laimes neticamo bagātību, un viņš tika dēvēts par "dimantu karali". Laime kļuva slavens kā pirmais zināmais cilvēks, kas kājām sasniedzis pasaulē augstākā — [[Anhela ūdenskritums|Anhela ūdenskrituma]] — pakāji. 1949. gadā Laime kā ceļvedis un tulks bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[žurnāliste]]s [[Ruta Robertsone|Rutas Robertsones]] un žurnāla ''[[National Geographic]]'' ekspedīcijas sastāvā, kas pārmērīja Anhela ūdenskrituma augstumu. 1955. gadā viņš kopā ar indiāņu pavadoni pirmo reizi uzkāpa Kanaimas plato un sasniedza amerikāņu lidotāja un ūdenskrituma atklājēja [[Džimijs Eindžels|Džimija Eindžela]] avarējušo lidmašīnu. Izpētot plato virsotni, viņš līdz tam nezināmajām upēm devis Latvijas upju vārdus. Pēckara gados īslaicīgi bijis precējies ar Vilmu Foldāts. Viņiem piedzima dēls Aleksandrs Laime jaunākais. Aleksandrs Laime dzīvoja pašceltā būdā Orhideju salā Kanaimā, visu mūžu saglabāja Latvijas pilsonību. 1989. gadā viņu pirmo un vienīgo reizi apmeklēja filmēšanas grupa no Latvijas [[Ansis Epners|Anša Epnera]] vadībā. Aleksandrs Laime mira 1994. gada 21. martā no [[sirdstrieka]]s. Pēc viņa nāves zem viņa būdas grīdas tika atrasta aprakta bundža ar aptuveni 20 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. 2011. gadā Krievijas režisors Vladislavs Ščepins uzņēma dokumentālo filmu "Aleksandrs Laime un Anhela ūdenskrituma dimanti", to demonstrēja arī Latvijā.<ref>[http://www.latvijasradio.lv/zinas/41523.htm Pirmizrādi piedzīvojusi dokumentālā filma ''Aleksandrs Laime un Anhela ūdenskrituma dimanti'']</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/kas-bija-aleksandrs-laime-13915396|title= Kas bija Aleksandrs Laime?|author=Līva Pētersone|date= 16. novembris, 2011 |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2020|06|28||bez}}}}</ref> 2021. gadā bērnu rakstniece [[Luīze Pastore]] uzrakstīja grāmatu "Laimes bērni", balstītu uz viņa biogrāfijas faktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/berniem-un-jaunatnei/dailliteratura-berniem-un-jaunatnei/gramatas-pusaudziem/laimes-berni.html|title=Laimes bērni|website=www.janisroze.lv|access-date=2023-07-29|language=lv|archive-date=2023-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230729095044/https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/berniem-un-jaunatnei/dailliteratura-berniem-un-jaunatnei/gramatas-pusaudziem/laimes-berni.html}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.li.lv/index2.php?option=com_content&task=view&id=68&pop=1&page=0 Pazīstamākie latviešu pētnieki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110518005650/http://www.li.lv/index2.php?option=com_content&task=view&id=68&pop=1&page=0 |date={{dat|2011|05|18||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Laime, Aleksandrs}} [[Kategorija:1911. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1994. gadā mirušie]] [[Kategorija:Dienvidamerikas pētnieki]] [[Kategorija:Latviešu ceļotāji]] [[Kategorija:Venecuēlas latvieši]] [[Kategorija:Latviešu dēkaiņi]] aqkym3dv462g82jtmd4jpcv05j10rpo 0 56430 4535957 2010823 2026-10-14T12:32:38Z Meistars Joda 781 4535957 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} '''''AnimeFest''''' ir anime fanu festivāls, kas norisinās četras dienas pēc [[Darba svētki|Darba svētku]] brīvdienām [[Dalasa|Dalasā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. ''AnimeFest'' ir viens no valsts vecākajiem valsts festivāliem, lai arī [[1997]]. un [[2000. gads|2000]]. gadā festivāli nenorisinājās. Pirmais festivāls norisinājās [[1992]]. gadā. Festivālos piedalās [[Kosplejs|kosplejeri]], amerikāņu anime balss aktieri, mākslinieki, norisinās izstādes, darbojas darbnīcas un spēļu zāles. ''AnimeFest'' festivāls fokusējas uz [[anime]], [[Manga|mangu]], [[Videospēles|videospēlēm]] un [[Japāna|japāņu]] kultūras aspektiem. == Ārējās saites == * [http://www.animefest.org/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{sabiedrība-aizmetnis}} [[Kategorija:Anime]] 8fiw9tb36ji57wh5j85anrc2e5o6pms 4536237 4535957 2026-10-15T03:53:23Z Baisulis 11523 papildināts...... 4536237 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} '''''AnimeFest''''' ir neaktīvs četru dienu [[anime festivāls]] [[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtonā]], [[Teksasa|Teksasā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Festivālā parasti notiek mākslas šovi, autogrāfu sesijas, [[Kosplejs|kospleja]] konkursi, darbojas darbnīcas un spēļu zāles.<ref name="ann06032024">{{Ziņu atsauce |last1=Hazra |first1=Adriana |title=Texas' AnimeFest to Hold Its Last Large-Scale Event in July |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2024-06-03/texas-animefest-to-hold-its-last-large-scale-event-in-july/.211454 |access-date=12 August 2024 |work=Anime News Network |date=12 August 2024 |language=en}}</ref><ref name="fp09292012">{{Ziņu atsauce |last1=Beveridge |first1=Chris |last2=Kirby |first2=Chris |last3=Zoth |first3=Thomas |title=AnimeFest 2012 Convention Overview |url=http://www.fandompost.com/2012/09/29/animefest-2012-convention-overview |access-date=2 June 2020 |work=The Fandom Post |date=29 September 2012}}</ref> ''AnimeFest'' festivāls fokusējas uz [[anime]], [[Manga|mangu]], [[Videospēles|videospēlēm]] un [[Japāna|japāņu]] kultūras aspektiem. == Vēsture == Pirmais festivāls norisinājās 1992. gadā. 2017. gada ''AnimeFest'' radās problēmas ar rindu organizēšanu pie autogrāfu dalīšanas vietām.<ref name="af08312017">{{Ziņu atsauce |last1=Moore |first1=Caitlin |last2=Cook |first2=Amelia |title=AnimeFest Convention Report |url=https://www.animefeminist.com/editorial-animefest-convention-report/ |access-date=2 June 2020 |work=Anime Feminist |date=31 August 2017}}</ref> 2020. gada ''AnimeFest'' atcēla [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ.<ref name="affb2020">{{Tīmekļa atsauce |title=Cancellation of AnimeFest 2020 and GameFest 2020 |url=https://www.facebook.com/AnimeFestOrg/posts/10156597247109058 |website=Facebook |access-date=2 June 2020 |language=en}}</ref><ref name="ann05312020">{{Ziņu atsauce |last1=Mate |first1=Alex |last2=Sherman |first2=Jennifer |title=Roundup of News of Events, Places Affected by COVID-19 for May 15-31 |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2020-05-31/roundup-of-of-events-places-affected-by-covid-19-for-may-15-31/.159609 |access-date=2 June 2020 |work=Anime News Network |date=May 31, 2020 |language=en}}</ref><ref name="AC-2020">{{Tīmekļa atsauce | url = https://animecons.com/events/info/15668/animefest-2020 | title = AnimeFest 2020 Information | publisher = AnimeCons.com | access-date = 2020-06-02}}</ref> 2021. gada ''AnimeFest'' sākotnēji atcēla pandēmijas dēļ, tomēr vēlāk izziņoja pasākumu tiešsaistē.<ref name="ann04302021">{{Ziņu atsauce |last1=Mateo |first1=Alex |title=AnimeFest 2021 Event Canceled, With Online Event Scheduled for July Instead |url=https://www.animenewsnetwork.com/news/2021-04-30/animefest-2021-event-canceled-with-online-event-scheduled-for-july-instead/.172326 |access-date=7 May 2021 |work=Anime News Network |date=April 30, 2021 |language=en}}</ref><ref name="AC-2021ja">{{Tīmekļa atsauce | url = http://animecons.com/events/info/16641/animefest-2021 | title = AnimeFest 2021 July August Information | publisher = AnimeCons.com | access-date = 2022-01-10}}</ref><ref name="affb2021virtual">{{Tīmekļa atsauce |title=AnimeFest Virtual 2021 |url=https://www.facebook.com/AnimeFestOrg/posts/10157532592244058 |website=Facebook |access-date=11 January 2022 |language=en}}</ref> Vēlāk, 2021. gada decembrī, festivāla ietvaros sarīkoja arī tikšanās pasākumu.<ref name="AC-2021d">{{Tīmekļa atsauce | url = https://animecons.com/events/info/17766/animefest-2021 | title = AnimeFest 2021 December Information | publisher = AnimeCons.com | access-date = 2022-01-10}}</ref><ref name="affb2021dec">{{Tīmekļa atsauce |title=AnimeFest 2021 December |url=https://www.facebook.com/AnimeFestOrg/posts/10157539451354058 |website=Facebook |access-date=11 January 2022 |language=en}}</ref> Pēdējais pilna mēroga ''AnimeFest'' pasākums notika 2024. gadā; turpmākie pasākumi plānojas mazāka mēroga.<ref name="ann06032024"/> 2025. gadā ''AnimeFest'' ietvaros notiekošo ''GameFest'' izdalīja kā atsevišķu pasākumu. Pirmais patstāvīgais ''GameFest'' pasākums norisinājās no 2026. gada 20. līdz 22. martam [[Ērvinga|Ērvingā]], Teksasā.<ref name="FC-2026">{{Tīmekļa atsauce | url = https://fancons.com/events/info/27043/gamefest-2026 | title = GameFest 2026 Information | publisher = FanCons.com | access-date = 2026-03-27}}</ref><ref name="affbgamefest">{{Tīmekļa atsauce |title=AnimeFest Facebook GameFest Announcement |url=https://www.facebook.com/AnimeFestOrg/posts/pfbid0Z5b5m7qhKgUQQG1oxt3mkcQF6xZZWGnWc2w9RpxKz4wntuwMCQXrK4DmYQDoq5WBl |website=AnimeFest Facebook |access-date=27 March 2026}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sabiedrība-aizmetnis}} [[Kategorija:Anime]] ttb5czs1927ibhj8sb4i19kv34lxna9 0 60611 4536036 4288826 2026-10-14T15:01:51Z Kleivas 2704 4536036 wikitext text/x-wiki '''Bārkers''' ({{val|en|Barker}}; sieviešu dzimtē [[Bārkere]]) ir [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Ervīns Bārkers]] (''Ervin Barker''; 1883—1961) — amerikāņu vieglatlēts; * [[Klaivs Bārkers]] (''Clive Barker''; 1952) — britu rakstnieks, kinorežisors un ilustrators; * [[Treviss Bārkers]] (''Travis Barker''; 1975) — amerikāņu bundzinieks. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] jmobsb4y40s8wqui56mabd1lr5q84rc 0 62992 4536156 4366051 2026-10-14T19:48:57Z Kaiservalds 149642 Papildināts raksts ar atsaucēm un ēku attēliem; precizētas saites un noformējums. 4536156 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Vilhelms Bokslafs | image = Vilhelms Bokslafs.jpg | imagesize = 200px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1858|10|12}} | location = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] <br>(tagad {{LAT}}) | deathdate = {{mdv|1945|3|9|1858|10|12}} | deathplace = [[Poznaņa]]<br>(tagad {{POL}}) | nationality = [[vācietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = eklektisms, [[jūgendstils]], [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]] | famous works = vairāk nekā 30 projektētu namu, [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s ēka | patrons = [[Johans Kohs]] | awards = }} '''Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs''' ({{val|de|Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff}}; {{dat|1858|10|12|N}} — {{dat|1945|03|09|N}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un [[Jūrmala|Jūrmalā]] ([[Dubultu luterāņu baznīca|Dubultu baznīcu]]). == Dzīvesgājums == Dzimis Rīgā 1858. gadā tirgotāja un rūpnieka Nikolaja Ludviga Bokslafa un viņa sievas, Rīgas birģermeistara [[Frīdrihs Vilhelms Timms|F. V. Timma]] meitas Annas, ģimenē.<ref name="nra">[https://web.archive.org/web/20090213142745/http://www.nra.lv/zinas/10061-rigas-arhitektam-vilhelmam-bokslafam-150.htm Rīgas arhitektam Vilhelmam Bokslafam — 150]</ref> Viņa tēvs bija [[Baltijas Linu manufaktūra]]s īpašnieks. Mātes brālis [[Georgs Vilhelms Timms]] bija pazīstams gleznotājs un grāmatu ilustrētājs. [[1878]]. — [[1885]]. gadā viņš studēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskajā augstskolā]], kur ieguva arhitekta izglītību un kļuva par vācbaltu [[studentu korporācijas]] ''[[Rubonia]]'' biedru. Pēc studijām turpināja strādāt Rīgas Politehniskajā augstskolā par asistentu un līdzstrādnieku profesora Johana Koha arhitektu birojā (1886—1892). Pētīja [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Pētera baznīcas]] un citu viduslaiku arhitektūras pieminekļu būvvēsturi. 1894. gadā apprecējās ar Evu Rikeri no [[Tērbata]]s.<ref name="nra" /> 1901. pēc viņa projekta uzcēla [[Georgs Armitsteds|Georgam Armitstedam]] piederošo [[Jaunmoku pils|Jaunmoku pili]], 1902. — 1905. gadā viņš projektēja vienu no savām pazīstamākajām celtnēm — [[Rīgas biržas komitejas komercskola]]s ēku "ķieģeļu gotikas" stilā (tagad [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s ēka). 1903. gadā tapa arī [[Ludvigs Neiburgs|Ludviga Neiburga]] īres nams [[Jauniela|Jaunielā]], kura stūra torņa formas atgādina netālo [[Rīgas Doms|Dombaznīcas]] torni. 1907.-1909. gadā pēc viņa projekta celta [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu baznīca]], bet 1910. gadā [[Rīgas Krusta baznīca]]. 1910. un 1912. gadā V. Bokslafs projektēja divus Rīgas ūdenstorņus — Alīses ielā 4 ([[Āgenskalns|Āgenskalna priedēs]]) un [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] torni Gaujas ielā 21. Alīses ielas tornim viņš pašrocīgi veidojis sīkus dekoratīvus elementus no pudeļu lauskām.<ref name="nra" /> Arhitekta projektētajās ēkās vērojama slieksme pietuvināt tās baznīcas veidolam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.artermini.lv/raksts.php?t=343&bu=12 |title=Arhitektūras termini. Historisms |access-date={{dat|2022|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221102225100/https://www.artermini.lv/raksts.php?t=343&bu=12 }}</ref> 1911. gadā pēc viņa projekta veica [[Mālpils muiža]]s kungu mājas rekonstrukciju, viņš atjaunojis arī vairākas citas 1905. gada revolūcijā izpostītās muižu kungu mājas ([[Lielstraupes pils|Lielstraupes]], [[Jaunpils pils|Jaunpils]], [[Lielvārdes muiža|Lielvārdes]])<ref>[https://web.archive.org/web/20170211080426/http://www.ntz.lv/lasitaju-raksti/arhitekta-bokslafa-radinieki-apmekle-jaunmokas-un-jaunpili/ Arhitekta Bokslafa radinieki apmeklē Jaunmokas un Jaunpili]</ref> un vēlāk [[Latvijas Brīvības cīņas|pilsoņu karā]] cietušās ēkas.<ref name="nra" /> [[Attēls:Boksklāvu dz.kapu piemineklis, fragmens.jpg|thumb|left|Bokslafu dzimtas kapu pieminekļa fragments Rīgas Lielajos kapos]] [[Lielie kapi|Lielajos kapos]] arhitekts izveidoja memoriālu savai ģimenei. Tajā [[1939]]. gadā apbedīta viņa sieva, bet pats Bokslafs pēc [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] noslēgšanas Otrā Pasaules kara sākumā bija [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|spiests izceļot]] uz [[Vācija]]s okupēto [[Poznaņa|Poznaņu]], kur gāja bojā bombardēšanas laikā 1945. gada 9. martā. Viņa meita apglabājusi segā ietīto Vilhelma Bokslafa līķi mājas pagalmā.<ref>Priede, G. Arhitekts Vilhelms Bokslafs un Rīga. Jāņa sēta, Rīga 1997.</ref> Vēlāk viņš tika anonīmi pārapbedīts kādā tuvējā kapsētā. Memoriāls ir atjaunots un tajā iegravēts arī Vilhelma Ludviga Nikolaja vārds. Par godu arhitekta 150 gadu jubilejai Mālpils muižā uzstādīja viņa pieminekli. == Nacionālā romantisma posms == Vēlajā jūgendstila posmā Bokslafs pievērsās arī ziemeļu [[Nacionālais romantisms|nacionālajam romantismam]], parasti kopā ar jaunākiem kolēģiem. [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] par tipiskiem šī virziena darbiem uzskata Āgenskalna ūdenstorni Alīses ielā 4 (1910, paaugstināts 1937) un [[Rīgas Krusta baznīca|Krusta baznīcu]] Ropažu ielā 120 (1909–1910, kopā ar [[Edgars Frīzendorfs|Edgaru Frīzendorfu]]). Āgenskalna un Čiekurkalna (1913) ūdenstorņu dekors izriet no konstrukcijas un balstās uz materiālu, faktūru un krāsu kontrastiem. Jāņa Feldmaņa īres nama Nometņu ielā 47 (1909) portāls interpretē senās Ēģiptes pilonu. Krusta baznīcas iecere sākās 1896. gadā, kad Biķeru draudze lūdza atļauju filiālbaznīcai. Saglabājies Bokslafa tā paša gada projekts neoromāniski neogotiskam trīsjomu dievnamam ar simetrisku plānu un torni fasādes vidū. Atļaujas, gruntsgabals un nauda celtniecību aizkavēja, un 20. gadsimta sākumā Bokslafs kopā ar Frīzendorfu izstrādāja jaunu projektu nacionālā romantisma stilā. Galīgo variantu apstiprināja 1909. gadā, pamatakmeni lika 1909. gada 10. (23.) maijā, celtniecību pabeidza 1910. gada rudenī. Jau 1908. gada projekta variantu Jūlijs Madernieks nosauca par „gaismas atspīdumu mūsu pelēkajā un vienmuļajā arhitektūras laukā”. Rīgas I kredītbiedrības bankas namā Smilšu ielā 6 (1912) Bokslafs apakšstāvos lietoja pulētu akmeni, kas viegli kontrastē ar augšstāvu raupjāko faktūru.<ref name="K80-102">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 101.–102. lpp.</ref><ref name="G19-312">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 296., 300.–303., 312.–315. lpp.</ref> == Nozīmīgākie darbi == [[Attēls:Jaunmoku pils 1999-11-06 (2).jpg|thumb|280px|Jaunmoku pils (1901)]] [[Attēls:Riga makslas akademija academy of art.jpg|thumb|280px|Bokslafa projektētā Rīgas biržas komitejas komercskola (tagad — [[Latvijas Mākslas akadēmija]])]] Vilhelms Bokslafs projektējis ap trīsdesmit dzīvojamo un sabiedrisko ēku, kā arī vairākas rūpnīcu ēkas [[eklektisms|eklektisma]], [[jūgendstils|jūgendstila]] un [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] formās: * Dzīvojamā ēka Kaļķu ielā 6 (1898) * [[Jaunmoku pils]] (1901) * Angļu jūrnieku klubs Pils ielā 11 (1901) * Sv. Mārtiņa baznīcas vācu draudzes mācītājmāja Baložu ielā 27 (1902) * [[Ludvigs Neiburgs|Neiburga]] īres nams Jaunielā 25/29 (1903) * [[Lielās ģildes nams|Lielās ģildes administratīvā un dzīvojamā ēka]] Amatu ielā 4 (1903) * [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s ēka (1902—1905) * Sanatorijas „Marienbāde” ēka Jūrmalā (nav saglabājusies) (1905) * Leitnera velosipēdu fabrika Brīvības ielā 139 (1907) * [[Jaunpils pils|Jaunpils]] rekonstrukcija (1907) * [[Dzelzavas muiža|Dzelzavas muižas pils]] rekonstrukcija (1908) * [[Straupe]]s [[Lielstraupes pils|pils]] rekonstrukcija (1909) * [[Dubultu luterāņu baznīca]] (1907—1909) * Īres nams Nometņu ielā 47 (1909) * [[Rīgas Krusta baznīca]] Ropažu ielā (1910) * Ūdenstornis [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] Alīses ielā 4 (1910) * [[Mālpils muiža]]s kungu māju rekonstrukcija (1911) * Ūdenstornis [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]] Gaujas ielā 21 (1912) * Bankas ēka Smilšu ielā 6 (1912) * Gumijas fabrika "Kvadrāts" (1928) * Bokslafu ģimenes kapliča [[Lielie kapi|Lielajos kapos]] * Dzīvojamā ēka Kuldīgas ielā 41, Rīgā (1914) == Galerija == <gallery widths="220" heights="180" perrow="3"> Water tower in Alīse Street, Riga 20220628.JPG|Āgenskalna ūdenstornis Alīses ielā 4 (1910; paaugstināts 1937) Gaujas iela 21.JPG|Čiekurkalna ūdenstornis Gaujas ielā 21 (1913) Krusta luterāņu baznīca 40.jpg|[[Rīgas Krusta baznīca]] (1909–1910, kopā ar Edgaru Frīzendorfu) </gallery> == Apbalvojumi un pagodinājumi == V. Bokslafam piešķirts Rīgas goda pilsoņa tituls. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bokslafs, Vilhelms}} [[Kategorija:1858. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Politehnikuma absolventi]] [[Kategorija:Vidzemes (Rīgas) guberņas cilvēki]] mun9gte1bomku3jbpcad8hnwwtnj4w8 0 65624 4535940 554296 2026-10-14T12:11:07Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Franks]] uz [[Anna Franka]] 4535940 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Anna Franka]] jquse1qdvr4r4os657c0bu87965iwjb 0 65626 4535931 411658 2026-10-14T12:02:19Z Baisulis 11523 uzvārds..... 4535931 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Frank''''' ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. No vācu, [[zviedru valoda|zviedru]], [[dāņu valoda|dāņu]], [[norvēģu valoda|norvēģu]] valodām [[Latviešu valoda|latviešu valodā]] uzvārdu atveido: * [[Franka]] — uzvārda atveide sieviešu dzimtē; * [[Franks]] — uzvārda atveide vīriešu dzimtē; No [[angļu valoda]]s latviešu valodā uzvārdu atveido: * [[Frenka]] — uzvārda atveide sieviešu dzimtē; * [[Frenks]] — uzvārda atveide vīriešu dzimtē; {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] 9kcuhusgjdstwewfmo8z6e3lxb2eoc6 4535934 4535931 2026-10-14T12:04:24Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4535934 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Frank''''' ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. No vācu, [[zviedru valoda|zviedru]], [[dāņu valoda|dāņu]], [[norvēģu valoda|norvēģu]] valodām [[Latviešu valoda|latviešu valodā]] uzvārdu atveido: * [[Franka]] — uzvārda atveide sieviešu dzimtē; * [[Franks (uzvārds)|Franks]] — uzvārda atveide vīriešu dzimtē; No [[angļu valoda]]s latviešu valodā uzvārdu atveido: * [[Frenka]] — uzvārda atveide sieviešu dzimtē; * [[Frenks]] — uzvārda atveide vīriešu dzimtē; {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] j2p21dr73uhnrvf7c8r4apjp5tzb9aw 4535935 4535934 2026-10-14T12:07:06Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4535935 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Frank''''' ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]] un [[priekšvārds]]. No vācu, [[zviedru valoda|zviedru]], [[dāņu valoda|dāņu]], [[norvēģu valoda|norvēģu]] valodām [[Latviešu valoda|latviešu valodā]] uzvārdu atveido: * [[Franka]] — uzvārda atveide sieviešu dzimtē; * [[Franks (uzvārds)|Franks]] — uzvārda atveide vīriešu dzimtē; No [[angļu valoda]]s latviešu valodā uzvārdu un priekšvārdu atveido: * [[Frenka]] — uzvārda atveide sieviešu dzimtē; * [[Frenks]] — uzvārda vai priekšvārda atveide vīriešu dzimtē; {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] 2d6auplck8tuzyshtqraqglzehg33zw 0 68403 4535969 4366639 2026-10-14T12:48:49Z Vulkāniii 151874 4535969 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tenočtitlana | official_name = ''Tenōchtitlan'' | nickname = | motto = | settlement_type = | image_skyline = TenochtitlanModel.JPG | image_caption = Tenčtitlānas tempļu rajona makets, [[Nacionālais Antropoloģijas muzejs|Nacionālajā Meksikas antropoloģijas muzejā]] | image_flag = | image_seal = | image_shield = Tenochtitlan Glyph ZP.svg<!--zinu, ka tas nav gluži ģerbonis, bet tuvāku nevarēju atrast--> | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = | subdivision_type2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name = [[Acteku impērija]] | subdivision_name1 = | subdivision_name2 = | subdivision_name3 = | established_title = Dibināta | established_date = ap 1325. gadu | established_title2 = Kritusi | established_date2 = 1521. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = | population_footnotes = | population_total = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Tenočtitlana''' ([[navatlu valoda|navatlu]]: ''Tenōchtitlan'') bija ap [[1325]]. gadu dibināta acteku pilsēta un [[Acteku impērija]]s galvaspilsēta. Tā atradās uz [[Tekskoko ezers|Tekskoko ezera]] mākslīgi izveidotām salām, pašreizējās Meksikas galvaspilsētas [[Mehiko]] teritorijā (mūsdienās ezers ir nosusināts). [[1521]]. gadā tā krita spāņu [[konkistadori|konkistadora]] [[Ernans Kortess|Ernana Kortesa]] rokās un kļuva par [[Jaunspānija]]s [[vicekaraliste]]s galvaspilsētu. Mūsdienās Tenočtitlanas drupas atrodas Mehiko pilsētas centrā. == Vēsture == Tenočtitlana bija viena no lielākajām un tehnoloģiski attīstītākajām pilsētām pirmskolumba Amerikā. Tās iedzīvotāju skaits 16. gadsimta sākumā tiek lēsts 150 000–250 000 cilvēku, padarot to par vienu no tolaik pasaules lielākajām urbānajām apdzīvotajām vietām. Pilsēta bija izcils hidrotehniskās inženierijas paraugs — tā tika savienota ar kontinentu ar vairākiem dambjiem un šauriem ceļiem (kozalikiem), bet iekšējā transporta sistēma balstījās uz kanālu un tiltu tīklu. Tenočtitlana bija cieši integrēta lauksaimnieciskajos kompleksos, kas tika veidoti uz činampām — mākslīgām salām un peldošajiem dārziem, kuri nodrošināja intensīvu un auglīgu ražošanu. Šī sistēma ļāva pilsētai apgādāt lielu iedzīvotāju skaitu un attīstīt specializētas amatniecības un tirdzniecības nozares. Pilsētas centrā atradās Galvenais svētnīcu komplekss (''Templo Mayor''), veltīts dieviem Huitcilopočtlijam (kara un saules dievam) un Tlalokam (lietus un auglības dievam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tenochtitlan.thomaskole.nl/|title=a portrait of Tenochtitlan|website=tenochtitlan.thomaskole.nl|access-date=2025-11-22}}</ref> Ap to bija sakopotas administratīvās ēkas, tirgus laukumi, priesteru skolas un valdnieka pils (''Huey Tlatoani''). 1521. gadā, pēc ilgstoša aplenkuma un epidēmijām, Tenočtitlana krita spāņu konkistadora [[Ernans Kortess|Ernana Kortesa]] un viņa indiāņu sabiedroto rokās, iezīmējot Acteku impērijas beigas. Uz pilsētas drupām tika būvēta [[Jaunspānija|Jaunspānijas]] [[Vicekaraliste|vicekaralistes]] galvaspilsēta, un Tenočtitlanas infrastruktūra pakāpeniski tika pārveidota pēc Eiropas pilsētbūvniecības principiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Acteki]] [[Kategorija:Meksikas pilsētas]] <references /> [[Kategorija:Meksikas vēsture]] ohwnfkjaktqmj4b0z0j9ye1zmr30y34 3 70507 4536324 4535817 2026-10-15T10:00:24Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4536324 wikitext text/x-wiki {{sveiciena teksts}} Hi! Atsauces un Ārējās saites ir ar dažādu funkciju. Palasies pamācību; ja vēl paliek neskaidrs, droši jautā. Atsauces parasti liek tekstā aiz konkrētās vietas/fakta, kur tu gribi atsaukties uz konkrētu avotu (ar tagu <nowiki><ref>avots</ref></nowiki>). Ārējās saites ir vienkārši saiti ārpus vikipēdijas, kur vēl var palasīties par tēmu. Uz citām vikipēdijām nevajag atsaukties, priekš tam ir "Interwiki" lapas kreisajā malā. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 21:01, 29 novembrī, 2008 (UTC) :Vēl ieteikums rakstiem, pie kuriem pašlaik strādā, vai kurus īstermiņā uzskati par vēl nepabeigtiem (ķipa tūlīt/ļoti drīz pati pabeigsi): pašā raksta sākumā ierakstīt <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, lai citi negrābstās un netraucē. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 14:43, 2 decembrī, 2008 (UTC) ::paldies, mēģināšu sakārtot autsauces--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 14:45, 2 decembrī, 2008 (UTC) :::Ja nav liels noslēpums: "pats" vai "pati"? Ērtāk komunicēt :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 14:51, 2 decembrī, 2008 (UTC) Tā bilde ir [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Assateague_fg02.jpg commons] --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:36, 4 decembrī, 2008 (UTC) ::::Pati--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 18:39, 4 decembrī, 2008 (UTC) Vēl tāds moments: laiku pa laikam ir noderīgi iemest aci sadaļās "Mani uzraugāmie raksti" (vai kāds nav ko iedarījis tavos darbos), "Pēdējās izmaiņas" (kas taisni šobrīd vikipasaulē notiek) un "Kopienas portāls" (ap ko šūmējas vietējā publika). Par rakstu uzraudzīšanu/neuzraudzīšanu pati droši vien jau esi tikusi skaidrībā. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 19:05, 5 decembrī, 2008 (UTC) == Attēls == Vai [[:Attēls:IMG 9580.JPG]] ir pašrocīgi fotografēts (arhīvā jau var būt viss kas)? Vikikrātuvē ir papilnam dažādu zirgu attēlu, tādēļ fotogrāfijas ar šaubīgām autortiesībām noteikti nevajadzētu izmantot. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:37, 4 decembrī, 2008 (UTC) :Attēls ir pašas fotografēts--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 20:46, 4 decembrī, 2008 (UTC) ::Labi, tad es atļaušos pielikt tam attiecīgu licenci, jo attēli bez tagiem Vikipēdijā nedrīkst būt. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:21, 4 decembrī, 2008 (UTC) :::Labi, paldies!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 22:22, 4 decembrī, 2008 (UTC) Vai [[:Attēls:Onager.jpg]] tiks kaut kur izmantots? Ja nē, dzēsīsim ārā, ja paredzēts izmantot - jānorāda izcelsme un autortiesību statuss. No kuras arābu lapas ņemts [[:Attēls:Kiangi.jpg]]? Rakstam par [[kiangs|kiangiem]] nav arābu varianta. Jācenšas uzreiz likt saiti attēla lapā, citādi vēlāk grūti atrast izcelsmi un noskaidrot autortiesības. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 10:59, 22 decembrī, 2008 (UTC) :Nē, onager.jpg netiks izmantots, bet tas kiangs.jpg bija šāds ملف:حمر برية آسيوية تتعارك.jpg un lapa ir šī - http://ar.wikipedia.org/wiki/%D8%A3%D8%AE%D8%AF%D8%B1 --[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 13:04, 22 decembrī, 2008 (UTC) ::Paldies, tagad viss kārtībā. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 13:31, 22 decembrī, 2008 (UTC) == Attēli no citām vikipēdijām == Situācijās, kad ir nepieciešams augšuplādēt attēlus no citām vikipēdijām (gadījumos, kad tie nav commons), labāk ir saglabāt oriģinālo nosaukumu (lai kāds tas arī būtu), lai gadījumos, kad tas tiek augšuplādēts commons un tur izmainīts, šīs izmaiņas atspoguļotos arī mūsu rakstā. Pretējā gadījumā šet augšuplādētais attēls ar latviskotu nosaukumu tiek atrauts no kopējām wikimedia izmaiņām. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 14:08, 18 februārī, 2009 (UTC) == Kustoņi == Vai nav interese padarboties ar jau esošajiem rakstiem par dzīvniekiem (lai tos nav jādzēš ārā)? Piemēram [[Amerikāņu kokerspaniels]] u.c. no [[:lv:Kategorija:Raksti, kas jāuzlabo]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 12:26, 31 martā, 2009 (UTC) :Jā, labi, es varu pārskatīt dzīvnieku rakstus--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 13:51, 31 martā, 2009 (UTC) == Vēl par attēliem == Liels lūgums norādīt precīzu saiti uz attēla lapu tajā vikipēdijā, no kurienes ņemts attēls! Ja vienkārši uzraksta ''no angļu lapas'', pēc tam tā manuāli jāmeklē, lai noskaidrotu licenci. Vieglāk taču ielikt linku uzreiz - vai nu iekopēt adresi no pārlūkprogramas, vai, vislabāk, ierakstīt formā <nowiki>[[:en:File:xxxxxx]]</nowiki>, kur xxxxxx - attēla nosaukums angļu vikipēdijā. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 17:56, 2 aprīlī, 2009 (UTC) :Yes, ser, tiks darīts--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 18:00, 2 aprīlī, 2009 (UTC) ::Citādi te visādi nīderlandieši ierosina attēlus dzēst :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:05, 2 aprīlī, 2009 (UTC) Būtu vienmēr jācenšas ielādēt attēlu pilnās, nevis samazinātās versijas. Pilno versiju dabū, nospiežot ar peli uz attēla tā lapā. Ja attēla nosaukumam rādās priekšā kāds pikseļu skaits (parasti 800px), tā ir samazinātā versija. Salīdzini [[:Attēls:Flyb.jpg]] un [[:Attēls:800px-Flyb.jpg]] - pirmajā gadījumā zem attēla ir saite uz pilno versiju, kur mušas galvu var apskatīt visā krāšņumā, otrajā zem attēla ir uzraksts ''Augstāka izšķirtspēja nav pieejama'' un īsto makrouzņēmumu lasītājs nevar apskatīt. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 10:03, 10 aprīlī, 2009 (UTC) :Paldies par informāciju--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 18:47, 10 aprīlī, 2009 (UTC) Kā paliek ar [[:Attēls:Islandes zirgs Latvija.jpg|šo attēlu]] (sk. [[Attēla diskusija:Islandes zirgs Latvija.jpg|diskusiju]])? Nevar atstāt attēlu bez licences. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:55, 30 septembrī, 2009 (UTC) :Šim attēlam ir atļauja no autora lietot wikipedias vajadzībām, tas ir attēls, ko uzņēmusi mana draudzene ar manu zirgu.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 13:23, 1 oktobrī, 2009 (UTC) ::Problēma ir tur, ka nevar atļaut lietot TIKAI vikipēdijā - vikipēdijas attēliem jābūt brīvi izmantojamiem (norādot autoru, ja to nosaka brīvā licence). Ja autors neatļauj attēlu izmantot jebkādiem, tai skaitā komerciāliem, mērķiem, tas diemžēl būs jāņem ārā. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 13:42, 1 oktobrī, 2009 (UTC) :::Drīkst izmantot jebkādiem mērķiem, tikai jāpiemin vārds--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 13:50, 1 oktobrī, 2009 (UTC) ::::Paldies, tādā gadījumā liekam brīvo ''Creative Commons Share Alike'' licenci. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 13:57, 1 oktobrī, 2009 (UTC) == Lāči == Iemet lūdzu aci [[Vikip%C4%93dija:Labu_rakstu_kandid%C4%81ti#Amerikas_melnais_l.C4.81cis|šeit]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:35, 20 jūlijā, 2009 (UTC) :Rakstos [[Āzijas melnais lācis#Atsauces|Āzijas melnais lācis]] un [[Garlūpu lācis#Atsauces|Garlūpu lācis]] vajadzētu labāk noformēt atsauces (rakstā [[Amerikas melnais lācis#Atsauces|Amerikas melnais lācis]] jau izlaboju, lai tev būtu paraugs no kā paskatīties). Centies nelikt tikai "pliku" adresi, bet pieliec arī kādu papildus informāciju, piemēram, šādi: ::Jānis Bērziņš, [http://www.lāči.lv Lāči Latvijā], Latvijas lāču pētniecības asociācija, 2000. gada 31. februāris. :Lai panāktu, ka adreses vietā tiek rādīts lapas nosaukums, šajā piemērā ir lietots kods ::<pre>[http://www.lāči.lv Lāči Latvijā]</pre> :Ievēro, ka ārējām saitēm jālieto tikai viena atverošā un aizverošā iekava "[" un "]" un viss, kas ir aiz pirmās atstarpes, tiek uzskatīts par lapas nosaukumu. --[[Lietotājs:Marozols|Marozols]] 20:24, 15 augustā, 2009 (UTC) == Par kategorijām == Šovakar izveidoju jaunas kategorijas kustoņiem pēc formulas - bija "Indija", kļuva "Indijas fauna". Ar Tavām pūlēm to bija sakrājies visai daudz. Viss ir saglabāts, kā rakstīji - tikai piekabināts vārds ''fauna''. Piemērs:[[Rudā lapsa]]. Mērķis bija izņemt tos no valsts, reģionu un kontinentu '''pamatkategorijām'''. Līdz šim bija un atstāju divus izņēmumus - ''Latvijas dzīvnieki'' un ''Eiropas putni''. Protams, var dalīt arī tā, bet tam būtu jānotiek ''faunas'' apakškategorijās. Kur bija Anglija, liku ''Apvienotās Karalistes fauna''. Angļiem te ir rets gadījums, ka viņi izmanto arī apakškategoriju ar vārdu Lielbritānija [[en:Category:Fauna of Great Britain]]. Tas ir salas dēļ un tāpēc nedrumstaloju. [[:Kategorija:Anglija]] ir 4 konkrēti zirgi. Kur tos likt? Varbūt vienkārši pie ''Apvienotās Karalistes fauna'' kategoriju "Slaveni ''(vai īpaši)'' Anglijas zirgi"? Mazliet nobremzēju ar zirgu šķirnēm. Eiropas valstu (Āzijā tā nebija) zirgu lapās viņi angļu vikijā ir salikti pie lauksaimniecības un kultūras, dažās caur lauksaimniecību uz faunu. Kādas 12 šķirnes vēl palika un ja nav iebildumu tās arī salikšu pie attiecīgo valstu faunas. Varbūt īsti pareizi tas nav, bet var iztikt bez starpkategorijām. P.S. Protams, ja negribas var turpināt jaunos rakstus kategorizēt kā līdz šim. Gan jau kāds saliks pa plauktiem. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 21:51, 6 oktobrī, 2009 (UTC) :Paldies par kategorijām, tagad noteikti ir labāk, es jau tikai formāli piekabināju pie ģeogrāfiskas vietas, jo likās, ka šai sasaistei ir jābūt. Šķirnes varētu arī likt pie faunas. No vienas puses lauksaimniecības šķirnēm būtu jābūt arī pie lauksaimniecības. Tās tomēr ir katras valsts cilvēku darbs, vēsture un lepnums. Bet kā ir ar suņiem un kaķiem, nezinu. Tādēļ fauna varbūt visu apvieno.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 08:21, 7 oktobrī, 2009 (UTC) ::Es jau sapratu, ka mājdzīvniekus formāli "faunai" pieskaitīt nevar. Pagaidām tas ir pirmais etaps kategorizēšanā. Dziļāk ar to klasifikāciju man netīk ņemties. Var tām šķirnēm veidot [[en:Category:Animal breeds by country of origin]] līdzīgas kategorijas pa valstīm (tās ietilptu lauksaimniecībā un augstāk ekonomikā), vai kā savādāk. Aizmirsu pieminēt, ka valstu "faunu kategorijām" būtu jāietilpst attiecīgas valsts dabas kategorijās. Slinkums taisīt un tās būtu vajadzīgas, ja par valsti ir vel citi dabas raksti (Dabas parki, augi utt - [[:Kategorija:Latvijas daba]])--[[Lietotājs:Varg|Varg]] 12:23, 7 oktobrī, 2009 (UTC) Turpinot tēmu. Uztaisīju [[:Kategorija:Dzīvnieku šķirnes]]. Paraugam [[Heka zirgs]] iebāzu tādos rāmjos, kā angļiem. Labi viņiem tā shēma nav izstrādāta, bet vismaz navigāciju ar starpviki saitēm tas var atvieglot. Skatos citvalodās dalījums "zirgi-valsts" daudzmaz ir izstrādāts tikai zviedriem un frančiem, tāpēc to neizmantoju. Kā augstāk minēju man ar tiem lopiem netīk ņemties, ja ir vēlēšanās vari "pēc parauga" turpināt. Tas nekas, ka dažām valstīm paliks tukšas faunas kategorijas (var arī dublēt). Katrs te dara ko grib --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 20:12, 12 oktobrī, 2009 (UTC) ::Paldies. Pamēģināšu tos zirgus pakārtot.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 21:02, 12 oktobrī, 2009 (UTC) == Pārsaukšana == Tā nevajag darīt. Ja nepieciešams ko dzēst, paģēri to kādam adminam izdarīt. Parasti kāds no 17 jau uz vietas ir :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 15:43, 19 oktobrī, 2009 (UTC) :Labi :)--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 15:44, 19 oktobrī, 2009 (UTC) == Sarkanā grāmata == Sveika, viens lietuvietis [[Lietotāja diskusija:SpeedKing|manā diskusijā]] jautā par Latvijas Sarkano grāmatu. Ja tu runā angliski, varbūt varētu ar viņu parunāt, jo bioloģija nav mana stiprā puse :) --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] <span style="white-space:nowrap; font-weight:bold;">&nbsp;·</span> [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 18:14, 19 oktobrī, 2009 (UTC) == Red book == What is Latvia Red Book name in Latvian language? --[[Lietotājs:Gamtininkas|Gamtininkas]] 14:55, 21 oktobrī, 2009 (UTC) :Latvijas Sarkanā grāmata--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 16:05, 21 oktobrī, 2009 (UTC) Thank you:) --[[Lietotājs:Gamtininkas|Gamtininkas]] 17:30, 21 oktobrī, 2009 (UTC) == Translation request == Hi Ingii! Would you be so kind to help me translate [[:en:Lu Xun|this article]] into the wonderful Latvian language? ''Please''. If you think that article is too long, here is a short version: "Lu Xun was a Chinese short story writer, editor, translator, critic, essayist and poet. He was most famous for the novella The ''True Story of Ah Q''." Thanks a lot and best regards:) :I can take a look and let's see what I can do :)--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 09:10, 5 novembrī, 2009 (UTC) ::OK. Thanks for your attention--[[Lietotājs:Amaqqut|Amaqqut]] 01:18, 6 novembrī, 2009 (UTC) == Prusaki == Sveiks/sveika! Esmu ievērojis, ka Jūs veidojat rakstus par dzīvniekiem. Pašlaik [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|visvajadzīgākais raksts]] ir par '''[[prusaki]]em'''. Varbūt Jūs varat par tiem uzrakstīt.--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 14:19, 10 novembrī, 2009 (UTC) : Labi :)--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 14:31, 10 novembrī, 2009 (UTC) == Vaļveidīgie vs Vaļi == Skatos, ka tikko nomainīji rakstā [[kuprvalis]] terminu "vaļveidīgie" uz "vaļi". Man ir aizdomas, ka tā tomēr nav, jo pie ''Cetacea'' kārtas pieder ne tikai vaļi, bet man liekas ka arī delfīni. Arī ierakstot iekš to Google "Cetacea", rezultātos parādās vaļveidīgie. Ja es savos spriedumos kļūdos, tad atvaino :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 21:59, 25 novembrī, 2009 (UTC) :Taisnība. Kārtas aprakstos biežāk lieto vaļveidīgie, bet pavīd arī vaļi. Iesākumā lietoju šo nosaukumu "vaļveidīgie", bet šodien likās, ka pareizāk būs "vaļi", jo tā ir liela dzīvnieku grupa. Visi delfīni ir arī vaļi. Ir delfīnu dzimtas dzīvnieki, kurus sauc par vaļiem vai kašalotu, piemēram, sauc arī par spermas vali utt. Vārdi (delfīni, cūkdelfīni, kašaloti) bieži tiek aizstāti ar vaļiem. Piemēram: http://www.dabasmuzejs.gov.lv/muzejs/presei/relizes/2005/pdf/13_cukdelfini_20050512.pdf Citāts no dabasmuzeja apraksta par cūkdelfīniem: "Cūkdelfūni ir vienīgie vaļi, kuri pastāvīgi uzturas Baltijas..." Pielikšu tekstā arī par vaļveidīgiem.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 22:17, 25 novembrī, 2009 (UTC) :: Nu labi... Bet manuprāt pareizāk būtu saukt tā, kā tas ir oficiāli.--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 22:27, 25 novembrī, 2009 (UTC) :::Varētu infokastēs saukt par vaļveidīgajiem, bet rakstu tomēr atstāt vaļi. Sataisīšu.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 09:43, 26 novembrī, 2009 (UTC) == Galago un antilopes == Sveika, vai tu nevarētu, lūdzu, ieskatīties [[Diskusija:Kamerūna]] (sadaļa mežazvēri) - mums ir neskaidrības par to kā ko pareizi sauc ~~<span class="plainlinks">[http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lietot%C4%81js:Xil&action=purge <span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]</span> <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 20:25, 18 janvārī, 2010 (UTC) == Baložu dzimta == "[[Special:RecentChanges|Pēdējās izmaiņās]]" pie vajadzīgajiem rakstiem ir parādījusies [[baložu dzimta]], angļu raksts [[:en:Columbidae]]. Tā kā esmu ievērojis, ka Jūs rakstat par dzīvniekiem, tad varbūt Jūs varat uzrakstīt kaut ko par šo putnu dzimtu.--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 06:25, 31 janvārī, 2010 (UTC) == Pingvīni == Vai negribi uztaisīt mazu rakstiņu par [[Adelijas pingvīni]]em. ([http://en.wikipedia.org/wiki/Adelie_penguins angliski]). Man viņi daudz kur tiek pieminēti, bet pašam par tēmu tumša bilde. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 09:03, 11 martā, 2010 (UTC) :Latviski laikam "Adeles pingvīni". --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:07, 11 martā, 2010 (UTC) ::Ja ir "Adelijas krasts" (Lielatlants), tad loģiski būtu arī Adelijas pingvīni. Putnu birokrātiem varbūt cits viedoklis? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 09:14, 11 martā, 2010 (UTC) :::Diemžēl kārtējo reizi izskatās, ka latviešos iegājies no ģeogrāfijas viedokļa nepareizs nosaukums un visur latviski valda Adeles pingvīni ar dažiem izņēmumiem Adelijas pingvīni. Domāju, ka rakstam jāsaucas Adeles pingvīni, bet pieminēšu abus. --[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 19:16, 11 martā, 2010 (UTC) == Multenes == Vajadzētu tomēr precizēt to "drīkst publiski lietot". Vai nu <nowiki>{{fair use}}</nowiki>, vai <nowiki>{{Non-free with NC}}</nowiki> vai arī kas cits ir domāts. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 10:39, 25 martā, 2010 (UTC) : Un kāda ir starpība?--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 10:44, 25 martā, 2010 (UTC) :: Vai <nowiki>{{copyr}}</nowiki> veidne arī šai gadījumā nederētu? --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 10:52, 25 martā, 2010 (UTC) :::Domāju, vai nu [[:Veidne:Non-free with NC|Non-free with NC]], vai [[:Veidne:Attribution|Attribution]] - publiska lietošana tomēr ir visai izplūdis jēdziens (ko ar to saprot JetMedia?), bet ''fair use'' šajā gadījumā būtu par bargu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 11:02, 25 martā, 2010 (UTC) ::::Starpība ir tāda, ka ja netiek precizēts autortiesību statuss, jebkurš cilvēks formāli ir tiesīgs uzskatīt attēlu par pilnīgi brīvi izmantojamu un, piemēram, uztaisīt tādu feinu puzlīti vai plakātiņu un tirgot veikalā, JetMedia kompānijai par to neko nemaksājot. Uzliekot veidni <nowiki>{{Non-free with NC}}</nowiki> tiek paziņots, ka attēls izmantojams tikai nekomerciāliem mērķiem. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 11:34, 25 martā, 2010 (UTC) :::::Paldies! Tātad visām bildēm jābūt <nowiki>{{Non-free with NC}}</nowiki>--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 14:50, 25 martā, 2010 (UTC) ::::::Jāliek ir abas veidnes (sk. [[:Attēls:GP098T_layout.jpg]]) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 15:23, 25 martā, 2010 (UTC) == Pūčveidīgie == Vajadzīgo rakstu veidnē ir parādījušies jauni dzīvnieki (skatīt šīs diskusijas pašā sākumā). Tā kā esmu ievērojis, ka Jums patīk rakstīt par dzīvniekiem, tad varbūt varat uzrakstīt par [[pūčveidīgie|pūčveidīgajiem]] (latīņu: ''Strigiformes''). --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 21:16, 17 maijā, 2010 (UTC) : Angļiem raksta nosaukums ir ''Owl'', kas burtiski nozīmē "pūce". Tādēļ iedomājos, ka varbūt uz "pūčveidīgajiem" var pāradresēt arī [[pūce]] un [[pūces]], ja vien protams par to nevajadzētu uzrakstīt atsevišķu rakstu līdzīgi kā [[vaļi]] un [[vaļveidīgie]]??? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 16:19, 19 maijā, 2010 (UTC) :: domāju, ka pūces latviešiem nāk vēlāk pa sistematizācijas trepēm, piemēram, īstās pūces vai vienkārši pūces (Strix), jo angļi arī ūpjus sauc par pūcēm - ērgļu pūces.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 16:39, 19 maijā, 2010 (UTC) ::: Tad varbūt jāizveido nozīmju atdalīšanas lapa. Tūlīt izveidošu... --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 16:53, 19 maijā, 2010 (UTC) == Svilpējzaķi vai pīkstuļi == Tikko uzrakstīju rakstu par [[svilpējzaķi]]em. Atradu avotos, kur viņus dēvē arī par '''pīkstuļiem'''. Vēlējos apjautāties, kurš no tiem ir precīzāks nosaukums? Otra lieta, ko gribu palūgt, varbūt vari šajā rakstā latviskot sugu nosaukumus, ja, protams, Jums ir kādi pieejami avoti. Uztraukumā pats nevarēju atrast informāciju par sugu latviskotajiem nosaukumiem.--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 06:40, 31 maijā, 2010 (UTC) :Treisij, beidz taču vienreiz uztraukties, viss taču ir kārtībā. Saprotu, ka Tev noteikti ir maija trakums (skolā), bet nevajag taču visu ņemt ļoti pie sirds.--[[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2oo7]] ([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|bla...blā]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|tfū]]) 07:09, 31 maijā, 2010 (UTC) :: Atzīmes izliku jau pagājušonedēļ. Eksāmenu man arī liks tikai pieci cilvēki, tādēļ maija trakums būtībā ir jau garām. Uztraucos, jo gribas vienmēr kā labāk, bet sanāk kā vienmēr :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 08:54, 31 maijā, 2010 (UTC) :::Treisij, kā mums ar nākošajiem fiziķiem - ir kaut kādi potenciālie? Starp citu, nevaru Tev nepajautāt - pa kuru laiku Tu vēl paspēji uzstāties Eirovīzijā? Salīdzini šis abas bildes - [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Harel_Skaat.JPG Harels Skaats] un [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Treisijs.jpg Tu].--[[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2oo7]] ([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|bla...blā]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|tfū]]) 09:00, 31 maijā, 2010 (UTC) ::::Pareizāk ir svilpējzaķi, jo tā tos sauc Rīgas zoodārzs:)--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 18:01, 31 maijā, 2010 (UTC) == Polyborus tharus == [[Patagonija]]s rakstā viens no putniem ir ''Polyborus tharus'' un es nekur internetā nevarēju atrast latviešu nosaukumu. Angļu versija ir carancho or carrion-hawk. Varbūt tu zini latvisko variantu? --[[Lietotājs:Lrudzisa|Liene]] 20:00, 31 maijā, 2010 (UTC) :Atradu latvisku nosaukumu [[baltvaigu karakara]]. ''Polyborus tharus'' sinonīms ir ārī ''Caracara cheriway'', kas parādās internetā ar latvisku nosaukumu.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 20:20, 31 maijā, 2010 (UTC) ::Paldies! :) --[[Lietotājs:Lrudzisa|Liene]] 20:45, 31 maijā, 2010 (UTC) == Raksti, kas jāuzlabo == Domāju, ka [[:Kategorija:Raksti, kas jāuzlabo]] sakrājies pārāk daudz, varbūt interesēs sakārtot kādu rakstu par dzīvo dabu - piemēram, [[Fauna]], [[Putnu ekoloģija]], [[Sīlis]], [[Mājas cūka]], [[Sams]], [[Strausveidīgie]] ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 01:02, 1 jūnijā, 2010 (UTC) == BioTakso infokaste == Labdien! Informēju, ka infokastes "Info BioTakso" nosaukums ir latviskots uz "BioTakso infokaste". Infokasti jau esošajos rakstos nevajadzētu pārdēvēt, to izdarīs bots. Turpmākajos rakstos gan būtu ieteicams lietot jauno versiju. Veiksmi darbā! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 15:22, 1 jūnijā, 2010 (UTC) == Strauss == Ja nemaldos, tad Arābu strauss ir izmiris. Un ja tā ir, tad pie viņa rakstā [[strauss]] būtu vēlams šāds krusts † un apakšā jānorāda, ko tas krusts nozīmē. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 18:43, 7 jūlijā, 2010 (UTC) : Kamēr rakstīju, skatos, ka tas jau ir izdarīts :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 18:44, 7 jūlijā, 2010 (UTC) :: tas viss bija procesā:)--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 18:45, 7 jūlijā, 2010 (UTC) == Binārā nomenklatūra == Lūdzu apskati šo rakstu: [[Binārā nomenklatūra]]. Ja ir pieļauta kāda rupja kļūda, tad lūdzu palabo.--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 14:26, 18 jūlijā, 2010 (UTC) == Mērkaķi == Aizsāku rakstīt rakstu par [[mērkaķi]]em, bet, jo vairāk iedziļinos angļu vikipēdijas rakstā [[:en:monkey]], jo vairāk saprotu, ka diez gan komplicēts raksts. Tādēļ varbūt varu šo rakstu piespēlēt Tev.--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 08:30, 2 augustā, 2010 (UTC) :Labi:)--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 12:57, 2 augustā, 2010 (UTC) :: Gribu pievērst uzmanību [[Diskusija:Pērtiķi]] --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 06:15, 11 augustā, 2010 (UTC) == Moose == Pašlaik viens no līderiem ar 66 starpwiki saitēm vajadzīgo rakstu uzskaitījumā ir [[:en:Moose]]. Varbūt vari kaut ko par šo dzīvnieciņu uzrakstīt?! PS: Ja Jums nepatīk mana regulārā uzmākšanās ar piedāvājumiem rakstīt par to un to, tad droši sakiet. Apsolu, ka it nemaz neapvainošos! :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 19:54, 20 augustā, 2010 (UTC) == Antilopes == Rakstus vajag pārvietot nevis pārkopēt. Tādā veidā tiek saglabātā rakstu hronoloģija. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 22:23, 14 janvārī, 2011 (UTC) ::Es mocos ar to, ka angļiem un citām valodām ir raksts antilope un atsevišķi antilopju apakšdzimta. Tagd man atkal liekas, ka viss kārtībā ar tām daudzskaitļa antilopēm un varēja palikt tā kā ir un vienskaitlī rakstīt par antilopi kā tādu--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 22:27, 14 janvārī, 2011 (UTC) ::: Kā izlemsi, tā būs labi. Pašlaik Vikipēdijā, vismaz pa manam, tu esi viens no spējīgākajiem šajā jomā. Starp citu, vai tiešām vajag norādīt, ka tie zinātniskie dzīvnieku nosaukumi ir latīņu valodā. Cik esmu skatījies, tad nevienā grāmatā, kā arī citu valodu Vikipēdijās tā nedara. Pa manam, tā ir nelāga tradīcija, kas mūsu Vikipēdijā ir ieviesusies. Ko tu par to saki? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 23:02, 14 janvārī, 2011 (UTC) ::::Man gan liekas, ka uzrādot to, ka dzīvnieka zinātniskais nosaukums ir latīniski, tas kādam varētu arī būt jaunums, turklāt šis pieraksta veids pilnīgi netraucē. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 23:45, 14 janvārī, 2011 (UTC) :::::Nu nez, tas tomēr ir vispārzināms fakts, ka zinātniskie nosaukumi ir latīniski, turklāt mēs jau vairākas reizes runājām, ka tā īsti nemaz nav latīņu valoda, bet mākslīgi veidoti termini, izmantojot latīņu valodu kā pamatu. Cita lieta — svešvārdu izcelsmes paskaidrojumi, tur tā latīņu norāde ir vietā. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 05:08, 15 janvārī, 2011 (UTC) :::::: Atbildot uz Digital1 teikto: tad jau drīzāk vajadzētu izveidot kaut kādu norādi uz rakstu [[binārā nomenklatūra]] nevis uz latīņu valodu, bet kā jau teicu, man personīgi nepatīk ka vispār kaut kas tiek speciāli norādīts. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 12:01, 15 janvārī, 2011 (UTC) :Kā nolems, tā rakstīs, ātrāk rakstīt bez formulām. Sākumā rakstīju bez valodas norādes, tad kāds sāka manos rakstos ielabot, tad es sāku rakstīt tāpat un tagad ir tā kā ir.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 17:29, 15 janvārī, 2011 (UTC) == Brīvie attēli == Tiem mājdzīvnieku attēliem nebija pievienotas autortiesību licences — es ieliku ''Creative Commons''; ceru, ka autoriem nebūs iebildumu un ar viņiem ir "sarunāts". --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:25, 19 februārī, 2011 (UTC) :Jā, ar autoriem ir sarunāts. Vai varētu lūdzu ielikt Latvijas brūnās attēlu angļu lapā? Es līdz galam neesmu izpratusi to licenžu izvēli. :)--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 09:38, 19 februārī, 2011 (UTC) ::Licenču izvēle īsumā aprakstīta augšupielādes lapā. Brīvos pašu veidotos attēlus var ielādēt Vikikrātuvē, tad tie būs pieejami visu valodu vikipēdijās; visu sarežģī tas, ka autors ir viens, bet ielādētājs cits, stingri ņemot, tad Vikikrātuvē ir jālieto tā saucamā [[:Commons:OTRS|OTRS]] sistēma, kas man ir tumša bilde. Var, protams, vienkārši ielādēt ar atsauci uz latviešu vikipēdiju un tādu pašu licenci kā šeit un cerēt, ka neviens nepiesiesies. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 10:00, 19 februārī, 2011 (UTC) :::Es vienreiz liku Latvijas zirga bildi, un kau ko piesējās gan, jo bija tieši tāpat, ka autors ir cits. Beigu beigās pēc jautājumiem un atbildēm bilde tika ievietota angļu lapā, bet skaidrs man netika, kas ir kas :) Manas smadzenes vulgaris kaut ko nespēj saprast visā šajā procesā--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 10:17, 19 februārī, 2011 (UTC) == Pateicība == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:2px;" | [[Attēls:3D Team Leadership Arrow Concept.jpg|100px]] | <font size="5px">'''Pateicība'''</font><br />______________________________________________________________________________________________________<br /><font size="2px">Paldies par ilglaicīgu apjomīgu un noderīgu rakstu veidošanu latviešu Vikipēdijā, kas saistīti ar dabu un dzīvniekiem!</font> |} Vēlējos izteikt pateicību, jo nevaru nepamanīt Jūsu godprātīgo rīcību klusām un nenogurstoši ilgus gadus veidojot rakstus par dažādiem uz šīs pasaules esošiem kustoniešiem. Liels paldies! ;) --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 22:04, 6 martā, 2011 (UTC) :Paldies, ļoti patīkami saņemt draudzīgu uzmundrinājumu:)--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 22:38, 6 martā, 2011 (UTC) == Ligeri vai līģeri == Sveiki, skatījos jūsu rakstu [[Lauva]]s un pamanīju, ka tur ir minēti ligeri. Gribēju noprecizēt to kā tad īsti viņus sauc, jo pirms kāda laika izveidoju aizmetni par šo tēmu un rakstu nosaucu par "[[līģeris]]", pēc tā kā viņi ir nosaukti tajos retajos, varbūt ne tik uzticamajos bet tomēr, avotos, kur par viņiem ir runa, proti [http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/342417-taivana_piedzimst_ligeri_tigermates_un_lauvas_mazuli], [http://www.mango.lv/zinas/divainibas/pasaule/taivana-piedzimusi-hibriddzivnieki-ligeri.m?id=33575549]. --[[Lietotājs:Geimeris|Geimeris]] 18:11, 12 aprīlī, 2011 (UTC) :Droši vien, ka līģeri, jo vārds nāk no tīģeris. Paskatījos, ka internetā ir abi vārdi, bet uzticamāks ir līģeris--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 18:27, 12 aprīlī, 2011 (UTC) == rāpuļu sistemātika == ieskaties te: [[Diskusija:Latvijas rāpuļu sugu uzskaitījums]] - varbūt vajag un vari palīdzēt. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 08:35, 14 aprīlī, 2011 (UTC) == Multenes == Cik atceros, Tev ir bijusi cieša saikne ar animāciju. Paskaties, lūdzu, rakstā [[Roberts Saakjancs]], varbūt atceries, kā latviski tika sauktas tās multenes (bieži savulaik rādītas). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 13:21, 7 oktobrī, 2011 (UTC) == Roņi un citi putni == Sveika! Vai nav interese likvidēt kādu no sarkanajām saitēm [[Karalienes Modas Zeme#Dzīvnieku un augu valsts|šī raksta dzīvnieku sadaļā]]? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:32, 29 oktobrī, 2011 (UTC) {{userbox|#002E63|#91A3B0|[[File:Surreal_Barnstar.png‎|45px]]|'''Polārā zvaigzne'''<br />par ieguldījumu rakstā<br />[[Karalienes Modas Zeme]]}} Liels '''paldies'''! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:54, 29 novembrī, 2011 (UTC) Vai nevēlies uzrakstīt arī par [[karaliskais cekulpingvīns|karalisko cekulpingvīnu]]? Tad varētu bīdīt to imperatorpingvīnu uz vērtīgu rakstu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 12:55, 12 decembrī, 2011 (UTC) == Termīti == Rakstā [[termīti]] esi norādījis, ka tie ir prusaku kārtas dzīvnieki, bet vikiprojektā ''[[Wikispecies]]'' nevar atrast saistību ar prusakiem (skatīt [http://species.wikimedia.org/wiki/Isoptera Isoptera]), tāpēc rakstā termīti apšaubīju informāciju, ka ir termīti ir prusaku radinieki. Kā arī, ja nav noslēpums, man interesē no kurienes tiek ņemti dzīvnieku dzimtu, ģinšu un sugu latviskotie nosaukumi, kas citur nav atrodami? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 21:59, 30 novembrī, 2011 (UTC) ::Par prusakiem un termītiem - vispār tie ir jaunākie atklājumi, kas aprakstīti no tām valodām, ko saprotu, tikai angliski. Arī angļu wiki par to rakstīts. Saites internetā ir daudzas par šo tēmu. Tāda pārskatāmāka ir šī:http://bugguide.net/node/view/342386 To var saprast, ja arī labi nezin angļu valodu. Latviskos nosaukumus tulkoju no angļu valodas, jo viņiem ir vispilnīgākā informācija par šādiem pasaules kukaiņiem, katram nosaukumam sistemātikā klāt ir atsauce, kur ņemts angļu nosaukums.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 22:14, 30 novembrī, 2011 (UTC) == Tārpi == Vai ir kāda [[posmkāji|posmkāju]] grupa, kuru varētu uzskatīt par [[tārpi]]em? Manuprāt, posmkāji ir jāņem ārā no tārpu sistemātikas. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 09:01, 12 decembrī, 2011 (UTC) :Ņemam ārā. Papētīju, kādēļ angļi ielikušo šo tipu - "inchworm", kas latviešiem ir tauriņa kāpurs.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 11:59, 12 decembrī, 2011 (UTC) == Bioloģijas pamati == Sveika! Tā kā Tev laikam bioloģija tāda tuvāka zinātne, varbūt varētu paskatīties un piekārtot [[Veidne:Taksonomiskās vienības|šo te veidni]] (vismaz iztulkot, ko latviešu biologi ir iztulkojuši)? Un, ja nav pa daudz prasīts, varbūt var paskatīties to vienību rakstus, citādi tā lietiņa izskatās pabriesmīgi. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 07:25, 29 decembrī, 2011 (UTC) == piekūnveidīgie / vanagveidīgie == paskaties kā [[jūras ērglis|gada putna raksts]] izskatās no sistemātikas viedokļa. es tais teorijās diez cik spēcīgs nejūtos... pie viena protams drīkst arī visu citu labot un papildināt! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 14:59, 4 janvārī, 2012 (UTC) == Izmirstošas un apdraudētas sugas == Es uzrakstīju nelielu aizmetnīti par [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Gribēju apjautāties vai "izmirstoša suga" ir tas pats, kas "apdraudēta suga", un ja nav, tad kāda ir atšķirība? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 19:59, 16 janvārī, 2012 (UTC) : Jā, izmirstoša suga ir gan apdraudēta suga, gan ļoti apdraudēta suga.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 20:04, 16 janvārī, 2012 (UTC) :: Es vairāk biju domājis, vai nevajag atsevišķu rakstu par apdraudētajām sugām, jo angļiem ir raksts [[:en:Threatened species]], kas teorētiski tam varētu atbilst. Pašlaik esmu salicis pāradresāciju "apdraudētajām sugām" uz "izmirstošajām sugām". --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 20:10, 16 janvārī, 2012 (UTC) :Pagaidām var pāradresēt, tas nav nekas nepareizs. Bet tas varētu būt arī atsevišķs raksts, jo izmirstošās sugas iedalās vairākās kategorijās. Es varu pajautāt par tām atšķirībām un kas tieši atbilst pretī angliski.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 20:19, 16 janvārī, 2012 (UTC) == Paraksts == {{Paraksties}} --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 09:38, 3 februārī, 2012 (UTC) :Labi--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] 21:44, 3 februārī, 2012 (UTC) == Dzīvnieku rakstu uzskaitījums ar visvairāk starpviki saitēm == Izveidoju [[Lietotājs:Treisijs/Dzīvnieki|top50 dzīvnieku rakstu uzskaitījumu ar visvairāk starpviki saitēm]]. Varbūt Tev tāds uzskaitījums noder. Lūdzu atbildi šajā diskusijā, vai tāds uzskaitījums Tev būtu noderīgs. Ja tā ir, tad mēģināšu uzskaitījumu papildināt līdz 50+ starpviki saitēm. Ja nenoder, tad arī padod ziņu, lai nekavētu laiku pie tā. Man ir prieks izlīdzēt. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 15:46, 20 martā, 2012 (UTC) :Jā, man būtu šāds uzskaitījums noderīgs, paldies.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 14:28, 23 martā, 2012 (UTC) ::Starp citu, šeit varu iedot rakstu sarakstu ar rakstiem, kas atrodas [[:en:Category:Animals|dzīvnieku kategorijā]] (un pirmajās trijās apakškategorijās) un par kuriem nav raksta lv wiki. Jāatzīst gan, ka padaudz rakstu nav pa tēmu, bet vismaz kaut kas ir. Ja ir vēlme pēc šāda saraksta kādai citai kategorijā, droši dod ziņu. Tas cipars apzīmē iw skaitu (neskaitot angļu un, protams, latviešu). {{Navboxes |title = Saraksts |titlestyle = |textalign = left |state = collapsed |list1 = <nowiki></nowiki> {{div col}} * 62 [[:en:Aquarium]] * 60 [[:en:Common carp]] * 60 [[:en:Muse]] * 59 [[:en:Ichthyology]] * 59 [[:en:Stem cell]] * 59 [[:en:Wikispecies]] * 58 [[:en:Blood plasma]] * 58 [[:en:Egg (food)]] * 58 [[:en:Feather]] * 57 [[:en:Aardvark]] * 57 [[:en:Embryo]] * 57 [[:en:Long-eared Owl]] * 57 [[:en:Perspiration]] * 57 [[:en:Whale shark]] * 56 [[:en:Earthworm]] * 56 [[:en:Horn (anatomy)]] * 56 [[:en:House mouse]] * 56 [[:en:Placenta]] * 55 [[:en:Alpaca]] * 55 [[:en:American bison]] * 55 [[:en:Common Cuckoo]] * 55 [[:en:Grasshopper]] * 55 [[:en:Leather]] * 55 [[:en:Minotaur]] * 55 [[:en:Mute Swan]] * 55 [[:en:Okapi]] * 54 [[:en:Anthrax]] * 54 [[:en:Honey bee]] * 54 [[:en:Sphinx]] * 54 [[:en:Tears]] * 53 [[:en:Tick]] * 53 [[:en:Vulture]] * 53 [[:en:Wing]] * 52 [[:en:Bactrian camel]] * 52 [[:en:Beluga whale]] * 52 [[:en:Bonobo]] * 52 [[:en:Goldfish]] * 52 [[:en:Inflammation]] * 52 [[:en:Larva]] * 51 [[:en:Asian elephant]] * 51 [[:en:Dromedary]] * 51 [[:en:Gecko]] * 51 [[:en:Gill]] * 51 [[:en:Griffin]] * 51 [[:en:Iberian Lynx]] * 51 [[:en:Ocelot]] * 51 [[:en:Plague (disease)]] * 51 [[:en:Seahorse]] * 50 [[:en:Antelope]] * 50 [[:en:Beekeeping]] * 50 [[:en:Impala]] * 50 [[:en:Louse]] * 50 [[:en:Medusa]] * 50 [[:en:Nymph]] * 49 [[:en:Canada lynx]] * 49 [[:en:Cream]] * 49 [[:en:Satyr]] * 49 [[:en:Scurvy]] * 48 [[:en:Beehive]] * 48 [[:en:Capybara]] * 48 [[:en:Coral]] * 48 [[:en:Eurasian Tree Sparrow]] * 48 [[:en:Eurasian Wren]] * 48 [[:en:Parchment]] * 48 [[:en:Sausage]] * 47 [[:en:Easter egg]] * 47 [[:en:Egyptian Vulture]] * 47 [[:en:European Herring Gull]] * 47 [[:en:Fetus]] * 47 [[:en:Moa]] * 46 [[:en:Fallow Deer]] * 46 [[:en:Muskrat]] * 46 [[:en:Snowy Owl]] * 46 [[:en:Wildebeest]] * 45 [[:en:African buffalo]] {{div col end}} }} --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 17:34, 2 aprīlī, 2012 (UTC) Vajadzīgie raksti [http://lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Raksti,_kas_nav_latviešu_valodas_Vikipēdijā,_bet_ir_visvairāk_citu_valodu_Vikipēdijās]--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 18:21, 5 maijā, 2012 (UTC) == Zirgi == [[Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|Ir ierosināts rakstu]] par [[zirgi]]em atzīt par vērtīgu. Varbūt Tev tas interesē... --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 11:00, 31 martā, 2012 (UTC) == Darbs turpinās == Ar atgriešanos :) --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 17:54, 19 decembrī, 2012 (UTC) : :) == Maitu putni un maitu lijas == Tikai intereses pēc... Vai vari paskaidrot, kāda ir atšķirība starp "maitu putniem" un "maitu lijām"? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 15:39, 16 janvārī, 2013 (UTC) :Ja paskatās, kā sauc maitas putnu sugas, tad tie ir grifi, nevis lijas. Lijas nav maitas putni, bet plēsīgi putni, kas medī dzīvu barību, piemēram, [[pļavas lija]] vai [[lauku lija]] un citas.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 16:11, 16 janvārī, 2013 (UTC) ::manuprāt "[[maitu lija]]" ir žargons, ar kuru apzīmē [[grifi|grifus]]. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 21:05, 16 janvārī, 2013 (UTC) :::Jā.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 21:11, 16 janvārī, 2013 (UTC) :::Un raksts ir ne tikai par grifiem, bet arī par kondoriem un citiem maitas putniem.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 07:47, 17 janvārī, 2013 (UTC) ::::starp citu, vai šai rakstiņā nevajadzēja arī [[marabu]] pieminēt? --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 10:12, 17 janvārī, 2013 (UTC) :Angļu rakstā marabu netiek iekļauts šajā putnu grupā, tas ir vnk ir putns maitēdājs, varbūt raksts būs vēl kaut kā savādāk jāsauc, piemēram plēsīgie maitas putni, jo, lai arī zīlīte un stārķis ir gaļēdāji, par plēsīgajiem putniem sauc tikai vanagus un ērgļus un citus līkknābjus. Varbūt maitu lija bija pareizi, bet es kaut kā nekādi nespēju asociēt kondoru zem nosaukumu maitu lija. Ir jābūt kādam vārdam, kā sauc tieši šos līkā knābja maitēdājis.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 15:30, 17 janvārī, 2013 (UTC) ::Bet vai nav tā, ka citi putni ēd maitas, ja pagadās pa ceļam, bet šie ir vienīgie, kam tas ir pamatuzturs? (Tad viss būtu pareizi) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 15:48, 17 janvārī, 2013 (UTC) :::nav ko lauzt šķēpus, ir labi. Xil skaidrojums ar diezgan atbilstošs. marabu iespējams ir vienīgais tīrais maitēdājs, katrā ziņā viens no ļoti retajiem, kas nav šai rakstā. ja nu vienīgi var pielikt k-kur rindkopu, ka ir arī citu grupu putni, kas bieži un labprāt barojas ar maitu. krauklis jau ar labs piemērs. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 10:33, 18 janvārī, 2013 (EET) ::::jā, tas būtu labs risinājums, pieminot citas maitēdāju putnu grupas.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 11:41, 18 janvārī, 2013 (EET) == Defaultsort == Garajiem patskaņiem nevajag likt "z" pēc burta, to dara tikai mīkstinātajiem līdzskaņiem. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 13:08, 24 februārī, 2013 (EET) :Un ko likt garajiem patskaņiem, lai Ā nebūtu pirms A?--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 13:14, 24 februārī, 2013 (EET) ::Tiem nav jābūt pēc īsajiem — alfabētiskajā šķirošanā īsie un garie patskaņi ir līdzvērtīgi. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 13:22, 24 februārī, 2013 (EET) :::Paldies!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 13:53, 24 februārī, 2013 (EET) ==Fazāns== Jauki, raksti, ļoti! Ne tikai par fazāniem, (protams). Pirms gadiem desmit caur pastu bija iespēja saņemt ''Dzīvnieku Pasaules'' "kopotos rakstus".... šķiet, ka informatīvi latviski vēl nepārspēts izdevums par "jaunākajiem brāļiem". --[[Lietotājs:Algonkins]] :Paldies! Man patīk arī par indiāņiem, raksti ar pamatīgām zināšanām.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 11:49, 2 jūnijā, 2013 (EEST) ::Tencinu! Indiāņu kultūrā vienmēr ir valdzinājusi tās ciešā saikne ar apkārtējo dabu, bet latviešu vikipēdijā tā šķita kā pabērna lomā atstāta tēma. Pārdzīvotie skaistie brīži arī radīja nelielu parāda sajūtu; un trešais - iekšēja vēlme izteikties. Pērn bija prieks pabūt Darela zoodārzā, tāpēc paralēli "sarkanādainajiem" vēlme veltīt rakstus Džērsi salas pērlei un tās radītājam.--[[Lietotājs:Algonkins]] ([[Lietotāja diskusija:Algonkins|diskusija]]) 21:02, 5. jūnijā, 2013 :::Darels ir fantastiska personība! Mans mīļākais bērnības autors. Un joprojām man patīk lasīt viņa grāmatas, tās par cilvēkiem ir tieši pēdējo gadu atklājums.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 22:01, 5 jūnijā, 2013 (EEST) == Norāde uz vērtīgu vai labu rakstu == Rakstot rakstus, lūdzu apskaties citu valodu Vikipēdiju (visticamāk, angļu Vikipēdijas) rakstos norādes uz vērtīgajiem un labajiem rakstiem. Piemēram, rakstā [[paceplītis]] prasās apakšā ierakstīt <nowiki>{{Link FA|ru}}</nowiki>, kas norāda, ka krievu valodas Vikipēdijā raksts par šo putniņu ir vērtīgs. Es pats to nedaru, jo rakstā ir ielikta veida ar aicinājumu pagaidām citiem to nerediģēt. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 13:53, 22 jūnijā, 2013 (EEST) == Mūķenes == Esmu ievērojis, ka rakstāt rakstus par dzīvniekiem no [[Vikipēdija:Raksti, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir visvairāk citu valodu Vikipēdijās|rakstu uzskaitījuma, kuri nav latviešu valodas Vikipēdijā un ar visvairāk starpviki saitēm]]. Vēl esmu ievērojis, ka raksti parasti top par tiem dzīvniekiem, kas iepriekš pieminētajā uzskaitījumā ir visaugstāk. Gribu pavaicāt, kāpēc nerakstāt par mūķenēm, kas uzskaitījumā ilgstoši atrodas top30? Es jau gribēju vienreiz pats rakstīt, bet tā kā jums top daudz kvalitatīvāki raksti (nekā man), tad atstāju. Interesējos tāpēc, ka gadījumā, ja jūs par šiem zvīņspārņiem nerakstīsiet, tad tuvākajā laikā (pāris dienu laikā) taisos rakstīt es :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 14:26, 30 augustā, 2013 (EEST) :Gluži vnk nepamanīju :) - mūķenes kā mūķenes. Uzrakstīšu.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 15:04, 30 augustā, 2013 (EEST) ::Paskatījos tās mūķenes angliski, vāciski un krieviski. Mani mulsina izvēle saukt rakstu par mūķenēm. Vāciešiem ir naktstauriņi, krieviem kodes, bet apjuku, kā saukt latviski, jo raksts nav saistīts ar latīnisko nosaukumu. Gribēju zināt, kas pamudināja šo saukt par mūķenēm, es neiebilstu, tikai gribu saprast.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 15:16, 30 augustā, 2013 (EEST) :::Izpētīju visas sugas, kuras angļu rakstā pieminētas kā nozīmīgākās ''moth'' sugas. Starp tām ir viena mūķene, vairākas kodes un sviļņi, bet latviešu valoda ir ļoti bagāta šo tauriņu apzīmēšanā un ir daudzi vēl citi nosaukumi kā tinējs un sfings un vēl viskautkas. Šoreiz latviešu valoda ir daudz bagātāka nekā angļu valoda un neaprobežojas ar to, ka visi, kas nav tauriņi ir vai nu kodes vai naktstauriņi, vai mūķenes, vai tinēji. Godīgi runājot latviski ir grūti atrast šai grupai nosaukumu, bet varbūt kāds zina.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 15:30, 30 augustā, 2013 (EEST) ::::Es vairāk sliecos, ka rakstu vajadzētu saukt par - kodes, pieminot, ka kodēm līdzīgos sauc arī par ...... Ja papēta zvīņspārņu sistemātiku, tad tur ir pilns ar visāda veida kodēm un nosacīti varētu teikt, ka lielākās grupas ir tauriņi, kuri nav līdzīgi kodēm, kodes un kukaiņi, kuriem ir dažādi vārdi, bet, kas nosacīti ir līdzīgi kodēm. Turklāt vārds kode ikvienam asociējas ar konkrēta izskata kukaini, bet vārds mūķene visdrīzāk ar cilvēku.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 15:49, 30 augustā, 2013 (EEST) :::::Kodes ir ''Tineidae'' dzimta, bet apspriežamais raksts vispār nav par taksonomisku grupu (tāpat kā [[zivis]], [[antilopes]] vai [[lielie kaķi]]). Manuprāt, labākais nosaukums būtu "naktstauriņi", kas apkopo visādas mūķenes, vērpējus, sfingus, tinējus, tīklkodes, kodes utt. un nav taksonomiska grupa. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 15:55, 30 augustā, 2013 (EEST) ::::::piekrītu. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 16:09, 30 augustā, 2013 (EEST) :Tātad naktstauriņi. Tas man patīk labāk par mūķenēm.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 16:20, 30 augustā, 2013 (EEST) :: Tagad, kad pacelta problēma, es ar skatos, ka nemaz angļu vārds ''moth'' nenozīmē mūķenes. Vārdnīcā ir rakstīts: 1. kode; 2. naktstauriņi; 3. kožu bojājumi (drēbēs). Nemāku izskaidrot, kāpēc savulaik ievietojot šo vārdu uzskaitījumā, esmu to nosaucis par mūķenēm. Nu katrā ziņā, skatos, ka jautājums ir jau atrisināts. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 16:26, 30 augustā, 2013 (EEST) == Sauszemes bruņurupuči == Rakstā [[sauszemes bruņurupuču dzimta]] infokastē ir ''Aldabrachelys'' ģints bruņurupucis, bet rakstā esošajā sistemātikā šāda ģints nav. Protams, redzu, ka rakstam ir veidne, ka pie tā tiek vēl strādāts, bet man vienkārši personīgi ieinteresēja, kas tas par "lopiņu" infokastē. Paldies par lielisko devumu! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 21:40, 19 septembrī, 2013 (EEST) :Paldies, ka pamanīji kļūdu. Vnk uzskaitījumā nebija nokopējies lielais burts A, bet mazais l izskatījās kā lielais I līdz ar to vārds izskatījās normāls un neradīja aizdomas.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 21:51, 19 septembrī, 2013 (EEST) == Grieze == Jauns lietotājs ir izveidojis rakstu par [[grieze|griezēm]]. Varbūt var palūgt Tevi apskatīt šo rakstu, un, ja nu kas, tad palabot to. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 20:32, 10 decembrī, 2013 (EET) :Labi.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 23:16, 10 decembrī, 2013 (EET) ::Vai vārdu [[griezes]] varētu atgūt atpakaļ griežu ģints aprakstam? Šobrīd tas tiek izmantots kā apdzīvotas vietas viens no variantiem. Man kaut kā liekas, ka tam tomēr vajadzētu būt rakstam par putniem.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 23:19, 10 decembrī, 2013 (EET) :::noteikti! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 23:40, 10 decembrī, 2013 (EET) == Putni == Sveiki! Es skatos tev patīk putni, arī citi dzīvnieki, daudz par viņiem raksti un droši vien dzīvē nodarbojies ar ornitoloģiju). Skatos vēl ka tulko no angļu literatūras. Es tev varu piedāvāt dažus autoritārus avotus no kuriem var ņemt diezgan daudz vērtīgas informācijas saviem darbiem. Piemērām [https://www.google.ru/search?hl=ru&tbo=p&tbm=bks&q=Woodpickers&tbs=,bkv:p&num=10#hl=ru&newwindow=1&q=Woodpeckers&spell=1&tbm=bks&tbs=bkv:p Google Books], kur ievadot latīnisku putnu, vai citu dzīvnieku, nosaukumu izmetis grāmatas par kopīgu dzimtu vai par visu kārtu, vai pētnieciskus darbus par konkrētu sugu. Vēl ornitoloģiskiem rakstiem labs avots, kur var dabūt informāciju par precīzu pasugu skaitu sugā, ar to areālu, tas ir "[http://ibc.lynxeds.com/species/scarlet-headed-blackbird-amblyramphus-holosericeus The Internet IBC Bird Collection]" mājas lapa. Ja rakstīsi par konkrētu sugu tev tas palīdzēs. =) [[User:AfroBrazilian|<font color="green">Afro-Braz-Ilian</font>]] ^{[[User talk:AfroBrazilian|<font color="gold">talk</font>]]} 22:12, 30 janvārī, 2014 (EET) :Paldies!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 22:14, 30 janvārī, 2014 (EET) == 2013. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas lietotājs == {| style="border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};" |rowspan="2" valign="middle" | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}} |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2013. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas lietotājs''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2013. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju |} ::Liels visiem paldies!!!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 11:16, 1 februārī, 2014 (EET) :::Apsveicu!Tu jau sen to biji pelnījusi:) --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 11:52, 1 februārī, 2014 (EET) ::::{{par}} :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 11:55, 1 februārī, 2014 (EET) :::::Apsveicu! Man patīk Tavs ļoti gaumīgais rakstīšanas un noformēšanas stils.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 12:38, 1 februārī, 2014 (EET) ::::::Labdien, Ingii, vai Jūs varētu lūdzu pārbaudīt mana raksta [[Krievu kurts]] turpinājumam un izlabot iespējamas kļūdas ? liels paldies --Français anonyme 16:51, 27 februārī, 2014 (EET) == Lūdzu pārbaudīt tekstu == Labdien, Ingii, Pateicos Jums par manu iepriekšējo tekstu labošanu. Te lūdzu vēl viens, proti nepabeigts, bet jau būs ko labot - esmu spiests konstatēt, ka mans latviešu valodas līmenis laikam nekad neatgriezīsies tā kādreizējā līmenī. [[Kornvolas rekss]] Jau iepriekš pateicos --Français anonyme 15:07, 28 februārī, 2014 (EET) == neliels precizējums == Labdien, Ingii, Sakarā ar pēdējo labojumu sadalē Kaķu slimības gribēju precizēt, ka teik "novērot miokarda pazīmes" nozīmē to pašu ko "novērot sirds pazīmes" - miokards taču nav slimība, bet sirds muskulis, tāpēc slimības gadījumā jārunā laikam par ''izmaiņām'' ko novēro sirds muskulī, t.i. miokardā. Es atļāvos pievienot vārdu ''izmaiņas''. Paldies par komplimentu manai latviešu valodai un ka sekojat līdzi maniem rakstiem. --Français anonyme 21:21, 2 martā, 2014 (EET) :Tā kā es nesapratu teikumu, tad pieliku klāt, bet vispār no slimībām saprotu tikai tik cik cilvēks parastais vulgaris. Vnk pielabo to teikumu, lai var saprast, jo kaut kas tajā teikumā pietrūka, varbūt neliels paskaidrojums jāliek iekavās. Es tā reizēm daru, kad par konkrēto svešvārdu nav pretī raksta. Šajā gadījumā man tas pietrūka, lai izprastu teikuma dīvaino konstrukciju.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 22:49, 2 martā, 2014 (EET) ::Tagad es saprotu teikumu. :)--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 22:50, 2 martā, 2014 (EET) :::Atzīstos, vispār nepadomāju par paskaidrojumu (man ir med. izglītība), noteikti pierakstīšu klāt iekavās. Vikipēdijā ir raksts [[Sirds]], kur runa iet par miokardu, endokardu un perikardu. Kā jums liekas, vai nevarētu kaut kādā veidā saistīt "miokardu" no kaķu sadales ar šo rakstu. Jo patiešām, ja vairumam cilvēku šie termiņi nav pazīstami, tie plašie apraksti arī zaudē jēgu. Es īsti nezinu, kā to tehniski pareizi izdarīt. Paļaujos uz jūsu pieredzi.--Français anonyme 01:08, 3 martā, 2014 (EET) ::::Vienkārši jāuzraksta raksts [[Miokards]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 07:33, 3 martā, 2014 (EET) :Tas būtu vislabākais uzrakstīt rakstu miokards, bet, ja var paskaidrot dažos vārdos, tas arī palīdz izprast rakstu. Tie pārējie termini mani tā nesamulsināja, bet miokards iepriekšējā teikuma konstrukcijā galīgi izsita no sapratnes. Tagad es saprotu, kā ir šobrīd uzrakstīts un man nav vairāk problēmu sekot tekstam.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 12:33, 3 martā, 2014 (EET) == Lūgums == Neprotu latviešu. Vari pārbaudīt [[Lietotājs:Paskin/Uzmetumi|manu rakstu]]? Paldies! [[Lietotājs:Paskin|Paskin]] ([[Lietotāja diskusija:Paskin|diskusija]]) 21:59, 10 martā, 2014 (EET). == Butterflies == [[Lietotājs:Chen10k2/Iegrimes|A lot of butterflies]]. I thought that maybe you would like this list. [[Lietotājs:Chen10k2|Chen10k2]] ([[Lietotāja diskusija:Chen10k2|diskusija]]) 13:53, 5 aprīlī, 2014 (EEST) :Thank you!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 17:24, 5 aprīlī, 2014 (EEST) ==Brunelles== Vai kāds no Jums zina, kas bija brunelles 18. gadsimtā? Strādāju ar vienu vecu pavārgrāmatu un nespēju atšķetināt no kā gatavo Bruneļļu zupu. Tā beigās ir salda, papildināta ar vīnu un brunelles pirms vārīšanas tiek smalki sagrieztas. Paldies, ja kāds var palīdzēt. Pavārgrāmata nāk no Kurzemes puses, varbūt kurzemnieki spēj šo vārdu atšifrēt?--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 13:39, 7 maijā, 2014 (EEST) :Man ir hipotēze, ka tas ir augs — mazā zilgalvīte jeb parastā brūngalvīte ([[:en:Prunella vulgaris]]). A. Pētersones grāmatā "Savvaļas ārstniecības augi" teikts, ka agrāk auga latīņu nosaukums bijis ''Brunella vulgaris'', savukārt angļu vikipēdijā teikts, ka tas ir ēdams un lietojams zupām. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 14:05, 7 maijā, 2014 (EEST) ::Oo! Paldies, pārbaudīšu.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 14:54, 7 maijā, 2014 (EEST) :::Tikai jāņem vērā, ka tautā par zilgalvītēm sauc arī tādus augus kā birztalu nārbuli vai silpurenes, ar kā zupu varētu diezgan veiksmīgi noindēties :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 15:03, 7 maijā, 2014 (EEST) ::::Latviskajos rakstos nekur zupas netiek pieminētas, tikai kā ārstniecības droga. Atradu, ka zilgalvītes jau 16. gs. izmantotas brūču ārstēšanai un tekstā sauktas par zilgalvītēm. Man tomēr liekas, ka brunellas būs kaut kas cits. Tā brunellas zupa iet vienā sadaļā ar melno plūmju zupu, ābolu zupu, ķiršu zupu. Man vairāk liekas, ka tās ir kaut kādas ogas vai augļi, tikai kādi.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 15:06, 7 maijā, 2014 (EEST) :::::Vāciski arī ir [[:de:Kleine Braunelle|Kleine Brunelle]]... bet vairāk tas tiešām velk uz salātiem, nekā saldo zupu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 15:21, 7 maijā, 2014 (EEST) :::::Izskatās, ka brunelles ir kaltētas zilās dzeloņplūmes: [[:de:Kriechen-Pflaume#Trivialnamen]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 15:25, 7 maijā, 2014 (EEST) :Jā, es domāju, ka tās ir zilās plūmes. Paldies!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 15:35, 7 maijā, 2014 (EEST) ==Pērļu vistas== Kā ir pareizāk pērļu vistas vai pērļu vistiņas? Varbūt kādā pareizrakstības grāmatā ir norādes? Vispār jau putni ir samērā lielas vistas, nav nekādas vistiņas. Paldies, kuram ir kāda atbilde.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 12:51, 7 jūnijā, 2014 (EEST) :Tiešām neviens nezina, kā ir pareizi?--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 15:20, 7 jūnijā, 2014 (EEST) ::Pareizrakstības vārdnīcā ir '''pērļvista'''. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 16:23, 7 jūnijā, 2014 (EEST) :::Paldies!!!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 16:40, 7 jūnijā, 2014 (EEST) == I guess everyone is missing you == Hi, Ingii. How are you doing? I think that probably everyone from the Latvian Wikipedia is missing you. I hope you are well. [[Lietotājs:Chen10k2|Chen10k2]] ([[Lietotāja diskusija:Chen10k2|diskusija]]) 21:58, 22 augustā, 2014 (EEST) Hi everyone! Es tikai baudīju vasaru laukos bez interneta un datora. Drīz atkal iekritīšu savās kaislībās :)--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 11:45, 5 septembrī, 2014 (EEST) :Ar atgriešanos :) Pa Tava "atvaļinājuma" laiku es paspēju veikt izmaiņas [[Veidne:BioTakso infokaste|infokastē]], vizuāli redzamām izmaiņām nevajadzētu būt, bet ja pamani kādā rakstā (vai arī ir ieteikumi infokastes uzlabošanai), droši saki. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:17, 5 septembrī, 2014 (EEST) ::Es sev esmu aizliegusi pieskarties viki rakstiem, kamēr nebūšu pabeigusi rakstīt savu projektu par 18. gs. zupām. Laikam viens no dīvainākajiem motivāciju veidiem pasaulē :)--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 01:01, 15 novembrī, 2014 (EET) :::Izklausās interesanti :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 21:56, 27 novembrī, 2014 (EET) == Harpia harpyja == Sveika! Nevēlies ko īsi uzrakstīt par [[:en:Harpy eagle|šo putnu]]? Mums [[Vikiprojekts:Mēneša valstis|«Panamas megaprojekta»]] sadaļā labi iederētos :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 21:29, 27 novembrī, 2014 (EET) ::Lai top raksts - [[Neotropikas harpija]].--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 00:58, 28 novembrī, 2014 (EET) == Viļņpapagailis == Vēršos pie Jums, lai noskaidrotu, kā ir pareizi: [[viļņpapagailis]] vai viļņspārnu papagailis. [[Vikipēdija:Raksti, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir visvairāk citu valodu Vikipēdijās|Sarakstā, kurā lieku rakstus ar 50+ starpviki saitēm, un kuri nav latviešu valodas Vikipēdijā]] savulaik ieliku viļņspārnu papagailis (kaut kur biju atradis šādu nosaukumu), bet tagad [[Lietotājs:Algonkins]] uzrakstīja rakstu par šo putnu ar nosaukumu viļņpapagailis. Tā kā uz sitienu nevaru atrast, kur es ņēmu, ka šo putnu sauc par viļņspārnu papagaili, tad vēlos no Jums uzzināt, kā vajadzētu būt pareizi. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 12:34, 4 decembrī, 2014 (EET) :Latgales zoodārzs to sauc par [http://latgaleszoo.biology.lv/Jaunumi2010.htm viļņpapagaili], bet Rīgās zoodārzs par [http://rigazoo.lv/upload_file/gadagramatas/rigazoo2011.pdf pundurpapagaili]. Ļoti bieži medijos tiek minēts viļņspārnu papagailis. Šis nosaukums tiek minēts visbiežāk, bet tikai medijos. Kopumā tiek lietoti visi trīs šie nosaukumi. Ieteiktu pievienot visus nosaukumus.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 14:06, 4 decembrī, 2014 (EET) ::Vienīgi jautājums, kā saukt rakstu? Viļņpapagailis vai pundurpapagailis?--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 14:15, 4 decembrī, 2014 (EET) :::Pareizrakstības v. ir pundurpapagailis, viļņpapagaiļa nav. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:44, 4 decembrī, 2014 (EET) ::::Tātad pundurpapagailis.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 14:52, 4 decembrī, 2014 (EET) :::::1987. gadā izdotajā grāmatā "Pie pasaules putniem" ir mēģināts latviskot daudzu sugu nosaukumus. Kā atzīmēja grāmatas autors Zandis Spuris, ''"daudzām sugām latviskie nosaukumi doti pirmoreiz"''. Tajā tiek izmantots tulkojums viļņpapagailis. (Šāds tulkojums ir arī kaimiņu [[lietuviešu valoda|lietuviešu]] vai [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodās.--[[Lietotājs:Algonkins|Algonkins]] ([[Lietotāja diskusija:Algonkins|diskusija]]) 16:06, 4 decembrī, 2014 (EET) :::::::Viļņpapagailis jau nekur nav pazudis, turpat jau pirmajā teikumā atrodas, kā arī skaistais apraksts, kapēc viļņpapagailis. Vnk jāpieņem lēmums, kuram vārdam sekot nosaukumā. Šoreiz konkrētajam lēmumam pamatojumu deva Rīgas Zoodārza lietotais sugas nosaukums un pareizrakstības vārdnīca.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 16:28, 4 decembrī, 2014 (EET) ::Lūdzu pieliec kā atsauci arī šo grāmatu pie vārda viļņpapagailis.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 16:30, 4 decembrī, 2014 (EET) == Eži == Svētku sveiciens visiem!!! Vai kāds man lūdzu varētu palīdzēt nedaudz pārkārtot rakstus par ežiem. Gribētu pārvietot rakstu [[Ežu apakšdzimta]] uz nosaukumu [[Eži]], bet šobrīd ir pretēja pāradresācija. Paldies!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 13:28, 28 decembrī, 2014 (EET) :Darīts. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:33, 28 decembrī, 2014 (EET) == Aicinājums == Sveiki. Varbūt esi ievērojusi, šopavasar sāksies liela vikipēdijas reklāmas kampaņa. Vai no Tevis nevarētu izlūgties nelielu videoierakstu ar aicinājumu darboties vikipēdijā? Uzņewmšanas grupa atbrauks uz kurieni tev vajag. Saviem vārdiem, pāris minūtes. Vēršos pie tevis, jo pats ierakstījos, citi vēl būs, bet gribas arī pretējā dzimuma pārstāvi pa burzmu, lai iedarbīgāka kampaņa. Paldies arī, ja nevari. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 14:15, 9 februārī, 2015 (EET) : Var jau kaut ko pateikt, tikai jāsaplāno, kad--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 17:42, 9 februārī, 2015 (EET) :: Tad, kad tev ērtāk. Cik saprotu, meilu tu savā lapā neesi norādījusi (jau mēģināju sūtīt). Man pie konta ir piesaitīts īstais mails, atsūti e-pastu, pastāstīšu sīkāk, kas un kā. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 18:59, 9 februārī, 2015 (EET) == premaxilla == Labdien, Ingii, Premaxilla - tas ir priekšzobu kauls (os incisivum). Tā ir daļa no [[augšžokļa kauls|augšžokļa kaula]]. visu labu. Français anonyme 18:30, 13 februārī, 2015 (EET) :Paldies!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 18:56, 13 februārī, 2015 (EET) ::Vienmēr laipni. --Français anonyme 03:40, 14 februārī, 2015 (EET) == Nervus ophthalmicus == Labdien Nervus ophthalmicus - tas ir acs nervs, kas, izejot par [[spārnkauls|spārnkaula]] acs dobuma augšējo spraugu, tālāk sadalās uz pieres nervu (nervus frontalis), asaru dziedzera nervu (nervus lacrimalis) un deguna-skropstu nervu (nervus nasociliaris). Tam piemīt tikai jušanas funkcija. Ceru ka palīdzēju. Visu labu. --Français anonyme 01:17, 22 februārī, 2015 (EET) == Tremblay latviski? == Ja angliski ir Tremblay, tad latviski ir Tremblijs vai Tremblejs?--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 00:12, 12 martā, 2015 (EET) :Lūdzu, kāds paskatieties šo vārdu. Tremblijs vai Tremblejs?--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 09:50, 12 martā, 2015 (EET) ::Franču izcelsmes uzvārds '''Tremblē''' ([[:en:Tremblay]]). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:06, 12 martā, 2015 (EET) :::Paldies!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 10:38, 12 martā, 2015 (EET) == Grieķija un Turcija == Vai nav kaut kāds kopīgs (vienā vārdā) ģeogrāfisks nosaukums Grieķijas/Turcijas teritorijai?--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 20:26, 13 martā, 2015 (EET) == Invitation == [[File:Gummi Bears in Action 39.JPG|alt=A gummi bear holding a sign that says "Thank you"|thumb|Thank you for using [[:mw:VisualEditor/Portal|VisualEditor]] and sharing your ideas with the developers.]] Hello, Ingii, The [[:mw:Editing|Editing team]] is asking very experienced editors like you for your help with VisualEditor. The team has a list of [[phab:project/board/1015/|top-priority problems]], but they also want to hear about small problems. These problems may make editing less fun, take too much of your time, or be as annoying as a [[:en:Paper cut|paper cut]]. The Editing team wants to hear about and try to fix these small things, too.  '''You can share your thoughts [https://wikimedia.qualtrics.com/SE/?SID=SV_54k8qFPuloXjEq1 by clicking this link].''' You may respond to this quick, simple, anonymous survey in your own language. If you take the survey, then you agree your responses may be used in accordance with [http://wikimediafoundation.org/wiki/Feedback_privacy_statement these terms]. This survey is powered by Qualtrics and their use of your information is governed by their [http://www.qualtrics.com/privacy-statement/ privacy policy]. More information (including a translateable list of the questions) is posted on wiki at [[:mw:VisualEditor/Survey 2015]]. If you have questions, or prefer to respond on-wiki, then please leave a message on [[:mw:Talk:VisualEditor/Survey 2015|the survey's talk page]]. <div style="float: right;">[[:m:VisualEditor/Survey_list_2|''Unsubscribe from this list'']]'' • [[:m:VisualEditor/Newsletter|Sign up for VisualEditor's multilingual newsletter]] • [[:mw:Help:VisualEditor/User_guide| Translate the user guide]]''</div> Thank you, [[:en:User:Whatamidoing (WMF)|Whatamidoing (WMF)]] [[:en:User talk:Whatamidoing (WMF)|(talk)]] 01:31, 17 martā, 2015 (EET) <!-- Message sent by User:Elitre (WMF)@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=VisualEditor/Survey_list_2&oldid=11531864 --> == Translating the interface in your language, we need your help == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Hello Ingii, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done! [[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]] Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:07, 26 aprīlī, 2015 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&oldid=12031713 --> == Dalībnieku veidnes == Sāku pārtaisīt dalībnieku veidnes - nomainīt "lietotājs" uz "dalībnieks", vienlaikus arī ieliekot dzimtes iespējas (dzimte nosakās automātiski). Kā pirmās ņēmu tās, kas ir Tavā lietotājkastē. Šķiet, tagad to vienu veidni (par kaitināšanu) varēs izņemt :) Droši vien vajadzētu arī paštaisītajās nomainīt "lietotājs" pret "dalībnieks". -- <span style="border: 1px solid #dcdcdc;">[[Dalībnieks:Zuiks|'''<span style="letter-spacing:2px;color:#668A8A; background-color:#eeeeee; padding:0 4px 0 4px;">Zuiks</span>''']]<span style="background-color:#cccccc;">[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|&nbsp;&#9742;&nbsp;]]</span></span> 2015. gada 2. oktobris, plkst. 20.14 (EEST) == Dzēlējodi == Man ir pašam savs projekts (skatīt [[Dalībnieks:Treisijs/Īsākie raksti]]). Tur ir raksti, kas mums ir ļoti īsi, kuri ir vairāk nekā 100 valodās un vismaz vienā valodā atzīti par vērtīgu vai labu). Vakar šajā projektā iekļuva raksts [[dzēlējodi]]. Vai varu Tev kā speciālistei par dzīvniekiem palūgt papildināt šo rakstu, jo zinu, ka Tev tas izdosies labāk nekā man, kad tikšu līdz tam. Liels paldies par iepriekšējo devumu... Tas manuprāt ir viens no kvalitatīvākajiem latviešu valodas Vikipēdijā. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2015. gada 12. decembris, plkst. 18.06 (EET) :Tikšu galā ar somaiņiem un tad sataisīšu odus :) Paldies par labiem vārdiem!--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2015. gada 12. decembris, plkst. 19.28 (EET) ::Par [[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] devumu Vikipēdijā - simtprocentīgi pievienojos [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] un pateicos! --[[Dalībnieks:Zuiks|'''<span style="letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;">Zuiks</span>''']]<span>[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|<span style="color:#009999;">&#9742;</span>]]</span> 2015. gada 12. decembris, plkst. 20.03 (EET) == Karošknābis == Gribu izņemt ārā attēlu no raksta [[Karošknābis]]. Tur zem attēla ir rakstīts "Latvijā karošknābis ir rets ieceļotājs", bet apskatot attēlu iekš Vikikrātuves, ir norāde uz Nīderlandi. Varbūt ir kāds attēls ar Latvijā nofotografētu karošknābi? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2016. gada 13. marts, plkst. 19.41 (EET) :Protams, būtu labi, ja būtu Latvijā nofotografēts, bet neredzu problēmu. Jā, es saprotu, kāpēc Treisijs varētu gribēt ņemt ārā attēlu, bet vienalga īsti reālu pamatojumu tam neredzu. Man vairāk tie attēlu paraksti nepatīk (nedaudz neprofesionāli), bet tās ir dziļi manas personīgās domas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 13. marts, plkst. 19.52 (EET) == Svīre == Lasīju rakstu [[Svīre]] un sāku domāt par šo: ”Šis putns gaisā ēd, visbiežāk arī guļ, pat dzer, peldas un pārojas nepieskaroties zemei." (4.atsauce, bet beigta diemžēl). Ēd un pārojas, to var pieņemt. Peldas? Peldas gaisā? Un par to gulēšanu vispār nespēju iedomāties, kā tas var būt iespējams. Skatījos citās viki, jā, tur arī kaut kas līdzīgs. Būšu pateicīgs, ja paskaidrosi sīkāk, kā tie mazie rakari izmanās darīt tādas lietiņas :) — [[Dalībnieks:Zuiks|'''<span style="letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;">Zuiks</span>''']]<span>[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|<span style="color:#009999;">&#9742;</span>]]</span> 2016. gada 10. jūlijs, plkst. 11.05 (EEST) :Par to dzeršanu un peldēšanu droši vien domāta pieskaršanās ūdens virsmai lidojumā. Gulēt var planējot. Svīres ļoti nelabprāt staigā pa zemi, jo tām ir grūti pacelties gaisā. Pat to latīniskais nosaukums ''Apus'' nozīmē "bezkāje". --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 10. jūlijs, plkst. 11.28 (EEST) ::Peldēšanu paņēmu laukā, domāta visdrīzāk bija lidošana lietus laikā, jo svīre turpina lidot arī lietus laikā--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2016. gada 10. jūlijs, plkst. 11.38 (EEST) :::Bet tā kā saite ir mirusi, tad pateikt grūti, varbūt lidojumā gar ūdens virsmu arī izskatās, ka peld--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2016. gada 10. jūlijs, plkst. 11.42 (EEST) ::::pa zemi jau nestaigā pat nemaz, no zemes nemaz pacelties nspēj. nonākot uz zemes ir nolemtas nāvei. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. jūlijs, plkst. 13.37 (EEST) :::::T.i., pa plakanu zemi nestaigā, tikai lec no koka vai klints? Kaut kā jau viņas cāļus pamanās izperēt... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 10. jūlijs, plkst. 14.34 (EEST) ::::::klintis, ēkas, būrīši, dobumi. pa virsmām, kas nav horizontālas ar nadziņiem tiek uz priekšu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. jūlijs, plkst. 15.08 (EEST) == Latviskošana == Varbūt kāds var palīdzēt latviskot "[https://en.wikipedia.org/wiki/Maasai_Mara Masai Mara]" Kenijā?--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2016. gada 20. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Varbūt tomēr kāds var palīdzēt, lūdzu--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2016. gada 21. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::Sveika, apskatījos citās valodās, viņi nepārveido nosaukumu, citiem ir Masai Mara, citiem Masai-Mara, ja nu vienīgi nav Masaju Maras parks. Izskatās, ka šādi arī viņam jābūt. --[[Dalībnieks:KXoP|KXoP]] ([[Dalībnieka diskusija:KXoP|diskusija]]) 2016. gada 21. jūlijs, plkst. 22.44 (EEST) :::Tūrisma ceļvežos ir šāda info: "'''Masaji Mara nacionālais parks''' – atrodas uz rietumiem no Nairobi, tā ziemeļu daļa robežojas ar Sarangeti nacionālo parku Tanzānijā" ::::Tas tūrisma ceļvedis izskatās aizdomīgs. Vai tad ir Sarangeti?--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2016. gada 21. jūlijs, plkst. 22.50 (EEST) :::::Tauta ir '''Masaji''', upe ir '''Mara'''. No paša nosaukuma nevar saprast vai domāts '''Masaju Maras parks''' vai '''Masaji-Mara parks'''. Ierosinu neiespringt - kā nolemsi tā arī būs labi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 21. jūlijs, plkst. 23.10 (EEST) ::::::Man liekas, ka latviskāk būtu Masaju Maras parks. --[[Dalībnieks:KXoP|KXoP]] ([[Dalībnieka diskusija:KXoP|diskusija]]) 2016. gada 21. jūlijs, plkst. 23.15 (EEST) :Paldies! Tad būs Masaju Maras parks--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2016. gada 24. jūlijs, plkst. 17.08 (EEST) == Žirafes == Vēršos pie Jums ar lūgumu apskatīt un, ja vēlaties, uzlabot rakstu [[žirafes]]. Ja pareizi saprotu, tad pēc jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem nu jau tiek izdalītas četras mūsdienās dzīvojošas žirafu sugas. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2016. gada 15. septembris, plkst. 22.57 (EEST) == User:EGalvez (WMF)/Sandbox/MassMessageTest == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> Hello! The Wikimedia Foundation is asking for your feedback in a survey. We want to know how well we are supporting your work on and off wiki, and how we can change or improve things in the future.<ref>This survey is primarily meant to get feedback on the Wikimedia Foundation's current work, not long-term strategy.</ref> The opinions you share will directly affect the current and future work of the Wikimedia Foundation. You have been randomly selected to take this survey as we would like to hear from your Wikimedia community. To say thank you for your time, we are giving away 20 Wikimedia T-shirts to randomly selected people who take the survey.<ref>Legal stuff: No purchase necessary. Must be the age of majority to participate. Sponsored by the Wikimedia Foundation located at 149 New Montgomery, San Francisco, CA, USA, 94105. Ends January 31, 2017. Void where prohibited. [[m:Community Engagement Insights/2016 contest rules|Click here for contest rules]].</ref> The survey is available in various languages and will take between 20 and 40 minutes. <big>'''[https://wikimedia.qualtrics.com/SE/?SID=SV_6mTVlPf6O06r3mt&Aud=VAE&Src=52VAECE Take the survey now!]'''</big> You can find more information about [[m:Community_Engagement_Insights/About_CE_Insights|this project]]. This survey is hosted by a third-party service and governed by this [[:foundation:Community_Engagement_Insights_2016_Survey_Privacy_Statement|privacy statement]]. Please visit our [[m:Community_Engagement_Insights/Frequently_asked_questions|frequently asked questions page]] to find more information about this survey. If you need additional help, or if you wish to opt-out of future communications about this survey, send an email to surveys@wikimedia.org. Thank you! --[[:m:User:EGalvez (WMF)|EGalvez (WMF)]] ([[:m:User talk:EGalvez (WMF)|talk]]) 2017. gada 13. janvāris, plkst. 23.45 (EET) </div> <!-- Message sent by User:EGalvez (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Community_Engagement_Insights/MassMessages/Lists/2016/52-VAECE&oldid=16205393 --> == Share your experience and feedback as a Wikimedian in this global survey (revised heading) == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> Hello! The Wikimedia Foundation is asking for your feedback in a survey. We want to know how well we are supporting your work on and off wiki, and how we can change or improve things in the future.<ref>This survey is primarily meant to get feedback on the Wikimedia Foundation's current work, not long-term strategy.</ref> The opinions you share will directly affect the current and future work of the Wikimedia Foundation. You have been randomly selected to take this survey as we would like to hear from your Wikimedia community. To say thank you for your time, we are giving away 20 Wikimedia T-shirts to randomly selected people who take the survey.<ref>Legal stuff: No purchase necessary. Must be the age of majority to participate. Sponsored by the Wikimedia Foundation located at 149 New Montgomery, San Francisco, CA, USA, 94105. Ends January 31, 2017. Void where prohibited. [[m:Community Engagement Insights/2016 contest rules|Click here for contest rules]].</ref> The survey is available in various languages and will take between 20 and 40 minutes. <big>'''[https://wikimedia.qualtrics.com/SE/?SID=SV_6mTVlPf6O06r3mt&Aud=VAE&Src=52VAECE Take the survey now!]'''</big> You can find more information about [[m:Community_Engagement_Insights/About_CE_Insights|this project]]. This survey is hosted by a third-party service and governed by this [[:foundation:Community_Engagement_Insights_2016_Survey_Privacy_Statement|privacy statement]]. Please visit our [[m:Community_Engagement_Insights/Frequently_asked_questions|frequently asked questions page]] to find more information about this survey. If you need additional help, or if you wish to opt-out of future communications about this survey, send an email to surveys@wikimedia.org. Thank you! --[[:m:User:EGalvez (WMF)|EGalvez (WMF)]] ([[:m:User talk:EGalvez (WMF)|talk]]) 2017. gada 13. janvāris, plkst. 23.50 (EET) </div> <!-- Message sent by User:EGalvez (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Community_Engagement_Insights/MassMessages/Lists/2016/52-VAECE&oldid=16205393 --> {{atsauces}} == Rīks == Iesaku "Izvēlēs", pēc tam sadaļā "Rīki" ielikt ķeksīti pie ''highlightDisambig'', tas padarīs pamanāmas nozīmju atdalīšanas ([[:Attēls:NAL rīka piemērs.png|Piemērs]]), un būs vieglāk veidot precīzas saites. --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2017. gada 3. februāris, plkst. 23.45 (EET) :Paldies [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]! Labs rīks.--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2017. gada 4. februāris, plkst. 10.27 (EET) == Your feedback matters: Final reminder to take the global Wikimedia survey == (''Sorry to write in English'') <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> Hello! This is a final reminder that the Wikimedia Foundation survey will close on '''28 February, 2017 (23:59 UTC)'''. The survey is available in various languages and will take between 20 and 40 minutes. '''[https://wikimedia.qualtrics.com/SE/?SID=SV_6mTVlPf6O06r3mt&Aud=VAE&Src=52VAECE Take the survey now.]''' If you already took the survey - thank you! We won't bother you again. '''About this survey:''' You can find more information about [[m:Community_Engagement_Insights/About_CE_Insights|this project here]] or you can read the [[m:Community_Engagement_Insights/Frequently_asked_questions|frequently asked questions]]. This survey is hosted by a third-party service and governed by this [[:foundation:Community_Engagement_Insights_2016_Survey_Privacy_Statement|privacy statement]]. If you need additional help, or if you wish to opt-out of future communications about this survey, send an email through EmailUser function to [[:m:Special:EmailUser/EGalvez_(WMF)| User:EGalvez (WMF)]]. '''About the Wikimedia Foundation:''' The [[:wmf:Home|Wikimedia Foundation]] supports you by working on the software and technology to keep the sites fast, secure, and accessible, as well as supports Wikimedia programs and initiatives to expand access and support free knowledge globally. Thank you! --[[:m:User:EGalvez (WMF)|EGalvez (WMF)]] ([[:m:User talk:EGalvez (WMF)|talk]]) 2017. gada 23. februāris, plkst. 10.04 (EET) </div> <!-- Message sent by User:EGalvez (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Community_Engagement_Insights/MassMessages/Lists/2016/52-VAECE&oldid=16297909 --> == Ingii, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 10.59 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.52 (EEST) == Karakali un zeltainie kaķi == Ja pareizi saprotu, tad karakali un zeltainie kaķi tagad ir apvienoti vienā ģintī. Es rakstam par [[karakals|karakalu]] pievienoju novecošanas veidni. Varbūt varat šo informāciju pārbaudīt, un izmainīt atbilstoši tam, kā ir jābūt? Ja tā ir, tad arī [[kaķu apakšdzimta]]s klasifikācijā ir jāveic izmaiņas. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. decembris, plkst. 21.09 (EET) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā "Dabas skati Vikipēdijā 2018"! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.49 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.37 (EEST) == Iekavas (31.10.2018) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=lietus sezonu]. Veido monogāmus pārus. Kā visas [[Amerikas vālodzes]] arī šis labojums] lapā [[Montserratas strazds]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Montserratas strazds|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Ligzdošanas sezona ilgst no marta līdz augustam, tai saskaņot ar <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[lietus sezona |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 31. oktobris, plkst. 18.02 (EET) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=lietus sezonu]. Veido monogāmus pārus. Kā visas [[Amerikas vālodzes]] arī šis labojums] lapā [[Montserratas strazds]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Montserratas strazds|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Ligzdošanas sezona ilgst no marta līdz augustam, tai saskaņot ar <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[lietus sezona |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 31. oktobris, plkst. 19.02 (EET) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=lietus sezonu]. Veido monogāmus pārus. Kā visas [[Amerikas vālodzes]] arī šis labojums] lapā [[Montserratas strazds]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Montserratas strazds|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Ligzdošanas sezona ilgst no marta līdz augustam, tai saskaņot ar <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>[lietus sezona |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 31. oktobris, plkst. 20.02 (EET) == Wikidata - Veidne:BBLD == https://www.wikidata.org/wiki/Q23265105 - lv label is wrong. [[Special:Contributions/77.183.76.184|77.183.76.184]] 2019. gada 22. februāris, plkst. 23.04 (EET) == Iekavas (03.04.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3042359 šis labojums] lapā [[Austrumu milzu vāveres]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Austrumu milzu vāveres|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>') [[grauzēji|grauzēju]] ģintīm, kas ir vienīgā ģints '''austrumu milzu vāveru apakšdzimtā''' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>''Ratufinae''. Ģints apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas&lt;ref&gt;[http://animaldiversity.ummz.umich. |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 3. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) == Iekavas (27.04.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=kaloriju, tad bebrs patērē relatīvi lielu apjomu barības (daudzums atkarīgs no īpatņa šis labojums] lapā [[Eirāzijas bebrs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Eirāzijas bebrs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Bebra dzīve visās jomās ļoti cieši saistīta ar ūdeni, tas ļoti labi peld un nirst <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>spēj zem ūdens atrasties 15—20 [[minūte]]s. Toties uz [[sauszeme]]s (arī uz [[ledus]]) ir samērāTā kā veģetārā barība satur maz <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;&#91;</span>kalorija |} Paldies! <!-- (1, 2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. aprīlis, plkst. 19.02 (EEST) == Jūras zīdītāji == Sveika! Vai Tev gadījumā nav nepārvaramas vēlmes uztaisīt rakstiņu [[jūras zīdītāji]]? Tas stipri palīdzētu raksta [[Svalbāra]] vērtīguma statusa celšanai. Jau iepriekš mīļš paldies! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2019. gada 6. augusts, plkst. 21.44 (EEST) == Iekavas (11.12.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3149345 šis labojums] lapā [[Baltā dzērve]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Baltā dzērve|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>''Gruidae'') putns, kas ir vienīgā suga '''balto dzērvju ģintī''' (''Leucogeranus'').&lt;ref name=ioc&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://www.worldbirdnames.org/bow/flufftails/ IOC World Bird List: Flufftails, finfoots, rails, |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 11. decembris, plkst. 12.02 (EET) == Iekavas (12.12.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3149899 šis labojums] lapā [[Purva tilbīte]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Purva tilbīte|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>ochropus''), bet ir par to gaišāka, smalkāka un ar garākām [[kāja|kājām]], arī [spārns |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 12. decembris, plkst. 16.02 (EET) == Iekavas (07.02.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3173243 šis labojums] lapā [[Amerikas mūku roņi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Amerikas mūku roņi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>ronis ir apdraudēta dzīvnieku suga, un tas iekļauts aizsargājamo dzīvnieku sarakstā.&lt;ref name=iuc&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://www.iucnredlist.org/species/13654/45227978 IUCN: Hawaiian Monk Seal&lt;/ref&gt;<p> bet ir zināms, ka roņi salu piekrastēs ieradās pirms to pamatiedzīvotājiem [[polinēzieši]]em.&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://www.fisheries.noaa.gov/region/pacific-islands Pacific Islands&lt;/ref&gt;<p>mūku ronim tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes, bet Havaju mūku ronim mātītes lielākas.&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://web.archive.org/web/20160113030040/http://www.fisheries.noaa.gov/pr/species/mammals/seals/ |} Paldies! <!-- (0, 3, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 7. februāris, plkst. 16.02 (EET) == Iekavas (08.03.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3185924 šis labojums] lapā [[Dienvidu ziloņronis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dienvidu ziloņronis|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>dzīvnieki ieklejo [[Maurīcija]]s piekrastēs un divi novērojumi bijuši [[Ekvadora]]s krastos.&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://web.archive.org/web/20110728035814/http://solamac.org/LAJAM/4_2/pdf/Alava_Carvajal_2005.pdf |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 8. marts, plkst. 12.02 (EET) == Sikspārņi == Sveika! Vispārēja atsauču trūkuma un mazā informācijas apjoma dēļ plānoju rosināt balsošanu par [[Vikipēdija:Labi raksti|Laba raksta statusa]] atņemšanu rakstam [[Sikspārņi]]. Brīdinu, ja nu gadījumā Tev ir interese šo rakstu uzlabot, lai tas savu statusu nezaudētu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2020. gada 23. aprīlis, plkst. 11.29 (EEST) :Pag, tas nopietni ir labs raksts? (retorisks jautājums, nav jāatbild) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 23. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) ::{{ping|Edgars2007}} nav skaidrs, kā kļuvis par labu rakstu, jo [[Vikipēdija:Apstiprinātie labu rakstu kandidāti#Sikspārņi|balsošanas lapu]] neatradu, bet [[Diskusija:Sikspārņi|diskusija]] rosina domāt, ka tas varētu būt bijis raksta izveidotāja vienpersonisks lēmums. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2020. gada 23. aprīlis, plkst. 18.23 (EEST) == prieks == prieks redzēt tevi vikipēdijā. ar atgriešanos! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 4. aprīlis, plkst. 04.24 (EEST) == GFDL with disclaimers == Hi! You have uploaded some files licensed {{tl|GFDL}} and the template had disclaimers. Disclaimers should be avoided per [[:en:Wikipedia:GFDL standardization]]. So I change the license to {{tl|GFDL-with-disclaimers}}. If you are the copyright holder please consider to remove the disclaimers by reverting the edits or ask for a bot to help. You can see the files [https://usualsuspects.toolforge.org/?language=lv&project=wikipedia&category=P%C4%93c%20GNU%20FDL%20licenc%C4%93ti%20att%C4%93li-with-disclaimers&min_days=14&badboys=Bad+Boys clicking this link]. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 20.25 (EEST) == Iekavas (14.10.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4535810 šis labojums] lapā [[Naktssikspārņi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Naktssikspārņi|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: naktssikspārnis]] (&#x27;&#x27;Myotis atacamensis&#x27;&#x27;) **[[Austrumu sīkpēdu naktssikspārnis]] (&#x27;&#x27;Myotis leibii)&#x27;&#x27;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> **[[Barbadosas naktssikspārnis]] (&#x27;&#x27;Myotis nyctor&#x27;&#x27;) **[[Bārkstainais naktssikspārnis]] (&#x27;&#x27;Myotis |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. oktobris, plkst. 12.20 (EEST) == Iekavas (15.10.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4536312 šis labojums] lapā [[Pelēkais garausainis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pelēkais garausainis|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: laprovincia/naturaleza/lis_cd-11432/grey-long-eared-bat-plecotus-austriacus Malaga Bats: Grey Long Eared Bat <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>Plecotus austriacus]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://zenodo.org/records/6403596 Zenodo: Plecotus austriacus]&lt;/ |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) prs4eh43fo0sxhz2c19udwsite7jeh7 0 72891 4536309 4397072 2026-10-15T09:33:46Z Pirags 3757 labāka kvalitāte 4536309 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ludza.JPG|300px|thumb|Ludzas pilsdrupas 2007. gadā.]] '''Ludzas pils''' ir [[gotika]]s stilā celta [[viduslaiki|viduslaiku]] cietokšņa ({{val|la|arx Luza}}) drupas [[Ludza]]s centrā. Tā atrodas blakus [[Ludzas katoļu baznīca|katoļu baznīcai]], vietā, kur kādreiz atradās [[latgaļi|latgaļu]] koka pils.{{nepieciešama atsauce}} Tā bijusi [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogta]] palīgpils. Tiek uzskatīts, ka pils celta 14. gadsimtā, līdz mūsdienām saglabājušās drupas - divas sienas no torņa un pils ārsiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=12 |title=LPMA: Ludzas pils (drupas) |access-date={{dat|2010|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305033245/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=12 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Vēsture == === Livonijas ordeņa laikā === Ludzas pils tika celta [[Livonija]]s austrumu robežas nostiprināšanai. Par pils celtniecības laiku nav tiešu dokumentālu liecību. Pēc pilij raksturīgās ķieģeļu arhitektūras stila, tās celtniecība tiek datēta ar [[14. gadsimts|14. gadsimtu]]. Pirmo reizi vēstures avotos Ludzas pils minēta [[1433. gads|1433. gadā]] sakarā ar Mērves pils (Prūsijā) komtura plānoto Ludzas, [[Rēzeknes pils|Rēzeknes]] un [[Alūksnes pils|Alūksnes piļu]] apmeklējumu. Ar [[Daugavpils komturi|Daugavpils komtura]] piekrišanu Ludzas pili pārvaldīja kāds [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogta]] nozīmēts karakalps. Pleskavieši, sargājoties no [[Livonijas ordenis|ordeņa]] uzbrukuma draudiem no Ludzas pils, [[1463. gads|1463. gadā]] tai pretī uzcēla [[Krasnijgorodoka]]s cietoksni. [[1480. gads|1480. gadā]] mestra [[Bernds no Borhas|Bernda no Borhas]] mēģinājums ieņemt [[Pleskava|Pleskavu]] cieta neveiksmi. Atbildot uz to, [[1481. gads|1481. gadā]] liels krievu karaspēks iebruka Livonijā, ieņēma un izpostīja Ludzas pili. Tikai [[1525. gads|1525. gadā]], izmantojot attiecību uzlabošanos ar [[Maskavija|Maskaviju]], ordenis Ludzas pili atjaunoja. Sākoties [[Livonijas karš|Livonijas karam]], [[1558. gads|1558. gadā]] Livonijas karaspēks uzbruka Krasnijgorodokai, bet Maskavijas karaspēks Grigorija Temkina vadībā ieņēma Ludzas pili. Nākamajā gadā ordenis Ludzas pili ar vēl dažām pilīm ieķīlāja [[Lietuvas dižkunigaitija]]i. Tās valdnieks - [[Sigismunds II Augusts]] pils aizstāvēšanai 1559. gadā nosūtīja 100 jātniekus [[Jānis Hodkevičs|Jāņa Hodkeviča]] vadībā. === Livonijas hercogistes sastāvā === [[1566. gads|1566. gadā]] Ludzas pils tika iekļauta [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s sastāvā. Ludzas pilī kādu laiku apmetās arī Polijas un Lietuvas valdnieks [[Stefans Batorijs]]. 1577. gadā Livonijā atkal iebruka krievu karaspēks [[Ivans Bargais|Ivana Bargā]] vadībā, un 25. jūlijā Ludzas pils tika ieņemta. Lai nostiprinātu pili, uz Ludzu tika nosūtītas 37 bises, 282 pudi pulvera, 3400 lodes un 22 pudi [[alva]]s. Par Ludzas vojevodu tika nozīmēts Grigorijs Količevs. Pēc zaudētā Livonijas kara lielkņazs Ivans bija spiests atsacīties no saviem iekarojumiem Livonijā un [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] [[1582. gads|1582. gadā]] Ludzas citadeli ({{val|la|arx Luza}}, {{val|ru|Луза}}) atdeva karalim Stefanam Batorijam. [[1599. gads|1599. gadā]] pilī tika veikta revīzija, no kuras ir iegūstama senākā informācija par tās izskatu. Tur tika minēti koka tornīši uz aizsargsienām, ar naglām apkalti ozolkoka vārti, dažādas saimniecības ēkas priekšpils teritorijā, iebrukuši pagrabi, kā arī no ķieģeļiem būvētais lielais tornis. Pēc Livonijas kara postījumiem iepriekšējais stārasts neko nebija darījis pils atjaunošanas labā, taču tā laika stārasts Skarbeks ar saviem līdzekļiem pili bija salabojis. Viņš par jaunu licis uzbūvēt lielo torni, paaugstinot to par pusotra cilvēka augumu, kā arī uzklājis celtnēm jaunus skaidu jumtus. Pils apbruņojumā bija 10 dažādi [[Lielgabals|lielgabali]], 14 bises ar rokturiem un 25 bises bez rokturiem. Stārasts bija iegādājies dažus desmitus mārciņu pulvera, mucu ar [[salpetris|salpetri]] un 9 dzelzs lodes. Tālāk revīzijā izvērtētas pils aizsardzības spējas - "pils neliela un nestipra", jo samērā tuvu tādā pat augstumā atrodas kalns, uz kura ienaidnieks var izveidot [[Skanste|skansti]] un no tās ieņemt pili. Šeit tika atzīmēts, ka no šī kalna krievu karaspēks ir uzbrucis pilij un viegli to ieņēmis. === Polijas-Lietuvas Inflantijas vaivadijas sastāvā === {{pamatraksts|Ludzas trakts}} [[Attēls:BM07153Am.jpg|300px|thumb|Ludzas pilsdrupas ([[Broce]], 1797)]] [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā [[1625. gads|1625. gadā]] Ludzas pili ieņēma zviedru karaspēks. Polija-Lietuva gan to drīz vien dabūja atpakaļ, jo zviedru komandants, nesaņemot papildspēkus, to atdeva bez pretošanās. Pēc beigām [[Ludzas stārastija]] ietilpa [[Inflantijas vaivadija]]s sastāvā. Poļu—krievu kara laikā [[1654. gads|1654. gadā]] krievu vojevoda Ļevs Saltikovs aplenca Ludzas pili un 22. decembrī pils padevās. Aplenkuma laikā tika uzspridzināts viens no pils torņiem. Pēc [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] beigām 1667. gadā Polijas seims nolēma Inflantijas vaivadijā uzturēt tikai [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]]. Pārējie nocietinājumi, Ludzas pili ieskaitot, tika atstāti novārtā. Ludzas stārastijas [[1765. gads|1765. gada]] inventārā [[Ludza|Ludzā]] minētas tika vairs tikai pilsdrupas. === Krievijas Impērijas pakļautībā === 1772. gadā [[Latgale]] līdz ar Ludzu tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i. 1830. gadā Ludzu apmeklēja [[Vitebskas guberņa]]s gubernators, kurš vērsa ģenerālgubernatora kņaza Hovanska uzmanību uz gleznainajām pilsdrupām, kas ir saglabājušās samēra labā stāvoklī. Viņš lūdza uzdot pilsētas [[policija]]i pieskatīt, lai tās netiktu postītas. Iespējams, pateicoties šim apstāklim, Ludzas pilsdrupas līdz mūsdienām ir saglabājušās gandrīz tādas pašas, kā attēlotas senākajos zīmējumos. === Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas === [[Attēls:Ludzas pils drupas 1935.jpg|thumb|300px|Ludzas pils drupas (ap 1935).]] [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] iekšējās priekšpils pagalmā [[Jolanta Daiga|Jolantas Daigas]] vadībā notika [[arheoloģiskie izrakumi]]. 2013. un 2014. gadā tika veikti pētījumi ārējā priekšpilī arheologa [[Artūrs Tomsons|Artūra Tomsona]] vadībā. Šajos izrakumos divos laukumos tika pētīts priekšpils 3 metru biezais kultūrslānis, kurā varēja izšķirt divas galvenās apdzīvotības fāzes - Livonijas un poļu valdīšanas laika. Tomēr nekādas liecības par latgaļu dzelzs laikmeta pilskalna esamību šajā vietā iegūtas netika. 2018. gadā apstiprinātā projekta "Rīteiropas vērtības" ietvaros Ludzas viduslaiku pils teritorijā plānots atjaunot pils pagalmu ar tā bruģa iesegumu. Priekšpils teritoriju plānots organizēt atbilstoši arheoloģiskās izpētes gaitā iegūtajiem datiem, atjaunojot ceļa trasējumu no [[vārtu tornis|vārtu torņa]] līdz Galvenajai pilij. Projekta ietvaros 2019. gadā plānoti atsegto mūru konservācijas un pilskalna teritorijas labiekārtošanas darbi, t.sk. korpusa A galā atsegto mūra konstrukciju konservācija un esošā bruģa restaurācija; korpusa R galā kāpņu ar margām izbūve, blietētu arheoloģisku izsiju celiņu un laukumiņu izbūve, bruģa rekonstrukcija Vārtu torņa zonā, atpūtas vietu aprīkošana, gājēju tilta izbūve, skatu platformas ar kāpnēm izbūve un elektroapgaismojuma izbūve. Ludzas novada pašvaldības projekta budžets sastāda 606 573,24 eiro, no kuriem 425 000 eiro ir [[ERAF]] finansējums, 22 500 eiro ir valsts budžeta dotācija, 52 500 eiro ir pašvaldības līdzfinansējums, bet 106 573,24 eiro ir publiskās neattiecināmās izmaksas. Projekta īstenošanas termiņš ir 2019. gada 31. decembris.<ref>[http://www.ludza.lv/jaunumi/ludza-uzsakta-kopprojekta-riteiropas-vertibas-istenosana/ Ludzā uzsākta kopprojekta “Rīteiropas vērtības” īstenošana] apmeklēts 2019. gada 4. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} {{Coord|56|32|56|N|27|43|43|E|dim:1000|display=title}} [[Kategorija:Ludzas novads]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Ludza]] mybbe41g1k8ula3e9u7ue2sk0zcdkme 4536318 4536309 2026-10-15T09:52:46Z Pirags 3757 /* Polijas-Lietuvas Inflantijas vaivadijas sastāvā */ 4536318 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ludza.JPG|300px|thumb|Ludzas pilsdrupas 2007. gadā.]] '''Ludzas pils''' ir [[gotika]]s stilā celta [[viduslaiki|viduslaiku]] cietokšņa ({{val|la|arx Luza}}) drupas [[Ludza]]s centrā. Tā atrodas blakus [[Ludzas katoļu baznīca|katoļu baznīcai]], vietā, kur kādreiz atradās [[latgaļi|latgaļu]] koka pils.{{nepieciešama atsauce}} Tā bijusi [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogta]] palīgpils. Tiek uzskatīts, ka pils celta 14. gadsimtā, līdz mūsdienām saglabājušās drupas - divas sienas no torņa un pils ārsiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=12 |title=LPMA: Ludzas pils (drupas) |access-date={{dat|2010|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305033245/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=12 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Vēsture == === Livonijas ordeņa laikā === Ludzas pils tika celta [[Livonija]]s austrumu robežas nostiprināšanai. Par pils celtniecības laiku nav tiešu dokumentālu liecību. Pēc pilij raksturīgās ķieģeļu arhitektūras stila, tās celtniecība tiek datēta ar [[14. gadsimts|14. gadsimtu]]. Pirmo reizi vēstures avotos Ludzas pils minēta [[1433. gads|1433. gadā]] sakarā ar Mērves pils (Prūsijā) komtura plānoto Ludzas, [[Rēzeknes pils|Rēzeknes]] un [[Alūksnes pils|Alūksnes piļu]] apmeklējumu. Ar [[Daugavpils komturi|Daugavpils komtura]] piekrišanu Ludzas pili pārvaldīja kāds [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogta]] nozīmēts karakalps. Pleskavieši, sargājoties no [[Livonijas ordenis|ordeņa]] uzbrukuma draudiem no Ludzas pils, [[1463. gads|1463. gadā]] tai pretī uzcēla [[Krasnijgorodoka]]s cietoksni. [[1480. gads|1480. gadā]] mestra [[Bernds no Borhas|Bernda no Borhas]] mēģinājums ieņemt [[Pleskava|Pleskavu]] cieta neveiksmi. Atbildot uz to, [[1481. gads|1481. gadā]] liels krievu karaspēks iebruka Livonijā, ieņēma un izpostīja Ludzas pili. Tikai [[1525. gads|1525. gadā]], izmantojot attiecību uzlabošanos ar [[Maskavija|Maskaviju]], ordenis Ludzas pili atjaunoja. Sākoties [[Livonijas karš|Livonijas karam]], [[1558. gads|1558. gadā]] Livonijas karaspēks uzbruka Krasnijgorodokai, bet Maskavijas karaspēks Grigorija Temkina vadībā ieņēma Ludzas pili. Nākamajā gadā ordenis Ludzas pili ar vēl dažām pilīm ieķīlāja [[Lietuvas dižkunigaitija]]i. Tās valdnieks - [[Sigismunds II Augusts]] pils aizstāvēšanai 1559. gadā nosūtīja 100 jātniekus [[Jānis Hodkevičs|Jāņa Hodkeviča]] vadībā. === Livonijas hercogistes sastāvā === [[1566. gads|1566. gadā]] Ludzas pils tika iekļauta [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s sastāvā. Ludzas pilī kādu laiku apmetās arī Polijas un Lietuvas valdnieks [[Stefans Batorijs]]. 1577. gadā Livonijā atkal iebruka krievu karaspēks [[Ivans Bargais|Ivana Bargā]] vadībā, un 25. jūlijā Ludzas pils tika ieņemta. Lai nostiprinātu pili, uz Ludzu tika nosūtītas 37 bises, 282 pudi pulvera, 3400 lodes un 22 pudi [[alva]]s. Par Ludzas vojevodu tika nozīmēts Grigorijs Količevs. Pēc zaudētā Livonijas kara lielkņazs Ivans bija spiests atsacīties no saviem iekarojumiem Livonijā un [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] [[1582. gads|1582. gadā]] Ludzas citadeli ({{val|la|arx Luza}}, {{val|ru|Луза}}) atdeva karalim Stefanam Batorijam. [[1599. gads|1599. gadā]] pilī tika veikta revīzija, no kuras ir iegūstama senākā informācija par tās izskatu. Tur tika minēti koka tornīši uz aizsargsienām, ar naglām apkalti ozolkoka vārti, dažādas saimniecības ēkas priekšpils teritorijā, iebrukuši pagrabi, kā arī no ķieģeļiem būvētais lielais tornis. Pēc Livonijas kara postījumiem iepriekšējais stārasts neko nebija darījis pils atjaunošanas labā, taču tā laika stārasts Skarbeks ar saviem līdzekļiem pili bija salabojis. Viņš par jaunu licis uzbūvēt lielo torni, paaugstinot to par pusotra cilvēka augumu, kā arī uzklājis celtnēm jaunus skaidu jumtus. Pils apbruņojumā bija 10 dažādi [[Lielgabals|lielgabali]], 14 bises ar rokturiem un 25 bises bez rokturiem. Stārasts bija iegādājies dažus desmitus mārciņu pulvera, mucu ar [[salpetris|salpetri]] un 9 dzelzs lodes. Tālāk revīzijā izvērtētas pils aizsardzības spējas - "pils neliela un nestipra", jo samērā tuvu tādā pat augstumā atrodas kalns, uz kura ienaidnieks var izveidot [[Skanste|skansti]] un no tās ieņemt pili. Šeit tika atzīmēts, ka no šī kalna krievu karaspēks ir uzbrucis pilij un viegli to ieņēmis. === Polijas-Lietuvas Inflantijas vaivadijas sastāvā === {{pamatraksts|Ludzas trakts}} [[Attēls:Ludzas pilsdrupas Broce 1797.jpg|300px|thumb|Ludzas pilsdrupas ([[Broce]], 1797)]] [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā [[1625. gads|1625. gadā]] Ludzas pili ieņēma zviedru karaspēks. Polija-Lietuva gan to drīz vien dabūja atpakaļ, jo zviedru komandants, nesaņemot papildspēkus, to atdeva bez pretošanās. Pēc beigām [[Ludzas stārastija]] ietilpa [[Inflantijas vaivadija]]s sastāvā. Poļu—krievu kara laikā [[1654. gads|1654. gadā]] krievu vojevoda Ļevs Saltikovs aplenca Ludzas pili un 22. decembrī pils padevās. Aplenkuma laikā tika uzspridzināts viens no pils torņiem. Pēc [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] beigām 1667. gadā Polijas seims nolēma Inflantijas vaivadijā uzturēt tikai [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]]. Pārējie nocietinājumi, Ludzas pili ieskaitot, tika atstāti novārtā. Ludzas stārastijas [[1765. gads|1765. gada]] inventārā [[Ludza|Ludzā]] minētas tika vairs tikai pilsdrupas. === Krievijas Impērijas pakļautībā === 1772. gadā [[Latgale]] līdz ar Ludzu tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i. 1830. gadā Ludzu apmeklēja [[Vitebskas guberņa]]s gubernators, kurš vērsa ģenerālgubernatora kņaza Hovanska uzmanību uz gleznainajām pilsdrupām, kas ir saglabājušās samēra labā stāvoklī. Viņš lūdza uzdot pilsētas [[policija]]i pieskatīt, lai tās netiktu postītas. Iespējams, pateicoties šim apstāklim, Ludzas pilsdrupas līdz mūsdienām ir saglabājušās gandrīz tādas pašas, kā attēlotas senākajos zīmējumos. === Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas === [[Attēls:Ludzas pils drupas 1935.jpg|thumb|300px|Ludzas pils drupas (ap 1935).]] [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] iekšējās priekšpils pagalmā [[Jolanta Daiga|Jolantas Daigas]] vadībā notika [[arheoloģiskie izrakumi]]. 2013. un 2014. gadā tika veikti pētījumi ārējā priekšpilī arheologa [[Artūrs Tomsons|Artūra Tomsona]] vadībā. Šajos izrakumos divos laukumos tika pētīts priekšpils 3 metru biezais kultūrslānis, kurā varēja izšķirt divas galvenās apdzīvotības fāzes - Livonijas un poļu valdīšanas laika. Tomēr nekādas liecības par latgaļu dzelzs laikmeta pilskalna esamību šajā vietā iegūtas netika. 2018. gadā apstiprinātā projekta "Rīteiropas vērtības" ietvaros Ludzas viduslaiku pils teritorijā plānots atjaunot pils pagalmu ar tā bruģa iesegumu. Priekšpils teritoriju plānots organizēt atbilstoši arheoloģiskās izpētes gaitā iegūtajiem datiem, atjaunojot ceļa trasējumu no [[vārtu tornis|vārtu torņa]] līdz Galvenajai pilij. Projekta ietvaros 2019. gadā plānoti atsegto mūru konservācijas un pilskalna teritorijas labiekārtošanas darbi, t.sk. korpusa A galā atsegto mūra konstrukciju konservācija un esošā bruģa restaurācija; korpusa R galā kāpņu ar margām izbūve, blietētu arheoloģisku izsiju celiņu un laukumiņu izbūve, bruģa rekonstrukcija Vārtu torņa zonā, atpūtas vietu aprīkošana, gājēju tilta izbūve, skatu platformas ar kāpnēm izbūve un elektroapgaismojuma izbūve. Ludzas novada pašvaldības projekta budžets sastāda 606 573,24 eiro, no kuriem 425 000 eiro ir [[ERAF]] finansējums, 22 500 eiro ir valsts budžeta dotācija, 52 500 eiro ir pašvaldības līdzfinansējums, bet 106 573,24 eiro ir publiskās neattiecināmās izmaksas. Projekta īstenošanas termiņš ir 2019. gada 31. decembris.<ref>[http://www.ludza.lv/jaunumi/ludza-uzsakta-kopprojekta-riteiropas-vertibas-istenosana/ Ludzā uzsākta kopprojekta “Rīteiropas vērtības” īstenošana] apmeklēts 2019. gada 4. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} {{Coord|56|32|56|N|27|43|43|E|dim:1000|display=title}} [[Kategorija:Ludzas novads]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Ludza]] 4o07cu2eos88p846r07hsf4wx2nvrmm 4536322 4536318 2026-10-15T09:59:17Z Pirags 3757 /* Polijas-Lietuvas Inflantijas vaivadijas sastāvā */ pap 4536322 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ludza.JPG|300px|thumb|Ludzas pilsdrupas 2007. gadā.]] '''Ludzas pils''' ir [[gotika]]s stilā celta [[viduslaiki|viduslaiku]] cietokšņa ({{val|la|arx Luza}}) drupas [[Ludza]]s centrā. Tā atrodas blakus [[Ludzas katoļu baznīca|katoļu baznīcai]], vietā, kur kādreiz atradās [[latgaļi|latgaļu]] koka pils.{{nepieciešama atsauce}} Tā bijusi [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogta]] palīgpils. Tiek uzskatīts, ka pils celta 14. gadsimtā, līdz mūsdienām saglabājušās drupas - divas sienas no torņa un pils ārsiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=12 |title=LPMA: Ludzas pils (drupas) |access-date={{dat|2010|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305033245/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=12 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Vēsture == === Livonijas ordeņa laikā === Ludzas pils tika celta [[Livonija]]s austrumu robežas nostiprināšanai. Par pils celtniecības laiku nav tiešu dokumentālu liecību. Pēc pilij raksturīgās ķieģeļu arhitektūras stila, tās celtniecība tiek datēta ar [[14. gadsimts|14. gadsimtu]]. Pirmo reizi vēstures avotos Ludzas pils minēta [[1433. gads|1433. gadā]] sakarā ar Mērves pils (Prūsijā) komtura plānoto Ludzas, [[Rēzeknes pils|Rēzeknes]] un [[Alūksnes pils|Alūksnes piļu]] apmeklējumu. Ar [[Daugavpils komturi|Daugavpils komtura]] piekrišanu Ludzas pili pārvaldīja kāds [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogta]] nozīmēts karakalps. Pleskavieši, sargājoties no [[Livonijas ordenis|ordeņa]] uzbrukuma draudiem no Ludzas pils, [[1463. gads|1463. gadā]] tai pretī uzcēla [[Krasnijgorodoka]]s cietoksni. [[1480. gads|1480. gadā]] mestra [[Bernds no Borhas|Bernda no Borhas]] mēģinājums ieņemt [[Pleskava|Pleskavu]] cieta neveiksmi. Atbildot uz to, [[1481. gads|1481. gadā]] liels krievu karaspēks iebruka Livonijā, ieņēma un izpostīja Ludzas pili. Tikai [[1525. gads|1525. gadā]], izmantojot attiecību uzlabošanos ar [[Maskavija|Maskaviju]], ordenis Ludzas pili atjaunoja. Sākoties [[Livonijas karš|Livonijas karam]], [[1558. gads|1558. gadā]] Livonijas karaspēks uzbruka Krasnijgorodokai, bet Maskavijas karaspēks Grigorija Temkina vadībā ieņēma Ludzas pili. Nākamajā gadā ordenis Ludzas pili ar vēl dažām pilīm ieķīlāja [[Lietuvas dižkunigaitija]]i. Tās valdnieks - [[Sigismunds II Augusts]] pils aizstāvēšanai 1559. gadā nosūtīja 100 jātniekus [[Jānis Hodkevičs|Jāņa Hodkeviča]] vadībā. === Livonijas hercogistes sastāvā === [[1566. gads|1566. gadā]] Ludzas pils tika iekļauta [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s sastāvā. Ludzas pilī kādu laiku apmetās arī Polijas un Lietuvas valdnieks [[Stefans Batorijs]]. 1577. gadā Livonijā atkal iebruka krievu karaspēks [[Ivans Bargais|Ivana Bargā]] vadībā, un 25. jūlijā Ludzas pils tika ieņemta. Lai nostiprinātu pili, uz Ludzu tika nosūtītas 37 bises, 282 pudi pulvera, 3400 lodes un 22 pudi [[alva]]s. Par Ludzas vojevodu tika nozīmēts Grigorijs Količevs. Pēc zaudētā Livonijas kara lielkņazs Ivans bija spiests atsacīties no saviem iekarojumiem Livonijā un [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] [[1582. gads|1582. gadā]] Ludzas citadeli ({{val|la|arx Luza}}, {{val|ru|Луза}}) atdeva karalim Stefanam Batorijam. [[1599. gads|1599. gadā]] pilī tika veikta revīzija, no kuras ir iegūstama senākā informācija par tās izskatu. Tur tika minēti koka tornīši uz aizsargsienām, ar naglām apkalti ozolkoka vārti, dažādas saimniecības ēkas priekšpils teritorijā, iebrukuši pagrabi, kā arī no ķieģeļiem būvētais lielais tornis. Pēc Livonijas kara postījumiem iepriekšējais stārasts neko nebija darījis pils atjaunošanas labā, taču tā laika stārasts Skarbeks ar saviem līdzekļiem pili bija salabojis. Viņš par jaunu licis uzbūvēt lielo torni, paaugstinot to par pusotra cilvēka augumu, kā arī uzklājis celtnēm jaunus skaidu jumtus. Pils apbruņojumā bija 10 dažādi [[Lielgabals|lielgabali]], 14 bises ar rokturiem un 25 bises bez rokturiem. Stārasts bija iegādājies dažus desmitus mārciņu pulvera, mucu ar [[salpetris|salpetri]] un 9 dzelzs lodes. Tālāk revīzijā izvērtētas pils aizsardzības spējas - "pils neliela un nestipra", jo samērā tuvu tādā pat augstumā atrodas kalns, uz kura ienaidnieks var izveidot [[Skanste|skansti]] un no tās ieņemt pili. Šeit tika atzīmēts, ka no šī kalna krievu karaspēks ir uzbrucis pilij un viegli to ieņēmis. === Polijas-Lietuvas Inflantijas vaivadijas sastāvā === {{pamatraksts|Ludzas trakts}} [[Attēls:Ludzas pilsdrupas Broce 1797.jpg|300px|thumb|Ludzas pilsdrupas ([[Broce]], 1797)]] [[Attēls:Lucyn, Łuža. Люцын, Лужа (N. Orda, 1875-76).jpg|300px|thumb|Ludzas pilsdrupas ([[Napoleons Orda]], 1875-1876)]] [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā [[1625. gads|1625. gadā]] Ludzas pili ieņēma zviedru karaspēks. Polija-Lietuva gan to drīz vien dabūja atpakaļ, jo zviedru komandants, nesaņemot papildspēkus, to atdeva bez pretošanās. Pēc beigām [[Ludzas stārastija]] ietilpa [[Inflantijas vaivadija]]s sastāvā. Poļu—krievu kara laikā [[1654. gads|1654. gadā]] krievu vojevoda Ļevs Saltikovs aplenca Ludzas pili un 22. decembrī pils padevās. Aplenkuma laikā tika uzspridzināts viens no pils torņiem. Pēc [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] beigām 1667. gadā Polijas seims nolēma Inflantijas vaivadijā uzturēt tikai [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]]. Pārējie nocietinājumi, Ludzas pili ieskaitot, tika atstāti novārtā. Ludzas stārastijas [[1765. gads|1765. gada]] inventārā [[Ludza|Ludzā]] minētas tika vairs tikai pilsdrupas. === Krievijas Impērijas pakļautībā === 1772. gadā [[Latgale]] līdz ar Ludzu tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i. 1830. gadā Ludzu apmeklēja [[Vitebskas guberņa]]s gubernators, kurš vērsa ģenerālgubernatora kņaza Hovanska uzmanību uz gleznainajām pilsdrupām, kas ir saglabājušās samēra labā stāvoklī. Viņš lūdza uzdot pilsētas [[policija]]i pieskatīt, lai tās netiktu postītas. Iespējams, pateicoties šim apstāklim, Ludzas pilsdrupas līdz mūsdienām ir saglabājušās gandrīz tādas pašas, kā attēlotas senākajos zīmējumos. === Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas === [[Attēls:Ludzas pils drupas 1935.jpg|thumb|300px|Ludzas pils drupas (ap 1935).]] [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] iekšējās priekšpils pagalmā [[Jolanta Daiga|Jolantas Daigas]] vadībā notika [[arheoloģiskie izrakumi]]. 2013. un 2014. gadā tika veikti pētījumi ārējā priekšpilī arheologa [[Artūrs Tomsons|Artūra Tomsona]] vadībā. Šajos izrakumos divos laukumos tika pētīts priekšpils 3 metru biezais kultūrslānis, kurā varēja izšķirt divas galvenās apdzīvotības fāzes - Livonijas un poļu valdīšanas laika. Tomēr nekādas liecības par latgaļu dzelzs laikmeta pilskalna esamību šajā vietā iegūtas netika. 2018. gadā apstiprinātā projekta "Rīteiropas vērtības" ietvaros Ludzas viduslaiku pils teritorijā plānots atjaunot pils pagalmu ar tā bruģa iesegumu. Priekšpils teritoriju plānots organizēt atbilstoši arheoloģiskās izpētes gaitā iegūtajiem datiem, atjaunojot ceļa trasējumu no [[vārtu tornis|vārtu torņa]] līdz Galvenajai pilij. Projekta ietvaros 2019. gadā plānoti atsegto mūru konservācijas un pilskalna teritorijas labiekārtošanas darbi, t.sk. korpusa A galā atsegto mūra konstrukciju konservācija un esošā bruģa restaurācija; korpusa R galā kāpņu ar margām izbūve, blietētu arheoloģisku izsiju celiņu un laukumiņu izbūve, bruģa rekonstrukcija Vārtu torņa zonā, atpūtas vietu aprīkošana, gājēju tilta izbūve, skatu platformas ar kāpnēm izbūve un elektroapgaismojuma izbūve. Ludzas novada pašvaldības projekta budžets sastāda 606 573,24 eiro, no kuriem 425 000 eiro ir [[ERAF]] finansējums, 22 500 eiro ir valsts budžeta dotācija, 52 500 eiro ir pašvaldības līdzfinansējums, bet 106 573,24 eiro ir publiskās neattiecināmās izmaksas. Projekta īstenošanas termiņš ir 2019. gada 31. decembris.<ref>[http://www.ludza.lv/jaunumi/ludza-uzsakta-kopprojekta-riteiropas-vertibas-istenosana/ Ludzā uzsākta kopprojekta “Rīteiropas vērtības” īstenošana] apmeklēts 2019. gada 4. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} {{Coord|56|32|56|N|27|43|43|E|dim:1000|display=title}} [[Kategorija:Ludzas novads]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Ludza]] hot151xk8ehevzk51tv2nj9vmv2rjlx 4536331 4536322 2026-10-15T10:09:07Z Pirags 3757 4536331 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ludza.JPG|300px|thumb|Ludzas pilsdrupas 2007. gadā.]] [[Attēls:Ludzas pilsdrupu shēma Broce.jpg|300px|thumb|Ludzas pils pamatu shēma ([[Broce]])]] '''Ludzas pils''' ir [[gotika]]s stilā celta [[viduslaiki|viduslaiku]] cietokšņa ({{val|la|arx Luza}}) drupas [[Ludza]]s centrā. Tā atrodas blakus [[Ludzas katoļu baznīca|katoļu baznīcai]], vietā, kur kādreiz atradās [[latgaļi|latgaļu]] koka pils.{{nepieciešama atsauce}} Tā bijusi [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogta]] palīgpils. Tiek uzskatīts, ka pils celta 14. gadsimtā, līdz mūsdienām saglabājušās drupas - divas sienas no torņa un pils ārsiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=12 |title=LPMA: Ludzas pils (drupas) |access-date={{dat|2010|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305033245/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=12 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Vēsture == === Livonijas ordeņa laikā === Ludzas pils tika celta [[Livonija]]s austrumu robežas nostiprināšanai. Par pils celtniecības laiku nav tiešu dokumentālu liecību. Pēc pilij raksturīgās ķieģeļu arhitektūras stila, tās celtniecība tiek datēta ar [[14. gadsimts|14. gadsimtu]]. Pirmo reizi vēstures avotos Ludzas pils minēta [[1433. gads|1433. gadā]] sakarā ar Mērves pils (Prūsijā) komtura plānoto Ludzas, [[Rēzeknes pils|Rēzeknes]] un [[Alūksnes pils|Alūksnes piļu]] apmeklējumu. Ar [[Daugavpils komturi|Daugavpils komtura]] piekrišanu Ludzas pili pārvaldīja kāds [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogta]] nozīmēts karakalps. Pleskavieši, sargājoties no [[Livonijas ordenis|ordeņa]] uzbrukuma draudiem no Ludzas pils, [[1463. gads|1463. gadā]] tai pretī uzcēla [[Krasnijgorodoka]]s cietoksni. [[1480. gads|1480. gadā]] mestra [[Bernds no Borhas|Bernda no Borhas]] mēģinājums ieņemt [[Pleskava|Pleskavu]] cieta neveiksmi. Atbildot uz to, [[1481. gads|1481. gadā]] liels krievu karaspēks iebruka Livonijā, ieņēma un izpostīja Ludzas pili. Tikai [[1525. gads|1525. gadā]], izmantojot attiecību uzlabošanos ar [[Maskavija|Maskaviju]], ordenis Ludzas pili atjaunoja. Sākoties [[Livonijas karš|Livonijas karam]], [[1558. gads|1558. gadā]] Livonijas karaspēks uzbruka Krasnijgorodokai, bet Maskavijas karaspēks Grigorija Temkina vadībā ieņēma Ludzas pili. Nākamajā gadā ordenis Ludzas pili ar vēl dažām pilīm ieķīlāja [[Lietuvas dižkunigaitija]]i. Tās valdnieks - [[Sigismunds II Augusts]] pils aizstāvēšanai 1559. gadā nosūtīja 100 jātniekus [[Jānis Hodkevičs|Jāņa Hodkeviča]] vadībā. === Livonijas hercogistes sastāvā === [[1566. gads|1566. gadā]] Ludzas pils tika iekļauta [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s sastāvā. Ludzas pilī kādu laiku apmetās arī Polijas un Lietuvas valdnieks [[Stefans Batorijs]]. 1577. gadā Livonijā atkal iebruka krievu karaspēks [[Ivans Bargais|Ivana Bargā]] vadībā, un 25. jūlijā Ludzas pils tika ieņemta. Lai nostiprinātu pili, uz Ludzu tika nosūtītas 37 bises, 282 pudi pulvera, 3400 lodes un 22 pudi [[alva]]s. Par Ludzas vojevodu tika nozīmēts Grigorijs Količevs. Pēc zaudētā Livonijas kara lielkņazs Ivans bija spiests atsacīties no saviem iekarojumiem Livonijā un [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] [[1582. gads|1582. gadā]] Ludzas citadeli ({{val|la|arx Luza}}, {{val|ru|Луза}}) atdeva karalim Stefanam Batorijam. [[1599. gads|1599. gadā]] pilī tika veikta revīzija, no kuras ir iegūstama senākā informācija par tās izskatu. Tur tika minēti koka tornīši uz aizsargsienām, ar naglām apkalti ozolkoka vārti, dažādas saimniecības ēkas priekšpils teritorijā, iebrukuši pagrabi, kā arī no ķieģeļiem būvētais lielais tornis. Pēc Livonijas kara postījumiem iepriekšējais stārasts neko nebija darījis pils atjaunošanas labā, taču tā laika stārasts Skarbeks ar saviem līdzekļiem pili bija salabojis. Viņš par jaunu licis uzbūvēt lielo torni, paaugstinot to par pusotra cilvēka augumu, kā arī uzklājis celtnēm jaunus skaidu jumtus. Pils apbruņojumā bija 10 dažādi [[Lielgabals|lielgabali]], 14 bises ar rokturiem un 25 bises bez rokturiem. Stārasts bija iegādājies dažus desmitus mārciņu pulvera, mucu ar [[salpetris|salpetri]] un 9 dzelzs lodes. Tālāk revīzijā izvērtētas pils aizsardzības spējas - "pils neliela un nestipra", jo samērā tuvu tādā pat augstumā atrodas kalns, uz kura ienaidnieks var izveidot [[Skanste|skansti]] un no tās ieņemt pili. Šeit tika atzīmēts, ka no šī kalna krievu karaspēks ir uzbrucis pilij un viegli to ieņēmis. === Polijas-Lietuvas Inflantijas vaivadijas sastāvā === {{pamatraksts|Ludzas trakts}} [[Attēls:Ludzas pilsdrupas Broce 1797.jpg|300px|thumb|Ludzas pilsdrupas ([[Broce]], 1797)]] [[Attēls:Lucyn, Łuža. Люцын, Лужа (N. Orda, 1875-76).jpg|300px|thumb|Ludzas pilsdrupas ([[Napoleons Orda]], 1875-1876)]] [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā [[1625. gads|1625. gadā]] Ludzas pili ieņēma zviedru karaspēks. Polija-Lietuva gan to drīz vien dabūja atpakaļ, jo zviedru komandants, nesaņemot papildspēkus, to atdeva bez pretošanās. Pēc beigām [[Ludzas stārastija]] ietilpa [[Inflantijas vaivadija]]s sastāvā. Poļu—krievu kara laikā [[1654. gads|1654. gadā]] krievu vojevoda Ļevs Saltikovs aplenca Ludzas pili un 22. decembrī pils padevās. Aplenkuma laikā tika uzspridzināts viens no pils torņiem. Pēc [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] beigām 1667. gadā Polijas seims nolēma Inflantijas vaivadijā uzturēt tikai [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]]. Pārējie nocietinājumi, Ludzas pili ieskaitot, tika atstāti novārtā. Ludzas stārastijas [[1765. gads|1765. gada]] inventārā [[Ludza|Ludzā]] minētas tika vairs tikai pilsdrupas. === Krievijas Impērijas pakļautībā === 1772. gadā [[Latgale]] līdz ar Ludzu tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i. 1830. gadā Ludzu apmeklēja [[Vitebskas guberņa]]s gubernators, kurš vērsa ģenerālgubernatora kņaza Hovanska uzmanību uz gleznainajām pilsdrupām, kas ir saglabājušās samēra labā stāvoklī. Viņš lūdza uzdot pilsētas [[policija]]i pieskatīt, lai tās netiktu postītas. Iespējams, pateicoties šim apstāklim, Ludzas pilsdrupas līdz mūsdienām ir saglabājušās gandrīz tādas pašas, kā attēlotas senākajos zīmējumos. === Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas === [[Attēls:Ludzas pils drupas 1935.jpg|thumb|300px|Ludzas pils drupas (ap 1935).]] [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] iekšējās priekšpils pagalmā [[Jolanta Daiga|Jolantas Daigas]] vadībā notika [[arheoloģiskie izrakumi]]. 2013. un 2014. gadā tika veikti pētījumi ārējā priekšpilī arheologa [[Artūrs Tomsons|Artūra Tomsona]] vadībā. Šajos izrakumos divos laukumos tika pētīts priekšpils 3 metru biezais kultūrslānis, kurā varēja izšķirt divas galvenās apdzīvotības fāzes - Livonijas un poļu valdīšanas laika. Tomēr nekādas liecības par latgaļu dzelzs laikmeta pilskalna esamību šajā vietā iegūtas netika. 2018. gadā apstiprinātā projekta "Rīteiropas vērtības" ietvaros Ludzas viduslaiku pils teritorijā plānots atjaunot pils pagalmu ar tā bruģa iesegumu. Priekšpils teritoriju plānots organizēt atbilstoši arheoloģiskās izpētes gaitā iegūtajiem datiem, atjaunojot ceļa trasējumu no [[vārtu tornis|vārtu torņa]] līdz Galvenajai pilij. Projekta ietvaros 2019. gadā plānoti atsegto mūru konservācijas un pilskalna teritorijas labiekārtošanas darbi, t.sk. korpusa A galā atsegto mūra konstrukciju konservācija un esošā bruģa restaurācija; korpusa R galā kāpņu ar margām izbūve, blietētu arheoloģisku izsiju celiņu un laukumiņu izbūve, bruģa rekonstrukcija Vārtu torņa zonā, atpūtas vietu aprīkošana, gājēju tilta izbūve, skatu platformas ar kāpnēm izbūve un elektroapgaismojuma izbūve. Ludzas novada pašvaldības projekta budžets sastāda 606 573,24 eiro, no kuriem 425 000 eiro ir [[ERAF]] finansējums, 22 500 eiro ir valsts budžeta dotācija, 52 500 eiro ir pašvaldības līdzfinansējums, bet 106 573,24 eiro ir publiskās neattiecināmās izmaksas. Projekta īstenošanas termiņš ir 2019. gada 31. decembris.<ref>[http://www.ludza.lv/jaunumi/ludza-uzsakta-kopprojekta-riteiropas-vertibas-istenosana/ Ludzā uzsākta kopprojekta “Rīteiropas vērtības” īstenošana] apmeklēts 2019. gada 4. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} {{Coord|56|32|56|N|27|43|43|E|dim:1000|display=title}} [[Kategorija:Ludzas novads]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Ludza]] ankhiobhatvhfcmj3jsfhfpfkon1ici 0 78079 4536276 4505691 2026-10-15T06:32:06Z Kaiservalds 149642 Paplašināšanās 4536276 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apkaimi Rīgā|Ķeizarmežs|Mežaparks/Ķeizarmežs}} {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Mežaparks | attels = [[Attēls:Mezaparks.jpg|250px]] | paraksts = Savrupmāja Hamburgas ielā | karte = [[Attēls:Mezaparks karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apaksrajoni = [[Saules dārzs]] | platiba = 11,821 km² | iedzivotaju_skaits = 4 227 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = [[Mežaparka Lielā estrāde]], [[Rīgas Zooloģiskais dārzs]] | udenstilpnes = [[Ķīšezers]] | parki = Kultūras un atpūtas parks "Mežaparks" | autobuss = [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9.]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]] | trolejbuss = | tramvajs = [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11.]] | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = | areja_saite = [https://apkaimes.lv/mezaparks/ apkaimes.lv] }} '''Mežaparks''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Ķīšezers|Ķīšezera]] rietumu krastā. Ar šo vārdu apzīmē trīs dažāda lieluma teritorijas: visu apkaimi, kuras platība ir 1182 ha un kurā 2025. gadā dzīvoja 4227 iedzīvotāji, tās dienvidaustrumu daļā esošo vēsturisko savrupmāju rajonu, kas aizņem aptuveni 1,3 km² un līdz 1923. gadam saucās '''Ķeizarmežs''' ({{val|de|Kaiserwald}}), kā arī 367 ha plašo kultūras un atpūtas parku "Mežaparks" meža masīvā starp dzīvojamo rajonu un ezeru.<ref name="apkaimes">[https://apkaimes.lv/mezaparks/ Mežaparks]. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, apkaimes.lv. Skatīts 15.10.2026.</ref><ref name="Krastiņš">[https://www.nkmp.gov.lv/lv/petijumi/mezaparks1_0.pdf Jānis Krastiņš. ''Pilsētbūvniecības piemineklis Mežaparks''. Pētījums Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas uzdevumā, ap 2010. 131 lpp.] Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.</ref><ref name="RMpark">[https://rigasmezi.lv/mezaparks?lang=lv Mežaparks]. SIA "Rīgas meži". Skatīts 15.10.2026.</ref> Savrupmāju rajonu sāka veidot 1901. gadā pēc Rīgas pilsētas valdes lēmuma, un tas ir viens no pirmajiem dārzu pilsētas idejas īstenojumiem Eiropā. Tā apbūvē mijas 20. gadsimta sākuma [[jūgendstils|jūgendstila]] villas un starpkaru perioda [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] savrupmājas, ko vieno priežu mežā iekļautais līkumoto ielu plānojums un stingri apbūves noteikumi. Rajons ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis (aizsardzības Nr. 7444), un ap 150 tā ēkas ir arī atsevišķi aizsargājami kultūras pieminekļi.<ref name="K18">Jānis Krastiņš. ''Rīgas jūgendstila ēkas. Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru''. 4. izdevums. Rīga: ADD Projekts, 2018. ISBN 978-9934-8318-4-3. 414. lpp.</ref><ref name="mantojums7444">[https://mantojums.lv/cultural-objects/7444 Pilsētbūvniecības piemineklis Nr. 7444 "Mežaparks"]. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kultūras pieminekļu reģistrs.</ref><ref name="Krastiņš" /> Parka daļā atrodas [[Mežaparka Lielā estrāde]], kopš 1955. gada galvenā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] norises vieta, un 1912. gadā atvērtais [[Rīgas Zooloģiskais dārzs]], viens no vecākajiem zooloģiskajiem dārziem Ziemeļeiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigazoo.lv/vesture/|title=Vēsture|website=Zoo|access-date=2025-10-24|language=lv-LV}}</ref><ref name="RMestrade">[https://rigasmezi.lv/mezaparks/liela-estrade?lang=lv Lielā estrāde]. SIA "Rīgas meži".</ref> == Ģeogrāfija == Mežaparka apkaime atrodas nedaudz uz ziemeļaustrumiem no Rīgas centrālās daļas. Pa sauszemi tā robežojas ar [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]], [[Brasa]]s, [[Sarkandaugava]]s un [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkaimēm, bet pa ūdeni ar [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciema]] apkaimi Ķīšezera pretējā krastā. Apkaimes robežas ir Ķīšezers, Ķīšezera iela, Gaujas iela, dzelzceļš, Tilta iela, Viestura prospekts un robežas līnija gar Mežaparku; robežas garums pa perimetru ir 14 740 metri. Platības ziņā Mežaparks ir viena no lielākajām Rīgas apkaimēm un vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo apkaimes platību pilsētā.<ref name="apkaimesGeo">[https://apkaimes.lv/mezaparks/geografija/ Mežaparks. Ģeogrāfija]. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, apkaimes.lv. Skatīts 15.10.2026.</ref> Apkaimē skaidri nodalās vairākas daļas. Dienvidaustrumos starp Meža prospektu un Ķīšezeru atrodas vēsturiskais savrupmāju rajons, kura aizsargājamā teritorija stiepjas no Sudrabu Edžus ielas līdz Inčukalna ielai. Ezera krastā pie tā ir [[Saules dārzs]] ar sporta kompleksu. Uz ziemeļiem un rietumiem no savrupmājām plešas meža masīvs ar kultūras un atpūtas parku, zooloģisko dārzu un Lielo estrādi. Apkaimes dienvidrietumu daļā atrodas [[Rīgas Meža kapi]], kam ar pārējo apkaimi ir maz funkcionālu saišu, bet ģeogrāfiski tie ietilpst tās telpā.<ref name="apkaimesGeo" /><ref name="Krastiņš" /> Lielākā apkaimes daļa atrodas uz Mežaparka kāpu masīva, kas veidojies pēcleduslaikmetā. Kāpu pauguri parasti sasniedz 13—14 m, atsevišķi 17 m virs jūras līmeņa, un to relatīvais augstums reti pārsniedz 7—8 m. Apkaimes centrālā daļa ir līdzena, bet viļņotākais reljefs ir tās malās. Ķīšezera piekraste ir zema, un apkaimes dienvidos uz ezeru tek Mailes upīte.<ref name="apkaimesGeo" /> == Vēsture == [[Attēls:Mežaparka apbūve 1918.jpg|thumb|200px|left|Mežaparka apbūve ar vāciskajiem ielu nosaukumiem (1918. gada plāns).]] [[Attēls:Meža parka apkaime 1937.jpg|thumb|310px|Meža parka apkaime 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]] [[Attēls:Meža parka apkaimes ielu nosaukumi 1937.jpg|thumb|310px|Mežaparka ielu nosaukumi 1937. gadā.]] === Ķeizarmežs līdz 20. gadsimtam === Jau 14. gadsimtā pie Ķīšezera, tāpat kā citur ap Rīgu, bagātākie rīdzinieki ierīkoja "vasaras muižiņas", kuru pamatuzdevums bija apgādāt to kungus ar pašu sagādātu pārtiku.<ref name="Viese">{{Grāmatas atsauce|title=Mežaparks pilsēta priežu silā|last=Viese|first=Saulcerīte|year=2001|isbn=9984-05-409-8|location=Rīga, "Jumava"|page=14., 23.-26.}}</ref> Vēsturiski esošo Mežaparka teritoriju dēvēja par '''Ķeizarmežu''' ({{val|de|Kaiserwald}}). Nosaukums, domājams,<ref name="Viese" /> radies no šajā teritorijā izveidotās Zviedrijas karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] kara nometnes [[1621. gads|1621]]. gadā.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=297-299}}</ref> Kopš tā laika teritorijā atradās galvenokārt pilsētai piederošas lauku zemes ar zemnieku un zvejnieku sētām un mazajām muižiņām, kas apgādāja Rīgu ar svaigu pārtiku.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:413098{{!}}article:DIVL380|title=Stāsts par aizmirsto Ķeizarvaldi|last=Viese|first=Saulcerīte|publisher=Dziesmusvētki :tautas māksla, kultūrvide, Nr.1-2|date=01.01.1998|access-date=17.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:413098{{!}}article:DIVL380}}</ref> 19. gadsimta vidū dažās no šajām muižiņām izveidoja augošās Rīgas rūpniecības palīguzņēmumus, taču šis process bija īslaicīgs.<ref name="Viese" /> Starp tām bija Annas muiža, kura vēlāk kļuva par pamatu sporta infrastruktūrai.<ref name="Viese" /> 1868. gadā no Rīgas uz Ķīšezeru sāka kursēt kuģīši.<ref name=":0" /> Vēlāk, 1895. gadā, vācbaltiešu izcelsmes Rīgas pilsētas inženieris [[Ādolfs Agte]] ieguva savā īpašumā 3 muižas Ķīšezera krastā, un ap šo laiku arī sāka aktīvi virzīt ideju par līdzās pieguļošo teritoriju apsaimniekošanu un apbūvi. Pēc 1895. gada tautas skaitīšanas, šajā laikā rajonā bijušas, sākot no ziemeļu puses, septiņas muižas - Meijera un no tās atdalītā Annas muiža (abas pie Ķīšezera netālu no mūsdienu Cimzes ielas gala), [[Grāves muiža]] ar parku (mūsdienu Saules dārzu) un mazā Volanska muižiņa, kā arī Agtes Dragūnu, [[Heila muiža|Heila]] un Jaunā muiža (pēdējo divu vieta mūsdienās atrodas [[Teika (Rīga)|Teikas apkaimē]]).<ref name="Viese" /> === Villu kolonijas sākums === 1901. gadā, atzīmējot [[Rīgas 700 gadu jubileja|Rīgas 700 gadu jubileju]], toreizējo Ķeizarmežu nolēma izveidot par sabiedrisku pilsētas parku un daļu no tā apbūvēt ar vasarnīcām. [[1902]]. gadā sākās Ādolfa Agtes iniciētā villu kolonijas celtniecība. Pirmā dzīvojamā ēka bija villa tagadējā Sudrabu Edžus ielā 1, ko arhitekts [[Frīdrihs Šefels]] pēc Berlīnes arhitekta Alberta Gīzekes (''Albert Giesecke'') skices uzcēla akciju sabiedrības loceklim Oskaram Agtem. Galvenos darbus veica šim nolūkam nodibinātā Rīgas Namu būves akciju sabiedrība, kas apguva aptuveni 50 hektārus starp tagadējām Stokholmas, Ezermalas, Sudrabu Edžus un Ernesta Glika ielām. Ielu izbūve sākās tajā pašā 1902. gadā būvinženiera Oskara Hakeļa vadībā, un 1903. gada decembrī pilsētas valde izveidoja īpašu "Ķeizarmeža izbūves kapitālu".<ref name="Krastiņš" /><ref name="JRiga9">[https://jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/9/ Jūgendstils Rīgā. 9. maršruts: Mežaparks]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 15.10.2026.</ref> 1903. gadā pa Pletenberga ielu (tagad [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]]) un Ketlera ielu (tagad [[Kokneses prospekts]]) ierīkoja tramvaja sliežu ceļu, kas no Ketlera ielas nogriezās pa labi pa Samsona ielu (tagad [[Annas Sakses iela (Rīga)|Annas Sakses iela]]) līdz krustojumam ar Vazas ielu (tagad [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]]). Galapunkts atradās pie [[Grāves muiža]]s, kur 1904. gadā Rīgas Namu būves akciju sabiedrība atvēra restorānu. Tramvaja vagonus uz Mežaparku sākotnēji vilka zirgi; elektrisko satiksmi līnijā atklāja 1910. gada 14. maijā.<ref name="RZ1910">Die Eröffnung des elektrischen Tramverkehrs zum Kaiserwald. ''Rigasche Zeitung'', Nr. 98, 01.(14.)05.1910. ([https://periodika.lv/viewerOpener?id=72278070&isArticle=true digitalizēts periodika.lv])</ref><ref name="Krastiņš" /> Kā pirmās izveidoja [[Danciga]]s, [[Lībeka]]s, [[Hamburga]]s, [[Štetina]]s, [[Stokholma]]s, [[Visbija]]s u.c. ielas (pirmās ielas nosauktas [[Hanzas savienība]]s pilsētu vārdos), kas gleznaini iekļāvās paugurainā priežu meža ainavā. Līdz [[1908]]. gadam uzcēla tikai 18 villu, un ap 1910. gadu ēku skaits bija divkāršojies. === Plānojums un apbūves noteikumi === Pirmās ielu trases tagadējo Hamburgas, Lībekas un Annas Sakses ielu un Kokneses prospekta vietā 1899. gada plānā iezīmēja Rīgas pilsētas dārzu direktors [[Georgs Kūfalts]]. Viņa iecere bija pakāpeniski pārvērst Ķeizarmežu par tautas parku, kurā daļu meža apbūvē vienīgi ar savrupmājām. Ielas gleznaini izlokās starp stāvajiem, priedēm apaugušajiem kāpu pauguriem, un gar tām izdalīja ap 910 m² lielus zemesgabalus. Pilsētas valde 1900. un 1901. gadā ieceri principā atbalstīja, bet lēmumu par atsevišķu meža daļu funkcijām atlika.<ref name="Krastiņš" /> 1910. gada maijā, kad pieprasījums pēc zemesgabaliem bija pieaudzis, valde izskatīja apbūves paplašināšanu līdzenajā, pilsētai piederošajā teritorijā uz ziemeļiem no villu kolonijas, tagadējo Meža, Visbijas un Siguldas prospektu apvidū (ap 40 ha). Parcelācijas projektu bija sagatavojusi Pilsētas nekustamo īpašumu valde, un viens no tā autoriem bija Kūfalts. Būvuzraudzības komisija ar [[Andrejs Krastkalns|Andreju Krastkalnu]] un arhitektu [[Vilhelms Reslers|Vilhelmu Resleru]] projektu uzskatīja par pārstrādājamu, un valde galīgā plāna izstrādei nolēma pieaicināt speciālistu no Vācijas. Pasūtījumu saņēma Berlīnes pilsētbūvnieks Hermanis Janzens (''Hermann Jansen''), Berlīnes attīstības plāna konkursa laureāts. Viņa projekts vairākos variantos Rīgā nonāca 1911. gada sākumā, un 17. februārī vienu no tiem apstiprināja.<ref name="Krastiņš" /> Visos Janzena variantos cauri teritorijai stiepjas brīvas konfigurācijas zaļā josla, no kuras tikpat brīvi atzarojas ielas. Gar ielām projektā iezīmētas jaunu koku rindas, kas liecina, ka autors Rīgā nebija bijis un meža raksturu nepārzināja. Apstiprināto variantu īstenoja gandrīz precīzi; nerealizēta palika vienīgi blīvāka rindu māju grupa pie tagadējās Ernsta Bergmaņa ielas un baznīca Siguldas prospektā. Projekts deva tikai ielu tīklu un zemesgabalu dalījumu. Kanalizāciju ar bioloģisko attīrīšanas staciju 1912. gadā projektēja Rīgas Politehniskā institūta profesors Arnolds Jenšs, un to izbūvēja divos nākamajos gados; tajā pašā gadā ziemeļu daļā sāka iznomāt pirmos zemesgabalus. Otrās kārtas telpa ir vienmērīgāka un mazāk gleznaina nekā Kūfalta plānotā paugurainā dienvidu daļa.<ref name="Krastiņš" /> Apbūvi regulēja Pilsētas nekustamo īpašumu valdes gruntsnomas līguma noteikumi: zeme palika pilsētas īpašumā, un nomnieks drīkstēja būvēt tikai pēc valdē apstiprināta projekta. Ēkām bija jābūt brīvstāvošām, vismaz 4,2 m no ielas un kaimiņu robežas, ar vasarnīcas raksturu un ne vairāk kā diviem stāviem. Mūra ēkām virs pilniem diviem stāviem atļāva mansarda stāvu vai torņveida izbūvi ar vienu papildu dzīvojamo telpu līdz 29 m², bet kopējais augstums nedrīkstēja pārsniegt 12,6 m. Divām trešdaļām zemesgabala bija jāpaliek neapbūvētām, ražošanas uzņēmumi bija aizliegti, un arī žogu projektus apstiprināja valde. Noteikumus stingri ievēroja līdz 1940. gadam, un tie nodrošināja apbūves vienotību.<ref name="Krastiņš" /> === Apbūve līdz Pirmajam pasaules karam === 1911. gadā izbūvēja ieeju topošajā [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskajā dārzā]], ko atklāja 1912. gadā; sākumā tajā bija 267 dzīvnieki no 88 sugām.<ref name="Krastiņš" /> Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Mežaparkā bija uzceltas 109 dzīvojamās ēkas, no tām vairāk nekā 80 akciju sabiedrības teritorijā un 24 jaunajā ziemeļu daļā.<ref name="K18" /><ref name="Krastiņš" /> 44 ēkas projektēja sabiedrības arhitekts [[Gerhards fon Tīzenhauzens]], bet 10 ēku autors bija arhitekts [[Eduards Kupfers]]. 20 no Tīzenhauzena ēkām ir dvīņu mājas — tolaik Latvijā gandrīz nepazīstams ēku tips; šādi pāri 1911. gadā uzcelti Stokholmas ielā. Šā posma villas veidotas racionālā [[jūgendstils|jūgendstila]] formās, bieži izmantotas [[pildrežģis|pildrežģa]] konstrukcijas.<ref name="Krastiņš" /><ref name="Fil" /> === Latvijas Republikas laiks === Pirmā pasaules kara laikā tramvaja sliedes demontēja, un būvniecība apstājās. Nosaukumu "Meža parks" — vēlāk tas saplūda vienā vārdā — Rīgas dome pieņēma 1923. gada 6. septembrī, un 21. septembrī to apstiprināja Iekšlietu ministrija.<ref name="VV1923">Rīgas pilsētas ielu un laukumu jaunie nosaukumi. ''Valdības Vēstnesis'', Nr. 243, 02.11.1923., 2.—3. lpp. ([https://periodika.lv/viewerOpener?id=55333600&isArticle=true digitalizēts periodika.lv])</ref> Līdz tam rajonu sauca par Ķeizarmežu vai Saulesdārzu, pateicoties Grāves muižas dārzā esošajam saules pulkstenim.<ref name="Fil" /> Pilsētas administratīvajā teritorijā Mežaparku iekļāva 1924. gadā.<ref name="apkaimesVest">[https://apkaimes.lv/mezaparks/vesture/ Mežaparks. Vēsture]. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, apkaimes.lv. Skatīts 15.10.2026.</ref> Ezermalas ielā atrodas Gustava Ādolfa luterāņu baznīca, kas ar 80 vietām ir mazākā Rīgā. Ēku 1904. gadā uzcēla kā kolonijas elektrostaciju, 1919. gada 31. janvārī iesvētīja par kapelu, no 1927. gada pārbūvēja un 1931. gadā iesvētīja tās zvanu.<ref name="Fil" /><ref name="Krastiņš" /><ref name="MA2024">Gustava Ādolfa dievnams – Mežaparka, Latvijas un baznīcas lepnums. ''Mežaparka akcenti'', 2024. gada decembris, 6. lpp. ([https://mezaparks.eu/wp-content/uploads/2024/12/Mezaparka_akcenti_2024-12.pdf PDF])</ref> Pēc kara pirmajos sešos septiņos gados Mežaparkā gandrīz neko neuzcēla; pirmās jaunbūves bija ēkas Kokneses prospektā 30 (1921) un Hamburgas ielā 4 (1925). Rosīga būvniecība atsākās 20. gadu beigās, un no 1928. līdz 1932. gadam uzcēla 172 ēkas, visvairāk Meža un Siguldas prospektu apvidū.<ref name="Krastiņš" /> 20. gadsimta [[1920. gadi|20.]]—[[1930. gadi|30. gados]] Mežaparkā uzcēla vairāk nekā 250 savrupmāju. Vairākums ir vienģimenes ēkas, kā arī divstāvu nami, kur katrā stāvā atrodas pa dzīvoklim. Lielākā daļa ēku ir raksturīgi funkcionālisma paraugi, atsevišķas ēkas būvētas modernizēta neoklasicisma formās. 23 ēkas projektējis [[Osvalds Tīlmanis|O. Tīlmanis]]. Starpkaru gados Mežaparks bija Rīgas turīgāko un izglītotāko iedzīvotāju dzīvesvieta. Ar to saistītas ap 400 Latvijas vēsturē zināmas personas: rūpnieki, diplomāti, politiķi, zinātnieki un kultūras darbinieki. Ezera krastā jau 1903. gadā Annas muižas zemē bija nodibināta sporta biedrība "Kaizervalde", lielākā Latvijā, bet 1914. gadā līdzās ierīkoja Saules dārzu kā atpūtas parku latviešiem.<ref name="apkaimesVest" /> === Otrais pasaules karš un padomju laiks === [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no 1943. gada vidus līdz 1944. gada rudenim [[Sarkandaugava]]s apkaimes pusē pie [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|dzelzceļa līnijas Rīga—Rūjiena]] atradās [[Mežaparka koncentrācijas nometne]]. Vācu okupācijas iestādes to izveidoja 1943. gada martā; vasarā uz turieni pārvietoja Rīgas geto iedzīvotājus, bet pēc geto likvidēšanas decembrī nometnē un tās filiālēs koncentrēja arī Liepājas un Daugavpils geto izdzīvojušos. 1944. gada vasarā tūkstošiem ieslodzīto nogalināja. Nometnes vietā 2005. gada 29. jūnijā atklāja piemiņas vietu aptuveni 18 000 ieslodzīto piemiņai.<ref name="USHMM">[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/riga Riga]. Holocaust Encyclopedia, United States Holocaust Memorial Museum. Skatīts 15.10.2026.</ref><ref name="BT2005">[https://www.baltictimes.com/news/articles/12953/ Nazi victim memorial unveiled]. ''The Baltic Times'', 29.06.2005.</ref> Kara gados un pēc tā Mežaparka iedzīvotāju sastāvs mainījās gandrīz pilnībā. Vācbaltiešu ģimenes izceļoja uz Vāciju, daudzi turīgākie un izglītotākie iedzīvotāji devās trimdā vai tika izsūtīti, un villās iemitināja jaunus iedzīvotājus, tostarp padomju karaspēka un pārvaldes darbiniekus un bēgļus no Krievijas pierobežas. Mājas sadalīja komunālajos dzīvokļos, interjerus pārbūvēja, ēkas nolietoja, žogi sabruka un dārzi aizauga.<ref name="apkaimesVest" /><ref name="K97b">Jānis Krastiņš. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997, 82., 171.—174. un 181. lpp.</ref> Tūlīt pēc kara, 1946.—1950. gadā, Mežaparkā tomēr uzcēla vēl 38 vienģimenes mājas, visvairāk 1947. gadā; tās atrodas galvenokārt Bernātu ielā un Ezermalas ielas sākumā. Lielākoties tās celtas pēc 1946. gadā apstiprinātiem tipveida projektiem: nelielas, plānā kvadrātiskas vienstāva mājas ar piramidālu jumtu, tautā sauktas par "tintes pudelītēm". 1951. gadā valdība visā Rīgā aizliedza izdalīt jaunus zemesgabalus individuālajai būvniecībai, un pēc tam mājas drīkstēja celt tikai personas ar īpašu statusu; tā 1958. gadā Stokholmas ielā 11 savu māju un darbnīcu uzcēla gleznotājs [[Oto Skulme]]. Padomju laikā uzcēla arī vismaz sešus tipveida bērnudārzus, pārsvarā armijas virsnieku ģimenēm, bet 1985. gadā Ezermalas ielā 19, 25 un 27 trīs divpadsmitstāvu tipveida torņēkas ar 60 dzīvokļiem katrā, kuru mērogs ir svešs Mežaparkam.<ref name="Krastiņš" /><ref name="K97b" /> Meža masīvā 1949. gadā atklāja Kultūras un atpūtas parku "Mežaparks" ar brīvdabas (Zaļo) teātri, bet Saules dārza sporta bāze 1944. gadā kļuva par "Spartaka" komplekso sporta bāzi.<ref name="RMpark" /><ref name="apkaimesVest" /> 1954.—1955. gadā pēc arhitekta V. Šņitņikova projekta parkā uzbūvēja pirmo [[Mežaparka Lielā estrāde|Lielo estrādi]], kas bija paredzēta 9000 dziedātāju un 20 000 klausītāju.<ref name="Cina1955">V. Šņitņikovs. Top tribīne republikas dziesmu svētkiem. ''Cīņa'', Nr. 26, 01.02.1955., 4. lpp. ([https://periodika.lv/viewerOpener?id=58316675&isArticle=true digitalizēts periodika.lv]); sākotnējā ietilpība: [https://mezaparks.eu/mezaparks/vesture/ Mežaparka Attīstības biedrība. Vēsture].</ref> === Pēc neatkarības atjaunošanas === Pēc īpašumtiesību atjaunošanas pirmajos astoņos deviņos gados Mežaparka izskats gandrīz nemainījās, un vēl bija jūtama padomju laika nolaistība. Plaša ēku atjaunošana un jaunu māju būvniecība sākās 20. gadsimta pašās beigās. Vairākas vēsturiskās ēkas restaurēja, piemēram, Visbijas prospektā 22 un 24, bet daudzas citas būtiski paplašināja un pārbūvēja. Zemesgabalus dalīja pretēji pilsētbūvniecības pieminekļa normatīviem, un jaunbūvēs bieži neievēroja vēsturiskos apbūves principus. 1997. gadā iedzīvotāji nodibināja Mežaparka Attīstības biedrību, kas iestājas par rajona līdzsvarotu attīstību.<ref name="Krastiņš" /><ref name="MAB">[https://mezaparks.eu/mezaparks/vesture/ Vēsture]. Mežaparka Attīstības biedrība. Skatīts 15.10.2026.</ref> <gallery> Zirgu tramvaja galapunkts Ķeizarmežā.jpg|Zirgu tramvaja galapunkts Ķeizarmežā (pirms 1910) Attēls:Ķeizarmežs.jpg|Ķeizarmeža elektriskais tramvajs (pēc 1910) Grand Stage at Mežaparks.1955.jpg|Lielā estrāde 1955. gada Dziesmu svētkos </gallery> == Apbūves raksturojums == Mežaparka apbūvē mijas visu 20. gadsimta arhitektūras stilu ēkas, bet dominē jūgendstila un funkcionālisma celtnes. Līdz Pirmajam pasaules karam valdīja jūgendstils, galvenokārt vāciskā tā sauktā dzimtenes stila (''Heimatstil'') formālajā versijā, kas atbilda kolonijas vācbaltiskajai videi: vācbaltieši bija gan lielākā daļa iedzīvotāju, gan ēku projektētāju. Šī stilistika zināmā mērā sasaucas ar [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] ideoloģiju un jūgendstila radošo metodi, kurā ēku veido no iekšpuses uz āru, sākot ar telpisko plānojumu. Raksturīgi dzimtenes stila piemēri ir ēkas Hamburgas ielā 23, Lībekas ielā 5, Stokholmas ielā 50 un Visbijas prospektā 23; vairākas ēkas, piemēram, Sudrabu Edžus ielā 1, Gdaņskas ielā 7 un Visbijas prospektā 22, izceļas ar izteiksmīgu pildrežģa lietojumu augšējā stāvā.<ref name="Krastiņš" /> Jūgendstilam pieder arī tā sauktā Šveices vasarnīcu stila koka ēkas ar ažūriem koka rotājumiem zelmiņos, piemēram, Annas Sakses ielā 22 un 24 un Hamburgas ielā 3, 5 un 7. Savrupa parādība ir Hamburgas ielā 9 kāpas virsotnē 1908. gadā celtā rūpnieka H. Petersena villa ar torni un eklektisku dekoru; padomju laikā to sauca par "Bagramjana villu", un tagad tajā ir Vācijas vēstnieka rezidence. Ap 1910. gadu modē nāca [[neoklasicisms]], Mežaparkā tā iezīmes atspoguļojas arī dažās dzimtenes stila ēkās, kuru arhitektūrā iekļauti atsevišķi orderu elementi, bet vienīgais "tīra" neoklasicisma piemērs ir ēka Visbijas prospektā 7 (1913, [[Vilhelms Bokslafs]]).<ref name="Krastiņš" /><ref name="JRiga9" /><ref name="K97b" /> Pēc [[Gerhards fon Tīzenhauzens|Gerharda fon Tīzenhauzena]] projektiem 1911. gadā uzceltas 37 ēkas, 1912. gadā — sešas un 1913. gadā — viena. Lielākā to daļa atrodas kvartālā starp Gdaņskas, Stokholmas un Stendera ielu un Visbijas prospektu, kura apbūves modeli Tīzenhauzens arī izstrādāja. 10 dažāda tipa dzīvojamās ēkas tapušas pēc Rīgas Politehniskā institūta profesora [[Eduards Kupfers|Eduarda Kupfera]] projektiem; viņš 1908. gadā publicēja arī apcerējumu par Ķeizarmeža koloniju.<ref name="Krastiņš" /> Četras villas projektēja arhitekts [[Herberts Tīmers]]: vienģimenes māju Hamburgas ielā 23 (1909), kā arī 1910. gadā celtās mājas Gdaņskas ielā 7 un 9 un Ščecinas ielā 10. Ēkas Gdaņskas ielā 7 un Hamburgas ielā 23 ir arī atsevišķi aizsargājami kultūras pieminekļi.<ref name="K97T">Jānis Krastiņš. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997, 196.—198. un 209. lpp.</ref><ref name="mantojumsTimers">Kultūras pieminekļu reģistra ieraksti [https://mantojums.lv/cultural-objects/5954 Nr. 5954 (Gdaņskas iela 7)] un [https://mantojums.lv/cultural-objects/5970 Nr. 5970 (Hamburgas iela 23)].</ref> Vismaz vienu vai dažas Mežaparka ēkas projektējuši arī [[Konstantīns Pēkšēns]], [[Eižens Laube]], [[Oskars Bārs]], [[Rūdolfs Donbergs]], [[Aleksandrs Šmēlings]], [[Vilhelms Bokslafs]], [[Vilhelms Neimanis]], [[Augusts Vite]] un [[Edmunds fon Trompovskis]]. Mežaparkā atrodas arī vairāku vēlāko funkcionālisma meistaru pirmie zināmie darbi, kas vēl pieder jūgendstila laikam: [[Kurts Betge|Kurta Betges]] un Ē. Šteinberga māja Stokholmas ielā 32 (1914), [[Indriķis Blankenburgs|Indriķa Blankenburga]] māja Visbijas prospektā 23 (1914) un [[Teodors Hermanovskis|Teodora Hermanovska]] māja Visbijas prospektā 49 (1915).<ref name="Krastiņš" /> Starpkaru perioda apbūve nav vienveidīga. Līdz 20. gadu beigām arhitekti pārsvarā turpināja pirmskara izteiksmes līdzekļus, un dažas vēl 30. gados celtas ēkas, piemēram, Cimzes ielā 1, Poruka ielā 18 un Siguldas prospektā 19, vizuāli tikpat kā neatšķiras no dzimtenes stila celtnēm. Šādā historisma garā strādāja arhitekts [[Bernhards Bīlenšteins]], kurš 1913. gadā pēc paša projekta uzcēla savu māju Sudrabu Edžus ielā 16 un starpkaru gados Mežaparkā projektēja vēl četras ēkas, kā arī Indriķis Devendruss, [[Heincs Pīrangs]], [[Jānis Gailis (arhitekts)|Jānis Gailis]] un [[Pauls Kundziņš]]. Arī ražīgākā starpkaru arhitekta [[Osvalds Tīlmanis|Osvalda Tīlmaņa]] 23 Mežaparka ēkas, no kurām 21 celta 1928.—1931. gadā, lielākoties pieder historismam. Ap 20. gadu vidu Siguldas prospektā 34 parādījās [[Art Deco]] ietekme.<ref name="Krastiņš" /> Dominējošais starpkaru stils tomēr bija [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]] jeb modernā kustība, kas ap 1928.—1931. gadu izcēlās ar "tīru" kubisku būvapjomu un gludu plakņu kārtojumu, aiz parapetiem paslēptiem lēzeniem jumtiem un horizontālo un vertikālo iestiklojumu kontrastu. Kanoniski paraugi ir [[Pauls Mandelštams|Paula Mandelštama]] māja Meža prospektā 40 (1930), [[Aleksandrs Klinklāvs|Aleksandra Klinklāva]] māja Siguldas prospektā 56 un Lidijas Hofmanes-Grīnbergas ēkas Meža prospektā 52 un 74 (1931—1932), kas šā stila kubisko apjomu kārtojumu lieto īpaši konsekventi. Mežaparkā strādāja arī Teodors Hermanovskis, [[Alfrēds Karrs]] un Kurts Betge, Kārlis Bikše, Pēteris Bērzkalns (14 ēkas), [[Artūrs Mēdlingers]] (7), Zigurds Beķeris, [[Ansis Kalniņš]], Bartolds Hammers un būvinženieris Jānis Levāns (8). 30. gadu otrajā pusē funkcionālismā atgriezās tradicionālas detaļas un uztverami jumti, piemēram, Hermanovska mājās Meža prospektā 14 (1937) un Siguldas prospektā 6 (1938). Savdabīgs motīvs ir "nacionālais orderis" ar slaidām kolonnām, ko pirmoreiz lietoja Haralds Kundziņš Poruka ielā 14 (1931) un pēc tam [[Jānis Rutmanis]] Meža prospektā 58 (1933).<ref name="Krastiņš" /> Pēc Otrā pasaules kara celto tipveida "tintes pudelīšu" piemēri saglabājušies Bernātu ielā 11 un 12 un Ezermalas ielā 17, 21 un 23. Pēc 1951. gada apbūves ainava gandrīz nemainījās līdz 90. gadu beigām, kad sākās postmodernisma uzplaukums; tā raksturīgākie piemēri ir ēkas Annas Sakses ielā 9 un 20a, Kārļa Vatsona ielā 7 un Siguldas prospektā 31. 21. gadsimta jaunbūvēs vērojamas divas ievirzes: vides raksturam pieskaņotas mūsdienīgas formas ar uzsvērtām jumta plaknēm (Lībekas ielā 30, Stokholmas ielā 20) un funkcionālisma kastveida apjomu atdarinājumi ar lieliem iestiklojumiem (Lībekas ielā 14, Stendera ielā 2). Rets dekonstruktīvisma piemērs ir ēka Ščecinas ielā 10.<ref name="Krastiņš" /> === Raksturīgas ēkas === Tabulā atlasīti dažādu Mežaparka apbūves stilu un periodu piemēri. Stilu iedalījums un būvvēstures ziņas balstītas arhitektūras pētījumos.<ref name="Kcatalogue">[https://www.nkmp.gov.lv/lv/petijumi/mezaparks1_0.pdf Jānis Krastiņš. ''Pilsētbūvniecības piemineklis Mežaparks'']. 14., 16.–17. un 34.–108. lpp.</ref> Aizsardzības ailē norādīta individuālā pieminekļa kategorija un reģistra numurs pēc NKMP reģistra 2026. gada 15. oktobrī; domuzīme nozīmē, ka atsevišķs aktuāls ieraksts nav norādīts.<ref name="NKMPreg">[https://mantojums.lv/ Kultūras pieminekļu reģistrs]. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Ēku ieraksti norādīti tabulas aizsardzības ailē. Skatīts 15.10.2026.</ref> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ Mežaparka apbūves raksturīgi piemēri ! scope="col" class="unsortable" | Attēls ! scope="col" | Adrese ! scope="col" | Gads ! scope="col" | Arhitekts ! scope="col" | Stils ! scope="col" | Aizsardzība ! scope="col" class="unsortable" | Raksturojums |- | [[Attēls:Latvia, Riga, Riga - Sudrabu Edžus Street, 1 (Riga) WMID1588228.jpg|120px|alt=Sudrabu Edžus iela 1]] || Sudrabu Edžus iela 1 || 1902 || [[Frīdrihs Šefels]] pēc Alberta Gīzekes skices || Dzimtenes stils; izteiksmīgs pildrežģis || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6061 Nr. 6061] || Viena no pirmajām villu kolonijas dzīvojamajām ēkām, celta Rīgas Namu būves akciju sabiedrības loceklim Oskaram Agtem.<ref name="JRiga9" /> |- | [[Attēls:Gdaņskas iela 7 (1).jpg|120px|alt=Gdaņskas iela 7]] || Gdaņskas iela 7 || 1910 || [[Herberts Tīmers]] || Dzimtenes stils; izteiksmīgs pildrežģis || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5954 Nr. 5954] || Viena no četrām Herberta Tīmera projektētajām Mežaparka villām.<ref name="K97T" /> |- | [[Attēls:Sudrabu Edžus iela 16.jpg|120px|alt=Sudrabu Edžus iela 16/1]] || Sudrabu Edžus iela 16/1 <small>(reģistrā: Sudrabu Edžus iela 16)</small> || 1913 || [[Bernhards Bīlenšteins]] || Dzimtenes stils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6063 Nr. 6063] || Bernharda Bīlenšteina paša projektētā dzīvojamā māja. |- | [[Attēls:Stokholmas iela 44-46.JPG|120px|alt=Stokholmas iela 44/46]] || Stokholmas iela 44/46 || 1911 || [[Gerhards fon Tīzenhauzens]] || Dzimtenes stils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6054 Nr. 6054] || Viena no 20 Tīzenhauzena dvīņu ēkām, kas raksturo Stokholmas ielas apbūvi. |- | [[Attēls:Visbijas prospekts 23.JPG|120px|alt=Visbijas prospekts 23]] || Visbijas prospekts 23 || 1914 || [[Indriķis Blankenburgs]] || Dzimtenes stils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6077 Nr. 6077] || Ar šo ēku sākās Indriķa Blankenburga realizēto darbu virkne.<ref name="Krastiņš" /> |- | — || Annas Sakses iela 2 || 1909; pārbūve 1924 || S. Nudelmanis; A. Berči (pārbūve) || Šveices vasarnīcu stils || Valsts nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6023 Nr. 6023] || F. fon Zalcmaņa vienģimenes villa; ēkas pārbūve veikta 1924. gadā. |- | [[Attēls:Annas Sakses iela 22.jpg|120px|alt=Annas Sakses iela 22]] || Annas Sakses iela 22 || 1904 || [[Eduards Kupfers]] || Šveices vasarnīcu stils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6030 Nr. 6030] || Koka māja kāpas virsotnē uz augsta mūra cokola, ar terasi un torni. |- | [[Attēls:Hamburgas 21.jpg|120px|alt=Hamburgas iela 21]] || Hamburgas iela 21 || 1908 || [[Augusts Vite]] || Šveices vasarnīcu stils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5969 Nr. 5969] || A. Savicka vienģimenes koka villa ar verandu un dekoratīvu koka apdari. |- | [[Attēls:Visbijas prospekts 7.JPG|120px|alt=Visbijas prospekts 7]] || Visbijas prospekts 7 || 1913 || [[Vilhelms Bokslafs]] || Neoklasicisms || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6069 Nr. 6069] || Krastiņa pētījumā izdalīta kā vienīgais „tīra” neoklasicisma piemērs Mežaparkā. |- | [[Attēls:Meža prospekts 30.jpg|120px|alt=Meža prospekts 30]] || Meža prospekts 30 || 1927 || K. Rubis || Historisms; dzimtenes stila tradīcijas || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5995 Nr. 5995] || Paša projektētāja divu dzīvokļu nams; pirmskara dzimtenes stila tradīcijas turpinātas pēc Pirmā pasaules kara. |- | [[Attēls:Meža prospekts 80.JPG|120px|alt=Meža prospekts 80]] || Meža prospekts 80 || 1927 || J. Neijs || Historisms; dzimtenes stila tradīcijas || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6007 Nr. 6007] || Starpkaru vienģimenes māja, kuru pētījums izceļ kā dzimtenes stila tradīciju turpinājumu. |- | [[Attēls:Poruka iela 18, Riga (1).jpg|120px|alt=Poruka iela 18]] || Poruka iela 18 || 1930 || A. Braunfelds || Historisms; dzimtenes stila tradīcijas || Vietējās nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6021 Nr. 6021] || Divu dzīvokļu nams, kurā vēl 1930. gadā lietota pirmskara dzimtenes stila izteiksme. |- | [[Attēls:Meža prospekts 16, Riga (1).jpg|120px|alt=Meža prospekts 16]] || Meža prospekts 16 || 1931–1932 || [[Ernests Štālbergs]] || Funkcionālisms ar tradicionāliem elementiem || Valsts nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5993 Nr. 5993] || Diriģenta Artūra Bobkovica nams: ģimenes dzīvoklis pirmajā stāvā un īres dzīvoklis otrajā; puslokā veidotā dzīvojamā istaba pavērsta pret dārzu.<ref name="Horsta2023">Karīna Horsta. [https://www.lma.lv/uploads/news/3923/files/horsta-promocijas-darbs-majaslapai.pdf Arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958)]. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2023, 228.–231. lpp.</ref> |- | [[Attēls:Poruka iela 10, Riga (1).jpg|120px|alt=Poruka iela 10]] || Poruka iela 10 || 1936 || K. Jansons || Funkcionālisms || Valsts nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6015 Nr. 6015] || Funkcionālisma savrupmāja, kuras kompozīciju izceļ noapaļotais stūra apjoms ar vertikālu stiklojuma joslu. |- | [[Attēls:Meža prospekts 40.JPG|120px|alt=Meža prospekts 40]] || Meža prospekts 40 || 1930 || [[Pauls Mandelštams]] || Funkcionālisms || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5999 Nr. 5999] || Agrīnā funkcionālisma piemērs ar kubisku būvapjomu un lēzenu jumtu. |- | [[Attēls:Poruka iela 14, Riga (1).jpg|120px|alt=Poruka iela 14]] || Poruka iela 14 || 1931 || Haralds Kundziņš || Funkcionālisms || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6017 Nr. 6017] || Pirmais pētījumā minētais „nacionālā ordera” lietojums: fasādi veido slaidas kolonnas.<ref name="Krastiņš" /> |- | [[Attēls:Meža prospekts 74.JPG|120px|alt=Meža prospekts 74]] || Meža prospekts 74 || 1932 || Lidija Hofmane-Grīnberga || Funkcionālisms || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6006 Nr. 6006] || Vienģimenes māja ar konsekventu kubisko būvmasu kompozīciju; viens no pētījumā izceltajiem Hofmanes-Grīnbergas funkcionālisma piemēriem.<ref name="Krastiņš" /> |- | [[Attēls:Ezermalas iela 21, Riga.jpg|120px|alt=Ezermalas iela 21]] || Ezermalas iela 21 || 1947 || B. Istomins || Pēckara tipveida savrupmāja || — || B. Istomina paša dzīvojamā māja; kompaktais apjoms un piramidālais jumts raksturīgs pēckara „tintes pudelītēm”. |- | — || Ernesta Glika iela 22 || 1949 || J. Salmiņš || Pēckara tipveida savrupmāja || — || Viena no trim individuālajām dzīvojamajām ēkām, ko Mežaparkā uzcēla 1949. gadā; pasūtītājs K. Zommers.<ref name="Krastiņš" /> |- | — || Ezermalas iela 23 || 1950 || E. Zirne || Pēckara tipveida savrupmāja || — || E. Zirnes paša projektētā dzīvojamā māja, celta pirms 1951. gada ierobežojumiem jaunu privātmāju zemesgabalu piešķiršanai.<ref name="Krastiņš" /> |- | [[Attēls:Latvia, Riga, Riga - Annas Sakses Street, 9 (Riga) WMID1922885.jpg|120px|alt=Annas Sakses iela 9]] || Annas Sakses iela 9 || 1999 || I. Kiseļevs || Postmodernisms || — || Galvenās fasādes centrā izcelta arkveida ieeja un zelminis ar apaļu logu. |- | [[Attēls:Siguldas prospekts 31 (Stendera iela) 1.jpg|120px|alt=Siguldas prospekts 31]] || Siguldas prospekts 31 || 1995 || V. Meinerts || Postmodernisms || — || Stūra māja pie Stendera ielas ar sarežģītu jumtu kompozīciju un pildrežģa motīviem. |- | — || Lībekas iela 26 || 1938; pārbūve 1996 || T. Ābols; pārbūve J. Ceriņš || Postmodernisms || — || 1938. gada divu dzīvokļu nams pārbūvēts postmodernisma formās; Krastiņš to min kā pieņemamas, relatīvi brīvas pārbūves piemēru.<ref name="Krastiņš" /> |} == Mūsdienas == 2025. gadā apkaimē dzīvoja 4227 iedzīvotāji. Ar pilsētas centru to savieno 11. tramvaja un 9. un 48. autobusa maršruts.<ref name="apkaimes" /> Kultūras un atpūtas parku "Mežaparks" (367 ha) kopš 2009. gada apsaimnieko pašvaldības uzņēmums "Rīgas meži".<ref name="RMpark" /> Lielās estrādes pārbūve pēc arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša projekta "Sidraba birzs" sākās 2016. gadā, un tās pēdējo kārtu pabeidza līdz 2021. gada decembrim. Jaunajā estrādē var uzstāties 12 874 koristi, skatītājiem ir vairāk nekā 30 000 sēdvietu, un akustiskā telpa veidota 20 000 dziedātāju lielam korim; kopš 2021. gada augusta estrādi apsaimnieko Ziemeļrīgas kultūras apvienība.<ref name="RMestrade" /><ref name="VestnesisPlan2022">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/334856-par-dziesmu-un-deju-svetku-tradicijas-saglabasanas-un-attistibas-planu-2022-2023-gadam Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2022.—2023. gadam]. ''Latvijas Vēstnesis'', 2022.</ref><ref name="KM2022">[https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/mezaparka-liela-estrade-starptautiski-pamanita-un-noverteta Mežaparka Lielā estrāde – starptautiski pamanīta un novērtēta]. Kultūras ministrija, 16.11.2022.</ref> Savrupmāju rajons ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Atsevišķām ēkām noteikts valsts, reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss; tabulā norādītas pašreizējās individuālās kategorijas.<ref name="NKMPreg" /> Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pētījums ieteica precizēt pieminekļa robežu un jaunbūvēm piemērot vēsturisko gruntsnomas noteikumu prasības, kā arī noteikt atsevišķu aizsardzības statusu Saules dārzam.<ref name="mantojums7444" /><ref name="Krastiņš" /> Mežaparka Attīstības biedrība 2026. gadā sāka gatavot apkaimes arhitektūras rokasgrāmatu vēsturiskās vides saglabāšanai.<ref name="apkaimes" /> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] * [[Ķīšezers]] * [[Mežaparka Lielā estrāde]] * [[Rīgas Zooloģiskais dārzs]] == Literatūra == * Kupffer E. Die Villenkolonie Kaiserwald bei Riga. Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1908. — S. 122—128; * Viese S., Vijupe I. Mežaparks — nami, cilvēki, likteņi. Rīga: Preses nams, 1994. — 64 lpp.; * Viese S. Mežaparks pilsēta priežu silā. Rīga: Jumava, 2001. — 272 lpp. * Krastiņš J. Mežaparks. Rīga: Zinātne, 1997. — 232 lpp. * Krastiņš J. Pilsētbūvniecības piemineklis Mežaparks. Pētījums, ap 2010. — 131 lpp. (nkmp.gov.lv) * Krastiņš J. Rīgas jūgendstila ēkas. Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru. 4. izd. Rīga: ADD Projekts, 2018. ISBN 978-9934-8318-4-3 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://apkaimes.lv/mezaparks/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāls] * [https://rigasmezi.lv/mezaparks Kultūras un atpūtas parks "Mežaparks"] (SIA "Rīgas meži") * [https://mezaparks.eu/ Mežaparka Attīstības biedrības mājaslapa] * [http://www.citariga.lv/lat/mezaparks/ Mežaparks portālā Cita Rīga] * [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapa] {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Mežaparks| ]] [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] hmjkjwwho2zhjwqetx3m95l82tfz6g9 4536288 4536276 2026-10-15T07:42:26Z Kaiservalds 149642 Papildināti raksturīgo ēku piemēri, precizēti stilu apzīmējumi un vācbaltiešu izceļošanas vēsture 4536288 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apkaimi Rīgā|Ķeizarmežs|Mežaparks/Ķeizarmežs}} {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Mežaparks | attels = [[Attēls:Mezaparks.jpg|250px]] | paraksts = Savrupmāja Hamburgas ielā | karte = [[Attēls:Mezaparks karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apaksrajoni = [[Saules dārzs]] | platiba = 11,821 km² | iedzivotaju_skaits = 4 227 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = [[Mežaparka Lielā estrāde]], [[Rīgas Zooloģiskais dārzs]] | udenstilpnes = [[Ķīšezers]] | parki = Kultūras un atpūtas parks "Mežaparks" | autobuss = [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9.]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]] | trolejbuss = | tramvajs = [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11.]] | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = | areja_saite = [https://apkaimes.lv/mezaparks/ apkaimes.lv] }} '''Mežaparks''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Ķīšezers|Ķīšezera]] rietumu krastā. Ar šo vārdu apzīmē trīs dažāda lieluma teritorijas: visu apkaimi, kuras platība ir 1182 ha un kurā 2025. gadā dzīvoja 4227 iedzīvotāji, tās dienvidaustrumu daļā esošo vēsturisko savrupmāju rajonu, kas aizņem aptuveni 1,3 km² un līdz 1923. gadam saucās '''Ķeizarmežs''' ({{val|de|Kaiserwald}}), kā arī 367 ha plašo kultūras un atpūtas parku "Mežaparks" meža masīvā starp dzīvojamo rajonu un ezeru.<ref name="apkaimes">[https://apkaimes.lv/mezaparks/ Mežaparks]. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, apkaimes.lv. Skatīts 15.10.2026.</ref><ref name="Krastiņš">[https://www.nkmp.gov.lv/lv/petijumi/mezaparks1_0.pdf Jānis Krastiņš. ''Pilsētbūvniecības piemineklis Mežaparks''. Pētījums Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas uzdevumā, ap 2010. 131 lpp.] Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.</ref><ref name="RMpark">[https://rigasmezi.lv/mezaparks?lang=lv Mežaparks]. SIA "Rīgas meži". Skatīts 15.10.2026.</ref> Savrupmāju rajonu sāka veidot 1901. gadā pēc Rīgas pilsētas valdes lēmuma, un tas ir viens no pirmajiem dārzu pilsētas idejas īstenojumiem Eiropā. Tā apbūvē mijas 20. gadsimta sākuma [[jūgendstils|jūgendstila]] villas un starpkaru perioda [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] savrupmājas, ko vieno priežu mežā iekļautais līkumoto ielu plānojums un stingri apbūves noteikumi. Rajons ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis (aizsardzības Nr. 7444), un ap 150 tā ēkas ir arī atsevišķi aizsargājami kultūras pieminekļi.<ref name="K18">Jānis Krastiņš. ''Rīgas jūgendstila ēkas. Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru''. 4. izdevums. Rīga: ADD Projekts, 2018. ISBN 978-9934-8318-4-3. 414. lpp.</ref><ref name="mantojums7444">[https://mantojums.lv/cultural-objects/7444 Pilsētbūvniecības piemineklis Nr. 7444 "Mežaparks"]. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kultūras pieminekļu reģistrs.</ref><ref name="Krastiņš" /> Parka daļā atrodas [[Mežaparka Lielā estrāde]], kopš 1955. gada galvenā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] norises vieta, un 1912. gadā atvērtais [[Rīgas Zooloģiskais dārzs]], viens no vecākajiem zooloģiskajiem dārziem Ziemeļeiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigazoo.lv/vesture/|title=Vēsture|website=Zoo|access-date=2025-10-24|language=lv-LV}}</ref><ref name="RMestrade">[https://rigasmezi.lv/mezaparks/liela-estrade?lang=lv Lielā estrāde]. SIA "Rīgas meži".</ref> == Ģeogrāfija == Mežaparka apkaime atrodas nedaudz uz ziemeļaustrumiem no Rīgas centrālās daļas. Pa sauszemi tā robežojas ar [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]], [[Brasa]]s, [[Sarkandaugava]]s un [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkaimēm, bet pa ūdeni ar [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciema]] apkaimi Ķīšezera pretējā krastā. Apkaimes robežas ir Ķīšezers, Ķīšezera iela, Gaujas iela, dzelzceļš, Tilta iela, Viestura prospekts un robežas līnija gar Mežaparku; robežas garums pa perimetru ir 14 740 metri. Platības ziņā Mežaparks ir viena no lielākajām Rīgas apkaimēm un vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo apkaimes platību pilsētā.<ref name="apkaimesGeo">[https://apkaimes.lv/mezaparks/geografija/ Mežaparks. Ģeogrāfija]. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, apkaimes.lv. Skatīts 15.10.2026.</ref> Apkaimē skaidri nodalās vairākas daļas. Dienvidaustrumos starp Meža prospektu un Ķīšezeru atrodas vēsturiskais savrupmāju rajons, kura aizsargājamā teritorija stiepjas no Sudrabu Edžus ielas līdz Inčukalna ielai. Ezera krastā pie tā ir [[Saules dārzs]] ar sporta kompleksu. Uz ziemeļiem un rietumiem no savrupmājām plešas meža masīvs ar kultūras un atpūtas parku, zooloģisko dārzu un Lielo estrādi. Apkaimes dienvidrietumu daļā atrodas [[Rīgas Meža kapi]], kam ar pārējo apkaimi ir maz funkcionālu saišu, bet ģeogrāfiski tie ietilpst tās telpā.<ref name="apkaimesGeo" /><ref name="Krastiņš" /> Lielākā apkaimes daļa atrodas uz Mežaparka kāpu masīva, kas veidojies pēcleduslaikmetā. Kāpu pauguri parasti sasniedz 13—14 m, atsevišķi 17 m virs jūras līmeņa, un to relatīvais augstums reti pārsniedz 7—8 m. Apkaimes centrālā daļa ir līdzena, bet viļņotākais reljefs ir tās malās. Ķīšezera piekraste ir zema, un apkaimes dienvidos uz ezeru tek Mailes upīte.<ref name="apkaimesGeo" /> == Vēsture == [[Attēls:Mežaparka apbūve 1918.jpg|thumb|200px|left|Mežaparka apbūve ar vāciskajiem ielu nosaukumiem (1918. gada plāns).]] [[Attēls:Meža parka apkaime 1937.jpg|thumb|310px|Meža parka apkaime 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]] [[Attēls:Meža parka apkaimes ielu nosaukumi 1937.jpg|thumb|310px|Mežaparka ielu nosaukumi 1937. gadā.]] === Ķeizarmežs līdz 20. gadsimtam === Jau 14. gadsimtā pie Ķīšezera, tāpat kā citur ap Rīgu, bagātākie rīdzinieki ierīkoja "vasaras muižiņas", kuru pamatuzdevums bija apgādāt to kungus ar pašu sagādātu pārtiku.<ref name="Viese">{{Grāmatas atsauce|title=Mežaparks pilsēta priežu silā|last=Viese|first=Saulcerīte|year=2001|isbn=9984-05-409-8|location=Rīga, "Jumava"|page=14., 23.-26.}}</ref> Vēsturiski esošo Mežaparka teritoriju dēvēja par '''Ķeizarmežu''' ({{val|de|Kaiserwald}}). Nosaukums, domājams,<ref name="Viese" /> radies no šajā teritorijā izveidotās Zviedrijas karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] kara nometnes [[1621. gads|1621]]. gadā.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=297-299}}</ref> Kopš tā laika teritorijā atradās galvenokārt pilsētai piederošas lauku zemes ar zemnieku un zvejnieku sētām un mazajām muižiņām, kas apgādāja Rīgu ar svaigu pārtiku.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:413098{{!}}article:DIVL380|title=Stāsts par aizmirsto Ķeizarvaldi|last=Viese|first=Saulcerīte|publisher=Dziesmusvētki :tautas māksla, kultūrvide, Nr.1-2|date=01.01.1998|access-date=17.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:413098{{!}}article:DIVL380}}</ref> 19. gadsimta vidū dažās no šajām muižiņām izveidoja augošās Rīgas rūpniecības palīguzņēmumus, taču šis process bija īslaicīgs.<ref name="Viese" /> Starp tām bija Annas muiža, kura vēlāk kļuva par pamatu sporta infrastruktūrai.<ref name="Viese" /> 1868. gadā no Rīgas uz Ķīšezeru sāka kursēt kuģīši.<ref name=":0" /> Vēlāk, 1895. gadā, vācbaltiešu izcelsmes Rīgas pilsētas inženieris [[Ādolfs Agte]] ieguva savā īpašumā 3 muižas Ķīšezera krastā, un ap šo laiku arī sāka aktīvi virzīt ideju par līdzās pieguļošo teritoriju apsaimniekošanu un apbūvi. Pēc 1895. gada tautas skaitīšanas, šajā laikā rajonā bijušas, sākot no ziemeļu puses, septiņas muižas - Meijera un no tās atdalītā Annas muiža (abas pie Ķīšezera netālu no mūsdienu Cimzes ielas gala), [[Grāves muiža]] ar parku (mūsdienu Saules dārzu) un mazā Volanska muižiņa, kā arī Agtes Dragūnu, [[Heila muiža|Heila]] un Jaunā muiža (pēdējo divu vieta mūsdienās atrodas [[Teika (Rīga)|Teikas apkaimē]]).<ref name="Viese" /> === Villu kolonijas sākums === 1901. gadā, atzīmējot [[Rīgas 700 gadu jubileja|Rīgas 700 gadu jubileju]], toreizējo Ķeizarmežu nolēma izveidot par sabiedrisku pilsētas parku un daļu no tā apbūvēt ar vasarnīcām. [[1902]]. gadā sākās Ādolfa Agtes iniciētā villu kolonijas celtniecība. Pirmā dzīvojamā ēka bija villa tagadējā Sudrabu Edžus ielā 1, ko arhitekts [[Frīdrihs Šefels]] pēc Berlīnes arhitekta Alberta Gīzekes (''Albert Giesecke'') skices uzcēla akciju sabiedrības loceklim Oskaram Agtem. Galvenos darbus veica šim nolūkam nodibinātā Rīgas Namu būves akciju sabiedrība, kas apguva aptuveni 50 hektārus starp tagadējām Stokholmas, Ezermalas, Sudrabu Edžus un Ernesta Glika ielām. Ielu izbūve sākās tajā pašā 1902. gadā būvinženiera Oskara Hakeļa vadībā, un 1903. gada decembrī pilsētas valde izveidoja īpašu "Ķeizarmeža izbūves kapitālu".<ref name="Krastiņš" /><ref name="JRiga9">[https://jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/9/ Jūgendstils Rīgā. 9. maršruts: Mežaparks]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 15.10.2026.</ref> 1903. gadā pa Pletenberga ielu (tagad [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]]) un Ketlera ielu (tagad [[Kokneses prospekts]]) ierīkoja tramvaja sliežu ceļu, kas no Ketlera ielas nogriezās pa labi pa Samsona ielu (tagad [[Annas Sakses iela (Rīga)|Annas Sakses iela]]) līdz krustojumam ar Vazas ielu (tagad [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]]). Galapunkts atradās pie [[Grāves muiža]]s, kur 1904. gadā Rīgas Namu būves akciju sabiedrība atvēra restorānu. Tramvaja vagonus uz Mežaparku sākotnēji vilka zirgi; elektrisko satiksmi līnijā atklāja 1910. gada 14. maijā.<ref name="RZ1910">Die Eröffnung des elektrischen Tramverkehrs zum Kaiserwald. ''Rigasche Zeitung'', Nr. 98, 01.(14.)05.1910. ([https://periodika.lv/viewerOpener?id=72278070&isArticle=true digitalizēts periodika.lv])</ref><ref name="Krastiņš" /> Kā pirmās izveidoja [[Danciga]]s, [[Lībeka]]s, [[Hamburga]]s, [[Štetina]]s, [[Stokholma]]s, [[Visbija]]s u.c. ielas (pirmās ielas nosauktas [[Hanzas savienība]]s pilsētu vārdos), kas gleznaini iekļāvās paugurainā priežu meža ainavā. Līdz [[1908]]. gadam uzcēla tikai 18 villu, un ap 1910. gadu ēku skaits bija divkāršojies. === Plānojums un apbūves noteikumi === Pirmās ielu trases tagadējo Hamburgas, Lībekas un Annas Sakses ielu un Kokneses prospekta vietā 1899. gada plānā iezīmēja Rīgas pilsētas dārzu direktors [[Georgs Kūfalts]]. Viņa iecere bija pakāpeniski pārvērst Ķeizarmežu par tautas parku, kurā daļu meža apbūvē vienīgi ar savrupmājām. Ielas gleznaini izlokās starp stāvajiem, priedēm apaugušajiem kāpu pauguriem, un gar tām izdalīja ap 910 m² lielus zemesgabalus. Pilsētas valde 1900. un 1901. gadā ieceri principā atbalstīja, bet lēmumu par atsevišķu meža daļu funkcijām atlika.<ref name="Krastiņš" /> 1910. gada maijā, kad pieprasījums pēc zemesgabaliem bija pieaudzis, valde izskatīja apbūves paplašināšanu līdzenajā, pilsētai piederošajā teritorijā uz ziemeļiem no villu kolonijas, tagadējo Meža, Visbijas un Siguldas prospektu apvidū (ap 40 ha). Parcelācijas projektu bija sagatavojusi Pilsētas nekustamo īpašumu valde, un viens no tā autoriem bija Kūfalts. Būvuzraudzības komisija ar [[Andrejs Krastkalns|Andreju Krastkalnu]] un arhitektu [[Vilhelms Reslers|Vilhelmu Resleru]] projektu uzskatīja par pārstrādājamu, un valde galīgā plāna izstrādei nolēma pieaicināt speciālistu no Vācijas. Pasūtījumu saņēma Berlīnes pilsētbūvnieks Hermanis Janzens (''Hermann Jansen''), Berlīnes attīstības plāna konkursa laureāts. Viņa projekts vairākos variantos Rīgā nonāca 1911. gada sākumā, un 17. februārī vienu no tiem apstiprināja.<ref name="Krastiņš" /> Visos Janzena variantos cauri teritorijai stiepjas brīvas konfigurācijas zaļā josla, no kuras tikpat brīvi atzarojas ielas. Gar ielām projektā iezīmētas jaunu koku rindas, kas liecina, ka autors Rīgā nebija bijis un meža raksturu nepārzināja. Apstiprināto variantu īstenoja gandrīz precīzi; nerealizēta palika vienīgi blīvāka rindu māju grupa pie tagadējās Ernsta Bergmaņa ielas un baznīca Siguldas prospektā. Projekts deva tikai ielu tīklu un zemesgabalu dalījumu. Kanalizāciju ar bioloģisko attīrīšanas staciju 1912. gadā projektēja Rīgas Politehniskā institūta profesors Arnolds Jenšs, un to izbūvēja divos nākamajos gados; tajā pašā gadā ziemeļu daļā sāka iznomāt pirmos zemesgabalus. Otrās kārtas telpa ir vienmērīgāka un mazāk gleznaina nekā Kūfalta plānotā paugurainā dienvidu daļa.<ref name="Krastiņš" /> Apbūvi regulēja Pilsētas nekustamo īpašumu valdes gruntsnomas līguma noteikumi: zeme palika pilsētas īpašumā, un nomnieks drīkstēja būvēt tikai pēc valdē apstiprināta projekta. Ēkām bija jābūt brīvstāvošām, vismaz 4,2 m no ielas un kaimiņu robežas, ar vasarnīcas raksturu un ne vairāk kā diviem stāviem. Mūra ēkām virs pilniem diviem stāviem atļāva mansarda stāvu vai torņveida izbūvi ar vienu papildu dzīvojamo telpu līdz 29 m², bet kopējais augstums nedrīkstēja pārsniegt 12,6 m. Divām trešdaļām zemesgabala bija jāpaliek neapbūvētām, ražošanas uzņēmumi bija aizliegti, un arī žogu projektus apstiprināja valde. Noteikumus stingri ievēroja līdz 1940. gadam, un tie nodrošināja apbūves vienotību.<ref name="Krastiņš" /> === Apbūve līdz Pirmajam pasaules karam === 1911. gadā izbūvēja ieeju topošajā [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskajā dārzā]], ko atklāja 1912. gadā; sākumā tajā bija 267 dzīvnieki no 88 sugām.<ref name="Krastiņš" /> Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Mežaparkā bija uzceltas 109 dzīvojamās ēkas, no tām vairāk nekā 80 akciju sabiedrības teritorijā un 24 jaunajā ziemeļu daļā.<ref name="K18" /><ref name="Krastiņš" /> 44 ēkas projektēja sabiedrības arhitekts [[Gerhards fon Tīzenhauzens]], bet 10 ēku autors bija arhitekts [[Eduards Kupfers]]. 20 no Tīzenhauzena ēkām ir dvīņu mājas — tolaik Latvijā gandrīz nepazīstams ēku tips; šādi pāri 1911. gadā uzcelti Stokholmas ielā. Šā posma villas veidotas racionālā [[jūgendstils|jūgendstila]] formās, bieži izmantotas [[pildrežģis|pildrežģa]] konstrukcijas.<ref name="Krastiņš" /><ref name="Fil" /> === Latvijas Republikas laiks === Pirmā pasaules kara laikā tramvaja sliedes demontēja, un būvniecība apstājās. Nosaukumu "Meža parks" — vēlāk tas saplūda vienā vārdā — Rīgas dome pieņēma 1923. gada 6. septembrī, un 21. septembrī to apstiprināja Iekšlietu ministrija.<ref name="VV1923">Rīgas pilsētas ielu un laukumu jaunie nosaukumi. ''Valdības Vēstnesis'', Nr. 243, 02.11.1923., 2.—3. lpp. ([https://periodika.lv/viewerOpener?id=55333600&isArticle=true digitalizēts periodika.lv])</ref> Līdz tam rajonu sauca par Ķeizarmežu vai Saulesdārzu, pateicoties Grāves muižas dārzā esošajam saules pulkstenim.<ref name="Fil" /> Pilsētas administratīvajā teritorijā Mežaparku iekļāva 1924. gadā.<ref name="apkaimesVest">[https://apkaimes.lv/mezaparks/vesture/ Mežaparks. Vēsture]. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, apkaimes.lv. Skatīts 15.10.2026.</ref> Ezermalas ielā atrodas Gustava Ādolfa luterāņu baznīca, kas ar 80 vietām ir mazākā Rīgā. Ēku 1904. gadā uzcēla kā kolonijas elektrostaciju, 1919. gada 31. janvārī iesvētīja par kapelu, no 1927. gada pārbūvēja un 1931. gadā iesvētīja tās zvanu.<ref name="Fil" /><ref name="Krastiņš" /><ref name="MA2024">Gustava Ādolfa dievnams – Mežaparka, Latvijas un baznīcas lepnums. ''Mežaparka akcenti'', 2024. gada decembris, 6. lpp. ([https://mezaparks.eu/wp-content/uploads/2024/12/Mezaparka_akcenti_2024-12.pdf PDF])</ref> Pēc kara pirmajos sešos septiņos gados Mežaparkā gandrīz neko neuzcēla; pirmās jaunbūves bija ēkas Kokneses prospektā 30 (1921) un Hamburgas ielā 4 (1925). Rosīga būvniecība atsākās 20. gadu beigās, un no 1928. līdz 1932. gadam uzcēla 172 ēkas, visvairāk Meža un Siguldas prospektu apvidū.<ref name="Krastiņš" /> 20. gadsimta [[1920. gadi|20.]]—[[1930. gadi|30. gados]] Mežaparkā uzcēla vairāk nekā 250 savrupmāju. Vairākums ir vienģimenes ēkas, kā arī divstāvu nami, kur katrā stāvā atrodas pa dzīvoklim. Lielākā daļa ēku ir raksturīgi funkcionālisma paraugi, atsevišķas ēkas būvētas modernizēta neoklasicisma formās. 23 ēkas projektējis [[Osvalds Tīlmanis|O. Tīlmanis]]. Starpkaru gados Mežaparks bija Rīgas turīgāko un izglītotāko iedzīvotāju dzīvesvieta. Ar to saistītas ap 400 Latvijas vēsturē zināmas personas: rūpnieki, diplomāti, politiķi, zinātnieki un kultūras darbinieki. Ezera krastā jau 1903. gadā Annas muižas zemē bija nodibināta sporta biedrība "Kaizervalde", lielākā Latvijā, bet 1914. gadā līdzās ierīkoja Saules dārzu kā atpūtas parku latviešiem.<ref name="apkaimesVest" /> === Vācbaltiešu kopiena un 1939. gada izceļošana === Villu kolonijas sākumposmā lielākā daļa namīpašnieku un arhitektu bija [[vācbaltieši]], un arī Rīgas Namu būves akciju sabiedrība bija vāciski orientēta organizācija.<ref name="K97overview" /> Pēc Pirmā pasaules kara Mežaparkā arvien kuplākā skaitā apmetās latviešu inteliģence — ārsti, zinātnieki, rakstnieki un mūziķi —, līdzās vācbaltiešu ģimenēm veidojot apkaimes sabiedrisko vidi.<ref name="LSMhamburgas">Lilita Eglīte. [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/hamburgas-iela-mezaparka-miniaturu-kalnu-pilsetina-riga.a302946/ Hamburgas iela Mežaparkā — miniatūru kalnu pilsētiņa Rīgā]. LSM.lv, 16.12.2018.</ref> Būtisks lūzums bija 1939. gada rudens vācbaltiešu izceļošana (''Umsiedlung''). To organizēja nacistiskā Vācija pēc Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas; 30. oktobrī Latvija un Vācija parakstīja līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Izceļošanā aizbraukušos lielākoties nometināja Vācijas okupētajā un anektētajā Polijas teritorijā.<ref name="CeruzisUmsiedlung">Raimonds Cerūzis. [https://enciklopedija.lv/skirklis/101209 Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija'', atjaunots 18.07.2025.</ref> LTV raidījuma ''Atslēgas'' publikācijā minēts, ka Mežaparku pameta aptuveni 600 vācbaltiešu, tostarp arhitekts Bernhards Bīlenšteins ar sievu.<ref name="LSM1939">Mārtiņš Ķibilds. [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/atslegas-vacbaltiesi--tauta-izplestais-caurums.a297369/ «Atslēgas»: Vācbaltieši — tautā izplēstais caurums]. LSM.lv, 25.10.2018.</ref> Pēc vācbaltiešu izceļošanas un vēlākās latviešu inteliģences došanās bēgļu gaitās 1944. gadā daudzas Mežaparka mājas palika bez līdzšinējiem iemītniekiem.<ref name="K97social">Jānis Krastiņš. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997, 170.–171. lpp.</ref> === Otrais pasaules karš un padomju laiks === [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no 1943. gada vidus līdz 1944. gada rudenim [[Sarkandaugava]]s apkaimes pusē pie [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|dzelzceļa līnijas Rīga—Rūjiena]] atradās [[Mežaparka koncentrācijas nometne]]. Vācu okupācijas iestādes to izveidoja 1943. gada martā; vasarā uz turieni pārvietoja Rīgas geto iedzīvotājus, bet pēc geto likvidēšanas decembrī nometnē un tās filiālēs koncentrēja arī Liepājas un Daugavpils geto izdzīvojušos. 1944. gada vasarā tūkstošiem ieslodzīto nogalināja. Nometnes vietā 2005. gada 29. jūnijā atklāja piemiņas vietu aptuveni 18 000 ieslodzīto piemiņai.<ref name="USHMM">[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/riga Riga]. Holocaust Encyclopedia, United States Holocaust Memorial Museum. Skatīts 15.10.2026.</ref><ref name="BT2005">[https://www.baltictimes.com/news/articles/12953/ Nazi victim memorial unveiled]. ''The Baltic Times'', 29.06.2005.</ref> Kara gados un pēc tā Mežaparka iedzīvotāju sastāvs krasi mainījās. Daudzi iedzīvotāji devās trimdā vai tika izsūtīti, un villās iemitināja jaunus iedzīvotājus, tostarp padomju karaspēka un pārvaldes darbiniekus un bēgļus no Krievijas pierobežas. Mājas sadalīja komunālajos dzīvokļos, interjerus pārbūvēja, ēkas nolietoja, žogi sabruka un dārzi aizauga.<ref name="apkaimesVest" /><ref name="K97b">Jānis Krastiņš. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997, 82., 171.—174. un 181. lpp.</ref> Tūlīt pēc kara, 1946.—1950. gadā, Mežaparkā tomēr uzcēla vēl 38 vienģimenes mājas, visvairāk 1947. gadā; tās atrodas galvenokārt Bernātu ielā un Ezermalas ielas sākumā. Lielākoties tās celtas pēc 1946. gadā apstiprinātiem tipveida projektiem: nelielas, plānā kvadrātiskas vienstāva mājas ar piramidālu jumtu, tautā sauktas par "tintes pudelītēm". 1951. gadā valdība visā Rīgā aizliedza izdalīt jaunus zemesgabalus individuālajai būvniecībai, un pēc tam mājas drīkstēja celt tikai personas ar īpašu statusu; tā 1958. gadā Stokholmas ielā 11 savu māju un darbnīcu uzcēla gleznotājs [[Oto Skulme]]. Padomju laikā uzcēla arī vismaz sešus tipveida bērnudārzus, pārsvarā armijas virsnieku ģimenēm, bet 1985. gadā Ezermalas ielā 19, 25 un 27 trīs divpadsmitstāvu tipveida torņēkas ar 60 dzīvokļiem katrā, kuru mērogs ir svešs Mežaparkam.<ref name="Krastiņš" /><ref name="K97b" /> Meža masīvā 1949. gadā atklāja Kultūras un atpūtas parku "Mežaparks" ar brīvdabas (Zaļo) teātri, bet Saules dārza sporta bāze 1944. gadā kļuva par "Spartaka" komplekso sporta bāzi.<ref name="RMpark" /><ref name="apkaimesVest" /> 1954.—1955. gadā pēc arhitekta V. Šņitņikova projekta parkā uzbūvēja pirmo [[Mežaparka Lielā estrāde|Lielo estrādi]], kas bija paredzēta 9000 dziedātāju un 20 000 klausītāju.<ref name="Cina1955">V. Šņitņikovs. Top tribīne republikas dziesmu svētkiem. ''Cīņa'', Nr. 26, 01.02.1955., 4. lpp. ([https://periodika.lv/viewerOpener?id=58316675&isArticle=true digitalizēts periodika.lv]); sākotnējā ietilpība: [https://mezaparks.eu/mezaparks/vesture/ Mežaparka Attīstības biedrība. Vēsture].</ref> === Pēc neatkarības atjaunošanas === Pēc īpašumtiesību atjaunošanas pirmajos astoņos deviņos gados Mežaparka izskats gandrīz nemainījās, un vēl bija jūtama padomju laika nolaistība. Plaša ēku atjaunošana un jaunu māju būvniecība sākās 20. gadsimta pašās beigās. Vairākas vēsturiskās ēkas restaurēja, piemēram, Visbijas prospektā 22 un 24, bet daudzas citas būtiski paplašināja un pārbūvēja. Zemesgabalus dalīja pretēji pilsētbūvniecības pieminekļa normatīviem, un jaunbūvēs bieži neievēroja vēsturiskos apbūves principus. 1997. gadā iedzīvotāji nodibināja Mežaparka Attīstības biedrību, kas iestājas par rajona līdzsvarotu attīstību.<ref name="Krastiņš" /><ref name="MAB">[https://mezaparks.eu/mezaparks/vesture/ Vēsture]. Mežaparka Attīstības biedrība. Skatīts 15.10.2026.</ref> <gallery> Zirgu tramvaja galapunkts Ķeizarmežā.jpg|Zirgu tramvaja galapunkts Ķeizarmežā (pirms 1910) Attēls:Ķeizarmežs.jpg|Ķeizarmeža elektriskais tramvajs (pēc 1910) Grand Stage at Mežaparks.1955.jpg|Lielā estrāde 1955. gada Dziesmu svētkos </gallery> == Apbūves raksturojums == Mežaparka apbūvē mijas visu 20. gadsimta arhitektūras stilu ēkas, bet dominē [[jūgendstils|jūgendstila]] un funkcionālisma celtnes. Līdz Pirmajam pasaules karam celtajās villās sastopamas gan vācu dzimtenes stila (''Heimatstil''), gan Šveices vasarnīcu stila un retrospektīvu ieviržu iezīmes. Krastiņš šo arhitektūru aplūko kā vietējās kultūrtradīcijās sakņotu jūgendstilu; viņa NKMP pētījumā dzimtenes stils lietots kā plašs apzīmējums, norādot arī tā radniecību ar [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] ideoloģiju. Pildrežģis, piemēram, Sudrabu Edžus ielā 1, Gdaņskas ielā 7 un Visbijas prospektā 22, ir viena no šajā apbūvē lietotajām konstrukcijas un apdares iezīmēm.<ref name="Krastiņš" /><ref name="K97overview">Jānis Krastiņš. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997, 44.–45. un 115. lpp.</ref> Ar jūgendstila periodu saistītas arī tā sauktā Šveices vasarnīcu stila koka ēkas ar ažūriem koka rotājumiem zelmiņos, piemēram, Annas Sakses ielā 22 un 24 un Hamburgas ielā 3, 5 un 7. Savrupa parādība ir Hamburgas ielā 9 kāpas virsotnē 1908. gadā celtā rūpnieka H. Petersena villa ar torni un eklektisku dekoru; padomju laikā to sauca par "Bagramjana villu", un tagad tajā ir Vācijas vēstnieka rezidence. Ap 1910. gadu modē nāca [[neoklasicisms]]. Izteiksmīgs tā piemērs ir ēka Visbijas prospektā 7 (1913, [[Vilhelms Bokslafs]]); savukārt starpkaru periodā neoklasicisma tradīciju turpināja arī Siguldas prospekta 50. nama monumentālā fasādes kompozīcija (1929, A. Auziņš).<ref name="K97neo" /><ref name="Krastiņš" /><ref name="JRiga9" /><ref name="K97b" /> Pēc [[Gerhards fon Tīzenhauzens|Gerharda fon Tīzenhauzena]] projektiem 1911. gadā uzceltas 37 ēkas, 1912. gadā — sešas un 1913. gadā — viena. Lielākā to daļa atrodas kvartālā starp Gdaņskas, Stokholmas un Stendera ielu un Visbijas prospektu, kura apbūves modeli Tīzenhauzens arī izstrādāja. 10 dažāda tipa dzīvojamās ēkas tapušas pēc Rīgas Politehniskā institūta profesora [[Eduards Kupfers|Eduarda Kupfera]] projektiem; viņš 1908. gadā publicēja arī apcerējumu par Ķeizarmeža koloniju.<ref name="Krastiņš" /> Četras villas projektēja arhitekts [[Herberts Tīmers]]: vienģimenes māju Hamburgas ielā 23 (1909), kā arī 1910. gadā celtās mājas Gdaņskas ielā 7 un 9 un Ščecinas ielā 10. Ēkas Gdaņskas ielā 7 un Hamburgas ielā 23 ir arī atsevišķi aizsargājami kultūras pieminekļi.<ref name="K97T">Jānis Krastiņš. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997, 196.—198. un 209. lpp.</ref><ref name="mantojumsTimers">Kultūras pieminekļu reģistra ieraksti [https://mantojums.lv/cultural-objects/5954 Nr. 5954 (Gdaņskas iela 7)] un [https://mantojums.lv/cultural-objects/5970 Nr. 5970 (Hamburgas iela 23)].</ref> Vismaz vienu vai dažas Mežaparka ēkas projektējuši arī [[Konstantīns Pēkšēns]], [[Eižens Laube]], [[Oskars Bārs]], [[Rūdolfs Donbergs]], [[Aleksandrs Šmēlings]], [[Vilhelms Bokslafs]], [[Vilhelms Neimanis]], [[Augusts Vite]] un [[Edmunds fon Trompovskis]]. Mežaparkā atrodas arī vairāku vēlāko funkcionālisma meistaru pirmie zināmie darbi, kas vēl pieder jūgendstila laikam: [[Kurts Betge|Kurta Betges]] un Ē. Šteinberga māja Stokholmas ielā 32 (1914), [[Indriķis Blankenburgs|Indriķa Blankenburga]] māja Visbijas prospektā 23 (1914) un [[Teodors Hermanovskis|Teodora Hermanovska]] māja Visbijas prospektā 49 (1915).<ref name="Krastiņš" /> Starpkaru perioda apbūve nav vienveidīga. Līdz 20. gadu beigām arhitekti pārsvarā turpināja pirmskara izteiksmes līdzekļus, un dažas vēl 30. gados celtas ēkas, piemēram, Cimzes ielā 1, Poruka ielā 18 un Siguldas prospektā 19, vizuāli tikpat kā neatšķiras no dzimtenes stila celtnēm. Pirmskara arhitektūras tradīcijas starpkaru gados turpināja arī [[Bernhards Bīlenšteins]], kurš Mežaparkā projektēja vēl četras ēkas, kā arī Indriķis Devendruss, [[Heincs Pīrangs]], [[Jānis Gailis (arhitekts)|Jānis Gailis]] un [[Pauls Kundziņš]]. Arī ražīgākā starpkaru arhitekta [[Osvalds Tīlmanis|Osvalda Tīlmaņa]] 23 Mežaparka ēkas, no kurām 21 celta 1928.—1931. gadā, lielākoties pieder historismam. Ap 20. gadu vidu Siguldas prospektā 34 parādījās [[Art Deco]] ietekme.<ref name="Krastiņš" /> Dominējošais starpkaru stils tomēr bija [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]] jeb modernā kustība, kas ap 1928.—1931. gadu izcēlās ar "tīru" kubisku būvapjomu un gludu plakņu kārtojumu, aiz parapetiem paslēptiem lēzeniem jumtiem un horizontālo un vertikālo iestiklojumu kontrastu. Kanoniski paraugi ir [[Pauls Mandelštams|Paula Mandelštama]] māja Meža prospektā 40 (1930), [[Aleksandrs Klinklāvs|Aleksandra Klinklāva]] māja Siguldas prospektā 56 un Lidijas Hofmanes-Grīnbergas ēkas Meža prospektā 52 un 74 (1931—1932), kas šā stila kubisko apjomu kārtojumu lieto īpaši konsekventi. Mežaparkā strādāja arī Teodors Hermanovskis, [[Alfrēds Karrs]] un Kurts Betge, Kārlis Bikše, Pēteris Bērzkalns (14 ēkas), [[Artūrs Mēdlingers]] (7), Zigurds Beķeris, [[Ansis Kalniņš]], Bartolds Hammers un būvinženieris Jānis Levāns (8). 30. gadu otrajā pusē funkcionālismā atgriezās tradicionālas detaļas un uztverami jumti, piemēram, Hermanovska mājās Meža prospektā 14 (1937) un Siguldas prospektā 6 (1938). Savdabīgs motīvs ir "nacionālais orderis" ar slaidām kolonnām, ko pirmoreiz lietoja Haralds Kundziņš Poruka ielā 14 (1931) un pēc tam [[Jānis Rutmanis]] Meža prospektā 58 (1933).<ref name="Krastiņš" /> Pēc Otrā pasaules kara celto tipveida "tintes pudelīšu" piemēri saglabājušies Bernātu ielā 11 un 12 un Ezermalas ielā 17, 21 un 23. Pēc 1951. gada apbūves ainava gandrīz nemainījās līdz 90. gadu beigām, kad sākās postmodernisma uzplaukums; tā raksturīgākie piemēri ir ēkas Annas Sakses ielā 9 un 20a, Kārļa Vatsona ielā 7 un Siguldas prospektā 31. 21. gadsimta jaunbūvēs vērojamas divas ievirzes: vides raksturam pieskaņotas mūsdienīgas formas ar uzsvērtām jumta plaknēm (Lībekas ielā 30, Stokholmas ielā 20) un funkcionālisma kastveida apjomu atdarinājumi ar lieliem iestiklojumiem (Lībekas ielā 14, Stendera ielā 2). Rets dekonstruktīvisma piemērs ir ēka Ščecinas ielā 10.<ref name="Krastiņš" /> === Raksturīgas ēkas === Tabulā atlasīti dažādu Mežaparka apbūves stilu un periodu piemēri. Stilu apzīmējumi un būvvēstures ziņas balstītas arhitektūras pētījumos; dzimtenes stila un Šveices vasarnīcu stila iezīmes aplūkotas arī plašākā jūgendstila kontekstā.<ref name="Kcatalogue">[https://www.nkmp.gov.lv/lv/petijumi/mezaparks1_0.pdf Jānis Krastiņš. ''Pilsētbūvniecības piemineklis Mežaparks'']. 14., 16.–17. un 34.–108. lpp.</ref> Aizsardzības ailē norādīta individuālā pieminekļa kategorija un reģistra numurs pēc NKMP reģistra 2026. gada 15. oktobrī; domuzīme nozīmē, ka atsevišķs aktuāls ieraksts nav norādīts.<ref name="NKMPreg">[https://mantojums.lv/ Kultūras pieminekļu reģistrs]. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Ēku ieraksti norādīti tabulas aizsardzības ailē. Skatīts 15.10.2026.</ref> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ Mežaparka apbūves raksturīgi piemēri ! scope="col" class="unsortable" | Attēls ! scope="col" | Adrese ! scope="col" | Gads ! scope="col" | Arhitekts ! scope="col" | Stils ! scope="col" | Aizsardzība ! scope="col" class="unsortable" | Raksturojums |- | [[Attēls:Latvia, Riga, Riga - Sudrabu Edžus Street, 1 (Riga) WMID1588228.jpg|120px|alt=Sudrabu Edžus iela 1]] || Sudrabu Edžus iela 1 || 1902 || [[Frīdrihs Šefels]] pēc Alberta Gīzekes skices || Dzimtenes stils; izteiksmīgs pildrežģis || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6061 Nr. 6061] || Viena no pirmajām villu kolonijas dzīvojamajām ēkām, celta Rīgas Namu būves akciju sabiedrības loceklim Oskaram Agtem.<ref name="JRiga9" /> |- | [[Attēls:Gdaņskas iela 7 (1).jpg|120px|alt=Gdaņskas iela 7]] || Gdaņskas iela 7 || 1910 || [[Herberts Tīmers]] || Jūgendstils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5954 Nr. 5954] || H. Hedviga villa ar mansarda jumtu; publicēti 1910. gada projekta plāni un fasādes.<ref name="K97GD7">Jānis Krastiņš. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997, 88., 92.–93. un 196. lpp.</ref> 1939. gada novembrī villa piedāvāta īrei saistībā ar izceļošanu.<ref name="JJ1939villa">Sludinājums par villas izīrēšanu Dancigas ielā 7. ''Jaunākās Ziņas'', Nr. 256, 10.11.1939. ([https://periodika.lv/viewerOpener?id=63207541&isArticle=true Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā kopija]).</ref> |- | [[Attēls:Sudrabu Edžus iela 16.jpg|120px|alt=Sudrabu Edžus iela 16/1]] || Sudrabu Edžus iela 16/1 <small>(reģistrā: Sudrabu Edžus iela 16)</small> || 1913 || [[Bernhards Bīlenšteins]] || Jūgendstils; klasiskas kompozīcijas iezīmes || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6063 Nr. 6063] || Bernharda Bīlenšteina paša dzīvojamā māja ar plašām hallēm abos stāvos un pret dārzu vērstu pusloka rizalītu.<ref name="K97styles">Jānis Krastiņš. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997, 86.–88., 105.–107., 114.–115. un 126. lpp.</ref> |- | [[Attēls:Stokholmas iela 44-46.JPG|120px|alt=Stokholmas iela 44/46]] || Stokholmas iela 44/46 || 1911 || [[Gerhards fon Tīzenhauzens]] || Jūgendstils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6054 Nr. 6054] || Viena no Tīzenhauzena mansarda tipa dvīņu ēkām; abu mājas daļu patstāvību izceļ atsevišķas jumta izbūves.<ref name="K97styles" /> |- | [[Attēls:Visbijas prospekts 23.JPG|120px|alt=Visbijas prospekts 23]] || Visbijas prospekts 23 || 1914 || [[Indriķis Blankenburgs]] || Jūgendstils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6077 Nr. 6077] || Ar šo ēku sākās Indriķa Blankenburga realizēto darbu virkne.<ref name="Krastiņš" /> |- | [[Attēls:Visbijas prospekts 28.JPG|120px|alt=Visbijas prospekts 28]] || Visbijas prospekts 28 || 1911 || [[Gerhards fon Tīzenhauzens]] || Jūgendstils || Vietējās nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6079 Nr. 6079] || V. Treija vienģimenes māja; viens no Tīzenhauzena mansarda tipa dzīvojamo namu piemēriem.<ref name="K97styles" /> |- | [[Attēls:Ščecinas iela 5.jpg|120px|alt=Ščecinas iela 5]] || Ščecinas iela 5 || 1912 || [[Gerhards fon Tīzenhauzens]] || Jūgendstils; neoklasicisma atskaņas || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5943 Nr. 5943] || Tīzenhauzena paša septiņu istabu māja ar darbistabu, verandu un terasi; mansarda jumts un plastiskais ieejas rizalīts veido tās siluetu.<ref name="K97styles" /> |- | [[Attēls:Stokholmas iela 61-63.JPG|120px|alt=Stokholmas iela 61/63]] || Stokholmas iela 61/63 || 1911 || [[Gerhards fon Tīzenhauzens]] || Jūgendstils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6060 Nr. 6060] || Dvīņu māja ar diviem augstiem zelmiņiem. Plānojums atbilst Stokholmas ielas 41/43 namam, bet zelmiņu apdarē pildrežģa vietā izmantoti dēļi.<ref name="K97styles" /> |- | — || Annas Sakses iela 2 || 1909; pārbūve 1924 || S. Nudelmanis; A. Berči (pārbūve) || Šveices vasarnīcu stils (Krastiņa klasifikācijā) || Valsts nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6023 Nr. 6023] || F. fon Zalcmaņa villa; pieminekļu reģistrā līdzās 1909. gadam fiksēta A. Berči 1924. gada pārbūve.<ref name="NKMP6023">[https://mantojums.lv/cultural-objects/6023 Savrupmāja, Annas Sakses iela 2]. Kultūras pieminekļu reģistrs, Nr. 6023. Skatīts 15.10.2026.</ref> |- | [[Attēls:Annas Sakses iela 22.jpg|120px|alt=Annas Sakses iela 22]] || Annas Sakses iela 22 || 1904 || [[Eduards Kupfers]] || Šveices vasarnīcu stils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6030 Nr. 6030] || Koka māja kāpas virsotnē uz augsta mūra cokola, ar terasi un torni. |- | [[Attēls:Hamburgas 21.jpg|120px|alt=Hamburgas iela 21]] || Hamburgas iela 21 || 1908 || [[Augusts Vite]] || Šveices vasarnīcu stils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5969 Nr. 5969] || A. Savicka vienģimenes koka villa ar verandu un dekoratīvu koka apdari. |- | [[Attēls:Latvia, Riga, Riga - Lībekas Street, 3 (Riga) WMID1683212.jpg|120px|alt=Lībekas iela 3]] || Lībekas iela 3 || 1908 || [[Augusts Vite]] || Šveices vasarnīcu stils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5984 Nr. 5984] || Augsts jumts un pildrežģa apdare; Rīgas Jūgendstila centrs ēku raksturo kā tipisku Šveices vasarnīcu stila piemēru.<ref name="JRiga9" /> |- | [[Attēls:Visbijas prospekts 7.JPG|120px|alt=Visbijas prospekts 7]] || Visbijas prospekts 7 || 1913 || [[Vilhelms Bokslafs]] || Neoklasicisms || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6069 Nr. 6069] || Viens no izteiksmīgākajiem Mežaparka neoklasicisma piemēriem; E. Švarca nams ar simetrisku, monumentālu galveno fasādi.<ref name="K97neo">Jānis Krastiņš. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997, 83.–86. un 126. lpp.</ref> |- | [[Attēls:Siguldas prospekts 50.JPG|120px|alt=Siguldas prospekts 50]] || Siguldas prospekts 50 || 1929 || A. Auziņš || Neoklasicisma tradīcija; starpkaru historisms || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6043 Nr. 6043] || A. Auziņa paša vienģimenes māja; monumentālā fasādes kompozīcija turpina neoklasicisma tradīciju.<ref name="K97neo" /> |- | [[Attēls:Meža prospekts 30.jpg|120px|alt=Meža prospekts 30]] || Meža prospekts 30 || 1927 || K. Rubis || Historisms; dzimtenes stila tradīcijas || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5995 Nr. 5995] || Paša projektētāja divu dzīvokļu nams; pirmskara dzimtenes stila tradīcijas turpinātas pēc Pirmā pasaules kara. |- | [[Attēls:Meža prospekts 80.JPG|120px|alt=Meža prospekts 80]] || Meža prospekts 80 || 1927 || J. Neijs || Historisms; dzimtenes stila tradīcijas || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6007 Nr. 6007] || Starpkaru vienģimenes māja, kuru pētījums izceļ kā dzimtenes stila tradīciju turpinājumu. |- | [[Attēls:Poruka iela 18, Riga (1).jpg|120px|alt=Poruka iela 18]] || Poruka iela 18 || 1930 || A. Braunfelds || Historisms; dzimtenes stila tradīcijas || Vietējās nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6021 Nr. 6021] || Divu dzīvokļu nams, kurā vēl 1930. gadā lietota pirmskara dzimtenes stila izteiksme. |- | [[Attēls:Meža prospekts 16, Riga (1).jpg|120px|alt=Meža prospekts 16]] || Meža prospekts 16 || 1931–1932 || [[Ernests Štālbergs]] || Funkcionālisms ar tradicionāliem elementiem || Valsts nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5993 Nr. 5993] || Diriģenta Artūra Bobkovica nams: ģimenes dzīvoklis pirmajā stāvā un īres dzīvoklis otrajā; puslokā veidotā dzīvojamā istaba pavērsta pret dārzu.<ref name="Horsta2023">Karīna Horsta. [https://www.lma.lv/uploads/news/3923/files/horsta-promocijas-darbs-majaslapai.pdf Arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958)]. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2023, 228.–231. lpp.</ref> |- | [[Attēls:Poruka iela 10, Riga (1).jpg|120px|alt=Poruka iela 10]] || Poruka iela 10 || 1936 || K. Jansons || Funkcionālisms || Valsts nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6015 Nr. 6015] || Funkcionālisma savrupmāja, kuras kompozīciju izceļ noapaļotais stūra apjoms ar vertikālu stiklojuma joslu. |- | [[Attēls:Meža prospekts 40.JPG|120px|alt=Meža prospekts 40]] || Meža prospekts 40 || 1930 || [[Pauls Mandelštams]] || Funkcionālisms || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5999 Nr. 5999] || Agrīnā funkcionālisma piemērs ar kubisku būvapjomu un lēzenu jumtu. |- | [[Attēls:Poruka iela 14, Riga (1).jpg|120px|alt=Poruka iela 14]] || Poruka iela 14 || 1931 || Haralds Kundziņš || Funkcionālisms || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6017 Nr. 6017] || Pirmais pētījumā minētais „nacionālā ordera” lietojums: fasādi veido slaidas kolonnas.<ref name="Krastiņš" /> |- | [[Attēls:Meža prospekts 74.JPG|120px|alt=Meža prospekts 74]] || Meža prospekts 74 || 1932 || Lidija Hofmane-Grīnberga || Funkcionālisms || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6006 Nr. 6006] || Vienģimenes māja ar konsekventu kubisko būvmasu kompozīciju; viens no pētījumā izceltajiem Hofmanes-Grīnbergas funkcionālisma piemēriem.<ref name="Krastiņš" /> |- | [[Attēls:Ezermalas iela 21, Riga.jpg|120px|alt=Ezermalas iela 21]] || Ezermalas iela 21 || 1947 || B. Istomins || Pēckara tipveida savrupmāja || — || B. Istomina paša dzīvojamā māja; kompaktais apjoms un piramidālais jumts raksturīgs pēckara „tintes pudelītēm”. |- | — || Ernesta Glika iela 22 || 1949 || J. Salmiņš || Pēckara tipveida savrupmāja || — || Viena no trim individuālajām dzīvojamajām ēkām, ko Mežaparkā uzcēla 1949. gadā; pasūtītājs K. Zommers.<ref name="Krastiņš" /> |- | — || Ezermalas iela 23 || 1950 || E. Zirne || Pēckara tipveida savrupmāja || — || E. Zirnes paša projektētā dzīvojamā māja, celta pirms 1951. gada ierobežojumiem jaunu privātmāju zemesgabalu piešķiršanai.<ref name="Krastiņš" /> |- | [[Attēls:Latvia, Riga, Riga - Annas Sakses Street, 9 (Riga) WMID1922885.jpg|120px|alt=Annas Sakses iela 9]] || Annas Sakses iela 9 || 1999 || I. Kiseļevs || Postmodernisms || — || Galvenās fasādes centrā izcelta arkveida ieeja un zelminis ar apaļu logu. |- | [[Attēls:Siguldas prospekts 31 (Stendera iela) 1.jpg|120px|alt=Siguldas prospekts 31]] || Siguldas prospekts 31 || 1995 || V. Meinerts || Postmodernisms || — || Stūra māja pie Stendera ielas ar sarežģītu jumtu kompozīciju un pildrežģa motīviem. |- | — || Lībekas iela 26 || 1938; pārbūve 1996 || T. Ābols; pārbūve J. Ceriņš || Postmodernisms || — || 1938. gada divu dzīvokļu nams pārbūvēts postmodernisma formās; Krastiņš to min kā pieņemamas, relatīvi brīvas pārbūves piemēru.<ref name="Krastiņš" /> |} == Mūsdienas == 2025. gadā apkaimē dzīvoja 4227 iedzīvotāji. Ar pilsētas centru to savieno 11. tramvaja un 9. un 48. autobusa maršruts.<ref name="apkaimes" /> Kultūras un atpūtas parku "Mežaparks" (367 ha) kopš 2009. gada apsaimnieko pašvaldības uzņēmums "Rīgas meži".<ref name="RMpark" /> Lielās estrādes pārbūve pēc arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša projekta "Sidraba birzs" sākās 2016. gadā, un tās pēdējo kārtu pabeidza līdz 2021. gada decembrim. Jaunajā estrādē var uzstāties 12 874 koristi, skatītājiem ir vairāk nekā 30 000 sēdvietu, un akustiskā telpa veidota 20 000 dziedātāju lielam korim; kopš 2021. gada augusta estrādi apsaimnieko Ziemeļrīgas kultūras apvienība.<ref name="RMestrade" /><ref name="VestnesisPlan2022">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/334856-par-dziesmu-un-deju-svetku-tradicijas-saglabasanas-un-attistibas-planu-2022-2023-gadam Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2022.—2023. gadam]. ''Latvijas Vēstnesis'', 2022.</ref><ref name="KM2022">[https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/mezaparka-liela-estrade-starptautiski-pamanita-un-noverteta Mežaparka Lielā estrāde – starptautiski pamanīta un novērtēta]. Kultūras ministrija, 16.11.2022.</ref> Savrupmāju rajons ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Atsevišķām ēkām noteikts valsts, reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss; tabulā norādītas pašreizējās individuālās kategorijas.<ref name="NKMPreg" /> Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pētījums ieteica precizēt pieminekļa robežu un jaunbūvēm piemērot vēsturisko gruntsnomas noteikumu prasības, kā arī noteikt atsevišķu aizsardzības statusu Saules dārzam.<ref name="mantojums7444" /><ref name="Krastiņš" /> Mežaparka Attīstības biedrība 2026. gadā sāka gatavot apkaimes arhitektūras rokasgrāmatu vēsturiskās vides saglabāšanai.<ref name="apkaimes" /> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] * [[Ķīšezers]] * [[Mežaparka Lielā estrāde]] * [[Rīgas Zooloģiskais dārzs]] == Literatūra == * Kupffer E. Die Villenkolonie Kaiserwald bei Riga. Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1908. — S. 122—128; * Viese S., Vijupe I. Mežaparks — nami, cilvēki, likteņi. Rīga: Preses nams, 1994. — 64 lpp.; * Viese S. Mežaparks pilsēta priežu silā. Rīga: Jumava, 2001. — 272 lpp. * Krastiņš J. Mežaparks. Rīga: Zinātne, 1997. — 232 lpp. * Krastiņš J. Pilsētbūvniecības piemineklis Mežaparks. Pētījums, ap 2010. — 131 lpp. (nkmp.gov.lv) * Krastiņš J. Rīgas jūgendstila ēkas. Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru. 4. izd. Rīga: ADD Projekts, 2018. ISBN 978-9934-8318-4-3 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://apkaimes.lv/mezaparks/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāls] * [https://rigasmezi.lv/mezaparks Kultūras un atpūtas parks "Mežaparks"] (SIA "Rīgas meži") * [https://mezaparks.eu/ Mežaparka Attīstības biedrības mājaslapa] * [http://www.citariga.lv/lat/mezaparks/ Mežaparks portālā Cita Rīga] * [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapa] {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Mežaparks| ]] [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] ap45fipvxvr66v73iimm8o65um8fran 0 81190 4536350 4236150 2026-10-15T11:07:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536350 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Pussycat Dolls |Attēls = PCD - DDWT.jpg |Att_izm = 230px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|ASV}} [[Losandželosa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |Žanrs = [[Popmūzika]], [[Ritmblūzs|R&B]]<br />[[Deju mūzika]] |Gadi = Deju grupa: [[1995]] -2010 />Popgrupa: [[2003. gads|2003]] - 2010 |Izdevējkompānija = A&M, Interscope |Mlapa = [http://www.pcdmusic.com pcdmusic.com] |Bij_dalībnieki = [[Karmita Bahara]] ([[1995]] - [[2008. gads|2008]])<br />[[Eiša Nitolāno]] ([[2007. gads|2007]])<br />[[Ešlija Robertsa]] ([[2001. gads|2001]] - [[2010. gads|2010]])<br />[[Džesika Suta]] ([[2002]] - [[2010. gads|2010]])<br />[[Melodija Torntona]] ([[2003. gads|2003]] - [[2010. gads|2010]])<br />[[Kimberlija Vaijata]] ([[2001. gads|2001]] - [[2010. gads|2010]])<br />[[Nikola Šerzingere]] ([[2003. gads|2003]] - pašlaik)<br />Vanesa Karija ([[2010. gads|2010]] - pašlaik)<br />Keringtona Peina ([[2010. gads|2010]] - pašlaik)<br />Rino Nakasone-Razalana ([[2010. gads|2010]] - pašlaik)<br />Džeimija Lī Ruiza ([[2010. gads|2010]] - pašlaik) }} '''Pussycat Dolls''' (pazīstamas arī kā '''The Pussycat Dolls''' un '''PCD''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] meiteņu popgrupa un deju ansamblis, kuru izveidoja horeogrāfe Robina Antina. Grupa tika dibināta [[1995]]. gadā kā deju grupa, kura bāzējās [[Kalifornija]]s pilsētā [[Losandželosa|Losandželosā]]. Pēc vairāku gadu veiksmīgas darbības, [[2003. gads|2003]]. gadā grupas horeogrāfe sarunu ceļā noslēdza ierakstu līgumu ar ierakstu kompāniju "[[Interscope Records]]" un grupa tika pārveidota par mūzikas grupu jeb popgrupu, kas sastāvēja no filipīniešu, havajiešu un krievu izcelsmes grupas galvenās solistes [[Nikola Šercingere|Nikolas Šercingeres]] un piecām meitenēm [[Melodija Torntona|Melodijas Torntonas]], [[Ešlija Robertsa|Ešlijas Robertsas]], [[Džesika Suta|Džesikas Sutas]], [[Kimberlija Vaijata|Kimberlijas Vaijatas]] un [[Karmita Bahara|Karmitas Baharas]]. Grupa Pussycat Dolls pasaules slavu ieguva [[2005. gads|2005]]. gadā ar savu debijas albumu [[PCD]], kas debitēja [[Billboard 200]] albumu topa 5. vietā, un no kura tika izdoti tādi veiksmīgi singli kā "[[Don't Cha]]", "[[Buttons]]" un "[[Stickwitu]]". Tieši ar trešo singlu grupa nopelnīja [[Grammy balva]]s nomināciju. Pēc [[Karmita Bahara|Karmitas Baharas]] aiziešanas no grupas [[2008. gads|2008]]. gada [[Marts|martā]] meitenes turpināja darbu jau kā kvintets un [[2008. gads|2008]]. gadā tika klajā laists grupas otrais albums "[[Doll Domination]]", kurā bija iekļauti tādi veiksmīgi singli kā "[[When I Grow Up]]" un "[[I Hate This Part]]". Attīstoties grupas karjerai, tā sāka saņemt kritiku par pārlieku uzbāzīgu seksualitātes demonstrēšanu un vulgārām dejošanas manierēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.softpedia.com/news/Raunchy-Pussycat-Dolls-Fined-in-Malaysia-32501.shtml |title=Raunchy Pussycat Dolls Fined in Malaysia - The girls are not loved by the local authorities - Softpedia<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090615074932/http://news.softpedia.com/news/Raunchy-Pussycat-Dolls-Fined-in-Malaysia-32501.shtml |archivedate={{dat|2009|06|15||bez}} }}</ref> Turklāt grupai tika izteikta arī kritika, ka Pussycat Dolls galvenās solistes [[Nikola Šercingere|Nikolas Šercingeres]] loma grupā ir pārlieku dominējoša, jo viņa iedzied praktiski visas dziesmas un pārējās meitenes tiek atspiestas uz otro plānu, bekvokālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ew.com/ew/article/0,,20226270,00.html |title=Doll Domination {{!}} Music {{!}} EW.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|03|26||bez}} |archive-date={{dat|2013|06|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130630064400/http://www.ew.com/ew/article/0,,20226270,00.html }}</ref><ref>[http://detnews.com/apps/pbcs.dll/article?AID=/20080923/ENT04/809230386 Detnews.com | This article is no longer available online | detnews.com | The Detroit News<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> 2010. gada sākumā par aiziešanu no grupas paziņoja tās dalībnieces [[Džesika Suta]], [[Kimberlija Vaijata]], [[Ešlija Robertsa]] un [[Melodija Torntona]]. Šī paša gaida maijā tika paziņots, ka vadošās vokālistes lomu saglabās Nikola Šercingere un grupai pievienosies Vanesa Karija, Keringtona Peina, Rino Nakasone-Razalana un Džeimija Lī Ruiza.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rap-up.com/2010/05/22/meet-the-new-pussycat-dolls/#more-47590 |title=Jaunās grupas dalībnieces |access-date={{dat|2010|06|20||bez}} |archive-date={{dat|2010|05|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100524035100/http://www.rap-up.com/2010/05/22/meet-the-new-pussycat-dolls/#more-47590}}</ref> == Vēsture == Pussycat Dolls radās [[1995]]. gadā kā deju grupa. Grupas pirmsākumi meklējami aktrises Kristīnas Aplgeitas garāžā, kur pati Kristīna un horeogrāfe [[Robina Antina]] uzaicināja dejot pāris no savām draudzenēm.<ref>[http://www.allmusic.com/artist/the-pussycat-dolls-p702645 Pussycat Dolls biogrāfija]</ref> Pavisam drīz jauno meiteņu uzstāšanās [[Džonijs Deps|Džonijam Depam]] piederošā naktsklubā ar nosaukumu "Viper Room" Saulrieta bulvārī kļuva par pieprasītāko izklaides šovu visā [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]]. Nereti Pussycat Dolls meitenēm pievienojās tādas populāras [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mūziķes kā [[Gvena Stefani]], [[Kristīna Agilera]], [[Karmena Elektra]] un citas zvaigznes, lai bez honorāra uzstātos savam priekam. Vēlāk projektā tika iesaistīti producenti Džimijs Aiovins un Rons Feirs, lai palīdzētu grupai kļūt vēl komerciāli veiksmīgākai. Pussycat Dolls kļuva par [[popmūzika]]s grupu un parakstīja līgumu ar [[Interscope Records]]. Pēc pārmaiņām daudzas dalībnieces grupu pameta un tās sastāvā palika [[Karmita Bahara]], Saia Batena, Keisija Kempbela,[[Ešlija Robertsa]], [[Džesika Suta]] un [[Kimberlija Vaijata]]. Vēlāk grupai pievienojās Nikola Šercingere, Kaja Džonsa un Melodija Torntona, kas palīdzēja pabeigt grupas pārveidošanos mūzikas grupā. === 2003-2005: Grupas formēšana === <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:28%; float:right; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Es biju daļa no Pussycat Dolls vairāk nekā divus gadus un uzstājos kopā ar viņām katrā šovā[...], bet financiāli, es nevarēju kļūt par jaunā mūzikas projekta dalībnieci[...] Tas bija upuris, ko nevarēju nest.<p style="text-align: right;"> — [[Karmena Elektra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.contactmusic.com/new/xmlfeed.nsf/story/electra-i-couldnt-afford-to-be-a-pussycat-doll_12_04_2006 |title=Elektra: Es nevarēju atļauties būt par grupas dalībnieci |access-date={{dat|2010|07|07||bez}} |archive-date={{dat|2011|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110606203351/http://www.contactmusic.com/new/xmlfeed.nsf/story/electra-i-couldnt-afford-to-be-a-pussycat-doll_12_04_2006 }}</ref> </p></blockquote>Viena no grupas Eden’s Crush dalībniecēm [[Nikola Šercingere]] pievienojās grupai 2003. gadā, līdz ar Džounsu un Torntonu, lai palielinātu grupas vokālo spēku. Sākotnēji grupa sastāvēja no 10 dalībniecēm. Pirmās divas grupas dziesmas tika ierakstītas filmu "[[Haizivs stāsts|Haizivs Stāsts]]" un "[[Padejosim]]?" skaņu celiņiem. Par grupas pirmo singlu kļuva dziesma “Sway”, kuras videoklipa ideja tika iedvesmota no filmas "[[Padejosim]]?". Pirms grupas debijas albuma, to pameta dalībnieces Batena un Kempbela, lai sāktu solo dejotāju karjeru. Vēlāk, 2005. gadā, grupu pameta arī Džounsa, lai sāktu solo mūzikas un modeles karjeru (pēc albuma ierakstīšanas). Grupas dibinātājas un menedžeres amatu saglabāja [[Robina Antina]] un grupa tika nokomplektēta sešu meiteņu sastāvā. === 2005—2008: Pirmais albums PCD un komerciālie panākumi === Grupas pirmais albums [[PCD]] tika izdots 2005. gada 13. septembrī, tas debitēja piektajā vietā [[Billboard 200]] topā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/album/the-pussycat-dolls/pcd/730386#/album/the-pussycat-dolls/pcd/730386 |title=Pussycat Dolls - PCD topu vietas |access-date={{dat|2010|07|07||bez}} |archive-date={{dat|2010|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100519211946/http://www.billboard.com/album/the-pussycat-dolls/pcd/730386#/album/the-pussycat-dolls/pcd/730386 }}</ref> Pirmais singls ”[[Don’t Cha]]” bija komerciāli veiksmīgs un sasniedza 1. vietu vairākās valstīs, ieskaitot, [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], [[Austrālija|Austrāliju]] un [[Kanāda|Kanādu]], kā arī visilgāk uzturējās 2. vietā [[Billboard Hot 100]] topā. Oriģināli dziesmu Don’t Cha izpilda Tori Almeiza un reperis [[Busta Rhymes]]. Nākamais albuma singls bija ”[[Stickwitu]]”, kas sasniedza top 5 [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 2. vietu Lielbritānijas topos. Vēlāk dziesma tika nominēta [[Grammy balva]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.grammy.com/GRAMMY_Awards/49th_Show/list.aspx |title=Grammy balvas nominanti |access-date={{dat|2012|02|11||bez}} |archiveurl=http://webarchive.loc.gov/all/20061220160454/http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/49th_Show/list.aspx |archivedate={{dat|2006|12|20||bez}} }}</ref> ”[[Beep]]” (piedaloties [[will.i.am]]) bija nākamais albuma singls, tas bija mazāk veiksmīgs, tomēr sasniedza 1. vietu [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. "[[Buttons]]" (kopā ar [[Snoop Dogg]]) sasniedza trešo vietu UK Singles Chart un ASV. Nākamais singls ”[[I Don’t Need a Man]]”, nebija komerciāli veiksmīgs, lai gan sasniedza top 10 Austrālijā, Īrijā un Jaunzēlandē. Par sesto albuma singlu kļuva ar [[Timbaland]] sadarbībā tapusī dziesma "[[Wait a Minute]]”. Pussycat dolls atklāja [[Black Eyed Peas]]: Honda Civic Tour Ziemeļamerikā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1522899/20060131/black_eyed_peas.jhtml |title=Pussycat Dolls atklās Black Eyed Peas koncertturneju Ziemeļamerikā |access-date={{dat|2010|07|07||bez}} |archive-date={{dat|2012|11|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121103205927/http://www.mtv.com/news/articles/1522899/black-eyes-peas-unveil-tour-dates.jhtml }}</ref> kā arī [[Kristīna Agilera|Kristīnas Agileras]]: Back to Basics Tour. Dziesmas “Right Now” versija tika izmantota kā [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] tēmas dziesma, lai gan dziesmas vārdi bija mainīti. === 2008: Pirmā grupas sastāva maiņa === [[Attēls:ThePussycatDolls.jpg|thumb|left|Pussycat Dolls oriģinālais sastāvs]]Pēc uzvaras realitātes šovā Pussycat Dolls Present: The Search For the Next Doll, par grupas septīto dalībnieci kļuva [[Eiša Nitolāno]], kas ieguva iespēju piedalīties nākamā albuma ierakstīšanā un koncertturnejā. Tika baumots, ka tiks ierakstīta jauna versija dziesmai Lady Marmalade, kuru Nitolāno dziedāja šova finālā, tomēr tas netika apstiprināts no grupas un tās menedžmenta puses. Pirmā Nitolāno uzstāšanās kopā ar Pussycat Dolls notika šova finālā dziedot dziesmu ”[[Don’t Cha]]”. Šaubas par Nitolāno dalību grupā radās, jo viņa ar grupu bija uzstājusies tikai divreiz un tās pastiprinājās pēc [[Live Earth]] koncerta, kurā viņas nebija grupas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/music/article2027517.ece |title=Live Earth koncerta atklājumi |access-date={{dat|2010|07|07||bez}} |archive-date={{dat|2008|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080516230044/http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/music/article2027517.ece }}</ref> === 2008—2009: Doll Domination ēra === [[Attēls: Pussycat Dolls, 2008.JPG|thumb|Pussycat Dolls Kuveitā]] Pussycat Dolls darbības pārtraukuma laikā, pēc pirmā albuma izdošanas, [[Nikola Šercingere]] strādāja pie sava solo albuma [[Her Name is Nicole]]. Viņa izdeva 4 singlus, bet neviens no tiem nekļuva tik veiksmīgs kā ar Pussycat Dolls tapušie. Dažas no albuma dziesmām parādījās jaunajā grupas albuma [[Doll Domination]]. Īsu brīdi, pirms otrā albuma izdošanas grupu pameta tās ilggadējā dalībniece [[Karmita Bahara]], kas uzsāka solo karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.people.com/people/article/0,,20183066,00.html |title=Karmita pamet Pussycat Dolls |access-date={{dat|2010|07|07||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924154810/http://www.people.com/people/article/0,,20183066,00.html }}</ref> Grupas pirmā uzstāšanās pēc pārtraukuma, 5 meiteņu sastāvā, notika ASV karavīru priekšā [[Kuveita|Kuveitā]]. Grupa atgriezās mūzikas apritē 2008. gada 27. maijā ar singlu ”[[When I Grow Up]]”, kas sasniedza 1. vietu [[Billboard Hot Dance/Club Play]] topā. Dziesma kļuva par pasaules top 10 hitu. Nākamais singls ”[[Whatcha Think About That]]” kopā ar [[Missy Elliott]], neiekļuva ASV topos, tomēr sasniedza top 20 vairākās valstīs, ieskaitot Lielbritāniju. [[Attēls:Pussycat_Dolls_w_trasie_koncertowej_z_Britney_Spears.jpg|thumb|left|Pussycat Dolls The Circus Starring Britney Spears koncertturnejā]]Pēc neilgas kavēšanas tika izdots [[Doll Domination]] standarta un deluxe izdevums. Katra no grupas dalībniecēm tajā iedziedāja solo dziesmu. Albums debitēja 4. vietā [[Billboard 200]] topā, ar 79000 pārdotām kopijām. Top 100 tas pavadīja tikai 7 nedēļas, salīdzinot ar [[PCD]], kas tur bija gandrīz gadu. Vēlāk 2009. gadā tas atgriezās topā ar pasaules top 20 hitu ”[[I Hate This Part]]” un numur viens klubu dziesmu ”[[Bottle Pop]]”, kas tika izdota tikai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Okeānija|Okeānijā]]. 2009. gada janvārī tika paziņots par pasaules koncertturneju Doll Domination Tour. Eiropā un Autrālijā tūres atklāšanu veica [[Lady GaGa]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1602622/20090113/lady_gaga.jhtml |title=Lady GaGa atklās Pussycat Dolls koncertturneju |access-date={{dat|2010|07|07||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111125155603/http://www.mtv.com/news/articles/1602622/lady-gaga-gears-up-pussycat-dolls-tour.jhtml }}</ref> bet Lielbritānijā [[Ne-Yo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.contactmusic.com/news.nsf/story/pussycat-dolls-and-special-guest-ne-yo-to-tour-the-uk_1082789 |title=Pussycat Dolls īpašais viesis Ne-Yo UK tūrē |access-date={{dat|2010|07|07||bez}} |archive-date={{dat|2009|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20091020053411/http://www.contactmusic.com/news.nsf/story/pussycat-dolls-and-special-guest-ne-yo-to-tour-the-uk_1082789 }}</ref> Gada vidū Pussycat Dolls atklāja [[Britnija Spīrsa|Britnijas Spīrsas]] koncertturneju The Circus Starring Britney Spears, Ziemeļamerikā. 2009. gada aprīlī Šercingere intervijā [[Billboard]] apstiprināja, ka albums tiks izdots atkal, dodot vairāk cilvēkiem iegūt viņu mūziku. [[Eiropa|Eiropā]] albums tika izdots ar trim vai četrām bonusa dziesmām. Austrālijā tika izdots Doll Domination 2.0, kas sevī iekļāva sešas dziesmas no oriģinālā izdevuma un papildus četras jaunas dziesmas, turpretim Lielbritānijā tika izdots Doll Domination : The Mini Collection, kas sevī iekļāva četras oriģinālās dziesmas, vienu remiksu un vienu jaunu dziesmu. Augustā tika izdots Doll Domination 3.0, kas sevī iekļāva visas oriģinālās un bonus dziesmas. Tas tika izdots tikai Eiropā un Lielbritānijā, kur visi albuma singli bija sasnieguši top 20. Tajā tika iekļautas vēl divas dziesmas, pasaules hits ”[[Jai Ho! (You Are My Destiny)]]” un dziesmas ”Hush Hush” remikss, kas tika pārdēvēts par ”[[Hush Hush; Hush Hush]]”. === 2009—2010: Otrā grupas sastāva maiņa === Pēc masu mediju spekulācijām un pieaugošā spiediena, grupas dibinātāja [[Robina Antina]] savā oficiālajā [[Twitter]] profilā paziņoja, ka grupa neizjūk, vēl vairāk, grupa gatavo trešo albumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hollyscoop.com/music/pussycat-dolls/pussycat-dolls-not-breaking-up_1758.aspx |title=Pussycat Dolls neizjūk |access-date={{dat|2010|07|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100824171258/http://www.hollyscoop.com/music/pussycat-dolls/pussycat-dolls-not-breaking-up_1758.aspx |archivedate={{dat|2010|08|24||bez}} }}</ref> Kopš tā brīža [[Kimberlija Vaijata]] sniedza daudzas intervijas, kurās skaidroja grupas statusu. Žurnālam Daily Star Kimberlija pauda, ka viņas “loma grupā bija kā darbs dienas beigās un viņām katrai bija sava dzīve”. Kimberlija paskaidroja, ka grupa tika mākslīgi salikta kopā un Šercingerē viņa sajuta biznesa partneri, nevis draugu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.digitalspy.co.uk/music/news/a180082/dolls-wyatt-scherzinger-not-friends.html |title=Mūzikas jaunumi - Vaijata un Šercingere nav draudzenes |access-date={{dat|2010|07|07||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110904035639/http://www.digitalspy.co.uk/music/news/a180082/dolls-wyatt-scherzinger-not-friends.html }}</ref> Digital Spy Vaijata apstiprināja, ka sāk darbu pie sava solo albuma, turklāt viņa nezina, kas notiek ar grupas trešo albumu, jo viņa nav viena no tā vadošajiem spēkiem. Intervijas deva baumas, ka grupa gatavojas izjukt un grupas dalībniecēm ir saspīlētas attiecības ar Šercingeri. <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:28%; float:right; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Es un pārējās meitenes, (izņemot Nikolu), meklējam veidu kā turpināt strādāt kopā. Mēs visas to vēlamies. Bet tad mēs nedrīkstam saukt sevi par Pussycat Dolls. Šobrīd par to ir daudz strīdu. Es neesmu runājusi ar Nikolu par to. Viņa ir pilnā gaitā uz priekšu ar savu karjeru.<p style="text-align: right;"> — [[Kimberlija Vaijata]]<ref>[http://www.newsoftheworld.co.uk/showbiz/xs/668536/Pussycat-Dolls-sacked-for-clashing-with-Nicole-Scherzinger.html Kimberlija un Melodija izstumtas no grupas savu un Šercingeres nesaskaņu dēļ]{{Novecojusi saite}}</ref> </p></blockquote>Žurnāls News of the World nāca klajā ar paziņojumu, ka [[Kimberlija Vaijata|Vaijata]] un [[Melodija Torntona|Torntona]] tika “izmestas no grupas savu un [[Nikola Šercingere|Šercingeres]] nesaskaņu dēļ” ar iespējamību, ka citas dalībnieces sekos. Vaijata paziņoja, ka jutās nelaimīga Šercingeres privilēģiju dēļ, ieskaitot privātā transporta pieprasīšanu, tā vietā, lai kopā ar pārējām meitenēm brauktu turnejas autobusā un pieprasot atsevišķu ģērbtuvi, kamēr pārējās dalīja vienu. Pēdējais salmiņš bija Vaijatas paziņojums par konkurējoša projekta veidošanu. 2010. gada 29. janvārī tika atklāts grupas patiesais liktenis. Tas sākās ar [[Džesika Suta|Džesikas Sutas]] interviju E!Online, kurā viņa atzina, ka tikusi izstumta no grupas savas lauztās ribas dēļ, kuru viņa traumēja koncertā. Arī Džesika runāja par Šercingeres privilēģijām: kamēr grupa koncertēja ar [[Britnija Spīrsa|Britniju Spīrsu]], meitenēm vajadzēja veikt regulārus narkotiku testus, kamēr Nikola tika no tiem atbrīvota. Saskaņā ar Džesikas teikto, Šercingere ne tikai dziedāja visus galvenos vokālus, bet arī kontrolēja to, cik katra no meitenēm bieži parādās videoklipos. Žurnālam In Style Džesika atzina, ka dalība grupā bija priecīga pieredze, pat pēc septiņiem tajā pavadītajiem gadiem, bet viņa negrib būt tikai fona dejotāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1630838/20100129/the_pussycat_dolls.jhtml |title=Pussycat Dolls atbalsta Džesikas solo karjeru |access-date={{dat|2010|07|07||bez}} |archive-date={{dat|2010|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100326065705/http://www.mtv.com/news/articles/1630838/20100129/the_pussycat_dolls.jhtml }}</ref> Pēc mēneša, intervijā žurnālam Loaded Magazine [[Kimberlija Vaijata|Vaijata]] apstiprināja, ka pamet grupu. Nākamajā dienā par aiziešanu no grupas paziņoja arī [[Ešlija Robertsa]]. === 2010—šobrīd: Jaunais grupas sastāvs un trešais albums === Vendijas Viljamsas šovā [[Robina Antina]] paziņoja, ka Pussycat Dolls neizjūk, patiesībā tiek uzsākts darbs pie jaunā albuma veidošanas, tomēr Antina piebilda, ka grupā varētu notikt dalībnieku maiņa. Jaunais sastāvs tika paziņots 2010. gada 22. maijā. Grupas galvenās vokālistes lomu saglabā [[Nikola Šercingere]] un līdz ar viņu grupā darbosies arī Vanesa Karija, Keringtona Peina, Rino Nakasone Razalana un Džeimija Lī Ruiza. == Tūres == Grupas tūres * [[2006. gads|2006]]—[[2007. gads|2007]]: PCD World Tour * [[2009. gads|2009]]: Doll Domination Tour Kā tūres atklājēji * [[2006. gads|2006]]: [[The Black Eyed Peas]]: Honda Civic Tour * [[2007. gads|2007]]: [[Kristīna Agilera]] : Back To Basics Tour <small>(Tikai Ziemeļamerikā)</small> * [[2009. gads|2009]]: [[Britnija Spīrsa]]: The Circus Starring Britney Spears <small>(Tikai Ziemeļamerikā)</small> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * "[[PCD]]" ([[2005. gads|2005]]) * "[[Doll Domination]]" ([[2008. gads|2008]]) <ref>[http://acharts.us/album/37921 The Pussycat Dolls - Doll Domination - Music Charts<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Singli == {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%; text-align:center" !rowspan="2"| Gads !rowspan="2"| Nosaukums !colspan="14"| Augstākā vieta topā <ref name=billboardsingles>[http://www.billboard.com/bbcom/retrieve_chart_history.do?model.vnuArtistId=656989&model.vnuAlbumId=1177357 Music News, Reviews, Articles, Information, News Online & Free Music | Billboard.com<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/bbcom/charts/chart_display.jsp?g=Singles&f=Pop+100 |title=Pop Songs {{!}} Billboard.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|03|26||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090113075307/http://www.billboard.com/bbcom/charts/chart_display.jsp?g=Singles&f=Pop+100 }}</ref><ref name=lescharts>[http://lescharts.com/search.asp?search=pussycat+dolls&cat=s lescharts.com - Les charts français<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://australian-charts.com/search.asp?search=pussycat+dolls&cat=s australian-charts.com - Australian charts portal<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://charts.org.nz/search.asp?search=pussycat+dolls&cat=s |title=charts.org.nz - New Zealand charts portal<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|03|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160311082419/http://charts.org.nz/search.asp?search=pussycat+dolls&cat=s }}</ref><ref name=allmusic>[http://www.allmusic.com/artist/the-pussycat-dolls-p702645 allmusic ((( The Pussycat Dolls > Charts & Awards > Billboard Singles )))<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://dutchcharts.nl/search.asp?search=pussycat+dolls&cat=s dutchcharts.nl - Dutch charts portal<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/bbcom/charts/chart_display.jsp?g=Singles&f=European+Hot+100+Singles |title=European Hot 100 |access-date={{dat|2009|03|26||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090525060721/http://www.billboard.com/bbcom/charts/chart_display.jsp?g=Singles&f=European+Hot+100+Singles }}</ref> !rowspan="2"| Albums |- ! width="25"| <small>{{flaga|ASV}}[[Billboard Hot 100|Hot]]</small> ! width="25"| <small>{{flaga|ASV}}[[Billboard Pop 100|Pop]]</small> ! width="25"| <small>{{flaga|Apvienotā Karaliste}}</small> ! width="25"| <small>{{flaga|Austrālija}}</small> ! width="25"| <small>{{flaga|Jaunzēlande}}</small> ! width="25"| <small>{{flaga|Kanāda}}</small> ! width="25"| <small>{{flaga|Īrija}}</small> ! width="25"| <small>{{flaga|Francija}}</small> ! width="25"| <small>{{flaga|Vācija}}</small> ! width="25"| <small>{{flaga|Šveice}}</small> ! width="25"| <small>{{flaga|Nīderlande}}</small> ! width="25"| <small>{{flaga|Austrija}}</small> ! width="25"| <small>{{flaga|Eiropa}}</small> ! width="25"| <small>{{flaga|Latvija}}</small> |- | rowspan="2"|[[2005. gads|2005]] | align="left"| "[[Don't Cha]]" <small>(kopā ar [[Busta Rhymes]])</small> | 2 | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | 6 | '''1''' | '''1''' | 2 | 2 | '''1''' | 8 | rowspan="6"|''PCD'' |- | align="left"| "[[Stickwitu]]" | 5 | 2 | '''1''' | 2 | '''1''' | 3 | 2 | 17 | 11 | 6 | 2 | 11 | 2 | 11 |- | align="left" rowspan="4"|[[2006. gads|2006]] | align="left" | "[[Beep]]" <small>(kopā ar. [[will.i.am]])</small> | 13 | 8 | 2 | 3 | '''1''' | 5 | 2 | 10 | 5 | 6 | 2 | 7 | 3 | 12 |- | align="left" | "[[Buttons]]" <small>(kopā ar [[Snoop Dogg]])</small> | 3 | 2 | 3 | 2 | '''1''' | 5 | 4 | 12 | 4 | 3 | 6 | '''1''' | 7 | 12 |- | align="left" | "[[I Don’t Need a Man]]" | 93 | 83 | 7 | 6 | 7 | 7 | 9 | 12 | 20 | 15 | 4 | 19 | 27 | 25 |- | align="left" | "[[Wait a Minute]]" <small>(kopā ar. [[Timbaland]])</small> | 28 | 23 | - | 16 | 24 | 24 | - | - | 27 | 41 | 7 | 49 | 69 | 22 |- | align="left" rowspan="3"|[[2008. gads|2008]] | align="left" | "[[When I Grow Up]]" | 9 | 5 | 3 | 2 | 5 | 3 | 2 | 2 | 7 | 10 | 25 | 7 | 3 | 8 | rowspan="7"|''Doll Domination'' |- | align="left" | "[[Whatcha Think About That]]" <small>(kopā ar. [[Missy Elliott]])</small> | 108 | 70 | 9 | - | - | 66 | 12 | - | - | - | - | - | 37 | 21 |- | align="left" | "[[I Hate This Part]]" | 11 | 10 | 12 | 10 | 9 | 5 | 9 | 3 | 12 | 9 | 27 | 7 | 4 | 2 |- | align="left" rowspan="4"|[[2009. gads|2009]] | align="left" | "[[Top of the World]]" | 79 | - | - | - | - | 53 | - | - | - | - | - | - | - | - |- | align="left" | "[[Bottle Pop]]" <small>(kopā ar Snoop Dogg)</small> | - | - | - | 17 | 17 | 88 | - | - | - | - | - | - | - | - |- | align="left" | "[[Jai Ho! (You Are My Destiny)]]" <small>(kopā ar A.R. Rahman)</small> | 15 | 20 | 3 | '''1''' | 2 | 4 | '''1''' | 3 | 29 | 7 | - | 18 | 2 | 2 |- | align="left" | "[[Hush Hush; Hush Hush]]" | 96 | 54 | 18 | 10 | - | 60 | 22 | - | - | - | - | - | 83 | 47 |- ! colspan="17" style="font-size: 8pt"| " - " norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdota attiecīgajā valstī. |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat}} * [http://www.pcdmusic.com Oficiālā Pussycat Dolls mājas lapa] {{en ikona}} {{The Pussycat Dolls}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV popgrupas]] [[Kategorija:ASV deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV R&B grupas]] qqfwbzhlohs5uipbu06zwd37moxlj3j 0 82132 4535958 3945950 2026-10-14T12:35:02Z Meistars Joda 781 4535958 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cantin1.jpg|thumb|right|250px|Zodiakālā gaisma austrumpuses debesīs. Redzama arī [[Venera (planēta)|Venera]]]] '''Zodiakālā gaisma''' ir vāja, bālgana blāzma nakts debesīs, kas redzama tūlīt pēc [[Saulriets|saulrieta]] vai pirms [[Saullēkts|saullēkta]]. Blāzmai ir trīsstūrveidīga forma, kas izstiepta pa [[ekliptika|ekliptiku]] un plešas uz augšu [[Saule]]s apvidū. Vidējos ziemeļu platuma grādos zodiakālo gaismu vislabāk var novērot pavasarī, kad tā redzama rietumpuses debesīs, tūlīt pēc vakara krēslas izzušanas, vai arī rudenī, austrumpuses debesīs, tieši pirms rītausmas. Zodiakālā gaisma ir ļoti vāja, to pilnībā nomāc [[Mēness gaisma|mēnesgaisma]] vai [[gaismas piesārņojums]], tāpēc jābūt piemērotiem apstākļiem, lai to novērotu. [[astronomija|Astronoms]] [[Džovanni Domeniko Kasīni]] (''Giovanni Domenico Cassini'') [[1683]]. gadā pirmoreiz zinātniski aprakstīja zodiakālo gaismu. Tās zinātnisko izskaidrojumu [[1684]]. gadā deva [[Šveice|šveiciešu]] [[matemātiķis]] Nikolas Fatio de Duilīrs (''Nicolas Fatio de Duillier''). Zodiakālā gaisma veidojas, [[Saule]]s gaismai atstarojoties no [[Saules sistēma|Saules sistēmā]] esošajām putekļu daļiņām jeb [[kosmiskie putekļi|kosmiskajiem putekļiem]]. Šie putekļi atrodas izplatījumā ([[starpplanētu putekļi|starpplanētu putekļu]] mākonī) ap Sauli, ārpus [[Zeme]]s [[orbīta]]s. Lielākais putekļu daudzums atrodas [[ekliptika]]s plaknē, tāpēc arī zodiakālā gaisma ir vērojama zodiaka joslā. Zodiakālo gaismu radošo starpplanētu putekļu blīvums izplatījumā ir ļoti niecīgs. Ir aprēķināts, ka, lai rastos zodiakālā gaisma, 1 mm lielām putekļu daļiņām ar [[albedo]] kā [[Mēness|Mēnesim]] jāatrodas vienai no otras 8 km attālumā. == Ārējās saites == * [http://www.org.kobe-u.ac.jp/cps/SPRINGER2007/ishiguro_ueno.pdf Observational Studies of Interplanetary Dust]{{Novecojusi saite}} {{commonscat|Zodiacal light|Zodiakālā gaisma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saules sistēma]] tkuxfgv3fflp5rxp9g9or5mr78ef4vp 0 82162 4535961 4535878 2026-10-14T12:37:31Z Kleivas 2704 4535961 wikitext text/x-wiki '''Frenks''' var būt: * [[Denjels Frenks]] (''Daniel Frank''; 1882—1965) — amerikāņu vieglatlēts; * [[Džeisons Deivids Frenks]] (''Jason David Frank''; 1973—2002) — amerikāņu aktieris un cīņas mākslas meistars. == Skatīt arī == * [[Frenks]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] 7jhrbulj3wmg1wxb7qo2fv1l2t40ojl 4535962 4535961 2026-10-14T12:37:38Z Kleivas 2704 /* Skatīt arī */ 4535962 wikitext text/x-wiki '''Frenks''' var būt: * [[Denjels Frenks]] (''Daniel Frank''; 1882—1965) — amerikāņu vieglatlēts; * [[Džeisons Deivids Frenks]] (''Jason David Frank''; 1973—2002) — amerikāņu aktieris un cīņas mākslas meistars. == Skatīt arī == * [[Franks]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] ncf23mqjkccfqdkoa1iw5ep16vy1vg2 4535963 4535962 2026-10-14T12:37:58Z Kleivas 2704 /* Skatīt arī */ 4535963 wikitext text/x-wiki '''Frenks''' var būt: * [[Denjels Frenks]] (''Daniel Frank''; 1882—1965) — amerikāņu vieglatlēts; * [[Džeisons Deivids Frenks]] (''Jason David Frank''; 1973—2002) — amerikāņu aktieris un cīņas mākslas meistars. {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] olown6pkpo8atq90aqxuon0w8d5d6lu 3 86110 4536131 4531586 2026-10-14T19:20:30Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4536131 wikitext text/x-wiki {{informācija|Limp Bizkit}} Lūdzu turpmāk nedzēs ārā veselas rindkopas, bet centies piestrādāt pie raksta, lai tas vizuāli labi izskatās. Šoreiz brīdinu un pats izlabošu, bet nākamreiz tā vairs nebūs. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:52, 24 maijā, 2009 (UTC) ==Atsauces== Paldies par ieguldīto darbu. Būtu ļoti labi, ja tu rakstos varētu arī ielikt pa kādai atsaucei un citu resursu, piemēram rakstu kādā mājas lapā. Sīkās viss izskaidrots [[Vikipēdija:Pamācība_(Ārējas_saites)#Atsauces|šajā pamācībā]]. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 00:04, 25 maijā, 2009 (UTC) == Auto == Būtu labi, ja tu lapā, kuru šobrīd apstrādā, pašā aukšā ievietotu veidni <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, lai citi ir lietas kursā, ka tas nav huligānisms. Vari rakstā [[ Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra]] veidni <nowiki>{{dzēst}}</nowiki> aizvietot ar <nowiki>{{inuse}}</nowiki> un, kad būsi beidzis, novākt. Veiksmi darbā! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 12:40, 11 augustā, 2009 (UTC) == Lindemans == Šādās situācijās jālieto poga "pārvietot". lai saglabātos hronoloģija. Un vērtīgi ir paretam uzmest acis sadaļai "Pēdējās izmaiņas". --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:01, 29 augustā, 2009 (UTC) :Paldies! [[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] -- 08:05, 29 augustā, 2009 (UTC) == Raksti par singliem == Pievērs lūdzu uzmanību šai [[Diskusija:Angst|diskusijai]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:18, 14 septembrī, 2009 (UTC) == Automobīlis vs automobilis == Vajadzētu censties rakstīt "automob'''i'''lis", nevis "automob'''ī'''lis" - tā, kā latviešu valodā ir pareizi. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:41, 23 oktobrī, 2009 (UTC) : Paldies par piezīmi. Turpmāk rakstīšu pareizi. --Baisulis 09:02, 25 oktobrī, 2009 (UTC) == Rakstu uzlabošana == Ņemot vērā līdz šim izrādīto interesi, informēju, ka nākamais raksts ir [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles]]. Ņemot vērā panīkumu pēdējo pāris rakstu uzlabošanā, ja neviens neiesaistīsies (un es vēlos uzsvērt, ka par iesaistīšanos tiek uzskatīta pieteikšanās rakstīt konkrētu sadaļu) es beigšu organizēt šo pasākumu, jo neredzu no tā jēgu. Šķiet, ka informāciju par to, ka raksts tiek mainīts viegli palaist garām, tāpēc ja gadījumā (pieņemot, ka tauta tomēr atkal ieintresēsies) ir intrese turpmāk saņemt šādu ziņu, lūdzu, piesakies manā diskusijā ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:09, 18 februārī, 2010 (UTC) == Vajadzīgie raksti == Esmu ievērojis, ka Jūs rakstat rakstus no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgo rakstu]] uzskaitījuma, kuriem visilgāk nav atjaunotas starpwiki saites. Aicinu Jūs rakstīt rakstus, kas atrodas šī uzskaitījuma augšgalā. Protams, Vikipēdija balstās uz brīvprātību, tādēļ tas nav obligāti jādara. Paldies Jums par līdzšinējo ieguldījumu Vikipēdijas uzlabošanā! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 07:43, 15 maijā, 2010 (UTC) :Paldies par padomu, kā jau teici balstīšos uz brīvprātību. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 15:59, 16 maijā, 2010 (UTC) == Mūzikas žanri == Paldies par mūzikas žanru [[bigbīts]] un [[breikbīts]] rakstiem! ;) --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 17:27, 22 maijā, 2010 (UTC) :Vienmēr laipni... tādēļ jau šeit arī esam! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 17:45, 22 maijā, 2010 (UTC) == Nedaudz par atsaucēm == Es sapratu, ka man tas būtu jāraksta vairāk citiem vikipēdistiem kā FRK, kam ir problēmas ar atsauču noformēšanu. Tu savu darbu šajā ziņā paveic nesalīdzināmi labāk. Man ir draudzīgs ieteikums, ja vēlies būt vēl ''advancētāks'' šajā ziņā, pilnīgi pareizi noformēt atsauces uz drukāto literatūru latviešu valodā kā rakstā [[Noktirne]], tad ir jāizmanto bibliogrāfiskā apraksta standarts: [http://www.biblio.lv/Bgr_aprakst_standarti.html]. Būtībā Tev pašam nav jāmācās visi tie principi kā noformēt, ja vien nevēlies to lietot arī retai un ārzemju literatūrai. Vienkārši jāatrod vajadzīgā grāmata kādā elektroniskajā katalogā, piemēram, vislabāk šeit: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv]. Jānokopē ''Copy->Paste'' pats sākums (pārsvarā beidzas ar ''.lpp''), vari arī iekopēt ISBN numuru, oriģinālo nosaukumu — tas pēc paša vēlēšanās, galvenais, ka ir pats sākums (es gan rekomendētu to ISBN numuru). Piemēram, pareiza bibliogrāfiska atsauce grāmatai "Harijs Poters un jauktasiņu princis", kas ņemta no šejienes: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=Harijs+Poters+un+jauktasi%C5%86u+princis&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv], būs: :"''Roulinga, Dž. K. Harijs Poters un jauktasiņu princis / Dž.K.Roulinga ; [no angļu val. tulk.: Ingus Josts, Sabīne Ozola, Māra Poļakova ; red. Anna Pavlovska]. - Rīga : Jumava : J.L.V., 2006. - 573, [1] lpp. ISBN 9984-380-80-7''". Un tad Tu būsi ''ahujenais māsters'', ka es Tev saku! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 22:35, 15 martā, 2011 (UTC) == [[:Attēls:Kino pionieris.jpg]] == Vajag attēla lapā ierakstīt, no kurienes attēls ņemts. Iespējams, ka var lietot {{Tl|PD-padomju prese}}. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:49, 19 martā, 2011 (UTC) : Paldies!!! Biju pavisam aizmirsis par šo veidni... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:44, 19 martā, 2011 (UTC) ::Žurnāla gads, numurs, lappuse nav zināms? Ideāli, ja būtu arī fotogrāfa vārds. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:25, 19 martā, 2011 (UTC) :::Ja tas viss man būtu zināms, es jau būtu pievienojis... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:42, 19 martā, 2011 (UTC) == Aktuāls balsojums == Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu [[Lietotājs:Digital1/LUN v2.0|uzlaboto versiju]] un '''[[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|atdot savu balsi]]''' — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti [[Vikipēdija:Kopienas portāls#LUN v2.0|šīs diskusijas ievadā]]. Paldies un veiksmīgu dienu. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:56, 9 maijā, 2011 (UTC) == Ne-Yo no '''Ā'''rkanzasa == [[Ārkanzasa]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:28, 30 maijā, 2011 (UTC) :dik, smieklīgi izskatās, varbūt tādēļ ka nav pierasts. Lai jau būtu '''Ā'''rkanzasa '''Ā'''merikā !!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 09:31, 30 maijā, 2011 (UTC) ::Es zinu, man arī tas neliekas pareizi, bet ja jau tā ir rakstīts [[Lielais pasaules atlants|Lielajā pasaules atlantā]], tad tas vairs nav diskutējams. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:47, 30 maijā, 2011 (UTC) == Kalnu augstumi == Lūgums nejaukt kalnu absolūtos (vjl - virs jūras līmeņa) un relatīvos augstumus. Drīkst arī kartēs skatīties ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:30, 21 jūlijā, 2011 (UTC) :Kurās kartēs! Es jau labprāt, man tik tās kartes tādas knapas! Iedod lūdzu saiti, ja Tev ir!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 11:42, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::Lūdzu! [http://www.gisnet.lv//////topo/?map=topokartes&cps=532883.2455763808,272474.1195306422,12000&layers=__base__ Vecas, bet liela mēroga un ar augstumiem], [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=abyzxh&centerx=532259&centery=6273145&zoom=3&layer=topo&ls=o LĢIA topene un Jāņa sētas kartes] (džentlmeņa komplekts). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 11:55, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::: Paldies!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:31, 21 jūlijā, 2011 (UTC) == Статья о Латышской Википедии в русском разделе == Коллега, хочу попросить Вас о помощи. В русском разделе систематически удаляют полупустые статьи о различных языковых разделах Википедии по причине их малой информативности и "незначимости". В частности, вчера была выставлена на удаление статья [[:ru:Латышская Википедия]]. Было бы очень хорошо, если бы участники, знающие русский, дополнили эту статью хотя бы парой-тройкой абзацев с историей раздела (хотя бы просто более детальную статистику - не просто рост числа статей, а какой-то качественный обзор), с описанием текущего состояния, освещения Википедии в латышских медиа. Возможно были какие-то мероприятия с участием википедистов? В общем, будет полезен любой вклад. Мне кажется, что такие статьи "друг о друге" должны быть, это стимулирует участников как-то больше интересоваться жизнью и судьбой "вики-соседей". Как Вы думаете? --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 16:09, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :Не думаю, что статью такого уровня удалят. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:06, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :: Могут, могут. И потом, это что - причина не улучшать статью, так что ли? Ну вот мне, например, тоже интересно, что у вас тут происходит и как вы себя ощущаете (сами по себе, и по отношению к остальной вики-вселенной)? Какие проблемы? Какие достижения? Какие планы? Или всё сонно, грустно и уныло? Это всё, на самом деле, не ерунда и не шутка. Одно дело, когда удаляют или собираются удалять статью о разделе на языке, о котором до этого никто не слышал, и представителями которого нет никакой осмысленной коммуникации. И другое дело - здесь. Совсем другое. Это пример очень печальной разобщённости разделов, которую, я считаю, нужно стараться преодолевать сознательными усилиями. Жаль, конечно, что не нашлось более позитивного повода - но уж что есть, то есть, извиняйте, братцы. Давайте вместе придумывать позитивные поводы. :: Так что вы уж как-нибудь соберитесь к нам на огонёк - глядишь, и ещё темы для совместной деятельности найдутся. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 21:40, 4 oktobrī, 2011 (UTC) ::: U menja s ruskoj pismennostju tak ne ochen! No posmotru i poprbuju kak nibutj pomoch! Ja za sohronenie [[:ru:Латышская Википедия]] !!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 07:46, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: Спасибо! Если естъ любая полезная информация, которой еще нету в статье - освещение в латышской прессе, отзывы авторитетных людей и прочее - пишите прямо здесь, латиницей (или на английском, если так проще) - я переведу и добавлю в статью. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:27, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: На самом деле - ведь есть же статья [[Latviešu valodas Vikipēdija]] ?! Попробуйте улучшить и развить её, а мы просто переведём. Так всем будет польза. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:35, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::Добрый день Kaganer. Вкратце можна сказать что у нас всё потихоньку приходит и набираем обороты! Главное различие между латышский википедий и википедий других стран Прибалтики такая, что мы жмём на качество а не на колйичество — об этом говорит [[:ru:Википедия:Глубина|глубина]] нашей википедии — потому у нас меньше статей чем у Литовцев и Эстонцев. Были у нас и свои скандалы и противостояния, но щас всё уладилось. Однако скучать не приходится — вандализм не спит. :) :::::Есть у нас еще такая статистика: [[Vikipēdija:Aktualitātes|Хронология развития]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 15:00, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::: Это хорошо, что жизнь есть ;) Вам бы надо всё же свою историю потихоньку начать записывать. Кстати, повторю: вот сейчас статья [[:ru:Латышская Википедия]] стала немного интереснее, чем [[Latviešu valodas Vikipēdija]] - а должно быть наоборот! --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 23:43, 9 oktobrī, 2011 (UTC) == Zvaigzne == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[File:Copyeditor Barnstar Hires.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''Pareizrakstības zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Par pareizrakstības kļūdu labošanu jaunajos rakstos.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 16:21, 15 oktobrī, 2011 (UTC) |} == Перевод заглавной страницы на Мета-вики == Коллеги, ещё одна просьба - нужна помощь в переводе латышской версии заглавной стр. Мета-вики ([[m:Sākumlapa]]) на унифицированный дизайн. Всё довольно просто: нужно перейти [http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Template:Main_Page/lv&uselang=lv&action=edit&preload=Template%3AMain+Page по ссылке], перевести названия разделов и сохранить. После чего редактировать каждую секцию в том же режиме, глядя на старые переводы в [[m:Sākumlapa]]. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 07:32, 17 oktobrī, 2011 (UTC) == Loguči == Lūgums augšuplādēt pašus logo.svg, nevis to png preview. (Tie ir jāsaglabā ar "save file" opciju.) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:00, 31 decembrī, 2011 (UTC) :Paldies! Tagad pielēca, kā to dabūt gatavu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:02, 31 decembrī, 2011 (UTC) ::Atgādinājums par svg failiem :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:09, 18 oktobrī, 2014 (EEST) :::Atgādināšana zināšanu māte! Paldies! Biju piemirsis. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:16, 18 oktobrī, 2014 (EEST) == Vāgners == Paldies par "ķeršanos klāt" Vāgneram. Cerams nebūs tā, ka pašlaik izdzēstā informācija pazudīs uz neatgriešanos. Priecīgus Ziemassvētkus. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 22:37, 24 decembrī, 2012 (UTC) :Pēc iespējas viss daudz maz sakarīgais un manuprāt lietderīgais tiks salikts vēlāk atpakaļ.... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:41, 26 decembrī, 2012 (UTC) == Par ielām == Ielas vari pārbaudīt te - https://www.kadastrs.lv/ bet ja iela ir vienīgā, tad nekāds precizējums nav vajadzīgs, sk. [[Bākūžu iela]] --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 16:39, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Paldies! Noderīga saite! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 17:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::ja nu pēkšņi ir vēlēšanās - Rīgas ielām, par kurām es esu rakstījis, nav sadaļas Vēsture. vnk man nav tās grāmatas. esu par kādu čupiņu sarakstījis, pārsvarā uz A burtu, mazāk uz B, gandrīz nemaz uz citiem. ja sanāk laiks un vēlēšanās - priecāšos, ja pierakstīsi tām k-ko par vēsturi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 15:25, 13 maijā, 2013 (EEST) :::Vēlēšanās ir. Obligāti kādreiz pieķeršos - tikai pagaidām lēnām pabeigšu B burtu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 13 maijā, 2013 (EEST) ::::paldies jau iepriekš! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 23:24, 14 maijā, 2013 (EEST) == kadastrs.lv == Sveiks. Skatos, ka tu sev nepieciešamajās lietās esi pievienojis kadastrs.lv. Vai tev ir kaut kāda veia piekļuva viņu datiem, kuriem ir nepieciešama autorizācija? --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 17:36, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Nē, es izmantoju tikai bezmaksas sadaļu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 18:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::OK, nu tad neko. Paldies. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 18:12, 5 janvārī, 2013 (UTC) == Wikidata == {{Wikidata paziņojums}} --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2013. gada 9. martā, plkst. 23.57 <small>(EET)</small> == Par Kinoakadēmijas balvām == Redzu, ka esi ķēries pie kategoriju izmaiņām. Vai nevarētu tevi no tā atrunāt? Tik gari izteiktas kategorijas raksta apakšā bojā uzskatāmību. Pie tam, ja viens cilvēks ir saņēmis balvas dažādās kategorijās (piem, [[Billijs Vailders]], [[Frānsiss Fords Kopola]] utt.), vai agrāko apkopojošo kategoriju "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" tu tagad nomainīsi ar trim gariem izteicieniem par dažādām kategorijām? Tas galīgi ne pēc kā neizskatīsies. Un tad konsekventi tas būs jāpievieno visiem laureātiem. Tik daudz izmaiņu, un priekš kam? Uzskatāmība zūd. Vai negribi labāk turpināt savu iesākto rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]]? Es jau sen gaidu turpinājumu, bet negribu tur iejaukties un turpināt tavā vietā.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 21:58, 9 februārī, 2014 (EET) :Zini! Visticamāk Tev jau sanāca mani atrunāt, jo es pats skatos, ka izskatās ērmīgi garas tās kategorijas, bet uzskatu, ka jaukāk būtu, ja būtu pa kategorijām, nevis viss kopā. Atliek izdomāt kategorijas nosaukumus, kas precīzi apzīmē kategoriju un īss un viegli saprotams. Un tas galīgi nav traki, ja vienai personai vai filmai ir vairākas kategorijas ar dažādām balvām, ja protams, kā jau Tu pareizi atzīmēji tās nav tik ērmīgas ka patreiz. Goda balvai es gaidu iedvesmu un, ja Tev tāda ir tad es tikai priecāšos par raksta papildināšanu un uzlabošanu, šī tomēr ir kopējā smilškaste, un ja es vēlētos, lai neviens pagaidām neiejaucas, tad būtu uzlicis aizmetni ''inuse''. Pats galvenais, patīkami, ka ir vēl kāds domubiedrs, lai varētu šīs kino lietas sakārtot un padarīt patīkami pārskatāmas. Veiksmi! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 20:29, 10 februārī, 2014 (EET) ::Ja tomēr gribi sadalīt "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" pa atsevišķām balvām, tad īsāk būtu: "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi", "Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji". Bet nezinu, vai dalīt "aktieri" un "aktrises", vai kategorijā salikt visus kopā. Un vai scenāristus dalīt pa oriģinālscenārijiem un adaptētajiem, varbūt nedalīt. Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 22:10, 10 februārī, 2014 (EET) :::Jā, man arī tie jaunie kategoriju nosaukumi īsti nepatika (tie, manuprāt, arī nebija īpaši veiksmīgi izvēlēti). Par dalīšanu pēc dzimuma: domāju, ka tas nav vajadzīgs. Un MC2013 — administratori ir vienkārši ''ļautiņi'', kam vienkārši ir iespēja izdzēst rakstus, nobloķēt lietotājus u.c., bet tā viņi neatšķiras no citiem, tāpēc teksta "Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus" vietā labāk ir "Labprāt sagaidītu kādus ''citu lietotāju'' viedokļus" :) --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 09:02, 11 februārī, 2014 (EET) ::::Nu protams, ka interesē arī citu lietotāju viedoklis. Varbūt pāris dienas pagaidām, vai kādam ir kādi labi priekšlikumi par kategorijām. Baisuli, ceru, ka pēc tam sakārtosi tās kategorijas. No savas puses - pabeigšu tavu rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]].--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 20:29, 11 februārī, 2014 (EET) :::::ok, pagaidīs, ko teiks vēl kāds un tad jau visu sakārtošu --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:01, 11 februārī, 2014 (EET) == Filmu infokastes == Sveiks! Es tikai vēlējos informēt, ka jau kādu laiciņu filmu infokastēs nav vairs jāliek attēliem priekšā tas "Attēls:", tagad var rakstīt [[Veidne:Infokastes attēls|gandrīz kā grib]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 05:27, 27 aprīlī, 2014 (EEST) :OK! Noderīga informācija! Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:33, 27 aprīlī, 2014 (EEST) Tagad ir arī veidne [[Veidne:Filmas plakāts|filmu plakātiem]] pieejama augšupielādēs lapā. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 10:39, 19 maijā, 2014 (EEST) Vēl kaut kas jauns parādījies: tagad infokastē vari neizmantot {{tl|ubl}} vai {{tl|plainlist}} veidni vai <nowiki><br/></nowiki> tagus, tagad pietiks ar parastajām zvaigznītēm ([https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bada_sp%C4%93les_%28filma%29&curid=201437&diff=2191812&oldid=2103297 piemērs]). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<span style="color:#FF6600;">FRK</span>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 12:38, 30 jūnijā, 2014 (EEST) == Pilsētu infokastes == Lūgums infokastes nemainīt - mēs pieturamies pie unificētajām. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:00, 31 maijā, 2014 (EEST) :Lūgums pieņemts, tikai tad kam paredzēta '''Latvijas pilsētas infokaste'''? Ja to nevajag, tad lai turpmāk nerastos pārpratumi - jāizdzēš, varbūt? Es samainīju infokastes, jo vēlējos, lai pilsētas ģerbonis darbotos kā saite uz rakstu. Iespējams to var izveidot arī unificētajā kārbā? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:05, 31 maijā, 2014 (EEST) ::To var izdarīt arī unificētajā kārbā. (ja kāds censonis nav to kārbu salabojis tā, lai nevarētu) :) sk. [[Aloja]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:09, 31 maijā, 2014 (EEST) :::Nu re, atkal par vienu krunku vairāk smadzeņu daivā! Paldies! Ja Vikipēdijā nebūtu pieejama diskusiju sadaļa, tad tā vienkārši nebūtu izmantojama. :) --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:29, 31 maijā, 2014 (EEST) ::::Latvijas pislētas infokaste būs likvidējama, kad vairāk nebūs saišu uz to. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 11:07, 31 maijā, 2014 (EEST) == Par kategorijām == {{ping|Baisulis|Edgars2007}} Skatos, tu labo daudziem ar kino saistītajiem cilvēkiem kategorijas. Kāda ir tava ideja? Redzu, ka tu aizstāj "Kategorija:Kinoscenāristi" ar "Kategorija:ASV kinoscenāristi" (tāpat ar producentiem). Bet ko darām ar "Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri" un "Kategorija:Amerikāņu kinorežisori"? Vai taisies tās arī aizstāt ar ASV kinoaktieri un ASV kinorežisori? Redzu, ka darbojies attiecīgi arī ar PSRS xxxx un Padomju xxxx Vai esmu ko palaidusi garām? Varbūt ir kāda noruna par kategorijām - kad lietot "ASV" un kad "Amerikāņu" (un PSRS / Padomju)? Dažas kategorijas arī dublējas. --[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 00:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :Jā, tas '''ASV''' un '''amerikāņu''', un ne tikai - vēl jau arī '''Latvijas''' un '''latviešu''', tā joprojām man ir neskaidrība. Vajadzētu kādu gudro, kas var argumentēt šo abu vārdu pareizo pielietojumu šajā situācijā. Man liekas tā jau iepriekš kustināta tēma vikipēdijā.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Uh, šī valsts/tautība kategoriju sistēma ir viena no lielajām latviešu valodas Vikipēdijas problēmām (ir, piemēram, '''gan''' ASV fiziķi, '''gan''' amerikāņu fiziķi, ok varbūt tieši šo kategoriju nav, bet domu, cerams, sapratāt), līdzās sporta klubu nosaukumiem. Gan jau kādreiz tas viss tiks salabots, cerams :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:22, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Un [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kategorija%3ALatvie%C5%A1u_producenti&diff=2200473&oldid=1836266 šādi] gan nevajadzētu darīt (ir dzēst veidne, tas tikai tā, atgādinājums) :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :::Ok! Man jau likās, ka pasteidzos! Kad būs kāda skaidrība kārtošanā - piesakos palīgā!--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:22, 6 augustā, 2014 (EEST) == Nav ar ko nodarboties? == Kāpēc Tu veici šīs izmaiņas? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anatolijs_Berzovojs&diff=prev&oldid=2217023] --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 11:09, 4 oktobrī, 2014 (EEST) :Palielam laikam jau ir ar ko nodarboties, tik tas slinkums. Tas par virsrakstu. Izmaiņas veicu, jo kaut kā ir iegājies, ka diez gan regulāri skatos [[Special:NewPages|jaunos rakstus]], pie reizes pa laboju drukas kļūdas, ko pamana dators (tur arī pirmo reizi sastapos ar vārdu ''pletums'', izlaboju to uz ''platums'', bet kad tu novērsi šo izmaiņu, sāku meklēt šī vārda nozīmi, un jā, tagad esmu par vienu vārdu gudrāks), retāk palaboju teksta kļūdas, lai manuprāt teksts izklausītos sakarīgāks, bieži vien pievienoju vēl vienu līniju līdz aizmetnim (jo ar 2 ''enter'' līdz aizmetnim no raksta beigām izskatās labāk). Šajā tevis minētajā gadījumā, izmaiņu veicu tīri automātiski, jo gala variantā tāpat viss teksts ir vienā rindkopā. Nevēlējos neko ļaunu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:43, 4 oktobrī, 2014 (EEST) ::Jaunā rindā sadalīts tāpēc, lai labotājam būtu vieglāk: ātri var atrast gadaskaitli utt. Lasītājam vienalga teksts parādīsies kā vienota rindkopa. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 20:17, 6 oktobrī, 2014 (EEST) :::ok! Es to sapratu, ka tas visticamāk bija ar nodomu, tiklīdz Tu uzsāki šo diskusiju. Cienot citu darbu, turpmāk šādus labojumus vairs neveikšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 6 oktobrī, 2014 (EEST) Diemžēl ir jāatsāk šī diskusija. Neuztver šo kā ''uzbraucienu'', vienīgi kā draudzīgu ''stop, padomā'' atgādinājumu (Tu jau zini, es neesmu ''agresīvs'' kolēģis :) ). Pa lielam jau ir ok kārtošanas labojumi, bet daži ir tiešām, atvaino, bezjēdzīgi. It īpaši pāradresāciju "kārtošana". OK, [[Special:Diff/2311243|šādi]] labojumi vēl ir ok, bet [[Special:Diff/2311246|šis]] gan ir pilnīgi bezjēdzīgs. Arī daudz ko no Tevis paveiktā var darīt ar [[WP:AWB]] un/vai botu, kas krietni ietaupa laiku, piemēram, kategoriju nomaiņas (tas par Kurzemes hercogisti). Vienkārši jāpalūdz :) Ja vēlies ''kārtot'' Vikipēdiju, tad varu piedāvāt kaudzēm samērā vienkāršu sakarīgāku (pēc maniem ieskatiem; par MAZ) darbu, kam man vienam nav laika, jo kādreiz jau arī kāds raksts ir jāuzraksta :) Vēlreiz — neuztver kā uzbraucienu, es vienkārši cenšos Tevi pasargāt no ieslīgšanas pamatīgā [[Vikipēdija:Vikiholisms#FRK stadija|vikiholismā]]. Priecīgas Lieldienas! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:37, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :Par MAZ — tas novērš mazās pāradresācijas rindiņas parādīšanos rakstā, bet, protams, bots šeit būtu ražīgāks :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 13:30, 5 aprīlī, 2015 (EEST) ::Jā, bet tas ir ''štrunc''. Mums katrā rakstā gandrīz vai ir vismaz pa kādai pāradresācijai (man visas pāradresācijas ir zaļā krāsā, līdzīgi kā jums pārējiem, kas ieslēguši attiecīgo gadžetu, disambigi ir sarkanā), dažas lapas/raksti man vispār rādās zaļi melnas. Pāradresācijas vērtīgi (precīzāk, nav bezjēdzīgi) ir novērst veidnēs, bet rakstos tas tiešām ir vienīgi lieks laika/resursu patēriņš. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:08, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :::Labāk veikt sīkumainas izmaiņas, nekā sīkumaini kasīties. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 5. aprīlī, plkst. 15.21 <small>(EEST)</small> ::::{{ping|Edgars2007}} nojautu, ka agri vai vēlu pacelsies jautājums vai precīzāk viedoklis par maniem ''precizējumiem''. Tātad: uzskatu, ka rakstiem jābūt ar precīzām adresēm uz citiem rakstiem, nevis jāiet caur pāradresāciju. Neiet runa par Īpašvārdiem, kas ir atveidojami un rakstāmi tikai tajā formā, kādā ir pretī kaut vai neliels raksts. Pārējās pāradresācijas galvenokārt manuprāt paredzētas rakstu meklēšanai. Zinu, ka tas viss kopumā ir diezgan bezjēdzīgi, bet tāpat tā ir kārtība, pavisam maz mazītiņa, tomēr kārtība. Man ļoti patīk VP un šīs vietnes lietotāju devums. Ir cilvēki, kuri dienā var uzrakstīt kaudzi ar rakstiem, ir attēlu speciālisti, vēstures, bioloģijas un medicīnas speciālisti, kas veido rakstus. Tas ir lieliski! Man reti ir iedvesma rakstīt rakstus, bet patīk, ja raksti izskatās vienādi noformēti, bet drukas kļūdām, ar precīzām "zilajām saitēm", īsāk sakot tā kā enciklopēdijā tam vajadzētu būt. Vikiholisms domāju man nedraud, jo varu atmest jebkurā brīdī :P Labprāt pamācītos, ko vairāk par botu veidošanu un lietošanu, jo pats labi saprotu, ka lielāko daļu no maniem precizējumiem var uzticēt botam.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) Vari palasīt [[WP:AWB]] (un attiecīgo lapu enwiki). Un vari darboties ar AWB ar botu. Par pāradresācijām - es gan joprojām pieturos pie viedokļa, ka tā ir lieka laika šķērdēšana un ir citas, svarīgākas ''miskastes'', ko tīrīt (piemēram, uzlabojamo rakstu kategorija), bet šīs trīs rindiņas [[Special:Mypage/common.css|šajā]] lapā Tev uzdzīs matus un visu citu (nepārproti par visu citu :) ) stāvus gaisā: <source lang=css> .mw-redirect, .mw-redirect:visited { color: green; } </source> Tas gan tev aizēnos pāradresācijas uz disambigiem, bet to es risinu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:03, 6 aprīlī, 2015 (EEST) :{{ping|Edgars2007}} ja nemaldos, tad priekš AWB vajag adminu atļauju? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:20, 6 aprīlī, 2015 (EEST) ::Nē. Vienīgi setingos (kaut kur augšā) jāatķeksē lv wiki. Citādi gan neļaus neko izdarīt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) [[Special:WantedCategories]], arī šis būtu noderīgi, forši būtu, ja liktu arī Vikidatu saites. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 00:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) :...kam ir sava [[Special:UnconnectedPages|īpašā lapa]]. Un vispār — iedomājos, ka šādi var arī salauzt lietas (es vēl joprojām par pāradresāciju "labošanu" runāju). Piemēram, ir pāradresācija no kāda šaurāka termina uz nedaudz plašāku, ar domu tādu, ka gan kādreiz būs raksts. Bet, ja šādi samaina vietu, uz kuru ved saite, tad ir vairāk ļaunuma nekā labuma. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) ::tagad, kad arī mana vikipēdija ir palikusi raiba no pāradresācijām, es varu pilnīgi piekrist Edgars2007 teiktajam - viss nav jāpāradresē, jo ļoti daudzas tēmas ir sajūgtas kopā uz vienu atsevišķu. Mūžu dzīvo un tāpat visu laiku brīnies cik stulbs tomēr esi :D --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:48, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :::Nevajag jau tā sevi šaustīt. Es tev vienkārši gribēju parādīt, ka Tu ar visiem botiem, AWB un 24/7 ilgu sēdēšanu pie tās nedabūsi Vikipēdiju brīvu no zaļas krāsas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:56, 8 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Galīgi ne! Un es nešaustu, tik ieņirdzu :) bet tāpat turpināšu rušināties... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:58, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :ok, ļoti labi, tātad (paldies {{ping|Edgars2007}}). Baisulis - brīdinu, ka turpmāk visus tavus šādus: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2016._gads_Latvij%C4%81&diff=2476422&oldid=2476409] labojumus atcelšu. jo tie ir bezjēdzīgi. un ja man tas apniks, sākšu karināt vandalēšanas brīdinājumus tavā lietotāja lapā. (jau iepriekš atvainojos visiem, kas atsevišķas līdzīgas manas darbības uzskata par bezjēdzīgām). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.02 (EET) ::Pa lielam es nevaru izvērtēt, kas kam liekas bezjēdzīgs, jo manā uztverē tas ir dziļi subjektīvi, it sevišķi mūsdienu modernajā laikmetā. Vandalisms!?! Tas gan man nav saprotams? Es taču neko nevandalizēju! Raksts vizuāli nemainījās! Saite arī ved rakstu, uz kuru bija paredzēts! Kur ir vandalisms? Es zinu, ka "piekakāju" ļaudīm pēdējo izmaiņu sarakstu, un manuprāt tas ir ļaunākais ko daru. Bet vai tas ir vandalisms. Es uzskatu, ka neko postošu, degradējošu vai citus aizskarošu šeit neveicu. Jā man patīk lasīt citu rakstītos rakstus un pie reizes sakārtot pāradresācijas. Bieži vien ir nepareizi atveidots vārds vai uzvārds, vietvārds vai pat vispār pieņemts nosaukums (līdz pat lielo un mazo burtu atšķirībai). Ja citi ļaudis savām vai publiskām vajadzībām izmanto Vikipēdiju, tad tas nav pieļaujams, ka kāda nepareiza burtu sakārtojuma dēļ viņš pieļauj kļūdu, par ko šejienes diskusijās ir cīnījušies vairākus mēnešus. {{ping|Biafra}} saprotu, ka Tu caurskati visas pēdējās izmaiņas un mani sīkie labojumi, tikai pagarina tavus sarakstus. Ja izvēlējies tādu lietu darīt, tad nāksies to paciest, jo mēs visi (es vismaz tā uzskatu) esam šeit tikai un vienīgi brīvprātīgi.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.42 (EET) :::Par vandalismu saišu sakārtošanas darbu nekādi nevarētu uzskatīt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.31 (EET) ::::Nepareizi atveidoti vārdi ir viena lieta, bet pavisam korektas pāradresācijas nevienam netraucē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.52 (EET) :::::labo kļūdas rakstos, labo redzamo tekstu, labo saites no nozīmju atdalīšanām uz rakstiem utt. es jau arī to daru, gandrīz tikai to daru vikipēdijā. bet labot saiti no pāradresācijas '''Kučinska valdība''' uz rakstu '''Kučinska Ministru kabinets''', kas abas ir vienlīdz korektas un vienlīdz pareizas, ir marasms. jā, mani tas traucē un tērē manu laiku. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 15.00 (EET) ::::::Es nesapratu, kāpēc saitē jāraksta "Māra Kučinska Ministru kabinets", ja raksta nosaukums ir "Kučinska Ministru kabinets"? Un ja to kāds ir izlabojis, kāpēc spītīgi jāmaina atpakaļ. Varbūt tur ir kāds funktieris, piemēram, doma rakstu pārdēvēt par "Māra Kučinska Ministru kabinets"? --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 16.31 (EET) :{{ping|Papuass}}, es arī tā domāju, ka korektas pāradresācijas nevienam netraucē, gluži tāpat kā precīzas pāradresācijas. Tur jau tā lieta - nevēlos nevienam traucēt. Līdz šim neesmu mēģinājis labot kāda konkrēta lietotāja devumu, viss ir ''randomā''. {{ping|Biafra}} galīgi nevēlos tērēt tavu laiku, jo tu veic lielu pienesumu, tieši tāpat kā jebkurš cilvēks, kas kaut ko dara Vikipēdijā. Es labprāt paņemtu bota statusu, lai mani labojumi nerādītos parastajā listē, bet nevaru paredzēt, kā jutīšos brīdī, kad sēžos pie datora. Iespējams nāks mirkļa iedvesma un taps kāds raksts, bet iespējams nosēdēšu vairākas stundas kārtojot, piemēram [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]], pāradresācijas. Vai ir jēga manam darbam? Es uzskatu, ka ir!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.02 (EET) a) [[:en:WP:NOTBROKEN]] b) Dainis, protams, ir tas dalībnieks, kura rakstos nav nevienas pāradresācijas... c) par spītīgu atcelšanu es gan piekrītu d) es vairākas reizes esmu atkārtojis, ka var izveidot jaunu botu kontu e) ja mēs par tēmu, tad ir vēl pietiekoši daudz darba navigācijas veidnēs, kur gan pāradresācijām (un disambigiem) nav jābūt f) nav gan randomā, bet nu labi, tas tā f) vari nākt palīgā Vikidatos, tur mums ir vienmēr palīdzīgas rokas vajadzīgas - tieši šādiem vienveidīgiem darbiem - labot ''salauztus'' URL, piemēram. Iegūs visi Wikimedia projekti :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.36 (EET) paldies par tavu ieguldījumu vikipēdijā! īpaši esošo rakstu sakārtošanā. tas ir lieliski! diemžēl man atkal jāatgriežas pie jau cilāta jautājuma. jā, cienītais kolēģi, mani pilnīgi bezjēdzīgi labojumi traucē. un ne mani vienu. atkārtoti lūdzu ar tādiem nenodarboties: https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Inesis_Bo%C4%B7is&curid=156303&diff=2845834&oldid=2807461. šis konkrētais labojums nepadarīja vikipēdiju ne par vienu baitu labāku, bet man (un gan jau vēl kādam) bija jāpatērē savs laiks, lai paskatītos, kādu gan kļūdu esi atradis rakstā. piepingošu arī iepriekšējās diskusijas dalībniekus {{ping|Dainis}} {{ping|Edgars2007}} {{ping|ScAvenger}} {{ping|Papuass}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 13.21 (EEST) :Mēs taču vienreiz jau runājām, ka LLU tipa gadījumus nepārveidojam. Šoreiz varbūt mazāk reāli, bet pastāv varbūtība, ka parādās atsevišķs raksts par LLA. Un kurš tad rakstīs botu, kas rakstu hronoloģijās meklē, kur LLA nomainīts uz LLU? :) Bet vispār - joprojām palieku pie uzskata, ka pāradresācijas SPECIĀLI jālabo nav. Protams, ir izņēmumi. Piemēram, navigācijas veidnes, kur vari izpausties. Anyway, mana iepriekšējā posta d un f punkts. Kā arī Kopienas portāla sadaļa par "Tev nav ko darīt?" (vai kaut kā tā, neatceros un ar Vācijas viesnīcas Wifi negribas lieki tērēt laiku meklējot). --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 14.29 (EEST) ::dievinu konstruktīvu kritiku! Turpinu cīnīties ar saviem pāradresāciju dēmoniem, bet diemžēl tie dažreiz ņem pārsvaru pār jebkādu loģiku. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 18.38 (EEST) == Disambigi == Sveiciens Jaunajā gadā! Ir vēl šāda lapa: [[Special:DisambiguationPageLinks]]. Gan jau sapratīsi, kas un kā :) Protams, tam sarakstam nav jākļūst par tukšu (kaut vai tāpēc, ka rakstos ir {{tl|citas nozīmes}} veidne); [[Veidne:Ienākošās saites|šo veidni]] ir paredzēts (vismaz es tā "nolēmu") likt tur, kur ir vairāk par kādām 30-50 saitēm. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:12, 2 janvārī, 2015 (EET) Vēl vari ielikt ķeksi [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets]] pie "Iekrāso saites uz nozīmju atdalīšanas lapām (piemērs)", varēsi uzreiz redzēt, kur ir problēmas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:12, 5 janvārī, 2015 (EET) == Dublikāti == Sveiks! Ja nu gadījumā kaut kad apnīk tie ''disambigi'' un vēlies kam citam pievērsties (aptūtai no disambigiem), varu piedāvāt darbiņu :) Mums ir viena [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|liela kategorija]]. Īsumā — ja lapā vienā veidnē viens parametrs izmantots vairāk par vienu reizi, raksts nokļūst tajā kategorijā. Un rakstā parādās tas teksts, kas ievadīts pie pēdējās rakstīšanas reizes, t.i., ja ir <nowiki>{{veidne|para1=kaut kas|para2=vēl cits|para1=atkal para1 parametrs}}</nowiki>, tad parādīsies ''atkal para1 parametrs'', nevis ''kaut kas''. Tāpēc derētu vismaz pamazām atbrīvoties no kategorijas satura. Viena forša ''džekene'' ir uztaisījusi skriptu, kas atvieglo darbu pie kategorijas satura samazināšanas. [[Special:Mypage/common.js|Šajā lapā]] iekopē šīs 2 rindiņas: <source lang=javascript>mediaWiki.loader.load( '//en.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Frietjes/findargdups.js&action=raw&ctype=text/javascript'); findargdupseditsummary = 'Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]]';</source> Un tad iztīri kešatmiņu ([[Special:Mypage/common.js|te ir arī instrukcijas]], ja nezini, kā). Tad vari ieiet kādā [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|šīs kategorijas]] rakstā (piemēram, [[Atlantijas Pireneji|šajā]]) un labošanas režīmā kreisajā pusē nospied "Find dups". Skripts Tev atradīs parametru, kas jāsalabo. Parasti viens vai abi parametri ir tukši, tad to tukšo var arī dzēst ārā. Protams, vēlāk jau zināsi, kuri parametri ir vainīgie, tad var arī nespiest uz tā skripta. Ja Tu atver lapu, bet pēc pogas nospiešanas Tev neviens parametrs nerādās (neatveras tas logs), tad droši vari iet pie nākamā raksta. Riteņbraukšanas rakstos ir šī problēma, ko pagaidām vēl neesmu atkodis :) Ja šī problēma parādās kādā ne-riteņbraukšanas rakstā vai arī rodas citi jautājumi, droši pingo vai raksti manā diskusiju lapā. Protams, tai kategorijai nav jāiztukšojas tuvākajās dienās, bet ar laiku jau vajadzētu mēģināt. Ja šo lasa kāds cits palīdzēt gribošs kolēģis — droši pievienojies, darba roku nekad nav par daudz :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:42, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007|Baisulis}} interesanta štelle. Pamēģināšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:03, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007}} šajā [[Atklātne (šahs)|rakstā]] man nav īsti skaidrs, kas vainas tai šaha diagrammai....? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 11:25, 21 februārī, 2015 (EET) ::Ok, vēlāk apskatīšos. Es pieņemu, ka šī pati problēma būs arī citos rakstos ar diagrammu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:32, 21 februārī, 2015 (EET) ::: {{ping|Edgars2007}} darīts - paliek tikt skaidrībā ar velo pasauli un šahu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 00:56, 12 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Liels paldies :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:46, 12 aprīlī, 2015 (EEST) == Translating the interface in your language, we need your help == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Hello Baisulis, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done! [[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]] Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:06, 26 aprīlī, 2015 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&oldid=12031713 --> == Baznīcas == Uzmanīgi. Bija jāieliek ķeksis aizvietotājā pie ''match case'' un jāieliek divas rindiņas - viena lielajam burtam un otra - mazajam. Kā organizācija "baznīca" būtu rakstāma ar lielo burtu. Salabo līdzšinējo burtu maiņu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:12, 31 maijā, 2015 (EEST) :Paldies par aizrādījumu! Visu sakārtoju! ''Mūžu dzīvo - mūžu mācies!'' :P --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 09:42, 31 maijā, 2015 (EEST) ::Es gan arī domāju, ka nav īsti labi "atlinkot" rakstu, tas nekas, ka būtu sarkana saite. Tā kā nebija īsti variantu, kādu saiti likt, tāpēc šo disambigu atstāju uz vēlāku laiku. P.S. Tur ir poga "Disambiguations" apakšā (kaut kāda otrā vai trešā), ja kas... var noderēt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:33, 31 maijā, 2015 (EEST) ::: Daudzos rakstos par konkrētas konfesijas baznīcu ir links uz baznīcu, bet patiesībā tas links aizvestu uz šo pašu rakstu, kurā ir links. Kā arī, ja bieži sanāk dubultie linki, jo ir rakstīts katoļu baznīca un nav tur jēga linkot katru vārdu atsevišķi, jo tad vai nu zūd pamatdoma, vai arī links dubultojas. Speciāli ''kakas'' netaisu, bet diskusija ir civilizācijas pamatakmens! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 31 maijā, 2015 (EEST) ::::Ok, ok. Starp citu, [[quarry:query/2951|te]] ir darbs mums abiem vairākiem gadiem :) Dažus disambigus gan nevajadzētu aiztikt (piemēram, basketbola uzbrucējus un aizsargus). Bet tad laikam Tev tiešām ir jēga darboties AWB bota režīmā ([[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi#Nesen apstiprinātie pieteikumi / Recently approved requests|vari apskatīt manu paraugu]]). Protams, šādi ir grūtāk ''kačāt'' pamatkonta labojumu skaitu, bet tad vismaz kolēģi Tevi nesāks dažādos vārdos ''apsaukāt''. Ja vajag atjaunot saraksta datus, saki. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:56, 31 maijā, 2015 (EEST) == Zvaigzne Tavā kabatā == {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[Attēls:Tireless Contributor Barnstar Hires.gif|100px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" | '''Vikipēdijas kārtošanas zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; padding: 3px;" | Par līdzšinējo devumu un palīdzību Vikipēdijas kārtošanā! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) |} Te, starp citu, [[:quarry:query/4176|vēl viens noderīgs saraksts]] — raksti, kuros ir visvairāk disambig saišu. Tikai cerams, ka tagad nesāksi mani par nepieklājīgu džeku, kas cenšas visu darbu uzgrūzt, uzskatīt. Es cenšos Tev kaut kā atvieglot darbu (ja jau tāpat darbojies šajā sfērā), tāds vismaz ir mērķis :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) :Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:11, 2 jūlijā, 2015 (EEST) == Pings == Atvainojos par brutālo izmantošanu, bet vai Tu kaut kādu pingu saņēmi no [[Dalībnieka diskusija:Experts/Smilšu kaste|šīs lapas]]? Un ja jā, tad no kura dalībnieka — manis vai dalībnieka "Experts"? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 09.39 (EET) :{{ping|Edgars2007}} nop! neesmu neko saņēmis! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.17 (EET) ::Ok, paldies. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.29 (EET) == Lobijs == Es te nodarbojos ar savu ierosināto Vikidatu īpašību lobiju... Šoreiz nonācu līdz Tavai diskusiju lapai. Varbūt vari atbalstīt [[:d:Wikidata:Property proposal/Authority control#Turner Classic Movies film ID|Tērneru]], ar divām balsīm būtu jāpavirzās tam procesam uz priekšu. Nav aizliegts atbalstīt arī citas īpašības :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 9. marts, plkst. 18.02 (EET) == Nikolajus Noskovs == Sveiki mīļā Baisulis! Es nezinu jūsu latviešu valodu, bet jūs to secību: Jūs varat padarīt savu rakstu par latviešu mūziķa Nikolajus Noskovs? Ja jūs šo rakstu, es būšu ļoti pateicīgs jums! Pateicība! --[[Special:Contributions/217.66.152.243|217.66.152.243]] 2016. gada 11. augusts, plkst. 13.29 (EEST) :Paldies par centību uzrakstīt aicinājumu manā dzimtajā valodā, bet labāk tas būtu rakstīts krieviski :) Rakstu par [[Nikolajs Noskovs|Nikolaju Noskovu]] es visticamāk nerakstīšu, iespējams kāds cits uzrakstīs.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 11. augusts, plkst. 14.48 (EEST) == Gibraltārs == Kā? Izmantoji kaut kādus ''neatļautus'' paņēmienus? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.02 (EEST) :''Sorry'', nesapratu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.04 (EEST) ::Kā Tu varēji pārvietot rakstu, izdzēšot pāradresāciju? Tev parādījās tas sarkanais logs ("Vai gribi izdzēst bla bla bla")? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.07 (EEST) :::Nop! Nebija nekāds logs, viss kā parasti!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.08 (EEST) ::::Nu labi. <s>Šodien tomēr ceturtdiena (ok, jau piektdiena, bet tas ir sīkums) - diena, ka Vikipēdijā notiek brīnumu lietas.</s>Izskatās, ka nevērīgi lasīju tehniskās ziņas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.13 (EEST) == Baisuli, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.08 (EEST) == Šķiltavas == Man šķiet, ka rakstā par serbu krustu ne visai iederas "firesteel" burtiskais tulkojums "tērauda šķiltavas". Šķiltavas galu galā tomēr asociējas ar jaunākos laikos radītu daiktu, varbut pareizāk būtu "krams"? Skat. piem. [http://www.qsl.net/4n1fog/E11.htm šajā tekstā]. --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.19 (EEST) :{{ping|Zuiks}} es arī ilgi domāju, kā pareizi latviski būs ''ugunstērauds'', un paliku pie šķiltavām. Vēl apsveru ''šķiļakmeni'', bet tas vairāk ir izdomāts vārds. Nezinu vai krams būtu labākais variants, jo [[krams]] man asociējās ar iezi. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.45 (EEST) ::Kā būtu ar [https://www.google.lv/search?hl=lv&source=android-unknown&q=%C5%A1%C4%B7i%C4%BCamdzelzs&gws_rd=cr,ssl&ei=ZgYHWaXBIong6ASgyaS4BQ šķiļamdzelzi?]--[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.00 (EEST) :::{{ping|Zuiks}} super! Lielisks variants! Paldies, nomainīju. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.11 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST) == PMLP == Labāk pagaidīt jauno failu. a) Tagad ir ideja, kā to puslīdz ne-parāk-čakarīgi-bet-eleganti apstrādāt, iekļaujot {{tl|iedzsk}} b) tāpat visa infokaste jāmaina. c) blīvumu aizmirsi :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.29 (EEST) :aizmirsu gan! :P ok, gaidīšu failu --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.30 (EEST) == WAM Address Collection == Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]]. Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]]) <!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == WAM Address Collection - 1st reminder == Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Confusion in the previous message- WAM == Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> :ok, thanks! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 6. janvāris, plkst. 17.59 (EET) == Olimpiskais konkurss == Atvaino, ka uzliku reklāmu par ātru - konkursu sākam tikai pēc pāris stundām pusnaktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.17 (EET) :{{ping|Papuass}} nav ko atvainoties!!! Pats muļķis, ka lasu un nesaprotu, ko izlasu! Viss ok! Rīt turpināsim tālāk! Paldies par konkursu!!!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.34 (EET) == Atslēgas == Sveicināts! Esam Atslēgu raidījuma radošā komanda no VFS Films - paldies par radīto Atslēgu lapu, mēs vēlētos to ieteikt papildināt. Vai varam sazināties? paldies Ilze (ilze@vfs.lv) [[Special:Contributions/213.226.141.176|213.226.141.176]] 2018. gada 23. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā "Dabas skati Vikipēdijā 2018"! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.48 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.36 (EEST) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar2.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) == Pīters Pens (filma) == This page should be renamed to [[Pīters Pens (1953. gada filma)]], because there are already other films called Peter Pan, and there will be another Disney version as well. Also, I don't know what Dove Cameron, Joey Bragg, Kali Rocha, and Lauren Lindsey Donzis should be on [[Līva un Medija]]. Should it be Kemerons for Cameron? All I knew for Joey Bragg was Džoija for Joey. Also, on [[Sivēntiņa lieliskais piedzīvojums]] and [[Šarlotes tīkls (1973. gada filma)]], some of the names in the infobox seem untranslated, which is also a problem on [[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]]. Charlotte's Web 2 wasn't actually released in theaters, it was a direct-to-video film. Līva un Medija is also incomplete, along with Šarlotes tīkls (2006. gada filma). On Līva un Medija, it should say that "The series stars [[Dove Cameron]] in a dual role as identical twin sisters with entirely different personalities, with Liv being a girly girl who was an actress in Hollywood for four years and Maddie being a tomboy with a facility for sports, particularly basketball. The series revolves around Liv readjusting to normal family life after production on her hit television program ''Sing It Loud!'' ended, as well as the two sisters being best friends despite their opposing personalities and different interests." Also, there is a plot summary in English and some other languages, including [[ru:Лив и Мэдди|Russian]]. Although the Russian summary is shorter. Russian also has a short summary on Šarlotes tīkls (1973. gada filma). Finally, there should be more information in [[Olivers un draugi]] as well. But I was glad that you at least improved it a little bit. Can you do that on the other pages too? [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E|2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E]] 2019. gada 26. aprīlis, plkst. 00.08 (EEST) :Another one that should be renamed is [[Robins Huds (filma)]], because just like Peter Pan, there is more than one Robin Hood film, and it too is getting a live-action remake. Also, on [[Dambo]], the information on the remake was copied from [[Lēdija un Klaidonis]]. It was supposed to say "A live-action adaptation of the film directed by Tim Burton was released on March 29, 2019." It should also mention how it was made to recoup the financial losses of ''Fantasia'', and was a deliberate pursuit of simplicity and economy for the Disney studio. And at 64 minutes, it is one of Disney's shortest animated features. ''Dumbo'' just so happens to be one of the most popular Disney animated films, and the live-action version has become popular as well despite its mixed reception. I think it deserves an article as well. Its made over $311 million worldwide in revenue so far, against a $170 million budget. Likewise, the remake of ''Charlotte's Web'' also was a commercial success, having grossed $144.9 million against an $85 million budget. ''Lady and the Tramp'' was the first animated feature filmed in the CinemaScope widescreen film process, while ''Oliver & Company'' is inspired by the classic Charles Dickens novel ''Oliver Twist''. ''Oliver & Company'' tells the story of a homeless kitten who joins a gang of dogs to survive in the streets. It received mixed reviews from film critics, but was a box office success, similar to the live-action Dumbo. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 28. aprīlis, plkst. 01.26 (EEST) ::Further note: I tried revising the infobox names for Līva un Medija [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&type=revision&diff=3055933&oldid=3055108 here], but I don't know if what I did was correct, or if further edits are needed. The same goes for [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0arlotes_t%C4%ABkls_(2006._gada_filma)&diff=3055935&oldid=3055109 Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.40 (EEST) :::I turned [[Aladins]] into a disambiguation page based on [[101 dalmācietis]]. There are possibly more meanings that should be discussed. See [[en:Aladdin (disambiguation)]]. Also, [[Alise Brīnumzemē]] should be moved to [[Alise Brīnumzemē (2010. gada filma)]] to distinguish [[Alise Brīnumzemē (1951. gada filma)]]. Again, there are more meanings per [[en:Alice in Wonderland (disambiguation)]]. [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A|2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A]] 2019. gada 28. jūlijs, plkst. 23.00 (EEST) == PSRS == Kāda jēga ir visur aizvietot [[PSRS]] ar [[Padomju Savienība]]? ''Editcountitis''? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2020. gada 8. februāris, plkst. 10.54 (EET) :Neuztver to personīgi. Es apšaubu, ka kādam dzīvē kaut kas mainās no tā, ka es salīdzinoši dažos rakstos izlaboju pāradresāciju vikisaites uz tiešām vikisaitēm. Un lielākoties es mēģinu saglabāt raksta autora tekstu nemainot PSRS un Padomju Savienību (ir bijuši arī izņēmumi). Veiksmi man un tev [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]]. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 9. februāris, plkst. 10.43 (EET) == Gadi == Esmu pamanījusi, ka tu sakārto rakstus par gadiem. Ļoti labi, ka pārnes latviešus pie ...gads Latvijā. Man ir pāris jautājumi. 1) Vai ir kāda vienošanās, kurus ierakstām? Kaut kur lasīju, ka ārzemniekiem jābūt 20 stapvikipēdiju saitēm, vai tomēr ne vienmēr? Piemēram, PSRS aktieri, ko mēs labi zinām, bet varbūt nav tik daudz to saišu, tos taču var? 2) Tu, kārtojot gadu rakstus, dzēs nevajadzīgās saites pie gadiem nodaļā "Dzimuši", bet nedzēs pie "Miruši". Tā kā es arī diezgan bieži palaboju gadu rakstus, gribētu zināt īsto pieeju, par ko varbūt sen jau ir izrunāts. Pievienoju arī {{ping|Edgars2007|Biafra}}.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 12.44 (EET) :Reālā pieeja ir, ka katrs anonīms pieskrīvē gandrīz visu ko pagadās gan pie gadiem, gan pie ievērojamiem ļaudīm, un daļa Vikipēdistu to atbalsta. Neredzu, ka būtu palikuši kādi standarti, tikai subjektīvisms. Ja nu kāds standarts būtu publicēts un attiecīgi saite uz viņu, kā te rakstīt, stāvētu visos gadu rakstos vai vismaz Vikipēdijas palīdzības sadaļā (un rakstā par Latvijas vēstures hronoloģiju arī)... bet tas nav, un tāpēc nav tehniska pamatojuma spamu apturēt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 13.20 (EET) ::Atbildēšu pēc kārtas: 1) Latviešus uz ...gads Latvijā pārnesu vadoties pēc pēdējo gadu (2019/2020) rakstu principa, kur visi latvieši un notikumi Latvijā ir rakstā ... gads Latvijā, savukārt ārzemnieki +20 vikisaites un notikumi, kas notiek ārpus mūsu valsts ir konkrētā gada lapā. 2) Ļoti atbalstu, ka konkrēta gada lapā (ne Latvijas gada lapā) ir tikai personas ar +20 vikisaitēm. Pagaidām pie gadiem esmu pievienojis pārsvarā personas, kas ir mirušas 2020. gadā un ir raksts par to. Ir bijušas vairākas diskusijas par šo tēmu. 3) Atsevišķas nodaļu kārtošanas - piekrītu, ka izskatās raibi. Arī esmu par to domājis un domāju, ka sakārtošu visus rakstus uzreiz vienādi, nevis tikai to nodaļu, kuru papildinu, vai kura ir saistīta ar personu vai notikumu no kura es nokļuvu konkrētajā rakstā. 4) Tā kā laika man nav daudz, ko varu atvēlēt Vikipēdijai, tad esmu nolēmis lēnu garu "karāties" gadu, bet pārsvarā dienu lapās tās lēnām papildinot un piekārtojot, lai izskatās visas līdzīgi.<br> Paldies par diskusiju un viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 17.24 (EET) :::šī ir ļoti slavējama iniciatīva! no jums abiem. par principiem man nekādu iebildumu vai citu komentāru nebūs. ja ir, kas tāds, par ko kopienai būtu jāvienojas, noteikti var virzīt uz diskusiju vai izlemšanu ar balsojumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 20.54 (EET) == Latvijas vs. latviešu == {{ping|Biafra}} varbūt vari norādīt, kur palasīt, kādos gadījumos ir Latvijas aktieris un kuros latviešu aktieris. Pēc manām domām (kas pamatotas tikai uz maniem pieņēmumiem un novērojumiem) Latvijas var būt: valdnieks, prezidents, politiķis, vēstnieks - īsumā tāds, kurš pārstāv valsti. Vēl variants, ja viņš ir vienas valstiskās izcelsmes, bet nu savu artavu devis otrai valstij (piemēram: krievu izcelsmes Latvijas sportists), tādējādi pārstāvot valsti. Bet visas pārējās profesijas ir latviešu. Gribu saprast.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 21.50 (EET) :nav kur palasīt. manuprāt, jebkurš, kurš dzīvo un strādā Latvijā ir "Latvijas". jebkurš, kurš ir latvietis ir "latviešu". vai "latvietis" ir tas, kurš ir arī "Latvijas krievs", vai piemēram, "Latvijas vjetnamietis" - es personīgi uzskatu, ka nē. taču es galīgi neesmu gatavs ielaisties diskusijā starp tautas un nācijas jēdzieniem un trauslajām robežām starp tām. laikam gan par to nav tavs jautājums. ja jautājums ir, vai, manuprāt, labāk rakstīt "latviešu aktieris" vai "Latvijas aktieris" - manuprāt, pilnīgi vienalga, kā vienu tā otru var vienlīdz labi. vai kāds mans labojums ir izaucis šo tavu jautājumu? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 22.14 (EET) ::Taisnība par tām trauslajām robežām. Jautājums izveidojās pie Dienvidkorejas režisora / dienvidkorejiešu režisora - bet piekrītu, nav ko diži iespringt. Kad lielie prāti (valodnieki) norādīs, kā ir pareizāk, tad arī domās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 11.01 (EET) :::paldies, vismaz sapratu, par kuru labojumu reflektē. šeit man ir ciešāka pārliecība, ka nav tādi "dienvidkorejieši". tauta ir viena: "korejieši", līdz ar to viņš ir, manuprāt: "korejiešu režisors no Dienvidkorejas". taču noteikti nepretendēju uz galvenā eksperta lomu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 17.53 (EET) ::::bet piezīme vietā un labs pamatojums!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 18.05 (EET) == aizgājēji == sveiks! ja ieliec kādu aizgājēju sportistu kopējā xx gada rakstā, tad būtu labi pievienot arī rakstā "xx gads sportā". paldies! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.16 (EET) :ok! Tiks darīts!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.52 (EET) ::atgādinu par šo, pāris reižu biji piemirsis :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 17. augusts, plkst. 10.24 (EEST) == [[Laima (ugunskuģis)]] == Hello, the ''Bürgermeister Abendroth'' is the later latvian vessel ''Laima''. You can see/read this: https://de.wikipedia.org/wiki/B%C3%BCrgermeister_Abendroth#Andere_Schiffe_mit_Namen_B%C3%BCrgermeister_Abendroth. The source for this thesis can you read at Erich Gröner: Die deutschen Kriegsschiffe. Vol. 5 Hilfsschiffe II: Lazarettschiffe, Wohnschiffe, Schulschiffe, Forschungsfahrzeuge, Hafenbetriebsfahrzeuge (I). Bernard&Graefe, Koblenz 1988, p. 238–241. Best regards [[Dalībnieks:URTh|URTh]] ([[Dalībnieka diskusija:URTh|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 12.54 (EEST) :Hello, thanks for explaining! I put this old ships name back. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) == Domuzīme NAV mīnuss == [[Diskusija:2021. gada laikapstākļi Latvijā]] --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 2. maijs, plkst. 12.04 (EEST) == Atcelšana == Tu man atcēli ierakstu 1963. gada rakstā par Tigranu Hzmaljanu, jo viņam nav nepieciešamais starpwiki skaits. Bet es jau tikai no tevis to noskatīju, jo biji ielicis viņu rakstā 8. aprīlis. Vai tad tur viņš klasificējas? :) Bet, ja nopietni, jā tev taisnība, ka jāievēro 20 starpwiki, bet redzu, ka 2022. gada rakstā tiek likti iekšā visi krievu ģenerāļi, kaut arī viņi neklasificējas. Tā vien gribas izdzēst, bet ielikuši nopietni mūsu kolēģi vikipēdisti, tāpēc nedzēšu. Varbūt ir kāda konkrēta doma {{ping|Biafra}}? Es gan ieteiktu kritušiem ģenerāļiem izveidot tabulu rakstā "Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā", nevis likt 2022. gada rakstā.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 15.55 (EET) : kas es pa nopietnu vikipēdistu, es jau tāds huligāns :) ja nopietnāk, a) nekad īsti neatceros, cik tās saites īsti vajag, b) lieku neskaitot saites, ar domu, ka parasti, kad cilvēks nomirst, par to top daudzi jauni raksti un starpviki skaits pieaug, sasniedz līmeni. ja izdomājat, ka nevajag krievu ģenerāļus un cits, kas neatbilst, — tikai nedzēsiet, bet ieslēpjiet. varbūt noteikumi mainās, varbūt iw saišu skaits pieaug. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 16.26 (EET) :: Es vairs neatceros, kur, bet kaut kur bija apspriede, vai arī kaut kur kāds teica.... īsāk sakot — gadu rakstos esot jābūt rakstam ar vismaz vai arī gandrīz (18 vai 19) divdesmit starpwiki saitēm. Bet par datumu rakstiem nekur nekas nebija minēts. Lūk tādēļ es nekautrējos stūķēt datumu rakstos visus pēc kārtas, bet gadu raksti ir tikai "izredzētajiem". :) Par šo gadu — piekrītu, ka nevajag dzēst, bet var paslēpt līdz starpwiki skaits būs vismaz virs 15.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.09 (EET) ::: [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti]] --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.21 (EET) :::: {{ping|Egilus}} paldies! Bet ir pagājuši 12 gadi. Vai tu nebūtu tik jauks un neatjaunoto šo balsojumu un diskusiju. Man liekas, ka neliels apdeits noderētu, jo neredzu saprātīgu iemeslu [[19. februāris|19. februārī]] ierobežot cilvēkus ar starpwiki saitēm. Par gadiem piekrītu — tur vajag robežu. Tāpat arī ar personām uz kurām neattiecas ierobežojumi — tos varētu pārskatīt un aktualizēt.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 09.40 (EET) :::::Ja nu es te neskaitītos par disidentu, kura viedoklim jāiebilst vienkārši tādēļ, ka tas ir manējais, tad es daudz ko uzliktu uz jaunu vai atkārtotu balsošanu :) Piemēram, baļķa domuzīmi vai VVC uzskatīšanu par autoritatīvu avotu valodas jautājumos. Bet tā, labāk man pašam ar karogu rokās nelīst. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 12.16 (EET) ::::::Atliek apvienoties un veidot opozīciju! :D --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 14.25 (EET) :::::::kāpēc baisulim liekas, ka balsojumus atsākt var tikai administratori? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 09.27 (EEST) :Mans priekšlikums: ja latviešu valoda ir jau uzrakstīts raksts par starptautiski zināmu cilvēku, tad pietiktu ar 10 starpwiki saitēm, lai liktu par viņu ierakstu gadu rakstos (miršana/dzimšana). Ja mums raksta nav, tad gan vajag tās pašas 20 saites, kā iepriekš, lai būtu pamatojums sarkanajiem ierakstiem. Mani apsvērumi ir diezgan pragmatiski. Bieži vien par cilvēku nevar atrast linkus no citiem mūsu rakstiem. Tad sanāk pilnīgi izolēts raksts. Ieliekot gadu rakstos šo cilvēku, nebūtu vairs izolēts. Piemēram, tikko uzrakstīju rakstu "Pavlo Li", par kuru tagad ir raksti 15 vikipēdijās. Tad nu lieku iekšā 1988.g. un 2022.g. rakstos. Ja citiem ir lieli iebildumi, tad ieslēpiet. Es gan nezinu, vai kāds tai ieslēpšanai seko un noņem, ja izpildās nosacījumi. Varbūt ir kāds bots iespējams? {{ping|Edgars2007}}? --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 13.56 (EET) == Borgward == @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Sveiki! lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem. Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 9. jūlijs, plkst. 00.05 (EEST) == Module:Country alias == Hello! Can you open the Country alias module for editing I know it is only possible for administrators to edit it. You can ask a moderator about it?. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.10 (EET) :Nē --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 19.42 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. Can you update it with the flags that I have added in the sandbox module and I have also updated the competition names and country names as well. Check the changes and then update the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) == <nowiki>{{val|uk...</nowiki> noformējums == Sveiki! Gribēju pajautāt, vai pareizi jādara tā, kā tu to dari? Vai tas viengalga? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.01 (EEST) :Sveiki! "Pareizi" visticamāk ir katram savs, bet pārsvarā (lasīt ''nomācošais pārsvars daudzu valodu rakstos'') rakstos izmanto veidni. Es uzskatu, kā tā ir vieglāk un ātrāk. Bet nezinu, kur būtu rakstīts, ka to obligāti jāizmanto.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.12 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 1. maijs, plkst. 18.08 (EEST) :::Es teiktu, ka nav svarīgi. Pats svarīgākais no devuma vispār ir saturiskais teksts, noformējumu vienmēr par piekārtot mazāk zinošie. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 00.42 (EEST) ::::Bet ja arī noformējums ir līmenī, tad pārējo dalībnieku gods un cieņa! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 08.47 (EEST) ::Sveiki! Atvainojos par pieļautajām kļūdām, tu dāžreiz labo to <nowiki>''</nowiki>tas tika...<nowiki>''</nowiki>, vai tā rakstīt nepareizi? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 12.39 (EEST) :::Sveiciens, nav par ko atvainoties, viss ir lieliski. Ar to "tika", kā arī [[instrumentālis|instrumentāļa]] lietošanu ir diezgan spocīgi, nav aizliegts, nav nepareizi un tā drīkst rakstīt un runāt. Tomēr mēģinu dažās lietās būt pedants un uzskatu, ja mums valodā ir pagātne un locījumi, tad tos var un vajag izmantot. Dažreiz "tas tika" arī paliek, jo tas ir vietā un ir labskanīgs. Tāpat bieži dzēšu ārā liekos "ir", jo ļoti labi teikums skan arī bez šī nevajadzīgā saikļa, kas manuprāt ir ievazājies no angļu valodas (pārsvarā izmantojot tulkošanas palīgrīkus). Īsāk sakot cenšos enciklopēdijas rakstos iztikt bez liekvārdības, saglabāt labskanību un pārlieku neiejaukties raksta autora stilā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 14.13 (EEST) ::::Sapratu, paldies! :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 16.01 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 15. maijs, plkst. 08.12 (EEST) == 2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.34 (EET) :Oho! Negaidīti! Liels paldies!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 21.37 (EET) == Module:Country alias == Hello! Is it possible for you to update the country alias module to a newer interface which is more compliant with nowadays because you use an older version of the module. That version hasn't been used for a long time. I have been updating the sandbox with new flag files and also corrected some mistakes regarding competition names and country names also. Take a look at the module and see what you can do about it. It hasn't been updated since October last year. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 6. marts, plkst. 19.58 (EET) == Psihodēlija vs psihedēlija == Tas gadījumā nav tāds filozofijas/filosofijas gadījums, kad abi varianti ir pareizi? Vismaz pēc tezaurs.lv tā sanāk. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 08.43 (EEST) :[[Diskusija:Psihedēlija]], gan jau šī ietekmē [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 09.54 (EEST) ::Nu jā, pirms padsmit gadiem laikam Tēzaurs vēl nebija, bet jau tad secinājām, ka principā ir vienalga. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 10.05 (EEST) :::Sākotnēji vadījos pēc [https://enciklopedija.lv/skirklis/38058-psihed%C4%93liskais-roks enciklopedija.lv].--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 19.01 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Modulis:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module so the flags which are shown are correct. You use an old version which needs to be updated to keep up with the other pages on the encyclopedia. I have added the rigbt flags in the sandbox module and also the right competition names and so on [[Special:Contributions/80.212.169.202|80.212.169.202]] 2024. gada 3. oktobris, plkst. 16.01 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Krishanis Karins (premjerministrs == Ludzu pievienot Krishanis Karins (premjerministrs) textu Saeimas opozīcija pievērsusi uzmanību faktam, ka bijušais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" ārvalstu vizītēm 18 reizes izmantojis privātas lidmašīnas, kas no valsts budžeta izmaksājis 613 000 eiro. Tomēr laikā, kad bijušais Ministru prezidents, tagad ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš savos ārvalstu braucienos devās ar privātiem reisiem, gan viņam, gan viņa delegācijai būtu bijušas brīvas vietas pasažieru avioreisos, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā nonākusī informācija. https://www.la.lv/video-karina-privatie-lidojumi-atklajies-ka-bijusas-brivas-vietas-pasazieru-avioreisos [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.14 (EEST) : Brīva enciklopēdija — piereģistrēties, lai nav anonīms profils un tad ievērojot pareizrakstību un izmantojot atsauces arī veikt rakstu papildināšanu un jaunu rakstu veidošanu. Veiksmi!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.48 (EEST) ::No telefona nedaudz gruti diemzel. Plus personas profila veikt izmainjas anonimi nevar. Ludzu izlidzet :( [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 13.43 (EEST) == Pirātisko serveru publicēšana == Sveiki. Šeit jūsu administrators Egilus - https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Egilus publicē saites uz pirātiskiem serveriem oficiālajā MU Online lapā. Vienīgā oficiālā spēles mājaslapa ir https://muonline.webzen.com/, pārējais ir pirātiski serveri. Lūk, pati raksta lapa: https://lv.wikipedia.org/wiki/MU_Online. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 21.58 (EET) :Spameris uzdarbojies [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Biafra#Pir%C4%81tisko_serveru_public%C4%93%C5%A1ana arī te]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.09 (EET) ::Es arī esmu Vikimafijas loceklis ;) --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 06.59 (EET) :::Nemaz neesmu pārsteigts. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 14.19 (EET) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Module:Country alias == Hello! Can you do something with the country alias module so it can be opened for registered users and also unregistered users. I think that the module needs to be updated to a new version instead of the old one that you are using. The competition names doesn't match your language and some country names is wrong and the flags hasn't been updated for years see what you can do about that. [[Special:Contributions/&#126;2025-28129-44|&#126;2025-28129-44]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-28129-44|talk]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 15.48 (EEST) == Update request == Hello, Baisulis. Can you rename [[Princis Endrū]] into the Latvian version of [[Andrew Mountbatten Windsor]]? After all his titles, honours and styles were stripped of him on 30 October 2025, he became plain (Mr.) Andrew Mountbatten Windsor. Here is the official statement from Buckingham Palace: https://www.royal.uk/news-and-activity/2025-10-30/a-statement-from-buckingham-palace Yours sincerely, [[Special:Contributions/&#126;2025-30815-81|&#126;2025-30815-81]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-30815-81|talk]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 19.03 (EET) == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == Modulis:Country alias == Hello! Is it possible for you to correct the errors in the Country alias module concerning countries and competitions?. I think the module needs a update can you do that to make it contrary to the one that you copied over the template from. [[Special:Contributions/&#126;2025-35844-84|&#126;2025-35844-84]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-35844-84|talk]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 15.17 (EET) == Raksts "datubāze" == Pamanīju, ka biji izdzēsis rakstu [[datubāze]]. Es šo rakstu tomēr atgriezu atpakaļ, jo tam ir arī gana labas versijas. Šajā gadījumā būtu bijis labāk, ja atgrieztu atpakaļ to versiju, kas vēl nebija sacūkāta, nevis izdzēst visu rakstu. PS: Šovakar plānoju mazliet padarboties pie šī raksta, tas ir, atgriezt to versiju, kas nebija sacūkāta. -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 18.13 (EET) :Lieliski! Es tikai un vienīgi par sakārtotu vikipēdiju. Lai veicas ar raksta uzlabošanu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 21.02 (EET) == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 22.50 (EEST) == Krasta artilērijas pulks == Sveiciens. Esmu mazliet apmulsis, ka rakstā tika izmainīts formatējums no [[<del>Motorlaiva|motorlaivas</del>]] uz [[<ins>motorlaiva</ins>]]<ins>s</ins> , kas šķiet visai lieki, jo | funkcija šķiet ļoti normāla. Vai tad kaut kur ir nobalsots, ka saites būtu jānoformē tā? [[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 14.36 (EEST) :To parasti dara automātiski visiem rakstiem ar Vikifikatoru (ieslēdzams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets '''te''']), lai īsinātu rakstus. Cik zinu, tas ir standarts visās Vikipēdijās, pie mums rekomendācija tā darīt atrodama [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s_saites_un_tabulas#K%C4%81_veidot_saites '''te''']. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 15.07 (EEST) ::Pirmkārt paldies Egīlam par atbildi manā vietā. Otrkārt esmu viens no wiki dalībniekiem, kas veic daudz cituprāt nevajadzīgas darbības, un vikifikācija ir mazākā no tām, tomēr vēlos norādīt, ka lielākoties tās neizmaina autora tekstu, bet gan tikai precizē vikisaites. Izņēmums ir liekvārdība, it sevišķi '''tika''' izmantošana, tad gan es bieži laboju pašu tekstu, jo mūsu valodā ir skaisti locījumi, kurus vajag izmantot un atcerēties (savādāk drīz mums būs ''simple'' latviešu valodas Vikipēdija).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 30. maijs, plkst. 09.16 (EEST) == Arābu īpašvārdi == Varbūt vajadzētu padiskutēt, pirms labot spēlētāju vārdus. Arābu valoda ir īpašs gadījums, kad atveidošanā vienmēr jāņem vērā vietējais dialekts. Tas, kas vienā arābu pasaules galā atveidojams ar garo patskani, otrā var reducēties par īso. Tas pats ar līdzskaņie, sevišķi tiem, kas transliterācijā rakstās ar j, q, k, kh. Un omārs ir vēzis, bet cilvēks ir Omars (عمر) - neviena garā patskaņa. Es akurāti izgāju cauri visam sarakstam. Iespējams, kaut kur palika kļūdas, bet nevajadzētu būt. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 09.02 (EEST) :Diskusija ir ļoti laba lieta, tikai vai šeit ir kāds ar ko diskutēt. :) Paldies par tavu ieguldījumu svešvalodu īpašvārdu atveidē, tas ir MEGA ieguldījums šajā kopienā. Visus futbolistus nepārbaudīju, bet lielo lielumu pats esi pārvietojis uz pašreizējo atveidi. Es tikai salaboju, lai visur vārds un uzvārds būtu uzrakstīts vienādi. Bet man ir acis, tādēļ ieklausīšos tavā komentārā un ņemšu to vērā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 21.16 (EEST) ::Diskusija vienmēr ir laba lieta (pieļauju, ka Apekribo tam visam seko līdzi). "Vārds un uzvārds vienādi" ir saistoši tikai vienas izlases/dialekta robežās un arī ne viemēr - tur kur valstī ir kāda mazākumtauta (berberi, kurdi piem.), tur var būt atšķirības arī vienā izlasē. Tas pats Omars citviet var būt Umars vai Umers vai Omers. Turpinām tāpat tālāk, četras acis vienmēr labāk kā divas ;) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 9. jūnijs, plkst. 08.51 (EEST) == Iekavas (14.10.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4536124 šis labojums] lapā [[Ēro Jērnefelts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Ēro Jērnefelts|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: {vieta{{!}}Somija{{!}}Helsinki&#125;&#125; {{!}} nodarbošanās = gleznotājs {{!}} dzimums = V &#125;&#125; &#x27;&#x27;&#x27;Ēro Jērnefelts&#x27;&#x27;&#x27; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val{{!}}fi{{!}}Eero Järnefelt&#125;&#125;, pilnā vārdā &#x27;&#x27;&#x27;Ēriks Nikolajs Jērnefelts&#x27;&#x27;&#x27; (&#x27;&#x27;Erik Nikolai Järnefelt&#x27;&#x27;; |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. oktobris, plkst. 22.20 (EEST) gkp5mlgk38i380yts94oielxl56n10n 4536138 4536131 2026-10-14T19:24:02Z Baisulis 11523 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/EdgarsBot|EdgarsBot]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis 4500317 wikitext text/x-wiki {{informācija|Limp Bizkit}} Lūdzu turpmāk nedzēs ārā veselas rindkopas, bet centies piestrādāt pie raksta, lai tas vizuāli labi izskatās. Šoreiz brīdinu un pats izlabošu, bet nākamreiz tā vairs nebūs. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:52, 24 maijā, 2009 (UTC) ==Atsauces== Paldies par ieguldīto darbu. Būtu ļoti labi, ja tu rakstos varētu arī ielikt pa kādai atsaucei un citu resursu, piemēram rakstu kādā mājas lapā. Sīkās viss izskaidrots [[Vikipēdija:Pamācība_(Ārējas_saites)#Atsauces|šajā pamācībā]]. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 00:04, 25 maijā, 2009 (UTC) == Auto == Būtu labi, ja tu lapā, kuru šobrīd apstrādā, pašā aukšā ievietotu veidni <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, lai citi ir lietas kursā, ka tas nav huligānisms. Vari rakstā [[ Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra]] veidni <nowiki>{{dzēst}}</nowiki> aizvietot ar <nowiki>{{inuse}}</nowiki> un, kad būsi beidzis, novākt. Veiksmi darbā! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 12:40, 11 augustā, 2009 (UTC) == Lindemans == Šādās situācijās jālieto poga "pārvietot". lai saglabātos hronoloģija. Un vērtīgi ir paretam uzmest acis sadaļai "Pēdējās izmaiņas". --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:01, 29 augustā, 2009 (UTC) :Paldies! [[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] -- 08:05, 29 augustā, 2009 (UTC) == Raksti par singliem == Pievērs lūdzu uzmanību šai [[Diskusija:Angst|diskusijai]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:18, 14 septembrī, 2009 (UTC) == Automobīlis vs automobilis == Vajadzētu censties rakstīt "automob'''i'''lis", nevis "automob'''ī'''lis" - tā, kā latviešu valodā ir pareizi. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:41, 23 oktobrī, 2009 (UTC) : Paldies par piezīmi. Turpmāk rakstīšu pareizi. --Baisulis 09:02, 25 oktobrī, 2009 (UTC) == Rakstu uzlabošana == Ņemot vērā līdz šim izrādīto interesi, informēju, ka nākamais raksts ir [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles]]. Ņemot vērā panīkumu pēdējo pāris rakstu uzlabošanā, ja neviens neiesaistīsies (un es vēlos uzsvērt, ka par iesaistīšanos tiek uzskatīta pieteikšanās rakstīt konkrētu sadaļu) es beigšu organizēt šo pasākumu, jo neredzu no tā jēgu. Šķiet, ka informāciju par to, ka raksts tiek mainīts viegli palaist garām, tāpēc ja gadījumā (pieņemot, ka tauta tomēr atkal ieintresēsies) ir intrese turpmāk saņemt šādu ziņu, lūdzu, piesakies manā diskusijā ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:09, 18 februārī, 2010 (UTC) == Vajadzīgie raksti == Esmu ievērojis, ka Jūs rakstat rakstus no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgo rakstu]] uzskaitījuma, kuriem visilgāk nav atjaunotas starpwiki saites. Aicinu Jūs rakstīt rakstus, kas atrodas šī uzskaitījuma augšgalā. Protams, Vikipēdija balstās uz brīvprātību, tādēļ tas nav obligāti jādara. Paldies Jums par līdzšinējo ieguldījumu Vikipēdijas uzlabošanā! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 07:43, 15 maijā, 2010 (UTC) :Paldies par padomu, kā jau teici balstīšos uz brīvprātību. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 15:59, 16 maijā, 2010 (UTC) == Mūzikas žanri == Paldies par mūzikas žanru [[bigbīts]] un [[breikbīts]] rakstiem! ;) --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 17:27, 22 maijā, 2010 (UTC) :Vienmēr laipni... tādēļ jau šeit arī esam! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 17:45, 22 maijā, 2010 (UTC) == Nedaudz par atsaucēm == Es sapratu, ka man tas būtu jāraksta vairāk citiem vikipēdistiem kā FRK, kam ir problēmas ar atsauču noformēšanu. Tu savu darbu šajā ziņā paveic nesalīdzināmi labāk. Man ir draudzīgs ieteikums, ja vēlies būt vēl ''advancētāks'' šajā ziņā, pilnīgi pareizi noformēt atsauces uz drukāto literatūru latviešu valodā kā rakstā [[Noktirne]], tad ir jāizmanto bibliogrāfiskā apraksta standarts: [http://www.biblio.lv/Bgr_aprakst_standarti.html]. Būtībā Tev pašam nav jāmācās visi tie principi kā noformēt, ja vien nevēlies to lietot arī retai un ārzemju literatūrai. Vienkārši jāatrod vajadzīgā grāmata kādā elektroniskajā katalogā, piemēram, vislabāk šeit: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv]. Jānokopē ''Copy->Paste'' pats sākums (pārsvarā beidzas ar ''.lpp''), vari arī iekopēt ISBN numuru, oriģinālo nosaukumu — tas pēc paša vēlēšanās, galvenais, ka ir pats sākums (es gan rekomendētu to ISBN numuru). Piemēram, pareiza bibliogrāfiska atsauce grāmatai "Harijs Poters un jauktasiņu princis", kas ņemta no šejienes: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=Harijs+Poters+un+jauktasi%C5%86u+princis&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv], būs: :"''Roulinga, Dž. K. Harijs Poters un jauktasiņu princis / Dž.K.Roulinga ; [no angļu val. tulk.: Ingus Josts, Sabīne Ozola, Māra Poļakova ; red. Anna Pavlovska]. - Rīga : Jumava : J.L.V., 2006. - 573, [1] lpp. ISBN 9984-380-80-7''". Un tad Tu būsi ''ahujenais māsters'', ka es Tev saku! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 22:35, 15 martā, 2011 (UTC) == [[:Attēls:Kino pionieris.jpg]] == Vajag attēla lapā ierakstīt, no kurienes attēls ņemts. Iespējams, ka var lietot {{Tl|PD-padomju prese}}. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:49, 19 martā, 2011 (UTC) : Paldies!!! Biju pavisam aizmirsis par šo veidni... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:44, 19 martā, 2011 (UTC) ::Žurnāla gads, numurs, lappuse nav zināms? Ideāli, ja būtu arī fotogrāfa vārds. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:25, 19 martā, 2011 (UTC) :::Ja tas viss man būtu zināms, es jau būtu pievienojis... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:42, 19 martā, 2011 (UTC) == Aktuāls balsojums == Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu [[Lietotājs:Digital1/LUN v2.0|uzlaboto versiju]] un '''[[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|atdot savu balsi]]''' — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti [[Vikipēdija:Kopienas portāls#LUN v2.0|šīs diskusijas ievadā]]. Paldies un veiksmīgu dienu. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:56, 9 maijā, 2011 (UTC) == Ne-Yo no '''Ā'''rkanzasa == [[Ārkanzasa]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:28, 30 maijā, 2011 (UTC) :dik, smieklīgi izskatās, varbūt tādēļ ka nav pierasts. Lai jau būtu '''Ā'''rkanzasa '''Ā'''merikā !!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 09:31, 30 maijā, 2011 (UTC) ::Es zinu, man arī tas neliekas pareizi, bet ja jau tā ir rakstīts [[Lielais pasaules atlants|Lielajā pasaules atlantā]], tad tas vairs nav diskutējams. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:47, 30 maijā, 2011 (UTC) == Kalnu augstumi == Lūgums nejaukt kalnu absolūtos (vjl - virs jūras līmeņa) un relatīvos augstumus. Drīkst arī kartēs skatīties ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:30, 21 jūlijā, 2011 (UTC) :Kurās kartēs! Es jau labprāt, man tik tās kartes tādas knapas! Iedod lūdzu saiti, ja Tev ir!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 11:42, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::Lūdzu! [http://www.gisnet.lv//////topo/?map=topokartes&cps=532883.2455763808,272474.1195306422,12000&layers=__base__ Vecas, bet liela mēroga un ar augstumiem], [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=abyzxh&centerx=532259&centery=6273145&zoom=3&layer=topo&ls=o LĢIA topene un Jāņa sētas kartes] (džentlmeņa komplekts). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 11:55, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::: Paldies!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:31, 21 jūlijā, 2011 (UTC) == Статья о Латышской Википедии в русском разделе == Коллега, хочу попросить Вас о помощи. В русском разделе систематически удаляют полупустые статьи о различных языковых разделах Википедии по причине их малой информативности и "незначимости". В частности, вчера была выставлена на удаление статья [[:ru:Латышская Википедия]]. Было бы очень хорошо, если бы участники, знающие русский, дополнили эту статью хотя бы парой-тройкой абзацев с историей раздела (хотя бы просто более детальную статистику - не просто рост числа статей, а какой-то качественный обзор), с описанием текущего состояния, освещения Википедии в латышских медиа. Возможно были какие-то мероприятия с участием википедистов? В общем, будет полезен любой вклад. Мне кажется, что такие статьи "друг о друге" должны быть, это стимулирует участников как-то больше интересоваться жизнью и судьбой "вики-соседей". Как Вы думаете? --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 16:09, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :Не думаю, что статью такого уровня удалят. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:06, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :: Могут, могут. И потом, это что - причина не улучшать статью, так что ли? Ну вот мне, например, тоже интересно, что у вас тут происходит и как вы себя ощущаете (сами по себе, и по отношению к остальной вики-вселенной)? Какие проблемы? Какие достижения? Какие планы? Или всё сонно, грустно и уныло? Это всё, на самом деле, не ерунда и не шутка. Одно дело, когда удаляют или собираются удалять статью о разделе на языке, о котором до этого никто не слышал, и представителями которого нет никакой осмысленной коммуникации. И другое дело - здесь. Совсем другое. Это пример очень печальной разобщённости разделов, которую, я считаю, нужно стараться преодолевать сознательными усилиями. Жаль, конечно, что не нашлось более позитивного повода - но уж что есть, то есть, извиняйте, братцы. Давайте вместе придумывать позитивные поводы. :: Так что вы уж как-нибудь соберитесь к нам на огонёк - глядишь, и ещё темы для совместной деятельности найдутся. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 21:40, 4 oktobrī, 2011 (UTC) ::: U menja s ruskoj pismennostju tak ne ochen! No posmotru i poprbuju kak nibutj pomoch! Ja za sohronenie [[:ru:Латышская Википедия]] !!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 07:46, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: Спасибо! Если естъ любая полезная информация, которой еще нету в статье - освещение в латышской прессе, отзывы авторитетных людей и прочее - пишите прямо здесь, латиницей (или на английском, если так проще) - я переведу и добавлю в статью. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:27, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: На самом деле - ведь есть же статья [[Latviešu valodas Vikipēdija]] ?! Попробуйте улучшить и развить её, а мы просто переведём. Так всем будет польза. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:35, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::Добрый день Kaganer. Вкратце можна сказать что у нас всё потихоньку приходит и набираем обороты! Главное различие между латышский википедий и википедий других стран Прибалтики такая, что мы жмём на качество а не на колйичество — об этом говорит [[:ru:Википедия:Глубина|глубина]] нашей википедии — потому у нас меньше статей чем у Литовцев и Эстонцев. Были у нас и свои скандалы и противостояния, но щас всё уладилось. Однако скучать не приходится — вандализм не спит. :) :::::Есть у нас еще такая статистика: [[Vikipēdija:Aktualitātes|Хронология развития]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 15:00, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::: Это хорошо, что жизнь есть ;) Вам бы надо всё же свою историю потихоньку начать записывать. Кстати, повторю: вот сейчас статья [[:ru:Латышская Википедия]] стала немного интереснее, чем [[Latviešu valodas Vikipēdija]] - а должно быть наоборот! --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 23:43, 9 oktobrī, 2011 (UTC) == Zvaigzne == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[File:Copyeditor Barnstar Hires.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''Pareizrakstības zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Par pareizrakstības kļūdu labošanu jaunajos rakstos.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 16:21, 15 oktobrī, 2011 (UTC) |} == Перевод заглавной страницы на Мета-вики == Коллеги, ещё одна просьба - нужна помощь в переводе латышской версии заглавной стр. Мета-вики ([[m:Sākumlapa]]) на унифицированный дизайн. Всё довольно просто: нужно перейти [http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Template:Main_Page/lv&uselang=lv&action=edit&preload=Template%3AMain+Page по ссылке], перевести названия разделов и сохранить. После чего редактировать каждую секцию в том же режиме, глядя на старые переводы в [[m:Sākumlapa]]. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 07:32, 17 oktobrī, 2011 (UTC) == Loguči == Lūgums augšuplādēt pašus logo.svg, nevis to png preview. (Tie ir jāsaglabā ar "save file" opciju.) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:00, 31 decembrī, 2011 (UTC) :Paldies! Tagad pielēca, kā to dabūt gatavu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:02, 31 decembrī, 2011 (UTC) ::Atgādinājums par svg failiem :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:09, 18 oktobrī, 2014 (EEST) :::Atgādināšana zināšanu māte! Paldies! Biju piemirsis. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:16, 18 oktobrī, 2014 (EEST) == Vāgners == Paldies par "ķeršanos klāt" Vāgneram. Cerams nebūs tā, ka pašlaik izdzēstā informācija pazudīs uz neatgriešanos. Priecīgus Ziemassvētkus. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 22:37, 24 decembrī, 2012 (UTC) :Pēc iespējas viss daudz maz sakarīgais un manuprāt lietderīgais tiks salikts vēlāk atpakaļ.... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:41, 26 decembrī, 2012 (UTC) == Par ielām == Ielas vari pārbaudīt te - https://www.kadastrs.lv/ bet ja iela ir vienīgā, tad nekāds precizējums nav vajadzīgs, sk. [[Bākūžu iela]] --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 16:39, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Paldies! Noderīga saite! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 17:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::ja nu pēkšņi ir vēlēšanās - Rīgas ielām, par kurām es esu rakstījis, nav sadaļas Vēsture. vnk man nav tās grāmatas. esu par kādu čupiņu sarakstījis, pārsvarā uz A burtu, mazāk uz B, gandrīz nemaz uz citiem. ja sanāk laiks un vēlēšanās - priecāšos, ja pierakstīsi tām k-ko par vēsturi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 15:25, 13 maijā, 2013 (EEST) :::Vēlēšanās ir. Obligāti kādreiz pieķeršos - tikai pagaidām lēnām pabeigšu B burtu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 13 maijā, 2013 (EEST) ::::paldies jau iepriekš! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 23:24, 14 maijā, 2013 (EEST) == kadastrs.lv == Sveiks. Skatos, ka tu sev nepieciešamajās lietās esi pievienojis kadastrs.lv. Vai tev ir kaut kāda veia piekļuva viņu datiem, kuriem ir nepieciešama autorizācija? --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 17:36, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Nē, es izmantoju tikai bezmaksas sadaļu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 18:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::OK, nu tad neko. Paldies. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 18:12, 5 janvārī, 2013 (UTC) == Wikidata == {{Wikidata paziņojums}} --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2013. gada 9. martā, plkst. 23.57 <small>(EET)</small> == Par Kinoakadēmijas balvām == Redzu, ka esi ķēries pie kategoriju izmaiņām. Vai nevarētu tevi no tā atrunāt? Tik gari izteiktas kategorijas raksta apakšā bojā uzskatāmību. Pie tam, ja viens cilvēks ir saņēmis balvas dažādās kategorijās (piem, [[Billijs Vailders]], [[Frānsiss Fords Kopola]] utt.), vai agrāko apkopojošo kategoriju "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" tu tagad nomainīsi ar trim gariem izteicieniem par dažādām kategorijām? Tas galīgi ne pēc kā neizskatīsies. Un tad konsekventi tas būs jāpievieno visiem laureātiem. Tik daudz izmaiņu, un priekš kam? Uzskatāmība zūd. Vai negribi labāk turpināt savu iesākto rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]]? Es jau sen gaidu turpinājumu, bet negribu tur iejaukties un turpināt tavā vietā.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 21:58, 9 februārī, 2014 (EET) :Zini! Visticamāk Tev jau sanāca mani atrunāt, jo es pats skatos, ka izskatās ērmīgi garas tās kategorijas, bet uzskatu, ka jaukāk būtu, ja būtu pa kategorijām, nevis viss kopā. Atliek izdomāt kategorijas nosaukumus, kas precīzi apzīmē kategoriju un īss un viegli saprotams. Un tas galīgi nav traki, ja vienai personai vai filmai ir vairākas kategorijas ar dažādām balvām, ja protams, kā jau Tu pareizi atzīmēji tās nav tik ērmīgas ka patreiz. Goda balvai es gaidu iedvesmu un, ja Tev tāda ir tad es tikai priecāšos par raksta papildināšanu un uzlabošanu, šī tomēr ir kopējā smilškaste, un ja es vēlētos, lai neviens pagaidām neiejaucas, tad būtu uzlicis aizmetni ''inuse''. Pats galvenais, patīkami, ka ir vēl kāds domubiedrs, lai varētu šīs kino lietas sakārtot un padarīt patīkami pārskatāmas. Veiksmi! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 20:29, 10 februārī, 2014 (EET) ::Ja tomēr gribi sadalīt "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" pa atsevišķām balvām, tad īsāk būtu: "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi", "Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji". Bet nezinu, vai dalīt "aktieri" un "aktrises", vai kategorijā salikt visus kopā. Un vai scenāristus dalīt pa oriģinālscenārijiem un adaptētajiem, varbūt nedalīt. Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 22:10, 10 februārī, 2014 (EET) :::Jā, man arī tie jaunie kategoriju nosaukumi īsti nepatika (tie, manuprāt, arī nebija īpaši veiksmīgi izvēlēti). Par dalīšanu pēc dzimuma: domāju, ka tas nav vajadzīgs. Un MC2013 — administratori ir vienkārši ''ļautiņi'', kam vienkārši ir iespēja izdzēst rakstus, nobloķēt lietotājus u.c., bet tā viņi neatšķiras no citiem, tāpēc teksta "Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus" vietā labāk ir "Labprāt sagaidītu kādus ''citu lietotāju'' viedokļus" :) --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 09:02, 11 februārī, 2014 (EET) ::::Nu protams, ka interesē arī citu lietotāju viedoklis. Varbūt pāris dienas pagaidām, vai kādam ir kādi labi priekšlikumi par kategorijām. Baisuli, ceru, ka pēc tam sakārtosi tās kategorijas. No savas puses - pabeigšu tavu rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]].--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 20:29, 11 februārī, 2014 (EET) :::::ok, pagaidīs, ko teiks vēl kāds un tad jau visu sakārtošu --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:01, 11 februārī, 2014 (EET) == Filmu infokastes == Sveiks! Es tikai vēlējos informēt, ka jau kādu laiciņu filmu infokastēs nav vairs jāliek attēliem priekšā tas "Attēls:", tagad var rakstīt [[Veidne:Infokastes attēls|gandrīz kā grib]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 05:27, 27 aprīlī, 2014 (EEST) :OK! Noderīga informācija! Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:33, 27 aprīlī, 2014 (EEST) Tagad ir arī veidne [[Veidne:Filmas plakāts|filmu plakātiem]] pieejama augšupielādēs lapā. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 10:39, 19 maijā, 2014 (EEST) Vēl kaut kas jauns parādījies: tagad infokastē vari neizmantot {{tl|ubl}} vai {{tl|plainlist}} veidni vai <nowiki><br/></nowiki> tagus, tagad pietiks ar parastajām zvaigznītēm ([https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bada_sp%C4%93les_%28filma%29&curid=201437&diff=2191812&oldid=2103297 piemērs]). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<span style="color:#FF6600;">FRK</span>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 12:38, 30 jūnijā, 2014 (EEST) == Pilsētu infokastes == Lūgums infokastes nemainīt - mēs pieturamies pie unificētajām. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:00, 31 maijā, 2014 (EEST) :Lūgums pieņemts, tikai tad kam paredzēta '''Latvijas pilsētas infokaste'''? Ja to nevajag, tad lai turpmāk nerastos pārpratumi - jāizdzēš, varbūt? Es samainīju infokastes, jo vēlējos, lai pilsētas ģerbonis darbotos kā saite uz rakstu. Iespējams to var izveidot arī unificētajā kārbā? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:05, 31 maijā, 2014 (EEST) ::To var izdarīt arī unificētajā kārbā. (ja kāds censonis nav to kārbu salabojis tā, lai nevarētu) :) sk. [[Aloja]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:09, 31 maijā, 2014 (EEST) :::Nu re, atkal par vienu krunku vairāk smadzeņu daivā! Paldies! Ja Vikipēdijā nebūtu pieejama diskusiju sadaļa, tad tā vienkārši nebūtu izmantojama. :) --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:29, 31 maijā, 2014 (EEST) ::::Latvijas pislētas infokaste būs likvidējama, kad vairāk nebūs saišu uz to. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 11:07, 31 maijā, 2014 (EEST) == Par kategorijām == {{ping|Baisulis|Edgars2007}} Skatos, tu labo daudziem ar kino saistītajiem cilvēkiem kategorijas. Kāda ir tava ideja? Redzu, ka tu aizstāj "Kategorija:Kinoscenāristi" ar "Kategorija:ASV kinoscenāristi" (tāpat ar producentiem). Bet ko darām ar "Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri" un "Kategorija:Amerikāņu kinorežisori"? Vai taisies tās arī aizstāt ar ASV kinoaktieri un ASV kinorežisori? Redzu, ka darbojies attiecīgi arī ar PSRS xxxx un Padomju xxxx Vai esmu ko palaidusi garām? Varbūt ir kāda noruna par kategorijām - kad lietot "ASV" un kad "Amerikāņu" (un PSRS / Padomju)? Dažas kategorijas arī dublējas. --[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 00:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :Jā, tas '''ASV''' un '''amerikāņu''', un ne tikai - vēl jau arī '''Latvijas''' un '''latviešu''', tā joprojām man ir neskaidrība. Vajadzētu kādu gudro, kas var argumentēt šo abu vārdu pareizo pielietojumu šajā situācijā. Man liekas tā jau iepriekš kustināta tēma vikipēdijā.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Uh, šī valsts/tautība kategoriju sistēma ir viena no lielajām latviešu valodas Vikipēdijas problēmām (ir, piemēram, '''gan''' ASV fiziķi, '''gan''' amerikāņu fiziķi, ok varbūt tieši šo kategoriju nav, bet domu, cerams, sapratāt), līdzās sporta klubu nosaukumiem. Gan jau kādreiz tas viss tiks salabots, cerams :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:22, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Un [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kategorija%3ALatvie%C5%A1u_producenti&diff=2200473&oldid=1836266 šādi] gan nevajadzētu darīt (ir dzēst veidne, tas tikai tā, atgādinājums) :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :::Ok! Man jau likās, ka pasteidzos! Kad būs kāda skaidrība kārtošanā - piesakos palīgā!--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:22, 6 augustā, 2014 (EEST) == Nav ar ko nodarboties? == Kāpēc Tu veici šīs izmaiņas? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anatolijs_Berzovojs&diff=prev&oldid=2217023] --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 11:09, 4 oktobrī, 2014 (EEST) :Palielam laikam jau ir ar ko nodarboties, tik tas slinkums. Tas par virsrakstu. Izmaiņas veicu, jo kaut kā ir iegājies, ka diez gan regulāri skatos [[Special:NewPages|jaunos rakstus]], pie reizes pa laboju drukas kļūdas, ko pamana dators (tur arī pirmo reizi sastapos ar vārdu ''pletums'', izlaboju to uz ''platums'', bet kad tu novērsi šo izmaiņu, sāku meklēt šī vārda nozīmi, un jā, tagad esmu par vienu vārdu gudrāks), retāk palaboju teksta kļūdas, lai manuprāt teksts izklausītos sakarīgāks, bieži vien pievienoju vēl vienu līniju līdz aizmetnim (jo ar 2 ''enter'' līdz aizmetnim no raksta beigām izskatās labāk). Šajā tevis minētajā gadījumā, izmaiņu veicu tīri automātiski, jo gala variantā tāpat viss teksts ir vienā rindkopā. Nevēlējos neko ļaunu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:43, 4 oktobrī, 2014 (EEST) ::Jaunā rindā sadalīts tāpēc, lai labotājam būtu vieglāk: ātri var atrast gadaskaitli utt. Lasītājam vienalga teksts parādīsies kā vienota rindkopa. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 20:17, 6 oktobrī, 2014 (EEST) :::ok! Es to sapratu, ka tas visticamāk bija ar nodomu, tiklīdz Tu uzsāki šo diskusiju. Cienot citu darbu, turpmāk šādus labojumus vairs neveikšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 6 oktobrī, 2014 (EEST) Diemžēl ir jāatsāk šī diskusija. Neuztver šo kā ''uzbraucienu'', vienīgi kā draudzīgu ''stop, padomā'' atgādinājumu (Tu jau zini, es neesmu ''agresīvs'' kolēģis :) ). Pa lielam jau ir ok kārtošanas labojumi, bet daži ir tiešām, atvaino, bezjēdzīgi. It īpaši pāradresāciju "kārtošana". OK, [[Special:Diff/2311243|šādi]] labojumi vēl ir ok, bet [[Special:Diff/2311246|šis]] gan ir pilnīgi bezjēdzīgs. Arī daudz ko no Tevis paveiktā var darīt ar [[WP:AWB]] un/vai botu, kas krietni ietaupa laiku, piemēram, kategoriju nomaiņas (tas par Kurzemes hercogisti). Vienkārši jāpalūdz :) Ja vēlies ''kārtot'' Vikipēdiju, tad varu piedāvāt kaudzēm samērā vienkāršu sakarīgāku (pēc maniem ieskatiem; par MAZ) darbu, kam man vienam nav laika, jo kādreiz jau arī kāds raksts ir jāuzraksta :) Vēlreiz — neuztver kā uzbraucienu, es vienkārši cenšos Tevi pasargāt no ieslīgšanas pamatīgā [[Vikipēdija:Vikiholisms#FRK stadija|vikiholismā]]. Priecīgas Lieldienas! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:37, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :Par MAZ — tas novērš mazās pāradresācijas rindiņas parādīšanos rakstā, bet, protams, bots šeit būtu ražīgāks :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 13:30, 5 aprīlī, 2015 (EEST) ::Jā, bet tas ir ''štrunc''. Mums katrā rakstā gandrīz vai ir vismaz pa kādai pāradresācijai (man visas pāradresācijas ir zaļā krāsā, līdzīgi kā jums pārējiem, kas ieslēguši attiecīgo gadžetu, disambigi ir sarkanā), dažas lapas/raksti man vispār rādās zaļi melnas. Pāradresācijas vērtīgi (precīzāk, nav bezjēdzīgi) ir novērst veidnēs, bet rakstos tas tiešām ir vienīgi lieks laika/resursu patēriņš. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:08, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :::Labāk veikt sīkumainas izmaiņas, nekā sīkumaini kasīties. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 5. aprīlī, plkst. 15.21 <small>(EEST)</small> ::::{{ping|Edgars2007}} nojautu, ka agri vai vēlu pacelsies jautājums vai precīzāk viedoklis par maniem ''precizējumiem''. Tātad: uzskatu, ka rakstiem jābūt ar precīzām adresēm uz citiem rakstiem, nevis jāiet caur pāradresāciju. Neiet runa par Īpašvārdiem, kas ir atveidojami un rakstāmi tikai tajā formā, kādā ir pretī kaut vai neliels raksts. Pārējās pāradresācijas galvenokārt manuprāt paredzētas rakstu meklēšanai. Zinu, ka tas viss kopumā ir diezgan bezjēdzīgi, bet tāpat tā ir kārtība, pavisam maz mazītiņa, tomēr kārtība. Man ļoti patīk VP un šīs vietnes lietotāju devums. Ir cilvēki, kuri dienā var uzrakstīt kaudzi ar rakstiem, ir attēlu speciālisti, vēstures, bioloģijas un medicīnas speciālisti, kas veido rakstus. Tas ir lieliski! Man reti ir iedvesma rakstīt rakstus, bet patīk, ja raksti izskatās vienādi noformēti, bet drukas kļūdām, ar precīzām "zilajām saitēm", īsāk sakot tā kā enciklopēdijā tam vajadzētu būt. Vikiholisms domāju man nedraud, jo varu atmest jebkurā brīdī :P Labprāt pamācītos, ko vairāk par botu veidošanu un lietošanu, jo pats labi saprotu, ka lielāko daļu no maniem precizējumiem var uzticēt botam.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) Vari palasīt [[WP:AWB]] (un attiecīgo lapu enwiki). Un vari darboties ar AWB ar botu. Par pāradresācijām - es gan joprojām pieturos pie viedokļa, ka tā ir lieka laika šķērdēšana un ir citas, svarīgākas ''miskastes'', ko tīrīt (piemēram, uzlabojamo rakstu kategorija), bet šīs trīs rindiņas [[Special:Mypage/common.css|šajā]] lapā Tev uzdzīs matus un visu citu (nepārproti par visu citu :) ) stāvus gaisā: <source lang=css> .mw-redirect, .mw-redirect:visited { color: green; } </source> Tas gan tev aizēnos pāradresācijas uz disambigiem, bet to es risinu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:03, 6 aprīlī, 2015 (EEST) :{{ping|Edgars2007}} ja nemaldos, tad priekš AWB vajag adminu atļauju? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:20, 6 aprīlī, 2015 (EEST) ::Nē. Vienīgi setingos (kaut kur augšā) jāatķeksē lv wiki. Citādi gan neļaus neko izdarīt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) [[Special:WantedCategories]], arī šis būtu noderīgi, forši būtu, ja liktu arī Vikidatu saites. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 00:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) :...kam ir sava [[Special:UnconnectedPages|īpašā lapa]]. Un vispār — iedomājos, ka šādi var arī salauzt lietas (es vēl joprojām par pāradresāciju "labošanu" runāju). Piemēram, ir pāradresācija no kāda šaurāka termina uz nedaudz plašāku, ar domu tādu, ka gan kādreiz būs raksts. Bet, ja šādi samaina vietu, uz kuru ved saite, tad ir vairāk ļaunuma nekā labuma. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) ::tagad, kad arī mana vikipēdija ir palikusi raiba no pāradresācijām, es varu pilnīgi piekrist Edgars2007 teiktajam - viss nav jāpāradresē, jo ļoti daudzas tēmas ir sajūgtas kopā uz vienu atsevišķu. Mūžu dzīvo un tāpat visu laiku brīnies cik stulbs tomēr esi :D --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:48, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :::Nevajag jau tā sevi šaustīt. Es tev vienkārši gribēju parādīt, ka Tu ar visiem botiem, AWB un 24/7 ilgu sēdēšanu pie tās nedabūsi Vikipēdiju brīvu no zaļas krāsas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:56, 8 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Galīgi ne! Un es nešaustu, tik ieņirdzu :) bet tāpat turpināšu rušināties... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:58, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :ok, ļoti labi, tātad (paldies {{ping|Edgars2007}}). Baisulis - brīdinu, ka turpmāk visus tavus šādus: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2016._gads_Latvij%C4%81&diff=2476422&oldid=2476409] labojumus atcelšu. jo tie ir bezjēdzīgi. un ja man tas apniks, sākšu karināt vandalēšanas brīdinājumus tavā lietotāja lapā. (jau iepriekš atvainojos visiem, kas atsevišķas līdzīgas manas darbības uzskata par bezjēdzīgām). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.02 (EET) ::Pa lielam es nevaru izvērtēt, kas kam liekas bezjēdzīgs, jo manā uztverē tas ir dziļi subjektīvi, it sevišķi mūsdienu modernajā laikmetā. Vandalisms!?! Tas gan man nav saprotams? Es taču neko nevandalizēju! Raksts vizuāli nemainījās! Saite arī ved rakstu, uz kuru bija paredzēts! Kur ir vandalisms? Es zinu, ka "piekakāju" ļaudīm pēdējo izmaiņu sarakstu, un manuprāt tas ir ļaunākais ko daru. Bet vai tas ir vandalisms. Es uzskatu, ka neko postošu, degradējošu vai citus aizskarošu šeit neveicu. Jā man patīk lasīt citu rakstītos rakstus un pie reizes sakārtot pāradresācijas. Bieži vien ir nepareizi atveidots vārds vai uzvārds, vietvārds vai pat vispār pieņemts nosaukums (līdz pat lielo un mazo burtu atšķirībai). Ja citi ļaudis savām vai publiskām vajadzībām izmanto Vikipēdiju, tad tas nav pieļaujams, ka kāda nepareiza burtu sakārtojuma dēļ viņš pieļauj kļūdu, par ko šejienes diskusijās ir cīnījušies vairākus mēnešus. {{ping|Biafra}} saprotu, ka Tu caurskati visas pēdējās izmaiņas un mani sīkie labojumi, tikai pagarina tavus sarakstus. Ja izvēlējies tādu lietu darīt, tad nāksies to paciest, jo mēs visi (es vismaz tā uzskatu) esam šeit tikai un vienīgi brīvprātīgi.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.42 (EET) :::Par vandalismu saišu sakārtošanas darbu nekādi nevarētu uzskatīt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.31 (EET) ::::Nepareizi atveidoti vārdi ir viena lieta, bet pavisam korektas pāradresācijas nevienam netraucē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.52 (EET) :::::labo kļūdas rakstos, labo redzamo tekstu, labo saites no nozīmju atdalīšanām uz rakstiem utt. es jau arī to daru, gandrīz tikai to daru vikipēdijā. bet labot saiti no pāradresācijas '''Kučinska valdība''' uz rakstu '''Kučinska Ministru kabinets''', kas abas ir vienlīdz korektas un vienlīdz pareizas, ir marasms. jā, mani tas traucē un tērē manu laiku. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 15.00 (EET) ::::::Es nesapratu, kāpēc saitē jāraksta "Māra Kučinska Ministru kabinets", ja raksta nosaukums ir "Kučinska Ministru kabinets"? Un ja to kāds ir izlabojis, kāpēc spītīgi jāmaina atpakaļ. Varbūt tur ir kāds funktieris, piemēram, doma rakstu pārdēvēt par "Māra Kučinska Ministru kabinets"? --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 16.31 (EET) :{{ping|Papuass}}, es arī tā domāju, ka korektas pāradresācijas nevienam netraucē, gluži tāpat kā precīzas pāradresācijas. Tur jau tā lieta - nevēlos nevienam traucēt. Līdz šim neesmu mēģinājis labot kāda konkrēta lietotāja devumu, viss ir ''randomā''. {{ping|Biafra}} galīgi nevēlos tērēt tavu laiku, jo tu veic lielu pienesumu, tieši tāpat kā jebkurš cilvēks, kas kaut ko dara Vikipēdijā. Es labprāt paņemtu bota statusu, lai mani labojumi nerādītos parastajā listē, bet nevaru paredzēt, kā jutīšos brīdī, kad sēžos pie datora. Iespējams nāks mirkļa iedvesma un taps kāds raksts, bet iespējams nosēdēšu vairākas stundas kārtojot, piemēram [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]], pāradresācijas. Vai ir jēga manam darbam? Es uzskatu, ka ir!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.02 (EET) a) [[:en:WP:NOTBROKEN]] b) Dainis, protams, ir tas dalībnieks, kura rakstos nav nevienas pāradresācijas... c) par spītīgu atcelšanu es gan piekrītu d) es vairākas reizes esmu atkārtojis, ka var izveidot jaunu botu kontu e) ja mēs par tēmu, tad ir vēl pietiekoši daudz darba navigācijas veidnēs, kur gan pāradresācijām (un disambigiem) nav jābūt f) nav gan randomā, bet nu labi, tas tā f) vari nākt palīgā Vikidatos, tur mums ir vienmēr palīdzīgas rokas vajadzīgas - tieši šādiem vienveidīgiem darbiem - labot ''salauztus'' URL, piemēram. Iegūs visi Wikimedia projekti :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.36 (EET) paldies par tavu ieguldījumu vikipēdijā! īpaši esošo rakstu sakārtošanā. tas ir lieliski! diemžēl man atkal jāatgriežas pie jau cilāta jautājuma. jā, cienītais kolēģi, mani pilnīgi bezjēdzīgi labojumi traucē. un ne mani vienu. atkārtoti lūdzu ar tādiem nenodarboties: https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Inesis_Bo%C4%B7is&curid=156303&diff=2845834&oldid=2807461. šis konkrētais labojums nepadarīja vikipēdiju ne par vienu baitu labāku, bet man (un gan jau vēl kādam) bija jāpatērē savs laiks, lai paskatītos, kādu gan kļūdu esi atradis rakstā. piepingošu arī iepriekšējās diskusijas dalībniekus {{ping|Dainis}} {{ping|Edgars2007}} {{ping|ScAvenger}} {{ping|Papuass}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 13.21 (EEST) :Mēs taču vienreiz jau runājām, ka LLU tipa gadījumus nepārveidojam. Šoreiz varbūt mazāk reāli, bet pastāv varbūtība, ka parādās atsevišķs raksts par LLA. Un kurš tad rakstīs botu, kas rakstu hronoloģijās meklē, kur LLA nomainīts uz LLU? :) Bet vispār - joprojām palieku pie uzskata, ka pāradresācijas SPECIĀLI jālabo nav. Protams, ir izņēmumi. Piemēram, navigācijas veidnes, kur vari izpausties. Anyway, mana iepriekšējā posta d un f punkts. Kā arī Kopienas portāla sadaļa par "Tev nav ko darīt?" (vai kaut kā tā, neatceros un ar Vācijas viesnīcas Wifi negribas lieki tērēt laiku meklējot). --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 14.29 (EEST) ::dievinu konstruktīvu kritiku! Turpinu cīnīties ar saviem pāradresāciju dēmoniem, bet diemžēl tie dažreiz ņem pārsvaru pār jebkādu loģiku. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 18.38 (EEST) == Disambigi == Sveiciens Jaunajā gadā! Ir vēl šāda lapa: [[Special:DisambiguationPageLinks]]. Gan jau sapratīsi, kas un kā :) Protams, tam sarakstam nav jākļūst par tukšu (kaut vai tāpēc, ka rakstos ir {{tl|citas nozīmes}} veidne); [[Veidne:Ienākošās saites|šo veidni]] ir paredzēts (vismaz es tā "nolēmu") likt tur, kur ir vairāk par kādām 30-50 saitēm. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:12, 2 janvārī, 2015 (EET) Vēl vari ielikt ķeksi [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets]] pie "Iekrāso saites uz nozīmju atdalīšanas lapām (piemērs)", varēsi uzreiz redzēt, kur ir problēmas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:12, 5 janvārī, 2015 (EET) == Dublikāti == Sveiks! Ja nu gadījumā kaut kad apnīk tie ''disambigi'' un vēlies kam citam pievērsties (aptūtai no disambigiem), varu piedāvāt darbiņu :) Mums ir viena [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|liela kategorija]]. Īsumā — ja lapā vienā veidnē viens parametrs izmantots vairāk par vienu reizi, raksts nokļūst tajā kategorijā. Un rakstā parādās tas teksts, kas ievadīts pie pēdējās rakstīšanas reizes, t.i., ja ir <nowiki>{{veidne|para1=kaut kas|para2=vēl cits|para1=atkal para1 parametrs}}</nowiki>, tad parādīsies ''atkal para1 parametrs'', nevis ''kaut kas''. Tāpēc derētu vismaz pamazām atbrīvoties no kategorijas satura. Viena forša ''džekene'' ir uztaisījusi skriptu, kas atvieglo darbu pie kategorijas satura samazināšanas. [[Special:Mypage/common.js|Šajā lapā]] iekopē šīs 2 rindiņas: <source lang=javascript>mediaWiki.loader.load( '//en.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Frietjes/findargdups.js&action=raw&ctype=text/javascript'); findargdupseditsummary = 'Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]]';</source> Un tad iztīri kešatmiņu ([[Special:Mypage/common.js|te ir arī instrukcijas]], ja nezini, kā). Tad vari ieiet kādā [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|šīs kategorijas]] rakstā (piemēram, [[Atlantijas Pireneji|šajā]]) un labošanas režīmā kreisajā pusē nospied "Find dups". Skripts Tev atradīs parametru, kas jāsalabo. Parasti viens vai abi parametri ir tukši, tad to tukšo var arī dzēst ārā. Protams, vēlāk jau zināsi, kuri parametri ir vainīgie, tad var arī nespiest uz tā skripta. Ja Tu atver lapu, bet pēc pogas nospiešanas Tev neviens parametrs nerādās (neatveras tas logs), tad droši vari iet pie nākamā raksta. Riteņbraukšanas rakstos ir šī problēma, ko pagaidām vēl neesmu atkodis :) Ja šī problēma parādās kādā ne-riteņbraukšanas rakstā vai arī rodas citi jautājumi, droši pingo vai raksti manā diskusiju lapā. Protams, tai kategorijai nav jāiztukšojas tuvākajās dienās, bet ar laiku jau vajadzētu mēģināt. Ja šo lasa kāds cits palīdzēt gribošs kolēģis — droši pievienojies, darba roku nekad nav par daudz :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:42, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007|Baisulis}} interesanta štelle. Pamēģināšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:03, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007}} šajā [[Atklātne (šahs)|rakstā]] man nav īsti skaidrs, kas vainas tai šaha diagrammai....? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 11:25, 21 februārī, 2015 (EET) ::Ok, vēlāk apskatīšos. Es pieņemu, ka šī pati problēma būs arī citos rakstos ar diagrammu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:32, 21 februārī, 2015 (EET) ::: {{ping|Edgars2007}} darīts - paliek tikt skaidrībā ar velo pasauli un šahu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 00:56, 12 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Liels paldies :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:46, 12 aprīlī, 2015 (EEST) == Translating the interface in your language, we need your help == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Hello Baisulis, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done! [[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]] Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:06, 26 aprīlī, 2015 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&oldid=12031713 --> == Baznīcas == Uzmanīgi. Bija jāieliek ķeksis aizvietotājā pie ''match case'' un jāieliek divas rindiņas - viena lielajam burtam un otra - mazajam. Kā organizācija "baznīca" būtu rakstāma ar lielo burtu. Salabo līdzšinējo burtu maiņu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:12, 31 maijā, 2015 (EEST) :Paldies par aizrādījumu! Visu sakārtoju! ''Mūžu dzīvo - mūžu mācies!'' :P --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 09:42, 31 maijā, 2015 (EEST) ::Es gan arī domāju, ka nav īsti labi "atlinkot" rakstu, tas nekas, ka būtu sarkana saite. Tā kā nebija īsti variantu, kādu saiti likt, tāpēc šo disambigu atstāju uz vēlāku laiku. P.S. Tur ir poga "Disambiguations" apakšā (kaut kāda otrā vai trešā), ja kas... var noderēt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:33, 31 maijā, 2015 (EEST) ::: Daudzos rakstos par konkrētas konfesijas baznīcu ir links uz baznīcu, bet patiesībā tas links aizvestu uz šo pašu rakstu, kurā ir links. Kā arī, ja bieži sanāk dubultie linki, jo ir rakstīts katoļu baznīca un nav tur jēga linkot katru vārdu atsevišķi, jo tad vai nu zūd pamatdoma, vai arī links dubultojas. Speciāli ''kakas'' netaisu, bet diskusija ir civilizācijas pamatakmens! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 31 maijā, 2015 (EEST) ::::Ok, ok. Starp citu, [[quarry:query/2951|te]] ir darbs mums abiem vairākiem gadiem :) Dažus disambigus gan nevajadzētu aiztikt (piemēram, basketbola uzbrucējus un aizsargus). Bet tad laikam Tev tiešām ir jēga darboties AWB bota režīmā ([[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi#Nesen apstiprinātie pieteikumi / Recently approved requests|vari apskatīt manu paraugu]]). Protams, šādi ir grūtāk ''kačāt'' pamatkonta labojumu skaitu, bet tad vismaz kolēģi Tevi nesāks dažādos vārdos ''apsaukāt''. Ja vajag atjaunot saraksta datus, saki. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:56, 31 maijā, 2015 (EEST) == Zvaigzne Tavā kabatā == {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[Attēls:Tireless Contributor Barnstar Hires.gif|100px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" | '''Vikipēdijas kārtošanas zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; padding: 3px;" | Par līdzšinējo devumu un palīdzību Vikipēdijas kārtošanā! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) |} Te, starp citu, [[:quarry:query/4176|vēl viens noderīgs saraksts]] — raksti, kuros ir visvairāk disambig saišu. Tikai cerams, ka tagad nesāksi mani par nepieklājīgu džeku, kas cenšas visu darbu uzgrūzt, uzskatīt. Es cenšos Tev kaut kā atvieglot darbu (ja jau tāpat darbojies šajā sfērā), tāds vismaz ir mērķis :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) :Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:11, 2 jūlijā, 2015 (EEST) == Pings == Atvainojos par brutālo izmantošanu, bet vai Tu kaut kādu pingu saņēmi no [[Dalībnieka diskusija:Experts/Smilšu kaste|šīs lapas]]? Un ja jā, tad no kura dalībnieka — manis vai dalībnieka "Experts"? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 09.39 (EET) :{{ping|Edgars2007}} nop! neesmu neko saņēmis! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.17 (EET) ::Ok, paldies. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.29 (EET) == Lobijs == Es te nodarbojos ar savu ierosināto Vikidatu īpašību lobiju... Šoreiz nonācu līdz Tavai diskusiju lapai. Varbūt vari atbalstīt [[:d:Wikidata:Property proposal/Authority control#Turner Classic Movies film ID|Tērneru]], ar divām balsīm būtu jāpavirzās tam procesam uz priekšu. Nav aizliegts atbalstīt arī citas īpašības :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 9. marts, plkst. 18.02 (EET) == Nikolajus Noskovs == Sveiki mīļā Baisulis! Es nezinu jūsu latviešu valodu, bet jūs to secību: Jūs varat padarīt savu rakstu par latviešu mūziķa Nikolajus Noskovs? Ja jūs šo rakstu, es būšu ļoti pateicīgs jums! Pateicība! --[[Special:Contributions/217.66.152.243|217.66.152.243]] 2016. gada 11. augusts, plkst. 13.29 (EEST) :Paldies par centību uzrakstīt aicinājumu manā dzimtajā valodā, bet labāk tas būtu rakstīts krieviski :) Rakstu par [[Nikolajs Noskovs|Nikolaju Noskovu]] es visticamāk nerakstīšu, iespējams kāds cits uzrakstīs.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 11. augusts, plkst. 14.48 (EEST) == Gibraltārs == Kā? Izmantoji kaut kādus ''neatļautus'' paņēmienus? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.02 (EEST) :''Sorry'', nesapratu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.04 (EEST) ::Kā Tu varēji pārvietot rakstu, izdzēšot pāradresāciju? Tev parādījās tas sarkanais logs ("Vai gribi izdzēst bla bla bla")? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.07 (EEST) :::Nop! Nebija nekāds logs, viss kā parasti!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.08 (EEST) ::::Nu labi. <s>Šodien tomēr ceturtdiena (ok, jau piektdiena, bet tas ir sīkums) - diena, ka Vikipēdijā notiek brīnumu lietas.</s>Izskatās, ka nevērīgi lasīju tehniskās ziņas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.13 (EEST) == Baisuli, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.08 (EEST) == Šķiltavas == Man šķiet, ka rakstā par serbu krustu ne visai iederas "firesteel" burtiskais tulkojums "tērauda šķiltavas". Šķiltavas galu galā tomēr asociējas ar jaunākos laikos radītu daiktu, varbut pareizāk būtu "krams"? Skat. piem. [http://www.qsl.net/4n1fog/E11.htm šajā tekstā]. --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.19 (EEST) :{{ping|Zuiks}} es arī ilgi domāju, kā pareizi latviski būs ''ugunstērauds'', un paliku pie šķiltavām. Vēl apsveru ''šķiļakmeni'', bet tas vairāk ir izdomāts vārds. Nezinu vai krams būtu labākais variants, jo [[krams]] man asociējās ar iezi. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.45 (EEST) ::Kā būtu ar [https://www.google.lv/search?hl=lv&source=android-unknown&q=%C5%A1%C4%B7i%C4%BCamdzelzs&gws_rd=cr,ssl&ei=ZgYHWaXBIong6ASgyaS4BQ šķiļamdzelzi?]--[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.00 (EEST) :::{{ping|Zuiks}} super! Lielisks variants! Paldies, nomainīju. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.11 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST) == PMLP == Labāk pagaidīt jauno failu. a) Tagad ir ideja, kā to puslīdz ne-parāk-čakarīgi-bet-eleganti apstrādāt, iekļaujot {{tl|iedzsk}} b) tāpat visa infokaste jāmaina. c) blīvumu aizmirsi :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.29 (EEST) :aizmirsu gan! :P ok, gaidīšu failu --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.30 (EEST) == WAM Address Collection == Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]]. Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]]) <!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == WAM Address Collection - 1st reminder == Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Confusion in the previous message- WAM == Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> :ok, thanks! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 6. janvāris, plkst. 17.59 (EET) == Olimpiskais konkurss == Atvaino, ka uzliku reklāmu par ātru - konkursu sākam tikai pēc pāris stundām pusnaktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.17 (EET) :{{ping|Papuass}} nav ko atvainoties!!! Pats muļķis, ka lasu un nesaprotu, ko izlasu! Viss ok! Rīt turpināsim tālāk! Paldies par konkursu!!!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.34 (EET) == Atslēgas == Sveicināts! Esam Atslēgu raidījuma radošā komanda no VFS Films - paldies par radīto Atslēgu lapu, mēs vēlētos to ieteikt papildināt. Vai varam sazināties? paldies Ilze (ilze@vfs.lv) [[Special:Contributions/213.226.141.176|213.226.141.176]] 2018. gada 23. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā "Dabas skati Vikipēdijā 2018"! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.48 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.36 (EEST) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar2.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) == Pīters Pens (filma) == This page should be renamed to [[Pīters Pens (1953. gada filma)]], because there are already other films called Peter Pan, and there will be another Disney version as well. Also, I don't know what Dove Cameron, Joey Bragg, Kali Rocha, and Lauren Lindsey Donzis should be on [[Līva un Medija]]. Should it be Kemerons for Cameron? All I knew for Joey Bragg was Džoija for Joey. Also, on [[Sivēntiņa lieliskais piedzīvojums]] and [[Šarlotes tīkls (1973. gada filma)]], some of the names in the infobox seem untranslated, which is also a problem on [[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]]. Charlotte's Web 2 wasn't actually released in theaters, it was a direct-to-video film. Līva un Medija is also incomplete, along with Šarlotes tīkls (2006. gada filma). On Līva un Medija, it should say that "The series stars [[Dove Cameron]] in a dual role as identical twin sisters with entirely different personalities, with Liv being a girly girl who was an actress in Hollywood for four years and Maddie being a tomboy with a facility for sports, particularly basketball. The series revolves around Liv readjusting to normal family life after production on her hit television program ''Sing It Loud!'' ended, as well as the two sisters being best friends despite their opposing personalities and different interests." Also, there is a plot summary in English and some other languages, including [[ru:Лив и Мэдди|Russian]]. Although the Russian summary is shorter. Russian also has a short summary on Šarlotes tīkls (1973. gada filma). Finally, there should be more information in [[Olivers un draugi]] as well. But I was glad that you at least improved it a little bit. Can you do that on the other pages too? [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E|2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E]] 2019. gada 26. aprīlis, plkst. 00.08 (EEST) :Another one that should be renamed is [[Robins Huds (filma)]], because just like Peter Pan, there is more than one Robin Hood film, and it too is getting a live-action remake. Also, on [[Dambo]], the information on the remake was copied from [[Lēdija un Klaidonis]]. It was supposed to say "A live-action adaptation of the film directed by Tim Burton was released on March 29, 2019." It should also mention how it was made to recoup the financial losses of ''Fantasia'', and was a deliberate pursuit of simplicity and economy for the Disney studio. And at 64 minutes, it is one of Disney's shortest animated features. ''Dumbo'' just so happens to be one of the most popular Disney animated films, and the live-action version has become popular as well despite its mixed reception. I think it deserves an article as well. Its made over $311 million worldwide in revenue so far, against a $170 million budget. Likewise, the remake of ''Charlotte's Web'' also was a commercial success, having grossed $144.9 million against an $85 million budget. ''Lady and the Tramp'' was the first animated feature filmed in the CinemaScope widescreen film process, while ''Oliver & Company'' is inspired by the classic Charles Dickens novel ''Oliver Twist''. ''Oliver & Company'' tells the story of a homeless kitten who joins a gang of dogs to survive in the streets. It received mixed reviews from film critics, but was a box office success, similar to the live-action Dumbo. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 28. aprīlis, plkst. 01.26 (EEST) ::Further note: I tried revising the infobox names for Līva un Medija [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&type=revision&diff=3055933&oldid=3055108 here], but I don't know if what I did was correct, or if further edits are needed. The same goes for [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0arlotes_t%C4%ABkls_(2006._gada_filma)&diff=3055935&oldid=3055109 Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.40 (EEST) :::I turned [[Aladins]] into a disambiguation page based on [[101 dalmācietis]]. There are possibly more meanings that should be discussed. See [[en:Aladdin (disambiguation)]]. Also, [[Alise Brīnumzemē]] should be moved to [[Alise Brīnumzemē (2010. gada filma)]] to distinguish [[Alise Brīnumzemē (1951. gada filma)]]. Again, there are more meanings per [[en:Alice in Wonderland (disambiguation)]]. [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A|2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A]] 2019. gada 28. jūlijs, plkst. 23.00 (EEST) == PSRS == Kāda jēga ir visur aizvietot [[PSRS]] ar [[Padomju Savienība]]? ''Editcountitis''? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2020. gada 8. februāris, plkst. 10.54 (EET) :Neuztver to personīgi. Es apšaubu, ka kādam dzīvē kaut kas mainās no tā, ka es salīdzinoši dažos rakstos izlaboju pāradresāciju vikisaites uz tiešām vikisaitēm. Un lielākoties es mēģinu saglabāt raksta autora tekstu nemainot PSRS un Padomju Savienību (ir bijuši arī izņēmumi). Veiksmi man un tev [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]]. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 9. februāris, plkst. 10.43 (EET) == Gadi == Esmu pamanījusi, ka tu sakārto rakstus par gadiem. Ļoti labi, ka pārnes latviešus pie ...gads Latvijā. Man ir pāris jautājumi. 1) Vai ir kāda vienošanās, kurus ierakstām? Kaut kur lasīju, ka ārzemniekiem jābūt 20 stapvikipēdiju saitēm, vai tomēr ne vienmēr? Piemēram, PSRS aktieri, ko mēs labi zinām, bet varbūt nav tik daudz to saišu, tos taču var? 2) Tu, kārtojot gadu rakstus, dzēs nevajadzīgās saites pie gadiem nodaļā "Dzimuši", bet nedzēs pie "Miruši". Tā kā es arī diezgan bieži palaboju gadu rakstus, gribētu zināt īsto pieeju, par ko varbūt sen jau ir izrunāts. Pievienoju arī {{ping|Edgars2007|Biafra}}.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 12.44 (EET) :Reālā pieeja ir, ka katrs anonīms pieskrīvē gandrīz visu ko pagadās gan pie gadiem, gan pie ievērojamiem ļaudīm, un daļa Vikipēdistu to atbalsta. Neredzu, ka būtu palikuši kādi standarti, tikai subjektīvisms. Ja nu kāds standarts būtu publicēts un attiecīgi saite uz viņu, kā te rakstīt, stāvētu visos gadu rakstos vai vismaz Vikipēdijas palīdzības sadaļā (un rakstā par Latvijas vēstures hronoloģiju arī)... bet tas nav, un tāpēc nav tehniska pamatojuma spamu apturēt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 13.20 (EET) ::Atbildēšu pēc kārtas: 1) Latviešus uz ...gads Latvijā pārnesu vadoties pēc pēdējo gadu (2019/2020) rakstu principa, kur visi latvieši un notikumi Latvijā ir rakstā ... gads Latvijā, savukārt ārzemnieki +20 vikisaites un notikumi, kas notiek ārpus mūsu valsts ir konkrētā gada lapā. 2) Ļoti atbalstu, ka konkrēta gada lapā (ne Latvijas gada lapā) ir tikai personas ar +20 vikisaitēm. Pagaidām pie gadiem esmu pievienojis pārsvarā personas, kas ir mirušas 2020. gadā un ir raksts par to. Ir bijušas vairākas diskusijas par šo tēmu. 3) Atsevišķas nodaļu kārtošanas - piekrītu, ka izskatās raibi. Arī esmu par to domājis un domāju, ka sakārtošu visus rakstus uzreiz vienādi, nevis tikai to nodaļu, kuru papildinu, vai kura ir saistīta ar personu vai notikumu no kura es nokļuvu konkrētajā rakstā. 4) Tā kā laika man nav daudz, ko varu atvēlēt Vikipēdijai, tad esmu nolēmis lēnu garu "karāties" gadu, bet pārsvarā dienu lapās tās lēnām papildinot un piekārtojot, lai izskatās visas līdzīgi.<br> Paldies par diskusiju un viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 17.24 (EET) :::šī ir ļoti slavējama iniciatīva! no jums abiem. par principiem man nekādu iebildumu vai citu komentāru nebūs. ja ir, kas tāds, par ko kopienai būtu jāvienojas, noteikti var virzīt uz diskusiju vai izlemšanu ar balsojumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 20.54 (EET) == Latvijas vs. latviešu == {{ping|Biafra}} varbūt vari norādīt, kur palasīt, kādos gadījumos ir Latvijas aktieris un kuros latviešu aktieris. Pēc manām domām (kas pamatotas tikai uz maniem pieņēmumiem un novērojumiem) Latvijas var būt: valdnieks, prezidents, politiķis, vēstnieks - īsumā tāds, kurš pārstāv valsti. Vēl variants, ja viņš ir vienas valstiskās izcelsmes, bet nu savu artavu devis otrai valstij (piemēram: krievu izcelsmes Latvijas sportists), tādējādi pārstāvot valsti. Bet visas pārējās profesijas ir latviešu. Gribu saprast.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 21.50 (EET) :nav kur palasīt. manuprāt, jebkurš, kurš dzīvo un strādā Latvijā ir "Latvijas". jebkurš, kurš ir latvietis ir "latviešu". vai "latvietis" ir tas, kurš ir arī "Latvijas krievs", vai piemēram, "Latvijas vjetnamietis" - es personīgi uzskatu, ka nē. taču es galīgi neesmu gatavs ielaisties diskusijā starp tautas un nācijas jēdzieniem un trauslajām robežām starp tām. laikam gan par to nav tavs jautājums. ja jautājums ir, vai, manuprāt, labāk rakstīt "latviešu aktieris" vai "Latvijas aktieris" - manuprāt, pilnīgi vienalga, kā vienu tā otru var vienlīdz labi. vai kāds mans labojums ir izaucis šo tavu jautājumu? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 22.14 (EET) ::Taisnība par tām trauslajām robežām. Jautājums izveidojās pie Dienvidkorejas režisora / dienvidkorejiešu režisora - bet piekrītu, nav ko diži iespringt. Kad lielie prāti (valodnieki) norādīs, kā ir pareizāk, tad arī domās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 11.01 (EET) :::paldies, vismaz sapratu, par kuru labojumu reflektē. šeit man ir ciešāka pārliecība, ka nav tādi "dienvidkorejieši". tauta ir viena: "korejieši", līdz ar to viņš ir, manuprāt: "korejiešu režisors no Dienvidkorejas". taču noteikti nepretendēju uz galvenā eksperta lomu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 17.53 (EET) ::::bet piezīme vietā un labs pamatojums!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 18.05 (EET) == aizgājēji == sveiks! ja ieliec kādu aizgājēju sportistu kopējā xx gada rakstā, tad būtu labi pievienot arī rakstā "xx gads sportā". paldies! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.16 (EET) :ok! Tiks darīts!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.52 (EET) ::atgādinu par šo, pāris reižu biji piemirsis :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 17. augusts, plkst. 10.24 (EEST) == [[Laima (ugunskuģis)]] == Hello, the ''Bürgermeister Abendroth'' is the later latvian vessel ''Laima''. You can see/read this: https://de.wikipedia.org/wiki/B%C3%BCrgermeister_Abendroth#Andere_Schiffe_mit_Namen_B%C3%BCrgermeister_Abendroth. The source for this thesis can you read at Erich Gröner: Die deutschen Kriegsschiffe. Vol. 5 Hilfsschiffe II: Lazarettschiffe, Wohnschiffe, Schulschiffe, Forschungsfahrzeuge, Hafenbetriebsfahrzeuge (I). Bernard&Graefe, Koblenz 1988, p. 238–241. Best regards [[Dalībnieks:URTh|URTh]] ([[Dalībnieka diskusija:URTh|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 12.54 (EEST) :Hello, thanks for explaining! I put this old ships name back. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) == Domuzīme NAV mīnuss == [[Diskusija:2021. gada laikapstākļi Latvijā]] --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 2. maijs, plkst. 12.04 (EEST) == Atcelšana == Tu man atcēli ierakstu 1963. gada rakstā par Tigranu Hzmaljanu, jo viņam nav nepieciešamais starpwiki skaits. Bet es jau tikai no tevis to noskatīju, jo biji ielicis viņu rakstā 8. aprīlis. Vai tad tur viņš klasificējas? :) Bet, ja nopietni, jā tev taisnība, ka jāievēro 20 starpwiki, bet redzu, ka 2022. gada rakstā tiek likti iekšā visi krievu ģenerāļi, kaut arī viņi neklasificējas. Tā vien gribas izdzēst, bet ielikuši nopietni mūsu kolēģi vikipēdisti, tāpēc nedzēšu. Varbūt ir kāda konkrēta doma {{ping|Biafra}}? Es gan ieteiktu kritušiem ģenerāļiem izveidot tabulu rakstā "Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā", nevis likt 2022. gada rakstā.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 15.55 (EET) : kas es pa nopietnu vikipēdistu, es jau tāds huligāns :) ja nopietnāk, a) nekad īsti neatceros, cik tās saites īsti vajag, b) lieku neskaitot saites, ar domu, ka parasti, kad cilvēks nomirst, par to top daudzi jauni raksti un starpviki skaits pieaug, sasniedz līmeni. ja izdomājat, ka nevajag krievu ģenerāļus un cits, kas neatbilst, — tikai nedzēsiet, bet ieslēpjiet. varbūt noteikumi mainās, varbūt iw saišu skaits pieaug. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 16.26 (EET) :: Es vairs neatceros, kur, bet kaut kur bija apspriede, vai arī kaut kur kāds teica.... īsāk sakot — gadu rakstos esot jābūt rakstam ar vismaz vai arī gandrīz (18 vai 19) divdesmit starpwiki saitēm. Bet par datumu rakstiem nekur nekas nebija minēts. Lūk tādēļ es nekautrējos stūķēt datumu rakstos visus pēc kārtas, bet gadu raksti ir tikai "izredzētajiem". :) Par šo gadu — piekrītu, ka nevajag dzēst, bet var paslēpt līdz starpwiki skaits būs vismaz virs 15.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.09 (EET) ::: [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti]] --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.21 (EET) :::: {{ping|Egilus}} paldies! Bet ir pagājuši 12 gadi. Vai tu nebūtu tik jauks un neatjaunoto šo balsojumu un diskusiju. Man liekas, ka neliels apdeits noderētu, jo neredzu saprātīgu iemeslu [[19. februāris|19. februārī]] ierobežot cilvēkus ar starpwiki saitēm. Par gadiem piekrītu — tur vajag robežu. Tāpat arī ar personām uz kurām neattiecas ierobežojumi — tos varētu pārskatīt un aktualizēt.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 09.40 (EET) :::::Ja nu es te neskaitītos par disidentu, kura viedoklim jāiebilst vienkārši tādēļ, ka tas ir manējais, tad es daudz ko uzliktu uz jaunu vai atkārtotu balsošanu :) Piemēram, baļķa domuzīmi vai VVC uzskatīšanu par autoritatīvu avotu valodas jautājumos. Bet tā, labāk man pašam ar karogu rokās nelīst. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 12.16 (EET) ::::::Atliek apvienoties un veidot opozīciju! :D --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 14.25 (EET) :::::::kāpēc baisulim liekas, ka balsojumus atsākt var tikai administratori? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 09.27 (EEST) :Mans priekšlikums: ja latviešu valoda ir jau uzrakstīts raksts par starptautiski zināmu cilvēku, tad pietiktu ar 10 starpwiki saitēm, lai liktu par viņu ierakstu gadu rakstos (miršana/dzimšana). Ja mums raksta nav, tad gan vajag tās pašas 20 saites, kā iepriekš, lai būtu pamatojums sarkanajiem ierakstiem. Mani apsvērumi ir diezgan pragmatiski. Bieži vien par cilvēku nevar atrast linkus no citiem mūsu rakstiem. Tad sanāk pilnīgi izolēts raksts. Ieliekot gadu rakstos šo cilvēku, nebūtu vairs izolēts. Piemēram, tikko uzrakstīju rakstu "Pavlo Li", par kuru tagad ir raksti 15 vikipēdijās. Tad nu lieku iekšā 1988.g. un 2022.g. rakstos. Ja citiem ir lieli iebildumi, tad ieslēpiet. Es gan nezinu, vai kāds tai ieslēpšanai seko un noņem, ja izpildās nosacījumi. Varbūt ir kāds bots iespējams? {{ping|Edgars2007}}? --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 13.56 (EET) == Borgward == @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Sveiki! lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem. Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 9. jūlijs, plkst. 00.05 (EEST) == Module:Country alias == Hello! Can you open the Country alias module for editing I know it is only possible for administrators to edit it. You can ask a moderator about it?. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.10 (EET) :Nē --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 19.42 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. Can you update it with the flags that I have added in the sandbox module and I have also updated the competition names and country names as well. Check the changes and then update the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) == <nowiki>{{val|uk...</nowiki> noformējums == Sveiki! Gribēju pajautāt, vai pareizi jādara tā, kā tu to dari? Vai tas viengalga? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.01 (EEST) :Sveiki! "Pareizi" visticamāk ir katram savs, bet pārsvarā (lasīt ''nomācošais pārsvars daudzu valodu rakstos'') rakstos izmanto veidni. Es uzskatu, kā tā ir vieglāk un ātrāk. Bet nezinu, kur būtu rakstīts, ka to obligāti jāizmanto.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.12 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 1. maijs, plkst. 18.08 (EEST) :::Es teiktu, ka nav svarīgi. Pats svarīgākais no devuma vispār ir saturiskais teksts, noformējumu vienmēr par piekārtot mazāk zinošie. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 00.42 (EEST) ::::Bet ja arī noformējums ir līmenī, tad pārējo dalībnieku gods un cieņa! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 08.47 (EEST) ::Sveiki! Atvainojos par pieļautajām kļūdām, tu dāžreiz labo to <nowiki>''</nowiki>tas tika...<nowiki>''</nowiki>, vai tā rakstīt nepareizi? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 12.39 (EEST) :::Sveiciens, nav par ko atvainoties, viss ir lieliski. Ar to "tika", kā arī [[instrumentālis|instrumentāļa]] lietošanu ir diezgan spocīgi, nav aizliegts, nav nepareizi un tā drīkst rakstīt un runāt. Tomēr mēģinu dažās lietās būt pedants un uzskatu, ja mums valodā ir pagātne un locījumi, tad tos var un vajag izmantot. Dažreiz "tas tika" arī paliek, jo tas ir vietā un ir labskanīgs. Tāpat bieži dzēšu ārā liekos "ir", jo ļoti labi teikums skan arī bez šī nevajadzīgā saikļa, kas manuprāt ir ievazājies no angļu valodas (pārsvarā izmantojot tulkošanas palīgrīkus). Īsāk sakot cenšos enciklopēdijas rakstos iztikt bez liekvārdības, saglabāt labskanību un pārlieku neiejaukties raksta autora stilā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 14.13 (EEST) ::::Sapratu, paldies! :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 16.01 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 15. maijs, plkst. 08.12 (EEST) == 2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.34 (EET) :Oho! Negaidīti! Liels paldies!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 21.37 (EET) == Module:Country alias == Hello! Is it possible for you to update the country alias module to a newer interface which is more compliant with nowadays because you use an older version of the module. That version hasn't been used for a long time. I have been updating the sandbox with new flag files and also corrected some mistakes regarding competition names and country names also. Take a look at the module and see what you can do about it. It hasn't been updated since October last year. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 6. marts, plkst. 19.58 (EET) == Psihodēlija vs psihedēlija == Tas gadījumā nav tāds filozofijas/filosofijas gadījums, kad abi varianti ir pareizi? Vismaz pēc tezaurs.lv tā sanāk. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 08.43 (EEST) :[[Diskusija:Psihedēlija]], gan jau šī ietekmē [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 09.54 (EEST) ::Nu jā, pirms padsmit gadiem laikam Tēzaurs vēl nebija, bet jau tad secinājām, ka principā ir vienalga. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 10.05 (EEST) :::Sākotnēji vadījos pēc [https://enciklopedija.lv/skirklis/38058-psihed%C4%93liskais-roks enciklopedija.lv].--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 19.01 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Modulis:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module so the flags which are shown are correct. You use an old version which needs to be updated to keep up with the other pages on the encyclopedia. I have added the rigbt flags in the sandbox module and also the right competition names and so on [[Special:Contributions/80.212.169.202|80.212.169.202]] 2024. gada 3. oktobris, plkst. 16.01 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Krishanis Karins (premjerministrs == Ludzu pievienot Krishanis Karins (premjerministrs) textu Saeimas opozīcija pievērsusi uzmanību faktam, ka bijušais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" ārvalstu vizītēm 18 reizes izmantojis privātas lidmašīnas, kas no valsts budžeta izmaksājis 613 000 eiro. Tomēr laikā, kad bijušais Ministru prezidents, tagad ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš savos ārvalstu braucienos devās ar privātiem reisiem, gan viņam, gan viņa delegācijai būtu bijušas brīvas vietas pasažieru avioreisos, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā nonākusī informācija. https://www.la.lv/video-karina-privatie-lidojumi-atklajies-ka-bijusas-brivas-vietas-pasazieru-avioreisos [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.14 (EEST) : Brīva enciklopēdija — piereģistrēties, lai nav anonīms profils un tad ievērojot pareizrakstību un izmantojot atsauces arī veikt rakstu papildināšanu un jaunu rakstu veidošanu. Veiksmi!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.48 (EEST) ::No telefona nedaudz gruti diemzel. Plus personas profila veikt izmainjas anonimi nevar. Ludzu izlidzet :( [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 13.43 (EEST) == Pirātisko serveru publicēšana == Sveiki. Šeit jūsu administrators Egilus - https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Egilus publicē saites uz pirātiskiem serveriem oficiālajā MU Online lapā. Vienīgā oficiālā spēles mājaslapa ir https://muonline.webzen.com/, pārējais ir pirātiski serveri. Lūk, pati raksta lapa: https://lv.wikipedia.org/wiki/MU_Online. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 21.58 (EET) :Spameris uzdarbojies [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Biafra#Pir%C4%81tisko_serveru_public%C4%93%C5%A1ana arī te]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.09 (EET) ::Es arī esmu Vikimafijas loceklis ;) --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 06.59 (EET) :::Nemaz neesmu pārsteigts. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 14.19 (EET) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Module:Country alias == Hello! Can you do something with the country alias module so it can be opened for registered users and also unregistered users. I think that the module needs to be updated to a new version instead of the old one that you are using. The competition names doesn't match your language and some country names is wrong and the flags hasn't been updated for years see what you can do about that. [[Special:Contributions/&#126;2025-28129-44|&#126;2025-28129-44]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-28129-44|talk]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 15.48 (EEST) == Update request == Hello, Baisulis. Can you rename [[Princis Endrū]] into the Latvian version of [[Andrew Mountbatten Windsor]]? After all his titles, honours and styles were stripped of him on 30 October 2025, he became plain (Mr.) Andrew Mountbatten Windsor. Here is the official statement from Buckingham Palace: https://www.royal.uk/news-and-activity/2025-10-30/a-statement-from-buckingham-palace Yours sincerely, [[Special:Contributions/&#126;2025-30815-81|&#126;2025-30815-81]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-30815-81|talk]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 19.03 (EET) == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == Modulis:Country alias == Hello! Is it possible for you to correct the errors in the Country alias module concerning countries and competitions?. I think the module needs a update can you do that to make it contrary to the one that you copied over the template from. [[Special:Contributions/&#126;2025-35844-84|&#126;2025-35844-84]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-35844-84|talk]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 15.17 (EET) == Raksts "datubāze" == Pamanīju, ka biji izdzēsis rakstu [[datubāze]]. Es šo rakstu tomēr atgriezu atpakaļ, jo tam ir arī gana labas versijas. Šajā gadījumā būtu bijis labāk, ja atgrieztu atpakaļ to versiju, kas vēl nebija sacūkāta, nevis izdzēst visu rakstu. PS: Šovakar plānoju mazliet padarboties pie šī raksta, tas ir, atgriezt to versiju, kas nebija sacūkāta. -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 18.13 (EET) :Lieliski! Es tikai un vienīgi par sakārtotu vikipēdiju. Lai veicas ar raksta uzlabošanu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 21.02 (EET) == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 22.50 (EEST) == Krasta artilērijas pulks == Sveiciens. Esmu mazliet apmulsis, ka rakstā tika izmainīts formatējums no [[<del>Motorlaiva|motorlaivas</del>]] uz [[<ins>motorlaiva</ins>]]<ins>s</ins> , kas šķiet visai lieki, jo | funkcija šķiet ļoti normāla. Vai tad kaut kur ir nobalsots, ka saites būtu jānoformē tā? [[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 14.36 (EEST) :To parasti dara automātiski visiem rakstiem ar Vikifikatoru (ieslēdzams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets '''te''']), lai īsinātu rakstus. Cik zinu, tas ir standarts visās Vikipēdijās, pie mums rekomendācija tā darīt atrodama [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s_saites_un_tabulas#K%C4%81_veidot_saites '''te''']. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 15.07 (EEST) ::Pirmkārt paldies Egīlam par atbildi manā vietā. Otrkārt esmu viens no wiki dalībniekiem, kas veic daudz cituprāt nevajadzīgas darbības, un vikifikācija ir mazākā no tām, tomēr vēlos norādīt, ka lielākoties tās neizmaina autora tekstu, bet gan tikai precizē vikisaites. Izņēmums ir liekvārdība, it sevišķi '''tika''' izmantošana, tad gan es bieži laboju pašu tekstu, jo mūsu valodā ir skaisti locījumi, kurus vajag izmantot un atcerēties (savādāk drīz mums būs ''simple'' latviešu valodas Vikipēdija).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 30. maijs, plkst. 09.16 (EEST) == Arābu īpašvārdi == Varbūt vajadzētu padiskutēt, pirms labot spēlētāju vārdus. Arābu valoda ir īpašs gadījums, kad atveidošanā vienmēr jāņem vērā vietējais dialekts. Tas, kas vienā arābu pasaules galā atveidojams ar garo patskani, otrā var reducēties par īso. Tas pats ar līdzskaņie, sevišķi tiem, kas transliterācijā rakstās ar j, q, k, kh. Un omārs ir vēzis, bet cilvēks ir Omars (عمر) - neviena garā patskaņa. Es akurāti izgāju cauri visam sarakstam. Iespējams, kaut kur palika kļūdas, bet nevajadzētu būt. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 09.02 (EEST) :Diskusija ir ļoti laba lieta, tikai vai šeit ir kāds ar ko diskutēt. :) Paldies par tavu ieguldījumu svešvalodu īpašvārdu atveidē, tas ir MEGA ieguldījums šajā kopienā. Visus futbolistus nepārbaudīju, bet lielo lielumu pats esi pārvietojis uz pašreizējo atveidi. Es tikai salaboju, lai visur vārds un uzvārds būtu uzrakstīts vienādi. Bet man ir acis, tādēļ ieklausīšos tavā komentārā un ņemšu to vērā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 21.16 (EEST) ::Diskusija vienmēr ir laba lieta (pieļauju, ka Apekribo tam visam seko līdzi). "Vārds un uzvārds vienādi" ir saistoši tikai vienas izlases/dialekta robežās un arī ne viemēr - tur kur valstī ir kāda mazākumtauta (berberi, kurdi piem.), tur var būt atšķirības arī vienā izlasē. Tas pats Omars citviet var būt Umars vai Umers vai Omers. Turpinām tāpat tālāk, četras acis vienmēr labāk kā divas ;) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 9. jūnijs, plkst. 08.51 (EEST) naymie1mgfnuakp94z98rsi7j1e6r1a 0 87170 4536281 4422309 2026-10-15T07:24:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536281 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Perlemorskyer Polar stratospheric cloud.jpg|thumb|250px|Perlemutra mākoņi Norvēģijā]] [[Attēls:Arctic_stratospheric_cloud.jpg|thumb|225px|right|Perlamutra mākoņi]] [[Attēls:Polar_stratospheric_cloud_type_2.jpg|thumb|225px|II tipa perlamutra mākoņi (sastāv no ūdens pilieniem)]] '''Perlamutra mākoņi''' jeb '''polārie stratosfēras mākoņi''' ir [[mākoņi]], kas veidojas ļoti lielā augstumā virs [[Zeme]]s (20—30 km) un sastāv no [[ledus]] kristāliņiem vai ļoti aukstiem [[ūdens]] pilieniem. Tie ir plāni un tiem viegli tiek cauri [[Saule]]s, [[Mēness]] un zvaigžņu gaisma. Šos mākoņus var novērot ļoti reti, parasti 55—60° platumos pēc [[saulriets|saulrieta]] un pirms [[saullēkts|saullēkta]]. Dienā spožās [[gaisma]]s dēļ tie nav redzami. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080201073440/http://photo.mbnews.ru/v/murmansk/citynature/rainbow/ Perlamutra mākoņi Murmanskā 2008. gada 29. janvārī] * [http://gold-mun.livejournal.com/30653.html Perlamutra mākoņi Murmanskā 2008. gada 29. janvārī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080203202709/http://gold-mun.livejournal.com/30653.html |date=2008. gada 3. Februāris }} * [https://web.archive.org/web/20090625130031/http://www.mbnews.ru/forum/index.php/topic,8684.0.html Perlamutra mākoņi Murmanskā 2008. gada 29. janvārī] * [https://web.archive.org/web/20090625125147/http://nb.teletoria.ru/nforum/index.php?showtopic=569 Perlamutra mākoņi Murmanskā 2008. gada 29. janvārī] * [http://bannik0v.livejournal.com/195580.html Perlamutra mākoņi Murmanskā 2008. gada 29. janvārī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190917084800/https://bannik0v.livejournal.com/195580.html |date=2019. gada 17. Septembris }} * [http://www.meteoros.de/psc/psce.htm Meteoros.de] * [http://www.atoptics.co.uk/highsky/nacr1.htm Nacreous clouds] {{Novecojusi saite}} {{Mākoņu veidi}} [[Kategorija:Mākoņi]] 08643wqbysazs69f43587eg3iz54hgj 0 95449 4536270 4534808 2026-10-15T05:56:46Z Stephan1000000 83884 341 4536270 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #A0CBB8 | show_name = Dienvidparks<br />''South Park'' | image = [[Attēls:SouthParkHD.png|250px]] | caption = | format = animācijas seriāls | genre = | runtime = 22 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tv.msn.com/tv/article.aspx?news=355548|title=The 10 Most Controversial 'South Park' Episodes|publisher=MSN TV|accessdate=January 12, 2011|year=2009|last=Lake|first=Dave|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110515084130/http://tv.msn.com/tv/article.aspx?news=355548|archivedate={{dat|2011|05|15||bez}}}}</ref> | creator = [[Trejs Pārkers]]<br />[[Mets Stouns]] | developer = | executive_producer = | voices = Trejs Pārkers<br />Mets Stouns<br />[[Mary Kay Bergman|Mērija Keja Bergamne]] {{small|(1997–1999)}}<br />[[Isaac Hayes|Īzaks Hejess]] {{small|(1997–2006)}}<br />[[Eliza Schneider|Elīza Šneidere]] {{small|(1999–2003)}}<br />[[Mona Marshall|Mona Maršala]] {{small|(2000–pašlaik)}}<br />[[April Stewart|Eiprila Stjuarta]] {{small|(2004–pašlaik)}} | theme_music_composer = ''[[Primus]]'' | country = {{USA}} | language = angļu | network = ''[[Comedy Central]]'' | company = ''Celluoid Studios''<br />{{small|(1997)}}<br />''Braniff Productions''<br />{{small|(1997–2006)}}<br />''Parker-Stone Studios'' {{small|(2007–pašlaik)}}<br />''Comedy Partners'' | distributor = ''Comedy Central''<br />''[[Debmar-Mercury]]'' {{small|(syndication)}}<br />''[[20th Television]]''<br />''[[Paramount Home Entertainment]]'' {{small|(home video)}} | picture_format = [[480i]] ([[4:3]] [[Standard-definition television|SDTV]]) {{small|(1997–2008)}}<br />[[1080i]] ([[16:9]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) {{small|(2009-)}} | first_aired = {{dat|1997|8|13|N|bez}} | last_aired = pašlaik | status = | num_seasons = 29 | num_episodes = 341 | list_episodes = "Dienvidparks" sēriju uzskaitījums | preceded_by = ''[[The Spirit of Christmas]]'' | followed_by = | website = http://www.southparkstudios.com }} '''"Dienvidparks"''' ({{val|en|South Park}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] animācijas [[situāciju komēdija]]s seriāls, kuru izveidojuši [[Mets Stouns]] un [[Trejs Pārkers]] kabeļtelevīzijas ''[[Comedy Central]]'' vajadzībām. Šajā televīzijā "Dienvidparks" pirmo reizi uz ekrāniem tika izrādīts 1997. gadā.<ref>{{en ikona}} [http://www.imdb.com/title/tt0121955/ South Park] [[Internet Movie Database|IMDb]]</ref> Tajā stāstīts par četriem zēniem, kā arī viņu draugiem un paziņām, kuri dzīvo mazpilsētā ar nosaukumu Dienvidparks, [[Kolorādo]] štatā. [[Latvija|Latvijā]] šo seriālu pārraidīja [[TV3 Latvija|TV3]],<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=kendi655 |title=TV3 reklāmas bloks 2001. g. janvāris 11.52min |url=https://ghostarchive.org/varchive/CXqj_iVDY1k |website=youtube.com |accessdate={{dat|2024|12|3||bez}} |date={{dat|2024|9|14||bez}} |quote=Seriāla "Dienvidparks" reklāma 11:17-11:25 minūte}}</ref> [[TV6 Latvija|TV6]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=TV6 - TV6 - SERIĀLI |url=http://www.6tv.lv/content/blogcategory/32/30/ |website=TV6 Latvija |accessdate={{dat|2024|12|3||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090223115415/http://www.6tv.lv/content/blogcategory/32/30/ |archivedate={{dat|2009|2|23||bez}} |language=lv |date={{dat|2009|2|23||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=South Park |url=https://spoki.lv/muzika/South-Park/155512 |website=Spoki.lv |accessdate={{dat|2024|12|3||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241203110012/https://spoki.lv/muzika/South-Park/155512 |archivedate={{dat|2024|12|3||bez}} |language=lv |date={{dat|2010|6|18||bez}} |quote=Latvijā savlaik šis seriāls tika pārraidīts TV3 televīzijā, bet pašlaik to translē TV6.}}</ref> televīzijas kanālos, kā arī straumēšanas platforma ''[[Go3]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dienvidparks (South Park), 23-26 Sezonas |url=https://go3.lv/paramount/dienvidparks,serial-3933989 |website=Go3 |publisher=[[TV3 Group]] |accessdate={{dat|2024|12|3||bez}} |language=lv}}</ref> Seriāla galvenie varoņi ir [[Stens Maršs]], [[Kails Broflovskis]], [[Ēriks Kartmens]] un [[Kenijs Makormiks]]. == Sezonas == {{pamatraksts|"Dienvidparks" sēriju uzskaitījums}} {{:"Dienvidparks" sēriju uzskaitījums}} == Vēsture == Dienvidparks aizsākās 1992. gadā, kad divi studenti no Kolorādo Universitātes — [[Trejs Pārkers]] un [[Mets Stouns]] — izveidoja 5 minūtes garu animācijas [[Īsfilma|īsfilmu]] "''The Spirit of Christmas''" (burtiski: "Ziemassvētku gars"), ko vēlāk pārdēvēja par ''Jesus vs. Frosty'' ("[[Jēzus Kristus|Jēzus]] pret Frostiju"). Tā ir taisīta ar vecu 8 mm kameru, aplikāciju papīru, zīmuļiem un līmi. Šajā īsfilmā galvenie varoņi izskatās citādāk, kā arī varonis, kas izskatās pēc Ērika, ir nosaukts par Keniju. 1995. gadā tika izlaista otrā animētā īsfilma ''Jesus vs. Santa'' ("Jēzus pret [[Ziemassvētku vecītis|Ziemassvētku vecīti]]"), kas tika izveidota pēc kabeļtelevīzijas kanāla [[Fox Broadcasting Company|''Fox'']] darbinieka Braijena Greidena pasūtījuma. Atšķirībā no pirmās daļas, šajā īsfilmā galveno varoņu dizains ir līdzīgs pašreizējam, kā arī sērijā bija iekļauta Stena draudzene Vendija. Greidens īsfilmu izsūtīja saviem draugiem kā Ziemassvētku apsveikumu, video tika kopēts un pārsūtīts, tostarp tika augšupielādēts [[Internets|internetā]], kur tas ieguva ļoti lielu popularitāti.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://money.cnn.com/magazines/fortune/fortune_archive/2006/10/30/8391792/index.htm|title=How Trey Parker and Matt Stone made South Park a success - October 30, 2006|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2013-11-07|archive-date=2013-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20131107220939/https://money.cnn.com/magazines/fortune/fortune_archive/2006/10/30/8391792/index.htm}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,988028,00.html|title=Gross And Grosser - TIME|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2009-08-21|archive-date=2009-08-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20090821033347/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,988028,00.html}}</ref> Kad ''Jesus vs. Santa'' ieguva lielu popularitāti, Pārkers un Stouns sāka sarunas par īsfilmas pārveidošanu televīzijas seriālā par četriem bērniem, kas dzīvo izdomātajā Kolorādo pilsētā Dienvidparkā. ''Fox'' sākotnēji piekrita tikties ar Pārkeru un Stounsu taču viņiem ar ''Fox'' kanāla pārstāvjiem radās domstarpības saistībā ar tēla Mistera Henkija iekļaušanu seriālā. Atteicoties izpildīt viņu prasības, Pārkers un Stouns pārtrauca attiecības ar ''Fox'' un tā māsas uzņēmumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://glamourfame.com/fox-refused-south-park-1997-because-one-character|title=Fox Refused to Take 'South Park' in 1997 Because of One Character, and Something Else as well {{!}} Glamour Fame|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2019-10-07|archive-date=2019-10-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20191007184100/https://glamourfame.com/fox-refused-south-park-1997-because-one-character}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cinemablend.com/television/2480397/that-time-fox-refused-to-pick-up-south-park-because-of-mr-hankey|title=That Time Fox Refused To Pick Up South Park Because Of Mr. Hankey|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2019-09-23|archive-date=2019-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20190923152455/https://www.cinemablend.com/television/2480397/that-time-fox-refused-to-pick-up-south-park-because-of-mr-hankey}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eonline.com/news/36709/d-oh-fox-turned-down-south-park|title=D'oh! Fox Turned Down South Park? {{!}} E! News|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2019-10-07|archive-date=2019-10-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20191007184059/https://www.eonline.com/news/36709/d-oh-fox-turned-down-south-park}}</ref> Pēc tam Pārkers un Stouns uzsāka sarunas gan ar [[MTV]], gan ar ''[[Comedy Central]]''. Pārkers deva priekšroku ''Comedy Central'', baidoties, ka MTV Dienvidparku pārvērtīs par bērnu multfilmu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.firstamendmentcenter.org/about.aspx?id=12881|title="Matt Stone, Trey Parker, Larry Divney 'Speaking Freely' transcript"|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2010-02-09|archive-date=2010-02-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20100209001855/http://www.firstamendmentcenter.org/about.aspx?id=12881}}</ref> Kad ''Comedy Central'' izpilddirektors Dags Hercogs noskatījās īsfilmu, viņš pasūtīja seriāla [[pilotsērija]]s izgatavošanu.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2007/08/27/business/media/27south.html|title=‘South Park’ Creators Win Ad Sharing in Deal|last=Halbfinger|first=David M.|website=The New York Times|access-date=06.01.2023.|date=27.08.2007.}}</ref> Pilotsērija ''Cartman Gets an Anal Probe'' ("Kārtmenam ievieto anālo zondi") tapa trīs mēnešus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apple.com/pro/profiles/southpark/index.html|title=Apple - Pro - Profiles - South Park Studios|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2011-08-16|archive-date=2011-08-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20110816021453/http://www.apple.com/pro/profiles/southpark/index.html}}</ref> Sākotnēji bija liels risks, ka Dienvidparks tiks atcelts pat pirms oficiālās pirmizrādes, jo testa auditorija slikti novērtēja pilotsēriju. Tomēr īsfilmu popularitātes dēļ ''Comedy Central'' pasūtīja sešu sēriju izgatavošanu.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seattlepi.com/ae/tv/article/On-TV-Social-satire-keeps-South-Park-fans-1216014.php|title=On TV: Social satire keeps 'South Park' fans coming back for a gasp, and a laugh|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2022-02-17|archive-date=2022-02-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20220217025551/https://www.seattlepi.com/ae/tv/article/On-TV-Social-satire-keeps-South-Park-fans-1216014.php}}</ref> Dienvidparks debitēja ar pilotsēriju ''Cartman Gets an Anal Probe'' 1997. gada 13. augustā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Taking South Park seriously|url=https://archive.org/details/takingsouthparks0000unse|publisher=State University of New York Press|date=2008|location=Albany|isbn=978-0-7914-7566-9|pages=[https://archive.org/details/takingsouthparks0000unse/page/227 227]}}</ref> == Galvenie tēli == === Stens === {{Pamatraksts|Stens Maršs}} Stens Māršs (''Stan Marsh'') parasti tiek attēlots brūnā jakā un zilā cepurē, kurai galu rotā sarkans bumbulis. Viņa labākais draugs ir Kails. Stens pieder pie [[Romas Katoļu baznīca]]s. Stenam ir arī draudzene vārdā Vendija, ar kuru viņam attiecības mainās no sērijas uz sēriju. === Kails === {{Pamatraksts|Kails Broflovskis}} Kails Broflovskis (''Kyle Broflovski'') ir Stena labākais draugs. Viņš ir [[ebrejs]]. [[Attēls:SouthParkBoys.jpg|250px|thumb|Dienvidparka galvenie tēli autobusa pieturā (secība no kreisās uz labo): [[Ēriks Kartmens]], [[Kails Broflovskis]], [[Stens Maršs]] un [[Kenijs Makormiks]]]] === Kenijs === {{Pamatraksts|Kenijs Makormiks}} Kenijs Makkormiks (''Kenny McCormick'') ir zēns, kas nāk no visai nabadzīgas ģimenes. Viņš pārsvarā tiek attēlots oranžā vējjakā ar kapuci, kas aizsedz muti, tāpēc nevar īsti nekad sadzirdēt, ko viņš saka. Pirmajās piecās sezonās Kenijs mirst gandrīz katrā sērijā. Sestajā sezonā gan bija teikts, ka Kenijs ir nomiris pa īstam, bet sezonas pēdējā minūtē viņš negaidīti uzrodas. === Ēriks === {{Pamatraksts|Ēriks Kartmens}} Ēriks Kartmens (''Eric Cartmen'') seriālā tiek atainots kā resns un izlutināts bērns, kurš nevienu neciena un, lai gan arī viņu neviens necieš, pārējie bērni ar to draudzējas. === Aiks === Aiks ir Kaila mazais brālis, kurš ir tikai četrus gadus vecs. Viņš ir adoptēts. Aika dzimtā valsts ir [[Kanāda]]. "Aiks" ir tikai iesauka. Aika īstais vārds ir Pēteris Broflovskis (''Peter Broflovski''). === Baterss === Leopolds Baterss Stotčs (''Butter'' — sviests) ir gaišmatains bērns, kas seriālā ienāk kā ziņu piegādātājs, bet pēc Kenija nāves sestajā sezonā viņš kļūst par Kenija "pagaidu aizstājēju". Kad Batersu padzen no četrotnes, viņš kļūst par [[ļaundaris|superļaundari]] (''supervillian'') [[Profesors Haoss|Profesoru Haosu]] (''Professor Chaos''), kurš mēģina iznīcināt pasauli (piemēram, pūšot [[dezodorants|dezodorantu]], tādējādi iznīcinot [[ozona slānis|ozona slāni]]). === Tvīks === Tvīks (''Tweek'') ir [[Stress|stresa]] pārņemts bērns, kas par visu uztraucas. === Skolotājs Gerisons === Klases audzinātājs Gerisons (''Mr. Garrison'', jaunākajās sērijās — ''Mrs. Garrison'') ir vienīgais tēls seriālā, kuram ir pašam sava sižeta līnija. Seriālā viņš ienāk kā trešās klases audzinātājs, kurš visur staigā ar rokā uzmauktu plīša rotaļlietu Cepurnieka kungu (''Mr. Hat''). Kad Cepurnieka kungs pazūd, Gerisons jūtas slikti un atrod Zaru kā tā aizstājēju. Tomēr vēlāk Cepurnieka kungs kaut kādā veidā salauž Zaru un Gerisons atkal seriālā uz kādu laiciņu ir kopā ar Cepurnieka kungu. Kad Gerisons pamet darbu skolā, viņam uznāk [[atklāsme]], ka viņš ir [[homoseksuālis]]. Kad viņš grib atgriezties darbā skolā un to pasaka direktorei, viņu pieņem darbā tikai kā [[Bērnudārzs|bērnudārza]] audzinātāju. Bet tad [[Diskriminācija|diskriminēt]] homoseksuāļus kļūst nelikumīgi, un tādēļ viņu nākas pieņemt atpakaļ darbā pie tās pašas klases, kuru viņš mācīja iepriekš. Tā kā par diskrimināciju var iesūdzēt [[Tiesa|tiesā]] un pieprasīt miljoniem [[Dolārs|dolāru]], Gerisons nolīgst skolotāja [[Asistents|asistentu]] Verga kundzi (''Mrs. Slave''), lai panāktu, ka viņus atlaiž no darba par visādām neķītrībām. Plāns neizdodas, bet viņi iemīlas. Tā kā Gerisons nejūtas kā vīrietis, viņam veic [[Dzimummaiņas operācija|dzimummaiņas operāciju]]. Verga kundzei tas nepatīk, un viņi izšķiras. Vēlākajās sērijās gan Gerisons izdarīto nožēlo. === Timijs === Timijs (''Timmy'') ir bērns elektriskā ratiņkrēslā. Timijs ir garīgi atpalicis un visu laiku izbļauj savu vārdu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.southparkstudios.com/ Dienvidparka oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Filmu ārējās saites}} * [http://www.sp-studio.de/ Izveido pats savu tēlu] {{en ikona}} {{Dienvidparks}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Animācijas seriāli]] q8p4xa15n3cywuqzqh2trdz2t8v9xw1 0 103507 4536342 4462231 2026-10-15T10:23:20Z Pirags 3757 /* Administratīvais iedalījums */ 4536342 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Полоцкая губерния<br />Gubernia połocka<br />Полацкая губэрня |nosaukums_latv_val = Polockas guberņa |sugasvārds = Krievijas guberņa | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvijas dienvidaustrumu daļa, Baltkrievijas ziemeļdaļa, Krievijas ziemeļrietumu daļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas Impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1776 |gads_beigas = 1796 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = [[Inflantijas vaivadija]], Polockas un Vitebskas vaivadijas pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] 1. dalīšanas inkorporētas Pleskavas guberņā, vēlāk apvienotas Polockas guberņā |date_pre = |event_post = Pēc Katrīnas II nāves Polockas vietniecību (guberņu) apvienoja ar Mogiļevas vietniecību un tika izveidota [[Baltkrievijas guberņa]] |date_post = | |p1 = Inflantijas vaivadija |flag_p1 =Chorągiew_królewska_króla_Zygmunta_III_Wazy.svg |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Baltkrievijas guberņa |flag_s1 = Coat of arms of Vitebsk Governorate 1856.svg |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = <!--- Default: Flag of {{{sugasvārds}}}.svg ---> |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = <!--- Displayed text for link under flag. Default "Flag" ---> | |image_coat = Coat of arms of Polotsk 1781 (2).svg |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Kā Polockas guberņas ģerbonis tika lietots Polockas pilsētas ģerbonis (1781). | |image_map = |image_map_caption = | |galvaspilsēta = [[Polocka]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = krievu, poļu,{{nepieciešama atsauce}} baltkrievu,{{nepieciešama atsauce}} latviešu{{nepieciešama atsauce}} |reliģija = [[pareizticība]], [[katolicisms]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1785 |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = 620600 |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Polockas guberņa''' jeb '''Polockas vietniecība''' ({{val|be|Полацкая губэрня, Полацкае намесьніцтва}}, {{val|ru|Полоцкая губерния, Полоцкое наместничество}}) bija [[Krievijas Impērija]]s guberņa [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] valdīšanas laikā (1776-1796), kurā ietilpa arī trīs bijušās [[Inflantijas vaivadija]]s apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu. Tās teritorija aptvēra mūsdienu [[Latvija]]s [[Latgale|Latgali]] un daļu Baltkrievijas ziemeļaustrumu daļas ([[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] daļu), kā arī nedaudz [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] ([[Sebeža]]s un [[Ņeveļa]]s rajoni) un [[Smoļenskas apgabals|Smoļenskas apgabala]] ([[Veļiža]]s rajons) teritorijas. Guberņas centrs bija [[Polocka]] (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]). == Izveide == Guberņas teritorija tika inkorporēta Krievijas Impērijas sastāvā pēc [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā. Vispirms [[Inflantijas vaivadija]]s, [[Polockas vaivadija]]s un [[Vitebskas vaivadija]]s teritorijas tika pievienotas [[Pleskavas guberņa]]i. 1776. gada 4. septembrī no Pleskavas guberņas tika atdalīta [[Daugavpils province]], Polockas province un Vitebskas province, no kurām tika izveidota jauna Polockas guberņa, kas pēc 1778. gada tika dēvēta par Polockas vietniecību. == Likvidēšana == Krievijas imperators [[Pāvils I Romanovs]] tūlīt pēc nākšanas pie varas veica impērijas teritoriālo reformu, kā rezultātā pie Polockas vietniecības tika pievienota Mogiļevas vietniecība, izveidojot Baltkrievijas guberņu ar galvaspilsētu Vitebskā. == Robežas == [[Kurzemes guberņa]] un [[Vidzemes guberņa]] ziemeļrietumos, [[Minskas guberņa]] rietumos, [[Pleskavas guberņa]] ziemeļos, [[Smoļenskas guberņa]] austrumos, [[Mogiļevas guberņa]] dienvidos. == Administratīvais iedalījums == Polockas guberņas sastāvā bija šādi apriņķi: * Gorodokas apriņķis (''Городокский уезд''), * [[Daugavpils apriņķis]] (''Динабургский уезд''), * [[Drisas apriņķis]] (''Дриссенский уезд''), * Lepeļas apriņķis (''Лепельский уезд'', izveidots 1793. gadā), * [[Ludzas apriņķis]] (''Люцинский уезд''), * Neveļas apriņķis (''Невельский уезд''), * Polockas apriņķis (''Полоцкий уезд''), * [[Rēzeknes apriņķis]] (''Режицкий уезд''), * Sebežas apriņķis (''Себежский уезд''), * Suražas apriņķis (''Суражский уезд''), * Veļižas apriņķis (''Велижский уезд''), * Vitebskas apriņķis (''Витебский уезд''). <gallery> Планы городов из Полного собрания законов Российской империи 265.jpg|Ludzas pilsētas plāns (1778) Attēls:Pol 1792.jpg|Polockas vietniecības karte (1792) Attēls:Polockas vietniecība 1796.jpg|Polockas vietniecības karte (1792) </gallery> {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]]<br />[[Pleskavas guberņa]]s (1772-1776) <br /> Latgales daļa | virsraksts = Polockas guberņas Latgales daļa | periods = [[1776]]—[[1796]] | pēc = [[Baltkrievijas guberņa]]s (1776-1802)<br /> [[Vitebskas guberņa]]s (1802-1918)<br />[[Latgale]]s daļa <br />[[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br />[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = [[Vidzemes guberņa]] | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.hrono.ru/heraldicum/russia/gubernia/belarus.htm Беларусь в составе Российской империи] {{ru ikona}} {{Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums|state=collapsed}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Impērijas guberņas]] [[Kategorija:Latgales vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] 2po1qz5p2balc3aqp8xnpdwlxqi6ds1 0 113605 4536226 4223984 2026-10-15T02:39:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536226 wikitext text/x-wiki {{Programmatūras infokaste | name = OpenOffice.org | logo = [[Attēls:OpenOffice.org 3 icon.png|50px]] | screenshot = [[Attēls:OOo app chooser.png|250px]] | caption = | developer = [[Oracle Corporation]] un kopiena | latest_release_version = 3.3.0 | latest_release_date = {{dat|2011|01|25}} | latest_preview_version = 3.3.0 RC 10 | latest_preview_date = {{dat|2011|01|21}} | operating_system = [[Microsoft Windows]] <br /> [[Mac OS X]] <br /> [[Linux]] <br /> [[Berkeley Software Distribution|BSD]] <br /> [[Unix]] | platform = [[Vairākplatformu programmatūra|Vairākplatformu]] | genre = [[Biroja programmatūras komplekts]] | license = [[GNU Vispārējā publiskā licence|GNU Lesser General Public License]] v3 | website = [http://www.openoffice.org/ www.openoffice.org] }} '''OpenOffice.org''' (arī '''OpenOffice''' jeb '''OOo''') ir [[Atvērtais pirmkods|atvērtā pirmkoda]] [[Vairākplatformu programmatūra|vairākplatformu]] biroja programmatūras komplekts. OpenOffice.org radās kā [[StarOffice]], biroja programmatūras komplekts, ko izstrādāja [[StarDivision]] un 1999. gada augustā iegādājās [[Sun Microsystems]]. Ar mērķi mazināt [[Microsoft Office]] [[dominance (ekonomika)|dominanci]] 2000. gada jūlijā kļuva pieejams programmatūras [[pirmkods]], piedāvājot atvērtu bezmaksas alternatīvu. Vēlākās StarOffice versijas bija balstītas uz OpenOffice.org ar papildus slēgta koda komponentēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.openoffice.org/FAQs/faq-overview.html | title = OpenOffice.org&nbsp;— FAQ&nbsp;— Overview | accessdate = 2007-09-20 | author = OpenOffice.org}}</ref> OpenOffice.org projektu pamatā sponsorē [[Oracle Corporation|Oracle]] korporācija (pēc Sun Microsystems pirkuma). Nopietnu ieguldījumu sniedz arī [[Novell]], [[Red Hat]], [[IBM]], [[Google]] un citi.<ref name="about-ooo">{{Tīmekļa atsauce |url=http://about.openoffice.org/index.html |title=About OpenOffice.org |date=2009-09-11 |accessdate=2010-02-08 |archive-date=2012-06-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120629112323/http://www.openoffice.org/about/index.html}}</ref><ref name="contribs-ooo">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gnome.org/~michael/blog/ooo-commit-stats-2008.html |title=Measuring the true success of OpenOffice.org |accessdate=2010-02-08 |archive-date=2009-09-18 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090918165158/http://www.gnome.org/~michael/blog/ooo-commit-stats-2008.html }}</ref> == OpenOffice.org sastāvdaļas == {| class="wikitable" !colspan="2"|Modulis ||Piezīmes |- | [[Attēls:OOoWriter.svg|48px]] || [[OpenOffice.org Writer|Writer]] || [[Tekstapstrādes programma]] |- | [[Attēls:OOoCalc.svg|48px]] || [[OpenOffice.org Calc|Calc]] || [[Izklājlapa]] |- | [[Attēls:OOoImpress.svg|48px]] || [[OpenOffice.org Impress|Impress]] || Prezentāciju veidošanas programma |- | [[Attēls:OOoBase.svg|48px]] || [[OpenOffice.org Base|Base]] || [[Datu bāzu pārvaldības sistēma]] |- | [[Attēls:OOoDraw.svg|48px]] || [[OpenOffice.org Draw|Draw]] || [[Vektorgrafika]]s redaktors |- | [[Attēls:OOoMath.svg|48px]] || [[OpenOffice.org Math|Math]] || Formulu redaktors |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|OpenOffice.org}} * [http://www.openoffice.org/ OpenOffice.org mājas lapa] * [http://lv.openoffice.org/ OpenOffice.org Latvijas apakšprojekts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100325145426/http://lv.openoffice.org/ |date={{dat|2010|03|25||bez}} }} {{IT-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brīvā un atvērtā pirmkoda programmatūra]] [[Kategorija:Lietojumprogrammatūra]] l4lndfrl8nqvk55sew1kbmi1wjmpar3 0 117955 4535980 4519525 2026-10-14T13:08:18Z Meistars Joda 781 4535980 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Saule (nozīmju atdalīšana)|Saule}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Saule | tips = stacija | attēls = Saules stacija.JPG | attēla_apraksts = Saules stacijas ēka | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = 1900 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 (1 neizmantota) | platformu_tips = malas | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = 57.6938476 | latNS = N | longd = 25.8927705 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Lugaži (stacija)|Lugaži]] (9 km) <br /> [[Valmiera (stacija)|Valmiera]] (42 km) <br /> [[Strenči (stacija)|Strenči]] (14 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Brenguļi (stacija)|Brenguļi]] (31 km) <br /> [[Seda (stacija)|Seda]] (11 km) | attālums_līdz_Rīgai = 164 }} {{Rīga — Valga|collapse=yes}} '''Saule''' ir neliela [[dzelzceļa stacija]] [[Valkas novads|Valkas novada]] [[Valkas pagasts|Valkas pagastā]]. Tajā pieturēja dīzeļvilcieni, kas kursē maršrutā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valga]]. Stacijā ir divi peroni, taču tika izmantots tikai viens, kas atrodas pie jaunās stacijas ēkas. Saglabājusies arī vecā stacijas ēka, kas tiek izmantota kā dzīvojamā ēka "Saules stacija". Blakus stacijai atrodas [[Saule (Valkas pagasts)|Saules]] mazciems. No 2019. gada decembra Saules stacijā pasažieru vilcieni nepietur.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī |access-date={{dat|2019|10|04||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121131047/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi }}</ref><ref>[https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās]</ref> Pieturas punktā nav biļešu kases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == [[1900]]. gadā tika ierīkots [[izmaiņas punkts]] ''Saulek'', kas [[1919]]. gadā tika nosaukts par staciju ''Saule''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title="Līnijai Rīga-Valka 120 gadi" Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|06|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}</ref> [[Attēls:DR1 Saules stacijaa.JPG|thumb|250px|[[Dīzeļvilciens]] DR1 Saules stacijā (2004. gads)]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Valkas pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] g378koyeqix40loxns909prcx34rda1 10 118356 4536191 4533351 2026-10-14T20:20:11Z Dainis 876 4536191 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = SKS konfigurācija |title = [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] pašreizējā konfigurācija |state = {{{state|<includeonly>collapsed</includeonly><noinclude>uncollapsed</noinclude>}}} |list1 = <div style="text-align:left; font-size:170%"> [[Integrētā kopnes struktūra|S6]] / [[Integrētā kopnes struktūra|S5]] / [[Integrētā kopnes struktūra|S3/S4]] <!--[[SpaceX Crew-12|Crew-12]]--> / [[Progress MS-35]] <nowiki>|</nowiki> [[Columbus (SKS)|Columbus]] [[Integrētā kopnes struktūra|S1]] [[Quest (SKS)|Quest]] <nowiki>|</nowiki> [[Pressurized Mating Adapter|PMA3]]/ / [[Integrētā kopnes struktūra|Z1]] / [[Poisk (SKS)|Poisk]] <nowiki>|</nowiki>/ [[Integrētā kopnes struktūra|S0]] <nowiki>|</nowiki>/ <nowiki>|</nowiki> [[SpaceX Crew-13|Crew-13]] — [[Pressurized Mating Adapter|PMA2]] — [[Harmony (SKS)|Harmony]] — [[Destiny (SKS)|Des/tiny]] — [[Unity (SKS)|Unity]] — [[Pressurized Mating Adapter|PMA1]] — [[Zarja (SKS)|Zarja]] — [[Zvezda (SKS)|Zvezda]] — [[Progress MS-34]] /<nowiki>|</nowiki> [[Integrētā kopnes struktūra|P1]] /<nowiki>|</nowiki> <nowiki>|</nowiki> <nowiki>|</nowiki> / <!--[[HTV-X1]]--> / / <!--[[NG-24|Cygnus]]--> [[Rassvet (SKS)|Rassvet]] [[Nauka (SKS)|Nauka]] [[Kibo (SKS)|Kibo]] [[Integrētā kopnes struktūra|P3/P4]] [[Permanent Multipurpose Module|PMM]]—[[Tranquility (SKS)|Tranquility]]—[[Bigelow Expandable Activity Module|BEAM]] <nowiki>|</nowiki> <nowiki>|</nowiki> / /<nowiki>|</nowiki> <!--[[Sojuz MS-28]]--> [[Pričal (SKS)|Pričal]] [[Integrētā kopnes struktūra|P5]] / [[Cupola (SKS)|Cupola]] <nowiki>|</nowiki> / [[Bishop Airlock|Bishop]] [[Sojuz MS-29]] [[Integrētā kopnes struktūra|P6]] </div> <small>Informācija atjaunota: 2026-10-14</small> }}<noinclude {{documentation}} [[Kategorija:Kosmonautikas veidnes|{{PAGENAME}}]] </noinclude> r0n7c8z1tm2ae3mzd70i4rnbz571460 0 122243 4536097 4116912 2026-10-14T18:10:46Z ZANDMANIS 91184 4536097 wikitext text/x-wiki {{coord|38.894465|-77.024503|region:US_type:landmark|display=title}} {{Infobox law enforcement agency | agencyname = Federālais izmeklēšanas birojs | commonname = | abbreviation = FIB | patch = | patch caption = | seal = | sealcaption = | logo = US-FBI-ShadedSeal.svg | logocaption = Zīmogs | imagesize = | badge = Badge of the Federal Bureau of Investigation.png | badgecaption = FIB speciālā aģenta žetons | flag = Flag of the Federal Bureau of Investigation.svg{{!}}border | flagcaption = Karogs | motto = Fidelity, Bravery, Integrity | mottotranslated = | formedyear = {{dat|1908|7|26|N|bez}} | employees = ~35 000 <ref>{{Cite web|url=https://www.fbi.gov/about/faqs/how-many-people-work-for-the-fbi|title=How many people work for the FBI? — FBI}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|9,75 miljardi}} <ref>https://www.justice.gov/doj/page/file/1246311/download</ref> | country = {{USA}} | federal = | map = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = | governingbody = ASV Tieslietu departaments | constitution1 = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = {{vieta|ASV|Vašingtona}}, J. Edgar Hoover Building | sworn = 13 260 (2014. gada oktobris) | non-sworn = 18 306 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | electeetype = | minister1name = | minister1pfo = | chief1name = Kešs Patels | chief1position = Direktors | chief2name = | chief2position = | chief3name = | chief3position = | child1agency = FIB akadēmija | child2agency = FIB laboratorija | child3agency = ''Criminal Justice Information Services'' | child4agency = ''Critical Incident Response Group'' | child5agency = Pretterorisma vienība | child6agency = FIB policija | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | stationtype = | stations = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | boat1type = | boats1 = | aircraft1type = | aircraft1 = | animal1type = | animals = | website = [http://www.fbi.gov/ www.FBI.gov] | footnotes = }} '''ASV Federālais izmeklēšanas birojs''' ({{val|en|Federal Bureau of Investigation (FBI)}}), plašāk pazīstams ar akronīmu '''FIB''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tieslietu departaments, kas darbojas gan kā federālo noziegumu izmeklēšanas iestāde, gan kā iekšējās izmeklēšanas aģentūra. FIB vadība atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Visā valstī ir izvietoti 56 galvenie biroji, kā arī vairāk nekā 400 biroji, kas izvietoti mazākās ASV pilsētās. FIB tika dibināts 1908. gadā. FIB galvenie uzdevumi ir pasargāt ASV no teroristu uzbrukumiem, aizsargāt ASV pret ārvalstu izlūkdienestiem un spiegošanu, korupcijas apkarošana, aizsargāt pilsoņu tiesības. == Vēsture == {{Pamatraksts|Edgars Hūvers}} [[Edgars Hūvers]] strādāja par FIB direktoru no 1924. līdz 1972. gadam, kopā 48 gadus strādājot {{val|en|Bureau of Investigation}} (BOI), {{val|en|Division of Investigation}} (DOI) un [[FIB]]. Viņš bija galvenokārt atbildīgs par Zinātniskās noziegumu atklāšanas laboratorijas jeb [[FIB laboratorija]]s izveidi, kas oficiāli tika atvērta 1932. gadā, kā daļa no viņa darba, lai profesionalizētu valdības veiktās izmeklēšanas dažādu noziegumu izmeklēšanā. Hūvers bija būtiski iesaistīts lielākajā daļā lielo skaļo lietu un projektu, ko FIB apstrādāja viņa pilnvaru laikā. Bet, Hūvera Biroja direktora amatā pavadītais laiks tiek vērtēts ļoti pretrunīgi, īpaši tā vēlākajos gados. Pēc Hūvera nāves Kongress pieņēma tiesību aktus, kas ierobežoja nākamo FIB direktoru pilnvaru termiņu līdz desmit gadiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.fbi.gov/ FIB oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{ASV-aizmetnis}} {{Tieslietas-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV organizācijas]] dsxdcmgvihnb3mtna6mhsenxu7uyh3o 4536100 4536097 2026-10-14T18:13:52Z ZANDMANIS 91184 4536100 wikitext text/x-wiki {{coord|38.894465|-77.024503|region:US_type:landmark|display=title}} {{Infobox law enforcement agency | agencyname = Federālais izmeklēšanas birojs | commonname = | abbreviation = FIB | patch = | patch caption = | seal = | sealcaption = | logo = US-FBI-ShadedSeal.svg | logocaption = Zīmogs | imagesize = | badge = Badge of the Federal Bureau of Investigation.png | badgecaption = FIB speciālā aģenta žetons | flag = Flag of the Federal Bureau of Investigation.svg{{!}}border | flagcaption = Karogs | motto = Fidelity, Bravery, Integrity | mottotranslated = | formedyear = {{dat|1908|7|26|N|bez}} | employees = ~35 000 <ref>{{Cite web|url=https://www.fbi.gov/about/faqs/how-many-people-work-for-the-fbi|title=How many people work for the FBI? — FBI}}</ref> | volunteers = | budget = {{US$|9,75 miljardi}} <ref>https://www.justice.gov/doj/page/file/1246311/download</ref> | country = {{USA}} | federal = | map = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = | governingbody = ASV Tieslietu departaments | constitution1 = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = {{vieta|ASV|Vašingtona}}, J. Edgar Hoover Building | sworn = 13 260 (2014. gada oktobris) | non-sworn = 18 306 (2014. gada oktobris)<ref name=FBI/> | electeetype = | minister1name = | minister1pfo = | chief1name = Kešs Patels | chief1position = [[Federālā izmeklēšanas biroja direktors|Direktors]] | chief2name = | chief2position = | chief3name = | chief3position = | child1agency = FIB akadēmija | child2agency = FIB laboratorija | child3agency = ''Criminal Justice Information Services'' | child4agency = ''Critical Incident Response Group'' | child5agency = Pretterorisma vienība | child6agency = FIB policija | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | stationtype = | stations = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | boat1type = | boats1 = | aircraft1type = | aircraft1 = | animal1type = | animals = | website = [http://www.fbi.gov/ www.FBI.gov] | footnotes = }} '''ASV Federālais izmeklēšanas birojs''' ({{val|en|Federal Bureau of Investigation (FBI)}}), plašāk pazīstams ar akronīmu '''FIB''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tieslietu departaments, kas darbojas gan kā federālo noziegumu izmeklēšanas iestāde, gan kā iekšējās izmeklēšanas aģentūra. FIB vadība atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Visā valstī ir izvietoti 56 galvenie biroji, kā arī vairāk nekā 400 biroji, kas izvietoti mazākās ASV pilsētās. FIB tika dibināts 1908. gadā. FIB galvenie uzdevumi ir pasargāt ASV no teroristu uzbrukumiem, aizsargāt ASV pret ārvalstu izlūkdienestiem un spiegošanu, korupcijas apkarošana, aizsargāt pilsoņu tiesības. == Vēsture == {{Pamatraksts|Edgars Hūvers}} [[Edgars Hūvers]] strādāja par FIB direktoru no 1924. līdz 1972. gadam, kopā 48 gadus strādājot {{val|en|Bureau of Investigation}} (BOI), {{val|en|Division of Investigation}} (DOI) un [[FIB]]. Viņš bija galvenokārt atbildīgs par Zinātniskās noziegumu atklāšanas laboratorijas jeb [[FIB laboratorija]]s izveidi, kas oficiāli tika atvērta 1932. gadā, kā daļa no viņa darba, lai profesionalizētu valdības veiktās izmeklēšanas dažādu noziegumu izmeklēšanā. Hūvers bija būtiski iesaistīts lielākajā daļā lielo skaļo lietu un projektu, ko FIB apstrādāja viņa pilnvaru laikā. Bet, Hūvera Biroja direktora amatā pavadītais laiks tiek vērtēts ļoti pretrunīgi, īpaši tā vēlākajos gados. Pēc Hūvera nāves Kongress pieņēma tiesību aktus, kas ierobežoja nākamo FIB direktoru pilnvaru termiņu līdz desmit gadiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.fbi.gov/ FIB oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{ASV-aizmetnis}} {{Tieslietas-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV organizācijas]] 4ekvvhpwopmknb1h485qri3g3zt9une 0 126387 4536134 4255118 2026-10-14T19:21:58Z ~2026-55260-28 151906 Papildināju tekstu ar skaidrāku vārda paskaidrojumu 4536134 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Red rose.jpg|thumbnail|200px|[[Rozes]] zieds]] '''Skaistums''' jeb '''vienā vārdā Liza''' ir [[estētika]]s pamatkategorija. Tā ir [[persona]]s, [[dzīvnieki|dzīvnieka]], [[vieta]]s, [[fizikāls ķermenis|priekšmeta]] vai [[ideja]]s vispārināta pazīme, kas sniedz estētisku baudu. Tas ir īstenības estētiskās apgūšanas galvenā pozitīvā forma. [[Ideālisms|Ideālisti]] uzskata skaistumu par [[gars|gara]] un [[apziņa]]s īpašību.<ref name="Filozofijas vārdnīca"/> Bieži vien ar vārdu "skaistums" tiek izprastas atšķirīgas lietas, jo kas vienam šķiet skaists, otram var šķist neglīts. Skaistums ir neatkarīgs no aplūkojamā objekta vērtības.<ref name="LKV"/> Skaistumam raksturīgi, ka tas saistīts ar kaut ko [[jutekliskums|juteklisku]]. == Cilvēka skaistums == === Fiziskā pievilcība === Ir vairāki faktori, kas ietekmē cilvēka [[pievilcība|pievilcību]]. Viens no tiem ir fiziskie parametri. Fiziskā pievilcība ietver universālo [[uztvere|uztveri]], kas ir vienota daudzām pasaules kultūrām, kā arī parametrus, kas ir atkarīgi no atsevišķu kultūru iezīmēm un sociālām pazīmēm. Pievilcību ietekmē arī subjektīvā uztvere. Daudzos gadījumos pievilcību ietekmē arī rakstura īpašības, piemēram, [[godīgums]] un [[intelekts|inteliģence]]. Pastāv uzskats, ka skaistuma uztvere ir [[instinkts|instinktīva]]. Dažādos laikos ir bijuši dažādi skaistuma ideāli. === Skaistumkopšana === Nosacījumus, kas paredz [[cilvēka ķermenis|ķermeņa]], [[āda]]s, [[mati|matu]], [[nags|nagu]] kopšanu, sauc par skaistumkopšanu. Zem termina skaistumkopšana slēpjas arī pareiza [[kosmētika]]s izmantošana. Daudzās apdzīvotās vietās pastāv [[skaistumkopšanas salons|skaistumkopšanas saloni]], kurās speciālisti palīdz klientiem šos nosacījumus realizēt. === Skaistuma konkursi === Visā pasaulē tiek rīkoti dažāda mēroga un kritēriju [[skaistuma konkurss|skaistuma konkursi]], kuros dalībnieki sacenšas par to, kurš ir skaistākais. Pašlaik vecākais joprojām eksistējošais skaistuma konkurss ir ''[[Miss World]]'', kas pirmo reizi notika 1951. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Līdzās tam pastāv arī tādi vispasaules konkursi kā ''[[Miss Universe]]'' un ''[[Miss Grand International]]''. Daudzās valstīs tiek rīkoti valsts mēroga skaistuma konkursi, piemēram, "[[Miss Latvija]]". Arī starp vīriešiem tiek rīkoti skaistuma konkursi. Latvijā tāds ir "[[Misters Latvija]]". == Skaistums citur == Skaistums nepiemīt tikai cilvēkam. Par skaistiem sauc arī brīnišķīgas [[ainava]]s, [[celtne]]s, [[zieds|ziedus]], [[glezna]]s, kā arī matemātikā pastāv jēdziens ‘skaistums’, piemēram, to var attiecināt uz [[Mandelbrota kopa|Mandelbrota kopu]]. == Neglītums == Pretējais skaistumam ir [[neglītums]]. Tas parasti tiek attiecināts uz būtnēm, priekšmetiem, kurus nav patīkami aplūkot, apskatīt. Daudzās kultūrās neglītums tiek saistīts arī ar atbaidošām, nesaprotamām un aizskarošām lietām un priekšmetiem. Tāpat kā skaistums, arī neglītums ir subjektīva īpašība. Neglītuma priekšstats var būt arī nepareizs vai tuvredzīgs, piemēram, tas izpaužas [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakā “[[Neglītais pīlēns]]”. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Filozofijas vārdnīca">{{Grāmatas atsauce |title= Filozofijas vārdnīca |last= |first= |authorlink= |coauthors= |year= 1974 |publisher= Liesma |location= |isbn= |page= 433 |pages= |url= |accessdate=}}</ref> <ref name="LKV">{{Grāmatas atsauce |title= Latviešu konversācijas vārdnīca: 20.sējums |last= |first= |authorlink= |coauthors= |year= 1939 |publisher= |location= |isbn= |page= |pages= |url= |accessdate=}}</ref> }} == Ārējās saites == {{commons category-inline|Beauty|skaistums}} {{filozofija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skaistums| ]] 2q7azwiyxeibypxxt0bkwm3n72li1z5 4536140 4536134 2026-10-14T19:27:55Z ~2026-55260-28 151906 Izlaboju kļūdainos vārdus tekstā 4536140 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Red rose.jpg|thumbnail|200px|[[Rozes]] zieds]] '''Skaistums''' jeb '''daiļums''', '''daile''' ir [[estētika]]s pamatkategorija. Tā ir [[persona]]s, [[dzīvnieki|dzīvnieka]], [[vieta]]s, [[fizikāls ķermenis|priekšmeta]] vai [[ideja]]s vispārināta pazīme, kas sniedz estētisku baudu. Tas ir īstenības estētiskās apgūšanas galvenā pozitīvā forma. [[Ideālisms|Ideālisti]] uzskata skaistumu par [[gars|gara]] un [[apziņa]]s īpašību.<ref name="Filozofijas vārdnīca"/> Bieži vien ar vārdu "skaistums" tiek izprastas atšķirīgas lietas, jo kas vienam šķiet skaists, otram var šķist neglīts. Skaistums ir neatkarīgs no aplūkojamā objekta vērtības.<ref name="LKV"/> Skaistumam raksturīgi, ka tas saistīts ar kaut ko [[jutekliskums|juteklisku]]. == Cilvēka skaistums == === Fiziskā pievilcība === Ir vairāki faktori, kas ietekmē cilvēka [[pievilcība|pievilcību]]. Viens no tiem ir fiziskie parametri. Fiziskā pievilcība ietver universālo [[uztvere|uztveri]], kas ir vienota daudzām pasaules kultūrām, kā arī parametrus, kas ir atkarīgi no atsevišķu kultūru iezīmēm un sociālām pazīmēm. Pievilcību ietekmē arī subjektīvā uztvere. Daudzos gadījumos pievilcību ietekmē arī rakstura īpašības, piemēram, [[godīgums]] un [[intelekts|inteliģence]]. Pastāv uzskats, ka skaistuma uztvere ir [[instinkts|instinktīva]]. Dažādos laikos ir bijuši dažādi skaistuma ideāli. === Skaistumkopšana === Nosacījumus, kas paredz [[cilvēka ķermenis|ķermeņa]], [[āda]]s, [[mati|matu]], [[nags|nagu]] kopšanu, sauc par skaistumkopšanu. Zem termina skaistumkopšana slēpjas arī pareiza [[kosmētika]]s izmantošana. Daudzās apdzīvotās vietās pastāv [[skaistumkopšanas salons|skaistumkopšanas saloni]], kurās speciālisti palīdz klientiem šos nosacījumus realizēt. === Skaistuma konkursi === Visā pasaulē tiek rīkoti dažāda mēroga un kritēriju [[skaistuma konkurss|skaistuma konkursi]], kuros dalībnieki sacenšas par to, kurš ir skaistākais. Pašlaik vecākais joprojām eksistējošais skaistuma konkurss ir ''[[Miss World]]'', kas pirmo reizi notika 1951. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Līdzās tam pastāv arī tādi vispasaules konkursi kā ''[[Miss Universe]]'' un ''[[Miss Grand International]]''. Daudzās valstīs tiek rīkoti valsts mēroga skaistuma konkursi, piemēram, "[[Miss Latvija]]". Arī starp vīriešiem tiek rīkoti skaistuma konkursi. Latvijā tāds ir "[[Misters Latvija]]". == Skaistums citur == Skaistums nepiemīt tikai cilvēkam. Par skaistiem sauc arī brīnišķīgas [[ainava]]s, [[celtne]]s, [[zieds|ziedus]], [[glezna]]s, kā arī matemātikā pastāv jēdziens ‘skaistums’, piemēram, to var attiecināt uz [[Mandelbrota kopa|Mandelbrota kopu]]. == Neglītums == Pretējais skaistumam ir [[neglītums]]. Tas parasti tiek attiecināts uz būtnēm, priekšmetiem, kurus nav patīkami aplūkot, apskatīt. Daudzās kultūrās neglītums tiek saistīts arī ar atbaidošām, nesaprotamām un aizskarošām lietām un priekšmetiem. Tāpat kā skaistums, arī neglītums ir subjektīva īpašība. Neglītuma priekšstats var būt arī nepareizs vai tuvredzīgs, piemēram, tas izpaužas [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakā “[[Neglītais pīlēns]]”. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Filozofijas vārdnīca">{{Grāmatas atsauce |title= Filozofijas vārdnīca |last= |first= |authorlink= |coauthors= |year= 1974 |publisher= Liesma |location= |isbn= |page= 433 |pages= |url= |accessdate=}}</ref> <ref name="LKV">{{Grāmatas atsauce |title= Latviešu konversācijas vārdnīca: 20.sējums |last= |first= |authorlink= |coauthors= |year= 1939 |publisher= |location= |isbn= |page= |pages= |url= |accessdate=}}</ref> }} == Ārējās saites == {{commons category-inline|Beauty|skaistums}} {{filozofija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skaistums| ]] ew834n2ma0nkcm117rge0jfiez72z6i 0 134335 4536217 4402450 2026-10-15T00:24:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536217 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Novaja Zemļa |attēls = Atlas van Loon Nova Zemla.jpg |attēla paraksts = Barenca ekspedīciju iezīmētais Novaja Zemļas zināmais krasts 17. gadsimta kartē |attēla izmērs = |vietaskarte = Arhangeļskas apgabals viss#Krievija |mark = Orange pog.svg |relief = jā |position = right |vietējais nosaukums = Новая Земля |izvietojums = [[Barenca jūra]], [[Karas jūra]] |arhipelāgs = |latd=73|latm=57|lats= |latNS=N |longd=56|longm=21|longs= |longEW=E |platība = 83 000 |garums = 925 |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = 1547 |salu skaits = |valsts = Krievija |valsts adm vienības tips = Apgabals |valsts adm vienība = [[Arhangeļskas apgabals]] |iedzīvotāji = 2429 |iedzīvotāju gads = 2010 |blīvums = 0,03 |pamatiedzīvotāji = [[krievi]] |valsts lielpilsēta = [[Belušja Guba]] |piezīme = }} '''Novaja Zemļa''' ({{val|ru|Новая Земля}} — ‘Jaunā zeme’) ir [[Krievijas Federācija]]i piederošs salu [[arhipelāgs]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] starp [[Barenca jūra|Barenca]] un [[Karas jūra|Karas]] jūrām. Administratīvi ietilpst [[Arhangeļskas apgabals|Arhangeļskas apgabalā]] kā atsevišķs administratīvais pilsētas rajons (''городской округ''). Kopš 1954. gada daļu arhipelāga teritorijas aizņem [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājumu poligons. Vienīgās pastāvīgi apdzīvotās vietas ir armijas pilsētiņas [[Belušja Guba]] un [[Rogačova (Novaja Zemļa)|Rogačova]], kā arī Krievijas vecākā polārstacija [[Malije Karmakuli]]. == Ģeogrāfija == Arhipelāgs izvietojies [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] uz ģeogrāfiskās robežas starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Āzija|Āziju]]. Rietumos Novaja Zemļu apskalo [[Barenca jūra]], austrumos — [[Karas jūra]]. Arhipelāgs sastāv no divām galvenajām salām — [[Ziemeļu sala]]s un [[Dienvidu sala]]s (kopējais garums ap {{nobr|925 km}}, platums — līdz {{nobr|143 km}}), kuras atdala līdz {{nobr|9 km}} platais [[Matočkinšars|Matočkinšara]] šaurums. Galveno salu piekrastē daudz mazāku saliņu un [[šēras|šēru]], lielākā no kurām ir [[Meždušarska]]. Dienvidos {{nobr|50 km}} platais [[Karas Vārti|Karas Vārtu]] šaurums arhipelāgu atdala no [[Vaigača]]s salas. [[Flisingas rags]] Ziemeļu salas ziemeļaustrumos tiek uzskatīts par Eiropas salu galējo austrumu punktu. [[Attēls:QP8A2637.jpg|thumb|left|250px|Ziemeļu salas piekrastes ainava Želaņijas ragā]] Lielo salu reljefs lielākoties kalnains,<ref name="gr">Pasaules zemes un tautas. Ģeogrāfijas vārdnīca. Rīga: 1978, Zvaigzne, 517. lpp.</ref><ref name="eb1911">Novaja Zemļa in: {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.1911encyclopedia.org/Novaya_Zemlya |title=Encyclopaedia Britannica (11th ed.) {{en ikona}} |accessdate={{dat|2010|11|12}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071017172753/http://1911encyclopedia.org/Novaya_Zemlya |archivedate={{dat|2007|10|17||bez}} }}</ref> faktiski tās ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas ziemeļu turpinājums. Augstākā virsotne ir {{nobr|1547 m}} augsta bezvārda virsotne (dažkārt dēvēta par Krūzenšterna kalnu vai Sedova smaili) Ziemeļu salā. Daļu salu teritorijas klāj [[ledājs|ledāji]],<ref>[https://water-rf.ru/%D0%92%D0%BE%D0%B4%D0%BD%D1%8B%D0%B5_%D0%BE%D0%B1%D1%8A%D0%B5%D0%BA%D1%82%D1%8B/1658/%D0%9D%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D1%8F_%D0%97%D0%B5%D0%BC%D0%BB%D1%8F_(%D0%BB%D0%B5%D0%B4%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D1%8F_%D1%81%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%B5%D0%BC%D0%B0) Новая Земля (ледниковая система)]</ref> lielākais no tiem ir {{nobr|20 500 km²}} plašais [[Ziemeļu salas ledus kupols]], kas aizņem 40% salas teritorijas un tiek uzskatīts par Eiropas lielāko ledāju. [[Attēls:Русло реки 2.JPG|thumb|left|250px|Mazās Junau upes ieleja [[Dienvidu sala|Dienvidu salā]]]] Lielākajā arhipelāga daļā valda [[Arktika|arktiskais]] [[tuksnesis]], bet pašā dienvidu daļā — arktiskā [[tundra]]. Valdošais ir arktiskais jūras klimats, novērojamas biežas [[migla]]s.<ref name="gr"/> Nereti [[Katabatiskais vējš|katabatiskie vēji]], kas var sasniegt ātrumu 40–50 m/s. Derīgie izrakteņi — [[cinks]], [[varš]], [[svins]] un citi.<ref>Novaja Zemļa: {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.highbeam.com/doc/1E1-NovayaZe.html |title=The Columbia Encyclopedia, 6th ed {{en ikona}} |accessdate={{dat|2010|11|12}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110812035132/http://www.highbeam.com/doc/1E1-NovayaZe.html |archivedate={{dat|2011|08|12||bez}} }}</ref> Augu valsts pārstāvēta galvenokārt ar [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em, dienviddaļā sastopami arī [[segsēkļi]], tajā skaitā arī pundurbērzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://belushka.ru/site/priroda-novoj-zemli-2/rastitelnyj-mir |title=Всё об архипелаге Новая Земля. Растительный мир |access-date={{dat|2020|02|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191229083036/http://belushka.ru/site/priroda-novoj-zemli-2/rastitelnyj-mir }}</ref> Sastopami [[leduslācis|leduslāči]], [[ziemeļbrieži]], [[polārlapsa]]s, [[lemingi]], piekrastē — [[valzirgi]], [[roņi]], plašas putnu kolonijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://belushka.ru/site/priroda-novoj-zemli-2/zhivotnyj-mir |title=Всё об архипелаге Новая Земля. Животный мир |access-date={{dat|2020|02|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191229083034/http://belushka.ru/site/priroda-novoj-zemli-2/zhivotnyj-mir }}</ref> Ziemeļu salas ziemeļu daļu aizņem nacionālais parks [[Ruskaja Arktika]], kur tam bijušajā polārstacijā [[Želaņijas rags|Želaņijas ragā]] ierīkota lauka atbalsta bāze.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arctic-info.ru/news/turizm/V_natsionalnom_parke_Russkaya_Arktike_startuet_polevoy_sezon_v_yubileynyy_dlya_OOPT_god_masshtab_rab/ |title=В национальном парке «Русская Арктике» стартует полевой сезон: в юбилейный для ООПТ год масштаб работ увеличен |access-date={{dat|2019|12|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191223075705/http://www.arctic-info.ru/news/turizm/V_natsionalnom_parke_Russkaya_Arktike_startuet_polevoy_sezon_v_yubileynyy_dlya_OOPT_god_masshtab_rab/ |archivedate={{dat|2019|12|23||bez}} }}</ref> == Vēsture == === Agrīnā izpēte === Domājams, ka par Novajas Zemļas pastāvēšanu [[pomori]] un [[ņenci]] zinājuši jau no 12.—15. gadsimta.<ref name="eb1911"/> Pirmās rakstiskās liecības par arhipelāgu attiecas uz 16. gadsimtu, kad to [[Ziemeļaustrumu jūras ceļš|Ziemeļaustrumu jūras ceļa]] meklējumos 1553. gadā apmeklēja britu kuģotājs [[Hjū Viloubijs]] ''(Hugh Willoughby)'' un sasniedza [[Dienvidu sala]]s dienvidu piekrasti. 1556. un 1580. gadā arhipelāgu apmeklēja vēl divas britu ekspedīcijas, bet smago ledus apstākļu dēļ [[Karas jūra|Karas jūrā]] bija spiesti griezties atpakaļ. Holandietis [[Villems Barencs]] 1594.—1597. gadā vadīja trīs ekspedīcijas, izpētot arhipelāga rietumu piekrasti. Savas pēdējās ekspedīcijas laikā Barencs apkuģoja [[Ziemeļu sala]]s ziemeļu galu un pārziemoja [[Karas jūra]]s piekrastē. Atpakaļceļā Barencs gāja bojā un apglabāts Novaja Zemļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://belushka.ru/site/istoriya-novoj-zemli/osvoenie-novoj-zemli |title=Всё об архипелаге Новая Земля. Освоение Новой Земли |access-date={{dat|2020|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191228082600/http://belushka.ru/site/istoriya-novoj-zemli/osvoenie-novoj-zemli }}</ref> Viloubija, Barenca un citu Ziemeļaustrumu jūras ceļa meklētāju ekspedīcijas salas rietumu krastā sastapa pomorus, kā arī atrada to agrāko sezonālo apmetņu paliekas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://geolmarshrut.ru/biblioteka/catalog.php?ELEMENT_ID=334 |title=Новоземельская экскурсия |access-date={{dat|2020|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210208171522/http://geolmarshrut.ru/biblioteka/catalog.php?ELEMENT_ID=334 }}</ref> [[Attēls:1601 De Bry and de Veer Map of Nova Zembla and the Northeast Passage - Geographicus - NovaZembla-debry-1601.jpg|thumb|left|250px|Pēc Barenca ekspedīciju materiāliem 1601. gadā izdota Novaja Zemļas karte]] Pomori arhipelāgā ieradās vasaras laikā medīt un zvejot. Galvenie resursi bija [[Valzirgi|valzirgu]] ilkņi, polārlapsu, polārlāču, ziemeļbriežu, roņu un valzirgu ādas un tauki, putnu gaļa, olas un spalvas. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ tiem reizēm nācās arhipelāgā pārziemot, bet pastāvīgas apmetnes netika veidotas. [[Cinga]]s vai negadījumu dēļ daļa ziemotāju nereti gāja bojā. 1653. gadā pēc [[Krievija]]s cara pavēles uz arhipelāgu devās ekspedīcija Romana Ņepļujeva vadībā [[sudrabs|sudraba]] un [[varš|vara]] rūdas meklējumos. Pats Ņepļujevs un lielākā daļa no 83 ekspedīcijas dalībniekiem mira ziemošanas laikā. 1671. gadā uz Novaja Zemļu devās Ivana Ņekļudova ekspedīcija, lai meklētu sudraba rūdu un uzceltu salās koka cietoksni. Visi ekspedīcijas dalībnieki 1672. gadā gāja bojā. 1763. gadā uz Čornaja Gubas piekrasti Dienvidu salas dienvidos pārcēlās [[vecticībnieki|vecticībnieku]] Paikačevu ģimene, bet drīz visi mira no cingas. [[Attēls:Barents house inside.jpg|thumb|right|250px|Barenca ekspedīcijas ziemošanas būda salas ziemeļaustrumos (1596-1597)]] 1760.—1761. gadā Sava Lokšins kā pirmais apkuģoja arhipelāga austrumu krastu, apliecot salas gar ziemeļu galu un atgriežoties gar rietumu krastu. 1766. gadā Jakovs Čirakins pirmais šķērsoja [[Matočkinšars|Matočkinšara]] šaurumu starp Ziemeļu un Dienvidu salu. 1768.—1769. gadā Fjodora Rozmislova vadībā tika sarīkota pirmā plānveida ekspedīcija arhipelāga izpētei, kas pētīja iespējamo jūrasceļu no Barenca uz Karas jūru pa Matočkinšara šaurumu. Septiņi no 14 ekspedīcijas dalībniekiem gāja bojā. No 1821. līdz 1824. gadam četras ekspedīcijas [[Fjodors Litke|Fjodora Litkes]] vadībā pētīja salu rietumu krastu no [[Karas Vārti]]em līdz Nasavas ragam [[Ziemeļu sala|Ziemeļu salā]]. 1832.—1833. gadā Dienvidu salas austrumu piekrasti pētīja ekspedīcija Pjotra Pahtusova vadībā. Salas austrumkrasta izpētē lielu ieguldījumu deva arī [[Augusts Civolka|Augusta Civolkas]] ekspedīcijas no 1835. līdz 1839. gadam. Pēdējās ekspedīcijas laikā viņš mira no [[cinga]]s. === Kolonizēšana === 19. gadsimta otrajā pusē Ziemeļu puslodes klimats palika relatīvi siltāks un Novaja Zemļas piekrastē biežāk uz zveju un medībām sāka ierasties [[norvēģi]]. Nereti izcēlās diplomātiskas domstarpības, tādēļ, lai nostiprinātu Krievijas suverenitāti arhipelāgā, to bija nepieciešams kolonizēt. Jau 1867. gadā uz Dienvidu salu patstāvīgi dzīvot pārcēlās [[ņenci|ņenca]] Fomas Vilkas četru cilvēku ģimene. 1872. gadā tiem pievienojās cita ņenca — Maksima Pirerkas ģimene.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://belushka.ru/site/istoriya-novoj-zemli/aborigen-novoj-zemli |title=Всё об архипелаге Новая Земля. Ненец Фома Вылка — абориген Новой Земли |access-date={{dat|2020|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200202223150/http://belushka.ru/site/istoriya-novoj-zemli/aborigen-novoj-zemli }}</ref> 1970. gadā uz arhipelāgu tika nosūtīta ekspedīcija viceadmirāļa Konstantīna Posjeta vadībā ar kuģiem ''Varjag'' un ''Zemčug''. Kopā ar ekspedīciju ieradās arī cara [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] brālis lielkņazs [[Aleksejs Aleksandrovičs]], [[Arhangeļska]]s gubernators Kačanovs un akadēmiķis Aleksandrs Midendorfs. Ekspedīcijas mērķis bija nodemonstrēt Krievijas oficiālu klātbutni Novajā Zemļā. [[Kostinšars|Kostinšara]] šauruma krastā tika uzslieta koka māja un turpat krastā notika dievkalpojums ar kuģa kora piedalīšanos. [[Attēls:The measurement station for northern lights measurements on Nowaya Semlja.png|thumb|right|250px|Matočkinšaras apmetne 1902. gadā. Norvēģu ekspedīcija veic [[ziemeļblāzma]]s pētījumus]] Arhipelāga plānveida kolonizēšana sākās 1877. gadā, kad Dienvidu salas rietumu piekrastē tika izveidota [[Malije Karmakuli|Malije Karmakulu]] apmetne, uz kurieni pārcēlās sešas [[ņenci|ņencu]] ģimenes, kopskaitā 24 cilvēki. Par apmetnes stārastu iecēla arhipelāga pirmo kolonistu Fomu Vilku. Nākamajā gadā uz šo apmetni tika norīkota [[hidrogrāfija|hidrogrāfa]] Tjagina ekspedīcija, kas šeit ierīkoja glābšanas staciju un uzsāka hidrometeoroloģiskos novērojumus. 1880. gadā krasta apsardzei no [[Baltijas jūra]]s uz Novaja Zemļu tika pārcelts burinieks ''Bakan'' un no šī gada sākās regulāra tvaikoņu satiksme ar [[Arhangeļska|Arhangeļsku]]. 1887. gadā Pomorskas līcī pie [[Matočkinšars|Matočkinšara]] rietumu ieejas tika nodibināta otra apmetne — Matočkinšara. 1894. gadā arhipelāgā pastāvīgi dzīvoja 10 ņencu ģimenes, kopskaitā 50 cilvēki, tika uzbūvēta skola.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://belushka.ru/site/istoriya-novoj-zemli/zaselenie-novoj-zemli |title=Всё об архипелаге Новая Земля. Заселение Новой Земли |access-date={{dat|2020|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191228084140/http://belushka.ru/site/istoriya-novoj-zemli/zaselenie-novoj-zemli }}</ref> 1897. gadā salas dienvidrietumu piekrastē izveidoja [[Belušja Guba]]s apmetni, uz kuru pārcēlās no kontinenta 34 kolonisti, tajā skaitā krievu rūpnieks Kirilovs ar ģimeni. Pirmā pastāvīgā apmetne Ziemeļu salā — [[Oļginska]] Krestovaja Gubas līcī tika dibināta tikai 1910. gadā. Atšķirībā no iepriekšējām apmetnēm, kurās lielākā daļa kolonistu bija ņenci, Oļginskā apmetās [[krievi]] no [[Šenkurska]]s apriņķa. Pēc 1910. gada tautskaites datiem Novaja Zemļā bija 108 pastāvīgie iedzīvotāji: Malije Karmakulos 33, Belušja Gubā 31, Matočkinšarā 28 un Oļginskā (Ziemeļu salā) 16. Valdība kolonistiem nodrošināja divus bezmaksas tvaikoņa reisus no Arhangeļskas, kā arī atbrīvoja no [[karaklausība]]s un piešķīra jaunajiem ieceļotājiem bezmaksas subsīdijas. 1913. gadā Belušja Gubā uzcēla baznīcu, pie kuras bija arī draudzes skola un aptieka.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://belushka.ru/site/istoriya-novoj-zemli/osnovanie-belushej-guby |title=Всё об архипелаге Новая Земля. Основание Белушьей губы |access-date={{dat|2020|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200202223011/http://belushka.ru/site/istoriya-novoj-zemli/osnovanie-belushej-guby }}</ref> Pēc [[boļševiki|boļševiku]] apvērsuma 1917. gadā un sekojošā [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] iestājās juku periods, kura laikā arhipelāga kolonistiem apturēja dotācijas un tiem nācās iepirkt nepieciešamos materiālus un pārtiku par saviem līdzekļiem. 1919. gada rudenī nofraktētais tvaikonis ''Dmitrij Solunskij'' ledus apstākļu dēļ neieradās un Novaja Zemļas iedzīvotāji nonāca kritiskā situācijā. Pārtiku un citas preces par spekulatīvām cenām nācās iepirkt no norvēģiem. 1920. gada februārī tika nodibināta [[Arhangeļskas guberņa]]s izpildkomiteja nodibināja speciālu Ziemeļu Ledus okeāna salu saimniecības pārvaldi. Tā norīkoja uz arhipelāgu divus speciālus pilnvarotos, kuru pakļautībā bija 10 sarkanarmieši. Skarbajos apstākļos nonākušie pilnvarotie drīz vien nomira. Sarkanarmieši nodibināja darba komūnu, kas pēc to atgriešanās kontinentā uzreiz izjuka. 1921. gadā pilnvaroto institūcija tika likvidēta, bet iedibinātas ciematu padomes. 1924. gadā tiek izveidota salu padome un par tās priekšsedētāju ievēlēja ņencu mākslinieku un stāstnieku Tiko Vilku. [[Attēls:Полярная почта ПР-5 СССР-Л2183.jpg|thumb|left|250px|Lidmašīna ''Poļikarpov PR-5'' pie [[Matočkinšara]]s polārstacijas 1938. gadā]] 1923. gadā Ziemeļu salā tika dibināta [[Matočkinšara]]s ģeofiziskā observatorija, kā arī vairākas polārstacijas — [[Misželaņija]] 1931. gadā, [[Russkaja Gavaņa]] 1932. gadā, [[Zaļivblagopolučija]] 1936. gadā. 1931. gadā sakarā ar paredzēto 2. [[Starptautiskais polārais gads|Starptautiskā polārā gada]] pētījumu programmu Malije Karmakulos tiek uzbūvēta pastāvīga [[polārstacija]]. 1934.—1935. gadā Matočkinšarai tika nodibinātas divas filiālstacijas pie jūraššauruma ieejām — [[Misvihodnoja]] un [[Misstolbovoja]]. 1925. gadā tiek izveidota Krasinas apmetne Čornaja Gubas krastā Dienvidu salas dienvidos. Tika izveidotas arī vairākas apmetnes Ziemeļu salā — Smidoviča (1930) un Arhangeļskaja Guba (1932) rietumu piekrastē, Pahtusova (1933) austrumu piekrastē un Lagernoje (1932) Matočkinšara ziemeļu krastā. 1926. gadā Belušja Gubā tiek atvērta internātskola, kuras pirmais skolotājs ir Timofejs Siņicins, vēlākais rakstnieks ar pseidonīmu Peļa Punuhs. 1928. gadā salās tiek ievesti 72 mājas [[ziemeļbriedis|ziemeļbrieži]], vēlākos gados to ganāmpulks pieaug līdz 973. 1935. gadā kopējais arhipelāga iedzīvotāju skaits ir 390 cilvēku, lielākās apmetnes ir Lagernoje (87 cilvēki) un Belušja Guba (83). 1935. gadā tiek izveidota [[Ozernaja]]s polārstacija salas dienvidos,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://issuu.com/pangloss/docs/nove_zimla |title=Острова и архипелаги Российской Арктики. Новая Земля |access-date={{dat|2020|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220216084254/https://issuu.com/pangloss/docs/nove_zimla }}</ref> 1937. gadā — Litkes apmetne salas austrumu krastā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://belushka.ru/site/istoriya-novoj-zemli/novaya-zemlya-v-19171941-gg |title=Всё об архипелаге Новая Земля. Новая Земля в 1917—1941 гг. |access-date={{dat|2020|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200810012513/http://belushka.ru/SITE/istoriya-novoj-zemli/novaya-zemlya-v-19171941-gg }}</ref> === Otrais pasaules karš un pēckara gadi === [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākums Arktikā un Novaja Zemļā norisa mierīgi. [[Arhangeļska|Arhangeļskā]] bez starpgadījumiem tika nogādāti seši [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] konvoji ar kravām no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Lielbritānija]]s. 1942. gadā pavasarī [[Trešais reihs|Trešā Reiha]] virspavēlniecība pārbāzēja uz [[Norvēģija|Norvēģiju]] ievērojamu [[zemūdene|zemūdeņu]] flotes daļu, cīņai ar konvojiem tika norīkots līnijkuģis ''[[Tirpitz]]'' un trīs smagie kreiseri. [[Attēls:Aerial photo of Convoy PQ-17 in July 1942.jpg|thumb|250px|Arktiskais konvojs [[PQ-17]] 1942. gada 1. jūlijā, fotografēts no ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas]] 1942. gada augustā [[Baltā jūra|Baltās jūras]] kara flotiles sastāvā tika izveidota Novaja Zemļas kara flotes bāze, kuras galvenais uzdevums bija aizsargāt arhipelāga jūrasšaurumus un pieejas tiem no pretinieka reideriem, zemūdenēm, jūras un gaisa desanta. Bāze tika izvietota [[Belušja Guba|Belušja Gubā]], kur izbūvēja galvenos infrastruktūras objektus, ieskaitot [[lidlauks|lidlauku]] [[Rogačova|Rogačovā]]. Vairākās vietās arhipelāgā zvietoja krasta [[artilērija]]s baterijas un novērošanas punktus. Bāzes štata personāls bija 1183 militārpersonas un 170 civilie darbinieki. Kā novērotāji, suņu pajūgu vadītāji un paslīgstrādnieki tika piesaistīti arī arhipelāga iedzīvotāji. Tajā pašā 1942. gadā militārās aktivitātes izvērsa arī vācu spēki. Vairākās vietās arhipelāgā tika uzstādītas automātiskās [[meteostacija]]s. No zemūdenēm tika apšaudītas polārstacijas [[Malije Karmakuli]] un [[Misželaņija]]. Arhipelāga iedzīvotājiem vairākkārt nācās palīdzēt jūrniekiem no konvoju sašautajiem un nogremdētajiem transportkuģiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://belushka.ru/site/istoriya-novoj-zemli/velikaya-otechestvennaya |title=Всё об архипелаге Новая Земля. Новая Земля в Великой Отечественной войне |access-date={{dat|2020|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200204010821/http://belushka.ru/site/istoriya-novoj-zemli/velikaya-otechestvennaya }}</ref> 1943. gadā tika sabombardēta [[Zaļivblagopolučija]]s polārstacija, kas vairs netika atjaunota. Pēc kara tika atjaunotas kara laikā iekonservētās apmetnes un [[faktorija]]s, no jauna izbūvēti sabombardētie Malije Karmakuli. Notika vairākas [[ģeoloģija|ģeoloģiskās]] un [[ģeodēzija|ģeodēziskās]] izpētes ekspedīcijas. tika veikta visa arhipelāga aerofotografēšana. 1953. gadā bijušā novērošanas punkta vietā tika ierīkota [[Mismenšikova]]s polārstacija Dienvidu salas dienvidos pie Karas Vārtu šauruma. 1954. gadā arhipelāgā bija 363 iedzīvotāji (ieskaitot polārstacijas), no tiem Belušja Gubā — 83. Belušja Gubā bija salu padome, tirdzniecības kantoris, septiņgadīgā [[internātskola]], pasts, radiostacija, meteostacija, veterinārais punkts, kultūras nams («sarkanais [[čums]]») un faktorija. Arhipelāgā dzīvoja 15 [[ņenci|ņencu]] ģimenes, daži [[tatāri]], [[armēņi]] un [[hakasi]], bet pārējie — [[krievi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://belushka.ru/site/istoriya-novoj-zemli/1946-1954-gg |title=Всё об архипелаге Новая Земля. Белушья губа в 1946-1954 гг. |access-date={{dat|2020|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191228085650/http://belushka.ru/site/istoriya-novoj-zemli/1946-1954-gg |archivedate={{dat|2019|12|28||bez}} }}</ref> == Kodolieroču izmēģinājumi == 1954. gada 31. jūlijā [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padome pieņēma slēgtu rīkojumu Nr.1559-699 par «Objekta-700» izveidošanu Novaja Zemļā. Saskaņā ar lēmumu izveidotais Ziemeļu (Novaja Zemļas) kodolizmēģinājumu poligons tika pakļauts Aizsardzības ministrijas Jūras kara flotes 6. pārvaldei. Tā paša gada vasarā tika uzsākta poligona būvniecība un nākamā gada septembrī tas bija gatavs pirmajam izmēģinājumam. 1955. gada 21. septembrī Čornaja Gubas līcī arhipelāga dienvidos 12 metru dziļumā tika veikts pirmais zemūdens kodolsprādziens ar 3,5 kilotonnu jaudu. 1957 gadā tika veikti vēl divi kodolsprādzieni — 7. septembrī virsūdens (100 m virs ūdens līmeņa; 32 kilotonnas) un 10. oktobrī zemūdens (kodoltorpēda T-5) sprādziens.<ref>[http://belushka.ru/site/yadernyj-poligon/176-ispytaniya-v-arktike Всё об архипелаге Новая Земля. Испытания в Арктике]</ref> 1957. gada novembrī no Novaja Zemļas tika pārcelti uz kontinentu (galvenokārt uz [[Arhangeļska|Arhangeļsku]], [[Amderma|Amdermu]] un [[Kolgujeva|Kolgujevu]]) visi 298 palikušie civiliedzīvotāji.<ref>[http://belushka.ru/site/yadernyj-poligon/yadernyj-poligon Всё об архипелаге Новая Земля. Ядерный полигон]</ref> Dienvidu salā tika izveidotas divas kodolizmēģinājumu zonas: A zona Čornaja Gubas un Bašmačnaja Gubas līču rajonā zemūdens un virsūdens izmēģinājumiem (izmantota galvenokārt 1955.—1962. gadā) un B zona dienvidos no [[Matočkinšars|Matočkinšara]] pazemes izmēģinājumiem (no 1964. gada). Ziemeļu salas dienvidrietumos, Suhojnosa pussalā, 1956. gadā tika zveidots tā sauktais C sektors (vai «Zona D»), kur notika galvenokārt virszemes un atmosfērisko lieljaudas kodolieroču izmēģinājumi. Šeit 1961. gada 30. oktobrī tika uzspridzināts cilvēces vēsturē jaudīgākais kodolierocis — 58,6 megatonnu [[ūdeņraža bumba]] [[AH602]]. Bumba tika uzspridzināta atmosfērā, {{nobr|4200 m}} augstumā virs jūras līmeņa. Sprādziena zibsni varēja novērot līdz pat {{nobr|1000 km}} attālumā, sēnes mākonis pacēlās {{nobr|67 km}} augstumā, tā augšējā slāņa diametrs bija {{nobr|95 km}}. Sprādziena triecienvilnis trīs reizes aplieca zemeslodi, pirmo reizi 36 stundās un 27 minūtēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iss-atom.ru/pub/pub-156.htm |title=РЕКОРДНЫЙ СОВЕТСКИЙ ВЗРЫВ |access-date={{dat|2013|04|17||bez}} |archive-date={{dat|2013|04|17||bez}} |archive-url=https://archive.today/20130417060951/http://www.iss-atom.ru/pub/pub-156.htm }}</ref><ref>Novaja Zemļa: {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nuclearweaponarchive.org/Russia/TsarBomba.html |title=Big Ivan, The Tsar Bomba (“King of Bombs”) {{en ikona}} |accessdate = {{dat|2010|11|12}}}}</ref> Līdz 1990. gada 24. oktobrim poligonā tika veikti 132 kodolsprādzieni ar 265,3 megatonnu summāro jaudu,<ref name=novzem>[http://nov-zemlya.ru/about/ Городской округ «Новая Земля». Историческая справка]</ref> no tiem 87 atmosfērā (84 gaisā, 1 virszemes, 2 virsūdens), 3 zemūdens un 42 pazemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://photoputeshestviya.ru/blog/43472312423/Arhipelag-Novaya-Zemlya?nr=1&utm_referrer=mirtesen.ru |title=Архипелаг Новая Земля |access-date={{dat|2020|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200102162054/https://photoputeshestviya.ru/blog/43472312423/Arhipelag-Novaya-Zemlya?nr=1&utm_referrer=mirtesen.ru |archivedate={{dat|2020|01|02||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nti.org/db/nisprofs/russia/weafacl/othernuc/novayaze.htm |title=Russia: Central Test Site, Novaya Zemlya {{en ikona}} |accessdate = {{dat|2010|11|12}}}}</ref> == Radioaktīvie atkritumi == Arhipelāga austrumu piekraste un tai paralēlā dziļvaga [[Karas jūra|Karas jūrā]] ilgus gadus tika izmantota [[radioaktīvie atkritumi|radioaktīvo atkritumu]] glabāšanai jūrā. Tur nogremdēti kā spēkstaciju izmantotā degviela, tā arī nolietotie vai avarējušie kodolreaktori.<ref>[https://www.arcgis.com/apps/Cascade/index.html?appid=a55e46dc0c5c465687ad57f09675c2aa Ядерные испытания на Новой Земле]</ref> == Iedzīvotāji == [[Attēls:Полярный день в Рогачёво.jpg|thumb|250px|[[Rogačova]]s ciemata iela]] Kopš 1957. gada, kad kodolieroču izmēģinājumu poligona izveides dēļ no arhipelāga uz kontinentu tika pārcelti pēdējie civiliedzīvotāji, Novaja Zemļā nav pastāvīgo iedzīvotāju. No aptuveni trijiem tūkstošiem iedzīvotāju absolūti lielākā daļa ir militārpersonas un viņu ģimenes locekļi, kā arī militārajās struktūrās nodarbinātās civilpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pravda.ru/districts/northwest/arhangelsk/31-12-2004/49072-monah-0/ |title=Отец Иннокентий, монах-полярник. Житие на Новой Земле {{ru ikona}} |accessdate = {{dat|2010|11|12}}}}</ref> Dienvidu salā ir trīs pastāvīgi apdzīvotas vietas — arhipelāga administratīvais centrs [[Belušja Guba]] ar 2400 iedzīvotājiem, lidlauka garnizona ciemats [[Rogačova]] ar 500 iedzīvotājiem, kā arī [[Malije Karmakuli|Malije Karmakulu]] polārstacija, kurā strādā 7—8 civilpersonas. Sezonāli tiek izmantots [[Severnija]]s ciemats pie [[Matočkinšars|Matočkinšara]] šauruma poligona teritorijā, kā arī Paņkovaja Zemļas un Čirakinas garnizoni.<ref name=novzem/> [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā apdzīvoto vietu esamība Novaja Zemļā bija [[Padomju Savienība|PSRS]] valsts noslēpums. Belušja Gubas pasta adrese bija «Arhangeļska-55», Rogačovas un pārējo poligona teritorijas apdzīvoto vietu — «Arhangeļska-56». Novaja Zemļas lidosta joprojām tiek dēvēta [[Amderma-2]], kaut arī tā atrodas {{nobr|400 km}} no īstās [[Amderma]]s. Ziemeļu salas pašos ziemeļos atrodas bijusī [[polārstacija]] [[Misželaņija]] kas ir nacionālā parka [[Ruskaja Arktika]] atbalsta bāze arhipelāgā un kuru vasaras periodā izmanto zinātnisko pētījumu veikšanai un kā tūrisma atbalsta punktu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://belushka.ru/site/ Всё об архипелаге Новая Земля] * [http://nov-zemlya.ru/about/ Городской округ «Новая Земля»] * [https://novozemelecmsk.ru/pamyatnye-daty-o-vov-novaya-zemlya/ ПАМЯТНЫЕ ДАТЫ О-ВОВ НОВАЯ ЗЕМЛЯ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200103135753/https://novozemelecmsk.ru/pamyatnye-daty-o-vov-novaya-zemlya/ |date={{dat|2020|01|03||bez}} }} * [https://novozemelecmsk.ru/chast-2/ ИСТОРИЯ СОЗДАНИЯ И ИСПЫТАНИЯ ЯО НА СЕВЕРНОМ ПОЛИГОНЕ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190908055531/http://novozemelecmsk.ru/chast-2/ |date={{dat|2019|09|08||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20220819211201/http://elib.biblioatom.ru/text/yadernyy-arhipelag_1995/go,0/ Ядерный архипелаг] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas salas]] [[Kategorija:Arhangeļskas apgabals]] [[Kategorija:Arhangeļskas apgabala administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Novaja Zemļa| ]] s6eyccuf8o9co9rucl0i7uxw2sdbwsw 0 137190 4536211 4510906 2026-10-14T22:26:24Z Snow Lion Fenian 89190 /* */ 4536211 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Montgomeri | official_name = ''Montgomery'' | settlement_type = lielpilsēta | image_skyline = {{Photomontage|position=center | photo1a = Aerial view of Montgomery, Alabama LCCN2011646683.jpg | photo2a = Alabama State Capitol, Montgomery, South view 20160713 1.jpg | photo2b = Federal Building and US Court House, Montgomery 20160713 1.jpg | photo3a = Commerce St, Downtown Montgomery 20160713 1.jpg | size = 300 | spacing = 2 | color = white | border = 0 }} | image_caption = | image_flag = Flag of Montgomery, Alabama.svg | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = ASV#Alabama | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Štats | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | subdivision_name1 = [[Alabama]] | subdivision_name2 = [[Montgomeri apgabals|Montgomeri]] | established_title = Dibināta | established_date = 1819. gada 3. decembrī | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 418.397 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2009 | population_footnotes = | population_total = 224119 | population_urban = | population_metro = 469268 | population_density_km2 = auto | timezone = CST | utc_offset = -6 | timezone_DST = CDT | utc_offset_DST = -5 | latd = 32 | latm = 21 | lats = 42 | latNS = N | longd = 86 | longm = 16 | longs = 45 | longEW = W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 73 | website = {{URL|http://www.montgomeryal.gov}} | footnotes = }} '''Montgomeri''' ({{val|en|Montgomery}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|mɒntˈɡʌməri]]}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Alabama|Alabamas štata]] [[pārvaldes centrs]] un ir otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Pilsēta atrodas pie [[Alabama (upe)|Alabamas]] upes. Netālu no Montgomeri [[Kūsa]]s un [[Talapūsa]]s upes saplūst kopā, veidojot Alabamas upi. == Vēsture == Pirmais eiropietis, kas 1540. gadā nokļuva mūsdienu pilsētas teritorijā, bija [[spāņi|spāņu]] [[konkistadors]] [[Ernando de Soto]]. Šeit viņš ieraudzīja Amerikas pamatiedzīvotāju ciematus. 1717. gadā nedaudz uz ziemeļiem pa upi no mūsdienu Montgomeri [[franči]] dibināja Tulūzas fortu (''Fort Toulouse''), bet pati pilsēta tika dibināta 1819. gada 3. decembrī, apvienojoties divām apmetnēm. Pilsēta tika nosaukta ģenerāļa [[Ričards Montgomerijs|Ričarda Montgomerija]] vārdā, kas tika nogalināts [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolūcijas]] laikā. 1846. gadā Montgomeri kļuva par štata [[pārvaldes centrs|pārvaldes centru]]. 1861. gada 4. februārī, neilgi pirms [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]], Montgomeri nodibinājās [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācija]] un pilsēta kļuva par pirmo tās galvaspilsētu. Tā paša gada 9. februārī pilsētā tika ievēlēts, bet 18. februārī — inaugurēts Konfederācijas prezidents — [[Džefersons Deiviss]]. Tā paša gada 30. maijā Konfederācijas galvaspilsēta tika pārcelta uz [[Ričmonda|Ričmondu]], [[Virdžīnija]]s štatā. 1865. gadā Montgomeri iekaroja Savienības karaspēks. Divdesmitā gadsimta vidū Montgomeri kļuva par [[afroamerikāņu cilvēktiesību kustība]]s centru. Šeit norisinājās tāds būtisks kustības aizsākums kā [[Montgomeri autobusu boikots]] (1955. gadā). Pēc atgūšanās no kara Montgomeri attīstījās par nozīmīgu [[kokvilna]]s, [[mājlops|mājlopu]], [[dzeltenkoksne]]s un [[cietkoksne]]s tirdzniecības centru. Lielu daļu no pilsētas ienākumiem veidoja arī [[pakalpojumi]], īpaši [[valdība]]s un [[veselības aprūpe]]s pakalpojumi. Nozīmīga loma bija arī [[piensaimniecība]]i. No [[rūpniecība]]s nozarēm attīstījās [[mājputni|mājputnu]] un [[liellopi|liellopu]] gaļas apstrāde, [[ūdens sildītājs|ūdens sildītāju]] ražošana, [[kokapstrāde]], [[plastmasas]] ražošana, [[tekstilrūpniecība]] un [[gaisa kuģis|gaisa kuģu]] detaļu ražošana. Pilsētas pievārtē ir divas [[ASV gaisa spēki|ASV gaisa spēku]] bāzes, bet 2005. gadā tika atklāta ''[[Hyundai]]'' autorūpnīca. Montgomeri ir vieglatlēta [[Alonso Bāberss|Alonso Bābersa]] (''Alonzo Babers'', 1961), džezmena [[Nets Kings Kols|Neta Kinga Kola]] (''Nat King Cole'', 1919—1965) un rakstnieces [[Zelda Ficdžeralda|Zeldas Ficdžeraldas]] (''Zelda Fitzgerald'', 1900—1948) dzimtā pilsēta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štatu administratīvie centri}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV štatu administratīvie centri]] [[Kategorija:Alabamas pilsētas]] 5coyccccusrqfal43gn5xkgjog0gqs5 4536212 4536211 2026-10-14T22:56:44Z Egilus 27634 4536212 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Montgomeri | official_name = ''Montgomery'' | settlement_type = lielpilsēta | image_skyline = {{Photomontage|position=center | photo1a = Aerial view of Montgomery, Alabama LCCN2011646683.jpg | photo2a = Alabama State Capitol, Montgomery, South view 20160713 1.jpg | photo2b = Federal Building and US Court House, Montgomery 20160713 1.jpg | photo3a = Commerce St, Downtown Montgomery 20160713 1.jpg | size = 300 | spacing = 2 | color = white | border = 0 }} | image_caption = | image_flag = Flag of Montgomery, Alabama.svg | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = ASV#Alabama | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Štats | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | subdivision_name1 = [[Alabama]] | subdivision_name2 = [[Montgomeri apgabals|Montgomeri]] | established_title = Dibināta | established_date = 1819. gada 3. decembrī | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 418.397 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2009 | population_footnotes = | population_total = 224119 | population_urban = | population_metro = 469268 | population_density_km2 = auto | timezone = CST | utc_offset = -6 | timezone_DST = CDT | utc_offset_DST = -5 | latd = 32 | latm = 21 | lats = 42 | latNS = N | longd = 86 | longm = 16 | longs = 45 | longEW = W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 73 | website = {{URL|http://www.montgomeryal.gov}} | footnotes = }} '''Montgomeri''' ({{val|en|Montgomery}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|mɒntˈɡʌməri]]}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Alabama|Alabamas štata]] [[pārvaldes centrs]] un ir otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Pilsēta atrodas pie [[Alabama (upe)|Alabamas]] upes. Netālu no Montgomeri [[Kūsa]]s un [[Talapūsa]]s upes saplūst kopā, veidojot Alabamas upi. == Vēsture == Pirmais eiropietis, kas 1540. gadā nokļuva mūsdienu pilsētas teritorijā, bija [[spāņi|spāņu]] [[konkistadors]] [[Ernando de Soto]]. Šeit viņš ieraudzīja Amerikas pamatiedzīvotāju ciematus. 1717. gadā nedaudz uz ziemeļiem pa upi no mūsdienu Montgomeri [[franči]] dibināja Tulūzas fortu (''Fort Toulouse''), bet pati pilsēta tika dibināta 1819. gada 3. decembrī, apvienojoties divām apmetnēm Montgomeri grāfistē, kas bija nosaukta par godu virsniekam Lemjuelam Montgomerijam, kritušam kaujā ar indiāņiem 1814. gadā. Pati pilsēta tika nosaukta ģenerāļa [[Ričards Montgomerijs|Ričarda Montgomerija]] vārdā, kas tika nogalināts [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolūcijas]] laikā. 1846. gadā Montgomeri kļuva par štata [[pārvaldes centrs|pārvaldes centru]]. 1861. gada 4. februārī, neilgi pirms [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]], Montgomeri nodibinājās [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācija]] un pilsēta kļuva par pirmo tās galvaspilsētu. Tā paša gada 9. februārī pilsētā tika ievēlēts, bet 18. februārī — inaugurēts Konfederācijas prezidents — [[Džefersons Deiviss]]. Tā paša gada 30. maijā Konfederācijas galvaspilsēta tika pārcelta uz [[Ričmonda|Ričmondu]], [[Virdžīnija]]s štatā. 1865. gadā Montgomeri iekaroja Savienības karaspēks. Divdesmitā gadsimta vidū Montgomeri kļuva par [[afroamerikāņu cilvēktiesību kustība]]s centru. Šeit norisinājās tāds būtisks kustības aizsākums kā [[Montgomeri autobusu boikots]] (1955. gadā). Pēc atgūšanās no kara Montgomeri attīstījās par nozīmīgu [[kokvilna]]s, [[mājlops|mājlopu]], [[dzeltenkoksne]]s un [[cietkoksne]]s tirdzniecības centru. Lielu daļu no pilsētas ienākumiem veidoja arī [[pakalpojumi]], īpaši [[valdība]]s un [[veselības aprūpe]]s pakalpojumi. Nozīmīga loma bija arī [[piensaimniecība]]i. No [[rūpniecība]]s nozarēm attīstījās [[mājputni|mājputnu]] un [[liellopi|liellopu]] gaļas apstrāde, [[ūdens sildītājs|ūdens sildītāju]] ražošana, [[kokapstrāde]], [[plastmasas]] ražošana, [[tekstilrūpniecība]] un [[gaisa kuģis|gaisa kuģu]] detaļu ražošana. Pilsētas pievārtē ir divas [[ASV gaisa spēki|ASV gaisa spēku]] bāzes, bet 2005. gadā tika atklāta ''[[Hyundai]]'' autorūpnīca. Montgomeri ir vieglatlēta [[Alonso Bāberss|Alonso Bābersa]] (''Alonzo Babers'', 1961), džezmena [[Nets Kings Kols|Neta Kinga Kola]] (''Nat King Cole'', 1919—1965) un rakstnieces [[Zelda Ficdžeralda|Zeldas Ficdžeraldas]] (''Zelda Fitzgerald'', 1900—1948) dzimtā pilsēta. == Attēli == <gallery> Flag of Montgomery, Alabama (1952–2026).svg|Agrākais pilsētas karogs (1952-2026) Lemuel P Montgomery statue.JPG|Piemineklis Lemjuelam Montgomerijam Highsmith - St Jude 05806v.jpg|Sv. Jūdas baznīca Montgomery December 2018 29 (Court Square Fountain).jpg|Kurtskvēra strūklaka </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štatu administratīvie centri}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV štatu administratīvie centri]] [[Kategorija:Alabamas pilsētas]] ov6srkoybtwpfuvdga3zamrwi8fi0t8 0 142001 4535991 3976319 2026-10-14T13:24:51Z Meistars Joda 781 4535991 wikitext text/x-wiki {{Augstākā līmeņa domēna infokaste |vārds = .ph |background = #CCF |logo = |atklāts = 1990. gadā |tips = [[valsts koda augšējā līmeņa domēns]] |statuss = aktīvs |reģistrācija = ''dotPH Domains Inc.'' |sponsors = ''PH Domain Foundation'' |domātais-pielietojums = ar [[Filipīnas|Filipīnām]] saistīta darbība |reālais-pielietojums = tiek izmantots ne tikai saistībā ar Filipīnām, bet arī ar [[telefons|telefoniem]] |ierobežojumi = |struktūra = |dokumenti = |strīdu-risināšana = |mājas-lapa = [http://www.dot.ph/ www.dot.ph] }} '''.ph''' ir [[augšējā līmeņa domēns]] ([[ccTLD]]), kura paredzētais pielietojums ir saistīts ar [[Filipīnas|Filipīnām]]. Domēns izveidots 1990. gadā. Domēna sponsors ir ''PH Domain Foundation'', bet domēnu reģistrēšanu nodrošina ''dotPH Domains Inc.''. Domēns tiek izmantots ne tikai saistībā ar Filipīnām, bet arī ar [[telefons|telefoniem]]. == Ārējās saites == {{refbegin}} * {{en ikona}} [http://www.iana.org/domains/root/db/ph.html IANA .ph whois information] {{refend}} {{IT-aizmetnis}} {{Nacionālie augšējā līmeņa domēni}} [[Kategorija:Nacionālie augšējā līmeņa domēni]] [[Kategorija:Filipīnu saimniecība]] [[sv:Toppdomän#P]] oz3v03do04smpvuypyfqx5rb2zifpxq 0 145721 4536227 3693542 2026-10-15T03:04:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536227 wikitext text/x-wiki '''Ortogrāfija''' ({{val-el|orthos}} — "pareizs", ''graphia'' — "rakstīšana") jeb '''pareizrakstība''' ir [[valoda]]s noteikumu sistēma, kas nosaka [[runa]]s vienveidīgu atveidi [[rakstu valoda|rakstos]]. Ar šīs sistēmas palīdzību katram vārdam tiek noteikts grafisks pieraksts. Ortogrāfijas jēdziens, atšķirībā no pareizrakstības jēdziena, vairāk ietver [[burts|burtu]] un [[zīme|zīmju]] ārējo izskatu un to veidus. Katrai valodai ir savi pareizrakstības noteikumi, kas nostiprinājušies laika gaitā. Tas nozīmē, ka laikam ritot, ortogrāfijas likumi var arī mainīties. == Citās valodās == Portugāļu valodas ortogrāfija nav stingri fonemātiska. Tas ir saistīts ar portugāļu valodas izplatīšanos un daudzu reģionālo variantu un dialektu parādīšanos. 2009. gadā tika uzsākta vispasaules portugāļu valodas reforma, lai novērstu 98% atšķirību pareizrakstības normās, kuras ir pieņemtas dažādās valstīs.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=THEN AND NOW: THE BRAZILIAN PORTUGUESE SPELLING REFORM|url=https://www.unitedlanguagegroup.com/blog/brazilian-portuguese-spelling-reform|accessdate=2021. gada 2. decembris|website=unitedlanguagegroup.com}}</ref> Angļu valodas ortogrāfijai piemīt augsta standartizācijas pakāpe. Tomēr gandrīz katru angļu valodas skaņu ir iespējams atveidot vairākos veidos, kā arī lielākajai daļai burtu ir vairāki izrunas varianti atkarībā no to atrašanās vietas vārdā un konteksta. Tāpēc dažas pareizrakstības kļūdas ir izplatītas pat to vidū, kuriem angļu valoda ir dzimtā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Second Grade Spelling Words|url=https://primarylearning.org/teaching-tips/second-grade-spelling-words/|accessdate=2021. gada 2. decembris|website=primarylearning.org}}</ref> Tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka daudzi vārdi angļu valodā ir aizgūti no citām valodām, kā arī ar to, ka visi mēģinājumi īstenot visaptverošas pareizrakstības reformas ir bijuši neveiksmīgi.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=The Relationship between Spelling and Pronunciation in English Language|url=http://www.languageinindia.com/dec2015/khansirspellingpronunciation1.pdf|accessdate=2021. gada 2. decembris|website=languageinindia.com|archive-date=2021. gada 16. Jūnijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20210616002801/http://www.languageinindia.com/dec2015/khansirspellingpronunciation1.pdf}}</ref> Lielākā daļa pareizrakstības noteikumu neatspoguļo skaņu izmaiņas, kas notikušas kopš 15. gadsimta beigām (piemēram, “lielā patskaņu mija”).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=English language|url=https://www.britannica.com/topic/English-language|accessdate=2021. gada 2. decembris|website=britannica.com}}</ref> Islandiešu valodas ortogrāfijā balstās uz etimoloģisko principu, tāpēc pašiem islandiešiem mēdz būt grūtības ar rakstīšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Baráttan gegn málvillum|url=https://skemman.is/bitstream/1946/23596/1/BarattanGegnMalvillum_SteinunnRutFridriksdottir.pdf|accessdate=2021. gada 2. decembris|website=skemman.is}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Skólamálfræði Hver er hún og hver ætti hún að vera?|url=https://opinvisindi.is/bitstream/handle/20.500.11815/393/Hanna%20%C3%93lad%C3%B3ttir_08092017.pdf?sequence=1&isAllowed=y|accessdate=2021. gada 2. decembris|website=opinvisindi.is}}</ref> Mūsdienu islandiešu alfabēts ir balstīts uz dāņu filologa Rasmusa Raska ieviesto standartu. Spāņu valodas ortogrāfijas pamatā ir fonoloģiskais un etimoloģiskais princips, tādēļ spāņu alfabētā ir vairāki burti, kas apzīmē vienas un tās pašas fonēmas.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=SPANISH ALPHABET|url=https://www.donquijote.org/spanish-language/alphabet/|accessdate=2021. gada 2. decembris|website=donquijote.org}}</ref> Kopš 17. gadsimta tika piedāvāti dažādi pareizrakstības reformas varianti, lai nodrošinātu viennozīmīgu atbilstību starp grafēmu un fonēmu, taču tie visi tika noraidīti. Lielākā daļa mūsdienu pareizrakstības reformu priekšlikumu aprobežojas ar burtu skaita samazināšanu, ņemot vērā, ka daži spāņu alfabēta burti skan vienādi ar citiem. Šie burti pagaidām tiek saglabāti etimoloģisku apsvērumu dēļ.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Spanish Homophones and Homographs|url=https://www.thoughtco.com/some-spanish-homophones-3080303|accessdate=2021. gada 2. decembris|website=thoughtco.com}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ortogrāfija| ]] mfv629abzyay5b20c2s4yeo0r9std5b 0 146631 4536149 4535162 2026-10-14T19:44:15Z Biafra 13794 /* Oktobris */ RJ Mits 4536149 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. == Paredzētie notikumi == * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijas Federācijā]] notika [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notika [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. * [[19. novembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]]: ** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā) * [[25. augusts]]: ** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[27. augusts]]: ** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā) ** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā) * [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā) * [[31. augusts]]: ** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā) ** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā) ** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā) <gallery> Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]] Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]] King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]]: ** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā) ** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā) * [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā) * [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā) * [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā) * [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā) * [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā) * [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā) * [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā) <gallery> Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]] Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]] Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]] Margaret Hamilton 1995.jpg|[[Mārgareta Hamiltone]] </gallery> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Biljana Plavšiča]] (''Биљана Плавшић''), Bosnijas serbu zinātniece un politiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[3. oktobris]]: ** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā) ** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), ukraiņu psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā) * [[12. oktobris]] — [[RJ Mits]] (''RJ Mitte''), ASV aktieris un cilvēku ar invaliditāti tiesību aktīvists (dzimis 1992. gadā) <gallery> Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]] Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]] </gallery> == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Franciss Halzens]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobel Prize in physics awarded to Francis Halzen for his work detecting ‘ghostly’ cosmic particles |url=https://edition.cnn.com/2026/10/06/science/nobel-prize-physics-francis-halzen-winner-intl |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=CNN |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pēters Hēgemans]], [[Georgs Nāgels]] un [[Karls Deiserots]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/05.10.2026-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-atklajumiem-optogenetikas-joma.a666215/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|5||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Anrī Kagans]] un [[Kenso Soai]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ķīmijā piešķir Francijas un Japānas zinātniekiem |url=https://www.tvnet.lv/8560110/nobela-premiju-kimija-pieskir-francijas-un-japanas-zinatniekiem |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Anna Kārsone]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Anne Carson wins Nobel prize in literature 2026 |url=https://www.theguardian.com/books/2026/oct/08/wins-the-nobel-prize-in-literature-2026 |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=theguardian.com |date={{dat|2026|10|8||bez}}}}</ref> * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Navi Pileja]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmija piešķirta juristei un cilvēktiesību aizstāvei Navi Pilejai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2026-nobela-miera-premija-pieskirta-juristei-un-cilvektiesibu-aizstavei-navi-pilejai.a666878/ |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 0py84eb4bfvarutseomoeaec4r6i012 0 158695 4536349 4438485 2026-10-15T10:51:48Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4536349 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Ādažu pagastā|Baltezers|Baltezers}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Baltezers | settlement_type = Lielciems | image_skyline = File:Baltezera (Ādažu) luterāņu baznīca 3.jpg | image_caption = Baltezera baznīca 2015. gadā | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Garkalnes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,86 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29747&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 813 | population_density_km2 = auto | latd = 57| latm = 2| lats = 31| latNS = N | longd = 24|longm = 18| longs = 56| longEW = E | elevation_m = 10 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2164 Ādaži | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Baltezers''' ir apdzīvota vieta [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]]. Izvietojies starp [[Lielais Baltezers|Lielo]] un [[Mazais Baltezers|Mazo Baltezeru]] pie autoceļa [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] {{nobr|4,4 km}} no novada un pagasta centra [[Ādaži]]em un {{nobr|17 km}} no [[Rīga]]s centra. ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|494 |1979|631 |1989|516 |2000|607 |2011|695 |2021|807 }} == Vēsture == Baltezers vēsturiski veidojies no [[Bukultu pils|Ādažu-Bukultu pils]] (''Neuermühlen'', 1287) apkārtnē veidotās Baltezera-Bukultu (''Neuermühlen'') draudzes baznīcas apkārtnes. 1562. gadā lēni ordeņa [[Gothards Ketlers|mestrs Ketlers]] nodeva burggrāfam [[Donas burggrāfs Heinrihs|Heinriham fon Donam]] (''Heinrich von Dohna'').<ref name="Hagemeister 1836">Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga:Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53.</ref> 18. gadsimtā dzimtkungs bija Krievijas Impērijas virskambarkungs, landrāts [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]]. Kopš 1734. gada draudzes mācītājs bija [[Baltazars Bergmanis (mācītājs)|Baltazars Bergmanis]] (1703-1768). Esošo baznīcu no 1772. gada cēla meistars Bernhards Joahims no Mazungenas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adazi.lv/page/230 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304221954/http://www.adazi.lv/page/230 }}</ref> 1823. gadā ''Neuermühlen'' draudzē bija astoņas muižas - [[Ādažu muiža|Ādažu (Gaujas) muiža]] ar Baltezeru un [[Abgunste|Abgunsti]] (''Aahof mit Neuermühlen''), [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]] (''Bergshof''), [[Carnikava]], [[Iļķene]] (''Hilchensfähr''), [[Remberģe]] un Vesterota privātmuiža (''Ringenberg mit Westerotten''), Štāles muiža (''Stahlenhof oder Hinzenberg''), [[Bonaventuras muiža]] un mācītājmuiža (pastorāts).<ref name="Hagemeister 1836"/> Apdzīvotā vieta izaugusi laikā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kā privātmāju apbūves ciems. Padomju okupācijas laikā tur atradusies pamatskola. 20. gadsimta beigās, īpaši pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Baltezers pārvērties par prestižu privātmāju ciemu. Baltezerā atrodas [[Baltezera baznīca|luterāņu baznīca]], [[Rīgas ūdensapgādes muzejs]] (pie Baltezera sūkņu stacijas),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adazi.lv/page/228 |title=Rīgas ūdensapgādes muzejs |access-date={{dat|2011|08|07||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110711095059/http://www.adazi.lv/page/228 }}</ref> kokaudzētava “Baltezers”, [[Rīgas dome|Rīgas pašvaldības]] Bērnu un jauniešu centra struktūrvienības "Imanta" vasaras mītne/mājas (izveidota 1936. gadā kā Rīgas pilsētas Baltezera bērnu kolonija),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.waze.com/lv/live-map/directions/lv/adazu-novads/baltezers/rigas-pasvaldibas-bernu-un-jauniesu-centrs,-strukturvieniba-imanta,-vasaras-majas?to=place.ChIJy6a7bDrL7kYRKT7N878xDws|title=Braukšanas norādes uz Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu centrs, Struktūrvienība "Imanta", Vasaras mājas, Rīgas gatve, Baltezers|website=Waze|access-date=2026-10-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazubildes.blogspot.com/2018/12/bernu-kolonija-baltezera-krastos.html|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Bērnu kolonija Baltezera krastos ( 1937 ) *|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|access-date=2026-10-15|date=trešdiena, 2025. gada 8. janvāris}}</ref> kafejnīcas, veikali. == Atsauces == {{atsauces}} {{Ādažu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] 8acmr2b5wklq4cwubbcelar39lb0tp1 0 163147 4536155 4002379 2026-10-14T19:48:50Z ZANDMANIS 91184 4536155 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džons Edgars Hūvers | vārds_orģ = ''John Edgar Hoover'' | attēls = Hoover-JEdgar-LOC.jpg | mazs_att = | apraksts = Hūvers 1961. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = 1. [[Federālā izmeklēšanas biroja direktors]] | term_sākums = {{dat|1935|06|30|N}} | term_beigas = {{dat|1972|5|2|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Franklins Rūzvelts]]<br>[[Harijs Trumens]]<br>[[Dvaits Eizenhauers]]<br>[[Džons Kenedijs]]<br>[[Lindons Džonsons]]<br>[[Ričards Niksons]] | premjers = | priekštecis = Pats (kā Izmeklēšanas biroja direktors) | pēctecis = Klaids Tolsons <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1895|01|1}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1972|05|2|1895|01|1}} | mir_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | apglabāts = [[Kongresa kapsēta]] | tautība = [[amerikāņi (nācija)|amerikānis]] | partija = neatkarīgais | apvienība = | dinastija = | tēvs = Dikersons Neilors Hūvers | māte = Anna Marija Šeitlina | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Džordža Vašingtona Universitāte]] | reliģija = | paraksts = J Edgar Hoover Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Džons Edgars Hūvers''' ({{val|en|John Edgar Hoover}}; dzimis {{dat|1895|1|1}}, miris {{dat|1972|5|2}}) bija pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Federālais izmeklēšanas birojs|Federālā izmeklēšanas biroja]] (FIB) direktors. 1924. gadā viņš tika apstiprināts par ASV Izmeklēšanas biroja direktoru un 1935. gadā bija viens no FIB izveidotājiem. FIB direktora amatā viņš palika līdz pat savai nāvei 1972. gadā. Hūvers savas darbības laikā izveidoja FIB par lielu un efektīvu noziedzības apkarošanas aģentūru, ieviešot vairākus modernus jauninājumus policijas tehnoloģijās kā centralizēta pirkstu nospiedumu kartotēka un tiesu medicīnas laboratorijas. Savas dzīves beigu posmā un pēc nāves Hūvers kļuva par pretrurnīgi vērtētu personību. Viņa kritiķi apsūdzēja viņu FIB jurisdikcijas pārkāpšanā.<ref>{{Grāmatas atsauce |title = "J. Edgar Hoover", Microsoft Encarta Online Encyclopedia |publisher = Microsoft Corporation |year = 2008 |url = http://encarta.msn.com/encyclopedia_761576769/J_Edgar_Hoover.html |isbn = |archiveurl = https://www.webcitation.org/5kwrg7R6c?url=http://encarta.msn.com/encyclopedia_761576769/J_Edgar_Hoover.html |archivedate = 2009-11-01 |deadurl = yes |postscript = <!--None--> |accessdate = 2008-08-14 }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/5kwrg7R6c?url=http://encarta.msn.com/encyclopedia_761576769/J_Edgar_Hoover.html |date=2009-11-01 }}</ref> Viņš izmantoja FIB resursus, lai ietekmētu politiskos disidentus un aktīvistus, veidotu slepenas lietas par politiskajiem līderiem<ref> {{Grāmatas atsauce | title = "Hoover, J. Edgar", The Columbia Encyclopedia | publisher = [[Columbia University Press]] | year = 2007 | edition = Sixth | isbn = | postscript = <!--None-->}}</ref> un vāktu pierādījumus, izmantojot neatļautas metodes.<ref name=CoxTheo> Documented in {{Grāmatas atsauce|author = Cox, John Stuart and Theoharis, Athan G. |year = 1988 |title = The Boss: J. Edgar Hoover and the Great American Inquisition |url = https://archive.org/details/bossjedgarhoover00theo |publisher = Temple University Press |isbn = 0-87722-532-X}} and elsewhere.</ref> Hūvera ilgā un pretrunīgi vērtētā darbības perioda dēļ šobrīd FIB direktoru darbība ir ierobežota ar 10 gadu termiņiem.<ref>U.S. Code Title 28, part 2, chapter 33. sec. 533, ''Confirmation and Compensation of Director; Term of Service'' (b)</ref> == Skatīt arī == {{Commons|John Edgar Hoover|Džons Edgars Hūvers}} * "[[Dž. Edgars]]" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://vault.fbi.gov/J.%20Edgar%20Hoover FIB fails par Edgaru Hūveru] * [http://vault.fbi.gov/J.%20Edgar%20Hoover%20Appointment%20and%20Phone%20Logs Edgara Hūvera tikšanos un telefona sarunu ieraksti]{{Novecojusi saite}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hūvers, Edgars}} [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1972. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:Vašingtonā dzimušie]] hgws2p0hmyobrrh7zqoa9w500e4zuvd 4536193 4536155 2026-10-14T20:31:59Z ZANDMANIS 91184 4536193 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džons Edgars Hūvers | vārds_orģ = ''John Edgar Hoover'' | attēls = Hoover-JEdgar-LOC.jpg | mazs_att = | apraksts = Hūvers 1961. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = 1. [[Federālā izmeklēšanas biroja direktors]] | term_sākums = {{dat|1935|06|30|N}} | term_beigas = {{dat|1972|5|2|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Franklins Rūzvelts]]<br>[[Harijs Trumens]]<br>[[Dvaits Eizenhauers]]<br>[[Džons Kenedijs]]<br>[[Lindons Džonsons]]<br>[[Ričards Niksons]] | premjers = | priekštecis = Pats (kā Izmeklēšanas biroja direktors) | pēctecis = Klaids Tolsons <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1895|01|1}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1972|05|2|1895|01|1}} | mir_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | apglabāts = [[Kongresa kapsēta]] | tautība = [[amerikāņi (nācija)|amerikānis]] | partija = neatkarīgais | apvienība = | dinastija = | tēvs = Dikersons Neilors Hūvers | māte = Anna Marija Šeitlina | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Džordža Vašingtona Universitāte]] | reliģija = | paraksts = J Edgar Hoover Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Džons Edgars Hūvers''' ({{val|en|John Edgar Hoover}}; dzimis {{dat|1895|1|1}}, miris {{dat|1972|5|2}}) bija pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Federālais izmeklēšanas birojs|Federālā izmeklēšanas biroja]] (FIB) [[Federālā izmeklēšanas biroja direktors|direktors]]. 1924. gadā viņš tika apstiprināts par ASV Izmeklēšanas biroja direktoru un 1935. gadā bija viens no FIB izveidotājiem. FIB direktora amatā viņš palika līdz pat savai nāvei 1972. gadā. Hūvers savas darbības laikā izveidoja FIB par lielu un efektīvu noziedzības apkarošanas aģentūru, ieviešot vairākus modernus jauninājumus policijas tehnoloģijās kā centralizēta pirkstu nospiedumu kartotēka un tiesu medicīnas laboratorijas. Savas dzīves beigu posmā un pēc nāves Hūvers kļuva par pretrurnīgi vērtētu personību. Viņa kritiķi apsūdzēja viņu FIB jurisdikcijas pārkāpšanā.<ref>{{Grāmatas atsauce |title = "J. Edgar Hoover", Microsoft Encarta Online Encyclopedia |publisher = Microsoft Corporation |year = 2008 |url = http://encarta.msn.com/encyclopedia_761576769/J_Edgar_Hoover.html |isbn = |archiveurl = https://www.webcitation.org/5kwrg7R6c?url=http://encarta.msn.com/encyclopedia_761576769/J_Edgar_Hoover.html |archivedate = 2009-11-01 |deadurl = yes |postscript = <!--None--> |accessdate = 2008-08-14 }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/5kwrg7R6c?url=http://encarta.msn.com/encyclopedia_761576769/J_Edgar_Hoover.html |date=2009-11-01 }}</ref> Viņš izmantoja FIB resursus, lai ietekmētu politiskos disidentus un aktīvistus, veidotu slepenas lietas par politiskajiem līderiem<ref> {{Grāmatas atsauce | title = "Hoover, J. Edgar", The Columbia Encyclopedia | publisher = [[Columbia University Press]] | year = 2007 | edition = Sixth | isbn = | postscript = <!--None-->}}</ref> un vāktu pierādījumus, izmantojot neatļautas metodes.<ref name=CoxTheo> Documented in {{Grāmatas atsauce|author = Cox, John Stuart and Theoharis, Athan G. |year = 1988 |title = The Boss: J. Edgar Hoover and the Great American Inquisition |url = https://archive.org/details/bossjedgarhoover00theo |publisher = Temple University Press |isbn = 0-87722-532-X}} and elsewhere.</ref> Hūvera ilgā un pretrunīgi vērtētā darbības perioda dēļ šobrīd FIB direktoru darbība ir ierobežota ar 10 gadu termiņiem.<ref>U.S. Code Title 28, part 2, chapter 33. sec. 533, ''Confirmation and Compensation of Director; Term of Service'' (b)</ref> == Skatīt arī == {{Commons|John Edgar Hoover|Džons Edgars Hūvers}} * "[[Dž. Edgars]]" == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == *{{cite web |author= Adams, Cecil |date= December 6, 2002 |url= https://www.straightdope.com/columns/read/2423/was-j-edgar-hoover-a-cross-dresser/ |website= The Straight Dope |title= Was J. Edgar Hoover a crossdresser?}} * Caballero, Raymond. ''McCarthyism vs. Clinton Jencks''. Norman: University of Oklahoma Press, 2019. * Cecil, Matthew (2016). ''Branding Hoover's FBI: How the Boss's PR Men Sold the Bureau to America''. Lawrence, KS: University Press of Kansas, 2016. *{{Cite book |last=DeLoach |first=Cartha D. |title=Hoover's FBI: The Inside Story by Hoover's Trusted Lieutenant. |date=1995 |publisher=Regnery Publishing, Inc. |isbn=9780895264794}} *{{cite book |last=Demaris |first=Ovid |title=The Director: An Oral Biography of J. Edgar Hoover |publisher=Harper's Magazine Press |date=1975 |isbn=0061219517 |author-link=Ovid Demaris |url=https://archive.org/details/directororalbiog00dema}} *{{cite book |last=Demaris |first=Ovid |title=J. Edgar Hoover: As They Knew Him |url=https://archive.org/details/jedgarhooverasth00dema |date=1994 |publisher=Carroll & Graf |isbn=978-0786700134}} *{{cite news |url= http://www.slate.com/blogs/outward/2015/09/02/how_collier_s_suggested_j_edgar_hoover_was_gay_back_in_1933.html |title= A Lavender Reading of J. Edgar Hoover |work= Slate |author= Elias, Christopher |date= September 2, 2015}} * {{cite journal | first = Dave | last = Lindorff | title = Brothers Against the Bureau | journal = The Nation | url = https://www.thenation.com/article/world/ted-hall-espionage-fbi/ | pages = 26–31 | date = January 4, 2022 | access-date = January 26, 2022}} * {{Cite book |last1=Martin |first1=Lerone A. |date=February 7, 2023 |title=The Gospel of J. Edgar Hoover: How the FBI Aided and Abetted the Rise of White Christian Nationalism |url=https://press.princeton.edu/books/hardcover/9780691175119/the-gospel-of-j-edgar-hoover |isbn=978-0-691-17511-9 |language=en |publisher=Princeton University Press }} * {{Cite book |last=Messick |first=Hank |title=John Edgar Hoover: An Inquiry Into the Life and Times of John Edgar Hoover, and His Relationship to the Continuing Partnership of Crime, Business, and Politics |url=https://archive.org/details/johnedgarhoover0000unse/mode/2up |publisher= David McKay Company |date=1972 |author-link = Hank Messick}} * Oller, John (2024). ''Gangster Hunters: How Hoover's G-Men Vanquished America's Deadliest Public Enemies''. Penguin Random House. *{{cite news |url= http://www.opinionjournal.com/editorial/feature.html?id=110006987 |department= Opinion |newspaper= The Wall Street Journal |title= Hoover's Institution |author= Silberman, Laurence H. |date= July 20, 2005}} * {{Cite book |last=Turner |first=William W. |title=Hoover's FBI: The Men and the Myth |url=https://archive.org/details/hooversfbi0000unse/mode/2up |publisher=Sherbourne Press |date=1970 |author-link = William W. Turner}} *{{cite magazine |url= http://content.time.com/time/magazine/article/0,9171,879566,00.html |magazine= Time |title= The Truth about J. Edgar Hoover |date= December 22, 1975}} *{{cite news |last= Yardley |first= Jonathan |title= 'No Left Turns': The G-Man's Tour de Force |newspaper= [[The Washington Post]] |url= https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/articles/A7055-2004Jun25.html |date= June 26, 2004}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://vault.fbi.gov/J.%20Edgar%20Hoover FIB fails par Edgaru Hūveru] * [http://vault.fbi.gov/J.%20Edgar%20Hoover%20Appointment%20and%20Phone%20Logs Edgara Hūvera tikšanos un telefona sarunu ieraksti]{{Novecojusi saite}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Federālā izmeklēšanas biroja direktors]]<br />Izmeklēšanas birojs: 1924–1935 | periods = {{dat|1924|5|10|N}} — {{dat|1972|5|2|N}} | pirms = [[Viljams Džons Bērnss]]<br>kā Izmeklēšanas biroja direktors | pēc = [[Luiss Patriks Grejs]]<br />pagaidu }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hūvers, Edgars}} [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1972. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:Vašingtonā dzimušie]] hk7wu2sne3upe301gfrvgoh4zqojh74 0 166126 4536345 4209156 2026-10-15T10:41:38Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4536345 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Teide | Nosaukums2 = ''Teide'' | Photo = Teide Teneriffa.JPG | Augstums = 3718 | karte = Kanāriju salas | reljefa_karte = jā | latd= 28 |latm= 16 |lats= 23 |latNS= N | longd= 16 |longm= 38 |longs= 22 |longEW= W | Atrašanās vieta = {{vieta|Spānija|Kanāriju salas|Tenerife}} | Kalnu grēda = }} '''Teide''' ({{val|es|Pico del Teide}}) ir aktīvs [[vulkāns]] [[Tenerife]]s salā [[Spānija]]i piederošajās [[Kanāriju salas|Kanāriju salās]]. Tas ar savu 3718 metru augstumu ir augstākais kalns Spānijā un ar vairāk nekā 7000 metru augstumu virs okeāna dibena ir trešais lielākais vulkāns pasaulē, mērot no pamatnes okeāna dibenā. Teides vulkāns joprojām ir aktīvs. Vulkāns pēdējo reizi izvirda 1909. gada novembrī. Teide atrodas nacionālajā parkā, kuru 2007. gadā pasludināja par [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objektu]]. Teides vulkānu katru gadu apmeklē vairāk kā trīs miljoni apmeklētāju, kas to padara par visapmeklētāko dabas parku Spānijā un Eiropā.<ref>[http://nicolasglemus.es/documentos/Articulos%20Revistas/El%20Parque%20Nacional%20del%20Teide%20patrimonio%20mundial%20de%20la%20UNESCO.pdf El Parque Nacional del Teide: Patrimonio Mundial de la Unesco]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc 2015. gada datiem tas ir astotais apmeklētākais nacionālais parks pasaulē.<ref>http://www.elespanol.com/ciencia/20160318/110489216_0.html</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://reddeparquesnacionales.mma.es/parques/teide/index.htm Teide. Spānijas nacionālie parki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111115081233/http://reddeparquesnacionales.mma.es/parques/teide/index.htm |date={{dat|2011|11|15||bez}} }} {{Spānija-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Kanāriju salas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā]] 5uvs74lazpknsadtztv9p0ofcbdzdac 0 177139 4536219 2983457 2026-10-15T00:30:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536219 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Novi Targas apriņķis | native_name = Powiat nowotarski | image_skyline = Kluszkowce a1.jpg | imagesize = 300px | image_caption = Novi Targas apriņķa ainava (skats uz Čorštinas gminas Klučkovces ciemu) | settlement_type = [[Polijas administratīvais iedalījums|apriņķis]] | total_type = Kopā | image_flag = POL powiat nowotarski flag.svg | image_shield = POL powiat nowotarski COA.svg | image_map = POL powiat nowotarski on voivodship map.svg | map_caption = | subdivision_type = Apriņķis | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = Vojevodiste | subdivision_name1 = [[Mazpolijas vojevodiste]] | area_total_km2 = 1474.66 | population_total = 181878 | population_as_of = 2006 | population_density_km2 =auto | population_urban = | population_blank1_title = Pilsētās | population_blank1 = 53858 | population_blank2_title = Laukos | population_blank2 = 128020 | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Novi Targa]] | parts_type = Gminas | parts = 14 | p1 = [[Čarni Dunajeca]] (lauku) | p2 = [[Čorština]] (lauku) | p3 = [[Jablonka]] (lauku) | p4 = [[Kroscenko pie Dunajecas]] (lauku) | p5 = [[Lapše Nižne]] (lauku) | p6 = [[Lipņica Velka]] (lauku) | p7 = [[Novi Targa]] (pilsētas) | p8 = [[Novi Targa (lauku gmina)|Novi Targa]] (lauku) | p9 = [[Ohotņica Dolna]] (lauku) | p10 = [[Raba Vižna]] (lauku) | p11 = [[Rabkazdroja]] (pilsētas-lauku) | p12 = [[Spitkovice]] (lauku) | p13 = [[Šaflari]] (lauku) | p14 = [[Ščavņica]] (pilsētas-lauku) | blank_name = | blank_info = | website = http://www.nowotarski.pl/}} '''Novi Targas apriņķis''' ({{val-pl|powiat nowotarski}}) ir apriņķis [[Polija|Polijā]], [[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas vojevodistē]]. Apriņķis robežojas ar Mazpolijas vojevodistes [[Suhas apriņķis|Suhas]], [[Misleņices apriņķis|Misleņices]], [[Limanovas apriņķis|Limanovas]], [[Novi Sončas apriņķis|Novi Sončas]] un [[Tatru apriņķis|Tatru apriņķiem]], kā arī [[Slovākija|Slovākiju]]. ==Apskates objekti== *[[Dembno baznīca]] (''Kościół św. Michała Archanioła w Dębnie'') *[[Ludzmežas bazilika]] (''Bazylika Wniebowzięcia Najświętszej Marii Panny w Ludźmierzu'') *[[Peņinu nacionālais parks]] (''Pieniński Park Narodowy'') ==Galerija== <gallery> Church_of_St._Michael_in_Dębno_2009_(4).jpg|Dembno baznīca Kościół par. p.w. Wniebow. NMP, Ludźmierz, A-913 M 05.jpg|Ludzmežas bazilika Pieniny_Trzy_Korony.jpg|Peņinu nacionālais parks </gallery> ==Ārējās saites== *[https://web.archive.org/web/20100806132003/http://www.mbludzm.pl/ Ludzmežas bazilika] *[https://www.pieninypn.pl/ Peņinu nacionālais parks] {{Polija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Novi Targas}} [[Kategorija:Mazpolijas vojevodistes apriņķi]] pm46iepez29it3e9fhhiyvumf74zye2 0 191360 4536148 4373580 2026-10-14T19:44:11Z Kaiservalds 149642 Paplašinājums 4536148 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|arhitektu Aleksandru Vanagu|sportistu|Aleksandrs Vanags (sportists)}} {{Mākslinieka infokaste | name = Aleksandrs Vanags | image = Aleksandrs Vanags (1873–1919).jpg | imagesize = 150px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1873|3|5}} | location = [[Liezēres pagasts]], [[Vidzemes guberņa]]<br />(tagad {{LAT}}) | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1919|3|19|1873|3|5}} | deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = [[Jūgendstils]], Nacionālais romantisms | famous works = 71 daudzstāvu mūra nams Rīgas centrā, kopā ap 100 ēku Latvijā un Igaunijā (1906—1914) | patrons = [[Konstantīns Pēkšēns]] | awards = }} '''Aleksandrs Vanags''' (dzimis {{dat|1873|3|5}}, miris {{dat|1919|3|19}}) bija latviešu [[arhitektūra|arhitekts]], daudzu Rīgas ēku autors, kurš pamatā darbojās [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] stilā; pēc viņa projektiem Rīgas centrā uzcelts 71 daudzstāvu mūra nams. Nogalināts [[boļševiki|lielinieku]] terora laikā. == Dzīvesgājums == Aleksandrs Vanags ir dzimis 1873. gada 5. martā [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Liezēres pagasts|Liezēres pagastā]] kalpu ģimenē. Mācījās Liezēres draudzes skolā un Cēsu pilsētas skolā. 1891. gada viņš [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikumā]] uzsāka inženierceltniecības studijas, 1894. gadā vāca materiālus par latviešu tautas celtniecību un lietišķo mākslu Ziemeļkurzemē, 1896. gadā piedalījās latviešu etnogrāfiskās izstādes organizēšanā Rīgā; izstādes arhitekts bija [[Konstantīns Pēkšēns]]. No 1896. gada viņš strādāja [[Konstantīns Pēkšēns|K. Pēkšēna]] būvbirojā un 1898. gadā turpināja studijas [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] arhitektūras fakultātē. Kopš 1891. gada viņš bija studentu korporācijas [[Selonija]]s biedrs. 1899. gadā Vanags kopā ar Pēkšēnu pirmo reizi ceļoja uz ārzemēm, uz Berlīni, un Pēkšēna ārzemju braucienu laikā vadīja biroju; viņa līdzautorība minēta īres namam Strēlnieku ielā 6 (1901), Sv. Trīsvienības pareizticīgo klostera baznīcai Krišjāņa Barona ielā 126 (1902–1907) un Jelgavas Sv. Nikolaja luterāņu baznīcai (1902–1907), par kuru viņš 1902. gadā vēstulē līgavai rakstīja: „Šis darbs ir jau pats par sevi interesants ar to, ka ir kaut kas jauns, nav vairs īres kazarme, kura man par daudz jau parasta. Šī pirmā monumentālbūve...” Birojā nodibinājās Vanaga draudzība ar [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]], un 1905. gada vasarā abi devās studiju ceļojumā uz Somiju; pēc atgriešanās viņi kopā ar Pēkšēnu plānoja dibināt arhitektu apvienību pēc Helsinku biroju parauga, bet 1905. gada notikumu dēļ iecere nerealizējās.<ref name="Petersons">Pētersons, Rihards. Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 92.–97. lpp.; Krastiņš, Jānis. Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā // Turpat. 36.–37. lpp.</ref> 1902. gadā A. Vanags [[Krievijas Impērija]]s Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā Sanktpēterburgā nokārtoja eksāmenu un ieguva būvtiesības. 1905. gadā Vanags vadīja būvdarbus somu arhitektu Knuta Vasašernas un Gustava Lindberga projektētajam Mihaila Ņesterova īres namam Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5, pirmajai ziemeļu stila celtnei Rīgā, kas spēcīgi ietekmēja viņa turpmāko daiļradi.<ref name="K80-103">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 99., 103.–105. lpp.</ref> Tajā pašā gadā viņš atvēra pats savu arhitektūras projektēšanas biroju, kas atradās K. Pēkšēna namā [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, pēc tam [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielā]] 48, tad viņa projektētajā namā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 37 un [[Tetera nams|Tetera namā]] Brīvības ielā 61. Pirmā pasaules kara laikā A. Vanags strādāja Krievijas armijas ceļu būvniecības nodaļā, bet pēc tam, kad 1917. gadā Rīgu okupēja Vācijas karaspēks, viņu 1917. gada 22. decembrī ievēlēja par provāciskās [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome|Vidzemes Zemes padome]]s locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined |title=Dokumenti stāsta (1988) |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined }}</ref> Vanags piedalījās latviešu kultūras izstādes Berlīnē organizēšanā. Pēc [[LSPR]] nodibināšanas viņš no 1919. gada 17. februāra strādāja Rīgas Strādnieku deputātu padomes būvnodaļā par vecāko speciālistu lauksaimniecības būvju jautājumos.<ref name="Kampe1929">Kampe, Pauls. [https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=lv#panel:pp{{!}}issue:699348{{!}}article:DIVL208{{!}}page:83 Aleksandera Vanaga dzīve un darbs] // ''Izglītības Ministrijas Mēnešraksts''. 1929, Nr. 5–6. 513. lpp.</ref> 1919. gada 10. marta priekšpusdienā Vanagu apcietināja viņa agrākajā namā Krišjāņa Barona ielā 37, kur viņš uzturējās pie radinieces. Viņu apsūdzēja kontrrevolūcionārā darbībā pēdējās uzturēšanās laikā Koknesē un piederībā pie latviešu nacionālās partijas, pēc tam ieslodzīja [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]]. 19. marta rītā Vanagam kopā ar 21 citu ieslodzīto Smilšu kalnos pie Centrālcietuma lika izrakt kopēju kapu; pulksten 14.00 viņus nošāva un apraka. [[Pauls Kampe]] 1929. gada biogrāfijā, atsaucoties uz Valsts arhīvā saglabātajiem lietas dokumentiem, norādīja, ka Vanags nošauts bez tiesas sprieduma: lietas izskatīšana turpinājusies arī pēc viņa nāves, un vēl 25. marta dokumentā viņš minēts kā ieslodzītais.<ref name="Kampe1929" /> Naktī no 1919. gada 29. uz 30. jūliju pēc piederīgo lūguma pie Centrālcietuma nošauto mirstīgās atliekas ekshumēja; starp 70 mirušajiem atrada arī Vanaga mirstīgās atliekas. 1. augustā viņu apbedīja [[Meža kapi (Rīga)|Meža kapos]].<ref name="Kampe1929" /> == Devums == Aleksandrs Vanags cēlis [[Kuldīga]]s Lauksaimniecības biedrības namu (1908), [[Liezēre]]s Lauksaimniecības biedrības namu (1908), [[Bulduru dārzkopības skola]]s (1912) un [[Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības skolas]] (1912) ēkas, [[Jaunjelgava]]s komercskolu, [[Ērgļu pamatskola|Ērgļu]], [[Lielvārde]]s un [[Strenči|Strenču]] skolu ēkas, [[Rūjiena]]s Lauksaimniecības biedrības namu (1914), daudzus pagastnamus un dzīvojamās ēkas Alūksnē, Jūrmalā, Pļaviņās, Tartu un Tukumā u.c. ēkas. === Daiļrades raksturojums === Ap 1910. gadu Vanags bija viens no ražīgākajiem Rīgas arhitektiem: pēc Krastiņa datiem pēc viņa projektiem Rīgas centrā uzcelts 71 liels mūra nams, bet Anitas Antenišķes aplēsē no 1906. līdz 1914. gadam kopā ap 100 ēku. Viņa celtnēm raksturīgs „pirmatnējs spars un lietišķība”, skarba atturība, asimetriski, tumšpelēki apjomi ar raupju apmetumu un granīta joslām, kā arī tautas izšuvumiem un adījumiem tuvs etnogrāfisks ornaments (skujiņa, jumtiņš, krustiņš, saulīte), kas parasti veidots apmetuma slānī. Erkeru un dzegu apakšmalas viņš mēdza noslēgt ar dekoratīviem zobiņiem, kas „atgādina dvieļa vai tautiskās seģenes bārkstis”, un bieži katrā stāvā mainīja erkeru un balkonu konfigurāciju. Pirmais patstāvīgais darbs ir Jāņa Brigadera nams Brīvības ielā 58 (1906) ar granīta joslām, etnogrāfisku mozaīkas frīzi un portālu, kura masīvais, cietoksnim līdzīgais apjoms atgādina Ņesterova namu. 1910. gadā vairākos Vanaga darbos parādījās „drukni” balsti un nelielas kolonnas, kuru forma aizgūta no senās Ēģiptes arhitektūras un ko jau 1905. gadā bija lietojis Lars Sonks Helsinku telefona centrāles namā: Krišjāņa Barona ielā 64, Zvaigžņu ielā 24 un stūra erkerā Blaumaņa ielā 31 (1911). Milzīgais īres nams Aleksandra Čaka ielā 70 (1910), kura fasāžu zīmējumus izpildīja Vanaga līdzstrādnieks [[Pauls Kampe]], ar racionālo, gandrīz bez ornamenta veidoto apjomu un tektoniski skaidro būvmasu kārtojumu, pēc Krastiņa vērtējuma, tuvojas 20. gadu arhitektūrai. Kopā ar Laubes namu Krišjāņa Valdemāra ielā 67 Vanaga nami Nr. 69, 71 un 73 (1909–1910) veido vairāk nekā 90 metru garu nacionālā romantisma ansambli. Paša arhitekta namam Krišjāņa Barona ielā 37 (1910–1911) zelmiņus rotā stilizēta pūce, bet granīta portālu vanags.<ref name="K80-105">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 94., 103.–112. lpp.</ref><ref name="G19-316">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 316.–319. lpp.</ref><ref name="Aneniske">Antenišķe, Anita. [https://artnouveau-net.eu/wp-content/uploads/2019/10/HL_Ljubljana_2006_Anteniske.pdf National Romanticism Apartment Buildings of Riga] // ''Art Nouveau & Society: National Identity and International Trends''. Ljubljana: Réseau Art Nouveau Network, 2006; Krastiņš, Jānis. ''Rīgas jūgendstila ēkas: Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru''. 4. izd. Rīga: ADD Projekts, 2018. Objekti D12, D21.</ref> [[Silvija Grosa]] norāda, ka Vanaga interese par latviešu etnogrāfisko kultūru, kas sākās ar līdzdalību Latviešu etnogrāfiskās izstādes rīkošanā, izpaudās Krišjāņa Barona ielas 30 (1907) un Krišjāņa Valdemāra ielas 69 (1909) namu fasādēs, tomēr etnogrāfiskie motīvi viņa ēku dekorā biežāk kalpo vispārinātu arhetipisku asociāciju veidošanai. Viļa Olava namā Aleksandra Čaka ielā 30 (1910), kura pagalmā uzcelta Olava komercskola (1910), un paša arhitekta namā Barona ielā 37 sintezēti ģeometriskā jūgendstila, koka celtniecības un klasiskās arhitektūras elementi; perioda beigās Vanags strādāja galvenokārt neoklasicisma stilistikā, lai gan turpināja eksperimentus nacionālā romantisma virzienā. Viņa namu vestibilos saglabājušās Vācijā ražotas sienas flīzes, un vairāki viņa projektētie koka nami Rīgas priekšpilsētās rāda nacionālā romantisma un vernakulārās arhitektūras motīvu interpretācijas.<ref name="G19-316" /><ref name="KPL-koka">Ulmane, Anete. Konstantīna Pēkšēna un viņa būvbiroja līdzstrādnieku projektētās koka dzīvojamās ēkas Rīgā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 167.–174. lpp.; Tipāne, Agrita. [Rūpnieciski ražotas sienas flīzes vestibilos] // Turpat. 276.–291. lpp.</ref> === A. Vanaga projektētie Rīgas nami === Aleksandra Vanaga namu fasādes ir visai atturīgas, bet uzmanību saista savdabīgie jūgendstilā un nacionālā romantisma stilā veidotie portāli. Durvju ailas parasti akcentā masīvi balsti un nelielas kolonnas, kuru formas aizgūtas no tautas koka celtniecības.<ref>[http://www.art-nouveau.riga.lv/eng/JugendstilsRiga/vanags/ www.art-nouveau.riga.lv]</ref> * Alauksta iela 7 (1907), * Aleksandra Čaka iela 30 (1911), 55 (1910), 64 (1909), 70 (1909)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/monument/7793?tab=tab_description|title=Mantojums {{!}} Dzīvojamā ēka|website=is.mantojums.lv|access-date=2021-05-23|archive-date=2021-05-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210523132103/https://is.mantojums.lv/monument/7793?tab=tab_description}}</ref> un 82/84 (1911) * Avotu iela 3 (1907) un 5 (1907), * Blaumaņa iela 31 * Brīvības iela 58 un 61 ([[Stūra māja]]), 158 (1907) * Bruņinieku iela 115 (1909) * Ernesta Birznieka Upīša 18 un 18a (1911) * Ganību dambis 3 k-1 (1908) * Ģertrūdes iela 26 (1908) un 86 * Krišjāņa Barona iela 30 (1907), 37 (1911, tur atradās A. Vanaga būvbirojs) un 62 (1909) * Krišjāņa Valdemāra iela 69<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panoramio.com/user/964046/tags/*arh.%20Aleksandrs%20Vanags%20(1873-1919)?photo_page=2|title=Panoramio - Photos by TheKomats > *arh. Aleksandrs Vanags (1873-1919)|website=web.archive.org|access-date=2021-05-24|date=2016-11-04|archive-date=2016-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20161104085950/http://www.panoramio.com/user/964046/tags/*arh.%20Aleksandrs%20Vanags%20(1873-1919)?photo_page=2}}</ref> * Lāčplēša iela 42 (1909) un 112 (1911) * Strēlnieku iela 11 (1910) * Zvaigžņu iela 2 un 24<ref name="austrumi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |title=Zvaigžņu ielas apraksts Rīgas Austrumu izpilddirekcijas sagatavotajā vēstures materiālā |access-date={{dat|2015|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304212740/http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304212740/http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Publikācijas == * „Modernais stils” (A. Vanaga raksts 1903. gada 26. un 27. marta „[[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstnesī]]”), * Jaunie Rīgas būvnoteikumi (A. Vanaga latviskais tulkojums 1904. gadā). == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140904051751/http://www.panoramio.com/user/964046/tags/%2Aarh.%20Aleksandrs%20Vanags%20%281873-1919%29 www.panoramio.com] == Literatūra == * [[Pauls Kampe|Kampe P.]] Aleksandrs Vanags (1873 - 1919) kā cilvēks un kā celtnieks. Rīga, 1929. – 20 lpp. (atsevišķs novilkums no raksta: Kampe P. [https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=lv#panel:pa{{!}}issue:699348{{!}}article:DIVL208 Aleksandera Vanaga dzīve un darbs] // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1929, Nr. 5–6, 497.–516. lpp.) * Krastiņš J. Jūgendstils Rīgas arhitektūrā. Rīga: Zinātne, 1980. 103.–112. lpp. * Grosa S. Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā. Rīga: Neputns, 2019. 316.–319. lpp. * Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks. Sast. S. Grosa. Rīga, 2025. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vanags, Aleksandrs}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1919. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] rp6w4oal746qzh4bes4d69g2qkfyxm0 4536151 4536148 2026-10-14T19:45:07Z Kaiservalds 149642 Papildināts raksts ar atsaucēm un ēku attēliem; precizētas saites un noformējums. 4536151 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|arhitektu Aleksandru Vanagu|sportistu|Aleksandrs Vanags (sportists)}} {{Mākslinieka infokaste | name = Aleksandrs Vanags | image = Aleksandrs Vanags (1873–1919).jpg | imagesize = 150px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1873|3|5}} | location = [[Liezēres pagasts]], [[Vidzemes guberņa]]<br />(tagad {{LAT}}) | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1919|3|19|1873|3|5}} | deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = [[Jūgendstils]], [[Nacionālais romantisms]] | famous works = 71 daudzstāvu mūra nams Rīgas centrā, kopā ap 100 ēku Latvijā un Igaunijā (1906—1914) | patrons = [[Konstantīns Pēkšēns]] | awards = }} '''Aleksandrs Vanags''' (dzimis {{dat|1873|3|5}}, miris {{dat|1919|3|19}}) bija latviešu [[arhitektūra|arhitekts]], daudzu Rīgas ēku autors, kurš pamatā darbojās [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] stilā; pēc viņa projektiem Rīgas centrā uzcelts 71 daudzstāvu mūra nams. Nogalināts [[boļševiki|lielinieku]] terora laikā. == Dzīvesgājums == Aleksandrs Vanags ir dzimis 1873. gada 5. martā [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Liezēres pagasts|Liezēres pagastā]] kalpu ģimenē. Mācījās Liezēres draudzes skolā un Cēsu pilsētas skolā. 1891. gada viņš [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikumā]] uzsāka inženierceltniecības studijas, 1894. gadā vāca materiālus par latviešu tautas celtniecību un lietišķo mākslu Ziemeļkurzemē, 1896. gadā piedalījās latviešu etnogrāfiskās izstādes organizēšanā Rīgā; izstādes arhitekts bija [[Konstantīns Pēkšēns]]. No 1896. gada viņš strādāja [[Konstantīns Pēkšēns|K. Pēkšēna]] būvbirojā un 1898. gadā turpināja studijas [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] arhitektūras fakultātē. Kopš 1891. gada viņš bija korporācijas [[Selonija]]s biedrs. 1899. gadā Vanags kopā ar Pēkšēnu pirmo reizi izbrauca uz ārzemēm, uz Berlīni, un Pēkšēna ceļojumu laikā vadīja biroju. Par abu kopdarbiem uzskata īres namu Strēlnieku ielā 6 (1901), Sv. Trīsvienības pareizticīgo klostera baznīcu Krišjāņa Barona ielā 126 (1902–1907) un Jelgavas Sv. Nikolaja luterāņu baznīcu (1902–1907). Par Jelgavas baznīcu Vanags 1902. gadā rakstīja līgavai: „Šis darbs ir jau pats par sevi interesants ar to, ka ir kaut kas jauns, nav vairs īres kazarme, kura man par daudz jau parasta. Šī pirmā monumentālbūve...” Birojā viņš sadraudzējās ar [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]], un 1905. gada vasarā abi apceļoja Somiju. Pēc atgriešanās viņi kopā ar Pēkšēnu gribēja dibināt arhitektu apvienību pēc Helsinku biroju parauga, bet 1905. gada notikumu dēļ no ieceres atteicās.<ref name="Petersons">Pētersons, Rihards. Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 92.–97. lpp.; Krastiņš, Jānis. Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā // Turpat. 36.–37. lpp.</ref> 1902. gadā A. Vanags [[Krievijas Impērija]]s Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā Sanktpēterburgā nokārtoja eksāmenu un ieguva būvtiesības. 1905. gadā Vanags vadīja būvdarbus Mihaila Ņesterova īres namam Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5, ko projektēja somu arhitekti Knuts Vasašerna un Gustavs Lindbergs. Tā bija pirmā ziemeļu stila celtne Rīgā un spēcīgi ietekmēja Vanaga turpmāko darbu.<ref name="K80-103">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 99., 103.–105. lpp.</ref> Tajā pašā gadā viņš atvēra pats savu arhitektūras projektēšanas biroju, kas atradās K. Pēkšēna namā [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, pēc tam [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielā]] 48, tad viņa projektētajā namā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 37 un [[Tetera nams|Tetera namā]] Brīvības ielā 61. Pirmā pasaules kara laikā A. Vanags strādāja Krievijas armijas ceļu būvniecības nodaļā, bet pēc tam, kad 1917. gadā Rīgu okupēja Vācijas karaspēks, viņu 1917. gada 22. decembrī ievēlēja par provāciskās [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome|Vidzemes Zemes padome]]s locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined |title=Dokumenti stāsta (1988) |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined }}</ref> Vanags piedalījās latviešu kultūras izstādes Berlīnē organizēšanā. Pēc [[LSPR]] nodibināšanas viņš no 1919. gada februāra darbojās Rīgas Strādnieku deputātu padomes būvnodaļā. 1919. gada 10. martā A. Vanagu arestēja, apvainoja kontrrevolūcionārā darbībā un 19. martā nošāva pie [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietuma]].<ref>[http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga//vanags/ www.jugendstils.riga.lv]</ref> == Devums == Aleksandrs Vanags cēlis [[Kuldīga]]s Lauksaimniecības biedrības namu (1908), [[Liezēre]]s Lauksaimniecības biedrības namu (1908), [[Bulduru dārzkopības skola]]s (1912) un [[Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības skolas]] (1912) ēkas, [[Jaunjelgava]]s komercskolu, [[Ērgļu pamatskola|Ērgļu]], [[Lielvārde]]s un [[Strenči|Strenču]] skolu ēkas, [[Rūjiena]]s Lauksaimniecības biedrības namu (1914), daudzus pagastnamus un dzīvojamās ēkas Alūksnē, Jūrmalā, Pļaviņās, Tartu un Tukumā u.c. ēkas. === Daiļrades raksturojums === Ap 1910. gadu Vanags bija viens no ražīgākajiem Rīgas arhitektiem. Pēc [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Krastiņa]] datiem Rīgas centrā pēc viņa projektiem uzcelts 71 liels mūra nams, pēc Anitas Antenišķes aplēses no 1906. līdz 1914. gadam kopā ap 100 ēku. Vanaga namiem raksturīgs „pirmatnējs spars un lietišķība”: asimetriski, tumšpelēki apjomi ar raupju apmetumu un granīta joslām un tautas izšuvumiem tuvs ornaments (skujiņa, jumtiņš, krustiņš, saulīte), parasti veidots apmetumā. Erkeru un dzegu apakšmalas viņš mēdza noslēgt ar zobiņiem, kas „atgādina dvieļa vai tautiskās seģenes bārkstis”, un erkeru formu bieži mainīja katrā stāvā. Pirmais patstāvīgais darbs ir Jāņa Brigadera nams Brīvības ielā 58 (1906) ar granīta joslām, etnogrāfisku mozaīkas frīzi un masīvu, cietoksnim līdzīgu apjomu, kas atgādina Ņesterova namu. 1910. gadā Vanaga namos parādījās drukni balsti un kolonnas senās Ēģiptes garā, kādas [[Lars Sonks]] 1905. gadā bija lietojis Helsinku telefona centrālē: Krišjāņa Barona ielā 64, Zvaigžņu ielā 24 un Blaumaņa ielas 31 stūra erkerā (1911). Milzīgais īres nams Aleksandra Čaka ielā 70 (1910), kura fasāžu zīmējumus izpildīja līdzstrādnieks [[Pauls Kampe]], ar gandrīz bezornamenta apjomu, pēc Krastiņa domām, tuvojas 20. gadu arhitektūrai. Vanaga nami Krišjāņa Valdemāra ielā 69, 71 un 73 (1909–1910) kopā ar Laubes namu Nr. 67 veido vairāk nekā 90 metru garu nacionālā romantisma rindu. Paša arhitekta nama Krišjāņa Barona ielā 37 (1910–1911) zelmiņos ir stilizēta pūce, granīta portālā vanags.<ref name="K80-105">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 94., 103.–112. lpp.</ref><ref name="G19-316">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 316.–319. lpp.</ref><ref name="Aneniske">Antenišķe, Anita. [https://aboutartnouveau.wordpress.com/wp-content/uploads/2012/10/national-romantic-buildings-of-riga.pdf National Romanticism Apartment Buildings of Riga] // ''Art Nouveau & Society: National Identity and International Trends''. Ljubljana: Réseau Art Nouveau Network, 2006; Krastiņš, Jānis. ''Rīgas jūgendstila ēkas: Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru''. 4. izd. Rīga: ADD Projekts, 2018. Objekti D12, D21.</ref> [[Silvija Grosa]] norāda, ka Vanaga interese par etnogrāfiju redzama Krišjāņa Barona ielas 30 (1907) un Krišjāņa Valdemāra ielas 69 (1909) fasādēs, tomēr biežāk etnogrāfiskie motīvi viņa dekorā rada vispārinātas arhetipiskas asociācijas. Viļa Olava namā Aleksandra Čaka ielā 30 (1910), kura pagalmā uzcelta Olava komercskola (1910), un paša namā Barona ielā 37 apvienoti ģeometriskā jūgendstila, koka celtniecības un klasiskās arhitektūras elementi. Perioda beigās Vanags strādāja galvenokārt neoklasicisma stilā, bet nacionālā romantisma eksperimentus neatmeta. Viņa namu vestibilos saglabājušās Vācijā ražotas flīzes, un vairāki viņa koka nami priekšpilsētās apvieno nacionālā romantisma un vernakulārās arhitektūras motīvus.<ref name="G19-316" /><ref name="KPL-koka">Ulmane, Anete. Konstantīna Pēkšēna un viņa būvbiroja līdzstrādnieku projektētās koka dzīvojamās ēkas Rīgā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 167.–174. lpp.; Tipāne, Agrita. [Rūpnieciski ražotas sienas flīzes vestibilos] // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 276.–291. lpp.</ref> === A. Vanaga projektētie Rīgas nami === Aleksandra Vanaga namu fasādes ir visai atturīgas, bet uzmanību saista savdabīgie jūgendstilā un nacionālā romantisma stilā veidotie portāli. Durvju ailas parasti akcentā masīvi balsti un nelielas kolonnas, kuru formas aizgūtas no tautas koka celtniecības.<ref>[http://www.art-nouveau.riga.lv/eng/JugendstilsRiga/vanags/ www.art-nouveau.riga.lv]</ref> * Alauksta iela 7 (1907), * Aleksandra Čaka iela 30 (1911), 55 (1910), 64 (1909), 70 (1909)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/monument/7793?tab=tab_description|title=Mantojums {{!}} Dzīvojamā ēka|website=is.mantojums.lv|access-date=2021-05-23|archive-date=2021-05-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210523132103/https://is.mantojums.lv/monument/7793?tab=tab_description}}</ref> un 82/84 (1911) * Avotu iela 3 (1907) un 5 (1907), * Blaumaņa iela 31 * Brīvības iela 58 un 61 ([[Stūra māja]]), 158 (1907) * Bruņinieku iela 115 (1909) * Ernesta Birznieka Upīša 18 un 18a (1911) * Ganību dambis 3 k-1 (1908) * Ģertrūdes iela 26 (1908) un 86 * Krišjāņa Barona iela 30 (1907), 37 (1911, tur atradās A. Vanaga būvbirojs) un 62 (1909) * Krišjāņa Valdemāra iela 69<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panoramio.com/user/964046/tags/*arh.%20Aleksandrs%20Vanags%20(1873-1919)?photo_page=2|title=Panoramio - Photos by TheKomats > *arh. Aleksandrs Vanags (1873-1919)|website=web.archive.org|access-date=2021-05-24|date=2016-11-04|archive-date=2016-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20161104085950/http://www.panoramio.com/user/964046/tags/*arh.%20Aleksandrs%20Vanags%20(1873-1919)?photo_page=2}}</ref> * Lāčplēša iela 42 (1909) un 112 (1911) * Strēlnieku iela 11 (1910) * Zvaigžņu iela 2 un 24<ref name="austrumi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |title=Zvaigžņu ielas apraksts Rīgas Austrumu izpilddirekcijas sagatavotajā vēstures materiālā |access-date={{dat|2015|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304212740/http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304212740/http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Galerija == <gallery widths="220" heights="180" perrow="3"> Rīga, Brīvības iela 58.jpg|Jāņa Brigadera nams Brīvības ielā 58 (1906) RigaBarona37.jpg|Arhitekta nams Krišjāņa Barona ielā 37 (1910–1911) 2017-07-29-Corner house in Riga-JonasR.jpg|[[Stūra māja]] Brīvības ielā 61 </gallery> == Publikācijas == * „Modernais stils” (A. Vanaga raksts 1903. gada 26. un 27. marta „[[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstnesī]]”), * Jaunie Rīgas būvnoteikumi (A. Vanaga latviskais tulkojums 1904. gadā). == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140904051751/http://www.panoramio.com/user/964046/tags/%2Aarh.%20Aleksandrs%20Vanags%20%281873-1919%29 www.panoramio.com] == Literatūra == * [[Pauls Kampe|Kampe P.]] Aleksandrs Vanags (1873 - 1919) kā cilvēks un kā celtnieks. Rīga, 1929. – 20 lpp. (arī: Kampe P. A. Vanaga dzīve un darbs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1929, Nr. 5/6, 497.–516. lpp.) * Krastiņš J. Jūgendstils Rīgas arhitektūrā. Rīga: Zinātne, 1980. 103.–112. lpp. * Grosa S. Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā. Rīga: Neputns, 2019. 316.–319. lpp. * Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks. Sast. S. Grosa. Rīga, 2025. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vanags, Aleksandrs}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1919. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] r2dffsg3d9unk62lvxfomugi2b319ml 4536184 4536151 2026-10-14T20:07:24Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4536184 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|arhitektu Aleksandru Vanagu|sportistu|Aleksandrs Vanags (sportists)}} {{Mākslinieka infokaste | name = Aleksandrs Vanags | image = Aleksandrs Vanags (1873–1919).jpg | imagesize = 150px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1873|3|5}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Liezēres pagasts|td=Latvija}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1919|3|19|1873|3|5}} | deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = [[jūgendstils]], [[nacionālais romantisms]] | famous works = 71 daudzstāvu mūra nams Rīgas centrā, kopā ap 100 ēku Latvijā un Igaunijā (1906—1914) | patrons = [[Konstantīns Pēkšēns]] | awards = }} '''Aleksandrs Vanags''' (dzimis {{dat|1873|3|5}}, miris {{dat|1919|3|19}}) bija latviešu [[arhitektūra|arhitekts]], daudzu Rīgas ēku autors, kurš pamatā darbojās [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] stilā; pēc viņa projektiem Rīgas centrā uzcelts 71 daudzstāvu mūra nams. Nogalināts [[boļševiki|lielinieku]] terora laikā. == Dzīvesgājums == Aleksandrs Vanags ir dzimis 1873. gada 5. martā [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Liezēres pagasts|Liezēres pagastā]] kalpu ģimenē. Mācījās Liezēres draudzes skolā un Cēsu pilsētas skolā. 1891. gada viņš [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikumā]] uzsāka inženierceltniecības studijas, 1894. gadā vāca materiālus par latviešu tautas celtniecību un lietišķo mākslu Ziemeļkurzemē, 1896. gadā piedalījās latviešu etnogrāfiskās izstādes organizēšanā Rīgā; izstādes arhitekts bija [[Konstantīns Pēkšēns]]. No 1896. gada viņš strādāja [[Konstantīns Pēkšēns|K. Pēkšēna]] būvbirojā un 1898. gadā turpināja studijas [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] arhitektūras fakultātē. Kopš 1891. gada viņš bija korporācijas [[Selonija]]s biedrs. 1899. gadā Vanags kopā ar Pēkšēnu pirmo reizi izbrauca uz ārzemēm, uz Berlīni, un Pēkšēna ceļojumu laikā vadīja biroju. Par abu kopdarbiem uzskata īres namu Strēlnieku ielā 6 (1901), Sv. Trīsvienības pareizticīgo klostera baznīcu Krišjāņa Barona ielā 126 (1902—1907) un Jelgavas Sv. Nikolaja luterāņu baznīcu (1902—1907). Par Jelgavas baznīcu Vanags 1902. gadā rakstīja līgavai: „Šis darbs ir jau pats par sevi interesants ar to, ka ir kaut kas jauns, nav vairs īres kazarme, kura man par daudz jau parasta. Šī pirmā monumentālbūve...” Birojā viņš sadraudzējās ar [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]], un 1905. gada vasarā abi apceļoja Somiju. Pēc atgriešanās viņi kopā ar Pēkšēnu gribēja dibināt arhitektu apvienību pēc Helsinku biroju parauga, bet 1905. gada notikumu dēļ no ieceres atteicās.<ref name="Petersons">Pētersons, Rihards. Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 92.—97. lpp.; Krastiņš, Jānis. Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā // Turpat. 36.—37. lpp.</ref> 1902. gadā A. Vanags [[Krievijas Impērija]]s Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā Sanktpēterburgā nokārtoja eksāmenu un ieguva būvtiesības. 1905. gadā Vanags vadīja būvdarbus Mihaila Ņesterova īres namam Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5, ko projektēja somu arhitekti Knuts Vasašerna un Gustavs Lindbergs. Tā bija pirmā ziemeļu stila celtne Rīgā un spēcīgi ietekmēja Vanaga turpmāko darbu.<ref name="K80-103">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 99., 103.—105. lpp.</ref> Tajā pašā gadā viņš atvēra pats savu arhitektūras projektēšanas biroju, kas atradās K. Pēkšēna namā [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, pēc tam [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielā]] 48, tad viņa projektētajā namā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 37 un [[Tetera nams|Tetera namā]] Brīvības ielā 61. Pirmā pasaules kara laikā A. Vanags strādāja Krievijas armijas ceļu būvniecības nodaļā, bet pēc tam, kad 1917. gadā Rīgu okupēja Vācijas karaspēks, viņu 1917. gada 22. decembrī ievēlēja par provāciskās [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome|Vidzemes Zemes padome]]s locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined |title=Dokumenti stāsta (1988) |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined }}</ref> Vanags piedalījās latviešu kultūras izstādes Berlīnē organizēšanā. Pēc [[LSPR]] nodibināšanas viņš no 1919. gada februāra darbojās Rīgas Strādnieku deputātu padomes būvnodaļā. 1919. gada 10. martā A. Vanagu arestēja, apvainoja kontrrevolūcionārā darbībā un 19. martā nošāva pie [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietuma]].<ref>[http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga//vanags/ www.jugendstils.riga.lv]</ref> == Devums == Aleksandrs Vanags cēlis [[Kuldīga]]s Lauksaimniecības biedrības namu (1908), [[Liezēre]]s Lauksaimniecības biedrības namu (1908), [[Bulduru dārzkopības skola]]s (1912) un [[Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības skolas]] (1912) ēkas, [[Jaunjelgava]]s komercskolu, [[Ērgļu pamatskola|Ērgļu]], [[Lielvārde]]s un [[Strenči|Strenču]] skolu ēkas, [[Rūjiena]]s Lauksaimniecības biedrības namu (1914), daudzus pagastnamus un dzīvojamās ēkas Alūksnē, Jūrmalā, Pļaviņās, Tartu un Tukumā u.c. ēkas. === Daiļrades raksturojums === Ap 1910. gadu Vanags bija viens no ražīgākajiem Rīgas arhitektiem. Pēc [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Krastiņa]] datiem Rīgas centrā pēc viņa projektiem uzcelts 71 liels mūra nams, pēc Anitas Antenišķes aplēses no 1906. līdz 1914. gadam kopā ap 100 ēku. Vanaga namiem raksturīgs „pirmatnējs spars un lietišķība”: asimetriski, tumšpelēki apjomi ar raupju apmetumu un granīta joslām un tautas izšuvumiem tuvs ornaments (skujiņa, jumtiņš, krustiņš, saulīte), parasti veidots apmetumā. Erkeru un dzegu apakšmalas viņš mēdza noslēgt ar zobiņiem, kas „atgādina dvieļa vai tautiskās seģenes bārkstis”, un erkeru formu bieži mainīja katrā stāvā. Pirmais patstāvīgais darbs ir Jāņa Brigadera nams Brīvības ielā 58 (1906) ar granīta joslām, etnogrāfisku mozaīkas frīzi un masīvu, cietoksnim līdzīgu apjomu, kas atgādina Ņesterova namu. 1910. gadā Vanaga namos parādījās drukni balsti un kolonnas senās Ēģiptes garā, kādas [[Larss Sonks]] 1905. gadā bija lietojis Helsinku telefona centrālē: Krišjāņa Barona ielā 64, Zvaigžņu ielā 24 un Blaumaņa ielas 31 stūra erkerā (1911). Milzīgais īres nams Aleksandra Čaka ielā 70 (1910), kura fasāžu zīmējumus izpildīja līdzstrādnieks [[Pauls Kampe]], ar gandrīz bezornamenta apjomu, pēc Krastiņa domām, tuvojas 20. gadu arhitektūrai. Vanaga nami Krišjāņa Valdemāra ielā 69, 71 un 73 (1909—1910) kopā ar Laubes namu Nr. 67 veido vairāk nekā 90 metru garu nacionālā romantisma rindu. Paša arhitekta nama Krišjāņa Barona ielā 37 (1910—1911) zelmiņos ir stilizēta pūce, granīta portālā vanags.<ref name="K80-105">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 94., 103.—112. lpp.</ref><ref name="G19-316">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 316.—319. lpp.</ref><ref name="Aneniske">Antenišķe, Anita. [https://aboutartnouveau.wordpress.com/wp-content/uploads/2012/10/national-romantic-buildings-of-riga.pdf National Romanticism Apartment Buildings of Riga] // ''Art Nouveau & Society: National Identity and International Trends''. Ljubljana: Réseau Art Nouveau Network, 2006; Krastiņš, Jānis. ''Rīgas jūgendstila ēkas: Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru''. 4. izd. Rīga: ADD Projekts, 2018. Objekti D12, D21.</ref> [[Silvija Grosa]] norāda, ka Vanaga interese par etnogrāfiju redzama Krišjāņa Barona ielas 30 (1907) un Krišjāņa Valdemāra ielas 69 (1909) fasādēs, tomēr biežāk etnogrāfiskie motīvi viņa dekorā rada vispārinātas arhetipiskas asociācijas. Viļa Olava namā Aleksandra Čaka ielā 30 (1910), kura pagalmā uzcelta Olava komercskola (1910), un paša namā Barona ielā 37 apvienoti ģeometriskā jūgendstila, koka celtniecības un klasiskās arhitektūras elementi. Perioda beigās Vanags strādāja galvenokārt neoklasicisma stilā, bet nacionālā romantisma eksperimentus neatmeta. Viņa namu vestibilos saglabājušās Vācijā ražotas flīzes, un vairāki viņa koka nami priekšpilsētās apvieno nacionālā romantisma un vernakulārās arhitektūras motīvus.<ref name="G19-316" /><ref name="KPL-koka">Ulmane, Anete. Konstantīna Pēkšēna un viņa būvbiroja līdzstrādnieku projektētās koka dzīvojamās ēkas Rīgā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 167.—174. lpp.; Tipāne, Agrita. [Rūpnieciski ražotas sienas flīzes vestibilos] // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 276.—291. lpp.</ref> === A. Vanaga projektētie Rīgas nami === Aleksandra Vanaga namu fasādes ir visai atturīgas, bet uzmanību saista savdabīgie jūgendstilā un nacionālā romantisma stilā veidotie portāli. Durvju ailas parasti akcentā masīvi balsti un nelielas kolonnas, kuru formas aizgūtas no tautas koka celtniecības.<ref>[http://www.art-nouveau.riga.lv/eng/JugendstilsRiga/vanags/ www.art-nouveau.riga.lv]</ref> * Alauksta iela 7 (1907), * Aleksandra Čaka iela 30 (1911), 55 (1910), 64 (1909), 70 (1909)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/monument/7793?tab=tab_description|title=Mantojums {{!}} Dzīvojamā ēka|website=is.mantojums.lv|access-date=2021-05-23|archive-date=2021-05-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210523132103/https://is.mantojums.lv/monument/7793?tab=tab_description}}</ref> un 82/84 (1911) * Avotu iela 3 (1907) un 5 (1907), * Blaumaņa iela 31 * Brīvības iela 58 un 61 ([[Stūra māja]]), 158 (1907) * Bruņinieku iela 115 (1909) * Ernesta Birznieka Upīša 18 un 18a (1911) * Ganību dambis 3 k-1 (1908) * Ģertrūdes iela 26 (1908) un 86 * Krišjāņa Barona iela 30 (1907), 37 (1911, tur atradās A. Vanaga būvbirojs) un 62 (1909) * Krišjāņa Valdemāra iela 69<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panoramio.com/user/964046/tags/*arh.%20Aleksandrs%20Vanags%20(1873-1919)?photo_page=2|title=Panoramio - Photos by TheKomats > *arh. Aleksandrs Vanags (1873-1919)|website=web.archive.org|access-date=2021-05-24|date=2016-11-04|archive-date=2016-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20161104085950/http://www.panoramio.com/user/964046/tags/*arh.%20Aleksandrs%20Vanags%20(1873-1919)?photo_page=2}}</ref> * Lāčplēša iela 42 (1909) un 112 (1911) * Strēlnieku iela 11 (1910) * Zvaigžņu iela 2 un 24<ref name="austrumi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |title=Zvaigžņu ielas apraksts Rīgas Austrumu izpilddirekcijas sagatavotajā vēstures materiālā |access-date={{dat|2015|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304212740/http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304212740/http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Galerija == <gallery widths="220" heights="180" perrow="3"> Rīga, Brīvības iela 58.jpg|Jāņa Brigadera nams Brīvības ielā 58 (1906) RigaBarona37.jpg|Arhitekta nams Krišjāņa Barona ielā 37 (1910–1911) 2017-07-29-Corner house in Riga-JonasR.jpg|[[Stūra māja]] Brīvības ielā 61 </gallery> == Publikācijas == * „Modernais stils” (A. Vanaga raksts 1903. gada 26. un 27. marta „[[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstnesī]]”), * Jaunie Rīgas būvnoteikumi (A. Vanaga latviskais tulkojums 1904. gadā). == Literatūra == * [[Pauls Kampe|Kampe P.]] Aleksandrs Vanags (1873—1919) kā cilvēks un kā celtnieks. Rīga, 1929. — 20 lpp. (arī: Kampe P. A. Vanaga dzīve un darbs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1929, Nr. 5/6, 497.—516. lpp.) * Krastiņš J. Jūgendstils Rīgas arhitektūrā. Rīga: Zinātne, 1980. 103.—112. lpp. * Grosa S. Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā. Rīga: Neputns, 2019. 316.—319. lpp. * Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks. Sast. S. Grosa. Rīga, 2025. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20140904051751/http://www.panoramio.com/user/964046/tags/%2Aarh.%20Aleksandrs%20Vanags%20%281873-1919%29 www.panoramio.com] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vanags, Aleksandrs}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1919. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] iep8aoby19xkilgeqeimhnpxirh6hm8 4536247 4536184 2026-10-15T04:57:33Z Kaiservalds 149642 Papildināts no sagatavotā manuskripta; pārbaudītas saites, attēli un vikiteksta noformējums. 4536247 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|arhitektu Aleksandru Vanagu|sportistu|Aleksandrs Vanags (sportists)}} {{Mākslinieka infokaste | name = Aleksandrs Vanags | image = Aleksandrs Vanags (1873–1919).jpg | imagesize = 150px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1873|3|5}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Liezēres pagasts|td=Latvija}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1919|3|19|1873|3|5}} | deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = [[jūgendstils]], [[nacionālais romantisms]] | famous works = 71 daudzstāvu mūra nams Rīgas centrā, kopā ap 100 ēku Latvijā un Igaunijā (1906—1914) | patrons = [[Konstantīns Pēkšēns]] | awards = }} '''Aleksandrs Vanags''' (dzimis {{dat|1873|3|5}}, miris {{dat|1919|3|19}}) bija latviešu [[arhitektūra|arhitekts]], daudzu Rīgas ēku autors, kurš pamatā darbojās [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] stilā; pēc viņa projektiem Rīgas centrā uzcelts 71 daudzstāvu mūra nams. Nogalināts [[boļševiki|lielinieku]] terora laikā. == Dzīvesgājums == Aleksandrs Vanags ir dzimis 1873. gada 5. martā [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Liezēres pagasts|Liezēres pagastā]] kalpu ģimenē. Mācījās Liezēres draudzes skolā un Cēsu pilsētas skolā. 1891. gada viņš [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikumā]] uzsāka inženierceltniecības studijas, 1894. gadā vāca materiālus par latviešu tautas celtniecību un lietišķo mākslu Ziemeļkurzemē, 1896. gadā piedalījās latviešu etnogrāfiskās izstādes organizēšanā Rīgā; izstādes arhitekts bija [[Konstantīns Pēkšēns]]. No 1896. gada viņš strādāja [[Konstantīns Pēkšēns|K. Pēkšēna]] būvbirojā un 1898. gadā turpināja studijas [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] arhitektūras fakultātē. Kopš 1891. gada viņš bija korporācijas [[Selonija]]s biedrs.<ref name="Petersons" /> 1899. gadā Vanags kopā ar Pēkšēnu pirmo reizi izbrauca uz ārzemēm, uz Berlīni, un Pēkšēna ceļojumu laikā vadīja biroju. Par abu kopdarbiem uzskata īres namu Strēlnieku ielā 6 (1901), Sv. Trīsvienības pareizticīgo klostera baznīcu Krišjāņa Barona ielā 126 (1902—1907) un Jelgavas Sv. Nikolaja luterāņu baznīcu (1902—1907). Par Jelgavas baznīcu Vanags 1902. gadā rakstīja līgavai: „Šis darbs ir jau pats par sevi interesants ar to, ka ir kaut kas jauns, nav vairs īres kazarme, kura man par daudz jau parasta. Šī pirmā monumentālbūve...” Birojā viņš sadraudzējās ar [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]], un 1905. gada vasarā abi nedēļu pavadīja Helsinkos, iepazina biroja ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'', Lindgrēna, Gezeliusa un Sārinena darbus, apciemoja gleznotāju [[Janis Rozentāls|Jani Rozentālu]] viņa vasarnīcā un sastapa Rīgas tirgotāju Mihailu Ņesterovu, kas tur pasūtīja plānus savam jaunajam namam; 1910. gadā Vanags Somiju apmeklēja otrreiz. Pēc atgriešanās viņi kopā ar Pēkšēnu gribēja dibināt arhitektu apvienību pēc Helsinku biroju parauga, bet 1905. gada notikumu dēļ no ieceres atteicās.<ref name="Petersons">Pētersons, Rihards. Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 92.—97. lpp.; Krastiņš, Jānis. Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā // Turpat. 36.—37. lpp.</ref> 1902. gadā A. Vanags [[Krievijas Impērija]]s Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā Sanktpēterburgā nokārtoja eksāmenu un ieguva būvtiesības. 1905. gadā Vanags vadīja būvdarbus Mihaila Ņesterova īres namam Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5, ko projektēja somu arhitekti Knuts Vasašerna un Gustavs Lindbergs. Tā bija pirmā ziemeļu stila celtne Rīgā un spēcīgi ietekmēja Vanaga turpmāko darbu.<ref name="K80-103">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 99., 103.—105. lpp.</ref> Tajā pašā gadā viņš atvēra pats savu arhitektūras projektēšanas biroju, kas atradās K. Pēkšēna namā [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, pēc tam [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielā]] 48, tad viņa projektētajā namā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 37 un [[Tetera nams|Tetera namā]] Brīvības ielā 61. Pirmā pasaules kara laikā A. Vanags strādāja Krievijas armijas ceļu būvniecības nodaļā, bet pēc tam, kad 1917. gadā Rīgu okupēja Vācijas karaspēks, viņu 1917. gada 22. decembrī ievēlēja par provāciskās [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome|Vidzemes Zemes padome]]s locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined |title=Dokumenti stāsta (1988) |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined }}</ref> Vanags piedalījās latviešu kultūras izstādes Berlīnē organizēšanā. Pēc [[LSPR]] nodibināšanas viņš no 1919. gada februāra darbojās Rīgas Strādnieku deputātu padomes būvnodaļā. 1919. gada 10. martā A. Vanagu arestēja, apvainoja kontrrevolūcionārā darbībā un 19. martā nošāva pie [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietuma]].<ref>[http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga//vanags/ www.jugendstils.riga.lv]</ref> Viņu apcietināja agrākajā paša namā Krišjāņa Barona ielā 37, kur viņš dzīvoja pie radinieces, un apsūdzēja arī piederībā pie latviešu nacionālās partijas. Dienu pēc Jelgavas krišanas, 19. marta rītā, Vanagam kopā ar 21 cietumnieku lika izrakt kopēju kapu Smilšu kalnos pie Centrālcietuma, un pulksten divos pēcpusdienā viņus nošāva bez tiesas sprieduma. Naktī no 29. uz 30. jūliju piederīgie izraka nošautos, un 1. augustā Vanagu apbedīja [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]]; vienīgais priekšmets, kas viņam bija līdzi, bija Jaunā Derība. 1928. gadā atraitne kapam uzstādīja vienkāršu pieminekli.<ref name="Kampe1929">Kampe, Pauls. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=48807056&isArticle=true Aleksandra Vanaga dzīve un darbs] // ''Izglītības Ministrijas Mēnešraksts''. 1929. Nr. 5/6. 501., 513. lpp.</ref> == Devums == Aleksandrs Vanags cēlis [[Kuldīga]]s Lauksaimniecības biedrības namu (1908), [[Liezēre]]s Lauksaimniecības biedrības namu (1908), [[Bulduru dārzkopības skola]]s (1912) un [[Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības skolas]] (1912) ēkas, [[Jaunjelgava]]s komercskolu, [[Ērgļu pamatskola|Ērgļu]], [[Lielvārde]]s un [[Strenči|Strenču]] skolu ēkas, [[Rūjiena]]s Lauksaimniecības biedrības namu (1914), daudzus pagastnamus un dzīvojamās ēkas Alūksnē, Jūrmalā, Pļaviņās, Tartu un Tukumā u.c. ēkas. === Daiļrades raksturojums === Ap 1910. gadu Vanags bija viens no ražīgākajiem Rīgas arhitektiem. Pēc [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Krastiņa]] datiem Rīgas centrā pēc viņa projektiem uzcelts 71 liels mūra nams, pēc Anitas Antenišķes aplēses no 1906. līdz 1914. gadam kopā ap 100 ēku. Vanaga namiem raksturīgs „pirmatnējs spars un lietišķība”: asimetriski, tumšpelēki apjomi ar raupju apmetumu un granīta joslām un tautas izšuvumiem tuvs ornaments (skujiņa, jumtiņš, krustiņš, saulīte), parasti veidots apmetumā. Erkeru un dzegu apakšmalas viņš mēdza noslēgt ar zobiņiem, kas „atgādina dvieļa vai tautiskās seģenes bārkstis”, un erkeru formu bieži mainīja katrā stāvā. Pirmais patstāvīgais darbs ir Jāņa Brigadera nams Brīvības ielā 58 (1906) ar granīta joslām, etnogrāfisku mozaīkas frīzi un masīvu, cietoksnim līdzīgu apjomu, kas atgādina Ņesterova namu. 1910. gadā Vanaga namos parādījās drukni balsti un kolonnas senās Ēģiptes garā, kādas [[Larss Sonks]] 1905. gadā bija lietojis Helsinku telefona centrālē: Krišjāņa Barona ielā 64, Zvaigžņu ielā 24 un Blaumaņa ielas 31 stūra erkerā (1911). Milzīgais īres nams Aleksandra Čaka ielā 70 (1910), kura fasāžu zīmējumus izpildīja līdzstrādnieks [[Pauls Kampe]], ar gandrīz bezornamenta apjomu, pēc Krastiņa domām, tuvojas 20. gadu arhitektūrai. Vanaga nami Krišjāņa Valdemāra ielā 69, 71 un 73 (1909—1910) kopā ar Laubes namu Nr. 67 veido vairāk nekā 90 metru garu nacionālā romantisma rindu. Paša arhitekta nama Krišjāņa Barona ielā 37 (1910—1911) zelmiņos ir stilizēta pūce, granīta portālā vanags.<ref name="K80-105">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 94., 103.—112. lpp.</ref><ref name="G19-316">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 316.—319. lpp.</ref><ref name="Aneniske">Antenišķe, Anita. [https://aboutartnouveau.wordpress.com/wp-content/uploads/2012/10/national-romantic-buildings-of-riga.pdf National Romanticism Apartment Buildings of Riga] // ''Art Nouveau & Society: National Identity and International Trends''. Ljubljana: Réseau Art Nouveau Network, 2006; Krastiņš, Jānis. ''Rīgas jūgendstila ēkas: Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru''. 4. izd. Rīga: ADD Projekts, 2018. Objekti D12, D21.</ref> [[Silvija Grosa]] norāda, ka Vanaga interese par etnogrāfiju redzama Krišjāņa Barona ielas 30 (1907) un Krišjāņa Valdemāra ielas 69 (1909) fasādēs, tomēr biežāk etnogrāfiskie motīvi viņa dekorā rada vispārinātas arhetipiskas asociācijas. Viļa Olava namā Aleksandra Čaka ielā 30 (1910), kura pagalmā uzcelta Olava komercskola (1910), un paša namā Barona ielā 37 apvienoti ģeometriskā jūgendstila, koka celtniecības un klasiskās arhitektūras elementi. Perioda beigās Vanags strādāja galvenokārt neoklasicisma stilā, bet nacionālā romantisma eksperimentus neatmeta. Viņa namu vestibilos saglabājušās Vācijā ražotas flīzes, un vairāki viņa koka nami priekšpilsētās apvieno nacionālā romantisma un vernakulārās arhitektūras motīvus.<ref name="G19-316" /><ref name="KPL-koka">Ulmane, Anete. Konstantīna Pēkšēna un viņa būvbiroja līdzstrādnieku projektētās koka dzīvojamās ēkas Rīgā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 167.—174. lpp.; Tipāne, Agrita. [Rūpnieciski ražotas sienas flīzes vestibilos] // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 276.—291. lpp.</ref> === A. Vanaga projektētie Rīgas nami === Aleksandra Vanaga namu fasādes ir visai atturīgas, bet uzmanību saista savdabīgie jūgendstilā un nacionālā romantisma stilā veidotie portāli. Durvju ailas parasti akcentā masīvi balsti un nelielas kolonnas, kuru formas aizgūtas no tautas koka celtniecības.<ref>[http://www.art-nouveau.riga.lv/eng/JugendstilsRiga/vanags/ www.art-nouveau.riga.lv]</ref> * Alauksta iela 7 (1907), * Aleksandra Čaka iela 30 (1911), 55 (1910), 64 (1909), 70 (1909)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/7793|title=Mantojums {{!}} Dzīvojamā ēka|website=mantojums.lv|access-date=2021-05-23|archive-date=2021-05-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210523132103/https://is.mantojums.lv/monument/7793?tab=tab_description}}</ref> un 82/84 (1911) * Avotu iela 3 (1907) un 5 (1907), * Blaumaņa iela 31 * Brīvības iela 58 un 61 ([[Stūra māja]]), 158 (1907) * Bruņinieku iela 115 (1909) * Ernesta Birznieka Upīša 18 un 18a (1911) * Ganību dambis 3 k-1 (1908) * Ģertrūdes iela 26 (1908) un 86 * Krišjāņa Barona iela 30 (1907), 37 (1911, tur atradās A. Vanaga būvbirojs) un 62 (1909) * Krišjāņa Valdemāra iela 69<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panoramio.com/user/964046/tags/*arh.%20Aleksandrs%20Vanags%20(1873-1919)?photo_page=2|title=Panoramio - Photos by TheKomats > *arh. Aleksandrs Vanags (1873-1919)|website=web.archive.org|access-date=2021-05-24|date=2016-11-04|archive-date=2016-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20161104085950/http://www.panoramio.com/user/964046/tags/*arh.%20Aleksandrs%20Vanags%20(1873-1919)?photo_page=2}}</ref> * Lāčplēša iela 42 (1909) un 112 (1911) * Strēlnieku iela 11 (1910) * Zvaigžņu iela 2 un 24<ref name="austrumi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |title=Zvaigžņu ielas apraksts Rīgas Austrumu izpilddirekcijas sagatavotajā vēstures materiālā |access-date={{dat|2015|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304212740/http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304212740/http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Galerija == <gallery widths="220" heights="180" perrow="3"> Rīga, Brīvības iela 58.jpg|Jāņa Brigadera nams Brīvības ielā 58 (1906) RigaBarona37.jpg|Arhitekta nams Krišjāņa Barona ielā 37 (1910–1911) 2017-07-29-Corner house in Riga-JonasR.jpg|[[Stūra māja]] Brīvības ielā 61 </gallery> == Publikācijas == * „Modernais stils” (A. Vanaga raksts 1903. gada 26. un 27. marta „[[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstnesī]]”), * Jaunie Rīgas būvnoteikumi (A. Vanaga latviskais tulkojums 1904. gadā). == Literatūra == * [[Pauls Kampe|Kampe P.]] Aleksandrs Vanags (1873—1919) kā cilvēks un kā celtnieks. Rīga, 1929. — 20 lpp. (arī: Kampe P. A. Vanaga dzīve un darbs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1929, Nr. 5/6, 497.—516. lpp.) * Krastiņš J. Jūgendstils Rīgas arhitektūrā. Rīga: Zinātne, 1980. 103.—112. lpp. * Grosa S. Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā. Rīga: Neputns, 2019. 316.—319. lpp. * Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks. Sast. S. Grosa. Rīga, 2025. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20140904051751/http://www.panoramio.com/user/964046/tags/%2Aarh.%20Aleksandrs%20Vanags%20%281873-1919%29 www.panoramio.com] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vanags, Aleksandrs}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1919. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] ci8hyqx9jmdqc16uavmf4mqr9pcbza5 0 196776 4535981 4413851 2026-10-14T13:10:35Z Vulkāniii 151874 4535981 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Opisthotonus in a patient suffering from tetanus - Painting by Sir Charles Bell - 1809.jpg|thumbnail|250px|[[Charles Bell|Čārlza Bella]] glezna, kurā attēlots ar stingumkrampjiem sirgstošs cilvēks]] '''Stingumkrampji''', '''tetāns''' jeb '''tetānuss''' ({{val|la|tetanus}} no {{val|gr|τέτανος}} (''tetanos'') — 'stingums, krampis') ir smaga akūta [[infekcijas slimība]] no [[Saprozoonozes|saprozoonožu grupas]]. Raksturojas galvenokārt ar [[kustību neirons|kustību neironu]] [[Toksiskums|toksiskiem]] bojājumiem un ar vispārējiem [[Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra|skeleta muskuļu]] [[Kloniskie krampji|kloniskiem]] un [[Toniskie krampji|toniskiem]] krampjiem,<ref name="ChebzshevPak2007"/> kas var izraisīt [[nosmakšana|nosmakšanu]].<ref name="Bunin1990"/><ref name="ZverevBoychenko2010"/> Slimības ierosinātājs ir [[Baktēriju morfoloģija#Nūjiņveidīgās baktērijas|nūjiņveida]] [[baktērijas]] ''[[Clostridium tetani]]'', ar kuru sporām cilvēks inficējas no apkārtējās vides kontakta ceļā ar [[Kontaminācija|kontaminētiem]] objektiem, [[Augsne|augsni]] caur [[āda]]s [[Brūce|brūci]] vai [[Gļotāda|gļotādu]]. ''Clostridium tetani'' inficētajā vietā sāk izdalīt neirotoksisko [[eksotoksīni|eksotoksīnu]], tā saucamo [[Tetānospazmīns|tetānospazmīnu]].<ref name="ZverevBoychenko2010"/><ref name="Turyanov.etal1998"/> Stingumkrampju [[inkubācijas periods]] ir no 1 līdz 30 dienām.<ref name="PME"/> Stingumkrampji tiek ārstēti ar specifisku antitoksisko [[serums|serumu]], [[antibiotikas|antibiotikām]] un pretkrampju līdzekļiem.<ref name="PME"/> == Vēsture == Pirmie dati par stingumkrampjiem atrasti papirusos, kas ir datēti ar 26. gadsimtu p.m.ē. Pilnīgāk slimību aprakstīja [[Hipokrats]] (4.—3. gadsimts p.m.ē.), kurš piedāvāja tās nosaukumu. Klīnisko ainu pilnīgāk aprakstīja [[Avicenna]] un [[Ambruāza Parē]], kuri uzskatīja slimību par brūču infekciju. 1883. gadā krievu [[ķirurgs]] [[Nestors Monastirskis]] (''Нестор Монастырский'') konstatēja baktēriju izdalījumos no amputēta pirksta mirušam cilvēkam.<ref name="Shuvalov2005"/> == Etioloģija == Stingumkrampju izraisītājs ''Clostridium tetani'' ir baktērija no ''[[Clostridiaceae]]'' dzimtas. Tā ir gara, tieva nūjiņveida baktērija ar apaļīgiem galiem. Kustīga, [[Grampozitīvas baktērijas|grampozitīva]], labi krāsojas ar visām [[Anilīna krāsas|anilīna krāsām]]. Veido lielu, uz baktērijas galotnes novietotu [[Sporas|sporu]], kuras lielums pārsniedz baktērijas šķērsgriezumu.<ref name="Berezhnova2007"/> ''Clostridium tetani'' izdala grupas specifisku [[Lipopolisaharīds|O antigēnu]] un tipospecifisku viciņu [[H antigēns|H antigēnu]], pēc kura izšķir 10 baktēriju serotipus. Stingumkrampju izraisītāja [[eksotoksīns]] ir viena no stiprākajām bakteriālajām [[Inde|indēm]]. Izšķir trīs [[Toksīns|toksīna]] [[frakcija]]s:<ref name="Berezhnova2007"/> * [[tetānospazmīns]] ([[neirotoksīns]]), ar kura darbību raksturojas [[patoloģiskais process]]; * [[tetānohemolizīns]], kas izraisa eritrocītu hemolīzi un vietējo [[Nekroze|nekrozi]] ar fagocītu sabrukšanu; * zemmolekulārā frakcija, kura stimulē pārmērīgu [[Mediators (viela)|mediatora]] izdalīšanu nervu-muskuļu savienojumos. Baktērija ir izturīga ārējā vidē. [[izkārnījumi|Fēcēs]], [[Augsne|augsnē]] un uz dažādiem priekšmetiem baktērijas saglabājas gadiem. ''Clostridium tetani'' ir obligāts [[anaerobie organismi|anaerobs]]. Lai sporas pārvērstos aktīvā formā, tām ir nepieciešami šādi apstākļi: temperatūra 37 °C, pietiekams mitrums un barības vielu pietiekamība, kā arī citu [[aerobi organismi|aerobu]] baktēriju esamība vidē ([[Stafilokoks|stafilokoki]], ''[[Bacillus subtilis]]'' u.c.).<ref name="Berezhnova2007"/> == Epidemioloģija == Stingumkrampji ir [[Saprozoonozes|saprozoonožu]] tipa slimība ar perkutānu inficēšanās ceļu (inficēšanās notiek caur [[āda|ādu]]).<ref name="Shuvalov2005"/> == Patoģenēze == Nokļūstot organismā caur tā ārējiem apvalkiem, baktēriju sporas paliek infekcijas ieejas vārtu rajonā. Anaerobos apstākļos ([[Nekroze|nekrotiskie]] audi, asins recekļi, [[išēmija]], [[Svešķermenis|svešķermeņi]], [[mikroflora]], kas patērē skābekli) un pie pietiekamas imūnās aizsardzības trūkuma sporas pārvēršas veģetatīvās formās. Pēc tam sākas toksīna intensīva producēšana. Toksīns organismā izplatās hematogēnā ([[asins]]), linfogēnā ([[limfa]]s) un perineirālā ceļos un cieši saistās ar [[nervu audi]]em. Toksīns atlases ceļā bloķē sekundāro neironu kavējošo darbību uz kustību neironiem galvenokārt [[Priekšējie ragi|priekšējo ragu]] kustību šūnās. Impulsi, kas spontāni veidojas kustību neironos, bez šķēršļiem nokļūst līdz šķērssvītrotajiem muskuļiem, stimulējot tonisko sasprindzinājumu.<ref name="YuschukVengerov2009"/> == Klīniskā aina == [[Inkubācijas periods]] ilgst 1—31 diennakti, vidēji 1—2 nedēļas. Slimības klīniskā aina pie mazām [[ievainojums|traumām]] ([[skabarga]]s, noberzējumi utt.) parādās jau pēc to pilnas sadzīšanas. Pētījumi norāda, ka, jo inkubācijas periods ir īsāks, jo slimības gaita ir smagāka.<ref name="YuschukVengerov2009"/> Pēc smaguma slimības gaita var būt viegla, vidēji smaga, smaga un ļoti smaga. Pēc procesa izplatības izšķir vispārēju un vietēju slimības formu.<ref name="YuschukVengerov2009"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="ChebzshevPak2007">''Инфекционные и паразитарные болезни развивающихся стран'': учебник / Под ред. Чебышева Н. В., Пака С. Г. – М.:ГЭОТАР-Медиа, 2007. – 496 с.: ил. {{ISBN|978-5-9704-0635-9}}</ref> <ref name="Bunin1990">Бунин К.В. ''Инфекционные болезни'': Учебник. – 3-е изд., перераб. и доп. – М.:Медицина, 1990. – 520 с.: ил. (Учеб. лит. для мед. ин-тов). {{ISBN|5-225-00820-8}}</ref> <ref name="ZverevBoychenko2010">''Медицинская микробиология, вирусология и иммунология''. В 2-х т. Том 2: учеб. по дисциплине «Микробиология, вирусология и иммунология» для студентов учреждений высш. проф. образования, обучающихся по специальности 0601010.65 «Лечеб. дело», 060103.65 «Педиатрия», 060104.65 «Медико-профилакт. дело» / под ред. Зверева В. В., Бойченко М. Н. – М.:ГЭОТАР-Медиа, 2010. – 480 с.: ил. + CD. {{ISBN|978-5-9704-1420-0}} (т. 2), {{ISBN|978-5-9704-1422-4}} (общ.)</ref> <ref name="Turyanov.etal1998">''Инфекционные болезни'': Турьянов М. Х., Царегородцев А. Д., Лобзин Ю. В. – М.: ГЭОТАР-Медиа, 1998. – {{ISBN|5-88816-022-9}}</ref> <ref name="PME">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=stingumkrampji | title= Stingumkrampji | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv) | accessdate= 2012-08-19 | language= lv}}</ref> <ref name="Shuvalov2005">Шувалова Е.П. (ред.) ''Инфекционные болезни'': учебник/ Шувалова Е.П.. – 6-е изд. перераб. и доп. - М., Медицина, 2005. – 696 с.: 8 л. цв. ил. {{ISBN|5-225-04006-3}}</ref> <ref name="Berezhnova2007">Бережнова И. А. ''Инфекционные болезни'': Учеб. пособие. – М.: РИОР, 2007. – 319 с. {{ISBN|978-5-369-00154-7}}</ref> <ref name="YuschukVengerov2009">Инфекционные болезни: национальное руководство / Под ред. Ющука Н. Д., Венгерова Ю. Я. – М.:ГЭОТАР-Медиа, 2009. – 1056 с. – (Серия «Национальное руководство») {{ISBN|978-5-9704-1000-4}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baktēriju izraisītās slimības]] [[Kategorija:Vakcīnregulējamas slimības]] snkloogxpmk1s8hgenw1rl94076ppfg 4535999 4535981 2026-10-14T13:35:00Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Vulkāniii|Vulkāniii]] ([[User talk:Vulkāniii|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4535981 Tas nav viens un tas pats 4535999 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Opisthotonus in a patient suffering from tetanus - Painting by Sir Charles Bell - 1809.jpg|thumbnail|250px|[[Charles Bell|Čārlza Bella]] glezna, kurā attēlots ar stingumkrampjiem sirgstošs cilvēks]] '''Stingumkrampji''', '''tetāns''' jeb '''tetānuss''' ({{val|la|tetanus}} no {{val|gr|τέτανος}} (''tetanos'') — 'stingums, krampis') ir smaga akūta [[infekcijas slimība]] no [[Saprozoonozes|saprozoonožu grupas]]. Raksturojas galvenokārt ar [[kustību neirons|kustību neironu]] [[Toksiskums|toksiskiem]] bojājumiem un ar vispārējiem [[Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra|skeleta muskuļu]] [[Kloniskie krampji|kloniskiem]] un [[Toniskie krampji|toniskiem]] krampjiem,<ref name="ChebzshevPak2007"/> kas var izraisīt [[nosmakšana|nosmakšanu]].<ref name="Bunin1990"/><ref name="ZverevBoychenko2010"/> Slimības ierosinātājs ir [[Baktēriju morfoloģija#Nūjiņveidīgās baktērijas|nūjiņveida]] [[baktērijas]] ''[[Clostridium tetani]]'', ar kuru sporām cilvēks inficējas no apkārtējās vides kontakta ceļā ar [[Kontaminācija|kontaminētiem]] objektiem, [[Augsne|augsni]] caur [[āda]]s [[Brūce|brūci]] vai [[Gļotāda|gļotādu]]. ''Clostridium tetani'' inficētajā vietā sāk izdalīt neirotoksisko [[eksotoksīni|eksotoksīnu]], tā saucamo [[Tetānospazmīns|tetānospazmīnu]].<ref name="ZverevBoychenko2010"/><ref name="Turyanov.etal1998"/> Stingumkrampju [[inkubācijas periods]] ir no 1 līdz 30 dienām.<ref name="PME"/> Stingumkrampji tiek ārstēti ar specifisku antitoksisko [[serums|serumu]], [[antibiotikas|antibiotikām]] un pretkrampju līdzekļiem.<ref name="PME"/> == Vēsture == Pirmie dati par stingumkrampjiem atrasti papirusos, kas ir datēti ar 26. gadsimtu p.m.ē. Pilnīgāk slimību aprakstīja [[Hipokrats]] (4.—3. gadsimts p.m.ē.), kurš piedāvāja tās nosaukumu. Klīnisko ainu pilnīgāk aprakstīja [[Avicenna]] un [[Ambruāza Parē]], kuri uzskatīja slimību par brūču infekciju. 1883. gadā krievu [[ķirurgs]] [[Nestors Monastirskis]] (''Нестор Монастырский'') konstatēja baktēriju izdalījumos no amputēta pirksta mirušam cilvēkam.<ref name="Shuvalov2005"/> == Etioloģija == Stingumkrampju izraisītājs ''Clostridium tetani'' ir baktērija no ''[[Clostridiaceae]]'' dzimtas. Tā ir gara, tieva nūjiņveida baktērija ar apaļīgiem galiem. Kustīga, [[Grampozitīvas baktērijas|grampozitīva]], labi krāsojas ar visām [[Anilīna krāsas|anilīna krāsām]]. Veido lielu, uz baktērijas galotnes novietotu [[Sporas|sporu]], kuras lielums pārsniedz baktērijas šķērsgriezumu.<ref name="Berezhnova2007"/> ''Clostridium tetani'' izdala grupas specifisku [[Lipopolisaharīds|O antigēnu]] un tipospecifisku viciņu [[H antigēns|H antigēnu]], pēc kura izšķir 10 baktēriju serotipus. Stingumkrampju izraisītāja [[eksotoksīns]] ir viena no stiprākajām bakteriālajām [[Inde|indēm]]. Izšķir trīs [[Toksīns|toksīna]] [[frakcija]]s:<ref name="Berezhnova2007"/> * [[tetānospazmīns]] ([[neirotoksīns]]), ar kura darbību raksturojas [[patoloģiskais process]]; * [[tetānohemolizīns]], kas izraisa eritrocītu hemolīzi un vietējo [[Nekroze|nekrozi]] ar fagocītu sabrukšanu; * zemmolekulārā frakcija, kura stimulē pārmērīgu [[Mediators (viela)|mediatora]] izdalīšanu nervu-muskuļu savienojumos. Baktērija ir izturīga ārējā vidē. [[izkārnījumi|Fēcēs]], [[Augsne|augsnē]] un uz dažādiem priekšmetiem baktērijas saglabājas gadiem. ''Clostridium tetani'' ir obligāts [[anaerobie organismi|anaerobs]]. Lai sporas pārvērstos aktīvā formā, tām ir nepieciešami šādi apstākļi: temperatūra 37 °C, pietiekams mitrums un barības vielu pietiekamība, kā arī citu [[aerobi organismi|aerobu]] baktēriju esamība vidē ([[Stafilokoks|stafilokoki]], ''[[Bacillus subtilis]]'' u.c.).<ref name="Berezhnova2007"/> == Epidemioloģija == Stingumkrampji ir [[Saprozoonozes|saprozoonožu]] tipa slimība ar perkutānu inficēšanās ceļu (inficēšanās notiek caur [[āda|ādu]]).<ref name="Shuvalov2005"/> == Patoģenēze == Nokļūstot organismā caur tā ārējiem apvalkiem, baktēriju sporas paliek infekcijas ieejas vārtu rajonā. Anaerobos apstākļos ([[Nekroze|nekrotiskie]] audi, asins recekļi, [[išēmija]], [[Svešķermenis|svešķermeņi]], [[mikroflora]], kas patērē skābekli) un pie pietiekamas imūnās aizsardzības trūkuma sporas pārvēršas veģetatīvās formās. Pēc tam sākas toksīna intensīva producēšana. Toksīns organismā izplatās hematogēnā ([[asins]]), linfogēnā ([[limfa]]s) un perineirālā ceļos un cieši saistās ar [[nervu audi]]em. Toksīns atlases ceļā bloķē sekundāro neironu kavējošo darbību uz kustību neironiem galvenokārt [[Priekšējie ragi|priekšējo ragu]] kustību šūnās. Impulsi, kas spontāni veidojas kustību neironos, bez šķēršļiem nokļūst līdz šķērssvītrotajiem muskuļiem, stimulējot tonisko sasprindzinājumu.<ref name="YuschukVengerov2009"/> == Klīniskā aina == [[Inkubācijas periods]] ilgst 1—31 diennakti, vidēji 1—2 nedēļas. Slimības klīniskā aina pie mazām [[ievainojums|traumām]] ([[skabarga]]s, noberzējumi utt.) parādās jau pēc to pilnas sadzīšanas. Pētījumi norāda, ka, ja inkubācijas periods ir īsāks, tad slimības gaita ir smagāka.<ref name="YuschukVengerov2009"/> Pēc smaguma slimības gaita var būt viegla, vidēji smaga, smaga un ļoti smaga. Pēc procesa izplatības izšķir vispārēju un vietēju slimības formu.<ref name="YuschukVengerov2009"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="ChebzshevPak2007">''Инфекционные и паразитарные болезни развивающихся стран'': учебник / Под ред. Чебышева Н. В., Пака С. Г. – М.:ГЭОТАР-Медиа, 2007. – 496 с.: ил. {{ISBN|978-5-9704-0635-9}}</ref> <ref name="Bunin1990">Бунин К.В. ''Инфекционные болезни'': Учебник. – 3-е изд., перераб. и доп. – М.:Медицина, 1990. – 520 с.: ил. (Учеб. лит. для мед. ин-тов). {{ISBN|5-225-00820-8}}</ref> <ref name="ZverevBoychenko2010">''Медицинская микробиология, вирусология и иммунология''. В 2-х т. Том 2: учеб. по дисциплине «Микробиология, вирусология и иммунология» для студентов учреждений высш. проф. образования, обучающихся по специальности 0601010.65 «Лечеб. дело», 060103.65 «Педиатрия», 060104.65 «Медико-профилакт. дело» / под ред. Зверева В. В., Бойченко М. Н. – М.:ГЭОТАР-Медиа, 2010. – 480 с.: ил. + CD. {{ISBN|978-5-9704-1420-0}} (т. 2), {{ISBN|978-5-9704-1422-4}} (общ.)</ref> <ref name="Turyanov.etal1998">''Инфекционные болезни'': Турьянов М. Х., Царегородцев А. Д., Лобзин Ю. В. – М.: ГЭОТАР-Медиа, 1998. – {{ISBN|5-88816-022-9}}</ref> <ref name="PME">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=stingumkrampji | title= Stingumkrampji | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv) | accessdate= 2012-08-19 | language= lv}}</ref> <ref name="Shuvalov2005">Шувалова Е.П. (ред.) ''Инфекционные болезни'': учебник/ Шувалова Е.П.. – 6-е изд. перераб. и доп. - М., Медицина, 2005. – 696 с.: 8 л. цв. ил. {{ISBN|5-225-04006-3}}</ref> <ref name="Berezhnova2007">Бережнова И. А. ''Инфекционные болезни'': Учеб. пособие. – М.: РИОР, 2007. – 319 с. {{ISBN|978-5-369-00154-7}}</ref> <ref name="YuschukVengerov2009">Инфекционные болезни: национальное руководство / Под ред. Ющука Н. Д., Венгерова Ю. Я. – М.:ГЭОТАР-Медиа, 2009. – 1056 с. – (Серия «Национальное руководство») {{ISBN|978-5-9704-1000-4}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baktēriju izraisītās slimības]] [[Kategorija:Vakcīnregulējamas slimības]] 5i5xza93mum29ehie0pcscaswd3bxno 0 197011 4535956 4455574 2026-10-14T12:31:18Z ~2026-55304-73 151890 pārlaboju datumus 4535956 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī.jpg|thumb|270px|V. Rīdzenieka foto: [[Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī]]. Ar cipariem apzīmēti Tautas padomes locekļi]] [[Attēls:Latvian National Theatre.jpg|thumb|270px|Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad [[Latvijas Nacionālais teātris]]), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarību]] [[Attēls:Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums Latvijas pilsoņiem.jpg|thumb|270px|Latvijas Tautas padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!"]] [[Attēls:Pagaidu Valdības Vēstnesis 1 numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918.jpg|thumb|270px|"Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī]] '''Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 67. novembrī''' ir konstitucionāls tiesību akts,<ref>[https://lvportals.lv/norises/300210-uzsaukums-latvijas-pilsoniem-valsts-tiesiskas-sistemas-pamats-2018 Uzsaukums “Latvijas pilsoņiem!” — valsts tiesiskās sistēmas pamats]</ref> ar kuru [[Tautas padome]]s priekšsēdētāja vietnieks [[Gustavs Zemgals]] paziņoja, ka suverēnā valsts vara Latvijā ir pārgājusi Tautas padomes rokās. Pirmais Latvijas Ministru Prezidents [[Kārlis Ulmanis]] paziņoja par [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] nodomiem un uzdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/VAS/Latvija%2090/LVVA-f1307-1apr-3427lieta-40lapa.pdf |title=Latvijas valsts pasludināšanas protokols |access-date={{dat|2012|08|22||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180909183832/http://www.arhivi.lv/sitedata/VAS/Latvija%2090/LVVA-f1307-1apr-3427lieta-40lapa.pdf }}</ref> 67. novembra vakarā Tautas padomes un Pagaidu valdības vārdā Kārlis Ulmanis un Gustavs Zemgals griezās pie Latvijas iedzīvotājiem ar uzsaukumu, kurā Tautas padome pasludināja, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski-republikāniska valsts, kuras Satversmi tuvākajā nākotnē noteiks [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulce]] un, ka Tautas padome kā augstāko izpildu varu Latvijā ir nodibinājusi Latvijas Pagaidu valdību. == Priekšvēsture == {{pamatraksts|Latvijas autonomijas idejas|Latvijas neatkarības idejas}} [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] (LPNP) savā otrajā sesijā [[Sanktpēterburga|Pēterpilī]] 1918. gada 28.—31. janvārī pieņēma [[1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi|deklarāciju par veidojamās Latvijas Republikas neatkarību un demokrātiskumu]]:<ref>[[Ādolfs Šilde]]. Latvijas vēsture 1914 — 1940, valsts tapšana un suverēna valsts. Stokholma: Daugava, 1976. — 218 lpp.</ref> {{citāts| "Dibinādamās uz visas pasaules demokrātijas pasludinātām tautu pašnoteikšanās tiesībām, Latviešu pagaidu nacionālā padome: # atzīst, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu [[Kurzeme|Kurzemi]], [[Vidzeme|Vidzemi]] un [[Latgale|Latgali]], # [[protests|protestē]] pret jebkuru Latvijas sadalīšanas mēģinājumu, sevišķi pasvītrojot, ka latvju tautas pirmā un neatlaidīgā prasība ir Latvijas teritoriālā un etnogrāfiskā nedalāmība, # protestē pret katru miera noslēgšanas mēģinājumu, kurš mēģina pārkāpt tautu pašnoteikšanās, un pēdīgi # nosoda tautas gribas viltošanu zem okupācijas un kara apstākļu spiediena."}} Balstoties uz LPNP izsniegto pilnvaru, [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīds Meierovics]] 1918. gada 23. oktobrī sarunā ar Lielbritānijas ārlietu ministru Balfūru saņēma [[Latvijas valsts atzīšana de facto|''de facto'' atzīšanu Latvijas patstāvībai]] un LPNP kā Latvijas valdībai. 1918. gada 17. novembrī latviešu partijas Rīgā nodibināja Tautas padomi, kas līdz [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] sanākšanai uzņēmās suverēno varu Latvijā. Par tās priekšsēdētāju ievēlēja [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]], par viņa biedriem — [[Marģers Skujenieks|M. Skujenieku]] un G. Zemgalu. Pagaidu valdības sastādīšana tika uzticēta K. Ulmanim. Savā pirmajā sēdē Tautas padome pieņēma Politisko Platformu un nolēma pasludināt Latvijas neatkarību. Tautas padomes Politiskā Platforma sastāvēja no 7 nodaļām: # par Satversmes Sapulces sasaukšanu pēc iespējas drīzā laikā, noteikta tās locekļu ievēlēšanas kārtība; # par Latviju kā demokrātisku republiku; # par to, ka līdz Satversmes Sapulces sasaukšanai suverēnā vara pieder Tautas padomei, kura ieceļ Pagaidu valdību; # par cittautiešu tiesībām; # par cilvēktiesībām; # par sabiedriskās drošības institūcijām, nosakot, ka jāpanāk vācu karaspēka izvešana no Latvijas; # par vietējo pašvaldību kā vietējās varas institūciju veidošanu. == Pasludināšanas akts == {{pamatraksts|Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī}} [[Attēls:Norāde Latvijas dibināšana Nacionālais teātris.JPG|thumb|300px|Norāde par to, ka Rīgas pilsētas II teātra ēkā tika pasludināta neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšana]] 1918. gada 18. novembra vakarā pēc 19.30 Rīgas pilsētas II teātra ēkā notika Tautas padomes svinīgā sēde, ko sakarā ar to, ka tās priekšsēdētājs Jānis Čakste nebija vēl ieradies Rīgā, vadīja viņa vietnieks Gustavs Zemgals. Viņš paziņoja, ka suverēnā valsts vara Latvijā ir pārgājusi Tautas padomes rokās. Pēc dziesmas „[[Dievs, svētī Latviju]]” (tai laikā tā vēl nebija himna) nodziedāšanas sekoja Ministru Prezidenta Kārļa Ulmaņa ziņojums par Pagaidu valdības nodomiem un uzdevumiem. Kārlis Ulmanis savā uzrunā cita starpā teica, ka: „Tagad, kad esam brīvi un vairs negaidām no augšas vai ārienes pabalstu un palīdzību, paši veidosim savu dzīvi. [..] Pie šī darba varēs ņemt dalību visi Latvijas pilsoņi un varēs baudīt labumus, kas saistīti ar mūsu neatkarību. Visi pilsoņi bez tautības izšķirības aicināti palīdzēt, jo visu tautību tiesības būs Latvijā nodrošinātas. Tā būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai.” Savukārt [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] vadītājs [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] savā runā teica: „Mēs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšstāvji, atrodam par nepieciešamu šobrīd veicināt brīvās Latvijas izveidošanos par patstāvīgu valsti. Brīvā, neatkarīgā Latvija mums tomēr nav mērķis, bet tikai līdzeklis mūsu mērķu sasniegšanai. Kā agrāk, tā tagad mēs stāvam uz sociālistiskās internacionāles pamatiem. Viņas un tamlīdz arī mūsu mērķis ir — sociālistiskā republika brīvu tautu savienībā.” Pēc tam viņš uzskaitīja LSDSP politisko programmu 15 punktos, kuras izpildīšana bija nosacījums sociāldemokrātu atbalstam jaunizveidotajai Latvijas Pagaidu valdībai. Revolucionāro sociālistu jeb eseru pārstāvis [[Emīls Skubiķis]] teica: „Mēs [..] esam cieši pārliecināti, ka [..] brīvības saules stari mūžīgi vizmos pār latvju zemi. Bet, pilsoņi, nav vienalga, pār kādu Latviju laistīsies šie zelta stari. Ja šie stari apspīdēs Latvijā netaisnību, patvarību un kailu nabadzību, tad tā nebūs Latvija, kuru mēs vēlējāmies, par kuru mēs cīnījāmies un cietām. Dosim, pilsoņi, šinī lielajā vēsturiskā brīdī [..] svinīgu solījumu, ka pieliksim visus savus intelektuālos, ētiskos un fiziskos spēkus, lai Latvijā viņas pilsoņi būtu nevis vien brīvi, bet arī laimīgi.” Latviešu nacionāldemokrātu partijas pārstāvis rakstnieks [[Atis Ķeniņš]] teica: „Kad izpostītajos Daugavas krastos celsim savas mājas, kad Latvijas druvās krāsies mūsu labklājības materiālie pamati, klaudzēs atkal āmuri mūsu fabrikās [..], kad būs miers pilsoņu starpā un labklājība zemē, tad lai atgādājamies mūsu tautas sapni par Latvijas gaismas pili, par īpatnēju latviešu kultūru. Lai nenogrimstam materiālismā! [..] Pilsoņu miers un ekonomiskā labklājība lai netop par mietpilsonību. Tautas, kas nav radījušas savu kultūru, savas īpatnējas gara vērtības, ir dzīvojušas par velti.”<ref>[https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/18.-novembris.-latvijas-valsts-pasludinasanas-akta-teiktas-runas.a45565/ 18. novembris. Latvijas valsts pasludināšanas aktā teiktās runas] [[Eduards Liniņš]] lr1.lsm.lv 2018. gada 18. novembrī</ref> == Uzsaukums pilsoņiem == Latvijas pilsoņiem! Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludina, ka: 1) Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski-republikāniska valsts. Satversmi un attiecības pret ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārīgu, abu dzimumu, tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata. 2) Latvijas Tautas padome ir nodibinājusi kā augstāko izpildu varu Latvijā — Latvijas Pagaidu Valdību. Latvijas Tautas padome uzaicina Latvijas pilsoņus uzturēt mieru un kārtību un visiem spēkiem pabalstīt Latvijas Pagaidu Valdību viņas grūtajā un atbildīgajā darbā. == Sekas == Līdz ar 11. novembra pamiera noteikumiem Vācija atteicās no Brestļitovskas miera līguma un 27. augusta papildlīguma, kas nodrošināja Baltijas zemju atdalīšanos no Krievijas. 1918. gada 26. novembrī Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs [[Augusts Vinnigs]] Vācijas valdības uzdevumā nosūtīja [[Latvijas Pagaidu valdība]]s atzīšanas notu ([[Vinniga nota]]), kas no starptautisko tiesību viedokļa nozīmēja Vācijas oficiālu atteikšanos no [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumā]] iegūtajām tiesībām uz Latvijas teritoriju un centieniem veidot [[Baltijas hercogiste|Baltijas hercogvalsti]] savā pakļautībā. Tās Reģentu padome [[1918]]. gada [[28. novembris|28. novembrī]] nolika savas pilnvaras. == Tautas padomes locekļi, sapulces dalībnieki == Latvijas valsts pasludināšanas aktā piedalījās 38 Tautas padomes locekļi no 8 partijām<ref>[http://www.la.lv/kas-dibinaja-latviju-2/ Kas dibināja Latviju?]</ref>: {{div col}} 1. [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939), jurists. 2. [[Marģers Skujenieks]] (1886—1941), tautsaimnieks, politiķis. 3. [[Kārlis Ulmanis]] (1877—1942), agronoms, politiķis. 4. [[Jānis Zālītis]] (1874—1919), jurists, politiķis. 5. [[Erasts Bite]] (1880—1942), jurists, politiķis. 6. [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943), inženieris. 7. [[Staņislavs Kambala]] (1893—1941), latviešu strēlnieks, sabiedriski politiskais darbinieks. 8. [[Oto Nonācs]] (1880—1942), publicists. 9. [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922), žurnālists. 10. [[Ernests Bauers]] (1882—1926), agronoms. 11. [[Nikolajs Svemps]] (1889—1944), zemnieks. 12. [[Jānis Bērziņš (TP loceklis)|Jānis Bērziņš]] (1894—1949), zemnieks, tirgotājs 13. [[Jānis Akuraters]] (1876—1937), rakstnieks. 14. [[Miķelis Valters]] (1874—1968), publicists. 15. [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961), literāts, izglītības un sabiedriskais darbinieks. 16. [[Eduards Strautnieks]] (1886—1946), advokāts. 17. [[Spricis Paegle]] (1876—1962), inženieris. 18. [[Dāvids Golts]] (Zeltiņš) (1867—1943), rakstnieks un grāmatizdevējs. 19. [[Rūdolfs Benuss]] (1881—1940), jurists 20. [[Jānis Bergsons]] (1881—1965), sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks. 21. [[Kārlis Kasparsons]] (1865—1962), ārsts. 22. [[Miķelis Bružis]] (1868—1941), inženieris ķīmiķis. 23. [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939), jurists, politiķis. 24. [[Kārlis Kurševics]] (1874—1938), advokāts, sabiedrisks darbinieks. 25. [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] (1872—1945), ārsts. 26. [[Klāra Kalniņa]] (1874—1964), P. Kalniņa dzīvesbiedre, politiķe. 27. [[Fricis Menders]] (1885—1971), politiķis un sabiedriskais darbinieks. 28. [[Jānis Ampermanis]] (1889—1942), lauksaimnieks. 29. [[Vilis Gulbis]] (1890—1942), agronoms. 30. [[Kārlis Vanags]] (1883—1942), banku darbinieks. 31. [[Jānis Vārsbergs]] (1879—1961), lauksaimnieks. 32. [[Pēteris Murītis]] (1891—1924), agronoms. 33. [[Jūlijs Celms]] (1879—1935), tautsaimnieks, banku darbinieks. 34. [[Bruno Kalniņš]] (1899—1990), Latvijas Sociāldemokrātiskās jaunatnes savienības vadītājs. 35. [[Eduards Traubergs]] (1883—1967), jurists, sabiedriski politisks darbinieks. 36. [[Kārlis Albertiņš]] (1889—1925), jurists, sabiedriski politisks darbinieks. 37. [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937), grāmatizdevējs, tirgotājs. 38. [[Artūrs Žers]] (Šers) (1885—1942), agronoms. {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_001_wawe1918n001|article:DIVL16|issueType:P Latwijas walsts izsludinaschana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1918n001{{!}}article:DIVL16{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|04|28||bez}} }} "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī == Skatīt arī == * [[Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem]] * [[Lietuvas Neatkarības akts]] {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:1918. gads]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] nosh1ayxo3wp6f1v6scrn8n6h0ot58i 4535960 4535956 2026-10-14T12:36:25Z Kleivas 2704 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-55304-73|~2026-55304-73]] ([[User talk:~2026-55304-73|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4535956 4535960 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī.jpg|thumb|270px|V. Rīdzenieka foto: [[Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī]]. Ar cipariem apzīmēti Tautas padomes locekļi]] [[Attēls:Latvian National Theatre.jpg|thumb|270px|Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad [[Latvijas Nacionālais teātris]]), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarību]] [[Attēls:Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums Latvijas pilsoņiem.jpg|thumb|270px|Latvijas Tautas padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!"]] [[Attēls:Pagaidu Valdības Vēstnesis 1 numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918.jpg|thumb|270px|"Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī]] '''Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī''' ir konstitucionāls tiesību akts,<ref>[https://lvportals.lv/norises/300210-uzsaukums-latvijas-pilsoniem-valsts-tiesiskas-sistemas-pamats-2018 Uzsaukums “Latvijas pilsoņiem!” — valsts tiesiskās sistēmas pamats]</ref> ar kuru [[Tautas padome]]s priekšsēdētāja vietnieks [[Gustavs Zemgals]] paziņoja, ka suverēnā valsts vara Latvijā ir pārgājusi Tautas padomes rokās. Pirmais Latvijas Ministru Prezidents [[Kārlis Ulmanis]] paziņoja par [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] nodomiem un uzdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/VAS/Latvija%2090/LVVA-f1307-1apr-3427lieta-40lapa.pdf |title=Latvijas valsts pasludināšanas protokols |access-date={{dat|2012|08|22||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180909183832/http://www.arhivi.lv/sitedata/VAS/Latvija%2090/LVVA-f1307-1apr-3427lieta-40lapa.pdf }}</ref> 18. novembra vakarā Tautas padomes un Pagaidu valdības vārdā Kārlis Ulmanis un Gustavs Zemgals griezās pie Latvijas iedzīvotājiem ar uzsaukumu, kurā Tautas padome pasludināja, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski-republikāniska valsts, kuras Satversmi tuvākajā nākotnē noteiks [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulce]] un, ka Tautas padome kā augstāko izpildu varu Latvijā ir nodibinājusi Latvijas Pagaidu valdību. == Priekšvēsture == {{pamatraksts|Latvijas autonomijas idejas|Latvijas neatkarības idejas}} [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] (LPNP) savā otrajā sesijā [[Sanktpēterburga|Pēterpilī]] 1918. gada 28.—31. janvārī pieņēma [[1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi|deklarāciju par veidojamās Latvijas Republikas neatkarību un demokrātiskumu]]:<ref>[[Ādolfs Šilde]]. Latvijas vēsture 1914 — 1940, valsts tapšana un suverēna valsts. Stokholma: Daugava, 1976. — 218 lpp.</ref> {{citāts| "Dibinādamās uz visas pasaules demokrātijas pasludinātām tautu pašnoteikšanās tiesībām, Latviešu pagaidu nacionālā padome: # atzīst, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu [[Kurzeme|Kurzemi]], [[Vidzeme|Vidzemi]] un [[Latgale|Latgali]], # [[protests|protestē]] pret jebkuru Latvijas sadalīšanas mēģinājumu, sevišķi pasvītrojot, ka latvju tautas pirmā un neatlaidīgā prasība ir Latvijas teritoriālā un etnogrāfiskā nedalāmība, # protestē pret katru miera noslēgšanas mēģinājumu, kurš mēģina pārkāpt tautu pašnoteikšanās, un pēdīgi # nosoda tautas gribas viltošanu zem okupācijas un kara apstākļu spiediena."}} Balstoties uz LPNP izsniegto pilnvaru, [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīds Meierovics]] 1918. gada 23. oktobrī sarunā ar Lielbritānijas ārlietu ministru Balfūru saņēma [[Latvijas valsts atzīšana de facto|''de facto'' atzīšanu Latvijas patstāvībai]] un LPNP kā Latvijas valdībai. 1918. gada 17. novembrī latviešu partijas Rīgā nodibināja Tautas padomi, kas līdz [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] sanākšanai uzņēmās suverēno varu Latvijā. Par tās priekšsēdētāju ievēlēja [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]], par viņa biedriem — [[Marģers Skujenieks|M. Skujenieku]] un G. Zemgalu. Pagaidu valdības sastādīšana tika uzticēta K. Ulmanim. Savā pirmajā sēdē Tautas padome pieņēma Politisko Platformu un nolēma pasludināt Latvijas neatkarību. Tautas padomes Politiskā Platforma sastāvēja no 7 nodaļām: # par Satversmes Sapulces sasaukšanu pēc iespējas drīzā laikā, noteikta tās locekļu ievēlēšanas kārtība; # par Latviju kā demokrātisku republiku; # par to, ka līdz Satversmes Sapulces sasaukšanai suverēnā vara pieder Tautas padomei, kura ieceļ Pagaidu valdību; # par cittautiešu tiesībām; # par cilvēktiesībām; # par sabiedriskās drošības institūcijām, nosakot, ka jāpanāk vācu karaspēka izvešana no Latvijas; # par vietējo pašvaldību kā vietējās varas institūciju veidošanu. == Pasludināšanas akts == {{pamatraksts|Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī}} [[Attēls:Norāde Latvijas dibināšana Nacionālais teātris.JPG|thumb|300px|Norāde par to, ka Rīgas pilsētas II teātra ēkā tika pasludināta neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšana]] 1918. gada 18. novembra vakarā pēc 19.30 Rīgas pilsētas II teātra ēkā notika Tautas padomes svinīgā sēde, ko sakarā ar to, ka tās priekšsēdētājs Jānis Čakste nebija vēl ieradies Rīgā, vadīja viņa vietnieks Gustavs Zemgals. Viņš paziņoja, ka suverēnā valsts vara Latvijā ir pārgājusi Tautas padomes rokās. Pēc dziesmas „[[Dievs, svētī Latviju]]” (tai laikā tā vēl nebija himna) nodziedāšanas sekoja Ministru Prezidenta Kārļa Ulmaņa ziņojums par Pagaidu valdības nodomiem un uzdevumiem. Kārlis Ulmanis savā uzrunā cita starpā teica, ka: „Tagad, kad esam brīvi un vairs negaidām no augšas vai ārienes pabalstu un palīdzību, paši veidosim savu dzīvi. [..] Pie šī darba varēs ņemt dalību visi Latvijas pilsoņi un varēs baudīt labumus, kas saistīti ar mūsu neatkarību. Visi pilsoņi bez tautības izšķirības aicināti palīdzēt, jo visu tautību tiesības būs Latvijā nodrošinātas. Tā būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai.” Savukārt [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] vadītājs [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] savā runā teica: „Mēs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšstāvji, atrodam par nepieciešamu šobrīd veicināt brīvās Latvijas izveidošanos par patstāvīgu valsti. Brīvā, neatkarīgā Latvija mums tomēr nav mērķis, bet tikai līdzeklis mūsu mērķu sasniegšanai. Kā agrāk, tā tagad mēs stāvam uz sociālistiskās internacionāles pamatiem. Viņas un tamlīdz arī mūsu mērķis ir — sociālistiskā republika brīvu tautu savienībā.” Pēc tam viņš uzskaitīja LSDSP politisko programmu 15 punktos, kuras izpildīšana bija nosacījums sociāldemokrātu atbalstam jaunizveidotajai Latvijas Pagaidu valdībai. Revolucionāro sociālistu jeb eseru pārstāvis [[Emīls Skubiķis]] teica: „Mēs [..] esam cieši pārliecināti, ka [..] brīvības saules stari mūžīgi vizmos pār latvju zemi. Bet, pilsoņi, nav vienalga, pār kādu Latviju laistīsies šie zelta stari. Ja šie stari apspīdēs Latvijā netaisnību, patvarību un kailu nabadzību, tad tā nebūs Latvija, kuru mēs vēlējāmies, par kuru mēs cīnījāmies un cietām. Dosim, pilsoņi, šinī lielajā vēsturiskā brīdī [..] svinīgu solījumu, ka pieliksim visus savus intelektuālos, ētiskos un fiziskos spēkus, lai Latvijā viņas pilsoņi būtu nevis vien brīvi, bet arī laimīgi.” Latviešu nacionāldemokrātu partijas pārstāvis rakstnieks [[Atis Ķeniņš]] teica: „Kad izpostītajos Daugavas krastos celsim savas mājas, kad Latvijas druvās krāsies mūsu labklājības materiālie pamati, klaudzēs atkal āmuri mūsu fabrikās [..], kad būs miers pilsoņu starpā un labklājība zemē, tad lai atgādājamies mūsu tautas sapni par Latvijas gaismas pili, par īpatnēju latviešu kultūru. Lai nenogrimstam materiālismā! [..] Pilsoņu miers un ekonomiskā labklājība lai netop par mietpilsonību. Tautas, kas nav radījušas savu kultūru, savas īpatnējas gara vērtības, ir dzīvojušas par velti.”<ref>[https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/18.-novembris.-latvijas-valsts-pasludinasanas-akta-teiktas-runas.a45565/ 18. novembris. Latvijas valsts pasludināšanas aktā teiktās runas] [[Eduards Liniņš]] lr1.lsm.lv 2018. gada 18. novembrī</ref> == Uzsaukums pilsoņiem == Latvijas pilsoņiem! Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludina, ka: 1) Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski-republikāniska valsts. Satversmi un attiecības pret ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārīgu, abu dzimumu, tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata. 2) Latvijas Tautas padome ir nodibinājusi kā augstāko izpildu varu Latvijā — Latvijas Pagaidu Valdību. Latvijas Tautas padome uzaicina Latvijas pilsoņus uzturēt mieru un kārtību un visiem spēkiem pabalstīt Latvijas Pagaidu Valdību viņas grūtajā un atbildīgajā darbā. == Sekas == Līdz ar 11. novembra pamiera noteikumiem Vācija atteicās no Brestļitovskas miera līguma un 27. augusta papildlīguma, kas nodrošināja Baltijas zemju atdalīšanos no Krievijas. 1918. gada 26. novembrī Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs [[Augusts Vinnigs]] Vācijas valdības uzdevumā nosūtīja [[Latvijas Pagaidu valdība]]s atzīšanas notu ([[Vinniga nota]]), kas no starptautisko tiesību viedokļa nozīmēja Vācijas oficiālu atteikšanos no [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumā]] iegūtajām tiesībām uz Latvijas teritoriju un centieniem veidot [[Baltijas hercogiste|Baltijas hercogvalsti]] savā pakļautībā. Tās Reģentu padome [[1918]]. gada [[28. novembris|28. novembrī]] nolika savas pilnvaras. == Tautas padomes locekļi, sapulces dalībnieki == Latvijas valsts pasludināšanas aktā piedalījās 38 Tautas padomes locekļi no 8 partijām<ref>[http://www.la.lv/kas-dibinaja-latviju-2/ Kas dibināja Latviju?]</ref>: {{div col}} 1. [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939), jurists. 2. [[Marģers Skujenieks]] (1886—1941), tautsaimnieks, politiķis. 3. [[Kārlis Ulmanis]] (1877—1942), agronoms, politiķis. 4. [[Jānis Zālītis]] (1874—1919), jurists, politiķis. 5. [[Erasts Bite]] (1880—1942), jurists, politiķis. 6. [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943), inženieris. 7. [[Staņislavs Kambala]] (1893—1941), latviešu strēlnieks, sabiedriski politiskais darbinieks. 8. [[Oto Nonācs]] (1880—1942), publicists. 9. [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922), žurnālists. 10. [[Ernests Bauers]] (1882—1926), agronoms. 11. [[Nikolajs Svemps]] (1889—1944), zemnieks. 12. [[Jānis Bērziņš (TP loceklis)|Jānis Bērziņš]] (1894—1949), zemnieks, tirgotājs 13. [[Jānis Akuraters]] (1876—1937), rakstnieks. 14. [[Miķelis Valters]] (1874—1968), publicists. 15. [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961), literāts, izglītības un sabiedriskais darbinieks. 16. [[Eduards Strautnieks]] (1886—1946), advokāts. 17. [[Spricis Paegle]] (1876—1962), inženieris. 18. [[Dāvids Golts]] (Zeltiņš) (1867—1943), rakstnieks un grāmatizdevējs. 19. [[Rūdolfs Benuss]] (1881—1940), jurists 20. [[Jānis Bergsons]] (1881—1965), sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks. 21. [[Kārlis Kasparsons]] (1865—1962), ārsts. 22. [[Miķelis Bružis]] (1868—1941), inženieris ķīmiķis. 23. [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939), jurists, politiķis. 24. [[Kārlis Kurševics]] (1874—1938), advokāts, sabiedrisks darbinieks. 25. [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] (1872—1945), ārsts. 26. [[Klāra Kalniņa]] (1874—1964), P. Kalniņa dzīvesbiedre, politiķe. 27. [[Fricis Menders]] (1885—1971), politiķis un sabiedriskais darbinieks. 28. [[Jānis Ampermanis]] (1889—1942), lauksaimnieks. 29. [[Vilis Gulbis]] (1890—1942), agronoms. 30. [[Kārlis Vanags]] (1883—1942), banku darbinieks. 31. [[Jānis Vārsbergs]] (1879—1961), lauksaimnieks. 32. [[Pēteris Murītis]] (1891—1924), agronoms. 33. [[Jūlijs Celms]] (1879—1935), tautsaimnieks, banku darbinieks. 34. [[Bruno Kalniņš]] (1899—1990), Latvijas Sociāldemokrātiskās jaunatnes savienības vadītājs. 35. [[Eduards Traubergs]] (1883—1967), jurists, sabiedriski politisks darbinieks. 36. [[Kārlis Albertiņš]] (1889—1925), jurists, sabiedriski politisks darbinieks. 37. [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937), grāmatizdevējs, tirgotājs. 38. [[Artūrs Žers]] (Šers) (1885—1942), agronoms. {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_001_wawe1918n001|article:DIVL16|issueType:P Latwijas walsts izsludinaschana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1918n001{{!}}article:DIVL16{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|04|28||bez}} }} "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī == Skatīt arī == * [[Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem]] * [[Lietuvas Neatkarības akts]] {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:1918. gads]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] m7yxsentqb0giaod7vp1p1uelppl7po 0 200140 4536173 4002381 2026-10-14T19:56:20Z ZANDMANIS 91184 4536173 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ēriks Holders | vārds_orģ = ''Eric Holder'' | attēls = Eric Holder official portrait.jpg | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | mazs_att = | amats = [[ASV ģenerālprokurors]] | term_sākums = {{dat|2009|2|3|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2015|4|27|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Baraks Obama]] | premjers = | priekštecis = Maikls Makasejs | pēctecis = Loreta Linča | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1951|1|21}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Bronksa}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = | apglabāts = | tautība = [[amerikāņi (nācija)|amerikānis]] | partija = [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = Zvērināts advokāts | alma_mater = [[Kolumbijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Eric Holder signature.jpg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ēriks Himptons Holders''' ({{val|en|Eric Himpton Holder, Jr.}}; dzimis {{dat|1951|1|21}}) ir amerikāņu zvērināts [[advokāts]], bijis 82. ASV ģenerālprokurors. Viņš ir pirmais [[afroamerikānis]], kas ieņēmis šo amatu.<ref name="WashPost3Feb09">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.huffingtonpost.com/2009/02/02/eric-holder-confirmed-as-_n_163319.html|title=Holder Confirmed As the First Black Attorney General: Nominee Overcame Objections in GOP|last=Johnson|first=Carrie|date=Tuesday, February 3, 2009|publisher=The Washington Post|pages=Page A02|accessdate=July 3, 2009}}</ref> Izglītību ieguvis Kolumbijas Universitātē un Kolumbijas juridiskajā skolā. No 1988. gada nogales līdz 1993. gada oktobrim viņš bija Kolumbijas apgabala Augstākās tiesas asociētais tiesnesis. Pēc tam (līdz 1997. gada jūnijam) bija advokāts, kas atbildīgs par Kolumbijas apgabalu. 1997. gada jūnijā kļuva par ASV ģenerālprokurora vietnieku. Amatā bija līdz 2001. gada 20. janvārim, līdz tā paša gada 2. janvārim bija ģenerālprokurora amata pienākumu izpildītājs. 2009. gada februārī kļuva par ģenerālprokuroru. 2014. gada septembrī ASV Tieslietu departaments paziņoja, ka Holders pametīs ģenerālprokurora amatu, līdz tiks atrasts pēctecis. Tā paša gada novembrī tika paziņots par Loretas Linčas nominēšanu šim amatam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.justice.gov/ag/meet-ag.html ASV Tieslietu departamenta profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110102130428/http://www.justice.gov/ag/meet-ag.html |date={{dat|2011|01|02||bez}} }} {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Holders, Ēriks}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:ASV ģenerālprokurori]] jbkbnh9gr94x7kncxd634hj4y5zitol 0 207904 4535944 4512416 2026-10-14T12:16:00Z Vulkāniii 151874 4535944 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Miķelis Golts | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1922|12|25}} | location = [[Nida (Latvija)|Nida]], {{LAT}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2007|04|23|1922|12|25}} | deathplace = | nationality = | field = [[gleznošana]] | training = [[Liepājas daiļamatniecības vidusskola]] | movement = | famous works = | influenced by = | influenced = | patrons = | awards = }} '''Miķelis Golts''' (dzimis 1922. gada 25. decembrī [[Rucavas pagasts|Rucavas pagasta]] [[Nida (Latvija)|Nidas]] ciematā [[Zvejnieks|zvejnieku]] ģimenē, miris 2007. gada 23. aprīlī) bija latviešu [[mākslinieks]]. == Dzīvesgājums == [[Liepāja|Liepājā]] beidzis A. Saulieša pamatskolu, no 1938. līdz 1939. gadam mācījies [[Glezniecība|glezniecību]] K. Hartmaņa privātstudijā. No 1947. līdz 1949. gadam mācījies Liepājas Mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā, kuru nepabeidza. No 1947. līdz 1972. gadam strādājis dažādus darbus: bijis krāsotājs un [[galdnieks]], mākslinieks noformētājs un mācību meistars Liepājas Mākslas vidusskolā. Sākot ar 1947. gadu, rīkojis savu darbu izstādes (2005. gadā personālizstāde "[[Sibīrija]] Liepājā", 2008. gadā "Sībīrijas atbalss" Liepājas muzejā). M. Golta gleznas atrodas [[Latvijas Mākslinieku savienība|Latvijas mākslinieku savienības]] fondā, valsts un pašvaldības muzejos, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. Mākslinieks Miķelis Golts teicis: "Gleznoju paša izkoptās tehnikās, kur liela nozīme faktūrām". M. Golts bija izveidojis pašam vien zināmu glezniecības autortehniku — plastisku masu, ar ko veidoja gleznu faktūras. Savas autortehnikas recepti mākslinieks rūpīgi slēpa un paņēma līdzi aizsaulē. No 1973. gada — Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Ietverts "Kurzemes vārda" atlasē "20. gadsimta izcilākie Liepājas mākslinieki". 2024.gada 23.septembrī dibināta biedrība "Golta radošais namiņš". == Ārējās saites == *[http://nekropole.info/lv/Mikelis-Golts Miķelis Golts]{{Novecojusi saite}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Golts, Mikzelis}} [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2007. gadā mirušie]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] {{gleznotājs-aizmetnis}} 2hw51basfe1uwfi9agerd75bunvixzc 0 211991 4535939 4535794 2026-10-14T12:10:41Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Vulkāniii|Vulkāniii]] ([[User talk:Vulkāniii|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4535794 Ir kāds pamats šaubīties jeb vai veidnes tiek liktas tikai, lai parādītu aktivitāti? 4535939 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Džeikobs Truba | vārds_orig = ''Jacob Trouba'' | attēls = Jacob Trouba (1).jpg | att_izm =250px | paraksts = Truba 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|26}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Mičigana|Ročestera|3s=Ročestera (Mičigana)}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 89 [[Kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Anahaimas "Ducks"]] | numurs = 65 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 9., 1. kārtā | dr_gads = [[2012. gada NHL drafts|2012]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Vinipegas "Jets"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2013—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Marka Mesjē balva]] — 2024 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2024|12|12}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze2|[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|Zviedrija 2013]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Krievija 2013]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionāts jauniešiem]]}} {{MedalGold2|[[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Vācija 2011]]}} {{MedalGold2|[[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Čehija 2012]]}} }} '''Džeikobs Truba''' (''Jacob Trouba''; dzimis {{dat|1994|2|26}}) ir amerikāņu [[hokejists]], [[aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Kopš 2024. gada spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] vienībā [[Anahaimas "Ducks"]], iepriekš spēlējis [[Ņujorkas "Rangers"]] komandā, kur no 2022. gada līdz 2024. gadam pildīja [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Truba sāka 2013.—14. gada sezonā, spēlējot [[NHL]] kluba [[Vinipegas "Jets"]] rindās. 2018.—19. gada sezonā ar 50 rezultativitātes punktiem Truba bija komandas rezultatīvākais aizsargs. [[2019]]. gada jūnijā tika aizmainīts uz [[Ņujorkas "Rangers"]]. 2024. gada 6. decembrī Truba tika aizmainīts uz [[Anaheimas Ducks]] komandu, apmaiņā pret somu aizsargu [[Urho Vakanainens|Urho Vakanainenu]] un 2025. gada ceturtās kārtas drafta izvēli.<ref>{{cite web |last=Rosen |first=Dan |url=https://www.nhl.com/news/topic/trade-coverage/new-york-rangers-trade-jacob-trouba-to-anaheim-ducks |title=Trouba traded to Ducks by Rangers for Vaakanainen |website=NHL.com |date=December 6, 2024 |access-date=December 6, 2024}}</ref> [[ASV hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis bronzas medaļas [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī spēlējis [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], tajā tiekot atzīts par turnīra labāko aizsargu. [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013. gada Pasaules čempionātā]], [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]] un [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017. gada Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Ņujorkas Rangers]] [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] |pirms={{flaga|ASV}} [[Raiens Makdonehs]]|pēc= |periods= 2022-2024}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Truba, Dzzeikobs}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Vinipegas "Jets" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] d44z1gzo2pvj2zbqu249dlfrj10oirx 4535942 4535939 2026-10-14T12:13:52Z Egilus 27634 4535942 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Džeikobs Truba | vārds_orig = ''Jacob Trouba'' | attēls = Jacob Trouba (1).jpg | att_izm =250px | paraksts = Truba 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|26}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Mičigana|Ročestera|3s=Ročestera (Mičigana)}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 89 [[Kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Anahaimas "Ducks"]] | numurs = 65 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 9., 1. kārtā | dr_gads = [[2012. gada NHL drafts|2012]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Vinipegas "Jets"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2013—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Marka Mesjē balva]] — 2024 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2024|12|12}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze2|[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|Zviedrija 2013]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Krievija 2013]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionāts jauniešiem]]}} {{MedalGold2|[[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Vācija 2011]]}} {{MedalGold2|[[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Čehija 2012]]}} }} '''Džeikobs Truba''' (''Jacob Trouba''; dzimis {{dat|1994|2|26}}) ir amerikāņu [[hokejists]], [[aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Kopš 2024. gada spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] vienībā [[Anahaimas "Ducks"]], iepriekš spēlējis [[Ņujorkas "Rangers"]] komandā, kur no 2022. gada līdz 2024. gadam pildīja [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Truba sāka 2013.—14. gada sezonā, spēlējot [[NHL]] kluba [[Vinipegas "Jets"]] rindās. 2018.—19. gada sezonā ar 50 rezultativitātes punktiem Truba bija komandas rezultatīvākais aizsargs. [[2019]]. gada jūnijā tika aizmainīts uz [[Ņujorkas "Rangers"]]. 2024. gada 6. decembrī Truba tika aizmainīts uz [[Anaheimas Ducks]] komandu, apmaiņā pret somu aizsargu [[Urho Vakanainens|Urho Vakanainenu]] un 2025. gada ceturtās kārtas drafta izvēli.<ref>{{cite web |last=Rosen |first=Dan |url=https://www.nhl.com/news/topic/trade-coverage/new-york-rangers-trade-jacob-trouba-to-anaheim-ducks |title=Trouba traded to Ducks by Rangers for Vaakanainen |website=NHL.com |date=December 6, 2024 |access-date=December 6, 2024}}</ref> [[ASV hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis bronzas medaļas [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī spēlējis [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], tajā tiekot atzīts par turnīra labāko aizsargu.<ref>Podnieks, Andrew (ed.). IIHF Guide & Record Book 2014. Toronto: Fenn/McLelland & Stewart. p. 411.</ref> [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013. gada Pasaules čempionātā]], [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]] un [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017. gada Pasaules čempionātā]].<ref>[https://www.eurohockey.com/player/503184-.html eurohockey.com]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Ņujorkas Rangers]] [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] |pirms={{flaga|ASV}} [[Raiens Makdonehs]]|pēc= |periods= 2022-2024}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Truba, Dzzeikobs}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Vinipegas "Jets" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] 0134kyvk0pfp78evjv5qqj22y2x9oyg 0 229776 4536163 4470412 2026-10-14T19:52:33Z Kaiservalds 149642 Papildināts raksts ar atsaucēm; precizētas saites un noformējums. 4536163 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Ernests Pole | image = Ernests Pole.jpg | imagesize = 150px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1872|10|8}} | location = [[Lutriņu pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] <br />(tagad {{LAT}}) | deathdate = {{mdv|1914|2|25|1872|10|8}} | deathplace = [[Rīga]] | nationality = [[Latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskajā institūtā]] | movement = [[jūgendstils]], neoklasicisms | famous works = vairāk nekā 40 projektētu namu | patrons = [[Konstantīns Pēkšēns]] | awards = }} '''Ernests Pole''' (1872-1914) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem [[arhitektūra|arhitektiem]]. Viņš kopā ar [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]] projektējis [[Rīgas Latviešu biedrība]]s jauno namu (1909—1910), kas uzcelts 1908. gada ugunsgrēkā nopostītās ēkas vietā.<ref name="G19-333">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 327.–333. lpp.</ref> [[Rīga|Rīgā]] pēc viņa projektiem uzceltas 37 daudzstāvu mūra dzīvojamās ēkas, no tām ievērojamākā ir bijusī Rīgas IV Savstarpējās kredītsabiedrības bankas ēka Brīvības ielā 38 (uz Elizabetes ielas stūra).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/musu-legjendas/brivibas-iela-38-vieta-kur-elpo-kultura-milestiba-nauda-un-polit.a48167/|title=Brīvības iela 38: vieta, kur elpo kultūra, mīlestība, nauda un politika|website=klasika.lsm.lv|access-date=2026-05-19|date=2015-02-07|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1872. gada 8. oktobrī [[Lutriņu pagasts|Lutriņu pagasta]] Birznieku māju saimnieka ģimenē. Mācījās [[Saldus]] privātskolā un Kuldīgas divklasīgajā ministrijas skolā. Turpināja mācības [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju seminārā]] [[Kuldīga|Kuldīgā]] (1888-1892), kur izcēlies ar kaligrāfa un zīmētāja dotībām. 1891. gadā sarīkoja pirmo teātra izrādi savā dzimtajā Lutriņu pagastā. No 1892. līdz 1901. gadam strādāja par skolotāju Liepājā, kur nodarbojās arī ar ērģeļspēli. 1901. gadā kā eksterns beidza [[Ārensburga]]s ģimnāziju [[Sāmsala|Sāmsalā]] un studēja [[Novoaleksandrija]]s Lauksaimniecības un mežkopības institūtā (1901-1903). Studijas turpināja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] arhitektūras nodaļā (1904-1908), ko beidza ar arhitekta grādu. Praktizējās arhitekta Konstantīna Pēkšēna būvniecības birojā. 1910. gadā kopā ar K. Pēkšēnu projektēja J. Ozoliņa namu Brīvības ielā 88 (uz Matīsa ielas stūra) un Smilšu ielā 10. Pēc E. Poles projektiem celta [[V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|Piekto Vispārējo Dziesmu svētku]] koka svētku ēka, Rīgas Savstarpējās kredītsabiedrības nams [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāra]] un Elizabetes ielas stūrī ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 38), Rīgas Amatnieku krājaizdevu kases nams Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī (vēlāk [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] galvenā ēka), nams Elizabetes un Pulkveža Brieža ielu stūrī. Miris Rīgā 1914. gada 25. februārī, apbedīts Meža kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.muzeji.lv/lv/museums/andrejs-upits-historic-museum/2011/arhitekts-ernests-pole-un-sieviete-balta/ |title=Arhitekts Ernests Pole un "Sieviete baltā" |access-date={{dat|2013|07|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305060800/http://www.muzeji.lv/lv/museums/andrejs-upits-historic-museum/2011/arhitekts-ernests-pole-un-sieviete-balta/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Projektētās ēkas == Lielākā daļa ēku ieturētas neoklasicisma formās, dažas arī nacionālā romantisma un citu racionālistisko jūgendstila novirzienu stilistikā. Pazīstamākais no Ernesta Poles projektētajiem namiem ir [[Rīgas Latviešu biedrība]]s nams Merķeļa ielā 13 (1909—1910), ko viņš projektēja kopā ar citu pazīstamu latviešu arhitektu Eiženu Laubi. Projektu apstiprināja 1908. gada oktobrī, un sākumā ēku bija iecerēts celt nacionālā romantisma stilā. 1909. gadā Pole izstrādāja jaunu neoklasicisma projektu ar pulēta granīta kolonnām portālos un simetriskiem rizalītiem; pēc tā namu uzcēla un 1910. gada nogalē atklāja.<ref name="G19-333" /><ref name="K80-162">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 162.–164. lpp.</ref> Pole sāka patstāvīgu praksi 1908. gadā, kad nacionālais romantisms Rīgā jau atkāpās, un viņa darbos abi virzieni pastāv līdzās. Rīgas amatnieku krājaizdevu kases namu viņš cēla divās kārtās. Pirmā kārta Elizabetes ielā 14 (1909) ir nacionālā romantisma garā; tās erkeru, balkona un zelmiņu formas, pēc [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jāņa Krastiņa]] novērojuma, ietekmējis Gezeliusa, Lindgrēna un Sārinena īres nams Helsinkos, Luotsikatu ielā 5. Otrajā kārtā uz Krišjāņa Barona ielas stūra (1910) dominē klasiskās formas: četras granīta kolonnas un ciļņu frīze, kurā līdzās Merkuram un Hēfaistam attēlots zobrats un ātruma regulators kā modernā laikmeta simboli. Rīgas IV savstarpējās kredītbiedrības bankas konkursā (1910) Poles mets ieguva tikai ceturto vietu, taču pasūtītāji vēlējās ēku ampīra stilā un realizēja tieši viņa projektu (Brīvības ielā 38, 1911).<ref name="K80-126">Krastiņš 1980, 126.–127. lpp.; Grosa 2019, 326.–328. lpp.</ref> Nacionālā romantisma paņēmieni saglabājās īres namā Bruņinieku ielā 50 (1910) ar uzrakstu „Darbs — zelts” fasādē un namā Aleksandra Čaka ielā 67/69 (1912), kas kopā ar Matīsa ielas 32 namu pēc apjomu kompozīcijas ir tuvs Laubes Romanova bazāram. Tā pati formu valoda jūtama Avotu ielā 11 (1911) un Aleksandra Čaka ielā 49 (1912), bet Aleksandra Čaka ielā 68 (1911) erkeru apjomi augšstāvos apzināti ignorē tektonikas likumus. Paša arhitekta nams Strēlnieku ielā 1 (1910) ir viens no nedaudzajiem deklaratīvi klasiskajiem Rīgas īres namiem; gleznotājs Jāzeps Grosvalds to nosauca par „dzelteno latvisko namu”, kas „baronu kvartāla gotikā tērptiem sargiem” rāda, kur beidzas viņu valsts. Pole piedalījās arī Ozoliņa pasāžas nama Brīvības ielā 88 (1910, kopā ar Pēkšēnu un Jāni Alksni) projektēšanā, bet nama Lāčplēša ielā 75 (1913) plānojumu ar atsevišķu saimniecības gaiteni Krastiņš min kā komfortabla dzīvokļa paraugu. Arhitekta dzīvokli ar mahagonija ampīra mēbelēm un trim Jaņa Rozentāla gleznām pēc viņa pēkšņās nāves aprakstījis inženiera Miķeļa Bruža dēls.<ref name="K80-134">Krastiņš 1980, 126.–127., 134., 138., 168. lpp.; Grosa 2019, 326.–328., 436. lpp.; ''Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1910. S. 79; 1912. S. 130–131, 137.</ref> Citas projektētās ēkas: * Brīvības iela 38 (Rīgas IV Savstarpējās kredītsabiedrības bankas ēka) * Brīvības iela 88 * Smilšu iela 10 == Attēli == <gallery> Riga, Vidus 4 (2) 2014-03-13.jpg|Vidus iela 4 RigaStrelnieku1.jpg|Strēlnieku iela 1 RigaBrivibas38.jpg|Brīvības iela 38 Rīga, Brīvības iela 88.jpg|Brīvības iela 88 Brīvības iela - panoramio (24).jpg|Brīvības iela 88 Corner Building On Elizabeta (262449007).jpeg|Kr. Barona iela 14, bijusī bankas un LNB ēka. </gallery> == Ārējās saites == * [https://jugendstils.riga.lv//JugendstilsRiga/ernestspole/ Rīgas Jūgendstila centrs] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Pole, Ernests}} [[Kategorija:1872. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1914. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] ewr2eynkbcxab58uo3h2pq3vi6khpp4 0 235786 4536142 3988001 2026-10-14T19:34:02Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4536142 wikitext text/x-wiki {{Atsauces+}} [[Attēls:Kalevala1.jpg|thumb|200px]] [[Attēls:Gallen-Kallela The defence of the Sampo.png|thumb|[[Akseli Gallēns-Kallela|Akseli Gallēna-Kallelas]] gleznā attēlota [[Veinemeinens|Veinemeinena]] cīņa pret [[Louhi]] par brīnumdzirnavām [[Sampo (artefakts)|Sampo]]]] '''Kalevala''' ir 19. gadsimtā [[Eliass Lenrūts|Eliasa Lenrūta]] sastādīts [[eposs]], kurš balstīts [[somi|somu]] un [[karēļi|karēļu]] [[folklora|folklorā]] un [[mitoloģija|mitoloģijā]]. Kalevalu uzskata par Somijas nacionālo eposu un tas ir viens no nozīmīgākajiem darbiem somu [[literatūra|literatūrā]]. Tam bija nozīmīga loma somu [[Nacionālā identitāte|nacionālās identitātes]] veidošanā un [[somu valoda]]s statusa uzlabošanai. Pirmā Kalevalas versija, tā sauktā "Vecā Kalevala", izdota 1835. gadā. Versija, kura mūsdienās pazīstama visvairāk, pirmoreiz publicēta 1849. gadā un sastāv no {{sk|22795}} pantiem, kuri apvienoti piecdesmit rūnās ({{val|fi|runot}}). Nosaukumu var [[Interpretācija|interpretēt]] kā "Kalevas zeme". Kalevalas pamatā ir [[Trohajs|trohaja]] pantmērs, kur rindā parasti ir astoņas zilbes un pants sakārtots četrās rindās. == Vēsture == 1828. gadā ārsts Eliass Lenrūts sāka vākt somu mutvārdu folkloru. 1833. gadā viņš sāka strādāt [[Kainū]] apgabalā. Līdztekus viņš vāca folkloru un sāka sastādīt Kalevalu. Piecpadsmit gadu laikā Lenrūts veica vienpadsmit ekspedīcijas. Lielu daļu materiāla viņš ieguva Krievijas [[Karēlija|Karēlijā]]. Kad Lenrūts 1835. gadā izdeva Kalevalu, viņš nolēma turpināt vākt dziesmas, lai papildinātu darbu. == Saturs == Kalevalai nav pamatsatura, kurš saistītu kopā visas dziesmas. Eposs sākas ar teiksmām par zemes, debess un spīdekļu radīšanu. Pirmajās deviņās rūnās stāstīts par pirmā cilvēka [[Veinemeinens|Veinemeinena]] dzimšanu no dievietes Ilmataras. Veinemeinens iesēj dzīvību uz neauglīgās zemes. Tālāk viņš veic daudzus varoņdarbus. Viņš dodas uz ziemeļzemi [[Pohjola|Pohjolu]], lai iegūtu Ziemeļmeitu. Veinemeinens ar burvestībām uz Pohjolu pārnes debess kalēju [[Ilmarinens|Ilmarinenu]], lai tas Pohjolas valdniecei [[Louhi]] izkaltu brīnumdzirnavas [[Sampo (artefakts)|Sampo]]. 11. līdz 15. rūnā stāstīts par [[Leminkeinens|Leminkeinenu]], kurš dodas uz Pohjolu, lai meklētu līgavu. Louhi viņam apsola savu meitu, ja tas izpildīs uzdevumus. Leminkeinens iet bojā, šķērsojot mirušo upi. Leminkeinenu atrod un atdzīvina viņa māte. 16. līdz 18. rūnā stāsts atgriežas pie Veinemeinena, kurš atkal dodas uz Pohjolu, pa ceļam iegriežoties mirušo valstībā Tuonelā. Veinemeinens lūdz Ziemeļmeitas roku, bet tā izvēlas Ilmarinenu. Dziesmās no 19. līdz 25. Ilmarinens veic bīstamus uzdevumus, lai iegūtu Ziemeļmeitas roku. Kad tie izpildīti, tiek svinētas kāzas. 26. līdz 30. rūnā turpinās Leminkeinena piedzīvojumi Pohjolā. Dziesmās no 31. līdz 36. stāstīts par [[Kullervo]], kurš cenšas atriebties sava tēva Kalervo slepkavam Untamo. Kullervo tiek pārdots Ilmarinenam. Kad viņš aizbēg un atgriežas mājās, viņš pavedina jaunu meiteni. Kad viņa uzzina, ka Kullervo ir viņas brālis, viņa izdara pašnāvību. Tad Kullervo dodas atriebties un iznīcina visu Untamo dzimtu. Kad viņš atgriežas un uzzina, ka visi viņa tuvinieki ir miruši, pats izdara pašnāvību. 37. un 38. rūnā Ilmarinens, zaudējis savu sievu, izkaļ jaunu sievu no sudraba un zelta, tomēr uzskata, ka viņa ir auksta un atbrīvojas no viņas. Viņš dodas uz Pohjolu un nolaupa Louhi jaunāko meitu. Tā ir sašutusi un pārvēršas par putnu. Tad Ilmarinens atgriežas Kalevalā un Veinemeinenam pastāsta par Pohjolas iedzīvotāju labklājību un bagātību, ko tiem devis Sampo. Dziesmās no 39. līdz 44. Veinemeinens, Leminkeinens un Ilmarinens dodas uz Pohjolu, lai iegūtu Sampo. Pa ceļam viņi noķer milzīgu līdaku un no tās žokļa kaula izgatavo pirmo [[kantele|kanteli]]. Kad varoņi ierodas Pohjolā, viņi pieprasa daļu no Sampo bagātības. Louhi sapulcē armiju, bet Veinemeinens ar mūziku visus iemidzina. Sampo tiek paņemts un varoņi dodas mājup. Louhi uzbur lielu armiju, pārvēršas par ērgli un cīnās par Sampo. Cīņas laikā Sampo iekrīt jūrā un tiek zaudēts. 45. līdz 49. rūnā Louhi, saniknota par Sampo zaudējumu, Kalevalas iedzīvotājiem sūta slimības un lielu lāci, lai nogalinātu lopus. Viņa noslēpj sauli un mēnesi, kā arī nozog uguni no Kalevalas. Veinemeinens izdziedē visas kaites, un Ilmarinens atgūst uguni. Ilmarinens atgriež sauli un mēnesi debesīs. 50. dziesmā stāstīts par brīnumbērna piedzimšanu jaunavai Marjatai. Veinemeinens grib zēnu nogalināt, jo tas var kļūt dižāks par Karēlijas varoni. Zīdainis sāk runāt un pārmet Veinemeinenam par nepareizo lēmumu. Veinemeinens dodas projām, atstājot mantojumā viņa dziesmas un kanteli. Bērns tiek kristīts kā karalis Karēlijā. == Kalevalas ietekme == Eposa personāžu un vietu nosaukumi mūsdienās tiek izmantoti uzņēmumu un zīmolu, kā arī apdzīvotu vietu nosaukumos. Piemēram: apdrošināšanas uzņēmums ''[[Sampo (uzņēmums)|Sampo]]'', bankas ''[[Danske Bank (Somija)|Sampo Pankki]]'' un ''[[OP (finanšu grupa)|OP-Pohjola]]''. Krievijas Karēlijā Uhtas pilsēta 1963. gadā nosaukta par [[Kalevala (Krievija)|Kalevalu]]. 28. februārī Somijā svin Somu kultūras jeb Kalevalas diena. Kalevala tulkota vairāk nekā simts valodās. Kalevalas pirmais izdevums latviešu valodā izdots 1924. gadā, to tulkojis [[Linards Laicens]]. Kalevalas ietekmē [[Frīdrihs Reinholds Kreicvalds]] izveidoja eposu [[Kalevipoegs]] uz [[igauņi|igauņu]] tautas dziesmu un teiku pamata. No Kalevalas savos darbos ietekmējies [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Džons Tolkīns]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0311016910%7cissueType:B Kalevala. Somu tautas eps.]. Tulkojis [[Linards Laicens]], ilustrējis Ģ. Vilks. 1964. Latvijas valsts izdevniecība. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somijas kultūra]] [[Kategorija:Eposi]] 2uiywiv0vfni1q7vf62e79x3gxq854b 0 236834 4536172 4456909 2026-10-14T19:56:14Z Kaiservalds 149642 Papildināts raksts ar atsaucēm; precizētas saites un noformējums. 4536172 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Oskars Bārs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1848 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 17 | dz_vieta = [[Dobele]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />({{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1914 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 9 | m_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />({{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = arhitekts | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} [[Attēls:Oskara Bāra diploms 1874.jpg|thumb|250px|Oskara Bāra arhitekta diploms (1874).]] '''Oskars Aleksandrs Johans Bārs''' ({{val-de|Oscar Baar}}, dzimis {{dat|1848|10|17}}, miris {{dat|1914|1|9}}) bija latviešu arhitekts, ārsta un valodnieka [[Juris Bārs|Jura Bāra]] radinieks. Studēja [[Rīgas politehnikums|Rīgas Politehniskās augstskolas]] Arhitektūras nodaļā, 1874. gadā saņēma arhitekta diplomu. Darbojās [[Jelgava|Jelgavā]], kur projektēja no 1875. līdz 1879. gadam uzcelto Jelgavas sinagogu, tad [[Rīga|Rīgā]] kā būvinspektors.<ref>{{grāmatas atsauce | last = Krastiņš | first = Jānis | authorlink = Jānis Krastiņš (arhitekts) | title = Rīgas arhitektūras meistari 1850-1940 : The masters of architecture of Riga 1850-1940. | url = https://archive.org/details/rigasarhitektura0000kras_t3w1 | language = Latvian, English | publisher = Jumava | location = Riga | series = | year = 2002 | oclc = 52258305 | isbn = 9984-05-450-0 }}</ref> Projektējis ne tikai īres namus un savrupmājas ([[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]), bet arī koka celtnes. == Devums == Rīgas centrā pēc Bāra projektiem uzcelti ap 85 daudzstāvu mūra nami, vairāk nekā jebkuram citam latviešu arhitektam. [[Nacionālais romantisms|Nacionālā romantisma]] elementi ir vairākos viņa darbos, taču [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] to Bāra daiļradē sauc par īslaicīgu aizraušanos, drīzāk rotaļu ar Rīgā jau izkoptajiem šī virziena paņēmieniem. Tas attiecas uz namu Artilērijas ielā 52, Krišjāņa Valdemāra ielā 24, Maskavas ielā 68 un Zvaigžņu ielā 22 kompozīciju un ornamentu, kā arī uz namu Daugavpils ielā 48, Ventspils ielā 7 un Tallinas ielā 70 portāliem. Amatnieka Kārļa Ratnika nama Maskavas ielā 68 (1910) erkerus vainago parapeti ar rūpniecības, lauksaimniecības, arhitektūras un mākslu alegorijām; [[Silvija Grosa]] šo amatniecisko dekoru lasa kā nacionāli romantisku vēstījumu neoklasicisma un jūgendstila formās. Nama Lenču ielā 2 (1911) portāla cilnis ar muzicējošiem bērniem ir Lukas della Robias Florences katedrāles kantorijas ciļņa kopija.<ref name="K80-125">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 94., 125. lpp.</ref><ref name="G19-336">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 296., 336.–338., 356.–357. lpp.</ref> === O. Bāra projektētie nami === {{nepilnīgs saraksts}} * [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] 21 * Daugavpils iela 52, Rīga. * Daugavpils iela 57, Rīga. * Hamburgas iela 25, Rīga. * Miera iela 111, Miera iela 111A, Rīga. * [[Zvaigžņu iela (Rīga)|Zvaigžņu iela]] 9<ref name="austrumi"/> * Zvaigžņu iela 22<ref name="austrumi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |title=Ielas apraksts Rīgas Austrumu izpilddirekcijas sagatavotajā vēstures materiālā |access-date={{dat|2013|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304212740/http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> * Līksnas iela 16, Līksnas iela 16A, Rīga. <gallery> Ūdens iela pie Jaunās sinagogas Jelgavā.jpg|[[Jelgavas Jaunā sinagoga]] (1877) Kalnciema iela 21, Rīga.JPG|Kalnciema iela 21, Rīga Īres nams, Daugavpils iela 52, Rīga.JPG|Īres nams Daugavpils ielā 52, Rīgā. (1911) Hamburgas 25.jpg|Savrupmāja, Hamburgas iela 25, Rīga. (1910) Zvaigžņu iela 22.jpg|Dzīvojamā ēka Zvaigžņu ielā 22, Rīgā. (1911). Dzīvojamā ēka, Daugavpils iela 57, Rīga 03.JPG|Dzīvojamā ēka Daugavpils ielā 57, Rīgā. (1903) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Bars, Oskars}} [[Kategorija:1848. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dobelē dzimušie]] [[Kategorija:1914. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] sb3oi5xc7uvi1idbctf2jm6zll0owi2 0 242290 4536279 4402404 2026-10-15T07:00:27Z ~2026-55245-84 151924 Ziloņa svars 4536279 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = African Bush Elephant.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Proboscidea | kārta_lv = Snuķaiņi | dzimta = Elephantidae | dzimta_lv = Ziloņu dzimta | ģints = Loxodonta | ģints_lv = Āfrikas ziloņi | suga = Loxodonta africana | suga_lv = Āfrikas savannas zilonis | binomial = Loxodonta africana | autors = Blumenbach, 1797 | kategorijas = nē | sinonīmi = *''Loxodonta africana africana'' }} '''Āfrikas savannas zilonis''' (''Loxodonta africana'') ir viena no divām [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu ģints]] (''Loxodonta'') mūsdienās dzīvojošām sugām, kas mājo [[Āfrika]]s [[savanna|savannā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s tuksneša. Vēl nesenā pagātnē Āfrikas savannas zilonis un [[Āfrikas meža zilonis]] tika sistematizēti kā vienas sugas — Āfrikas ziloņa — divas pasugas, tomēr, balstoties uz [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem, [[sistemātika]] ir mainīta.<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/12392/0 IUCN: Loxodonta africana]</ref> == Izplatība == [[Attēls:African Elephants in Sweetwater National Parks Kenya.jpg|thumb|200px|Āfrikas savannas ziloņu bars [[Kenija|Kenijā]]]] Vēsturiski Āfrikas savannas zilonis mājoja plašā areālā uz dienvidiem no Sahāras [[tuksnesis|tuksneša]] līdz pat [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrika]]s pašam galam, no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastiem rietumos līdz [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] krastiem austrumos. Mūsdienās ziloņu [[populācija]] ir dramatiski samazinājusies un kļuvusi ļoti fragmentēta visā savā [[areāls|izplatības areālā]]. Ziloņi galvenokārt mājo dažādos [[dabas rezervāts|dabas rezervātos]] un [[nacionālais parks|nacionālajos parkos]]. Tie pamatā sastopami Āfrikas centrālajos un dienvidu reģionos, kur lielos baros klejo no vienas vietas uz otru, meklējot barību un ūdeni.<ref name=az>[http://a-z-animals.com/animals/african-bush-elephant/ African Bush Elephant]</ref> Tā kā Āfrikas savannas zilonis spēj samērā ilgstoši iztikt bez [[ūdens]], tas sastopams sausākos [[biotops|biotopos]], salīdzinot ar [[Āfrikas meža zilonis|Āfrikas meža ziloni]]. Turklāt šī suga ir ļoti ģimeniska un sabiedriska, veidojot lielus barus, tā mājo atklātās, plašās ainavās — atklātā, zāļainā [[savanna|savannā]], savannas skrajajos [[mežs|mežos]] un [[krūmājs|krūmājos]], un pat [[tuksnesis|tuksnesī]].<ref name=az/><ref name=adw/> Āfrikas savannas ziloņa populāciju apdraud dzīvošanai piemērotu platību samazināšanās, [[lauksaimniecība]]s paplašināšanās un malu medības.<ref name=adw>[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Loxodonta_africana/ ADW: Loxodonta africana]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/african-elephant/loxodonta-africana/ |title=ARKive: African elephant (Loxodonta africana) |access-date={{dat|2014|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171108230356/http://www.arkive.org/african-elephant/loxodonta-africana/ |archivedate={{dat|2017|11|08||bez}} }}</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:African elephant 2007.jpg|thumb|200px|Āfrikas savannas zilonim ir ļoti lielas ausis un gari ilkņi]] [[Attēls:Elephants02.jpg|thumb|200px|Ilkņi aug visu mūžu]] Āfrikas savannas zilonis ir lielākais [[sauszeme]]s dzīvnieks pasaulē. [[Tēviņš]] ir lielāks nekā [[mātīte]].<ref name=adw/> Tā ķermeņa augstums skaustā vidēji ir 3,3 m, svars 5,5 tonnas<ref name=wild/> (lielākie tēviņi var sasniegt vairāk kā 6 tonnu svaru.<ref name=az/>) Mātītes augstums skaustā vidēji ir 2,8 m, svars 3,5 tonnas.<ref name=wild>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wildlifecampus.com/Help/PDF/Elephant.pdf |title=The African Elephant – Loxodonta africana |access-date={{dat|2014|01|22||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131005061754/http://www.wildlifecampus.com/Help/PDF/Elephant.pdf }}</ref> Lielākais datētais tēviņš ir bijis 1974. gadā [[Angola|Angolā]] nošautais Āfrikas savannas zilonis, kura augstums skaustā bijis 3,96 m.<ref>Wood, Gerald (1983). The Guinness Book of Animal Facts and Feats. {{ISBN|978-0-85112-235-9}}.</ref><ref>[http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2005/08/05/AR2005080500317.html FROM THE COLLECTION : Washington's Prize Possessions]</ref> Āfrikas savannas ziloņa ķermeņa garums ir 6—7 metri.<ref name=az/> Raksturīgākās Āfrikas savannas ziloņa pazīmes ir ļoti lielās [[ausis]] (120—125 cm platas,<ref name=adw/>) garie [[ilkņi]], kas var sasniegt 2,5 metru garumu<ref name=az/> un 60 kg masu,<ref name=adw/> un snuķis (augšlūpas un deguna kopīgs cauruļveida pagarinājums, kas ir apmēram 150 cm garš un sver 135 kg.<ref name=adw/>) Āfrikas zilonim ausis ir lielākas nekā [[Āzijas zilonis|Āzijas zilonim]], tās tiek izmantotas, lai sevi apvēdinātu un tādējādi samazinātu ķermeņa temperatūru. Arī snuķis ir atšķirīgs no Āzijas ziloņa snuķa — Āfrikas ziloņa snuķa gals beidzas ar diviem "pirkstiem", bet Āzijas zilonim ir tikai viens pirkstveida izaugums. Arī Āfrikas ziloņa ilkņi ir lielāki nekā Āzijas zilonim, tie aug visu ziloņa mūžu un ir abiem dzimumiem — gan tēviņiem, gan mātītēm. Ilkņus zilonis izmanto, lai cīnītos un sevi aizstāvētu, lai raktu zemi, ar mērķi atrast barību un [[ūdens|ūdeni]].<ref>[http://worldwildlife.org/species/african-elephant WWF: African elephant physical description]</ref> Āfrikas savannas zilonim ir 4 [[zobi|dzerokļi]], kas ir 10 cm plati un 30 cm gari. Tie nomainās sešas reizes mūžā, bet, sasniedzot 40—60 gadu vecumu, pārstāj mainīties. Kad tie ir izkrituši, iespējams, ziloņi mirst no bada, jo vairs nav zobu, lai saēstu zāli. Dzerokļi zilonim nomainās, jaunajiem zobiem augot [[mute]]s dziļumā un stumjoties uz priekšu, līdz priekšējie, vecie dzerokļi sadrūp un izkrīt.<ref name=az/> Āfrikas savannas zilonim ir tumši pelēka [[āda]]. Mazuļiem aug daži melni [[mati]], kas ar laiku izkrīt. Pieaugušiem ziloņiem matu tikpat kā vairs nav. Āda ir 2—5 cm bieza, tomēr īpaši pielāgojušies [[kukaiņi]] joprojām spēj to caurgrauzt un parazitēt uz lielā dzīvnieka, piemēram, [[ziloņu uts|ziloņu utis]] (''Haematomyzus elephantis'').<ref>[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Haematomyzus_elephantis/ AWD: Haematomyzus elephantis]</ref> [[Acis]], salīdzinot ar lielo galvu, ir ļoti mazas, kopumā zilonim ir vāja [[redze]].<ref name=corn/> === Snuķis === Snuķa pielietojums ir universāls, tas tiek izmantots, lai elpotu un saostu, lai sazinātos un izdotu skaņas, lai paceltu priekšmetus, noplūktu zāli, zarus un paceltu tos līdz mutei, lai padzertos un nomazgātos. Tas ir ļoti spēcīgs, tam nav kaulu un tas sastāv no apmēram 40 000 dažādu [[muskuļi|muskuļu]].<ref name=corn/> Ar snuķi zilonis var pacelt līdz 275 kg smagus priekšmetus<ref name=adw/> un ar snuķi tas var nosist [[lauva|lauvu]].<ref name=corn/> Zilonis ar savu snuķi ir tikpat veikls kā cilvēks ar [[pirksti]]em un var pacelt no zemes [[spalva|spalvu]].<ref name=corn/> Tas spēj snuķī iesūkt līdz 9 litriem ūdens un to noturēt iekšpusē, vienlaicīgi cilājot un grozot snuķi jebkurā virzienā.<ref name=corn/> == Uzvedība == [[Attēls:African Elephant, Loxodonta africana - adults and young drinking at waterhole in Mapungubwe (6024618023).jpg|thumb|200px|Barā ir savstarpēji radniecīgas mātītes un to mazuļi]] [[Attēls:AfricanElephant.jpg|thumb|200px|Pieauguši tēviņi ir vientuļnieki]] Āfrikas savannas ziloņi ir sabiedriski un ļoti aktīvi dzīvnieki. Tie veido barus, kas nepārtraukti pārvietojas, lai meklētu barību un ūdeni. Parasti ziloņi ir aktīvi dienas gaišajā laikā, bet apdzīvoto vietu tuvumā tie kļūst aktīvi tumsā. Barā ziloņi un to mazuļi ir labāk pasargāti un relatīvi lielākā drošībā no to galvenajiem savvaļas ienaidniekiem — [[lauva|lauvām]].<ref name=az/> Āfrikas ziloņi veido [[Matriarhāts|matriarhālus]] ģimeņu barus, kuros apvienojas radniecīgas mātītes un to mazuļi.<ref name=adw/> Šādā barā ir apmēram 10 īpatņi.<ref name=az/> Baru vada vecākā mātīte, kas izvēlas ceļu, bara kustības virzienu un iemāca baram, kur atrodas labākās atpūtas, barošanās un padzeršanās vietas atbilstoši sezonai.<ref name=adw/> Mātīte vada baru līdz savai nāvei vai pārtrauc to darīt, ja pietrūkst enerģijas pildīt pienākumus, sasniedzot 50—60 gadu vecumu. Par nākamo bara vadoni parasti kļūst bijušās vadones vecākā meita, pat, ja dzīva ir aizgājušās vadones māsa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.science.smith.edu/msi/pdf/i0076-3519-092-01-0001.pdf |title=Laursen, L.; Bekoff, M. (1978). "Loxodonta africana" |access-date={{dat|2012|10|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130430140501/http://www.science.smith.edu/msi/pdf/i0076-3519-092-01-0001.pdf |archivedate={{dat|2013|04|30||bez}} }}</ref> Ja bijusī līdere jūtas novecojusi, tā baru pamet.<ref name=adw/> Ģimenes locekļiem savstarpēji ir ļoti ciešas saites. Kad kādai no mātītēm dzimst mazulis, pārējās to apsargā. Jaunie tēviņi, kuri pieaugot pamet mātes baru vai arī tos padzen, apvienojas vecpuišu baros, kur parasti ir apmēram viena vecuma tēviņi. Kļūstot vecākiem, apmēram 25 gadu vecumā,<ref name=adw/> tēviņi kļūst par vientuļniekiem un tikai pārošanās sezonā tuvojas mātīšu baram. Migrācijas laikā, pārceļojot lielus attālumus, mātīšu ģimeņu grupas apvienojas klanos un izveido milzīgus barus, kuros var būt vairāk kā 1000 ziloņu.<ref name=az/> Lai arī tēviņi pamet baru, tie vienmēr satiekoties atpazīst savu ģimeni un ar to sasveicinās. Āfrikas savannas ziloņi ir inteliģenti un emocionāli dzīvnieki, kas izrāda viens otram pieķeršanos, rūpējas par bara mazākajiem un neaizsargātākajiem un saprot [[nāve|nāvi]], skumstot par nomirušajiem bara locekļiem.<ref name=az/> Kad kāds no bara nomirst, pārējie sastājas apkārt un kādu brīdi stāv, it kā atvadoties no mirušā. Ziloņu bars spēj atpazīt atrastus miruša ziloņa kaulus. Arī šādos gadījumos bars sastājas ap [[kauli]]em un brīdi "sēro", ar snuķiem reizēm aptaustot [[galvaskauss|galvaskausa]] pieres daļu. === Mests === Kā visiem [[ziloņi|ziloņu]] tēviņiem arī Āfrikas savannas zilonim katru gadu iestājas periods (daudzās valodās perioda apzīmēšanai lieto [[persiešu valoda|persiešu]] vārdu mests), kad tā [[testosterons]] sasniedz 100 reizes augstāku līmeni nekā parasti un tie kļūst ļoti agresīvi. Zilonis burtiski saindējas ar testosteronu un kļūst traks un nevaldāms.<ref>[http://www.upali.ch/musth_en.html Musth and Elephant: What does the word "musth" mean?]</ref> Tas var uzbrukt citiem ziloņiem, dažādiem dzīvniekiem savā tuvumā ([[žirafes|žirafēm]], [[degunradži]]em, uc.), [[cilvēks|cilvēkus]] ieskaitot. Reizēm šādi uzbrukumi beidzas ar citu dzīvnieku nāvi, pat degunradzis ir bezspēcīgs un tam ir jāatkāpjas, lai neietu bojā. Šajā laikā no [[dziedzeris|dziedzeriem]], kas atrodas deniņos, izdalās [[feromoni|feromonus]] saturošs [[sekrēts]]. Mesta laikā tēviņš spēj atšķirt un saost mātīti, kas meklējas, un neuzbrūk tai, bet sapārojas.<ref name=adw/> == Barība == Āfrikas savannas zilonis ir [[zālēdājs]]. Tā barošanās ieradumi un barības veids ir cieši saistīti ar izplatības areāla [[biotops|biotopa]] raksturu. Kopumā zilonis barojas ar [[zāle|zāli]], [[krūmi|krūmu]] un [[koks|koku]] lapām un zariem, to visu laužot un plūcot ar snuķi. Tie barojas arī ar [[augļi]]em un izmanto ilkņus, lai no zemes izraktu augu [[sakne]]s vai noplēstu [[koks|kokiem]] mizu.<ref name=az/> Ir novērots, ka [[Kariba ezers|Kariba ezera]] apkārtnes ziloņi barojas arī ar [[ūdensaugi]]em.<ref name=corn>[http://www.animalcorner.co.uk/wildlife/elephants/elephant_african.html African Elephants]</ref> Tā kā ziloņi pārstrādā tikai 40% no apēstās barības, tie daudz ēd, lai uzņemtu nepieciešamo barības daudzumu (100—300 kg barības.<ref name=adw/>) Katru dienu zilonis izdzer arī lielu daudzumu ūdens — vairāk kā 190 litrus.<ref name=corn/> Ziloņi barojas ar visu veidu zaļbarību, bet purvainās vietas ir pēdējās, kurp tas dodas baroties, jo [[purvs|purva]] zālē ir maz barības vielu. Tomēr tieši purvainās vietās visbiežāk var novērot vecus un mirstošus ziloņus, jo purva zāle ir maigāka, mīkstāka un zilonim bez zobiem vieglāk saēdama.<ref name=adw/> == Vairošanās == [[Attēls:2004327 Fighting Elephants.png|thumb|200px|Zilonis cīnoties izmanto gan ilkņus, gan snuķi]] [[Attēls:Elephants chobe national park.jpg|thumb|200px|Retos gadījumos piedzimst dvīņi]] Dzimumbriedumu Āfrikas savannas ziloņi sasniedz 10—11 gadu vecumā, bet to spēka gadi ir 25—45 gadu vecumā. Ļoti bieži tēviņi dzimumbriedumu nesasniedz līdz 20 gadu vecumam.<ref name=az/> Pārošanās var notikt jebkurā gada laikā. Ziloņiem nav raksturīga kāda pārošanās sezona, to nosaka mātītes gatavība pāroties. Visbiežāk tas notiek [[lietus sezona|lietus sezonā]]. Kad mātīte ir nobriedusi pārošanās brīdim, tā izdod [[infraskaņa]]s, lai sasauktu tēviņus, kas sadzird mātītes saucienus vairāku kilometru attālumā. Sauciens izplatās uz visām pusēm un sausā laikā sadzirdams apmēram 50 km² teritorijā, bet mitrā laikā pat 300 km² platībā.<ref name=corn/> Jau nākamajā dienā baru sasniedz vairāki tēviņi, kas cīnās, lai iegūtu tiesības pāroties. Cīņas var būt samērā agresīvas un nežēlīgas, reizēm to laikā ziloņi salauž ilkņus. Savu dominanci tēviņš cenšas izrādīt, augstu paceļot galvu, snuķi un izplešot ausis. Pirms uzsākt tuvcīņu, tēviņi purina galvas, aktīvi purina ausis un caur snuķi izpūš [[trompete]]i līdzīgas [[skaņa]]s. Ilgākā datētā divu tēviņu cīņa ir bijusi 10 stundas un 56 minūtes gara.<ref name=corn/> Galvenokārt pārojas apmēram piecdesmitgadīgi tēviņi, kuri ir vislielākie un ar vislielākajiem ilkņiem.<ref name=adw/> Mātīte uzvarētājam izrāda savu labvēlību, berzējot pieri pret tā sānu. Abi sapārojas, un tēviņš mātīšu barā reti uzkavējas ilgāk par dažām nedēļām. Tas dodas prom jaunu pārošanās iespēju meklējumos.<ref name=adw/> Grūsnības periods ilgst 22 mēnešus, kas ir garākais grūsnības periods starp visiem [[zīdītāji]]em. Parasti piedzimst viens mazulis (ļoti retos gadījumos piedzimst dvīņi<ref name=az/>), kura augstums skaustā ir apmēram 90 cm un svars 100 kg. Mazulis barojas ar mātes [[piens|pienu]] vairākus gadus, līdz nākamajam mazulim,<ref name=adw/> lai arī [[zāle|zāli]] tas sāk ēst 6 mēnešu vecumā. Pēc piedzimšanas paiet īss brīdis un mazulis spēj sekot savai mātei un baram. Bars un māte par mazuli rūpējas, līdz tas sasniedz 6 gadu vecumu. Šajā laikā tam sāk augt ilkņi un zilonēns spēj sevi aizstāvēt pats.<ref name=az/> Mātītei mazulis dzimst ik pēc 4—9 gadiem. Āfrikas ziloņiem ir garš mūžs, tie sasniedz 60—70 gadu vecumu.<ref name=az/> Visa mūža garumā ziloņi turpina augt lielāki.<ref name=adw/> === Ienaidnieki === Pieaugušam zilonim savvaļā nav ienaidnieku. Tā vienīgais ienaidnieks ir [[cilvēks]]. Tomēr mazuļi un jaunuļi ir pakļauti [[lauva|lauvu]] un [[hiēnas|hiēnu]] uzbrukumiem.<ref name=adw/> Ja bars saož tuvumā [[plēsējs|plēsēju]], mātītes instinktīvi sastājas ap mazuļiem, tos sadzenot kopā un paslēpjot bara vidū. Ja bars paspēj ieņemt šādu aizsardzības pozīciju, plēsēji mazuļiem vairs nevar neko nodarīt.<ref name=adw/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Loxodonta africana|Āfrikas savannas zilonis}} * [http://www.delfi.lv/tehnika/zinatne/ziloniem-nepatik-kalni-un-vini-skaita-kalorijas.d?id=15115743 Ziloņiem nepatīk kalni un viņi skaita kalorijas] * [http://turismagids.delfi.lv/es-celoju/video-safari-parka-zilonis-apgaz-turistu-masinu.d?id=44040667 Video: Safari parkā zilonis apgāž tūristu mašīnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140126045525/http://turismagids.delfi.lv/es-celoju/video-safari-parka-zilonis-apgaz-turistu-masinu.d?id=44040667 |date={{dat|2014|01|26||bez}} }} * [http://elephant.elehost.com/About_Elephants/about_elephants.htm About Elephants] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090318112402/http://elephant.elehost.com/About_Elephants/about_elephants.htm |date={{dat|2009|03|18||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20140201103222/http://www.bbc.co.uk/nature/life/African_Bush_Elephant BBC: African bush elephant] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Azfrikas savannas zilonis}} [[Kategorija:Āfrikas ziloņi]] [[Kategorija:Āfrikas fauna]] 4fqlmuquyqpftzijmiu2vh2yoijcf77 4536294 4536279 2026-10-15T08:14:20Z Ingii 8177 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-55245-84|~2026-55245-84]] ([[User talk:~2026-55245-84|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4536279 4536294 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = African Bush Elephant.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Proboscidea | kārta_lv = Snuķaiņi | dzimta = Elephantidae | dzimta_lv = Ziloņu dzimta | ģints = Loxodonta | ģints_lv = Āfrikas ziloņi | suga = Loxodonta africana | suga_lv = Āfrikas savannas zilonis | binomial = Loxodonta africana | autors = Blumenbach, 1797 | kategorijas = nē | sinonīmi = *''Loxodonta africana africana'' }} '''Āfrikas savannas zilonis''' (''Loxodonta africana'') ir viena no divām [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu ģints]] (''Loxodonta'') mūsdienās dzīvojošām sugām, kas mājo [[Āfrika]]s [[savanna|savannā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s tuksneša. Vēl nesenā pagātnē Āfrikas savannas zilonis un [[Āfrikas meža zilonis]] tika sistematizēti kā vienas sugas — Āfrikas ziloņa — divas pasugas, tomēr, balstoties uz [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem, [[sistemātika]] ir mainīta.<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/12392/0 IUCN: Loxodonta africana]</ref> == Izplatība == [[Attēls:African Elephants in Sweetwater National Parks Kenya.jpg|thumb|200px|Āfrikas savannas ziloņu bars [[Kenija|Kenijā]]]] Vēsturiski Āfrikas savannas zilonis mājoja plašā areālā uz dienvidiem no Sahāras [[tuksnesis|tuksneša]] līdz pat [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrika]]s pašam galam, no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastiem rietumos līdz [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] krastiem austrumos. Mūsdienās ziloņu [[populācija]] ir dramatiski samazinājusies un kļuvusi ļoti fragmentēta visā savā [[areāls|izplatības areālā]]. Ziloņi galvenokārt mājo dažādos [[dabas rezervāts|dabas rezervātos]] un [[nacionālais parks|nacionālajos parkos]]. Tie pamatā sastopami Āfrikas centrālajos un dienvidu reģionos, kur lielos baros klejo no vienas vietas uz otru, meklējot barību un ūdeni.<ref name=az>[http://a-z-animals.com/animals/african-bush-elephant/ African Bush Elephant]</ref> Tā kā Āfrikas savannas zilonis spēj samērā ilgstoši iztikt bez [[ūdens]], tas sastopams sausākos [[biotops|biotopos]], salīdzinot ar [[Āfrikas meža zilonis|Āfrikas meža ziloni]]. Turklāt šī suga ir ļoti ģimeniska un sabiedriska, veidojot lielus barus, tā mājo atklātās, plašās ainavās — atklātā, zāļainā [[savanna|savannā]], savannas skrajajos [[mežs|mežos]] un [[krūmājs|krūmājos]], un pat [[tuksnesis|tuksnesī]].<ref name=az/><ref name=adw/> Āfrikas savannas ziloņa populāciju apdraud dzīvošanai piemērotu platību samazināšanās, [[lauksaimniecība]]s paplašināšanās un malu medības.<ref name=adw>[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Loxodonta_africana/ ADW: Loxodonta africana]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/african-elephant/loxodonta-africana/ |title=ARKive: African elephant (Loxodonta africana) |access-date={{dat|2014|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171108230356/http://www.arkive.org/african-elephant/loxodonta-africana/ |archivedate={{dat|2017|11|08||bez}} }}</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:African elephant 2007.jpg|thumb|200px|Āfrikas savannas zilonim ir ļoti lielas ausis un gari ilkņi]] [[Attēls:Elephants02.jpg|thumb|200px|Ilkņi aug visu mūžu]] Āfrikas savannas zilonis ir lielākais [[sauszeme]]s dzīvnieks pasaulē. [[Tēviņš]] ir lielāks nekā [[mātīte]].<ref name=adw/> Tā ķermeņa augstums skaustā vidēji ir 3,3 m, svars 5,5 tonnas<ref name=wild/> (lielākie tēviņi var sasniegt vairāk kā 6 tonnu svaru.<ref name=az/>) Mātītes augstums skaustā vidēji ir 2,8 m, svars 3,7 tonnas.<ref name=wild>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wildlifecampus.com/Help/PDF/Elephant.pdf |title=The African Elephant – Loxodonta africana |access-date={{dat|2014|01|22||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131005061754/http://www.wildlifecampus.com/Help/PDF/Elephant.pdf }}</ref> Lielākais datētais tēviņš ir bijis 1974. gadā [[Angola|Angolā]] nošautais Āfrikas savannas zilonis, kura augstums skaustā bijis 3,96 m.<ref>Wood, Gerald (1983). The Guinness Book of Animal Facts and Feats. {{ISBN|978-0-85112-235-9}}.</ref><ref>[http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2005/08/05/AR2005080500317.html FROM THE COLLECTION : Washington's Prize Possessions]</ref> Āfrikas savannas ziloņa ķermeņa garums ir 6—7 metri.<ref name=az/> Raksturīgākās Āfrikas savannas ziloņa pazīmes ir ļoti lielās [[ausis]] (120—125 cm platas,<ref name=adw/>) garie [[ilkņi]], kas var sasniegt 2,5 metru garumu<ref name=az/> un 60 kg masu,<ref name=adw/> un snuķis (augšlūpas un deguna kopīgs cauruļveida pagarinājums, kas ir apmēram 150 cm garš un sver 135 kg.<ref name=adw/>) Āfrikas zilonim ausis ir lielākas nekā [[Āzijas zilonis|Āzijas zilonim]], tās tiek izmantotas, lai sevi apvēdinātu un tādējādi samazinātu ķermeņa temperatūru. Arī snuķis ir atšķirīgs no Āzijas ziloņa snuķa — Āfrikas ziloņa snuķa gals beidzas ar diviem "pirkstiem", bet Āzijas zilonim ir tikai viens pirkstveida izaugums. Arī Āfrikas ziloņa ilkņi ir lielāki nekā Āzijas zilonim, tie aug visu ziloņa mūžu un ir abiem dzimumiem — gan tēviņiem, gan mātītēm. Ilkņus zilonis izmanto, lai cīnītos un sevi aizstāvētu, lai raktu zemi, ar mērķi atrast barību un [[ūdens|ūdeni]].<ref>[http://worldwildlife.org/species/african-elephant WWF: African elephant physical description]</ref> Āfrikas savannas zilonim ir 4 [[zobi|dzerokļi]], kas ir 10 cm plati un 30 cm gari. Tie nomainās sešas reizes mūžā, bet, sasniedzot 40—60 gadu vecumu, pārstāj mainīties. Kad tie ir izkrituši, iespējams, ziloņi mirst no bada, jo vairs nav zobu, lai saēstu zāli. Dzerokļi zilonim nomainās, jaunajiem zobiem augot [[mute]]s dziļumā un stumjoties uz priekšu, līdz priekšējie, vecie dzerokļi sadrūp un izkrīt.<ref name=az/> Āfrikas savannas zilonim ir tumši pelēka [[āda]]. Mazuļiem aug daži melni [[mati]], kas ar laiku izkrīt. Pieaugušiem ziloņiem matu tikpat kā vairs nav. Āda ir 2—4 cm bieza, tomēr īpaši pielāgojušies [[kukaiņi]] joprojām spēj to caurgrauzt un parazitēt uz lielā dzīvnieka, piemēram, [[ziloņu uts|ziloņu utis]] (''Haematomyzus elephantis'').<ref>[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Haematomyzus_elephantis/ AWD: Haematomyzus elephantis]</ref> [[Acis]], salīdzinot ar lielo galvu, ir ļoti mazas, kopumā zilonim ir vāja [[redze]].<ref name=corn/> === Snuķis === Snuķa pielietojums ir universāls, tas tiek izmantots, lai elpotu un saostu, lai sazinātos un izdotu skaņas, lai paceltu priekšmetus, noplūktu zāli, zarus un paceltu tos līdz mutei, lai padzertos un nomazgātos. Tas ir ļoti spēcīgs, tam nav kaulu un tas sastāv no apmēram 40 000 dažādu [[muskuļi|muskuļu]].<ref name=corn/> Ar snuķi zilonis var pacelt līdz 275 kg smagus priekšmetus<ref name=adw/> un ar snuķi tas var nosist [[lauva|lauvu]].<ref name=corn/> Zilonis ar savu snuķi ir tikpat veikls kā cilvēks ar [[pirksti]]em un var pacelt no zemes [[spalva|spalvu]].<ref name=corn/> Tas spēj snuķī iesūkt līdz 9 litriem ūdens un to noturēt iekšpusē, vienlaicīgi cilājot un grozot snuķi jebkurā virzienā.<ref name=corn/> == Uzvedība == [[Attēls:African Elephant, Loxodonta africana - adults and young drinking at waterhole in Mapungubwe (6024618023).jpg|thumb|200px|Barā ir savstarpēji radniecīgas mātītes un to mazuļi]] [[Attēls:AfricanElephant.jpg|thumb|200px|Pieauguši tēviņi ir vientuļnieki]] Āfrikas savannas ziloņi ir sabiedriski un ļoti aktīvi dzīvnieki. Tie veido barus, kas nepārtraukti pārvietojas, lai meklētu barību un ūdeni. Parasti ziloņi ir aktīvi dienas gaišajā laikā, bet apdzīvoto vietu tuvumā tie kļūst aktīvi tumsā. Barā ziloņi un to mazuļi ir labāk pasargāti un relatīvi lielākā drošībā no to galvenajiem savvaļas ienaidniekiem — [[lauva|lauvām]].<ref name=az/> Āfrikas ziloņi veido [[Matriarhāts|matriarhālus]] ģimeņu barus, kuros apvienojas radniecīgas mātītes un to mazuļi.<ref name=adw/> Šādā barā ir apmēram 10 īpatņi.<ref name=az/> Baru vada vecākā mātīte, kas izvēlas ceļu, bara kustības virzienu un iemāca baram, kur atrodas labākās atpūtas, barošanās un padzeršanās vietas atbilstoši sezonai.<ref name=adw/> Mātīte vada baru līdz savai nāvei vai pārtrauc to darīt, ja pietrūkst enerģijas pildīt pienākumus, sasniedzot 50—60 gadu vecumu. Par nākamo bara vadoni parasti kļūst bijušās vadones vecākā meita, pat, ja dzīva ir aizgājušās vadones māsa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.science.smith.edu/msi/pdf/i0076-3519-092-01-0001.pdf |title=Laursen, L.; Bekoff, M. (1978). "Loxodonta africana" |access-date={{dat|2012|10|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130430140501/http://www.science.smith.edu/msi/pdf/i0076-3519-092-01-0001.pdf |archivedate={{dat|2013|04|30||bez}} }}</ref> Ja bijusī līdere jūtas novecojusi, tā baru pamet.<ref name=adw/> Ģimenes locekļiem savstarpēji ir ļoti ciešas saites. Kad kādai no mātītēm dzimst mazulis, pārējās to apsargā. Jaunie tēviņi, kuri pieaugot pamet mātes baru vai arī tos padzen, apvienojas vecpuišu baros, kur parasti ir apmēram viena vecuma tēviņi. Kļūstot vecākiem, apmēram 25 gadu vecumā,<ref name=adw/> tēviņi kļūst par vientuļniekiem un tikai pārošanās sezonā tuvojas mātīšu baram. Migrācijas laikā, pārceļojot lielus attālumus, mātīšu ģimeņu grupas apvienojas klanos un izveido milzīgus barus, kuros var būt vairāk kā 1000 ziloņu.<ref name=az/> Lai arī tēviņi pamet baru, tie vienmēr satiekoties atpazīst savu ģimeni un ar to sasveicinās. Āfrikas savannas ziloņi ir inteliģenti un emocionāli dzīvnieki, kas izrāda viens otram pieķeršanos, rūpējas par bara mazākajiem un neaizsargātākajiem un saprot [[nāve|nāvi]], skumstot par nomirušajiem bara locekļiem.<ref name=az/> Kad kāds no bara nomirst, pārējie sastājas apkārt un kādu brīdi stāv, it kā atvadoties no mirušā. Ziloņu bars spēj atpazīt atrastus miruša ziloņa kaulus. Arī šādos gadījumos bars sastājas ap [[kauli]]em un brīdi "sēro", ar snuķiem reizēm aptaustot [[galvaskauss|galvaskausa]] pieres daļu. === Mests === Kā visiem [[ziloņi|ziloņu]] tēviņiem arī Āfrikas savannas zilonim katru gadu iestājas periods (daudzās valodās perioda apzīmēšanai lieto [[persiešu valoda|persiešu]] vārdu mests), kad tā [[testosterons]] sasniedz 100 reizes augstāku līmeni nekā parasti un tie kļūst ļoti agresīvi. Zilonis burtiski saindējas ar testosteronu un kļūst traks un nevaldāms.<ref>[http://www.upali.ch/musth_en.html Musth and Elephant: What does the word "musth" mean?]</ref> Tas var uzbrukt citiem ziloņiem, dažādiem dzīvniekiem savā tuvumā ([[žirafes|žirafēm]], [[degunradži]]em, uc.), [[cilvēks|cilvēkus]] ieskaitot. Reizēm šādi uzbrukumi beidzas ar citu dzīvnieku nāvi, pat degunradzis ir bezspēcīgs un tam ir jāatkāpjas, lai neietu bojā. Šajā laikā no [[dziedzeris|dziedzeriem]], kas atrodas deniņos, izdalās [[feromoni|feromonus]] saturošs [[sekrēts]]. Mesta laikā tēviņš spēj atšķirt un saost mātīti, kas meklējas, un neuzbrūk tai, bet sapārojas.<ref name=adw/> == Barība == Āfrikas savannas zilonis ir [[zālēdājs]]. Tā barošanās ieradumi un barības veids ir cieši saistīti ar izplatības areāla [[biotops|biotopa]] raksturu. Kopumā zilonis barojas ar [[zāle|zāli]], [[krūmi|krūmu]] un [[koks|koku]] lapām un zariem, to visu laužot un plūcot ar snuķi. Tie barojas arī ar [[augļi]]em un izmanto ilkņus, lai no zemes izraktu augu [[sakne]]s vai noplēstu [[koks|kokiem]] mizu.<ref name=az/> Ir novērots, ka [[Kariba ezers|Kariba ezera]] apkārtnes ziloņi barojas arī ar [[ūdensaugi]]em.<ref name=corn>[http://www.animalcorner.co.uk/wildlife/elephants/elephant_african.html African Elephants]</ref> Tā kā ziloņi pārstrādā tikai 40% no apēstās barības, tie daudz ēd, lai uzņemtu nepieciešamo barības daudzumu (100—300 kg barības.<ref name=adw/>) Katru dienu zilonis izdzer arī lielu daudzumu ūdens — vairāk kā 190 litrus.<ref name=corn/> Ziloņi barojas ar visu veidu zaļbarību, bet purvainās vietas ir pēdējās, kurp tas dodas baroties, jo [[purvs|purva]] zālē ir maz barības vielu. Tomēr tieši purvainās vietās visbiežāk var novērot vecus un mirstošus ziloņus, jo purva zāle ir maigāka, mīkstāka un zilonim bez zobiem vieglāk saēdama.<ref name=adw/> == Vairošanās == [[Attēls:2004327 Fighting Elephants.png|thumb|200px|Zilonis cīnoties izmanto gan ilkņus, gan snuķi]] [[Attēls:Elephants chobe national park.jpg|thumb|200px|Retos gadījumos piedzimst dvīņi]] Dzimumbriedumu Āfrikas savannas ziloņi sasniedz 10—11 gadu vecumā, bet to spēka gadi ir 25—45 gadu vecumā. Ļoti bieži tēviņi dzimumbriedumu nesasniedz līdz 20 gadu vecumam.<ref name=az/> Pārošanās var notikt jebkurā gada laikā. Ziloņiem nav raksturīga kāda pārošanās sezona, to nosaka mātītes gatavība pāroties. Visbiežāk tas notiek [[lietus sezona|lietus sezonā]]. Kad mātīte ir nobriedusi pārošanās brīdim, tā izdod [[infraskaņa]]s, lai sasauktu tēviņus, kas sadzird mātītes saucienus vairāku kilometru attālumā. Sauciens izplatās uz visām pusēm un sausā laikā sadzirdams apmēram 50 km² teritorijā, bet mitrā laikā pat 300 km² platībā.<ref name=corn/> Jau nākamajā dienā baru sasniedz vairāki tēviņi, kas cīnās, lai iegūtu tiesības pāroties. Cīņas var būt samērā agresīvas un nežēlīgas, reizēm to laikā ziloņi salauž ilkņus. Savu dominanci tēviņš cenšas izrādīt, augstu paceļot galvu, snuķi un izplešot ausis. Pirms uzsākt tuvcīņu, tēviņi purina galvas, aktīvi purina ausis un caur snuķi izpūš [[trompete]]i līdzīgas [[skaņa]]s. Ilgākā datētā divu tēviņu cīņa ir bijusi 10 stundas un 56 minūtes gara.<ref name=corn/> Galvenokārt pārojas apmēram piecdesmitgadīgi tēviņi, kuri ir vislielākie un ar vislielākajiem ilkņiem.<ref name=adw/> Mātīte uzvarētājam izrāda savu labvēlību, berzējot pieri pret tā sānu. Abi sapārojas, un tēviņš mātīšu barā reti uzkavējas ilgāk par dažām nedēļām. Tas dodas prom jaunu pārošanās iespēju meklējumos.<ref name=adw/> Grūsnības periods ilgst 22 mēnešus, kas ir garākais grūsnības periods starp visiem [[zīdītāji]]em. Parasti piedzimst viens mazulis (ļoti retos gadījumos piedzimst dvīņi<ref name=az/>), kura augstums skaustā ir apmēram 90 cm un svars 100 kg. Mazulis barojas ar mātes [[piens|pienu]] vairākus gadus, līdz nākamajam mazulim,<ref name=adw/> lai arī [[zāle|zāli]] tas sāk ēst 6 mēnešu vecumā. Pēc piedzimšanas paiet īss brīdis un mazulis spēj sekot savai mātei un baram. Bars un māte par mazuli rūpējas, līdz tas sasniedz 6 gadu vecumu. Šajā laikā tam sāk augt ilkņi un zilonēns spēj sevi aizstāvēt pats.<ref name=az/> Mātītei mazulis dzimst ik pēc 4—9 gadiem. Āfrikas ziloņiem ir garš mūžs, tie sasniedz 60—70 gadu vecumu.<ref name=az/> Visa mūža garumā ziloņi turpina augt lielāki.<ref name=adw/> === Ienaidnieki === Pieaugušam zilonim savvaļā nav ienaidnieku. Tā vienīgais ienaidnieks ir [[cilvēks]]. Tomēr mazuļi un jaunuļi ir pakļauti [[lauva|lauvu]] un [[hiēnas|hiēnu]] uzbrukumiem.<ref name=adw/> Ja bars saož tuvumā [[plēsējs|plēsēju]], mātītes instinktīvi sastājas ap mazuļiem, tos sadzenot kopā un paslēpjot bara vidū. Ja bars paspēj ieņemt šādu aizsardzības pozīciju, plēsēji mazuļiem vairs nevar neko nodarīt.<ref name=adw/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Loxodonta africana|Āfrikas savannas zilonis}} * [http://www.delfi.lv/tehnika/zinatne/ziloniem-nepatik-kalni-un-vini-skaita-kalorijas.d?id=15115743 Ziloņiem nepatīk kalni un viņi skaita kalorijas] * [http://turismagids.delfi.lv/es-celoju/video-safari-parka-zilonis-apgaz-turistu-masinu.d?id=44040667 Video: Safari parkā zilonis apgāž tūristu mašīnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140126045525/http://turismagids.delfi.lv/es-celoju/video-safari-parka-zilonis-apgaz-turistu-masinu.d?id=44040667 |date={{dat|2014|01|26||bez}} }} * [http://elephant.elehost.com/About_Elephants/about_elephants.htm About Elephants] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090318112402/http://elephant.elehost.com/About_Elephants/about_elephants.htm |date={{dat|2009|03|18||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20140201103222/http://www.bbc.co.uk/nature/life/African_Bush_Elephant BBC: African bush elephant] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Azfrikas savannas zilonis}} [[Kategorija:Āfrikas ziloņi]] [[Kategorija:Āfrikas fauna]] oamddg16u5k9jen4lhqxylwlj3nagpb 0 244167 4536085 4531799 2026-10-14T17:50:16Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4536085 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97230394}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565727 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230394 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q45897746 | label = ''[[:d:Q45897746|Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)]]'' | name = Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērzkalniem, Melderupītes labajā krastā | lat = 57.187321097254 | long = 25.211191445951 | p625 = {{Coord|57.187321|25.211191|display=inline}} | vaid = 380 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897762 | label = [[Doļu pilskalns]] | name = Doļu pilskalns | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Doļiem, Amatas kreisajā krastā | lat = 57.131060021539 | long = 25.434663999047 | p625 = {{Coord|57.13106|25.434664|display=inline}} | image = Do%C4%BCu%20pilskalns%202021-1.jpg | vaid = 381 | wikipediauri = Do%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897779 | label = ''[[:d:Q45897779|Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunkauļiem | lat = 57.17224481948 | long = 25.300356495959 | p625 = {{Coord|57.172245|25.300356|display=inline}} | vaid = 382 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897794 | label = ''[[:d:Q45897794|Kaikūņu senkapi]]'' | name = Kaikūņu senkapi | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kaikūņiem | lat = 57.138187715512 | long = 25.28978085406 | p625 = {{Coord|57.138188|25.289781|display=inline}} | vaid = 383 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897806 | label = ''[[:d:Q45897806|Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns)]]'' | name = Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnasīļiem | lat = 57.181690091236 | long = 25.425570050459 | p625 = {{Coord|57.18169|25.42557|display=inline}} | vaid = 384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897822 | label = ''[[:d:Q45897822|Rēveļu senkapi un kulta vieta]]'' | name = Rēveļu senkapi un kulta vieta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnasīļiem | lat = 57.144180958284 | long = 25.286074077883 | p625 = {{Coord|57.144181|25.286074|display=inline}} | vaid = 385 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897842 | label = ''[[:d:Q45897842|Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kurmjiem | lat = 57.178289026355 | long = 25.218498277919 | p625 = {{Coord|57.178289|25.218498|display=inline}} | vaid = 386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897860 | label = ''[[:d:Q45897860|Olnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Olnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Olniekiem | lat = 57.166751168198 | long = 25.332275256539 | p625 = {{Coord|57.166751|25.332275|display=inline}} | vaid = 387 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897872 | label = ''[[:d:Q45897872|Palmēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Palmēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Palmēniem | lat = 57.139682575327 | long = 25.329425571889 | p625 = {{Coord|57.139683|25.329426|display=inline}} | vaid = 388 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897886 | label = ''[[:d:Q45897886|Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]'' | name = Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Rencēnu muižas parkā | lat = 57.185542835111 | long = 25.328804739044 | p625 = {{Coord|57.185543|25.328805|display=inline}} | vaid = 389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879784 | label = ''[[:d:Q51879784|Auciema viduslaiku kapsēta]]'' | name = Auciema viduslaiku kapsēta | municipality = Auciems | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā, Cēsu - Limbažu šosejas kreisajā pusē | lat = 57.336952120207 | long = 25.148055656948 | p625 = {{Coord|57.336952|25.148056|display=inline}} | vaid = 506 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Auciems }} {{monument | qid = Q2512369 | label = [[Cēsu pils|Cēsu viduslaiku pils]] | name = Cēsu viduslaiku pils | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | extlink = http://www.cesiscastle.lv/en/ | locality = Pils parkā | lat = 57.313333333333 | long = 25.27 | p625 = {{Coord|57.313333|25.27|display=inline}} | image = Cesis%20Burgruine1.jpg | commonscat = Cēsis Castle | vaid = 392 | wikipediauri = C%C4%93su_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q4505041 | label = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | lat = 57.31222222 | long = 25.27194444 | p625 = {{Coord|57.312222|25.271944|display=inline}} | image = C%C4%93su%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Cēsis | vaid = 6214 | wikipediauri = C%C4%93su_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%81%C5%86a_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1281. -1284., 1853. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q16353960 | label = ''[[:d:Q16353960|Cēsu Jaunā pils]]'' | name = Cēsu Jaunā pils | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 9 | lat = 57.313255 | long = 25.271424 | p625 = {{Coord|57.313255|25.271424|display=inline}} | image = Cesis%20Lettland%20Latvia.jpg | commonscat = Cēsis New Castle | vaid = 6205 | year = 13. -18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q19756361 | label = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | name = Ruckas muižas apbūve | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.309392 | long = 25.282089 | p625 = {{Coord|57.309392|25.282089|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg | vaid = 6199 | year = 18. gs. - 20. gs. 60. g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Ruckas muiža]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725208 | label = ''[[:d:Q46725208|Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi]]'' | name = Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie dzelzceļa stacijas | lat = 57.313936226256 | long = 25.281491349529 | p625 = {{Coord|57.313936|25.281491|display=inline}} | image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2835%29.jpg | vaid = 390 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725249 | label = ''[[:d:Q46725249|Siļķu viduslaiku apmetne]]'' | name = Siļķu viduslaiku apmetne | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Siļķēm | lat = 57.316355843346 | long = 25.232882951862 | p625 = {{Coord|57.316356|25.232883|display=inline}} | image = Viduslaiku%20apmetne%20C%C4%93s%C4%ABs%20%285%29.jpg | vaid = 391 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725319 | label = [[Riekstu kalns]] | name = Riekstu kalns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Pils parkā | lat = 57.313722260367 | long = 25.268674457464 | p625 = {{Coord|57.313722|25.268674|display=inline}} | image = Riekstu%20kalns.PNG<br/>Riekstu%20kalns2.JPG | commonscat = Riekstu mound | vaid = 393 | wikipediauri = Riekstu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725346 | label = ''[[:d:Q46725346|Cēsu senpilsēta]]'' | name = Cēsu senpilsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pilsētas vēsturiskajā centrā | lat = 57.313074654232 | long = 25.270448104908 | p625 = {{Coord|57.313075|25.270448|display=inline}} | image = C%C4%93su%20vecpils%C4%93ta.PNG | vaid = 394 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725388 | label = ''[[:d:Q46725388|Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti]]'' | name = Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vaļņu iela 12a, 16, 18, 20, 22, Palasta iela | lat = 57.312584945862 | long = 25.274443108611 | p625 = {{Coord|57.312585|25.274443|display=inline}} | image = Va%C4%BC%C5%86u%20iela.jpg | commonscat = Fragments of city fortification wall of Cēsis | vaid = 6197 | year = 14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725434 | label = ''[[:d:Q46725434|Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.313053108833 | long = 25.270264589593 | p625 = {{Coord|57.313053|25.270265|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%201.jpg | commonscat = Historic Centre of Cēsis | vaid = 7426 | year = 13.- 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725533 | label = ''[[:d:Q46725533|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 6 | lat = 57.3104031 | long = 25.2664018 | p625 = {{Coord|57.310403|25.266402|display=inline}} | image = Cesis%20Gaujas%206%202015-02-21%20%282%29.jpg | commonscat = Gaujas iela 6 (Cēsis) | vaid = 6198 | year = 18. gs. IIp. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725594 | label = ''[[:d:Q46725594|Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta]]'' | name = Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | address = Krasta iela 14; Dzirnavu iela 31; Dzirnavu iela 33; Dzirnavu iela 40 | lat = 57.318050896743 | long = 25.230758766647 | p625 = {{Coord|57.318051|25.230759|display=inline}} | image = T%C4%93lnieku%20Jansonu%20m%C4%81jas%20%22Si%C4%BC%C4%B7es%22.jpg | vaid = 8673 | year = 19.gs.b. - 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725627 | label = ''[[:d:Q46725627|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Līvu iela 9 | lat = 57.3116139 | long = 25.2683859 | p625 = {{Coord|57.311614|25.268386|display=inline}} | image = Cesis%20Liela%20Livu%209%202015-02-21%20%282%29.jpg | commonscat = Lielā Līvu iela 9 | vaid = 3066 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725678 | label = ''[[:d:Q46725678|Cēsu apriņķa skola]]'' | name = Cēsu apriņķa skola | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 6 | lat = 57.3119553 | long = 25.2714489 | p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}} | image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Cēsu apriņķa skola | vaid = 11 | year = 19.gs.s.-1915. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725741 | label = ''[[:d:Q46725741|Cēsu apriņķa skola]]'' | name = Cēsu apriņķa skola | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 6 | lat = 57.3119553 | long = 25.2714489 | p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}} | image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Cēsu apriņķa skola | vaid = 6213 | year = 1805. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725791 | label = ''[[:d:Q46725791|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Cesis%20Jaani%20kirik%20altar.jpg | vaid = 3077 | year = 1858. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725850 | label = ''[[:d:Q46725850|Ērģeļu prospekts un luktas]]'' | name = Ērģeļu prospekts un luktas | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3078 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725907 | label = ''[[:d:Q46725907|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Sv.J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%20%C4%93r%C4%A3eles%203%2C%20C%C4%93sis.jpg | vaid = 3079 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725971 | label = ''[[:d:Q46725971|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kancele.JPG | vaid = 3083 | year = 1754. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726029 | label = ''[[:d:Q46726029|Kapa piemineklis J.Nideckim]]'' | name = Kapa piemineklis J.Nideckim | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Bishop%20Nidecki%20tomb%20Wolmar%20Kie%C5%9B%20Cesis%20Latvia.JPG | vaid = 3084 | year = 1587. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726082 | label = ''[[:d:Q46726082|Kapa plāksne (Nr.19)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.19) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3085 | year = 1470. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726139 | label = ''[[:d:Q46726139|Kapa plāksne (Nr.20)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.20) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3086 | year = 1482. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726196 | label = ''[[:d:Q46726196|Kapa plāksne (Nr.25)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.25) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3087 | year = 1415. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726261 | label = ''[[:d:Q46726261|Kapa plāksne A.Pjenacekai]]'' | name = Kapa plāksne A.Pjenacekai | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3088 | year = 1591. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726313 | label = ''[[:d:Q46726313|Kapa plāksne D.Lodem]]'' | name = Kapa plāksne D.Lodem | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20D%C4%ABtriham%20Lodem%20%281%29.jpg | commonscat = Gravestone of Dietrich Lode | vaid = 3089 | year = 1518. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726373 | label = ''[[:d:Q46726373|Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam]]'' | name = Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3090 | year = 1549. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726429 | label = ''[[:d:Q46726429|Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam]]'' | name = Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3091 | year = 1494. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726484 | label = ''[[:d:Q46726484|Kapa plāksne M.Zēgebādenai]]'' | name = Kapa plāksne M.Zēgebādenai | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3092 | year = 1441. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726550 | label = ''[[:d:Q46726550|Kapa plāksne O.Šenkingam]]'' | name = Kapa plāksne O.Šenkingam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20Oto%20%C5%A0enkingam%20%281%29.jpg | commonscat = Gravestone of Otto Schenking | vaid = 3093 | year = ap 1593. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726600 | label = ''[[:d:Q46726600|Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam]]'' | name = Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Pletenberga%20kapapl%C4%81ksne.jpg | commonscat = Fragment of Wolter von Plettenberg's gravestone | vaid = 3094 | year = 1535. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726657 | label = ''[[:d:Q46726657|Kapenes fasāde]]'' | name = Kapenes fasāde | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3095 | year = 18.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726713 | label = ''[[:d:Q46726713|Piemineklis V.Pletenbergam]]'' | name = Piemineklis V.Pletenbergam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Plettenberg.JPG | vaid = 3098 | year = 1855. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726772 | label = ''[[:d:Q46726772|Portāls ar pūķu figūrām (2)]]'' | name = Portāls ar pūķu figūrām (2) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = CesisChurchDetail.jpg | vaid = 3099 | year = 15.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726820 | label = ''[[:d:Q46726820|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Vitraza.JPG | vaid = 3103 | year = 19.gs.b. ap 1884. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726882 | label = ''[[:d:Q46726882|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3104 | year = 1938. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726934 | label = ''[[:d:Q46726934|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3105 | year = 19.gs.b. ap 1884. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727019 | label = ''[[:d:Q46727019|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Muižas iela 5 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.30921 | long = 25.28302 | p625 = {{Coord|57.30921|25.28302|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20p%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20un%20d%C4%AB%C4%B7is%20%282%29.jpg | vaid = 6202 | year = 18. - 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727080 | label = ''[[:d:Q46727080|Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Palasta iela 22 | lat = 57.3138845 | long = 25.266837 | p625 = {{Coord|57.313885|25.266837|display=inline}} | image = C%C4%93su%20Katr%C4%ABnas%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg | vaid = 395 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727175 | label = ''[[:d:Q46727175|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.30941 | long = 25.28205 | p625 = {{Coord|57.30941|25.28205|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Rucka manor house | vaid = 6200 | year = 18. gs. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727236 | label = ''[[:d:Q46727236|Parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Parks ar parka arhitektūru | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.3102 | long = 25.2814 | p625 = {{Coord|57.3102|25.2814|display=inline}} | image = Rucka%20park%20%281%29.jpg | commonscat = Rucka park | vaid = 6201 | year = 18. gs. -20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727306 | label = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]'' | name = Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils iela 9 | lat = 57.313351 | long = 25.2724884 | p625 = {{Coord|57.313351|25.272488|display=inline}} | image = Skats%20no%20C%C4%93su%20viduslaiku%20pils.View%20from%20Cesis%20castle%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio%20%281%29.jpg | commonscat = Cēsis Old and New Castle and Park | vaid = 6203 | year = 1207., 13. - 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Cēsu pilsmuiža]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727358 | label = ''[[:d:Q46727358|Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem]]'' | name = Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 11 | locality = Pils parkā | lat = 57.3133522 | long = 25.2714655 | p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pilsdrupas.PNG | commonscat = Cēsis Castle | vaid = 6206 | year = 1207., 13. -15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727413 | label = ''[[:d:Q46727413|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 15 | lat = 57.3133522 | long = 25.2714655 | p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pilsmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%202.jpg | commonscat = Cēsis New Castle Barn | vaid = 6207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727465 | label = ''[[:d:Q46727465|Ratnīca - stallis]]'' | name = Ratnīca - stallis | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 3 | lat = 57.3137302 | long = 25.2723989 | p625 = {{Coord|57.31373|25.272399|display=inline}} | image = Cesis%20Stallis%202015-02-21.jpg | commonscat = Cēsis New Castle Carriage House and Stable | vaid = 6204 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727555 | label = ''[[:d:Q46727555|Panno]]'' | name = Panno | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Priedes iela 5/7 | lat = 57.3167122 | long = 25.2464598 | p625 = {{Coord|57.316712|25.24646|display=inline}} | vaid = 3067 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727609 | label = ''[[:d:Q46727609|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3068 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727652 | label = ''[[:d:Q46727652|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3069 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727696 | label = ''[[:d:Q46727696|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3070 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727750 | label = ''[[:d:Q46727750|Konventa laukuma viduslaiku kapsēta]]'' | name = Konventa laukuma viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 14 | lat = 57.31336 | long = 25.27526 | p625 = {{Coord|57.31336|25.27526|display=inline}} | image = Vien%C4%ABbas%20laukums%2C%2027.06.2021.%20-%2051317945675.jpg | commonscat = Raunas iela 14 (Cēsis) | vaid = 396 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727795 | label = ''[[:d:Q46727795|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 16 | lat = 57.311976 | long = 25.2725656 | p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}} | image = Tirgot%C4%81ja%20nama%20fas%C4%81des%20elementi%202.jpg | vaid = 3073 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727834 | label = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]'' | name = Tirgotāja nams | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 16 | lat = 57.311976 | long = 25.2725656 | p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}} | image = Cesis%20Rigas%2016%202015-02-21%20%281%29.jpg | commonscat = Merchant's House in Cēsis | vaid = 6210 | year = 1788. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727889 | label = ''[[:d:Q46727889|Sienas gleznojums]]'' | name = Sienas gleznojums | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 19 | lat = 57.3115645 | long = 25.2721412 | p625 = {{Coord|57.311565|25.272141|display=inline}} | vaid = 3074 | year = 20.gs.Itr. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727939 | label = ''[[:d:Q46727939|Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas]]'' | name = Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 24 | lat = 57.311647 | long = 25.2713646 | p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Harmony House in Cēsis | vaid = 10 | year = 1879. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727985 | label = ''[[:d:Q46727985|Kultūras biedrības "Harmonija" ēka]]'' | name = Kultūras biedrības "Harmonija" ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 24 | lat = 57.311647 | long = 25.2713646 | p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Harmony House in Cēsis | vaid = 6211 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728040 | label = ''[[:d:Q46728040|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 47 | lat = 57.3105626 | long = 25.2682986 | p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}} | image = %22Prince%C5%A1u%20nama%22%20durvis.jpg | vaid = 3075 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46728090|"Princešu nams", dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728090 | label = ''[[:d:Q46728090|"Princešu nams", dzīvojamā ēka]]'' | name = "Princešu nams", dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 47 | lat = 57.3105626 | long = 25.2682986 | p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}} | image = Cesis%20Rigas%2047%202015-02-21%20%281%29.jpg | commonscat = Princesses' House in Cēsis | vaid = 6212 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728141 | label = ''[[:d:Q46728141|Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu]]'' | name = Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 7 | lat = 57.3121713 | long = 25.2738833 | p625 = {{Coord|57.312171|25.273883|display=inline}} | image = C%C4%93su%20vecais%20r%C4%81tsnams.jpg | commonscat = Cēsis Old Town Hall | vaid = 6208 | year = 1767. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728193 | label = ''[[:d:Q46728193|Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Torņa iela 2a | lat = 57.312079438048 | long = 25.271953435971 | p625 = {{Coord|57.312079|25.271953|display=inline}} | image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2839%29.jpg | vaid = 397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q45898361 | label = ''[[:d:Q45898361|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.25354 | long = 25.281386 | p625 = {{Coord|57.25354|25.281386|display=inline}} | vaid = 3115 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898383 | label = ''[[:d:Q45898383|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253511 | long = 25.281376 | p625 = {{Coord|57.253511|25.281376|display=inline}} | vaid = 3116 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898419 | label = ''[[:d:Q45898419|Mācītāja māja]]'' | name = Mācītāja māja | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.25354 | long = 25.281365 | p625 = {{Coord|57.25354|25.281365|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6219 | year = 1783. -1786. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898445 | label = ''[[:d:Q45898445|Mācību māja]]'' | name = Mācību māja | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253133 | long = 25.282019 | p625 = {{Coord|57.253133|25.282019|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABbu%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6220 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898469 | label = ''[[:d:Q45898469|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253621 | long = 25.28188 | p625 = {{Coord|57.253621|25.28188|display=inline}} | vaid = 6221 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898490 | label = ''[[:d:Q45898490|Ledus pagrabs]]'' | name = Ledus pagrabs | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253215 | long = 25.281644 | p625 = {{Coord|57.253215|25.281644|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20ledus%20pagrabs%2C%2004.10.2015.jpg | vaid = 6222 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898508 | label = ''[[:d:Q45898508|Stallis un vāgūzis]]'' | name = Stallis un vāgūzis | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253035 | long = 25.282572 | p625 = {{Coord|57.253035|25.282572|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20stallis%20un%20v%C4%81g%C5%ABzis%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6223 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898529 | label = ''[[:d:Q45898529|Lopu kūts ar gubeni]]'' | name = Lopu kūts ar gubeni | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253302 | long = 25.282395 | p625 = {{Coord|57.253302|25.282395|display=inline}} | vaid = 6224 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898545 | label = ''[[:d:Q45898545|Brušu pusmuižas apbūve]]'' | name = Brušu pusmuižas apbūve | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Brušos | lat = 57.253055356029 | long = 25.302417693324 | p625 = {{Coord|57.253055|25.302418|display=inline}} | vaid = 6225 | year = 19. gs. 1.p. -20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q3743271 | label = [[Āraišu ezerpils]] | name = Āraišu ezerpils | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu ezera saliņa | lat = 57.251554756834 | long = 25.285300448177 | p625 = {{Coord|57.251555|25.2853|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20ezerpils%20%281%29.jpg | commonscat = Āraiši lake dwelling site | vaid = 398 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_ezerpils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Gaujas nacionālais parks]] | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15220158 | label = [[Āraišu vējdzirnavas]] | name = Āraišu vējdzirnavas | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās | lat = 57.2475 | long = 25.27111111 | p625 = {{Coord|57.2475|25.271111|display=inline}} | image = V%C4%93jdzirnavas%2C%20Drabe%C5%A1u%20pagasts.JPG | commonscat = Āraiši Windmill | vaid = 6231 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_v%C4%93jdzirnavas | year = 1852.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q20828803 | label = [[Āraišu ordeņa pils]] | name = Āraišu ordeņa pils | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu ezera krastā | lat = 57.250447 | long = 25.283688 | p625 = {{Coord|57.250447|25.283688|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20pilsdrupas%202001-05-26.jpg | commonscat = Āraiši Castle ruins | vaid = 401 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_orde%C5%86a_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897904 | label = ''[[:d:Q45897904|Krāsnis (2)]]'' | name = Krāsnis (2) | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižas pilī | lat = 57.243881 | long = 25.279455 | p625 = {{Coord|57.243881|25.279455|display=inline}} | vaid = 3107 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897919 | label = ''[[:d:Q45897919|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižas pilī | lat = 57.243861000049 | long = 25.279548999319 | p625 = {{Coord|57.243861|25.279549|display=inline}} | vaid = 3108 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897943 | label = ''[[:d:Q45897943|Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 300 m ZA Krustkalniem | lat = 57.257589764667 | long = 25.171282693364 | p625 = {{Coord|57.25759|25.171283|display=inline}} | vaid = 399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897960 | label = ''[[:d:Q45897960|Lejaspeļu senkapi]]'' | name = Lejaspeļu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m no Lejaspeļiem | lat = 57.266330998535 | long = 25.262778779734 | p625 = {{Coord|57.266331|25.262779|display=inline}} | vaid = 400 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897979 | label = ''[[:d:Q45897979|Ainavu senkapi]]'' | name = Ainavu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ainavām | lat = 57.236736098409 | long = 25.194746786319 | p625 = {{Coord|57.236736|25.194747|display=inline}} | vaid = 402 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897990 | label = ''[[:d:Q45897990|Uplantu apmetne]]'' | name = Uplantu apmetne | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261267517677 | long = 25.265726686645 | p625 = {{Coord|57.261268|25.265727|display=inline}} | vaid = 403 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898004 | label = ''[[:d:Q45898004|Uplantu krustakmens]]'' | name = Uplantu krustakmens | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261210188824 | long = 25.270850626688 | p625 = {{Coord|57.26121|25.270851|display=inline}} | vaid = 404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898020 | label = ''[[:d:Q45898020|Uplantu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Uplantu viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261874923926 | long = 25.269352188308 | p625 = {{Coord|57.261875|25.269352|display=inline}} | vaid = 405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898039 | label = ''[[:d:Q45898039|Kalnaastīšu apmetne]]'' | name = Kalnaastīšu apmetne | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnaastītēm | lat = 57.263656039536 | long = 25.248155586107 | p625 = {{Coord|57.263656|25.248156|display=inline}} | vaid = 406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898052 | label = ''[[:d:Q45898052|Kalnamežiņu senkapi]]'' | name = Kalnamežiņu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamežiņiem | lat = 57.279854445358 | long = 25.211226278101 | p625 = {{Coord|57.279854|25.211226|display=inline}} | vaid = 407 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898066 | label = ''[[:d:Q45898066|Liepiņu senkapi]]'' | name = Liepiņu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Liepiņiem | lat = 57.254007555765 | long = 25.294711439026 | p625 = {{Coord|57.254008|25.294711|display=inline}} | vaid = 408 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898087 | label = ''[[:d:Q45898087|Mazruku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazruku viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mazrukiem | lat = 57.220869243555 | long = 25.309257577402 | p625 = {{Coord|57.220869|25.309258|display=inline}} | vaid = 409 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898103 | label = ''[[:d:Q45898103|Rakstu senkapi]]'' | name = Rakstu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rakstiem | lat = 57.274270225645 | long = 25.19905573585 | p625 = {{Coord|57.27427|25.199056|display=inline}} | vaid = 410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898116 | label = ''[[:d:Q45898116|Rakstu krustakmeņi]]'' | name = Rakstu krustakmeņi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rakstupītes un pie Rakstiem | lat = 57.274463996497 | long = 25.198600387557 | p625 = {{Coord|57.274464|25.1986|display=inline}} | vaid = 411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898134 | label = ''[[:d:Q45898134|Simtēnu senkapi]]'' | name = Simtēnu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Simtēniem | lat = 57.269876897511 | long = 25.178634140839 | p625 = {{Coord|57.269877|25.178634|display=inline}} | vaid = 412 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898153 | label = ''[[:d:Q45898153|Vāļu senkapi]]'' | name = Vāļu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vāļiem | lat = 57.282661775306 | long = 25.217737664122 | p625 = {{Coord|57.282662|25.217738|display=inline}} | vaid = 413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898170 | label = ''[[:d:Q45898170|Veclauču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Veclauču viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclaučiem | lat = 57.261070578785 | long = 25.136200682052 | p625 = {{Coord|57.261071|25.136201|display=inline}} | vaid = 414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898185 | label = ''[[:d:Q45898185|Dzirnavnieka māja]]'' | name = Dzirnavnieka māja | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās | lat = 57.248008 | long = 25.270561 | p625 = {{Coord|57.248008|25.270561|display=inline}} | vaid = 6230 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898404 | label = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | name = Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253458 | long = 25.280882 | p625 = {{Coord|57.253458|25.280882|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6218 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623021|Āraišu mācītājmuiža]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15218607 | label = [[Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)]] | name = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts) | municipality = Dzērbene | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.19305556 | long = 25.67944444 | p625 = {{Coord|57.193056|25.679444|display=inline}} | image = Augstais%20kalns%20%285%29.jpg | commonscat = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts) | vaid = 432 | wikipediauri = Augstais_kalns_(Dz%C4%93rbenes_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbene }} {{monument | qid = Q55424478 | label = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | name = Dzērbenes luterāņu baznīca | municipality = Dzērbene | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.191448 | long = 25.678096 | p625 = {{Coord|57.191448|25.678096|display=inline}} | image = Dz%C4%93rbenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Dzērbene | vaid = 6246 | wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1839. -1842. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbene }} {{monument | qid = Q16413267 | label = [[Dzērbenes viduslaiku pils]] | name = Dzērbenes viduslaiku pils | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes muižā | lat = 57.194444444444 | long = 25.668333333333 | p625 = {{Coord|57.194444|25.668333|display=inline}} | image = Dz%C4%93rbenes%20mui%C5%BEa%20%2805%29.jpg | commonscat = Dzērbene Castle | vaid = 434 | wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424444 | label = ''[[:d:Q55424444|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191344 | long = 25.677967 | p625 = {{Coord|57.191344|25.677967|display=inline}} | vaid = 3120 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424447 | label = ''[[:d:Q55424447|Ērģeļu prospekts un luktas]]'' | name = Ērģeļu prospekts un luktas | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191425 | long = 25.678096 | p625 = {{Coord|57.191425|25.678096|display=inline}} | vaid = 3121 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424449 | label = ''[[:d:Q55424449|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191413 | long = 25.678074 | p625 = {{Coord|57.191413|25.678074|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Dz%C4%93rbene.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Dzērbene | vaid = 3122 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424451 | label = ''[[:d:Q55424451|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes mācītājmuižā | lat = 57.19228 | long = 25.676476 | p625 = {{Coord|57.19228|25.676476|display=inline}} | image = Krasns%20Dz%C4%93rbenes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BE%C4%81.jpg | commonscat = Stove in Dzērbenes mācītājmuiža | vaid = 3123 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424456 | label = ''[[:d:Q55424456|Dzērbenes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzērbenes viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.191587259033 | long = 25.678556300646 | p625 = {{Coord|57.191587|25.678556|display=inline}} | commonscat = Dzērbenes viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 433 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424460 | label = ''[[:d:Q55424460|Elku kalna senkapi]]'' | name = Elku kalna senkapi | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Elkiem | lat = 57.217503443445 | long = 25.60691134385 | p625 = {{Coord|57.217503|25.606911|display=inline}} | vaid = 435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424464 | label = [[Ķētu pilskalns]] | name = Ķētu pilskalns | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķētiem | lat = 57.213628809717 | long = 25.719327167432 | p625 = {{Coord|57.213629|25.719327|display=inline}} | vaid = 436 | wikipediauri = %C4%B6%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424466 | label = ''[[:d:Q55424466|Jaunvepru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunvepru viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvepriem | lat = 57.20118148389 | long = 25.581901556266 | p625 = {{Coord|57.201181|25.581902|display=inline}} | vaid = 437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424470 | label = ''[[:d:Q55424470|Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš)]]'' | name = Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš) | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Krustiņiem | lat = 57.184482903636 | long = 25.620649166883 | p625 = {{Coord|57.184483|25.620649|display=inline}} | image = 02.%20Krusti%C5%86u%20senkapi%20%28Mantas%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg | commonscat = Krustiņu senkapi (ancient burial ground) | vaid = 438 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424474 | label = [[Pavēņu pilskalns|Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns)]] | name = Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns) | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pavēņiem | lat = 57.221832430346 | long = 25.610261826356 | p625 = {{Coord|57.221832|25.610262|display=inline}} | vaid = 439 | wikipediauri = Pav%C4%93%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424476 | label = ''[[:d:Q55424476|Žvirguļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Žvirguļu viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Žvirguļiem | lat = 57.202431675668 | long = 25.605879696129 | p625 = {{Coord|57.202432|25.60588|display=inline}} | image = %C5%BDvirgu%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%284%29.jpg | commonscat = Žvirguļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424560 | label = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | name = Vecpiebalgas muižas apbūve | municipality = Ineši | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.0194 | long = 25.8306 | p625 = {{Coord|57.0194|25.8306|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEa%20%283%29.jpg | vaid = 6247 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecpiebalgas muiža]] | munwiki = Ine%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55424479 | label = ''[[:d:Q55424479|Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi)]]'' | name = Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Inešu ezera krastā pie Inesiešiem | lat = 57.040018812008 | long = 25.795683113099 | p625 = {{Coord|57.040019|25.795683|display=inline}} | vaid = 441 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424482 | label = ''[[:d:Q55424482|Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja)]]'' | name = Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Akmentiņiem | lat = 57.038124977925 | long = 25.856442347838 | p625 = {{Coord|57.038125|25.856442|display=inline}} | vaid = 442 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424486 | label = ''[[:d:Q55424486|Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Baldiešēniem | lat = 57.006181592613 | long = 25.815770499578 | p625 = {{Coord|57.006182|25.81577|display=inline}} | vaid = 443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424488 | label = ''[[:d:Q55424488|Ezēnu apmetne]]'' | name = Ezēnu apmetne | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ezēniem | lat = 56.972589158892 | long = 25.922843196344 | p625 = {{Coord|56.972589|25.922843|display=inline}} | vaid = 444 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424491 | label = ''[[:d:Q55424491|Ļavēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ļavēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ļavēniem | lat = 57.003884273458 | long = 25.907790883833 | p625 = {{Coord|57.003884|25.907791|display=inline}} | vaid = 445 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424495 | label = ''[[:d:Q55424495|Ķemeru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ķemeru viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķemeriem | lat = 57.014782142258 | long = 25.793669701911 | p625 = {{Coord|57.014782|25.79367|display=inline}} | vaid = 446 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424496 | label = ''[[:d:Q55424496|Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jāņkalniem | lat = 57.043378260104 | long = 25.788566762475 | p625 = {{Coord|57.043378|25.788567|display=inline}} | vaid = 447 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424501 | label = ''[[:d:Q55424501|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jauncelmiem | lat = 57.03485833502 | long = 25.745749209208 | p625 = {{Coord|57.034858|25.745749|display=inline}} | vaid = 448 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424508 | label = ''[[:d:Q55424508|Pīļupītes apmetne]]'' | name = Pīļupītes apmetne | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jēkuļiem, pie Pīļupītes ietekas Ineša ezerā | lat = 57.04512547328 | long = 25.785576607942 | p625 = {{Coord|57.045125|25.785577|display=inline}} | vaid = 449 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424512 | label = ''[[:d:Q55424512|Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejas Kaibēniem | lat = 57.031623483326 | long = 25.736982223058 | p625 = {{Coord|57.031623|25.736982|display=inline}} | vaid = 450 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424515 | label = ''[[:d:Q55424515|Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasbeķeriem | lat = 57.010940640521 | long = 25.764694827257 | p625 = {{Coord|57.010941|25.764695|display=inline}} | vaid = 451 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424517 | label = ''[[:d:Q55424517|Lejasburkānu pilskalns]]'' | name = Lejasburkānu pilskalns | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasburkāniem | lat = 56.988400863396 | long = 25.911923433495 | p625 = {{Coord|56.988401|25.911923|display=inline}} | vaid = 452 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424523 | label = ''[[:d:Q55424523|Lodēnu senkapi]]'' | name = Lodēnu senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lodēniem | lat = 57.041004112438 | long = 25.877997984014 | p625 = {{Coord|57.041004|25.877998|display=inline}} | vaid = 453 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424524 | label = ''[[:d:Q55424524|Orizoru senkapi]]'' | name = Orizoru senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Orizoriem | lat = 57.024153214625 | long = 25.831220915438 | p625 = {{Coord|57.024153|25.831221|display=inline}} | vaid = 454 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424527 | label = ''[[:d:Q55424527|Paulēnu senkapi]]'' | name = Paulēnu senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Paulēniem | lat = 57.017782163506 | long = 25.760862262735 | p625 = {{Coord|57.017782|25.760862|display=inline}} | vaid = 455 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424531 | label = ''[[:d:Q55424531|Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II]]'' | name = Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Spietēniem | lat = 57.035779511191 | long = 25.847308503148 | p625 = {{Coord|57.03578|25.847309|display=inline}} | vaid = 456 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424532 | label = ''[[:d:Q55424532|Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte)]]'' | name = Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tožiņiem | lat = 57.028112171213 | long = 25.73910907508 | p625 = {{Coord|57.028112|25.739109|display=inline}} | vaid = 457 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424536 | label = ''[[:d:Q55424536|Vaišļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vaišļu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vaišļiem | lat = 56.998233099496 | long = 25.921295878756 | p625 = {{Coord|56.998233|25.921296|display=inline}} | vaid = 458 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424540 | label = ''[[:d:Q55424540|Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš)]]'' | name = Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecdauguņiem | lat = 57.015761986032 | long = 25.777664237027 | p625 = {{Coord|57.015762|25.777664|display=inline}} | vaid = 459 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424541 | label = ''[[:d:Q55424541|Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]'' | name = Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecdauguņiem | lat = 57.016340781366 | long = 25.782518577022 | p625 = {{Coord|57.016341|25.782519|display=inline}} | vaid = 460 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424543 | label = ''[[:d:Q55424543|Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi]]'' | name = Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Rudumu (bij. mācītājmuižas) dārzā | lat = 57.045287763541 | long = 25.799042873798 | p625 = {{Coord|57.045288|25.799043|display=inline}} | vaid = 461 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424544 | label = ''[[:d:Q55424544|Gaigalu apmetne I,II]]'' | name = Gaigalu apmetne I,II | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Gaigaļiem un Pūpoliem | lat = 57.022751350185 | long = 25.779757809294 | p625 = {{Coord|57.022751|25.779758|display=inline}} | vaid = 462 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424548 | label = ''[[:d:Q55424548|Vecpiebalgas muižas pils]]'' | name = Vecpiebalgas muižas pils | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019174 | long = 25.830638 | p625 = {{Coord|57.019174|25.830638|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEas%20priek%C5%A1puse.JPG | commonscat = Vecpiebalga Manor House | vaid = 6248 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424551 | label = ''[[:d:Q55424551|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019018208699 | long = 25.832389572179 | p625 = {{Coord|57.019018|25.83239|display=inline}} | image = Barn%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Vecpiebalga Manor | vaid = 6251 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424552 | label = ''[[:d:Q55424552|Magazīna]]'' | name = Magazīna | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.020143 | long = 25.832033 | p625 = {{Coord|57.020143|25.832033|display=inline}} | image = Magazine%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Magazine in Vecpiebalga Manor | vaid = 6252 | year = 1810.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424554 | label = ''[[:d:Q55424554|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019051362778 | long = 25.828980143485 | p625 = {{Coord|57.019051|25.82898|display=inline}} | image = Vecpiebalga%20Manor%20Park%20%282%29.jpg | commonscat = Vecpiebalga Manor Park | vaid = 6254 | year = 18. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424556 | label = ''[[:d:Q55424556|Leduspagrabs]]'' | name = Leduspagrabs | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019641 | long = 25.830295 | p625 = {{Coord|57.019641|25.830295|display=inline}} | image = Ice-cellar%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Ice-cellar in Vecpiebalga Manor | vaid = 6256 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424558 | label = ''[[:d:Q55424558|Zemnieku sēta "Vectūļi - 1"]]'' | name = Zemnieku sēta "Vectūļi - 1" | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vectūļi - 1 | lat = 57.041293100211 | long = 25.858244564263 | p625 = {{Coord|57.041293|25.858245|display=inline}} | vaid = 8899 | year = 19.gs.s., ap 1830. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15219024 | label = [[Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca|Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 23 | lat = 57.17666667 | long = 26.03583333 | p625 = {{Coord|57.176667|26.035833|display=inline}} | image = Jaunpiebalgas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202001-04-13.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 8751 | wikipediauri = Jaunpiebalgas_Sv%C4%93t%C4%81_Toma_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1801.-1804., 1871.-1873. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392814 | label = ''[[:d:Q50392814|Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā]]'' | name = Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp mūzikas skolu, ēdnīcu un Cieres kalnu | lat = 57.169482494185 | long = 26.06776278674 | p625 = {{Coord|57.169482|26.067763|display=inline}} | vaid = 465 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392820 | label = ''[[:d:Q50392820|Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunpiebalgas kapsētas | lat = 57.169655361369 | long = 26.065908248665 | p625 = {{Coord|57.169655|26.065908|display=inline}} | vaid = 469 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392830 | label = ''[[:d:Q50392830|Jaunpiebalgas kroga apbūve]]'' | name = Jaunpiebalgas kroga apbūve | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 21 | lat = 57.1771293 | long = 26.0418271 | p625 = {{Coord|57.177129|26.041827|display=inline}} | vaid = 9140 | year = 1800.,1840., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392851 | label = ''[[:d:Q50392851|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176703 | long = 26.035151 | p625 = {{Coord|57.176703|26.035151|display=inline}} | image = Altar%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg | commonscat = Altar of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3124 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392856 | label = ''[[:d:Q50392856|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176726 | long = 26.03528 | p625 = {{Coord|57.176726|26.03528|display=inline}} | image = Pipe%20organ%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga%201.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3125 | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392862 | label = ''[[:d:Q50392862|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176703 | long = 26.035473 | p625 = {{Coord|57.176703|26.035473|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3127 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392731 | label = ''[[:d:Q50392731|Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola]]'' | name = Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņskolā | lat = 57.111237 | long = 25.931554 | p625 = {{Coord|57.111237|25.931554|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86askola%20-%20E.D%C4%81rzi%C5%86a%20un%20J.Sudrabkalna%20muzejs%202003-09-06.jpg | vaid = 12 | year = 1875. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392738 | label = ''[[:d:Q50392738|Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas]]'' | name = Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecviņķos | lat = 57.150768 | long = 26.068386 | p625 = {{Coord|57.150768|26.068386|display=inline}} | vaid = 13 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392745 | label = ''[[:d:Q50392745|Zemnieku sētas "Lejas Niklavas" rija]]'' | name = Zemnieku sētas "Lejas Niklavas" rija | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Lejas Niklavas" | lat = 57.207574450732 | long = 26.022283887257 | p625 = {{Coord|57.207574|26.022284|display=inline}} | vaid = 9042 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392751 | label = ''[[:d:Q50392751|Bricu ezera mītne]]'' | name = Bricu ezera mītne | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bricu ezera DA daļā, saliņā | lat = 57.114578486825 | long = 25.872710143803 | p625 = {{Coord|57.114578|25.87271|display=inline}} | vaid = 463 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392755 | label = ''[[:d:Q50392755|Bricu apmetne]]'' | name = Bricu apmetne | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bricu ezera DA krastā iepretī Bricu ezera mītnei | lat = 57.113998014409 | long = 25.873967170788 | p625 = {{Coord|57.113998|25.873967|display=inline}} | vaid = 464 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392760 | label = ''[[:d:Q50392760|Ezerbricu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Ezerbricu senkapi (Kara kapi) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ezerbriciem | lat = 57.118036341492 | long = 25.871284044631 | p625 = {{Coord|57.118036|25.871284|display=inline}} | vaid = 466 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392765 | label = ''[[:d:Q50392765|Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]'' | name = Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jānēniem | lat = 57.109783871473 | long = 25.90367706067 | p625 = {{Coord|57.109784|25.903677|display=inline}} | vaid = 467 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392770 | label = ''[[:d:Q50392770|Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš)]]'' | name = Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunģeistiem | lat = 57.123698485071 | long = 25.869714717808 | p625 = {{Coord|57.123698|25.869715|display=inline}} | vaid = 468 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392774 | label = ''[[:d:Q50392774|Lielmežu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Lielmežu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnalielmežiem | lat = 57.105953534548 | long = 26.007909176551 | p625 = {{Coord|57.105954|26.007909|display=inline}} | vaid = 470 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392778 | label = ''[[:d:Q50392778|Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš)]]'' | name = Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mazķūģiem | lat = 57.177639738684 | long = 25.955237330199 | p625 = {{Coord|57.17764|25.955237|display=inline}} | vaid = 471 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392783 | label = ''[[:d:Q50392783|Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša)]]'' | name = Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tīrumviekšeļiem | lat = 57.160468758022 | long = 26.086951065488 | p625 = {{Coord|57.160469|26.086951|display=inline}} | vaid = 472 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392787 | label = ''[[:d:Q50392787|Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tīrumviekšeļiem | lat = 57.160745138815 | long = 26.089049880904 | p625 = {{Coord|57.160745|26.08905|display=inline}} | vaid = 473 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392791 | label = ''[[:d:Q50392791|Tirznieku senkapi]]'' | name = Tirznieku senkapi | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tirzniekiem | lat = 57.10159544532 | long = 25.991673226363 | p625 = {{Coord|57.101595|25.991673|display=inline}} | vaid = 474 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392799 | label = ''[[:d:Q50392799|Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi]]'' | name = Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecviekšeļiem | lat = 57.109583010445 | long = 26.108598600751 | p625 = {{Coord|57.109583|26.108599|display=inline}} | vaid = 475 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392807 | label = ''[[:d:Q50392807|Tūlijas pilskalns]]'' | name = Tūlijas pilskalns | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Tūlijas upītes kreisajā krastā pie Vecjānēniem | lat = 57.108959809037 | long = 25.899997828179 | p625 = {{Coord|57.10896|25.899998|display=inline}} | vaid = 476 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886125 | label = ''[[:d:Q51886125|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.35481 | long = 25.332348 | p625 = {{Coord|57.35481|25.332348|display=inline}} | vaid = 3136 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886126 | label = ''[[:d:Q51886126|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās) | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.35481 | long = 25.332541 | p625 = {{Coord|57.35481|25.332541|display=inline}} | vaid = 3137 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886127 | label = ''[[:d:Q51886127|Mansarda logu apdare]]'' | name = Mansarda logu apdare | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.354798 | long = 25.33281 | p625 = {{Coord|57.354798|25.33281|display=inline}} | vaid = 3138 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886130 | label = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.355319 | long = 25.332735 | p625 = {{Coord|57.355319|25.332735|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2004.03.2018.%20-%2040265334844.jpg | commonscat = Jāņmuiža manor house | vaid = 6258 | year = 18. gs. b.,19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61390106|Jāņmuiža]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55424563 | label = ''[[:d:Q55424563|Bumbu senkapi]]'' | name = Bumbu senkapi | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bumbām | lat = 57.06656351483 | long = 25.637337983356 | p625 = {{Coord|57.066564|25.637338|display=inline}} | vaid = 477 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424566 | label = ''[[:d:Q55424566|Šinku senkapi (Akmens kapi)]]'' | name = Šinku senkapi (Akmens kapi) | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Šinkām | lat = 57.097699464045 | long = 25.615369426417 | p625 = {{Coord|57.097699|25.615369|display=inline}} | vaid = 478 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424568 | label = ''[[:d:Q55424568|Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta]]'' | name = Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķizēniem | lat = 57.049562185122 | long = 25.672174791458 | p625 = {{Coord|57.049562|25.672175|display=inline}} | vaid = 479 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424572 | label = ''[[:d:Q55424572|Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns)]]'' | name = Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns) | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kaļķēniem | lat = 57.036943050614 | long = 25.650337959829 | p625 = {{Coord|57.036943|25.650338|display=inline}} | vaid = 480 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424574 | label = ''[[:d:Q55424574|Urbju senkapi]]'' | name = Urbju senkapi | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Urbjiem | lat = 57.087282169136 | long = 25.646946034163 | p625 = {{Coord|57.087282|25.646946|display=inline}} | vaid = 481 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424576 | label = ''[[:d:Q55424576|Jaunantēnu rija]]'' | name = Jaunantēnu rija | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunantēni | lat = 57.00743 | long = 25.715427 | p625 = {{Coord|57.00743|25.715427|display=inline}} | image = Kalna%20Ant%C4%93nu%20rija%2C%2017.10.2020.%20-%2050554945426.jpg | commonscat = Jaunantēnu rija | vaid = 8748 | year = 18.gs., 2004. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q51886139 | label = ''[[:d:Q51886139|Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps]]'' | name = Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps | municipality = Leukādijas | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.364046 | long = 25.364674 | p625 = {{Coord|57.364046|25.364674|display=inline}} | image = Leuk%C4%81dijas%20-%20E.%20Treima%C5%86a%20-%20Zv%C4%81rgu%C4%BCa%20m%C4%81ja%202003-10-18.jpg | vaid = 16 | year = 1866.-1950. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Leuk%C4%81dijas }} {{monument | qid = Q51886117 | label = ''[[:d:Q51886117|Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta]]'' | name = Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta | municipality = Liepa | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Liepas pagastnama ēkas | lat = 57.384258737989 | long = 25.427718676147 | p625 = {{Coord|57.384259|25.427719|display=inline}} | image = Liepas%20Liel%C4%81%20Ell%C4%ABte%202001-09-02.jpg | commonscat = Lielā Ellīte Cave | vaid = 484 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepa_(Liepas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219087 | label = ''[[:d:Q15219087|E. Veidenbauma dzīves vieta]]'' | name = E. Veidenbauma dzīves vieta | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kalāčos | lat = 57.39638889 | long = 25.48138889 | p625 = {{Coord|57.396389|25.481389|display=inline}} | image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg | vaid = 14 | year = 1867.-1892. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886113|Zemnieku sēta "Kalāči"]]'' | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886113 | label = ''[[:d:Q51886113|Zemnieku sēta "Kalāči"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalāči" | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Kalāči" | lat = 57.3959 | long = 25.4782 | p625 = {{Coord|57.3959|25.4782|display=inline}} | image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg | vaid = 8949 | year = 19.gs., 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886114 | label = ''[[:d:Q51886114|Liepas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Liepas viduslaiku kapsēta | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Liepas muižā | lat = 57.370989677973 | long = 25.439047550333 | p625 = {{Coord|57.37099|25.439048|display=inline}} | vaid = 482 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886115 | label = ''[[:d:Q51886115|Brasliņu senkapi]]'' | name = Brasliņu senkapi | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Braslām | lat = 57.439243475087 | long = 25.440301907569 | p625 = {{Coord|57.439243|25.440302|display=inline}} | vaid = 483 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483776 | label = ''[[:d:Q113483776|Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā]]'' | name = Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | locality = Rūpnīcas ielas malā, pie Liepas \"Lielās Ellītes\" | image = Liepa%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202001-10-20%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to Latvian War of Independence in Liepa parish | vaid = 9260 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424631 | label = ''[[:d:Q55424631|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Lodesmuiža | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lodes muižas dzīv. ēkā | lat = 57.13065 | long = 25.646274 | p625 = {{Coord|57.13065|25.646274|display=inline}} | vaid = 3180 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Lodesmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q30219457 | label = [[Līgatnes papīrfabrikas ciemats]] | name = Līgatnes papīrfabrikas ciemats | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.237443864623 | long = 25.042275396249 | p625 = {{Coord|57.237444|25.042275|display=inline}} | image = L%C4%ABgatnes%20pap%C4%ABrfabrikas%20str%C4%81dnieku%20m%C4%81ja%2C%2004.06.2011.%20-%2022759966378.jpg | commonscat = Historic Centre of Līgatne | vaid = 7427 | wikipediauri = L%C4%ABgatnes_pap%C4%ABrfabrikas_ciemats | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366469 | label = ''[[:d:Q51366469|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Centra kapu kapličā | lat = 57.232978 | long = 25.048614 | p625 = {{Coord|57.232978|25.048614|display=inline}} | vaid = 3130 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366501 | label = ''[[:d:Q51366501|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kultūras namā | lat = 57.232502 | long = 25.043077 | p625 = {{Coord|57.232502|25.043077|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20nama%20z%C4%81le%2C%2022.07.2018.jpg | vaid = 3131 | year = 20.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366523 | label = ''[[:d:Q51366523|Līgatnes pilskalns]]'' | name = Līgatnes pilskalns | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m no Cēsu ielas | lat = 57.242808072817 | long = 25.056267642195 | p625 = {{Coord|57.242808|25.056268|display=inline}} | vaid = 485 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366553 | label = ''[[:d:Q51366553|Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs)]]'' | name = Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs) | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 7 | lat = 57.2390267 | long = 25.0390594 | p625 = {{Coord|57.239027|25.039059|display=inline}} | image = F%C4%81les%20nams%20-%20b%C4%93rnud%C4%81rzs%20m%C5%ABsdien%C4%81s.jpg | commonscat = Guest House of Līgatne Paper Mill Director | vaid = 8812 | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366581 | label = ''[[:d:Q51366581|Zanderu senkapi]]'' | name = Zanderu senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m uz ZR no Zanderu kapsētas kapličas | lat = 57.225499334163 | long = 25.043046627878 | p625 = {{Coord|57.225499|25.043047|display=inline}} | vaid = 486 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366601 | label = ''[[:d:Q51366601|Ratnieku senkapi]]'' | name = Ratnieku senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Briņķiem | lat = 57.167867482486 | long = 25.0351062638 | p625 = {{Coord|57.167867|25.035106|display=inline}} | vaid = 487 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366624 | label = ''[[:d:Q51366624|Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamuižniekiem | lat = 57.240833053599 | long = 24.969964130621 | p625 = {{Coord|57.240833|24.969964|display=inline}} | vaid = 488 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366646 | label = ''[[:d:Q51366646|Kalnatītmaņu pilskalns]]'' | name = Kalnatītmaņu pilskalns | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnatītmaņiem | lat = 57.23836119502 | long = 24.976091303295 | p625 = {{Coord|57.238361|24.976091|display=inline}} | vaid = 489 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366663 | label = ''[[:d:Q51366663|Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš) | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielincēniem | lat = 57.227641747473 | long = 25.143507074689 | p625 = {{Coord|57.227642|25.143507|display=inline}} | image = Krusts%20Inc%C4%93nu%20viduslaiku%20kapos%2C%2022.10.2017.jpg | commonscat = Incēni Medieval Cemetery | vaid = 490 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366680 | label = ''[[:d:Q51366680|Vecsprinkšļu senkapi]]'' | name = Vecsprinkšļu senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sprinkšļu dzirnavām, Līgatnes upītes kreisajā krastā | lat = 57.147267758779 | long = 25.135104605459 | p625 = {{Coord|57.147268|25.135105|display=inline}} | vaid = 491 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366699 | label = ''[[:d:Q51366699|Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Upesmuižniekiem | lat = 57.2420175435 | long = 24.967664101844 | p625 = {{Coord|57.242018|24.967664|display=inline}} | vaid = 492 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898570 | label = ''[[:d:Q45898570|"Melturu" dzīvojamā rija]]'' | name = "Melturu" dzīvojamā rija | municipality = Melturi | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.222153 | long = 25.23124 | p625 = {{Coord|57.222153|25.23124|display=inline}} | vaid = 6226 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Melturi }} {{monument | qid = Q51886118 | label = ''[[:d:Q51886118|Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta]]'' | name = Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Austriņiem | lat = 57.412933113263 | long = 25.558682971079 | p625 = {{Coord|57.412933|25.558683|display=inline}} | vaid = 493 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886119 | label = ''[[:d:Q51886119|Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dambjiem | lat = 57.434422778984 | long = 25.579816268436 | p625 = {{Coord|57.434423|25.579816|display=inline}} | vaid = 494 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886120 | label = ''[[:d:Q51886120|Plēpju senkapi]]'' | name = Plēpju senkapi | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Plēpjiem | lat = 57.427939380248 | long = 25.5264706439 | p625 = {{Coord|57.427939|25.526471|display=inline}} | vaid = 495 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886121 | label = ''[[:d:Q51886121|Salu senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Salu senkapi (Velna klēpis) | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Salām | lat = 57.39384764531 | long = 25.584395468011 | p625 = {{Coord|57.393848|25.584395|display=inline}} | vaid = 496 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q20828811 | label = [[Nītaures pils|Nītaures viduslaiku pils]] | name = Nītaures viduslaiku pils | municipality = Nītaure | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.072579858803 | long = 25.188356168383 | p625 = {{Coord|57.07258|25.188356|display=inline}} | image = LV2014-8362.jpg | commonscat = Nītaure Castle | vaid = 499 | wikipediauri = N%C4%ABtaures_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaure }} {{monument | qid = Q45898586 | label = [[Nītaures pilskalns|Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)]] | name = Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 1 km no Nītaures, Ieriķu ceļa malā, Mergupes labajā krastā | lat = 57.075329475606 | long = 25.198318601144 | p625 = {{Coord|57.075329|25.198319|display=inline}} | image = K%C4%81pnes%2C%20kas%20ved%20N%C4%ABtaures%20pilskaln%C4%81.jpg | vaid = 497 | wikipediauri = N%C4%ABtaures_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898609 | label = ''[[:d:Q45898609|Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)]]'' | name = Annasmuižas senkapi (Vasu kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Nītaures - Līgatnes ceļa 8. km pie Akmeņkalniem | lat = 57.114667738584 | long = 25.137688795433 | p625 = {{Coord|57.114668|25.137689|display=inline}} | vaid = 498 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898634 | label = ''[[:d:Q45898634|Asaru senkapi]]'' | name = Asaru senkapi | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Asaru ezera | lat = 57.147569195959 | long = 25.192138886719 | p625 = {{Coord|57.147569|25.192139|display=inline}} | vaid = 500 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898649 | label = ''[[:d:Q45898649|Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns)]]'' | name = Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mergupjiem | lat = 57.077499657044 | long = 25.199144557758 | p625 = {{Coord|57.0775|25.199145|display=inline}} | vaid = 501 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898668 | label = ''[[:d:Q45898668|Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)]]'' | name = Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecsārtēniem | lat = 57.05936805323 | long = 25.250211868168 | p625 = {{Coord|57.059368|25.250212|display=inline}} | vaid = 502 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898686 | label = [[Ķēču pilskalns]] | name = Ķēču pilskalns | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vieļavu fermas | lat = 57.088903394826 | long = 25.298787785426 | p625 = {{Coord|57.088903|25.298788|display=inline}} | vaid = 503 | wikipediauri = %C4%B6%C4%93%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q51886140 | label = ''[[:d:Q51886140|Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni]]'' | name = Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni | municipality = Priekuļi | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Selekcijas iela 3 | lat = 57.3170768 | long = 25.3415376 | p625 = {{Coord|57.317077|25.341538|display=inline}} | vaid = 8938 | year = 1922.–1934. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51886134 | label = ''[[:d:Q51886134|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunraunas muižas pārvaldn. mājā | lat = 57.33061 | long = 25.468873 | p625 = {{Coord|57.33061|25.468873|display=inline}} | vaid = 3139 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886136 | label = ''[[:d:Q51886136|Rubeņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rubeņu viduslaiku kapsēta | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rubeņiem | lat = 57.325112145357 | long = 25.428012081986 | p625 = {{Coord|57.325112|25.428012|display=inline}} | vaid = 504 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886138 | label = ''[[:d:Q51886138|Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens]]'' | name = Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Piļiem, Kampiem un Ģūģeriem | lat = 57.30139896586 | long = 25.408393678756 | p625 = {{Coord|57.301399|25.408394|display=inline}} | image = Senkapi38.jpg | commonscat = Kampas-Ģūģeri grave field, settlement and cult stone | vaid = 505 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q21481201 | label = [[Ureles pilskalns]] | name = Ureles pilskalns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rozēm | lat = 57.35388889 | long = 25.07305556 | p625 = {{Coord|57.353889|25.073056|display=inline}} | vaid = 522 | wikipediauri = Ureles_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879711 | label = ''[[:d:Q51879711|Avotiņu senkapi]]'' | name = Avotiņu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Avotiņiem | lat = 57.33373171768 | long = 25.148948570272 | p625 = {{Coord|57.333732|25.148949|display=inline}} | vaid = 507 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879715 | label = ''[[:d:Q51879715|Baķu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Baķu viduslaiku kapsēta | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Baķiem | lat = 57.359540438194 | long = 25.228813902956 | p625 = {{Coord|57.35954|25.228814|display=inline}} | vaid = 508 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879716 | label = ''[[:d:Q51879716|Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi)]]'' | name = Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Zeltiņiem, tag. Kalnsētām | lat = 57.417005848405 | long = 25.229089557755 | p625 = {{Coord|57.417006|25.22909|display=inline}} | vaid = 509 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879717 | label = ''[[:d:Q51879717|Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš)]]'' | name = Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Cēsniekiem | lat = 57.406400973756 | long = 25.120866095411 | p625 = {{Coord|57.406401|25.120866|display=inline}} | vaid = 510 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879720 | label = ''[[:d:Q51879720|Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums)]]'' | name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dimdām | lat = 57.318076829344 | long = 25.195679147779 | p625 = {{Coord|57.318077|25.195679|display=inline}} | vaid = 511 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879721 | label = ''[[:d:Q51879721|Dumpju senkapi]]'' | name = Dumpju senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dumpjiem | lat = 57.323220773793 | long = 25.154573992053 | p625 = {{Coord|57.323221|25.154574|display=inline}} | vaid = 512 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879723 | label = ''[[:d:Q51879723|Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem]]'' | name = Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Emerķiem | lat = 57.406842034439 | long = 25.099033205401 | p625 = {{Coord|57.406842|25.099033|display=inline}} | vaid = 513 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879725 | label = ''[[:d:Q51879725|Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš)]]'' | name = Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gailonēm | lat = 57.324881887843 | long = 25.095473913268 | p625 = {{Coord|57.324882|25.095474|display=inline}} | vaid = 514 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879726 | label = ''[[:d:Q51879726|Gribžu senkapi]]'' | name = Gribžu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gribžām | lat = 57.377952937791 | long = 25.192820846467 | p625 = {{Coord|57.377953|25.192821|display=inline}} | vaid = 515 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879729 | label = ''[[:d:Q51879729|Jaunmežciema viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunmežciema viduslaiku kapsēta | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunmežciema grantsbedrēm | lat = 57.3913665909 | long = 25.350443073501 | p625 = {{Coord|57.391367|25.350443|display=inline}} | vaid = 516 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879730 | label = ''[[:d:Q51879730|Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)]]'' | name = Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunrūjām | lat = 57.348132185566 | long = 25.116463528652 | p625 = {{Coord|57.348132|25.116464|display=inline}} | vaid = 517 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879731 | label = ''[[:d:Q51879731|Skasteru meža senkapi un bļodakmens]]'' | name = Skasteru meža senkapi un bļodakmens | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skasteru mežs | vaid = 9174 | year = 2.–9. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879732 | label = ''[[:d:Q51879732|Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)]]'' | name = Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunteņņiem | lat = 57.285065488935 | long = 25.128646337639 | p625 = {{Coord|57.285065|25.128646|display=inline}} | vaid = 518 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879733 | label = ''[[:d:Q51879733|Kvēpenes pilskalns]]'' | name = Kvēpenes pilskalns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kvēpeniem | lat = 57.276646895042 | long = 25.183602044092 | p625 = {{Coord|57.276647|25.183602|display=inline}} | vaid = 519 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879734 | label = ''[[:d:Q51879734|Laiviņu senkapi]]'' | name = Laiviņu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Laiviņiem | lat = 57.363768814118 | long = 25.233708358997 | p625 = {{Coord|57.363769|25.233708|display=inline}} | vaid = 520 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879736 | label = ''[[:d:Q51879736|Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II]]'' | name = Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rideļiem | lat = 57.397398493057 | long = 25.123500025101 | p625 = {{Coord|57.397398|25.1235|display=inline}} | vaid = 521 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879738 | label = ''[[:d:Q51879738|Strīķupītes senkapi]]'' | name = Strīķupītes senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Strīķupītes ietekas Gaujā | lat = 57.363677664514 | long = 25.239804334741 | p625 = {{Coord|57.363678|25.239804|display=inline}} | vaid = 523 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879740 | label = ''[[:d:Q51879740|Zaļkalnu senkapi]]'' | name = Zaļkalnu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.350739122082 | long = 25.073451722403 | p625 = {{Coord|57.350739|25.073452|display=inline}} | vaid = 524 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879741 | label = ''[[:d:Q51879741|Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi)]]'' | name = Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Bundēm un Mežciemiem | lat = 57.377711263369 | long = 25.334919135136 | p625 = {{Coord|57.377711|25.334919|display=inline}} | vaid = 525 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879742 | label = ''[[:d:Q51879742|Sveķu Sila senkapi]]'' | name = Sveķu Sila senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Sveķu silā | lat = 57.329474104943 | long = 25.180090288611 | p625 = {{Coord|57.329474|25.18009|display=inline}} | vaid = 526 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879744 | label = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362483 | long = 25.088611 | p625 = {{Coord|57.362483|25.088611|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20apb%C5%ABve%20ar%20parku%202.JPG | commonscat = Ungurmuiža Manor House | vaid = 6261 | year = 1732., 18. gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879745 | label = ''[[:d:Q51879745|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362547 | long = 25.087903 | p625 = {{Coord|57.362547|25.087903|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20%28Vec%C4%81%20skola%29%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Ungurmuiža Residential Building | vaid = 6262 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879746 | label = ''[[:d:Q51879746|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.361395 | long = 25.087903 | p625 = {{Coord|57.361395|25.087903|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20T%C4%93jas%20nami%C5%86%C5%A1%202014-12-27.jpg | commonscat = Tea House in Ungurmuiža Manor | vaid = 6263 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879747 | label = ''[[:d:Q51879747|Stallis - vāgūzis]]'' | name = Stallis - vāgūzis | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuiža | lat = 57.362845497817 | long = 25.086263248845 | p625 = {{Coord|57.362845|25.086263|display=inline}} | vaid = 6264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879748 | label = ''[[:d:Q51879748|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362777692122 | long = 25.088118995195 | p625 = {{Coord|57.362778|25.088119|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%281%29.jpg | vaid = 6265 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879750 | label = ''[[:d:Q51879750|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.363201 | long = 25.090349 | p625 = {{Coord|57.363201|25.090349|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Barn in Ungurmuiža Manor | vaid = 6266 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879752 | label = ''[[:d:Q51879752|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362699059832 | long = 25.087078653434 | p625 = {{Coord|57.362699|25.087079|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%285%29.jpg | vaid = 6267 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879753 | label = ''[[:d:Q51879753|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.353745 | long = 25.094082 | p625 = {{Coord|57.353745|25.094082|display=inline}} | image = Mazais%20krogs%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Ungurmuiža Manor Pub | vaid = 6268 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879756 | label = ''[[:d:Q51879756|Alus brūzis]]'' | name = Alus brūzis | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362795159575 | long = 25.086569361949 | p625 = {{Coord|57.362795|25.086569|display=inline}} | vaid = 6269 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879757 | label = ''[[:d:Q51879757|Dzirnavu māja]]'' | name = Dzirnavu māja | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362862652648 | long = 25.086192979037 | p625 = {{Coord|57.362863|25.086193|display=inline}} | vaid = 6270 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879762 | label = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.365133 | long = 25.082302 | p625 = {{Coord|57.365133|25.082302|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEa%20m%C3%B5isa%20Campenhausenite%20kabel%202010.%20aastal.jpg | vaid = 6271 | year = 1760. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879763 | label = ''[[:d:Q51879763|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.361384 | long = 25.088761 | p625 = {{Coord|57.361384|25.088761|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20parks%202014-12-27%20%283%29.jpg | commonscat = Ungurmuiža Manor Park | vaid = 6272 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879764 | label = ''[[:d:Q51879764|Durvju vērtnes - vārti]]'' | name = Durvju vērtnes - vārti | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365122 | long = 25.082302 | p625 = {{Coord|57.365122|25.082302|display=inline}} | vaid = 3140 | year = 1769. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879765 | label = ''[[:d:Q51879765|Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai]]'' | name = Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365168 | long = 25.082345 | p625 = {{Coord|57.365168|25.082345|display=inline}} | vaid = 3141 | year = 18.gs.70.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879767 | label = ''[[:d:Q51879767|Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai]]'' | name = Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365145 | long = 25.082431 | p625 = {{Coord|57.365145|25.082431|display=inline}} | vaid = 3142 | year = 18.gs.90.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879768 | label = ''[[:d:Q51879768|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362547 | long = 25.08845 | p625 = {{Coord|57.362547|25.08845|display=inline}} | vaid = 3143 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879770 | label = ''[[:d:Q51879770|Durvju vērtnes]]'' | name = Durvju vērtnes | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362564 | long = 25.088568 | p625 = {{Coord|57.362564|25.088568|display=inline}} | vaid = 3144 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879773 | label = ''[[:d:Q51879773|Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.36253 | long = 25.088557 | p625 = {{Coord|57.36253|25.088557|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2810%29.jpg | vaid = 3145 | year = 18.gs.II un IIIc. 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879775 | label = ''[[:d:Q51879775|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362518 | long = 25.088654 | p625 = {{Coord|57.362518|25.088654|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%289%29.jpg | vaid = 3146 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879776 | label = ''[[:d:Q51879776|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362535 | long = 25.088589 | p625 = {{Coord|57.362535|25.088589|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%287%29.jpg | vaid = 3147 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879779 | label = ''[[:d:Q51879779|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362506 | long = 25.088696 | p625 = {{Coord|57.362506|25.088696|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%288%29.jpg | vaid = 3148 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879781 | label = ''[[:d:Q51879781|Sienu un griestu gleznojumi]]'' | name = Sienu un griestu gleznojumi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362506 | long = 25.088643 | p625 = {{Coord|57.362506|25.088643|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2812%29.jpg | vaid = 3149 | year = 18.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q138427357 | label = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | name = Ungurmuižas apbūve ar parku | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.3625 | long = 25.088611 | p625 = {{Coord|57.3625|25.088611|display=inline}} | vaid = 6260 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Ungurmuiža]] | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879785 | label = ''[[:d:Q51879785|Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku]]'' | name = Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku | municipality = Raiskums | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.311737 | long = 25.183733 | p625 = {{Coord|57.311737|25.183733|display=inline}} | vaid = 6259 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Raiskums }} {{monument | qid = Q19896860 | label = [[Rozbeķu pils]] | name = Rozbeķu pils | municipality = Rozula | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecmuižniekiem | lat = 57.41861111 | long = 24.97861111 | p625 = {{Coord|57.418611|24.978611|display=inline}} | image = Rozbe%C4%B7u%20pilsdrupas%20%281%29.jpg | commonscat = Rozbeķi Castle ruins | vaid = 559 | wikipediauri = Rozbe%C4%B7u_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rozula }} {{monument | qid = Q51879823 | label = ''[[:d:Q51879823|Īvantu senkapi]]'' | name = Īvantu senkapi | municipality = Rozula | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Elles purva malā pie Īvantiem | lat = 57.414778703804 | long = 24.880331080876 | p625 = {{Coord|57.414779|24.880331|display=inline}} | vaid = 560 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rozula }} {{monument | qid = Q20829091 | label = [[Skujenes pils]] | name = Skujenes pils | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā pie luterāņu baznīcas | lat = 57.093657 | long = 25.47461 | p625 = {{Coord|57.093657|25.47461|display=inline}} | image = Skujenes%20viduslaiku%20pils%20drupas%201.jpg | commonscat = Skujene Castle ruins | vaid = 550 | wikipediauri = Skujenes_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898888 | label = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]'' | name = Skujenes luterāņu baznīca | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skujenes baznīca | lat = 57.093939826907 | long = 25.472818224756 | p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}} | image = Skujenes%20bazn%C4%ABca%202001-06-02.jpg | commonscat = Lutheran church in Skujene | vaid = 9102 | year = 1841.,1901.. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898915 | label = ''[[:d:Q45898915|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skujenes luterāņu baznīcā | lat = 57.093939826 | long = 25.472818224 | p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles%2C%20skats%20no%20bazn%C4%ABcas%20%C4%81rpuses%20caur%20logu.jpg | vaid = 3161 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898715 | label = ''[[:d:Q45898715|Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Drapmaņiem | lat = 57.111075076595 | long = 25.356263288056 | p625 = {{Coord|57.111075|25.356263|display=inline}} | vaid = 543 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898730 | label = ''[[:d:Q45898730|Ģībēnu senkapi]]'' | name = Ģībēnu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ģībēniem | lat = 57.083898882988 | long = 25.593933317714 | p625 = {{Coord|57.083899|25.593933|display=inline}} | vaid = 544 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898746 | label = ''[[:d:Q45898746|Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)]]'' | name = Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš) | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķiberēm | lat = 57.018274044922 | long = 25.462626912938 | p625 = {{Coord|57.018274|25.462627|display=inline}} | vaid = 545 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898763 | label = ''[[:d:Q45898763|Māļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Māļu viduslaiku kapsēta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Māļiem | lat = 57.089962584789 | long = 25.600773626681 | p625 = {{Coord|57.089963|25.600774|display=inline}} | vaid = 546 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898781 | label = ''[[:d:Q45898781|Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca]]'' | name = Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Māļu baznīca | lat = 57.088651 | long = 25.600914 | p625 = {{Coord|57.088651|25.600914|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20%28M%C4%81%C4%BCu%29%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20%281%29.jpg | commonscat = Eastern Orthodox Church in Māļi | vaid = 9169 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898805 | label = ''[[:d:Q45898805|Sišu senkapi]]'' | name = Sišu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sišiem | lat = 57.087797373532 | long = 25.356331677197 | p625 = {{Coord|57.087797|25.356332|display=inline}} | vaid = 547 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898822 | label = ''[[:d:Q45898822|Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Skujenes luterāņu baznīcas | lat = 57.093562907696 | long = 25.475896027071 | p625 = {{Coord|57.093563|25.475896|display=inline}} | vaid = 548 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898842 | label = ''[[:d:Q45898842|Taurupju senkapi]]'' | name = Taurupju senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vidustaurupēm | lat = 57.081714052778 | long = 25.551558862352 | p625 = {{Coord|57.081714|25.551559|display=inline}} | vaid = 549 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898855 | label = ''[[:d:Q45898855|Drapmaņu senkapi]]'' | name = Drapmaņu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Drapmaņiem un Drapmaņu ezeru | lat = 57.110865344776 | long = 25.359347827931 | p625 = {{Coord|57.110865|25.359348|display=inline}} | vaid = 551 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879786 | label = ''[[:d:Q51879786|Pulles senkapi]]'' | name = Pulles senkapi | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazā Unguru ezera R krastā | lat = 57.334701380067 | long = 25.057245764682 | p625 = {{Coord|57.334701|25.057246|display=inline}} | vaid = 552 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879787 | label = ''[[:d:Q51879787|Cīruļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Cīruļu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Cīruļiem | lat = 57.44419966603 | long = 25.072761632649 | p625 = {{Coord|57.4442|25.072762|display=inline}} | vaid = 553 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879791 | label = ''[[:d:Q51879791|Īvantu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Īvantu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Īvantiem | lat = 57.413554591571 | long = 24.883425753118 | p625 = {{Coord|57.413555|24.883426|display=inline}} | vaid = 554 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879793 | label = ''[[:d:Q51879793|Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunsīmanēniem | lat = 57.489497244651 | long = 25.074819776279 | p625 = {{Coord|57.489497|25.07482|display=inline}} | vaid = 555 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879796 | label = ''[[:d:Q51879796|Lapaiņu senkapi]]'' | name = Lapaiņu senkapi | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lapaiņiem | lat = 57.484251846779 | long = 25.061692547882 | p625 = {{Coord|57.484252|25.061693|display=inline}} | vaid = 556 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879797 | label = ''[[:d:Q51879797|Līņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Līņu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Līņiem | lat = 57.417381555235 | long = 24.898889129618 | p625 = {{Coord|57.417382|24.898889|display=inline}} | vaid = 557 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879798 | label = ''[[:d:Q51879798|Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Muskariem un Žagariem | lat = 57.414303093924 | long = 24.905419002329 | p625 = {{Coord|57.414303|24.905419|display=inline}} | vaid = 558 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879816 | label = ''[[:d:Q51879816|Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš)]]'' | name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš) | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Dimdām un Zaķiem pie tilta Braslas upes krastā | lat = 57.433330062594 | long = 24.998354613099 | p625 = {{Coord|57.43333|24.998355|display=inline}} | vaid = 562 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219821 | label = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20vasallilinnus%2027.jpg | commonscat = Lutheran church in Straupe | vaid = 6278 | wikipediauri = Straupes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 13. gs.g., 1723. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879872 | label = ''[[:d:Q51879872|Mazstraupes viduslaiku pils]]'' | name = Mazstraupes viduslaiku pils | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.354443878247 | long = 24.951934236913 | p625 = {{Coord|57.354444|24.951934|display=inline}} | image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Mazstraupe Castle | vaid = 566 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879874 | label = ''[[:d:Q51879874|Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas]]'' | name = Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.348165 | long = 24.949071 | p625 = {{Coord|57.348165|24.949071|display=inline}} | image = Straupes%20pils%202007-10-27.jpg | commonscat = Lielstraupe Castle | vaid = 6276 | year = 14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879877 | label = ''[[:d:Q51879877|Lielstraupes viduslaiku pils]]'' | name = Lielstraupes viduslaiku pils | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.347428675212 | long = 24.947631974508 | p625 = {{Coord|57.347429|24.947632|display=inline}} | image = Lielstraupe%20loss.JPG | commonscat = Lielstraupe Castle | vaid = 579 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879882 | label = ''[[:d:Q51879882|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes pilī | lat = 57.347372 | long = 24.947323 | p625 = {{Coord|57.347372|24.947323|display=inline}} | vaid = 3177 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879885 | label = ''[[:d:Q51879885|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Straupe | district = Straupes pagasts<br/>Straupe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielstraupes pils | lat = 57.347745343956 | long = 24.94965401505 | p625 = {{Coord|57.347745|24.949654|display=inline}} | image = Straupe%2C%20zvanu%20tornis%20pils%20park%C4%81%202000-10-01.jpg | commonscat = Bell tower of Lutheran church in Straupe | vaid = 6277 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879892 | label = ''[[:d:Q51879892|Ērģeļu luktu gleznojumi (14)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (14) | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20ergelu%20luktu%20gleznojumi%20%281%29.jpg | vaid = 3165 | year = 17.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879896 | label = ''[[:d:Q51879896|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20ergeles%20%281%29.jpg | vaid = 3166 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879901 | label = ''[[:d:Q51879901|Kancele ar gleznojumiem (7)]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem (7) | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20kancele%20%280%29.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Straupe | vaid = 3167 | year = 1739. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879905 | label = ''[[:d:Q51879905|Kapa plāksne G.Rozenam]]'' | name = Kapa plāksne G.Rozenam | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20G.Rozenam.jpg | vaid = 3168 | year = 1590. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879910 | label = ''[[:d:Q51879910|Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem]]'' | name = Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20K.G.Levenvoldem.jpg | vaid = 3169 | year = 1735. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879914 | label = ''[[:d:Q51879914|Siju apgleznojums]]'' | name = Siju apgleznojums | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3171 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879918 | label = ''[[:d:Q51879918|Vitrāža "Golgāta"]]'' | name = Vitrāža "Golgāta" | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3172 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879920 | label = ''[[:d:Q51879920|Vitrāža "Kristus dzimšana"]]'' | name = Vitrāža "Kristus dzimšana" | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3173 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q17291536 | label = [[Mazstraupes pils]] | name = Mazstraupes pils | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazstraupes muižā | lat = 57.354343 | long = 24.951557 | p625 = {{Coord|57.354343|24.951557|display=inline}} | image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Mazstraupe Castle | vaid = 6215 | wikipediauri = Mazstraupes_pils | year = 15. gs., 18. gs., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879826 | label = ''[[:d:Q51879826|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes mācītājmuižā | lat = 57.354648 | long = 24.959028 | p625 = {{Coord|57.354648|24.959028|display=inline}} | vaid = 3174 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879829 | label = [[Batarejas kalns|Batarejas kalns - pilskalns]] | name = Batarejas kalns - pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Braslas upes kreisajā krastā pie Pilskalniem | lat = 57.358851261136 | long = 24.959811163888 | p625 = {{Coord|57.358851|24.959811|display=inline}} | vaid = 563 | wikipediauri = Batarejas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879832 | label = [[Panūtes kalns|Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns)]] | name = Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Braslas upes labajā krastā pie Panūtēm | lat = 57.350013244547 | long = 24.921299665476 | p625 = {{Coord|57.350013|24.9213|display=inline}} | vaid = 564 | wikipediauri = Pan%C5%ABtes_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879836 | label = ''[[:d:Q51879836|Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]'' | name = Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes pils parkā | lat = 57.347424241238 | long = 24.948776786639 | p625 = {{Coord|57.347424|24.948777|display=inline}} | vaid = 565 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879838 | label = ''[[:d:Q51879838|Baukalna senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Baukalna senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Batarejas kalna - pilskalna | lat = 57.360003621495 | long = 24.9642606787 | p625 = {{Coord|57.360004|24.964261|display=inline}} | vaid = 567 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879840 | label = ''[[:d:Q51879840|Eiķēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Eiķēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Eiķēnu ezera | lat = 57.376052846184 | long = 24.962856380269 | p625 = {{Coord|57.376053|24.962856|display=inline}} | vaid = 568 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879841 | label = ''[[:d:Q51879841|Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gaujmaļiem | lat = 57.250769781176 | long = 24.969508071153 | p625 = {{Coord|57.25077|24.969508|display=inline}} | vaid = 569 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879844 | label = ''[[:d:Q51879844|Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Imakām | lat = 57.396459516096 | long = 24.883212669331 | p625 = {{Coord|57.39646|24.883213|display=inline}} | vaid = 570 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879846 | label = ''[[:d:Q51879846|Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš)]]'' | name = Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jāņkalniem | lat = 57.293467182046 | long = 24.976081198946 | p625 = {{Coord|57.293467|24.976081|display=inline}} | vaid = 571 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879849 | label = ''[[:d:Q51879849|Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns)]]'' | name = Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jātniekiem | lat = 57.286856998807 | long = 25.102256553033 | p625 = {{Coord|57.286857|25.102257|display=inline}} | vaid = 572 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879853 | label = ''[[:d:Q51879853|Lapaiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lapaiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lapaiņiem | lat = 57.332083362447 | long = 24.917254225122 | p625 = {{Coord|57.332083|24.917254|display=inline}} | vaid = 573 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879855 | label = ''[[:d:Q51879855|Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi)]]'' | name = Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pūricām | lat = 57.325888491789 | long = 25.01130761603 | p625 = {{Coord|57.325888|25.011308|display=inline}} | vaid = 574 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879858 | label = [[Vējiņu pilskalns]] | name = Vējiņu pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vējiņiem | lat = 57.343218034261 | long = 24.907321185746 | p625 = {{Coord|57.343218|24.907321|display=inline}} | vaid = 575 | wikipediauri = V%C4%93ji%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879860 | label = ''[[:d:Q51879860|Zvejnieku senkapi]]'' | name = Zvejnieku senkapi | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zvejniekiem | lat = 57.377795072442 | long = 24.96521653673 | p625 = {{Coord|57.377795|24.965217|display=inline}} | vaid = 576 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879862 | label = ''[[:d:Q51879862|Ērgļu kalni - pilskalns]]'' | name = Ērgļu kalni - pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Riebiņu un Eiķēnu ezeriem | lat = 57.378161041989 | long = 24.958070293828 | p625 = {{Coord|57.378161|24.95807|display=inline}} | vaid = 577 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879863 | label = ''[[:d:Q51879863|Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta]]'' | name = Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Valmieras - Rīgas šosejas labajā pusē pie Baukalniem | lat = 57.362178994757 | long = 24.974460239132 | p625 = {{Coord|57.362179|24.97446|display=inline}} | vaid = 578 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879868 | label = ''[[:d:Q51879868|Lielstraupes zirgu pasta stacija]]'' | name = Lielstraupes zirgu pasta stacija | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpastā | lat = 57.325328 | long = 24.919803 | p625 = {{Coord|57.325328|24.919803|display=inline}} | image = Lielstraupes%20zirgu%20pasta%20stacija%20%286%29.jpg | commonscat = Horse-post station in Vecpasts | vaid = 6274 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424579 | label = ''[[:d:Q55424579|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Apšu luterāņu baznīcā | lat = 57.139453 | long = 25.608058 | p625 = {{Coord|57.139453|25.608058|display=inline}} | image = Ap%C5%A1u%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81s%20bazn%C4%ABcas%20durvju%20rokturi%2C%2016.10.2020.jpg | vaid = 3178 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424583 | label = ''[[:d:Q55424583|Bānūžu pilskalns]]'' | name = Bānūžu pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bānūžu ezera ZR krastā pie Ceļupītes iztekas no ezera | lat = 57.15298693419 | long = 25.574079972582 | p625 = {{Coord|57.152987|25.57408|display=inline}} | vaid = 580 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424584 | label = ''[[:d:Q55424584|Nēķina senkapi]]'' | name = Nēķina senkapi | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Cēsu - Vecpiebalgas un Taurenes - Dzērbenes ceļu krustojumā | lat = 57.16512984286 | long = 25.66808495115 | p625 = {{Coord|57.16513|25.668085|display=inline}} | image = N%C4%93%C4%B7ina%20senkapi%20%28ancient%20burial%20ground%29%203.jpg | commonscat = Nēķina senkapi (ancient burial ground) | vaid = 581 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424589 | label = ''[[:d:Q55424589|Bānūžu Svētavots - kulta vieta]]'' | name = Bānūžu Svētavots - kulta vieta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pļavā starp Bānūžu ezeru un Skujenes - Dzērbenes lielceļu | lat = 57.152304488332 | long = 25.570691721224 | p625 = {{Coord|57.152304|25.570692|display=inline}} | image = B%C4%81n%C5%AB%C5%BEu%20sv%C4%93tavots%2C%2016.10.2020.jpg | commonscat = Bānūžu svētavots | vaid = 582 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424592 | label = ''[[:d:Q55424592|Andrupu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Andrupu viduslaiku kapsēta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Andrupiem | lat = 57.105222359108 | long = 25.61224888166 | p625 = {{Coord|57.105222|25.612249|display=inline}} | vaid = 583 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424595 | label = ''[[:d:Q55424595|Bērcēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bērcēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērcēniem | lat = 57.167395705572 | long = 25.681183618552 | p625 = {{Coord|57.167396|25.681184|display=inline}} | image = B%C4%93rc%C4%93nu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28medieval%20graveyard%29%203.jpg | commonscat = Bērcēnu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 584 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424599 | label = ''[[:d:Q55424599|Lejstupu pilskalns]]'' | name = Lejstupu pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Brēdiķiem un Lejstupiem | lat = 57.15067032721 | long = 25.647165806245 | p625 = {{Coord|57.15067|25.647166|display=inline}} | vaid = 585 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424603 | label = ''[[:d:Q55424603|Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gambām | lat = 57.110266409689 | long = 25.695028803873 | p625 = {{Coord|57.110266|25.695029|display=inline}} | image = Gambu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28Kapu%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg | commonscat = Gambu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 586 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424607 | label = ''[[:d:Q55424607|Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie grantsbedrēm | lat = 57.105523022225 | long = 25.728990908767 | p625 = {{Coord|57.105523|25.728991|display=inline}} | vaid = 587 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424609 | label = ''[[:d:Q55424609|Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns)]]'' | name = Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejas Lībiešiem | lat = 57.148489218057 | long = 25.598966541419 | p625 = {{Coord|57.148489|25.598967|display=inline}} | vaid = 588 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424613 | label = ''[[:d:Q55424613|Lībiešu apmetne]]'' | name = Lībiešu apmetne | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lībiešiem | lat = 57.143851247316 | long = 25.597933252849 | p625 = {{Coord|57.143851|25.597933|display=inline}} | vaid = 589 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424617 | label = ''[[:d:Q55424617|Silenieku pilskalns]]'' | name = Silenieku pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sileniekiem | lat = 57.14357461371 | long = 25.731453613424 | p625 = {{Coord|57.143575|25.731454|display=inline}} | vaid = 590 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424621 | label = ''[[:d:Q55424621|Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns)]]'' | name = Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclejruntēm | lat = 57.124527074615 | long = 25.750087688508 | p625 = {{Coord|57.124527|25.750088|display=inline}} | vaid = 591 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424622 | label = ''[[:d:Q55424622|Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.143632841106 | long = 25.667403039313 | p625 = {{Coord|57.143633|25.667403|display=inline}} | image = Za%C4%BCkalnu%20senkapi%2C%20Taurenes%20pagasts%20%282%29.jpg | commonscat = Zaļkalnu senkapi (ancient burial ground), Taurene parish | vaid = 592 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424626 | label = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]'' | name = Apšu (Lodes) luterāņu baznīca | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lodē | lat = 57.139476 | long = 25.608037 | p625 = {{Coord|57.139476|25.608037|display=inline}} | image = Ap%C5%A1u%20%28Lodes%29%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca3.jpg | commonscat = Lutheran church in Apši | vaid = 6279 | year = 1780. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219855 | label = [[Sārumkalns]] | name = Sārumkalns | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sārumiem, Vaives upes labajā krastā | lat = 57.28722222 | long = 25.37166667 | p625 = {{Coord|57.287222|25.371667|display=inline}} | image = S%C4%81rumkalns.jpg | vaid = 599 | wikipediauri = S%C4%81rumkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728234 | label = ''[[:d:Q46728234|Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)]]'' | name = Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Šķesteriem | lat = 57.257824697785 | long = 25.373393824666 | p625 = {{Coord|57.257825|25.373394|display=inline}} | vaid = 593 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728272 | label = ''[[:d:Q46728272|Jaunītes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunītes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunītēm | lat = 57.192799524869 | long = 25.453267670737 | p625 = {{Coord|57.1928|25.453268|display=inline}} | vaid = 594 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728309 | label = ''[[:d:Q46728309|Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš)]]'' | name = Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalauzām | lat = 57.264540819381 | long = 25.372508695065 | p625 = {{Coord|57.264541|25.372509|display=inline}} | vaid = 595 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728349 | label = ''[[:d:Q46728349|Kalauzu senkapi]]'' | name = Kalauzu senkapi | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnakalauzām | lat = 57.261999571704 | long = 25.367476870764 | p625 = {{Coord|57.262|25.367477|display=inline}} | vaid = 596 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728386 | label = ''[[:d:Q46728386|Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi)]]'' | name = Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamieriņiem | lat = 57.178591558565 | long = 25.532011918433 | p625 = {{Coord|57.178592|25.532012|display=inline}} | vaid = 597 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728424 | label = ''[[:d:Q46728424|Pūtēju senkapi (Rijas kalns)]]'' | name = Pūtēju senkapi (Rijas kalns) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pūtējiem | lat = 57.185403133091 | long = 25.535708026492 | p625 = {{Coord|57.185403|25.535708|display=inline}} | vaid = 598 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728472 | label = ''[[:d:Q46728472|Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]'' | name = Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclejas Daudziešiem | lat = 57.257498399663 | long = 25.352577804987 | p625 = {{Coord|57.257498|25.352578|display=inline}} | vaid = 600 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728507 | label = ''[[:d:Q46728507|Veitu senkapi I, II, III]]'' | name = Veitu senkapi I, II, III | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veitiem | lat = 57.19210270601 | long = 25.492719584903 | p625 = {{Coord|57.192103|25.49272|display=inline}} | vaid = 601 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728543 | label = ''[[:d:Q46728543|Vengāru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vengāru viduslaiku kapsēta | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vengārēm | lat = 57.262591613336 | long = 25.490598588585 | p625 = {{Coord|57.262592|25.490599|display=inline}} | vaid = 628 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728628 | label = ''[[:d:Q46728628|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295672 | long = 25.355265 | p625 = {{Coord|57.295672|25.355265|display=inline}} | image = Mui%C5%BEnieka%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Veismaņi manor house | vaid = 6281 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728678 | label = ''[[:d:Q46728678|Muižkunga māja]]'' | name = Muižkunga māja | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295312 | long = 25.351499 | p625 = {{Coord|57.295312|25.351499|display=inline}} | vaid = 6282 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728727 | label = ''[[:d:Q46728727|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295237 | long = 25.354578 | p625 = {{Coord|57.295237|25.354578|display=inline}} | image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ka.jpg | vaid = 6284 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728781 | label = ''[[:d:Q46728781|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295208 | long = 25.35224 | p625 = {{Coord|57.295208|25.35224|display=inline}} | vaid = 6285 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728819 | label = ''[[:d:Q46728819|Magazīna]]'' | name = Magazīna | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295591 | long = 25.349418 | p625 = {{Coord|57.295591|25.349418|display=inline}} | image = Magaz%C4%ABna.jpg | vaid = 6287 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728867 | label = ''[[:d:Q46728867|Ratnīca]]'' | name = Ratnīca | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295231 | long = 25.353452 | p625 = {{Coord|57.295231|25.353452|display=inline}} | vaid = 6289 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728912 | label = ''[[:d:Q46728912|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295707 | long = 25.352207 | p625 = {{Coord|57.295707|25.352207|display=inline}} | image = Veisma%C5%86u%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2025.01.2014.%20-%2022753404488.jpg | vaid = 6291 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728955 | label = ''[[:d:Q46728955|Aitu kūts, vēlāk kalpu māja]]'' | name = Aitu kūts, vēlāk kalpu māja | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.296605 | long = 25.355587 | p625 = {{Coord|57.296605|25.355587|display=inline}} | vaid = 6292 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728996 | label = ''[[:d:Q46728996|Kūtis]]'' | name = Kūtis | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.29573 | long = 25.353709 | p625 = {{Coord|57.29573|25.353709|display=inline}} | vaid = 6293 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46729044 | label = ''[[:d:Q46729044|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295052 | long = 25.355244 | p625 = {{Coord|57.295052|25.355244|display=inline}} | vaid = 6294 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Veismaņu muiža]] | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q138510508 | label = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | name = Veismaņu muižas apbūve | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.29611111 | long = 25.35555556 | p625 = {{Coord|57.296111|25.355556|display=inline}} | vaid = 6280 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Veismaņu muiža]] | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q15286177 | label = [[Piebalgas pils]] | name = Piebalgas pils | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.055012 | long = 25.820634 | p625 = {{Coord|57.055012|25.820634|display=inline}} | image = Vana-Pebalgi%20piiskopilinnus%2001.JPG<br/>Vecpiebalgas%20pilsdrupas%20castle%27s%20ruins%20%281%29.jpg | commonscat = Vecpiebalga Castle ruins | vaid = 624 | wikipediauri = Piebalgas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424741 | label = ''[[:d:Q55424741|Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas]]'' | name = Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kaikaši | lat = 57.05863 | long = 25.801145 | p625 = {{Coord|57.05863|25.801145|display=inline}} | image = Rakstnieka%20A.Austri%C5%86a%20dzimt%C4%81s%20m%C4%81jas%2C%20Kaika%C5%A1i%20%283%29.jpg | commonscat = Kaikaši (Antons Austriņš museum) | vaid = 17 | year = 1884. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424745 | label = [[Vecpiebalgas pilskalns|Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)]] | name = Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns) | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.059116 | long = 25.825818 | p625 = {{Coord|57.059116|25.825818|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20pilskalna%20pak%C4%81je%202.jpg | commonscat = Vecpiebalga hillfort | vaid = 623 | wikipediauri = Vecpiebalgas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424749 | label = ''[[:d:Q55424749|Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā ap baznīcu | lat = 57.057498538856 | long = 25.82140467165 | p625 = {{Coord|57.057499|25.821405|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20bazn%C4%ABcas%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta2.jpg | commonscat = Medieval cemetery of Vecpiebalga Church | vaid = 625 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424635 | label = ''[[:d:Q55424635|Raskumu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Raskumu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērziņiem (bij. Raskumiem) | lat = 57.088862118085 | long = 25.815643364614 | p625 = {{Coord|57.088862|25.815643|display=inline}} | image = Raskumu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Raskumu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 602 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424637 | label = ''[[:d:Q55424637|Cepļu apmetne I, II]]'' | name = Cepļu apmetne I, II | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Cepļiem, Alauksta ezera krastā | lat = 57.093331081698 | long = 25.74048038201 | p625 = {{Coord|57.093331|25.74048|display=inline}} | image = Cep%C4%BCu%20apmetne%20%283%29.jpg | commonscat = Cepļi settlement | vaid = 603 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424640 | label = ''[[:d:Q55424640|Ļūdiņu senkapi]]'' | name = Ļūdiņu senkapi | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunļūdiņiem | lat = 57.068329261308 | long = 25.89322886848 | p625 = {{Coord|57.068329|25.893229|display=inline}} | vaid = 604 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424644 | label = ''[[:d:Q55424644|Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns)]]'' | name = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunmietiņiem | lat = 57.056323048785 | long = 25.84442073358 | p625 = {{Coord|57.056323|25.844421|display=inline}} | image = Jaunmieti%C5%86u%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 605 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424648 | label = ''[[:d:Q55424648|Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvīļumiem | lat = 57.094552243535 | long = 25.686103318561 | p625 = {{Coord|57.094552|25.686103|display=inline}} | vaid = 606 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424649 | label = ''[[:d:Q55424649|Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvīļumiem | lat = 57.092180994072 | long = 25.686362495645 | p625 = {{Coord|57.092181|25.686362|display=inline}} | vaid = 607 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424652 | label = ''[[:d:Q55424652|Viduskaibēnu apmetne]]'' | name = Viduskaibēnu apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalna Kaibēniem | lat = 57.027913934219 | long = 25.728643243814 | p625 = {{Coord|57.027914|25.728643|display=inline}} | vaid = 608 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424653 | label = ''[[:d:Q55424653|Zemnieku - amatnieku sēta "Jaunvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Jaunvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunvēveros | lat = 57.11397 | long = 25.844243 | p625 = {{Coord|57.11397|25.844243|display=inline}} | image = Jaunv%C4%93veri%20%281%29.jpg | commonscat = Jaunvēveri | vaid = 6096 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424656 | label = ''[[:d:Q55424656|Zemnieku - amatnieku sēta "Kalnvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Kalnvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kalnavēveros | lat = 57.11650827172 | long = 25.847142806705 | p625 = {{Coord|57.116508|25.847143|display=inline}} | image = Kalnv%C4%93veri%20%281%29.jpg | commonscat = Kalnvēveri | vaid = 6097 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424658 | label = ''[[:d:Q55424658|Zemnieku - amatnieku sēta "Lejasvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Lejasvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lejasvēveros | lat = 57.114203 | long = 25.846206 | p625 = {{Coord|57.114203|25.846206|display=inline}} | image = Lejasv%C4%93veri%20%283%29.jpg | commonscat = Lejasvēveri | vaid = 6098 | year = 19. gs.2.p., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424661 | label = ''[[:d:Q55424661|Zemnieku - amatnieku sēta "Lielvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Lielvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielvēveros | lat = 57.114342 | long = 25.846807 | p625 = {{Coord|57.114342|25.846807|display=inline}} | image = Lielv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Lielvēveri | vaid = 6099 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424666 | label = ''[[:d:Q55424666|Kalnaraskumu apmetne]]'' | name = Kalnaraskumu apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnaraskumiem | lat = 57.084544114847 | long = 25.81043734376 | p625 = {{Coord|57.084544|25.810437|display=inline}} | image = Kalnaraskumu%20apmetne%20%281%29.jpg | commonscat = Kalna Raskumi settlement | vaid = 609 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424670 | label = ''[[:d:Q55424670|Zemnieku- amatnieku sēta "Mazvēveri"]]'' | name = Zemnieku- amatnieku sēta "Mazvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazvēveros | lat = 57.114884 | long = 25.843138 | p625 = {{Coord|57.114884|25.843138|display=inline}} | image = Mazv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Mazvēveri | vaid = 6100 | year = 20. gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424674 | label = ''[[:d:Q55424674|Zemnieku - amatnieku sēta "Streinvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Streinvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Streinvēveros | lat = 57.113952 | long = 25.845487 | p625 = {{Coord|57.113952|25.845487|display=inline}} | image = Streinv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Streinvēveri | vaid = 6101 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424677 | label = ''[[:d:Q55424677|Zemnieku - amatnieku sēta "Vecvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Vecvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecvēveri | lat = 57.114441 | long = 25.84391 | p625 = {{Coord|57.114441|25.84391|display=inline}} | image = Vecv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Vecvēveri | vaid = 6102 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424681 | label = ''[[:d:Q55424681|Zemnieku - amatnieku sēta "Virolvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Virolvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Virolvēveros | lat = 57.115094 | long = 25.844082 | p625 = {{Coord|57.115094|25.844082|display=inline}} | image = Virolv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Virolvēveri | vaid = 6103 | year = 19. gs., 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424685 | label = ''[[:d:Q55424685|Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns)]]'' | name = Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasģibuļiem | lat = 57.067959558982 | long = 25.695680187268 | p625 = {{Coord|57.06796|25.69568|display=inline}} | vaid = 611 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424689 | label = ''[[:d:Q55424689|Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejaskaupēniem | lat = 57.062109428293 | long = 25.743604740705 | p625 = {{Coord|57.062109|25.743605|display=inline}} | vaid = 612 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424691 | label = ''[[:d:Q55424691|Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš)]]'' | name = Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasraskumiem | lat = 57.087990138529 | long = 25.804911200312 | p625 = {{Coord|57.08799|25.804911|display=inline}} | vaid = 613 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424695 | label = ''[[:d:Q55424695|Mietiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mietiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mietiņiem | lat = 57.060180365202 | long = 25.855405090632 | p625 = {{Coord|57.06018|25.855405|display=inline}} | vaid = 614 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424700 | label = ''[[:d:Q55424700|Purgaiļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Purgaiļu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Purgaiļiem | lat = 57.07145813318 | long = 25.789775782896 | p625 = {{Coord|57.071458|25.789776|display=inline}} | image = Purgai%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Purgaiļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 615 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424705 | label = ''[[:d:Q55424705|Tauna apmetne]]'' | name = Tauna apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Purgaiļiem | lat = 57.067186877444 | long = 25.785387076077 | p625 = {{Coord|57.067187|25.785387|display=inline}} | vaid = 616 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424709 | label = ''[[:d:Q55424709|Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ragaiņiem | lat = 57.085297489461 | long = 25.675837471485 | p625 = {{Coord|57.085297|25.675837|display=inline}} | vaid = 617 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424715 | label = ''[[:d:Q55424715|Saulgožu senkapi (Velna kreklājs)]]'' | name = Saulgožu senkapi (Velna kreklājs) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Saulgožiem | lat = 57.088279593096 | long = 25.695721949154 | p625 = {{Coord|57.08828|25.695722|display=inline}} | vaid = 618 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424716 | label = ''[[:d:Q55424716|Tašķēnu senkapi]]'' | name = Tašķēnu senkapi | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tašķēniem | lat = 57.107729974353 | long = 25.837515939543 | p625 = {{Coord|57.10773|25.837516|display=inline}} | image = Ta%C5%A1%C4%B7%C4%93nu%20senkapi%20%283%29.jpg | commonscat = Tašķēnu senkapi (ancient burial ground) | vaid = 619 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424720 | label = ''[[:d:Q55424720|Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi)]]'' | name = Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tašķēniem | lat = 57.050669684566 | long = 25.849977631793 | p625 = {{Coord|57.05067|25.849978|display=inline}} | vaid = 620 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424722 | label = ''[[:d:Q55424722|Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns)]]'' | name = Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zēniņiem | lat = 57.051189974711 | long = 25.850806182203 | p625 = {{Coord|57.05119|25.850806|display=inline}} | vaid = 621 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424724 | label = ''[[:d:Q55424724|Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Žvirbuļiem | lat = 57.08711658516 | long = 25.734990235617 | p625 = {{Coord|57.087117|25.73499|display=inline}} | vaid = 622 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424726 | label = ''[[:d:Q55424726|"Jauncelmu" dzīvojamā māja]]'' | name = "Jauncelmu" dzīvojamā māja | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jauncelmos | lat = 57.035599 | long = 25.751181 | p625 = {{Coord|57.035599|25.751181|display=inline}} | vaid = 6295 | year = 19. gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424730 | label = ''[[:d:Q55424730|Silakrogs]]'' | name = Silakrogs | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Silakrogs" | lat = 57.075911033813 | long = 25.763119126654 | p625 = {{Coord|57.075911|25.763119|display=inline}} | image = Silakrogs%2C%20Vecpiebalgas%20pagasts%20%281%29.jpg | commonscat = Silakrogs | vaid = 8716 | year = 19.gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424733 | label = ''[[:d:Q55424733|Saulrieti]]'' | name = Saulrieti | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.078114 | long = 25.842204 | p625 = {{Coord|57.078114|25.842204|display=inline}} | image = Skats%20uz%20Saulrietiem%20no%20K.%20Skalbes%20kapa%20vietas.jpg | commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum) | vaid = 8718 | year = 1922., 1934.-1944. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424737|Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti"]]'' | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424737 | label = ''[[:d:Q55424737|Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti"]]'' | name = Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | lat = 57.078114 | long = 25.842108 | p625 = {{Coord|57.078114|25.842108|display=inline}} | image = Saulrieti%2004.jpg | commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum) | vaid = 8719 | year = 1926.-1944. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424739 | label = ''[[:d:Q55424739|Saiešanas nams "Cepļos"]]'' | name = Saiešanas nams "Cepļos" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Cepļi" | lat = 57.093434093579 | long = 25.738470576266 | p625 = {{Coord|57.093434|25.738471|display=inline}} | image = Saie%C5%A1anas%20nams%20Cep%C4%BCos%2007.jpg | commonscat = Meetinghouse in Cepļi | vaid = 8935 | year = 1817. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886146 | label = ''[[:d:Q51886146|Veselavas muižas kungu māja]]'' | name = Veselavas muižas kungu māja | municipality = Veselava | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Viesturi" | lat = 57.290118353512 | long = 25.477430950793 | p625 = {{Coord|57.290118|25.477431|display=inline}} | image = Veselavas%20mui%C5%BEa%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Veselava Manor | vaid = 8903 | year = 1766., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7923157|Veselavas muiža]]'' | munwiki = Veselava }} {{monument | qid = Q51886141 | label = ''[[:d:Q51886141|Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš)]]'' | name = Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš) | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielpintuļiem (Lielkājām) | lat = 57.309174703443 | long = 25.558170864197 | p625 = {{Coord|57.309175|25.558171|display=inline}} | vaid = 626 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886142 | label = ''[[:d:Q51886142|Silabulu Velnakmens - kulta vieta]]'' | name = Silabulu Velnakmens - kulta vieta | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Silabulēm | lat = 57.306732424179 | long = 25.503693631713 | p625 = {{Coord|57.306732|25.503694|display=inline}} | vaid = 627 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886143 | label = ''[[:d:Q51886143|Veselavas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Veselavas viduslaiku kapsēta | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veselavas kapsētas | lat = 57.293366959203 | long = 25.479276710406 | p625 = {{Coord|57.293367|25.479277|display=inline}} | vaid = 629 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424751 | label = ''[[:d:Q55424751|Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems]]'' | name = Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems | municipality = Vēveri | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.114587 | long = 25.846174 | p625 = {{Coord|57.114587|25.846174|display=inline}} | image = V%C4%93veru%20ciems%20%282%29.jpg | commonscat = Vēveru ciems | vaid = 6297 | year = 19., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93veri_(Vecpiebalgas_pagasts) }} {{monument | qid = Q18623455 | label = [[Zaubes pils]] | name = Zaubes pils | municipality = Zaube | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 56.994853 | long = 25.261362 | p625 = {{Coord|56.994853|25.261362|display=inline}} | image = Zaubes%20viduslaiku%20pilsdrupas%2C%2006.08.2011.jpg | commonscat = Zaube Medieval Castle Ruins | vaid = 635 | wikipediauri = Zaubes_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaube }} {{monument | qid = Q45898933 | label = ''[[:d:Q45898933|Ļūkānu ezera mītne]]'' | name = Ļūkānu ezera mītne | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ļūkānu ezera ZA daļā | lat = 57.021113582039 | long = 25.274015503285 | p625 = {{Coord|57.021114|25.274016|display=inline}} | vaid = 630 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898952 | label = ''[[:d:Q45898952|Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns)]]'' | name = Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns) | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ķūžu ezera krastā pie Rubeņiem | lat = 57.030727216512 | long = 25.342557956627 | p625 = {{Coord|57.030727|25.342558|display=inline}} | vaid = 631 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898973 | label = ''[[:d:Q45898973|Ozolkalna senkapi]]'' | name = Ozolkalna senkapi | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ozolkalnā pie Ļūkānu ezera pie Lejasļūkāniem | lat = 57.019260704582 | long = 25.268648377358 | p625 = {{Coord|57.019261|25.268648|display=inline}} | vaid = 632 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898989 | label = ''[[:d:Q45898989|Bērzmuižas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bērzmuižas viduslaiku kapsēta | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaundzintariem | lat = 56.956644880877 | long = 25.196067502883 | p625 = {{Coord|56.956645|25.196068|display=inline}} | vaid = 633 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898997 | label = ''[[:d:Q45898997|Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš)]]'' | name = Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš) | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Roķēniem | lat = 56.994062715476 | long = 25.211295686065 | p625 = {{Coord|56.994063|25.211296|display=inline}} | vaid = 634 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q50392867 | label = ''[[:d:Q50392867|Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis) | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kāpurkalna ezera krastā pie Oļiem | lat = 57.142825007514 | long = 25.921077578771 | p625 = {{Coord|57.142825|25.921078|display=inline}} | vaid = 636 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392873 | label = ''[[:d:Q50392873|Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta]]'' | name = Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kāpurkalna ezera ZA krastā | lat = 57.144805722996 | long = 25.927191731967 | p625 = {{Coord|57.144806|25.927192|display=inline}} | vaid = 637 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392877 | label = ''[[:d:Q50392877|Muciņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Muciņu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Muciņām | lat = 57.130010691745 | long = 25.827374046484 | p625 = {{Coord|57.130011|25.827374|display=inline}} | vaid = 638 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392882 | label = ''[[:d:Q50392882|Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš)]]'' | name = Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš) | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Oļiem | lat = 57.141187995858 | long = 25.919413404785 | p625 = {{Coord|57.141188|25.919413|display=inline}} | vaid = 639 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392887 | label = ''[[:d:Q50392887|Ormaņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ormaņu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ormaņiem | lat = 57.167692460954 | long = 25.819432372033 | p625 = {{Coord|57.167692|25.819432|display=inline}} | vaid = 640 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392893 | label = ''[[:d:Q50392893|Stepeļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Stepeļu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Stepeļiem | lat = 57.137488718347 | long = 25.898589794348 | p625 = {{Coord|57.137489|25.89859|display=inline}} | vaid = 641 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392898 | label = ''[[:d:Q50392898|Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta]]'' | name = Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecmigļiem | lat = 57.160205206165 | long = 25.877555857594 | p625 = {{Coord|57.160205|25.877556|display=inline}} | vaid = 642 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392902 | label = [[Vieķu pilskalns]] | name = Vieķu pilskalns | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vieķiem | lat = 57.155465171568 | long = 25.877962151287 | p625 = {{Coord|57.155465|25.877962|display=inline}} | vaid = 643 | wikipediauri = Vie%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392906 | label = ''[[:d:Q50392906|Zeikaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Zeikaru viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zeikariem | lat = 57.149745489982 | long = 25.788280133601 | p625 = {{Coord|57.149745|25.78828|display=inline}} | vaid = 644 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q45898213 | label = ''[[:d:Q45898213|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcā | lat = 57.253847 | long = 25.280464 | p625 = {{Coord|57.253847|25.280464|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20008.jpg | vaid = 3109 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898232 | label = ''[[:d:Q45898232|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcā | lat = 57.253847 | long = 25.280592 | p625 = {{Coord|57.253847|25.280592|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20005.jpg | vaid = 3112 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898253 | label = ''[[:d:Q45898253|Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.253287501663 | long = 25.280401110115 | p625 = {{Coord|57.253288|25.280401|display=inline}} | vaid = 416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898267 | label = ''[[:d:Q45898267|Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve]]'' | name = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.251845 | long = 25.282567 | p625 = {{Coord|57.251845|25.282567|display=inline}} | image = Museum%20of%20%C4%80rai%C5%A1i.jpg | commonscat = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve | vaid = 6216 | year = 13. -20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898281 | label = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | name = Āraišu luterāņu baznīca | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.253841 | long = 25.280582 | p625 = {{Coord|57.253841|25.280582|display=inline}} | image = Araisu%20baznica.JPG | commonscat = Lutheran church in Āraiši | vaid = 6217 | year = 13. -18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898304 | label = ''[[:d:Q45898304|Vāveres kroga apbūve]]'' | name = Vāveres kroga apbūve | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.23371 | long = 25.272009 | p625 = {{Coord|57.23371|25.272009|display=inline}} | image = V%C4%81verkrogs%2C%2004.10.2015.%20-%2030830723711.jpg | commonscat = Vāverkrogs | vaid = 6227 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898327 | label = ''[[:d:Q45898327|Kalēja mājiņa]]'' | name = Kalēja mājiņa | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.233225 | long = 25.272101 | p625 = {{Coord|57.233225|25.272101|display=inline}} | vaid = 6228 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898344 | label = ''[[:d:Q45898344|Kroga ēka]]'' | name = Kroga ēka | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.23364 | long = 25.272567 | p625 = {{Coord|57.23364|25.272567|display=inline}} | image = V%C4%81verkrogs%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6229 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Cēsis Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Cēsu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Cēsu novads]] k6o4qn18oclcps6951c7bzd1xdq45x2 0 249037 4536031 4525559 2026-10-14T14:54:45Z ~2026-55208-89 151896 /* */ 4536031 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|šahistu|Hartmanis|Hartmanis}} {{Personas infokaste | vārds = Alfrēds Hartmanis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1881 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Lutriņi|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1927 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}}<br />{{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Alfrēds Hartmanis''' ({{dat|1881|10|31|N}}, [[Rīga]] - {{dat|1927|7|27|N}}, [[Rīga]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=163511|title=The chess games of Alfreds Hartmanis|website=www.chessgames.com|access-date=2026-07-20}}</ref> bija [[Latvija]]s [[šahs|šahists]]. Baltijas meistars šahā (1913). == Biogrāfija == 1900. gadā kļuvis par Rīgas šaha kluba biedru. 1910. gadā piedalījies spēcīgā šaha turnīrā [[Varšava|Varšavā]], kurā uzvarējis [[Akiba Rubinšteins]]. Hartmanis ieguvis 9 punktus no 15.<ref>[http://www.edochess.ca/tournaments/t1329.html Warsaw 1910]</ref> 1912. gadā Viskrievijas meistaru turnīrā [[Viļņa|Viļņā]] ieguvis 10½ punktus no 19. <ref>[http://www.edochess.ca/tournaments/t1764.html Vilnius 1912]</ref> 1913. gadā guvis lielāko panākumu savā šahista karjerā, ar 11½ no 14 punktiem uzvarot [[6. Baltijas Šaha savienības kongress|Baltijas VI šaha kongresā]] [[Jelgava|Jelgavā]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] aktīvi iesaistījies Latvijas šaha dzīves atjaunotnē, gūstot arī labus rezultātus turnīros. Piedalījies [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1924. gada Latvijas šaha čempionātā]], kur palicis aiz [[Hermanis Matisons|Hermaņa Matisona]], [[Fricis Apšenieks|Friča Apšenieka]] un [[Kārlis Bētiņš|Kārļa Bētiņa]] 4. vietā. [[1926. gada Latvijas šaha čempionāts|1926. gada Latvijas šaha čempionātā]] aiz Apšenieka, [[Teodors Bergs|Teodora Berga]], [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimira Petrova]] un [[Augusts Strautmanis|Augusta Strautmaņa]] palicis 5. vietā. Ilgus gadus strādājis par mājskolotāju, bet 1920. gados kalpojis kā akcīzes ierēdnis. == Literatūra == * Nekrologs laikrakstā «Latvis», 05.08.1927. * I. Blaus "...Ļoti simpātisks pretinieks". Šahs 21/1981 14-15. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chess-db = 8000004812 }} {{DEFAULTSORT:Hartmanis, Alfreds}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] 39wpngiyy8p8ifut89w5g6fpd4wccib 4536033 4536031 2026-10-14T14:59:37Z Ilana Pārstrauta 151897 /* */ Labots saturs, balstoties uz dzimšanas un kristīšanas ierakstu baznīcas grāmatā Rīgā, Sv. Jāņa draudzē 4536033 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|šahistu|Hartmanis|Hartmanis}} {{Personas infokaste | vārds = Alfrēds Hartmanis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1881 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1927 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}}<br />{{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Alfrēds Hartmanis''' ({{dat|1881|10|31|N}}, [[Rīga]] - {{dat|1927|7|27|N}}, [[Rīga]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=163511|title=The chess games of Alfreds Hartmanis|website=www.chessgames.com|access-date=2026-07-20}}</ref> bija [[Latvija]]s [[šahs|šahists]]. Baltijas meistars šahā (1913). == Biogrāfija == 1900. gadā kļuvis par Rīgas šaha kluba biedru. 1910. gadā piedalījies spēcīgā šaha turnīrā [[Varšava|Varšavā]], kurā uzvarējis [[Akiba Rubinšteins]]. Hartmanis ieguvis 9 punktus no 15.<ref>[http://www.edochess.ca/tournaments/t1329.html Warsaw 1910]</ref> 1912. gadā Viskrievijas meistaru turnīrā [[Viļņa|Viļņā]] ieguvis 10½ punktus no 19. <ref>[http://www.edochess.ca/tournaments/t1764.html Vilnius 1912]</ref> 1913. gadā guvis lielāko panākumu savā šahista karjerā, ar 11½ no 14 punktiem uzvarot [[6. Baltijas Šaha savienības kongress|Baltijas VI šaha kongresā]] [[Jelgava|Jelgavā]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] aktīvi iesaistījies Latvijas šaha dzīves atjaunotnē, gūstot arī labus rezultātus turnīros. Piedalījies [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1924. gada Latvijas šaha čempionātā]], kur palicis aiz [[Hermanis Matisons|Hermaņa Matisona]], [[Fricis Apšenieks|Friča Apšenieka]] un [[Kārlis Bētiņš|Kārļa Bētiņa]] 4. vietā. [[1926. gada Latvijas šaha čempionāts|1926. gada Latvijas šaha čempionātā]] aiz Apšenieka, [[Teodors Bergs|Teodora Berga]], [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimira Petrova]] un [[Augusts Strautmanis|Augusta Strautmaņa]] palicis 5. vietā. Ilgus gadus strādājis par mājskolotāju, bet 1920. gados kalpojis kā akcīzes ierēdnis. == Literatūra == * Nekrologs laikrakstā «Latvis», 05.08.1927. * I. Blaus "...Ļoti simpātisks pretinieks". Šahs 21/1981 14-15. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chess-db = 8000004812 }} {{DEFAULTSORT:Hartmanis, Alfreds}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] srhqti37q7t24oq49ho374zq9pm5by0 4536048 4536033 2026-10-14T15:11:56Z Ilana Pārstrauta 151897 /* */ 4536048 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|šahistu|Hartmanis|Hartmanis}} {{Personas infokaste | vārds = Alfrēds Hartmanis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1881 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1927 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}}<br />{{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Alfrēds Hartmanis''' ({{dat|1881|10|31|N}}, [[Rīga]] - {{dat|1927|7|27|N}}, [[Rīga]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=163511|title=The chess games of Alfreds Hartmanis|website=www.chessgames.com|access-date=2026-07-20}}</ref> bija [[Latvija]]s [[šahs|šahists]]. Baltijas meistars šahā (1913). == Biogrāfija == 1900. gadā kļuvis par Rīgas šaha kluba biedru. 1910. gadā piedalījies spēcīgā šaha turnīrā [[Varšava|Varšavā]], kurā uzvarējis [[Akiba Rubinšteins]]. Hartmanis ieguvis 9 punktus no 15.<ref>[http://www.edochess.ca/tournaments/t1329.html Warsaw 1910]</ref> 1912. gadā Viskrievijas meistaru turnīrā [[Viļņa|Viļņā]] ieguvis 10½ punktus no 19. <ref>[http://www.edochess.ca/tournaments/t1764.html Vilnius 1912]</ref> 1913. gadā guvis lielāko panākumu savā šahista karjerā, ar 11½ no 14 punktiem uzvarot [[6. Baltijas Šaha savienības kongress|Baltijas VI šaha kongresā]] [[Jelgava|Jelgavā]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] aktīvi iesaistījies Latvijas šaha dzīves atjaunotnē, gūstot arī labus rezultātus turnīros. Piedalījies [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1924. gada Latvijas šaha čempionātā]], kur palicis aiz [[Hermanis Matisons|Hermaņa Matisona]], [[Fricis Apšenieks|Friča Apšenieka]] un [[Kārlis Bētiņš|Kārļa Bētiņa]] 4. vietā. [[1926. gada Latvijas šaha čempionāts|1926. gada Latvijas šaha čempionātā]] aiz Apšenieka, [[Teodors Bergs|Teodora Berga]], [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimira Petrova]] un [[Augusts Strautmanis|Augusta Strautmaņa]] palicis 5. vietā. Ilgus gadus strādājis par mājskolotāju, bet 1920. gados kalpojis kā akcīzes ierēdnis. == Literatūra == * Nekrologs laikrakstā «Latvis», 05.08.1927. * I. Blaus "...Ļoti simpātisks pretinieks". Šahs 21/1981 14-15. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chess-db = 8000004812 }} {{DEFAULTSORT:Hartmanis, Alfreds}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] n5csf1pfgluxgblnxab7e81nf6bvga1 4536049 4536048 2026-10-14T15:12:54Z Egilus 27634 Undid 3 revisions from [[Special:Diff/4536031|4536031]] until [[Special:Diff/4536048|4536048]] Nav atsauces izmaiņām 4536049 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|šahistu|Hartmanis|Hartmanis}} {{Personas infokaste | vārds = Alfrēds Hartmanis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1881 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Lutriņi|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1927 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}}<br />{{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Alfrēds Hartmanis''' ({{dat|1881|11|1|N}}, [[Lutriņi]] - {{dat|1927|7|27|N}}, [[Rīga]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=163511|title=The chess games of Alfreds Hartmanis|website=www.chessgames.com|access-date=2026-07-20}}</ref> bija [[Latvija]]s [[šahs|šahists]]. Baltijas meistars šahā (1913). == Biogrāfija == 1900. gadā kļuvis par Rīgas šaha kluba biedru. 1910. gadā piedalījies spēcīgā šaha turnīrā [[Varšava|Varšavā]], kurā uzvarējis [[Akiba Rubinšteins]]. Hartmanis ieguvis 9 punktus no 15.<ref>[http://www.edochess.ca/tournaments/t1329.html Warsaw 1910]</ref> 1912. gadā Viskrievijas meistaru turnīrā [[Viļņa|Viļņā]] ieguvis 10½ punktus no 19. <ref>[http://www.edochess.ca/tournaments/t1764.html Vilnius 1912]</ref> 1913. gadā guvis lielāko panākumu savā šahista karjerā, ar 11½ no 14 punktiem uzvarot [[6. Baltijas Šaha savienības kongress|Baltijas VI šaha kongresā]] [[Jelgava|Jelgavā]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] aktīvi iesaistījies Latvijas šaha dzīves atjaunotnē, gūstot arī labus rezultātus turnīros. Piedalījies [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1924. gada Latvijas šaha čempionātā]], kur palicis aiz [[Hermanis Matisons|Hermaņa Matisona]], [[Fricis Apšenieks|Friča Apšenieka]] un [[Kārlis Bētiņš|Kārļa Bētiņa]] 4. vietā. [[1926. gada Latvijas šaha čempionāts|1926. gada Latvijas šaha čempionātā]] aiz Apšenieka, [[Teodors Bergs|Teodora Berga]], [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimira Petrova]] un [[Augusts Strautmanis|Augusta Strautmaņa]] palicis 5. vietā. Ilgus gadus strādājis par mājskolotāju, bet 1920. gados kalpojis kā akcīzes ierēdnis. == Literatūra == * Nekrologs laikrakstā «Latvis», 05.08.1927. * I. Blaus "...Ļoti simpātisks pretinieks". Šahs 21/1981 14-15. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chess-db = 8000004812 }} {{DEFAULTSORT:Hartmanis, Alfreds}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] nl2vd8iadd4y7u4d438qa3fjz2e4xyw 4536050 4536049 2026-10-14T15:15:14Z Ilana Pārstrauta 151897 /* */ 4536050 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|šahistu|Hartmanis|Hartmanis}} {{Personas infokaste | vārds = Alfrēds Hartmanis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1881 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1927 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}}<br />{{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Alfrēds Hartmanis''' ({{dat|1881|11|1|N}}, [[Lutriņi]] - {{dat|1927|7|27|N}}, [[Rīga]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=163511|title=The chess games of Alfreds Hartmanis|website=www.chessgames.com|access-date=2026-07-20}}</ref> bija [[Latvija]]s [[šahs|šahists]]. Baltijas meistars šahā (1913). == Biogrāfija == 1900. gadā kļuvis par Rīgas šaha kluba biedru. 1910. gadā piedalījies spēcīgā šaha turnīrā [[Varšava|Varšavā]], kurā uzvarējis [[Akiba Rubinšteins]]. Hartmanis ieguvis 9 punktus no 15.<ref>[http://www.edochess.ca/tournaments/t1329.html Warsaw 1910]</ref> 1912. gadā Viskrievijas meistaru turnīrā [[Viļņa|Viļņā]] ieguvis 10½ punktus no 19. <ref>[http://www.edochess.ca/tournaments/t1764.html Vilnius 1912]</ref> 1913. gadā guvis lielāko panākumu savā šahista karjerā, ar 11½ no 14 punktiem uzvarot [[6. Baltijas Šaha savienības kongress|Baltijas VI šaha kongresā]] [[Jelgava|Jelgavā]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] aktīvi iesaistījies Latvijas šaha dzīves atjaunotnē, gūstot arī labus rezultātus turnīros. Piedalījies [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1924. gada Latvijas šaha čempionātā]], kur palicis aiz [[Hermanis Matisons|Hermaņa Matisona]], [[Fricis Apšenieks|Friča Apšenieka]] un [[Kārlis Bētiņš|Kārļa Bētiņa]] 4. vietā. [[1926. gada Latvijas šaha čempionāts|1926. gada Latvijas šaha čempionātā]] aiz Apšenieka, [[Teodors Bergs|Teodora Berga]], [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimira Petrova]] un [[Augusts Strautmanis|Augusta Strautmaņa]] palicis 5. vietā. Ilgus gadus strādājis par mājskolotāju, bet 1920. gados kalpojis kā akcīzes ierēdnis. == Literatūra == * Nekrologs laikrakstā «Latvis», 05.08.1927. * I. Blaus "...Ļoti simpātisks pretinieks". Šahs 21/1981 14-15. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chess-db = 8000004812 }} {{DEFAULTSORT:Hartmanis, Alfreds}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] hrrjhkotqw0rmh5sddqom8mn69c17pc 4536051 4536050 2026-10-14T15:16:30Z Ilana Pārstrauta 151897 /* */ izlaboju dzimšanas datua 4536051 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|šahistu|Hartmanis|Hartmanis}} {{Personas infokaste | vārds = Alfrēds Hartmanis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1881 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1927 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}}<br />{{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Alfrēds Hartmanis''' ({{dat|1881|10|31|N}}, [[Lutriņi|Rīga]] - {{dat|1927|7|27|N}}, [[Rīga]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=163511|title=The chess games of Alfreds Hartmanis|website=www.chessgames.com|access-date=2026-07-20}}</ref> bija [[Latvija]]s [[šahs|šahists]]. Baltijas meistars šahā (1913). == Biogrāfija == 1900. gadā kļuvis par Rīgas šaha kluba biedru. 1910. gadā piedalījies spēcīgā šaha turnīrā [[Varšava|Varšavā]], kurā uzvarējis [[Akiba Rubinšteins]]. Hartmanis ieguvis 9 punktus no 15.<ref>[http://www.edochess.ca/tournaments/t1329.html Warsaw 1910]</ref> 1912. gadā Viskrievijas meistaru turnīrā [[Viļņa|Viļņā]] ieguvis 10½ punktus no 19. <ref>[http://www.edochess.ca/tournaments/t1764.html Vilnius 1912]</ref> 1913. gadā guvis lielāko panākumu savā šahista karjerā, ar 11½ no 14 punktiem uzvarot [[6. Baltijas Šaha savienības kongress|Baltijas VI šaha kongresā]] [[Jelgava|Jelgavā]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] aktīvi iesaistījies Latvijas šaha dzīves atjaunotnē, gūstot arī labus rezultātus turnīros. Piedalījies [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1924. gada Latvijas šaha čempionātā]], kur palicis aiz [[Hermanis Matisons|Hermaņa Matisona]], [[Fricis Apšenieks|Friča Apšenieka]] un [[Kārlis Bētiņš|Kārļa Bētiņa]] 4. vietā. [[1926. gada Latvijas šaha čempionāts|1926. gada Latvijas šaha čempionātā]] aiz Apšenieka, [[Teodors Bergs|Teodora Berga]], [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimira Petrova]] un [[Augusts Strautmanis|Augusta Strautmaņa]] palicis 5. vietā. Ilgus gadus strādājis par mājskolotāju, bet 1920. gados kalpojis kā akcīzes ierēdnis. == Literatūra == * Nekrologs laikrakstā «Latvis», 05.08.1927. * I. Blaus "...Ļoti simpātisks pretinieks". Šahs 21/1981 14-15. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chess-db = 8000004812 }} {{DEFAULTSORT:Hartmanis, Alfreds}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] fe3q28tqdamfzqrakagh6kmwekvcr54 4536053 4536051 2026-10-14T15:19:53Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Ilana Pārstrauta|Ilana Pārstrauta]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4536049 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|šahistu|Hartmanis|Hartmanis}} {{Personas infokaste | vārds = Alfrēds Hartmanis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1881 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Lutriņi|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1927 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}}<br />{{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Alfrēds Hartmanis''' ({{dat|1881|11|1|N}}, [[Lutriņi]] - {{dat|1927|7|27|N}}, [[Rīga]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=163511|title=The chess games of Alfreds Hartmanis|website=www.chessgames.com|access-date=2026-07-20}}</ref> bija [[Latvija]]s [[šahs|šahists]]. Baltijas meistars šahā (1913). == Biogrāfija == 1900. gadā kļuvis par Rīgas šaha kluba biedru. 1910. gadā piedalījies spēcīgā šaha turnīrā [[Varšava|Varšavā]], kurā uzvarējis [[Akiba Rubinšteins]]. Hartmanis ieguvis 9 punktus no 15.<ref>[http://www.edochess.ca/tournaments/t1329.html Warsaw 1910]</ref> 1912. gadā Viskrievijas meistaru turnīrā [[Viļņa|Viļņā]] ieguvis 10½ punktus no 19. <ref>[http://www.edochess.ca/tournaments/t1764.html Vilnius 1912]</ref> 1913. gadā guvis lielāko panākumu savā šahista karjerā, ar 11½ no 14 punktiem uzvarot [[6. Baltijas Šaha savienības kongress|Baltijas VI šaha kongresā]] [[Jelgava|Jelgavā]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] aktīvi iesaistījies Latvijas šaha dzīves atjaunotnē, gūstot arī labus rezultātus turnīros. Piedalījies [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1924. gada Latvijas šaha čempionātā]], kur palicis aiz [[Hermanis Matisons|Hermaņa Matisona]], [[Fricis Apšenieks|Friča Apšenieka]] un [[Kārlis Bētiņš|Kārļa Bētiņa]] 4. vietā. [[1926. gada Latvijas šaha čempionāts|1926. gada Latvijas šaha čempionātā]] aiz Apšenieka, [[Teodors Bergs|Teodora Berga]], [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimira Petrova]] un [[Augusts Strautmanis|Augusta Strautmaņa]] palicis 5. vietā. Ilgus gadus strādājis par mājskolotāju, bet 1920. gados kalpojis kā akcīzes ierēdnis. == Literatūra == * Nekrologs laikrakstā «Latvis», 05.08.1927. * I. Blaus "...Ļoti simpātisks pretinieks". Šahs 21/1981 14-15. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chess-db = 8000004812 }} {{DEFAULTSORT:Hartmanis, Alfreds}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] nl2vd8iadd4y7u4d438qa3fjz2e4xyw 4536054 4536053 2026-10-14T15:20:15Z Egilus 27634 Aizsargāja "[[Alfrēds Hartmanis]]": Neproduktīvi izmaiņu kari ([Labot=Allow only autopatrollers] (līdz 2026. gada 21. oktobris, plkst. 15.20 (UTC)) [Pārvietot=Allow only autopatrollers] (līdz 2026. gada 21. oktobris, plkst. 15.20 (UTC))) 4536049 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|šahistu|Hartmanis|Hartmanis}} {{Personas infokaste | vārds = Alfrēds Hartmanis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1881 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Lutriņi|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1927 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}}<br />{{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Alfrēds Hartmanis''' ({{dat|1881|11|1|N}}, [[Lutriņi]] - {{dat|1927|7|27|N}}, [[Rīga]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=163511|title=The chess games of Alfreds Hartmanis|website=www.chessgames.com|access-date=2026-07-20}}</ref> bija [[Latvija]]s [[šahs|šahists]]. Baltijas meistars šahā (1913). == Biogrāfija == 1900. gadā kļuvis par Rīgas šaha kluba biedru. 1910. gadā piedalījies spēcīgā šaha turnīrā [[Varšava|Varšavā]], kurā uzvarējis [[Akiba Rubinšteins]]. Hartmanis ieguvis 9 punktus no 15.<ref>[http://www.edochess.ca/tournaments/t1329.html Warsaw 1910]</ref> 1912. gadā Viskrievijas meistaru turnīrā [[Viļņa|Viļņā]] ieguvis 10½ punktus no 19. <ref>[http://www.edochess.ca/tournaments/t1764.html Vilnius 1912]</ref> 1913. gadā guvis lielāko panākumu savā šahista karjerā, ar 11½ no 14 punktiem uzvarot [[6. Baltijas Šaha savienības kongress|Baltijas VI šaha kongresā]] [[Jelgava|Jelgavā]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] aktīvi iesaistījies Latvijas šaha dzīves atjaunotnē, gūstot arī labus rezultātus turnīros. Piedalījies [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1924. gada Latvijas šaha čempionātā]], kur palicis aiz [[Hermanis Matisons|Hermaņa Matisona]], [[Fricis Apšenieks|Friča Apšenieka]] un [[Kārlis Bētiņš|Kārļa Bētiņa]] 4. vietā. [[1926. gada Latvijas šaha čempionāts|1926. gada Latvijas šaha čempionātā]] aiz Apšenieka, [[Teodors Bergs|Teodora Berga]], [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimira Petrova]] un [[Augusts Strautmanis|Augusta Strautmaņa]] palicis 5. vietā. Ilgus gadus strādājis par mājskolotāju, bet 1920. gados kalpojis kā akcīzes ierēdnis. == Literatūra == * Nekrologs laikrakstā «Latvis», 05.08.1927. * I. Blaus "...Ļoti simpātisks pretinieks". Šahs 21/1981 14-15. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chess-db = 8000004812 }} {{DEFAULTSORT:Hartmanis, Alfreds}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] nl2vd8iadd4y7u4d438qa3fjz2e4xyw 0 250872 4536231 4535765 2026-10-15T03:25:01Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4536231 wikitext text/x-wiki '''Gārdners''' (''Gardner''; sieviešu dzimtē [[Gārdnere]]) ir [[angļu valoda|angļu]], [[skotu valoda|skotu]] un [[īru valoda|īru]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēku ar šādu uzvārdu: * [[Deils Gārdners]] (''Dale Gardner''; 1948—2014) — amerikāņu kosmonauts; * [[Korijs Gārdners]] (''Corrie Gardner''; 1879—1960) — austrāliešu vieglatlēts. == Skatīt arī == * ''[[Gardner]]'' {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] q1e7sqir2uiq44dhu4iwdumn2z7ylh2 0 251658 4536066 4535140 2026-10-14T16:37:13Z Pirags 3757 /* Migrantu krīze */ pap 4536066 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā (2023)]] '''Latvijas—Baltkrievijas robeža''' ir {{nobr|173}} km gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]. Mūsdienu robeža ietver agrāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]], kas bija {{nobr|105 km}} gara, un agrākās [[Latvijas—PSRS robeža]]s dienvidu daļu. == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas—Polijas robeža}} [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] dienvidu daļu un [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķa]] daļu līdz [[Asvejas ezers|Osvejas ezeram]]. 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. 1920. gada martā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz Osvejas ezeram un tālāk līdz [[Daugava]]s labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā Latvijas-Krievijas miera līguma nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no [[Vjerhņadzvinska|Drisas]], vienīgi [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] un [[Robežnieku pagasts|Pustiņas (Robežnieku) pagastus]] iekļāva Latvijas teritorijā.<ref>Krišs Kapenieks. Latvijas Bruņoto spēku darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)</ref> Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā Ilūkstes apriņķa austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu. == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Border Triangle Belarus Latvia Russia - View from Latvia to Belarus.jpg|thumb|250px|Latvijas–Baltkrievijas robeža pie "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]" pirms žoga izbūves (2019)]] [[Attēls:BYLVLT Tripoint.jpg|thumb|250px|Latvijas–Lietuvas—Baltkrievijas robežpunkts starp [[Riču ezers|Riču]] un [[Drūkšu ezers|Drūkšu ezeriem]] (2009)]] [[Attēls:Интересно, какое гос-во оплачивало средний столбик-пенёк - panoramio.jpg|thumb|250px|Robežpunkts [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (2009)]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 35.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Patarnieki]]—Hriharouščina (2024)]] [[Attēls:Пункт пропуска Григоровщина border belarus-latvia.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts Patarnieki—Hriharouščina (2017)]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Baltkrieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Kaplava, Meikšāni, Patarnieki, Piedruja, Silene, Vorzova, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkts Indra.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir {{nobr|172,912 km}}, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros. Valsts robeža sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni {{nobr|0,1 km}} uz dienvidiem no "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]". Latvijas—Baltkrievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas valsts robežu saskares punktu. 2006. gada vienošanās noteica septiņus robežkontroles punktus, no kuriem četri pārtrauca darboties pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās. {| class="wikitable sortable" |- ! Nr. ! Latvijas—Baltkrievijas robeža ! robežkontroles veids ! pašreizējais statuss |- |1. |[[Indra]]—[[Bihosava]] (''Бігосава'') |dzelzceļš |darbojas |- |2. |[[Patarnieki]]—Hriharouščina (''Грыгароўшчына'') |autoceļš |darbojas |- |3. |[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (''Урбаны'') |autoceļš |slēgts |- |4. |[[Meikšāni]]—Hauriļina (''Гаўрыліна'') |pāreja | slēgts |- |5. |[[Piedruja]]—[[Druja]] (''Друя'') |pāreja (pārceltuve) |slēgts |- |6. |[[Vorzova (Ķepovas pagasts)|Vorzova]]—Ļipauka (''Ліпаўка'') |pāreja |slēgts |- |7. |[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]—Pļusi (''Плюсы'') |pāreja |slēgts |} == Robežas infrastruktūras izbūve == [[Attēls:Государственная граница - panoramio.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Silenes pagastā pirms žoga būves (2009)]] Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem]] sakarā ar apšaubāmo [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] pārvēlēšanu [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]. Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-06-23/lukasenko-baltkrievija-neaizsargas-eiropu-no-nelegalajiem-migrantiem Lukašenko: Baltkrievija neaizsargās Eiropu no nelegālajiem migrantiem] [[sargs.lv]]. [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]. 2021. gada 23. jūnijs</ref> Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pastiprina-apsardzi-uz-latvijas-robezas-ar-baltkrieviju.a411389/ Pastiprina apsardzi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 2. jūnijā</ref> 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]], bet situācija uz robežas esot mierīga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-mieriga-robezsargi-bridina--tas-var-mainities.a415429 Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mierīga, robežsargi brīdina — tas var mainīties] lsm.lv 2021. gada 3. augustā</ref> 2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu [[Žogs|žogu]] 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-baltkrievijas-robezas-infrastrukturas-izbuve-varetu-izmaksat-aptuveni-30-miljonus-eiro.a416377/ Latvijas — Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> [[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu "Brief", kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uznemums-termina-nepiegada-dzelonstieplu-zogu-latvijasbaltkrievijas-robezai-riko-atkarotu-iepirkumu.a422762/ Uzņēmums termiņā nepiegādā dzeloņstiepļu žogu Latvijas—Baltkrievijas robežai; rīko atkārotu iepirkumu] lsm.lv 2021. gada 24. septembrī</ref> Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/333751-arkarteja-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-pagarinata-lidz-2022-gada-10-februarim-2021 Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim] Iekšlietu ministrija 2021. gada 19. oktobrī</ref> 8. novembrī [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka uz Latvijas—Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/334480-iekslietu-ministre-m-golubeva-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-tiek-kontroleta-esam-gatavi-dazadiem-scenarijiem-2021 Iekšlietu ministre M. Golubeva: situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta, esam gatavi dažādiem scenārijiem] Iekšlietu ministrija 2021. gada 8. novembrī</ref> 26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.<ref>[https://nra.lv/latvija/364748-tiks-pabeigta-pagaidu-zoga-buvnieciba-uz-robezas-ar-baltkrieviju.htm Tiks pabeigta pagaidu žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju] nra.lv LETA 2021. gada 26. novembrī</ref> 2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] un [[Patarnieki|Patarnieku]] robežpunktu modernizācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-iekavesanos-pabeigta-silenes-un-paternieku-robezpunktu-modernizacija.a457876/ Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija] lsm 2022. gada 22. maijā</ref> 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros top Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūra {{nobr|149,7 km}} garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni {{nobr|82 km}}. Uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcas, Rosicas un Sarjankas upēm. 2022. gada septembrī plānoja uzbūvēt aptuveni trīs kilometrus žoga nedēļā, bet oktobrī izbūves ātrumu kāpināt. Tāpat plānoja izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas—Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm 2022. gada 30. augustā</ref> Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā būvniecības SIA ''Citrus Solutions'' plānoja pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā — līdz 2024. gada pavasarim. Līdz ar žogu uz robežas būvēja arī robežsargu ceļu un laipas. Tomēr pirmā posma būvdarbu pabeigšanu 52 kilometru garumā nācās atlikt līdz 2023. gada vasarai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2023-purvos-atlikta-latvijas-baltkrievijas-robezas-zoga-buvnieciba-buvnieki-iekaveto-sola-atgut-vasara.a502621/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Purvos atlikta Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga būvniecība; būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Tomēr līdz 2023. gada 24. jūlijam pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti tikai {{nobr|67,1 km}} žoga, bet otrajā darbu kārtā bija atmežota robežas josla {{nobr|30,5 km}} garumā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā aptuveni {{nobr|16,7 km}} garumā bija sākusies sešu sakaru torņu projektēšana. Žoga izbūves pirmo kārtu solīja pabeigt līdz 2023. gada rudenim, bet otro un trešo kārtu — līdz 2024. gada beigām. Pirmo divu robežas izbūves kārtu būvniecības izmaksas sasniedza 102,7 miljoni eiro, sešu sakaru torņu izmaksas apmēram 3,6 miljonu eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2023-rasti-risinajumi-latvijas-baltkrievijas-robezzoga-izbuves-paatrinasanai.a517701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rasti risinājumi Latvijas—Baltkrievijas robežžoga izbūves paātrināšanai] lsm.lv 2023. gada 25. jūlijā </ref> Ministru Kabinets 5. martā apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Piedruja]]s robežapsardzības nodaļā nogādāja no metāla sieta un izturīga auduma veidotos "''Hesco''" bastionus, kurus piepildot ar smiltīm vai granti, iespējams izveidot šāviņu un šķembu drošus dažāda lieluma aizsegus. Tikmēr Patarnieku robežapsardzības punktā nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās, lai apturētu pretinieku iekļūšanu mūsu valstī. 2023. gada 19. septembrī šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtā Silenes robežkontroles punkta bloķēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> 2024. gada 31. jūlijā "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga izbūve pabeigta gandrīz 145 kilometru garumā, bet turpinājās infrastruktūras izbūve Daugavas posmā ({{nobr|16,7 km}}) un posmā ap Riču ezeru, kur būvēja [[rokādes ceļš|rokādes ceļu]]. Robežas izbūves izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pabeigta-zoga-izbuve-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas.a563362/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 13. septembrī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Daugavas posmā pie Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2024-latvijas-baltkrievijas-robezas-noverosanai-daugavas-posma-uzstada-4-tornus.a568673/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Latvijas–Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā uzstāda 4 torņus] lsm.lv 2024. gada 13. septembrī</ref> == Migrantu krīze == [[Attēls:2021 Belarus-EU border crisis - general map.png|thumb|250px|Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā)]] {{Pamatraksts|Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām}} 2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]] aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas. Vēl 12 [[Irāka]]s pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]]. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", pārējos izmitināšanas centrā "[[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]". No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aiztur-vel-140-robezparkapejus-ministre-ierosina-izsludinat-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a416193/ Aiztur vēl 140 robežpārkāpējus; ministre ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm.lv 2021. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā ([[Ludzas novads|Ludzas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-izsludina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju.a416344/ Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/kars/latvijas-baltkrievijas-robezas-izbuve-sadardzinasies-par-15-miljoniem-izsludinata-jauna-cenu-aptauja/|title=Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja|website=Puaro.lv|access-date=2022-03-24|date=2022-03-16|language=lv}}</ref> Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju-lidz-maijam.a441499/|title=Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-24|language=lv}}</ref> marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā]] radīto bēgļu krīzi Polijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/robezsardzes-prieksnieks-samazinajies-migrantu-skaits-uz-latvijasbaltkrievijas-robezas.a447251/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme LSM. Robežsardzes priekšnieks: Samazinājies migrantu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas]</ref> 2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā [[Kaplavas pagasts|Kaplava]]s robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2023-foto-parkniebjot-zogu-latvija-no-baltkrievijas-nelikumigi-ievesti-cetri-viriesi.a519203/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular FOTO. Pārkniebjot žogu, Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi ievesti četri vīrieši] lsm.lv 2023. gada 6. augustā</ref> Pēc oficiāli paustajiem datiem 2021. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēja 4045 personas, 2022. gadā 5286 personas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-nelegalas-migracijas-del-septito-reizi-pagarina-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a507107/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Nelegālās migrācijas dēļ septīto reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm 2023. gada 2. maijā</ref> bet 2023. gadā 13 863 personas. Pēc nelegālas robežas šķērsošanas aizturēto migrantu skaits pieauga no 217 personām 2022. gadā līdz 491 personai 2023. gadā.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/318788/robezsardze-izverte-aizvadito-gadu Robežsardze izvērtē aizvadīto gadu]{{Novecojusi saite}} lsm.lv 2024. gada 9. februārī</ref> Pabeigtajā žoga daļā 2024. gadā konstatēja vairāk nekā 220 žoga bojājumu gadījumu, pārsvarā vietās ar ērtāko piebraukšanu robežai no Baltkrievijas puses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Baltkrievijas robežpunktu "Patarnieki", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 2026. gadā strauji pieauga migrantu skaits, kas no Baltkrievijas mēģināja šķērsot robežu, līdz jūlijam Valsts robežsardze no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēja apmēram 7600 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.07.2026-robezsardzes-prieksnieks-latvija-ir-baltkrievijas-izversta-hibridkara-primarais-merkis.a654553/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Robežsardzes priekšnieks: Latvija ir Baltkrievijas izvērstā hibrīdkara primārais mērķis] lsm.lv 09.07.2026</ref> 2026. gada 15. jūlijā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par Baltkrievijas robežsardzes amatpersonu darbībām, organizējot nelegālo migrāciju uz Latviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-latvija-izmekle-baltkrievijas-robezsargu-lomu-nelegalas-migracijas-organizesana.a655196/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Latvija izmeklē Baltkrievijas robežsargu lomu nelegālās migrācijas organizēšanā] lsm.lv 15.07.2026</ref> 31. jūlijā iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] paziņoja, ka tehnisku iemeslu dēļ Latvijas–Baltkrievijas robeža ir slēgta,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2026-slegta-latvijas-un-baltkrievijas-robeza.a657108/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Slēgta Latvijas un Baltkrievijas robeža] lsm.lv 31.07.2026</ref> tomēr 4. augustā robežas šķērsošanu Patarnieku robežkontroles punktā atjaunoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2026-latvijas-baltkrievijas-robezu-tomer-nesledz-paterniekos-atjauno-robezkontroli.a657407/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijas–Baltkrievijas robežu tomēr neslēdz; «Pāterniekos» atjauno robežkontroli] lsm.lv 04.08.2026</ref> Valsts robežsardze naktī no 5. uz 6. oktobri novērsa 59 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas valsts robežu, vismaz 20 nelegālo migrantu grupa maskās tērptu pavadoņu vadībā mēģināja šķērsot valsts robežu. Nelegālo migrantu pavadoņi bija bruņoti, izteica draudus NBS karavīriem, kā arī aktīvi mudināja un dzina migrantu grupu Latvijas virzienā. Vairākas stundas pēc šī konflikta maskās tērpti cilvēki iekļuva Latvijas teritorijā, sabojāja elektrības sadales skapi un nozaga novērošanas kameras. Līdz 2026. gada oktobrim no robežas šķēršošanas bija atturēti {{sk|11925}} cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.10.2026-agresivi-un-brunoti-pavadoni-no-baltkrievijas-meginajusi-iespiest-latvija-nelegalo-migrantu-grupu.a666462/ Agresīvi un bruņoti pavadoņi no Baltkrievijas mēģinājuši «iespiest» Latvijā nelegālo migrantu grupu] lsm.lv 06.10.2026</ref> Par šo incidentu atbildību "[[Telegram]]" kanāla video paziņojumā uzņēmās grupa "''Чёрные русы''" (Melnie rusi): "Mēs oficiāli uzņemamies atbildību par incidentu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas [[Kaplavas pagasts|Kaplavas pagastā]]. Mēs apstiprinām, ka naktī no 5. uz 6. oktobri grupa no trim "Melno rusu" aktīvistiem šķērsoja robežu un iesaistījās sadursmē ar Latvijas karavīriem. Pēc tam atkārtoti iekļuva Latvijas teritorijā pie [[Matulišķi|Matulišķu]] ciema, nolaupīja video novērošanas kameras, sabojāja aparatūru un palika nepamanīta. Tā bija tikai latviešu pārbaude, kuru viņi neizturēja. Drīzumā ko līdzīgu redzēsiet citos mūsu robežas rajonos. Eiropas Savienība un NATO ir koloss uz māla kājām, kas sabruks pēc pirmā mūsu trieciena". [[NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs|NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra]] direktors [[Jānis Sārts]] paziņoja, ka tas, kas notiek uz robežas, ir informācijas operācija, ko realizē specdienesti, jo Baltkrievijā un Krievijā šādas neatkarīgas grupas nemaz nevarot pastāvēt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2026-par-incidentu-uz-latvijas-robezas-atbildibu-uznemas-grupejums-melnie-rusi-analitiki-saskata-specdienestu-pedas.a667247/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Par incidentu uz Latvijas robežas atbildību uzņemas grupējums «Melnie rusi»; analītiķi saskata specdienestu pēdas] lsm.lv 12.10.2026</ref> 13. oktobrī Lukašenko sarunā ar militārpersonām paziņoja, ka "Pirmkārt, šādas operācijas ar ieiešanu kaimiņvalstī, nav iespējamas bez saskaņošanas ar prezidentu. Ar mani šādas lietas nav saskaņotas, un tātad arī nav notikušas. Es to zinu skaidri, jo jūsu darbs netiek apšaubīts. Tāpēc mēs zinām [jo man par to tika ziņots], ka visu šo ir sarīkojuši paši latvieši ar mērķi saņemt naudu no Eiropas Savienības."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.10.2026-baltkrievijas-vadonis-lukasenko-incidenta-uz-abu-valstu-robezas-vaino-latviju.a667462/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Baltkrievijas vadonis Lukašenko incidentā uz abu valstu robežas vaino Latviju] lsm.lv 14.10.2026</ref> === Pazemes tuneļu atklāšana === 11. augustā iekšlietu ministrs Jānis Dombrava paziņoja, ka [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā atrasts pazemes tunelis, caur kuru migranti nelegāli iekļuvuši Latvijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.08.2026-pie-silenes-atrod-pirmo-tuneli-migrantu-nelegalai-ieklusanai-latvija.a658293/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Pie Silenes atrod pirmo tuneli migrantu nelegālai iekļūšanai Latvijā] lsm.lv 11.08.2026</ref> 20. augustā robežsargi [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]s robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā, 20 metru attālumā no robežas atrada vēl vienu ar sūnām maskētu pazemes eju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.08.2026-atrod-otru-pazemes-tuneli-migrantu-nelikumigai-ieklusanai-latvija.a659741/ Atrod otru pazemes tuneli migrantu nelikumīgai iekļūšanai Latvijā] lsm.lv 21.08.2026</ref> == Militārie droni un kontrabanda == {{pamatraksts|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram {{nobr|100 km}} attālumā no robežas neapdzīvotā vietā pie [[Cīmotas Foļvarka|Foļvarkas ciema]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].<ref>[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas bijis ar sprāgstvielu aprīkots ''[[Shahed]]'' tipa drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2024-nbs-rezeknes-novada-nokritusais-krievijas-sahed-drons-bija-aprikots-ar-spragstvielu.a568086/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2025. gadā pāri Latvijas—Baltkrievijas robežai 12 reizes Latvijā ielidoja meteoroloģiskie baloni, bet vienu reizi drons ar kontrabandas kravu. Sešas reizes kontrabandas kravu iepludināja pa Daugavu. Valsts robežsardze novērsa arī 12 tūkstošus migrantu nelegālās robežšķērsošanas gadījumu. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis [[Guntis Pujāts (ģenerālis)|Guntis Pujāts]] prognozēja jauna veida hibrīduzbrukumu turpināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.02.2026-valsts-robezsardze-pern-noversa-12-000-nelegalas-robezskersosanas-gadijumu-nevares-atslabt-ari-turpmak.a634579/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Valsts robežsardze pērn novērsa 12 000 nelegālās robežšķērsošanas gadījumu; nevarēs atslābt arī turpmāk] lsm.lv 13.02.2026</ref> 2026. gada naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas pēc mazāk nekā pusstundas aizlidojis Krievijas gaisa telpā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] * [https://web.archive.org/web/20140815080211/http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/1dala/jekabson.htm Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 132 lpp.>69.-79.lpp.] {{Latvijas robežas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] [[Kategorija:Baltkrievijas robežas]] fn328vffhzgn0nj71r221p9ygtvhvqk 0 252662 4536218 4527422 2026-10-15T00:30:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536218 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu Brazīlijā|pilsētu Ukrainā|Nova Odesa}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Novaodesa | official_name = ''Nova Odessa'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = Bandeira Nova Odessa.jpg | flag_size = 100px | flag_link = | image_seal = | seal_size = 100px | seal_link = | image_shield = | shield_size = | shield_link = | image_map = | map_caption = | mapsize = | pushpin_map = Brazil | pushpin_label_position = | latd = 22 | latm = 46 | lats =40 | latNS = S | longd = 47 | longm = 17 | longs =45 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Brazīlija}}''' | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu]] | subdivision_type2 = Štats | subdivision_name2 = [[Attēls:Bandeira do estado de São Paulo.svg|25px]] [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Dibināta | established_date = [[1905]]. gadā | established_title2 = | established_date2 = | founder = | named_for = | seat_type = | seat = | government_type = Pilsētas dome | leader_title = Mērs | leader_name = Benjamim Vieira de Souza | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 73.298 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_footnotes = | elevation_m = 570 | population_footnotes = | population_total = 56008 | population_as_of = {{dat|2014|7|1|SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[BRT]] | utc_offset = -3 | timezone_DST = [[BRST]] | utc_offset_DST = -2 | website = {{url|http://www.novaodessa.sp.gov.br/}} | footnotes = }} '''Novaodesa''' (arī '''Nova Odesa'''<ref name=":0">Krasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938. 497.-505.lpp.</ref> un '''Novodesa'''<ref name=":1">Arājs A. Dzīve palmu zemē. Toronto, apgāds "Rīga", 2000.</ref>; {{val|pt|Nova Odessa}}) ir pilsēta [[Brazīlija]]s dienvidos, [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]]. To 1905. gadā kā lauksaimniecības koloniju dibināja Brazīlijas varasiestādes, ar mērķi piesaistīt ieceļotājus no Eiropas, tādējādi sekmējot reģiona [[Ekonomikas izaugsme|ekonomisko izaugsmi]]. Kolonijas pastāvēšanas otrajā gadā, pēc tam kad sākotnējie iemītnieki — Krievijas [[ebreji]] — to bija pametuši, Novaodesā sāka apmesties uz dzīvi daudzi [[latvieši]]. Arī mūsdienās pilsētā redzamas liecības par latviešu iespaidu uz pilsētas attīstību. == Vēsture == [[Attēls:Jānis Gūtmanis.gif|thumb|150px|left|Jānis Gūtmanis (''João Gutmann'').]] Lai piesaistītu jaunus iedzīvotājus 1905. gada maijā dibinātajai pilsētai, Brazīlijas valdība nosūtīja uz Rīgu Brazīlijas Lauksaimniecības ministrijas imigrācijas aģentu Jāni Gūtmani (''João Gutmann''). Pirmās 40 Latvijas zemnieku ģimenes ieradās Novaodesā 1906. gadā, bet galvenā pārceļotāju plūsma ieradās pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]].<ref>novaodessa.sp.gov.br - [http://www.novaodessa.sp.gov.br/Historia.aspx História de Nova Odessa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150416191042/http://www.novaodessa.sp.gov.br/Historia.aspx |date={{dat|2015|04|16||bez}} }} {{pt ikona}}</ref> Kā 1938. gada izdevumā "Latviešu kolonijas" raksta Vilberts Krasnais, Novaodesu "nodibinājuši 1905. gadā no Krievijas [[Odesa|Odesas]] izceļojuši žīdi, kas Brazīlijā ieradās brīvā ceļa dēļ. Tie neprata un negribēja strādāt, no Novas Odesas izceļoja, bet atstāja par krieviem sliktu slavu."<ref name=":0" /> 1938. gadā Novaodesā dzīvojuši 600—700 latviešu, no kuriem [[baptisti]] bijuši ap 400, bet [[Luterisms|luterāņi]] ap 200. Brazīlijā tajā laikā Novaodesā bija trešā lielākā latviešu kopiena. 1922. gadā dibinātajā [[Vārpa (ciems)|Vārpas]] kolonijā mita ap 800 latviešu, bet [[Sanpaulu]] no 700 līdz 800. Latviešu baptistu mācītājs [[Andrejs Arājs]], kurš 20 gadus strādājis Brazīlijas latviešu draudzēs, autobiogrāfiskajā romānā "Dzīve palmu zemē" raksta, ka Novaodesa 1958. gadā bijusi pilsēta ar vislielāko latviešu iedzīvotāju procentu ārpus Latvijas. "Novodesa bija pilsēta, kuŗā proporcionāli iedzīvotāju skaitam dzīvoja visvairāk latviešu nekā jebkuŗā citā pilsētā ārpus Latvijas. Tā tad pilsēta ar visaugstāko latviešu procentu visā pasaulē ārpus tēvzemes robežām."<ref name=":1" /> Kā raksta Arājs, 1958. gadā pilsētā bijušas divas baptistu un viena luterāņu draudzes, kas dievkalpojumus noturējušas [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. Novaodesā arī mūsdienās (2015. gadā) ir divas Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības (Associação Batista Leta do Brasil) draudzes<ref>[http://www.batistasletos.com.br Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141223115819/http://www.batistasletos.com.br// |date={{dat|2014|12|23||bez}} }} mājas lapa portugāļu valodā.</ref>, tomēr dievkalpojumi tajās notiek tikai portugāļu valodā.<ref>Atmiņas par 2011. gada 18.novembra dievkalpojumu Novaodesas Otrajā baptistu draudzē: "Svinīgā akta vietā notika dievkalpojums, galvenais runātājs bija mācītājs un viss notika portugāliski – kas nozīmē, kas es ļoti maz sapratu, taču galvenās līnijās es nojautu, kas notiek." Laikraksts "Austrālijas Latvietis", 2012. gada oktobris, Publikācija "[http://www.australijaslatvietis.com.au/Zinas/files/archive-oct-2012.html Marianna Auliciema 18. novembra atceres svētkos Austrālijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150509023623/http://www.australijaslatvietis.com.au/Zinas/files/archive-oct-2012.html |date={{dat|2015|05|09||bez}} }}".</ref> Dievkalpojumus latviešu valodā Novaodesā pārtrauca rīkot ap 1990. gadu.<ref>Elīza Supe - Latvijas latviete, kas ciemojusies Novaodesā - savā blogā 2005.gadā publicētā [http://celoju.draugiem.lv/celojums/644/brazilijas-latviesi ierakstā] min, ka dievkalpojumu noturēšana Novaodesas latviešu draudzēs latviešu valodā pārtraukta pirms "apmēram 15 gadiem".</ref> {{citāts|Pilsētiņa interesanta, gandrīz tikai un vienīgi ar nelielām privātām mājiņām apdzīvota. Ļoti iezīmīga lieta – žogi, sētas un dzeloņdrātis apkārt gandrīz jebkuram objektam. Kaut arī dzeloņdrātis visapkārt, nedroši šeit nejutāmies, atšķirībā no Riodežaneiro.<ref>[http://news.lv/Iecavas-zinas/2015/07/31/tris-neaizmirstamas-nedelas-brazilija?related=yes] Trīs neaizmirstamas nedēļas Brazīlijā, Kristīne Karele, "Iecavas Ziņas", 2015. g . 31. jūlijs</ref> Kristīne Karele, "Iecavas Ziņas", 2015. g . 31. jūlijs}} Novaodesas latviešu baptistu draudzēs ilgus gadus kalpojis mācītājs Brazīlijas Latviešu draudžu apvienības priekšsēdis [[Andrejs Ceruks]]<ref>Hiršs, Ilmārs. [http://hirss.lv/macitajam-andrejam-cerukam-100-1915-1999/ Mācītājam Andrejam Cerukam 100 (1915–1999)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151031134233/http://hirss.lv/macitajam-andrejam-cerukam-100-1915-1999/ |date={{dat|2015|10|31||bez}} }}. Vietne [http://hirss.lv hirss.lv]{{Novecojusi saite}}</ref>, kā arī 1922./23. gadā notikušās latviešu baptistu masveida emigrācijas iedvesmotājs Vārpas kolonijas dibinātājs [[Jānis Iņķis]]. 2013. gadā Novaodesā tika atklāts Latvijas goda konsulāts. To vada [[Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienība|Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības]] priekšsēde Daina Gūtmanis.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/490498-nova_odessa_atklaj_latvijas_goda_konsulatu Nova Odessā atklāj Latvijas Goda konsulātu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131219112938/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/490498-nova_odessa_atklaj_latvijas_goda_konsulatu |date={{dat|2013|12|19||bez}} }}. Tīmekļa medijs "TVNET", 2013. gada 16.decembris.</ref> Novaodesas latviešu kopiena rīko [[Jāņi|Jāņu]], citu tradicionālo svētku, kā arī 18. novembra svinības, latviešu valodas nodarbības, latviešu kora mēģinājumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.lv/Iecavas-zinas/2015/07/31/tris-neaizmirstamas-nedelas-brazilija?related=yes|title=Trīs neaizmirstamas nedēļas Brazīlijā|last=Karele|first=Kristīne|access-date=2018. gada 31. janvāris|date=2015. gada 31.jūlijs|others=laikraksts "Iecavas Ziņas"}}</ref><ref>[https://www.facebook.com/LetoniaBrasil/?fref=photo "Letonia Brasil"] - Novaodesas latviešu kopienas vietne sociālajā tīklā "Facebook"</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tomthesupertramp.com/return-to-nova-odessa/|title=Return to Nova Odessa|last=Pāvils|first=Toms|access-date=2018. gada 31. janvāris|date=2015. gada 2. decembris|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170401004958/http://www.tomthesupertramp.com/return-to-nova-odessa/|archivedate=2017. gada 1. Aprīlis}}</ref> 2016. gadā Novaodesas pašvaldība piešķīra zemi latviešu kultūras centra būvniecībai.<ref>Liepiņa, Kristīne.[http://www.delfi.lv/news/national/politics/no-brazilijas-lidz-aae-latviesu-diasporas-klust-arvien-aktivakas.d?id=47173737 No Brazīlijas līdz AAE: latviešu diasporas kļūst arvien aktīvākas]. Tīmekļa medijs [http://www.delfi.lv "Delfi"]. 2016. gada 13. marts.</ref> == Sadraudzības pilsētas == * {{LVA}} - [[Jelgava]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://novaodessa.siscam.com.br/Documentos/Documento/73883|title=Projeto de Lei Nº 50/2007}}</ref> * {{UKR}} - [[Odesa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leis.org/municipais/sp/nova-odessa/lei/lei-ordinaria/2025/3881/lei-ordinaria-n-3881-2025-declara-cidades-irmas-as-cidades-de-nova-odessa-da-republica-federativa-do-brasil-e-de-odessa-da-ucrania-e-da-outras|title=LEI Nº 3.881, DE 17 DE DEZEMBRO DE 2025}}</ref> * {{ITA}} - [[Aguljaro]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://novaodessa.sp.gov.br/nova-odessa-e-agugliaro-na-italia-formalizam-acordo-de-cidades-irmas-em-reuniao-virtual|title=Nova Odessa e Agugliaro, na Itália, formalizam acordo de cidades-irmãs em reunião virtual|access-date={{dat|2026|09|25||bez}}|archive-date={{dat|2026|05|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260519143048/https://novaodessa.sp.gov.br/nova-odessa-e-agugliaro-na-italia-formalizam-acordo-de-cidades-irmas-em-reuniao-virtual}}</ref> * {{BRA}} - [[Santarita du Pasakvatru]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dosp.com.br/leituratexto?p=Mjc4MjU0Nw==|title=LEI Nº 4.276 DE 10 DE SETEMBRO DE 2.026}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://vimeo.com/177705245 televīzijas pārraide "Latviešiem pa pēdām. Brazīlija", sērija par Novaodesu] {{Brazīlija-aizmetnis}}[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]] [[Kategorija:Brazīlijas latvieši]] [[Kategorija:Sanpaulu (štats)]] motuu9gdsl6302i1mikjzg121otu5tm 0 253477 4536304 4279133 2026-10-15T08:58:54Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Civil Flag and Civil Ensign of the Kingdom of Sardinia (1816-1848).svg]] → [[File:Civil Flag and Civil Ensign of the Savoyard States (1816-1848).svg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] · corr. 4536304 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Filips Pauluči | vārds_orig =Filippo Paulucci delle Roncole | attēls = PhilippoPaulucci.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1779 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 11 | dz_vieta = [[Modēna]] (tagad {{ITA}}) | m_gads = 1849 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Nica]] (tagad {{FRA}}) | pilsonība = | tautība = [[Itālija|itālis]] | paraksts = | pakāpe = [[ģenerālis]] (Sardīnija)<br />[[ģenerāladjutants]] (Krievijas Impērija) | dienesta_laiks = | valsts =[[Attēls:Civil Flag and Civil Ensign of the Savoyard States (1816-1848).svg|20px]] [[Sardīnijas Karaliste]] (1785–93, 1829–49)<br />[[Austrija]] (1800)<br />[[Attēls:Flag_of_Italy_(1861-1946)_crowned.svg|20px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)]] (1806)<br />[[Krievijas Impērija]] (1807–29) | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas =[[Pirmās koalīcijas kari (1792–1797)]]<br />[[Krievu—turku karš (1806—1812)]]<br />[[Somijas karš]]<br />[[1812. gada karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = | kategorijas = nē }} '''Filips Pauluči''' ({{val|ru|Филипп Осипович Паулуччи}}; dzimis {{dat|1779|9|11}} Modēnā, miris {{dat|1849|1|25}}), arī '''Filipo Pauluči delle Ronkole''' ({{val|it|Filippo Paulucci}}), bija marķīzs, itāļu izcelsmes [[Pjemonta]]s un [[Krievijas Impērija]]s militārais un valsts darbinieks.<ref name="lat">{{LAT e|4|699}}</ref> [[Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]] no 1812. līdz 1830. gadam. == Dzīvesgājums == Dzimis 1779. gadā [[Modēna|Modēnā]] dižciltīgā itāļu ģimenē. Pēc tēva nāves 1785. gadā viņš kļuva par [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnijas karaļa]] galma pāžu, vēlāk uzsāka militāro karjeru. No 1792. gada kā pusaudzis piedalījās karos pret revolucionārās [[Francija]]s armiju. Franču okupētajā Itālijas daļā ({{val|it|Repubblica Cisalpina}}) organizēja sacelšanos, tādēļ [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] laikā 1799. gadā bija spiests bēgt uz Austriju. [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)|Trešās koalīcijas kara]] sākumā 1803. gadā iestājās [[Bavārijas Karaliste]]s armijā, 1804. gadā Vīnē apprecējās ar [[vācbaltieši|vācbaltieti]] [[Fon Koskuli|Vilhelmīni Francisku fon Koskuli]] (''Wilhelmina Franziska von Koskull'').<ref>Virgilio, Ilari, Maurizio Lo Re, Tatiana Polo e Piero Crociani. Маркиз Паулуччи, Filippo Paulucci delle Roncole (1799-1849), Edito da Società Italiana di Storia Militare, Roma, 2013, {{ISBN|978-88-908510-2-5}}</ref> Pēc [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] armijas 1805. gada sagrāves [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]] pārgāja franču pusē, kļuva par [[Kotora]]s cietokšņa komendantu un piedalījās [[Raguzas Republika]]s okupēšanā. Pēc [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līguma]] noslēgšanas Pauluči 1807. gadā pārgāja [[Krievijas Impērija]]s karadienestā un 1808. gadā ieradās sievas dzimtajā pusē [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. 1808. gadā viņš ģenerāļa [[Frīdrihs Vilhelms fon Bukshēvdens|Fīdriha Vilhelma fon Bukshēvdena]] vadībā piedalījās [[Somijas karš (1808-1809)|Krievijas karā]] pret Zviedriju. 1810. gadā viņu iecēla par Kaukāza armijas ģenerālkvartīrmeistaru ({{val|ru|генерал-квартирмейстер}}) [[Krievu—turku karš (1806—1812)|Krievu-turku kara]] frontē un kā Krievijas Impērijas armijas virspavēlnieks [[Gruzija|Gruzijā]] Pauluči vadīja militārās operācijas pret [[Osmaņu impērija]]s armiju pie [[Karsa]]s un pret [[Persija]]s armiju [[Kalnu Karabaha|Karabahā]]. [[1812. gada karš|Napoleona Bonaparta karagājiena uz Krieviju]] laikā 1812. gada oktobrī viņu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru.<ref name="lat" /> 1819. gadā Pauluči iecēla arī par [[Igaunijas guberņa|Igaunija]]s un 1823. gadā — arī par [[Pleskavas guberņa|Pleskavas gubernatoru]].<ref name="lat" /> 1830. gadā Pauluči atgriezās Itālijā, kur bija [[Dženovas province]]s ģenerālgubernators.<ref name="lat" /> == Piemiņa == [[Attēls:Filippo Paulucci monument 01.JPG|thumb|200px|Pauluči piemineklis (1851). Uz monumenta ir ierakstīta viņa ierašanās diena Rīgā 1812. gada 23. oktobrī.]] Līdz Pirmajam pasaules karam Pauluči vārdā bija nosaukts viens no Rīgas bulvāriem, tagadējā [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]. 1851. gadā [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārzā]] atklāja Pauluči pieminekli bez viņa attēla, uz monumenta ir vienīgi godināta viņa ierašanās diena Rīgā 1812. gada 23. oktobrī. Pēc Pirmā pasaules kara glabājās Doma katedrāles galerijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas piemineklim izgatavo kopiju, ko uzstāda Vērmanes dārzā, oriģināls atrodas Doma baznīcas krustejā. Pirms marķīza Pauluči aizbraukšanas Vidzemes un Kurzemes guberņu ierēdņi viņam sagatavoja īpašu albumu ar šo provinču senajām pilīm. 2008. gadā [[Latvijas vēstures institūts]] izdeva 319 lappušu biezu grāmatu "Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma" = "Abbildungen der livlandischen Burgen im Album des Marquis Paulucci".<ref>[https://www.acadlib.lu.lv/oldsite/www.acadlib.lu.lv/indexf90d.html?1&10&view=view-publication&pub_id=19 Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1812—1830| pēc = [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pauluči, Filips}} [[Kategorija:1779. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1849. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Itāļu ģenerāļi]] fab5c9lcqgm6t05f0ie6bye8xia8m9b 0 256503 4536241 4216462 2026-10-15T04:53:07Z Kaiservalds 149642 Papildināts; pārbaudītas saites, attēli un vikiteksta noformējums. 4536241 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Krusta evaņģēliski luteriskā baznīca | image = Krusta luterāņu baznīca 40.jpg | image_size = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 59 | lats = 1.71 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 40.39 | longEW = E | religious_affiliation = [[Luterisms]] | rite = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Ropažu iela 120|3s=Ropažu iela (Rīga)}} | consecration_year = | status = | functional_status = | heritage_designation = Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (Nr. 6657) | leadership = | website = {{URL|http://www.krustabaznica.lv/}} | architecture = | architect = [[Vilhelms Bokslafs]], [[Edgars Frīzendorfs|Edgars Voldemārs Eduards Frīzendorfs]] | architecture_type = | architecture_style = [[Jūgendstils]] (Nacionālais romantisms). | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = 1909 | year_completed = 1910 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} [[Attēls:Krusta baznīcas projekts.JPG|thumb|right|Baznīcas projekta variants]] '''Rīgas Krusta evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca]]s dievnams [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā 120]], [[Rīga|Rīgā]]. Baznīcā darbojas Rīgas Krusta draudze.<ref name="lelb">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&ie=RI&sr=&bu=R|title=Draudzes Latvijā|publisher=LELB.lv|accessdate={{dat|2014|7|2||bez}}}}</ref> Baznīca tikusi celta laikā no 1908. līdz 1910. gadam, tās projekta autors ir arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]] un [[Edgars Frīzendorfs|Edgars Voldemārs Eduards Frīzendorfs]].<ref name="dievnami" /> Pirmā Krusta baznīca atradusies pie Lazaretes ielas Krišjāņa Valdemāra ielas rajonā jau 18. gadsimtā.<ref name="dievnami" /> Baznīca vairākkārt tikusi izpostīta un atjaunota, līdz mūsdienām tā nav saglabājusies.<ref name="dievnami" /> 19. gadsimta beigās, kad Krusta draudze bija Biķeru draudzes filiāle, tika ierosināts celt dievnamu.<ref name="dievnami" /> Šim nolūkam draudzei tika uzdāvināts zemes gabals pie rūpnīcas "Fēnikss" (''Phönix''), kas atradās netālu no [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilta]].<ref name="dievnami" /> Iecerētās baznīcas projekta autors bija Bokslafs.<ref name="dievnami" /> Viņš bija iecerējis [[Eklektika (arhitektūra)|eklektisma]] stila trīsjomu celtni. Taču baznīcas celtniecība netika uzsākta līdzekļu trūkuma dēļ.<ref name="dievnami" /> Pašreizējais zemes gabals tika piešķirts apmēram 1904. gadā, arī šīs ēkas projekta autors bija Bokslafs.<ref name="dievnami" /> Būvniecība tika uzsākta 1908. gadā, tās laikā projekts tika vairākas reizes izmainīts, kā arī pilnveidots.<ref name="dievnami" /> Baznīca tikusi iesvētīta 1910. gada vasarā. Saglabājies Bokslafa 1896. gada projekts un fasādes skice neoromāniski neogotiskam trīsjomu dievnamam ar plašu transeptu latīņu krusta formā un torni fasādes centrā. 20. gadsimta sākumā, Frīzendorfam līdzdarbojoties, tapa jauns projekts [[Nacionālais romantisms|ziemeļu nacionālā romantisma]] stilā, sākumā vēl simetrisks; 1908. gada variantu kā "Švarcmuižas baznīcu" publicēja Rīgas Arhitektu biedrības gadagrāmata, un kritiķis [[Jūlijs Madernieks]] to nosauca par "gaišāku atspīdumu mūsu pelēkajā un vienmuļīgajā arhitektūras laukā". Galīgo, asimetrisko projektu apstiprināja 1909. gadā, pamatakmeni lika 1909. gada 10. (23.) maijā, un 1910. gada 3. (16.) oktobrī baznīcu iesvētīja.<ref name="grosa">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 312.–315. lpp.; ''Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1908. Jg. 2. S. 98–99; Madernieks, Jūlijs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=60009039&isArticle=true Baltijas mākslas gadagrāmata (1908)] // ''Dzimtenes Vēstnesis''. 1909. Nr. 42. 6. lpp.</ref> Baznīcas ēka ir asimetriski plānota, tai ir trīsjomu draudzes telpa un masīvs tornis ziemeļu fasādē, kas atrodas tuvāk altāra daļai.<ref name="dievnami" /> Sākotnējā projektā bija paredzēts arī pulkstenis, tomēr tas nekad netika uzstādīts.<ref name="dievnami" /> Baznīcas interjers ir askētisks un racionāli veidots. Baznīcas ērģeles tikušas uzstādītas 1931. gadā.<ref name="dievnami" /> == Arhitektūra == Krusta baznīca ir trīsjomu halles tipa dievnams, kura plānojumam krusta formu piešķir transepts. Draudzes telpa segta ar krusta velvēm un dalīta deviņās travejās ar vidusjoma dominanti; tai pieslēdzas poligonāla apsīda. Palīgtelpas un zvanu tornis izvietoti ziemeļu pusē, tāpēc gan plānojums, gan būvapjoms ir asimetrisks. Cokola un kontrforsu akmens kontrastē ar apmestajām sienām un pildrežģi, bet lancetveida logu kārtojums uzsver vertikālo virzību. Eksterjerā vienīgais simboliskais motīvs ir krusts, kas atkārtojas virs trim ieejām un noslēdz pakāpjveida torņa smaili. Celtne ir viena no nedaudzajām nacionālā romantisma sakrālajām būvēm Rīgā; tā salīdzināta ar [[Lars Sonks|Larsa Sonka]] Sv. Jāņa baznīcu Tamperē un [[Jozefs Hofmanis|Jozefa Hofmaņa]] formveidi, no kurām atšķiras ar skaidrāku siluetu un fasādes faktūru kontrastiem.<ref name="grosa" /><ref name="k80">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 101.–102. lpp.; Hovards, Džeremijs. Stils un pasūtītājs 20. gs. sākuma Latvijas arhitektūrā un dizainā // ''Jūgendstils. Laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19.–20. gs. mijā''. Sast. S. Grosa. Rīga, 1999. 32. lpp.</ref> Interjers iecerēts kā vienots ansamblis no dabiskiem materiāliem, lai gan karš un vēlākās pārbūves to deformējušas. Gaiši apmestās sienas apjož no māla flīžu lauskām veidota frīze, kancele, luktas un soli dekorēti lakoniski, un kancele novietota pa labi, kas iesvētīšanas aprakstā atzīmēts kā neparasts. Projekta griezumā altāris veidots kā monumentāls akmens krusts, gandrīz identisks abu arhitektu Dubultu baznīcas altārim, kura mets publicēts gadagrāmatā 1908. gadā.<ref name="grosa" /> Iesvētīšana notika 1910. gada 3. (16.) oktobrī, pļaujas svētku dienā. Pulksten desmitos būvuzraugs nodeva atslēgas, Vidzemes ģenerālsuperintendents Gētgenss atvēra durvis, un deviņi mācītāji vadīja dievkalpojumu, kurā vācu un latviešu draudze dziedāja katra savā valodā. Reportāža "Rīgas Avīzē" uzsvēra vienkāršību: "Nav pašā būvē itin nekādu izgreznojumu. Viscaur krusta vienkāršā zīme un jaukums." Baznīcā bija 600 sēdvietu un telpa ap 1000 cilvēkiem, bet ērģeļu korī vēl tikai neliels harmonijs; ērģeles uzstādīja 1931. gadā.<ref name="avize">[https://periodika.lv/viewerOpener?id=49844150&isArticle=true Biķeru draudzes "Krusta baznīcas" iesvētīšana 3. oktobrī 1910. gadā] // ''Rīgas Avīze''. 1910. Nr. 228. 4. (17.) okt. 2. lpp.</ref><ref name="dievnami" /> Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 6657). 2023. gadā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde apstiprināja tās izmantošanas un saglabāšanas norādījumus, kuros kā saglabājamās vērtības nosauktas telpiskā struktūra, apjomi, velves, torņi, jumta forma un sākotnējie logi.<ref name="nkmp">[https://likumi.lv/ta/id/345189 Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Krusta luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 6657) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi]. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, 2023. gada 2. septembris. ''Latvijas Vēstnesis''.</ref> == Attēlu galerija == <gallery mode="packed" heights="160"> Krusta luterāņu baznīca 6.jpg|Interjers Krusta luterāņu baznīca 11.jpg|Altāra daļa Krusta luterāņu baznīca 21.jpg|Ērģeles </gallery> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="dievnami">{{Grāmatas atsauce|author1= Vita Banga|author2= Marina Levina u.c.|title=Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla|year=2007|publisher=Zinātne|location=Rīga|isbn=978-9984-823-00-3|pages=200.—209}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Reliģija-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Baznīcas Rīgā]] [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Ropažu iela]] j0tu4zovsv8as3s4krxsab0vqu0ftma 0 261893 4536000 4031753 2026-10-14T13:37:55Z Vulkāniii 151874 4536000 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Timotijs Meiss | vārds_orig = ''Timothy Kristian Charles Mace'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1955 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 20 | dz_vieta = Keterika, [[Ziemeļjorkšīra]], [[Anglija]], {{GBR}} | m_gads = 2014 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 14 | m_vieta = {{DEU}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Jeļena Žolobova | bērni = Sergejs<br /> Tatjana | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = {{GBR}} [[kosmonauts]] | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | d_pakāpe = | kos_koplaiks = Nav lidojis kosmosā | kos_iesaukums = 1989. gads | kos_misija = | kos_kuģi = }} {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[majors]] | dienesta_laiks = | valsts = {{GBR}} | struktūra = [[Gaisa spēki]] | vienība = | nodarbošanās = [[helikopters|helikoptera]] pilots | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Timotijs Kristians Čārlzs Meiss''' (''Timothy Kristian Charles Mace''; dzimis {{dat|1955|11|20}}, miris {{dat|2014|9|14}}) bija [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[lidotājs]]. Bijis pirmās britu kosmonautes [[Helēna Šārmena|Helēnas Šārmenas]] dublieris; nav lidojis kosmosā. 1977. gadā Meiss Šrivenhemas Militārajā universitātē ieguva bakalaura grādu aeronavigācijas iekārtu jomā. Dienēja Karaliskajos Gaisa spēkos par [[helikopters|helikoptera]] pilotu. 1989. gadā Timotijs Meiss tika izvēlēts kā viens no diviem kandidātiem padomju un britu kosmiskajam lidojumam (programma ''Juno''). 25. novembrī ieskaitīts kosmonautu sagatavošanas vienībā. Kosmosā ar kosmosa kuģi ''[[Sojuz TM-12]]'' 1991. gada maijā devās Helēna Šārmena, bet Meiss bija dublieris. 1992. gadā Meiss bija viens no trim Apvienotās Karalistes kandidātiem [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s kosmonautu grupai, bet viņš netika izvēlēts. Arī 1998. gada EKA kosmonautu iesaukumā Meiss netika uzņemts. Pēc atvaļināšanās no gaisa spēkiem Meiss dzīvoja [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], kur strādāja par bijušā DĀR prezidenta [[Nelsons Mandela|Nelsona Mandelas]] helikoptera pilotu. Timotijs Meiss bija precējies ar kosmonauta [[Vitālijs Žolobovs|Vitālija Žolobova]] meitu Jeļenu Žolobovu.<ref name="americaspace" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="americaspace">[http://www.americaspace.com/?p=67918 Untimely Passing of Record-Setting Russian Cosmonaut and Would-Be British Astronaut] Ben Evans, AmericaSpace</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.astronautix.com/astros/mace.htm Mace] Encyclopedia Astronautica * [http://www.spacefacts.de/bios/international/english/mace_timothy.htm Mace Timothy Kristian Charles] spacefacts.de {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Meiss, Timotijs}} [[Kategorija:Ziemeļjorkšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes kosmonauti]] pkja6yyocj6vp4t7n75asdgtl4m8hh9 0 264537 4536165 4535761 2026-10-14T19:53:20Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4536165 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tērbatas iela 15-17 Riga.jpg|thumb|300px|Ata un Annas Ķeniņu skolas ēka [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielā]] 15/17 [[Rīga|Rīgā]] (1905, arhitekti [[Konstantīns Pēkšēns]] un [[Eižens Laube]]): viens no agrākajiem un nozīmīgākajiem nacionālā romantisma paraugiem Latvijā]] '''Nacionālais romantisms''' (arī '''ziemeļu nacionālais romantisms''', laikabiedru valodā ''somu stils'' vai ''ziemeļu stils'') ir [[arhitektūra]]s un [[māksla]]s virziens, kas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā attīstījās [[Somija|Somijā]], [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]]. Tā piekritēji meklēja savas tautas senatnē, [[Folklora|folklorā]] un tautas celtniecībā ierosmi laikmetīgai mākslai.<ref name="Lane">Lane, Barbara Miller. ''National Romanticism and Modern Architecture in Germany and the Scandinavian Countries''. Cambridge: Cambridge University Press, 2000.</ref> Latvijas arhitektūras vēsturē to aplūko kā vienu no [[Jūgendstils|jūgendstila]] virzieniem.<ref name="K1980-94">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 94.—95. lpp.</ref><ref name="G2019-301">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 301.—303. lpp. (termina vēsture ar atsauci uz Ringbom 1987, 153. lpp.).</ref> [[Latvija|Latvijā]] nacionālais romantisms visplašāk izpaudās [[Rīgas jūgendstila arhitektūra|Rīgas arhitektūrā]] no 1905. līdz aptuveni 1911. gadam. Latviešu arhitekti, tostarp [[Konstantīns Pēkšēns]], [[Eižens Laube]], [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], [[Augusts Malvess]] un [[Ernests Pole]], somu arhitektūras iespaidā mēģināja radīt pēc formas un satura latvisku būvmākslu. Tajā pašā manierē strādāja arī vācbaltiešu arhitekti, piemēram, [[Vilhelms Bokslafs]] un [[Bernhards Bīlenšteins]], tāpēc jaunākajā pētniecībā virzienu raksturo kā internacionālu parādību ar reģionālām saknēm un lieto apzīmējumu „ziemeļu nacionālais romantisms”.<ref name="Grosa2012">Grosa, Silvija. [https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29980118.pdf Rethinking National Romanticism in the Architecture of Riga at the Turn of the Twentieth Century] // ''Kunstiteaduslikke Uurimusi''. 2012. Vol. 21, Nr. 3/4. 56.—75. lpp.</ref> Plašākā nozīmē ar nacionālo romantismu apzīmē arī 19. gadsimta [[Nacionālisms|nacionālisma]] iedvesmoto romantisko strāvojumu [[Literatūra|literatūrā]], [[Mūzika|mūzikā]] un tēlotājā mākslā. Latvijā tas saistās ar [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustību un [[Tautiskā atmoda|tautisko atmodu]], un literatūras vēsturē ar ''tautisko romantismu'' īpaši saista 19. gadsimta 70. un 80. gadu literatūru.<ref name="G2019-303">Grosa 2019, 303. lpp.</ref><ref name="LatvianLiterature">Daija, Pauls; Kalnačs, Benedikts; Eglāja-Kristsone, Eva. [https://enciklopedija.lv/skirklis/10705-latvie%C5%A1u-literat%C5%ABra Latviešu literatūra] // Nacionālā enciklopēdija. Nodaļa „Pirmo latviešu autoru paaudze un jaunlatviešu laikmets”. Skatīts 2026. gada 13. oktobrī.</ref> == Jēdziens == Termins „nacionālais romantisms” mākslas vēsturē nostiprinājās 20. gadsimta 60. gados, galvenokārt kā apzīmējums Skandināvijas un Somijas arhitektūrai ap 1900. gadu.<ref name="G2019-301"/> To lieto arī daudz plašāk: amerikāņu pētniece Barbara Millere Leina ar to raksturo visu Vācijas un Skandināvijas arhitektūru no 1885. līdz 1920. gadam un uzsver, ka atšķirībā no 19. gadsimta vēsturisko stilu atdarināšanas nacionālais romantisms bieži pauda progresīvas sociālas idejas un sagatavoja ceļu [[Modernisms|modernismam]].<ref name="Lane"/> Krievijā tās pašas izcelsmes parādības, kuru ierosmē somu arhitektūras loma netiek apšaubīta, dēvē par „ziemeļu modernu” ({{val|ru|северный модерн}}).<ref name="G2008-42">Grosa, Silvija. ''Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā''. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2008. 42.—44. lpp.</ref> Vācu zemēs radniecīga parādība bija tā sauktais dzimtenes stils (''Heimatstil''), kas būvmākslā meklēja ģermāniskās kultūras iezīmes viduslaiku un tautas celtniecības formās. Abus virzienus vieno senatnes idealizācija un apzināta būvformu arhaizācija; atšķiras galvenokārt avoti, no kuriem smelta ierosme. Rīgā dzimtenes stila paņēmieni bija vienlīdz iecienīti gan latviešu, gan vācbaltiešu arhitektu darbos, un abu virzienu elementi nereti sastopami vienā ēkā.<ref name="G2019-301"/><ref name="K1997">Krastiņš, Jānis. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997. 49. lpp.</ref> [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] nacionālo romantismu vērtē kā „vienu no jūgendstila izpausmes veidiem”, kas nostājās opozīcijā pret 19. gadsimta [[Eklektika (arhitektūra)|eklektismu]] un vienlaikus deva pretsparu agrā jūgendstila dekoratīvajām pārmērībām; tajā „viskonsekventāk materializējās racionālistiskie meklējumi 20. gs. sākuma arhitektūrā”.<ref name="K1980-128">Krastiņš 1980, 128.—129. lpp.</ref> [[Silvija Grosa]] norāda, ka abus virzienus vieno funkcionālo un māksliniecisko uzdevumu saistība, dabisku materiālu izmantošana, asimetrija un dažādu apdares materiālu kombinēšana. Tomēr „tīra” nacionālā romantisma formu valoda no jūgendstila atšķiras un vairāk balstās pagātnes būvformu interpretācijā.<ref name="G2019-301"/> == Nacionālais romantisms Eiropā == [[Attēls:Väinämöisen lähto.jpg|thumb|[[Akseli Gallēns-Kallela|Akseli Gallēna-Kallelas]] glezna „Vēinemeinena aiziešana” (1895): [[Kalevala]]s tematika somu nacionālajā romantismā]] Nacionālā romantisma idejiskais avots bija 19. gadsimta [[Romantisms|romantisma]] un nacionālisma savienojums: [[Johans Gotfrīds Herders|Herdera]] rosinātā interese par tautasdziesmām un „tautas garu”, folkloras vākšana, [[Eliass Lenrūts|Eliasa Lenrūta]] sastādītā [[Kalevala]] (1835), skandināvu edu un [[Sāgas|sāgu]] atklāšana no jauna. Visā Eiropā vispirms literatūrā un mūzikā, pēc tam glezniecībā un arhitektūrā radās strāvojumi, kas tiecās pēc nacionāla satura un formas. Mūzikā tos pārstāv [[Edvards Grīgs]], [[Antonīns Dvoržāks]], [[Nikolajs Rimskis-Korsakovs]] un [[Žans Sibēliuss]], arhitektūrā vācu „ģermāņu renesanse”, Polijas Zakopanes stils vai Edena Lehnera darbi Ungārijā.<ref name="Ware-27">Wäre, Ritva. ''Rakennettu suomalaisuus: Nationalismi viime vuosisadan vaihteen arkkitehtuurissa ja sitä koskevissa kirjoituksissa'' (= Suomen Muinaismuistoyhdistyksen Aikakauskirja 95). Helsinki, 1991. 23.—36. lpp. ISBN 951-9056-98-X.</ref> === Somija === Baltijas un Pēterburgas arhitekti par paraugu ņēma galvenokārt Somiju.<ref name="Korvenmaa1999">Korvenmā, Pekka. Reģionālisms: imports, jaunrade, eksports: 19. un 20. gs. mijas somu arhitektūras nozīme Baltijā // ''Jūgendstils. Laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19.—20. gs. mijā'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Jumava, 1999. 20. lpp. un turpm.</ref> Tās pamatā bija Kalevalas iedvesmotais [[Karēlija]]s kults jeb karelianisms. Kopš 1890. gada mākslinieki, rakstnieki un komponisti, tostarp [[Akseli Gallēns-Kallela]], Emīls Vikstrēms, [[Ēro Jērnefelts]], [[Peka Halonens]], Juhani Aho un Žans Sibēliuss, devās uz Karēliju meklēt „īsto” somu senatni. Pirmie virziena arhitektūras pieminekļi bija pašu mākslinieku projektētās mājas-darbnīcas, kurās karēļu un rietumsomu guļbūves motīvi apvienojās ar norvēģu un šveiciešu koka arhitektūras ierosmēm: Vikstrēma „Visavuori” (1893—1894, pēc ugunsgrēka pārbūvēts 1899—1903), Gallēna-Kallelas „Kalela” Ruovesi (1894—1895) un Halonena „Halosenniemi” Tūsulā (1899—1902).<ref name="Ware-140">Wäre 1991, 140.—150. lpp.; [https://gallen-kallela.fi/en/en-akseli-gallen-kallela/ Akseli Gallen-Kallela] // Gallen-Kallelan Museo. Skatīts 2026. gada 13. oktobrī.</ref> Politisku dzinuli kustībai deva Somijas autonomijas ierobežošana, kas sākās 1899. gadā.<ref name="Lane"/> Profesionālajā arhitektūrā somu nacionālais romantisms apvienoja dažādas ierosmes: viduslaiku akmens baznīcas un pilis, karēļu koka celtniecību, norvēģu „pūķu stilu”, amerikāņu [[Henrijs Hobsons Ričardsons|Ričardsona]] neoromāniku, angļu [[Mākslas un amatniecības kustība|Arts and Crafts]] kustību un Vīnes ģeometrisko jūgendstilu. Somu pētnieks Peka Korvenmā Somiju raksturo kā „perifēriju”, kas vairāku centru ietekmes savienoja ar vietējiem elementiem oriģinālā veselumā.<ref name="Korvenmaa1991">Korvenmaa, Pekka. ''Innovation versus Tradition: The Architect Lars Sonck. Works and Projects 1900—1910'' (= Suomen Muinaismuistoyhdistyksen Aikakauskirja 96). Helsinki, 1991. 137.—138. lpp. ISBN 951-9056-99-8.</ref> Virzienam raksturīgi smagnēji, asimetriski apjomi ar torņiem un erkeriem, rupji tēsta granīta, ziepjakmens un raupja apmetuma kontrasti, lāču, vāveru, priežu un čiekuru ornamentika, kā arī tiekšanās pēc kopmākslas darba, kurā arhitekts projektē arī mēbeles un interjera sīkumus.<ref name="Ringbom">Ringbom, Sixten. ''Stone, Style and Truth: The Vogue for Natural Stone in Nordic Architecture 1880—1910''. Helsinki: Suomen Muinaismuistoyhdistys, 1987.</ref> Plašāku ievērību somu arhitekti guva ar [[Hermanis Gezeliuss|Hermaņa Gezeliusa]], [[Armass Lindgrēns|Armasa Lindgrēna]] un [[Eliels Sārinens|Eliela Sārinena]] projektēto Somijas paviljonu 1900. gada Pasaules izstāde|Parīzes 1900. gada pasaules izstādē]]; somu jūgendstila kulminācija iekrita 1900.—1905. gadā.<ref name="Runeberg">Runeberg, Tutta; Runeberg, Kristian. ''Jugend''. Helsinki: Tammi, 1975. 15.—16., 146. lpp. ISBN 951-30-3229-9.</ref> Trio galvenie darbi ir apdrošināšanas sabiedrības „Pohjola” nams Helsinkos (1899—1901), kopīgā māja-darbnīca [[Hvitresks]] (1901—1903) un [[Somijas Nacionālais muzejs]] (1905—1910); Sārinena [[Helsinku centrālā stacija|Helsinku centrālās stacijas]] projekts uzvarēja konkursā 1904. gadā, bet līdz atklāšanai 1919. gadā tā nacionāli romantiskās formas tika pārveidotas racionālākā kompozīcijā. [[Larss Sonks|Larsa Sonka]] granīta celtnes ir [[Tamperes katedrāle]] (1902—1907), Helsinku telefona centrāles nams (1905) un Kallio baznīca (1912).<ref name="FinnishDates">Ēku datējumi pēc īpašnieku un pašvaldību publikācijām: [https://www.hel.fi/hel2/ksv/liitteet/2019_kaava/2461_3_rakennushistoriaselvitys.pdf Agronomitalo: Rakennushistoriallinen selvitys]. Helsinki: ark-byroo, 2014. 18. lpp.; [https://www.kansallismuseo.fi/sv/hvittraesk/historiaa Hvitträsk: Historia] un [https://www.kansallismuseo.fi/en/tietoa-meistae/historia History] // Suomen kansallismuseo; [https://www.mfa.fi/kokoelmat/arkkitehdit/eliel-saarinen/ Eliel Saarinen] // Arkkitehtuurimuseo; [https://www.vrgroup.fi/fi/vrgroup/uutiset/steissi-100-vuotta-paarautatieasema-kehittyy-kaupungin-sykkeessa-040320190900/ Steissi 100 vuotta] // VR Group, 2019. gada 4. marts; [https://tampereenseurakunnat.fi/tuomiokirkkoseurakunta/kirkot-ja-seurakuntatilat/tuomiokirkko/ Tuomiokirkko] // Tampereen seurakunnat; Hannula, Piritta; Salonen, Marja. [https://www.hel.fi/static/rakvv/julkaisut/Rakennukset_kertovat.pdf Rakennukset kertovat]. Helsinki, 2007. PDF 18. lpp.; [https://www.helsinginseurakunnat.fi/sisaltokeskus/sd3fxunzt.html.stx Kallio church] // Helsingin seurakunnat, 2017. Visi skatīti 2026. gada 13. oktobrī.</ref> Paši somi gan izvairījās runāt par „somu nacionālo stilu”: tā laika fotoalbumu sērijas ''Finsk arkitektur'' priekšvārdā teikts, ka tādam „nav gandrīz nekādu priekšnoteikumu”.<ref name="K1980-96">Krastiņš 1980, 96.—97. lpp.</ref> Jau 1904. gadā jaunie arhitekti Sigurds Frosteruss un Gustavs Strengels aicināja atbrīvoties no „iekšup vērstā” nacionālā romantisma, un pēc 1905. gada somu arhitektūra kļuva skaidrāka un konstruktīvāka.<ref name="Runeberg"/> === Citas zemes === [[Attēls:Stadshuset mot nordost 2012.jpg|thumb|[[Stokholmas rātsnams]] (Ragnars Estbergs, 1911—1923): zviedru nacionālā romantisma noslēguma darbs]] [[Zviedrija|Zviedrijā]] nacionālais romantisms 20. gadsimta sākumā tiecās atbrīvoties gan no vēsturiskajiem stiliem, gan no internacionālā jūgendstila; tā pazīstamākie pieminekļi ir Larsa Israela Vālmana Engelbrehta baznīca (1914) un Ragnara Estberga [[Stokholmas rātsnams]] (1911—1923). [[Norvēģija|Norvēģijā]] 19. gadsimta beigās uz stāvbaznīcu un klēšu formām izveidojās „pūķu stils” (''dragestil''), un koks un granīts tur tika uzskatīti par nacionāliem materiāliem. [[Dānija|Dānijā]] virzienu pārstāv Martina Nīropa [[Kopenhāgenas rātsnams]] (1892—1905).<ref name="Ware-27"/><ref name="Lane"/> Krievijā jau 19. gadsimta 70. gados bija izveidojies uz tautas koka celtniecību balstītais „krievu stils”, bet Pēterburgā somu arhitektūras tiešā iespaidā no 1900. gadu vidus uzplauka „ziemeļu moderns”. Fjodora Lidvāla, Ipolita Pretro un citu īres namiem raksturīgi granīta cokoli un nošļauptas logailas; šos paņēmienus izmantoja arī bez nacionālas programmas.<ref name="G2008-42"/> [[Igaunija|Igaunijā]] sekošana somu arhitektūrai bija programmatiska. Igauņu biedrību rīkotajos konkursos lielākoties uzvarēja somu arhitekti, kas uzcēla „Vanemuines” teātri Tartu (Lindgrēns, 1906), [[Teātris Estonia|teātri „Estonia”]] Tallinā (Lindgrēns un Vivi Lenna, 1913) un Sv. Pāvila baznīcu Tartu (Sārinens, 1913—1917). Atšķirībā no Latvijas igauņu nacionālajā romantismā tautas mākslas motīvi gandrīz netika izmantoti.<ref name="Hallas">Hallasa-Murula, Karīna. Latvijas dalībnieki Igaunijas arhitektūras konkursos // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. 228.—229. lpp.; [https://ernie.uva.nl/viewer.p/21/56/object/122-160791 Architecture: Estonian] // ''Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe''. Amsterdam: SPIN.</ref> == Nacionālais romantisms Latvijā == === Priekšvēsture === Latvijā nacionālais romantisms kā garīgs strāvojums visagrāk izpaudās 19. gadsimta otrajā pusē jaunlatviešu kustībā. Literatūrā tautiskais romantisms nostiprinājās 70. un 80. gados: [[Auseklis (dzejnieks)|Ausekļa]] un [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] dzejā apvienojās tautasdziesmu stilizācija, senvēstures tēmas un mitoloģija, prozā to pārstāv Ansis Lerhis-Puškaitis, bet liroepikā nozīmīgākais darbs ir Pumpura eposs „[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]” (1888). Ceļu tam bija sagatavojusi [[Juris Alunāns|Jura Alunāna]] darbība.<ref name="LatvianLiterature"/><ref name="Kencis-myth">Ķencis, Toms. [https://ernie.uva.nl/viewer.p/21/56/object/122-160530 Mythology: Latvian] // ''Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe'' / Ed. J. Leerssen. Amsterdam: SPIN, 2022.</ref> Mūzikā nacionālā romantisma tradīciju aizsāka [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] tautasdziesmu apdares, [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējie latviešu dziesmu svētki]] (kopš 1873. gada) un [[Andrejs Jurjāns|Andreja Jurjāna]] daiļrade; [[Jāzeps Vītols]] ar vairāk nekā 300 tautasdziesmu apdarēm kļuva par saikni starp nacionālo romantismu un 20. gadsimta latviešu mūziku.<ref name="Kencis-music">Ķencis, Toms. [https://e-rn.ie/lat-6 National music: Latvian] // ''Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe'' / Ed. J. Leerssen. Amsterdam: SPIN, 2023.</ref> Tēlotājā mākslā latviskās identitātes meklējumi 19. gadsimta beigās izpaudās Pēterburgā dibinātā mākslinieku pulciņa „[[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|Rūķis]]” ([[Janis Rozentāls]], [[Vilhelms Purvītis]], [[Johans Valters]], [[Ādams Alksnis]]) darbos, kuros ar teiksmainiem sižetiem mēģināja radīt latviskas senatnes tēlu. Arhitektūrā agra un nepārprotami etniski orientēta nacionālā romantisma liecība bija [[Latviešu etnogrāfiskā izstāde]] (1896), ko Rīgā sarīkoja X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa laikā. Tās paviljonus projektēja Konstantīns Pēkšēns, bet izstādes rīkošanā piedalījās arī students Aleksandrs Vanags. Izstādē savāktie tautas mākslas priekšmeti pēc tam bija aplūkojami [[Rīgas Latviešu biedrība]]s muzejā un kļuva par ornamenta paraugu avotu arhitektiem.<ref name="G2019-303"/><ref name="KPL-Grosa">Grosa, Silvija. Meklējot zudušo. Konstantīna Pēkšēna projektētās ēkas Latvijas kultūrainavā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga, 2025. 130.—137. lpp.</ref> Sociālo pamatu nacionālā romantisma arhitektūrai radīja latviešu īpatsvara un turības pieaugums Rīgā. 1913. gadā latvieši veidoja ap 40 % pilsētas iedzīvotāju, un gandrīz puse namīpašnieku bija latvieši. Ap 1905. gadu darbu sāka jauna latviešu arhitektu paaudze, kas izglītību bija ieguvusi [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskajā institūtā]], tostarp [[Oskars Bārs]], Eižens Laube, Augusts Malvess, [[Mārtiņš Nukša]], Ernests Pole, Aleksandrs Vanags un [[Jānis Alksnis]]. Latviešu namīpašnieku pasūtījumi radīja, Krastiņa vārdiem, „auglīgu vidi nacionālā romantisma attīstībai arhitektūrā”.<ref name="K1980-94"/> === Somijas ietekme === [[Attēls:J Alunana iela - A Pumpura 5.jpg|thumb|Mihaila Ņesterova īres nams Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5 (1905—1906, somu arhitekti Knuts Vasašerna un Gustavs Lindbergs; būvdarbus vadīja Aleksandrs Vanags): pirmā ziemeļu stila celtne Rīgā]] Somu arhitektūra Rīgā bija labi pazīstama. To iepazina no speciāliem izdevumiem, piemēram, Nilsa Vasašernas fotoalbumu sērijas ''Finsk arkitektur'' (1904—1908), no publikācijām vietējā presē un no personiskiem kontaktiem. Vēlā jūgendstila posmā Somija kļuva par svarīgu iedvesmas avotu Rīgas arhitektiem un māksliniekiem, daļēji arī politisku motīvu dēļ, kā pretsvars Pēterburgas ietekmei.<ref name="K1980-96"/><ref name="G2019-101">Grosa 2019, 101. lpp.</ref> Starpnieks starp abām zemēm bija gleznotājs Janis Rozentāls. 1903. gadā viņš apprecēja somu dziedātāju Elli Forseli (''Elli Forssell'', 1871—1943), vasaras pavadīja Forselu ģimenes vasarnīcā Somijā un ar sievas starpniecību iepazinās ar Gallēnu-Kallelu, Jērnefeltu, Halonenu un Sārinenu.<ref name="Yle">Lindqvist-Hägerfelth, Marit. [https://yle.fi/a/7-773928 Riga 2014: Ett besök på Alberta iela 12] // Yle. 2014. gada 25. marts (zviedru val.); [https://memorialiemuzeji.lv/en/personalities/janis-rozentals/ Janis Rozentāls] // Memoriālo muzeju apvienība.</ref> 1905. gadā žurnālā „Vērotājs”, kura mākslas nodaļu viņš vadīja, Rozentāls publicēja plašu rakstu sēriju „Par Somijas mākslu”, kurā latviešu lasītājus iepazīstināja ar Sonka, Sārinena, Gezeliusa un Lindgrēna daiļradi. Žurnālam viņš kopā ar sievu tulkoja arī Gallēna-Kallelas rakstus: Elli lasīja somu tekstu priekšā vāciski, un Rozentāls to tūlīt pārtulkoja latviski.<ref name="Vaherjoki">Vaherjoki-Honkala, Saara. ''Haaveiden haaksirikko: Elli Forssell-Rozentālen elämä''. Helsinki: Minerva, 2023. 85. lpp. ISBN 978-952-375-766-0.</ref><ref name="Rozentals1905">R. [Rozentāls, Janis]. Par Somijas mākslu // ''Vērotājs''. 1905. [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:223496|article:DIVL487|panel:pa Nr. 2], 240.—247. lpp.; [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:257726|article:DIVL409|panel:pa Nr. 3], 364.—373. lpp.; [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:14070|article:DIVL399|panel:pa Nr. 4], 491.—502. lpp.; [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:779377|article:DIVL491|panel:pa Nr. 5], 609.—618. lpp.; [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:807449|article:DIVL378|panel:pa Nr. 6], 741.—755. lpp.</ref> Rozentāls rakstīja par apdares materiālu īpašību ievērošanu: apmetumam nav jāatdarina granīts vai marmors, un ēkās svarīgs ir ērts telpu iedalījums un apgaismojums. Viņš uzsvēra arī gleznainu kopiespaidu un brīvu, asimetrisku fasāžu kompozīciju.<ref name="Rozentals-arch">Rozentāls 1905, Nr. 3, 369.—373. lpp.</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, 1915. gadā, Rozentālu ģimene pārcēlās uz Helsinkiem, kur dzīvoja Kulosāri salā; tur gleznotājs 1916. gada 26. decembrī mira.<ref name="Yle"/> 1905. gadā Pēkšēna biroja jaunie līdzstrādnieki Laube un Vanags devās nedēļu ilgā studiju ceļojumā uz Somiju.<ref name="G2019-101"/>{{Efn|Krastiņš (1980, 99. lpp.) ceļojumu datē ar 1904. gadu. Grosa (2019, 101. lpp.), atsaucoties uz Rozentālam sūtītu pastkarti (RMM, inv. Nr. 391149), norāda 1905. gadu. Elli Forseles biogrāfe Sāra Vaherjoki-Honkala (2023, 85. lpp.) savukārt raksta, ka 1904. gadā Somijā devušies Laube, Pēkšēns un Vanags un ka viņi tikušies arī ar Gezeliusa, Lindgrēna un Sārinena biroja arhitektiem un Larsu Sonku.}} Tur viņi tikās ar somu arhitektiem Knutu Vasašernu (''Knut Wasastjerna'', 1867—1935) un Gustavu Ādolfu Lindbergu, kuru birojā Rīgas tirgotājs Mihails Ņesterovs bija pasūtījis projektu īres namam Jura Alunāna un Andreja Pumpura ielu stūrī. Nama (1905—1906) būvdarbus vadīja Vanags. Tā ekspresīvā smagnējība, raupjais tumšpelēkais apmetums ar gaišpelēkā Somijas granīta joslām un plašās, gaišās kāpņu telpas Rīgā bija pilnīgi jauna parādība; ēku uzskata par pirmo ziemeļu stila celtni pilsētā, un tā spēcīgi ietekmēja Vanaga turpmāko daiļradi.<ref name="K1980-99">Krastiņš 1980, 99., 103.—105. lpp.</ref><ref name="KPL-Grosa"/><ref name="KG">Krastiņš, Jānis. ''Rīgas jūgendstila ēkas: Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru = Art Nouveau Buildings in Riga''. 4. pārveidotais un paplašinātais izdevums. Rīga: ADD Projekts, 2018. ISBN 978-9934-8318-4-3. Ievads; objekti B24, D12, D21, D24, D28.</ref> Somijā bija uzturējies arī vācbaltiešu arhitekts Bernhards Bīlenšteins, kurš 1907. gada 18. oktobrī par somu arhitektūru referēja Rīgas Arhitektu biedrībā un kļuva par vienu no agrākajiem virziena popularizētājiem Rīgā.<ref name="G2019-101"/> Dažām Rīgas ēkām ir tieši somu prototipi. Laubes „Romanova bazāra” kompleksa (1909) stūra torņi un erkeri tieši atgādina Lindgrēna projektēto īres namu [[Viborga|Viborgā]], Ernesta Poles bankas nama erkeru un zelmiņu formas atgādina Gezeliusa, Lindgrēna un Sārinena īres namu Helsinkos, Luotsikatu 5, bet Vanaga un Laubes ēģiptiskās kolonnas ir salīdzinātas ar Sonka telefona centrāles nama kolonnām.<ref name="K1980-110">Krastiņš 1980, 110., 119., 126. lpp.</ref> Ķeniņu skolas ieejas mezgls veidots „nepārprotamā Helsinku arhitektūras iespaidā”.<ref name="G2019-309">Grosa 2019, 309.—310. lpp.</ref> Rīgā somu arhitektūrā gūtais impulss sadalījās divos virzienos: viens, tāpat kā Somijā, bija orientēts uz nacionāla stila meklējumiem, otrs, līdzīgi kā Pēterburgā, kļuva par modes noteiktu formālu paņēmienu kopu bez nacionāla satura.<ref name="KPL-Grosa"/> === Arhitektūra Rīgā === [[Attēls:A. Čaka iela 26 Rīga 01.jpg|thumb|upright|M. Kļaviņas īres nams [[Aleksandra Čaka iela|Aleksandra Čaka ielā]] 26 (1905, K. Pēkšēns, E. Laube) ar uzrakstu „Mans nams — mana pils”]] Pirmās nacionālā romantisma celtnes Rīgā parādījās 1905. gadā, un to projekti tapa galvenokārt Pēkšēna birojā, kur līdz patstāvīgas prakses uzsākšanai strādāja gan Vanags, gan Laube. Par virziena agrākajiem darbiem uzskata trīs Pēkšēna un Laubes ēkas: M. Kļaviņas īres namu [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka ielā]] 26, kura skarbajā, gludajā fasādē iedziļinātos laukumos uzgleznoti etnogrāfiskiem rakstiem līdzīgi ornamenti un cilnī veidots uzraksts „Mans nams — mana pils”; Ata un Annas Ķeniņu skolas ēku Tērbatas ielā 15/17 ar bagāto materiālu paleti (tumšpelēku šūnakmeni, sarkanu ķieģeli, dažādas faktūras apmetumu un zaļi glazētu keramiku); un īres namu Lāčplēša ielā 4, kurā erkerus balstošo metāla siju gali atstāti atsegti. Tiem sekoja nams Tērbatas ielā 33/35 (1906) ar jumja ornamenta frīzi uz balkona parapeta, Jāņa Brigadera nams [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 58 (1906), Vanaga pirmais patstāvīgais darbs, un paša Pēkšēna nams [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] 10 (1907), uz kuru arhitekts pārcēla savu biroju.<ref name="K1980-99"/><ref name="KPL-Krastins">Krastiņš, Jānis. Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga, 2025. 66.—71. lpp.</ref> Šīm ēkām ir vairākas kopīgas pazīmes. Būvmasas ir asimetriskas, smagnējas, bieži cietoksnim līdzīgas, ar stūra torņiem, erkeriem un stāviem jumtiem. Raupjš, tumšpelēks apmetums kontrastē ar rupji tēsta granīta, šūnakmens vai sarkanu ķieģeļu joslām. Konstruktīvās detaļas, piemēram, metāla sijas un mūra pārlaidumi, atstātas atsegtas. Logailām nošļaupti augšējie stūri, kas asociējas ar tautas koka celtniecības siluetu. Fasādes rotā etnogrāfisko izšuvumu rakstiem (skujiņai, jumtiņam, saulītei, zalktim) līdzīgs ornaments, parasti veidots apmetuma slānī vai akmens mozaīkā, portālos sastopamas tautas koka celtniecības balstu formas un pat uzraksti latviešu valodā („Darbs — zelts” [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielā]] 50). Pēc Krastiņa vērtējuma nacionālajam romantismam var pieskaitīt katru trešo vai ceturto Rīgas jūgendstila ēku, tomēr atšķirībā no Somijas tas izpaudās gandrīz vienīgi dzīvojamo īres namu arhitektūrā; nedaudzie izņēmumi ir Ķeniņu skola, [[Rīgas Krusta baznīca|Krusta baznīca]] un Āgenskalna ūdenstornis.<ref name="K1980-100">Krastiņš 1980, 100.—109. lpp.</ref><ref name="KG"/><ref name="G2019-306">Grosa 2019, 306.—307. lpp.</ref> [[Attēls:RigaBrivibas47.jpg|thumb|upright|Andreja Krastkalna īres nams Brīvības ielā 47 (1908, E. Laube)]] Katram meistaram bija savs rokraksts. '''Aleksandrs Vanags''' ap 1910. gadu bija viens no ražīgākajiem Rīgas arhitektiem: pēc Anitas Antenišķes aplēses no 1906. līdz 1914. gadam pēc viņa projektiem uzcēla ap simt ēku. Viņa celtnēm raksturīgs „pirmatnējs spars un lietišķība”, skarba, puritāniska atturība, tumšpelēki asimetriski apjomi un etnogrāfiskiem izšuvumiem tuvs ornaments. Erkeru un dzegu apakšmalas viņš mēdza noslēgt ar dekoratīviem zobiņiem, kas „atgādina dvieļa vai tautiskās seģenes bārkstis”. Vanaga pazīstamākie darbi ir nami Brīvības ielā 58 un 158, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 69—73, īres nams Aleksandra Čaka ielā 70 (1910), kura fasāžu zīmējumus izpildīja līdzstrādnieks [[Pauls Kampe]], un paša arhitekta nams [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 37 (1910—1911), kura zelmiņus rotā stilizēta pūce, bet granīta portālu vanags.<ref name="K1980-100"/><ref name="KG"/><ref name="Aneniske">Antenišķe, Anita. [https://artnouveau-net.eu/wp-content/uploads/2019/10/HL_Ljubljana_2006_Anteniske.pdf National Romanticism Apartment Buildings of Riga] // ''Art Nouveau & Society: National Identity and International Trends. Historical Lab II''. Ljubljana: Réseau Art Nouveau Network, 2006. Referāta kopsavilkums.</ref> '''Eižens Laube''' bija viens no virziena popularizētājiem. 1908. gadā rakstā „Par būvniecības stilu” rakstu krājumā „Zalktis” viņš noraidīja jebkādu imitāciju, aicināja būvmateriālus lietot atbilstoši to raksturam, studēt tautas lietišķo mākslu un „nogremdēties mūsu senču garā”, lai būvmāksla iegūtu latvisku raksturu.<ref name="Laube1908">Laube, Eižens. [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:1139100|article:DIVL417|panel:pa Par būvniecības stilu] // ''Zalktis''. 1908. 4. krājums. 145.—148. lpp.; Krastiņš 1980, 113.—114. lpp.</ref> Laubes ēkās gleznainos efektus panāk ar apjomu kārtojumu, uzsvērtām jumta plaknēm un izsmalcinātu, jūgendstila līnijām tuvāku ornamentu, kurā jūtama Sārinena un Lindgrēna ietekme; tās ir šķietami vieglākas un izkoptākas nekā Vanaga darbi. Pazīstamākie piemēri ir advokāta Andreja Krastkalna nams Brīvības ielā 47 (1908) ar koka frontonu un šīfera jumtiem, Jāņa Virša nams Brīvības ielā 62 (1908), Friča Beržinska nams Krišjāņa Valdemāra ielā 67 (1909) un „Romanova bazārs”, ēku komplekss starp Lāčplēša, [[Avotu iela (Rīga)|Avotu]] un Ernesta Birznieka-Upīša ielām (1909), kura augstie, kubiskie stūra torņi atgādina idealizētu senlatviešu pili.<ref name="K1980-112">Krastiņš 1980, 112.—121. lpp.</ref><ref name="G2019-320">Grosa 2019, 320.—324. lpp.</ref> '''Konstantīnam Pēkšēnam''', atšķirībā no abiem jaunajiem kolēģiem, nacionālais romantisms bija tikai viens posms daudzpusīgā daiļradē. Viņa šī perioda namos, piemēram, Brīvības ielā 192 un Krišjāņa Barona ielā 40 (abi 1907), Slokas ielā 31 un Ģertrūdes ielā 46 (abi 1908), nacionālā romantisma elementi brīvi apvienoti ar jūgendstila un dzimtenes stila motīviem, tostarp pildrežģi un vikingu pinuma ornamentu; viena stila robežas netika ievērotas.<ref name="KPL-Krastins"/><ref name="G2019-306"/> Pie virziena piederīgi arī Augusta Malvesa, Ernesta Poles, Oskara Bāra, Jāņa Alkšņa un Rūdolfa Donberga darbi, lai gan Bāram un Alksnim tā bija „īslaicīga aizraušanās, drīzāk rotaļa” ar Rīgā izkoptajiem paņēmieniem.<ref name="K1980-125">Krastiņš 1980, 125.—127. lpp.</ref> [[Attēls:Krusta baznica.JPG|thumb|upright|[[Rīgas Krusta baznīca]] (1909—1910, V. Bokslafs, E. Frīzendorfs)]] Ziemeļu nacionālā romantisma paņēmienus izmantoja arī vācbaltiešu un citu tautību arhitekti: [[Alfrēds Ašenkampfs]], [[Reinholds Šmēlings]], [[Edmunds fon Trompovskis]], Bernhards Bīlenšteins, Pēterburgas arhitekts Nikolajs Proskurņins (apdrošināšanas sabiedrības „Rossija” nams Smilšu ielā 1/3, 1906—1907) un [[Vilhelms Reslers]] (pilsētas lombarda nams Slokas ielā 16, 1908).<ref name="K1980-100"/> Viens no šīs grupas nozīmīgākajiem darbiem ir Vilhelma Bokslafa un [[Edgars Frīzendorfs|Edgara Frīzendorfa]] projektētā Krusta baznīca [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]] 120 (1909—1910). Sākotnējais 1896. gada projekts bija neoromāniski neogotisks; pārstrādātajā variantā baznīca ieguva asimetrisku apjomu, sānos novietotu pakāpjveida torni un tēsta akmens cokolu, kas kontrastē ar apmestajām sienām un pildrežģi. To iesvētīja 1910. gada 3. (16.) oktobrī, un laikabiedra aprakstā uzsvērta interjera vienkāršība, krusta motīva atkārtošanās un laba akustika.<ref name="RA1910">R. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=49844150&isArticle=true Rīga: Biķeru draudzes „Krusta baznīcas” iesvētīšana 3. oktobrī 1910. gadā] // ''Rīgas Avīze''. 1910. Nr. 228. 4. (17.) oktobris. 2. lpp.</ref> Grosa baznīcu vērtē kā nozīmīgu sakrālās arhitektūras piemēru Eiropas kontekstā un izceļ tās siluetu, apjomu skaidrību un apdares materiālu kontrastus. Tā paša gara darbs ir Bokslafa Āgenskalna ūdenstornis (1910).<ref name="G2019-312">Grosa 2019, 300., 312.—315. lpp.</ref> Ārpus Rīgas centra nacionālā romantisma iezīmes ir Pēkšēna nelielajām koka ēkām, piemēram, akciju sabiedrības „Lux” kantorim [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]] 40 (1907) un villai [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] (1909), kā arī Malvesa projektētajiem lauksaimniecības biedrību namiem Raunā (1907) un Smiltenē (1909).<ref name="KPL-Krastins"/><ref name="Grinvalde">Grīnvalde, Rita. [https://e-rn.ie/lat-9 Architecture: Latvian] // ''Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe'' / Ed. J. Leerssen. Amsterdam: SPIN, 2022.</ref> === Kritika un noriets === Jau ap 1908. gadu nacionālā romantisma ēkas arvien biežāk izpelnījās kritiku, turklāt tieši latviešu presē. Rakstā, kas „Rīgas Avīzē” 1908. gadā parakstīts ar pseidonīmu „Kāds biedrs”, jaunās celtnes raksturotas kā savādas un vizuāli nepievilcīgas; autors minēja, ka šo ievirzi sauc par somu stilu, un iebilda pret tā izmantošanu Rīgas Latviešu biedrības jaunajam namam.<ref name="RA1908">Kāds biedrs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=49823673&isArticle=true Rīgas Latviešu biedrības nama celšanas lietā kāds vārds] // ''Rīgas Avīze''. 1908. Nr. 267. 19. nov. (2. dec.). 1.—2. lpp.; Grosa 2019, 304.—305. lpp.</ref> Mākslinieks [[Jūlijs Madernieks]] Laubes darbos saskatīja pārāk tiešu Vācijas paraugu izmantošanu jumtu formās un nemotivētu aizraušanos ar materiālu kombinācijām.<ref name="Madernieks1910">Madernieks, Jūlijs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=84510956&isArticle=true Baltijas mākslas gadagrāmata (1909. g.) (Beigas)] // ''Dzimtenes Vēstnesis''. 1910. Nr. 131. 11. (24.) jūnijs. 5.—6. lpp.</ref> Kritiķis [[Jānis Asars (rakstnieks)|Jānis Asars]] jau 1904. gadā bija rakstījis, ka latviešu māksla neradīsies uz pagātnes atlieku bāzes, bet būs latviska tiktāl, ciktāl tā būs īsta sava laika māksla, un Rozentāls 1905. gadā norādīja, ka tikai no koka celtie nami „nevarēja noderēt par paraugiem mūra arhitektūrai”.<ref name="K1980-127">Krastiņš 1980, 101., 127.—128. lpp.</ref> Pāreja uz citu stilistiku redzama [[Rīgas Latviešu biedrība]]s nama pārprojektēšanā. Laubes sākotnējo nacionāli romantisko ieceri viena gada laikā nomainīja Ernesta Poles neoklasicisms (1909—1910), un realizētā celtne, kā norāda britu pētnieks Džeremijs Hovards, simbolizēja latviešu kā kultūras tautas piederību Eiropas klasiskajai tradīcijai.<ref name="Howard1998">Howard, Jeremy. Latvian National Romanticism and Art Nouveau: Origins and Synthesis // ''Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā'' / Sast. E. Grosmane. Rīga: AGB, 1998. 128.—153. lpp.; Grosa 2008, 43. lpp.</ref> Kopš 1909. gada, kad Laube bija apceļojis Zviedriju, Dāniju un Vāciju, viņa darbos arvien vairāk dominēja [[neoklasicisms]]; arī Vanags perioda beigās strādāja galvenokārt neoklasicisma stilistikā. Krastiņš virziena norietu skaidro ar to, ka pat dedzīgākie tā piekritēji praksē pārliecinājās par tā formālo dabu: daudzstāvu mūra namos nav iespējams sekmīgi iemiesot tautas koka ēku formas. Pēc viņa vērtējuma ap 1910. gadu tīrā nacionālā romantisma garā „tikpat kā neko vairs necēla”, kaut arī tā paņēmieni saglabājās daudzās ēkās līdz pat Pirmajam pasaules karam un sintezējās ar citiem vēlā jūgendstila paņēmieniem.<ref name="K1980-112"/><ref name="K1980-128"/><ref name="G2019-320"/> === Vērtējums === Starpkaru periodā nacionālo romantismu vērtēja kā latviešu arhitektu paaudzes nacionālo sasniegumu. Jānis Rutmanis Vilhelma Purvīša rediģētajā „Mākslas vēsturē” (1934) uzsvēra, ka latviešu arhitekti „nodevās nacionāla rakstura iezīmju meklējumiem pēc L. Sonka, A. Lindgrēna, E. Sārinena Somijā konstruētā t. s. ziemeļu stila parauga”, un vācbaltiešu arhitektu veikumu ignorēja. Pats Laube 1934. gadā nacionālas arhitektūras meklējumus salīdzināja ar vācu ''Heimatkunst'' kustību. [[Kārlis Ulmanis|Ulmaņa]] autoritārā režīma laikā „latviskā stila” idejas tika izmantotas politiskiem mērķiem, lai gan oficiālā monumentālā arhitektūra kļuva neoklasiska.<ref name="G2019-17">Grosa 2019, 17., 303. lpp.</ref><ref name="Grinvalde"/> Padomju laikā jūgendstilu, arī nacionālo romantismu, ilgi uzskatīja par dekadences izpausmi. Trimdā Jānis Siliņš 1980. gadā kritizēja jūgendstila dekoratīvās pārmērības, taču atzinīgi vērtēja atsevišķas Laubes un Vanaga ēkas un to ziemeļniecisko raksturu. Latvijā Edgara Dubiņa 1971. gada diplomdarbs bija viens no pirmajiem mēģinājumiem no jauna analizēt Rīgas jūgendstilu; tam sekoja Krastiņa 1973. gada disertācija un 1980. gada monogrāfija, kurā nacionālais romantisms atzīts par likumsakarīgu jūgendstila tendenci, kuras celtnes „lielā mērā nosaka Rīgas centra pilsēttelpas arhitektonisko savdabību”.<ref name="Grosa2012-60">Grosa 2012, 60.—62. lpp.; Krastiņš 1980, 128.—129. lpp.</ref> Jaunākajā pētniecībā Silvija Grosa apšauba, vai nacionālais romantisms vispār uzskatāms par latviska nacionālā stila izpausmi: tajā strādāja arī vācbaltiešu arhitekti, to kritizēja tieši latviešu prese, un latviešu arhitekti pēc 1910. gada nacionālās mākslas paradigmu meklēja klasiskajā mantojumā.<ref name="Grosa2012"/> Nacionālā romantisma celtnes ietilpst [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskajā centrā]], kas kopš 1997. gada ir [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma]] vieta. == Citās mākslas nozarēs == Latvijas mākslas vēsturē laikposmu no 1890. līdz 1915. gadam apzīmē kā „neoromantiskā modernisma periodu”, kurā nacionālā romantisma idejas tēlotājā un lietišķajā mākslā īstenojās dažādā stilistikā.<ref name="LMV4">''Latvijas mākslas vēsture''. IV sēj.: Neoromantiskā modernisma periods. 1890—1915 / Sast. E. Kļaviņš. Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts, 2014.</ref> Glezniecībā folkloras un mitoloģijas tēmas saistījās ar simbolismu un jūgendstila formveidi; Rozentāls izmantoja arī latviešu mitoloģijas tēlus, piemēram, kompozīcijā „Melna čūska miltus mala” (1903).<ref name="Pujate">Pujāte, Inta. [https://enciklopedija.lv/skirklis/33967-Janis-Rozent%C4%81ls Janis Rozentāls] // Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 13. oktobrī.</ref> Dzimtenes dabas poetizācija raksturīga Vilhelma Purvīša ainavām, bet teiksmaina ainava ir nozīmīga [[Rūdolfs Pērle|Rūdolfa Pērles]] darbos. Lietišķajā mākslā latviešu etnogrāfiskā ornamenta pētīšana un pārveidošana modernā dekorā saistās ar Jūliju Madernieku, [[Ansis Cīrulis|Ansi Cīruli]] un [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]], kura vadībā vēlāk iznāca izdevums „Latvju raksti” (1924—1931).<ref name="LMV4"/> Rīgas Latviešu biedrības nama fasādes alegoriskā frīze (1910, Rozentāls) apvieno nacionāli romantiskus, klasiskās mākslas un jūgendstila motīvus.<ref name="G2008-42"/> Mūzikā nacionālā romantisma tradīcija turpinājās Jāzepa Vītola, [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēda Kalniņa]] un Emiļa Melngaiļa daiļradē.<ref name="Kencis-music"/> == Galerija == === Latvija === <gallery mode="packed" heights="170px"> Attēls:Riga Andreja Pumpura 5.jpg|M. Ņesterova nams Andreja Pumpura ielā 5 / Jura Alunāna ielā 2a (1905–1906, K. Vasašerna, G. Lindbergs, A. Vanags) Attēls:RigaTerbatas15-17.jpg|Ķeniņu skola Tērbatas ielā 15/17 (1905, K. Pēkšēns, E. Laube) Attēls:Rīga, Brīvības iela 58.jpg|J. Brigadera nams Brīvības ielā 58 (1906, A. Vanags) Attēls:RigaKronvaldaBulvaris10.jpg|K. Pēkšēna nams Kronvalda bulvārī 10 (1907, K. Pēkšēns, E. Laube) Attēls:RigaBrivibas192.jpg|Īres nams Brīvības ielā 192 (1907, K. Pēkšēns, A. Malvess) Attēls:Kalnciema iela 40F (2).jpg|A/s „Lux” kantoru ēka Kalnciema ielā 40 (1907, K. Pēkšēns) Attēls:Rīga, Brīvības iela 62.jpg|J. Virša nams Brīvības ielā 62 (1908, E. Laube) Attēls:Historic Centre of Riga-112569.jpg|Fasādes detaļa Brīvības ielā 37 (1909, E. Laube) Attēls:67 Krišjāņa Valdemāra St, Riga.jpg|F. Beržinska nams Krišjāņa Valdemāra ielā 67 (1909, E. Laube) Attēls:Āgenskalna ūdenstornis "Alise" V.Bokslafs (1910) - panoramio.jpg|Āgenskalna ūdenstornis (1910, V. Bokslafs) Attēls:Aleksandra Čaka iela 70 dzīvojamā ēka.jpg|Īres nams Aleksandra Čaka ielā 70 (1910, A. Vanags) Attēls:Blaumaņu iela 31, Rīga.JPG|J. Jurjāna nams Blaumaņa ielā 31 (1911, A. Vanags) ar ēģiptisko stūra kolonnu </gallery> === Somija un citas zemes === <gallery mode="packed" heights="170px"> Attēls:Kuvat 065.jpg|A. Gallēna-Kallelas darbnīca „Kalela” Ruovesi (1894–1895) Attēls:Pohjola-talo.jpg|„Pohjola” nams Helsinkos (1899–1901, Gezeliuss, Lindgrēns, Sārinens) Attēls:Hvitträsk.JPG|[[Hvitresks]] (1901–1903, Gezeliuss, Lindgrēns, Sārinens) Attēls:Tampereen tuomiokirkko kesä 2004 IMG 2328.jpg|[[Tamperes katedrāle]] (1902–1907, L. Sonks) Attēls:Helsinki Kansallismuseo 2006.jpg|[[Somijas Nacionālais muzejs]] Helsinkos (1905–1910) Attēls:Kallion kirkko E.jpg|Kallio baznīca Helsinkos (1912, L. Sonks) Attēls:Putilova's house - 2013.jpg|T. Putilovas īres nams Pēterburgā (1906–1907, I. Pretro): „ziemeļu moderns” Attēls:Revel theatre.JPG|Vācu teātris Tallinā (1910, A. Bubirs, N. Vasiļjevs) Attēls:Tartu asv2022-04 img28 StPaul Church.jpg|Sv. Pāvila baznīca Tartu (1913–1917, E. Sārinens) Attēls:Copenhagen City Hall.jpg|[[Kopenhāgenas rātsnams]] (1892–1905, M. Nīrops) </gallery> == Skatīt arī == * [[Jūgendstils]] * [[Rīgas jūgendstila arhitektūra]] * [[Romantisms]] * [[Tautiskā atmoda]] == Piezīmes == {{Piezīmes}} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Literatūra == * Antenišķe, Anita. [https://artnouveau-net.eu/wp-content/uploads/2019/10/HL_Ljubljana_2006_Anteniske.pdf National Romanticism Apartment Buildings of Riga] // ''Art Nouveau & Society: National Identity and International Trends''. Ljubljana: Réseau Art Nouveau Network, 2006. * Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. ISBN 978-9934-565-73-1. * Grosa, Silvija. Rethinking National Romanticism in the Architecture of Riga at the Turn of the Twentieth Century // ''Kunstiteaduslikke Uurimusi''. 2012. Vol. 21, Nr. 3/4. P. 56—75. * Grosa, Silvija. Ata Ķeniņa skolas ēka un nacionālais romantisms Rīgas 20. gs. sākuma arhitektūrā // ''Latvijas māksla tuvplānos'' / Sast. K. Ābele. Rīga: Neputns, 2003. * Howard, Jeremy. ''Art Nouveau: International and National Styles in Europe''. Manchester; New York: Manchester University Press, 1996. * ''Jūgendstils. Laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19.—20. gs. mijā'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Jumava, 1999. * ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. * Korvenmaa, Pekka. ''Innovation versus Tradition: The Architect Lars Sonck. Works and Projects 1900—1910''. Helsinki: Suomen Muinaismuistoyhdistys, 1991. ISBN 951-9056-99-8. * Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 94.—129. lpp. * Krastiņš, Jānis. ''Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940''. Rīga: Jumava, 2002. * Krastiņš, Jānis. ''Rīgas jūgendstila ēkas: Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru = Art Nouveau Buildings in Riga''. 4. izd. Rīga: ADD Projekts, 2018. ISBN 978-9934-8318-4-3. * Lane, Barbara Miller. ''National Romanticism and Modern Architecture in Germany and the Scandinavian Countries''. Cambridge: Cambridge University Press, 2000. ISBN 0-521-58309-9. * Laube, Eižens. ''Raksti par arhitektūru''. Linkolna, 1960. * ''Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā'' / Sast. E. Grosmane. Rīga: AGB, 1998. * Ringbom, Sixten. ''Stone, Style and Truth: The Vogue for Natural Stone in Nordic Architecture 1880—1910''. Helsinki: Suomen Muinaismuistoyhdistys, 1987. * Runeberg, Tutta; Runeberg, Kristian. ''Jugend''. Helsinki: Tammi, 1975. ISBN 951-30-3229-9. * Vaherjoki-Honkala, Saara. ''Haaveiden haaksirikko: Elli Forssell-Rozentālen elämä''. Helsinki: Minerva, 2023. ISBN 978-952-375-766-0. * Wäre, Ritva. ''Rakennettu suomalaisuus: Nationalismi viime vuosisadan vaihteen arkkitehtuurissa ja sitä koskevissa kirjoituksissa''. Helsinki: Suomen Muinaismuistoyhdistys, 1991. ISBN 951-9056-98-X. == Ārējās saites == * [https://jugendstils.riga.lv/lat/JugendstilsRiga/Nacionalasiromantisms/ Nacionālais romantisms]: Rīgas Jūgendstila centra mājaslapa * [https://e-rn.ie/lat-9 Architecture: Latvian]: Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe [[Kategorija:Arhitektūras stili]] [[Kategorija:Jūgendstils]] [[Kategorija:Latvijas arhitektūra]] [[Kategorija:Romantisms]] [[Kategorija:Nacionālisms]] [[Kategorija:Folklora]] mmvibi2wten7ihwces34txdaycfe27d 0 267046 4536083 3926181 2026-10-14T17:42:20Z Pirags 3757 pap 4536083 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Berga bazārs | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = | image_size = | caption = | map_type = Rīga | building_type = Ēku komplekss | architectural_style = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | latd = 56 | latm = 57 | lats = 1.44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 7 | longs = 22.47 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 19.—20. gadsimta mija | opened_date = | renovation_date = | height = | architectural = | roof = | top_floor = | floor_count = | floor_area = | architect = [[Konstantīns Pēkšēns]] | architecture_firm = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Berga bazārs | numurs = 7455 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} }} '''Berga bazārs''' ir ēku ansamblis [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Atrodas starp [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]]. Projekta autors ir arhitekts [[Konstantīns Pēkšēns]].<ref name="citariga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/rigas-centrs/berga-bazars/|title=Berga bazārs|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}}}</ref> [[Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]].<ref>{{VKPAIoa|7455|Berga bazārs}}</ref> Pēc Pēkšēna projekta ansambli būvējis rūpnieks, pilsētbūvnieks un sabiedrisks darbinieks [[Kristaps Bergs]].<ref name="citariga" /> Tas tika paredzēts kā tirdzniecības komplekss gājējiem, kurā ietilptu tirgotāju sēta, pasāža un galerija.<ref name="citariga" /> Ēkas celtas 1887.–1888. ɡadā fasādi pret A. Čaka ielu pārbūvēja 1927. gadā. Ar laiku šis kļuva par starptautisku tirdzniecības centru.<ref name="citariga" /> Kopumā te atradās 131 veikaliņš, vēl atradās dažādas darbnīcas, grāmatu spiestuve, restorāns.<ref name="Rīga" /> No 1894. līdz 1908. gadam iznāca "Berga bazāra kalendārs".<ref name="Rīga">{{Enc riga|190|Berga bazārs}}</ref> [[Latvijas PSR|PSRS laikos]] komplekss turpināja darboties kā tirdzniecības centrs, 80. gados tanī bija dažādi sporta veikali.{{fact}} Pēc neatkarības atgūšanas Berga bazārs nokļuva Berga mazmazbērnu īpašumā, kas veica tā atjaunošanu.<ref name="citariga" /> Mūsdienās šeit atrodas dažādi veikali, kafejnīcas, kā arī pieczvaigžņu viesnīca "Hotel Bergs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liveriga.com/lv/1592|title=Berga bazārs|publisher=Liveriga.com|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}|archive-date={{dat|2014|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141222233539/http://www.liveriga.com/lv/1592}}</ref> <gallery> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.bergabazars.lv/}} {{Rīgas tirgi}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] 3gmufzj9emcayj1bx88l7m7o886b55u 4536086 4536083 2026-10-14T17:55:01Z Pirags 3757 +bilde 4536086 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Berga bazārs | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = | image_size = | caption = | map_type = Rīga | building_type = Ēku komplekss | architectural_style = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | latd = 56 | latm = 57 | lats = 1.44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 7 | longs = 22.47 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1888. ɡadā | opened_date = | renovation_date = | height = | architectural = | roof = | top_floor = | floor_count = | floor_area = | architect = [[Konstantīns Pēkšēns]] | architecture_firm = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Berga bazārs | numurs = 7455 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} }} '''Berga bazārs''' ir ēku ansamblis [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Atrodas starp [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]]. Projekta autors ir arhitekts [[Konstantīns Pēkšēns]].<ref name="citariga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/rigas-centrs/berga-bazars/|title=Berga bazārs|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}}}</ref> [[Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]].<ref>{{VKPAIoa|7455|Berga bazārs}}</ref> Pēc Pēkšēna projekta ansambli būvējis rūpnieks, pilsētbūvnieks un sabiedrisks darbinieks [[Kristaps Bergs]].<ref name="citariga" /> To projektēja kā tirdzniecības kompleksu gājējiem, kurā ietilpa tirgotāju sēta, pasāža un galerija.<ref name="citariga" /> Ēkas celtas 1887.–1888. ɡadā, bet fasādi pret A. Čaka ielu pārbūvēja 1927. gadā. Ar laiku šis kļuva par starptautisku tirdzniecības centru.<ref name="citariga" /> Kopumā te atradās 131 veikaliņš, vēl atradās dažādas darbnīcas, grāmatu spiestuve, restorāns.<ref name="Rīga" /> No 1894. līdz 1908. gadam iznāca "Berga bazāra kalendārs".<ref name="Rīga">{{Enc riga|190|Berga bazārs}}</ref> [[Latvijas PSR|PSRS laikos]] komplekss turpināja darboties kā tirdzniecības centrs, 1980. gados tanī bija dažādi sporta veikali.{{fact}} Pēc neatkarības atgūšanas Berga bazārs nokļuva Berga mazmazbērnu īpašumā, kas veica tā atjaunošanu.<ref name="citariga" /> Mūsdienās šeit atrodas dažādi veikali, kafejnīcas, kā arī pieczvaigžņu viesnīca "Hotel Bergs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liveriga.com/lv/1592|title=Berga bazārs|publisher=Liveriga.com|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}|archive-date={{dat|2014|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141222233539/http://www.liveriga.com/lv/1592}}</ref> <gallery> Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu ap 1900.JPG|Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu (ap 1900) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.bergabazars.lv/}} {{Rīgas tirgi}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] b8sxttvfw2atulew186fg1wb062bvl7 4536091 4536086 2026-10-14T18:02:16Z Pirags 3757 +bilde 4536091 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Berga bazārs | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = | image_size = | caption = | map_type = Rīga | building_type = Ēku komplekss | architectural_style = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | latd = 56 | latm = 57 | lats = 1.44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 7 | longs = 22.47 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1888. ɡadā | opened_date = | renovation_date = | height = | architectural = | roof = | top_floor = | floor_count = | floor_area = | architect = [[Konstantīns Pēkšēns]] | architecture_firm = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Berga bazārs | numurs = 7455 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} }} '''Berga bazārs''' ir ēku ansamblis [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Atrodas starp [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]]. Projekta autors ir arhitekts [[Konstantīns Pēkšēns]].<ref name="citariga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/rigas-centrs/berga-bazars/|title=Berga bazārs|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}}}</ref> [[Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]].<ref>{{VKPAIoa|7455|Berga bazārs}}</ref> Pēc Pēkšēna projekta ansambli būvējis rūpnieks, pilsētbūvnieks un sabiedrisks darbinieks [[Kristaps Bergs]].<ref name="citariga" /> To projektēja kā tirdzniecības kompleksu gājējiem, kurā ietilpa tirgotāju sēta, pasāža un galerija.<ref name="citariga" /> Ēkas celtas 1887.–1888. ɡadā, bet fasādi pret A. Čaka ielu pārbūvēja 1927. gadā. Ar laiku šis kļuva par starptautisku tirdzniecības centru.<ref name="citariga" /> Kopumā te atradās 131 veikaliņš, vēl atradās dažādas darbnīcas, grāmatu spiestuve, restorāns.<ref name="Rīga" /> No 1894. līdz 1908. gadam iznāca "Berga bazāra kalendārs".<ref name="Rīga">{{Enc riga|190|Berga bazārs}}</ref> [[Latvijas PSR|PSRS laikos]] komplekss turpināja darboties kā tirdzniecības centrs, 1980. gados tanī bija dažādi sporta veikali.{{fact}} Pēc neatkarības atgūšanas Berga bazārs nokļuva Berga mazmazbērnu īpašumā, kas veica tā atjaunošanu.<ref name="citariga" /> Mūsdienās šeit atrodas dažādi veikali, kafejnīcas, kā arī pieczvaigžņu viesnīca "Hotel Bergs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liveriga.com/lv/1592|title=Berga bazārs|publisher=Liveriga.com|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}|archive-date={{dat|2014|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141222233539/http://www.liveriga.com/lv/1592}}</ref> <gallery> Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu ap 1900.JPG|Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu (ap 1900) Berga bazāra iekšskats ap 1900.JPG|Berga bazāra iekšskats (ap 1900) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.bergabazars.lv/}} {{Rīgas tirgi}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] lunizwjvmqualopbyav7jmlown2dreo 4536095 4536091 2026-10-14T18:06:56Z Pirags 3757 4536095 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Berga bazārs | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = | image_size = | caption = | map_type = Rīga | building_type = Ēku komplekss | architectural_style = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | latd = 56 | latm = 57 | lats = 1.44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 7 | longs = 22.47 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1888. ɡadā | opened_date = | renovation_date = | height = | architectural = | roof = | top_floor = | floor_count = | floor_area = | architect = [[Konstantīns Pēkšēns]] | architecture_firm = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Berga bazārs | numurs = 7455 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} }} '''Berga bazārs''' ir ēku ansamblis [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Atrodas starp [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]]. Projekta autors ir arhitekts [[Konstantīns Pēkšēns]].<ref name="citariga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/rigas-centrs/berga-bazars/|title=Berga bazārs|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}}}</ref> [[Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]].<ref>{{VKPAIoa|7455|Berga bazārs}}</ref> == Vēsture == Pēc Pēkšēna projekta ansambli būvējis rūpnieks, pilsētbūvnieks un sabiedrisks darbinieks [[Kristaps Bergs]].<ref name="citariga" /> To projektēja kā tirdzniecības kompleksu gājējiem, kurā ietilpa tirgotāju sēta, pasāža un galerija.<ref name="citariga" /> Ēkas celtas 1887.–1888. ɡadā, bet fasādi pret A. Čaka ielu pārbūvēja 1927. gadā. Ar laiku šis kļuva par starptautisku tirdzniecības centru.<ref name="citariga" /> Kopumā te atradās 131 veikaliņš, vēl atradās dažādas darbnīcas, grāmatu spiestuve, restorāns.<ref name="Rīga" /> No 1894. līdz 1908. gadam iznāca "Berga bazāra kalendārs".<ref name="Rīga">{{Enc riga|190|Berga bazārs}}</ref> [[Latvijas PSR|PSRS laikos]] komplekss turpināja darboties kā tirdzniecības centrs, 1980. gados tanī bija dažādi sporta veikali.{{fact}} Pēc neatkarības atgūšanas Berga bazārs nokļuva Berga mazmazbērnu īpašumā, kas veica tā atjaunošanu.<ref name="citariga" /> Mūsdienās šeit atrodas dažādi veikali, kafejnīcas, kā arī pieczvaigžņu viesnīca "Hotel Bergs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liveriga.com/lv/1592|title=Berga bazārs|publisher=Liveriga.com|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}|archive-date={{dat|2014|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141222233539/http://www.liveriga.com/lv/1592}}</ref> <gallery> Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu ap 1900.JPG|Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu (ap 1900) Berga bazāra iekšskats ap 1900.JPG|Berga bazāra iekšskats (ap 1900) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.bergabazars.lv/}} {{Rīgas tirgi}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] th10gm6lj5cyrkm8vslkqzglw8iekwj 4536103 4536095 2026-10-14T18:16:50Z Pirags 3757 4536103 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Berga bazārs | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = | image_size = | caption = | map_type = Rīga | building_type = Ēku komplekss | architectural_style = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | latd = 56 | latm = 57 | lats = 1.44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 7 | longs = 22.47 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1900. ɡadā | opened_date = | renovation_date = | height = | architectural = | roof = | top_floor = | floor_count = | floor_area = | architect = [[Konstantīns Pēkšēns]] | architecture_firm = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Berga bazārs | numurs = 7455 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} }} '''Berga bazārs''' ir ēku ansamblis [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Atrodas starp [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]]. Projekta autors ir arhitekts [[Konstantīns Pēkšēns]].<ref name="citariga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/rigas-centrs/berga-bazars/|title=Berga bazārs|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}}}</ref> [[Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]].<ref>{{VKPAIoa|7455|Berga bazārs}}</ref> == Vēsture == Pēc Pēkšēna projekta ansambli būvējis rūpnieks, pilsētbūvnieks un sabiedrisks darbinieks [[Kristaps Bergs]].<ref name="citariga" /> To projektēja kā tirdzniecības kompleksu gājējiem, kurā ietilpa tirgotāju sēta, pasāža un galerija.<ref name="citariga" /> Ēkas celtas 1887.–1888. ɡadā, bet fasādi pret A. Čaka ielu pārbūvēja 1927. gadā. Ar laiku šis kļuva par starptautisku tirdzniecības centru.<ref name="citariga" /> Kopumā te atradās 131 veikaliņš, vēl atradās dažādas darbnīcas, grāmatu spiestuve, restorāns.<ref name="Rīga" /> No 1894. līdz 1908. gadam iznāca "Berga bazāra kalendārs".<ref name="Rīga">{{Enc riga|190|Berga bazārs}}</ref> [[Latvijas PSR|PSRS laikos]] komplekss turpināja darboties kā tirdzniecības centrs, 1980. gados tanī bija dažādi sporta veikali.{{fact}} Pēc neatkarības atgūšanas Berga bazārs nokļuva Berga mazmazbērnu īpašumā, kas veica tā atjaunošanu.<ref name="citariga" /> Mūsdienās šeit atrodas dažādi veikali, kafejnīcas, kā arī pieczvaigžņu viesnīca "Hotel Bergs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liveriga.com/lv/1592|title=Berga bazārs|publisher=Liveriga.com|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}|archive-date={{dat|2014|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141222233539/http://www.liveriga.com/lv/1592}}</ref> <gallery> Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu ap 1900.JPG|Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu (ap 1900) Berga bazāra iekšskats ap 1900.JPG|Berga bazāra iekšskats (ap 1900) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.bergabazars.lv/}} {{Rīgas tirgi}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] mnvu3fozbld8kdrnyi5la8m3nfvckg1 4536104 4536103 2026-10-14T18:19:06Z Pirags 3757 4536104 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Berga bazārs | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = | image_size = | caption = | map_type = Rīga | building_type = Ēku komplekss | architectural_style = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | latd = 56 | latm = 57 | lats = 1.44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 7 | longs = 22.47 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1900. ɡadā | opened_date = | renovation_date = | height = | architectural = | roof = | top_floor = | floor_count = | floor_area = | architect = [[Konstantīns Pēkšēns]] | architecture_firm = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Berga bazārs | numurs = 7455 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} }} '''Berga bazārs''' ir ēku ansamblis, kas atrodas starp [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Projekta autors ir arhitekts [[Konstantīns Pēkšēns]].<ref name="citariga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/rigas-centrs/berga-bazars/|title=Berga bazārs|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}}}</ref> [[Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]].<ref>{{VKPAIoa|7455|Berga bazārs}}</ref> == Vēsture == Pēc Pēkšēna projekta ansambli būvējis rūpnieks, pilsētbūvnieks un sabiedrisks darbinieks [[Kristaps Bergs]].<ref name="citariga" /> To projektēja kā tirdzniecības kompleksu gājējiem, kurā ietilpa tirgotāju sēta, pasāža un galerija.<ref name="citariga" /> Ēkas celtas 1887.–1888. ɡadā, bet fasādi pret A. Čaka ielu pārbūvēja 1927. gadā. Ar laiku šis kļuva par starptautisku tirdzniecības centru.<ref name="citariga" /> Kopumā te atradās 131 veikaliņš, vēl atradās dažādas darbnīcas, grāmatu spiestuve, restorāns.<ref name="Rīga" /> No 1894. līdz 1908. gadam iznāca "Berga bazāra kalendārs".<ref name="Rīga">{{Enc riga|190|Berga bazārs}}</ref> [[Latvijas PSR|PSRS laikos]] komplekss turpināja darboties kā tirdzniecības centrs, 1980. gados tanī bija dažādi sporta veikali.{{fact}} Pēc neatkarības atgūšanas Berga bazārs nokļuva Berga mazmazbērnu īpašumā, kas veica tā atjaunošanu.<ref name="citariga" /> Mūsdienās šeit atrodas dažādi veikali, kafejnīcas, kā arī pieczvaigžņu viesnīca "Hotel Bergs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liveriga.com/lv/1592|title=Berga bazārs|publisher=Liveriga.com|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}|archive-date={{dat|2014|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141222233539/http://www.liveriga.com/lv/1592}}</ref> <gallery> Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu ap 1900.JPG|Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu (ap 1900) Berga bazāra iekšskats ap 1900.JPG|Berga bazāra iekšskats (ap 1900) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.bergabazars.lv/}} {{Rīgas tirgi}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] pfc4grau651zdxqhgm9el2gqebve2fg 4536105 4536104 2026-10-14T18:19:47Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4536105 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Berga bazārs | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = | image_size = | caption = | map_type = Rīga | building_type = Ēku komplekss | architectural_style = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | latd = 56 | latm = 57 | lats = 1.44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 7 | longs = 22.47 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1900. ɡadā | opened_date = | renovation_date = | height = | architectural = | roof = | top_floor = | floor_count = | floor_area = | architect = [[Konstantīns Pēkšēns]] | architecture_firm = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Berga bazārs | numurs = 7455 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} }} '''Berga bazārs''' ir ēku ansamblis, kas atrodas starp [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Projekta autors ir arhitekts [[Konstantīns Pēkšēns]].<ref name="citariga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/rigas-centrs/berga-bazars/|title=Berga bazārs|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}}}</ref> [[Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]].<ref>{{VKPAIoa|7455|Berga bazārs}}</ref> == Vēsture == Pēc Pēkšēna projekta ansambli būvējis rūpnieks, pilsētbūvnieks un sabiedrisks darbinieks [[Kristaps Bergs]].<ref name="citariga" /> To projektēja kā tirdzniecības kompleksu gājējiem, kurā ietilpa tirgotāju sēta, pasāža un galerija.<ref name="citariga" /> Ēkas celtas 1887.–1888. ɡadā, bet fasādi pret A. Čaka ielu pārbūvēja 1927. gadā. Ar laiku šis kļuva par starptautisku tirdzniecības centru.<ref name="citariga" /> Kopumā te atradās 131 veikaliņš, kā arī dažādas darbnīcas, grāmatu spiestuve, restorāns.<ref name="Rīga" /> No 1894. līdz 1908. gadam iznāca "Berga bazāra kalendārs".<ref name="Rīga">{{Enc riga|190|Berga bazārs}}</ref> [[Latvijas PSR|PSRS laikos]] komplekss turpināja darboties kā tirdzniecības centrs, 1980. gados tanī bija dažādi sporta veikali.{{fact}} Pēc neatkarības atgūšanas Berga bazārs nokļuva Berga mazmazbērnu īpašumā, kas veica tā atjaunošanu.<ref name="citariga" /> Mūsdienās šeit atrodas dažādi veikali, kafejnīcas, kā arī pieczvaigžņu viesnīca "Hotel Bergs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liveriga.com/lv/1592|title=Berga bazārs|publisher=Liveriga.com|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}|archive-date={{dat|2014|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141222233539/http://www.liveriga.com/lv/1592}}</ref> <gallery> Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu ap 1900.JPG|Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu (ap 1900) Berga bazāra iekšskats ap 1900.JPG|Berga bazāra iekšskats (ap 1900) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.bergabazars.lv/}} {{Rīgas tirgi}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] kv4a58dfztxrtg0fa4unizifvs1cvhx 4536106 4536105 2026-10-14T18:33:22Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4536106 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Berga bazārs | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = | image_size = | caption = | map_type = Rīga | building_type = Ēku komplekss | architectural_style = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | latd = 56 | latm = 57 | lats = 1.44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 7 | longs = 22.47 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1900. ɡadā | opened_date = | renovation_date = | height = | architectural = | roof = | top_floor = | floor_count = | floor_area = | architect = [[Konstantīns Pēkšēns]] | architecture_firm = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Berga bazārs | numurs = 7455 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} }} '''Berga bazārs''' ir ēku ansamblis, kas atrodas starp [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Projekta autors ir arhitekts [[Konstantīns Pēkšēns]].<ref name="citariga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/rigas-centrs/berga-bazars/|title=Berga bazārs|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}}}</ref> [[Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]].<ref>{{VKPAIoa|7455|Berga bazārs}}</ref> == Vēsture == Pēc Pēkšēna projekta ansambli būvējis rūpnieks, pilsētbūvnieks un sabiedrisks darbinieks [[Kristaps Bergs]].<ref name="citariga" /> To projektēja kā tirdzniecības kompleksu gājējiem, kurā ietilpa tirgotāju sēta, pasāža un galerija.<ref name="citariga" /> Ēkas celtas 1887.–1888. ɡadā, bet fasādi pret A. Čaka ielu pārbūvēja 1927. gadā. Ar laiku šis kļuva par starptautisku tirdzniecības centru.<ref name="citariga" /> Kopumā te atradās 131 veikaliņš, kā arī dažādas darbnīcas, grāmatu spiestuve, restorāns.<ref name="Rīga" /> No 1894. līdz 1908. gadam iznāca "Berga bazāra kalendārs".<ref name="Rīga">{{Enc riga|190|Berga bazārs}}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā komplekss turpināja darboties kā tirdzniecības centrs, 1980. gados tanī bija dažādi sporta veikali.{{fact}} Pēc neatkarības atgūšanas Berga bazārs nokļuva Berga mazmazbērnu īpašumā, kas veica tā atjaunošanu.<ref name="citariga" /> Mūsdienās šeit atrodas dažādi veikali, kafejnīcas, kā arī pieczvaigžņu viesnīca "Hotel Bergs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liveriga.com/lv/1592|title=Berga bazārs|publisher=Liveriga.com|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}|archive-date={{dat|2014|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141222233539/http://www.liveriga.com/lv/1592}}</ref> <gallery> Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu ap 1900.JPG|Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu (ap 1900) Berga bazāra iekšskats ap 1900.JPG|Berga bazāra iekšskats (ap 1900) Berga bazāra ieeja no Elizabetes ielas 1927.JPG|Berga bazāra ieeja no Elizabetes ielas (1927) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.bergabazars.lv/}} {{Rīgas tirgi}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] fxd0liq7wbctdme36avme1dy4urqdr7 4536120 4536106 2026-10-14T18:48:52Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4536120 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Berga bazārs | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = | image_size = | caption = | map_type = Rīga | building_type = Ēku komplekss | architectural_style = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | latd = 56 | latm = 57 | lats = 1.44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 7 | longs = 22.47 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1900. ɡadā | opened_date = | renovation_date = | height = | architectural = | roof = | top_floor = | floor_count = | floor_area = | architect = [[Konstantīns Pēkšēns]] | architecture_firm = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Berga bazārs | numurs = 7455 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} }} '''Berga bazārs''' ir ēku ansamblis, kas atrodas starp [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Projekta autors ir arhitekts [[Konstantīns Pēkšēns]].<ref name="citariga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/rigas-centrs/berga-bazars/|title=Berga bazārs|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}}}</ref> [[Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]].<ref>{{VKPAIoa|7455|Berga bazārs}}</ref> == Vēsture == Pēc Pēkšēna projekta ansambli būvējis rūpnieks, pilsētbūvnieks un sabiedrisks darbinieks [[Kristaps Bergs]].<ref name="citariga" /> To projektēja kā tirdzniecības kompleksu gājējiem, kurā ietilpa tirgotāju sēta, pasāža un galerija.<ref name="citariga" /> Ēkas celtas 1887.–1888. ɡadā, bet fasādi pret A. Čaka ielu pārbūvēja 1927. gadā. Ar laiku šis kļuva par starptautisku tirdzniecības centru.<ref name="citariga" /> Kopumā te atradās 131 veikaliņš, kā arī dažādas darbnīcas, grāmatu spiestuve, restorāns.<ref name="Rīga" /> No 1894. līdz 1908. gadam iznāca "Berga bazāra kalendārs".<ref name="Rīga">{{Enc riga|190|Berga bazārs}}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā komplekss turpināja darboties kā tirdzniecības centrs, 1980. gados tanī bija dažādi sporta veikali.{{fact}} Pēc neatkarības atgūšanas Berga bazārs nokļuva Berga mazmazbērnu īpašumā, kas veica tā atjaunošanu.<ref name="citariga" /> Mūsdienās šeit atrodas dažādi veikali, kafejnīcas, kā arī pieczvaigžņu viesnīca "Hotel Bergs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liveriga.com/lv/1592|title=Berga bazārs|publisher=Liveriga.com|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}|archive-date={{dat|2014|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141222233539/http://www.liveriga.com/lv/1592}}</ref> <gallery> Berga bazāra reklāma 1888.JPG|Berga sludinājums par bazāra būvi (1888) Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu ap 1900.JPG|Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu (ap 1900) Berga bazāra iekšskats ap 1900.JPG|Berga bazāra iekšskats (ap 1900) Berga bazāra ieeja no Elizabetes ielas 1927.JPG|Berga bazāra ieeja no Elizabetes ielas (1927) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.bergabazars.lv/}} {{Rīgas tirgi}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] lxpuid2oua8gsnswre1h5onk1cn66ny 0 268644 4536356 4115609 2026-10-15T11:35:28Z Cuu508 95 laboju pareizrakstību 4536356 wikitext text/x-wiki {{ExamplesSidebar|35%| Šajos piemēros izskaņa ir izcelta treknrakstā * Rakstī-'''tājs''' * Las-'''īt''' * Skolēn-'''s''' * Zināt-'''nieks''' }} '''Izskaņa''' [[valodniecība|valodniecībā]] ir [[vārds|vārda]] daļa, ko veido vārda pēdējais [[piedēklis]] un [[galotne]]. Vēl tiek izdalīta '''paplašinātā izskaņa''', kas parasti tiek attiecināta uz citvalodu izcelsmes vārdiem, piemēram, vārdā ''asociācija'' paplašinātā izskaņa ir vārddaļa ''-ācija''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://termini.lza.lv/term.php?term=papla%C5%A1in%C4%81t%C4%81%20izska%C5%86a&list=Izska%C5%86a&lang=LV|title=paplašinātā izskaņa|publisher=Termini.lza.lv|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124712/http://termini.lza.lv/term.php?term=papla%C5%A1in%C4%81t%C4%81%20izska%C5%86a&list=Izska%C5%86a&lang=LV|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{valoda-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} [[Kategorija:Morfoloģija]] tlgp38m2omlmkkwtyvoqh49cuqmh3lh 0 269996 4536329 4392323 2026-10-15T10:08:28Z Ingii 8177 /* Gada dzīvnieki Latvijā */ noņemta nestrādājoša atsauce, pielikta jauna 4536329 wikitext text/x-wiki [[File:Bufo bufo 03-clean.jpg|thumb|220px|2026. gada dzīvnieks Latvijā — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')]] '''Gada dzīvnieks''' ir viens no ikgadējiem [[Latvija]]s dabas simboliem, kuru katru gadu izraugās [[Latvijas Dabas muzejs]]. Parasti par Gada dzīvnieku tiek izraudzīta suga, kurai Dabas muzeja speciālisti vēlas pievērst sabiedrības uzmanību, lai iegūtu vairāk informācijas sugas izpētei vai arī veiktu īpašus pasākumus tās [[dabas aizsardzība|aizsardzībai]]. Gada dzīvnieka pasludināšanas mērķis ir ne tikai akcentēt sugas, kurām draud izmiršana, bet rosināt arī diskusijas par Latvijas dabai nozīmīgu sugu saglabāšanu, to attiecībām ar cilvēkiem, likumdošanas prasībām un citiem aspektiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daba.gov.lv/public/lat/vides_izglitiba/gada_dabas_simboli/2014_gada_dabas_simboli/ |title=Dabas Aizsardzības pārvalde |access-date={{dat|2015|01|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150619043058/http://www.daba.gov.lv/public/lat/vides_izglitiba/gada_dabas_simboli/2014_gada_dabas_simboli/ |archivedate={{dat|2015|06|19||bez}} }}</ref> Par Gada dzīvnieku kalendārajā gadā sabiedrība tiek pastiprināti informēta, izmantotie rezultāti tiek izmantoti publikācijās par sugas izplatību Latvijā. == Gada dzīvnieki Latvijā == {{columns |width=450px |col1= * [[2000. gads Latvijā|2000. gads]] — [[dižā briežvabole]] (''Lucanus cervus'') * [[2001. gads Latvijā|2001. gads]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'') * [[2002. gads Latvijā|2002. gads]] — [[lielais torņgliemezis]] (''Ena montana'') * [[2003. gads Latvijā|2003. gads]] — [[Eirāzijas lūsis]] (''Lynx lynx'') * [[2004. gads Latvijā|2004. gads]] — [[cūkdelfīns]] (''Phocaena phocaena'') * [[2005. gads Latvijā|2005. gads]] — [[lielais susuris]] (''Glis glis'') * [[2006. gads Latvijā|2006. gads]] — [[lidvāvere]] (''Pteromys volans'') * [[2007. gads Latvijā|2007. gads]] — [[smilšu krupis]] (''Bufo calamita'') * [[2008. gads Latvijā|2008. gads]] — [[pelēkais ronis]] (''Halichoerus grypus'') * [[2009. gads Latvijā|2009. gads]] — [[brūnais lācis]] (''Ursus arctos'') * [[2010. gads Latvijā|2010. gads]] — [[Eiropas ūdrs|ūdrs]] (''Lutra lutra'')<ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/2010-gada-dabas-simboli 2010. gada dzīvnieks – ūdrs]</ref> * [[2011. gads Latvijā|2011. gads]] — [[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'')<ref>[https://nra.lv/dzivesstils/39213-latvijas-dabas-muzejs-par-2011-gada-dzivnieku-pasludina-siksparni.htm Latvijas Dabas muzejs par 2011. gada dzīvnieku pasludina sikspārni]</ref> * [[2012. gads Latvijā|2012. gads]] — [[gludenā čūska]] (''Coronella austriaca'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gludena-cuska-2012-gada-dzivnieks/2012/ Gludenā čūska – 2012. gada dzīvnieks] Dabasdati Publicēts: 2012. gada 17. janvārī.</ref> * [[2013. gads Latvijā|2013. gads]] — [[Eiropas purva bruņurupucis]] (''Emys orbicularis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/2013-gada-dzivnieks-ndash-eiropas-purva-brunurupucis/2013/ 2013. gada dzīvnieks – Eiropas purva bruņurupucis] Dabasdati Publicēts: 2013. gada 30. janvārī.</ref> |col2= * [[2014. gads Latvijā|2014. gads]] — [[pelēkais vilks]] (''Canis lupus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/2014-gada-dzivnieks-ndash-pelekais-vilks/2014/ 2014. gada dzīvnieks – pelēkais vilks] Dabasdati Publicēts: 2014. gada 23. janvārī.</ref> * [[2015. gads Latvijā|2015. gads]] — [[meža cūka]] (''Sus scrofa'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ziemellatvija.diena.lv/cilvekzinas/citas-zinas/par-2015-gada-dzivnieku-ir-izveleta-meza-cuka-93990 |title=Par 2015. gada dzīvnieku ir izvēlēta Meža cūka |access-date={{dat|2015|01|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150801151046/http://ziemellatvija.diena.lv/cilvekzinas/citas-zinas/par-2015-gada-dzivnieku-ir-izveleta-meza-cuka-93990 |archivedate={{dat|2015|08|01||bez}} }}</ref> * [[2016. gads Latvijā|2016. gads]] — [[āpsis]] (''Meles meles'')<ref>[https://www.diena.lv/raksts/videunturisms/dabasdiena/gada-dzivnieks-apsis-14127972 Gada dzīvnieks - āpsis] Diena.lv Publicēts: 2016. gada 31. janvārī.</ref> * [[2017. gads Latvijā|2017. gads]] — [[zutis]] (''Anguilla anguilla'')<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis Par 2017.gada dzīvnieku Latvijā pasludināts zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170911195701/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/643858-par_2017gada_dzivnieku_latvija_pasludinats_zutis |date={{dat|2017|09|11||bez}} }} LETA Publicēts: 2017. gada 18. janvārī.</ref> * [[2018. gads Latvijā|2018. gads]] — [[parastā vāvere]] (''Sciurus vulgaris'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasmuzejs.gov.lv/izglitiba/gada-dz-vnieks-2018-parast-v-vere-sciurus-vulgaris |title=Gada dzīvnieks 2018 parastā vāvere Sciurus vulgaris |access-date={{dat|2019|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190708141404/http://www.dabasmuzejs.gov.lv/izglitiba/gada-dz-vnieks-2018-parast-v-vere-sciurus-vulgaris |archivedate={{dat|2019|07|08||bez}} }}</ref> * [[2019. gads Latvijā|2019. gads]] — [[alnis]] (''Alces alces'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2019-alnis/2019/ Gada dzīvnieks 2019 – alnis] Dabasdati Publicēts: 2019. gada 24. oktobrī.</ref> * [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Eirāzijas bebrs|bebrs]] (''Castor fiber'')<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/366091-par-2020gada-dzivnieku-izvelets-eirazijas-bebrs Par 2020.gada dzīvnieku izvēlēts Eirāzijas bebrs] Jauns.lv/LETA Publicēts: 2020. gada 9. janvārī.</ref> * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[baltais zaķis]] (''Lepus timidus'') un [[pelēkais zaķis]] (''Lepus europaeus'')<ref>{{ziņu atsauce |title=Par 2021. gada dzīvniekiem izraudzīti baltais un pelēkais zaķis |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2021-gada-dzivniekiem-izraudziti-baltais-un-pelekais-zakis.a388430/ |accessdate={{dat|2021|1|11||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|1|11||bez}}}}</ref> * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati Publicēts: 2022. gada 5. janvārī.</ref> * [[2023. gads Latvijā|2023. gads]] — [[pļavas ķirzaka]] (''Zootoca vivipara'') un [[sila ķirzaka]] (''Lacerta agilis'')<ref>[https://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/55116588_par-2023-gada-dzivnieku-izveletas-kirzakas/ Par 2023. gada dzīvnieku izvēlētas ķirzakas] Delfi Publicēts: 2023. gada 11. janvārī.</ref> * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[stirna]] (''Capreolus capreolus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2024-ndash-stirna/ Gada dzīvnieks 2024 – stirna] Dabasdati</ref> * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[ezis]] (''Erinaceus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2025-ndash-ezis/ Gada dzīvnieks 2025 – ezis] Dabasdati</ref> * [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis ] LSM </ref> }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli}} [[Kategorija:Latvijas fauna]] m3km23j6fyeiyd7it7w6cjs526obmhg 0 273131 4536006 4532756 2026-10-14T13:57:58Z Vulkāniii 151874 4536006 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Raitis Puriņš''' (dzimis 1988. gada 20. maijā<ref>{{Cite web|url=https://celtnieks.com/komandas/handbola-komanda-celtnieks-riga/raitis-purins/|title=Raitis Puriņš}}</ref>) ir Latvijas [[Handbols|handbolists]], kas spēlē vārtsarga pozīcijā. [[Latvijas rokasbumbas izlase|Latvijas izlases]] dalībnieks. Viņa pamatdarbs ir globālās izaugsmes direktors uzņēmumā “[[Mapon|Mapon"]], bijis handbola [[žurnālists]] portālā [[Sportacentrs.com]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/handbols/ec_2020/08012020-blogs_no_handbola_apskatnieka_lidz_izlase|title=Blogs: no eSports.lv handbola apskatnieka līdz izlasei un EČ finālturnīram|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-01-09|date=2020-01-08|language=lv}}</ref> == Handbolista karjera == No 2005./2006. gada sezonas līdz 2014./2015. gada sezonai spēlētājs Latvijas Virslīgas čempionātā pārstāvēja LSPA komandu, bet 2015./2016. gadā pievienojās "Celtnieks" vienībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://celtnieks.com/komandas/handbola-komanda-celtnieks-riga/raitis-purins/|title=Raitis Puriņš|website=Handbola klubs Celtnieks|access-date=2020-01-09|language=lv-LV}}</ref> 2020./2021. gada sezonā Puriņš pievienojās "ASK Zemessaredze/LSPA" komandai. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://handball.lv/league/252/teams/276|title=Latvijas Handbola Federācija|website=Latvijas Handbola Federācija|access-date=2021-12-09|archive-date=2021-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20211209144101/https://handball.lv/league/252/teams/276}}</ref> Kopā ar LSPA un "Celtnieks" izcīnījis trīs Latvijas Virslīgas čempionu titulus (2009./2010<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/handbols/24032010-lspa_klust_par_latvijas_cempioni_handbola|title=LSPA kļūst par Latvijas čempioni handbolā|date=2010. gada 24. marts|website=Sportacentrs.com}}</ref>., 2010./2011<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/handbols/19032011-tenax_zaude_lspa_handbolisti_nosarga_cemp|title=LSPA handbolisti nosargā čempionu titulu|date=2011. gada 19. marts|website=Sportacentrs.com}}</ref>. un 2016./2017.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://celtnieks.com/2017/05/celtnieks-riga-latvijas-cempioni-2017-video/|title=Celtnieks Rīga - Latvijas čempioni 2017 (+video)|website=Handbola klubs Celtnieks|access-date=2020-09-15|date=2017-05-15|language=lv-LV}}</ref> gada sezonā). Latvijas valstsvienībā aizvadījis 49 spēles, bijis Latvijas U-18 un U-20 izlases vārtsargs. Puriņa pirmais handbola treneris bija Jānis Žīdens. 2020. gada janvārī tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā tās vēsturē pirmajai dalībai [[Eiropas čempionāts handbolā|Eiropas čempionātā handbolā]].<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Twitter|raitispurins}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Puriņš, Raitis}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas handbolisti]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] b66u9esqvpp4haozfk9pv0exbfaz1us 0 280562 4536336 4234568 2026-10-15T10:13:58Z Pirags 3757 /* Krievijas Impērijas sastāvā */ 4536336 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ludzas pilsdrupas 2012. gads.jpg|thumb|330px|Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī.]] '''Ludzas vēsture''' aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju apmetņu izveidošanās pie [[Lielais Ludzas ezers|Lielā Ludzas ezera]] un [[Ludza]]s miesta izveides pie [[Ludzas pils]] līdz mūsdienām. == Arheoloģiskie izrakumi == Ludzas apkārtne bijusi apdzīvota jau [[mezolīts|mezolītā]] (8.-5. gadu tūkstotī pr. Kristus), par to liecina Lielā Ludzas ezera krastos atrastie kaula priekšmeti. [[Neolīts|Neolīta]] (5.-2. gadu tūkstoša vidus pr. Kristus) apmetnes Lielā Ludzas ezera Budjankas pussalā un Jurizdikas ragā, ko 1959. gadā pētījis [[Rauls Šnore]], tāpat Ķīšukalna pilskalns (saukts arī par Selupinku vai Jersovkas pilskalnu) un kapulauks, ko pētījusi [[Elvīra Šnore]], liecina par Ludzas apkārtnes nepārtrauktu apdzīvotību. Ka apdzīvotība bijusi intensīva, liecina krievu arheologu N. Sizova un J. Romanova pētījumi (1890-1891) Odukalna senkapos, kur izpētīti 338 apbedījumi. Ap 1939. gadu Ķīšukalna dienvidu pakājē apmetnē izarts 173,2 g smags sudraba kaklariņķis, kas glabājas Latvijas Vēstures muzejā Rīgā. === Ludza 12.-14. gadsimtā === Krievu vēsturnieks N. Karamzins savā sacerējumā "Krievijas valsts vēsture" pirmais izteicis domu, ka [[Hipatija hronika|Kijivas hronikā]] (''Киевская летопись'') pieminētā Lučina varēja būt mūsdienu Ludza.<ref>[http://www.rvb.ru/18vek/karamzin/4igr/01text/02prim/vol_03.htm Карамзин Н. История государства Российского: примечание 12 к III тому] (krieviski)</ref> Hronikas teksts vēsta, ka kņazam Rjurikam, Rostislava dēlam (''Рюрик Ростиславович''), 1174. gadā dodoties no [[Novgoroda]]s uz [[Smoļenska|Smoļensku]], dzimis dēls, kam viņš apņēmās dot Lučinas pilsētu (''Лучин'') un uzcelt Svētā Mihaila baznīcu vietā, kur viņš dzimis (''И даст ему Лучин город, в нем родися и ся поставишна на том месте церковь св. Михаёла, где родил''). Kņazs Rjuriks piederēja pie tajā laikā ietekmīgās [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas kņazu]] Rostislaviču dzimtas. Viņa brālis Romāns Rostislavičs 1171. -1176. gadā bija [[Kijivas lielkņazs]]. Pēc cita uzskata Kijivas hronikā pieminētā Lučina atradās pašā Smoļenskas kņazistē, nevis Latgalē.<ref>[http://admin.smolensk.ru/web_dis/2005/rosl/histor/serg/serg6.htm С.В.Александров Династии Смоленских Ростиславовичей в XII-XIII вв.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120128072844/http://admin.smolensk.ru/web_dis/2005/rosl/histor/serg/serg6.htm |date={{dat|2012|01|28||bez}} }}: В начале XII века в княжестве, кроме Смоленска, насчитывалось всего три города: Торопец, Каспля и Вержавск. В 30-50-е годы Ростиславом было основано 5 городов: Мстиславль, Ростиславль, Изяславль. Дорогобуж, Ельня. Еще 5 населенных пунктов в эти годы превратились в города: '''Лучин''', Краен, Василев, Кричев, Пропойск. Тем самым, в середине XII века в Смоленском княжестве насчитывалось уже 16 городов.</ref> Tomēr 12. gadsimtā Lučinas vārdam līdzīgi vietvārdi atrodami arī citviet - Lučānu sādža pie Ļesnajas upes, Lučinas ciems pie [[Dņepra]]s, pie Lučāna ezera.<ref>Viktors Trojanovskis. Ludzas zeme: rajona daba, vēsture, šodiena. A. Rancāna izdevniecība, 2004.</ref> 13. gadsimtā Ludza atradās [[Lotigola]]s zemē, kas bija strīdus teritorija starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] un Lietuvas kunigaišu pārvaldītajām teritorijām. == Livonijas ordeņa valsts pakļautībā == [[Attēls:Ludzas pilskalns ar ordeņa pilsdrupām.jpg|thumb|330px|Ludzas pilskalns ar ordeņa pilsdrupām 20. gadsimta sākumā.]] [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestra [[Vennemars fon Brigenejs|Vennemara no Brigenejas]] valdīšanas laikā 1399. gadā agrākās latgaļu pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludzas pils|Ludzas pili]] (tagad saglabājušās tikai drupas). Ludzas pils bija [[Rēzeknes fogteja]]s blakus pils, ko pārvaldīja fogta iecelts ierēdnis. Pilij bija seši torņi, trīs vārti un divas priekšpilis. Spriežot pēc pils paliekām, gan iekšējās priekšpils, gan galvenās pils sienas bijušas celtas no laukakmeņiem un apliktas ar ķieģeļiem. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s kņazistes robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla cietoksni ''[[Krasnogorodska|Krasnij Gorodok]]''. 1481. gadā krievi iebruka Latgalē un daļēji nopostīja arī Ludzu, bet līdz 1525. gadam ordenis pili atkal atjaunoja. == Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā == Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] (1558-1583) Ludza ar pārējo Latgali tika pievienota [[Pārdaugavas hercogiste]]i, kas bija [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] sastāvā. Pēc [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Polijas-Zviedrijas kara]] 1629. gadā Ludza ietilpa [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadijā]]. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1654. gadā Krievijas cara [[Aleksejs Mihailovičs|Alekseja Mihailoviča]] karaspēks ielenca pilsētu, parakās zem pils mūriem un Ludzu ieņēma. Aplenkšanas laikā pili tik stipri saspridzināja, ka tā drīz vien sagruva. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] no pils bija atlikušas tikai drupas. 1765. gadā apmetne pie pils nosaukta par miestu. == Krievijas Impērijas sastāvā == Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas-Lietuvas pirmās dalīšanas]] (1772) Latgali un līdz ar to arī Ludzu pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i. 1777. gadā Latgali sadalīja [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] un [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķos]]. Ludza kļuva par apriņķa pilsētu. 1778. gadā Ludzu pievienoja [[Polockas guberņa]]i. 1796. gadā Ludzas apriņķi un pilsētu iekļāva [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]]. 1802. gadā Baltkrievijas guberņu sadalīja [[Mogiļova]]s un [[Vitebska]]s guberņā un Ludzu ar apriņķi un pārējo Latgali iekļāva [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimta 1. ceturksnī Ludzā stipri pieauga tirdzniecības nozīme. Pilsētā notika seši gadatirgi, galvenā tirdzniecības prece bija lini. 1815. gadā lielākā daļa iedzīvotāju Ludzā (67%) bija ebreji un pilsētā bija septiņas sinagogas.<ref>Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Rīga 2006. {{ISBN|9984-19-904-5}} 69. lpp.</ref> 1843. gadā uzcēla Ludzas Vissvētās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo baznīcu (''Успенская церковь''). 1896. gadā Ludzā bija 242 tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumi. 20. gadsimta sākumā Ludzā dzīvoja galvenokārt sīktirgotāji un amatnieki. 1902. gadā darbojās divas dzirnavas, divi kaļķu cepļi, ādu miecētava, ķieģeļu ceplis. <gallery> Ludza pēc 1900.jpg|Skats uz Ludzu (pēc 1900) Ludzas katoļu baznīca pirms 1914.jpg|[[Ludzas katoļu baznīca]] (pirms 1914) Ludzas ezermalas skats pirms 1914.jpg|Ludzas ezermalas skats (pirms 1914) Ludzas galvenā iela pirms 1914.jpg|Ludzas galvenā iela (pirms 1914) Aleksandra iela Ludzā pirms 1917.jpg|Aleksandra (Latgales) iela (pirms 1917) Планы городов из Полного собрания законов Российской империи 265.jpg|Ludzas pilsētas plāns pēc ankesijas (1778) </gallery> == Pirmais pasaules karš un Brīvības cīņas == 1917. gada aprīlī [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Pirmajā Latgales latviešu kongresā]] tika nolemts, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem. Lielinieku vara Ludzā pastāvēja no 1917. gada novembra līdz 1918. gada februārim, kad Latgali ieņēma [[Vācijas Impērija]]s armija. 1918. gada decembrī Ludzu ieņēma [[Sarkanā armija]]. 1920. gada 26. janvāra rītā [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|Ludzu no lieliniekiem atbrīvoja]] [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[2. Ventspils kājnieku pulks]]. <gallery> Ludzas LSPR laikā 1918. gada janvārī.jpg|Ludza Latvijas SPR laikā (1918. gada 7. janvārī) Ludzas pareizticīgo baznīca ap 1918.jpg|Ludza vācu okupācijas laikā (1918. gada 7. maijā) Ulmanis Ludzā 1920.jpg|Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis]], [[Krišjānis Berķis]] un [[Artūrs Dālbergs]] Ludzā (pēc 1920. gada 26. janvāra) Karaspēka parāde Ludzā 1920.jpeg|Karaspēka parāde Ludzā (pēc 1920. gada 26. janvāra) </gallery> == Latvijas brīvvalsts periods un Otrais pasaules karš == [[Attēls:Ludzas pilsētas plāns 1936.jpg|thumb|200px|Ludzas pilsētas plāns (1936).]] [[Attēls:Ludzas skats 1936.jpg|thumb|200px|Ludzas skats (1936).]] [[Attēls:Ludzas pilsētas valde 1939.jpg|thumb|200px|Ludzas pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Ludzas pilsētas galva J. Sprindzāns.]] 1929. gadā Ludzā jau notika astoņi gadatirgi. 1935. gadā bija 356 tirdzniecības uzņēmumi ar 543 nodarbinātajiem un 238 ar rūpniecisko ražošanu saistīti uzņēmumi ar 344 strādājošajiem. [[1935]]. gadā no 5546 Ludzas iedzīvotājiem [[latvieši]] bija 2207 (39,8%), [[Latvijas ebreji|žīdi]] 1518 (27,4%), [[Latvijas krievi|krievi]] 1228 (22,1%), [[Latvijas poļi|poļi]] 338 (6,1%), [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] 163 (2,9%), [[Latvijas vācieši|vācieši]] 29 (0,5%).<ref name="apraksti">[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf Pilsētu apraksti.] V. Salnais, A. Maldups. Rīga: Apgāds Gauja 1936. - 185. lpp.</ref> Tajā laikā darbojās [[Ludzas valsts ģimnāzija]], 1. pilsētas pamatskola, 2. pilsētas pamatskola, pilsētas krievu pamatskola, pilsētas žīdu pamatskola, valsts arodskola.<ref name="apraksti"/> [[Ludzas apriņķa slimnīca]] atradās Raiņa ielā 30, Zāmuela Gurēviča privātā slimnīca atradās Rīgas prospektā 2.<ref name="apraksti"/> 1938. gada 11. jūnijā notika ugunsgrēks kurā nodega puse pilsētas māju. Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 17. jūnijā Ludzu okupēja [[Sarkanā armija]], 1941. gada 3. jūlijā Ludzu okupēja [[Vērmahts]], bet 1944. gada 23. jūlijā atkal Sarkanā armija. Okupācijas varas iestāžu rīkotajās masu slepkavībās un deportācijās cieta daudzi Ludzas iedzīvotāji. <gallery> Latgales iela Ludzā pēc 1920.jpg|Latgales iela Ludzā Latgales iela Ludzā pirms 1930.jpg|Latgales iela Ludzā (pirms 1930) Ludzas restorāns Rīga 1931.jpg|Ludzas restorāns "Rīga" (1931) Ludza pirms nodegšanas 1938.jpg|Ludzas skats pēc 1935. gada Nodegusī Ludza 1938.jpg|Nodegusī Ludza 1938. gada jūnijā </gallery> == Latvijas PSR periods == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Ludzā sāka celt daudzus rūpniecības uzņēmumus. Lielākie bija metālapstrādes, linu, gaļas un piena pārstrādes uzņēmumi. Metālapstrādes rūpnīca "Metālists" ražoja 67 produkcijas veidus, galvenokārt plaša patēriņa preces. Uzņēmumā izgatavotos cinkotos traukus eksportēja uz deviņām valstīm. 1952. gadā uzceltā linu fabrika apstrādāja arī Pleskavas apgabalā izaudzētos linus. Ludzā darbojās putnu kombināts, maizes ceptuve. Rēzeknes piena kombināta Ludzas pienotava (1972) ražoja sviestu, krējumu, biezpienu. Bija arī bezalkoholisko dzērienu cehs, skuju miltu fabrika, r/a "Daiļrade" filiāle, remonta un celtniecības pārvalde, Latgales meliorācijas sistēmu pārvalde, mežrūpniecības saimniecība, rajona sadzīves pakalpojumu kombināts, r/a „Komutators” filiāle. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] [[Kategorija:Ludza]] e2i6w5c1m82rsbcef514cvsfsbeia5w 4536339 4536336 2026-10-15T10:15:13Z Pirags 3757 /* Krievijas Impērijas sastāvā */ 4536339 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ludzas pilsdrupas 2012. gads.jpg|thumb|330px|Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī.]] '''Ludzas vēsture''' aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju apmetņu izveidošanās pie [[Lielais Ludzas ezers|Lielā Ludzas ezera]] un [[Ludza]]s miesta izveides pie [[Ludzas pils]] līdz mūsdienām. == Arheoloģiskie izrakumi == Ludzas apkārtne bijusi apdzīvota jau [[mezolīts|mezolītā]] (8.-5. gadu tūkstotī pr. Kristus), par to liecina Lielā Ludzas ezera krastos atrastie kaula priekšmeti. [[Neolīts|Neolīta]] (5.-2. gadu tūkstoša vidus pr. Kristus) apmetnes Lielā Ludzas ezera Budjankas pussalā un Jurizdikas ragā, ko 1959. gadā pētījis [[Rauls Šnore]], tāpat Ķīšukalna pilskalns (saukts arī par Selupinku vai Jersovkas pilskalnu) un kapulauks, ko pētījusi [[Elvīra Šnore]], liecina par Ludzas apkārtnes nepārtrauktu apdzīvotību. Ka apdzīvotība bijusi intensīva, liecina krievu arheologu N. Sizova un J. Romanova pētījumi (1890-1891) Odukalna senkapos, kur izpētīti 338 apbedījumi. Ap 1939. gadu Ķīšukalna dienvidu pakājē apmetnē izarts 173,2 g smags sudraba kaklariņķis, kas glabājas Latvijas Vēstures muzejā Rīgā. === Ludza 12.-14. gadsimtā === Krievu vēsturnieks N. Karamzins savā sacerējumā "Krievijas valsts vēsture" pirmais izteicis domu, ka [[Hipatija hronika|Kijivas hronikā]] (''Киевская летопись'') pieminētā Lučina varēja būt mūsdienu Ludza.<ref>[http://www.rvb.ru/18vek/karamzin/4igr/01text/02prim/vol_03.htm Карамзин Н. История государства Российского: примечание 12 к III тому] (krieviski)</ref> Hronikas teksts vēsta, ka kņazam Rjurikam, Rostislava dēlam (''Рюрик Ростиславович''), 1174. gadā dodoties no [[Novgoroda]]s uz [[Smoļenska|Smoļensku]], dzimis dēls, kam viņš apņēmās dot Lučinas pilsētu (''Лучин'') un uzcelt Svētā Mihaila baznīcu vietā, kur viņš dzimis (''И даст ему Лучин город, в нем родися и ся поставишна на том месте церковь св. Михаёла, где родил''). Kņazs Rjuriks piederēja pie tajā laikā ietekmīgās [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas kņazu]] Rostislaviču dzimtas. Viņa brālis Romāns Rostislavičs 1171. -1176. gadā bija [[Kijivas lielkņazs]]. Pēc cita uzskata Kijivas hronikā pieminētā Lučina atradās pašā Smoļenskas kņazistē, nevis Latgalē.<ref>[http://admin.smolensk.ru/web_dis/2005/rosl/histor/serg/serg6.htm С.В.Александров Династии Смоленских Ростиславовичей в XII-XIII вв.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120128072844/http://admin.smolensk.ru/web_dis/2005/rosl/histor/serg/serg6.htm |date={{dat|2012|01|28||bez}} }}: В начале XII века в княжестве, кроме Смоленска, насчитывалось всего три города: Торопец, Каспля и Вержавск. В 30-50-е годы Ростиславом было основано 5 городов: Мстиславль, Ростиславль, Изяславль. Дорогобуж, Ельня. Еще 5 населенных пунктов в эти годы превратились в города: '''Лучин''', Краен, Василев, Кричев, Пропойск. Тем самым, в середине XII века в Смоленском княжестве насчитывалось уже 16 городов.</ref> Tomēr 12. gadsimtā Lučinas vārdam līdzīgi vietvārdi atrodami arī citviet - Lučānu sādža pie Ļesnajas upes, Lučinas ciems pie [[Dņepra]]s, pie Lučāna ezera.<ref>Viktors Trojanovskis. Ludzas zeme: rajona daba, vēsture, šodiena. A. Rancāna izdevniecība, 2004.</ref> 13. gadsimtā Ludza atradās [[Lotigola]]s zemē, kas bija strīdus teritorija starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] un Lietuvas kunigaišu pārvaldītajām teritorijām. == Livonijas ordeņa valsts pakļautībā == [[Attēls:Ludzas pilskalns ar ordeņa pilsdrupām.jpg|thumb|330px|Ludzas pilskalns ar ordeņa pilsdrupām 20. gadsimta sākumā.]] [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestra [[Vennemars fon Brigenejs|Vennemara no Brigenejas]] valdīšanas laikā 1399. gadā agrākās latgaļu pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludzas pils|Ludzas pili]] (tagad saglabājušās tikai drupas). Ludzas pils bija [[Rēzeknes fogteja]]s blakus pils, ko pārvaldīja fogta iecelts ierēdnis. Pilij bija seši torņi, trīs vārti un divas priekšpilis. Spriežot pēc pils paliekām, gan iekšējās priekšpils, gan galvenās pils sienas bijušas celtas no laukakmeņiem un apliktas ar ķieģeļiem. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s kņazistes robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla cietoksni ''[[Krasnogorodska|Krasnij Gorodok]]''. 1481. gadā krievi iebruka Latgalē un daļēji nopostīja arī Ludzu, bet līdz 1525. gadam ordenis pili atkal atjaunoja. == Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā == Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] (1558-1583) Ludza ar pārējo Latgali tika pievienota [[Pārdaugavas hercogiste]]i, kas bija [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] sastāvā. Pēc [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Polijas-Zviedrijas kara]] 1629. gadā Ludza ietilpa [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadijā]]. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1654. gadā Krievijas cara [[Aleksejs Mihailovičs|Alekseja Mihailoviča]] karaspēks ielenca pilsētu, parakās zem pils mūriem un Ludzu ieņēma. Aplenkšanas laikā pili tik stipri saspridzināja, ka tā drīz vien sagruva. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] no pils bija atlikušas tikai drupas. 1765. gadā apmetne pie pils nosaukta par miestu. == Krievijas Impērijas sastāvā == Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas-Lietuvas pirmās dalīšanas]] (1772) Latgali un līdz ar to arī Ludzu pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i. 1777. gadā Latgali sadalīja [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] un [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķos]]. Ludza kļuva par apriņķa pilsētu. 1778. gadā Ludzu pievienoja [[Polockas guberņa]]i. 1796. gadā Ludzas apriņķi un pilsētu iekļāva [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]]. 1802. gadā Baltkrievijas guberņu sadalīja [[Mogiļova]]s un [[Vitebska]]s guberņā un Ludzu ar apriņķi un pārējo Latgali iekļāva [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimta 1. ceturksnī Ludzā stipri pieauga tirdzniecības nozīme. Pilsētā notika seši gadatirgi, galvenā tirdzniecības prece bija lini. 1815. gadā lielākā daļa iedzīvotāju Ludzā (67%) bija ebreji un pilsētā bija septiņas sinagogas.<ref>Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Rīga 2006. {{ISBN|9984-19-904-5}} 69. lpp.</ref> 1843. gadā uzcēla Ludzas Vissvētās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo baznīcu (''Успенская церковь''). 1896. gadā Ludzā bija 242 tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumi. 20. gadsimta sākumā Ludzā dzīvoja galvenokārt sīktirgotāji un amatnieki. 1902. gadā darbojās divas dzirnavas, divi kaļķu cepļi, ādu miecētava, ķieģeļu ceplis. <gallery> Планы городов из Полного собрания законов Российской империи 265.jpg|Ludzas pilsētas plāns pēc ankesijas [[Polockas guberņa]]s sastāvā (1778) Ludza pēc 1900.jpg|Skats uz Ludzu (pēc 1900) Ludzas katoļu baznīca pirms 1914.jpg|[[Ludzas katoļu baznīca]] (pirms 1914) Ludzas ezermalas skats pirms 1914.jpg|Ludzas ezermalas skats (pirms 1914) Ludzas galvenā iela pirms 1914.jpg|Ludzas galvenā iela (pirms 1914) Aleksandra iela Ludzā pirms 1917.jpg|Aleksandra (Latgales) iela (pirms 1917) </gallery> == Pirmais pasaules karš un Brīvības cīņas == 1917. gada aprīlī [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Pirmajā Latgales latviešu kongresā]] tika nolemts, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem. Lielinieku vara Ludzā pastāvēja no 1917. gada novembra līdz 1918. gada februārim, kad Latgali ieņēma [[Vācijas Impērija]]s armija. 1918. gada decembrī Ludzu ieņēma [[Sarkanā armija]]. 1920. gada 26. janvāra rītā [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|Ludzu no lieliniekiem atbrīvoja]] [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[2. Ventspils kājnieku pulks]]. <gallery> Ludzas LSPR laikā 1918. gada janvārī.jpg|Ludza Latvijas SPR laikā (1918. gada 7. janvārī) Ludzas pareizticīgo baznīca ap 1918.jpg|Ludza vācu okupācijas laikā (1918. gada 7. maijā) Ulmanis Ludzā 1920.jpg|Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis]], [[Krišjānis Berķis]] un [[Artūrs Dālbergs]] Ludzā (pēc 1920. gada 26. janvāra) Karaspēka parāde Ludzā 1920.jpeg|Karaspēka parāde Ludzā (pēc 1920. gada 26. janvāra) </gallery> == Latvijas brīvvalsts periods un Otrais pasaules karš == [[Attēls:Ludzas pilsētas plāns 1936.jpg|thumb|200px|Ludzas pilsētas plāns (1936).]] [[Attēls:Ludzas skats 1936.jpg|thumb|200px|Ludzas skats (1936).]] [[Attēls:Ludzas pilsētas valde 1939.jpg|thumb|200px|Ludzas pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Ludzas pilsētas galva J. Sprindzāns.]] 1929. gadā Ludzā jau notika astoņi gadatirgi. 1935. gadā bija 356 tirdzniecības uzņēmumi ar 543 nodarbinātajiem un 238 ar rūpniecisko ražošanu saistīti uzņēmumi ar 344 strādājošajiem. [[1935]]. gadā no 5546 Ludzas iedzīvotājiem [[latvieši]] bija 2207 (39,8%), [[Latvijas ebreji|žīdi]] 1518 (27,4%), [[Latvijas krievi|krievi]] 1228 (22,1%), [[Latvijas poļi|poļi]] 338 (6,1%), [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] 163 (2,9%), [[Latvijas vācieši|vācieši]] 29 (0,5%).<ref name="apraksti">[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf Pilsētu apraksti.] V. Salnais, A. Maldups. Rīga: Apgāds Gauja 1936. - 185. lpp.</ref> Tajā laikā darbojās [[Ludzas valsts ģimnāzija]], 1. pilsētas pamatskola, 2. pilsētas pamatskola, pilsētas krievu pamatskola, pilsētas žīdu pamatskola, valsts arodskola.<ref name="apraksti"/> [[Ludzas apriņķa slimnīca]] atradās Raiņa ielā 30, Zāmuela Gurēviča privātā slimnīca atradās Rīgas prospektā 2.<ref name="apraksti"/> 1938. gada 11. jūnijā notika ugunsgrēks kurā nodega puse pilsētas māju. Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 17. jūnijā Ludzu okupēja [[Sarkanā armija]], 1941. gada 3. jūlijā Ludzu okupēja [[Vērmahts]], bet 1944. gada 23. jūlijā atkal Sarkanā armija. Okupācijas varas iestāžu rīkotajās masu slepkavībās un deportācijās cieta daudzi Ludzas iedzīvotāji. <gallery> Latgales iela Ludzā pēc 1920.jpg|Latgales iela Ludzā Latgales iela Ludzā pirms 1930.jpg|Latgales iela Ludzā (pirms 1930) Ludzas restorāns Rīga 1931.jpg|Ludzas restorāns "Rīga" (1931) Ludza pirms nodegšanas 1938.jpg|Ludzas skats pēc 1935. gada Nodegusī Ludza 1938.jpg|Nodegusī Ludza 1938. gada jūnijā </gallery> == Latvijas PSR periods == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Ludzā sāka celt daudzus rūpniecības uzņēmumus. Lielākie bija metālapstrādes, linu, gaļas un piena pārstrādes uzņēmumi. Metālapstrādes rūpnīca "Metālists" ražoja 67 produkcijas veidus, galvenokārt plaša patēriņa preces. Uzņēmumā izgatavotos cinkotos traukus eksportēja uz deviņām valstīm. 1952. gadā uzceltā linu fabrika apstrādāja arī Pleskavas apgabalā izaudzētos linus. Ludzā darbojās putnu kombināts, maizes ceptuve. Rēzeknes piena kombināta Ludzas pienotava (1972) ražoja sviestu, krējumu, biezpienu. Bija arī bezalkoholisko dzērienu cehs, skuju miltu fabrika, r/a "Daiļrade" filiāle, remonta un celtniecības pārvalde, Latgales meliorācijas sistēmu pārvalde, mežrūpniecības saimniecība, rajona sadzīves pakalpojumu kombināts, r/a „Komutators” filiāle. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] [[Kategorija:Ludza]] eeuief6qbul9n68zbkdanadf26safhi 4536340 4536339 2026-10-15T10:15:55Z Pirags 3757 /* Krievijas Impērijas sastāvā */ 4536340 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ludzas pilsdrupas 2012. gads.jpg|thumb|330px|Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī.]] '''Ludzas vēsture''' aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju apmetņu izveidošanās pie [[Lielais Ludzas ezers|Lielā Ludzas ezera]] un [[Ludza]]s miesta izveides pie [[Ludzas pils]] līdz mūsdienām. == Arheoloģiskie izrakumi == Ludzas apkārtne bijusi apdzīvota jau [[mezolīts|mezolītā]] (8.-5. gadu tūkstotī pr. Kristus), par to liecina Lielā Ludzas ezera krastos atrastie kaula priekšmeti. [[Neolīts|Neolīta]] (5.-2. gadu tūkstoša vidus pr. Kristus) apmetnes Lielā Ludzas ezera Budjankas pussalā un Jurizdikas ragā, ko 1959. gadā pētījis [[Rauls Šnore]], tāpat Ķīšukalna pilskalns (saukts arī par Selupinku vai Jersovkas pilskalnu) un kapulauks, ko pētījusi [[Elvīra Šnore]], liecina par Ludzas apkārtnes nepārtrauktu apdzīvotību. Ka apdzīvotība bijusi intensīva, liecina krievu arheologu N. Sizova un J. Romanova pētījumi (1890-1891) Odukalna senkapos, kur izpētīti 338 apbedījumi. Ap 1939. gadu Ķīšukalna dienvidu pakājē apmetnē izarts 173,2 g smags sudraba kaklariņķis, kas glabājas Latvijas Vēstures muzejā Rīgā. === Ludza 12.-14. gadsimtā === Krievu vēsturnieks N. Karamzins savā sacerējumā "Krievijas valsts vēsture" pirmais izteicis domu, ka [[Hipatija hronika|Kijivas hronikā]] (''Киевская летопись'') pieminētā Lučina varēja būt mūsdienu Ludza.<ref>[http://www.rvb.ru/18vek/karamzin/4igr/01text/02prim/vol_03.htm Карамзин Н. История государства Российского: примечание 12 к III тому] (krieviski)</ref> Hronikas teksts vēsta, ka kņazam Rjurikam, Rostislava dēlam (''Рюрик Ростиславович''), 1174. gadā dodoties no [[Novgoroda]]s uz [[Smoļenska|Smoļensku]], dzimis dēls, kam viņš apņēmās dot Lučinas pilsētu (''Лучин'') un uzcelt Svētā Mihaila baznīcu vietā, kur viņš dzimis (''И даст ему Лучин город, в нем родися и ся поставишна на том месте церковь св. Михаёла, где родил''). Kņazs Rjuriks piederēja pie tajā laikā ietekmīgās [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas kņazu]] Rostislaviču dzimtas. Viņa brālis Romāns Rostislavičs 1171. -1176. gadā bija [[Kijivas lielkņazs]]. Pēc cita uzskata Kijivas hronikā pieminētā Lučina atradās pašā Smoļenskas kņazistē, nevis Latgalē.<ref>[http://admin.smolensk.ru/web_dis/2005/rosl/histor/serg/serg6.htm С.В.Александров Династии Смоленских Ростиславовичей в XII-XIII вв.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120128072844/http://admin.smolensk.ru/web_dis/2005/rosl/histor/serg/serg6.htm |date={{dat|2012|01|28||bez}} }}: В начале XII века в княжестве, кроме Смоленска, насчитывалось всего три города: Торопец, Каспля и Вержавск. В 30-50-е годы Ростиславом было основано 5 городов: Мстиславль, Ростиславль, Изяславль. Дорогобуж, Ельня. Еще 5 населенных пунктов в эти годы превратились в города: '''Лучин''', Краен, Василев, Кричев, Пропойск. Тем самым, в середине XII века в Смоленском княжестве насчитывалось уже 16 городов.</ref> Tomēr 12. gadsimtā Lučinas vārdam līdzīgi vietvārdi atrodami arī citviet - Lučānu sādža pie Ļesnajas upes, Lučinas ciems pie [[Dņepra]]s, pie Lučāna ezera.<ref>Viktors Trojanovskis. Ludzas zeme: rajona daba, vēsture, šodiena. A. Rancāna izdevniecība, 2004.</ref> 13. gadsimtā Ludza atradās [[Lotigola]]s zemē, kas bija strīdus teritorija starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] un Lietuvas kunigaišu pārvaldītajām teritorijām. == Livonijas ordeņa valsts pakļautībā == [[Attēls:Ludzas pilskalns ar ordeņa pilsdrupām.jpg|thumb|330px|Ludzas pilskalns ar ordeņa pilsdrupām 20. gadsimta sākumā.]] [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestra [[Vennemars fon Brigenejs|Vennemara no Brigenejas]] valdīšanas laikā 1399. gadā agrākās latgaļu pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludzas pils|Ludzas pili]] (tagad saglabājušās tikai drupas). Ludzas pils bija [[Rēzeknes fogteja]]s blakus pils, ko pārvaldīja fogta iecelts ierēdnis. Pilij bija seši torņi, trīs vārti un divas priekšpilis. Spriežot pēc pils paliekām, gan iekšējās priekšpils, gan galvenās pils sienas bijušas celtas no laukakmeņiem un apliktas ar ķieģeļiem. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s kņazistes robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla cietoksni ''[[Krasnogorodska|Krasnij Gorodok]]''. 1481. gadā krievi iebruka Latgalē un daļēji nopostīja arī Ludzu, bet līdz 1525. gadam ordenis pili atkal atjaunoja. == Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā == Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] (1558-1583) Ludza ar pārējo Latgali tika pievienota [[Pārdaugavas hercogiste]]i, kas bija [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] sastāvā. Pēc [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Polijas-Zviedrijas kara]] 1629. gadā Ludza ietilpa [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadijā]]. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1654. gadā Krievijas cara [[Aleksejs Mihailovičs|Alekseja Mihailoviča]] karaspēks ielenca pilsētu, parakās zem pils mūriem un Ludzu ieņēma. Aplenkšanas laikā pili tik stipri saspridzināja, ka tā drīz vien sagruva. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] no pils bija atlikušas tikai drupas. 1765. gadā apmetne pie pils nosaukta par miestu. == Krievijas Impērijas sastāvā == Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas-Lietuvas pirmās dalīšanas]] (1772) Latgali un līdz ar to arī Ludzu pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i. 1777. gadā Latgali sadalīja [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] un [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķos]]. Ludza kļuva par apriņķa pilsētu. 1778. gadā Ludzu pievienoja [[Polockas guberņa]]i. 1796. gadā Ludzas apriņķi un pilsētu iekļāva [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]]. 1802. gadā Baltkrievijas guberņu sadalīja [[Mogiļova]]s un [[Vitebska]]s guberņā un Ludzu ar apriņķi un pārējo Latgali iekļāva [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimta 1. ceturksnī Ludzā stipri pieauga tirdzniecības nozīme. Pilsētā notika seši gadatirgi, galvenā tirdzniecības prece bija lini. 1815. gadā lielākā daļa iedzīvotāju Ludzā (67%) bija ebreji un pilsētā bija septiņas sinagogas.<ref>Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Rīga 2006. {{ISBN|9984-19-904-5}} 69. lpp.</ref> 1843. gadā uzcēla Ludzas Vissvētās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo baznīcu (''Успенская церковь''). 1896. gadā Ludzā bija 242 tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumi. 20. gadsimta sākumā Ludzā dzīvoja galvenokārt sīktirgotāji un amatnieki. 1902. gadā darbojās divas dzirnavas, divi kaļķu cepļi, ādu miecētava, ķieģeļu ceplis. <gallery> Планы городов из Полного собрания законов Российской империи 265.jpg|Ludzas pilsētas plāns pēc ankesijas [[Polockas vietniecība]]s sastāvā (1778) Ludza pēc 1900.jpg|Skats uz Ludzu (pēc 1900) Ludzas katoļu baznīca pirms 1914.jpg|[[Ludzas katoļu baznīca]] (pirms 1914) Ludzas ezermalas skats pirms 1914.jpg|Ludzas ezermalas skats (pirms 1914) Ludzas galvenā iela pirms 1914.jpg|Ludzas galvenā iela (pirms 1914) Aleksandra iela Ludzā pirms 1917.jpg|Aleksandra (Latgales) iela (pirms 1917) </gallery> == Pirmais pasaules karš un Brīvības cīņas == 1917. gada aprīlī [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Pirmajā Latgales latviešu kongresā]] tika nolemts, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem. Lielinieku vara Ludzā pastāvēja no 1917. gada novembra līdz 1918. gada februārim, kad Latgali ieņēma [[Vācijas Impērija]]s armija. 1918. gada decembrī Ludzu ieņēma [[Sarkanā armija]]. 1920. gada 26. janvāra rītā [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|Ludzu no lieliniekiem atbrīvoja]] [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[2. Ventspils kājnieku pulks]]. <gallery> Ludzas LSPR laikā 1918. gada janvārī.jpg|Ludza Latvijas SPR laikā (1918. gada 7. janvārī) Ludzas pareizticīgo baznīca ap 1918.jpg|Ludza vācu okupācijas laikā (1918. gada 7. maijā) Ulmanis Ludzā 1920.jpg|Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis]], [[Krišjānis Berķis]] un [[Artūrs Dālbergs]] Ludzā (pēc 1920. gada 26. janvāra) Karaspēka parāde Ludzā 1920.jpeg|Karaspēka parāde Ludzā (pēc 1920. gada 26. janvāra) </gallery> == Latvijas brīvvalsts periods un Otrais pasaules karš == [[Attēls:Ludzas pilsētas plāns 1936.jpg|thumb|200px|Ludzas pilsētas plāns (1936).]] [[Attēls:Ludzas skats 1936.jpg|thumb|200px|Ludzas skats (1936).]] [[Attēls:Ludzas pilsētas valde 1939.jpg|thumb|200px|Ludzas pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Ludzas pilsētas galva J. Sprindzāns.]] 1929. gadā Ludzā jau notika astoņi gadatirgi. 1935. gadā bija 356 tirdzniecības uzņēmumi ar 543 nodarbinātajiem un 238 ar rūpniecisko ražošanu saistīti uzņēmumi ar 344 strādājošajiem. [[1935]]. gadā no 5546 Ludzas iedzīvotājiem [[latvieši]] bija 2207 (39,8%), [[Latvijas ebreji|žīdi]] 1518 (27,4%), [[Latvijas krievi|krievi]] 1228 (22,1%), [[Latvijas poļi|poļi]] 338 (6,1%), [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] 163 (2,9%), [[Latvijas vācieši|vācieši]] 29 (0,5%).<ref name="apraksti">[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf Pilsētu apraksti.] V. Salnais, A. Maldups. Rīga: Apgāds Gauja 1936. - 185. lpp.</ref> Tajā laikā darbojās [[Ludzas valsts ģimnāzija]], 1. pilsētas pamatskola, 2. pilsētas pamatskola, pilsētas krievu pamatskola, pilsētas žīdu pamatskola, valsts arodskola.<ref name="apraksti"/> [[Ludzas apriņķa slimnīca]] atradās Raiņa ielā 30, Zāmuela Gurēviča privātā slimnīca atradās Rīgas prospektā 2.<ref name="apraksti"/> 1938. gada 11. jūnijā notika ugunsgrēks kurā nodega puse pilsētas māju. Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 17. jūnijā Ludzu okupēja [[Sarkanā armija]], 1941. gada 3. jūlijā Ludzu okupēja [[Vērmahts]], bet 1944. gada 23. jūlijā atkal Sarkanā armija. Okupācijas varas iestāžu rīkotajās masu slepkavībās un deportācijās cieta daudzi Ludzas iedzīvotāji. <gallery> Latgales iela Ludzā pēc 1920.jpg|Latgales iela Ludzā Latgales iela Ludzā pirms 1930.jpg|Latgales iela Ludzā (pirms 1930) Ludzas restorāns Rīga 1931.jpg|Ludzas restorāns "Rīga" (1931) Ludza pirms nodegšanas 1938.jpg|Ludzas skats pēc 1935. gada Nodegusī Ludza 1938.jpg|Nodegusī Ludza 1938. gada jūnijā </gallery> == Latvijas PSR periods == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Ludzā sāka celt daudzus rūpniecības uzņēmumus. Lielākie bija metālapstrādes, linu, gaļas un piena pārstrādes uzņēmumi. Metālapstrādes rūpnīca "Metālists" ražoja 67 produkcijas veidus, galvenokārt plaša patēriņa preces. Uzņēmumā izgatavotos cinkotos traukus eksportēja uz deviņām valstīm. 1952. gadā uzceltā linu fabrika apstrādāja arī Pleskavas apgabalā izaudzētos linus. Ludzā darbojās putnu kombināts, maizes ceptuve. Rēzeknes piena kombināta Ludzas pienotava (1972) ražoja sviestu, krējumu, biezpienu. Bija arī bezalkoholisko dzērienu cehs, skuju miltu fabrika, r/a "Daiļrade" filiāle, remonta un celtniecības pārvalde, Latgales meliorācijas sistēmu pārvalde, mežrūpniecības saimniecība, rajona sadzīves pakalpojumu kombināts, r/a „Komutators” filiāle. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] [[Kategorija:Ludza]] ou6k5qfj2pv2zux02bbufb8vcrmg3bb 0 280790 4536319 3800593 2026-10-15T09:53:50Z Kikos 3705 4536319 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Piku | Photo = Montanha do Pico, aspectos 5 ilha do Pico, Açores, Portugal.JPG | Paraksts = | karte = Azoru salas | reljefa_karte = y | paraksta_izvietojums = bottom | latd=38|latm=28|lats=8|latNS=N | longd=28|longm=23|longs=56|longEW=W | Augstums = 2351 | Relatīvais_augstums = 2351 | Atrašanās vieta = [[Piku]] sala | Kalnu grēda = [[Vidusatlantijas grēda]] | Type = Stratovulkāns | Volcanic_Arc/Belt = | Age = | Last eruption = {{dat|1718}} | First ascent = }} '''Piku''' ({{val|pt|Montanha do Pico}}) ir aktīvs stratovulkāns [[Portugāle]]i piederošajā [[Piku]] salā [[Azoru salas|Azoru salu]] arhipelāgā [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] Piku vulkāns ir Portugāles augstākā virsotne (2351 m vjl.). Pieskaitāms [[Vidusatlantijas grēda|Vidusatlantijas]] [[vidusokeāniskā grēda|okeāniskajai grēdai]] un ir viena no tās nedaudzajām virsūdens daļām — grēdas augstākā virsotne. Piku sala, ko veido Piku vulkāns, izveidojusies pirms aptuveni 230 000 gadiem. Vulkāna krāteris ir 500 m diametrā un 30 m dziļumā; krātera vidū ir 70 m augsta virsotne Mazais Piku ''(Pico Pequeno)''. Vēsturē dokumentāli fiksēti divi vulkāna izvirdumi — 1562.—1564. un 1718.—1720. gadā; abos gadījumos no vulkāna izvirdusī [[lava]] sasniedza salas ziemeļu piekrasti. Visnesenākās vulkāniskās aktivitātes novērotas 1963. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.volcano.si.edu/volcano.cfm?vn=382020 |title=Global Volcanism Program. Pico |access-date={{dat|2015|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150406221841/http://www.volcano.si.edu/volcano.cfm?vn=382020 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Azoru salas]] [[Kategorija:Eiropas vulkāni]] [[Kategorija:Portugāles kalni]] gmg7689u2m8nhrvxggpwg44qx8ij7mg 4536327 4536319 2026-10-15T10:04:12Z Kikos 3705 4536327 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Piku | Photo = Montanha do Pico, aspectos 5 ilha do Pico, Açores, Portugal.JPG | Paraksts = | karte = Azoru salas | reljefa_karte = y | paraksta_izvietojums = bottom | latd=38|latm=28|lats=8|latNS=N | longd=28|longm=23|longs=56|longEW=W | Augstums = 2351 | Relatīvais_augstums = 2351 | Atrašanās vieta = [[Piku]] sala | Kalnu grēda = [[Vidusatlantijas grēda]] | Type = Stratovulkāns | Volcanic_Arc/Belt = | Age = | Last eruption = {{dat|1718}} | First ascent = }} '''Piku''' ({{val|pt|Montanha do Pico}}) ir aktīvs stratovulkāns [[Portugāle]]i piederošajā [[Piku]] salā [[Azoru salas|Azoru salu]] arhipelāgā [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] Piku vulkāns ir Portugāles augstākā virsotne (2351 m vjl.). Pieskaitāms [[Vidusatlantijas grēda|Vidusatlantijas]] [[vidusokeāniskā grēda|okeāniskajai grēdai]] un ir viena no tās nedaudzajām virsūdens daļām — grēdas augstākā virsotne. Piku sala, ko veido Piku vulkāns, izveidojusies pirms aptuveni 230 000 gadiem. Vulkāna krāteris ir 500 m diametrā un 30 m dziļumā; krātera vidū ir 70 m augsta virsotne Mazais Piku ''(Pico Pequeno)''. Vēsturē dokumentāli fiksēti divi vulkāna izvirdumi — 1562.—1564. un 1718.—1720. gadā; abos gadījumos no vulkāna izvirdusī [[lava]] sasniedza salas ziemeļu piekrasti. Visnesenākās vulkāniskās aktivitātes novērotas 1963. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.volcano.si.edu/volcano.cfm?vn=382020 |title=Global Volcanism Program. Pico |access-date={{dat|2015|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150406221841/http://www.volcano.si.edu/volcano.cfm?vn=382020 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Azoru salas]] [[Kategorija:Eiropas vulkāni]] [[Kategorija:Portugāles kalni]] ln9ipioolm52uqe4t0gcow9st2sc7xj 0 281967 4536135 3685943 2026-10-14T19:22:10Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4536135 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Oskars Kalliss | name_orig = ''Oskar Kallis'' | image = Oskar Kallis.jpg | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1892|11|23}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Tallina}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1918|1|1|1892|11|23}} | deathplace = [[Jalta]], [[Krima]] | places = | nationality = [[igauņi|igaunis]] | field = gleznotājs | training = | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = [[Akseli Gallēns-Kallela]] | teachers = [[Antss Laikmā]] | pupils = | influenced = | awards = }} '''Oskars Kalliss''' ({{val|et|Oskar Kallis}}; dzimis [[Tallina|Tallinā]] {{dat|1892|11|23}}, miris [[Jalta|Jaltā]] {{dat|1918|1|1}}) bija igauņu mākslinieks, viens no galvenajiem igauņu nacionālā romantisma pārstāvjiem. 1907. un no 1913. līdz 1916. gadam viņš mācījās mākslinieka [[Antss Laikmā|Antsa Laikmā]] studijā un no 1912. līdz 1913. gadam studēja dizainu Igaunijas mākslinieku savienībā ({{val|et|Eesti Kunstiselts}}). 1917. gadā viņš piedalījās mākslinieku asociācijas ''[[Vikerla]]'' izveidē. Viņš iespaidojās no somu gleznotāja [[Akseli Gallēns-Kallela|Akseli Gallēna-Kallelas]] un lielu daļu no savas īsās karjeras veltīja igauņu nacionālā varoņeposa [[Kalevipoegs|Kalevipoega]] ilustrēšanai, radot ap 40 darbu. Viņš radīja arī mēbeles un audumus etnogrāfiskā stilā. O. Kalliss nomira 1918. gadā [[Krima|Krimā]] no [[tuberkuloze]]s. == Darbi == * "Lennuk" (1914) * "Sulevipoja kalm" (1914) * "Kalevipoeg kasvatab tamme" (1914/1915) * "Kalevipoeg kellukest helistamas" (1914/1915), * "Kalevipoeg allmaailmas" (1915) * "Manala uks" (1915) == Galerija == <gallery> OKallis-Kalevipoeg.jpg Oskar Kallis, Kalevipoeg allilmas.jpeg Oskar Kallise autoportree.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20150521153106/http://digikogu.ekm.ee/search?searchtype=complex&author_ids=426 Oskara Kallisa] darbi Igaunijas Mākslas muzejā {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalliss, Oskars}} [[Kategorija:1892. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1918. gadā mirušie]] [[Kategorija:Igauņu mākslinieki]] [[Kategorija:Tallinā dzimušie]] poe2lfowbvyzaflwfyijakzum0vtoxj 10 286204 4536223 4535677 2026-10-15T02:10:23Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4536223 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? |2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? |2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>}}? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? |2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? |2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? |2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small>}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? |2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? |2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā piekraste)</small>}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> gty9tvcrof0aqwbhsoxb6jke53n6jyi 0 292480 4536077 4535630 2026-10-14T17:27:56Z Arturijoooo12345678910 143846 /* */ baznīca 4536077 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Piksāri | settlement_type = mazciems | image_skyline = Piksāru baznīca 2006-05-20.jpg | image_caption = Piksāru baznīca | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0.1 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41376&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 43 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 53| lats = 25| latNS = N | longd = 25 | longm = 35| longs = 13| longEW = E | elevation_m = 70 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4244 Naukšēni | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Piksāri''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Izvietojušies pagasta ziemeļaustrumos [[Acupīte]]s krastā pie autoceļa [[V180]] {{nobr|8 km}} no pagasta centra [[Naukšēni]]em un {{nobr|158 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Piksāru (''Pikßar'' vai ''Piksar'') [[pusmuiža]]s centru, no 1949. līdz 1961. gadam bijusi [[Piksāru ciems|Piksāru ciema padomes]] centrs.<ref>{{EncLP|2|96}}</ref> Piksāros atrodas 1905. gadā celta [[Piksāri baznīca|luterāņu baznīca.]] [[Attēls:Pikksaare jaam.jpg|thumb|left|250px|Piksāru šaursliežu stacija 20. gs. sākumā]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] dnafopkgwdujrj5eawr8b64xhqiidpy 4536081 4536077 2026-10-14T17:33:52Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Arturijoooo12345678910|Arturijoooo12345678910]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4531848 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Piksāri | settlement_type = mazciems | image_skyline = Piksāru baznīca 2006-05-20.jpg | image_caption = Piksāru baznīca | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0.1 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41376&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 43 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 53| lats = 25| latNS = N | longd = 25 | longm = 35| longs = 13| longEW = E | elevation_m = 70 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4244 Naukšēni | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Piksāri''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Izvietojušies pagasta ziemeļaustrumos [[Acupīte]]s krastā pie autoceļa [[V180]] {{nobr|8 km}} no pagasta centra [[Naukšēni]]em un {{nobr|158 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Piksāru (''Pikßar'' vai ''Piksar'') [[pusmuiža]]s centru, no 1949. līdz 1961. gadam bijusi [[Piksāru ciems|Piksāru ciema padomes]] centrs.<ref>{{EncLP|2|96}}</ref> Piksāros atrodas 1905. gadā celta luterāņu baznīca. [[Attēls:Pikksaare jaam.jpg|thumb|left|250px|Piksāru šaursliežu stacija 20. gs. sākumā]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] alsprj1a02ciksv8crj1z8dpm80uvub 0 296657 4535932 3351875 2026-10-14T12:03:44Z Vulkāniii 151874 4535932 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Maksims Dlugi | vārds_orig = ''Maxim Dlugy'' | attēls = Dlugy, Maxim.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1966 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Maksims Dlugi''' ({{val|en|Maxim Dlugy}}; dzimis {{dat|1966|1|29|L}}, [[Maskava|Maskavā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (1986). 1985. gadā kļuvis par Pasaules junioru šaha čempionu. No 1990. līdz 1993. gadam bijis ASV šaha federācijas prezidents. == Biogrāfija == Piedzimis [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], taču 1977. gadā kopā ar ģimeni emigrējis uz [[Ņujorka|Ņujorku]].<ref>[http://en.chessbase.com/post/the-shoe-aistant--ivanov-forfeits-at-blagoevgrad-051013 GM Maxim Dlugy]</ref> Šahu iemācījis spēlēt vectētiņš. 1984. un 1987. gadā izcīnījis bronzas medaļas ASV šaha čempionātos. 1985. gadā kļuvis par Pasaules junioru šaha čempionu. Šajā pašā gadā Pasaules šaha čempiona izcīņas cikla starpzonu turnīrā [[Tunisa|Tunisā]] dalījis 6.-8. vietu ar [[Vlastimils Horts|Vlastimilu Hortu]] un [[Genādijs Sosonko|Genādiju Sosonko]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/85873iix.htm 1985 Tunis Interzonal Tournament]</ref> 1986. gadā ASV izlases sastāvā piedalījies [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] un izcīnījis 2 bronzas medaļas gan komandu, gan individuālajā kopvērtējumā. 1982. gadā [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] Dlugi piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1986. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Divas reizes (1988, 1990) uzvarējis ASV atklātajos šaha ātrspēles čempionātos, un no 1988. gada līdz 1993. gadam bijis Pasaules šaha ātrspēles asociācijas pirmais numurs. 2000. gadā uzvarējis šaha festivāla "[[Liepājas rokāde]]" superturnīrā, bet 2003. gadā šo panākumu atkārtojis ātrspēles turnīrā.<ref>[https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2003/08/05/?page=34&q=Liepājas+rokāde&start=&end=&p=9 Laikraksts "Kurzemes Vārds" 2003. gada 5. augusts :: Kurzemes-Vards.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> 1990. gadā kļuvis par ASV šaha federācijas prezidentu, un šajā amatā palicis līdz 1993. gadam. Bijis pirmais lielmeistars, kas ievēlēts par ASV šaha federācijas prezidentu. Pēc 1993. gada nodarbojies pārsvarā ar biznesu. Sākuma strādājis [[Volstrīta|Volstrītā]] kā vērtspapīru tirgotājs. Pēc tam izmantojis savus sakarus Krievijā, un no 2002. gada bijis starptautiskā biznesa fonda ''Russian Growth Fund'' menedžeris un valdes priekšsēdētājs. Fonds nodarbojies ar [[magnijs|magnija]] ieguvi [[Permas novads|Permas novadā]]. Fondā kā vecākais padomnieks bijis piesaistīts arī [[Garijs Kasparovs]]. 2005. gada aprīlī Dlugi arestēts Šeremetjevas starptautiskajā lidostā Maskavā un apvainots mēģinājumā piesavināties aptuveni 10 miljonu dolāru. 2005. gada 20. decembrī Dlugi ticis atbrīvots, un viņam atsaukti visi apvainojumi.<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2812 GM Max Dlugy aquitted in $9 million embezzlement charge]</ref> Pēc šī gadījuma atgriezies šahā un piedalījies 2006. gada ASV šaha čempionātā. Tomēr pēc 2007. gada šaha turnīros piedalās reti. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 2000075 | chessgames = 15486 | 365chess = Maxim_Dlugy | chesstempo = 52105 | olimp = ll7j73tc }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dlugi, Maksims}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] ov61ygz7tzybt5j0kz72wp7botedhku 0 296989 4536236 4449313 2026-10-15T03:50:36Z ~2026-55271-74 151918 Samainija id uz ir 4536236 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Mercedes-Benz Group AG'' | native_name = | logo = Mercedes-Benz Group black.svg | image = Stuttgart-Untertuerkheim-DC-Zentrale.jpg | image_size = 250px | image_caption = ''Daimler AG'' galvanā biroju ēka [[Štutgarte|Štutgartē]] | caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = ''[[Daimler-Benz]]'' (1926-1998)<br />''DaimlerChrysler'' (1998-2007) | successor = | foundation = 1998. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Štutgarte]] | location_country = {{DEU}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[mašīnbūve]] | products = [[automašīna]]s, komerctransports | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://group.mercedes-benz.com group.mercedes-benz.com] | footnotes = | intl = }} '''''Mercedes-Benz Group AG''''' (agrākie nosaukumi '''''Daimler-Benz''''', '''''DaimlerChrysler''''', '''''Daimler''''') ir [[Vācija]]s [[autobūve]]s uzņēmumu grupa. Tās galvenais birojs atrodas [[Štutgarte|Štutgartē]]. Uzņēmums ir dibināts 1998. gadā, ''[[Daimler-Benz]]'' apvienojoties ar ''[[Chrysler]]''. Pazīstamākais grupas zīmols ir ''[[Mercedes-Benz]]''. Uzņēmuma akcijas tiek kotētas [[Frankfurtes fondu birža|Frankfurtes fondu biržā]] (kods ''DAI''). Lielākie akcionāri (2022. gada februārī):<ref name="Shareholders" /> Ķīnas ''BAIC Group'' (9,98 %), Ķīnas investoram [[Li Šufu]] (''[[Geely]]'' īpašnieks) piederošais ''Tenaciou3 Prospect Investment'' (9,68 %), ''[[Kuwait Investment Authority]]'' ([[Kuveita]]s suverēnais fonds, 6,84 %). == Vēsture == [[Attēls:DaimlerChrysler wordmark.svg|thumb|180px|''DaimlerChrysler AG'' logotips]] [[Attēls:DaimlerLogo.svg|thumb|180px|''Daimler'' logotips līdz 2022. gadam]] Uzņēmuma vēsture sniedzas līdz 19. gadsimtam. 1883. gadā [[Karls Bencs]] dibināja autobūves uzņēmumu ''Benz & Cie'', savukārt 1890. gadā [[Gotlībs Daimlers]] un [[Vilhelms Maibahs]] dibināja ''Daimler Motoren Gesellschaft''. 1926. gadā abi uzņēmumi apvienojās ar nosaukumu ''[[Daimler-Benz|Daimler-Benz AG]]''. Automašīnas tika izlaistas ar zīmolu '''''Mercedes-Benz'''''. 1998. gadā ''Daimler-Benz'' apvienojās ar ASV autobūves uzņēmumu grupu ''[[Chrysler]]''; jaunā uzņēmuma nosaukums '''''DaimlerChrysler AG'''''; darījuma summa 38 miljardi USD. 2000. gadā ''DaimlerChrysler'' meitas uzņēmums ''[[DASA]]'' apvienojās ar citiem Eiropas aerokosmiskās un aizsardzības jomas uzņēmumiem, izveidojot ''[[Airbus Group|EADS]]''. 2007. gada 3. augustā ''Chrysler'' tika pārdots ASV privātajam investīciju uzņēmumam ''[[Cerberus Capital Management]]''; uzņēmuma nosaukums mainīts uz '''''Daimler AG'''''. 2013. gadā pārdotas kapitāldaļas uzņēmumā ''[[Airbus Group|EADS]]''. 2022. gada 1. februārī ''Daimler AG'' mainīja nosaukumu uz '''''Mercedes-Benz Group AG'''''. == Zīmoli == [[Attēls:Werk Sindelfingen aerial.jpg|thumbnail|right|Lielākā ''Daimler'' rūpnīca [[Zindelfingene|Zindelfingenē]], Vācijā]] ''Daimler'' visā pasaulē pārdod transportlīdzekļus ar [[zīmols|zīmoliem]]: * ''Mercedes-Benz Cars'', vieglās automašīnas ** ''[[Maybach]]'' ** ''[[Mercedes-Benz]]'' ** ''[[Mercedes-AMG]]'' ** ''[[Smart (automašīna)|Smart]]'' *** ''[[Car2Go]]'' * ''Daimler Trucks'', kravas automašīnas ** Komerctransports *** ''[[Freightliner Trucks]]'' *** ''Mercedes-Benz'' (kravas automašīnu grupa) *** ''[[Mitsubishi Fuso Truck and Bus Corporation|Mitsubishi Fuso]]'' *** ''[[Thomas Built Buses]]'' *** ''[[Sterling Trucks]]'' (ražošana pārtraukta 2010. gadā) *** ''[[Western Star Trucks|Western Star]]'' *** ''[[BharatBenz]]'' ** Komplektējošās daļas *** ''[[Alliance Truck Parts]]'' *** ''[[Detroit Diesel]]'' * ''Daimler Buses'', autobusi ** ''[[Mercedes-Benz buses]]'' ** ''[[Orion Bus Industries]]'' (ražošana pārtraukta 2012. gadā) ** ''[[Setra]]'' * ''Mercedes-Benz Vans'', furgoni ** ''Mercedes-Benz'' (furgonu grupa) * Citi ** ''[[Mercedes AMG High Performance Powertrains]]'' (izgatavo dzinējus ''[[Formula 1]]'' sacīkšu mašīnām) ** ''[[Daimler Financial Services]]'' *** ''[[Mercedes-Benz Bank]]'' *** ''Mercedes-Benz Financial'' *** ''Daimler Truck Financial'' == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Shareholders">[https://group.mercedes-benz.com/investors/share/shareholder-structure/ Overview of Mercedes-Benz Group AG shareholders] Mercedes-Benz Group</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DAX uzņēmumi}} {{Euro Stoxx 50}} {{Stoxx Europe 50}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Daimler| ]] [[Kategorija:Frankfurtes fondu biržā kotētie uzņēmumi]] [[Kategorija:Bādene-Virtemberga]] 7x5u8uqkkfaglirv1ij2expfn83sqmz 4536239 4536236 2026-10-15T04:32:05Z Meistars Joda 781 4536239 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Mercedes-Benz Group AG'' | native_name = | logo = Mercedes-Benz Group black.svg | image = Stuttgart-Untertuerkheim-DC-Zentrale.jpg | image_size = 250px | image_caption = ''Daimler AG'' galvanā biroju ēka [[Štutgarte|Štutgartē]] | caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = ''[[Daimler-Benz]]'' (1926-1998)<br />''DaimlerChrysler'' (1998-2007) | successor = | foundation = 1998. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Štutgarte]] | location_country = {{DEU}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[mašīnbūve]] | products = [[automašīna]]s, komerctransports | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://group.mercedes-benz.com group.mercedes-benz.com] | footnotes = | intl = }} '''''Mercedes-Benz Group AG''''' (agrākie nosaukumi '''''Daimler-Benz''''', '''''DaimlerChrysler''''', '''''Daimler''''') ir [[Vācija]]s [[autobūve]]s uzņēmumu grupa. Tās galvenais birojs atrodas [[Štutgarte|Štutgartē]]. Uzņēmums dibināts 1998. gadā, ''[[Daimler-Benz]]'' apvienojoties ar ''[[Chrysler]]''. Pazīstamākais grupas zīmols ir ''[[Mercedes-Benz]]''. Uzņēmuma akcijas tiek kotētas [[Frankfurtes fondu birža|Frankfurtes fondu biržā]] (kods ''DAI''). Lielākie akcionāri (2022. gada februārī):<ref name="Shareholders" /> Ķīnas ''BAIC Group'' (9,98 %), Ķīnas investoram [[Li Šufu]] (''[[Geely]]'' īpašnieks) piederošais ''Tenaciou3 Prospect Investment'' (9,68 %), ''[[Kuwait Investment Authority]]'' ([[Kuveita]]s suverēnais fonds, 6,84 %). == Vēsture == [[Attēls:DaimlerChrysler wordmark.svg|thumb|180px|''DaimlerChrysler AG'' logotips]] [[Attēls:DaimlerLogo.svg|thumb|180px|''Daimler'' logotips līdz 2022. gadam]] Uzņēmuma vēsture sniedzas līdz 19. gadsimtam. 1883. gadā [[Karls Bencs]] dibināja autobūves uzņēmumu ''Benz & Cie'', savukārt 1890. gadā [[Gotlībs Daimlers]] un [[Vilhelms Maibahs]] dibināja ''Daimler Motoren Gesellschaft''. 1926. gadā abi uzņēmumi apvienojās ar nosaukumu ''[[Daimler-Benz|Daimler-Benz AG]]''. Automašīnas tika izlaistas ar zīmolu '''''Mercedes-Benz'''''. 1998. gadā ''Daimler-Benz'' apvienojās ar ASV autobūves uzņēmumu grupu ''[[Chrysler]]''; jaunā uzņēmuma nosaukums '''''DaimlerChrysler AG'''''; darījuma summa 38 miljardi USD. 2000. gadā ''DaimlerChrysler'' meitas uzņēmums ''[[DASA]]'' apvienojās ar citiem Eiropas aerokosmiskās un aizsardzības jomas uzņēmumiem, izveidojot ''[[Airbus Group|EADS]]''. 2007. gada 3. augustā ''Chrysler'' tika pārdots ASV privātajam investīciju uzņēmumam ''[[Cerberus Capital Management]]''; uzņēmuma nosaukums mainīts uz '''''Daimler AG'''''. 2013. gadā pārdotas kapitāldaļas uzņēmumā ''[[Airbus Group|EADS]]''. 2022. gada 1. februārī ''Daimler AG'' mainīja nosaukumu uz '''''Mercedes-Benz Group AG'''''. == Zīmoli == [[Attēls:Werk Sindelfingen aerial.jpg|thumbnail|right|Lielākā ''Daimler'' rūpnīca [[Zindelfingene|Zindelfingenē]], Vācijā]] ''Daimler'' visā pasaulē pārdod transportlīdzekļus ar [[zīmols|zīmoliem]]: * ''Mercedes-Benz Cars'', vieglās automašīnas ** ''[[Maybach]]'' ** ''[[Mercedes-Benz]]'' ** ''[[Mercedes-AMG]]'' ** ''[[Smart (automašīna)|Smart]]'' *** ''[[Car2Go]]'' * ''Daimler Trucks'', kravas automašīnas ** Komerctransports *** ''[[Freightliner Trucks]]'' *** ''Mercedes-Benz'' (kravas automašīnu grupa) *** ''[[Mitsubishi Fuso Truck and Bus Corporation|Mitsubishi Fuso]]'' *** ''[[Thomas Built Buses]]'' *** ''[[Sterling Trucks]]'' (ražošana pārtraukta 2010. gadā) *** ''[[Western Star Trucks|Western Star]]'' *** ''[[BharatBenz]]'' ** Komplektējošās daļas *** ''[[Alliance Truck Parts]]'' *** ''[[Detroit Diesel]]'' * ''Daimler Buses'', autobusi ** ''[[Mercedes-Benz buses]]'' ** ''[[Orion Bus Industries]]'' (ražošana pārtraukta 2012. gadā) ** ''[[Setra]]'' * ''Mercedes-Benz Vans'', furgoni ** ''Mercedes-Benz'' (furgonu grupa) * Citi ** ''[[Mercedes AMG High Performance Powertrains]]'' (izgatavo dzinējus ''[[Formula 1]]'' sacīkšu mašīnām) ** ''[[Daimler Financial Services]]'' *** ''[[Mercedes-Benz Bank]]'' *** ''Mercedes-Benz Financial'' *** ''Daimler Truck Financial'' == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Shareholders">[https://group.mercedes-benz.com/investors/share/shareholder-structure/ Overview of Mercedes-Benz Group AG shareholders] Mercedes-Benz Group</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DAX uzņēmumi}} {{Euro Stoxx 50}} {{Stoxx Europe 50}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Daimler| ]] [[Kategorija:Frankfurtes fondu biržā kotētie uzņēmumi]] [[Kategorija:Bādene-Virtemberga]] azuan6h5o80kzmfintjdjy355k5e49d 4 300196 4536302 4533310 2026-10-15T08:44:06Z NDG 132532 Reporting [[Special:Contributions/~2026-55281-92|~2026-55281-92]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1d) 4536302 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) ::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-08-16) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ == Labdien! Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta "Agris Krūms" sakārtošanā: 1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma "Septiņi dālderi" izdošanu un mūzikas darbību. 2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas ("piegānīta ar MI spamu"). <nowiki>Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST) :Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST) ::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts "Atiet vilciens uz Valku...", autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu "Septiņi dālderi". ::<nowiki>Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST) == Report concerning ~2026-48508-85 == {{User|~2026-48508-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-48853-67 == {{User|~2026-48853-67}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST) == Report concerning ~2026-49649-08 == {{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST) :See also {{User|~2026-49717-61}} [[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.47 (EEST) == Report concerning ~2026-49714-49 == {{User|~2026-49714-49}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-50302-83 == {{User|~2026-50302-83}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning Munyak539 == {{User|Munyak539}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning ~2026-51290-55 == {{User|~2026-51290-55}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.01 (EEST) == Report concerning ~2026-51354-50 == {{User|~2026-51354-50}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.04 (EEST) == Report concerning ~2026-50356-14 == {{User|~2026-50356-14}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.26 (EEST) == Report concerning ~2026-51960-75 == {{User|~2026-51960-75}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning Aluejhdgiyadhgkas == {{User|Aluejhdgiyadhgkas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. septembris, plkst. 11.45 (EEST) == Report concerning ~2026-53263-88 == {{User|~2026-53263-88}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Morkoz|Morkoz]] ([[Dalībnieka diskusija:Morkoz|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 19.55 (EEST) == Report concerning ~2026-53859-92 == {{User|~2026-53859-92}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 00.27 (EEST) == Report concerning ~2026-54056-41 == {{User|~2026-54056-41}} Long-term abuse. Please check IP, repeatedly blocked temporary accounts <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 10.06 (EEST) == Report concerning ~2026-54169-76 == {{User|~2026-54169-76}} Long-term abuse. Please check and block IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning ~2026-54201-04 == {{User|~2026-54201-04}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 20.33 (EEST) == Report concerning ~2026-55281-92 == {{User|~2026-55281-92}} Long-term abuse. See old tempaccs <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 15. oktobris, plkst. 11.44 (EEST) qjsze5l50x3513kfjpsu19e4txsarqi 0 305872 4535964 4406814 2026-10-14T12:38:58Z Meistars Joda 781 4535964 wikitext text/x-wiki '''Brazīlijas militārā diktatūra''' bija autoritārs militārais režīms, kas valdīja [[Brazīlija|Brazīlijā]] pēc 1964. gada 31. marta — 1. aprīļa militārā valsts apvērsuma līdz 1985. gada 15. martam, kad par prezidentu kļuva režīma opozīcijas pārstāvis. 1964. gada valsts apvērsumā tika gāzta [[Populisms|populistiskā]] prezidenta [[Žoao Gularts|Žoao Gularta]] valdība. Apvērsuma iemesli meklējami dziļā politiskajā nestabilitātē, kas Brazīlijā pastāvēja jau kopš 1945. gada, kad militārā apvērsumā tika izbeigta [[Vargasa ēra]], un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valdošajā antikomunismā, kas jebkādu liberālismu [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] uzskatīja par drošu ceļu uz komunismu. Diktatūras laikā vismaz 191 režīma politiskais pretinieks tika nogalināts, 243 “pazuda” un daudzi tika fiziski un psiholoģiski spīdzināti, tai skaitā prezidente [[Dilma Rusefa]], taču režīma upuru skaits krietni atpaliek no [[Čīle]]s, [[Argentīna]]s un [[Urugvaja]]s militāro diktatūru rādītājiem.<ref>[http://www.theguardian.com/world/2014/dec/10/brazil-president-weeps-report-military-dictatorship-abuses Brazil president weeps as she unveils report on military dictatorship's abuses]</ref> == Režīma pirmsākumi == Apvērsumu ar slepenu ASV vēstniecības un [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] atbalstu kopīgi organizēja vairāki ietekmīgi politiķi, kas cerēja iegūt varu, un bruņotie spēki, kas vēlējās izbeigt politisko un ekonomisko nestabilitāti valstī. Pēc militārā apvērsuma sākšanās 31. martā prezidents Gularts, nespējot noorganizēt pretošanos, 2. aprīlī bēga uz Urugvaju. Kongress pasludināja prezidenta posteni par brīvu un iecēla pagaidu prezidentu. Atšķirībā no tradicionālajiem Latīņamerikas valsts apvērsumiem, pie varas nenāca militāra hunta vai vienpersonisks militārais diktators. Apvērsuma īstenotāji vēlējās ar ārkārtas paņēmieniem sakārtot Brazīliju, bet vienlaikus saglabāt demokrātiskās sistēmas pamatelementus. 1964. gada 9. aprīlī tika izsludināts Pirmais Institucionālais akts, kas ievērojami izmainīja 1946. gada konstitūciju. Prezidentam tika piešķirtas tiesības atcelt jebkuru vēlēto vai valsts ierēdni, atlaist civildienesta ierēdņus, kā arī uz 10 gadiem atņemt politiskās tiesības režīma pretiniekiem.<ref>[http://www.britannica.com/place/Brazil/Military-intervention-and-dictatorship MILITARY INTERVENTION AND DICTATORSHIP]</ref> == Branko, 1964-67 == 11. aprīlī par prezidentu uz atlikušo Gularta pilnvaru termiņu Kongress ievēlēja maršalu [[Umberto Kastelo Branko]]. Nākamajos mēnešos tika arestēti vairāki tūkstoši politiski neuzticamo, vairākiem simtiem atņemtas politiskās tiesības, tai skaitā bijušajiem prezidentiem Kvadrosam un Kubičekam. Kongress saglabāja tiesības apspriest un papildināt prezidenta iesniegtos likumprojektus, bet ne noraidīt tos. Režīma iekšienē veidojās pretrunas par diktatūras mērķiem. Branko vēlējās esošās politiskās sistēmas ietvaros veikt virkni radikālu politisko un ekonomisko reformu, pēc kurām nodot varu ievēlētai valdībai, kamēr konservatīvie elementi vēlējās likvidēt demokrātiju un ieviest stingru diktatūras režīmu. Pretrunas sasniedza lūzuma punktu 1965. gada oktobrī, kad lielajās [[Minasžeraisa]]s un [[Guanabara]]s pavalstīs vēlēšanās uzvarēja opozīcijas kandidāti. Režīma konservatīvie elementi draudēja gāzt Branko, ja viņš neatcels šo vēlēšanu rezultātus. Šī krīze iezīmēja iepriekšējās politiskās sistēmas pilnīgas beigas.<ref>[http://countrystudies.us/brazil/18.htm The Military Republic, 1964-85]</ref> 27. oktobrī Branko parakstīja Otro Institucionālo aktu, kas izbeidza visu politisko partiju darbību, piešķīra prezidentam ārkārtas pilnvaras un noteica jaunas prezidenta vēlēšanas 1966. gada 3. oktobrī. Valstī tika ieviesta divpartiju sistēma — režīmam lojālā Nacionālās Atjaunošanās Alianse (''Aliança Renovadora Nacional, ARENA'') un legālā opozīcijas partija Brazīlijas Demokrātiskā Kustība (''Movimento Democrático Brasileiro; MDB''). Tā kā MBD atteicās izvirzīt kandidātu 1966. gada prezidenta vēlēšanām, par uzvarētāju automātiski kļuva režīma izvirzītais kandidāts, konservatīvā spārna pārstāvis ģenerālis [[Kosta e Silva]]. Branko arī izveidoja komisiju jaunās valsts konstitūcijas izveidošanai. Kongress to apstiprināja 1966. gada decembrī un tā stājās spēkā 1967. gada janvārī. Jaunā konstitūcija paredzēja, ka valsts prezidents un viceprezidents jāievēl no vienas partijas, samazināja prezidenta pilnvaru termiņu no pieciem uz četriem gadiem, ierobežoja Kongresa pilnvaras, kā arī atļāva karatiesām tiesāt nacionālās drošības likumu pārkāpējus. Tika mainīts Brazīlijas oficiālais nosaukums no Brazīlijas Savienotajām Valstīm uz Brazīlijas Federatīvo Republiku. 1967. gada 15. martā beidzās Branko pilnvaru termiņš un viņš atstāja amatu. Paralēli politiskajām izmaiņām Branko valdība strauji attīstīja ekonomiku, investējot lielos celtniecības projektos. Atšķirībā no iepriekšējām valdībām, kas paļāvās uz valdības budžetu, militārā valdība saņēma aizdevumus no Rietumu bankām un [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā valūtas fonda]]. <gallery> Humberto Castelo Branco, presidente do Brasil, 1964.jpg|Prezidents Branko Costa e Silva.jpg|Prezidents Kosta e Silva Garrastazu médici.jpg|Prezidents Medīsi Ernesto Geisel.jpg|Prezidents Geizels João Figueiredo, presidente do Brasil, 1979 (versão colorida).jpg|Prezidents Figeiredu Monumento Tortura Nunca Mais - Recife.jpg|Piemineklis spīdzināšanas upuriem </gallery> == Kosta e Silva, 1967-69 == Jaunais prezidents bija aktīvs 1964. gada valsts apvērsuma dalībnieks un Kara ministrs jaunajā režīmā. Kā režīma partijas ARENA kandidātu viņu 1966. gada 3. oktobrī Kongresa abu palātu kopējā balsojumā ievēlēja par nākamo valsts prezidentu. Viņa valdība pretojās aicinājumiem demokratizēt režīmu un atļaut brīvāku opozīcijas darbību. 1968. gada 13. decembri viņš parakstīja Piekto Institucionālo aktu, kas atlaida valsts Kongresu, pavalstu vēlētos kongresus, atļāva valdībai pieņemt likumus un pastiprināja represijas pret politiskajiem pretiniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.foia.cia.gov/sites/default/files/document_conversions/89801/DOC_0000753959.pdf |title=Situation in Brazil |access-date={{dat|2016|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130714070354/http://www.foia.cia.gov/sites/default/files/document_conversions/89801/DOC_0000753959.pdf }}</ref> Šajā laikā sākās Brazīlijas brīnums — strauja [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]]. 1969. gada 31. augustā strauji pasliktinājās Kosta e Silvas veselība un varu pārņēma militārā [[hunta]], kurā ietilpa armijas, flotes un kara aviācijas vadītāji. 1969. gada 30. oktobrī par jauno valsts prezidentu hunta iecēla ģenerāli [[Emilja Medīsi|Emilju Medīsi]]. == Medīsi, 1969-74 == Šie gadi bija Brazīlijas straujākās ekonomiskās attīstības laiks, IKP izaugsme sasniedza 10%. Tika būvēti [[Transamazones šoseja]], [[Itaipu aizsprosts]], Rio-Niteroi tilts. Arī militārā diktatūra šajos gados bija visrepresīvākā. Lai apspiestu bruņotos kreisos partizānus, plaši tika pielietota režīma pretinieku spīdzināšana un nogalināšana. Tika pastiprināta preses cenzūra, aizliegti vairāki rietumvalstu žurnāli. 1970. gada oktobrī notika pašvaldību, pavalstu un Kongresa vēlēšanas, kurās uzvarēja ARENA. 1971. gadā Medīsi publiskoja Nacionālās Attīstības plānu, kas paredzēja pastiprināt ekonomikas attīstību un vairāk attīstīt Amazones un ziemeļu rajonus. 1973. gadā tika izveidota īpaša elektoru kolēģija, kas 1974. gada janvārī ievēlēja ģenerāli [[Ernests Geizels|Ernestu Geizelu]] par jauno prezidentu. == Geizels, 1974-1979 == Sākot pildīt prezidenta pienākumus 1974. gada 15. martā, Geizels saskārās ar 1973. gada arābu naftas embargo izraisīto ekonomiskās izaugsmes tempu kritumu. Sāka pieaugt Brazīlijas ārējais parāds. Tā kā kreisie partizāni bija apspiesti Medīsi administrācijas laikā, Geizels izstrādāja un sāka ieviest mērenu demokratizācijas programmu. 1974. gadā tika atjaunotas politiskās tiesības politiķiem, kam tās bija atņemtas 1964. gadā. Opozīcijas MDB 1974. gada novembra vēlēšanās ieguva dažas vietas Senātā un 1976. gada municipālajās vēlēšanās gandrīz sasniedza ARENA rezultātus. 1977. gada aprīli Geizels izmantoja Piektā Institucionālā akta dotās pilnvaras, lai atlaistu Kongresu, ieviestu virkni reformu, izmainītu vēlēšanu kārtību un pagarinātu prezidenta pilnvaru termiņu līdz sešiem gadiem. 1978. gada oktobrī tika izbeigta Piektā Institucionālā akta darbība. Brazīlija nodibināja diplomātiskās attiecības ar komunistisko [[Ķīna|Ķīnu]] un sociālistisko [[Angola|Angolu]]. Pirms amata atstāšanas Geizels atcēla visus režīma pieņemtos ārkārtas likumus. == Figeiredu, 1979-85 == Par Geizela pēcteci tika ievēlēts ģenerālis [[Žoao Figeiredu]], kurš bija pēdējais militārās diktatūras prezidents. Viņš turpināja demokratizācijas procesu. 1979. gada 28. augustā tika pieņemts amnestijas likums, kas apžēloja visus politiskos ieslodzītos un noziegumus. Tika izbeigta ARENA darbība un atļauta jaunu politisko partiju veidošanās. 1982. gada brīvajās pašvaldību vēlēšanās opozīcija jau ieguva vienādu rezultātu ar varas partiju. Šajā laikā Brazīlija saskārās ar nopietnu [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]], Brazīlijas ārējais parāds sasniedza 90 miljardus dolāru. Krīze 1984. gadā noveda pie ielu demonstrācijām, kurās tika pieprasītas tiešas prezidenta vēlēšanas. Figeiredu uzstāja, ka prezidents ir jāievēl Kongresam, un par nākamo prezidentu tika ievēlēts opozīcijas kandidāts [[Tankdredo Nevešs]], kurš gan nomira vēl pirms stāšanās amatā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlijas vēsture]] [[Kategorija:Dienvidamerikas vēsture]] [[Kategorija:Diktatūra]] feq3m18rdehuaakof91w947g98tk8u7 0 308189 4536242 4507758 2026-10-15T04:54:25Z Kaiservalds 149642 Papildināts; pārbaudītas saites, attēli un vikiteksta noformējums. 4536242 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Pauls Kampe | image = Pauls Kampe.jpg | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1885|4|10}} | location = [[Karvas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1960|2|23|1885|4|10}} | deathplace = [[Bonna]], [[Rietumvācija|VFR]] (tagad {{GER}}) | nationality = [[latvieši|latvietis]], [[vācbaltietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = | famous works = ''Lexikon liv- und kurländischer Baumeister, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400–1850'' | patrons = [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]] | awards = }} '''Pauls Kampe''' (1885-1960) bija latviešu [[arhitektūra|arhitekts]], arhitektūras vēsturnieks un arhitektūras profesors (1937). [[Rīgas Politehniskais institūts (1896-1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] un [[Latvijas Universitāte]]s mācībspēks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1885. gada 10. aprīlī [[Karvas pagasts|Karvas pagastā]] Reinholda Kampes ģimenē. Mācījās [[Rīgas pilsētas reālskola|Rīgas pilsētas reālskolā]] (1897-1905), studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896-1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] Arhitektūras nodaļā (1905-1906) un [[Darmštate]]s tehniskajā augstskolā (1906-1908). 1910. gadā beidza Rīgas Politehnisko institūtu, no 1912. gadā turpat strādāja par asistentu, 1914. gadā ievēlēts par docentu. Šajā laikā strādāja [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandra Vanaga]] birojā Rīgā pēc viņa projektiem celta jūgendstila ēka Peldu ielā 33/35 [[Liepāja|Liepājā]] (1912),<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/atrodas-pazistamas-liepajas-jugenda-stila-ekas-projektu-originali/ Gunta Šnipke. Atrodas pazīstamas Liepājas jugenda stila ēkas projektu oriģināli]</ref> vadmalas fabrika (1912) un Vērmanes dārza kafejnīcas paviljons (1913). Vanaga birojā Kampe zīmēja fasādes lielajiem īres namiem Krišjāņa Valdemāra ielā 71 un Aleksandra Čaka ielā 70 (abi 1910), un vēlāk kļuva par galveno Vanaga biogrāfu. 1929. gada apcere "Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā" ar celto ēku sarakstu un inženiera Krišjāņa Zīvarta atmiņām par 1894. gada etnogrāfisko ekspedīciju ir detalizētākais publicētais Vanaga dzīves apraksts. Kampe bija arī viens no nedaudzajiem Rīgas arhitektiem, kas paši fotografēja celtnes.<ref name="kpl">''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 90.–93., 209., 381. lpp. (att. 309); Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 316. lpp.</ref> Pirmā pasaules kara laikā [[Krievijas Impērija]]s armijas ierēdnis (1914-1918), pēc demobilizācijas strādāja par Rīgas tehnikuma skolotāju (1918-1920), projektēja strādnieku koloniju (1918). 1920. gadā P. Kampi ievēlēja par [[Latvijas Universitāte]]s docentu, vecāko docentu (1925). Projektēja Karvas dzirnavas (1920), [[Opekalns (ciems)|Apukalna]] baznīcas torni (1926), [[Alūksne]]s kapsētas vārtus (1925). Pievērsās Vidzemes baznīcu arhitektūras izpētei, apkopoja informāciju par baznīcu celtniecību, arhitektiem, meistariem u.tml. Starpkaru gados Kampe bija viens no aktīvākajiem arhitektūras tekstu autoriem latviešu presē. Par Rīgas 1890.–1914. gada priekšpilsētu namiem viņš 1927. gadā rakstīja noraidoši: dažādas logailas, nevajadzīgi izciļņi un balkoni, uz ielu pagriezti jumti un "bez jebkādas praktiskas vai mākslinieciski dibinātas vajadzības izbūvēti zelmeņi, tornīši un torņi". Pārskatā par Rīgas dzīvojamo ēku baroka un klasicisma laikmeta interjeriem (1939) viņš dokumentēja arī zudušas iekārtas, bet pārskatam par Eižena Laubes darbību (1940) pievienoja Laubes darbu sarakstu. Latviešu savstarpējās kredītbiedrības telpu iekārtojumu (1907) viņš attiecināja uz Laubi vienu pašu, lai gan gadagrāmatā autori bija Laube un Pēkšēns. 1959. gadā Kampe Pēkšēna simtgadē publicēja atceri trimdas žurnālā "Tehnikas Apskats".<ref name="kpl2">''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. 2025. 44.–45., 50., 262. lpp.; Grosa 2019, 91. lpp.; Kampe, Pauls. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=48085720&isArticle=true Architekts Jānis Fridrichs Baumanis] // ''Izglītības Ministrijas Mēnešraksts''. 1927. Nr. 1. 2. lpp.</ref> 1936. gada 20. oktobrī aizstāvēja arhitektūras zinātņu doktora grādu, 1937. gada 17. novembrī viņu ievēlēja par LU Arhitektūras fakultātes profesoru. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1941. gada pavasarī dabūja atļauju izbraukt uz Vāciju un no 1941. gada decembra strādāja Bonnā par ēku konservācijas speciālistu (''Provinzialkonservator''). Pēc pensionēšanās 1950. gadā rakstīja par Latvijas arhitektūras vēsturi un sadarbojās ar 1951. gadā dibināto Bonnas Universitātes Baltijas pētniecības institūtu (''Baltisches Forschungsinstitut''), bija tā korespondētājloceklis (1955) un Baltijas Vēstures komisijas (''Baltische Historische Kommission'') korespondētājloceklis (1959).<ref>[https://www.herder-institut.de/servicebereiche/dokumentesammlung/archivale-des-monats/2010/februar.html Paul Campe zum 50. Todestag] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180821224906/https://www.herder-institut.de/servicebereiche/dokumentesammlung/archivale-des-monats/2010/februar.html |date={{dat|2018|08|21||bez}} }} Dorothee M. Goeze und Peter Wörster (vāciski)</ref> 1951.-1957. gadā Stokholmā divos sējumos iznāca Paula Kampes apjomīgais no 1400. līdz 1850. gadam dzīvojušo [[Vidzeme]]s un [[Kurzeme]]s arhitektu un būvniecības amatnieku leksikons. Miris Bonnā 1960. gada 23. februārī.<ref>[https://nekropole.info/lv/Pauls-Kampe nekropole.info]{{Novecojusi saite}}</ref> == Darbi == * Dažādu materiālu architektoniskās formas. Rīga: 1922. - 56 lpp. * Arhitektoniska ķermeņa pamatformas. Rīga: Millera druk., 1924. - 18 lpp. * Arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis 1834–1891: Viņa dzīve un viņa mūža darbs. „Izglītības Ministrijas Mēnešraksts” 1927. - 1. burtnīca. Rīga, 1927. 18 lpp. * Bijušais Ķeizara dārzs, tagad Viestura dārzs – Rīgas pirmais un mākslinieciski vērtīgākais publiskais dārzs. Rīga: Pētersona tip., 1928. - 17 lpp., zīm. * Aleksanders Vanags 1873–1919 kā cilvēks un kā celtnieks. „Izglītības Ministrijas Mēnešraksts” 1929. - 5./6. burtnīca, Rīga, 1929. 20 lpp. * Astoņpadsmitā gadusimteņa baroka altāri Rīgas ev.-luteriskās baznīcās. Valters & Rapa, 1931. - 48 lpp. * ''Das Stadtgiesshaus zu Riga''. 1931. - 16 lpp. * ''Ein neuaufgefundenes Fragment des zerstörten Grabmals Bischof Meinhards im St. Marien-Dom zu Riga''. L.U. raksti, 1932. - 24 lpp. * ''Sakrale Handglocken niederländischer Herkunft in Lettland und Preussen''. 1932. - 8 lpp. * ''Glockengestelle und Glockentürme der Landkirchen Lettlands''. 1935. * Baznīcu celtniecība Vidzemē zviedru valdīšanas pēdējos piecdesmit gados (1660–1710). Rīga: Latvju Kultūra, 1937. - 238 lpp. * Profesora Dr. arch. Paula Kundziņa 50 gadi. Latvijas Arhitektūra, 1938, Nr. 6, 200.–202. lpp. * Кампе П. ''Православная церковь Св. Николая Чудотворца в гор. Риге''. «Вера и жизнь». Р. 1938. * Īss pārskats par profesora Dr. arch. h. c. Eižena Laubes būvniecības darbību līdz pasaules kara sākumam. Latvijas Arhitektūra, 1940, Nr. 4, 105.–117. lpp * ''Organisation und Zunftleben des "Undeutschen" oder einheimischen Maureramts in Riga während der schwedischen Regierungszeit''. Baltisches Institut, 1951. - 20 lpp. * ''Glockengerüste und Glockentürme der Landkirchen und Friedhöfe Lettlands''. Baltisches Forschungsinstitut, 1955. - 39 lpp. * Campe P. ''Lexikon liv- und kurländischer Baumeister, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400–1850''. Stockholm: Humanistiska fonden, 1951. – Bd. 1. – 645 S.; 1957. – Bd. 2. – 1957. – 709 S. (vāciski) * Paul Campe. ''Innenausstattung der Landkirchen im lettischen Distrikt von Vidzeme (Livland) im 17. und 18. Jahrhundert''. Baltisches Forschungsinstitut, 1959. - 83 lpp. * Paul Campe. ''Otto Hermann von Vietinghoff gen. Scheel, Marienburg, "Halbkönig von Livland", 1722-1792.'' v. Hirschheyd, 1960. - 29 lpp. (vāciski) * Пауль Кампе. ''Отто Герман фон Фитингоф-Шель Мариенбургский, некоронованный король Лифляндии 1722-1792'' (krieviski Gaļinas Kaļiņinas tulkojumā) * Campe, P. ''Felsko, Johann Daniel''. Neue Deutsche Biographie, 1961, Nr. 5, S. 75. * [https://periodika.lv/viewerOpener?id=10644998&isArticle=true Rīgas dzīvojamo ēku iekštelpu architektoniskais veidojums. I. Baroka laikmets]. Latvijas Architektūra, 1939, Nr. 3, 77.–88. lpp.; [https://periodika.lv/viewerOpener?id=225517&isArticle=true II. Klasicisma laikmets]. Nr. 8, 243.–256. lpp. * [https://periodika.lv/viewerOpener?id=48807056&isArticle=true Aleksandra Vanaga dzīve un darbs]. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1929, Nr. 5/6, 497.–516. lpp. * [https://periodika.lv/viewerOpener?id=45690455&isArticle=true Īss pārskats par profesora Dr. arch. h. c. Eižena Laubes būvniecības darbību līdz pasaules kara sākumam]. Latvijas Architektūra, 1940, Nr. 4, 105.–117. lpp.; [https://periodika.lv/viewerOpener?id=45690452&isArticle=true Dr. arch. h. c. E. Laubes veiktie architektūras darbi]. Turpat, 133. lpp. un turpm. * [https://periodika.lv/viewerOpener?id=58226676&isArticle=true Arch. Konstantīna Pēkšēna 100. dzimšanas dienas atcere]. Tehnikas Apskats, 1959, Nr. 21, 14. lpp. == Literatūra == * [[Pauls Kundziņš]]. Latvijas celtniecības pētnieks aizsaulē. Arhitekts, 1960, Nr. 10., 24. lpp. * ''Paul Campe: 10. 4. 1885 - 23. 2. 1960'' [in memoriam]. Baltisches Forschungsinstitut, 1962. - 13 lpp. * Ozols, J. ''Bibliographie Paul Campe''. Commentationes Balticae, VIII/IX, 1960/61 (Jahrbuch des Baltisches Forschungsinstituts). Bonn, 1962, S. 26(442)–30(446) * [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Krastiņš J.]] Pauls Kampe and Architecture of Liepāja. Architecture and Urban Planning. Vol.7, 2013, pp.18-31. ISSN 16914333. [https://ortus.rtu.lv/science/en/publications/15963 RTU publikāciju datubāzē] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kampe, Pauls}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1960. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]] [[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]] 2l9628qc1ldd4i9qvsgr9s3jndoe5re 2 309217 4536240 4529583 2026-10-15T04:36:02Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4536240 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item WHERE { ?item wdt:P53 wd:Q260388 } |sort=label |columns=label:Straipsnis,P569,P570,P97,P106,P27,P39 |thumb=128 |links=red }} {| class='wikitable sortable' ! Straipsnis ! dzimšanas datums ! miršanas datums ! tituls ! nodarbošanās ! pilsonība ! ieņemtais amats |- | [[Adele Cecilia Radziwill]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Albert Radziwill]] | data-sort-value="1868" | 1868 | data-sort-value="1927" | 1927 | | | | |- | [[Alberts Radvils]] | data-sort-value="1558" | 1558-03-08 | data-sort-value="1592" | 1592-07-13 | | [[politiķis]]<br/>[[Stārasts]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Kaunas]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Albrecht Radziwiłł]] | data-sort-value="1717" | 1717-03-25 | data-sort-value="1790" | 1790<br/>1791<br/>1762 | | [[politiķis]]<br/>[[Stārasts]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Rečicos]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Albrecht Stanisław Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Albrycht Stanisław Radziwiłł]] | data-sort-value="1593" | 1593-07-01 | data-sort-value="1656" | 1656-11-12 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]]<br/>[[vēsturnieks]]<br/>[[kanclers]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Pinsk]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[Starosta of Loutsk]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[staroste de Tuchola]]<br/>[[starosta of Gniew]]<br/>[[гараднічы пінскі]]<br/>[[войт пінскі]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[староста геранёнскі]] |- | [[Albrycht Władysław Radziwiłł]] | data-sort-value="1589" | 1589-06-16 | data-sort-value="1636" | 1636-07-20 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[kasztelan trocki]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Aleksander Dominik Radziwiłł]] | data-sort-value="1808" | 1808-02-29 | data-sort-value="1859" | 1859-10-10 | | | [[Austrijas Impērija|Austrijas impērija]] | |- | [[Aleksander Fryderyk Radziwiłł]] | data-sort-value="1869" | 1869-10-07 | data-sort-value="1929" | 1929-01-07 | | | | |- | [[Aleksander Ludwik Radziwiłł]] | data-sort-value="1594" | 1594-08-04 | data-sort-value="1654" | 1654-03-23 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[voïvode de Brześć]]<br/>[[Voivode of Polotsk]]<br/>[[Mayor of Słonim]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[staroste de Bratslav]]<br/>[[staroste d'Olita]]<br/>[[staroste de Szadowo]]<br/>[[staroste de Jurbarkas]]<br/>[[войт полацкі]]<br/>[[staroste d'Upytė]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Aleksandra Radziwiłł]] | data-sort-value="1993" | 1993-01-18 | | | | | |- | [[Alojza Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Aniela Radziwiłł]] | data-sort-value="1781" | 1781-10-03 | data-sort-value="1808" | 1808-09-16 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Aleksandra Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Christina Radziwill]] | data-sort-value="1960" | 1960-08-18 | | [[princese]] | [[producents]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | |- | [[Anna Elżbieta Radziwiłł]] | data-sort-value="1518" | 1518 | data-sort-value="1558" | 1558 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Anna Elżbieta Radziwiłł]] | data-sort-value="1792" | 1792 | data-sort-value="1879" | 1879 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Euphemia Radziwiłł]] | data-sort-value="1628" | 1628 | data-sort-value="1663" | 1663 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Magdalena Radziwiłł]] | data-sort-value="1553" | 1553 | data-sort-value="1590" | 1590 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Maria Radziwiłł]] | data-sort-value="1640" | 1640-03-20 | data-sort-value="1667" | 1667-03-24 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Maria Radziwiłł]] | data-sort-value="1962" | 1962-12-05 | | | | | |- | [[Anna Olimpia Mostowska]] | data-sort-value="1762" | 1762 | data-sort-value="1833" | 1833<br/>1813-12-04 | | [[rakstnieks]]<br/>[[tulkotājs]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Radziwill]] | data-sort-value="1475" | 1475 | data-sort-value="1522" | 1522-03 | | [[reģents]] | [[Lietuva]] | [[reģents]] |- | [[Anna Radziwiłł]] | data-sort-value="1939" | 1939-04-20 | data-sort-value="2009" | 2009-01-22 | | [[vēsturnieks]]<br/>[[vidusskolas skolotājs]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[skolotājs]] | [[Polija]] | [[senators]] |- | [[Anna Radziwiłł]] | data-sort-value="1525" | 1525 | data-sort-value="1600" | 1600 | | [[rakstnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Radziwiłł]] | | data-sort-value="1659" | 1659-03-08 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Radziwiłł]] | data-sort-value="1786" | 1786 | data-sort-value="1857" | 1857 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna Radziwiłł]] | | data-sort-value="1492" | 1492 | | [[mūķene]] | | |- | [[Anna Radziwiłł]] | | data-sort-value="1554" | 1554 | | | | |- | [[Anna Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Anna Radziwiłł]] | data-sort-value="1732" | 1732 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anna von Kettler]] | data-sort-value="1567" | 1567 | data-sort-value="1617" | 1617-09-19 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Anne-Liese Strasser]] | data-sort-value="1934" | 1934-01-06 | data-sort-value="2023" | 2023-07-05 | [[princis]] | [[group activist]] | [[Francija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Vācija]] | |- | [[Antanas Mikalojus Radvila]] | data-sort-value="1741" | 1741-10-04 | data-sort-value="1778" | 1778-04 | | [[ksendzs]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[рэферэндар вялікі духоўны каронны]]<br/>[[Grand Secretary of the Crown]] |- | [[Anthony Stanislas Radziwill]] | data-sort-value="1959" | 1959-08-04 | data-sort-value="1999" | 1999-08-10 | | [[kinorežisors]]<br/>[[kinoproducents]]<br/>[[TV producents]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | |- | [[Antoni Albrecht Wilhelm Radziwiłł]] | data-sort-value="1885" | 1885-10-30 | data-sort-value="1935" | 1935-12-18 | | | [[Polija]] | |- | [[Antoni Radziwiłł]] | data-sort-value="1775" | 1775-06-13 | data-sort-value="1833" | 1833-04-07 | | [[komponists]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[amatpersona]]<br/>[[mecenāts]]<br/>[[filantrops]]<br/>[[mūziķis]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br/>[[Varšavas hercogiste]] | |- | [[Antoni Radziwiłł]] | data-sort-value="1765" | 1765 | data-sort-value="1810" | 1810 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Antoni Wilhelm Radziwiłł]] | data-sort-value="1833" | 1833-07-31 | data-sort-value="1904" | 1904-12-16 | | [[virsnieks]]<br/>[[politiķis]] | [[Vācija]] | [[member of the Prussian House of Lords]] |- | [[Antonina Radziwill]] | data-sort-value="1730" | 1730-08-18 | data-sort-value="1764" | 1764-12 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Antonina Radziwiłł]] | data-sort-value="1790" | 1790 | data-sort-value="1853" | 1853 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Artur Radziwill]] | data-sort-value="1974" | 1974 | | | [[ekonomists]]<br/>[[baņķieris]] | | |- | [[Artur Radziwiłł]] | data-sort-value="1901" | 1901-01-17 | data-sort-value="1939" | 1939-09-13 | | [[virsnieks]] | [[Polija]] | |- | [[Auguste Luise Wilhelmine Wanda Czartoryski]] | data-sort-value="1813" | 1813-01-29 | data-sort-value="1845" | 1845-09-16 | | | | |- | [[Barbara Radzivila]] | data-sort-value="1520" | 1520-12-06 | data-sort-value="1551" | 1551-05-08 | [[queen consort]]<br/>[[hercogiene]]<br/>[[karaliene]] | [[aristokrāts]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Queen Consort of Poland]] |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Barbara Radziwiłł]] | | | | [[mūķene]] | | |- | [[Bogusław Fryderyk Radziwiłł]] | data-sort-value="1809" | 1809-01-03 | data-sort-value="1873" | 1873-01-02 | | [[politiķis]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]] | [[member of the Prussian House of Lords]] |- | [[Bogusław Krzysztof Radziwiłł]] | data-sort-value="1662" | 1662 | data-sort-value="1672" | 1672 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Bogusław Radziwiłł]] | data-sort-value="1620" | 1620-05-03 | data-sort-value="1669" | 1669-12-31 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[mākslas kolekcionārs]]<br/>[[aristokrāts]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]]<br/>[[virsnieks]]<br/>[[ģenerālleitnants]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand écuyer de Lituanie]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[porte-étendard de Lituanie]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[staroste de Międzylesie]]<br/>[[staroste de Bransk]]<br/>[[Polish elector]] |- | [[Brygida Petronela Radziwiłł]] | data-sort-value="1727" | 1727-10-28 | data-sort-value="1773" | 1773-11-16 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Canstancia Frantsiska Radziwiłł (née Radziwiłł)]] | data-sort-value="1697" | 1697-12-20 | data-sort-value="1756" | 1756-12-06 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Carole Radziwill]] | data-sort-value="1963" | 1963-08-20 | | [[princese]] | [[žurnālists]]<br/>[[romānu rakstnieks]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | |- | [[Cecylia Maria Radziwiłł]] | data-sort-value="1643" | 1643 | data-sort-value="1682" | 1682 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Dominik Hieronim Radziwiłł]] | data-sort-value="1786" | 1786-08-04 | data-sort-value="1813" | 1813-11-11 | | [[militārpersona]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Dominik Maria Ignacy Radziwiłł]] | data-sort-value="1852" | 1852-08-12 | data-sort-value="1938" | 1938-12-28 | | | [[Polija]] | |- | [[Dominik Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1643" | 1643<br/>1648-09 | data-sort-value="1697" | 1697-07-27 | [[grāfs]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[starosta of Lida]]<br/>[[Hofschatzmeister von Litauen]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Radom]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[starosta of Gniew]]<br/>[[staroste de Tuchola]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Dominik Radziwiłł]] | data-sort-value="1964" | 1964-11-01 | | | | | |- | [[Dominik Radziwiłł]] | data-sort-value="1747" | 1747 | data-sort-value="1803" | 1803 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Dominik Radziwiłł]] | data-sort-value="1754" | 1754 | data-sort-value="1798" | 1798 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Knyszyn]] |- | [[Edmund Ferdynand Radziwiłł]] | data-sort-value="1906" | 1906-09-24 | data-sort-value="1971" | 1971-08-25 | | | | |- | [[Edmund Radziwiłł]] | data-sort-value="1842" | 1842-09-06 | data-sort-value="1895" | 1895<br/>1905-08-09 | | [[ksendzs]]<br/>[[politiķis]] | [[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Krievijas Impērija]] | [[member of the Reichstag of the German Empire]] |- | [[Elisa Radziwill]] | data-sort-value="1803" | 1803-10-28 | data-sort-value="1834" | 1834-09-27<br/>1834-08-27 | | [[aristokrāts]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]<br/>[[Krievijas Impērija]] | |- | [[Elisabeth Eleonora Radziwiłł]] | data-sort-value="1615" | 1615 | data-sort-value="1633" | 1633 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Elizabeth Matilda Radziwill]] | data-sort-value="1861" | 1861-11-01 | data-sort-value="1950" | 1950-05-13 | | | | |- | [[Elizabeth Radziwill]] | data-sort-value="1917" | 1917-01-21 | data-sort-value="2021" | 2021-07-20 | | | | |- | [[Elzbieta Radziwill]] | | | | | | |- | [[Elźbieta Holszanska (née Radziwiłł)]] | | | | | | |- | [[Elżbieta Radziwiłł]] | data-sort-value="1550" | 1550 | data-sort-value="1591" | 1591 | | | | |- | [[Elżbieta Radziwiłł]] | data-sort-value="1585" | 1585-09-15 | data-sort-value="1618" | 1618 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Elżbieta Zawisza]] | data-sort-value="1592" | 1592 | data-sort-value="1627" | 1627 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Eufémia Radziwiłł]] | data-sort-value="1598" | 1598-07-12 | data-sort-value="1658" | 1658-05-01 | | [[mūķene]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Abate]] |- | [[Feliks Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ferdynand Radziwiłł]] | data-sort-value="1834" | 1834-10-19 | data-sort-value="1926" | 1926-02-28 | | [[politiķis]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]<br/>[[Polijas Otrā republika]] | [[member of the Reichstag of the German Empire]]<br/>[[member of the Prussian House of Lords]]<br/>[[member of the Sejm of the Second Polish Republic]] |- | [[Franciszek Pius Radziwiłł]] | data-sort-value="1878" | 1878-02-01 | data-sort-value="1944" | 1944-12-01 | | [[politiķis]] | [[Polija]] | |- | [[Franciszka Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Gabrielle Radziwill]] | data-sort-value="1878" | 1878-03-14 | data-sort-value="1968" | 1968-01-09 | | [[medicīnas māsa]]<br/>[[pacifists]] | [[Lietuva]] | |- | [[Georgs Radvils]] | data-sort-value="1556" | 1556-05-31 | data-sort-value="1600" | 1600-01-21 | | [[diplomāts]]<br/>[[ksendzs]]<br/>[[katoļu bīskaps]]<br/>[[bīskaps]] | [[Lietuvas lielkņaziste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[kardināls]]<br/>[[vēstnieks]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Roman Catholic bishop of Vilnius]]<br/>[[bishop of Krakow]] |- | [[Grzegorz IV Radziwiłł]] | data-sort-value="1578" | 1578-12-14 | data-sort-value="1613" | 1613-02-13 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[kasztelan trocki]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste d'Onikszty]] |- | [[Halszka Radziwiłł]] | No/unknown value | data-sort-value="1611" | 1611 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Helena Radziwiłł]] | data-sort-value="1507" | 1507 | data-sort-value="1546" | 1546-05 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Helena Radziwiłł]] | data-sort-value="1994" | 1994-12-19 | | | | | |- | [[Hieronim Florian Radziwiłł]] | data-sort-value="1715" | 1715-05-04 | data-sort-value="1760" | 1760-05-17 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[porte-étendard de Lituanie]]<br/>[[governor of Krzyczew]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[starosta of Przemyśl]] |- | [[Hieronim Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1885" | 1885-01-06 | data-sort-value="1945" | 1945-04-06 | | | [[Francija]] | |- | [[Hieronim Wincenty Radziwiłł]] | data-sort-value="1759" | 1759-05-11 | data-sort-value="1786" | 1786-09-18 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Minsk]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand chambellan de Lituanie]] |- | [[Izabella Radziwiłł]] | data-sort-value="1711" | 1711-02-12 | data-sort-value="1761" | 1761-11-07 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Izabella Radziwiłł]] | data-sort-value="1991" | 1991-03-30 | | | | | |- | [[Izabella Róża Radziwiłłowa]] | data-sort-value="1888" | 1888-08-30 | data-sort-value="1968" | 1968-02-21 | | | [[Polija]] | |- | [[Jadwiga Radziwiłł]] | | data-sort-value="1863" | 1863 | | | | |- | [[Jan Jerzy Radziwiłł]] | data-sort-value="1588" | 1588-01-08 | data-sort-value="1625" | 1625-12-18 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[kasztelan trocki]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Jan Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1681" | 1681-05-17 | data-sort-value="1729" | 1729-01-20<br/>1729-01-22 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Confederate of the Confederacy]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[staroste de Jurbarkas]] |- | [[Jan Radziwiłł]] | data-sort-value="1474" | 1474 | data-sort-value="1522" | 1522-05 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Mayor of Słonim]]<br/>[[staroste de Drohiczyn]]<br/>[[Court Marshal]] |- | [[Jan Radziwiłł]] | data-sort-value="1492" | 1492 | data-sort-value="1542" | 1542-02 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums|Žemaitijas valdnieki]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Kowalew]]<br/>[[staroste de Bielsko]]<br/>[[staroste de Markow]]<br/>[[staroste de Vassilichki]]<br/>[[staroste de Kaunas]] |- | [[Jan Radziwiłł]] | data-sort-value="1516" | 1516 | data-sort-value="1551" | 1551-09-27<br/>1551-11 | | [[politiķis]] | [[Lietuva]] | [[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[staroste de Tykocin]] |- | [[Jan Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Janusz Radziwiłł]] | data-sort-value="1579" | 1579-07-02<br/>1579-07-21 | data-sort-value="1620" | 1620-12-03<br/>1620-12-06 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[militārpersona]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Janusz Radziwiłł]] | data-sort-value="1880" | 1880-09-03 | data-sort-value="1967" | 1967-10-04 | | [[politiķis]]<br/>[[diplomāts]]<br/>[[Politiskais ieslodzītais|politieslodzītais]]<br/>[[jurists]] | [[Polija]] | [[ambassador of Poland to Spain]]<br/>[[member of the Sejm of the Second Polish Republic]] |- | [[Janusz Tadeusz Radziwiłł]] | data-sort-value="1734" | 1734-02-27 | data-sort-value="1750" | 1750 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Jerzy Albrycht Radziwiłł]] | | No/unknown value | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Polish elector]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Jerzy Friederich Radziwiłł]] | data-sort-value="1860" | 1860-01-11 | data-sort-value="1914" | 1914 | | | | |- | [[Jerzy Józef Radziwiłł]] | data-sort-value="1668" | 1668-03-10 | data-sort-value="1689" | 1689-01-03 | [[hercogs]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivode of Trakai]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Człuchów]]<br/>[[Tenutary of Rabsztyn]]<br/>[[staroste de Gulbin]] |- | [[Jerzy Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1921" | 1921-06-20 | data-sort-value="2007" | 2007-04-09 | | | | |- | [[Jerzy Radziwiłł]] | data-sort-value="1480" | 1480 | data-sort-value="1541" | 1541-04 | | [[diplomāts]]<br/>[[militārais līderis]]<br/>[[beamter]]<br/>[[Vojevoda]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[staroste de Grodno]]<br/>[[voivode of Kyiv]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Maišiagala]]<br/>[[staroste de Veliuona]]<br/>[[staroste d'Utena]]<br/>[[staroste de Merecz]]<br/>[[староста беліцкі]]<br/>[[староста дубінкаўскі]] |- | [[Jerzy Radziwiłł]] | data-sort-value="1721" | 1721-02-04 | data-sort-value="1754" | 1754-12-13 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Joanna Katarzyna Radziwiłł]] | data-sort-value="1637" | 1637 | data-sort-value="1665" | 1665 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Jonas Albertas Radvila]] | data-sort-value="1591" | 1591 | data-sort-value="1626" | 1626-04-15 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Jonušs Radvils]] | data-sort-value="1612" | 1612-12-12 | data-sort-value="1655" | 1655-12-30 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[militārais līderis]]<br/>[[Vojevoda]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[field lithuanian hetman]]<br/>[[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums|Žemaitijas valdnieki]]<br/>[[grand chambellan de Lituanie]]<br/>[[staroste de Mstsislaw]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[bailli de Rietavas]]<br/>[[staroste de Bystrzyca]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[staroste de Kazimierz]]<br/>[[staroste de Sejwy]]<br/>[[войт мсціслаўскі]]<br/>[[староста камянецкі]]<br/>[[rektors]] |- | [[Józef Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1736" | 1736-11-13 | data-sort-value="1813" | 1813-02-15<br/>1814-02-15 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivode of Minsk]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Great Scribe of Lithuania]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Józefina Radziwiłł]] | data-sort-value="1762" | 1762-09-09 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Karol Andrzej Radziwiłł]] | data-sort-value="1821" | 1821 | data-sort-value="1886" | 1886 | | | | |- | [[Karol Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1886" | 1886-12-05 | data-sort-value="1968" | 1968-10-24 | | [[militārpersona]] | [[Polija]] | |- | [[Karol Radziwiłł]] | data-sort-value="1787" | 1787 | data-sort-value="1844" | 1844 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Karol Radziwiłł]] | data-sort-value="1874" | 1874-03-13 | data-sort-value="1906" | 1906-10-26 | | | | |- | [[Karol Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Karol Stanisław "Panie Kochanku" Radziwiłł]] | data-sort-value="1734" | 1734-02-27 | data-sort-value="1790" | 1790-11-21 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand porte-épée de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Lviv]] |- | [[Karol Stanisław Radziwiłł]] | data-sort-value="1669" | 1669-11-27 | data-sort-value="1719" | 1719-08-02 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand écuyer de Lituanie]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[bailli de Wilna]]<br/>[[starosta of Przemyśl]]<br/>[[staroste de Człuchów]]<br/>[[governor of Krzyczew]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[староста камянецкі]]<br/>[[staroste de Braslaw]] |- | [[Karol Wilhelm Michał Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Karolina Teresa Radziwiłł]] | data-sort-value="1707" | 1707-01-19 | data-sort-value="1765" | 1765-04-27 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Karolis Radvila]] | data-sort-value="1839" | 1839-06-30 | data-sort-value="1907" | 1907-10-03 | | | | |- | [[Katarzyna Barbara Radziwiłł]] | data-sort-value="1693" | 1693-12-06 | data-sort-value="1730" | 1730-10-16 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Henryka Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Karolina Radziwiłł]] | data-sort-value="1740" | 1740 | data-sort-value="1789" | 1789 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Radziwiłł]] | data-sort-value="1614" | 1614-12 | data-sort-value="1674" | 1674-12-08 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Katarzyna Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Katarzyna Radziwiłł]] | data-sort-value="1593" | 1593<br/>1586 | data-sort-value="1600" | 1600 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Konstanty Mikołaj Radziwiłł I]] | data-sort-value="1793" | 1793-04-05 | data-sort-value="1869" | 1869-04-06 | [[grāfs]] | [[filologs]] | [[Krievijas Impērija]] | [[maréchal rural]] |- | [[Konstanty Mikołaj Radziwiłł II]] | data-sort-value="1902" | 1902-07-10 | data-sort-value="1944" | 1944-09 | | | [[Polija]] | |- | [[Konstanty Radziwiłł]] | data-sort-value="1958" | 1958-01-09 | | | [[ārsts]]<br/>[[politiķis]] | [[Polija]] | [[Member of the Senate of the Republic of Poland]]<br/>[[Minister of Health]]<br/>[[voivode of Masovia]]<br/>[[ambassador of Poland to Lithuania]] |- | [[Konstanty Radziwiłł]] | data-sort-value="1873" | 1873-10-15 | data-sort-value="1940" | 1940s | | | [[Polija]] | |- | [[Konstanty Radziwiłł]] | data-sort-value="2002" | 2002-06-21 | | | | | |- | [[Kristaps Nikolajs Radvils]] | data-sort-value="1547" | 1547-02-09 | data-sort-value="1603" | 1603-11-20 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]]<br/>[[kanclers]]<br/>[[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Żyżmory]]<br/>[[staroste de Solec]]<br/>[[staroste de Bystrzyca]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[staroste d'Urzędów]]<br/>[[староста гайнаўскі]] |- | [[Kristaps Radvils]] | data-sort-value="1585" | 1585-03-22<br/>1585-03-15 | data-sort-value="1640" | 1640-09-19 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[military commander]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[staroste de Tchatchersk]]<br/>[[staroste de Borissov]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Krystyna Helena Radzwiłl]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krystyna Magdalena Radziwiłłówna]] | data-sort-value="1776" | 1776-07-27 | data-sort-value="1796" | 1796-12-01 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krystyna Radziwiłł]] | data-sort-value="1560" | 1560-09-11 | data-sort-value="1580" | 1580-02-28 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krystyna Radziwiłł]] | data-sort-value="1593" | 1593<br/>1586 | data-sort-value="1599" | 1599 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krzysztof Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1898" | 1898-07-29 | data-sort-value="1986" | 1986-03-24 | [[grāfs]] | [[virsnieks]]<br/>[[politiķis]] | [[Polija]] | [[Member of the Senate of the Republic of Poland]]<br/>[[member of the Sejm of the Polish People's Republic]] |- | [[Krzysztof Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1590" | 1590 | data-sort-value="1607" | 1607-05-04 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krzysztof Radziwiłł]] | data-sort-value="1928" | 1928 | data-sort-value="2009" | 2009 | | | | |- | [[Krzysztof Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Krzysztof Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Lee Radziwill]] | data-sort-value="1933" | 1933-03-03 | data-sort-value="2019" | 2019-02-15 | | [[socialite]]<br/>[[aktieris]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[televīzijas aktieris]]<br/>[[modes dizainers]]<br/>[[interjera arhitekts]]<br/>[[autors]] | [[Amerikas Savienotās Valstis]] | |- | [[Leon Hieronim Radziwiłł]] | data-sort-value="1808" | 1808-03-10 | data-sort-value="1885" | 1885-01-08 | | [[diplomāts]] | [[Krievijas Impērija]]<br/>[[Varšavas hercogiste]] | |- | [[Leon Michał Radziwiłł]] | data-sort-value="1722" | 1722-04-11 | data-sort-value="1751" | 1751-03-07 | [[grāfs]] | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[стражнік польны літоўскі]] |- | [[Leon Radziwiłł]] | data-sort-value="1880" | 1880-09-06 | data-sort-value="1927" | 1927-03-02 | | [[militārpersona]] | [[Francija]] | |- | [[Leon Władysław Radziwiłł]] | data-sort-value="1888" | 1888-12-22 | data-sort-value="1959" | 1959-04-08<br/>1959-04-07 | | | [[Polijas Otrā republika]] | |- | [[Lucrezia Catharina Radziwill]] | | data-sort-value="1716" | 1716-08-20 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludowika Radziwill]] | data-sort-value="1876" | 1876-04-05 | data-sort-value="1966" | 1966-06-21 | | | | |- | [[Ludwik Aleksander Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Ludwik Dominik Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludwik Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1773" | 1773 | data-sort-value="1830" | 1830 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludwik Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludwika Karolina Radziwiłł]] | data-sort-value="1667" | 1667-02-27 | data-sort-value="1695" | 1695-03-25 | [[princese]] | [[mecenāts]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ludwika Konstancja Radziwiłł]] | data-sort-value="1742" | 1742 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Léa Radziwill]] | | | | | | |- | [[Maciej Józef Radziwiłł]] | data-sort-value="1842" | 1842-09-17 | data-sort-value="1907" | 1907-05-11 | [[grāfs]] | | | |- | [[Maciej Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1873" | 1873-07-27 | data-sort-value="1920" | 1920-11-05 | | | | |- | [[Maciej Radziwiłł]] | data-sort-value="1749" | 1749-11-10 | data-sort-value="1800" | 1800-09-02 | | [[komponists]]<br/>[[libretists]]<br/>[[castellan]]<br/>[[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Castellan of Vilnius]]<br/>[[grand chambellan de Lituanie]] |- | [[Maciej Radziwiłł]] | data-sort-value="1961" | 1961-02-22 | | | [[uzņēmējs]]<br/>[[komersants]]<br/>[[mākslas kolekcionārs]] | | |- | [[Maciej Radziwiłł]] | data-sort-value="1998" | 1998-06-09 | | | | | |- | [[Maciej Radziwiłł]] | data-sort-value="1905" | 1905 | data-sort-value="1994" | 1994-11-06 | | | | |- | [[Marcelina Czartoryska]] | data-sort-value="1817" | 1817-05-18 | data-sort-value="1894" | 1894-06-05 | | [[komponists]]<br/>[[pianists]] | [[Polija]]<br/>[[Krievijas Impērija]] | |- | [[Marcin Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1705" | 1705-11-11 | data-sort-value="1782" | 1782-01-11 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Maria Aleksandra Radziwiłł]] | data-sort-value="1753" | 1753 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria Karolina Lubomirska]] | data-sort-value="1730" | 1730 | data-sort-value="1795" | 1795-01-10 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria Małgorzata Radziwiłł]] | data-sort-value="1875" | 1875-12-16 | data-sort-value="1962" | 1962-07-17 | | | | |- | [[Maria Radziwiłł]] | data-sort-value="1625" | 1625 | data-sort-value="1660" | 1660-01-14 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria Urszula Krasińska (neé Radziwiłł)]] | data-sort-value="1777" | 1777 | data-sort-value="1822" | 1822-02-23 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria Wiktoria Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Maria z Gawdzickich Radziwiłłowa]] | data-sort-value="1746" | 1746 | data-sort-value="1806" | 1806-12-08 | | [[aktieris]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Marianna Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mateusz Radziwiłł]] | data-sort-value="1768" | 1768 | data-sort-value="1818" | 1818 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Michalina Rzyszczewska]] | data-sort-value="1816" | 1816-04-10 | data-sort-value="1883" | 1883-06-29 | | | | |- | [[Michał Antoni Radziwiłł]] | data-sort-value="1687" | 1687-10-01 | data-sort-value="1721" | 1721-08-29 | [[grāfs]] | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[starosta of Lida]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[староста неманойцкі]]<br/>[[staroste]]<br/>[[staroste de Wilkomierz]] |- | [[Michał Gedeon Radziwiłł]] | data-sort-value="1778" | 1778-09-24 | data-sort-value="1850" | 1850-05-24 | | [[militārpersona]]<br/>[[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br/>[[Varšavas hercogiste]]<br/>[[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karaliste]] | |- | [[Michał Hieronim Radziwiłł]] | data-sort-value="1744" | 1744-10-10<br/>1744-09-29 | data-sort-value="1831" | 1831-03-28 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[dzejnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand porte-épée de Lituanie]]<br/>[[staroste de Bolimow]] |- | [[Michał Karol Radziwiłł]] | data-sort-value="1614" | 1614-10 | data-sort-value="1656" | 1656-08 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[staroste de Wolkow]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Czarne]]<br/>[[войт ваўкавыскі]] |- | [[Michał Kazimierz "Rybeńko" Radziwiłł]] | data-sort-value="1702" | 1702-06-13 | data-sort-value="1762" | 1762-05-15 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[Vojevoda]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Grand écuyer de Lituanie]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Bratslav]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[starosta of Przemyśl]]<br/>[[staroste de Człuchów]]<br/>[[staroste de Kremenets]]<br/>[[staroste d'Oster]]<br/>[[староста камянецкі]] |- | [[Michał Kazimierz Radziwiłł]] | data-sort-value="1635" | 1635-10-26 | data-sort-value="1680" | 1680-11-14 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[diplomāts]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Castellan of Vilnius]]<br/>[[field lithuanian hetman]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[staroste d'Upytė]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]<br/>[[governor of Krzyczew]]<br/>[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[starosta of Przemyśl]]<br/>[[staroste de Człuchów]]<br/>[[staroste de Propoïsk]]<br/>[[staroste de Telšiai]]<br/>[[Tenutary of Rabsztyn]]<br/>[[staroste d'Oster]]<br/>[[staroste de Homiel]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[староста камянецкі]] |- | [[Michał Krzysztof Radziwiłł]] | data-sort-value="1727" | 1727-05-18 | data-sort-value="1729" | 1729 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Michał Piotr Radziwiłł]] | data-sort-value="1853" | 1853-05-17 | data-sort-value="1903" | 1903-09-17 | | [[izdevējs]]<br/>[[komersants]]<br/>[[rakstnieks]]<br/>[[publicists]]<br/>[[dizainers]] | | |- | [[Michał Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Michał Radziwiłł]] | | | | | | |- | [[Michał Radziwiłł Rudy]] | data-sort-value="1870" | 1870-02-08 | data-sort-value="1955" | 1955-10-06 | | [[diplomāts]]<br/>[[militārpersona]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]<br/>[[Vācijas Impērija|Vācijas impērija]]<br/>[[Polijas Otrā republika]] | |- | [[Mikalojus Radvila the Old]] | data-sort-value="1450" | 1450 | No/unknown value | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[намеснік смаленскі]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Bielsko]]<br/>[[намеснік новагародскі]]<br/>[[staroste d'Użpol]]<br/>[[staroste de Pieniany]]<br/>[[Court Marshal]] |- | [[Mikalojus Radvila XII]] | data-sort-value="1751" | 1751<br/>1748-08-01 | data-sort-value="1810" | 1810<br/>1811 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Polish elector]] |- | [[Mikhail Radziwiłł]] | data-sort-value="1791" | 1791-04-18 | data-sort-value="1846" | 1846-10-03 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj Faustyn Radziwiłł]] | data-sort-value="1688" | 1688-05-21 | data-sort-value="1746" | 1746-02-02 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand porte-épée de Lituanie]]<br/>[[Lithuanian chasnick]] |- | [[Mikołaj Franciszek Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj II Radziwiłł]] | data-sort-value="1470" | 1470 | data-sort-value="1521" | 1521<br/>1522-01 | | [[virsnieks]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Bobrujsk]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[staroste de Bielsko]]<br/>[[staroste d'Użpol]]<br/>[[staroste de Pieniany]] |- | [[Mikołaj III Radziwiłł]] | data-sort-value="1492" | 1492<br/>1495 | No/unknown value | | [[ksendzs]]<br/>[[katoļu bīskaps]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Roman Catholic Bishop of Samogitia]] |- | [[Mikołaj Krzysztof "the Orphan" Radziwiłł]] | data-sort-value="1549" | 1549-08-02 | data-sort-value="1616" | 1616-02-28 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]]<br/>[[dienasgrāmatas rakstnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[kasztelan trocki]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Polish elector]] |- | [[Mikołaj Krzysztof Radziwiłł]] | data-sort-value="1695" | 1695-08-14 | data-sort-value="1715" | 1715-06-02 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[grand intendant du panetier de Lituanie]]<br/>[[staroste de Człuchów]] |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1746" | 1746-10-20 | data-sort-value="1795" | 1795-05-03 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Radoszkowicze]] |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1801" | 1801 | data-sort-value="1853" | 1853 | | | | |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | data-sort-value="1587" | 1587 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Mikołaj VII Radziwiłł]] | data-sort-value="1546" | 1546 | data-sort-value="1589" | 1589-12-18 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand veneur de Lituanie]]<br/>[[staroste de Merecz]] |- | [[Nicolas Radziwill]] | data-sort-value="1880" | 1880-07-04 | data-sort-value="1914" | 1914-11-17 | | | | |- | [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolajs Radvils]] | data-sort-value="1512" | 1512 | data-sort-value="1584" | 1584-04-27 | | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[Grand Chancellor]] | [[Lietuvas lielkņaziste]]<br/>[[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Lietuvas lielhetmaņi]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[staroste d'Ochmiany]]<br/>[[staroste de Mazyr]]<br/>[[starosta of Lida]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[grand veneur de Lituanie]]<br/>[[staroste de Vassilichki]]<br/>[[староста беліцкі]] |- | [[Nikolajs Radvils Melnais|Nikolajs Radvils]] | data-sort-value="1515" | 1515-02-04 | data-sort-value="1565" | 1565-05-28 | [[grāfs]] | [[diplomāts]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[mecenāts]]<br/>[[civildienesta ierēdnis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Governor of Brest-Litovsk]]<br/>[[Voivode of Vilnius]]<br/>[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[staroste de Kaunas]] |- | [[Palemon]] | | | | | | |- | [[Petronella Dowojno]] | data-sort-value="1526" | 1526 | No/unknown value<br/>1564 | | | | |- | [[Prince Albrecht-Jerome Radziwill]] | data-sort-value="1914" | 1914-05-10 | data-sort-value="1932" | 1932-06-23 | | | | |- | [[Prince Anton Radziwill]] | data-sort-value="1912" | 1912-10-08 | data-sort-value="1967" | 1967-03-07 | | | | |- | [[Prince Antoni Radziwill]] | data-sort-value="1936" | 1936-01-17 | data-sort-value="1999" | 1999-02-24 | | | | |- | [[Prince Antoni Radziwiłł]] | data-sort-value="1899" | 1899-09-26 | data-sort-value="1920" | 1920-07-09 | | | | |- | [[Prince Boguslaw Radziwill]] | data-sort-value="1844" | 1844-01-04 | data-sort-value="1907" | 1907-05-14 | | | | |- | [[Prince Charles Ferdinand Radziwill]] | data-sort-value="1969" | 1969-09-29 | | | | | |- | [[Prince Charles Radziwill]] | data-sort-value="1931" | 1931-11-18 | data-sort-value="2016" | 2016-05-16 | | | | |- | [[Prince Dominik Radziwill]] | data-sort-value="2001" | 2001-05-15 | | | | | |- | [[Prince Dominik Rainer Radziwiłł]] | data-sort-value="1911" | 1911-01-22 | data-sort-value="1976" | 1976-11-19 | | [[aristokrāts]]<br/>[[militārpersona]] | [[Polija]] | |- | [[Prince Ferdinand Radziwill]] | data-sort-value="1935" | 1935-04-17 | data-sort-value="1992" | 1992-05-01 | | | | |- | [[Prince Jan Radziwill]] | data-sort-value="1947" | 1947-08-08 | | | [[uzņēmējs]] | | |- | [[Prince Jan Radziwill]] | data-sort-value="1993" | 1993-10-27 | data-sort-value="1993" | 1993-10-27 | | | | |- | [[Prince Janusz Radziwill]] | data-sort-value="1843" | 1843-02-26 | data-sort-value="1923" | 1923 | | | | |- | [[Prince Jerzy Radziwiłł]] | data-sort-value="1942" | 1942-11-04 | data-sort-value="2001" | 2001-08-27 | | | | |- | [[Prince Karol-Jerome Radziwill]] | data-sort-value="1912" | 1912-05-03 | data-sort-value="2005" | 2005-11-27 | | | | |- | [[Prince Ladislaus Radziwill]] | data-sort-value="1909" | 1909 | | | | | |- | [[Prince Ludwik Radziwill]] | data-sort-value="1911" | 1911-03-27 | data-sort-value="1928" | 1928-03-19 | | | | |- | [[Prince Martin Radziwill]] | data-sort-value="1965" | 1965-08-04 | | | | | |- | [[Prince Michael Radziwill]] | data-sort-value="1907" | 1907-04-18<br/>1907-04-17 | data-sort-value="1974" | 1974-06-04 | | | | |- | [[Prince Olbrecht Radziwill]] | data-sort-value="1931" | 1931-07-14 | data-sort-value="2010" | 2010 | | | [[Polija]] | |- | [[Prince Peter Nicholas Radziwill]] | data-sort-value="1970" | 1970-04-05 | | | | | |- | [[Prince Wladislaw Radziwill]] | data-sort-value="1836" | 1836-03-12 | data-sort-value="1922" | 1922 | | | | |- | [[Prince Wladislaw Radziwiłł]] | data-sort-value="1881" | 1881-07-01 | data-sort-value="1963" | 1963-10-16 | | | | |- | [[Princess Adele Ada Albertine Radziwill]] | data-sort-value="1879" | 1879 | data-sort-value="1899" | 1899 | | | | |- | [[Princess Alexandra Radziwill]] | data-sort-value="1970" | 1970-09-01 | | | | | |- | [[Princess Anna Maria Radziwill]] | data-sort-value="1907" | 1907-10-02 | data-sort-value="1995" | 1995-06-01 | | | | |- | [[Princess Christina Radziwill]] | data-sort-value="1908" | 1908-11-15 | data-sort-value="2003" | 2003-08-13 | | | | |- | [[Princess Diana Radziwill]] | data-sort-value="1953" | 1953-05-30 | | | | | |- | [[Princess Dolores Radziwill]] | data-sort-value="1886" | 1886-06-26 | | | | | |- | [[Princess Eleonore Radziwill]] | data-sort-value="1918" | 1918-08-02 | | | | | |- | [[Princess Elira Radziwill]] | data-sort-value="1841" | 1841-01-15 | data-sort-value="1869" | 1869-05-28 | | | | |- | [[Princess Elisabeth Radziwill]] | data-sort-value="1939" | 1939 | | | | | |- | [[Princess Elizabeth Radziwill]] | data-sort-value="1894" | 1894-03-06 | data-sort-value="1986" | 1986-05-03 | | | | |- | [[Princess Elizabeth Radziwill]] | data-sort-value="1850" | 1850-11-29 | data-sort-value="1931" | 1931-08-18 | | | | |- | [[Princess Eufemia Radziwill]] | data-sort-value="1850" | 1850-10-01 | data-sort-value="1877" | 1877-11-29 | | | | |- | [[Princess Felicia Radziwill]] | data-sort-value="1849" | 1849-02-25 | data-sort-value="1930" | 1930-12-07 | | | | |- | [[Princess Helena Radziwill]] | data-sort-value="1874" | 1874-02-14 | data-sort-value="1958" | 1958-12-12 | | | | |- | [[Princess Isabella Radziwill]] | data-sort-value="1964" | 1964-04-30 | | | | | |- | [[Princess Izabella Radziwill]] | data-sort-value="1915" | 1915-01-04 | | | | | |- | [[Princess Jadwiga Radziwill]] | data-sort-value="1841" | 1841-06-29 | data-sort-value="1894" | 1894-02-25 | | | | |- | [[Princess Karolina-Anna Radziwiłł]] | data-sort-value="1997" | 1997-05-13 | | | | | |- | [[Princess Krystyna Radziwill]] | data-sort-value="1937" | 1937-06-12 | | | | | |- | [[Princess Leon-Jerome Radziwill]] | data-sort-value="1922" | 1922-10-28 | | | | | |- | [[Princess Leontyna Radziwill]] | data-sort-value="1839" | 1839-09-29 | data-sort-value="1857" | 1857-05-06 | | | | |- | [[Princess Leontyna Radziwill]] | data-sort-value="1904" | 1904-09-26 | data-sort-value="1995" | 1995-01-10 | | | | |- | [[Princess Lida Radziwill]] | data-sort-value="1959" | 1959-08-29 | | | | | |- | [[Princess Ludowika Radziwill]] | data-sort-value="1838" | 1838-06-05 | data-sort-value="1876" | 1876-03-25 | | | | |- | [[Princess Ludowika Radziwill]] | data-sort-value="1956" | 1956-01-23 | | | | | |- | [[Princess Maria Radziwill]] | data-sort-value="1865" | 1865-10-14 | data-sort-value="1869" | 1869-08-22 | | | | |- | [[Princess Maria Renata Radziwill]] | data-sort-value="1954" | 1954-07-11 | | | | | |- | [[Princess Maria-Teresa Radziwill]] | data-sort-value="1910" | 1910-01-19 | | | | | |- | [[Princess Matylda Radziwill]] | data-sort-value="1836" | 1836-10-16 | data-sort-value="1918" | 1918-01-05 | | | | |- | [[Princess Monika Radziwill]] | data-sort-value="1937" | 1937 | | | | | |- | [[Princess Roza Radziwill]] | data-sort-value="1884" | 1884-11-26 | data-sort-value="1949" | 1949-12-01 | | | [[Polija]] | |- | [[Princess Teresa Barbara Radziwill]] | data-sort-value="1714" | 1714-05-20 | data-sort-value="1780" | 1780-12-09 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[staroste de Borcian]] |- | [[Princess Teresa Radziwill]] | data-sort-value="1889" | 1889-12-29 | data-sort-value="1975" | 1975-02-10 | | | | |- | [[Princess Theresa Margareta Radziwill]] | data-sort-value="1967" | 1967-02-17 | | | | | |- | [[Radvila Astikas]] | data-sort-value="1384" | 1384<br/>1411 | data-sort-value="1477" | 1477 | | [[politiķis]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[Castellan of Vilnius]]<br/>[[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Voivode of Trakai]]<br/>[[Court Marshal]]<br/>[[staroste d'Użpol]]<br/>[[staroste de Pieniany]]<br/>[[staroste d'Onikszty]]<br/>[[староста троцкі]] |- | [[Sirputis]] | data-sort-value="1340" | 1340 | data-sort-value="1400" | 1400 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Sofia Radziwiłł]] | | data-sort-value="1541" | 1541 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Sofia Radziwiłł]] | | No/unknown value | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | |- | [[Stanislas Radziwill]] | | | | | | |- | [[Stanislovas Radvila]] | data-sort-value="1930" | 1930-03-10 | | | | | |- | [[Stanisław Albrecht Radziwiłł]] | data-sort-value="1914" | 1914-07-21 | data-sort-value="1976" | 1976-07-27 | | [[diplomāts]] | [[Polija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]] | |- | [[Stanisław Jerzy Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Stanisław Kazimierz Radziwiłł]] | data-sort-value="1648" | 1648 | data-sort-value="1690" | 1690-12-08 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand panetier de Lituanie]]<br/>[[Tenutary of Rabsztyn]]<br/>[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Stanisław Radziwiłł]] | data-sort-value="1559" | 1559-05-12 | data-sort-value="1599" | 1599-03-19 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]<br/>[[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums|Žemaitijas valdnieki]] |- | [[Stanisław Radziwiłł]] | data-sort-value="1722" | 1722-05-08 | data-sort-value="1787" | 1787-04-22 | | [[politiķis]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[grand chambellan de Lituanie]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]] |- | [[Stanisław Wilhelm Radziwiłł]] | data-sort-value="1880" | 1880-02-06 | data-sort-value="1920" | 1920-04-28 | | [[virsnieks]]<br/>[[firsts]] | [[Polijas Otrā republika]] | |- | [[Stefania Radziwiłł]] | data-sort-value="1809" | 1809-12-09 | data-sort-value="1832" | 1832-07-26 | | | [[Polija]]<br/>[[Krievijas Impērija]] | |- | [[Tatiana Radziwiłł]] | data-sort-value="1939" | 1939-08-28 | data-sort-value="2025" | 2025-12-19 | [[princese]] | [[aristokrāts]]<br/>[[bakteriologs]] | [[Francija]] | |- | [[Tekla Adelajda Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Tekla Anna Radziwiłłowa]] | data-sort-value="1608" | 1608 | data-sort-value="1637" | 1637-03-20 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Tekla Róża Radziwiłł]] | data-sort-value="1703" | 1703-09-05 | data-sort-value="1747" | 1747-11-25 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Teofila Konstancja Morawska]] | data-sort-value="1738" | 1738-09-03 | data-sort-value="1818" | 1818<br/>1807 | | [[rakstnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Teofila Radziwiłłówna]] | data-sort-value="1745" | 1745 | No/unknown value | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Teofila Zofia Radziwiłł]] | data-sort-value="1772" | 1772 | data-sort-value="1801" | 1801 | | | | |- | [[Udalryk Krzysztof Radziwiłł]] | data-sort-value="1712" | 1712-01-05 | data-sort-value="1770" | 1770-07-21 | | [[dzejnieks]]<br/>[[politiķis]]<br/>[[rakstnieks]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Grand écuyer de Lituanie]]<br/>[[Confederate of the Confederacy]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[Regimentarz]]<br/>[[Great Scribe of Lithuania]]<br/>[[staroste de Minsk]] |- | [[Wanda Radziwill]] | data-sort-value="1877" | 1877-01-30 | data-sort-value="1966" | 1966-08-09 | | | | |- | [[Weronika Joanna Radziwiłł]] | data-sort-value="1754" | 1754 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Wiktoria Radziwiłł]] | data-sort-value="1795" | 1795 | data-sort-value="1824" | 1824 | | | | |- | [[Wilhelm Fürst von Radziwill]] | data-sort-value="1797" | 1797-03-19 | data-sort-value="1870" | 1870-08-05 | | [[militārpersona]]<br/>[[politiķis]] | [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]] | [[member of the Prussian House of Lords]] |- | [[Wojciech Radziwiłł]] | data-sort-value="1478" | 1478 | data-sort-value="1519" | 1519-04-19<br/>1519-07-05 | | [[ksendzs]]<br/>[[katoļu bīskaps]] | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[diocesan bishop]]<br/>[[Roman Catholic bishop of Vilnius]] |- | [[Zofia Radziwiłł]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Zofia z Radziwiłłów Dorohostajska]] | data-sort-value="1577" | 1577 | data-sort-value="1614" | 1614 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Zygmunt Karol Radziwiłł]] | data-sort-value="1591" | 1591-12-04 | data-sort-value="1642" | 1642-11-05 | [[Prince of the Holy Roman Empire]] | [[politiķis]]<br/>[[chamberlain]] | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | [[Voivodes of Nowogródek]]<br/>[[Polish elector]]<br/>[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]<br/>[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]<br/>[[падкаморы пазнаньскі]]<br/>[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]] |- | [[Zygmunt Radziwiłł]] | data-sort-value="1822" | 1822-02-02 | data-sort-value="1892" | 1892-07-07 | | [[mākslas kolekcionārs]] | | |- | [[Élisabeth Radziwiłł]] | | data-sort-value="1565" | 1565<br/>No/unknown value | | | | |- | [[Альбрэхт Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Альжбета Анастасія Радзівіл]] | data-sort-value="1624" | 1624 | data-sort-value="1688" | 1688 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Альжбета Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Альжбета Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Аляксандр Радзівіл]] | data-sort-value="1793" | 1793 | data-sort-value="1801" | 1801 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Аляксандр Радзівіл]] | | data-sort-value="1863" | 1863 | | | | |- | [[Аляксандра Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Алёйзы Аляксандр Радзівіл]] | data-sort-value="1798" | 1798 | data-sort-value="1808" | 1808 | | | | |- | [[Барбара Радзівіл]] | | | | | | |- | [[Ванда Радзівіл]] | | data-sort-value="1912" | 1912 | | | | |- | [[Вацлаў Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Вільгельм Тройдэн Радзівіл]] | data-sort-value="1830" | 1830 | data-sort-value="1883" | 1883 | | | | |- | [[Віршул]] | | | | | | |- | [[Ганна Аўгустына Радзівіл]] | data-sort-value="1726" | 1726 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ганна Малгажата Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ганна Радзівіл]] | data-sort-value="1765" | 1765 | data-sort-value="1837" | 1837 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Геранім Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Дамінік Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ежы Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ежы Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ежы Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Канстанцыя Радзівіл]] | data-sort-value="1796" | 1796 | data-sort-value="1824" | 1824 | | | | |- | [[Канстанцыя Соф’я Радзівіл]] | data-sort-value="1635" | 1635 | data-sort-value="1687" | 1687 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Караль Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Кацярына Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Людвік Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Людвік Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Марыя Гертруда Радзівіл]] | data-sort-value="1720" | 1720 | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Марыя Радзівіл]] | data-sort-value="1791" | 1791 | data-sort-value="1875" | 1875 | | | | |- | [[Марыяна Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Крыштаф Радзівіл]] | data-sort-value="1589" | 1589 | data-sort-value="1614" | 1614 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Крыштаф Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Францішак Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Мікалай Філіп Радзівіл]] | data-sort-value="1827" | 1827 | data-sort-value="1870" | 1870 | | | | |- | [[Міхал Радзівіл]] | data-sort-value="1656" | 1656 | data-sort-value="1672" | 1672 | | | | |- | [[Соф’я Агнешка Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Соф’я Радзівіл]] | data-sort-value="1552" | 1552 | data-sort-value="1599" | 1599 | | | | |- | [[Станіслаў Радзівіл]] | | data-sort-value="1531" | 1531 | | | [[Lietuvas lielkņaziste]] | [[staroste d'Użpol]]<br/>[[staroste de Pieniany]]<br/>[[staroste de Wilkomierz]] |- | [[Станіслаў Радзівіл]] | | data-sort-value="1590" | 1590 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Стэфан Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Стэфанія Радзівіл]] | | | | | | |- | [[Сірпуць]] | | | | | | |- | [[Тэрэза Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Удальрыка Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Фелікс Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Францішак Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Францішак Радзівіл]] | data-sort-value="1800" | 1800 | data-sort-value="1840" | 1840 | | | | |- | [[Францішка Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Элеанора Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Юзаф Альбрэхт Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Юлія Радзівіл]] | data-sort-value="1788" | 1788 | data-sort-value="1873" | 1873 | | | | |- | [[Юлія Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Якуб Радзівіл]] | data-sort-value="1748" | 1748 | data-sort-value="1808" | 1808 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Ежы Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Мацей Радзівіл]] | data-sort-value="1930" | 1930-02-05 | data-sort-value="2004" | 2004-08-12 | | | | |- | [[Ян Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Радзівіл]] | data-sort-value="1619" | 1619 | data-sort-value="1628" | 1628 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Радзівіл]] | | | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |- | [[Ян Уладзіслаў Радзівіл]] | data-sort-value="1620" | 1620 | data-sort-value="1662" | 1662 | | | [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | |} {{Wikidata list end}} fy3xgy1us6xem9o7lb39pf3iq8hlfey 0 338147 4535970 4161588 2026-10-14T12:49:06Z Meistars Joda 781 4535970 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Aivars Čakste | name_orig = | image = 20160924 184333labais.jpg | imagesize = | caption = Aivars Čakste 2016. gada rudenī | birthname = | birthdate = {{ddv|1936|9|25}} | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = | field = [[fotogrāfija]] | training = | movement = | famous works = fotoattēli kinofilmām: * "[[Noktirne (filma)|Noktirne]]" (1966) * "[[Ceplis (filma)|Ceplis]]" (1972) * "[[Pūt, vējiņi (filma)|Pūt, vējiņi!]]" (1973) | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = }} '''Aivars Čakste''' (dzimis {{dat|1936|9|25}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] fotomākslinieks. Piedalījies vairāku mākslas filmu veidošanā kā fotogrāfs, tai skaitā 1966. gada filmas "[[Noktirne (filma)|Noktirne]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/latviesu-kinoklasika-kinolektorija/|title=Latviešu kinoklasika Kinolektorijā|publisher=.la.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.splendidpalace.lv/lv/galleries/view/1495|title=Foto galerija - Splendid Palace|publisher=splendidpalace.lv|access-date={{dat|2018|07|03||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161106052553/http://www.splendidpalace.lv/lv/galleries/view/1495|archivedate={{dat|2016|11|06||bez}}}}</ref> 1972. gada filmas "[[Ceplis (filma)|Ceplis]]" un 1973. gada filmas "[[Pūt, vējiņi (filma)|Pūt, vējiņi!]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kinomuzejs.lv/izglitojosas-nodarbibas-kino-muzeja|title=Izglītojošās nodarbības|publisher=kinomuzejs.lv|access-date={{dat|2018|07|03||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180216202033/http://www.kinomuzejs.lv/izglitojosas-nodarbibas-kino-muzeja|archivedate={{dat|2018|02|16||bez}}}}</ref> veidošanā. Kopumā Čakste devis ieguldījumu vairāk nekā 30 kinofilmās. Sākot ar 1969. gadu, kad [[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]]s vadībā tika sarīkota Čakstes pirmā fotodarbu izstāde, regulāri tika rīkotas personālizstādes. Čakstes darbs atstājis lielu iespaidu uz mūsdienu Latvijas foto mākslas pasauli.{{nepieciešama atsauce}} == Biogrāfija == Dzimis Rīgā, [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]], aktieru ģimenē. Tēvs&nbsp;— Eduards, māte&nbsp;— Leontīne Anete Natālija. Ilggadīga dzīvesbiedre&nbsp;— izcilā latviešu dzejniece [[Olga Lisovska]]. Pašam Čakstem ir 2 bērni no citām attiecībām&nbsp;— meita Agnese un dēls Bens. Bērnību pavadījis Grīziņkalnā, kā arī izglītību ieguvis [[Grīziņkalna 15. pamatskola|Grīziņkalna 15. pamatskolā]]. Piektajā klasē Čakstem radusies interese par fotomākslu. Sācis uzņemt [[fotogrāfija]]s ar fotoaparātu ''Любитель'', un pamazām fotografēšana kļuvusi par viņa aizraušanos. Fotografēšanas tehniku apguvis pašmācības ceļā. Vēlākos gados Aivars Čakste kļuvis par aizrautīgu auto entuziastu. Veicis antīka [[kabriolets|kabrioleta]] restaurāciju. Aivara Čakstes dzīvē liela nozīme ir bijusi sportam. Apguvis vairākus sporta veidus, kas lieti noderējuši piedaloties kino uzņemšanas reizēs, ja bijis nepieciešams kāds ekstremāls kadrs. Laikā, kad [[Rīgas Kinostudija]]i nebija speciālu štata [[Kaskadieris|kaskadieru]], Aivars Čakste dažkārt izpildījis sarežģītus un bīstamus trikus slavenu aktieru vietā. == Karjera == Savu darba karjeru uzsācis 20. gadsimta 50. gados [[Tipogrāfija|tipogrāfijā]] kā krāsas ofseta iespiedmeistars, turpinot attīstīt savas fotogrāfa iemaņas. Vēlāk strādājis arī avīzē [[Rīgas Balss|„Rīgas Balss”]], taču sakarā ar obligāto karadienestu [[Sarkanā armija|Padomju armijā]] darba gaitas uz kādu laiku nācies pārtraukt. Dienēt sācis kā ierindnieks, kļuvis par komandieri kādā no specnodaļām, bet pēc karadienesta atgriezies pie savu darba pienākumu veikšanas. Vēlāk strādājis par aviotehnikas fotogrāfijas pasniedzēju, tad uzsācis savas ilggadējās darba gaitas Rīgas Kinostudijā, kur sākotnēji strādājis kā gaismas meistars, vēlāk kā fotomākslinieks. Pirmā piedalīšanās kā fotogrāfam filmas veidošanā bija režisora [[Varis Krūmiņš (režisors)|Vara Krūmiņa]] režisētajā 1959. gada filmā "[[Atbalss (filma)|Atbalss]]", kas uzņemta pēc [[Jānis Jaunsudrabiņš|Jāņa Jaunsudrabiņa]] triloģijas "Aija" motīviem. Tai sekojusi virkne mākslas filmu gandrīz 40 gadu garumā. Aivars Čakste bijis klāt visdažādākajos filmu uzņemšanas momentos, gan atrazdamies bangojošā jūrā, nelielā laivā, gan apledojušās kalnu takās jājot ar zirgiem, ar fotokameru īstajā laikā atrodot vajadzīgo rakursu. Aivars Čakste strādājis arī pie grāmatu ilustrēšanas. Viens no veiksmīgākajiem Aivara Čakstes veikumiem ir ilustrācijas dzejas krājumam "Betas grāmata" (1994). Krājumā blakus Olgas Lisovskas dzejoļiem iekļautas ģimenes mīlules dalmācietes Betas fotogrāfijas, kas uzņemtas ģimenes lauku mājā Jaunpiebalgā. Par fotomākslu un kino Aivars Čakste ir teicis: "Apgalvo, ka mūsu dienās tikai kino spēj par kaut ko pastāstīt. Salīdzināt kino ar fotogrāfiju būtu naivi, jo kino ir viens no fotogrāfijas paveidiem. Man&nbsp;— vistuvākais.” == Darba vērtējums == Par Aivara Čakstes fotogrāfiju izstādēm un darbu pie kinofilmām publicētas pozitīvas atsauksmes. {{Centered pull quote|Par izstādi Rīgas kino namā laikrakstā [[Neatkarīgā Rīta Avīze|"Cīņa"]] 1969. gada 17. decembrī: Tagad kādu pussimtu savu darbu Aivars Čakste demonstrē izstādē, kas atvērta Rīgas kino namā. Tie visi ir tādi, ka grūti kādam dot priekšroku. Apmeklētāji ilgi kavējas pie apbrīnojami plastiskajiem portretiem, pie dzīvē saskatāmajām situācijām, pie izteiksmīgajām ainavām. Visas fotogrāfijas stāsta par autora mīlestību pret dzīvi, pret katru tās izpausmi.}} {{Centered pull quote|Par izstādi Rīgas kino namā 1978. gada decembrī kinomākslinieks [[Uldis Pauzers]]: Aivars Čakste jeb Džikots, kā viņa latviešu ausij vienkāršo uzvārdu interpretē ārzemju speciālie fotožurnāli, vai vienkārši Džiks, kā viņu sauc draugi, atkal fotografē kino, un kino atkal rāda viņa foto. Aivara Čakstes darbi nav naiva vērotāja tverti. Tajos gandrīz vienmēr slēpjas kāds šķelmīgs „āķis” redzes punkta izvēlē, materiāla apstrādē, pasniegšanas veidā. Šī gudrā šķelmība autora darbus padara sevišķi pievilcīgus. Vērojot šo fotomākslinieka izstādi, pārņem dziļš prieks, ka pārdzīvotais un pārciestais ir licis uz laika sietiem vētīt padarīto. Sēnalas aizlidojušas, smagie mākslas vērtību graudi palikuši.}} {{Centered pull quote|No kādā 1969. gada avīzes raksta, I. Zirne-Jēruma par A. Čaksti un viņa darbiem: Aizejiet uz kinoteātri „Rīga” minūtes piecpadsmit pirms seansa sākuma un apskatiet otrā stāva foajē eksponētos Rīgas Kinostudijas fotogrāfa Aivara Čakstes fotoattēlus. Attēlu nav daudz, taču ikviens no tiem runā saviļņojošā, īstā mākslas valodā. Katram attēlam ir ne vien filozofisks saturs, bet arī niansēm bagāta noskaņa. Sevišķi tas sakāms par portretiem. Vēl un vēl gribas aplūkot formāta ziņā apjomīgo darbu „Grieta”, ārkārtīgi dinamisko, tehniski sarežģīto attēlu „Spēle”, portretus „Charly”, „...96”, „Pola Raksa”, „Pusmūžs”. Aivars Čakste ļoti labi pārzina fotografēšanas tehniku un izmanto to pārdomāti, nemeklējot lētus efektus. Ikviena attēla saturam precīzi atrasts tehniskais izpildījums.}} {{clear}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20190112120155/https://www.filmas.lv/person/2098/ Aivars Čakste] filmas.lv {{aktieru ārējās saites}} {{mākslinieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čakste, Aivars}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]] g766swqbrgc5ipd6zx4y13qh5sjl9xw 0 353673 4536164 4258533 2026-10-14T19:52:55Z Kaiservalds 149642 Papildināts raksts ar atsaucēm; precizētas saites un noformējums. 4536164 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jānis Alksnis | vārds_orig = | attēls = Jānis Alksnis.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1869 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Taurenes pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1939 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 9 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = arhitekts | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jānis Alksnis''' (1869—1939) bija latviešu būvmeistars, kas projektējis ap 130 [[Rīga]]s daudzstāvu mūra namu [[eklektisms|eklektiskajā]] un stateniskajā [[jūgendstils|jūgendstilā]], kā arī koka celtnes. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1869|12|7}} [[Taurenes pagasts|Taurenes pagastā]], kā eksterns beidzis skolu, jaunekļa gados strādāja uz būvēm pie sava tēvoča, pazīstamā latviešu būvmeistara Jāņa Brauna (1859—1929), piedalīdamies daudzu [[Vidzeme]]s baznīcu un biedrību namu būvniecībā, mācījās [[Kēnigsberga]]s būvskolā. No 1894. gada strādāja [[Sibīrija|Sibīrijā]] kopā ar inženieri J. Krūmiņu pie [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] būves [[Aizbaikāla novads|Aizbaikālā]]. 1901. gadā [[Krievijas Impērija]]s Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā [[Pēterburga|Pēterburgā]] atkārtoti kārtoja eksāmenu būvtiesību iegūšanai, kas deva „tiesības izpildīt darbus cilvēku un ceļu būvniecības nozarē”, bet nedeva tiesības minētajai personai saukt sevi par inženieri vai arhitektu, tomēr paraksts uz projekta saskaņā ar tā laika likumiem nozīmēja arī obligātu būvvadību jeb autora uzraudzību, t.i. veikt tās pašas funkcijas, kas bija diplomētu arhitektu kompetencē.<ref>[http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga//alksnis/ Rigas Jugendstila Centrs]</ref> Miris {{dat|1939|1|9}} Rīgā. == Projektētās celtnes == Pirmās J. Alkšņa celtās ēkas [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila ielā]] 7 (1902), [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku ielā]] 13 (1903) un [[Altonavas iela|Altonavas ielā]] 6 (1903) pieskaitāmas tradicionālajam eklektisma stilam. Eklektismam raksturīga jūtīga attieksme pret apkārtējo vidi, cenšanās jebkuru jaunu celtni ierakstīt jau esošās apbūves kontekstā. Ēka Melnsila ielā 7 šai ziņā ir klasisks piemērs: tās arhitektonisko formu valoda nepārprotami izvēlēta tā, lai harmonētu ar ēku Melnsila ielā 9 (1897, arhitekts [[Bokslafs|V. Bokslafs]]). Sekoja daži interesanti eksperimenti tā sauktā eklektiskā jūgendstila manierē, vienmērīgi ritmizētajā, piesātinātajā eklektisma kompozīcijā iepinot dekoratīvas formas un elementus, kas nāca modē līdz ar jūgendstilu, kā, piemēram, īres namā [[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils ielā]] 6 (1903), [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 182 (1903), [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 13/15 (1904), [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]] 58 (1903) u.c. Ēkas [[Eduarda Smiļģa iela|Eduarda Smiļģa ielā]] 10 (1904) un [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 18 (1906) apkārtnē izceļas ar savu ekspresīvo un krāšņo ornamentāli dekoratīvo apdari. 1908. gadā viņš [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 19 uzcēla īres namu, kurā atradās arī viņa būvbirojs. Ēkas izkoptajā, harmoniski līdzsvarotajā fasādes kompozīcijā akcents ir divi erkeri, virs kuriem paceļas zelmeņi ar plastiskas viļņveida līnijas siluetu. Alkšņa māja tik ļoti iepatikās bagātajam namsaimniekam K. Galviņam, ka viņš gribēja uzcelt tieši tādu pašu ēku Lāčplēša ielā 35. Stateniskajā jūgendstilā celtas ēkas Krišjāņa Barona ielā 36 (1911), Brīvības ielā 76 (1909) un 129 (1910), [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]] 1 (1910) un 2 (1912), Lāčplēša ielā 1 (1909), 29 (1911) un 52/54 (1912), [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 10 (1911), 17 (1911) un 19 (1909), [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielā]] 5 (1911), [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 4 (1910), [[Tilta iela (Rīga)|Tilta ielā]] 5 (1911).<ref>[http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/alksnis/ Jānis Alksnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200613200455/http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/alksnis/ |date={{dat|2020|06|13||bez}} }} no J. Krastiņa grāmatas Rīgas arhitektūras meistari 1850 – 1940. Rīga: Jumava, 2002.</ref> [[Nacionālais romantisms|Nacionālā romantisma]] elementi ir vairākos Alkšņa darbos, bet, pēc [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jāņa Krastiņa]] domām, šis virziens viņam bija īslaicīga aizraušanās. Nama Stabu ielā 19 (1908) ornaments sasaucas ar latviešu etnogrāfiskajiem rakstiem, namam Aleksandra Čaka ielā 18 šādā garā veidota divu apakšējo stāvu rustika un portāls, Brīvības ielā 160 atsevišķi zelmiņi. No 1910. gada Alkšņa celtnēs valda „stateniskais jūgendstils”. Masīvas, ieapaļas lizēnas paceļas vairāku stāvu augstumā, atturīgs ornaments aizpilda laukumus starp logiem starpstāvu līmenī, fasādes noslēdz noapaļoti zelmiņi, un erkeri nekad netrūkst. Alksnis lielākoties lietoja tipizētus kompozīcijas paņēmienus un dažkārt vienus un tos pašus dekora elementus, tomēr neviena ēka nav citas kopija, un viņa darbus grūti sajaukt ar citu arhitektu celtnēm. Ģertrūdes ielā starp Krišjāņa Barona un Tērbatas ielu līdzās stāv trīs stateniskā jūgendstila nami: Alkšņa Nr. 30 (1909) un 34 (1911) ar simetrisku T un H veida plānu un [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] Nr. 32 (1910). Johana Ozoliņa īres un veikalu namam Brīvības ielā 88 (1910), vienam no lielākajiem perioda namiem Rīgā, Alksnis sīkāk izstrādāja [[Konstantīns Pēkšēns|Pēkšēna]] un [[Ernests Pole|Poles]] konkursā godalgoto projektu; dzelzsbetona konstrukcijas aprēķināja inženieris Vsevolods Keldišs. [[Silvija Grosa]] Alkšņa dekorā saskata Berlīnes paraugus un neoromantiskas idejas antīkos un renesanses sižetos, piemēram, namā Marijas ielā 18 (1908), kura cilnis atkārtots arī Daugavgrīvas ielā 76 (1908).<ref name="K80-125">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 125., 136.–137., 140.–142. lpp.</ref><ref name="G19-296">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 296., 331., 351. lpp.; Grosa, Silvija. ''Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā''. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2008. 44. lpp.</ref> === Sabiedriskās celtnes Rīgā === * Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājkases nams [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 3 (1911) * Rīgas V Savstarpējās kredītsabiedrības banka [[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu ielā]] 1 (1912) * Rīgas Pārdaugavas savstarpējās kredītsabiedrības bankas ēka [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielā]] 15 (1913) * Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības ēka [[Altonavas iela|Altonavas ielā]] 6 (1903) <gallery> Pārdaugavas bērnu un jauniešu centrs 'Altona', Altonavas iela 6 (Gustava iela).jpg|Nams uz Altonavas un Gustava ielas stūra Pārdaugavā (skats no Gustava ielas) RigaBarona3.jpg|Krišjāņa Barona iela 3 RigaKalku15.jpg|Kaļķu iela 15 RigaStabu19.jpg|Stabu iela 19 Lāčplēša iela 35, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Lāčplēša iela 35 Dzīvojamā ēka. Daugavgrīvas iela.jpg|Daugavgrīvas iela 74 </gallery> === Mūra īres nami Rīgā === [[Attēls:Ozoliņa nams Brīvības ielā 76 Rīgā.jpg|thumb|Ozoliņa nams Brīvības ielā 76 Rīgā|200px]] [[Attēls:Nometņu iela 5 (2).jpg|thumb|Dzīvojamā ēka [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielā]] 5|200px]] * Antonijas ielā 24 un 26 (abas 1913) * Blaumaņa ielā 3 (1912) un 5 (1911) * Brīvības ielā 76 (1909), 129 (1910), 160 (1909), 182 (1903) * Dzirnavu ielā 68 (1910) un 70 (1912) * Eduarda Smiļģa ielā 10 (1904) * Ganību dambī 15 (1910) * Ģertrūdes ielā 106 (1904) * Jēkabpils ielā 6 (1903) * Kalnciema ielā 1 (1910), 2 (1912) * Krišjāņa Barona ielā 13/15 (1904), 26 (1910), 36 (1911) * Lāčplēša ielā 1 (1909), 18 (1906), 29 (1911), 35 (1908) un 52/54 (1912) * Marijas ielā 15 (1910) * Lastādijas ielā 24 (1911) * Matīsa ielā 58 (1903) * Melnsila ielā 7 (1902) * Miera ielā 10 (1911), 17 (1911) un 19 (1909) * Nometņu ielā 5 (1911) * [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha ielā]] 5 un 7 (abas 1911) * Skolas ielā 4 (1910), 14 (1907), 28 (1910) * Strēlnieku ielā 13 (1903) * Stabu ielā 19 ("Alkšņa māja", personīgais īres nams ar būvbiroju 1908) * Tilta ielā 5 (1911) * Tallinas ielā 86 (1913) (Iepriekš Krāsotāju ielā 32) === Koka ēkas === * Balasta dambī 38/40 (1907) * Eduarda Smiļģa ielā 5/1 (1903) * Ogļu ielā 28 (1902) * Ropažu ielā 15 (1911). == Literatūra == * J. Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850 — 1940. Rīga: Jumava, 2002 == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Alksnis, Jānis}} [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] q224nuzyarxo1zy3n8t3ven4ys25lwj 0 354127 4536159 3702265 2026-10-14T19:49:57Z Kaiservalds 149642 Papildināts raksts ar atsaucēm; precizētas saites un noformējums. 4536159 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Augusts Malvess | image = Augusts Malvess.jpg | imagesize = 150px | caption = Studiju laikā (ap 1900) | birthname = | birthdate = {{dat|1878|11|2}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Vecgulbenes pagasts|td=Latvija}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1951|5|9|1878|11|2}} | deathplace = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = [[Jūgendstils]], [[Nacionālais romantisms]] | famous works = ap 20 daudzstāvu mūra dzīvojamo namu Rīgā un citās Latvijas apdzīvotajās vietās | patrons = [[Konstantīns Pēkšēns]] | awards = }} '''Augusts Malvess''' (1878—1951) bija latviešu [[arhitektūra|arhitekts]], kurš pamatā darbojās [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]], vēlāk [[neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā. [[Latvijas Universitāte]]s profesors būvkonstrukciju un būvmateriālu specialitātē (1939). Pēc viņa projektiem uzcelti ap 20 daudzstāvu mūra dzīvojamie nami [[Rīga|Rīgā]], vairākas sabiedriskās ēkas (tautas nami un biedrību nami) [[Cēsis|Cēsīs]], [[Smiltene|Smiltenē]], [[Sigulda|Siguldā]], [[Dzērbene|Dzērbenē]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1878. gada 2. novembrī [[Vecgulbenes pagasts|Vecgulbenes pagasta]] Spalvu mājās, 1886. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Rīgā. 1899. gadā pabeidza mācības [[Rīgas pilsētas reālskola|Rīgas pilsētas reālskolā]], studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] Arhitektūras nodaļā, pēc kuras beigšanas strādāja arhitekta [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīna Pēkšēna]] birojā (1906—1908), bet vēlāk līdz Pirmā pasaules kara sākumam vadīja savu arhitektu biroju (1909—1915). Pirmā pasaules kara laikā A. Malvess vadīja fabriku celšanu [[Maskava|Maskavā]] un kalnraktuvju būvdarbus [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gadā atgriezies Latvijā. 1919. gadā piedalījās [[Latvijas Augstskola]]s Arhitektūras fakultātes dibināšanā, bija [[Latvijas Universitāte]]s Arhitektūras fakultātes dekāns (1928—1930), ārkārtas profesors (1939), profesors un katedras vadītājs (1944—1950). Miris 1951. gada 9. maijā Rīgā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gulbenesbiblioteka.lv/bam/novadnieki/novadnieki.html |title=gulbenesbiblioteka.lv |access-date={{dat|2017|07|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170627002125/http://www.gulbenesbiblioteka.lv/bam/novadnieki/novadnieki.html |archivedate={{dat|2017|06|27||bez}} }}</ref> apglabāts [[Lielie kapi|Lielajos kapos]]. == Daiļrade == Malvess sāka patstāvīgu praksi 1909. gadā, kad nacionālais romantisms Rīgā jau atkāpās. Pirms tam viņš gandrīz trīs gadus strādāja Konstantīna Pēkšēna birojā, un [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] viņa rokrakstu saskata vairākos Pēkšēna parakstītajos namos: Lāčplēša ielā 4 (1905), Brīvības ielā 192, Krišjāņa Barona ielā 40 un Sapieru ielā 1a (1907), Ganu ielā 2 un Ģertrūdes ielā 46 (1908). Arī pirmie patstāvīgie nami līdzinās Pēkšēna 1907.–1908. gada darbiem: Stabu ielā 99 (1909) ar portālu un šūnakmens apdari apakšstāvā, Alūksnes ielā 5 un Klusajā ielā 11 ar daudzveidīgiem apdares materiāliem. Namiem Krišjāņa Valdemāra ielā 18 (1910), Mazajā Nometņu ielā 24 un Tallinas ielā 90 (1913) raksturu piešķir zelmiņi ar arkveidā izvirzītu jumta dzegu. Cīruļa namu Kuģu ielā 11/13 (1911) viņš projektēja kopā ar [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]], bankas ēka Blaumaņa ielā 5a (1913) ir Rīgas neoklasicisma paraugs, bet īres nama Duntes ielā 48 (1912) frontona dekoru darinājusi tēlnieka Burkarda Dzeņa darbnīca. Vēlāk Malvess kļuva par arhitektūras teorētiķi, pedagogu un terminoloģijas speciālistu.<ref name="K80-125">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 125.–126., 144., 166. lpp.; Krastiņš, Jānis. Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 66.–67. lpp.</ref><ref name="G19-71">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 71., 290. lpp.</ref> == Projektētie nami == * Īres nams ar veikaliem [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]] 46, Rīgā (kopā ar [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīnu Pēkšēnu,]] 1908) * Īres nams ar veikalu [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 99, Rīgā (1909) * [[Rauna]]s Lauksaimnieku biedrības nams (1909) * [[Smiltene]]s Zemkopības biedrības nams (ap 1910) * Īres nams ar veikaliem [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 18, Rīgā (1910) * [[Sigulda]]s biedrības "Vidzemes Šveice" nams (1911, nodedzināts 1917)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.segewoldiana.sigulda.lv/ieverojami_siguldiesi/vidzemes_sveice.htm |title=Siguldas biedrība "Vidzemes Šveice", 1880.-1930. |access-date={{dat|2017|07|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171013014900/http://www.segewoldiana.sigulda.lv/ieverojami_siguldiesi/vidzemes_sveice.htm |archivedate={{dat|2017|10|13||bez}} }}</ref> * Cīruļa īres nams [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu ielā]] 11/13, Rīgā (kopā ar [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]], 1911) * Bīnca īres nams [[Klusā iela (Rīga)|Klusajā ielā]] 11, Rīgā (1911) * Rīgas rūpniecības un amatniecības krājaizdevumu sabiedrības bankas ēka Blaumaņa iela 5a Rīgā (1913) * Īres nams ar veikalu Ģertrūdes ielā 90, Rīgā (1913) * Īres nams ar veikalu [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas ielā]] 90, Rīgā (1913) * [[Cēsis|Cēsu]] Viesīgās biedrības nams [[Raunas iela (Cēsis)|Raunas ielā]] 12 (1913, nodedzināts 1919, atjaunots) * [[Sējas pagasts|Sējas pagasta]]s skolas nams<ref>{{LKV|XIII|25 558}}</ref> * Sešstāvu un piecstāvu dzīvojamā ēka Klijānu ielā 5, Rīgā (1915) == Publikācijas == * Tehniskā vārdnīca būvvietām, būvdarbiem un konstrukcijām (latviešu, vācu un krievu valodās, 1931) == Galerija == <gallery> Blaumaņa iela 5a, Tērbatas iela 23 25 Rīga.jpg|Bijusī bankas ēka Blaumaņa un Tērbatas ielu stūrī (1913) Klusā iela 11.JPG|Bīnca īres nams Klusajā ielā 11, Rīgā (1911) RigaGertrudes90.jpg|Īres nams ar veikalu Ģertrūdes ielā 90, Rīgā (1913) Dzīvojamā ēka, Rīga, Tallinas iela 90 (2017).jpg|Īres nams ar veikalu Tallinas ielā 90, Rigā. (1913) Cēsu Viesīgās biedrības nams.jpg|Cēsu Viesīgās biedrības nams (labajā pusē, pirms 1940) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Malvess, Augusts}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] h6rv1aw2uq483p88vuungd2pe49yi6v 0 383943 4536067 4503936 2026-10-14T17:03:01Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Cūgšpice]] uz [[Cugšpice]], pārrakstot pāradresācijas lapu: atveidošana 4503936 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Cūgšpice | Nosaukums2 = ''Zugspitze'' | Photo = Zugspitze 2.JPG | Photo size = | Paraksts = | karte = Vācija#Austrija#Eiropa | plat_d = 47 | plat_m = 25 | plat_s = 16 | plat_NS = N | gar_d = 10 | gar_m = 59 | gar_s = 11 | gar_EW = E | kartes_paraksts = | reljefa_karte = | kartes_marķieris = | paraksta_novietojums = | Augstums = 2962 | Relatīvais_augstums = 1746 | Atrašanās vieta = {{GER}}<br />{{AUT}} | Kalnu grēda = [[Bavārijas Alpi]] | Augstiene = | Kāpums = | Parent peak = | Coordinates = | Topographic map = | Type = | Volcanic_Arc/Belt = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Grid_ref_UK = | Grid_ref_Ireland = | Listing = | Translation = | Language = | Pronunciation = }} '''Cūgšpice''' ({{val|de|Zugspitze}}, {{izrunā|tsukʃpɪtsə}}) ir augstākā virsotne [[Bavārijas Alpi|Bavārijas Alpos]], kā arī [[Vācija]]s augstākā virsotne. Atrodas uz Vācijas un [[Austrija]]s robežas. Sasniedzama no abām valstīm gan kā kalnu pārgājienu mērķis, gan pa gaisa trošu ceļu. Cūgšpices augstums ir 2962 m [[augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]]. Uz ziemeļiem no Cūgšpices atrodas [[Garmiša-Partenkirhene]], kur 1936. gadā norisinājās [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. Pirmo reizi cilvēki uzkāpa Cūgšpicē {{dat|1820|8|27||bez}}, kad to paveica [[Jozefs Nauss]] kopā ar diviem pavadoņiem. Cūgšpices nogāzēs atrodas divi nelieli ledāji, kuri strauji samazinās un līdz 2030. gadam ir paredzama to pilnīga izzušana. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Austrija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas kalni]] [[Kategorija:Austrijas kalni]] [[Kategorija:Alpi]] [[Kategorija:Tirole]] [[Kategorija:Bavārija]] 6qdf2iazyn9lan9fuwudn41z7rwuo1a 4536071 4536067 2026-10-14T17:03:52Z Kikos 3705 4536071 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Cugšpice | Nosaukums2 = ''Zugspitze'' | Photo = Zugspitze 2.JPG | Photo size = | Paraksts = | karte = Vācija#Austrija#Eiropa | plat_d = 47 | plat_m = 25 | plat_s = 16 | plat_NS = N | gar_d = 10 | gar_m = 59 | gar_s = 11 | gar_EW = E | kartes_paraksts = | reljefa_karte = | kartes_marķieris = | paraksta_novietojums = | Augstums = 2962 | Relatīvais_augstums = 1746 | Atrašanās vieta = {{GER}}<br />{{AUT}} | Kalnu grēda = [[Bavārijas Alpi]] | Augstiene = | Kāpums = | Parent peak = | Coordinates = | Topographic map = | Type = | Volcanic_Arc/Belt = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Grid_ref_UK = | Grid_ref_Ireland = | Listing = | Translation = | Language = | Pronunciation = }} '''Cugšpice''' ({{val|de|Zugspitze}}, {{izrunā|tsukʃpɪtsə}}) ir augstākā virsotne [[Bavārijas Alpi|Bavārijas Alpos]], kā arī [[Vācija]]s augstākā virsotne. Atrodas uz Vācijas un [[Austrija]]s robežas. Sasniedzama no abām valstīm gan kā kalnu pārgājienu mērķis, gan pa gaisa trošu ceļu. Cugšpices augstums ir 2962 m [[augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]]. Uz ziemeļiem no Cugšpices atrodas [[Garmiša-Partenkirhene]], kur 1936. gadā norisinājās [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. Pirmo reizi cilvēki uzkāpa Cugšpicē {{dat|1820|8|27||bez}}, kad to paveica [[Jozefs Nauss]] kopā ar diviem pavadoņiem. Cugšpices nogāzēs atrodas divi nelieli ledāji, kuri strauji samazinās un līdz 2030. gadam ir paredzama to pilnīga izzušana. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Austrija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas kalni]] [[Kategorija:Austrijas kalni]] [[Kategorija:Alpi]] [[Kategorija:Tirole]] [[Kategorija:Bavārija]] kjk5ufy5hyzjrlic2slr9o6zlnnpt3c 0 383945 4536220 2847297 2026-10-15T00:55:26Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Cūgšpice]] to [[Cugšpice]] 4536220 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Cugšpice]] 07j0tu2i8htya38nkwb0j3q23brc10x 1 383946 4536069 2847298 2026-10-14T17:03:02Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Diskusija:Cūgšpice]] uz [[Diskusija:Cugšpice]]: atveidošana 2847298 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2018 |dalībnieks = Treisijs |valsts = Austrija |tēma = daba un ģeogrāfija }} g2pkcnkyetd181js9j5ro6ch85qxvek 0 384130 4536272 3909848 2026-10-15T06:11:31Z Biafra 13794 4536272 wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste | name = Žalgira arēna | nickname = | logo_image = | logo_caption = | image = [[File:Zalgirio arena by Augustas Didzgalvis.jpg|250px]] | caption = | location = {{vieta|Lietuva|Kauņa}} | map_type = Kauņa#Lietuva | latd = 54.890278 | latNS = N | longd = 23.914444 | longEW = E | broke_ground = {{dat|2008|09|26|N|bez}} | built = | opened = {{dat|2011|08|18|N|bez}} | renovated = | expanded = | closed = | owner = [[Kauņas pilsētas municipalitāte]] | operator = | surface = | scoreboard = | cost = 50 miljoni eiro | architect = [[Eugenijs Miļūns]] | architect_b = | project_manager = | structural engineer = | services engineer = | general_contractor = | main_contractors = | capacity = | objects = | suites = | record_attendance = | dimensions = | acreage = | tenants = [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] ([[Lietuvas Basketbola līga]]), [[ULEB Eirolīga]] | cap_concert = 20 000 | cap_basketball = 15 552 | cap_hockey = 13 762 | cap_other = | embedded = | website = {{URL|https://zalgirioarena.lt/lt/}} | publictransit = }} '''"Žalgira arēna"''' ({{val|lt|Žalgirio Arena}}) ir daudzfunkcionāla halle [[Kauņa|Kauņā]], [[Lietuva|Lietuvā]]. Lielākā, pēc sēdvietu un stāvvietu skaita, iekštelpu halle un pasākumu vieta Lietuvā. Arēna nodota ekspluatācijā 2008. gada 26. septembrī. Atrodas uz [[Nemuna]]s upes salas, adrese [[Karaļa Mindauga prospekts]] 50. Mājas spēles šajā arēnā aizvada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] [[basketbols|basketbola]] klubs [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022-12-19 |title=Kaunas and Berlin to host EuroLeague Final Four in 2023 and 2024 |url=https://www.sportcal.com/news/kaunas-and-berlin-to-host-euroleague-final-four-in-2023-and-2024/ |access-date=2023-09-03 |website=Sportcal}}</ref> taču tās izmantošana paredzēta arī citiem [[sports|sporta]], [[mūzika]]s, [[kultūra]]s un [[izklaide]]s pasākumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Lietuva-aizmetnis}} [[Kategorija:Sports Lietuvā]] [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Lietuvā]] [[Kategorija:Kauņa]] m19fo5l3gs18w5uigi9z6k1t6mxim2r 4536273 4536272 2026-10-15T06:11:56Z Biafra 13794 4536273 wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste | name = Žalgira arēna | nickname = | logo_image = | logo_caption = | image = [[File:Zalgirio arena by Augustas Didzgalvis.jpg|250px]] | caption = | location = {{vieta|Lietuva|Kauņa}} | map_type = Kauņa#Lietuva | latd = 54.890278 | latNS = N | longd = 23.914444 | longEW = E | broke_ground = {{dat|2008|09|26|N|bez}} | built = | opened = {{dat|2011|08|18|N|bez}} | renovated = | expanded = | closed = | owner = Kauņas pilsētas pašvaldība | operator = | surface = | scoreboard = | cost = 50 miljoni eiro | architect = [[Eugenijs Miļūns]] | architect_b = | project_manager = | structural engineer = | services engineer = | general_contractor = | main_contractors = | capacity = | objects = | suites = | record_attendance = | dimensions = | acreage = | tenants = [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] ([[Lietuvas Basketbola līga]]), [[ULEB Eirolīga]] | cap_concert = 20 000 | cap_basketball = 15 552 | cap_hockey = 13 762 | cap_other = | embedded = | website = {{URL|https://zalgirioarena.lt/lt/}} | publictransit = }} '''"Žalgira arēna"''' ({{val|lt|Žalgirio Arena}}) ir daudzfunkcionāla halle [[Kauņa|Kauņā]], [[Lietuva|Lietuvā]]. Lielākā, pēc sēdvietu un stāvvietu skaita, iekštelpu halle un pasākumu vieta Lietuvā. Arēna nodota ekspluatācijā 2008. gada 26. septembrī. Atrodas uz [[Nemuna]]s upes salas, adrese [[Karaļa Mindauga prospekts]] 50. Mājas spēles šajā arēnā aizvada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] [[basketbols|basketbola]] klubs [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022-12-19 |title=Kaunas and Berlin to host EuroLeague Final Four in 2023 and 2024 |url=https://www.sportcal.com/news/kaunas-and-berlin-to-host-euroleague-final-four-in-2023-and-2024/ |access-date=2023-09-03 |website=Sportcal}}</ref> taču tās izmantošana paredzēta arī citiem [[sports|sporta]], [[mūzika]]s, [[kultūra]]s un [[izklaide]]s pasākumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Lietuva-aizmetnis}} [[Kategorija:Sports Lietuvā]] [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Lietuvā]] [[Kategorija:Kauņa]] 4ogzt5n89d3sqdiu5q496q6pctwx2ri 0 394881 4536147 2864859 2026-10-14T19:43:17Z Baisulis 11523 uzvārds...... 4536147 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Halonen''''' ir [[somu valoda|somu]] cilmes [[uzvārds]]. Latviešu valodā uzvārdu atveido: * [[Halonena]] — uzvārda atveide sieviešu dzimtē; * [[Halonens]] — uzvārda atveide vīriešu dzimtē. {{uzvārds}} [[Kategorija:Somu uzvārdi]] 0haghephkdr8g3622plumx8piv0ell8 0 400497 4536170 4446700 2026-10-14T19:55:33Z Kaiservalds 149642 Papildināts raksts ar atsaucēm; precizētas saites un noformējums. 4536170 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Mārtiņš Nukša | vārds_orig = | attēls = Mārtiņš Nukša.jpg | att_izmērs = 120px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1878 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 29 | dz_vieta = [[Vidrižu pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1942 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Usoļlags]], [[PSRS]] (tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = sabiedrisks darbinieks, diplomāts | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V. | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Mārtiņš Augusts Nukša''' (1878—1942) bija latviešu politiķis un [[diplomāts]]. Latvijas vēstnieks [[Varšava|Varšavā]] (1921—1930), [[Stokholma|Stokholmā]] (1930—1933) un [[Prāga|Prāgā]] (1933—1938). == Dzīvesgājums == Dzimis 1878. gada 29. septembrī [[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagastā]]. Mācījās [[Lēdurgas draudze]]s skolā un [[Rīgas Pilsētas reālskola|Rīgas reālskolā]], ko beidza 1900. gadā un līdz 1908. gadam studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] Arhitektūras nodaļā, līdztekus piestrādāja par skolotāju (1907—1908). Līdz 1915. gadam bija privāti praktizējošs arhitekts Rīgā, darbojās [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]] u.c. sabiedriskajās organizācijās. [[Pirmais pasaules karš| Pirmā pasaules kara]] laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, strādāja Ziemeļu dzelzceļa pārvaldē Maskavā (1915—1916), vēlāk bija [[Sevastopole]]s pilsētas arhitekts (1916—1918). [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā devās uz Franciju, kur 1919. gadā neilgi bija [[Marseļa]]s pilsētas arhitekta palīgs, [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas valsts ''de iure'' atzīšanas]] sarunu laikā 1920. gadā bija Latvijas sūtniecības [[Parīze|Parīzē]] sekretārs, vēlāk padomnieks.<ref>{{LKV|XV|29 440.—29 440}}</ref> No 1921. gada 4. augusta Latvijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Polijā (1921—1930), vēlāk arī Rumānijā (1922) un Austrijā (1925) ar rezidenci Varšavā. No 1930. gada 28. marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā, no 1933. gada 1. augusta Čehoslovākijā un Dienvidslāvijā. Pēc [[Minhenes vienošanās]] un Čehoslovākijas sadalīšanas viņš atgriezās Latvijā un 1939. gada maijā tika iecelts par Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada oktobrī Mārtiņu Nukšu atlaida no amata un no 1941. gada janvāra viņš strādāja par arhitektu [[Latvijas PSR]] Komunālās saimniecības tautas komisariāta Projektēšanas trestā. [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā viņu apcietināja un izveda uz [[Soļikamska]]s soda nometnēm, kur pēc pratināšanām 1942. gada 5. martā uzrādīja šādu apsūdzību: "1920.—1940. gadā bijis Latvijas sūtnis vairākās Eiropas valstīs, 1933.—1935. gadā [[buržuji|buržuju]] un [[kulaki|kulaku]] partijas [[Latviešu Zemnieku savienība|Zemnieku savienība]] biedrs, konstitucionālā monarhisma pārliecināts piekritējs, aģitējis pret padomēm ([[Krievijas PFSR]] Kriminālkodeksa 58-13,10 (I d.). pants) Pēc sevišķās apspriedes 1942. gada 18. aprīļa lēmuma "par aktīvu cīņu pret revolucionāro kustību" nošauts 1942. gada 17. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/padomju-un-nacisma-okupacijas-varas-represetie-latvijas-republikas-arlietu-dienesta-darbinieki/martins-nuksa |title=Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas lapa |access-date={{dat|2018|07|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160406110612/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/padomju-un-nacisma-okupacijas-varas-represetie-latvijas-republikas-arlietu-dienesta-darbinieki/martins-nuksa |archivedate={{dat|2016|04|06||bez}} }}</ref> == Arhitekta darbība == Līdz Pirmajam pasaules karam Rīgas centrā pēc Nukšas projektiem uzcelti 18 daudzstāvu mūra nami. Viņš piederēja pie jaunajiem latviešu arhitektiem, kas ap 1910. gadu pievērsās [[neoklasicisms|neoklasicismam]]; piemērs ir īres nams Elizabetes ielā 21a (1910). Nama Strēlnieku ielā 2 (1911) fasādē jūgendstila dabas motīvi ir stilizēti un iekļauti ģeometriskos laukumos. Gleznotājs Jāzeps Grosvalds, Nukšas un [[Ernests Pole|Ernesta Poles]] paziņa, abu arhitektu 1910. gadā uz Elizabetes un Strēlnieku ielas stūra uzceltos namus raksta „Jaunā Rīga” uzmetumā nosauca par „dzelteno latvisko namu”, kas „baronu kvartāla gotikā tērptiem sargiem” rāda, kur beidzas viņu valsts.<ref name="K80-94">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 94. lpp.</ref><ref name="G19-326">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 326. lpp.; Grosa, Silvija. ''Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā''. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2008. 44.–45. lpp.</ref> == Projektētās ēkas == <gallery> Riga, Elizabetes str., Art Nouveau -Jugendstil - Classicism - panoramio (2).jpg| Īres nams Elizabetes ielā 21A, Rīgā. (1910). Meža iela 4a, Rīga - panoramio.jpg|Nams Meža ielā 4 </gallery> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] II šķira * Norvēģijas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas ordeņi. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = | virsraksts = [[Latvijas sūtnis Polijā]], Rumānijā un Austrijā| periods = [[1921]]—[[1930]] | pēc = [[Oļģerds Grosvalds]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Kārlis Reinholds Zariņš]]| virsraksts = [[Latvijas sūtnis Zviedrijā]], Dānijā un Norvēģijā| periods = [[1930]]—[[1933]] | pēc = [[Pēteris Sēja]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Kārlis Ducmanis]]| virsraksts = [[Latvijas sūtnis Čehoslovākijā]] un Dienvidslāvijā| periods = [[1933]]—[[1938]] | pēc = [[Valdis Krastiņš]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nukša, Mārtiņš}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Polijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Zviedrijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Čehoslovākijā]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Nogalinātie politiķi]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] 0il2d0lj9lka4qkbhsous8ae2oe4b7o 0 406567 4536347 3403201 2026-10-15T10:48:54Z ~2026-55369-25 151941 Papildināts saturs ar jaunāku, nozīmīgāku faktoloģisku informāciju, nomainīts uzņēmuma logo pēc rebrendinga. 4536347 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{izolēts raksts|date=2018. gada septembris}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''FREIMANS'' | logo = [[File:Freimans-Logotips-Ramets-CMYK.png|thumb|Freimans Timber Constructions logo]] | type = Sabiedrība ar ierobežotu atbildību | traded_as = | foundation = {{dat|2010|5|31|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/woodcon/41203036961?l=LV|title=lursoft.lv dati|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> | location_country = Latvija | locations = | area_served = Eiropa | key_people = {{nowrap|[[Raitis Freimanis]] (priekšsēdētājs)}} | industry = Jumta kopņu un koka karkasu ēku projektēšana un ražošana | products = {{Collapsible list |framestyle=border:none; padding:0; |title=Produktu saraksts |1=''[[Koka Kopnes]]'' |2=''[[Jumta Konstrukcijas]]'' |3=''[[Karkass]]'' }} | services = {{Collapsible list |framestyle=border:none; padding:0; |title=Pakalpojumi |1=''[[Jumta Konstrukciju Projektēšana]]'' }} | net_income = {{Palielinājās}} EUR {{0|0}}62,252&nbsp; (2017) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/freimans-timber-constructions-sia/120303696|title=Firmas.lv dati|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> | num_employees = 20 (2026) | subsid = | homepage = {{URL|freimans.com}} }} '''''<big>Freimans Timber Constructions</big>''''' ir Latvijā vadošais koka kopņu un koka karkasa konstrukciju ražotājs, kurš Raita Freimaņa vadībā tirgū darbojas jau vairāk nekā 20 gadu. Uzņēmuma stāsts aizsākās 2005. gadā ar nelielu komandu un skaidru vīziju – radīt kvalitatīvas koka konstrukcijas. Šodien uzņēmuma darbinieku ilggadēja pieredze apvienojas ar mūsdienīgām tehnoloģijām, nodrošinot risinājumus, kas kalpo paaudzēm. == Koka konstrukciju projektēšana == Koka konstrukciju projektēšana tiek veikta ar populāro Zviedru programmatūru PAMIR, TrussCon), pateicoties kurai klients sev pasūtīto konstrukciju vēl pirms ražošanas uzsākšanas var apskatīt 3D formātā. == Izaugsme<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://laukos.la.lv/koksnes-izstradajumu-razotajs-freimans-timber-constructions-plano-modernizeties-par-477-000-eiro/|title=Koksnes konstrukciju ražotājs "Freimans Timber Constructions" plāno modernizēties par 477 000 eiro|work=Laukos.lv|access-date=2018-09-17|language=lv-LV|archive-date=2018-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20180920222642/http://laukos.la.lv/koksnes-izstradajumu-razotajs-freimans-timber-constructions-plano-modernizeties-par-477-000-eiro}}</ref> == Darbības sākumā FREIMANS ražošana balstījās uz intensīvu manuālo darbu – 15 darbinieku komanda dienā spēja saražot līdz 15 kopnēm. Drīz vien kļuva skaidrs, ka ilgtspējīga izaugsme iespējama tikai ar pārdomātiem risinājumiem un stingru kvalitātes kontroli. Šobrīd mūsu komandas efektivitāte ir pieaugusi vairāk nekā desmitkārtīgi – 12 profesionāļi paveic vairāk nekā sākotnējā 15 cilvēku komanda, strādājot drošā, sakārtotā un tehnoloģiski attīstītā vidē. == Koka kopņu ražošanas process == === Projektēšana === Projektēšanas process sākas konsultācijā ar klientu, celtnieku un arhitektu. Tas palīdz nodrošināt nepieciešamo informāciju, piemēram, stāvu plāns, atrašanās vieta u.c. Pēc tam informācija tiek nosūtīta dizainerim. Izmantojot projektēšanas programmatūru, dizaineris izveido individuālu projektu ar skicēm un cenu. === Materiālu sagāde === Materiālu kvalitāte ir viens no noteicošajiem faktoriem kopņu izturībā, tādēļ uzņēmums izvēlamies augstākās kvalitātes C24 stipruma koku. === Kokmateriāla sagatavošana === Koka plāksnes tiek izvēlētas atkarībā no to izmēra un nepieciešamās konstrukcijas daļas. Katra kopnes sastāvdaļa tiek akurāti piegriezta nepieciešamajos izmēros un leņķos, izmantojot industriālo zāģi. === Koka kopņu ražošana === Koka kopnes tiek novietotas uz speciālas pamatnes, kura ir veidota, balstoties konkrētam plānam. Pēc tam profesionāļu komanda novieto metāla plāksnes uz savienojumu vietām, un ar hidrolisko presi iespiež tās, nofiksējot koka kopni. === Piegāde klientam === Koka kopnes tiek sapakotas, un ar specializētu iekštelpu ceļamkrānu tiek ievietotas piegādes automašīnā. Pēc tam kravas auto nogādā koka kopnes tieši klientam. == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.freimans.com/}} * {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kopnes]] [[Kategorija:Koka kopnes]] [[Kategorija:Jumta konstrukcijas]] [[Kategorija:Koks]] [[Kategorija:Koka karkass]] [[Kategorija:Koka ēkas]] 4w9iw72uj0dvamqe5hp2049qqb9e6r0 0 407234 4536162 4480410 2026-10-14T19:51:55Z Kaiservalds 149642 Papildināts raksts ar atsaucēm; precizētas saites un noformējums. 4536162 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Edmunds fon Trompovskis | image = Edmunds fon Trompovskis.jpg | imagesize = 150px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1851|3|16}} | location = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | deathdate = {{mdv|1919|1|19|1851|3|16}} | deathplace = Rīga, [[Latvijas SPR]] | places = | nationality = vācbaltietis | field = [[Arhitektūra]] | training = | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = }} '''Edmunds fon Trompovskis''' ({{val-de|Edmund von Trompowsky}}, 1851—1919) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[arhitekts]] un inženieris. Pēc viņa projektiem būvētas dzīvojamās mājas [[Rīga]]s Bulvāru lokā un rūpnīcu ēkas. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Coat of arms. Edmund von Trompowsky.jpg|thumb|175px|left|Edmunda fon Trompovska ģerbonis]]Dzimis 1851. gadā Rīgā kā pirmais no pieciem brāļiem namnieka Edmunda [[Trompovski|Trompovska]] un viņa sievas Rozālijas, dzimušas [[Vrangeļi|Vrangeles]], ģimenē. Studēja [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikumā]] (1871-1878), līdztekus arī Pēterburgas Civilo Inženieru institūtā. Kā civilais inženieris strādāja [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]] (1878-1879), pētīja upes gultni pie [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]] un strādāja pie [[Tukuma-Ventspils dzelzceļa līnija]]s izbūves projekta (1879). 1880. gadā Trompovskis atvēra savu arhitektu biroju, kurā iemaņas apguva daudzi jaunie Rīgas arhitekti. Pēc relatīva "klusuma perioda" (1904—1908) pēc viņa projektiem celtas daudzas funkcionālas ēkas. Miris 1919. gadā [[Stučkas valdība]]s laikā Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Edmunds-fon-Trompovskis |title=timenote.info |access-date={{dat|2018|09|25||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210316083045/https://timenote.info/lv/Edmunds-fon-Trompovskis }}</ref> == Daiļrades raksturojums == Trompovska agrākie Rīgas darbi pieder historismam. Tjūdoru neogotikas nams Lāčplēša ielā 17 (1896) ar savu kontrastu pastiprina blakus esošā [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandra Vanaga]] Brigadera nama (1906) cietokšņa iespaidu. Kopā ar Janu Benediktu Vodziņski viņš projektēja gumijas fabrikas „Provodņiks” ēkas Aptiekas ielā 19 un 19a un Ganību dambī 63 (no 1888. gada līdz 20. gadsimta sākumam). Pēc 1908. gada celtajos īres namos Trompovskis lietoja vēlā jūgendstila paņēmienus: Fogeļa nama Dzirnavu ielā 37 (1908) stūra torņus Eduards Kļaviņš min starp Rīgas ekspresīvās formveides piemēriem, bet nama Aleksandra Čaka ielā 44 (1911) dekorā [[Silvija Grosa]] saskata ģeometrizētus motīvus un etnogrāfisko ornamentu.<ref name="G19-295">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 295., 316. lpp.; Kļaviņš, Eduards. Ekspresīvās formveides fenomens Rīgas arhitektūrā 20. gadsimta sākumā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 208.–211. lpp.; Antenišķe, Anita. Rīgas arhitektoniskā attīstība pilsētas industriālās izaugsmes kontekstā // Turpat. 231.–240. lpp. (att. 335).</ref> == Projektētās ēkas == Pēc Trompovska projektiem Rīgā uzcelts vairāk nekā 100 ēku, tostarp: * Tīzenhauzena nams uz Elizabetes un Ganību dambja stūra (neogotika, 1883) * pirmie Rīgas sešstāvu īres nami Lāčplēša ielā 17 (1896) un Antonijas ielā 10 (1898) * alus darītavas "Livonija" ēku komplekss Maskavas ielā 231 (1898) * [[Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība]]s ēka Lāčplēša ielā 25 * īres nams [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 69 (1910) === Galerija === <gallery widths="175px" perrow=5> Elizabetes 69.JPG|Nams Elizabetes ielā 69 (1910) Riga Jewish community and the museum building.jpg|Nams [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 6 (1913-1914) Jauna Rigas Teatra eka.jpg|[[Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība]]s ēka Lāčplēša ielā 25 (1902) RigaAntonijasIela10.jpg|Nams [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas ielā]] 10 (1898) Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (198).jpg|Tīzenhauzena nams Elizabetes ielā 21 (1883) Trompovskis Bank in Riga.JPG|Bankas ēka, Jēkaba iela 2/4 (1893) Riga. Elizabetes street 21. 05.jpg|Elizabetes iela 21 Villa Myundel.Architect Trompovsky.1887.jpg|Mindeļa villa Kobes dārzā Embassy of China in Latvia.jpg|Villa Ganību dambī 5 Antonijas street 10. 04.jpg|Kāpņu telpa Antonijas ielā 10 </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Trompovskis, Edmunds fon}} [[Kategorija:1851. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1919. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Politehnikuma absolventi]] eoi3jcow4c2k0rnkqy48p38e3xbukmn 0 408056 4536297 4348821 2026-10-15T08:37:24Z ~2026-55261-40 151932 4536297 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas 92. vidusskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = Ulbrokas iela 3, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 29 | latNS = N | longd = 24 | longm = 12 | longs = 52 | longEW = E |opened = |headmaster p.i. = Jeļena Ramute |staff = |teaching_staff = 86 |employees = |grades = 1.-12. |years = |students = 1067 (2026) |language = latviešu |revenue = |homepage = http://www.r92vsk.lv/ }} '''Rīgas 92. vidusskola''' ir viena no [[Rīga]]s vidusskolām, kas atrodas [[Ulbrokas iela|Ulbrokas ielā]] 3 [[Pļavnieki|Pļavnieku apkaimē]]. == Vēsture == Dibināta 1987. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.r92vsk.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|10|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180926192843/http://www.r92vsk.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture |archivedate={{dat|2018|09|26||bez}} }}</ref> == Izglītības programmas == # Pamatizglītības programma (21011121), # Vispārējās vidējās izglītības programma (1. virziens. Padziļināti Ķīmija II, Bioloģija II, Matemātika II, Svešvaloda (angļu) II) (31016011), # Vispārējās vidējās izglītības programma (2. virziens. Padziļināti Matemātika II, Kultūra un māksla (vizuālā māksla) II, Programmēšana II, Svešvaloda (angļu) II) (31016011). == Skolā mācījušies == * ==Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180517001441/http://www.r92vsk.lv/92skola/R92vsk_pashveerteejums.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2012] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 8jxio7m1ogvyfpihxeixc0ec7p1p177 4536299 4536297 2026-10-15T08:38:49Z ~2026-55261-40 151932 4536299 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas 92. vidusskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = Ulbrokas iela 3, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 29 | latNS = N | longd = 24 | longm = 12 | longs = 52 | longEW = E |opened = |headmaster p.i. = Jeļena Ramute |staff = |teaching_staff = 86 |employees = |grades = 1.-12. |years = |students = 1067 (2026) |language = latviešu |revenue = |homepage = http://www.r92vsk.lv/ }} '''Rīgas 92. vidusskola''' ir viena no [[Rīga]]s vidusskolām, kas atrodas [[Ulbrokas iela|Ulbrokas ielā]] 3 [[Pļavnieki|Pļavnieku apkaimē]]. == Vēsture == Dibināta 1987. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.r92vsk.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|10|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180926192843/http://www.r92vsk.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture |archivedate={{dat|2018|09|26||bez}} }}</ref> == Izglītības programmas == # Pamatizglītības programma (21011121), # Vispārējās vidējās izglītības programma (1. virziens. Padziļināti Ķīmija II, Bioloģija II, Matemātika II, Svešvaloda (angļu) II) (31016011), # Vispārējās vidējās izglītības programma (2. virziens. Padziļināti Matemātika II, Kultūra un māksla (vizuālā māksla) II, Programmēšana II, Svešvaloda (angļu) II) (31016011). == Skolā mācījušies == * ==Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180517001441/http://www.r92vsk.lv/92skola/R92vsk_pashveerteejums.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2012] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] qez0yw2vccqvlw70obg33dqlv564nv4 4536311 4536299 2026-10-15T09:36:49Z DJ EV 31928 4536311 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas 92. vidusskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = Ulbrokas iela 3, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 29 | latNS = N | longd = 24 | longm = 12 | longs = 52 | longEW = E |opened = |headmaster = Jeļena Ramute (p.i.) |staff = |teaching_staff = 86 |employees = |grades = 1.-12. |years = |students = 1067 (2026) |language = latviešu |revenue = |homepage = http://www.r92vsk.lv/ }} '''Rīgas 92. vidusskola''' ir viena no [[Rīga]]s vidusskolām, kas atrodas [[Ulbrokas iela|Ulbrokas ielā]] 3 [[Pļavnieki|Pļavnieku apkaimē]]. == Vēsture == Dibināta 1987. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.r92vsk.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|10|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180926192843/http://www.r92vsk.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture |archivedate={{dat|2018|09|26||bez}} }}</ref> == Izglītības programmas == # Pamatizglītības programma (21011121), # Vispārējās vidējās izglītības programma (1. virziens. Padziļināti Ķīmija II, Bioloģija II, Matemātika II, Svešvaloda (angļu) II) (31016011), # Vispārējās vidējās izglītības programma (2. virziens. Padziļināti Matemātika II, Kultūra un māksla (vizuālā māksla) II, Programmēšana II, Svešvaloda (angļu) II) (31016011). == Skolā mācījušies == * ==Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180517001441/http://www.r92vsk.lv/92skola/R92vsk_pashveerteejums.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2012] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 9hx1t2xn87xqf4iejui0geims23q69q 0 408437 4536201 4312639 2026-10-14T20:57:35Z ~2026-55263-14 151911 4536201 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Daugavgrīvas pamatskola | native_name = | latin_name = | logo = | seal_image = | image = | image size = | imagewikilink = | alt = | caption = | motto = | motto_translation = | location = [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]] 5c, [[Rīga]], {{LAT}} | streetaddress = | region = | city = | state = | province = | county = | postcode = | postalcode = | zipcode = | country = | country1 = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 57 | latm = 02 | lats = 17 | latNS = N | longd = 24 | longm = 01 | longs = 33 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | schooltype = pamatskola | fundingtype = | type = | religious_affiliation = | religion = | denomination = | patron = | established = | approx = | founded = 1972. gadā | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | LEA = | authority = | category = | category_label = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | specialist = | session = septembris — maijs | schoolnumber = | school code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = | principal = | principal_label = | principal1 = | principal2 = | principal3 = | principal4 = | viceprincipal = | viceprincipal_label = | viceprincipal1 = | viceprincipal2 = | viceprincipal3 = | viceprincipal4 = | asst principal = | assistant_principals = | campus director = | headmistress = Olga Seļutina | headmaster = | head of school = | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | head = | head_label = | chaplain = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = 52 | employees = | key_people = | grades = 1. — 9. klase | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | students = 341 (2023) | sixth_form_students = | pupils = | gradeK = | grade1 = | grade2 = | grade3 = | grade4 = | grade5 = | grade6 = | grade7 = | grade8 = | grade9 = | grade10 = | grade11 = | grade12 = | grade13 = | other = | other_grade_enrollment = | other_grade_label = | International_Students = | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes offered = | medium = | language = latviešu | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | campuses = | campus = | campus size = | area = | campus type = | campus_Bound = | houses = | colours = | colors = | slogan = | song = | fightsong = | athletics = | conference = | sports = | mascot = | mascot image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | SAT = | ACT = | year = | bar pass rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeders = | main feeder school for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = | free_text2 = | free_label3 = | free_text3 = | free_label4 = | free_text4 = | free_label5 = | free_text5 = | homepage = | url = {{url|http://www.rdvs.lv/}} | website = | footnotes = | picture = | image_caption = | picture2 = | image_caption2 = }} '''Rīgas Daugavgrīvas pamatskola hujna ebanaja , ja maksim novikov i es pipe zalite tualete''' . == Izglītības programmas == * pamatizglītības programma (21011121). == Vēsture == Senākā [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas draudzes novada]] skola dibināta 1678. gadā, bet tā atradās Daugavas otrā pusē pie Daugavgrīvas luterāņu baznīcas. Pēc Ziemeļu kara Daugavgrīvā darbojusies latviešu skola.<ref>[http://www.rdvs.lv/skola-2/vesture/ Skolas vēsture]</ref> 19. gadsimta otrajā pusē Daugavgrīvas draudzes novads tika sadalīts un Daugavas kreisajā krastā izveidoja [[Bolderājas pagasts|Bolderājas pagastu]], 1876. gadā izveidoja Bolderājas—Daugavgrīvas sabiedrisko privātskolu, bet 1882.- 1884. gadā darbojās Daugavgrīvas divgadīgā elementārskola. Pēc Bolderājas un Daugavgrīvas iekļaušanas Rīgas robežās 1931. gadā Bolderājā atklāja Rīgas 34. pamatskolu, kuru pēc Otrā pasaules kara beigām pārdēvēja par [[Rīgas 19. vidusskola|Rīgas 19. vidusskolu]], 1948. gadā Miglas ielā 9 Bolderājā tika atvērta Rīgas pilsētas 26. septiņgadīgā skola ar krievu mācību valodu, līdz 1975. gadam arī Rīgas 19. vidusskolā divās plūsmās mācījās latviešu un krievu bērni. 1972. gadā Daugavgrīvā nodibināja [[Rīgas 67. vidusskola|Rīgas 67. vidusskolu]] ar mācībām [[krievu valoda|krievu valodā]]. 2000. gadā to pārdēvēja par Rīgas Daugavgrīvas vidusskolu. 2018. gadā tika veikti skolas ēku renovācijas darbi. 2022. gada 2. jūnijā [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta komitejā atbalstīja lēmumprojektu par Daugavgrīvas vidusskolas pārdēvēšanu par pamatskolu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/septinas-rigas-vidusskolas-planots-parveidot-par-pamatskolam.a459729/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Septiņas Rīgas vidusskolas plānots pārveidot par pamatskolām] lsm.lv 2022. gada 2. jūnijā</ref> <!-- == Absolventi == * --> == Ārējās saites == * [http://www.rdvs.lv/wp-content/uploads/Skolas_pa%C5%A1v%C4%93rt%C4%93juma_zi%C5%86ojums_2018_m.lapa_.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2018]{{Novecojusi saite}} == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]] i8v1n7tr1mat8niw3lv2abwxdh6q6jl 4536207 4536201 2026-10-14T21:17:06Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55263-14|~2026-55263-14]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags 4312639 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Daugavgrīvas pamatskola | native_name = | latin_name = | logo = | seal_image = | image = | image size = | imagewikilink = | alt = | caption = | motto = | motto_translation = | location = [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]] 5c, [[Rīga]], {{LAT}} | streetaddress = | region = | city = | state = | province = | county = | postcode = | postalcode = | zipcode = | country = | country1 = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 57 | latm = 02 | lats = 17 | latNS = N | longd = 24 | longm = 01 | longs = 33 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | schooltype = pamatskola | fundingtype = | type = | religious_affiliation = | religion = | denomination = | patron = | established = | approx = | founded = 1972. gadā | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | LEA = | authority = | category = | category_label = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | specialist = | session = septembris — maijs | schoolnumber = | school code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = | principal = | principal_label = | principal1 = | principal2 = | principal3 = | principal4 = | viceprincipal = | viceprincipal_label = | viceprincipal1 = | viceprincipal2 = | viceprincipal3 = | viceprincipal4 = | asst principal = | assistant_principals = | campus director = | headmistress = Olga Seļutina | headmaster = | head of school = | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | head = | head_label = | chaplain = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = 52 | employees = | key_people = | grades = 1. — 9. klase | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | students = 341 (2023) | sixth_form_students = | pupils = | gradeK = | grade1 = | grade2 = | grade3 = | grade4 = | grade5 = | grade6 = | grade7 = | grade8 = | grade9 = | grade10 = | grade11 = | grade12 = | grade13 = | other = | other_grade_enrollment = | other_grade_label = | International_Students = | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes offered = | medium = | language = latviešu | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | campuses = | campus = | campus size = | area = | campus type = | campus_Bound = | houses = | colours = | colors = | slogan = | song = | fightsong = | athletics = | conference = | sports = | mascot = | mascot image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | SAT = | ACT = | year = | bar pass rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeders = | main feeder school for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = | free_text2 = | free_label3 = | free_text3 = | free_label4 = | free_text4 = | free_label5 = | free_text5 = | homepage = | url = {{url|http://www.rdvs.lv/}} | website = | footnotes = | picture = | image_caption = | picture2 = | image_caption2 = }} '''Rīgas Daugavgrīvas pamatskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 9. klasei. Tā atrodas [[Parādes iela (Rīga)|Parādes ielā]] 5c, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]]. == Izglītības programmas == * pamatizglītības programma (21011121). == Vēsture == Senākā [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas draudzes novada]] skola dibināta 1678. gadā, bet tā atradās Daugavas otrā pusē pie Daugavgrīvas luterāņu baznīcas. Pēc Ziemeļu kara Daugavgrīvā darbojusies latviešu skola.<ref>[http://www.rdvs.lv/skola-2/vesture/ Skolas vēsture]</ref> 19. gadsimta otrajā pusē Daugavgrīvas draudzes novads tika sadalīts un Daugavas kreisajā krastā izveidoja [[Bolderājas pagasts|Bolderājas pagastu]], 1876. gadā izveidoja Bolderājas—Daugavgrīvas sabiedrisko privātskolu, bet 1882.- 1884. gadā darbojās Daugavgrīvas divgadīgā elementārskola. Pēc Bolderājas un Daugavgrīvas iekļaušanas Rīgas robežās 1931. gadā Bolderājā atklāja Rīgas 34. pamatskolu, kuru pēc Otrā pasaules kara beigām pārdēvēja par [[Rīgas 19. vidusskola|Rīgas 19. vidusskolu]], 1948. gadā Miglas ielā 9 Bolderājā tika atvērta Rīgas pilsētas 26. septiņgadīgā skola ar krievu mācību valodu, līdz 1975. gadam arī Rīgas 19. vidusskolā divās plūsmās mācījās latviešu un krievu bērni. 1972. gadā Daugavgrīvā nodibināja [[Rīgas 67. vidusskola|Rīgas 67. vidusskolu]] ar mācībām [[krievu valoda|krievu valodā]]. 2000. gadā to pārdēvēja par Rīgas Daugavgrīvas vidusskolu. 2018. gadā tika veikti skolas ēku renovācijas darbi. 2022. gada 2. jūnijā [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta komitejā atbalstīja lēmumprojektu par Daugavgrīvas vidusskolas pārdēvēšanu par pamatskolu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/septinas-rigas-vidusskolas-planots-parveidot-par-pamatskolam.a459729/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Septiņas Rīgas vidusskolas plānots pārveidot par pamatskolām] lsm.lv 2022. gada 2. jūnijā</ref> <!-- == Absolventi == * --> == Ārējās saites == * [http://www.rdvs.lv/wp-content/uploads/Skolas_pa%C5%A1v%C4%93rt%C4%93juma_zi%C5%86ojums_2018_m.lapa_.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2018]{{Novecojusi saite}} == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]] 226ut32tz0tpmszn15zt6ex3xuv2a88 0 410171 4536187 4149695 2026-10-14T20:11:28Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4536187 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada novembris}} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Gardner''''' var būt: * [[Gārdnere]]; * [[Gārdners]]. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] ofdhb3fe1lpg0yysytrmkg66tqemze7 4536230 4536187 2026-10-15T03:21:04Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4536230 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Gardner''''' ir [[angļu valoda|angļu]], [[skotu valoda|skotu]] un [[īru valoda|īru]] cilmes [[uzvārds]]. Latviešu valodā šo uzvārdu atveido: * [[Gārdnere]] — uzvārda atveide sieviešu dzimtē; * [[Gārdners]] — uzvārda atveide vīriešu dzimtē. {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] pz1xkd4b5hjqqv09c8pz776t2nineqi 10 413574 4536089 4535546 2026-10-14T18:01:47Z EdgarsBot 50781 upd 4536089 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-10-14 18:01:47{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Jana Rāga|t|h|d}} || 2026-10-01 03:48:56 || 13 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || maznozīmīgs; termiņš: 16.10.2026 || |- | {{page-multi|page=Boriss Perčatkins|t|h|d}} || 2026-10-05 12:27:16 || 9 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion with rationale "Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]].". ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]]. || |- | {{page-multi|page=Andris Stabiņš|t|h|d}} || 2026-10-08 19:03:57 || 5 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Var jau būt, ka to var izvilkt līdz normālam rakstam, bet vai vajag?..</nowiki> || Gan maznozīmīgs, gan raksts nenoformēts || 5 (13.10.2026) |- | {{page-multi|page=Ginters Fēlingers|t|h|d}} || 2026-10-10 18:38:39 || 3 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>izvirzu uz dzēšanu, angļu vairrākkārt dzēsuši nozīmības trūkuma dēļ, no šī raksta arī tā neparādās (vienīgā atsauce uz absolūti neautoritāru avotu un saistīta ar datorspēles modu...)</nowiki> || apšaubāma nozīmība || 15 (25.10.2026) |- | {{page-multi|page=Piksāri baznīca|t|h|d}} || 2026-10-14 17:33:48 || 0 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55255-61|~2026-55255-61]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</nowiki> || Uzrakstīt normāli vai izdzēst || 5 (18.10.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> boa7tgbqzoclor10hbh89cteeu4tbub 4 415707 4536088 4535545 2026-10-14T18:01:30Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4536088 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|14||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200349}}] | {{formatnum:1683}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13746}}] | 2009-02-13 | 2026-10-14 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:176050}}] | {{formatnum:9743}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8125}}] | 2007-12-03 | 2026-10-14 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:771}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116472}}] | {{formatnum:10350}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1958}}] | 2009-10-02 | 2026-10-14 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115574}}] | {{formatnum:7970}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9996}}] | 2007-11-24 | 2026-10-14 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89794}}] | {{formatnum:8368}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6822}}] | 2005-10-30 | 2026-10-14 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:73817}}] | {{formatnum:9891}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2200}}] | 2009-05-24 | 2026-10-14 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:69000}}] | {{formatnum:1564}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3277}}] | 2005-07-26 | 2026-10-14 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58855}}] | {{formatnum:469}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-10-01 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53818}}] | {{formatnum:7356}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6599}}] | 2018-06-22 | 2026-10-11 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50558}}] | {{formatnum:5852}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:402}}] | 2007-01-07 | 2026-10-14 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50387}}] | {{formatnum:6284}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3236}}] | 2007-04-26 | 2026-10-14 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49408}}] | {{formatnum:1419}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3553}}] | 2006-05-03 | 2026-10-13 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45595}}] | {{formatnum:5788}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1655}}] | 2015-03-11 | 2026-10-12 |- | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:45179}}] | {{formatnum:288}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1801}}] | 2008-11-29 | 2026-10-14 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42471}}] | {{formatnum:1488}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-10-11 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39425}}] | {{formatnum:3877}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:787}}] | 2013-03-30 | 2026-10-14 |- | 18. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:33162}}] | {{formatnum:10334}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5229}}] | 2023-01-18 | 2026-10-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 19. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 20. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32701}}] | {{formatnum:4041}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:697}}] | 2020-05-10 | 2026-10-14 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27458}}] | {{formatnum:4739}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:941}}] | 2015-08-30 | 2026-10-14 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:28}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23797}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-10-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1288}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16082}}] | {{formatnum:1355}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-10-14 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15645}}] | {{formatnum:3099}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1411}}] | 2014-07-27 | 2026-10-13 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15287}}] | {{formatnum:2351}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2016}}] | 2005-07-30 | 2026-10-13 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14611}}] | {{formatnum:492}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}] | 2011-08-03 | 2026-10-06 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14260}}] | {{formatnum:531}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-10-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13507}}] | {{formatnum:859}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-10-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11060}}] | {{formatnum:1782}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:429}}] | 2021-07-27 | 2026-10-11 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10660}}] | {{formatnum:268}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}] | 2011-10-13 | 2026-10-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10256}}] | {{formatnum:314}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:383}}] | 2012-05-17 | 2026-10-10 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9619}}] | {{formatnum:195}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}] | 2013-03-14 | 2026-10-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:198}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6775}}] | {{formatnum:244}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-10-03 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:457}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5613}}] | {{formatnum:85}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-10-13 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5049}}] | {{formatnum:164}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:287}}] | 2013-04-16 | 2026-10-14 |- | 66. | {{u|Ivario}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ivario {{formatnum:5042}}] | {{formatnum:1258}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ivario {{formatnum:16}}] | 2015-09-12 | 2026-10-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 67. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 2waxiqy5p4srfkrpci3i76qc04xbmhm 0 426249 4536360 3048110 2026-10-15T11:51:29Z Meistars Joda 781 4536360 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = '''Singer Vinger''' |Attēls = Singer Vinger.JPG |Att_izm = |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{EST}} |Žanrs = [[pankroks]], [[rokmūzika]] |Gadi = 1986—pašlaik |Izdevējkompānija = |Mlapa = |Dalībnieki = * [[Hardi Volmer|Hardijs Volmers]] * [[Roald Jürlau|Rūalls Jurlau]] * [[Mihkels Rauds]] * [[Reins Joaso]] * [[Avo Ulviks]] * [[Ēriks Olle]] * [[Elmu Värk|Elmu Verks]] * [[Januss Raudkats]] |Bij_dalībnieki = }} '''''Singer Vinger''''' ir [[igauņi|igauņu]] [[pankroks|pankroka]] grupa, kas tika dibināta 1986. gadā. Sākotnēji grupa saucās ''Pära Trust'', ''Tourist'' un ''Aken''. Grupas līderis un dziesmu autors ir [[Hardi Volmer|Hardijs Volmers]]. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === *''[[Singer Vinger (albums)|Singer Vinger]]'' (1988) *''[[Jää jumalaga puberteet]]'' (1989) *''[[Reanimatsioon]]'' (1995) *''[[Amneesia]]'' (1996) *''[[Troinoi]]'' (2000) *''[[Ärq ei lääq]]'' (2003) *''[[Eesti Kullafond: Singer Vinger]]'' (2005) *''[[20 aastat singumist ja vingumist]]'' (2006) *''[[Suu laulab, Süda läigib]]'' (2012) == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Singer Vinger}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Igaunijas rokgrupas]] djjzw0nmmuonf4zwmqqaepyvh63z5qq 0 429943 4536343 4528529 2026-10-15T10:38:52Z Lasks 38532 /* Pirmais pusfināls */ 4536343 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''Open Up'' ("Atraisies") | attēls = Eurovision Song Contest 2021 logo.png | att_izm = 280 | fināls = {{dat|2021|05|22}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2021|05|18}} | otrais pusfināls = {{dat|2021|05|20}} | vadītājs (i) = [[Šantala Janzena]]<br />[[Edsīlija Romblija]]<br />[[Jans Smits]]<br />''[[NikkieTutorials]]'' | koordinators = [[Martins Esterdāls]] | režisors = Daniels Jelineks<br />Marniks Kārts<br />Marks Poss | pārraidītājs = ''[[AVROTROS]]''<br />''[[Nederlandse Omroep Stichting]]'' (NOS)<br />''[[Nederlandse Publieke Omroep]]'' (NOP) | vieta = {{ESC|Nīderlande}}, [[Roterdama]], ''[[Rotterdam Ahoy]]'' | uzvarētājs = {{ESC|Itālija}} ''[[Måneskin]]'' — ''[[Zitti e buoni]]'' | balsošanas sistēma = Gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtē pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 39 | valstis, kas debitē = nav | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Ukraina}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Armēnija}}<br />{{ESC|Baltkrievija}}<br />{{ESC|Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} | nulle punktu = {{ESC|Lielbritānija}} | viesmākslinieki = '''1. pusfināls'''<br /><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br />[[Dankans Lorencs]] — ''Feel Something''<br /><u>Starpšova priekšnesums</u><br />Davina Mišele, Tekla Rētena — ''The Power of Water''<br />'''2. pusfināls'''<br /><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br />''Redo'' un Ēfje de Visere — ''Forward Unlimited''<br /><u>Starpšova priekšnesums</u><br />baletdejotāja Ahmada Žūduvu un BMX braucēja Deza Mārsena priekšnesums ''Close Encounter of a Special Kind''<br />'''Fināls'''<br /><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br />Karogu parāde ar visām 26 fināla dalībvalstīm ar DJ Pītera Gabriela mūziku<br /><u>Starpšova priekšnesums</u><br />''Afrojack'', Glenisa Greisa un ''Wulf'' — ''Music Binds Us''<br />Agrākie konkursa uzvarētāji [[Lenija Kūra]], ''[[Teach-In]]'' kopā ar [[Getija Kaspers|Getiju Kaspers]], [[Sandra Kima]], [[Elena Paparizu]], [[Lordi]], [[Monss Selmerlēvs]] — ''Rock the Roof''<br />Dankans Lorencs — ''Stars'' un ''[[Arcade]]''<br />''The Human Countdown'' | map = ESC 2021 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #d40000 | tag2 = Dalībvalstis, kas nekvalificējās finālam | col3 = #FFC20E | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2019]] [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ <s>2020</s>]] | nākamais = [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022 ►]] }} '''2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2021}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2021}}) bija 65. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Piekto reizi konkursa vēsturē tas notika [[Nīderlande|Nīderlandē]], iepriekš valstij rīkojot [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]., [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]. [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]. un [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]. gada konkursus, bet pirmo reizi [[Roterdama]]s pilsētā, kas konkursu rīkoja pēc [[Dankans Lorencs|Dankana Lorenca]] ar dziesmu ''[[Arcade]]'' uzvaras [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]]. Nīderlande bija plānojusi rīkot [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020.]] gada Eirovīzijas dziesmu konkursu, tomēr vēlāk [[COVID-19 pandēmija]]s izplatīšanās dēļ konkurss pirmo reizi tā vēsturē tika atcelts. Konkursā piedalījās 39 valstis. [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] atgriezās pēc nepiedalīšanās 2019. gada konkursā, bet [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]] no konkursa izstājās. Sākotnēji bija paredzēts, ka arī [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] un [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]] piedalīsies konkursā, taču Armēnija izstājās politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konflikta]] saasināšanās 2020. gadā, kamēr Baltkrievija tika diskvalificēta pēc tam, kad viņu atkārtoti iesniegtā dziesma neatbilda konkursa noteikumiem. Vairākas valstis izvēlējās uz konkursu sūtīt atceltajam 2020. gada konkursam jau izvēlētos izpildītājus. Pusfināli notika {{dat|2021|05|18|6=un|7=20}} un {{dat||05|20}}, savukārt fināls — {{dat||05|22}}. Trīs šovus vadīja [[Šantala Janzena]], [[Edsīlija Romblija]], [[Jans Smits]] un ''[[NikkieTutorials]]''. Konkursā uzvarēja [[rokmūzika]]s grupa ''[[Måneskin]]'' no [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijas]] ar dziesmu ''[[Zitti e buoni]]'', kuras autori bija grupas dalībnieki Damiano Davids, Viktorija De Anželisa, Tomass Radži un Ītans Torkio. Šī bija Itālijas trešā uzvara pēc [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]. un [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]. gada konkursiem. Pirmo reizi konkursa vēsturē [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]] nekvalificējās finālam, atstājot [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainu]] kā vienīgo valsti, kas vienmēr, kopš pusfinālu ieviešanas [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā, ir kvalificējusies finālam. == Norise == Konkurss bija [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s (EBU) un trīs Nīderlandes pārraidītāju — ''[[Nederlandse Publieke Omroep]]'' (NPO), ''[[Nederlandse Omroep Stichting]]'' (NOS) and ''[[AVROTROS]]'' —, no kuriem katrs pildīja atšķirīgu uzdevumu, kopīgi veidots projekts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/05/16/rotterdam-confirmed-as-host-city-for-eurovision-2021/|title=Rotterdam Confirmed As Host City For Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|5|18||bez}}|language=en}}</ref> Sītse Bakers un Astrida Duntrenita bija galvenie konkursa producenti, Emilija Sikinge un Džesika Stama bija galveno producentu vietnieces, kamēr Daniels Jelineks, Marniks Kārts un Marks Poss bija konkursa režisori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/interview-with-sietse-bakker|title=2020 and 2021 Executive Producer Sietse Bakker looks back and forward|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|6|16}}|language=en}}</ref> 2020. gada janvārī tika paziņots, ka par EBU Eirovīzijas koordinatoru no 2020. gada konkursa kļūs [[Martins Esterdāls]], kas šo amatu pārņēma no [[Juns Ūla Sanns|Juna Ūla Sanna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/martin-osterdahl-new-eurovision-song-contest-executive-supervisor|title=Martin Österdahl new Eurovision Song Contest Executive Supervisor|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|1|20}}|language=en}}</ref> Pirms viņa darba kā koordinatoran viņš ir bijis galvenais producents [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. un [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada Eirovīzijas dziesmu konkursiem [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/01/20/martin-osterdahl-appointed-eurovision-executive-supervisor/|title=Martin Österdahl Appointed Eurovision Executive Supervisor|last=Farren|first=Neil|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|1|20||bez}}|language=en}}</ref> === Norises vieta === [[Attēls:Rotterdam_Ahoy_2016.jpg|left|thumb|Konkursa norises vieta ''[[Rotterdam Ahoy]]'' [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].|200px]] Konkurss norisinājās ''[[Rotterdam Ahoy]]'' arēnā [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], kas to rīkoja pēc valsts uzvaras [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''[[Arcade]]''. Šī bija piektā reize, kad Nīderlande rīkoja konkursu, iepriekš rīkojot [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]., [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]., [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]. un [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]. gada konkursus, taču tas pirmo reizi notika Roterdamas pilsētā. ''Rotterdam Ahoy'' iepriekš ir rīkojusi arī [[2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]], kā arī bija plānotā norises vieta vēlāk atceltajam [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]. gada konkursam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/newsbeat-57079037|title=Eurovision 2021: How this year's acts are aiming for a Covid-safe contest|publisher=[[BBC]]|work=[[BBC News]]|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2021|5|16}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/05/16/rotterdam-confirmed-as-host-city-for-eurovision-2021/|title=Rotterdam Confirmed As Host City For Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2020|10|29||bez}}|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|language=en}}</ref> ==== Rīkotājpilsētas noteikšana ==== Eirovīzijas tradīcija nosaka, ka iepriekšējā konkursa uzvarētājvalstij (šajā gadījumā — Nīderlandei) ir jārīko nākamais konkurss. Nīderlandes pārraidītāji NPO, NOS un AVROTROS neilgi pēc 2019. gada konkursa uzsāka pilsētu pieteikšanos konkursa rīkošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tellerreport.com/life/2019-05-19---eurovision--several-cities-in-the-netherlands-already-candidates-to-host-the-2020-edition-.S1lyrjmJpN.html|title=Eurovision: several cities in the Netherlands already candidates to host the 2020 edition {{!}} Teller Report|website=www.tellerreport.com|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|5|19}}|language=en|archive-date=2021-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210412235156/https://www.tellerreport.com/life/2019-05-19---eurovision--several-cities-in-the-netherlands-already-candidates-to-host-the-2020-edition-.S1lyrjmJpN.html}}</ref> {{dat|2019|7|10}} Nīderlandes pilsētām tika atvērta pieteikšanās konkursa rīkošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2020-city-bid-process-has-begun|title=Which Dutch city or region will host Eurovision 2020?|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|5|29}}|language=en}}</ref> {{dat||7|10}} svinīgā ceremonijā [[Hāga|Hāgā]] piecu valsts pilsētu — [[Arnema]]s, [[Hertogenbosa]]s, [[Māstrihta]]s, [[Roterdama]]s un [[Utrehta]]s — pārstāvji iesniedza pieteikšanās dokumentus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/5-cities-in-the-race-to-become-eurovision-2020-host-city|title=5 Dutch cities in the race to become Eurovision 2020 Host City|last=Zwart|first=Josianne|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|7|10}}|language=en}}</ref> {{dat||7|16}} kandidātpilsētu saraksts tika saīsināts līdz divām pilsētām — Māstrihtas un Roterdamas —,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://myprivacy.dpgmedia.nl/consent/?siteKey=V9f6VUvlHxq9wKIN&callbackUrl=https%3a%2f%2fwww.ad.nl%2fprivacy-gate%2faccept-tcf2%3fredirectUri%3d%252fshow%252frotterdam-en-maastricht-strijden-om-songfestival-andere-steden-vallen-af%257ead566645%252f%253freferrer%253dhttps%253a%252f%252fen.wikipedia.org%252f|title=Rotterdam en Maastricht strijden om Songfestival, andere steden vallen af|last=Oomen|first=Eefje|website=AD|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|7|16}}|language=nl}}</ref> un pēc katras pilsētas apmeklēšanas un apskates {{dat||8|30}} Roterdama tika paziņota kā 2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/176894/eurovision-2020-highlights-from-npos-visit-to-rotterdam/|title=Eurovision 2020: Highlights from NPO's visit to Rotterdam|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|7|19}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/rotterdam-to-host-eurovision-2020|title=Rotterdam to host Eurovision 2020!|last=LaFleur|first=Louise|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|8|30}}|language=en}}</ref> Uzreiz pēc 2020. gada konkursa atcelšanas konkursa rīkotājs [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] uzsāka pārrunas ar Nīderlandes pārraidītājiem, kā arī Roterdamas pilsētu saistībā ar iespēju tiem rīkot 2021. gada konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/official-ebu-statement-and-faq-eurovision-song-contest-2020-cancellation|title=Official EBU statement & FAQ on Eurovision 2020 cancellation|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|3|18}}|language=en}}</ref> {{dat|2020|4|23}} Roterdamas pilsētas dome apstiprināja sava budžeta līdzekļu palielināšanu pēc tam, kad nīderlandiešu mediji bija ziņojuši, ka pilsētai būtu nepieciešami papildus miljoni 6,7 miljoni eiro, lai konkursu rīkotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/04/08/eurovision21-rotterdam-requires-6-7-million-euros-additional-funding-to-host-eurovision-2021/|title=Eurovision'21: Rotterdam Requires 6.7 Million Euro's Additional Funding to Host Eurovision 2021||last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|4|8}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://escxtra.com/2020/04/23/rotterdam-city-council-agrees-to-extra-funding-for-eurovision-2021/|title=🇳🇱 Rotterdam City Council agrees to extra funding for Eurovision 2021|last=Jurnavan|first=Tim|website=ESCXTRA|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|4|23}}|language=en}}</ref> Šis lēmums bija nozīmīgs, jo pilsētai bija jāpieņem un jāpaziņo lēmums par to, vai tā vēlas rīkot konkursu, EBU līdz aprīļa beigām. Ja Roterdama būtu atteikusies no konkursa rīkošanas, nīderlandiešu pārraidītājiem būtu bijis jāatrod cita alternatīva rīkotājvietai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/179651/esc-2021-will-rotterdam-host-the-contest-next-year-6-7-million-euros-required|title=ESC 2021: Will Rotterdam host the contest next year? 6.7 million euros required|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|4|9}}|language=en}}</ref> [[Eirovīzija 2020: Eiropa staro!]] pārraides laikā {{Dat|2020|5|16}} tika oficiāli paziņots, ka norises vieta 2021. gada konkursam būs ''[[Rotterdam Ahoy]]'' [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-song-contest-to-return-to-rotterdam-in-2021|title=Rotterdam returns as Eurovision Song Contest Host City in 2021|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|2|25||bez}}|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|language=en}}</ref> === COVID-19 pandēmijas ietekme === {{Dat|2020|5|7}} [[Nīderlande]]s valdība paziņoja, ka jebkāda veida masveida pulcēšanas tiks aizliegta līdz plaši būtu pieejama vakcīna pret [[COVID-19]]. Konkursa rīkotāji novērtēja šo lēmumu, kā tas varētu ietekmēt konkursa norisi. {{Dat|2020|9|18}} tika paziņoti 4 scenāriji, kā konkurss varētu notiktː<ref name="scenāriji">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/the-4-ways-to-make-eurovision-2021-happen|title=The 4 ways to make Eurovision 2021 happen|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|2|25||bez}}|date={{Dat|2020|9|10||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pinknews.co.uk/2020/09/18/eurovision-2021-rotterdam-lockdown-covid-coronavirus-scenario/|title=Eurovision confirms radical 2021 plans to ensure contest takes place – even in lockdown|last=Smith|first=Reiss|website=PinkNews|access-date={{Dat|2021|2|25||bez}}|date={{Dat|2020|9|10||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2020|10|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201002144220/https://www.pinknews.co.uk/2020/09/18/eurovision-2021-rotterdam-lockdown-covid-coronavirus-scenario/}}</ref> * Konkurss notiek kā ierasts iepriekšējos gados (A scenārijs) * Konkurss notiek ar [[sociālā distancēšanās|fiziskās distancēšanās]] un citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem (B scenārijs) * Radīt iespēju dalībniekiem uzstāties no savas valsts, ja tiem nav iespēju ierasties Roterdamā (C scenārijs) * Pilnībā attālināta veida konkurss, (D scenārijs) kas tiek rīkots Roterdamā, kamēr dziedātāji uzstājas no savām valstīm, arēnā nav skatītāju un pilsētā nenotiek nekāda veida klātienes pasākumi. Šāda veida konkursa scenārijs tika izmēģinās [[2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursa]] laikā. 2021. gada februārī EBU un rīkotāju pārraidītāji paziņoja, ka konkurss kā ierasts (A scenārijs) nevarētu notikt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2021-determined-yet-realistic-plans-for-may|title=Eurovision 2021 organizers set determined yet realistic plans for May|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|3|3||bez}}|language=en}}</ref> Lai gan jau ilgu laiku bija plānots, ka konkurss norisināsies pēc B scenārija principiem, {{Dat||4|30}} EBU to oficiāli apstiprināja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/mediacentre/2021-faqs|title=Rotterdam 2021 FAQs|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|language=en}}</ref> {{Dat|2021|4|1}} tika paziņots, ka 3500 skatītājiem būs ļauts atrasties arēnā 9 šovu laikā, ieskaitot abus pusfinālus un finālu un 6 mēģinājumus. Nīderlandes valdība {{Dat||4|29}} to oficiāli apstiprināja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-song-contest-fieldlab|title=Eurovision Song Contest to proceed with limited audience|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|29||bez}}|language=en}}</ref> Visiem skatītājiem, tāpat kā visiem konkursa rīkotājiem un darbiniekiem un valstu delegāciju dalībniekiem, lai iekļūtu arēnā ir jānodod negatīvs COVID-19 tests.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/l/2374944|title=Alsnog Songfestival met publiek, ongeveer helft van toeschouwers welkom|publisher=NOS|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|1||bez}}|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5228209/kabinet-hakt-knoop-door-publiek-welkom-bij|title=Kabinet hakt knoop door: publiek welkom bij songfestival|website=RTL Boulevard|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|29||bez}}|language=nl|archive-date={{dat|2021|05|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210501014153/https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5228209/kabinet-hakt-knoop-door-publiek-welkom-bij}}</ref> == Formāts == === Vizuālais noformējums === {{Dat|2020|9|18}} kopā ar iespējamiem konkursa norises scenārijiem tika paziņots, ka plānotais 2020. gada konkursa vizuālais dizains un sauklis ''Open Up'' ("Atraisies") tiks saglabāts arī 2021. gada konkursam.<ref name="scenāriji"/> {{Dat|2020|12|4}} tika atklāts jaunais uzlabotais konkursa logo un zīmols. Logo parāda abstraktu Eiropas karti, kas savieno visu sākotnēji plānoto 41 dalībvalstu galvaspilsētas ar Roterdamu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/new-logo-for-eurovision-song-contest-2021|title=This is the new logo of Eurovision 2021|access-date={{Dat|2021|5|19||bez}}|date={{Dat|2020|12|4||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cleverfranke.com/work/eurovision|title=CLEVER°FRANKE - Work - Eurovision Song Contest|website=CLEVER°FRANKE|access-date={{Dat|2021|5|19||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/entertainment/eurovision-song-contest-may-2021-1.5778255|title=Eurovision Song Contest set for May 2021 with same theme intended for 2020|publisher=Canadian Broadcasting Corporation|access-date={{Dat|2020|10|29||bez}}|date={{Dat|2020|10|27||bez}}|language=en}}</ref> === Vadītāji === {{Dat|2020|9|18}} kopā ar iespējamiem konkursa norises scenārijiem tika arī paziņots, ka 2020. gada konkursam plānotie vadītāji — aktrise un televīzijas raidījumu vadītāja [[Šantala Janzena]], dziedātāja [[Edsīlija Romblija]], kas pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]. un [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursos, dziedātājs un konkursa komentētājs [[Jans Smits]], kā arī ''[[YouTube]]'' skaistumkopšanas [[Vlogeris|vlogere]] [[NikkieTutorials|Niki de Jāgere]] (''NikkieTutorials'') — atgriezīsies vadīt 2021. gada konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/09/19/eurovision-2021-hosts-jan-smit-chantal-janzen-and-edsilia-rombley-are-reconfirmed/257457/|title=Eurovision 2021 hosts: Jan Smit, Chantal Janzen and Edsilia Rombley are reconfirmed|last=Feliks|first=Natalie|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2020|10|29||bez}}|date={{Dat|2020|09|19||bez}}|language=en}}</ref> Papildus arī ''NikkieTutorials'' un [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursa [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somijas]] pārstāve [[Krista Siegfridsa]] bija konkursa tiešsaistes satura vadītājas. Krista Siegfridsa vadīja iknedēļas ''[[YouTube]]'' video sērijas ''Krista Calling'' ar aizkulišu video,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/online-shows-2021|title=Ding-dong! Details of two online shows!|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|3|29||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/182531/eurovision-2021-krista-siegfriends-confirmed-as-backstage-host/|title=Eurovision 2021: Krista Siegfriends confirmed as backstage host!|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|22}}|date={{Dat|2021|3|29}}|language=en}}</ref> kamēr ''NikkieTutorials'' vadīja tiešsaistes sarunu video sērijas ''LookLab with NikkieTutorials'' ar visu 39 dalībvalstu izpildītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/looklab-with-nikkietutorials|title=NikkieTutorials covers glitter, glamour and gossip in new show|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|4|23||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Koss van Plateringens, Hila Nuozaja un Samja Hasauja vadīja preses konferences, kamēr Koss van Plateringens arī kopā ar Fenu Ramosu vadīja Tirkīza paklāja ceremoniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://songfestival.nl/nieuws/press-conference-en-online-hosts-van-het-eurovisie-songfestival-bekend|title=Press Conference en Online Hosts van het Eurovisie Songfestival bekend|website=songfestival.nl|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|4|14||bez}}|publisher=[[NOP]]|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/sunday-the-turquoise-carpet-live|title=Sunday: The Turquoise Carpet Live|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|5|13||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> === Skatuve === Paziņojumā par konkursa norises datumiem galvenais šova producents Sītse Bakers paziņoja, ka 2020. gada konkursam plānotā skatuve tiks izmantota arī 2021. gada konkursam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/dates-for-eurovision-2021-announced|title=Dates for Eurovision 2021 announced|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|6|15||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Tās dizains ir iedvesmots no konkursa saukļa Open Up ("Atraisies") un līdzeno Nīderlandes dabas ainavu. Skatuves dizaineris bija Florains Vīders, kas ir veidojis arī skatuves dizainu [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]].—[[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]., [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. un [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]].—[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/eurovision-2020-stage-design-revealed-for-rotterdam|title=Eurovision 2020: Stage design revealed for Rotterdam|author=Rasmus|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2019|12|2||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/this-is-what-the-eurovision-2020-stage-will-look-like|title=Eurovision 2020 stage design: Flat, minimalist and modern|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2019|12|2||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Tā sastāv no rotējoša galvenā LED ekrāna, kā arī pārvietojama daļēji caurspīdīga ekrāna.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rijnmond.nl/nieuws/1199638/Zo-ziet-het-indrukwekkende-podium-voor-het-Eurovisie-Songfestival-in-Ahoy-eruit|title=Zo ziet het indrukwekkende podium voor het Eurovisie Songfestival in Ahoy eruit|website=Rijnmond|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|4|22||bez}}|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/182842/eurovision-2021-the-stage-is-lit-and-in-full-action/|title=Eurovision 2021: The stage is lit and in full action!|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|22}}|date={{Dat|2021|4|22}}|language=en}}</ref> Skatuve tiek papildināta arī ar paplašinātās realitātes elementiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://escxtra.com/2021/04/28/augmented-reality-to-play-important-role-in-2021-contest/|title=🇳🇱 Augmented reality to play important role in 2021 contest|last=Christou|first=Costa|website=ESCXTRA|access-date={{Dat|2021|5|22}}|date={{Dat|2021|4|28}}|language=en}}</ref> Atšķirībā no 2019. gada konkursa dalībnieku ''green room'', atpūtas zona, atrodas pašā arēnā un aizpilda visu tās grīdas zonu, kas iepriekš bija paredzēta skatītājiem, lai nodrošinātu fizisko distancēšanos starp valstu delegācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2021/02/12/eurovision21-changes-to-greenroom-for-the-contest/|title=Eurovision’21: Changes to Greenroom For The Contest|last=van Waarden|first=Franciska|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|2|12||bez}}|language=en}}</ref> === Dziesmas === {{Dat|2020|6|18}} EBU paziņoja, ka šī gada konkursā valstu delegācijām būs iespēja izvēlēties, vai tā vēlas dziesmā izmantot arī iepriekš ierakstītus bekvokālus, kas iepriekš konkursā bija aizliegts,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/06/18/pre-recorded-backing-vocals-to-trialled-at-eurovision-for-one-year/|title=Pre-recorded Backing Vocals to Trialled at Eurovision For One Year|last=Granger|first=Anhony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|6|18||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/changes-announced-to-ensure-eurovision-comes-back-for-good|title=Changes announced to ensure Eurovision comes "back for good"|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|6|18||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> kamēr {{Dat||11|18}} EBU paziņoja, ka, lai nodrošinātu to, ka visas valstis varētu piedalīties konkursā, katras dalībvalsts pārraidītājam būs jāizveido iepriekš ierakstīts dziesmas priekšnesums, kas tiktu izmantots, ja kādas valsts izpildītājam ceļošanas ierobežojumu dēļ nebūtu iespējams ierasties uz konkursu klātienē Roterdamā. Šie ieraksti notika studijā un tie, lai nodrošinātu godīgumu, tika stingri uzraudzīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/2021-artists-to-record-song-live-on-tape-to-ensure-contest-will-happen|title=2021 artists to record song “live-on-tape” to ensure Contest will happen|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|11|16||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Vienīgā valsts, kas šo ierakstu dalībai konkursā izmantoja bija [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]].<ref name="Austrālija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/mediacentre/release/australia-to-use-live-on-tape|title=Australia to compete from home using ‘live-on-tape’ performance|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|20||bez}}|language=en}}</ref> Citas atšķirības no iepriekšējo gadu konkursiem konkursa noteikumos, kas attiecas uz dziesmām un to izpildīšanu, nebija, ieskaitot arī noteikumu par to, ka konkursā izpildītās dziesmas nedrīkst būt izlaistas pirms iepriekšējā gada 1. septembra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/about/rules|title=Rules|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Pēc 2020. gada konkursa atcelšanas EBU bija izskatījusi iespēju atļaut konkursam pieteiktās dziesmas izmantot arī 2021. gada konkursam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/official-ebu-statement-and-faq-eurovision-song-contest-2020-cancellation|title=Official EBU statement & FAQ on Eurovision 2020 cancellation|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|4|6||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> ko publiski atbalstīja arī [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/the-favorit-to-win-eurovision-2020-we-should-be-allowed-to-perform-our-songs-in-2021|title=The favourite to win Eurovision 2020: "We should be allowed to perform our songs in 2021"|author=Rasmus|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|3|18||bez}}|language=en}}</ref> taču {{Dat|2020|3|20}} tika nolemts, ka tomēr konkursa noteikumi netiks mainīti un konkursā nedrīkstēs piedalīties dziesmas, kas izlaistas pirms {{Dat|2020|9|1}}, kas nozīmē, ka arī neviena 2020. gada konkursa dziesma neatbilst noteikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/intention-to-honour-eurovision-2020-songs-artists|title=Intention to honour Eurovision 2020 songs and artists|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|3|20||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> === Uzstāšanās secība === {{Dat|2020|11|17}} tika paziņots, ka ierastā pusfināla dalībvalstu uzstāšanās vietu sadalījuma izloze netiks, tā vietā pusfinālos tiktu izmantotas jau 2020. gada konkursam izlozētās vietas, kas tika noteiktas izlozē {{Dat|2020|1|28}}, kas notika Roterdamas pilsētas domē un ko vadīja konkursa vadītāji [[Šantala Janzena]], [[Jans Smits]] un [[Edsīlija Romblija]]. Šī izloze noteica arī, kurā pusfinālā balsos kura no "lielā piecinieka" — [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francijas]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijas]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānijas]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānijas]], [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācijas]] — valstīm, kā arī [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandes]], kas finālam kvalificējas automātiski. EBU noteica arī to, ka tiks saglabāta arī iepriekš izlozētā Nīderlandes uzstāšanās pozīcija finālā — 23. Uzstāšanās secību, balstoties uz sadalījuma izlozēs iedalītajām pusēm no šova, pusfinālos un finālā noteica konkursa producenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/2020-semi-final-line-up-to-stay-this-year|title=2020 Semi-Final line-up to stay for 2021|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|11|19||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> === Viesmākslinieki === {{Dat|2021|5|4}} tika paziņoti konkursa trīs šovu atklāšanas un starpšova priekšnesumi. 1. pusfinālu atklāja 2019. gada konkursa uzvarētājs [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''Feel Something'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2021/05/04/duncan-laurence-feel-something-eurovision/|title=🇳🇱 Eurovision’21: Duncan Laurence to Open Eurovision With “Feel Something”|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2021|5|4||bez}}|language=en}}</ref> kamēr starpšova priekšnesums bija ''The Power of Water'', kas bija jūtūberes [[Davina Mišele|Davinas Mišeles]] uzstāšanās ar savu jauno singlu ''Sweet Water'', kurā piedalījās arī aktrise [[Tekla Rētena]] un kas bija balstīts uz Nīderlandes seno vēsturi ar ūdens apsaimniekošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/the-power-of-water|title='The Power of Water' set to make a splash!|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|16||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtlboulevard.nl/entertainment/tv/artikel/5225629/davina-michelle-en-thekla-reuten-water-act-songfestival|title=Davina Michelle en Thekla Reuten in interval-act songfestival|website=RTL Boulevard|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|16||bez}}|language=nl|archive-date={{dat|2021|04|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210419012222/https://www.rtlboulevard.nl/entertainment/tv/artikel/5225629/davina-michelle-en-thekla-reuten-water-act-songfestival}}</ref> 2. pusfināla atklāšanas priekšnesumā piedalījās breika dejotājs ''Redo'' un dziedātāja un dziesmu autore ''Ēfje de Visere'' ar priekšnesumu ''Forward Unlimited''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gelderlander.nl/show/redo-en-eefje-de-visser-treden-samen-op-bij-songfestival~aee890b0/?referrer=https%3A%2F%2Fen.wikipedia.org%2F|title=Redo en Eefje de Visser treden samen op bij Songfestival|publisher=De Gelderlander|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|2|17||bez}}|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/dutch-duo-revealed-for-second-semi-final|title=Dutch duo to open Second Semi-Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|2|17||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Starpšova priekšnesums bija baletdejotāja Ahmada Žūduvu un BMX braucēja Deza Mārsena priekšnesums ''Close Encounter of a Special Kind''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/dutch-interval-semi-two|title=Ballet and BMX bikes for second Semi-Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|3|9||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Finālu atklāja ar ar ierasto konkursa karogu parādi, kas atrādīja visu 26 fināla dalībvalstu izpildītājus, kuras pavadījums bija nīderlandiešu grupas [[Shocking Blue]] singla ''Venus'' remikss, kuru veidojis 16 gadīgais diskžokejs Pīters Gabriels, un kurā daļu no dziesmas dziedāja konkursa vadītāji Šantala Janzena, Jans Smits un Edsīlija Romblija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/pieter-gabriel-to-produce-music-for-flag-parade|title=DJ Pieter Gabriel will produce a flag parade remix for the Grand Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|2|19||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Viens no starpšova priekšnesumiem bija speciāli konkursam sarakstīta dziesma ''Music Binds Us'', ko izpildīja diskžokejs ''[[Afrojack]]'', [[Glenisa Greisa|Glenisu Greisu]], Nīderlandes [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. gada konkursa pārstāve, un [[Wulf (dziedātājs)|Wulf]] kopā ar simfonisko orķestri, kas sastāvēja no jauniem mūziķiem no visas Nīderlandes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5223553/afrojack-glennis-grace-en-wulf-grote-finale-songfestival|title=Afrojack, Glennis Grace en Wulf in grote finale songfestival|website=RTL Boulevard|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|5||bez}}|language=nl|archive-date={{dat|2021|04|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210405071232/https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5223553/afrojack-glennis-grace-en-wulf-grote-finale-songfestival}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/music-binds-us-interval-act|title=Afrojack, Glennis Grace and Wulf will perform in the Grand Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|5||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Fināla viesmākslinieki bija arī seši iepriekšējo konkursu uzvarētāji — [[Lenija Kūra]] ([[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]].), ''[[Teach-In]]'' kopā ar [[Getija Kaspers|Getiju Kaspers]] ([[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]].), [[Sandra Kima]] ([[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]].), [[Elena Paparizu]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]].), ''[[Lordi]]'' ([[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]].) un [[Monss Selmerlēvs]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]].) —, kas izpildīja savas uzvarējušās dziesmas uz dažādu Roterdamas ēku jumtiem priekšnesumā ''Rock the Roof'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/rock-the-roof|title=Rotterdam ready to ‘Rock the Roof’|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|3|25||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> tikmēr Dankans Lorencs izpildīja savu uzvarētājdziesmu ''[[Arcade]]'', kā arī savu jauno singlu ''Stars''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/duncan-laurence-set-for-eurovision-stage|title=Duncan Laurence set for Rotterdam shows|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|3|30||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Pēdējās balsošanas sekundēs tiks izpildīta arī deja ''The Human Countdown''. == Dalībvalstis == {{Dat|2020|10|26}} EBU paziņoja, ka konkursā piedalīsies 41 valsts — tās pašas, kas būtu piedalījušās atceltajā [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]. gada konkursā.<ref name="dalībvalstis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/10/26/eurovision-2021-same-41-countries-confirm-participation-for-song-contest-as-in-2020/258233/|title=Eurovision 2021: Same 41 countries confirm participation for song contest as in 2020|last=Smith|first=David|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2020|10|29}}|date={{Dat|2020|10|26}}|language=en}}</ref> [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] atgriezīsies pēc nepiedalīšanās [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]], bet [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]] no konkursa izstājas.<ref name="dalībvalstis" /> [[2021. gads|2021]]. gada martā arī [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] un [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]] izstājās no konkursa. [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], par kuras izstāšanos [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] paziņoja {{Dat||3|5}}, izstājās no konkursa politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konflikta]] saasināšanās 2020. gadā.<ref name="Armēnija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/armenia-withdraws-from-eurovision-2021?fbclid=IwAR2ZmhUHdM1Td80pItLwpkyZfzXdvcckJedT5pOEDIl3TJ5sLhykxnflT94|title=Armenia withdraws from Eurovision Song Contest 2021|website=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|access-date={{Dat|2021|3|5||bez}}|date={{Dat|2021|3|5||bez}}|language=en}}</ref> Baltkrieviju {{Dat||3|26}} konkursa rīkotājs [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] no konkursa diskvalificēja pēc tam, kad valsts atkārtoti bija iesniegusi dziesmas no izpildītāja ''[[GalasyZMesta]]'', kas pārkāpj konkursa apolitiskos noteikumus, samazinot dalībvalstu skaitu uz 39 valstīm.<ref name="Baltkrievija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/ebu-statement-on-belarusian-entry-2021|title=EBU statement on Belarusian participation|website=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|access-date={{Dat|2021|3|26||bez}}|date={{Dat|2021|3|26||bez}}|language=en}}</ref> === Dalībnieki, kas atgriežas === Pēc 2020. gada konkursa atcelšanas 24 no dalībvalstīm paziņoja, ka šim konkursam pieteiktie dalībnieki varēs atgriezties dalībai 2021. gada konkursā, tas nozīmē, ka visi šie izpildītāji atgriezās konkursā, papildus arī Igaunijas un Lietuvas iepriekšējā gada konkursam pieteikti dalībnieki uzvarēja rīkotajās nacionālajās atlasēs, kas nozīmē, ka arī viņi konkursā atgriezās. Neieskaitot 2020. gada konkursa dalībniekus konkursā piedalījās trīs dalībnieki, kas jau vēl iepriekš bija piedalījušies konkursā, kā arī pieci izpildītāji, kas ir piedalījušies citos Eirovīzijas formāta konkursos vai arī bijuši bekvokālisti iepriekšējos konkursos sevis pārstāvētajai vai citai valstij. * {{ESC|Moldova}} — [[Natālija Gordijenko]] ([[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]., kopā ar ''[[Arsenium]]'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/natalia-gordienko-returns-for-moldova|title=Natalia Gordienko returns for Moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2021|1|26||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Sanmarīno}} — [[Senita]] ([[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/san-marino-senhit-to-eurovision-2020|title=San Marino: Senhit to Eurovision 2020|last=Santos|first=Pedro|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|3|13||bez}}|date={{Dat|2020|3|6||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Serbija}} — Saņa Vučiča, ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' dalībniece ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]].)<ref name="Hurricane">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/05/08/hurricane-10-facts-about-serbia-eurovision-2020-group/253274/|title=Hurricane: 10 facts about Serbia’s Eurovision 2020 group|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|5|8||bez}}|last=Rainbird|first=Oliver|language=en}}</ref> * {{ESC|Serbija}} — Ksenija Kneževiča, ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' dalībniece ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]., bekvokāliste, pārstāvot [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalni]])<ref name="Hurricane"/> * {{ESC|Malta}} — [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] ([[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]], uzvarētāja; [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]., bekvokāliste)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/05/16/malta-destiny-chukunyere-will-compete-in-eurovision-2021/|title=Malta: Destiny Chukunyere Will Compete in Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Grieķija}} — [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]] ([[2016. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kā daļa no grupas ''Kisses'', pārstāvot [[Nīderlande Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/03/18/greece-stefania-eurovision-2021/|title=Greece: Stefania Will Represent Greece at Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|3|28||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Austrija}} — [[Vincents Bueno]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]., bekvokālists)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/03/26/austria-vincent-bueno-eurovision/|title=Austria: Vincent Bueno to Eurovision 2021|last=Herbert|first=Emily|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|3|26||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} — [[Vasils Garvanlijevs|Vasils]] ([[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]., bekvokālists)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/vasil-is-back-for-north-macedonia|title=Vasil is back for North Macedonia!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|1|20||bez}}|language=en}}</ref> === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika {{Dat|2021|05|18}} plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 16 valstis. Šīs valstis kopā ar [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itāliju]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vāciju]] arī balsoja šajā pusfinālā. Sākotnēji bija paredzēts, ka arī [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]] piedalīsies šajā pusfinālā, taču tai dalību liedza [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] pēc tam, kad valsts pārraidītājs [[BTRC]] bija jau atkārtoti iesniedzis dziesmu, kas neatbilda konkursa noteikumiem.<ref name="Baltkrievija"/> Šajā pusfinālā uzvarēja [[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā|Malta]], tai sekojot [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainai]] un [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijai]]. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | Nr.<ref name="nr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/semi-final-running-orders|title=Semi-Final running orders revealed|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|3|30||bez}}|language=en}}</ref> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis"/> ! width="80" | Valoda ! width="190" | Izpildītājs<ref name="1. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/first-semi-final/participants|title=First Semi-Final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2021|03|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210331150025/https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/first-semi-final/participants}}</ref> ! width="190" | Dziesma<ref name="1. pusfināls"/> ! width="190" | Tulkojums ! width="20" | Vieta<ref name="1. pusfināls"/> ! width="20" | Punkti<ref name="1. pusfināls"/> |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[The Roop]]'' | ''[[Discoteque]]'' | "Diskotēka" | align="center" | 4. | align="center" | 203 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | [[Ana Sokliča]] | ''[[Amen (Anas Sokličas dziesma)|Amen]]'' | "Āmen" | align="center" | 13. | align="center" | 44 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 03 | {{ESC|Krievija}} | [[Krievu valoda|Krievu]],<br />Angļu | [[Maniža]] | ''[[Russian Woman]]'' | "Krievu sieviete" | align="center" | 3. | align="center" | 225 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Tusse]]'' | ''[[Voices]]'' | "Balsis" | align="center" | 7. | align="center" | 142 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Austrālija}}{{efn|name=Austrālija|[[COVID-19 pandēmija]]s radīto ceļošanas ierobežojumu dēļ Austrālija konkursā piedalījās ar iepriekš ierakstītu priekšnesumu studijā [[Sidneja|Sidnejā]]<ref name="Austrālija"/>}} | Angļu | ''[[Montaigne (dziedātāja)|Montaigne]]'' | ''[[Technicolour]]'' | "Krāsains" | align="center" | 14. | align="center" | 28 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | Angļu | [[Vasils Garvanlijevs|Vasils]] | ''[[Here I Stand]]'' | "Šeit es stāvu" | align="center" | 15. | align="center" | 23 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Leslija Roja]] | ''[[Maps]]'' | "Kartes" | align="center" | 16. | align="center" | 20 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Kipra}} | Angļu{{efn|name=Kipra|Sastāv no atkārtota vārdu savienojuma [[Spāņu valoda|spāniski]]}} | [[Elena Cagrinu]] | ''[[El diablo]]'' | "Velns" | align="center" | 6. | align="center" | 170 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | ''[[TIX]]'' | ''[[Fallen Angel]]'' | "Kritušais eņģelis" | align="center" | 10. | align="center" | 115 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu,<br />[[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Albina]] | ''[[Tick-Tock]]'' | "Tik tak" | align="center" | 11. | align="center" | 110 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 11 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | ''[[Hooverphonic]]'' | ''[[The Wrong Place]]'' | "Nepareizā vieta" | align="center" | 9. | align="center" | 117 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu{{efn|name=Izraēla|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Ivrits|irvitā]]}} | [[Edena Alene]] | ''[[Set Me Free]]'' | "Atbrīvo mani" | align="center" | 5. | align="center" | 192 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | ''[[Roxen]]'' | ''[[Amnesia]]'' | "Amnēzija" | align="center" | 12. | align="center" | 85 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu{{efn|name=Azerbaidžāna|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāniski]]}} | [[Samira Efendi|Efendi]] | ''[[Mata Hari (dziesma)|Mata Hari]]'' | — | align="center" | 8. | align="center" | 138 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 15 | {{ESC|Ukraina}} | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] | ''[[Go_A]]'' | ''[[Shum]]'' <small>(''Шум'')</small> | "Troksnis" | align="center" | 2. | align="center" | 267 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Malta}} | Angļu{{efn|name=Malta|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Franču valoda|franciski]]}} | [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] | ''[[Je Me Casse]]'' | "Es dodos prom no šejienes" | align="center" | 1. | align="center" | 325 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls notika {{Dat|2021|05|20}} plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 17 valstis, tai skaitā arī [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]]. Šīs valstis kopā ar [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]] arī balsoja šajā pusfinālā. Sākotnēji bija paredzēts, ka arī [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] piedalīsies šajā pusfinālā, taču tā izstājās no konkursa politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konflikta]] saasināšanās 2020. gadā.<ref name="Armēnija"/> Šajā pusfinālā uzvarēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]], tai sekojot [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islandei]] un [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijai]]. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | Nr.<ref name="nr"/> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis"/> ! width="190" | Izpildītājs<ref name="2. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/second-semi-final|title=Second Semi-Final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|language=en}}</ref> ! width="190" | Dziesma<ref name="2. pusfināls"/> ! width="80" | Valoda ! width="190" | Tulkojums ! width="20" | Vieta<ref name="2. pusfināls"/> ! width="20" | Punkti<ref name="2. pusfināls"/> |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 01 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Senita]]{{efn|name=Sanmarīno|Dziesma sastāv arī no nekreditētiem [[Flo Rida]] vokāliem}} | ''[[Adrenalina]]'' | Angļu{{efn|name=Sanmarīno2|Sastāv no atkārtota vārda [[Itāļu valoda|itāliski]]}} | "Adrenalīns" | align="center" | 9. | align="center" | 118 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Igaunija}} | [[Uku Suviste]] | ''[[The Lucky One (dziesma)|The Lucky One]]'' | Angļu | "Laimīgais" | align="center" | 13. | align="center" | 58 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Čehija}} | [[Benni Kristo]] | ''[[Omaga]]'' | Angļu{{efn|name=Čehija|Sastāv no teikuma [[Čehu valoda|čehiski]]}} | "Ak, mans dievs" | align="center" | 15. | align="center" | 23 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 04 | {{ESC|Grieķija}} | [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]] | ''[[Last Dance]]'' | Angļu | "Pēdējā deja" | align="center" | 6. | align="center" | 184 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Austrija}} | [[Vincents Bueno]] | ''[[Amen (Vincenta Bueno dziesma)|Amen]]'' | Angļu | "Āmen" | align="center" | 12. | align="center" | 66 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Polija}} | [[Rafals Bžozovskis|Rafals]] | ''[[The Ride]]'' | Angļu | "Brauciens" | align="center" | 14. | align="center" | 35 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 07 | {{ESC|Moldova}} | [[Natālija Gordijenko]] | ''[[Sugar]]'' | Angļu | "Cukurs" | align="center" | 7. | align="center" | 179 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Islande}}{{efn|name=Islande|Tā kā vienam no grupas ''Daði & Gagnamagnið'' dalībniekiem bija pozitīvs [[COVID-19]] tests, Islande konkursā piedalījās ar ierakstu no konkursa mēģinājuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/iceland-member-of-dadi-gagnamagnid-tests-positive-for-covid-19|title=Iceland will probably not take part in the live show of Semi-Final 2 after positive COVID test|last=Santos|first=Pedro|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|5|19||bez}}|date={{Dat|2021|5|6|19||bez}}|language=en}}</ref>}} | ''[[Daði & Gagnamagnið]]'' | ''[[10 Years]]'' | Angļu | "10 gadi" | align="center" | 2. | align="center" | 288 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Serbija}} | ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' | ''[[Loco Loco]]'' | [[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija|Sastāv no frāzes [[Angļu valoda|angliski]] un atkārtota vārda [[Spāņu valoda|spāniski]]}} | "Traki traki" | align="center" | 8. | align="center" | 124 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Gruzija}} | [[Tornike Kipiani]] | ''[[You (dziesma)|You]]'' | Angļu | "Tu" | align="center" | 16. | align="center" | 16 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 11 | {{ESC|Albānija}} | [[Andžela Peristeri]] | ''[[Karma (dziesma)|Karma]]'' | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | — | align="center" | 10. | align="center" | 112 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[The Black Mamba]]'' | ''[[Love Is on My Side]]'' | Angļu | "Mīlestība ir manā pusē" | align="center" | 4. | align="center" | 239 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]] | ''[[Growing Up Is Getting Old]]'' | Angļu | "Pieaugšana ir novecošana" | align="center" | 3. | align="center" | 250 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Somija}} | ''[[Blind Channel]]'' | ''[[Dark Side]]'' | Angļu | "Tumšā puse" | align="center" | 5. | align="center" | 234 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Latvija}} | [[Samanta Tīna]] | ''[[The Moon Is Rising]]'' | Angļu | "Mēness lec" | align="center" | 17. | align="center" | 14 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Šveice}} | ''[[Gjon's Tears]]'' | ''[[Tout l’Univers]]'' | [[Franču valoda|Franču]] | "Viss visums" | align="center" | 1. | align="center" | 291 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Dānija}} | ''[[Fyr & Flamme]]'' | ''[[Øve os på hinanden]]'' | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | "Mēģiniet viens uz otra" | align="center" | 11. | align="center" | 89 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls notika {{Dat|2021|05|22}} plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un 6, kas finālam kvalificējas automātiski. Finālā varēja balsot visas konkursa dalībvalstis, ieskaitot [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]]. Finālā uzvarēja [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijas]] pārstāvji ''[[Måneskin]]'' ar dziesmu ''[[Zitti e buoni]]'', tai sekojot [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francijai]] un [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveicei]]. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | Nr.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/grand-final-running-order-revealed|title=⭐️ Grand Final Running Order ⭐️|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|5|21||bez}}|language=en}}</ref> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis"/> ! width="190" | Izpildītājs<ref name="fināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/grand-final|title=Grand Final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|language=en}}</ref> ! width="190" | Dziesma<ref name="fināls"/> ! width="80" | Valoda ! width="190" | Tulkojums ! width="20" | Vieta<ref name="fināls"/> ! width="20" | Punkti<ref name="fināls"/> |- | align="center" | 01 | {{ESC|Kipra}} | [[Elena Cagrinu]] | ''[[El diablo]]'' | Angļu{{efn|name=Kipra}} | "Velns" | align="center" | 16. | align="center" | 94 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Albānija}} | [[Andžela Peristeri]] | ''[[Karma (dziesma)|Karma]]'' | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | — | align="center" | 21. | align="center" | 57 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Izraēla}} | [[Edena Alene]] | ''[[Set Me Free]]'' | Angļu{{efn|name=Izraēla}} | "Atbrīvo mani" | align="center" | 17. | align="center" | 93 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Beļģija}} | ''[[Hooverphonic]]'' | ''[[The Wrong Place]]'' | Angļu | "Nepareizā vieta" | align="center" | 19. | align="center" | 74 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Krievija}} | [[Maniža]] | ''[[Russian Woman]]'' | Krievu<br />Angļu | "Krievu sieviete" | align="center" | 9. | align="center" | 204 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Malta}} | [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] | ''[[Je Me Casse]]'' | Angļu{{efn|name=Malta}} | "Es dodos prom no šejienes" | align="center" | 7. | align="center" | 255 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[The Black Mamba]]'' | ''[[Love Is on My Side]]'' | Angļu | "Mīlestība ir manā pusē" | align="center" | 12. | align="center" | 153 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Serbija}} | ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' | ''[[Loco Loco]]'' | [[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija}} | "Traki traki" | align="center" | 15. | align="center" | 102 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Džeimss Ņūmens]] | ''[[Embers]]'' | Angļu | "Gailošas ogles" | align="center" | 26. | align="center" | 0 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Grieķija}} | [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]] | ''[[Last Dance]]'' | Angļu | "Pēdējā deja" | align="center" | 10. | align="center" | 170 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Šveice}} | ''[[Gjon's Tears]]'' | ''[[Tout l’Univers]]'' | [[Franču valoda|Franču]] | "Viss visums" | align="center" | 3. | align="center" | 432 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Islande}}{{efn|name=Islande}} | ''[[Daði & Gagnamagnið]]'' | ''[[10 Years]]'' | Angļu | "10 gadi" | align="center" | 4. | align="center" | 378 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Spānija}} | [[Blass Kanto]] | ''[[Voy a quedarme]]'' | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | "Es palikšu" | align="center" | 24. | align="center" | 6 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Moldova}} | [[Natālija Gordijenko]] | ''[[Sugar]]'' | Angļu | "Cukurs" | align="center" | 13. | align="center" | 115 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Vācija}} | [[Jendriks]] | ''[[I Don't Feel Hate]]'' | Angļu{{efn|name=Vācija|Sastāv no 2 teikumiem [[Vācu valoda|vāciski]]}} | "Es nejūtu naidu" | align="center" | 25. | align="center" | 3 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Somija}} | ''[[Blind Channel]]'' | ''[[Dark Side]]'' | Angļu | "Tumšā puse" | align="center" | 6. | align="center" | 301 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]] | ''[[Growing Up Is Getting Old]]'' | Angļu | "Pieaugšana ir novecošana" | align="center" | 11. | align="center" | 170 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | ''[[The Roop]]'' | ''[[Discoteque]]'' | Angļu | "Diskotēka" | align="center" | 8. | align="center" | 220 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Ukraina}} | ''[[Go_A]]'' | ''[[Shum]]'' <small>(''Шум'')</small> | Ukraiņu | "Troksnis" | align="center" | 5. | align="center" | 364 |- | align="center" | 20 | {{ESC|Francija}} | [[Barbara Pravi]] | ''[[Voilà]]'' | Franču | "Lūk" | align="center" | 2. | align="center" | 499 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Samira Efendi|Efendi]] | ''[[Mata Hari (dziesma)|Mata Hari]]'' | Angļu{{efn|name=Azerbaidžāna}} | — | align="center" | 20. | align="center" | 65 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Norvēģija}} | ''[[TIX]]'' | ''[[Fallen Angel]]'' | Angļu | "Kritušais eņģelis" | align="center" | 18. | align="center" | 75 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Nīderlande}} <small>(rīkotāji)</small> | [[Žangu Makrojs]] | ''[[Birth of a New Age]]'' | Angļu<br />[[Sranantogo]] | "Jauna laika dzimšana" | align="center" | 23. | align="center" | 11 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 24 | {{ESC|Itālija}} | ''[[Måneskin]]'' | ''[[Zitti e buoni]]'' | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | "Klusie un paklausīgie" | align="center" | 1. | align="center" | 524 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Zviedrija}} | ''[[Tusse]]'' | ''[[Voices]]'' | Angļu | "Balsis" | align="center" | 14. | align="center" | 109 |- | align="center" | 26 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Senita]]{{efn|name=Sanmarīno}} | ''[[Adrenalina]]'' | Angļu{{efn|name=Sanmarīno2}} | "Adrenalīns" | align="center" | 22. | align="center" | 50 |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[2021. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2021. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] gm3u06vmeaievhk1uvvhoy9tzw5hm12 0 431116 4535973 4324382 2026-10-14T12:54:11Z Vulkāniii 151874 4535973 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste|gads_sākums=1918|gads_beigas=1918|galvaspilsēta=[[Zakopane]]|image_coat=Coat of arms of Poland2 1919-1927.svg|image_flag=Flag of Poland (1928–1980).svg|image_map=Republic of Zakopane.png|image_map_caption=|national_anthem=|national_motto=|nauda=|nosaukums_latv_val=Zakopanes Republika|vietējais_nosaukums=Rzeczpospolita Zakopiańska|valdības_veids=[[Republika]]|symbol_type=|flag_type=Karogs|p1=|flag_p1=|kopīgas_valodas=[[Poļu valoda|poļu]]|s1=|s2=|flag_s1=|flag_s2=}} [[Attēls:Portret_Stefana_Żeromskiego.jpg|thumb|252x252px|Stefans Žeromskis, ZR prezidents]] '''Zakopanes Republika''' jeb '''Zakopanes Žečpospolita''' ({{val-pl|Rzeczpospolita Zakopiańska}}) bija pārejas laika valsts, kas pastāvēja 19 dienas no 1918. gada 13. oktobra līdz 16. novembrim [[Zakopane|Zakopanē]] un tās apkārtnē. Tās prezidents bija rakstnieks Stefans Žeromskis. Republika beidza pastāvēt, kad Zakopanes Tautas Rada nolēma pievienoties Polijas Republikai. == Vēsture == Kopš 1770. gada Zakopane atradās Austrijas kontrolē, kas turpinājās līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām.<ref name="100y">[https://dzieje.pl/kultura-i-sztuka/rzeczpospolita-zakopianska-jeden-z-pierwszych-skrawkow-wolnej-polski-wystawa Rzeczpospolita Zakopiańska: jeden z pierwszych skrawków wolnej Polski – wystawa] Szymon Bafia</ref> Redzot nenovēršamo [[Centrālās lielvalstis|Centrālo lielvalstu]] sakāvi Pirmajā pasaules karā, savās [[Vācija]]s un [[Austroungārija]]s kontrolētajās zemēs [[poļi]] gaidīja labvēlīgus apstākļus, lai pārtvertu varu. 1918. gada 7. oktobrī Polijas Reģentu padome ({{val-pl|Rada Regencyjna}}) pasludināja neatkarīgas Polijas valsts izveidi, un nākamajos mēnešos dažādos Polijas reģionos sāka veidoties vietējās poļu padomes. Tomēr Zakopane, kas tolaik bija svarīgs poļu kulturālās dzīves centrs,<ref name="powstala">{{Tīmekļa atsauce |url=http://muzhp.pl/pl/e/1947/powstala-rzeczpospolita-zakopianska |title=Powstała Rzeczpospolita Zakopiańska |access-date={{dat|2019|05|31||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190531205007/http://muzhp.pl/pl/e/1947/powstala-rzeczpospolita-zakopianska }}</ref> kļuva par pirmo vietu poļu zemēs, kur iedzīvotāji atklāti nolēma pievienoties jaunveidotajai valstij jau mēnesi pirms kara noslēguma 11. novembrī. [[Attēls:Władysław Zamoyski monument, 2003 design. Michał Szostak, Krupówki Street, Zakopane, Poland.jpg|thumb|335x335px|Piemineklis Krupówki ielā [[Zakopane]]]] 1918. gada 13. oktobrī pie [[Grīnvaldes kauja]]s pieminekļa Zakopanes tirgū<ref name="100y" /> notika Zakopanes [[gmina]]s vadītāja Vincenta Reģeča vadīta pilsoņu sanāksme. Pieci simti dalībnieku ievēlēja rakstnieku Stefanu Žeromski par priekšsēdētāju, par vicepriekšsēdētāju sabiedrisko aktīvistu Vladislavu Zamoiski, Vincentu Šimborski kā nacionālās demokrātiskās partijas pārstāvi un kreiso politiķi Mariušu Zaruski par priekšsēdētāja vietniekiem. Sanāksmes rezolūcijā tika paziņots, ka, ņemot vērā karojošo valstu piekrišanu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidenta [[Vudro Vilsons|Vudro Vilsona]] 14 miera noteikumiem, Zakopanes un apkaimes iedzīvotāji uzskata sevi par brīvas, neatkarīgas un vienotas Polijas pilsoņiem. Tādēļ tie nolemj izveidot Tautas Organizāciju ({{val-pl|Organizacja Narodową}}) Zakopanē, un izvēl tās valdi no 32 cilvēkiem, programmu un darbības veidus.<ref name="powstala" /> Par šīs pārstāvniecības priekšsēdētāju kļuva Žeromska sekretārs Medards Kozlovskis. Pēc divām dienām poļu deputāti [[Austrija]]s parlamentā pieņēma rezolūciju, ka viņi uzskata sevi par atdzimušās Polijas pārstāvjiem. Brūkošās [[Austroungārija]]s monarhijas pārvalde, kas tolaik bija aizņemta pati ar savām problēmām, nesāka aktīvas darbības pret Polijas Republiku. 1918. gada 28. oktobrī Krakovā tika izveidota Polijas likvidācijas komisija ({{val-pl|Polska Komisja Likwidacyjna}}), kuras mērķis bija likvidēt veco varu atliekas atdzimstošajā Polijā. Pēc šīs ziņas zakopanieši sāka gatavoties bruņotai varas pārņemšanai. 30. oktobrī tika pasludināta Zakopanes Republika.<ref>[https://www.polskieradio.pl/39/156/Artykul/974303,Rzeczpospolita-Zakopianska-%E2%80%93-niepodleglosc-w-gorach Rzeczpospolita Zakopiańska – niepodległość w górach] Polskie Radio</ref> 31. oktobrī, tajā pašā dienā, kad [[Krakova]] atbrīvojās no citām varām, poļu leģionāri Zakopanē, nesastopot bruņotu pretošanos, atbruņoja austriešus, pārņēma arsenālu un telefona staciju un apliecināja uzticību Tautas Organizācijai. 1. novembrī Tautas Organizācijas padome tika pārveidota par Tautas Radu (padomi) ({{val-pl|Rada Narodową}}) — suverēnās Zakopanes Republikas vadošo struktūru.<ref name="powstala" /> Rada solīja uzticību Polijai un tās vārdā pārņēma varu Zakopanē. Stefans Žeromskis kļuva par Padomes priekšsēdētāju, darbojoties kā Zakopanes Republikas [[prezidents]]. Polijas Sociālistu partijas ({{val-pl|Polska Partia Socjalistyczna}}) pārstāvji apšaubīja Nacionālās padomes tautas pārstāvību nacionālo demokrātu dominēšanas dēļ. Tā rezultātā tika panākta vienošanās ar PSP, un Nacionālajai padomei tika pievienoti 17 jauni locekļi.<ref name="powstala" /> Par Žeromska vietnieku Zamoiska vietā kļuva poļu etniskās grupas guralu jeb Kalniešu savienības ({{val-pl|Związka Górali}}) vadītājs Francišeks Pavļica, pārējie saglabāja savus amatus. 1918. gada 16. novembrī, ņemot vērā Polijas Likvidācijas komisijas veikto Rietumu [[Galīcija]]s pārņemšanu, Zakopanes Tautas Rada nolēma pievienoties [[Polijas Otrā republika|Polijas Republikai]].<ref name="100y" /> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] p2izve4ilakzb2hmxs54m9vsjalqe1m 0 447129 4536341 3781132 2026-10-15T10:17:16Z Kikos 3705 4536341 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste | nosaukums = Eisturoja | attēls = Oyrarbakki,_Faroe_Islands.JPG | attēla paraksts = Eisturoja | attēla izmērs = | map_type = Fēru Salas#Atlantijas okeāns | map_relief = jā | vietējais nosaukums = | izvietojums = [[Atlantijas okeāns]] | arhipelāgs = [[Fēru salas]] | latd = 62.216667 | latNS = N | longd = 6.883333 | longEW = W | platība = 286,3 | garums = | platums = | krasta līnija = | augstākais kalns = [[Sletaratindurs]] | augstums = 850 | salu skaits = | valsts = Fēru Salas | valsts adm vienības tips = Reģions | valsts adm vienība = Eisturoja | iedzīvotāji = 11 490 | iedzīvotāju gads = 2018 | blīvums = | pamatiedzīvotāji = | valsts lielpilsēta = | piezīme = }} '''Eisturoja''' ({{val|fo|Eysturoy}}, {{val|da|Østerø}}) ir pēc platības un iedzīvotāju skaita otra lielākā sala [[Fēru salas|Fēru salu]] arhipelāgā. Eisturojas ziemeļos atrodas arhipelāga divas augstākās virsotnes - 880 metrus augstais [[Sleataratindurs]] un 856 metrus augstā [[Groafelli]]. No salas dienvidiem 14,5 kilometrus iekšzemē stiepjas lielākais salu [[fjords]] - [[Skolfjords]]. Ar lielāko arhipelāga salu [[Streimoja|Streimoju]], kas atrodas uz dienvidrietumiem no Eisturojas, sala savienota ar 1973. gadā uzcelto [[Streimojas tilts|Streimojas tiltu]], bet kopš 2020. gada arī ar vairāk nekā 11 kilometrus garo zemūdens [[Eisturojas tunelis|Eisturojas tuneli]]. Kopš 2006. gada Eisturoja savienota ar ziemeļu salām pa 6,2 kilometrus garo zemūdens [[Ziemeļu salu tunelis|Ziemeļu salu tuneli]]. ==Galerija== <gallery> Attēls:Norðskali.Eysturoy.1.jpg|Streiminas tilts Attēls:Funningur, Faroe Islands (2).JPG|[[Sleataratindurs]] Attēls:Skálafjørður, Faroe Islands.JPG|Skolfjords Attēls:Cleft of Gjógv, Faroe Islands.JPG|Džegvas līcis </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dānija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fēru Salu salas]] 6mxt2t36a8s2qxtuno08io1bkk9wu4o 0 448625 4536225 4533530 2026-10-15T02:32:53Z Stephan1000000 83884 297 4536225 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Čikāga liesmās | image = Chicago Fire Title Card.jpg | image_alt = | genre = drāma<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thefutoncritic.com/showatch/chicago-fire|title=Shows A-Z – chicago fire on nbc|publisher=[[The Futon Critic]]|accessdate=April 24, 2018}}</ref> | creator = * Dereks Hāss * Maikls Brendts | starring = * [[Jesse Spencer|Džese Spensers]] * [[Taylor Kinney|Teilors Kinijs]] * [[Monica Raymund|Monika Reimunda]] * [[Lauren German|Lorēna Džermana]] * [[Charlie Barnett|Čārlija Bernets]] * [[David Eigenberg|Deivids Eigenbergs]] * [[Teri Reeves|Teri Rīvss]] * [[Eamonn Walker|Īmons Volkers]] * [[Yuri Sardarov|Juris Sardarovs]] * [[Christian Stolte|Kristians Stolte]] * [[Joe Minoso|Džo Minoso]] * [[Kara Killmer|Kara Kilmere]] * [[Dora Madison Burge|Dora Medisone Burdža]] * [[Steven R. McQueen|Stīvens Makvīns]] * [[Miranda Rae Mayo|Miranda Reja Majo]] * [[Annie Ilonzeh|Enija Ailonzeha]] * [[Alverto Rozende]] | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 15<!--Only increment as a new season premieres, per the documentation of the template!--> | num_episodes = 297 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | camera = <!-- [[Single-camera setup|Single-camera]] --> | runtime = 42 minūtes | company = * ''[[Dick Wolf|Wolf Films]]'' * ''[[Universal Television]]'' | distributor = ''[[NBCUniversal Television Distribution]]'' | network = [[NBC]] | picture_format = [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] [[1080i]] | audio_format = | first_aired = {{dat|2012|10|10|N|bez}} | last_aired = | related = * ''[[Chicago P.D.]]'' * ''[[Chicago Med]]'' | production_website = }} '''"Čikāga liesmās"''' ({{val|en|Chicago Fire}}) ir ASV asa sižeta un drāmas [[seriāls|televīzijas seriāls]], kura autori ir Maikls Brendts un Dereks Hāss. Seriāla izpildproducents ir [[Diks Volfs]]. Seriāls ir par [[Čikāga]]s ugunsdzēsēju departamenta 51. depo ugunsdzēsēju un paramediķu brigādi. Šis ir pirmais darbs Dika Volfa "Čikāgas" seriālu sērijā (pašlaik vēl tiek pārraidīti seriāli par Čikāgas mediķiem un policistiem). Seriāls kopš {{dat|2012|10|10|ģ|bez}} tiek pārraidīts [[NBC]] televīzijas kanālā. Pašlaik seriālam izdotas piecpadsmit sezonas un vairāk nekā 290 sērijas. "Čikāga liesmās" pārraidīta arī [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Čikāga liesmās |url=https://skaties.lv/izklaide/sovi/citi-sovi/tv-jaunumi/cikaga-liesmas/ |website=skaties.lv |accessdate={{dat|2020|1|1||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200101201419/https://skaties.lv/izklaide/sovi/citi-sovi/tv-jaunumi/cikaga-liesmas/ }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] gj3ju8fb4rztvyti89f6qmwudo2erln 0 462060 4536158 4169633 2026-10-14T19:49:27Z Kaiservalds 149642 Papildināts raksts ar atsaucēm; precizētas saites un noformējums. 4536158 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Artūrs Mēdlingers | image = Artūrs Mēdlingers.jpg | imagesize = 180px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1880|11|9}} | location = [[Ņižņijnovgoroda]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | deathdate = {{mdv|1961|6|6|1880|11|9}} | deathplace = Neištate [[Šlezviga-Holšteina]], {{GER}} | nationality = [[vācbaltietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehniskā augstskola]] | movement = jūgendstils | famous works = | patrons = | awards = }} '''Artūrs Mēdlingers''' ({{val-de|Arthur Mödlinger}}, 1880—1961) bija [[Vācbaltieši|vācbaltu]] [[arhitekts]], kas strādāja Rīgā, projektējot [[jūgendstils|jūgendstila]] ēkas. == Dzīvesgājums == Dzimis 1880. gada 9. novembrī [[Ņižņijnovgoroda]]s pilsētā Krievijā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], 1906. gadā beidza studijas un sāka strādāt [[Konstantīns Pēkšēns|Pēkšēna]] arhitektu birojā, pēc 1910. gada patstāvīgi. 1937. gadā pārcēlās uz dzīvi Vācijā. Miris 1961. gada 6. jūnijā Neištatē.<ref>Māksla un arhitektūra biogrāfijās. — [Rīga] : Latvijas enciklopēdija : Preses nams, 1995-[2003]. — (Latvija un latvieši). 1.sēj. Kal-Rum / atb. red. Andris Vilsons; aut.: Vaidelotis Apsītis, Laila Baumane … [u.c.]. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1996. — 239 lpp. : il. ISBN 5-89960-057-8 ISBN 5-89960-059-4</ref> <gallery> Riga (23594509652).jpg|Smilšu iela 3 Ķemeru stacija 1923.jpg|[[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]] (1923) Stendes stacija 1925.jpg|[[Stendes stacija]] (1925) Hamburgas 4.jpg|Savrupmāja, Hamburgas ielā 4, Rīga. (1925) Majoru pludmale.jpg|Jūras paviljons Majoros </gallery> == Daiļrades raksturojums == Mēdlingera pirmie darbi tapa [[Konstantīns Pēkšēns|Pēkšēna]] birojā. Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības ēkai Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar Pēkšēnu) ir pulēta granīta un marmora detaļas, daļēji saglabājies zeltījums fasādes dekorā un kāpņu telpas vitrāžas pēc Kārļa Brencēna metiem, kurās emblemātiski motīvi saistīti ar nacionālās atmodas tēmu; Eduards Kļaviņš ēkai piedēvē „ekspresīvu apjomu kārtojumu”. Krievu-Āzijas bankas ēkas Smilšu ielā 3 (1910, kopā ar Hermani Zeiberlihu) fasādē ir Augusta Folca darbnīcas alegoriskie ciļņi, kuru paraugi meklējami Berlīnes celtnēs, tostarp Vertheima lielveikalā. Pēc 1910. gada Mēdlingers patstāvīgi projektēja atturīgus īres namus: namiem Rūpniecības ielā 5 un 7 [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] piedēvē tādu pašu solīdu atturību kā Pēkšēna namam Rūpniecības ielā 9, bet Elizabetes ielā 45/47 (1913) apakšstāvos lietots pulēts akmens, kas viegli kontrastē ar augšstāvu raupjāko faktūru.<ref name="K80-125">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 125. lpp.</ref><ref name="G19-296">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 296., 303., 349. lpp.; Grosa, Silvija. ''Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā''. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2008. 42.–43. lpp.; Kļaviņš, Eduards. Ekspresīvās formveides fenomens Rīgas arhitektūrā 20. gadsimta sākumā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 208.–211. lpp.</ref> == Literatūra == * Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002 * Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200613125446/http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga//medlingers/smilsu3/ jugendstils.riga.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mēdlingers, Artūrs}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1961. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Krievijā dzimušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] t0wry4zxau4h3majpc748c89kotx7h8 0 462343 4536160 4500220 2026-10-14T19:50:38Z Kaiservalds 149642 Papildināts raksts ar atsaucēm; precizētas saites un noformējums. 4536160 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Bernhards Bīlenšteins | image = Bernhards Bīlenšteins.jpg | imagesize = 180px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1877|8|21}} | location = [[Dobele]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | deathdate = {{mdv|1959|4|14|1877|8|21}} | deathplace = [[Heilbronna]], {{DEU}} | nationality = [[vācbaltietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]] | movement = jūgendstils | famous works = | patrons = | awards = }} '''Bernhards Maksis Augusts Bīlenšteins''' ({{val|de|Bernhard Max August Bielenstein}}; 1877—1959) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[arhitekts]], kas strādāja Rīgā, projektējot [[jūgendstils|jūgendstila]] ēkas. == Dzīvesgājums == [[attēls:Bernharda Bīlensteina māja Mežaparkā pēc 1913.JPG|thumb|left|200px|Bernharda Bīlenšteina ģimenes savrupmāja Mežaparkā (pēc 1913)]] Dzimis Dobelē {{dat|1877|8|21}} [[luterānisms|luterāņu]] mācītāja un [[latviešu mitoloģija]]s pētnieka [[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] ģimenē. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]], iestājās studentu korporācijā ''[[Fraternitas Baltica]]''. 1904. gadā beidza studijas un vienu gadu papildinājās Šarlotenburgas Tehniskajā augstskolā Berlīnē (tagad Berlīnes Tehniskā Universitāte). 1905. gadā uzsāka arhitekta privātpraksi, līdztekus strādāja par Rīgas Hipotēku biedrības taksatoru. Bīlenšteins bija uzturējies Somijā, un 1907. gada 18. oktobrī viņš Rīgas Arhitektu biedrībā nolasīja referātu par somu arhitektūru, vienu no agrākajiem ziemeļu nacionālā romantisma popularizējumiem Rīgā. Helsinku jaunākās celtnes viņš raksturoja ar „raupja apmetuma laukumiem, rupji tēstu granītu, enerģisku logailu kārtojumu un dimensijās nelielām ieejas durvīm”.<ref name="G19-101">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 101., 301. lpp. (LNA LVVA, 2748. f., 1. apr., 8. l.); Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 96. lpp.</ref> 1907. gadā salaulājās ar Betiju fon Bergmani (1885—1963), viņiem piedzima seši bērni. Pirmā pasaules kara laikā līdz 1917. gadam dienēja Krievijas Impērijas armijā. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gadā [[lielinieki]] nošāva viņa brāli mācītāju [[Ansis Bīlenšteins|Ansi Bīlenšteinu]]. 1925. gadā Bīlenšteinu ievēlēja par Rīgas vācu namīpašnieku biedrības sekretāru, 1931. gadā par slimokases valdes locekli. [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|Vācbaltiešu izceļošanas]] laikā Otrā pasaules kara sākumā pameta Latviju. Pēc kara nodarbojās ar lauksaimniecību. Miris 1959. gada 14. aprīlī [[Heilbronna|Heilbronnā]], Vācijā. == Projektētās ēkas == Pēc viņa projektiem Rīgā uzcelts vairāk nekā 30 daudzstāvu dzīvojamo un sabiedrisko ēku. Dažas agrākās ēkas pēc viņa projektiem ir nacionālā romantisma garā, pēc [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jāņa Krastiņa]] domām, Somijas ceļojuma iespaidā: īres nami Tērbatas ielā 6/8 (1908, kopā ar arhitektu K. Ēmki), Kijevas ielā 15 (1909) un 17 (1910). Lielākā daļa viņa darbu ir racionālistiski lietišķas stateniskā jūgendstila celtnes. Būvuzņēmēja Mārtiņa Sinkas namu Stabu ielā 91 un 93 (1909) dekorā attēlotas medību ainas, bet īres nama Brīvības ielā 84 (1912—1914, kopā ar Nikolaju Jakovļevu) frīzē dziedošas un dejojošas jaunavas iecerētas kā mākslu mūzas. 1910.—1912. gadā Bīlenšteins uzraudzīja beļģu arhitekta Anrī van de Veldes projektētās Sv. Pētera baznīcas pastorāta ēkas celtniecību Vaļņu ielā 20 un saskaņoja ar viņu arī interjeru detaļas. Ēka gāja bojā Otrajā pasaules karā.<ref name="K80-101">Krastiņš 1980, 101. lpp.; Grosa 2019, 295., 358., 362.–363. lpp.</ref> 1912. gadā uzcēla savu ģimenes māju Lineburgas ielā (tagadējā Sudrabu Edžus ielā) 16 Mežaparkā. <gallery> RigaTerbatas6-8(2).jpg|Tērbatas iela 6/8 (1908) RigaBruninieku27.jpg|Tērbatas iela 59/61, [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] 27 (1911) RigaValdemara57-59.jpg|Krišjāņa Valdemāra iela 57/59 (1911) Sudrabu Edžus iela 16.jpg|[[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]] 16 (1912) RigaBrivibas84.jpg|Brīvības iela 84 (1912) Rīga, Brīvības iela 82.jpg|Brīvības iela 82 (1913) </gallery> == Atmiņas == * Bet mājas palika / ''Die Häuser aber blieben''. Rīga: Jumava, 1998 (latviešu un vācu valodā) == Literatūra == * Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002 * Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp. == Ārējās saites == * [http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/Bilensteins/ jugendstils.riga.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bīlenšteins, Bernhards}} [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Dobelē dzimušie]] 1b6atnce6i9sdpu2rrulh671ehtkxie 0 462433 4536161 4403536 2026-10-14T19:51:25Z Kaiservalds 149642 Papildināts raksts ar atsaucēm; precizētas saites un noformējums. 4536161 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Edgars Frīzendorfs | image = Students Edgars Frīzendorfs 1906.jpg | imagesize = 180px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1881|4|17}} | location = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | deathdate = {{dat|1945||}} | deathplace = [[Pozene]], [[Trešais Reihs]] (tagad {{POL}}) | nationality = [[vācbaltietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]] | movement = jūgendstils | famous works = | patrons = | awards = }} '''Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs''' ({{val-de|Edgar Woldemar Eduard von Friesendorff}}, 1881—1945) bija vācbaltiešu [[arhitekts]], kas strādāja Latvijā, projektējot [[jūgendstils|jūgendstila]] ēkas.<ref>[https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=voldem%C4%81rs&n=15&g=1&s=60&sp=1&nw=0&w=0&lng=1062 letonika.lv]</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1881. gadā Rīgā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]] tirgus zinības (1900-1901) un arhitektūru (1901-1907). Strādāja [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] arhitektu birojā (1907-1910), pēc tam patstāvīgi. Pēc Pirmā pasaules kara strādāja pie lauksaimniecības būvju projektēšanas Latvijā. 1939. gadā pārcēlās uz dzīvi okupētās Polijas teritorijā.<ref>[https://deu.archinform.net/arch/70502.htm deu.archinform.net]</ref> == Projektētās ēkas == Līdz Pirmajam pasaules karam Rīgā pēc Edgara Frīzendorfa projektiem uzcelts apmēram 25 stateniskā jūgendstila ēku. Viņš kopā arhitektu [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelmu Ludvigu Bokslafu]] (1858—1945) projektēja [[Dubultu luterāņu baznīca]]s (1907—1909) un [[Rīgas Krusta baznīca]] (1908—1910) būvi. 1911. gadā pēc viņa projekta uzcēla [[Vidzemes guberņa]]s lauksaimnieku savstarpējās palīdzības biedrības kantoru namu, tagadējo [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija]]s ēku. <gallery> Jūrmala, Dubultu baznīca. 2000-04-30.jpg|Dubultu luterāņu baznīca (1909) Krusta luterāņu baznīca 40.jpg|Rīgas Krusta baznīca (1910) Rīga, Marijas iela 21.jpg|Marijas iela 21 (1910) Slokas 32.jpg|Slokas iela 32 (1911) Historic Centre of Riga-112600.jpg|Vaļņu iela 2 (1911) RigaValdemara33.jpg|Krišjāņa Valdemāra iela 33 (1912–1925) Lāčplēša iela 26, Rīga.JPG|Lāčplēša iela 26 (1913) Miera iela 95.JPG|Miera iela 95 (1913) Alīses iela 5 (1).jpg|Alīses iela 5 (1913) Hospitāļu iela 35-37.JPG|Hospitāļu iela 35-37 (1913) </gallery> == Daiļrades raksturojums == Krusta baznīcas projektēšanā Frīzendorfs iesaistījās [[Vilhelms Bokslafs|Bokslafa]] birojā. Bokslafa 1896. gada projektu neoromāniski neogotiskam dievnamam abi arhitekti 20. gadsimta sākumā pārstrādāja ziemeļu [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] stilā, sākumā vēl simetrisku, bet 1909. gadā apstiprinātajā galīgajā projektā asimetrisku ar piramidālu torni. [[Silvija Grosa]] baznīcu uzskata par vienu no nedaudzajiem nacionālā romantisma sakrālajiem darbiem Rīgā: vācu viduslaiku arhitektūrai raksturīgā apjomu plastika tajā savienota ar ģeometriskā jūgendstila formām. Jūlijs Madernieks jau 1908. gada variantu slavēja kā atkāpšanos no „garlaicīgajiem gotisko formu atkārtojumiem”. Vidzemes guberņas lauksaimnieku savstarpējās palīdzības biedrības ēkas Vaļņu ielā 2 (1911) portālu rotā vara kaluma ciļņi ar mitoloģiskām tēmām un stilizētām figūrām; to autori, iespējams, ir Oskars Goldbergs un Augusta Folca darbnīca. 1909. gadā notika konkurss par mūrniekmeistara Krišjāņa Ķergalvja īres namu kompleksu starp Krišjāņa Valdemāra un Zaļo ielu, kurā celtnes bija jāgrupē ap plašu dārzu. Frīzendorfa projekts ieguva otro vietu, un kompleksu Krišjāņa Valdemāra ielā 33 pēc tā cēla vairākās kārtās no 1912. gada; pēdējo kārtu 1924.–1925. gadā pabeidza Paula Kundziņa vadībā. Nama kāpņu telpa ir viens no labāk saglabātajiem perioda interjeriem Rīgā. Nama Alīses ielā 5 (1913) ciļņi ir neoklasicisma tematika jūgendstila formās.<ref name="G19-312">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 312.–315., 339., 344.–345., 358. lpp.</ref><ref name="K80-137">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 101.–102., 136.–137. lpp.</ref> == Literatūra == * Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002 * Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp. == Ārējās saites == * [http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/valnu2/ jugendstils.riga.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Frīzendorfs, Edgars}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Politehnikuma absolventi]] 5ir5edq72avw3nk8ndzm8zptqvdk1dj 10 463235 4536052 4508080 2026-10-14T15:17:10Z Kleivas 2704 4536052 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{colbegin|colwidth=25em}} * [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1896]] — {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900]] — {{Valsts OS sportists|[[Mišels Teato]]|FRA|1900. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Džonijs Heierss]]|USA|1908. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Ken Makartūrs]]|RSA|1912. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Haness Kolehmainens]]|FIN|1920. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Albins Stenross]]|FIN|1924. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Bugera el Uafi]]|FRA|1928. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Huanss Karloss Sabala]]|ARG|1932. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Sons Kitei]]|JPN|1936. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Delfo Kabrera]]|ARG|1948. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Emils Zātopeks]]|TCH|1952. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Alēns Mimūns]]|FRA|1956. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Abebe Bikila]]|ETH|1960. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Abebe Bikila]]|ETH|1964. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Mamo Vilde]]|ETH|1968. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Frenks Šorters]]|USA|1972. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Valdemārs Cerpinskis]]|GDR|1976. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Valdemārs Cerpinskis]]|GDR|1980. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Korloss Lopess]]|POR|1984. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Dželindo Bordīns]]|ITA|1988. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Hvans Junčo]]|KOR|1992. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Džozija Tugvane]]|RSA|1996. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Gazahegne Abera]]|ETH|2000. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Stefano Baldīni]]|ITA|2004. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Semjuels Vandžiru]]|KEN|2008. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Stefens Kiprotičs]]|UGA|2012. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Eliuds Kipčoge]]|KEN|2016. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Eliuds Kipčoge]]|KEN|2020. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Tamirats Tola]]|ETH|2024. gada vasaras}} {{colend}} |group2 = Neoficiālās olimpiskās spēles |list2 = * [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906]] — {{flaga|CAN|1868}} [[Billijs Šerings]] <small>([[Kanāda 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|Kanāda]])</small> }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> m8goxm52clik37e0x6k5t4twjz54gh5 0 465708 4535951 4535916 2026-10-14T12:21:09Z Ingii 8177 /* Zinātniskā nosaukuma izcelsme */ atsauce 4535951 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg | att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Pipistrellus ([[Kaup]], 1829) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Pipistrellus | ģints_lv = Mazie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Mazie sikspārņi''' (''Pipistrellus'') ir viena no [[vakarsikspārņu cilts]] (''Pipistrellini'') ģintīm, kas apvieno 15 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180023#null "Pipistrellus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Tās izplatītas plašā teritorijā [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]].<ref>[https://www.cms.int/species/pipistrellus-pipistrellus Convention on the Conservation of Migratory Species of Wild Animals]</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas mazo sikspārņu ģints sugas — [[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') un [[pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Pipistrellus'', cēlies no [[itāļu valoda|itāļu]] vārda ''pipistrello'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''sikspārnis'' vai no [[latīņu valoda|latīņu]] vārda ''vespertilio'' — ''vakara putns, sikspārnis''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri (illustrated ed.). University of Missouri Press. p. 69. ISBN 978-0-8262-1359-4.</ref> == Sistemātikas izmaiņas == Ģints sugu skaits saskaņā ar molekulāri ģenētiskajiem pētījumiem pēdējos gados (1990.—2000.) ir ievērojami samazināts. Ir izdalītas vairākas jaunas ģintis: [[rudie sikspārņi]] (''Arielulus''), [[Āzijas sikspārņi]] (''Hypsugo''), [[viltus vakarsikspārņi]] (''Falsistrellus''), [[Āfrikas krēslas sikspārņi]] (''Neoromicia''), [[kanjona sikspārnis|kanjona sikspārņi]] (''Parastrellus''), [[trīskrāsu sikspārnis|trīskrāsu sikspārņi]] (''Perimyotis''), [[Dormera sikspārnis|Dormera sikspārņi]] (''Scotozous''), [[meža sikspārņi]] (Vespadelus) un [[Austrumu mazie sikspārņi]] (''Alionoctula''). Joprojām molekulārie pētījumi liecina, ka arī šobrīdēja ģints nav monofilētiska.<ref>Richards, G.C.; Hall, L.S.; Parish, S. (photography) (2012). A natural history of Australian bats : working the night shift. CSIRO Pub. p. 159. ISBN 9780643103740.</ref><ref>Svetlana S. Zhukova; Alexander P. Yuzefovich; Vladimir S. Lebedev; Sergei V. Kruskop (2025). [https://www.mdpi.com/1424-2818/17/5/317 "Reassessment of the Taxonomic Borders Within Pipistrellus (Chiroptera, Vespertilionidae, Pipistrellini)".] Diversity. 17 (5): 317. doi:10.3390/d17050317.</ref> == Sistemātika == '''Mazie sikspārņi''' (''Pipistrellus'') *[[Allena sikspārnis]] (''Pipistrellus inexspectatus'') *[[Bioko sikspārnis]] (''Pipistrellus etula'') *[[Dāresalāmas sikspārnis]] (''Pipistrellus permixtus'') *[[Gargusa sikspārnis]] (''Pipistrellus aero'') *[[Hanaka sikspārnis]] (''Pipistrellus hanaki'') *[[Krēslas sikspārnis]] (''Pipistrellus hesperidus'') *[[Kūla sikspārnis]] (''Pipistrellus kuhlii'') *[[Madeiras sikspārnis]] (''Pipistrellus maderensis'') *[[Mazais sikspārnis]] (''Pipistrellus nanulus'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Reisija sikspārnis]] (''Pipistrellus raceyi'') *[[Rudais sikspārnis]] (''Pipistrellus rusticus'') *[[Simandou sikspārnis]] (''Pipistrellus simandouensis'') *[[Soprano sikspārnis]] (''Pipistrellus pygmaeus'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Pipistrellus|Mazie sikspārņi}} *[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/datasets/taxonomy/27671/ NCBI: Pipistrellus] (''angliski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Pipistrellus_pipistrellus/ ADW: Pipistrellus pipistrellus] (''angliski'') *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mazie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] j7h5nzqiig8nzk1vpyb2oub8d2oxvdv 0 468003 4535948 3474454 2026-10-14T12:19:41Z Vulkāniii 151874 4535948 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada oktobris}} {{līdzīgs|tahometrs}} [[Attēls:Leica-tc1100-geodetic.jpg|thumb|213x213px]] '''Tahimetrs''' (no {{val|grc|ταχύς}} {{val|grc|ταχύς}}, ģints. pakete. ταχέος — "ātrs") ir [[Ģeodēzija|ģeodēziskais]] instruments [[Attālums|attālumu]], horizontālo un vertikālo [[Leņķis|leņķu]] mērīšanai. Tuvs neatkārtojuma [[Teodolīts|teodolītu]] klasei, ko izmanto reljefa punktu koordinātu noteikšanai, topogrāfiskai reljefa augstuma uzmērīšanai, sadales (mietošanas) darbos, nosakot projektēšanas punktus, augstuma un koordinātas, [[Trigonometrija|trigonometriskai]] nivelēšanai u.t.t. Ierīces ietilpst vienā nomenklatūras nodaļā līdzās [[Goniometrs|goniometram]]. Reģistrējošais tahimetrs automātiski reģistrē mērījumus. Elektroniskais tahimetrs ir izgatavots vienā kopējā elektroniski optiskā blokā un tas ir paredzēts attālumu, horizontālo un vertikālo leņķu mērīšanai un to funkciju vērtību noteikšanai. == Veidi un darbības princips == [[Attēls:Reflector_on_tribranch.jpg|thumb|301x301px]] '''Elektronikas — optiskais tahimetrs''' attālumus mēra ar fāžu starpību starp emitēto un atstaroto staru (tā sauktā fāzes metode), un dažkārt mūsdienu modeļiem — pēc [[Lāzers|lāzera stara]] gaitas laika līdz atstarotājam un atpakaļ (tā sauktā impulsa metode). Mērījumu precizitāte ir atkarīga no tahimetra modeļa tehniskajām iespējām, kā arī no tādiem ārējiem parametriem, kā: temperatūra, spiediens, mitrums utt. Attālumu mērīšanas diapazons ar tahimetru atkarīgs arī no tā darbības režīma: * ''atstarojošs'' (uz mērīšanas objekta izmanto īpašu atstarotāju); * ''neatstarojošs'' (izmanto tiešu atstarošanu no objekta). Mērījumu diapazons neatstarošanas režīmā tieši atkarīgs no mērāmās virsmas atstarojošajām īpašībām. Mērījumu diapazons uz gludas virsmas (apmetums, flīzes utt.) ir vairākas reizes lielāks nekā faktiskais attālums, kas būtu izmērīts uz tumšas virsmas. Maksimālais lineāro mērījumu diapazons režīmā: ar atstarotāju ([[Prizma (optika)|prizma]]) ir līdz 5 [[Kilometrs|km]] (ar vairākām prizmām — vēl tālāk); neatstarojoša režīmam — līdz 1 km; Neatstarojošie tahimetri spēj izmērīt attālumus līdz gandrīz jebkurai virsmai, tomēr jāuzmanās, ja mērījumus veic caur zariem, lapām un līdzīgiem šķēršļiem, jo tad nav precīzi zināms, kas ir samērīts.{{Nepieciešama atsauce}} Tahimetrs leņķus mēra ar precizitāti līdz 0,5 loka sekundei (0 ° 00 '00 .5 ")<ref>[http://www.leica-geosystems.ru/ru/-Leica-Builder_79388.htm Request Rejected]</ref>, pielaide līdz -0,5/+1 mm uz km. Lielākā daļa mūsdienu tahimetru aprīkoti ar skaitļošanas un glabāšanas ierīcēm, kas ļauj uzglabāt izmērītos vai projektētos datus, aprēķināt punktu koordinātas, kas nav pieejamas tiešiem mērījumiem, pamatojoties uz netiešiem novērojumiem utt. Daži mūsdienu modeļi papildus aprīkoti ar [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] sistēmu.{{Nepieciešama atsauce}} Automatizētie tahimetri ir sevišķi noderīgi skenējot lielu punktu skaitu attiecīgā apgabalā (fasādes skenēšana, kā arī deformāciju monitorings). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[Kategorija:Ģeodēzija]] [[Kategorija:Mērinstrumenti]] biyvehtgx2jpuzztnyyoa4yz19ex8k9 0 470246 4536305 4245421 2026-10-15T08:58:55Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Civil Flag and Civil Ensign of the Kingdom of Sardinia (1816-1848).svg]] → [[File:Civil Flag and Civil Ensign of the Savoyard States (1816-1848).svg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] · corr. 4536305 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Sestās koalīcijas karš | partof = [[Napoleona kari]]em un [[Koalīcijas kari]]em | image = [[Image:Battle of Paris 1814.png|300px]] | caption = Parīzes kauja 1814. gadā | date = 1813. gada 3. marts – 1814. gada 30. maijs | place = Centrālā un Austrumeiropa, [[Zemās valstis]], [[Francija]] | result = Koalīcijas uzvara | combatant1 = '''Oriģinālā koalīcija''' {{Plainlist}} * {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Krievijas Impērija]] * {{flaga|Prūsija}} [[Prūsija]] * {{flagicon|Spain|1785}} [[Spānija]] * {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]] * {{flagicon image|Flagge Großherzogtümer Mecklenburg.svg}} [[Mēklenburgas–Šverīnes hercogiste]] * [[Image:Flag_of_Portugal_(1750).svg|20px]] [[Portugāles Karaliste]] * [[Attēls:Civil Flag and Civil Ensign of the Savoyard States (1816-1848).svg|20px]] [[Sardīnijas Karaliste]] * [[Attēls:Bandiera_del_Regno_di_Sicilia_4.svg|20px]] [[Sicīlijas Karaliste]] * {{flaga|Sweden|naval}} [[Zviedrijas Karaliste]] '''Pēc Plestvicas pamiera''' {{Plainlist}} * {{flagicon|Austrian Empire}} [[Austrijas Impērija]] * {{flagicon image|Flag of Bavaria (striped).svg}} [[Bavārijas Karaliste|Bavārija]] '''Pēc Leipcigas kaujas''' {{Plainlist}} * {{flagicon image|Flagge Großherzogtum Baden (1871-1891).svg}} [[Bādenes lielhercogiste]] * [[Attēls:Flag of Liechtenstein (1719–1852).svg|20px]] [[Lihtenšteina]] * [[Attēls:Flagge_Königreich_Württemberg.svg|20px]] [[Virtembergas Karaliste]] '''Pēc 1813. gada 20. novembra'''<br /> {{flaga|NED}} [[Nīderlande]] '''Pēc 1814. gada janvāra'''<br /> {{Plainlist}} {{flaga|Denmark}} [[Dānija]] | combatant2 = {{flaga|FRA}} [[Francijas Pirmā impērija]] * {{flagicon image|Flag of the Duchy of Warsaw.svg}} [[Varšavas hercogiste]] * {{flagicon image|Flag of the Napoleonic Kingdom of Italy.svg}} [[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Napoleona Itālija]] * {{flagicon image|Flag of the Kingdom of Naples (1811).svg}} [[Neapoles Karaliste]] '''Līdz 1814. gada janvārim''' * [[Reinas Konfederācija]] (daudzas dalībvalstis izstājās pēc Leipcigas kaujas) * {{flaga|DEN}} [[Dānija-Norvēģija]] ---- '''Līdzās karoja:''' {{flaga|United States|1795}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ([[Britu—amerikāņu karš]]) | commander1 = * {{flagicon|Russian Empire}} [[Aleksandrs I]] * {{flaga|Prūsija}} [[Frederiks Vilhelms III]] * {{flagicon|Austrian Empire}} [[Francis I]] * {{flagicon image|Flag of Bavaria (striped).svg}} [[Maksimiliāns I Jozefs]] * {{flagicon image|Flagge Großherzogtümer Mecklenburg.svg}} [[Frederiks Francis I]] * {{flagicon image|State flag of Saxony before 1815.svg}} [[Frederiks Augusts]] * [[Attēls:Flagge_Königreich_Württemberg.svg|20px]] [[Frederiks I]] * {{flagicon|Netherlands}} [[Villems I]] * {{flagicon|Sweden|naval}} [[Kroņprincis Kārlis Džons]] * {{flagicon|Spain|1785}} [[Ferdinands VII]] * {{flaga|GBR}} [[Lords Roberts Dženkinsons]] * {{flaga|GBR}} [[Velingtonas hercogs]] | commander2 = * {{flaga|FRA}} [[Napoleons I]] * {{flagicon image|Flag of the Kingdom of Naples (1811).svg}} [[Joahims Mirats]] * {{flagicon image|Flag of the Napoleonic Kingdom of Italy.svg}} [[Ežēns de Boarnē]] * {{flagicon image|Flag of the Duchy of Warsaw.svg}} [[Juzefs Poņatovskis]]{{KIA}} | strength1 = 1813. gadā: 1 070 000 | strength2 = 1813. gadā: 850 000 | casualties1 = '''526 000'''{{sfn|Bodart|1916|p=46}} * 391 000 nogalināti un ievainoti * 135 000 sagūstīti un pazuduši | casualties2 = '''668 900'''{{sfn|Bodart|1916|pp=130–131}}{{sfn|Bodart|1916|p=46}} * 103 300 nogalināti * 320 600 ievainoti * 245 000 sagūstīti un pazuduši | notes = }} [[Attēls:MoshkovVI SrazhLeypcigomGRM.jpg|thumb|330px|[[Leipcigas kauja]] 1813. gada 16. oktobrī.]] [[Attēls:War of the Sixth Coalition 1813.svg|thumb|200px|Sestās koalīcijas valstis iezīmētas sarkanā krāsā, bet Francijas sabiedrotās valstis zilā krāsā.]] '''Sestās koalīcijas karš''' ({{val|fr|Guerre de la sixième coalition}}) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impēriju]]. Sestajā koalīcijā pret [[Napoleons|Napoleona]] vadīto armiju 1813. gadā iesaistījās [[Austrijas Impērija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Krievijas Impērija]], [[Portugāles Karaliste]], [[Prūsijas Karaliste]], [[Spānijas Karaliste]], [[Sicīlijas Karaliste]], [[Sardīnijas Karaliste]] un [[Zviedrijas Karaliste]]. Francijas impērijas pusē karoja tās vasaļvalstis [[Varšavas hercogiste]], [[Itālijas Karaliste (1805–1814)|Itālijas Karaliste]], [[Neapoles Karaliste]], kā arī [[Reinas konfederācija]] un [[Dānijas Karaliste]]. Pēc Napoleona armijas sakāves [[1812. gada karš|Krievijas karagājienā]] Prūsijas karalis 1812. gada decembrī noslēdza [[Tauraģe]]s konvenciju ar Krieviju un pārtrauca savienību ar Franciju, bet 1813. gada februārī noslēdza savienību ar Krievijas imperatoru. 1813. gada 3. martā Zviedrija noslēdza koalīciju ar Apvienoto Karalisti, 17. martā Prūsijas karalis pieeteica karu Francijai. Jūnijā Apvienotā Karaliste un Zviedrija, bet augustā arī Austrijas Impērija pievienojās Krievijas un Prūsijas koalīcijai. Pēc zaudētās [[Leipcigas kauja]]s 1813. gada 16. oktobrī koalīcijai pievienojās sakautās Reinas konfederācijas valstis. Pēc zaudētajām kaujām Napoleons atkāpās uz Parīzi, kur 1814. gada aprīlī atteicās no troņa un tika nometināts [[Elba (sala)|Elbas salā]] Vidusjūrā. Eiropas valstu attiecību sakārtošanai tika sasaukts [[Vīnes kongress]] (1814—1815). == Skatīt arī == * [[Pirmās koalīcijas karš (1792–1797)]] * [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)]] * [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)]] * [[Ceturtās koalīcijas karš (1806–1807)]] * [[Piektās koalīcijas karš (1809)]] * [[Septītās koalīcijas karš (1815)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20051025065033/http://web2.airmail.net/napoleon/index.html Napoleon, His Armies and Tactics] * [http://www.lexikus.de/index.php?PHPSESSID=fdmldjf2hu80lbmk50u3cjcga4&page=thema&thema=11 Collection of historical eBooks about the War of the Sixth Coalition] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080619062132/http://www.lexikus.de/index.php?PHPSESSID=fdmldjf2hu80lbmk50u3cjcga4&page=thema&thema=11 |date=19 June 2008 }} {{de ikona}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari| ]] ji8gca8vve7ve6fubrso0h5upeuyx5e 0 470261 4536306 4532793 2026-10-15T08:59:12Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Civil Flag and Civil Ensign of the Kingdom of Sardinia (1816-1848).svg]] → [[File:Civil Flag and Civil Ensign of the Savoyard States (1816-1848).svg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] · corr. 4536306 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Septītās koalīcijas karš (1815) | partof = [[Napoleona kari]]em un [[Koalīcijas kari]]em |image= <div style="display:inline-block;"> <!-- NOTE: The rect statements are in sync with the original photo size of 1,854 × 1,539=693+846--> <imagemap> File:The battles of Napoleon's hundred days.jpg|300px|hundred days rect 0 0 926 692 [[Kauja pie Kvatrebrā]] rect 927 0 1853 692 [[Kauja pie Linjī]] rect 0 691 1853 1538 [[Vaterlo kauja]] desc bottom-right </imagemap> </div> | caption= Noklikšķiniet uz attēla, lai ielādētu ilustrāciju.<br />No kreisās uz labo, no augšas uz leju:<br /> [[Kvatrebrā kauja]], [[Liņjī kauja|Linjī kauja]], [[Vaterlo kauja]] | date = 1815. gada 20. marts–8. jūlijs (110 dienas) | place = [[Francija]], [[Nīderlande]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_caption = | result = Koalīcijas uzvara * [[Otrais Parīzes līgums (1815)]] * [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigas * [[Napoleons I|Napoleona I]] otrā trimda (uz [[Svētās Helēnas sala|Svētās Helēnas salu]]) un [[Burbonu restaurācija]] | territory = | combatant1 = {{plainlist| * {{flaga|GBR}} [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Apvienotā Karaliste]] * [[Attēls:Flag_of_the_Kingdom_of_Prussia_(1803-1892).svg|20px]] [[Prūsijas Karaliste]] * [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|20px]] [[Austrijas Impērija]] * [[Attēls:Flag of France (1814–1830).svg|20px]] [[Burbonu restaurācija|Francijas Karaliste]] * [[Attēls:Flag_of_the_Netherlands.svg|20px]] [[Nīderlandes Karaliste]] * [[Attēls:Flagge_Herzogtum_Braunschweig_(1814-1830).svg|20px]] [[Braunšveiga]] * [[Attēls:Flag_of_Hanover_1837-1866.svg|20px]] [[Hannovere]] * [[Attēls:Flagge_Herzogtum_Nassau_(1806-1866).svg|20px]] [[Nasava]] * [[Attēls:Flagge_Königreich_Württemberg.svg|20px]] [[Virtemberga]] * [[Attēls:Flag_of_the_Grand_Duchy_of_Tuscany_with_Great_Coat_of_arms.svg|20px]] [[Toskāna]] * [[Attēls:Flag_of_Russia.svg|20px]] [[Krievijas Impērija]] * [[Attēls:Banner of Baden (3^2).svg|20px]] [[Bādene]] * [[Attēls:Flag_of_Bavaria_(striped).svg|20px]] [[Bavārija]] * {{flagicon|Denmark}} [[Dānija]] * [[Attēls:Flag of Liechtenstein (1719–1852).svg|20px]] [[Lihtenšteina]] * [[Attēls:Flag_of_the_United_Kingdom_of_Portugal,_Brazil,_and_Algarves.svg|20px]] [[Portugāle]] * [[Attēls:Civil Flag and Civil Ensign of the Savoyard States (1816-1848).svg|20px]] [[Sardīnija]] * [[Attēls:Flagge_Königreich_Sachsen_(1815-1918).svg|20px]] [[Saksija]] * [[Attēls:Bandiera_del_Regno_di_Sicilia_4.svg|20px]] [[Sicīlija]] * [[Attēls:Flag of Spain (1785–1873, 1875–1931).svg|20px]] [[Spānija]] * {{flaga|SWE}} [[Zviedrija]] * [[Attēls:Swiss flag Bachmann 1815.png|20px]] [[Šveice]] }} | combatant2 = {{plainlist| * {{flaga|FRA}} [[Francijas Pirmā impērija]] * [[Attēls:Flag_of_the_Kingdom_of_Naples_(1811).svg|20px]] [[Neapoles Karaliste]]}} | commander1 = {{plainlist| * {{flaga|GBR}} [[Velingtonas hercogs]] * [[Attēls:Flag_of_the_Kingdom_of_Prussia_(1803-1892).svg|20px]] [[Gebhards Līberehts fon Blihers]] * {{flagicon|Austrian Empire}} [[Karls fon Švarcenbergs]] * [[Attēls:Flag of France (1814–1830).svg|20px]] [[Anguilemas hercogs]] * [[Attēls:Flag of the Netherlands.svg|20px]] [[Orānas princis]] }} | commander2 = {{plainlist| * {{flaga|FRA}} [[Napoleons I]] (sagūstīts) * {{flaga|FRA}} [[Luijs Nikolā Davū]] * {{flaga|FRA}} [[Mišels Nejs]] * [[Attēls:Flag_of_the_Kingdom_of_Naples_(1811).svg|20px]] [[Joahims Mirats]] (sodīts ar nāvi) }} | strength1 = 800 000–1 000 000{{sfn|Chandler|1966|p=1015}} | strength2 = 280 000{{sfn|Chandler|1966|p=1015}} | casualties1 = | casualties2 = }} '''Septītās koalīcijas karš''' jeb '''Simts dienas''' ({{val|fr|les Cent-Jours}}) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impēriju]] no Napoleona atgriešanās no nometinājuma [[Elba (sala)|Elbas salā]] 1815. gada 1. martā līdz sakāvei [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] 22. jūnijā. Septītajā koalīcijā pret [[Napoleons|Napoleona]] vadīto armiju 1815. gadā iesaistījās [[Apvienotā Karaliste]], [[Austrijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]], [[Krievijas Impērija]], [[Portugāles Karaliste]], [[Spānijas Karaliste]], [[Sicīlijas Karaliste]], [[Sardīnijas Karaliste]], [[Dānijas Karaliste]] un [[Zviedrijas Karaliste]], kā arī bijušās [[Reinas konfederācija]]s valstis. Francijas impērijas pusē karoja tās vasaļvalsts [[Neapoles Karaliste]]. 1. martā Napoleons ieradās [[Antiba|Antibā]] un pa t.s. Napoleona ceļu (''Route Napoléon'') šķērsoja Alpu priekškalnes un drīz sasniedza [[Grenoble]]s pilsētu, kurā viņa pusē pārgāja viss garnizons. Pēc [[Liona]]s ieņemšanas Napoleons sevi atkal pasludināja par Francijas ķeizaru. 1815. gada 25. martā [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] [[Apvienotā Karaliste]], [[Austrijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]], [[Krievijas Impērija]] noslēdza jaunu koalīciju pret Napoleonu. 15. jūnijā Napoleons pārgāja Francijas robežu un iegāja tālaika [[Nīderlandes Karaliste]]s teritorijā, kur bija sapulcināta liela britu-nīderlandiešu armija hercoga [[Velingtons|Velingtona]] vadībā un prūšu armija ģenerālfeldmašala fon Blihera (''Gebhard Leberecht von Blücher'') vadībā. [[Vaterlo kauja]]s laukā 1815. gada 18. jūnijā Napoleons uzbruka Velingtona armijai, kas izturēja franču uzbrukumu līdz prūšu armijas pienākšanai. Austriešu un krievu armijas ieradās jau pēc Napoleona sakāves. 22. jūnijā Napoleons Parīzē atteicās no troņa par labu savam dēlam [[Napoleons II|Napoleonam II]] un 29. jūnijā ieradās [[Rošfora]]s ostā, kur viņu apcietināja britu kara flote un nometināja [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]], kur viņš mira 1821. gadā. [[Attēls:De Slag bij Waterloo Rijksmuseum SK-A-1115.jpeg|thumb|330px|Hercogs [[Velingtons]] [[Vaterlo kauja]]s laukā 1815. gada 18. jūnijā.]] == Skatīt arī == * [[Pirmās koalīcijas karš (1792–1797)]] * [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)]] * [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)]] * [[Ceturtās koalīcijas karš (1806–1807)]] * [[Piektās koalīcijas karš (1809)]] * [[Sestās koalīcijas karš (1813–1814)]] == Literatūra == * {{grāmatas atsauce |last=Abbot |first=John S.C. |title=Makers of History: Joseph Bonaparte |publisher=Harper & Brothers |year=1902 |location=New York and London |pages=320–324 |chapter=Chapter XI: Life in Exile, 1815–1832 |chapter-url=http://www.ajhw.co.uk/books/book71/book71c1/book71c1.html#Page_319}} * {{grāmatas atsauce |last=Alexander |first=Robert S. |title=Bonapartism and Revolutionary Tradition in France: The Federes of 1815 |url=https://archive.org/details/bonapartismrevol0000alex |publisher=[[Cambridge University Press]] |year=1991}} * {{grāmatas atsauce |last=Bowden |first=Scott |title=Armies at Waterloo: a detailed analysis of the armies that fought history's greatest Battle |publisher=Empire Games Press |year=1983 |isbn=978-0-913037-02-7}} * {{grāmatas atsauce |last=Gurwood |first=Lt. Colonel |title=The Dispatches of Field Marshal the Duke of Wellington |publisher=J. Murray |year=1838 |volume=12}} * {{grāmatas atsauce |last=Hofschroer |first=Peter |title=1815 The Waterloo Campaign: The German victory, from Waterloo to the fall of Napoleon |publisher=Greenhill Books |year=1999 |isbn=978-1-85367-368-9 |volume=2}} * {{grāmatas atsauce |last=Mackenzie |first=Norman |title=The Escape from Elba |publisher=[[Oxford University Press]] |year=1984}} * {{publikācijas atsauce |last=Lucas |first=F.L. |author-link=F. L. Lucas |year=1965 |title='Long Lives the Emperor', an essay on The Hundred Days |url=https://archive.org/details/sim_historical-journal_1965_8_1/page/126 |journal=[[The Historical Journal]] |volume=8 |pages=126–135 |doi=10.1017/S0018246X00026868 |jstor=3020309 |number=1|s2cid=159765354 }} * {{grāmatas atsauce |last=Schom |first=Alan |title=One Hundred Days: Napoleon's road to Waterloo |publisher=Atheneum |year=1992 |location=New York |pages=[https://books.google.com/books?id=i60QdE3qPRMC&pg=PA19 19], 152}} == Atsauces == {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari| ]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Lielbritānijas vēsture]] 97e8lzjzej7gb026rh97048blb62t2v 0 481306 4536314 3624543 2026-10-15T09:46:06Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Sleataratindurs]] uz [[Sletaratindurs]]: atveidošana 3624543 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Sleataratindurs | Photo = Slættaratindur summer 2018.jpg | Photo size = | Paraksts = Sleataratindurs | karte = Fēru Salas#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = right | latd=62.296389 |latNS=N | longd=7.0125 |longEW=W | Augstums = 880 | Relatīvais_augstums = 880 | Atrašanās vieta = {{FRO}}, [[Eisturoja]] | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Sleataratindurs''' ({{val|fo|Slættaratindur}}) ir [[Fēru Salas|Fēru Salu]] augstākais kalns. 880 metrus augstā virsotne atrodas [[Eisturoja]]s salas ziemeļos. Tulkojumā kalna nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne". Uzkāpšana kalnā prasa 4 stundas bez speciālas sagatavotības alpīnismā. Uz ziemeļaustrumiem no Sleataratindura atrodas otrs augstākais Fēru salu kalns — [[Groafelli]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dānija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fēru Salu kalni]] mruhj7lw0wjl5u4zpsaxji448k4gmdw 4536316 4536314 2026-10-15T09:49:39Z Kikos 3705 4536316 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Sletaratindurs | Photo = Slættaratindur summer 2018.jpg | Photo size = | Paraksts = Sleataratindurs | karte = Fēru Salas#Eiropa |reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=62 |latm=17|lats=47 |latNS=N | longd=7|longm=00|longs=45 |longEW=W | Augstums = 880 | Relatīvais_augstums = 880 | Atrašanās vieta = {{FRO}}, [[Eisturoja]] | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Sletaratindurs''' ({{val|fo|Slættaratindur}}) ir [[Fēru Salas|Fēru Salu]] augstākais kalns. 880 metrus augstā virsotne atrodas [[Eisturoja]]s salas ziemeļos. Tulkojumā kalna nosaukums nozīmē ‘Plakanā virsotne’. Uzkāpšana kalnā prasa 4 stundas bez speciālas sagatavotības alpīnismā. Uz ziemeļaustrumiem no Sletaratindura atrodas otrs augstākais Fēru salu kalns — [[Groafelli]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dānija-aizmetnis}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fēru Salu kalni]] 3yefg5c7di4ej2cincew1wrpxzpjmh6 0 486413 4536079 4461394 2026-10-14T17:33:13Z Meistars Joda 781 4536079 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|thumb|319x319px| ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā]] '''''Jeu de paume''''' ({{IPA2|ʒø d(ə) pom}}, no [[franču valoda]]s&nbsp;— 'delnu spēle'), ko dēvē arī par '''laukuma tenisu''' (ASV) vai ''courte paume'' (Francijā), ir [[Francija|Francijā]] radusies telpu bumbas spēle. Tā ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu, tostarp tenisa, priekštece. ''Jeu de paume'' ir bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]], un tajā notiek pasaulē senākais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz sarīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem. == Vēsture == [[Attēls:Jeu_de_paume_racquets_and_battoirs,_1772.jpg|left|thumb| 18. gadsimta beigu ilustrācija ar ''jeu de paume'' atsitējlāpstiņām (''battoirs)'' un (dažādos attīstības posmos) savērtām raketēm]] Spēle agrīnajā versijā tika spēlēta ar plaukstām sitot bumbu ierobežotā laukumā. Nosaukums ''jeu de paume'' jeb ''jeu de paulme'' (agrākā rakstības forma)<ref name="Diderot">{{Grāmatas atsauce|last=Diderot|first=Denis|last2=d'Alembert|first2=Jean le Rond|title=Encyclopedie ou Dictionnaire Raisonné des Sciences des Arts et des Métiers|page=Plate 1: "Paulmerie, Jeu de Paulme et Construction de la Raquette"|publisher=self-published monograph|location=Paris|year=c. 1785}}</ref> tiešā tulkojumā nozīmē 'delnas spēle'. Laika gaitā kailas rokas nomainīja cimdi, vēlāk sāka izmantot lāpstiņveida atsitējrīkus, bet līdz 17. gadsimta beigām par spēles pamataprīkojumu bija kļuvušas [[Rakete|raketes]]. Tomēr spēles nosaukums nemainījās. Angļu valodā spēli sāka dēvēt par ''tennis'' (sk. [[Teniss|tenisa vēsturi]]), bet vēlāk — par ''real tennis'' jeb īsto tenisu, lai to atšķirtu no atvasinātā [[Teniss|zāliena tenisa]], kas kļuva plašāk pazīstams. Mūsdienās Francijā šo terminu lieto, lai apzīmētu tenisa spēli laukumā, kas piemērots gan vēsturiskajai, gan mūsdienu spēles versijai. Spēles telpu versiju dēvē arī par ''jeu de courte paume'' vai ''courte paume'' ('īsā delna'), lai to atšķirtu no āra versijas — ''longue paume'' ('garā delna'), ko spēlē dažāda garuma laukumos. [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] ''Jeu de paume'' bija medaļu disciplīna. Zelta medaļu izcīnīja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sportists Džejs Goulds II.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/sports/JDP/mens-singles.html|title=Jeu De Paume Men's Singles Medalists|access-date=19 December 2010|archive-date={{dat|2011|05|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110519154218/http://www.sports-reference.com/olympics/sports/JDP/mens-singles.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110519154218/http://www.sports-reference.com/olympics/sports/JDP/mens-singles.html |date={{dat|2011|05|19||bez}} }}</ref> Kopš 1740. gada katru gadu septembrī notiek ''Jeu de paume'' amatieru pasaules čempionāts. Tā trofeja tiek uzskatīta par senāko nepārtraukti pasniegto trofeju starptautiskajā sportā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uscourttennis.org/2018/9459/|title=World Championship 2018|website=USCTA|access-date=17 May 2019|date=12 April 2018|language=en-US}}</ref> == Spēles noteikumi == Mūsdienās ''jeu de paume'' parasti spēlē iekštelpās. Pasaulē ir aptuveni 50 šīs spēles laukumu, kas atrodas Francijā, ASV, Apvienotajā Karalistē un Austrālijā. Spēlē izmanto bumbiņas, kuru diametrs ir no 61,9 līdz 65,1 mm un svars — no 70,9 līdz 78 g. Tās izgatavo no korķa un apšuj ar audumu. Raketes parasti izgatavo no koka. Tām ir asimetriska galva, kuras maksimālais garums ir 241,3 mm un platums — 177,8 mm. Raketes kopējais garums nepārsniedz 685,8 mm. Spēles laukuma izmēri nav standartizēti. Tā aptuvenais garums un platums ir attiecīgi no 29,26 līdz 33,53 m un no 9,75 līdz 11,89 m. Spēli var spēlēt gan vienspēlē, gan dubultspēlē. Spēlētāju uzdevums ir atsist bumbiņu pāri tīklam pretinieka laukuma pusē. Serve vienmēr tiek izpildīta no vienas un tās pašas laukuma puses. Pirms nonākšanas pie pretinieka bumbiņai jāskar pretinieka pusē esošās galerijas jumts. Bumbiņa drīkst atsisties pret grīdu tikai vienu reizi, bet pret sienām un griestiem tā var atsisties neierobežotu reižu skaitu. Spēlētājs zaudē izspēli, ja bumbiņa trāpa pretinieka pusē esošajā īpašajā sienas zonā (''la grille''), skar laukuma daļu, ko sauc par ''tambour'', vai arī aizsargājošais spēlētājs pieļauj, ka bumbiņa otro reizi pēc kārtas atsitas pret grīdu vai pret gala sienu savā laukuma pusē. Izspēle tiek zaudēta arī tad, ja bumbiņu iesit tīklā.<ref name="ReferenceA">[https://www.irtpa.com/the-real-tennis-court/]{{Novecojusi saite}}</ref> Ja servētāja pusē bumbiņa divreiz atsitas pret grīdu aiz līnijas, kas apzīmēta ar burtu „D”, vai trāpa citā galerijas daļā, nevis jumtā, tiek noteikta vajāšana (''chasse''). Šādā gadījumā rezultāts nemainās, bet spēlētāji mainās vietām. Spēlētājam, kurš iepriekš servēja un tagad aizsargājas, jāspēlē ierobežotā laukuma daļā, kuras robežu nosaka līnija, kas atbilst vietai, kur bumbiņa nokrita.<ref name="ReferenceA" /> Punktus skaita tāpat kā tenisā.<ref name="ReferenceA" /> == Atvasinātie sporta veidi == [[Attēls:Jeu_de_Paume_–_Book_of_Hours.jpg|thumb|Agrākais zināmais ''Jeu de Paume'' attēls no ''Book of Hours'' (ap 1300. gadu)]]''Jeu de paume'' attīstība ir saistīta ar vairāku citu bumbas spēļu rašanos un pilnveidošanos. Tās var iedalīt pēc bumbas atsišanas veida un izmantotā aprīkojuma. === Spēles ar roku === * ''Fistball'' * ''Fives'' * [[Frīzu rokasbumba]] * ''Pallone'' * [[Basku pelota]] === Spēles ar raketi === * Īstais teniss (''real tennis'') * ''Longue paume'' — ''jeu de paume'' āra paveids, ko spēlē bez tīkla * [[Teniss|Zāliena teniss]] — spēle, ko mūsdienās parasti saprot ar apzīmējumu „teniss” Ar ''jeu de paume'' vēsturiski vai pēc spēles principiem ir saistītas arī citas rakešu spēles, piemēram, [[skvošs]] un [[badmintons]], lai gan to attīstība un noteikumi atšķiras. === Spēles ar grozu === * ''Jai alai'' — basku pelotas paveids, kurā bumbiņu met un atsit ar rokai piestiprinātu grozu, ko dēvē par ''cesta'' vai ''xistera''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080310211522/http://www.getty.edu/art/gettyguide/artObjectDetails?artobj=839 Vēsturiskais attēls: Jeu de Paume pirms lauku pils] * [http://oratorysc.blogspot.com Oratorijas patiesā tenisa klubs] * [http://www.thesmartset.com/article/article11300701.aspx Jeu de Paume vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100101160458/http://www.thesmartset.com/article/article11300701.aspx |date={{dat|2010|01|01||bez}} }} * (in French) [http://paumefrance.com/ Francijas Jeu de Paume Comité oficiālā vietne] * [http://joshuamosley.com/JeudePaume/ Jeu de Paume spēles animācijas apturēta kustības filma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200217104028/http://joshuamosley.com/JeudePaume/ |date={{dat|2020|02|17||bez}} }} [[Kategorija:Sports Francijā]] [[Kategorija:Teniss]] r5aa28cegl9msd5x8154xpk946qgey7 0 490080 4536141 4514332 2026-10-14T19:30:32Z ZANDMANIS 91184 4536141 wikitext text/x-wiki {{Infobox government agency |agency_name = ASV Izlūkdienestu apvienība |motto = |nativename_a = |nativename_r = |logo = Flag of the U.S. Intelligence Community.svg |logo_width = |logo_caption = ASV Izlūkdienestu apvienības karogs |seal = Seal of the United States Intelligence Community.svg |seal_caption = ASV Izlūkdienestu apvienības ģerbonis |formed = 1981. gada 4. decembris |preceding1 = |preceding2 = |dissolved = |superseding = |jurisdiction = |headquarters = |original_hq = |employees = |budget = |minister2_name = |minister2_pfo = |chief1_name = [[Džejs Kleitons]] |chief1_position = [[Izlūkdienestu apvienības Direktors]] |chief2_name = |chief2_position = |parent_agency = |child1_agency = |child2_agency = |website = {{URL|https://intelligence.gov/}} |footnotes = }} {{izolēts raksts|date=2021. gada jūlijs}} '''ASV Izlūkdienestu apvienība''' (''United States Intelligence Community'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://artsandculture.google.com/entity/m02hx8_?hl=lv|title=ASV Izlūkdienestu apvienība|website=Google Arts & Culture|access-date=17.07.2021|archive-date=17.07.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210717203331/https://artsandculture.google.com/entity/m02hx8_?hl=lv}}</ref> ir nosaukums, ar kuru apzīmē visus [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Izlūkdienests|izlūkdienestus]] un tiem pakļautās iestādes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/nation/la-na-17-intelligence-agencies-20170112-story.html|title=There’s more than the CIA and FBI: The 17 agencies that make up the U.S. intelligence community|publisher=Los Angeles Times|access-date=18.07.2021|date=17.01.2017}}</ref> kuri strādā patstāvīgi un nepieciešamības gadījumos apvienojas kopīgu uzdevumu veikšanai. Apvienība veic civilo un militāro izlūkošanu, pretizlūkošanu un analītisko darbību, tās uzdevums ir [[ASV ārpolitika]]s un nacionālās drošības atbalsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/United_States_Intelligence_Community|title=United States Intelligence Community|website=en.wikipedia|access-date=17.07.2021}}</ref> Izlūkdienestu apvienību kontrolē Nacionālās izlūkošanas direktora pārvalde (''Office of the Director of National Intelligence''), kuras vadītājs ir [[Nacionālās izlūkošanas direktors]] (''Director of National Intelligence''), kurš atrodas tiešā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] pakļautībā. ASV Izlūkdienestu apvienību dibināja ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] 1981. gada 4. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.intelligence.senate.gov/laws/executive-order-12333-1981-amended-executive-orders-13284-2003-13355-2004-and-13470-2008|title=Executive Order 12333|website=intelligence.senate.gov|access-date=17.07.2021|archive-date=17.07.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210717204842/https://www.intelligence.senate.gov/laws/executive-order-12333-1981-amended-executive-orders-13284-2003-13355-2004-and-13470-2008}}</ref> == Organizācija == === Sastāvs === {| class="wikitable" |+<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.intelligence.gov/how-the-ic-works|title=Our organizations|website=intelligence.gov|access-date=17.07.2021}}</ref> !Ģerbonis !Iestāde !Augstākstāvošā iestāde !Federālais departaments !Dibināšanas gads |- |[[Attēls:Final_ONI_seal.png|50x50px|Final ONI seal]] |[[ASV Jūras kara flotes izlūkošanas pārvalde|Jūras kara flotes izlūkošanas pārvalde]] |[[ASV Jūras kara flote|Jūras kara flote]] |[[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības]] |1882 |- |[[Attēls:Seal_of_the_Coast_Guard_Intelligence.svg|50x50px|Seal of the Coast Guard Intelligence]] |[[ASV Krasta apsardzes izlūkošana|Krasta apsardzes izlūkošana]] |[[ASV Krasta apsardze|Krasta apsardze]] |[[ASV Tēvzemes drošības departaments|Tēvzemes drošības]] |1915 |- |[[Attēls:Bureau_of_Intelligence_and_Research_Seal.svg|50x50px|Bureau of Intelligence and Research Seal]] |[[Izlūkošanas un pētniecības birojs]] |[[ASV Valsts departaments|Valsts departaments]] |[[ASV Valsts departaments|Valsts]] |1945 |- |[[Attēls:Seal_of_the_Central_Intelligence_Agency.svg|50x50px|Seal of the Central Intelligence Agency]] |[[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] |— |[[ASV federālās valdības neatkarīgās aģentūras|''neatkarīga aģentūra'']] |1947 |- |[[Attēls:Military service mark of the United States Air Force.svg|50x50px|Mark of the United States Air Force]] |[[ASV Gaisa spēku izlūkošana]] |[[ASV Gaisa spēki|Gaisa spēki]] |[[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības]] |1948 |- |[[Attēls:Seal_of_the_U.S._National_Security_Agency.svg|50x50px|Seal of the U.S. National Security Agency]] [[Attēls:US-CentralSecurityService-Seal.svg|50x50px|US-CentralSecurityService-Seal]] |[[Nacionālās drošības aģentūra]] / [[Centrālais drošības dienests]] |[[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departaments]] |[[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības]] |1952 |- |[[Attēls:NRO.svg|50x50px|NRO]] |[[ASV Nacionālā izlūkošanas pārvalde|Nacionālā izlūkošanas pārvalde]] |[[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departaments]] |[[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības]] |1961 |- |[[Attēls:Seal_of_the_U.S._Defense_Intelligence_Agency.svg|50x50px|Seal of the U.S. Defense Intelligence Agency]] |[[ASV Aizsardzības izlūkošanas pārvalde|Aizsardzības izlūkošanas pārvalde]] |[[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departaments]] |[[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības]] |1961 |- |[[Attēls:United_States_Army_Intelligence_Seal.gif|50x50px|United States Army Intelligence Seal]] |[[Militārās izlūkošanas korpuss]] |[[ASV Armija|Armija]] |[[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības]] |1977 |- |[[Attēls:Seal_of_the_United_States_Department_of_Energy.svg|50x50px|Seal of the United States Department of Energy]] |[[ASV Izlūkošanas un pretizlūkošanas pārvalde|Izlūkošanas un pretizlūkošanas pārvalde]] |[[ASV Enerģētikas departaments|Enerģētikas departaments]] |[[ASV Enerģētikas departaments|Enerģētikas]] |1977 |- |[[Attēls:USMC_Intel_Dept_Seal.jpg|50x50px|USMC Intel Dept Seal]] |[[ASV Jūras kājnieku korpusa izlūkošana|Jūras kājnieku korpusa izlūkošana]] |[[ASV Jūras kājnieku korpuss|Jūras kājnieku korpuss]] |[[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības]] |1978 |- |[[Attēls:US-NationalGeospatialIntelligenceAgency-2008Seal.svg|50x50px|US-NationalGeospatialIntelligenceAgency-2008Seal]] |[[Nacionālā ģeotelpas izlūkošanas aģentūra]] |[[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departaments]] |[[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības]] |1996 |- |[[Attēls:Seal_of_the_United_States_Department_of_the_Treasury.svg|50x50px|Seal of the United States Department of the Treasury]] |[[Terorisma un finanšu izlūkošanas pārvalde]] |[[ASV Finanšu departaments|Valsts kases]] |[[ASV Finanšu departaments|Valsts kases]] |2004 |- |[[Attēls:Seal_of_the_Federal_Bureau_of_Investigation.svg|52x52px|Seal of the Federal Bureau of Investigation]] |[[Federālais izmeklēšanas birojs|Federālā izmeklēšanas biroja]] Izlūkošanas nodaļa |[[Federālais izmeklēšanas birojs]] |[[ASV Tieslietu departaments|Tieslietu]] |2005 |- |[[Attēls:Seal_of_the_United_States_Drug_Enforcement_Administration.svg|50x50px|Seal of the United States Drug Enforcement Administration]] |[[Nacionālās drošības izlūkošanas pārvalde]] |[[ASV Narkotiku apkarošanas administrācija|Narkotiku apkarošanas administrācija]] |[[ASV Tieslietu departaments|Tieslietu]] |2006 |- |[[Attēls:Seal_of_the_United_States_Department_of_Homeland_Security.svg|50x50px|Seal of the United States Department of Homeland Security]] |[[ASV Izlūkošanas un analīzes pārvalde|Izlūkošanas un analīzes pārvalde]] |[[ASV Tēvzemes drošības departaments|Tēvzemes drošības departaments]] |[[ASV Tēvzemes drošības departaments|Tēvzemes drošības]] |2007 |- |[[Attēls:Seal_of_the_United_States_Space_Force.svg|50x50px|Seal of the United States Space Force]] |[[Kosmosa delta 7]] |[[ASV Kosmosa spēki|Kosmosa spēki]] |[[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības]] |2020 |} === Programmas === Izlūkdienestu apvienība darbojas divu atsevišķu programmu ietvaros. * Nacionālā (civilā) izlūkošanas programma, kā to noteic [[1947. gada Nacionālās drošības likums]] (ar grozījumiem), attiecas uz visām programmām, projektiem un darbībām, kuras kopīgi nosaka [[Nacionālās izlūkošanas direktors]] un Savienoto Valstu departamenta vai aģentūras vadītājs vai Savienoto Valstu prezidents. Programmu pārrauga [[Nacionālās izlūkošanas direktors]]. * Militārā izlūkošanas programma attiecas uz militāro departamentu programmām, projektiem un darbībām, kuras vērstas uz izlūkošanas informācijas iegūšanu, kuras vienīgais mērķis ir taktisko militāro operāciju plānošana un īstenošana. Programmu vada [[ASV Aizsardzības departaments|ASV Aizsardzības]] sekretāra vietnieks izlūkošanas jomā. === Struktūra === [[Attēls:Seal of the Office of the Director of National Intelligence.svg|thumb|Nacionālās izlūkošanas direktora ģerbonis]] Izlūkdienestu apvienības organizāciju kopumā nosaka [[1947. gada Nacionālās drošības likums]] un izpildrīkojums 12333 (prezidenta izdots). Līdz 2004. gadam Izlūkdienestu apvienības vadītājs bija [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] direktors. Pēc [[Izlūkošanas reformas un novēršanas likums|Izlūkošanas reformas un novēršanas likuma]] pieņemšanas (2004) Izlūkdienestu apvienības vadītājs ir [[Nacionālās izlūkošanas direktors]], kurš ar nolikumu orgāniem izstrādā un ievēro nacionālās izlūkošanas programmas budžetu, uzstāda mērķus, prioritātes un norādījumus Izlūkdienestu apvienībai, vada nacionālās izlūkošanas informācijas ievākšanu, analīzi, izplatīšanu. Nacionālās izlūkošanas direktoram nav varas pār kādu no apvienības iestādēm, izņemot Nacionālās izlūkošanas direktora pārvaldi, tāpat viņš nepieņem darbā un neatvaļina no tā apvienības iestāžu darbiniekus, izņemot viņa pārvaldes darbiniekus. Katrai Izlūkdienestu apvienības iestādi kontrolē attiecīgā [[ASV federālās izpildvaras departamenti|departamenta]] vadītājs, kurš ir pakļauts [[ASV prezidents|ASV prezidentam]]. === Uzraudzība === Izlūkdienestu apvienības uzraudzību īsteno [[izpildvara]] un [[Likumdošanas vara|likumdevējvara]]. Izpildvaras uzraudzību pār izlūkdienestiem veic [[Prezidenta Izlūkošanas konsultatīvā padome]] (''President's Intelligence Advisory Board''), [[Izlūkdienestu apvienības vienotā padome]] (''Joint Intelligence Community Council''), [[ASV Galvenā inspektora pārvalde]] (''Office of Inspector General''), [[Vadības un budžeta pārvalde]] (''Office of Management and Budget''). [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] uzraudzību pār izlūkdienestiem veic [[ASV Pārstāvju palātas Izlūkošanas pastāvīgā komiteja]] (''United States House Permanent Select Committee on Intelligence'') un [[ASV Senāta Izlūkošanas komiteja]] (''United States Senate Select Committee on Intelligence''). [[ASV Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komiteja]] (''United States House Committee on Armed Services'') un [[ASV Senāta Bruņoto spēku komiteja]] izstrādā ikgadējus [[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departamenta]] izlūkdienestu budžeta likumprojektus. [[ASV Pārstāvju palātas Līdzekļu piešķiršanas komiteja]] (''United States House Committee on Appropriations'') un [[ASV Senāta Līdzekļu piešķiršanas komiteja]] (''United States Senate Committee on Appropriations'') izstrādā ikgadējus Izlūkdienestu apvienības budžeta likumprojektus. === Budžets === Dažādos gados Izlūkdienestu apvienības [[budžets]] ticis gan palielināts, gan samazināts; kopš 2015. gada Izlūkdiestu apvienības kopējais budžets ikgadu ticis palielināts. 2020. gadā Nacionālās izlūkošanas programmai tika piešķirti 62,7 miljardi [[ASV dolārs|ASV dolāru]], Militārās izlūkošanas programmai tika piešķirti 23,1 miljardi ASV dolāru (kopā 85,8 miljardi). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dni.gov/index.php/what-we-do/ic-budgethttps://www.dni.gov/index.php/what-we-do/ic-budget|title=U.S. Intelligence Community Budget|website=Office of the Director of National Intelligence|access-date=18.07.2021}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:ASV izlūkošanas aģentūras]] lml1369ogwgr8sq3xm1pxk3i4oz9iqv 0 498716 4536175 4298125 2026-10-14T19:56:59Z Kaiservalds 149642 Papildināts raksts ar atsaucēm; precizētas saites un noformējums. 4536175 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Vilhelms Romāns Reslers | image = Vilhelms Reslers.png | imagesize = 160px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1879|12|27}} | location = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | deathdate = {{mdv2|1949|||1879|12|27}} | deathplace = [[Ramštate]], {{DEU}} | nationality = [[vācbaltietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Vilhelms Romāns Reslers''' ({{val|de|Wilhelm Roman Rössler}}; 1879–1949) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes arhitekts. == Dzīvesgājums == Dzimis 1878. gada 27. decembrī [[Rīga|Rīgā]] Romāna Reslera un viņa sievas Annas Ģertrūdes, dzimušas Šveinfurtes, ģimenē.<ref>[https://www.geni.com/people/Wilhelm-R%C3%B6ssler/6000000084619306027 geni.com]</ref> Pianista Riharda Aleksandra Reslera (''Richard Alexander Rössler'', 1880–1962) vecākais brālis. 1904. gadā absolvēja studijas [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. 1907. gadā atvēra savu biroju, strādāja kopā ar arhitektiem [[Augusts Reinbergs|A. Reinbergu]], G. Berči, [[Heršelmanis|R. Heršelmani]]. 1939. gadā izceļoja uz Vāciju, miris 1949. gadā [[Ramštate|Ramštatē]]. == Ievērojamākie projekti == * Rīgas pilsētas lombarda ēka (1908), vēlākā [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|Latvijas Valsts vēstures arhīva]] ēka * Ķeizarmeža villu kolonijas projekts (1910), tagad [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] * [[Lielbātas muiža]]s kungu māja (1912), vēlākā Saulkalnes sanatorija pie [[Vaiņode]]s * [[Jaunciema Evaņģēliski luteriskā baznīca]] (1913, 1931) * [[Forburgas kvartāls]] (1913–1914), kopā ar arhitektiem H. Johansonu un E. Cereru * [[Rembates muiža]]s pils * [[Trikāta]]s spirta brūzis <gallery> Latvijas Valsts vēstures arhīvs.jpg| [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs]], agrākā Rīgas pilsētas lombarda ēka Lielbātas muiža.jpg|Sanatorija "Saulkalne", agrākā [[Lielbātas muiža]]s kungu māja RigaEksporta6.jpg|Forburgas kvartāla ēka Eksporta ielā 6 Jaunciema baznica.JPG|[[Jaunciema baznīca]] Rembates muiža pirms 1914.jpg|[[Rembates muiža]]s pils </gallery> == Daiļrades raksturojums == Rīgas pilsētas lombarda ēku Slokas ielā 16 (1908) [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] min starp vācu arhitektu celtnēm ar [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] laika noskaņu un apdari, bet [[Silvija Grosa]] to sauc par „dzimtenes stila” (''Heimatstil'') piemēru: abus virzienus virzīja līdzīgas idejas, atšķīrās tikai paraugu avoti. Eduards Kļaviņš lombarda zelmiņus pieskaita Rīgas 20. gadsimta sākuma ekspresīvās formveides piemēriem. Reslera lielākais pilsētbūvnieciskais darbs ir „Forburga”, kvartāls starp Eksporta, Sakaru un Ausekļa ielu. 1912. gada apbūves konkursā uzvarēja Reslera priekšlikums, izstrādāts kopā ar H. Johansonu un E. Cereru: perimetrāla apbūve ap vienotu apzaļumotu pagalmu ar saimniecības ielu kā asi. Kvartālu 1913.–1914. gadā uzcēla pēc vairāku arhitektu projektiem, ievērojot Reslera ģenerālplānu. Krastiņš to vērtē kā Rīgas ievērojamāko kompleksās dzīvojamās apbūves piemēru pirms Pirmā pasaules kara.<ref name="K80-138">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 102., 138.–139. lpp.</ref><ref name="G08-43">Grosa, Silvija. ''Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā''. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2008. 43. lpp.; Kļaviņš, Eduards. Ekspresīvās formveides fenomens Rīgas arhitektūrā 20. gadsimta sākumā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 208.–211. lpp.</ref> == Literatūra == * Vācu arhitekti Latvijā. Rīga: Latvijas vācu savienība, 2013. {{ISBN|9789984496719}} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Reslers, Vilhelms}} [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] rxlzl6bmopwd29v5c0bqdqdx811o1um 4536186 4536175 2026-10-14T20:08:04Z Kaiservalds 149642 Darbu saraksts ilustrētā tabulā, papildu projekti un avoti; precizēta dalība Mežaparka plānošanā. 4536186 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Vilhelms Romāns Reslers | image = Vilhelms Reslers.png | imagesize = 160px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1879|12|27}} | location = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | deathdate = {{mdv2|1949|||1879|12|27}} | deathplace = [[Ramštate]], {{DEU}} | nationality = [[vācbaltietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Vilhelms Romāns Reslers''' ({{val|de|Wilhelm Roman Rössler}}; 1879–1949) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes arhitekts. == Dzīvesgājums == Dzimis 1878. gada 27. decembrī [[Rīga|Rīgā]] Romāna Reslera un viņa sievas Annas Ģertrūdes, dzimušas Šveinfurtes, ģimenē.<ref>[https://www.geni.com/people/Wilhelm-R%C3%B6ssler/6000000084619306027 geni.com]</ref> Pianista Riharda Aleksandra Reslera (''Richard Alexander Rössler'', 1880–1962) vecākais brālis. 1904. gadā absolvēja studijas [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. 1907. gadā atvēra savu biroju, strādāja kopā ar arhitektiem [[Augusts Reinbergs|A. Reinbergu]], G. Berči, [[Heršelmanis|R. Heršelmani]]. 1939. gadā izceļoja uz Vāciju, miris 1949. gadā [[Ramštate|Ramštatē]]. == Ievērojamākie projekti == Atlasīti Reslera arhitektūras un pilsētbūvniecības darbi. Tabulā norādīti projektu vai celtniecības gadi; atsevišķi atzīmēta līdzdalība kopīgos projektos un vēlāka ēku pārbūve. {| class="wikitable sortable" ! class="unsortable" style="width:130px;" | Attēls ! Gads ! Mūsdienu adrese vai vieta ! Ēka vai projekts ! Reslera dalība un piezīmes ! Avots |- | style="text-align:center;" | [[Attēls:Rembates muiža pirms 1914.jpg|120x100px|alt=Rembates muižas pils|[[Rembates muiža]]s pils]] | data-sort-value="1905" | Pēc 1905 | [[Lielvārde]] | [[Rembates muiža]]s pils | Pils atjaunošana pēc 1905. gada ugunsgrēka; ēka gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā. | <ref name="LNB-Rembate">Latvijas Nacionālā bibliotēka. [https://dom.lndb.lv/data/obj/3928.html Rembates muiža].</ref> |- | style="text-align:center;" | [[Attēls:Lielbātas muiža.jpg|120x100px|alt=Lielbātas muižas kungu māja|Lielbātas muižas kungu māja]] | data-sort-value="1907" | 1907–1912 | [[Lielbātas muiža]], pie [[Vaiņode]]s | Lielbātas muižas kungu māja | Projekts izstrādāts 1907. gadā, celtniecība pabeigta 1912. gadā. Piedalījās G. Berči, R. Heršelmanis un B. Hammers; vēlāk Saulkalnes sanatorija. | <ref name="LNB-Lielbata">Latvijas Nacionālā bibliotēka. [https://dom.lndb.lv/data/obj/4191.html Saulkalnes sanatorijas parks].</ref> |- | style="text-align:center;" | [[Attēls:Latvijas Valsts vēstures arhīvs.jpg|120x100px|alt=Rīgas pilsētas lombarda ēka|Rīgas pilsētas lombarda ēka]] | data-sort-value="1908" | 1908 | Slokas iela 16, [[Rīga]] | Rīgas pilsētas lombarda ēka | Vēlākā [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|Latvijas Valsts vēstures arhīva]] ēka; vēlākās piebūves projektējuši citi arhitekti. | <ref name="LNB-Lombards">Latvijas Nacionālā bibliotēka. [https://dom.lndb.lv/data/obj/4392.html Latvijas Valsts vēstures arhīvs Rīgā].</ref> |- | style="text-align:center;" | | data-sort-value="1910" | 1910 | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]], Rīga | Mežaparka apbūves paplašināšanas plānošana | Reslera līdzdalība apbūves priekšlikumu izvērtēšanā Rīgas pilsētas Būvuzraudzības komisijā. | <ref name="NKMP-Mezaparks">Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes publicētais pētījums, 10.–13. lpp. [https://www.nkmp.gov.lv/lv/petijumi/mezaparks1_0.pdf ''Pilsētbūvniecības piemineklis Mežaparks''].</ref> |- | style="text-align:center;" | | data-sort-value="1912" | 1912 | Palasta iela 11, [[Cēsis]] | Roberta fon Fēgezaka ģimenes dzīvojamais nams | Projektējis Reslers, piedaloties Herbertam Johansonam; vēlāk Cēsu pilsētas Mākslas skolas ēka. | <ref name="HallasMurula2022">Hallas-Murula, Karin. ''Inženierzinātņu un augstskolu vēsture'', Nr. 6, 2022, 38. lpp. DOI: 10.7250/IAV.2022.003. [https://dom.lndb.lv/data/obj/file/33773091.pdf Eižens Habermanis (1884–1944) un Herberts Johansons (1884–1964) — no studijām Rīgas Politehniskajā institūtā līdz Igaunijas arhitektūras virsotnēm].</ref><ref name="CesisJugendstils">Cēsu tūrisma informācijas centrs. [https://visit.cesis.lv/wp-content/uploads/2024/04/Jugendstila-celvedis.pdf Jūgendstila ceļvedis].</ref> |- | style="text-align:center;" | [[Attēls:Pangahoone Valgas Kesk t 12 1.jpg|120x100px|alt=Valgas kredītbankas ēka|Valgas kredītbankas ēka]] | data-sort-value="1912" | 1912 (projekts) | Kesk iela 12, [[Valga]] | Valgas kredītbankas ēka | Konkursa projekts „Plejaden”, Reslera vadībā kopā ar Herbertu Johansonu un Eiženu Cereru. | <ref name="HallasMurula2022" /><ref name="ValgaRiigimaja">Riigimajad. [https://riigimaja.ee/linn/valga/ Valga — Kesk 12].</ref> |- | style="text-align:center;" | | data-sort-value="1912" | 1912 | [[Vērmanes dārzs]], Rīga | Divi kioski Vērmanes dārzā | Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī un Tērbatas un Merķeļa ielas stūrī. | <ref name="RigasKioski">abc.lv, 2010. gada 25. maijs. [https://abc.lv/raksts/rigas_kioski Rīgas kioski 1902–1940].</ref> |- | style="text-align:center;" | [[Attēls:RigaEksporta6.jpg|120x100px|alt=Forburgas kvartāls|[[Forburgas kvartāls]]]] | data-sort-value="1912" | 1912 (konkurss); 1913–1914 (apbūve) | Starp Eksporta, Sakaru un Ausekļa ielu un Vašingtona laukumu, Rīga | [[Forburgas kvartāls]] | Kvartāla kopējais plānojums kopā ar H. Johansonu un E. Cereru. Atsevišķās ēkas projektējuši vairāki arhitekti; attēlā redzamo namu Eksporta ielā 6 projektējis Teodors fon der Osten-Zakens. | <ref name="K80-138" /><ref name="VNI-Eksporta6">Inspecta Latvia, 2020. gada 25. februāris, 1. lpp. [https://sludinajumi.vni.lv/uploads/2024/02/Tehnisk%C4%81%20apseko%C5%A1ana_Eksporta%20iela%206%2C%20R%C4%ABga_02-02-2024-09-01-37.pdf Ēkas tehniskās apsekošanas atzinums: Eksporta iela 6, Rīga].</ref> |- | style="text-align:center;" | [[Attēls:Jaunciema baznica.JPG|120x100px|alt=Jaunciema Evaņģēliski luteriskā baznīca|[[Jaunciema Evaņģēliski luteriskā baznīca]]]] | data-sort-value="1913" | 1913; 1931 | Jaunciema 5. šķērslīnija 5/8, Rīga | [[Jaunciema Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | Sākotnēji lūgšanu nams un skola; 1931. gadā Reslers izstrādāja jaunu būvprojektu. | <ref name="CitaRiga-Jaunciems">Cita Rīga. [https://www.citariga.lv/lat/jaunciems/jaunciema-baznica/ Jaunciema luterāņu baznīca].</ref> |- | style="text-align:center;" | | data-sort-value="1900" | 20. gs. sākums | Pils iela 25a, [[Alūksne]] | Tirgus paviljons | Projektēts kopā ar Renē Heršelmani. | <ref name="AluksnesMuzejs-Paviljons">Alūksnes muzejs, 2020. gada 22. janvāris. [https://www.aluksnespils.lv/lv/history/14/pils-iela-25-a Pils iela 25a — tirgus paviljons].</ref> |- | style="text-align:center;" | | data-sort-value="9999" | — | [[Trikāta]] | Spirta brūzis | | <ref name="Letonika-Reslers">''Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca'', letonika.lv. [https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=1&id=955952 Reslers (Rossler) Vilhelms].</ref> |} === Darbība Mežaparkā === 1910. gadā Reslers kā Rīgas pilsētas Būvuzraudzības komisijas loceklis piedalījās Mežaparka apbūves paplašināšanas priekšlikumu izvērtēšanā. Apspriedē Andrejs Krastkalns aicināja ņemt vērā Reslera piezīmes un projektu pārstrādāt. Mežaparka otrās kārtas galīgo plānojumu pilsēta pasūtīja Berlīnes arhitektam Hermanim Janzenam; vienu no tā variantiem apstiprināja 1911. gada 17. februārī.<ref name="NKMP-Mezaparks" /> == Daiļrades raksturojums == Rīgas pilsētas lombarda ēku Slokas ielā 16 (1908) [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] min starp vācu arhitektu celtnēm ar [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] laika noskaņu un apdari, bet [[Silvija Grosa]] to sauc par „dzimtenes stila” (''Heimatstil'') piemēru: abus virzienus virzīja līdzīgas idejas, atšķīrās tikai paraugu avoti. Eduards Kļaviņš lombarda zelmiņus pieskaita Rīgas 20. gadsimta sākuma ekspresīvās formveides piemēriem. Reslera lielākais pilsētbūvnieciskais darbs ir „Forburga”, kvartāls starp Eksporta, Sakaru un Ausekļa ielu. 1912. gada apbūves konkursā uzvarēja Reslera priekšlikums, izstrādāts kopā ar H. Johansonu un E. Cereru: perimetrāla apbūve ap vienotu apzaļumotu pagalmu ar saimniecības ielu kā asi. Kvartālu 1913.–1914. gadā uzcēla pēc vairāku arhitektu projektiem, ievērojot Reslera ģenerālplānu. Krastiņš to vērtē kā Rīgas ievērojamāko kompleksās dzīvojamās apbūves piemēru pirms Pirmā pasaules kara.<ref name="K80-138">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 102., 138.–139. lpp.</ref><ref name="G08-43">Grosa, Silvija. ''Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā''. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2008. 43. lpp.; Kļaviņš, Eduards. Ekspresīvās formveides fenomens Rīgas arhitektūrā 20. gadsimta sākumā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 208.–211. lpp.</ref> == Literatūra == * Vācu arhitekti Latvijā. Rīga: Latvijas vācu savienība, 2013. {{ISBN|9789984496719}} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Reslers, Vilhelms}} [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] gpnbzz0nmdb7i5iexktdrfonjw2ev00 0 504831 4536065 4534199 2026-10-14T16:22:37Z Pirags 3757 /* 2026. gada gaisa uzbrukumi */ pap 4536065 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|[[BRICS]]ː <br> {{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 2026. gada maijā Ukraina uzsāka loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī |archive-date=2022. gada 24. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224125231/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ }}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise 2022. ɡadā]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka (lidosta)|Belbekas]] lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. gada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauga līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apgalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes grīvā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> 10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusgadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā {{sk|456000}} uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija — vairāk nekā 1100, atbalsta vienības — apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. gada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026</ref> 2026. gada septembrī Ukrainas Bruņotie spēki ziņoja par sekmīgu uzbrukuma operāciju ar nosaukumu "Vivaldi", likvidējot Krievijas karaspēka infiltrāciju uz ziemeļiem no [[Limana (Ukraina)|Limanas]]. Operācijas pirmā etapa ietvaros okupanti zaudēja pusotru tūkstoti karavīru, 12 tūkstošus bezpilota lidaparātu un vairākus simtus bruņutehnikas un artilērijas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2026-viena-no-svarigakajam-uzvaram-sogad-ukraina-isteno-sekmigu-pretuzbrukumu-doneckas-apgabala.a663300/ Viena no svarīgākajām uzvarām šogad: Ukraina īsteno sekmīgu pretuzbrukumu Doneckas apgabalā] lsm.lv 15.09.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā nogalināja vismaz 18 civiliedzīvotājus, ap 60 cilvēkus ievainoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Sapfir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2024/12/20/7490022/|title=Ukraine's Security Service identifies Russian general who ordered attack on Kramatorsk that killed Reuters journalist – photo|website=Ukrainska Pravda|access-date=2026-08-02|language=en}}</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, to skaitā arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. gada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīniešu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas gaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[H-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un nogalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "[[Shahed|Geraņ–2]]" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos gāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026</ref> Saskaņā ar ANO datiem, ko izklāstīja organizācijas Drošības padomes sēdē, 2026. gada jūnijā Krievijas uzbrukumu dēļ reģistrēja vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumus, vēl 1816 cilvēkus ievainoja. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie.<ref>[ https://www.lsm.lv/raksts/skatpunkts/18.07.2026-oleksijs-zaricanskis-tiesibas-dot-atbildes-triecienu-ka-taisniguma-bilance.a654997/ Oleksijs Zaričanskis: Tiesības dot atbildes triecienu kā taisnīguma bilance] lsm.lv 18.07.2026</ref> 25. jūlijā Ukrainā izsludināja sēras, lai pieminētu vismaz desmit cilvēkus, kuri iepriekšējā dienā gāja bojā Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā bruņojuma izstādei Kijivas Bučas rajonā. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku ievainoja. Pasākumu rīkoja asociācija "Armada", kurā apvienojušies vairāki no lielākajiem privātajiem dronu tehnoloģiju izstrādātājiem Ukrainā. Uz izstādes norises vietu Krievija raidīja trīs ballistiskās raķetes "Iskander", no kurām divas sasniedza mērķi, bet vienu ukraiņi notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.07.2026-ukraina-mekle-atbildigos-pec-krievijas-navejosa-uzbrukuma-brunojuma-izstadei-aiztur-tas-organizatoru.a656301/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainā meklē atbildīgos pēc Krievijas nāvējošā uzbrukuma bruņojuma izstādei; aiztur tās organizatoru] lsm.lv 25.07.2026</ref> 1. augusta naktī Krievija atkārtoti divu dienu laikā uzbruka Kijivai ar apmēram trīs desmitiem ballistisko raķešu, gāja bojā vismaz deviņi cilvēki, bet 23 ievainoja. Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha paziņoja, ka nespējot sasniegt savus mērķus kaujas laukā, Krievija pastiprina gaisa uzbrukumus un teroru pret civiliedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2026-kijiva-aizvadita-elles-nakts-krievijas-triecienos-nogalinati-devini-cilveki.a657128/ Kijivā aizvadīta «elles nakts» — Krievijas triecienos nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 01.08.2026</ref> 5. augusta naktī Krievija veica gaisa triecienus Kijivai un Kijivas apgabalam ar 24 ballistiskajām raķetēm, četrām ''[[Cirkon]]'' un ''[[Oniks]]'' hiperskaņas raķetēm, kā arī 115 droniem, nogalinot 17 un ievainojot vairāk nekā 40 cilvēku. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 98 dronus, bet nespēja notriekt nevienu no raķetēm. Lielākā daļa triecienu bija vērsti pret civilo infrastruktūru: noliktavām, dzelzceļa staciju u. c.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-triecienos-kijivas-apgabala-nogalinati-17-cilveki.a657528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivas apgabalā nogalināti 17 cilvēki] lsm.lv 05.08.2026</ref> 28. augusta vakarā Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas bruņoto spēku munīcijas noliktavai Milas ciematā Kijivas apgabalā nogalināja vismaz 37 un vēl 42 cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2026-desmitiem-nogalinato-pec-krievijas-uzbrukuma-municijas-noliktavai-kijivas-apgabala.a660894/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Desmitiem nogalināto pēc Krievijas uzbrukuma munīcijas noliktavai Kijivas apgabalā] lsm.lv 29.08.2026 </ref> 4. septembrī Krievijas bezpilota lidaparāts trāpīja [[Ukrainas Drošības dienests|Ukrainas Drošības dienesta]] (SBU) galvenajā ēkā Kijivas centrā. SBU pagaidu vadītājs Oleksandrs Poklads trieciena brīdī neatradās savā kabinetā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2026-krievijas-drons-trapijis-ukrainas-drosibas-dienesta-pagaidu-vaditaja-kabineta.a661866/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas drons trāpīja Ukrainas Drošības dienesta pagaidu vadītāja kabinetā] lsm.lv 04.09.2026</ref> 23. septembrī Krievija uz Ukrainu palaida 282 kaujas dronus un ballistiskās raķetes "Iskander", kā arī pretkuģu raķetes "Cirkon". Kijivā cieta vairāk nekā 50 civilie objekti, tostarp dzīvojamās ēkas, pasta nodaļas, dzemdību nams, farmācijas rūpnīca "Darnica" un tekstilrūpnīca, bojā gāja divi cilvēki, bet astoņus ievainoja. Triecienos Odesai cieta poliklīnika un ģimnāzijas ēka. Harkivas apgabala Stara Hniļicas ciemā Krievijas spārnotā raķete trāpīja dārzeņu noliktavai, kurā tobrīd strādnieki šķiroja dārzeņus, nogalinot septiņus un ievainojot 12 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.09.2026-krievija-uzbruk-ukrainas-medikamentu-razotajiem-partikas-un-degvielas-bazem.a664608/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Krievija uzbrūk Ukrainas medikamentu ražotājiem, pārtikas un degvielas bāzēm] lsm.lv 24.09.2026</ref> 10. oktobrī Krievijas vadāmo aviācijas bumbu triecienos [[Zaporižja]]s daudzstāvu dzīvojamām ēkām nogalināja 15 cilvēkus, ieskaitot trīs bērnus, vēl 16 cilvēkus ievainoja, ieskaitot divus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.10.2026-krievijas-uzbrukuma-zaporizja-nogalinati-15-cilveki.a667002/ Krievijas uzbrukumā Zaporižjā nogalināti 15 cilvēki] lsm.lv 10.10.2026</ref> Naktī uz 14. oktobri Krievija pret Ukrainu raidīja 39 raķetes un 128 kaujas dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt vai neitralizēt tikai četras raķetes un pusi no kaujas droniem. Krievijas raķetes un droni trāpīja 26 elektroapgādes sistēmas objektiem un četriem naftas un gāzes kompleksa objektiem. Ukrainas gaisa spēki laicīgi nesaņēma informāciju par šo raķešu palaišanu, tāpēc gaisa trauksmu ieslēdza ar novēlošanos. Ukrainas prezidents Zelenskis atzina, ka ASV prezidenta administrācija ir brīdinājusi, ka varētu apturēt izlūkinformācijas sniegšanu, ja Ukraina turpinās uzbrukumus Krievijas naftas pārtrādes uzņēmumiem, parādījās ziņas, ka "[[Starlink]]" ierobežojusi darbības ātrumu tās militārajai versijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.10.2026-ukraina-asv-uznemums-spacex-peksni-ierobezojis-satelitinterneta-starlink-atrumu-fronte.a667520/ Ukraina: ASV uzņēmums «SpaceX» pēkšņi ierobežojis satelītinterneta «Starlink» ātrumu frontē] lsm.lv 14.10.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vagons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apgabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja degšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera degšana naktī uz 15. jūniju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-06 (33).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 6. jūliju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-08-20 (02).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 20. augustu </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220505052433/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ |date={{dat|2022|05|05||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. gada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> [[attēls:Fire at the Moscow Oil Refinery on June 18, 2026 (20260618 132807).jpg|thumb|Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Maskavā]] 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR — Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām ''[[Iskander]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apgādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra ''Unian'' informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> 26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026</ref> Ukraina naktī uz 15. auɡustu ar pašas ražotajām spārnotajām raķetēm "Flamingo" uzbruka Krievijas raķešu ražošanas rūpnīcai [[Samara]]s apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka virs 17 Krievijas reģioniem un okupētās Krimas notriekti 598 ukraiņu lidroboti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2026-ukraina-ar-raketem-flamingo-uzbrukusi-krievijas-rakesu-rupnicai.a659000/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Ukraina ar raķetēm «Flamingo» uzbrukusi Krievijas raķešu rūpnīcai] lsm.lv 15.08.2026</ref> ==== 40 dienu ietekmes operācija ==== Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jūnija beigās paziņoja par 40 dienu ietekmes operācijas sākumu ar mērķi mudināt Krieviju izbeigt karu. 12. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienus [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, kā arī Krievijas vilcienam ar degvielas kravu pie [[Tokmaka]]s Zaporižjas apgabala okupētajā daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-ukraina-devusi-triecienus-naftas-parstrades-rupnicai-krievija-ari-tankkugiem-un-pramjiem-azovas-jura.a654770/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina devusi triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, arī tankkuģiem un prāmjiem Azovas jūrā] lsm.lv 12.07.2026</ref> 3. augustā Krievijas pretgaisa aizsardzība notrieca Ukrainas dronu virs Arhipo-Osipovkas pludmales pie [[Gelendžika]]s. Krievijas puse ziņoja, ka gāja bojā seši cilvēki, tostarp trīs bērni, un aptuveni 40 cilvēki ievainoja, no kuriem 17 hospitalizēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2026-krievijas-notriekts-ukrainas-drons-nonavejis-sesus-cilvekus-pludmale.a657342/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas notriekts Ukrainas drons nonāvējis sešus cilvēkus pludmalē] lsm.lv 03.08.2026</ref> [[attēls:2026-07-18 14.22.37 smoke in Moscow from a fire in the Moscow region after an attack from Ukraine.jpg|thumb|Ukrainas trieciens ''Wildberries'' noliktavai Maskavas apgabalā 2026. gada 18. jūlijā]] 9. auɡusta naktī Ukrainas droni atkārtoti uzbruka Gelendžikai un netālu no Vladimira Putina pils trāpīja pretgaisa aizsardzības kompleksam [[S-400]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2026-ukrainas-droni-netalu-no-putina-pils-trapijusi-pretgaisa-aizsardzibas-kompleksa-pozicijai.a658059/ Ukrainas droni netālu no Putina pils trāpījuši pretgaisa aizsardzības kompleksa pozīcijai] lsm.lv 09.08.2026</ref> 7. augustā Ukrainas Drošības dienests nāca klajā ar paziņojumu, kurā uzskaitīja 40 dienu operācijas laikā paveikto. Operācijas laikā Ukraina veica triecienus vairāk nekā 100 stratēģiskiem objektiem Krievijas teritorijā un okupētajās Ukrainas teritorijās, kā arī vairāk nekā {{sk|21000}} triecienu mērķiem frontē. Par triecienu mērķiem kļuva militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi, aviācijas bāzes, pretgaisa aizsardzības līdzekļi, komandpunkti, Krievijas karaflotes kuģi un "ēnu flotes" tankkuģi, naftas pārstrādes rūpnīcas, kā arī Krievijas transporta un militārās loģistikas objekti. Plaši gaisa triecieni bija vērsti pret tiešsaistes tirgotāja ''Wildberries'' noliktavām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2026-ukrainas-40-dienu-dronu-triecieni-iedragajusi-krievijas-ekonomiku-un-sabiedribas-noskanojumu.a657885/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas 40 dienu dronu triecieni iedragājuši Krievijas ekonomiku un sabiedrības noskaņojumu] lsm.lv 07.08.2026</ref> ===== Dronu triecieni pa ''Wildberries'' un ''Ozon'' noliktavām ===== {{pamatraksts|Uzbrukumi Wildberries noliktavām}} 18. jūlijā Ukraina sāka veikt dronu triecienus pa ''[[Wildberries]]'' noliktavām, kuras izmanto arī Krievijas armijas apgādei. Uzbrukumos cieta vismaz 20 internetveikala noliktavas jeb aptuveni 17%—22% no ''Wildberries'' noliktavu kopējās platības, bet preču krājumiem un infrastruktūrai nodarīja zaudējumus vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2026-medijs-kops-ukraina-sakusi-dronu-triecienus-pret-wildberries-cietusas-20-internetveikala-noliktavas.a657392/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Kopš Ukraina sākusi dronu triecienus pret «Wildberries», cietušas 20 internetveikala noliktavas] lsm.lv 04.08.2026</ref> 2026. ɡada 22. un 23. auɡustā Ukrainas droni uzbruka Krievijas interneta tirdzniecības uzņēmuma "Ozon" loģistikas centriem Samaras apgabalā un Orenburgas pilsētā, bet 24. auɡustā Krasnodaras novadā, Dagestānā, Adigejas Republikā un Stavropoles novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.08.2026-ukrainas-talas-darbibas-sankcijas-skarusas-ari-interneta-veikala-wildberries-konkurentu-ozon.a660033/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas «tālas darbības sankcijas» skārušas arī interneta veikala «Wildberries» konkurentu «Ozon»] lsm.lv 24.08.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> 2026. gada augustā ANO ziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma apstiprināta 16 874 civiliedzīvotāju bojāeja, tomēr nav iespējams apstiprināt upuru skaitu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, pie kam jūlijā nogalināja vismaz 437 civiliedzīvotājus un 2610 ievainoja, kas bija par 30% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 70% vairāk nekā 2025. gada jūlijā.<ref>[ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2026-ano-julija-ukraina-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits-lielakais-kops-2022-gada-maija.a658691/ ANO: Jūlijā Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits – lielākais kopš 2022. gada maija] lsm.lv 13.08.2026</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302134043/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietu ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] qzc4oys9wp1lsqs029vzd6q3fcyz0d6 0 507981 4536358 3595271 2026-10-15T11:47:40Z Meistars Joda 781 4536358 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada aprīlis}} '''Standartizācijas vienošanās''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Standardization Agreement'', ''STANAG'') ir [[NATO|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas]] (''NATO'') valstīm saistošs līgums, kurš nosaka organizācijas dalībvalstīm vienotu terminoloģiju, tehnisko aprīkojumu un bruņojumu, rīcības kārtību. Vienošanās mērķis ir nodrošināt ''NATO'' dalībvalstīm pilnvērtīgu un efektīvu militāro sadarbību. Pastāv simtiem šādu vienošanos, no kurām katra regulē kādu konkrētu, šauru nozari. ''STANAG'' publicē ''NATO'' Standartizācijas pārvalde (''NATO Standardization Office'') angļu un [[Franču valoda|franču valodā]], abās organizācijas oficiālajās valodās. [[Kategorija:NATO]] j1g05mxna76goia2kzx297nncxuuwnm 1 517665 4535979 3658904 2026-10-14T13:08:08Z ~2026-49215-95 150183 /* Vai */ jauna sadaļa 4535979 wikitext text/x-wiki == Vai šis raksts atbilst Wikipedia standartiem? == Lai arī kā premjera amata kandidāts K. Briškens (droši vien) atbilst kritērijiem, lai vispār būtu pārstāvēts Wikipedia, aktuālajā versijā raksts (lai arī formāli neitrāls) atbilst drīzāk Linkedin profilam nekā enciklopēdijas formātam. [[Dalībnieks:Kuutnieks|Kuutnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Kuutnieks|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) :Vienmēr gribas ko labāku, bet uz kopējā fona šis, manuprāt, ir tā nekas. Jā, bilde ir neadekvāta un stils neideāls, bet mums ir daudz tādu rakstu par personālijām. Es vēl nupat izmetu tukšvārdību par "filozofiju" un reklāmas frāzi par ekonomisko ieguvumu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 15.41 (EEST) == Vai == Ja Wikipedia ir raxtits par kugji Titaniks un pieminets ka tas nogrima, vai par Airbaltic Railbaltica un si profila personu to nedrikst raxtit? [[Special:Contributions/~2026-49215-95|~2026-49215-95]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49215-95|talk]]) 2026. gada 14. oktobris, plkst. 16.08 (EEST) bxnju6403xjih8eu5i62ji2dhyk3obj 4535996 4535979 2026-10-14T13:33:00Z Egilus 27634 /* Vai */ Atbilde 4535996 wikitext text/x-wiki == Vai šis raksts atbilst Wikipedia standartiem? == Lai arī kā premjera amata kandidāts K. Briškens (droši vien) atbilst kritērijiem, lai vispār būtu pārstāvēts Wikipedia, aktuālajā versijā raksts (lai arī formāli neitrāls) atbilst drīzāk Linkedin profilam nekā enciklopēdijas formātam. [[Dalībnieks:Kuutnieks|Kuutnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Kuutnieks|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) :Vienmēr gribas ko labāku, bet uz kopējā fona šis, manuprāt, ir tā nekas. Jā, bilde ir neadekvāta un stils neideāls, bet mums ir daudz tādu rakstu par personālijām. Es vēl nupat izmetu tukšvārdību par "filozofiju" un reklāmas frāzi par ekonomisko ieguvumu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 15.41 (EEST) == Vai == Ja Wikipedia ir raxtits par kugji Titaniks un pieminets ka tas nogrima, vai par Airbaltic Railbaltica un si profila personu to nedrikst raxtit? [[Special:Contributions/~2026-49215-95|~2026-49215-95]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49215-95|talk]]) 2026. gada 14. oktobris, plkst. 16.08 (EEST) :Tik demonstratīvi nekvalitatīvā stilā kā jūsējais - nē, nedrīkst. Un MI stilā, ko jūs lietojat, lai piesegtu savējo stilu - arī ne.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. oktobris, plkst. 16.33 (EEST) kbk0qmt7ol8esgq1ugb9ylzdnl2oaou 0 523919 4535937 4225816 2026-10-14T12:09:42Z Vulkāniii 151874 4535937 wikitext text/x-wiki {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Bosekopa | oriģinālnosaukums = ''Bossekop'' | attēls = Ipy-bossekop-fig1.jpg | paraksts = | karte = Norvēģija#Arktika | relief = jā | paraksta_izvietojums = top | caption = | valsts = {{NOR}} | latd=69| latm=57| lats=29| latNS=N | longd=23| longm=14| longs= 46| longEW=E | novietojums = [[Alta]] | tips = vissezonas | atvērta = 1882 | atvērta_piezīme = | slēgta = 1883 | slēgta_piezīme = | pieder = | pers_vasara = 5 | pers_ziema = 5 | augstums = 30<ref>[https://www.pmel.noaa.gov/arctic-zone/ipy-1/Metadata-1.htm Meteorological Data from the First International Polar Year (1881-1884)]</ref> | vid_t = | vas_t = | ziem_t = | laika_zona = | mājaslapa = }} '''Bosekopa''' ({{val|no|Bossekop}}) ir bijusī [[Pirmais Starptautiskais polārais gads|Pirmā Starptautiskā polārā gada]] [[Norvēģija]]s [[polārstacija]]. Izvietota Norvēģijas ziemeļos [[Altafjords|Altafjorda]] dienvidu piekrastē Bosekopas ciema nomalē tagadējās [[Alta]]s pilsētas teritorijā. Stacija darbojās no 1882. gada augusta līdz 1883. gada augustam, un tās galvenie pētījumu virzieni bija zemes magnētisms, meteoroloģija un [[ziemeļblāzma]]s novērojumi. == Vēsture == Norvēģijas dalību Starptautiskā polārā gada programmā organizēja Norvēģijas Meteoroloģijas institūts un tā direktors Henriks Mons (''Henrik Mohn''). Polārstacijas izveides vietai bija trīs kandidātes uz ziemeļiem no polārā loka — Bosekopa, [[Hammerfesta]] un [[Trumse]]. Izvēle tika veikta par labu Bosekopai, jo tās apkārtnē ir mazāk mākoņainu dienu, kā arī šajā vietā jau iepriekš tika veikti līdzīgi novērojumi. Stacijas vajadzībām par 800 kronām gadā tika izīrēta Breverudas ferma. 100 km uz dienvidiem [[Kautokeino]] ciemā tika izveidota papildstacija. Par polārstacijas vadītāju tika iecelts meteoroloģijas institūta direktora asistents klimatologs Aksels Stēns. Pārējie ekspedīcijas dalībnieki bija Karls Krafts, Jenss Šrēters, Ivars Haselbergs un Ūlofs Hāgens. Personāls Bosekopā ieradās 1882. gada jūlijā un uzstādīja nepieciešamos novērojumu instrumentus.<ref>[https://www.tandfonline.com/doi/pdf/10.1111/j.1751-8369.2007.00029.x Stian Bones. Norway and past International Polar Years—a historical account]</ref> Novērojumi stacijā tika veikti no 1882. gada 1. augusta līdz 1883. gada 31. augustam. Galvenie pētījumu virzieni polārā gada programmas ietvaros bija zemes magnētisms, meteoroloģija un [[ziemeļblāzma]]s novērojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://polarhistorie.no/artikler/2007/ipy_1881-82.html |title=Norsk polarhistorie. Polaråret 1882-83. Polarforskning i Bossekop |access-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021123052/https://polarhistorie.no/artikler/2007/ipy_1881-82.html }}</ref> Bosekopas apkaimē pētniecība turpinājās arī turpmākajos gados. 1898. gadā netālu no Bosekopas Haldes un Talvikas kalnos ap 900 m vjl un 3,4 km attālumā vienu no otras tika uzbūvētas divas observatorijas, kas pirmo reizi vēsturē veica ziemeļblāzmu optisko triangulāciju un mēģināja noteikt to augstumu. Mērījumi izrādījās neveiksmīgi, jo to bāze (attālums starp observatorijām) bija par īsu un laika apstākļi bija nelabvēlīgi novērojumiem.<ref>[https://d-nb.info/1225484200/34 The legacy of the Haldde Observatory]</ref> 1910. gadā Haldes observatorijas darbība tika atjaunota un to intensīvi izmantoja līdz 1926. gadam.<ref>[https://www.altamuseum.no/en/altas-nyere-tids-historie/altas-historie/nordlys-1/nordlys?__geom=%E2%9C%AA Alta Museum. The Northern Lights – from mythology to science in Alta]</ref> Bosekopas stacija tika izmantota arī 2. Starptautiskā polārā gada programmā.<ref>[https://www.tgo.uit.no/ScanRap/NorPubPolYear32_33.pdf Norvegian publications from the International Polar Year 1932-33]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.pmel.noaa.gov/arctic-zone/ipy-1/Norway-P1.htm The First International Polar Year 1881-1884. Bossekop] {{Norvēģijas polārstacijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Norvēģijas polārstacijas]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:Slēgtās polārstacijas]] [[Kategorija:1. Starptautiskā polārā gada polārstacijas]] [[Kategorija:2. Starptautiskā polārā gada polārstacijas]] ee25q5w69yvfdel7fu3cnm8bmc8jdsj 4535950 4535937 2026-10-14T12:20:40Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Vulkāniii|Vulkāniii]] ([[User talk:Vulkāniii|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4535937 Tas jau ir tekstā 4535950 wikitext text/x-wiki {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Bosekopa | oriģinālnosaukums = ''Bossekop'' | attēls = Ipy-bossekop-fig1.jpg | paraksts = | karte = Norvēģija#Arktika | relief = jā | paraksta_izvietojums = top | caption = | valsts = {{NOR}} | latd=69| latm=57| lats=29| latNS=N | longd=23| longm=14| longs= 46| longEW=E | novietojums = [[Alta]] | tips = vissezonas | atvērta = 1882 | atvērta_piezīme = | slēgta = 1883 | slēgta_piezīme = | pieder = | pers_vasara = 5 | pers_ziema = 5 | augstums = 30<ref>[https://www.pmel.noaa.gov/arctic-zone/ipy-1/Metadata-1.htm Meteorological Data from the First International Polar Year (1881-1884)]</ref> | vid_t = | vas_t = | ziem_t = | laika_zona = | mājaslapa = }} '''Bosekopa''' ({{val|no|Bossekop}}) ir bijusī [[Pirmais Starptautiskais polārais gads|Pirmā Starptautiskā polārā gada]] [[Norvēģija]]s [[polārstacija]]. Izvietota Norvēģijas ziemeļos [[Altafjords|Altafjorda]] dienvidu piekrastē Bosekopas ciema nomalē tagadējās [[Alta]]s pilsētas teritorijā. == Vēsture == Norvēģijas dalību Starptautiskā polārā gada programmā organizēja Norvēģijas Meteoroloģijas institūts un tā direktors Henriks Mons (''Henrik Mohn''). Polārstacijas izveides vietai bija trīs kandidātes uz ziemeļiem no polārā loka — Bosekopa, [[Hammerfesta]] un [[Trumse]]. Izvēle tika veikta par labu Bosekopai, jo tās apkārtnē ir mazāk mākoņainu dienu, kā arī šajā vietā jau iepriekš tika veikti līdzīgi novērojumi. Stacijas vajadzībām par 800 kronām gadā tika izīrēta Breverudas ferma. 100 km uz dienvidiem [[Kautokeino]] ciemā tika izveidota papildstacija. Par polārstacijas vadītāju tika iecelts meteoroloģijas institūta direktora asistents klimatologs Aksels Stēns. Pārējie ekspedīcijas dalībnieki bija Karls Krafts, Jenss Šrēters, Ivars Haselbergs un Ūlofs Hāgens. Personāls Bosekopā ieradās 1882. gada jūlijā un uzstādīja nepieciešamos novērojumu instrumentus.<ref>[https://www.tandfonline.com/doi/pdf/10.1111/j.1751-8369.2007.00029.x Stian Bones. Norway and past International Polar Years—a historical account]</ref> Novērojumi stacijā tika veikti no 1882. gada 1. augusta līdz 1883. gada 31. augustam. Galvenie pētījumu virzieni polārā gada programmas ietvaros bija zemes magnētisms, meteoroloģija un [[ziemeļblāzma]]s novērojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://polarhistorie.no/artikler/2007/ipy_1881-82.html |title=Norsk polarhistorie. Polaråret 1882-83. Polarforskning i Bossekop |access-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021123052/https://polarhistorie.no/artikler/2007/ipy_1881-82.html }}</ref> Bosekopas apkaimē pētniecība turpinājās arī turpmākajos gados. 1898. gadā netālu no Bosekopas Haldes un Talvikas kalnos ap 900 m vjl un 3,4 km attālumā vienu no otras tika uzbūvētas divas observatorijas, kas pirmo reizi vēsturē veica ziemeļblāzmu optisko triangulāciju un mēģināja noteikt to augstumu. Mērījumi izrādījās neveiksmīgi, jo to bāze (attālums starp observatorijām) bija par īsu un laika apstākļi bija nelabvēlīgi novērojumiem.<ref>[https://d-nb.info/1225484200/34 The legacy of the Haldde Observatory]</ref> 1910. gadā Haldes observatorijas darbība tika atjaunota un to intensīvi izmantoja līdz 1926. gadam.<ref>[https://www.altamuseum.no/en/altas-nyere-tids-historie/altas-historie/nordlys-1/nordlys?__geom=%E2%9C%AA Alta Museum. The Northern Lights – from mythology to science in Alta]</ref> Bosekopas stacija tika izmantota arī 2. Starptautiskā polārā gada programmā.<ref>[https://www.tgo.uit.no/ScanRap/NorPubPolYear32_33.pdf Norvegian publications from the International Polar Year 1932-33]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.pmel.noaa.gov/arctic-zone/ipy-1/Norway-P1.htm The First International Polar Year 1881-1884. Bossekop] {{Norvēģijas polārstacijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Norvēģijas polārstacijas]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:Slēgtās polārstacijas]] [[Kategorija:1. Starptautiskā polārā gada polārstacijas]] [[Kategorija:2. Starptautiskā polārā gada polārstacijas]] 5kz08we3vrj8xi1q8hpoh3w3caqzl98 0 524429 4536244 4522347 2026-10-15T04:55:29Z ~2026-50868-53 150690 Izlaboju faktus 4536244 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #175514 | klubs = Valmiera Glass VIA | logo = | logo_izm = 200px | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Valmiera}} | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] | konference = | divīzija = | dibināts = 2011 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = [[Valmieras Olimpiskais centrs]] | ietilpība = 1500 | krāsas = melna/zaļa/balta | īpašnieks = | prezidents = Ģirts Vēveris | menedžeris = [[Roberts Zeile]]<br>[[Valters Vēveris]] | galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Dāvis Čoders]] | treneri_= {{flaga|Latvija}} [[Edmunds Elksnis]] un [[Normunds Lišiks]] | kapteinis = [[Verners Kohs]] | mediji = {{URL|http://www.vgvia.lv/}} | sadarbojas = Bertānu Valmieras BS <!------ čempiontituli -------> | Izaicinājums = | Eirokauss = | Eirolīga = | LBL = 1 | BBL = | līga1 = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s | uzvaras1 = 1 }} '''"Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola"''', saīsināti '''"VG VIA"''', ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Valmiera]]s, kurš ir izveidots 2011. gadā. Spēlē [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL), kā arī [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga|Eiropas Ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL). Komandas galvenais treneris ir [[Dāvis Čoders]]. Mājas spēles "Valmiera Glass VIA" aizvada [[Vidzemes Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskajā centrā]]. [[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda "'''Bertānu Valmieras BS"''', kuras treneris ir [[Normunds Lišiks]]. == Vēsture == Kā [[Vidzemes Augstskola]]s komanda Valmieras klubs sāka spēlēta LBL 3. divīzijā 2011. gadā. Sezonu vēlāk pacēlās uz LBL 2. divīziju, bet 2018. gadā, kad Valmieras spēcīgākais klubs "[[Valmiera/Ordo]]" bankrotēja, "Valmiera Glass VIA" ieņēma tā vietu LBL pamatturnīrā un arī tikko dibinātajā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]]. 2022. gada vasarā kluba vadībā iesaistījās basketbolisti [[Dāvis Bertāns]] un [[Dairis Bertāns]], bet par galveno treneri kļuva [[Lietuva]]s speciālists [[Toms Keršis]]. No gados jauniem spēlētājiem komplektētā komanda 2022.—2023. gada sezonu iesāka neveiksmīgi, un pēc vairākiem graujošiem zaudējumiem lietuviešu treneris tika atbrīvots, bet komandas vadību pārņēma vietējais speciālists [[Oskars Virsis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/24102022-zeile_pec_kersa_atlaisanas_pagaidam_izmai|title=Zeile pēc Kerša atlaišanas: ''Pagaidām izmaiņas sastāvā neplānojam''|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-10-26|date=2022-10-24|language=lv}}</ref> Sezonas noslēgumā komanda ieņēma priekšpēdējo 15. vietu Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas regulārajā sezonā, uzvarot 6 spēlēs, savukārt Latvijas Basketbola līgas ceturtdaļfinālā piekāpās [[BK Ogre]]. Arī 2023.—2024. gada sezonā Valmieras komanda daudz vairāk spēles zaudēja, nekā uzvarēja, lai arī pirm sezonas sastāvā tika iekļauti vairāki pieredzējuši basketbolisti. 2024. gada februārī O. Virša vietā par komandas galveno treneri tika apstiprināts cits Latvijas treneris [[Nikolajs Mazurs]]. 2025.—2026. gada sezonu Valmieras komanda uzsāka jauna galvenā trenera [[Kaspars Vecvagars|Kaspara Vecvagara]] vadībā ar lielākām finansiālām iespējām un labāku komplektāciju nekā iepriekšējās sezonās, kas ļāva gūt labākus panākumus gan Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas turnīrā, gan [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas Basketbola kausā]]. 2026. gada februārī "Valmiera Glass VIA" uzvarēja Latvijas kausa finālspēlē, [[Ventspils|Ventspilī]] pārspējot [[BK Ventspils]]. Martā "Valmiera Glass VIA" pirmo reizi kluba vēsturē iekļuva Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pusfinālā un aprīlī pirmo reizi kļuva par Latvijas—Igaunijas līgas čempioniem, bet sezonas noslēgumā 15. maijā uzvarēja arī LBL turnīrā, finālsērijā pārspējot BK Ventspils. == Izcīnītās vietas == === [[Latvijas Basketbola līga]] === * [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — [[LBL3]] 2. vieta regulārajā sezonā, LBL3 čempionu tituls izslēgšanas spēlēs; pārcēlās uz LBL2 * [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 8. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs * [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 8. vieta regulārajā sezonā * [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 5. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs * [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 1. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs * [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 4. vieta regulārajā sezonā, 2. vieta pēc izslēgšanas spēlēm * [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 5. vieta regulārajā sezonā, 4. vieta pēc izslēgšanas spēlēm; ieņēma "[[Valmiera/Ordo]]" vietu LBL1 un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Lat-Est līgā]] Sākot ar 2018. gadu "Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola" ieņēma iepriekšējā Valmieras kluba vietu augstākā līmeņa turnīros. * [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta) * [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]) * [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls * [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta) * [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (6. vieta) * [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 4. vieta * [[2025.—2026. gada LBL sezona]] — '''1. vieta''' === [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] === * [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12. vieta regulārajā sezonā * [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]) * [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11. vieta regulārajā sezonā * [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10. vieta regulārajā sezonā * [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 15. vieta regulārajā sezonā * [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13. vieta regulārajā sezonā * [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta) * [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — '''1. vieta''' == Galvenie treneri == * 2011—2021: [[Roberts Zeile]] * 2021—2022: [[Edmunds Valeiko]] * 2022: {{flaga|Lietuva}} [[Tomass Keršis]] * 2022—2024: [[Oskars Virsis]] * 2024—2025: [[Nikolajs Mazurs]] * 2025—2026: [[Kaspars Vecvagars]] * 2026—pašlaik: [[Dāvis Čoders]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.vgvia.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{LBL}} [[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]] [[Kategorija:LBL klubi]] [[Kategorija:Sports Valmierā]] cy7x9xeyvvsm3f5cofcgykpdyvi2mda 4536268 4536244 2026-10-15T05:36:50Z Biafra 13794 4536268 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #175514 | klubs = Valmiera Glass VIA | logo = | logo_izm = 200px | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Valmiera}} | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] | konference = | divīzija = | dibināts = 2011 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = [[Valmieras Olimpiskais centrs]] | ietilpība = 1500 | krāsas = melna/zaļa/balta | īpašnieks = | prezidents = Ģirts Vēveris | menedžeris = [[Roberts Zeile]]<br>[[Valters Vēveris]] | galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Dāvis Čoders]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Verners Kohs]] | mediji = {{URL|http://www.vgvia.lv/}} | sadarbojas = Bertānu Valmieras BS <!------ čempiontituli -------> | Izaicinājums = | Eirokauss = | Eirolīga = | LBL = 1 | BBL = | līga1 = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s | uzvaras1 = 1 }} '''"Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola"''', saīsināti '''"VG VIA"''', ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Valmiera]]s, kurš ir izveidots 2011. gadā. Spēlē [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL), kā arī [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga|Eiropas Ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL). Komandas galvenais treneris ir [[Dāvis Čoders]]. Mājas spēles "Valmiera Glass VIA" aizvada [[Vidzemes Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskajā centrā]]. [[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda "'''Bertānu Valmieras BS"''', kuras treneris ir [[Normunds Lišiks]]. == Vēsture == Kā [[Vidzemes Augstskola]]s komanda Valmieras klubs sāka spēlēta LBL 3. divīzijā 2011. gadā. Sezonu vēlāk pacēlās uz LBL 2. divīziju, bet 2018. gadā, kad Valmieras spēcīgākais klubs "[[Valmiera/Ordo]]" bankrotēja, "Valmiera Glass VIA" ieņēma tā vietu LBL pamatturnīrā un arī tikko dibinātajā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]]. 2022. gada vasarā kluba vadībā iesaistījās basketbolisti [[Dāvis Bertāns]] un [[Dairis Bertāns]], bet par galveno treneri kļuva [[Lietuva]]s speciālists [[Toms Keršis]]. No gados jauniem spēlētājiem komplektētā komanda 2022.—2023. gada sezonu iesāka neveiksmīgi, un pēc vairākiem graujošiem zaudējumiem lietuviešu treneris tika atbrīvots, bet komandas vadību pārņēma vietējais speciālists [[Oskars Virsis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/24102022-zeile_pec_kersa_atlaisanas_pagaidam_izmai|title=Zeile pēc Kerša atlaišanas: ''Pagaidām izmaiņas sastāvā neplānojam''|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-10-26|date=2022-10-24|language=lv}}</ref> Sezonas noslēgumā komanda ieņēma priekšpēdējo 15. vietu Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas regulārajā sezonā, uzvarot 6 spēlēs, savukārt Latvijas Basketbola līgas ceturtdaļfinālā piekāpās [[BK Ogre]]. Arī 2023.—2024. gada sezonā Valmieras komanda daudz vairāk spēles zaudēja, nekā uzvarēja, lai arī pirm sezonas sastāvā tika iekļauti vairāki pieredzējuši basketbolisti. 2024. gada februārī O. Virša vietā par komandas galveno treneri tika apstiprināts cits Latvijas treneris [[Nikolajs Mazurs]]. 2025.—2026. gada sezonu Valmieras komanda uzsāka jauna galvenā trenera [[Kaspars Vecvagars|Kaspara Vecvagara]] vadībā ar lielākām finansiālām iespējām un labāku komplektāciju nekā iepriekšējās sezonās, kas ļāva gūt labākus panākumus gan Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas turnīrā, gan [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas Basketbola kausā]]. 2026. gada februārī "Valmiera Glass VIA" uzvarēja Latvijas kausa finālspēlē, [[Ventspils|Ventspilī]] pārspējot [[BK Ventspils]]. Martā "Valmiera Glass VIA" pirmo reizi kluba vēsturē iekļuva Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pusfinālā un aprīlī pirmo reizi kļuva par Latvijas—Igaunijas līgas čempioniem, bet sezonas noslēgumā 15. maijā uzvarēja arī LBL turnīrā, finālsērijā pārspējot BK Ventspils. == Izcīnītās vietas == === [[Latvijas Basketbola līga]] === * [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — [[LBL3]] 2. vieta regulārajā sezonā, LBL3 čempionu tituls izslēgšanas spēlēs; pārcēlās uz LBL2 * [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 8. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs * [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 8. vieta regulārajā sezonā * [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 5. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs * [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 1. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs * [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 4. vieta regulārajā sezonā, 2. vieta pēc izslēgšanas spēlēm * [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 5. vieta regulārajā sezonā, 4. vieta pēc izslēgšanas spēlēm; ieņēma "[[Valmiera/Ordo]]" vietu LBL1 un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Lat-Est līgā]] Sākot ar 2018. gadu "Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola" ieņēma iepriekšējā Valmieras kluba vietu augstākā līmeņa turnīros. * [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta) * [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]) * [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls * [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta) * [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (6. vieta) * [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 4. vieta * [[2025.—2026. gada LBL sezona]] — '''1. vieta''' === [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] === * [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12. vieta regulārajā sezonā * [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]) * [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11. vieta regulārajā sezonā * [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10. vieta regulārajā sezonā * [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 15. vieta regulārajā sezonā * [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13. vieta regulārajā sezonā * [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta) * [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — '''1. vieta''' == Galvenie treneri == * 2011—2021: [[Roberts Zeile]] * 2021—2022: [[Edmunds Valeiko]] * 2022: {{flaga|Lietuva}} [[Tomass Keršis]] * 2022—2024: [[Oskars Virsis]] * 2024—2025: [[Nikolajs Mazurs]] * 2025—2026: [[Kaspars Vecvagars]] * 2026—pašlaik: [[Dāvis Čoders]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.vgvia.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{LBL}} [[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]] [[Kategorija:LBL klubi]] [[Kategorija:Sports Valmierā]] bsxoxe0sxzb1ioe7q4sjcjv95kkz4ri 0 531862 4536008 4492332 2026-10-14T14:06:34Z Vulkāniii 151874 4536008 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Zigurds Skābardis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 07 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tīraine|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[tulkotājs]]<br>[[tulks]] | ienākumi = | darbības_gadi = 1993-pašlaik | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | piezīmes = }} '''Zigurds Skābardis''' (dzimis 1971. gada 7. aprīlī) ir [[latvieši|latviešu]] [[tulkotājs]] un tulks. Studējis angļu un vācu filoloģiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] un [[Ķelnes Universitāte|Ķelnes Universitātē]]. Strādājis reklāmas aģentūrās kā reklāmas tekstu autors.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goethe.de/ins/lv/lv/kul/ser/uak/per.cfm?personId=1372|title=Zigurds Skābārdis|website=goethe.de|access-date=2023-01-23}}</ref> Skābārža tulkojums Ērvina Velša (''Irvine Welsh'') grāmatai „Porno“ 2017. gadā ieguva [[Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvu]] kā labākais gada tulkojums.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article//latvijas-literaturas-gada-balva.html|title=Latvijas Literatūras gada balva|website=kraslavasvestis.lv|access-date=2023-01-23|archive-date=2023-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20230123112540/http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article//latvijas-literaturas-gada-balva.html}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dgramata.lv/dienas-gramata/dg-autori/s/|title=Dienas grāmatas tulkotāji|website=dgramata.lv|access-date=2023-01-23|archive-date=2023-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20230123112542/https://www.dgramata.lv/dienas-gramata/dg-autori/s/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{kultūra-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Skābārdis, Zigurds}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] 2ig9syx1dkqbilyyle2z02riuipx4tr 4536010 4536008 2026-10-14T14:13:23Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Vulkāniii|Vulkāniii]] ([[User talk:Vulkāniii|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4536008 Nezinu, kā ir pareizi, bet turēsimies pie vienas versijas 4536010 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Zigurds Skābardis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 07 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tīraine|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[tulkotājs]]<br>[[tulks]] | ienākumi = | darbības_gadi = 1993-pašlaik | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | piezīmes = }} '''Zigurds Skābardis''' (dzimis 1971. gada 7. aprīlī) ir [[latvieši|latviešu]] [[tulkotājs]] un tulks. Studējis angļu un vācu filoloģiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] un [[Ķelnes Universitāte|Ķelnes Universitātē]]. Strādājis reklāmas aģentūrās kā reklāmas tekstu autors.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goethe.de/ins/lv/lv/kul/ser/uak/per.cfm?personId=1372|title=Zigurds Skābārdis|website=goethe.de|access-date=2023-01-23}}</ref> Skābarža tulkojums Ērvina Velša (''Irvine Welsh'') grāmatai „Porno“ 2017. gadā ieguva [[Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvu]] kā labākais gada tulkojums.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article//latvijas-literaturas-gada-balva.html|title=Latvijas Literatūras gada balva|website=kraslavasvestis.lv|access-date=2023-01-23|archive-date=2023-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20230123112540/http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article//latvijas-literaturas-gada-balva.html}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dgramata.lv/dienas-gramata/dg-autori/s/|title=Dienas grāmatas tulkotāji|website=dgramata.lv|access-date=2023-01-23|archive-date=2023-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20230123112542/https://www.dgramata.lv/dienas-gramata/dg-autori/s/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{kultūra-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Skābārdis, Zigurds}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] ivxokwn5fpkvywru6l1qipsku6bk4bs 0 541852 4536002 4375163 2026-10-14T13:39:49Z Vulkāniii 151874 4536002 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Taivāna | Badge = Flag of Chinese Taipei for Olympic games.svg | Badge_size = 140px | Nickname = | Association = Taivānas Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|AUS}} Mets Ross | Captain = Vu Čunčins | Most caps = Čens Po-ļjans (80) | Top scorer = Čens Po-ļjans (25) | Home Stadium = Taivānas Nacionālais stadions<br />Kaošinas Nacionālais stadions | FIFA Trigramme = | pattern_la1 = _tpe24h | pattern_b1 = _tpe24h | pattern_ra1 = _tpe24h | pattern_sh1 =_tpe24h | pattern_so1 = | leftarm1 = 01007E | body1 = 01007E | rightarm1 = 01007E | shorts1 = 000038 | socks1 = 0000B8 | pattern_la2 = _tpe24a | pattern_b2 = _tpe24a | pattern_ra2 = _tpe24a | pattern_sh2 = _tpe24a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = A4D2FF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|Taivāna}} 3–2 {{fb-rt|Vjetnama}}<br />([[Manila]], [[Filipīnas]]; {{dat|1954|5|1|N|bez}})<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eloratings.net/Taiwan.htm|title=Taiwan matches, ratings and points exchanged|publisher=World Football Elo Ratings: Taiwan|access-date=24 November 2016}}</ref> | Largest win = {{fb|GUM}} 0–10 {{fb-rt|TPE}}<br />([[Taipa]], [[Makao]]; {{dat|2007|6|17|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|KUW}} 10–0 {{fb-rt|TPE}}<br />([[Aina (pilsēta)|Aina]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]], {{dat|2006|11|9|N|bez}}) | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā]] | Regional cup apps = 2 | Regional cup first = [[1960. gada Āzijas kauss futbolā|1960]] | Regional cup best = Trešā vieta ([[1960. gada Āzijas kauss futbolā|1960]]) }} '''Taivānas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Ķīnas Republika|Taivānu]] starptautiskās futbola sacensībās. Taivānas futbola izlasi pārvalda Taivānas Futbola asociācija. Politisku iemeslu dēļ (teritoriālie strīdi ar [[Ķīna|Ķīnu]]) no 1976. gada līdz 1978. gadam un no 1982. gada līdz 1989. gadam tā atradās [[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] sastāvā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]—[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Izstājās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]—[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nepiedalījās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' == Āzijas kausā == * 1956 — ''Nekvalificējās'' * 1960 — Trešā vieta * 1964 — ''Izstājās'' * 1968 — Ceturtā vieta * 1972 — ''Izstājās'' * 1976 — ''Izslēgta no AFC'' * 1980 — 1988 — ''Atradās OFC sastāvā'' * 1992 — 2023 — ''Nekvalificējās'' == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://ctfa.com.tw/ Chinese Taipei Football Association official website] {{zh ikona}} * [https://www.the-afc.com/en/east/chinese_taipei.html Chinese Taipei] [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/TPE Chinese Taipei] [[FIFA]] * [https://web.archive.org/web/20070312045457/http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/t/team/overview.html?team=tpe Chinese Taipei] [[2006. gada FIFA Pasaules kauss]] oficiālā mājaslapa (arhivēta 2007. gada 12. martā) * [https://web.archive.org/web/20071210001120/http://www.ctfa.com.tw/nation_team_details.php?national_team_id=1 Chinese Taipei national team squad] at CTFA official website {{zh ikona}} (arhivēta 2007. gada 10. decembrī) {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Taivānas futbola izlase]] [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] cm3ejn58so0tu66uv9mvp0ufkncr8du 0 544948 4536213 4410490 2026-10-14T23:13:42Z Kent Wang 151089 Palácio Nacional de Sintra from above 74.jpg; Palacio Nacional, Sintra, Portugal, 2019-05-25, DD 70.jpg 4536213 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sintra | official_name = ''Sintra'' | settlement_type = pilsēta un pašvaldība | image_skyline = Palácio Nacional de Sintra from above 74.jpg | image_caption = Sintras nacionālā pils | image_flag = Pt-snt1.png | image_seal = | image_shield = Brasão de Armas de Sintra.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Portugāle#Eiropa | relief = | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{vieta|Portugāle}} | subdivision_name1 = [[Lisabonas reģions]] | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 319,23 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 377 835 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = WET | utc_offset = +0 | timezone_DST = WEST | utc_offset_DST = +1 | latd = 38.799167 | longd = -9.388333 | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 0 - 175 | website = {{oficiālā mājaslapa}} | blank_name = | blank_info = | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Sintras kultūrainava | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv, v | designation1_date = 1995. gads | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/723 723] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{POR}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 946 ha | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} <mapframe text="Sintra" width=280 height=280 zoom=10 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q190187" } </mapframe> '''Sintra''' ({{val|pt|Sintra}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Portugāle|Portugālē]]s uz ziemeļrietumiem no [[Lisabona]]s, [[Portugāļu Rivjēra]]s reģionā. 1995. gadā Sintras kultūrainava tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā. Pilsēta ir pazīstama kā populārs tūrisma objekts, slavena ar savām [[romantisms|romantisma]] stila celtnēm, gleznainām ainavām, pludmalēm un parkiem. Pazīstamākās Sintras celtnes ir [[Sintras nacionālā pils]], [[Penas pils]], [[Mauru pils (Sintra)|Mauru pils]], [[Monserrates pils]]. Sintra ietilpst [[Sintras-Kaškaišas dabas parks|Sintras-Kaškaišas dabas parka]] teritorijā. Sintra ir viena no bagātākajām pašvaldībām Portugālē. Ik gadus šeit tiek rīkota [[Eiropas Centrālā banka|Eiropas Centrālās bankas]] konference ''ECB Forum on Central Banking''. == Attēlu galerija == <gallery> Sintra_-_Palacio_da_Pena_(20332995770)_(cropped2).jpg|Penas pils Palacio_de_Monserrate_(7730029906).jpg|Monserrates pils Praia_da_Ursa,_Portugal_(4092828417).jpg Castelo_dos_Mouros,_Sintra,_Portugal,_2019-05-25,_DD_82.jpg|Mauru pils Palacio Nacional, Sintra, Portugal, 2019-05-25, DD 70.jpg|Sintras nacionālā pils Azenhas_do_Mar_-_Portugal_(48487009082).jpg Sintra,_part_of_the_historic_centre.jpg </gallery> == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portugāle UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] [[Kategorija:Lisabonas reģions]] [[Kategorija:Portugāles pilsētas]] 6h33wwxr7xdmdj36wreey4e4wpbo9y6 0 545579 4535975 3890804 2026-10-14T13:01:17Z Vulkāniii 151874 4535975 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Johanniskirche 2 001 (Ausschnitt).jpg|thumb|270px|Augsburgas ticības apliecības pasniegšana ķeizaram [[Kārlis V Habsburgs|Kārlim V]].]] '''Augsburgas ticības apliecība''' ({{val|de|Augsburger Bekenntnis}}) jeb '''Augsburgas konfesija''' ({{val|la|Confessio Augustana}}) ir [[luterisms|luterisma]] pamatu izklāsts, kas 28 artikulos formulē galvenās luteriskās teoloģijas vadlīnijas. To sastādīja [[Mārtiņš Luters|Lutera]] sekotājs [[Filips Melanhtons]] un [[Augsburga]]s [[reihstāgs (Svētā Romas impērija)|reihstāgā]] 1530. gada 25. jūnijā pasniedza [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizaram]] [[Kārlis V Habsburgs|Kārlim V]]. Tā kā ķeizars to noraidīja, izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. gadā.<ref>[https://tezaurs.lv/mwe:29681 tezaurs.lv]</ref> Augsburgas ticības apliecība iekļauta [[Vienprātības grāmata]]s (''Liber Concordiae'') sastāvā. == Livonijas zemēs == 1554. gadā [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja Lutera mācības oficiālo statusu un pasludināja Augsburgas ticības apliecības brīvību Livonijā. 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s līgumā [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] valdnieks [[Sigismunds II Augusts]] garantēja Augsburgas konfesiju. Pēc [[Rīgas brīvpilsēta]]s pakļaušanas 1582. gada martā kopvalsts valdnieks [[Stefans Batorijs]] atļāva Augsburgas konfesiju pilsētā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Reformācija]] [[Kategorija:Luterticība]] [[Kategorija:Reliģiskie teksti]] rkpqd9xmhbtnubss3uv0nikib10z9lp 0 548097 4535992 4358897 2026-10-14T13:26:08Z Vulkāniii 151874 4535992 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Siņhajas revolūcija<br/>{{val|zh|辛亥革命}} | partof = [[Anti Cjinu kustība]]s | image = Xinhai Revolution in Shanghai.jpg | image_size = 300px | caption = [[Naņdzjinas ceļš]] [[Šanhaja|Šanhajā]] pēc Šanhajas bruņotās sacelšanās, kurā izkārti [[Piecu tautu savienība]]s karogi, ko izmantoja revolucionāri Šanhajā un Ziemeļķīnā | date = {{dat|1911|10|10}} — {{dat|1912|2|12}} | place = Ķīna | result = Revolucionāru uzvara | combatant1 = ; Monarhisti : [[File:Flag of China (1889–1912).svg|25px]] [[Cjinu impērijas bruņotie spēki|Impērijas bruņotie spēki]] : [[Beidžanas armija]] | combatant2 = ; Revolucionāri : [[file:Prior Flag of the Kuomintang.svg|25px]] [[Tunmenhei]] : Provinces valdības | combatant3 = | commander1 = * [[Puji]] * [[Imperatore Lunji]] * [[Princis Zaifengs]] * [[Jaņs Šikaijs]] * [[Ma Anlaņs]] * [[Jaņs Čingsins]] * [[Žao Erfens]] * [[Ma Cji]] | commander2 = {{Plainlist| * {{Flagicon image|Naval Jack of the Republic of China.svg}} [[Suņs Džunšaņs]] * {{Flagicon image|Naval Jack of the Republic of China.svg}} [[Hvons Sings]] * {{Flagicon image|鐵血十八星旗.svg}} [[Lī Huaņhuņs]] * {{Flagicon image|Naval Jack of the Republic of China.svg}} [[Suns Cjaožeņs]] * {{Flagicon image|Naval Jack of the Republic of China.svg}} [[Čens Ksimei]] * {{Flagicon image|Naval Jack of the Republic of China.svg}} [[Cai E]] * {{Flagicon image|Naval Jack of the Republic of China.svg}} [[Hu Hanmiņs]] }} | commander3 = | strength1 = [[File:Flag of China (1889–1912).svg|25px]] 200 000 | strength2 = {{Flagicon image|Naval Jack of the Republic of China.svg}} 100 000 | casualties1 = [[File:Flag of China (1889–1912).svg|25px]] apmēram 170 000 | casualties2 = {{Flagicon image|Naval Jack of the Republic of China.svg}} apmēram 50 000 }} '''Siņhajas revolūcija''' ([[Ķīniešu valoda|ķīniešu]]: 辛亥革命) bija [[revolūcija]] Ķīnā, kas gāza monarhiju — [[Cjinu dinastija|Cjinu impēriju]]. Revolūciju veidoja daudzas sacelšanās. Pagrieziena punkts bija [[Učanas sacelšanās]] 1911. gada 10. oktobrī. Revolūcija beidzās ar sešus gadus vecā imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa 1912. gada 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu. Pēc revolūcijas saasinājās spriedze starp [[Gomiņdan]]u un [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistisko partiju]] un 1920. gadu beigās notika šķelšanās. Vairākas sadursmes starp abām partijām 20. gadsimta 40. gadu beigās pārauga plaša mēroga [[Ķīnas pilsoņu karš|pilsoņu karā]], kas beidzās ar [[Ķīnas Tautas Republika]]s izveidošanu 1949. gadā un Gomiņdana atkāpšanos uz [[Taivāna (sala)|Taivānu]]. Revolūcija ne tikai gāza monarhiju, bet arī noveda pie ievērojamām politiskām un sociālām pārmaiņām, kas veicināja modernās Ķīnas veidošanos. Tā pavēra ceļu dažādām reformām, tai skaitā militārajā, izglītības un tiesiskajā sistēmā, kā arī stimulēja nacionālisma un republikanisma ideju izplatību, kas veicināja Ķīnas sabiedrības [[Modernizācija|modernizāciju]] un konsolidāciju. == Teritoriālās izmaiņas == 1911. gadā, drīz pēc revolūcijas sākuma, [[Ārējā Mongolija]] (mūsdienu [[Mongolija]]) pasludināja [[Neatkarība|neatkarību]] no Cjinu impērijas, lai gan [[Ķīnas Republika]] to sākotnēji neatzina. Mongolija kļuva par ''[[de facto]]'' neatkarīgu valsti, un tikai 1945. gadā Ķīna formāli atzina tās neatkarību. [[Tibeta|Tibetā]] pēc revolūcijas arī samazinājās Ķīnas kontrole, un Tibeta izbaudīja ''de facto'' neatkarību līdz 1950. gadam, kad Ķīnas Tautas Republika veica militāru intervenci. Taivāna, kas jau 1895. gadā tika atdota [[Japāna]]i pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|pirmā Ķīnas un Japānas kara]], palika Japānas kontrolē līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām. Tādējādi Taivānas statuss nemainījās tieši Siņhajas revolūcijas rezultātā, bet tas palika par nozīmīgu teritoriālu jautājumu vēlākajā [[Ķīnas vēsture|Ķīnas vēsturē]]. Revolūcijas rezultātā sākās jauns pilsoņu karu un nemieru periods Ķīnas iekšienē, kas noveda pie daudzu provinču un reģionu ''de facto'' [[autonomija]]s, kad militārie līderi pārņēma kontroli pār dažādām teritorijām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cjinu dinastija]] [[Kategorija:Kari ar Ķīnu]] [[Kategorija:Taivāna]] [[Kategorija:Honkonga]] gpiaodfb3s3shyael3d8swx3tc2tp4l 0 552170 4536199 4535808 2026-10-14T20:53:14Z ~2026-55263-14 151911 4536199 wikitext text/x-wiki ralf gay == Latvijas izglītības iestādes == Profesionālās izglītības iestādes statuss "tehnikums" ir šādām [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=337968|title=Par Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu statusa noteikšanu un to nosaukumiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-10-04|language=lv}}</ref> * [[Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums]] * [[Jelgavas tehnikums]] * [[Kandavas Lauksaimniecības tehnikums]] * [[Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums]] * [[Latgales industriālais tehnikums]] * [[Ogres tehnikums]] * [[Liepājas Valsts tehnikums|Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums"]] * [[Rīgas Valsts tehnikums|Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Valsts tehnikums"]] * [[Rēzeknes tehnikums]] * [[Rīgas Stila un modes tehnikums]] * [[Saldus tehnikums]] * [[Smiltenes tehnikums]] * [[Valmieras tehnikums]] * [[Ventspils tehnikums]] * [[Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums]] Turklāt, profesionālās izglītības iestādes statuss "tehnikums" ir arī valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "[[Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums]]". == Atsauces == {{atsauces}} {{Atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=20244|title=Profesionālās izglītības likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-10-04|language=lv}} [[Kategorija:Izglītība]] [[Kategorija:Izglītības iestādes]] jvdy467yvq94zy7ef4jo0a55dphm439 4536200 4536199 2026-10-14T20:55:07Z ~2026-55263-14 151911 4536200 wikitext text/x-wiki МАТЬ ОДНА СТЕНДОФФ 2 == Latvijas izglītības iestādes == Profesionālās izglītības iestādes statuss "tehnikums" ir šādām [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=337968|title=Par Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu statusa noteikšanu un to nosaukumiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-10-04|language=lv}}</ref> * [[Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums]] * [[Jelgavas tehnikums]] * [[Kandavas Lauksaimniecības tehnikums]] * [[Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums]] * [[Latgales industriālais tehnikums]] * [[Ogres tehnikums]] * [[Liepājas Valsts tehnikums|Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums"]] * [[Rīgas Valsts tehnikums|Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Valsts tehnikums"]] * [[Rēzeknes tehnikums]] * [[Rīgas Stila un modes tehnikums]] * [[Saldus tehnikums]] * [[Smiltenes tehnikums]] * [[Valmieras tehnikums]] * [[Ventspils tehnikums]] * [[Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums]] Turklāt, profesionālās izglītības iestādes statuss "tehnikums" ir arī valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "[[Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums]]". == Atsauces == {{atsauces}} {{Atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=20244|title=Profesionālās izglītības likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-10-04|language=lv}} [[Kategorija:Izglītība]] [[Kategorija:Izglītības iestādes]] q9prduacuw7bf9d9kbhy4rtv18b3hjy 4536206 4536200 2026-10-14T21:16:52Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55263-14|~2026-55263-14]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks 4535808 wikitext text/x-wiki '''Tehnikums''' ir [[Izglītība|izglītības]] iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni, un kurai ir piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.niid.lv/izlgsist|title=Izglītības sistēma Latvijā|website=www.niid.lv|access-date=2023-10-04|language=lv}}</ref> [[Profesionālā izglītība|Profesionālās izglītības]] iestādes specializējas profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanā, ļaujot iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju dažādās profesionālajās jomās. Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni ir būtiska sastāvdaļa tehnikumu darbībā un ļauj novērtēt profesionālo kompetenci un prasmes tajās kvalifikācijās, kurās tehnikums piedāvā izglītību. Iestāde saņem valsts budžeta finansējumu, ja atbilst akreditēta tehnikuma statusam. Tas ļauj veikt profesionālo izglītību attiecīgo jomu pedagogiem un nodrošināt metodisko atbalstu citām profesionālās izglītības iestādēm. ==Darbības mērķi== Tehnikumi ne tikai īsteno profesionālās tālākizglītības programmas, bet arī nodrošina profesionālās pilnveides izglītību esošajiem speciālistiem, lai tiem būtu iespēja uzlabot savas prasmes un kompetenci profesionālajās jomās, kurās tehnikumi piedāvā izglītību. Šīs programmas veicina izglītojamo personības attīstību un atbilstību [[darba tirgus]] prasībām. Tehnikuma darbības mērķi ietver izglītības programmu stratēģiskās specializācijas, kas nodrošina nepieciešamos speciālistus tautsaimniecības attīstībai un veicina izglītojamo personības attīstību. Tehnikumi cieši sadarbojas ar uzņēmumiem, lai piedāvātu darba vidē balstītas mācības, kas ļauj studentiem iegūt praktiskas pieredzes. Tāpat tehnikumi piedāvā metodisko atbalstu citām profesionālās izglītības iestādēm un veicina pedagogu tālākizglītību. == Latvijas izglītības iestādes == Profesionālās izglītības iestādes statuss "tehnikums" ir šādām [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=337968|title=Par Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu statusa noteikšanu un to nosaukumiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-10-04|language=lv}}</ref> * [[Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums]] * [[Jelgavas tehnikums]] * [[Kandavas Lauksaimniecības tehnikums]] * [[Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums]] * [[Latgales industriālais tehnikums]] * [[Ogres tehnikums]] * [[Liepājas Valsts tehnikums|Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums"]] * [[Rīgas Valsts tehnikums|Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Valsts tehnikums"]] * [[Rēzeknes tehnikums]] * [[Rīgas Stila un modes tehnikums]] * [[Saldus tehnikums]] * [[Smiltenes tehnikums]] * [[Valmieras tehnikums]] * [[Ventspils tehnikums]] * [[Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums]] Turklāt, profesionālās izglītības iestādes statuss "tehnikums" ir arī valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "[[Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums]]". == Atsauces == {{atsauces}} {{Atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=20244|title=Profesionālās izglītības likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-10-04|language=lv}} [[Kategorija:Izglītība]] [[Kategorija:Izglītības iestādes]] ekcuxzva8xdls4o6407f24t5m0m6xmv 0 553295 4536303 4526600 2026-10-15T08:48:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536303 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Playboi Carti'' | Vārds_orig = | Attēls = Playboi Carti, Clout Festival 2024 05 (cropped).jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Playboi Carti'' 2024. gadā | Dz_vārds = Džordans Terels Kārters | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1996|9|13}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Džordžija|Atlanta}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[hiphops]], [[trap mūzika|''trap'' mūzika]] | Nodarbošanās = | Instrumenti = | Gadi = | Izdevējkompānija = ''[[Interscope Records|Interscope]]'', AWGE, ''Opium'' | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|http://playboicarti.com/}} | Dzimums = V }} '''Džordans Terels Kārters''' ({{val|en|Jordan Terrell Carter}}; dzimis {{dat|1996|9|13}} [[Atlanta|Atlantā]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ssense.com/en-us/editorial/music/rap-game-reincarnation|title=Rap Game Reincarnation|last=SSENSE|website=ssense|access-date=2024-01-10|date=2017-05-17|language=en}}</ref> plašāk zināms ar [[pseidonīms|pseidonīmu]] '''''Playboi Carti,''''' ir [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[Reps|reperis]] un dziedātājs. Kārters sāka nodarboties ar repu 2011. gadā, tajā pašā gadā sāka augšupielādēt savas dziesmas platformā ''[[SoundCloud]]''. Sākotnēji viņš izmantoja pseidonīmu ''Sir Cartier'', 2013. gadā to nomainot uz ''Playboi Carti''.<ref name="xxlmag.com">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.xxlmag.com/rappers-names-soundcloud-era/|title = Here's Where Playboi Carti, Lil Uzi Vert and More Got Their Names from| date=December 2, 2020 }}</ref> 2017. gada aprīlī viņš izlaida savu debijas miksteipu ''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]''. Šis projekts guva komerciālus panākumus, sasniedzot 12. vietu ''[[Billboard 200]]'' topā.<ref name="billboard">{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/artist/playboi-carti/chart-history/tlp/|title=Playboi Carti Chart History|magazine=Billboard|access-date=December 6, 2017}}</ref> Divi [[singls|singli]] no šī miksteipa iekļuva ''[[Billboard Hot 100]]'' topā, ''[[Magnolia (dziesma)|Magnolia]]'' sasniedzot 29. vietu, bet ''[[wokeuplikethis*]]'' ar ''[[Lil Uzi Vert]]'' — 76. vietu.<ref name="billboard" /> 2018. gada maijā ''Carti'' izlaida savu debijas albumu ''[[Die Lit]]''. Tas guva pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes,<ref name="Metacritic">{{tīmekļa atsauce|url=http://metacritic.com/music/die-lit/playboi-carti|title=Die Lit by Playboi Carti Reviews and Tracks|publisher=[[Metacritic]]|access-date=June 10, 2018|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612142938/http://www.metacritic.com/music/die-lit/playboi-carti|archive-date=June 12, 2018}}</ref> kā arī sasniedza 3. vietu ''Billboard 200''.<ref name="billboard" /> 2018. gada maijā tika izlaita [[Drake (mūziķis)|Dreika]] dziesma ''[[Pain 1993]]'', kurā piedalās ''Carti''. Tā debitēja 7. vietā ''Billboard Hot 100'', kļūstot par pirmo ''Carti'' dziesmu, kas sasniegusi labāko desmitnieku šajā topā.<ref name="billboard" /> {{dat|2020|12|25||bez}} tika izlaists viņa otrais albums ''[[Whole Lotta Red]]''. Tas debitēja pirmajā vietā ''Billboard 200''. ''Carti'' ir ticis raksturots kā [[Mamblreps|''mumble'' reperis]],<ref name=":0">{{ziņu atsauce|url=http://www.hotnewhiphop.com/playboi-cartis-playboi-carti-review-news.31433.html|title=Playboi Carti's "Playboi Carti" (Review)|work=HotNewHipHop|access-date=August 22, 2017|archive-date={{dat|2017|04|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170427092309/http://www.hotnewhiphop.com/playboi-cartis-playboi-carti-review-news.31433.html}}</ref> viņa mūzikā galvenais fokuss ir nevis uz dziesmu tekstiem, bet gan uz radīto atmosfēru.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://pitchfork.com/reviews/albums/23196-playboi-carti/|title=Playboi Carti: Playboi Carti Album Review {{!}} Pitchfork|website=Pitchfork.com|language=en|access-date=August 22, 2017}}</ref> Viņš ir zināms ar savu "bērna balss" dziedāšanas stilu, kam raksturīgi augsti toņi un neskaidra izruna.<ref name="Baby">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.complex.com/music/2019/05/playboi-carti-baby-voice-history/|title=The History of Playboi Carti's Baby Voice|date=May 10, 2019|access-date=May 25, 2019|first=Greg|last=Gaffney|website=Complex|archive-date={{dat|2021|11|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211128001749/https://www.complex.com/music/2019/05/playboi-carti-baby-voice-history/}}</ref> 2018. gadā Kārters sāka satikties ar [[Austrālija|austrāliešu]] reperi [[Igija Azalija|Igiju Azaliju]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.complex.com/music/2018/09/iggy-azalea-relationship-with-playboi-carti-is-official-official|title=Iggy Azalea's Relationship With Playboi Carti Is Official Official|website=Complex|access-date={{dat|2023|10|18||bez}}|archive-date={{dat|2022|02|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220212170706/https://www.complex.com/music/2018/09/iggy-azalea-relationship-with-playboi-carti-is-official-official}}</ref> Viņi izšķīrās 2019. gada decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rap-up.com/2019/12/20/iggy-azalea-playboi-carti-break-up/|title=Iggy Azalea and Playboi Carti Reportedly Break up|date=December 18, 2019|access-date={{dat|2023|10|18||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220302124521/https://www.rap-up.com/2019/12/20/iggy-azalea-playboi-carti-break-up/ }}</ref> 2020. gadā piedzima Azalijas un Kārtera dēls.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.xxlmag.com/playboi-carti-iggy-azalea-baby-boy/|title=Playboi Carti Iggy Azalea Baby Boy|website=XXL Magazine|date=May 6, 2020 }}</ref> Vēlāk Azalija apgalvoja, ka Kārters viņu krāpis, palaidis garām sava dēla dzimšanu, kā arī atteicies parakstīt viņa dzimšanas apliecību.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.complex.com/music/2020/12/iggy-azalea-slams-playboi-carti-for-not-spending-christmas-with-son|title=Iggy Azalea Slams Playboi Carti for Not Spending Christmas with His Son (UPDATE)|website=[[Complex Networks]]|access-date={{dat|2023|10|18||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220302124523/https://www.complex.com/music/2020/12/iggy-azalea-slams-playboi-carti-for-not-spending-christmas-with-son}}</ref> Kārters sirgst ar [[Bronhiālā astma|astmu]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.thefader.com/2018/08/07/playboi-carti-asthma|title=Playboi Carti reveals he has the "worst kind of asthma"|last=Darville|first=Jordan|work=[[The Fader]]|date=August 7, 2018|access-date=July 30, 2019}}</ref> 2020. gada aprīlī Kārters tika arestēts, balstoties uz apsūdzībām, kas saistītas ar ieročiem un narkotikām. Viņš tika apsūdzēts automobiļa, kuram beidzies reģistrācijas derīguma termiņš, izmantošanā, [[marihuāna]]s uzglabāšanā un nepareizā operatīvā transportlīdzekļa apdzīšanā.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Berry |first=Peter A. BerryPeter A. |title=Playboi Carti Arrested on Gun and Drug Charges |url=https://www.xxlmag.com/playboi-carti-arrested-gun-drug-charges/ |access-date=November 8, 2022 |website=XXL Mag |date=April 3, 2020 |language=en}}</ref> 2023. gada februārī tika paziņots, ka Kārters ticis arestēts 2022. gada decembrī un apsūdzēts uzbrukumā, apgalvojot, ka viņš esot žņaudzis savu draudzeni, kura tajā brīdī bijusi stāvoklī. Viņš esot izlaists nākamajā dienā pret drošības naudu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Playboi Carti Allegedly Choked Pregnant Girlfriend, Arrested On Felony Charge |url=https://www.tmz.com/2023/02/14/playboi-carti-arrested-aggravated-assault-allegedly-choked-pregnant-girlfriend/ |access-date=2023-02-14 |website=TMZ |language=en}}</ref> == Diskogrāfija == {{main|Playboi Carti diskogrāfija}} === Studijas albumi === * ''[[Die Lit]]'' (2018) * ''[[Whole Lotta Red]]'' (2020) * MUSIC (2025) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://playboicarti.com/ Oficiālā mājaslapa] {{angliski}} {{Playboi Carti}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:"SoundCloud" reperi]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] 3gp0nrlnn05kda8w7sdhd56i3csqvov 0 576534 4535955 4304405 2026-10-14T12:31:12Z Vulkāniii 151874 4535955 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Heinrihs Ernsts Johans Kārlis fon Mirbahs | vārds_orig = ''Heinrich Ernst Johann Karl von Mirbach'' | attēls = Mirbach Baron.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Vācbaltiešu baronu Mirbahu ģerbonis (1882) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1763 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1819 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 27 | m_vieta = Laukzeme (''Laukžemė'') | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | dzimums = V | vecāki = Kārlis Heinrihs fon Mirbahs un Šarlote Vilhelmīne Henrieta fon Totlebena | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Anna Dorisa cum Berge | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālleitnants]] | dienesta_laiks = | valsts = [[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|22px]] [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br />[[Attēls:Flag of Prussia (1750).svg|22px]] [[Prūsija]] | struktūra = [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s, [[Prūsija]]s armija | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Koscjuško sacelšanās]], [[Prāgas aizstāvēšana]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = Brīvmūrnieks, Klaipēdas ložas ''Memphis'' dalībnieks }} }} '''Heinrihs Ernsts Jans Kārlis fon Mirbahs''' ({{val|de|Heinrich Ernst Johann Karl von Mirbach}}; dzimis [[1763. gads|1763. gadā]], miris {{dat|1819|2|27}} Laukzemē (''Laukžemė'')) bija vācbaltiešu [[ģenerālleitnants]], [[Kurzemes sacelšanās]] dalībnieks. Heinrihs Mirbahs izcēlās ne tikai kā militārais vadītājs, bet arī kā reformu veicinātājs, piešķirot brīvību zemniekiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Davies, N. God's Playground: A History of Poland. Vol. 2.|year=2005|publisher=Oxford University Press|}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Lukowski, J. The Partitions of Poland 1772, 1793, 1795.|year=1999|publisher=Addison Wesley Longman Limited|}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1763. gadā Kārļa Heinriha fon [[Mirbahi|Mirbaha]] un viņa sievas Šarlotes Vilhelmīnes Henrietas, dzimušas [[Totlēbeni|Totlēbenas]], ģenerāļa [[Gotlobs Totlēbens|Gotloba Kurta Heinriha fon Totlēbena]] meitas, ģimenē. Jaunībā dienēja [[Prūsijas armijas|Prūsijas armijā]], kur bija vēlākā [[Feldmaršals|feldmaršala]] Viharda Joahima Heinriha fon Melendorfa ({{val|de|Wichard Joachim Heinrich von Möllendorf}}) [[adjutants]]. 1794. gadā, kad sākās [[Tadeušs Koscjuško|Tadeuša Koscjuško]] sacelšanās, viņš kā [[Palanga]]s [[stārasts]] pievienojās ģenerāļa A. Vojtkēviča vienībai un ieņēma [[Liepāja|Liepāju]]. Par saviem līdzekļiem iegādājās ieročus sacelšanās dalībniekiem [[Kurzeme|Kurzemē]], vienlaikus pasludinot hercogistes sacelšanos un brīvību zemniekiem. No Tadeuša Koscjuško viņš saņēma ģenerālleitnanta pakāpi un piedalījās [[Varšava]]s priekšpilsētas [[Prāga (Varšava)|Prāgas]] aizstāvēšanā pret [[Aleksandrs Suvorovs|Suvorova]] armiju. Pēc sacelšanās apspiešanas viņu arestēja un izsūtīja uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Pēc [[Pāvils I Romanovs|cara Pāvila]] dotās apžēlošanas Heinrihs fon Mirbahs atgriezās Lietuvā. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā viņš mēģināja organizēt [[Telši|Telšu]] apriņķī bruņotas vienības, lai atbalstītu [[1812. gada karš|Napoleona karagājienu]] uz [[Maskava|Maskavu]]. Tomēr viņa centieni neguva panākumus, un pēc Napoleona krišanas H. Mirbahs vairs politikā aktīvi nepiedalījās. == Brīvmūrnieks == Heinrihs fon Mirbahs bija aktīvs [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieks]] un [[Klaipēda]]s ložas ''Memphis'' dalībnieks. Brīvmūrnieki centās veicināt izglītību, sabiedrības morālo attīstību un humānismu. Klaipēdā loža bija viens no centriem, kur pulcējās intelektuāļi un sabiedriskie darbinieki. == Atsauces == {{atsauces}} <!-- * 1. Geni.com. Ernst Johann Heinrich* Carl von Mirbach. Retrieved February 10, 2015, from http://www.geni.com/people/Ernst-Johann-Heinrich-von-Mirbach/6000000026175553108 * 2. Internetowy Polski Słownik Biograficzny. Ernest Jan Henryk Karol h. Mirbach Mirbach. Retrieved February 10, 2015, from http://ipsb.nina.gov.pl/index.php/a/ernest-jan-henryk-karol-h-mirbach-mirbach * 3. Małachowski-Łempicki, S. (1930). Wykaz polskich lóż wolnomularskich oraz ich locekļi 1738—1821. Kraków: Archiwum Komisji Historycznej. Retrieved from http://www.wbc.poznan.pl/Content/96430/Hass%20uzupe%C5%82nia%20Ma%C5%82achowskiego.pdf * 4. Historical Research | Institute of Historical Research. Retrieved from https://www.history.ac.uk * 5. The Historical Journal | Cambridge Core. Retrieved from https://www.cambridge.org/core/journals/historical-journal * 6. The American Historical Review | Oxford Academic. Retrieved from https://academic.oup.com/ahr * 7. The English Historical Review | Oxford Academic. Retrieved from https://academic.oup.com/ehr --> == Literatūra == * H.P. Kosk — ''Generalicja polska, t. 2, Wyd. Oficyna Wydawnicza „Ajaks”'', Pruszków 2001, ISBN 83-87103-81-0. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mirbahs, Henriks Ernsts Jans Karols fon}} [[Kategorija:1763. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1819. gadā mirušie]] [[Kategorija:Poļu militārpersonas]] [[Kategorija:Vācu militārpersonas]] [[Kategorija:Kurzemes cilvēki]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] me9mswnwmdqjxstuuduma45g7888a2o 0 577773 4535972 4534696 2026-10-14T12:52:07Z Teatrālis 82063 /* Oktobris */ 4535972 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] (līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns&nbsp;— [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026&nbsp;— kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026&nbsp;— atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026&nbsp;— lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026&nbsp;— īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]]&nbsp;— pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]]&nbsp;— atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]]&nbsp;— no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]]&nbsp;— [[8. februāris]]&nbsp;— Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]]&nbsp;— veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]]&nbsp;— [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]]&nbsp;— [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]]&nbsp;— Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]]&nbsp;— pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]] no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]]&nbsp;— [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē&nbsp;— krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]]&nbsp;— no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]]&nbsp;— [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]]&nbsp;— [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]]&nbsp;— [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. * [[12. augusts]]&nbsp;— bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[14. augusts]]&nbsp;— [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> ** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra "Priska"]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību. * [[25. augusts]]&nbsp;— [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 </ref> * [[28. augusts]]&nbsp;— bija novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Septembris === * [[13. septembris]] — pēc tam, kad tika pieķerts vadot autmašīnu alkohola reibumā, no amata tika atstādināts [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] [[Reinis Uzulnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]]&nbsp;— Latvijā aizliedza nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]]&nbsp;— notika [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Plānotie notikumi == == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]]&nbsp;— [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]]&nbsp;— [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) * [[11. augusts]]&nbsp;— [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā) * [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā) * [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā) * [[29. augusts]]: ** [[Voldemārs Gulēns]], psihoterapeits, mecenāts, viens no Latviešu Fonda dibinātājiem (dzimis 1938. gadā) ** [[Normunds Ērkulis]], motosportists (dzimis 1960. gadā) * [[31. augusts]] — [[Ilmārs Herberts Dambergs]], pulkvežleitnants, Latvijas aizsardzības darba grupas vadītājs, Amerikas latviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1932. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] Loze ilze.jpg|[[Ilze Loze]] Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā) * [[7. septembris]] — [[Rihards Pīks]], politiķis, kinorežisors, kino darbinieks (dzimis 1941. gadā) * [[10. septembris]] — [[Jānis Dobelis (ķirurgs)|Jānis Dobelis]], bērnu ķirurgs, pedagogs, profesors (dzimis 1943. gadā) * [[11. septembris]] — [[Ingrīda Brigita Stroda]], radio žurnāliste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1942. gadā) * [[19. septembris]] — [[Juris Zihmanis]], tēlnieks (dzimis 1943. gadā) * [[25. septembris]] — [[Jānis Dreiblats]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[27. septembris]] — [[Dagmāra Prīberga]], tautas daiļamata meistare, kultūras darbiniece (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Rihards Piks.jpg|[[Rihards Pīks]] </gallery> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Teiksma Jansone]], koklētāja, pedagoģe (dzimusi 1957. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Vija Ābele]], tekstilmāksliniece, tautas lietišķās mākslas meistare (dzimusi 1946. gadā) * [[8. oktobris]] — [[Mirdza Birzniece]], novadpētniece, folkloriste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1926. gadā) * [[9. oktobris]] — [[Indra Briķe]], aktrise (dzimusi 1957. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Ēvalds Grabovskis]], hokeja treneris, funkcionārs (dzimis 1941. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Jānis Jākobsons]], mākslinieks, kurators (dzimis 1959. gadā) == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] crw0rw9xjwlgt9po7wkeoofh1b3yxnv 0 580702 4536013 4136081 2026-10-14T14:29:30Z Papiruas 128531 /* */ 4536013 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kristens Mihals | vārds_orģ = ''Kristen Michal'' | attēls = Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg | att_izm = 200px | apraksts = Kristens Mihals 2024. gadā | amats = [[Igaunijas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|2024|7|23|N}} | term_beigas = | prezidents = *[[Alars Kariss]] *[[Ille Madise]] | priekštecis = [[Kaja Kallasa]] | pēctecis = | amats2 = Igaunijas klimata ministrs | term_sākums2 = {{dat|2023|4|17|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2024|7|23|N|bez}} | premjers2 = [[Kaja Kallasa]] | priekštecis2 = [[Madiss Kallass]] | pēctecis2 = [[Joko Alendere]] | amats3 = Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs | term_sākums3 = {{dat|2015|4|9|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2016|11|23|N|bez}} | premjers3 = [[Tāvi Reivass]] | priekštecis3 = [[Urve Palo]] | pēctecis3 = [[Kadri Simsone]] | amats4 = Igaunijas tieslietu ministrs | term_sākums4 = {{dat|2011|4|6|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2012|12|10|N|bez}} | premjers4 = [[Andruss Ansips]] | priekštecis4 = [[Reins Langs]] | pēctecis4 = [[Hanno Pevkurs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|7|12}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Tallina|td=Igaunija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Igaunijas Reformu partija]] | dzīvesb = Evelina Orasa | bērni = 3 | alma_mater = ''Akadeemia Nord'' | profesija = | tautība = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Kristens Mihals''' ({{val|et|Kristen Michal}}; dzimis {{dat|1975|7|12}} [[Tallina|Tallinā]]) ir [[Igaunija]]s politiķis, pašreizējais [[Igaunijas premjerministrs]]. Pārstāv [[Igaunijas Reformu partija|Igaunijas Reformu partiju]], kopš 2024. gada septembra ir tās vadītājs. Iepriekš bijis tieslietu ministrs (2011—2012), ekonomikas un infrastruktūras ministrs (2015—2016) un klimata ministrs (2023—2024), kā arī vairāku sasaukumu [[Rīgikogu]] deputāts. == Politiskā darbība == No 1996. līdz 2002. gadam Mihals dažādos līmeņos strādāja par [[Igaunijas Reformu partija|Reformu partijas]] padomnieku. 2002. gadā viņš kļuva par premjerministra [[Sīms Kallass|Sīma Kallasa]] padomnieku. Vienu gadu viņš bija [[Tallina]]s pilsētas centra rajona vecākais (2002—2003). 2003. gadā Mihals tika iecelts par Reformu partijas ģenerālsekretāru un ieņēma šo amatu līdz 2011. gadam. Viņš bija [[Rīgikogu]] deputāts no 2004. līdz 2007. gadam, no 2012. līdz 2015. gadam, kā arī no 2016. līdz 2023. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://valitsus.ee/peaminister-ministrid/peaminister/kristen-michal|title=Kristen Michal|website=valitsus.ee|language=et|access-date={{dat|2024|09|22||bez}}}}</ref> {{dat|2011|4|6||bez}} Mihals tika apstiprināts par tieslietu ministru [[Andruss Ansips|Andrusa Ansipa]] valdībā, aizstājot Reformu partijas biedru [[Reins Langs|Reinu Langu]]. 2012. gada decembrī atkāpās no amata pēc pusgadu ilgušā Reformu partijas finansēšanas skandāla.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/105911/justice-minister-steps-down|title=Justice Minister Steps Down|website=err.ee|date={{dat|2012|12|06||bez}}|language=en|access-date={{dat|2024|09|22||bez}}}}</ref> No {{dat|2015|4|9|G|bez}} līdz {{dat|2016|11|23|D|bez}} viņš ieņēma ekonomikas un infrastruktūras ministra amatu. {{dat|2023|4|17||bez}} kļuva par klimata ministru [[Kaja Kallasa|Kajas Kallasas]] valdībā. 2024. gada jūlijā pēc K. Kallasas demisijas sakarā ar kļūšanu par [[Eiropas Savienība]]s ārējās un drošības politikas augstā pārstāvja amata kandidāti Mihals tika izvirzīts par premjerministra amata kandidātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2024-igaunijas-prezidents-uzdod-veidot-valdibu-klimata-ministram-mihalam.a561603/|title=Igaunijas prezidents uzdod veidot valdību klimata ministram Mihalam |website=lsm.lv|date={{dat|2024|07|16||bez}}|access-date={{dat|2024|09|22||bez}}}}</ref> 22. jūlijā parlaments Rīgikogu un prezidents [[Alars Kariss]] apstiprināja Mihalu par premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.07.2024-igaunijas-parlaments-pilnvaro-mihalu-veidot-jauno-valdibu.a562289/|title=Igaunijas parlaments pilnvaro Mihalu veidot jauno valdību |website=lsm.lv|date={{dat|2024|07|22||bez}}|access-date={{dat|2024|09|22||bez}}}}</ref> 23. jūlijā viņš nodeva zvērestu un oficāli stājās amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.07.2024-igaunija-sakusi-darbu-jauna-valdiba-kristena-mihala-vadiba.a562399/|title=Igaunijā sākusi darbu jaunā valdība Kristena Mihala vadībā|website=lsm.lv|date={{dat|2024|07|23||bez}}|access-date={{dat|2024|09|22||bez}}}}</ref> Tā paša gada 8. septembrī tika ievēlēts arī par Reformu partijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1609447211/gallery-reform-party-elects-kristen-michal-its-new-chair|title=Reform Party elects Kristen Michal its new chair |website=err.ee|language=en|date={{dat|2024|09|08||bez}}|access-date={{dat|2024|09|22||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{s-bef|before = [[Kaja Kallasa]] }} {{s-ttl|title = [[Igaunijas Reformu partija]]s priekšsēdētājs | years=2024—''pašlaik'' }} {{s-aft|after = ''amatā''}} |- {{s-bef|before = [[Kaja Kallasa]] }} {{s-ttl|title = [[Igaunijas premjerministrs]] | years=2024—''pašlaik'' }} {{s-aft|after = ''amatā''}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mihals, Kristens}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tallinā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas politiķi]] [[Kategorija:Igaunijas premjerministri]] cpj02sryi8lf3hzvwl3v6n2gzhp1wyz 0 586673 4535978 4444921 2026-10-14T13:07:42Z Vulkāniii 151874 4535978 wikitext text/x-wiki {{Biatlonista infokaste | vārds = Jūlija Tanheimere | vārds_orig = ''Julia Tannheimer'' | attēls = 2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg | att_izm = | paraksts = Jūlija Tanheimere 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|8|1}} | dz_viet = {{Vieta|Vācija|Ulma}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | valsts = {{GER}} | kar_sāk = | kar_beig = | augums = | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Karjera ------> | klubs = ''DAV Ulm'' | treneris = | bij_treneri = | izlase = | statuss = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | pk_debija = {{dat|2024|1|12||bez}} | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | pk_lab sasn = <!------ PK distanču kopvērtējumi ------> | ind dist_sasn = | sprints_sasn = | iedz_sasn = | masu st_sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_sasn = <!------ PČ informācija ------> | pč_dalība = 1 ([[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]) | pč_medaļas = | pč_sasn = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Jūlija Tanheimere''' ({{val|de|Julia Tannheimer}}; dzimusi {{dat|2005|8|1}} [[Ulma|Ulmā]]) ir vācu [[biatloniste]]. == Karjera == Starptautiskās sacensībās Tanheimere pirmo reizi startēja 2022. gada Pasaules čempionātā jauniešiem un visās disciplīnās, kurās piedalījās, iekļuva labāko desmitniekā. Augstāko vietu sasniedza 10 km individuālājā distancē, ierindojoties 5. pozīcijā. 2022. gada decembrī piedalījās IBU kausā junioriem [[Obertilliah|Obertilliahā]], sprintā finišējot sestajā vietā. 2023. gadā viņa piedalījās Eiropas jaunatnes olimpiskajā festivālā un izcīnīja zelta medaļu individuālajā distancē un sudrabu jauktajā stafetē. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Tā paša gada Eiropas čempionātā]] junioriem [[Madona|Madonā]] labāko rezultātu sasniedza individuālajā distancē, ieņemot 8. vietu. Pēc nepilna mēneša Pasaules čempionātā jauniešiem Ščučinskā, [[Kazahstāna|Kazahstānā]], vispirms ieguva sudrabu jauktajā stafetē, bet čempionāta turpinājumā izcīnīja trīs zelta medaļas — sprintā, iedzīšanā un stafetē. 2023. gada novembrī [[Kontiolahti]] Tanheimere debitēja [[IBU kauss|IBU kausa]] izcīņā pieaugušajiem. Sezonas trešajā posmā Šūšenā viņa uzvarēja distancē ar kopēju startu ar 60 dalībniecēm, 18 gadu un 137 dienu vecumā kļūstot par jaunāko IBU kausa individuālo sacensību uzvarētāju vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nordicmag.info/biathlon-sjusjoen-julia-tannheimer-18-ans-remporte-la-mass-start-60-oceane-michelon-quatrieme-1216/ |title=Biathlon Sjusjøen : Julia Tannheimer, 18 ans, remporte la mass-start 60, Océane Michelon quatrième |language=fr |date={{dat|2023|12|16|N|bez}} |website=nordicmag.info |accessdate={{dat|2024|12|16||bez}}}}</ref> [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās Tanheimere debitēja {{dat|2024|1|12||bez}} [[Rūpoldinga|Rūpoldingā]]. Jau savā pirmajā startā viņa ar nekļūdīgu šaušanu ierindojās 15. vietā, iegūstot Pasaules kausa ieskaites punktus un kvalificējoties iedzīšanas sacensībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.de/biathlon/ruhpolding/2023-2024/julia-tannheimer-glanzt-bei-debut-18-jahrige-auf-den-spuren-von-neuner-und-dahlmeier_sto9956827/story.shtml |title=Biathlon-Weltcup Ruhpolding: Julia Tannheimer glänzt bei Debüt - 18-Jährige auf den Spuren von Neuner und Dahlmeier |language=de |date={{dat|2024|1|13|N|bez}} |website=eurosport.de |accessdate={{dat|2024|12|16||bez}}}}</ref> Iedzīšanā viņa finišēja 33. vietā. 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Otepē]] izcīnīja četras medaļas. Individuālajā distancē un stafetē viņa kļuva par čempioni, bet sprintā un jauktajā stafetē ieguva sudraba godalgas. [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada sezonu]] iesāka Vācijas pirmajā komandā Pasaules kausā. Pirmajā posmā Kontiolahti izcīnīja sesto vietu sprintā un piekto vietu distancē ar kopēju startu. Nākamajā posmā [[Hohfilcene|Hohfilcenē]] kopā ar [[Vanesa Foigta|Vanesu Foigtu]], [[Selīna Grotiana|Selīnu Grotianu]] un [[Franciska Preisa|Francisku Preisu]] uzvarēja stafetē. Tā bija pirmā Vācijas uzvara sieviešu stafetē pēc gandrīz četru gadu pārtraukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/hochfilzen-2024-women-relay-biathlon/op4G8Kpte8FBMaYwsxp8l |title=Germany Stuns France in Hochfilzen Women’s Relay Victory |language=en |date={{dat|2024|12|15|N|bez}} |website=biathlonworld.com |accessdate={{dat|2024|12|16||bez}}}}</ref> == Karjeras rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Individ. sac. ! width="100"| Sprints ! width="100"| Iedzīšana ! width="100"| Masu starts ! width="100"| Stafete ! width="100"| Jauktā stafete |- | {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}} | align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]] | — | 20. | 34. | — | 4. | — |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Individ. sac. ! width="100"| Sprints ! width="100"| Iedzīšana ! width="100"| Masu starts ! width="100"| Stafete ! width="100"| Jauktā stafete ! width="100"| 1+1 jauktā stafete |- | [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]] | align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]] | 33. | 17. | 24. | 15. | 5. | — | — |} === Pasaules kausa kopvērtējums === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="100"| Sezona ! width="70"| Vieta |- | [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 67. |- | [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 31. |- | [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 23. |} === Pasaules čempionāts jauniešiem un junioriem === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="120"| Vieta ! width="100"| Vecuma grupa ! width="100"| Individ. sac. ! width="100"| Sprints ! width="100"| Iedzīšana ! width="100"| Masu starts ! width="100"| Stafete ! width="100"| Jauktā stafete |- | 2022 | align="left"| {{flaga|ASV}} [[Soldžerholova]] | Jaunieši | 5. | 9. | 8. | rowspan=2 {{n/a}} | — | {{n/a}} |- |- | 2023 | align="left"| {{flaga|Kazahstāna}} [[Ščučinska]] | Jaunieši | 15. | {{medal-bg|gold}}| '''1.''' | {{medal-bg|gold}}| '''1.''' | {{medal-bg|gold}}| '''1.''' | {{medal-bg|silver}}| '''2.''' |- |- | 2024 | align="left"| {{flaga|Igaunija}} [[Otepē]] |Juniori | {{medal-bg|gold}}| '''1.''' | {{medal-bg|silver}}| '''2.''' | {{n/a}} | 11. | {{medal-bg|gold}}| '''1.''' | {{medal-bg|silver}}| '''2.''' |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Tanheimere, Jūlija}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas biatlonisti]] [[Kategorija:Vācijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] 35rhb6xoafuueq1a08l1bq3sfjontvd 4535998 4535978 2026-10-14T13:33:56Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Vulkāniii|Vulkāniii]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Vylks 4444921 wikitext text/x-wiki {{Biatlonista infokaste | vārds = Jūlija Tanheimere | vārds_orig = ''Julia Tannheimer'' | attēls = 2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg | att_izm = | paraksts = Jūlija Tanheimere 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|8|1}} | dz_viet = {{Vieta|Vācija|Ulma}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | valsts = {{GER}} | kar_sāk = | kar_beig = | augums = | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Karjera ------> | klubs = ''DAV Ulm'' | treneris = | bij_treneri = | izlase = | statuss = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | pk_debija = {{dat|2024|1|12||bez}} | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | pk_lab sasn = <!------ PK distanču kopvērtējumi ------> | ind dist_sasn = | sprints_sasn = | iedz_sasn = | masu st_sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_sasn = <!------ PČ informācija ------> | pč_dalība = 1 ([[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]]) | pč_medaļas = | pč_sasn = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Jūlija Tanheimere''' ({{val|de|Julia Tannheimer}}; dzimusi {{dat|2005|8|1}} [[Ulma|Ulmā]]) ir vācu [[biatloniste]]. == Karjera == Starptautiskās sacensībās Tanheimere pirmo reizi startēja 2022. gada Pasaules čempionātā jauniešiem un visās disciplīnās, kurās piedalījās, iekļuva labāko desmitniekā. Augstāko vietu sasniedza 10 km individuālājā distancē, ierindojoties 5. pozīcijā. 2022. gada decembrī piedalījās IBU kausā junioriem [[Obertilliah|Obertilliahā]], sprintā finišējot sestajā vietā. 2023. gadā viņa piedalījās Eiropas jaunatnes olimpiskajā festivālā un izcīnīja zelta medaļu individuālajā distancē un sudrabu jauktajā stafetē. Tā paša gada Eiropas čempionātā junioriem [[Madona|Madonā]] labāko rezultātu sasniedza individuālajā distancē, ieņemot 8. vietu. Pēc nepilna mēneša Pasaules čempionātā jauniešiem Ščučinskā, [[Kazahstāna|Kazahstānā]], vispirms ieguva sudrabu jauktajā stafetē, bet čempionāta turpinājumā izcīnīja trīs zelta medaļas — sprintā, iedzīšanā un stafetē. 2023. gada novembrī [[Kontiolahti]] Tanheimere debitēja [[IBU kauss|IBU kausa]] izcīņā pieaugušajiem. Sezonas trešajā posmā Šūšenā viņa uzvarēja distancē ar kopēju startu ar 60 dalībniecēm, 18 gadu un 137 dienu vecumā kļūstot par jaunāko IBU kausa individuālo sacensību uzvarētāju vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nordicmag.info/biathlon-sjusjoen-julia-tannheimer-18-ans-remporte-la-mass-start-60-oceane-michelon-quatrieme-1216/ |title=Biathlon Sjusjøen : Julia Tannheimer, 18 ans, remporte la mass-start 60, Océane Michelon quatrième |language=fr |date={{dat|2023|12|16|N|bez}} |website=nordicmag.info |accessdate={{dat|2024|12|16||bez}}}}</ref> [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] sacensībās Tanheimere debitēja {{dat|2024|1|12||bez}} [[Rūpoldinga|Rūpoldingā]]. Jau savā pirmajā startā viņa ar nekļūdīgu šaušanu ierindojās 15. vietā, iegūstot Pasaules kausa ieskaites punktus un kvalificējoties iedzīšanas sacensībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.de/biathlon/ruhpolding/2023-2024/julia-tannheimer-glanzt-bei-debut-18-jahrige-auf-den-spuren-von-neuner-und-dahlmeier_sto9956827/story.shtml |title=Biathlon-Weltcup Ruhpolding: Julia Tannheimer glänzt bei Debüt - 18-Jährige auf den Spuren von Neuner und Dahlmeier |language=de |date={{dat|2024|1|13|N|bez}} |website=eurosport.de |accessdate={{dat|2024|12|16||bez}}}}</ref> Iedzīšanā viņa finišēja 33. vietā. 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Otepē]] izcīnīja četras medaļas. Individuālajā distancē un stafetē viņa kļuva par čempioni, bet sprintā un jauktajā stafetē ieguva sudraba godalgas. [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada sezonu]] iesāka Vācijas pirmajā komandā Pasaules kausā. Pirmajā posmā Kontiolahti izcīnīja sesto vietu sprintā un piekto vietu distancē ar kopēju startu. Nākamajā posmā [[Hohfilcene|Hohfilcenē]] kopā ar [[Vanesa Foigta|Vanesu Foigtu]], [[Selīna Grotiana|Selīnu Grotianu]] un [[Franciska Preisa|Francisku Preisu]] uzvarēja stafetē. Tā bija pirmā Vācijas uzvara sieviešu stafetē pēc gandrīz četru gadu pārtraukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biathlonworld.com/news/hochfilzen-2024-women-relay-biathlon/op4G8Kpte8FBMaYwsxp8l |title=Germany Stuns France in Hochfilzen Women’s Relay Victory |language=en |date={{dat|2024|12|15|N|bez}} |website=biathlonworld.com |accessdate={{dat|2024|12|16||bez}}}}</ref> == Karjeras rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Individ. sac. ! width="100"| Sprints ! width="100"| Iedzīšana ! width="100"| Masu starts ! width="100"| Stafete ! width="100"| Jauktā stafete |- | {{osv|Biatlons|2026|Ziemas|title=2026}} | align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]] | — | 20. | 34. | — | 4. | — |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Individ. sac. ! width="100"| Sprints ! width="100"| Iedzīšana ! width="100"| Masu starts ! width="100"| Stafete ! width="100"| Jauktā stafete ! width="100"| 1+1 jauktā stafete |- | [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025]] | align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Lencerheide]] | 33. | 17. | 24. | 15. | 5. | — | — |} === Pasaules kausa kopvērtējums === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="100"| Sezona ! width="70"| Vieta |- | [[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024.]] || 67. |- | [[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025.]] || 31. |- | [[2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā|2025.—2026.]] || 23. |} === Pasaules čempionāts jauniešiem un junioriem === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="120"| Vieta ! width="100"| Vecuma grupa ! width="100"| Individ. sac. ! width="100"| Sprints ! width="100"| Iedzīšana ! width="100"| Masu starts ! width="100"| Stafete ! width="100"| Jauktā stafete |- | 2022 | align="left"| {{flaga|ASV}} [[Soldžerholova]] | Jaunieši | 5. | 9. | 8. | rowspan=2 {{n/a}} | — | {{n/a}} |- |- | 2023 | align="left"| {{flaga|Kazahstāna}} [[Ščučinska]] | Jaunieši | 15. | {{medal-bg|gold}}| '''1.''' | {{medal-bg|gold}}| '''1.''' | {{medal-bg|gold}}| '''1.''' | {{medal-bg|silver}}| '''2.''' |- |- | 2024 | align="left"| {{flaga|Igaunija}} [[Otepē]] |Juniori | {{medal-bg|gold}}| '''1.''' | {{medal-bg|silver}}| '''2.''' | {{n/a}} | 11. | {{medal-bg|gold}}| '''1.''' | {{medal-bg|silver}}| '''2.''' |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Tanheimere, Jūlija}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas biatlonisti]] [[Kategorija:Vācijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Biatlonisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] 2lry17yjcpwrqvyxs7lyvz1trbpagg4 0 588092 4536238 4200147 2026-10-15T04:12:18Z ZANDMANIS 91184 4536238 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Bibi Andešone | vārds_orig = ''Bibi Andersson'' | attēls = Bibi Andersson (1961).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Bibi Andešone 1961. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1935|11|11}} | dz. vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2019|4|14|1935|11|11}} | miršanas vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1951—2009 | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = [[Ibsena simtgades piemiņas balva]] (2006)<ref>{{cite web |url=https://www.gettyimages.co.uk/detail/news-photo/swedens-bibi-andersson-holds-out-her-ibsen-centennial-award-news-photo/56594115 |title=Sweden's Bibi Andersson holds out her Ibsen Centennial Award |work=Getty Images |access-date=14 April 2019}}</ref> | dzimums = S }} '''Berita Elisabete Andešone''' ({{Val|sv|Berit Elisabet Andersson}}; dzimusi {{Dat|1935|11|11}}, mirusi {{Dat|2019|4|14}}), pazīstama kā '''Bibi Andešone''', bija [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]], kura vislabāk pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās. Andešone piedalījās 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām režisors bija Bergmans. Par lomu Bergmana filmā ''[[Nära livet]]'' (1958) Andešone saņēma [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] labākās aktrises balvu. Piedalījusies arī tādās Bergmana filmās kā "[[Septītais zīmogs]]" (1957), "[[Zemeņu lauks]]" (1957), "[[Seja (filma)|Seja]]" (''Ansiktet'', 1958), "[[Persona (filma)|Persona]]" (1966), ''[[En passion]]'' (1969), "[[Pieskāriens (1971. gada filma)|Pieskāriens]]" (''Beröringen'', 1971) un "[[Laulības dzīves ainas]]" (''Scener ur ett äktenskap'', 1974). Piedalījusies arī tādās filmās kā ''[[Duel at Diablo]]'' (1966), "[[Kremļa vēstule]]" (''The Kremlin Letter'', 1970), ''[[I Never Promised You a Rose Garden]]'' (1977), ''[[An Enemy of the People]]'' (1978), ''[[Quintet]]'' (1979), ''[[Babettes Gæstebud]]'' (1987). == Aatsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Andešone, Bibi}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Zviedru kinoaktieri]] [[Kategorija:Stokholmā dzimušie]] hw32ea25m2cevj73ghtz5uruk5y1az4 0 590383 4536346 4214664 2026-10-15T10:42:00Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4536346 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Mulasens | Nosaukums2 = ''Mulhacén'' | Photo = Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Spānija#Andalūzija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 37 |latm = 03 |lats = 12 |latNS = N |longd = 3 |longm = 18 |longs = 41 |longEW = W | Augstums = 3479 | Relatīvais_augstums = 3285 | Atrašanās vieta = {{ESP}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Sjerranevada]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Mulasens''' ({{val|es|Mulhacén}}, {{izrunā|mulaˈθen}}) ir [[kalns]] [[Spānija|Spānijā]], valsts kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne.<ref>{{PZT|495|Mulasens}}</ref> Ar 3479 m augstumu Mulasens ir trešā Rietumeiropas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em un ar 3285 m relatīvo augstumu kalns ir trešā ievērojamākā virsotne Eiropā aiz [[Monblāns|Monblāna]] un [[Etna]]s.<ref>[http://www.peaklist.org/WWlists/ultras/EuroCoreP1500m.html EUROPE ULTRA-PROMINENCES]</ref> Kalns izvietojies Spānijas dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā, ietilpst [[Sjerranevadas nacionālais parks|Sjerranevadas nacionālā parka]] teritorijā. Kalns nosaukts par godu priekšpēdējam [[Granādas emirāts|Granādas emirāta]] valdniekam Abulhasanam Ali, kurš spāniski zināms kā ''Muley Hacén'' — ‘kungs Hasans’.<ref>[https://elretohistorico.com/muley-hacen-mulhacen-pico-cumbre-sierra-nevada-granada/ «Muley Hacén, el rey que nombró una cumbre». ''El Reto Histórico | Historia, Historia del Arte, Cultura'']</ref> Tiek uzskatīts, ka pirmā uzkāpšana kalnā notikusi pirms 1500. gada, bet pirmais reģistrētais kāpiens noticis 1804. gadā, kad virsotnē uzkāpa botāniķis Simons de Rohass Klemente. Mūsdienās populārs kalnu tūrisma un alpīnisma objekts; pa atsevišķām nogāzēm tajā iespējams nokļūt jāšus vai ar kalnu velosipēdu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas kalni]] [[Kategorija:Andalūzija]] bsb9o522zgy35clg8f56nhkzoxsycx3 0 592104 4535971 4323731 2026-10-14T12:51:56Z Meistars Joda 781 4535971 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Военные округа России в 1867.png|thumb|330px|[[Krievijas Impērijas armija]]s kara apgabali (1867)]] [[Attēls:Viļņas kara apgabala robeža pēc 1870.jpg|thumb|330px|Pēc Rīgas kara apgabala sadalīšanas sadalīšanas]] '''Rīgas kara apgabals''' ({{val|ru|Рижский военный округ}}) bija [[Krievijas Impērijas armija]]s militārais apgabals, kuru izveidoja 1864. gadā. Rīgas kara apgabala priekšnieki vienlaikus bija [[Baltijas ģenerālgubernatori]]. == Vēsture == Rīgas kara apgabalu izveidoja 1864. gada 5. maijā un Rīgas kara apgabala priekšnieku iecēla infantērijas ģenerāli [[Vilhelms fon Līvens|Vilhelmu fon Līvenu]]. 1864. gada 15. decembrī viņu nomainīja ģenerālleitnants [[Pēteris Šuvalovs]], 1866. gada 18. aprīlī infantērijas ģenerālis [[Eduards fon Baranovs]], bet tā paša gada 9. oktobrī ģenerālleitnants [[Pēteris Albedinskis]]. 1870. gadā Rīgas kara apgabalu likvidēja, sadalot starp Pēterburgas un Viļņas kara apgabaliem. Viļņas kara apgabalā ietilpa arī visa [[Kurzemes guberņa]], [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķis, [[Vitebskas guberņa]]s Daugavpils un Rēzeknes apriņķi. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Baltijas guberņas]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] 50c2udztxws6dpsz38zltp6qjos46vo 0 592371 4535983 4238948 2026-10-14T13:11:24Z Meistars Joda 781 4535983 wikitext text/x-wiki [[Attēls:George F. Baker Jr. house.jpg|thumb|''Cathedral of Our Lady of the Sign'' ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Manhatana]])]] '''Krievu Pareizticīgā baznīca ārzemēs''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Русская православная церковь загранице''й, saīsināti РПЦЗ vai ROCOR) ir autonoma [[Pareizticība|pareizticīgā]] baznīca, kas vēsturiski ir saistīta ar [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgo baznīcu]], bet darbojas ārpus Krievijas teritorijas. Tā tika dibināta 20. gadsimta sākumā pēc [[Oktobra revolūcija]]s un [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]], kad daudzi krievu pareizticīgie ticīgie un garīdznieki emigrēja no valsts, lai izvairītos no [[Boļševiki|boļševiku]] represijām. Krievu Pareizticīgā baznīca ārzemēs oficiāli tika dibināta 1920. gadā [[Serbija|Serbijā]], kur apmetās daudzi krievu emigranti. Tās mērķis bija nodrošināt garīgo aprūpi krievu emigrantiem un saglabāt krievu pareizticīgās tradīcijas ārpus padomju varas ietekmes. [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] laikā ROCOR bija stingri pretpadomju nostāja un neatzina [[Maskavas Patriarhāts|Maskavas Patriarhāta]] autoritāti, uzskatot, ka tas ir pakļauts padomju režīma kontrolē. Šīs attiecības bija ļoti saspīlētas līdz pat 21. gadsimtam. 2007. gadā ROCOR un Krievijas Pareizticīgā baznīca (Maskavas Patriarhāts) parakstīja vienošanos par kanonisko vienotības atjaunošanu. Šī vienošana atjaunoja ROCOR kā autonomu daļu Krievijas Pareizticīgās baznīcas, saglabājot tās iekšējo pārvaldi un tradīcijas. Lai gan kanoniskā vienotība ir atjaunota, pastāv pastāvīgi diskusijas par ROCOR autonomijas līmeni un tās lomu globālajā pareizticīgajā pasaulē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pareizticība]] fo56b43uc17yybaencydd98ie1tk9ws 0 593912 4535987 4520402 2026-10-14T13:19:21Z Vulkāniii 151874 4535987 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Cēsu novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Cēsu novads]] | dome = [[Cēsu novada dome]] | deputāti = 19 | uzvarētāji = {{krāsa|#64C049}} [[Jaunā Vienotība|JV]] (9) | citas partijas = {{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]], [[Latvijas attīstībai|LA]], [[Vidzemes partija|VP]], [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (3)<br />{{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (2)<br />{{krāsa|#FFF200}} [[Kustība Par!|Par!]] (1) | balsstiesīgie = 33 487 | vēlētāji = 15 779 (47,12% aktivitāte) | kandidāti = 139 | saraksti = 8 | pag_vēl = [[2021. gada Cēsu novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Cēsu novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads|2025]]. gada [[Cēsu novads|Cēsu novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Cēsu novada domē tika ievēlēti 19 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 8 saraksti, no kuriem tika pieteikti 139 kandidāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 139 kandidāti — 93 (66,9%) vīrieši un 46 (33,1%) sievietes 8 sarakstos. Augstākā izglītība ir 88 (63,3%) kandidātiem, vidējā izglītība — 47 (33,8%) kandidātiem, pamatizglītība — 4 (2,9%) kandidātam. Visiem 139 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība, bet 1 kandidātam ir arī ASV pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/cesu-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 46,1 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 38 (27,3%), 31—40 gadu grupa 35 (25,2%) un 51—60 gadu grupa 29 (20,9%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> Jaunākā kandidāte bija 2004. gadā dzimusī [[Jauno Līderu vidusskola|Jauno Līderu vidusskolas]] ķīmijas skolotāja, medicīnas un veselības pulciņa vadītāja Betija Vildiņa, kurai ir 21 gads, vecākais kandidāts — 1938. gadā dzimušais pensionārs Andris Birze, kuram ir 86 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/cesu-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 129 (92,8%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]] un 1 (0,7%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvietis]]. 9 (6,5%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Cēsu novadā atradīsies 29 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Augšlīgatne]] | Kultūras nams | Pieejams |- | "[[Amatas novada dome|Ausmas]]" | Amatas apvienības pārvalde | Pieejams |- | [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] | Veselavas bibliotēka | Pieejams |- | rowspan="5" | [[Cēsis]] | Cēsu pilsētas pastariņa sākumskola | Pieejams |- | A/S "Cata" | Pieejams |- | Cēsu 1. pamatskola | Pieejams |- | Cēsu sporta komplekss | Pieejams |- | Cēsu 2. pamatskola | Pieejams |- | [[Dzērbene]] | Tautas nams | Nepieejams |- | [[Ģikši]] | Kultūras nams | Pieejams |- | [[Ineši]] | Inešu pagasta jauniešu centrs | Pieejams |- | [[Jaunpiebalga]] | Jaunpiebalgas kultūras nams | Pieejams |- | [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]] | Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestāde | Pieejams |- | [[Kaive (Kaives pagasts)|Kaive]] | Tautas nams | Pieejams |- | [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] | Liepas pamatskola | Pieejams |- | [[Līgatne]] | Kultūras nams | Pieejams |- | [[Līvi (Drabešu pagasts)|Līvi]] | Līvu bibliotēka | Pieejams |- | [[Mārsnēni]] | Tautas nams | Pieejams |- | [[Melnbārži]] | Zosēnu pagasta kultūras, sabiedriskais un pakalpojumu centrs | Pieejams |- | [[Nītaure]] | Kultūras nams | Pieejams |- | [[Plācis]] | Straupes tautas nams | Pieejams |- | [[Priekuļi]] | Priekuļu pamatskola | Pieejams |- | [[Raiskums]] | Raiskuma pagasta administratīvā ēka | Pieejams |- | [[Skujene]] | Tautas nams | Pieejams |- | [[Stalbe]] | Pārgaujas apvienības pārvalde | Pieejams |- | [[Taurene]] | Kultūras nams | Pieejams |- | [[Vaive (ciems)|Vaive]] | Vaives tautas nams | Pieejams |- | [[Vecpiebalga]] | Vecpiebalgas kultūras nams | Pieejams |- | [[Zaube]] | Zaubes pamatskola | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 19 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir no 30 001 līdz 60 000 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Cēsu novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Cēsu novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Cēsu novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |-bgcolor="silver" | align="center" | 1. | [[Kustība Par!]] | align="center" | 22 | [[Mārtiņš Šteins]] | align="center" | 845 | align="center" | 5,35% | align="center" | 1 |- | align="center" | 2. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 14 | [[Katrīna Alksne-Alksnīte]] | align="center" | 411 | align="center" | 2,60% | align="center" | 0 |- | align="center" | 3. | [[Pašcieņa (partija)|Pašcieņa]] | align="center" | 9 | [[Gatis Bitainis]] | align="center" | 109 | align="center" | 0,69% | align="center" | 0 |-bgcolor="gold" | align="center" | 4. | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 22 | [[Jānis Rozenbergs]] | align="center" | 6826 | align="center" | 43,27% | align="center" | 9 |-bgcolor="silver" | align="center" | 5. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 22 | [[Evita Šīrante]] | align="center" | 1472 | align="center" | 9,33% | align="center" | 2 |- | align="center" | 6. | [[Progresīvie]] | align="center" | 8 | [[Dita Trapenciere]] | align="center" | 387 | align="center" | 2,45% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 7. | [[Zaļo un Zemnieku savienība]], [[Latvijas attīstībai]], [[Vidzemes partija]], [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 22 | [[Jānis Goba]] | align="center" | 5025 | align="center" | 31,86% | align="center" | 7 |- | align="center" | 8. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 22 | [[Kristaps Bergs (uzņēmējs)|Kristaps Bergs]] | align="center" | 562 | align="center" | 3,56% | align="center" | 0 |} == Ievēlētie deputāti == Vēlēšanu rezultāti tika uzzināti pēc visu vēlētāju balsu saskaitīšanas, un ievēlēto deputātu saraksts bija pieejams pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Vieta sarakstā pēc vēlēšanām}} ! {{Abbr|Deputāts|Ievēlētā deputāta vārds, uzvārds}} ! {{Abbr|Balsis|Kandidāta iegūtās balsis}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} |- |align=center| 1 | [[Jānis Rozenbergs]] | 10 966 | rowspan=9 | [[Jaunā Vienotība]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/cesu-novads/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba/ Jaunā Vienotība], aplūkots {{dat|2025|6|16}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Inese Suija-Markova]] | 8285 |- |align=center| 3 | [[Atis Egliņš-Eglītis]] | 7181 |- |align=center| 4 | [[Indriķis Putniņš]] | 7169 |- |align=center| 5 | [[Ēriks Bauers]] | 7145 |- |align=center| 6 | [[Erlends Geruļskis]] | 7092 |- |align=center| 7 | [[Māris Šķesteris]] | 7091 |- |align=center| 8 | [[Jānis Gabrāns]] | 7057 |- |align=center| 9 | [[Ivo Rode]] | 6901 |- |align=center| 10 | [[Elīna Stapulone]] | 6067 | rowspan=7 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]], [[Latvijas attīstībai]], [[Vidzemes partija]], [[Latvijas Zaļā partija]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/cesu-novads/kandidatu-saraksti/zalo-un-zemnieku-savieniba-latvijas-attistibai-vidzemes-partija-latvijas-zala-partija/ Zaļo un Zemnieku savienība, Latvijas attīstībai, VIDZEMES PARTIJA, Latvijas Zaļā partija], aplūkots {{dat|2025|6|16}}</ref> |- |align=center| 11 | [[Jānis Goba]] | 5998 |- |align=center| 12 | [[Ella Frīdvalde-Andersone]] | 5667 |- |align=center| 13 | [[Jānis Kārkliņš (deputāts)|Jānis Kārkliņš]] | 5270 |- |align=center| 14 | [[Jānis Plūme]] | 5252 |- |align=center| 15 | [[Jānis Mičulis]] | 5155 |- |align=center| 16 | [[Laimis Šāvējs]] | 5147 |- |align=center| 17 | [[Evita Šīrante]] | 1846 | rowspan=2 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/cesu-novads/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"], aplūkots {{dat|2025|6|16}}</ref> |- |align=center| 18 | [[Guntis Grosbergs]] | 1735 |- |align=center| 19 | [[Mārtiņš Šteins]] | 1082 | [[Kustība Par!]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/cesu-novads/kandidatu-saraksti/kustiba-par/ Kustība Par!], aplūkots {{dat|2025|6|16}}</ref> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/cesu-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/vidzeme/cesu-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/cesu-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/cesu-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Cēsu novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] gjnpozi8sgp0mmxj23eyt1nooeyirmy 0 608092 4536009 4517007 2026-10-14T14:11:35Z Vulkāniii 151874 4536009 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{TV sērijas infokaste |Title=''Collision'' |Series=Seriāla "[[Pazudušie]]" |Season=2. sezona |Series no=8. sērija |Director=[[Stīvens Viljamss]] |Writer=[[Havjers Grilo Marksua]]<br />[[Leonards Diks]] |Music=[[Maikls Džakino]] |Photographer=[[Džons Bartlijs]] |Editor=[[Sāra Boida]] |Airdate=2005. gada 23. novembrī |Length=42 minūtes |Guests=*[[Maikls Kudlics]] kā Maiks "Liels Maiks" Voltons *[[Reičela Tikotina]] kā Terēze Kortesa |Prev=''[[The Other 48 Days]]'' |Next=''[[What Kate Did]]'' }} '''''Collision''''' (no {{val|en|Sadursme}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] astotā sērija. Sērijas režisors ir [[Stīvens Viljamss]], bet scenāristi ir [[Havjers Grilo Marksua]] un [[Leonards Diks]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2005. gada 23. novembrī. Pēc nejaušas Šenonas nogalināšanas Ana Lusija krīt panikā un, baidoties no Saīda atriebības, piedraud citiem ar ieroci, pavēlot nekur neiet. Eko, neskatoties uz Anas Lusijas iebildumiem, nolemj vest ievainoto Sojeru uz nometni. Paralēli tiek atklāts stāsts par Anas Lusijas darbu [[Policija|policijā]] un negadījumu, kas ar viņu noticis pagātnē. Atmiņās tiek parādīts, kā Ana Lusija pēc atgriešanās darbā policijā izseko un nogalina vīrieti, kurš viņu iepriekš sašāva. == Sižets == === Uz salas === Dusmīgais Saīds mēģina uzbrukt Anai Lusijai, taču Eko izdodas viņu nogāzt. Ana Lusija, piedraudot pārējai grupai ar [[Pistole|pistoli]], piespiež Libiju sasiet Saīdu, izmantojot virves no Sojera nestuvēm, neskatoties uz Maikla protestiem. Džeks sarunājas ar Rozu, kad traukā ar ūdeni ielido [[Golfs|golfa]] bumbiņa. Izrādās, ka Keita, Čārlijs un Hugo netālu spēlē golfu, un Džeks nolemj uzdrīkstēties uzspēlēt ar Keitu. Šajā brīdī Ana Lusija atsakās doties uz nometni, jo viņa nogalināja Šenonu, un pavēl Libijai un Bernardam pieskatīt Maiklu un Džinu. Saīds atgūst samaņu un sāk kliegt, lai viņu atraisa. Eko nolemj nest Sojeru uz nometni, neskatoties uz Anas Lusijas mēģinājumiem viņu pārliecināt, ka Sojers viņa vietā būtu atstājis Eko mirt. Maikls, iedevis Saīdam ūdeni, pastāsta viņam par izdzīvojušajiem no astes daļas un Volta nolaupīšanu, ko veikuši "Citi". Džeks un Keita spēlē golfu, kad Eko pēkšņi iznāk no krūmiem ar Sojeru rokās. Pēc tam, kad Sojeru atved uz [[Dharma Initiative|staciju "Gulbis"]], Džeks un Keita sāk viņu ārstēt, kamēr Loks iepazīstas ar Eko. Bernards un Libija mēģina pierunāt Anu Lusiju, bet viņa pavēl Maiklam atnest mugursomu ar munīciju un krājumiem no nometnes, pēc kā viņa sola atbrīvot Saīdu un Džinu. Eko īsi pastāsta Lokam par Šenonas nejaušo nogalināšanu, bet atsakās vest viņu pie savas grupas. Bernards un Libija nolemj doties prom, un Ana Lusija atbrīvo Džinu, atstājot Saīdu. Maikls atrod Sun un lūdz viņu aizvest viņu pie Džeka. Šajā laikā Džeks mēģina no Eko noskaidrot, kāpēc Sojers ir ievainots, taču viņš atbild tikai īsi. Tajā brīdī Maikls ierodas bunkurā un pastāsta par notikušo. Tad Džeks iedod Maiklam ieroci un nolemj doties glābt Saīdu un Džinu, neskatoties uz Loka iebildumiem. Eko lūdz Džeku attapties, pieminot Anas Lusijas vārdu. Džeks atceras viņu no tikšanās lidostā un piekrīt doties kopā ar Eko pie viņas bez ieroča. Tikmēr Ana Lusija runā ar Saīdu un beigās nolemj viņu atraisīt, dodot iespēju atriebties. Tomēr viņš atsakās un dodas tikai pie Šenonas līķa. Sojers beidzot atmostas. Džins, Libija un Bernards ierodas pludmalē, un visi viņus priecīgi sveic. Bernards un Roza beidzot satiekas pēc ilgstošas prombūtnes. Džeks un Eko satiek Saīdu, kurš klusēdams nes Šenonas līķi, un Ana Lusija viņam seko. === Anas Lusijas atmiņas === Ana Lusija atgriežas darbā [[Losandželosas policijas departaments|Losandželosas policijas departamentā]] pēc atvaļinājuma, ko viņa bija paņēmusi ievainojuma dēļ. Viņai tiek piešķirts darbs pie rakstāmgalda, taču viņa pieprasa, lai viņu atkal sūta patruļdienestā. Viņas priekšniece Terēze, kas ir arī viņas māte, negribīgi piekrīt. Ana Lusija dodas izsaukumā kopā ar savu kolēģi Maiku, bet, ieraugot [[Vardarbība ģimenē|vardarbības ģimenē]] gadījumu notikuma vietā, viņa kļūst satraukta un sniedzas pēc ieroča, taču Maiks viņu aptur. Atgriežoties departamentā, Maiks un Ana Lusija apspriež notikušo, kad viņai tiek paziņots, ka ir notverts aizdomās turamais, kurš viņu sašāva. Tomēr Ana Lusija apgalvo, ka aizturētais — Džeisons Makormaks — nav tas, kurš uzbruka viņai. Neskatoties uz Terēzes iebildumiem, viņš tiek atbrīvots. Tajā pašā vakarā Ana Lusija izseko Džeisonu. Viņa seko viņam līdz autostāvvietai, kur viņš pamana viņu. Makormaks nicīgi jautā, kas viņa ir, bet Ana Lusija atbild tikai: "Es [[Grūtniecība|biju stāvoklī]]", pirms sešas reizes iešauj Makormakam viņu nogalinot. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Denjels De Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss * [[Mišela Rodrigesa]] — Ana Lusija Kortesa * [[Adevale Akinvoje Agbadže]] — Eko kungs * [[Sintija Votrosa]] — Libija Smita {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Sems Andersons]] — Bernards Nedlers * [[L. Skota Koldvela|Laverna Koldvela]] — Roza Nedlera * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Reičela Tikotina]] — Terēze Kortesa * [[Maikls Kudlics]] — Maiks "Liels Maiks" Voltons {{Col-2}} * [[Ārons Golds]] — Džeisons Makormaks * Medisona — suns Vinsents * [[Kriss Kandela]] — Kreigs * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta * [[Džims Mocarela]] — Džeroms {{Col-end}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{Pazudušie}} [[Kategorija:"Pazudušie" 2. sezonas sērijas]] 7xg24qfgvme1bweixz3b8blw5mueoao 0 609717 4536171 4405118 2026-10-14T19:55:48Z Bai-Bot 60304 sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] 4536171 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vihtoja.jpg|thumb|Pa kreisi mūsdienīgi veidotas slotas, pa labi – tradicionālās formas]] [[Attēls:Pekka_Halonen_-_Saunassa.jpg|thumb|[[Peka Halonens]] "Pirtī", 1925]] [[Attēls:Продажа банных веников в городе Йошкар-Ола.JPG|thumb|Slotas pārdošanā [[Joškarola|Joškarolā]], [[Marijela]], [[Krievija|Krievijā]]]] '''Pirtsslota''' jeb '''slota''' ir [[pirts|pirtī]] lietojams zaru saišķis,<ref name="Yle 2">{{Tīmekļa atsauce | url = https://yle.fi/a/3-6692741 | title = Vihta vai vasta? Ihan sama, kunhan se juhannussaunassa on | author = Kinnunen, Hanne | date = 2013-06-20 | publisher = Yle Uutiset | accessdate = 2016-09-30 }}</ref> ar kuru pēršanās laikā sit pa ķermeni. Mūsdienās slotu parasti gatavo no bērza.<ref name="Valomerkki" /> Vislabākā slota ir no jauna [[Nokarenais bērzs|āra bērza]] zariem.<ref name="Yle" /> Pirtsslota ir neatņemama sastāvdaļa somu, krievu, igauņu un latviešu [[pirts kultūra|pirts kultūrā]]. To īpaši izmanto [[Jāņi|Jāņos]].<ref name="Yle 2" /> Somijā un citās Ziemeļvalstīs daudzdzīvokļu namu koplietošanas pirtīs slotu lietošana reizēm ir aizliegta drošības apsvērumu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://yle.fi/aihe/artikkeli/2002/11/07/loylytuoksujen-turvallisuusriskit | title = Löylytuoksujen turvallisuusriskit | author = | date = 2002-11-07 | publisher = Yle Kuningaskuluttaja | accessdate = 2016-10-02 }}</ref> Cilvēkiem ar izteiktām [[alerģija|alerģijām]] bērza slota var izraisīt alerģiskas reakcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://yle.fi/a/3-7959195 | title = Koivuallergikot selviävät tänä vuonna todella helpolla – heinän kukintaa ei pysty ennakoimaan | author = Keränen, Tuomas | date = 2015-04-29 | publisher = Yle Uutiset | accessdate = 2016-10-28 }}</ref> Pirtsslotu izmanto pirtīs ar tvaiku – latviešu, krievu un vecajās somu pirtīs. Mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt. == Pēršanās vēsture == Slotu izmantošana ir cieši saistīta ar senajām pirts tradīcijām, kas viduslaikos bija izplatītas visā Eiropā. Lielākajā daļā Eiropas šī tradīcija izzuda [[viduslaiki|viduslaiku]] beigās, bet Ziemeļeiropā un Baltijā tā saglabājās. [[Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi|Ziemeļamerikas indiāņu]] sviedru teltīs arī lietoja slotām līdzīgus rīkus.<ref name= SS /> Slotas lietošana pirtī ir ļoti sena tradīcija. Slotu lietoja jau tajos laikos, kad pirts bija vairāk atpūtas un rituālu vieta nekā mazgātuve. Sākotnēji pirtī galvenokārt [[Sviedri|svīdināja]] ķermeni un pērās ar slotu, lai veicinātu asinsriti. Ūdeni mazgāšanai sāka lietot vēlāk, kad pirts kļuva par galveno vietu, kur cilvēki mazgājās.<ref name= SS /> Mūsdienās slotu parasti gatavo no bērza, bet senāk slotas taisīja arī no upenēm, [[purva vaivariņš|purva vaivariņa]], ozola, liepas un pīlādža.<ref name="Valomerkki">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.valomerkki.fi/aiheet/elama/tuunaa-saunavihtasi-terveyspulmien-tasmaavuksi-perinnetiedon-neuvoin | title = Tuunaa saunavihtasi terveyspulmien täsmäavuksi | author = Saaristo, Sari | date = 2015-06-18 | publisher = Valomerkki | accessdate = 2016-10-28 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20161028215847/http://www.valomerkki.fi/aiheet/elama/tuunaa-saunavihtasi-terveyspulmien-tasmaavuksi-perinnetiedon-neuvoin | archivedate = 2016-10-28 }}</ref> Slotu var gatavot arī no nātrēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.kodinkuvalehti.fi/artikkeli/voi_hyvin/terveys/uskoisitko_katajastakin_saa_saunavastan | title = Uskoisitko? Katajastakin saa saunavastan! | author = Ryynänen, Riitta | format = | work = | publisher = Kodin kuvalehti | date = 2014-07-11 | location = | issn = | accessdate = 2016-12-06 | language = }}</ref> == Pirtsslota Latvijas tradīcijās == Latvijā pieredzējuši pirtnieki gatavo klūgu slotiņas, un pēršanās ar daudzveidīgām slotiņām ir būtiska pirts rituāla sastāvdaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://davanasinterneta.wordpress.com/2015/09/10/latviesu-pirts-rituals-kas-tas-ir/|title=Latviešu pirts rituāls – kas tas ir?|last=davanasinterneta|website=Dāvanas internetā|access-date=2025-09-14|date=2015-09-10|language=en}}</ref> Latvijā bērza slota ir īpaši iecienīta, jo bērza lapās esošās [[ēteriskās eļļas]] un [[C vitamīns|vitamīni C]] un [[A vitamīns|A]] padara ādu gludu un elastīgu, savukārt slotu uzlējums ir labs galvas ādai un matiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kursi.lv/lv/pirts-slota-berza|title=Pirts slota, bērza|website=www.kursi.lv|access-date=2025-09-14|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Bez tradicionālajām bērza slotām Latvijā lieto arī ozola slotas, kas ir piemērotas cilvēkiem ar ādas problēmām, jo ozola lapās esošās miecvielas darbojas pretiekaisuma un antiseptiski.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kursi.lv/lv/pirts-slota-sarkanozola|title=Pirts slota, sarkanozola|website=www.kursi.lv|access-date=2025-09-14|language=lv}}</ref> Ozola slotas ir izturīgākas un ilgāk kalpo, tāpēc tās bieži izvēlas pieredzējuši pirtnieki. Lielvārdes pusē darbojas īpaša pirts skola "Ūdens skola", kur māca tradicionālo slotu gatavošanu un lietošanu, uzsverot, ka "tikai tad, kad tavs gars un ūdens būs vienoti, arī pirts slotai būs tā spēks".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pirts.mozello.lv/|title=PIRTS * Ūdens skola * Lielvārde - Aka * sākotne|website=pirts.mozello.lv|access-date=2025-09-14|archive-date=2025-09-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20250914125047/https://pirts.mozello.lv/}}</ref> Šeit saglabātas senās zināšanas par dažādu augu slotu īpašībām un to pareizu izmantošanu pēršanās rituālā. == Vārdu etimoloģija == === Somu valodas "vasta" vārds === Somijā vārdu "vasta" lieto valsts austrumu daļā (uz austrumiem no iedomātās [[Porvo]]–[[Oulu]] ģeogrāfiskās robežas), kā arī lielākajā daļā [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodu]]: [[karēļu valoda|karēļu]], [[Lībiešu valoda|lībiešu]] un [[vepsu valoda|vepsu]] valodās. Vārdu "vasta" uzskata par aizguvumu no [[zviedru valoda]]s vārda "kvast", bet labāks skaidrojums ir aizguvums no [[Senaustrumslāvu valoda|senkrievu valodas]], kurā no vārda "hvost" atvasinātais darbības vārds "hvostat´" nozīmēja pēršanos ar slotu.<ref name= "Tiede">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.tiede.fi/artikkeli/jutut/artikkelit/saako_olla_vihta_vai_vasta | title = Saako olla vihta vai vasta? | author = Häkkinen, Kaisa | publisher = Tiede | date = 2013-09-12 | location = | issn = | accessdate = 2016-09-30 | language = | archiveurl = https://web.archive.org/web/20201130225416/http://www.tiede.fi/artikkeli/jutut/artikkelit/saako_olla_vihta_vai_vasta | archivedate = 2020-11-30 }}</ref> Vārds "vasta" senos laikos varēja apzīmēt arī lapu [[slota|slotu]]. [[Lībiešu valoda|Lībiešu valodā]] vārdu "slota" lietoja gan slaucīšanas rīka, gan pirts slotas nozīmē. === Somu valodas "vihta" vārds === Vārds "vihta" ir tipisks piemērs Somijas rakstu valodā iesakņojušamies rietumu dialekta vārdam. Vārds "vihta" sastopams [[igauņu valoda|igauņu valodā]] ({{val|et|viht}}), kur tas varētu būt atvasinājums no tā paša skaņas atdarinājuma vārdcelma, ko pārstāv arī "vihma" (lietus) un "vihistä" (svilpt). Darbības vārds "vihmoa" var nozīmēt mitrināšanas vai svētītā ūdens šļakstīšanu ar slotas vai cita saišķveida rīka palīdzību.<ref name="Tiede" /> Somijas rietumu daļā (uz rietumiem no [[Porvo]]–[[Oulu]] robežas) lieto vārdu "vihta".<ref name= SS>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.savonsanomat.fi/paikalliset/3431747 | title = Vastominen vanhempi perinne kuin peseytyminen | author = Ritvanen, Ilkka | format = | work = | publisher = Savon Sanomat | date = 2011-06-24 | location = | issn = | accessdate = 2016-11-28 | language = }}</ref> Somu rakstu valodā "vihta" atrodams [[Henriks Florinuss|Henrika Florinusa]] ({{Val|fi|Henrik Florinus}}) {{dat|1702|5=bez}} publicētajā sakāmvārdu krājumā. Vārds tomēr jau parādījās [[Mikaels Agrikola|Agrikolas]] ({{Val|fi|Mikael Agricola}}) valodā [[grēkā krišana]]s stāstā: {{citāts|Niin heidän molempain silmät aukenit ja he äkkäsit alasti olevansa, niin he sidoit fiikunalehtiä yhteen ja teit heillens vihdat.<ref name="Tiede" />}} (Tulkojums: "Tad viņu abu acis atvērās, un viņi saprata, ka ir kaili, tad viņi sasēja vīģes lapas kopā un taisīja sev slotas.") Agrikola apraksta, ka [[Ādams]] un [[Ieva (Bībele)|Ieva]] apsedzās ar vīģes lapām, kas bija sasaistītas slotas veidā. Paradīzes slotas nav Agrikolas izgudrojums, jo tās attēlotas jau Somijas [[Somijas viduslaiku baznīcu gleznojumi|viduslaiku baznīcu gleznojumos]].<ref name="Tiede" /> == Gatavošana == [[Attēls:Brosen betula2.jpg|thumb|[[Nokarenais bērzs|Āra bērzu]] atpazīst pēc trīsstūrainajām lapām ar dubulti zāģveida malām.<ref name="Yle" /> Purva bērza lapas ir apaļākas.<ref name="Yle" />]] Slotas parasti gatavo no [[Jāņi]]em līdz jūlija sākumam. Pirms tam bērza lapas ir pārāk mīkstas, bet jūlijā tās jau sāk viegli birt. Zaru laušanai vienmēr jāsaņem zemes īpašnieka atļauja.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.suomentervaleppa.fi/vihdan-valmistus/ | title = Vihdan valmistus | author = | work = | publisher = Tervaleppä | date = 2016-06-22 | location = | issn = | accessdate = 2016-10-01 }}</ref> Vienai slotai nepieciešami aptuveni 35–40 [[Nokarenais bērzs|āra bērza]] zari.<ref name="UPM">{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.metsamaailma.fi/fi/ForestInformation/ForestLibrary/Sivut/Vihdan-tekeminen.aspx | title = Vihdan tekeminen | author = | publisher = UPM Metsämaailma, Metsätieto | date = | issn = | accessdate = 2016-10-01 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160806042805/https://www.metsamaailma.fi/fi/ForestInformation/ForestLibrary/Sivut/Vihdan-tekeminen.aspx | archivedate = 2016-08-06 }}</ref> Āra bērzs ir labāks par purva bērzu, jo tas ir stingrāks<ref name="UPM" /> un tā lapas labāk turas pie zara.<ref name="Yle">{{Tīmekļa atsauce | url = https://yle.fi/aihe/artikkeli/2014/06/18/saunavihta-terveellinen-nautinto | title = Saunavihta – terveellinen nautinto | author = Yli-Knuuttila, Jenna | date = 2014-06-19 | publisher = Yle Uutiset | accessdate = 2016-09-30 }}</ref> No zaru apakšdaļas jānoņem lapas 10–15 centimetru garumā, lai izveidotu rokturi.<ref name="Yle" /> Zarus sakārto tā, lai lapu gaišākā apakšpuse būtu vērsta uz āru.<ref name="Yle" /> Āra bērza smarža ir maiga, tāpēc aromāta pastiprināšanai saišķī var pievienot dažus purva bērza vai upenes zarus.<ref name="UPM" /> Asinsrites veicināšanai var pievienot vienu kadiķa zaru.<ref name="Yle" /> Slotu var gatavot arī no kadiķa zariem, bet tie vispirms jāiemērc karstā ūdenī, lai kadiķa skujas kļūtu mīkstākas un nedurtu.<ref name="yle_20141224">{{Tīmekļa atsauce | url = https://yle.fi/a/3-7703820 | title = Lihasjumit jäävät lauteille, kun vihdan sitoo katajasta | author = Kaakinen, Elina | date = 2014-12-24 | publisher = Yle Uutiset | accessdate = 2016-10-02 }}</ref> Krievijā populāras ir ozola slotas, kas ir izturīgākas par bērza slotām.<ref name="yle_20150618">{{Tīmekļa atsauce | url = https://yle.fi/a/3-8086734 | title = Tammesta kestovihta – "Lehdet eivät tipu sitten millään" | author = Huttunen, Jenny | date = 2015-06-18 | publisher = Yle Uutiset | accessdate = 2016-10-02 }}</ref> Zaru sasiešanai tradicionāli izmanto [[purva bērzs|purva bērza]] klūgas, bet mūsdienās slotu bieži sasien ar auklu vai plastmasas savilcējiem. Tradicionālajā siešanas veidā klūgu sagatavo, vispirms pārlaužot tās mizu, velkot ar naža asmeni. Klūgu padara lokanu, uzmanīgi to vērpjot, lai koka šķiedras atdalītos viena no otras. Siešanas veidi ir dažādi, bet tos var iedalīt divos pamata tipos: var izveidot atsevišķu klūgas gredzenu, ko uzmauc slotas rokturim, vai arī siet klūgu tieši ap rokturi. Ar atsevišķu gredzenu rokturis tiek sasiets vienā vietā, bet sienot tieši ap rokturi, parasti veido divas siešanas vietas. Sienot tieši uz roktura, var izveidot arī pakaramo cilpu.<ref>{{Grāmatas atsauce|author=Tuormaa, Markus|title=Puutyöt pärekorista pistoaitaan|year=2014|pages=8–16|publisher=Metsäkustannus Oy}}</ref> Ziemai slotas var žāvēt vēdināmā un ēnainā vietā<ref name="Yle 4">{{Tīmekļa atsauce | url = https://yle.fi/a/3-6691818 | title = Talvivastojen mukana ei kannata varastoida turhaa roskaa | author = Kinnunen, Hanne | date = 2013-06-29 | publisher = Yle Uutiset | accessdate = 2016-10-02 }}</ref> vai [[saldēšana|saldēt]] plastmasā ietītas.<ref name="UPM" /><ref name="Yle 3">{{Tīmekļa atsauce | url = https://yle.fi/a/3-7309405 | title = Paras vasta joulusaunaan syntyy juhannuksen jälkeen | author = Hiltunen, Anja | date = 2014-06-20 | publisher = Yle Uutiset | accessdate = 2016-10-02 }}</ref> Ziemas slotas labāk gatavot vēlāk vasarā, kad pumpuri nobiruši un jaunie dzinumi pārkoksnējušies.<ref name="Yle 4" /> Žāvēto slotu pirms lietošanas mērcē ūdenī.<ref name="Yle" /> Saldētās slotas jāatkausē istabas temperatūrā.<ref name="Yle 3" /> == Ietekme uz veselību == Bērza lapās ir [[saponīni]] – vielas, kas darbojas kā dabiskas ziepes un palīdz attīrīt ādu.<ref name="Yle" /> Pēršanās ar slotu atdala atmirušās ādas šūnas, uzlabo asinsriti<ref name="Yle" /> un veicina vielmaiņu.<ref name="kotiliesi_20130710">{{Tīmekļa atsauce | url = https://kotiliesi.fi/terveys/sauna-hellii-ja-hoivaa/ | title = Sauna hellii ja hoivaa | author = | date = 2013-07-10 | publisher = Kotiliesi | accessdate = 2016-10-28 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Mazgāšanās]] [[Kategorija:Latvijas tradīcijas]] gfzq3q1ynascdgjv69cn07yft46bp2t 0 610129 4536176 4535152 2026-10-14T19:58:08Z Biafra 13794 atj. 4536176 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Britnija Grainere | vārds_orig = ''Brittney Griner'' | attēls = 260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Britnija Grainere 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|18}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Teksasa|Hjūstona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = amerikāniete | garums = 206 [[centimetrs|cm]] | svars = 93 [[kilograms|kg]] | poz = [[centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Nimitz'' ([[Teksasa]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Beilora Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 1., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2013. gada WNBA drafts|2013]] | dr_līga = [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|WNBA]] | dr_kom = [[Fīniksas "Mercury"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2013—2024 | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Mercury"]] | kl_sez 2 = 2013—2014 | klubs 2 = {{flaga|Ķīna}} [[Džedzjanas "Golden Bulls"]] | kl_sez 3 = 2014—2015 | klubs 3 = {{flaga|Ķīna}} [[Pekinas "Great Wall"]] | kl_sez 4 = 2015—2022 | klubs 4 = {{flaga|Krievija}} [[Jekaterinburgas UMMC]] | kl_sez 5 = 2025 | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Dream"]] | kl_sez 6 = 2026—pašlaik | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Konektikutas "Sun"]] | kl_sez 7 = | klubs 7 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bkw|ASV}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|WNBA]] čempione <small>(2014)</small> * 10× [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācijas Visu zvaigžņu spēlē|WNBA All-Star]] * 4× [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] čempione <small>(2016, 2018, 2019, 2021)</small> * 4× Krievijas čempione <small>(2014, 2015, 2018)</small> * NCAA čempione <small>(2012)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Sieviešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|{{osv|Basketbols|2016|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Sievietes}}}} {{MedalGold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Basketbols|2020|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Sievietes}}}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Basketbols|2024|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Sievietes}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2014. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Turcija 2014]]|Basketbols}} {{MedalGold|[[2018. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Spānija 2018]]|Basketbols}} }} '''Britnija Iveta Grainere''' ({{val|en|Brittney Yvette Griner}}, dzimusi {{dat|1990|10|18}} [[Hjūstona|Hjūstonā]]) ir amerikāņu [[Basketbols|basketboliste]], spēlē [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV sieviešu basketbola valstsvienības]] dalībniece. 2026. gadā pārstāv [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) klubu [[Konektikutas "Sun"]]. 2014. gadā B. Grainere kļuva par WNBA čempioni kopā ar [[Fīniksas "Mercury"]]. Līdztekus spēlēšanai WNBA pārstāvējusi arī [[Ķīna]]s un [[Krievija]]s klubus. Četras reizes kļuvusi par Eirolīgas čempioni. Pēc četriem gadiem [[Beilora Universitāte|Beilora Universitātē]], kuru laikā viņa kļuva par [[NCAA]] čempioni, [[2013. gada WNBA drafts|2013. gada WNBA draftā]] Fīniksas "Mercury" B. Graineri izvēlējās ar pirmo numuru. [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlases]] sastāvā kļuvusi par trīskārtēju olimpisko čempioni ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) un divkārtēju pasaules čempioni ([[2014. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|2014]], [[2018. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|2018]]). 2013. gadā B. Grainere publiski atzina, ka ir [[Lesbiete|homoseksuāla]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.sportsillustrated.cnn.com/wnba/story.asp?i=20130418033644189929408|title=Women's National Basketball Association - SI.com|website=sports.sportsillustrated.cnn.com|access-date=2025-09-21|archive-date=2013-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20130418202243/http://sports.sportsillustrated.cnn.com/wnba/story.asp?i=20130418033644189929408}}</ref> 2015. gada maijā viņa apprecējās ar basketbolisti [[Glorija Džonsone|Gloriju Džonsoni]], kurai piedzima dvīņi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/wnba/story/_/id/15355152/brittney-griner-ordered-pay-child-support-glory-johnson|title=Griner ordered to pay child support to Johnson|website=ESPN.com|access-date=2025-09-21|date=2016-04-25|language=en}}</ref> bet pāris izšķīrās jau 2016. gada jūnijā. 2019. gadā apprecējās ar Šerilu Votsoni, ģimene audzina dēlu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tmz.com/2024/07/19/brittney-griner-wife-birth-son-wnba-all-star-mercury/|title=Brittney Griner, Wife Welcome Baby Boy|last=Staff|first=T. M. Z.|website=TMZ|access-date=2025-09-21|date=2024-07-19|language=en}}</ref> 2022. gada februārī B. Grainere tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], kad viņas bagāžā atrada [[hašišs|hašiša]] eļļu saturošus smēķēšanas piederumus. Viņai tika izvirzītas apsūdzības [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā, un [[Krievija]]s tiesa piesprieda 9 gadu cietumsodu. Grainere sodu sāka izciest Krievijas labošanas kolonijā, taču 2022. gada decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņas ietvaros — [[ASV]] atdeva Krievijai ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]], pretī saņemot Graineri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/asv-un-krievija-vienojusas-apmainit-graineri-pret-ierocu-tirgoni-viktoru-butu|title=ASV un Krievija vienojušās apmainīt Graineri pret ieroču tirgoni Viktoru Butu|website=LA.LV|access-date=2023-12-19|language=lv}}</ref> Pēc pārtraukuma viņa basketbolā atgriezās 2025. gadā, spēlējot sieviešu [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] profesionālās līgas ''Unrivaled'' komandās, kā arī WNBA, kur pārstāvēja [[Atlantas "Dream"]] 2025. gadā un [[Konektikutas "Sun"]] 2026. gadā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Graienere, Britnija}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:WNBA spēlētājas]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] dutbudemm9ug1oj0p4xdd8s0vme1k75 0 612921 4536182 4499388 2026-10-14T20:03:29Z Biafra 13794 jāuzlabo 4536182 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Bauska. Mākslas skola. School of Arts. August, 2013 - panoramio.jpg|thumb|2008. gadā Bauskas 2. vidusskolai piebūvētais daudzfunkcionālais izglītības centrs ar mācību kabinetiem vidusskolai un mākslas skolai]] '''Bauskas 2. vidusskola''' ir vispārējās vidējās izglītības [[skola|mācību iestāde]], kas atrodas Dārza ielā 9 [[Bauska|Bauskā]]. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma (21011111) * Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar valodas traucējumiem (2015511) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611) == Skolas vēsture == Par skolas sākumu uzskata divu mācību valodu (krievu un latviešu) plūsmu ieviešanu 1944. gada septembrī [[Bauskas vidusskola]]s telpās Rīgas ielā 8 un Rīgas ielā 6. 1945./1946.mācību gadā skolā strādāja pedagogi Liesma Bisnieka, Vanda Dāldere, Aleksandrs Žeronkins, Venjamīns Zotovs, Pēteris Isaikins, [[Ziedonis Purvs]]. No 1946. gadā krievu plūsmas skolēni mācījās Rūpniecības ielā 14, bet Rūpniecības ielā 7 iekārtoja internātu. Kad 1951. gada 1. septembrī dibināto Bauskas 1. vidusskolu pārcēla uz Uzvaras ielu 10, tās ēkā Rīgas ielā 8 sāka darboties Bauskas 2. (nepilnā) vidusskola ar apmācību krievu valodā. Pirmais vidusskolas izlaidums notika 1954. gadā. 1963. gadā Bauskas 2. vidusskolu pārcēla uz jaunu ēku Dārza ielā 9, kurai 1989. gadā uzbūvēja jaunu korpusu. 2008. gadā atklāja daudzfunkcionālo izglītības centru ar mācību kabinetiem vidusskolai un mākslas skolai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bauskas2vidusskola.lv/parmums/vesture/ |title=skolas vēsture |access-date={{dat|2025|10|30||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250519085342/https://bauskas2vidusskola.lv/parmums/vesture/ }}</ref> == Audzēkņi == * [[Juris Ziemelis]], disidents, politieslodzītais * [[Juris Žuravļovs]], uzņēmējs un politiķis == Atsauces == {{atsauces}} {{Bauskas novada skolas}} [[Kategorija:Bauska]] 3p92kdg3bc4n7wyemcyqu5moz0v4h26 3 613206 4535994 4357508 2026-10-14T13:32:53Z Itti 34212 Itti pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Zineddin kenai]] uz [[Dalībnieka diskusija:Zineddin Kenai]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Zineddin kenai|Zineddin kenai]]" to "[[Special:CentralAuth/Zineddin Kenai|Zineddin Kenai]]" 4357508 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Zineddin kenai}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.03 (EET) 961anrx6g4i98frdcpdg835l5yg7z9y 0 613654 4535974 4360418 2026-10-14T12:58:01Z Vulkāniii 151874 4535974 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Datorspēles infokaste | title = ''Team Fortress Classic'' | bilde = | developer = ''[[Valve Corporation|Valve Software]]'' | publisher = ''Valve Software'' | picture format = | designer = | series = ''[[Team Fortress]]'' | engine = ''[[GoldSrc]]'' | version = | released = 1999. gada 7. aprīlī | genre = komandas šaujamspēle no pirmās personas skatpunkta | modes = daudzspēlētāja | ratings = | platforms = [[personālais dators]] | media = | requirements = | input = }} '''''Team Fortress Classic''''' (saīsināti '''''TFC''''') ir komandas [[šaujamspēle no pirmās personas skatpunkta]], ko izstrādāja un izdeva uzņēmums ''[[Valve Corporation|Valve Software]]''. Tā ir ''[[Team Fortress]]'' sērijas pirmā spēle, kas balstīta uz populārās ''[[Quake]]'' modifikācijas ''Team Fortress'' pāradaptāciju ''[[Half-Life]]'' spēles dzinējam ''[[GoldSrc]]''. ''Team Fortress Classic'' tika izdota 1999. gada 7. aprīlī kā ''Half-Life'' papildinājums un vēlāk kļuva pieejama kā atsevišķa spēle ''[[Steam]]'' platformā. Spēlē divas komandas — parasti sarkanā (RED) un zilā (BLU) — sacenšas dažādos režīmos, tostarp “''Capture the Flag''”, “''Control Point''” un “''Assault''”. Katrs spēlētājs izvēlas vienu no deviņām klasēm: ''Scout'', ''Sniper'', ''Soldier'', ''Demoman'', ''Medic'', ''HWGuy'' (''Heavy Weapons Guy''), ''Pyro'', ''Spy'' un ''Engineer''. Katrai klasei ir savas unikālas prasmes un loma komandā, kas veicina stratēģisku sadarbību starp spēlētājiem. ''Team Fortress Classic'' raksturīgs ātrs un dinamiskas darbības spēles process, kas kļuva par pamatu mūsdienu komandu šaujamspēļu dizainam. Lai gan spēle ar laiku tika aizstāta ar tās turpinājumu ''[[Team Fortress 2]]'', tā joprojām tiek uzskatīta par klasisku daudzspēlētāja šaujamspēli, kas ieviesa virkni žanram raksturīgu elementu, piemēram, klašu balstītu komandas sadarbību un taktisku mērķu izpildi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} *[https://wiki.teamfortress.com/wiki/Team_Fortress_Classic Oficiālā Wiki vietne] {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Valve}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:Valve Corporation spēles]] [[Kategorija:Šaujamspēles no pirmās personas skatpunkta]] [[Kategorija:1999. gada videospēles]] 6n3eqsyhhy445qlp8ld93h0bxywt65m 0 614504 4536266 4364850 2026-10-15T05:32:32Z Biafra 13794 4536266 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Murorana | official_name = 室蘭市 | settlement_type = pilsēta Japānā | image_skyline = | image_caption = | image_flag = Flag of Muroran, Hokkaido.svg | image_seal = Emblem of Muroran, Hokkaido.svg | seal_size = | pushpin_map = Japāna#Hokaido#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{JPN}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Hokkaido Prefecture.svg}} [[Hokaido reģions]] | subdivision_type2 = Prefektūra | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of Hokkaido Prefecture.svg}} [[Hokaido prefektūra]] | established_title = | established_date = 1593 (apmēram) | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = Takeshi Aoyama (kopš 2011. gada) | area_magnitude = | area_total_km2 = 80.88 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024. gada (janvāris) | population_footnotes = | population_total = 76 385 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = JST | utc_offset = +9 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 42 | latm = 19 | lats = 0 | latNS = N | longd = 140 | longm = 58 | longs = 0 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|https://www.city.muroran.lg.jp/}} | footnotes = }} '''Murorana''' ({{val|ja|室蘭市}}, ''Muroran-shi'') ir pilsēta un osta [[Hokaido prefektūra|Hokaido prefektūrā]], precīzāk — Iburi apakšprefektūrā. Tā atrodas [[Hokaido]] dienvidrietumos, uz pussalas, ar piekļuvi [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kai-hokkaido.com/en/town_vol34_profile/|title=Muroran: A|last=Northerncross|website=Hokkaido Magazine KAI|access-date=2025-11-18|language=en}}</ref> Murorana ir viens no nozīmīgākajiem Hokaido smagās rūpniecības un loģistikas centriem — pilsētā atrodas tērauda, metālapstrādes un ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi, kā arī moderna osta un kuģu būves infrastruktūra. == Vēsture == Vārds “''Muroran''” cēlies no [[ainu valoda]]s — no “''mo ruerani''”, kas varētu nozīmēt “mazs slīpums” vai “lejasdaļa mazā nogāzē”. Reģionu senos laikos apdzīvoja ainu tauta. Vēlā 16. gadsimtā teritoriju pārvaldīja Matsumae klans, un Murorana kļuva par tirdzniecības punktu starp ainu un japāņu. No 19. gadsimta beigām ar Hokaido kolonizāciju un dzelzceļa attīstību Murorana kļuva par nozīmīgu kuģniecības un transporta centru. 1899. gadā Muroranas osta tika atvērta starptautiskajai tirdzniecībai ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Lielbritānija|Lielbritāniju]]. 20. gadsimta sākumā pilsētā attīstījās smagā rūpniecība — īpaši tērauda un ķīmiskās rūpnīcas. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās Murorana tika bombardēta tās stratēģiskās rūpniecības nozīmes dēļ. Pēc kara pilsēta tika atjaunota, taču pēdējās desmitgadēs piedzīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos. Mūsdienās Muroran attīsta vides un atjaunojamās enerģijas projektus, tostarp iniciatīvu “''Muroran Green Energy Town''”. == Ģeogrāfija un apskates vietas == Muroran atrodas uz pussalas, kuras forma atgādina pakavu, tādējādi veidojot dabisku ostu. Viena no nozīmīgākajām apskates vietām ir [[Hakučo tilts]], liels trosu tilts pār [[Muroranas līcis|Muroranas līci]]. Pilsētā populāras ir arī “''Muroran Hakkei''” — astoņas skatu vietas, tostarp Čikju rags, ''Itanki'' pludmale, kā arī ''Kinbyōbu'' un ''Ginbyōbu'' klintis. == Ekonomika == Muroran ir smagās rūpniecības centrs — pilsētā darbojas tērauda, cementa, ķīmiskās un naftas pārstrādes uzņēmumi, kā arī osta un kuģubūve. Pilsēta sadarbojas ar universitātēm, lai attīstītu ekoloģiskās tehnoloģijas un atjaunojamo enerģiju. == Iedzīvotāji == 2024. gada sākumā Muroranā dzīvoja 76 385 iedzīvotāji. Pilsētai raksturīgs pakāpenisks iedzīvotāju skaita kritums. Šo tendenci nosaka vairāki faktori — iedzīvotāju novecošanās, dzimstības samazināšanās un jauniešu aizplūšana uz lielākajām Hokaido pilsētām, īpaši [[Saporo]] un [[Tomakomai]], kur ir plašākas izglītības un nodarbinātības iespējas. == Klimats == Muroranai ir silts vasaras mitrināts kontinentālais klimats, kas ir netipisks Hokaido. Ziemas ir sniegotas, bet maigākas nekā Hokaido iekšzemē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Japāna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Japānas pilsētas]] fbamv7as9zf8tp2hqkvq3tt6uah8l7w 0 614505 4536267 4398958 2026-10-15T05:34:07Z Biafra 13794 4536267 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{izolēts raksts|date=2025. gada novembris}} '''''Tam Tam''''' ({{val|uk|Там Там}}) ir [[Ukraina]]s reģionālais [[pārtika]]s [[mazumtirdzniecība]]s (veikalu un hipermārketu) tīkls, kas galvenokārt darbojas [[Lucka|Luckā]] un [[Volīnija|Volīnijā]]. Tīkls pazīstams ar klasiskā hipermārketa, mazāku veikalu formātu un plaša sortimenta pašu ražoto kulinārijas izstrādājumu apvienojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tamtam.com.ua/|title=Там Там — Там Там|website=Там Там|access-date=2025-11-18|language=uk|archive-date=2023-09-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20230903233604/https://tamtam.com.ua/}}</ref> Tīklu 2004. gadā izveidoja uzņēmums ''Continium-Trade'', uzsākot pirmā hipermārketa būvniecību Luckā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.portcity.com.ua/store/tam-tam/|title=Там-Там - ТРЦ ПортCity|access-date=2025-11-18|date=2024-03-19|language=uk}}</ref> Oficiālā atklāšana notika 2005. gada 19. novembrī. Pirmajam hipermārketam bija vairāk nekā 4,5 tūkstoši m² liela tirdzniecības zāle, kā arī vairāki ražošanas cehi: gaļas, kulinārijas, konditorejas un maizes ceptuve. Ap hipermārketu vēlāk izveidojās tirdzniecības un izklaides komplekss ar dažādām servisa zonām, partneru veikaliem un atpūtas iespējām. Hipermārketa sortiments pārsniedz {{sk|40000}} preču vienību, tostarp pārtikas un nepārtikas preču grupas. Papildus ir pieejami servisa departamenti, banku pakalpojumi, ēdināšanas punkti un partneru veikali. Nozīmīgu daļu veido pašu ražotie produkti — gatavās maltītes, pusfabrikāti, maize un konditorejas izstrādājumi. == Tīkla formāti == Tam Tam attīsta vairākus veikalu formātus: * Hipermārkets “Tam Tam” — lielākais formāts ar plašu sortimentu, papildu pakalpojumiem un atsevišķiem preču departamentiem. * Express Tam Tam — vidēja izmēra lielveikali, pirmo no kuriem atvēra 2012. gadā. * Tam Tam mini — kompakti veikali ap 50 m², paredzēti ātrai iepirkšanai un pašu ražotai produkcijai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas uzņēmumi]] m39mp01znr7vmwub3xl5h07gsnafnuq 0 617664 4535959 4530275 2026-10-14T12:35:20Z Vulkāniii 151874 4535959 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ethnic Russian majority in Kazakhstan 2024.png|thumb|Kazahstānas rajoni, kuros etniskie krievi veidoja lielāko grupu 2024. gadā]] '''Kazahstānas krievi''' ir [[krievi|krievu]] kopiena [[Kazahstāna|Kazahstānā]]. Viņi veido vienu no lielākajām mazākumtautībām valstī un galvenokārt dzīvo Kazahstānas ziemeļu un centrālajos reģionos. Runā [[krievu valoda|krievu valodā]]. Krievi Kazahstānā sāka apmesties jau [[Krievijas Impērija]]s laikā, īpaši 19. gadsimtā kolonizācijas un vēlāk [[PSRS]] [[industrializācija]]s un deportāciju rezultātā. Padomju periodā viņu skaits būtiski pieauga, bet pēc Kazahstānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā daļa Kazahstānas krievu emigrēja uz [[Krievija|Krieviju]]. Krievu skaits Kazahstānā ir samazinājies no 6,23 miljoniem cilvēku 1989. gadā līdz 2,96 miljoniem 2025. gadā (krievi veidoja aptuveni 14 % no valsts iedzīvotājiem). == Separatisms == Krievu [[Separātisms|separatisma]] izpausmes jautājums Kazahstānā kļuva aktuāls 1990. gadu sākumā pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]], visizteiktāk izpaužoties valsts ziemeļu un austrumu reģionos, kur etniskā krievu iedzīvotāju īpatsvars vēsturiski bija visaugstākais.<ref name="kazakhstan">Kazakhstan's Constitution of 1995 with Amendments through 2022, Article 7.</ref> Šajā periodā Kazahstānas ziemeļu apgabalos darbojās vairākas kazaku un promaskaviski noskaņotas organizācijas, kas iestājās par krievu valodas kā otrās valsts valodas statusu, dubultās pilsonības ieviešanu, kā arī ziemeļu teritoriju [[Autonomija|autonomiju]] vai to pievienošanu Krievijas Federācijai. Visnozīmīgākais minētās tendences incidents bija tā dēvētā "Ustjkamenogorskas sazvērestība" 1999. gada novembrī, kad bruņota grupa 22 cilvēku sastāvā Krievijas pilsoņa Viktora Kazimirčuka ("Pugačova") vadībā plānoja ieņemt vietējo administrāciju [[Eskemena|Ustjkamenogorskā]] (tagad — [[Eskemena]], [[Austrumkazahstānas apgabals]]) un pasludināt neatkarīgu "Krievu republiku".<ref name="kazakhstan-2">Kazakhstan Ministry of Education and Science, Annual Statistical Report on General Education, 2022.</ref> Valsts drošības struktūras (KNDK) plānoto sazvērestību savlaicīgi novērsa, un 2000. gadā organizatoriem tika piespriesti ilgstoši cietumsodi. Lai neitralizētu teritoriālās vientiesības apdraudējumus un pakāpeniski mainītu reģionālo demogrāfisko bilanci, Kazahstānas valdība īstenoja kompleksus valsts politikas pasākumus: 1997. gadā valsts galvaspilsēta tika pārcelta no dienvidos esošās Almati uz ziemeļu reģiona pilsētu Akmolu (pašreizējā Astana), tādējādi veicinot pamattautības iedzīvotāju iekšējo migrāciju un stiprinot administratīvo kontroli ziemeļos;<ref name="fierman">Fierman, W. (2014). Russian in Kazakhstan: Whence and whither? *Russian Language Journal*, 64, 125–150.</ref> tika veikta apgabalu teritoriālā pārkārtošana un apvienošana, samazinot krievu iedzīvotāju īpatsvaru atsevišķās administratīvajās vienībās; tika ieviestas mērķtiecīgas valsts programmas ārvalstīs dzīvojošo etnisko kazahu (kandasu) repatriācijai un nometināšanai pirmkārt ziemeļu apgabalos;<ref name="smirnova">Smirnova, N. (2021). Educational Migration from Central Asia to Russia: Soft Power and Human Capital. *Central Asian Survey*, 40(3), 312–330.</ref> kā arī krimināllikumā tika būtiski pastiprināta atbildība par aicinājumiem pārkāpt valsts teritoriālo vientiesību un par starpetniskā naida kurināšanu. Mūsdienu politiskajā situācijā, īpaši pēc [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] 2014. gadā un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]], Kazahstānas varas iestādes ir pastiprinājušas informatīvās telpas un publisko izteikumu uzraudzību.<ref>Carnegie Endowment for International Peace, "Kazakhstan's Fragile Balance After the Ukraine War", 2022.</ref> Valstī tiek konsekventi piemērota kriminālatbildība par publiskiem paziņojumiem sociālajos tīklos vai pilsoņu dalību karadarbībā Ukrainā Krievijas spēku sastāvā, ja šīs darbības pauž atbalstu separatismam vai apšauba Kazahstānas teritoriālo nedalāmību. Demogrāfisko izmaiņu, institucionālā spiediena un stingra tiesiskā regulējuma rezultātā atklātas separatistiskas kustības valstī pašlaik nedarbojas un to politiskais potenciāls ir vērtējams kā minimāls. == Izglītība krievu valodā == Krievu valodas loma un institucionālā pozīcija Kazahstānas izglītības sistēmā ir viens no dinamiskākajiem un sociālpolitiski jutīgākajiem valsts valodas politikas aspektiem. Lai gan konstitucionāli krievu valodai ir piešķirts oficiāls statuss un tā tiek izmantota valsts organizācijās līdztekus valsts (kazahu) valodai,<ref name="kazakhstan" /> izglītības nozarē novērojama pakāpeniska, bet mērķtiecīga asimetrija starp tiesisko regulējumu un demogrāfiski izglītojošo realitāti. === Izglītības infrastruktūras sarukšana un demogrāfiskais spiediens === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā skolu skaits ar krievu mācību valodu ir uzrādījis noturīgu lejupejošu tendenci. Ja PSRS sabrukuma brīdī vairākums vispārizglītojošo iestāžu nodrošināja apmācību krievu valodā, tad 2020. gados skolu ar tikai krievu mācību valodu īpatsvars ir sarucis līdz aptuveni 15–20% no kopējā izglītības iestāžu skaits.<ref name="kazakhstan-2" /> Par dominējošo modeli ir kļuvušas tā dēvētās "jauktās skolas" (kurās darbojs gan kazahu, gan krievu plūsmas), tomēr tajās vērojama pakāpeniska klases komplektu pārdale par labu valsts valodai. === Trīsvalodības politika un strukturālās pretrunas === Valdības pasludinātā "Trīsvalodības izglītības kultūra" (kazahu, krievu un angļu valoda), kas paredzēja dabaszinātņu priekšmetu mācīšanu angliski un citu priekšmetu sadali starp kazahu un krievu valodām, praksē saskārusies ar sistēmiskām problēmām.<ref name="fierman" /> Pētnieki norāda uz nopietnu pedagogu trūkumu, nevienmērīgu mācību līdzekļu kvalitāti un metodoloģisko nesaderību, kas īpaši negatīvi ietekmējusi lauku reģionus. Sistēmā pastāv arī strukturālas asimetrijas: * Vērojams krasais kvalificētu krievu plūsmas skolotāju deficīts, jo augstskolās sarūk studentu skaits, kas izvēlas pedagoģiskās specialitātes krievu valodā. * Krievu plūsmas mācību materiāli bieži vien ir vienkāršoti tulkojumi no kazahu valodā izstrādātajiem standartiem, kas rada satura nelīdzenumus un terminoloģiskas kļūdas. * Plānotā kazahu valodas pāreja uz latīņu grafiku rada papildu lingvistisko un psiholoģisko distanci starp abām izglītības plūsmām. === Augstākā izglītība un geoekonomiskie faktori === Augstākās izglītības līmenī krievu valoda joprojām saglabā spēcīgas pozīcijas, īpaši inženierzinātnēs, medicīnā un dabaszinātnēs, tomēr valsts piešķirto studiju grantu sadalē priekšroka pieaugoši tiek dota studiju programmām valsts valodā. Tajā pašā laikā Krievijas Federācija izmanto augstāko izglītību kā "[[Maigā vara|maigās varas]]" (''soft power'') instrumentu, piedāvājot Kazahstānas absolventiem kvotas studijām Krievijas augstskolās.<ref name="smirnova" /> Šis process no vienas puses apmierina pieprasījumu pēc kvalitatīvas augstākās izglītības krievu valodā, bet no otras puses veicina "smadzeņu noplūdi" un padziļina Kazahstānas jauniešu integrāciju kaimiņvalsts sociālkultūrālajā telpā, ko Kazahstānas eksperti vērtē kā nacionālās drošības un demogrāfisko risku. == Atsauces == <references /> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Kazahstāna]] [[Kategorija:Tautas]] o5k8ddltkapek052kuo8j9n9mddpsl7 4535968 4535959 2026-10-14T12:48:38Z Egilus 27634 Ja jau reiz labojam muļķīgas MI kļūdas rakstā... 4535968 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ethnic Russian majority in Kazakhstan 2024.png|thumb|Kazahstānas rajoni, kuros etniskie krievi veidoja lielāko grupu 2024. gadā]] '''Kazahstānas krievi''' ir [[krievi|krievu]] kopiena [[Kazahstāna|Kazahstānā]]. Viņi veido vienu no lielākajām mazākumtautībām valstī un galvenokārt dzīvo Kazahstānas ziemeļu un centrālajos reģionos. Runā [[krievu valoda|krievu valodā]]. Krievi Kazahstānā sāka apmesties jau [[Krievijas Impērija]]s laikā, īpaši 19. gadsimtā kolonizācijas un vēlāk [[PSRS]] [[industrializācija]]s un deportāciju rezultātā. Padomju periodā viņu skaits būtiski pieauga, bet pēc Kazahstānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā daļa Kazahstānas krievu emigrēja uz [[Krievija|Krieviju]]. Krievu skaits Kazahstānā ir samazinājies no 6,23 miljoniem cilvēku 1989. gadā līdz 2,96 miljoniem 2025. gadā (krievi veidoja aptuveni 14 % no valsts iedzīvotājiem). == Separātisms == Krievu [[Separātisms|separātisma]] izpausmes jautājums Kazahstānā kļuva aktuāls 1990. gadu sākumā pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]], visizteiktāk izpaužoties valsts ziemeļu un austrumu reģionos, kur etniskā krievu iedzīvotāju īpatsvars vēsturiski bija visaugstākais.<ref name="kazakhstan">Kazakhstan's Constitution of 1995 with Amendments through 2022, Article 7.</ref> Šajā periodā Kazahstānas ziemeļu apgabalos darbojās vairākas kazaku un promaskaviski noskaņotas organizācijas, kas iestājās par krievu valodas kā otrās valsts valodas statusu, dubultās pilsonības ieviešanu, kā arī ziemeļu teritoriju [[Autonomija|autonomiju]] vai to pievienošanu Krievijas Federācijai. Visnozīmīgākais minētās tendences incidents bija tā dēvētā "Ustjkamenogorskas sazvērestība" 1999. gada novembrī, kad bruņota grupa 22 cilvēku sastāvā Krievijas pilsoņa Viktora Kazimirčuka ("Pugačova") vadībā plānoja ieņemt vietējo administrāciju [[Eskemena|Ustjkamenogorskā]] (tagad — [[Eskemena]], [[Austrumkazahstānas apgabals]]) un pasludināt neatkarīgu "Krievu republiku".<ref name="kazakhstan-2">Kazakhstan Ministry of Education and Science, Annual Statistical Report on General Education, 2022.</ref> Valsts drošības struktūras (KNDK) plānoto sazvērestību savlaicīgi novērsa, un 2000. gadā organizatoriem tika piespriesti ilgstoši cietumsodi. Lai neitralizētu teritoriālās vientiesības apdraudējumus un pakāpeniski mainītu reģionālo demogrāfisko bilanci, Kazahstānas valdība īstenoja kompleksus valsts politikas pasākumus: 1997. gadā valsts galvaspilsēta tika pārcelta no dienvidos esošās Almati uz ziemeļu reģiona pilsētu Akmolu (pašreizējā Astana), tādējādi veicinot pamattautības iedzīvotāju iekšējo migrāciju un stiprinot administratīvo kontroli ziemeļos;<ref name="fierman">Fierman, W. (2014). Russian in Kazakhstan: Whence and whither? *Russian Language Journal*, 64, 125–150.</ref> tika veikta apgabalu teritoriālā pārkārtošana un apvienošana, samazinot krievu iedzīvotāju īpatsvaru atsevišķās administratīvajās vienībās; tika ieviestas mērķtiecīgas valsts programmas ārvalstīs dzīvojošo etnisko kazahu (kandasu) repatriācijai un nometināšanai pirmkārt ziemeļu apgabalos;<ref name="smirnova">Smirnova, N. (2021). Educational Migration from Central Asia to Russia: Soft Power and Human Capital. *Central Asian Survey*, 40(3), 312–330.</ref> kā arī krimināllikumā tika būtiski pastiprināta atbildība par aicinājumiem pārkāpt valsts teritoriālo vientiesību un par starpetniskā naida kurināšanu. Mūsdienu politiskajā situācijā, īpaši pēc [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] 2014. gadā un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]], Kazahstānas varas iestādes ir pastiprinājušas informatīvās telpas un publisko izteikumu uzraudzību.<ref>Carnegie Endowment for International Peace, "Kazakhstan's Fragile Balance After the Ukraine War", 2022.</ref> Valstī tiek konsekventi piemērota kriminālatbildība par publiskiem paziņojumiem sociālajos tīklos vai pilsoņu dalību karadarbībā Ukrainā Krievijas spēku sastāvā, ja šīs darbības pauž atbalstu separātismam vai apšauba Kazahstānas teritoriālo nedalāmību. Demogrāfisko izmaiņu, institucionālā spiediena un stingra tiesiskā regulējuma rezultātā atklātas separātistiskas kustības valstī pašlaik nedarbojas un to politiskais potenciāls ir vērtējams kā minimāls. == Izglītība krievu valodā == Krievu valodas loma un institucionālā pozīcija Kazahstānas izglītības sistēmā ir viens no dinamiskākajiem un sociālpolitiski jutīgākajiem valsts valodas politikas aspektiem. Lai gan konstitucionāli krievu valodai ir piešķirts oficiāls statuss un tā tiek izmantota valsts organizācijās līdztekus valsts (kazahu) valodai,<ref name="kazakhstan" /> izglītības nozarē novērojama pakāpeniska, bet mērķtiecīga asimetrija starp tiesisko regulējumu un demogrāfiski izglītojošo realitāti. === Izglītības infrastruktūras sarukšana un demogrāfiskais spiediens === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā skolu skaits ar krievu mācību valodu ir uzrādījis noturīgu lejupejošu tendenci. Ja PSRS sabrukuma brīdī vairākums vispārizglītojošo iestāžu nodrošināja apmācību krievu valodā, tad 2020. gados skolu ar tikai krievu mācību valodu īpatsvars ir sarucis līdz aptuveni 15–20% no kopējā izglītības iestāžu skaits.<ref name="kazakhstan-2" /> Par dominējošo modeli ir kļuvušas tā dēvētās "jauktās skolas" (kurās darbojas gan kazahu, gan krievu plūsmas), tomēr tajās vērojama pakāpeniska klases komplektu pārdale par labu valsts valodai. === Trīsvalodības politika un strukturālās pretrunas === Valdības pasludinātā "Trīsvalodības izglītības kultūra" (kazahu, krievu un angļu valoda), kas paredzēja dabaszinātņu priekšmetu mācīšanu angliski un citu priekšmetu sadali starp kazahu un krievu valodām, praksē saskārusies ar sistēmiskām problēmām.<ref name="fierman" /> Pētnieki norāda uz nopietnu pedagogu trūkumu, nevienmērīgu mācību līdzekļu kvalitāti un metodoloģisko nesaderību, kas īpaši negatīvi ietekmējusi lauku reģionus. Sistēmā pastāv arī strukturālas asimetrijas: * Vērojams krasais kvalificētu krievu plūsmas skolotāju deficīts, jo augstskolās sarūk studentu skaits, kas izvēlas pedagoģiskās specialitātes krievu valodā. * Krievu plūsmas mācību materiāli bieži vien ir vienkāršoti tulkojumi no kazahu valodā izstrādātajiem standartiem, kas rada satura nelīdzenumus un terminoloģiskas kļūdas. * Plānotā kazahu valodas pāreja uz latīņu grafiku rada papildu lingvistisko un psiholoģisko distanci starp abām izglītības plūsmām. === Augstākā izglītība un ģeoekonomiskie faktori === Augstākās izglītības līmenī krievu valoda joprojām saglabā spēcīgas pozīcijas, īpaši inženierzinātnēs, medicīnā un dabaszinātnēs, tomēr valsts piešķirto studiju grantu sadalē priekšroka pieaugoši tiek dota studiju programmām valsts valodā. Tajā pašā laikā Krievijas Federācija izmanto augstāko izglītību kā "[[Maigā vara|maigās varas]]" (''soft power'') instrumentu, piedāvājot Kazahstānas absolventiem kvotas studijām Krievijas augstskolās.<ref name="smirnova" /> Šis process no vienas puses apmierina pieprasījumu pēc kvalitatīvas augstākās izglītības krievu valodā, bet no otras puses veicina "smadzeņu noplūdi" un padziļina Kazahstānas jauniešu integrāciju kaimiņvalsts sociālkulturālajā telpā, ko Kazahstānas eksperti vērtē kā nacionālās drošības un demogrāfisko risku. == Atsauces == <references /> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Kazahstāna]] [[Kategorija:Tautas]] omi7dmv7n25pb56t1vfyuysun3qpo3f 0 617755 4536003 4406301 2026-10-14T13:45:35Z Vulkāniii 151874 4536003 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Īslīces pamatskola''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[pamatskola|pamatskolām]], kas atrodas [[Īslīces pagasts|Īslīces pagasta]] [[Bērzi (Īslīces pagasts)|Bērzu]] ciemā. Pirmsskolas izglītības grupas darbojas [[Rītausmas]] ciemā. == Vēsture == Dibināta 1887. gadā kā [[Bornsmindes pagasts]]kola, pēc [[Latvijas valsts dibināšana]]s to pārveidoja par pamatskolu. 1925. gadā Bornsmindes pagastu pārdēvēja par Īslīces pagastu. 1939. gadā Īslīces 6-klasīgajai pamatskolai piešķīra karogu, svinībās piedalījās novadnieks ģenerālis [[Krišjānis Berķis]]. 40 gadu garumā skolas pārzinis bija Andrejs Neilands. 2012. gada septembrī skola svinēja 125 gadu jubileju. 2016. gadā Īslīces vidusskolu pārveidoja par pamatskolu. === Skolēni === Īslīces skolā mācījās gleznotājs [[Teodors Karaša]], dzejnieks [[Ziedonis Purvs]], tēlniece [[Lūcija Žurgina]], žurnāliste [[Selga Amata]], aktrise [[Velta Straume]], aktieris [[Uldis Dumpis]] u.c. == Izglītības programmas == * Pirmsskolas izglītības programma, programmas kods 01011111. * Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar valodas traucējumiem, programmas kods 01015511. * Pamatizglītības programma, programmas kods 21011111. * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem, programmas kods 21015611. * Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, programmas kods 01015611. * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, programmas kods 21015811. == Atsauces == {{atsauces}} {{Bauskas novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Latvijā]] [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] bgwkd2qbqgs7illn8hglgrfaxaunmh8 0 618337 4535930 4460587 2026-10-14T12:01:25Z Vulkāniii 151874 4535930 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2026. gada janvāris}} '''SIA "bonusukarte.lv"''' ir Latvijā dibināts finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas nodrošina darbinieku labumu administrēšanas pakalpojumus, izmantojot tehniski filtrētas maksājumu kartes.<ref name="DB">[https://www.db.lv/zinas/bonusukarte-piesaista-500-000-eiro-investicijas-un-strategisko-partneri-522513 Dienas Bizness. Bonusukarte piesaista 500 000 eiro investīcijas un stratēģisko partneri.]</ref> Uzņēmums piedāvā pakalpojumus darba devējiem darbinieku labumu piešķiršanai un uzskaitei, tostarp izdevumiem, kuriem normatīvajos aktos paredzēti nodokļu atvieglojumi.<ref>[https://ifinanses.lv/raksti/aktuali/svarigi/lv-bonusi-kas-motive-darbiniekus-un-ietaupa-uznemuma-lidzeklus/28437 iFinanses. Bonusi, kas motivē darbiniekus un ietaupa uzņēmuma līdzekļus.]</ref> Uzņēmums juridiski dibināts 2020. gadā, bet komercdarbību ar zīmolu Bonusukarte uzsāka 2022. gada maijā. Tā dibinātājs un izpilddirektors ir Artūrs Piliksers. == Vēsture == Uzņēmums juridiski dibināts 2020. gada 28. aprīlī ar nosaukumu ''HR Optimum Solutions''. 2021. gada 26. maijā uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz ''Bonusukarte.lv''. Faktiskā komercdarbība ar zīmolu Bonusukarte tika uzsākta 2022. gada maijā, kad uzņēmums sāka piedāvāt darbinieku labumu administrēšanas pakalpojumus Latvijas tirgū. Uzņēmuma attīstības gaitā Bonusukarte piesaistīja 500 000 eiro investīcijas un stratēģisko partneri turpmākai izaugsmei un pakalpojumu attīstībai.<ref name="DB" /> Maksājumu karšu infrastruktūra tiek nodrošināta sadarbībā ar elektroniskās naudas iestādēm ''Walletto'' un ''Transact Pro'', kurās tiek glabāti arī klientu līdzekļi.<ref name="LB">[https://labsoflatvia.com/aktuali/bonusukarte-piesaista-500-tukstosu-eiro-investiciju-un-strategisko-partneri Labs of Latvia. Bonusukarte piesaista 500 tūkstošu eiro investīciju un stratēģisko partneri]</ref> == Vadība == Uzņēmuma dibinātājs un izpilddirektors (CEO) ir Artūrs Piliksers, kurš ir arī Bonusukartes idejas autors.<ref name="DB" /> == Darbība == Bonusukarte nodrošina tehniski filtrētu maksājumu karšu izsniegšanu un administrēšanu uzņēmumu darbiniekiem. Darba devēji nosaka karšu izmantošanas nosacījumus, tostarp atļautās izdevumu kategorijas, piešķirto budžetu un izmantošanas periodu. Darījumu dati tiek apkopoti elektroniskos konta izrakstos, kas tiek izmantoti grāmatvedības uzskaitei un nodokļu atskaišu sagatavošanai.<ref name="LB" /> == Produkti == Bonusukarte piedāvā vairākus maksājumu karšu produktus, kas paredzēti dažādu darbinieku labumu veidu administrēšanai. * E.A.T. karte ir paredzēta darbinieku ēdināšanas, ārstniecības un transporta izdevumu apmaksai saskaņā ar likuma ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' 8. panta 15. daļu.<ref name="lik">[https://likumi.lv/ta/id/56880-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokli#p8 Likumi.lv. Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, 8. pants]</ref> * PIP karte ir paredzēta personāla ilgtspējas un kolektīva saliedēšanas pasākumu izdevumu apmaksai saskaņā ar ''Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma'' 8. panta 2. daļas 7. punktu.<ref name="lik" /> * Flex karte ir paredzēta darbinieku motivācijas izdevumu nodrošināšanai bez nodokļu atvieglojumu piemērošanas. == Normatīvais regulējums == Atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam uz Bonusukartes pakalpojumiem attiecas atšķirīgi nodokļu piemērošanas nosacījumi atkarībā no konkrētā darbinieku labumu veida. == Dalība organizācijās == Uzņēmums ir biedrs vairākās nozares organizācijās, tostarp Latvijas Personāla vadītāju asociācijā, [[FinTech Latvia]] un [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera|Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā]].<ref>[https://lpva.lv/customersLatvijas Personāla vadītāju asociācijas biedru saraksts]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fla.lv/#biedri |title=FinTech Latvia |access-date={{dat|2026|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250409041936/https://fla.lv/#biedri }}</ref><ref>[https://ltrk.lv/par-mums/ltrk-biedri/Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedru saraksts]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.bonusukarte.lv Oficiālā mājaslapa] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 1t3k527nt6ea60ebw7bj61tds440x64 4535952 4535930 2026-10-14T12:21:22Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Vulkāniii|Vulkāniii]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4460587 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2026. gada janvāris}} '''SIA "bonusukarte.lv"''' ir Latvijā dibināts finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas nodrošina darbinieku labumu administrēšanas pakalpojumus, izmantojot tehniski filtrētas maksājumu kartes.<ref name="DB">[https://www.db.lv/zinas/bonusukarte-piesaista-500-000-eiro-investicijas-un-strategisko-partneri-522513 Dienas Bizness. Bonusukarte piesaista 500 000 eiro investīcijas un stratēģisko partneri.]</ref> Uzņēmums piedāvā pakalpojumus darba devējiem darbinieku labumu piešķiršanai un uzskaitei, tostarp izdevumiem, kuriem normatīvajos aktos paredzēti nodokļu atvieglojumi.<ref>[https://ifinanses.lv/raksti/aktuali/svarigi/lv-bonusi-kas-motive-darbiniekus-un-ietaupa-uznemuma-lidzeklus/28437 iFinanses. Bonusi, kas motivē darbiniekus un ietaupa uzņēmuma līdzekļus.]</ref> == Vēsture == Uzņēmums juridiski dibināts 2020. gada 28. aprīlī ar nosaukumu ''HR Optimum Solutions''. 2021. gada 26. maijā uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz ''Bonusukarte.lv''. Faktiskā komercdarbība ar zīmolu Bonusukarte tika uzsākta 2022. gada maijā, kad uzņēmums sāka piedāvāt darbinieku labumu administrēšanas pakalpojumus Latvijas tirgū. Uzņēmuma attīstības gaitā Bonusukarte piesaistīja 500 000 eiro investīcijas un stratēģisko partneri turpmākai izaugsmei un pakalpojumu attīstībai.<ref name="DB" /> Maksājumu karšu infrastruktūra tiek nodrošināta sadarbībā ar elektroniskās naudas iestādēm ''Walletto'' un ''Transact Pro'', kurās tiek glabāti arī klientu līdzekļi.<ref name="LB">[https://labsoflatvia.com/aktuali/bonusukarte-piesaista-500-tukstosu-eiro-investiciju-un-strategisko-partneri Labs of Latvia. Bonusukarte piesaista 500 tūkstošu eiro investīciju un stratēģisko partneri]</ref> == Vadība == Uzņēmuma dibinātājs un izpilddirektors (CEO) ir Artūrs Piliksers, kurš ir arī Bonusukartes idejas autors.<ref name="DB" /> == Darbība == Bonusukarte nodrošina tehniski filtrētu maksājumu karšu izsniegšanu un administrēšanu uzņēmumu darbiniekiem. Darba devēji nosaka karšu izmantošanas nosacījumus, tostarp atļautās izdevumu kategorijas, piešķirto budžetu un izmantošanas periodu. Darījumu dati tiek apkopoti elektroniskos konta izrakstos, kas tiek izmantoti grāmatvedības uzskaitei un nodokļu atskaišu sagatavošanai.<ref name="LB" /> == Produkti == Bonusukarte piedāvā vairākus maksājumu karšu produktus, kas paredzēti dažādu darbinieku labumu veidu administrēšanai. * E.A.T. karte ir paredzēta darbinieku ēdināšanas, ārstniecības un transporta izdevumu apmaksai saskaņā ar likuma ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' 8. panta 15. daļu.<ref name="lik">[https://likumi.lv/ta/id/56880-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokli#p8 Likumi.lv. Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, 8. pants]</ref> * PIP karte ir paredzēta personāla ilgtspējas un kolektīva saliedēšanas pasākumu izdevumu apmaksai saskaņā ar ''Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma'' 8. panta 2. daļas 7. punktu.<ref name="lik" /> * Flex karte ir paredzēta darbinieku motivācijas izdevumu nodrošināšanai bez nodokļu atvieglojumu piemērošanas. == Normatīvais regulējums == Atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam uz Bonusukartes pakalpojumiem attiecas atšķirīgi nodokļu piemērošanas nosacījumi atkarībā no konkrētā darbinieku labumu veida. == Dalība organizācijās == Uzņēmums ir biedrs vairākās nozares organizācijās, tostarp Latvijas Personāla vadītāju asociācijā, [[FinTech Latvia]] un [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera|Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā]].<ref>[https://lpva.lv/customersLatvijas Personāla vadītāju asociācijas biedru saraksts]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fla.lv/#biedri |title=FinTech Latvia |access-date={{dat|2026|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250409041936/https://fla.lv/#biedri }}</ref><ref>[https://ltrk.lv/par-mums/ltrk-biedri/Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedru saraksts]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.bonusukarte.lv Oficiālā mājaslapa] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 4bvjhcc2jm7ztph801zi0mz0qosr7ss 0 618609 4535954 4388216 2026-10-14T12:25:50Z Vulkāniii 151874 4535954 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hermann Göring - Röhr (3x4 cropped).jpg|thumb|[[Hermanis Gērings|Hermaņa Gēringa]] portrets ar Lielā krusta ordeni]] '''Lielais Dzelzs krusts''' ({{val|de|Großkreuz des Eisernen Kreuzes}}) bija augstākā [[Dzelzs krusts|Dzelzs krusta]] pakāpe, ko piešķīra [[Prūsija]]s un vēlāk [[Vācija]]s militārajā apbalvojumu sistēmā par stratēģiskiem nopelniem karā. Tas tika nodibināts 1813. gadā reizē ar Dzelzs krustu pēc [[Prūsija]]s karaļa [[Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma III]] rīkojuma. Lielo Dzelzs krustu piešķīra tikai ļoti augsta ranga komandieriem par izšķirošu ieguldījumu militāro kampaņu vadībā. Tas bija paredzēts tikai kara laikā un netika pasniegts par individuālu varonību kaujas laukā, bet gan par visas armijas vai frontes mēroga panākumiem. Vēsturiski Lielais Dzelzs krusts tika piešķirts ārkārtīgi reti: * [[Napoleona kari]] laikā (1813) — prūšu feldmaršalam [[Gebhards Leberehts fon Blihers|Gebhardam fon Bliheram]]; * [[Francijas—Prūsijas karš]]a laikā (1870) — feldmaršalam [[Helmuts fon Moltke vecākais|Helmutam fon Moltkem]]; * [[Pirmais pasaules karš]] — feldmaršalam [[Pauls fon Hindenburgs|Paulam fon Hindenburgam]]; * [[Otrais pasaules karš]] — 1939. gada versijā apbalvojumu saņēma tikai [[Hermanis Gērings]] (1940. gadā). Pastāvēja arī īpaša, vēl augstāka pakāpe — '''Lielā Dzelzs krusta zvaigzne''' ({{val|de|Stern zum Großkreuz des Eisernen Kreuzes}}), kas tika piešķirta tikai izņēmuma gadījumos. Lielo Dzelzs krustu nēsāja ap kaklu uz lentes, un tas bija ievērojami lielāks par citām Dzelzs krusta pakāpēm. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārie apbalvojumi]] [[Kategorija:Vācijas apbalvojumi]] [[Kategorija:Dzelzs krusts]] 6ynnpkxg9rxyegs36kljucb3h0hjkf5 0 619435 4536072 4534813 2026-10-14T17:07:21Z DrewAir 91233 /* Oktobris */ 4536072 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = +13,9 °C |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = 100,6 mm |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref>[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]]: ** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> ** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref><ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.<ref>[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.<ref>[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1789948800&end_time=86100&start_date=1789948800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}</ref> Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}</ref> * [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}</ref> * [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.<ref> [https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}</ref> Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=25&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s. * [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}</ref> Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus. * [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}</ref> Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s. * [[9. oktobris]] — ciklona centram pietuvojoties Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem, valstī tika piedzīvota pirmā rudens [[vētra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2108198018474271150 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|8|SK}}</ref> Būtiska vēja pastiprināšanās sākās no rīta Kurzemes piekrastē, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–21 m/s, dienā jau plašākā teritorijā vēja brāzmas sasniedza 15–20 m/s, bet stiprākais vējš līdz plkst. 16.00 tika novērots Liepājā — 25 m/s. Vakarā vējš pastiprinājās arī līča piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] brāzmās sasniedzot 22,3 m/s, savukārt spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī — 28 m/s, Liepājā pie ostas — 25,4 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2108637954121879994 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/09.10.2026-kurzemes-piekraste-brazmas-sasniegusas-28-ms.a666973/ Kurzemes piekrastē brāzmas sasniegušas 28 m/s], lsm.lv, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref> Ciklons atnesa arī plašu lietus zonu, visvairāk lija [[Vidzeme|Vidzemes]] rietumos un valsts austrumos, kur vietām nolija līdz un vairāk par 20 mm. * [[10. oktobris]] — nakts sākumā piekrastes rajonos pūta stiprs rietumu vējš. Ventspilī un [[Rīga|Rīgas]] ziemeļos (Daugavgrīvā) vēja brāzmas sasniedza 20–22 m/s, uz rīta pusi vējš daudzviet pierima, bet dienas gaitā atkal pieņemās spēkā, Kurzemes piekrastē vakarā [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Līdz agram rītam valstī kopumā tika saņemti 38 pieteikumi, kas saistīti ar vēja nodarītajiem postījumiem, lielākā daļa Kurzemē.<ref> [https://www.tvnet.lv/8561985/ugunsdzeseji-saistiba-ar-stipro-veju-sanemusi-38-izsaukumus-visvairak-kurzeme Ugunsdzēsēji saistībā ar stipro vēju saņēmuši 38 izsaukumus; visvairāk – Kurzemē], tvnet.lv, {{dat|2026|10|10|SK}}</ref> * [[11. oktobris]] — jūras piekrastē Kurzemē un Kurzemes iekšzemes novados tika reģistrēts [[pērkona negaiss]], kura laikā lokāli stipri lija, tika fiksēta arī krusa.<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1791676800&end_time=75600&start_date=1791676800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|10|11|SK}}</ref> Citi nokrišņu mākoņi, kas vietām atnesa mēreni stipras [[lietusgāzes]], vakarā šķērsoja Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemes rietumu daļu. * [[14. oktobris]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Alūksnē sasniedza –0,2 °C, līdz ar to pirmo reizi rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem nulles, šī bija vēlākais reģistrētais pirmais sals rudenī, iepriekš vēlākais pirmais rudens sals tika fiksēts [[1991. gada laikapstākļi Latvijā|1991. gada]] un [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] 12. oktobrī. Saskaņā ar "[[Latvija|Latvijas]] [[Valsts]] [[ceļš|ceļu]]" datiem uz [[A3]] šosejas starp Strenčiem un [[Valka|Valku]] īsi pēc pusnakts bija –0,9 grādi. Gulbenes un Rūjienas novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz +1, +2 grādiem, pārējā valstī gaiss atdzisa līdz +4, +8 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2110358871688519855 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|14|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|21,5}} | {{Temperatūras krāsa|20,3}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|12,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} | {{Temperatūras krāsa|1,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] o3pjvpcfeqptqm0ylgaeaxy2im874fk 4536074 4536072 2026-10-14T17:14:39Z DrewAir 91233 /* Gada raksturojums pa mēnešiem */ 4536074 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = +13,9 °C |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = 100,6 mm |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,6 °C tika novērota 3. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 1. oktobrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 14,5 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (32,3 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kalnciemā – 3,3 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Siguldā – 4 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Mērsragā, Piedrujā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 87% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (28,0 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref>[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]]: ** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> ** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref><ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.<ref>[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.<ref>[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1789948800&end_time=86100&start_date=1789948800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}</ref> Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}</ref> * [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}</ref> * [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.<ref> [https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}</ref> Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=25&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s. * [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}</ref> Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus. * [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}</ref> Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s. * [[9. oktobris]] — ciklona centram pietuvojoties Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem, valstī tika piedzīvota pirmā rudens [[vētra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2108198018474271150 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|8|SK}}</ref> Būtiska vēja pastiprināšanās sākās no rīta Kurzemes piekrastē, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–21 m/s, dienā jau plašākā teritorijā vēja brāzmas sasniedza 15–20 m/s, bet stiprākais vējš līdz plkst. 16.00 tika novērots Liepājā — 25 m/s. Vakarā vējš pastiprinājās arī līča piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] brāzmās sasniedzot 22,3 m/s, savukārt spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī — 28 m/s, Liepājā pie ostas — 25,4 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2108637954121879994 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/09.10.2026-kurzemes-piekraste-brazmas-sasniegusas-28-ms.a666973/ Kurzemes piekrastē brāzmas sasniegušas 28 m/s], lsm.lv, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref> Ciklons atnesa arī plašu lietus zonu, visvairāk lija [[Vidzeme|Vidzemes]] rietumos un valsts austrumos, kur vietām nolija līdz un vairāk par 20 mm. * [[10. oktobris]] — nakts sākumā piekrastes rajonos pūta stiprs rietumu vējš. Ventspilī un [[Rīga|Rīgas]] ziemeļos (Daugavgrīvā) vēja brāzmas sasniedza 20–22 m/s, uz rīta pusi vējš daudzviet pierima, bet dienas gaitā atkal pieņemās spēkā, Kurzemes piekrastē vakarā [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Līdz agram rītam valstī kopumā tika saņemti 38 pieteikumi, kas saistīti ar vēja nodarītajiem postījumiem, lielākā daļa Kurzemē.<ref> [https://www.tvnet.lv/8561985/ugunsdzeseji-saistiba-ar-stipro-veju-sanemusi-38-izsaukumus-visvairak-kurzeme Ugunsdzēsēji saistībā ar stipro vēju saņēmuši 38 izsaukumus; visvairāk – Kurzemē], tvnet.lv, {{dat|2026|10|10|SK}}</ref> * [[11. oktobris]] — jūras piekrastē Kurzemē un Kurzemes iekšzemes novados tika reģistrēts [[pērkona negaiss]], kura laikā lokāli stipri lija, tika fiksēta arī krusa.<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1791676800&end_time=75600&start_date=1791676800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|10|11|SK}}</ref> Citi nokrišņu mākoņi, kas vietām atnesa mēreni stipras [[lietusgāzes]], vakarā šķērsoja Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemes rietumu daļu. * [[14. oktobris]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Alūksnē sasniedza –0,2 °C, līdz ar to pirmo reizi rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem nulles, šī bija vēlākais reģistrētais pirmais sals rudenī, iepriekš vēlākais pirmais rudens sals tika fiksēts [[1991. gada laikapstākļi Latvijā|1991. gada]] un [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] 12. oktobrī. Saskaņā ar "[[Latvija|Latvijas]] [[Valsts]] [[ceļš|ceļu]]" datiem uz [[A3]] šosejas starp Strenčiem un [[Valka|Valku]] īsi pēc pusnakts bija –0,9 grādi. Gulbenes un Rūjienas novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz +1, +2 grādiem, pārējā valstī gaiss atdzisa līdz +4, +8 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2110358871688519855 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|14|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|21,5}} | {{Temperatūras krāsa|20,3}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|12,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} | {{Temperatūras krāsa|1,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] rvnx0nr2vyuat6ktsoal9pdg6j8l45v 4536075 4536074 2026-10-14T17:16:05Z DrewAir 91233 /* Gaisa temperatūra */ 4536075 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = +13,9 °C |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = 100,6 mm |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,6 °C tika novērota 3. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 1. oktobrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 14,5 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (32,3 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kalnciemā – 3,3 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Siguldā – 4 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Mērsragā, Piedrujā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 87% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (28,0 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref>[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]]: ** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> ** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref><ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.<ref>[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.<ref>[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1789948800&end_time=86100&start_date=1789948800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}</ref> Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}</ref> * [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}</ref> * [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.<ref> [https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}</ref> Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=25&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s. * [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}</ref> Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus. * [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}</ref> Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s. * [[9. oktobris]] — ciklona centram pietuvojoties Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem, valstī tika piedzīvota pirmā rudens [[vētra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2108198018474271150 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|8|SK}}</ref> Būtiska vēja pastiprināšanās sākās no rīta Kurzemes piekrastē, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–21 m/s, dienā jau plašākā teritorijā vēja brāzmas sasniedza 15–20 m/s, bet stiprākais vējš līdz plkst. 16.00 tika novērots Liepājā — 25 m/s. Vakarā vējš pastiprinājās arī līča piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] brāzmās sasniedzot 22,3 m/s, savukārt spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī — 28 m/s, Liepājā pie ostas — 25,4 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2108637954121879994 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/09.10.2026-kurzemes-piekraste-brazmas-sasniegusas-28-ms.a666973/ Kurzemes piekrastē brāzmas sasniegušas 28 m/s], lsm.lv, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref> Ciklons atnesa arī plašu lietus zonu, visvairāk lija [[Vidzeme|Vidzemes]] rietumos un valsts austrumos, kur vietām nolija līdz un vairāk par 20 mm. * [[10. oktobris]] — nakts sākumā piekrastes rajonos pūta stiprs rietumu vējš. Ventspilī un [[Rīga|Rīgas]] ziemeļos (Daugavgrīvā) vēja brāzmas sasniedza 20–22 m/s, uz rīta pusi vējš daudzviet pierima, bet dienas gaitā atkal pieņemās spēkā, Kurzemes piekrastē vakarā [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Līdz agram rītam valstī kopumā tika saņemti 38 pieteikumi, kas saistīti ar vēja nodarītajiem postījumiem, lielākā daļa Kurzemē.<ref> [https://www.tvnet.lv/8561985/ugunsdzeseji-saistiba-ar-stipro-veju-sanemusi-38-izsaukumus-visvairak-kurzeme Ugunsdzēsēji saistībā ar stipro vēju saņēmuši 38 izsaukumus; visvairāk – Kurzemē], tvnet.lv, {{dat|2026|10|10|SK}}</ref> * [[11. oktobris]] — jūras piekrastē Kurzemē un Kurzemes iekšzemes novados tika reģistrēts [[pērkona negaiss]], kura laikā lokāli stipri lija, tika fiksēta arī krusa.<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1791676800&end_time=75600&start_date=1791676800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|10|11|SK}}</ref> Citi nokrišņu mākoņi, kas vietām atnesa mēreni stipras [[lietusgāzes]], vakarā šķērsoja Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemes rietumu daļu. * [[14. oktobris]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Alūksnē sasniedza –0,2 °C, līdz ar to pirmo reizi rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem nulles, šī bija vēlākais reģistrētais pirmais sals rudenī, iepriekš vēlākais pirmais rudens sals tika fiksēts [[1991. gada laikapstākļi Latvijā|1991. gada]] un [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] 12. oktobrī. Saskaņā ar "[[Latvija|Latvijas]] [[Valsts]] [[ceļš|ceļu]]" datiem uz [[A3]] šosejas starp Strenčiem un [[Valka|Valku]] īsi pēc pusnakts bija –0,9 grādi. Gulbenes un Rūjienas novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz +1, +2 grādiem, pārējā valstī gaiss atdzisa līdz +4, +8 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2110358871688519855 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|14|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|21,5}} | {{Temperatūras krāsa|20,3}} | {{Temperatūras krāsa|21,6}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|12,1}} | {{Temperatūras krāsa|11,7}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} | {{Temperatūras krāsa|1,8}} | {{Temperatūras krāsa|1,6}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] gbli3pdsxdnutfnqm0mtdvfcd7meday 0 622674 4536189 4415003 2026-10-14T20:13:49Z Biafra 13794 4536189 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2026. gada februāris}} {{Ierocis infokaste |name= Leiomano | image= Tiger shark teeth art item.jpg | image_size = 200 |caption= Leiomano, kas izgatavots no [[tīģerhaizivs]] zobiem |origin= [[Polinēzija]] |type= [[vāle]] <!-- Type selection --> |is_bladed=yes <!-- Service history --> |service= |used_by= |wars= <!-- Production history --> |design_date= <!-- General specifications --> |weight= |length= |part_length= |width= <!-- Bladed weapon specifications --> |blade_type= |hilt_type= |sheath_type= |head_type= |haft_type= }} '''Leiomano''' ir [[haizivs]] [[zobi]]em rotāta [[vāle]], ko izmantoja dažādas [[Polinēzija]]s kultūras, galvenokārt [[Havaju salas|Havaju salu]] [[havajieši|pamatiedzīvotāji]].<ref>{{TV atsauce |title=Islands of Blood |series=Warriors |network=History Channel |date=May 7, 2009}}</ref> Vārds "leiomano" ir atvasināts no [[havajiešu valoda]]s un, iespējams, cēlies no ''lei o manō'', kas nozīmē "haizivs [[havajiešu lei|lei]]".<ref>{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=aKwBKmwy7EEC |title=Sharks of Hawaii: Their Biology and Cultural Significance |first=Leighton R. |last=Taylor |publisher=University of Hawaii Press |year=1993 |isbn=978-0-8248-1562-2 |page=28}}</ref> Ierocis atgādina biezu [[Galda teniss|galda tenisa]] raketei līdzīgu vāli ar haizivs zobiem, parasti no [[tīģerhaizivs]]. Šie zobi ir ievietoti nūjas rievās un piešūti vietā. Roktura galā var izmantot arī [[Marlīnu dzimta|marlīna]] knābi kā [[duncis|dunci]]. Ierocis darbojas kā asmeņiem rotāta vāle, līdzīgi kā ar [[Obsidiāns|obsidiānu]] rotātā makauahuitla nūja pirmskolumba laikmeta [[Vidusamerika]]s kultūrās. == Ziemeļamerika == Līdzīgas formas ierocis tika atklāts [[Kahokijas uzkalni|Kahokijā]], [[Ilinoisa|Ilinoisas štatā]], 1948. gadā, ko veica arheologs Gregorijs Perino. Ierocis, kas bija stipri bojāts arkla trieciena rezultātā, bija veidots no astoņiem kraukšķīga akmens imitācijas haizivs zobiem un kura galā bija pieci īsti haizivs zobi. Abos gadījumos zobi bija radniecīgi [[Lielā baltā haizivs|lielās baltās haizivs]] zobiem.<ref>{{atsauce |title="Cahokia Mounds" Shark's Tooth Clubs |url=http://flintknapper.com/NEW%20SHARK%27S%20TOOTH.htm |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303235706/http://flintknapper.com/NEW%20SHARK'S%20TOOTH.htm |dead-url=yes |archive-date=2016-03-03 |access-date=2019-02-14 |archivedate=2016-03-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303235706/http://flintknapper.com/NEW%20SHARK%27S%20TOOTH.htm }}.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Ieroči pēc alfabēta]] [[Kategorija:Aukstie ieroči]] [[Kategorija:Okeānijas kultūra]] kpphvt4uqjl762egikg20ayn12iekfh 10 624283 4536269 4517544 2026-10-15T05:40:42Z Biafra 13794 atj. 4536269 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Valmiera Glass VIA spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #175514 | fg = white | komanda = Valmiera Glass VIA | komanda_saite = Valmiera Glass VIA (basketbols) | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 0 [[Braiss Makbraids|Makbraids]] * 1 [[Darens Viljamss|Viljamss]] * 2 [[Krists Ozers|K. Ozers]] * 3 [[Džeiks Heidbrīders|Heidbrīders]] * 4 [[Pavlo Dziuba|Dziuba]] * 6 [[Mārcis Vītols|Vītols]] * 7 [[Prinss Oduro|Oduro]] * 9 [[Artis Ate|Ate]] * 10 [[Markuss Toms|Toms]] * 12 [[Verners Kohs|Kohs]] * 13 [[Ralfs Mūrnieks|Mūrnieks]] * 23 [[Dāvis Ozers|D. Ozers]] * 24 [[Aminu Mohammeds|Mohammeds]] * 26 [[Rihards Čerņevskis|Čerņevskis]] * ? [[Nils Krastiņš|Krastiņš]] * Galvenais treneris [[Dāvis Čoders]] * Treneri [[Edmunds Elksnis|Elksnis]] * [[Normunds Lišiks|Lišiks]] * [[Edgars Eriņš|Eriņš]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|Ventspils]]</noinclude> 69q7373fmrvjaskb23yau2aa3wsvq7q 3 625622 4536228 4436757 2026-10-15T03:15:55Z Jake Park 28520 Jake Park pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Hyyyyyy55]] uz [[Dalībnieka diskusija:Porcz]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Hyyyyyy55|Hyyyyyy55]]" to "[[Special:CentralAuth/Porcz|Porcz]]" 4436757 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Hyyyyyy55}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 01.06 (EET) kvxbp6xdujm67smzl5wd35j7bv4xg5t 0 626009 4536264 4442149 2026-10-15T05:26:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536264 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Parkour - Poliana.jpg|thumb|Parkūriste pārlec pāri margai]] '''Parkūrs''' ({{val-fr|parkour}}) ir fiziskās sagatavotības un kustību disciplīna, kuras mērķis ir pēc iespējas efektīvāk pārvietoties no viena punkta uz citu, pārvarot dažādus šķēršļus apkārtējā vidē. Tas ietver [[Skriešana|skriešanu]], lēkšanu, kāpšanu, līdzsvara saglabāšanu un citas kustības, kas ļauj ātri un plūstoši pārvietoties gan pilsētvidē, gan dabā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lappset.com/en-GB/article/what-is-parkour|title=Everything You Need to Know About Parkour {{!}} Lappset Group {{!}} Lappset Group {{!}} The world of playgrounds and sports|website=www.lappset.com|access-date=2026-03-17}} {{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:David Belle NewYorker.jpg|thumb|Deivids Bells — franču aktieris, filmu horeogrāfs un kaskadieru koordinators]] Parkūrs radās 20. gadsimta beigās [[Francija|Francijā]], to attīstīja [[Deivids Bells]] un viņa domubiedri, iedvesmojoties no militārajām treniņu metodēm, īpaši no ''parcours du combattant'' sistēmas. Laika gaitā tas kļuva populārs visā pasaulē, īpaši pateicoties filmām, reklāmām un interneta video. Parkūra pamatā ir efektivitāte, kontrole un drošība. Tā galvenie principi ietver kustību ekonomiju, spēju pielāgoties videi, fizisko un mentālo attīstību, kā arī šķēršļu pārvarēšanu bez lieka riska. Šajā disciplīnā tiek izmantotas dažādas tehnikas, piemēram, lēcieni, pārrāpšanās pāri šķēršļiem (''vaults''), sienu kāpšana (''wall run''), nolēcieni un piezemēšanās, kā arī līdzsvara kustības. Parkūrs bieži tiek salīdzināts ar ''freerunning'', taču atšķirībā no tā parkūrs koncentrējas uz maksimālu efektivitāti kustībā, nevis uz vizuālu izteiksmīgumu vai akrobātiku. Lai gan parkūrs var būt fiziski prasīgs un potenciāli bīstams, pareiza tehnika, pakāpeniska apmācība un drošības ievērošana būtiski samazina traumu risku. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sports]] bal74k3sd3j0x7dqjid9n7uhccdrmwb 0 628888 4536192 4492327 2026-10-14T20:28:07Z Dainis 876 4536192 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''NG-24'' | Nosaukums_orig = ''S.S. Steven R. Nagel'' | Attēls = The Cygnus XL cargo spacecraft before its capture with the Canadarm2 robotic arm (iss074e0458270).jpg | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Cygnus NG-24'' tuvojas stacijai | Programma = ''[[Cygnus (kosmosa kuģis)|Cygnus]]'' | KA_veids = [[kravas kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Cygnus (kosmosa kuģis)|Cygnus XL]]'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = ''[[Northrop Grumman]]'', {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = ''Northrop Grumman'', ''[[Thales Alenia Space]]'', {{USA}} | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|4|11|SK}} 11:41:21 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (''B1094'') | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Kosmisko spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''SLC-40'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]'' | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = 2026 | Beigu_datums = {{dat|2026|10|12|SK}} 12:33 ''UTC'' | Lidojuma_ilgums = 183 d 12 h 18 min | NSSDC_ID = | Masa = | Starta masa = | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_piezīmes = | Orbītas_veids = LEO | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 51,66° | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[NG-23]]'' | KA_nāk = ''[[NG-25]]'' }} [[Attēls:NG Payload Module for NG-24 (KSC-20260223-PH-KLS01 0020).jpg|thumb|right|300px|''Cygnus NG-24'' pirmsstarta sagatavošanas laikā]] '''''NG-24''''' jeb '''''S.S. Steven R. Nagel''''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[Northrop Grumman]]'' [[kravas kosmosa kuģis|kravas kosmosa kuģa]] ''[[Cygnus (kosmosa kuģis)|Cygnus XL]]'' [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] (SKS) apgādes misija ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' programmā ''[[Commercial Resupply Services 2]]'' (''CRS-2''). To orbītā palaida 2026. gada 11. aprīlī, darbību beidza 2026. gada 12. oktobrī. Kravas kuģis nosaukts par godu ASV kosmonautam [[Stīvens Neigels|Stīvenam Neigelam]], kurš miris 2014. gadā. == Derīgā krava == Kopējā [[Derīgā krava|kravas]] masa bija 5000 kg. Kosmosa kuģa hermētiskajā nodalījumā bija lietas apkalpei (1410 kg), krava zinātniskajiem pētījumiem (1075 kg), rezerves daļas stacijas iekārtām (2120 kg), datoru iekārtas (330 kg), [[iziešana kosmosā|ārpuskuģa aktivitāšu]] aprīkojums (65 kg).<ref name="Mission Overview" /> Kravā bija arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]'' == Lidojuma gaita == ''Cygnus NG-24'' tika palaists {{dat|2026|4|11||bez}} 11:41:21 ''UTC'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''SLC-40''. Nesējraķetei izmantoja pirmo pakāpi (sērijas numurs ''В1094''), kas bija lidojusi sešas reizes. Pēc derīgās kravas atdalīšanas raķetes pirmā pakāpe nolaidās uz nosēšanās zonas ''LZ-40'' Kanaveralas zemesraga Kosmisko spēku stacijā. 13. aprīlī ''Cygnus'' pietuvojās stacijai. 17:19 ''UTC'' kosmosa kuģi satvēra ar stacijas manipulatoru, ko vadīja [[Džeks Hetevejs]].<ref name="spaceflightnow, 2026-04-13" /> Pēc tam ''[[Canadarm2]]'' vadību pārņēma zemes kontrolieri, un 20:00 ''UTC'' ''Cygnus'' bija pievienots pie ''[[Unity (SKS)|Unity]]'' moduļa apakšējās pieslēgvietas. 2026. gada 9. oktobrī ar ''Canadarm2'' manipulatoru, ko vadīja lidojuma vadītāji no zemes, ''Cygnus'' tika atvienots no ''Unity'' moduļa. 16:44 ''UTC'' to palaida brīvā lidojumā. 12. oktobrī kravas kuģis tika novadīts no orbītas; tas sasniedza atmosfēras blīvos slāņus, un aptuveni 12:33 ''UTC'' sadega virs [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidu daļas. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Mission Overview">[https://www.nasa.gov/missions/station/nasas-northrop-grumman-crs-24-mission-overview/ NASA’s Northrop Grumman CRS-24 Mission Overview] NASA</ref> <ref name="spaceflightnow, 2026-04-13">[https://spaceflightnow.com/2026/04/13/live-coverage-space-station-to-capture-berth-cygnus-xl-s-s-steven-r-nagel-cargo-spacecraft/ Space Station captures, berths Cygnus XL ’S.S. Steven R. Nagel’ cargo spacecraft] Will Robinson-Smith, spaceflightnow, 2026-04-13</ref> }} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * [https://www.northropgrumman.com/what-we-do/space/missions/nasa-commercial-resupply-mission-ng-24 NASA Commercial Resupply Mission NG-24] Northrop Grumman * [https://www.nasa.gov/mission/nasas-northrop-grumman-crs-24/ NASA’s Northrop Grumman CRS-24] NASA * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/cygnus-pcm-ext.htm Cygnus-sPCM] Gunter Dirk Krebs {{Cygnus kosmosa kuģi}} {{2026. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Cygnus kosmosa kuģi]] 3il7nzakrhmob0tflc6l6uldfagd8tq 0 632328 4536084 4535909 2026-10-14T17:45:04Z Votre Provocateur 111653 4536084 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Gustavs Šķenders | m_gads = 1951 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 8 | m_diena = 12 | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 1 | dzimums = V | nodarbošanās = [[karavīrs]], [[virsnieks]] | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Vecgulbenes pagasts]] (tagad {{LAT}}) | m_vieta = {{LAT}}, [[Valmiera]] | attēls = GustavsShkenders.png }} '''Gustavs Šķenders''' (1895—1951) bija latviešu [[karavīrs]] un Latvijas armijas [[virsnieks]], [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] un [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] kavalieris. == Dzīvesgājums == Dzimis 1895. gada 1. jūnijā [[Vecgulbenes pagasts|Vecgulbenes pagastā]]. Viņa tēvs bija Augusts Šķenders. 1915. gada 30. jūnijā beidza Priekules lauksaimniecības skolu. 1915. gada 8. septembrī iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienējis 14. kājnieku pulka rezerves bataljonā. 1916. gada 23. janvārī pārcelts uz [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] rezerves pulku. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 24. maijā iestājās Latviešu 1. inženieru sapieru rotā. 1919. gada 15. jūnijā rota tika pārformēta par bataljonu, bet 1919. gada 12. augustā Šķenders dienēja Kurzemes inženieru rotā. 1919. gada 1. decembrī iestājās [[Latvijas Kara skola]]s 1. rotā kā kadets. 1920. gada 14. martā paaugstināts par kadetu kaprāli, 26. martā — par kadetu seržantu. 1920. gada 20. maijā beidza Kara skolu un tika paaugstināts par leitnantu ar izdienu no 1919. gada 1. decembra. Pēc Kara skolas beigšanas dienēja Latgales inženieru rotā kā Ceļu un tiltu komandas priekšnieka palīgs. 1921. gada 12. aprīlī iecelts par Sapieru bataljona 3. sapieru rotas komandiera vietas izpildītāju, bet 1922. gada 1. janvārī — par šīs rotas vada komandieri. 1922. gada 19. martā beidza Sakaru virsnieku kursus. 1923. gada 20. jūnijā apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. 1923. gada 22. septembrī beidza Virsnieku kursus ar I šķiru, bet 1923. gada 17. novembrī paaugstināts par virsleitnantu ar izdienu no 1922. gada 1. decembra. 1926. gada 20. aprīlī iecelts par Saimniecības komandas priekšnieku. 1927. gada 15. aprīlī Sapieru bataljons tika pārformēts par Sapieru pulku, kur Šķenders turpināja dienestu kā 3. sapieru rotas vecākais virsnieks. 1928. gada 14. novembrī apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķiru. 1928. gada 24. novembrī saņēma Latvijas brīvības cīņu 10 gadu jubilejas medaļu. 1928. gada 8. decembrī iecelts par 2. sapieru rotas komandieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Gustavs-Skenders|title=Gustavs Šķenders|website=timenote.info|access-date=2026-05-19|language=lv|archive-date=2019-10-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20191018090001/https://timenote.info/lv/Gustavs-Skenders}}</ref> 1929. gada 26. martā paaugstināts par kapteini ar izdienu no 1926. gada 21. marta. Vēlāk dienēja kā Sapieru pulka adjutants, Instruktoru rotas komandieris un Kurzemes divīzijas pārvaldes sapieru virsnieks. 1934. gada 21. septembrī beidza Sapieru virsnieku kursus, bet 1937. gada 30. janvārī — Bataljona komandieru kursus. 1938. gada 21. jūlijā iecelts par Sapieru pulka saimniecības priekšnieku. 1938. gada 30. jūnijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1939. gada 3. augustā apbalvots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] IV šķiru ar šķēpiem. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā pārskaitīts uz Sarkanās armijas 24. teritoriālo strēlnieku korpusu un 183. strēlnieku divīzijas atsevišķo sapieru bataljonu kā bataljona komandieris. No 1941. līdz 1944. gadam strādāja par veikala pārzini. No 1944. līdz 1946. gadam atradās ieslodzījumā. Pēc atbrīvošanas dzīvoja [[Valmiera|Valmierā]]. Miris 1951. gada 12. augustā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == Skatīt arī == * [[Masļenku robežincidents]] == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķira; * [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] IV šķira ar šķēpiem; * Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme; * Latvijas brīvības cīņu 10 gadu jubilejas medaļa. == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šķenders, Gustavs}} [[Kategorija:Latvijas virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņu dalībnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] l4nswj6w8bobj5fzskcy0kv6ilg2rps 0 633781 4536282 4498406 2026-10-15T07:27:39Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4536282 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Findlijs Kērtiss | image = Findlay Curtis Scotland v Bolivia 6 June 2026-56.jpg | caption = Findlijs Kērtiss 2026. gadā | fullname = Findlijs Kenets Kērtiss<br />(''Findlay Kenneth Curtis'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2006|6|9}} | birth_place = {{vieta|Skotija|Balfrona}} | height = 180 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|SCO}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | clubnumber = | youthyears1 = 2012—2025 | youthclubs1 = {{flaga|SCO}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | years1 = 2025— | clubs1 = {{flaga|SCO}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | caps1 = 13 | goals1 = 1 | years2 = 2026 | clubs2 = {{īre}}{{flaga|SCO}} [[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]] | caps2 = 14 | goals2 = 5 | nationalyears1 = 2025— | nationalteam1 = {{flaga|SCO}} Skotija U21 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2026— | nationalteam2 = {{fb|SCO}} | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 1 | pcupdate = 06.06.2026. | ntupdate = 06.06.2026. }} '''Findlijs Kenets Kērtiss''' ({{val|en|Findlay Kenneth Curtis}}; dzimis {{dat|2006|6|9}}) ir skotu [[futbols|futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]] un [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] klubu [[Glāzgovas "Rangers"]]. F. Kērtiss ir Glāzgovas "Rangers" jaunatnes akadēmijas audzēknis. Skotijas Premjerlīgā debitēja {{dat|2025|2|16||bez}} pret ''[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]''. 2025.—2026. gada sezonas otrajā pusē bija izīrēts ''[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]'' komandai. Spēlējis Skotijas U-21 izlasē. Skotijas izlasē debitēja {{dat|2026|3|28||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Japānas futbola izlase|Japānu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/ce8pn4jjjzko|title=How Curtis timed run to perfection for World Cup place|language=en |date={{dat|2026|3|19|N|bez}}| website=bbc.com|accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva draudzības spēlē pret [[Kirasao futbola izlase|Kirasao]]. Viņš tika iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kilmarnockfc.co.uk/news/findlay-curtis-makes-scotland-world-cup-squad/|title=Findlay Curtis makes Scotland World Cup squad|language=en |date={{dat|2026|3|19|N|bez}}| website=kilmarnockfc.co.uk|accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kērtiss, Findlijs}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Kilmarnock FC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 5c4sj7hyv29wajwjmowpgqstlidfcuq 0 636248 4536188 4499887 2026-10-14T20:11:43Z Biafra 13794 /* Saimniecība un tūrisms */ 4536188 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Golspi | official_name = ''Golspie''<br/>''Goillspidh'' | settlement_type = ciems | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Church Street Golspie - geograph.org.uk - 5783338.jpg | image2 = Golspie, Main Streed - panoramio.jpg | image3 = Church Hall - Golspie - geograph.org.uk - 7335583.jpg | image4 = }} | image_caption = Benvragi kalns; Golspi Meinstrīta; Baznīca | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Skotija#Hailenda#Lielbritānija | latd = 57 | latm = 58 | lats = 23 | latNS = N | longd = 03 | longm = 58 | longs = 38 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Hailenda]] | seat_type = Vēsturiskā grāfiste | seat = [[Saterlenda]] | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = 1.09 | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 1290 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = 1183 | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indeksa prefikss | postal_code = KW10 | website = | footnotes = }} '''Golspi''' ({{val|en|Golspie}}, {{val|gd|Goillspidh}}) ir ciems [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s ziemeļaustrumu daļā, [[Hailenda]]s apgabalā, vēsturiskajā [[Saterlenda]]s grāfistē. Tā atrodas [[Ziemeļjūra]]s Marifērta piekrastē, Benvragi kalna (''Ben Bhraggie'', 394 m) pakājē, aptuveni 15 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Dornoha]]s. == Etimoloģija == Nosaukums ''Golspie'' ir cēlies no [[senskandināvu valoda]]s, atspoguļojot vikingu vēsturisko klātbūtni šajā reģionā. Uzskata, ka nosaukums veidojies no vārdiem ''Gills-bý'' ("Gilla ciems/saimniecība") vai ''Gull-spý'' ("zelta strauts"). Gēlu valodā nosaukums tika pielāgots kā ''Goillspidh''. == Vēsture un arhitektūra == Līdz pat 19. gadsimta sākumam Golspi bija neliels zvejnieku un zemkopju ciems. Tas piedzīvoja strauju izaugsmi reģionālo pārmaiņu laikā 19. gadsimta sākumā (''Highland Clearances''), kad Saterlendas hercogi pārvietoja iedzīvotājus no iekšzemes ielejām uz piekrastes apdzīvotajām vietām, lai attīstītu zvejniecību un piekrastes amatniecību. Golspi tika izbūvēts kā plānotais ciems. === Danrobinas pils === Tieši uz ziemeļiem no Golspi atrodas slavenā [[Danrobinas pils]] (''Dunrobin Castle'') — Saterlendas hercogu un Saterlendas klana vēsturiskā rezidence. Pils ir viena no vecākajām nepārtraukti apdzīvotajām mājvietām Lielbritānijā, kuras vecākās daļas datētas ar 13. gadsimtu. 19. gadsimtā arhitekts sers Čārlzs Berijs (''Charles Barry'') to būtiski pārbūvēja franču pils (''château'') stilā, izveidojot arī krāšņus, [[Versaļa]]s iedvesmotus dārzus pie jūras. === Benvragi un hercoga piemineklis === Virs pilsētas paceļas Benvragi kalns, kura virsotnē atrodas 30 metrus augstais Saterlendas 1. hercoga piemineklis (vietējo saukts par ''The Manny''). Piemineklis celts 1837. gadā, un tas joprojām izraisa vēsturiskas diskusijas hercoga pretrunīgi vērtētās lomas dēļ iedzīvotāju pārvietošanas procesā (''Highland Clearances''). == Saimniecība un tūrisms == Mūsdienās Golspi ir iecienīts piekrastes tūrisma centrs. Šeit ir attīstīta tūrisma infrastruktūra, mazumtirdzniecība un pakalpojumi. Golspi ir pazīstama ar savām pārgājienu un kalnu riteņbraukšanas takām (Wildcat Trails) Bēnvragija kalna nogāzēs, kā arī piekrastes golfa laukumu Golspie Golf Club (dibināts 1889. gadā). === Administratīvais centrs === Lai gan vēsturiski vienīgā karaliskā pilsētiņa Saterlendā bija [[Dornoha]], līdz ar 1889. gada Lielbritānijas vietējas pārvaldes reformu Golspi kļuva par [[Saterlenda]]s grāfistes administratīvo centru. Šāda izvēle tika veikta galvenokārt tās izdevīgās atrašanās vietas dēļ — Golspi atradās dzelzceļa līnijas un galvenā piekrastes autoceļa malā, kā arī tuvāk grāfistes ģeogrāfiskajam vidum un hercogu rezidencei. Ciema galvenajā ielā tika uzbūvēta grāfistes pārvaldes ēka (''County Offices''), kurā no 1890. līdz 1975. gadam darbojās Saterlendas Grāfistes padome (''Sutherland County Council''). Pēc 1975. gada administratīvās reformas, kad grāfiste pārtapa par Saterlendas distriktu, Golspi saglabāja distrikta padomes galvenās mītnes funkciju līdz pat 1996. gadam. Mūsdienās pilsētā joprojām darbojas Hailendas domes Saterlendas vietējās pārvaldes iestādes. == Transports == Golspi atrodas pie Lielbritānijas galvenā ziemeļu autoceļa A9, kas savieno [[Invernesa|Invernesu]] ar [[Kērkvola]]s prāmju ostām [[Keitnesa|Keitnesā]]. Ciemu šķērso arī dzelzceļa līnija ''Far North Line'', un Golspi dzelzceļa stacija nodrošina regulārus pasažieru pārvadājumus uz Invernesu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas ciemi]] dog0j6iagourhlhq5k57dscs6x3pklc 0 637635 4536205 4520454 2026-10-14T21:12:06Z Manager816 125491 /* Spēles */ 2. kārta 4536205 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Atleti vs Villarreal - September 2025.jpg | pixels = | caption = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' stadions [[Madride|Madridē]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''': <br />2026. gada 7. jūlijs — 26. augusts<br />'''Pamatturnīrs''': <br />2026. gada 8. septembris — 2027. gada 5. jūnijs | no_of_teams = 36 (līgas fāze)<br />81 (ieskaitot kvalifikāciju) | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 72. sezona un 35. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notika līdz 26. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sākās {{dat|2026|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|6|5||bez}} ar finālu [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] [[Madride|Madridē]], Spānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-host-2027-champions-league-final-atletico-madrids-stadium-2025-05-20/ |title=Spain to host 2027 Champions' League final at Atletico Madrid's stadium |date={{dat|2025|5|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=reuters.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20d57cfcd03e-407c22a7f465-1000--2026-27-champions-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Champions League: Teams, dates, draws, format, final|date={{dat|2026|8|14|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=UEFA.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 7.—8. jūlijs |2026. gada 14.—15. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 21.—22. jūlijs |2026. gada 28.—29. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 4.—5. augusts |2026. gada 11. augusts |- |''Play-off'' |''Play-off'' kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 18.—19. augusts |2026. gada 25.—26. augusts |- |rowspan="8"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="8"|2026. gada 27. augusts |colspan="2"|2026. gada 8.—10. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 13.—14. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 20.—21. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 3.—4. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 24.—25. novembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 8.—9. decembris |- |7. kārta |colspan="2"|2027. gada 19.—20. janvāris |- |8. kārta |colspan="2"|2027. gada 27. janvāris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |rowspan="1"|2027. gada 29. janvāris |2027. gada 16.—17. februāris |2027. gada 23.—24. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 9.—10. marts |2027. gada 16.—17. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 6.—7. aprīlis |2027. gada 13.—14. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 27.—28. aprīlis |2027. gada 4.—5. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 5. jūnijs, [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadions]], [[Madride]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df9860a261-5068e9b6c51c-1000--uefa-champions-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 7. un 8. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—15. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. Divu pāru zaudētāji pēc izlozes uzreiz iekļuva Konferences līgas trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|4–1|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|3–5|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|2–0|1–5}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|4–5|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|2–3|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|4–2|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–3|'''[[Larne F.C.|Larne]]'''|NIR|0–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|4–3|[[Riga FC|Riga]]|LVA|2–0|2–3}} {{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|3–4|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|0–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|4–3|[[FC Drita|Drita]]|KOS|1–1|3–2}} {{TwoLegResult|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–5|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–4|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|2–7|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|1–1|1–6}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|1–5|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|3–2|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|4–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|2–1|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]'''|FRO|4–2|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|2–1|2–1}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df98635dbd-bd0f9ed2d71e-1000--uefa-champions-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 21.—22. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 28.—29. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Mjällby AIF]]'''|SWE|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3−0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–9|'''[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]'''|SRB|0−4|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|3–0|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|1−0|2–0}} {{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|0-1|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|0−0|0-1}} {{TwoLegResult|'''[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]'''|DEN|5–5 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Lech Poznań]]|POL|1–4|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|3–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|2−0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–2|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–1 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|3–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1−1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2−3|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|2−1|0−2}} {{TwoLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|1–3|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|0−2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|5−5 (1−4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|3-3|2-2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1−0|1–1}} {{TwoLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|6–0|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|4−0|2–0}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-211a524fc0ef-eb55dc7dccd8-1000--uefa-champions-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League third qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—5. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai. Čempionu zara zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] ''play-off'' kvalifikācijas kārtā, bet līgas zara zaudētāji — Eiropas līgas pamatturnīrā (līgas fāzē). {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|7-1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|5–0|2-1}} {{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|1–4|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|1−2|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|2–0|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|1−0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|2–5|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2−1|0−4}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|2–3|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|2−1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–0|[[Red Star Belgrade]]|SRB|1–0|2–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–2|'''[[NEC Nijmegen|NEC]]'''|NED|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|5-6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|3–3|2-3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|2–4|'''[[Olympique Lyonnais|Lyon]]'''|FRA|2–1|0–3}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-2133e87717bc-9913021d47f2-1000--uefa-champions-league-play-off-draw/ |title=UEFA Champions League play-off draw |website=UEFA.com |language=en|date=3 August 2026|access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 18. un 19. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 25. un 26. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas pamatturnīram (līgas fāzei), bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] līgas fāzē. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–4|'''[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]'''|GRE|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|4–5|'''[[LASK]]'''|AUT|3–0|1–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|3–5|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|2–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|3–2|[[NK Celje|Celje]]|SVN|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|4–6|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2–1|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|'''[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–2|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|1–6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–3|0–3}} |} == Līgas fāze == === Turnīra tabula === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |section=Table |show_limit=5 |source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=PAR|team2=BAY|team3=BAR|team4=MUN|team5=COM|team6=SPO|team7=STU|team8=MCI|team9=AVL|team10=DOR|team11=LEN|team12=BET|team13=LIV|team14=RMA|team15=AEK|team16=ARS|team17=FEN|team18=PSV|team19=ROM|team20=SHK|team21=BRU|team22=LIL|team23=SLP|team24=VIL|team25=ATM|team26=INT|team27=LASK|team28=NAP|team29=GAL|team30=VIK|team31=POR|team32=RBL|team33=FEY|team34=SAB|team35=SLO|team36=BOD <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|9|10||bez}} |win_AEK=1 |draw_AEK=0 |loss_AEK=0 |gf_AEK=1 |ga_AEK=0 <!--AEK Athen--> |win_ARS=1 |draw_ARS=0 |loss_ARS=0 |gf_ARS=1 |ga_ARS=0 <!--Arsenal--> |win_AVL=1 |draw_AVL=0 |loss_AVL=0 |gf_AVL=3 |ga_AVL=2 <!--Aston Villa--> |win_ATM=0 |draw_ATM=0 |loss_ATM=1 |gf_ATM=1 |ga_ATM=2 <!--Atlético Madrid--> |win_BAR=1 |draw_BAR=0 |loss_BAR=0 |gf_BAR=5 |ga_BAR=1 <!--Barcelona--> |win_BAY=1 |draw_BAY=0 |loss_BAY=0 |gf_BAY=5 |ga_BAY=0 <!--Bayern Munchen--> |win_BOD=0 |draw_BOD=0 |loss_BOD=1 |gf_BOD=0 |ga_BOD=5 <!--Bodø/Glimt--> |win_DOR=1 |draw_DOR=0 |loss_DOR=0 |gf_DOR=3 |ga_DOR=2 <!--Borussia Dortmund--> |win_BRU=0 |draw_BRU=0 |loss_BRU=1 |gf_BRU=2 |ga_BRU=3 <!--Club Brugge--> |win_COM=1 |draw_COM=0 |loss_COM=0 |gf_COM=4 |ga_COM=1 <!--Como--> |win_FEN=0 |draw_FEN=1 |loss_FEN=0 |gf_FEN=1 |ga_FEN=1 <!--Fenerbahçe--> |win_FEY=0 |draw_FEY=0 |loss_FEY=1 |gf_FEY=1 |ga_FEY=5 <!--Feyenoord--> |win_GAL=0 |draw_GAL=0 |loss_GAL=1 |gf_GAL=1 |ga_GAL=3 <!--Galatasaray--> |win_INT=0 |draw_INT=0 |loss_INT=1 |gf_INT=1 |ga_INT=2 <!--Inter Milan--> |win_LASK=0|draw_LASK=0|loss_LASK=1|gf_LASK=0|ga_LASK=1 <!--LASK Linz--> |win_LEN=1 |draw_LEN=0 |loss_LEN=0 |gf_LEN=3 |ga_LEN=2 <!--Lens--> |win_LIL=0 |draw_LIL=0 |loss_LIL=1 |gf_LIL=2 |ga_LIL=3 <!--Lille--> |win_LIV=1 |draw_LIV=0 |loss_LIV=0 |gf_LIV=2 |ga_LIV=1 <!--Liverpool--> |win_MCI=1 |draw_MCI=0 |loss_MCI=0 |gf_MCI=2 |ga_MCI=0 <!--Manchester City--> |win_MUN=1 |draw_MUN=0 |loss_MUN=0 |gf_MUN=4 |ga_MUN=0 <!--Manchester United--> |win_NAP=0 |draw_NAP=0 |loss_NAP=1 |gf_NAP=0 |ga_NAP=1 <!--Napoli--> |win_PAR=1 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=6 |ga_PAR=1 <!--Paris Saint-Germain--> |win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=1 |gf_POR=0 |ga_POR=2 <!--Porto--> |win_PSV=0 |draw_PSV=1 |loss_PSV=0 |gf_PSV=1 |ga_PSV=1 <!--PSV Eindhoven--> |win_RBL=0 |draw_RBL=0 |loss_RBL=1 |gf_RBL=1 |ga_RBL=4 <!--RB Leipzig--> |win_BET=1 |draw_BET=0 |loss_BET=0 |gf_BET=3 |ga_BET=2 <!--Real Betis--> |win_RMA=1 |draw_RMA=0 |loss_RMA=0 |gf_RMA=2 |ga_RMA=1 <!--Real Madrid--> |win_ROM=0 |draw_ROM=1 |loss_ROM=0 |gf_ROM=1 |ga_ROM=1 <!--Roma--> |win_SAB=0 |draw_SAB=0 |loss_SAB=1 |gf_SAB=0 |ga_SAB=4 <!--Sabah--> |win_SHK=0 |draw_SHK=1 |loss_SHK=0 |gf_SHK=1 |ga_SHK=1 <!--Sjakhtar Donetsk--> |win_SLP=0 |draw_SLP=0 |loss_SLP=1 |gf_SLP=2 |ga_SLP=3 <!--Slavia Praha--> |win_SLO=0 |draw_SLO=0 |loss_SLO=1 |gf_SLO=1 |ga_SLO=6 <!--Slovan Bratislava--> |win_SPO=1 |draw_SPO=0 |loss_SPO=0 |gf_SPO=3 |ga_SPO=1 <!--Sporting CP--> |win_STU=1 |draw_STU=0 |loss_STU=0 |gf_STU=3 |ga_STU=1 <!--Stuttgart--> |win_VIK=0 |draw_VIK=0 |loss_VIK=1 |gf_VIK=1 |ga_VIK=3 <!--Viking--> |win_VIL=0 |draw_VIL=0 |loss_VIL=1 |gf_VIL=2 |ga_VIL=3 <!--Villarreal--> <!--Team definitions--> |name_ARS={{flaga|ENG}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] |name_AVL={{flaga|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] |name_AEK={{flaga|GRE}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]] |name_ATM={{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]] |name_BAR={{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] |name_BAY={{flaga|GER}} [[FC Bayern München|Bayern München]] |name_BOD={{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] |name_DOR={{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] |name_BRU={{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] |name_COM={{flaga|ITA}} [[Como 1907|Como]] |name_FEN={{flaga|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] |name_FEY={{flaga|NED}} [[Feyenoord]] |name_GAL={{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] |name_INT={{flaga|ITA}} [[Inter Milan]] |name_LASK={{flaga|AUT}} [[LASK]] |name_LEN={{flaga|FRA}} [[RC Lens|Lens]] |name_LIL={{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]] |name_LIV={{flaga|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] |name_MCI={{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |name_MUN={{flaga|ENG}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]] |name_NAP={{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]] |name_PAR={{flaga|FRA}} [[Paris Saint-Germain]] |name_POR={{flaga|POR}} [[FC Porto|Porto]] |name_PSV={{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]] |name_RBL={{flaga|GER}} [[RB Leipzig]] |name_BET={{flaga|ESP}} [[Real Betis]] |name_RMA={{flaga|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] |name_ROM={{flaga|ITA}} [[AS Roma|Roma]] |name_SAB={{flaga|AZE}} [[Sabah FK|Sabah]] |name_SHK={{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] |name_SLP={{flaga|CZE}} [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Praha]] |name_SLO={{flaga|SVK}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] |name_SPO={{flaga|POR}} [[Sporting CP]] |name_STU={{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart]] |name_VIL={{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]] |name_VIK={{flaga|NOR}} [[Viking FK|Viking]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16 |result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS |result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU |col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie) |col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie) |col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie) }} === Spēles === {{columns-start|num=2}} '''1. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|1–0|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|2–3|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|3–2|[[Villarreal CF|Villareal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|0–2|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|2–3|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|2–1|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|5–1|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|3–1|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|2–1|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|6–1|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|3–1|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[SSC Napoli|Napoli]]|ITA|0–1|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|1–1|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|1–1|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|4–1|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|5–0|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|4–0|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|2–3|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} |} {{column}} '''2. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|0–2|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|2–0|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|3–0|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|2–0|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|3–4|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|1–4|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|1–0|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|3–3|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|3–1|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|3–2|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|3–6|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|3–4|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|6–0|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|3–1|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|1–0|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|2–4|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|3–2|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|0–3|[[VfB Stuttgart]]|GER}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''3. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|20. okt.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|20. okt.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|20. okt.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|20. okt.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|20. okt.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|20. okt.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|20. okt.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|20. okt.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|20. okt.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|21. okt.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|21. okt.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|21. okt.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|21. okt.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|21. okt.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|21. okt.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|21. okt.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|21. okt.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|21. okt.|[[LASK]]|AUT}} |} {{column}} '''4. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|3. nov.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|3. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|3. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|3. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|3. nov.|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|3. nov.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|3. nov.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|3. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|3. nov.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|4. nov.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|4. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|4. nov.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|4. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|4. nov.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|4. nov.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|4. nov.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|4. nov.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|4. nov.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''5. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|24. nov.|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|24. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|24. nov.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|24. nov.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|24. nov.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|24. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|24. nov.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|24. nov.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|24. nov.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|25. nov.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|25. nov.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|25. nov.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|25. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|25. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|25. nov.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|25. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|25. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|25. nov.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} |} {{column}} '''6. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|8. dec.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|8. dec.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|8. dec.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|8. dec.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|8. dec.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|8. dec.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|8. dec.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|8. dec.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|8. dec.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|9. dec.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|9. dec.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|9. dec.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|9. dec.|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|9. dec.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|9. dec.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|9. dec.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|9. dec.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|9. dec.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''7. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|19. janv.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|19. janv.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|19. janv.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|19. janv.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|19. janv.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|19. janv.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|19. janv.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|19. janv.|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|19. janv.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|20. janv.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|20. janv.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|20. janv.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|20. janv.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|20. janv.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|20. janv.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|20. janv.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|20. janv.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|20. janv.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} |} {{column}} '''8. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|27. janv.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|27. janv.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|27. janv.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|27. janv.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|27. janv.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|27. janv.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|27. janv.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|27. janv.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|27. janv.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|27. janv.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|27. janv.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|27. janv.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|27. janv.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|27. janv.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|27. janv.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|27. janv.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|27. janv.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|27. janv.|[[Inter Milan]]|ITA}} |} {{columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] k6qwvuwic90jx5ej4rhu9iijj3kdjbc 0 638792 4536190 4516869 2026-10-14T20:16:41Z Biafra 13794 4536190 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kurmajera | official_name = ''Courmayeur'' | settlement_type = [[Itālijas komūnas|komūna]] | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Valle d'Aosta | map_relief = | pushpin_label_position = right | map_caption = Kurmajeras atrašanās vieta Itālijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Autonomais reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Valle d'Aosta.svg}} [[Valle d'Aosta]] | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 209.61 | population_as_of = 2026. gadā | population_footnotes = | population_total = 2490 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 45 | latm = 47 | lats = 00 | latNS = N | longd = 6 | longm = 58 | longs = 00 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 11013 | elevation_m = 1224 | website = {{URL|https://www.comune.courmayeur.ao.it/}} | footnotes = }} '''Kurmajera''' ({{val|it|Courmayeur}}, {{izrunā|kurmaˈjɛr}}) jeb '''Kurmajēra''' ([[franču valoda|franču]] izrunā: {{IPA|/kuʁmajœːʁ/}}) ir komūna [[Itālija]]s ziemeļrietumos, [[Valle d'Aosta|Valles d'Aostas]] autonomajā reģionā. Tā atrodas Aostas ielejas augšdaļā, [[Monblāns|Monblāna]] masīva pakājē, un komūnas centrs atrodas aptuveni 1224 metrus virs jūras līmeņa. Kurmajeras teritorija ir 209,61 km², padarot to pēc platības par vienu no lielākajām Aostas ielejas komūnām. 2026. gada beigās komūnā dzīvoja 2490 iedzīvotāji. Tā robežojas gan ar [[Francija|Franciju]], gan [[Šveice|Šveici]], un tās teritorijā atrodas daļa Montblāna masīva, kā arī ar Kurmajeru cieši saistītās [[Valvenī]] (''Val Veny'') un [[Valferē]] (''Val Ferret'') ielejas. Kurmajera ir viens no vēsturiskajiem Eiropas [[alpīnisms|alpīnisma]] centriem. Kurmajeras kalnu gidu biedrība tika dibināta 1850. gadā un ir viena no senākajām šāda veida organizācijām pasaulē. Mūsdienās Kurmajera ir nozīmīgs vasaras un ziemas tūrisma centrs. Ar Francijas pilsētu [[Šamonī]] to savieno [[Monblāna tunelis]], savukārt no ''[[Entrèves]]'' darbojas ''[[Skyway Monte Bianco]]'' gaisa vagoniņu sistēma, kas ved uz [[Punta Helbronners|Punta Helbronneru]] Montblāna masīvā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valles d'Aostas pilsētas]] s1v065mh6xhisthbgvlefqfux7w4tqe 0 638924 4536157 4532197 2026-10-14T19:49:04Z Biafra 13794 jāuzlabo 4536157 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[attēls:Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|thumb|Gavrila Golovkins]] '''Gavrila Golovkins''' ({{val|ru|Гаврии́л (Гаври́ла) Ива́нович Голо́вкин}}; 1660—1734) bija [[krievi|krievu]] izcelsmes valstsvīrs un diplomāts, pirmais kanclers [[Pēteris I|Pētera I]] laikā (no 1709), [[Krievijas Impērija]]s pirmais kabineta ministrs ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā (1731—1734). [[Vidzemes bruņniecība]]s loceklis (1711). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Golovkins, Gavrila}} [[Kategorija:1660. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1734. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] 2iuvdavw8bix4bgd7sb6ivrdnclt34p 0 639857 4536258 4531507 2026-10-15T05:19:13Z Biafra 13794 +navig. veidne 4536258 wikitext text/x-wiki '''Antona Rupaiņa muzejs''' ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] pašvaldības muzejs, kas atrodas [[Bērzgale|Bērzgalē]], [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagastā]]. Muzejs veltīts [[Latgale]]s rakstnieka un kultūras darbinieka [[Antons Rupainis|Antona Rupaiņa]] (1906—1976) dzīvei un daiļradei, kā arī Bērzgales pagasta vēstures un kultūras mantojuma saglabāšanai.<ref name="kulturasdati">{{Tīmekļa atsauce |title=Antona Rupaiņa muzejs |url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/antona-rupaina-muzejs |publisher=Kultūras dati |accessdate=2026. gada 16. septembrī}}</ref> == Vēsture == Muzeja veidošana sākās 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē, apzinot Bērzgales pagasta vēsturi un vācot ar Antonu Rupaini un citām novada personībām saistītus materiālus. Apmeklētājiem muzejs pirmoreiz tika atvērts 1988. gada 11. novembrī, bet 1990. gada 21. septembrī tam oficiāli noteica Bērzgales pagasta Vēstures muzeja statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Antona Rupaiņa muzejs |url=https://www.literatura.lv/organizacijas/1342966 |publisher=Literatura.lv |accessdate=2026. gada 16. septembrī}}</ref> 2005. gada 1. janvārī muzejs tika pārdēvēts par Antona Rupaiņa muzeju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Antons Rupainis |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/171760-Antons-Rupainis |publisher=[[Nacionālā enciklopēdija]] |accessdate=2026. gada 16. septembrī}}</ref> Muzeja krājumā glabājas Antona Rupaiņa personīgās mantas, rokraksti, grāmatas, fotogrāfijas un vēstules, kā arī materiāli par Bērzgales pagasta vēsturi un ievērojamām vietējām personībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tūrisma maršruts „Atver muzeja vārtus!” |url=https://lpr.gov.lv/lv/regionalie_projekti/museum_gateway/atver-muzeja-vartus/ |publisher=Latgales plānošanas reģions |accessdate=2026. gada 16. septembrī}} {{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 2016. gada muzejā apskatāma pastāvīgā ekspozīcija „Antona Rupaiņa istaba un pagasta vēsture”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Bērzgales pagasta Antona Rupaiņa muzejs |url=https://latgale.travel/listing/bezgales-novadpetniecibas-muzejs/ |publisher=Latgales reģiona Tūrisma asociācija |accessdate=2026. gada 16. septembrī}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Bērzgales pagasts]] [[Kategorija:Rēzeknes novads]] t3or2grcyx8r5z9vpeghlxe48oytq31 0 639858 4536261 4524291 2026-10-15T05:24:41Z Biafra 13794 +navig. veidne 4536261 wikitext text/x-wiki '''Ludzas Novadpētniecības muzejs''' ir novadpētniecības muzejs [[Ludza|Ludzā]], kas atrodas J. Kuļņeva ielā 2, [[Mazais Ludzas ezers|Mazā Ludzas ezera]] krastā. Muzejs vāc, saglabā, pēta un popularizē [[Ludzas novads|Ludzas novada]] kultūrvēsturisko mantojumu, dabu, etnogrāfiju un arheoloģiju.<ref name="ludza">{{Tīmekļa atsauce |title=Ludzas Novadpētniecības muzejs |url=https://www.ludzasnovads.lv/lv/strukturvieniba/ludzas-novadpetniecibas-muzejs |publisher=Ludzas novada pašvaldība |accessdate=2026. gada 16. septembrī}}</ref> == Vēsture == Muzeja pirmsākumi meklējami 1918. gadā, kad Ludzas ģimnāzijas audzēkņi direktora Sergeja Saharova un vēsturnieka L. Fohta vadībā iepazinās ar Ludzas pilskalnu, Odukalna arheoloģiskajiem izrakumiem un arheoloģisko priekšmetu kolekciju. Tā paša gada decembrī ģimnāzijas žurnālā „Jaunā doma” tika publicēts aicinājums nodot topošajam muzejam vēsturiskus, arheoloģiskus un etnogrāfiskus priekšmetus.<ref name="vesture">{{Tīmekļa atsauce |title=Muzeja vēsture |url=https://ludzasmuzejs.lv/par-mums/muzeja-vesture/ |publisher=Ludzas Novadpētniecības muzejs |accessdate=2026. gada 16. septembrī}}</ref> Kopš 1956. gada muzejs atrodas ēkā Mazā Ludzas ezera krastā, vietā, kur agrāk atradusies ģenerālmajora [[Jakovs Kuļņevs|Jakova Kuļņeva]] vecāku māja.<ref name="vesture"/> 1957. gadā sāka veidot muzeja Brīvdabas un etnogrāfijas nodaļu, kurā izvietotas 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Latgales lauku celtniecības ēkas.<ref name="ludza"/> Muzejā apskatāmas vēstures un dabas ekspozīcijas, kā arī Jakovam Kuļņevam veltītā ekspozīcija „Varoņa atgriešanās mājās”. Vēstures ekspozīcija iepazīstina ar Ludzas novada vēsturi no aizvēstures, seno latgaļu kultūras un viduslaikiem līdz novada vēsturei [[Krievijas Impērija]]s sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vēstures ekspozīcija |url=https://ludzasmuzejs.lv/muzeja-piedavajums/pastavigas-ekspozicijas/vestures-ekspozicija/ |publisher=Ludzas Novadpētniecības muzejs |accessdate=2026. gada 16. septembrī}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas muzeji}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Ludza]] kyfthinqxtjmboyqlsg2nkfm0qrwrdx 4536263 4536261 2026-10-15T05:26:39Z Biafra 13794 4536263 wikitext text/x-wiki '''Ludzas Novadpētniecības muzejs''' ir novadpētniecības muzejs [[Ludza|Ludzā]], kas atrodas [[Kuļņeva iela|Kuļņeva ielā]] 2, [[Mazais Ludzas ezers|Mazā Ludzas ezera]] krastā. Muzejs vāc, saglabā, pēta un popularizē [[Ludzas novads|Ludzas novada]] kultūrvēsturisko mantojumu, dabu, etnogrāfiju un arheoloģiju.<ref name="ludza">{{Tīmekļa atsauce |title=Ludzas Novadpētniecības muzejs |url=https://www.ludzasnovads.lv/lv/strukturvieniba/ludzas-novadpetniecibas-muzejs |publisher=Ludzas novada pašvaldība |accessdate=2026. gada 16. septembrī}}</ref> == Vēsture == Muzeja pirmsākumi meklējami 1918. gadā, kad Ludzas ģimnāzijas audzēkņi direktora Sergeja Saharova un vēsturnieka L. Fohta vadībā iepazinās ar [[Ludzas pilskalns|Ludzas pilskalnu]], Odukalna arheoloģiskajiem izrakumiem un arheoloģisko priekšmetu kolekciju. Tā paša gada decembrī ģimnāzijas žurnālā „Jaunā doma” tika publicēts aicinājums nodot topošajam muzejam vēsturiskus, arheoloģiskus un etnogrāfiskus priekšmetus.<ref name="vesture">{{Tīmekļa atsauce |title=Muzeja vēsture |url=https://ludzasmuzejs.lv/par-mums/muzeja-vesture/ |publisher=Ludzas Novadpētniecības muzejs |accessdate=2026. gada 16. septembrī}}</ref> Kopš 1956. gada muzejs atrodas ēkā Mazā Ludzas ezera krastā, vietā, kur agrāk atradusies ģenerālmajora [[Jakovs Kuļņevs|Jakova Kuļņeva]] vecāku māja.<ref name="vesture"/> 1957. gadā sāka veidot muzeja Brīvdabas un etnogrāfijas nodaļu, kurā izvietotas 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma [[Latgale|Latgales]] lauku celtniecības ēkas.<ref name="ludza"/> Muzejā apskatāmas vēstures un dabas ekspozīcijas, kā arī Jakovam Kuļņevam veltītā ekspozīcija „Varoņa atgriešanās mājās”. Vēstures ekspozīcija iepazīstina ar Ludzas novada vēsturi no aizvēstures, seno latgaļu kultūras un viduslaikiem līdz novada vēsturei [[Krievijas Impērija]]s sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vēstures ekspozīcija |url=https://ludzasmuzejs.lv/muzeja-piedavajums/pastavigas-ekspozicijas/vestures-ekspozicija/ |publisher=Ludzas Novadpētniecības muzejs |accessdate=2026. gada 16. septembrī}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas muzeji}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Ludza]] tlws5zulqtmoq00bc2nmhn04c3vuo1b 0 639859 4536265 4524289 2026-10-15T05:27:11Z Biafra 13794 +navig. veidne 4536265 wikitext text/x-wiki '''Vilhelma Purvīša māja—muzejs''' jeb '''Purvīša muzejs''' ir latviešu gleznotājam [[Vilhelms Purvītis|Vilhelmam Purvītim]] veltīts muzejs viņa dzimtas mājās „Vecjauži”, [[Taurupe|Taurupē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Muzejs veltīts Purvīša dzīvei un daiļradei, viņa dzimtas vēsturei, kā arī mākslinieka daiļradē nozīmīgās Latvijas ainavas saglabāšanai un interpretācijai.<ref name="purvitis">{{Tīmekļa atsauce |title=Purvīša muzejs |url=https://purvitis.lv/ |publisher=Purvīša muzejs |accessdate=2026. gada 16. septembrī}}</ref> == Vēsture == „Vecjaužos” Vilhelms Purvītis pavadīja savas dzīves pirmos gadus. Mājas un apkārtējā [[Vidzeme]]s ainava vēlāk kļuva par nozīmīgu daļu no Purvīša dzīvesstāsta un mākslinieciskā mantojuma.<ref name="purvitis.lv">{{Tīmekļa atsauce |title=Krājums |url=https://purvitis.lv/museum/krajums/ |publisher=Purvīša muzejs |accessdate=2026. gada 16. septembrī}}</ref> 20. gadsimta 90. gados „Vecjaužus” iegādājās Nīderlandes pilsone Margrieta Lestradena, kura vairākus gadu desmitus rūpējās par īpašuma saglabāšanu un ieceri tajā izveidot Purvītim veltītu muzeju. 2021. gadā viņa nolēma īpašumu nodot Latvijas sabiedrībai, bet 2022. gada 3. martā, Purvīša 150. dzimšanas dienā, [[Imanta Ziedoņa fonds "Viegli"|Imanta Ziedoņa fonds „Viegli”]] paziņoja par Purvīša muzeja veidošanu „Vecjaužos”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Purvīša muzejs arī šogad ielūdz uz kultūrtalkām |url=https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/purvisa-muzejs-ari-sogad-ieludz-uz-kulturtalkam |publisher=Ogres novada pašvaldība |accessdate=2026. gada 16. septembrī}}</ref> Muzeja teritorijā izveidota brīvdabas ekspozīcija un ainavu taka „Purvīša acīm”. Muzeja krājumā tiek apkopoti materiāli par „Vecjaužu” vēsturi, Purvīšu dzimtu un Vilhelma Purvīša dzīvi un radošo darbību.<ref name="purvitis.lv"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] nymtqpk41rcdbu09drohtvn8rufh02q 0 640826 4536045 4531127 2026-10-14T15:09:11Z Kleivas 2704 4536045 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Maratons vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = 1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg |image_size = 250 |caption = Skrējēji pirms sacensību sākuma |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs) |date = 1900. gada 30. augusts |competitors = 32 |nations = 4 |gold= [[Tomass Hikss]] |goldNOC = USA |silver= [[Alberts Korijs]] |silverNOC = USA |bronze = [[Artūrs Lī Ņūtons]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Maratons vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}</ref> Maratona distances garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija visplašāk pārstāvētā disciplīna (sportistu un valstu ziņā) vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finišu sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}</ref> Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Mellors]] (uzvarēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvarēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvarēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos. Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos. Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}</ref> Ceturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]]. == Sacensību formāts == [[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15:00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku. Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 °F (32 °C). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.<ref name="Smithsonian">{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}</ref> Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.<ref name="Smithsonian" /> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 30. augusts (Otrdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''nebija'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |} (*) — ''distances garums bija 40 kilometri.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Sacensību kopsavilkums == Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Mellors|Semiju Melloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Mellors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.<ref name="CBOTO">{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=44–45}}</ref> [[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minūtēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skrējienā šķērsoja finiša līniju.<ref name="Smithsonian" /> Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā. Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorcs bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā. [[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.<ref>{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}</ref> 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trases malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.<ref name="Smithsonian" /> Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līniju, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuves, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.<ref name="Smithsonian" /> Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām apgrieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.<ref name="Smithsonian" /><ref>{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}</ref> Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.<ref name="Smithsonian" /> <gallery mode="packed" widths="150" heights="195"> Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Mellors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai). Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu. Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena. </gallery> === Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem === Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietu sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski atbalstījuši (vai nesuši) distances pēdējā posmā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.<ref name="genty-joh">{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}</ref><ref name="genty-cbeh">{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}</ref> Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpisko spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, kā rezultātā par uzvarētāju tika pasludināts otrās vietas ieguvējs [[Džons Heipss]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]]. 2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību vietu sadalījums nav ticis mainīts. === Dehidratācija === Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 15 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par "tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]" (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē. == Rezultāti == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 || |- | 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lorcs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || <del>3:13:00</del>|| ''Diskvalifikācija'' |- | rowspan="17"| ''DNF'' || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Semjuels Mellors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}} * {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}} * {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}} * {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} {{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]] 5iu1rrsjeh4c4uom0o7d3ama1inarog 0 640831 4536038 4534441 2026-10-14T15:04:29Z Kleivas 2704 /* Pārstāvētās valstis un sportisti */ 4536038 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Augstlēkšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = 1904 Samuel Jones.JPG |image_size = 250 |caption = [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] pārvar latiņu ceļā uz zelta medaļu. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 29. augusts |competitors = 6 |nations = 3 |gold= [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] |goldNOC = USA |silver= [[Džarets Serviss]] |silverNOC = USA |bronze = [[Pauls Vainšteins]] |bronzeNOC = GER |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Augstlēkšana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56141 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=High Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad augstlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Lajošs Genči]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur [[ASV]] neizcīnīja visas olimpiskās medaļas. Zelta medaļu augstlēkšanā ieguva amerikānis [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]], arī sudraba medaļu ieguva amerikānis — [[Džarets Serviss]] —, savukārt bronzas medaļu ieguva [[Vācijas]] sportists [[Pauls Vainšteins]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's High Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. Par otro vietu (vienāda rezultāta dēļ) notika pārlēkšana, taču sīkākas detaļas nav zināmas. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 29. augusts (Pirmdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1.97*''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.90''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Samuel Jones.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Vainšteins]]|GER|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; <br/> {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts. {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! rowspan="2"|Vieta || rowspan="2"|Sportists || rowspan="2"|Valsts || colspan="6"|Augstumi (m) || rowspan="2"|Rezultājošais <br/> augstums || rowspan="2"|Piezīmes |- ! 1.70 || 1.72 || 1.75 || 1.77 || 1.80 || 1.89 |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || o || o || '''o''' || xxx || '''1.80''' || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džarets Serviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Pauls Vainšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' || |- | 4 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || xxx || colspan="2" {{n/a|—}} || '''1.75''' || |- | 5 || align=left|[[Emīls Freimarks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || '''o''' || xxx || colspan="3" {{n/a|—}} || '''1.72''' || |- | 6 || align=left|[[Ervīns Bārkers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || xxx || colspan="4" {{n/a|—}} || '''1.70''' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Augstlēkšanas disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56141 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]] gra6u36ez8n6ufo1ucxoc5qhdk4kh34 0 640836 4536011 4535621 2026-10-14T14:19:50Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ 4536011 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Tāllēkšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Myer Prinstein in action in the long jump during 1904 Summer Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = [[Maiers Prinšteins]] veic lēcienu tāllēkšanā. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 9 |nations = 3 |gold= [[Maiers Prinšteins]] |goldNOC = USA |silver= [[Denjels Frenks]] |silverNOC = USA |bronze = [[Roberts Stenglends]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Tāllēkšana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56144 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Long Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 9 sportisti no trim valstīm. Šī bija trešā reize, kad tāllēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Maiers Prinšteins]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] pirmo reizi bija pārstāvēta šajā disciplīnā. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Maiers Prinšteins]], sudraba medaļu ieguva [[Denjels Frenks]], bet bronzas medaļu ieguva [[Roberts Stenglends]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Long Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}</ref> Maiers Prinšteins kļuva par pirmo sportistu, kurš šajā disciplīnā izcīnījis divas olimpiskās medaļas. == Sacensību formāts == Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''7.61''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Dublina}} || 1895. gada 21. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.185''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.34''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Prinstein cropped.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.34 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Denjels Frenks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.89 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Stenglends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.88 || |- | 4 || align=left|[[Frederiks Englharts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Gilberts Van Klīvs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Džons Hāgermens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | rowspan="3"|7/9 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Bēla Meze]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Džons Okslijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Tāllēkšanas sacensībās startēja 9 sportisti no 3 valstīm. Austrālija šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}} * {{valstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{valstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56144 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana]] 14cklfrulkaqr3qjogmwvyxm1fsyh3j 4536012 4536011 2026-10-14T14:21:17Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ 4536012 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Tāllēkšana vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = Myer Prinstein in action in the long jump during 1904 Summer Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = [[Maiers Prinšteins]] veic lēcienu tāllēkšanā. |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 1. septembris |competitors = 9 |nations = 3 |gold= [[Maiers Prinšteins]] |goldNOC = USA |silver= [[Denjels Frenks]] |silverNOC = USA |bronze = [[Roberts Stenglends]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Tāllēkšana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56144 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Long Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}</ref> Disciplīnā startēja 9 sportisti no trim valstīm. Šī bija trešā reize, kad tāllēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Amerikānis [[Maiers Prinšteins]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā. [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] pirmo reizi bija pārstāvēta šajā disciplīnā. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Maiers Prinšteins]], sudraba medaļu ieguva [[Denjels Frenks]], bet bronzas medaļu ieguva [[Roberts Stenglends]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Long Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}</ref> Maiers Prinšteins kļuva par pirmo sportistu, kurš šajā disciplīnā izcīnījis divas olimpiskās medaļas. == Sacensību formāts == Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 1. septembris (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Attālums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''7.61''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Dublina}} || 1895. gada 21. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.185''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''7.34''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|ASV|Sentluisa}} || 1904. gada 1. septembris |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Prinstein cropped.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Maiers Prinšteins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.34 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Denjels Frenks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.89 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Stenglends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.88 || |- | 4 || align=left|[[Frederiks Englharts]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Gilberts Van Klīvs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Džons Hāgermens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | rowspan="3"|7/9 || align=left|[[Korijs Gārdners]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Bēla Mezē]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | align=left|[[Džons Okslijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Tāllēkšanas sacensībās startēja 9 sportisti no 3 valstīm. Austrālija šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|7}} * {{valstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{valstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171719/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-long-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56144 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana]] jg01axns6m5ktcezba612fqngdlu8mt 0 640980 4536090 4535636 2026-10-14T18:01:49Z Arturijoooo12345678910 143846 /* */ teksts 4536090 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jādod minimāli nepieciešamā informācija par skolu}} [[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo|thumb|Bijušās skolas ēka]] '''Piksāru skola''' ir bijusī skola, kuras ēka vēl atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]], aptuveni 750 metrus no [[Piksāri baznīca|Piksāru baznīcas]].Tagad vairs viņa nav skola ar ir apdzīvotā vieta . Skolas ēka uzcelta 1890 gadā. Skola beidza savu darbu 1960. vai 1970. gados. {{īss-aizmetnis}} {{atsauces+}} tq2aljzsisuq8g2yck2v45ij1fze989 4536093 4536090 2026-10-14T18:04:40Z Arturijoooo12345678910 143846 . 4536093 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jādod minimāli nepieciešamā informācija par skolu}} [[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo|thumb|Bijušās skolas ēka]] '''Piksāru skola''' ir bijusī skola, kuras ēka vēl atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]], aptuveni 750 metrus no [[Piksāri baznīca|Piksāru baznīcas]].Tagad vairs viņa nav skola ar ir apdzīvotā vieta. Otrā pasaules karā ēka ļoti cieta uz viņu nokrita bomba un vēl tagad var redzēt to. Skolas ēka uzcelta 1890 gadā. Skola beidza savu darbu 1960. vai 1970. gados. {{īss-aizmetnis}} {{atsauces+}} epvt89lcpe9o7eq6kkl7clera0j4q8s 4536094 4536093 2026-10-14T18:05:51Z Arturijoooo12345678910 143846 /* */. 4536094 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jādod minimāli nepieciešamā informācija par skolu}} [[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo|thumb|Bijušās skolas ēka]] '''Piksāru skola''' ir bijusī skola, kuras ēka vēl atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]], aptuveni 750 metrus no [[Piksāri baznīca|Piksāru baznīcas]].Tagad vairs viņa nav skola ar ir apdzīvotā vieta. Otrā pasaules karā ēka ļoti cieta uz viņu nokrita bomba un vēl tagad var to redzēt. Skolas ēka uzcelta 1890 gadā. Skola beidza savu darbu 1960. vai 1970. gados. {{īss-aizmetnis}} {{atsauces+}} gnqtottk6lo8620t2le7cer7whwexj9 4536096 4536094 2026-10-14T18:08:00Z Arturijoooo12345678910 143846 /* */ . 4536096 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jādod minimāli nepieciešamā informācija par skolu}} [[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo|thumb|Bijušās skolas ēka]] '''Piksāru skola''' ir bijusī skola, kuras ēka vēl atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]], aptuveni 750 metrus no [[Piksāri baznīca|Piksāru baznīcas]].Tagad vairs viņa nav skola ar ir apdzīvotā vieta. Otrā pasaules karā ēka ļoti cieta uz viņu nokrita bomba un vēl tagad var to redzēt.Skolas ēka uzcelta 1890 gadā. Skola beidza savu darbu 1960. vai 1970. gados. Ir leģenda vietējiem,ka zem skolas ir eja līdz baznīcai.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Saite era within the history of Pharaonic civilisation|url=https://doi.org/10.7765/9781526140159.00016|publisher=Manchester University Press|date=2019-05-22|isbn=978-1-5261-4015-9|first=Roger|last=Forshaw}}</ref> {{īss-aizmetnis}} {{atsauces+}} 2mr0olxbmotam29qbnnbgwyx3q2bhod 4536098 4536096 2026-10-14T18:11:40Z Arturijoooo12345678910 143846 /* */ rinkopas 4536098 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jādod minimāli nepieciešamā informācija par skolu}} [[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo|thumb|Bijušās skolas ēka]] '''Piksāru skola''' ir bijusī skola, kuras ēka vēl atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]], [[Piksāri|piksārus]],aptuveni 750 metrus no [[Piksāri baznīca|Piksāru baznīcas]]. Tagad vairs viņa nav skola ar ir apdzīvotā vieta. Otrā pasaules karā ēka ļoti cieta uz viņu nokrita bomba un vēl tagad var to redzēt.Skolas ēka uzcelta 1890 gadā. Skola beidza savu darbu pagāšu gadsimtā 1960. vai 1970. gados. Ir leģenda vietējiem,ka zem skolas ir eja līdz baznīcai.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Saite era within the history of Pharaonic civilisation|url=https://doi.org/10.7765/9781526140159.00016|publisher=Manchester University Press|date=2019-05-22|isbn=978-1-5261-4015-9|first=Roger|last=Forshaw}}</ref> {{īss-aizmetnis}} {{atsauces+}} 7dmizay48pgnwng2b0deaxc76uh1k2z 4536111 4536098 2026-10-14T18:33:54Z Arturijoooo12345678910 143846 avīze 4536111 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jādod minimāli nepieciešamā informācija par skolu}} [[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo|thumb|Bijušās skolas ēka]] '''Piksāru skola''' ir bijusī skola, kuras ēka vēl atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]], [[Piksāri|piksārus]],aptuveni 750 metrus no [[Piksāri baznīca|Piksāru baznīcas]]. Tagad vairs viņa nav skola ar ir apdzīvotā vieta. Otrā pasaules karā ēka ļoti cieta uz viņu nokrita bomba un vēl tagad var to redzēt.Skolas ēka uzcelta 1890 gadā. Skola beidza savu darbu pagāšu gadsimtā 1960. vai 1970. gados. Ir leģenda vietējiem,ka zem skolas ir eja līdz baznīcai.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Saite era within the history of Pharaonic civilisation|url=https://doi.org/10.7765/9781526140159.00016|publisher=Manchester University Press|date=2019-05-22|isbn=978-1-5261-4015-9|first=Roger|last=Forshaw}}</ref>[[Attēls:Avīze.png|alt=Ielūgums no tā laika (1930)]] {{īss-aizmetnis}} {{atsauces+}} fcpfcg439ox2gih0sohxkh5g81cmf99 4536115 4536111 2026-10-14T18:39:35Z Arturijoooo12345678910 143846 Jauna lapa: Piksāru baznīca ir vēsturisks dievnams, kas atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]], [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagasta]] [[Piksāri|Piksāros]]. Ēka sāka būvēt 1914. gadā, taču darbus pārtrauca Pirmais pasaules karš. Dievnams tika iesvētīts 1928. gadā, savukārt tās neogotikas stila tornis pēc profesora un arhitekta Paula Kundziņa projekta tika pabeigts un iesvētīts tikai 1937. gadā.Padomju gadi un izpostīšana.Piksāru draudze aktīvi darbojās... 4536115 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jādod minimāli nepieciešamā informācija par skolu}} [[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo|thumb|Bijušās skolas ēka]] '''Piksāru skola''' ir bijusī skola, kuras ēka vēl atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]], [[Piksāri|piksārus]],aptuveni 750 metrus no [[Piksāri baznīca|Piksāru baznīcas]][[Attēls:Avīze.png|alt=Ielūgums no tā laika (1930)]]Tagad vairs viņa nav skola ar ir apdzīvotā vieta. Otrā pasaules karā ēka ļoti cieta uz viņu nokrita bomba un vēl tagad var to redzēt.Skolas ēka uzcelta 1890 gadā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Cvetkova|first=Ruta|last2=Noviks|first2=Gotfrīds|date=2016-04-20|title=MEŽA IZSTRĀDES PROCESU IETEKMES UZ MEŽA EKOSISTĒMU IZPĒTE UN OPTIMĀLĀS TEHNOLOĢIJAS PAMATOJUMS|url=https://doi.org/10.17770/het2016.20.3521|journal=HUMAN. ENVIRONMENT. TECHNOLOGIES. Proceedings of the Students International Scientific and Practical Conference|issue=20|pages=256–261|doi=10.17770/het2016.20.3521|issn=2592-8597}}</ref> Skola beidza savu darbu pagāšu gadsimtā 1960. vai 1970. gados.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=K.|first=A.|date=1939|title=Zelta Gramata|url=https://doi.org/10.2307/40100299|journal=Books Abroad|volume=13|issue=1|pages=116|doi=10.2307/40100299|issn=0006-7431}}</ref> Ir leģenda vietējiem,ka zem skolas ir eja līdz baznīcai.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Saite era within the history of Pharaonic civilisation|url=https://doi.org/10.7765/9781526140159.00016|publisher=Manchester University Press|date=2019-05-22|isbn=978-1-5261-4015-9|first=Roger|last=Forshaw}}</ref> 8cz4h12f4lr7bvueffm3wcsk4xd1h9g 4536116 4536115 2026-10-14T18:41:15Z Arturijoooo12345678910 143846 /* */ zikats 4536116 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jādod minimāli nepieciešamā informācija par skolu}} [[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo|thumb|Bijušās skolas ēka]] '''Piksāru skola''' ir bijusī skola, kuras ēka vēl atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]], [[Piksāri|piksārus]],aptuveni 750 metrus no [[Piksāri baznīca|Piksāru baznīcas]][[Attēls:Avīze.png|alt=Ielūgums no tā laika (1930)]] avīze no (1930) gada Tagad vairs viņa nav skola ar ir apdzīvotā vieta. Otrā pasaules karā ēka ļoti cieta uz viņu nokrita bomba un vēl tagad var to redzēt. Skolas ēka uzcelta 1890 gadā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Cvetkova|first=Ruta|last2=Noviks|first2=Gotfrīds|date=2016-04-20|title=MEŽA IZSTRĀDES PROCESU IETEKMES UZ MEŽA EKOSISTĒMU IZPĒTE UN OPTIMĀLĀS TEHNOLOĢIJAS PAMATOJUMS|url=https://doi.org/10.17770/het2016.20.3521|journal=HUMAN. ENVIRONMENT. TECHNOLOGIES. Proceedings of the Students International Scientific and Practical Conference|issue=20|pages=256–261|doi=10.17770/het2016.20.3521|issn=2592-8597}}</ref>Skola beidza savu darbu pagāšu gadsimtā 1960. vai 1970. gados.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=K.|first=A.|date=1939|title=Zelta Gramata|url=https://doi.org/10.2307/40100299|journal=Books Abroad|volume=13|issue=1|pages=116|doi=10.2307/40100299|issn=0006-7431}}</ref> Ir leģenda vietējiem,ka zem skolas ir eja līdz baznīcai.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Saite era within the history of Pharaonic civilisation|url=https://doi.org/10.7765/9781526140159.00016|publisher=Manchester University Press|date=2019-05-22|isbn=978-1-5261-4015-9|first=Roger|last=Forshaw}}</ref> 2gvrqta7cn3vskgnfqyd7vmmlkqazsr 4536117 4536116 2026-10-14T18:41:44Z Arturijoooo12345678910 143846 /* */ Atgriezt 4536117 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jādod minimāli nepieciešamā informācija par skolu}} [[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo|thumb|Bijušās skolas ēka]] '''Piksāru skola''' ir bijusī skola, kuras ēka vēl atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]], [[Piksāri|piksārus]],aptuveni 750 metrus no [[Piksāri baznīca|Piksāru baznīcas]][[Attēls:Avīze.png|alt=Ielūgums no tā laika (1930)]] Tagad vairs viņa nav skola ar ir apdzīvotā vieta. Otrā pasaules karā ēka ļoti cieta uz viņu nokrita bomba un vēl tagad var to redzēt. Skolas ēka uzcelta 1890 gadā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Cvetkova|first=Ruta|last2=Noviks|first2=Gotfrīds|date=2016-04-20|title=MEŽA IZSTRĀDES PROCESU IETEKMES UZ MEŽA EKOSISTĒMU IZPĒTE UN OPTIMĀLĀS TEHNOLOĢIJAS PAMATOJUMS|url=https://doi.org/10.17770/het2016.20.3521|journal=HUMAN. ENVIRONMENT. TECHNOLOGIES. Proceedings of the Students International Scientific and Practical Conference|issue=20|pages=256–261|doi=10.17770/het2016.20.3521|issn=2592-8597}}</ref>Skola beidza savu darbu pagāšu gadsimtā 1960. vai 1970. gados.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=K.|first=A.|date=1939|title=Zelta Gramata|url=https://doi.org/10.2307/40100299|journal=Books Abroad|volume=13|issue=1|pages=116|doi=10.2307/40100299|issn=0006-7431}}</ref> Ir leģenda vietējiem,ka zem skolas ir eja līdz baznīcai.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Saite era within the history of Pharaonic civilisation|url=https://doi.org/10.7765/9781526140159.00016|publisher=Manchester University Press|date=2019-05-22|isbn=978-1-5261-4015-9|first=Roger|last=Forshaw}}</ref> kyav6c6bxzba5me5gps8retdhmxkx67 4536154 4536117 2026-10-14T19:48:27Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Arturijoooo12345678910|Arturijoooo12345678910]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4535636 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jādod minimāli nepieciešamā informācija par skolu}} [[Attēls:Piksēru ēka.png|alt=Arturijooo|thumb|Bijušās skolas ēka]] '''Piksāru skola''' ir bijusī skola, kuras ēka vēl atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]], aptuveni 750 metrus no [[Piksāru baznīca]]s. Skolas ēka uzcelta 1890 gadā. Skola beidza savu darbu 1960. vai 1970. gados. {{īss-aizmetnis}} {{atsauces+}} apocc0hhw3objf91bi0t00sia7fvsl3 0 641027 4536018 4535813 2026-10-14T14:34:05Z Kleivas 2704 /* Sportisti */ 4536018 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''X''' || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 18 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ādams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hāgermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 38 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''4''' |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Vainšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Vieglatlēti]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] q13pwa2429prq3e5f6dnc6zjgx4a0je 4536037 4536018 2026-10-14T15:02:22Z Kleivas 2704 /* Sportisti */ 4536037 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21|| 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''X''' || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 18 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ādams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hāgermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 38 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''4''' |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Vainšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Vieglatlēti]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] nkjxpfzgat9n1bukgrfdoon02vxx0i8 4536041 4536037 2026-10-14T15:05:34Z Kleivas 2704 /* Pārstāvētās valstis */ 4536041 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21|| 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''X''' || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 18 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ādams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hāgermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 38 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''4''' |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Vainšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Vieglatlēti]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] pa675b0k2j9xlxciyxdxpqyx4g9yxq5 4536257 4536041 2026-10-15T05:16:46Z Kleivas 2704 /* Sportisti */ 4536257 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''X''' || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 18 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ādams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hāgermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 38 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''4''' |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Vainšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Vieglatlēti]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] r3stnbb6e86btluenwkp27dvm0rh24r 0 641131 4536078 4533054 2026-10-14T17:32:14Z Egilus 27634 Teksts vairs nav tik traģisks, lai ātri dzēstu ārā, bet lietot angļu vārdus oriģinālrakstībā latviešu valodā nevar. Un atsauces uz EnWiki likt nedrīkst, noņēmu. 4536078 wikitext text/x-wiki {{Jāuzlabo|Jāsakārto atveide}} {{infokaste+}} '''Daniel Caesar''' (īstajā vārdā ''Ashton Dumar Norwill Simmonds''; dzimis 1995. gada 5. aprīlī [[Toronto]], Ontario) ir [[Kanāda|kanādiešu]] dziedātājs un dziesmu autors. Viņš galvenokārt izpilda [[R&B]] un neo-soula mūziku. Plašāku atpazīstamību Caesar ieguva ar dziesmām ''Get You'', kurā piedalās ''Kali Uchis'', un ''Best Part'', kurā piedalās ''H.E.R.''. Par dziesmu ''Best Part'' Caesar un H.E.R. 2019. gadā saņēma [[Grammy balva|Grammy balvu]] kategorijā "Labākais R&B izpildījums".<ref name="Grammy2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grammy.com/artists/daniel-caesar/186956/|title=Daniel Caesar|publisher=Grammy Awards|access-date=2026-10-07}}</ref> == Biogrāfija un muzikālā darbība == Ashton Simmonds ir dzimis Toronto un uzaudzis [[Ošava|Ošavā]], Ontario. Viņa tēvs Norwill Simmonds ir gospelmūziķis un mācītājs. Bērnībā Caesar dziedāja tēva vadītajā draudzē, un gospelmūzikai bija nozīmīga loma viņa muzikālajā attīstībā.<ref name="Apple2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://music.apple.com/us/artist/daniel-caesar/1019899019|title=Daniel Caesar|publisher=Apple Music|access-date=2026-10-07}}</ref> 2014. gadā Caesar izdeva savu debijas minialbumu ''Praise Break''. Nākamajā gadā tika izdots minialbums ''Pilgrim's Paradise'', kas piesaistīja lielāku uzmanību viņa mūzikai.<ref name="Universal2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://universalmusic.fr/artistes/31829803612|title=Daniel Caesar|publisher=Universal Music France|access-date=2026-10-07}}</ref> 2017. gadā iznāca Caesar debijas studijas albums ''Freudian''. Tajā iekļautas dziesmas ''Get You'', ''We Find Love'', ''Blessed'' un ''Best Part''. Albums tika nominēts Grammy balvai kategorijā "Labākais R&B albums", bet ''Get You'' — kategorijā "Labākais R&B izpildījums".<ref name="Grammy2" /> 2019. gadā Caesar izdeva savu otro studijas albumu ''Case Study 01''. Tajā piedalījās arī tādi mūziķi kā Brandy, [[Pharrell Williams]] un [[John Mayer]].<ref name="Apple2" /> 2021. gadā Caesar piedalījās [[Justin Bieber]] dziesmā ''Peaches'', kurā dzied arī Giveon. Dziesma tika iekļauta Bībera albumā ''Justice'' un kļuva par vienu no Caesar līdz šim veiksmīgākajiem komerciālajiem ierakstiem. ''Peaches'' tika nominēta vairākām Grammy balvām, tostarp kategorijās "Gada ieraksts" un "Gada dziesma".<ref name="Grammy2" /> 2023. gadā iznāca Caesar trešais studijas albums ''Never Enough''. Intervijā Grammy Caesar stāstīja, ka albuma tapšanu ietekmēja Covid-19 pandēmijas laikā piedzīvotā izolācija, kā arī pārdomas par slavu, attiecībām un atbildību.<ref name="NeverEnough">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grammy.com/news/daniel-caesar-never-enough-new-album-interview-responsibility-fame-sex/|title=Daniel Caesar On ‘Never Enough’ And The Pressures Of Responsibility, Fame & Sex|publisher=Grammy Awards|access-date=2026-10-07|date=2023-04-07}}</ref> 2025. gadā Caesar izdeva ceturto studijas albumu ''Son of Spergy''.<ref name="Apple2" /> == Mūzikas stils == Daniel Caesar mūziku galvenokārt raksturo R&B un neo-soula ietekmes. Viņa daiļradē jūtama arī gospelmūzikas ietekme, kas saistīta ar viņa bērnību un uzaugšanu reliģiskā vidē.<ref name="Apple2" /> Caesar dziesmās bieži tiek skartas mīlestības un attiecību tēmas, kā arī jautājumi par ticību, personisko izaugsmi un pašizziņu.<ref name="NeverEnough" /> == Apbalvojumi == Daniel Caesar ir saņēmis vienu Grammy balvu. Viņš vairākkārt ir ticis nominēts šai balvai dažādās kategorijās.<ref name="Grammy2" /> 2019. gadā Caesar kopā ar H.E.R. saņēma Grammy balvu par dziesmu ''Best Part'' kategorijā "Labākais R&B izpildījums".<ref name="GrammyWinner2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grammy.com/awards/61st-annual-grammy-awards-2018/|title=61st Annual Grammy Awards|publisher=Grammy Awards|access-date=2026-10-07}}</ref> 2022. gadā Caesar tika nominēts vairākām Grammy balvām par dalību dziesmā ''Peaches'', tostarp kategorijās "Gada ieraksts" un "Gada dziesma".<ref name="Grammy2" /> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''Freudian'' (2017) * ''Case Study 01'' (2019) * ''Never Enough'' (2023) * ''Son of Spergy'' (2025) === Minialbumi === * ''Praise Break'' (2014) * ''Pilgrim's Paradise'' (2015) == Ievērojamākās dziesmas == * ''Get You'' — kopā ar Kali Uchis * ''Best Part'' — kopā ar H.E.R. * ''Japanese Denim'' * ''Blessed'' * ''Cyanide'' * ''Love Again'' — kopā ar Brandy * ''Peaches'' — kopā ar Justin Bieber un Givēon * ''Do You Like Me?'' * ''Always'' * ''Superpowers'' == Skatīt arī == * [[R&B]] * Neo-souls * Kanādas mūzika * [[Grammy balva]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.grammy.com/artists/daniel-caesar/186956/ Daniel Caesar] Grammy Awards * [https://music.apple.com/us/artist/daniel-caesar/1019899019 Daniel Caesar] Apple Music {{kategorijas+}} 1msxxqvqmvgvm9hr3beeasy8gfdfzn2 0 641451 4536028 4535924 2026-10-14T14:50:12Z Ingii 8177 papildināts 4536028 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus auritus 2013-2 (cropped).jpg | att_nosaukums = [[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Plecotus ([[E. Geoffroy]], 1818) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | kategorijas = nē }} '''Garausaiņi''' (''Plecotus'') ir viena no sešām [[garausaiņu cilts]] (''Plecotini'') ģintīm, kas apvieno 17 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Garausaiņu sugas izplatītas [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]].<ref>[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1055790303003865 Mitochondrial phylogeography of the long-eared bats (Plecotus) in the Mediterranean Palaearctic and Atlantic Islands]</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopama viena garausaiņu ģints suga — [[brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Eholokācija == Garausaiņi, lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Garausainis eholokācijai izmanto skaņas 27—56 [[kHz]] diapazonā, galvenokārt apmēram 35 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 2,5 ms. Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošus [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Sistemātika == {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}} * {{TaksoSaite|Plecotus macrobullaris|Alpu garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus auritus|Brūnais garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus balensis|Etiopijas garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus christii|Ēģiptes garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus gaisleri|Gaislera garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus homochrous|Himalaju garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus sacrimontis|Japānas garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus teneriffae|Kanāriju garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus kozlovi|Kozlova garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus ognevi|Ogņeva garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus austriacus|Pelēkais garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus sardus|Sardīnijas garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus strelkovi|Strelkova garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus taivanus|Taivānas garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus turkmenicus|Turkmēnijas garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus kolombatovici|Vidusjūras garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus wardi|Vorda garausainis}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus|Garausaiņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.nic.funet.fi/pub/sci/bio/life/mammalia/chiroptera/vespertilionidae/plecotus/ Plecotus Geoffroy, 1818] (''angliski'') *[https://observation.org/taxa/233/Plecotus/ Genus Plecotus] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] i1ig6b46y7ho4nn0yaswi9rnbbvluhh 4536204 4536028 2026-10-14T20:59:37Z Ingii 8177 /* Eholokācija */ 4536204 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus auritus 2013-2 (cropped).jpg | att_nosaukums = [[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Plecotus ([[E. Geoffroy]], 1818) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | kategorijas = nē }} '''Garausaiņi''' (''Plecotus'') ir viena no sešām [[garausaiņu cilts]] (''Plecotini'') ģintīm, kas apvieno 17 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Garausaiņu sugas izplatītas [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]].<ref>[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1055790303003865 Mitochondrial phylogeography of the long-eared bats (Plecotus) in the Mediterranean Palaearctic and Atlantic Islands]</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopama viena garausaiņu ģints suga — [[brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Eholokācija == Garausaiņi, lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Piemēram, [[brūnais garausainis]] eholokācijai izmanto skaņas 27—56 [[kHz]] diapazonā, galvenokārt apmēram 35 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 2,5 ms. Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošus [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Sistemātika == {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}} * {{TaksoSaite|Plecotus macrobullaris|Alpu garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus auritus|Brūnais garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus balensis|Etiopijas garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus christii|Ēģiptes garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus gaisleri|Gaislera garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus homochrous|Himalaju garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus sacrimontis|Japānas garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus teneriffae|Kanāriju garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus kozlovi|Kozlova garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus ognevi|Ogņeva garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus austriacus|Pelēkais garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus sardus|Sardīnijas garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus strelkovi|Strelkova garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus taivanus|Taivānas garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus turkmenicus|Turkmēnijas garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus kolombatovici|Vidusjūras garausainis}} * {{TaksoSaite|Plecotus wardi|Vorda garausainis}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus|Garausaiņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.nic.funet.fi/pub/sci/bio/life/mammalia/chiroptera/vespertilionidae/plecotus/ Plecotus Geoffroy, 1818] (''angliski'') *[https://observation.org/taxa/233/Plecotus/ Genus Plecotus] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] 3rv2x0fiflv66poy3ni5q6shokmx9di 0 641455 4535949 4535926 2026-10-14T12:20:00Z Ingii 8177 /* Zinātniskā nosaukuma izcelsme */ atsauce 4535949 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Barbastella barbastellus 252677624.jpg | att_nosaukums = [[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Barbastella ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Barbastella | ģints_lv = Platauši | kategorijas = nē }} '''Platauši''' jeb '''platausainie sikspārņi''' (''Barbastella'') ir viena no sešām [[garausaiņu cilts]] (''Plecotini'') ģintīm, kas apvieno sešas [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631375#null "Barbastella".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Platauši izplatīti [[Āfrika]]s ziemeļaustrumos un visā [[Eirāzija|Eirāzijā]].<ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC11862895/ Barbastellacaspica (Chiroptera, Vespertilionidae) in China: first record and complete mitochondrial genome]</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopama viena plataušu ģints suga — [[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Latīniskais nosaukums ''Barbastella'' latviski nozīmē "bārdainā zvaigzne": ''barba'' nozīmē "bārda", bet ''stella'' nozīmē zvaigzne, izceļot šo [[sikspārņi|sikspārņi]] fizisko iezīmi — ap nāsīm šīs ģints sugām ir stīvu matiņu pušķi, kas atgādina bārdu vai zvaigznes starus. Jāpiemin, ka vārdā ''barbastello'' [[Itālija]]s ziemeļos tiek saukti sikspārņi vispār, īpaši [[Ferrāra]]s un [[Boloņa]]s reģionos; iespējams, tieši tas ir ietekmējis zinātnieku izvēli par labu šim nosaukumam.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri (illustrated ed.). University of Missouri Press. p. 69. ISBN 978-0-8262-1359-4.</ref> == Kopīgās fiziskās iezīmes == Plataušu [[auss|ausis]] ir stāvas, [[trīsstūris|trīsstūra]] formas un vērstas uz priekšu. Abas ausis [[piere]]s centrā saskaras viena ar otru, turklāt kopējais ausu siluets ierakstās gandrīz taisnstūra formā.<ref>[ https://www.bio.bris.ac.uk/research/bats/China%20bats/barbastellalbeijingensis.htm Barbastella beijingensis]</ref> Plataušiem ir raksturīgs "[[mopsis|mopša]]" tipa purns. Tas ir īss, plats un saplacināts, ar uz augšu vērstu degunu, kas piešķir tiem raksturīgo, mopsim līdzīgo izskatu. Nāsu spraugas sniedzas līdz pat lūpām.<ref>[https://www.batmonitoring.org/en/species/barbastella-barbastellus/ Barbastelle bat]</ref> == Sistemātika == {{TaksoSaite|Barbastella|Platauši}} * {{TaksoSaite|Barbastella leucomelas|Arābijas platausis}} * {{TaksoSaite|Barbastella darjelingensis|Austrumu platausis}} * {{TaksoSaite|Barbastella barbastellus|Eiropas platausis}} * {{TaksoSaite|Barbastella pacifica|Japānas platausis}} * {{TaksoSaite|Barbastella beijingensis|Pekinas platausis}} * {{TaksoSaite|Barbastella caspica|Kaspijas platausis}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Barbastella|Platauši}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.mapress.com/zt/article/view/zootaxa.4567.3.3 Taxonomic status of the barbastelles (Chiroptera: Vespertilionidae: Barbastella) from the Japanese archipelago and Kunashir Island] *[https://www.batcon.org/echolocation-expert-meet-the-western-barbastelle-bat/ Echolocation is a common way insectivorous bats find their food, but the Western Barbastelle Bat uses not one but two different forms of echolocation to find tasty insects to eat.] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platauši| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] muji2qhemtsdfgp1l89rxfa7nwryrad 0 641492 4536210 4535256 2026-10-14T21:57:05Z Ri4ardsons 18612 admin. iedalījums infokastē 4536210 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Johans Gotlobs Klauss | vārds_orig = ''Johann Gottlob Claus'' | dz_gads = 1796 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Trikātas draudzes novads|Trikāta|td=Latvija}} | m_gads = 1887 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 20 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Ilūkstes apriņķis|Salanājas pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = [[Trikāta]] (1796—1800)<br />[[Jēkabpils]] (1800—1840)<br />[[Tartu]] (1840—1841)<br />[[Jaunjelgava]] (1841—1861)<br />[[Sīķeles luterāņu baznīca|Sīķele]] (1861—1887) | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | nodarbošanās = ierēdnis | dzimums = V | vecāki = tēvs — Johans Gotlobs Klauss,<br />māte — Johanna Kristiāna Grosima | dzīvesbiedrs = (1) Doroteja Šarlote Luīze Bekere (1818—1826)<br />(2) Anna Ernestīne Teodora Elizabete Zalcmane (1832—1887) | bērni = Kārlis Oto Eduards Klauss | citas daļas = }} '''Johans Gotlobs Klauss''' ({{val|de|Johann Gottlob Claus}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1796|8|16}}|{{dat||8|5}}}} [[Trikāta|Trikātā]], miris {{dat VS|{{dat|1887|3|20}}|{{dat||3|8}}}} [[Sīķeles luterāņu baznīca|Sīķelē]]) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Kurzemes guberņa]]s pašvaldību un tiesu ierēdnis. No 1823. līdz 1840. gadam viņš ieņēma [[Jēkabpils|Jēkabmiesta]] maģistrāta sekretāra amatu un sekmēja vairākus pilsētas labiekārtošanas un pārvaldes uzlabošanas pasākumus. == Dzīvesgājums == === Jaunība === Dzimis {{dat|1796|8|16|L|bez}} [[Trikātas mācītājmuiža|Trikātas mācītājmuižā]] jurista Johana Gotloba Klausa vecākā un Johannas Kristiānas (dzimušas Grosimas) ģimenē kā otrais no četriem bērniem.<ref name="Trikāta">{{Tīmekļa atsauce|url=https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2516:25860#&gid=1&pid=20|title=LVVA 235. f. 5. apr. 11. lieta "Trikātas vācu draudzes izraksti no 1722.-1833. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistriem". 20. lpp.|access-date={{dat|2026|10|13|L|bez}}}}</ref> Johanam bija divas māsas un viens brālis: Anna Amālija (dzim. 1795),<ref name="Trikāta"/> Sofija (dzim. 1799)<ref name="Birži">{{Tīmekļa atsauce|url=https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2336:16921|title=LVVA 235. f. 1. apr. 11. lieta "Biržu vācu draudzes 1789.-1833. gada dzimušo un kristīto, iesvētīto, laulāto un mirušo reģistrs". 27. lpp.; 69. lpp.; 74.—75. lpp.; 80. lpp.; 82. lpp.; 83—84. lpp.|access-date={{dat|2026|10|13|L|bez}}}}</ref> un Oto Kārlis Johans Gotlobs (dzim. 1801).<ref name="Birži"/> Kristīts [[Trikātas luterāņu baznīca|Trikātas luterāņu baznīcā]] {{dat|1796|8|29|L|bez}}.<ref name="Trikāta"/> Ap 1800. gadu ģimene pārcēlās uz [[Jēkabpils|Jēkabmiestu]], kur tēvs strādāja par advokātu zemākās instances tiesā. Mācījās [[Jēkabmiesta apriņķa skola|Jēkabmiesta apriņķa skolā]].<ref name="GFHB">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.libau-kurland-baltikum.de/Personen-2/Claus/claus.html|title=Johann Gottlob Claus|publisher=Genealogische Forschungen Herbert Becker|access-date={{dat|2026|10|13|L|bez}}}}</ref> 1812. gadā Klauss uzsāka dienestu [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskunga iecirkņa]] pārvaldē, kur sākotnēji pildīja aktuāra (protokolista), no 1813. gada — kancelejas darbinieka, bet no 1816. līdz 1826. gadam reģistratora pienākumus. Vienlaicīgi ar šiem amatiem viņš faktiski pildīja arī krievu valodas tulka pienākumus.<ref name="GFHB"/> === Jēkabmiesta maģistrāta sekretārs === Kopš 1823. gada Johans bija Jēkabmiesta maģistrāta sekretāra pienākumu izpildītājs, un no 1826. līdz 1840. gadam šo amatu ieņēma pastāvīgi.<ref name="GFHB"/> 1825. gadā viņš sekmēja ielu bruģēšanu un apgaismošanu. 1826. gadā bijušā pilsētas sekretāra muižiņā pie [[Brodi]]em izveidoja nespējnieku patversmi ''Aleksanderruhe'', ko nosauca par godu tikko mirušajam caram [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandram I]]. 1830. gadā darbību atjaunoja elementārskola ar vācu un krievu apmācību valodu. No tās 1834. gadā izdalīja atsevišķu skolu meitenēm. Pastāvēja arī vairākas privātskolas. Jēkabmiesta artilērijas poligonā dienošo kareivju ārstēšanai 1834. gadā atvēra lazareti, kur 1847. gadā veica [[Amputācija|amputāciju]] ar [[narkoze|narkozi]]. Pēc postošajiem 1837. gada plūdiem Klauss panāca Daugavas krasta nostiprināšanu ar laukakmeņu bruģi, ko īstenoja no 1840. līdz 1841. gadam. Šajā laikā pilsētā sāka darboties teātris un bibliotēka.<ref>{{Atsauce|last=Štokmanis|first=Arnolds Bruno|title=Jēkabpils novada vēsture. JkNM ZIN. ARH. Nr. 969|page=68-71}}</ref><ref name="Zuschauer">''Unsere Stadt hat einen sehr verdienstvollen Mann.'' Zuschauer, Nr.4999 (09.05.1840.)</ref><ref>''Vermischte Nachrichten.'' Libausches Wochenblatt, Nr. 99 (11.12.1840.), 2. lpp.</ref> Izmantojot amatā iegūto informāciju par Jēkabmiestu, Johans Gotlobs Klauss {{dat|1841|9|21|L|bez}} laikrakstā ''Inland'' publicēja rakstu "Par kroņa nodokļu iekasēšanu Jēkabmiestā" ({{val|de|Ueber die Erhebung der Kronabgaben in Jacobstadt}}), kur analizēja Jēkabmiesta iedzīvotāju sociālo sastāvu, pašvaldības finanses un uz pilsētu gulstošos kroņa nodokļus, kritizējot nesamērīgi augsto nodokļu slogu un tā nevienlīdzīgo sadalījumu starp dažādām iedzīvotāju grupām. Līdzīgi kā Kurzemes guberņas pilsētu speciālā komisija 1818. gadā, Klauss norādīja, ka minēto apstākļu rezultātā pilsētas iedzīvotājiem ir izveidojušies ievērojami nodokļu parādi, taču starp nodokļu nemaksātājiem ir uzskaitītas arī personas, kas ir mirušas vai pārcēlušās citviet.<ref>Johann Gottlob Claus. ''Ueber die Erhebung der Kronsabgaben in Jacobstadt.'' Das Inland, Nr.37 (09.09.1841.)</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Čerpinska|first1=Anita|last2=Kvaskova|first2=Valda|last3=Antēna|first3=Ilze|title=Kurzemes pilsētas 19. gadsimta sākumā:Oto Hūna mantojums|publisher=[[Latvijas Nacionālais arhīvs]]|year=2024|isbn=978-9984-836-13-3|page=314—363}}</ref> === Vēlākie dzīves gadi === 1840. gadā Johans Gotlobs Klauss pameta Jēkabmiesta maģistrāta sekretāra amatu, ko saskaņā ar laikabiedru publikāciju veicināja pēdējos dienesta gados piedzīvotas nesaskaņas un aizvainojumi.<ref name="Zuschauer"/> Pēc tam viņš pārcēlās uz [[Tartu|Tērbatu]], kur līdz 1841. gadam strādāja par lietvedi [[Vidzemes guberņa]]s valdes skolu direkcijā.<ref>''Vermischte Nachrichten.'' Libausches Wochenblatt, Nr.48 (15.06.1840.)</ref> Tomēr jau 1841. gadā atgriezās [[Kurzemes guberņa|Kurzemē]] un kļuva par aktuāru [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]] tiesā. No 1848. līdz 1861. gadam ieņēma tiesas sekretāra amatu.<ref name="GFHB"/> Kopš 1861. gada dzīvoja [[Sīķeles luterāņu baznīca|Sīķeles mācītājmuižā]], kur par mācītāju kalpoja viņa dēls Kārlis Oto Eduards. Johans Gotlobs Klauss nomira 90 gadu vecumā Sīķelē, {{dat|1887|03|20|L|bez}}.<ref name="GFHB"/><ref name="Sīķele">{{Tīmekļa atsauce|url=https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2498:24969#&gid=1&pid=11|title=LVVA 235. f. 6. apr. 928. lieta "Sīķeles un Bornes latviešu un vācu draudzes 1887. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs". 11. lpp.|access-date={{dat|2026|10|13|L|bez}}}}</ref> Apbedīts {{dat VS|{{dat|1887|3|26}}|{{dat||3|14}}}} Sīķeles luterāņu (Muravku) kapos.<ref name="Timenote">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Johans-Gotlobs-Klauss|title=Johans Gotlobs Klauss|publisher=Timenote|access-date={{dat|2026|10|13|L|bez}}}}</ref> == Ģimene == {{dat|1818|10|11|L|bez}} Johans Gotlobs Klauss salaulājās ar Doroteju Šarloti Luīzi Bekeri (1796—1826), [[Dobeles apriņķis|Dobeles pilskunga iecirkņa]] rakstveža Kristiana Gustava Bekera meitu. Laulībā dzima 3 bērni: Johans Gustavs (1819—1823), Johans Teodors (1820—1823) un Kārlis Oto Eduards (1823—1896). Klausa pirmā sieva nomira {{dat|1826|6|2|L|bez}}.<ref name="GFHB"/><ref name="Birži"/> {{dat|1832|10|24|L|bez}} laulājies otrreiz ar atraitni Annu Ernestīni Teodoru Elizabeti Zalcmani (1803—1893), Jēkabmiesta apriņķa skolas inspektora Kristiana Frīdriha Zalcmaņa meitu.<ref name="GFHB"/><ref name="Birži"/> Johana Gotloba Klausa dēls no pirmās laulības Kārlis Oto Eduards no 1840. līdz 1845. gadam studēja [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]], kur sākotnēji apguva vēsturi, bet pēc tam — teoloģiju. Studiju laikā pievienojās [[Vācbaltiešu studentu korporācijas|studentu korporācijai]] ''[[Curonia]]''.<ref name="Curonia">{{Grāmatas atsauce|last=Räder|first=Wilhelm|title=Album Curonorum. 1808—1932|location=Rīga|year=1930|page=62}}</ref> No 1846. līdz 1850. gadam strādāja par mājskolotāju [[Durbe|Durbē]]. 1850. gadā izdeva dzejoļu krājumu "Kārļa Klausa dzejoļi" ({{val|de|Gedichte von Carl Claus}}).<ref>N. Rehbinder. ''II. Die belletristische Literatur der Ostseeprovinzen Russlands von 1800 bis 1852.'' Das Inland, Nr.48 (30.11.1853)</ref> {{dat VS|{{dat|1851|1|12}}|{{dat|1850|12|31}}}} viņu ordinēja par mācītāju.{{nepieciešama atsauce}} No 1851. līdz savai nāvei 1893. gadā viņš kalpoja Sīķeles—Bornes—Elernes evaņģēliski luteriskajā draudzē.<ref name="Curonia"/> 1893. gadā apbalvots ar Zelta mācītāja krūšu krustu.<ref>[https://books.google.de/books?id=5RP2WiMSi_MC&lpg=PA331&dq=Prediger-Brustkreuz%201896&pg=PA332#v=onepage&q&f=false Digitalisat]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Trikāta]] [[Kategorija:Vecsalienas pagasts]] 5ripzb4nqhcd9rwq5sith58u6nde2bi 0 641509 4535993 4535421 2026-10-14T13:27:08Z Ingii 8177 /* Ārējās saites */ 4535993 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Gulbju jaunava | attēls = 1 GulbjuJaunava.png | att_izm = 250px | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = [[animācijas filma]] | režisors = [[Kārlis Vītols]] | producents = [[Līga Gaisa]] | scenārija autors = Kārlis Vītols | galvenajās lomās = | mūzika = [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]] | operators = | montāža = Kārlis Vītols | studija = ''[[Air Productions]]'' | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|2020|10|21}} | ilgums = 14 minūtes | valsts = {{LAT}} | valoda = bez dialogiem | budžets = }} '''"Gulbju jaunava"''' ir 2020. gadā izdota [[Latvija]]s [[animācija]]s īsfilma. Filmas režisors, scenārists un mākslinieks [[Kārlis Vītols]]. == Sižets == [[Attēls:3 GulbjuJaunava.png|thumb|left|250px|Kadrs no filmas "Gulbju jaunava"]] Stāsts sākas skaistā vasaras dienā, kad trīs gulbji nolaižas meža ezerā, nomet savus baltos tērpus un pārvēršas jaunās meitenēs. Viņas slepus novēro kāds malkas cirtējs un paņem jaunākās meitenes drēbes. Divas vecākās, iznākušas no ezera, saģērbjas un aizlidoja, bet jaunākajai jāpaliek uz zemes. Filma, kas uzņemta pēc latviešu pasaku meistara Kārļa Skalbes tāda paša nosaukuma pasakas motīviem, stāsta par jaunas sievietes izvēli starp savu brīvību un mīlošas mammas un sievas dzīvi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/pirmizradi-piedzivos-karla-vitola-animacijas-filma-gulbju-jaunava.a378852/ LSM: Pirmizrādi piedzīvos Kārļa Vītola animācijas filma «Gulbju jaunava»]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.fold.lv/animacijas-isfilma-gulbju-jaunava-karlis-vitols/ Animācijas īsfilma «Gulbju jaunava» — Kārlis Vītols] [[Kategorija:2020. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:2020. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Latvijas animācijas filmas]] p86v5kymumoks80di5f1d118uwntvhc 0 641542 4535947 4535820 2026-10-14T12:19:33Z Ingii 8177 papildināts 4535947 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Black-winged Myotis imported from iNaturalist photo 6268974 on 26 January 2022 (cropped).jpg | att_nosaukums = [[Melnspārnu naktssikspārnis]] (''Myotis rufoniger'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Myotinae |apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta | binomial = Myotis ([[Kaup]], 1829) | ģints = Myotis | ģints_lv = Naktssikspārņi | kategorijas = nē }} '''Naktssikspārņi''' (''Myotis'') ir viena no [[naktssikspārņu apakšdzimta]]s (''Myotinae'') ģintīm, kas apvieno vairāk kā 100 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=179987#null "Myotis".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopamas sešas naktssikspārņu ģints sugas — [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus''), [[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti''), [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme''), [[lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis''), [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') un [[ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Myotis'' ir [[grieķu valoda]]s vārdu salikums: ''muós'' [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''pele'' un vārds ''oûs'' — ''auss'', kopā ''peļauss''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri (illustrated ed.). University of Missouri Press. p. 69. ISBN 978-0-8262-1359-4.</ref> == Sistemātika == '''Naktssikspārņi''' (''Myotis'') *''Chrysopteron'' apakšģints **[[Anžuānas naktssikspārnis]] (''Myotis anjouanensis'') **[[Bartelsa naktssikspārnis]] (''Myotis bartelsii'') **[[Džefrua naktssikspārnis]] (''Myotis emarginatus '') **[[Hermaņa naktssikspārnis]] (''Myotis hermani'') **[[Kongo naktssikspārnis]] (''Myotis dieteri'') **[[Madagaskaras naktssikspārnis]] (''Myotis goudotii'') **[[Melnspārnu naktssikspārnis]] (''Myotis rufoniger'') **[[Morisa naktssikspārnis]] (''Myotis morrisi '') **[[Nimba kalnu naktssikspārnis]] (''Myotis nimbaensis'') **[[Rudpirkstu naktssikspārnis]] (''Myotis rufopictus'') **[[Rudspārnu naktssikspārnis]] (''Myotis formosus'') **[[Rūsganais naktssikspārnis]] (''Myotis bocagii'') **[[Skota naktssikspārnis]] (''Myotis scotti'') **[[Trīskrāsu naktssikspārnis]] (''Myotis tricolor'') **[[Velviča naktssikspārnis]] (''Myotis welwitschii'') **[[Vēbera naktssikspārnis]] (''Myotis weberi'') *''Myotis'' apakšģints **[[Alkatojas naktssikspārnis]] (''Myotis alcathoe'') **[[Annamas naktssikspārnis]] (''Myotis annamiticus'') **[[Armēnijas bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis hajastanicus'') **[[Austrumu garpirkstu naktssikspārnis]] (''Myotis macrodactylus'') **[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') **[[Behšteina naktssikspārnis]] (''Myotis bechsteinii'') **[[Birmas naktssikspārnis]] (''Myotis montivagus'') **[[Borneo naktssikspārnis]] (''Myotis borneoensis'') **[[Brauna bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis browni'') **[[Brāļu naktssikspārnis]] (''Myotis frater'') **[[Buhāras naktssikspārnis]] (''Myotis bucharensis'') **[[Čorbas naktssikspārnis]] (''Myotis csorbai'') **[[Dalatas naktssikspārnis]] (''Myotis phanluongi'') **[[Dāvida naktssikspārnis]] (''Myotis davidii'') **[[Dienvidu lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis macropus'') **[[Dienvidu naktssikspārnis]] (''Myotis aelleni'') **[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') **[[Eskalera naktssikspārnis]] (''Myotis escalerai'') **[[Feltena naktssikspārnis]] (''Myotis punicus'') **[[Gaišais lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis macrotarsus'') **[[Garastes naktssikspārnis]] (''Myotis longicaudatus'') **[[Garpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis fimbriatus'') **[[Garpirkstu naktssikspārnis]] (''Teksts kursīvā'') **[[Golestānas naktssikspārnis]] (''Myotis hyrcanicus'') **[[Gomantongas naktssikspārnis]] (''Myotis gomantongensis'') **[[Himalaju bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis siligorensis'') **[[Horsfīlda naktssikspārnis]] (''Myotis horsfieldii'') **[[Ieleju naktssikspārnis]] (''Myotis ancricola'') **[[Ikonņikova naktssikspārnis]] (''Myotis ikonnikovi'') **[[Indoķīnas bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis alticraniatus'') **[[Indoķīnas naktssikspārnis]] (''Myotis indochinensis'') **[[Janbaru bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis yanbarensis'') **[[Ka naktssikspārnis]] (''Myotis annatessae'') **[[Kastaņbrūnais naktssikspārnis]] (''Myotis badius'') **[[Kašmīras naktssikspārnis]] (''Myotis longipes'') **[[Kei naktssikspārnis]] (''Myotis stalkeri'') **[[Ķīnas naktssikspārnis]] (''Myotis chinensis'') **[[Ķīnas ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis laniger'') **[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') **[[Lielīkšķu naktssikspārnis]] (''Myotis rosseti'') **[[Lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis adversus'') **[[Malaizijas bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis federatus'') **[[Mandelli naktssikspārnis]] (''Myotis sicarius'') **[[Matainais naktssikspārnis]] (''Myotis annectans'') **[[Mazais lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis hasseltii'') **[[Mazais melnais naktssikspārnis]] (''Myotis ater'') **[[Mazais naktssikspārnis]] (''Myotis blythii'') **[[Melndeguna naktssikspārnis]] (''Myotis melanorhinus'') **[[Moluku naktssikspārnis]] (''Myotis moluccarum'') **[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri'') **[[Nepālas naktssikspārnis]] (''Myotis nipalensis'') **[[Noslēpumainais naktssikspārnis]] (''Myotis crypticus'') **[[Peitona bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis peytoni'') **[[Pekinas naktssikspārnis]] (''Myotis pequinius'') **[[Ridlija naktssikspārnis]] (''Myotis ridleyi'') **[[Riketa lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis pilosus'') **[[Sahalīnas naktssikspārnis]] (''Myotis petax'') **[[Salu naktssikspārnis]] (''Myotis insularum'') **[[Sārtais naktssikspārnis]] (''Myotis soror'') **[[Sičuaņas naktssikspārnis]] (''Myotis altarium'') **[[Sienu naktssikspārnis]] (''Myotis muricola'') **[[Sirmais naktssikspārnis]] (''Myotis pruinosus'') **[[Soverbija bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis sowerbyi'') **[[Šauba naktssikspārnis]] (''Myotis schaubi'') **[[Taivānas lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis secundus'') **[[Tālo Austrumu naktssikspārnis]] (''Myotis bombinus'') **[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'') **[[Zenati naktssikspārnis]] (''Myotis zenatius'') * ''Pizonyx'' apakšģints **[[Alu naktssikspārnis]] (''Myotis velifer'') **[[Arizonas naktssikspārnis]] (''Myotis occultus'') **[[Armjena naktssikspārnis]] (''Myotis armiensis'') **[[Atakamas naktssikspārnis]] (''Myotis atacamensis'') **[[Austrumu sīkpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis leibii'') **[[Barbadosas naktssikspārnis]] (''Myotis nyctor'') **[[Bārkstainais naktssikspārnis]] (''Myotis thysanodes'') **[[Beikera naktssikspārnis]] (''Myotis bakeri'') **[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandtii'') **[[Čīles naktssikspārnis]] (''Myotis chiloensis'') **[[Dienvidaustrumu naktssikspārnis]] (''Myotis austroriparius'') **[[Dienvidrietumu naktssikspārnis]] (''Myotis auriculus'') **[[Dinelli naktssikspārnis]] (''Myotis dinellii'') **[[Dominikas naktssikspārnis]] (''Myotis dominicensis'') **[[Dzelganais naktssikspārnis]] (''Myotis levis'') **[[Elegantais naktssikspārnis]] (''Myotis elegans'') **[[Findlija naktssikspārnis]] (''Myotis findleyi'') **[[Garausu naktssikspārnis]] (''Myotis evotis'') **[[Garkāju naktssikspārnis]] (''Myotis volans'') **[[Gvatemalas naktssikspārnis]] (''Myotis cobanensis'') **[[Hendlija naktssikspārnis]] (''Myotis handleyi'') **[[Indiānas naktssikspārnis]] (''Myotis sodalis'') **[[Izeksona naktssikspārnis]] (''Myotis izecksohni'') **[[Jumas naktssikspārnis]] (''Myotis yumanensis'') **[[Kalifornijas naktssikspārnis]] (''Myotis californicus'') **[[Kalnu naktssikspārnis]] (''Myotis oxyotus'') **[[Kanēļbrūnais naktssikspārnis]] (''Myotis fortidens'') **[[Kirasao naktssikspārnis]] (''Myotis nesopolus'') **[[Kīna naktssikspārnis]] (''Myotis keenii'') **[[Klaida Džounsa naktssikspārnis]] (''Myotis clydejonesi'') **[[Kolumbijas mazais melnais naktssikspārnis]] (''Myotis diminutus'') **[[Kolumbijas melnais naktssikspārnis]] (''Myotis caucensis'') **[[Lara naktssikspārnis]] (''Myotis larensis'') **[[Lavala naktssikspārnis]] (''Myotis lavali'') **[[Mazais brūnais naktssikspārnis]] (''Myotis lucifugus'') **[[Melnais naktssikspārnis]] (''Myotis nigricans'') **[[Pelēkais naktssikspārnis]] (''Myotis grisescens'') **[[Plakangalvas naktssikspārnis]] (''Myotis planiceps'') **[[Pussalas naktssikspārnis]] (''Myotis peninsularis'') **[[Rietumu sīkpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis ciliolabrum'') **[[Samtainais naktssikspārnis]] (''Myotis simus'') **[[Sarkanais naktssikspārnis]] (''Myotis ruber'') **[[Sera Deivida Atenboro naktssikspārnis]] (''Myotis attenboroughi'') **[[Sibīrijas bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis sibiricus'') **[[Sidrabainais naktssikspārnis]] (''Myotis albescens'') **[[Spalvkāju naktssikspārnis]] (''Myotis keaysi'') **[[Švarca naktssikspārnis]] (''Myotis martiniquensis'') **[[Upmalas naktssikspārnis]] (''Myotis riparius'') **[[Zeltainais naktssikspārnis]] (''Myotis midastactus'') **[[Ziemeļu garausu naktssikspārnis]] (''Myotis septentrionalis'') **[[Ziemeļu spalvkāju naktssikspārnis]] (''Myotis pilosatibialis'') **[[Zivjēdājnaktssikspārnis]] (''Myotis vivesi'') *''Nezināma'' apakšģints **[[Austrālijas naktssikspārnis]] (''Myotis australis'') **[[Singapūras bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis oreias'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Myotis|Naktssikspārņi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Naktssikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] qyxlk4drcwssywjie28rtsdnuk0i0z9 4535976 4535947 2026-10-14T13:01:48Z Ingii 8177 papildināts 4535976 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Black-winged Myotis imported from iNaturalist photo 6268974 on 26 January 2022 (cropped).jpg | att_nosaukums = [[Melnspārnu naktssikspārnis]] (''Myotis rufoniger'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Myotinae |apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta | binomial = Myotis ([[Kaup]], 1829) | ģints = Myotis | ģints_lv = Naktssikspārņi | kategorijas = nē }} '''Naktssikspārņi''' (''Myotis'') ir viena no [[naktssikspārņu apakšdzimta]]s (''Myotinae'') ģintīm, kas apvieno vairāk kā 100 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=179987#null "Myotis".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopamas sešas naktssikspārņu ģints sugas — [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus''), [[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti''), [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme''), [[lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis''), [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') un [[ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Myotis'' ir [[grieķu valoda]]s vārdu salikums: ''muós'' [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''pele'' un vārds ''oûs'' — ''auss'', kopā ''peļauss''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri (illustrated ed.). University of Missouri Press. p. 69. ISBN 978-0-8262-1359-4.</ref> == Kopīgās iezīmes == Naktssikspārņu sugām raksturīga pelēkbrūna mugura un gaišāka vēderpuse, salīdzinoši nelielas un mazliet nosmailotas ausis ar garu šķēpveidīgu [[auss]] radziņu (''tragus''). Ausis visbiežāk ir garākas, nekā to izmērs platumā.<ref>Levin, E.; A. Barnea; Y. Yovel; and Y. Yom-Tov (2006). Have introduced fish initiated piscivory among the long-fingered bat? Mammalian Biology 71(3): 139–143.</ref> == Sistemātika == [[Attēls:Myotis emarginatus - Ph. Karol Tabarelli de Fatis.jpg|thumb|right|240px|[[Džefrua naktssikspārnis]] (''Myotis emarginatus '')]] [[Attēls:Vespertilion bechstein.jpg|thumb|right|240px|[[Behšteina naktssikspārnis]] (''Myotis bechsteinii'')]] [[Attēls:Myotis dasycneme.jpg|thumb|right|240px|[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')]] [[Attēls:Myotis myotis (cropped).jpg|thumb|right|240px|[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')]] [[Attēls:Myotis blythii 02.jpg|thumb|right|240px|[[Mazais naktssikspārnis]] (''Myotis blythii'')]] [[Attēls:Myotis crypticus - Manuel Ruedi.jpg|thumb|right|240px|[[Noslēpumainais naktssikspārnis]] (''Myotis crypticus'')]] [[Attēls:Myotis daubentoni.jpg|thumb|right|240px|[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'')]] [[Attēls:Myotis brandtii - Manuel Ruedi.JPG|thumb|right|240px|[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandtii'')]] [[Attēls:Southeastern Myotis profile.JPG|thumb|right|240px|[[Dienvidaustrumu naktssikspārnis]] (''Myotis austroriparius'')]] [[Attēls:Myotis yumanensis (Yuma myotis) (11362476624).jpg|thumb|right|240px|[[Jumas naktssikspārnis]] (''Myotis yumanensis'')]] [[Attēls:Myotis grisescens hibernating.jpg|thumb|right|240px|[[Pelēkais naktssikspārnis]] (''Myotis grisescens'')]] [[Attēls:Myotis vivesi.jpg|thumb|right|240px|[[Zivjēdājnaktssikspārnis]] (''Myotis vivesi'')]] '''Naktssikspārņi''' (''Myotis'') *''Chrysopteron'' apakšģints **[[Anžuānas naktssikspārnis]] (''Myotis anjouanensis'') **[[Bartelsa naktssikspārnis]] (''Myotis bartelsii'') **[[Džefrua naktssikspārnis]] (''Myotis emarginatus '') **[[Hermaņa naktssikspārnis]] (''Myotis hermani'') **[[Kongo naktssikspārnis]] (''Myotis dieteri'') **[[Madagaskaras naktssikspārnis]] (''Myotis goudotii'') **[[Melnspārnu naktssikspārnis]] (''Myotis rufoniger'') **[[Morisa naktssikspārnis]] (''Myotis morrisi '') **[[Nimba kalnu naktssikspārnis]] (''Myotis nimbaensis'') **[[Rudpirkstu naktssikspārnis]] (''Myotis rufopictus'') **[[Rudspārnu naktssikspārnis]] (''Myotis formosus'') **[[Rūsganais naktssikspārnis]] (''Myotis bocagii'') **[[Skota naktssikspārnis]] (''Myotis scotti'') **[[Trīskrāsu naktssikspārnis]] (''Myotis tricolor'') **[[Velviča naktssikspārnis]] (''Myotis welwitschii'') **[[Vēbera naktssikspārnis]] (''Myotis weberi'') *''Myotis'' apakšģints **[[Alkatojas naktssikspārnis]] (''Myotis alcathoe'') **[[Annamas naktssikspārnis]] (''Myotis annamiticus'') **[[Armēnijas bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis hajastanicus'') **[[Austrumu garpirkstu naktssikspārnis]] (''Myotis macrodactylus'') **[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') **[[Behšteina naktssikspārnis]] (''Myotis bechsteinii'') **[[Birmas naktssikspārnis]] (''Myotis montivagus'') **[[Borneo naktssikspārnis]] (''Myotis borneoensis'') **[[Brauna bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis browni'') **[[Brāļu naktssikspārnis]] (''Myotis frater'') **[[Buhāras naktssikspārnis]] (''Myotis bucharensis'') **[[Čorbas naktssikspārnis]] (''Myotis csorbai'') **[[Dalatas naktssikspārnis]] (''Myotis phanluongi'') **[[Dāvida naktssikspārnis]] (''Myotis davidii'') **[[Dienvidu lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis macropus'') **[[Dienvidu naktssikspārnis]] (''Myotis aelleni'') **[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') **[[Eskalera naktssikspārnis]] (''Myotis escalerai'') **[[Feltena naktssikspārnis]] (''Myotis punicus'') **[[Gaišais lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis macrotarsus'') **[[Garastes naktssikspārnis]] (''Myotis longicaudatus'') **[[Garpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis fimbriatus'') **[[Garpirkstu naktssikspārnis]] (''Myotis capaccinii'') **[[Golestānas naktssikspārnis]] (''Myotis hyrcanicus'') **[[Gomantongas naktssikspārnis]] (''Myotis gomantongensis'') **[[Himalaju bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis siligorensis'') **[[Horsfīlda naktssikspārnis]] (''Myotis horsfieldii'') **[[Ieleju naktssikspārnis]] (''Myotis ancricola'') **[[Ikonņikova naktssikspārnis]] (''Myotis ikonnikovi'') **[[Indoķīnas bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis alticraniatus'') **[[Indoķīnas naktssikspārnis]] (''Myotis indochinensis'') **[[Janbaru bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis yanbarensis'') **[[Ka naktssikspārnis]] (''Myotis annatessae'') **[[Kastaņbrūnais naktssikspārnis]] (''Myotis badius'') **[[Kašmīras naktssikspārnis]] (''Myotis longipes'') **[[Kei naktssikspārnis]] (''Myotis stalkeri'') **[[Ķīnas naktssikspārnis]] (''Myotis chinensis'') **[[Ķīnas ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis laniger'') **[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') **[[Lielīkšķu naktssikspārnis]] (''Myotis rosseti'') **[[Lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis adversus'') **[[Malaizijas bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis federatus'') **[[Mandelli naktssikspārnis]] (''Myotis sicarius'') **[[Matainais naktssikspārnis]] (''Myotis annectans'') **[[Mazais lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis hasseltii'') **[[Mazais melnais naktssikspārnis]] (''Myotis ater'') **[[Mazais naktssikspārnis]] (''Myotis blythii'') **[[Melndeguna naktssikspārnis]] (''Myotis melanorhinus'') **[[Moluku naktssikspārnis]] (''Myotis moluccarum'') **[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri'') **[[Nepālas naktssikspārnis]] (''Myotis nipalensis'') **[[Noslēpumainais naktssikspārnis]] (''Myotis crypticus'') **[[Peitona bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis peytoni'') **[[Pekinas naktssikspārnis]] (''Myotis pequinius'') **[[Ridlija naktssikspārnis]] (''Myotis ridleyi'') **[[Riketa lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis pilosus'') **[[Sahalīnas naktssikspārnis]] (''Myotis petax'') **[[Salu naktssikspārnis]] (''Myotis insularum'') **[[Sārtais naktssikspārnis]] (''Myotis soror'') **[[Sičuaņas naktssikspārnis]] (''Myotis altarium'') **[[Sienu naktssikspārnis]] (''Myotis muricola'') **[[Sirmais naktssikspārnis]] (''Myotis pruinosus'') **[[Soverbija bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis sowerbyi'') **[[Šauba naktssikspārnis]] (''Myotis schaubi'') **[[Taivānas lielpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis secundus'') **[[Tālo Austrumu naktssikspārnis]] (''Myotis bombinus'') **[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'') **[[Zenati naktssikspārnis]] (''Myotis zenatius'') * ''Pizonyx'' apakšģints **[[Alu naktssikspārnis]] (''Myotis velifer'') **[[Arizonas naktssikspārnis]] (''Myotis occultus'') **[[Armjena naktssikspārnis]] (''Myotis armiensis'') **[[Atakamas naktssikspārnis]] (''Myotis atacamensis'') **[[Austrumu sīkpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis leibii'') **[[Barbadosas naktssikspārnis]] (''Myotis nyctor'') **[[Bārkstainais naktssikspārnis]] (''Myotis thysanodes'') **[[Beikera naktssikspārnis]] (''Myotis bakeri'') **[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandtii'') **[[Čīles naktssikspārnis]] (''Myotis chiloensis'') **[[Dienvidaustrumu naktssikspārnis]] (''Myotis austroriparius'') **[[Dienvidrietumu naktssikspārnis]] (''Myotis auriculus'') **[[Dinelli naktssikspārnis]] (''Myotis dinellii'') **[[Dominikas naktssikspārnis]] (''Myotis dominicensis'') **[[Dzelganais naktssikspārnis]] (''Myotis levis'') **[[Elegantais naktssikspārnis]] (''Myotis elegans'') **[[Findlija naktssikspārnis]] (''Myotis findleyi'') **[[Garausu naktssikspārnis]] (''Myotis evotis'') **[[Garkāju naktssikspārnis]] (''Myotis volans'') **[[Gvatemalas naktssikspārnis]] (''Myotis cobanensis'') **[[Hendlija naktssikspārnis]] (''Myotis handleyi'') **[[Indiānas naktssikspārnis]] (''Myotis sodalis'') **[[Izeksona naktssikspārnis]] (''Myotis izecksohni'') **[[Jumas naktssikspārnis]] (''Myotis yumanensis'') **[[Kalifornijas naktssikspārnis]] (''Myotis californicus'') **[[Kalnu naktssikspārnis]] (''Myotis oxyotus'') **[[Kanēļbrūnais naktssikspārnis]] (''Myotis fortidens'') **[[Kirasao naktssikspārnis]] (''Myotis nesopolus'') **[[Kīna naktssikspārnis]] (''Myotis keenii'') **[[Klaida Džounsa naktssikspārnis]] (''Myotis clydejonesi'') **[[Kolumbijas mazais melnais naktssikspārnis]] (''Myotis diminutus'') **[[Kolumbijas melnais naktssikspārnis]] (''Myotis caucensis'') **[[Lara naktssikspārnis]] (''Myotis larensis'') **[[Lavala naktssikspārnis]] (''Myotis lavali'') **[[Mazais brūnais naktssikspārnis]] (''Myotis lucifugus'') **[[Melnais naktssikspārnis]] (''Myotis nigricans'') **[[Pelēkais naktssikspārnis]] (''Myotis grisescens'') **[[Plakangalvas naktssikspārnis]] (''Myotis planiceps'') **[[Pussalas naktssikspārnis]] (''Myotis peninsularis'') **[[Rietumu sīkpēdu naktssikspārnis]] (''Myotis ciliolabrum'') **[[Samtainais naktssikspārnis]] (''Myotis simus'') **[[Sarkanais naktssikspārnis]] (''Myotis ruber'') **[[Sera Deivida Atenboro naktssikspārnis]] (''Myotis attenboroughi'') **[[Sibīrijas bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis sibiricus'') **[[Sidrabainais naktssikspārnis]] (''Myotis albescens'') **[[Spalvkāju naktssikspārnis]] (''Myotis keaysi'') **[[Švarca naktssikspārnis]] (''Myotis martiniquensis'') **[[Upmalas naktssikspārnis]] (''Myotis riparius'') **[[Zeltainais naktssikspārnis]] (''Myotis midastactus'') **[[Ziemeļu garausu naktssikspārnis]] (''Myotis septentrionalis'') **[[Ziemeļu spalvkāju naktssikspārnis]] (''Myotis pilosatibialis'') **[[Zivjēdājnaktssikspārnis]] (''Myotis vivesi'') *''Nezināma'' apakšģints **[[Austrālijas naktssikspārnis]] (''Myotis australis'') **[[Singapūras bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis oreias'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Myotis|Naktssikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Naktssikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] cx0urko746mnjnttwd7r7ga5d9kl6x3 0 641551 4536221 4535563 2026-10-15T00:55:32Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Roberts Stenglengs]] to [[Roberts Stenglends]] 4536221 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Roberts Stenglends]] ri5d470hv9754r6nrkfojb8etyzk5ss 0 641552 4536222 4535564 2026-10-15T00:55:37Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Roberts Stenglengs]] to [[Roberts Stenglends]] 4536222 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Roberts Stenglends]] ri5d470hv9754r6nrkfojb8etyzk5ss 0 641557 4536076 4535632 2026-10-14T17:25:56Z ~2026-55255-61 151904 . 4536076 wikitext text/x-wiki Piksāru baznīca ir vēsturisks dievnams, kas atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]], [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagasta]] [[Piksāri|Piksāros]]. Ēku sāka būvēt 1914. gadā, taču darbus pārtrauca Pirmais pasaules karš. Dievnams tika iesvētīts 1928. gadā, savukārt tās neogotikas stila tornis pēc profesora un arhitekta Paula Kundziņa projekta tika pabeigts un iesvētīts tikai 1937. gadā.Piksāru baznīcas lepnums ir 631 kg smagais zvans.Padomju gadi un izpostīšana.Piksāru draudze aktīvi darbojās līdz 20. gadsimta 60. gadu vidum,kad padomju vara baznīcu slēdza.[[Attēls:Vecā baznīca.png|alt=piksāru baznīca ēka (1927) gadā|thumb]] [[Attēls:Baznīca.png|alt=Piksāru baznīca ēka|thumb]] rqqozzspctmf3y0am81iiacx43npcz0 4536080 4536076 2026-10-14T17:33:48Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55255-61|~2026-55255-61]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4535632 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Uzrakstīt normāli vai izdzēst|due=5|due_date=18.10.2026}} Piksāru baznīca ir vēsturisks dievnams, kas atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]], [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagasta]] [[Piksāri|Piksāros]]. Ēku sāka būvēt 1914. gadā, taču darbus pārtrauca Pirmais pasaules karš. Dievnams tika iesvētīts 1928. gadā, savukārt tās neogotikas stila tornis pēc profesora un arhitekta Paula Kundziņa projekta tika pabeigts un iesvētīts tikai 1937. gadā.Piksāru baznīcas lepnums ir 631 kg smagais zvans.Padomju gadi un izpostīšana.Piksāru draudze aktīvi darbojās līdz 20. gadsimta 60. gadu vidum,kad padomju vara baznīcu slēdza.[[Attēls:Vecā baznīca.png|alt=piksāru baznīca ēka (1927) gadā|thumb]] [[Attēls:Baznīca.png|alt=Piksāru baznīca ēka|thumb]] awm0wl9q7u1vh4cv760wsiugtba377n 0 641586 4536118 4535719 2026-10-14T18:43:10Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... (atsauces uz wikipēdijām neliekam) 4536118 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Somijas Nacionālais muzejs | native_name = ''Suomen kansallismuseo'' | image = Helsinki Kansallismuseo 2006.jpg | imagesize = 300 | caption = Somijas Nacionālais muzejs Helsinkos | established = {{dat|1916}} (atklāts apmeklētājiem) | location = {{vieta|Somija|Helsinki}} | type = vēstures un kultūras muzejs | website = {{URL|https://suomenkansallismuseo.fi/en/museums/the-national-museum/}} }} '''Somijas Nacionālais muzejs''' ({{val|fi|Suomen kansallismuseo}}) ir Somijas vēstures un kultūras galvenais muzejs [[Helsinki|Helsinkos]], Mannerheima ielā. Tā ēka (1905—1910), ko projektēja arhitekti [[Hermanis Gezeliuss]], [[Armass Lindgrēns]] un [[Eliels Sārinens]], ir viena no pazīstamākajām somu [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] celtnēm. == Muzeja vēsture == Muzeja kolekcijas valsts pārņēma 1893. gadā.<ref name="History">[https://suomenkansallismuseo.fi/en/national-museum-of-finland/history-of-the-national-museum-of-finland/ The History of the National Museum of Finland] // The National Museum of Finland. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī.</ref> == Ēkas arhitektūra un celtniecība == Ēkas projektu konkursu Senāts izsludināja 1901. gadā, un to uzvarēja Gezeliusa, Lindgrēna un Sārinena birojs; pēc biroja sadalīšanas projektu pabeidza Lindgrēns. Celtniecība notika 1905.—1910. gadā, bet 1905.—1907. gada nemieri to aizkavēja, un muzeju apmeklētājiem atvēra 1916. gadā.<ref name="History"/> Ārējais veidols ar pelēkā Ūsikaupunki granīta sienām un torni brīvi atdarina somu viduslaiku baznīcas un pilis, bet interjeri ir jūgendstila. Vestibila velves 1928. gadā izgleznoja [[Akseli Gallēns-Kallela]], atkārtojot savas [[Kalevala]]s freskas no Somijas paviljona Parīzes 1900. gada pasaules izstādē; pie ieejas stāv Emīla Vikstrēma skulptūra „Lācis”.<ref name="Architecture">[https://suomenkansallismuseo.fi/en/museums/the-national-museum/the-architecture-and-history-of-the-national-museum/ The Architecture and History of the National Museum] // The National Museum of Finland. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī.</ref> == Atjaunošana un paplašināšana == Ēku pamatīgi atjaunoja 2000. gadā, un 2023. gadā to slēdza pazemes paplašinājuma būvei pēc biroja JKMM projekta; atkalatvēršana plānota 2027. gadā.<ref name="Renewal">[https://suomenkansallismuseo.fi/en/news/construction-and-renovation-of-the-national-museum/ Construction and renovation of the National Museum begins] // The National Museum of Finland. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muzeji]] [[Kategorija:Somijas arhitektūra]] [[Kategorija:Helsinki]] [[Kategorija:Jūgendstils]] 3kz8xvu0n0n34qvo3hamxjhjvhat59x 0 641587 4536107 4535726 2026-10-14T18:33:36Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Pekka Halonens]] uz [[Peka Halonens]]: atveidošana 4535726 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Pekka Halonens | vārds_orig = ''Pekka Halonen'' | attēls = Daniel Nyblin - Portrait photograph of Pekka Halonen.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Pekka Halonens 1890.–1891. gadā | dz_gads = 1865 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 23 | dz_vieta = Lapinlahti, [[Somijas lielhercogiste]], [[Krievijas Impērija]] | m_gads = 1933 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 1 | m_vieta = Tūsula, {{FIN}} | nodarbošanās = gleznotājs | dzimums = V }} '''Pekka Halonens''' ({{Val-fi|Pekka Halonen}}; dzimis 1865. gada 23. septembrī Lapinlahti, miris 1933. gada 1. decembrī Tūsulā) bija somu gleznotājs, pazīstams galvenokārt ar ziemas ainavām, viens no karelianisma un somu [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] pārstāvjiem. == Dzīvesgājums un daiļrade == Halonens mācījās Somijas Mākslas biedrības zīmēšanas skolā Helsinkos (1886–1890) un Parīzē Žiliāna un Kolarosi akadēmijās, kur 1894. gadā bija [[Pols Gogēns|Pola Gogēna]] skolnieks. Ilgāku laiku viņš pavadīja [[Karēlija|Karēlijā]], Ruskealā un Sortavalas apkārtnē.<ref name="Halosenniemi">[https://www.halosenniemi.fi/sivu.tmpl?sivu_id=137 Elämän vuodet] // Halosenniemi, Tuusulan museo. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī.</ref> Pazīstamākie darbi ir „Pļāvēji” (1891), „Pīlādzis” (1894), „Vēinemeinena spēle” (1897), „Pie āliņģa” (1900) un „Līdumnieki Karēlijā” (1900).<ref name="Halosenniemi"/> [[Attēls:Halosenniemi.jpg|thumb|left|alt=Halonena guļbūves māja-darbnīca Halosenniemi|„Halosenniemi” — Halonena māja-darbnīca Tūsulas ezera krastā]] 1899. gadā viņš nopirka zemes gabalu Tūsulas ezera krastā un 1902. gadā pabeidza paša projektēto guļbūves māju-darbnīcu „Halosenniemi”, kas kopā ar Jērnefelta „Suvirantu” un Sibēliusa „Ainolu” veidoja Tūsulas mākslinieku koloniju.<ref name="Halosenniemi"/><ref name="Ware">Wäre, Ritva. ''Rakennettu suomalaisuus''. Helsinki, 1991. 140.–150. lpp.</ref> {{clear}} == Galerija == <gallery widths="220" heights="160"> Pekka Halonen - Niittomiehet.jpg|„Pļāvēji” (1891) Halonen Vainamoinen.jpg|„Vēinemeinena spēle” (1897) Pekka Halonen - Pioneers in Karelia - Google Art Project.jpg|„Līdumnieki Karēlijā” (1900) </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Gleznotājs-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Halonens, Pekka}} [[Kategorija:1865. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1933. gadā mirušie]] [[Kategorija:Gleznotāji]] [[Kategorija:Somijas kultūra]] fqufv3v45xidxfc8hdmmnqroyofyimf 4536143 4536107 2026-10-14T19:38:23Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4536143 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Pekka Halonens | vārds_orig = ''Pekka Halonen'' | attēls = Daniel Nyblin - Portrait photograph of Pekka Halonen.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Pekka Halonens 1890.–1891. gadā | dz_gads = 1865 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Somijas lielhercogiste|Lapinlahti|td=Somija}} | m_gads = 1933 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|Somija|Tūsula}} | nodarbošanās = gleznotājs | dzimums = V }} '''Pekka Halonens''' ({{val|fi|Pekka Halonen}}; dzimis {{dat|1865|9|23}} Lapinlahti, miris {{dat|1933|12|1}} Tūsulā) bija somu gleznotājs, pazīstams galvenokārt ar ziemas ainavām, viens no karelianisma un somu [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] pārstāvjiem. == Dzīvesgājums un daiļrade == Halonens mācījās Somijas Mākslas biedrības zīmēšanas skolā Helsinkos (1886—1890) un Parīzē Žiliāna un Kolarosi akadēmijās, kur 1894. gadā bija [[Pols Gogēns|Pola Gogēna]] skolnieks. Ilgāku laiku viņš pavadīja [[Karēlija|Karēlijā]], Ruskealā un Sortavalas apkārtnē.<ref name="Halosenniemi">[https://www.halosenniemi.fi/sivu.tmpl?sivu_id=137 Elämän vuodet] // Halosenniemi, Tuusulan museo. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī.</ref> Pazīstamākie darbi ir „Pļāvēji” (1891), „Pīlādzis” (1894), „Vēinemeinena spēle” (1897), „Pie āliņģa” (1900) un „Līdumnieki Karēlijā” (1900).<ref name="Halosenniemi"/> 1899. gadā viņš nopirka zemes gabalu Tūsulas ezera krastā un 1902. gadā pabeidza paša projektēto guļbūves māju-darbnīcu „Halosenniemi”, kas kopā ar Jērnefelta „Suvirantu” un Sibēliusa „Ainolu” veidoja Tūsulas mākslinieku koloniju.<ref name="Halosenniemi"/><ref name="Ware">Wäre, Ritva. ''Rakennettu suomalaisuus''. Helsinki, 1991. 140.—150. lpp.</ref> == Galerija == <gallery widths="220" heights="160"> Halosenniemi.jpg|„Halosenniemi” — Halonena māja-darbnīca Tūsulas ezera krastā Pekka Halonen - Niittomiehet.jpg|„Pļāvēji” (1891) Halonen Vainamoinen.jpg|„Vēinemeinena spēle” (1897) Pekka Halonen - Pioneers in Karelia - Google Art Project.jpg|„Līdumnieki Karēlijā” (1900) </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Halonens, Pekka}} [[Kategorija:1865. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1933. gadā mirušie]] [[Kategorija:Gleznotāji]] [[Kategorija:Somijas kultūra]] 6ooou82ahfxysy639aj9fbwq3lqrz5p 4536152 4536143 2026-10-14T19:45:27Z Bai-Bot 60304 precizējumi using [[Project:AWB|AWB]] 4536152 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Peka Halonens | vārds_orig = ''Pekka Halonen'' | attēls = Daniel Nyblin - Portrait photograph of Pekka Halonen.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Peka Halonens 1890.–1891. gadā | dz_gads = 1865 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Somijas lielhercogiste|Lapinlahti|td=Somija}} | m_gads = 1933 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|Somija|Tūsula}} | nodarbošanās = gleznotājs | dzimums = V }} '''Peka Halonens''' ({{val|fi|Pekka Halonen}}; dzimis {{dat|1865|9|23}} Lapinlahti, miris {{dat|1933|12|1}} Tūsulā) bija somu gleznotājs, pazīstams galvenokārt ar ziemas ainavām, viens no karelianisma un somu [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] pārstāvjiem. == Dzīvesgājums un daiļrade == Halonens mācījās Somijas Mākslas biedrības zīmēšanas skolā Helsinkos (1886—1890) un Parīzē Žiliāna un Kolarosi akadēmijās, kur 1894. gadā bija [[Pols Gogēns|Pola Gogēna]] skolnieks. Ilgāku laiku viņš pavadīja [[Karēlija|Karēlijā]], Ruskealā un Sortavalas apkārtnē.<ref name="Halosenniemi">[https://www.halosenniemi.fi/sivu.tmpl?sivu_id=137 Elämän vuodet] // Halosenniemi, Tuusulan museo. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī.</ref> Pazīstamākie darbi ir „Pļāvēji” (1891), „Pīlādzis” (1894), „Vēinemeinena spēle” (1897), „Pie āliņģa” (1900) un „Līdumnieki Karēlijā” (1900).<ref name="Halosenniemi"/> 1899. gadā viņš nopirka zemes gabalu Tūsulas ezera krastā un 1902. gadā pabeidza paša projektēto guļbūves māju-darbnīcu „Halosenniemi”, kas kopā ar Jērnefelta „Suvirantu” un Sibēliusa „Ainolu” veidoja Tūsulas mākslinieku koloniju.<ref name="Halosenniemi"/><ref name="Ware">Wäre, Ritva. ''Rakennettu suomalaisuus''. Helsinki, 1991. 140.—150. lpp.</ref> == Galerija == <gallery widths="220" heights="160"> Halosenniemi.jpg|„Halosenniemi” — Halonena māja-darbnīca Tūsulas ezera krastā Pekka Halonen - Niittomiehet.jpg|„Pļāvēji” (1891) Halonen Vainamoinen.jpg|„Vēinemeinena spēle” (1897) Pekka Halonen - Pioneers in Karelia - Google Art Project.jpg|„Līdumnieki Karēlijā” (1900) </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Halonens, Peka}} [[Kategorija:1865. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1933. gadā mirušie]] [[Kategorija:Gleznotāji]] [[Kategorija:Somijas kultūra]] px5xz9jgh17tqp6nhji9p5c11yea2jh 4536278 4536152 2026-10-15T07:00:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536278 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Peka Halonens | vārds_orig = ''Pekka Halonen'' | attēls = Daniel Nyblin - Portrait photograph of Pekka Halonen.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Peka Halonens 1890.–1891. gadā | dz_gads = 1865 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Somijas lielhercogiste|Lapinlahti|td=Somija}} | m_gads = 1933 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|Somija|Tūsula}} | nodarbošanās = gleznotājs | dzimums = V }} '''Peka Halonens''' ({{val|fi|Pekka Halonen}}; dzimis {{dat|1865|9|23}} Lapinlahti, miris {{dat|1933|12|1}} Tūsulā) bija somu gleznotājs, pazīstams galvenokārt ar ziemas ainavām, viens no karelianisma un somu [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] pārstāvjiem. == Dzīvesgājums un daiļrade == Halonens mācījās Somijas Mākslas biedrības zīmēšanas skolā Helsinkos (1886—1890) un Parīzē Žiliāna un Kolarosi akadēmijās, kur 1894. gadā bija [[Pols Gogēns|Pola Gogēna]] skolnieks. Ilgāku laiku viņš pavadīja [[Karēlija|Karēlijā]], Ruskealā un Sortavalas apkārtnē.<ref name="Halosenniemi">[https://www.halosenniemi.fi/sivu.tmpl?sivu_id=137 Elämän vuodet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250619060301/https://halosenniemi.fi/sivu.tmpl?sivu_id=137 |date={{dat|2025|06|19||bez}} }} // Halosenniemi, Tuusulan museo. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī.</ref> Pazīstamākie darbi ir „Pļāvēji” (1891), „Pīlādzis” (1894), „Vēinemeinena spēle” (1897), „Pie āliņģa” (1900) un „Līdumnieki Karēlijā” (1900).<ref name="Halosenniemi"/> 1899. gadā viņš nopirka zemes gabalu Tūsulas ezera krastā un 1902. gadā pabeidza paša projektēto guļbūves māju-darbnīcu „Halosenniemi”, kas kopā ar Jērnefelta „Suvirantu” un Sibēliusa „Ainolu” veidoja Tūsulas mākslinieku koloniju.<ref name="Halosenniemi"/><ref name="Ware">Wäre, Ritva. ''Rakennettu suomalaisuus''. Helsinki, 1991. 140.—150. lpp.</ref> == Galerija == <gallery widths="220" heights="160"> Halosenniemi.jpg|„Halosenniemi” — Halonena māja-darbnīca Tūsulas ezera krastā Pekka Halonen - Niittomiehet.jpg|„Pļāvēji” (1891) Halonen Vainamoinen.jpg|„Vēinemeinena spēle” (1897) Pekka Halonen - Pioneers in Karelia - Google Art Project.jpg|„Līdumnieki Karēlijā” (1900) </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Halonens, Peka}} [[Kategorija:1865. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1933. gadā mirušie]] [[Kategorija:Gleznotāji]] [[Kategorija:Somijas kultūra]] n3gv3tbar9xb050ly5ruc79utcjbund 0 641589 4536020 4535758 2026-10-14T14:40:15Z Papuass 88 /* Saikne ar Latviju */ 4536020 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Lars Sonks | attēls = Lars Sonck.jpg | att_izmērs = 220px | vārds_orig = ''Lars Sonck'' | dz_gads = 1870 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 10 | dz_vieta = Kelvija, [[Somijas lielhercogiste]], [[Krievijas Impērija]] | m_gads = 1956 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 14 | m_vieta = [[Helsinki]], {{FIN}} | nodarbošanās = arhitekts | dzimums = V }} '''Lars Sonks''' ({{Val-fi|Lars Sonck}}, pilnā vārdā ''Lars Eliel Sonck''; dzimis 1870. gada 10. augustā Kelvijā, miris 1956. gada 14. martā [[Helsinki|Helsinkos]]) bija somu arhitekts, viens no somu [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] arhitektūras pārstāvjiem. == Dzīvesgājums == Sonks uzauga Olandes salās, mācījās Turku un 1890.–1894. gadā studēja Helsinku Politehniskajā institūtā. Vēl pirms studiju beigām, 1894. gadā, viņš uzvarēja Turku Sv. Miķeļa baznīcas konkursā. 1890. gados viņš projektēja arī guļbūves vasarnīcas, kuras laikabiedri dēvēja par „karēļu stila” celtnēm. 1900. gadā Sonks uzvarēja Tamperes Sv. Jāņa baznīcas, tagad [[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrāles]], konkursā.<ref name="BLF">Korvenmaa, Pekka. [https://www.blf.fi/artikel.php?id=3641 Sonck, Lars (1870–1956)] // ''Biografiskt lexikon för Finland'' 2. Helsinki: Svenska litteratursällskapet i Finland, 2009 (tīmeklī 2014). Skatīts 2026. gada 13. oktobrī.</ref><ref name="Korvenmaa">Korvenmaa, Pekka. ''Innovation versus Tradition: The Architect Lars Sonck. Works and Projects 1900–1910''. Helsinki, 1991. 8., 137.–138. lpp.</ref> Viņš bija arī aktīvs pilsētplānotājs: izstrādāja Helsinku Tēlē, Eiras un Kulosāri plānus. Kopā ar [[:fi:Bertel Jung|Bertelu Jungu]] Sonks piederēja pie liberālo „jaunzviedru” aprindām. 1921. gadā viņš saņēma profesora goda nosaukumu, bet 1930. gadā kļuva par pirmo Somijas Arhitektu savienības goda biedru.<ref name="BLF"/> == Arhitektūra un ievērojamākie darbi == Sonka Helsinku darbos sastopamas masīvas, rupji tēsta granīta formas. Somu pētnieks Pekka Korvenmā tajos saskata amerikāņu arhitekta Ričardsona neoromānikas, Vīnes un vācu ietekmes savienojumu ar vietējām tradīcijām.<ref name="Korvenmaa"/> Sonka projektēto ēku vidū ir:<ref name="BLF"/><ref name="Korvenmaa"/> * [[Tamperes katedrāle]] (1902–1907); * Telefona biedrības nams Helsinkos (1903–1905); * [[Žans Sibēliuss|Žana Sibēliusa]] māja „Ainola” Jervenpē (1904); * Eiras slimnīca Helsinkos (1904–1905); * Kallio baznīca Helsinkos (1906–1912); * Hipotēku biedrības nams Helsinkos (1909–1910); * Biržas nams Helsinkos (1910–1911); * rūpnieka Alfrēda Kordelīna granīta vasaras pils Kultaranta Nāntali (projekts 1913, pabeigta 1917), kopš 1920. gada [[Somijas prezidents|Somijas prezidenta]] vasaras rezidence.<ref name="Ruoff">Ruoff, Eeva. ''Kultaranta''. Helsinki: Otava, 1998. 15.–19., 29. lpp.</ref> == Saikne ar Latviju == Latviešu lasītājus ar Sonka darbiem 1905. gadā iepazīstināja [[Janis Rozentāls]] rakstu sērijā „Par Somijas mākslu” žurnālā „Vērotājs”, un rakstu iedvesmoti latviešu arhitekti [[Eižens Laube]], [[Konstantīns Pēkšēns]] un [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]] studiju braucienā uz Somiju tikās arī ar Sonku.<ref name="Rozentals">R. [Rozentāls, Janis]. Par Somijas mākslu // ''Vērotājs''. 1905. Nr. 2–6; Vaherjoki-Honkala, Saara. ''Haaveiden haaksirikko: Elli Forssell-Rozentālen elämä''. Minerva, 2023. 85. lpp.</ref> Sonka Telefona biedrības nama „druknās” kolonnas, pēc [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jāņa Krastiņa]] novērojuma, bija paraugs līdzīgiem balstiem [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandra Vanaga]] un [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] Rīgas namos.<ref name="K1980">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 110. lpp.</ref> Vienīgais zināmais Sonka projekts Latvijā ir Zviedrijas goda konsula, tirgotāja Ekbloma villa [[Liepāja|Liepājā]], Dzintaru ielā 23. Projektu Liepājas būvkomisija izskatīja 1912. gada 21. septembrī, būvdarbus uzraudzīja vietējais inženieris Čārlzs Karrs, un villa tika pabeigta 1913. gadā. Pēc Ēvas Ruofas vērtējuma plakanā jumta villa ar pusapaļajiem izvirzījumiem un balkoniem to virsū no Sonka celtnēm visvairāk atgādina tajā pašā laikā projektēto Kultarantu. Liepājas vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš raksta, ka villa „izceļas ar cēlu atturību un vienlaikus izsmalcinātību apjomos un apdares plastikā”. Padomju laikā ēka bija pionieru nams; 20. gadsimta beigu pārbūvēs tā zaudēja terasi un lielu daļu interjera.<ref name="Silakaktins">Silakaktiņš, Gunārs. [https://irliepaja.lv/vide/silakaktins-dzintaru-iela-23-somu-arhitekta-pedas-/ Dzintaru iela 23 – somu arhitekta pēdas Liepājā] // irLiepāja. 2021. gada 16. janvāris; Korvenmaa 1991, 8. lpp. (15. att.); Ruoff 1998, 17.–18., 29. lpp.; Krastiņš, Jānis. ''Liepāja. Jūgendstila arhitektūra''. Rīga, 2015. 314. lpp.</ref> == Galerija == <gallery widths="220" heights="180" perrow="3"> St Michael's Church, Turku.jpg|Sv. Miķeļa baznīca Turku Tampere Cathedral.jpg|[[Tamperes katedrāle]] (1902–1907) Korkeavuorenkatu 35, Helsinki - DSC05585.JPG|Telefona biedrības nams Helsinkos (1903–1905) Ainola yard.jpg|Žana Sibēliusa māja „Ainola” Jervenpē (1904) Kallio Church Helsinki.jpg|Kallio baznīca Helsinkos (1906–1912) Kultaranta 2008.jpg|Kultaranta Nāntali </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Sonks, Lars}} [[Kategorija:1870. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstils]] [[Kategorija:Somijas arhitektūra]] mimzgba2ygn2jalrgbezxqmqtqssz81 4536166 4536020 2026-10-14T19:54:20Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Lars Sonks]] uz [[Larss Sonks]]: atveide..... 4536020 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Lars Sonks | attēls = Lars Sonck.jpg | att_izmērs = 220px | vārds_orig = ''Lars Sonck'' | dz_gads = 1870 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 10 | dz_vieta = Kelvija, [[Somijas lielhercogiste]], [[Krievijas Impērija]] | m_gads = 1956 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 14 | m_vieta = [[Helsinki]], {{FIN}} | nodarbošanās = arhitekts | dzimums = V }} '''Lars Sonks''' ({{Val-fi|Lars Sonck}}, pilnā vārdā ''Lars Eliel Sonck''; dzimis 1870. gada 10. augustā Kelvijā, miris 1956. gada 14. martā [[Helsinki|Helsinkos]]) bija somu arhitekts, viens no somu [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] arhitektūras pārstāvjiem. == Dzīvesgājums == Sonks uzauga Olandes salās, mācījās Turku un 1890.–1894. gadā studēja Helsinku Politehniskajā institūtā. Vēl pirms studiju beigām, 1894. gadā, viņš uzvarēja Turku Sv. Miķeļa baznīcas konkursā. 1890. gados viņš projektēja arī guļbūves vasarnīcas, kuras laikabiedri dēvēja par „karēļu stila” celtnēm. 1900. gadā Sonks uzvarēja Tamperes Sv. Jāņa baznīcas, tagad [[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrāles]], konkursā.<ref name="BLF">Korvenmaa, Pekka. [https://www.blf.fi/artikel.php?id=3641 Sonck, Lars (1870–1956)] // ''Biografiskt lexikon för Finland'' 2. Helsinki: Svenska litteratursällskapet i Finland, 2009 (tīmeklī 2014). Skatīts 2026. gada 13. oktobrī.</ref><ref name="Korvenmaa">Korvenmaa, Pekka. ''Innovation versus Tradition: The Architect Lars Sonck. Works and Projects 1900–1910''. Helsinki, 1991. 8., 137.–138. lpp.</ref> Viņš bija arī aktīvs pilsētplānotājs: izstrādāja Helsinku Tēlē, Eiras un Kulosāri plānus. Kopā ar [[:fi:Bertel Jung|Bertelu Jungu]] Sonks piederēja pie liberālo „jaunzviedru” aprindām. 1921. gadā viņš saņēma profesora goda nosaukumu, bet 1930. gadā kļuva par pirmo Somijas Arhitektu savienības goda biedru.<ref name="BLF"/> == Arhitektūra un ievērojamākie darbi == Sonka Helsinku darbos sastopamas masīvas, rupji tēsta granīta formas. Somu pētnieks Pekka Korvenmā tajos saskata amerikāņu arhitekta Ričardsona neoromānikas, Vīnes un vācu ietekmes savienojumu ar vietējām tradīcijām.<ref name="Korvenmaa"/> Sonka projektēto ēku vidū ir:<ref name="BLF"/><ref name="Korvenmaa"/> * [[Tamperes katedrāle]] (1902–1907); * Telefona biedrības nams Helsinkos (1903–1905); * [[Žans Sibēliuss|Žana Sibēliusa]] māja „Ainola” Jervenpē (1904); * Eiras slimnīca Helsinkos (1904–1905); * Kallio baznīca Helsinkos (1906–1912); * Hipotēku biedrības nams Helsinkos (1909–1910); * Biržas nams Helsinkos (1910–1911); * rūpnieka Alfrēda Kordelīna granīta vasaras pils Kultaranta Nāntali (projekts 1913, pabeigta 1917), kopš 1920. gada [[Somijas prezidents|Somijas prezidenta]] vasaras rezidence.<ref name="Ruoff">Ruoff, Eeva. ''Kultaranta''. Helsinki: Otava, 1998. 15.–19., 29. lpp.</ref> == Saikne ar Latviju == Latviešu lasītājus ar Sonka darbiem 1905. gadā iepazīstināja [[Janis Rozentāls]] rakstu sērijā „Par Somijas mākslu” žurnālā „Vērotājs”, un rakstu iedvesmoti latviešu arhitekti [[Eižens Laube]], [[Konstantīns Pēkšēns]] un [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]] studiju braucienā uz Somiju tikās arī ar Sonku.<ref name="Rozentals">R. [Rozentāls, Janis]. Par Somijas mākslu // ''Vērotājs''. 1905. Nr. 2–6; Vaherjoki-Honkala, Saara. ''Haaveiden haaksirikko: Elli Forssell-Rozentālen elämä''. Minerva, 2023. 85. lpp.</ref> Sonka Telefona biedrības nama „druknās” kolonnas, pēc [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jāņa Krastiņa]] novērojuma, bija paraugs līdzīgiem balstiem [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandra Vanaga]] un [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] Rīgas namos.<ref name="K1980">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 110. lpp.</ref> Vienīgais zināmais Sonka projekts Latvijā ir Zviedrijas goda konsula, tirgotāja Ekbloma villa [[Liepāja|Liepājā]], Dzintaru ielā 23. Projektu Liepājas būvkomisija izskatīja 1912. gada 21. septembrī, būvdarbus uzraudzīja vietējais inženieris Čārlzs Karrs, un villa tika pabeigta 1913. gadā. Pēc Ēvas Ruofas vērtējuma plakanā jumta villa ar pusapaļajiem izvirzījumiem un balkoniem to virsū no Sonka celtnēm visvairāk atgādina tajā pašā laikā projektēto Kultarantu. Liepājas vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš raksta, ka villa „izceļas ar cēlu atturību un vienlaikus izsmalcinātību apjomos un apdares plastikā”. Padomju laikā ēka bija pionieru nams; 20. gadsimta beigu pārbūvēs tā zaudēja terasi un lielu daļu interjera.<ref name="Silakaktins">Silakaktiņš, Gunārs. [https://irliepaja.lv/vide/silakaktins-dzintaru-iela-23-somu-arhitekta-pedas-/ Dzintaru iela 23 – somu arhitekta pēdas Liepājā] // irLiepāja. 2021. gada 16. janvāris; Korvenmaa 1991, 8. lpp. (15. att.); Ruoff 1998, 17.–18., 29. lpp.; Krastiņš, Jānis. ''Liepāja. Jūgendstila arhitektūra''. Rīga, 2015. 314. lpp.</ref> == Galerija == <gallery widths="220" heights="180" perrow="3"> St Michael's Church, Turku.jpg|Sv. Miķeļa baznīca Turku Tampere Cathedral.jpg|[[Tamperes katedrāle]] (1902–1907) Korkeavuorenkatu 35, Helsinki - DSC05585.JPG|Telefona biedrības nams Helsinkos (1903–1905) Ainola yard.jpg|Žana Sibēliusa māja „Ainola” Jervenpē (1904) Kallio Church Helsinki.jpg|Kallio baznīca Helsinkos (1906–1912) Kultaranta 2008.jpg|Kultaranta Nāntali </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Sonks, Lars}} [[Kategorija:1870. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstils]] [[Kategorija:Somijas arhitektūra]] mimzgba2ygn2jalrgbezxqmqtqssz81 4536178 4536166 2026-10-14T20:02:28Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4536178 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Larss Sonks | attēls = Lars Sonck.jpg | att_izmērs = 220px | vārds_orig = ''Lars Sonck'' | dz_gads = 1870 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Somijas lielhercogiste|Kelvija|td=Somija}} | m_gads = 1956 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|Somija|Helsinki}} | nodarbošanās = arhitekts | dzimums = V }} '''Larss Sonks''' ({{val|fi|Lars Sonck}}, pilnā vārdā ''Lars Eliel Sonck''; dzimis {{dat|1870|8|10}} Kelvijā, miris {{dat|1956|3|14}} [[Helsinki|Helsinkos]]) bija somu arhitekts, viens no somu [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] arhitektūras pārstāvjiem. == Dzīvesgājums == Sonks uzauga Olandes salās, mācījās Turku un 1890.—1894. gadā studēja Helsinku Politehniskajā institūtā. Vēl pirms studiju beigām, 1894. gadā, viņš uzvarēja Turku Sv. Miķeļa baznīcas konkursā. 1890. gados viņš projektēja arī guļbūves vasarnīcas, kuras laikabiedri dēvēja par „karēļu stila” celtnēm. 1900. gadā Sonks uzvarēja Tamperes Sv. Jāņa baznīcas, tagad [[Tamperes katedrāle]]s, konkursā.<ref name="BLF">Korvenmaa, Pekka. [https://www.blf.fi/artikel.php?id=3641 Sonck, Lars (1870—1956)] // ''Biografiskt lexikon för Finland'' 2. Helsinki: Svenska litteratursällskapet i Finland, 2009 (tīmeklī 2014). Skatīts 2026. gada 13. oktobrī.</ref><ref name="Korvenmaa">Korvenmaa, Pekka. ''Innovation versus Tradition: The Architect Lars Sonck. Works and Projects 1900—1910''. Helsinki, 1991. 8., 137.—138. lpp.</ref> Viņš bija arī aktīvs pilsētplānotājs: izstrādāja Helsinku Tēlē, Eiras un Kulosāri plānus. Kopā ar [[Bertels Jungs|Bertelu Jungu]] Sonks piederēja pie liberālo „jaunzviedru” aprindām. 1921. gadā viņš saņēma profesora goda nosaukumu, bet 1930. gadā kļuva par pirmo Somijas Arhitektu savienības goda biedru.<ref name="BLF"/> == Arhitektūra un ievērojamākie darbi == Sonka Helsinku darbos sastopamas masīvas, rupji tēsta granīta formas. Somu pētnieks Pekka Korvenmā tajos saskata amerikāņu arhitekta Ričardsona neoromānikas, Vīnes un vācu ietekmes savienojumu ar vietējām tradīcijām.<ref name="Korvenmaa"/> Sonka projektēto ēku vidū ir:<ref name="BLF"/><ref name="Korvenmaa"/> * [[Tamperes katedrāle]] (1902—1907); * Telefona biedrības nams Helsinkos (1903—1905); * [[Žans Sibēliuss|Žana Sibēliusa]] māja „Ainola” Jervenpē (1904); * Eiras slimnīca Helsinkos (1904—1905); * Kallio baznīca Helsinkos (1906—1912); * Hipotēku biedrības nams Helsinkos (1909—1910); * Biržas nams Helsinkos (1910—1911); * rūpnieka Alfrēda Kordelīna granīta vasaras pils Kultaranta Nāntali (projekts 1913, pabeigta 1917), kopš 1920. gada [[Somijas prezidents|Somijas prezidenta]] vasaras rezidence.<ref name="Ruoff">Ruoff, Eeva. ''Kultaranta''. Helsinki: Otava, 1998. 15.—19., 29. lpp.</ref> == Saikne ar Latviju == Latviešu lasītājus ar Sonka darbiem 1905. gadā iepazīstināja [[Janis Rozentāls]] rakstu sērijā „Par Somijas mākslu” žurnālā „Vērotājs”, un rakstu iedvesmoti latviešu arhitekti [[Eižens Laube]], [[Konstantīns Pēkšēns]] un [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]] studiju braucienā uz Somiju tikās arī ar Sonku.<ref name="Rozentals">R. [Rozentāls, Janis]. Par Somijas mākslu // ''Vērotājs''. 1905. Nr. 2—6; Vaherjoki-Honkala, Saara. ''Haaveiden haaksirikko: Elli Forssell-Rozentālen elämä''. Minerva, 2023. 85. lpp.</ref> Sonka Telefona biedrības nama „druknās” kolonnas, pēc [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jāņa Krastiņa]] novērojuma, bija paraugs līdzīgiem balstiem [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandra Vanaga]] un [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] Rīgas namos.<ref name="K1980">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 110. lpp.</ref> Vienīgais zināmais Sonka projekts Latvijā ir Zviedrijas goda konsula, tirgotāja Ekbloma villa [[Liepāja|Liepājā]], Dzintaru ielā 23. Projektu Liepājas būvkomisija izskatīja 1912. gada 21. septembrī, būvdarbus uzraudzīja vietējais inženieris Čārlzs Karrs, un villu pabeidza 1913. gadā. Pēc Ēvas Ruofas vērtējuma plakanā jumta villa ar pusapaļajiem izvirzījumiem un balkoniem to virsū no Sonka celtnēm visvairāk atgādina tajā pašā laikā projektēto Kultarantu. Liepājas vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš raksta, ka villa „izceļas ar cēlu atturību un vienlaikus izsmalcinātību apjomos un apdares plastikā”. Padomju laikā ēka bija pionieru nams; 20. gadsimta beigu pārbūvēs tā zaudēja terasi un lielu daļu interjera.<ref name="Silakaktins">Silakaktiņš, Gunārs. [https://irliepaja.lv/vide/silakaktins-dzintaru-iela-23-somu-arhitekta-pedas-/ Dzintaru iela 23 — somu arhitekta pēdas Liepājā] // irLiepāja. 2021. gada 16. janvāris; Korvenmaa 1991, 8. lpp. (15. att.); Ruoff 1998, 17.—18., 29. lpp.; Krastiņš, Jānis. ''Liepāja. Jūgendstila arhitektūra''. Rīga, 2015. 314. lpp.</ref> == Galerija == <gallery widths="220" heights="180" perrow="3"> St Michael's Church, Turku.jpg|Sv. Miķeļa baznīca Turku Tampere Cathedral.jpg|[[Tamperes katedrāle]] (1902–1907) Korkeavuorenkatu 35, Helsinki - DSC05585.JPG|Telefona biedrības nams Helsinkos (1903–1905) Ainola yard.jpg|Žana Sibēliusa māja „Ainola” Jervenpē (1904) Kallio Church Helsinki.jpg|Kallio baznīca Helsinkos (1906–1912) Kultaranta 2008.jpg|Kultaranta Nāntali </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sonks, Lars}} [[Kategorija:1870. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstils]] [[Kategorija:Somijas arhitektūra]] 80nyny54e0ps67zsiza9cdi3r7y17el 0 641590 4536119 4535729 2026-10-14T18:48:44Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... (atsauces uz wikipēdijām neliekam) 4536119 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hvitträsk.JPG|thumb|300px|Hvitresks no ezera puses]] '''Hvitresks''' ({{val|sv|Hvitträsk}}) ir somu arhitektu [[Hermanis Gezeliuss|Hermaņa Gezeliusa]], [[Armass Lindgrēns|Armasa Lindgrēna]] un [[Eliels Sārinens|Eliela Sārinena]] 1901.—1903. gadā celtā kopīgā māja un darbnīca Vitresksa ezera krastā Kirkonummi, ap {{nobr|30 km}} uz rietumiem no [[Helsinki]]em. Ēka ir somu [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] arhitektūras paraugs un kopš 1971. gada muzejs. == Arhitektūra == Trīs partneri nopirka zemes gabalu 1901. gadā un uzcēla divdaļīgu galveno ēku no pelēka dabīgā akmens un tumšiem baļķiem, kā arī mazāku „Lilla Villa”. == Iemītnieki un vēlākā vēsture == Sārinena ģimene apdzīvoja dienvidu spārnu, Lindgrēna ģimene ziemeļu spārnu, bet Gezeliuss ar māsu Loju mazo villu. 1904. gadā Sārinens šķīrās un apprecēja Loju Gezeliusu, bet Gezeliuss apprecēja Sārinena pirmo sievu Matildu. Pēc biroja sadalīšanas Lindgrēns 1905. gadā izvācās.<ref name="History"/> Interjerā saglabājušās Sārinena projektētās mēbeles un [[Akseli Gallēns-Kallela|Gallēna-Kallelas]] paklājs „Liesma”. Ziemeļu spārns 1922. gadā nodega un 1929.—1936. gadā tika atjaunots pēc Ēro Sārinena projekta. Sārineni 1923. gadā emigrēja uz ASV, bet Hvitresku izmantoja kā vasaras māju līdz 1949. gadam; Eliels Sārinens apglabāts tās teritorijā. == Muzejs == Pēc vairāku īpašnieku maiņas Somijas valsts 1981. gadā īpašumu pārņēma, un to pārvalda [[Somijas Nacionālais muzejs]].<ref name="History">[https://suomenkansallismuseo.fi/en/museums/hvittrask/history/ Hvitträsk: History] // The National Museum of Finland. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Somijas arhitektūra]] [[Kategorija:Jūgendstils]] [[Kategorija:Muzeji]] diub8dfuzwx6eg2e53xj13u04sj5avb 0 641592 4536124 4535735 2026-10-14T18:55:41Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4536124 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ēro Jērnefelts | vārds_orig = ''Eero Järnefelt'' | attēls = Eero Jarnefelt.jpg | dz_gads = 1863 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Somijas lielhercogiste|Viborga|td=Krievija}} | m_gads = 1937 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 15 | m_vieta = {{vieta|Somija|Helsinki}} | nodarbošanās = gleznotājs | dzimums = V }} '''Ēro Jērnefelts''' ({{val|fi|Eero Järnefelt}}, pilnā vārdā '''Ēriks Nikolajs Jērnefelts''' (''Erik Nikolai Järnefelt''; dzimis {{dat|1863|11|8}} [[Viborga|Viborgā]], miris {{dat|1937|11|15}} [[Helsinki|Helsinkos]]) bija somu gleznotājs, reālists un [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] laikmeta ainavists. == Dzīvesgājums un daiļrade == Jērnefelts mācījās Helsinku zīmēšanas skolā, Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1883—1885) un Parīzē Žiliāna akadēmijā (1886—1888).<ref name="Ateneum">[https://ateneum.fi/en/gallery-texts-eero-jarnefelt/ Gallery texts — Eero Järnefelt] // Ateneum Art Museum, 2024. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī.</ref> Par vienu no viņa pazīstamākajiem darbiem uzskata gleznu „Līdums” (''Raatajat rahanalaiset'', 1893), kas bez idealizācijas attēlo lauku ļaužu smago darbu. Kopš 1890. gadiem viņš gleznoja Koli kalnu ainavas un portretus, tostarp maršala [[Karls Gustavs Mannerheims|Mannerheima]] portretu (1922).<ref name="Ateneum"/> No 1902. līdz 1928. gadam viņš vadīja Helsinku Universitātes zīmēšanas klasi un 1912. gadā saņēma profesora titulu.<ref name="Ateneum"/> Viņa māsa Aino bija komponista [[Žans Sibēliuss|Žana Sibēliusa]] sieva. 1901. gadā pie Tūsulas ezera uzcelta viņa māja ''Suviranta'', un Jērnefelts kopā ar Sibēliusu, [[Peka Halonens|Peku Halonenu]] un Juhani Aho veidoja Tūsulas mākslinieku koloniju.<ref name="Ateneum"/> == Galerija == <gallery widths="220" heights="160"> Raatajat rahanalaiset.JPG|„Līdums” (1893) Maisema Kolilta.jpg|Koli ainava (1924) </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jērnefelts, Ēro}} [[Kategorija:1863. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1937. gadā mirušie]] [[Kategorija:Gleznotāji]] [[Kategorija:Somijas kultūra]] 3ftulnfgs9y8nz14me25ecuy6d0bnh6 4536137 4536124 2026-10-14T19:23:35Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4536137 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ēro Jērnefelts | vārds_orig = ''Eero Järnefelt'' | attēls = Eero Jarnefelt.jpg | dz_gads = 1863 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Somijas lielhercogiste|Viborga|td=Krievija}} | m_gads = 1937 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 15 | m_vieta = {{vieta|Somija|Helsinki}} | nodarbošanās = gleznotājs | dzimums = V }} '''Ēro Jērnefelts''' ({{val|fi|Eero Järnefelt}}, pilnā vārdā '''Ēriks Nikolajs Jērnefelts''' (''Erik Nikolai Järnefelt''); dzimis {{dat|1863|11|8}} [[Viborga|Viborgā]], miris {{dat|1937|11|15}} [[Helsinki|Helsinkos]]) bija somu gleznotājs, reālists un [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] laikmeta ainavists. == Dzīvesgājums un daiļrade == Jērnefelts mācījās Helsinku zīmēšanas skolā, Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1883—1885) un Parīzē Žiliāna akadēmijā (1886—1888).<ref name="Ateneum">[https://ateneum.fi/en/gallery-texts-eero-jarnefelt/ Gallery texts — Eero Järnefelt] // Ateneum Art Museum, 2024. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī.</ref> Par vienu no viņa pazīstamākajiem darbiem uzskata gleznu „Līdums” (''Raatajat rahanalaiset'', 1893), kas bez idealizācijas attēlo lauku ļaužu smago darbu. Kopš 1890. gadiem viņš gleznoja Koli kalnu ainavas un portretus, tostarp maršala [[Karls Gustavs Mannerheims|Mannerheima]] portretu (1922).<ref name="Ateneum"/> No 1902. līdz 1928. gadam viņš vadīja Helsinku Universitātes zīmēšanas klasi un 1912. gadā saņēma profesora titulu.<ref name="Ateneum"/> Viņa māsa Aino bija komponista [[Žans Sibēliuss|Žana Sibēliusa]] sieva. 1901. gadā pie Tūsulas ezera uzcelta viņa māja ''Suviranta'', un Jērnefelts kopā ar Sibēliusu, [[Peka Halonens|Peku Halonenu]] un Juhani Aho veidoja Tūsulas mākslinieku koloniju.<ref name="Ateneum"/> == Galerija == <gallery widths="220" heights="160"> Raatajat rahanalaiset.JPG|„Līdums” (1893) Maisema Kolilta.jpg|Koli ainava (1924) </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jērnefelts, Ēro}} [[Kategorija:1863. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1937. gadā mirušie]] [[Kategorija:Gleznotāji]] [[Kategorija:Somijas kultūra]] 92gj3g05r621ckd7ip4buc0jiqkndin 0 641594 4536128 4535738 2026-10-14T19:12:58Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{Val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]] 4536128 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Akseli Gallēns-Kallela | vārds_orig = ''Akseli Gallen-Kallela'' | attēls = Akseli Gallen-Kallela 01.jpg | dz_gads = 1865 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 26 | dz_vieta = [[Pori]], [[Somijas lielhercogiste]], [[Krievijas Impērija]] | m_gads = 1931 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 7 | m_vieta = [[Stokholma]], {{SWE}} | nodarbošanās = gleznotājs, grafiķis, dizainers | dzimums = V }} '''Akseli Gallēns-Kallela''' ({{val|fi|Akseli Gallen-Kallela}}, līdz 1907. gadam ''Axel Gallén''; dzimis 1865. gada 26. aprīlī [[Pori]], miris 1931. gada 7. martā [[Stokholma|Stokholmā]]) bija somu gleznotājs, grafiķis un dizainers. Liela daļa viņa darbu ir veltīta [[Kalevala]]i, un viņš bija viens no somu [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] pārstāvjiem.<ref name="Museum">[https://gallen-kallela.fi/en/en-akseli-gallen-kallela/ Akseli Gallen-Kallela] // Gallen-Kallelan Museo. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī.</ref> == Dzīvesgājums un daiļrade == Gallēns-Kallela mācījās Somijas Mākslas biedrības zīmēšanas skolā Helsinkos (1881–1884) un Parīzē Žiliāna akadēmijā un Fernāna Kormona darbnīcā. Kopš 1890. gada viņš vairākkārt ceļoja uz [[Karēlija|Karēliju]], meklējot Kalevalas pasaules „īsto” vidi, un bija viens no karelianisma aizsācējiem. Viņa Kalevalas tematikas galvenie darbi ir triptihs „Aino teika” (1891), „Sampo aizstāvēšana” (1896), „Lemminkeinena māte” (1897) un „Kullervo lāsts” (1899); grupas portrets „Simpozijs” (1894) attēlo mākslinieku kopā ar [[Žans Sibēliuss|Žanu Sibēliusu]] un Robertu Kajanusu.<ref name="Museum"/> Savu guļbūves darbnīcu „Kalela” Ruovesi (1894–1895) mākslinieks projektēja pats; tā ir viena no pirmajām somu nacionālā romantisma celtnēm. 1900. gadā viņš gleznoja Kalevalas freskas Somijas paviljonam Parīzes pasaules izstādē; to atkārtojumi kopš 1928. gada rotā [[Somijas Nacionālais muzejs|Somijas Nacionālā muzeja]] vestibila velves.<ref name="Ware">Wäre, Ritva. ''Rakennettu suomalaisuus''. Helsinki, 1991. 140.–150. lpp.</ref> Vēlākā darbnīca Tarvaspē pie Helsinkiem (1911–1913) kopš 1961. gada ir Gallēna-Kallelas muzejs. == Saikne ar Latviju == Gallēns-Kallela bija latviešu gleznotāja [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] draugs: Rozentāls, kurš 1903. gadā bija apprecējis somu dziedātāju Elli Forseli, ar sievas starpniecību iepazinās ar Gallēnu-Kallelu, [[Ēro Jērnefelts|Ēro Jērnefeltu]] un [[Peka Halonens|Peku Halonenu]].<ref name="Yle">Lindqvist-Hägerfelth, Marit. [https://yle.fi/a/7-773928 Riga 2014: Ett besök på Alberta iela 12] // Yle. 2014. gada 25. marts (zviedru val.).</ref> Rozentāls un Forsele 1905. gadā žurnālam „Vērotājs” tulkoja Gallēna-Kallelas rakstus: Elli lasīja somu tekstu priekšā vāciski, un Rozentāls to tūlīt pārtulkoja latviski.<ref name="Vaherjoki">Vaherjoki-Honkala, Saara. ''Haaveiden haaksirikko: Elli Forssell-Rozentālen elämä''. Helsinki: Minerva, 2023. 85. lpp.</ref> == Galerija == <gallery widths="220" heights="160"> Gallen Kallela The Aino Triptych.jpg|„Aino teika” (1891) Gallen-Kallela The defence of the Sampo.png|„Sampo aizstāvēšana” (1896) Gallen Kallela Lemminkainens Mother.jpg|„Lemminkeinena māte” (1897) </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Gleznotājs-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gallēns-Kallela, Akseli}} [[Kategorija:1865. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1931. gadā mirušie]] [[Kategorija:Gleznotāji]] [[Kategorija:Jūgendstils]] [[Kategorija:Somijas kultūra]] 6adekolbyscnbh44vvw233rzul8lo68 4536129 4536128 2026-10-14T19:18:46Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4536129 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Akseli Gallēns-Kallela | vārds_orig = ''Akseli Gallen-Kallela'' | attēls = Akseli Gallen-Kallela 01.jpg | dz_gads = 1865 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Somijas lielhercogiste|Pori|td=Somija}} | m_gads = 1931 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | nodarbošanās = gleznotājs, grafiķis, dizainers | dzimums = V }} '''Akseli Gallēns-Kallela''' ({{val|fi|Akseli Gallen-Kallela}}, līdz 1907. gadam ''Axel Gallén''; dzimis {{dat|1865|4|26}} [[Pori]], miris {{dat|1931|3|7}} [[Stokholma|Stokholmā]]) bija somu gleznotājs, grafiķis un dizainers. Liela daļa viņa darbu ir veltīta [[Kalevala]]i, un viņš bija viens no somu [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] pārstāvjiem.<ref name="Museum">[https://gallen-kallela.fi/en/en-akseli-gallen-kallela/ Akseli Gallen-Kallela] // Gallen-Kallelan Museo. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī.</ref> == Dzīvesgājums un daiļrade == Gallēns-Kallela mācījās Somijas Mākslas biedrības zīmēšanas skolā Helsinkos (1881—1884) un Parīzē Žiliāna akadēmijā un Fernāna Kormona darbnīcā. Kopš 1890. gada viņš vairākkārt ceļoja uz [[Karēlija|Karēliju]], meklējot Kalevalas pasaules „īsto” vidi, un bija viens no karelianisma aizsācējiem. Viņa Kalevalas tematikas galvenie darbi ir triptihs „Aino teika” (1891), „Sampo aizstāvēšana” (1896), „Lemminkeinena māte” (1897) un „Kullervo lāsts” (1899); grupas portrets „Simpozijs” (1894) attēlo mākslinieku kopā ar [[Žans Sibēliuss|Žanu Sibēliusu]] un Robertu Kajanusu.<ref name="Museum"/> Savu guļbūves darbnīcu „Kalela” Ruovesi (1894—1895) mākslinieks projektēja pats; tā ir viena no pirmajām somu nacionālā romantisma celtnēm. 1900. gadā viņš gleznoja Kalevalas freskas Somijas paviljonam Parīzes pasaules izstādē; to atkārtojumi kopš 1928. gada rotā [[Somijas Nacionālais muzejs|Somijas Nacionālā muzeja]] vestibila velves.<ref name="Ware">Wäre, Ritva. ''Rakennettu suomalaisuus''. Helsinki, 1991. 140.—150. lpp.</ref> Vēlākā darbnīca Tarvaspē pie Helsinkiem (1911—1913) kopš 1961. gada ir Gallēna-Kallelas muzejs. == Saikne ar Latviju == Gallēns-Kallela bija latviešu gleznotāja [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] draugs: Rozentāls, kurš 1903. gadā bija apprecējis somu dziedātāju Elli Forseli, ar sievas starpniecību iepazinās ar Gallēnu-Kallelu, [[Ēro Jērnefelts|Ēro Jērnefeltu]] un [[Peka Halonens|Peku Halonenu]].<ref name="Yle">Lindqvist-Hägerfelth, Marit. [https://yle.fi/a/7-773928 Riga 2014: Ett besök på Alberta iela 12] // Yle. 2014. gada 25. marts (zviedru val.).</ref> Rozentāls un Forsele 1905. gadā žurnālam „Vērotājs” tulkoja Gallēna-Kallelas rakstus: Elli lasīja somu tekstu priekšā vāciski, un Rozentāls to tūlīt pārtulkoja latviski.<ref name="Vaherjoki">Vaherjoki-Honkala, Saara. ''Haaveiden haaksirikko: Elli Forssell-Rozentālen elämä''. Helsinki: Minerva, 2023. 85. lpp.</ref> == Galerija == <gallery widths="220" heights="160"> Gallen Kallela The Aino Triptych.jpg|„Aino teika” (1891) Gallen-Kallela The defence of the Sampo.png|„Sampo aizstāvēšana” (1896) Gallen Kallela Lemminkainens Mother.jpg|„Lemminkeinena māte” (1897) </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gallēns-Kallela, Akseli}} [[Kategorija:1865. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1931. gadā mirušie]] [[Kategorija:Gleznotāji]] [[Kategorija:Jūgendstils]] [[Kategorija:Somijas kultūra]] taeav07bpb3en6eiy2yxfyya0u7kr6c 0 641598 4536232 4535753 2026-10-15T03:30:34Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4536232 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Emīls Vikstrēms | vārds_orig = ''Emil Wikström'' | attēls = Emil Wikström (c. 1910).jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Emīls Vikstrēms ap 1910. gadu | dz_gads = 1864 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Somijas lielhercogiste|Turku|td=Somija}} | m_gads = 1942 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 26 | m_vieta = {{vieta|Somija|Helsinki}} | nodarbošanās = tēlnieks | dzimums = V }} '''Emīls Vikstrēms''' ({{val|fi|Emil Wikström}}; dzimis {{dat|1864|4|13}} [[Turku]], miris {{dat|1942|9|26}} [[Helsinki|Helsinkos]]) bija somu tēlnieks, kura daiļrade saistīta ar [[Nacionālais romantisms|nacionālo romantismu]]. Viņš veidoja publiskus pieminekļus, portretus un ēku skulpturālos rotājumus.<ref name="Backman">Backman, Sigbritt. [https://www.uppslagsverket.fi/sv/view-170045-WikstroemEmil Wikström, Emil]. ''Uppslagsverket Finland''. Svenska folkskolans vänner. Atjaunināts 2017. gada 5. februārī. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī. {{sv ikona}}</ref><ref name="Museum">[https://visavuori.com/en/emil-wikstrom-1864-1942/ Emil Wikström (1864—1942)]. Visavuori muzejs. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī. {{en ikona}}</ref> == Dzīve un daiļrade == Vikstrēms mācījās Turku zīmēšanas skolā 1881.—1882. gadā, Helsinkos 1882.—1883. un 1886.—1887. gadā, Vīnes Mākslas akadēmijā 1883.—1885. gadā un Žiliāna akadēmijā Parīzē 1885.—1886. gadā. 1892. gadā viņš kopā ar Luiju Sparru ceļoja pa Vienas Karēliju.<ref name="CV">[https://www.visavuori.com/wp-content/uploads/2019/12/Emil-CV2.pdf Emil Wikström (1864—1942): elämä ja tuotanto]. Visavuori muzejs. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī. {{fi ikona}}</ref> 1893. gada ziemā viņš Helsinku Esplanādē izstādīja sniega skulptūru „Halla”.<ref>Tossavainen, Mari. [https://journal.fi/suomenmuseo/article/download/100010/57584/175270 Fredrik Paciuksen muistomerkki Helsingissä — taiteilijavalinta 1894—1895]. ''Suomen Museo 2016—2017'', 124. sēj., 158.—180. lpp.; šeit 170. lpp. {{fi ikona}}</ref> Viņa darbi ir Kārtu nama frontona skulptūru grupa Helsinkos (1893—1903), Eliasa Lenrūta piemineklis Helsinkos (1902) un Mikaela Agrikolas piemineklis Viborgā (1908).<ref name="CV"/><ref name="Backman"/> Viņš veidoja arī granīta lāci pie [[Somijas Nacionālais muzejs|Somijas Nacionālā muzeja]] ieejas (atklāts 1918. gadā),<ref>[https://www.hamhelsinki.fi/veistos/karhu/ Karhu]. Helsinku Mākslas muzejs (HAM). Skatīts 2026. gada 14. oktobrī. {{fi ikona}}</ref> četras granīta skulptūras „Lukturu nesēji” pie [[Helsinku centrālā stacija|Helsinku centrālās stacijas]] galvenās ieejas (1914)<ref>[https://www.hamhelsinki.fi/en/sculptures/lyhdynkantajat-lantern-carriers/ Lyhdynkantajat / Lantern carriers]. Helsinku Mākslas muzejs (HAM). Skatīts 2026. gada 14. oktobrī. {{en ikona}}</ref> un Johana Vilhelma Snelmana pieminekli Helsinkos (atklāts 1923. gadā).<ref>[https://www.hamhelsinki.fi/en/sculptures/johan-vilhelm-snellman-2/ Johan Vilhelm Snellman]. Helsinku Mākslas muzejs (HAM). Skatīts 2026. gada 14. oktobrī. {{en ikona}}</ref> No 1918. līdz 1923. gadam Vikstrēms bija Somijas Mākslinieku biedrības priekšsēdētājs; 1919. gadā viņš saņēma profesora titulu.<ref name="CV"/> == Visavuori == Vikstrēms pats projektēja savu māju un darbnīcu „Visavuori” Sēksmeki, pie Vanajavesi ezera. Tā kopā ar [[Akseli Gallēns-Kallela|Akseli Gallēna-Kallelas]] „Kalelu” pieder pie pirmajām somu mākslinieku pašu projektētajām nomaļus celtajām mājām-darbnīcām. Pirmā guļbūve tapa 1893.—1894. gadā un nodega 1896. gadā. Jauno dzīvojamo māju uzcēla 1899.—1902. gadā, darbnīcu — 1903. gadā; 1912. gadā darbnīcu paplašināja.<ref name="RKY">[https://www.rky.fi/read/asp/r_kohde_det.aspx?KOHDE_ID=1964 Visavuori]. ''Valtakunnallisesti merkittävät rakennetut kulttuuriympäristöt RKY''. Museovirasto. 2009. gada 22. decembrī. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī. {{fi ikona}}</ref> Visavuori kā muzeju atvēra 1967. gadā.<ref>[https://visavuori.com/en/visavuori-area/ Visavuori area]. Visavuori muzejs. Skatīts 2026. gada 14. oktobrī. {{en ikona}}</ref> == Saikne ar Latviju == Vikstrēms piederēja pie somu mākslinieku loka, ar kuru draudzējās latviešu gleznotājs [[Janis Rozentāls]] un viņa sieva, somu dziedātāja Elli Forsele; Forseles biogrāfe raksta, ka ciemos gājuši „gan uz vienu, gan otru pusi” pie Gallēna-Kallelas, Jērnefelta, Halonena, Sārinena un Vikstrēma. Draudzība turpinājās arī pēc Rozentāla nāves: 1930. gados Forsele vēstulē māsām Vikstrēmu sauc par „savu veco draugu” un atceras no viņa saņemtu dāvanu.<ref name="Vaherjoki">Vaherjoki-Honkala, Saara. ''Haaveiden haaksirikko: Elli Forssell-Rozentālen elämä''. Helsinki: Minerva, 2023. 217. lpp.; 182., 195. lpp.</ref> == Galerija == <gallery mode="packed" heights="180"> Emil Vikstremin koti.jpg|Vikstrēma dzīvojamā māja Visavuori Emil Vikstremin atelje.jpg|Vikstrēma darbnīca Visavuori Lyhdynkantajat west. Helsinki, Finland.jpg|„Lukturu nesēji” (1914) pie Helsinku centrālās stacijas Bear emil wikstrom.jpg|Lācis pie Somijas Nacionālā muzeja (atklāts 1918. gadā) Snellman Statue Helsinki.jpg|Johana Vilhelma Snelmana piemineklis Helsinkos (atklāts 1923. gadā) </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Literatūra == * Wäre, Ritva. ''Rakennettu suomalaisuus: Nationalismi viime vuosisadan vaihteen arkkitehtuurissa ja sitä koskevissa kirjoituksissa''. Helsinki, 1991. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1864. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tēlnieki]] [[Kategorija:Somijas kultūra]] m41qihwu1ks79vn9lql81f4d7hm7tw8 0 641610 4535938 2026-10-14T12:10:07Z Baisulis 11523 uzvārds..... 4535938 wikitext text/x-wiki '''Franks''' (''Frank''; ''Franck'') ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Džeimss Franks]] (''James Franck''; 1882—1964) — ebreju izcelsmes vācu/ASV fiziķis; * [[Hanss Franks]] (''Hans Frank''; 1900—1946) — nacistiskās Vācijas Ģenerālgubernatūras vadītājs; * [[Hercs Franks]] (''Herz Frank''; 1926—2013) — Latvijas un Izraēlas kinorežisors; * [[Iļja Franks]] (''Илья Франк''; 1908—1990) — krievu fiziķis * [[Kārlis Hermanis Franks]] (''Karl Hermann Frank''; 1898—1946) — nacistiskās Vācijas Bohēmijas lietu ministrs; * [[Sezārs Franks]] (''César Franck''; 1822—1890), beļģu izcelsmes franču komponists; * [[Tomass Franks]] (''Thomas Frank''; 1973) — dāņu futbola treneris. == Skatīt arī == * [[Franka]] * [[Franko]] * [[Frenks]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] c7txphm225pcjnrvnepav539rs40pd3 1 641611 4535945 2026-10-14T12:18:11Z Egilus 27634 /* Atveide */ jauna sadaļa 4535945 wikitext text/x-wiki == Atveide == Pieņemu, ka latviski vārds atveidojams ar vienu "k", kā uzvārdā [[Kimi Reikenens]]? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. oktobris, plkst. 15.18 (EEST) 2c1tfo3t1sz86gnrlkqd2l9cagz4mbp 4536109 4535945 2026-10-14T18:33:36Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Diskusija:Pekka Halonens]] uz [[Diskusija:Peka Halonens]]: atveidošana 4535945 wikitext text/x-wiki == Atveide == Pieņemu, ka latviski vārds atveidojams ar vienu "k", kā uzvārdā [[Kimi Reikenens]]? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. oktobris, plkst. 15.18 (EEST) 2c1tfo3t1sz86gnrlkqd2l9cagz4mbp 1 641612 4535946 2026-10-14T12:18:56Z Egilus 27634 /* Atveide */ jauna sadaļa 4535946 wikitext text/x-wiki == Atveide == Droši vien latviski vārdam pievienojams otrs "s"... - [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. oktobris, plkst. 15.18 (EEST) jf7ssrmxli3usbbphkxgejgcuwo12wc 4536168 4535946 2026-10-14T19:54:20Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Diskusija:Lars Sonks]] uz [[Diskusija:Larss Sonks]]: atveide..... 4535946 wikitext text/x-wiki == Atveide == Droši vien latviski vārdam pievienojams otrs "s"... - [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. oktobris, plkst. 15.18 (EEST) jf7ssrmxli3usbbphkxgejgcuwo12wc 0 641613 4535965 2026-10-14T12:39:03Z Kleivas 2704 Jauna lapa: #REDIRECT [[Thumbnail for Ēro Jērnefelts Ēro Jērnefelts ]] 4535965 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Thumbnail for Ēro Jērnefelts Ēro Jērnefelts ]] 4ff4srn3bdhvbzu4nmqv292tghnq176 4535966 4535965 2026-10-14T12:39:14Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Ēro Jērnefelts]] 4535966 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ēro Jērnefelts]] rfps41td0rsoe0u5t7ht1tmx77ezuav 0 641614 4535982 2026-10-14T13:11:10Z Ingii 8177 uzsākts jauns raksts 4535982 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Barbastella barbastellus 252677624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Barbastella barbastellus ([[Schreber]], 1774) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Barbastella | ģints_lv = Platauši | suga = Barbastella barbastellus | suga_lv = Eiropas platausis | kategorijas = nē }} '''Eiropas platausis''' jeb '''platausainais sikspārnis''' (''Barbastella barbastellus'') ir [[platauši|plataušu ģints]] (''Barbastella'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631375#null "Barbastella".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Barbastella|Platauši}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platauši]] 63mkgiuhfiupsvuqh2gcecevr95h3uc 4535986 4535982 2026-10-14T13:19:17Z Ingii 8177 saite 4535986 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Barbastella barbastellus 252677624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Barbastella barbastellus ([[Schreber]], 1774) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Barbastella | ģints_lv = Platauši | suga = Barbastella barbastellus | suga_lv = Eiropas platausis | kategorijas = nē }} '''Eiropas platausis''' jeb '''platausainais sikspārnis''' (''Barbastella barbastellus'') ir [[platauši|plataušu ģints]] (''Barbastella'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631375#null "Barbastella".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Barbastella barbastellus|Eiropas platausis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platauši]] pb6syp5bijdbcwraas2q90bmvsldl2s 4536323 4535986 2026-10-15T10:00:19Z Ingii 8177 papildināts 4536323 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Barbastella barbastellus 252677624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Barbastella barbastellus ([[Schreber]], 1774) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Barbastella | ģints_lv = Platauši | suga = Barbastella barbastellus | suga_lv = Eiropas platausis | izplatība = [[Attēls:BarbastellaBarbastellusIUCNver2019-3.png|center||250px]] {{legend|green|Mūsdienu izplatības reģions}} {{legend|red|Teritorijas, kurās suga ir izmirusi}} | kategorijas = nē }} '''Eiropas platausis''' jeb '''platausainais sikspārnis''' (''Barbastella barbastellus'') ir [[platauši|plataušu ģints]] (''Barbastella'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631375#null "Barbastella".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Barbastella barbastellus|Eiropas platausis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platauši]] 56xqb7w4ivz3ls3fp4hc0l49u6bswey 4536328 4536323 2026-10-15T10:07:28Z Ingii 8177 papildināts 4536328 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Barbastella barbastellus 252677624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Barbastella barbastellus ([[Schreber]], 1774) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Barbastella | ģints_lv = Platauši | suga = Barbastella barbastellus | suga_lv = Eiropas platausis | izplatība = [[Attēls:BarbastellaBarbastellusIUCNver2019-3.png|center||250px]] {{legend|green|Mūsdienu izplatības reģions}} {{legend|red|Teritorijas, kurās suga ir izmirusi}} | kategorijas = nē }} '''Eiropas platausis''' jeb '''platausainais sikspārnis''' (''Barbastella barbastellus'') ir [[platauši|plataušu ģints]] (''Barbastella'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631375#null "Barbastella".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] Eiropas platausi ir izraudzījies par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2011. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref>[https://nra.lv/dzivesstils/39213-latvijas-dabas-muzejs-par-2011-gada-dzivnieku-pasludina-siksparni.htm Latvijas Dabas muzejs par 2011. gada dzīvnieku pasludina sikspārni]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Barbastella barbastellus|Eiropas platausis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platauši]] 3qvtto040qdnf1yuhpl61sj2qydd34o 4536353 4536328 2026-10-15T11:18:24Z Ingii 8177 papildināts 4536353 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Barbastella barbastellus 252677624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Barbastella barbastellus ([[Schreber]], 1774) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Barbastella | ģints_lv = Platauši | suga = Barbastella barbastellus | suga_lv = Eiropas platausis | izplatība = [[Attēls:BarbastellaBarbastellusIUCNver2019-3.png|center||250px]] {{legend|green|Mūsdienu izplatības reģions}} {{legend|red|Teritorijas, kurās suga ir izmirusi}} | kategorijas = nē }} '''Eiropas platausis''' jeb '''platausainais sikspārnis''' (''Barbastella barbastellus'') ir [[platauši|plataušu ģints]] (''Barbastella'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631375#null "Barbastella".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] Eiropas platausi ir izraudzījies par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2011. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref>[https://nra.lv/dzivesstils/39213-latvijas-dabas-muzejs-par-2011-gada-dzivnieku-pasludina-siksparni.htm Latvijas Dabas muzejs par 2011. gada dzīvnieku pasludina sikspārni]</ref> == Izskats == Eiropas platausis ir vidēja lieluma [[sikspārnis]] ar platām virs [[piere]]s saaugušām [[auss|ausīm]]. Ķermeņa garums 43—64 [[milimetrs|mm]], svars 6—13 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—43 mm, spārnu izplētums 25—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—18 mm. Auss radziņi trīsstūrveidīgs ar izstieptu, nosmailotu augšējo virsotni. [[Spārns]] samērā šaurs, tā lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) šaura. Lidplēves un ausis tumšbrūnas vai pelēkbrūnas. Apmatojums garš, uz muguras divkrāsains — mata pamats tumšbrūns, virsotne iedzeltena.<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/barbastella-barbastellus-schreber/ Latvijas daba: Platausainais sikspārnis]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Barbastella barbastellus|Eiropas platausis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platauši]] 20rvp7xw3t3u56ycczazh7gprilji72 4536354 4536353 2026-10-15T11:24:51Z Ingii 8177 /* Izskats */ 4536354 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Barbastella barbastellus 252677624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Barbastella barbastellus ([[Schreber]], 1774) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Barbastella | ģints_lv = Platauši | suga = Barbastella barbastellus | suga_lv = Eiropas platausis | izplatība = [[Attēls:BarbastellaBarbastellusIUCNver2019-3.png|center||250px]] {{legend|green|Mūsdienu izplatības reģions}} {{legend|red|Teritorijas, kurās suga ir izmirusi}} | kategorijas = nē }} '''Eiropas platausis''' jeb '''platausainais sikspārnis''' (''Barbastella barbastellus'') ir [[platauši|plataušu ģints]] (''Barbastella'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631375#null "Barbastella".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] Eiropas platausi ir izraudzījies par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2011. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref>[https://nra.lv/dzivesstils/39213-latvijas-dabas-muzejs-par-2011-gada-dzivnieku-pasludina-siksparni.htm Latvijas Dabas muzejs par 2011. gada dzīvnieku pasludina sikspārni]</ref> == Izskats == Eiropas platausis ir vidēja lieluma [[sikspārnis]] ar platām virs [[piere]]s saaugušām [[auss|ausīm]]. Ķermeņa garums 43—64 [[milimetrs|mm]], svars 6—13 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—43 mm, spārnu izplētums 25—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—18 mm. Auss radziņš trīsstūrveidīgs ar izstieptu, nosmailotu augšējo virsotni. [[Spārns]] samērā šaurs, tā lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) šaura. Lidplēves un ausis tumšbrūnas vai pelēkbrūnas. Apmatojums garš, uz muguras divkrāsains — mata pamats tumši brūns, virsotne iedzeltena.<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/barbastella-barbastellus-schreber/ Latvijas daba: Platausainais sikspārnis]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Barbastella barbastellus|Eiropas platausis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platauši]] s1xzo4i8bxyidyj65682qm8mpxoxsvy 0 641615 4535985 2026-10-14T13:18:20Z Ingii 8177 uzsākts jauns raksts 4535985 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus auritus 2013-2 (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus auritus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus auritus | suga_lv = Brūnais garausainis | kategorijas = nē }} '''Brūnais garausainis''' (''Plecotus auritus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus auritus|Brūnais garausainis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] 06jiisqp8ndo6u52vtehqrkrgjp16v9 4536025 4535985 2026-10-14T14:46:57Z Ingii 8177 papildināts 4536025 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus auritus 2013-2 (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus auritus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus auritus | suga_lv = Brūnais garausainis | kategorijas = nē }} '''Brūnais garausainis''' (''Plecotus auritus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Izskats un īpašības == Brūnais garausainis ir vidēju izmēru [[sikspārnis]]. Ķermeņa garums 41—53 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—42 mm, ausu garums 31—42 mm, [[aste]]s garums 41—46 mm.<ref name="daba"/> No visiem Latvijas sikspārņiem visvieglāk atšķirams pēc ļoti garajām, platajām un virs pieres kopā saaugušajām [[auss|ausīm]]. Nelidojošam tās parasti nolocītas uz aizmuguri (kā [[āzis|āža]] ragi). Ejot ziemas guļā, sikspārnis ausis paslēpj zem [[spārni]]em. Redzami tikai garie lancetveida auss radziņi. Acis relatīvi lielas. Spārni plati. Epiblēmas (ādas papildu izaugums (daiva) pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Apmatojums garš — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks.<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Ļoti līdzīga suga — [[pelēkais garausainis]] ''(Plecotus austriacus''), to kā atsevišķu sugu izdalīja 1960. gados. Šī suga Latvijā nav sastopama.<ref name="daba"/> === Eholokācija === [[Garausaiņi]], lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Brūnais garausainis eholokācijai izmanto 27—56 [[kHz]], galvenokārt apmēram 35 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 2,5 ms. Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošu [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == Brūnais garausainis ir samērā lēns lidotājs, salīdzinot ar citām sikspārņu sugām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus auritus|Brūnais garausainis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] 8nubkxcorvergxnquqnfsdduoxtfm85 4536026 4536025 2026-10-14T14:48:03Z Ingii 8177 4536026 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus auritus 2013-2 (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus auritus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus auritus | suga_lv = Brūnais garausainis | kategorijas = nē }} '''Brūnais garausainis''' (''Plecotus auritus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Izskats un īpašības == Brūnais garausainis ir vidēju izmēru [[sikspārnis]]. Ķermeņa garums 41—53 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—42 mm, ausu garums 31—42 mm, [[aste]]s garums 41—46 mm.<ref name="daba"/> No visiem Latvijas sikspārņiem visvieglāk atšķirams pēc ļoti garajām, platajām un virs pieres kopā saaugušajām [[auss|ausīm]]. Nelidojošam tās parasti nolocītas uz aizmuguri (kā [[āzis|āža]] ragi). Ejot ziemas guļā, sikspārnis ausis paslēpj zem [[spārni]]em. Redzami tikai garie lancetveida auss radziņi. Acis relatīvi lielas. Spārni plati. Epiblēmas (ādas papildu izaugums (daiva) pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Apmatojums garš — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks.<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Ļoti līdzīga suga — [[pelēkais garausainis]] ''(Plecotus austriacus''), to kā atsevišķu sugu izdalīja 1960. gados. Šī suga Latvijā nav sastopama.<ref name="daba"/> === Eholokācija === [[Garausaiņi]], lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Brūnais garausainis eholokācijai izmanto skaņas 27—56 [[kHz]] diapazonā, galvenokārt apmēram 35 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 2,5 ms. Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošu [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == Brūnais garausainis ir samērā lēns lidotājs, salīdzinot ar citām sikspārņu sugām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus auritus|Brūnais garausainis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] g4i0ukyljvfhfs4hn7p51l6eiqz5xpy 4536030 4536026 2026-10-14T14:50:58Z Ingii 8177 /* Eholokācija */ 4536030 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus auritus 2013-2 (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus auritus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus auritus | suga_lv = Brūnais garausainis | kategorijas = nē }} '''Brūnais garausainis''' (''Plecotus auritus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Izskats un īpašības == Brūnais garausainis ir vidēju izmēru [[sikspārnis]]. Ķermeņa garums 41—53 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—42 mm, ausu garums 31—42 mm, [[aste]]s garums 41—46 mm.<ref name="daba"/> No visiem Latvijas sikspārņiem visvieglāk atšķirams pēc ļoti garajām, platajām un virs pieres kopā saaugušajām [[auss|ausīm]]. Nelidojošam tās parasti nolocītas uz aizmuguri (kā [[āzis|āža]] ragi). Ejot ziemas guļā, sikspārnis ausis paslēpj zem [[spārni]]em. Redzami tikai garie lancetveida auss radziņi. Acis relatīvi lielas. Spārni plati. Epiblēmas (ādas papildu izaugums (daiva) pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Apmatojums garš — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks.<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Ļoti līdzīga suga — [[pelēkais garausainis]] ''(Plecotus austriacus''), to kā atsevišķu sugu izdalīja 1960. gados. Šī suga Latvijā nav sastopama.<ref name="daba"/> === Eholokācija === [[Garausaiņi]], lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Brūnais garausainis eholokācijai izmanto skaņas 27—56 [[kHz]] diapazonā, galvenokārt apmēram 35 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 2,5 ms. Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošus [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == Brūnais garausainis ir samērā lēns lidotājs, salīdzinot ar citām sikspārņu sugām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus auritus|Brūnais garausainis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] 700d5uvhjvo3h9okfh4i4m437egr2fz 4536127 4536030 2026-10-14T19:12:07Z Ingii 8177 papildināts 4536127 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus auritus 2013-2 (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus auritus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus auritus | suga_lv = Brūnais garausainis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Plecotus auritus range map.png|center||250px]] {{legend|green|Brūnā garausaiņa izplatība}} }} '''Brūnais garausainis''' (''Plecotus auritus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Izskats un īpašības == Brūnais garausainis ir vidēju izmēru [[sikspārnis]]. Ķermeņa garums 41—53 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—42 mm, ausu garums 31—42 mm, [[aste]]s garums 41—46 mm.<ref name="daba"/> No visiem Latvijas sikspārņiem visvieglāk atšķirams pēc ļoti garajām, platajām un virs pieres kopā saaugušajām [[auss|ausīm]]. Nelidojošam tās parasti nolocītas uz aizmuguri (kā [[āzis|āža]] ragi). Ejot ziemas guļā, sikspārnis ausis paslēpj zem [[spārni]]em. Redzami tikai garie lancetveida auss radziņi. Acis relatīvi lielas. Spārni plati. Epiblēmas (ādas papildu izaugums (daiva) pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Apmatojums garš — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks.<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Ļoti līdzīga suga — [[pelēkais garausainis]] ''(Plecotus austriacus''), to kā atsevišķu sugu izdalīja 1960. gados. Šī suga Latvijā nav sastopama.<ref name="daba"/> === Eholokācija === [[Garausaiņi]], lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Brūnais garausainis eholokācijai izmanto skaņas 27—56 [[kHz]] diapazonā, galvenokārt apmēram 35 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 2,5 ms. Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošus [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == Brūnais garausainis ir samērā lēns lidotājs, salīdzinot ar citām sikspārņu sugām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus auritus|Brūnais garausainis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] 7xq7fh23uwk1kjw5fwa5gof0mvlld0e 4536133 4536127 2026-10-14T19:20:31Z Ingii 8177 papildināts 4536133 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus auritus 2013-2 (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus auritus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus auritus | suga_lv = Brūnais garausainis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Plecotus auritus range map.png|center||250px]] {{legend|green|Brūnā garausaiņa izplatība}} }} '''Brūnais garausainis''' (''Plecotus auritus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Outstretched ears of Plecotus auritus.jpg|thumb|left|220px|Ausu garums ir tikai nedaudz mazāks kā ķermeņa garums]] [[Attēls:Plecotus auritus hibernate with one ear out.jpg|thumb|left|220px|Auss radziņam ir lancetveida (šķēpa) forma]] Brūnais garausainis ir vidēju izmēru [[sikspārnis]]. Ķermeņa garums 41—53 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—42 mm, ausu garums 31—42 mm, [[aste]]s garums 41—46 mm.<ref name="daba"/> No visiem Latvijas sikspārņiem visvieglāk atšķirams pēc ļoti garajām, platajām un virs pieres kopā saaugušajām [[auss|ausīm]]. Nelidojošam tās parasti nolocītas uz aizmuguri (kā [[āzis|āža]] ragi). Ejot ziemas guļā, sikspārnis ausis paslēpj zem [[spārni]]em. Redzami tikai garie lancetveida auss radziņi. Acis relatīvi lielas. Spārni plati. Epiblēmas (ādas papildu izaugums (daiva) pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Apmatojums garš — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks.<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Ļoti līdzīga suga brūnajam garausainim — [[pelēkais garausainis]] ''(Plecotus austriacus''), to kā atsevišķu sugu izdalīja 1960. gados. Šī suga Latvijā nav sastopama.<ref name="daba"/> === Eholokācija === [[Garausaiņi]], lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Brūnais garausainis eholokācijai izmanto skaņas 27—56 [[kHz]] diapazonā, galvenokārt apmēram 35 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 2,5 ms. Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošus [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == Brūnais garausainis ir samērā lēns lidotājs, salīdzinot ar citām sikspārņu sugām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus auritus|Brūnais garausainis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] 7y9hhe1rcf94mpzcs2c60azsdzmqzob 4536145 4536133 2026-10-14T19:39:44Z Ingii 8177 papildināts 4536145 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus auritus 2013-2 (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus auritus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus auritus | suga_lv = Brūnais garausainis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Plecotus auritus range map.png|center||250px]] {{legend|green|Brūnā garausaiņa izplatība}} }} '''Brūnais garausainis''' (''Plecotus auritus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Brūnais garausainis izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], [[Latvija|Latviju]] ieskaitot,<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> līdz [[Urāli]]em un [[Kaukāzs|Kaukāzam]].<ref>[https://www.eurobats.org/species/plecotus-auritus Eurobats: Plecotus auritus]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Outstretched ears of Plecotus auritus.jpg|thumb|left|220px|Ausu garums ir tikai nedaudz mazāks kā ķermeņa garums]] [[Attēls:Plecotus auritus hibernate with one ear out.jpg|thumb|left|220px|Auss radziņam ir lancetveida (šķēpa) forma]] Brūnais garausainis ir vidēju izmēru [[sikspārnis]]. Ķermeņa garums 41—53 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—42 mm, ausu garums 31—42 mm, [[aste]]s garums 41—46 mm.<ref name="daba"/> Ausis ir gandrīz tikpat garas kā ķermenis. Lidojuma laikā sikspārnis ausis tur izslietas stāvus un uz priekšu.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Plecotus_auritus/ ADW: Plecotus auritus]</ref> No visiem Latvijas sikspārņiem tas ir visvieglāk atšķirams pēc ļoti garajām, platajām un virs pieres kopā saaugušajām [[auss|ausīm]]. Nelidojot tās parasti nolocītas uz aizmuguri (kā [[āzis|āža]] ragi).<ref name="daba"/> Mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi.<ref name="adw"/> Ejot ziemas guļā, sikspārnis ausis paslēpj zem [[spārni]]em. Redzami tikai garie lancetveida auss radziņi. [[Acis]] relatīvi lielas. [[Spārni]] plati. Epiblēmas (ādas papildu izaugums (daiva) pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Apmatojums garš un zīdains — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks.<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref name="adw"/> Ļoti līdzīga suga brūnajam garausainim — [[pelēkais garausainis]] ''(Plecotus austriacus''), to kā atsevišķu sugu izdalīja 1960. gados. Šī suga Latvijā nav sastopama.<ref name="daba"/> === Eholokācija === [[Garausaiņi]], lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Brūnais garausainis eholokācijai izmanto skaņas 27—56 [[kHz]] diapazonā, galvenokārt apmēram 35 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 2,5 ms. Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošus [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == Brūnais garausainis ir samērā lēns lidotājs, salīdzinot ar citām sikspārņu sugām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus auritus|Brūnais garausainis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://sarkanagramata.lu.lv/en/news/protected-species-of-the-month-brown-long-eared-bat-2/ Latvijas Sarkanā grāmata: Protected species of the month - brown long-eared bat] (''angliski'') *[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/brown-long-eared-bat Brown long-eared bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] drqim9bb4sqc03ccqajnadpjhoaa2qe 4536194 4536145 2026-10-14T20:38:53Z Ingii 8177 papildināts 4536194 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus auritus 2013-2 (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus auritus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus auritus | suga_lv = Brūnais garausainis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Plecotus auritus range map.png|center||250px]] {{legend|green|Brūnā garausaiņa izplatība}} }} '''Brūnais garausainis''' (''Plecotus auritus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Sastopams [[Eiropa|Eiropā]], izņemot [[Spānija]]s un [[Itālija]]s dienvidos. Izplatības areāls plešas līdz [[Urāli]]em un [[Kaukāzs|Kaukāzam]].<ref name="eur">[https://www.eurobats.org/species/plecotus-auritus Eurobats: Plecotus auritus]</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopams ļoti bieži un visu gadu (nometnieks).<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Outstretched ears of Plecotus auritus.jpg|thumb|left|220px|Ausu garums ir tikai nedaudz mazāks kā ķermeņa garums]] [[Attēls:Plecotus auritus hibernate with one ear out.jpg|thumb|left|220px|Auss radziņam ir lancetveida (šķēpa) forma]] Brūnais garausainis ir vidēju izmēru [[sikspārnis]]. Ķermeņa garums 41—53 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—42 mm, ausu garums 31—42 mm, [[aste]]s garums 41—46 mm.<ref name="daba"/> Ausis ir gandrīz tikpat garas kā ķermenis. Lidojuma laikā sikspārnis ausis tur izslietas stāvus un uz priekšu.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Plecotus_auritus/ ADW: Plecotus auritus]</ref> No visiem Latvijas sikspārņiem tas ir visvieglāk atšķirams pēc ļoti garajām, platajām un virs pieres kopā saaugušajām [[auss|ausīm]]. Nelidojot tās parasti nolocītas uz aizmuguri (kā [[āzis|āža]] ragi).<ref name="daba"/> Mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi.<ref name="adw"/> Ejot ziemas guļā, sikspārnis ausis paslēpj zem [[spārni]]em. Redzami tikai garie lancetveida auss radziņi. [[Acis]] relatīvi lielas. [[Spārni]] plati. Epiblēmas (ādas papildu izaugums (daiva) pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Apmatojums garš un zīdains — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks.<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref name="adw"/> Ļoti līdzīga suga brūnajam garausainim — [[pelēkais garausainis]] ''(Plecotus austriacus''), to kā atsevišķu sugu izdalīja 1960. gados. Šī suga Latvijā nav sastopama.<ref name="daba"/> === Eholokācija === [[Garausaiņi]], lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Brūnais garausainis eholokācijai izmanto skaņas 27—56 [[kHz]] diapazonā, galvenokārt apmēram 35 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 2,5 ms. Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošus [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Braunes Langohr (Plecotus auritus) (cropped).jpg|thumb|right|240px|Brūnajam garausainim ir relatīvi lielas acis]] [[Attēls:Plecotus auritus (cropped).jpg|thumb|right|240px|Jaunie garausaiņi patstāvīgi kļūst sešu nedēļu vecumā]] Brūnais garausainis ir tipiska [[mežs|mežos]] dzīvojoša sikspārņu suga, bet medī arī apdzīvotās vietās, lidinoties gar koku lapotnēm vai zemu virs [[pļava|pļavām]].<ref name="daba"/> Aktīvs [[nakts|naktī]] (pēc saulrieta).<ref>Russ, J. (1999). The Bats of Britain and Ireland. Echolocation calls, sound analysis, and species identification. Powys: Alana Books.</ref> Tas ir samērā lēns lidotājs, salīdzinot ar citām sikspārņu sugām. Spēj plivināties gaisā uz vietas. Vasaras laikā apmetas koku dobumos un ēkās zem jumta, sienu spraugās, bieži putnu būros. Ziemā meklē slēptuvi koku dobumos vai pazemē, piemēram, māju mazajos pagrabos, alās.<ref name="daba"/><ref name="eur"/><ref name="ziem"/> Latvijā brūnais garausainis ziemošanu uzsāk tikai tad, kad iestājas sals un [[pavasaris|pavasarī]] mostas aprīlī, ja martā joprojām ir [[sniegs]].<ref name="ziem">[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot]</ref> Garausainis ir diezgan nemierīgs gulētājs, tas mostas un izkustas (pārvietojas uz jaunu vietu) ik pa pāris nedēļām, neskaitot tās reizes, kad to iztraucē [[cilvēks]].<ref name="ziem"/> == Barība == Brūnais garausainis galvenokārt medī naktstauriņus, bet medī arī [[ādspārņi|ādspārņus]], [[mušas]], [[zirnekļi|zirnekļus]], [[kāpuri|kāpurus]] un [[vaboles]], uzlasot tos no koku lapām un mizas.<ref>Ancillotto, L.; Palmieri, A.; Canfora, C.; Nastasi, C.; Bosso, L.; Russo, D. (2022-02-15). [https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0378112721010525 "Spatial responses of long-eared bats Plecotus auritus to forestry practices: Implications for forest management in protected areas".] Forest Ecology and Management. 506 119959. Bibcode:2022ForEM.50619959A. doi:10.1016/j.foreco.2021.119959. ISSN 0378-1127.</ref><ref name="bat">[https://www.woodlandtrust.org.uk/trees-woods-and-wildlife/animals/mammals/brown-long-eared-bat/ Brown long-eared bats]</ref> == Vairošanās == Brūnais garausainis sapārojas rudenī, bet spēj atlikt [[embrijs|embrija]] attīstību līdz pavasarim. Mātītes pavasarī veido grupas līdz 30 īpatņiem (apmetas koku dobumos, baznīcu torņos, ēkās zem jumtiem).<ref name="daba"/><ref name="bat"/> Atšķirībā no citām sikspārņu sugām tēviņi mēdz piebiedroties mātīšu bariņam.<ref name="bat"/> Mazuļi piedzimst jūnijā vai jūlijā, un kļūst patstāvīgi sešu nedēļu vecumā.<ref name="bat"/> Sezonā [[mātīte]]i piedzimst viens mazulis, ļoti retos gadījumos [[dvīņi]].<ref name="adw"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus auritus|Brūnais garausainis}} *[https://sarkanagramata.lu.lv/en/news/protected-species-of-the-month-brown-long-eared-bat-2/ Latvijas Sarkanā grāmata: Protected species of the month - brown long-eared bat] (''angliski'') *[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/brown-long-eared-bat Brown long-eared bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] gemdy8tcwipibehtbb7xgtvmfidvstq 4536195 4536194 2026-10-14T20:42:00Z Ingii 8177 /* Izskats un īpašības */ 4536195 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus auritus 2013-2 (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus auritus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus auritus | suga_lv = Brūnais garausainis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Plecotus auritus range map.png|center||250px]] {{legend|green|Brūnā garausaiņa izplatība}} }} '''Brūnais garausainis''' (''Plecotus auritus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Sastopams [[Eiropa|Eiropā]], izņemot [[Spānija]]s un [[Itālija]]s dienvidos. Izplatības areāls plešas līdz [[Urāli]]em un [[Kaukāzs|Kaukāzam]].<ref name="eur">[https://www.eurobats.org/species/plecotus-auritus Eurobats: Plecotus auritus]</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopams ļoti bieži un visu gadu (nometnieks).<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Outstretched ears of Plecotus auritus.jpg|thumb|left|220px|Ausu garums ir tikai nedaudz mazāks kā ķermeņa garums]] [[Attēls:Plecotus auritus hibernate with one ear out.jpg|thumb|left|220px|Auss radziņam ir lancetveida (šķēpa) forma]] Brūnais garausainis ir vidēja izmēra [[sikspārnis]]. Ķermeņa garums 41—53 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—42 mm, ausu garums 31—42 mm, [[aste]]s garums 41—46 mm.<ref name="daba"/> Ausis ir gandrīz tikpat garas kā ķermenis. Lidojuma laikā ausis tur izslietas stāvus un uz priekšu.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Plecotus_auritus/ ADW: Plecotus auritus]</ref> No visiem Latvijas sikspārņiem tas ir visvieglāk atšķirams pēc ļoti garajām, platajām un virs pieres kopā saaugušajām [[auss|ausīm]]. Nelidojot tās parasti nolocītas uz aizmuguri (kā [[āzis|āža]] ragi).<ref name="daba"/> Mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi.<ref name="adw"/> Ejot ziemas guļā, sikspārnis ausis paslēpj zem [[spārni]]em. Redzami tikai garie lancetveida auss radziņi. [[Acis]] relatīvi lielas. [[Spārni]] plati. Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva) pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas nav. Apmatojums garš un zīdains — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks.<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref name="adw"/> Ļoti līdzīga suga brūnajam garausainim — [[pelēkais garausainis]] ''(Plecotus austriacus''), to kā atsevišķu sugu izdalīja 1960. gados. Šī suga Latvijā nav sastopama.<ref name="daba"/> === Eholokācija === [[Garausaiņi]], lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Brūnais garausainis eholokācijai izmanto skaņas 27—56 [[kHz]] diapazonā, galvenokārt apmēram 35 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 2,5 ms. Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošus [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Braunes Langohr (Plecotus auritus) (cropped).jpg|thumb|right|240px|Brūnajam garausainim ir relatīvi lielas acis]] [[Attēls:Plecotus auritus (cropped).jpg|thumb|right|240px|Jaunie garausaiņi patstāvīgi kļūst sešu nedēļu vecumā]] Brūnais garausainis ir tipiska [[mežs|mežos]] dzīvojoša sikspārņu suga, bet medī arī apdzīvotās vietās, lidinoties gar koku lapotnēm vai zemu virs [[pļava|pļavām]].<ref name="daba"/> Aktīvs [[nakts|naktī]] (pēc saulrieta).<ref>Russ, J. (1999). The Bats of Britain and Ireland. Echolocation calls, sound analysis, and species identification. Powys: Alana Books.</ref> Tas ir samērā lēns lidotājs, salīdzinot ar citām sikspārņu sugām. Spēj plivināties gaisā uz vietas. Vasaras laikā apmetas koku dobumos un ēkās zem jumta, sienu spraugās, bieži putnu būros. Ziemā meklē slēptuvi koku dobumos vai pazemē, piemēram, māju mazajos pagrabos, alās.<ref name="daba"/><ref name="eur"/><ref name="ziem"/> Latvijā brūnais garausainis ziemošanu uzsāk tikai tad, kad iestājas sals un [[pavasaris|pavasarī]] mostas aprīlī, ja martā joprojām ir [[sniegs]].<ref name="ziem">[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot]</ref> Garausainis ir diezgan nemierīgs gulētājs, tas mostas un izkustas (pārvietojas uz jaunu vietu) ik pa pāris nedēļām, neskaitot tās reizes, kad to iztraucē [[cilvēks]].<ref name="ziem"/> == Barība == Brūnais garausainis galvenokārt medī naktstauriņus, bet medī arī [[ādspārņi|ādspārņus]], [[mušas]], [[zirnekļi|zirnekļus]], [[kāpuri|kāpurus]] un [[vaboles]], uzlasot tos no koku lapām un mizas.<ref>Ancillotto, L.; Palmieri, A.; Canfora, C.; Nastasi, C.; Bosso, L.; Russo, D. (2022-02-15). [https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0378112721010525 "Spatial responses of long-eared bats Plecotus auritus to forestry practices: Implications for forest management in protected areas".] Forest Ecology and Management. 506 119959. Bibcode:2022ForEM.50619959A. doi:10.1016/j.foreco.2021.119959. ISSN 0378-1127.</ref><ref name="bat">[https://www.woodlandtrust.org.uk/trees-woods-and-wildlife/animals/mammals/brown-long-eared-bat/ Brown long-eared bats]</ref> == Vairošanās == Brūnais garausainis sapārojas rudenī, bet spēj atlikt [[embrijs|embrija]] attīstību līdz pavasarim. Mātītes pavasarī veido grupas līdz 30 īpatņiem (apmetas koku dobumos, baznīcu torņos, ēkās zem jumtiem).<ref name="daba"/><ref name="bat"/> Atšķirībā no citām sikspārņu sugām tēviņi mēdz piebiedroties mātīšu bariņam.<ref name="bat"/> Mazuļi piedzimst jūnijā vai jūlijā, un kļūst patstāvīgi sešu nedēļu vecumā.<ref name="bat"/> Sezonā [[mātīte]]i piedzimst viens mazulis, ļoti retos gadījumos [[dvīņi]].<ref name="adw"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus auritus|Brūnais garausainis}} *[https://sarkanagramata.lu.lv/en/news/protected-species-of-the-month-brown-long-eared-bat-2/ Latvijas Sarkanā grāmata: Protected species of the month - brown long-eared bat] (''angliski'') *[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/brown-long-eared-bat Brown long-eared bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] bg4sd4uqkfbguvd2m328hd4iymt7ymq 4536321 4536195 2026-10-15T09:55:49Z Ingii 8177 /* Izskats un īpašības */ papildināts 4536321 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus auritus 2013-2 (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus auritus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus auritus | suga_lv = Brūnais garausainis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Plecotus auritus range map.png|center||250px]] {{legend|green|Brūnā garausaiņa izplatība}} }} '''Brūnais garausainis''' (''Plecotus auritus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Sastopams [[Eiropa|Eiropā]], izņemot [[Spānija]]s un [[Itālija]]s dienvidos. Izplatības areāls plešas līdz [[Urāli]]em un [[Kaukāzs|Kaukāzam]].<ref name="eur">[https://www.eurobats.org/species/plecotus-auritus Eurobats: Plecotus auritus]</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopams ļoti bieži un visu gadu (nometnieks).<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Outstretched ears of Plecotus auritus.jpg|thumb|left|220px|Ausu garums ir tikai nedaudz mazāks kā ķermeņa garums]] [[Attēls:Plecotus auritus hibernate with one ear out.jpg|thumb|left|220px|Auss radziņam ir lancetveida (šķēpa) forma]] Brūnais garausainis ir vidēja izmēra [[sikspārnis]]. Ķermeņa garums 41—53 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—42 mm, spārnu izplētums 23—28,5 [[centimetrs|cm]], ausu garums 31—42 mm, [[aste]]s garums 41—46 mm.<ref name="daba"/> Ausis ir gandrīz tikpat garas kā ķermenis. Lidojuma laikā ausis tur izslietas stāvus un uz priekšu.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Plecotus_auritus/ ADW: Plecotus auritus]</ref> No visiem Latvijas sikspārņiem tas ir visvieglāk atšķirams pēc ļoti garajām, platajām un virs pieres kopā saaugušajām [[auss|ausīm]]. Nelidojot tās parasti nolocītas uz aizmuguri (kā [[āzis|āža]] ragi).<ref name="daba"/> Mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi.<ref name="adw"/> Ejot ziemas guļā, sikspārnis ausis paslēpj zem [[spārni]]em. Redzami tikai garie lancetveida auss radziņi. [[Acis]] relatīvi lielas. [[Spārni]] plati. Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva) pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas nav. Apmatojums garš un zīdains — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks.<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref name="adw"/> Ļoti līdzīga suga brūnajam garausainim — [[pelēkais garausainis]] ''(Plecotus austriacus''), to kā atsevišķu sugu izdalīja 1960. gados. Šī suga Latvijā nav sastopama.<ref name="daba"/> === Eholokācija === [[Garausaiņi]], lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Brūnais garausainis eholokācijai izmanto skaņas 27—56 [[kHz]] diapazonā, galvenokārt apmēram 35 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 2,5 ms. Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošus [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Braunes Langohr (Plecotus auritus) (cropped).jpg|thumb|right|240px|Brūnajam garausainim ir relatīvi lielas acis]] [[Attēls:Plecotus auritus (cropped).jpg|thumb|right|240px|Jaunie garausaiņi patstāvīgi kļūst sešu nedēļu vecumā]] Brūnais garausainis ir tipiska [[mežs|mežos]] dzīvojoša sikspārņu suga, bet medī arī apdzīvotās vietās, lidinoties gar koku lapotnēm vai zemu virs [[pļava|pļavām]].<ref name="daba"/> Aktīvs [[nakts|naktī]] (pēc saulrieta).<ref>Russ, J. (1999). The Bats of Britain and Ireland. Echolocation calls, sound analysis, and species identification. Powys: Alana Books.</ref> Tas ir samērā lēns lidotājs, salīdzinot ar citām sikspārņu sugām. Spēj plivināties gaisā uz vietas. Vasaras laikā apmetas koku dobumos un ēkās zem jumta, sienu spraugās, bieži putnu būros. Ziemā meklē slēptuvi koku dobumos vai pazemē, piemēram, māju mazajos pagrabos, alās.<ref name="daba"/><ref name="eur"/><ref name="ziem"/> Latvijā brūnais garausainis ziemošanu uzsāk tikai tad, kad iestājas sals un [[pavasaris|pavasarī]] mostas aprīlī, ja martā joprojām ir [[sniegs]].<ref name="ziem">[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot]</ref> Garausainis ir diezgan nemierīgs gulētājs, tas mostas un izkustas (pārvietojas uz jaunu vietu) ik pa pāris nedēļām, neskaitot tās reizes, kad to iztraucē [[cilvēks]].<ref name="ziem"/> == Barība == Brūnais garausainis galvenokārt medī naktstauriņus, bet medī arī [[ādspārņi|ādspārņus]], [[mušas]], [[zirnekļi|zirnekļus]], [[kāpuri|kāpurus]] un [[vaboles]], uzlasot tos no koku lapām un mizas.<ref>Ancillotto, L.; Palmieri, A.; Canfora, C.; Nastasi, C.; Bosso, L.; Russo, D. (2022-02-15). [https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0378112721010525 "Spatial responses of long-eared bats Plecotus auritus to forestry practices: Implications for forest management in protected areas".] Forest Ecology and Management. 506 119959. Bibcode:2022ForEM.50619959A. doi:10.1016/j.foreco.2021.119959. ISSN 0378-1127.</ref><ref name="bat">[https://www.woodlandtrust.org.uk/trees-woods-and-wildlife/animals/mammals/brown-long-eared-bat/ Brown long-eared bats]</ref> == Vairošanās == Brūnais garausainis sapārojas rudenī, bet spēj atlikt [[embrijs|embrija]] attīstību līdz pavasarim. Mātītes pavasarī veido grupas līdz 30 īpatņiem (apmetas koku dobumos, baznīcu torņos, ēkās zem jumtiem).<ref name="daba"/><ref name="bat"/> Atšķirībā no citām sikspārņu sugām tēviņi mēdz piebiedroties mātīšu bariņam.<ref name="bat"/> Mazuļi piedzimst jūnijā vai jūlijā, un kļūst patstāvīgi sešu nedēļu vecumā.<ref name="bat"/> Sezonā [[mātīte]]i piedzimst viens mazulis, ļoti retos gadījumos [[dvīņi]].<ref name="adw"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus auritus|Brūnais garausainis}} *[https://sarkanagramata.lu.lv/en/news/protected-species-of-the-month-brown-long-eared-bat-2/ Latvijas Sarkanā grāmata: Protected species of the month - brown long-eared bat] (''angliski'') *[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/brown-long-eared-bat Brown long-eared bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] 3qqnaejj7cc2jrankcwiiu5tk3zcqi1 4536352 4536321 2026-10-15T11:15:58Z Ingii 8177 /* Izskats un īpašības */ 4536352 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus auritus 2013-2 (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus auritus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus auritus | suga_lv = Brūnais garausainis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Plecotus auritus range map.png|center||250px]] {{legend|green|Brūnā garausaiņa izplatība}} }} '''Brūnais garausainis''' (''Plecotus auritus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Sastopams [[Eiropa|Eiropā]], izņemot [[Spānija]]s un [[Itālija]]s dienvidos. Izplatības areāls plešas līdz [[Urāli]]em un [[Kaukāzs|Kaukāzam]].<ref name="eur">[https://www.eurobats.org/species/plecotus-auritus Eurobats: Plecotus auritus]</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopams ļoti bieži un visu gadu (nometnieks).<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Outstretched ears of Plecotus auritus.jpg|thumb|left|220px|Ausu garums ir tikai nedaudz mazāks kā ķermeņa garums]] [[Attēls:Plecotus auritus hibernate with one ear out.jpg|thumb|left|220px|Auss radziņam ir lancetveida (šķēpa) forma]] Brūnais garausainis ir vidēja izmēra [[sikspārnis]]. Ķermeņa garums 41—53 [[milimetrs|mm]], svars 6—14 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—42 mm, spārnu izplētums 23—28,5 [[centimetrs|cm]], ausu garums 31—42 mm, [[aste]]s garums 41—46 mm.<ref name="daba"/> Ausis ir gandrīz tikpat garas kā ķermenis. Lidojuma laikā ausis tur izslietas stāvus un uz priekšu.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Plecotus_auritus/ ADW: Plecotus auritus]</ref> No visiem Latvijas sikspārņiem tas ir visvieglāk atšķirams pēc ļoti garajām, platajām un virs pieres kopā saaugušajām [[auss|ausīm]]. Nelidojot tās parasti nolocītas uz aizmuguri (kā [[āzis|āža]] ragi).<ref name="daba"/> Mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi.<ref name="adw"/> Ejot ziemas guļā, sikspārnis ausis paslēpj zem [[spārni]]em. Redzami tikai garie lancetveida auss radziņi. [[Acis]] relatīvi lielas. [[Spārni]] plati. Epiblēmas (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) nav. Apmatojums garš un zīdains — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks.<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref name="adw"/> Ļoti līdzīga suga brūnajam garausainim — [[pelēkais garausainis]] ''(Plecotus austriacus''), to kā atsevišķu sugu izdalīja 1960. gados. Šī suga Latvijā nav sastopama.<ref name="daba"/> === Eholokācija === [[Garausaiņi]], lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Brūnais garausainis eholokācijai izmanto skaņas 27—56 [[kHz]] diapazonā, galvenokārt apmēram 35 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 2,5 ms. Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošus [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Braunes Langohr (Plecotus auritus) (cropped).jpg|thumb|right|240px|Brūnajam garausainim ir relatīvi lielas acis]] [[Attēls:Plecotus auritus (cropped).jpg|thumb|right|240px|Jaunie garausaiņi patstāvīgi kļūst sešu nedēļu vecumā]] Brūnais garausainis ir tipiska [[mežs|mežos]] dzīvojoša sikspārņu suga, bet medī arī apdzīvotās vietās, lidinoties gar koku lapotnēm vai zemu virs [[pļava|pļavām]].<ref name="daba"/> Aktīvs [[nakts|naktī]] (pēc saulrieta).<ref>Russ, J. (1999). The Bats of Britain and Ireland. Echolocation calls, sound analysis, and species identification. Powys: Alana Books.</ref> Tas ir samērā lēns lidotājs, salīdzinot ar citām sikspārņu sugām. Spēj plivināties gaisā uz vietas. Vasaras laikā apmetas koku dobumos un ēkās zem jumta, sienu spraugās, bieži putnu būros. Ziemā meklē slēptuvi koku dobumos vai pazemē, piemēram, māju mazajos pagrabos, alās.<ref name="daba"/><ref name="eur"/><ref name="ziem"/> Latvijā brūnais garausainis ziemošanu uzsāk tikai tad, kad iestājas sals un [[pavasaris|pavasarī]] mostas aprīlī, ja martā joprojām ir [[sniegs]].<ref name="ziem">[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot]</ref> Garausainis ir diezgan nemierīgs gulētājs, tas mostas un izkustas (pārvietojas uz jaunu vietu) ik pa pāris nedēļām, neskaitot tās reizes, kad to iztraucē [[cilvēks]].<ref name="ziem"/> == Barība == Brūnais garausainis galvenokārt medī naktstauriņus, bet medī arī [[ādspārņi|ādspārņus]], [[mušas]], [[zirnekļi|zirnekļus]], [[kāpuri|kāpurus]] un [[vaboles]], uzlasot tos no koku lapām un mizas.<ref>Ancillotto, L.; Palmieri, A.; Canfora, C.; Nastasi, C.; Bosso, L.; Russo, D. (2022-02-15). [https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0378112721010525 "Spatial responses of long-eared bats Plecotus auritus to forestry practices: Implications for forest management in protected areas".] Forest Ecology and Management. 506 119959. Bibcode:2022ForEM.50619959A. doi:10.1016/j.foreco.2021.119959. ISSN 0378-1127.</ref><ref name="bat">[https://www.woodlandtrust.org.uk/trees-woods-and-wildlife/animals/mammals/brown-long-eared-bat/ Brown long-eared bats]</ref> == Vairošanās == Brūnais garausainis sapārojas rudenī, bet spēj atlikt [[embrijs|embrija]] attīstību līdz pavasarim. Mātītes pavasarī veido grupas līdz 30 īpatņiem (apmetas koku dobumos, baznīcu torņos, ēkās zem jumtiem).<ref name="daba"/><ref name="bat"/> Atšķirībā no citām sikspārņu sugām tēviņi mēdz piebiedroties mātīšu bariņam.<ref name="bat"/> Mazuļi piedzimst jūnijā vai jūlijā, un kļūst patstāvīgi sešu nedēļu vecumā.<ref name="bat"/> Sezonā [[mātīte]]i piedzimst viens mazulis, ļoti retos gadījumos [[dvīņi]].<ref name="adw"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus auritus|Brūnais garausainis}} *[https://sarkanagramata.lu.lv/en/news/protected-species-of-the-month-brown-long-eared-bat-2/ Latvijas Sarkanā grāmata: Protected species of the month - brown long-eared bat] (''angliski'') *[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/brown-long-eared-bat Brown long-eared bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] r1z00k4qzuiviskzam1imogpebn7gcw 0 641616 4535988 2026-10-14T13:22:37Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Eiropas platausis]] 4535988 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Eiropas platausis]] 953l4iwzcqd508ugmz133irq9v7ykb0 0 641617 4535989 2026-10-14T13:23:30Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Eiropas platausis]] 4535989 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Eiropas platausis]] 953l4iwzcqd508ugmz133irq9v7ykb0 0 641618 4535990 2026-10-14T13:24:22Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Brūnais garausainis]] 4535990 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brūnais garausainis]] q13b8l9y307qpg082c035mol0u73er7 3 641619 4535995 2026-10-14T13:32:53Z Itti 34212 Itti pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Zineddin kenai]] uz [[Dalībnieka diskusija:Zineddin Kenai]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Zineddin kenai|Zineddin kenai]]" to "[[Special:CentralAuth/Zineddin Kenai|Zineddin Kenai]]" 4535995 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Zineddin Kenai]] f7ljxgrvqd73s1o5v0ux8jeez3upt8c 0 641620 4536014 2026-10-14T14:31:54Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Bēla Mezē | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Béla Mező'' | attēls = MezőBéla.JPG | att_izm = 250 | paraksts = Bēlas Mezē krūšutēls <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Bēla Elemērs Mezē | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|7|1}... 4536014 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Bēla Mezē | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Béla Mező'' | attēls = MezőBéla.JPG | att_izm = 250 | paraksts = Bēlas Mezē krūšutēls <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Bēla Elemērs Mezē | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|7|1}} | dz_viet = {{vieta|Slovākija|Velična}} | mir_dat = {{dat|1954|4|17}} | mir_viet = {{vieta|Ungārija|Budapešta}} | tautība = ungārs | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ungārija|1867}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Bēla Elemērs Mezē''' ({{val|en|Béla Elemér Mező}}; dzimis {{dat|1883|7|1}}, miris {{dat|1954|4|17}}) bija ungāru vieglatlēts, kurš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/71232 |title=Béla Mező |work=Olympedia |access-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/bela-de-mezo |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 14. oktobris |title=Béla DE MEZO |accessdate=2026. gada 14. oktobris}}</ref> Būdams Ungārijas Vieglatlētikas kluba biedrs, viņš uzstādīja rekordus 100 jardu distancē, izcīnot valsts čempiona titulus un 1903. gadā tika apbalvots ar Ungārijas Mūžīgā čempiona trofeju. Mezē 1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs startēja vairākās [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnās. [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metru]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru]] skriešanas disciplīnā startēja kvalifikācijas kārtas skrējienos, fināla kārtai nekvalificējoties. Savukārt [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanā]] viņš izcīnīja 7./9. vietu.<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/de/bela-de-mezo-1.html |title=Bela de Mezo Olympic Results |access-date=2026. gada 14. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418011045/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/de/bela-de-mezo-1.html |archive-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref> Pēc sportista karjeras beigām viņš kļuva par ķirurgu un medicīnas fakultātes docentu, kā arī reģistrēja vairākus patentus, tostarp ķirurģisko pulveri, ko plaši izmantoja pooperācijas brūču ārstēšanai. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mezē, Bēla}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1954. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ungārijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Ungārijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 4pmnzbii2n52dg5j8r5uiulgiaqrdi7 4536019 4536014 2026-10-14T14:38:20Z Kleivas 2704 4536019 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Bēla Mezē | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Béla Mező'' | attēls = MezőBéla.JPG | att_izm = 250 | paraksts = Bēlas Mezē krūšutēls <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Bēla Elemērs Mezē | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|7|1}} | dz_viet = {{vieta|Slovākija|Velična}} | mir_dat = {{dat|1954|4|17}} | mir_viet = {{vieta|Ungārija|Budapešta}} | tautība = ungārs | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Ungārija|1867}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Bēla Elemērs Mezē''' ({{val|hu|Béla Elemér Mező}}; dzimis {{dat|1883|7|1}}, miris {{dat|1954|4|17}}) bija ungāru vieglatlēts, kurš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/71232 |title=Béla Mező |work=Olympedia |access-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/bela-de-mezo |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 14. oktobris |title=Béla DE MEZO |accessdate=2026. gada 14. oktobris}}</ref> Būdams Ungārijas Vieglatlētikas kluba biedrs, viņš uzstādīja rekordus 100 jardu distancē, izcīnot valsts čempiona titulus un 1903. gadā tika apbalvots ar Ungārijas Mūžīgā čempiona trofeju. Mezē 1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs startēja vairākās [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnās. [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metru]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru]] skriešanas disciplīnā startēja kvalifikācijas kārtas skrējienos, fināla kārtai nekvalificējoties. Savukārt [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanā]] viņš izcīnīja 7./9. vietu.<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/de/bela-de-mezo-1.html |title=Bela de Mezo Olympic Results |access-date=2026. gada 14. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418011045/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/de/bela-de-mezo-1.html |archive-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref> Pēc sportista karjeras beigām viņš kļuva par ķirurgu un medicīnas fakultātes docentu, kā arī reģistrēja vairākus patentus, tostarp ķirurģisko pulveri, ko plaši izmantoja pooperācijas brūču ārstēšanai. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mezē, Bēla}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1954. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ungārijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Ungārijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] mzbrmyag0fk87b88ul3ri9g5tlkxahr 0 641621 4536015 2026-10-14T14:32:21Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Bēla Mezē]] 4536015 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bēla Mezē]] hhuqwolnc5hxfenem8fddpvc97a79hv 0 641622 4536016 2026-10-14T14:32:44Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Bēla Mezē]] 4536016 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bēla Mezē]] hhuqwolnc5hxfenem8fddpvc97a79hv 0 641623 4536021 2026-10-14T14:43:48Z Stanmott 151893 Izveidots jauns raksts 4536021 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tomášs Zdechovskis | vārds_orģ = ''Tomáš Zdechovský'' | attēls = 1718798537845_20240618_ZDECHOVSKY_Tomas_CZ_005.jpg | apraksts = Tomáš Zdechovský 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------>| mazs_att = | amats = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāte | term_sākums = {{dat|2014|7|1|N}} | term_beigas = | <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|5|8}} | dzim_vieta = {{vieta|Čehija|Čehoslovākija|Havličkūvbrodā|td=Čehija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Čehs]] | partija = [[KDU-ČSL]] | tēvs = | māte = | dzīvesb = Ivana Zdechovská | bērni = Tobiáš, Anežka, Tomáš, Antonie | profesija = politiķis, menedžeris | alma_mater = Dienvidbohēmijas universitāte | reliģija = [[Romas katoļu baznīca]] | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Tomášs Zdehovskis''' ([[Čehu valoda|čehu]]: Tomáš Zdechovský; dzimis [[1979. gads|1979.]] gada [[2. novembris|2. novembrī]] [[Havlīčkūvbroda|Havličkūvbrodā]]) ir čehu politiķis, menedžeris, žurnālists un dzejnieks. Viņš studēja sociālās pastorācijas asistenta un brīvā laika pedagoģijas programmas Dienvidčehijas Universitātes Teoloģijas fakultātē Česke Budějovicē. Tāpat viņš ieguva bakalaura grādu politiskajā komunikācijā Pāvesta Saleziāņu universitātē Romā un maģistra grādu mediju studijās un žurnālistikā Masarika Universitātē Brno. 2024. gada septembrī viņš pabeidza doktorantūras studijas Dienvidčehijas Universitātes Veselības un sociālo zinātņu fakultātē rehabilitācijas specialitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/cv|title=CV {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> No 2004. līdz 2014. gadam viņš strādāja sabiedrisko attiecību (PR) aģentūrā Commservis.com par vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/cv|title=CV {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> 2014. gadā viņš tika ievēlēts Eiropas Parlamentā no Kristīgo un demokrātisko savienību – Čehoslovākijas Tautas partijas (KDU-ČSL) saraksta. Eiropas Parlamenta sasaukumā no 2014. līdz 2019. gadam viņš bija Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE), Budžeta kontroles komitejas (CONT) un Delegācijas attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/history/8|title=8. sasaukums {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> 2019. gadā Zdehovskis tika pārvēlēts Eiropas Parlamentā. Sasaukumā no 2019. līdz 2024. gadam viņš bija Budžeta kontroles komitejas (CONT) un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas (EMPL) loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/history/9|title=9. sasaukums {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> No 2020. līdz 2022. gadam viņš bija viens no KDU-ČSL priekšsēdētāja vietniekiem. 2014. gadā viņš trešo reizi tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Pašreizējā sasaukumā viņš ir Budžeta kontroles komitejas (CONT) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) loceklis. Viņš nodarbojas arī ar drošības politikas jautājumiem un ir Eiropas demokrātijas vairoga īpašās komitejas (EUDS) loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/history/10|title=Parlamenta 10. sasaukums {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> Zdehovskis ir četru dzejas krājumu autors: ''Ze zahrady mé milé'', ''Odpusť mým rtům'', ''Intimní doteky'' un ''Kapka'', kā arī romāna ''Nekonečné ticho'' autors. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Čehijas politiķi]] [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] c08z7bsjkzu5nbul08bufpa014kwygi 4536043 4536021 2026-10-14T15:08:14Z Egilus 27634 Krossviki mašīntulkojums un laikam pašrelāma, bet Eiroparlamenta deputātam nozīmības varētu pietikt. Jāsakārto mašīntulkojuma artefakti. 4536043 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|salabot atveidi un citus mašīntulkojuma artefaktus}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tomāšs Zdehovskis | vārds_orģ = ''Tomáš Zdechovský'' | attēls = 1718798537845_20240618_ZDECHOVSKY_Tomas_CZ_005.jpg | apraksts = Tomāšs Zdehovskis 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------>| mazs_att = | amats = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāte | term_sākums = {{dat|2014|7|1|N}} | term_beigas = | <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|5|8}} | dzim_vieta = {{vieta|Čehija|Čehoslovākija|Havličkūvbrodā|td=Čehija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Čehs]] | partija = [[KDU-ČSL]] | tēvs = | māte = | dzīvesb = Ivana Zdechovská | bērni = Tobiáš, Anežka, Tomáš, Antonie | profesija = politiķis, menedžeris | alma_mater = Dienvidbohēmijas universitāte | reliģija = [[Romas katoļu baznīca]] | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Tomāšs Zdehovskis''' ({{valcz|Tomáš Zdechovský}}, dzimis [[1979. gads|1979.]] gada [[2. novembris|2. novembrī]] [[Havlīčkūvbroda|Havlīčkūvbrodā]]) ir čehu politiķis, menedžeris, žurnālists un dzejnieks. Viņš studēja sociālās pastorācijas asistenta un brīvā laika pedagoģijas programmas Dienvidčehijas Universitātes Teoloģijas fakultātē Česke Budějovicē. Tāpat viņš ieguva bakalaura grādu politiskajā komunikācijā Pāvesta Salēziešu universitātē Romā un maģistra grādu mediju studijās un žurnālistikā Masarika Universitātē Brno. 2024. gada septembrī viņš pabeidza doktorantūras studijas Dienvidčehijas Universitātes Veselības un sociālo zinātņu fakultātē rehabilitācijas specialitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/cv|title=CV {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> No 2004. līdz 2014. gadam viņš strādāja sabiedrisko attiecību aģentūrā Commservis.com par vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/cv|title=CV {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> 2014. gadā viņš tika ievēlēts Eiropas Parlamentā no Kristīgo un demokrātisko savienību – Čehoslovākijas Tautas partijas (KDU-ČSL) saraksta. Eiropas Parlamenta sasaukumā no 2014. līdz 2019. gadam viņš bija Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE), Budžeta kontroles komitejas (CONT) un Delegācijas attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/history/8|title=8. sasaukums {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> 2019. gadā Zdehovskis tika pārvēlēts Eiropas Parlamentā. Sasaukumā no 2019. līdz 2024. gadam viņš bija Budžeta kontroles komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas (EMPL) loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/history/9|title=9. sasaukums {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> No 2020. līdz 2022. gadam viņš bija viens no KDU-ČSL priekšsēdētāja vietniekiem. 2014. gadā viņš trešo reizi tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Pašreizējā sasaukumā viņš ir Budžeta kontroles komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas loceklis. Viņš nodarbojas arī ar drošības politikas jautājumiem un ir Eiropas demokrātijas vairoga īpašās komitejas (EUDS) loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/history/10|title=Parlamenta 10. sasaukums {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> Zdehovskis ir četru dzejas krājumu autors: ''Ze zahrady mé milé'', ''Odpusť mým rtům'', ''Intimní doteky'' un ''Kapka'', kā arī romāna ''Nekonečné ticho'' autors. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Čehijas politiķi]] [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] abtkt5keoxq12bdwn9dldimtgsj8f11 4536046 4536043 2026-10-14T15:09:11Z Egilus 27634 4536046 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|salabot atveidi un citus mašīntulkojuma artefaktus}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tomāšs Zdehovskis | vārds_orģ = ''Tomáš Zdechovský'' | attēls = 1718798537845_20240618_ZDECHOVSKY_Tomas_CZ_005.jpg | apraksts = Tomāšs Zdehovskis 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------>| mazs_att = | amats = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāte | term_sākums = {{dat|2014|7|1|N}} | term_beigas = | <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|5|8}} | dzim_vieta = {{vieta|Čehija|Čehoslovākija|Havličkūvbrodā|td=Čehija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Čehs]] | partija = [[KDU-ČSL]] | tēvs = | māte = | dzīvesb = Ivana Zdechovská | bērni = Tobiáš, Anežka, Tomáš, Antonie | profesija = politiķis, menedžeris | alma_mater = Dienvidbohēmijas universitāte | reliģija = [[Romas katoļu baznīca]] | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Tomāšs Zdehovskis''' ({{val|cz|Tomáš Zdechovský}}, dzimis [[1979. gads|1979.]] gada [[2. novembris|2. novembrī]] [[Havlīčkūvbroda|Havlīčkūvbrodā]]) ir čehu politiķis, menedžeris, žurnālists un dzejnieks. Viņš studēja sociālās pastorācijas asistenta un brīvā laika pedagoģijas programmas Dienvidčehijas Universitātes Teoloģijas fakultātē [[Česke Budejovice|Česke Budejovicē]]. Tāpat viņš ieguva bakalaura grādu politiskajā komunikācijā Pāvesta Salēziešu universitātē Romā un maģistra grādu mediju studijās un žurnālistikā Masarika Universitātē Brno. 2024. gada septembrī viņš pabeidza doktorantūras studijas Dienvidčehijas Universitātes Veselības un sociālo zinātņu fakultātē rehabilitācijas specialitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/cv|title=CV {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> No 2004. līdz 2014. gadam viņš strādāja sabiedrisko attiecību aģentūrā Commservis.com par vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/cv|title=CV {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> 2014. gadā viņš tika ievēlēts Eiropas Parlamentā no Kristīgo un demokrātisko savienību – Čehoslovākijas Tautas partijas (KDU-ČSL) saraksta. Eiropas Parlamenta sasaukumā no 2014. līdz 2019. gadam viņš bija Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE), Budžeta kontroles komitejas (CONT) un Delegācijas attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/history/8|title=8. sasaukums {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> 2019. gadā Zdehovskis tika pārvēlēts Eiropas Parlamentā. Sasaukumā no 2019. līdz 2024. gadam viņš bija Budžeta kontroles komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas (EMPL) loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/history/9|title=9. sasaukums {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> No 2020. līdz 2022. gadam viņš bija viens no KDU-ČSL priekšsēdētāja vietniekiem. 2014. gadā viņš trešo reizi tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Pašreizējā sasaukumā viņš ir Budžeta kontroles komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas loceklis. Viņš nodarbojas arī ar drošības politikas jautājumiem un ir Eiropas demokrātijas vairoga īpašās komitejas (EUDS) loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/history/10|title=Parlamenta 10. sasaukums {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> Zdehovskis ir četru dzejas krājumu autors: ''Ze zahrady mé milé'', ''Odpusť mým rtům'', ''Intimní doteky'' un ''Kapka'', kā arī romāna ''Nekonečné ticho'' autors. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Čehijas politiķi]] [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] 9av0yllmtvljko68o0bf8k41ktvgmax 4536047 4536046 2026-10-14T15:10:17Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Tomášs Zdehovskis]] uz [[Tomāšs Zdehovskis]], neatstājot pāradresāciju: Kļūdains nosaukums 4536046 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|salabot atveidi un citus mašīntulkojuma artefaktus}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tomāšs Zdehovskis | vārds_orģ = ''Tomáš Zdechovský'' | attēls = 1718798537845_20240618_ZDECHOVSKY_Tomas_CZ_005.jpg | apraksts = Tomāšs Zdehovskis 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------>| mazs_att = | amats = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāte | term_sākums = {{dat|2014|7|1|N}} | term_beigas = | <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|5|8}} | dzim_vieta = {{vieta|Čehija|Čehoslovākija|Havličkūvbrodā|td=Čehija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Čehs]] | partija = [[KDU-ČSL]] | tēvs = | māte = | dzīvesb = Ivana Zdechovská | bērni = Tobiáš, Anežka, Tomáš, Antonie | profesija = politiķis, menedžeris | alma_mater = Dienvidbohēmijas universitāte | reliģija = [[Romas katoļu baznīca]] | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Tomāšs Zdehovskis''' ({{val|cz|Tomáš Zdechovský}}, dzimis [[1979. gads|1979.]] gada [[2. novembris|2. novembrī]] [[Havlīčkūvbroda|Havlīčkūvbrodā]]) ir čehu politiķis, menedžeris, žurnālists un dzejnieks. Viņš studēja sociālās pastorācijas asistenta un brīvā laika pedagoģijas programmas Dienvidčehijas Universitātes Teoloģijas fakultātē [[Česke Budejovice|Česke Budejovicē]]. Tāpat viņš ieguva bakalaura grādu politiskajā komunikācijā Pāvesta Salēziešu universitātē Romā un maģistra grādu mediju studijās un žurnālistikā Masarika Universitātē Brno. 2024. gada septembrī viņš pabeidza doktorantūras studijas Dienvidčehijas Universitātes Veselības un sociālo zinātņu fakultātē rehabilitācijas specialitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/cv|title=CV {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> No 2004. līdz 2014. gadam viņš strādāja sabiedrisko attiecību aģentūrā Commservis.com par vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/cv|title=CV {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> 2014. gadā viņš tika ievēlēts Eiropas Parlamentā no Kristīgo un demokrātisko savienību – Čehoslovākijas Tautas partijas (KDU-ČSL) saraksta. Eiropas Parlamenta sasaukumā no 2014. līdz 2019. gadam viņš bija Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE), Budžeta kontroles komitejas (CONT) un Delegācijas attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/history/8|title=8. sasaukums {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> 2019. gadā Zdehovskis tika pārvēlēts Eiropas Parlamentā. Sasaukumā no 2019. līdz 2024. gadam viņš bija Budžeta kontroles komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas (EMPL) loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/history/9|title=9. sasaukums {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> No 2020. līdz 2022. gadam viņš bija viens no KDU-ČSL priekšsēdētāja vietniekiem. 2014. gadā viņš trešo reizi tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Pašreizējā sasaukumā viņš ir Budžeta kontroles komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas loceklis. Viņš nodarbojas arī ar drošības politikas jautājumiem un ir Eiropas demokrātijas vairoga īpašās komitejas (EUDS) loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/lv/124713/TOMAS_ZDECHOVSKY/history/10|title=Parlamenta 10. sasaukums {{!}} Tomáš ZDECHOVSKÝ {{!}} Deputāti {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2026-10-14|date=1979-11-02|language=lv}}</ref> Zdehovskis ir četru dzejas krājumu autors: ''Ze zahrady mé milé'', ''Odpusť mým rtům'', ''Intimní doteky'' un ''Kapka'', kā arī romāna ''Nekonečné ticho'' autors. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Čehijas politiķi]] [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] 9av0yllmtvljko68o0bf8k41ktvgmax 3 641624 4536022 2026-10-14T14:43:51Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4536022 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Stanmott}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. oktobris, plkst. 17.43 (EEST) q0h8s6udiy8nc5wp8n9g0l88p2eo2eq 0 641625 4536023 2026-10-14T14:44:06Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Emīls Freimarks | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Emil Freymark'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1876|3|4}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} |... 4536023 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Emīls Freimarks | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Emil Freymark'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1876|3|4}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1936|5|26}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Emīls Freimarks''' ({{val|en|Emil Freymark}}; dzimis {{dat|1876|3|4}}, miris {{dat|1936|5|26}}) bija amerikāņu vieglatlēts, kurš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78421 |title=Emil Freymark |work=Olympedia |access-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/emil-freymark |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 14. oktobris |title=Emil FREYMARK |accessdate=2026. gada 14. oktobris}}</ref> Viņš 1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs startēja vieglatlētikas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas disciplīnā]]. Šajā disciplīnā viņš izcīnīja 5. vietu.<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fr/emil-freymark-1.html |title=Emil Freymark Olympic Results |access-date=2026. gada 14. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171726/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fr/emil-freymark-1.html |archive-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref> Freimarks bija [[Misūri Sporta klubs|Misūri Sporta kluba]] pārstāvis. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Okslijs, Džons}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1936. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] kobwa0y5c4hp0s5revcujgsk82w2wzv 0 641626 4536024 2026-10-14T14:44:40Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Emīls Freimarks]] 4536024 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Emīls Freimarks]] 1y3bjuwfjxlm19fxevia6jih4zt9qp0 3 641627 4536032 2026-10-14T14:56:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4536032 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Ilana Pārstrauta}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. oktobris, plkst. 17.56 (EEST) tbtf4eygv9jfjv5b54b3k1xxmybne1s 4536055 4536032 2026-10-14T15:21:51Z Egilus 27634 /* Alfrēds Hartmanis */ jauna sadaļa 4536055 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Ilana Pārstrauta}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. oktobris, plkst. 17.56 (EEST) == [[Alfrēds Hartmanis]] == Lai apstrīdētu atsaucētu informāciju, vajadzīga pārbaudāma pretatsauce. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. oktobris, plkst. 18.21 (EEST) lesyae97p40viu1hc9zc8gmx37ibh7q 0 641628 4536034 2026-10-14T15:00:24Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Ervīns Bārkers | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Ervin Barker'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Ervīns Džeremijs Bārkers | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|6|2}} | dz_viet = {{... 4536034 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Ervīns Bārkers | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Ervin Barker'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Ervīns Džeremijs Bārkers | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|6|2}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Aiova|Kresko}} | mir_dat = {{dat|1961|1|29}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Spokena}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Ervīns Džeremijs Bārkers''' ({{val|en|Ervin Jeremiah Barker}}; dzimis {{dat|1883|6|2}}, miris {{dat|1961|1|29}}) bija amerikāņu vieglatlēts, kurš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78074 |title=Ervin Barker |work=Olympedia |access-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/ervin-jerold-barker |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 14. oktobris |title=Ervin Jerold BARKER |accessdate=2026. gada 14. oktobris}}</ref> Bārkers 1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs startēja vieglatlētikas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas disciplīnās]]. Šajā disciplīnā viņš izcīnīja 6. vietu.<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ba/ervin-barker-1.html |title=Ervin Barker Olympic Results |access-date=2026. gada 14. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171701/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ba/ervin-barker-1.html |archive-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bārkers, Ervīns}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1961. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] q5fxow9h7b2rhu3s0t8348ws6gzp2xj 0 641629 4536035 2026-10-14T15:00:50Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Ervīns Bārkers]] 4536035 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ervīns Bārkers]] iazigie3ixpvdijdwx7pn2p7zxby5yj 0 641630 4536039 2026-10-14T15:04:41Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par sengrieķu dievieti 4536039 wikitext text/x-wiki {{Infokaste | above = Ēosa | subheader = {{val|grc|Ἠώς}} | abovestyle = background-color:#cef2e0 | headerstyle = background-color:#cef2e0 | image = [[Attēls:Eos chariot 430-420 BC Staatliche Antikensammlungen.jpg|250px]] | caption = Ēosa ratos lido virs jūras; Dienviditālijas sarkanfigūru krāteris, 430.—420. gadi p.m.ē.; Valsts antīkās mākslas kolekcija Minhenē | header1 = Pamatinformācija | label2 = Mitoloģija | data2 = [[sengrieķu mitoloģija]] | label3 = Dieviete | data3 = [[rītausma]]s dieviete un personifikācija | label4 = Romiešu ekvivalents | data4 = [[Aurora (mitoloģija)|Aurora]] | label5 = Atribūti | data5 = [[spārni]], [[mājas zirgs|zirgu]] vilkti [[rati]], [[safrāns|safrāna]] krāsas tērps | header6 = Ģimene | label7 = Vecāki | data7 = [[Hiperions (mitoloģija)|Hiperions]] un [[Teija]] | label8 = Brālis un māsa | data8 = [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlijs]] un [[Selēne]] | label9 = Dzīvesbiedri | data9 = [[Astrajs]]; [[Tītons]] | label10 = Bērni | data10 = {{ubl|[[Borejs]], [[Zefīrs]] un [[Nots (mitoloģija)|Nots]];|[[Eosfors]] un zvaigznes <small>(ar [[Astrajs|Astraju]])</small>;|[[Memnons]] un [[Emations]] <small>(ar Tītonu)</small>}} | header11 = Mīti un ikonogrāfija | label12 = Iemīļotie | data12 = [[Tītons]], [[Kefals]], [[Orions]] | label13 = Raksturīgs attēlojums | data13 = spārnota sieviete, kas debesīs brauc zirgu vilktos ratos }} '''Ēosa''' ({{val|grc|Ἠώς}}) [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir [[rītausma]]s [[dieviete]] un tās [[personifikācija]]. Ik rītu viņa atnes dienas gaismu un ievada sava brāļa [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] — [[Saule]]s dieva — parādīšanos debesīs. Ēosa ir [[titāni|titānu]] [[Hiperions (mitoloģija)|Hiperiona]] un [[Teija]]s meita, Hēlija un [[Selēne]]s — [[Mēness]] dievietes — māsa. [[Romiešu mitoloģija|Romiešu mitoloģijā]] viņai atbilst [[Aurora (mitoloģija)|Aurora]]. [[Sengrieķu māksla|Sengrieķu mākslā]] Ēosu bieži attēloja kā spārnotu sievieti, kas paceļas debesīs, vai kā [[rati|ratu]] braucēju, kura ar zirgu vilktiem ratiem nes rītausmas gaismu. Viņas tēls īpaši bieži sastopams [[Senās Grieķijas vāžu glezniecība|sengrieķu vāžu glezniecībā]], tostarp mitoloģiskajās ainās ar Ēosas iemīļotajiem mirstīgajiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mitoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]] r36jn9abl3wqorc2b4t01apeyiios5o 4536044 4536039 2026-10-14T15:08:32Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]]; pievienoju [[Kategorija:Grieķu dievi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4536044 wikitext text/x-wiki {{Infokaste | above = Ēosa | subheader = {{val|grc|Ἠώς}} | abovestyle = background-color:#cef2e0 | headerstyle = background-color:#cef2e0 | image = [[Attēls:Eos chariot 430-420 BC Staatliche Antikensammlungen.jpg|250px]] | caption = Ēosa ratos lido virs jūras; Dienviditālijas sarkanfigūru krāteris, 430.—420. gadi p.m.ē.; Valsts antīkās mākslas kolekcija Minhenē | header1 = Pamatinformācija | label2 = Mitoloģija | data2 = [[sengrieķu mitoloģija]] | label3 = Dieviete | data3 = [[rītausma]]s dieviete un personifikācija | label4 = Romiešu ekvivalents | data4 = [[Aurora (mitoloģija)|Aurora]] | label5 = Atribūti | data5 = [[spārni]], [[mājas zirgs|zirgu]] vilkti [[rati]], [[safrāns|safrāna]] krāsas tērps | header6 = Ģimene | label7 = Vecāki | data7 = [[Hiperions (mitoloģija)|Hiperions]] un [[Teija]] | label8 = Brālis un māsa | data8 = [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlijs]] un [[Selēne]] | label9 = Dzīvesbiedri | data9 = [[Astrajs]]; [[Tītons]] | label10 = Bērni | data10 = {{ubl|[[Borejs]], [[Zefīrs]] un [[Nots (mitoloģija)|Nots]];|[[Eosfors]] un zvaigznes <small>(ar [[Astrajs|Astraju]])</small>;|[[Memnons]] un [[Emations]] <small>(ar Tītonu)</small>}} | header11 = Mīti un ikonogrāfija | label12 = Iemīļotie | data12 = [[Tītons]], [[Kefals]], [[Orions]] | label13 = Raksturīgs attēlojums | data13 = spārnota sieviete, kas debesīs brauc zirgu vilktos ratos }} '''Ēosa''' ({{val|grc|Ἠώς}}) [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir [[rītausma]]s [[dieviete]] un tās [[personifikācija]]. Ik rītu viņa atnes dienas gaismu un ievada sava brāļa [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] — [[Saule]]s dieva — parādīšanos debesīs. Ēosa ir [[titāni|titānu]] [[Hiperions (mitoloģija)|Hiperiona]] un [[Teija]]s meita, Hēlija un [[Selēne]]s — [[Mēness]] dievietes — māsa. [[Romiešu mitoloģija|Romiešu mitoloģijā]] viņai atbilst [[Aurora (mitoloģija)|Aurora]]. [[Sengrieķu māksla|Sengrieķu mākslā]] Ēosu bieži attēloja kā spārnotu sievieti, kas paceļas debesīs, vai kā [[rati|ratu]] braucēju, kura ar zirgu vilktiem ratiem nes rītausmas gaismu. Viņas tēls īpaši bieži sastopams [[Senās Grieķijas vāžu glezniecība|sengrieķu vāžu glezniecībā]], tostarp mitoloģiskajās ainās ar Ēosas iemīļotajiem mirstīgajiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mitoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grieķu dievi]] 7fcknxxeu7oz7sqidjrh00cj6sdnm0u 0 641631 4536040 2026-10-14T15:05:23Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ēosa]] 4536040 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ēosa]] 2sf0cwh2tk7b77lfl8ef39ba86a400q 0 641632 4536056 2026-10-14T15:27:57Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Georgijs Vamkaitis | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Γεώργιος Δ. Βαμκαϊτης'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Georgijs D. Vamkaitis | dzimtais vārds = | dz_dat = ''nav zināms'' |... 4536056 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Georgijs Vamkaitis | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Γεώργιος Δ. Βαμκαϊτης'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Georgijs D. Vamkaitis | dzimtais vārds = | dz_dat = ''nav zināms'' | dz_viet = | mir_dat = ''nav zināms'' | mir_viet = | tautība = grieķis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Grieķija|old}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Georgijs D. Vamkaitis''' ({{val|gr|Γεώργιος Δ. Βαμκαϊτης}}; dzimšanas un miršanas datums ''nav zināms'') bija grieķu vieglatlēts, garo distaņču skrējējs. <ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/70867 |title=Georgios Vamkaitis |work=Olympedia |access-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/georgios-vamkaitis |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 14. oktobris |title=Georgios VAMKAITIS |accessdate=2026. gada 14. oktobris}}</ref> Vamkaitis [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona disciplīnā]]. Šajā disciplīnā nefinišēja.<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/georgios-vamkaitis-1.html |title=Georgios Vamkaitis Olympic Results |access-date=2026. gada 14. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418112509/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/georgios-vamkaitis-1.html |archive-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vamkaitis, Georgijs}} [[Kategorija:Grieķijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Grieķijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] hda70spbo3pfy8f1430rzqn6ws4so6f 4536059 4536056 2026-10-14T15:35:04Z Kleivas 2704 4536059 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Georgijs Vamkaitis | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Γεώργιος Δ. Βαμκαϊτης'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Georgijs D. Vamkaitis | dzimtais vārds = | dz_dat = ''nav zināms'' | dz_viet = | mir_dat = ''nav zināms'' | mir_viet = | tautība = grieķis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Grieķija|old}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Georgijs D. Vamkaitis''' ({{val|gr|Γεώργιος Δ. Βαμκαϊτης}}; dzimšanas un miršanas datums ''nav zināms'') bija grieķu vieglatlēts, garo distanču skrējējs. <ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/70867 |title=Georgios Vamkaitis |work=Olympedia |access-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/georgios-vamkaitis |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 14. oktobris |title=Georgios VAMKAITIS |accessdate=2026. gada 14. oktobris}}</ref> Vamkaitis [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona disciplīnā]]. Šajā disciplīnā nefinišēja.<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/georgios-vamkaitis-1.html |title=Georgios Vamkaitis Olympic Results |access-date=2026. gada 14. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418112509/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/georgios-vamkaitis-1.html |archive-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vamkaitis, Georgijs}} [[Kategorija:Grieķijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Grieķijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 870gbromv9hr48myai3rthy7v1e8ohs 4536183 4536059 2026-10-14T20:04:05Z Biafra 13794 4536183 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Georgijs Vamkaitis | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Γεώργιος Δ. Βαμκαϊτης'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Georgijs D. Vamkaitis | dzimtais vārds = | dz_dat = ''nav zināms'' | dz_viet = | mir_dat = ''nav zināms'' | mir_viet = | tautība = grieķis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Grieķija|old}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Georgijs D. Vamkaitis''' ({{val|gr|Γεώργιος Δ. Βαμκαϊτης}}; dzimšanas un miršanas datums ''nav zināms'') bija [[Grieķi|grieķu]] [[vieglatlēts]], garo distanču skrējējs. <ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/70867 |title=Georgios Vamkaitis |work=Olympedia |access-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/georgios-vamkaitis |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 14. oktobris |title=Georgios VAMKAITIS |accessdate=2026. gada 14. oktobris}}</ref> Vamkaitis [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona disciplīnā]]. Šajā disciplīnā nefinišēja.<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/georgios-vamkaitis-1.html |title=Georgios Vamkaitis Olympic Results |access-date=2026. gada 14. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418112509/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/georgios-vamkaitis-1.html |archive-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vamkaitis, Georgijs}} [[Kategorija:Grieķijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Grieķijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] m3wdx0l1sd095anfbcw693530qh4xzo 0 641633 4536057 2026-10-14T15:28:29Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Georgijs Vamkaitis]] 4536057 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Georgijs Vamkaitis]] hoo62mx7x4v1g8u2vxm0ktth4dg24tk 0 641634 4536058 2026-10-14T15:28:45Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Georgijs Vamkaitis]] 4536058 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Georgijs Vamkaitis]] hoo62mx7x4v1g8u2vxm0ktth4dg24tk 0 641635 4536060 2026-10-14T15:58:19Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par putnu sugu 4536060 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Pelecanus crispus | autors = [[Carl Friedrich Bruch|Bruch]], 1832 | attēls = Dalmatian Pelican Pelecanus crispus by Dr. Raju Kasambe DSCN6899 (3).jpg | att_nosaukums = | attēls2 = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Pelecaniformes | kārta_lv = Pelikānveidīgie | dzimta = Pelecanidae | dzimta_lv = Pelikānu dzimta | dzimta_r = Pelikāni | ģints = Pelecanus | ģints_lv = Pelikāni | suga = P. crispus | suga_lv = Cirtainais pelikāns | kategorijas = nē }} '''Cirtainais pelikāns''' (''Pelecanus crispus'') ir [[pelikāni|pelikānu dzimtas]] (''Pelecanidae'') [[putni|putns]]. Tā ir viena no lielākajām [[pelikāni|pelikānu]] sugām un viens no smagākajiem lidojošajiem putniem pasaulē. Cirtainais pelikāns sastopams fragmentētā areālā no [[Dienvidaustrumeiropa]]s caur [[Centrālāzija|Centrālāziju]] līdz [[Austrumāzija]]i. Tas apdzīvo galvenokārt plašus [[mitrājs|mitrājus]], īpaši seklus [[saldūdens]] ezerus, upju deltas un citus iekšzemes ūdeņus, taču sastopams arī [[sājūdens|iesāļūdens]] lagūnās un estuāros. Sugai raksturīgs gaišs apspalvojums un gari, sprogaini pakauša spalvu pavedieni, no kuriem cēlies arī tās latviskais nosaukums. [[Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība|Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības]] (IUCN) Sarkanajā sarakstā cirtainais pelikāns pašlaik klasificēts kā [[gandrīz apdraudēta suga]] ({{val|en|Near Threatened}}, NT). IUCN globālo populāciju lēš ap {{sk|11400}}—{{sk|13400}} pieaugušu īpatņu, un tās kopējā populācijas tendence tiek vērtēta kā sarūkoša. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pelikānu dzimta]] gdbvvnei98z5kftbevq6mauvtbj3n2d 4536063 4536060 2026-10-14T16:03:25Z Treisijs 347 4536063 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Pelecanus crispus | autors = [[Carl Friedrich Bruch|Bruch]], 1832 | attēls = Dalmatian Pelican Pelecanus crispus by Dr. Raju Kasambe DSCN6899 (3).jpg | att_nosaukums = | attēls2 = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Pelecaniformes | kārta_lv = Pelikānveidīgie | dzimta = Pelecanidae | dzimta_lv = Pelikānu dzimta | dzimta_r = Pelikāni | ģints = Pelecanus | ģints_lv = Pelikāni | suga = P. crispus | suga_lv = Cirtainais pelikāns | izplatība = [[Attēls:PelecanusCrispusIUCNver2018 2.png|275px]] | kategorijas = nē }} '''Cirtainais pelikāns''' (''Pelecanus crispus'') ir [[pelikāni|pelikānu dzimtas]] (''Pelecanidae'') [[putni|putns]]. Tā ir viena no lielākajām [[pelikāni|pelikānu]] sugām un viens no smagākajiem lidojošajiem putniem pasaulē. Cirtainais pelikāns sastopams fragmentētā areālā no [[Dienvidaustrumeiropa]]s caur [[Centrālāzija|Centrālāziju]] līdz [[Austrumāzija]]i. Tas apdzīvo galvenokārt plašus [[mitrājs|mitrājus]], īpaši seklus [[saldūdens]] ezerus, upju deltas un citus iekšzemes ūdeņus, taču sastopams arī [[sājūdens|iesāļūdens]] lagūnās un estuāros. Sugai raksturīgs gaišs apspalvojums un gari, sprogaini pakauša spalvu pavedieni, no kuriem cēlies arī tās latviskais nosaukums. [[Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība|Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības]] (IUCN) Sarkanajā sarakstā cirtainais pelikāns pašlaik klasificēts kā [[gandrīz apdraudēta suga]] ({{val|en|Near Threatened}}, NT). IUCN globālo populāciju lēš ap {{sk|11400}}—{{sk|13400}} pieaugušu īpatņu, un tās kopējā populācijas tendence tiek vērtēta kā sarūkoša. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pelikānu dzimta]] pebsa1rq37yp7eml88vtgy5vxtvzozf 0 641636 4536061 2026-10-14T15:59:17Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Cirtainais pelikāns]] 4536061 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Cirtainais pelikāns]] 9fza2tyou4o91huljg8aw1hxaqtj76q 0 641637 4536062 2026-10-14T15:59:33Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Cirtainais pelikāns]] 4536062 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Cirtainais pelikāns]] 9fza2tyou4o91huljg8aw1hxaqtj76q 0 641638 4536064 2026-10-14T16:03:48Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Cirtainais pelikāns]] 4536064 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Cirtainais pelikāns]] 9fza2tyou4o91huljg8aw1hxaqtj76q 0 641639 4536068 2026-10-14T17:03:01Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Cūgšpice]] uz [[Cugšpice]], pārrakstot pāradresācijas lapu: atveidošana 4536068 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Cugšpice]] 07j0tu2i8htya38nkwb0j3q23brc10x 1 641640 4536070 2026-10-14T17:03:02Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Diskusija:Cūgšpice]] uz [[Diskusija:Cugšpice]]: atveidošana 4536070 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Cugšpice]] 57bs3e7pkbwiqsgfokcrqf1i961na1w 10 641641 4536082 2026-10-14T17:33:53Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{inuse}} {{Navbox |name=Eiropas kalni |bodyclass = hlist |title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija]] ([[Korabs]]) * [[Andora]] ([[Komapedroza]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrija]] ([[Grosglokners]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]]) * [[Beļģija]] ([[Botranžs]]) * [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Botranžs]]) * [[Bulgārija]] ([[Musala]]) * [[Horvātija]] (Dinār... 4536082 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Navbox |name=Eiropas kalni |bodyclass = hlist |title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija]] ([[Korabs]]) * [[Andora]] ([[Komapedroza]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrija]] ([[Grosglokners]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]]) * [[Beļģija]] ([[Botranžs]]) * [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Botranžs]]) * [[Bulgārija]] ([[Musala]]) * [[Horvātija]] ([[Dināra]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Čehija]] ([[Sņežka]]) * [[Dānija]] ([[Melehejs]]) * [[Igaunija]] ([[Lielais Munameģis]]) * [[Somija]] ([[Halti]]) * [[Francija]] ([[Monblāns]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Vācija]] ([[Cugšpice]]) * [[Grieķija]] ([[Olimpa kalns|Olimps]]) * [[Ungārija]] ([[Kēkešs]]) * [[Islande]] ([[Kvannadālshnjūgirs]]) * [[Īrija]] ([[Karantūils]]) * [[Itālija]] ([[Monblāns]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]) * [[Latvija]] ([[Gaiziņkalns]]) * [[Lihtenšteina]] ([[Graušpice]]) * [[Lietuva]] ([[Aukštojs]]) * [[Luksemburga]] ([[Kneifs]]) * [[Malta]] ([[Tadmejreks]]) * [[Moldova]] ([[Belenešti]]) * [[Monako]] ([[Šemānderevuārs]]) * [[Melnkalne]] ([[Zla Kolata]]) * [[Nīderlande]] ([[Vālserbergs]]) * [[Ziemeļmaķedonija]] ([[Korabs]]) * [[Norvēģija]] ([[Galhēpigens]]) * [[Polija]] ([[Risi]]) * [[Portugāle]] ([[Piku (kalns)|Piku]]) * [[Rumānija]] ([[Moldovjanu]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Sanmarino]] ([[Titano kalns|Titano]]) * [[Serbija]] ([[Midžors]]) * [[Slovākija]] ([[Gerlaha smaile|Gerlaha sm.]]) * [[Slovēnija]] ([[Triglavs]]) * [[Spānija]] ([[Teide]]) * [[Zviedrija]] ([[Kebnekaise]]) * [[Šveice]] ([[Difūra smaile|Difūra sm.]]) * [[Turcija]] ([[Mahja]]) * [[Ukraina]] ([[Hoverla]]) * [[Apvienotā Karaliste]] ([[Neviss]]) * [[Vatikāns]] ([[Vatikāna pakalns]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Kosova]] ([[Velika Rudoka]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvili]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Akrotiri and Dhekelia]] * [[Orrdalsklint|Åland Islands]] * [[Le Moulin|Guernsey]] * [[Slættaratindur|Faroe Islands]] * [[Rock of Gibraltar|Gibraltar]] * [[Snaefell|Isle of Man]] * [[Les Platons|Jersey]] * [[Newtontoppen|Svalbard]] }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas veidnes]] </noinclude> ncw9cxnee3adv0fvw6wab61e41pm529 4536285 4536082 2026-10-15T07:33:08Z Kikos 3705 4536285 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Navbox |name=Eiropas kalni |bodyclass = hlist |title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija]] ([[Korabs]]) * [[Andora]] ([[Komapedroza]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrija]] ([[Grosglokners]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]]) * [[Beļģija]] ([[Botranžs]]) * [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Botranžs]]) * [[Bulgārija]] ([[Musala]]) * [[Horvātija]] ([[Dināra]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Čehija]] ([[Sņežka]]) * [[Dānija]] ([[Melehejs]]) * [[Igaunija]] ([[Lielais Munameģis]]) * [[Somija]] ([[Halti]]) * [[Francija]] ([[Monblāns]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Vācija]] ([[Cugšpice]]) * [[Grieķija]] ([[Olimpa kalns|Olimps]]) * [[Ungārija]] ([[Kēkešs]]) * [[Islande]] ([[Kvannadālshnjūgirs]]) * [[Īrija]] ([[Karantūils]]) * [[Itālija]] ([[Monblāns]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]) * [[Latvija]] ([[Gaiziņkalns]]) * [[Lihtenšteina]] ([[Graušpice]]) * [[Lietuva]] ([[Aukštojs]]) * [[Luksemburga]] ([[Kneifs]]) * [[Malta]] ([[Tadmejreks]]) * [[Moldova]] ([[Belenešti]]) * [[Monako]] ([[Šemānderevuārs]]) * [[Melnkalne]] ([[Zla Kolata]]) * [[Nīderlande]] ([[Vālserbergs]]) * [[Ziemeļmaķedonija]] ([[Korabs]]) * [[Norvēģija]] ([[Galhēpigens]]) * [[Polija]] ([[Risi]]) * [[Portugāle]] ([[Piku (kalns)|Piku]]) * [[Rumānija]] ([[Moldovjanu]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Sanmarino]] ([[Titano kalns|Titano]]) * [[Serbija]] ([[Midžors]]) * [[Slovākija]] ([[Gerlaha smaile|Gerlaha sm.]]) * [[Slovēnija]] ([[Triglavs]]) * [[Spānija]] ([[Teide]]) * [[Zviedrija]] ([[Kebnekaise]]) * [[Šveice]] ([[Difūra smaile|Difūra sm.]]) * [[Turcija]] ([[Mahja]]) * [[Ukraina]] ([[Hoverla]]) * [[Apvienotā Karaliste]] ([[Neviss]]) * [[Vatikāns]] ([[Vatikāna pakalns]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Kosova]] ([[Velika Rudoka]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvili]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Akrotiri and Dhekelia]] * [[Orrdalsklint|Åland Islands]] * [[Le Moulin|Guernsey]] * [[Slættaratindur|Faroe Islands]] * [[Rock of Gibraltar|Gibraltar]] * [[Snaefell|Isle of Man]] * [[Les Platons|Jersey]] * [[Newtontoppen|Svalbard]] }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas navigācijas veidnes]] </noinclude> mqye3tepcvsxyuctls7h3509j47hyy5 4536290 4536285 2026-10-15T07:47:51Z Kikos 3705 4536290 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Eiropas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija]] ([[Korabs]]) * [[Andora]] ([[Komapedroza]]) * [[Apvienotā Karaliste]] ([[Neviss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrija]] ([[Grosglokners]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]]) * [[Beļģija]] ([[Botranžs]]) * [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Botranžs]]) * [[Bulgārija]] ([[Musala]]) * [[Čehija]] ([[Sņežka]]) * [[Dānija]] ([[Melehejs]]) * [[Francija]] ([[Monblāns]]) * [[Grieķija]] ([[Olimpa kalns|Olimps]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Horvātija]] ([[Dināra]]) * [[Igaunija]] ([[Lielais Munameģis]]) * [[Īrija]] ([[Karantūils]]) * [[Islande]] ([[Kvannadālshnjūgirs]]) * [[Itālija]] ([[Monblāns]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Latvija]] ([[Gaiziņkalns]]) * [[Lihtenšteina]] ([[Graušpice]]) * [[Lietuva]] ([[Aukštojs]]) * [[Luksemburga]] ([[Kneifs]]) * [[Malta]] ([[Tadmejreks]]) * [[Melnkalne]] ([[Zla Kolata]]) * [[Moldova]] ([[Belenešti]]) * [[Monako]] ([[Šemānderevuārs]]) * [[Nīderlande]] ([[Vālserbergs]]) * [[Norvēģija]] ([[Galhēpigens]]) * [[Polija]] ([[Risi]]) * [[Portugāle]] ([[Piku (kalns)|Piku]]) * [[Rumānija]] ([[Moldovjanu]]) * [[Sanmarino]] ([[Titano kalns|Titano]]) * [[Serbija]] ([[Midžors]]) * [[Slovākija]] ([[Gerlaha smaile|Gerlaha sm.]]) * [[Slovēnija]] ([[Triglavs]]) * [[Somija]] ([[Halti]]) * [[Spānija]] ([[Teide]]) * [[Šveice]] ([[Difūra smaile|Difūra sm.]]) * [[Turcija]] ([[Mahja]]) * [[Ukraina]] ([[Hoverla]]) * [[Ungārija]] ([[Kēkešs]]) * [[Vācija]] ([[Cugšpice]]) * [[Zviedrija]] ([[Kebnekaise]]) * [[Vatikāns]] ([[Vatikāna pakalns]]) * [[Ziemeļmaķedonija]] ([[Korabs]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Kosova]] ([[Velika Rudoka]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvili]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Džērsija]] ([[Lesplatons]]) * [[Fēru Salas]] ([[Sleataratindurs]]) * [[Gērnsija]] ([[Lemulēns]]) * [[Gibraltārs]] ([[Gibraltāra klints]]) * [[Menas Sala]] ([[Sneifels]]) * [[Olande]] ([[Ordālsklints]]) * [[Svalbāra]] ([[Ņūtona kalns|Ņūtona k.]]) }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas navigācijas veidnes]] </noinclude> dmbq5y0dxofqhhh9p8ksa0xxaogvjuw 4536291 4536290 2026-10-15T07:48:47Z Kikos 3705 4536291 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Eiropas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija]] ([[Korabs]]) * [[Andora]] ([[Komapedroza]]) * [[Apvienotā Karaliste]] ([[Neviss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrija]] ([[Grosglokners]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]]) * [[Beļģija]] ([[Botranžs]]) * [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Magličs]]) * [[Bulgārija]] ([[Musala]]) * [[Čehija]] ([[Sņežka]]) * [[Dānija]] ([[Melehejs]]) * [[Francija]] ([[Monblāns]]) * [[Grieķija]] ([[Olimpa kalns|Olimps]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Horvātija]] ([[Dināra]]) * [[Igaunija]] ([[Lielais Munameģis]]) * [[Īrija]] ([[Karantūils]]) * [[Islande]] ([[Kvannadālshnjūgirs]]) * [[Itālija]] ([[Monblāns]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Latvija]] ([[Gaiziņkalns]]) * [[Lihtenšteina]] ([[Graušpice]]) * [[Lietuva]] ([[Aukštojs]]) * [[Luksemburga]] ([[Kneifs]]) * [[Malta]] ([[Tadmejreks]]) * [[Melnkalne]] ([[Zla Kolata]]) * [[Moldova]] ([[Belenešti]]) * [[Monako]] ([[Šemānderevuārs]]) * [[Nīderlande]] ([[Vālserbergs]]) * [[Norvēģija]] ([[Galhēpigens]]) * [[Polija]] ([[Risi]]) * [[Portugāle]] ([[Piku (kalns)|Piku]]) * [[Rumānija]] ([[Moldovjanu]]) * [[Sanmarino]] ([[Titano kalns|Titano]]) * [[Serbija]] ([[Midžors]]) * [[Slovākija]] ([[Gerlaha smaile|Gerlaha sm.]]) * [[Slovēnija]] ([[Triglavs]]) * [[Somija]] ([[Halti]]) * [[Spānija]] ([[Teide]]) * [[Šveice]] ([[Difūra smaile|Difūra sm.]]) * [[Turcija]] ([[Mahja]]) * [[Ukraina]] ([[Hoverla]]) * [[Ungārija]] ([[Kēkešs]]) * [[Vācija]] ([[Cugšpice]]) * [[Zviedrija]] ([[Kebnekaise]]) * [[Vatikāns]] ([[Vatikāna pakalns]]) * [[Ziemeļmaķedonija]] ([[Korabs]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Kosova]] ([[Velika Rudoka]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvili]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Džērsija]] ([[Lesplatons]]) * [[Fēru Salas]] ([[Sleataratindurs]]) * [[Gērnsija]] ([[Lemulēns]]) * [[Gibraltārs]] ([[Gibraltāra klints]]) * [[Menas Sala]] ([[Sneifels]]) * [[Olande]] ([[Ordālsklints]]) * [[Svalbāra]] ([[Ņūtona kalns|Ņūtona k.]]) }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas navigācijas veidnes]] </noinclude> j11pg5f79267nhfp5at7axy9djth7cc 4536292 4536291 2026-10-15T07:56:09Z Kikos 3705 4536292 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Eiropas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija]] ([[Korabs]]) * [[Andora]] ([[Komapedroza]]) * [[Apvienotā Karaliste]] ([[Neviss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrija]] ([[Grosglokners]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]]) * [[Beļģija]] ([[Botranžs]]) * [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Magličs]]) * [[Bulgārija]] ([[Musala]]) * [[Čehija]] ([[Sņežka]]) * [[Dānija]] ([[Melehejs]]) * [[Francija]] ([[Monblāns]]) * [[Grieķija]] ([[Olimpa kalns|Olimps]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Horvātija]] ([[Dināra]]) * [[Igaunija]] ([[Lielais Munameģis]]) * [[Īrija]] ([[Karantūils]]) * [[Islande]] ([[Kvannadālshnjūgirs]]) * [[Itālija]] ([[Monblāns]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Latvija]] ([[Gaiziņkalns]]) * [[Lihtenšteina]] ([[Graušpice]]) * [[Lietuva]] ([[Aukštojs]]) * [[Luksemburga]] ([[Kneifs]]) * [[Malta]] ([[Tadmejreks]]) * [[Melnkalne]] ([[Zla Kolata]]) * [[Moldova]] ([[Belenešti]]) * [[Monako]] ([[Šemānderevuārs]]) * [[Nīderlande]] ([[Vālserbergs]]) * [[Norvēģija]] ([[Galhēpigens]]) * [[Polija]] ([[Risi]]) * [[Portugāle]] ([[Piku (kalns)|Piku]]/[[Torre]]) * [[Rumānija]] ([[Moldovjanu]]) * [[Sanmarino]] ([[Titano kalns|Titano]]) * [[Serbija]] ([[Midžors]]) * [[Slovākija]] ([[Gerlaha smaile|Gerlaha sm.]]) * [[Slovēnija]] ([[Triglavs]]) * [[Somija]] ([[Halti]]) * [[Spānija]] ([[Teide]]) * [[Šveice]] ([[Difūra smaile|Difūra sm.]]) * [[Turcija]] ([[Mahja]]) * [[Ukraina]] ([[Hoverla]]) * [[Ungārija]] ([[Kēkešs]]) * [[Vācija]] ([[Cugšpice]]) * [[Zviedrija]] ([[Kebnekaise]]) * [[Vatikāns]] ([[Vatikāna pakalns]]) * [[Ziemeļmaķedonija]] ([[Korabs]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Kosova]] ([[Velika Rudoka]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvili]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Džērsija]] ([[Lesplatons]]) * [[Fēru Salas]] ([[Sleataratindurs]]) * [[Gērnsija]] ([[Lemulēns]]) * [[Gibraltārs]] ([[Gibraltāra klints]]) * [[Menas Sala]] ([[Sneifels]]) * [[Olande]] ([[Ordālsklints]]) * [[Svalbāra]] ([[Ņūtona kalns|Ņūtona k.]]) }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas navigācijas veidnes]] </noinclude> klq1dnxyqfr6yzs0bcmo0dzz2c3u50t 4536293 4536292 2026-10-15T07:56:42Z Kikos 3705 4536293 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Eiropas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija]] ([[Korabs]]) * [[Andora]] ([[Komapedroza]]) * [[Apvienotā Karaliste]] ([[Neviss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrija]] ([[Grosglokners]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]]) * [[Beļģija]] ([[Botranžs]]) * [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Magličs]]) * [[Bulgārija]] ([[Musala]]) * [[Čehija]] ([[Sņežka]]) * [[Dānija]] ([[Melehejs]]) * [[Francija]] ([[Monblāns]]) * [[Grieķija]] ([[Olimpa kalns|Olimps]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Horvātija]] ([[Dināra]]) * [[Igaunija]] ([[Lielais Munameģis]]) * [[Īrija]] ([[Karantūils]]) * [[Islande]] ([[Kvannadālshnjūgirs]]) * [[Itālija]] ([[Monblāns]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Latvija]] ([[Gaiziņkalns]]) * [[Lihtenšteina]] ([[Graušpice]]) * [[Lietuva]] ([[Aukštojs]]) * [[Luksemburga]] ([[Kneifs]]) * [[Malta]] ([[Tadmejreks]]) * [[Melnkalne]] ([[Zla Kolata]]) * [[Moldova]] ([[Belenešti]]) * [[Monako]] ([[Šemānderevuārs]]) * [[Nīderlande]] ([[Vālserbergs]]) * [[Norvēģija]] ([[Galhēpigens]]) * [[Polija]] ([[Risi]]) * [[Portugāle]] ([[Piku (kalns)|Piku]]/[[Torre (kalns)|Torre]]) * [[Rumānija]] ([[Moldovjanu]]) * [[Sanmarino]] ([[Titano kalns|Titano]]) * [[Serbija]] ([[Midžors]]) * [[Slovākija]] ([[Gerlaha smaile|Gerlaha sm.]]) * [[Slovēnija]] ([[Triglavs]]) * [[Somija]] ([[Halti]]) * [[Spānija]] ([[Teide]]) * [[Šveice]] ([[Difūra smaile|Difūra sm.]]) * [[Turcija]] ([[Mahja]]) * [[Ukraina]] ([[Hoverla]]) * [[Ungārija]] ([[Kēkešs]]) * [[Vācija]] ([[Cugšpice]]) * [[Zviedrija]] ([[Kebnekaise]]) * [[Vatikāns]] ([[Vatikāna pakalns]]) * [[Ziemeļmaķedonija]] ([[Korabs]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Kosova]] ([[Velika Rudoka]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvili]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Džērsija]] ([[Lesplatons]]) * [[Fēru Salas]] ([[Sleataratindurs]]) * [[Gērnsija]] ([[Lemulēns]]) * [[Gibraltārs]] ([[Gibraltāra klints]]) * [[Menas Sala]] ([[Sneifels]]) * [[Olande]] ([[Ordālsklints]]) * [[Svalbāra]] ([[Ņūtona kalns|Ņūtona k.]]) }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas navigācijas veidnes]] </noinclude> m29eumbt49u7ix0t826mb3c47ybcs7c 4536317 4536293 2026-10-15T09:49:56Z Kikos 3705 4536317 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Eiropas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija]] ([[Korabs]]) * [[Andora]] ([[Komapedroza]]) * [[Apvienotā Karaliste]] ([[Neviss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrija]] ([[Grosglokners]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]]) * [[Beļģija]] ([[Botranžs]]) * [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Magličs]]) * [[Bulgārija]] ([[Musala]]) * [[Čehija]] ([[Sņežka]]) * [[Dānija]] ([[Melehejs]]) * [[Francija]] ([[Monblāns]]) * [[Grieķija]] ([[Olimpa kalns|Olimps]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Horvātija]] ([[Dināra]]) * [[Igaunija]] ([[Lielais Munameģis]]) * [[Īrija]] ([[Karantūils]]) * [[Islande]] ([[Kvannadālshnjūgirs]]) * [[Itālija]] ([[Monblāns]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Latvija]] ([[Gaiziņkalns]]) * [[Lihtenšteina]] ([[Graušpice]]) * [[Lietuva]] ([[Aukštojs]]) * [[Luksemburga]] ([[Kneifs]]) * [[Malta]] ([[Tadmejreks]]) * [[Melnkalne]] ([[Zla Kolata]]) * [[Moldova]] ([[Belenešti]]) * [[Monako]] ([[Šemānderevuārs]]) * [[Nīderlande]] ([[Vālserbergs]]) * [[Norvēģija]] ([[Galhēpigens]]) * [[Polija]] ([[Risi]]) * [[Portugāle]] ([[Piku (kalns)|Piku]]/[[Torre (kalns)|Torre]]) * [[Rumānija]] ([[Moldovjanu]]) * [[Sanmarino]] ([[Titano kalns|Titano]]) * [[Serbija]] ([[Midžors]]) * [[Slovākija]] ([[Gerlaha smaile|Gerlaha sm.]]) * [[Slovēnija]] ([[Triglavs]]) * [[Somija]] ([[Halti]]) * [[Spānija]] ([[Teide]]) * [[Šveice]] ([[Difūra smaile|Difūra sm.]]) * [[Turcija]] ([[Mahja]]) * [[Ukraina]] ([[Hoverla]]) * [[Ungārija]] ([[Kēkešs]]) * [[Vācija]] ([[Cugšpice]]) * [[Zviedrija]] ([[Kebnekaise]]) * [[Vatikāns]] ([[Vatikāna pakalns]]) * [[Ziemeļmaķedonija]] ([[Korabs]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Kosova]] ([[Velika Rudoka]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvili]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Džērsija]] ([[Lesplatons]]) * [[Fēru Salas]] ([[Sletaratindurs]]) * [[Gērnsija]] ([[Lemulēns]]) * [[Gibraltārs]] ([[Gibraltāra klints]]) * [[Menas Sala]] ([[Sneifels]]) * [[Olande]] ([[Ordālsklints]]) * [[Svalbāra]] ([[Ņūtona kalns|Ņūtona k.]]) }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas navigācijas veidnes]] </noinclude> gray06hhx3i38eqlzj9vpp39t3gepzl 4536338 4536317 2026-10-15T10:14:24Z Kikos 3705 4536338 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Eiropas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija]] ([[Korabs]]) * [[Andora]] ([[Komapedroza]]) * [[Apvienotā Karaliste]] ([[Neviss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrija]] ([[Grosglokners]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]]) * [[Beļģija]] ([[Botranžs]]) * [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Magličs]]) * [[Bulgārija]] ([[Musala]]) * [[Čehija]] ([[Sņežka]]) * [[Dānija]] ([[Melehejs]]) * [[Francija]] ([[Monblāns]]) * [[Grieķija]] ([[Olimpa kalns|Olimps]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Horvātija]] ([[Dināra]]) * [[Igaunija]] ([[Lielais Munameģis]]) * [[Īrija]] ([[Karantūils]]) * [[Islande]] ([[Kvannadālshnjūgirs]]) * [[Itālija]] ([[Monblāns]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Latvija]] ([[Gaiziņkalns]]) * [[Lihtenšteina]] ([[Graušpice]]) * [[Lietuva]] ([[Aukštojs]]) * [[Luksemburga]] ([[Kneifs]]) * [[Malta]] ([[Tadmejreks]]) * [[Melnkalne]] ([[Zla Kolata]]) * [[Moldova]] ([[Belenešti]]) * [[Monako]] ([[Šemānderevuārs]]) * [[Nīderlande]] ([[Vālserbergs]]) * [[Norvēģija]] ([[Galhēpigens]]) * [[Polija]] ([[Risi]]) * [[Portugāle]] ([[Piku (kalns)|Piku]]/[[Torre]]) * [[Rumānija]] ([[Moldovjanu]]) * [[Sanmarino]] ([[Titano kalns|Titano]]) * [[Serbija]] ([[Midžors]]) * [[Slovākija]] ([[Gerlaha smaile|Gerlaha sm.]]) * [[Slovēnija]] ([[Triglavs]]) * [[Somija]] ([[Halti]]) * [[Spānija]] ([[Teide]]) * [[Šveice]] ([[Difūra smaile|Difūra sm.]]) * [[Turcija]] ([[Mahja]]) * [[Ukraina]] ([[Hoverla]]) * [[Ungārija]] ([[Kēkešs]]) * [[Vācija]] ([[Cugšpice]]) * [[Zviedrija]] ([[Kebnekaise]]) * [[Vatikāns]] ([[Vatikāna pakalns]]) * [[Ziemeļmaķedonija]] ([[Korabs]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Kosova]] ([[Velika Rudoka]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvili]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Džērsija]] ([[Lesplatons]]) * [[Fēru Salas]] ([[Sletaratindurs]]) * [[Gērnsija]] ([[Lemulēns]]) * [[Gibraltārs]] ([[Gibraltāra klints]]) * [[Menas Sala]] ([[Sneifels]]) * [[Olande]] ([[Ordālsklints]]) * [[Svalbāra]] ([[Ņūtona kalns|Ņūtona k.]]) }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas navigācijas veidnes]] </noinclude> b6lwnzluzey2sqy36rc3929y3reo29k 4536344 4536338 2026-10-15T10:41:08Z Kikos 3705 4536344 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Eiropas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija]] ([[Korabs]]) * [[Andora]] ([[Komapedroza]]) * [[Apvienotā Karaliste]] ([[Neviss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrija]] ([[Grosglokners]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]]) * [[Beļģija]] ([[Botranžs]]) * [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Magličs]]) * [[Bulgārija]] ([[Musala]]) * [[Čehija]] ([[Sņežka]]) * [[Dānija]] ([[Melehejs]]) * [[Francija]] ([[Monblāns]]) * [[Grieķija]] ([[Olimpa kalns|Olimps]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Horvātija]] ([[Dināra]]) * [[Igaunija]] ([[Lielais Munameģis]]) * [[Īrija]] ([[Karantūils]]) * [[Islande]] ([[Kvannadālshnjūgirs]]) * [[Itālija]] ([[Monblāns]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Latvija]] ([[Gaiziņkalns]]) * [[Lihtenšteina]] ([[Graušpice]]) * [[Lietuva]] ([[Aukštojs]]) * [[Luksemburga]] ([[Kneifs]]) * [[Malta]] ([[Tadmejreks]]) * [[Melnkalne]] ([[Zla Kolata]]) * [[Moldova]] ([[Belenešti]]) * [[Monako]] ([[Šemānderevuārs]]) * [[Nīderlande]] ([[Vālserbergs]]) * [[Norvēģija]] ([[Galhēpigens]]) * [[Polija]] ([[Risi]]) * [[Portugāle]] ([[Piku (kalns)|Piku]]/[[Torre]]) * [[Rumānija]] ([[Moldovjanu]]) * [[Sanmarino]] ([[Titano kalns|Titano]]) * [[Serbija]] ([[Midžors]]) * [[Slovākija]] ([[Gerlaha smaile|Gerlaha sm.]]) * [[Slovēnija]] ([[Triglavs]]) * [[Somija]] ([[Halti]]) * [[Spānija]] ([[Teide]]/[[Mulasens]]) * [[Šveice]] ([[Difūra smaile|Difūra sm.]]) * [[Turcija]] ([[Mahja]]) * [[Ukraina]] ([[Hoverla]]) * [[Ungārija]] ([[Kēkešs]]) * [[Vācija]] ([[Cugšpice]]) * [[Zviedrija]] ([[Kebnekaise]]) * [[Vatikāns]] ([[Vatikāna pakalns]]) * [[Ziemeļmaķedonija]] ([[Korabs]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Kosova]] ([[Velika Rudoka]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvili]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Džērsija]] ([[Lesplatons]]) * [[Fēru Salas]] ([[Sletaratindurs]]) * [[Gērnsija]] ([[Lemulēns]]) * [[Gibraltārs]] ([[Gibraltāra klints]]) * [[Menas Sala]] ([[Sneifels]]) * [[Olande]] ([[Ordālsklints]]) * [[Svalbāra]] ([[Ņūtona kalns|Ņūtona k.]]) }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas navigācijas veidnes]] </noinclude> lmt1n45dz7lipmc29h8uxy76o30ypz7 4536355 4536344 2026-10-15T11:25:34Z Kikos 3705 4536355 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Eiropas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija]] ([[Korabs]]) * [[Andora]] ([[Komapedroza]]) * [[Apvienotā Karaliste]] ([[Neviss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrija]] ([[Grosglokners]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]]) * [[Beļģija]] ([[Botranžs]]) * [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Magličs]]) * [[Bulgārija]] ([[Musala]]) * [[Čehija]] ([[Sņežka]]) * [[Dānija]] ([[Melehejs]]) * [[Francija]] ([[Monblāns]]) * [[Grieķija]] ([[Olimpa kalns|Olimps]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Horvātija]] ([[Dināra]]) * [[Igaunija]] ([[Lielais Munameģis]]) * [[Īrija]] ([[Karantūils]]) * [[Islande]] ([[Kvannadālshnjūgirs]]) * [[Itālija]] ([[Monblāns]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]/[[Ješkitau]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Latvija]] ([[Gaiziņkalns]]) * [[Lihtenšteina]] ([[Graušpice]]) * [[Lietuva]] ([[Aukštojs]]) * [[Luksemburga]] ([[Kneifs]]) * [[Malta]] ([[Tadmejreks]]) * [[Melnkalne]] ([[Zla Kolata]]) * [[Moldova]] ([[Belenešti]]) * [[Monako]] ([[Šemānderevuārs]]) * [[Nīderlande]] ([[Vālserbergs]]) * [[Norvēģija]] ([[Galhēpigens]]) * [[Polija]] ([[Risi]]) * [[Portugāle]] ([[Piku (kalns)|Piku]]/[[Torre]]) * [[Rumānija]] ([[Moldovjanu]]) * [[Sanmarino]] ([[Titano kalns|Titano]]) * [[Serbija]] ([[Midžors]]) * [[Slovākija]] ([[Gerlaha smaile|Gerlaha sm.]]) * [[Slovēnija]] ([[Triglavs]]) * [[Somija]] ([[Halti]]) * [[Spānija]] ([[Teide]]/[[Mulasens]]) * [[Šveice]] ([[Difūra smaile|Difūra sm.]]) * [[Turcija]] ([[Mahja]]) * [[Ukraina]] ([[Hoverla]]) * [[Ungārija]] ([[Kēkešs]]) * [[Vācija]] ([[Cugšpice]]) * [[Zviedrija]] ([[Kebnekaise]]) * [[Vatikāns]] ([[Vatikāna pakalns]]) * [[Ziemeļmaķedonija]] ([[Korabs]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Kosova]] ([[Velika Rudoka]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvili]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Džērsija]] ([[Lesplatons]]) * [[Fēru Salas]] ([[Sletaratindurs]]) * [[Gērnsija]] ([[Lemulēns]]) * [[Gibraltārs]] ([[Gibraltāra klints]]) * [[Menas Sala]] ([[Sneifels]]) * [[Olande]] ([[Ordālsklints]]) * [[Svalbāra]] ([[Ņūtona kalns|Ņūtona k.]]) }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas navigācijas veidnes]] </noinclude> 3ayo9pqgro2680lq25oyt2tbflfc1a1 4536359 4536355 2026-10-15T11:48:30Z Kikos 3705 4536359 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Eiropas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija]] ([[Korabs]]) * [[Andora]] ([[Komapedroza]]) * [[Apvienotā Karaliste]] ([[Neviss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrija]] ([[Grosglokners]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]]) * [[Beļģija]] ([[Botranžs]]) * [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Magličs]]) * [[Bulgārija]] ([[Musala]]) * [[Čehija]] ([[Sņežka]]) * [[Dānija]] ([[Melehejs]]) * [[Francija]] ([[Monblāns]]) * [[Grieķija]] ([[Olimpa kalns|Olimps]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Horvātija]] ([[Dināra]]) * [[Igaunija]] ([[Lielais Munameģis]]) * [[Īrija]] ([[Karantūils]]) * [[Islande]] ([[Kvannadālshnjūgirs]]) * [[Itālija]] ([[Monblāns]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]/[[Eškitau]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Latvija]] ([[Gaiziņkalns]]) * [[Lihtenšteina]] ([[Graušpice]]) * [[Lietuva]] ([[Aukštojs]]) * [[Luksemburga]] ([[Kneifs]]) * [[Malta]] ([[Tadmejreks]]) * [[Melnkalne]] ([[Zla Kolata]]) * [[Moldova]] ([[Belenešti]]) * [[Monako]] ([[Šemānderevuārs]]) * [[Nīderlande]] ([[Vālserbergs]]) * [[Norvēģija]] ([[Galhēpigens]]) * [[Polija]] ([[Risi]]) * [[Portugāle]] ([[Piku (kalns)|Piku]]/[[Torre]]) * [[Rumānija]] ([[Moldovjanu]]) * [[Sanmarino]] ([[Titano kalns|Titano]]) * [[Serbija]] ([[Midžors]]) * [[Slovākija]] ([[Gerlaha smaile|Gerlaha sm.]]) * [[Slovēnija]] ([[Triglavs]]) * [[Somija]] ([[Halti]]) * [[Spānija]] ([[Teide]]/[[Mulasens]]) * [[Šveice]] ([[Difūra smaile|Difūra sm.]]) * [[Turcija]] ([[Mahja]]) * [[Ukraina]] ([[Hoverla]]) * [[Ungārija]] ([[Kēkešs]]) * [[Vācija]] ([[Cugšpice]]) * [[Zviedrija]] ([[Kebnekaise]]) * [[Vatikāns]] ([[Vatikāna pakalns]]) * [[Ziemeļmaķedonija]] ([[Korabs]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Kosova]] ([[Velika Rudoka]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvili]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Džērsija]] ([[Lesplatons]]) * [[Fēru Salas]] ([[Sletaratindurs]]) * [[Gērnsija]] ([[Lemulēns]]) * [[Gibraltārs]] ([[Gibraltāra klints]]) * [[Menas Sala]] ([[Sneifels]]) * [[Olande]] ([[Ordālsklints]]) * [[Svalbāra]] ([[Ņūtona kalns|Ņūtona k.]]) }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas navigācijas veidnes]] </noinclude> pyvlccflree9m5v6jmu5dhtcvknspwt 6 641642 4536087 2026-10-14T17:56:34Z Pirags 3757 no https://www.makslasvesture.lv/Att%C4%93ls:Peksens_Berga_bazars_Dzirnavu_84.jpg {{NA-70}} 4536087 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.makslasvesture.lv/Att%C4%93ls:Peksens_Berga_bazars_Dzirnavu_84.jpg {{NA-70}} 9ktc0c92nmq9bq89bf98rya20s2bwth 6 641643 4536092 2026-10-14T18:03:44Z Pirags 3757 no https://www.makslasvesture.lv/Att%C4%93ls:Peksens_Berga_bazars_ieksskats.jpg reklāmas attēls {{NA-70}} 4536092 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.makslasvesture.lv/Att%C4%93ls:Peksens_Berga_bazars_ieksskats.jpg reklāmas attēls {{NA-70}} 1z96pf16odlekzrtr662ca4dtmdlt67 0 641644 4536108 2026-10-14T18:33:36Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Pekka Halonens]] uz [[Peka Halonens]]: atveidošana 4536108 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Peka Halonens]] h7nkym4rrrrfk54lgfp7opqbeebjzsv 1 641645 4536110 2026-10-14T18:33:36Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Diskusija:Pekka Halonens]] uz [[Diskusija:Peka Halonens]]: atveidošana 4536110 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Peka Halonens]] hyrmx5tdwtz3wi09w04lsg0zccvqvcm 0 641646 4536112 2026-10-14T18:36:57Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Emīls Freimarks]] 4536112 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Emīls Freimarks]] 1y3bjuwfjxlm19fxevia6jih4zt9qp0 0 641647 4536113 2026-10-14T18:37:13Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Emīls Freimarks]] 4536113 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Emīls Freimarks]] 1y3bjuwfjxlm19fxevia6jih4zt9qp0 6 641648 4536114 2026-10-14T18:37:29Z Pirags 3757 no https://www.facebook.com/groups/416130016086600/posts/1490574585308799/ {{NA-70}} 4536114 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.facebook.com/groups/416130016086600/posts/1490574585308799/ {{NA-70}} i3nsba753vz2rfyrqk876npk49exn1x 6 641649 4536121 2026-10-14T18:49:46Z Pirags 3757 no https://www.la.lv/1888-gada-4-maija-iekarto-berga-bazaru-pirmo-tirdzniecibas-pasazu#google_vignette {{NA-70}} 4536121 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.la.lv/1888-gada-4-maija-iekarto-berga-bazaru-pirmo-tirdzniecibas-pasazu#google_vignette {{NA-70}} f94jx8ri0ho1s36ckgyxk9vlp3cbmhr 0 641650 4536122 2026-10-14T18:50:23Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Ēro Jērnefelts]] 4536122 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ēro Jērnefelts]] rfps41td0rsoe0u5t7ht1tmx77ezuav 0 641651 4536123 2026-10-14T18:50:44Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Ēro Jērnefelts]] 4536123 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ēro Jērnefelts]] rfps41td0rsoe0u5t7ht1tmx77ezuav 0 641652 4536130 2026-10-14T19:19:30Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Akseli Gallēns-Kallela]] 4536130 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Akseli Gallēns-Kallela]] blqqvdjg8w4qotpaaxmcmavd4lih4h6 0 641653 4536132 2026-10-14T19:20:31Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Akseli Gallēns-Kallela]] 4536132 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Akseli Gallēns-Kallela]] blqqvdjg8w4qotpaaxmcmavd4lih4h6 0 641654 4536136 2026-10-14T19:22:57Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Politiska amata infokaste |post = Federālā izmeklēšanas biroja direktors |body = |native_name = ''Director of the Federal Bureau of Investigation'' |insignia = Seal of the Federal Bureau of Investigation.svg |insigniasize = 165px |insigniacaption = FIB zīmogs |image = Official Portrait of FBI Director Kash Patel (cropped).jpg |imagesize = 165px |incumbent = [[Kešs Patels]] |incumbentsince = {{dat|2025|02|20}} |r... 4536136 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Federālā izmeklēšanas biroja direktors |body = |native_name = ''Director of the Federal Bureau of Investigation'' |insignia = Seal of the Federal Bureau of Investigation.svg |insigniasize = 165px |insigniacaption = FIB zīmogs |image = Official Portrait of FBI Director Kash Patel (cropped).jpg |imagesize = 165px |incumbent = [[Kešs Patels]] |incumbentsince = {{dat|2025|02|20}} |residence = J. Edgar Hoover Building<br />[[Vašingtona]] |appointer = [[ASV prezidents]] ar [[ASV Senāts|Senāta]] padomu un piekrišanu |termlength = Pēc prezidenta ieskatiem (likumā noteikti 10 gadi), ar iespēju pagarināt pilnvaru termiņu (tikai ar Senāta lēmumu). |formation = {{dat|1908|07|26}} |inaugural = [[Stenlijs Finčs]] |salary = |website = {{URL|https://www.fbi.gov/about/leadership-and-structure}} }} '''Federālā izmeklēšanas biroja direktors''' ({{val|en|Director of the Federal Bureau of Investigation}}, DFBI) ir [[ASV]] [[Federālais izmeklēšanas birojs|Federālā izmeklēšanas biroja]] vadītājs. Viņu amatā ieceļ [[Amerikas Savienoto Valstu prezidents]] ar Senāta apstiprinājumu, un viņa amata termiņš ir desmit gadi, ja vien prezidents viņu neatlaiž vai viņš brīvprātīgi neatkāpjas no amata pirms pilnvaru termiņa beigām. Lielākā daļa FBI direktoru nebija karjeras darbinieki, kas savu karjeru veidojuši aģentūrā, bet visiem bija juridiskā izglītība un atbilstoša tiesībaizsardzības pieredze. FIB direktora tiešais vadītājs ir [[ASV ģenerālprokurors|Amerikas Savienoto Valstu ģenerālprokurors]].<ref>{{cite web |url=https://www.justice.gov/jmd/organization-mission-and-functions-manual-attorney-general#ag |title=Organization, Mission & Functions Manual: Attorney General, Deputy and Associate |date=August 27, 2014 |publisher=US Department of Justice |access-date=July 19, 2018 |archive-date=January 31, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170131085617/https://www.justice.gov/jmd/organization-mission-and-functions-manual-attorney-general#ag |url-status= }}</ref> Saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem FBI direktors nevar ieņemt šo amatu ilgāk par 10 gadiem un viņu nevar iecelt atkārtoti. Tomēr Roberts Millers (6. FBI direktors), kurš šajā amatā tika iecelts 2001. gada 4. septembrī, atstāja amatu tieši 12 gadus vēlāk, 2013. gada 4. septembrī, jo viņa pilnvaru termiņš tika pagarināts vēl uz diviem gadiem 2011. gadā. Visi pārējie FBI direktori nepabeidza 10 gadu pilnvaru termiņu, vai nu atstājot valdības dienestu, vai pārejot uz citu amatu. Divus FBI direktorus (Viljamu Sešonsu un Džeimsu Komiju) ASV prezidenti atlaida no amata, pirms viņi bija nostrādājuši 10 gadus amatā.<ref>{{Cite web |url=https://www.golos-ameriki.ru/a/fbi-director/1686891.html |title=Как назначают директоров ФБР и сколько они зарабатывают? |access-date=2018-05-17 |archive-date=2018-05-18 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180518060604/https://www.golos-ameriki.ru/a/fbi-director/1686891.html |url-status= }}</ref> Ilgāk strādājošais FIB direktors — 48 gadi (ieskaitot viņa amatu Izmeklēšanas biroja direktora amatā) — bija [[Edgars Hūvers|Dž. Edgars Hūvers]], kuru 1924. gadā iecēla [[Kelvins Kūlidžs]], līdz viņa nāvei 1972. gadā, jo nebija likuma, kas ierobežotu direktora darba stāžu. Pašreizējais FIB direktors ir [[Kešs Patels]], kurš stājās amatā 2025. gada 20. februārī. FIB direktors ir atbildīgs par FIB ikdienas darbību. Direktors ir atbildīgs arī par lauka biroja vadības nodrošināšanu ar kvalificētiem FIB aģentiem. Pirms 2001. gada 11. septembra direktors bija tieši pakļauts Amerikas Savienoto Valstu prezidentam par visiem jautājumiem, kas bija FIB kompetencē. Kopš tā laika FIB direktors ir pakļauts Nacionālās izlūkošanas direktoram, kurš savukārt ir pakļauts prezidentam.<ref>{{Cite web |url=http://www.fas.org/irp/crs/RL32336.html#n_30_ |title=FBI Intelligence Reform Since September 11, 2001: Issues and Options for Congress<!-- Заголовок добавлен ботом --> |access-date=2010-03-19 |archive-date=2009-09-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090907205804/http://www.fas.org/irp/crs/RL32336.html#n_30_ |url-status= }}</ref> == Pienākumi == Direktors kopā ar direktora vietnieku nodrošina, ka lietas un operācijas tiek risinātas atbilstoši noteiktajai kārtībai. Direktors ir arī atbildīgs par kvalificētu aģentu piesaisti vadības amatiem jebkurā no FIB reģionālajām pārvaldēm. == Direktoru saraksts == == Izmeklēšanas birojs (BOI) (1908—1935) == {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! № ! Attēls ! Direktors<br>{{small|(dzīves dati)}} ! Amata termiņš |- ! 1 | [[file:Stanley Wellington Finch, head-and-shoulders portrait, facing slightly left.jpg|90px]] | [[Stenlijs Finčs]]<br>{{small|(1871—1951)}} | [[1908]]. gada [[26. jūlijs]] — [[1912]]. gada [[30. aprīlis]] |- ! 2 | [[file:Bielaski.jpg|90px]] | [[Aleksandrs Bilaskis]]<br>{{small|(1883—1964)}} | [[1912]]. gada [[30. aprīlis]] — [[1919]]. gada [[10. februāris]] |- ! — | [[file:William E. Allen.jpg|90px]] | [[Viljams Alens]]<br>{{small|(1880—1960)}} | [[1919]]. gada [[10. februāris]] — [[1919]]. gada [[30. jūnijs]] |- ! 3 | [[file:William J. Flynn (cropped).jpg|90px]] | [[Viljams Flinns]]<br>{{small|(1867—1928)}} | [[1919]]. gada [[1. jūlijs]] — [[1921]]. gada [[21. augusts]] |- ! 4 | [[file:William J. Burns.jpg|90px]] | [[Viljams Džons Bērnss]]<br>{{small|(1861—1932)}} | [[1921]]. gada [[22. augusts]] — [[14 июня]] [[1924]]. gada [[14. jūnijs]] |- ! 5 | [[file:Hoover-JEdgar-LOC.jpg|90px]] | [[Edgars Hūvers]]<br>{{small|(1895—1972)}} | [[10 мая]] [[1924]] — [[2 мая]] [[1972 год|1972]] |} === Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) (1936 — pašlaik) === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! № ! Attēls ! Direktors<br>{{small|(dzīves dati)}} ! Amata termiņš |- ! 1 | [[file:Hoover-JEdgar-LOC.jpg|90px]] | [[Edgars Hūvers]]<br>{{small|(1895—1972)}} | [[1935]]. gada [[22. marts]] — [[1972]]. gada [[2. maijs]] |- ! — | [[file:Clyde Tolson.jpg|90px]] | [[Klaids Tolsons]]<br>{{small|(1900—1975)}} | [[1972]]. gada [[2. maijs]] — [[1972]]. gada [[3. maijs]] |- ! — | [[file:Patrickgrey.jpeg|90px]] | [[Luiss Patriks Grejs]]<br>{{small|(1916—2005)}} | [[1972]]. gada [[3. maijs]] — [[1973]]. gada [[27. aprīlis]] |- ! — | [[file:William Ruckelshaus.jpg|90px]] | [[Viljams Rakelshauss]]<br>{{small|(1932—2019)}} | [[1973]]. gada [[30. aprīlis]] — [[1973]]. gada [[9. jūlijs]] |- ! 2 | [[file:Clarence M. Kelley.jpg|90px]] | [[Klarens Kellijs]]<br>{{small|(1911—1997)}} | [[1973]]. gada [[9. jūlijs]] — [[1977]]. gada [[15. februāris]] |- ! — | [[file:Jbadams.jpg|90px]] | [[Džeimss Adamss]]<br>{{small|(1926—2020)}} | [[1978]]. gada [[15. februāris]] — [[1978]]. gada [[23. februāris]] |- ! 3 | [[file:Williamwebster.jpg|90px]] | [[Viljams Vebsters]]<br>{{small|(1924—2025)}} | [[1978]]. gada [[23. februāris]] — [[1987]]. gada [[25. maijs]] |- ! — | [[file:Otto-lg.jpg|90px]] | [[Džons E. Otto]]<br>{{small|(1938—2020)}} | [[1987]]. gada [[26. maijs]] — [[1987]]. gada [[2. novembris]] |- ! 4 | [[file:Williamsessions.jpeg|90px]] | [[Viljams Sešns]]<br>{{small|(1930—2020)}} | [[1987]]. gada [[2. novembris]] — [[1993]]. gada [[19. jūlijs]] |- ! — | [[file:Clarke-lg.jpg|90px]] | [[Floids Klārks]]<br>{{small|(род. 1942)}} | [[1993]]. gada [[19. jūlijs]] — [[1993]]. gada [[1. septembris]] |- ! 5 | [[file:Louisfreeh.jpeg|90px]] | [[Luiss Frī]]<br>{{small|(dzim. 1950)}} | [[1993]]. gada [[1. septembris]] — [[2001]]. gada [[25. jūnijs]] |- ! — | [[file:Pickard-lg.jpg|90px]] | [[Tomass Pikards]]{{small|<br>(dzim. 1950)}} | [[2001]]. gada [[25. jūnijs]] — [[2001]]. gada [[4. septembris]] |- ! 6 | [[file:Robert S. Mueller official portrait.jpg|90px]] | [[Roberts Millers]]<br>{{small|(1944—2026)}} | [[2001]]. gada [[4. septembris]] — [[2013]]. gada [[4. septembris]] |- ! 7 | [[file:James Comey official portrait.jpg|90px]] | [[Džeimss Komijs]]<br>{{small|(dzim. 1960)}} | [[2013]]. gada [[4. septembris]] — [[2017]]. gada [[9. maijs]] |- ! — | [[file:Andrew McCabe official photo.jpg|90px]] | [[Endrū Makeibs]]<br>{{small|(род. 1968)}} | [[2017]]. gada [[9. maijs]] — [[2017]]. gada [[2. augusts]] |- ! 8 | [[file:Chris Wray official photo.jpg|90px]] | [[Kristofers Vrejs]]<br>{{small|(dzim. 1966)}} | [[2017]]. gada [[2. augusts]] — [[2025]]. gada [[19. janvāris]] |- ! 9 | [[file:Official Portrait of FBI Director Kash Patel (cropped).jpg|90px]] | [[Kešs Patels]]<br>{{small|(dzim. 1980)}} | [[2025]]. gada [[20. februāris]] — pašlaik |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Directors of the Federal Bureau of Investigation}} * [https://www.fbi.gov/about/leadership-and-structure/ Oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:ASV valdība]] [[Kategorija:ASV izlūkošanas aģentūras]] gxzv2mt6letr0oktjwv1i6s8boee1ao 4536139 4536136 2026-10-14T19:24:28Z ZANDMANIS 91184 /* Izmeklēšanas birojs (BOI) (1908—1935) */ 4536139 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Federālā izmeklēšanas biroja direktors |body = |native_name = ''Director of the Federal Bureau of Investigation'' |insignia = Seal of the Federal Bureau of Investigation.svg |insigniasize = 165px |insigniacaption = FIB zīmogs |image = Official Portrait of FBI Director Kash Patel (cropped).jpg |imagesize = 165px |incumbent = [[Kešs Patels]] |incumbentsince = {{dat|2025|02|20}} |residence = J. Edgar Hoover Building<br />[[Vašingtona]] |appointer = [[ASV prezidents]] ar [[ASV Senāts|Senāta]] padomu un piekrišanu |termlength = Pēc prezidenta ieskatiem (likumā noteikti 10 gadi), ar iespēju pagarināt pilnvaru termiņu (tikai ar Senāta lēmumu). |formation = {{dat|1908|07|26}} |inaugural = [[Stenlijs Finčs]] |salary = |website = {{URL|https://www.fbi.gov/about/leadership-and-structure}} }} '''Federālā izmeklēšanas biroja direktors''' ({{val|en|Director of the Federal Bureau of Investigation}}, DFBI) ir [[ASV]] [[Federālais izmeklēšanas birojs|Federālā izmeklēšanas biroja]] vadītājs. Viņu amatā ieceļ [[Amerikas Savienoto Valstu prezidents]] ar Senāta apstiprinājumu, un viņa amata termiņš ir desmit gadi, ja vien prezidents viņu neatlaiž vai viņš brīvprātīgi neatkāpjas no amata pirms pilnvaru termiņa beigām. Lielākā daļa FBI direktoru nebija karjeras darbinieki, kas savu karjeru veidojuši aģentūrā, bet visiem bija juridiskā izglītība un atbilstoša tiesībaizsardzības pieredze. FIB direktora tiešais vadītājs ir [[ASV ģenerālprokurors|Amerikas Savienoto Valstu ģenerālprokurors]].<ref>{{cite web |url=https://www.justice.gov/jmd/organization-mission-and-functions-manual-attorney-general#ag |title=Organization, Mission & Functions Manual: Attorney General, Deputy and Associate |date=August 27, 2014 |publisher=US Department of Justice |access-date=July 19, 2018 |archive-date=January 31, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170131085617/https://www.justice.gov/jmd/organization-mission-and-functions-manual-attorney-general#ag |url-status= }}</ref> Saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem FBI direktors nevar ieņemt šo amatu ilgāk par 10 gadiem un viņu nevar iecelt atkārtoti. Tomēr Roberts Millers (6. FBI direktors), kurš šajā amatā tika iecelts 2001. gada 4. septembrī, atstāja amatu tieši 12 gadus vēlāk, 2013. gada 4. septembrī, jo viņa pilnvaru termiņš tika pagarināts vēl uz diviem gadiem 2011. gadā. Visi pārējie FBI direktori nepabeidza 10 gadu pilnvaru termiņu, vai nu atstājot valdības dienestu, vai pārejot uz citu amatu. Divus FBI direktorus (Viljamu Sešonsu un Džeimsu Komiju) ASV prezidenti atlaida no amata, pirms viņi bija nostrādājuši 10 gadus amatā.<ref>{{Cite web |url=https://www.golos-ameriki.ru/a/fbi-director/1686891.html |title=Как назначают директоров ФБР и сколько они зарабатывают? |access-date=2018-05-17 |archive-date=2018-05-18 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180518060604/https://www.golos-ameriki.ru/a/fbi-director/1686891.html |url-status= }}</ref> Ilgāk strādājošais FIB direktors — 48 gadi (ieskaitot viņa amatu Izmeklēšanas biroja direktora amatā) — bija [[Edgars Hūvers|Dž. Edgars Hūvers]], kuru 1924. gadā iecēla [[Kelvins Kūlidžs]], līdz viņa nāvei 1972. gadā, jo nebija likuma, kas ierobežotu direktora darba stāžu. Pašreizējais FIB direktors ir [[Kešs Patels]], kurš stājās amatā 2025. gada 20. februārī. FIB direktors ir atbildīgs par FIB ikdienas darbību. Direktors ir atbildīgs arī par lauka biroja vadības nodrošināšanu ar kvalificētiem FIB aģentiem. Pirms 2001. gada 11. septembra direktors bija tieši pakļauts Amerikas Savienoto Valstu prezidentam par visiem jautājumiem, kas bija FIB kompetencē. Kopš tā laika FIB direktors ir pakļauts Nacionālās izlūkošanas direktoram, kurš savukārt ir pakļauts prezidentam.<ref>{{Cite web |url=http://www.fas.org/irp/crs/RL32336.html#n_30_ |title=FBI Intelligence Reform Since September 11, 2001: Issues and Options for Congress<!-- Заголовок добавлен ботом --> |access-date=2010-03-19 |archive-date=2009-09-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090907205804/http://www.fas.org/irp/crs/RL32336.html#n_30_ |url-status= }}</ref> == Pienākumi == Direktors kopā ar direktora vietnieku nodrošina, ka lietas un operācijas tiek risinātas atbilstoši noteiktajai kārtībai. Direktors ir arī atbildīgs par kvalificētu aģentu piesaisti vadības amatiem jebkurā no FIB reģionālajām pārvaldēm. == Direktoru saraksts == == Izmeklēšanas birojs (BOI) (1908—1935) == {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! № ! Attēls ! Direktors<br>{{small|(dzīves dati)}} ! Amata termiņš |- ! 1 | [[file:Stanley Wellington Finch, head-and-shoulders portrait, facing slightly left.jpg|90px]] | [[Stenlijs Finčs]]<br>{{small|(1871—1951)}} | [[1908]]. gada [[26. jūlijs]] — [[1912]]. gada [[30. aprīlis]] |- ! 2 | [[file:Bielaski.jpg|90px]] | [[Aleksandrs Bilaskis]]<br>{{small|(1883—1964)}} | [[1912]]. gada [[30. aprīlis]] — [[1919]]. gada [[10. februāris]] |- ! — | [[file:William E. Allen.jpg|90px]] | [[Viljams Alens]]<br>{{small|(1880—1960)}} | [[1919]]. gada [[10. februāris]] — [[1919]]. gada [[30. jūnijs]] |- ! 3 | [[file:William J. Flynn (cropped).jpg|90px]] | [[Viljams Flinns]]<br>{{small|(1867—1928)}} | [[1919]]. gada [[1. jūlijs]] — [[1921]]. gada [[21. augusts]] |- ! 4 | [[file:William J. Burns.jpg|90px]] | [[Viljams Džons Bērnss]]<br>{{small|(1861—1932)}} | [[1921]]. gada [[22. augusts]] — [[1924]]. gada [[14. jūnijs]] |- ! 5 | [[file:Hoover-JEdgar-LOC.jpg|90px]] | [[Edgars Hūvers]]<br>{{small|(1895—1972)}} | [[1924]]. gada [[10. maijs]] — [[1972]]. gada [[2. maijs]] |} === Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) (1936 — pašlaik) === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! № ! Attēls ! Direktors<br>{{small|(dzīves dati)}} ! Amata termiņš |- ! 1 | [[file:Hoover-JEdgar-LOC.jpg|90px]] | [[Edgars Hūvers]]<br>{{small|(1895—1972)}} | [[1935]]. gada [[22. marts]] — [[1972]]. gada [[2. maijs]] |- ! — | [[file:Clyde Tolson.jpg|90px]] | [[Klaids Tolsons]]<br>{{small|(1900—1975)}} | [[1972]]. gada [[2. maijs]] — [[1972]]. gada [[3. maijs]] |- ! — | [[file:Patrickgrey.jpeg|90px]] | [[Luiss Patriks Grejs]]<br>{{small|(1916—2005)}} | [[1972]]. gada [[3. maijs]] — [[1973]]. gada [[27. aprīlis]] |- ! — | [[file:William Ruckelshaus.jpg|90px]] | [[Viljams Rakelshauss]]<br>{{small|(1932—2019)}} | [[1973]]. gada [[30. aprīlis]] — [[1973]]. gada [[9. jūlijs]] |- ! 2 | [[file:Clarence M. Kelley.jpg|90px]] | [[Klarens Kellijs]]<br>{{small|(1911—1997)}} | [[1973]]. gada [[9. jūlijs]] — [[1977]]. gada [[15. februāris]] |- ! — | [[file:Jbadams.jpg|90px]] | [[Džeimss Adamss]]<br>{{small|(1926—2020)}} | [[1978]]. gada [[15. februāris]] — [[1978]]. gada [[23. februāris]] |- ! 3 | [[file:Williamwebster.jpg|90px]] | [[Viljams Vebsters]]<br>{{small|(1924—2025)}} | [[1978]]. gada [[23. februāris]] — [[1987]]. gada [[25. maijs]] |- ! — | [[file:Otto-lg.jpg|90px]] | [[Džons E. Otto]]<br>{{small|(1938—2020)}} | [[1987]]. gada [[26. maijs]] — [[1987]]. gada [[2. novembris]] |- ! 4 | [[file:Williamsessions.jpeg|90px]] | [[Viljams Sešns]]<br>{{small|(1930—2020)}} | [[1987]]. gada [[2. novembris]] — [[1993]]. gada [[19. jūlijs]] |- ! — | [[file:Clarke-lg.jpg|90px]] | [[Floids Klārks]]<br>{{small|(род. 1942)}} | [[1993]]. gada [[19. jūlijs]] — [[1993]]. gada [[1. septembris]] |- ! 5 | [[file:Louisfreeh.jpeg|90px]] | [[Luiss Frī]]<br>{{small|(dzim. 1950)}} | [[1993]]. gada [[1. septembris]] — [[2001]]. gada [[25. jūnijs]] |- ! — | [[file:Pickard-lg.jpg|90px]] | [[Tomass Pikards]]{{small|<br>(dzim. 1950)}} | [[2001]]. gada [[25. jūnijs]] — [[2001]]. gada [[4. septembris]] |- ! 6 | [[file:Robert S. Mueller official portrait.jpg|90px]] | [[Roberts Millers]]<br>{{small|(1944—2026)}} | [[2001]]. gada [[4. septembris]] — [[2013]]. gada [[4. septembris]] |- ! 7 | [[file:James Comey official portrait.jpg|90px]] | [[Džeimss Komijs]]<br>{{small|(dzim. 1960)}} | [[2013]]. gada [[4. septembris]] — [[2017]]. gada [[9. maijs]] |- ! — | [[file:Andrew McCabe official photo.jpg|90px]] | [[Endrū Makeibs]]<br>{{small|(род. 1968)}} | [[2017]]. gada [[9. maijs]] — [[2017]]. gada [[2. augusts]] |- ! 8 | [[file:Chris Wray official photo.jpg|90px]] | [[Kristofers Vrejs]]<br>{{small|(dzim. 1966)}} | [[2017]]. gada [[2. augusts]] — [[2025]]. gada [[19. janvāris]] |- ! 9 | [[file:Official Portrait of FBI Director Kash Patel (cropped).jpg|90px]] | [[Kešs Patels]]<br>{{small|(dzim. 1980)}} | [[2025]]. gada [[20. februāris]] — pašlaik |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Directors of the Federal Bureau of Investigation}} * [https://www.fbi.gov/about/leadership-and-structure/ Oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:ASV valdība]] [[Kategorija:ASV izlūkošanas aģentūras]] li2q4vk2i6a2n54xvvtimeo2f42oljq 0 641655 4536144 2026-10-14T19:39:21Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Peka Halonens]] 4536144 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Peka Halonens]] h7nkym4rrrrfk54lgfp7opqbeebjzsv 0 641656 4536146 2026-10-14T19:39:56Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Peka Halonens]] 4536146 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Peka Halonens]] h7nkym4rrrrfk54lgfp7opqbeebjzsv 0 641657 4536150 2026-10-14T19:44:55Z Kaiservalds 149642 Papildināts raksts ar atsaucēm un ēku attēliem; precizētas saites un noformējums. 4536150 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Rūdolfs Donbergs | birthname = Rudolf Dohnberg | birthdate = 1864 | deathdate = 1918 | nationality = | field = [[arhitektūra]] | movement = [[Jūgendstils]], [[Nacionālais romantisms]] }} '''Rūdolfs Donbergs''' ({{Val-de|Rudolf Dohnberg}}; 1864—1918) bija [[Rīga]]s [[arhitektūra|arhitekts]], [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnikuma]] absolvents, kurš 20. gadsimta sākumā projektēja īres namus [[jūgendstils|jūgendstila]] un [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] formās.<ref name="G19-32">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 32., 579. lpp.</ref> == Darbi == Donberga lielākais darbs ir divu īres namu komplekss, ko namīpašniekam Miķelim Teterim uzcēla vienā gruntsgabalā starp Ģertrūdes ielu 60 (1908) un Lāčplēša ielu 61 (1909). Abas fasādes rotā sižetiskas skulptūru grupas un ciļņi; Lāčplēša ielas fasāde ir bagātāka, un tās ornaments sasaucas ar latviešu etnogrāfiskajiem rakstiem. [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] kompleksu min kā vienu no izteiksmīgākajiem arhitektūras un dekoratīvās mākslas sintēzes piemēriem Rīgas jūgendstilā. [[Silvija Grosa]] norāda, ka Ģertrūdes ielas fasādes centrālais cilnis atkārto Gvido Reni gleznu „Aurora” un ka abu namu dekorā ir klasiskās mākslas citāti.<ref name="K80">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 93., 125. lpp.</ref><ref name="G19-352">Grosa 2019, 352.–353. lpp.</ref> Citi Donberga nami Rīgā ir īres nams Miera ielā 45 (1908), kura ciļņos figūru nosacītība ir jūgendstila, bet alegoriskais, didaktiskais vēstījums tuvāks nacionālajam romantismam; Miera ielā 54 (1909) ar alegoriskām kompozīcijām; Ģertrūdes ielā 19/21 (1909) ar kokgriezumiem durvīs; Stabu ielā 71 (1910), kura erkeri katrā stāvā maina formu tāpat kā Aleksandra Vanaga namiem; Marijas Grāfas nams Lāčplēša ielā 21 (1910), kura dekorā stilizēti rotaslietu un tekstiliju motīvi; Tallinas ielā 35 (1910) un Blaumaņa ielā 34 (1915). Donberga fasāžu skicēs dekoratīvie motīvi bija rūpīgi izstrādāti, atšķirībā no Jāņa Alkšņa zīmējumiem.<ref name="G19-304">Grosa 2019, 45., 130., 135., 293.–297., 304. lpp.; Grosa, Silvija. ''Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā''. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2008. 44. lpp.</ref><ref name="K80-107">Krastiņš 1980, 107. lpp.</ref> == Galerija == <gallery widths="220" heights="180" perrow="3"> RigaGertrudes60.jpg|Īres nams Ģertrūdes ielā 60 (1908) Rīga, Lāčplēša iela 61.jpg|Īres nams Lāčplēša ielā 61 (1909) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Donbergs, Rūdolfs}} [[Kategorija:1864. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1918. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] nu9mji6p5vduxywzkxns1pe32mzlaji 0 641658 4536167 2026-10-14T19:54:20Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Lars Sonks]] uz [[Larss Sonks]]: atveide..... 4536167 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Larss Sonks]] 2h9hade07j6kpmoe25822q1svefbvhq 1 641659 4536169 2026-10-14T19:54:20Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Diskusija:Lars Sonks]] uz [[Diskusija:Larss Sonks]]: atveide..... 4536169 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Larss Sonks]] kta3jzgdfeffapc6z9ykkuq3yi2ovno 0 641660 4536179 2026-10-14T20:02:52Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Larss Sonks]] 4536179 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Larss Sonks]] 2h9hade07j6kpmoe25822q1svefbvhq 0 641661 4536180 2026-10-14T20:03:10Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Larss Sonks]] 4536180 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Larss Sonks]] 2h9hade07j6kpmoe25822q1svefbvhq 0 641662 4536181 2026-10-14T20:03:25Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Larss Sonks]] 4536181 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Larss Sonks]] 2h9hade07j6kpmoe25822q1svefbvhq 0 641663 4536185 2026-10-14T20:07:30Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] 4536185 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] 5eixlqmhc3bg9dftjpvqv1gho1yqmlu 0 641664 4536196 2026-10-14T20:51:23Z Dainis 876 Jauna lapa: {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''SpaceX CRS-35'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Cargo Dragon'' tuvojas stacijai | Programma = ''[[Dragon (kosmosa kuģis)|Dragon]]'' | KA_veids = [[kravas kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Cargo Dragon]]'' | KA sērijas Nr = ''C211'' | Īpašnieks = | Operators = ''[[SpaceX]]'... 4536196 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''SpaceX CRS-35'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Cargo Dragon'' tuvojas stacijai | Programma = ''[[Dragon (kosmosa kuģis)|Dragon]]'' | KA_veids = [[kravas kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Cargo Dragon]]'' | KA sērijas Nr = ''C211'' | Īpašnieks = | Operators = ''[[SpaceX]]'', {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|10|13|SK}} 10:33:44 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Falcon 9 Block 5]]'' | Starta_vieta = [[Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''SLC-40'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Nolaišanās gads = | Nolaišanās = | Nolaišanās vieta = [[Klusais okeāns]] | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Starta_masa = | Sausmasa = | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = nē | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_piezīmes = | Orbītas_veids = LEO | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 51,66° | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[SpaceX CRS-34]]'' | KA_nāk = ''[[SpaceX CRS-36]]'' }} '''''SpaceX CRS-35''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' bezpilota [[kravas kosmosa kuģis|kravas kosmosa kuģa]] ''[[Cargo Dragon]]'' lidojums uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] ''[[Commercial Resupply Services 2]]'' (''CRS-2'') programmā. ''Cargo Dragon'' orbītā tika palaists 2026. gada 13. oktobrī<!--; nolaižamais aparāts uz Zemes atgriezās 17. jūnijā-->. ''CRS-35'' lidojumam izmantoja ''Cargo Dragon'' kapsulu ''C211'', kas bija jau izmantota trīs reizes. Nesējraķetei izmantoja pirmo pakāpi (sērijas numurs ''B1096''), kas bija lidojusi septiņas reizes. == Derīgā krava == ''Cargo Dragon'' nogādāja 2867 kg kravas. Transportkuģa hermētiskajā sekcijā (1672 kg kopā ar iepakojumu) bija: mantas un pārtika apkalpei (383 kg), zinātnisko eksperimentu aparatūra un materiāli (593 kg), stacijas rezerves daļas un aprīkojums (362 kg), [[iziešana kosmosā|ārpuskuģa aktivitāšu]] aprīkojums (189 kg, tai skaitā ''EMU'' skafandrs), datoru resursi (36 kg).<ref name="mission-overview" /> Nehermētiskajā kravas sekcijā bija 1195 kg krava: divi ''iROSA'' saules bateriju paneļi. <!-- No stacijas atpakaļ uz zemi nogādāja 1950 kg kravas. Tajā bija zinātnisko pētījumu un eksperimentu rezultāti, kā arī bojātas vai atkārtoti izmantojamas iekārtas. --> == Lidojuma gaita == ''SpaceX CRS-35'' palaida {{dat|2026|5|15||bez}} 22:05:41 ''UTC'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (lidojums 695) no [[Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija]]s starta laukuma ''SLC-40''. Pēc derīgās kravas atdalīšanas raķetes pirmā pakāpe nosēdās uz sauszemes laukuma ''LZ-40''. <!-- 17. maijā 10:37 ''UTC'' kravas kuģis automātiskā režīmā saslēdzās ar SKS pie ''[[Harmony (SKS)|Harmony]]'' moduļa priekšējai pieslēgvietai pievienotā adaptera ''[[Pressurized Mating Adapter|PMA-2]]'' saslēgšanās mezgla ''[[International Docking Adapter|IDA-2]]''. 18. maijā ar ''[[Special Purpose Dexterous Manipulator|Dextre]]'' manipulatoru no ''[[Columbus (SKS)|Columbus]]'' moduļa ''EPF SOZ'' platformas tika noņemta ''STP-H7'' eksperimentu pakete, un 20. maijā uzstādīta ''CRS-34'' kravas nodalījumā, lai to varētu izmest. 19. maijā ''Dextre'' pārvietoja ''STP-H11'' paku no ''CRS-34'' kravas nodalījuma uz ''Columbus EPF SOZ'', un 20. maijā no ''Dragon'' izcēla ''CLARREO Pathfinder'' kravu, ko 23. maijā to uzstādīja ''ELC-1'' 3. vietā. 22. maijā ''Dextre'' noņēma ''AWE'' eksperimentu no ''[[ExPRESS Logistics Carrier|ELC-1]]'' platformas 3. vietas, un 24. maijā ievietoja to ''Dragon'' kravas nodalījumā. 16. jūnijā 16:25 ''UTC'' ''Cargo Dragon'' atvienojās no stacijas. 17. jūnijā tas iedarbināja dzinējus un veica noiešanu no orbītas. 12:11 ''UTC'' nolaižamais aparāts nolaidās [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] netālu no Kalifornijas krastiem (Oušensaidas). Lidojuma ilgums bija 32 dienas 14 stundas 5 minūtes. --> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="mission-overview">[https://www.nasa.gov/general/nasas-spacex-35th-commercial-resupply-mission-overview/ NASA’s SpaceX 35th Commercial Resupply Mission Overview] NASA, 2026-10-07</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.spacex.com/launches/crs35 CRS-35 Mission] SpaceX * [https://www.nasa.gov/mission/nasas-spacex-crs-35/ NASA’s SpaceX CRS-35]{{Novecojusi saite}} NASA * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/dragon-v2c.htm Dragon CRS-21,... CRS-35 (SpX 21,... 35)] Gunter Dirk Krebs {{Dragon kosmosa kuģi}} {{2026. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Dragon kosmosa kuģis]] adsjvvp7oprl6ht1k2lw7plxbj6u2os 4536197 4536196 2026-10-14T20:52:10Z Dainis 876 4536197 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''SpaceX CRS-35'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Cargo Dragon'' tuvojas stacijai | Programma = ''[[Dragon (kosmosa kuģis)|Dragon]]'' | KA_veids = [[kravas kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Cargo Dragon]]'' | KA sērijas Nr = ''C211'' | Īpašnieks = | Operators = ''[[SpaceX]]'', {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|10|13|SK}} 10:33:44 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Falcon 9 Block 5]]'' | Starta_vieta = [[Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''SLC-40'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Nolaišanās gads = | Nolaišanās = | Nolaišanās vieta = [[Klusais okeāns]] | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Starta_masa = | Sausmasa = | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = nē | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_piezīmes = | Orbītas_veids = LEO | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 51,66° | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[SpaceX CRS-34]]'' | KA_nāk = ''[[SpaceX CRS-36]]'' }} '''''SpaceX CRS-35''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' bezpilota [[kravas kosmosa kuģis|kravas kosmosa kuģa]] ''[[Cargo Dragon]]'' lidojums uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] ''[[Commercial Resupply Services 2]]'' (''CRS-2'') programmā. ''Cargo Dragon'' orbītā tika palaists 2026. gada 13. oktobrī<!--; nolaižamais aparāts uz Zemes atgriezās 17. jūnijā-->. ''CRS-35'' lidojumam izmantoja ''Cargo Dragon'' kapsulu ''C211'', kas bija jau izmantota trīs reizes. Nesējraķetei izmantoja pirmo pakāpi (sērijas numurs ''B1096''), kas bija lidojusi septiņas reizes. == Derīgā krava == ''Cargo Dragon'' nogādāja 2867 kg kravas. Transportkuģa hermētiskajā sekcijā (1672 kg kopā ar iepakojumu) bija: mantas un pārtika apkalpei (383 kg), zinātnisko eksperimentu aparatūra un materiāli (593 kg), stacijas rezerves daļas un aprīkojums (362 kg), [[iziešana kosmosā|ārpuskuģa aktivitāšu]] aprīkojums (189 kg, tai skaitā ''EMU'' skafandrs), datoru resursi (36 kg).<ref name="mission-overview" /> Nehermētiskajā kravas sekcijā bija 1195 kg krava: divi ''iROSA'' saules bateriju paneļi. <!-- No stacijas atpakaļ uz zemi nogādāja 1950 kg kravas. Tajā bija zinātnisko pētījumu un eksperimentu rezultāti, kā arī bojātas vai atkārtoti izmantojamas iekārtas. --> == Lidojuma gaita == ''SpaceX CRS-35'' palaida {{dat|2026|5|15||bez}} 22:05:41 ''UTC'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (lidojums 695) no [[Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija]]s starta laukuma ''SLC-40''. Pēc derīgās kravas atdalīšanas raķetes pirmā pakāpe nosēdās uz sauszemes laukuma ''LZ-40''. <!-- 17. maijā 10:37 ''UTC'' kravas kuģis automātiskā režīmā saslēdzās ar SKS pie ''[[Harmony (SKS)|Harmony]]'' moduļa priekšējai pieslēgvietai pievienotā adaptera ''[[Pressurized Mating Adapter|PMA-2]]'' saslēgšanās mezgla ''[[International Docking Adapter|IDA-2]]''. 18. maijā ar ''[[Special Purpose Dexterous Manipulator|Dextre]]'' manipulatoru no ''[[Columbus (SKS)|Columbus]]'' moduļa ''EPF SOZ'' platformas tika noņemta ''STP-H7'' eksperimentu pakete, un 20. maijā uzstādīta ''CRS-34'' kravas nodalījumā, lai to varētu izmest. 19. maijā ''Dextre'' pārvietoja ''STP-H11'' paku no ''CRS-34'' kravas nodalījuma uz ''Columbus EPF SOZ'', un 20. maijā no ''Dragon'' izcēla ''CLARREO Pathfinder'' kravu, ko 23. maijā to uzstādīja ''ELC-1'' 3. vietā. 22. maijā ''Dextre'' noņēma ''AWE'' eksperimentu no ''[[ExPRESS Logistics Carrier|ELC-1]]'' platformas 3. vietas, un 24. maijā ievietoja to ''Dragon'' kravas nodalījumā. 16. jūnijā 16:25 ''UTC'' ''Cargo Dragon'' atvienojās no stacijas. 17. jūnijā tas iedarbināja dzinējus un veica noiešanu no orbītas. 12:11 ''UTC'' nolaižamais aparāts nolaidās [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] netālu no Kalifornijas krastiem (Oušensaidas). Lidojuma ilgums bija 32 dienas 14 stundas 5 minūtes. --> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="mission-overview">[https://www.nasa.gov/general/nasas-spacex-35th-commercial-resupply-mission-overview/ NASA’s SpaceX 35th Commercial Resupply Mission Overview] NASA, 2026-10-07</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.spacex.com/launches/crs35 CRS-35 Mission] SpaceX * [https://www.nasa.gov/mission/nasas-spacex-crs-35/ NASA’s SpaceX CRS-35] NASA * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/dragon-v2c.htm Dragon CRS-21,... CRS-35 (SpX 21,... 35)] Gunter Dirk Krebs {{Dragon kosmosa kuģi}} {{2026. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Dragon kosmosa kuģis]] nmr4ld2bl2jszzbwpdch4a7y2uvz9ev 0 641665 4536198 2026-10-14T20:52:35Z Dainis 876 Pāradresē uz [[SpaceX CRS-35]] 4536198 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[SpaceX CRS-35]] tucnxn2xzztwfo3e1wva51oqmbq87wf 0 641666 4536202 2026-10-14T20:58:17Z Ingii 8177 uzsākts jauns raksts 4536202 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus austriacus (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus austriacus ([[J.B. Fischer]], 1829) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus austriacus | suga_lv = Pelēkais garausainis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Plecotus austriacus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Pelēkā garausaiņa izplatība}} }} '''Pelēkais garausainis''' (''Plecotus austriacus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Ļoti līdzīga suga pelēkajam garausainim — [[brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus austriacus|Pelēkais garausainis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] ro5zdkyxd584f4r7ubecriqh6c3vlou 4536280 4536202 2026-10-15T07:07:13Z Ingii 8177 papildināts 4536280 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus austriacus (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus austriacus ([[J.B. Fischer]], 1829) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus austriacus | suga_lv = Pelēkais garausainis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Plecotus austriacus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Pelēkā garausaiņa izplatība}} }} '''Pelēkais garausainis''' (''Plecotus austriacus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], īpaši bieži novērojams [[Vidusjūra]]s reģionā. Sastopams arī [[Baleāru Salas|Baleāru Salās]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Korsika|Korsikā]] un [[Sicīlija|Sicīlijā]]. Uz ziemeļiem izplatības areāls sasniedz [[Lielbritānija]]s dienvidus, bet šīs suga nav novērota [[Baltija]]s reģionā. Uz austrumiem areāls plešas līdz [[Ukraina]]i un [[Turcija]]s rietumiem.<ref>[https://www.batmonitoring.org/en/species/plecotus-austriacus/ Bat Monitoring: Grey long-eared bat]</ref> == Izskats == Pelēkais garausainis ir salīdzinoši liels [[sikspārnis]]. Tam ir garas [[auss|ausis]]. Ļoti līdzīga suga pelēkajam garausainim — [[brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus''),<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> bet pelēkajam garausainim vēders ir gaišāks nekā brūnajam. Kā atsevišķas sugas tika nodalītas 1960. gados. == Uzvedība == Pelēkais garausainis medī mežainos apvidos, bieži arī dienas laikā. == Barība == Nebrīvē ir novērots, ka medī arī nelielas [[ķirzakas]].<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Plecotus_austriacus/ ADW: Plecotus austriacus]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus austriacus|Pelēkais garausainis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] m20c1qdk8hgabos899amgflpj6o8hvy 4536283 4536280 2026-10-15T07:29:09Z Ingii 8177 papildināts 4536283 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus austriacus (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus austriacus ([[J.B. Fischer]], 1829) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus austriacus | suga_lv = Pelēkais garausainis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Plecotus austriacus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Pelēkā garausaiņa izplatība}} }} '''Pelēkais garausainis''' (''Plecotus austriacus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], īpaši bieži novērojams [[Vidusjūra]]s reģionā. Sastopams arī [[Baleāru Salas|Baleāru Salās]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Korsika|Korsikā]] un [[Sicīlija|Sicīlijā]]. Uz ziemeļiem izplatības areāls sasniedz [[Lielbritānija]]s dienvidus, bet šīs suga nav novērota [[Baltija]]s reģionā. Uz austrumiem areāls plešas līdz [[Ukraina]]i un [[Turcija]]s rietumiem.<ref name="moni">[https://www.batmonitoring.org/en/species/plecotus-austriacus/ Bat Monitoring: Grey long-eared bat]</ref> == Izskats == Pelēkais garausainis ir vidēja lieluma [[sikspārnis]] ar ļoti garām [[auss|ausīm]], un virs pieres saaugušām kopā. Ķermeņa garums 41—58 [[milimetrs|mm]], svars 6—12 [[grams|g]], apakšdelma garums 36—44 mm, spārnu izplētums 25—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 31—42 mm, [[aste]]s garums 41—46 mm. Auss radziņi gari un tumši, apmēram 14—17 mm.<ref name="moni"/> Apmatojums garš un zīdains — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks. Purniņš salīdzinoši garāks kā citiem sikspārņiem, tumšs.<ref name="moni"/><ref>[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/grey-long-eared-bat UK bats: Grey long-eared bat]</ref> Ļoti līdzīga suga pelēkajam garausainim — [[brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus''),<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> bet pelēkajam garausainim vēders ir gaišāks nekā brūnajam. Kā atsevišķas sugas tika nodalītas 1960. gados. == Uzvedība == Pelēkais garausainis medī mežainos apvidos, bieži arī dienas laikā. == Barība == Nebrīvē ir novērots, ka medī arī nelielas [[ķirzakas]].<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Plecotus_austriacus/ ADW: Plecotus austriacus]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus austriacus|Pelēkais garausainis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] ar9t1rnuvs1imso4g7ox7b1uwtgakgb 4536284 4536283 2026-10-15T07:31:10Z Ingii 8177 /* Izskats */ papildināts 4536284 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus austriacus (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus austriacus ([[J.B. Fischer]], 1829) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus austriacus | suga_lv = Pelēkais garausainis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Plecotus austriacus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Pelēkā garausaiņa izplatība}} }} '''Pelēkais garausainis''' (''Plecotus austriacus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], īpaši bieži novērojams [[Vidusjūra]]s reģionā. Sastopams arī [[Baleāru Salas|Baleāru Salās]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Korsika|Korsikā]] un [[Sicīlija|Sicīlijā]]. Uz ziemeļiem izplatības areāls sasniedz [[Lielbritānija]]s dienvidus, bet šīs suga nav novērota [[Baltija]]s reģionā. Uz austrumiem areāls plešas līdz [[Ukraina]]i un [[Turcija]]s rietumiem.<ref name="moni">[https://www.batmonitoring.org/en/species/plecotus-austriacus/ Bat Monitoring: Grey long-eared bat]</ref> == Izskats == Pelēkais garausainis ir vidēja lieluma [[sikspārnis]] ar ļoti garām [[auss|ausīm]], un virs pieres saaugušām kopā. Ķermeņa garums 41—58 [[milimetrs|mm]], svars 6—12 [[grams|g]], apakšdelma garums 36—44 mm, spārnu izplētums 25—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 31—42 mm, [[aste]]s garums 41—46 mm. Auss radziņi gari un tumši, apmēram 14—17 mm.<ref name="moni"/> Apmatojums garš un zīdains — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks. Purniņš salīdzinoši garāks kā citiem sikspārņiem, tumšs.<ref name="moni"/><ref name="uk">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/grey-long-eared-bat UK bats: Grey long-eared bat]</ref> Ļoti līdzīga suga pelēkajam garausainim — [[brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus''),<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> bet pelēkajam garausainim vēders ir gaišāks nekā brūnajam, un pelēkais ir arī lielāks nekā brūnais garausainis.<ref name="uk"/> Kā atsevišķas sugas tika nodalītas 1960. gados. == Uzvedība == Pelēkais garausainis medī mežainos apvidos, bieži arī dienas laikā. == Barība == Nebrīvē ir novērots, ka medī arī nelielas [[ķirzakas]].<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Plecotus_austriacus/ ADW: Plecotus austriacus]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus austriacus|Pelēkais garausainis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] 9m9a6uiz7s3o3ujcev1vdrzxghwmn73 4536312 4536284 2026-10-15T09:41:17Z Ingii 8177 papildināts 4536312 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus austriacus (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus austriacus ([[J.B. Fischer]], 1829) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus austriacus | suga_lv = Pelēkais garausainis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Plecotus austriacus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Pelēkā garausaiņa izplatība}} }} '''Pelēkais garausainis''' (''Plecotus austriacus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], īpaši bieži novērojams [[Vidusjūra]]s reģionā. Sastopams arī [[Baleāru Salas|Baleāru Salās]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Korsika|Korsikā]] un [[Sicīlija|Sicīlijā]]. Uz ziemeļiem izplatības areāls sasniedz [[Lielbritānija]]s dienvidus, bet šīs suga nav novērota [[Baltija]]s reģionā. Uz austrumiem areāls plešas līdz [[Ukraina]]i un [[Turcija]]s rietumiem.<ref name="moni">[https://www.batmonitoring.org/en/species/plecotus-austriacus/ Bat Monitoring: Grey long-eared bat]</ref> == Izskats == [[Attēls:Plecotus austriacus1 (cropped).jpg|thumb|left|200px|Ausis ir gandrīz tikpat garas kā ķermenis]] [[Attēls:Str503-plecotus-austriacus-(foto1).jpg|thumb|left|200px|Purniņš ir tumšs un garāks kā citiem sikspārņiem]] Pelēkais garausainis ir vidēja lieluma [[sikspārnis]] ar ļoti garām [[auss|ausīm]], un virs pieres saaugušām kopā. Ķermeņa garums 41—58 [[milimetrs|mm]], svars 6—12 [[grams|g]], apakšdelma garums 36—44 mm, spārnu izplētums 25—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 31—41 mm, [[aste]]s garums 37—55 mm. Auss radziņi gari un tumši, apmēram 14—17 mm.<ref name="moni"/><ref name="malaga">[https://www.malaga.es/en/laprovincia/naturaleza/lis_cd-11432/grey-long-eared-bat-plecotus-austriacus Malaga Bats: Grey Long Eared Bat (Plecotus austriacus]</ref><ref>[https://zenodo.org/records/6403596 Zenodo: Plecotus austriacus]</ref> Ausis ir gandrīz tikpat garas kā ķermenis, un nelidojot tās parasti nolocītas uz aizmuguri (kā [[āzis|āža]] ragi).<ref name="uk"/> Apmatojums garš un zīdains — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks. Purniņš salīdzinoši garāks kā citiem sikspārņiem, tumšs.<ref name="moni"/><ref name="uk">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/grey-long-eared-bat UK bats: Grey long-eared bat]</ref> Ļoti līdzīga suga pelēkajam garausainim — [[brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus''),<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> bet pelēkajam garausainim vēders ir gaišāks nekā brūnajam, un pelēkais ir arī lielāks nekā brūnais garausainis.<ref name="uk"/> Kā atsevišķas sugas tika nodalītas 1960. gados. === Eholokācija === [[Garausaiņi]] kopumā, lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Pelēkais garausainis eholokācijai izmanto skaņas 18—45 [[kHz]] diapazonā, galvenokārt apmēram 28 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 5,8 ms.<ref>[https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach]</ref> Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošus [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref name="moni"/><ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == Pelēkais garausainis uzturas un medī ļoti dažādās vidēs: mežainos apvidos, atklātās vietās virs tīrumiem, [[dārzs|dārziem]], [[pļava|pļavām]] un [[purvs|purviem]], sastopams arī apdzīvotās vietās.<ref name="malaga"/> Bieži medī arī dienas laikā. Pelēkais garausainis sastopams no [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] līdz 2000 m augstumā kalnainos reģionos.<ref name="moni"/> Diezgan labi panes aukstumu, ziemu pavada [[ziemas guļa|ziemas guļā]] [[ala|alās]], ēku pagrabos, klinšu spraugās (parasti ieejas tuvumā).<ref name="moni"/> == Barība == [[Attēls:Plecotus austriacus1.jpg|thumb|right|240px|Ziemo alās, klinšu spraugās, ēku pagrabos un citās līdzīgās vietās]] Pelēkais garausainis galvenokārt medī naktstauriņus, bet medī arī [[ādspārņi|ādspārņus]], [[mušas]], [[odi|odus]], [[zirnekļi|zirnekļus]], [[kāpuri|kāpurus]] un [[vaboles]]. Parasti medī lidojumā, bez uzlasa [[kukaiņi|kukaiņus]] arī no [[koki|koku]] lapām un mizas. Lidojums ir lēns un zems (līdz 10 m augstumam)<ref name="moni"/> Nebrīvē ir novērots, ka medī arī nelielas [[ķirzakas]].<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Plecotus_austriacus/ ADW: Plecotus austriacus]</ref> == Vairošanās == Vasarā [[mātīte]]s veido kolonijas (5—30 īpatņi, retos gadījumos līdz 100), atsevišķi no tēviņiem. Izplatības areāla ziemeļdaļā tās visbiežāk atrodas dažādās būvēs (bēniņos, jumta konstrukcijās, sienu spraugās), toties dienviddaļā pelēkie sikspārņi daudz biežāk izvēlas dabisko vidi (akmeņu un klinšu spraugās, alās). [[Vasara]]s laikā kolonija diezgan bieži maina atrašanās vietu.<ref name="moni"/><ref name="malaga"/> Tēviņi ir mazāk izvēlīgi vietas izvēlē, tie atpūšas arī zem tiltiem, putnu un sikspārņu būros.<ref name="moni"/> Sezonā mātītei piedzimst viens mazulis (parasti jūnijā). Pārošanās notiek septembrī, bet [[embrijs|embrija]] attīstība ir aizkavēta līdz nākamā gada pavasarim. Mēneša vecumā jaunais sikspārnis kļūst patstāvīgs. [[Dzimumbriedums|Dzimumbriedumu]] tēviņi sasniedz gada vecumā, mātītes 2—3 gados. Dzīves ilgums 5—9 gadi.<ref name="malaga"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus austriacus|Pelēkais garausainis}} *[https://www.cms.int/species/plecotus-austriacus CMS: Grey Long-eared Bat] (''angliski'') *[https://www.wildlifetrusts.org/wildlife-explorer/mammals/grey-long-eared-bat Wild Life Trusts: Grey long-eared bat] (''angliski'') *[https://fledermausschutz.ch/sites/default/files/2024-04/SpeciesFactSheet_Pleaus_0.pdf Species fact sheet: Plecotus austriacus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] 3au4768x3dmlu4g1gnaeqyo2oaqytua 4536326 4536312 2026-10-15T10:02:31Z Ingii 8177 /* Izskats */ 4536326 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus austriacus (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus austriacus ([[J.B. Fischer]], 1829) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus austriacus | suga_lv = Pelēkais garausainis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Plecotus austriacus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Pelēkā garausaiņa izplatība}} }} '''Pelēkais garausainis''' (''Plecotus austriacus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], īpaši bieži novērojams [[Vidusjūra]]s reģionā. Sastopams arī [[Baleāru Salas|Baleāru Salās]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Korsika|Korsikā]] un [[Sicīlija|Sicīlijā]]. Uz ziemeļiem izplatības areāls sasniedz [[Lielbritānija]]s dienvidus, bet šīs suga nav novērota [[Baltija]]s reģionā. Uz austrumiem areāls plešas līdz [[Ukraina]]i un [[Turcija]]s rietumiem.<ref name="moni">[https://www.batmonitoring.org/en/species/plecotus-austriacus/ Bat Monitoring: Grey long-eared bat]</ref> == Izskats == [[Attēls:Plecotus austriacus1 (cropped).jpg|thumb|left|200px|Ausis ir gandrīz tikpat garas kā ķermenis]] [[Attēls:Str503-plecotus-austriacus-(foto1).jpg|thumb|left|200px|Purniņš ir tumšs un garāks kā citiem sikspārņiem]] Pelēkais garausainis ir vidēja lieluma [[sikspārnis]] ar ļoti garām [[auss|ausīm]], un virs pieres saaugušām kopā. Ķermeņa garums 41—58 [[milimetrs|mm]], svars 6—12 [[grams|g]], apakšdelma garums 36—44 mm, spārnu izplētums 25—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 31—41 mm, [[aste]]s garums 37—55 mm. Auss radziņi gari un tumši, apmēram 14—17 mm.<ref name="moni"/><ref name="malaga">[https://www.malaga.es/en/laprovincia/naturaleza/lis_cd-11432/grey-long-eared-bat-plecotus-austriacus Malaga Bats: Grey Long Eared Bat (Plecotus austriacus)]</ref><ref>[https://zenodo.org/records/6403596 Zenodo: Plecotus austriacus]</ref> Ausis ir gandrīz tikpat garas kā ķermenis, un nelidojot tās parasti nolocītas uz aizmuguri (kā [[āzis|āža]] ragi).<ref name="uk"/> Apmatojums garš un zīdains — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks. Purniņš salīdzinoši garāks kā citiem sikspārņiem, tumšs.<ref name="moni"/><ref name="uk">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/grey-long-eared-bat UK bats: Grey long-eared bat]</ref> Ļoti līdzīga suga pelēkajam garausainim — [[brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus''),<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> bet pelēkajam garausainim vēders ir gaišāks nekā brūnajam, un pelēkais ir arī lielāks nekā brūnais garausainis.<ref name="uk"/> Kā atsevišķas sugas tika nodalītas 1960. gados. === Eholokācija === [[Garausaiņi]] kopumā, lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Pelēkais garausainis eholokācijai izmanto skaņas 18—45 [[kHz]] diapazonā, galvenokārt apmēram 28 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 5,8 ms.<ref>[https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach]</ref> Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošus [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref name="moni"/><ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == Pelēkais garausainis uzturas un medī ļoti dažādās vidēs: mežainos apvidos, atklātās vietās virs tīrumiem, [[dārzs|dārziem]], [[pļava|pļavām]] un [[purvs|purviem]], sastopams arī apdzīvotās vietās.<ref name="malaga"/> Bieži medī arī dienas laikā. Pelēkais garausainis sastopams no [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] līdz 2000 m augstumā kalnainos reģionos.<ref name="moni"/> Diezgan labi panes aukstumu, ziemu pavada [[ziemas guļa|ziemas guļā]] [[ala|alās]], ēku pagrabos, klinšu spraugās (parasti ieejas tuvumā).<ref name="moni"/> == Barība == [[Attēls:Plecotus austriacus1.jpg|thumb|right|240px|Ziemo alās, klinšu spraugās, ēku pagrabos un citās līdzīgās vietās]] Pelēkais garausainis galvenokārt medī naktstauriņus, bet medī arī [[ādspārņi|ādspārņus]], [[mušas]], [[odi|odus]], [[zirnekļi|zirnekļus]], [[kāpuri|kāpurus]] un [[vaboles]]. Parasti medī lidojumā, bez uzlasa [[kukaiņi|kukaiņus]] arī no [[koki|koku]] lapām un mizas. Lidojums ir lēns un zems (līdz 10 m augstumam)<ref name="moni"/> Nebrīvē ir novērots, ka medī arī nelielas [[ķirzakas]].<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Plecotus_austriacus/ ADW: Plecotus austriacus]</ref> == Vairošanās == Vasarā [[mātīte]]s veido kolonijas (5—30 īpatņi, retos gadījumos līdz 100), atsevišķi no tēviņiem. Izplatības areāla ziemeļdaļā tās visbiežāk atrodas dažādās būvēs (bēniņos, jumta konstrukcijās, sienu spraugās), toties dienviddaļā pelēkie sikspārņi daudz biežāk izvēlas dabisko vidi (akmeņu un klinšu spraugās, alās). [[Vasara]]s laikā kolonija diezgan bieži maina atrašanās vietu.<ref name="moni"/><ref name="malaga"/> Tēviņi ir mazāk izvēlīgi vietas izvēlē, tie atpūšas arī zem tiltiem, putnu un sikspārņu būros.<ref name="moni"/> Sezonā mātītei piedzimst viens mazulis (parasti jūnijā). Pārošanās notiek septembrī, bet [[embrijs|embrija]] attīstība ir aizkavēta līdz nākamā gada pavasarim. Mēneša vecumā jaunais sikspārnis kļūst patstāvīgs. [[Dzimumbriedums|Dzimumbriedumu]] tēviņi sasniedz gada vecumā, mātītes 2—3 gados. Dzīves ilgums 5—9 gadi.<ref name="malaga"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus austriacus|Pelēkais garausainis}} *[https://www.cms.int/species/plecotus-austriacus CMS: Grey Long-eared Bat] (''angliski'') *[https://www.wildlifetrusts.org/wildlife-explorer/mammals/grey-long-eared-bat Wild Life Trusts: Grey long-eared bat] (''angliski'') *[https://fledermausschutz.ch/sites/default/files/2024-04/SpeciesFactSheet_Pleaus_0.pdf Species fact sheet: Plecotus austriacus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] hhciu762abf98vxq58xpbyo1ve8px5y 4536351 4536326 2026-10-15T11:10:14Z Ingii 8177 stils 4536351 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Plecotus austriacus (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Plecotus austriacus ([[J.B. Fischer]], 1829) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Plecotus | ģints_lv = Garausaiņi | suga = Plecotus austriacus | suga_lv = Pelēkais garausainis | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Plecotus austriacus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Pelēkā garausaiņa izplatība}} }} '''Pelēkais garausainis''' (''Plecotus austriacus'') ir [[garausaiņi|garausaiņu ģints]] (''Plecotus'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180026#null "Plecotus E. Geoffroy, 1818".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], īpaši bieži novērojams [[Vidusjūra]]s reģionā. Sastopams arī [[Baleāru Salas|Baleāru Salās]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Korsika|Korsikā]] un [[Sicīlija|Sicīlijā]]. Uz ziemeļiem izplatības areāls sasniedz [[Lielbritānija]]s dienvidus, bet šīs suga nav novērota [[Baltija]]s reģionā. Uz austrumiem areāls plešas līdz [[Ukraina]]i un [[Turcija]]s rietumiem.<ref name="moni">[https://www.batmonitoring.org/en/species/plecotus-austriacus/ Bat Monitoring: Grey long-eared bat]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Plecotus austriacus1 (cropped).jpg|thumb|left|200px|Ausis ir gandrīz tikpat garas kā ķermenis]] [[Attēls:Str503-plecotus-austriacus-(foto1).jpg|thumb|left|200px|Purniņš ir tumšs un garāks kā citiem sikspārņiem]] Pelēkais garausainis ir vidēja lieluma [[sikspārnis]] ar ļoti garām [[auss|ausīm]], un virs pieres saaugušām kopā. Ķermeņa garums 41—58 [[milimetrs|mm]], svars 6—12 [[grams|g]], apakšdelma garums 36—44 mm, spārnu izplētums 25—30 [[centimetrs|cm]], ausu garums 31—41 mm, [[aste]]s garums 37—55 mm. Auss radziņi gari un tumši, apmēram 14—17 mm.<ref name="moni"/><ref name="malaga">[https://www.malaga.es/en/laprovincia/naturaleza/lis_cd-11432/grey-long-eared-bat-plecotus-austriacus Malaga Bats: Grey Long Eared Bat (Plecotus austriacus)]</ref><ref>[https://zenodo.org/records/6403596 Zenodo: Plecotus austriacus]</ref> Ausis ir gandrīz tikpat garas kā ķermenis, un nelidojot tās parasti nolocītas uz aizmuguri (kā [[āzis|āža]] ragi).<ref name="uk"/> Apmatojums garš un zīdains — uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks. Purniņš salīdzinoši garāks kā citiem sikspārņiem, tumšs.<ref name="moni"/><ref name="uk">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/grey-long-eared-bat UK bats: Grey long-eared bat]</ref> Ļoti līdzīga suga pelēkajam garausainim — [[brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus''),<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> bet pelēkajam garausainim vēders ir gaišāks nekā brūnajam, un pelēkais ir arī lielāks nekā brūnais garausainis.<ref name="uk"/> Kā atsevišķas sugas tika nodalītas 1960. gados. === Eholokācija === [[Garausaiņi]] kopumā, lai medītu, nelieto [[eholokācija|eholokāciju]]. Pelēkais garausainis eholokācijai izmanto skaņas 18—45 [[kHz]] diapazonā, galvenokārt apmēram 28 kHz, skaņas vidējais ilgums apmēram 5,8 ms.<ref>[https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach]</ref> Atšķirībā no citiem sikspārņiem, garausaiņi medī, izmantojot savu ļoti labo [[dzirde|dzirdi]], spējot sadzirdēt pat lidojošus [[naktstauriņi|naktstauriņus]]. Šāds medīšanas paņēmiens šiem sikspārņiem ir attīstījies tādēļ, ka tie medī galvenokārt naktstauriņus, savukārt naktstauriņi spēj dzirdēt eholokācijas skaņas un attiecīgi izvairīties no sikspārņiem.<ref name="moni"/><ref>Parsons, S; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] J Exp Biol. 203 (Pt 17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://www.dora.lib4ri.ch/wsl/item/wsl:9612 "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach".] Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == Pelēkais garausainis uzturas un medī ļoti dažādās vidēs: mežainos apvidos, atklātās vietās virs tīrumiem, [[dārzs|dārziem]], [[pļava|pļavām]] un [[purvs|purviem]], sastopams arī apdzīvotās vietās.<ref name="malaga"/> Bieži medī arī dienas laikā. Pelēkais garausainis sastopams no [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] līdz 2000 m augstumā kalnainos reģionos.<ref name="moni"/> Diezgan labi panes aukstumu, ziemu pavada [[ziemas guļa|ziemas guļā]] [[ala|alās]], ēku pagrabos, klinšu spraugās (parasti ieejas tuvumā).<ref name="moni"/> == Barība == [[Attēls:Plecotus austriacus1.jpg|thumb|right|240px|Ziemo alās, klinšu spraugās, ēku pagrabos un citās līdzīgās vietās]] Pelēkais garausainis galvenokārt medī naktstauriņus, bet medī arī [[ādspārņi|ādspārņus]], [[mušas]], [[odi|odus]], [[zirnekļi|zirnekļus]], [[kāpuri|kāpurus]] un [[vaboles]]. Parasti medī lidojumā, bez uzlasa [[kukaiņi|kukaiņus]] arī no [[koki|koku]] lapām un mizas. Lidojums ir lēns un zems (līdz 10 m augstumam)<ref name="moni"/> Nebrīvē ir novērots, ka medī arī nelielas [[ķirzakas]].<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Plecotus_austriacus/ ADW: Plecotus austriacus]</ref> == Vairošanās == Vasarā [[mātīte]]s veido kolonijas (5—30 īpatņi, retos gadījumos līdz 100), atsevišķi no tēviņiem. Izplatības areāla ziemeļdaļā tās visbiežāk atrodas dažādās būvēs (bēniņos, jumta konstrukcijās, sienu spraugās), toties dienviddaļā pelēkie sikspārņi daudz biežāk izvēlas dabisko vidi (akmeņu un klinšu spraugās, alās). [[Vasara]]s laikā kolonija diezgan bieži maina atrašanās vietu.<ref name="moni"/><ref name="malaga"/> Tēviņi ir mazāk izvēlīgi vietas izvēlē, tie atpūšas arī zem tiltiem, putnu un sikspārņu būros.<ref name="moni"/> Sezonā mātītei piedzimst viens mazulis (parasti jūnijā). Pārošanās notiek septembrī, bet [[embrijs|embrija]] attīstība ir aizkavēta līdz nākamā gada pavasarim. Mēneša vecumā jaunais sikspārnis kļūst patstāvīgs. [[Dzimumbriedums|Dzimumbriedumu]] tēviņi sasniedz gada vecumā, mātītes 2—3 gados. Dzīves ilgums 5—9 gadi.<ref name="malaga"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Plecotus austriacus|Pelēkais garausainis}} *[https://www.cms.int/species/plecotus-austriacus CMS: Grey Long-eared Bat] (''angliski'') *[https://www.wildlifetrusts.org/wildlife-explorer/mammals/grey-long-eared-bat Wild Life Trusts: Grey long-eared bat] (''angliski'') *[https://fledermausschutz.ch/sites/default/files/2024-04/SpeciesFactSheet_Pleaus_0.pdf Species fact sheet: Plecotus austriacus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Garausaiņi]] 8hl3t4io325ihc485qav2m2vw9vryio 0 641667 4536203 2026-10-14T20:58:53Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Pelēkais garausainis]] 4536203 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pelēkais garausainis]] ql63u580ojocuckxjh8kmcy2sdin37w 3 641668 4536208 2026-10-14T21:21:51Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4536208 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=DVF-Archivs}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 15. oktobris, plkst. 00.21 (EEST) mbqw34mig0sicj4acn2i2sjnno8devp 3 641669 4536229 2026-10-15T03:15:55Z Jake Park 28520 Jake Park pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Hyyyyyy55]] uz [[Dalībnieka diskusija:Porcz]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Hyyyyyy55|Hyyyyyy55]]" to "[[Special:CentralAuth/Porcz|Porcz]]" 4536229 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Porcz]] l85v6xp30lqxvsmcfuh68zetxwyzmdc 0 641670 4536233 2026-10-15T03:31:00Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Emīls Vikstrēms]] 4536233 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Emīls Vikstrēms]] euvmyqy7k2rl52z7atd5jy2e8ih7myl 0 641671 4536234 2026-10-15T03:31:19Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Emīls Vikstrēms]] 4536234 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Emīls Vikstrēms]] euvmyqy7k2rl52z7atd5jy2e8ih7myl 0 641672 4536235 2026-10-15T03:31:36Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Emīls Vikstrēms]] 4536235 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Emīls Vikstrēms]] euvmyqy7k2rl52z7atd5jy2e8ih7myl 0 641673 4536245 2026-10-15T04:55:45Z ~2026-55137-78 151920 Izveidots biogrāfisks raksts ar avotiem. Sagatavots sadarbībā ar raksta subjektu; izmantota MI palīdzība. 4536245 wikitext text/x-wiki [[File:Aleksejs Ignatjevs portrait 2026.jpg|thumb|Aleksejs Ignatjevs, 2026]] '''Aleksejs Ignatjevs''' (dzimis 1973. gada 21. aprīlī) ir Latvijas uzņēmējs un politiķis, taksometru uzņēmuma «Smile Taxi» dibinātājs un Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas (LVTNDDO) prezidents.<ref name="gazette24">Latvijas Vēstnesis. [https://www.vestnesis.lv/op/2024/96.14 12. saraksts. SUVERĒNĀ VARA]. Latvijas Vēstnesis, 2024. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="bsa26">Baltijas Starptautiskā akadēmija. [https://bsa.edu.lv/index.php/en/about-us/news/1966-meeting-with-industry-professionals.html Meeting with industry professionals]. Baltijas Starptautiskā akadēmija, 2026-06-03. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="cvk26">Centrālā vēlēšanu komisija. [https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/89330-aleksejs-ignatjevs/ Aleksejs Ignatjevs — 15. Saeimas vēlēšanu kandidāta anketa]. CVK, 2026. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Izglītība == 1992. gadā absolvējis Rīgas Radioelektronikas aparātbūves tehnikumu.<ref name="gazette24" /> No 2002. līdz 2006. gadam studējis RISEBA programmā «Personāla vadība».<ref name="site-bio">Aleksejs Ignatjevs. [https://ignatjevs.lv/par-mani/ Par mani]. Ignatjevs.lv. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Baltijas Starptautiskajā akadēmijā ieguvis bakalaura grādu Eiropas ekonomikā un biznesā, studējot programmā «Eiropas ekonomika un bizness».<ref name="ogre26">[https://ogresvestisvisiem.lv/zinas/novadnieki-posas-uz-saeimu/ Novadnieki pošas uz Saeimu]. Ogres Vēstis Visiem, 2026. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="site-bio" /><ref name="bsa-program">Baltijas Starptautiskā akadēmija. [https://bsa.edu.lv/index.php/lv/bakalaura-studiju-programmas/eiropas-ekonomika-un-bizness.html Eiropas ekonomika un bizness]. Baltijas Starptautiskā akadēmija. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Uzņēmējdarbība == 2006. gadā nodibināja «Smile Taxi».<ref name="site-bio" /> 2008. gadā Ignatjevs bija uzņēmuma «Zelta bulta» valdes loceklis; uzņēmums sniedza taksometru pakalpojumus ar zīmolu «Smile Taxi». 2011. gadā Latvijas sabiedriskais medijs viņu minēja kā «Smile Taxi» vadītāju.<ref name="mix08-business">Алексей Иванов. [https://mixnews.lv/latviya/2008/09/29/lyudi-stali-rezhe-polzovatsya-uslugami-taksi/ Люди стали реже пользоваться услугами такси]. Mixnews, 2008-09-29. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="lsm11">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tele2-zaudejumi-vairaki-simti-tukstos-latu.a36316/ Tele2 zaudējumi — vairāki simti tūkstoš latu]. LSM, 2011-07-15. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2016. gadā intervijā ziņu aģentūrai LETA Ignatjevs raksturoja «Smile Taxi» un «Avoiss Taxi» kā apvienotus uzņēmumus, skaidrojot to darbību pēc ekonomiskās krīzes.<ref name="nra16">LETA. [https://nra.lv/latvija/174680-uznemejs-taksometru-nozare-latvija-ir-nesakartota.htm Uzņēmējs: Taksometru nozare Latvijā ir nesakārtota]. NRA / LETA, 2016-06-06. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2026. gadā intervijā laikrakstam «Diena» skaidroja, ka «Smile Taxi» strādā ar savu autoparku un korporatīvajiem klientiem, vienlaikus sadarbojoties arī ar autovadītājiem, kuri izmanto vairākas pasūtījumu platformas. Uzņēmums saglabāja pasūtījumu pieņemšanu pa tālruni.<ref name="diena26">Atis Rozentāls. [https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ar-piesardzigu-optimismu-14350540 Ar piesardzīgu optimismu]. Diena, 2026-04-16. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Sabiedriskā darbība == 2008. gadā, būdams LVTNDDO priekšsēdētāja vietnieks, Ignatjevs publiski komentēja taksometru uzņēmumu piekļuvi lidostai «Rīga». Organizācija bija vērsusies pie lidostas vadības par pārvadātāju darbības ierobežojumu atcelšanu.<ref name="mix08-airport">[https://mixnews.lv/latviya/2008/06/03/v-aeroportu-likvidiruyut-taksomotornuyu-monopoliyu-audio/ В аэропорту ликвидируют таксомоторную монополию]. Mixnews, 2008-06-03. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2016. gadā publiski atbalstīja patentmaksas ieviešanu taksometru pārvadājumos un profesionālās kompetences prasības taksometru vadītājiem. Vienlaikus kritizēja atšķirīgās licencēšanas un nodokļu prasības tradicionālajiem taksometru uzņēmumiem un platformu organizētajiem pārvadājumiem.<ref name="nra16" /> 2021. gada janvārī radio «Baltkom» raidījumā komentēja Covid-19 ierobežojumu ietekmi uz taksometru pakalpojumiem un pasažieru informētību par pārvietošanās noteikumiem.<ref name="mix21-jan">Андрей Елисеев. [https://mixnews.lv/exclusive/2021/01/19/vladelets-taksi-lyudi-zvonyat-nam-kak-v-spravochnuyu-sluzhbu-i-udivlyayutsya-ogranicheniyam/ Владелец такси: люди не информированы об ограничениях, многое узнают от нас]. Mixnews / radio Baltkom, 2021-01-19. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2023. gadā kā LVTNDDO vadītājs piedalījās diskusijās ar Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Autotransporta direkcijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem par ēnu ekonomiku un darba apstākļiem taksometru nozarē.<ref name="lsm23">Edgars Kupčs. [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.12.2023-iekustejusies-centieni-mazinat-enu-ekonomiku-taksometru-nozare.a536075/ Iekustējušies centieni mazināt ēnu ekonomiku taksometru nozarē]. LSM / Latvijas Radio, 2023-12-20. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2025. gadā kopā ar citu pārvadājumu nozares organizāciju pārstāvjiem vērsās Konkurences padomē par «Bolt» darbību. Publiskajā diskusijā pievērsās platformas tarifu noteikšanai, norēķinu kārtībai un konkurences apstākļiem. «Bolt» pārstāvji savukārt norādīja, ka pārvadātāji var izvēlēties sev piemērotu sadarbības modeli un uzņēmums Latvijā maksā attiecīgos nodokļus.<ref name="lsm-kp25">Эмилия Гаспарян. [https://rus.lsm.lv/statja/novosti/ekonomika/18.07.2025-sovet-po-konkurencii-proverit-platformu-taksi-bolt.a607209/ Совет по конкуренции проверит платформу такси Bolt]. Rus.LSM, 2025-07-18. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> === 2026. gada taksometru protests === 2026. gada 13. aprīlī LVTNDDO bija viena no četrām organizācijām, kas rīkoja taksometru vadītāju protesta akcijas Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā. Viens no akcijas saukļiem bija «24 stundas bez Bolt».<ref name="lsm-protest">LSM.lv Ziņu redakcija; Anna Luīze Ruskule; Sintija Ambote; Aleksandra Straume. [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-video-un-foto-riga-daugavpili-un-jelgava-simtiem-taksistu-proteste-pret-bolt-istenoto-politiku.a642636/ VIDEO un FOTO: Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā simtiem taksistu protestē pret Bolt īstenoto politiku]. LSM, 2026-04-13. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Rīgā notika protesta brauciens policijas pavadībā un mītiņš Zaķusalā. Saskaņā ar Valsts policijas aplēsēm Rīgas pasākumā piedalījās aptuveni 220 vadītāji. Protestētāji prasīja pārskatīt tarifus, palielināt cenu un algoritmu pārredzamību un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.<ref name="lsm-protest" /><ref name="diena26" /> Pēc akcijas Ignatjevs intervijā laikrakstam «Diena» pauda piesardzīgu optimismu par sarunām ar Satiksmes ministriju. Viņš norādīja, ka ministrijas saziņa ar nozares organizācijām bija kļuvusi aktīvāka jau pēc protesta izziņošanas. Nozares prasībās ietilpa arī platformas komisijas ierobežošana līdz 15 % plus PVN; ministrija tobrīd bija paziņojusi par priekšlikumiem vienotai licencēšanai un komisijas griestiem.<ref name="diena26" /> === Konkurences padomes lēmuma apstrīdēšana === 2026. gada augustā Administratīvā apgabaltiesa ierosināja lietu pēc LVTNDDO pieteikuma, kurā organizācija lūdza atcelt Konkurences padomes lēmumu par «Bolt Operations» darbībām un uzdot atkārtoti izvērtēt nozares iesniegto informāciju. Konkurences padome izpētē bija konstatējusi uzņēmuma dominējošo stāvokli, bet nebija ieguvusi informāciju, kas ļautu secināt, ka tas šo stāvokli izmantojis ļaunprātīgi.<ref name="tv3-court">LETA. [https://tv3.lv/zinas/latvija/tiesa-ierosina-lietu-par-kp-secinajumiem-bolt-dominances-izmeklesana/ Tiesa ierosina lietu par KP secinājumiem Bolt dominances izmeklēšanā]. TV3 / LETA, 2026-08-12. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="kp26">Konkurences padome. [https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-nosledz-padzilinatu-izpeti-par-bolt-darbibam KP noslēdz padziļinātu izpēti par Bolt darbībām]. Konkurences padome, 2026-06-10. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> === Analītiskās publikācijas un priekšlikumi === 2026. gadā LVTNDDO tīmekļvietnē publicējis analītiskus materiālus par digitālo platformu darbību, tostarp «Melnā kaste: kā Bolt un Wolt monopolizē Latvijas tirgu». Publikācijās aplūkojis tirgus koncentrāciju, finanšu plūsmu pārskatāmību un algoritmisko darba vadību. Materiālā par Digitālā darba platformu likuma apspriešanu LTRK uzsvēris uzraudzības iestāžu piekļuvi datiem un automatizēto lēmumu pārbaudāmību.<ref name="tax-blackbox">Aleksejs Ignatjevs. [https://taksometrs.lv/melna-kaste-bolt-wolt-2026-05-14.html Melnā kaste: kā Bolt un Wolt monopolizē Latvijas tirgu]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-05-14. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="tax-ltrk">Aleksejs Ignatjevs. [https://taksometrs.lv/ltrk-platformu-likums-2026-06-10.html LTRK diskusijā par Digitālā darba platformu likumu]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-06-10. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2026. gada 23. jūlija publikācijā par Vācijas regulējuma principu pielāgošanu Latvijai izklāstījis piecus priekšlikumu virzienus: taksometru un iepriekš pasūtāmu pārvadājumu nošķiršanu, platformu un pārvadātāju braucienu datu savstarpēju pārbaudi, profesionālās atbilstības prasības, reģionālo piesaisti un cenu, komisiju un algoritmu pārredzamību. Materiāls publicēts kā priekšlikums politikas diskusijai.<ref name="tax-german">Aleksejs Ignatjevs. [https://taksometrs.lv/vacijas-modelis-latvijai-2026-07-23.html Vācijas modelis Latvijas mērogam: pieci soļi pasažieru pārvadājumu tirgus sakārtošanai]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-07-23. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Jūlijā organizācijas publicētajos priekšlikumos aicināja platformu juridisko atbildību saistīt ar to faktisko kontroli pār pārvadājumu. Pēc Ekonomikas ministrijas sanāksmes LVTNDDO arī ierosināja paredzēt pašvaldībām tiesības noteikt ekonomiski pamatotas tarifu robežas un minimālo brauciena maksu.<ref name="tax-minister">Aleksejs Ignatjevs. [https://taksometrs.lv/platformu-regulejums-satiksmes-ministrs-2026-07-23.html LVTNDDO iesniedz satiksmes ministram priekšlikumus digitālo platformu regulējumam]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-07-23. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="tax-economy">LVTNDDO. [https://taksometrs.lv/ekonomikas-ministrija-platformu-atbildiba-2026-07-30.html LVTNDDO pozīcija pēc Ekonomikas ministrijas sanāksmes: platformu atbildība, PVN un godīga tarifu politika]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-07-30. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Politiskā darbība == 2022. gadā Ignatjevs kā partijas «Suverēnā vara» biedrs kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās. 2024. gadā viņš no šīs partijas saraksta kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās.<ref name="lsm22">[https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/suverena-vara/534-aleksejs-ignatjevs Aleksejs Ignatjevs — 14. Saeimas vēlēšanas]. LSM, 2022. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="gazette24" /> 2026. gadā kandidēja 15. Saeimas vēlēšanās Vidzemes vēlēšanu apgabalā no saraksta «Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši». Latvijas sabiedriskā medija 2026. gada 4. oktobrī publicētajā provizoriskajā 15. Saeimas sastāvā viņš bija iekļauts starp ievēlētajiem kandidātiem.<ref name="cvk26" /><ref name="lsm-elected">LSM.lv Ziņu redakcija. [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.10.2026-zinams-provizoriskais-15-saeimas-sastavs.a666075/ Zināms provizoriskais 15. Saeimas sastāvs]. LSM, 2026-10-04. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ignatjevs.lv/ Alekseja Ignatjeva personīgā tīmekļvietne — ignatjevs.lv] mzlsd013rxuda8q80y1cs5v0ql6gtz8 4536307 4536245 2026-10-15T08:59:33Z ~2026-55137-78 151920 Papildināts ar Diena, LSM, Press.lv, NRA, Jauns.lv un SM reģistra avotiem: protests, sarunas un tiesvedība. Sadarbībā ar raksta subjektu; MI palīdzība. 4536307 wikitext text/x-wiki [[File:Aleksejs Ignatjevs portrait 2026.jpg|thumb|Aleksejs Ignatjevs, 2026]] '''Aleksejs Ignatjevs''' (dzimis 1973. gada 21. aprīlī) ir Latvijas uzņēmējs un politiķis, taksometru uzņēmuma «Smile Taxi» dibinātājs un Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas (LVTNDDO) prezidents.<ref name="gazette24">Latvijas Vēstnesis. [https://www.vestnesis.lv/op/2024/96.14 12. saraksts. SUVERĒNĀ VARA]. Latvijas Vēstnesis, 2024. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="bsa26">Baltijas Starptautiskā akadēmija. [https://bsa.edu.lv/index.php/en/about-us/news/1966-meeting-with-industry-professionals.html Meeting with industry professionals]. Baltijas Starptautiskā akadēmija, 2026-06-03. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="cvk26">Centrālā vēlēšanu komisija. [https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/89330-aleksejs-ignatjevs/ Aleksejs Ignatjevs — 15. Saeimas vēlēšanu kandidāta anketa]. CVK, 2026. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Izglītība == 1992. gadā absolvējis Rīgas Radioelektronikas aparātbūves tehnikumu.<ref name="gazette24" /> No 2002. līdz 2006. gadam studējis RISEBA programmā «Personāla vadība».<ref name="site-bio">Aleksejs Ignatjevs. [https://ignatjevs.lv/par-mani/ Par mani]. Ignatjevs.lv. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Baltijas Starptautiskajā akadēmijā ieguvis bakalaura grādu Eiropas ekonomikā un biznesā, studējot programmā «Eiropas ekonomika un bizness».<ref name="ogre26">[https://ogresvestisvisiem.lv/zinas/novadnieki-posas-uz-saeimu/ Novadnieki pošas uz Saeimu]. Ogres Vēstis Visiem, 2026. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="site-bio" /><ref name="bsa-program">Baltijas Starptautiskā akadēmija. [https://bsa.edu.lv/index.php/lv/bakalaura-studiju-programmas/eiropas-ekonomika-un-bizness.html Eiropas ekonomika un bizness]. Baltijas Starptautiskā akadēmija. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Uzņēmējdarbība == 2006. gadā nodibināja «Smile Taxi».<ref name="site-bio" /> 2008. gadā Ignatjevs bija uzņēmuma «Zelta bulta» valdes loceklis; uzņēmums sniedza taksometru pakalpojumus ar zīmolu «Smile Taxi». 2011. gadā Latvijas sabiedriskais medijs viņu minēja kā «Smile Taxi» vadītāju.<ref name="mix08-business">Алексей Иванов. [https://mixnews.lv/latviya/2008/09/29/lyudi-stali-rezhe-polzovatsya-uslugami-taksi/ Люди стали реже пользоваться услугами такси]. Mixnews, 2008-09-29. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="lsm11">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tele2-zaudejumi-vairaki-simti-tukstos-latu.a36316/ Tele2 zaudējumi — vairāki simti tūkstoš latu]. LSM, 2011-07-15. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2014. gadā ar «Smile Taxi» piedalījās starptautiskajā taksometru forumā Sanktpēterburgā, kur uzņēmums sadarbībā ar Austrijas taksometru aprīkojuma ražotāju «Hale International» prezentēja transportlīdzekļu tehnisko aprīkojumu.<ref name="jauns-forum14">Edmunds Spalva. [https://jauns.lv/raksts/bizness/68638-smile-taxi-izcelas-eirazijas-taksometru-foruma Smile Taxi izceļas Eirāzijas taksometru forumā]. Jauns.lv / Kas Jauns, 2014-11-07. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2016. gadā intervijā ziņu aģentūrai LETA Ignatjevs raksturoja «Smile Taxi» un «Avoiss Taxi» kā apvienotus uzņēmumus, skaidrojot to darbību pēc ekonomiskās krīzes.<ref name="nra16">LETA. [https://nra.lv/latvija/174680-uznemejs-taksometru-nozare-latvija-ir-nesakartota.htm Uzņēmējs: Taksometru nozare Latvijā ir nesakārtota]. NRA / LETA, 2016-06-06. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2026. gadā intervijā laikrakstam «Diena» skaidroja, ka «Smile Taxi» strādā ar savu autoparku un korporatīvajiem klientiem, vienlaikus sadarbojoties arī ar autovadītājiem, kuri izmanto vairākas pasūtījumu platformas. Uzņēmums saglabāja pasūtījumu pieņemšanu pa tālruni.<ref name="diena26">Atis Rozentāls. [https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ar-piesardzigu-optimismu-14350540 Ar piesardzīgu optimismu]. Diena, 2026-04-16. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Sabiedriskā darbība == 2008. gadā, būdams LVTNDDO priekšsēdētāja vietnieks, Ignatjevs publiski komentēja taksometru uzņēmumu piekļuvi lidostai «Rīga». Organizācija bija vērsusies pie lidostas vadības par pārvadātāju darbības ierobežojumu atcelšanu.<ref name="mix08-airport">[https://mixnews.lv/latviya/2008/06/03/v-aeroportu-likvidiruyut-taksomotornuyu-monopoliyu-audio/ В аэропорту ликвидируют таксомоторную монополию]. Mixnews, 2008-06-03. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2016. gadā publiski atbalstīja patentmaksas ieviešanu taksometru pārvadājumos un profesionālās kompetences prasības taksometru vadītājiem. Vienlaikus kritizēja atšķirīgās licencēšanas un nodokļu prasības tradicionālajiem taksometru uzņēmumiem un platformu organizētajiem pārvadājumiem.<ref name="nra16" /> 2021. gada janvārī radio «Baltkom» raidījumā komentēja Covid-19 ierobežojumu ietekmi uz taksometru pakalpojumiem un pasažieru informētību par pārvietošanās noteikumiem.<ref name="mix21-jan">Андрей Елисеев. [https://mixnews.lv/exclusive/2021/01/19/vladelets-taksi-lyudi-zvonyat-nam-kak-v-spravochnuyu-sluzhbu-i-udivlyayutsya-ogranicheniyam/ Владелец такси: люди не информированы об ограничениях, многое узнают от нас]. Mixnews / radio Baltkom, 2021-01-19. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2021. gada jūlijā radio «Baltkom» skaidroja taksometru cenu pieaugumu ar automašīnu un vadītāju trūkumu un pieprasījuma pārsvaru pār piedāvājumu. Intervijā pievērsās arī ārvalstu pasūtījumu platformu ietekmei uz vietējiem pārvadātājiem.<ref name="mix21-july">Алёна Подымова. [https://mixnews.lv/exclusive/2021/07/15/taksi-stanovitsya-roskoshyu-vladelets-smile-taxi-rasskazal-o-sprose-i-predlozhenii-na-rynke/ Такси становится роскошью: владелец Smile Taxi рассказал о спросе и предложении на рынке]. Mixnews / radio Baltkom, 2021-07-15. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2023. gadā kā LVTNDDO vadītājs piedalījās diskusijās ar Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Autotransporta direkcijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem par ēnu ekonomiku un darba apstākļiem taksometru nozarē.<ref name="lsm23">Edgars Kupčs. [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.12.2023-iekustejusies-centieni-mazinat-enu-ekonomiku-taksometru-nozare.a536075/ Iekustējušies centieni mazināt ēnu ekonomiku taksometru nozarē]. LSM / Latvijas Radio, 2023-12-20. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2025. gadā kopā ar citu pārvadājumu nozares organizāciju pārstāvjiem vērsās Konkurences padomē par «Bolt» darbību. Publiskajā diskusijā pievērsās platformas tarifu noteikšanai, norēķinu kārtībai un konkurences apstākļiem. «Bolt» pārstāvji savukārt norādīja, ka pārvadātāji var izvēlēties sev piemērotu sadarbības modeli un uzņēmums Latvijā maksā attiecīgos nodokļus.<ref name="lsm-kp25">Эмилия Гаспарян. [https://rus.lsm.lv/statja/novosti/ekonomika/18.07.2025-sovet-po-konkurencii-proverit-platformu-taksi-bolt.a607209/ Совет по конкуренции проверит платформу такси Bolt]. Rus.LSM, 2025-07-18. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2026. gada 30. martā kopā ar citu nozares organizāciju pārstāvjiem piedalījās sarunā ar satiksmes ministru Ati Švinku un ministrijas amatpersonām. Satiksmes ministrijas interešu pārstāvības reģistrā norādīts, ka apspriesta licencēšanas centralizācija Autotransporta direkcijā, digitālo platformu regulējums un prasību pārskatīšana pārvadātājiem un autovadītājiem.<ref name="sm-register26">Satiksmes ministrija. [https://www.sam.gov.lv/lv/interesu-parstavibas-registrs Interešu pārstāvības reģistrs], ieraksts par 2026. gada 30. martu. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> === 2026. gada taksometru protests === 2026. gada 13. aprīlī Ignatjeva vadītā LVTNDDO kopā ar Taksometru pārvadājumu nozares darba devēju organizāciju (TPNDDO), Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociāciju (LPKAA) un arodbiedrību LAKRS rīkoja taksometru vadītāju protesta akcijas Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā. Viens no akcijas saukļiem bija «24 stundas bez Bolt».<ref name="lsm-protest">LSM.lv Ziņu redakcija; Anna Luīze Ruskule; Sintija Ambote; Aleksandra Straume. [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-video-un-foto-riga-daugavpili-un-jelgava-simtiem-taksistu-proteste-pret-bolt-istenoto-politiku.a642636/ VIDEO un FOTO: Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā simtiem taksistu protestē pret Bolt īstenoto politiku]. LSM, 2026-04-13. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Rīgā notika protesta brauciens policijas pavadībā un mītiņš Zaķusalā. Saskaņā ar Valsts policijas aplēsēm Rīgas pasākumā piedalījās aptuveni 220 vadītāji, savukārt laikraksts «Diena», atsaucoties uz organizatores Ellas Petrovas sniegto informāciju, ziņoja par aptuveni 300 automašīnām un aptuveni 1000 vadītājiem, kuri protesta dienā nestrādāja «Bolt» platformā. Protestētāji prasīja pārskatīt tarifus, palielināt cenu un algoritmu pārredzamību un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.<ref name="lsm-protest" /><ref name="diena26" /> Pēc akcijas Ignatjevs intervijā laikrakstam «Diena» pauda piesardzīgu optimismu par sarunām ar Satiksmes ministriju. Viņš norādīja, ka ministrijas saziņa ar nozares organizācijām bija kļuvusi aktīvāka jau pēc protesta izziņošanas. Nozares prasībās ietilpa arī platformas komisijas ierobežošana līdz 15 % plus PVN; ministrija tobrīd bija paziņojusi par priekšlikumiem vienotai licencēšanai un komisijas griestiem.<ref name="diena26" /> 2026. gada jūnijā Latvijas sabiedriskā medija raidījumā «Кейс» komentēja pāreju no tradicionālajiem taksometru uzņēmumiem uz digitālajām pasūtījumu platformām, klasisko taksometru skaita samazināšanos un autovadītāju darba apstākļus. Raidījumā aplūkoti arī pavasara protesti un nozares prasības par platformu komisijām.<ref name="lsm-case26">Виктория Пушкеле-Отто. [https://rus.lsm.lv/statja/novosti/analitika/08.06.2026-ot-racii-do-prilozeniya-cto-stalo-s-professiei-taksista-v-latvii.a650327/ От раций до приложения. Что стало с профессией таксиста в Латвии]. Rus.LSM, 2026-06-08. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> === Konkurences padomes lēmuma apstrīdēšana === 2026. gada 10. augustā Administratīvā apgabaltiesa ierosināja lietu Nr. A43004026 pēc LVTNDDO pieteikuma, kurā organizācija lūdza atcelt Konkurences padomes lēmumu par «Bolt Operations» darbībām un uzdot atkārtoti izvērtēt nozares iesniegto informāciju. Konkurences padome izpētē bija konstatējusi uzņēmuma dominējošo stāvokli, bet nebija ieguvusi informāciju, kas ļautu secināt, ka tas šo stāvokli izmantojis ļaunprātīgi.<ref name="tv3-court">LETA. [https://tv3.lv/zinas/latvija/tiesa-ierosina-lietu-par-kp-secinajumiem-bolt-dominances-izmeklesana/ Tiesa ierosina lietu par KP secinājumiem Bolt dominances izmeklēšanā]. TV3 / LETA, 2026-08-12. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="kp26">Konkurences padome. [https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-nosledz-padzilinatu-izpeti-par-bolt-darbibam KP noslēdz padziļinātu izpēti par Bolt darbībām]. Konkurences padome, 2026-06-10. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Tiesvedību atbalstīja arī TPNDDO, LPKAA un LAKRS. Organizācijas apstrīdēja Konkurences padomes veikto pierādījumu izvērtējumu, tostarp attiecībā uz komisijām un platformas lomu cenu noteikšanā.<ref name="nra-court26">[https://nra.lv/latvija/527530-lvtnddo-ierosina-lietu-pret-konkurences-padomi.htm Ierosina lietu pret Konkurences padomi par atteikšanos izvērtēt Bolt iespējamo stāvokļa izmantošanu]. NRA, 2026-08-12. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2026. gada 14. augustā intervijā portālam «Press.lv» Ignatjevs skaidroja tiesvedības iemeslus un nozares priekšlikumus. Viņš kritizēja platformas ietekmi uz tarifiem un autovadītāju piekļuvi pasūtījumiem; nozares iesniegtajos materiālos faktiskā komisija bija norādīta 30,5–33 % apmērā. Ignatjevs arī norādīja, ka LVTNDDO kopā ar citām organizācijām un arodbiedrībām piedalās sarunās ar valsts amatpersonām par pārvadājumu regulējumu un platformu atbildību.<ref name="press-court26">Алексей Фут. [https://press.lv/post/nam-nekuda-devatsya-latvijskie-taksisty-poshli-v-sud-iz-za-bolt «Нам некуда деваться»: латвийские таксисты пошли в суд из-за Bolt]. Press.lv, 2026-08-14. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> === Analītiskās publikācijas un priekšlikumi === 2026. gadā LVTNDDO tīmekļvietnē publicējis analītiskus materiālus par digitālo platformu darbību, tostarp «Melnā kaste: kā Bolt un Wolt monopolizē Latvijas tirgu». Publikācijās aplūkojis tirgus koncentrāciju, finanšu plūsmu pārskatāmību un algoritmisko darba vadību. Materiālā par Digitālā darba platformu likuma apspriešanu LTRK uzsvēris uzraudzības iestāžu piekļuvi datiem un automatizēto lēmumu pārbaudāmību.<ref name="tax-blackbox">Aleksejs Ignatjevs. [https://taksometrs.lv/melna-kaste-bolt-wolt-2026-05-14.html Melnā kaste: kā Bolt un Wolt monopolizē Latvijas tirgu]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-05-14. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="tax-ltrk">Aleksejs Ignatjevs. [https://taksometrs.lv/ltrk-platformu-likums-2026-06-10.html LTRK diskusijā par Digitālā darba platformu likumu]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-06-10. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2026. gada 23. jūlija publikācijā par Vācijas regulējuma principu pielāgošanu Latvijai izklāstījis piecus priekšlikumu virzienus: taksometru un iepriekš pasūtāmu pārvadājumu nošķiršanu, platformu un pārvadātāju braucienu datu savstarpēju pārbaudi, profesionālās atbilstības prasības, reģionālo piesaisti un cenu, komisiju un algoritmu pārredzamību. Materiāls publicēts kā priekšlikums politikas diskusijai.<ref name="tax-german">Aleksejs Ignatjevs. [https://taksometrs.lv/vacijas-modelis-latvijai-2026-07-23.html Vācijas modelis Latvijas mērogam: pieci soļi pasažieru pārvadājumu tirgus sakārtošanai]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-07-23. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Jūlijā organizācijas publicētajos priekšlikumos aicināja platformu juridisko atbildību saistīt ar to faktisko kontroli pār pārvadājumu. Pēc Ekonomikas ministrijas sanāksmes LVTNDDO arī ierosināja paredzēt pašvaldībām tiesības noteikt ekonomiski pamatotas tarifu robežas un minimālo brauciena maksu.<ref name="tax-minister">Aleksejs Ignatjevs. [https://taksometrs.lv/platformu-regulejums-satiksmes-ministrs-2026-07-23.html LVTNDDO iesniedz satiksmes ministram priekšlikumus digitālo platformu regulējumam]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-07-23. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="tax-economy">LVTNDDO. [https://taksometrs.lv/ekonomikas-ministrija-platformu-atbildiba-2026-07-30.html LVTNDDO pozīcija pēc Ekonomikas ministrijas sanāksmes: platformu atbildība, PVN un godīga tarifu politika]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-07-30. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Politiskā darbība == 2022. gadā Ignatjevs kā partijas «Suverēnā vara» biedrs kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās. 2024. gadā viņš no šīs partijas saraksta kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās.<ref name="lsm22">[https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/suverena-vara/534-aleksejs-ignatjevs Aleksejs Ignatjevs — 14. Saeimas vēlēšanas]. LSM, 2022. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="gazette24" /> 2026. gadā kandidēja 15. Saeimas vēlēšanās Vidzemes vēlēšanu apgabalā no saraksta «Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši». Latvijas sabiedriskā medija 2026. gada 4. oktobrī publicētajā provizoriskajā 15. Saeimas sastāvā viņš bija iekļauts starp ievēlētajiem kandidātiem.<ref name="cvk26" /><ref name="lsm-elected">LSM.lv Ziņu redakcija. [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.10.2026-zinams-provizoriskais-15-saeimas-sastavs.a666075/ Zināms provizoriskais 15. Saeimas sastāvs]. LSM, 2026-10-04. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ignatjevs.lv/ Alekseja Ignatjeva personīgā tīmekļvietne — ignatjevs.lv] jg7q6e2xe6jbhxpmx6d74rfx3hn02c5 4536308 4536307 2026-10-15T09:04:15Z ~2026-55137-78 151920 Pievienota informācija par ģimeni un Smile Baby Taxi ar avotiem; Smile Taxi oficiālā vietne. Sadarbībā ar raksta subjektu; MI palīdzība. 4536308 wikitext text/x-wiki [[File:Aleksejs Ignatjevs portrait 2026.jpg|thumb|Aleksejs Ignatjevs, 2026]] '''Aleksejs Ignatjevs''' (dzimis 1973. gada 21. aprīlī) ir Latvijas uzņēmējs un politiķis, taksometru uzņēmuma «Smile Taxi» dibinātājs un Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas (LVTNDDO) prezidents.<ref name="gazette24">Latvijas Vēstnesis. [https://www.vestnesis.lv/op/2024/96.14 12. saraksts. SUVERĒNĀ VARA]. Latvijas Vēstnesis, 2024. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="bsa26">Baltijas Starptautiskā akadēmija. [https://bsa.edu.lv/index.php/en/about-us/news/1966-meeting-with-industry-professionals.html Meeting with industry professionals]. Baltijas Starptautiskā akadēmija, 2026-06-03. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="cvk26">Centrālā vēlēšanu komisija. [https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/89330-aleksejs-ignatjevs/ Aleksejs Ignatjevs — 15. Saeimas vēlēšanu kandidāta anketa]. CVK, 2026. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Izglītība == 1992. gadā absolvējis Rīgas Radioelektronikas aparātbūves tehnikumu.<ref name="gazette24" /> No 2002. līdz 2006. gadam studējis RISEBA programmā «Personāla vadība».<ref name="site-bio">Aleksejs Ignatjevs. [https://ignatjevs.lv/par-mani/ Par mani]. Ignatjevs.lv. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Baltijas Starptautiskajā akadēmijā ieguvis bakalaura grādu Eiropas ekonomikā un biznesā, studējot programmā «Eiropas ekonomika un bizness».<ref name="ogre26">[https://ogresvestisvisiem.lv/zinas/novadnieki-posas-uz-saeimu/ Novadnieki pošas uz Saeimu]. Ogres Vēstis Visiem, 2026. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="site-bio" /><ref name="bsa-program">Baltijas Starptautiskā akadēmija. [https://bsa.edu.lv/index.php/lv/bakalaura-studiju-programmas/eiropas-ekonomika-un-bizness.html Eiropas ekonomika un bizness]. Baltijas Starptautiskā akadēmija. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Uzņēmējdarbība == 2006. gadā nodibināja «Smile Taxi».<ref name="site-bio" /> 2008. gadā Ignatjevs bija uzņēmuma «Zelta bulta» valdes loceklis; uzņēmums sniedza taksometru pakalpojumus ar zīmolu «Smile Taxi». 2011. gadā Latvijas sabiedriskais medijs viņu minēja kā «Smile Taxi» vadītāju.<ref name="mix08-business">Алексей Иванов. [https://mixnews.lv/latviya/2008/09/29/lyudi-stali-rezhe-polzovatsya-uslugami-taksi/ Люди стали реже пользоваться услугами такси]. Mixnews, 2008-09-29. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="lsm11">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tele2-zaudejumi-vairaki-simti-tukstos-latu.a36316/ Tele2 zaudējumi — vairāki simti tūkstoš latu]. LSM, 2011-07-15. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Vadot «Smile Taxi», attīstījis pakalpojumu «Smile Baby Taxi» bērnu pārvadāšanai. Pakalpojums paredzēja izmantot automašīnas ar bērnu sēdeklīšiem un piedāvāt bērnu nogādāšanu uz skolu, bērnudārzu vai nodarbībām arī bez vecāku klātbūtnes.<ref name="mamin-baby">[https://maminuklubs.lv/mk/20120827-latvija-pirmo-reizi-ipasi-taksometra-pakalpojumi-berniem/ Latvijā pirmo reizi – īpaši taksometra pakalpojumi bērniem]. Māmiņu klubs, 2010-04-06. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2014. gadā ar «Smile Taxi» piedalījās starptautiskajā taksometru forumā Sanktpēterburgā, kur uzņēmums sadarbībā ar Austrijas taksometru aprīkojuma ražotāju «Hale International» prezentēja transportlīdzekļu tehnisko aprīkojumu.<ref name="jauns-forum14">Edmunds Spalva. [https://jauns.lv/raksts/bizness/68638-smile-taxi-izcelas-eirazijas-taksometru-foruma Smile Taxi izceļas Eirāzijas taksometru forumā]. Jauns.lv / Kas Jauns, 2014-11-07. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2016. gadā intervijā ziņu aģentūrai LETA Ignatjevs raksturoja «Smile Taxi» un «Avoiss Taxi» kā apvienotus uzņēmumus, skaidrojot to darbību pēc ekonomiskās krīzes.<ref name="nra16">LETA. [https://nra.lv/latvija/174680-uznemejs-taksometru-nozare-latvija-ir-nesakartota.htm Uzņēmējs: Taksometru nozare Latvijā ir nesakārtota]. NRA / LETA, 2016-06-06. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2026. gadā intervijā laikrakstam «Diena» skaidroja, ka «Smile Taxi» strādā ar savu autoparku un korporatīvajiem klientiem, vienlaikus sadarbojoties arī ar autovadītājiem, kuri izmanto vairākas pasūtījumu platformas. Uzņēmums saglabāja pasūtījumu pieņemšanu pa tālruni.<ref name="diena26">Atis Rozentāls. [https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ar-piesardzigu-optimismu-14350540 Ar piesardzīgu optimismu]. Diena, 2026-04-16. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Sabiedriskā darbība == 2008. gadā, būdams LVTNDDO priekšsēdētāja vietnieks, Ignatjevs publiski komentēja taksometru uzņēmumu piekļuvi lidostai «Rīga». Organizācija bija vērsusies pie lidostas vadības par pārvadātāju darbības ierobežojumu atcelšanu.<ref name="mix08-airport">[https://mixnews.lv/latviya/2008/06/03/v-aeroportu-likvidiruyut-taksomotornuyu-monopoliyu-audio/ В аэропорту ликвидируют таксомоторную монополию]. Mixnews, 2008-06-03. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2016. gadā publiski atbalstīja patentmaksas ieviešanu taksometru pārvadājumos un profesionālās kompetences prasības taksometru vadītājiem. Vienlaikus kritizēja atšķirīgās licencēšanas un nodokļu prasības tradicionālajiem taksometru uzņēmumiem un platformu organizētajiem pārvadājumiem.<ref name="nra16" /> 2021. gada janvārī radio «Baltkom» raidījumā komentēja Covid-19 ierobežojumu ietekmi uz taksometru pakalpojumiem un pasažieru informētību par pārvietošanās noteikumiem.<ref name="mix21-jan">Андрей Елисеев. [https://mixnews.lv/exclusive/2021/01/19/vladelets-taksi-lyudi-zvonyat-nam-kak-v-spravochnuyu-sluzhbu-i-udivlyayutsya-ogranicheniyam/ Владелец такси: люди не информированы об ограничениях, многое узнают от нас]. Mixnews / radio Baltkom, 2021-01-19. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2021. gada jūlijā radio «Baltkom» skaidroja taksometru cenu pieaugumu ar automašīnu un vadītāju trūkumu un pieprasījuma pārsvaru pār piedāvājumu. Intervijā pievērsās arī ārvalstu pasūtījumu platformu ietekmei uz vietējiem pārvadātājiem.<ref name="mix21-july">Алёна Подымова. [https://mixnews.lv/exclusive/2021/07/15/taksi-stanovitsya-roskoshyu-vladelets-smile-taxi-rasskazal-o-sprose-i-predlozhenii-na-rynke/ Такси становится роскошью: владелец Smile Taxi рассказал о спросе и предложении на рынке]. Mixnews / radio Baltkom, 2021-07-15. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2023. gadā kā LVTNDDO vadītājs piedalījās diskusijās ar Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Autotransporta direkcijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem par ēnu ekonomiku un darba apstākļiem taksometru nozarē.<ref name="lsm23">Edgars Kupčs. [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.12.2023-iekustejusies-centieni-mazinat-enu-ekonomiku-taksometru-nozare.a536075/ Iekustējušies centieni mazināt ēnu ekonomiku taksometru nozarē]. LSM / Latvijas Radio, 2023-12-20. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2025. gadā kopā ar citu pārvadājumu nozares organizāciju pārstāvjiem vērsās Konkurences padomē par «Bolt» darbību. Publiskajā diskusijā pievērsās platformas tarifu noteikšanai, norēķinu kārtībai un konkurences apstākļiem. «Bolt» pārstāvji savukārt norādīja, ka pārvadātāji var izvēlēties sev piemērotu sadarbības modeli un uzņēmums Latvijā maksā attiecīgos nodokļus.<ref name="lsm-kp25">Эмилия Гаспарян. [https://rus.lsm.lv/statja/novosti/ekonomika/18.07.2025-sovet-po-konkurencii-proverit-platformu-taksi-bolt.a607209/ Совет по конкуренции проверит платформу такси Bolt]. Rus.LSM, 2025-07-18. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2026. gada 30. martā kopā ar citu nozares organizāciju pārstāvjiem piedalījās sarunā ar satiksmes ministru Ati Švinku un ministrijas amatpersonām. Satiksmes ministrijas interešu pārstāvības reģistrā norādīts, ka apspriesta licencēšanas centralizācija Autotransporta direkcijā, digitālo platformu regulējums un prasību pārskatīšana pārvadātājiem un autovadītājiem.<ref name="sm-register26">Satiksmes ministrija. [https://www.sam.gov.lv/lv/interesu-parstavibas-registrs Interešu pārstāvības reģistrs], ieraksts par 2026. gada 30. martu. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> === 2026. gada taksometru protests === 2026. gada 13. aprīlī Ignatjeva vadītā LVTNDDO kopā ar Taksometru pārvadājumu nozares darba devēju organizāciju (TPNDDO), Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociāciju (LPKAA) un arodbiedrību LAKRS rīkoja taksometru vadītāju protesta akcijas Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā. Viens no akcijas saukļiem bija «24 stundas bez Bolt».<ref name="lsm-protest">LSM.lv Ziņu redakcija; Anna Luīze Ruskule; Sintija Ambote; Aleksandra Straume. [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-video-un-foto-riga-daugavpili-un-jelgava-simtiem-taksistu-proteste-pret-bolt-istenoto-politiku.a642636/ VIDEO un FOTO: Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā simtiem taksistu protestē pret Bolt īstenoto politiku]. LSM, 2026-04-13. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Rīgā notika protesta brauciens policijas pavadībā un mītiņš Zaķusalā. Saskaņā ar Valsts policijas aplēsēm Rīgas pasākumā piedalījās aptuveni 220 vadītāji, savukārt laikraksts «Diena», atsaucoties uz organizatores Ellas Petrovas sniegto informāciju, ziņoja par aptuveni 300 automašīnām un aptuveni 1000 vadītājiem, kuri protesta dienā nestrādāja «Bolt» platformā. Protestētāji prasīja pārskatīt tarifus, palielināt cenu un algoritmu pārredzamību un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.<ref name="lsm-protest" /><ref name="diena26" /> Pēc akcijas Ignatjevs intervijā laikrakstam «Diena» pauda piesardzīgu optimismu par sarunām ar Satiksmes ministriju. Viņš norādīja, ka ministrijas saziņa ar nozares organizācijām bija kļuvusi aktīvāka jau pēc protesta izziņošanas. Nozares prasībās ietilpa arī platformas komisijas ierobežošana līdz 15 % plus PVN; ministrija tobrīd bija paziņojusi par priekšlikumiem vienotai licencēšanai un komisijas griestiem.<ref name="diena26" /> 2026. gada jūnijā Latvijas sabiedriskā medija raidījumā «Кейс» komentēja pāreju no tradicionālajiem taksometru uzņēmumiem uz digitālajām pasūtījumu platformām, klasisko taksometru skaita samazināšanos un autovadītāju darba apstākļus. Raidījumā aplūkoti arī pavasara protesti un nozares prasības par platformu komisijām.<ref name="lsm-case26">Виктория Пушкеле-Отто. [https://rus.lsm.lv/statja/novosti/analitika/08.06.2026-ot-racii-do-prilozeniya-cto-stalo-s-professiei-taksista-v-latvii.a650327/ От раций до приложения. Что стало с профессией таксиста в Латвии]. Rus.LSM, 2026-06-08. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> === Konkurences padomes lēmuma apstrīdēšana === 2026. gada 10. augustā Administratīvā apgabaltiesa ierosināja lietu Nr. A43004026 pēc LVTNDDO pieteikuma, kurā organizācija lūdza atcelt Konkurences padomes lēmumu par «Bolt Operations» darbībām un uzdot atkārtoti izvērtēt nozares iesniegto informāciju. Konkurences padome izpētē bija konstatējusi uzņēmuma dominējošo stāvokli, bet nebija ieguvusi informāciju, kas ļautu secināt, ka tas šo stāvokli izmantojis ļaunprātīgi.<ref name="tv3-court">LETA. [https://tv3.lv/zinas/latvija/tiesa-ierosina-lietu-par-kp-secinajumiem-bolt-dominances-izmeklesana/ Tiesa ierosina lietu par KP secinājumiem Bolt dominances izmeklēšanā]. TV3 / LETA, 2026-08-12. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="kp26">Konkurences padome. [https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-nosledz-padzilinatu-izpeti-par-bolt-darbibam KP noslēdz padziļinātu izpēti par Bolt darbībām]. Konkurences padome, 2026-06-10. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Tiesvedību atbalstīja arī TPNDDO, LPKAA un LAKRS. Organizācijas apstrīdēja Konkurences padomes veikto pierādījumu izvērtējumu, tostarp attiecībā uz komisijām un platformas lomu cenu noteikšanā.<ref name="nra-court26">[https://nra.lv/latvija/527530-lvtnddo-ierosina-lietu-pret-konkurences-padomi.htm Ierosina lietu pret Konkurences padomi par atteikšanos izvērtēt Bolt iespējamo stāvokļa izmantošanu]. NRA, 2026-08-12. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2026. gada 14. augustā intervijā portālam «Press.lv» Ignatjevs skaidroja tiesvedības iemeslus un nozares priekšlikumus. Viņš kritizēja platformas ietekmi uz tarifiem un autovadītāju piekļuvi pasūtījumiem; nozares iesniegtajos materiālos faktiskā komisija bija norādīta 30,5–33 % apmērā. Ignatjevs arī norādīja, ka LVTNDDO kopā ar citām organizācijām un arodbiedrībām piedalās sarunās ar valsts amatpersonām par pārvadājumu regulējumu un platformu atbildību.<ref name="press-court26">Алексей Фут. [https://press.lv/post/nam-nekuda-devatsya-latvijskie-taksisty-poshli-v-sud-iz-za-bolt «Нам некуда деваться»: латвийские таксисты пошли в суд из-за Bolt]. Press.lv, 2026-08-14. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> === Analītiskās publikācijas un priekšlikumi === 2026. gadā LVTNDDO tīmekļvietnē publicējis analītiskus materiālus par digitālo platformu darbību, tostarp «Melnā kaste: kā Bolt un Wolt monopolizē Latvijas tirgu». Publikācijās aplūkojis tirgus koncentrāciju, finanšu plūsmu pārskatāmību un algoritmisko darba vadību. Materiālā par Digitālā darba platformu likuma apspriešanu LTRK uzsvēris uzraudzības iestāžu piekļuvi datiem un automatizēto lēmumu pārbaudāmību.<ref name="tax-blackbox">Aleksejs Ignatjevs. [https://taksometrs.lv/melna-kaste-bolt-wolt-2026-05-14.html Melnā kaste: kā Bolt un Wolt monopolizē Latvijas tirgu]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-05-14. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="tax-ltrk">Aleksejs Ignatjevs. [https://taksometrs.lv/ltrk-platformu-likums-2026-06-10.html LTRK diskusijā par Digitālā darba platformu likumu]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-06-10. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> 2026. gada 23. jūlija publikācijā par Vācijas regulējuma principu pielāgošanu Latvijai izklāstījis piecus priekšlikumu virzienus: taksometru un iepriekš pasūtāmu pārvadājumu nošķiršanu, platformu un pārvadātāju braucienu datu savstarpēju pārbaudi, profesionālās atbilstības prasības, reģionālo piesaisti un cenu, komisiju un algoritmu pārredzamību. Materiāls publicēts kā priekšlikums politikas diskusijai.<ref name="tax-german">Aleksejs Ignatjevs. [https://taksometrs.lv/vacijas-modelis-latvijai-2026-07-23.html Vācijas modelis Latvijas mērogam: pieci soļi pasažieru pārvadājumu tirgus sakārtošanai]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-07-23. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> Jūlijā organizācijas publicētajos priekšlikumos aicināja platformu juridisko atbildību saistīt ar to faktisko kontroli pār pārvadājumu. Pēc Ekonomikas ministrijas sanāksmes LVTNDDO arī ierosināja paredzēt pašvaldībām tiesības noteikt ekonomiski pamatotas tarifu robežas un minimālo brauciena maksu.<ref name="tax-minister">Aleksejs Ignatjevs. [https://taksometrs.lv/platformu-regulejums-satiksmes-ministrs-2026-07-23.html LVTNDDO iesniedz satiksmes ministram priekšlikumus digitālo platformu regulējumam]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-07-23. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="tax-economy">LVTNDDO. [https://taksometrs.lv/ekonomikas-ministrija-platformu-atbildiba-2026-07-30.html LVTNDDO pozīcija pēc Ekonomikas ministrijas sanāksmes: platformu atbildība, PVN un godīga tarifu politika]. LVTNDDO / Taksometrs.lv, 2026-07-30. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Politiskā darbība == 2022. gadā Ignatjevs kā partijas «Suverēnā vara» biedrs kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās. 2024. gadā viņš no šīs partijas saraksta kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās.<ref name="lsm22">[https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/suverena-vara/534-aleksejs-ignatjevs Aleksejs Ignatjevs — 14. Saeimas vēlēšanas]. LSM, 2022. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref><ref name="gazette24" /> 2026. gadā kandidēja 15. Saeimas vēlēšanās Vidzemes vēlēšanu apgabalā no saraksta «Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši». Latvijas sabiedriskā medija 2026. gada 4. oktobrī publicētajā provizoriskajā 15. Saeimas sastāvā viņš bija iekļauts starp ievēlētajiem kandidātiem.<ref name="cvk26" /><ref name="lsm-elected">LSM.lv Ziņu redakcija. [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.10.2026-zinams-provizoriskais-15-saeimas-sastavs.a666075/ Zināms provizoriskais 15. Saeimas sastāvs]. LSM, 2026-10-04. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Ģimene == Trīs bērnu tēvs.<ref name="mamin-baby" /><ref name="site-family">Aleksejs Ignatjevs. [https://ignatjevs.lv/ Trīs bērnu tēvs. «Goda ģimene».]. Ignatjevs.lv. Skatīts 2026. gada 15. oktobrī.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ignatjevs.lv/ Alekseja Ignatjeva personīgā tīmekļvietne — ignatjevs.lv] * [https://smiletaxi.lv/ «Smile Taxi» oficiālā tīmekļvietne] 429k4nzt8ii1ctogel94jf0n1s4er3g 0 641674 4536248 2026-10-15T05:00:28Z Kaiservalds 149642 Papildināts 4536248 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Gustavs Ādolfs Lindbergs | attēls = Gustaf Adolf Lindberg - from Svenskt Porträttgalleri XX.png | dz_dat_alt = {{dat|1865|3|24}} | dz_vieta = [[Stokholma]], [[Zviedrija]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1906|8|2|1865|3|24}} | m_vieta = [[Helsinki]], [[Somijas lielkņaziste]] | nodarbošanās = [[arhitekts]] }} '''Gustavs Ādolfs Lindbergs''' ({{Val-sv|Gustaf Adolf Lindberg}}; dzimis 1865. gada 24. martā [[Stokholma|Stokholmā]], miris 1906. gada 2. augustā [[Helsinki|Helsinkos]]) bija zviedru arhitekts, kas strādāja Zviedrijā, Vācijā un Somijā. Kopā ar [[Knuts Vasašerna|Knutu Vasašernu]] viņš 1900.–1901. gadā uzvarēja [[Rīga|Rīgas]] rātsnama konkursā un projektēja [[Ņesterova nams|Ņesterova namu]] Rīgā (1905–1906).<ref name="spg">Lindberg, Gustaf Adolf // ''Svenskt porträttgalleri''. XX. Stockholm, 1901. [https://runeberg.org/spg/20/0119.html Projekt Runeberg].</ref><ref name="grosa">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 34.–35., 276.–277. lpp.</ref> == Dzīvesgājums == Lindbergs mācījās Stokholmas Tehniskajā skolā (1881–1884) un Tehniskajā augstskolā (1886–1887), strādāja pie arhitekta Gustava Hermansona Sundsvallā (1891–1892) un pēc tam Vācijā, tostarp birojā ''Kaiser & Grossheim'' un pie Augusta Menkena Berlīnē. 1898. gadā viņš pārcēlās uz Helsinkiem un pievienojās birojam ''Grahn, Hedman & Wasastjerna''. Zviedrijā viņš projektēja Karlshamnas rātsnamu (1900) un Karlskrūnas rātsnama pārbūvi (1905), Somijā rūpnieka Valtera Ālstrēma savrupmāju "Havulinna" Normarkā (1901) un kopā ar Vasašernu namus Helsinkos (Kristiāna ielā 5, 1906; Lēnrota ielā 15, 1907–1908) un Turku (1908–1909). Lindbergs piederēja pie 1905. gada ģenerālstreika laikā dibinātās aizsargu gvardes un gāja bojā Hakaniemi sadursmē starp aizsargiem un sarkano gvardi Helsinkos 1906. gada 2. augustā; viņš apbedīts kopējā kapā Hietaniemi kapsētā ar sešiem citiem sadursmē kritušajiem.<ref name="spg" /><ref name="ostra">Sammandrabbningen å Hagnäs torg. Offren // ''Östra Finland''. 1906. 4. aug. Nr. 177. S. 3; nāves sludinājums // ''Hufvudstadsbladet''. 1906. 4. aug. Nr. 209. S. 1. [https://digi.kansalliskirjasto.fi/sanomalehti/binding/767047?page=1 digi.kansalliskirjasto.fi]; ''Åbo Tidning''. 1906. 5. aug. Nr. 179. S. 1.</ref> == Darbība Rīgā == 1900. gadā izsludinātajā Rīgas jaunā rātsnama konkursā, kura rezultātus paziņoja 1901. gada februārī, galveno godalgu ieguva biroja ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'' un Lindberga projekts ar devīzi "Baltijas jūras karaliene": neogotiska celtne ar masīvu torni, ko publicēja Rīgas Arhitektu biedrības gadagrāmata 1907. gadā; rātsnams netika uzcelts. 1905. gadā abi arhitekti projektēja tirgotāja Mihaila Ņesterova īres namu Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5, kura būvi uzraudzīja [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]]. Tas ir pirmais [[Nacionālais romantisms|ziemeļu nacionālā romantisma]] nams Rīgā un viens no pēdējiem Lindberga darbiem.<ref name="grosa" /><ref name="jb">Hagen, Julius von. Wettbewerb zur Erlangung von Entwürfen für ein Stadthaus zu Riga // ''Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. Jg. 1. Riga: Architektenverein zu Riga, 1907. S. 14–24; Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 99., 103.–105. lpp.</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Noormarkku Ironworks on 9th July 2017 26.jpg|Havulinna Normarkā. Andreja Pumpura iela 5.jpg|Ņesterova nams Rīgā. Fredrikinkatu 43 - Lönnrotinkatu 15, Helsinki.jpg|Nams Lēnrota ielā 15 / Fredrika ielā 43 Helsinkos; kopdarbs ar Knutu Vasašernu. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lindbergs, Gustavs Ādolfs}} [[Kategorija:1865. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1906. gadā mirušie]] [[Kategorija:Zviedrijas arhitekti]] m7guvrgs32h40gz2gx5w7exagdt49va 4536275 4536248 2026-10-15T06:25:38Z Meistars Joda 781 4536275 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Gustavs Ādolfs Lindbergs | attēls = Gustaf Adolf Lindberg - from Svenskt Porträttgalleri XX.png | dz_dat_alt = {{dat|1865|3|24}} | dz_vieta = [[Stokholma]], [[Zviedrija]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1906|8|2|1865|3|24}} | m_vieta = [[Helsinki]], [[Somijas lielkņaziste]] | nodarbošanās = [[arhitekts]] }} '''Gustavs Ādolfs Lindbergs''' ({{Val|sv|Gustaf Adolf Lindberg}}; dzimis {{dat|1865|3|24}} [[Stokholma|Stokholmā]], miris {{dat|1906|8|2}} [[Helsinki|Helsinkos]]) bija zviedru arhitekts, kas strādāja Zviedrijā, Vācijā un Somijā. Kopā ar [[Knuts Vasašerna|Knutu Vasašernu]] viņš 1900.–1901. gadā uzvarēja [[Rīga]]s rātsnama konkursā un projektēja [[Ņesterova nams|Ņesterova namu]] Rīgā (1905–1906).<ref name="spg">Lindberg, Gustaf Adolf // ''Svenskt porträttgalleri''. XX. Stockholm, 1901. [https://runeberg.org/spg/20/0119.html Projekt Runeberg].</ref><ref name="grosa">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 34.–35., 276.–277. lpp.</ref> == Dzīvesgājums == Lindbergs mācījās Stokholmas Tehniskajā skolā (1881–1884) un Tehniskajā augstskolā (1886–1887), strādāja pie arhitekta Gustava Hermansona Sundsvallā (1891–1892) un pēc tam Vācijā, tostarp birojā ''Kaiser & Grossheim'' un pie Augusta Menkena Berlīnē. 1898. gadā viņš pārcēlās uz Helsinkiem un pievienojās birojam ''Grahn, Hedman & Wasastjerna''. Zviedrijā viņš projektēja Karlshamnas rātsnamu (1900) un Karlskrūnas rātsnama pārbūvi (1905), Somijā rūpnieka Valtera Ālstrēma savrupmāju "Havulinna" Normarkā (1901) un kopā ar Vasašernu namus Helsinkos (Kristiāna ielā 5, 1906; Lēnrota ielā 15, 1907–1908) un Turku (1908–1909). Lindbergs piederēja pie 1905. gada ģenerālstreika laikā dibinātās aizsargu gvardes un gāja bojā Hakaniemi sadursmē starp aizsargiem un sarkano gvardi Helsinkos 1906. gada 2. augustā; viņš apbedīts kopējā kapā Hietaniemi kapsētā ar sešiem citiem sadursmē kritušajiem.<ref name="spg" /><ref name="ostra">Sammandrabbningen å Hagnäs torg. Offren // ''Östra Finland''. 1906. 4. aug. Nr. 177. S. 3; nāves sludinājums // ''Hufvudstadsbladet''. 1906. 4. aug. Nr. 209. S. 1. [https://digi.kansalliskirjasto.fi/sanomalehti/binding/767047?page=1 digi.kansalliskirjasto.fi]; ''Åbo Tidning''. 1906. 5. aug. Nr. 179. S. 1.</ref> == Darbība Rīgā == 1900. gadā izsludinātajā Rīgas jaunā rātsnama konkursā, kura rezultātus paziņoja 1901. gada februārī, galveno godalgu ieguva biroja ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'' un Lindberga projekts ar devīzi "Baltijas jūras karaliene": neogotiska celtne ar masīvu torni, ko publicēja Rīgas Arhitektu biedrības gadagrāmata 1907. gadā; rātsnams netika uzcelts. 1905. gadā abi arhitekti projektēja tirgotāja Mihaila Ņesterova īres namu Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5, kura būvi uzraudzīja [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]]. Tas ir pirmais [[Nacionālais romantisms|ziemeļu nacionālā romantisma]] nams Rīgā un viens no pēdējiem Lindberga darbiem.<ref name="grosa" /><ref name="jb">Hagen, Julius von. Wettbewerb zur Erlangung von Entwürfen für ein Stadthaus zu Riga // ''Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. Jg. 1. Riga: Architektenverein zu Riga, 1907. S. 14–24; Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 99., 103.–105. lpp.</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Noormarkku Ironworks on 9th July 2017 26.jpg|Havulinna Normarkā Andreja Pumpura iela 5.jpg|Ņesterova nams Rīgā Fredrikinkatu 43 - Lönnrotinkatu 15, Helsinki.jpg|Nams Lēnrota ielā 15 / Fredrika ielā 43 Helsinkos; kopdarbs ar Knutu Vasašernu </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lindbergs, Gustavs Ādolfs}} [[Kategorija:1865. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1906. gadā mirušie]] [[Kategorija:Zviedrijas arhitekti]] 8o8k99vj5yhoun5flox87ic3u6avfb1 0 641675 4536249 2026-10-15T05:01:26Z Kaiservalds 149642 Papildināts 4536249 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Knuts Vasašerna | attēls = Grahn, Hedman & Wasastjerna, 1895.jpg | att_nosaukums = Grāns, Hedmanis un Vasašerna birojā Helsinkos, 1895 | dz_dat_alt = {{dat|1867|10|6}} | dz_vieta = [[Helsinki]], [[Somijas lielkņaziste]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1935|4|12|1867|10|6}} | m_vieta = Helsinki, [[Somija]] | nodarbošanās = [[arhitekts]] }} '''Knuts Edgars Vasašerna''' ({{Val-sv|Knut Edgar Wasastjerna}}; dzimis 1867. gada 6. oktobrī [[Helsinki|Helsinkos]], miris 1935. gada 12. aprīlī turpat) bija somu arhitekts, viens no sava laika lielākā Somijas arhitektu biroja ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'' līdzīpašniekiem. [[Rīga|Rīgā]] viņš kopā ar [[Gustavs Ādolfs Lindbergs|Gustavu Ādolfu Lindbergu]] 1900.–1901. gadā uzvarēja jaunā rātsnama konkursā un 1905.–1906. gadā projektēja [[Ņesterova nams|Ņesterova namu]], pirmo [[Nacionālais romantisms|ziemeļu nacionālā romantisma]] celtni pilsētā.<ref name="uvf">Eriksson, Patrick. [https://uppslagsverket.fi/sv/sok/view-170045-WasastjernaKnut Wasastjerna, Knut Edgar] // ''Uppslagsverket Finland''.</ref><ref name="grosa">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 34.–35., 276.–277. lpp.</ref> == Dzīvesgājums == Vasašerna bija virsinženiera un senatora Alfrēda Edgara Vasašernas (1821–1906) un Marijas Adelaidas Bojas dēls no somu muižnieku dzimtas; 1894. gadā viņš bija bruņniecības kārtas pārstāvis Somijas landtāgā. 1892. gadā viņš kopā ar Karlu Gustavu Grānu un Ernstu Hedmani nodibināja biroju ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'', kas drīz kļuva par vienu no vadošajiem Helsinkos un kādu laiku bija lielākais Somijā. Birojs uzcēla ap piecdesmit ēku, tostarp "Argos" namu (1896), Vasa akciju bankas namu (1899) un viesnīcu "Fennia" (1899) Helsinkos, Strengberga tabakas fabriku Jakobstadā (1896) un Sumeliusa namu Tamperē (1901). Tajā strādāja arī zviedru arhitekti, viņu vidū Lindbergs.<ref name="uvf" /> Birojs darbojās līdz 1905. gadam; Vasašerna turpināja praksi kopā ar Lindbergu ("Knut Wasastjerna och Gust. Ad. Lindbergs arkitekturbyrå" vēl 1906. gada novembrī minēts konkursa sludinājumā) un vēlāk viens, bet pēc lieliem finansiāliem zaudējumiem to pameta un no 1917. gada bija Helsinku pilsētas dzīvokļu inspektors.<ref name="uvf" /><ref name="firma">Eriksson, Patrick. [https://uppslagsverket.fi/sv/sok/view-170045-GrahnHedmanWasastjerna Grahn, Hedman & Wasastjerna] // ''Uppslagsverket Finland''; ''Arkitekten''. 1907. Nr. 1 (Gamlakarleby skolas konkursa sludinājums, 1906. gada 30. nov.); Hansson, Joakim. ''Svenska arkitekters verksamhet i Finland 1870–1920''. Helsingfors: Finska vetenskaps-societeten, 1998. ISBN 951-653-293-4.</ref> Somijas arhitektu klubā Vasašerna bija aktīvs līdz Pirmajam pasaules karam: 1907. gadā viņš bija kluba priekšsēdētāja vietnieks, vairākkārt žūrijas loceklis vai aizvietotājs konkursos, tostarp Berghelas (Kallio) konkursā (1907) un Helsinku rātsnama konkursā (1913), un 1913. gadā pilsētas finanšu kamera viņu iecēla par savu ekspertu. Kopā ar Lindbergu viņš projektēja namus Kristiāna ielā 5 (1906) un Lēnrota ielā 15 (1907–1908) Helsinkos un Brandstodsbolaget ēku Turku (1908–1909).<ref name="ark">''Arkitekten''. Helsingfors, 1907. Nr. 1, 5, 8; 1908. Nr. 2; 1913. Nr. 5, 6; Lindberg, Gustaf Adolf // ''Svenskt porträttgalleri''. XX. Stockholm, 1901.</ref> == Darbība Rīgā == 1900. gada maijā Rīgas pilsēta izsludināja starptautisku konkursu jaunam rātsnamam Jēkaba kazarmu vietā; projektus pieņēma līdz 1901. gada 1. (14.) februārim, un žūrijas lēmumu publicēja 19. februārī. Galveno godalgu ieguva biroja ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'' un Lindberga projekts ar devīzi "Baltijas jūras karaliene" ("Der Königin der Ostsee"), neogotiska celtne ar masīvu torni un glezniecisku siluetu, kas liecina par pielāgošanos vietējām gaumes prasībām. Otro vietu ieguva Hugo Hēgers un Rihards Valters no Šarlotenburgas, trešo Kārlis Reinbergs no Varšavas un Augusts Jankovskis. Projekti publicēti Rīgas Arhitektu biedrības gadagrāmatas pirmajā sējumā (1907), bet rātsnams netika uzcelts.<ref name="grosa" /><ref name="jb">Hagen, Julius von. Wettbewerb zur Erlangung von Entwürfen für ein Stadthaus zu Riga // ''Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. Jg. 1. Riga: Architektenverein zu Riga, 1907. S. 14–24. [https://gramatas.lndb.lv/viewerOpener?id=695083 LNB digitālā bibliotēka].</ref> 1905. gadā Vasašerna un Lindbergs projektēja tirgotāja Mihaila Ņesterova īres namu Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5. Ņesterovu Helsinkos tajā pašā gadā sastapa [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]] un Laube, un būvdarbus vēlāk vadīja Vanags. Nams ar kompakto, nedaudz smagnējo apjomu, granīta rustu cokolā, gaišām akmens josliņām apmetumā un minimālu ģeometrisku dekoru ir pirmā somu nacionālā romantisma celtne Rīgā un kļuva par paraugu Vanaga un citu latviešu arhitektu darbiem. Tajā pašā 1905. gadā Vanags un [[Eižens Laube]] nedēļu pavadīja Helsinkos, iepazina biroja un Lindberga darbus un pēc atgriešanās kopā ar [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīnu Pēkšēnu]] plānoja dibināt arhitektu apvienību pēc biroja ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'' parauga; iecere politisku iemeslu dēļ nerealizējās.<ref name="grosa" /><ref name="k80">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 99., 103.–105. lpp.; Grosa, Silvija. Konstantīns Pēkšēns. Ieskats biogrāfijā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 36.–37. lpp.; Pētersons, Rihards. Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi // Turpat. 96.–97. lpp.; Kampe, Pauls. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=48807056&isArticle=true Aleksandra Vanaga dzīve un darbs] // ''Izglītības Ministrijas Mēnešraksts''. 1929. Nr. 5/6. 501. lpp.</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Andreja Pumpura iela 5.jpg|Ņesterova nams Rīgā. Fredrikinkatu 43 - Lönnrotinkatu 15, Helsinki.jpg|Nams Lēnrota ielā 15 / Fredrika ielā 43 Helsinkos; kopdarbs ar Gustavu Ādolfu Lindbergu. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vasašerna, Knuts}} [[Kategorija:1867. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1935. gadā mirušie]] [[Kategorija:Somijas arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] nf8uw55f0o7kbni9ziu1gdw9wfygtzs 0 641676 4536250 2026-10-15T05:01:48Z Kaiservalds 149642 Papildināts 4536250 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Andreja Pumpura iela 5.jpg|thumb|Ņesterova nams no Andreja Pumpura ielas]] '''Ņesterova nams''' ir īres nams [[Rīga|Rīgā]], Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5, kas uzcelts 1905.–1906. gadā tirgotājam Mihailam Ņesterovam pēc somu arhitektu [[Knuts Vasašerna|Knuta Vasašernas]] un [[Gustavs Ādolfs Lindbergs|Gustava Ādolfa Lindberga]] projekta; būvdarbus vadīja [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]]. Tā ir pirmā [[Nacionālais romantisms|ziemeļu nacionālā romantisma]] celtne Rīgā un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 6676).<ref name="k80">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 99., 103.–105., 184. lpp.</ref><ref name="grosa">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 276.–277. lpp.</ref> == Vēsture == Ņesterovi bija Jelgavas ķieģeļu rūpnieki un pirmās ģildes tirgotāji, kas 19. gadsimta beigās būvēja namus arī Rīgā. [[Konstantīns Pēkšēns]] brāļiem Ņesteroviem uzcēla lielāko tālaika īres namu Rīgā Marijas ielā 9 (1899) un īres namu Jelgavā, Zemgales prospektā 4 (1901); Mihails Ņesterovs bija Sv. Trīsvienības pareizticīgo klostera baznīcas būvkomisijas loceklis un viens no tās sponsoriem, un ar viņa starpniecību Pēkšēns ieguva baznīcas projektēšanu. 1905. gadā Vanags un [[Eižens Laube|Eižens Laube]] nedēļu pavadīja Helsinkos, lai apskatītu jaunās celtnes, un tur sastapa Ņesterovu, kas pie Vasašernas un Lindberga bija pasūtījis plānus savam jaunajam namam Rīgā. Kad namu sāka celt, būvvadību uzticēja Vanagam, kuram tobrīd jau bija savs birojs. Nams pabeigts 1906. gadā; kultūras pieminekļu reģistrā tā autori ierakstīti kā "K. Vazašērna, G. Lindbergs".<ref name="kampe">Kampe, Pauls. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=48807056&isArticle=true Aleksandra Vanaga dzīve un darbs] // ''Izglītības Ministrijas Mēnešraksts''. 1929. Nr. 5/6. 501. lpp.; [https://mantojums.lv/cultural-objects/6676 Īres nams, Jura Alunāna iela 2a]. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.</ref><ref name="kpl">Grosa, Silvija. Meklējot zudušo. Konstantīna Pēkšēna projektētās ēkas Latvijas kultūrainavā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 130.–131. lpp.</ref><ref name="grosa" /> == Arhitektūra == Ēkas plānojums ir racionāls: katrā stāvā bija četri lieli sešu līdz astoņu istabu dzīvokļi ar plašu halli un lodžiju, visos stāvos vienādi, tikai pirmajā stāvā viena lielā dzīvokļa vietā divi mazāki. Visas telpas, arī palīgtelpas, bija dabiski izgaismotas, parādes kāpņu telpā bija lifts, pagalms apstādīts ar kokiem, krūmiem un puķēm. Apjomu kārtojums ir kompakts un nedaudz smagnējs, vertikālo ritmu veido erkeru mija un stūrī iedziļināto lodžiju josla. Fasādes apmestas, tās dala gaišākas dabiskā akmens josliņas, cokolstāvā ir granīta rusts, bet plastiskais dekors ir minimāls un abstrakti ģeometrisks. Dzīvokļu interjeru apdare bija atturīga ar ģeometrisku ornamentu, stilizētiem jūgendstila elementiem un atsevišķiem antīkās mākslas motīviem.<ref name="grosa" /> == Nozīme == Nams bija pirmais somu nacionālā romantisma paraugs Rīgā un ietekmēja Vanaga turpmāko darbu. Viņa pirmais patstāvīgais darbs, Jāņa Brigadera nams Brīvības ielā 58 (1906), ar masīvo, cietoksnim līdzīgo apjomu tieši atgādina Ņesterova namu. Vasašerna un Lindbergs Rīgā bija pazīstami jau no 1900. gada rātsnama konkursa, kurā viņu projekts "Baltijas jūras karaliene" ieguva galveno godalgu.<ref name="k80" /><ref name="grosa2">Grosa 2019, 34.–35., 316.–317. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Rīgas ēkas un būves]] [[Kategorija:Jūgendstila ēkas Rīgā]] qhii8cuwyva1l4e2oh4uo6d5nnor5y5 0 641677 4536251 2026-10-15T05:02:51Z Kaiservalds 149642 Papildināts 4536251 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RigaTerbatas15-17.jpg|thumb|Ķeniņu skolas ēka Tērbatas ielā 15/17]] '''Ķeniņu skola''' (arī '''Ķeniņu skolu nams''', '''Ata Ķeniņa skola''') ir skolas ēka [[Rīga|Rīgā]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielā]] 15/17, ko 1905.–1906. gadā pēc [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīna Pēkšēna]] un [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] projekta uzcēla pedagogi un sabiedriskie darbinieki [[Atis Ķeniņš]] un Anna Rūmane-Ķeniņa. Tā ir viena no agrākajām un no divām vienīgajām nedzīvojamajām [[Nacionālais romantisms|ziemeļu nacionālā romantisma]] celtnēm Rīgā, un tās zāles interjeru veidoja [[Jūlijs Madernieks]]. Ēkā kopš 1953. gada darbojas [[Rīgas 40. vidusskola]], un tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 6527).<ref name="grosa">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 307.–311. lpp.</ref><ref name="nkmp">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/344625 Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Skola" (Rīga, Tērbatas iela 15/17, valsts aizsardzības Nr. 6527) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi]. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, 2023. gada 17. augusts. ''Latvijas Vēstnesis'', 21.08.2023.</ref> == Vēsture == Atis Ķeniņš, skolotājs un dzejnieks, 1900. gadā pārcēlās uz Rīgu, kad viņa sieva Anna Rūmane-Ķeniņa Āgenskalnā īrētās telpās atvēra meiteņu skolu. Jaunās ēkas pasūtījumu Pēkšēna birojs saņēma 1905. gada jūlijā, tūlīt pēc tam, kad biroja līdzstrādnieks Laube kopā ar [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandru Vanagu]] bija apmeklējis Helsinkus un iepazinis somu jauno arhitektūru. Būvdarbus 1906. gada 5. jūnijā apturēja strādnieku streiks, kas sākās pēc piecu mūrnieku aizvainošanas un atlaišanas; prese tolaik ziņoja, ka rudenī namā ievāksies Ķeniņa zēnu komercskola un Ķeniņas meiteņu ģimnāzija. Namā iekārtoja Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāziju un Ata Ķeniņa reālskolu jeb komercskolu; skolu nosaukumi latviešu un krievu valodā bija izlikti fasādes centrā.<ref name="howard">Howard, Jeremy. Pēkšēns for Children: Bright Mornings from Ķeniņš to Mālkalne // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 184.–191. lpp.</ref><ref name="streiks">Arbeitseinstellung // ''Baltische Post''. 1906. 15. jūn. Nr. 135. 5. lpp. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=81557879&isArticle=true periodika.lv]; Lokales // ''Rigasche Rundschau''. 1906. 15. jūn. Nr. 135. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=56781536&isArticle=true periodika.lv]</ref> Ķeniņu īpašumā ēka bija līdz 1912. gada maijam, un šajos gados tajā pulcējās latviešu mākslinieki un rakstnieki. Augšstāvā atradās Ķeniņa izdotā žurnāla "[[Zalktis (žurnāls)|Zalktis]]" redakcija, apakšstāvā Pētera Saulīša grāmatu un mākslas veikals, kas 1910. gadā paplašinājās par Saulīša-Meldera latviešu mākslas salonu, bet 1911. gadā namā ievācās Rīgas daiļkrāsotāju palīdzības biedrības zīmēšanas skola. Zāli izīrēja koncertiem, literāriem vakariem, lekcijām un Latviešu teātra biedrības izrādēm, te notika Latviešu rakstnieku vakari un skolotāju vasaras kursi. Augšstāvā komponista [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]] māte Marija Dārziņa uzturēja pansiju, kurā kādu laiku dzīvoja rakstnieks [[Jēkabs Poruks]]; viņš atcerējās, ka priekšnamā nobijies no liela brūna lāča, kas pakaļkājās saslējies turējis lukturi.<ref name="grosa" /><ref name="howard" /> == Arhitektūra == Piecstāvu ēka iebūvēta ielas frontē un pēc vispārējās struktūras līdzinās īres namam, bet fasāde ir sarežģīta: simetriski kārtotas, variētas sekcijas, trīsdaļīgs augšstāva centrs ar monumentāliem zelmiņiem un nošļauptu un taisnstūrainu logu mija, tostarp sešstūraini logi mācību stāvos. Galveno efektu dod materiālu kontrasti: smagā kaļķakmens rustika pirmajā stāvā somu paraugā, divi atsegti sarkanā ķieģeļa stabi abpus centrālajai daļai, gaišs raupjš apmetums un nelieli keramikas kvadrāti virs logiem neredzamo pārsedžu vietā. Vairākas dekoratīvas detaļas un lielākā daļa interjera apdares vēlākos remontos zudušas.<ref name="grosa" /><ref name="howard" /> Labāk saglabājies Helsinku arhitektūras iespaidā veidotais ieejas mezgls: grotai līdzīgs portāls ar raupju kaļķakmens apdari un izliektām durvīm, vējtveris un vestibils. Uz vējtvera sienas sākas iegrebta ģeometriska frīze, kas turpinās kāpņu telpā; tās motīvs apvieno latvisko zalkti ar antīko meandru un atgādina seno ēģiptiešu padziļināto cilni. Līdzīgi zigzaga motīvi ir Madernieka vinjetēs žurnālam "Vērotājs" (1903–1905) un Helsinku "Sampo" nama velvēs.<ref name="grosa" /><ref name="howard" /> Ceturtā stāva zāle, kas zināma no 1907. gada fotogrāfijas Rīgas Arhitektu biedrības gadagrāmatā un no privātkolekcijas uzņēmuma, bija Madernieka nozīmīgākais interjera darbs. Sienas klāja atkārtoti ģeometriski raksti kā stilizēti kokgriezumi un izšuvumi, griestus režģveida zvaigžņu kompozīcija ar lielu sešstūra motīvu centrā. Koka pildrežģa balsti un skatuves arka telpai piešķīra pagāniskas svētnīcas noskaņu.<ref name="howard" /> Skatuves telpu zāles galā noslēdza salokāma daudzdurvju siena, un darbdienās to lietoja par skolotāju istabu; otrā galā bija neliela galerija. Virs skatuves zeltītiem burtiem bija ierakstīta tautasdziesma "Tec, saulīte, atskaties, kas tek tevis meklēdami!", un no abām pusēm uz sauli lidoja putnu virknes kā jaunība, kas slāpst pēc zinībām. Griestu vidū bija skolas dibinātāja vēlējums jaunatnei, kas sākās ar vārdiem "Sāpju dziļā veļu naktī grimušas mūsu senču gaitas" un beidzās ar aicinājumu "celies, dzīvot un mirt ar sauli"; 1928. gadā Ķeniņš to publicēja pārveidotā, sešrindu redakcijā ar nobeigumu "Vaiņagojies, mīlē; tici un strādā!". Gar griestu malām bija pedagoģiski izteicieni vairākās valodās, tostarp franču revolūcijas moto "Liberté, égalité, fraternité" un Ibsena rinda "At leve er krig med trolde" ("Dzīvot nozīmē cīnīties ar troļļiem"), ko latviešu lasītājiem bija iepazīstinājis Jānis Asars. Zālē bija ērģeles un elektriskais apgaismojums. Apdare vēlāk nokrāsota vai noņemta.<ref name="howard" /><ref name="balss">Ķeniņu ģimnāzijas un tirdzniecības skolas koncerts // ''Balss''. 1906. 5. okt. Nr. 212. 3. lpp. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=75486571&isArticle=true periodika.lv]; Jaunatnei (Uzraksts bij. Ķēniņu skolu zālē) // ''Ārpusskolas Izglītība''. 1928. Nr. 11. 308. lpp. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=81930608&isArticle=true periodika.lv]</ref> Ēka salīdzināta ar Čārlza Renija Makintoša Skotlendstrītas skolu Glāzgovā (1903–1906) un ar somu nacionālā romantisma mācību ēkām: "Sampo" Politehnikas studentu namu (1901–1903) un Sedmigradska bērnudārzu Helsinkos (1903–1905), kā arī Vivi Lennas Aleksandra pamatskolu Tamperē (1904), no kurām tā atšķiras ar daudzfunkcionalitāti un fasādes materiālu traktējumu.<ref name="howard" /> == Mūsdienās == 1953. gada 25. novembrī Izglītības ministrija ēkā strādājošo Rīgas 83. septiņgadīgo skolu pārveidoja par Rīgas 40. vidusskolu, kas tajā darbojas joprojām. Kultūras pieminekļu reģistrā ēka ierakstīta ar autoriem "K. Pēkšēns, E. Laube" un datējumu 1905.<ref name="r40">[https://www.r40vsk.lv/usr/docs/r40vsk_pasvertejums_2014.pdf Rīgas 40. vidusskolas pašnovērtējums]. 2014. 3. lpp.; [https://mantojums.lv/cultural-objects/6527 Skola, Tērbatas iela 15/17]. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.</ref> == Attēlu galerija == <gallery mode="packed" heights="160"> Tērbatas iela 15-17 Riga.jpg|Fasāde Tērbatas iela 15-17 1.jpg|Portāls Tērbatas iela 15-17 3.jpg|Frīze vestibilā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Rīgas ēkas un būves]] [[Kategorija:Jūgendstila ēkas Rīgā]] [[Kategorija:Tērbatas iela]] [[Kategorija:Latvijas skolu ēkas]] aw5exso3njus7zpyw5i10od4huauyd1 0 641678 4536252 2026-10-15T05:04:00Z Kaiservalds 149642 Papildināts 4536252 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RīgaBaznīcasIela45.jpg|thumb|Konstantīna Pēkšēna īres nams Baznīcas ielā 45 (1909)]] '''Stateniskais jūgendstils''' ir arhitektūras vēsturnieka [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jāņa Krastiņa]] lietots apzīmējums [[Rīga]]s vēlā [[jūgendstils|jūgendstila]] īres namu kompozīcijas veidam, kurā fasādi nosaka uzsvērts vertikālisms. Tā līdzekļi ir cauri vairākiem stāviem ejoši erkeri, lizēnas un pilastri, stateniskas ornamenta vai apdares materiāla joslas un ģeometrizēts, būvapjomam pakārtots dekors. Tā ir Rīgas vēlā jūgendstila racionālistiskā ievirze, kas no aptuveni 1910. gada līdz Pirmajam pasaules karam dominēja pilsētas centra apbūvē līdzās [[Nacionālais romantisms|nacionālajam romantismam]]; tajos pašos gados arhitektūrā nostiprinājās [[neoklasicisms]], kura formas bieži iekļāvās arī stateniskajās fasādēs.<ref name="k80">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 140.–153. lpp.; Krastiņš, Jānis. ''Rīgas arhitektūras stili''. Rīga, 2005. 135. lpp.</ref><ref name="grosa">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 278.–281. lpp.; Grosa, Silvija. ''Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā''. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2008. 39., 44. lpp.</ref> == Raksturojums == Pirmā pasaules kara priekšvakarā arhitektūras racionālistiskā ievirze atspoguļojās arī ēku ārējā veidolā. Daudzās fasādēs agrā jūgendstila vijīgās līnijas un maskas nomainīja ģeometrizēts, kompozīcijai pakārtots dekors, un izteiksmīgumu nodrošina siluets un apjomu kārtojums. Vertikālismu panāca trejādi: ar konstrukciju un stiklojumu, kad apakšstāvos sienu aizstāj karkass ar lieliem logiem; ar apjomiem, erkeriem, rizalītiem un zelmiņiem; un ar uzliktiem elementiem, vairākiem stāviem caurejošām lizēnām, pilastriem un ornamenta vai faktūras joslām. No 1910. gada kompozīcijas stateniskums Rīgas jūgendstilā jau dominēja.<ref name="k80" /> Daudzviet šādi nami pilnībā nosaka ielas ainavu. Ģertrūdes ielā starp Krišjāņa Barona un Tērbatas ielu blakus stāv [[Jānis Alksnis|Alkšņa]] nami Nr. 30 (1909) un 34 (1911) un [[Eižens Laube|Laubes]] nams Nr. 32 (1910); līdzīgi ansambļi ir Brīvības ielā 57–72, Ausekļa ielā 12 un 14, Stabu ielā 91 un 93, Skolas ielā 38 un Baznīcas ielā 45.<ref name="k80" /> Fasāžu tipoloģiju noteica vertikāli cauri stāviem ejoši erkeri, kas augšstāvā bieži noslēdzas ar balkonu un zelmini; kvartāla stūrī tiem pievienojās tornītis vai kupols. Shēma bija elastīga un ļāva iekļaut dažādu virzienu dekoru: nacionālā romantisma motīvus (Krišjāņa Valdemāra ielā 18, 1910, [[Augusts Malvess]]), "dzimtenes stila" elementus (Stabu ielā 13, 1907, Vilhelms Hofmanis) vai neoklasicisma paņēmienus (Krišjāņa Barona ielā 64, 1911, [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]]).<ref name="grosa" /> Klasicizējošām tendencēm pieaugot, fasādēs iecienīti kļuva plaši apjomu laidumi un nogludināts siluets: Pēkšēna namam Baznīcas ielā 45 (1909) erkeri ir saplacināti un stūri lēzeni noapaļoti, Nukšas namam Palasta ielā 5 (1911) siluets nogludināts, bet stūru tornīšus arvien biežāk aizstāja kupoliņi, kā Vanaga namam Krišjāņa Barona ielā 64. Ēku augstumu diferencēja 1904. gada būvnoteikumi: nams nedrīkstēja būt augstāks par 21,3 metriem un par ielas platumu, tāpēc stūra namiem šaurākajā ielā daļa fasādes ir zemāka.<ref name="grosa" /><ref name="k80" /> == Galvenie meistari == Alksnis un [[Konstantīns Pēkšēns]] bija ražīgākie virziena pārstāvji. Alkšņa namiem ap 1910. gadu un vēlāk ir izkoptas proporcijas, masīvas, šķērsgriezumā ieapaļas lizēnas vairāku stāvu augstumā, atturīgs ornaments starpstāvu līmenī un noapaļoti zelmiņi; tādi ir nami Krišjāņa Barona ielā 36, Stabu ielā 61, Kalnciema ielā 2, Lāčplēša ielā 29 un daudzi citi. Otrā viņa namu grupa ar taisnām līnijām, taisnstūrveida erkeriem un trīsstūra zelmiņiem rāda nacionālā romantisma ietekmi.<ref name="k80" /> Pēkšēna birojs no 1908. gada cēla deviņu īres namu grupu Vīlandes, Rūpniecības un Vidus ielā, kur ēkas atvirzītas no būvlaides, lai saglabātu maksimālo augstumu arī šaurākajās ielās. Vidus ielā 11 (1909) sienas ir askētiskas ar raupju apmetumu, Ausekļa ielā 16 (1910) dominē stateniskas formas ar ciļņiem starpaiļu laukumos, Krišjāņa Barona ielā 5 (1909) lizēnas augšdaļā savienojas arkās ar mozaīkas lunetēm. Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības bankas nams Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar Arturu Mēdlingeru) izceļas ar pulētu melnu gabro un Somijas granītu, zeltītiem ciļņiem un vitrāžām. Statenisko kompozīciju atbilst arī lielākā daļa Pēkšēna 1910.–1914. gada namu, tostarp Hospitāļu ielā 5 ar skulptūru grupu "Kalēji", Brīvības ielā 170 un 172 ar lauksaimniecības tēmu dekorā un Tērbatas ielā 9/11.<ref name="k80" /> Laube ap 1910.–1912. gadu cēla galvenokārt stateniskā jūgendstila garā, piemēram, Krišjāņa Barona ielā 114, Kuģu ielā 11/13 un Brīvības ielā 33, 85 un 91. Īres namā Brīvības ielā 85 (1912) divos apakšējos stāvos sienu aizstāj karkass ar plašu stiklojumu, bet augšstāvos lizēnas fasādi padara optiski vieglāku; Rīgas tirgotāju un rūpnieku kredītbiedrības bankas namā Brīvības ielā 33 (1912) fasāde apdarināta ar melno Zviedrijas labradorītu, un abās ēkās profilētās lizēnas un smailie zelmiņi atgādina gotiku, nekļūstot par stilizāciju. Pie virziena pieder arī Paula Mandelštama nams Grēcinieku ielā 8 (1911) ar tērauda karkasu trijos apakšējos stāvos un zelta griezuma proporcijām, [[Ernests Pole|Poles]], [[Edgars Frīzendorfs|Frīzendorfa]], [[Augusts Vite|Vites]] un daudzu citu arhitektu darbi.<ref name="k80" /> == Konteksts == [[Attēls:Berlin, Mitte, Leipziger Straße 132–135, Warenhaus Wertheim.jpg|thumb|Alfrēda Mesela universālveikals "Wertheim" Leipcigas ielā Berlīnē (pirmā kārta 1896–1897; foto ap 1900–1903)]] Rīgas stateniskais jūgendstils ir reģionāls variants plašākai parādībai, ko Vācijas arhitektūras vēsturē apzīmē ar jēdzienu "Reformarchitektur" (reformu arhitektūra): formās neviendabīgai 1900.–1914. gada būvmākslai, kas nav vienots stils kā jūgendstils un kurā līdzās pastāv gan racionāli, gan tradīcijās un nacionālā stila meklējumos balstīti risinājumi. Par vertikālās fasādes paraugu kļuva Alfrēda Mesela universālveikals "Wertheim" Berlīnē, kura pirmā kārta Leipcigas ielā uzcelta 1896.–1897. gadā: dzelzs karkass tur pārvērsts gotiku atgādinošu akmens pīlāru ritmā, bet laukumus starp tiem aizpilda logi, tā atklājot ēkas funkcionālo saturu. Hermanis Mutēziuss 1902. gadā to nosauca par klasisku moderna darba piemēru, un pīlāru fasāde kļuva par paraugu veikalu namiem; drīz izteikts vertikālisms ar vairākiem stāviem caurejošiem pilastriem, lizēnām un erkeriem parādījās arī Berlīnes īres namos.<ref name="k80-23">Krastiņš 1980, 23. lpp. Krastiņš ēku datē ar 1897.–1904. gadu un sauc par dzelzsbetona celtni.</ref><ref name="de">Aschenbeck, Nils. ''Reformarchitektur. Die Konstituierung der Ästhetik der Moderne''. Basel: Birkhäuser, 2016. S. 19, 24–25. [https://doi.org/10.1515/9783034609098 DOI]; Hofer, Sigrid. ''Reformarchitektur 1900–1918. Deutsche Baukünstler auf der Suche nach dem nationalen Stil''. Stuttgart; London: Edition Axel Menges, 2005. ISBN 978-3-936681-01-7; Elmenhorst, Lucas. [https://arthist.net/reviews/278 Rez.: Robert Habel, Alfred Messels Wertheimbauten in Berlin. Berlin: Gebr. Mann, 2009] // ArtHist.net. 2010. 27. janv.; Muthesius, Hermann. ''Stilarchitektur und Baukunst''. Mülheim-Ruhr: Schimmelpfeng, 1902. [https://cloud-cuckoo.net/openarchive/Autoren/Muthesius/Muthesius1902.htm Transkripcija]; [https://denkmaldatenbank.berlin.de/daobj.php?obj_dok_nr=09080156 Warenhaus Wertheim, Rosenthaler Straße]. Landesdenkmalamt Berlin.</ref> Rīgas arhitekti vācu praksi pazina no žurnāliem "Architektonische Rundschau" un "Berliner Architekturwelt"; Rīgas Arhitektu biedrībā 1903. gadā referēja par tajos atspoguļoto amerikāņu arhitektūru, Alkšņa namu dekorā izmantoti Berlīnes ēku paraugi, un Krievu-Āzijas bankas Smilšu ielā 3 (1910) ciļņus iedvesmojusi Berlīnes celtņu, tostarp "Wertheim", būvplastika. Erkeru fasāžu shēmai vēl 20. gadsimta pirmās desmitgades vidū netrūka analoģiju Vācijas arhitektūrā. Laubes nami Brīvības ielā 33 un 85 demonstratīvi uzsver Anrī van de Veldes propagandēto mūsdienu formveides saikni ar gotiku.<ref name="grosa2" /> Vīnē tajos pašos gados Ādolfs Lōss sludināja atteikšanos no ornamenta, un viņa "Goldman & Salatsch" namam (1909–1911) ar pulēta akmens apakšstāviem ap 1912. gadu radās mērenāka analoģija Rīgas banku un īres namu cokolstāvos; Rīgā kritiku par ornamenta pārmērību pauda [[Jūlijs Madernieks]] 1909.–1910. gada rakstos.<ref name="k80" /><ref name="grosa2">Grosa 2019, 102., 278., 296.–297., 300., 348. lpp.; Grosa 2008, 44. lpp.</ref> Ziemeļos attīstība ritēja līdzīgi. Somijā nacionālā romantisma augstākais punkts bija 1900.–1905. gads, un pēc Sigurda Frosterusa un Gustava Strengela 1904. gada kritikas arhitektūra pievērsās racionālismam; Sanktpēterburgā somu ietekmē radies "ziemeļu moderns" atbrīvojās no nacionālām konotācijām un kļuva par formālu paņēmienu kopu. Somu impulss Rīgā sadalījās divos virzienos: viens meklēja latvisku nacionālo stilu, otrs, tāpat kā Pēterburgā, kļuva par modes noteiktu formu vingrinājumu bez nacionāla aspekta.<ref name="finland">Runeberg, Tutta; Runeberg, Kristian. ''Jugend''. Helsinki: Tammi, 1975. ISBN 951-30-3229-9. 15.–16., 27. lpp.; Grosa, Silvija. Meklējot zudušo. Konstantīna Pēkšēna projektētās ēkas Latvijas kultūrainavā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 134. lpp.</ref> == Termins == Apzīmējumu "stateniskais jūgendstils" Krastiņš lietoja jau 1980. gada monogrāfijā un vēlākos darbos, un to pārņēmusi jaunākā literatūra. Fasāžu stateniskums bija tikai viens no laikmeta mākslinieciskajiem paņēmieniem, un tā pamatā ir jūgendstila progresīvā ievirze atklāt eksterjerā celtnes funkcionālo struktūru.<ref name="k80" /><ref name="grosa" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Jūgendstils]] [[Kategorija:Rīgas arhitektūra]] bhdid2kodfwmkw84lghq58t8fg74e1a 0 641679 4536253 2026-10-15T05:06:30Z Kaiservalds 149642 Papildināts 4536253 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Gerhard von Tiesenhausen's own house in Kaiserwald, 1913.png|thumb|Gadagrāmatas 1913. gada sējuma 126. lappuse: Gerharda fon Tīzenhauzena māja Mežaparkā un tās plāni.]] '''''Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''''' ("Baltijas provinču tēlotājas mākslas gadagrāmata"; no 1911. gada '''''Jahrbuch der bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen''''') bija [[Rīgas Arhitektu biedrība]]s izdota ilustrēta gadagrāmata vācu valodā, kas iznāca [[Rīga|Rīgā]] septiņos sējumos no 1907. līdz 1913. gadam; astotais sējums ar nosaukumu ''Jahrbuch der bildenden Kunst'' iznāca 1926. gadā. Tā ir viens no galvenajiem tālaika avotiem par Rīgas un Baltijas guberņu [[jūgendstils|jūgendstila]] perioda arhitektūru, interjeriem, mākslas amatniecību, glezniecību un tēlniecību un pieder pie reģiona nozīmīgākajiem mākslas izdevumiem.<ref name="karlstrema">Karlštrēma, Inga. Rīgas Arhitektu biedrības izdevējdarbība 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 366.–373. lpp.</ref> == Izdošana == Rīgas Arhitektu biedrību (''Architektenverein zu Riga'') 1889. gadā nodibināja 19 akadēmiski izglītoti arhitekti, un tā jau no pirmajiem gadiem nodarbojās ar izdevējdarbību. Tā izdeva "Būvniecības kalendāru" (1891–1895), "Rīgas būvniecības grāmatu" (1901–1915) un kopā ar Rīgas Tehnisko biedrību reprezentatīvo krājumu ''Riga und seine Bauten'' (1903). Gadagrāmatu biedrība sāka izdot 1907. gadā pēc arhitekta [[Aleksandrs Šmēlings|Aleksandra Šmēlinga]] ierosinājuma. Viņu ievēlēja par redaktoru, un plašākā redkolēģijā mainīgā sastāvā strādāja Edgars Hartmanis, Hermanis Hartmanis, Eduards Kupfers, [[Eižens Laube]], [[Vilhelms Reslers]] un Hermanis Zeiberlihs. Pirmā sējuma priekšvārdu 1907. gada oktobrī parakstīja redakcijas komisija, trešo sējumu (1909) ievadīja arhitekts Heincs Pīrangs. Sējumus iespieda "Rigaer Tageblatt" spiestuve (Pauls Kerkoviuss).<ref name="karlstrema" /> Pirmajā gadā izdevumu ar 100 rubļiem katra atbalstīja Baltijas vēstures un senatnes pētītāju biedrība un Rīgas Mākslas biedrība, pati Arhitektu biedrība deva 100, vēlāk 200 rubļus gadā, bet 1910./1911. gadā redaktora avansus nomainīja 1300 rubļu apgrozības kapitāls, ko savāca ar 10 rubļu pajām. Pirmo sējumu iespieda 1000, otro 2000, trešo 1800 un turpmākos 1500 eksemplāros.<ref name="karlstrema" /><ref name="gedenk">''Gedenkschrift zum 25-jährigen Jubiläum des Architektenvereins zu Riga: 1889–1914''. Riga: Karl Seuberlich, 1914. S. 16. [https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/7094b71c-30fe-4cdb-ae80-4ba434627c68/content LU repozitorijs]; Ābele 2021, 183.–185. lpp.</ref><ref name="jb">''Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. Riga: Architektenverein zu Riga, 1907–1913. Jg. 1–7; ''Jahrbuch der bildenden Kunst''. Jg. 8. Riga, 1926.</ref> Izdevuma mērķis bija ik gadu atskatīties uz nozīmīgākajām parādībām vietējā arhitektūrā un tai radniecīgajās nozarēs; biedrība ar to apzināti veicināja mākslu un arhitektu profesijas prestižu. Rakstus un attēlus papildināja ievērojamu Baltijas mākslinieku darbu reprodukcijas, arī krāsu druka. Pirmais pasaules karš izdošanu pārtrauca, un 1921. gadā atjaunotā biedrība pēckara apstākļos spēja izdot vēl tikai vienu sējumu.<ref name="karlstrema" /> == Saturs == Pirmajā sējumā (1907) Jūliuss fon Hāgens apskata 1900. gada Rīgas rātsnama konkursu, un reproducēti godalgotie projekti, tostarp Helsinku arhitektu [[Knuts Vasašerna|Knuta Vasašernas]] un [[Gustavs Ādolfs Lindbergs|Gustava Ādolfa Lindberga]] pirmās godalgas darbs. Tajā pašā sējumā ir raksts par mākslas audzināšanu un jaunākās Rīgas celtnes, piemēram, [[Ķeniņu skola]] ar zāles interjeru un Augusta Reinberga nams Skolas ielā 3, kā arī [[Konstantīns Pēkšēns|Pēkšēna]] un [[Eižens Laube|Laubes]] 1907. gada interjeru iekārtas. Otrajā sējumā (1908) ievietots [[Rīgas Krusta baznīca|Krusta baznīcas]] projekts ar nosaukumu "Švarcmuižas baznīca" un Dubultu baznīcas altāra mets. Trešajā (1909) ir Rīgas, Rēveles un Tērbatas jauno teātru konkursu projekti, Laubes Virša nams un Rīgas Mākslas biedrības izstādes "Pilsoņa dzīvojamā istaba" materiāli.<ref name="jb" /> Septīto sējumu (1913) aizpilda Gvido fon Zērvalda pētījums par Cēsu arhitektūru un pieminekļu aizsardzību. 1926. gada sējumam nav redakcionāla ievada un nosaukta redaktora; to iespieda J. Grīnberga spiestuve, teksta daļā ir A. Varna raksts par lietuviešu ceļmalu krustiem, Ernsta Kīnerta raksts par Sv. Olafa ģildes namu Rēvelē un Stefānijas Traubas raksts par Latvijas mākslas porcelānu, bet attēlu daļā līdzās gleznotājiem un tēlniekiem publicēts Laubes Saeimas nama sēžu zāles iekārtojums.<ref name="jb" /><ref name="grosa">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 34.–35., 296.–297., 307.–315. lpp.; Sirica, Inese. Konstantīna Pēkšēna un Eižena Laubes 1907. gada interjeru iekārtas // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 259.–275. lpp.</ref> Gadagrāmatas fotogrāfijas ir īpaši kvalitatīvas un, domājams, tapušas arhitektu sadarbībā ar fotogrāfiem; līdzās ēku ārskatiem tajās dokumentēti interjeri un atsevišķas mēbeļu grupas, kas vēlāk gājušas bojā. Arhitektūras vēsturē gadagrāmata ir pamatavots jūgendstila perioda ēku sākotnējā veidola noskaidrošanai, piemēram, Ķeniņu skolas uzrakstiem un zāles apdarei vai Krusta baznīcas projekta variantiem.<ref name="pujate">Pujāte, Inta. Arhitektūras fotogrāfija Latvijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 378.–381. lpp.; Grosa 2019, 307.–315. lpp.</ref> == Vērtējums == Latviešu presē gadagrāmatu recenzēja [[Jūlijs Madernieks]] ("Dzimtenes Vēstnesis", 1909, 1910), kurš kritizēja Laubes nacionālā romantisma namus par Berlīnes paraugu lietojumu, bet Krusta baznīcas projektu slavēja. Izdevums tomēr ilgi palika ārpus latviešu mākslas vēstures aprites un nozares literatūrā izmantots tikai pēdējās desmitgadēs; 2021. gadā Kristiāna Ābele to analizēja kā mākslinieku sadarbības, vizuālās dokumentācijas un tipogrāfijas piemēru.<ref name="karlstrema" /><ref name="abele">Ābele, Kristiāna. Joining Forces for the Art of the Homeland: The Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen from the Perspectives of Artistic Collaboration, Visual Documentation, Design and Typography // ''Acta Academiae Artium Vilnensis''. 2021. Vol. 101–102. P. 176–221. [https://leidykla.vda.lt/Files/file/Acta_101_102/Acta_101_06.pdf PDF]; Grosa 2019, 300.–301., 314.–315. lpp.; Madernieks, Jūlijs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=60009039&isArticle=true Baltijas mākslas gadagrāmata (1908)] // ''Dzimtenes Vēstnesis''. 1909. Nr. 42; [https://periodika.lv/viewerOpener?id=84510956&isArticle=true Baltijas mākslas gadagrāmata (1909. g.) (Beigas)] // ''Dzimtenes Vēstnesis''. 1910. Nr. 131.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == Visi sējumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā bibliotēkā: * [https://gramatas.lndb.lv/viewerOpener?id=695083 I (1907)], [https://gramatas.lndb.lv/viewerOpener?id=695156 II (1908)], [https://gramatas.lndb.lv/viewerOpener?id=692458 III (1909)], [https://gramatas.lndb.lv/viewerOpener?id=696262 IV (1910)], [https://gramatas.lndb.lv/viewerOpener?id=693743 V (1911)], [https://gramatas.lndb.lv/viewerOpener?id=694495 VI (1912)], [https://gramatas.lndb.lv/viewerOpener?id=695102 VII (1913)], [https://gramatas.lndb.lv/viewerOpener?id=695958 VIII (1926)] [[Kategorija:Latvijas žurnāli]] [[Kategorija:Arhitektūra Latvijā]] [[Kategorija:Jūgendstils]] 56sl36qse4865s6sxqvmjnmgxsy4gwl 0 641680 4536254 2026-10-15T05:15:01Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Maikls Springs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Michael Spring'' | attēls = Michael Spring (New-York Daily Tribune, March 7, 1909).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Maikls "Maiks" Springs | dzimtais vārds = |... 4536254 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Maikls Springs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Michael Spring'' | attēls = Michael Spring (New-York Daily Tribune, March 7, 1909).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Maikls "Maiks" Springs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|12|14}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1970|10|17}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Maikls "Maiks" Springs''' ({{val|en|Michael "Mike" Spring}}; dzimis {{dat|1879|12|14}}, miris {{dat|1970|10|17}} bija amerikāņu vieglatlēts, garo distanču skrējējs.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/79082 |title=Mike Spring |work=Olympedia |access-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/michael-spring-1 |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 14. oktobris |title=Michael SPRING |accessdate=2026. gada 14. oktobris}}</ref> Springs bija 1904. gada [[Bostonas maratons|Bostonas maratona]] uzvarētājs ar rezultātu 2 stundas 38 minūtes un 24 sekundes un 3. vietas ieguvējs 1903. gadā. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas varas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona distancē]]. Šajās sacensībās viņš nefinišēja.<ref>{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sp/mike-spring-1.html |title=Mike Spring Olympic Results |access-date=2026. gada 14. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170701151526/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sp/mike-spring-1.html |archive-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref> Springs absolvēja tehnisko institūtu un strādāja uzņēmumā ''Edison Company'', kur nodarbojās ar spēkstaciju projektēšanu. Pēc darba viņš trenējās, skrienot uz mājām pār jaunuzcelto [[Bruklinas tilts|Bruklinas tiltu]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Springs, Maikls}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1970. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 81lmjb6rm2yfy610lxld939f4lzpk12 4536259 4536254 2026-10-15T05:20:10Z Kleivas 2704 4536259 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Maikls Springs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Michael Spring'' | attēls = Michael Spring (New-York Daily Tribune, March 7, 1909).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Maikls "Maiks" Springs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|12|14}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1970|10|17}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) ''un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]'' | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Maikls "Maiks" Springs''' ({{val|en|Michael "Mike" Spring}}; dzimis {{dat|1879|12|14}}, miris {{dat|1970|10|17}} bija amerikāņu vieglatlēts, garo distanču skrējējs.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/79082 |title=Mike Spring |work=Olympedia |access-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/michael-spring-1 |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 14. oktobris |title=Michael SPRING |accessdate=2026. gada 14. oktobris}}</ref> Springs bija 1904. gada [[Bostonas maratons|Bostonas maratona]] uzvarētājs ar rezultātu 2 stundas 38 minūtes un 24 sekundes un 3. vietas ieguvējs 1903. gadā. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas varas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona distancē]]. Šajās sacensībās viņš nefinišēja. Pēc diviem gadiem viņš startēja [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona distancē]], kur arī nefinišēja.<ref>{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sp/mike-spring-1.html |title=Mike Spring Olympic Results |access-date=2026. gada 14. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170701151526/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sp/mike-spring-1.html |archive-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref> Springs absolvēja tehnisko institūtu un strādāja uzņēmumā ''Edison Company'', kur nodarbojās ar spēkstaciju projektēšanu. Pēc darba viņš trenējās, skrienot uz mājām pār jaunuzcelto [[Bruklinas tilts|Bruklinas tiltu]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Springs, Maikls}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1970. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficialajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficialajās olimpiskajās spēlēs]] 93gge5hsbtdh8pxc7t1fkbp1wcc9d8c 4536260 4536259 2026-10-15T05:20:52Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4536260 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Maikls Springs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Michael Spring'' | attēls = Michael Spring (New-York Daily Tribune, March 7, 1909).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Maikls "Maiks" Springs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|12|14}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1970|10|17}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) ''un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]'' | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Maikls "Maiks" Springs''' ({{val|en|Michael "Mike" Spring}}; dzimis {{dat|1879|12|14}}, miris {{dat|1970|10|17}} bija amerikāņu vieglatlēts, garo distanču skrējējs.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/79082 |title=Mike Spring |work=Olympedia |access-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/michael-spring-1 |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 14. oktobris |title=Michael SPRING |accessdate=2026. gada 14. oktobris}}</ref> Springs bija 1904. gada [[Bostonas maratons|Bostonas maratona]] uzvarētājs ar rezultātu 2 stundas 38 minūtes un 24 sekundes un 3. vietas ieguvējs 1903. gadā. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas varas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona distancē]]. Šajās sacensībās viņš nefinišēja. Pēc diviem gadiem viņš startēja [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona distancē]], kur arī nefinišēja.<ref>{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sp/mike-spring-1.html |title=Mike Spring Olympic Results |access-date=2026. gada 14. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170701151526/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sp/mike-spring-1.html |archive-date=2026. gada 14. oktobris}}</ref> Springs absolvēja tehnisko institūtu un strādāja uzņēmumā ''Edison Company'', kur nodarbojās ar spēkstaciju projektēšanu. Pēc darba viņš trenējās, skrienot uz mājām pār jaunuzcelto [[Bruklinas tilts|Bruklinas tiltu]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Springs, Maikls}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1970. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] kxfvqhn6v7i7dnulve3115h27r67y3b 0 641681 4536255 2026-10-15T05:15:39Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Maikls Springs]] 4536255 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Maikls Springs]] 9ceufzruzsloxrdxme5051huasy1kek 0 641682 4536256 2026-10-15T05:16:06Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Maikls Springs]] 4536256 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Maikls Springs]] 9ceufzruzsloxrdxme5051huasy1kek 3 641683 4536289 2026-10-15T07:43:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4536289 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=MarisLeo}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 15. oktobris, plkst. 10.43 (EEST) 9bwq6ahwlzilyzghakecwfpx3j3zw50 0 641684 4536315 2026-10-15T09:46:06Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Sleataratindurs]] uz [[Sletaratindurs]]: atveidošana 4536315 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sletaratindurs]] n5fbnb3jqyvgb0lbkr9uuku8byrcl35 6 641685 4536320 2026-10-15T09:54:15Z Pirags 3757 no https://www.facebook.com/photo/?fbid=1576567602700442&set=pcb.1576569136033622 {{NA-70}} 4536320 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.facebook.com/photo/?fbid=1576567602700442&set=pcb.1576569136033622 {{NA-70}} sz9j8kpmbiv71f93rlm6rrdk94jesez 6 641686 4536332 2026-10-15T10:09:47Z Pirags 3757 no https://www.facebook.com/photo/?fbid=1576567659367103&set=pcb.1576569136033622 {{NA-70}} 4536332 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.facebook.com/photo/?fbid=1576567659367103&set=pcb.1576569136033622 {{NA-70}} 9issi4v59shnr2jbrpzrejv2tr6wgii 0 641687 4536333 2026-10-15T10:10:20Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Kalna infokaste | Nosaukums = Torre | Photo = Torre (Serra da Estrela) 1.jpg | Paraksts = | karte = Portugāle | reljefa_karte = y | paraksta_izvietojums = | latd=40|latm=19|lats=19|latNS=N | longd=7|longm=36|longs=47|longEW=W | Augstums = 1993 | Relatīvais_augstums = 1204 | Atrašanās vieta = {{POR}} | Kalnu grēda = [[Serra de Eštrela]] | Type = | Volcanic_Arc/Belt = | Age =... 4536333 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Torre | Photo = Torre (Serra da Estrela) 1.jpg | Paraksts = | karte = Portugāle | reljefa_karte = y | paraksta_izvietojums = | latd=40|latm=19|lats=19|latNS=N | longd=7|longm=36|longs=47|longEW=W | Augstums = 1993 | Relatīvais_augstums = 1204 | Atrašanās vieta = {{POR}} | Kalnu grēda = [[Serra de Eštrela]] | Type = | Volcanic_Arc/Belt = | Age = | Last eruption = | First ascent = }} '''Torre''' ({{val|pt|Torre}}) ir kalns [[Portugāle]]s ziemeļdālā, valsts kontinentālās daļas augstākā virsotne un otra augstākā virsotne pēc [[Piku (kalns)|Piku]] [[Azoru salas|Azoru salās]]. Atrodas [[Serra de Eštrela]]s grēdā un nav tipiska kalna virsotne, bet grēdas augstākais punkts. Kalna virsotne sasniedzama pa bruģētu ceļu un tā galā ir piemiņas zīme un rotonda. Kalns ir populārs tūrisma galamērķis — skaidrā laikā no tā var redzēt [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]]. Ziemas mēnešos novērojama snigšana un ziemeļu nogāzē ierīkota vienīgā valsts slēpošanas trase. Kalna virsotnē reģistrēta valstī zemākā temperatūra -20 °C.<ref>[http://torreserradaestrela.com/ torreserradaestrela.com]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Azoru salas]] [[Kategorija:Eiropas vulkāni]] [[Kategorija:Portugāles kalni]] 8zz336dayhpmqrokl5mypm63kvppk25 4536334 4536333 2026-10-15T10:13:32Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Torre (kalns)]] uz [[Torre]]: pamatnozīme 4536333 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Torre | Photo = Torre (Serra da Estrela) 1.jpg | Paraksts = | karte = Portugāle | reljefa_karte = y | paraksta_izvietojums = | latd=40|latm=19|lats=19|latNS=N | longd=7|longm=36|longs=47|longEW=W | Augstums = 1993 | Relatīvais_augstums = 1204 | Atrašanās vieta = {{POR}} | Kalnu grēda = [[Serra de Eštrela]] | Type = | Volcanic_Arc/Belt = | Age = | Last eruption = | First ascent = }} '''Torre''' ({{val|pt|Torre}}) ir kalns [[Portugāle]]s ziemeļdālā, valsts kontinentālās daļas augstākā virsotne un otra augstākā virsotne pēc [[Piku (kalns)|Piku]] [[Azoru salas|Azoru salās]]. Atrodas [[Serra de Eštrela]]s grēdā un nav tipiska kalna virsotne, bet grēdas augstākais punkts. Kalna virsotne sasniedzama pa bruģētu ceļu un tā galā ir piemiņas zīme un rotonda. Kalns ir populārs tūrisma galamērķis — skaidrā laikā no tā var redzēt [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]]. Ziemas mēnešos novērojama snigšana un ziemeļu nogāzē ierīkota vienīgā valsts slēpošanas trase. Kalna virsotnē reģistrēta valstī zemākā temperatūra -20 °C.<ref>[http://torreserradaestrela.com/ torreserradaestrela.com]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Azoru salas]] [[Kategorija:Eiropas vulkāni]] [[Kategorija:Portugāles kalni]] 8zz336dayhpmqrokl5mypm63kvppk25 4536337 4536334 2026-10-15T10:14:08Z Kikos 3705 /* ievads */ 4536337 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|kalnu Portugālē|filipīniešu šahistu|Euhenio Torre}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Torre | Photo = Torre (Serra da Estrela) 1.jpg | Paraksts = | karte = Portugāle | reljefa_karte = y | paraksta_izvietojums = | latd=40|latm=19|lats=19|latNS=N | longd=7|longm=36|longs=47|longEW=W | Augstums = 1993 | Relatīvais_augstums = 1204 | Atrašanās vieta = {{POR}} | Kalnu grēda = [[Serra de Eštrela]] | Type = | Volcanic_Arc/Belt = | Age = | Last eruption = | First ascent = }} '''Torre''' ({{val|pt|Torre}}) ir kalns [[Portugāle]]s ziemeļdālā, valsts kontinentālās daļas augstākā virsotne un otra augstākā virsotne pēc [[Piku (kalns)|Piku]] [[Azoru salas|Azoru salās]]. Atrodas [[Serra de Eštrela]]s grēdā un nav tipiska kalna virsotne, bet grēdas augstākais punkts. Kalna virsotne sasniedzama pa bruģētu ceļu un tā galā ir piemiņas zīme un rotonda. Kalns ir populārs tūrisma galamērķis — skaidrā laikā no tā var redzēt [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]]. Ziemas mēnešos novērojama snigšana un ziemeļu nogāzē ierīkota vienīgā valsts slēpošanas trase. Kalna virsotnē reģistrēta valstī zemākā temperatūra -20 °C.<ref>[http://torreserradaestrela.com/ torreserradaestrela.com]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Azoru salas]] [[Kategorija:Eiropas vulkāni]] [[Kategorija:Portugāles kalni]] 9f9dht7q528acpxnlglv1n1q0dbvr6j 0 641688 4536335 2026-10-15T10:13:32Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Torre (kalns)]] uz [[Torre]]: pamatnozīme 4536335 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Torre]] 0if9cd5a6ovarp07ndnczc9g1hvtr4r 0 641689 4536348 2026-10-15T10:50:32Z Ivario 51458 Pāradresē uz [[Rīgas dome]] 4536348 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rīgas dome]] r8vbgznc8pnbbl9x42gzwy4cf90phnw