Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.24 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 3631 4536378 4508678 2026-10-15T12:55:28Z ~2026-55320-40 151945 /* */ 4536378 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dmitrija ļilotko | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/3 |caption_align = center |image1 = Liepajas Sveta Jazepa Romas katolu katedrale 2.jpg |caption1 = Skats uz Liepāju |image2 = Great Amber Concert Hall in Liepāja, Latvia, May 2019.jpg |caption2 = [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]] |image3 = Liepājas pilsētas dome (5).jpg |caption3 = [[Liepājas dome]] |image4 = Liepaja Karosta wieza cisnien 3.jpg |caption4 = Karostas ūdenstornis |image5 = Liepaja tramway passing Holy Trinity Cathedral.jpg |caption5 = [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Svētās Trīsvienības katedrāle]] |image6 = Baltic Coast Trail (May-June 2019, Latvia) - 412 (49991580277).jpg |caption6 = Liepājas pludmale |image7 = Liepājas Sv.Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle.JPG |caption7 = [[Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle|Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle]] |image8 = Zirgu Sala rekonstrukcija 2015 - 7 - panoramio.jpg |caption8 = Zirgu sala }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Liepāja.svg | flag_link = Liepājas karogs | image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg | image_blank_emblem = Liepāja wordmark.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_link = Liepājas ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 30 | lats = 42 | latNS = N | longd = 21 | longm = 00 | longs = 50 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš 1625. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Libau}}<br />{{val|ru|Лиепая}}<br />{{val|pl|Lipawa}}<br />{{val|lt|Liepoja}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas partija]]) | area_total_km2 = 60.37 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 3 | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-34(01-17) | website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv] | footnotes = | official_name = Liepājas valstspilsēta }} '''Liepāja''' ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|trešā lielākā pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumos [[Baltijas jūra]]s piekrastē, starp jūru un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]]. Ezeru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai piešķīra 1625. gada 18. martā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gada pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji. == Vēsture == {{Pamatraksts|Liepājas vēsture}} [[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]] Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. 1263. gadā te uzcēla [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieku cietoksni. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17.—18. gadsimta mijā. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1701. gadā Liepāju ieņēma [[Zviedrija]]s karalis [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]], bet pēc kara beigām pilsēta nonāca [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas]] īpašumā. Trešajā Polijas dalīšanā 1795. gadā to ieņēma Krievija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Liepaja|title=Liepaja {{!}} Facts, Port, & Population {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2022-09-11|language=en}}</ref> 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas—[[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas—Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava]]s—[[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina]]s, [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641217{{!}}article:DIVL4{{!}}page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960|access-date={{dat|2025|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641217{{!}}article:DIVL4{{!}}page:9}}</ref> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, 27. februārī tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada 16. aprīlī Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz [[Saratov|tvaikoni "Saratova"]], kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā. 1919. gada novembrī notika [[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas kaujas]]. Pēc 1939. gada [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un PSRS]] noslēgšanas Liepājā izvietoja ap {{sk|15000}} padomju karavīru. 1941. gada 23. jūnijā sākas [[kauja par Liepāju]], kuras laikā tiek iznīcināta liela daļa pilsētas centra apbūves. Pēc kara Liepāja nokļuva [[Latvijas PSR]] sastāvā, un tās ekonomiku pakārtoja vienotam Padomju Savienības tautsaimniecības plānam. 1966. gada 15. septembrī PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu Liepāju attīstīt kā jūras kara bāzi. 1967. gada 1. septembrī Liepājas ostu slēdza tirdzniecības kuģiem, izņemot tos kuģus, kuri pārvadāja jēlcukuru no [[Kuba]]s. 1987. gada novembrī notika pirmā grupas "[[Helsinki-86]]" organizētā akcija pie [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapsētas]], kas tika brutāli izklīdināta. 1991. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā notika Liepājas pilsētas padomes ārkārtas sēde, kas aicināja iedzīvotājus izrādīt [[Pilsoniskā nepakļaušanās|pilsonisko nepakļaušanos]] gadījumā, ja varu sagrābtu militāri civilā komiteja. Liepājas uzņēmumos sākās streiks, pārtrauca tramvaju un autobusu satiksmi, nākamajā dienā streiku pārtrauca. 23. augustā [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] valdes locekļi, milicija un prokuratūras darbinieki pārņēma [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] īpašumu Graudu ielā 50 un demontēja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli. 1994. gada 31. augustā likvidēja Krievijas jūras kara flotes bāzi, un 1997. gada 18. februārī [[Saeima]] pieņēma [[Liepājas speciālā ekonomiskā zona|Liepājas speciālās ekonomiskās zonas]] likumu. == Ģeogrāfija == Pilsēta aizņem 1,5 — 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos — ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&r=1&lid=16292&q=liep%C4%81ja&h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}</ref> [[Tirdzniecības kanāls]] savieno ezeru ar jūru, sadalot pilsētu dienvidu un ziemeļu daļā, ko bieži dēvē attiecīgi par [[Vecliepāja|Vecliepāju]] un [[Jaunliepāja|Jaunliepāju]]. Gar krastu pilsēta stiepjas uz ziemeļiem, līdz sasniedz Karostas kanālu. Uz ziemeļiem no Karostas kanāla atrodas [[Karosta]], kas tagad ir pilnībā integrēta Liepājā un ir pilsētas ziemeļu rajons. Liepājas piekrasti veido nepārtraukta smilšaina pludmale un kāpas. === Aizsargājamās teritorijas === Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS. Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}</ref> Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamie [[Biotops|biotopi]] aizņem 17,8 % no Liepājas valstspilsētas teritorijas. Biotopi atrodas gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpus tām. Pavisam Liepājas pilsētā konstatēti 27 ES nozīmes biotopu veidi. Liepājas pilsētā lielākās platības aizņem ''Ezeri ar mieturaļģu augāju'' (Liepājas ezers) (biotopa kods 3140), ''Mežainas piejūras kāpas'' (biotopa kods 2180) un ''Staignāju meži'' (biotopa kods 9080)<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://environment.lv/assets/upload/PDF/Dienvinkurzemes%20SIVN/Vides%20pārskats%20(publicēšanai).pdf|title=Liepājas valstspilsētas  un Dienvidkurzemes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2035. gadam un Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada kopīgās attīstības programmas 2022.-2027. gadam stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskats|last=SIA “ESTONIAN, LATVIAN & LITHUANIAN ENVIRONMENT”}}</ref> === Meži === Liepājas pilsētas [[Mežs|meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais — pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips — [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.<ref name=":0" /> [[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|[[Liepājas ezers]]]] === Virszemes ūdeņi === Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes — Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā<ref name=":0" /> === Augsnes === Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām — tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.<ref name=":0" /> === Klimats === [[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|Liepājas pludmale]] Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Gada vidējās gaisa temperatūras vērtību izmaiņa Liepājā starp mūsdienu klimatiskās normas periodu (1981—2010) un klimatiskās references periodu (1961—1990) uzrāda pieaugumu par ~0,7 °C. Silto diennakšu īpatsvara izmaiņas Liepājā uzrāda ļoti nozīmīgu pieaugošu tendenci. Starp mūsdienu klimatiskās normas periodu un klimatiskās references periodu tas ir ~4,5%.<ref name=":7" /> Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem [[Saule]]s spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1900 stundu gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}</ref> Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5—10 cm.<ref name=":0" /> Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu [[Vējš|vēji]]. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti [[rudens]] un [[ziema]]s periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.<ref name=":0" /> 1967. gada 17. — 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums — 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā — 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”|access-date={{dat|2022|03|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220305181731/https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|accessdate={{dat|2022|03|19||bez}}|archivedate={{dat|2022|03|05||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220305181731/https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf}}</ref> Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm. Salīdzinot ar klimatiskās references periodam pietuvināta perioda (1966.-1995. gads) vērtībām, mūsdienās vidējais vēja ātrums Latvijā ir caurmērā par 0,1-0,4 m/s samazinājies. Liepājas meteoroloģisko novērojumu stacijā atšķirības pārsniedz pat 1 m/s apmērus, kas saistītas ar spēcīgajām vētrām, kuras īpaši izteikti skāra šo novērojumu staciju apskatītā perioda pirmajos gados.<ref name=":7" /> {{Laikapstākļu kaste |location = Liepājas | width = 75% |single line = Yes |metric first = Yes |Jan record high C = 7.9 |Feb record high C = 15.5 |Mar record high C = 17.8 |Apr record high C = 24.5 |May record high C = 30.0 |Jun record high C = 32.7 |Jul record high C = 33.7 |Aug record high C = 35.6 |Sep record high C = 30.7 |Oct record high C = 22.2 |Nov record high C = 15.4 |Dec record high C = 10.1 |year record high C = 35.6 |Jan high C = 0.8 |Feb high C = 0.7 |Mar high C = 3.8 |Apr high C = 9.8 |May high C = 15.3 |Jun high C = 17.9 |Jul high C = 21.0 |Aug high C = 21.0 |Sep high C = 16.5 |Oct high C = 11.3 |Nov high C = 5.6 |Dec high C = 2.3 |year high C = 10.5 |Jan mean C = -1.3 |Feb mean C = -1.7 |Mar mean C = 1.0 |Apr mean C = 6.0 |May mean C = 11.2 |Jun mean C = 14.3 |Jul mean C = 17.4 |Aug mean C = 17.4 |Sep mean C = 13.2 |Oct mean C = 8.6 |Nov mean C = 3.6 |Dec mean C = 0.3 |year mean C = 7.6 |Jan low C = -3.3 |Feb low C = -4.1 |Mar low C = -1.9 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.0 |Jun low C = 10.7 |Jul low C = 13.8 |Aug low C = 13.7 |Sep low C = 9.9 |Oct low C = 5.9 |Nov low C = 1.5 |Dec low C = -1.8 |year low C = 4.5 |Jan record low C = -32.9 |Feb record low C = -31.6 |Mar record low C = -23.8 |Apr record low C = -10.1 |May record low C = -4.3 |Jun record low C = 0.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 4.6 |Sep record low C = -1.7 |Oct record low C = -7.3 |Nov record low C = -17.5 |Dec record low C = -25.8 |year record low C = -32.9 |precipitation colour = green |Jan precipitation mm = 58.5 |Feb precipitation mm = 42.2 |Mar precipitation mm = 46.5 |Apr precipitation mm = 43.0 |May precipitation mm = 41.2 |Jun precipitation mm = 56.0 |Jul precipitation mm = 72.1 |Aug precipitation mm = 77.9 |Sep precipitation mm = 81.9 |Oct precipitation mm = 89.8 |Nov precipitation mm = 87.8 |Dec precipitation mm = 73.7 |year precipitation mm = 762.9 |Jan precipitation days = 13.7 |Feb precipitation days = 9.9 |Mar precipitation days = 10.6 |Apr precipitation days = 7.1 |May precipitation days = 6.9 |Jun precipitation days = 8.3 |Jul precipitation days = 8.8 |Aug precipitation days = 10.0 |Sep precipitation days = 12.0 |Oct precipitation days = 13.8 |Nov precipitation days = 15.6 |Dec precipitation days = 14.5 |year precipitation days = 130.1 |Jan humidity = 87.2 |Feb humidity = 85.8 |Mar humidity = 82.8 |Apr humidity = 76.3 |May humidity = 75.7 |Jun humidity = 77.4 |Jul humidity = 78.9 |Aug humidity = 78.5 |Sep humidity = 80.5 |Oct humidity = 82.9 |Nov humidity = 87.4 |Dec humidity = 86.9 |year humidity = 81.7 |Jan sun = 34 |Feb sun = 64 |Mar sun = 130 |Apr sun = 187 |May sun = 273 |Jun sun = 295 |Jul sun = 279 |Aug sun = 248 |Sep sun = 173 |Oct sun = 103 |Nov sun = 43 |Dec sun = 28 |year sun = 1857 |source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)<ref name = HKO>{{tīmekļa atsauce | url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT | title = Liepaja Climate Normals 1961–1990 | publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration | access-date = 28 November 2013}}</ref> |source 2 = Weatherbase<ref name = weatherbase>{{tīmekļa atsauce | url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 | title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia | publisher = Weatherbase | access-date = 4 February 2013 | archive-date = {{dat|2018|11|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181115113512/http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 }}</ref> |Source 3: Météo Climat<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php | title= Liepaja Climate Normals 1981–2010 | publisher= Météo Climat | access-date= 11 October 2017}}</ref> |date=November 2011 }} == Apkaimes == # [[Vecliepāja]] # [[Ezerkrasts]] # [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]] # [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] # [[Jaunliepāja]] # [[Velnciems]] # [[Karosta]] # [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] # [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]] # [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] == Administrācija == [[Attēls:Saeimas Sporta apakškomisija izbraukuma sēdē Liepājā (8447916322).jpg|thumb|Pašreizējais mērs Gunārs Ansiņš un bijušais mērs [[Uldis Sesks]]]] Liepājas pilsētas domi veido četrpadsmit deputāti un [[Liepājas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|mērs]]. Pilsētas vēlētāji ik pēc četriem gadiem jūnijā ievēl jaunu vadību. Dome no sava vidus ievēl pilsētas domes priekšsēdētāju (saukts arī par pilsētas mēru), divus priekšsēdētāja vietniekus (mēra vietniekus), kas ir pilnas slodzes amatpersonas. Pilsētas dome ieceļ arī četru pastāvīgo komiteju locekļus, kas sagatavo jautājumus apspriešanai domes sēdēs: Finanšu komiteja, Izglītības, kultūras un sporta komiteja, Sociālo lietu, veselības un sabiedriskās kārtības komiteja un Pilsētas attīstības komiteja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/komiteju-un-komisiju-saraksts/citas-komisijas/|title=Citas komisijas|website=Citas komisijas|access-date=2022-09-11|language=lv}}</ref> Liepājas pilsētas darbības budžets 2022. gadā bija 104 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/liepajas-pilsetas-budzets/budzets-2022-gadam/|title=Budžets 2022. gadam|website=Budžets 2022. gadam|access-date=2022-09-11|language=lv}}</ref> Tradicionāli Liepājas politiskās nostādnes ir [[Labēja politika|labēji]] orientētas. Pēdējos gados aptaujās dominē [[Liepājas partija]]. == Kultūra == [[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|thumb|Romas dārzs]] Liepāja ir zināma kā dziļām kultūrvēsturiskām tradīcijām bagāta pilsēta, un tai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā. Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. Liepājā ir attīstītas dažādas kultūras jomas, un īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepājā ir ievērojams mantojums gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — [[amatniecība]], tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.). Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === Simboli === Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar "Likumu par Liepājas pilsētas karogu". Himna "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu "Pilsētā, kurā piedzimst vējš" [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs īpašais ēdiens — "Liepājas menciņi" (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā), kas ir balstīts uz senu Dienvidkurzemes recepti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/edinasana/liepajas-ipasais-ediens-ar-kurzemes-smeki-liepajas-mencini/|title=Liepājas īpašais ēdiens ar Kurzemes smeķi – “Liepājas menciņi”|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju — [[Lībieši|lībiešu]] un [[Kurši|kuršu]] — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi. [[Attēls:Spoku koks (2).jpg|thumb|"Spoku koks" — vides objekts, kas veltīts grupai Līvi]] === Mūzika === Liepāju dēvē par Latvijas mūzikas galvaspilsētu.<ref name=":1" /> Pilsētā darbojas vecākais orķestris Baltijas valstīs — [[Liepājas simfoniskais orķestris]]. Latvijā tas aizvien ir vienīgais profesionālais orķestris ārpus Rīgas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lso.lv/orkestris/par-mums|title=Par mums {{!}} VSIA LIEPĀJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS|last=LSO|website=www.lso.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> No Liepājas ir nākušas tādas grupas kā [[Līvi (grupa)|Līvi]], [[Credo (grupa)|Credo]], [[2xBBM]] un [[Tumsa (grupa)|Tumsa]], kā arī tādi komponisti kā [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Lūsēns]] un [[Uldis Marhilēvičs]]. Tiek rīkoti mūzikas festivāli, kā Summer Sound, Starptautiskais Zvaigžņu festivāls, VIA Baltica festivāls, Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls un citi.<ref name=":2" /> No 1964. līdz 2006. gadam [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|koncertdārzā "Pūt, vējiņi"]] tika organizēts ilglaicīgākais un ar tradīcijām bagātākais populārās mūzikas festivāls Latvijā — [[Liepājas dzintars]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/59570|title="Liepājas dzintars"|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-08-14|language=en}}</ref> === Māksla === [[Attēls:Baltu vienības dienas pasākumi Liepājā (29269901903).jpg|thumb|300x300px|Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles interjers]]Liepājas mākslas dzīve ir ar senām un bagātīgām tradīcijām. Vecākais un izcilākais mākslas darbs Liepājā ir koktēlnieka [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa jaunākā]] 1697. gadā darinātais [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcas]] altāris. 18. gadsimta ievērojamākais mākslas darbs ir [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības katedrāles]] iekārta un izcilās [[ērģeles]], kas kopš 1912. gada ir lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. levērības cienīga ir arī vecās katoļu baznīcas iekšsienu apdare — ornamentāli veidojumi apmetumā (1762) un [[Altāris|altāra]] retabls — raksturīgs vēlā [[Baroks|baroka]] darinājums, kolonnu, sienu un griestu gleznojumi, logu vitrāžas. Lietišķās mākslas meistaru darbi atrodas [[Liepājas muzejs|Liepājas muzejā]]. Te redzamas 18. gadsimta durvju vērtnes no nama [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13 un alvas lējēju darbi. 19. gadsimta izcilākais tēlniecības darbs ir tēlnieka Fabiani veidotā skulptūra kapličai [[Vecie kapi (Liepāja)|Vecajos kapos]], tomēr tēlniecības darbus pilsētā pārstāv galvenokārt memoriālie darbi. [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapos]] atrodas piemineklis [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Brīvības cīņās]] kritušo karavīru piemiņai, turpat arī piemiņas zīme pulkveža [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] pirmajā apbedījuma vietā, Līvas kapsētā ebreju apbedījumu nodalījumā piemineklis Latvijas Brīvības cīņās pie Liepājas kritušo ebreju karavīru piemiņai. [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] ierīkoti [[Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem|pieminekļi bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem]] un [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada 16. janvāra]] mītiņa atcerei. Netālu ir piemineklis dzejniecei [[Mirdza Ķempe|Mirdzai Ķempei]]. Pilsētā līdz valstiskās neatkarības atjaunošanai bija vairāki padomju okupācijas periodā radīti monumenti, no kuriem savā vietā palicis monuments 1941. gada Liepājas aizstāvjiem,<ref name=":1" /> taču 2022. gadā tika demontēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/liepaja-demontes-tris-padomju-okupacijas-laika-piemineklus/|title=Liepājā demontēs trīs padomju okupācijas laika pieminekļus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Kopš 1996. gada pilsētu rotā Ģirta Burvja vadītajā plenērā veidotās piemiņas skulptūras Līvas upes gultnei. Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli ir atveidoti bronzas skulptūrās, kas izvietotas visā [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospekta]] garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/darit-un-redzet/liepajas-himnas-telu-skulpturas/|title=Liepājas himnas tēlu skulptūras|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Bagātīgas ir [[glezniecība]]s tradīcijas.<ref name=":1" /> === Teātris === {{galvenais|Liepājas teātris}} 1804. gada Liepājā sāka darboties pilsētas (vācu) teātris, 1907. gadā nodibināja Liepājas Latviešu dramatisko biedrību. Kopā ar citām biedrībām tā 1907. gada martā dibināja un uzturēja Liepājas Latviešu teātri (tagadējais [[Liepājas teātris]]), kurš ir vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]]. 1918. gadā teātris pārcēlās uz pašreizējām telpām — uz pilsētas teātri toreizējā Hagedorna (tagad — [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra]]) ielā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris :: Teātra iela 4, Vecliepāja, Liepāja, Kurzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2022-08-14}}</ref> === Sports === [[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|220x220px|Liepājas Olimpiskais centrs]] 1998. gadā Liepājā atvēra pirmo pēc neatkarības atjaunošanas uzbūvēto [[hokejs|hokeja]] halli Latvijā. Par [["Liepājas Olimpiskā centra" ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[Liepājas HK|Hokeja klubs "Liepāja"]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs "Liepājas Metalurgs"]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs "Liepāja"]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem. Liepājā bazējas [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs [[BK Liepāja]]. Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> == Izglītība == [[Attēls:Liepājas Nikolaja ģimnāzija ap 1910.jpg|thumb|220px|Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka pirms Pirmā pasaules kara (ap 1910).]] [[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|thumb|220px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]] Pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] [[Livonijas karš|Livonijas kara]] dēļ Grobiņas fogteju par 50 000 guldeņiem ieķīlāja [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogam]] [[Albrehts Hoencollerns|Albrehtam]]. 1560. gada jūlijā Grobiņas draudzes novadā (''Amt Grobin'') baznīcu pārlūkošanas nolūkā ieradās [[Kēnigsberga]]s luterāņu sludinātājs maģistrs Johans Funks, kurš par pirmo Liepājas luterāņu mācītāju iecēla Bernhardu Fromholdu un lika izveidot baznīcas skolu. 1638. gada februāra baznīcas vizitācijā pieminēts Liepājas baznīcas seminārs (''seminarium ecclesiae'') jeb Liepājas pilsētas skola ({{val|la|Schola Civitatis Libaviensis}}), kurai uzlika Jelgavas lielās pilsētas skolas noteikumus un apstiprināja skolas rektoru un kantoru.<ref name = "Otto">[https://kpbc.umk.pl/Content/236501/PDF/Gromadzenie_POPC_017_73.pdf Die öffentlichen Schulen Kurlands zu herzoglicher Zeit 1567—1806] [[Gustavs Oto]], [[Jelgava]]ː 1904</ref> Skolu apmeklēt mudināja gan vāciešu, gan kuršu bērnus. „Nevāciem" ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bija vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no apmēram 1650. gada skolai bija trīs klases (''Prima, Secunda, Tertia''). Pirmo skolas mūra namu uzcēla no 1693. līdz 1697. gadam. 1780. gadā hercogs Pēteris Liepājas pilsētas skolai apstiprināja jaunu nolikumu, skolā bija trīs skolotāji (rektors, konrektors un kantors), kuri bija atbildīgi par trim klasēm. 1788. gadā uzcēla plašāku skolas namu.<ref name = "Otto"/> 1806. gadā Liepājas pilsētas skolu pārveidoja par apriņķa skolu, kurā mācījās [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skolu 1866. gadā pārveidoja par [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāziju]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas atvēra jūrniecības klasi, kuru 1876. gadā pievienoja [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvēja divas augstākās meiteņu skolas, no kurām vienu pārveidoja par ģimnāziju 1886. gadā. Līdz 1889. gadam Liepājā bija divas skolas ar latviešu mācības valodu, bet [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā visas Liepājas skolas pārgāja uz mācībām krievu valodā, vienīgi ticības mācību drīkstēja mācīt dzimtajā valodā. Pēc 1905. gada revolūcijas atjaunoja skolas ar latviešu valodu kā apmācības valodu.<ref name=":02">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55|access-date={{dat|2025|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:55}}</ref> Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Liepājā darbojās trīs vidusskolas, 25 pamatskolas, divi tehnikumi, komercskola, lietišķās mākslas vidusskola, komercinstitūts, tehniskā vakara amatniecības skola, ebreju amatnieku skola, zvejniecības un zivkopības skola. Darbojās ari tautas konservatorija un dažādi vakara kursi. Pastāvēja Liepājas pilsētas bibliotēka (dibināta 1839. gadā; 1937. gadā no visa grāmatu skaita 39 tūkstoši grāmatu bija latviešu valodā). 1919. gada decembrī bibliotēkā atvēra atsevišķu bērnu nodaļu — pirmo Latvijā. [[Attēls:Liepāja University 2008-08.JPG|thumb|220x220px|Liepājas Universitāte]] Pēc Otrā pasaules kara Liepājā darbojās Liepājas Pedagoģiskais institūts (dibināts 1954. gadā; 1945. gadā pedagoģiskā skola, 1950. gadā Liepājas Skolotāju institūts), Rīgas Politehniskā institūta Vispārtehniskā fakultāte, jūrskola, medicīnas skola, politehnikums, Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (dibināta 1926. gadā), mūzikas skola, desmit vispārizglītojošās skolas, divas profesionāli tehniskās vidusskolas un divas tehniskās skolas.<ref name=":1" /> === Mūsdienas === 2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.<ref>[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā</ref> 2022. gadā Liepājā ir divpadsmit pašvaldības vispārējās izglītības iestādes un divas privātās skolas, kas nodrošina izglītības iegūšanu lielākajos pilsētas mikrorajonos.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/visparizglitojosas-skolas/|title=Vispārizglītojošās skolas|website=Vispārizglītojošās skolas|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}</ref> 2023. gada 19. oktobrī Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome apstiprināja Liepājas skolu nosaukumu maiņu. 16. novembra domes sēdē apstiprināja piecu izglītības iestāžu nolikumus, līdz ar ko [[Liepājas 3. pamatskola]]i piešķīra [[Liepājas Piemares pamatskola]]s, Liepājas 7. vidusskolai — [[Liepājas Dzintara vidusskola]]s, Liepājas 8. vidusskolai — [[Liepājas Rietumkrasta vidusskola]]s, J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolai — [[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola]]s, Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolai — [[Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola]]s nosaukumu. Ar šo lēmumu jaunus nosaukumus ieguva arī [[Liepājas Valsts ģimnāzija]] (iepriekš — Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]), [[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola]] (iepriekš — Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola), [[Liepājas Raiņa vidusskola]] (iepriekš — Liepājas Raiņa 6. vidusskola), [[Liepājas Karostas mūzikas skola]] (iepriekš — [[Liepājas 2. mūzikas skola]]).<ref>[https://www.liepaja.lv/liepajas-izglitibas-iestadem-mainiti-nosaukumi/ Liepājas izglītības iestādēm mainīti nosaukumi] 2023. gada 16. novembrī</ref> {| class="wikitable" |+ ! colspan="2" |Vispārējās izglītības iestādes<ref name=":5" /> !Augstākās izglītības iestādes<ref name=":6" /> |- |[[Liepājas Valsts ģimnāzija]] |[[Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola]] |[[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[RTU Liepāja|Liepājas filiāle]] |- |[[Liepājas Liedaga vidusskola]] |[[Liepājas Piemares pamatskola]] |[[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola]] |[[Liepājas Līvupes pamatskola - attīstības centrs]] |[[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Raiņa vidusskola]] |[[Liepājas Centra sākumskola]] |[[Liepājas Jūrniecības koledža]] |- |[[Liepājas Dzintara vidusskola]] |[[Liepājas Ezerkrasta sākumskola]] |[[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Rietumkrasta vidusskola]] |[[Liepājas Katoļu pamatskola]] |[[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola]] |[[Privātsākumskola "Varavīksne"]] |Juridiskās koledžas Liepājas filiāle |} == Arhitektūra == Liepājas arhitektūrā redzamas dažādu gadsimtu ēkas: [[Klasicisms|klasicisma]] koka ēkas sākot no 17. gadsimta, augsti novērtētas ķieģeļa arhitektūras, [[Eklektika (arhitektūra)|eklektisma]] un [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkas 19. un 20. gadsimta mijā, kā arī dažas Latvijas brīvvalsts laika ēkas, padomju laika [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] un mūsdienu arhitektūras jaunceltnes. Daudz ēku gāja bojā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kā rezultātā tika iznīcināta gandrīz visa pilsētas apbūve starp [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības kanālu]] un [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukumu]] — vairāk nekā 100 ēkas.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzejaprozaizzinosimateriali.wordpress.com/2017/08/13/liepajas-arhitektura-gadsimtu-griezos/|title=Liepājas arhitektūra gadsimtu griežos|last=dzejaprozamaterialiberniem|website=Mani raksti|access-date=2022-08-15|date=2017-08-13|language=lv}}</ref> Liepājas attīstību pilnībā noteica ekonomiskie apstākļi — sākotnēji ostas izveide, vēlāk, no 19. gadsimta beigām — rūpniecības paplašināšanās.<ref name=":1" /> Liepājā kopumā ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā|64 valsts nozīmes kultūras pieminekļi]].<ref name=":7" /> === Agrīnā === [[Attēls:5402-Liepaja.jpg|thumb|Ēka Kungu ielā 26]] Pirmo izbūves un arhitektūras uzplaukuma posmu Liepāja sasniedza 17. un 18. gadsimtā. Celtņu arhitektūras attīstība un mākslas stili atspoguļojās turīgāko iedzīvotāju mājās, kur atrodams manierisms, baroks, klasicisms un citi stili. Vienkāršie iedzīvotāji savas mītnes cēla ar laukos raksturīgiem tautas celtniecības paņēmieniem.<ref name=":3" /> Pie vecākā Liepājas ēku tipa pieder koka guļbūve uz zema mūra cokola ar stāvu kārniņu jumtu. Šāda tipa ēkas ir atrodamas Kungu ielā, kas 17. gadsimtā bija pilsētas galvenā iela.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/koka-apbuve/|title=Koka apbūve|website=Koka apbūve|access-date=2022-08-15|language=lv}}</ref> Ievērības cienīga ir ēka [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu ielā]] 24. 2021. gadā šajā ēkā pabeigta restaurācija un atvērta Liepājas muzeja filiāle [[Liepājas muzejs|"Hoijeres kundzes viesu nams"]]. Pēc ticamiem nostāstiem 1697. gadā tajā viesojies Krievijas cars [[Pēteris I]]. Savukārt blakus ēkā Kungu ielā 26 1700. gadā viesojās [[Zviedrija]]s karalis [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]].<ref name=":22">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļvedis Liepājas arhitektūrā|last=Sāne-Alksne|first=Līga|publisher=Liepājas pilsētas arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvalde|year=1991|location=Liepāja|pages=}}</ref> Vēl vērā ņemamas ir ēkas [[Lielā iela (Liepāja)|Lielajā ielā]] 6, Kungu ielā 3, [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13, kā arī noliktavas [[Jāņa iela (Liepāja)|Jāņa ielā]] 1 un 2 un Zivju ielā 4/6 un 10/12.<ref name=":1" /> Pēc vairākiem neveiksmīgiem ostas celšanas mēģinājumiem iepriekšējā gadsimta laikā, 1703. gadā tika izrakts [[Tirdzniecības kanāls]], kas veicināja pilsētas izaugsmi. Šajā laikā no koka tika celtas ostas noliktavas, kurām raksturīgs augsts cokolstāvs, kas izveidots kā puspagrabs. LIelākā daļa vecāko noliktavu koncentrējās [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras ielā]], no kurām viena 20. gadsimta 30. gados tika pārvesta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeju]], bet pārējās nav saglabājušās. Dzīvojamās ēkas ostas rajonā bija pavisam nelielas un blīvi izvietotas.<ref name=":22" /> 1848. gadā pilsētā bija 664 ēkas, no tām tikai 46 bija mūra ēkas. Kaut arī būvēja koka ēkas, greznākās bija ar jumta izbūvēm un greznām durvīm, apkalumiem un skaisti apgleznotām podiņu krāsnīm. Pati greznākā celtne 18. gadsimta Liepājā bija [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības luterāņu katedrāle]].<ref name=":1" /> [[Attēls:Kūrmājas prospekts 12 (Liepāja).jpg|thumb|Ēka Kūrmājas prospektā 12, arhitekts: Pauls Makss Berči]] === Berči === Sākot ar [[Grobiņa]]s šosejas izbūvi 1841. gadā, un Liepājas-Romnu dzelzceļa izbūvi 1870. gados, pilsēta ieguva citu raksturu. To vēl vairāk iezīmēja [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]] iecelšana par pirmo pilsētas arhitektu 1871. gadā. Berči celtās mājas veido Liepājas vēsturiskās apbūves nozīmīgāko daļu. M. P. Berči daudzveidīgo darbu plašais klāsts ietver gan eļļas ekstrakcijas rūpnīcu un linoleja rūpnīcu, gan savrupmājas [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 14 un 16, [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielā]] 15, gan īres namus Peldu ielā 44, [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestādi]] [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] un slimnīcas kompleksu Dārtas ielā, [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|ģimnāzijas ēku]] Krišjāņa Valdemāra ielā 4, kafejnīcu Krišjāņa Valdemāra ielā 2, [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcu]], Romas viesnīcu un citas. Pazīstamas ir viņa sarkano ķieģeļu ēkas. Šā laika arhitektūrā izmantoti augstvērtīgi galdniecības izstrādājumi, piemēram, durvis. levērības cienīgas ir apgleznotās kāpņu telpas, tās atrodamas ne tikai greznās mājās, bet arī strādnieku īres namos Palmu ielā 6, [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu ielā]] 9, [[Republikas iela|Republikas ielā]] 28, [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu ielā]] 21.<ref name=":1" /> [[Attēls:Lielā iela 5 (Liepāja).jpg|thumb|Ēka Lielajā ielā 5. arhitekts: Ludvigs Melvils]] === Jūgendstils === Liepājā ir atrodami Eiropas mēroga [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras paraugi. Pilsētā ir vairāki desmiti jūgendstila ēku, kas absolūtos skaitļos ir vairāk nekā citās Eiropas pilsētās. Graudu ielu gandrīz visā tās garumā pilsētvides tēlu pilnībā nosaka jūgendstils.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/Jūgendstils-kā-Liepājas-arhitektūras-īstā-rota|title=Jūgendstils kā Liepājas arhitektūras īstā rota|website=building.lv|access-date=2022-08-15|date=2013-10-29|language=lv}}</ref> Lielākā daļa ēku ir būvētas ziemeļu nacionālā romantisma stilā, kas ir atturīgs un lakonisks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/jugendstils/|title=Jūgendstils|website=Jūgendstils|access-date=2022-08-15|language=lv}}</ref> Pauls Makss Berči ir projektējis vairākas jūgendstila ēkas, bet nozīmigas ir arī Teodora Makša Berči (Berči juniors), Ludviga Melvila, Šarla Karra, Larša Sonkes, [[Pauls Kampe|Paula Kampes]], Adolfa Kučnera, Gustava Janičeka, Viljama Losova, Makša Kūna, Aleksandra Zērensena un Vasilija Kosjakova būvētās ēkas. Visizcilākie jūgendstila paraugi ir ēkas [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektā]] 2/6, [[Ausekļa iela (Liepāja)|Ausekļa ielā]] 9, [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu ielā]] 28, 34, 36/38, 44, 46, 27/29 un 45, [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru ielā]] 3, 9, 16 un 23, [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona]] ielā 8, [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu ielā]] 23, Peldu ielā 33/35, [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta ielā]] 1 un 11, Lielajā ielā 4 un 5, [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra ielā]] 2, [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas ielā]] 18, [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu ielā]] 21A, Tirgoņu ielā 22, Kuršu ielā 1, 5, 17 un 21, [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu ielā]] 8/10 un 16, [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas ielā]] 6 (pagalmā), [[Toma iela (Liepāja)|Toma ielā]] 43, Dīķa ielā 11, Avotu ielā 4 un 11, Republikas ielā 19 un 28, [[Uliha iela|Uliha ielā]] 5, 13, 15/17, 19, 25 un 66, [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa ielā]] 1, Kroņu ielā 10/12 u.c.<ref name=":4" /> === Karosta === [[Attēls:Liepaja Karosta church (3788686258).jpg|thumb|Karostas ainava]] Pilsētas ziemeļu daļā labāko Krievijas militāro arhitektu un būvinženieru vadībā uzcēla [[Karosta]]s kompleksu, kas gan funkcionāli, gan pēc apbūves rakstura un tradīcijām bija un ir pilnīgi citāds nekā pārējā pilsēta. Karosta vēl joprojām ir izcils militarizētas kompleksas apbūves paraugs Latvijas būvvēsturē. Rajons būvēts krievu armijas vajadzībām, tā dominante ir pareizticīgo katedrāle centrā. Nozīmīgi Karostas objekti ir virsnieku saieta nams un dzīvojamo ēku komplekss, kā arī unikālā fortifikācijas sistēma, kas apjoza visu pilsētu un ar pazemes ejām savienoja dažādas pilsētas daļas. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā nocietinājumi daļēji saspridzināti.<ref name=":1" /> === Pirmā brīvvalsts === Neatkarīgās Latvijas Republikas laikā arhitekts Jānis Blaus izstrādāja projektu Latviešu biedrības namam Liepājā. Ēku [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukumā]] uzcēla 1934. gadā. Armijas ekonomiskā veikala ēku pēc arhitekta Aleksandra Rāceņa projekta uzcēla 1934.—1935. gadā, bet sagrāva Otrā pasaules kara laikā. Lombarda un krājkases ēka Teātra ielā 3 celta 1936.—1937. gadā.<ref name=":3" /> Šajā laikā būvēta arī Draudzīgā aicinājuma pamatskola (tagadējā [[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola|5. vidusskola]]; K. Bikše), kā arī Jaunliepājas Lutera baznīca (K. E. Štrandmanis).<ref name=":1" /> === Padomju laiki === Liepājas pilsētas centru izpostīja Otrais pasaules karš, tādēļ bija nepieciešami jauni attīstības ģenerālie plāni. [[Latvijas PSR]] arhitektūru un pilsētbūvniecību regulēja [[Padomju Savienība]]i vienveidīgie pilsētu plānošanas un apbūves normatīvi. Jaunus centrus kara laikā nopostītām pilsētām plānoja atbilstoši standartizēti formāliem principiem — internacionālajam modernismam, kur ielām bija jābūt plašām, bet laukumiem — regulāriem, simetriskiem ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli centrā. Sabiedriskās celtnes veidoja reprezentatīvas — atbilstošas padomju arhitektūras principiem — lielas, plašas, pārliecinošas. Pēc arhitekta Andreja Aivara projekta smagnējā eklektisma stilā 1957. gadā uzcēla ēku, kurā pašlaik atrodas [[Liepājas Universitāte]]. Tai gandrīz identiska ēka atrodas [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Tika uzbūvēts tirdzniecības nams “Kurzeme”, kam ārsienās paredzēja lielus logus, bet pirmajā stāvā — vitrīnas. Padomju laikā Liepājas vecpilsētas vēsturisko apbūvi plašā teritorijā likvidēja, izbūvējot tramvaja līnijas posmu no “Kurzemes” līdz Peldu ielai. Pārmaiņas skāra arī Lielo ielu.<ref name=":3" /> Kara ostas dēļ Liepāja bija slēgta pilsēta, un tādējādi būvniecība pilsētā bija diezgan gausa līdz pat 70. gadiem, kad sākās jaunu rūpnīcu ("Lauma", lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, "Hidrolats") un dzīvojamo rajonu celtniecība, nozīmīgākais no tiem ir Ezerkrasta mikrorajons.<ref name=":1" />[[Attēls:Great Amber Concert Hall in Liepāja, Latvia, May 2019.jpg|thumb|Koncertzāle Lielais Dzintars, arhitekts: Folkers Gīnke]] === Pēc neatkarības atjaunošanas === Pēc neatkarības atjaunošanas tika uzbūvēta mākslīgā ledus halle (arhit. [[Uldis Pīlēns|U. Pīlēns]]), katoļu klosteris (A. Kokins) Jaunliepājā, veikals "Māja" (rekonstrukcija; A. Padēlis-Līns), tirgus jaunie paviljoni pilsētas centrā (U. Pīlēns). Visievērojamākā 21. gadsimta celtne ir koncertzāle [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]. Jauno laiku būvniecībai raksturīgs jaunu materiālu un tehnoloģiju lietojums, kā arī racionālisms un [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]].<ref name=":1" /> == Apskates objekti == [[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]] ''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]] * [[Karosta]] — unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas Impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. * [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] — viens no lielākajiem dendroloģiskajiem parkiem [[Latvija|Latvijā.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/parki-skveri-un-laukumi/|title=Parki, skvēri un laukumi|website=Parki, skvēri un laukumi|access-date=2023-07-21|language=lv}}</ref> ** Liepājas pludmale — kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu. Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti. ** [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|Koncertdārzs "Pūt Vējiņi"]] — brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta. ** [[Gulbīšu dīķis]] — dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas. ** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] — Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]]. * [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] — pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem. * [[Liepājas muzejs]] — lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči. * [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle "Liepāja okupāciju režīmos"]] — Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. * [[Liepājas teātris]] — vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka. * [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] — [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. * [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] — senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]]. * [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle "Lielais dzintars"]] — akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā. == Ekonomika == [[Attēls:Dry docks of the Liepāja Northern Shipyard in 2006.jpg|thumb|[[Tosmares kuģubūvētava]]s sausie doki]] Pēc PSRS [[Komandekonomika|centralizētās plānveida ekonomikas]] sabrukuma Liepājai nācās risināt infrastruktūras problēmas. Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības inkubāciju un attīstību pilsētā, tika izveidota Liepājas speciālā ekonomiskā zona (Liepājas SEZ). Saskaņā ar likumu Liepājas SEZ tika izveidota 1997. gada 1. martā, un tā pastāvēs līdz 2035. gada 31. decembrim. Liepājas SEZ mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbības vidi, ražošanu, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisko tirdzniecību caur Latviju. Liepājas SEZ mērķis ir piesaistīt investīcijas ražošanas un infrastruktūras paplašināšanai, kā arī radīt jaunas darba vietas un nodrošināt reģiona attīstību. Sākotnēji investīciju pieaugums bija lēns kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ, taču shēma izrādījās veiksmīga, jo vērojamas pozitīvas tendences jaunu uzņēmumu veidošanā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Eglins-Eglitis|first=Atis|last2=Lusena-Ezera|first2=Inese|date=2016|title=From Industrial City to the Creative City: Development Policy Challenges and Liepaja Case|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/S2212567116302568|journal=Procedia Economics and Finance|language=en|volume=39|pages=122–130|doi=10.1016/S2212-5671(16)30256-8 | issn=2212-5671}}</ref> Pēc iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] 2004. gadā daudzi uzņēmumi saskārās ar stingriem Eiropas noteikumiem un saspringtu konkurenci. 2007. gadā slēdza uzņēmumus "[[Liepājas cukurfabrika]]" un "Liepājas sērkociņi", bet "Līvu alus", "Liepājas maiznieks" un "Lauma" pārdeva investoriem. 2013. gadā bankrotēja tērauda ražošanas uzņēmums [[Liepājas Metalurgs]], kas radīja vienus no lielākajiem ekonomiskajiem zaudējumiem mūsdienu Latvijas vēsturē, valstij izmaksājot aptuveni 230 miljonus latu (327 miljonus eiro).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/liepajas-metalurgs-bankruptcy-cost-latvia-lvl-230-million-105351|title=Liepājas metalurgs’ bankruptcy to cost Latvia around LVL 230 million {{!}} Baltic News Network - News from Latvia, Lithuania, Estonia|website=web.archive.org|access-date=2022-09-11|date=2013-11-12|archive-date=2013-11-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20131112040519/https://bnn-news.com/liepajas-metalurgs-bankruptcy-cost-latvia-lvl-230-million-105351}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/?doc=91895|title=The Baltic Course {{!}} Baltic States news & analytics|last=курс|first=The Baltic Course-Балтийский|website=The Baltic Course {{!}} Baltic States news & analytics|access-date=2022-09-11}}</ref> Mūsdienās pilsētas ekonomisko attīstību galvenokārt virza Liepājas SEZ, [[Liepājas osta]] un tajā izvietotie uzņēmumi. 2021. gadā Liepājas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu bija TOLMETS, ''AE Partner'' un ''Jensen Metal''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://statistika.lursoft.lv/lv/statistika/|title=Lursoft statistika|last=Lursoft|website=Lursoft|access-date=2022-09-11|date=2022-09-11|language=lv}}</ref> 2022. gadā netālu no Karostas paceļamā tilta sāka būvēt jaunu termināli dzeramā ūdens eksportam no Liepājas dziļurbumiem. Projekta attīstītāji ir SIA "EIPU", kam ir saistība ar SIA "Lielbātas avots" īpašniekiem, kuriem izdevies piesaistīt investorus. Terminālis sastāvēs no diviem segtiem 30 000 tonnu ūdens rezervuāriem un tilpnes 21 600 kubikmetru ūdens uzkrāšanai. Kopējās būvniecības izmaksas prognozēja līdz 30 miljoniem eiro, būvniecību paredzēts pabeigt 2024. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/liepaja-buve-iespaidigu-dzerama-udens-terminali.a475891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Liepājā būvē iespaidīgu dzeramā ūdens termināli] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> == Transports == [[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]] {{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta "Liepāja"|Autobusu satiksme Liepājā}} Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli [[Mirdzas Ķempes iela (Liepāja)|Mirdzas Ķempes ielas]] galā. Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem. Akciju sabiedrība "Pasažieru Vilciens" nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz [[Vaiņode (stacija)|Vaiņodi]] netiek izmantota. 7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta "Liepāja"]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pusgadu-pec-airbaltic-reisu-atsaksanas-liepaja-cer-uz-pastavigu-gaisa-satiksmi.a244993/|title=Pusgadu pēc «airBaltic» reisu atsākšanas Liepājā cer uz pastāvīgu gaisa satiksmi|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-22|language=lv}}</ref> bet [[COVID-19]] [[pandēmija]]s dēļ tie tika atcelti. Pagaidām regulārie lidojumi nav atsākti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/regularus-lidojumus-uz-liepaju-tuvakaja-laika-neatsaks.a496446/|title=Regulārus lidojumus uz Liepāju tuvākajā laikā neatsāks|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-22|language=lv}}</ref> Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] — Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja — [[Lietuva]]s robeža).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}</ref> == Iedzīvotāji == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Vēsturiskais iedzīvotāju skaits |align = right |cols = 1 |percentages = pagr |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ilustrēts Liepājas pilsētas plāns ar vēsturisku aprakstu|publisher=Izdevniecība "Latvijas Atbrīvotājs"|year=1931|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/49298}}</ref> |1640|1500 |1759|4548 |1797|4516 |1840|10992 |1857|8333 |1863|9970 |1881|29611 |1897|60653 |1911|83650 |1914|94000 |1915|43620 |1920|50311 |1925|60762 |1930|57238 |1941|45067 |1943|43280 |1959|71646 |1970|92884 |1979|107663 |1980|108262 |1985|110606 |1990|114337 |1995|96294 |2000|89448 |2005|83762 |2010|78913 |2011|76731 |2015|71125 |2020|68535 |2022|67360 |2026|66746 }} {{Pie chart | caption= Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2024. gadā | label1 = [[Latvieši]] | value1 = 60 | color1 = darkgreen | label2 = [[Latvijas krievi|Krievi]] | value2 = 26 | color2 = brown | label3 = [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | value3 = 5 | color3 = #08f | label4 = [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | value4 = 3 | color4 = orange | label5 = [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | value5 = 3 | color5 = #6A3D9A | label7 = | value7 = 1 | color7 = pink | label8 = | value8 = 0.1 | color8 = white | label9 = | value9 = 0.0 | color9 = red | label6 = [[Latvijas poļi|Poļi]] | value6 = 1 | color6 = blue | label10 = Cita vai neizvēlēta | value10 = 2 | color10 = black | thumb = left }} Liepājas iedzīvotāju struktūra vienmēr ir bijusi multikulturāla, un tas ir ietekmējis pilsētas sociālo dzīvi, ekonomiku un pārvaldi. Liepājas iedzīvotāju struktūra sāka mainīties pēc [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] 1817. gadā. Iedzīvotāju skaits 1800. gadā bija 4500, bet 1840. gadā pilsētā jau bija 10 992 iedzīvotāju. Uz brīdi pilsētas iedzīvotāju skaitu negatīvi ietekmēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas - Daugavpils dzelzceļa]] atklāšana 1861. gadā, jo ievest preces Rīgas ostā ar dzelzceļu bija vienkāršāk nekā Liepājā pa zemes ceļu. 1863. gadā iedzīvotāju skaits bija vien 9970. Kad Liepāju 1871. gadā pievienoja Krievijas dzelzceļu tīklam, pilsētas attīstība un iedzīvotāju skaits piedzīvoja vēl neredzētu pieaugumu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ilustrēts Liepājas pilsētas plāns ar vēsturisku aprakstu|publisher=Izdevniecība "Latvijas Atbrīvotājs"|year=1931|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/49298}}</ref> 1881. gadā Liepājā bija jau 29 600 iedzīvotāju.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Eglins-Eglitis|first=Atis|last2=Lusena-Ezera|first2=Inese|date=2016-01-01|title=From Industrial City to the Creative City: Development Policy Challenges and Liepaja Case|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2212567116302568|journal=Procedia Economics and Finance|series=3rd GLOBAL CONFERENCE on BUSINESS, ECONOMICS, MANAGEMENT and TOURISM|language=en|volume=39|pages=122–130|doi=10.1016/S2212-5671(16)30256-8|issn=2212-5671}}</ref> 50 gadu laikā līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] iedzīvotāju skaits gandrīz desmitkāršojās. Kara priekšvakarā Liepājas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Bet, karaspēkam un daļai iedzīvotāju evakuējoties, iedzīvotāju skaits samazinājās vairāk nekā divas reizes, un 1915. gada 30. septembrī tika saskaitīti tikai 43.620 iedzīvotāji. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Praktisks ilustrēts vadonis pa Liepāju un Dienvidu Kurzemi|last=Krūmiņš|first=Gotards|year=1930|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/415667}}</ref> [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. Liepāja ar 67 360 iedzīvotājiem 2022. gadā ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, bet demogrāfiskā situācija ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju [[dabiskais pieaugums]] ir negatīvs.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher="Preses nams"|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}</ref> Pēc Latvijas pievienošanās ES 2004. gadā pieauga ekonomiskā migrācija uz [[Rietumeiropa]]s valstīm, tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp valstspilsētām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}</ref> Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}</ref> === Etniskais sastāvs un valstiskā piederība === Liepājas iedzīvotāju etniskais sastāvs vienmēr bijis ļoti raibs. Līdz Pirmajam pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] — [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz Otrajam pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās.<ref name=":1" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Liepājā samazinājās cittautiešu skaits, īpaši kopš pēc Krievijas bruņoto spēku izvešanas, no kuriem pēdējie atstāja pilsētu 1994. gadā. Pateicoties naturalizācijai un augstākai dzimstībai, Latvijas pilsoņu skaits kopš 2012. gada Liepājā nav būtiski mainījies. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 55 671 Latvijas pilsoņi (74,7% no kopējā skaita), 16 909 [[Latvijas nepilsoņi]] (18,6%) un 4282 Krievijas Federācijas pilsoņi (6,0%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 55 487 Latvijas pilsoņi (82,3%), 10 181 Latvijas nepilsonis (11,7%) un 3518 Krievijas pilsoņi (4,5%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>55 671</small><br />(74,7%) | <small>54 906</small><br /> | <small>54 210</small><br /> | <small>54 058</small><br /> | <small>54 059</small><br /> | <small>53 461</small><br /> | <small>53 702</small><br /> | <small>54 097</small><br /> | <small>54 258</small><br /> | <small>54 313</small><br /> | <small>54 211</small><br /> | <small>55 352</small><br /> | <small>55 529</small><br /> | <small>55 487</small><br />(82,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>13 833</small><br />(18,6%) | <small>13 388</small><br /> | <small>12 483</small><br /> | <small>11 767</small><br /> | <small>11 129</small><br /> | <small>10 586</small><br /> | <small>10 164</small><br /> | <small>9 715</small><br /> | <small>9 352</small><br /> | <small>8 990</small><br /> | <small>8 630</small><br /> | <small>8 470</small><br /> | <small>8 226</small><br /> | <small>7 910</small><br />(11,7%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>4 475</small><br />(6,0%) | <small>4 326</small><br /> | <small>4 414</small><br /> | <small>4 555</small><br /> | <small>4 514</small><br /> | <small>4 412</small><br /> | <small>4 292</small><br /> | <small>4 197</small><br /> | <small>4 072</small><br /> | <small>3 911</small><br /> | <small>3 717</small><br /> | <small>3 447</small><br /> | <small>3 266</small><br /> | <small>3 031</small><br />(4,5%) | | |} === Ievērojami cilvēki Liepājā === {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzimuši * [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs; * [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis; * [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe; * [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Augusts Krastiņš]] (1859—1942) — ASV latviešu autokonstruktors; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators; * [[Herberts Cukurs]] (1900—1965) — lidotājs un nacistu kolaborants; * [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs; * [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists; * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents; * [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs; * [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks; * [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; * [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists; * [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs; * [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris; * [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks; * [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris; * [[Andrejs Kasparovičs]] (1930—1994) - karavīrs; * [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs; * [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs; * [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise; * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs; |col2= * [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore; * [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists; * [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists: * [[Selga Mence]] (1953)<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; — komponiste * [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis; * [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece; * [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs; * [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists; * [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis; * [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]]; * [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists; * [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore; * [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists; * [[Ainars Virga]] (1964) — mūziķis: * [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs; * [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece; * [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis; * [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis; * [[Dace Bluķe]] (1973) — muzikoloģe, kultūras darbiniece, politiķe; * [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris; * [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise; * [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists; * [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis; * [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja; * [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis; * [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste * [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists; * [[Rūdolfs Balcers]] (1997) — hokejists; * [[Ernests Laumanis]] (1908–1968) — Latvijas armijas un latviešu leģiona virsnieks. }} {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzīvojuši * [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks; * [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece; * [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs; * [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore; * [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}</ref>; * [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs; * [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece; * [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors; * [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs; * [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece; * [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise; * [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts; |col2= * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — literāts un politiķis; * [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis; * [[Imants Resnis]] (1949—2026) — diriģents un politiķis; * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris; * [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris; * [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors; * [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris; * [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs; * [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks; * [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks; * [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks; * [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks; * [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja; * [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece; * [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs; * [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs; }} == Sadraudzības pilsētas == Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}</ref> * {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]] * {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]] * {{flaga|Dānija}} [[Guldborgsunda]], [[Dānija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]] * {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]] * {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] * {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls] * [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs] * [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte] * [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel] * [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info] {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Latvijas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] [[Kategorija:Liepāja| ]] ky5liasjcoexjoyhyduc6xxme9ws7wp 4536380 4536378 2026-10-15T12:56:26Z Kikos 3705 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55320-40|~2026-55320-40]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags 4508678 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Liepāja | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/3 |caption_align = center |image1 = Liepajas Sveta Jazepa Romas katolu katedrale 2.jpg |caption1 = Skats uz Liepāju |image2 = Great Amber Concert Hall in Liepāja, Latvia, May 2019.jpg |caption2 = [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]] |image3 = Liepājas pilsētas dome (5).jpg |caption3 = [[Liepājas dome]] |image4 = Liepaja Karosta wieza cisnien 3.jpg |caption4 = Karostas ūdenstornis |image5 = Liepaja tramway passing Holy Trinity Cathedral.jpg |caption5 = [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Svētās Trīsvienības katedrāle]] |image6 = Baltic Coast Trail (May-June 2019, Latvia) - 412 (49991580277).jpg |caption6 = Liepājas pludmale |image7 = Liepājas Sv.Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle.JPG |caption7 = [[Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle|Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle]] |image8 = Zirgu Sala rekonstrukcija 2015 - 7 - panoramio.jpg |caption8 = Zirgu sala }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Liepāja.svg | flag_link = Liepājas karogs | image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg | image_blank_emblem = Liepāja wordmark.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_link = Liepājas ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 30 | lats = 42 | latNS = N | longd = 21 | longm = 00 | longs = 50 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš 1625. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Libau}}<br />{{val|ru|Лиепая}}<br />{{val|pl|Lipawa}}<br />{{val|lt|Liepoja}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas partija]]) | area_total_km2 = 60.37 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 3 | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-34(01-17) | website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv] | footnotes = | official_name = Liepājas valstspilsēta }} '''Liepāja''' ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|trešā lielākā pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumos [[Baltijas jūra]]s piekrastē, starp jūru un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]]. Ezeru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai piešķīra 1625. gada 18. martā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gada pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji. == Vēsture == {{Pamatraksts|Liepājas vēsture}} [[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]] Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. 1263. gadā te uzcēla [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieku cietoksni. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17.—18. gadsimta mijā. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1701. gadā Liepāju ieņēma [[Zviedrija]]s karalis [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]], bet pēc kara beigām pilsēta nonāca [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas]] īpašumā. Trešajā Polijas dalīšanā 1795. gadā to ieņēma Krievija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Liepaja|title=Liepaja {{!}} Facts, Port, & Population {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2022-09-11|language=en}}</ref> 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas—[[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas—Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava]]s—[[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina]]s, [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641217{{!}}article:DIVL4{{!}}page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960|access-date={{dat|2025|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641217{{!}}article:DIVL4{{!}}page:9}}</ref> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, 27. februārī tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada 16. aprīlī Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz [[Saratov|tvaikoni "Saratova"]], kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā. 1919. gada novembrī notika [[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas kaujas]]. Pēc 1939. gada [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un PSRS]] noslēgšanas Liepājā izvietoja ap {{sk|15000}} padomju karavīru. 1941. gada 23. jūnijā sākas [[kauja par Liepāju]], kuras laikā tiek iznīcināta liela daļa pilsētas centra apbūves. Pēc kara Liepāja nokļuva [[Latvijas PSR]] sastāvā, un tās ekonomiku pakārtoja vienotam Padomju Savienības tautsaimniecības plānam. 1966. gada 15. septembrī PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu Liepāju attīstīt kā jūras kara bāzi. 1967. gada 1. septembrī Liepājas ostu slēdza tirdzniecības kuģiem, izņemot tos kuģus, kuri pārvadāja jēlcukuru no [[Kuba]]s. 1987. gada novembrī notika pirmā grupas "[[Helsinki-86]]" organizētā akcija pie [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapsētas]], kas tika brutāli izklīdināta. 1991. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā notika Liepājas pilsētas padomes ārkārtas sēde, kas aicināja iedzīvotājus izrādīt [[Pilsoniskā nepakļaušanās|pilsonisko nepakļaušanos]] gadījumā, ja varu sagrābtu militāri civilā komiteja. Liepājas uzņēmumos sākās streiks, pārtrauca tramvaju un autobusu satiksmi, nākamajā dienā streiku pārtrauca. 23. augustā [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] valdes locekļi, milicija un prokuratūras darbinieki pārņēma [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] īpašumu Graudu ielā 50 un demontēja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli. 1994. gada 31. augustā likvidēja Krievijas jūras kara flotes bāzi, un 1997. gada 18. februārī [[Saeima]] pieņēma [[Liepājas speciālā ekonomiskā zona|Liepājas speciālās ekonomiskās zonas]] likumu. == Ģeogrāfija == Pilsēta aizņem 1,5 — 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos — ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&r=1&lid=16292&q=liep%C4%81ja&h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}</ref> [[Tirdzniecības kanāls]] savieno ezeru ar jūru, sadalot pilsētu dienvidu un ziemeļu daļā, ko bieži dēvē attiecīgi par [[Vecliepāja|Vecliepāju]] un [[Jaunliepāja|Jaunliepāju]]. Gar krastu pilsēta stiepjas uz ziemeļiem, līdz sasniedz Karostas kanālu. Uz ziemeļiem no Karostas kanāla atrodas [[Karosta]], kas tagad ir pilnībā integrēta Liepājā un ir pilsētas ziemeļu rajons. Liepājas piekrasti veido nepārtraukta smilšaina pludmale un kāpas. === Aizsargājamās teritorijas === Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS. Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}</ref> Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamie [[Biotops|biotopi]] aizņem 17,8 % no Liepājas valstspilsētas teritorijas. Biotopi atrodas gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpus tām. Pavisam Liepājas pilsētā konstatēti 27 ES nozīmes biotopu veidi. Liepājas pilsētā lielākās platības aizņem ''Ezeri ar mieturaļģu augāju'' (Liepājas ezers) (biotopa kods 3140), ''Mežainas piejūras kāpas'' (biotopa kods 2180) un ''Staignāju meži'' (biotopa kods 9080)<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://environment.lv/assets/upload/PDF/Dienvinkurzemes%20SIVN/Vides%20pārskats%20(publicēšanai).pdf|title=Liepājas valstspilsētas  un Dienvidkurzemes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2035. gadam un Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada kopīgās attīstības programmas 2022.-2027. gadam stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskats|last=SIA “ESTONIAN, LATVIAN & LITHUANIAN ENVIRONMENT”}}</ref> === Meži === Liepājas pilsētas [[Mežs|meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais — pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips — [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.<ref name=":0" /> [[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|[[Liepājas ezers]]]] === Virszemes ūdeņi === Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes — Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā<ref name=":0" /> === Augsnes === Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām — tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.<ref name=":0" /> === Klimats === [[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|Liepājas pludmale]] Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Gada vidējās gaisa temperatūras vērtību izmaiņa Liepājā starp mūsdienu klimatiskās normas periodu (1981—2010) un klimatiskās references periodu (1961—1990) uzrāda pieaugumu par ~0,7 °C. Silto diennakšu īpatsvara izmaiņas Liepājā uzrāda ļoti nozīmīgu pieaugošu tendenci. Starp mūsdienu klimatiskās normas periodu un klimatiskās references periodu tas ir ~4,5%.<ref name=":7" /> Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem [[Saule]]s spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1900 stundu gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}</ref> Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5—10 cm.<ref name=":0" /> Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu [[Vējš|vēji]]. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti [[rudens]] un [[ziema]]s periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.<ref name=":0" /> 1967. gada 17. — 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums — 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā — 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”|access-date={{dat|2022|03|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220305181731/https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|accessdate={{dat|2022|03|19||bez}}|archivedate={{dat|2022|03|05||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220305181731/https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf}}</ref> Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm. Salīdzinot ar klimatiskās references periodam pietuvināta perioda (1966.-1995. gads) vērtībām, mūsdienās vidējais vēja ātrums Latvijā ir caurmērā par 0,1-0,4 m/s samazinājies. Liepājas meteoroloģisko novērojumu stacijā atšķirības pārsniedz pat 1 m/s apmērus, kas saistītas ar spēcīgajām vētrām, kuras īpaši izteikti skāra šo novērojumu staciju apskatītā perioda pirmajos gados.<ref name=":7" /> {{Laikapstākļu kaste |location = Liepājas | width = 75% |single line = Yes |metric first = Yes |Jan record high C = 7.9 |Feb record high C = 15.5 |Mar record high C = 17.8 |Apr record high C = 24.5 |May record high C = 30.0 |Jun record high C = 32.7 |Jul record high C = 33.7 |Aug record high C = 35.6 |Sep record high C = 30.7 |Oct record high C = 22.2 |Nov record high C = 15.4 |Dec record high C = 10.1 |year record high C = 35.6 |Jan high C = 0.8 |Feb high C = 0.7 |Mar high C = 3.8 |Apr high C = 9.8 |May high C = 15.3 |Jun high C = 17.9 |Jul high C = 21.0 |Aug high C = 21.0 |Sep high C = 16.5 |Oct high C = 11.3 |Nov high C = 5.6 |Dec high C = 2.3 |year high C = 10.5 |Jan mean C = -1.3 |Feb mean C = -1.7 |Mar mean C = 1.0 |Apr mean C = 6.0 |May mean C = 11.2 |Jun mean C = 14.3 |Jul mean C = 17.4 |Aug mean C = 17.4 |Sep mean C = 13.2 |Oct mean C = 8.6 |Nov mean C = 3.6 |Dec mean C = 0.3 |year mean C = 7.6 |Jan low C = -3.3 |Feb low C = -4.1 |Mar low C = -1.9 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.0 |Jun low C = 10.7 |Jul low C = 13.8 |Aug low C = 13.7 |Sep low C = 9.9 |Oct low C = 5.9 |Nov low C = 1.5 |Dec low C = -1.8 |year low C = 4.5 |Jan record low C = -32.9 |Feb record low C = -31.6 |Mar record low C = -23.8 |Apr record low C = -10.1 |May record low C = -4.3 |Jun record low C = 0.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 4.6 |Sep record low C = -1.7 |Oct record low C = -7.3 |Nov record low C = -17.5 |Dec record low C = -25.8 |year record low C = -32.9 |precipitation colour = green |Jan precipitation mm = 58.5 |Feb precipitation mm = 42.2 |Mar precipitation mm = 46.5 |Apr precipitation mm = 43.0 |May precipitation mm = 41.2 |Jun precipitation mm = 56.0 |Jul precipitation mm = 72.1 |Aug precipitation mm = 77.9 |Sep precipitation mm = 81.9 |Oct precipitation mm = 89.8 |Nov precipitation mm = 87.8 |Dec precipitation mm = 73.7 |year precipitation mm = 762.9 |Jan precipitation days = 13.7 |Feb precipitation days = 9.9 |Mar precipitation days = 10.6 |Apr precipitation days = 7.1 |May precipitation days = 6.9 |Jun precipitation days = 8.3 |Jul precipitation days = 8.8 |Aug precipitation days = 10.0 |Sep precipitation days = 12.0 |Oct precipitation days = 13.8 |Nov precipitation days = 15.6 |Dec precipitation days = 14.5 |year precipitation days = 130.1 |Jan humidity = 87.2 |Feb humidity = 85.8 |Mar humidity = 82.8 |Apr humidity = 76.3 |May humidity = 75.7 |Jun humidity = 77.4 |Jul humidity = 78.9 |Aug humidity = 78.5 |Sep humidity = 80.5 |Oct humidity = 82.9 |Nov humidity = 87.4 |Dec humidity = 86.9 |year humidity = 81.7 |Jan sun = 34 |Feb sun = 64 |Mar sun = 130 |Apr sun = 187 |May sun = 273 |Jun sun = 295 |Jul sun = 279 |Aug sun = 248 |Sep sun = 173 |Oct sun = 103 |Nov sun = 43 |Dec sun = 28 |year sun = 1857 |source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)<ref name = HKO>{{tīmekļa atsauce | url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT | title = Liepaja Climate Normals 1961–1990 | publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration | access-date = 28 November 2013}}</ref> |source 2 = Weatherbase<ref name = weatherbase>{{tīmekļa atsauce | url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 | title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia | publisher = Weatherbase | access-date = 4 February 2013 | archive-date = {{dat|2018|11|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181115113512/http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 }}</ref> |Source 3: Météo Climat<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php | title= Liepaja Climate Normals 1981–2010 | publisher= Météo Climat | access-date= 11 October 2017}}</ref> |date=November 2011 }} == Apkaimes == # [[Vecliepāja]] # [[Ezerkrasts]] # [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]] # [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] # [[Jaunliepāja]] # [[Velnciems]] # [[Karosta]] # [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] # [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]] # [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] == Administrācija == [[Attēls:Saeimas Sporta apakškomisija izbraukuma sēdē Liepājā (8447916322).jpg|thumb|Pašreizējais mērs Gunārs Ansiņš un bijušais mērs [[Uldis Sesks]]]] Liepājas pilsētas domi veido četrpadsmit deputāti un [[Liepājas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|mērs]]. Pilsētas vēlētāji ik pēc četriem gadiem jūnijā ievēl jaunu vadību. Dome no sava vidus ievēl pilsētas domes priekšsēdētāju (saukts arī par pilsētas mēru), divus priekšsēdētāja vietniekus (mēra vietniekus), kas ir pilnas slodzes amatpersonas. Pilsētas dome ieceļ arī četru pastāvīgo komiteju locekļus, kas sagatavo jautājumus apspriešanai domes sēdēs: Finanšu komiteja, Izglītības, kultūras un sporta komiteja, Sociālo lietu, veselības un sabiedriskās kārtības komiteja un Pilsētas attīstības komiteja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/komiteju-un-komisiju-saraksts/citas-komisijas/|title=Citas komisijas|website=Citas komisijas|access-date=2022-09-11|language=lv}}</ref> Liepājas pilsētas darbības budžets 2022. gadā bija 104 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/liepajas-pilsetas-budzets/budzets-2022-gadam/|title=Budžets 2022. gadam|website=Budžets 2022. gadam|access-date=2022-09-11|language=lv}}</ref> Tradicionāli Liepājas politiskās nostādnes ir [[Labēja politika|labēji]] orientētas. Pēdējos gados aptaujās dominē [[Liepājas partija]]. == Kultūra == [[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|thumb|Romas dārzs]] Liepāja ir zināma kā dziļām kultūrvēsturiskām tradīcijām bagāta pilsēta, un tai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā. Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. Liepājā ir attīstītas dažādas kultūras jomas, un īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepājā ir ievērojams mantojums gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — [[amatniecība]], tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.). Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === Simboli === Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar "Likumu par Liepājas pilsētas karogu". Himna "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu "Pilsētā, kurā piedzimst vējš" [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs īpašais ēdiens — "Liepājas menciņi" (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā), kas ir balstīts uz senu Dienvidkurzemes recepti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/edinasana/liepajas-ipasais-ediens-ar-kurzemes-smeki-liepajas-mencini/|title=Liepājas īpašais ēdiens ar Kurzemes smeķi – “Liepājas menciņi”|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju — [[Lībieši|lībiešu]] un [[Kurši|kuršu]] — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi. [[Attēls:Spoku koks (2).jpg|thumb|"Spoku koks" — vides objekts, kas veltīts grupai Līvi]] === Mūzika === Liepāju dēvē par Latvijas mūzikas galvaspilsētu.<ref name=":1" /> Pilsētā darbojas vecākais orķestris Baltijas valstīs — [[Liepājas simfoniskais orķestris]]. Latvijā tas aizvien ir vienīgais profesionālais orķestris ārpus Rīgas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lso.lv/orkestris/par-mums|title=Par mums {{!}} VSIA LIEPĀJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS|last=LSO|website=www.lso.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> No Liepājas ir nākušas tādas grupas kā [[Līvi (grupa)|Līvi]], [[Credo (grupa)|Credo]], [[2xBBM]] un [[Tumsa (grupa)|Tumsa]], kā arī tādi komponisti kā [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Lūsēns]] un [[Uldis Marhilēvičs]]. Tiek rīkoti mūzikas festivāli, kā Summer Sound, Starptautiskais Zvaigžņu festivāls, VIA Baltica festivāls, Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls un citi.<ref name=":2" /> No 1964. līdz 2006. gadam [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|koncertdārzā "Pūt, vējiņi"]] tika organizēts ilglaicīgākais un ar tradīcijām bagātākais populārās mūzikas festivāls Latvijā — [[Liepājas dzintars]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/59570|title="Liepājas dzintars"|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-08-14|language=en}}</ref> === Māksla === [[Attēls:Baltu vienības dienas pasākumi Liepājā (29269901903).jpg|thumb|300x300px|Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles interjers]]Liepājas mākslas dzīve ir ar senām un bagātīgām tradīcijām. Vecākais un izcilākais mākslas darbs Liepājā ir koktēlnieka [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa jaunākā]] 1697. gadā darinātais [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcas]] altāris. 18. gadsimta ievērojamākais mākslas darbs ir [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības katedrāles]] iekārta un izcilās [[ērģeles]], kas kopš 1912. gada ir lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. levērības cienīga ir arī vecās katoļu baznīcas iekšsienu apdare — ornamentāli veidojumi apmetumā (1762) un [[Altāris|altāra]] retabls — raksturīgs vēlā [[Baroks|baroka]] darinājums, kolonnu, sienu un griestu gleznojumi, logu vitrāžas. Lietišķās mākslas meistaru darbi atrodas [[Liepājas muzejs|Liepājas muzejā]]. Te redzamas 18. gadsimta durvju vērtnes no nama [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13 un alvas lējēju darbi. 19. gadsimta izcilākais tēlniecības darbs ir tēlnieka Fabiani veidotā skulptūra kapličai [[Vecie kapi (Liepāja)|Vecajos kapos]], tomēr tēlniecības darbus pilsētā pārstāv galvenokārt memoriālie darbi. [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapos]] atrodas piemineklis [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Brīvības cīņās]] kritušo karavīru piemiņai, turpat arī piemiņas zīme pulkveža [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] pirmajā apbedījuma vietā, Līvas kapsētā ebreju apbedījumu nodalījumā piemineklis Latvijas Brīvības cīņās pie Liepājas kritušo ebreju karavīru piemiņai. [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] ierīkoti [[Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem|pieminekļi bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem]] un [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada 16. janvāra]] mītiņa atcerei. Netālu ir piemineklis dzejniecei [[Mirdza Ķempe|Mirdzai Ķempei]]. Pilsētā līdz valstiskās neatkarības atjaunošanai bija vairāki padomju okupācijas periodā radīti monumenti, no kuriem savā vietā palicis monuments 1941. gada Liepājas aizstāvjiem,<ref name=":1" /> taču 2022. gadā tika demontēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/liepaja-demontes-tris-padomju-okupacijas-laika-piemineklus/|title=Liepājā demontēs trīs padomju okupācijas laika pieminekļus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Kopš 1996. gada pilsētu rotā Ģirta Burvja vadītajā plenērā veidotās piemiņas skulptūras Līvas upes gultnei. Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli ir atveidoti bronzas skulptūrās, kas izvietotas visā [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospekta]] garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/darit-un-redzet/liepajas-himnas-telu-skulpturas/|title=Liepājas himnas tēlu skulptūras|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Bagātīgas ir [[glezniecība]]s tradīcijas.<ref name=":1" /> === Teātris === {{galvenais|Liepājas teātris}} 1804. gada Liepājā sāka darboties pilsētas (vācu) teātris, 1907. gadā nodibināja Liepājas Latviešu dramatisko biedrību. Kopā ar citām biedrībām tā 1907. gada martā dibināja un uzturēja Liepājas Latviešu teātri (tagadējais [[Liepājas teātris]]), kurš ir vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]]. 1918. gadā teātris pārcēlās uz pašreizējām telpām — uz pilsētas teātri toreizējā Hagedorna (tagad — [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra]]) ielā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris :: Teātra iela 4, Vecliepāja, Liepāja, Kurzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2022-08-14}}</ref> === Sports === [[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|220x220px|Liepājas Olimpiskais centrs]] 1998. gadā Liepājā atvēra pirmo pēc neatkarības atjaunošanas uzbūvēto [[hokejs|hokeja]] halli Latvijā. Par [["Liepājas Olimpiskā centra" ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[Liepājas HK|Hokeja klubs "Liepāja"]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs "Liepājas Metalurgs"]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs "Liepāja"]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem. Liepājā bazējas [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs [[BK Liepāja]]. Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> == Izglītība == [[Attēls:Liepājas Nikolaja ģimnāzija ap 1910.jpg|thumb|220px|Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka pirms Pirmā pasaules kara (ap 1910).]] [[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|thumb|220px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]] Pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] [[Livonijas karš|Livonijas kara]] dēļ Grobiņas fogteju par 50 000 guldeņiem ieķīlāja [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogam]] [[Albrehts Hoencollerns|Albrehtam]]. 1560. gada jūlijā Grobiņas draudzes novadā (''Amt Grobin'') baznīcu pārlūkošanas nolūkā ieradās [[Kēnigsberga]]s luterāņu sludinātājs maģistrs Johans Funks, kurš par pirmo Liepājas luterāņu mācītāju iecēla Bernhardu Fromholdu un lika izveidot baznīcas skolu. 1638. gada februāra baznīcas vizitācijā pieminēts Liepājas baznīcas seminārs (''seminarium ecclesiae'') jeb Liepājas pilsētas skola ({{val|la|Schola Civitatis Libaviensis}}), kurai uzlika Jelgavas lielās pilsētas skolas noteikumus un apstiprināja skolas rektoru un kantoru.<ref name = "Otto">[https://kpbc.umk.pl/Content/236501/PDF/Gromadzenie_POPC_017_73.pdf Die öffentlichen Schulen Kurlands zu herzoglicher Zeit 1567—1806] [[Gustavs Oto]], [[Jelgava]]ː 1904</ref> Skolu apmeklēt mudināja gan vāciešu, gan kuršu bērnus. „Nevāciem" ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bija vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no apmēram 1650. gada skolai bija trīs klases (''Prima, Secunda, Tertia''). Pirmo skolas mūra namu uzcēla no 1693. līdz 1697. gadam. 1780. gadā hercogs Pēteris Liepājas pilsētas skolai apstiprināja jaunu nolikumu, skolā bija trīs skolotāji (rektors, konrektors un kantors), kuri bija atbildīgi par trim klasēm. 1788. gadā uzcēla plašāku skolas namu.<ref name = "Otto"/> 1806. gadā Liepājas pilsētas skolu pārveidoja par apriņķa skolu, kurā mācījās [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skolu 1866. gadā pārveidoja par [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāziju]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas atvēra jūrniecības klasi, kuru 1876. gadā pievienoja [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvēja divas augstākās meiteņu skolas, no kurām vienu pārveidoja par ģimnāziju 1886. gadā. Līdz 1889. gadam Liepājā bija divas skolas ar latviešu mācības valodu, bet [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā visas Liepājas skolas pārgāja uz mācībām krievu valodā, vienīgi ticības mācību drīkstēja mācīt dzimtajā valodā. Pēc 1905. gada revolūcijas atjaunoja skolas ar latviešu valodu kā apmācības valodu.<ref name=":02">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55|access-date={{dat|2025|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:55}}</ref> Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Liepājā darbojās trīs vidusskolas, 25 pamatskolas, divi tehnikumi, komercskola, lietišķās mākslas vidusskola, komercinstitūts, tehniskā vakara amatniecības skola, ebreju amatnieku skola, zvejniecības un zivkopības skola. Darbojās ari tautas konservatorija un dažādi vakara kursi. Pastāvēja Liepājas pilsētas bibliotēka (dibināta 1839. gadā; 1937. gadā no visa grāmatu skaita 39 tūkstoši grāmatu bija latviešu valodā). 1919. gada decembrī bibliotēkā atvēra atsevišķu bērnu nodaļu — pirmo Latvijā. [[Attēls:Liepāja University 2008-08.JPG|thumb|220x220px|Liepājas Universitāte]] Pēc Otrā pasaules kara Liepājā darbojās Liepājas Pedagoģiskais institūts (dibināts 1954. gadā; 1945. gadā pedagoģiskā skola, 1950. gadā Liepājas Skolotāju institūts), Rīgas Politehniskā institūta Vispārtehniskā fakultāte, jūrskola, medicīnas skola, politehnikums, Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (dibināta 1926. gadā), mūzikas skola, desmit vispārizglītojošās skolas, divas profesionāli tehniskās vidusskolas un divas tehniskās skolas.<ref name=":1" /> === Mūsdienas === 2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.<ref>[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā</ref> 2022. gadā Liepājā ir divpadsmit pašvaldības vispārējās izglītības iestādes un divas privātās skolas, kas nodrošina izglītības iegūšanu lielākajos pilsētas mikrorajonos.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/visparizglitojosas-skolas/|title=Vispārizglītojošās skolas|website=Vispārizglītojošās skolas|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}</ref> 2023. gada 19. oktobrī Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome apstiprināja Liepājas skolu nosaukumu maiņu. 16. novembra domes sēdē apstiprināja piecu izglītības iestāžu nolikumus, līdz ar ko [[Liepājas 3. pamatskola]]i piešķīra [[Liepājas Piemares pamatskola]]s, Liepājas 7. vidusskolai — [[Liepājas Dzintara vidusskola]]s, Liepājas 8. vidusskolai — [[Liepājas Rietumkrasta vidusskola]]s, J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolai — [[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola]]s, Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolai — [[Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola]]s nosaukumu. Ar šo lēmumu jaunus nosaukumus ieguva arī [[Liepājas Valsts ģimnāzija]] (iepriekš — Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]), [[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola]] (iepriekš — Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola), [[Liepājas Raiņa vidusskola]] (iepriekš — Liepājas Raiņa 6. vidusskola), [[Liepājas Karostas mūzikas skola]] (iepriekš — [[Liepājas 2. mūzikas skola]]).<ref>[https://www.liepaja.lv/liepajas-izglitibas-iestadem-mainiti-nosaukumi/ Liepājas izglītības iestādēm mainīti nosaukumi] 2023. gada 16. novembrī</ref> {| class="wikitable" |+ ! colspan="2" |Vispārējās izglītības iestādes<ref name=":5" /> !Augstākās izglītības iestādes<ref name=":6" /> |- |[[Liepājas Valsts ģimnāzija]] |[[Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola]] |[[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[RTU Liepāja|Liepājas filiāle]] |- |[[Liepājas Liedaga vidusskola]] |[[Liepājas Piemares pamatskola]] |[[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola]] |[[Liepājas Līvupes pamatskola - attīstības centrs]] |[[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Raiņa vidusskola]] |[[Liepājas Centra sākumskola]] |[[Liepājas Jūrniecības koledža]] |- |[[Liepājas Dzintara vidusskola]] |[[Liepājas Ezerkrasta sākumskola]] |[[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Rietumkrasta vidusskola]] |[[Liepājas Katoļu pamatskola]] |[[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola]] |[[Privātsākumskola "Varavīksne"]] |Juridiskās koledžas Liepājas filiāle |} == Arhitektūra == Liepājas arhitektūrā redzamas dažādu gadsimtu ēkas: [[Klasicisms|klasicisma]] koka ēkas sākot no 17. gadsimta, augsti novērtētas ķieģeļa arhitektūras, [[Eklektika (arhitektūra)|eklektisma]] un [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkas 19. un 20. gadsimta mijā, kā arī dažas Latvijas brīvvalsts laika ēkas, padomju laika [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] un mūsdienu arhitektūras jaunceltnes. Daudz ēku gāja bojā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kā rezultātā tika iznīcināta gandrīz visa pilsētas apbūve starp [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības kanālu]] un [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukumu]] — vairāk nekā 100 ēkas.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzejaprozaizzinosimateriali.wordpress.com/2017/08/13/liepajas-arhitektura-gadsimtu-griezos/|title=Liepājas arhitektūra gadsimtu griežos|last=dzejaprozamaterialiberniem|website=Mani raksti|access-date=2022-08-15|date=2017-08-13|language=lv}}</ref> Liepājas attīstību pilnībā noteica ekonomiskie apstākļi — sākotnēji ostas izveide, vēlāk, no 19. gadsimta beigām — rūpniecības paplašināšanās.<ref name=":1" /> Liepājā kopumā ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā|64 valsts nozīmes kultūras pieminekļi]].<ref name=":7" /> === Agrīnā === [[Attēls:5402-Liepaja.jpg|thumb|Ēka Kungu ielā 26]] Pirmo izbūves un arhitektūras uzplaukuma posmu Liepāja sasniedza 17. un 18. gadsimtā. Celtņu arhitektūras attīstība un mākslas stili atspoguļojās turīgāko iedzīvotāju mājās, kur atrodams manierisms, baroks, klasicisms un citi stili. Vienkāršie iedzīvotāji savas mītnes cēla ar laukos raksturīgiem tautas celtniecības paņēmieniem.<ref name=":3" /> Pie vecākā Liepājas ēku tipa pieder koka guļbūve uz zema mūra cokola ar stāvu kārniņu jumtu. Šāda tipa ēkas ir atrodamas Kungu ielā, kas 17. gadsimtā bija pilsētas galvenā iela.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/koka-apbuve/|title=Koka apbūve|website=Koka apbūve|access-date=2022-08-15|language=lv}}</ref> Ievērības cienīga ir ēka [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu ielā]] 24. 2021. gadā šajā ēkā pabeigta restaurācija un atvērta Liepājas muzeja filiāle [[Liepājas muzejs|"Hoijeres kundzes viesu nams"]]. Pēc ticamiem nostāstiem 1697. gadā tajā viesojies Krievijas cars [[Pēteris I]]. Savukārt blakus ēkā Kungu ielā 26 1700. gadā viesojās [[Zviedrija]]s karalis [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]].<ref name=":22">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļvedis Liepājas arhitektūrā|last=Sāne-Alksne|first=Līga|publisher=Liepājas pilsētas arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvalde|year=1991|location=Liepāja|pages=}}</ref> Vēl vērā ņemamas ir ēkas [[Lielā iela (Liepāja)|Lielajā ielā]] 6, Kungu ielā 3, [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13, kā arī noliktavas [[Jāņa iela (Liepāja)|Jāņa ielā]] 1 un 2 un Zivju ielā 4/6 un 10/12.<ref name=":1" /> Pēc vairākiem neveiksmīgiem ostas celšanas mēģinājumiem iepriekšējā gadsimta laikā, 1703. gadā tika izrakts [[Tirdzniecības kanāls]], kas veicināja pilsētas izaugsmi. Šajā laikā no koka tika celtas ostas noliktavas, kurām raksturīgs augsts cokolstāvs, kas izveidots kā puspagrabs. LIelākā daļa vecāko noliktavu koncentrējās [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras ielā]], no kurām viena 20. gadsimta 30. gados tika pārvesta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeju]], bet pārējās nav saglabājušās. Dzīvojamās ēkas ostas rajonā bija pavisam nelielas un blīvi izvietotas.<ref name=":22" /> 1848. gadā pilsētā bija 664 ēkas, no tām tikai 46 bija mūra ēkas. Kaut arī būvēja koka ēkas, greznākās bija ar jumta izbūvēm un greznām durvīm, apkalumiem un skaisti apgleznotām podiņu krāsnīm. Pati greznākā celtne 18. gadsimta Liepājā bija [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības luterāņu katedrāle]].<ref name=":1" /> [[Attēls:Kūrmājas prospekts 12 (Liepāja).jpg|thumb|Ēka Kūrmājas prospektā 12, arhitekts: Pauls Makss Berči]] === Berči === Sākot ar [[Grobiņa]]s šosejas izbūvi 1841. gadā, un Liepājas-Romnu dzelzceļa izbūvi 1870. gados, pilsēta ieguva citu raksturu. To vēl vairāk iezīmēja [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]] iecelšana par pirmo pilsētas arhitektu 1871. gadā. Berči celtās mājas veido Liepājas vēsturiskās apbūves nozīmīgāko daļu. M. P. Berči daudzveidīgo darbu plašais klāsts ietver gan eļļas ekstrakcijas rūpnīcu un linoleja rūpnīcu, gan savrupmājas [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 14 un 16, [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielā]] 15, gan īres namus Peldu ielā 44, [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestādi]] [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] un slimnīcas kompleksu Dārtas ielā, [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|ģimnāzijas ēku]] Krišjāņa Valdemāra ielā 4, kafejnīcu Krišjāņa Valdemāra ielā 2, [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcu]], Romas viesnīcu un citas. Pazīstamas ir viņa sarkano ķieģeļu ēkas. Šā laika arhitektūrā izmantoti augstvērtīgi galdniecības izstrādājumi, piemēram, durvis. levērības cienīgas ir apgleznotās kāpņu telpas, tās atrodamas ne tikai greznās mājās, bet arī strādnieku īres namos Palmu ielā 6, [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu ielā]] 9, [[Republikas iela|Republikas ielā]] 28, [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu ielā]] 21.<ref name=":1" /> [[Attēls:Lielā iela 5 (Liepāja).jpg|thumb|Ēka Lielajā ielā 5. arhitekts: Ludvigs Melvils]] === Jūgendstils === Liepājā ir atrodami Eiropas mēroga [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras paraugi. Pilsētā ir vairāki desmiti jūgendstila ēku, kas absolūtos skaitļos ir vairāk nekā citās Eiropas pilsētās. Graudu ielu gandrīz visā tās garumā pilsētvides tēlu pilnībā nosaka jūgendstils.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/Jūgendstils-kā-Liepājas-arhitektūras-īstā-rota|title=Jūgendstils kā Liepājas arhitektūras īstā rota|website=building.lv|access-date=2022-08-15|date=2013-10-29|language=lv}}</ref> Lielākā daļa ēku ir būvētas ziemeļu nacionālā romantisma stilā, kas ir atturīgs un lakonisks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/jugendstils/|title=Jūgendstils|website=Jūgendstils|access-date=2022-08-15|language=lv}}</ref> Pauls Makss Berči ir projektējis vairākas jūgendstila ēkas, bet nozīmigas ir arī Teodora Makša Berči (Berči juniors), Ludviga Melvila, Šarla Karra, Larša Sonkes, [[Pauls Kampe|Paula Kampes]], Adolfa Kučnera, Gustava Janičeka, Viljama Losova, Makša Kūna, Aleksandra Zērensena un Vasilija Kosjakova būvētās ēkas. Visizcilākie jūgendstila paraugi ir ēkas [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektā]] 2/6, [[Ausekļa iela (Liepāja)|Ausekļa ielā]] 9, [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu ielā]] 28, 34, 36/38, 44, 46, 27/29 un 45, [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru ielā]] 3, 9, 16 un 23, [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona]] ielā 8, [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu ielā]] 23, Peldu ielā 33/35, [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta ielā]] 1 un 11, Lielajā ielā 4 un 5, [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra ielā]] 2, [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas ielā]] 18, [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu ielā]] 21A, Tirgoņu ielā 22, Kuršu ielā 1, 5, 17 un 21, [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu ielā]] 8/10 un 16, [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas ielā]] 6 (pagalmā), [[Toma iela (Liepāja)|Toma ielā]] 43, Dīķa ielā 11, Avotu ielā 4 un 11, Republikas ielā 19 un 28, [[Uliha iela|Uliha ielā]] 5, 13, 15/17, 19, 25 un 66, [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa ielā]] 1, Kroņu ielā 10/12 u.c.<ref name=":4" /> === Karosta === [[Attēls:Liepaja Karosta church (3788686258).jpg|thumb|Karostas ainava]] Pilsētas ziemeļu daļā labāko Krievijas militāro arhitektu un būvinženieru vadībā uzcēla [[Karosta]]s kompleksu, kas gan funkcionāli, gan pēc apbūves rakstura un tradīcijām bija un ir pilnīgi citāds nekā pārējā pilsēta. Karosta vēl joprojām ir izcils militarizētas kompleksas apbūves paraugs Latvijas būvvēsturē. Rajons būvēts krievu armijas vajadzībām, tā dominante ir pareizticīgo katedrāle centrā. Nozīmīgi Karostas objekti ir virsnieku saieta nams un dzīvojamo ēku komplekss, kā arī unikālā fortifikācijas sistēma, kas apjoza visu pilsētu un ar pazemes ejām savienoja dažādas pilsētas daļas. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā nocietinājumi daļēji saspridzināti.<ref name=":1" /> === Pirmā brīvvalsts === Neatkarīgās Latvijas Republikas laikā arhitekts Jānis Blaus izstrādāja projektu Latviešu biedrības namam Liepājā. Ēku [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukumā]] uzcēla 1934. gadā. Armijas ekonomiskā veikala ēku pēc arhitekta Aleksandra Rāceņa projekta uzcēla 1934.—1935. gadā, bet sagrāva Otrā pasaules kara laikā. Lombarda un krājkases ēka Teātra ielā 3 celta 1936.—1937. gadā.<ref name=":3" /> Šajā laikā būvēta arī Draudzīgā aicinājuma pamatskola (tagadējā [[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola|5. vidusskola]]; K. Bikše), kā arī Jaunliepājas Lutera baznīca (K. E. Štrandmanis).<ref name=":1" /> === Padomju laiki === Liepājas pilsētas centru izpostīja Otrais pasaules karš, tādēļ bija nepieciešami jauni attīstības ģenerālie plāni. [[Latvijas PSR]] arhitektūru un pilsētbūvniecību regulēja [[Padomju Savienība]]i vienveidīgie pilsētu plānošanas un apbūves normatīvi. Jaunus centrus kara laikā nopostītām pilsētām plānoja atbilstoši standartizēti formāliem principiem — internacionālajam modernismam, kur ielām bija jābūt plašām, bet laukumiem — regulāriem, simetriskiem ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli centrā. Sabiedriskās celtnes veidoja reprezentatīvas — atbilstošas padomju arhitektūras principiem — lielas, plašas, pārliecinošas. Pēc arhitekta Andreja Aivara projekta smagnējā eklektisma stilā 1957. gadā uzcēla ēku, kurā pašlaik atrodas [[Liepājas Universitāte]]. Tai gandrīz identiska ēka atrodas [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Tika uzbūvēts tirdzniecības nams “Kurzeme”, kam ārsienās paredzēja lielus logus, bet pirmajā stāvā — vitrīnas. Padomju laikā Liepājas vecpilsētas vēsturisko apbūvi plašā teritorijā likvidēja, izbūvējot tramvaja līnijas posmu no “Kurzemes” līdz Peldu ielai. Pārmaiņas skāra arī Lielo ielu.<ref name=":3" /> Kara ostas dēļ Liepāja bija slēgta pilsēta, un tādējādi būvniecība pilsētā bija diezgan gausa līdz pat 70. gadiem, kad sākās jaunu rūpnīcu ("Lauma", lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, "Hidrolats") un dzīvojamo rajonu celtniecība, nozīmīgākais no tiem ir Ezerkrasta mikrorajons.<ref name=":1" />[[Attēls:Great Amber Concert Hall in Liepāja, Latvia, May 2019.jpg|thumb|Koncertzāle Lielais Dzintars, arhitekts: Folkers Gīnke]] === Pēc neatkarības atjaunošanas === Pēc neatkarības atjaunošanas tika uzbūvēta mākslīgā ledus halle (arhit. [[Uldis Pīlēns|U. Pīlēns]]), katoļu klosteris (A. Kokins) Jaunliepājā, veikals "Māja" (rekonstrukcija; A. Padēlis-Līns), tirgus jaunie paviljoni pilsētas centrā (U. Pīlēns). Visievērojamākā 21. gadsimta celtne ir koncertzāle [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]. Jauno laiku būvniecībai raksturīgs jaunu materiālu un tehnoloģiju lietojums, kā arī racionālisms un [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]].<ref name=":1" /> == Apskates objekti == [[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]] ''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]] * [[Karosta]] — unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas Impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. * [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] — viens no lielākajiem dendroloģiskajiem parkiem [[Latvija|Latvijā.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/parki-skveri-un-laukumi/|title=Parki, skvēri un laukumi|website=Parki, skvēri un laukumi|access-date=2023-07-21|language=lv}}</ref> ** Liepājas pludmale — kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu. Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti. ** [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|Koncertdārzs "Pūt Vējiņi"]] — brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta. ** [[Gulbīšu dīķis]] — dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas. ** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] — Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]]. * [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] — pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem. * [[Liepājas muzejs]] — lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči. * [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle "Liepāja okupāciju režīmos"]] — Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. * [[Liepājas teātris]] — vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka. * [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] — [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. * [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] — senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]]. * [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle "Lielais dzintars"]] — akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā. == Ekonomika == [[Attēls:Dry docks of the Liepāja Northern Shipyard in 2006.jpg|thumb|[[Tosmares kuģubūvētava]]s sausie doki]] Pēc PSRS [[Komandekonomika|centralizētās plānveida ekonomikas]] sabrukuma Liepājai nācās risināt infrastruktūras problēmas. Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības inkubāciju un attīstību pilsētā, tika izveidota Liepājas speciālā ekonomiskā zona (Liepājas SEZ). Saskaņā ar likumu Liepājas SEZ tika izveidota 1997. gada 1. martā, un tā pastāvēs līdz 2035. gada 31. decembrim. Liepājas SEZ mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbības vidi, ražošanu, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisko tirdzniecību caur Latviju. Liepājas SEZ mērķis ir piesaistīt investīcijas ražošanas un infrastruktūras paplašināšanai, kā arī radīt jaunas darba vietas un nodrošināt reģiona attīstību. Sākotnēji investīciju pieaugums bija lēns kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ, taču shēma izrādījās veiksmīga, jo vērojamas pozitīvas tendences jaunu uzņēmumu veidošanā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Eglins-Eglitis|first=Atis|last2=Lusena-Ezera|first2=Inese|date=2016|title=From Industrial City to the Creative City: Development Policy Challenges and Liepaja Case|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/S2212567116302568|journal=Procedia Economics and Finance|language=en|volume=39|pages=122–130|doi=10.1016/S2212-5671(16)30256-8 | issn=2212-5671}}</ref> Pēc iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] 2004. gadā daudzi uzņēmumi saskārās ar stingriem Eiropas noteikumiem un saspringtu konkurenci. 2007. gadā slēdza uzņēmumus "[[Liepājas cukurfabrika]]" un "Liepājas sērkociņi", bet "Līvu alus", "Liepājas maiznieks" un "Lauma" pārdeva investoriem. 2013. gadā bankrotēja tērauda ražošanas uzņēmums [[Liepājas Metalurgs]], kas radīja vienus no lielākajiem ekonomiskajiem zaudējumiem mūsdienu Latvijas vēsturē, valstij izmaksājot aptuveni 230 miljonus latu (327 miljonus eiro).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/liepajas-metalurgs-bankruptcy-cost-latvia-lvl-230-million-105351|title=Liepājas metalurgs’ bankruptcy to cost Latvia around LVL 230 million {{!}} Baltic News Network - News from Latvia, Lithuania, Estonia|website=web.archive.org|access-date=2022-09-11|date=2013-11-12|archive-date=2013-11-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20131112040519/https://bnn-news.com/liepajas-metalurgs-bankruptcy-cost-latvia-lvl-230-million-105351}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/?doc=91895|title=The Baltic Course {{!}} Baltic States news & analytics|last=курс|first=The Baltic Course-Балтийский|website=The Baltic Course {{!}} Baltic States news & analytics|access-date=2022-09-11}}</ref> Mūsdienās pilsētas ekonomisko attīstību galvenokārt virza Liepājas SEZ, [[Liepājas osta]] un tajā izvietotie uzņēmumi. 2021. gadā Liepājas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu bija TOLMETS, ''AE Partner'' un ''Jensen Metal''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://statistika.lursoft.lv/lv/statistika/|title=Lursoft statistika|last=Lursoft|website=Lursoft|access-date=2022-09-11|date=2022-09-11|language=lv}}</ref> 2022. gadā netālu no Karostas paceļamā tilta sāka būvēt jaunu termināli dzeramā ūdens eksportam no Liepājas dziļurbumiem. Projekta attīstītāji ir SIA "EIPU", kam ir saistība ar SIA "Lielbātas avots" īpašniekiem, kuriem izdevies piesaistīt investorus. Terminālis sastāvēs no diviem segtiem 30 000 tonnu ūdens rezervuāriem un tilpnes 21 600 kubikmetru ūdens uzkrāšanai. Kopējās būvniecības izmaksas prognozēja līdz 30 miljoniem eiro, būvniecību paredzēts pabeigt 2024. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/liepaja-buve-iespaidigu-dzerama-udens-terminali.a475891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Liepājā būvē iespaidīgu dzeramā ūdens termināli] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> == Transports == [[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]] {{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta "Liepāja"|Autobusu satiksme Liepājā}} Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli [[Mirdzas Ķempes iela (Liepāja)|Mirdzas Ķempes ielas]] galā. Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem. Akciju sabiedrība "Pasažieru Vilciens" nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz [[Vaiņode (stacija)|Vaiņodi]] netiek izmantota. 7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta "Liepāja"]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pusgadu-pec-airbaltic-reisu-atsaksanas-liepaja-cer-uz-pastavigu-gaisa-satiksmi.a244993/|title=Pusgadu pēc «airBaltic» reisu atsākšanas Liepājā cer uz pastāvīgu gaisa satiksmi|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-22|language=lv}}</ref> bet [[COVID-19]] [[pandēmija]]s dēļ tie tika atcelti. Pagaidām regulārie lidojumi nav atsākti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/regularus-lidojumus-uz-liepaju-tuvakaja-laika-neatsaks.a496446/|title=Regulārus lidojumus uz Liepāju tuvākajā laikā neatsāks|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-22|language=lv}}</ref> Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] — Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja — [[Lietuva]]s robeža).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}</ref> == Iedzīvotāji == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Vēsturiskais iedzīvotāju skaits |align = right |cols = 1 |percentages = pagr |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ilustrēts Liepājas pilsētas plāns ar vēsturisku aprakstu|publisher=Izdevniecība "Latvijas Atbrīvotājs"|year=1931|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/49298}}</ref> |1640|1500 |1759|4548 |1797|4516 |1840|10992 |1857|8333 |1863|9970 |1881|29611 |1897|60653 |1911|83650 |1914|94000 |1915|43620 |1920|50311 |1925|60762 |1930|57238 |1941|45067 |1943|43280 |1959|71646 |1970|92884 |1979|107663 |1980|108262 |1985|110606 |1990|114337 |1995|96294 |2000|89448 |2005|83762 |2010|78913 |2011|76731 |2015|71125 |2020|68535 |2022|67360 |2026|66746 }} {{Pie chart | caption= Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2024. gadā | label1 = [[Latvieši]] | value1 = 60 | color1 = darkgreen | label2 = [[Latvijas krievi|Krievi]] | value2 = 26 | color2 = brown | label3 = [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | value3 = 5 | color3 = #08f | label4 = [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | value4 = 3 | color4 = orange | label5 = [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | value5 = 3 | color5 = #6A3D9A | label7 = | value7 = 1 | color7 = pink | label8 = | value8 = 0.1 | color8 = white | label9 = | value9 = 0.0 | color9 = red | label6 = [[Latvijas poļi|Poļi]] | value6 = 1 | color6 = blue | label10 = Cita vai neizvēlēta | value10 = 2 | color10 = black | thumb = left }} Liepājas iedzīvotāju struktūra vienmēr ir bijusi multikulturāla, un tas ir ietekmējis pilsētas sociālo dzīvi, ekonomiku un pārvaldi. Liepājas iedzīvotāju struktūra sāka mainīties pēc [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] 1817. gadā. Iedzīvotāju skaits 1800. gadā bija 4500, bet 1840. gadā pilsētā jau bija 10 992 iedzīvotāju. Uz brīdi pilsētas iedzīvotāju skaitu negatīvi ietekmēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas - Daugavpils dzelzceļa]] atklāšana 1861. gadā, jo ievest preces Rīgas ostā ar dzelzceļu bija vienkāršāk nekā Liepājā pa zemes ceļu. 1863. gadā iedzīvotāju skaits bija vien 9970. Kad Liepāju 1871. gadā pievienoja Krievijas dzelzceļu tīklam, pilsētas attīstība un iedzīvotāju skaits piedzīvoja vēl neredzētu pieaugumu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ilustrēts Liepājas pilsētas plāns ar vēsturisku aprakstu|publisher=Izdevniecība "Latvijas Atbrīvotājs"|year=1931|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/49298}}</ref> 1881. gadā Liepājā bija jau 29 600 iedzīvotāju.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Eglins-Eglitis|first=Atis|last2=Lusena-Ezera|first2=Inese|date=2016-01-01|title=From Industrial City to the Creative City: Development Policy Challenges and Liepaja Case|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2212567116302568|journal=Procedia Economics and Finance|series=3rd GLOBAL CONFERENCE on BUSINESS, ECONOMICS, MANAGEMENT and TOURISM|language=en|volume=39|pages=122–130|doi=10.1016/S2212-5671(16)30256-8|issn=2212-5671}}</ref> 50 gadu laikā līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] iedzīvotāju skaits gandrīz desmitkāršojās. Kara priekšvakarā Liepājas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Bet, karaspēkam un daļai iedzīvotāju evakuējoties, iedzīvotāju skaits samazinājās vairāk nekā divas reizes, un 1915. gada 30. septembrī tika saskaitīti tikai 43.620 iedzīvotāji. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Praktisks ilustrēts vadonis pa Liepāju un Dienvidu Kurzemi|last=Krūmiņš|first=Gotards|year=1930|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/415667}}</ref> [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. Liepāja ar 67 360 iedzīvotājiem 2022. gadā ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, bet demogrāfiskā situācija ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju [[dabiskais pieaugums]] ir negatīvs.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher="Preses nams"|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}</ref> Pēc Latvijas pievienošanās ES 2004. gadā pieauga ekonomiskā migrācija uz [[Rietumeiropa]]s valstīm, tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp valstspilsētām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}</ref> Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}</ref> === Etniskais sastāvs un valstiskā piederība === Liepājas iedzīvotāju etniskais sastāvs vienmēr bijis ļoti raibs. Līdz Pirmajam pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] — [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz Otrajam pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās.<ref name=":1" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Liepājā samazinājās cittautiešu skaits, īpaši kopš pēc Krievijas bruņoto spēku izvešanas, no kuriem pēdējie atstāja pilsētu 1994. gadā. Pateicoties naturalizācijai un augstākai dzimstībai, Latvijas pilsoņu skaits kopš 2012. gada Liepājā nav būtiski mainījies. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 55 671 Latvijas pilsoņi (74,7% no kopējā skaita), 16 909 [[Latvijas nepilsoņi]] (18,6%) un 4282 Krievijas Federācijas pilsoņi (6,0%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 55 487 Latvijas pilsoņi (82,3%), 10 181 Latvijas nepilsonis (11,7%) un 3518 Krievijas pilsoņi (4,5%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>55 671</small><br />(74,7%) | <small>54 906</small><br /> | <small>54 210</small><br /> | <small>54 058</small><br /> | <small>54 059</small><br /> | <small>53 461</small><br /> | <small>53 702</small><br /> | <small>54 097</small><br /> | <small>54 258</small><br /> | <small>54 313</small><br /> | <small>54 211</small><br /> | <small>55 352</small><br /> | <small>55 529</small><br /> | <small>55 487</small><br />(82,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>13 833</small><br />(18,6%) | <small>13 388</small><br /> | <small>12 483</small><br /> | <small>11 767</small><br /> | <small>11 129</small><br /> | <small>10 586</small><br /> | <small>10 164</small><br /> | <small>9 715</small><br /> | <small>9 352</small><br /> | <small>8 990</small><br /> | <small>8 630</small><br /> | <small>8 470</small><br /> | <small>8 226</small><br /> | <small>7 910</small><br />(11,7%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>4 475</small><br />(6,0%) | <small>4 326</small><br /> | <small>4 414</small><br /> | <small>4 555</small><br /> | <small>4 514</small><br /> | <small>4 412</small><br /> | <small>4 292</small><br /> | <small>4 197</small><br /> | <small>4 072</small><br /> | <small>3 911</small><br /> | <small>3 717</small><br /> | <small>3 447</small><br /> | <small>3 266</small><br /> | <small>3 031</small><br />(4,5%) | | |} === Ievērojami cilvēki Liepājā === {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzimuši * [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs; * [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis; * [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe; * [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Augusts Krastiņš]] (1859—1942) — ASV latviešu autokonstruktors; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators; * [[Herberts Cukurs]] (1900—1965) — lidotājs un nacistu kolaborants; * [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs; * [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists; * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents; * [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs; * [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks; * [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; * [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists; * [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs; * [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris; * [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks; * [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris; * [[Andrejs Kasparovičs]] (1930—1994) - karavīrs; * [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs; * [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs; * [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise; * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs; |col2= * [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore; * [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists; * [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists: * [[Selga Mence]] (1953)<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; — komponiste * [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis; * [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece; * [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs; * [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists; * [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis; * [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]]; * [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists; * [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore; * [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists; * [[Ainars Virga]] (1964) — mūziķis: * [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs; * [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece; * [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis; * [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis; * [[Dace Bluķe]] (1973) — muzikoloģe, kultūras darbiniece, politiķe; * [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris; * [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise; * [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists; * [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis; * [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja; * [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis; * [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste * [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists; * [[Rūdolfs Balcers]] (1997) — hokejists; * [[Ernests Laumanis]] (1908–1968) — Latvijas armijas un latviešu leģiona virsnieks. }} {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzīvojuši * [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks; * [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece; * [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs; * [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore; * [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}</ref>; * [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs; * [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece; * [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors; * [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs; * [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece; * [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise; * [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts; |col2= * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — literāts un politiķis; * [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis; * [[Imants Resnis]] (1949—2026) — diriģents un politiķis; * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris; * [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris; * [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors; * [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris; * [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs; * [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks; * [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks; * [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks; * [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks; * [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja; * [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece; * [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs; * [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs; }} == Sadraudzības pilsētas == Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}</ref> * {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]] * {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]] * {{flaga|Dānija}} [[Guldborgsunda]], [[Dānija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]] * {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]] * {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] * {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls] * [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs] * [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte] * [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel] * [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info] {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Latvijas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] [[Kategorija:Liepāja| ]] l8a65vve3mmepcez0lm0ekn4ug3hax3 4536382 4536380 2026-10-15T13:04:49Z ~2026-55320-40 151945 /* */ 4536382 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Liepāja | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/3 |caption_align = center |image1 = Liepajas Sveta Jazepa Romas katolu katedrale 2.jpg |caption1 = Skats uz Liepāju |image2 = Great Amber Concert Hall in Liepāja, Latvia, May 2019.jpg |caption2 = [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]] |image3 = Liepājas pilsētas dome (5).jpg |caption3 = [[Liepājas dome]] |image4 = Liepaja Karosta wieza cisnien 3.jpg |caption4 = Karostas ūdenstornis |image5 = Liepaja tramway passing Holy Trinity Cathedral.jpg |caption5 = [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Svētās Trīsvienības katedrāle]] |image6 = Baltic Coast Trail (May-June 2019, Latvia) - 412 (49991580277).jpg |caption6 = Liepājas pludmale |image7 = Liepājas Sv.Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle.JPG |caption7 = [[Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle|Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle]] |image8 = Zirgu Sala rekonstrukcija 2015 - 7 - panoramio.jpg |caption8 = Zirgu sala }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Liepāja.svg | flag_link = Liepājas karogs | image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg | image_blank_emblem = Liepāja wordmark.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_link = Liepājas ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 30 | lats = 42 | latNS = N | longd = 21 | longm = 00 | longs = 50 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš 1625. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Libau}}<br />{{val|ru|Лиепая}}<br />{{val|pl|Lipawa}}<br />{{val|lt|Liepoja}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas partija]]) | area_total_km2 = 60.37 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 3 | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-34(01-17) | website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv] | footnotes = | official_name = Liepājas valstspilsēta }} '''Vitālij kur mana karbonade''' viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumos [[Baltijas jūra]]s piekrastē, starp jūru un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]]. Ezeru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai piešķīra 1625. gada 18. martā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gada pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji. == Vēsture == {{Pamatraksts|Liepājas vēsture}} [[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]] Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. 1263. gadā te uzcēla [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieku cietoksni. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17.—18. gadsimta mijā. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1701. gadā Liepāju ieņēma [[Zviedrija]]s karalis [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]], bet pēc kara beigām pilsēta nonāca [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas]] īpašumā. Trešajā Polijas dalīšanā 1795. gadā to ieņēma Krievija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Liepaja|title=Liepaja {{!}} Facts, Port, & Population {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2022-09-11|language=en}}</ref> 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas—[[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas—Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava]]s—[[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina]]s, [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641217{{!}}article:DIVL4{{!}}page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960|access-date={{dat|2025|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641217{{!}}article:DIVL4{{!}}page:9}}</ref> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, 27. februārī tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada 16. aprīlī Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz [[Saratov|tvaikoni "Saratova"]], kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā. 1919. gada novembrī notika [[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas kaujas]]. Pēc 1939. gada [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un PSRS]] noslēgšanas Liepājā izvietoja ap {{sk|15000}} padomju karavīru. 1941. gada 23. jūnijā sākas [[kauja par Liepāju]], kuras laikā tiek iznīcināta liela daļa pilsētas centra apbūves. Pēc kara Liepāja nokļuva [[Latvijas PSR]] sastāvā, un tās ekonomiku pakārtoja vienotam Padomju Savienības tautsaimniecības plānam. 1966. gada 15. septembrī PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu Liepāju attīstīt kā jūras kara bāzi. 1967. gada 1. septembrī Liepājas ostu slēdza tirdzniecības kuģiem, izņemot tos kuģus, kuri pārvadāja jēlcukuru no [[Kuba]]s. 1987. gada novembrī notika pirmā grupas "[[Helsinki-86]]" organizētā akcija pie [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapsētas]], kas tika brutāli izklīdināta. 1991. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā notika Liepājas pilsētas padomes ārkārtas sēde, kas aicināja iedzīvotājus izrādīt [[Pilsoniskā nepakļaušanās|pilsonisko nepakļaušanos]] gadījumā, ja varu sagrābtu militāri civilā komiteja. Liepājas uzņēmumos sākās streiks, pārtrauca tramvaju un autobusu satiksmi, nākamajā dienā streiku pārtrauca. 23. augustā [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] valdes locekļi, milicija un prokuratūras darbinieki pārņēma [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] īpašumu Graudu ielā 50 un demontēja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli. 1994. gada 31. augustā likvidēja Krievijas jūras kara flotes bāzi, un 1997. gada 18. februārī [[Saeima]] pieņēma [[Liepājas speciālā ekonomiskā zona|Liepājas speciālās ekonomiskās zonas]] likumu. == Ģeogrāfija == Pilsēta aizņem 1,5 — 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos — ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&r=1&lid=16292&q=liep%C4%81ja&h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}</ref> [[Tirdzniecības kanāls]] savieno ezeru ar jūru, sadalot pilsētu dienvidu un ziemeļu daļā, ko bieži dēvē attiecīgi par [[Vecliepāja|Vecliepāju]] un [[Jaunliepāja|Jaunliepāju]]. Gar krastu pilsēta stiepjas uz ziemeļiem, līdz sasniedz Karostas kanālu. Uz ziemeļiem no Karostas kanāla atrodas [[Karosta]], kas tagad ir pilnībā integrēta Liepājā un ir pilsētas ziemeļu rajons. Liepājas piekrasti veido nepārtraukta smilšaina pludmale un kāpas. === Aizsargājamās teritorijas === Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS. Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}</ref> Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamie [[Biotops|biotopi]] aizņem 17,8 % no Liepājas valstspilsētas teritorijas. Biotopi atrodas gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpus tām. Pavisam Liepājas pilsētā konstatēti 27 ES nozīmes biotopu veidi. Liepājas pilsētā lielākās platības aizņem ''Ezeri ar mieturaļģu augāju'' (Liepājas ezers) (biotopa kods 3140), ''Mežainas piejūras kāpas'' (biotopa kods 2180) un ''Staignāju meži'' (biotopa kods 9080)<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://environment.lv/assets/upload/PDF/Dienvinkurzemes%20SIVN/Vides%20pārskats%20(publicēšanai).pdf|title=Liepājas valstspilsētas  un Dienvidkurzemes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2035. gadam un Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada kopīgās attīstības programmas 2022.-2027. gadam stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskats|last=SIA “ESTONIAN, LATVIAN & LITHUANIAN ENVIRONMENT”}}</ref> === Meži === Liepājas pilsētas [[Mežs|meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais — pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips — [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.<ref name=":0" /> [[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|[[Liepājas ezers]]]] === Virszemes ūdeņi === Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes — Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā<ref name=":0" /> === Augsnes === Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām — tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.<ref name=":0" /> === Klimats === [[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|Liepājas pludmale]] Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Gada vidējās gaisa temperatūras vērtību izmaiņa Liepājā starp mūsdienu klimatiskās normas periodu (1981—2010) un klimatiskās references periodu (1961—1990) uzrāda pieaugumu par ~0,7 °C. Silto diennakšu īpatsvara izmaiņas Liepājā uzrāda ļoti nozīmīgu pieaugošu tendenci. Starp mūsdienu klimatiskās normas periodu un klimatiskās references periodu tas ir ~4,5%.<ref name=":7" /> Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem [[Saule]]s spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1900 stundu gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}</ref> Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5—10 cm.<ref name=":0" /> Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu [[Vējš|vēji]]. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti [[rudens]] un [[ziema]]s periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.<ref name=":0" /> 1967. gada 17. — 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums — 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā — 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”|access-date={{dat|2022|03|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220305181731/https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|accessdate={{dat|2022|03|19||bez}}|archivedate={{dat|2022|03|05||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220305181731/https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf}}</ref> Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm. Salīdzinot ar klimatiskās references periodam pietuvināta perioda (1966.-1995. gads) vērtībām, mūsdienās vidējais vēja ātrums Latvijā ir caurmērā par 0,1-0,4 m/s samazinājies. Liepājas meteoroloģisko novērojumu stacijā atšķirības pārsniedz pat 1 m/s apmērus, kas saistītas ar spēcīgajām vētrām, kuras īpaši izteikti skāra šo novērojumu staciju apskatītā perioda pirmajos gados.<ref name=":7" /> {{Laikapstākļu kaste |location = Liepājas | width = 75% |single line = Yes |metric first = Yes |Jan record high C = 7.9 |Feb record high C = 15.5 |Mar record high C = 17.8 |Apr record high C = 24.5 |May record high C = 30.0 |Jun record high C = 32.7 |Jul record high C = 33.7 |Aug record high C = 35.6 |Sep record high C = 30.7 |Oct record high C = 22.2 |Nov record high C = 15.4 |Dec record high C = 10.1 |year record high C = 35.6 |Jan high C = 0.8 |Feb high C = 0.7 |Mar high C = 3.8 |Apr high C = 9.8 |May high C = 15.3 |Jun high C = 17.9 |Jul high C = 21.0 |Aug high C = 21.0 |Sep high C = 16.5 |Oct high C = 11.3 |Nov high C = 5.6 |Dec high C = 2.3 |year high C = 10.5 |Jan mean C = -1.3 |Feb mean C = -1.7 |Mar mean C = 1.0 |Apr mean C = 6.0 |May mean C = 11.2 |Jun mean C = 14.3 |Jul mean C = 17.4 |Aug mean C = 17.4 |Sep mean C = 13.2 |Oct mean C = 8.6 |Nov mean C = 3.6 |Dec mean C = 0.3 |year mean C = 7.6 |Jan low C = -3.3 |Feb low C = -4.1 |Mar low C = -1.9 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.0 |Jun low C = 10.7 |Jul low C = 13.8 |Aug low C = 13.7 |Sep low C = 9.9 |Oct low C = 5.9 |Nov low C = 1.5 |Dec low C = -1.8 |year low C = 4.5 |Jan record low C = -32.9 |Feb record low C = -31.6 |Mar record low C = -23.8 |Apr record low C = -10.1 |May record low C = -4.3 |Jun record low C = 0.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 4.6 |Sep record low C = -1.7 |Oct record low C = -7.3 |Nov record low C = -17.5 |Dec record low C = -25.8 |year record low C = -32.9 |precipitation colour = green |Jan precipitation mm = 58.5 |Feb precipitation mm = 42.2 |Mar precipitation mm = 46.5 |Apr precipitation mm = 43.0 |May precipitation mm = 41.2 |Jun precipitation mm = 56.0 |Jul precipitation mm = 72.1 |Aug precipitation mm = 77.9 |Sep precipitation mm = 81.9 |Oct precipitation mm = 89.8 |Nov precipitation mm = 87.8 |Dec precipitation mm = 73.7 |year precipitation mm = 762.9 |Jan precipitation days = 13.7 |Feb precipitation days = 9.9 |Mar precipitation days = 10.6 |Apr precipitation days = 7.1 |May precipitation days = 6.9 |Jun precipitation days = 8.3 |Jul precipitation days = 8.8 |Aug precipitation days = 10.0 |Sep precipitation days = 12.0 |Oct precipitation days = 13.8 |Nov precipitation days = 15.6 |Dec precipitation days = 14.5 |year precipitation days = 130.1 |Jan humidity = 87.2 |Feb humidity = 85.8 |Mar humidity = 82.8 |Apr humidity = 76.3 |May humidity = 75.7 |Jun humidity = 77.4 |Jul humidity = 78.9 |Aug humidity = 78.5 |Sep humidity = 80.5 |Oct humidity = 82.9 |Nov humidity = 87.4 |Dec humidity = 86.9 |year humidity = 81.7 |Jan sun = 34 |Feb sun = 64 |Mar sun = 130 |Apr sun = 187 |May sun = 273 |Jun sun = 295 |Jul sun = 279 |Aug sun = 248 |Sep sun = 173 |Oct sun = 103 |Nov sun = 43 |Dec sun = 28 |year sun = 1857 |source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)<ref name = HKO>{{tīmekļa atsauce | url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT | title = Liepaja Climate Normals 1961–1990 | publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration | access-date = 28 November 2013}}</ref> |source 2 = Weatherbase<ref name = weatherbase>{{tīmekļa atsauce | url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 | title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia | publisher = Weatherbase | access-date = 4 February 2013 | archive-date = {{dat|2018|11|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181115113512/http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 }}</ref> |Source 3: Météo Climat<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php | title= Liepaja Climate Normals 1981–2010 | publisher= Météo Climat | access-date= 11 October 2017}}</ref> |date=November 2011 }} == Apkaimes == # [[Vecliepāja]] # [[Ezerkrasts]] # [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]] # [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] # [[Jaunliepāja]] # [[Velnciems]] # [[Karosta]] # [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] # [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]] # [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] == Administrācija == [[Attēls:Saeimas Sporta apakškomisija izbraukuma sēdē Liepājā (8447916322).jpg|thumb|Pašreizējais mērs Gunārs Ansiņš un bijušais mērs [[Uldis Sesks]]]] Liepājas pilsētas domi veido četrpadsmit deputāti un [[Liepājas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|mērs]]. Pilsētas vēlētāji ik pēc četriem gadiem jūnijā ievēl jaunu vadību. Dome no sava vidus ievēl pilsētas domes priekšsēdētāju (saukts arī par pilsētas mēru), divus priekšsēdētāja vietniekus (mēra vietniekus), kas ir pilnas slodzes amatpersonas. Pilsētas dome ieceļ arī četru pastāvīgo komiteju locekļus, kas sagatavo jautājumus apspriešanai domes sēdēs: Finanšu komiteja, Izglītības, kultūras un sporta komiteja, Sociālo lietu, veselības un sabiedriskās kārtības komiteja un Pilsētas attīstības komiteja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/komiteju-un-komisiju-saraksts/citas-komisijas/|title=Citas komisijas|website=Citas komisijas|access-date=2022-09-11|language=lv}}</ref> Liepājas pilsētas darbības budžets 2022. gadā bija 104 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/liepajas-pilsetas-budzets/budzets-2022-gadam/|title=Budžets 2022. gadam|website=Budžets 2022. gadam|access-date=2022-09-11|language=lv}}</ref> Tradicionāli Liepājas politiskās nostādnes ir [[Labēja politika|labēji]] orientētas. Pēdējos gados aptaujās dominē [[Liepājas partija]]. == Kultūra == [[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|thumb|Romas dārzs]] Liepāja ir zināma kā dziļām kultūrvēsturiskām tradīcijām bagāta pilsēta, un tai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā. Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. Liepājā ir attīstītas dažādas kultūras jomas, un īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepājā ir ievērojams mantojums gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — [[amatniecība]], tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.). Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === Simboli === Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar "Likumu par Liepājas pilsētas karogu". Himna "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu "Pilsētā, kurā piedzimst vējš" [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs īpašais ēdiens — "Liepājas menciņi" (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā), kas ir balstīts uz senu Dienvidkurzemes recepti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/edinasana/liepajas-ipasais-ediens-ar-kurzemes-smeki-liepajas-mencini/|title=Liepājas īpašais ēdiens ar Kurzemes smeķi – “Liepājas menciņi”|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju — [[Lībieši|lībiešu]] un [[Kurši|kuršu]] — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi. [[Attēls:Spoku koks (2).jpg|thumb|"Spoku koks" — vides objekts, kas veltīts grupai Līvi]] === Mūzika === Liepāju dēvē par Latvijas mūzikas galvaspilsētu.<ref name=":1" /> Pilsētā darbojas vecākais orķestris Baltijas valstīs — [[Liepājas simfoniskais orķestris]]. Latvijā tas aizvien ir vienīgais profesionālais orķestris ārpus Rīgas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lso.lv/orkestris/par-mums|title=Par mums {{!}} VSIA LIEPĀJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS|last=LSO|website=www.lso.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> No Liepājas ir nākušas tādas grupas kā [[Līvi (grupa)|Līvi]], [[Credo (grupa)|Credo]], [[2xBBM]] un [[Tumsa (grupa)|Tumsa]], kā arī tādi komponisti kā [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Lūsēns]] un [[Uldis Marhilēvičs]]. Tiek rīkoti mūzikas festivāli, kā Summer Sound, Starptautiskais Zvaigžņu festivāls, VIA Baltica festivāls, Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls un citi.<ref name=":2" /> No 1964. līdz 2006. gadam [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|koncertdārzā "Pūt, vējiņi"]] tika organizēts ilglaicīgākais un ar tradīcijām bagātākais populārās mūzikas festivāls Latvijā — [[Liepājas dzintars]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/59570|title="Liepājas dzintars"|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-08-14|language=en}}</ref> === Māksla === [[Attēls:Baltu vienības dienas pasākumi Liepājā (29269901903).jpg|thumb|300x300px|Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles interjers]]Liepājas mākslas dzīve ir ar senām un bagātīgām tradīcijām. Vecākais un izcilākais mākslas darbs Liepājā ir koktēlnieka [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa jaunākā]] 1697. gadā darinātais [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcas]] altāris. 18. gadsimta ievērojamākais mākslas darbs ir [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības katedrāles]] iekārta un izcilās [[ērģeles]], kas kopš 1912. gada ir lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. levērības cienīga ir arī vecās katoļu baznīcas iekšsienu apdare — ornamentāli veidojumi apmetumā (1762) un [[Altāris|altāra]] retabls — raksturīgs vēlā [[Baroks|baroka]] darinājums, kolonnu, sienu un griestu gleznojumi, logu vitrāžas. Lietišķās mākslas meistaru darbi atrodas [[Liepājas muzejs|Liepājas muzejā]]. Te redzamas 18. gadsimta durvju vērtnes no nama [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13 un alvas lējēju darbi. 19. gadsimta izcilākais tēlniecības darbs ir tēlnieka Fabiani veidotā skulptūra kapličai [[Vecie kapi (Liepāja)|Vecajos kapos]], tomēr tēlniecības darbus pilsētā pārstāv galvenokārt memoriālie darbi. [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapos]] atrodas piemineklis [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Brīvības cīņās]] kritušo karavīru piemiņai, turpat arī piemiņas zīme pulkveža [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] pirmajā apbedījuma vietā, Līvas kapsētā ebreju apbedījumu nodalījumā piemineklis Latvijas Brīvības cīņās pie Liepājas kritušo ebreju karavīru piemiņai. [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] ierīkoti [[Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem|pieminekļi bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem]] un [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada 16. janvāra]] mītiņa atcerei. Netālu ir piemineklis dzejniecei [[Mirdza Ķempe|Mirdzai Ķempei]]. Pilsētā līdz valstiskās neatkarības atjaunošanai bija vairāki padomju okupācijas periodā radīti monumenti, no kuriem savā vietā palicis monuments 1941. gada Liepājas aizstāvjiem,<ref name=":1" /> taču 2022. gadā tika demontēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/liepaja-demontes-tris-padomju-okupacijas-laika-piemineklus/|title=Liepājā demontēs trīs padomju okupācijas laika pieminekļus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Kopš 1996. gada pilsētu rotā Ģirta Burvja vadītajā plenērā veidotās piemiņas skulptūras Līvas upes gultnei. Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli ir atveidoti bronzas skulptūrās, kas izvietotas visā [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospekta]] garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/darit-un-redzet/liepajas-himnas-telu-skulpturas/|title=Liepājas himnas tēlu skulptūras|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Bagātīgas ir [[glezniecība]]s tradīcijas.<ref name=":1" /> === Teātris === {{galvenais|Liepājas teātris}} 1804. gada Liepājā sāka darboties pilsētas (vācu) teātris, 1907. gadā nodibināja Liepājas Latviešu dramatisko biedrību. Kopā ar citām biedrībām tā 1907. gada martā dibināja un uzturēja Liepājas Latviešu teātri (tagadējais [[Liepājas teātris]]), kurš ir vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]]. 1918. gadā teātris pārcēlās uz pašreizējām telpām — uz pilsētas teātri toreizējā Hagedorna (tagad — [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra]]) ielā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris :: Teātra iela 4, Vecliepāja, Liepāja, Kurzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2022-08-14}}</ref> === Sports === [[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|220x220px|Liepājas Olimpiskais centrs]] 1998. gadā Liepājā atvēra pirmo pēc neatkarības atjaunošanas uzbūvēto [[hokejs|hokeja]] halli Latvijā. Par [["Liepājas Olimpiskā centra" ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[Liepājas HK|Hokeja klubs "Liepāja"]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs "Liepājas Metalurgs"]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs "Liepāja"]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem. Liepājā bazējas [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs [[BK Liepāja]]. Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> == Izglītība == [[Attēls:Liepājas Nikolaja ģimnāzija ap 1910.jpg|thumb|220px|Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka pirms Pirmā pasaules kara (ap 1910).]] [[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|thumb|220px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]] Pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] [[Livonijas karš|Livonijas kara]] dēļ Grobiņas fogteju par 50 000 guldeņiem ieķīlāja [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogam]] [[Albrehts Hoencollerns|Albrehtam]]. 1560. gada jūlijā Grobiņas draudzes novadā (''Amt Grobin'') baznīcu pārlūkošanas nolūkā ieradās [[Kēnigsberga]]s luterāņu sludinātājs maģistrs Johans Funks, kurš par pirmo Liepājas luterāņu mācītāju iecēla Bernhardu Fromholdu un lika izveidot baznīcas skolu. 1638. gada februāra baznīcas vizitācijā pieminēts Liepājas baznīcas seminārs (''seminarium ecclesiae'') jeb Liepājas pilsētas skola ({{val|la|Schola Civitatis Libaviensis}}), kurai uzlika Jelgavas lielās pilsētas skolas noteikumus un apstiprināja skolas rektoru un kantoru.<ref name = "Otto">[https://kpbc.umk.pl/Content/236501/PDF/Gromadzenie_POPC_017_73.pdf Die öffentlichen Schulen Kurlands zu herzoglicher Zeit 1567—1806] [[Gustavs Oto]], [[Jelgava]]ː 1904</ref> Skolu apmeklēt mudināja gan vāciešu, gan kuršu bērnus. „Nevāciem" ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bija vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no apmēram 1650. gada skolai bija trīs klases (''Prima, Secunda, Tertia''). Pirmo skolas mūra namu uzcēla no 1693. līdz 1697. gadam. 1780. gadā hercogs Pēteris Liepājas pilsētas skolai apstiprināja jaunu nolikumu, skolā bija trīs skolotāji (rektors, konrektors un kantors), kuri bija atbildīgi par trim klasēm. 1788. gadā uzcēla plašāku skolas namu.<ref name = "Otto"/> 1806. gadā Liepājas pilsētas skolu pārveidoja par apriņķa skolu, kurā mācījās [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skolu 1866. gadā pārveidoja par [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāziju]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas atvēra jūrniecības klasi, kuru 1876. gadā pievienoja [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvēja divas augstākās meiteņu skolas, no kurām vienu pārveidoja par ģimnāziju 1886. gadā. Līdz 1889. gadam Liepājā bija divas skolas ar latviešu mācības valodu, bet [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā visas Liepājas skolas pārgāja uz mācībām krievu valodā, vienīgi ticības mācību drīkstēja mācīt dzimtajā valodā. Pēc 1905. gada revolūcijas atjaunoja skolas ar latviešu valodu kā apmācības valodu.<ref name=":02">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55|access-date={{dat|2025|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:55}}</ref> Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Liepājā darbojās trīs vidusskolas, 25 pamatskolas, divi tehnikumi, komercskola, lietišķās mākslas vidusskola, komercinstitūts, tehniskā vakara amatniecības skola, ebreju amatnieku skola, zvejniecības un zivkopības skola. Darbojās ari tautas konservatorija un dažādi vakara kursi. Pastāvēja Liepājas pilsētas bibliotēka (dibināta 1839. gadā; 1937. gadā no visa grāmatu skaita 39 tūkstoši grāmatu bija latviešu valodā). 1919. gada decembrī bibliotēkā atvēra atsevišķu bērnu nodaļu — pirmo Latvijā. [[Attēls:Liepāja University 2008-08.JPG|thumb|220x220px|Liepājas Universitāte]] Pēc Otrā pasaules kara Liepājā darbojās Liepājas Pedagoģiskais institūts (dibināts 1954. gadā; 1945. gadā pedagoģiskā skola, 1950. gadā Liepājas Skolotāju institūts), Rīgas Politehniskā institūta Vispārtehniskā fakultāte, jūrskola, medicīnas skola, politehnikums, Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (dibināta 1926. gadā), mūzikas skola, desmit vispārizglītojošās skolas, divas profesionāli tehniskās vidusskolas un divas tehniskās skolas.<ref name=":1" /> === Mūsdienas === 2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.<ref>[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā</ref> 2022. gadā Liepājā ir divpadsmit pašvaldības vispārējās izglītības iestādes un divas privātās skolas, kas nodrošina izglītības iegūšanu lielākajos pilsētas mikrorajonos.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/visparizglitojosas-skolas/|title=Vispārizglītojošās skolas|website=Vispārizglītojošās skolas|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}</ref> 2023. gada 19. oktobrī Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome apstiprināja Liepājas skolu nosaukumu maiņu. 16. novembra domes sēdē apstiprināja piecu izglītības iestāžu nolikumus, līdz ar ko [[Liepājas 3. pamatskola]]i piešķīra [[Liepājas Piemares pamatskola]]s, Liepājas 7. vidusskolai — [[Liepājas Dzintara vidusskola]]s, Liepājas 8. vidusskolai — [[Liepājas Rietumkrasta vidusskola]]s, J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolai — [[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola]]s, Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolai — [[Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola]]s nosaukumu. Ar šo lēmumu jaunus nosaukumus ieguva arī [[Liepājas Valsts ģimnāzija]] (iepriekš — Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]), [[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola]] (iepriekš — Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola), [[Liepājas Raiņa vidusskola]] (iepriekš — Liepājas Raiņa 6. vidusskola), [[Liepājas Karostas mūzikas skola]] (iepriekš — [[Liepājas 2. mūzikas skola]]).<ref>[https://www.liepaja.lv/liepajas-izglitibas-iestadem-mainiti-nosaukumi/ Liepājas izglītības iestādēm mainīti nosaukumi] 2023. gada 16. novembrī</ref> {| class="wikitable" |+ ! colspan="2" |Vispārējās izglītības iestādes<ref name=":5" /> !Augstākās izglītības iestādes<ref name=":6" /> |- |[[Liepājas Valsts ģimnāzija]] |[[Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola]] |[[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[RTU Liepāja|Liepājas filiāle]] |- |[[Liepājas Liedaga vidusskola]] |[[Liepājas Piemares pamatskola]] |[[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola]] |[[Liepājas Līvupes pamatskola - attīstības centrs]] |[[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Raiņa vidusskola]] |[[Liepājas Centra sākumskola]] |[[Liepājas Jūrniecības koledža]] |- |[[Liepājas Dzintara vidusskola]] |[[Liepājas Ezerkrasta sākumskola]] |[[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Rietumkrasta vidusskola]] |[[Liepājas Katoļu pamatskola]] |[[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola]] |[[Privātsākumskola "Varavīksne"]] |Juridiskās koledžas Liepājas filiāle |} == Arhitektūra == Liepājas arhitektūrā redzamas dažādu gadsimtu ēkas: [[Klasicisms|klasicisma]] koka ēkas sākot no 17. gadsimta, augsti novērtētas ķieģeļa arhitektūras, [[Eklektika (arhitektūra)|eklektisma]] un [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkas 19. un 20. gadsimta mijā, kā arī dažas Latvijas brīvvalsts laika ēkas, padomju laika [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] un mūsdienu arhitektūras jaunceltnes. Daudz ēku gāja bojā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kā rezultātā tika iznīcināta gandrīz visa pilsētas apbūve starp [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības kanālu]] un [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukumu]] — vairāk nekā 100 ēkas.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzejaprozaizzinosimateriali.wordpress.com/2017/08/13/liepajas-arhitektura-gadsimtu-griezos/|title=Liepājas arhitektūra gadsimtu griežos|last=dzejaprozamaterialiberniem|website=Mani raksti|access-date=2022-08-15|date=2017-08-13|language=lv}}</ref> Liepājas attīstību pilnībā noteica ekonomiskie apstākļi — sākotnēji ostas izveide, vēlāk, no 19. gadsimta beigām — rūpniecības paplašināšanās.<ref name=":1" /> Liepājā kopumā ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā|64 valsts nozīmes kultūras pieminekļi]].<ref name=":7" /> === Agrīnā === [[Attēls:5402-Liepaja.jpg|thumb|Ēka Kungu ielā 26]] Pirmo izbūves un arhitektūras uzplaukuma posmu Liepāja sasniedza 17. un 18. gadsimtā. Celtņu arhitektūras attīstība un mākslas stili atspoguļojās turīgāko iedzīvotāju mājās, kur atrodams manierisms, baroks, klasicisms un citi stili. Vienkāršie iedzīvotāji savas mītnes cēla ar laukos raksturīgiem tautas celtniecības paņēmieniem.<ref name=":3" /> Pie vecākā Liepājas ēku tipa pieder koka guļbūve uz zema mūra cokola ar stāvu kārniņu jumtu. Šāda tipa ēkas ir atrodamas Kungu ielā, kas 17. gadsimtā bija pilsētas galvenā iela.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/koka-apbuve/|title=Koka apbūve|website=Koka apbūve|access-date=2022-08-15|language=lv}}</ref> Ievērības cienīga ir ēka [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu ielā]] 24. 2021. gadā šajā ēkā pabeigta restaurācija un atvērta Liepājas muzeja filiāle [[Liepājas muzejs|"Hoijeres kundzes viesu nams"]]. Pēc ticamiem nostāstiem 1697. gadā tajā viesojies Krievijas cars [[Pēteris I]]. Savukārt blakus ēkā Kungu ielā 26 1700. gadā viesojās [[Zviedrija]]s karalis [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]].<ref name=":22">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļvedis Liepājas arhitektūrā|last=Sāne-Alksne|first=Līga|publisher=Liepājas pilsētas arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvalde|year=1991|location=Liepāja|pages=}}</ref> Vēl vērā ņemamas ir ēkas [[Lielā iela (Liepāja)|Lielajā ielā]] 6, Kungu ielā 3, [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13, kā arī noliktavas [[Jāņa iela (Liepāja)|Jāņa ielā]] 1 un 2 un Zivju ielā 4/6 un 10/12.<ref name=":1" /> Pēc vairākiem neveiksmīgiem ostas celšanas mēģinājumiem iepriekšējā gadsimta laikā, 1703. gadā tika izrakts [[Tirdzniecības kanāls]], kas veicināja pilsētas izaugsmi. Šajā laikā no koka tika celtas ostas noliktavas, kurām raksturīgs augsts cokolstāvs, kas izveidots kā puspagrabs. LIelākā daļa vecāko noliktavu koncentrējās [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras ielā]], no kurām viena 20. gadsimta 30. gados tika pārvesta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeju]], bet pārējās nav saglabājušās. Dzīvojamās ēkas ostas rajonā bija pavisam nelielas un blīvi izvietotas.<ref name=":22" /> 1848. gadā pilsētā bija 664 ēkas, no tām tikai 46 bija mūra ēkas. Kaut arī būvēja koka ēkas, greznākās bija ar jumta izbūvēm un greznām durvīm, apkalumiem un skaisti apgleznotām podiņu krāsnīm. Pati greznākā celtne 18. gadsimta Liepājā bija [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības luterāņu katedrāle]].<ref name=":1" /> [[Attēls:Kūrmājas prospekts 12 (Liepāja).jpg|thumb|Ēka Kūrmājas prospektā 12, arhitekts: Pauls Makss Berči]] === Berči === Sākot ar [[Grobiņa]]s šosejas izbūvi 1841. gadā, un Liepājas-Romnu dzelzceļa izbūvi 1870. gados, pilsēta ieguva citu raksturu. To vēl vairāk iezīmēja [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]] iecelšana par pirmo pilsētas arhitektu 1871. gadā. Berči celtās mājas veido Liepājas vēsturiskās apbūves nozīmīgāko daļu. M. P. Berči daudzveidīgo darbu plašais klāsts ietver gan eļļas ekstrakcijas rūpnīcu un linoleja rūpnīcu, gan savrupmājas [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 14 un 16, [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielā]] 15, gan īres namus Peldu ielā 44, [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestādi]] [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] un slimnīcas kompleksu Dārtas ielā, [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|ģimnāzijas ēku]] Krišjāņa Valdemāra ielā 4, kafejnīcu Krišjāņa Valdemāra ielā 2, [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcu]], Romas viesnīcu un citas. Pazīstamas ir viņa sarkano ķieģeļu ēkas. Šā laika arhitektūrā izmantoti augstvērtīgi galdniecības izstrādājumi, piemēram, durvis. levērības cienīgas ir apgleznotās kāpņu telpas, tās atrodamas ne tikai greznās mājās, bet arī strādnieku īres namos Palmu ielā 6, [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu ielā]] 9, [[Republikas iela|Republikas ielā]] 28, [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu ielā]] 21.<ref name=":1" /> [[Attēls:Lielā iela 5 (Liepāja).jpg|thumb|Ēka Lielajā ielā 5. arhitekts: Ludvigs Melvils]] === Jūgendstils === Liepājā ir atrodami Eiropas mēroga [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras paraugi. Pilsētā ir vairāki desmiti jūgendstila ēku, kas absolūtos skaitļos ir vairāk nekā citās Eiropas pilsētās. Graudu ielu gandrīz visā tās garumā pilsētvides tēlu pilnībā nosaka jūgendstils.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/Jūgendstils-kā-Liepājas-arhitektūras-īstā-rota|title=Jūgendstils kā Liepājas arhitektūras īstā rota|website=building.lv|access-date=2022-08-15|date=2013-10-29|language=lv}}</ref> Lielākā daļa ēku ir būvētas ziemeļu nacionālā romantisma stilā, kas ir atturīgs un lakonisks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/jugendstils/|title=Jūgendstils|website=Jūgendstils|access-date=2022-08-15|language=lv}}</ref> Pauls Makss Berči ir projektējis vairākas jūgendstila ēkas, bet nozīmigas ir arī Teodora Makša Berči (Berči juniors), Ludviga Melvila, Šarla Karra, Larša Sonkes, [[Pauls Kampe|Paula Kampes]], Adolfa Kučnera, Gustava Janičeka, Viljama Losova, Makša Kūna, Aleksandra Zērensena un Vasilija Kosjakova būvētās ēkas. Visizcilākie jūgendstila paraugi ir ēkas [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektā]] 2/6, [[Ausekļa iela (Liepāja)|Ausekļa ielā]] 9, [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu ielā]] 28, 34, 36/38, 44, 46, 27/29 un 45, [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru ielā]] 3, 9, 16 un 23, [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona]] ielā 8, [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu ielā]] 23, Peldu ielā 33/35, [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta ielā]] 1 un 11, Lielajā ielā 4 un 5, [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra ielā]] 2, [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas ielā]] 18, [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu ielā]] 21A, Tirgoņu ielā 22, Kuršu ielā 1, 5, 17 un 21, [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu ielā]] 8/10 un 16, [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas ielā]] 6 (pagalmā), [[Toma iela (Liepāja)|Toma ielā]] 43, Dīķa ielā 11, Avotu ielā 4 un 11, Republikas ielā 19 un 28, [[Uliha iela|Uliha ielā]] 5, 13, 15/17, 19, 25 un 66, [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa ielā]] 1, Kroņu ielā 10/12 u.c.<ref name=":4" /> === Karosta === [[Attēls:Liepaja Karosta church (3788686258).jpg|thumb|Karostas ainava]] Pilsētas ziemeļu daļā labāko Krievijas militāro arhitektu un būvinženieru vadībā uzcēla [[Karosta]]s kompleksu, kas gan funkcionāli, gan pēc apbūves rakstura un tradīcijām bija un ir pilnīgi citāds nekā pārējā pilsēta. Karosta vēl joprojām ir izcils militarizētas kompleksas apbūves paraugs Latvijas būvvēsturē. Rajons būvēts krievu armijas vajadzībām, tā dominante ir pareizticīgo katedrāle centrā. Nozīmīgi Karostas objekti ir virsnieku saieta nams un dzīvojamo ēku komplekss, kā arī unikālā fortifikācijas sistēma, kas apjoza visu pilsētu un ar pazemes ejām savienoja dažādas pilsētas daļas. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā nocietinājumi daļēji saspridzināti.<ref name=":1" /> === Pirmā brīvvalsts === Neatkarīgās Latvijas Republikas laikā arhitekts Jānis Blaus izstrādāja projektu Latviešu biedrības namam Liepājā. Ēku [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukumā]] uzcēla 1934. gadā. Armijas ekonomiskā veikala ēku pēc arhitekta Aleksandra Rāceņa projekta uzcēla 1934.—1935. gadā, bet sagrāva Otrā pasaules kara laikā. Lombarda un krājkases ēka Teātra ielā 3 celta 1936.—1937. gadā.<ref name=":3" /> Šajā laikā būvēta arī Draudzīgā aicinājuma pamatskola (tagadējā [[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola|5. vidusskola]]; K. Bikše), kā arī Jaunliepājas Lutera baznīca (K. E. Štrandmanis).<ref name=":1" /> === Padomju laiki === Liepājas pilsētas centru izpostīja Otrais pasaules karš, tādēļ bija nepieciešami jauni attīstības ģenerālie plāni. [[Latvijas PSR]] arhitektūru un pilsētbūvniecību regulēja [[Padomju Savienība]]i vienveidīgie pilsētu plānošanas un apbūves normatīvi. Jaunus centrus kara laikā nopostītām pilsētām plānoja atbilstoši standartizēti formāliem principiem — internacionālajam modernismam, kur ielām bija jābūt plašām, bet laukumiem — regulāriem, simetriskiem ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli centrā. Sabiedriskās celtnes veidoja reprezentatīvas — atbilstošas padomju arhitektūras principiem — lielas, plašas, pārliecinošas. Pēc arhitekta Andreja Aivara projekta smagnējā eklektisma stilā 1957. gadā uzcēla ēku, kurā pašlaik atrodas [[Liepājas Universitāte]]. Tai gandrīz identiska ēka atrodas [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Tika uzbūvēts tirdzniecības nams “Kurzeme”, kam ārsienās paredzēja lielus logus, bet pirmajā stāvā — vitrīnas. Padomju laikā Liepājas vecpilsētas vēsturisko apbūvi plašā teritorijā likvidēja, izbūvējot tramvaja līnijas posmu no “Kurzemes” līdz Peldu ielai. Pārmaiņas skāra arī Lielo ielu.<ref name=":3" /> Kara ostas dēļ Liepāja bija slēgta pilsēta, un tādējādi būvniecība pilsētā bija diezgan gausa līdz pat 70. gadiem, kad sākās jaunu rūpnīcu ("Lauma", lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, "Hidrolats") un dzīvojamo rajonu celtniecība, nozīmīgākais no tiem ir Ezerkrasta mikrorajons.<ref name=":1" />[[Attēls:Great Amber Concert Hall in Liepāja, Latvia, May 2019.jpg|thumb|Koncertzāle Lielais Dzintars, arhitekts: Folkers Gīnke]] === Pēc neatkarības atjaunošanas === Pēc neatkarības atjaunošanas tika uzbūvēta mākslīgā ledus halle (arhit. [[Uldis Pīlēns|U. Pīlēns]]), katoļu klosteris (A. Kokins) Jaunliepājā, veikals "Māja" (rekonstrukcija; A. Padēlis-Līns), tirgus jaunie paviljoni pilsētas centrā (U. Pīlēns). Visievērojamākā 21. gadsimta celtne ir koncertzāle [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]. Jauno laiku būvniecībai raksturīgs jaunu materiālu un tehnoloģiju lietojums, kā arī racionālisms un [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]].<ref name=":1" /> == Apskates objekti == [[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]] ''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]] * [[Karosta]] — unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas Impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. * [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] — viens no lielākajiem dendroloģiskajiem parkiem [[Latvija|Latvijā.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/parki-skveri-un-laukumi/|title=Parki, skvēri un laukumi|website=Parki, skvēri un laukumi|access-date=2023-07-21|language=lv}}</ref> ** Liepājas pludmale — kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu. Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti. ** [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|Koncertdārzs "Pūt Vējiņi"]] — brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta. ** [[Gulbīšu dīķis]] — dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas. ** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] — Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]]. * [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] — pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem. * [[Liepājas muzejs]] — lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči. * [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle "Liepāja okupāciju režīmos"]] — Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. * [[Liepājas teātris]] — vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka. * [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] — [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. * [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] — senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]]. * [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle "Lielais dzintars"]] — akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā. == Ekonomika == [[Attēls:Dry docks of the Liepāja Northern Shipyard in 2006.jpg|thumb|[[Tosmares kuģubūvētava]]s sausie doki]] Pēc PSRS [[Komandekonomika|centralizētās plānveida ekonomikas]] sabrukuma Liepājai nācās risināt infrastruktūras problēmas. Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības inkubāciju un attīstību pilsētā, tika izveidota Liepājas speciālā ekonomiskā zona (Liepājas SEZ). Saskaņā ar likumu Liepājas SEZ tika izveidota 1997. gada 1. martā, un tā pastāvēs līdz 2035. gada 31. decembrim. Liepājas SEZ mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbības vidi, ražošanu, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisko tirdzniecību caur Latviju. Liepājas SEZ mērķis ir piesaistīt investīcijas ražošanas un infrastruktūras paplašināšanai, kā arī radīt jaunas darba vietas un nodrošināt reģiona attīstību. Sākotnēji investīciju pieaugums bija lēns kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ, taču shēma izrādījās veiksmīga, jo vērojamas pozitīvas tendences jaunu uzņēmumu veidošanā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Eglins-Eglitis|first=Atis|last2=Lusena-Ezera|first2=Inese|date=2016|title=From Industrial City to the Creative City: Development Policy Challenges and Liepaja Case|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/S2212567116302568|journal=Procedia Economics and Finance|language=en|volume=39|pages=122–130|doi=10.1016/S2212-5671(16)30256-8 | issn=2212-5671}}</ref> Pēc iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] 2004. gadā daudzi uzņēmumi saskārās ar stingriem Eiropas noteikumiem un saspringtu konkurenci. 2007. gadā slēdza uzņēmumus "[[Liepājas cukurfabrika]]" un "Liepājas sērkociņi", bet "Līvu alus", "Liepājas maiznieks" un "Lauma" pārdeva investoriem. 2013. gadā bankrotēja tērauda ražošanas uzņēmums [[Liepājas Metalurgs]], kas radīja vienus no lielākajiem ekonomiskajiem zaudējumiem mūsdienu Latvijas vēsturē, valstij izmaksājot aptuveni 230 miljonus latu (327 miljonus eiro).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/liepajas-metalurgs-bankruptcy-cost-latvia-lvl-230-million-105351|title=Liepājas metalurgs’ bankruptcy to cost Latvia around LVL 230 million {{!}} Baltic News Network - News from Latvia, Lithuania, Estonia|website=web.archive.org|access-date=2022-09-11|date=2013-11-12|archive-date=2013-11-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20131112040519/https://bnn-news.com/liepajas-metalurgs-bankruptcy-cost-latvia-lvl-230-million-105351}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/?doc=91895|title=The Baltic Course {{!}} Baltic States news & analytics|last=курс|first=The Baltic Course-Балтийский|website=The Baltic Course {{!}} Baltic States news & analytics|access-date=2022-09-11}}</ref> Mūsdienās pilsētas ekonomisko attīstību galvenokārt virza Liepājas SEZ, [[Liepājas osta]] un tajā izvietotie uzņēmumi. 2021. gadā Liepājas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu bija TOLMETS, ''AE Partner'' un ''Jensen Metal''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://statistika.lursoft.lv/lv/statistika/|title=Lursoft statistika|last=Lursoft|website=Lursoft|access-date=2022-09-11|date=2022-09-11|language=lv}}</ref> 2022. gadā netālu no Karostas paceļamā tilta sāka būvēt jaunu termināli dzeramā ūdens eksportam no Liepājas dziļurbumiem. Projekta attīstītāji ir SIA "EIPU", kam ir saistība ar SIA "Lielbātas avots" īpašniekiem, kuriem izdevies piesaistīt investorus. Terminālis sastāvēs no diviem segtiem 30 000 tonnu ūdens rezervuāriem un tilpnes 21 600 kubikmetru ūdens uzkrāšanai. Kopējās būvniecības izmaksas prognozēja līdz 30 miljoniem eiro, būvniecību paredzēts pabeigt 2024. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/liepaja-buve-iespaidigu-dzerama-udens-terminali.a475891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Liepājā būvē iespaidīgu dzeramā ūdens termināli] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> == Transports == [[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]] {{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta "Liepāja"|Autobusu satiksme Liepājā}} Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli [[Mirdzas Ķempes iela (Liepāja)|Mirdzas Ķempes ielas]] galā. Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem. Akciju sabiedrība "Pasažieru Vilciens" nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz [[Vaiņode (stacija)|Vaiņodi]] netiek izmantota. 7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta "Liepāja"]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pusgadu-pec-airbaltic-reisu-atsaksanas-liepaja-cer-uz-pastavigu-gaisa-satiksmi.a244993/|title=Pusgadu pēc «airBaltic» reisu atsākšanas Liepājā cer uz pastāvīgu gaisa satiksmi|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-22|language=lv}}</ref> bet [[COVID-19]] [[pandēmija]]s dēļ tie tika atcelti. Pagaidām regulārie lidojumi nav atsākti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/regularus-lidojumus-uz-liepaju-tuvakaja-laika-neatsaks.a496446/|title=Regulārus lidojumus uz Liepāju tuvākajā laikā neatsāks|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-22|language=lv}}</ref> Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] — Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja — [[Lietuva]]s robeža).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}</ref> == Iedzīvotāji == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Vēsturiskais iedzīvotāju skaits |align = right |cols = 1 |percentages = pagr |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ilustrēts Liepājas pilsētas plāns ar vēsturisku aprakstu|publisher=Izdevniecība "Latvijas Atbrīvotājs"|year=1931|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/49298}}</ref> |1640|1500 |1759|4548 |1797|4516 |1840|10992 |1857|8333 |1863|9970 |1881|29611 |1897|60653 |1911|83650 |1914|94000 |1915|43620 |1920|50311 |1925|60762 |1930|57238 |1941|45067 |1943|43280 |1959|71646 |1970|92884 |1979|107663 |1980|108262 |1985|110606 |1990|114337 |1995|96294 |2000|89448 |2005|83762 |2010|78913 |2011|76731 |2015|71125 |2020|68535 |2022|67360 |2026|66746 }} {{Pie chart | caption= Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2024. gadā | label1 = [[Latvieši]] | value1 = 60 | color1 = darkgreen | label2 = [[Latvijas krievi|Krievi]] | value2 = 26 | color2 = brown | label3 = [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | value3 = 5 | color3 = #08f | label4 = [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | value4 = 3 | color4 = orange | label5 = [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | value5 = 3 | color5 = #6A3D9A | label7 = | value7 = 1 | color7 = pink | label8 = | value8 = 0.1 | color8 = white | label9 = | value9 = 0.0 | color9 = red | label6 = [[Latvijas poļi|Poļi]] | value6 = 1 | color6 = blue | label10 = Cita vai neizvēlēta | value10 = 2 | color10 = black | thumb = left }} Liepājas iedzīvotāju struktūra vienmēr ir bijusi multikulturāla, un tas ir ietekmējis pilsētas sociālo dzīvi, ekonomiku un pārvaldi. Liepājas iedzīvotāju struktūra sāka mainīties pēc [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] 1817. gadā. Iedzīvotāju skaits 1800. gadā bija 4500, bet 1840. gadā pilsētā jau bija 10 992 iedzīvotāju. Uz brīdi pilsētas iedzīvotāju skaitu negatīvi ietekmēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas - Daugavpils dzelzceļa]] atklāšana 1861. gadā, jo ievest preces Rīgas ostā ar dzelzceļu bija vienkāršāk nekā Liepājā pa zemes ceļu. 1863. gadā iedzīvotāju skaits bija vien 9970. Kad Liepāju 1871. gadā pievienoja Krievijas dzelzceļu tīklam, pilsētas attīstība un iedzīvotāju skaits piedzīvoja vēl neredzētu pieaugumu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ilustrēts Liepājas pilsētas plāns ar vēsturisku aprakstu|publisher=Izdevniecība "Latvijas Atbrīvotājs"|year=1931|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/49298}}</ref> 1881. gadā Liepājā bija jau 29 600 iedzīvotāju.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Eglins-Eglitis|first=Atis|last2=Lusena-Ezera|first2=Inese|date=2016-01-01|title=From Industrial City to the Creative City: Development Policy Challenges and Liepaja Case|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2212567116302568|journal=Procedia Economics and Finance|series=3rd GLOBAL CONFERENCE on BUSINESS, ECONOMICS, MANAGEMENT and TOURISM|language=en|volume=39|pages=122–130|doi=10.1016/S2212-5671(16)30256-8|issn=2212-5671}}</ref> 50 gadu laikā līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] iedzīvotāju skaits gandrīz desmitkāršojās. Kara priekšvakarā Liepājas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Bet, karaspēkam un daļai iedzīvotāju evakuējoties, iedzīvotāju skaits samazinājās vairāk nekā divas reizes, un 1915. gada 30. septembrī tika saskaitīti tikai 43.620 iedzīvotāji. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Praktisks ilustrēts vadonis pa Liepāju un Dienvidu Kurzemi|last=Krūmiņš|first=Gotards|year=1930|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/415667}}</ref> [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. Liepāja ar 67 360 iedzīvotājiem 2022. gadā ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, bet demogrāfiskā situācija ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju [[dabiskais pieaugums]] ir negatīvs.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher="Preses nams"|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}</ref> Pēc Latvijas pievienošanās ES 2004. gadā pieauga ekonomiskā migrācija uz [[Rietumeiropa]]s valstīm, tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp valstspilsētām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}</ref> Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}</ref> === Etniskais sastāvs un valstiskā piederība === Liepājas iedzīvotāju etniskais sastāvs vienmēr bijis ļoti raibs. Līdz Pirmajam pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] — [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz Otrajam pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās.<ref name=":1" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Liepājā samazinājās cittautiešu skaits, īpaši kopš pēc Krievijas bruņoto spēku izvešanas, no kuriem pēdējie atstāja pilsētu 1994. gadā. Pateicoties naturalizācijai un augstākai dzimstībai, Latvijas pilsoņu skaits kopš 2012. gada Liepājā nav būtiski mainījies. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 55 671 Latvijas pilsoņi (74,7% no kopējā skaita), 16 909 [[Latvijas nepilsoņi]] (18,6%) un 4282 Krievijas Federācijas pilsoņi (6,0%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 55 487 Latvijas pilsoņi (82,3%), 10 181 Latvijas nepilsonis (11,7%) un 3518 Krievijas pilsoņi (4,5%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>55 671</small><br />(74,7%) | <small>54 906</small><br /> | <small>54 210</small><br /> | <small>54 058</small><br /> | <small>54 059</small><br /> | <small>53 461</small><br /> | <small>53 702</small><br /> | <small>54 097</small><br /> | <small>54 258</small><br /> | <small>54 313</small><br /> | <small>54 211</small><br /> | <small>55 352</small><br /> | <small>55 529</small><br /> | <small>55 487</small><br />(82,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>13 833</small><br />(18,6%) | <small>13 388</small><br /> | <small>12 483</small><br /> | <small>11 767</small><br /> | <small>11 129</small><br /> | <small>10 586</small><br /> | <small>10 164</small><br /> | <small>9 715</small><br /> | <small>9 352</small><br /> | <small>8 990</small><br /> | <small>8 630</small><br /> | <small>8 470</small><br /> | <small>8 226</small><br /> | <small>7 910</small><br />(11,7%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>4 475</small><br />(6,0%) | <small>4 326</small><br /> | <small>4 414</small><br /> | <small>4 555</small><br /> | <small>4 514</small><br /> | <small>4 412</small><br /> | <small>4 292</small><br /> | <small>4 197</small><br /> | <small>4 072</small><br /> | <small>3 911</small><br /> | <small>3 717</small><br /> | <small>3 447</small><br /> | <small>3 266</small><br /> | <small>3 031</small><br />(4,5%) | | |} === Ievērojami cilvēki Liepājā === {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzimuši * [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs; * [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis; * [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe; * [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Augusts Krastiņš]] (1859—1942) — ASV latviešu autokonstruktors; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators; * [[Herberts Cukurs]] (1900—1965) — lidotājs un nacistu kolaborants; * [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs; * [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists; * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents; * [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs; * [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks; * [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; * [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists; * [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs; * [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris; * [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks; * [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris; * [[Andrejs Kasparovičs]] (1930—1994) - karavīrs; * [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs; * [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs; * [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise; * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs; |col2= * [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore; * [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists; * [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists: * [[Selga Mence]] (1953)<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; — komponiste * [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis; * [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece; * [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs; * [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists; * [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis; * [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]]; * [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists; * [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore; * [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists; * [[Ainars Virga]] (1964) — mūziķis: * [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs; * [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece; * [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis; * [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis; * [[Dace Bluķe]] (1973) — muzikoloģe, kultūras darbiniece, politiķe; * [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris; * [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise; * [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists; * [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis; * [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja; * [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis; * [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste * [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists; * [[Rūdolfs Balcers]] (1997) — hokejists; * [[Ernests Laumanis]] (1908–1968) — Latvijas armijas un latviešu leģiona virsnieks. }} {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzīvojuši * [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks; * [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece; * [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs; * [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore; * [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}</ref>; * [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs; * [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece; * [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors; * [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs; * [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece; * [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise; * [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts; |col2= * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — literāts un politiķis; * [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis; * [[Imants Resnis]] (1949—2026) — diriģents un politiķis; * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris; * [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris; * [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors; * [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris; * [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs; * [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks; * [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks; * [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks; * [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks; * [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja; * [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece; * [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs; * [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs; }} == Sadraudzības pilsētas == Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}</ref> * {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]] * {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]] * {{flaga|Dānija}} [[Guldborgsunda]], [[Dānija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]] * {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]] * {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] * {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls] * [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs] * [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte] * [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel] * [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info] {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Latvijas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] [[Kategorija:Liepāja| ]] corsp61uik2w8hc30d4qth6fpuekxho 4536402 4536382 2026-10-15T13:53:12Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55320-40|~2026-55320-40]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Kikos 4508678 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Liepāja | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/3 |caption_align = center |image1 = Liepajas Sveta Jazepa Romas katolu katedrale 2.jpg |caption1 = Skats uz Liepāju |image2 = Great Amber Concert Hall in Liepāja, Latvia, May 2019.jpg |caption2 = [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]] |image3 = Liepājas pilsētas dome (5).jpg |caption3 = [[Liepājas dome]] |image4 = Liepaja Karosta wieza cisnien 3.jpg |caption4 = Karostas ūdenstornis |image5 = Liepaja tramway passing Holy Trinity Cathedral.jpg |caption5 = [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Svētās Trīsvienības katedrāle]] |image6 = Baltic Coast Trail (May-June 2019, Latvia) - 412 (49991580277).jpg |caption6 = Liepājas pludmale |image7 = Liepājas Sv.Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle.JPG |caption7 = [[Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle|Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle]] |image8 = Zirgu Sala rekonstrukcija 2015 - 7 - panoramio.jpg |caption8 = Zirgu sala }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Liepāja.svg | flag_link = Liepājas karogs | image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg | image_blank_emblem = Liepāja wordmark.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_link = Liepājas ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 30 | lats = 42 | latNS = N | longd = 21 | longm = 00 | longs = 50 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš 1625. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Libau}}<br />{{val|ru|Лиепая}}<br />{{val|pl|Lipawa}}<br />{{val|lt|Liepoja}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas partija]]) | area_total_km2 = 60.37 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 3 | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-34(01-17) | website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv] | footnotes = | official_name = Liepājas valstspilsēta }} '''Liepāja''' ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|trešā lielākā pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumos [[Baltijas jūra]]s piekrastē, starp jūru un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]]. Ezeru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai piešķīra 1625. gada 18. martā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gada pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji. == Vēsture == {{Pamatraksts|Liepājas vēsture}} [[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]] Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. 1263. gadā te uzcēla [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieku cietoksni. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17.—18. gadsimta mijā. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1701. gadā Liepāju ieņēma [[Zviedrija]]s karalis [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]], bet pēc kara beigām pilsēta nonāca [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas]] īpašumā. Trešajā Polijas dalīšanā 1795. gadā to ieņēma Krievija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Liepaja|title=Liepaja {{!}} Facts, Port, & Population {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2022-09-11|language=en}}</ref> 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas—[[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas—Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava]]s—[[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina]]s, [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641217{{!}}article:DIVL4{{!}}page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960|access-date={{dat|2025|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641217{{!}}article:DIVL4{{!}}page:9}}</ref> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, 27. februārī tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada 16. aprīlī Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz [[Saratov|tvaikoni "Saratova"]], kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā. 1919. gada novembrī notika [[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas kaujas]]. Pēc 1939. gada [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un PSRS]] noslēgšanas Liepājā izvietoja ap {{sk|15000}} padomju karavīru. 1941. gada 23. jūnijā sākas [[kauja par Liepāju]], kuras laikā tiek iznīcināta liela daļa pilsētas centra apbūves. Pēc kara Liepāja nokļuva [[Latvijas PSR]] sastāvā, un tās ekonomiku pakārtoja vienotam Padomju Savienības tautsaimniecības plānam. 1966. gada 15. septembrī PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu Liepāju attīstīt kā jūras kara bāzi. 1967. gada 1. septembrī Liepājas ostu slēdza tirdzniecības kuģiem, izņemot tos kuģus, kuri pārvadāja jēlcukuru no [[Kuba]]s. 1987. gada novembrī notika pirmā grupas "[[Helsinki-86]]" organizētā akcija pie [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapsētas]], kas tika brutāli izklīdināta. 1991. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā notika Liepājas pilsētas padomes ārkārtas sēde, kas aicināja iedzīvotājus izrādīt [[Pilsoniskā nepakļaušanās|pilsonisko nepakļaušanos]] gadījumā, ja varu sagrābtu militāri civilā komiteja. Liepājas uzņēmumos sākās streiks, pārtrauca tramvaju un autobusu satiksmi, nākamajā dienā streiku pārtrauca. 23. augustā [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] valdes locekļi, milicija un prokuratūras darbinieki pārņēma [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] īpašumu Graudu ielā 50 un demontēja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli. 1994. gada 31. augustā likvidēja Krievijas jūras kara flotes bāzi, un 1997. gada 18. februārī [[Saeima]] pieņēma [[Liepājas speciālā ekonomiskā zona|Liepājas speciālās ekonomiskās zonas]] likumu. == Ģeogrāfija == Pilsēta aizņem 1,5 — 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos — ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&r=1&lid=16292&q=liep%C4%81ja&h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}</ref> [[Tirdzniecības kanāls]] savieno ezeru ar jūru, sadalot pilsētu dienvidu un ziemeļu daļā, ko bieži dēvē attiecīgi par [[Vecliepāja|Vecliepāju]] un [[Jaunliepāja|Jaunliepāju]]. Gar krastu pilsēta stiepjas uz ziemeļiem, līdz sasniedz Karostas kanālu. Uz ziemeļiem no Karostas kanāla atrodas [[Karosta]], kas tagad ir pilnībā integrēta Liepājā un ir pilsētas ziemeļu rajons. Liepājas piekrasti veido nepārtraukta smilšaina pludmale un kāpas. === Aizsargājamās teritorijas === Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS. Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}</ref> Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamie [[Biotops|biotopi]] aizņem 17,8 % no Liepājas valstspilsētas teritorijas. Biotopi atrodas gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpus tām. Pavisam Liepājas pilsētā konstatēti 27 ES nozīmes biotopu veidi. Liepājas pilsētā lielākās platības aizņem ''Ezeri ar mieturaļģu augāju'' (Liepājas ezers) (biotopa kods 3140), ''Mežainas piejūras kāpas'' (biotopa kods 2180) un ''Staignāju meži'' (biotopa kods 9080)<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://environment.lv/assets/upload/PDF/Dienvinkurzemes%20SIVN/Vides%20pārskats%20(publicēšanai).pdf|title=Liepājas valstspilsētas  un Dienvidkurzemes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2035. gadam un Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada kopīgās attīstības programmas 2022.-2027. gadam stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskats|last=SIA “ESTONIAN, LATVIAN & LITHUANIAN ENVIRONMENT”}}</ref> === Meži === Liepājas pilsētas [[Mežs|meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais — pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips — [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.<ref name=":0" /> [[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|[[Liepājas ezers]]]] === Virszemes ūdeņi === Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes — Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā<ref name=":0" /> === Augsnes === Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām — tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.<ref name=":0" /> === Klimats === [[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|Liepājas pludmale]] Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Gada vidējās gaisa temperatūras vērtību izmaiņa Liepājā starp mūsdienu klimatiskās normas periodu (1981—2010) un klimatiskās references periodu (1961—1990) uzrāda pieaugumu par ~0,7 °C. Silto diennakšu īpatsvara izmaiņas Liepājā uzrāda ļoti nozīmīgu pieaugošu tendenci. Starp mūsdienu klimatiskās normas periodu un klimatiskās references periodu tas ir ~4,5%.<ref name=":7" /> Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem [[Saule]]s spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1900 stundu gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}</ref> Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5—10 cm.<ref name=":0" /> Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu [[Vējš|vēji]]. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti [[rudens]] un [[ziema]]s periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.<ref name=":0" /> 1967. gada 17. — 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums — 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā — 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”|access-date={{dat|2022|03|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220305181731/https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|accessdate={{dat|2022|03|19||bez}}|archivedate={{dat|2022|03|05||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220305181731/https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf}}</ref> Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm. Salīdzinot ar klimatiskās references periodam pietuvināta perioda (1966.-1995. gads) vērtībām, mūsdienās vidējais vēja ātrums Latvijā ir caurmērā par 0,1-0,4 m/s samazinājies. Liepājas meteoroloģisko novērojumu stacijā atšķirības pārsniedz pat 1 m/s apmērus, kas saistītas ar spēcīgajām vētrām, kuras īpaši izteikti skāra šo novērojumu staciju apskatītā perioda pirmajos gados.<ref name=":7" /> {{Laikapstākļu kaste |location = Liepājas | width = 75% |single line = Yes |metric first = Yes |Jan record high C = 7.9 |Feb record high C = 15.5 |Mar record high C = 17.8 |Apr record high C = 24.5 |May record high C = 30.0 |Jun record high C = 32.7 |Jul record high C = 33.7 |Aug record high C = 35.6 |Sep record high C = 30.7 |Oct record high C = 22.2 |Nov record high C = 15.4 |Dec record high C = 10.1 |year record high C = 35.6 |Jan high C = 0.8 |Feb high C = 0.7 |Mar high C = 3.8 |Apr high C = 9.8 |May high C = 15.3 |Jun high C = 17.9 |Jul high C = 21.0 |Aug high C = 21.0 |Sep high C = 16.5 |Oct high C = 11.3 |Nov high C = 5.6 |Dec high C = 2.3 |year high C = 10.5 |Jan mean C = -1.3 |Feb mean C = -1.7 |Mar mean C = 1.0 |Apr mean C = 6.0 |May mean C = 11.2 |Jun mean C = 14.3 |Jul mean C = 17.4 |Aug mean C = 17.4 |Sep mean C = 13.2 |Oct mean C = 8.6 |Nov mean C = 3.6 |Dec mean C = 0.3 |year mean C = 7.6 |Jan low C = -3.3 |Feb low C = -4.1 |Mar low C = -1.9 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.0 |Jun low C = 10.7 |Jul low C = 13.8 |Aug low C = 13.7 |Sep low C = 9.9 |Oct low C = 5.9 |Nov low C = 1.5 |Dec low C = -1.8 |year low C = 4.5 |Jan record low C = -32.9 |Feb record low C = -31.6 |Mar record low C = -23.8 |Apr record low C = -10.1 |May record low C = -4.3 |Jun record low C = 0.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 4.6 |Sep record low C = -1.7 |Oct record low C = -7.3 |Nov record low C = -17.5 |Dec record low C = -25.8 |year record low C = -32.9 |precipitation colour = green |Jan precipitation mm = 58.5 |Feb precipitation mm = 42.2 |Mar precipitation mm = 46.5 |Apr precipitation mm = 43.0 |May precipitation mm = 41.2 |Jun precipitation mm = 56.0 |Jul precipitation mm = 72.1 |Aug precipitation mm = 77.9 |Sep precipitation mm = 81.9 |Oct precipitation mm = 89.8 |Nov precipitation mm = 87.8 |Dec precipitation mm = 73.7 |year precipitation mm = 762.9 |Jan precipitation days = 13.7 |Feb precipitation days = 9.9 |Mar precipitation days = 10.6 |Apr precipitation days = 7.1 |May precipitation days = 6.9 |Jun precipitation days = 8.3 |Jul precipitation days = 8.8 |Aug precipitation days = 10.0 |Sep precipitation days = 12.0 |Oct precipitation days = 13.8 |Nov precipitation days = 15.6 |Dec precipitation days = 14.5 |year precipitation days = 130.1 |Jan humidity = 87.2 |Feb humidity = 85.8 |Mar humidity = 82.8 |Apr humidity = 76.3 |May humidity = 75.7 |Jun humidity = 77.4 |Jul humidity = 78.9 |Aug humidity = 78.5 |Sep humidity = 80.5 |Oct humidity = 82.9 |Nov humidity = 87.4 |Dec humidity = 86.9 |year humidity = 81.7 |Jan sun = 34 |Feb sun = 64 |Mar sun = 130 |Apr sun = 187 |May sun = 273 |Jun sun = 295 |Jul sun = 279 |Aug sun = 248 |Sep sun = 173 |Oct sun = 103 |Nov sun = 43 |Dec sun = 28 |year sun = 1857 |source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)<ref name = HKO>{{tīmekļa atsauce | url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT | title = Liepaja Climate Normals 1961–1990 | publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration | access-date = 28 November 2013}}</ref> |source 2 = Weatherbase<ref name = weatherbase>{{tīmekļa atsauce | url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 | title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia | publisher = Weatherbase | access-date = 4 February 2013 | archive-date = {{dat|2018|11|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181115113512/http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 }}</ref> |Source 3: Météo Climat<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php | title= Liepaja Climate Normals 1981–2010 | publisher= Météo Climat | access-date= 11 October 2017}}</ref> |date=November 2011 }} == Apkaimes == # [[Vecliepāja]] # [[Ezerkrasts]] # [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]] # [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] # [[Jaunliepāja]] # [[Velnciems]] # [[Karosta]] # [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] # [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]] # [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] == Administrācija == [[Attēls:Saeimas Sporta apakškomisija izbraukuma sēdē Liepājā (8447916322).jpg|thumb|Pašreizējais mērs Gunārs Ansiņš un bijušais mērs [[Uldis Sesks]]]] Liepājas pilsētas domi veido četrpadsmit deputāti un [[Liepājas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|mērs]]. Pilsētas vēlētāji ik pēc četriem gadiem jūnijā ievēl jaunu vadību. Dome no sava vidus ievēl pilsētas domes priekšsēdētāju (saukts arī par pilsētas mēru), divus priekšsēdētāja vietniekus (mēra vietniekus), kas ir pilnas slodzes amatpersonas. Pilsētas dome ieceļ arī četru pastāvīgo komiteju locekļus, kas sagatavo jautājumus apspriešanai domes sēdēs: Finanšu komiteja, Izglītības, kultūras un sporta komiteja, Sociālo lietu, veselības un sabiedriskās kārtības komiteja un Pilsētas attīstības komiteja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/komiteju-un-komisiju-saraksts/citas-komisijas/|title=Citas komisijas|website=Citas komisijas|access-date=2022-09-11|language=lv}}</ref> Liepājas pilsētas darbības budžets 2022. gadā bija 104 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/liepajas-pilsetas-budzets/budzets-2022-gadam/|title=Budžets 2022. gadam|website=Budžets 2022. gadam|access-date=2022-09-11|language=lv}}</ref> Tradicionāli Liepājas politiskās nostādnes ir [[Labēja politika|labēji]] orientētas. Pēdējos gados aptaujās dominē [[Liepājas partija]]. == Kultūra == [[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|thumb|Romas dārzs]] Liepāja ir zināma kā dziļām kultūrvēsturiskām tradīcijām bagāta pilsēta, un tai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā. Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. Liepājā ir attīstītas dažādas kultūras jomas, un īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepājā ir ievērojams mantojums gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — [[amatniecība]], tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.). Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === Simboli === Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar "Likumu par Liepājas pilsētas karogu". Himna "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu "Pilsētā, kurā piedzimst vējš" [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs īpašais ēdiens — "Liepājas menciņi" (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā), kas ir balstīts uz senu Dienvidkurzemes recepti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/edinasana/liepajas-ipasais-ediens-ar-kurzemes-smeki-liepajas-mencini/|title=Liepājas īpašais ēdiens ar Kurzemes smeķi – “Liepājas menciņi”|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju — [[Lībieši|lībiešu]] un [[Kurši|kuršu]] — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi. [[Attēls:Spoku koks (2).jpg|thumb|"Spoku koks" — vides objekts, kas veltīts grupai Līvi]] === Mūzika === Liepāju dēvē par Latvijas mūzikas galvaspilsētu.<ref name=":1" /> Pilsētā darbojas vecākais orķestris Baltijas valstīs — [[Liepājas simfoniskais orķestris]]. Latvijā tas aizvien ir vienīgais profesionālais orķestris ārpus Rīgas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lso.lv/orkestris/par-mums|title=Par mums {{!}} VSIA LIEPĀJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS|last=LSO|website=www.lso.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> No Liepājas ir nākušas tādas grupas kā [[Līvi (grupa)|Līvi]], [[Credo (grupa)|Credo]], [[2xBBM]] un [[Tumsa (grupa)|Tumsa]], kā arī tādi komponisti kā [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Lūsēns]] un [[Uldis Marhilēvičs]]. Tiek rīkoti mūzikas festivāli, kā Summer Sound, Starptautiskais Zvaigžņu festivāls, VIA Baltica festivāls, Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls un citi.<ref name=":2" /> No 1964. līdz 2006. gadam [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|koncertdārzā "Pūt, vējiņi"]] tika organizēts ilglaicīgākais un ar tradīcijām bagātākais populārās mūzikas festivāls Latvijā — [[Liepājas dzintars]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/59570|title="Liepājas dzintars"|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-08-14|language=en}}</ref> === Māksla === [[Attēls:Baltu vienības dienas pasākumi Liepājā (29269901903).jpg|thumb|300x300px|Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles interjers]]Liepājas mākslas dzīve ir ar senām un bagātīgām tradīcijām. Vecākais un izcilākais mākslas darbs Liepājā ir koktēlnieka [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa jaunākā]] 1697. gadā darinātais [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcas]] altāris. 18. gadsimta ievērojamākais mākslas darbs ir [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības katedrāles]] iekārta un izcilās [[ērģeles]], kas kopš 1912. gada ir lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. levērības cienīga ir arī vecās katoļu baznīcas iekšsienu apdare — ornamentāli veidojumi apmetumā (1762) un [[Altāris|altāra]] retabls — raksturīgs vēlā [[Baroks|baroka]] darinājums, kolonnu, sienu un griestu gleznojumi, logu vitrāžas. Lietišķās mākslas meistaru darbi atrodas [[Liepājas muzejs|Liepājas muzejā]]. Te redzamas 18. gadsimta durvju vērtnes no nama [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13 un alvas lējēju darbi. 19. gadsimta izcilākais tēlniecības darbs ir tēlnieka Fabiani veidotā skulptūra kapličai [[Vecie kapi (Liepāja)|Vecajos kapos]], tomēr tēlniecības darbus pilsētā pārstāv galvenokārt memoriālie darbi. [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapos]] atrodas piemineklis [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Brīvības cīņās]] kritušo karavīru piemiņai, turpat arī piemiņas zīme pulkveža [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] pirmajā apbedījuma vietā, Līvas kapsētā ebreju apbedījumu nodalījumā piemineklis Latvijas Brīvības cīņās pie Liepājas kritušo ebreju karavīru piemiņai. [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] ierīkoti [[Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem|pieminekļi bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem]] un [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada 16. janvāra]] mītiņa atcerei. Netālu ir piemineklis dzejniecei [[Mirdza Ķempe|Mirdzai Ķempei]]. Pilsētā līdz valstiskās neatkarības atjaunošanai bija vairāki padomju okupācijas periodā radīti monumenti, no kuriem savā vietā palicis monuments 1941. gada Liepājas aizstāvjiem,<ref name=":1" /> taču 2022. gadā tika demontēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/liepaja-demontes-tris-padomju-okupacijas-laika-piemineklus/|title=Liepājā demontēs trīs padomju okupācijas laika pieminekļus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Kopš 1996. gada pilsētu rotā Ģirta Burvja vadītajā plenērā veidotās piemiņas skulptūras Līvas upes gultnei. Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli ir atveidoti bronzas skulptūrās, kas izvietotas visā [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospekta]] garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/darit-un-redzet/liepajas-himnas-telu-skulpturas/|title=Liepājas himnas tēlu skulptūras|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Bagātīgas ir [[glezniecība]]s tradīcijas.<ref name=":1" /> === Teātris === {{galvenais|Liepājas teātris}} 1804. gada Liepājā sāka darboties pilsētas (vācu) teātris, 1907. gadā nodibināja Liepājas Latviešu dramatisko biedrību. Kopā ar citām biedrībām tā 1907. gada martā dibināja un uzturēja Liepājas Latviešu teātri (tagadējais [[Liepājas teātris]]), kurš ir vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]]. 1918. gadā teātris pārcēlās uz pašreizējām telpām — uz pilsētas teātri toreizējā Hagedorna (tagad — [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra]]) ielā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris :: Teātra iela 4, Vecliepāja, Liepāja, Kurzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2022-08-14}}</ref> === Sports === [[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|220x220px|Liepājas Olimpiskais centrs]] 1998. gadā Liepājā atvēra pirmo pēc neatkarības atjaunošanas uzbūvēto [[hokejs|hokeja]] halli Latvijā. Par [["Liepājas Olimpiskā centra" ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[Liepājas HK|Hokeja klubs "Liepāja"]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs "Liepājas Metalurgs"]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs "Liepāja"]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem. Liepājā bazējas [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs [[BK Liepāja]]. Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> == Izglītība == [[Attēls:Liepājas Nikolaja ģimnāzija ap 1910.jpg|thumb|220px|Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka pirms Pirmā pasaules kara (ap 1910).]] [[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|thumb|220px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]] Pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] [[Livonijas karš|Livonijas kara]] dēļ Grobiņas fogteju par 50 000 guldeņiem ieķīlāja [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogam]] [[Albrehts Hoencollerns|Albrehtam]]. 1560. gada jūlijā Grobiņas draudzes novadā (''Amt Grobin'') baznīcu pārlūkošanas nolūkā ieradās [[Kēnigsberga]]s luterāņu sludinātājs maģistrs Johans Funks, kurš par pirmo Liepājas luterāņu mācītāju iecēla Bernhardu Fromholdu un lika izveidot baznīcas skolu. 1638. gada februāra baznīcas vizitācijā pieminēts Liepājas baznīcas seminārs (''seminarium ecclesiae'') jeb Liepājas pilsētas skola ({{val|la|Schola Civitatis Libaviensis}}), kurai uzlika Jelgavas lielās pilsētas skolas noteikumus un apstiprināja skolas rektoru un kantoru.<ref name = "Otto">[https://kpbc.umk.pl/Content/236501/PDF/Gromadzenie_POPC_017_73.pdf Die öffentlichen Schulen Kurlands zu herzoglicher Zeit 1567—1806] [[Gustavs Oto]], [[Jelgava]]ː 1904</ref> Skolu apmeklēt mudināja gan vāciešu, gan kuršu bērnus. „Nevāciem" ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bija vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no apmēram 1650. gada skolai bija trīs klases (''Prima, Secunda, Tertia''). Pirmo skolas mūra namu uzcēla no 1693. līdz 1697. gadam. 1780. gadā hercogs Pēteris Liepājas pilsētas skolai apstiprināja jaunu nolikumu, skolā bija trīs skolotāji (rektors, konrektors un kantors), kuri bija atbildīgi par trim klasēm. 1788. gadā uzcēla plašāku skolas namu.<ref name = "Otto"/> 1806. gadā Liepājas pilsētas skolu pārveidoja par apriņķa skolu, kurā mācījās [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skolu 1866. gadā pārveidoja par [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāziju]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas atvēra jūrniecības klasi, kuru 1876. gadā pievienoja [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvēja divas augstākās meiteņu skolas, no kurām vienu pārveidoja par ģimnāziju 1886. gadā. Līdz 1889. gadam Liepājā bija divas skolas ar latviešu mācības valodu, bet [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā visas Liepājas skolas pārgāja uz mācībām krievu valodā, vienīgi ticības mācību drīkstēja mācīt dzimtajā valodā. Pēc 1905. gada revolūcijas atjaunoja skolas ar latviešu valodu kā apmācības valodu.<ref name=":02">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55|access-date={{dat|2025|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:55}}</ref> Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Liepājā darbojās trīs vidusskolas, 25 pamatskolas, divi tehnikumi, komercskola, lietišķās mākslas vidusskola, komercinstitūts, tehniskā vakara amatniecības skola, ebreju amatnieku skola, zvejniecības un zivkopības skola. Darbojās ari tautas konservatorija un dažādi vakara kursi. Pastāvēja Liepājas pilsētas bibliotēka (dibināta 1839. gadā; 1937. gadā no visa grāmatu skaita 39 tūkstoši grāmatu bija latviešu valodā). 1919. gada decembrī bibliotēkā atvēra atsevišķu bērnu nodaļu — pirmo Latvijā. [[Attēls:Liepāja University 2008-08.JPG|thumb|220x220px|Liepājas Universitāte]] Pēc Otrā pasaules kara Liepājā darbojās Liepājas Pedagoģiskais institūts (dibināts 1954. gadā; 1945. gadā pedagoģiskā skola, 1950. gadā Liepājas Skolotāju institūts), Rīgas Politehniskā institūta Vispārtehniskā fakultāte, jūrskola, medicīnas skola, politehnikums, Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (dibināta 1926. gadā), mūzikas skola, desmit vispārizglītojošās skolas, divas profesionāli tehniskās vidusskolas un divas tehniskās skolas.<ref name=":1" /> === Mūsdienas === 2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.<ref>[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā</ref> 2022. gadā Liepājā ir divpadsmit pašvaldības vispārējās izglītības iestādes un divas privātās skolas, kas nodrošina izglītības iegūšanu lielākajos pilsētas mikrorajonos.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/visparizglitojosas-skolas/|title=Vispārizglītojošās skolas|website=Vispārizglītojošās skolas|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}</ref> 2023. gada 19. oktobrī Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome apstiprināja Liepājas skolu nosaukumu maiņu. 16. novembra domes sēdē apstiprināja piecu izglītības iestāžu nolikumus, līdz ar ko [[Liepājas 3. pamatskola]]i piešķīra [[Liepājas Piemares pamatskola]]s, Liepājas 7. vidusskolai — [[Liepājas Dzintara vidusskola]]s, Liepājas 8. vidusskolai — [[Liepājas Rietumkrasta vidusskola]]s, J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolai — [[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola]]s, Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolai — [[Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola]]s nosaukumu. Ar šo lēmumu jaunus nosaukumus ieguva arī [[Liepājas Valsts ģimnāzija]] (iepriekš — Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]), [[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola]] (iepriekš — Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola), [[Liepājas Raiņa vidusskola]] (iepriekš — Liepājas Raiņa 6. vidusskola), [[Liepājas Karostas mūzikas skola]] (iepriekš — [[Liepājas 2. mūzikas skola]]).<ref>[https://www.liepaja.lv/liepajas-izglitibas-iestadem-mainiti-nosaukumi/ Liepājas izglītības iestādēm mainīti nosaukumi] 2023. gada 16. novembrī</ref> {| class="wikitable" |+ ! colspan="2" |Vispārējās izglītības iestādes<ref name=":5" /> !Augstākās izglītības iestādes<ref name=":6" /> |- |[[Liepājas Valsts ģimnāzija]] |[[Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola]] |[[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[RTU Liepāja|Liepājas filiāle]] |- |[[Liepājas Liedaga vidusskola]] |[[Liepājas Piemares pamatskola]] |[[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola]] |[[Liepājas Līvupes pamatskola - attīstības centrs]] |[[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Raiņa vidusskola]] |[[Liepājas Centra sākumskola]] |[[Liepājas Jūrniecības koledža]] |- |[[Liepājas Dzintara vidusskola]] |[[Liepājas Ezerkrasta sākumskola]] |[[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Rietumkrasta vidusskola]] |[[Liepājas Katoļu pamatskola]] |[[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle |- |[[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola]] |[[Privātsākumskola "Varavīksne"]] |Juridiskās koledžas Liepājas filiāle |} == Arhitektūra == Liepājas arhitektūrā redzamas dažādu gadsimtu ēkas: [[Klasicisms|klasicisma]] koka ēkas sākot no 17. gadsimta, augsti novērtētas ķieģeļa arhitektūras, [[Eklektika (arhitektūra)|eklektisma]] un [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkas 19. un 20. gadsimta mijā, kā arī dažas Latvijas brīvvalsts laika ēkas, padomju laika [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] un mūsdienu arhitektūras jaunceltnes. Daudz ēku gāja bojā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kā rezultātā tika iznīcināta gandrīz visa pilsētas apbūve starp [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības kanālu]] un [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukumu]] — vairāk nekā 100 ēkas.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzejaprozaizzinosimateriali.wordpress.com/2017/08/13/liepajas-arhitektura-gadsimtu-griezos/|title=Liepājas arhitektūra gadsimtu griežos|last=dzejaprozamaterialiberniem|website=Mani raksti|access-date=2022-08-15|date=2017-08-13|language=lv}}</ref> Liepājas attīstību pilnībā noteica ekonomiskie apstākļi — sākotnēji ostas izveide, vēlāk, no 19. gadsimta beigām — rūpniecības paplašināšanās.<ref name=":1" /> Liepājā kopumā ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā|64 valsts nozīmes kultūras pieminekļi]].<ref name=":7" /> === Agrīnā === [[Attēls:5402-Liepaja.jpg|thumb|Ēka Kungu ielā 26]] Pirmo izbūves un arhitektūras uzplaukuma posmu Liepāja sasniedza 17. un 18. gadsimtā. Celtņu arhitektūras attīstība un mākslas stili atspoguļojās turīgāko iedzīvotāju mājās, kur atrodams manierisms, baroks, klasicisms un citi stili. Vienkāršie iedzīvotāji savas mītnes cēla ar laukos raksturīgiem tautas celtniecības paņēmieniem.<ref name=":3" /> Pie vecākā Liepājas ēku tipa pieder koka guļbūve uz zema mūra cokola ar stāvu kārniņu jumtu. Šāda tipa ēkas ir atrodamas Kungu ielā, kas 17. gadsimtā bija pilsētas galvenā iela.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/koka-apbuve/|title=Koka apbūve|website=Koka apbūve|access-date=2022-08-15|language=lv}}</ref> Ievērības cienīga ir ēka [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu ielā]] 24. 2021. gadā šajā ēkā pabeigta restaurācija un atvērta Liepājas muzeja filiāle [[Liepājas muzejs|"Hoijeres kundzes viesu nams"]]. Pēc ticamiem nostāstiem 1697. gadā tajā viesojies Krievijas cars [[Pēteris I]]. Savukārt blakus ēkā Kungu ielā 26 1700. gadā viesojās [[Zviedrija]]s karalis [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]].<ref name=":22">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļvedis Liepājas arhitektūrā|last=Sāne-Alksne|first=Līga|publisher=Liepājas pilsētas arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvalde|year=1991|location=Liepāja|pages=}}</ref> Vēl vērā ņemamas ir ēkas [[Lielā iela (Liepāja)|Lielajā ielā]] 6, Kungu ielā 3, [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13, kā arī noliktavas [[Jāņa iela (Liepāja)|Jāņa ielā]] 1 un 2 un Zivju ielā 4/6 un 10/12.<ref name=":1" /> Pēc vairākiem neveiksmīgiem ostas celšanas mēģinājumiem iepriekšējā gadsimta laikā, 1703. gadā tika izrakts [[Tirdzniecības kanāls]], kas veicināja pilsētas izaugsmi. Šajā laikā no koka tika celtas ostas noliktavas, kurām raksturīgs augsts cokolstāvs, kas izveidots kā puspagrabs. LIelākā daļa vecāko noliktavu koncentrējās [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras ielā]], no kurām viena 20. gadsimta 30. gados tika pārvesta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeju]], bet pārējās nav saglabājušās. Dzīvojamās ēkas ostas rajonā bija pavisam nelielas un blīvi izvietotas.<ref name=":22" /> 1848. gadā pilsētā bija 664 ēkas, no tām tikai 46 bija mūra ēkas. Kaut arī būvēja koka ēkas, greznākās bija ar jumta izbūvēm un greznām durvīm, apkalumiem un skaisti apgleznotām podiņu krāsnīm. Pati greznākā celtne 18. gadsimta Liepājā bija [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības luterāņu katedrāle]].<ref name=":1" /> [[Attēls:Kūrmājas prospekts 12 (Liepāja).jpg|thumb|Ēka Kūrmājas prospektā 12, arhitekts: Pauls Makss Berči]] === Berči === Sākot ar [[Grobiņa]]s šosejas izbūvi 1841. gadā, un Liepājas-Romnu dzelzceļa izbūvi 1870. gados, pilsēta ieguva citu raksturu. To vēl vairāk iezīmēja [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]] iecelšana par pirmo pilsētas arhitektu 1871. gadā. Berči celtās mājas veido Liepājas vēsturiskās apbūves nozīmīgāko daļu. M. P. Berči daudzveidīgo darbu plašais klāsts ietver gan eļļas ekstrakcijas rūpnīcu un linoleja rūpnīcu, gan savrupmājas [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 14 un 16, [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielā]] 15, gan īres namus Peldu ielā 44, [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestādi]] [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] un slimnīcas kompleksu Dārtas ielā, [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|ģimnāzijas ēku]] Krišjāņa Valdemāra ielā 4, kafejnīcu Krišjāņa Valdemāra ielā 2, [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcu]], Romas viesnīcu un citas. Pazīstamas ir viņa sarkano ķieģeļu ēkas. Šā laika arhitektūrā izmantoti augstvērtīgi galdniecības izstrādājumi, piemēram, durvis. levērības cienīgas ir apgleznotās kāpņu telpas, tās atrodamas ne tikai greznās mājās, bet arī strādnieku īres namos Palmu ielā 6, [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu ielā]] 9, [[Republikas iela|Republikas ielā]] 28, [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu ielā]] 21.<ref name=":1" /> [[Attēls:Lielā iela 5 (Liepāja).jpg|thumb|Ēka Lielajā ielā 5. arhitekts: Ludvigs Melvils]] === Jūgendstils === Liepājā ir atrodami Eiropas mēroga [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras paraugi. Pilsētā ir vairāki desmiti jūgendstila ēku, kas absolūtos skaitļos ir vairāk nekā citās Eiropas pilsētās. Graudu ielu gandrīz visā tās garumā pilsētvides tēlu pilnībā nosaka jūgendstils.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/Jūgendstils-kā-Liepājas-arhitektūras-īstā-rota|title=Jūgendstils kā Liepājas arhitektūras īstā rota|website=building.lv|access-date=2022-08-15|date=2013-10-29|language=lv}}</ref> Lielākā daļa ēku ir būvētas ziemeļu nacionālā romantisma stilā, kas ir atturīgs un lakonisks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/jugendstils/|title=Jūgendstils|website=Jūgendstils|access-date=2022-08-15|language=lv}}</ref> Pauls Makss Berči ir projektējis vairākas jūgendstila ēkas, bet nozīmigas ir arī Teodora Makša Berči (Berči juniors), Ludviga Melvila, Šarla Karra, Larša Sonkes, [[Pauls Kampe|Paula Kampes]], Adolfa Kučnera, Gustava Janičeka, Viljama Losova, Makša Kūna, Aleksandra Zērensena un Vasilija Kosjakova būvētās ēkas. Visizcilākie jūgendstila paraugi ir ēkas [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektā]] 2/6, [[Ausekļa iela (Liepāja)|Ausekļa ielā]] 9, [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu ielā]] 28, 34, 36/38, 44, 46, 27/29 un 45, [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru ielā]] 3, 9, 16 un 23, [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona]] ielā 8, [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu ielā]] 23, Peldu ielā 33/35, [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta ielā]] 1 un 11, Lielajā ielā 4 un 5, [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra ielā]] 2, [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas ielā]] 18, [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu ielā]] 21A, Tirgoņu ielā 22, Kuršu ielā 1, 5, 17 un 21, [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu ielā]] 8/10 un 16, [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas ielā]] 6 (pagalmā), [[Toma iela (Liepāja)|Toma ielā]] 43, Dīķa ielā 11, Avotu ielā 4 un 11, Republikas ielā 19 un 28, [[Uliha iela|Uliha ielā]] 5, 13, 15/17, 19, 25 un 66, [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa ielā]] 1, Kroņu ielā 10/12 u.c.<ref name=":4" /> === Karosta === [[Attēls:Liepaja Karosta church (3788686258).jpg|thumb|Karostas ainava]] Pilsētas ziemeļu daļā labāko Krievijas militāro arhitektu un būvinženieru vadībā uzcēla [[Karosta]]s kompleksu, kas gan funkcionāli, gan pēc apbūves rakstura un tradīcijām bija un ir pilnīgi citāds nekā pārējā pilsēta. Karosta vēl joprojām ir izcils militarizētas kompleksas apbūves paraugs Latvijas būvvēsturē. Rajons būvēts krievu armijas vajadzībām, tā dominante ir pareizticīgo katedrāle centrā. Nozīmīgi Karostas objekti ir virsnieku saieta nams un dzīvojamo ēku komplekss, kā arī unikālā fortifikācijas sistēma, kas apjoza visu pilsētu un ar pazemes ejām savienoja dažādas pilsētas daļas. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā nocietinājumi daļēji saspridzināti.<ref name=":1" /> === Pirmā brīvvalsts === Neatkarīgās Latvijas Republikas laikā arhitekts Jānis Blaus izstrādāja projektu Latviešu biedrības namam Liepājā. Ēku [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukumā]] uzcēla 1934. gadā. Armijas ekonomiskā veikala ēku pēc arhitekta Aleksandra Rāceņa projekta uzcēla 1934.—1935. gadā, bet sagrāva Otrā pasaules kara laikā. Lombarda un krājkases ēka Teātra ielā 3 celta 1936.—1937. gadā.<ref name=":3" /> Šajā laikā būvēta arī Draudzīgā aicinājuma pamatskola (tagadējā [[Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola|5. vidusskola]]; K. Bikše), kā arī Jaunliepājas Lutera baznīca (K. E. Štrandmanis).<ref name=":1" /> === Padomju laiki === Liepājas pilsētas centru izpostīja Otrais pasaules karš, tādēļ bija nepieciešami jauni attīstības ģenerālie plāni. [[Latvijas PSR]] arhitektūru un pilsētbūvniecību regulēja [[Padomju Savienība]]i vienveidīgie pilsētu plānošanas un apbūves normatīvi. Jaunus centrus kara laikā nopostītām pilsētām plānoja atbilstoši standartizēti formāliem principiem — internacionālajam modernismam, kur ielām bija jābūt plašām, bet laukumiem — regulāriem, simetriskiem ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli centrā. Sabiedriskās celtnes veidoja reprezentatīvas — atbilstošas padomju arhitektūras principiem — lielas, plašas, pārliecinošas. Pēc arhitekta Andreja Aivara projekta smagnējā eklektisma stilā 1957. gadā uzcēla ēku, kurā pašlaik atrodas [[Liepājas Universitāte]]. Tai gandrīz identiska ēka atrodas [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Tika uzbūvēts tirdzniecības nams “Kurzeme”, kam ārsienās paredzēja lielus logus, bet pirmajā stāvā — vitrīnas. Padomju laikā Liepājas vecpilsētas vēsturisko apbūvi plašā teritorijā likvidēja, izbūvējot tramvaja līnijas posmu no “Kurzemes” līdz Peldu ielai. Pārmaiņas skāra arī Lielo ielu.<ref name=":3" /> Kara ostas dēļ Liepāja bija slēgta pilsēta, un tādējādi būvniecība pilsētā bija diezgan gausa līdz pat 70. gadiem, kad sākās jaunu rūpnīcu ("Lauma", lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, "Hidrolats") un dzīvojamo rajonu celtniecība, nozīmīgākais no tiem ir Ezerkrasta mikrorajons.<ref name=":1" />[[Attēls:Great Amber Concert Hall in Liepāja, Latvia, May 2019.jpg|thumb|Koncertzāle Lielais Dzintars, arhitekts: Folkers Gīnke]] === Pēc neatkarības atjaunošanas === Pēc neatkarības atjaunošanas tika uzbūvēta mākslīgā ledus halle (arhit. [[Uldis Pīlēns|U. Pīlēns]]), katoļu klosteris (A. Kokins) Jaunliepājā, veikals "Māja" (rekonstrukcija; A. Padēlis-Līns), tirgus jaunie paviljoni pilsētas centrā (U. Pīlēns). Visievērojamākā 21. gadsimta celtne ir koncertzāle [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]. Jauno laiku būvniecībai raksturīgs jaunu materiālu un tehnoloģiju lietojums, kā arī racionālisms un [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]].<ref name=":1" /> == Apskates objekti == [[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]] ''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]] * [[Karosta]] — unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas Impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. * [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] — viens no lielākajiem dendroloģiskajiem parkiem [[Latvija|Latvijā.]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/parki-skveri-un-laukumi/|title=Parki, skvēri un laukumi|website=Parki, skvēri un laukumi|access-date=2023-07-21|language=lv}}</ref> ** Liepājas pludmale — kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu. Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti. ** [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|Koncertdārzs "Pūt Vējiņi"]] — brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta. ** [[Gulbīšu dīķis]] — dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas. ** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] — Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]]. * [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] — pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem. * [[Liepājas muzejs]] — lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči. * [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle "Liepāja okupāciju režīmos"]] — Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. * [[Liepājas teātris]] — vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka. * [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] — [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. * [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] — senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]]. * [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle "Lielais dzintars"]] — akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā. == Ekonomika == [[Attēls:Dry docks of the Liepāja Northern Shipyard in 2006.jpg|thumb|[[Tosmares kuģubūvētava]]s sausie doki]] Pēc PSRS [[Komandekonomika|centralizētās plānveida ekonomikas]] sabrukuma Liepājai nācās risināt infrastruktūras problēmas. Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības inkubāciju un attīstību pilsētā, tika izveidota Liepājas speciālā ekonomiskā zona (Liepājas SEZ). Saskaņā ar likumu Liepājas SEZ tika izveidota 1997. gada 1. martā, un tā pastāvēs līdz 2035. gada 31. decembrim. Liepājas SEZ mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbības vidi, ražošanu, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisko tirdzniecību caur Latviju. Liepājas SEZ mērķis ir piesaistīt investīcijas ražošanas un infrastruktūras paplašināšanai, kā arī radīt jaunas darba vietas un nodrošināt reģiona attīstību. Sākotnēji investīciju pieaugums bija lēns kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ, taču shēma izrādījās veiksmīga, jo vērojamas pozitīvas tendences jaunu uzņēmumu veidošanā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Eglins-Eglitis|first=Atis|last2=Lusena-Ezera|first2=Inese|date=2016|title=From Industrial City to the Creative City: Development Policy Challenges and Liepaja Case|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/S2212567116302568|journal=Procedia Economics and Finance|language=en|volume=39|pages=122–130|doi=10.1016/S2212-5671(16)30256-8 | issn=2212-5671}}</ref> Pēc iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] 2004. gadā daudzi uzņēmumi saskārās ar stingriem Eiropas noteikumiem un saspringtu konkurenci. 2007. gadā slēdza uzņēmumus "[[Liepājas cukurfabrika]]" un "Liepājas sērkociņi", bet "Līvu alus", "Liepājas maiznieks" un "Lauma" pārdeva investoriem. 2013. gadā bankrotēja tērauda ražošanas uzņēmums [[Liepājas Metalurgs]], kas radīja vienus no lielākajiem ekonomiskajiem zaudējumiem mūsdienu Latvijas vēsturē, valstij izmaksājot aptuveni 230 miljonus latu (327 miljonus eiro).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/liepajas-metalurgs-bankruptcy-cost-latvia-lvl-230-million-105351|title=Liepājas metalurgs’ bankruptcy to cost Latvia around LVL 230 million {{!}} Baltic News Network - News from Latvia, Lithuania, Estonia|website=web.archive.org|access-date=2022-09-11|date=2013-11-12|archive-date=2013-11-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20131112040519/https://bnn-news.com/liepajas-metalurgs-bankruptcy-cost-latvia-lvl-230-million-105351}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/?doc=91895|title=The Baltic Course {{!}} Baltic States news & analytics|last=курс|first=The Baltic Course-Балтийский|website=The Baltic Course {{!}} Baltic States news & analytics|access-date=2022-09-11}}</ref> Mūsdienās pilsētas ekonomisko attīstību galvenokārt virza Liepājas SEZ, [[Liepājas osta]] un tajā izvietotie uzņēmumi. 2021. gadā Liepājas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu bija TOLMETS, ''AE Partner'' un ''Jensen Metal''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://statistika.lursoft.lv/lv/statistika/|title=Lursoft statistika|last=Lursoft|website=Lursoft|access-date=2022-09-11|date=2022-09-11|language=lv}}</ref> 2022. gadā netālu no Karostas paceļamā tilta sāka būvēt jaunu termināli dzeramā ūdens eksportam no Liepājas dziļurbumiem. Projekta attīstītāji ir SIA "EIPU", kam ir saistība ar SIA "Lielbātas avots" īpašniekiem, kuriem izdevies piesaistīt investorus. Terminālis sastāvēs no diviem segtiem 30 000 tonnu ūdens rezervuāriem un tilpnes 21 600 kubikmetru ūdens uzkrāšanai. Kopējās būvniecības izmaksas prognozēja līdz 30 miljoniem eiro, būvniecību paredzēts pabeigt 2024. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/liepaja-buve-iespaidigu-dzerama-udens-terminali.a475891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Liepājā būvē iespaidīgu dzeramā ūdens termināli] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> == Transports == [[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]] {{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta "Liepāja"|Autobusu satiksme Liepājā}} Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli [[Mirdzas Ķempes iela (Liepāja)|Mirdzas Ķempes ielas]] galā. Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem. Akciju sabiedrība "Pasažieru Vilciens" nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz [[Vaiņode (stacija)|Vaiņodi]] netiek izmantota. 7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta "Liepāja"]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pusgadu-pec-airbaltic-reisu-atsaksanas-liepaja-cer-uz-pastavigu-gaisa-satiksmi.a244993/|title=Pusgadu pēc «airBaltic» reisu atsākšanas Liepājā cer uz pastāvīgu gaisa satiksmi|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-22|language=lv}}</ref> bet [[COVID-19]] [[pandēmija]]s dēļ tie tika atcelti. Pagaidām regulārie lidojumi nav atsākti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/regularus-lidojumus-uz-liepaju-tuvakaja-laika-neatsaks.a496446/|title=Regulārus lidojumus uz Liepāju tuvākajā laikā neatsāks|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-22|language=lv}}</ref> Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] — Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja — [[Lietuva]]s robeža).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}</ref> == Iedzīvotāji == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Vēsturiskais iedzīvotāju skaits |align = right |cols = 1 |percentages = pagr |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ilustrēts Liepājas pilsētas plāns ar vēsturisku aprakstu|publisher=Izdevniecība "Latvijas Atbrīvotājs"|year=1931|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/49298}}</ref> |1640|1500 |1759|4548 |1797|4516 |1840|10992 |1857|8333 |1863|9970 |1881|29611 |1897|60653 |1911|83650 |1914|94000 |1915|43620 |1920|50311 |1925|60762 |1930|57238 |1941|45067 |1943|43280 |1959|71646 |1970|92884 |1979|107663 |1980|108262 |1985|110606 |1990|114337 |1995|96294 |2000|89448 |2005|83762 |2010|78913 |2011|76731 |2015|71125 |2020|68535 |2022|67360 |2026|66746 }} {{Pie chart | caption= Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2024. gadā | label1 = [[Latvieši]] | value1 = 60 | color1 = darkgreen | label2 = [[Latvijas krievi|Krievi]] | value2 = 26 | color2 = brown | label3 = [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | value3 = 5 | color3 = #08f | label4 = [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | value4 = 3 | color4 = orange | label5 = [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | value5 = 3 | color5 = #6A3D9A | label7 = | value7 = 1 | color7 = pink | label8 = | value8 = 0.1 | color8 = white | label9 = | value9 = 0.0 | color9 = red | label6 = [[Latvijas poļi|Poļi]] | value6 = 1 | color6 = blue | label10 = Cita vai neizvēlēta | value10 = 2 | color10 = black | thumb = left }} Liepājas iedzīvotāju struktūra vienmēr ir bijusi multikulturāla, un tas ir ietekmējis pilsētas sociālo dzīvi, ekonomiku un pārvaldi. Liepājas iedzīvotāju struktūra sāka mainīties pēc [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] 1817. gadā. Iedzīvotāju skaits 1800. gadā bija 4500, bet 1840. gadā pilsētā jau bija 10 992 iedzīvotāju. Uz brīdi pilsētas iedzīvotāju skaitu negatīvi ietekmēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas - Daugavpils dzelzceļa]] atklāšana 1861. gadā, jo ievest preces Rīgas ostā ar dzelzceļu bija vienkāršāk nekā Liepājā pa zemes ceļu. 1863. gadā iedzīvotāju skaits bija vien 9970. Kad Liepāju 1871. gadā pievienoja Krievijas dzelzceļu tīklam, pilsētas attīstība un iedzīvotāju skaits piedzīvoja vēl neredzētu pieaugumu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ilustrēts Liepājas pilsētas plāns ar vēsturisku aprakstu|publisher=Izdevniecība "Latvijas Atbrīvotājs"|year=1931|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/49298}}</ref> 1881. gadā Liepājā bija jau 29 600 iedzīvotāju.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Eglins-Eglitis|first=Atis|last2=Lusena-Ezera|first2=Inese|date=2016-01-01|title=From Industrial City to the Creative City: Development Policy Challenges and Liepaja Case|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2212567116302568|journal=Procedia Economics and Finance|series=3rd GLOBAL CONFERENCE on BUSINESS, ECONOMICS, MANAGEMENT and TOURISM|language=en|volume=39|pages=122–130|doi=10.1016/S2212-5671(16)30256-8|issn=2212-5671}}</ref> 50 gadu laikā līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] iedzīvotāju skaits gandrīz desmitkāršojās. Kara priekšvakarā Liepājas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Bet, karaspēkam un daļai iedzīvotāju evakuējoties, iedzīvotāju skaits samazinājās vairāk nekā divas reizes, un 1915. gada 30. septembrī tika saskaitīti tikai 43.620 iedzīvotāji. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Praktisks ilustrēts vadonis pa Liepāju un Dienvidu Kurzemi|last=Krūmiņš|first=Gotards|year=1930|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/415667}}</ref> [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. Liepāja ar 67 360 iedzīvotājiem 2022. gadā ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, bet demogrāfiskā situācija ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju [[dabiskais pieaugums]] ir negatīvs.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher="Preses nams"|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}</ref> Pēc Latvijas pievienošanās ES 2004. gadā pieauga ekonomiskā migrācija uz [[Rietumeiropa]]s valstīm, tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp valstspilsētām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}</ref> Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}</ref> === Etniskais sastāvs un valstiskā piederība === Liepājas iedzīvotāju etniskais sastāvs vienmēr bijis ļoti raibs. Līdz Pirmajam pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] — [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz Otrajam pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās.<ref name=":1" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Liepājā samazinājās cittautiešu skaits, īpaši kopš pēc Krievijas bruņoto spēku izvešanas, no kuriem pēdējie atstāja pilsētu 1994. gadā. Pateicoties naturalizācijai un augstākai dzimstībai, Latvijas pilsoņu skaits kopš 2012. gada Liepājā nav būtiski mainījies. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 55 671 Latvijas pilsoņi (74,7% no kopējā skaita), 16 909 [[Latvijas nepilsoņi]] (18,6%) un 4282 Krievijas Federācijas pilsoņi (6,0%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 55 487 Latvijas pilsoņi (82,3%), 10 181 Latvijas nepilsonis (11,7%) un 3518 Krievijas pilsoņi (4,5%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>55 671</small><br />(74,7%) | <small>54 906</small><br /> | <small>54 210</small><br /> | <small>54 058</small><br /> | <small>54 059</small><br /> | <small>53 461</small><br /> | <small>53 702</small><br /> | <small>54 097</small><br /> | <small>54 258</small><br /> | <small>54 313</small><br /> | <small>54 211</small><br /> | <small>55 352</small><br /> | <small>55 529</small><br /> | <small>55 487</small><br />(82,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>13 833</small><br />(18,6%) | <small>13 388</small><br /> | <small>12 483</small><br /> | <small>11 767</small><br /> | <small>11 129</small><br /> | <small>10 586</small><br /> | <small>10 164</small><br /> | <small>9 715</small><br /> | <small>9 352</small><br /> | <small>8 990</small><br /> | <small>8 630</small><br /> | <small>8 470</small><br /> | <small>8 226</small><br /> | <small>7 910</small><br />(11,7%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>4 475</small><br />(6,0%) | <small>4 326</small><br /> | <small>4 414</small><br /> | <small>4 555</small><br /> | <small>4 514</small><br /> | <small>4 412</small><br /> | <small>4 292</small><br /> | <small>4 197</small><br /> | <small>4 072</small><br /> | <small>3 911</small><br /> | <small>3 717</small><br /> | <small>3 447</small><br /> | <small>3 266</small><br /> | <small>3 031</small><br />(4,5%) | | |} === Ievērojami cilvēki Liepājā === {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzimuši * [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs; * [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis; * [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe; * [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Augusts Krastiņš]] (1859—1942) — ASV latviešu autokonstruktors; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators; * [[Herberts Cukurs]] (1900—1965) — lidotājs un nacistu kolaborants; * [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs; * [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists; * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents; * [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs; * [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks; * [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; * [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists; * [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs; * [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris; * [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks; * [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris; * [[Andrejs Kasparovičs]] (1930—1994) - karavīrs; * [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs; * [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs; * [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise; * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs; |col2= * [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore; * [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists; * [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists: * [[Selga Mence]] (1953)<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; — komponiste * [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis; * [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece; * [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs; * [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists; * [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis; * [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]]; * [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists; * [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore; * [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists; * [[Ainars Virga]] (1964) — mūziķis: * [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs; * [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece; * [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis; * [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis; * [[Dace Bluķe]] (1973) — muzikoloģe, kultūras darbiniece, politiķe; * [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris; * [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise; * [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists; * [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis; * [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja; * [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis; * [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste * [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists; * [[Rūdolfs Balcers]] (1997) — hokejists; * [[Ernests Laumanis]] (1908–1968) — Latvijas armijas un latviešu leģiona virsnieks. }} {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzīvojuši * [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks; * [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece; * [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs; * [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore; * [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}</ref>; * [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs; * [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece; * [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors; * [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs; * [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece; * [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise; * [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts; |col2= * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — literāts un politiķis; * [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis; * [[Imants Resnis]] (1949—2026) — diriģents un politiķis; * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris; * [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris; * [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors; * [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris; * [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs; * [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks; * [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks; * [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks; * [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks; * [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja; * [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece; * [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs; * [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs; }} == Sadraudzības pilsētas == Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}</ref> * {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]] * {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]] * {{flaga|Dānija}} [[Guldborgsunda]], [[Dānija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]] * {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]] * {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] * {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls] * [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs] * [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte] * [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel] * [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info] {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Latvijas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] [[Kategorija:Liepāja| ]] l8a65vve3mmepcez0lm0ekn4ug3hax3 0 5899 4536547 4532995 2026-10-16T05:41:59Z Gliwi 65713 ([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen Roßleben.png]] → [[File:DEU Roßleben (Roßleben-Wiehe) COA.svg]] PNG → SVG 4536547 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''. No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. == Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm == {| width=300px align=right |- | {{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}} {{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]}} {{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}} {{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits |- | [[Bavārija]] || 317 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || 313 |- | [[Berlīne]] || 1 |- | [[Brandenburga]] || 113 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2 |- | [[Hamburga]] || 1 |- | [[Hesene]] || 191 |- | [[Lejassaksija]] || 158 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || 129 |- | [[Saksija]] || 170 |- | [[Saksija-Anhalte]] || 104 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63 |- | [[Tīringene]] || 126 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.<br />(2013)<ref name=autonazwa1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}</ref> !! Federālā zeme |- | [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]] |- | || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Frankenhausen COA.svg|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sülze COA.svg|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]] |- | [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Breinlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]] || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]] |- | || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zehdenick COA.svg|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]] |- | || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebeleben COA.svg|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vilsbiburg COA.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vohburg a.d.Donau COA.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Furtwangen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA (alt).svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gehren (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Großbreitenbach (Großbreitenbach) COA.svg|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Heldrungen (An der Schmücke) COA.svg|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hohenberg an der Eger COA.svg|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]] |- | || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Clingen COA.svg|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langewiesen (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]] |- | || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oberasbach COA.svg|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]] || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]] |- | || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Plaue COA.svg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene (Bādene)|Reinfeldene]]|| ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roßleben (Roßleben-Wiehe) COA.svg|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]] |- ||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadtilm COA.svg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzheide COA.svg|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ummerstadt COA.svg|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wolframs-Eschenbach COA.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sondershausen COA.svg|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013) |places = {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-<br />gladbaha]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]] |Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]] |Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]] |Attēls:Frankfurt am Main, Skyline mit Flößerbrücke 2.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]] |Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]] |Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]] |Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]] |Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]] |Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] qh615550jxfvbyyipxgcjoq2umdbtfe 0 6141 4536503 4521426 2026-10-16T04:20:17Z Pirags 3757 +bilde 4536503 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas novadu|Kurzeme (nozīmju atdalīšana)|Kurzeme}} {{Latvijas vēsturiskā novada infokaste | novada_nosaukums = Kurzeme | karte = Kurzeme location Latvia.svg | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Kurzeme.svg | ģerboņa_nosaukums = Kurzemes ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | vpilsētas = [[Liepāja]], [[Ventspils]] | platība = 15 190 | platības_atsauce = | iedzīvotāji = 269 285 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = 17.7 | teritorijas = {{collapsible list|title=6 novadi (2 daļēji)|[[Dienvidkurzemes novads]]<br />[[Kuldīgas novads]]<br />[[Talsu novads]]<br />[[Ventspils novads]]<br /><br />daļēji:<br />[[Tukuma novads]]<br />[[Saldus novads]]}} | novadu_centri = {{collapsible list|title=6 centri|[[Grobiņa]]<br />[[Kuldīga]]<br />[[Talsi]]<br />[[Tukums]]<br />[[Saldus]]<br />[[Ventspils]]}} | mājaslapa = www.kurzemesregions.lv }} [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|250px|Kurzeme (''Kuronia'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] '''Kurzeme''' ({{val|liv|Kurāmō}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |title=kurzeme -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz |access-date={{dat|2019|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823021142/http://www.murre.ut.ee/liivi/dict.cgi?word=Vidzeme&lang=lv |archivedate={{dat|2017|08|23||bez}} }}</ref>) jeb '''Kursa''' ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[Latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]].<ref>[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv</ref> Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš [[Kurzemes bīskapija]]s dibināšanas 1230. gadā, lai gan līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā pie Kurzemes tika pieskaitīta arī [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] dienvidu daļa mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā ([[Ceklis]], [[Megava]] un [[Pilsāts]]). Vecākās Kurzemes pilsētas ir [[Aizpute]], [[Kuldīga]] un [[Ventspils]]. == Etimoloģija == Kurzemes nosaukums veidots no etnonīma '[[kurši]]' (senāka forma 'kursi') jeb 'kūri', kas rakstos kā ''Cori'' minēti jau 9. gadsimtā, un vēlākajos laikos izmantotajos [[Vācu valoda|vācu]] ''Kuren'' un [[Latīņu valoda|latīņu]] ''curones''. Savukārt par paša etnonīma un tam atbilstošā vietvārda Kursa izcelsmi pastāv vairākas versijas. Lietuviešu valodnieks [[Kazimiers Būga]] uzskatīja, ka nosaukums norāda uz to, ka [[Senā Kursa]] ir bijusi līdumu un plēsumu zeme ar nabadzīgiem kokiem. Kursas vārda izcelsmi viņš saistīja ar indoeiropiešu valodās sastopamajiem vārdu līdziniekiem, piemēram, [[Sanskrits|sanskrita]] ''kṛśaḥ'' (panīcis), slovēņu ''krš'' (krūms), ukraiņu ''kors'' (līdums, plēsums), čehu ''krs'' (nonīcis koks), poļu ''karślak'' (zems, šķībs malkai nederīgs koks).<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Balode |first1=Laimute |last2=Bušs |first2=Ojārs |title=No Abavas līdz Zilupei |date=2015 |publisher=Latviešu valodas aģentūra |isbn=9789984829289}}</ref> == Vēsture == Arheoloģiskie izrakumi [[Sārnates apmetne]]s vietā dod priekšstatu par senāko Kurzemes iedzīvotāju dzīves apstākļiem vidējā neolīta periodā (ap 3400.—2300. gadu p.m.ē.). Viņu kultūra piederēja [[ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]s lokam. Trešajā gadu tūkstotī p.m.ē. no dienvidiem ieceļoja [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] runājušās [[Balti|baltu]] ciltis, izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]].<ref>Haak W, Lazaridis I, Patterson N, Rohland N, Mallick S, Llamas B, Brandt G, Nordenfelt S, Harney E, Stewardson K, Fu Q, Mittnik A, Bánffy E, Economou C, Francken M, Friederich S, Pena RG, Hallgren F, Khartanovich V, Khokhlov A, Kunst M, Kuznetsov P, Meller H, Mochalov O, Moiseyev V, Nicklisch N, Pichler SL, Risch R, Rojo Guerra MA, Roth C, Szécsényi-Nagy A, Wahl J, Meyer M, Krause J, Brown D, Anthony D, Cooper A, Alt KW, Reich D. [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5048219/ Massive migration from the steppe was a source for Indo-European languages in Europe.] [[Nature]]. 2015 Jun 11;522(7555):207-11.</ref> [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmetā]] Kurzemes ziemeļu daļā ieceļoja [[Baltijas somi|Baltijas somu]] ciltis, atrasti arī seno [[Skandināvija]]s iedzīvotāju [[bronza]]s priekšmeti ([[Staldzenes depozīts]]) un apbedījumi (t.s. "[[velna laivas]]"). === Pirms krusta kariem === {{Pamatraksts|Kursa (valsts)}} [[Attēls:Sena Kursa 13.gs..jpg|thumb|Senās Kursas karte 13. gadsimtā]] [[Dzelzs laikmets Latvijā|Dzelzs laikmetā]] Kurzemi apdzīvoja [[kurši]] un [[lībieši|līvi]]. Tagadējās [[Grobiņa]]s apkaimē 6.—9. gadsimtā bija arī pastāvīga [[Vikingi|vikingu]] apmetne Ezerpils (''Seeburg''). Senākās rakstītās ziņas par seno Kursu ir atstājis [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] legāts Ansgars (801—865), kas no 831. gada bija [[Hamburga]]s virsbīskaps, bet no 845. gada arī [[Brēmene]]s bīskaps. Viņa pēcnācējs [[Rimberts]] ap 875. gadu sarakstīja kuršu senvēsturei svarīgo darbu "[[Svētā Anskara dzīve]]". Tajā vēstīts par [[zviedri|zviedru]] [[vikingi|vikingu]] ķēniņa Olava uzbrukumu kuršu ķēniņvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij, ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("[[Grobiņa|Ezerpils]] kauja") un [[Apūle]]i, ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ("Kauja pie Apūles"). Pēc sakāves kurši apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (''censum'') zviedru ķēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem. Romas pāvesta [[Gregors IX|Gregora IX]] vicelegāts [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīns]] 1230. gada 28. decembrī noslēdza līgumu ar kuršu ķēniņu [[Lamekins|Lamekinu]], kas liecināja par kūrijas tā laika nodomu dibināt Kurzemē Svētā Krēsla vasaļvalsti un atbrīvot Lamekinam padotās zemes no pakļautības [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karaļvalstīm. === Krusta kari pret kuršiem === {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} 1242. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] Livonijas atzara mestrs [[Dītrihs fon Grīningens|Groningas Dīriķis]] iesauca [[Dānija]]s karaļa [[Igaunija]]s vasaļus, [[Tartu|Tērbatas]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas—Vīkas]] un [[Rīga]]s bīskapu karavīrus, kā arī iepriekš pakļauto un kristīto latgaļu un līvu spēkus. Ar apvienoto karaspēku viņš devās no Rīgas gar Kurzemes jūrmalu pret kuršiem, laupīdams un dedzinādams viņu zemi. [[Kurzemes landtāgs|Kuršu zemes padome]] nolēma slēgt mieru ar ordeni un atļāva izvietot ordeņa karavīrus [[Kuldīga|Kuldīgā]], kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas sākumu. Tajā kopā ar vācbrāļu garnizonu palika arī daļa kuršu [[labieši|labiešu]], bet daži citi kuršu novadi nodrošināja šo mieru ar ķīlniekiem. [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] Kurzemes pakļaušanai savāca lielu karaspēku, tomēr cieta sakāvi 1244. gada [[Embūtes kauja (1244)|Embūtes kaujā]] un 1245. gada [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)|lietuviešu karagājienā uz Kursu]]. 1252. gadā, kad katoļu ticībā pārgājušais Lietuvas valdnieks Mindaugs bija noslēdzis savienību ar Livonijas ordeni, mestra pienākumu izpildītājs [[Eberhards no Zainas|Seinas Eberhards]] vadīja [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)|karagājienu Dienvidkursas pakļaušanai]]. Pie Dangas upes ietekas Nemunā ordeņa brāļi uzcēla [[Klaipēda|Memelburgas]] pili. 1253. gada 4. aprīlī krustnešu karaspēka vadonis Sainas [[grāfs]] Eberhards apliecināja, ka pēc Romas pāvesta rīkojuma ar Sāmsalas bīskapa un citu garīdznieku starpniecību viņš ordeņa vārdā Rīgas sanāksmē vienojies ar [[Kurzemes bīskaps|Kursas bīskapu]] [[Heinrihs fon Licelburgs|Heinrihu no Licelburgas]] par 6 kuršu zemju sadalīšanu, pie kam [[Vanema]]s, [[Ventava]]s, [[Bandava]]s, [[Ceklis|Cekļa]], [[Duvzare]]s un [[Piemare]]s zemēs minētais bīskaps saņem vienu, bet ordenis divas trešdaļas, kas izteiktas ar vārdā nosauktiem novadiem un to piederumiem. Vanemanes 3 ezeri (Kaņģeru, Engures un Usmas), kā arī Liepājas, Durbes un Svētezers palika nedalīti kopīgā lietošanā; upes, kas tek no šiem ezeriem, piederēja attiecīga novada kuršiem, paturot spēkā katra zemes kunga kundzību viņa zemē un tās ūdeņos. Tāpat nedalītas palika Kursas akmens lauztuves; ja vēlāk tiktu atklātas minerālu vai metālu atradnes, katrs kungs savā zemē paturētu kalnu regālijas. Neviens kursis nezaudēja savas īpašuma tiesības uz tīrumiem, pļavām, zvejas ūdeņiem, nesvētiem mežiem un [[Bišu koks|bišu kokiem]], bet arī bīskaps un ordenis paturēja savas grunts kungu tiesības uz kuršu realnastām. Kopīgos ūdeņos bīskapa ļaudis deva zivju desmito tiesu bīskapam, bet ordeņa ļaudis ordenim. {{dat|1260|7|13||bez}} notika [[Durbes kauja]], kurā [[žemaiši|žemaišu]] un [[kurši|kuršu]] karaspēki bez karaļa Mindauga piekrišanas smagi sakāva krustnešus un viņu sabiedrotos [[prūši|prūšus]]. Sekojošās kuršu sacelšanās laikā 1263. gadā [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)|kurši atkārtoti uzbruka Klaipēdai]], taču nespēja to ieņemt. === Kurzemes hercogiste un Kurzemes guberņa === {{Pamatraksts|Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes guberņa}} [[Attēls:Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļa 1730.jpg|thumb|300px|[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Kurzemes daļa (''Curlandia propria'') 1730. gada kartē.]] [[Attēls:Kurzemes latvieši 19.gs.jpg|thumb|300px|Kurzemes latvieši (19. gadsimta pastkarte)]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1561. gadā Kurzemes un [[Zemgale]]s teritorijā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas atradās vasaļatkarībā no [[Lietuva]]s dižkunigaitijas, pēc 1569. gada — no [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]]. Vācu literāts [[Rozins Lentilijs]] 17. gadsimta beigās rakstīja, ka Kurzemes jūrmalas iedzīvotāji ([[lībieši|līvi]]) lieto [[Igauņu valoda|igauņu valodu]], bet citi lieto [[Latviešu valoda|latviešu valodu]], kam nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu, un runā viņu noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā.<ref>Tulkojuma fragmenti no latīņu valodas: Arnis Radiņš. Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Rīga: Neputns, 2012. — 334 lpp.</ref> Pēc Polijas-Lietuvas sadalīšanas 1795. gadā Kurzeme tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i un izveidota [[Kurzemes guberņa]]. Pēc Kurzemes okupācijas 1812. gada jūlijā uz sešiem mēnešiem tika atjaunota [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]]. === Kurzeme 20. gadsimtā === Kurzemi izpostīja Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā. Kopš 1918. gada 18. novembra Kurzeme bija viens no četriem [[Latvija|Latvijas Republikas]] apɡabaliem, kura platība bija 13 210 km², iedzīvotāju skaits 288 092 (1930), aptverot [[Aizputes apriņķis|Aizputes]], [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas]], [[Liepājas apriņķis|Liepājas]], [[Talsu apriņķis|Talsu]] un [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķus]]. Kurzemes apɡabalā dzīvoja 15% Latvijas iedzīvotāju, lai gan teritorija bija 21% no Latvijas teritorijas. Liepājā tolaik dzīvoja 57 238, bet Ventspilī 17 233 iedzīvotāji. Pavisam reti apdzīvots bija piejūras līdzenums, biezāk apdzīvotas Kurzemes augstieņu lēzenās nokalnes. Kurzeme bija otrs latviskākais Latvijas apgabals (85,5% no kopskaita) pēc Vidzemes apgabala (93,8%). [[vācbaltieši|Vāciešu]] īpatsvars 1930. gadā bija 4,9%, visvairāk Liepājas, Ventspils un Kuldīgas pilsētās, bez tam ap 5600 vāciešu dzīvoja uz laukiem, prāva daļa no viņiem bija ieceļotāji no Krievijas vācu kolonijām. [[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagastā]] vāciešu īpatsvars bija 37%, [[Planicas pagasts|Planicas pagastā]] 30%, [[Cēres pagasts|Cēres pagastā]] 27%, [[Kazdangas pagasts|Kazdangas]] un [[Kalvenes pagasts|Kalvenes pagastos]] 17%, bet [[Padures pagasts|Padures pagastā]] 16%. [[latvijas ebreji|Žīdi]] veidoja 4,5% no iedzīvotāju kopskaita, visvairāk Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Aizputes un Talsu pilsētās. [[latvijas krievi|Krievi]] (1,4%) un [[latvijas poļi|poļi]] (1,2%) dzīvoja gandrīz vai vienīgi Liepājas pilsētā, bet [[latvijas lietuvieši|leiši]] (1,5%) dzīvoja pierobežas joslā. 1930. gadā 80,7% iedzīvotāju bija [[luterāņi]], 8,2% [[katoļi]], 4.5% [[Mozus ticīgie]], 2,2% [[pareizticīgie]].<ref>{{LKV|X.|19 113}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā Kurzemi 1940. ɡadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja]] [[Padomju Savienība|PSRS]], bet 1941. ɡadā Vācija. 1944.—1945. ɡadā te notika [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] lielkaujas. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |- ! Gads!! Iedzīvotāji!! Latvieši!! Krievi!! Baltkrievi!! Ukraiņi!! Poļi!! Lietuvieši!! Ebreji!! Tatāri!! Vācieši!! Čigāni!! Igauņi!! Pārējie |- | 1881.|| 306 058|| 241 205|| 3923|| krievi|| krievi|| lietuv.|| 3293|| 23 622|| 0|| 30 383|| 738|| 126|| 2768 |- | %|| 100,00|| 78,81|| 1,28|| || || || 1,08|| 7,72|| 0,00|| 9,93|| 0,24|| 0,04|| 0,90 |- | 1897.|| 339 845|| 265 777|| 8521|| 384|| 263|| 6661|| 8230|| 16 372|| 143|| 31 779|| 570|| 461|| 684 |- | %|| 100,00|| 78,21|| 2,51|| 0,11|| 0,08|| 1,96|| 2,42|| 4,82|| 0,04|| 9,35|| 0,17|| 0,14|| 0,19 |- | 1920.|| 282 453|| 234 558|| 2146|| 700|| nez.|| 3749|| 8636|| 14 396|| nez.|| 16 676|| nez.|| 466|| 1126 |- | %|| 100,00|| 83,04|| 0,76|| 0,25|| || 1,33|| 3,06|| 5,10|| || 5,90|| || 0,16|| 0,40 |- | 1925.|| 286 650|| 242 193|| 3638|| 393|| nez.|| 3148|| 3962|| 14 883|| nez.|| 15 112|| 887|| 429|| 2005 |- | %|| 100,00|| 84,49|| 1,27|| 0,14|| || 1,10|| 1,38|| 5,19|| || 5,27|| 0,31|| 0,15|| 0,70 |- | 1930.|| 288 092|| 246 309|| 3162|| 992|| nez.|| 3378|| 4348|| 12 900|| nez.|| 14 215|| nez.|| 372|| 2416 |- | %|| 100,00|| 85,50|| 1,10|| 0,34|| || 1,17|| 1,51|| 4,48|| || 4,93|| || 0,13|| 0,84 |- | 1935.|| 292 659|| 253 096|| 3306|| 1318|| 214|| 3705|| 3702|| 12 012|| nez.|| 12 789|| 986|| 359|| 1133 |- | %|| 100,00|| 86,48|| 1,13|| 0,45|| 0,07|| 1,27|| 1,27|| 4,10|| || 4,37|| 0,34|| 0,12|| 0,40 |- | 1989.|| 366 381|| 235 271|| 84 143|| 11 608|| 15 783|| 3112|| 9593|| 576|| 593|| 470|| 1898|| 298|| 3036 |- | %|| 100.00|| 64,22|| 22,97|| 3,17|| 4,31|| 0,85|| 2,62|| 0,16|| 0,16|| 0,13|| 0,52|| 0,08|| 0,81 |- | 2000.|| 322 242|| 234 774|| 52 979|| 7761|| 9499|| 2709|| 9227|| 302|| 315|| 495|| 2060|| 199|| 1922 |- | %|| 100.00|| 72,86|| 16,44|| 2,41|| 2,95|| 0,84|| 2,86|| 0,09|| 0,10|| 0,15|| 0,64|| 0,06|| 0,60 |- | 2011.|| 279 383|| 213 372|| 40 042|| 5602|| 6770|| 1882|| 7060|| 177|| 189|| 406|| 1638|| 152|| 2093 |- | %|| 100,00|| 76,37|| 14,33|| 2,00|| 2,42|| 0,67|| 2,53|| 0,06|| 0,07|| 0,15|| 0,59|| 0,05|| 0,76 |} == Teritorija == [[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Kurzeme kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920). Tolaik par Kurzemi dēvēja visas bijušās [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju, ieskaitot arī [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s zemes]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Kurzeme Latvijas pašvaldību kartē (1938)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] === Līdz 1949. gada reformai === Līdz 1949. gada 31. decembrim Kurzemi veidoja [[Liepājas apriņķis]] (līdz 1920. gada 9. augustam — [[Grobiņas apriņķis]]), [[Ventspils apriņķis]], [[Aizputes apriņķis]], [[Kuldīgas apriņķis]] un [[Talsu apriņķis]], kuru ārējās robežas veidoja Kurzemes kultūrvēsturiskā novada robežu. === Pēc 2008. gada reformas === [[Attēls:Kurzemes vēlēšanu apgabals.svg|thumb|270px|Kurzemes vēlēšanu apgabals (2011)]] [[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Kurzemes kultūrvēsturiskais novads (oranžā krāsā) un pilsētas (2009)]] Pēc [[9. Saeima|Latvijas Republikas Saeimā]] 2008. gada 18. decembrī pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Kurzemes vēlēšanu apgabalā atradās 19 novadi un 2 republikas pilsētas: {{columns| |col1= * [[Aizputes novads]], * [[Alsungas novads]], * [[Brocēnu novads]], * [[Dundagas novads]], * [[Durbes novads]], * [[Grobiņas novads]], |col2= * [[Kandavas novads]], * [[Kuldīgas novads]], * [[Mērsraga novads]], * [[Nīcas novads]], * [[Pāvilostas novads]], * [[Priekules novads]], |col3= * [[Rojas novads]], * [[Rucavas novads]], * [[Saldus novads]], * [[Skrundas novads]], * [[Talsu novads]], * [[Vaiņodes novads]], |col4= * [[Ventspils novads]], * [[Liepāja]]s pilsēta, * [[Ventspils]] pilsēta. }} === Pēc 2021. gada reformas === {{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}} Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Kurzemei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder: * [[Liepāja|Liepājas valstspilsēta]] * [[Ventspils|Ventspils valstspilsēta]] * [[Dienvidkurzemes novads]]: [[Aizputes pagasts]], [[Aizpute|Aizputes pilsēta]], [[Bārtas pagasts]], [[Bunkas pagasts]], [[Cīravas pagasts]], [[Dunalkas pagasts]], [[Dunikas pagasts]], [[Durbes pagasts]], [[Durbe|Durbes pilsēta]], [[Embūtes pagasts]], [[Gaviezes pagasts]], [[Gramzdas pagasts]], [[Grobiņas pagasts]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsēta]], [[Kalētu pagasts]], [[Kalvenes pagasts]], [[Kazdangas pagasts]], [[Lažas pagasts]], [[Medzes pagasts]], [[Nīcas pagasts]], [[Otaņķu pagasts]], [[Pāvilosta|Pāvilostas pilsēta]], [[Priekules pagasts]], [[Priekule|Priekules pilsēta]], [[Rucavas pagasts]], [[Sakas pagasts]], [[Tadaiķu pagasts]], [[Vaiņodes pagasts]], [[Vecpils pagasts]], [[Vērgales pagasts]], [[Virgas pagasts]] * [[Kuldīgas novads]]: [[Alsungas pagasts]], [[Ēdoles pagasts]], [[Gudenieku pagasts]], [[Īvandes pagasts]], [[Kabiles pagasts]], [[Kuldīga|Kuldīgas pilsēta]], [[Kurmāles pagasts]], [[Laidu pagasts]], [[Nīkrāces pagasts]], [[Padures pagasts]], [[Pelču pagasts]], [[Raņķu pagasts]], [[Rendas pagasts]], [[Rudbāržu pagasts]], [[Rumbas pagasts]], [[Skrundas pagasts]], [[Skrunda|Skrundas pilsēta]], [[Snēpeles pagasts]], [[Turlavas pagasts]], [[Vārmes pagasts]] * [[Saldus novads]]: [[Blīdenes pagasts]], [[Brocēni|Brocēnu pilsēta]], [[Cieceres pagasts]], [[Ezeres pagasts]], [[Gaiķu pagasts]], [[Jaunlutriņu pagasts]], [[Kursīšu pagasts]], [[Lutriņu pagasts]], [[Nīgrandes pagasts]], [[Novadnieku pagasts]], [[Pampāļu pagasts]], [[Remtes pagasts]], [[Saldus pagasts]], [[Saldus|Saldus pilsēta]], [[Šķēdes pagasts]], [[Zaņas pagasts]], [[Zirņu pagasts]], [[Zvārdes pagasts]] * [[Talsu novads]]: [[Abavas pagasts]], [[Ārlavas pagasts]], [[Balgales pagasts]], [[Dundagas pagasts]], [[Ģibuļu pagasts]], [[Īves pagasts]], [[Kolkas pagasts]], [[Ķūļciema pagasts]], [[Laidzes pagasts]], [[Laucienes pagasts]], [[Lībagu pagasts]], [[Lubes pagasts]], [[Mērsraga pagasts]], [[Rojas pagasts]], [[Sabile|Sabiles pilsēta]], [[Stende|Stendes pilsēta]], [[Strazdes pagasts]], [[Talsi|Talsu pilsēta]], [[Valdemārpils|Valdemārpils pilsēta]]. [[Valdgales pagasts]], [[Vandzenes pagasts]], [[Virbu pagasts]] * [[Tukuma novads]]: [[Cēres pagasts]], [[Degoles pagasts]], [[Engures pagasts]], [[Irlavas pagasts]], [[Jaunsātu pagasts]], [[Kandavas pagasts]], [[Kandava|Kandavas pilsēta]], [[Matkules pagasts]], [[Pūres pagasts]], [[Sēmes pagasts]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukums|Tukuma pilsēta]], [[Tumes pagasts]], [[Vānes pagasts]], [[Viesatu pagasts]], [[Zantes pagasts]], [[Zemītes pagasts]], [[Zentenes pagasts]] * [[Ventspils novads]]: [[Ances pagasts]], [[Jūrkalnes pagasts]], [[Piltenes pagasts]], [[Piltene|Piltenes pilsēta]], [[Popes pagasts]], [[Puzes pagasts]], [[Tārgales pagasts]], [[Ugāles pagasts]], [[Usmas pagasts]], [[Užavas pagasts]], [[Vārves pagasts]], [[Ziru pagasts]], [[Zlēku pagasts]] == Ievērojamas vietas == * [[Kuldīga|Kuldīgā]] atrodas lielākais Latvijas ūdenskritums — [[Ventas rumba]], kas ir platākais ūdenskritums [[Eiropa|Eiropā]]. * [[Talsi|Talsos]], pilsētā, kas izvietojusies uz deviņiem pakalniem divu ezeru krastos, paceļas [[Talsu pilskalns]]. Tas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātājiem [[Kursa (valsts)|Senās Kursas]] pilskalniem. * Pie [[Aizpute]]s, vienas no senākajām Kurzemes pilsētām, [[Tebra]]s upes krastā stāv [[Aizputes ordeņa pils|sena ordeņa pils]]. == Dabas rezervāti == * [[Slīteres nacionālais parks]] (agrākais Slīteres rezervāts) * [[Grīņu dabas rezervāts]] * [[Moricsalas dabas rezervāts]] == Skatīt arī == * [[Kurši]] * [[Kurzemes bīskapija]] * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] * [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums]] * [[Kurzemes guberņa]] * [[Kurzemes plānošanas reģions]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Kurzemes ģerbonis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080422021908/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm A. Švābe "Senā Kursa".] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latviešu vēsturiskās zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]] [[Kategorija:Kurzeme| ]] aqshvs70kj8t30dt5arh1lyc4oqz67e 0 6602 4536502 4468682 2026-10-16T04:15:00Z Pirags 3757 +bilde 4536502 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Latvijas kultūrvēsturisko novadu|Latgale (nozīmju atdalīšana)|Latgale}} {{Latvijas vēsturiskā novada infokaste | novada_nosaukums = Latgale | karte = Latgale_location_Latvia.svg | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Latgale.svg | ģerboņa_nosaukums = Latgales ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Latgale.svg | karoga_nosaukums = Latgales karogs | vpilsētas = [[Daugavpils]], [[Jēkabpils]] <small>(abas daļēji)</small>, [[Rēzekne]] | platība = 14 433 | platības_gads = | iedzīvotāji = 246 829 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = 17.1 | teritorijas = {{collapsible list|title=11 novadi (6 daļēji)|[[Balvu novads]]<br>[[Līvānu novads]]<br>[[Ludzas novads]]<br>[[Preiļu novads]]<br>[[Rēzeknes novads]]<br><br>daļēji:<br>[[Aizkraukles novads]]<br>[[Alūksnes novads]]<br>[[Augšdaugavas novads]]<br>[[Jēkabpils novads]]<br>[[Krāslavas novads]]<br>[[Madonas novads]]}} | novadu_centri = {{collapsible list|title= 5 centri (3 daļēji)|[[Balvi]]<br>[[Līvāni]]<br>[[Ludza]]<br>[[Preiļi]]<br>[[Rēzekne]]<br>daļēji:<br>[[Jēkabpils]], [[Daugavpils]], [[Krāslava]]}} | mājaslapa = lpr.gov.lv |Attēls_symbol= |karte2= }} [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|250px|Latgale (''Letgalia'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] '''Latgale''' ({{val|ltg|Latgola}}) ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]].<ref>[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv</ref> Latgales teritoriālā identitāte izsekojama līdz [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņa valsts laikiem 12. un 13. gadsimta mijā. Latīņu tekstos saukta par „Letiju” (''Lettia''), bet senkrievu rakstos par „Lotigolu” (''Лотыголa''). Pēc 1561. gada [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s, vēlāk [[Krievijas Impērija]]s varas laikā (1772—1918) apgabalu dēvēja par „Inflantiju” ({{val|pl|Inflanty}}, {{val|ru|Инфлянтия}}). Nosaukumu „Latgale” 1900. gadā no seno „[[Lotigola|lotigolu]]” apzīmējuma darināja un ieviesa latgaliešu rakstnieks un politiskais darbinieks [[Francis Kemps]] (1876—1953).<ref>Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. — Zvaigzne: Rīga, 1992., 207. lpp.</ref> Atšķirībā no pārējās [[Latvija]]s, kur dominējošā konfesija ir [[luterisms]], Latgalē dominējošā ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] baznīca. Latgali no [[Sēlija]]s atdala [[Daugava]], un no [[Vidzeme]]s — [[Aiviekste]] un [[Pededze]]. Austrumos Latgale robežojas ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]], dienvidaustrumos ar [[Baltkrievija|Baltkrievijas Republiku]]. Kopējā Latgales platība sastāda 14 547 km², kas ir 22,52 procenti no visas Latvijas teritorijas. Raksturīgā Latgales ainava ar augstienēm un ieplakām veidojusies [[ledus laikmets|ledāja iedarbībā]]. Latgales ziemeļu daļā stiepjas Austrumlatvijas zemieņu zona — [[Austrumlatvijas zemiene]] un [[Mudavas zemiene]]. Latgales dienvidu daļā atrodas [[Latgales augstiene]], Latgales augstākais punkts atrodas 289 m virs jūras līmeņa ([[Lielais Liepukalns]]). Latgali kopā ar [[Sēlija|Augšzemi]] un [[Aukštaitija]]s novadu [[Lietuva|Lietuvā]] reizēm sauc par Baltijas Ezerzemi, jo to teritorijā ir vairāk par diviem tūkstošiem ezeru. Novadā atrodas Augšdaugavas un [[Daugavas loki|Daugavas loku]] aizsargājamie ainavu apvidi. Latgali raksturo liela dabas un klimatisko apstākļu daudzveidība, kas to atšķir no citiem Latvijas novadiem. Šeit ir izteikti kontinentāls klimats, bargākas ziemas, biezākas sniega segas. == Kultūra == Latgales kultūru veidojuši [[latgaļi]] un, savstarpēji ietekmējoties, arī vairākas citas etniskās grupas — [[kriviči]] un [[rusi]] (9.—12. gadsimtā), [[vācbaltieši]] (13.—19. gadsimtā), [[lietuvieši]], [[baltkrievi]], [[poļi]], [[ebreji]] un [[krievi]] (16.—20. gadsimtā). Latgales kultūras mantojumu pārstāv tādi [[arhitektūras pieminekļi]], kā [[katedrāle]]s, [[Baznīca (celtne)|baznīca]]s, sabiedriskās ēkas, pilsētu ansambļi, kā arī lauku [[viensēta]]s, raksturīgās apdzīvotās vietas un [[kultūrainava]]s. Latgales kultūras tradīcijas — [[Latgaliešu valoda|valoda]], [[tautasdziesma]]s, dejas, [[amatniecība]] (īpaši [[Latgales podniecība|podniecība]]) veido nozīmīgu Latvijas kultūras daļu, piemēram, [[Aglonas bazilika]] — viens no lielākajiem Baltijas katolicisma centriem, kas katru gadu pulcē daudzus tūkstošus [[svētceļnieks|svētceļnieku]], un savā ziņā tā uzskatāma par Latvijas garīgo un reliģisko centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Aglona un Aglonas bazilika |publisher= Latvijas oficiālais tūrisma portāls |url= http://www.latvia.travel/lv/aglona-un-aglonas-bazilika |accessdate= 2012. gada 29. janvārī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20120116213722/http://www.latvia.travel/lv/aglona-un-aglonas-bazilika |archivedate= 2012. gada 16. Janvāris }}</ref> Pateicoties stiprām reliģiskām tradīcijām, daudzas baznīcas ir labi saglabātas un uzturētas, tāpat arī daudzi mākslas objekti, pārsvarā [[Ikona (svētbilde)|ikonas]] un [[krucifikss|krucifiksi]]. Latgales kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauti vairāk nekā 600 dažādi objekti: [[Pils|pilis]], [[Muiža|muižu]] ansambļi, baznīcas, zemnieku sētas, pilsētu teritorijas. Gandrīz puse no tiem ir valsts nozīmes pieminekļi. Latgalē ir saglabājušies arī daudzi veci muižu un [[Parks|parku]] kompleksi, kas dibināti vēl 18. un 19. gadsimtā. Vēl aizvien ir skatāmi sienu gleznojumi [[Krāslava|Krāslavā]], [[Preiļi|Preiļos]] un [[Kameņecas muiža|Kameņecā]]; muižu ansambļi ar kalpu mājām, zirgu staļļiem, klētīm. Daudzviet vēl saglabājušies parki un apstādījumi, dīķi ar salām un zvērudārzi. Lielākā arheoloģisko objektu daļa ([[Pilskalns|pilskalni]], kulta vietas un senās apbedījumu vietas) ir izvietotas [[Latgales augstiene]]s centrālajā daļā un gar [[Daugava|Daugavu]]. Tautas jeb [[kultūras nams|kultūras nami]] ir nozīmīgas iedzīvotāju pulcēšanās, dažādu brīvā laika pavadīšanas un radošo aktivitāšu norises vietas, tie ir galvenie vietēju un reģionālas nozīmes kultūras pasākumu — koncertu, sarīkojumu, festivālu — ierosinātāji, koordinatori un īstenotāji. == Vēsture == {{Pamatraksts|Latgales vēsture}} [[Attēls:Latgalu teritorija.jpg|250px|thumb|Latgaļu valstiskie un teritoriālie veidojumi 9.—13. gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm]] [[Attēls:Livonijas hercogistes Latgales daļa 1730.jpg|thumb|250px|[[Livonijas hercogiste]]s Latgales daļa (''Livonia polonica'') 1730. gada kartē.]] [[Attēls:Poļu Vidzeme 1908.jpg|250px|thumb|Latgales karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1908).]] [[Attēls:Latgale ar poliskajiem vietvārdiem pēc 1905.jpg|250px|thumb|Latgales karte ar poliskajiem vietvārdiem (pēc 1905).]] Līdz 12. gadsimta beigām mūsdienu Latgalē un [[Vidzeme]]s austrumu daļā bija vairāki letgaļu valstiskie veidojumi. Abās [[Daugava]]s pusēs atradās [[Koknese (valsts)|Kokneses]] un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņvalstis, kuru valdījumi dienvidos robežojās ar sēļu un lietuviešu zemēm. Jersikai, kas vācu hronikās dēvēta par [[Letija|Letiju]], bija savas pavalstis ([[Asotes pilskalns|Asote]], [[Alene]], [[Autine]], [[Cesvaine]], [[Gerdene]], [[Lepene]], [[Mārciena]], [[Negeste]], [[Varka (pilsnovads)|Varka]] u.c.), kas ziemeļos robežojās ar letgaļu [[Tālava]]s un [[Atzele]]s zemēm. Senkrievu hronikā minētā [[Lotigola]]s zeme bija Jersikas valsts austrumu daļa, kas iestiepās arī mūsdienu [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s teritorijā. 1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā [[Dignājas pilskalns|Dignājas pilī]] otrpus Daugavai. 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] piespieda kļūt par [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autine]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā. Kopš 1561. gada Latgale ietilpa [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā esošās [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s austrumu daļa, vēlāk [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] [[Inflantijas vaivadija]] (jeb t.s. Poļu Vidzeme). Administratīvi bija iedalīta 4 traktos: Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas. Pēc 1. [[Polijas dalīšanas]] 1772. gadā Latgali pievienoja sev Krievijas Impērija, administratīvi iekļaujot [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]] kā Daugavas provinci, kas tika sadalīta 3 apriņķos: Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas (Rēzeknes apriņķis laikā no 1797. līdz 1802. gadam nepastāvēja, sadalīts starp Daugavpils un Ludzas apriņķiem). 1796. gadā Latgali iekļāva Polockas vietniecībā, bet pēc vietniecības likvidēšanas Latgali iekļāva [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]] (ko izveidoja no likvidētajām Polockas un Mogiļevas vietniecībām). No 1802. gada līdz 1917. gadam Latgale ietilpa [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 1917. gada 14. decembrī Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķus atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja [[Vidzemes guberņa]]i. 1918. gadā, nodibinoties [[Latvijas Republika]]i, Latgale tika pasludināta par jaunajai valstij piederošu teritoriju un 1919.—1920. gados [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, [[Latgales atbrīvošana|padzenot lieliniekus]], Latgali pievienoja pārējai Latvijai. == Ģeogrāfija == [[Latviešu konversācijas vārdnīca]] 1933. gadā Latgales ģeogrāfiju aprakstīja šādi: “Tie ir [[Malienas līdzenums]] un [[Malienas platforma]], kas kopā ieņem Latvijas valsts austrumu malu jeb [[Maliena|Malienu]], kur runā ɡalvenā kārtā [[augšzemnieku dialekts|augšzemnieku izloksni]]. Malienas līdzenums sniedzas pāri Latvijas valsts teritorijai no [[Lietuva|Lietavas]] robežām ap [[Aknīste|Aknīsti]], pār Daugavu uz Lubānu un valsts ziemeļaustrumu stūri, [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]] Malienas platforma paceļas dienvidaustrumos no šī līdzenuma, un tās lielākā daļa ietilpst Latgalē, mazākā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] kā [[Augšzemes augstiene]]. Malienas līdzenumā vietām sastopamas māla iegulas, bet visvairāk zemes virskārtu sedz smilts, kas, [[Ledus laikmets|ledājam kūstot un atkāpjoties]], nogulusi liela ezera dibenā, kurš uz laiku apklājis bijušā ledāja gultni. Zemes virsa Malienas līdzenuma Latgales daļā lielākoties līdzena, ar lēzenu slīpumu uz Daugavu un [[Lubāns|Lubānas ezeru]], kas ir bijušā lielā ezera atliekas un apklāj visai seklas lēzenas ieplakas zemāko daļu. Cilvēku nometnes un kultūras zemes gabali lielākoties upju tuvumā un uz pauguriņiem, kur drenāžas apstākļi labāki. Labvēlīgs izņēmums ir Krustpils-Ļaudonas gala morēnu strēķis, kas šķērso Latgales līdzenuma dienvidrietumu stūri. Malienas līdzenuma ziemeļaustrumu daļa lielākoties ietilpst Jaunlatgales apriņķī, kur līdzena vai nedaudz viļņaina virsa, kas ap Daugavas ([[Aiviekste]]s) — [[Veļikaja]]s ūdensšķirtni sasniedz 130 m virs jūras līmeņa, atsevišķos morēnu pauguros arī vairāk. Zeme lielākoties smilšaina, notekas apstākļi sevišķi nelabvēlīgi ap ūdensšķirtnēm: tur plaši purvi un meži. Malienas līdzenuma daļā, kas ietilpst [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]], gar valsts robežu purvains, reti apdzīvots mežs uz smilts zemes. Latgales platforma ir tās vērtīgākā dabiskā sastāvdaļa un galvenā dzīvojamā telpa, kam Latvijas valsts robežās puslīdz kārtna piecstūra apveids. Vienu tā malu sastāda valsts robeža no Zilupes līdz Daugavai, otru Daugava no valsts robežas līdz [[Daugavpils|Daugavpilij]]. Pārējās malās platforma sastopas ar Malienas līdzenumu aptuveni pa [[Daugavpils]]-[[Preiļi|Preiļu]]-[[Viļāni|Viļēnu]]-[[Kārsava]]s-Zilupes līnijām. Zemes virskārta pēc formām un sastāva ir tipisks diluvija ledāju krāvums. Platformas virsa lielākoties starp 140 un 180 m virs jūras līmeņa, bet atsevišķas pauguru grupas pārsniedz 200 m. Vislielākais augstums gala morēnu krāvumā, kas apskauj [[Rāznas ezers|Rēznas ezera]] ieplaku pusloka veidā no austrumiem gar dienvidu malu līdz rietumiem. Starp pauguriem ievērojamākais ir [[Lielais Liepukalns|Lielais Liepu jeb Dzierkaļu kalns]], dienvidos no Rēznas ezera (289 m). Gala morēnu pauguru starpās samērā dziļas iedobes, kuru dibenā nelieli ezeriņi vai purvi, kam dažkārt nav notekas. Zemes virsa platformā vēl lielā mērā uzglabājusi glaciālo formu pirmatnējību — augstākus vai zemākus, stāvākus vai lēzenākus, plakanākus vai šaurākus gala- un pamatmorēnu vaļņus un kupolus. To starpas apaļas, garenas vai žuburainas iedobes, kuru dibena ezeri ir visraksturīgākie ģeogrāfiskie objekti Latgales platformā. Tie daiļo Latgales ainavu, sasita vērotāja skatu un novērš to no iedzīvotāju nabadzīgajām mītnēm — ciemiem un viensētām, kas grupējas uz atmežotiem reljefa viļņiem ezeru starpās. Sevišķi daudz ezeru ir Latgales platformas dienvidu pusē Dubnas un citu Daugavas pieteku augšgala apvidū, ko aptver trijstūra līnija Indra-Preiļi-[[Bukmuiža]]. Lielākie no tiem ir [[Sivers|Sivera]], [[Rušons|Rušānu]] un [[Eša ezers|Ješezers]]. Vietām ezeri sakārtoti ciešās virknēs, kas velkas no dienvidiem uz ziemeļiem. Ciešākos ezeru mezglos no augstākiem gala morēnu pauguriem var aplūkot lieliskas, plašas ezeru ainavas, kādu citur Latvijā nav. Labākais augstums to aplūkošanai ir [[Sauleskalns (paugurs)|Saules kalns]] (211 m). Diezgan daudz ezeru ir arī Latgales platformas ziemeļaustrumu daļā, no tiem lielākie ir [[Cirms|Cirma]], [[Lielais Ludzas ezers|Ludzas]] un [[Nierzas ezers|Nirzas ezeri]]. Platformas vidus daļā gala morēnu loka iekšpusē ir Rēznas ezers.”<ref>{{LKV|X.|120 113-120 123}}</ref> == Iedzīvotāji == {{bar box |width = 300px |float = middle |title = Latgales iedzīvotāji pēc etniskajām grupām (2011) <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=TSG11-061&ti=TSG11-061.+PAST%C2V%CEGIE+IEDZ%CEVOT%C2JI+PA+STATISTISKAJIEM+RE%CCIONIEM%2C+REPUBLIKAS+PILS%C7T%C2M++UN+NOVADIEM+P%C7C+TAUT%CEBAS%2C+DZIMUMA+UN+PA+DZIM%D0ANAS+VALST%CEM+2011.GADA+1.MART%C2&path=..%2FDATABASE%2Ftautassk_11%2F2011.gada%20tautas%20skait%EE%F0anas%20gal%EEgie%20rezult%E2ti%2F&lang=16 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|08|21||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20121205014757/data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=TSG11-061&ti=TSG11-061.+PAST%C2V%CEGIE+IEDZ%CEVOT%C2JI+PA+STATISTISKAJIEM+RE%CCIONIEM,+REPUBLIKAS+PILS%C7T%C2M++UN+NOVADIEM+P%C7C+TAUT%CEBAS,+DZIMUMA+UN+PA+DZIM%D0ANAS+VALST%CEM+2011.GADA+1.MART%C2&path=../DATABASE/tautassk_11/2011.gada%20tautas%20skait%EE%F0anas%20gal%EEgie%20rezult%E2ti/&lang=16# |archivedate={{dat|2012|12|05||bez}} }}</ref> |left1 = Tautība |right1 = Procenti |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|Latvieši|#a12830|46.0}} {{bar percent|Krievi|green|38.9}} {{bar percent|Poļi|blue|6.8}} {{bar percent|Baltkrievi|red|4.9}} {{bar percent|Ukraiņi |yellow|1.3}} {{bar percent|Lietuvieši|Orange|0.6}} {{bar percent|Citi|purple|1.5}} }} === Latgales iedzīvotāji (1897—2025) === {| class="wikitable" |- ! gads!! iedz.skaits!! [[latvieši]]!! [[Latvijas krievi|krievi]]!! [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]]!! [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]]!! [[Latvijas poļi|poļi]]!! [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]]!! [[Latvijas ebreji|ebreji]]!! [[tatāri]]!! [[Vācbaltieši|vācieši]]!! [[Latvijas čigāni|čigāni]]!! [[Latvijas igauņi|igauņi]]!! un citi |- | 1897.|| 501 623|| 253 792|| 77 967|| 66 448|| 260|| 30 972|| 1329|| 63 851|| 576|| 5047|| 346|| 612|| 423 |- | 1920.|| 497 350|| 263 893|| 65 116|| 57 545|| nez.|| 27 990|| 1135|| 30 055|| nez.|| 764|| nez.|| 274|| 50 578 |- | 1925.|| 539 682|| 307 291|| 142 526|| 28 624|| nez.|| 25 564|| 1172|| 31 760|| nez.|| 995|| nez.|| 450|| 1300 |- | 1930.|| 541 127|| 307 838|| 148 515|| 22 306|| nez.|| 29 698|| 953|| 28 704|| nez.|| 1037|| nez.|| 395|| 1681 |- | 1935.|| 567 164|| 347 751|| 153 976|| 13 919|| nez.|| 19 534|| 925|| 27 974|| nez.|| 892|| nez.|| 457|| 1736 |- | 1989.|| 425 249|| 177 134|| 181 165|| 26 112|| 8438|| 23 555|| 2134|| 1900|| 456|| 449|| 1261|| 173|| 2472 |- | 2000.|| 388 207|| 176 537|| 153 088|| 21 780|| 5800|| 24 089|| 1903|| 926|| 311|| 362|| 1383|| 109|| 1919 |- | 2011.|| 301 593|| 142 998|| 115 388|| 14 413|| 3825|| 18 984|| 1540|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 4445 |- | 2025.|| 239 362|| 111 432|| 84 285|| 11 114|| 3946|| 14 974|| 1205|| 192|| nez.|| nez.|| 914|| 54|| 11 246 |} * (1897—2025) Latgales iedzīvotāju skaits tās kultūrvēsturiskajā teritorijā. == Teritorija == [[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Latgale kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920)]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Latgale Latvijas pašvaldību kartē (1938)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] === Līdz 1947. gada reformai === Līdz 1947. gada 16. oktobra administratīvi teritoriālajai reformai Latgali veidoja [[Daugavpils apriņķis]], [[Rēzeknes apriņķis]], [[Ludzas apriņķis]] un [[Abrenes apriņķis]] (līdz 1938. gadam — Jaunlatgales apriņķis; pēc [[Pitalova|Abrenes]] atdalīšanas, kopš 1945. gada 11. oktobra — [[Viļakas apriņķis]]), kuru ārējās robežas arī veidoja [[Latvijas vēlēšanu apgabali|Latgales vēlēšanu apgabala]] robežu. === Pēc 2008. gada reformas === [[Attēls:Latgales vēlēšanu apgabals.svg|right|thumb|270px|Latgales vēlēšanu apgabals (2011)]] [[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Latgales kultūrvēsturiskais novads (zilā krāsā) un pilsētas (2009)]] Pēc 2008. gada 18. decembrī [[Saeima|Saeimā]] pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Latgales vēlēšanu apgabalā atradās 19 novadi un 2 republikas pilsētas: {{columns| |col1= * [[Aglonas novads]], * [[Baltinavas novads]], * [[Balvu novads]], * [[Ciblas novads]], * [[Dagdas novads]], * [[Daugavpils novads]], |col2= * [[Ilūkstes novads]], * [[Kārsavas novads]], * [[Krāslavas novads]], * [[Līvānu novads]], * [[Ludzas novads]], * [[Preiļu novads]], |col3= * [[Rēzeknes novads]], * [[Riebiņu novads]], * [[Rugāju novads]], * [[Vārkavas novads]], * [[Viļakas novads]], * [[Viļānu novads]], |col4= * [[Zilupes novads]], * [[Daugavpils]] pilsēta, * [[Rēzekne]]s pilsēta. }} === Pēc 2021. gada reformas === {{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}} Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Latgalei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder: * [[Daugavpils valstspilsēta]]s daļa Daugavas labajā krastā * [[Rēzeknes valstspilsēta]] * [[Aizkraukles novads]] ([[Aiviekste]]s labajā krastā): [[Aiviekstes pagasts]] (daļēji) un [[Pļaviņu pilsēta]] (daļēji) * [[Alūksnes novads]] (daļēji): [[Liepnas pagasts]] * [[Augšdaugavas novads]] ([[Daugava]]s labajā krastā):[[Ambeļu pagasts]], [[Biķernieku pagasts]], [[Dubnas pagasts]], [[Kalupes pagasts]], [[Līksnas pagasts]], [[Maļinovas pagasts]], [[Naujenes pagasts]], [[Nīcgales pagasts]], [[Vaboles pagasts]], [[Višķu pagasts]] * [[Balvu novads]]: [[Baltinavas pagasts]], [[Balvu pagasts]], [[Balvu pilsēta]], [[Bērzkalnes pagasts]], [[Bērzpils pagasts]], [[Briežuciema pagasts]], [[Krišjāņu pagasts]], [[Kubuļu pagasts]], [[Kupravas pagasts]], [[Lazdukalna pagasts]], [[Lazdulejas pagasts]], [[Medņevas pagasts]], [[Rugāju pagasts]], [[Susāju pagasts]], [[Šķilbēnu pagasts]], [[Tilžas pagasts]], [[Vecumu pagasts]], [[Vectilžas pagasts]], [[Viļakas pilsēta]], [[Vīksnas pagasts]], [[Žīguru pagasts]] * [[Jēkabpils novads]] ([[Daugava]]s labajā krastā): [[Atašienes pagasts]], [[Jēkabpils valstspilsēta]]s (daļa Daugavas labajā krastā un [[Daugavsala]]), [[Krustpils pagasts]], [[Kūku pagasts]], [[Mežāres pagasts]], [[Variešu pagasts]], [[Vīpes pagasts]] * [[Krāslavas novads]] ([[Daugava]]s labajā krastā): [[Andrupenes pagasts]], [[Andzeļu pagasts]], [[Asūnes pagasts]], [[Aulejas pagasts]], [[Bērziņu pagasts]], [[Dagdas pagasts]], [[Dagdas pilsēta]], [[Ezernieku pagasts]], [[Grāveru pagasts]], [[Indras pagasts]], [[Izvaltas pagasts]], [[Kalniešu pagasts]], [[Kastuļinas pagasts]], [[Kombuļu pagasts]], [[Konstantinovas pagasts]], [[Krāslavas pagasts]], [[Krāslavas pilsēta]]s (daļa Daugavas labajā krastā), [[Ķepovas pagasts]], [[Piedrujas pagasts]], [[Robežnieku pagasts]], [[Skaistas pagasts]], [[Svariņu pagasts]], [[Šķaunes pagasts]], [[Šķeltovas pagasts]], [[Ūdrīšu pagasts]] * [[Līvānu novads]]: [[Jersikas pagasts]], [[Līvānu pilsēta]], [[Rožupes pagasts]], [[Rudzātu pagasts]], [[Sutru pagasts]], [[Turku pagasts]] * [[Ludzas novads]]: [[Blontu pagasts]], [[Briģu pagasts]], [[Ciblas pagasts]], [[Cirmas pagasts]], [[Goliševas pagasts]], [[Isnaudas pagasts]], [[Istras pagasts]], [[Kārsavas pilsēta]], [[Lauderu pagasts]], [[Līdumnieku pagasts]], [[Ludzas pilsēta]], [[Malnavas pagasts]], [[Mežvidu pagasts]], [[Mērdzenes pagasts]], [[Nirzas pagasts]], [[Ņukšu pagasts]], [[Pasienes pagasts]], [[Pildas pagasts]], [[Pureņu pagasts]], [[Pušmucovas pagasts]], [[Rundēnu pagasts]], [[Salnavas pagasts]], [[Zaļesjes pagasts]], [[Zilupes pilsēta]], [[Zvirgzdenes pagasts]] * [[Madonas novads]]: [[Barkavas pagasts]] (daļēji), [[Murmastienes pagasts]], [[Ošupes pagasts]] (daļēji), [[Varakļānu pagasts]], [[Varakļānu pilsēta]] * [[Preiļu novads]]: [[Aglonas pagasts]], [[Aizkalnes pagasts]], [[Galēnu pagasts]], [[Pelēču pagasts]], [[Preiļu pagasts]], [[Preiļu pilsēta]], [[Riebiņu pagasts]], [[Rožkalnu pagasts]], [[Rušonas pagasts]], [[Saunas pagasts]], [[Silajāņu pagasts]], [[Sīļukalna pagasts]], [[Stabulnieku pagasts]], [[Upmalas pagasts]], [[Vārkavas pagasts]] * [[Rēzeknes novads]]: [[Audriņu pagasts]], [[Bērzgales pagasts]], [[Čornajas pagasts]], [[Dricānu pagasts]], [[Feimaņu pagasts]], [[Gaigalavas pagasts]], [[Griškānu pagasts]], [[Ilzeskalna pagasts]], [[Kantinieku pagasts]], [[Kaunatas pagasts]], [[Lendžu pagasts]], [[Lūznavas pagasts]], [[Mākoņkalna pagasts]], [[Maltas pagasts]], [[Nagļu pagasts]], [[Nautrēnu pagasts]], [[Ozolaines pagasts]], [[Ozolmuižas pagasts]], [[Pušas pagasts]], [[Rikavas pagasts]], [[Sakstagala pagasts]], [[Silmalas pagasts]], [[Stoļerovas pagasts]], [[Stružānu pagasts]], [[Vērēmu pagasts]], [[Dekšāres pagasts]], [[Sokolku pagasts]], [[Viļānu pagasts]], [[Viļānu pilsēta]] == Karogs == {{Pamatraksts|Latgales karogs}} 2023. gada 19. aprīlī Valsts prezidents [[Egils Levits]], ņemot vērā [[Valsts heraldikas komisija]]s atzinumu, apstiprināja oficiālo [[Latgales karogs|Latgales karogu]]. Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karoga apraksts:<ref>[https://www.president.lv/lv/media/94462/download?attachment Par latviešu vēsturiskās zemes Latgales karogu] Valsts prezidenta Egila Levita 2023. gada 19. aprīļa rīkojums Nr. 1</ref> # Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karogs ir tumši zils ar baltu horizontālu svītru. # Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karoga tumšizilbalttumšizilo svītru attiecība ir 2: 1 :2. # Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karoga platuma un garuma attiecība ir 1 :2. # Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karoga tumšizilbalttumšizilo svītru attiecība, kā arī karoga platuma un garuma attiecība neatkarīgi no karoga izmēriem atbilst norādītajam paraugam. # Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karoga tumši zilā krāsa atbilst Pantone 295 C krāsas kodam. Pirms tam kā Latgales karogu neoficiāli lietoja [[latgaliešu karogs|latgaliešu karogu]] ar zilibaltizilajām joslām un kronētu grifu uz sarkana ģerboņa formas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2023-valsts-prezidents-apstiprinajis-latgales-karogu.a505741/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Valsts prezidents apstiprinājis Latgales karogu] lsm.lv 2023. gada 21. aprīlī</ref> == Skatīt arī == * [[Jersika (valsts)|Jersika]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] * [[Inflantijas vaivadija]] * [[Latgales ģerbonis]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.vesture.eu/index.php/Pārdaugavas_hercogiste Pārdaugavas hercogiste — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] * [http://www.vesture.eu/index.php/Inflantija Inflantija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] * [https://lpr.gov.lv/lv/padome-l2f3/info Latgales reģiona portāls] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latviešu vēsturiskās zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]] [[Kategorija:Latgale| ]] chhxvww7pb9x5jgtr10wxuea4zr9pef 0 8957 4536367 2927657 2026-10-15T12:18:56Z Meistars Joda 781 4536367 wikitext text/x-wiki {{Motorsportista infokaste | Bilde = [[Attēls:Takuma Sato - August 2014 - Sarah Stierch.jpg|200px]] | Paraksts = Takuma Sato (2014) {{f1gp|ASV}} | Taut = {{JPN}} | Sez = {{f1|2002}}—{{f1|2008}} | Kom = [[Jordan Grand Prix|Jordan]], [[British American Racing|BAR]], [[Super Aguri F1|Super Aguri]] | Sac = 93 | Čemp = 0 | Uzv = 0 | Pjed = 1 | Pole = 0 | Apl = 0 | Pirm = [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrālijas GP]] | Pēd = [[2008. gada F1 sezona|2008. gada]] [[Spānijas GP]] | Dzim = 1977 | Dzim_m = 1 | Dzim_d = 28 }} [[Attēls:Sato usgp 2004.jpg|200px|thumb|left|Takuma Sato [[2004. gada F1 sezona|2004. gadā]]]] '''Takuma Sato''' ({{val-ja|佐藤 琢磨}}, dzimis {{Dat|1977|1|28}} [[Tokija|Tokijā]], [[Japāna|Japānā]]) ir autosportists, pašlaik startē [[IndyCar Series|IndyCar]] sacensību seriālā. Plašāk pazīstams kā bijušais [[Formula 1]] pilots (2002—2008). == Karjera == Pateicoties [[Honda]] koncernam, viņš tika ar tās dzinējiem apgādātajā [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandā [[2002]]. gadā. Viņa karjeras zemākie punkti bija sadursme ar komandas biedru [[Džankarlo Fizikella|Fizikellu]] Malaizijā un smagā avārija Austrijā, lai gan avārijas izraisītājs bija [[Niks Heidfelds]]. Japānim avārija izraisīja vieglu smadzeņu satricinājumu, taču viņš atveseļojās un jau nākamajā sacīkstē atkal varēja sēsties pie formulas stūres. Sezona beidzās labi un savus vienīgos punktus Takuma izcīnīja savās mājās, sezonas pēdējās sacensībās. [[2003. gads|2003]]. gadā japānis devās uz [[British American Racing|BAR]] kā testpilots, taču sezonas beigās, kad [[Žaks Vilnēvs]] paziņoja par to, ka nepiedalīsies pēdējā sacīkstē, tā kā viņš pēc sezonas tāpat tiks atstādināts no komandas, Sato nobrauca sezonas pēdējo sacīksti viņa vietā. [[2004. gada F1 sezona]] Takumam bija pirmā sezona pamatsastāvā pēc viena gada pārtraukuma. Tajā sezonā Takuma kāpa uz goda pjedestāla, kļūstot par pirmo japāņu pilotu kopš [[Aguri Sudzuki]], kurš finišējis kādā no sacīkstēm pirmajā trijniekā. Taču nākamā sezona bija salīdzinoši neveiksmīga un Sato izcīnīja tikai vienu punktu. No [[2006. gads|2006]]. līdz [[2008. gads|2008]]. gadam japānis brauca [[Super Aguri F1]] komandā. Viņš piedalījās visās komandas sacīkstēs līdz pat tās bankrotam. No 2010. gada piedalās [[IndyCar Series|IndyCar]] seriālā. 2013. gadā, uzvarot [[Longbīčas Grand Prix|Longbīčas GP]], Sato kļuva par pirmo japāņu pilotu, kas uzvarējis IndyCar sacensībās. 2017. gadā viņš kļuva par pirmo Āzijas braucēju, kas uzvarējis [[Indianapolis 500]] sacīkstēs. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sato, Takuma}} [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:Formula 3 piloti]] [[Kategorija:IndyCar Series piloti]] [[Kategorija:Japānas autosportisti]] 7ptsll1rvnc6ue8fm18vxmy5qog6tz2 0 9324 4536508 4451628 2026-10-16T04:25:56Z Pirags 3757 /* Aizvēsture */ 4536508 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coat of arms of the Grand Duchy of Lithuania.svg|thumb|200px|Vēsturiskais [[Lietuvas ģerbonis]]]] [[Attēls:Lietuvos vardas. The first name of Lithuania in writing 1009.jpg|thumb|300px|Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads]] '''Lietuvas vēstures''' pirmsākumi meklējami ap 10. gadu tūkstoti p.m.ē., kad [[Ledus laikmets|jaunākā ledus laikmeta]] beigās tagadējās [[Lietuva]]s teritorijā apmetās pirmie iedzīvotāji. Ap 2000. gadu p.m.ē. šeit ieradās [[Baltu pirmvaloda|baltu pirmvalodās]] runājošas [[Balti|baltu]] ciltis, mūsdienu [[lietuvieši|lietuviešu]] un latviešu priekšteči. [[Lietuvas nosaukums]] ([[latīņu valoda|latīņu valodā]] [[ģenitīvs|ģenitīvā]] ''Lituae'', [[nominatīvs]] tātad būtu ''Litua'') vēstures avotos pirmo reizi minēts 1009. gada 14. februāra [[Kvedlinburga]]s klostera annāļu ierakstā, kurā rakstīts par kādu mūku Bruno, kurš gribējis pievērst [[Prūši|prūšu]] un [[Jātvingi|jātvingu]] ciltis [[kristietība]]i, taču ticis nogalināts. == Aizvēsture == [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|300px|Lietuva (''Litwa'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] [[Attēls:Kernave piliakalniai.JPG|thumb|300px|right|[[Kernave]]s pilskalni]] Pirmie cilvēki Lietuvas teritorijā ienāca [[paleolīts|paleolīta]] beigās un [[mezolīts|mezolīta]] sākumā no 11000. gadu p.m.ē. līdz 9000. gadam p.m.ē. Eiguļu un Puvoču apmetnēs atrastas [[Arensburga]]s/[[Madlena]]s un [[Svidras kultūra|Svidras kultūrām]] raksturīgās priekšmetu atliekas. Sāka veidoties vietējā [[Kundas kultūra]]. 4. gadu tūkstotī p.m.ē. no Kundas kultūras Ziemeļlietuvā attīstījās [[Narvas kultūra]], bet pārējā teritorijā — [[Nemunas kultūra]]. 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Ziemeļlietuvā no austrumiem ienāca [[ķemmes-bedrīšu kultūra]]i piederīgie [[Somugri|somugru]] senči. 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Lietuvā parādījās pirmie [[bronza]]s priekšmeti (XVIII—XVII) — [[auklas keramikas kultūra]]s pirmbalti pakāpeniski saplūda ar pirmiedzīvotājiem. [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] dominēja ''švīkātās keramikas kultūra''. Vēlāk, mūsu ēras mijā, izveidojās [[Dzintara ceļš]], kas baltu zemes savienoja ar [[Romas impērija|Romas impēriju]]. Attīstījās [[dzintars|dzintara]] eksports un [[Sudrabs|sudraba]] [[imports]]. [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmetā]] (ap 5. gadsimtu p.m.ē.) sākās [[balti|baltu]] iedzīvotāju sadalīšanās atšķirīgākās [[etniskās grupas|etniskajās grupās]]. Reģionā dominēja platais garsejainais antropoloģiskais eiropiešu tips. 2. gadsimtā m.ē. [[Ptolemajs]] savos rakstos pieminēja [[Galindi|galindus]] un [[sudini|sudinus]]. Vidējā dzelzs laikmetā notika ļoti strauja etnisko grupu sadalīšanās ciltīs. 5.—9. gadsimtā jau var runāt par atsevišķu, savstarpēji radniecīgu maztautu pastāvēšanu ([[aukštaiši]], [[sēļi]], [[lietuvji]], [[zemgaļi]], [[žemaiši]], [[kurši]], [[skalvji]], [[jātvingi]], [[prūši]]). [[Vikingu laikmets|Vikingu laikmetā]] kuršu kultūras centrs atradās tagadējā Rietumlietuvā. [[1009.]] gadā pirmo reizi rakstos minētais jēdziens "[[Lietuva]]" (laikam cēlies no [[hidronīms|hidronīma]] ''Letava, Letauka'') mūsdienu Austrumlietuvā (aukštaišu, sēļu un lietuviešu zemēs). [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā 13. gadsimtā rakstos pieminēti dažādi valstiskie veidojumi mūsdienu Lietuvas teritorijā: [[Nalsene]], [[Deltuva (zeme)|Deltuva]], [[Upīte]] austrumu daļā; [[Karšava]], [[Medenike (zeme)|Medinke]], [[Ceklis]] rietumu daļā. Precīzāku avotu trūkuma dēļ šo zemju robežas ir ļoti grūti noteikt. [[Žemaitija]]i un Zemgalei bija raksturīga ''pilene'', kas miera laikā bija neapdzīvota vieta, bet briesmu gadījumā tajā paglābās apkaimes iedzīvotāji. 12. un 13 gs. mijā izveidojās novadu savienības jeb [[kunigaišu federācija]]s. == Lietuvas valsts izveidošanās == {{pamatraksts|Lietuvas vēsture (1219–1295)}} [[Attēls:Lithuanian state in 13-15th centuries.png|thumb|200px|Lietuvas dižkunigaitijas izplešanās 1295.—1430. gadā.]] Domājams, ka jau [[13. gadsimts|13. gadsimta]] pirmajā pusē pastāvējusi [[Lietuvas zemju apvienība]]. Iemesli lietuviešu vadoņu savienībai bija vairāki. Dienvidos notika sadursmes ar [[Kijivas Krievzeme]]s kņaziem. [[Mazovija]]s kņazi sāka [[Prūsijas krusta kari|Prūsijas krusta karus]], kas apdraudēja [[jātvingi|jātvingu]] un leišu zemes. Nopietns drauds bija [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]], vēlāk [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[paplašināšanās]] — [[Livonijas krusta kari]] — tagadējās [[Latvija]]s, [[Igaunija]]s un Žemaitijas teritorijās. [[Karagājiens uz Lietuvu (1208)|Pirmais krustnešu karagājiens uz Lietuvu]] kopā ar sabiedrotajiem [[zemgaļi]]em notika [[1208]]. gadā. [[1236]]. gadā Zobenbrāļu ordenis vēlreiz iebruka Lietuvas teritorijā, taču tā karaspēku pilnīgi sagrāva [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Ap šo laiku par galveno leišu vadoni sāka izvirzīties [[kunigaitis]] [[Mindaugs]], kas kļuva par visas Lietuvas valdnieku ([[dižkunigaitis|dižkunigaiti]] jeb lielkungu, {{val|lt|didysis kunigaikštis}}). [[1251]]. gadā, pēc miera līguma ar Livonijas ordeni, Mindaugs pieņēma [[kristietība|kristietību]]. Viņa kristīšanas iniciators bija Livonijas ordenis, kas cerēja pakļaut Lietuvu kā savu [[vasaļvalsts|vasaļvalsti]]. [[1253]]. gada [[6. jūlijs|6. jūlijā]] ar [[Romas pāvests|pāvesta]] [[Inocents IV|Inocenta IV]] svētību Mindaugu kronēja par Lietuvas karali. Pēc 1260. gada [[Durbes kauja]]s, kurā žemaiši un kurši bez Mindauga sakāva Livonijas ordeņa karaspēku, 1261. gadā Mindaugs atteicās no miera līguma ar Livoniju un atgriezās pie [[pagānisms|pagānisma]]. Faktiski tas nozīmēja arī atteikšanos no kristīgā karaļa titula, un Mindaugs vēsturē palicis kā pirmis un vienīgais Lietuvas karalis. == Lietuvas Dižkunigaitija (1263—1569) == {{pamatraksts|Lietuvas lielkņaziste}} [[Attēls:Teutonic Order in the 14th century (135770289).jpg|thumb|Vācu ordeņa iekarotās zemes]] [[Attēls:Matejko Battle of Grunwald.jpg|thumb|[[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna "Žalgiras kauja" (centrā [[Vītauts Dižais]])]] [[Attēls:Восточная Европа в первой половине XVI века.gif|thumb|Lietuvas lielkņaziste 16. gadsimta sākumā.]] Pēc Mindauga nogalināšanas [[1263]]. gadā valstī sākās cīņa par troni. Stabilitāte atjaunojās [[1269]]. gadā, kad par dižkunigaiti kļuva [[Traidenis]]. [[1316]]. gadā, pēc [[Vītenis|Vīteņa]] nāves, dižkunigaiša troni mantoja [[Ģedimins]], aizsākot [[Jagellonu dinastija|Ģedimina (Jagellonu) dinastiju]], kuras valdīšanas laikā nostiprinājās Lietuvas valstiskums, un uz [[Mongoļu impērija]]s iznīcinātās [[Kijivas Krievzeme]]s rēķina strauji palielinājās tās teritorija. Ģedimins pakļāva daļu [[Zelta Orda]]s kontrolētās teritorijas līdz pat [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]. Ģedimina valdīšanas laikā par Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsētu kļuva [[Viļņa]] ([[1323]]). Ģedimins mira (pēc leģendas, kritis kaujā aizstāvot Veļonas pili) [[1341]]. gadā. Troni mantoja viņa dēls [[Jaunutis]], bet [[1345]]. gadā varu sagrāba brāļi [[Aļģirds]] un [[Ķēstutis]]. Ķēstutis varā nonāca [[Traķu kunigaitija]] un [[Žemaitija]], bet Aļģirds valdīja pār [[Viļņas kunigaitija|Viļņas kunigaitiju]] un nesen pakļautajām kņazistēm tagadējās [[Baltkrievija]]s un [[Ukraina]]s teritorijā. Aļģirda un Ķēstuša varas laiku raksturo vissīvākās cīņas pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]], kas bieži rīkoja vienlaicīgus uzbrukumus gan no [[Livonija]]s, gan no [[Prūsija]]s puses. Kari galvenokārt notika par Žemaitiju, kuras kontrole krustnešiem ļāva savienot Prūsijas un Livonijas teritorijas. Pēc Aļģirda nāves 1377. gadā par dižkunigaiti kļuva viņa dēls [[Jagailis]], kurš ar [[1385]]. gada [[Krēvas ūnija]]s noteikumiem kristījās, apprecēja [[Polijas Karaliste (1025—1385)|Polijas Karalistes]] troņmantinieci [[Jadviga|Jadvigu]] un kļuva par Polijas karali ([[1386]]). Tādējādi izveidojās Lietuvas un Polijas [[personālūnija]], kas apvienoja abu valstu spēkus cīņai pret Vācu ordeni. 1387. gadā, sekojot ūnijas noteikumiem, notika [[Lietuvas kristīšana]]. [[1410]]. gadā Lietuvas karaspēks dižkunigaiša [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] un Polijas karaļa Jagaiļa vadībā Žalgiras kaujā sagrāva Vācu ordeni. Žemaitiju galīgi kristīja tikai 1413. gadā, kad pēc [[Žalgiras kauja]]s tā neatgriezeniski nonāca Lietuvas sastāvā. === Lietuvas teritorijas izplešanās (1230—1377) === <gallery> Lithuania map 1230-1240.jpg|Pirms Mindauga ([[1230]].-[[1240]]. gadā) Lithuania map 1240-1263.jpg|Mindauga valdīšanas laikā ([[1240]].-[[1263]]. gadā) Lithuania map 1316-1341.jpg|Ģedimina valdīšanas laikā ([[1316]].-[[1341]]. gadā) Lithuania map 1345-1377.jpg|Aļģirda un Ķēstuša valdīšanas laikā ([[1345]].-[[1377]]. gadā) Lithuanian language in the 16th century.png|[[Lietuviešu valoda]]s izplatības areāls 16. gadsimtā Lithuanian soldiers of XVI century.PNG|Lietuviešu karavīri 16. gadsimtā </gallery> == Polijas—Lietuvas ūnija (1569—1795) == [[Attēls:Crown of the Polish Kingdom in 1635.PNG|thumb|200px|Ūnijas teritorija 1635. gadā. Ar sarkanu iezīmēta Polijas kroņa zemes, baltā krāsā Lietuvas kontrolētās zemes]] [[Polijas—Lietuvas ūnija]] ({{val|lt|Abiejų Tautų Respublika}}; poliski: [[Žečpospolita]]) izveidojās [[1569]]. gadā, apvienojot līdz tam personālūnijā esošās [[Polijas kroņa zemes]] un Lietuvas dižkunigaitiju. Līgumu par vienotas valsts izveidi noslēdza [[3. jūlijs|3. jūlijā]] [[Ļubļina|Ļubļinā]] (t.s. [[Ļubļinas ūnija]]). Lietuva un Polija saglabāja atsevišķu valsts pārvaldes aparātu, valsts kasi un karaspēku, Lietuva joprojām turpināja pastāvēt kā dižkunigaitija. Abām valstīm kopīgs bija tikai karalis, kas vienlaikus bija arī Lietuvas dižkunigaitis. Ūnijas laikā aizsākās Lietuvas [[pārpoļošanās]]. Vidējā un zemākā līmeņa ierēdņiem lietuviešu valodas zināšanas bija nepieciešamas ikdienas saziņai ar vietējiem iedzīvotājiem, taču lietuviešu valoda nekad nekļuva par vienu no oficiālajām valsts valodām. Lietuviešu valoda oficiālajos dokumentos netika izmantota. Iedzīvotāju informēšanai Viļņā un Kauņā paziņojumus parasti izplatīja oficiālajā [[rutēņi|rutēņu]], poļu un lietuviešu valodās.<ref name="palityka.org">{{Tīmekļa atsauce |url=http://palityka.org/wp-content/uploads/2014/12/07_dziarnovic.pdf |title=LITHUANIAN LANGUAGE IN THE GRAND DUCHY OF LITHUANIA: BETWEEN FUNCTION AND STATUS |access-date={{dat|2019|06|11||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210830225302/http://palityka.org/wp-content/uploads/2014/12/07_dziarnovic.pdf }}</ref> [[Šļahta]]s augstmaņi ikdienā un arī valsts līmenī lietoja gandrīz tikai poļu (proti, karaļa galma) valodu. Lietuvas pārpoļošanu veicināja arī [[katoļu baznīca]]s nievājošā attieksme pret lietuviešu valodu, uzskatot to par "pagānu valodu", ko Dievs nesaprotot. [[1696]]. gadā [[poļu valoda]] Lietuvā aizvieto rutēņu valodu kā oficiālo. Lietuvas ietekmi ūnijā negatīvi ietekmēja no Polijas pārņemtā politiskā sistēma — vara tajā bija izteikti decentralizēta, pārāk liela nozīme bija šļahtičiem (''[[liberum veto]]'' tiesības [[Polijas-Lietuvas kopvalsts Seims|Seimā]] un jauna karaļa vēlēšanās). Ūnijas militārā un politiskā ietekme 17. gadsimta otrajā pusē strauji samazinājās, un [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] tā bija jau pavisam vāja. [[1772]]. gadā notika pirmā [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas dalīšana]] — [[Krievijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]] un [[Austrijas erchercogiste]] savā starpā sadalīja daļu valsts teritorijas. No Lietuvas atdalīja [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadiju]] (Latgali), [[Polocka]]s vojevodistes ziemeļdaļu, gandrīz visu [[Vitebska]]s un [[Mstislavļa]]s vojevodisti un daļu [[Minska]]s vojevodistes. [[1793]]. gadā notika otrā Polijas dalīšana, bet [[1795]]. gadā — trešā, pēc kuras Polijas-Lietuvas ūnija beidza pastāvēt, un Lietuvas dižkunigaitijas teritorijas, ieskaitot gandrīz visu etnogrāfisko Lietuvu, iekļāva Krievijas Impērijas sastāvā. Baltijas piekrastes [[Mazā Lietuva]] nonāca Prūsijas kontrolē. == Sadalītā Lietuva (1795—1918) == <gallery> Magnus_ducatus_Lithuania,_1780.jpg|Lietuvas dižkunigaitijas teritorija pēc [[Polijas-Lietuvas dalīšanas]], 1780 Etnoregionai.png|Lietuvas etnogrāfiskie apgabali un mūsdienu robežas Lithuania-1795.svg|Lietuvas dalījums, 1795 Lithuania-1867-1914.svg|Lietuvas dalījums, 1914 Atlas of Russian Empire (1800). Lithuanian governorate.jpg|Lietuvas guberņa, 1800 1820 Виленская Губерния.jpg|Viļņas guberņa, 1820 Kovno Governorate (1888).jpg|Kauņas guberņa, 1888 Lithuania Minor.png|Lietuviešu valodas tālākā izplatība Austrumprūsijā (dzeltenā līnija) Ausra newspaper.jpg|[[Tilzīte|Tilzītē]] drukātā "Auszra", 1884 </gallery> [[Attēls:Jonas Basanavicius (1851-1927).jpg|thumb|175px|[[Jons Basanavičs]], viens no Lietuvas nacionālās atmodas vadoņiem]] Lietuvas zemes un lietuviešu apdzīvotās teritorijas sadalīja [[Prūsijas Karaliste]] un Krievijas Impērija. 19. gadsimta sākumā bija cerība, ka Lietuva varētu saglabāt autonomiju [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, tomēr šīs cerības nepiepildījās. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Lietuvā ar sajūsmu sagaidīja iebrūkošo [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēku.{{nepieciešama atsauce}} === Mazā Lietuva === Lietuviešu apdzīvotā [[Mazā Lietuva]] jau kopš krusta karu laikiem atradās [[Austrumprūsija]]s sastāvā. Kopš protestantu reformas sākuma dievkalpojumi šeit notika vietējo prūšu un lietuviešu valodās. 1547. gadā te izdod pirmo grāmatu lietuviski, Martina Mažvīda “''Katekizmas''”. Mažvīda grāmatu iespieda [[Karaļauči|Kēnigsbergā]], kurā 16. gadsimta laikā iespieda vēl 22 grāmatas lietuviski, kamēr Lietuvas dižkunigaitijā iespieda tikai 8. Pēc citiem datiem Kēnigsbergā 16. gadsimtā iespieda 32 grāmatas lietuviski, bet Lietuvā 14 grāmatas. Arī turpmāk Prūsijā iespiež vairāk lietuviešu grāmatas. 18. gadsimtā Prūsijā iznāk 243 grāmatas lietuviski, kamēr Lietuvas dižkunigaitijā 167. Protestantu uzskats, ka cilvēkam ir jāsaprot Dieva vārds (jālasa reliģiskie teksti savā valodā) bija viens no iemesliem, kāpēc protestantu Prūsijā izdeva tik daudzas lietuviešu grāmatas un iedzīvotājiem bija augsts lasītprasmes līmenis. Gandrīz visas Prūsijā iespiestās grāmatas izmantoja vietējo lietuviešu dialektu, kamēr Lietuvā izdotās grāmatas atainoja daudzo dialektu dažādību. Mazās Lietuvas dialekts spēcīgi ietekmēja mūsdienu lietuviešu literārās valodas veidošanos.<ref name="palityka.org"/> Jau 16. gadsimta otrajā pusē oficiālos paziņojumus [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogistē]] sāk izplatīt arī lietuviešu valodā. Pirmo reizi poļu-lietuviešu ūnijas oficiālajos dokumentos lietuviešu valodu lieto karaļa [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislava IV Vāsas]] laikā. 1639. gada pavēlē karalis aizliedz [[Mazūrija]]s un [[Podļašija]]s iedzīvotājiem medīt Prūsijas hercogistes mežos. 1641. gada pavēlē karalis ierobežo zemnieku pārcelšanos no Polijas uz Prūsiju. Tekstus, kas vispirms sagatavoti latīniski, Prūsijas varasiestādes pārtulko lietuviski un izplata.<ref name="palityka.org"/> [[Prūsijas Karaliste]]s izveidošanās 1701. gadā un pēdējo prūšu izmiršana 1709.-10. gada mēra epidēmijas laikā pavēra ceļu kolonistiem no dažādiem Vācijas reģioniem. Pēc [[Vācijas Impērija]]s nodibināšanās valdība sāk nostiprināt vācu valodas stāvokli. Skolās izbeidz mācības lietuviešu valodā, un 1876. gadā vācu valoda kļuva par vienīgo oficiālo valodu provincē. Lietuviešu valodas lietošana saglabājās baznīcās un sabiedriskajās organizācijās. Turpināja iznākt daudzi preses izdevumi lietuviski. Šeit sāk iznākt nozīmīgais žurnāls “''Auszra''” (Ausma).<ref name="lituanus.org">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1996/96_3_03.htm |title=LITHUANIA 1863-1893: TSARIST RUSSIFICATION AND THE BEGINNINGS OF THE MODERN LITHUANIAN NATIONAL MOVEMENT |access-date={{dat|2019|06|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161212163750/http://www.lituanus.org/1996/96_3_03.htm }}</ref> Mazās Lietuvas lietuviešu protestanti bija lojāli pret Prūsiju, taču vienlaikus juta sevi kā daļu no katoliskās Lietuvas tautas. Kamēr pēc dzimtbūšanas atcelšanas Krievijas lietuviešu zemēs tikai sāka veidoties turīgu saimnieku šķira, Mazajā Lietuvā tāda jau bija izveidojusies. === Suvalkija === 1795. gada Polijas dalīšanas rezultātā Lietuvas Užnemunes ([[Suvalkija]]s) reģions līdz 1807. gadam nonāca Prūsijas Karalistes sastāvā, kas šeit izveidoja Jaunprūsijas provinci (''Neu-Ostpreussen''). 1807. gadā reģions nonāva [[Varšavas hercogiste]]s sastāvā, šeit ieviesa [[Napoleona kodekss|Napoleona kodeksu]]. 1815. gada [[Vīnes kongress]] izveidoja Krievijai pakļautu [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalisti]], kuras sastāvā iekļāva arī Užnemunes apgabalu. Pēc Polijas autonomijas pakāpeniskas iznīcināšanas, Užnemune kļuva par [[Augustavas guberņa|Augustovas guberņas]] sastāvdaļu. Lai arī šejienes lietuviešu zemnieki jau bija brīvi, zeme joprojām piederēja poļu augstmaņiem. Pēc 1863. gada sacelšanās apspiešanas impērijas valdība izlēma iznīcināt poļu augstmaņu ienākumu bāzi, un 1864. gada 19. februārī nodeva zemi zemnieku īpašumā. 1867. gadā izveidoja [[Suvalku guberņa|Suvalku guberņu]], kas pārņēma lielāko daļu Augustovas guberņas zemju. Suvalkijā izveidojās turīgu lietuviešu saimnieku šķira, kas savus dēlus sūtīja izglītoties. Reģions kļuva par Lietuvas neatkarības veidotāju dzimteni. Šeit dzimis viens no Lietuvas zināmākajiem rakstniekiem un valsts himnas autors [[Vincs Kudirka]], nacionālās atmodas vadītājs [[Jons Basanavičs]], prezidents [[Kazis Griņus]]. Šeit dzimuši arī vairāki no Lietuvas komunistiskās kustības dibinātājiem.<ref name="lituanus.org"/> === Krievijas guberņas === Sākotnējo [[Lietuvas guberņa|Lietuvas guberņu]], drīz sadala mazākās administratīvajās vienībās. Lietuvas zemes sākotnēji atradās Grodņas un [[Viļņas guberņa|Viļņas guberņās]]. 1840. gada 18. jūlijā no Viļņas guberņas daļas izveidoja [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņu]], bet Viļņas guberņai pievienoja daļu Minskas un Grodņas guberņu zemju. No [[1830]]. līdz [[1831]]. gadā Polijas un Lietuvas zemēs uzliesmo [[Novembra sacelšanās]]. Pēc tās apspriešanas, 1832. gada 1. maijā Krievijas varasiestādes slēdza 1579. gadā dibināto [[Viļņas Universitāte|Viļņas Universitāti]]. Līdz 1842. gadam vēl ļāva pastāvēt Teoloģiskajai akadēmijai, kuru tad pārcēla uz St. Pēterburgu un Medicīnas un ķirurģijas akadēmijai, kuru pārcēla uz Kijivu. Daudzas katoļu baznīcas vai nu slēdza un nodeva Pareizticīgo baznīcas vajadzībām, vai nojauca vispār. 1840. gadā izbeidza Lietuvas statūtu darbību. 1842. gadā oficiālajos dokumentos pārtrauca izmantot nosaukumu “Lietuva”. No 1852. valsts iestādes izmanto tikai krievu valodu.<ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1984_4/84_4_01.htm |title=LITHUANIA'S STRUGGLE FOR NATIONAL SURVIVAL 1795-1917 |access-date={{dat|2019|06|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200220021457/http://www.lituanus.org/1984_4/84_4_01.htm }}</ref> 19. gadsimta pirmajā pusē sāk darboties divi nozīmīgi lietuviešu kultūras aizstāvji, vēsturnieks un folklorists [[Simons Daukants]] (1793—1864) un bīskaps [[Motejs Valančius]] (1801—1875). 1863. gadā notiek [[Janvāra sacelšanās]], kuras sekas ir pieaugoša [[pārkrievošana]]. 1864. gadā Krievijas varasiestādes ievieš poļu (latīņu) alfabēta aizliegumu. Lietuviešu grāmatas drīkst iespiest tikai kirilicā (tas attiecās arī uz tolaik [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā esošo [[Latgale|Latgali]]). Pastiprinās [[Baltijas pārkrievošana#Latgales un Lietuvas pārkrievošana|Lietuvas pārkrievošanas]] tendences. Lietuviešu drukas aizliegums ilga līdz 1904. gadam. Grāmatas lietuviski turpināja iespiest Mazajā Lietuvā, un šeit izdotās grāmatas kontrabandas ceļā masveidā nogādāja Lietuvā. Bīskaps Valančius noorganizēja lietuviešu tekstu drukāšanu Mazajā Lietuvā un ar grāmatu kontrabandu un izplatīšanu baznīcas izveidotajā tīklā drīz nodarbojās vismaz 2000 cilvēki. Drukas aizlieguma 40 gados kontrabandas ceļā tika ievestas vismaz 1302 grāmatas un žurnāli, kuru kopējā tirāža pārsniedza 5,5 miljonus.<ref name="ReferenceA"/> Dzimtbūšanas atcelšana 1861. gadā un 1863. gada sacelšanās apspiešana iezīmē neatkarīgas lietuviešu identitātes atdzimšanu. Atšķirībā no poļiem, viņi aizvien mazāk sapņo par poļu dominētas kopvalsts atjaunošanu. 19. gadsimta astoņdesmitajos gados Lietuvā sākās pirmā nacionālā atmoda. Šajā procesā liela nozīme bija diviem laikrakstiem: Jona Basanaviča izdotajam "''Auszra''" (1883—1886) un Vinca Kudirkas rediģētajam "[[Varpas]]" (1889—1905). 1893. gadā Viļņā izveidojas pirmā sociāldemokrātu organizācija un 1896. gada maijā notiek sociāldemokrātu pirmais nacionālais kongress. Viņi aizstāvēja no Krievijas neatkarīgas Lietuvas ideju, kas varētu veidot konfederāciju ar Poliju un Baltkrieviju. 1902. gadā nodibinās Demokrātu partija, kas vēlējās autonomu Lietuvu ar galvaspilsētu Viļņā. Katoļu aktīvisti 1904. gadā izveido Kristīgo demokrātu partiju, kas vēlējās autonomu Lietuvu ar vēlētu parlamentu.<ref name="ReferenceA"/> [[1905. gada revolūcija]]s laikā Jons Basanavičus 1905. gada 4.—6. decembrī Viļņā noorganizē “Lielo Seimu”. Tajā piedalās ap 2000 delegātu, kas pārstāv dažādas lietuviešu organizācijas. Seims pieņēma virkni rezolūciju, aicinot izveidot autonomu Lietuvu ar vēlētu parlamentu, kas sanāktu Viļņā. Lietuviešus aicināja atteikties no krievu valodas lietošanas, atteikties no dienesta impērijas armijā. Visi lietuviešu deputāti, kurus turpmāk ievēlēja [[Krievijas Impērijas Valsts Dome|Krievijas Impērijas Valsts Domē]], aizstāvēja Lietuvas autonomijas ideju.<ref name="ReferenceA"/> === Viļņas stāvoklis === 1897. gadā veiktā pirmā Krievijas Impērijas iedzīvotāju skaitīšana uzrādīja, ka Viļņas iedzīvotājus pēc ticības veido 23,6% pareizticīgo, 36,9% katoļu, 41,3% jūdaistu. Pēc valodas iedzīvotāji dalījās 40% ebreju, 30,9% poļu, 20% krievu, 4,2% baltkrievu un 2,1% lietuviešu. Lai arī lietuvieši apgalvoja, ka daudzus no viņiem pieskaita poļiem, viņi veidoja absolūto mazākumu pilsētā. Tikmēr lielo krievu skaitu veidoja impērijas administrācijas un armijas pārstāvji, kuri nebija pilsētas patstāvīgie iedzīvotāji.<ref name="ucis.pitt.edu">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ucis.pitt.edu/nceeer/2004_819-06g_Weeks.pdf |title=FROM “RUSSIAN” TO “POLISH”: Vilna-Wilno 1900-1925 |access-date={{dat|2019|06|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200212011410/https://www.ucis.pitt.edu/nceeer/2004_819-06g_Weeks.pdf |archivedate={{dat|2020|02|12||bez}} }}</ref> 1904. gadā netālu no [[Viļņas katedrāle]]s atklāja pieminekli Katrīnai II, kas poļiem un lietuviešiem uzskatāmi atgādināja par viņu valsts sadalīšanu. Pie [[Prezidenta pils (Viļņa)|gubernatora pils]] bija uzstādīts 1863. gada sacelšanās asiņainā apspiedēja Mihaila Muravjova piemineklis. Katoliskajā pilsētā impērijas varasiestādes uzcēla vairākas lielas pareizticīgo baznīcas. Reliģisko ebreju vidū dominēja ortodoksālais jūdaisms. 1903. gadā uzcēla jaunu sinagogu, kas saglabājusies līdz mūsdienām. 1903. gadā pilsētu apmeklē [[Teodors Hercls]]. 1897. gadā Viļņā sāk darboties ebreju sociālistu Bunds un 1905. gadā vismaz 25% ebreju strādniecības bija Bunda biedri. Ebreju sociālisti arī bija vieni no redzamākajiem 1905. gada revolūcijas aktīvistiem.<ref name="ucis.pitt.edu"/> [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]] laikā Krievijas karaspēks pilsētu pameta bez kaujas un 17. septembrī pilsētā sāka ienākt vācu kareivji. Krievi atkāpjoties evakuēja savus pieminekļus, uzrakstus ielās aizvietoja vācu. 1916. gada beigās vācieši sāka pilsētas iedzīvotāju skaitīšanu, kas uzrādīja 54% poļu, 41% ebreju un 2,1% lietuviešu. 1917. gadā Viļņā nodibina [[Lietuvas Padome|Lietuvas Padomi]] (''Taryba''), kas 1917. gada 11. decembrī un 1918. gada 16. februārī pasludina neatkarību Vācijas kontrolē.<ref name="ucis.pitt.edu"/> 1918. gada decembrī vācieši sāka pamest Viļņu, kurā 1919. gada 2. janvārī varu pārņēma poļu pašaizsardzības vienības. Lietuviešu ''Taryba'' pilsētu pameta, pārceļoties uz Kauņu. 4. janvārī pilsētā ienāca Sarkanā armija. 1919. gada 19. aprīlī Viļņu ieņēma [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] komandētais Polijas karaspēks. 1919. gada 28. augustā Pilsudskis pavēlēja no jauna izveidot [[Viļņas Universitāte|Viļņas Universitāti]], kuras atklāšana svinīgi notika 11. oktobrī. Universitāti nosauca Polijas-Lietuvas karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] vārdā. 1920. gada 12. jūlijā Lietuva un Padomju Krievija noslēdza [[Lietuvas—Krievijas miera līgums|miera līgumu]], ar kuru Krievija atzina Lietuvas tiesības uz [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]] un 14. jūlijā Sarkanā armija ieņēma Viļņu. 1920. gada augustā Lietuvas valdība sāka pārcelt varas iestādes uz Viļņu. Šeit atvērās Vācijas un Igaunijas vēstniecības. Padomju sakāve [[Poļu—padomju karš|Poļu-padomju karā]] nozīmēja Polijas ietekmes atjaunošanos reģionā. Lai atgūtu pilsētu, 1920. gada 9. oktobrī [[Lucjans Žeļigovskis|Lucjana Žeļigovska]] komandētais poļu karaspēks sagrāba varu, pasludinot Centrālās Lietuvas valsts izveidošanu. Polijas valdība paziņoja, ka neko nezin par šādiem notikumiem un konfliktā ir neitrāla. Žeļigovskis izsludināja referendumu par Centrālās Lietuvas piederības jautājumu. Lielākā daļa Viļņas ebreju izlēma atturēties no balsošanas, un no aptuveni 80 000 vēlētāju tikai nedaudz vairāk par pusi piedalījās referendumā. Uzvarējušie poļi lūdza un panāca reģiona oficiālu pievienošanu Polijai.<ref name="ucis.pitt.edu"/> Poļu varas laikā nelielā lietuviešu kopiena īpaši netika traucēta, bet poļu valdība arī neko nedarīja, lai uzlabotu tās stāvokli. Pilsētā bija tikai viena lietuviešu vidusskola. Visas starpkaru Lietuvas konstitūcijas minēja Viļņu kā valsts galvaspilsētu un Kauņu kā pagaidu galvaspilsētu. Kamēr poļi uzstāja uz demogrāfiskajiem faktiem, lietuvieši atgādināja par pilsētas vēsturisko piederību Lietuvai.<ref name="ucis.pitt.edu"/> == Demokrātiskā Lietuva (1918—1926) == {{see also|Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā}} [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1971-018-03, Litauen, Besetzung von Schaulen.jpg|thumb|200px|Vācu karavīri [[Šauļi|Šauļos]] (1915).]] 1914. gadā sākās [[Pirmais pasaules karš]], gadu vēlāk Lietuvas teritoriju pilnībā okupēja Vācijas Impērija, kas izveidoja [[Oberosts|Oberosta]] pārvaldi. 1917. gadā Vācija bija gatava atzīt [[Lietuvas Karaliste (1918)|Lietuvas Karalistes]] neatkarību ar noteikumu, ka tā iekļautos ekonomiskā un militārā ūnijā ar Vāciju, par karali pieņemot vācu dinastijas princi. 1918. gada 16. februārī [[Lietuvas Padome]] (''Taryba'') pasludināja [[Lietuvas Neatkarības akts|Lietuvas valsts atjaunošanu]]. ''Tarybas'' sadarbība ar vāciešiem Antantes valstīs radīja pārliecību, ka tā ir okupācijas spēku radīta organizācija. ''Tarybas'' sastāvu paplašināja ar baltkrievu un ebreju pārstāvjiem, bet poļi atteicās piedalīties. Jaunā Polijas valsts uzreiz saņēma Antantes diplomātisko atzīšanu un militāro palīdzību. No 1918. līdz 1922. gadam notika [[Lietuvas brīvības cīņas]], jaunajai republikai karojot pret [[boļševiki]]em, [[bermontieši]]em un [[Polijas Otrā republika|Polijas Otro republiku]]. 1921. gadā Lietuvu uzņēma [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]. 1922. gada 1. augustā parlaments pieņēma rietumnieciski liberālu konstitūciju. Tā kā [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]] bija okupējuši poļi, par Lietuvas pagaidu galvaspilsētu kļuva [[Kauņa]]. Par pirmo prezidentu 1919. gadā ievēlēja [[Antans Smetona|Antanu Smetonu]]. 1922. gadā par otro prezidentu ievēlēja [[Aleksandrs Stulginskis|Aleksandru Stulginski]]. 1923. gadā militāras akcijas rezultātā Lietuva ieguva [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabalu]], kas kopš Pirmā pasaules kara beigām atradās Tautu Savienības pārvaldē. 1926. gadā par prezidentu kļuva [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] [[Kazis Grīņus]]. Kristīgos demokrātus tradicionāli atbalstīja nacionāli noskaņotie iedzīvotāji un katoļi. Zemniekus tautiniekus atbalstīja laucinieki un liberāļi, kas kritizēja baznīcas pārlieko ietekmi valstī. Sociāldemokrātu atbalsts nāca no lauku un pilsētu strādniekiem. Līdz 1926. gadam varu kontrolēja kristīgie demokrāti.<ref name="ReferenceB">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lituanus.org/1968/68_3_02Sabaliunas.html |title=LITHUANIAN POLITICS UNDER STRESS: IDEOLOGICAL AND POLITICAL DEVELOPMENTS BEFORE THE SOVIET OCCUPATION |access-date={{dat|2019|06|04||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190405090434/http://www.lituanus.org/1968/68_3_02Sabaliunas.html }}</ref> === Valsts veidošanās === [[Attēls:Council of Lithuania (1918).jpg|thumb|270px|Lietuvas padomes delegācija 1918. gada oktobra Berlīnes sarunās ar Vācijas valdību. No kreisās sēž: [[Jons Staugaitis]] [[Antans Smetona]], [[Konstantins Olšauskis]], stāv Jokūbs Šerns, Jurģis Šaulis, Juozs Purickis, Vilis Gaigals, Martins Ičs, [[Augustīns Voldemārs]].]] 1917. gadā Lietuvas padomi (''Tarybu'') kā augstāko lietuviešu pārstāvniecību atzina citas pasaules lietuviešu organizācijas. 1917. gada 11. decembrī tā pasludināja Lietuvas neatkarību Vācijas Impērijas aizsardzībā. 1918. gada 16. februārī ''Taryba'' vēlreiz pasludināja neatkarību, šoreiz jau nesaskaņojot to ar Vāciju. 1918. gada 23. martā, balstoties uz 11. decembra deklarācijas tekstu Vācijas ķeizars Vilhelms II atzina Lietuvas neatkarību.<ref name="books.google.lt">[https://books.google.lt/books?id=180UAAAAIAAJ&printsec=frontcover&hl=lt#v=onepage&q&f=false The Great Powers lithuania and the Vilna Question, 1920-1928]</ref> ''Tarybas'' 20 locekļi neveidoja partiju frakcijas, bet politiski dalījās kreisajā un labajā spārnā. Dominēja labais spārns, kurā ietekmīgākā bija konservatīvu intelektuāļu grupa no Progresa partijas (''Pažanga''). Lai novērstu iespējamos Vācijas plānus anektēt Lietuvu, ''Tarybas'' labais spārns piedāvāja Lietuvas kroni Virtembergas grāfam [[Vilhelms fon Urahs|Vilhelmam]]. Šai idejai pretojās kreisais spārns, atsaucoties uz janvāra lēmumu par to, ka Lietuvas valsts iekārtu var noteikt tikai Satversmes satversme. Kad ''Taryba'' ar 13 pret 7 balsīm nobalsoja par kroņu piedāvājumu, četri sociālisti protestā demisionēja. Viņus aizvietoja ar sešiem jauniem locekļiem, kuru vairākums nāca no ''Pažangas'', tā vēl vairāk palielinot konservatīvo ietekmi. Vācija atteicās atzīt ''Tarybas'' pretenzijas uz Valsts padomes statusu un lēmumu par troņa kandidāta izvēli. 1918. gada 20. oktobrī Vācijas kanclers atļāva ''Tarybai'' veidot pašpārvaldi. 2. novembrī ''Taryba'' atsauca kroņa piedāvājumu un apliecināja, ka tikai Satversmes sapulce izlems Lietuvas nākotni. Tika pieņemta Pagaidu konstitūcija un [[Augustīns Voldemārs|Augustīnam Voldemāram]] uzticēta pirmās valdības vadīšana, kabinetam sākot strādāt 11. novembrī. Jauno valsti bija paredzēts veidot Viļņas, Kauņas un Suvalku guberņās, iekļaujot arī [[Grodņa]]s pilsētu un galvaspilsētu izvietojot Viļņā. Lietuvas valdība pretendēja arī uz Klaipēdas apgabalu jeb [[Mazā Lietuva|Mazo Lietuvu]], taču par to nerunāja tik ilgi, kamēr Vācijas karaspēks okupēja Lietuvu.<ref name="books.google.lt"/> Sarkanās armijas uzbrukuma dēļ 1918. gada 20. decembrī Voldemāra valdība pameta Viļņu. Sākās politiska krīze, kas beidzās ar Mikolas Sleževiča valdības izveidošanu un ''Taryba'' zaudēja politisko varu. 1919. gada 1. janvārī Sleževiča valdība pārcēlās uz Kauņu. 2. janvārī pilsētu pameta pēdējie vācu kareivji. Pilsētā palika vairāki lietuviešu nacionālās atmodas vadītāji, tai skaitā Jozs Basanavičus. 5. janvārī pilsētu pameta arī poļu vienības, un tajā ienāca Sarkanā armija. 1919. gada janvārī Vācijas karaspēks apturēja tālāku Sarkanās armijas virzību Lietuvā.<ref name="books.google.lt"/> Ņemot vērā Vācijas karaspēka evakuēšanos no Viļņas, poļi uz pilsētu jau laicīgi nosūtīja militāro pārstāvi, sarunu sākšanai ar lietuviešiem par kopīgu pilsētas aizstāvību. 23. decembrī lietuvieši noraidīja ideju par militāro sadarbību. Viņi bija gatavi sadarboties ar poļiem vienīgi pēc tam, kad Polija atzīs neatkarīgu Lietuvu ar galvaspilsētu Viļņā. Atjaunotajā Polijā dominēja Juzefs Pilsudskis, kurš, līdzīgi vairākiem citiem poļu politiskajiem un militārajiem vadītājiem, bija dzimis Lietuvā un uzskatīja, ka tai jābūt kopējas poļu-leišu federācijas daļai. Citi poļu politiķi uzstāja, ka kopvalstij jābūt centralizētai, kamēr Lietuvai varētu piešķirt autonomiju. Pēc vairāku dienu debatēm 1919. gada 4. aprīlī Polijas Satversmes sapulce uzdeva valdībai atbrīvot Viļņu no boļševikiem, un pievienot to Polijai. 19. aprīlī poļi iebruka Viļņā un pēc trīs dienu kaujām tā bija pilnīgā poļu kontrolē. Pilsudskis Viļņas apgabalu nevis pievienoja Polijai, bet izveidoja šeit autonomu militāro pārvaldi.<ref name="books.google.lt"/> Lietuvas delegācija ieradās Varšavā, kur 1919. gada maijā tā noraidīja vairākus piedāvājumus par kopīgas federācijas izveidošanu, kurā Lietuva varētu kontrolēt Viļņu. Starp abu valstu karaspēkiem sākās sadursmes. Miera nodrošināšanai 18. jūnijā Francijas militārais pārstāvis paziņoja par pagaidu demarkācijas līnijas ([[Foša līnija]]s) izveidošanu. Balstoties uz poļu ieņemtajām pozīcijām, kas tiem nodrošināja kontroli pār svarīgu dzelzceļa līniju, Antantes Augstākā padome Parīzē izlēma piešķirt [[Sejni|Sejnu]] un [[Suvalki|Suvalku]] apgabalus Polijai. Antantes valstis neuzticējās Lietuvai. Versaļas līgums atdalīja [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabalu]] no Austrumprūsijas, jo to apdzīvoja galvenokārt lietuvieši, taču franči bloķēja reģiona tūlītēju nodošanu Lietuvai, un tas palika Tautu Savienības pārvaldē līdz 1923. gadam.<ref name="books.google.lt"/> Reaģējot uz poļu mēģinājumiem ietekmēt valsts politiku, un aizvien agresīvāku poļu preses kampaņu, naktī uz 1919. gada 29. augustu Lietuvas varasiestādes sāka plašus poļu aktīvistu arestus. Lai arī poļi to sākotnēji noliedza, vēlāk atklājās, ka POW (''Polska Organizacija Wojskowa'') tiešām ir plānojusi dažādas sazvērestības.<ref name="books.google.lt"/> 1919. gada oktobra Lietuvas valdības krīze noveda pie Sleževiča valdības krišanas un Galvanauska valdības izveidošanās. Galvanauskas atjaunoja ''Tarybas'' politisko ietekmi, un bija daudz rietumnieciskāk noskaņots. Drīz tika saņemts finanšu aizdevums no Lielbritānijas. 1920. gada janvārī Baltijas piekrastes valstu pārstāvji tikās Helsinkos. Polija paziņoja, ka neatzīs Lietuvas neatkarību, kamēr nebūs apmierinātas poļu prasības. Lietuva atteicās no trešo pušu iesaistes Viļņas konflikta risināšanā. Tādējādi Viļņas konflikts uzreiz sagrāva Baltijas valstu militārās un politiskās vienotības iespējas.<ref name="books.google.lt"/> <gallery> KingdomOfLithuania1918Map.png|Lietuvas Karalistes iespējamā teritorija, 1918 Baltijas valstis, Baltkrievija un Polija 1918.jpg|Igaunija, Latvija, Lietuva, Baltkrievija un Polija pēc Vācijas kapitulācijas 1918. gada nogalē Lithuanian state - project - 1920 AD.jpg|Lietuvas republikas iespējamā teritorija, 1920 Narodowości b WKL 1921.jpg|Poļu sagatavota tautību un dažādo robežlīniju karte Border-Lithuania-Poland-1919-1939.svg|Poļu-lietuviešu strīdīgās robežas. Foša līnija tumši zaļā LithuaniaCounties1918-1940.png|Starpkaru Lietuvas teritorija (zaļā) un teritoriālās pretenzijas (pelēkā) </gallery> === Demokrātijas pēdējie mēneši === 3. Seima vēlēšanas 1926. gada 8.-10. maijā noveda pie valdošo Kristīgo demokrātu zaudējuma un sociāldemokrātu-zemnieku tautinieku koalīcijas nākšanas pie varas. Jau pirms vēlēšanām sociāldemokrāti vienojās ar zemniekiem, ka uzvaras gadījumā veidos kopīgu koalīciju. Sociāldemokrātu Kazi Grīņu ievēlēja par prezidentu, bet zemnieku tautinieku pārstāvi Slezeviču par premjeru. Jaunieceltais ģenerālštāba priekšnieks sāka vairākas reformas, kas novestu pie virsnieku skaita samazināšanas. Valstī atcēla kopš Neatkarības kara pastāvējušo karastāvokli. Pulcēšanās brīvības ierobežojumu atcelšana un [[politiskais ieslodzītais|politieslodzīto]] atbrīvošana noveda pie straujas komunistu aktivitātes pieauguma. Liberālāka režīma iestāšanos izmantoja dažādu nokrāsu radikāļi. 21. novembrī Kauņā notika nacionālistiski noskaņotu labējo studentu demonstrācija, kurā piedalījās ap 2000 cilvēku. Policija pielietoja spēku demonstrantu izdzenāšanai.<ref>[https://ecommons.luc.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=4436&context=luc_theses Civil Military Relations in Lithuania Under President Antanas Smetona 1926-1940]</ref> Daļu sabiedrības saniknoja jaunās valdības atļauja dibināt poļu skolas laikā, kad Polijas valdība slēdza lietuviešu skolas okupētajā Viļņas apgabalā. Sociāldemokrāti sāka apsvērt baznīcas politiskās ietekmes un zemes īpašumu samazināšanu. Nacionālistu apvienība neatbalstīja agrārreformu, un tai nebija attiecību ar katoļu baznīcu, tādējādi tā nevarēja gūt lielu atbalstu agrārajā un katoliskajā Lietuvā, taču tai bija daudz atbalstītāju armijā. Grīņus ierosinātās un daļēji īstenotās reformas likās bīstamas daļai politiskās un militārās elites. 1926. gada 17. decembrī armija veica militāru apvērsumu. == Autoritārais režīms (1926—1940) == [[Attēls:Antanas Smetona 2.jpg|thumb|170px|Antans Smetona]] === Apvērsuma organizēšana === {{pamatraksts|Lietuvas 1926. gada apvērsums}} Politiski armija sadalījās trīs grupās, lielākā no kurām atbalstīja kristīgos demokrātus, otra daļa uzskatīja, ka tikai Smetona spēs ieviest kārtību, un trešā, mazākā daļa atbalstīja Voldemāru. Lietuvas virsniecība dalījās tradicionāli konservatīvos vecākās paaudzes virsniekos, kas bija sākuši karjeru jau Krievijas Impērijas armijā, un jaunajiem virsniekiem, kas politiski atbalstīja Voldemāru, bija fašistiski noskaņoti un neieredzēja Poliju. Šo armijas sašķeltību demonstrēja tas, ka radikālie virsnieki Smetonas varas laikā organizēja vismaz 13 sazvērestības un apvērsuma mēģinājumus.<ref name="ecommons.luc.edu">[https://ecommons.luc.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=4436&context=luc_theses Civil Military Relations in Lithuania UnderPresident Antanas Smetona 1926-1940]</ref> 1926. gada 20. septembrī nacionālistus un kristīgos demokrātus atbalstoša jaunāko virsnieku grupa izveidoja slepenu komiteju, kas vēlējās varu nodot Smetonam.<ref name="ecommons.luc.edu"/> Ziņas par dažādiem apvērsuma organizatoriem drīz kļuva zināmas sabiedrības augstākajiem slāņiem, taču valdība nespēra nekādus pretsoļus. Apvērsumu veica Kauņas garnizona vienības. Reģionos izvietotās karaspēka vienības nespēja reaģēt, jo to komandieri tika aizturēti Kauņā. 16. decembrī gandrīz visa virsniecība sapulcējās Kauņā, lai 17. decembrī atzīmētu prezidenta 60. dzimšanas dienu. Apvērsuma laikā notika nelielas apšaudes, taču neviens netika ievainots. Virsnieki izveidoja Pagaidu militāro valdību. Apvērsuma vadītājs majors Plečavičs ieradās pie prezidenta, aicinot viņu atkāpties. Prezidentu apmeklēja arī vairāki augstākie virsnieki, kas arī aicināja viņu atkāpties, lai novērstu iespējamu Polijas militāro akciju. Grīņus piekrita atkāpties un apstiprināt Voldemāra valdību ar noteikumu, ka Voldemārs apsolās nepārkāpt konstitūciju. Pēc solījuma saņemšanas Grīņus apstiprināja Voldemāra valdību un atkāpās no amata. Apvērsuma organizētāji izplatīja manifestu, aicinot Smetonu uzņemties prezidenta pienākumus. Daudzi no apvērsuma rīkotājiem vēlāk nožēloja savu rīcību. Plečavičs pat piedāvāja gāztajam premjeram Slezevičam sarīkot jaunu apvērsumu.<ref name="ecommons.luc.edu"/> Iespējamo armijas sašķelšanos un pilsoņu karu novērsa ātrā Smetonas ievēlēšana par prezidentu. 19. decembrī daļa Seima deputātu sanāca, lai apstiprinātu Voldemāra valdību un ievēlētu Smetonu par prezidentu. 1926. gada 20. decembrī atjaunoja karastāvokli. Režīma vēlākajos gados augstākā virsniecība centās panākt karastāvokļa atcelšanu. Virsnieki nevēlējās īstenot tiesnešu funkciju, ko tiem uzlika karastāvokļa noteikumi. Virsnieku iesaistīšanās dažādu sodu piespriešanā viņus padarīja aizvien nepopulārākus sabiedrībā. Karastāvokli atcēla 1938. gada 1. novembrī.<ref name="ecommons.luc.edu"/> === Smetonas režīms === [[Attēls:Lithuanian poster Remember enslaved Vilnius, 1930s.jpg|thumb|270px|Plakāts "Atmini paverdzināto Viļņu!" ar Smetonas ģīmetni centrā.]] 1927. gada 12. aprīlī Smetona atlaida Seimu. Varu ieguva 1924. gadā dibinātā Nacionālistu savienība, ko atbalstīja turīgā zemniecība un nacionālā inteliģence. 1926. gadā tai bija 12 000 biedru. 1938. gadā tās biedru skaits bija palielinājies tikai līdz 13 000. No tiem 7500 bija zemnieki, 350 tirgotāji, 500 rūpnīcu strādnieki, 2800 profesionāļi un valsts ierēdņi, 1700 skolotāji. Nacionālistu savienības ideoloģija balstījās uz nācijas vienotības ideju, kā pretstatu partiju radītajai sašķeltībai. No Rietumiem pārņemtās partiju demokrātijas noliegums nozīmēja parlamentārās sistēmas noliegumu, un uzsvaru uz visu lietuvisko. Smetona nekad neradīja konkrētāku sava režīma ideoloģiju. Daudzi no režīma saukļiem saskanēja ar [[Fašistiskā Itālija|Itālijas fašistu]] saukļiem par tautas vienotību, indivīda pakļaušanos valsts interesēm un vadonim, taču tas nepadarīja Lietuvu par fašistisku valsti.<ref name="ReferenceB"/> Nacionālistu politiskā ietekme un politiskā bāze bija pārāk maza, lai tie spētu kontrolēt un pakļaut visu sabiedrību. Turpināja darboties vairāki tūkstoši sabiedrisko organizāciju. Laikrakstus cenzēja bet neslēdza. 1935. gadā likvidē visas partijas. Valdošā Nacionālistu savienība turpina pastāvēt, taču tiek uzsvērts, ka tā nav partija bet sabiedriska organizācija. Lai arī tolaik 86% Lietuvas iedzīvotāju bija katoļi, nacionālisti centās ierobežot katoļu baznīcas privilēģijas. Skolās slēdza katoļu jauniešu organizāciju “Ateitis”. 1931. gadā no valsts izraidīja pāvesta nunciju. Taču ikdienā un oficiālajos pasākumos joprojām piedalījās garīdznieki, kareivji apmeklēja misi. 1927. gada 27. septembrī parakstīja konkordātu ar Vatikānu. Smetonas režīms nebija pārāk stingrs. Pēc pirmajiem diktatūras gadiem opozīcijas politiķu aresti izbeidzās, nepaklausīgi virsnieki parasti turpināja karjeru armijā. Pulkvedis Kazis Skirpa, lai arī pretojās 1926. gada apvērsumam, 1928. gadā tika iecelts par militāro atašeju Vācijā un no 1938. gada bija vēstnieks Vācijā. Pulkvežleitnants Jozas Papeckis pēc apvērsuma zaudēja Aizsardzības ministra amatu, bet 1929. gadā kļuva par Valsts padomes locekli. Gāztā prezident Grīņa dēls bija Lietuvas militārais atašejs Berlīnē no 1937. līdz 1940. gadam. 1936. gadā notika Seima vēlēšanas. Lietuvas [[ekonomika]] starpkaru posmā bija mazattīstīta, ko veicināja vājā [[industrializācija]]. Galvenie Lietuvas tirdzniecības partneri bija [[Vācija]], [[Lielbritānija]] un [[Padomju Savienība]]. Režīma nacionālistiski konservatīvais raksturs radīja vairākas nopietnas problēmas. Konservatīvais uzsvars uz zemniecību traucēja valsts industrializācijai, neļaujot tai kļūt bagātākai. Un nacionālisms neļāva uzlabot attiecības ar Poliju, atrisināt Viļņas problēmu un veidot spēcīgāku ārpolitiku. Viens no šādas politikas iznākumiem bija tāds, ka armija, kas bija radījusi Smetonas režīmu, neieguva modernu bruņojumu un bija par vāju, lai aizstāvētu valsti. Līdz 1938. gadam Lietuvai un Polijas Otrajai republikai nebija diplomātisko attiecību un tās formāli atradās karastāvoklī. 1938. gadā, pēc kāda robežincidenta kurā tika nogalināts poļu kareivis, [[Polijas ultimāts Lietuvai|Polija izvirzīja ultimātu]], pieprasot atjaunot diplomātiskās attiecības un Lietuvas atteikšanos no Viļņas apgabala. 1939. gadā [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]] Lietuvai pieprasīja atdot Klaipēdas apgabalu. Ņemot vērā Vācijas ārkārtīgo militāro pārspēku, Lietuva prasībai pakļāvās. === Šķelšanās ar Voldemāru === Atšķirībā no konservatīvā Smetonas, premjers [[Augustīns Voldemārs]] bija daudz radikālāks un nacionālistiskāks. 1929. gada 6. maijā trīs kreisi noskaņoti studenti mēģināja nogalināt Voldemāru. Premjers aizvien vairāk nostiprināja savienību ar jaunāko virsnieku grupējumu, kas bija izveidojuši paramilitāro "Dzelzs vilka" sporta savienību. 1929. gada 19. septembrī Smetona atlaida Valdemāru un par premjeru iecēla savas māsas vīru Jozu Tūbeli. Turpmākajās nedēļās Voldemāru izsūtīja uz provinci, bet viņa atbalstītāji no "Dzelzs vilka" sāka plānot apvērsumu. Smetona 1930. gadā pieņēma lēmumu likvidēt "Dzelzs vilku", kurš darbību turpināja pagrīdē. 1934. gada 6. maijā Voldemāra atbalstītāji izveidoja Lietuvas Nacionālistu partiju. 1934. gada 6.—7. jūnijā Voldemāra atbalstītāji sarīkoja tā dēvēto [[Pēteris Kubiļiūns|Petra Kabiļiūna]] dumpi. Valdemāra atbalstītāji pārliecināja ar Tūbeļa valdību neapmierināto ģenerālštāba priekšnieku Petru Kabiļiūnu, ka nepieciešama armijas rīcība, lai pārliecinātu Smetonu par premjeru atkal iecelt Voldemāru. Naktī uz 7. jūniju Kabiļiūns vadīja pāris armijas vienības un tankus uz Prezidenta pili. Drošības dienests zināja par gaidāmo uzbrukumu, un pili apsargāja militārā policija un kareivji. Nevēloties izraisīt asinsizliešanu, Kubiļiūnas saviem spēkiem pavēlēja atkāpties. Smetona paziņoja, ka nepieņems dumpīgo virsnieku delegāciju, un dumpis izbeidzās. Tikmēr Voldemārs, cerot uz dumpja panākumiem bija atgriezies no provinces uz Kauņu un gaidīja ziņas Gaisa spēku štābā. Pakļaujoties bruņoto spēku vadības prasībai, Voldemāru nogādāja uz armijas štābu kur viņu arestēja Aizsardzības ministrs Giedraitis. Karatiesa notiesāja Kubiļiūnu un vēl divus virsniekus uz nāvi, taču Smetona viņus apžēloja, un viņi iznāca brīvībā 1936. un 1937. gadā. Arī Voldemāru, kuru militārā tiesa notiesāja uz 12 gadiem ieslodzījumā, atbrīvoja jau 1938. gadā un izsūtīja no valsts. Vairākus desmitus virsnieku rezervēja, vai ar kaunu padzina no armijas. 12. jūnijā Smetona veica nelielas izmaiņas Tūbeļa valdībā, cenšoties nogludināt nesaskaņas ar bruņotajiem spēkiem.<ref name="ecommons.luc.edu"/> 1939. gadā Voldemārs atgriezās Lietuvā, tika arestēts un nosūtīts uz provinci, bet 1940. gada pavasarī atkal izsūtīts no valsts. Pēc PSRS okupācijas viņš atgriezās Lietuvā, tika arestēts jau uz robežas un deportēts uz PSRS. === Raštiķa nostiprināšanās === 1934. gada dumpis noveda pie tīrīšanām armijā, kas daudziem virsniekiem pavēra ceļu uz strauju paaugstinājumu. Viens no tādiem bija pulkvežleitnants [[Stasis Raštiķis]], kuru 1934. gadā iecēla par ģenerālštāba priekšnieku, 1935. gada 1. janvārī par karaspēka virspavēlnieku un 1937. gada 23. novembrī paaugstināja par ģenerālbrigadieri. Raštikis sāka armijas reorganizācijas un modernizācijas programmu, vienlaikus cenšoties samazināt armijas iesaisti politikā un kara stāvokļa administrēšanā. Vienlaikus Raštiķis vēlējās palielināt savu politisko ietekmi, varbūt kļūstot par režīma “otro cilvēku”. Pēc Klaipēdas apgabala nodošanas nacistiskajai Vācijai, Raštiķis pārliecina Smetonu jaunajā ģenerālpulkveža [[Jonas Čerņus|Jona Čerņa]] valdībā iekļaut arī opozīcijas partiju pārstāvjus. Valdības apstiprināšanas dienā Raštiķis uzstājās radio, cenšoties nomierināt iedzīvotājus. Kad Čerņa valdības koalīcija novembrī sabruka, Raštiķis atkal uzstāja uz opozīcijas pārstāvju dalību jaunajā [[Antans Merķis|Antana Merķa]] valdībā. 1938. gadā viņš 8 mēnešus bija Aizsardzības ministra pienākumi izpildītājs, taču atsacījās ciešāk iesaistīties valdības darbā. 1939. gada decembrī Raštiķis publicēja rakstu virsnieku žurnālā “Kardas”, kurā aizstāvēja attiecību uzlabošanu ar Maskavu un sūdzējās, ka armijas komandieris pelna mazāk par mēru (slēpta norāde uz Merķi, kas pirms kļūšanas par premjeru bija Kauņas mērs). Iekšlietu ministrs pavēlēja konfiscēt visus žurnāla eksemplārus vēl pirms tā izplatīšanas. Raštiķis reaģēja ar vairākām prasībām: * Smetonam jāpaziņo par savu apmierinātību ar Raštiķa darbu, uz ko Raštiķis atbildētu, ka viņu starpā pastāv pilnīga vienprātība. * Seimai jāapstiprina Raštiķa ierosinātās izmaiņas armijas vadībā un pieprasītais armijas budžets jāapstiprina bez izmaiņām. * Premjeram Merķim jānodrosšina, ka Raštikis publiski netiek kritizēts. * Iekšlietu ministram publiski jāatvainojas par žurnāla konfiskāciju. Smetona atbildēja, ka vienmēr bijis vienprātis ar Raštiķi, un ka Seima pati pieņem lēmumus. Merķis atbildēja, ka nevar kontrolēt cilvēku runāto un Iekšlietu ministrs atteicās atvainoties. Raštiķim piedāvāja algas paaugstinājumu, taču bija skaidrs, ka viņa karjera ir beigusies.<ref name="ecommons.luc.edu"/> 1940. gada janvārī kā pārāk politiski ambiciozu, Smetona Raštiķi atbrīvoja no amata, nosūtīja trīs mēnešu atvaļinājumā un 23. aprīlī rezervēja no armijas. Saasinoties politiskajai situācijai, 1940. gada 7. jūnijā Raštiķi atjaunoja aktīvajā dienestā un kritiskajā 15. jūnijā viņu vēlējās iecelt par premjerministru, taču PSRS to nepieļāva.<ref name="ecommons.luc.edu"/> === Koalīcijas valdības === Divi nacionālie pazemojumi — Polijas ultimāts par diplomātisko attiecību nodibināšanu un Vācijas ultimāts par Klaipēdas teritorijas atdošanu izraisīja Smetonas režīma krīzi. Ka kristīgo demokrātu un zemnieku tautinieku politiķi atklāti sāka aicināt uz koalīcijas valdības izveidošanu. 1939. gada 25. martā premjers Mironas uzaicināja Zemnieku tautinieku, kristīgo demokrātu un Voldemāra grupas pārstāvjus uz diskusijām par stāvokli valstī. 27. martā Mironas valdība demisionēja. Raštiķis kopā ar Aizsardzības ministru un ģenerālštāba komandieri apmeklēja Smetonu, brīdinot par nemierīgo noskaņojumu valstī un nepieciešamību izveidot koalīcijas valdību. Smetona piedāvāja premjera amatu Raštiķim, kurš atteicās, taču ieteica ģenerālštāba komandieri ģenerālbrigadieri Čerņu, kurš 30. martā kļuva par premjeru. Opozīcijas partiju pārstāvji jaunajā koalīcijas valdībā piedalījās privāti, jo partijas joprojām nebija legalizētas. Tā kā opozīcijas partijas legāli neeksistēja, tad valdību nesauca par koalīcijas kabinetu, bet kopīgās darbības valdību. Tajā iekļāva divus kristīgos demokrātus, divus zemnieku tautinieku partijas pārstāvjus, vienu nacionālistu, vienu Voldemāra grupas pārstāvi un vienu bezpartejisko — Ārlietu ministru Jozu Urbši.<ref name="ecommons.luc.edu"/> Režīma politiskā kontrole atslāba, sabiedrībā pieauga prasības pēc brīvības. Jaunā valdība galvenokārt nodarbojās ar ekonomisko krīzi, ko izraisīja industrializētā Klaipēdas apgabala un valsts vienīgās ostas zaudēšana. Valdības apstiprināto Lauksaimniecības ministra no Zemnieku tautinieku partijas izstrādāto agrārreformas projektu Smetona noraidīja kā pārāk radikālu. Izglītības ministru no kristīgajiem demokrātiem Smetona vispār atteicās pieņemt. Nacionālistu asociācija aktīvi kritizēja jauno valdību. 10. novembrī Finanšu ministrs iesniedza atlūgumu un 21. novembrī atkāpās visa valdība. Smetona jau iepriekš bija lūdzis Antanam Merķim sākt veidot jaunu valdību, kas uzreiz stājās pie valsts vadīšanas. Antans Merķis bija atvaļināts pulkvežleitnants, ieņēmis vadošus valsts un pašvaldību amatus pēc 1926. gada apvērsuma. Raštiķa iejaukšanās panāca to, ka Merķa kabinetā bij iekļauti opozīcijas pārstāvji. Naktī uz 1940. gada 15. jūniju Smetona piedalījās pēdējā Merķa kabineta sēdē, kurā izskatīja PSRS ultimātu. Uzaicināto Raštiķi iecēla par jauno premjeru, taču Maskava ātri paziņoja, ka viņa kandidatūra nav pieņemama. Lai arī Smetona vēlējās izrādīt militāru pretestību, Raštiķis un virspavēlnieks Vitkauskas norādīja uz militārās pretošanās bezjēdzīgumu. Valdība pieņēma lēmu, ka Smetona pametīs Lietuvu, prezidenta pilnvaras atstājot premjeram Merķim.<ref name="ecommons.luc.edu"/> == Otrais pasaules karš, neatkarības zaudēšana == Pēc 1939. gada 23. augusta [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanas Lietuva bija atstāta Vācijas ietekmes zonā, vācieši pieprasīja arī Viļņas nodošanu Lietuvai. 1939. gada 29. augustā Ribentrops informēja Vācijas vēstnieku Lietuvā, lai tas informē Lietuvas valdību par to, ka vācu-poļu kara gadījumā Vācija no Lietuvas sagaida pilnīgu neitralitāti. Vācija arī informēja Lietuvu, ka gaidāmo teritoriālo izmaiņu gadījumā Viļņas jautājums varētu tikt atrisināts par labu lietuviešiem. Vācijas interesēs bija panākt to, lai Lietuva pati okupētu Viļņas apgabalu, nepieļaujot Sarkanās armijas ienākšanu šajā teritorijā. Tikmēr Lielbritānija un Francija izdarīja spiedienu uz Lietuvu, lai tā neveiktu nekādas militāras darbības Viļņas apgabalā. [[Polijas kampaņa]]s sākumā prezidents Smetona, kurš ticēja Rietumu sabiedroto uzvarai karā, pasludināja neitralitāti un atteicās tikties ar Vācijas un Polijas vēstniekiem, 5. septembrī Lietuvas valdība pieņēma lēmumu neiebrukt Viļņas apgabalā.<ref name="books.google.de">[https://books.google.de/books?id=prqkNTCqa9cC&printsec=frontcover&hl=de&source=gbs_ge_summary_r&cad=0#v=onepage&q&f=false Lithuania 1940: Revolution from Above]</ref> 17. septembrī [[Sarkanā armija]] iebruka Polijā, 19. septembrī iekaroja Viļņu un 21. septembrī sasniedza Lietuvas robežu. Kad Lietuvas vēstnieks Maskavā jautāja Molotovam par Viļņas apgabala nākotni, Molotovs atbildēja, ka tas tiks atrisināts sarunu gaitā. Septembra vidū Ribentrops ielūdza Lietuvas ārlietu ministru [[Jozs Urbšis|Jozu Urbši]] uz sarunām Dancigā. Vācija jau sagatavoja līgumprojektu, ar kuru Lietuva nonāktu Vācijas militārā aizsardzībā, un vācu virsnieki kontrolētu Lietuvas armijas modernizāciju. Urbšis par Vācijas piedāvājumu informēja Rietumu sabiedrotos un PSRS. Ribentrops pēkšņi atteicās no tikšanās, un pēc [[PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli|slepenās papildvienošanās noslēgšanas 28. septembrī]] Vācija atteicās no Lietuvas teritorijas lielākās daļas par labu PSRS. Jau 29. septembrī Molotovs ielūdza Lietuvas vēstnieku uz tikšanos Kremlī. Ar 1920. gada 12. jūlija [[Lietuvas—Krievijas miera līgums|Lietuvas—Krievijas miera līgumu]], Padomju Krievija bija atzinusi Viļņas apgabala piederību Lietuvai un to izmantoja, lai panāktu Lietuvas piekrišanu PSRS militāro bāzu līguma noslēgšanai. Pēc saspringtām sarunām, 10. oktobrī Padomju Savienība piespieda Lietuvu noslēgt [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS|Savstarpējās palīdzības paktu]], ar kuru Lietuva atguva mazāko Viļņas apgabala daļu, bet PSRS ieguva tiesības Lietuvā izvietot karabāzes. 1939. gada oktobra beigās Lietuvas vēstnieki Romā, Londonā un Parīzē tikās Parīzē, lai pārrunātu trimdas valdības veidošanas iespēju PSRS uzbrukuma gadījumā. Ņemot vērā Lietuvas neskaidrās attiecības ar Rietumu sabiedrotajiem un Poliju, par trimdas valdības iespējamo vietu uzskatīja Romu. Smetona šī jautājuma tālāku risināšanu apturēja. Sākotnējā iedzīvotāju sajūsma par Viļņas atgūšanu bija lielāka par bažām, ko radīja padomju karabāžu izvietošana valstī.<ref name="ReferenceB"/> 22. oktobrī Molotovs informēja Lietuvas vēstnieku, ka Lietuvas karaspēks drīkst pakāpeniski ieiet Viļņas apgabalā. 28. oktobrī Lietuvas kareivji svinīgi iesoļoja Viļņā. Pilsētu bija pārpludinājuši kara bēgļi, sakautās Polijas karavīri, Lietuvas un PSRS militārpersonas. Pēc dažiem aprēķiniem, Viļņā atradās 10 000 ebreju bēgļu, 4-5000 poļu bēgļu un 14 000 poļu kareivju. Trūka pārtika, cēlās cenas. 31. oktobrī sākās pret ebreju tirgotājiem vērstas poļu demonstrācijas, kuru apspiešanā Lietuvas kareivjiem un policijai palīdzēja arī Sarkanā armija. 6. novembrī pilsētā izdevās atjaunot mieru.<ref name="books.google.de"/> Tā kā lietuvieši Viļņas apgabalā bija mazākumā, Lietuvas valdība izvirzīja stingrus noteikumus Lietuvas pilsonības iegūšanai, ļaujot to iegūt tikai tiem, kas šeit bija dzīvojuši pirms 1920. gada. Līdz Lietuvas okupācijai pilsonība bija piešķirta tikai 25 000 iedzīvotāju. Lietuvas oficiālā neitralitāte radīja situāciju, kurā Smetona uz Jaunā gada svinībām 1939. gada decembrī nevarēja ielūgt visus ārvalstu vēstniekus vienlaikus, pieņemot tos individuāli. Lielbritānijas un Francijas vēstnieki atteicās apmeklēt 1940. gada 16. februāra neatkarības dienas svinības Viļņā, tāpēc karā iesaistīto valstu pārstāvjiem Kauņā sarīkoja divas atsevišķas pieņemšanas. 1940. gada sākumā Lietuvas valdība vienojās, ka PSRS uzbrukuma gadījumā Lietuvas armija pretosies, dodot iespēju valdībai bēgt uz Vāciju. 1940. gada maija beigās Ārlietu ministrija informēja vēstniekus, ka iebrukuma gadījumā par galveno diplomātu jāuzskata Stasis Lozoraitis, Lietuvas vēstnieks Romā.<ref name="books.google.de"/> [[1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi|1941. gada janvārī PSRS vēlreiz slepeni vienojās ar Vāciju]], ka PSRS iegūs visu Lietuvas teritoriju, par to samaksājot kompensāciju Vācijai. 1940. gada 15. jūnijā [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvu okupēja]] Padomju Savienība un 3. augustā [[Lietuvas PSR]] [[Lietuvas iekļaušana PSRS|pievienoja PSRS]]. [[1941. gada jūnija deportācijas]] laikā izsūtīja vairāk nekā 30 000 Lietuvas iedzīvotāju. Drīz pēc tam Lietuvā iebruka vācu karaspēks un vācu okupācijas laikā Lietuvā nogalināja aptuveni 45 000 lietuviešu un 165 000 ebreju. 1944. gadā Lietuva atkal nonāca Padomju Savienības militāri-politiskajā kontrolē. == Lietuva PSRS sastāvā (1944—1990) == {{Pamatraksts|Lietuvas PSR}} Padomju okupācijas laiks iesākās ar masu represijām un deportācijām. Laikā no 1944. līdz 1953. gadam tika izsūtīti aptuveni 517 000 Lietuvas iedzīvotāju. Partizānu karā pret Padomju režīmu gāja bojā aptuveni 36000 cilvēku. Par pirmo [[Lietuvas Padomju Sociālistiskā Republika|Lietuvas Padomju Sociālistiskās Republikas]] vadītāju kļuva [[Lietuvas komunistiskā partija|Lietuvas komunistiskās partijas]] pirmais sekretārs [[Antans Sniečkus]]. Tāpat kā citās PSRS okupētajās teritorijās, tika īstenota piespiedu [[kolektivizācija]] un veikta nepārdomāta [[rūpniecība]]s [[industrializācija]]. 1983. gadā tika pabeigta [[Ignalinas AES|Ignalinas atomelektrostacijas]] būve. == Atmoda (1988—1990) == [[Attēls:1989 08 23 Baltijoskelias17e.jpg|thumb|230px|"[[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]]" cilvēku ķēde Lietuvā.]] Astoņdesmito gadu beigās tāpat kā abās pārējās Baltijas valstīs sākās nacionālās atmodas kustība. 1988. gada 3. jūnijā tika nodibināta organizācija "[[Sąjūdis]]" ("Kustība"), par tās vadītāju kļuva [[Vītauts Landsberģis]]. Sākotnēji šī organizācija iestājās par Lietuvas autonomiju, bet vēlāk jau pieprasīja Lietuvas neatkarību. 1990. gada 11. martā [[Lietuvas Augstākā Padome]] pieņēma II Lietuvas valsts atjaunošanas aktu. 15. martā PSRS pieprasīja akta atsaukšanu un, draudot arī ar militāru spēku, ieviesa politiskas un ekonomiskas sankcijas pret Lietuvu. 1991. gada 10. janvārī PSRS spēki ieņēma vairākus nozīmīgus objektus Viļņā, pēc trim dienām, 13. janvārī, tika ieņemts arī televīzijas tornis, nogalinot 14 un ievainojot 700 protestējošo cilvēku. Tomēr rietumvalstu politiskā spiediena rezultātā PSRS bija spiesta šīs akcijas izbeigt, un Lietuvas valdība turpināja darbu. == Atjaunotā Lietuvas Republika (no 1990) == [[Attēls:Dalia Grybauskaitė 2010.jpg|thumb|100px|Lietuvas Republikas prezidente Daļa Grībauskaite.]] Pirmā valsts, kas ''de iure'' atzina Lietuvas neatkarību, bija [[Islande]] (11.02.1991.). 1991. gada 17. septembrī Lietuvu uzņēma [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. 1992. gada 25. oktobra [[referendums]] apstiprināja jaunu valsts konstitūciju. 1992. gadā ievēlēja jaunu [[Lietuvas Republikas Seims|Seimu]]. 2004. gada 29. martā Lietuvu uzņēma [[NATO]], 1. maijā — [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. 2018. gada 5. jūnijā Lietuva iestājās [[ESAO]]. Par Lietuvas prezidentu 1993. gada 25. februārī ievēlēja [[Aļģirds Brazausks|Aļģirdu Brazausku]]. 1998. gadā par prezidentu kļuva [[Valds Adamkus]], bet 2003. gadā — [[Rolands Pakss]]. Jau pēc gada Paksu atstādināja no amata, un par prezidentu atkal ievēlēja Adamku. 2009. un 2014. gada Lietuvas prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Daļa Grībauskaite]], bet 2019. gadā [[Gitans Nausēda]]. == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.lietuva.lt/index.php?Lang=5&ItemId=27766 Lietuvas vēstures pārskats] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051220104129/http://www.lietuva.lt/index.php?Lang=5&ItemId=27766 |date={{dat|2005|12|20||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20071123120737/http://neris.mii.lt/homepage/history/history2.html Lietuvas vēstures hronoloģija] {{en ikona}} * [http://www.kalnieciai.lt/zenius/istorija/europa/lietuva/lietuvos_istorija.html Lietuvas vēstures hronoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050426172039/http://www.kalnieciai.lt/zenius/istorija/europa/lietuva/lietuvos_istorija.html |date={{dat|2005|04|26||bez}} }} {{lietuviski}} * [https://web.archive.org/web/20080301180119/http://viduramziu.lietuvos.net/en/index.htm Viduslaiku Lietuvas vēsture un mantojums] {{en ikona}} {{lietuviski}} {{ru ikona}} {{poliski}} {{baltkrieviski}} {{Senās Lietuvas zemes}} {{Eiropas vēsture}} [[Kategorija:Lietuva]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] avcfhljv1w3v2flthmarwtm321tk92v 0 9425 4536430 4536153 2026-10-15T16:41:52Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4536430 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Eižens Laube | image = Eižens_Laube.jpg | imagesize = | caption = Eižens Laube, gleznoja Kārlis Dobrājs | birthdate = {{dat|1880|5|25}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1967|7|21|1880|5|25}} | deathplace = {{vieta|ASV|Portlenda|2s=Portlenda (Oregona)}} | nationality = [[vācbaltieši|vācbaltietis]], [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = [[jūgendstils]], [[nacionālais romantisms]] | famous works = vairāk nekā 200 projektētu Rīgas namu, Ķemeru viesnīca | patrons = [[Konstantīns Pēkšēns]] | awards = Tēvzemes balva (1940) }} '''Eižens Laube''' (dzimis {{dat|1880|5|25}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1967|7|21}} [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltu]] cilmes latviešu [[arhitektūra|arhitekts]] un arhitektūras profesors, kurš pirms Pirmā pasaules kara projektēja [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]], vēlāk [[neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā. [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]], Baltijas Tehniskās augstskolas, Latvijas Universitātes un [[Baltijas Universitāte]]s mācībspēks. [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] Reģentu padomes loceklis (1918). [[Latvijas Augstskola]]s [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|rektors]] (1922), [[Latvijas Universitāte|LU]] Goda doktors (1930). Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Laubes piemiņas plāksnīte.JPG|thumb|250px|Eižena Laubes piemiņas plāksne [[Baložu iela (Rīga)|Baložu ielā]]]] Dzimis 1880. gada 25. maijā Rīgā podnieku meistara ģimenē. Viņa tēvs (līdz 1850. gadam viņa uzvārds bija Ļuļļe<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas XII. sējuma 22 529-22 530 slejas. Rīga, 1935.</ref>) bija ieceļojis Rīgā no [[Smiltene]]s, bet mātes patēvs bija Rīgas būvuzņēmējs. 1899. gadā viņš pabeidza [[Pētera I reālskola|Pētera I reālskolu]] Rīgā un iestājās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] Arhitektūras nodaļā. No 1900. gada viņš vasarās strādāja [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīna Pēkšēna]] birojā. Kopā ar Pēkšēnu viņš projektēja Kamintiusa namu Tallinas ielā 23 (1901), Pēkšēna namu Alberta ielā 12 (1903), [[Atis Ķeniņš|Ata Ķeniņa]] skolu un Kļaviņas namu Aleksandra Čaka ielā 26 (abi 1905). Birojā viņš sadraudzējās ar [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandru Vanagu]]. 1905. gada vasarā abi kopā ar gleznotāju Jāni Lībergu apceļoja Somiju, iepazina somu nacionālo romantismu un tikās ar arhitektiem Knutu Vasašernu un Gustavu Lindbergu.<ref name="Petersons">Pētersons, Rihards. Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 96.—97. lpp. Ceļojumu datē Rozentālam sūtīta atklātne (1905. gada 29. jūnijs / 12. jūlijs); Krastiņš 1980, 99. lpp., to datē ar 1904. gadu.</ref> Studiju gados iestājies latviešu studentu korporācijā "[[Selonija]]". 1906. gadā Laube ieguva inženiera arhitekta diplomu un vēl īsu laiku bija Pēkšēna palīgs. 1907. gadā viņš atvēra savu biroju. No 1909. gada birojs un dzīvoklis atradās viņa paša namā, t.s. Romanova bazārā Lāčplēša ielā 70a, un birojs drīz kļuva par vienu no lielākajiem Rīgā. 1907. gadā Rīgas Arhitektu biedrības Strādnieku dzīvokļu izstādē Pēkšēna un Laubes strādnieku māju projekti ieguva pirmo godalgu; turpat bija skatāmas viņu projektētās istabu iekārtas tautas mākslas formās.<ref name="Mintaurs">Mintaurs, Mārtiņš. Arhitekta Konstantīna Pēkšēna darbs un strādnieku dzīvokļu problēma Rīgā 20. gadsimta sākumā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 250.—258. lpp.; Prēdele, Zane. [1907. gada interjeru iekārtas] // Turpat. 261.—275. lpp.</ref> 1907. gadā Eiženu Laubi ievēlēja par Rīgas Politehniskā institūta docentu, kur viņš lasīja lekcijas tēlotājā ģeometrijā, ornamentu mācībā, vēlāk arī arhitektūras formās, kā arī vadīja nodarbības zīmēšanā un arhitektūras projektēšanā. 1909. gadā viņš devās pieredzes gūšanas ceļojumos uz Zviedriju, Dāniju un Vāciju, 1910. gadā uz Vāciju un Franciju. 1909.—1914. gadā Laube bija Rīgas pilsētas Būvvaldes arhitektūras māksliniecisko jautājumu eksperts un žūrijas komisiju loceklis. Viņš strādāja arī Igaunijā: 1906. gadā piedalījās Tallinas Vācu teātra konkursā, bet Valgas ģimnāziju (1910) projektēja kopā ar Aleksandru Kīzelbašu un inženieri G. Hellatu.<ref name="Hallas">Hallasa-Murula, Karīna. Latvijas dalībnieki Igaunijas arhitektūras konkursos. 19. gadsimta 60. gadi — 20. gadsimta 20. gadi // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 217.—229. lpp.</ref> Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākšanās 1915. gadā Eižens Laube kā Rīgas Politehniskā institūta [[docents]] evakuējās uz Maskavu, kur veica zinātniskos pētījumus un uzrakstīja grāmatu "Krāsu un formu loģika" (izdota 1921. gadā). 1917. gadā Laube atgriezās Rīgā un 1917. gada 22. decembrī viņu ievēlēja par provāciskās [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome|Vidzemes Zemes padome]]s locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined |title=Dokumenti stāsta (1988) |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined }}</ref> Viņš atsāka darbu 1918. gadā dibinātajā Baltijas Tehniskajā augstskolā. 1918. gada 8. novembrī kopā ar [[Kārlis Morics Lejiņš|Kārli Moricu Lejiņu]], [[Pauls Lejiņš|Paulu Lejiņu]], [[Jānis Bisenieks|Jāni Bisenieku]], [[Andrejs Krastkalns|Andreju Krastkalnu]], [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīnu Pēkšēnu]], [[Alfrēds Ģīmis|Alfrēdu Ģīmi]] un citiem iesaistījās [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] Zemes komitejas sastāvā.<ref>[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1777&Itemid=243 Paulis Lejiņš — pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija?] [[Jānis Stradiņš]], Zinātnes Vēstnesis 2013. gada 8. jūlijā</ref> 1919. gadā viņš piedalījās [[Latvijas Augstskola]]s dibināšanā un kļuva par Arhitektūras fakultātes dekānu, 1920. gadā par profesoru. 1922. gadā Laubi uz īsu laiku iecēla par Latvijas Augstskolas rektoru. 1924.—1926. gadā viņš vadīja Latvijas Arhitektu biedrību. 1930. gadā Eiženam Laubem piešķīra arhitektūras goda doktora grādu, pēc tam viņu atkārtoti ievēlēja par LU Arhitektūras fakultātes dekānu (1932—1934, 1938—1940). 1933.—1935. gadā viņš projektēja [[Ķemeru viesnīca|Ķemeru viesnīcu]], 1935.—1939. gadā Rīgas Latviešu biedrības nama pārbūvi, 1935.—1939. gadā Rīgas pils jaunās svētku zāles, vestibila un Triju zvaigžņu torņa projektēšanu. No 1936. gada viņš bija arhitektonisko jautājumu komisijas vadītājs Nacionālās celtniecības komitejā, viņš piedalījās pirmā speciālā arhitektūras žurnāla "Latvijas Architektūra" (1938—1940) izveidošanā. Kaut arī viņš bija amerikāņu 19. gadsimta klasicisma piekritējs, tomēr uzskatīja, ka “internacionālās arhitektūras metodes var kalpot tehniskās arhitektūras jautājumu atrisināšanai, bet ierosinājumi cēlam skaistumam jāmeklē vēsturiskās arhitektūras materiālos”.<ref>Laube E. Kādā ceļā iegūstama latviski īpatnēja arhitektūra. Izglītības nedēļas brošūra. Rīga, 1933.</ref> Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Laubi atcēla no visiem amatiem un Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā viņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju. No 1947. gada viņš bija [[Baltijas Universitāte]]s Arhitektūras un inženierzinātņu fakultātes profesors un dekāns (1948—1950) Hamburgā. 1950. gadā Laube pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur strādāja arhitektūras projektu birojā [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] [[Olimpija (ASV)|Olimpijā]]. No 1955. gadā viņš dzīvoja [[Oregona|Oregonas štata]] [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], kur nodevās grāmatas "Raksti par arhitektūru" rakstīšanai. Eižens Laube mira Portlendā 1967. gada 21. jūlijā. == Daiļrade == === Nacionālais romantisms (1905—1909) === Laubes pirmajos patstāvīgajos darbos valda somu paraugos balstīts ziemeļu nacionālais romantisms. Gleznainību viņš panāca ar apjomu kārtojumu, sarežģītiem jumtiem, dabīgo materiālu kontrastiem un smalku ornamentu, kurā izdomāti, it kā tautiski motīvi savijas ar jūgendstila līnijām. [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] šajos namos saskata [[Eliels Sārinens|Eliela Sārinena]] un [[Armass Lindgrēns|Armasa Lindgrēna]] ietekmi un piebilst, ka tie ir vieglāki un izkoptāki nekā Vanaga darbi. Šī posma nami ir advokāta Andreja Krastkalna nams Brīvības ielā 47 (1908) ar šīfera jumta plaknēm un koka konstrukcijām zelminī, Jāņa Virša nams Brīvības ielā 62 (1908) ar diviem smilšakmens ciļņiem, kas simbolizē arhitektūru un tēlniecību, Jāņa Niedres nams Alberta ielā 11 (1908) un nams Vīlandes ielā 11 (1908), kur no šūnakmens rustikas „izaug” ciļņi ar saulītes motīvu. 1909. gada namiem ir plastiski stūri: Friča Beržinska namam Krišjāņa Valdemāra ielā 67, Gustava Ķempeļa namam Ģertrūdes ielā 23 ar augstu kubisku torni un Romanova bazāram starp Lāčplēša, Avotu un Ernesta Birznieka-Upīša ielām. Bazāra stūra torņi un erkeri, pēc Krastiņa novērojuma, tieši atkārto Lindgrēna īres namu Viborgā (1907). Gandrīz visiem 1908.—1909. gada namiem logu augšdaļā ir kvadrātisks sīkrūšu dalījums, paņēmiens, ko jūgendstilā ieviesa [[Jozefs Hofmanis]].<ref name="K80-112">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 112.—121. lpp.</ref><ref name="G19-320">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 320.—324. lpp.</ref> Laube bija arī virziena teorētiķis. 1908. gadā rakstā „Par būvniecības stilu” krājumā „Zalktis” viņš noraidīja materiālu imitāciju, aicināja būvmateriālus lietot atbilstoši to dabai un studēt tautas lietišķo mākslu, lai būvmāksla iegūtu latvisku raksturu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka katram laikmetam ir savi uzdevumi. [[Jūlijs Madernieks]] jau 1909.—1910. gadā pārmeta Laubem pārāk tiešu Berlīnes paraugu lietojumu jumtu formās un nemotivētu aizraušanos ar materiālu kombinācijām. Ap 1910. gadu Laube nacionālā romantisma garā vairs gandrīz neko necēla.<ref name="Laube1908">Laube, Eižens. [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:1139100|article:DIVL417|panel:pa Par būvniecības stilu] // ''Zalktis''. 1908. 4. krājums. 145.—148. lpp.; Madernieks, Jūlijs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=84510956&isArticle=true Baltijas mākslas gadagrāmata (1909. g.) (Beigas)] // ''Dzimtenes Vēstnesis''. 1910. Nr. 131; Krastiņš 1980, 113.—114. lpp.</ref> === Pāreja uz neoklasicismu (1909—1914) === 1909. gadā Laube apceļoja Zviedriju, Dāniju un Vāciju, 1910. gadā Vāciju un Franciju, un viņa darbos pieauga neoklasicisma formas. Tās redzamas Beržinska namā Krišjāņa Valdemāra ielā 75 (1910) un kopā ar [[Ernests Pole|Ernestu Poli]] projektētajā [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā (1909—1910), kura sākotnējo nacionāli romantisko ieceri celtniecības gaitā nomainīja neoklasicisms. Rīgas Hipotēku biedrības bankas konkursā 1911. gadā Laubes projekts ieguva pirmo godalgu, bet nerealizētajam Rīgas Latviešu biedrības muzeja projektam (1912) bija doriskas lielā ordera kolonnas. Rīgas tirgotāju un rūpnieku kredītbiedrības bankā Brīvības ielā 33 (1912) viņš brīvi stilizēja gotikas tēmas. Cīruļa namam Kuģu ielā 11/13 (1911), ko projektēja kopā ar [[Augusts Malvess|Augustu Malvesu]], Laube veidoja eksterjeru ar augsto stūra torni iepretī Vecrīgai. Viņš projektēja arī interjerus un mēbeles, piemēram, Rīgas II savstarpējās kredītbiedrības bankas telpas (1907, kopā ar Pēkšēnu), un viņa namu vestibilos plaši lietotas Vācijā ražotas sienas flīzes. Privātkolekcijā saglabājies Laubes skiču albums; pēc tā spriežot, ēku dekora motīvus viņš zīmēja pats. Koka ēku projektos, piemēram, Jēkaba Eihes namam Augļu ielā 10a (1910), fasādi veido dēļu kārtojuma un ornamentālu līniju ģeometriskas kompozīcijas. Laubes pirmskara darbi regulāri parādījās Rīgas Arhitektu biedrības gadagrāmatā (1907—1911), bet 1926. gada izdevumā publicēts viņa Saeimas nama sēžu zāles iekārtojums un Uzvaras pieminekļa mets.<ref name="G19-320" /><ref name="K80-144">Krastiņš 1980, 144. lpp.; Tipāne, Agrita. [Rūpnieciski ražotas sienas flīzes vestibilos] // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 276.—291. lpp.; Ulmane, Anete. Konstantīna Pēkšēna un viņa būvbiroja līdzstrādnieku projektētās koka dzīvojamās ēkas Rīgā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 167.—174. lpp.; ''Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. Riga, 1907—1911; ''Jahrbuch der bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1926. S. 85—87.</ref> == Devums == [[Rīga|Rīgā]] ir vairāk nekā 200 Laubes projektētu namu. Savām celtnēm Laube izmantoja dabiskus materiālus — dažādas krāsas ķieģeļus, vietējās akmens šķirnes, metālu, koku. Laubes namu rotājumiem raksturīgs ziedu un ģeometriski motīvi, neparastas [[erkers|erkera]] formas ar rievotām piltuvveida pamatnēm un smailiem noslēgumiem, celtnes parasti vērstas uz augšu, izteiktas vertikālās formas. Pēc Pirmā pasaules kara beigām Eižens Laube projektēja arī [[Nāves sala]]s kauju pieminekli un brāļu kapu pieminekļus Ķemeros un Slokā. === Ievērojamākie Laubes projektētie nami === [[Attēls:Ķempeļa nams Ģertrūdes ielā 23-25 Rīgā 1909.jpg|thumb|270px|Ķempeļa nams [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]] 23/25 (1909. gadā uzcelta ēka ar senlatviešu pils siluetu). Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.]] * 1901. gadā — Kaminciusa nams Tallinas ielā 23 (kopā ar [[Konstantīns Pēkšēns|K. Pēkšēnu]]; nams ar dekoratīvā jūgendstila iezīmēm); * 1903. gadā — K. Pēkšēna nams Alberta ielā 12 (kopā ar K. Pēkšēnu; nams ar romantizētām jūgendstila formām); * 1905. gadā — [[Ķeniņu ģimnāzija|Ata Ķēniņa ģimnāzija]] Tērbatas ielā 15/17 (kopā ar K. Pēkšēnu), Ķļaviņas “Mans nams — mana pils” A. Čaka ielā 26 (kopā ar K. Pēkšēnu), Elsiņa nams A. Čaka ielā 83/85; * 1906. gadā — Kronvalda bulvārī 10, Rītera īres nams Tērbatas ielā 33/35 (kopā ar K. Pēkšenu); * 1907. gadā — Pēkšēna nams A. Kronvalda bulvārī 10 (kopā ar K. Pēkšēnu); * 1908. gadā — Niedras nams Alberta ielā 11, [[Andrejs Krastkalns|Krastkalna]] nams Brīvības ielā 47 (nacionālā romantisma stilā), Virsa (Virses) nams Brīvības ielā 62, nami E. Birznieka-Upīša ielā 29, Liepājas ielā 7, Ropažu ielā 37, Brīvības ielā 47, Brīvības ielā 62; * 1909. gadā — Šteinberga dzīvojamais nams Ģertrūdes ielā 32, Mieža nams Tērbatas ielā 49/51, nami Enkuru ielā 5a, Lāčplēša ielā 70, Laubes nams Lāčplēša ielā 70a, Lāčplēša ielā 70b, Ķempeļa nams Ģertrūdes ielā 23/25 (ēka ar senlatviešu pils siluetu), Beržinska nams Kr. Valdemāra ielā 67, Freija nams Brīvības ielā 37, Kūmiņa nams Lāčplēša ielā 51, nami Brīvības ielā 185, Artilērijas ielā 68, Avotu ielā 20, Avotu ielā 22; * 1910. gadā — nami Artilērijas ielā 44, Avotu ielā 73, Apšu ielā 24, Kukes nams Bruņinieku ielā 28, Danielsona nams Blaumaņa ielā 29; * 1910. gadā — Palasta ielā 10, īres nams ar veikaliem; * 1911. gadā — Liepiņa nams A. Čaka ielā 35, Avotu ielā 7, Lapu ielā 17, Cīruļa nams Kuģu ielā 11/13 (kopā ar [[Augusts Malvess|A. Malvesu]]), Brīvības ielā 91, Dāvja nams K. Barona ielā 49; * 1912. gadā — Tirgotāju un rūpnieku savstarpējās kredītbiedrības bankas ēka Brīvības ielā 33 (agrāk 9), Niedres nams Brīvības ielā 85, Niedres nams K. Valdemāra ielā 37, Bruģa nams E. Birznieka Upīša ielā 6, Liepiņa nams Katoļu ielā 33, Laubes nams Kr. Valdemāra ielā 37, Akas ielā 8; * 1913. gadā — Igauņu izglītības biedrības nams Nometņu ielā 62 (1910. gada projekts); * 1914. gadā — Petkeviča nams K. Barona ielā 28, Vira nams Brīvības ielā 28, Brīvības ielā 13, Brīvības ielā 15, Brīvības ielā 23, Brīvības ielā 75, Romana nams Lāčplēša ielā 50, Purmaļa īres nams Zvejnieku ielā 5a; * 1920. gadā — [[Vidzemes bruņniecība]]s nama pārbūve par [[Saeima]]s namu Jēkaba ielā 11; * 1922. gadā — Saeimas nama pārbūve pēc ugunsgrēka; * 1924. gadā — Laubes nams Baložu ielā 20a, uzsākti [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca]]s restaurēšanas darbi (1924—1926, 1932); * 1925. gadā — Tilnera nams Blaumaņa ielā 10; * 1926. gadā — Latvijas tirgotāju savienības nama Valdemāra ielā 35 pārbūve; * 1927. gadā — [[Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca]]s remontdarbi, Latvijas cukura fabrikas ēkas pie Jelgavas; * 1928. gadā — [[Latvijas Universitāte]]s svētku zāles pārveidojums; * 1931. gadā — ģenerāļa, Latvijas Universitātes profesora Dr. med. Pētera Sniķera nams Brīvības ielā 15 (mūsdienās Nr. 39); * 1930.—1933. gadā — Sv. Jāņa baznīcas mācītāju nams Jāņa ielā, [[Romas viesnīca]]s pārbūve; * 1933.—1935. gadā — [[Ķemeru viesnīca]]s projektēšana; * 1935.—1939. gadā — [[Rīgas Latviešu biedrība]]s nama pārbūve un jaunbūve Merķeļa ielā 13 (kopā ar [[Ernests Pole|E. Poli]]); * 1935.—1939. gadā — [[Rīgas pils]] jaunā svētku zāle, vestibils un Triju zvaigžņu tornis. == Galerija == <gallery widths="220" heights="180" perrow="3"> RigaBrivibas47.jpg|Andreja Krastkalna nams Brīvības ielā 47 (1908) Rīga, Brīvības iela 62.jpg|Jāņa Virša nams Brīvības ielā 62 (1908) RigaTerbatas15-17.jpg|[[Ķeniņu ģimnāzija|Ķeniņu skola]] Tērbatas ielā 15/17 (1905, kopā ar Konstantīnu Pēkšēnu) </gallery> == Publikācijas == * Par būvniecības stilu. “Zalktis” 1908, Nr.4. 145.—148.lpp. * Krāsu un formu loģika. Rīga, 1921, 71 lpp. * Latvijas arhitektūras radīšana. “Latvijas Vēstnesis” 1922., 28.sept. * Nekustāmo īpašumu vērtēšana Rīgā. “Tehniskais žurnāls” 1923. * Par skaistuma elementu mūsu jaunajā lauku būvniecībā. “Lauku Būvniecība” Nr. 1, 1925. 4.—8.lpp. * Mūsu tagadējā celtniecība. “Latvis” 1928., 7.dec. * Nākamā monumentālā Rīga. “Jaunākās Ziņas” 1928., 15.dec. * Lauksaimnieka dzīvojamā māja. “Jaunākās Ziņas” 1928., 29.dec. * Mākslas iespaids uz reliģisko un ētisko dzīvi. “Jaunais Ceļš” 1929., Nr.4. 98.—104.lpp. * Arhitektūras izpratne. Latvijas Universitātes Raksti. Rīga, 1930. I—XII lpp. * Kādā ceļā iegūstama latviski īpatnēja arhitektūra. Izglītības nedēļas brošūra. — Rīga, 1933. * La formation d’Architecte en Lettonie. “L’Architecture d’Aujourd’hui” 1933. * Arhitektūra. Ievads. Mākslas vēsture: V.Purvīša visp. red. — Rīga, 1934. 9.—14.lpp. * Celtnieks Jānis Alksnis. “Latvijas Arhitektūra” 1939, Nr.1., 9.—12.lpp. * Raksti par arhitektūru. Linkolna, 1960, 205 lpp. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (IV šķira), * Triju Zvaigžņu ordenis (III šķira, 1929), * II šķiras [[Atzinības krusts]] Nr. 4 (1938.g. 16. novembrī),<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114 Ar Atzinības Krustu apbalvotie] Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000</ref> * Zviedrijas Vāsas ordenis (II šķira), * Britu Karaliskā Arhitektūras institūta goda korespondētājloceklis (1937), * Latvijas Profesiju kameras goda loceklis (1939), * [[Tēvzemes balva]] (1940). == Literatūra par Eiženu Laubi == * P. Ārends. Profesors dr. h.c. arhitekts Eižens Laube. “Senatne un Māksla” 1939., Nr.3. 109.—130.lpp.; * A. Birznieks. Dr. arch. h.c. E.Laubes celtnieciskā darbība patstāvīgā Latvijā. “Latvijas Architektūra” 1940., Nr.4. * [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņš]]. Profesors Dr. arch. h.c. Eižens Laube 60 mūža gados. “Latvijas Architektūra” 1940, Nr.4. 102.—104.lpp. * [[Pauls Kampe|P. Kampe]]. Īss pārskats par profesora Eižena Laubes būvniecības darbību līdz pasaules kara sākumam. “Latvijas Architektūra” 1940, Nr.4. 109.—117.lpp. * A. Raisters. Prof. Dr. arch. h.c. Eižens Laube jubilārs. “Tehnikas Apskats” 1955, Nr.6. 16.lpp. * P. Kundziņš. Profesors Dr. arch. h.c. Eižens Laube. “Arhitekts” 1960, Nr.10. 20.—22.lpp. * A. Dzirkals. Mūsu profesors. “Arhitekts” 1960., Nr.10. 23.lpp. * P. Kampe. Profesors Dr. arch. h.c. Eižens Laube 80—gadnieks. “Tehnikas Apskats” 1960, Nr.6. 21.lpp. * P. Kundziņš. Profesoru Dr. arch. h.c. Eiženu Laubi pieminot. “Arhitekts” 1972, Nr.15/16. 36.—37.lpp. * J. Lejnieks. Kāda stila peripetijas. Arhitektu Eiženu Laubi (1880—1967) atceroties. “Literatūra un Māksla” 1981, 7. un 21.aug. * J. Krastiņš. Eižens Laube. “[[Zvaigzne (žurnāls)|Zvaigzne]]” 1989, Nr.6. 18. un 34.lpp. * J. Krastiņš, J. Lejnieks. Eižens Laube. Latvijas arhitektūras meistari. Zvaigzne ABC, 1995. 65.—97.lpp. * K. Gailītis. Eižena Laubes astoņdesmit trīs mājas. “Bizness & Baltija” 1998, 30.jūn. 22.lpp. * T. Kurtia. Arhitekta Eižena Laubes darbības sākumposms (1905—1910). “Latvijas Arhīvi” 1999, Nr.4 * Levāne S. Eižens Laube — krāsa un faktūra. “Latvijas Architektūra” 2000, Nr.3. 76.—80.lpp., Nr.4. 64.—67.lpp., Nr.5. 88.—90., 92.lpp., Nr.6. 84.—87.lpp., 2001, Nr.1. 102.—107.lpp., Nr.2. 118.—125.lpp., Nr.3. 106.—113.lpp., Nr.4., Nr.5. 82.—86.lpp. * I. Ondzule. Eiženam Laubem — 120. “Latvijas Architektūra” 2000, Nr.3. 82.—83.lpp. * S. Grosa. Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā. Rīga: Neputns, 2019. 320.—324. lpp. * Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks. Sast. S. Grosa. Rīga, 2025. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.citariga.lv/?page=303&id=10&lng=1 Rīgas jūgendstils portālā Cita Rīga] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=795 Paulis Stars. Eižens Laube (1880—1967) — arhitekts, arhitektūras teorētiķis un pedagogs] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Pauls Valdens]] (kā Latvijas Augstskolas direktors) | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = [[1922]]. gads | pēc = [[Ernests Felsbergs]]}} {{kastes beigas}} {{Latvijas Universitātes rektori}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Laube, Eižens}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1967. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] 5nn4je30xqwg9ldby42rshnjxyjcd54 4536628 4536430 2026-10-16T11:40:27Z Bai-Bot 60304 sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] 4536628 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Eižens Laube | image = Eižens_Laube.jpg | imagesize = | caption = Eižens Laube, gleznoja Kārlis Dobrājs | birthdate = {{dat|1880|5|25}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1967|7|21|1880|5|25}} | deathplace = {{vieta|ASV|Portlenda|2s=Portlenda (Oregona)}} | nationality = [[vācbaltieši|vācbaltietis]], [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = [[jūgendstils]], [[nacionālais romantisms]] | famous works = vairāk nekā 200 projektētu Rīgas namu, Ķemeru viesnīca | patrons = [[Konstantīns Pēkšēns]] | awards = Tēvzemes balva (1940) }} '''Eižens Laube''' (dzimis {{dat|1880|5|25}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1967|7|21}} [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltu]] cilmes latviešu [[arhitektūra|arhitekts]] un arhitektūras profesors, kurš pirms Pirmā pasaules kara projektēja [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]], vēlāk [[neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā. [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]], Baltijas Tehniskās augstskolas, Latvijas Universitātes un [[Baltijas Universitāte]]s mācībspēks. [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] Reģentu padomes loceklis (1918). [[Latvijas Augstskola]]s [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|rektors]] (1922), [[Latvijas Universitāte|LU]] Goda doktors (1930). Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Laubes piemiņas plāksnīte.JPG|thumb|250px|Eižena Laubes piemiņas plāksne [[Baložu iela (Rīga)|Baložu ielā]]]] Dzimis 1880. gada 25. maijā Rīgā podnieku meistara ģimenē. Viņa tēvs (līdz 1850. gadam viņa uzvārds bija Ļuļļe<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas XII. sējuma 22 529-22 530 slejas. Rīga, 1935.</ref>) bija ieceļojis Rīgā no [[Smiltene]]s, bet mātes patēvs bija Rīgas būvuzņēmējs. 1899. gadā viņš pabeidza [[Pētera I reālskola|Pētera I reālskolu]] Rīgā un iestājās [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] Arhitektūras nodaļā. No 1900. gada viņš vasarās strādāja [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīna Pēkšēna]] birojā. Kopā ar Pēkšēnu viņš projektēja Kamintiusa namu Tallinas ielā 23 (1901), Pēkšēna namu Alberta ielā 12 (1903), [[Atis Ķeniņš|Ata Ķeniņa]] skolu un Kļaviņas namu Aleksandra Čaka ielā 26 (abi 1905). Birojā viņš sadraudzējās ar [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandru Vanagu]]. 1905. gada vasarā abi kopā ar gleznotāju Jāni Lībergu apceļoja Somiju, iepazina somu nacionālo romantismu un tikās ar arhitektiem [[Knuts Vasašerna|Knutu Vasašernu]] un Gustavu Lindbergu.<ref name="Petersons">Pētersons, Rihards. Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 96.—97. lpp. Ceļojumu datē Rozentālam sūtīta atklātne (1905. gada 29. jūnijs / 12. jūlijs); Krastiņš 1980, 99. lpp., to datē ar 1904. gadu.</ref> Studiju gados iestājies latviešu studentu korporācijā "[[Selonija]]". 1906. gadā Laube ieguva inženiera arhitekta diplomu un vēl īsu laiku bija Pēkšēna palīgs. 1907. gadā viņš atvēra savu biroju. No 1909. gada birojs un dzīvoklis atradās viņa paša namā, t.s. Romanova bazārā Lāčplēša ielā 70a, un birojs drīz kļuva par vienu no lielākajiem Rīgā. 1907. gadā Rīgas Arhitektu biedrības Strādnieku dzīvokļu izstādē Pēkšēna un Laubes strādnieku māju projekti ieguva pirmo godalgu; turpat bija skatāmas viņu projektētās istabu iekārtas tautas mākslas formās.<ref name="Mintaurs">Mintaurs, Mārtiņš. Arhitekta Konstantīna Pēkšēna darbs un strādnieku dzīvokļu problēma Rīgā 20. gadsimta sākumā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 250.—258. lpp.; Prēdele, Zane. [1907. gada interjeru iekārtas] // Turpat. 261.—275. lpp.</ref> 1907. gadā Eiženu Laubi ievēlēja par Rīgas Politehniskā institūta docentu, kur viņš lasīja lekcijas tēlotājā ģeometrijā, ornamentu mācībā, vēlāk arī arhitektūras formās, kā arī vadīja nodarbības zīmēšanā un arhitektūras projektēšanā. 1909. gadā viņš devās pieredzes gūšanas ceļojumos uz Zviedriju, Dāniju un Vāciju, 1910. gadā uz Vāciju un Franciju. 1909.—1914. gadā Laube bija Rīgas pilsētas Būvvaldes arhitektūras māksliniecisko jautājumu eksperts un žūrijas komisiju loceklis. Viņš strādāja arī Igaunijā: 1906. gadā piedalījās Tallinas Vācu teātra konkursā, bet Valgas ģimnāziju (1910) projektēja kopā ar Aleksandru Kīzelbašu un inženieri G. Hellatu.<ref name="Hallas">Hallasa-Murula, Karīna. Latvijas dalībnieki Igaunijas arhitektūras konkursos. 19. gadsimta 60. gadi — 20. gadsimta 20. gadi // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 217.—229. lpp.</ref> Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākšanās 1915. gadā Eižens Laube kā Rīgas Politehniskā institūta [[docents]] evakuējās uz Maskavu, kur veica zinātniskos pētījumus un uzrakstīja grāmatu "Krāsu un formu loģika" (izdota 1921. gadā). 1917. gadā Laube atgriezās Rīgā un 1917. gada 22. decembrī viņu ievēlēja par provāciskās [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome|Vidzemes Zemes padome]]s locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined |title=Dokumenti stāsta (1988) |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined }}</ref> Viņš atsāka darbu 1918. gadā dibinātajā Baltijas Tehniskajā augstskolā. 1918. gada 8. novembrī kopā ar [[Kārlis Morics Lejiņš|Kārli Moricu Lejiņu]], [[Pauls Lejiņš|Paulu Lejiņu]], [[Jānis Bisenieks|Jāni Bisenieku]], [[Andrejs Krastkalns|Andreju Krastkalnu]], [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīnu Pēkšēnu]], [[Alfrēds Ģīmis|Alfrēdu Ģīmi]] un citiem iesaistījās [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] Zemes komitejas sastāvā.<ref>[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1777&Itemid=243 Paulis Lejiņš — pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija?] [[Jānis Stradiņš]], Zinātnes Vēstnesis 2013. gada 8. jūlijā</ref> 1919. gadā viņš piedalījās [[Latvijas Augstskola]]s dibināšanā un kļuva par Arhitektūras fakultātes dekānu, 1920. gadā par profesoru. 1922. gadā Laubi uz īsu laiku iecēla par Latvijas Augstskolas rektoru. 1924.—1926. gadā viņš vadīja Latvijas Arhitektu biedrību. 1930. gadā Eiženam Laubem piešķīra arhitektūras goda doktora grādu, pēc tam viņu atkārtoti ievēlēja par LU Arhitektūras fakultātes dekānu (1932—1934, 1938—1940). 1933.—1935. gadā viņš projektēja [[Ķemeru viesnīca|Ķemeru viesnīcu]], 1935.—1939. gadā Rīgas Latviešu biedrības nama pārbūvi, 1935.—1939. gadā Rīgas pils jaunās svētku zāles, vestibila un Triju zvaigžņu torņa projektēšanu. No 1936. gada viņš bija arhitektonisko jautājumu komisijas vadītājs Nacionālās celtniecības komitejā, viņš piedalījās pirmā speciālā arhitektūras žurnāla "Latvijas Architektūra" (1938—1940) izveidošanā. Kaut arī viņš bija amerikāņu 19. gadsimta klasicisma piekritējs, tomēr uzskatīja, ka “internacionālās arhitektūras metodes var kalpot tehniskās arhitektūras jautājumu atrisināšanai, bet ierosinājumi cēlam skaistumam jāmeklē vēsturiskās arhitektūras materiālos”.<ref>Laube E. Kādā ceļā iegūstama latviski īpatnēja arhitektūra. Izglītības nedēļas brošūra. Rīga, 1933.</ref> Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Laubi atcēla no visiem amatiem un Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā viņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju. No 1947. gada viņš bija [[Baltijas Universitāte]]s Arhitektūras un inženierzinātņu fakultātes profesors un dekāns (1948—1950) Hamburgā. 1950. gadā Laube pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur strādāja arhitektūras projektu birojā [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] [[Olimpija (ASV)|Olimpijā]]. No 1955. gadā viņš dzīvoja [[Oregona|Oregonas štata]] [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], kur nodevās grāmatas "Raksti par arhitektūru" rakstīšanai. Eižens Laube mira Portlendā 1967. gada 21. jūlijā. == Daiļrade == === Nacionālais romantisms (1905—1909) === Laubes pirmajos patstāvīgajos darbos valda somu paraugos balstīts ziemeļu nacionālais romantisms. Gleznainību viņš panāca ar apjomu kārtojumu, sarežģītiem jumtiem, dabīgo materiālu kontrastiem un smalku ornamentu, kurā izdomāti, it kā tautiski motīvi savijas ar jūgendstila līnijām. [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] šajos namos saskata [[Eliels Sārinens|Eliela Sārinena]] un [[Armass Lindgrēns|Armasa Lindgrēna]] ietekmi un piebilst, ka tie ir vieglāki un izkoptāki nekā Vanaga darbi. Šī posma nami ir advokāta Andreja Krastkalna nams Brīvības ielā 47 (1908) ar šīfera jumta plaknēm un koka konstrukcijām zelminī, Jāņa Virša nams Brīvības ielā 62 (1908) ar diviem smilšakmens ciļņiem, kas simbolizē arhitektūru un tēlniecību, Jāņa Niedres nams Alberta ielā 11 (1908) un nams Vīlandes ielā 11 (1908), kur no šūnakmens rustikas „izaug” ciļņi ar saulītes motīvu. 1909. gada namiem ir plastiski stūri: Friča Beržinska namam Krišjāņa Valdemāra ielā 67, Gustava Ķempeļa namam Ģertrūdes ielā 23 ar augstu kubisku torni un Romanova bazāram starp Lāčplēša, Avotu un Ernesta Birznieka-Upīša ielām. Bazāra stūra torņi un erkeri, pēc Krastiņa novērojuma, tieši atkārto Lindgrēna īres namu Viborgā (1907). Gandrīz visiem 1908.—1909. gada namiem logu augšdaļā ir kvadrātisks sīkrūšu dalījums, paņēmiens, ko jūgendstilā ieviesa [[Jozefs Hofmanis]].<ref name="K80-112">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 112.—121. lpp.</ref><ref name="G19-320">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 320.—324. lpp.</ref> Laube bija arī virziena teorētiķis. 1908. gadā rakstā „Par būvniecības stilu” krājumā „Zalktis” viņš noraidīja materiālu imitāciju, aicināja būvmateriālus lietot atbilstoši to dabai un studēt tautas lietišķo mākslu, lai būvmāksla iegūtu latvisku raksturu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka katram laikmetam ir savi uzdevumi. [[Jūlijs Madernieks]] jau 1909.—1910. gadā pārmeta Laubem pārāk tiešu Berlīnes paraugu lietojumu jumtu formās un nemotivētu aizraušanos ar materiālu kombinācijām. Ap 1910. gadu Laube nacionālā romantisma garā vairs gandrīz neko necēla.<ref name="Laube1908">Laube, Eižens. [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:1139100|article:DIVL417|panel:pa Par būvniecības stilu] // ''Zalktis''. 1908. 4. krājums. 145.—148. lpp.; Madernieks, Jūlijs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=84510956&isArticle=true Baltijas mākslas gadagrāmata (1909. g.) (Beigas)] // ''Dzimtenes Vēstnesis''. 1910. Nr. 131; Krastiņš 1980, 113.—114. lpp.</ref> === Pāreja uz neoklasicismu (1909—1914) === 1909. gadā Laube apceļoja Zviedriju, Dāniju un Vāciju, 1910. gadā Vāciju un Franciju, un viņa darbos pieauga neoklasicisma formas. Tās redzamas Beržinska namā Krišjāņa Valdemāra ielā 75 (1910) un kopā ar [[Ernests Pole|Ernestu Poli]] projektētajā [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā (1909—1910), kura sākotnējo nacionāli romantisko ieceri celtniecības gaitā nomainīja neoklasicisms. Rīgas Hipotēku biedrības bankas konkursā 1911. gadā Laubes projekts ieguva pirmo godalgu, bet nerealizētajam Rīgas Latviešu biedrības muzeja projektam (1912) bija doriskas lielā ordera kolonnas. Rīgas tirgotāju un rūpnieku kredītbiedrības bankā Brīvības ielā 33 (1912) viņš brīvi stilizēja gotikas tēmas. Cīruļa namam Kuģu ielā 11/13 (1911), ko projektēja kopā ar [[Augusts Malvess|Augustu Malvesu]], Laube veidoja eksterjeru ar augsto stūra torni iepretī Vecrīgai. Viņš projektēja arī interjerus un mēbeles, piemēram, Rīgas II savstarpējās kredītbiedrības bankas telpas (1907, kopā ar Pēkšēnu), un viņa namu vestibilos plaši lietotas Vācijā ražotas sienas flīzes. Privātkolekcijā saglabājies Laubes skiču albums; pēc tā spriežot, ēku dekora motīvus viņš zīmēja pats. Koka ēku projektos, piemēram, Jēkaba Eihes namam Augļu ielā 10a (1910), fasādi veido dēļu kārtojuma un ornamentālu līniju ģeometriskas kompozīcijas. Laubes pirmskara darbi regulāri parādījās Rīgas Arhitektu biedrības gadagrāmatā (1907—1911), bet 1926. gada izdevumā publicēts viņa Saeimas nama sēžu zāles iekārtojums un Uzvaras pieminekļa mets.<ref name="G19-320" /><ref name="K80-144">Krastiņš 1980, 144. lpp.; Tipāne, Agrita. [Rūpnieciski ražotas sienas flīzes vestibilos] // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 276.—291. lpp.; Ulmane, Anete. Konstantīna Pēkšēna un viņa būvbiroja līdzstrādnieku projektētās koka dzīvojamās ēkas Rīgā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 167.—174. lpp.; ''Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. Riga, 1907—1911; ''Jahrbuch der bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1926. S. 85—87.</ref> == Devums == [[Rīga|Rīgā]] ir vairāk nekā 200 Laubes projektētu namu. Savām celtnēm Laube izmantoja dabiskus materiālus — dažādas krāsas ķieģeļus, vietējās akmens šķirnes, metālu, koku. Laubes namu rotājumiem raksturīgs ziedu un ģeometriski motīvi, neparastas [[erkers|erkera]] formas ar rievotām piltuvveida pamatnēm un smailiem noslēgumiem, celtnes parasti vērstas uz augšu, izteiktas vertikālās formas. Pēc Pirmā pasaules kara beigām Eižens Laube projektēja arī [[Nāves sala]]s kauju pieminekli un brāļu kapu pieminekļus Ķemeros un Slokā. === Ievērojamākie Laubes projektētie nami === [[Attēls:Ķempeļa nams Ģertrūdes ielā 23-25 Rīgā 1909.jpg|thumb|270px|Ķempeļa nams [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]] 23/25 (1909. gadā uzcelta ēka ar senlatviešu pils siluetu). Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.]] * 1901. gadā — Kaminciusa nams Tallinas ielā 23 (kopā ar [[Konstantīns Pēkšēns|K. Pēkšēnu]]; nams ar dekoratīvā jūgendstila iezīmēm); * 1903. gadā — K. Pēkšēna nams Alberta ielā 12 (kopā ar K. Pēkšēnu; nams ar romantizētām jūgendstila formām); * 1905. gadā — [[Ķeniņu ģimnāzija|Ata Ķēniņa ģimnāzija]] Tērbatas ielā 15/17 (kopā ar K. Pēkšēnu), Ķļaviņas “Mans nams — mana pils” A. Čaka ielā 26 (kopā ar K. Pēkšēnu), Elsiņa nams A. Čaka ielā 83/85; * 1906. gadā — Kronvalda bulvārī 10, Rītera īres nams Tērbatas ielā 33/35 (kopā ar K. Pēkšenu); * 1907. gadā — Pēkšēna nams A. Kronvalda bulvārī 10 (kopā ar K. Pēkšēnu); * 1908. gadā — Niedras nams Alberta ielā 11, [[Andrejs Krastkalns|Krastkalna]] nams Brīvības ielā 47 (nacionālā romantisma stilā), Virsa (Virses) nams Brīvības ielā 62, nami E. Birznieka-Upīša ielā 29, Liepājas ielā 7, Ropažu ielā 37, Brīvības ielā 47, Brīvības ielā 62; * 1909. gadā — Šteinberga dzīvojamais nams Ģertrūdes ielā 32, Mieža nams Tērbatas ielā 49/51, nami Enkuru ielā 5a, Lāčplēša ielā 70, Laubes nams Lāčplēša ielā 70a, Lāčplēša ielā 70b, Ķempeļa nams Ģertrūdes ielā 23/25 (ēka ar senlatviešu pils siluetu), Beržinska nams Kr. Valdemāra ielā 67, Freija nams Brīvības ielā 37, Kūmiņa nams Lāčplēša ielā 51, nami Brīvības ielā 185, Artilērijas ielā 68, Avotu ielā 20, Avotu ielā 22; * 1910. gadā — nami Artilērijas ielā 44, Avotu ielā 73, Apšu ielā 24, Kukes nams Bruņinieku ielā 28, Danielsona nams Blaumaņa ielā 29; * 1910. gadā — Palasta ielā 10, īres nams ar veikaliem; * 1911. gadā — Liepiņa nams A. Čaka ielā 35, Avotu ielā 7, Lapu ielā 17, Cīruļa nams Kuģu ielā 11/13 (kopā ar [[Augusts Malvess|A. Malvesu]]), Brīvības ielā 91, Dāvja nams K. Barona ielā 49; * 1912. gadā — Tirgotāju un rūpnieku savstarpējās kredītbiedrības bankas ēka Brīvības ielā 33 (agrāk 9), Niedres nams Brīvības ielā 85, Niedres nams K. Valdemāra ielā 37, Bruģa nams E. Birznieka Upīša ielā 6, Liepiņa nams Katoļu ielā 33, Laubes nams Kr. Valdemāra ielā 37, Akas ielā 8; * 1913. gadā — Igauņu izglītības biedrības nams Nometņu ielā 62 (1910. gada projekts); * 1914. gadā — Petkeviča nams K. Barona ielā 28, Vira nams Brīvības ielā 28, Brīvības ielā 13, Brīvības ielā 15, Brīvības ielā 23, Brīvības ielā 75, Romana nams Lāčplēša ielā 50, Purmaļa īres nams Zvejnieku ielā 5a; * 1920. gadā — [[Vidzemes bruņniecība]]s nama pārbūve par [[Saeima]]s namu Jēkaba ielā 11; * 1922. gadā — Saeimas nama pārbūve pēc ugunsgrēka; * 1924. gadā — Laubes nams Baložu ielā 20a, uzsākti [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca]]s restaurēšanas darbi (1924—1926, 1932); * 1925. gadā — Tilnera nams Blaumaņa ielā 10; * 1926. gadā — Latvijas tirgotāju savienības nama Valdemāra ielā 35 pārbūve; * 1927. gadā — [[Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca]]s remontdarbi, Latvijas cukura fabrikas ēkas pie Jelgavas; * 1928. gadā — [[Latvijas Universitāte]]s svētku zāles pārveidojums; * 1931. gadā — ģenerāļa, Latvijas Universitātes profesora Dr. med. Pētera Sniķera nams Brīvības ielā 15 (mūsdienās Nr. 39); * 1930.—1933. gadā — Sv. Jāņa baznīcas mācītāju nams Jāņa ielā, [[Romas viesnīca]]s pārbūve; * 1933.—1935. gadā — [[Ķemeru viesnīca]]s projektēšana; * 1935.—1939. gadā — [[Rīgas Latviešu biedrība]]s nama pārbūve un jaunbūve Merķeļa ielā 13 (kopā ar [[Ernests Pole|E. Poli]]); * 1935.—1939. gadā — [[Rīgas pils]] jaunā svētku zāle, vestibils un Triju zvaigžņu tornis. == Galerija == <gallery widths="220" heights="180" perrow="3"> RigaBrivibas47.jpg|Andreja Krastkalna nams Brīvības ielā 47 (1908) Rīga, Brīvības iela 62.jpg|Jāņa Virša nams Brīvības ielā 62 (1908) RigaTerbatas15-17.jpg|[[Ķeniņu ģimnāzija|Ķeniņu skola]] Tērbatas ielā 15/17 (1905, kopā ar Konstantīnu Pēkšēnu) </gallery> == Publikācijas == * Par būvniecības stilu. “Zalktis” 1908, Nr.4. 145.—148.lpp. * Krāsu un formu loģika. Rīga, 1921, 71 lpp. * Latvijas arhitektūras radīšana. “Latvijas Vēstnesis” 1922., 28.sept. * Nekustāmo īpašumu vērtēšana Rīgā. “Tehniskais žurnāls” 1923. * Par skaistuma elementu mūsu jaunajā lauku būvniecībā. “Lauku Būvniecība” Nr. 1, 1925. 4.—8.lpp. * Mūsu tagadējā celtniecība. “Latvis” 1928., 7.dec. * Nākamā monumentālā Rīga. “Jaunākās Ziņas” 1928., 15.dec. * Lauksaimnieka dzīvojamā māja. “Jaunākās Ziņas” 1928., 29.dec. * Mākslas iespaids uz reliģisko un ētisko dzīvi. “Jaunais Ceļš” 1929., Nr.4. 98.—104.lpp. * Arhitektūras izpratne. Latvijas Universitātes Raksti. Rīga, 1930. I—XII lpp. * Kādā ceļā iegūstama latviski īpatnēja arhitektūra. Izglītības nedēļas brošūra. — Rīga, 1933. * La formation d’Architecte en Lettonie. “L’Architecture d’Aujourd’hui” 1933. * Arhitektūra. Ievads. Mākslas vēsture: V.Purvīša visp. red. — Rīga, 1934. 9.—14.lpp. * Celtnieks Jānis Alksnis. “Latvijas Arhitektūra” 1939, Nr.1., 9.—12.lpp. * Raksti par arhitektūru. Linkolna, 1960, 205 lpp. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (IV šķira), * Triju Zvaigžņu ordenis (III šķira, 1929), * II šķiras [[Atzinības krusts]] Nr. 4 (1938.gada 16. novembrī),<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114 Ar Atzinības Krustu apbalvotie] Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000</ref> * Zviedrijas Vāsas ordenis (II šķira), * Britu Karaliskā Arhitektūras institūta goda korespondētājloceklis (1937), * Latvijas Profesiju kameras goda loceklis (1939), * [[Tēvzemes balva]] (1940). == Literatūra par Eiženu Laubi == * P. Ārends. Profesors dr. h.c. arhitekts Eižens Laube. “Senatne un Māksla” 1939., Nr.3. 109.—130.lpp.; * A. Birznieks. Dr. arch. h.c. E.Laubes celtnieciskā darbība patstāvīgā Latvijā. “Latvijas Architektūra” 1940., Nr.4. * [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņš]]. Profesors Dr. arch. h.c. Eižens Laube 60 mūža gados. “Latvijas Architektūra” 1940, Nr.4. 102.—104.lpp. * [[Pauls Kampe|P. Kampe]]. Īss pārskats par profesora Eižena Laubes būvniecības darbību līdz pasaules kara sākumam. “Latvijas Architektūra” 1940, Nr.4. 109.—117.lpp. * A. Raisters. Prof. Dr. arch. h.c. Eižens Laube jubilārs. “Tehnikas Apskats” 1955, Nr.6. 16.lpp. * P. Kundziņš. Profesors Dr. arch. h.c. Eižens Laube. “Arhitekts” 1960, Nr.10. 20.—22.lpp. * A. Dzirkals. Mūsu profesors. “Arhitekts” 1960., Nr.10. 23.lpp. * P. Kampe. Profesors Dr. arch. h.c. Eižens Laube 80—gadnieks. “Tehnikas Apskats” 1960, Nr.6. 21.lpp. * P. Kundziņš. Profesoru Dr. arch. h.c. Eiženu Laubi pieminot. “Arhitekts” 1972, Nr.15/16. 36.—37.lpp. * J. Lejnieks. Kāda stila peripetijas. Arhitektu Eiženu Laubi (1880—1967) atceroties. “Literatūra un Māksla” 1981, 7. un 21.aug. * J. Krastiņš. Eižens Laube. “[[Zvaigzne (žurnāls)|Zvaigzne]]” 1989, Nr.6. 18. un 34.lpp. * J. Krastiņš, J. Lejnieks. Eižens Laube. Latvijas arhitektūras meistari. Zvaigzne ABC, 1995. 65.—97.lpp. * K. Gailītis. Eižena Laubes astoņdesmit trīs mājas. “Bizness & Baltija” 1998, 30.jūn. 22.lpp. * T. Kurtia. Arhitekta Eižena Laubes darbības sākumposms (1905—1910). “Latvijas Arhīvi” 1999, Nr.4 * Levāne S. Eižens Laube — krāsa un faktūra. “Latvijas Architektūra” 2000, Nr.3. 76.—80.lpp., Nr.4. 64.—67.lpp., Nr.5. 88.—90., 92.lpp., Nr.6. 84.—87.lpp., 2001, Nr.1. 102.—107.lpp., Nr.2. 118.—125.lpp., Nr.3. 106.—113.lpp., Nr.4., Nr.5. 82.—86.lpp. * I. Ondzule. Eiženam Laubem — 120. “Latvijas Architektūra” 2000, Nr.3. 82.—83.lpp. * S. Grosa. Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā. Rīga: Neputns, 2019. 320.—324. lpp. * Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks. Sast. S. Grosa. Rīga, 2025. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.citariga.lv/?page=303&id=10&lng=1 Rīgas jūgendstils portālā Cita Rīga] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=795 Paulis Stars. Eižens Laube (1880—1967) — arhitekts, arhitektūras teorētiķis un pedagogs] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Pauls Valdens]] (kā Latvijas Augstskolas direktors) | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = 1922. gads | pēc = [[Ernests Felsbergs]]}} {{kastes beigas}} {{Latvijas Universitātes rektori}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Laube, Eižens}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1967. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] j39x3dxuxj8h4e8igy7qil23yjepeql 0 10773 4536576 4503082 2026-10-16T08:41:42Z Meistars Joda 781 4536576 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Johans Volfgangs fon Gēte | vārds_orig = ''Johann Wolfgang von Goethe'' | attēls = Goethe (Stieler 1828).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1749 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Frankfurte pie Mainas]], [[Svētā Romas impērija]]<br />(tagad {{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1832 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 22 | m_vieta = [[Veimāra]], [[Saksijas-Veimāras lielhercogiste]]<br />(tagad {{DEU}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Goethe Signature.svg | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs, mākslas teorētiķis. | rakstīšanas valoda = [[vācu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = ''[[Sturm und Drang]]'', [[Veimāras klasicisms]] | slavenākie darbi = ''Fausts'' (''Faust. Eine Tragödie.'', 1808; ''Faust. Der Tragödie zweiter Teil'', 1832) | ietekmējies = [[Homērs]], [[Frīdrihs Šillers|Šillers]], [[Viljams Šekspīrs|Šekspīrs]], [[Žans Žaks Ruso|Ruso]], [[Johans Gotfrīds Herders|Herders]] u.c. | ietekmējis = [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Hēgelis]], [[Artūrs Šopenhauers|Šopenhauers]], [[Frīdrihs Nīče|Nīče]], [[Zigmunds Freids|Freids]], [[Ivans Turgeņevs|Turgeņevs]] u.c. | alma_mater = [[Leipcigas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Johans Volfgangs fon Gēte''' ({{val|de|Johann Wolfgang von Goethe}}, arī ''Göthe'', dzimis {{dat|1749|08|28}}, miris {{dat|1832|3|22}}) bija [[Vācieši|vācu]] [[dzeja|dzejnieks]], [[rakstnieks]], dabaszinātnieks, [[māksla]]s teorētiķis un valstsvīrs. Viens no izcilākajiem vācu dzejniekiem un dramaturgiem, sākotnēji ''[[Sturm und Drang]]'' ("Vētras un dziņu"), bet vēlāk — [[Veimāras klasicisms|Veimāras klasicisma]] pārstāvis. Gētes pazīstamākie darbi ir [[romāns|romāni]] "[[Jaunā Vertera ciešanas]]", "[[Vilhelma Meistera mācību gadi]]", "Vilhelma Meistera klejojumu gadi" un [[traģēdija]] "[[Fausts (traģēdija)|Fausts]]". == Dzīvesgājums == Dzimis 1749. gadā [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]] brīvpilsētas ierēdņa Johana Kaspara Gētes un viņa sievas Katarīnas Elizabetes, dzimušas Tekstores, sešu bērnu ģimenē kā vecākais dēls. Kā turīgu vecāku bērns, viņš pamatizglītību ieguva mājās no mājskolotājiem, apgūstot [[latīņu valoda|latīņu]], [[grieķu valoda|grieķu]], [[franču valoda|franču]], [[angļu valoda|angļu]], [[ivrits|ivrita]] valodas. Viņš jau visai agri sāka interesēties par [[literatūra|literatūru]], un vispirms uzmanību pievēršot [[Homērs|Homēram]] un [[Frīdrihs Gotlībs Klopštoks|Klopštokam]]. Pieredzēja Frankfurtes franču okupāciju [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] (1759—1761) laikā. Pēc kara beigām no 1765. līdz 1768. gadam Gēte studēja [[tiesību zinātne|jurisprudenci]] [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]]. Sauso un garlaicīgo tiesību zinātņu studiju vietā viņš gan priekšroku deva [[poētika]]s lekcijām, kuras Leipcigas Universitātē lasīja dzejnieks [[Kristians Firhtegots Gellerts]]. Tāpat Gēte mācījās zīmēšanu pie Leipcigas akadēmijas direktora Ādama Frīdriha Ēzera. Šajā laikā Gēte daudz rakstīja, taču gandrīz visus šī laika darbus vēlāk iznīcināja; saglabājusies tikai komēdija "Līdzvainīgie" (''Die Mitschuldigen''). Nepmierināts pats ar sevi, viņš pameta studijas un atgriezās mājās. 1770. gadā viņš turpināja tieslietu studijas [[Strasbūra]]s Universitātē. Tur viņš iepazinās ar no [[Rīga]]s atbraukušo [[Johans Gotfrīds Herders|Herderu]], kas viņā modināja interesi par tautas dzeju. Viens no viņa tuvākajiem draugiem Strasbūras studiju laikā bija vidzemnieks [[Jākobs Mihaels Reinholds Lencs|Jākobs Lencs]]. Pēc studiju beigšanas 1771. gadā Gēte pilnīgi nodevās rakstniecībai un kļuva plaši pazīstams ar 1774. gadā iznākušo noveli "Jaunā Vertera ciešanas". [[Attēls:Goethe, Georg Oswald May,1779.jpg|thumb|left|150px|V. Gēte Veimārā 1779. gadā]] 1775. gadā viņš saņēma uzaicinājumu iestāties [[Veimāra]]s hercoga Karla Augusta dienestā. 1776. gadā viņu iecēla par Veimāras galma teātra vadītāju, 1779. gadā viņš savā teātrī iestudēja sava prozas darba lasījumu pēc [[Eiripīds|Eiripīda]] "Ifigēnija Tauridā" motīviem, kurā viņš pats spēlēja Oresta lomu, bet hercogs bija viņa drauga Pilāda lomā. Lai gan Gētem vēlāk bija jāieņem augsti valsts amati, tomēr viņam tika dota gandrīz neierobežota brīvība. 1780. gadā viņu uzņēma Veimāras [[brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] ložā ''"Anna Amalia zu den drei Rosen"'', kurā darbojās arī hercogs Karls Augusts.<ref>[http://kunstmuseum-hamburg.de/tag/goethe-freimaurer/ GOETHE UND DIE KÖNIGLICHE KUNST] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160601080935/http://kunstmuseum-hamburg.de/tag/goethe-freimaurer/ |date={{dat|2016|06|01||bez}} }} Kunstmuseum Hamburg (2015), vāciski</ref> 1782. gadā Gēte kļuva par hercogistes finanšu ministru un tika iecelts dižciltīgo kārtā. Pilnīgu dvēseles līdzsvaru un skaidrību Gēte ieguva sava Itālijas ceļojuma laikā (1786—1788), kad pabeidza rakstīt vēsturisku drāmu "Egmonts".<ref name=LKV>{{LKV|V.|9984}}</ref> [[Attēls:Oer-Weimarer Musenhof.jpg|thumb|270px|[[Johans Gotfrīds Herders|Herders]] (sēž kreisajā pusē), [[Frīdrihs Šillers|Šillers]] un Gēte kopā ar hercogu Kārli Augustu (T. fon Ēra glezna "Veimāras mūzu galms", 1860)]] Pēc atgriešanās Veimārā Gēte 1788. gadā sāka dzīvot civillaulībā ar 23 gadus veco Kristiānu Vulpiju (''Vulpius'') un viņiem piedzima vairāki bērni. 1790. gadā viņš publicēja zinātnisku traktātu ''Versuch die Metamorphose der Pflanzen zu erklären'' par augu salīdzinošo [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiju]]. No 1794. gada viņu vienoja cieša draudzība ar dzejnieku [[Frīdrihs Šillers|Šilleru]], kas ar savu dzidro ētosu, varonīgo dzīves uztveri, neizsīkstošo enerģiju un īsta drauga siltas sirds līdzjūtību deva Gētem tik daudz, ka viņš gandrīz nekā nedarīja bez viņa padoma un daudz ko nemaz nebūtu radījis vai nebūtu pabeidzis, ja trūktu Šillera mudinājuma un drauga padoma.<ref name=LKV/> Pēc Šillera nāves 1805. gadā viņš iegrima dziļā depresijā un cieta no [[podagra]]s, nierakmeņu kolikām un sirdslēkmēm. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Veimāru 1806. gada oktobrī ieņēma Francijas karavīri, kas ielauzās Gētes mājā un vienīgi Kristiānas Vulpijas enerģiskā rīcība viņu izglāba no nāves. Neilgi pēc tam viņi beidzot oficiāli apprecējās. 1808. gadā viņu [[Erfurte]]s firstu kongresa laikā pieņēma [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] un piešķīra [[Goda Leģiona ordenis|Goda Leģiona ordeni]]. Viņa tābrīža noskaņas atpoguļojās traģēdijā "Fausts", kuras pirmā daļa iznāca 1808. gadā. 1810. gadā viņš publicēja zinātnisku apcerējumu krāsu teorijā (''Zur Farbenlehre''). Pēckara periodā Gēte attālinājās no politikas un nodevās Austrumu studijām, 1819. gadā tika izdotas viņa [[sūfisms|sūfisma]] ietekmē tapušās dzejas apkopojums "Rietumu-Austrumu dīvāns" (''Westöstlicher Diwan''), 1821. gadā autobiogrāfiskā novele "Vilhelma Meistara klejojumu gadi", 1832. gadā "Fausta" otrā daļa. Miris 1832. gada 22. martā Veimārā no [[sirdstrieka]]s. == Darbi == [[Attēls:Goethe Schiller Wieland Klopstock Lessing Herder.jpg|thumb|270px|Gēte (vidū) slavenāko 18. gadsimta vācu dzejnieku lokā ([[Frīdrihs Šillers|Šillers]], [[Vīlands]], [[Klopštoks]], [[Gotholds Efraims Lesings|Lesings]], [[Johans Gotfrīds Herders|Herders]])]] *1771: ''Heidenröslein'', poēma *1773: ''Prometheus'', poēma *1773: ''Götz von Berlichingen'', drāma *1774: ''Die Leiden des jungen Werthers'' (Jaunā Vertera ciešanas), romāns *1774: ''Der König in Thule'', poēma *1775: ''Stella'', traģēdija *1782: ''Der Erlkönig'', poēma *1787: ''Iphigenie auf Tauris'' (Ifigenija Tauridā), drāma *1788: ''Egmont'', drāma *1790: ''Versuch die Metamorphose der Pflanzen zu erklären'', zinātnisks pētījums *1790: ''Torquato Tasso'', drāma *1790: ''Römische Elegien'' (Romiešu elēģijas), dzejas krājums *1793: ''Die Belagerung von Mainz'', apraksts *1794: ''Reineke Fuchs'', fabula *1795: ''Das Märchen'', pasaka *1794–1795: ''Unterhaltungen deutscher Ausgewanderten'', novele *1795–1796: ''Die Xenien'' (kopā ar Frīdrihu Šilleru), epigrammmas *1796: ''Wilhelm Meisters Lehrjahre'' (''Vilhelma Meistera mācekļa gadi), romāns'' *1797: ''Der Zauberlehrling'', pasaka *1797: ''Die Braut von Korinth'', poēma *1798: ''Hermann und Dorothea'', episka poēma *1798: ''Die Weissagungen des Bakis'' *1798/1801: ''Propyläen'', raksts *1799: ''Die erste Walpurgisnacht'', poēma *1803: ''Die Natürliche Tochter'', luga *1805: ''Winckelmann und sein Jahrhundert'' *1808: ''Faust'', traģēdijas pirmā daļa *1809: ''Die Wahlverwandtschaften'', romāns *1810: ''Zur Farbenlehre'' (krāsu teorija), zinātnisks pētījums *1811–1830: ''Aus Meinem Leben: Dichtung und Wahrheit'', autobiogrāfija *1813: ''Gefunden'', poēma *1817: ''Italienische Reise'' *1819: ''Westöstlicher Diwan'', poēmas *1821: ''Wilhelm Meisters Wanderjahre, oder Die Entsagenden'' (Vilhelma Meistera klejojumu gadi), romāns *1823: ''Marienbad Elegy'', poēma *1828: ''Novella'', novele *1832: ''Faust'', traģēdijas otrā daļa *1836: ''Gespräche mit Goethe'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gete, Johans Volfgangs fon}} [[Kategorija:1749. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1832. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas rakstnieki]] [[Kategorija:Vācijas dzejnieki]] [[Kategorija:Vācijas dramaturgi]] [[Kategorija:Vācijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:18. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Hesenē dzimušie]] 4gf4fh0qt1o63ksakph7mf1a69o635f 0 12099 4536578 4442872 2026-10-16T08:51:05Z Meistars Joda 781 4536578 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Heinrich Leutemann, Plünderung Roms durch die Vandalen (c. 1860–1880).jpg|thumb|250px|Vandaļi izlaupa [[Roma|Romu]] (455), [[Henrihs Leitemans|Henriha Leitemana]] gravējums]] '''Vandaļi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kā pareizi rakstīt: ''vandaļi'' vai ''vandāļi?'' |year= 2011 |format= [[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] |publisher= [[Latviešu valodas aģentūra]] |url= http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=8 |accessdate= 2014. gada 28. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> ir viena no senākajām [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltīm, kas, kā uzskata daudzi vēsturnieki, pārcēlušies no [[Skandināvija]]s pāri [[Baltijas jūra]]i un apmetušies mūsdienu [[Polija]]s teritorijā ap 2. gadsimtu p.m.ē. Vēlāk vandaļi pārcēlās uz [[Odera]]s ieleju, kur tie uzturējās līdz 2. gadsimtam, bet sāka virzīties uz austrumiem, līdz izvietojās gar [[Donava]]s upi. Līdz ar citām ģermāņu ciltīm vandaļi 406. gadā iebruka [[Gallija|Gallijā]], bet, ilgi tur neuzkavējušies, virzījās tālāk uz dienvidiem, 409. gadā iekarojot Spāniju. Spānijā viņiem nācās cīnīties ar [[vestgoti]]em, kas arī pretendēja uz noteicošo lomu šajā reģionā, kā arī [[Senā Roma|romiešu]] spēkiem, kas centās [[Spānija|Spāniju]] arī turpmāk saglabāt kā savu provinci. Meklējot mierīgāku zemi, kur apmesties, vandaļi pārcēlās uz [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfriku]]. Tomēr arī šeit viņiem pretī stājās romiešu armija. Kaujās un tālos pārgājienos norūdītajiem vandaļiem izdevās romiešus sakaut un kļūt šajā reģionā par noteicošo spēku. Tā kā [[Romas impērija]] šajā laikā jau tuvojās sabrukumam, tā 422. gadā bija spiesta atzīt vandaļu neatkarību. Vandaļiem ar to nepietika, un viņi turpināja paplašināt savu Ziemeļāfrikas teritoriju. Tā, sākotnēji iekarotajam reģionam, kas aptvēra daļu mūsdienu [[Maroka]]s un [[Alžīrija]]s piekrasti, viņi 439. gadā pievienoja arī [[Kartāga|Kartāgu]]. Kopumā vandaļi 33 gadu laikā no [[Reina]]s līdz Kartāgai bija pārvarējuši vairāk nekā {{nobr|1300 km}} lielu attālumu. Nostiprinājušies Ziemeļāfrikā, vandaļi izveidoja spēcīgu jūras floti un sāka laupīt visā [[Vidusjūra]]s rietumu daļā, ieskaitot arī [[Roma|Romu]], kuru viņi izlaupīja un nopostīja 477. gadā. Šajā gadā nomira vandaļu karavadonis [[Geiseriks]], kura vadībā vandaļi izcīnīja vairumu savu uzvaru, un līdz ar viņa nāvi sākās šīs kareivīgās cilts noriets. Galīgi vandaļus 534. gadā sakāva [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] ģenerālis [[Belisārs]], un vandaļi drīz pārstāja eksistēt kā vienota tauta. Mūsdienās vārdu «vandaļi» lieto, lai apzīmētu postītājus un laupītājus. <gallery> Mapa Imperio Occidental (migración año 406).svg|Reinas nocietinājumu joslas pārraušana 405.-406. gada ziemā Mapa invasion Galia 407-409.svg|Vandaļu''',''' [[ostgoti|ostgotu]], [[alāni|alānu]] u.c. cilšu ielaušanās Gallijas provincēs (407-409) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģermāņi]] dmwmihcipwhcjvc3x5qq226hhsq1z8h 8 12403 4536361 4328409 2026-10-15T12:00:52Z Maintenance script 51255 Use thumb.wikimedia.org for thumbnails ([[phab:T427465]], Operator: Ladsgroup) 4536361 css text/css /* ADMINISTRATORU UZMANĪBAI: Jebkuras izmaiņas pirms to ieviešanas apspriežamas [[Wikipedia:Kopienas portāls|Kopienas portālā]]. */ /* Default styling for HTML elements */ dfn { font-style: inherit; /* Reset default styling for <dfn> */ } q { quotes: '"' '"' "'" "'"; /* Straight quote marks for <q> */ } blockquote { overflow: hidden; /* Avoid collision of background with floating elements */ } strong.selflink { font-weight: 700; /* Prevent the 'double bold' bug in Firefox when using DirectWrite */ } /* Main page fixes */ #interwiki-completelist { font-weight: bold; } /* Add space below the toolbar */ #toolbar { margin-bottom: 6px; } /* Make the list of references smaller */ ol.references, div.reflist, div.refbegin { font-size: 90%; /* Default font-size */ margin-bottom: 0.5em; } div.refbegin-100 { font-size: 100%; /* Option for normal fontsize in {{refbegin}} */ } div.reflist ol.references { font-size: 100%; /* Reset font-size when nested in div.reflist */ list-style-type: inherit; /* Enable custom list style types */ } /* Highlight clicked reference in blue to help navigation */ ol.references li:target, sup.reference:target, span.citation:target { background-color: #DEF; } /* Ensure refs in table headers and the like aren't bold or italic */ sup.reference { font-weight: normal; font-style: normal; } /* Allow hidden ref errors to be shown by user CSS */ span.brokenref { display: none; } /* Styling for citations (CSS3). Breaks long urls, etc., rather than overflowing box */ .citation { word-wrap: break-word; } /** * PRE taga ierobežošanai lapas platumā */ code { background: transparent; } pre { overflow-x: auto; } /* izņemot MediaWiki vārdtelpu */ .ns-8 pre { overflow-x: visible; } /* VALIDATOR NOTICE: the following is correct, but the W3C validator doesn't accept it */ /* -moz-* is a vendor-specific extension (CSS 2.1 4.1.2.1) */ /* column-count is from the CSS3 module "CSS Multi-column Layout" */ /* Please ignore any validator errors caused by these two lines */ .references-2column { font-size: 90%; -moz-column-count: 2; -webkit-column-count: 2; column-count: 2; } .same-bg { background: none; } /* Ensure refs in table headers and the like aren't bold or italic */ sup.reference { font-weight: normal; font-style: normal; } /* Allow hidden ref errors to be shown by user CSS */ span.brokenref { display: none; } /* Styling for citations */ cite { font-style: normal; word-wrap: break-word; } /* If there is an inline link to a full citation, the full citation will turn blue when the inline link is clicked */ cite:target { background-color: #DEF; } /* Do not expand URLs within citations for printing. The URLs should be included explicitly, to avoid confusion */ @media print { #content cite a.external.text:after { display: none; } } /* For linked citation numbers and document IDs, where the number need not be shown on a screen or a handheld, but should be included in the printed version */ @media screen, handheld, projection { cite *.printonly { display: none; } } /* wikitable/prettytable class for skinning normal tables */ table.wikitable, table.prettytable { margin: 1em 1em 1em 0; background: var( --background-color-interactive-subtle, #f9f9f9 ); border: 1px var( --border-color-base, #aaa ) solid; border-collapse: collapse; } table.wikitable th, table.wikitable td, table.prettytable th, table.prettytable td { border: 1px var( --border-color-base, #aaa ) solid; padding: 0.2em; } table.wikitable th, table.prettytable th { background: var( --background-color-neutral, #f2f2f2 ); text-align: center; } table.wikitable caption, table.prettytable caption { margin-left: inherit; margin-right: inherit; font-weight: bold; } table.prettytable code, table.wikitable code { background-color: transparent; } /* Style for horizontal lists (separator following item). Note: hlist formatting will break if the resulting HTML lacks a breakable character between list items. This happens when the following conditions are true: 1) The list is made using wiki markup (where HTML is built by parser.php) 2) HTMLTidy is disabled or unavailable (such as on Special: pages) In such cases, building lists with .hlist using HTML instead of wiki markup will work around this problem. See also [[Bugzilla:39617]]. IE8-specific classes are assigned in [[MediaWiki:Common.js/IEFixes.js]]. Last updated: January 24, 2013 @source mediawiki.org/wiki/Snippets/Horizontal_lists @maintainer: [[User:Edokter]] @revision: 3.1 */ .skin-monobook .hlist dl, .skin-modern .hlist dl, .skin-vector .hlist dl { line-height: 1.5em; } /* Style for horizontal lists (separator following item). @source mediawiki.org/wiki/Snippets/Horizontal_lists @revision 8 (2016-05-21) @author [[User:Edokter]] */ .hlist dl, .hlist ol, .hlist ul { margin: 0; padding: 0; } /* Display list items inline */ .hlist dd, .hlist dt, .hlist li { margin: 0; display: inline; } /* Display nested lists inline */ .hlist.inline, .hlist.inline dl, .hlist.inline ol, .hlist.inline ul, .hlist dl dl, .hlist dl ol, .hlist dl ul, .hlist ol dl, .hlist ol ol, .hlist ol ul, .hlist ul dl, .hlist ul ol, .hlist ul ul { display: inline; } /* Hide empty list items */ .hlist .mw-empty-li { display: none; } /* Generate interpuncts */ .hlist dt:after { content: ": "; } .hlist dd:after, .hlist li:after { content: " · "; font-weight: bold; } .hlist dd:last-child:after, .hlist dt:last-child:after, .hlist li:last-child:after { content: none; } /* Add parentheses around nested lists */ .hlist dd dd:first-child:before, .hlist dd dt:first-child:before, .hlist dd li:first-child:before, .hlist dt dd:first-child:before, .hlist dt dt:first-child:before, .hlist dt li:first-child:before, .hlist li dd:first-child:before, .hlist li dt:first-child:before, .hlist li li:first-child:before { content: " ("; font-weight: normal; } .hlist dd dd:last-child:after, .hlist dd dt:last-child:after, .hlist dd li:last-child:after, .hlist dt dd:last-child:after, .hlist dt dt:last-child:after, .hlist dt li:last-child:after, .hlist li dd:last-child:after, .hlist li dt:last-child:after, .hlist li li:last-child:after { content: ")"; font-weight: normal; } /* Put ordinals in front of ordered list items */ .hlist ol { counter-reset: listitem; } .hlist ol > li { counter-increment: listitem; } .hlist ol > li:before { content: " " counter(listitem) "\a0"; } .hlist dd ol > li:first-child:before, .hlist dt ol > li:first-child:before, .hlist li ol > li:first-child:before { content: " (" counter(listitem) "\a0"; } /* Unbulleted lists */ .plainlist ol, .plainlist ul { line-height: inherit; list-style: none none; margin: 0; } .plainlist ol li, .plainlist ul li { margin-bottom: 0; } /* Default style for navigation boxes */ .navbox { /* Navbox container style */ border: 1px solid #aaa; width: 100%; margin: auto; clear: both; font-size: 88%; text-align: center; padding: 1px; } .navbox-inner, .navbox-subgroup { width: 100%; } .navbox-group, .navbox-title, .navbox-abovebelow { padding: 0.25em 1em; /* Title, group and above/below styles */ line-height: 1.5em; text-align: center; } th.navbox-group { /* Group style */ white-space: nowrap; /* @noflip */ text-align: right; } .navbox, .navbox-subgroup { background: #fdfdfd; /* Background color */ } .navbox-list { line-height: 1.8em; border-color: #fdfdfd; /* Must match background color */ } .navbox th, .navbox-title { background: #ccccff; /* Level 1 color */ } .navbox-abovebelow, th.navbox-group, .navbox-subgroup .navbox-title { background: #ddddff; /* Level 2 color */ } .navbox-subgroup .navbox-group, .navbox-subgroup .navbox-abovebelow { background: #e6e6ff; /* Level 3 color */ } .navbox-even { background: #f7f7f7; /* Even row striping */ } .navbox-odd { background: transparent; /* Odd row striping */ } table.navbox + table.navbox { /* Single pixel border between adjacent navboxes */ margin-top: -1px; /* (doesn't work for IE6, but that's okay) */ } .navbox .hlist td dl, .navbox .hlist td ol, .navbox .hlist td ul, .navbox td.hlist dl, .navbox td.hlist ol, .navbox td.hlist ul { padding: 0.125em 0; /* Adjust hlist padding in navboxes */ } ol + table.navbox, ul + table.navbox { margin-top: 0.5em; /* Prevent lists from clinging to navboxes */ } @media print { .navbox { display: none; } } /* Default styling for Navbar template */ .navbar { display: inline; font-size: 88%; font-weight: normal; } .navbar ul { display: inline; white-space: nowrap; } .navbar li { word-spacing: -0.125em; } .navbar.mini li span { font-variant: small-caps; } /* Navbar styling when nested in infobox and navbox */ .infobox .navbar { font-size: 100%; } .navbox .navbar { display: block; font-size: 100%; } .navbox-title .navbar { /* @noflip */ float: left; /* @noflip */ text-align: left; /* @noflip */ margin-right: 0.5em; width: 6em; } /* Infobox template style */ .infobox { border: 1px solid #aaa; background-color: #f9f9f9; color: black; /* @noflip */ margin: 0.5em 0 0.5em 1em; padding: 0.2em; /* @noflip */ float: right; /* @noflip */ clear: right; /* @noflip */ font-size: 88%; } .infobox caption { font-size: 125%; } .infobox td, .infobox th { vertical-align: top; } .infobox.bordered { border-collapse: collapse; } .infobox.bordered td, .infobox.bordered th { border: 1px solid #aaa; } .infobox.bordered .borderless td, .infobox.bordered .borderless th { border: 0; } .infobox.sisterproject { width: 20em; font-size: 90%; } .infobox.standard-talk { border: 1px solid #c0c090; background-color: #f8eaba; } .infobox.standard-talk.bordered td, .infobox.standard-talk.bordered th { border: 1px solid #c0c090; } /* styles for bordered infobox with merged rows */ .infobox.bordered .mergedtoprow td, .infobox.bordered .mergedtoprow th { border: 0; border-top: 1px solid #aaa; /* @noflip */ border-right: 1px solid #aaa; } .infobox.bordered .mergedrow td, .infobox.bordered .mergedrow th { border: 0; /* @noflip */ border-right: 1px solid #aaa; } /* Styles for geography infoboxes, eg countries, country subdivisions, cities, etc. */ .infobox.geography { text-align: left; border-collapse: collapse; line-height: 1.2em; font-size: 90%; } .infobox.geography td, .infobox.geography th { border-top: 1px solid #aaa; padding: 0.4em 0.6em 0.4em 0.6em; } .infobox.geography .mergedtoprow td, .infobox.geography .mergedtoprow th { border-top: 1px solid #aaa; padding: 0.4em 0.6em 0.2em 0.6em; } .infobox.geography .mergedrow td, .infobox.geography .mergedrow th { border: 0; padding: 0 0.6em 0.2em 0.6em; } .infobox.geography .mergedbottomrow td, .infobox.geography .mergedbottomrow th { border-top: 0; border-bottom: 1px solid #aaa; padding: 0 0.6em 0.4em 0.6em; } .infobox.geography .maptable td, .infobox.geography .maptable th { border: 0; padding: 0; } /* Style for "notices" */ .notice { margin: 1em; padding: 0.2em; } #disambig { border-top: 1px solid #ccc; border-bottom: 1px solid #ccc; } .spoiler { border-top: 2px solid #ddd; border-bottom: 2px solid #ddd; } /* Standard talk template style */ .Talk-Notice { border: 1px solid #C0C090; background-color: #F8EABA; margin-bottom: 3px; width: 85%; border-spacing: 3px; margin-left: auto; margin-right: auto; } .Talk-Notice:after { content: "The CSS for this template should be changed. See [[Wikipedia:Template Standardisation]]."; } /* Make template background appear correctly on all browsers */ .Talk-Notice td { background: inherit; } /* Makes redirects appear in italics in categories and on [[Special:Allpages]] */ .redirect-in-category, .allpagesredirect { font-style: italic; } /* Normal font styling for table row headers with scope="row" tag */ .wikitable.plainrowheaders th[scope=row] { font-weight: normal; /* @noflip */ text-align: left; } /* Lists in data cells are always left-aligned */ .wikitable td ul, .wikitable td ol, .wikitable td dl { /* @noflip */ text-align: left; } /* ...unless they also use the hlist class */ .wikitable.hlist td ul, .wikitable.hlist td ol, .wikitable.hlist td dl { text-align: inherit; } /* Class for links with loudspeaker icon next to them */ /* (Used in [[Template:Audio]] and the like to make the speaker clickable) */ .audiolink a { background: url("//thumb.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/8a/Loudspeaker.svg/11px-Loudspeaker.svg.png") center left no-repeat !important; padding-left: 16px !important; padding-right: 0 !important; } /* Icons for medialist templates [[Template:Listen]], [[Template:Multi-listen_start]], [[Template:Video]], [[Template:Multi-video_start]] */ div.listenlist { background: url("//thumb.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a6/Gnome-speakernotes.png/30px-Gnome-speakernotes.png"); padding-left: 40px; } div.videolist, div.multivideolist { background: url("//thumb.wikimedia.org/wikipedia/en/thumb/2/20/Tango-video-x-generic.png/40px-Tango-video-x-generic.png"); padding-left: 50px; } /* Style rules for media list templates */ div.medialist { min-height: 50px; margin: 1em; background-position: top left; background-repeat: no-repeat; } div.medialist ul { list-style-type: none; list-style-image: none; margin: 0; } div.medialist ul li { padding-bottom: 0.5em; } div.medialist ul li li { font-size: 91%; padding-bottom: 0; } /* Change the external link icon to an Adobe icon for all PDF files */ /* (in browsers that support these CSS selectors, like Mozilla and Opera) */ #bodyContent a[href$=".pdf"].external, #bodyContent a[href*=".pdf?"].external, #bodyContent a[href*=".pdf#"].external, #bodyContent a[href$=".PDF"].external, #bodyContent a[href*=".PDF?"].external, #bodyContent a[href*=".PDF#"].external { background: url(//thumb.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/23/Icons-mini-file_acrobat.gif/15px-Icons-mini-file_acrobat.gif) center right no-repeat; padding-right: 16px; } /* Change the external link icon to an Adobe icon anywhere the PDFlink class */ /* is used (notably Template:PDFlink). This works in IE, unlike the above. */ span.PDFlink a { background: url(//thumb.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/23/Icons-mini-file_acrobat.gif/15px-Icons-mini-file_acrobat.gif) center right no-repeat !important; padding-right: 17px !important; } span.geolink a { background: url(//upload.wikimedia.org/wikipedia/en/a/a7/Monobook-globe.png) center right no-repeat !important; padding-right: 11px !important; } /* Content in columns with CSS instead of tables [[Template:Columns]] */ div.columns-2 div.column { float: left; width: 50%; min-width: 300px; } div.columns-3 div.column { float: left; width: 33.3%; min-width: 200px; } div.columns-4 div.column { float: left; width: 25%; min-width: 150px; } div.columns-5 div.column { float: left; width: 20%; min-width: 120px; } /*Add formatting to make sure that "external references" from [[Template:Ref]] do not get URL expansion, not even when printed. The mechanism up to MediaWiki 1.4 was that the HTML code contained a SPAN following the anchor A; this SPAN had the class "urlexpansion", which was not displayed on screen, but was shown when the medium was "print". The rules below ensure (a) that there is no extra padding to the right of the anchor (displayed as "[<number>]"), (b) that there is no "external link arrow" for the link, and (c) that this SPAN of class "urlexpansion" is never shown. [[Dalībnieks:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:39, 31 janvārī, 2015 (EET) */ .plainlinksneverexpand { background: none ! important; padding: 0 ! important; } .plainlinksneverexpand .urlexpansion { display: none ! important; } /* Make sure that ext links displayed within "plainlinksneverexpand" don't get the arrow... */ .plainlinksneverexpand a { background: none !important; padding: 0 !important; } /* With MediaWiki 1.5, the mechanism has changed: instead of a SPAN of class "urlexpansion" following the anchor A, the anchor itself now has class "external autonumber" and the expansion is inserted when printing (see the common printing style sheet at //en.wikipedia.org/w/skins/common/commonPrint.css) using the ":after" pseudo- element of CSS. We have to switch this off for links due to Template:Ref! */ .plainlinksneverexpand a.external.text:after { display: none !important; } .plainlinksneverexpand a.external.autonumber:after { display: none !important; } /* Messagebox templates */ .messagebox { border: 1px solid #aaa; background-color: #f9f9f9; width: 80%; margin: 0 auto 1em auto; padding: .2em; } .messagebox.merge { border: 1px solid #c0b8cc; background-color: #f0e5ff; text-align: center; } .messagebox.cleanup { border: 1px solid #9f9fff; background-color: #efefff; text-align: center; } .messagebox.standard-talk { border: 1px solid #c0c090; background-color: #f8eaba; } .messagebox.nested-talk { border: 1px solid #c0c090; background-color: #f8eaba; width: 100%; margin: 2px 4px 2px 4px; } .messagebox.small { width: 238px; font-size: 85%; float: right; clear: both; margin: 0 0 1em 1em; line-height: 1.25em; } .messagebox.small-talk { width: 238px; font-size: 85%; float: right; clear: both; margin: 0 0 1em 1em; line-height: 1.25em; background: #F8EABA; } /* Cell sizes for ambox/tmbox/imbox/cmbox/ombox/fmbox/dmbox message boxes */ th.mbox-text, td.mbox-text { /* The message body cell(s) */ border: none; /* @noflip */ padding: 0.25em 0.9em; /* 0.9em left/right */ width: 100%; /* Make all mboxes the same width regardless of text length */ } td.mbox-image { /* The left image cell */ border: none; /* @noflip */ padding: 2px 0 2px 0.9em; /* 0.9em left, 0px right */ text-align: center; } td.mbox-imageright { /* The right image cell */ border: none; /* @noflip */ padding: 2px 0.9em 2px 0; /* 0px left, 0.9em right */ text-align: center; } td.mbox-empty-cell { /* An empty narrow cell */ border: none; padding: 0; width: 1px; } /* Article message box styles */ table.ambox { margin: 0 10%; /* 10% = Will not overlap with other elements */ border: 1px solid #aaa; /* @noflip */ border-left: 10px solid #1e90ff; /* Default "notice" blue */ background: #fbfbfb; } table.ambox + table.ambox { /* Single border between stacked boxes. */ margin-top: -1px; } .ambox th.mbox-text, .ambox td.mbox-text { /* The message body cell(s) */ padding: 0.25em 0.5em; /* 0.5em left/right */ } .ambox td.mbox-image { /* The left image cell */ /* @noflip */ padding: 2px 0 2px 0.5em; /* 0.5em left, 0px right */ } .ambox td.mbox-imageright { /* The right image cell */ /* @noflip */ padding: 2px 0.5em 2px 0; /* 0px left, 0.5em right */ } table.ambox-notice { /* @noflip */ border-left: 10px solid #1e90ff; /* Blue */ } table.ambox-speedy { /* @noflip */ border-left: 10px solid #b22222; /* Red */ /* background: #fee; */ /* Pink */ } table.ambox-delete { /* @noflip */ border-left: 10px solid #b22222; /* Red */ } table.ambox-content { /* @noflip */ border-left: 10px solid #f28500; /* Orange */ } table.ambox-style { /* @noflip */ border-left: 10px solid #f4c430; /* Yellow */ } table.ambox-move { /* @noflip */ border-left: 10px solid #9932cc; /* Purple */ } table.ambox-protection { /* @noflip */ border-left: 10px solid #bba; /* Gray-gold */ } /* Image message box styles */ table.imbox { margin: 4px 10%; border-collapse: collapse; border: 3px solid #1e90ff; /* Default "notice" blue */ background: #fbfbfb; } .imbox .mbox-text .imbox { /* For imboxes inside imbox-text cells. */ margin: 0 -0.5em; /* 0.9 - 0.5 = 0.4em left/right. */ display: block; /* Fix for webkit to force 100% width. */ } .mbox-inside .imbox { /* For imboxes inside other templates. */ margin: 4px; } table.imbox-notice { border: 2px solid #1e90ff; /* Blue */ } table.imbox-speedy { border: 2px solid #b22222; /* Red */ background: #fee; /* Pink */ } table.imbox-delete { border: 2px solid #b22222; /* Red */ } table.imbox-content { border: 2px solid #f28500; /* Orange */ } table.imbox-style { border: 2px solid #f4c430; /* Yellow */ } table.imbox-move { border: 2px solid #9932cc; /* Purple */ } table.imbox-protection { border: 2px solid #bba; /* Gray-gold */ } table.imbox-license { border: 2px solid #88a; /* Dark gray */ background: #f7f8ff; /* Light gray */ } table.imbox-featured { border: 2px solid #cba135; /* Brown-gold */ } /* Category message box styles */ table.cmbox { margin: 3px 10%; border-collapse: collapse; border: 1px solid #aaa; background: #DFE8FF; /* Default "notice" blue */ } table.cmbox-notice { background: #D8E8FF; /* Blue */ } table.cmbox-speedy { margin-top: 4px; margin-bottom: 4px; border: 4px solid #b22222; /* Red */ background: #FFDBDB; /* Pink */ } table.cmbox-delete { background: #FFDBDB; /* Red */ } table.cmbox-content { background: #FFE7CE; /* Orange */ } table.cmbox-style { background: #FFF9DB; /* Yellow */ } table.cmbox-move { background: #E4D8FF; /* Purple */ } table.cmbox-protection { background: #EFEFE1; /* Gray-gold */ } /* Other pages message box styles */ table.ombox { margin: 4px 10%; border-collapse: collapse; border: 1px solid #aaa; /* Default "notice" gray */ background: #f9f9f9; } table.ombox-notice { border: 1px solid #aaa; /* Gray */ } table.ombox-speedy { border: 2px solid #b22222; /* Red */ background: #fee; /* Pink */ } table.ombox-delete { border: 2px solid #b22222; /* Red */ } table.ombox-content { border: 1px solid #f28500; /* Orange */ } table.ombox-style { border: 1px solid #f4c430; /* Yellow */ } table.ombox-move { border: 1px solid #9932cc; /* Purple */ } table.ombox-protection { border: 2px solid #bba; /* Gray-gold */ } /* Talk page message box styles */ table.tmbox { margin: 4px 10%; border-collapse: collapse; border: 1px solid #c0c090; /* Default "notice" gray-brown */ background: #f8eaba; } table.tmbox-small { /* For the "small=yes" option */ clear: right; float: right; margin: 4px 0 4px 1em; width: 238px; font-size: 88%; line-height: 1.25em; } .mbox-inside .tmbox { /* For tmboxes inside other templates. */ margin: 2px; } .tmbox th.mbox-text, .tmbox td.mbox-text, th.tmbox-text, td.tmbox-text { /* The message body cell(s) */ border: none; padding: 0.25em 0.9em; /* 0.9em left/right */ width: 100%; } .tmbox td.mbox-image, td.tmbox-image { /* The left image cell */ border: none; padding: 2px 0px 2px 0.9em; /* 0.9em left, 0px right */ text-align: center; } .tmbox td.mbox-imageright, td.tmbox-imageright { /* The right image cell */ border: none; padding: 2px 0.9em 2px 0px; /* 0px left, 0.9em right */ text-align: center; } table.tmbox-speedy { border: 2px solid #b22222; /* Red */ background: #fee; /* Pink */ } table.tmbox-delete { border: 2px solid #b22222; /* Red */ } table.tmbox-content { border: 2px solid #f28500; /* Orange */ } table.tmbox-style { border: 2px solid #f4c430; /* Yellow */ } table.tmbox-move { border: 2px solid #9932cc; /* Purple */ } table.tmbox-protection, table.tmbox-notice { border: 1px solid #c0c090; /* Gray-brown */ } /* Footer and header message box styles */ table.fmbox { clear: both; margin: 0.2em 0; width: 100%; border: 1px solid #aaa; background: #f9f9f9; /* Default "system" gray */ } table.fmbox-system { background: #f9f9f9; } table.fmbox-warning { border: 1px solid #bb7070; /* Dark pink */ background: #ffdbdb; /* Pink */ } table.fmbox-editnotice { background: transparent; } /* Div based "warning" style fmbox messages. */ div.mw-warning-with-logexcerpt, div.mw-lag-warn-high, div.mw-cascadeprotectedwarning, div#mw-protect-cascadeon { clear: both; margin: 0.2em 0; border: 1px solid #bb7070; background: #ffdbdb; padding: 0.25em 0.9em; } /* Div based "system" style fmbox messages. Used in [[MediaWiki:Readonly lag]]. */ div.mw-lag-warn-normal, div.fmbox-system { clear: both; margin: 0.2em 0; border: 1px solid #aaa; background: #f9f9f9; padding: 0.25em 0.9em; } /* These mbox-small classes must be placed after all other ambox/tmbox/ombox etc classes. "body.mediawiki" is so they override "table.ambox + table.ambox" above. */ body.mediawiki table.mbox-small { /* For the "small=yes" option. */ /* @noflip */ clear: right; /* @noflip */ float: right; /* @noflip */ margin: 4px 0 4px 1em; width: 260px; font-size: 90%; line-height: 1.5em; } body.mediawiki table.mbox-small-left { /* For the "small=left" option. */ /* @noflip */ margin: 4px 1em 4px 0; width: 260px; border-collapse: collapse; font-size: 90%; line-height: 1.5em; } /* Put a checker background at the image description page only visible if the image has transparent background */ #file img {background: url("//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/5/5d/Checker-16x16.png") repeat;} /* Support for Template:IPA, Template:Unicode and Template:Polytonic. The inherit declaration resets the font for all browsers except MSIE6. The empty comment must remain. Please copy any changes to [[Template:IPA fonts]] and [[Template:Unicode fonts]]. */ .IPA { font-family: "Chrysanthi Unicode", "Doulos SIL", Gentium, GentiumAlt, Code2000, "TITUS Cyberbit Basic", "DejaVu Sans", "Bitstream Cyberbit", "Arial Unicode MS", "Lucida Sans Unicode", "Hiragino Kaku Gothic Pro", "Matrix Unicode"; font-family /**/:inherit; } .Unicode { font-family: Code2000, Code2001, "Free Serif", "TITUS Cyberbit Basic", "Doulos SIL", "Chrysanthi Unicode", "Bitstream Cyberbit", "Bitstream CyberBase", Thryomanes, Gentium, GentiumAlt, "Lucida Grande", "Free Sans", "Arial Unicode MS", "Microsoft Sans Serif", "Lucida Sans Unicode"; font-family /**/:inherit; } .latinx { font-family: Code2000, Code2001, "TITUS Cyberbit Basic", "Microsoft Sans Serif"; font-family /**/:inherit; } .polytonic { font-family: "Athena Unicode", Gentium, "Palatino Linotype", "Arial Unicode MS", "Lucida Sans Unicode", "Lucida Grande", Code2000; font-family /**/:inherit; } .mufi { font-family: Alphabetum, Cardo, LeedsUni, Junicode, "TITUS Cyberbit Basic", ALPHA-Demo; } #wpSave { font-weight: bold; } /* class hiddenStructure is defunct. See [[Wikipedia:hiddenStructure]] */ .hiddenStructure { display: inline ! important; color: #f00; background-color: #0f0; } /* suppress missing interwiki image links where #ifexist cannot be used due to high number of requests */ /* use restricted to rail icon management pages */ /* see .hidden-redlink on //meta.wikimedia.org/wiki/MediaWiki:Common.css */ .check-icon a.new { display: none; speak:none; } /* Removes underlines from links */ .nounderlines a { text-decoration: none; } /* Remove underline from IPA links */ .IPA a:link, .IPA a:visited { text-decoration: none; } /* Removes useless links from printout */ @media print { #privacy, #about, #disclaimer {display:none;} } #EnWpMpBook { background-image: url(//upload.wikimedia.org/wikipedia/en/7/7e/MP-open-book.png); } #EnWpMpSearch { background: url(//upload.wikimedia.org/wikipedia/en/a/ae/MP-magnifying-glass.png) no-repeat top right; } #EnWpMpSearchInner { float: right; width: 20em; text-align: center; } #EnWpMpBook2 { background-image: url(//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/8/8e/MP-open-book2.png); } /* Standard Navigationsleisten, aka box hiding thingy from .de. Documentation at [[Wikipedia:NavFrame]]. */ div.Boxmerge, div.NavFrame { margin: 0px; padding: 4px; border: 1px solid #aaa; text-align: center; border-collapse: collapse; font-size: 95%; } div.Boxmerge div.NavFrame { border-style: none; border-style: hidden; } div.NavFrame + div.NavFrame { border-top-style: none; border-top-style: hidden; } div.NavPic { background-color: #fff; margin: 0px; padding: 2px; float: left; } div.NavFrame div.NavHead { height: 1.6em; font-weight: bold; background-color: #ccf; position:relative; } div.NavFrame p { font-size: 100%; } div.NavFrame div.NavContent { font-size: 100%; } div.NavFrame div.NavContent p { font-size: 100%; } div.NavEnd { margin: 0px; padding: 0px; line-height: 1px; clear: both; } a.NavToggle { position:absolute; top:0px; right:3px; font-weight:normal; font-size:smaller; } /* Coloured watchlist numbers */ .mw-plusminus-pos { color: #006400; /* darkgreen */ } /* .mw-plusminus-null currently at developer default */ .mw-plusminus-neg { color: #8B0000; /* darkred */ } .dablink { font-style: italic; padding-left: 2em; } .dablink i { font-style: normal; } /* Style for horizontal UL lists */ .horizontal ul { padding: 0; margin: 0; } .horizontal li { padding: 0 0.6em 0 0.4em; display: inline; border-right: 1px solid; } .horizontal li:last-child { border-right: none; padding-right: 0; } /* Geographical coordinates To display coordinates using the notation in the source code, write this in your User:Username/monobook.css: .geo-default { display: inline } .geo-nondefault { display: none } .geo-dec { display: inline } .geo-dms { display: inline } To display coordinates using decimal notation, write this in your User:Username/monobook.css: .geo-default { display: inline } .geo-nondefault { display: inline } .geo-dec { display: inline } .geo-dms { display: none } To display coordinates using DMS notation, write this in your User:Username/monobook.css: .geo-default { display: inline } .geo-nondefault { display: inline } .geo-dec { display: none } .geo-dms { display: inline } To display coordinates in both decimal and DMS notation, write this in your User:Username/monobook.css: .geo-default { display: inline } .geo-nondefault { display: inline } .geo-dec { display: inline } .geo-dms { display: inline } .geo-multi-punct { display: inline } See [[Template:Coor link]] for how these are used. Note that the classes "geo", "longitude", and "latitude" are not just styles but also used by the [[Geo microformat]], so the names should not be changed. */ .geo-default { display: inline; } .geo-nondefault { display: none; } .geo-dms { display: inline; } .geo-dec { display: inline; } .geo-multi-punct { display: none; } .longitude .latitude { white-space: nowrap; } /* This is used for the Geo microformat, but no style is needed for now other than .geo-dec. */ .geo { } /***** end Geo-related */ /* When <div class="nonumtoc"> is used on the table of contents, the ToC will display without numbers */ .nonumtoc .tocnumber { display:none; } .nonumtoc .toc ul { line-height: 1.5em; list-style: none; margin: .3em 0 0; padding: 0; } .nonumtoc .toc ul ul { margin: 0 0 0 2em; } /* Allow limiting of which header levels are shown in a TOC; <div class="toclimit-3">, for instance, will limit to showing ==headings== and ===headings=== but no further (as long as there are no =headings= on the page, which there shouldn't be according to the MoS). */ .toclimit-2 .toclevel-2 {display:none;} .toclimit-3 .toclevel-3 {display:none;} .toclimit-4 .toclevel-4 {display:none;} .toclimit-5 .toclevel-5 {display:none;} .toclimit-6 .toclevel-6 {display:none;} .toclimit-7 .toclevel-7 {display:none;} /* Allow transcluded pages to display in lists rather than a table. Compatible in Firefox; incompatible in IE6. */ .listify td {display:list-item;} .listify tr {display:block;} .listify table {display:block;} /* Styling for Template:Quote */ blockquote.templatequote { margin-top: 0; } blockquote.templatequote div.templatequotecite { line-height: 1em; text-align: left; padding-left: 2em; margin-top: 0; } blockquote.templatequote div.templatequotecite cite { font-size: smaller; } div.user-block { padding: 5px; border: 1px solid #A9A9A9; background-color: #FFEFD5; } /* Prevents line breaks in links; see docs at Template:Nowraplinks */ .nowraplinks a { white-space: nowrap; } /* For template documentation */ .template-documentation { clear: both; margin: 1em 0 0 0; border: 1px solid #aaa; background-color: #ecfcf4; padding: 5px; } .thumbinner { min-width:100px; } /* Inline div's in ImageMaps (code borrowed from de.wiki) */ .imagemap-inline div { display: inline; } /* The backgrounds for galleries. */ div#content .gallerybox div.thumb { /* Light gray padding */ background-color: #F9F9F9; } /* Kods izmaiņu salīdzināšanas lapai no fr.wiki */ /* </nowiki></pre> */ /* Sadaļu labošanas saites izskats */ .modifiedSectionTitle .editsection, .mw-editsection { float: none; font-size: x-small; } .modifiedSectionTitle .mw-headline { margin-right: 0.3em; } .italique { font-style: italic; } .italique i { font-style: normal } #p-lang li.interlanguage-link, .autonym { font-family: inherit; } /* Veidne:Cita nozīme tipa klase */ .hatnote { color: #504A4B; font-size: smaller; font-style: italic; } /* Pie chart test: Transparent borders */ .transborder { border: solid transparent; } * html .transborder { /* IE6 */ border: solid #000001; filter: chroma(color=#000001); } /* Labošanas režīma pogām */ #userSummaryButtonsA a { white-space:nowrap; background: #E0FFFF; border: 1px solid #AFEEEE; padding: 0 2px; margin: 0 2px; cursor: pointer; font-size: 85%; color: #5B5B5B } #userSummaryButtonsA a:hover { background: #B1EBFF; border: 1px solid #64BDF0; color: black; text-decoration: none } 2xn5pim1amb670xmo9xz07xclndlf6o 0 13187 4536362 4421258 2026-10-15T12:02:30Z Ivario 51458 4536362 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Kurzemes un Zemgales hercogu|kuģi|Hercogs Jēkabs (kuģis)}} {{Karaliskas personas infokaste | vārds = Jēkabs Ketlers | vārds_orģ = ''Jacob Kettler'' | attēls = Kurzemes hercogs Jēkabs no Stokholmas Nacionālā muzeja.tif | att_izm = | apraksts = Portrets no Stokholmas Nacionālā muzeja <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Kurzemes hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogs]] | term_sākums = {{dat|1642|8|16|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1682|1|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Frīdrihs Ketlers]] | pēctecis = [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1610|10|28}} | dzim_vieta = [[Kuldīga]], [[Attēls:Flag of Courland (state).svg|25px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1682|1|1|1610|10|28}} | mir_vieta = [[Jelgava]], [[Attēls:Flag of Courland (state).svg|25px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (tagad {{LAT}}) | apglabāts = [[Jelgavas pils kapenes]], [[Jelgava]] | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = [[Ketleru dinastija]] | tēvs = [[Vilhelms Ketlers]] | māte = [[Sofija Hoencolerna]] | dzīvesb = [[Brandenburgas Luīze Šarlote]] | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jēkabs Ketlers''' ({{val|de|Jakob Kettler}}; dzimis {{dat|1610|10|28}} [[Kuldīga|Kuldīgā]] (Goldingenā), miris {{dat|1682|1|1}} [[Jelgava|Jelgavā]] (Mītavā))<ref name=":0">{{LME|1|703}}</ref> bija trešais [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogs]]. Valdīja 40 gadus — no 1642. līdz 1682. gadam. Tiek uzskatīts par ievērojamāko Kurzemes un Zemgales hercogu un savas dzimtas pārstāvi.<ref name=":0" /> Ņemot par paraugu [[Holande]]s ekonomiskos panākumus, hercogs Jēkabs izveidoja uz eksportu vērstu ražošanu ([[manufaktūra]]s), kuģubūvi un globālu tirdzniecības tīklu ar [[Kurzemes hercogistes kolonijas|Kurzemes hercogistes kolonijām]] Āfrikā un Amerikā. Bez dzimtās [[lejasvācu valoda]]s labi pratis [[latviešu valoda|latviešu valodu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Jēkabs Ketlers | work= Bauskas Centrālā bibliotēka | url= http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieki-jubilari/items/165.html | accessdate= 2013. gada 22. jūnijā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131010123355/http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieki-jubilari/items/165.html | archivedate= {{dat|2013|10|10||bez}} }}</ref> kā arī sešas citas [[svešvaloda]]s.<ref name=":1">''Kurzemes-Zemgales hercogistes 7 brīnumi''. Jumava, Rīga. ISBN 978-9984-38-523-5.</ref> == Dzīvesgājums == Jēkabs dzimis [[1610]]. gada [[28. oktobris|28. oktobrī]] [[Kuldīgas pils|Kuldīgas pilī]] Kurzemes hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma Ketlera]] un [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercoga]] meitas [[Sofija Hoencolerna|Sofijas Hoencolernas]] ģimenē. Māte mira drīz pēc dzemdībām, viņa tēvs jaundzimušajam deva Jēkaba vārdu un lūdza [[Anglijas Karaliste|Anglijas karalim]] [[Džeimss I|Džeimsam (Jēkabam) I]] kļūt par mazā prinča krusttēvu un aizbildni. 1617. gada 4. aprīlī Kurzemes [[landtāgs]] atņēma hercogam Vilhelmam hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes. Jēkabs šajā laikā uzturējās [[Štetīne]]s un [[Berlīne]]s galmos, 1622. — 1624. gadā viņš mācījās [[Rostokas Universitāte|Rostokas]], pēc tam [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]].<ref>{{LPE|4|473}}</ref> 1624. gada jūlijā viņa audžutēvs Kurzemes hercogs [[Frīdrihs Ketlers|Frīdrihs]] lika 13 gadus vecajam princim Jēkabam atgriezties Jelgavā. Pēc karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] nāves Polijas Seims 1632. gadā piekrita Vilhelma un viņa dēla Jēkaba hercoga tiesību atjaunošanai un jaunais karalis [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavs IV]] tās [[Viļņa|Viļņā]] 1633. gadā apstiprināja. Tādēļ [[Poļu—krievu karš (1632—1634)|Poļu—krievu kara (1632—1634)]] kaujās pie [[Smoļenska]]s pret [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]] piedalījās arī Kurzemes hercoga pulks prinča Jēkaba vadībā.<ref>{{LKV|VII.|14 310}}</ref> Pēc kara beigām 1634. gadā princis Jēkabs apceļoja Rietumeiropu, apmeklēja Parīzi un Londonu. Amsterdamā studēja kuģu būvniecību, bet Leidenē — tautsaimniecību un ģeogrāfiju. 1638. gadā viņa tēvocis hercogs Frīdrihs iecēla Jēkabu par līdzvaldnieku. 1642. gada 16. augustā viņš tika apstiprināts par pilntiesīgu hercogu un ķērās pie radikālām saimnieciskām reformām. Balstīdamies uz [[Merkantilisms|merkantilisma]] teoriju, Jēkabs muižās uzlaboja lauksaimniecību, attīstīja rūpniecību, tirdzniecību un kuģubūvi. Hercogistes rūpniecībā bija nodarbināti ap 400 ārzemju un ap 600 latviešu meistaru un zeļļu, kā arī ap 4000 klaušu strādnieku.<ref name=":1" /> Tika noslēgti tirdzniecības līgumi ar Dāniju, Franciju un Venēciju (1643), Portugāli (1648), Holandi (1653), Angliju (1654), Spāniju (1656) un daudzām citām zemēm, ieskaitot Osmaņu impēriju. 1645. gadā viņš apprecējās ar [[Brandenburgas markgrāfiste|Brandenburgas]] kūrfirsta Georga Vilhelma meitu [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|princesi Luīzi Šarloti]]. Savu ārpolitiku hercogs veidoja kopīgu ar radiniekiem — sievastēvu Brandenburgā, arī Polijas vasali, un [[Radvili|Radziviliem]] [[Lietuva|Lietuvā]].<ref name=":1" /> [[Attēls:Kurzemes_dalderis_1644.jpg|200px|left|thumb|Hercoga Jēkaba attēls uz 1644. gadā Jelgavā kaltā sudraba [[dālderis|dāldera]].]] 1646. gadā viņš panāca, ka Polijas-Lietuvas valdnieks [[Vladislavs IV]] nodeva Kurzemes muitas pārvaldi hercoga rokās, kas deva lielus ienākumus no Lietuvas un Baltkrievijas preču eksporta caur Kurzemes ostām. [[1647]]. gadā karalis Vladislavs IV apstiprināja Daugavas ostai [[Jaunjelgava]]i pilsētas privilēģijas un ģerboni. 1651. gadā pēc hercoga Jēkaba ierosmes [[Lībeka|Lībekā]] notika miera sarunas starp Polijas-Lietuvas un Zviedrijas diplomātiem, kas beidzās bez panākumiem.<ref>{{LKV|VII.|14 311}}</ref> 1651. gadā tika uzcelts [[Džeimsa sala|Jēkabforts]] [[Āfrika|Āfrikā]], [[Gambija (upe)|Gambijas upes]] grīvā. 1654. gadā tika sākta [[Tobago]] kolonizēšana [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], nosaucot koloniju par "[[Jaunkurzeme|Jaunkurzemi]]". 1654. gada 30. jūlijā hercogs Jēkabs pievienojās Vestminsteres līgumam, kas izbeidza [[Anglija]]s-[[Nīderlande]]s karu (1652—1654).<ref>[http://www.ieg-mainz.de/likecms/likecms.php?site=site.htm&dir=&nav=85&siteid=133&treaty=1104&page=7&lastsiteid=76&sq=%26is_fts%3D%26filter_select%3D%26filter_wt%3D%26filter_id%3D%26filter_l%3D%26filter_p%3D%26searchlang%3Dde%26searchstring%3D%26date%3D%26year_from%3D%26year_till%3D%26location%3D%26partner1%5B%5D%3D212 Vestminsteres miera līgumam pievienojušos saraksts latīniski]{{Novecojusi saite}}</ref> 1654. gada 26. augustā hercogs Jēkabs nosūtīja Romas pāvestam [[Inocents X|Inocentam X]] piedāvājumu veikt kopīgu [[Dienvidu puslode]]s zemju (''Terra Australis'') izpēti un kolonizēšanu, solot pāvestam jaunajās kolonijās visu garīgo varu un pusi no koloniālās darbības ienākumiem.<ref>[https://www.historia.lv/sites/default/files/media/Biblioteka/Literatura/Akademiskie_raksti/2014/decembris/indulis_kenins_kurzemes_hercogiste_historia.lv.pdf Ķēniņš, I. Kurzemes-Zemgales hercogiste (2014)] atsauce uz grāmatu J. Juškevičs. Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē. Rīga: 1932. — 213. lpp</ref> [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] sākumā 1656. gadā hercogs Jēkabs parakstīja pret zviedriem vērstu sadarbības līgumu ar [[Krievijas cariste]]s pārstāvi [[Afanasijs Ordins-Naščokins|Afanasiju Ordinu-Naščokinu]], vēlāko Kokneses vaivadu. Viņš ar Kurzemes amatnieku palīdzību Kokneses ostā uzbūvēja pirmo krievu flotili [[Baltijas jūra]]s baseinā, izveidoja eksporta preču centrālo noliktavu, uzpirka Kurzemes manufaktūru ražojumus un vara stieņus un ierīkoja Krievijas monētu kaltuvi. No 1658. līdz 1660. gadam Jēkabs ar ģimeni atradās [[Zviedrija|zviedru]] gūstā Rīgā un [[Ivangoroda|Ivangorodā]]. Šai laikā tika iznīcināta Kurzemes flote un tā zaudēja savas kolonijas. Pēc kara beigām flote tika atjaunota un Kurzemei pat izdevās atkarot Tobago salu no [[Nīderlande]]s. Kopumā ņemot Jēkaba koloniālā politika bija veiksmīga, bet karš ar zviedriem pilnībā sagrāva viņa valsts saimniecību. Pēdējos 20 valdīšanas gados Jēkabs nesekmīgi centās atgūt hercogistes pirmskara saimniecisko līmeni, pārorientējoties uz Dānijas karalim pakļautās [[Norvēģija]]s un [[Islande]]s tirgiem. Viņš iegādājās divus dzelzsāmurus un trīs metāla kausējamās krāsnis Norvēģijas kalnos un uz 12 gadiem ieguva tiesības ar trīs saviem kuģiem izvest no Islandes zivis, gaļu, ādas, zvērādas, vilnu, putnu spalvas un ievest dažādus Kurzemes ražojumus, galvenokārt labību un linsēklas. 1678.—1679. gada ziemā hercogs saslima, ārsti noteica visdažādākās diagnozes un ārstēja pēc daždažādām receptēm, bet hercoga veselības stāvoklis kļuva sliktāks un viņš sāka klepot asinis. Aizdomās par viņa noburšanu arestēja, pratināja un Bauskā uz sārta sadedzināja hercoga muižas pārvaldnieku Magnusu Luftu (Luhtu). Tikai 1681. gada rudenī hercoga galma ārsts Harders pareizi noteica slimības cēloni — Jēkaba darba istaba bija mitra, un vilnas [[tapetes]] gar sienām bija sākušas pelēt un trūdēt, to putekļiem piepildot gaisu un iekļūstot Jēkaba plaušās. Ārsts lika pārvietot slimnieku uz saulainu un sausu istabu, bet bija jau par vēlu. 1682. gada Jaungada naktī hercogs nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Ketlers_J%C4%93kabs,_Kurzemes_hercogs|title=Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-23}}</ref> == Pēcnācēji == Jēkabs bija precējies ar [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Luīzu Šarloti no Brandenburgas]] (1617—1676), [[Brandenburga]]s [[kūrfirsts|kūrfirsta]] [[Georgs Vilhelms|Georga Vilhelma]] meitu. Viņiem bija deviņi bērni: 5 dēli un 4 meitas. * [[Luīza Elizabete, Kurzemes princese|Luīza Elizabete]] (1646—1690), apprecējās ar Hesenes-Homburgas landgrāfu Frīdrihu II * Kristīne Sofija, mirusi bērnībā * Vladislavs Ludvigs Frīdrihs, miris bērnībā * [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] (1650—1698), Kurzemes un Zemgales hercogs (1682—1698) * Šarlote Sofija (1651—1728), Herfordas klostera abate * [[Kurzemes Marija Amālija|Marija Amālija]] (1653—1711), apprecējās ar [[Hesene]]s-[[Kasele]]s landgrāfu Kārli I * [[Kārlis Jēkabs Ketlers|Kārlis Jēkabs]] (1654—1676), piedalījās Francijas-Holandes karā, apglabāts Jelgavas pils hercogu kapenēs * [[Ferdinands Ketlers|Ferdinands]] (1655—1737), Kurzemes un Zemgales hercogs reģents (1711—1737) * [[Aleksandrs Ketlers|Aleksandrs]] (1659—1686), Prūsijas armijas Kurzemes pulka pulkvedis, miris pēc ievainojuma kaujā pret turkiem pie [[Budapešta]]s == Portretu galerija == <gallery> Jacob Kettler, Herzog von Kurland, by an unknown artist, 1642 - Bode-Museum - DSC02807.JPG|1642. gada ģīmetne Jakob Kettler woodprint 1670.jpg|pēc 1642. gada ģīmetne (autors ''Mauritius Lang'': no grāmatas ''Gualdo Priorato. Historia di Leopoldo Cesare. Vienna, 1670-1674'') Hercog Jacob Kettler. Woodprint 1648.jpg|1648. gada ģīmetne (''Mathias Czwiczek'', 1601–1654) Jaqkob Kettler k.jpg|Nezināma gada portrets Jakob, 1610-82, hertig av Kurland - Nationalmuseum - 14853.tif|Nezināma gada portrets no Stokholmas Nacionālā muzeja Jakob Kettler woodprint.jpg|Nezināma gada portrets Bm05183am.jpg|Heroga Jēkaba un viņa sievas Luīzes Šarlotes portreti (no [[Broce]]s kolekcijas) </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Kurzemes hercogistes kolonijas]] :* [[Jaunkurzeme]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{Ketleru dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Frīdrihs Ketlers]] | virsraksts = [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogs]] | periods = {{dat|1642|8|16|N|bez}} — {{dat|1682|1|1|N|bez}} | pēc = [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ketlers, Jekabs}} [[Kategorija:1610. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1682. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ketleru dinastija]] [[Kategorija:Kurzemes hercogi]] [[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]] s9v1ztbof6dy5dzdeq1ltgd16u7ocs9 0 15018 4536408 4160552 2026-10-15T14:21:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536408 wikitext text/x-wiki '''[[Referendums|Referendumā]]''' jeb '''tautas nobalsošanā''' Latvijā drīkst piedalīties visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt [[Saeima|Saeimu]]. Tautas nobalsošanas sarīkošanas kārtība noteikta likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". == Latvijas referendumu saraksts == [[Latvijas Republika|Latvijas Republikā]] ir notikušas šādas tautas nobalsošanas (referendumi):<ref>[[Padomju Savienība|PSRS]] organizētais [[1991. gada 17. marta referendums|1991. gada 17. marta referendums par atjaunotās PSRS saglabāšanu]] Latvijā netika rīkots visaptveroši, jo 1990. gada 4. maijā jau bija pasludināta Latvijas Republikas atjaunošana, un LR varas iestādes so referendumu nerīkoja.</ref> # [[1923. gada referendums par baznīcu un lūgšanas namu neatsavināšanu]]: piedalījās 205 586 ('''21,3%''') balsstiesīgo (nebija kvoruma, noraidīts). # [[1927. gada referendums par pārgrozījumu un papildinājumu atcelšanu «Pavalstniecības likumā»]]: piedalījās 242 798 ('''21,7%''') balsstiesīgo (nebija kvoruma, noraidīts). # [[1931. gada referendums par «Likumu par Māras baznīcu»]]: piedalījās 390 883 balsstiesīgo (nebija kvoruma), no tiem par balsoja '''97,4%''', tādēļ Saeima šo likumu vēlāk tomēr pieņēma. # [[1934. gada referendums par «Likumu par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos»]]: piedalījās 414 903 ('''42,5%''') balsstiesīgo, 92,9% balsu tika nodotas „par” (nebija kvoruma, noraidīts). # [[1991. gada 3. marta aptauja|1991. gada 3. marta aptauja par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku]]: piedalījās 1 666 128 ('''87,6%''') balsstiesīgo, par '''73,7%''' - pret '''24,7%''' (atbalstīts) # [[1998. gada referendums par Pilsonības likumu|1998. gada 3. oktobra referendums par grozījumu "Pilsonības likumā" atcelšanu]]: piedalījās 928 040 ('''69,2%''') balsstiesīgo, par '''45,0%''' - pret '''52,5%''' (noraidīts) # [[1999. gada referendums par likumu "Par valsts pensijām"|1999. gada 13. novembra referendums par grozījumu likumā "Par valsts pensijām" atcelšanu]]: piedalījās 339 879 ('''35,2%''' no vēlētāju skaita, kas piedalījās 7. Saeimas vēlēšanās), par '''94,2%''' - pret '''5,3%''' (nebija kvoruma, noraidīts) # [[2003. gada referendums par dalību ES|2003. gada 20. septembra referendums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā]]: piedalījās 1 010 467 ('''71,5%''') balsstiesīgo, par '''67,0%''' - pret '''32,3%''' (atbalstīts) # [[2007. gada referendums par valsts drošības likumiem|2007. gada 7. jūlija referendums par grozījumu "Nacionālās drošības likumā" atcelšanu]]: piedalījās 338 764 ('''37,3%''' no vēlētāju skaita, kas piedalījās 9. Saeimas vēlēšanās), par '''96,5%''' - pret '''3,0%''' (nebija kvoruma, noraidīts) # [[2008. gada referendums par grozījumiem Satversmē|2008. gada 2. augusta referendums par grozījumu "Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu]]: piedalījās 629 119 ('''42,0%''') balsstiesīgo, par '''96,8%''' - pret '''3,0%''' (nebija kvoruma, noraidīts) # [[2008. gada referendums par likumu "Par valsts pensijām"|2008. gada 23. augusta referendums par grozījumu likumā "Par valsts pensijām" pieņemšanu]]: piedalījās 346 784 ('''38,2%''') balsstiesīgo, par '''96,4%''' - pret '''3,3%''' (nebija kvoruma, noraidīts) # [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|2011. gada 23. jūlija referendums par 10. Saeimas atlaišanu]]: piedalījās 689 823 ('''44,7%''') balsstiesīgo, par '''94,3%''' - pret '''5,5%''' (atbalstīts) # [[2012. gada referendums par otro valsts valodu|2012. gada referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu]]: piedalījās 1 098 593 ('''70,7%''') balsstiesīgo, par '''24,9%''' - pret '''74,8%''' (noraidīts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tn2012.cvk.lv/ |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošana par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu Provizoriskie rezultāti. 19.02.2012 12:03 |access-date=2012. gada 19. Februāris |archive-date=2012. gada 15. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20120415075014/http://www.tn2012.cvk.lv/}}</ref> == Parakstu vākšanas referendumu ierosināšanai == # 1923. gada novembrī - parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu «Likums par atlīdzības nokārtošanu valsts zemes fondā ieskaitīto zemju un muižu bijušajiem īpašniekiem». Saeima likumprojektu atbalstīja, tāpēc tautas nobalsošana nenotika. # 1929. gada augustā - tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu «Agrārās reformas likuma papildinājums», kas paredzēja atcelt landesvēristu priekšrocības zemes iegūšanā. Saeima to pieņēma un tautas nobalsošana nenotika. # 1933. gada jūlijā un augustā - tautas nobalsošanas ierosināšanai par Satversmes 74. un 79.panta grozījumiem. Grozījumi paredzēja samazināt vēlētāju skaitu, kas nepieciešams, lai likumu varētu atcelt vai ierosināt tautas nobalsošanā, — no vismaz puses pēdējās Saeimas piedalījušos līdz vienai ceturtdaļai. Taču nepieciešamo parakstu skaitu neizdevās savākt. # 1996. gadā — par «Pilsonības likuma» projektu, kas paredzēja daudz stingrākus ierobežojumus pilsonības iegūšanai. Parakstu vākšanas laikā likumprojekta ierosinājumu parakstīja 116 153 vēlētāji, kas bija mazāk kā viena desmitā daļa no 6.Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo skaita. # 2000. gada jūnijā — par likumprojektu «Grozījumi Enerģētikas likumā», kas nepieļautu Latvenergo privatizāciju. Saeima vēlētāju iesniegto likumprojektu pieņēma bez satura grozījumiem, līdz ar to referendums nebija jārīko. # 2011. gada maijā un jūnijā — par likumprojektu «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē», kas paredzēja grozīt Satversmes 112.pantu, papildinot to ar nosacījumu, ka «valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā», kā arī ierosināja pārejas noteikumu, ka «ar 2012. gada 1. septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā». Par šiem grozījumu nodošanu referendumam tika savākti apmēram 113 tūkstoši parakstu, kas bija mazāk kā viena desmitā daļa no 10. Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 232 vēlētājiem. # 2011. gada maijā un jūnijā — par Saeimas pieņemtajiem, bet Valsts prezidenta apturētajiem likumiem «Grozījumi likumā Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam», «Grozījums likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» un «Grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam». Par katra no šo likumu apturēšanu parakstījās apmēram 62 tūkstoši pilsoņu, ar ko nepietika, lai rīkotu tautas nobalsošanu. # 2011. gada novembrī - parakstu vākšana likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai. Parakstu vākšanas laikā likumprojekta ierosinājumu parakstīja 187 378 (12,14%) Latvijas pilsoņu. Saeima nepieņēma šo Satversmes grozījumu projektu un tika nolemts rīkot [[2012. gada referendums par otro valsts valodu|referendumu par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu]]. # 2012. gada septembrī - Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) tika iesniegts likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisko pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, kuram tika savākti 12 686 Latvijas pilsoņu paraksti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.cvk.lv/pub/public/30421.html |title=Par vēlētāju rosināto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" |access-date={{dat|2012|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121019020202/http://web.cvk.lv/pub/public/30421.html |archivedate={{dat|2012|10|19||bez}} }}</ref> Likumprojekts paredzēja, ka, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņi]], kuri līdz 2013. gada 30. novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nebūtu iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu, kļūtu par Latvijas pilsoņiem.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/nepilsonu-referendumam-iesniegts-pietiekams-skaits-derigu-parakstu-13969602 "Nepilsoņu referendumam" iesniegts pietiekams skaits derīgu parakstu] Diena.lv, 2012. gada 25. septembris</ref> CVK 2012. gada 1. novembrī nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts" un tie neatbilst [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 2. pantam un [[1990. gada 4. maija deklarācija]]i, turklāt tie būtiski paplašinātu pilsoņu loku un ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-parvelk-svitru-nepilsonu-referenduma-iniciativai.d?id=42791952 CVK pārvelk svītru 'nepilsoņu referenduma' iniciatīvai] [[LETA]] 2012. gada 1. novembrī</ref><ref>[http://cvk.lv/pub/public/30421.html Par vēlētāju rosināto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140110225344/http://cvk.lv/pub/public/30421.html |date={{dat|2014|01|10||bez}} }} no cvk.lv</ref> == Satversmē paredzētie referenduma nosacījumi == [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmē]] ir paredzēti septiņi gadījumi, kad sarīkojama tautas nobalsošana:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.cvk.lv/pub/public/27531.html |title=Tautas nobalsošanas Latvijā |access-date={{dat|2011|07|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110724025227/http://web.cvk.lv/pub/public/27531.html |archivedate={{dat|2011|07|24||bez}} }}</ref> 1.Saeima pieņem labojumus Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantā. Šajā gadījumā grozījumi stājas spēkā, ja tautas nobalsošanā tos atbalsta '''vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem'''. 2. Valsts Prezidents ierosina Saeimas atlaišanu. Saeima uzskatāma par atlaistu un jārīko jaunas Saeimas vēlēšanas, ja tautas nobalsošanā Saeimas atlaišanu atbalsta '''vairāk nekā puse balsotāju'''. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no balsotājiem ir pret Saeimas atlaišanu, tad par atlaistu uzskata Valsts Prezidentu, un Saeima ievēl jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku. 3. Ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ierosina Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso '''vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita''', Saeima ir uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu. 4. Valsts Prezidents uz diviem mēnešiem aptur likuma stāšanos spēkā, un parakstu vākšanā vismaz viena desmitā daļa vēlētāju pieprasa nodot likumu tautas nobalsošanai. Likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja tajā piedalās '''vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita''' un ja vairākums balso par likuma atcelšanu. 5.Saeima nepieņem bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Šajā gadījumā Satversmes grozījumu projekts būs pieņemts, ja tautas nobalsošanā to atbalstīs '''vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem'''. Savukārt tautas nobalsošanai nodotais likuma projekts būs pieņemts, ja tautas nobalsošanā piedalīsies vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balsos par likumprojekta pieņemšanu. 6. Izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā būs pieņemts, ja balsotāju skaits būs '''vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita''' un ja vairākums balsos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. 7. Tautas nobalsošanā jārīko par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas deputātu. Likumprojekts vai lēmums par būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos tautas nobalsošanā būs pieņemts, ja balsotāju skaits būs '''vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita''' un ja vairākums balsos par likumprojektu vai būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm. Tāpat tautas nobalsošanai nevar nodot likumu, kas ar ne mazāk kā divu trešdaļu Saeimas deputātu balsu vairākumu pieņemti kā steidzami. == Piezīmes == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Parlamenta vēlēšanas Latvijā]] == Ārējās saites == * [http://www.irir.lv/2011/7/22/tautas-nobalsosanas-latvija Tautas nobalsošanas Latvijā — ir.lv Dzīvie šķirkļi]{{Novecojusi saite}} Aivars Ozoliņš. Ir.lv * [http://www.irir.lv/2012/2/15/infografika-tautas-nobalsosanas-latvijas-karte Infografika: Tautas nobalsošanas Latvijas kartē]{{Novecojusi saite}} Ritvars Eglājs. Ir.lv {{Referendumi Latvijā}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:Referendumi Latvijā]] d63ormll1omsf8l9k21qcbaxh06s623 10 15425 4536495 4536262 2026-10-16T02:10:26Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4536495 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme" ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns [[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]] vulkāns? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 8p45skk8jp4n4tt97adgk4kooh3ybx4 4536513 4536495 2026-10-16T04:31:12Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2 4536513 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme" ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns [[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]] vulkāns? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? ekukhu5fegltxg22ibi20vm6zwns7de 0 15793 4536570 4524076 2026-10-16T08:13:30Z Edis 27633 4536570 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''airBaltic''}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = ''airBaltic'' | logo = AirBaltic Logo.svg | logo izmērs = 250px | attēls = airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (30966048910).jpg | attēla izmērs = 250px | attēla paraksts = ''airBaltic'' ''[[Airbus A220|Airbus A220-300]]'' | IATA = BT | ICAO = BTI | izsaukums = AIR BALTIC | dibināta = {{dat|1995|08|28}} | darbību uzsāka = {{dat|1995|10|1}} | darbību pārtrauca = | galvenā bāze = [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] | citas bāzes = * [[Tallinas lidosta]] * [[Viļņas starptautiskā lidosta]] * [[Tamperes Pirkalas lidosta]] | lojalitātes programma = ''airBaltic Club''<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/par-airbaltic-club?av1=sitelink&av2=G&av3=club&av5=lv&gclsrc=aw.ds&&gclid=EAIaIQobChMIq9KwxYbE9wIVaI9oCR2-GwhxEAAYASABEgIE-vD_BwE Par airBaltic Club]</ref> | aviokompāniju alianse = | flote = 54 | galamērķi = 89 (2026. gada vasaras sezona) | sauklis = | mātes kompānija = AS ''Air Baltic Corporation'' | īpašnieki = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]] 80 %<br />SIA ''Aircraft Leasing 1'' 20 % | galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vadība = [[Erno Hildēns]] (izpilddirektors){{br}}Andrejs Martinovs (padomes priekšsēdētājs) | peļņa = {{gain}} €32 miljoni (2022) | apgrozījums = {{gain}} €500,17 miljoni (2022) | mājas lapa = {{URL|airBaltic.com}} }} '''''airBaltic''''' (uzņēmuma nosaukums '''AS ''Air Baltic Corporation''''') ir [[Latvija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]]; tā bāzēta [[Rīgas Starptautiskā Lidosta|starptautiskajā lidostā "Rīga"]]. ''airBaltic'' ir lielākā pasažieru aviopārvadātāja Latvijā un tās bāzes kopš 2004. gada ir Lietuvā (Viļņā), un 2016. gada Igaunijā (Tallinā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://estonianworld.com/business/airBaltic-becomes-number-one-airline-in-estonia/|title= Latvian airBaltic becomes number one airline in Estonia|accessdate=2016-05-12 |work= |publisher= estonian world|date= 2016-05-4}}</ref> Uzņēmuma izpilddirektors ir [[Erno Hildēns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648725-atlaists-airbaltic-valdes-priekssedetajs-martins-gauss-vinam-izteikta-neuzticiba|title=Atlaists "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Viņam izteikta neuzticība|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2025|4|7||bez}}}}</ref> ''airBaltic'' ir hibrīda lidsabiedrība — tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa modeļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pamatinformacija-par-aviokompaniju|title=Pamatinformācija Par Aviokompāniju - airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> Tā ir viena no pasaules punktuālākajām lidsabiedrībām.<ref name="ReferenceB">{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/papildinats-airbaltic-ir-punktualaka-lidsabiedriba-pasaule-425457|title=Papildināts - airBaltic ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē (aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma OAG Aviation Solutions (OAG) veidotais 2014. gada punktualitātes reitings) |work=db.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}</ref> Tūkstošgades pirmajā desmitgadē lidsabiedrība piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja [[Ar airBaltic saistītie skandāli|finansiālas grūtības un bankrota draudi]], kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. Tai izdevās atgūties un turpināt izaugsmi un paplašināšanos. 2015. gadā ''airBaltic'' veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/latvija/zinas/airBaltic-nelidos-ar-sukhoi-papildinats-18-32-14121267|title= airBaltic nelidos ar Sukhoi|accessdate=2015-12-02 |work= |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]]|date= 2015-12-01}}</ref> Uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā pārsniedza 500 miljonus eiro,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus|title=airBaltic 2017. gadā sasniedz visu laiku labākos darbības rezultātus|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2018-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616030425/https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus}}</ref> bet 2025. gadā pārsniedza 779 miljonus eiro, tomēr zaudējumi bija vairāk nekā 44 miljoni eiro. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, kas bija par 1 % vairāk nekā 2024. gadā. 2025. gadā valdībai iesnieɡtais stratēģiskās attīstības plāns paredz aviokompānijas izaugsmei piesaistīt privāto kapitālu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.07.2026-valdiba-pilnvaro-valsts-kasi-parstavet-latviju-airbaltic-obligaciju-turetaju-sapulce.a656929/ Valdība pilnvaro Valsts kasi pārstāvēt Latviju «airBaltic» obligāciju turētāju sapulcē] lsm.lv 30.07.2026</ref> Kopš 2025. gada augusta 88,37 % ''airBaltic'' akciju pieder Latvijas valstij, 10 % ''[[Lufthansa]]'' un 1,62 % — [[Larss Tūsens|Larsam Tūsenam]] piederošajam SIA ''Aircraft Leasing 1''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.08.2025-lidsabiedriba-lufthansa-iegust-10-airbaltic-akciju.a612244/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lidsabiedrība «Lufthansa» iegūst 10% «airBaltic» akciju] lsm.lv 2025. gada 29. augustā</ref> == Vēsture == === Dibināšana === [[Attēls:Air Baltic Avro RJ70 Jonsson.jpg|thumb|200px|left|airBaltic Avro RJ70 (2002)]] Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "[[Latavio]]" likvidēšanas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopuzņēmumu "[[Baltic International Airlines]]" un [[Skandināvijas aviolīnijas]]. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija ''SAS'' (28,5%), ''Baltic International USA'' (8%) un divas investīciju kompānijas — ''Swedfund International AB'' (6,2%) un ''IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe'' (6,2%).<ref>[http://www.answers.com/topic/a-s-air-baltic-corporation A/S Air Baltic Corporation]</ref> Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] ar lidmašīnu [[Saab 340]], bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās [[Avro RJ70]]. 1998. gada beigās SAS nopirka visas ''Baltic International USA'' akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā. === Straujas izaugsmes periods === 1999. gadā visas ''airBaltic'' [[Saab 340]] lidmašīnas tika aizstātas ar [[Fokker 50]] lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi ''airBaltic'' uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. 2003. gadā ''airBaltic'' nopirka pirmo [[Boeing 737|Boeing 737-500]] lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes — [[Viļņa]]s lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz [[Āfrika|Āfriku]]. 2008. gada aprīlī ''airBaltic'' flotei pievienojās pirmā [[Boeing 757|Boeing 757-200]] lidmašīna, bet 2010. gada maijā ''airBaltic'' saņēma pirmo [[Bombardier Dash 8 Q400]] tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 2010. gadā ''airBaltic'' sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lennarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā [[Oulu]].<ref>[http://www.airbaltic.lv/public/42662.html ''airBaltic'' preses relīze 26.03.2010.]</ref><ref>[http://www.yle.fi/uutiset/news/2010/09/air_baltic_setting_up_oulu_hub_2004336.html Air Baltic Setting up Oulu Hub]</ref><ref>[http://www.airbaltic.lv/public/45199.html ''airBaltic'' preses relīze 23.09.2010.]</ref> === Darbības rādītāju pasliktināšanās un uzņēmuma pārveide === [[Attēls:Air Baltic Boeing 737-300; YL-BBS@ZRH;17.03.2012 645ay (7003290445).jpg|thumb|200x200px|[[Boeing 737-300]]]] Iestājoties [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzei]], pasliktinājās darbības rādītāji, un lidsabiedrībai draudēja bankrots.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/aviacijas-arodbiedribas-airbaltic-draud-bankrots-sm-to-neapstiprina.d?id=39767017|title= Aviācijas arodbiedrības: 'airBaltic' draud bankrots; SM to neapstiprina |accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-25}}</ref> Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/dombrovskis-airbaltic-problemas-tiks-risinatas-sekmigak-neka-parex.d?id=39787797|title= Dombrovskis: 'airBaltic' problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā 'Parex'|accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-26}}</ref> 2011. gada 12. un 13. septembrī ''airBaltic'' bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņojot, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu skaita samazinājums.<ref>[http://www.diena.lv/bizness/sm-pieprasijusi-flikam-sniegt-ekonomisku-pamatotu-informaciju-par-atceltajiem-airbaltic-reisiem-13903364 SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem ''airBaltic'' reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī]</ref> 21. septembrī tā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu lidsabiedrības lēmumu un nevarētu mainīt uzņēmuma vadību.<ref>[http://www.leta.lv/lat/news/?id=1D61F0BD-2C48-4C5A-8F71-EFBBD4018E72 "airBaltic" prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.]</ref> Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |title=''airBaltic'' pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris |access-date=2011. gada 22. Septembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150922050628/http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |archivedate=2015. gada 22. Septembris }}</ref> 2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par ''airBaltic'' glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem ''airBaltic'' [[Pamatkapitāls|pamatkapitāla]] palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis [[Bertolts Fliks]].<ref>[http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111006001726/http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos |date={{dat|2011|10|06||bez}} }}, financenet.lv {{dat|2011|10|4|SK}}</ref> Pēc [[Latvijas Krājbanka|Latvijas krājbankas]] finanšu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" piederošās 47,2 % ''airBaltic'' kapitāldaļas, kļūstot par 99,8 % ''airBaltic'' akciju īpašnieku.<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/1BEF911C-1C5A-4865-B7D4-196FDB31B588/ SM pārņem "''airBaltic''" privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī]</ref> [[Attēls:Air Baltic, De Havilland Canada DHC-8-400, YL-BAE (13055924514).jpg|thumb|200x200px|[[Bombardier Q400 NextGen]]]] [[Attēls:YL-BTA A220 airBaltic VBY 01.jpg|thumb|200x200px|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]]] 2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu ''airBaltic'' sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām ''Boeing'' vai ''Airbus'' lidmašīnām,<ref>[http://nra.lv/ekonomika/latvija/67537-airBaltic-lidz-2016-gadam-veiks-konsolidaciju-par-330-miljoniem-latu.htm "airBaltic" līdz 2016. gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā]</ref> bet vēlāk izšķīrās par labu ''Bombardier''. 2015. gada februārī lidsabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu ''[[Airbus A220|Bombardier CS300]]'' piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = 'airBaltic' pasūtīto lidmašīnu piegāde no 'Bombardier' kavēsies |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2015.03.12. |accessdate = 2015.03.24 |url = http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-pasutito-lidmasinu-piegade-no-bombardier-kavesies.d?id=45684022}}</ref> 2015. gada septembrī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.<ref>http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285</ref> 2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība nolēmuma pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/airbaltic-darijumam-saeima-nav-plasa-atbalsta.a156294/|title= «airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta|accessdate=2015-11-24 |work= |publisher= lsm.lv|date= 2015-11-23}}</ref> 3. decembrī ieguldījumu un ''airBaltic'' kapitalizāciju apstiprināja Saeima.<ref name="TVNET 2016.05.02" /> 2016. gada februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.<ref name="lsm.lv"/> Pēc pamatkapitāla palielināšanas līdz 256,473 miljoniem eiro kopš 2016. gada Latvijas valstij piederēja aptuveni 80 % ''airBaltic'' akciju, bet 20 % akciju piederēja uzņēmumam SIA ''Aircraft Leasing 1''. 2016. gada 30. novembrī ''airBaltic'' saņēma pirmo ''[[Bombardier CS300]]'' lidmašīnu. 2017. gada 6. aprīlī par pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs [[Larss Tūsens]], kurš no Montāga-Girmesa pārņēma SIA ''Aircraft Leasing 1''.<ref name="db 2017.04.07" /> Uzņēmuma biznesa plānā ''Horizon 2021'' bija iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Latvijas valdība uzstādīja mērķi atrast ''airBaltic'' stratēģisko investoru.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/sm-izskata-piedavajumus-airbaltic-investora-piesaiste-apsver-pilnigu-aviokompanijas-privatizaciju.d?id=49365993 SM izskata piedāvājumus 'airBaltic' investora piesaistē; apsver pilnīgu aviokompānijas privatizāciju] LETA, 2017. gada 23. oktobrī</ref> === COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš === [[COVID-19 pandēmija]]s laikā ''airBaltic'' veica vienīgi Baltijas valstu iedzīvotāju repatriācijas lidojumus un paziņoja, ka 2020. gada vasaras sezonā atliks lidojumu uzsākšanu jaunajos maršrutos, kā arī no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim atcels aptuveni 50 % plānoto lidojumu. Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ''airBaltic'' plāno atsākt regulāros lidojumus populārākajos maršrutos ar samazinātu lidmašīnu skaitu, ar katru nākamo nedēļu izmantojot aizvien vairāk lidmašīnu.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos airBaltic turpina samazināt reisu skaitu gaidāmajos mēnešos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812192206/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} airbaltic.com 03.04.2020.</ref> 23. aprīlī ''airBaltic'' padome apstiprināja jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas paredzēja samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām ar samazinātu sēdvietu skaitu 2020. un 2021. gadā, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām līdz 2023. gada beigām un atliekot papildu 30 ''Airbus A220-300'' lidmašīnu pasūtīšanu.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200519223136/https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ |date={{dat|2020|05|19||bez}} }} LETA 2020. gada 9. maijā</ref> 18. maijā ''airBaltic'' atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbraucejiem-lidosta-un-osta-covid-19-testus-vairs-neveiks.a360234/ Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks] lsm.lv 2020. gada 18. maijā</ref> tad uz Amsterdamu, Helsinkiem, Minheni, Berlīni un Hamburgu, jūnijā arī uz Vīni, Diseldorfu, Parīzi un Kopenhāgenu, kā arī vairākus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām. No 15. jūnija līdz 7. jūlijam ''airBaltic'' atsāka lidojumus no Rīgas uz Dubrovnikas, Rijekas, Splitas, Barselonas, Nicas, Larnakas, Romas, Katānijas un Milānas lidostām.<ref>[https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ AIRBALTIC UZSĀKS LIDOJUMUS UZ POPULĀRĀKAJIEM VASARAS GALAMĒRĶIEM AGRĀK, NEKĀ PLĀNOTS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200625144032/https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ |date={{dat|2020|06|25||bez}} }} travelfree.lv 2020. gada 5. jūnijā</ref> Lai sniegtu atbalstu COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai, 2020. gada 4. augustā ''airBaltic'' pamatkapitāls tika palielināts līdz 506 473 000 eiro, no Latvijas valsts budžeta iemaksājot 250 miljonus eiro, tādējādi valsts līdzdalība lidsabiedrībā palielinājās no 80,05 % līdz 91 %.<ref name="db 2020.08.05" /> Latvijas Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā piešķīra 90 miljonu eiro ''airBaltic'' pamatkapitāla palielināšanai. Pārējai investīcijas daļai 45 miljonu eiro Eiropas Komisijas apstiprinājums tika saņemts 21. decembrī.<ref name="db 2021.12.22" /> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī ''airBaltic'' paziņoja, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai atcēla visus lidojumus uz un no Ukrainas,<ref>[https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu airBaltic aptur visus lidojumus uz Ukrainu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200523/https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 24.02.2022</ref> bet 26. februārī uz un no Krievijas.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju airBaltic aptur lidojumus uz Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200524/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 26.02.2022</ref> Ņemot vērā kara izraisītos gaisa telpas ierobežojumus, ''airBaltic'' nolēma 2022. gada vasaras sezonā neveikt lidojumus no Rīgas uz Baku un Erevānu.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos airBaltic šovasar piedāvās lidojumus 92 maršrutos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200526/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 22.03.2022</ref> Sākot no 2022. gada 1. maija, ''airBaltic'' no ''Ukraine International Airlines'' iznomāja vienu ''Boeing 737-900ER'' lidmašīnu ar apkalpi, kas sāka lidojumus ''airBaltic'' maršrutu tīklā.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu airBaltic iznomā vienu Ukraine International Airlines lidmašīnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200525/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 30.04.2022</ref> 2022. gada 1. maijā ''airBaltic'' atvēra jaunu bāzi [[Tamperes Pirkalas lidosta|Tamperes Pirkalas lidostā]], kur bez esošā galamērķa Rīgas lidsabiedrība varēja piedāvāt lidojumus uz jauniem galamērķiem: [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti]], [[Minhene|Minheni]], [[Oslo]], kā arī vasaras periodā uz [[Malaga|Malagu]] un [[Roda|Rodu]].<ref name="db 2022.05.02" /> === Dzinēju problēmas === 2019. gada nogalē Kanādas un Eiropas aviācijas drošības regulatori ziņoja, ka "Airbus 220-300" lidmašīnas, lidojot lielā augstumā, nevar izmantot visu dzinēja jaudu. 2023. gadā ASV uzņēmums "Pratt&Whitney" paziņoja, ka atsauc vairāk nekā 1000 dzinēju, lai pārbaudītu mikroskopiskās plaisas. 2023. gada septembrī uzņēmums izplatīja vēl vienu paziņojumu, kas skāra arī "GTF" dzinēju floti, kurā ietilpst "airBaltic" izmantotie "A220-300" lidaparāti. Ražotājs dzinējus atsauca, jo pastāvēja bažas, ka to ražošanas procesā izmantotais metāla pulveris var veicināt atsevišķu elementu koroziju un plaisāšanu. Laika posmā no 2023. gada līdz 2026. gadam uzņēmums plānoja atsaukt līdz pat 700 dzinējiem, ietekmējot līdz 350 "GTF" dzinēju flotes lidmašīnām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.01.2025-lsm-skaidro-kas-ir-uznemums-kura-del-airbaltic-vasara-atcels-4500-reisus.a582366/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme LSM skaidro: Kas ir uzņēmums, kura dēļ «airBaltic» vasarā atcels 4500 reisus?] lsm.lv 2025. gada 4. janvārī</ref> 2025. gada janvāra sākumā kļuva zināms, ka lidsabiedrība ''airBaltic'' 2025. gada vasaras sezonā atcels kopumā 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku lidmašīnu dzinēju apkopi. Līdztekus ''airBaltic'' paplašināja nākamo trīs gadu sadarbību ar Vācijas lidsabiedrību ''Lufthansa Group'', iznomājot uzņēmumam savas lidmašīnas kopā ar apkalpi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.01.2025-airbaltic-vasara-atcels-4670-lidojumus-lidmasinu-dzineju-apkopes-kavesanas-del.a582066/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» vasarā atcels 4670 lidojumus lidmašīnu dzinēju apkopes kavēšanās dēļ] 2025. gada 2. janvārī</ref> === Attīstības stratēģijas maiņa === 2024. gada 30. augustā Latvijas valdība nolēma mainīt lidsabiedrības ''airBaltic'' statusu, pārveidojot to par publisku akciju sabiedrību un veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (''initial public offering'', IPO) jeb iziešanu [[birža|biržā]]. Latvijas valsts līdzdalību aviokompānijā plānoja samazināt līdz 25% plus vienai akcijai, tādējādi saglabājot [[veto]] tiesības. Savukārt ''airBaltic'' vadība, gatavojoties IPO, nolēma visu A (akcijas nominālvērtība desmit eiro), B (trīs eiro), C (viens eiro) un D (0,1 eiro) kategoriju akciju nominālvērtību pielīdzināt desmit centiem, līdz ar to uzņēmuma pamatkapitālu samazinot no 596,473 līdz 25,179 miljoniem eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.09.2024-airbaltic-pamatkapitalu-samazinas-par-571-miljonu-eiro.a567213/ «airBaltic» pamatkapitālu samazinās par 571 miljonu eiro] lsm.lv 2024. gada 2. septembrī</ref> Biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka aviokompānija ''[[Lufthansa]]'' apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.09.2024-medijs-vacijas-aviokompanija-lufthansa-apsver-iespeju-pirkt-airbaltic-akcijas.a568244/ Medijs: Vācijas aviokompānija «Lufthansa» apsver iespēju pirkt «airBaltic» akcijas] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 2024. gada novembrī kļuva zināms, ka ''airBaltic'' deviņos mēnešos līdz septembrim strādājis ar teju 50 miljonu eiro zaudējumiem, kaut apgrozījums palielinājies par 12,7 %. Tādēļ akciju sākotnējais publiskais piedāvājums tika pārlikts uz vēlāku laiku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.11.2024-airbaltic-koncerns-devinos-menesos-stradajis-ar-zaudejumiem.a576528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» koncerns deviņos mēnešos strādājis ar zaudējumiem] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī</ref> 2025. gada 28. janvārī Ministru kabinets lēma par stratēģiskā investora piesaisti ''airBaltic'', bet 29. janvārī parakstīja stratēģiskā investora līgumu ar ''Lufthansa'' grupu, kas paredz investīcijas 14 miljonu eiro apmērā un dod tai 10 % līdzdalību.<ref name="Lufthansa">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.01.2025-paraksta-vienosanos-ar-airbaltic-strategisko-investoru-ta-bus-lufthansa-silina-jarekinas-ar-valsts-ieguldijumiem-nakotne.a585724/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Paraksta vienošanos ar «airBaltic» stratēģisko investoru – tā būs «Lufthansa». Siliņa: jārēķinās ar valsts ieguldījumiem nākotnē] lsm.lv 2025. gada 29. janvārī</ref> Vēlāk, pēc ''airBaltic'' iziešanas biržā, "Lufthansa" grupas līdzdalības lielumu noteiktu potenciālā IPO tirgus cena. Darījuma pabeigšanu plānoja pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma 2025. gada otrajā ceturksnī.<ref name="Lufthansa"/> 11. februārī ''airBaltic'' akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 571 miljonu eiro. Par uzņēmuma pagaidu padomes locekļiem iecēla uzņēmuma "''INVL Asset Management''" valdes priekšsēdētāju Andreju Martinovu un uzņēmuma "''Swedavia AB''" padomes locekli Larsu Midlandu, padomē darbu turpināja mazākuma akcionārs Larss Tūsens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.02.2025-airbaltic-iecel-pagaidu-padomes-loceklus-un-samazina-pamatkapitalu-par-571-miljonu.a587369/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «airBaltic» ieceļ pagaidu padomes locekļus un samazina pamatkapitālu par 571 miljonu] lsm.lv 2025. gada 11. februārī</ref> 2025. gada 19. augustā ''airBaltic'' padome par uzņēmuma izpilddirektoru uz 3 gadiem iecēla bijušo ''SAS Scandinavian Airlines'' izpildviceprezidentu un grupas finanšu direktoru, Somijas pilsoni Erno Hildēnu (''Erno Hildén'');<ref>[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/airbaltic-iecel-jaunu-izpilddirektoru airBaltic ieceļ jaunu izpilddirektoru] company.airbaltic.com 2025. gada 19. augustā</ref> viņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, nomainot izpilddirektora pienākumu izpildītāju Paulu Cālīti. 19. augustā Ministru Kabinets nolēma ''airBaltic'' ieguldīt 14 miljonus eiro pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma. 21. augustā ''[[Lufthansa]]'' kļuva par ''airBaltic'' stratēģisko investoru ar kopējo investīciju apjomu 28 miljoniem eiro. Līdz ar to lidasbiedrības īpašanieku sadalījums kļuva šāds: Latvijas valsts (88,37 %), ''Lufthansa'' (10 %) un SIA ''Aircraft Leasing 1'' (1,62 %). ''AirBaltic'' padomi paplašināja līdz pieciem locekļiemː Ruta Amtmane, Aleksandrs Feierzengers, Andrejs Martinovs, Jurģis Sedlenieks un Larss Tūsens.<ref>[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/lufthansa-group-nosledz-ieguldijumu-airbaltic-kopa-ar-latvijas-valsti Lufthansa Group noslēdz ieguldījumu airBaltic kopā ar Latvijas valsti] company.airbaltic.com 2025. gada 21. augustā</ref> 2025. gada pirmajos 9 mēnešos uzņēmums pēc pārtraukuma pirmoreiz strādāja ar nelielu peļņu šajā gada periodā.<ref>[https://www.leta.lv/home/important/27F38A58-C619-4E3D-8B75-FC3DF9194755/ LETA. "airBaltic" koncerns deviņos mēnešos strādājis ar 4,25 miljonu eiro peļņu]{{Novecojusi saite}}</ref> 2026. gada martā ''airBaltic'' paziņoja, ka aptur iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), ja 2026. gadā nebūs pieejams jauns ārējais finansējums, ''airBaltic'' vadība vērsīsies pie pašreizējiem akcionāriem, lai saņemtu papildu finansējumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.03.2026-airbaltic-apturejusi-ipo-procesu-un-neuzskata-to-par-potencialu-kapitala-avotu-2026-gada.a638470/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» apturējusi IPO procesu un neuzskata to par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā] lsm.lv 11.03.2026</ref> Pēc [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] sākuma valdība vērsās Saeimā ar priekšlikumu apstiprināt 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu ''airBaltic'' ar atmaksas termiņu līdz 31. augustam, tomēr 2025. gada pārskats atklāja, ka uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs (mīnus 183 miljoni eiro), īstermiņa saistības par 344 miljoniem eiro pārsniedza aktīvus, bet naudas līdzekļi veidoja tikai 28,2 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa bija ierobežoti obligāciju apkalpošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.04.2026-ekonomists-volskis-finansiali-airbaltic-atrodas-loti-ievainojama-situacija.a642375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ekonomists Voļskis: Finansiāli «airBaltic» atrodas ļoti ievainojamā situācijā] lsm.lv 10.04.2026</ref> 2026. ɡada auɡustā ''airBaltic'' publiskoja jaunu uzņēmuma biznesa plānu ar samazinātu lidmašīnu skaitu, vairāk koncentrējoties uz pelnošākajiem maršrutiem, Rīgu atstājot kā galveno bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.08.2026-airbaltic-maina-kursu-mazaka-flote-un-jauns-finansejums-simtiem-miljonu-apmera.a658405/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «airBaltic» maina kursu: mazāka flote un jauns finansējums simtiem miljonu apmērā] lsm.lv 11.08.2026</ref> 20. augustā Saeima pieņēma ''Air Baltic Corporation'' finanšu stabilizācijas pasākumu likumu un piekrita pagarināt valsts aizdevuma atmaksu, atļaut papildu obligāciju iegādi līdz 30 miljonu eiro apmērā un esošo obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju. Parlaments akceptēja, ka "airBaltic" saistības pret valsti var arī pārvērst akcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.08.2026-saeima-piekrit-airbaltic-valsts-aizdevuma-atmaksas-pagarinasanai-un-papildu-obligaciju-iegadei.a659574/ Saeima piekrīt «airBaltic» valsts aizdevuma atmaksas pagarināšanai un papildu obligāciju iegādei] lsm.lv 20.08.2026</ref> === ''Chapter 11'' procedūra === 2026. ɡada septembrī ''airBaltic'' vērsās ASV Ņujorkas štata Maksātnespējas tiesā, lai uzsāktu savu finanšu saistību restrukturizāciju atbilstoši ASV likumos noteiktajai "Chapter 11" procedūrai, lai tiesas uzraudzībā vienotos ar kreditoriem par parādu un citu saistību pārkārtošanu. Ja procedūra būs veiksmīga, "airBaltic" nākotnē varēs turpināt darbu kā aviokompānija ar mazāku lidmašīnu un galamērķu skaitu, bet labākiem finanšu rādītājiem. "Chapter 11" procedūra paver iespēju veikt šādu uzņēmuma darbības pārkārtošanu, vienlaikus nodrošinot aizsardzību pret kreditoru prasībām, kas varētu apgrūtināt uzņēmuma ikdienas darbību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/16.09.2026-lsm-skaidro-kas-ir-airbaltic-glabsanai-iecereta-chapter-11-procedura.a663487/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular LSM skaidro: Kas ir «airBaltic» glābšanai iecerētā «Chapter 11» procedūra] lsm.lv 16.09.2026</ref> == Inovācijas un rekordi == === Inovācijas === * 2023. gadā ''airBaltic'' visus lidaparātus aprīkoja ar ''SpaceX'' interneta pieslēguma sistēmu ''Starlink'', kas ļauj pasažieriem izmantot bezmaksas internetu lidojumu laikā. * 2017. gada maijā ''airBaltic'' kļuva par vienu no pirmajām aviokompānijām Eiropā, kas sākusi izmantot ''[[Facebook]]'' dinamiskās ceļojumu reklāmas (''Facebook Dynamic Ads for Travel (DAT)'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju|title=airBaltic sāk izmantot jaunu Facebook inovāciju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811042601/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju}}</ref> * 2016. gada 14. decembrī ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas veic komerciālos lidojumus ar [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz CS300) lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums|title=airBaltic – pasaulē pirmais CS300 lidojums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220204723/https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums}}</ref> *2014. gada 22. jūlijā ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt ''[[Bitcoin]]'' kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.<ref>[https://twitter.com/airBaltic/status/491546645923131392 airBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu]</ref> * 2013. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pasažieriem piedāvā pilnībā personalizēt maltītes, ieviešot inovatīvu ēdiena pasūtīšanas sistēmu, kas ļauj ceļotājiem pašiem komplektēt savu maltīti. Pasažieri pēc rezervāciju veikšanas internetā var izvēlēties savu maltīti lidojumam no vairāk nekā 70 dažādām iespējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates|title=airBaltic ļaus ceļotājiem personalizēt ēdienu uz virtuālas paplātes|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2017-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20170106183641/https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates}}</ref> === Rekordi === * 2017. gada 21. jūlijā ''airBaltic'' ar savu tikko saņemto 6. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (reģ. nr. YL-CSF) uzstādīja pasaules rekordu, sagatavojot to pirmajam komerciālajam lidojumam vien 50 minūšu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu|title=airBaltic ar sesto CS300 lidaparātu uzstāda pasaules rekordu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052833/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu}}</ref> * ''airBaltic'' pieder garākais [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidojums (Rīga-Dubaja), kas ilgst 6 stundas un 50 minūtes. Lidojums no Rīgas uz [[Tenerife|Tenerifi]] ilgst apmēram 6 stundas un 40 minūtes. == Lidojumu galamērķi == {{pamatraksts|airBaltic lidojumu galamērķi}} Līdz 2011. gadam ''airBaltic'' tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā ''airBaltic'' atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150212031250/http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |archivedate={{dat|2015|02|12||bez}} }}</ref> 2017. gadā, saņemot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, ''airBaltic'' atklāja 11 jaunus galamērķus. Tika palielināts reisu skaits arī no Tallinas un Viļņas. Vienīgas reģionālais maršruts, kurā ''airBaltic'' izpildīja lidojumus, bija Rīga-[[Starptautiskā lidosta "Liepāja"|Liepāja]], kas bija arī īsākais šīs aviokompānijas reiss. Lidojumus uz Liepāju zemā pieprasījuma dēļ atcēla 2020. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju |title=airBaltic. airBaltic uz laiku pārtrauc lidojumus uz Liepāju |access-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220206234933/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju }}</ref> Visi pārējie ''airBaltic'' lidojumi ir starptautiski. 2024. gadā ''airBaltic'' piedāvāja lidojumus uz vairāk nekā 130 galamērķiem no Rīgas, Tallinas, Viļņas, [[Tampere]]s un sezonāli no [[Grankanārija]]s. 2024. gadā tā savos maršrutos veica 47 000 lidojumu un pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, bet ieskaitot lidsabiedrības lidmašīnu nomas darījumu lidojumus citu aviokompāniju maršrutos, tā kopumā veica 73 300 lidojumu un pārvadāja 8,3 miljonus pasažieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.01.2025-airbaltic-parvadato-pasazieru-skaits-pern-pieaudzis-par-13.a583771/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «airBaltic» pārvadāto pasažieru skaits pērn pieaudzis par 13%] lsm.lv 2025. gada 15. janvārī</ref> === Koda koplietošanas līgumi === [[Koda koplietošana]] ir vairāku lidsabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda ''airBaltic'', bet otro — sadarbības partneris — pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan ''airBaltic'', gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem ''airBaltic'' sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus. 2024. gada nogalē ''airBaltic'' bija koda koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/lido-ar-airbaltic/sadarbibas-partneri|title=Sadarbības partneri {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2025-01-05|language=lv}}</ref> {{Col-begin|width=65%}} {{Col-3}} * [[Aegean Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Air Canada]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Air France]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Air Serbia]] <small>([[Etihad Airways Partners]])</small> * [[Azerbaijan Airlines]] * [[Austrian Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Bulgaria Air]] * [[British Airways]] <small>([[Oneworld]])</small> * [[Brussels Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Delta Air Lines]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Etihad Airways]] * [[Icelandair]] * [[Iberia]] <small>([[Oneworld]])</small> * [[ITA Airways]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[KLM]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Lufthansa]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[KM Malta Airlines]] * [[Polijas aviolīnijas LOT|LOT Polish Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Scandinavian Airlines]] (SAS) <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Swiss]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[TAP Air Portugal]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[TAROM]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Uzbekistan Airways]]{{Col-end}} == Flote == === Pašreizējā flote === {| class="toccolours" border="1" cellpadding="3" style="border-collapse:collapse; text-align:center" |+'''''airBaltic'' pašreizējā gaisa flote'''<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/gaisa-flote Gaisa flote], airbaltic.lv</ref> |- bgcolor="#cdda32" !Lidmašīnas tips !Attēls !Sāka izmantot !Izmanto !Pasūtītas !Sēdvietas !Piezīmes |- |[[Airbus A220|Airbus A220-300]]<br />{{nobr|(agrāk Bombardier CS300)}} |[[Attēls:airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (31298816746).jpg|150px]] |2016. gadā |54<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026</ref> |44<ref name="airBaltic-fleet-size">{{ziņu atsauce |title=airBaltic Receives Its Fourth Airbus A220-300 Delivery of 2026 |url=https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |access-date=13 April 2026 |date=8 April 2026 |archive-date={{dat|2026|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260413175352/https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |dead-url=no |language=en }}</ref> |148/149<ref name="airBaltic-fleet-seats">{{ziņu atsauce |title=airBaltic fleet Airbus A220-300 |url=https://company.airbaltic.com/en/fleet |access-date=16 April 2026 |archive-date=16 April 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416124847/https://company.airbaltic.com/en/fleet |website=airbaltic.com}}</ref> |align=left|airBaltic ir paziņojis par plāniem palielināt savu floti līdz 99 lidmašīnām līdz 2032. gadam. '''YL-CSL''' un '''YL-ABN''' nokrāsotas Latvijas karoga krāsās.<br />'''YL-CSJ''' nokrāsota Igaunijas karoga krāsās.<br />'''YL-CSK''' nokrāsota Lietuvas karoga krāsās. |} 2012. gada 20. decembrī ''airBaltic'' paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar [[Kanāda]]s ''[[Bombardier Commercial Aircraft]]'' kompāniju par desmit jaunu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz ''Bombardier CS300'') lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit tādām lidmašīnām. Pirmās ''CSeries'' lidmašīnas tika saņemtas 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski ''airBaltic'' pāriet tikai uz ''Airbus'' lidmašīnām. 2018. gada 28. maijā tika paziņots par vēl 30 ''Airbus A220-300'' pasūtījumu. ''airBaltic'' [[Bombardier CS300|Airbus A220-300]] lidaparātos izmanto ''[[Pratt & Whitney]] PW1521G'' dzinējus, kas nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] ir videi draudzīgākais komerciālais lidaparāts pasaulē (savā klasē) - tas izdala par 20% mazāk [[Oglekļa dioksīds|CO₂]] emisijas un par 50% mazāk [[NOx]] emisijas nekā citi pašreiz ražošanā esošie lidaparāti (vidēji). Tā ir arī savā klasē klusākā pasažieru lidmašīna - tās trokšņu līmenis ir apmēram tik mazs cik mazajām reģionālajām turbopropelleru lidmašīnām. Pat braukšana pa šoseju rada lielāku troksni. Tas ir arī pirmais lidaparāts pasaulē, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurspīdīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a220.airbaltic.com/lv/environment/more-about-green-achievements/|title=airBaltic Airbus A220-300|last=www.airbaltic.com|first=airBaltic /|website=airBaltic Airbus A220-300|access-date=2018-10-24|language=lv}}</ref><ref>[http://www.airbaltic.lv/public/51386.html airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi] ''airBaltic'' preses relīze 2012. gada 20. decembrī</ref> 2018. gada septembrī ''airBaltic'' rīkoja vārdu došanas konkursu - internetā varēja balsot par to, kādu pilsētu vārdos nosaukt 14 [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnas. Konkursā uzvarēja [[Cēsis]], kam sekoja [[Alūksne]], [[Valmiera]], [[Kuldīga]], [[Smiltene]], [[Ogre]], [[Līvāni]], [[Bauska]], [[Gulbene]], [[Rīga]], [[Jelgava]], [[Liepāja]], [[Jūrmala]] un [[Sigulda]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-lidmasinu-kristibu-konkursa-uzvar-cesis.d?id=50416551|title='airBaltic' lidmašīnu 'kristību' konkursā uzvar Cēsis|work=DELFI|access-date=2018-10-23|date=2018-09-21|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2018. gada 9. novembrī ''airBaltic'' Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - Latvijas karoga krāsās nokrāsotu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnu (reģ. nr. YL-CSL). Svinīgajā lidmašīnas prezentēšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade|title=airBaltic pasniedz īpašu dāvanu Latvijai simtgadē|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-11-09|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052807/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade}}</ref> 2023. gadā par godu 40. saņemtajai lidmašīnai un gaidāmajiem Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem ''airBaltic'' izveidoja otro Airbus A220-300 lidmašīnu Latvijas karoga krāsās. 2026. ɡada 8. jūlijā kļuva zināms, ka ''airBaltic'' jūnija beigās samazinājusi "Airbus A220-300" lidmašīnu skaitu līdz 54 lidmašīnām. 2026. gada vasaras sezonā līdz 25 "airBaltic" lidmašīnām lido "Lufthansa Group" partneru tīklā ("Swiss", "Austrian Airlines" un "Brussels Airlines", kā arī "Air Serbia").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026</ref> Auɡustā kļuva zināms, ka līdz gada beigām AirBaltic lidmašīnu skaitu plānoja samazināt līdz 36 un atcelt iepriekšējās vadības plānu nākotnē iepirk līdz 100 lidmašīnām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.08.2026-airbaltic-maina-kursu-mazaka-flote-un-jauns-finansejums-simtiem-miljonu-apmera.a658405/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi «airBaltic» maina kursu: mazāka flote un jauns finansējums simtiem miljonu apmērā] lsm.lv 11.08.2026</ref> === Vēsturiskā flote === {| class="toccolours" border="1" cellpadding="3" style="border-collapse:collapse;text-align:center" |+'''''airBaltic'' vēsturiskā gaisa flote<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/uznemuma-vesture|title=Uzņēmuma vēsture – Par mums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/Air-Baltic|title=airBaltic Fleet Details and History|website=www.planespotters.net|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2020-04-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20200424124321/https://www.planespotters.net/airline/Air-Baltic}}</ref>'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic-celebrates-22-years-in-the-air|title=airBaltic svin 22 gadu jubileju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2008/airbaltic-papildina-floti-ar-lielako-lidmasinu-baltijas-regiona|title=airBaltic papildina floti ar lielāko lidmašīnu Baltijas reģionā|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}</ref> |- bgcolor="#cdda32" !Lidmašīnas tips !Kopā !Tika izmantota !Piezīmes |- |align=left|[[Saab 340]] |1 |1995—1999 |align=left|Aizvietota ar [[Fokker 50]] |- |align=left|[[British Aerospace 146-200]] |1 |1995—1996 |align=left|Īrēta 3 mēnešus |- |align=left|[[Avro RJ70]] |3 |1996—2005 |align=left|Aizvietotas ar [[Boeing 737-500]]. |- |align=left|[[Fokker 50]] |9 |1998—2011 |align=left|Aizvietotas ar [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]]. |- |align=left|[[Boeing 737-500]] |10<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci - neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |2003—2019 |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Boeing 737|Boeing 737-300]] |6<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |2007—2020<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Boeing 757-200]] |2 |2008—2014 |align=left| |- |align=left|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Q400 Next Gen]] |12 |2010—2023 |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Bombardier CRJ-900NG]] |1 |2023 |align=left|Īrēta no [[Xfly]] uz vasaras sezonu |- | align=left|[[Airbus A320|Airbus A319-100]] |2 |2013—2014 2023 | align=left|Īrēta no [[Czech Airlines]] 3 mēnešus Īrēta no [[Carpatair]] uz vasaras sezonu. |- |align=left|[[Airbus A320-232]] |2 |2023 |Īrēta no [[Danish Air Transport]] un [[Cyprus Airways]] uz vasaras sezonu |} == Apbalvojumi == * Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma "OAG Aviation Solutions" analītiķi atzinuši ''airBaltic'' par 2014., 2015. un 2017. gada punktuālāko aviosabiedrību pasaulē - vairāk kā 90% ''airBaltic'' lidojumu savā galamērķī ierodas ar ne vairāk kā 15 minūšu nokavēšanos. 2016. gadā ''airBaltic'' ierindojās trešajā vietā,<ref name="ReferenceB" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule|title=airBaltic atzīta par punktuālāko aviokompāniju pasaulē {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052826/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4577655/airbaltic-atzita-par-treso-punktualako-aviosabiedribu-pasaule|title=«airBaltic» atzīta par trešo punktuālāko aviosabiedrību pasaulē|work=TVNET|access-date=2018-10-23|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/|title=“airBaltic” atkal pasaulē punktuālāko lidsabiedrību saraksta augšgalā|work=skaties.lv|access-date=2018-10-23|language=lv|archive-date=2019-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190822003029/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/}}</ref> savukārt 2018. gadā ieņēma otro vietu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas «airBaltic» iekļuvusi punktuālāko aviokompāniju desmitniekā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-airbaltic-iekluvusi-punktualako-aviokompaniju-desmitnieka.a305123/ |accessdate={{dat|2019|1|10||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|5||bez}}}}</ref> * 2018. gadā ''airBaltic'' saņēma [[ATW]] Tirgus līdera balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2018/airbaltic-receives-the-market-leader-award-by-atw|title=airBaltic saņem ATW Tirgus līdera balvu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> * Interneta personāla atlases uzņēmums ''[[CV-online Latvia]]'' no 2011. līdz 2017. gadam katru gadu ir nosaukuši ''airBaltic'' par Latvijā labāko darba devēju transporta un loģistikas sektorā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1|title=TOP darba devēji {{!}} CV-Online - darba piedāvājumi, vakances, CV, personāla atlase|website=www.cv.lv|access-date=2018-10-23|archive-date=2019-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1 |date=2019-10-25 }}</ref> * ''airBaltic'' izpelnījusies arī godu kā ļoti inovatīva aviosabiedrība, ko apliecina, piemēram, 2017. gadā saņemtā CAPA gada reģionālās aviosabiedrības balva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic---the-regional-airline-of-the-year---receives-award-by-capa|title=airBaltic saņem CAPA gada reģionālās lidsabiedrības apbalvojumu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> == Meitasuzņēmumi un zīmoli== Daļa no ''airBaltic'' uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. "[[airBaltic Training|''airBaltic'' Training"]] nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, "''airBaltic''Travel.com", "[[Baltic Taxi]]", "BalticHotels", "BalticMiles" ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas [[Bertolts Fliks|Bertolda Flika]] darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.ir.lv:889/2011/2/23/fliks-piedavajis-valstij-atpirkt-airbaltic-zimolus |title= Fliks piedāvājis valstij atpirkt ''airBaltic'' zīmolus |accessdate= 2015-11-08 |work= |publisher= ir.lv |date= 2011-01-23 }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Incidenti == {{pamatraksts|airBaltic incidenti}} ''airBaltic'' tiek uzskatīta par ļoti drošu aviokompāniju.{{nepieciešama atsauce}} Šīs aviosabiedrības notikušajos nedaudzajos nopietnajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un kopumā 25 gadu laikā <!-- no apmēram 70 miljoniem apkalpoto pasažieriem --> tikai 3 guvuši traumas. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100" heights="80" perrow="6"> Attēls:AirBaltic Boeing 737-500 turbine.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-500]] dzinējs Attēls:Air-baltic-tallinn.jpg|[[Fokker 50]] (iepriekšējā livrejā) [[Tallinas lidosta|Tallinas lidostā]] Attēls:Air Baltic Fokker F-50 (YL-BAT).jpg|[[Fokker 50]] (reģ. nr. YL-BAT) Attēls:De Havilland Canada DHC-8Q-402 Dash 8, YL-BAJ, Air Baltic.jpg|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Dash 8 Q400 NextGen]] Attēls:YL-BDB (9251778894).jpg|[[Boeing 757|Boeing 757-200]] </gallery> <gallery widths="100" heights="80" perrow="6"> Attēls:AirBaltic Airbus A220-300 at Riga Airport.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskajā lidostā "Rīga"]] Attēls:Hannover Airport airBaltic Airbus A220-371 YL-ABN (DSC08172).jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Hanoveras lidostā]] Attēls:YL-CSJ, airBaltic AIRBUS A220-300, Estonian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] Attēls:Air Baltic Airbus A220 YL-CSK named "Vilnius " with Lithuanian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name="TVNET 2016.05.02">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem Pabeigta «airBaltic» akciju kapitāla palielināšana līdz € 256,5 miljoniem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504050230/http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem |date={{dat|2016|05|04||bez}} }} TVNET, 2016. gada 2. maijā</ref> <ref name="lsm.lv">{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/airbaltic-jaunais-investors-un-sm-valsts-sekretars-apmierinati-ar-gausa-darbu.a167532/|title= «airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu|accessdate=2016-02-08 |work= |publisher= [[lsm.lv]]|date= 2016-02-04}}</ref> <ref name="db 2017.04.07">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/danijas-uznemejs-tusens-ieguvis-20-proc-airBaltic-kapitaldalu-461860?utm_campaign=article_title&utm_source=startpage_hot&utm_medium=articlename|title= Dānijas uzņēmējs Tūsens ieguvis 20% airBaltic kapitāldaļu|accessdate= 2017-04-08|last= Atlāce-Bistere|first= Zane|coauthors= |date= 2017-04-07|work= |publisher= }}</ref> <ref name="db 2020.08.05">[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-pamatkapitals-palielinats-lidz-506473-miljoniem-eiro-497916 airBaltic pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro] LETA, 05.08.2020</ref> <ref name="db 2021.12.22">[https://www.db.lv/zinas/ek-apstiprina-airbaltic-pamatkapitala-palielinasanu-par-45-miljoniem-eiro-505661 EK apstiprina airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 45 miljoniem eiro] Db.lv, 22.12.2021</ref> <ref name="db 2022.05.02">[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-atver-bazi-tampere-507470 airBaltic atver bāzi Tamperē] Db.lv, 02.05.2022</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.airbaltic.lv ''airBaltic'' mājaslapa] * [https://airbalticcard.com/lv ''airBaltic''cardMobile mājaslapa] * [https://www.irir.lv/2011/9/6/nacionala-aviosabiedriba-airbaltic Nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” — ir.lv Dzīvie šķirkļi] == Skatīt arī == * [[Ar airBaltic saistītie skandāli|Ar ''airBaltic'' saistītie skandāli]] {{Latvija avio}} [[Kategorija:AirBaltic| ]] [[Kategorija:Latvijas zīmoli]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] 554iopvgnhnhc6j9fzfvgdcwnnm4i7z 0 16001 4536452 4500443 2026-10-15T18:52:55Z محمد أمين الطرابلسي 66954 4536452 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Tunisija | Badge = Tunisian Football Federation logo.svg | FIFA Trigramme = TUN | Nickname = ''Les Aigles de Carthage''<br />(Kartāgas ērgļi) | Association = Tunisijas Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = {{flaga|TUN}} [[Muīns Šābanī]] | Captain = [[Eljāss Shīri]] | Most caps = Radhi Džaidi (105) | Top scorer = Isams Džemaa (36) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _tun26h | pattern_b1 = _tun26h | pattern_ra1 = _tun26h | pattern_sh1 = _tun26h | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _tun26a | pattern_b2 = _tun26a | pattern_ra2 = _tun26a | pattern_sh2 = _tun26a | pattern_so2 = | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | pattern_la3 = _tun26t | pattern_b3 = _tun26t | pattern_ra3 = _tun26t | pattern_sh3 = _tun26t | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 | FIFA Rank = {{Nft rank|45.|down|3|date=2026. gada 11. jūnijs}} | FIFA max = 14. | FIFA max date = 2018. gada aprīlis — maijs | FIFA min = 65. | FIFA min date = 2010. gada jūlijs | First game = {{fb|TUN}} 1:2 {{fb-rt|ALG}}<br />([[Tunisija]]; {{dat|1957|6|25|N|bez}}) | Largest win = {{fb|TUN}} 8:1 {{fb-rt|TPE|OS}}<br />([[Roma]], [[Itālija]]; {{dat|1960|8|18|N|bez}})<br />{{fb|TUN}} 7:0 {{fb-rt|TOG}}<br />([[Tunisa]], [[Tunisija]]; {{dat|2000|1|7|N|bez}})<br />{{fb|TUN}} 7:0 {{fb-rt|MWI}}<br />([[Tunisa]], [[Tunisija]]; {{dat|2005|3|26|N|bez}})<br />{{fb|TUN}} 8:1 {{fb-rt|DJI}}<br />([[Radesa]], [[Tunisija]]; {{dat|2015|6|12|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|HUN}} 10:1 {{fb-rt|TUN}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1960|7|24|N|bez}}) | World cup apps = 7 | World cup first = 1978 | World cup best = Grupu turnīrs: <br />[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]],<br />[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<br />[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 22 | Regional cup first = 1962 | Regional cup best = '''Čempioni:''' 2004 | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 2005 | Confederations cup best = Grupu turnīrs: [[2005. gada FIFA Konfederāciju kauss|2005]] }} '''Tunisijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Tunisija|Tunisijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Tunisijas futbola izlasi pārvalda Tunisijas Futbola Federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1957. gadā cīnoties pret [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrijas izlasi]]. Tunisijas izlase 7 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]], pirmoreiz tas notika [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gadā]]. Visas septiņas reizes Tunisija tā arī neizkļuva no apakšgrupas. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]] Tunisijas izlase ir piedalījusies 22 reizes, 2004. gadā tā pagaidām vienīgo reizi kļuva par [[Āfrika]]s čempioniem. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''Nepiedalījās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nekvalificējās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Izstājās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - Grupu turnīrs * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]-[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Grupu turnīrs * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - Grupu turnīrs * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - Grupu turnīrs == Āfrikas Nāciju kausā == {| |valign="top"| * 1957 - ''Nepiedalījās'' * 1959 - ''Nepiedalījās'' * 1962 - 3. vieta * 1963 - Grupu turnīrs * 1965 - 2. vieta * 1968 - ''Nekvalificējās'' * 1970-1974 - ''Nepiedalījās'' * 1976 - ''Nekvalificējās'' * 1978 - 4. vieta * 1980 - ''Izstājās'' * 1982 - Grupu turnīrs * 1984-1992 - ''Nekvalificējās'' * 1994 - Grupu turnīrs * 1996 - 2. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1998 - Ceturtdaļfināls * 2000 - 4. vieta * 2002 - Grupu turnīrs * 2004 - '''Čempioni''' * 2006 - Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Ceturtdaļfināls * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - Grupu turnīrs * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Ceturtdaļfināls * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Grupu turnīrs * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Ceturtdaļfināls * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - 4. vieta * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - Grupu turnīrs * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - Astotdaļfināls |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Tunisija}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{fr ikona}} {{ar ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:Tunisijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Tunisijā]] cclwise1a34gtq7qmvcq61p8uyrunni 0 18150 4536583 3555431 2026-10-16T09:19:25Z Meistars Joda 781 4536583 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = 50 Cent |Attēls = 50 cent in concert.jpg |Att_izm = 200 px |Fons = solists |Dz_vārds = Kērtiss Džeimss Džeksons III |Dzimis = {{Dat|1975|7|6}} |Vieta = {{flaga|United States}} [[Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |Žanrs = [[reps]] |Nodarbošanās = reperis |Gadi = 1998-pašlaik |Izdevējkompānija = [[G-Unit Records|G-Unit]] / [[Shady Records|Shady]] / [[Aftermath Entertainment|Aftermath]] / [[Interscope Records|Interscope]] |Darbojies_arī = [[G-Unit]] |Mlapa = [http://50cent.com 50cent.com] |Dzimums = V }} '''Kērtiss Džeimss Džeksons III''' (''Curtis James Jackson III'', dzimis {{Dat|1975|7|6}}, [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir reperis, kas zināms ar skatuves vārdu '''50 Cent''', jeb latviski '''50 centi'''. Sākumā gan viņa skatuves vārds bija '''Fiddy Cent'''. Viņš kļuva slavens ar albumiem "Get Rich or Die Tryin'" un "The Massacre". Ar šiem albumiem 50 Cent ieguva multi-platīna panākumus, pārdodot tos vairāk kā 22 miljonu tirāžā pasaulē. Viņš ir zināms ar savu gangstera tēlu, un lepojas ar to, ka ir vairākas reizes sašauts. [[2007. gads|2007]]. gadā iznāca jauns 50 Cent disks - "[[Curtis (50 Cent albums)|Curtis]]". Īsi pirms 50 Cent jaunā albuma iznākšanas cits reperis, [[Kanje Vests]], paziņoja, ka pārspēs 50 Cent albuma pārdošanas ziņā ar savu albumu "[[Graduation]]", kurš iznāca vienā dienā ar Curtis. == Diskogrāfija == {{Pamatraksts|50 Cent diskogrāfija}} * ''[[Get Rich or Die Tryin']]'' (2003) * ''[[The Massacre]]'' (2005) * ''[[Curtis (50 Cent albums)|Curtis]]'' (2007) * ''[[Before I Self Destruct]]'' (2009) * ''[[Black Magic]]'' (2011) == Ārējās saites == [[Attēls:50centinBKK.JPG|thumb|right|50 Cent]] * [https://web.archive.org/web/19991124193831/http://www.50cent.com/ Oficiālā mājaslapa] {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] en5w8l52qv2chmc2b0f6sdnulah39za 0 25599 4536574 4474927 2026-10-16T08:26:14Z ~2026-55475-80 151982 /* */ 4536574 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|komponistu, kurš pazīstams kā Baumaņu Kārlis|Kārlis Baumanis|Kārlis Baumanis}} {{Komponista infokaste | vārds = Baumaņu Kārlis | vārds_orig = Kārlis Baumanis | attēls = 4bk.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Baumaņu Kārlis | dz_gads = 1835 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Viļķene]], [[Viļķenes pagasts|Rūstūžu muižas pagasts]], <br /> [[Valmieras apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], <br /> [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1905 | m_mēnesis = 01 | m_diena = 10 | m_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Limbaži]], [[Valmieras apriņķis]], <br /> [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] <br /> (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | paraksts = | stils = | žanrs = vokālas kompozīcijas un aranžējumi (ap 300), kora dziesmas (ap 50) | mācījies = [[Cimzes skolotāju seminārs|Cimzes skolotāju seminārā]] Valkā | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = }} '''Baumaņu Kārlis''' jeb '''Kārlis Baumanis''' ({{dat VS|{{dat|1835|05|11|N}}|{{dat||4|29|N}}}} — {{dat VS|{{dat|1905|01|10|N}}|{{dat|1904|12|28|N}}}}), pseidonīms '''Ako''', bija skolotājs un [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem [[latvieši|latviešu]] [[komponists|komponistiem]] un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "[[Cinci|Dunduri]]" līdzstrādnieks, [[dramaturģija|dramaturgs]] un [[dzeja|dzejnieks]]. Baumaņu Kārlis bija starp tiem, kuri ievadīja latviešu [[Pirmā atmoda|nacionālās atmodas kustību]]. Plašāk pazīstams kā latviešu tautas himnas "[[Dievs, svētī Latviju]]" autors, kas vēlāk kļuva par [[Latvijas Republikas valsts himna|Latvijas Republikas valsts himnu]]. [[Attēls:Baumanu Karlis.jpg|thumb|275px|Baumaņu Kārļa piemiņas zīme Rīgā, [[Viesturdārzs|Viesturdārzā]]]] {{Audio piemērs |fails = K%C4%81_Daugava_vaida3366.wav |nosaukums = Kā Daugava vaida (Trimpula) |apraksts = Komponista Baumaņu Kārļa skaņdarbs vīru korim, teksta autors [[Auseklis]], izpilda Prezidiju konventa vīru koris, diriģents [[Teodors Kalniņš]] |pos = right }} == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1835|05|11}} tagadējā [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagasta]] Indriķu pusmuižas nomnieka Jākoba Baumaņa un viņa sievas Annes ģimenē kā sestais dēls. 1837. gadā Baumaņu ģimene pārcēlās uz Limbažu pilsmuižas Lemšukalna mājām. Mācījās [[Limbaži|Limbažu]] draudzes skolā (1846—1848), Limbažu elementārskolā (1848—1850) un Limbažu apriņķa skolā (1850—1852). Pēc apriņķa skolas beigšanas no 1853. līdz 1856. gadam mācījās [[Valkas skolotāju seminārs|Cimzes skolotāju seminārā Valkā]], kur apguva vispārizglītojošos priekšmetus, speciālo pedagoģiju, svešvalodas, kora dziedāšanu, ērģeļu un vijoles spēli. 1856. gada vasarā Baumaņu Kārlis pabeidza semināru ar teicamām atzīmēm visos priekšmetos un sāka strādāt par mājskolotāju [[Ķirbižu muiža]]s īpašnieka fon [[fon Aderkaši|Aderkaša]] ģimenē. Aizskarts nacionālās jūtās un neapmierināts ar savu pazemojošo stāvokli, viņš 1858. gada rudenī pameta darbu [[muiža|muižā]] un devās uz Krievijas Impērijas galvaspilsētu Pēterburgu ar vārdiem "Labāk Pēterburgā par dvorņiku, nekā Vidzemē par skolotāju”. Pēterburgā tautas labā varēja izdarīt daudz ko tādu, kas Baltijā tobrīd nebija iespējams. Krievu sabiedrība daudzkārt atbalstīja latviešu nacionālos centienus, tādēļ Pēterburgā 1860. gados izveidojās latviešu progresīvās domas centrs, kuram pievienojās Baumanis. Sākumā viņš dzīvoja pie brāļiem – Mārtiņa un Jēkaba, kas tur bija ieradušies jau agrāk kā amata zeļļi. Sakarā ar to, ka Cimzes semināra atestāts nepiešķir tiesības strādāt skolotāja darbu Pēterburgā, Baumanis ar Jāņa Cimzes jaunākā brāļa [[Dāvids Cimze|Dāvida Cimzes]] atbalstu īsā laikā sagatavojās nepieciešamajam mājskolotāja eksāmenam, ko nokārtoja ar ļoti labām zināšanām. Viņš sāka strādāt par audzinātāju un kaligrāfijas skolotāju Sv. Annas baznīcas skolā. Līdztekus bija mājskolotājs Krievijas [[Tautas apgaismošanas ministrija]]s 1.departamenta direktora Nikolaja Rēbindera ģimenē. Tur viņam pavērās plašas iespējas pašizglītībai (mājās bija liela privāta bibliotēka ar ievērojamiem darbiem vēsturē un pedagoģijā) un izdevība satikties ar daudzām tā laika ievērojamām personām, tai skaitā vācu valstsvīru [[Oto fon Bismarks|Bismarku]] u.c. 1860. gadā Baumanis dabūja pastāvīgu darbu kā vācu valodas pasniedzējs Pēterburgas Reformātu skolā, kurā viņš nostrādāja vairāk kā divdesmit gadu. Skolas direktors Dāvids Margo pamudināja viņu sastādīt vācu valodas mācību grāmatu, kas tika izdota 1865. gadā: „Elemente deutscher Schrift un Sprache”.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Mārite|first=Purmale|date=2005|title=BAUMAŅU KĀRLIS – PERSONĪBA LATVIEŠU KULTŪRĀ|url=https://www.limbazubiblioteka.lv/files/editor/Baumanu_Karlis_personiba_.pdf|journal=Kursa darbs kultūroloģijā|volume=|pages=|via=LATVIJAS KULTŪRAS KOLEDŽA}}</ref> Šajā laikā viņš iestājās jaundibinātajā Pēterburgas latviešu lasāmajā biedrībā (1862), bija "[[Pēterburgas Avīzes|Pēterburgas Avīžu]]" līdzstrādnieks (1862—1865), kur tolaik darbojās arī [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklis]]. Jau Cimzes seminārā viņš bija iemācījies vācu mūzikas garā harmonizēt tautasdziesmas, 1865. gadā Baumanis ņēma klavierspēles privātstundas pie Pēterburgas konservatorijas profesora F. Černija. 1860. gadu beigās radās Baumaņu Kārļa pirmās tautasdziesmu apdares un viņš sāka domāt par oriģināldziesmu sacerēšanu. Svarīgs pavērsiens viņa dzīvē bija ievēlēšana par [[Rīgas Latviešu biedrība]]s runasvīru un Dziedāšanas komisijas locekli 1870. gadā, kur viņš rosīgi piedalījās [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku]] sagatavošanā. Šajā gadā viņš salaulājās ar Sārumu muižas rentnieka Ferdinanda fon Vites meitu Mariju Karolīni Elizabeti un bija vācu valodas skolotājs prestižajā [[Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūts|Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūtā]]. 1871. gadā viņš papildinājās kompozīcijas mācībā pie čehu mūziķa Voiceha Hlavača. 1872. gada 14. novembrī piedzima viņa meita Lilija Elizabete. 1873. gadā par panākumiem pedagoģiskajā darbā viņu apbalvoja ar Sv. Annas ordeni. 1873. gada Pirmajos Dziesmu svētkos atskaņoja divas Baumaņu Kārļa oriģināldziesmas — "[[Tēvijas dziesma|Tēvijas dziesmu]]" un "[[Daugavas zvejnieku dziesma|Daugavas zvejnieku dziesmu]]".<ref>[http://www.periodika.lv/Repository/ml.asp?Ref=TEFLLzE5MzAvMDEvMTEjQXIwMDMwNw==&Mode=Gif&Locale=latvian-skin-custom Mūsu valsts himnas]{{Novecojusi saite}}, raksts par A.Melnalkšņa atmiņām un pētījumiem laikrakstā [[Latvijas Kareivis]] (11.01.1930), informācija iegūta 04.07.2008 LNB portālā periodika.lv</ref> Tautas himnu "Dievs, svētī Latviju!" programmā cenzūras dēļ neiekļāva, bet tomēr dziedāja svinīgajā atklāšanas aktā 1873. gada 26. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības zālē. Baumaņu Kārlis kopā ar savu skolotāju [[Jānis Cimze|Jāni Cimzi]] un virsdiriģentiem darbojās koru karu žūrijas komisijā. 1874. gadā Pēterburgā publicēja Baumaņa dziesmu krājumus "Austra" un "Līgo" ar himnu "Dievs, svētī Latviju", pēdējo gan Rīgas ostā vietējā valdība konfiscēja<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.lirika.htm |title=Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture |access-date={{dat|2013|08|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305010713/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.lirika.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> un sadedzināja turpat Daugavmalā. 1874. gadā Baumaņu Kārlis kopā ar Kronvaldu Ati vadīja Otro vispārējo skolotāju konferenci, kur divsimt piecdesmit septiņi skolotāji pirmo reizi paši bez mācītāju virsuzraudzības pārsprieda latviešu skolu lietas, īpašu nozīmi jaunā cilvēka „sirds izglītošanā” piešķirot tautasdziesmai un mūzikai.<ref name=":0" /> 1875. gadā Pēterburgā iznāca viņa dziesmu krājums ''Mortuos plango'' [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] piemiņai, dziesma "Mūsu Tēvs debesīs" (pirmā latviešu garīgā dziesma) un skolotājam Voiceham Hlavačam dāvinātais skaņdarbs ar Bībeles tekstu. 1875. gada 25. maijā piedzima viņa meita Marta Matilde. No 1875. līdz 1878. gadam Baumanis bija almanahu "Dunduri" līdzstrādnieks un faktiskais izdevējs. 1870. gadu vidū izcēlās asa [[polemika]] sakarā ar [[Jānis Cimze|J. Cimzes]] "Dziesmu rotas" 3. daļas kritiku, kurā Baumanis pārmeta Cimzem vācu tekstu un meldiju piejaukšanu latviešu tautas dziesmām. Polemikas atskaņas bija arī "Dunduru" satīrā, kur tika izsmieta tumsonība un atpakaļrāpulība. 1877. gada pavasarī viņš pabeidza krājumu "Dziesmu vītols" skolām un biedrībām, kuru neizdeva cenzūras dēļ. Par spīti tam 1878. gadā Krievijas Impērijas valdība Baumani apbalvoja ar Sv. Staņislava ordeni par panākumiem pedagoģiskajā darbā un 1880. gada [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|Otro Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku]] repertuārā uzņēma viņa dziesmas "[[Trimpula]]", "[[Latviski lai atskan dziesmas]]" un "[[Mūsu Tēvs debesīs (Baumaņu Kārlis)|Mūsu Tēvs debesīs]]". Tomēr [[1881]]. gadā viņu atbrīvoja no skolotāja darba [[Reformātu skola|Reformātu skolā]], uzteicot arī dzīvokli. Par atlaišanas iemesliem tiek minētas vairākas versijas. Daži, tostarp radinieki, uzskata, ka pie vainas ir pārmērīgā grādīgo dzērienu lietošana. Tiek minēti arī kādi valodas traucējumi, taču pārliecinošs ir arī skaidrojums par nelabvēļu ietekmi un pieļāvums, ka 1881. gadā, sākot valdīt caram [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandram III]], viņš uzsāka „tīrīšanu” sabiedrībā un „disidents” Baumaņu Kārlis ir iekļuvis šajā sarakstā.<ref name=":0" /> [[Attēls:Baumaņu Kārļa kapa piemineklis.jpg|thumb|right|Piemineklis Limbažu kapos, G. Šķilters, 1920. Foto 2025. gadā]] Pēc atgriešanās dzimtenē [[1882]]. gadā Baumaņu Kārlis apmetās [[Limbaži|Limbažos]] un aktīvi darbojās Limbažu Saviesīgajā biedrībā un vadīja jautājumu un atbilžu vakarus. Viņa redakcijā tika izdots "[[Īstais Baltijas kalendārs]]", kur Baumaņu Kārlis publicēja arī savus sacerējumus. Mūža nogalē rakstītās "Palma lapiņas, plūktas no dzīvības koka" jeb "garīgās svētku dziesmiņas katram dzīves gadījumam" iespieda Mārtiņš Elksne savā Limbažu tipogrāfijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apinis.lv/books/100%20LV%20web/100%20LV%204%20K%C4%81rlis%20Baumanis.pdf |title=100 LATVIJAS PERSONĪBU |access-date={{dat|2013|08|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160308013400/http://www.apinis.lv/books/100%20LV%20web/100%20LV%204%20K%C4%81rlis%20Baumanis.pdf |archivedate={{dat|2016|03|08||bez}} }}</ref> 1888. gadā [[Trešie Dziesmu svētki|Trešajos Dziesmu svētkos]] simfoniskais orķestris atskaņoja "Dievs, svētī Latviju!", bet 1895. gadā [[Ceturtie Dziesmu svētki|Ceturtajos Dziesmu svētkos]] dziesmu "Dievs, svētī Latviju!" kā latviešu tautas himnu iekļāva koru kopkoncerta programmā. Baumaņu Kārlis miris {{dat|1905|01|10}}, apglabāts Limbažu kapsētā. Kapa pieminekļa autors — [[Gustavs Šķilters]] (1920). 1998. gada 16. maijā sakarā ar Limbažu 775 gadu jubileju Baumaņu Kārlim tika atklāts piemineklis [[Limbaži|Limbažos]], Baumaņu Kārļa laukumā. Tā tēlnieki ir Z. Rapa un J. Rapa.<ref>https://www.visitlimbazi.lv/lv/pieminekli?1233421853</ref> Arī viņa meita Elizabete Lilija kļuva par skolotāju Limbažos. == Darbi == [[Attēls:Dievs, svētī Latviju.jpg|thumb|left|250px|Baumaņu Kārļa rakstītās "Dievs, svētī Latviju" notis.]] === Mūzikas kompozīciju krājumi === * "Austra" 3 burtnīcas (1874) ar 36 dziesmām. Tajās centrālo vietu ieņem kora dziesmas ("[[Trimpula]]", "Raug, tavas tautas liktens", u.c.) un solo dziesmas ("Tautai", "Zilais kalns", "Ūdens plūdi" u.c.) ar Ausekļa tekstiem. * "Līgo" (1874) ar 66 dziesmām vīru korim. Šajā krājumā vērojama vēl dziļāka jaunlatviešu kustības ietekme. Krājumā ievietotas 66 dziesmas — gan oriģināl kompozīcijas korim ("[[Tēvijas dziesma]]", "Patiesībai un vienprātībai", "Viens veclatvietis un daudz jaunlatviešu" u.c.), gan tautas dziesmu apdares. * “Mortuos plango” (1875) Ata Kronvalda piemiņai ar četrām dziesmām. * “Dziesmu vītols” (1877) — dziesmu krājums trīs burtnīcās skolām un biedrībām kopā ar Ausekli, kuros bija Baumaņa komponētās dziesmas ar Ausekļa tekstiem ("Uz skolu", "[[Gaismas pils]]", "[[Trimpula]]", [[dainas|tautas dziesmu]] harmonizējumi u.c.). === Literārā darbība === Baumaņu Kārlis 1870. gados rosīgi darbojās arī [[literatūra|literatūrā]] un [[publicistika|publicistikā]] ar pseidonīmiem ''Aco, [[Ako]], Antikangars, Aco — Antikangars''. Viņš pats zīmēja arī [[karikatūra]]s satīriskajā izdevumā "[[Dunduri]]". Bija vairāku satīrisku dziesmu autors, viņa teksts "Latvju tautas dziesmas liktenis", kurā izsmiets latviešu tautas dziesmu noniecinātājs baltvācu [[luterāņi|luterāņu]] [[mācītājs]] — "''melnās drānās plikgalv’s, bāls un sašutis''". Dziesmas teksts beidzās ar sajūsmu, ka radušies tautieši, kas ar spalvas palīdzību cīnās pret šo plikgalvi un Latvijā sāk skanēt tautas īstās dziesmas:<br />"''Slava jaunam tautas ziedam!''<br />''Sveiks lai valda Līgas gars!''" === Dramaturģija === Manuskriptā palikusi satīriskā [[luga]] "No tumsas caur dūmiem pie gaismas" ("Scenas iz Baltijas, uzzīmētas no ''ACO''"). Šī divcēlienu luga sabiedriskajā skanējuma ziņā tuva "Dunduru" satīrai, tajā skan arī Zobugala motīvi. Lugā tēloti latviešu studenti — [[jaunlatvieši|jaunlatvisko]] centienu paudēji, kuri asi kritizē [[Baltija]]s [[vācieši|vāciešu]] kundzību. Studenti lugas gaitā pārvērš veco laiku pinekļos ieslīgušo saimnieku par apgaismotu cilvēku. Lugā izzoboti arī [[Kristīgā baznīca|baznīca]]s kalpi. Lugas personas izsaka asas replikas par Baltijas agrārajām attiecībām. [[Attēls:Karlis Baumanis Denkmal Limbazi.jpg|Limbažu centrā|thumb|right]] === Publicistika === Baumaņu Kārļa publicistiskie teksti atrodami presē. Viņš polemizējis par tautas dziesmu tekstu un mūzikas jautājumiem, rakstījis arī par [[valodniecība|valodniecību]]. Vairāki viņa raksti iespiesti viņa sastādītajā un rediģētajā "Īstajā Baltijas kalendārā" ([[1890]] — [[1899]]), kuru viņš ir arī ilustrējis. == Apbalvojumi == Par izciliem sasniegumiem pedagoga darbā Sanktpēterburgā Baumaņu Kārlis 1873. gadā saņēmis Sv.Annas ordeni, bet 1878. gadā - Sv.Staņislava ordeni.<ref name=":0" /> == Piemiņa == * 1920. gadā [[Limbaži|Limbažu]] kapos uzstādīts [[Gustavs Šķilters|Gustava Šķiltera]] izgatavots kapa piemineklis. * 1973. gadā Rīgā, [[Viestura dārzs|Viesturdārzā]], atzīmējot [[Latviešu dziesmu svētki|latviešu dziesmusvētku]] simtgadi, Baumaņu Kārlim uzstādīta piemiņas zīme. * 1998. gadā sakarā ar Limbažu 775 gadu jubileju, Limbažu vecpilsētā (Dailes un Cēsu ielu krustojumā) atklāja pieminekli. Tā autori ir tēlnieki Juris Rapa un Zigrīda Rapa, arhitekts A. Āboliņs. Limbažu galvenais laukums nosaukts Baumaņu Kārļa vārdā. * 2005. gadā [[Latvijas Pasts]] izdevis piemiņas pastmarku [[Attēls:Stamps of Latvia, 2005-11.jpg|Latvijas pasts 2005|left]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080531043251/http://lgb.elimbazi.lv/?s=26248 Limbažu Galvenās bibliotēkas datubāze] ar materiāliem par Baumaņu Kārli * Anda Buševica (2016. gada 19. novembris). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/latvijas-himnas-autors-baumanu-karlis-izcila-un-tragiska-personi.a77225/ Latvijas himnas autors Baumaņu Kārlis - izcila un traģiska personība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211123153241/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/latvijas-himnas-autors-baumanu-karlis-izcila-un-tragiska-personi.a77225/ |date={{dat|2021|11|23||bez}} }}. ''Augstāk par zemi''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2016. gada 20. novembrī. * [https://web.archive.org/web/20070510145655/http://www.avd.edu.lv/Novads/CILVEKI/limbazi.htm Limbažu novads un tajā dzimušie un/vai dzīvojošie ievērojamie cilvēki] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baumanu Karlis}} [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas dramaturgi]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Limbaži]] [[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]] mr4ypmy5zldea0ntct09pydv51ved3k 4536592 4536574 2026-10-16T09:48:32Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55475-80|~2026-55475-80]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4474927 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|komponistu, kurš pazīstams kā Baumaņu Kārlis|Kārlis Baumanis|Kārlis Baumanis}} {{Komponista infokaste | vārds = Baumaņu Kārlis | vārds_orig = Kārlis Baumanis | attēls = 4bk.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Baumaņu Kārlis | dz_gads = 1835 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Viļķene]], [[Viļķenes pagasts|Rūstūžu muižas pagasts]], <br /> [[Valmieras apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], <br /> [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1905 | m_mēnesis = 01 | m_diena = 10 | m_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Limbaži]], [[Valmieras apriņķis]], <br /> [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] <br /> (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | paraksts = | stils = | žanrs = vokālas kompozīcijas un aranžējumi (ap 300), kora dziesmas (ap 50) | mācījies = [[Cimzes skolotāju seminārs|Cimzes skolotāju seminārā]] Valkā | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = }} '''Baumaņu Kārlis''' jeb '''Kārlis Baumanis''' ({{dat VS|{{dat|1835|05|11|N}}|{{dat||4|29|N}}}} — {{dat VS|{{dat|1905|01|10|N}}|{{dat|1904|12|28|N}}}}), pseidonīms '''Ako''', bija skolotājs un [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem [[latvieši|latviešu]] [[komponists|komponistiem]] un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "[[Dunduri (žurnāls)|Dunduri]]" līdzstrādnieks, [[dramaturģija|dramaturgs]] un [[dzeja|dzejnieks]]. Baumaņu Kārlis bija starp tiem, kuri ievadīja latviešu [[Pirmā atmoda|nacionālās atmodas kustību]]. Plašāk pazīstams kā latviešu tautas himnas "[[Dievs, svētī Latviju]]" autors, kas vēlāk kļuva par [[Latvijas Republikas valsts himna|Latvijas Republikas valsts himnu]]. [[Attēls:Baumanu Karlis.jpg|thumb|275px|Baumaņu Kārļa piemiņas zīme Rīgā, [[Viesturdārzs|Viesturdārzā]]]] {{Audio piemērs |fails = K%C4%81_Daugava_vaida3366.wav |nosaukums = Kā Daugava vaida (Trimpula) |apraksts = Komponista Baumaņu Kārļa skaņdarbs vīru korim, teksta autors [[Auseklis]], izpilda Prezidiju konventa vīru koris, diriģents [[Teodors Kalniņš]] |pos = right }} == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1835|05|11}} tagadējā [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagasta]] Indriķu pusmuižas nomnieka Jākoba Baumaņa un viņa sievas Annes ģimenē kā sestais dēls. 1837. gadā Baumaņu ģimene pārcēlās uz Limbažu pilsmuižas Lemšukalna mājām. Mācījās [[Limbaži|Limbažu]] draudzes skolā (1846—1848), Limbažu elementārskolā (1848—1850) un Limbažu apriņķa skolā (1850—1852). Pēc apriņķa skolas beigšanas no 1853. līdz 1856. gadam mācījās [[Valkas skolotāju seminārs|Cimzes skolotāju seminārā Valkā]], kur apguva vispārizglītojošos priekšmetus, speciālo pedagoģiju, svešvalodas, kora dziedāšanu, ērģeļu un vijoles spēli. 1856. gada vasarā Baumaņu Kārlis pabeidza semināru ar teicamām atzīmēm visos priekšmetos un sāka strādāt par mājskolotāju [[Ķirbižu muiža]]s īpašnieka fon [[fon Aderkaši|Aderkaša]] ģimenē. Aizskarts nacionālās jūtās un neapmierināts ar savu pazemojošo stāvokli, viņš 1858. gada rudenī pameta darbu [[muiža|muižā]] un devās uz Krievijas Impērijas galvaspilsētu Pēterburgu ar vārdiem "Labāk Pēterburgā par dvorņiku, nekā Vidzemē par skolotāju”. Pēterburgā tautas labā varēja izdarīt daudz ko tādu, kas Baltijā tobrīd nebija iespējams. Krievu sabiedrība daudzkārt atbalstīja latviešu nacionālos centienus, tādēļ Pēterburgā 1860. gados izveidojās latviešu progresīvās domas centrs, kuram pievienojās Baumanis. Sākumā viņš dzīvoja pie brāļiem – Mārtiņa un Jēkaba, kas tur bija ieradušies jau agrāk kā amata zeļļi. Sakarā ar to, ka Cimzes semināra atestāts nepiešķir tiesības strādāt skolotāja darbu Pēterburgā, Baumanis ar Jāņa Cimzes jaunākā brāļa [[Dāvids Cimze|Dāvida Cimzes]] atbalstu īsā laikā sagatavojās nepieciešamajam mājskolotāja eksāmenam, ko nokārtoja ar ļoti labām zināšanām. Viņš sāka strādāt par audzinātāju un kaligrāfijas skolotāju Sv. Annas baznīcas skolā. Līdztekus bija mājskolotājs Krievijas [[Tautas apgaismošanas ministrija]]s 1.departamenta direktora Nikolaja Rēbindera ģimenē. Tur viņam pavērās plašas iespējas pašizglītībai (mājās bija liela privāta bibliotēka ar ievērojamiem darbiem vēsturē un pedagoģijā) un izdevība satikties ar daudzām tā laika ievērojamām personām, tai skaitā vācu valstsvīru [[Oto fon Bismarks|Bismarku]] u.c. 1860. gadā Baumanis dabūja pastāvīgu darbu kā vācu valodas pasniedzējs Pēterburgas Reformātu skolā, kurā viņš nostrādāja vairāk kā divdesmit gadu. Skolas direktors Dāvids Margo pamudināja viņu sastādīt vācu valodas mācību grāmatu, kas tika izdota 1865. gadā: „Elemente deutscher Schrift un Sprache”.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Mārite|first=Purmale|date=2005|title=BAUMAŅU KĀRLIS – PERSONĪBA LATVIEŠU KULTŪRĀ|url=https://www.limbazubiblioteka.lv/files/editor/Baumanu_Karlis_personiba_.pdf|journal=Kursa darbs kultūroloģijā|volume=|pages=|via=LATVIJAS KULTŪRAS KOLEDŽA}}</ref> Šajā laikā viņš iestājās jaundibinātajā Pēterburgas latviešu lasāmajā biedrībā (1862), bija "[[Pēterburgas Avīzes|Pēterburgas Avīžu]]" līdzstrādnieks (1862—1865), kur tolaik darbojās arī [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklis]]. Jau Cimzes seminārā viņš bija iemācījies vācu mūzikas garā harmonizēt tautasdziesmas, 1865. gadā Baumanis ņēma klavierspēles privātstundas pie Pēterburgas konservatorijas profesora F. Černija. 1860. gadu beigās radās Baumaņu Kārļa pirmās tautasdziesmu apdares un viņš sāka domāt par oriģināldziesmu sacerēšanu. Svarīgs pavērsiens viņa dzīvē bija ievēlēšana par [[Rīgas Latviešu biedrība]]s runasvīru un Dziedāšanas komisijas locekli 1870. gadā, kur viņš rosīgi piedalījās [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku]] sagatavošanā. Šajā gadā viņš salaulājās ar Sārumu muižas rentnieka Ferdinanda fon Vites meitu Mariju Karolīni Elizabeti un bija vācu valodas skolotājs prestižajā [[Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūts|Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūtā]]. 1871. gadā viņš papildinājās kompozīcijas mācībā pie čehu mūziķa Voiceha Hlavača. 1872. gada 14. novembrī piedzima viņa meita Lilija Elizabete. 1873. gadā par panākumiem pedagoģiskajā darbā viņu apbalvoja ar Sv. Annas ordeni. 1873. gada Pirmajos Dziesmu svētkos atskaņoja divas Baumaņu Kārļa oriģināldziesmas — "[[Tēvijas dziesma|Tēvijas dziesmu]]" un "[[Daugavas zvejnieku dziesma|Daugavas zvejnieku dziesmu]]".<ref>[http://www.periodika.lv/Repository/ml.asp?Ref=TEFLLzE5MzAvMDEvMTEjQXIwMDMwNw==&Mode=Gif&Locale=latvian-skin-custom Mūsu valsts himnas]{{Novecojusi saite}}, raksts par A.Melnalkšņa atmiņām un pētījumiem laikrakstā [[Latvijas Kareivis]] (11.01.1930), informācija iegūta 04.07.2008 LNB portālā periodika.lv</ref> Tautas himnu "Dievs, svētī Latviju!" programmā cenzūras dēļ neiekļāva, bet tomēr dziedāja svinīgajā atklāšanas aktā 1873. gada 26. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības zālē. Baumaņu Kārlis kopā ar savu skolotāju [[Jānis Cimze|Jāni Cimzi]] un virsdiriģentiem darbojās koru karu žūrijas komisijā. 1874. gadā Pēterburgā publicēja Baumaņa dziesmu krājumus "Austra" un "Līgo" ar himnu "Dievs, svētī Latviju", pēdējo gan Rīgas ostā vietējā valdība konfiscēja<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.lirika.htm |title=Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture |access-date={{dat|2013|08|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305010713/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.lirika.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> un sadedzināja turpat Daugavmalā. 1874. gadā Baumaņu Kārlis kopā ar Kronvaldu Ati vadīja Otro vispārējo skolotāju konferenci, kur divsimt piecdesmit septiņi skolotāji pirmo reizi paši bez mācītāju virsuzraudzības pārsprieda latviešu skolu lietas, īpašu nozīmi jaunā cilvēka „sirds izglītošanā” piešķirot tautasdziesmai un mūzikai.<ref name=":0" /> 1875. gadā Pēterburgā iznāca viņa dziesmu krājums ''Mortuos plango'' [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] piemiņai, dziesma "Mūsu Tēvs debesīs" (pirmā latviešu garīgā dziesma) un skolotājam Voiceham Hlavačam dāvinātais skaņdarbs ar Bībeles tekstu. 1875. gada 25. maijā piedzima viņa meita Marta Matilde. No 1875. līdz 1878. gadam Baumanis bija almanahu "Dunduri" līdzstrādnieks un faktiskais izdevējs. 1870. gadu vidū izcēlās asa [[polemika]] sakarā ar [[Jānis Cimze|J. Cimzes]] "Dziesmu rotas" 3. daļas kritiku, kurā Baumanis pārmeta Cimzem vācu tekstu un meldiju piejaukšanu latviešu tautas dziesmām. Polemikas atskaņas bija arī "Dunduru" satīrā, kur tika izsmieta tumsonība un atpakaļrāpulība. 1877. gada pavasarī viņš pabeidza krājumu "Dziesmu vītols" skolām un biedrībām, kuru neizdeva cenzūras dēļ. Par spīti tam 1878. gadā Krievijas Impērijas valdība Baumani apbalvoja ar Sv. Staņislava ordeni par panākumiem pedagoģiskajā darbā un 1880. gada [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|Otro Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku]] repertuārā uzņēma viņa dziesmas "[[Trimpula]]", "[[Latviski lai atskan dziesmas]]" un "[[Mūsu Tēvs debesīs (Baumaņu Kārlis)|Mūsu Tēvs debesīs]]". Tomēr [[1881]]. gadā viņu atbrīvoja no skolotāja darba [[Reformātu skola|Reformātu skolā]], uzteicot arī dzīvokli. Par atlaišanas iemesliem tiek minētas vairākas versijas. Daži, tostarp radinieki, uzskata, ka pie vainas ir pārmērīgā grādīgo dzērienu lietošana. Tiek minēti arī kādi valodas traucējumi, taču pārliecinošs ir arī skaidrojums par nelabvēļu ietekmi un pieļāvums, ka 1881. gadā, sākot valdīt caram [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandram III]], viņš uzsāka „tīrīšanu” sabiedrībā un „disidents” Baumaņu Kārlis ir iekļuvis šajā sarakstā.<ref name=":0" /> [[Attēls:Baumaņu Kārļa kapa piemineklis.jpg|thumb|right|Piemineklis Limbažu kapos, G. Šķilters, 1920. Foto 2025. gadā]] Pēc atgriešanās dzimtenē [[1882]]. gadā Baumaņu Kārlis apmetās [[Limbaži|Limbažos]] un aktīvi darbojās Limbažu Saviesīgajā biedrībā un vadīja jautājumu un atbilžu vakarus. Viņa redakcijā tika izdots "[[Īstais Baltijas kalendārs]]", kur Baumaņu Kārlis publicēja arī savus sacerējumus. Mūža nogalē rakstītās "Palma lapiņas, plūktas no dzīvības koka" jeb "garīgās svētku dziesmiņas katram dzīves gadījumam" iespieda Mārtiņš Elksne savā Limbažu tipogrāfijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apinis.lv/books/100%20LV%20web/100%20LV%204%20K%C4%81rlis%20Baumanis.pdf |title=100 LATVIJAS PERSONĪBU |access-date={{dat|2013|08|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160308013400/http://www.apinis.lv/books/100%20LV%20web/100%20LV%204%20K%C4%81rlis%20Baumanis.pdf |archivedate={{dat|2016|03|08||bez}} }}</ref> 1888. gadā [[Trešie Dziesmu svētki|Trešajos Dziesmu svētkos]] simfoniskais orķestris atskaņoja "Dievs, svētī Latviju!", bet 1895. gadā [[Ceturtie Dziesmu svētki|Ceturtajos Dziesmu svētkos]] dziesmu "Dievs, svētī Latviju!" kā latviešu tautas himnu iekļāva koru kopkoncerta programmā. Baumaņu Kārlis miris {{dat|1905|01|10}}, apglabāts Limbažu kapsētā. Kapa pieminekļa autors — [[Gustavs Šķilters]] (1920). 1998. gada 16. maijā sakarā ar Limbažu 775 gadu jubileju Baumaņu Kārlim tika atklāts piemineklis [[Limbaži|Limbažos]], Baumaņu Kārļa laukumā. Tā tēlnieki ir Z. Rapa un J. Rapa.<ref>https://www.visitlimbazi.lv/lv/pieminekli?1233421853</ref> Arī viņa meita Elizabete Lilija kļuva par skolotāju Limbažos. == Darbi == [[Attēls:Dievs, svētī Latviju.jpg|thumb|left|250px|Baumaņu Kārļa rakstītās "Dievs, svētī Latviju" notis.]] === Mūzikas kompozīciju krājumi === * "Austra" 3 burtnīcas (1874) ar 36 dziesmām. Tajās centrālo vietu ieņem kora dziesmas ("[[Trimpula]]", "Raug, tavas tautas liktens", u.c.) un solo dziesmas ("Tautai", "Zilais kalns", "Ūdens plūdi" u.c.) ar Ausekļa tekstiem. * "Līgo" (1874) ar 66 dziesmām vīru korim. Šajā krājumā vērojama vēl dziļāka jaunlatviešu kustības ietekme. Krājumā ievietotas 66 dziesmas — gan oriģināl kompozīcijas korim ("[[Tēvijas dziesma]]", "Patiesībai un vienprātībai", "Viens veclatvietis un daudz jaunlatviešu" u.c.), gan tautas dziesmu apdares. * “Mortuos plango” (1875) Ata Kronvalda piemiņai ar četrām dziesmām. * “Dziesmu vītols” (1877) — dziesmu krājums trīs burtnīcās skolām un biedrībām kopā ar Ausekli, kuros bija Baumaņa komponētās dziesmas ar Ausekļa tekstiem ("Uz skolu", "[[Gaismas pils]]", "[[Trimpula]]", [[dainas|tautas dziesmu]] harmonizējumi u.c.). === Literārā darbība === Baumaņu Kārlis 1870. gados rosīgi darbojās arī [[literatūra|literatūrā]] un [[publicistika|publicistikā]] ar pseidonīmiem ''Aco, [[Ako]], Antikangars, Aco — Antikangars''. Viņš pats zīmēja arī [[karikatūra]]s satīriskajā izdevumā "[[Dunduri]]". Bija vairāku satīrisku dziesmu autors, viņa teksts "Latvju tautas dziesmas liktenis", kurā izsmiets latviešu tautas dziesmu noniecinātājs baltvācu [[luterāņi|luterāņu]] [[mācītājs]] — "''melnās drānās plikgalv’s, bāls un sašutis''". Dziesmas teksts beidzās ar sajūsmu, ka radušies tautieši, kas ar spalvas palīdzību cīnās pret šo plikgalvi un Latvijā sāk skanēt tautas īstās dziesmas:<br />"''Slava jaunam tautas ziedam!''<br />''Sveiks lai valda Līgas gars!''" === Dramaturģija === Manuskriptā palikusi satīriskā [[luga]] "No tumsas caur dūmiem pie gaismas" ("Scenas iz Baltijas, uzzīmētas no ''ACO''"). Šī divcēlienu luga sabiedriskajā skanējuma ziņā tuva "Dunduru" satīrai, tajā skan arī Zobugala motīvi. Lugā tēloti latviešu studenti — [[jaunlatvieši|jaunlatvisko]] centienu paudēji, kuri asi kritizē [[Baltija]]s [[vācieši|vāciešu]] kundzību. Studenti lugas gaitā pārvērš veco laiku pinekļos ieslīgušo saimnieku par apgaismotu cilvēku. Lugā izzoboti arī [[Kristīgā baznīca|baznīca]]s kalpi. Lugas personas izsaka asas replikas par Baltijas agrārajām attiecībām. [[Attēls:Karlis Baumanis Denkmal Limbazi.jpg|Limbažu centrā|thumb|right]] === Publicistika === Baumaņu Kārļa publicistiskie teksti atrodami presē. Viņš polemizējis par tautas dziesmu tekstu un mūzikas jautājumiem, rakstījis arī par [[valodniecība|valodniecību]]. Vairāki viņa raksti iespiesti viņa sastādītajā un rediģētajā "Īstajā Baltijas kalendārā" ([[1890]] — [[1899]]), kuru viņš ir arī ilustrējis. == Apbalvojumi == Par izciliem sasniegumiem pedagoga darbā Sanktpēterburgā Baumaņu Kārlis 1873. gadā saņēmis Sv.Annas ordeni, bet 1878. gadā - Sv.Staņislava ordeni.<ref name=":0" /> == Piemiņa == * 1920. gadā [[Limbaži|Limbažu]] kapos uzstādīts [[Gustavs Šķilters|Gustava Šķiltera]] izgatavots kapa piemineklis. * 1973. gadā Rīgā, [[Viestura dārzs|Viesturdārzā]], atzīmējot [[Latviešu dziesmu svētki|latviešu dziesmusvētku]] simtgadi, Baumaņu Kārlim uzstādīta piemiņas zīme. * 1998. gadā sakarā ar Limbažu 775 gadu jubileju, Limbažu vecpilsētā (Dailes un Cēsu ielu krustojumā) atklāja pieminekli. Tā autori ir tēlnieki Juris Rapa un Zigrīda Rapa, arhitekts A. Āboliņs. Limbažu galvenais laukums nosaukts Baumaņu Kārļa vārdā. * 2005. gadā [[Latvijas Pasts]] izdevis piemiņas pastmarku [[Attēls:Stamps of Latvia, 2005-11.jpg|Latvijas pasts 2005|left]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080531043251/http://lgb.elimbazi.lv/?s=26248 Limbažu Galvenās bibliotēkas datubāze] ar materiāliem par Baumaņu Kārli * Anda Buševica (2016. gada 19. novembris). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/latvijas-himnas-autors-baumanu-karlis-izcila-un-tragiska-personi.a77225/ Latvijas himnas autors Baumaņu Kārlis - izcila un traģiska personība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211123153241/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/latvijas-himnas-autors-baumanu-karlis-izcila-un-tragiska-personi.a77225/ |date={{dat|2021|11|23||bez}} }}. ''Augstāk par zemi''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2016. gada 20. novembrī. * [https://web.archive.org/web/20070510145655/http://www.avd.edu.lv/Novads/CILVEKI/limbazi.htm Limbažu novads un tajā dzimušie un/vai dzīvojošie ievērojamie cilvēki] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baumanu Karlis}} [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas dramaturgi]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Limbaži]] [[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]] jsal2n495i6j3dh9g9ctty2y92q59oo 0 26446 4536477 4510009 2026-10-15T20:57:50Z Pirags 3757 pap 4536477 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|viduslaiku pilsnovadu apvienību|Sēlija (nozīmju atdalīšana)|Sēlija}} {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Sēļu zeme |nosaukums_latv_val = Sēlija |sugasvārds = senlatviešu zeme | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = |statuss = {{val|la|terra, que Selen dicitur}}, {{val|de|Sêlen lant}} |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = militāra demokrātija, iespējams, maksāja meslus [[Polockas kņazi]]em, [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam, vēlāk [[Lietuvas dižkunigaiši]]em | |gads_sākums = 10. gadsimts |gads_beigas = 13. gadsimts | |event_start = Nodibinājās sēļu pilsnovadi |date_start = |event_end = Tika nodibināta [[Sēlijas bīskapija]], kuru vēlāk sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3) |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |s1 = |flag_s1 = |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = |symbol = |symbol_type = | |image_map = M. Siliņa Senās Sēlijas karte 1890.jpg |image_map_caption = Sēļu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890). | |galvaspilsēta = [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] pie Daugavas | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = |reliģija = baltu [[pagānisms]] |nauda = | |leader1 = [[Miļģerīns]] |leader2 = [[Tūšis]] |leader3 = [[Ģiņģeiķis]] |leader4 = |year_leader1 = |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |leader = |title_leader = |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = }} [[Attēls:Selija_minmax.jpg|thumb|280px|Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13. gadsimts)]] [[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|280px|Sēlija (''Selonia'') ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]] [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|280px|Sēlija (''Selonia'') ap 1200. gadu (Marcin Engel, Cezary Sobczak, 2015]] [[Attēls:Sēlijas un Zemgales bīskapu zīmogi.jpg|thumb|280px|a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi.]] [[Attēls:Sēlijas sadalīšana 1398.jpg|thumb|280px|Sēlijas dalīšana (''Selonien'', 1255, 1398, 1422).]] '''Sēlija''' jeb '''Selonija''' ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur}}), vēsturiski arī '''Sēlene''' ({{val|la|Selen}}, {{val|de|Sȇlen}}) bija [[sēļi|sēļu]] apdzīvoto pilsnovadu apvienība. Pēc tās ziemeļu daļas iekarošanas krustneši 1218. gadā tās teritorijā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]] ({{val|la|episcopatus Seloniensis}}), 1251. gadā to pievienoja [[Rīgas bīskapija]]i. 1255. gadā Lietuvas ķēniņš [[Mindaugs]], noslēgdams savienību ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], uzdāvināja tam Sēlijas dienvidu daļas pilsnovadus. 1256. gadā Sēlijas ziemeļu daļa gar Daugavu tika sadalīta starp Rīgas arhibīskapu un Vācu ordeni. Sēlijas politiskais un militārais centrs 13. gadsimtā bija [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] (''castrum Selonum''). Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā. == Teritorija == === Ziemeļu robeža ar līviem === Sēļu zemes ziemeļu robeža ar [[Daugavas līvi]]em gāja pa Daugavu no [[Aizkraukle]]s līdz [[Rumbula]]s krācēm pie [[Doles sala]]s. === Austrumu robeža ar letgaļiem === Sēļu zemes austrumu robeža ar [[Jersika (valsts)|Jersikas]] [[letgaļi]]em gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senā [[Daugavpils]]) līdz [[Koknese]]i. === Dienvidu robeža ar lietuviešiem (aukštaišiem) === Sēļu zemes dienvidu robeža ar [[Nalsene]]s un [[Upīte]]s zemēm ir nosakāma visai aptuveni. Dokumentos minēts, ka 1261. gada 7. augustā [[Lietuva]]s karalis [[Mindaugs]] noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju dienvidu robežu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pa [[Šventoja|Sventas upi]] (lietuviski: ''Šventoji''), [[Latava (upe)|Latuvas upi]], Lēvenes upi (lietuviski: ''Lėvuo upė'') un [[Mūsa]]s upi. Latīņu tekstā minētie dienvidu sēļu pilsnovadu nosaukumi bija [[Tovrakste]] (tagad Tauragne — ''Tauragnai'' [[Utena]]s rajonā), [[Maleisine]] (tagad Maleiši — ''Maleišiai'' [[Anīkšči|Anīkšču]] rajonā), [[Pelone]] (tagad Palēvene (''Palėvenė'') [[Kupišķi|Kupišķu]] rajonā) un [[Medene]] (tagad [[Birži (Lietuva)|Biržu]] rajons) Lietuvas Republikā. Pēc [[Kazimirs Būga|Kazimira Būgas]] domām, Sēlijas dienvidu robeža gājusi caur [[Tauragni]]em, [[Utena]]i, [[Svēdasi]]em, [[Subačus|Subačum]], [[Palēvene]]i, [[Pasvale]]i, [[Saloči (miests)|Saločiem]].<ref>Būga K. Kopotie raksti (Rinktinai raštai). Vilnius, 1961. — T. 3. — 274–282. lpp.</ref> [[Valters Ekerts]] šo 1259. gada dāvinājumā iezīmēto dienvidu robežu sāka ar Naujeni, tad pa vecu tirdzniecības ceļu līdz Lodes ezeram, pa Lodes un Dusetas upi līdz Sartu ezeram, tad pa Šventoju līdz Latavas upītei, uz Ošakas un Viešintas upīti līdz Lēvenes upei un tālāk pa tās gultni līdz ietekai Mūsā. <ref>Eckert W. Altlettische Siedlung in Kurland. Siedlungsformen und –grenzen der Kuren, Semgaller und Selen. Eberhausen /Isar/. 1984. — 178 S.</ref> Tātad Sēlijas teritorijā 13. gadsimtā atradās arī tagadējie [[Zarasi]], [[Kupišķi]], [[Birži (Lietuva)|Birži]], [[Rokišķi]] un [[Dusetas]].<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/24518 Jānis Stradiņš. Sēlijas problēma cauri laikiem un cilvēkiem] no krājuma Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīgaː Latvijas Vēstures institūts. 1999. — 271.–282. lpp.</ref> Mūsdienu robeža balstās uz 1426. gada jūnija sākumā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] izveidoto [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu, ko apstiprināja dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]].<ref name="1426-00-06-latviesu-001-htm">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm |title=Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā |access-date={{dat|2019|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230918163523/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm }}</ref><ref name="1426-00-06-latviesu-htm">[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.</ref> === Rietumu robeža ar zemgaļiem === Sēļu zemes rietumu robeža ar [[Upmale (zeme)|Upmales]] [[zemgaļi]]em gāja pa mežainu apvidu no [[Mēmele]]s upes līdz Daugavas kreisajam krastam pie Doles salas.<ref>Līgums starp Rīgas arhibīskapu [[Alberts II (Rīga)|Albertu II]] un [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestru]] par [[Zemgale]]s novada [[Upmale (zeme)|Upmales]] sadalīšanu 1254. gada aprīlī</ref> == Ziemeļu daļas kristīšana == {{pamatraksts|Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1290)}} 1208. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] kopā ar kristītiem lībiešiem un latgaļiem uzbruka ''Sēļu pilij'', lai pakļautu šo svarīgo pilskalnu pie Daugavas ūdensceļa savai kontrolei. Par ieganstu iebrukumam bija sēļu savienība ar lietuviešiem. Sēlpili ieņēma un piespieda sēļus kristīties un atteikties no savienības ar lietuviešiem. Šī bija vienīgā militārā akcija pret Sēliju un beidzās ar Daugavas kreisā krasta iekarošanu. Bet nostiprināties Sēlijā varēja tikai pamazām. 1218. gada vasarā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]], par pirmo bīskapu ieceļot [[Lipes Bernhards|Lipes Bernhardu]]. 1226. gada 21. martā Rīgas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] saziņā ar pāvesta legātu [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmu]] lēma par Sēlijas bīskapijas likvidēšanu un Zemgales bīskapijas nodibināšanu. Sēlijas otrais bīskaps [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]] atsacījās no Sēlijas zemēm un titula par labu Rīgas baznīcas apgabalam (diecēzei). 1237. gada 17. septembrī, pāvesta legāts Modenas Vilhelms ar Zemgales bīskapijas prāvesta Heidenreiha piekrišanu noteica, ka Zemgales diecēzē ietilpst Zemgale un novadi starp [[Nemuna|Nemunu]] un Daugavu šaipus [[Nere]]s upei, bet no tās iztekas taisnā virzienā uz Polocku. Tātad Zemgales bīskapam bija paredzēts pakļaut ne tikai zemgaļu un sēļu zemes, bet arī visu Austrumlietuvu. 1251. gada 3. februārī Romas pāvesta kūrija pieņēma lēmumu likvidēt Zemgales bīskapiju un tās teritoriju pievienot Rīgas bīskapijai. == Sadalīšana starp Ordeni un arhibīskapu == {{Pamatraksts|Sēlijas dalīšanas līgums}} 1254. gada 23. maijā Romas pāvests [[Inocents IV]] apstiprināja [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] noslēgto līgumu ar [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] Konstantīnu par to, ka viņš atsakās no [[Alektene]]s (''Allecten''), [[Kalve (zeme)|Kalves]] (''Calve''), [[Sēlene]]s (''Selen''), [[Medene]]s (''Medene'') un [[Nīcgales pagasts|Nīcgales]] (''Nitczegale'') pilsnovadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |title=Latvju enciklopēdija 1962-1982 |access-date={{dat|2006|06|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060623041019/http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |archivedate={{dat|2006|06|23||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |title=www.drevnyaya.ru |access-date={{dat|2010|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110913145703/http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |archivedate={{dat|2011|09|13||bez}} }}</ref><ref>[http://books.google.lv/books?id=OTByKnfTI34C&pg=PA124&lpg=PA124&dq=selen+und+Semigallen+polen&source=bl&ots=d6bBui1mYM&sig=bhCAwOUm7dipptnd1VdB9NqVYjs&hl=lv&ei=l-xPTLX5NsqC4QaF8_TaBw&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=1&ved=0CBMQ6AEwAA#v=onepage&q&f=false Pār Sēliju no grāmatas Hanswilhelm Haefs. Polen. 2008, 392 lpp.]</ref> Domājams, ka šo zemju vecākie agrāk bija atradušies [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Nalsene]]s pakļautībā, bet pēc Nalsenes kunigaiša [[Tautvils|Tautvila]] kļūšanas par Polockas kņazu tika uzskatīti par viņa vasaļiem. 1255. gada oktobrī [[Mindaugs]], pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību, kuras dēļ pāvests licis viņu kronēt par visas Lietuvas pirmo karali, kā arī solītās aizsardzības dēļ dāvināja Livonijas mestram un brāļiem pirms tam viņa pakļautībā bijušās [[Medene]]s, [[Pelone]]s, [[Maleisine]]s un [[Tauragne]]s sēļu zemes ar visiem piederumiem. 1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, domkapituls un Vācu ordeņa vicemestrs Ludviķis vienojās šādā kārtā par dažādiem strīdus priekšmetiem:<ref>[https://www.herder-institut.de/bestaende-digitale-angebote/datenbanken/kurlaendische-gueterurkunden/urkundentext.html?nr=1139&typ=&anmerkungen=1 Dokumenta teksts latīniski ar vāciskiem komentāriem]{{Novecojusi saite}} no [[Herdera institūts|Herdera institūta]] elektroniskās datubāzes</ref> * [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pils vietas (''locus castri in Gerzeke'') trešdaļa ar piederīgām zemēm, desmito tiesu un visām laicīgām tiesībām piederēs ordenim, rezervējot arhibīskapam vienīgi spirituālijas; * tāpat ordenim pienākas [[Sēlija (valsts)|Sēlijas zemes]] (''terra Selonia'') trešdaļa, pie kam [[Aizkraukle]]s pils (''castrum Ascrad'') zeme pievienojama šīs pils [ordeņa] trešdaļai; * turpretim [[Kokneses pils]] [sēļu] zeme pievienojama šīs pils [arhibīskapa] divām trešdaļām, bet ar nosacījumu, ka Rīgas [Marijas Magdalēnas cisterciešu] klostera jumpravas patur to jūdzi garo un plato starpgabalu, kas atrodas iepretim Koknesei sēļu zemē starp arhibīskapa un ordeņa daļām; [..] * zemes īpašumi Blomendālē (''allodium et terram in Blomendal'', vēlākā [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]) un [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsalā]] (''Stenholma'') kā kompensācija pienākas arhibīskapam; * domkapituls iegūst 8 arklu lielu zemi Pestenes ciemā Zemgalē (''villa, que Pestene nuncupatur'', vēlākā Vecapguldes muiža [[Auru pagasts|Auru pagastā]]); * tāpat domkapituls patur savas zemes Kursā, [[Dundaga]]s un [[Tārgale]]s kiligundās, bet toties atsakās no visām prasībām uz kunga un desmito tiesu [[Kalve (zeme)|Kalves]] zemē; * ordenis iegūst [[Varka (pilsnovads)|Varkundi]], nekaitējot arhibīskapa un ordeņa zemnieku zvejas tiesībām. 1259. gada dokumentā, kurā karalis Mindaugs precizē Livonijas ordenim dāvinātās Sēlijas zemes robežās minēti ''Alze'' (Alektenes), ''Medennen'' (Medenes), ''Calven'' (Kalves), ''Mallaisen'' (Maleisines), ''Thowraggen'' (Tauragnes), kā arī ''Utten'', ''Uspal'' u.c. pilsnovadi.<ref>[http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&pg=PA530&dq=Thowraggen&hl=lv&ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=10&ved=0CFcQ6AEwCQ#v=onepage&q=Thowraggen&f=false August Johann Gottfried Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache ... (47. dokuments latīniski)]</ref><ref>[http://books.google.lv/books?id=hDoPAAAAYAAJ&pg=PA99&dq=Thowraggen&hl=lv&ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=2&ved=0CCwQ6AEwAQ#v=onepage&q=Thowraggen&f=false Friedrich Georg von Bunge,Hermann Hilderbrand,Philipp Schwartz,August von Bulmerincq,Leonid Arbusow. Liv-estund-kurländisches urkundenbuch, Volume 1;Volumes 1093-1300 (406. dokuments, vācu tulkojums)]</ref> 1261. gada 7. augustā karalis Mindaugs it kā noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju robežas šādi: ziemeļu robeža gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senās [[Daugavpils]]) līdz [[Rumbula]]s krācēm pie Doles salas, dienvidu robeža gāja no Naujenes pa [[Sventa (upe)|Sventas upi]], [[Latuva (upe)|Latuvas upi]], [[Lavena (upe)|Lavenas upi]], [[Mūsa]]s upi, savukārt rietumu robeža pa Lielupi līdz [[Babīte]]s ezeram. Kādā 1392. gadā parakstītā [[Livonijas ordeņa mestrs|Livonijas ordeņa mestra]] dokumentā minēts, ka [Mindauga dāvātā] Sēlijas zeme (''terra Zelonia'') ir sadalīta sekojošos mazākos novados jeb "zemītēs", proti, [[Medene]], [[Pelone]], [[Maleisine]], [[Tauragne]] ar tām piederošo ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur, continet in se terrulas sequentes, videlicet, Meddene, Polone, Maleyzine, Touwraxe cum suis attinenciis.}}).<ref>[https://books.google.lv/books?id=oz5bAAAAcAAJ&pg=PA123&lpg=PA123&dq=terra+Zelonia+se+terrulas&source=bl&ots=rQ7Yl9V2Qs&sig=ACfU3U1Ap9DEv1Iwgfk3Cn0sPZetaS9L6g&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwieuf2H1pzzAhXtoosKHYwRAgEQ6AF6BAgiEAM#v=onepage&q=terra%20Zelonia%20se%20terrulas&f=false Ueber das Schloß und die Comthurei Dünaburg] Dr. [[Kārlis Eduards Napjerskis]] laikrakstā ''Das Inland. Eine Wochenschrift für Liv-, Esth- und Curland's Geschichte, Geographie, Statistik und Litteratur'' (red. [[Friedrich Georg von Bunge]]) Nr. 8, 3. sējums. 1838. – 122 lpp.</ref><ref>[[Ēvalds Mugurēvičs]]. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs. – 16. gs. vidus). Latvijas zemju robežas 1000 gados (red. [[Andris Caune]]). Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds; 1999. – 84. lpp.</ref> == Sadalīšana pēc Melnas līguma (1422) == [[Attēls:1398. gadā Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē.JPG|thumb|280px|Pēc 1398. gada un 1422. gada robežlīgumiem Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē (dzeltenā krāsā).]] Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā. 1426. gada jūnija sākumā tika nosprausta jauna [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robeža, kas 1921. gadā kalpoja par pamatu mūsdienu [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s izveidei.<ref name="1426-00-06-latviesu-001-htm" /><ref name="1426-00-06-latviesu-htm" /> 1565. gadā Sēlijas dienvidu zemes iekļāva [[Traķu vaivadija|Traķu]] (rietumu daļa) un [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivadijā]] (austrumu daļa). == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Mikus Skruzītis „Sēļi, Kurzemes augšgala senči”. — Rīgas Latviešu Biedrības derīgu grāmatu nodaļa, Rīga 1889. *Andris Caune „Latvijas zemju robežas 1000 gados”. — Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 1999. (Sēlijas problēma laikmetu skatījumā) {{ISBN|9984601617}} * Ilze Melne „Pētījumi sēļu senatnē”. — Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīga 2006. {{ISBN|9984747085}} * Elvīra Šņore, Anna Zariņa „Senā Sēlpils”. — Zinātne, Rīga 1980. * Jānis Stradiņš [http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf „Sēlija un tās reģionālās identitātes meklējumi”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151123170807/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf |date={{dat|2015|11|23||bez}} }}. — Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis, Rīga 2011. * Aija Demberga „Sēlija”. — Nacionālais apgāds, Rīga 2008. {{ISBN|9984263663}} * Arturs Pormals „Pūķu laiks”. — Rīga 2010. (Sēlijas ļaudis laiku lokos) {{ISBN|9984395936}} == Ārējās saites == * [http://www.historia.lv/raksts/selija-selu-apdzivota-teritorija-lidz-13gs Sēlija] * [http://seluklubs.lv/?page_id=786 Sēļu klubs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310095332/http://seluklubs.lv/?page_id=786 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Sēlijas vēsture]] cf4sg6hau86lwovpv9f3thystg0w49h 4536482 4536477 2026-10-15T21:05:38Z Pirags 3757 4536482 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|viduslaiku pilsnovadu apvienību|Sēlija (nozīmju atdalīšana)|Sēlija}} {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Sēļu zeme |nosaukums_latv_val = Sēlija |sugasvārds = senlatviešu zeme | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = |statuss = {{val|la|terra, que Selen dicitur}}, {{val|de|Sêlen lant}} |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = militāra demokrātija, iespējams, maksāja meslus [[Polockas kņazi]]em, [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam, vēlāk [[Lietuvas dižkunigaiši]]em | |gads_sākums = 10. gadsimts |gads_beigas = 13. gadsimts | |event_start = Nodibinājās sēļu pilsnovadi |date_start = |event_end = Tika nodibināta [[Sēlijas bīskapija]], kuru vēlāk sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3) |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |s1 = |flag_s1 = |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = |symbol = |symbol_type = | |image_map = M. Siliņa Senās Sēlijas karte 1890.jpg |image_map_caption = Sēļu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890). | |galvaspilsēta = [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] pie Daugavas | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = |reliģija = baltu [[pagānisms]] |nauda = | |leader1 = [[Miļģerīns]] |leader2 = [[Tūšis]] |leader3 = [[Ģiņģeiķis]] |leader4 = |year_leader1 = |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |leader = |title_leader = |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = }} [[Attēls:Selija_minmax.jpg|thumb|280px|Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13. gadsimts)]] [[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|280px|Sēlija (''Selonia'') ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]] [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|280px|Sēlija (''Selonia'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] [[Attēls:Sēlijas un Zemgales bīskapu zīmogi.jpg|thumb|280px|a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi.]] [[Attēls:Sēlijas sadalīšana 1398.jpg|thumb|280px|Sēlijas dalīšana (''Selonien'', 1255, 1398, 1422).]] '''Sēlija''' jeb '''Selonija''' ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur}}), vēsturiski arī '''Sēlene''' ({{val|la|Selen}}, {{val|de|Sȇlen}}) bija [[sēļi|sēļu]] apdzīvoto pilsnovadu apvienība. Pēc tās ziemeļu daļas iekarošanas krustneši 1218. gadā tās teritorijā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]] ({{val|la|episcopatus Seloniensis}}), 1251. gadā to pievienoja [[Rīgas bīskapija]]i. 1255. gadā Lietuvas ķēniņš [[Mindaugs]], noslēgdams savienību ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], uzdāvināja tam Sēlijas dienvidu daļas pilsnovadus. 1256. gadā Sēlijas ziemeļu daļa gar Daugavu tika sadalīta starp Rīgas arhibīskapu un Vācu ordeni. Sēlijas politiskais un militārais centrs 13. gadsimtā bija [[Sēlpils pilskalns|Sēlpils]] (''castrum Selonum''). Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā. == Teritorija == === Ziemeļu robeža ar līviem === Sēļu zemes ziemeļu robeža ar [[Daugavas līvi]]em gāja pa Daugavu no [[Aizkraukle]]s līdz [[Rumbula]]s krācēm pie [[Doles sala]]s. === Austrumu robeža ar letgaļiem === Sēļu zemes austrumu robeža ar [[Jersika (valsts)|Jersikas]] [[letgaļi]]em gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senā [[Daugavpils]]) līdz [[Koknese]]i. === Dienvidu robeža ar lietuviešiem (aukštaišiem) === Sēļu zemes dienvidu robeža ar [[Nalsene]]s un [[Upīte]]s zemēm ir nosakāma visai aptuveni. Dokumentos minēts, ka 1261. gada 7. augustā [[Lietuva]]s karalis [[Mindaugs]] noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju dienvidu robežu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pa [[Šventoja|Sventas upi]] (lietuviski: ''Šventoji''), [[Latava (upe)|Latuvas upi]], Lēvenes upi (lietuviski: ''Lėvuo upė'') un [[Mūsa]]s upi. Latīņu tekstā minētie dienvidu sēļu pilsnovadu nosaukumi bija [[Tovrakste]] (tagad Tauragne — ''Tauragnai'' [[Utena]]s rajonā), [[Maleisine]] (tagad Maleiši — ''Maleišiai'' [[Anīkšči|Anīkšču]] rajonā), [[Pelone]] (tagad Palēvene (''Palėvenė'') [[Kupišķi|Kupišķu]] rajonā) un [[Medene]] (tagad [[Birži (Lietuva)|Biržu]] rajons) Lietuvas Republikā. Pēc [[Kazimirs Būga|Kazimira Būgas]] domām, Sēlijas dienvidu robeža gājusi caur [[Tauragni]]em, [[Utena]]i, [[Svēdasi]]em, [[Subačus|Subačum]], [[Palēvene]]i, [[Pasvale]]i, [[Saloči (miests)|Saločiem]].<ref>Būga K. Kopotie raksti (Rinktinai raštai). Vilnius, 1961. — T. 3. — 274–282. lpp.</ref> [[Valters Ekerts]] šo 1259. gada dāvinājumā iezīmēto dienvidu robežu sāka ar Naujeni, tad pa vecu tirdzniecības ceļu līdz Lodes ezeram, pa Lodes un Dusetas upi līdz Sartu ezeram, tad pa Šventoju līdz Latavas upītei, uz Ošakas un Viešintas upīti līdz Lēvenes upei un tālāk pa tās gultni līdz ietekai Mūsā. <ref>Eckert W. Altlettische Siedlung in Kurland. Siedlungsformen und –grenzen der Kuren, Semgaller und Selen. Eberhausen /Isar/. 1984. — 178 S.</ref> Tātad Sēlijas teritorijā 13. gadsimtā atradās arī tagadējie [[Zarasi]], [[Kupišķi]], [[Birži (Lietuva)|Birži]], [[Rokišķi]] un [[Dusetas]].<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/24518 Jānis Stradiņš. Sēlijas problēma cauri laikiem un cilvēkiem] no krājuma Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīgaː Latvijas Vēstures institūts. 1999. — 271.–282. lpp.</ref> Mūsdienu robeža balstās uz 1426. gada jūnija sākumā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] izveidoto [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu, ko apstiprināja dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]].<ref name="1426-00-06-latviesu-001-htm">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm |title=Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā |access-date={{dat|2019|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230918163523/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm }}</ref><ref name="1426-00-06-latviesu-htm">[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.</ref> === Rietumu robeža ar zemgaļiem === Sēļu zemes rietumu robeža ar [[Upmale (zeme)|Upmales]] [[zemgaļi]]em gāja pa mežainu apvidu no [[Mēmele]]s upes līdz Daugavas kreisajam krastam pie Doles salas.<ref>Līgums starp Rīgas arhibīskapu [[Alberts II (Rīga)|Albertu II]] un [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestru]] par [[Zemgale]]s novada [[Upmale (zeme)|Upmales]] sadalīšanu 1254. gada aprīlī</ref> == Ziemeļu daļas kristīšana == {{pamatraksts|Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1290)}} 1208. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] kopā ar kristītiem lībiešiem un latgaļiem uzbruka ''Sēļu pilij'', lai pakļautu šo svarīgo pilskalnu pie Daugavas ūdensceļa savai kontrolei. Par ieganstu iebrukumam bija sēļu savienība ar lietuviešiem. Sēlpili ieņēma un piespieda sēļus kristīties un atteikties no savienības ar lietuviešiem. Šī bija vienīgā militārā akcija pret Sēliju un beidzās ar Daugavas kreisā krasta iekarošanu. Bet nostiprināties Sēlijā varēja tikai pamazām. 1218. gada vasarā nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]], par pirmo bīskapu ieceļot [[Lipes Bernhards|Lipes Bernhardu]]. 1226. gada 21. martā Rīgas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] saziņā ar pāvesta legātu [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmu]] lēma par Sēlijas bīskapijas likvidēšanu un Zemgales bīskapijas nodibināšanu. Sēlijas otrais bīskaps [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]] atsacījās no Sēlijas zemēm un titula par labu Rīgas baznīcas apgabalam (diecēzei). 1237. gada 17. septembrī, pāvesta legāts Modenas Vilhelms ar Zemgales bīskapijas prāvesta Heidenreiha piekrišanu noteica, ka Zemgales diecēzē ietilpst Zemgale un novadi starp [[Nemuna|Nemunu]] un Daugavu šaipus [[Nere]]s upei, bet no tās iztekas taisnā virzienā uz Polocku. Tātad Zemgales bīskapam bija paredzēts pakļaut ne tikai zemgaļu un sēļu zemes, bet arī visu Austrumlietuvu. 1251. gada 3. februārī Romas pāvesta kūrija pieņēma lēmumu likvidēt Zemgales bīskapiju un tās teritoriju pievienot Rīgas bīskapijai. == Sadalīšana starp Ordeni un arhibīskapu == {{Pamatraksts|Sēlijas dalīšanas līgums}} 1254. gada 23. maijā Romas pāvests [[Inocents IV]] apstiprināja [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] noslēgto līgumu ar [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] Konstantīnu par to, ka viņš atsakās no [[Alektene]]s (''Allecten''), [[Kalve (zeme)|Kalves]] (''Calve''), [[Sēlene]]s (''Selen''), [[Medene]]s (''Medene'') un [[Nīcgales pagasts|Nīcgales]] (''Nitczegale'') pilsnovadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |title=Latvju enciklopēdija 1962-1982 |access-date={{dat|2006|06|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060623041019/http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm |archivedate={{dat|2006|06|23||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |title=www.drevnyaya.ru |access-date={{dat|2010|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110913145703/http://www.drevnyaya.ru/vyp/stat/s2_28_3.pdf |archivedate={{dat|2011|09|13||bez}} }}</ref><ref>[http://books.google.lv/books?id=OTByKnfTI34C&pg=PA124&lpg=PA124&dq=selen+und+Semigallen+polen&source=bl&ots=d6bBui1mYM&sig=bhCAwOUm7dipptnd1VdB9NqVYjs&hl=lv&ei=l-xPTLX5NsqC4QaF8_TaBw&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=1&ved=0CBMQ6AEwAA#v=onepage&q&f=false Pār Sēliju no grāmatas Hanswilhelm Haefs. Polen. 2008, 392 lpp.]</ref> Domājams, ka šo zemju vecākie agrāk bija atradušies [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Nalsene]]s pakļautībā, bet pēc Nalsenes kunigaiša [[Tautvils|Tautvila]] kļūšanas par Polockas kņazu tika uzskatīti par viņa vasaļiem. 1255. gada oktobrī [[Mindaugs]], pateicībā par Vācu ordeņa starpniecību, kuras dēļ pāvests licis viņu kronēt par visas Lietuvas pirmo karali, kā arī solītās aizsardzības dēļ dāvināja Livonijas mestram un brāļiem pirms tam viņa pakļautībā bijušās [[Medene]]s, [[Pelone]]s, [[Maleisine]]s un [[Tauragne]]s sēļu zemes ar visiem piederumiem. 1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, domkapituls un Vācu ordeņa vicemestrs Ludviķis vienojās šādā kārtā par dažādiem strīdus priekšmetiem:<ref>[https://www.herder-institut.de/bestaende-digitale-angebote/datenbanken/kurlaendische-gueterurkunden/urkundentext.html?nr=1139&typ=&anmerkungen=1 Dokumenta teksts latīniski ar vāciskiem komentāriem]{{Novecojusi saite}} no [[Herdera institūts|Herdera institūta]] elektroniskās datubāzes</ref> * [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pils vietas (''locus castri in Gerzeke'') trešdaļa ar piederīgām zemēm, desmito tiesu un visām laicīgām tiesībām piederēs ordenim, rezervējot arhibīskapam vienīgi spirituālijas; * tāpat ordenim pienākas [[Sēlija (valsts)|Sēlijas zemes]] (''terra Selonia'') trešdaļa, pie kam [[Aizkraukle]]s pils (''castrum Ascrad'') zeme pievienojama šīs pils [ordeņa] trešdaļai; * turpretim [[Kokneses pils]] [sēļu] zeme pievienojama šīs pils [arhibīskapa] divām trešdaļām, bet ar nosacījumu, ka Rīgas [Marijas Magdalēnas cisterciešu] klostera jumpravas patur to jūdzi garo un plato starpgabalu, kas atrodas iepretim Koknesei sēļu zemē starp arhibīskapa un ordeņa daļām; [..] * zemes īpašumi Blomendālē (''allodium et terram in Blomendal'', vēlākā [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]) un [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsalā]] (''Stenholma'') kā kompensācija pienākas arhibīskapam; * domkapituls iegūst 8 arklu lielu zemi Pestenes ciemā Zemgalē (''villa, que Pestene nuncupatur'', vēlākā Vecapguldes muiža [[Auru pagasts|Auru pagastā]]); * tāpat domkapituls patur savas zemes Kursā, [[Dundaga]]s un [[Tārgale]]s kiligundās, bet toties atsakās no visām prasībām uz kunga un desmito tiesu [[Kalve (zeme)|Kalves]] zemē; * ordenis iegūst [[Varka (pilsnovads)|Varkundi]], nekaitējot arhibīskapa un ordeņa zemnieku zvejas tiesībām. 1259. gada dokumentā, kurā karalis Mindaugs precizē Livonijas ordenim dāvinātās Sēlijas zemes robežās minēti ''Alze'' (Alektenes), ''Medennen'' (Medenes), ''Calven'' (Kalves), ''Mallaisen'' (Maleisines), ''Thowraggen'' (Tauragnes), kā arī ''Utten'', ''Uspal'' u.c. pilsnovadi.<ref>[http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&pg=PA530&dq=Thowraggen&hl=lv&ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=10&ved=0CFcQ6AEwCQ#v=onepage&q=Thowraggen&f=false August Johann Gottfried Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache ... (47. dokuments latīniski)]</ref><ref>[http://books.google.lv/books?id=hDoPAAAAYAAJ&pg=PA99&dq=Thowraggen&hl=lv&ei=u11aTNC8Ko-RjAe02-GVAg&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=2&ved=0CCwQ6AEwAQ#v=onepage&q=Thowraggen&f=false Friedrich Georg von Bunge,Hermann Hilderbrand,Philipp Schwartz,August von Bulmerincq,Leonid Arbusow. Liv-estund-kurländisches urkundenbuch, Volume 1;Volumes 1093-1300 (406. dokuments, vācu tulkojums)]</ref> 1261. gada 7. augustā karalis Mindaugs it kā noteicis Livonijas ordenim atdāvināto sēļu zemju robežas šādi: ziemeļu robeža gāja pa Daugavu no [[Naujenes pagasts|Naujenes]] pils (senās [[Daugavpils]]) līdz [[Rumbula]]s krācēm pie Doles salas, dienvidu robeža gāja no Naujenes pa [[Sventa (upe)|Sventas upi]], [[Latuva (upe)|Latuvas upi]], [[Lavena (upe)|Lavenas upi]], [[Mūsa]]s upi, savukārt rietumu robeža pa Lielupi līdz [[Babīte]]s ezeram. Kādā 1392. gadā parakstītā [[Livonijas ordeņa mestrs|Livonijas ordeņa mestra]] dokumentā minēts, ka [Mindauga dāvātā] Sēlijas zeme (''terra Zelonia'') ir sadalīta sekojošos mazākos novados jeb "zemītēs", proti, [[Medene]], [[Pelone]], [[Maleisine]], [[Tauragne]] ar tām piederošo ({{val|la|terra, quae Zelonia muncupatur, continet in se terrulas sequentes, videlicet, Meddene, Polone, Maleyzine, Touwraxe cum suis attinenciis.}}).<ref>[https://books.google.lv/books?id=oz5bAAAAcAAJ&pg=PA123&lpg=PA123&dq=terra+Zelonia+se+terrulas&source=bl&ots=rQ7Yl9V2Qs&sig=ACfU3U1Ap9DEv1Iwgfk3Cn0sPZetaS9L6g&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwieuf2H1pzzAhXtoosKHYwRAgEQ6AF6BAgiEAM#v=onepage&q=terra%20Zelonia%20se%20terrulas&f=false Ueber das Schloß und die Comthurei Dünaburg] Dr. [[Kārlis Eduards Napjerskis]] laikrakstā ''Das Inland. Eine Wochenschrift für Liv-, Esth- und Curland's Geschichte, Geographie, Statistik und Litteratur'' (red. [[Friedrich Georg von Bunge]]) Nr. 8, 3. sējums. 1838. – 122 lpp.</ref><ref>[[Ēvalds Mugurēvičs]]. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs. – 16. gs. vidus). Latvijas zemju robežas 1000 gados (red. [[Andris Caune]]). Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds; 1999. – 84. lpp.</ref> == Sadalīšana pēc Melnas līguma (1422) == [[Attēls:1398. gadā Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē.JPG|thumb|280px|Pēc 1398. gada un 1422. gada robežlīgumiem Lietuvai pievienotā Sēlijas dienvidu daļa 1800. gada kartē (dzeltenā krāsā).]] Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās no Sēlijas zemes dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā. 1426. gada jūnija sākumā tika nosprausta jauna [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robeža, kas 1921. gadā kalpoja par pamatu mūsdienu [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s izveidei.<ref name="1426-00-06-latviesu-001-htm" /><ref name="1426-00-06-latviesu-htm" /> 1565. gadā Sēlijas dienvidu zemes iekļāva [[Traķu vaivadija|Traķu]] (rietumu daļa) un [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivadijā]] (austrumu daļa). == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Mikus Skruzītis „Sēļi, Kurzemes augšgala senči”. — Rīgas Latviešu Biedrības derīgu grāmatu nodaļa, Rīga 1889. *Andris Caune „Latvijas zemju robežas 1000 gados”. — Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 1999. (Sēlijas problēma laikmetu skatījumā) {{ISBN|9984601617}} * Ilze Melne „Pētījumi sēļu senatnē”. — Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīga 2006. {{ISBN|9984747085}} * Elvīra Šņore, Anna Zariņa „Senā Sēlpils”. — Zinātne, Rīga 1980. * Jānis Stradiņš [http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf „Sēlija un tās reģionālās identitātes meklējumi”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151123170807/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Stradins%20-%20PREVIEW.pdf |date={{dat|2015|11|23||bez}} }}. — Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis, Rīga 2011. * Aija Demberga „Sēlija”. — Nacionālais apgāds, Rīga 2008. {{ISBN|9984263663}} * Arturs Pormals „Pūķu laiks”. — Rīga 2010. (Sēlijas ļaudis laiku lokos) {{ISBN|9984395936}} == Ārējās saites == * [http://www.historia.lv/raksts/selija-selu-apdzivota-teritorija-lidz-13gs Sēlija] * [http://seluklubs.lv/?page_id=786 Sēļu klubs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310095332/http://seluklubs.lv/?page_id=786 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Sēlijas vēsture]] squqydjdp7s5yte77mwub2me6z8qk6k 0 26471 4536544 4334921 2026-10-16T05:29:03Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4536544 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Kalugas apgabals |official_name=''Калужская область'' |settlement_type=[[Krievijas administratīvais iedalījums|republika]] |image_skyline = Protva south of highway 01.jpg |image_caption = [[Protva]]s upe pie [[Borovska]]s |image_flag = Flag of Kaluga Oblast.svg |image_shield = Coat of arms of Kaluga Oblast.svg |shield_size = 70px |image_map = Kaluga in Russia.svg |map_caption = Novietojums Krievijā |image_map1 = |map_caption1 = |subdivision_type=Valsts |subdivision_name={{RUS}} |subdivision_type1=Federālais apgabals |subdivision_name1=[[Centrālais federālais apgabals]] |seat_type=Centrs |seat = [[Kaluga]] | established_title = Dibināts | established_date = 1944 |official_language = [[krievu valoda]] |parts_type = Administratīvais iedalījums |parts=26 |p1 = '''2 apgabala pilsētas''' |p2 = [[Kaluga]] |p3 = [[Obņinska]] |p4 = '''24 rajoni''' |p5 = [[Babiņinas rajons]] |p6 = [[Barjatinas rajons]] |p7 = [[Borovskas rajons]] |p8 = [[Dzeržinska rajons]] |p9 = [[Dumiņiču rajons]] |p10 = [[Žizdras rajons]] |p11 = [[Žukovas rajons]] |p12 = [[Iznosku rajons]] |p13 = [[Kirovas rajons]] |p14 = [[Kozeļskas rajons]] |p15 = [[Kuibiševa rajons]] |p16 = [[Ļudinovas rajons]] |p17 = [[Malojaroslavecas rajons]] |p18 = [[Mediņas rajons]] |p19 = [[Meščovskas rajons]] |p20 = [[Mosaļskas rajons]] |p21 = [[Peremišļas rajons]] |p22 = [[Spasdemenskas rajons]] |p23 = [[Suhiņiču rajons]] |p24 = [[Tarusas rajons]] |p25 = [[Uļjanovas rajons]] |p26 = [[Ferzikovas rajons]] |p27 = [[Hvastoviču rajons]] |p28 = [[Juhnovas rajons]] |area_total_km2 = 29777 |total_type=Kopā |population_total = 1070264 |population_as_of = 2023 |population_blank02_title = Etniskais sastāvs |population_blank02 = [[krievi]] (90,3 %)<br/>[[tadžiki]] (1,9%) | population_density_km2 = auto |website={{url|https://kbr.ru/}} | blank_name = [[ISO 3166-2]] | blank_info = RU-KLU |footnotes = }} '''Kalugas apgabals''' ({{val|ru|Калужская область}}) ir viens no [[Krievijas Federācija]]s apgabaliem [[Centrālais federālais apgabals|Centrālā federālā apgabala]] sastāvā. Tas robežojas ar [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalu]] rietumos, [[Smoļenskas apgabals|Smoļenskas apgabalu]] ziemeļos, [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalu]] austrumos, [[Tulas apgabals|Tulas]] un [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabaliem dienvidos. == Vēsture == [[Attēls:Верховские княжества XIV века.png|thumb|upright = 1.0|left|Dalienas kņazistes Kalugas apgabala teritorijā 13. un 14. gadsimtā.]] 12. gadsimtā [[galindi|galindu]] un [[vjatiči|vjatiču]] apdzīvotā Kalugas apgabala teritorija ietilpa [[Čerņihivas kņazi]]stē, kas sadalījās Beļevas, Novosiļas, Odojevas un Tarusas dalienas kņazistēs ([[Augšējās kņazistes]]). 1237. gada ziemā to izpostīja mongoļu karavadonis [[Batuhans]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Kalugas apgabalā atradās [[Lietuvas lielkņaziste]]i pakļautās Novosiļas vai Tarusas kņazistes (pazīstamas kā [[Augšējās kņazistes]]), kas robežojās ar [[Maskavija]]s lielkņazisti. Kaluga pirmoreiz ir minēta Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] [[1371]]. gadā rakstītajā vēstulē [[Konstantinopole]]s patriarham Filotejam, kurā viņš iebilda Kalugas pakļaušanai Maskavas kņazistei. Pēc Lietuvas-Maskavijas kara (1406—1408) [[Augšējās kņazistes]] maksāja meslus [[Lietuvas lielkņaziste]]i. Pēc 1480. gada Kalugas apgabala teritoriju iekļāva [[Maskavas lielkņaziste]]s sastāvā. 1796. gadā nodibināja [[Krievijas impērija]]s Kalugas vietniecību, vēlāk Kalugas guberņu. 1929. gadā to pievienoja Krievijas PFSR Maskavas apgabalam, bet 1937. gadā Tulas apgabalam. Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā mežā pie [[Kozeļska]]s notika [[Katiņas slaktiņš]], 1944. gadā izveidoja Kalugas apgabalu. == Pilsētas == {| class="wikitable" |- ! Pilsēta ! Iedzīvotāju skaits ([[2010. gads|2010]]) |- | [[Kaluga]] | 324 698 |- | [[Obņinska]] | 104 739 |- | [[Ļudinova]] | 40 530 |- | [[Kirova (Kalugas apgabals)|Kirova]] | 31 882 |- | [[Malojaroslaveca]] | 30 392 |- | [[Balabanova]] | 26 337 |- | [[Kozeļska]] | 18 245 |- | [[Kondrova (pilsēta)|Kondrova]] | 16 672 |- | [[Suhiņiči]] | 16 273 |- | [[Tovarkova]] | 14 496 |- |} === Karte === {{VietasKarte+|Kalugas apgabals|width=400 |float=center|caption = Kalugas apgabala pilsētu izvietojums; '''treknrakstā''' — apgabala centrs |places = {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=54.533333|long=36.266667|position = top |label='''[[Kaluga]]'''}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=55.183333|long=36.65|position = right |label=[[Balabanova]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=55.091667|long=36.666667|position = right |label=[[Belousova]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=55.2|long=36.483333|position = left |label=[[Borovska]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=55.205556|long=36.57|position = top |label=[[Jermoļina]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=53.750278|long=34.736111|position = top |label=[[Žizdra]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=55.033333|long=36.75|position = right |label=[[Žukova (Kalugas apgabals)|Žukova]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=54.083333|long=34.3|position = top |label=[[Kirova (Kalugas apgabals)|Kirova]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=54.033333|long=35.783333|position = bottom |label=[[Kozeļska]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=54.8|long=35.933333|position = top |label=[[Kondrova (pilsēta)|Kondrova]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=54.889167|long=37.123333|position = left |label=[[Kremjonki]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=53.866667|long=34.466667|position = top |label=[[Ļudinova]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=55|long=36.466667|position = bottom |label=[[Malojaroslaveca]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=54.966667|long=35.866667|position = top |label=[[Mediņa]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=54.316667|long=35.283333|position = top |label=[[Meščovska]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=54.483333|long=34.983333|position = top |label=[[Mosaļska]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=55.1|long=36.616667|position = left |label=[[Obņinska]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=54.05|long=35.966667|position = top |label=[[Sosenska]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=54.416667|long=34.033333|position = top |label=[[Spasdemenska]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=54.1|long=35.35|position = top |label=[[Suhiņiči]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=54.716667|long=37.183333|position = left |label=[[Tarusa]]}} {{VietasKarte~|Kalugas apgabals|lat=54.75|long=35.233333|position = top |label=[[Juhnova]]}} }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Krievijas administratīvais iedalījums}} {{Centrālais federālais apgabals}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Federācijas apgabali]] [[Kategorija:Kalugas apgabals| ]] 2ise50hwc524tb9bc1clpoi73dtbm7l 0 26711 4536581 3938012 2026-10-16T09:10:11Z ~2026-55676-78 151984 Pareizi ir nevis Kiklops bet Ciklops 4536581 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Odilon_Redon.jpg|thumb|200px|"Pašportrets" (1880)]] '''Odilons Redons''' ({{val|it|Odilon Redon}}, * 1840. gada 20. aprīlī [[Bordo]], † 1916. gada 6. jūlijā [[Parīze|Parīzē]]) bija franču mākslinieks, [[simbolisms|simbolisma]] pārstāvis. Uzskata, ka [[grafika|grafikā]] Redons ietekmējies no [[Fransisko Goja|Gojas]], savukārt viņa gleznu kolorīts ietekmējis, piemēram, [[Anrī Matiss|Matisa]] daiļradi. Redona gleznām raksturīga ornamentalitāte; dažkārt tajās parādās erotiska tematika ("Veneras dzimšana"). Starp nozīmīgākajiem Redona darbiem jāmin gleznas "Ofēlija" (apm. 1900.-1905. g.), "Ciklops" (apm. 1914. g.), "Buda" (apm. 1905. g.) un grafikas "Smaidošais zirneklis" (1881), "Krauklis" (1882), "Meža gars" (1880). Redons sāka apgūt zīmēšanu 15 gadu vecumā, taču pēc tēva vēlēšanās pievērsās [[arhitektūra]]i. Viņam tomēr neizdevās iestāties Parīzes ''École des Beaux-Arts'', tāpēc viņš aizsāka darboties tēlniecībā un grafikā. Redons vēlāk mācījās pie [[Žans Leons Žerom|Žana Leona Žeroma]], [[Rodolfs Bresdēns|Rodolfa Bresdēna]] un [[Anrī Fontēns-Latūrs|Anrī Fontēna-Latūra]]. Pēc [[Francijas-Vācijas karš|Francijas-Vācijas kara]], kurā cīnījās arī Redons, viņš pārcēlās uz Parīzi. Pirmais viņa darbs, kas guva atsaucību, bija "Ūdeņus sargātājs gars", un gadu vēlāk — 1879. gadā — Redons publicēja savu pirmo [[litogrāfija|litogrāfiju]] albumu "Sapnī". 1890. gados Redons sāka izmantot pasteļkrītiņus un eļļas krāsas, ar ko darbojās līdz pat mūža beigām. Redons radīja gandrīz 200 grafikas darbu; starp tiem jāmin sērijas "Sapnī", "Veltījums Gojam" un "Svētā Jāņa apokalipse", kā arī [[Edgars Alans Po|Edgara Alana Po]] darbu ilustrācijas. == Galerija == <gallery> Attēls:Odilon Redon - Buddha - Google Art Project.jpg|"Buda" (1904) Attēls:Odilon Redon - Ophelia.JPG|"Ofēlija" (apm. 1900.-1905. g.) Attēls:Redon spirit-forest.jpg|"Meža gars" (1880) Image:Odilon Redon - The Cyclops, c. 1914.jpg|"Ciklops" (1914) Attēls:Redon the-raven.jpg|"Krauklis" (1882) Attēls:Redon smiling-spider.jpg|"Smaidošais zirneklis" (1881) Image:Odilon Redon 001.jpg|"Ziedi tirkīza vāzē" (apm. 1911. g.) </gallery> {{commons|Odilon Redon|Odilons Redons}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Redons, Odilons}} [[Kategorija:1840. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1916. gadā mirušie]] [[Kategorija:Žirondā dzimušie]] [[Kategorija:Franču mākslinieki]] [[Kategorija:Francijas gleznotāji]] [[Kategorija:Postimpresionisma gleznotāji]] [[Kategorija:Simbolisma gleznotāji]] 1vcdvbdvnti9ow7rqbqocklugxct6ba 0 27647 4536490 4536277 2026-10-15T22:54:17Z Laivu Anna 151974 Labotas drukas kļūdas. Pievienota sadaļa par Pededzes vēsturiskajiem nosaukumiem. 4536490 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Aiviekstes pieteku|apdzīvotu vietu|Pededze (ciems)}} {{cita nozīme|Aiviekstes pieteku|Briedes pieteku|Paktene}} {{Upes infokaste | nosaukums = Pededze | citvalsts = Igaunija | citnosaukums = Pedetsi | citvaloda = et | citvaloriģin = Pedetsi jõgi | attēls = Pededze pie Litenes.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Pededze pie [[Litene]]s | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Kirikumē ezers]] ([[Igaunija]]) | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Aiviekste]] (Vecpededze) | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=40 | sāk_plat_s=48 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=27 | sāk_gar_m=14 | sāk_gar_s=48 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=56 | iet_plat_s=14 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=26 | iet_gar_m=53 | iet_gar_s=57 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis ={{LAT}}<br />{{EST}}<br />{{RUS}} | tek_caur = | garums = 159 | garums_latvijā = 131 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = 108 | caurtece = | gada_notece = 0,44 | baseins = 1690,0 | baseins_latvijā = 1523,3 | pietekas = [[Bolupe]], [[Sita]] | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} [[Attēls:Pededzes (Jaunpededzes) ieteka Aiviekstē.jpg|thumb|200px|Jaunpededzes ieteka [[Aiviekste|Aiviekstē]]]] '''Pededze''' ir [[Aiviekste]]s labā pieteka; sākas [[Igaunija]]s [[Veru apriņķis|Veru apriņķī]], kur saucas '''Pedeci''' ({{val|et|Pedetsi jõgi}}), 8 kilometrus tek pa Igaunijas un [[Krievija]]s robežu,<ref>[https://vm.ee/sites/default/files/content-editors/web-static/378/Riigipiiri_kulgemise_kirjeldus_rus.pdf Välisministerium. Описание прохождения государственной границы между Эстонской Республикой и Российской Федерацией на сухопутном участке]. vm.ee. — Приложение 1 к Договору между Эстонской Республикой и Российской Федерацией об эстонско-российской государственной границе.</ref> tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Madonas novads|Madonas novadiem]], īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un [[Balvu novads|Balvu]] novadiem. Ietek [[Aiviekste|Aiviekstē]] pa [[Jaunpededze]]s kanālu. Noteka uz [[Vecpededze|Vecpededzi]] ir aizšķērsota ar dambi,<ref>{{Latvijas daba}}</ref> un vecupe barojas no polderu novadītajiem ūdeņiem un pietekas [[Bolupe]]s, palu laikā lejtece regulāri pārplūst. Garums [[Latvija|Latvijā]] — 131 no kopējiem 159 km, baseina platība Latvijā 1520 no kopējiem 1690 km². Kritums Igaunijā 43 m (1,5 m/km), Latvijā 65 m (0,48 m/km), tai skaitā pēdējos 15,7 km no Daukstes līdz grīvai tikai 0,8 m (0,05 m/km). Caurplūdums grīvā: gada vidējais 12,2 m³/s, maksimālais 131 m³/s, minimālais 2 m³/s.<ref name="laivosana">[https://web.archive.org/web/20110722161726/http://www.laivosana.lv/pededze.htm Laivošana. Pededze]</ref> == Ģeogrāfija == Pededze sākas [[Hānjas augstiene|Hānjas augstienē]] no [[Kirikumē ezers|Kirikumē ezera]], 13 km uz DA no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]].<ref name="Tomass">[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:645758 Eduards Tomāss. ''Pededze, Lubans, Aiviekste.''] Valtera un Rapas a/s, Rīga, 1937.</ref> Ģeogrāfiski [[Latvija|Latvijā]] tek galvenokārt caur [[Austrumlatvijas zemiene|Austrumlatvijas zemieni]], tās [[Lubāna līdzenums|Lubāna]] un [[Meirānu līdzenums|Meirānu]] līdzenumiem lejtecē un [[Atzeles pacēlums|Atzeles pacēlumu]] vidustecē. Īss posms pie Igaunijas robežas ietilpst [[Alūksnes augstiene]]s [[Malienas pauguraine|Malienas paugurainē]].<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Upes labā krasta baseins aizņem daļu [[Alūksnes augstiene]]s un [[Gulbenes paugurvalnis|Gulbenes paugurvaļņa]]. Baseinā daudz mežu, it īpaši gar pašu Pededzi. Augštecē šaura un mazūdens periodos vietām ļoti sekla, gultne krāčaina un akmeņaina,<ref name="LPE">{{LPE|7|608}}</ref> īpaši Latvijas teritorijā pēc [[Ponkuļi]]em, krastos daudz lapu koku ([[alkšņi|alkšņu]], [[lazdas|lazdu]]),<ref name="Tomass" /> vidustecē dažviet saglabājušās [[ozols|ozolu]] audzes ([[Stradu pagasts|Stradu pagastā]] [[1977]]. gadā izveidots botāniskais liegums — [[Pededzes ozolu audze]], kas tagad iekļauts [[Lubāna mitrāju komplekss|Lubāna mitrāja]] dabas liegumā). Pie [[Litene]]s ~10 km garā posmā Pededze tek galvenokārt pa lauksaimniecības zemēm, un tur gultne ir relatīvi stabila. Lejpus Litenes Pededzes relatīvais kritums ir 0,2 m/km. Šajā ~ 50 km garajā posmā ir daudz meandru un vecupju. Pie [[Dzelzupe (Rugāju pagasts)|Dzelzupes]] upe kļūst par [[Vidzeme]]s un [[Latgale]]s robežu, kur šai rajonā Vidzemes pusē redzama krietni auglīgāka zeme ar tai raksturīgajiem [[melnalksnis|melnalkšņi]]em un ozoliem, kamēr Latgales pusē aug galvenokārt alkšņi, [[bērzi]] un [[priedes]].<ref name="Tomass" /> Ģeoloģiski Latvijā visā tecējumā un baseinā dominē [[devons|vidusdevona]] nogulumi.<ref name="LGA" /> Ap pusi baseina aizņem meži, lejasdaļā daudz purvu.<ref name="LME">{{LME|2|758}}</ref> Klimats kontinentāls, vidējā temperatūra -7 — -7,5 ° C janvārī, +16 — +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā.<ref name="LGA" /> == Fauna == Upē dzīvo [[līdaka]]s, [[plaudis|plauži]], [[zutis|zuši]], [[līnis|līņi]], [[asaris|asari]], [[rauda]]s, [[taimiņš|foreles]], 1960. gados norādītas arī [[alata]]s.<ref name="LME" /> Agrāk tajā bijušas arī [[Ziemeļu upespērlene|upespērlenes]]. Krastu atsegumos bieži putnu alas.<ref name="Tomass" /> == Transporta ceļi == Pededzi šķērso: Igaunijā [[A2|šoseja Rīga — Pleskava]] un vietējais ceļš 25208 Siksele-Kiviora, Latvijā, sākot no augšteces, ceļi [[V390|V390 Kolberģis — Ponkuļi]], [[P40|P40 Alūksne-Zaiceva]], [[V401|V401 Liepna — Beja]], [[P41|P41 Alūksne — Liepna]], Jaunanna — Lēģernieki, pie Litenes [[P35|P35 Gulbene — Balvi]] un bijusī [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene]], pie Krustalīces ietekas — [[P36|P36 Gulbene — Rēzekne]]. Vīkšņu tilts (ceļš no P36-Lubāna), bet pie Jaunpededzes kanāla atrodas gājēju tilts. == Pietekas == {{columns |col1width =9em |col1 = Kreisās:<br />[[Virgulica]]<br />[[Krutupe]]<br />[[Liepkalnu strauts]]<br />[[Igrīve]]<br />[[Sita]]<br />[[Bebrupe (Pededzes pieteka)|Bebrupe]]<br />[[Bolupe]] <small>([[Vecpededze|Vecpededzē]])</small> |col2width =4em |col2 = km<br />20<br />9<br />12<br />17<br />41<br />11<br />80 |col3width =7em |col3 = Labās:<br />[[Akaviņa]]<br />[[Sarkanīte]]<br />[[Alūksne (upe)|Alūksne]]<br />[[Dambīte]]<br />[[Ievedne (upe)|Ievedne]]<br />[[Paparze]]<br />[[Mugurupe (Pededzes pieteka)|Mugurupe]]<br />[[Mugurve]]<br />[[Krustalīce]]<br />[[Audīle]]<br />[[Tīrogrāvis]] |col4width =4em |col4 = km<br />22<br />8<br />24<br />12<br />22<br />27<br />2<br />12<br />24<br />18<br />16 }} == Vēsture == Pirms Pirmā pasaules kara Pededzei bija saimnieciska nozīme kokmateriālu transportēšanā - pa upi pludināja baļķus un stutmalku. Plostniecības pēdas saglabājušās arī upes vietvārdos un vietējos aprakstos. Posmā augšpus Jaunannas pie Dzelzs vārtiem, kur Pededzes krasti satuvinās un agrāk bija spēcīgāka straume un dolomīta atsegumi, plostu vadīšanai bijusi nepieciešama īpaša pieredze un izveicība. Arī līkumainais Pededzes posms pie Kārklu līkumiem raksturots kā plostniekiem sarežģīts - lielā līkumu skaita dēļ pārvietošanās pa upi bijusi lēna. Vēlāk Jaunannas dzirnavu dambja uzstādinājums paaugstināja ūdens līmeni, un agrākās Dzelzs vārtu krāces raksturs izmainījās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lgia.gov.lv/lv/lejup-pa-pededzi-cauri-aluksnes-rajonam-1993-gada|title=Lejup pa Pededzi cauri Alūksnes rajonam 1993. gadā {{!}} Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|website=www.lgia.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref>. Koku pludināšana pa Pededzi turpinājās arī 20. gadsimtā. Pededze jau agrāk tika izmantota arī ūdens spēka un kokapstrādes vajadzībām. Jaunannā pie Ievednes ietekas Pededzē 18. gadsimta otrajā pusē tika ierīkots aizsprosts; tur darbojās ūdensdzirnavas, zāģētava un vara kaltuve. 1793. gada Vidzemes kartē šie saimnieciskie objekti jau ir atzīmēti. 20. gadsimta 30. gados Jaunannas dzirnavās ne tikai mala labību, bet arī pārstrādāja koksni celulozes ieguvei<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manasvietas.blogspot.com/2020/12/jaunannas-udensdzirnavas.html|title=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas: Jaunannas ūdensdzirnavas|last=Landsberga|first=Līga|website=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas|access-date=2026-08-20|date=2020-12-27}}</ref>. Uz vēsturisko dzirnavu hidrotehnisko būvju bāzes 2001. gada sākumā darbu sāka atjaunotā Jaunannas hidroelektrostacija. Tās sākotnēji norādītā uzstādītā jauda bija 238 kW. 2008. gadā HES tika veikta pārbūve un iekārtu modernizācija, lai palielinātu elektroenerģijas ražošanas jaudu <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/hes-nodrosina-dabai-draudzigu-vidi/|title=HES nodrošina dabai draudzīgu vidi|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-08-20|date=2001-06-18|language=lv}}</ref>. No 1913. gada līdz 20. gadsimta 30. gadu beigām Litenē pie Pededzes darbojās papīrfabrika<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbenesmuzejs.lv/virtualas-izstades/litenes-pagasts/|title=Litenes pagasts - Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs|last=Dārgais|first=Valda|access-date=2026-08-20|date=2024-03-13|language=lv}}</ref>. Papīra ražošanai nepieciešamās izejvielas tika pludinātas pa upi; fabrikā ražoja ietinamo un avīžu papīru, daļu produkcijas eksportējot. 1937. gadā papīrfabrikas vietā tika ierīkotas dzirnavas. Augšpus Litenes kopš [[1920]]. gada darbojas hidrometriskais postenis. 1930. gados tika plānots izveidot uz upes aizsprostus, lai paildzinātu koku pludināšanai derīgo periodu ar augstu ūdens līmeni, tomēr to vietā baseina austrumdaļā uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe|Pakalniešu - Kūdupes dzelzceļa līniju]].<ref name="Tomass" /> Pie Litenes 1950. gados uzbūvētā HES sagruva un tika likvidēta. Pēc Otrā pasaules kara pie Litenes tika uzcelta hidroelektrostacija. Tās būvniecība sākās 1949. gadā, bet spēkstacija darbu sāka 1951. gadā. HES bija paredzēta elektroenerģijas piegādei apkārtnes kolhoziem, un tās projektētā jauda bija 400 kW. 1953. gada 4. maijā hidroelektrostacijas aizsprosts un spēkstacijas būve sabruka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbenesmuzejs.lv/virtualas-izstades/katastrofa-litene-1953-gada/|title=Katastrofa Litenē 1953. gadā - Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs|last=Dārgais|first=Valda|access-date=2026-08-20|date=2024-05-13|language=lv}}</ref> Vēlāk veiktajā izmeklēšanā par avārijas cēloņiem tika atzītas būvniecības nepilnības - zem betona konstrukcijām atstātā smilts tika izskalota, bet aizsprosta konstrukciju bojājumus veicināja arī pa upi pludināto baļķu triecieni. 20. gadsimta 60. gadu sākumā būtiski tika pārveidota Pededzes lejtece. 1961.-1963. gadā izraka ap 10 km garo Jaunpededzes kanālu, <ref>[https://old.ldf.lv/upload_file/28433/Stends_Pededzes_lejtece_2.pdf Pededzes lejtece]</ref>pa kuru Pededzes ūdeņi tika novadīti pa īsāku ceļu uz Aivieksti. Upes lejteces iztaisnošana samazināja apkārtējās palienes applūšanu pavasara palos. == Nosaukumi vēsturiskajās kartēs == Pededzes nosaukuma cilme nav viennozīmīgi noskaidrota. Igauņu vietvārdu vārdnīcā tas saistīts ar dienvidigauņu nosaukumu Pedejä, pieļaujot saikni ar vārdu petäi : pedäjä ‘priede’, tomēr šis skaidrojums nav uzskatīts par droši pierādītu. Vēsturiskajos avotos sastopamas dažādas nosaukuma rakstības: Peddez Fl. (1798)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kartes.lndb.lv/viewer/map?b=7&x=3021599&y=7794659&z=11&h=49576|title=Liefland oder die beyden Herzogthumer und General Governementer Lief und Ehstland nebst der Provinz Oesel|publisher=Jāņa Sēta}}</ref> un [https://kartes.lndb.lv/viewer/map?b=7&x=2993546&y=7781752&z=12&h=100693 Peddetz Fl.] (1839), [https://kartes.lndb.lv/viewer/map?b=7&x=3013047&y=7811649&z=12&h=81375 Pedece (1920)]. Senajās kartēs redzamie pieraksti Pedez un Peddez līdzās mūsdienu latviešu nosaukumam Pededze dokumentē nosaukuma rakstības dažādību, taču paši par sevi nepierāda secīgu upes pārdēvēšanu. == Tūrisms == Upe visu sezonu tiek lietota [[Laivošana|laivošanai]], sākot no Litenes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pededzeslaivas.lv/laivu-noma-pededzes-laivas-marsruti-cenas-drosiba-un-pakalpojumi/|title=Pededzes laivas - Maršruti un cenas|website=www.pededzeslaivas.lv|access-date=2026-06-11}}</ref> bet augsta ūdens līmeņa laikā, sākot no [[Vidzemes šoseja|Vidzemes šosejas]] Igaunijas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.campo.laivas.lv/lv/mar/pededze/ |title=Laivas. Pededze |access-date={{dat|2022|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220117073659/http://www.campo.laivas.lv/lv/mar/pededze/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Pededzes karte|url=https://upesoga.lv/map/river/6-pededze|journal=}}</ref> Gulbenes novadā izveidoti vairāki laivošanas maršruti Pededzē, tostarp 19 km garais posms no Guldupes ietekas līdz Litenei un 22 km garais posms no Litenes līdz autoceļa P36 tiltam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitgulbene.lv/lv/marsruti|title=Maršruti|website=www.visitgulbene.lv|access-date=2026-08-20|language=lv|archive-date=2026-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822111054/https://www.visitgulbene.lv/lv/marsruti}}</ref> Pie Guldupes ietekas, uz Alūksnes un Gulbenes novadu robežas, ierīkota laivošanas maršruta sākuma vieta un stāvlaukums. Pededzes krastos izveidotas vairākas pastaigu un dabas izziņas takas. Jaunannā gar Pededzes krastu ved aptuveni 1 km garā dabas taka “Bebru valstība”, kas ietver daļu no Jaunannas dabas lieguma. Takā apskatāmas [[Eirāzijas bebrs|bebru]] darbības pēdas, meža mākslas objekti un Pededzes krastu ainava.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitaluksne.lv/visit/jaunannas-dabas-taka/|title=Dabas taka ”Bebru valstība” Jaunannā - Alūksnes novadā|website=VisitAluksne|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Arī Litenē Pededzes krasts tiek izmantots arī pastaigām un velotūrismam. Pie Litenes muižas parka gar upi izveidota Pededzes upes zaļā promenāde, bet no Litenes estrādes gar Pededzi ved pastaigu taka līdz bijušajam dzelzceļa tiltam pār upi. Bijušās dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Abrene posmā izveidotais Zaļais ceļš šķērso Pededzi pa bijušo dzelzceļa tiltu. Litenes pagastā gar Pededzes krastu tiek veidota aptuveni 10 km garā Litenes krasta taka, kuras atklāšana notika 2026. gada 29. augustā. == Dabas aizsardzība == Pededzei un tās palienei ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. No 131 km garā Pededzes posma Latvijā 123,33 km ir atzīti par Eiropas Savienības nozīmes biotopu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/pededzes-upi-atbrivo-no-koku-un-zaru-sanesumiem|title=Pededzes upi atbrīvo no koku un zaru sanesumiem|website=www.daba.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Upes dabiskā plūsma palīdz uzturēt arī ar to saistītos mitrājus un tiem raksturīgās augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes. Pededzes ieleja un palienes ir nozīmīgas putnu, sikspārņu un bezmugurkaulnieku aizsardzībai, tās krastos atrodas [[Jaunanna (dabas liegums)|Jaunannas dabas liegums]], [[Sitas un Pededzes paliene|Sitas un Pededzes palienes]] dabas liegums un [[Mugurves pļavas (dabas liegums)|Mugurves pļavu]] dabas liegums, lejtecē - Lubāna mitrājs. Pededzes dabisko dzīvotņu saglabāšanai tiek veikti upes apsaimniekošanas pasākumi. 2026. gadā Dabas aizsardzības pārvalde dabas liegumā “Lubāna mitrājs” Rugāju un Stradu pagastā uzsāka trīs upes posmu atbrīvošanu no ūdens plūsmu būtiski kavējošiem koku, zaru un sadzīves atkritumu sanesumiem<ref name=":3" />. Atsevišķi kritušie koki upes gultnē tika saglabāti, jo tie nodrošina dzīvotni ūdens organismiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aiviekstes pietekas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas upes]] [[Kategorija:Alūksnes novada upes]] [[Kategorija:Gulbenes novada upes]] [[Kategorija:Madonas novada upes]] [[Kategorija:Pededze]] llz5k5l6j7v1vqa4esabegnxpjagwgc 0 30697 4536511 4169143 2026-10-16T04:30:35Z Pirags 3757 +bilde 4536511 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Schalavonia Ortēliusa kartē 1584.jpg|thumb|300px|''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584).]] [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|300px|Skalva (''Skalowia'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] '''Skalva''' jeb '''Skalava''' ({{val|la|Schalavonia}}, {{val|de|Schalowe}}) bija [[rietumbalti|rietumbaltu]] [[Skalvji|skalvju]] apdzīvota [[teritorija]] [[Nemuna]]s lejtecē. Pēc [[Pēteris no Duisburgas|Pētera no Duisburgas]] hronikas ziņām Skalva bija viena no [[Prūsija]]s zemēm. Skalvji, kuru kultūra pēc arheoloģiskā materiāla tuvāka [[kurši]]em, dzīvoja līdzās [[kurši]]em, [[žemaiši]]em, [[jātvingi]]em un [[prūši]]em Nemunas pietekas [[Jūra (upe)|Jūras]] baseinā. == Vēsture == 1289. gadā [[Vācu ordenis]] uzcēla Skalavas pili (''Schalauerburg''), kurai [[Lietuvas krusta kari|Lietuvas krusta karu]] laikā 1293. gadā uzbruka [[Lietuvas dižkunigaitija]]s karaspēks. 1313. gadā Vācu ordenis šeit uzcēla pirmo tiltu pār Nemunu, bet 1406.-1410. gadā [[Tilzīte]]s mūra pili, kuru jau 1411. gadā nopostīja [[žemaiši]]. Pēc Vācu ordeņa sekularizācijas Skalvu iekļāva [[Prūsijas hercogiste]]s sastāvā. [[1701]]. gadā Skalva kā Austrumprūsijas daļa kļuva par daļu no [[Prūsijas Karaliste]]s. [[1924]]. gadā [[Klaipēdas apgabals]] tika pievienots Lietuvai un senās Skalavas teritorija pa Nemunas upi tika sadalīta starp Lietuvu un Vāciju. Kād pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Austrumprūsijas teritorija tika sadalīta starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Polija|Poliju]], bijušo Vācijas daļu ar Tilzītes (Sovetskas) pilsētu iekļāva [[Krievijas PFSR]] [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]]. {{Senās Lietuvas zemes}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Balti]] [[Kategorija:Senprūši]] 84zpx9sghbcnkggo96i1ajcea56w7cf 4536514 4536511 2026-10-16T04:32:02Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4536514 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Schalavonia Ortēliusa kartē 1584.jpg|thumb|300px|''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584).]] [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|300px|Skalva (''Skalowia'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] '''Skalva''' jeb '''Skalava''' ({{val|la|Schalavonia}}, {{val|de|Schalowe}}) bija [[rietumbalti|rietumbaltu]] [[Skalvji|skalvju]] apdzīvota [[teritorija]] [[Nemuna]]s lejtecē. Pēc [[Pēteris no Duisburgas|Pētera no Duisburgas]] hronikas ziņām Skalva bija viena no [[Prūsija]]s zemēm. Skalvji, kuru kultūra pēc arheoloģiskā materiāla tuvāka [[kurši]]em, dzīvoja līdzās [[kurši]]em, [[žemaiši]]em, [[jātvingi]]em un [[prūši]]em Nemunas pietekas [[Jūra (upe)|Jūras]] baseinā. == Vēsture == 1289. gadā [[Vācu ordenis]] uzcēla Skalavas pili (''Schalauerburg''), kurai [[Lietuvas krusta kari|Lietuvas krusta karu]] laikā 1293. gadā uzbruka [[Lietuvas dižkunigaitija]]s karaspēks. 1313. gadā Vācu ordenis šeit uzcēla pirmo tiltu pār Nemunu, bet 1406.-1410. gadā [[Tilzīte]]s mūra pili, kuru jau 1411. gadā nopostīja [[žemaiši]]. Pēc Vācu ordeņa sekularizācijas Skalvu iekļāva [[Prūsijas hercogiste]]s sastāvā. [[1701]]. gadā Skalva kā Austrumprūsijas daļa kļuva par daļu no [[Prūsijas Karaliste]]s. [[1924]]. gadā [[Klaipēdas apgabals]] tika pievienots Lietuvai un senās Skalavas teritorija pa Nemunas upi tika sadalīta starp Lietuvu un Vāciju. Kād pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Austrumprūsijas teritoriju sadalīja starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Polija|Poliju]], bijušo Vācijas daļu ar Tilzītes (Sovetskas) pilsētu iekļāva [[Krievijas PFSR]] [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]]. {{Senās Lietuvas zemes}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Balti]] [[Kategorija:Senprūši]] l8lg4ua5rov447fpjprg1dzxdwyzsjl 4536553 4536514 2026-10-16T06:12:15Z Kikos 3705 4536553 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Schalavonia Ortēliusa kartē 1584.jpg|thumb|300px|''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584).]] [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|300px|Skalva (''Skalowia'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] '''Skalva''' jeb '''Skalava''' ({{val|la|Schalavonia}}, {{val|de|Schalowe}}) bija [[rietumbalti|rietumbaltu]] [[Skalvji|skalvju]] apdzīvota [[teritorija]] [[Nemuna]]s lejtecē. Pēc [[Pēteris no Duisburgas|Pētera no Duisburgas]] hronikas ziņām Skalva bija viena no [[Prūsija]]s zemēm. Skalvji, kuru kultūra pēc arheoloģiskā materiāla tuvāka [[kurši]]em, dzīvoja līdzās [[kurši]]em, [[žemaiši]]em, [[jātvingi]]em un [[prūši]]em Nemunas pietekas [[Jūra (upe)|Jūras]] baseinā. == Vēsture == 1289. gadā [[Vācu ordenis]] uzcēla Skalavas pili (''Schalauerburg''), kurai [[Lietuvas krusta kari|Lietuvas krusta karu]] laikā 1293. gadā uzbruka [[Lietuvas dižkunigaitija]]s karaspēks. 1313. gadā Vācu ordenis šeit uzcēla pirmo tiltu pār Nemunu, bet 1406.-1410. gadā [[Tilzīte]]s mūra pili, kuru jau 1411. gadā nopostīja [[žemaiši]]. Pēc Vācu ordeņa sekularizācijas Skalvu iekļāva [[Prūsijas hercogiste]]s sastāvā. [[1701]]. gadā Skalva kā Austrumprūsijas daļa kļuva par daļu no [[Prūsijas Karaliste]]s. [[1924]]. gadā [[Klaipēdas apgabals]] tika pievienots Lietuvai un senās Skalavas teritorija pa Nemunas upi tika sadalīta starp Lietuvu un Vāciju. Kād pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Austrumprūsijas teritoriju sadalīja starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Polija|Poliju]], bijušo Vācijas daļu ar Tilzītes (Sovetskas) pilsētu iekļāva [[Krievijas PFSR]] [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Senās Lietuvas zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Balti]] [[Kategorija:Senprūši]] 4rchvjqg6w3f970u7nu52k2te33bz81 0 36711 4536580 2728619 2026-10-16T08:54:16Z Meistars Joda 781 4536580 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ožarova Mazovecka | image_skyline = PL Ozarow Maz 1.jpg | imagesize = 300px | image_caption = Apriņķa pašvaldības administratīvā ēka Ožarovā Mazoveckā | image_flag = POL Ożarów Mazowiecki flag.svg | image_shield = POL Ożarów Mazowiecki COA.svg | pushpin_map = Poland | pushpin_label_position = bottom | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Mazovijas vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Rietumvaršavas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1967 | area_total_km2 = 5.75 | population_as_of = 2006 | population_total = 8237 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 52 | latm = 13 | lats = 00 | latNS = N | longd = 20 | longm = 48 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = | website = http://www.ozarow-mazowiecki.pl/ }} '''Ožarova Mazovecka''' ({{val|pl|Ożarów Mazowiecki}}) ir pilsēta [[Polija|Polijā]], [[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas vojevodistē]] uz ziemeļiem no [[Pruškova (Mazovija)|Pruškovas]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{commonscat|Ożarów Mazowiecki|Ožarova Mazovecka}} [[Kategorija:Mazovijas vojevodistes pilsētas|Ozzarova Mazovecka]] 0y08gkbk7favdf49esvvif7yg7oy3ci 0 36932 4536606 4401076 2026-10-16T10:50:57Z Teltatlom 151987 Grigorijs Bērziņš 4536606 wikitext text/x-wiki Grigorijs Berziņš ir latviešu jaunais kalnu riteņbraucējs, kurš specializējas frīraidā (freeride). Šajā izdomātajā biogrāfijā viņš ir desmit gadus vecs sportists no Pļaviņām, kurš mācās Pļaviņu pamatskolas 4.a klasē un ir uzvarējis starptautiskajās frīraida sacensībās Red Bull Rampage. Berziņš tiek raksturots kā viens no jaunākajiem sportistiem, kurš sasniedzis šādu panākumu. Viņa stāsts ir saistīts ar kalnu riteņbraukšanu, tehniskām trasēm, lēcieniem un vēlmi kļūt par profesionālu frīraideri. <nowiki>###</nowiki> Saturs <nowiki>*</nowiki> Biogrāfija <nowiki>*</nowiki> Sporta karjeras sākums <nowiki>*</nowiki> Dalība Red Bull Rampage <nowiki>*</nowiki> Uzvara un atpazīstamība <nowiki>*</nowiki> Braukšanas stils <nowiki>*</nowiki> Izglītība un ikdiena <nowiki>*</nowiki> Mērķi un nākotnes plāni <nowiki>*</nowiki> Sasniegumi <nowiki>*</nowiki> Pamatinformācija <nowiki>###</nowiki> 1\. Biogrāfija Grigorijs Berziņš ir dzimis 2016. gadā un dzīvo Pļaviņās, Latvijā. Viņš mācās Pļaviņu pamatskolas 4.a klasē. Jau agrā bērnībā viņš izrādīja interesi par velosipēdiem un dažādiem aktīviem sporta veidiem. Ar laiku viņa interese pievērsās kalnu riteņbraukšanai, īpaši frīraidam. Šajā disciplīnā sportisti brauc pa stāvām nogāzēm, akmeņainām takām un īpaši izveidotām trasēm, kurās sastopami lēcieni un tehniski sarežģīti posmi. Grigorija sapnis ir kļūt par starptautiski pazīstamu sportistu un pārstāvēt Latviju pasaules mēroga sacensībās. <nowiki>###</nowiki> 2\. Sporta karjeras sākums Grigorija sporta gaitas sākās ar parastu braukšanu ar velosipēdu. Sākumā viņš apguva velosipēda vadīšanu, līdzsvara saglabāšanu un drošu bremzēšanu. Vēlāk viņš sāka interesēties par kalnu riteņbraucēju sacensībām un profesionāliem frīraideriem. Viņu īpaši aizrāva video par Red Bull Rampage, kur sportisti demonstrē savas prasmes sarežģītā dabiskā reljefā. Pakāpeniski Grigorijs sāka izvirzīt sev arvien lielākus mērķus. Viņš vēlējās ne tikai braukt ar velosipēdu, bet arī izprast trases, izvēlēties pareizu trajektoriju un uzlabot savu tehniku. <nowiki>###</nowiki> 3\. Dalība Red Bull Rampage <nowiki> Red Bull Rampage ir vienas no pazīstamākajām frīraida kalnu riteņbraukšanas sacensībām pasaulē. Tās notiek ASV, Jūtas štata tuksnešainajā un klinšainajā apvidū. Sacensībās sportistiem jāizvēlas nobrauciena līnija, jānovērtē reljefs un jādemonstrē tehniskā meistarība. Trases raksturo stāvas nogāzes, klinšu posmi un lieli lēcieni. Šajā izdomātajā stāstā Grigorijs Berziņš piedalās sacensībās, kurās viņam nākas pārvarēt sarežģītus posmus un sacensties ar pieredzējušiem braucējiem. Viņa galvenais uzdevums ir parādīt precīzu velosipēda vadību, labu trases pārzināšanu un spēju saglabāt koncentrēšanos sacensību laikā. <nowiki>###</nowiki> 4\. Uzvara un atpazīstamība <nowiki> Saskaņā ar izdomāto biogrāfiju Grigorijs Berziņš izcīna uzvaru Red Bull Rampage, kļūstot par sensāciju kalnu riteņbraukšanas pasaulē. Uzvara viņam sniedz starptautisku atpazīstamību. Viņa vārds tiek saistīts ar jauno sportistu potenciālu un Latvijas pārstāvniecību ekstrēmajos sporta veidos. Pēc sacensībām Grigorijs atgriežas Latvijā un turpina ikdienas dzīvi. Viņš apvieno mācības ar sportiskajiem mērķiem un cenšas pilnveidot savas prasmes. Šajā stāstā uzvara tiek uzskatīta par nozīmīgāko notikumu viņa līdzšinējā sporta karjerā. <nowiki>###</nowiki> 5\. Braukšanas stils Grigorija braukšanas stils šajā izdomātajā biogrāfijā raksturots kā tehnisks un drosmīgs. Viņa uzmanības centrā ir: <nowiki>*</nowiki> Velosipēda kontrole — spēja precīzi vadīt velosipēdu dažādos reljefa apstākļos. <nowiki>*</nowiki> Trajektorijas izvēle — piemērotākā ceļa izvēlēšanās sarežģītā trasē. <nowiki>*</nowiki> Līdzsvars — ķermeņa pozīcijas un svara sadalījuma kontrole. <nowiki>*</nowiki> Koncentrēšanās — uzmanības saglabāšana brauciena laikā. <nowiki>*</nowiki> Tehnikas pilnveidošana — pakāpeniska prasmju attīstīšana trenera uzraudzībā. Frīraids ir disciplīna, kurā svarīga ir ne tikai drosme, bet arī pieredze, fiziskā sagatavotība, atbilstošs aprīkojums un risku izvērtēšana.Izglītība un ikdiena Grigorijs mācās Pļaviņu pamatskolas 4.a klasē. Līdztekus sportam viņš turpina iegūt pamatizglītību un pilda skolēna pienākumus. Viņa ikdienā ietilpst mācības, mājasdarbi, atpūta un laiks sportiskajām interesēm. Sporta attīstībā būtiska nozīme ir arī ģimenes atbalstam un kvalificētu treneru palīdzībai. Neskatoties uz saviem lielajiem sapņiem, Grigorijs šajā stāstā paliek parasts Pļaviņu skolēns, kurš vēlas pilnveidoties gan skolā, gan sportā.7\. Mērķi un nākotnes plāni Grigorija galvenais mērķis ir kļūt par profesionālu kalnu riteņbraucēju un nākotnē piedalīties vēl vairākās starptautiskās sacensībās. Viņa nākotnes ieceres ir: <nowiki>*</nowiki> Turpināt attīstīt kalnu riteņbraukšanas prasmes. <nowiki>*</nowiki> Apgūt sarežģītākas trases drošā un kontrolētā vidē. <nowiki>*</nowiki> Piedalīties jauniešu sacensībās. <nowiki>*</nowiki> Uzlabot fizisko sagatavotību un tehnisko meistarību. <nowiki>*</nowiki> Nākotnē pārstāvēt Latviju starptautiskajā sporta arēnā. Grigorija stāsta galvenā ideja ir tāda, ka lieli mērķi var rasties arī nelielā Latvijas pilsētā. <nowiki>###</nowiki> 8\. Sasniegumi Šajā izdomātajā biogrāfijā minētais galvenais sasniegums ir uzvara Red Bull Rampage. | Gads    | Sasniegums                                | | ------- | ----------------------------------------- | | 2026    | Desmit gadus vecs frīraideris no Pļaviņām | | 2026    | Uzvara Red Bull Rampage izdomātajā stāstā | | Nākotne | Mērķis kļūt par profesionālu frīraideri   | Tabulā minētie sportiskie sasniegumi nav reāli pārbaudīti fakti. <nowiki>###</nowiki> 9\. Pamatinformācija | Kategorija                  | Informācija                     | | --------------------------- | ------------------------------- | | Vārds, uzvārds              | Grigorijs Berziņš               | | Dzimšanas gads              | 2016                            | | Vecums                      | 10 gadi                         | | Valsts                      | Latvija                         | | Pilsēta                     | Pļaviņas                        | | Izglītības iestāde          | Pļaviņu pamatskola              | | Klase                       | 4.a                             | | Nodarbošanās                | Skolēns                         | | Sporta veids                | Kalnu riteņbraukšanas frīraids  | | Galvenais sasniegums stāstā | Red Bull Rampage uzvarētājs     | | Nākotnes mērķis             | Profesionāla frīraidera karjera | Piezīme: šis ir izdomāts biogrāfisks raksts Vikipēdijas stilā, kas balstīts uz tavu scenāriju. Tas nav īsts Vikipēdijas raksts, un uzvara Red Bull Rampage šeit ir izdomāta. [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 77ommezg5hejnmkfca99h64q731hdqx 0 43744 4536369 4132983 2026-10-15T12:30:13Z Meistars Joda 781 4536369 wikitext text/x-wiki {{Ārsta infokaste | attēls = Christiaan Barnard 1969.jpg | dz_gads = 1922 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Dienvidāfrika|Befortvesta}} | m_gads = 2001 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 2 | m_vieta = {{vieta|Kipra|Pafosa}} | tautība = [[Afrikāneri|būrs]] | darba_vietas = Grotešūra slimnīca (''Groote Schuur Hospital''), [[Keiptauna]]<br />[[Keiptaunas universitāte]] | alma_mater = [[Keiptaunas universitāte]] | joma = [[sirds ķirurģija|kardioķirurģija]] | pasniedzēji = | sasniegumi = pirmā veiksmīgā<br />[[sirds pārstādīšanas operācija]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Kristiāns Nētlings Barnards''' ({{val-af|Christiaan Neethling Barnard}}, dzimis {{dat|1922|10|8}}, miris {{dat|2001|8|2}}) bija [[Dienvidāfrika|dienvidāfrikāņu]] [[sirds ķirurģija|kardioķirurgs]]. Pazīstams kā pirmais ārsts, kuram 1967. gadā izdevās veikt pasaulē pirmo [[sirds transplantācijas operācija|sirds transplantācijas operāciju]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1922. gadā [[Befortvesta|Beforvestā]] (''Beaufort West''), [[Rietumkapzemes province|Rietumkapzemes provincē]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Strādājis Grotešūra slimnīcā (''Groote Schuur Hospital''), [[Keiptauna|Keiptaunā]], paralēli beidzot [[Keiptaunas universitāte|Keiptaunas universitāti]]. No 1956. gada divus gadus mācījās [[Minnesotas universitāte|Minnesotas universitātē]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur iepazinās ar sirds pārstādīšanas problemātiku. 1958. gadā atgriezās DĀR, un sāka strādāt Keiptaunas universitātē. {{dat|1967|12|3||bez}}, asistējot savam brālim Mariusam Barnardam (''Marius Barnard'') un vēl trīspadsmit speciālistiem, viņš veica pasaulē pirmo veiksmīgo sirds pārstādīšanas operāciju. Pacients novājinātās imūnsistēmas dēļ tomēr mira pēc astoņpadsmit dienām. Lai arī šī operācija padarīja Barnardu par slavenību un atzītu [[sirds ķirurģija]]s speciālistu, tomēr Barnards nekad nav saņēmis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]], iespējams politisku iemeslu dēļ (tolaik DĀR valdošā [[aparteīds|aparteīda]] dēļ), kaut arī pats Barnards bija ievērojams aparteīda kritiķis. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Barnards, Kristiāns}} [[Kategorija:Dienvidāfrikā dzimušie]] [[Kategorija:DĀR mediķi|Barnards, Kristiāns]] dk2p88wxcyqcyfvpwrv49jq05lrbhu3 4536381 4536369 2026-10-15T12:58:40Z Meistars Joda 781 4536381 wikitext text/x-wiki {{Ārsta infokaste | attēls = Christiaan Barnard 1969.jpg | dz_gads = 1922 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Dienvidāfrika|Befortvesta}} | m_gads = 2001 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 2 | m_vieta = {{vieta|Kipra|Pafosa}} | tautība = [[Afrikāneri|būrs]] | darba_vietas = Grotešūra slimnīca (''Groote Schuur Hospital''), [[Keiptauna]]<br />[[Keiptaunas universitāte]] | alma_mater = [[Keiptaunas universitāte]] | joma = [[sirds ķirurģija|kardioķirurģija]] | pasniedzēji = | sasniegumi = pirmā veiksmīgā<br />[[sirds transplantācijas operācija|sirds pārstādīšanas operācija]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Kristiāns Nētlings Barnards''' ({{val-af|Christiaan Neethling Barnard}}, dzimis {{dat|1922|10|8}}, miris {{dat|2001|8|2}}) bija [[Dienvidāfrika|dienvidāfrikāņu]] [[sirds ķirurģija|kardioķirurgs]]. Pazīstams kā pirmais ārsts, kuram 1967. gadā izdevās veikt pasaulē pirmo [[sirds transplantācijas operācija|sirds transplantācijas operāciju]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1922. gadā [[Befortvesta|Beforvestā]] (''Beaufort West''), [[Rietumkapzemes province|Rietumkapzemes provincē]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Strādājis Grotešūra slimnīcā (''Groote Schuur Hospital''), [[Keiptauna|Keiptaunā]], paralēli beidzot [[Keiptaunas universitāte|Keiptaunas universitāti]]. No 1956. gada divus gadus mācījās [[Minesota|Minesotas]] universitātē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur iepazinās ar sirds pārstādīšanas problemātiku. 1958. gadā atgriezās DĀR un sāka strādāt Keiptaunas universitātē. 1967. gada 3. decembrī viņš kopā ar savu brāli Mariusu Barnardu (''Marius Barnard'') un vēl trīspadsmit speciālistiem veica pasaulē pirmo veiksmīgo sirds transplantāciju. Tomēr pacients novājinātās imūnsistēmas dēļ 18 dienas pēc operācijas nomira. Lai arī šī operācija padarīja Barnardu par slavenību un atzītu [[sirds ķirurģija]]s speciālistu, tomēr Barnards nekad nav saņēmis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]], iespējams politisku iemeslu dēļ (tolaik DĀR valdošā [[aparteīds|aparteīda]] dēļ), kaut arī pats Barnards bija ievērojams aparteīda kritiķis. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Barnards, Kristiāns}} [[Kategorija:Dienvidāfrikā dzimušie]] [[Kategorija:DĀR mediķi|Barnards, Kristiāns]] c91scw6fs2j0nfxklzoypoq4cywikn9 0 44367 4536478 4313178 2026-10-15T21:01:05Z Pirags 3757 /* Teritorija */ pap 4536478 wikitext text/x-wiki {{Lietuvas vēsturiskā novada infokaste | novada_nosaukums = Aukštaitija | karte = Lietuvos_regionai.PNG | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Aukštaitija.svg | ģerboņa_nosaukums = Aukštaitijas ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Aukštaitija.svg | karoga_nosaukums = Aukštaitijas karogs | rpilsētas = [[Panevēža]], [[Utena]] | platība = | platības_atsauce = | iedzīvotāji = | iedzīvotāji_gads = | blīvums = | teritorijas = [[Panevēžas apriņķis]], [[Utenas apriņķis]], [[Šauļu apriņķis]] (daļēji), [[Kauņas apriņķis]] (daļēji), [[Viļņas apriņķis]] (daļēji) | mājaslapa = }} '''Aukštaitija''' ir lielākais no 5 [[Lietuva]]s kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko [[Viduslaiki|viduslaikos]] apdzīvojuši ne tikai [[aukstaiši]], bet arī [[sēļi]] un [[zemgaļi]]. == Vēsture == Aukštaitija ir vēsturiskās Lietuvas pamatdaļa, tās teritorijā atradās [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitijas]] pirmā galvaspilsēta [[Kernave]]. Pirmo reizi rakstu avotos Aukštaitija kā "aukstaišu zeme" (''terra Eustoythen'') pieminēta dižkunga [[Ģedimins|Ģedimina]] valdīšanas laikā 1322. gadā. 1326. gadā [[Pēteris no Duisburgas|Pētera no Duisburgas]] rakstītajā "Prūsijas zemes hronikā" (''Chronicon terrae Prussiae'') Aukštaitija tiek minēta kā ''Austechia, terra regis Lethowie'' ("Lietuvas ķēniņa zeme"). Tajā laikā Aukštaitija tika saprasta kā pretmets [[Žemaitija]]i un aptvēra [[Viļņas kunigaitija|Viļņas]] un [[Traķu kunigaitija]]s. Pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas 1422. gadā tai pievienoja [[Sēlija (zeme)|Sēlija]]s dienvidu daļu. Kopš 15. gadsimta Aukštaitijas teritorija tika saukta par "īsto Lietuvu" (''Lithuania propria''), lai atšķirtu to no vēlāk Lietuvai pievienotajām zemēm. === Vēsturiskās zemes === Austrumaukštaitijā: * [[Lietava (zeme)|Lietava]] * [[Deltuva (zeme)|Deltuva]] * [[Nalsene]] (''Nalšia'', kopā ar [[sēļi]]em) Rietumaukštaitijā: * [[Upīte]] (''Upytė'', kopā ar [[zemgaļi]]em) * [[Saulene]] (''Šiaulių žemė'', kopā ar [[žemaiši]]em un [[zemgaļi]]em) == Teritorija == [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|280px|Aukštaitija (''Auksztota'') ap 1200. gadu (Marcin Engel, Cezary Sobczak, 2015]] Mūsdienās ar vārdu ''Aukštaitija'' tiek saprasti divi atšķirīgi kultūrvēsturiskie novadi: * Rietumaukštaitija ar centru [[Panevēža|Panevēžā]] * Austrumaukštaitija ar centru [[Utena|Utenā]]. Šāda dalījuma pamatā ir atšķirīgās [[lietuviešu valoda]]s izloksnes, tradīciju, tautas amatniecības un celtniecības īpatnības. Pastāv arī [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskās]] atšķirības — Rietumaukštaitija atrodas [[Viduslietuvas zemiene|Viduslietuvas zemienē]], kas ir [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenuma]] turpinājums [[Lietuva|Lietuvā]], bet Austrumaukštaitija ir [[Aukštaitijas augstiene|Aukštaitijas augstienē]], bagāta ezeriem un pēc dabas līdzīga [[Sēlija]]i (Augšzemei) un [[Latgale]]i. == Ģeogrāfija == [[Attēls:UkojasLake002.JPG|thumb|260px|Ūkoju ezers Ignalinas rajonā]] Aukštaitija atrodas [[Lietuva]]s ziemeļaustrumu daļā un neliela daļa novada atrodas arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Lielākā un nozīmīgākā pilsēta ir novada centrs [[Panevēža]], kurā dzīvo vairāk kā 100 000 iedzīvotāju. Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir: * [[Panevēža]] — 119 749; * [[Jonava]] — 34 954; * [[Utena]] — 33 860; * [[Ķēdaiņi]] — 32 048; * [[Visagina]] — 29 554; * [[Ukmerģe]] — 28 759; * [[Radvilišķi]] — 20 339. Novads bagāts ar ezeriem, sevišķi [[Molēti|Molētu]] apkārtnē. Garākā novada upe ir Sventāja, kas ietek [[Nere|Nerē]] pie [[Jonava]]s. [[Ignalina]]s apkārtnē atrodas [[Aukštaitijas nacionālais parks]]. Pie [[Visagina]]s agrāk darbojās [[Ignalinas atomelektrostacija|atomelektrostacija]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuvas novadi}} [[Kategorija:Lietuvas kultūrvēsturiskie novadi]] ocxg8o6re7ln982akusoes6wd1daraq 4536481 4536478 2026-10-15T21:04:39Z Pirags 3757 4536481 wikitext text/x-wiki {{Lietuvas vēsturiskā novada infokaste | novada_nosaukums = Aukštaitija | karte = Lietuvos_regionai.PNG | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Aukštaitija.svg | ģerboņa_nosaukums = Aukštaitijas ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Aukštaitija.svg | karoga_nosaukums = Aukštaitijas karogs | rpilsētas = [[Panevēža]], [[Utena]] | platība = | platības_atsauce = | iedzīvotāji = | iedzīvotāji_gads = | blīvums = | teritorijas = [[Panevēžas apriņķis]], [[Utenas apriņķis]], [[Šauļu apriņķis]] (daļēji), [[Kauņas apriņķis]] (daļēji), [[Viļņas apriņķis]] (daļēji) | mājaslapa = }} '''Aukštaitija''' ir lielākais no 5 [[Lietuva]]s kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko [[Viduslaiki|viduslaikos]] apdzīvojuši ne tikai [[aukstaiši]], bet arī [[sēļi]] un [[zemgaļi]]. == Vēsture == Aukštaitija ir vēsturiskās Lietuvas pamatdaļa, tās teritorijā atradās [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitijas]] pirmā galvaspilsēta [[Kernave]]. Pirmo reizi rakstu avotos Aukštaitija kā "aukstaišu zeme" (''terra Eustoythen'') pieminēta dižkunga [[Ģedimins|Ģedimina]] valdīšanas laikā 1322. gadā. 1326. gadā [[Pēteris no Duisburgas|Pētera no Duisburgas]] rakstītajā "Prūsijas zemes hronikā" (''Chronicon terrae Prussiae'') Aukštaitija tiek minēta kā ''Austechia, terra regis Lethowie'' ("Lietuvas ķēniņa zeme"). Tajā laikā Aukštaitija tika saprasta kā pretmets [[Žemaitija]]i un aptvēra [[Viļņas kunigaitija|Viļņas]] un [[Traķu kunigaitija]]s. Pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas 1422. gadā tai pievienoja [[Sēlija (zeme)|Sēlija]]s dienvidu daļu. Kopš 15. gadsimta Aukštaitijas teritorija tika saukta par "īsto Lietuvu" (''Lithuania propria''), lai atšķirtu to no vēlāk Lietuvai pievienotajām zemēm. === Vēsturiskās zemes === Austrumaukštaitijā: * [[Lietava (zeme)|Lietava]] * [[Deltuva (zeme)|Deltuva]] * [[Nalsene]] (''Nalšia'', kopā ar [[sēļi]]em) Rietumaukštaitijā: * [[Upīte]] (''Upytė'', kopā ar [[zemgaļi]]em) * [[Saulene]] (''Šiaulių žemė'', kopā ar [[žemaiši]]em un [[zemgaļi]]em) == Teritorija == [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|280px|Aukštaitija (''Auksztota'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] Mūsdienās ar vārdu ''Aukštaitija'' tiek saprasti divi atšķirīgi kultūrvēsturiskie novadi: * Rietumaukštaitija ar centru [[Panevēža|Panevēžā]] * Austrumaukštaitija ar centru [[Utena|Utenā]]. Šāda dalījuma pamatā ir atšķirīgās [[lietuviešu valoda]]s izloksnes, tradīciju, tautas amatniecības un celtniecības īpatnības. Pastāv arī [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskās]] atšķirības — Rietumaukštaitija atrodas [[Viduslietuvas zemiene|Viduslietuvas zemienē]], kas ir [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenuma]] turpinājums [[Lietuva|Lietuvā]], bet Austrumaukštaitija ir [[Aukštaitijas augstiene|Aukštaitijas augstienē]], bagāta ezeriem un pēc dabas līdzīga [[Sēlija]]i (Augšzemei) un [[Latgale]]i. == Ģeogrāfija == [[Attēls:UkojasLake002.JPG|thumb|260px|Ūkoju ezers Ignalinas rajonā]] Aukštaitija atrodas [[Lietuva]]s ziemeļaustrumu daļā un neliela daļa novada atrodas arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Lielākā un nozīmīgākā pilsēta ir novada centrs [[Panevēža]], kurā dzīvo vairāk kā 100 000 iedzīvotāju. Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir: * [[Panevēža]] — 119 749; * [[Jonava]] — 34 954; * [[Utena]] — 33 860; * [[Ķēdaiņi]] — 32 048; * [[Visagina]] — 29 554; * [[Ukmerģe]] — 28 759; * [[Radvilišķi]] — 20 339. Novads bagāts ar ezeriem, sevišķi [[Molēti|Molētu]] apkārtnē. Garākā novada upe ir Sventāja, kas ietek [[Nere|Nerē]] pie [[Jonava]]s. [[Ignalina]]s apkārtnē atrodas [[Aukštaitijas nacionālais parks]]. Pie [[Visagina]]s agrāk darbojās [[Ignalinas atomelektrostacija|atomelektrostacija]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuvas novadi}} [[Kategorija:Lietuvas kultūrvēsturiskie novadi]] ekczo0l2ja4hj9aapnmkwopz0mirlnc 0 48353 4536483 4527956 2026-10-15T21:08:26Z Pirags 3757 4536483 wikitext text/x-wiki {{Lietuvas vēsturiskā novada infokaste | novada_nosaukums = Žemaitija | karte = Lietuvos_regionai.PNG | ģerboņa_attēls = Grand Coat of Arms of Samogitia.svg | ģerboņa_nosaukums = Žemaitijas ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Žemaitija.svg | karoga_nosaukums = Žemaitijas karogs | rpilsētas = [[Telši]], [[Šauļi]] | platība = | platības_atsauce = | iedzīvotāji = | iedzīvotāji_gads = | blīvums = | teritorijas = [[Telšu apriņķis]], [[Tauraģes apriņķis]] (daļēji), [[Šauļu apriņķis]] (daļēji), [[Kauņas apriņķis]] (daļēji) | mājaslapa = }} [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|300px|Žemaitija (''Żmudź'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] [[Attēls:Ortelius Samogitia Livoniae pars.jpeg|thumb|300px|Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422)]] '''Žemaitija''' ({{val|lt|Žemaitija}}, žemaišu: ''Žemaitėjė'') ir viens no [[Lietuva]]s pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar [[Kurzeme|Kurzemi]] un [[Zemgale]]s rietumu daļu [[Latvija|Latvijā]]. Žemaitijas galvenā pilsēta ir [[Telši]], bet senā Žemaitijas provinces ({{val|la|Samogitia}}) galvaspilsēta atradās Medininkos (tagad [[Varņi]]), vēlāk [[Raseiņi|Raseiņos]]. Līdz 13. gadsimtam Žemaitijas austrumu robeža bija [[Šventoja]]s (''Šventoji'') upe un [[Nere]]s upe, bet vēlāk dižkungs [[Vītenis]] to atvirzīja uz rietumiem līdz [[Nevēža]]s (''Nevėžis'') upei. Iedzīvotāji runā lietuviešu valodas dialektā, kas reizēm tiek uzskatīta par patstāvīgu [[žemaišu dialekts|žemaišu valodu]]. == Vēsture == [[Attēls:Teutonic state 1455.png|right|thumb|300px|Vācu ordeņa valsts karte, kurā ar rozā krāsu iezīmēta 1398.—1411./1426. gadā pastāvējusī [[Žemaitijas fogteja]] (''Vogtei Samogitien'')]] [[Attēls:Lietuvas robežas izmaiņas pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422.png|thumb|300px|Žemaitijai pievienotās teritorijas (gaiši sārtā krāsā) pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas (1422)]] [[Attēls:Kurlandyja-Žamojć. Курляндыя-Жамойць (N. Sanson, 1659).jpg|thumb|300px|[[Žemaitijas hercogiste]]s (''Duché de Samogitie'') un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s karte [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā (1659). Abas hercogistes uz īsu laiku bija Zviedrijas vasaļvalstis]] [[Attēls:Telšu, Šauļu, Upītes un Raseiņu apriņķi 1800.JPG|thumb|300px|Telšu, Šauļu, Upītes un Raseiņu apriņķi (1800)]] {{pamatraksts|Žemaitijas kunigaitija}} [[Žemaiši|Žemaišu]] ({{val|lt|žemaičiai}}) kultūras saknes Centrālajā Lietuvā ir izsekojamas līdz pat 5.—6. gadsimtam, toties tās rietumu daļā līdz pat 13.—16. gadsimtam dominēja [[kurši|kuršu]] elementi, bet ziemeļu daļā — [[zemgaļi|zemgaļu]] elementi. Mūsdienu žemaišu [[etniskā grupa]] ir veidojusies, saplūstot žemaišu, zemgaļu un kuršu pirmtautām. === Ziemeļu krusta kari === 1219. gada baltu cilšu miera līgumu ar [[Galīcijas-Volīnijas kņazi|Galīcijas-Volīnijas kņazu]] parakstīja 21 ķēniņi, starp kuriem bija arī žemaišu kunigaiši [[Vikints]] un [[Gerdvils]]. 1236. gadā [[Saules kauja]]s laikā žemaišu karaspēks sagrāva [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. 1244. gadā žemaiši piedalījās Lietuvas dižunigaiša Mindauga vadītajā karagājienā uz Kursu, bet cieta sakāvi [[Embūtes kauja (1244)|kaujā pie Embūtes pilskalna]]. 1248. gadā [[Žemaitijas valdnieki|žemaišu ķēniņa]] [[Vikints|Vikinta]] vadītais karaspēks cieta sakāvi karagājienā uz [[Smoļenskas kņazi]]sti. Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs mēģināja pakļaut viņu zemes savai varai. Vikints iesaistījās plašā opozīcijā pret Mindaugu kopā ar [[Galīcija]]s kņazu Danielu un Livonijas ordeni. 1251. gadā Lietuvas dižkungs [[Mindaugs]] uzsāka sarunas ar Livonijas ordeņa mestru [[Andreass no Felves|Andreasu no Štīrijas]] (''Andreas von Stirland'', 1248—53) par pāriešanu katoļu ticībā. Mindaugs piekrita [[Zemgale]]s un Žemaitijas nonākšanai Livonijas ordeņa pakļautībā. 1253. gada 6. jūlijā notika Mindauga kronēšana. Mindaugs saņēma no Livonijas mestra Lietuvu kā feodālo lēni, bet viņam bija jāatdod Livonijas ordenim daļu Žemaitijas (pusi no [[Raseiņi]]em (''Rasseyene''), [[Laukuva]]s (''Lukowe''), [[Betigola|Betigalas]] (''Betegalle''), [[Arjogala]]s (''Eregalle'') un [[jātvingi|jātvingu]] [[Dainava (zeme)|Dainavas]] (''Deynowe'') teritorijas, bet visu Kuleni, [[Karšuva|Karšuvu]], Kraži (''Crase''), Nadravu (''Nederowe''), Veizi (''Weyze, aliud Weyse'') un Vangu (''Wange'').<ref>[http://viduramziu.istorija.net/en/s1183.htm Līguma latīniskais teksts: [..]''Nomina autem terrarum sunt hec: Rasseyene medietatem, Lukowe medietatem, Betegalle medietatem, Eregalle medietatem, Deynowe medietatem, Kulene totum, Karsowe totum, Crase totum, Nederowe totum, Weyze totom, aliud Weyse totum, Wange totum''.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190620072010/http://viduramziu.istorija.net/en/s1183.htm |date={{dat|2019|06|20||bez}} }} (Datum in Lettowia in curia nostra anno domini MCCLIII mense Julio).</ref> 1259. gadā žemaiši sakāva Vācu ordeņa un Livonijas ordeņa apvienoto karaspēku kaujās pie [[Skoda]]s un 1260. gadā [[Durbes kauja|Durbes kaujā]]. Tādēļ Mindaugs lauza miera līgumu ar Ordeni, atsacījās no kristietības un sāka karu pret krustnešiem. === Strīdus teritorija === 1263.—1398. gadā Žemaitijas teritorija atradās konfliktu zonā starp [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitiju]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] teritorijām [[Livonija|Livonijā]] un [[Prūsija|Prūsijā]]. 1398. gadā pēc [[Saliņas miera līgums|Saliņas līguma]] noslēgšanas dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]] noslēdza miera līgumu ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]], kurā "iznomāja" Žemaitiju ordeņa [[Vācu ordeņa lielmestri|lielmestram]]. Tika izveidota [[Žemaitijas fogteja]] (''Vogtei Samogitien''), kuras pārvaldei lielmestrs iecēla īpašu fogtu. No 1405. gada fogta pienākumus pildīja vēlākais lielmestrs Mihaels Kihmeisters no Šternbergas (''Michael Küchmeister von Sternberg''). 1409. gadā sākās žemaišu sacelšanās, ko atbalstīja Polijas karalis [[Jagailis]], kas bija formālais iemesls lielmestra Ulriha fon Juningena lēmumam doties karagājienā uz Lietuvu, kas beidzās ar Vācu ordeņa sagrāvi [[Grunvaldes kauja|Grunvaldes kaujā]]. 1411. gadā pēc [[Pirmais Toruņas līgums|Pirmā Toruņas līguma]] Žemaitija tika iekļauta Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā. 1422. un 1426. gadā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] apstiprināšanas Vācu ordenis atteicās no Žemaitijas, kurai pievienoja arī [[Kursa (valsts)|Kursas]], [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] dienvidu daļas. Tikai pēc tam 15. gadsimtā žemaiši kā pēdējā no Baltijas tautām atteicās no savas tradicionālās reliģijas un pieņēma [[katoļticība|katolicismu]]. Livonijas un Žemaitijas robežlīgumi slēgti 1426., 1473., 1529. un 1541. gadā. === Polijas-Lietuvas kopvalstī === [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalstī]] Žemaitijai bija īpašs administratīvais statuss — [[seņūnija]] jeb hercogiste ({{val|la|Ducatus Samogitiae}}). Salīdzinot ar citām Lietuvas daļām, tā bija mazāk pakļauta [[poļi|pārpoļošanai]] un [[slāvi|slāvu]] tautu kultūras ietekmēm. 1655. gada 20. oktobrī [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Žemaitijas pilsētā Ķedaiņos tika parakstīts līgums par Zviedrijas-Lietuvas kopvalsts izveidi, kas paredzēja Žemaitijas hercogistes pašnoteikšanās tiesības Zviedrijas-Lietuvas vasaļatkarībā. === Krievijas Impērijā === 19. gadsimtā Žemaitija veidoja [[Kauņas guberņa]]s lielāko daļu un bija lietuviešu nacionālās atmodas centrs, kurā lielā nozīme bija nelegālajiem lietuviešu "[[grāmatneši]]em" (''knygnešiai'') no vācu pārvaldībā esošā Mēmeles apgabala. == Teritorija == Mūsdienu Žemaitijas etnogrāfiskais reģions ietver * [[Palanga]]s pilsētu, * [[Rietava]]s pašvaldību; * [[Tauraģe]]s rajonu; * [[Šilale]]s rajonu; * [[Skoda]]s rajonu; * [[Jurbarka]]s rajonu; * [[Mažeiķi|Mažeiķu]] rajonu; * [[Kretinga]]s rajonu; * [[Pluņģe]]s rajonu; * [[Telši|Telšu]] rajonu; * [[Akmene]]s rajonu; * [[Ķelme]]s rajonu; * [[Šauļi|Šauļu]] rajonu; * [[Šauļi|Šauļu]] pilsētu; * [[Raseiņi|Raseiņu]] rajonu; * [[Klaipēda]]s rajona austrumu daļu; * [[Šilute]]s rajona austrumu daļu; * [[Jonišķi|Jonišķu]] rajona rietumu daļu. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums]] * [[Žemaitijas kunigaitija]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050305070338/http://samogitia.mch.mii.lt/index-en.htm Žemaitijas mājas lapa] {{Lietuvas novadi}} {{Krievijas Impērijas koloniālā struktūra}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Žemaitija| ]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas kultūrvēsturiskie novadi]] ce1x5ykqv2jvsam6ynzhv9r4z8p6xi7 0 48402 4536584 4424239 2026-10-16T09:22:19Z Meistars Joda 781 4536584 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Džastins Timberleiks | Vārds_orig = ''Justin Timberlake'' | Attēls = Justin Timberlake by Gage Skidmore 2.jpg | Att_izm = | Apraksts = Džastins Timberleiks ''[[San Diego Comic-Con]]'' 2016. gadā | Dz_vārds = Džastins Rendels Timberleiks | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1981|1|31}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Tenesī|Memfisa|3s=Memfisa (ASV)}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]], [[deju pops]], [[ritmblūzs]] | Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, mūziķis, ierakstu producents, dejotājs, aktieris | Instrumenti = [[balss]], [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]] | Gadi = 1993—pašlaik<br />2002—pašlaik <small>(solokarjera)</small> |Izdevējkompānija = ''[[Jive Records|Jive]]'', ''[[RCA Records|RCA]]'' | Darbojies_arī = ''[['N Sync]]'', ''[[The Y's]]'', ''[[Timbaland]]'', [[Nellija Furtado|Nelliju Furtado]] | Mlapa = {{URL|http://justintimberlake.com/}} | Dzimums = V }} '''Džastins Timberleiks''' (''Justin Timberlake''; dzimis {{dat|1981|1|31}})<ref name=filmr>{{Tīmekļa atsauce|accessdate=2008-04-22|url=http://www.filmreference.com/film/83/Justin-Timberlake.html|title=Justin Timberlake Biography (1981–)|publisher=Film Reference}}</ref> ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[popmūzika]]s dziedātājs, dziesmu autors, aktieris, mūzikas ierakstu producents. Timberleiks dzimis [[Memfisa (ASV)|Memfisā]], [[Tenesī]] štatā. Viņš ir Linnas Garlesas un Randala Timberleika dēls. Viņš kļuva pasaulslavens kā viens no pusaudžu puišu popgrupas ''[['N Sync]]'' dalībniekiem. 2002. gadā viņš uzsāka veiksmīgu solo karjeru, izdodot savu debijas albumu ''[[Justified]]'', kas visā pasaulē pārdots vairāk nekā 7 miljonos eksemplāru. Timberleika nākamais albums "[[FutureSex/LoveSounds]]" bija vēl veiksmīgāks par iepriekšējo, tas ir pārdots vairāk nekā 8 miljonos kopiju visā pasaulē. Trīs no šī albuma singliem sasniedza 1. vietu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''Billboard'' dziesmu topā. Timberleiks savas solo karjeras laikā ir ieguvis desmit [[Grammy balva|''Grammy'']] mūzikas balvas. Viņš ir sadarbojies ar ''[[Timbaland]]'', ''[[The Black Eyed Peas]]'', [[Nellija Furtado|Nelliju Furtado]], [[Bejonse Noulza|Bejonsi]], [[T.I.]], ''[[Nelly]]'', ''[[Snoop Dogg]]'', [[50 Cent]], ''[[Duran Duran]]'' un citiem pasaulē pazīstamiem mūziķiem. Piedalījies televīzijas šovā ''[[Saturday Night Live]]'' (1975—), ieguvis četras [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]]. Sākot ar 2008. gadu, vairāk pievērsies kinoaktiera karjerai. Kā aktieris ir attēlojis nozīmīgas lomas vairākās filmās, tostarp "[[Soutlendas stāsti]]" (2006), "[[Plašais ceļš]]" (''The Open Road'', 2009), "[[Sociālais tīkls (filma)|Sociālais tīkls]]" (2010), "[[Sliktā skolotāja]]" (2011), "[[Laikā (2011. gada filma)|Laikā]]" (2011), "[[Noderīgi draugi]]" (2011), ''[[Runner Runner]]'' (2013), "[[Stāsts par Levinu Deivisu]]" (2013), "[[Brīnumu rats]]" (2017), ''[[Palmer (filma)|Palmer]]'' (2021) un ''[[Reptile (filma)|Reptile]]'' (2023). 2024. gadā, kad Timberleiks jau bija viens no populārākajiem dziedātājiem pasaulē,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/articles/c977v372nqqo|title=Певец Джастин Тимберлейк арестован в США за вождение в нетрезвом виде|website=BBC News Русская служба|access-date=2024-06-19|date=2024-06-18|language=ru}}</ref> policija viņu arestēja par auto vadīšanu dzērumā. Dziedātājs arī agrāk atzinis savu [[Alkoholisms|atkarību no alkohola]] un vēlmi izārstēties no tās.<ref name=":0" /> Precējies ar aktrisi [[Džesika Bīla|Džesiku Bīlu]], ir divi bērni.<ref name=":0" /> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {| class="wikitable" |- !width="30"|Gads !width="80"|Vāks !width="200"|Nosaukums !width="220"|Papildinformācija |- |[[2002. gads|2002]] |[[Attēls:Justin Timberlake Justified albums.jpg|80px]] | ''[[Justified]]'' | * Pirmais studijas albums * Izdots: {{dat|2002|11|5}} * Izdevējs: ''[[Jive]], Zomba'' |- |[[2006. gads|2006]] |[[Attēls:Justin Timberlake FutureSex albums.jpg|80px]] | ''[[FutureSex/LoveSounds]]'' | * Otrais studijas albums * Izdots: {{dat|2006|12|12}} * Izdevējs: ''[[Jive]], Zomba'' |- |[[2013. gads|2013]] |[[Attēls:Justin Timberlake The 20 20 Experience albums.jpg|80px]] | ''[[The 20/20 Experience]]'' | * Trešais studijas albums * Izdots: {{dat|2013|3|15}} * Izdevējs: ''[[RCA Records]]'' |- |} === Singli === {| class="wikitable" style="text-align:center; margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" rowspan="2"| Gads ! width="220" rowspan="2"| Singls ! colspan="24"| Augstākā vieta topā ! rowspan="2" width="120"| Albums |- style="font-size:smaller;" !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Pasaule}}<br />[[Apvienotais pasaules tops|UWC]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot 100|Hot100]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot Dance/Club Play|Dance]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot Pop|Pop]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Kanāda}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrālija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Jaunzēlande}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Vācija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Francija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Itālija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Spānija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Šveice}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Īrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Zviedrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Norvēģija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Dānija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Somija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />{{Piezīme|F|Flandrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />{{Piezīme|W|Valonija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Nīderlande}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}}<br />[[EHR]] |- |rowspan="2" align="left"|2002 |align="left"| "Like I Love You" | 4 | 11 | '''1''' | 4 | 2 | 11 | 8 | 6 | 16 | - | 17 | 20 | 14 | 5 | 14 | - | 4 | - | 29 | 6 | 27 | 5 | 17 | 4 |rowspan="5" align="left"| ''Justified'' |- |align="left"| "Cry Me A River" | 3 | 3 | 2 | 3 | 2 | 2 | 2 | 11 | 10 | 6 | 14 | - | 20 | 6 | 10 | 10 | 11 | 19 | 29 | 7 | 5 | 6 | 4 | 5 |- |rowspan="3" align="left"|2003 |align="left"| "Rock Your Body" | 2 | 5 | - | '''1''' | 2 | 2 | '''1''' | 4 | 25 | 15 | 15 | - | 34 | 4 | 15 | 17 | 3 | 6 | 56 | 6 | 14 | 6 | 31 | 4 |- |align="left"| "Senorita" | 6 | 27 | - | 5 | 13 | 19 | 6 | 4 | 51 | 41 | 32 | - | 42 | 15 | 29 | - | 13 | - | 61 | 15 | 15 | - | 13 | '''1''' |- |align="left"| "I'm Lovin' It" | - | - | - | - | 79 | - | - | - | 50 | - | - | - | 47 | 15 | 43 | - | - | - | 55 | 25 | - | - | - | 19 |- |rowspan="2" align="left"|2006 |align="left"| "SexyBack" | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | 8 | 3 | - | 2 | '''1''' | 5 | '''1''' | 2 | 3 | 5 | 3 | 2 | 7 | '''1''' | 3 |rowspan="6" align="left"| ''Future Sex/LoveSounds'' |- |align="left"| "My Love"<small>(kopā ar [[T.I.]])</small> | '''1''' | '''1''' | 15 | '''1''' | 2 | 6 | 3 | '''1''' | 4 | 10 | 12 | - | 2 | 4 | 2 | - | 3 | 5 | 6 | 16 | 17 | 12 | 7 | '''1''' |- |rowspan="4" align="left"|2007 |align="left"| "What Goes Around...Comes Around" | 2 | '''1''' | 17 | '''1''' | 4 | 3 | 3 | 3 | 5 | 5 | 11 | '''1''' | 5 | 6 | 5 | 7 | 3 | 3 | 5 | 8 | 17 | 6 | 2 | 2 |- |align="left"| "Summer Love" | 17 | 6 | - | '''1''' | - | 8 | - | 15 | 39 | - | - | - | - | - | 38 | - | - | - | 47 | 6 | 8 | - | 21 | 7 |- |align="left"| "LoveStoned" | 8 | 17 | '''1''' | 4 | 11 | 5 | 11 | 17 | - | 28 | 10 | - | 19 | 12 | 9 | - | 12 | 7 | 21 | 14 | 29 | 5 | - | 10 |- |align="left"| "Until The End Of Time"<small>(kopā ar [[Beyonce]])</small> | - | 17 | 17 | 26 | - | - | - | 31 | - | - | - | - | - | - | 60 | - | 30 | - | - | - | - | 49 | - | 14 |- |rowspan="2" align="left"|2013 |align="left"| "Suit & Tie"<small>(kopā ar [[Jay-Z]])</small> | 2 | 3 | 23 | 4 | 3 | 3 | 9 | 14 | 25 | 8 | 29 | 17 | 31 | 16 | - | - | '''1''' | - | 36 | 9 | 13 | 10 | 47 | 27 |rowspan="2" align="left"| ''The 20/20 Experience'' |- |align="left"| "Mirrors" | 4 | 2 | - | '''1''' | '''1''' | 4 | 10 | 7 | 2 | 15 | - | 19 | 5 | 5 | 16 | 7 | 4 | 12 | 7 | 17 | 37 | 7 | 8 | 4 |- !colspan="27" style="font-size: 8pt"| "-" norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdots attiecīgajā valstī. |} {{Topu atsauces|uspop=yes}} == Atsauces == {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Timberleiks, Dzzastins}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tenesī dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] g5jk6zj48uqevs4lfaqju5iuu6k0i9s 0 51813 4536613 4466443 2026-10-16T11:17:53Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4536613 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Matrjona Balka''' ({{val|ru|Матрена Ивановна Балк}}), dzimusi '''Modesta Monsa''' (''Modesta Mons''), bija [[Katrīna I|Katrīnas Pirmās]] galma dāma un ietekmīga favorīte. Joanna Monsa meita, [[Nataļja Lopuhina|Nataļjas Lopuhinas]] māte, [[Anna Monsa|Annas Monsas]] māsa. == Dzīvesgājums == Piedalījusies Krievijas cara [[Pēteris I|Pētera Pirmā]] un savas māsas Annas mīlas sakarā. Ticams, ka cars Pēteris nokārtoja Matrjonas Monsas laulības ar ģenerāli [[Teodors Balks|Teodoru Balku]] ({{val|de|Theodor von Balk; Friedrich von Balken}}). Piesedzot māsas attiecības ar caru Pēteri Matrjona palīdzēja arī Annas sakaram ar [[Saksija]]s slepenu sūtni Kenigsekuu, par ko Annai atņēma pili, bet Matrjona samaksāja ar trim gadiem ieslodzījumā. Pēc atbrīvošanas 1706. gadā viņai vajadzēja braukt uz Elbingu, [[Rīga|Rīgā]], kur Fjodors Balks bija gubernators,<ref>[http://bogorodsk-noginsk.ru/atlas/sshelkovskiy/golovinskiy.html Ровенский Г.В, ''Богородск-Ногинск. Богородское краеведение'']{{Novecojusi saite}}</ref> 1711. gadā iepazinās un satuvinājās ar [[Katrīna I|carieni Katrīnu]]. Matrjona Balka izmantoja Katrīnas tuvību, lai labvēlīgi noskaņotu atkal pret sevi Pēteri, kurš pat steidzās uz viņas dzemdībām.<ref>[http://mikv1.narod.ru/text/Petr1EkRS80T28N8.htm Pētera Pirmā vēstule Volgastā, 1712. gada 15. augustā] Петр I. [Письма к царице Екатерине Алексеевне в 1707-1713 гг.] / Сообщ. А.И. Барятинский // ''Русская старина'', 1880. — Т. 28. — № 8. — С. 753-756. — Под загл.: Царица Екатерина Алексеевна. Супруга Петра Великого в 1707-1713 гг.</ref> Anna apprecējās vēl ar Prūsijas sūtni [[Keizerlingi|Georgu Johanu fon Keizerlingu]], tas arī nomira, grasījās precēties vēlreiz ar zviedru kapteini Milleru, bet Matrjonas māsa pati nomira 1714. gada 15. augustā. 1718. gadā iecelta par Katrīnas galma dāmu; šajā laikā brālis un māsa ir varenas figūras Krievijas galmā, kur bagātīgi ņēma kukuļus kā starpnieki starp visiem pārējiem un Katrīnu. Pētera ausīs nonāca par intīmām attiecībām starp Vilimu Monsu un Katrīnu, tādēļ imperators savas sievas un mīļākās brāļa sakaru izspiegošanu uzticēja viņa māsai Matrjonai Balkai, kura to ar dedzību uzņēmās, bet neziņoja. 1724. gada 8. novembrī Pēteris lika ieslodzīt Vilimu, bet 13. novembrī Matrjonu. Imperators pats viņu pratināja, Matrjona atzinās kukuļņemšanā. Vēlāk oficiāli atzīts un viņas soda izpildes laikā publicēts, ka kukuļus bija devuši [[Menšikovi]], [[Dolgorukije]], [[Goļicini]], [[Čerkaski]], grāfs [[Golovkini|Golovkins]], [[Voļinskis]] un daudzi citi — tas bija pirmais Krievijā zināmais oficiālais korupcionāru saraksts.<ref>[http://www.pmoney.ru/txt.asp?rbr=205&id=472323 "Событие. Коррупция при Петре I", ''Личные Деньги'', 2008. gada 27. marts]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēteris ar imperatora ukazu nolēma Matrjonu [[pēriens|publiskai izpēršanai]] ar rīkstēm un izsūtīšanai uz Toboļsku.<ref>[http://hrono.info/biograf/bio_b/balk_matrena.html Балк Матрена Ивановна — Сухарева О.В. Кто был кто в России от Петра I до Павла I, Москва, 2005]</ref> Katrīna lūdzās Matrjonu apžēlot, bet izlūdza vienīgi pēriena cirtienu skaita samazināšanu. Matronu izģērba kailu un publiski izpēra uz ešafota 1724. gada 16. novembrī Troickas laukumā Senāta ēkas priekšā<ref>[http://magazines.russ.ru/nov_yun/2001/5/kr.html Крылов, Александр. «РОГА ДЛЯ ИМПЕРАТОРА: “КАМЕРГЕР МОНС”, “ЛЕДИ ГАМИЛЬТОН ИЗ ПЕТЕРБУРГА”»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110614140109/http://magazines.russ.ru/nov_yun/2001/5/kr.html |date={{dat|2011|06|14||bez}} }}''Новая Юность'' 2001, № 5(50)</ref> un aizsūtīja, taču Pēteris drīz mira, un Katrīna kļūstot par imperatori apžēloja Matrjonu Balku.<ref>Карабанов, "Статс-дамы и фрейлины Русского двора в XVIII столетии" (в "Русской Старине", 1870 г., II т.). — "Записки" Басевича (в ''Русском Архиве'', 1865 г., стр. 618—619). — Гельбиг, "Русские избранники и случайные люди" (в ''Русской Старине'', 1886 г., № 4) — Д. Л. Мордовцев, "Русские женщины новейшего времени первой половины XVIII в." (СПб. 1874 г.). — М. И. Семевский, "Очерки и рассказы из русской истории XVIII в. Царствование Екатерины Алексеевны. Анна и Вилим Монс" (СПб., 1884 г.).</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Balka, Matrjona}} [[Kategorija:17. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:18. gadsimtā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] 6h60vyr8ilsol9uryfvvwrs81rxsrrh 0 60611 4536424 4536036 2026-10-15T16:01:20Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4536424 wikitext text/x-wiki '''Bārkers''' ({{val|en|Barker}} — ‘ādu ģērētājs’; sieviešu dzimtē [[Bārkere]]) ir [[angļu valoda|angļu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Ervīns Bārkers]] (''Ervin Barker''; 1883—1961) — amerikāņu vieglatlēts; * [[Klaivs Bārkers]] (''Clive Barker''; 1952) — britu rakstnieks, kinorežisors un ilustrators; * [[Treviss Bārkers]] (''Travis Barker''; 1975) — amerikāņu bundzinieks. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] sf9txbmxsjel3emmkzoj0glzn4g80dj 0 62698 4536407 4282374 2026-10-15T14:14:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536407 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste |name = Rašmora kalna nacionālais memoriāls |photo = File:Mount Rushmore National Treasure.jpg |photo_caption = Rašmora kalns ar Vašingtona, Džefersona, T. Rūzvelta un Linkolna skulptūrām |map = ASV#Dienviddakota |relief = 1 |map_caption = | latd = 43.878889 | longd = -103.459722 |location = [[Peningtonas apgabals]], [[Dienviddakota]] |nearest_city = [[Keistona]], [[Dienviddakota]] |coords_ref = |area_acre = 1278 |authorized = 1925. gada 3. marts |visitation_num = 2074986 |visitation_year = 2020 |visitation_ref = <ref name=tourismstat>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nps.gov/moru/learn/management/statistics.htm|title=Park Statistics|author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|publisher=National Park Service|access-date=March 10, 2021}}</ref> |governing_body = [[Nacionālo parku dienests]] |website = {{URL|www.nps.gov/moru}} {{designation list | embed=yes | designation1 = NRHP | designation1_offname = | designation1_date = {{dat|1966|10|15|N|bez}} | designation1_number = 66000718 }} }} <mapframe text="Glečera nacionālais parks" width=290 height=290 zoom=13 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q83497" } </mapframe> [[Attēls:Dean Franklin - 06.04.03 Mount Rushmore Monument (by-sa).jpg|thumb|300px|Rašmora kalns]] '''Rašmora kalns''' (<span lang="en" dir="ltr">[[Angļu valoda|angļu]]: ''Mount Rushmore''</span>) ir kalns [[Melnie kalni|Melnajos kalnos]] [[Dienviddakota|Dienviddakotā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tā dienvidaustrumu pusē ir izkalta monumentāla [[granīts|granīta]] skulptūra, kurā ir attēloti četri [[ASV prezidents|ASV prezidenti]], sākot no kreisās puses — [[Džordžs Vašingtons]], [[Tomass Džefersons]], [[Teodors Rūzvelts]] un [[Abrahams Linkolns]]. Kalns ar skulptūru ir Rašmora kalna nacionālā memoriāla centrālais elements. Memoriālā parka platība ir 5,17 km², un tas atrodas 1754 m augstumā virs jūras līmeņa.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=From village boy to global citizen : the travels of a journalist|url=https://archive.org/details/fromvillageboyto0000shel|publisher=Xlibris|date=2012|location=|isbn=147714238X|oclc=|first=Gunaratne, Shelton|last=A.|year=|pages=[https://archive.org/details/fromvillageboyto0000shel/page/348 348]}}</ref> Darbs pie skulptūras tika uzsākts 1927. gadā, un to vadīja [[Tēlniecība|skulptors]] [[Gutzons Borglums]], kopumā iesaistot aptuveni 400 strādnieku. Lai izveidotu 18 m augstās galvas, no kalna nokala ap 450 000 tonnu akmens.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/us-presidents/mount-rushmore-1|title=Mount Rushmore|last=Editors|first=History com|website=HISTORY|access-date=2019-02-28|language=en}}</ref> Pēc G. Borgluma nāves darbu pie skulptūras 1941. gadā pabeidza viņa dēls Linkolns Borglums. Parks katru gadu piesaista vairāk nekā 2 miljonus apmeklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nps.gov/moru/learn/management/statistics.htm|title=Park Statistics - Mount Rushmore National Memorial (U.S. National Park Service)|last=|first=|last2=|first2=|website=www.nps.gov|access-date=2019-02-28|date=|language=en|last3=|first3=|last4=|first4=|last5=|first5=}}</ref> == Nosaukums == Laika gaitā kalnam bijuši dažādi nosaukumi — Kuguāru kalns, Kautuves kalns, Kītonas klintis u. c.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.travelsouthdakota.com/explore-with-us/spotlights/75-surprising-facts-about-mount-rushmore|title=75 Surprising Facts About Mount Rushmore|website=TravelSouthDakota.com|access-date=2019-02-28|date=2016-05-16|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190313235319/https://www.travelsouthdakota.com/explore-with-us/spotlights/75-surprising-facts-about-mount-rushmore|archivedate=2019-03-13}}</ref> Vietējās [[Siu|Lakotas indiāņu ciltis]] kalnu sauca par Sešiem vectēviem.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsmaven.io/indiancountrytoday/archive/native-history-construction-of-mount-rushmore-begins-nNaLMzte1kKPJmtJoLoFZA/|title=Native History: Construction of Mount Rushmore Begins|website=IndianCountryToday.com|access-date=2019-02-28|language=en}}</ref> Rašmora kalns savu oficiālo nosaukumu ieguvis par godu [[Ņujorka]]s juristam Čārlzam Rašmoram, kurš 1884. gadā apceļoja Melnos kalnus, lai atrisinātu sūdzības par raktuvēm. Kad jurists vēlējies uzzināt kalna nosaukumu, viņa pavadonis esot teicis, ka kalnam neesot nosaukuma, bet turpmāk to varētu saukt par Rašmora smaili.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalparkstraveler.org/2009/06/mount-who-how-did-famous-park-get-its-name|title=Mount Who? How Did This Famous Park Get Its Name? {{!}} National Parks Traveler|website=www.nationalparkstraveler.org|access-date=2019-02-28}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Six Grandfathers.jpg|thumb|Rašmora kalns 1905. gadā]] [[1920. gadi|1920. gados]] Dienviddakotas vēsturnieks Doens Robinsons nāca klajā ar ideju, ka Melno kalnu Adatu smailē jāizkaļ slavenu cilvēku skulptūra, lai piesaistītu štatam vairāk tūristu. Viņš bija izraudzījies vairākus ar [[Mežonīgie rietumi|Mežonīgajiem Rietumiem]] saistītus cilvēkus — virsaiti [[Sarkanais Mākonis|Sarkano Mākoni]], pētniekus [[Merivezers Lūiss|Lūisu]] un [[Viljams Klārks|Klārku]], [[Bizonu Bills|Bizonu Billu]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ohranger.com/mount-rushmore/making-mount-rushmore|title=Making Mount Rushmore {{!}} Mount Rushmore {{!}} Oh, Ranger!|website=www.ohranger.com|access-date=2019-02-28|archive-date=2010-04-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20100420035116/http://www.ohranger.com/mount-rushmore/making-mount-rushmore}}</ref> 1924. gadā D. Robinsons sazinājās ar skulptoru G. Borglumu, kurš ieteica veidot Dž. Vašingtona un A. Linkolna skulptūras. Vēlāk viņš pievienoja arī T. Džefersonu un T. Rūzveltu, lai pilnībā attēlotu ASV un tās demokrātijas veidošanos.<ref name=":0" /> Pēc Adatu smailes apskates skulptors no tās atteicās sliktās granīta kvalitātes dēļ. Rašmora kalnu G. Borglums skulptūrai izvēlējās 1925. gada 13. augustā,<ref name=":2" /> tomēr darbu sākšanai trūka finansējuma. Skulptors 1927. gadā pārliecināja toreizējo ASV prezidentu [[Kelvins Kūlidžs|Kelvinu Kūlidžu]], kurš pavadīja vasaras atvaļinājumu Dienviddakotas apkārtnē, piešķirt finansējumu skulptūras veidošanai. Pēc prezidenta pozitīvā lēmuma saņemšanas 60 gadus vecais G. Borglums uzkāpa kalna virsotnē un izurba sešus caurumus, tā simboliski uzsākot darbu pie skulptūras.<ref name=":2" /> Lai atdalītu lielus granīta gabalus, skulptors izmantoja netradicionālas metodes — spridzināšanu ar [[Dinamīts|dinamītu]] un pneimatiskos āmurus. Atdalītie granīta gabali joprojām redzami kaudzēs kalna pakājē. Darbs pie skulptūras turpinājās 14 gadus, tajos bija iesaistīti apmēram 400 strādnieki. Par spīti smagajiem darba apstākļiem, neviens strādnieks negāja bojā skulptūras veidošanas laikā.<ref name=":0" /> Pēc tēlnieka G. Borgluma nāves 1941. gada martā darbu pie skulptūras līdz tās atklāšanai 1941. gada 31. oktobrī turpināja viņa dēls Linkolns Borglums. Sākotnējā iecerē prezidentus bija plānots izkalt no vidukļa no augšu,<ref name=":0" /> bet līdz ar ASV iesaistīšanos [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] darbu finansējums tika pārtraukts, atstājot skulptūru tās tagadējā izskatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nps.gov/moru/learn/historyculture/memorial-history.htm|title=Memorial History - Mount Rushmore National Memorial (U.S. National Park Service)|last=|first=|last2=|first2=|website=www.nps.gov|access-date=2019-02-28|date=|language=en|last3=|first3=|last4=|first4=|last5=|first5=}}</ref> == Kalna saglabāšana == Rašmora kalna statuja ir izkalta granītā, kura sastāvā ir [[Pegmatīts|pegmatīta]] kristālu zonas. Šīs zonas ir trauslākas, tāpēc pakļautas lielākam plaisāšanas riskam. 1989. gadā ASV Nacionālo parku dienests un Rašmora kalna biedrība uzsāka padziļinātu skulptūras izpēti, lai identificētu problēmzonas un saprastu, kā darbojas G. Borgluma izmantotais hermētiķis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyark.org/projects/mount-rushmore-national-memorial/in-depth|title=Mount Rushmore National Memorial {{!}} In Depth|last=|first=|website=CyArk|access-date=2019-02-28|date=}}</ref> Šuvju blīvēšanai G. Borglums izmantoja linsēklu eļļas, [[Svina baltums|svina baltuma]] un granīta putekļu maisījumu, kas laika gaitā bija sažuvis un vairs nepildīja savu uzdevumu. Nacionālo parku dienests to aizstāja ar [[Silikoni|silikona]] hermētiķi, ko nomaskēja ar granīta putekļiem.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nps.gov/moru/learn/historyculture/preservation.htm|title=Preservation - Mount Rushmore National Memorial (U.S. National Park Service)|last=|first=|last2=|first2=|website=www.nps.gov|access-date=2019-02-28|date=|language=en|last3=|first3=|last4=|first4=|last5=|first5=}}</ref> 1998. gadā kalnā tika uzstādīta elektroniskā monitorēšanas sistēma, kas mēra granīta bloku kustības, kā arī gaisa un akmens temperatūru, lai laikus pamanītu draudus skulptūru stabilitātei.<ref name=":3" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.nps.gov/moru/index.htm}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{māksla-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienviddakota]] [[Kategorija:Skulptūras]] [[Kategorija:ASV māksla]] [[Kategorija:ASV kalni]] 8dftx32weybboip2ehfi9y01we4xpsi 0 62992 4536432 4536156 2026-10-15T17:10:49Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4536432 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Vilhelms Bokslafs | image = Vilhelms Bokslafs.jpg | imagesize = 200px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1858|10|12}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1945|3|9|1858|10|12}} | deathplace = {{vieta|Trešais reihs|Reihsgava Vartelande|Polija}} | nationality = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = eklektisms, [[jūgendstils]], [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]] | famous works = vairāk nekā 30 projektētu namu, [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s ēka | patrons = [[Johans Kohs]] | awards = }} '''Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs''' ({{val|de|Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff}}; dzimis {{dat|1858|10|12}}, miris {{dat|1945|03|09}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un [[Jūrmala|Jūrmalā]] ([[Dubultu luterāņu baznīca|Dubultu baznīcu]]). == Dzīvesgājums == Dzimis Rīgā 1858. gadā tirgotāja un rūpnieka Nikolaja Ludviga Bokslafa un viņa sievas, Rīgas birģermeistara [[Frīdrihs Vilhelms Timms|F. V. Timma]] meitas Annas, ģimenē.<ref name="nra">[https://web.archive.org/web/20090213142745/http://www.nra.lv/zinas/10061-rigas-arhitektam-vilhelmam-bokslafam-150.htm Rīgas arhitektam Vilhelmam Bokslafam — 150]</ref> Viņa tēvs bija [[Baltijas Linu manufaktūra]]s īpašnieks. Mātes brālis [[Georgs Vilhelms Timms]] bija pazīstams gleznotājs un grāmatu ilustrētājs. No 1878. līdz 1885. gadam viņš studēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskajā augstskolā]], kur ieguva arhitekta izglītību un kļuva par vācbaltu [[studentu korporācijas]] ''[[Rubonia]]'' biedru. Pēc studijām turpināja strādāt Rīgas Politehniskajā augstskolā par asistentu un līdzstrādnieku profesora Johana Koha arhitektu birojā (1886—1892). Pētīja [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Pētera baznīcas]] un citu viduslaiku arhitektūras pieminekļu būvvēsturi. 1894. gadā apprecējās ar Evu Rikeri no [[Tērbata]]s.<ref name="nra" /> 1901. pēc viņa projekta uzcēla [[Georgs Armitsteds|Georgam Armitstedam]] piederošo [[Jaunmoku pils|Jaunmoku pili]], 1902. — 1905. gadā viņš projektēja vienu no savām pazīstamākajām celtnēm — [[Rīgas biržas komitejas komercskola]]s ēku "ķieģeļu gotikas" stilā (tagad [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s ēka). 1903. gadā tapa arī [[Ludvigs Neiburgs|Ludviga Neiburga]] īres nams [[Jauniela|Jaunielā]], kura stūra torņa formas atgādina netālo [[Rīgas Doms|Dombaznīcas]] torni. 1907.-1909. gadā pēc viņa projekta celta [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu baznīca]], bet 1910. gadā [[Rīgas Krusta baznīca]]. 1910. un 1912. gadā V. Bokslafs projektēja divus Rīgas ūdenstorņus — Alīses ielā 4 ([[Āgenskalns|Āgenskalna priedēs]]) un [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] torni Gaujas ielā 21. Alīses ielas tornim viņš pašrocīgi veidojis sīkus dekoratīvus elementus no pudeļu lauskām.<ref name="nra" /> Arhitekta projektētajās ēkās vērojama slieksme pietuvināt tās baznīcas veidolam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.artermini.lv/raksts.php?t=343&bu=12 |title=Arhitektūras termini. Historisms |access-date={{dat|2022|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221102225100/https://www.artermini.lv/raksts.php?t=343&bu=12 }}</ref> 1911. gadā pēc viņa projekta veica [[Mālpils muiža]]s kungu mājas rekonstrukciju, viņš atjaunojis arī vairākas citas 1905. gada revolūcijā izpostītās muižu kungu mājas ([[Lielstraupes pils|Lielstraupes]], [[Jaunpils pils|Jaunpils]], [[Lielvārdes muiža|Lielvārdes]])<ref>[https://web.archive.org/web/20170211080426/http://www.ntz.lv/lasitaju-raksti/arhitekta-bokslafa-radinieki-apmekle-jaunmokas-un-jaunpili/ Arhitekta Bokslafa radinieki apmeklē Jaunmokas un Jaunpili]</ref> un vēlāk [[Latvijas Neatkarības karš|pilsoņu karā]] cietušās ēkas.<ref name="nra" /> [[Attēls:Boksklāvu dz.kapu piemineklis, fragmens.jpg|thumb|left|Bokslafu dzimtas kapu pieminekļa fragments Rīgas Lielajos kapos]] [[Lielie kapi|Lielajos kapos]] arhitekts izveidoja memoriālu savai ģimenei. Tajā 1939. gadā apbedīta viņa sieva, bet pats Bokslafs pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] noslēgšanas Otrā Pasaules kara sākumā bija [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|spiests izceļot]] uz [[Vācija]]s okupēto [[Poznaņa|Poznaņu]], kur gāja bojā bombardēšanas laikā 1945. gada 9. martā. Viņa meita apglabājusi segā ietīto Vilhelma Bokslafa līķi mājas pagalmā.<ref>Priede, G. Arhitekts Vilhelms Bokslafs un Rīga. Jāņa sēta, Rīga 1997.</ref> Vēlāk viņš tika anonīmi pārapbedīts kādā tuvējā kapsētā. Memoriāls ir atjaunots un tajā iegravēts arī Vilhelma Ludviga Nikolaja vārds. Par godu arhitekta 150 gadu jubilejai Mālpils muižā uzstādīja viņa pieminekli. == Nacionālā romantisma posms == Vēlajā jūgendstila posmā Bokslafs pievērsās arī ziemeļu [[Nacionālais romantisms|nacionālajam romantismam]], parasti kopā ar jaunākiem kolēģiem. [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] par tipiskiem šī virziena darbiem uzskata Āgenskalna ūdenstorni Alīses ielā 4 (1910, paaugstināts 1937) un [[Rīgas Krusta baznīca|Krusta baznīcu]] Ropažu ielā 120 (1909—1910, kopā ar [[Edgars Frīzendorfs|Edgaru Frīzendorfu]]). Āgenskalna un Čiekurkalna (1913) ūdenstorņu dekors izriet no konstrukcijas un balstās uz materiālu, faktūru un krāsu kontrastiem. Jāņa Feldmaņa īres nama Nometņu ielā 47 (1909) portāls interpretē senās Ēģiptes pilonu. Krusta baznīcas iecere sākās 1896. gadā, kad Biķeru draudze lūdza atļauju filiālbaznīcai. Saglabājies Bokslafa tā paša gada projekts neoromāniski neogotiskam trīsjomu dievnamam ar simetrisku plānu un torni fasādes vidū. Atļaujas, gruntsgabals un nauda celtniecību aizkavēja, un 20. gadsimta sākumā Bokslafs kopā ar Frīzendorfu izstrādāja jaunu projektu nacionālā romantisma stilā. Galīgo variantu apstiprināja 1909. gadā, pamatakmeni lika 1909. gada 10. (23.) maijā, celtniecību pabeidza 1910. gada rudenī. Jau 1908. gada projekta variantu Jūlijs Madernieks nosauca par „gaismas atspīdumu mūsu pelēkajā un vienmuļajā arhitektūras laukā”. Rīgas I kredītbiedrības bankas namā Smilšu ielā 6 (1912) Bokslafs apakšstāvos lietoja pulētu akmeni, kas viegli kontrastē ar augšstāvu raupjāko faktūru.<ref name="K80-102">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 101.—102. lpp.</ref><ref name="G19-312">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 296., 300.—303., 312.—315. lpp.</ref> == Nozīmīgākie darbi == [[Attēls:Jaunmoku pils 1999-11-06 (2).jpg|thumb|280px|Jaunmoku pils (1901)]] [[Attēls:Riga makslas akademija academy of art.jpg|thumb|280px|Bokslafa projektētā Rīgas biržas komitejas komercskola (tagad — [[Latvijas Mākslas akadēmija]])]] Vilhelms Bokslafs projektējis ap trīsdesmit dzīvojamo un sabiedrisko ēku, kā arī vairākas rūpnīcu ēkas [[eklektika (arhitektūra)|eklektisma]], [[jūgendstils|jūgendstila]] un [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] formās: * Dzīvojamā ēka Kaļķu ielā 6 (1898) * [[Jaunmoku pils]] (1901) * Angļu jūrnieku klubs Pils ielā 11 (1901) * Sv. Mārtiņa baznīcas vācu draudzes mācītājmāja Baložu ielā 27 (1902) * [[Ludvigs Neiburgs|Neiburga]] īres nams Jaunielā 25/29 (1903) * [[Lielās ģildes nams|Lielās ģildes administratīvā un dzīvojamā ēka]] Amatu ielā 4 (1903) * [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s ēka (1902—1905) * Sanatorijas „Marienbāde” ēka Jūrmalā (nav saglabājusies) (1905) * Leitnera velosipēdu fabrika Brīvības ielā 139 (1907) * [[Jaunpils pils|Jaunpils]] rekonstrukcija (1907) * [[Dzelzavas muiža|Dzelzavas muižas pils]] rekonstrukcija (1908) * [[Straupe]]s [[Lielstraupes pils|pils]] rekonstrukcija (1909) * [[Dubultu luterāņu baznīca]] (1907—1909) * Īres nams Nometņu ielā 47 (1909) * [[Rīgas Krusta baznīca]] Ropažu ielā (1910) * Ūdenstornis [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] Alīses ielā 4 (1910) * [[Mālpils muiža]]s kungu māju rekonstrukcija (1911) * Ūdenstornis [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]] Gaujas ielā 21 (1912) * Bankas ēka Smilšu ielā 6 (1912) * Gumijas fabrika "Kvadrāts" (1928) * Bokslafu ģimenes kapliča [[Lielie kapi|Lielajos kapos]] * Dzīvojamā ēka Kuldīgas ielā 41, Rīgā (1914) == Galerija == <gallery widths="220" heights="180" perrow="3"> Water tower in Alīse Street, Riga 20220628.JPG|Āgenskalna ūdenstornis Alīses ielā 4 (1910; paaugstināts 1937) Gaujas iela 21.JPG|Čiekurkalna ūdenstornis Gaujas ielā 21 (1913) Krusta luterāņu baznīca 40.jpg|[[Rīgas Krusta baznīca]] (1909–1910, kopā ar Edgaru Frīzendorfu) </gallery> == Apbalvojumi un pagodinājumi == V. Bokslafam piešķirts Rīgas goda pilsoņa tituls. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bokslafs, Vilhelms}} [[Kategorija:1858. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Politehnikuma absolventi]] [[Kategorija:Vidzemes (Rīgas) guberņas cilvēki]] qsfmf81thcr6gbmeygxy6kdvtgc216a 4536433 4536432 2026-10-15T17:12:23Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4536433 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Vilhelms Bokslafs | image = Vilhelms Bokslafs.jpg | imagesize = 200px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1858|10|12}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1945|3|9|1858|10|12}} | deathplace = {{vieta|Trešais reihs|Reihsgava Vartelande|Pozene|3s=Poznaņa|td=Polija}} | nationality = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = eklektisms, [[jūgendstils]], [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]] | famous works = vairāk nekā 30 projektētu namu, [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s ēka | patrons = [[Johans Kohs]] | awards = }} '''Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs''' ({{val|de|Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff}}; dzimis {{dat|1858|10|12}}, miris {{dat|1945|03|09}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un [[Jūrmala|Jūrmalā]] ([[Dubultu luterāņu baznīca|Dubultu baznīcu]]). == Dzīvesgājums == Dzimis Rīgā 1858. gadā tirgotāja un rūpnieka Nikolaja Ludviga Bokslafa un viņa sievas, Rīgas birģermeistara [[Frīdrihs Vilhelms Timms|F. V. Timma]] meitas Annas, ģimenē.<ref name="nra">[https://web.archive.org/web/20090213142745/http://www.nra.lv/zinas/10061-rigas-arhitektam-vilhelmam-bokslafam-150.htm Rīgas arhitektam Vilhelmam Bokslafam — 150]</ref> Viņa tēvs bija [[Baltijas Linu manufaktūra]]s īpašnieks. Mātes brālis [[Georgs Vilhelms Timms]] bija pazīstams gleznotājs un grāmatu ilustrētājs. No 1878. līdz 1885. gadam viņš studēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskajā augstskolā]], kur ieguva arhitekta izglītību un kļuva par vācbaltu [[studentu korporācijas]] ''[[Rubonia]]'' biedru. Pēc studijām turpināja strādāt Rīgas Politehniskajā augstskolā par asistentu un līdzstrādnieku profesora Johana Koha arhitektu birojā (1886—1892). Pētīja [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Pētera baznīcas]] un citu viduslaiku arhitektūras pieminekļu būvvēsturi. 1894. gadā apprecējās ar Evu Rikeri no [[Tērbata]]s.<ref name="nra" /> 1901. pēc viņa projekta uzcēla [[Georgs Armitsteds|Georgam Armitstedam]] piederošo [[Jaunmoku pils|Jaunmoku pili]], 1902. — 1905. gadā viņš projektēja vienu no savām pazīstamākajām celtnēm — [[Rīgas biržas komitejas komercskola]]s ēku "ķieģeļu gotikas" stilā (tagad [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s ēka). 1903. gadā tapa arī [[Ludvigs Neiburgs|Ludviga Neiburga]] īres nams [[Jauniela|Jaunielā]], kura stūra torņa formas atgādina netālo [[Rīgas Doms|Dombaznīcas]] torni. 1907.-1909. gadā pēc viņa projekta celta [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu baznīca]], bet 1910. gadā [[Rīgas Krusta baznīca]]. 1910. un 1912. gadā V. Bokslafs projektēja divus Rīgas ūdenstorņus — Alīses ielā 4 ([[Āgenskalns|Āgenskalna priedēs]]) un [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] torni Gaujas ielā 21. Alīses ielas tornim viņš pašrocīgi veidojis sīkus dekoratīvus elementus no pudeļu lauskām.<ref name="nra" /> Arhitekta projektētajās ēkās vērojama slieksme pietuvināt tās baznīcas veidolam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.artermini.lv/raksts.php?t=343&bu=12 |title=Arhitektūras termini. Historisms |access-date={{dat|2022|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221102225100/https://www.artermini.lv/raksts.php?t=343&bu=12 }}</ref> 1911. gadā pēc viņa projekta veica [[Mālpils muiža]]s kungu mājas rekonstrukciju, viņš atjaunojis arī vairākas citas 1905. gada revolūcijā izpostītās muižu kungu mājas ([[Lielstraupes pils|Lielstraupes]], [[Jaunpils pils|Jaunpils]], [[Lielvārdes muiža|Lielvārdes]])<ref>[https://web.archive.org/web/20170211080426/http://www.ntz.lv/lasitaju-raksti/arhitekta-bokslafa-radinieki-apmekle-jaunmokas-un-jaunpili/ Arhitekta Bokslafa radinieki apmeklē Jaunmokas un Jaunpili]</ref> un vēlāk [[Latvijas Neatkarības karš|pilsoņu karā]] cietušās ēkas.<ref name="nra" /> [[Attēls:Boksklāvu dz.kapu piemineklis, fragmens.jpg|thumb|left|Bokslafu dzimtas kapu pieminekļa fragments Rīgas Lielajos kapos]] [[Lielie kapi|Lielajos kapos]] arhitekts izveidoja memoriālu savai ģimenei. Tajā 1939. gadā apbedīta viņa sieva, bet pats Bokslafs pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] noslēgšanas Otrā Pasaules kara sākumā bija [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|spiests izceļot]] uz [[Vācija]]s okupēto [[Poznaņa|Poznaņu]], kur gāja bojā bombardēšanas laikā 1945. gada 9. martā. Viņa meita apglabājusi segā ietīto Vilhelma Bokslafa līķi mājas pagalmā.<ref>Priede, G. Arhitekts Vilhelms Bokslafs un Rīga. Jāņa sēta, Rīga 1997.</ref> Vēlāk viņš tika anonīmi pārapbedīts kādā tuvējā kapsētā. Memoriāls ir atjaunots un tajā iegravēts arī Vilhelma Ludviga Nikolaja vārds. Par godu arhitekta 150 gadu jubilejai Mālpils muižā uzstādīja viņa pieminekli. == Nacionālā romantisma posms == Vēlajā jūgendstila posmā Bokslafs pievērsās arī ziemeļu [[Nacionālais romantisms|nacionālajam romantismam]], parasti kopā ar jaunākiem kolēģiem. [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] par tipiskiem šī virziena darbiem uzskata Āgenskalna ūdenstorni Alīses ielā 4 (1910, paaugstināts 1937) un [[Rīgas Krusta baznīca|Krusta baznīcu]] Ropažu ielā 120 (1909—1910, kopā ar [[Edgars Frīzendorfs|Edgaru Frīzendorfu]]). Āgenskalna un Čiekurkalna (1913) ūdenstorņu dekors izriet no konstrukcijas un balstās uz materiālu, faktūru un krāsu kontrastiem. Jāņa Feldmaņa īres nama Nometņu ielā 47 (1909) portāls interpretē senās Ēģiptes pilonu. Krusta baznīcas iecere sākās 1896. gadā, kad Biķeru draudze lūdza atļauju filiālbaznīcai. Saglabājies Bokslafa tā paša gada projekts neoromāniski neogotiskam trīsjomu dievnamam ar simetrisku plānu un torni fasādes vidū. Atļaujas, gruntsgabals un nauda celtniecību aizkavēja, un 20. gadsimta sākumā Bokslafs kopā ar Frīzendorfu izstrādāja jaunu projektu nacionālā romantisma stilā. Galīgo variantu apstiprināja 1909. gadā, pamatakmeni lika 1909. gada 10. (23.) maijā, celtniecību pabeidza 1910. gada rudenī. Jau 1908. gada projekta variantu Jūlijs Madernieks nosauca par „gaismas atspīdumu mūsu pelēkajā un vienmuļajā arhitektūras laukā”. Rīgas I kredītbiedrības bankas namā Smilšu ielā 6 (1912) Bokslafs apakšstāvos lietoja pulētu akmeni, kas viegli kontrastē ar augšstāvu raupjāko faktūru.<ref name="K80-102">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 101.—102. lpp.</ref><ref name="G19-312">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 296., 300.—303., 312.—315. lpp.</ref> == Nozīmīgākie darbi == [[Attēls:Jaunmoku pils 1999-11-06 (2).jpg|thumb|280px|Jaunmoku pils (1901)]] [[Attēls:Riga makslas akademija academy of art.jpg|thumb|280px|Bokslafa projektētā Rīgas biržas komitejas komercskola (tagad — [[Latvijas Mākslas akadēmija]])]] Vilhelms Bokslafs projektējis ap trīsdesmit dzīvojamo un sabiedrisko ēku, kā arī vairākas rūpnīcu ēkas [[eklektika (arhitektūra)|eklektisma]], [[jūgendstils|jūgendstila]] un [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] formās: * Dzīvojamā ēka Kaļķu ielā 6 (1898) * [[Jaunmoku pils]] (1901) * Angļu jūrnieku klubs Pils ielā 11 (1901) * Sv. Mārtiņa baznīcas vācu draudzes mācītājmāja Baložu ielā 27 (1902) * [[Ludvigs Neiburgs|Neiburga]] īres nams Jaunielā 25/29 (1903) * [[Lielās ģildes nams|Lielās ģildes administratīvā un dzīvojamā ēka]] Amatu ielā 4 (1903) * [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s ēka (1902—1905) * Sanatorijas „Marienbāde” ēka Jūrmalā (nav saglabājusies) (1905) * Leitnera velosipēdu fabrika Brīvības ielā 139 (1907) * [[Jaunpils pils|Jaunpils]] rekonstrukcija (1907) * [[Dzelzavas muiža|Dzelzavas muižas pils]] rekonstrukcija (1908) * [[Straupe]]s [[Lielstraupes pils|pils]] rekonstrukcija (1909) * [[Dubultu luterāņu baznīca]] (1907—1909) * Īres nams Nometņu ielā 47 (1909) * [[Rīgas Krusta baznīca]] Ropažu ielā (1910) * Ūdenstornis [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] Alīses ielā 4 (1910) * [[Mālpils muiža]]s kungu māju rekonstrukcija (1911) * Ūdenstornis [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]] Gaujas ielā 21 (1912) * Bankas ēka Smilšu ielā 6 (1912) * Gumijas fabrika "Kvadrāts" (1928) * Bokslafu ģimenes kapliča [[Lielie kapi|Lielajos kapos]] * Dzīvojamā ēka Kuldīgas ielā 41, Rīgā (1914) == Galerija == <gallery widths="220" heights="180" perrow="3"> Water tower in Alīse Street, Riga 20220628.JPG|Āgenskalna ūdenstornis Alīses ielā 4 (1910; paaugstināts 1937) Gaujas iela 21.JPG|Čiekurkalna ūdenstornis Gaujas ielā 21 (1913) Krusta luterāņu baznīca 40.jpg|[[Rīgas Krusta baznīca]] (1909–1910, kopā ar Edgaru Frīzendorfu) </gallery> == Apbalvojumi un pagodinājumi == V. Bokslafam piešķirts Rīgas goda pilsoņa tituls. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bokslafs, Vilhelms}} [[Kategorija:1858. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Politehnikuma absolventi]] [[Kategorija:Vidzemes (Rīgas) guberņas cilvēki]] b2t30uasf5mg6pg868cjrjvmroiyav2 0 67074 4536549 423971 2026-10-16T05:49:32Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā. 4536549 wikitext text/x-wiki '''Rimkus''' var but: * [[Anete Rimkus]] — Latvijas aktrise; * [[Vīts Rimkus]] — Latvijas futbolists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Lietuviešu uzvārdi]] fdxjtib9wwjq33yyx19trof0bqxqyok 0 72731 4536376 4535912 2026-10-15T12:55:22Z Pirags 3757 /* Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882) */ pap 4536376 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coat of arms of Curlandia-Semigallia.png|thumb|250px|Apvienotās Kurzemes un Piltenes bruņniecības ģerbonis]] [[Attēls:Kurzemes bruņniecības sola protokoli 1620 1648.JPG|thumb|250px|Kurzemes bruņnieku sola protokoli (1620-1648).]] [[Attēls:Kurzemes brunnieciba 1.jpg|thumb|250px|Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmatas titullapa.]] '''Kurzemes bruņniecība''' ({{val|de|Kurländische Ritterschaft}}) ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī [[Igaunija]]s, [[Sāmsala]]s un [[Vidzemes bruņniecība]]s. Kurzemes bruņniecība sāka veidoties 13. gadsimtā kā Kurzemes sabiedrības valdošā šķira teritorijās, ko pārvaldīja [[Livonijas ordenis]], [[Kurzemes bīskapija]], vēlāk tā veidoja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s, [[Piltene]]s apgabala un [[Kurzemes guberņa]]s administrāciju. == Vēsture == [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s sākumposmā līdz 1634. gadam bruņniecības korporāciju veidoja 110 dzimtas, matrikulā neierakstīja [[Vilhelms Ketlers|hercoga Vilhelma]] atbalstītājus un sīkmuižniekus, kas nevarēja ieņemt amatus hercogistes administrācijā un piedalīties Kurzemes landtāgos. Matrikulā ierakstītie lietoja titulu ''Edel'', bet drīz vien šo titulu sāka lietot arī no namnieku kārtas cēlušies hercoga ierēdņi un virsnieki, tādēļ 1684. gadā bruņnieku dzimtas sāka lietot atšķirīgu titulu ''Wohlgeboren''.<ref>[https://www.archiv.org.lv/hercogiste/index.php?id=18 Bruņniecība]</ref> No 1819. līdz 1841. gadam tajā iekļāva arī [[Piltenes bruņniecība|Piltenes apgabala bruņniecību]]. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. Savu publisko un tiesisko funkciju tā zaudēja līdz ar [[Latvijas valsts pasludināšana|Latvijas valsts pasludināšanu]] un [[1920. gada agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrāro reformu]], tomēr tupināja pastāvēt kā sabiedriska organizācija Latvijā. 1939. gadā gandrīz visi Kurzemes dižciltīgo ģimeņu pārstāvji no Latvijas [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļoja]]. 1949. gadā kopā ar [[Igaunija]]s, [[Sāmsala]]s un [[Vidzeme]]s dižciltīgo ģimeņu pārstāvjiem viņi izveidoja sabiedrisku organizāciju "''Verband der Baltischen Ritterschaften e. V.''". === Kurzemes Bruņniecības nams === Kurzemes bruņniecības nams [[Jelgava|Jelgavā]] ir celts no 1803. līdz 1805. gadam vietā, kur iepriekš atradies Ģildes nams. Sākotnēji tā bija viena no lielākajām ēkām pilsētā — divos stāvos ar augstu jumtu, taču ap 1832. gadu jau kļuvusi par mazu, tādēļ no 1837. līdz 1838. gadam pārbūvēta pēc Emīla Jūliusa Augusta Štrausa (''Strauss'') projekta. Tagad fasādi rotāja [[korintiskā stila kolonna]]s un klasisks meandra ornaments. 1841. gadā mākslinieks Johans Frīdrihs Vēnerts (''Wernert'') vēlīnā [[ampīrs|ampīra]] stilā apgleznoja bruņinieku zāli, ēdamistabu un kāpņu telpas. Bruņniecības nama pirmajā stāvā atradās kanceleja, bet otrajā — reprezentācijas telpas, un, iespējams, arī Dzeltenais salons. 1922. gadā namu piešķīra [[Jelgavas Valsts ģimnāzija]]i,<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/10807/ Kurzemes Bruņniecības nams] no [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|LNB]] projekta "Zudusī Latvija"</ref> kas tur darbojās līdz 1939. gadam, kad Kurzemes Bruņniecības namu nojauca, un blakus kvartālā 1940. gadā uzcēla [[Jelgava (viesnīca)|viesnīcu "Jelgava"]], kas bija daļa no [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Ulmaņa valdības]] iecerētās [[Driksa]]s krastmalas pārbūves.<ref>{{Laikraksta atsauce |title=TOLAIK UN TAGAD. Kurzemes bruņniecības nams |date=2010. gada 29. maijs |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |url=https://zz.lv/foto/tolaik-un-tagad-kurzemes-brunniecibas-nams-147886 |access-date=2021. gada 16. Decembris |archive-date=2021. gada 16. Decembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20211216013330/https://zz.lv/foto/tolaik-un-tagad-kurzemes-brunniecibas-nams-147886 |accessdate=2021. gada 16. Decembris |archivedate=2021. gada 16. Decembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20211216013330/https://zz.lv/foto/tolaik-un-tagad-kurzemes-brunniecibas-nams-147886 }}</ref> <gallery> Attēls:Jelgavas pils gerbonu zale.jpg|Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada) Kurzemes bruņniecibas nams.jpg|Kurzemes bruņniecības nams Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg|[[Kurzemes Bruņniecības nams]] Driksas krastā (ap 1900. gadu) Attēls:Kurzemes brunniecibas nams Driksas krastā Jelgavā.jpg|Kurzemes Bruņniecības nama ēka [[Jāņa Čakstes bulvāris|Upes ielā]] </gallery> == Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstītās dzimtas == * 1620.—1634. gados imatrikulēja pašas senākās Kurzemes bruņniecības dižciltīgo dzimtasː<ref>[https://vesture.eu/Kurzemes_bru%C5%86niec%C4%ABbas_matrikula vesture.eu]</ref> # '''kategorijas dižciltīgo dzimtas'''ː [[von dem Grimberg genannt Altenbockum]] (1620); [[Ašebergi|von Ascheberg]] (1634); [[Bergi|von Berg a. d. H. Carmel]] (1620); [[Bistrami|von Bistramb]] (1620); [[Firksi|von Blankensee-Fircks]] (1620); [[Blombergi|von Blomberg]] (1620); [[Bolšvingi|von Bolschwing]] (1634); [[Budbergi-Benninghauzeni|von Bönninghausen genannt Budberg]] (1620); [[Brinkeni|von der Brincken]] (1620); [[Brokhauzeni|von Brockhausen]] (1631); [[Plāteri|von dem Broel genannt Plater]] (1620); [[Brunovi|von Brunnow]] (1620); [[Brigeni|von der Brüggen]] (1631); [[Budenbroki|von Buddenbrock]] (1620); [[Butlari|von Buttlar]] (1620); [[Buhholci|von Buchholtz]] (1620); von Büldring (1634); [[Dēnhofi|von Dönhoff]] (1620); von Dorthesen (1620); von Drachenfels (1620); von Elmendorff (1620); von Pfeilitzer genannt Franck (1620); [[Felkerzāmi|von Foelkersam]] (Völckersahm, Foelkersamb) (1620); von Finkenaugen (1620); [[Firksi|von Fircks]] (1620); [[Freitāgi - Loringhofeni|von Freytag genannt Löringhoff]] (1620); [[Funki|von Funck]] (1631); [[Firstenbergi|von Fürstenberg]] (1620); [[Fītinghofi|von Vietinghoff genannt Scheel]] (1620); von Goes (1620); op dem Hamme genannt Schoeppingk (1620); [[Hāni|von Hahn]] (1620); [[Hāni|von Hahn a. d. H. Postenden]] (1620); von Hahnebohm (1634); [[Grothusi|von Grothuss]] (1620); [[Grothusi|von Grothuss]] a. d. H. Ruhenthal, Bersteln und Schwitten (1620); von Haudring (1631); [[Heikingi|von Heyking]] (1620); [[Keizerlingi|von Keyserling]] (Keyserlingk) (1631); [[Keizerlingi|von Keyserling zu Rautenburg]] (Keyserlingk) (1631); von Hohenastenberg genannt Wigandt (1620); [[Hoiningeni-Hīnes|von Hoyningen genannt Huene]] (1620); [[Hoveni|von der Howen]] (1620); von Königseck (1620); von Kersenbroick (1631); von Klebeck (1631); [[Landsbergi|von Landsberg]] (1620); [[Klopmaņi|von Klopmann]] (1620); [[Knoringi|von Knorre]] (Knorring) (1620); von Krummes (1631); [[Līveni|von Lieven]] (1631); [[Līdinghauzeni|von Lüdinghausen]] genannt Wolff (1620); von Nagel (1620); Neuhoff genannt von der Ley (1634); [[Manteifeļi|von Mannteuffel]] (1620); [[Manteifeļi-Cēges|von Mannteuffel genannt Szoege]] (1620); [[Mēdemi|von Medem]] (1620); von Meerfeldt (1620); [[Mēršeidi-Hīlesemi|von Meerscheidt genannt Hüllessem]] (1620); [[Mirbahi|von Mirbach]] (1620); von Nettelhorst (1620); [[Noldes|von Nolde]] (1620); von Oelsen (1620); [[Ostenzakeni|von der Osten genannt Sacken]] (1620); [[Pletenbergi|von Plettenberg]] (1620); von Puttkammer (1620); [[Rādeni|von Rahden]] (1620); von Rappe (1620); von Rehbinder (1620); von Reiher oder Reyer (1631); [[Nolkeni|von Reutern von Nolcken]] (1620); [[Fon der Rekes|von der Recke]] (1620); [[Ropi|von der Ropp]] (1620); von Rummel (1631); von Sesswegen genannt Güldenbogen (1631); [[Zībergi|von Syberg zu Wischlingen]] (1620); von Schaffhausen (1620); [[Šverīni|von Schwerin]] (1631); von Schenking (1620); Schilling von Schillingshof (1620); von Schilling (1620); von Schilling a. d. H. Lahnstein (1620); [[Šlipenbahi|von Schlippenbach]] von Wath und Sköfde von Ljuxula und Salingen (1620); [[Šlipenbahi|von Schlippenbach]] (1620); [[Korfi|von Schmysingk genannt Korff]] (1631); von Steinrath (1620); von Stempel (1634); von Stickhorst (1634); von der Streithorst (1631); [[Štrombergi|von Stromburg genannt Stromberg]] (1620); von Schulte (1631); von Tiedewitz (1631); [[Tīzenhauzeni|von Tiesenhausen]] a.d.H. Elley (1631); von der Tinnen (1620); von Tippelskirch (1634); von Torck (1620); von Trankwitz (1620); [[Treideni|von Trotta genannt Treyden]] (1620); [[Lambsdorfi|von der Wenge genannt Lambsdorff]] (1620); [[Viteni|von Witten]] (1631) # '''kategorijas dižciltīgo dzimtas'''ː von Adamowicz genannt Adam (1634); von Adeling (1631); von Bercken (1631); von Brüggener (1631); von Düsterlohe (1634); von Fresendorff (1620); von Vischer a.d.H. Vizehden (1634); von Meißner (1634); von Piele genannt Pfeil (1631); [[Rozenbergi|von Rosenberg]] (1631) # '''kategorijas dižciltīgo dzimtas'''ː von zum Berge (1634); von Dreylingk (1620); von Henning (1620); [[Herneri|von Hoerner]] (1620); von Piepenstock (1634); von Schelking (1620); von Schroeders (1620); von Thor-Haken (1631) === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bergi (Kaarma) suguvõsa aadlivapp.png|[[Bergi]] |Attēls:Bistrami suguvõsa vabahärravapp.png|[[Bistrami]] |Attēls:Blombergi suguvõsa aadlivapp.png|[[Blombergi]] |Attēls:Brinckeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.png|[[Brinkeni]] |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|[[Plāteri]] |Attēls:Brunnowi suguvõsa parunivapp.png|[[Brunovi]] |Attēls:Buchholtzi suguvõsa parunivapp.png|[[Buholci]] |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|[[Budenbroki]] |Attēls:Buttlari suguvõsa parunivapp.png|[[Butlari]] |Attēls: Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|[[Budbergi]] |Attēls: Dortheseni suguvõsa parunivapp.png|[[Dortezeni]] |Attēls: Drachenfelsi suguvõsa parunivapp.png|[[Drahenfelsi]] |Attēls: POL COA Denhoff.svg|[[Dēnhofi]] |Attēls: Elmendorffi suguvõsa aadlivapp.png|[[Elmendorfi]] |Attēls: Finkenhageni suguvõsa aadlivapp.png|[[Finkenhāgeni]] |Attēls: Fircksi suguvõsa parunivapp.png|[[Firksi]] |Attēls: Pfeilitzer gen. Francki suguvõsa aadli- ja parunivapp.png|[[Feiliceri-Franki]] |Attēls: Freytag von Loringhoveni suguvõsa aadli- ja parunivapp ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadliivapp.png|[[Freitāgi-Loringhofeni]] |Attēls: Fölckersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp ning Völckersahmi suguvõsa aadlivapp.png|[[Felkerzāmi]] |Attēls: Fürstenbergi (Vestfaal) suguvõsa aadlivapp.png|[[Firstenbergi]] |Attēls: Goesi suguvõsa aadlivapp.png|[[Gesi]] |Attēls: Grimberg gen. Altenbockumi suguvõsa aadlivapp.png|[[Altenbokumi]] |Attēls: Grotthussi suguvõsa parunivapp.png|[[Grothusi]] |Attēls: Hahni suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Hāni]] |Attēls: Heyking COA.JPG|[[Heikingi]] |Attēls: Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|[[Hoveni]] |Attēls: Hoyningen-Huene aadli- ja parunivapp.jpg|[[Hojningeni-Hīni]] |Attēls: Klopmanni suguvõsa parunivapp.jpg|[[Klopmaņi]] |Attēls: Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Knoringi]] |Attēls: Ludinghausen gennant Wolff.png|[[Volfi fon Līdinghauzeni]] |Attēls: Zoege-von-Manteuffel.png|[[Manteifeļi]] |Attēls: Medem-Wappen.jpg|[[Mēdemi]] |Attēls: Mirbach Baron.png|[[Mirbahi]] |Attēls: Nettelhorst COA.png|[[Netelhorsti]] |Attēls: Oelsen Baron.png|[[Elseni]] |Attēls: Plettenbergi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Pletenbergi]] |Attēls: Rahden Baron.png|[[Rādeni]] |Attēls: Reck Baron.png|[[Rekes]] |Attēls: Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Rēbinderi]] |Attēls: Ropp Baron.png|[[Ropi]] |Attēls: Schaffhauseni suguvõsa aadlivapp.png|[[Šafhauzeni]] |Attēls: Wappen Schenking Klingspor T98.png|[[Šenkingi]] |Attēls: Schillingi suguvõsa vabahärravapp.jpg|[[Šilingi]] |Attēls: Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|[[Šlipenbahi]] |Attēls: Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|[[Fītinghofi]] |Attēls:Wenge gen. Lambsdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|[[Lambsdorfi]] |Attēls: Trotta-Treyden-Wappen BWB.PNG|[[Troti-Treideni]] |Attēls: Brockhauseni suguvõsa aadlivapp.png|[[Brokhauzeni]] |Attēls: Brüggeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.png|[[Brigeni]] |Attēls: Funck Baron.png|[[Funki]] |Attēls: Keyserlingki suguvõsa parunivapp (Kuramaa).jpg|[[Keizerlingi]] |Attēls: Aschebergi suguvõsa parunivapp.png|[[Ašebergi]] |Attēls: RU COA Budde.png|[[Budes]] || }} * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā 1637.-1795. gados papildus imatrikulēja šādas dižciltīgo dzimtasː ** Kurzemes un Zemgales hercogistes dižciltīgo dzimtasː [[Albedili|von Albedyll]] (1778); von Ascheberg-Soefdeborg und Ågerup (1688); von Ascheberg-Kettler (1794); [[Bīroni|von Biron]] (1730); von Blomberg (1642); von Bodendieck (1642); [[Braši|von Brasch]] (1795); von Browne-Camus (1784); von Budde (1648); [[Deršavi|von Derschau]] (1682); von Ehden (1718); [[Elmpti|von Elmpt]] (1784); von Fricke (1637); von Galau (1648); von Hoff (1648); von Königsfels (1788); Kiewel von Kiefelstein (1637); [[Kniges|von Knigge]] (1763); von Kühnrath (1637); von Loebel genannt Leubel (1645); von Ledebuer (1662); [[Lēvisi of Menāri|von Löwis of Menar]] (1786); von Maltitz (1786); [[Meijendorfi|von Meyendorff]] (1793); [[Rautenfelsi|von Meyer genannt Rautenfels]] (1645); von Mestmacher (1789); von Michelsohnen (1784); [[Minhauzeni|von Münchhausen]] (1648); [[Pāleni|von der Pahlen]] (1778); [[Pāleni|von der Pahlen]] von Astrau (1778); von Paskau (1648); von Ringemuth (1637); von Simolin (1786); Edler von Simolin (1786); [[Šulci fon Ašerādeni|von Scholtz]] oder Schulte (1642); von Tornow (Tornauw) (1639); [[Valdeni|von Walden]] (1648); von Wildemann (1637); Woronzow (1784) ** Piltenes apgabala dižciltīgo dzimtasː von Alopaeus (1784); von Bagge af Boo (1731); von Brühl (1731); von Derschau (1682); von Dörper (1784); von Elmpt (1784); [[Kēnigfelsi|von Königsfels]] (1788); [[Maideli|von Maydell]] (1729); [[Mengdeni|von Mengden]] (1780); von Mentzel (1677); von Richter (1783); Rumjänzow (1777); von Simolin-Bathory (1791); von Simolin-Wettberg (1791) * [[Kurzemes guberņa]]s laikā papildus imatrikulēja šādas dižciltīgo dzimtasː ** 1795.-1817. gadosː von Ampach (1801); Arseniew (1808); von Bekleschew (1808); von Brasch (1795); von Briskorn (1799); [[Bukshēvdeni|von Büxhowden]] (1805); von Diebitsch-Sabalkanski (1801); von Diebitsch und Narten (1801); von Dühamel (1801); Golizyn (1795); Golowkin (1803); Kutaiszow (1801); von Nesselrode-Ehreshoven (1817); von der Oest a. d. H. Driesden (1801); von Ovander (1801); [[Pauluči|von Paulucci]] (1814); von Piattoli (1808); von Reibnitz (1817); [[Renenkampfi|Edler von Rennenkampff]] (1801); von Rüdiger (1799); zu Sayn und Wittgenstein (1817); zu Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg (1817); [[Tīzenhauzeni|von Tiesenhausen]] (1801); [[Ikskili|von Uexküll-Güldenband]] (1808); [[Vites fon Vitenheimi|Witte von Wittenheim]] (1799); Herzog Würtemberg (1805); arī Piltenes apgabala dižciltīgo dzimtasː von Bach (1805); von Berner (1797); [[Bīnemaņi fon Bīnenštami|Bienemann von Bienenstamm]] (1797); von Büxhowden (1805); von Dansas (1803); [[Grandidjē|von Grandidier]] (1803); von Königsfels (1799); von Stanecke (1803); von Scheinvogel (1799); [[Trompovski|Trompoffski]] (1797) ** 1823.-1912. gadosː Anrep-Elmpt (1854); von Balugjanski (1840); von Benckendorff (1840); von Bönninghausen genannt Budberg (1833); [[Bētiheri|von Böttiger]] (1882; 1909); [[Brēverni|von Brevern]] (1833); von Bruiningk a. d. H. Hellenorm (1840); von Bunge (1865); von Creutz (1833); von Cancrin (1833); zu Castell-Rüdenhausen (1906); von Dermont-Siwicki (1845); von Gerschau (1840); Gerschau von Flotow (1897); Gortschakow (1865); von Greigh (1912); von Gruenewaldt (1840); von Helmersen (1875); zum Ielita-Wolski (1841); von Keller (1860); Kisselew (1840); von Klein (1865); [[Kleisti (dzimta)|von Kleist-Keyserlingk]] (1863); [[Kleisti (dzimta)|von Kleist vom Loss]] (1863); [[Komorovski|Komorowski]] von Liptau und Orawa (1841); [[Launici|Schmidt von der Launitz]]; von der Launitz (1860); [[Landsbergi|von Landsberg]] (1860); Lewaschew (1840); Lepkowski (1841); [[Lilienfeldi|von Lilienfeld-Toal]] (1890); [[Mīleni|von zur Mühlen]] (1845); Nowossilzow (1823); von Nolde-Startschenko (1845); von Nolcken (1845); von Oettingen (1860); Orlow (1840); [[Ostenzakeni|von der Osten genannt Sacken]] (1833); [[Patkuli|von Patkul]] (1840); Prosorowsky-Golizyn (1894); zu Sayn-Wittgenstein-Sayn (1840); von Samson-Himmelstjerna (1840); von Saltza (1823); von Sievers a. d. H. Euseküll (1857); Suworow-Rimnikski Italiski (1851); [[Štakelbergi|von Stackelberg]] (1840; 1870); von Stieglitz (1840); Schuwalow (1833); von Tideböhl (1875); von Totleben (1857); [[Tiškeviči|Tyszkiewicz]] (1841); von Uexküll (1865); Walujew (1865); von Walther (1869); Wassiltschikow (1840); Wolkonsky (1840) ** 1952.-1961. gados papildus imatrikulēja šādas dižciltīgo dzimtasː von Wahl (1956); von Böttiger (1952; 1953; 1961) === Pēdējā ģenealoģijas rokasgrāmatā minētās dzimtas === {| table width=99% | width=33% valign="top" | * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=504 Arseņjevi] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=16 Ašebergi un Ašebergi-Ketleri] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=24 Bages] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=3 Bahi] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=242 Balugjanski] * [[Bēri]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=144 ] * [[Bētiheri]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=548 ] * [[Bīnemaņi fon Bīnenštami]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=28 ] * [[Bistrami]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=517] * [[Brēverni]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=220 ] * [[Brigeni]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=32 ] * [[Budbergi-Benninghauzeni]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=222] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=252 Buholci] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=53 Dahsfeldi] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=10 Deršavi] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=460 Elzeni] * [[Engelharti]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=237] * [[Felkerzāmi]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=250] * [[Firksi]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=71 ] * [[Freitāgi - Loringhofeni]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=269] | width=33% valign="top" | * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=294 Funki] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=309 Gori] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=105 Grandidjē] * [[Hāni]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=189 ] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=315 Hāreni] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=116 Herneri] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=592 Hoiningeni-Hīnes] * [[Holteji]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=109] * [[Hoveni]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=323 ] * [[Keizerlingi]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=133] * [[Kleisti (dzimta)|Kleisti]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=113 ] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=410 Klihsneri] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=335 Komorovski] * [[Koskuli]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=343] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=363 Kutaisovi] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=24 Landsbergi] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=420 Lizanderi] * [[Maideli]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=552 ] * [[Manteifeļi-Cēges]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=366 ] | width=33% valign="top" | * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=122 Mēršeidi-Hīlesemi] * [[Mirbahi]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=561 ] * [[Noldes]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=432 ] * [[Nolkeni]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=428] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=43 Orgīsi-Rūtenbergi] * [[Pāleni]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=611 ] * [[Pšesdecki]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=164 ] * [[Rādeni]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=71 ] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=188 Reibnici] * [[Fon der Rekes]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=167] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=65 Renenkampfi] * [[Fon der Ropi]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=286] * [[Šlipenbahi]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=476 ] * [[Štakelbergi]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=207 ] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=246 Vasiļčikovi] * [[Viteni]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=210] * [[Zasi]] [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=624 ] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=192 Zēfeldi] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=198 Zimolini] | width=33% valign="top" | |} == Ārējās saites == [[Attēls:Kurzemes bruņniecības matrikula 1841.jpg|thumb|Par Kurzemes bruņniecības soliem (''Ritterbank'') un dižciltīgo matrikula (vāks, 1841).]] * [http://www.baltische-ritterschaften.de/ Baltijas bruņniecību savienības mājas lapa] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=1 Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata, 1. daļa: Görlitz o.J.]{{Novecojusi saite}} * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000603/images/index.html?seite=1 Baltijas bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata, 2. daļa: Görlitz o.J.]{{Novecojusi saite}} * [https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/2fa0b4f2-b10c-4cea-895c-d89631a2ac46/content Kurzemes bruņniecības matrikula. Liepājaː 1841] == Skatīt arī == * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Vidzemes bruņniecība]] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Kurzemes bruņniecības dzimtas|*]] fnhfrweoa7mvxtn2y5m0uydzom60glt 0 78079 4536476 4536288 2026-10-15T20:42:57Z Kaiservalds 149642 4536476 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apkaimi Rīgā|Ķeizarmežs|Mežaparks/Ķeizarmežs}} {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Mežaparks | attels = [[Attēls:Mezaparks.jpg|250px]] | paraksts = Savrupmāja Hamburgas ielā | karte = [[Attēls:Mezaparks karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apaksrajoni = [[Saules dārzs]] | platiba = 11,821 km² | iedzivotaju_skaits = 4 227 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = [[Mežaparka Lielā estrāde]], [[Rīgas Zooloģiskais dārzs]] | udenstilpnes = [[Ķīšezers]] | parki = Kultūras un atpūtas parks "Mežaparks" | autobuss = [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9.]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]] | trolejbuss = | tramvajs = [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11.]] | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = | areja_saite = [https://apkaimes.lv/mezaparks/ apkaimes.lv] }} '''Mežaparks''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Ķīšezers|Ķīšezera]] rietumu krastā. Ar šo vārdu apzīmē trīs dažāda lieluma teritorijas: visu apkaimi, kuras platība ir 1182 ha un kurā 2025. gadā dzīvoja 4227 iedzīvotāji,<ref name="apkaimes">[https://apkaimes.lv/mezaparks/ Mežaparks]. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, apkaimes.lv. Skatīts 15.10.2026.</ref> tās dienvidaustrumu daļā esošo vēsturisko savrupmāju rajonu, kas aizņem aptuveni 1,3 km² un līdz 1923. gadam saucās '''Ķeizarmežs''' ({{val|de|Kaiserwald}}),<ref name="Krastiņš">[https://www.nkmp.gov.lv/lv/petijumi/mezaparks1_0.pdf Jānis Krastiņš. ''Pilsētbūvniecības piemineklis Mežaparks''. Pētījums Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas uzdevumā, ap 2010. 131 lpp.] Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.</ref> kā arī 367 ha plašo kultūras un atpūtas parku "Mežaparks" meža masīvā starp dzīvojamo rajonu un ezeru.<ref name="RMpark">[https://rigasmezi.lv/mezaparks?lang=lv Mežaparks]. SIA "Rīgas meži". Skatīts 15.10.2026.</ref> Savrupmāju rajonu sāka veidot 1901. gadā pēc Rīgas pilsētas valdes lēmuma, un tas ir viens no pirmajiem dārzu pilsētas idejas īstenojumiem Eiropā.<ref name="K18">Jānis Krastiņš. ''Rīgas jūgendstila ēkas. Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru''. 4. izdevums. Rīga: ADD Projekts, 2018. ISBN 978-9934-8318-4-3. 414. lpp.</ref> Tā apbūvē mijas 20. gadsimta sākuma [[jūgendstils|jūgendstila]] villas un starpkaru perioda [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] savrupmājas, ko vieno priežu mežā iekļautais līkumoto ielu plānojums un stingri apbūves noteikumi. Rajons ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis (aizsardzības Nr. 7444),<ref name="mantojums7444">[https://mantojums.lv/cultural-objects/7444 Pilsētbūvniecības piemineklis Nr. 7444 "Mežaparks"]. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kultūras pieminekļu reģistrs.</ref> un ap 150 tā ēkas ir arī atsevišķi aizsargājami kultūras pieminekļi.<ref name="Krastiņš" /> Parka daļā atrodas [[Mežaparka Lielā estrāde]], kopš 1955. gada galvenā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] norises vieta,<ref name="RMestrade">[https://rigasmezi.lv/mezaparks/liela-estrade?lang=lv Lielā estrāde]. SIA "Rīgas meži".</ref> un 1912. gadā atvērtais [[Rīgas Zooloģiskais dārzs]], viens no vecākajiem zooloģiskajiem dārziem Ziemeļeiropā.<ref name="rigazoo">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigazoo.lv/vesture/|title=Vēsture|website=Zoo|access-date=2025-10-24|language=lv-LV}}</ref> == Ģeogrāfija == Mežaparka apkaime atrodas nedaudz uz ziemeļaustrumiem no Rīgas centrālās daļas. Pa sauszemi tā robežojas ar [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]], [[Brasa]]s, [[Sarkandaugava]]s un [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkaimēm, bet pa ūdeni ar [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciema]] apkaimi Ķīšezera pretējā krastā. Apkaimes robežas ir Ķīšezers, Ķīšezera iela, Gaujas iela, dzelzceļš, Tilta iela, Viestura prospekts un robežas līnija gar Mežaparku; robežas garums pa perimetru ir 14 740 metri. Platības ziņā Mežaparks ir viena no lielākajām Rīgas apkaimēm un vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo apkaimes platību pilsētā.<ref name="apkaimesGeo">[https://apkaimes.lv/mezaparks/geografija/ Mežaparks. Ģeogrāfija]. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, apkaimes.lv. Skatīts 15.10.2026.</ref> Apkaimē skaidri nodalās vairākas daļas. Dienvidaustrumos starp Meža prospektu un Ķīšezeru atrodas vēsturiskais savrupmāju rajons, kura aizsargājamā teritorija stiepjas no Sudrabu Edžus ielas līdz Inčukalna ielai.<ref name="Krastiņš" /> Ezera krastā pie tā ir [[Saules dārzs]] ar sporta kompleksu. Uz ziemeļiem un rietumiem no savrupmājām plešas meža masīvs ar kultūras un atpūtas parku, zooloģisko dārzu un Lielo estrādi. Apkaimes dienvidrietumu daļā atrodas [[Rīgas Meža kapi]], kam ar pārējo apkaimi ir maz funkcionālu saišu, bet ģeogrāfiski tie ietilpst tās telpā.<ref name="apkaimesGeo" /> Lielākā apkaimes daļa atrodas uz Mežaparka kāpu masīva, kas veidojies pēcleduslaikmetā. Kāpu pauguri parasti sasniedz 13—14 m, atsevišķi 17 m virs jūras līmeņa, un to relatīvais augstums reti pārsniedz 7—8 m. Apkaimes centrālā daļa ir līdzena, bet viļņotākais reljefs ir tās malās. Ķīšezera piekraste ir zema, un apkaimes dienvidos uz ezeru tek Mailes upīte.<ref name="apkaimesGeo" /> == Vēsture == [[Attēls:Mežaparka apbūve 1918.jpg|thumb|200px|left|Mežaparka apbūve ar vāciskajiem ielu nosaukumiem (1918. gada plāns).]] [[Attēls:Meža parka apkaime 1937.jpg|thumb|310px|Meža parka apkaime 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]] [[Attēls:Meža parka apkaimes ielu nosaukumi 1937.jpg|thumb|310px|Mežaparka ielu nosaukumi 1937. gadā.]] === Ķeizarmežs līdz 20. gadsimtam === Jau 14. gadsimtā pie Ķīšezera, tāpat kā citur ap Rīgu, bagātākie rīdzinieki ierīkoja "vasaras muižiņas", kuru pamatuzdevums bija apgādāt to kungus ar pašu sagādātu pārtiku.<ref name="Viese">{{Grāmatas atsauce|title=Mežaparks pilsēta priežu silā|last=Viese|first=Saulcerīte|year=2001|isbn=9984-05-409-8|location=Rīga, "Jumava"|page=14., 23.-26.}}</ref> Vēsturiski esošo Mežaparka teritoriju dēvēja par '''Ķeizarmežu''' ({{val|de|Kaiserwald}}). Nosaukums, domājams,<ref name="Viese" /> radies no šajā teritorijā izveidotās Zviedrijas karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] kara nometnes [[1621. gads|1621]]. gadā.<ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=297-299}}</ref> Kopš tā laika teritorijā atradās galvenokārt pilsētai piederošas lauku zemes ar zemnieku un zvejnieku sētām un mazajām muižiņām, kas apgādāja Rīgu ar svaigu pārtiku.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:413098{{!}}article:DIVL380|title=Stāsts par aizmirsto Ķeizarvaldi|last=Viese|first=Saulcerīte|publisher=Dziesmusvētki :tautas māksla, kultūrvide, Nr.1-2|date=01.01.1998|access-date=17.04.2024|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:413098{{!}}article:DIVL380}}</ref> 19. gadsimta vidū dažās no šajām muižiņām izveidoja augošās Rīgas rūpniecības palīguzņēmumus, taču šis process bija īslaicīgs.<ref name="Viese" /> Starp tām bija Annas muiža, kura vēlāk kļuva par pamatu sporta infrastruktūrai.<ref name="Viese" /> 1868. gadā no Rīgas uz Ķīšezeru sāka kursēt kuģīši.<ref name=":0" /> Vēlāk, 1895. gadā, vācbaltiešu izcelsmes Rīgas pilsētas inženieris [[Ādolfs Agte]] ieguva savā īpašumā 3 muižas Ķīšezera krastā, un ap šo laiku arī sāka aktīvi virzīt ideju par līdzās pieguļošo teritoriju apsaimniekošanu un apbūvi. Pēc 1895. gada tautas skaitīšanas, šajā laikā rajonā bijušas, sākot no ziemeļu puses, septiņas muižas - Meijera un no tās atdalītā Annas muiža (abas pie Ķīšezera netālu no mūsdienu Cimzes ielas gala), [[Grāves muiža]] ar parku (mūsdienu Saules dārzu) un mazā Volanska muižiņa, kā arī Agtes Dragūnu, [[Heila muiža|Heila]] un Jaunā muiža (pēdējo divu vieta mūsdienās atrodas [[Teika (Rīga)|Teikas apkaimē]]).<ref name="Viese" /> === Villu kolonijas sākums === 1901. gadā, atzīmējot [[Rīgas 700 gadu jubileja|Rīgas 700 gadu jubileju]], toreizējo Ķeizarmežu nolēma izveidot par sabiedrisku pilsētas parku un daļu no tā apbūvēt ar vasarnīcām. [[1902]]. gadā sākās Ādolfa Agtes iniciētā villu kolonijas celtniecība. Pirmā dzīvojamā ēka bija villa tagadējā Sudrabu Edžus ielā 1, ko arhitekts [[Frīdrihs Šefels]] pēc Berlīnes arhitekta Alberta Gīzekes (''Albert Giesecke'') skices uzcēla akciju sabiedrības loceklim Oskaram Agtem.<ref name="JRiga9">[https://jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/9/ Jūgendstils Rīgā. 9. maršruts: Mežaparks]. Rīgas Jūgendstila centrs. Skatīts 15.10.2026.</ref> Galvenos darbus veica šim nolūkam nodibinātā Rīgas Namu būves akciju sabiedrība, kas apguva aptuveni 50 hektārus starp tagadējām Stokholmas, Ezermalas, Sudrabu Edžus un Ernesta Glika ielām. Ielu izbūve sākās tajā pašā 1902. gadā būvinženiera Oskara Hakeļa vadībā, un 1903. gada decembrī pilsētas valde izveidoja īpašu "Ķeizarmeža izbūves kapitālu".<ref name="Krastiņš" /> 1903. gadā pa Pletenberga ielu (tagad [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]]) un Ketlera ielu (tagad [[Kokneses prospekts]]) ierīkoja tramvaja sliežu ceļu, kas no Ketlera ielas nogriezās pa labi pa Samsona ielu (tagad [[Annas Sakses iela (Rīga)|Annas Sakses iela]]) līdz krustojumam ar Vazas ielu (tagad [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]]). Galapunkts atradās pie [[Grāves muiža]]s, kur 1904. gadā Rīgas Namu būves akciju sabiedrība atvēra restorānu.<ref name="Krastiņš" /> Tramvaja vagonus uz Mežaparku sākotnēji vilka zirgi; elektrisko satiksmi līnijā atklāja 1910. gada 14. maijā.<ref name="RZ1910">Die Eröffnung des elektrischen Tramverkehrs zum Kaiserwald. ''Rigasche Zeitung'', Nr. 98, 01.(14.)05.1910. ([https://periodika.lv/viewerOpener?id=72278070&isArticle=true digitalizēts periodika.lv])</ref> Kā pirmās izveidoja [[Danciga]]s, [[Lībeka]]s, [[Hamburga]]s, [[Štetina]]s, [[Stokholma]]s, [[Visbija]]s u.c. ielas (pirmās ielas nosauktas [[Hanzas savienība]]s pilsētu vārdos), kas gleznaini iekļāvās paugurainā priežu meža ainavā. Līdz [[1908]]. gadam uzcēla tikai 18 villu, un ap 1910. gadu ēku skaits bija divkāršojies.<ref name="Krastiņš" /> === Plānojums un apbūves noteikumi === Pirmās ielu trases tagadējo Hamburgas, Lībekas un Annas Sakses ielu un Kokneses prospekta vietā 1899. gada plānā iezīmēja Rīgas pilsētas dārzu direktors [[Georgs Kūfalts]]. Viņa iecere bija pakāpeniski pārvērst Ķeizarmežu par tautas parku, kurā daļu meža apbūvē vienīgi ar savrupmājām. Ielas gleznaini izlokās starp stāvajiem, priedēm apaugušajiem kāpu pauguriem, un gar tām izdalīja ap 910 m² lielus zemesgabalus. Pilsētas valde 1900. un 1901. gadā ieceri principā atbalstīja, bet lēmumu par atsevišķu meža daļu funkcijām atlika.<ref name="Krastiņš" /> 1910. gada maijā, kad pieprasījums pēc zemesgabaliem bija pieaudzis, valde izskatīja apbūves paplašināšanu līdzenajā, pilsētai piederošajā teritorijā uz ziemeļiem no villu kolonijas, tagadējo Meža, Visbijas un Siguldas prospektu apvidū (ap 40 ha). Parcelācijas projektu bija sagatavojusi Pilsētas nekustamo īpašumu valde, un viens no tā autoriem bija Kūfalts. Būvuzraudzības komisija ar [[Andrejs Krastkalns|Andreju Krastkalnu]] un arhitektu [[Vilhelms Reslers|Vilhelmu Resleru]] projektu uzskatīja par pārstrādājamu, un valde galīgā plāna izstrādei nolēma pieaicināt speciālistu no Vācijas. Pasūtījumu saņēma Berlīnes pilsētbūvnieks Hermanis Janzens (''Hermann Jansen''), Berlīnes attīstības plāna konkursa laureāts. Viņa projekts vairākos variantos Rīgā nonāca 1911. gada sākumā, un 17. februārī vienu no tiem apstiprināja.<ref name="Krastiņš" /> Visos Janzena variantos cauri teritorijai stiepjas brīvas konfigurācijas zaļā josla, no kuras tikpat brīvi atzarojas ielas. Gar ielām projektā iezīmētas jaunu koku rindas, kas liecina, ka autors Rīgā nebija bijis un meža raksturu nepārzināja. Apstiprināto variantu īstenoja gandrīz precīzi; nerealizēta palika vienīgi blīvāka rindu māju grupa pie tagadējās Ernsta Bergmaņa ielas un baznīca Siguldas prospektā. Projekts deva tikai ielu tīklu un zemesgabalu dalījumu. Kanalizāciju ar bioloģisko attīrīšanas staciju 1912. gadā projektēja Rīgas Politehniskā institūta profesors Arnolds Jenšs, un to izbūvēja divos nākamajos gados; tajā pašā gadā ziemeļu daļā sāka iznomāt pirmos zemesgabalus. Otrās kārtas telpa ir vienmērīgāka un mazāk gleznaina nekā Kūfalta plānotā paugurainā dienvidu daļa.<ref name="Krastiņš" /> Apbūvi regulēja Pilsētas nekustamo īpašumu valdes gruntsnomas līguma noteikumi: zeme palika pilsētas īpašumā, un nomnieks drīkstēja būvēt tikai pēc valdē apstiprināta projekta. Ēkām bija jābūt brīvstāvošām, vismaz 4,2 m no ielas un kaimiņu robežas, ar vasarnīcas raksturu un ne vairāk kā diviem stāviem. Mūra ēkām virs pilniem diviem stāviem atļāva mansarda stāvu vai torņveida izbūvi ar vienu papildu dzīvojamo telpu līdz 29 m², bet kopējais augstums nedrīkstēja pārsniegt 12,6 m. Divām trešdaļām zemesgabala bija jāpaliek neapbūvētām, ražošanas uzņēmumi bija aizliegti, un arī žogu projektus apstiprināja valde. Noteikumus stingri ievēroja līdz 1940. gadam, un tie nodrošināja apbūves vienotību.<ref name="Krastiņš" /> === Apbūve līdz Pirmajam pasaules karam === 1911. gadā izbūvēja ieeju topošajā [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskajā dārzā]], ko atklāja 1912. gadā; sākumā tajā bija 267 dzīvnieki no 88 sugām.<ref name="Krastiņš" /> Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Mežaparkā bija uzceltas 109 dzīvojamās ēkas,<ref name="K18" /> no tām vairāk nekā 80 akciju sabiedrības teritorijā un 24 jaunajā ziemeļu daļā.<ref name="Krastiņš" /> 44 ēkas projektēja sabiedrības arhitekts [[Gerhards fon Tīzenhauzens]], bet 10 ēku autors bija arhitekts [[Eduards Kupfers]]. 20 no Tīzenhauzena ēkām ir dvīņu mājas — tolaik Latvijā gandrīz nepazīstams ēku tips; šādi pāri 1911. gadā uzcelti Stokholmas ielā. Šā posma villas veidotas racionālā [[jūgendstils|jūgendstila]] formās, bieži izmantotas [[pildrežģis|pildrežģa]] konstrukcijas.<ref name="Krastiņš" /> === Latvijas Republikas laiks === Pirmā pasaules kara laikā tramvaja sliedes demontēja, un būvniecība apstājās. Nosaukumu "Meža parks" — vēlāk tas saplūda vienā vārdā — Rīgas dome pieņēma 1923. gada 6. septembrī, un 21. septembrī to apstiprināja Iekšlietu ministrija.<ref name="VV1923">Rīgas pilsētas ielu un laukumu jaunie nosaukumi. ''Valdības Vēstnesis'', Nr. 243, 02.11.1923., 2.—3. lpp. ([https://periodika.lv/viewerOpener?id=55333600&isArticle=true digitalizēts periodika.lv])</ref> Līdz tam rajonu sauca par Ķeizarmežu vai Saulesdārzu, pateicoties Grāves muižas dārzā esošajam saules pulkstenim.<ref name="Fil" /> Pilsētas administratīvajā teritorijā Mežaparku iekļāva 1924. gadā.<ref name="apkaimesVest">[https://apkaimes.lv/mezaparks/vesture/ Mežaparks. Vēsture]. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, apkaimes.lv. Skatīts 15.10.2026.</ref> Ezermalas ielā atrodas Gustava Ādolfa luterāņu baznīca, kas ar 80 vietām ir mazākā Rīgā.<ref name="Fil" /> Ēku 1904. gadā uzcēla kā kolonijas elektrostaciju, 1919. gada 31. janvārī iesvētīja par kapelu, no 1927. gada pārbūvēja un 1931. gadā iesvētīja tās zvanu.<ref name="MA2024">Gustava Ādolfa dievnams – Mežaparka, Latvijas un baznīcas lepnums. ''Mežaparka akcenti'', 2024. gada decembris, 6. lpp. ([https://mezaparks.eu/wp-content/uploads/2024/12/Mezaparka_akcenti_2024-12.pdf PDF])</ref> Pēc kara pirmajos sešos septiņos gados Mežaparkā gandrīz neko neuzcēla; pirmās jaunbūves bija ēkas Kokneses prospektā 30 (1921) un Hamburgas ielā 4 (1925). Rosīga būvniecība atsākās 20. gadu beigās, un no 1928. līdz 1932. gadam uzcēla 172 ēkas, visvairāk Meža un Siguldas prospektu apvidū.<ref name="Krastiņš" /> 20. gadsimta [[1920. gadi|20.]]—[[1930. gadi|30. gados]] Mežaparkā uzcēla vairāk nekā 250 savrupmāju. Vairākums ir vienģimenes ēkas, kā arī divstāvu nami, kur katrā stāvā atrodas pa dzīvoklim. Lielākā daļa ēku ir raksturīgi funkcionālisma paraugi, atsevišķas ēkas būvētas modernizēta neoklasicisma formās. 23 ēkas projektējis [[Osvalds Tīlmanis|O. Tīlmanis]]. Starpkaru gados Mežaparks bija Rīgas turīgāko un izglītotāko iedzīvotāju dzīvesvieta. Ar to saistītas ap 400 Latvijas vēsturē zināmas personas: rūpnieki, diplomāti, politiķi, zinātnieki un kultūras darbinieki. Ezera krastā jau 1903. gadā Annas muižas zemē bija nodibināta sporta biedrība "Kaizervalde", lielākā Latvijā, bet 1914. gadā līdzās ierīkoja Saules dārzu kā atpūtas parku latviešiem.<ref name="apkaimesVest" /> === Vācbaltiešu kopiena un 1939. gada izceļošana === Villu kolonijas sākumposmā lielākā daļa namīpašnieku un arhitektu bija [[vācbaltieši]], un arī Rīgas Namu būves akciju sabiedrība bija vāciski orientēta organizācija.<ref name="K97overview">Jānis Krastiņš. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997, 44.–45. un 115. lpp.</ref> Pēc Pirmā pasaules kara Mežaparkā arvien kuplākā skaitā apmetās latviešu inteliģence — ārsti, zinātnieki, rakstnieki un mūziķi —, līdzās vācbaltiešu ģimenēm veidojot apkaimes sabiedrisko vidi.<ref name="LSMhamburgas">Lilita Eglīte. [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/hamburgas-iela-mezaparka-miniaturu-kalnu-pilsetina-riga.a302946/ Hamburgas iela Mežaparkā — miniatūru kalnu pilsētiņa Rīgā]. LSM.lv, 16.12.2018.</ref> Būtisks lūzums bija 1939. gada rudens vācbaltiešu izceļošana (''Umsiedlung''). To organizēja nacistiskā Vācija pēc Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas; 30. oktobrī Latvija un Vācija parakstīja līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Izceļošanā aizbraukušos lielākoties nometināja Vācijas okupētajā un anektētajā Polijas teritorijā.<ref name="CeruzisUmsiedlung">Raimonds Cerūzis. [https://enciklopedija.lv/skirklis/101209 Vācbaltiešu izceļošana]. ''Nacionālā enciklopēdija'', atjaunots 18.07.2025.</ref> LTV raidījuma ''Atslēgas'' publikācijā minēts, ka Mežaparku pameta aptuveni 600 vācbaltiešu, tostarp arhitekts Bernhards Bīlenšteins ar sievu.<ref name="LSM1939">Mārtiņš Ķibilds. [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/atslegas-vacbaltiesi--tauta-izplestais-caurums.a297369/ «Atslēgas»: Vācbaltieši — tautā izplēstais caurums]. LSM.lv, 25.10.2018.</ref> Pēc vācbaltiešu izceļošanas un vēlākās latviešu inteliģences došanās bēgļu gaitās 1944. gadā daudzas Mežaparka mājas palika bez līdzšinējiem iemītniekiem.<ref name="K97social">Jānis Krastiņš. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997, 170.–171. lpp.</ref> === Otrais pasaules karš un padomju laiks === [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no 1943. gada vidus līdz 1944. gada rudenim [[Sarkandaugava]]s apkaimes pusē pie [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|dzelzceļa līnijas Rīga—Rūjiena]] atradās [[Mežaparka koncentrācijas nometne]]. Vācu okupācijas iestādes to izveidoja 1943. gada martā; vasarā uz turieni pārvietoja Rīgas geto iedzīvotājus, bet pēc geto likvidēšanas decembrī nometnē un tās filiālēs koncentrēja arī Liepājas un Daugavpils geto izdzīvojušos. 1944. gada vasarā tūkstošiem ieslodzīto nogalināja.<ref name="USHMM">[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/riga Riga]. Holocaust Encyclopedia, United States Holocaust Memorial Museum. Skatīts 15.10.2026.</ref> Nometnes vietā 2005. gada 29. jūnijā atklāja piemiņas vietu aptuveni 18 000 ieslodzīto piemiņai.<ref name="BT2005">[https://www.baltictimes.com/news/articles/12953/ Nazi victim memorial unveiled]. ''The Baltic Times'', 29.06.2005.</ref> Kara gados un pēc tā Mežaparka iedzīvotāju sastāvs krasi mainījās. Daudzi iedzīvotāji devās trimdā vai tika izsūtīti,<ref name="apkaimesVest" /> un villās iemitināja jaunus iedzīvotājus, tostarp padomju karaspēka un pārvaldes darbiniekus un bēgļus no Krievijas pierobežas. Mājas sadalīja komunālajos dzīvokļos, interjerus pārbūvēja, ēkas nolietoja, žogi sabruka un dārzi aizauga.<ref name="K97b">Jānis Krastiņš. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997, 82., 171.—174. un 181. lpp.</ref> Tūlīt pēc kara, 1946.—1950. gadā, Mežaparkā tomēr uzcēla vēl 38 vienģimenes mājas, visvairāk 1947. gadā; tās atrodas galvenokārt Bernātu ielā un Ezermalas ielas sākumā. Lielākoties tās celtas pēc 1946. gadā apstiprinātiem tipveida projektiem: nelielas, plānā kvadrātiskas vienstāva mājas ar piramidālu jumtu, tautā sauktas par "tintes pudelītēm".<ref name="Krastiņš" /> 1951. gadā valdība visā Rīgā aizliedza izdalīt jaunus zemesgabalus individuālajai būvniecībai, un pēc tam mājas drīkstēja celt tikai personas ar īpašu statusu; tā 1958. gadā Stokholmas ielā 11 savu māju un darbnīcu uzcēla gleznotājs [[Oto Skulme]].<ref name="K97b" /> Padomju laikā uzcēla arī vismaz sešus tipveida bērnudārzus, pārsvarā armijas virsnieku ģimenēm,<ref name="Krastiņš" /> bet 1985. gadā Ezermalas ielā 19, 25 un 27 trīs divpadsmitstāvu tipveida torņēkas ar 60 dzīvokļiem katrā, kuru mērogs ir svešs Mežaparkam.<ref name="K97b" /> Meža masīvā 1949. gadā atklāja Kultūras un atpūtas parku "Mežaparks".<ref name="RMpark" /> Tajā ierīkoja brīvdabas (Zaļo) teātri, bet Saules dārza sporta bāze 1944. gadā kļuva par "Spartaka" komplekso sporta bāzi.<ref name="apkaimesVest" /> 1954.—1955. gadā pēc arhitekta V. Šņitņikova projekta parkā uzbūvēja pirmo [[Mežaparka Lielā estrāde|Lielo estrādi]], kas bija paredzēta 9000 dziedātāju un 20 000 klausītāju.<ref name="Cina1955">V. Šņitņikovs. Top tribīne republikas dziesmu svētkiem. ''Cīņa'', Nr. 26, 01.02.1955., 4. lpp. ([https://periodika.lv/viewerOpener?id=58316675&isArticle=true digitalizēts periodika.lv]); sākotnējā ietilpība: [https://mezaparks.eu/mezaparks/vesture/ Mežaparka Attīstības biedrība. Vēsture].</ref> === Pēc neatkarības atjaunošanas === Pēc īpašumtiesību atjaunošanas pirmajos astoņos deviņos gados Mežaparka izskats gandrīz nemainījās, un vēl bija jūtama padomju laika nolaistība. Plaša ēku atjaunošana un jaunu māju būvniecība sākās 20. gadsimta pašās beigās. Vairākas vēsturiskās ēkas restaurēja, piemēram, Visbijas prospektā 22 un 24, bet daudzas citas būtiski paplašināja un pārbūvēja. Zemesgabalus dalīja pretēji pilsētbūvniecības pieminekļa normatīviem, un jaunbūvēs bieži neievēroja vēsturiskos apbūves principus.<ref name="Krastiņš" /> 1997. gadā iedzīvotāji nodibināja Mežaparka Attīstības biedrību, kas iestājas par rajona līdzsvarotu attīstību.<ref name="MAB">[https://mezaparks.eu/mezaparks/vesture/ Vēsture]. Mežaparka Attīstības biedrība. Skatīts 15.10.2026.</ref> <gallery> Zirgu tramvaja galapunkts Ķeizarmežā.jpg|Zirgu tramvaja galapunkts Ķeizarmežā (pirms 1910) Attēls:Ķeizarmežs.jpg|Ķeizarmeža elektriskais tramvajs (pēc 1910) Grand Stage at Mežaparks.1955.jpg|Lielā estrāde 1955. gada Dziesmu svētkos </gallery> == Apbūves raksturojums == Mežaparka apbūvē mijas visu 20. gadsimta arhitektūras stilu ēkas, bet dominē [[jūgendstils|jūgendstila]] un funkcionālisma celtnes. Līdz Pirmajam pasaules karam celtajās villās sastopamas gan vācu dzimtenes stila (''Heimatstil''), gan Šveices vasarnīcu stila un retrospektīvu ieviržu iezīmes. Krastiņš šo arhitektūru aplūko kā vietējās kultūrtradīcijās sakņotu jūgendstilu;<ref name="K97overview" /> viņa NKMP pētījumā dzimtenes stils lietots kā plašs apzīmējums, norādot arī tā radniecību ar [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] ideoloģiju. Pildrežģis, piemēram, Sudrabu Edžus ielā 1, Gdaņskas ielā 7 un Visbijas prospektā 22, ir viena no šajā apbūvē lietotajām konstrukcijas un apdares iezīmēm.<ref name="Krastiņš" /> Ar jūgendstila periodu saistītas arī tā sauktā Šveices vasarnīcu stila koka ēkas ar ažūriem koka rotājumiem zelmiņos, piemēram, Annas Sakses ielā 22 un 24 un Hamburgas ielā 3, 5 un 7.<ref name="Krastiņš" /> Savrupa parādība ir Hamburgas ielā 9 kāpas virsotnē 1908. gadā celtā rūpnieka H. Petersena villa ar torni un eklektisku dekoru;<ref name="JRiga9" /> padomju laikā to sauca par "Bagramjana villu", un tagad tajā ir Vācijas vēstnieka rezidence.<ref name="K97b" /> Ap 1910. gadu modē nāca [[neoklasicisms]].<ref name="Krastiņš" /> Izteiksmīgs tā piemērs ir ēka Visbijas prospektā 7 (1913, [[Vilhelms Bokslafs]]); savukārt starpkaru periodā neoklasicisma tradīciju turpināja arī Siguldas prospekta 50. nama monumentālā fasādes kompozīcija (1929, A. Auziņš).<ref name="K97neo">Jānis Krastiņš. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997, 83.–86. un 126. lpp.</ref> Pēc [[Gerhards fon Tīzenhauzens|Gerharda fon Tīzenhauzena]] projektiem 1911. gadā uzceltas 37 ēkas, 1912. gadā — sešas un 1913. gadā — viena. Lielākā to daļa atrodas kvartālā starp Gdaņskas, Stokholmas un Stendera ielu un Visbijas prospektu, kura apbūves modeli Tīzenhauzens arī izstrādāja. 10 dažāda tipa dzīvojamās ēkas tapušas pēc Rīgas Politehniskā institūta profesora [[Eduards Kupfers|Eduarda Kupfera]] projektiem; viņš 1908. gadā publicēja arī apcerējumu par Ķeizarmeža koloniju.<ref name="Krastiņš" /> Četras villas projektēja arhitekts [[Herberts Tīmers]]: vienģimenes māju Hamburgas ielā 23 (1909), kā arī 1910. gadā celtās mājas Gdaņskas ielā 7 un 9 un Ščecinas ielā 10.<ref name="K97T">Jānis Krastiņš. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997, 196.—198. un 209. lpp.</ref> Ēkas Gdaņskas ielā 7 un Hamburgas ielā 23 ir arī atsevišķi aizsargājami kultūras pieminekļi.<ref name="mantojumsTimers">Kultūras pieminekļu reģistra ieraksti [https://mantojums.lv/cultural-objects/5954 Nr. 5954 (Gdaņskas iela 7)] un [https://mantojums.lv/cultural-objects/5970 Nr. 5970 (Hamburgas iela 23)].</ref> Vismaz vienu vai dažas Mežaparka ēkas projektējuši arī [[Konstantīns Pēkšēns]], [[Eižens Laube]], [[Oskars Bārs]], [[Rūdolfs Donbergs]], [[Aleksandrs Šmēlings]], [[Vilhelms Bokslafs]], [[Vilhelms Neimanis]], [[Augusts Vite]] un [[Edmunds fon Trompovskis]]. Mežaparkā atrodas arī vairāku vēlāko funkcionālisma meistaru pirmie zināmie darbi, kas vēl pieder jūgendstila laikam: [[Kurts Betge|Kurta Betges]] un Ē. Šteinberga māja Stokholmas ielā 32 (1914), [[Indriķis Blankenburgs|Indriķa Blankenburga]] māja Visbijas prospektā 23 (1914) un [[Teodors Hermanovskis|Teodora Hermanovska]] māja Visbijas prospektā 49 (1915).<ref name="Krastiņš" /> Starpkaru perioda apbūve nav vienveidīga. Līdz 20. gadu beigām arhitekti pārsvarā turpināja pirmskara izteiksmes līdzekļus, un dažas vēl 30. gados celtas ēkas, piemēram, Cimzes ielā 1, Poruka ielā 18 un Siguldas prospektā 19, vizuāli tikpat kā neatšķiras no dzimtenes stila celtnēm. Pirmskara arhitektūras tradīcijas starpkaru gados turpināja arī [[Bernhards Bīlenšteins]], kurš Mežaparkā projektēja vēl četras ēkas, kā arī Indriķis Devendruss, [[Heincs Pīrangs]], [[Jānis Gailis (arhitekts)|Jānis Gailis]] un [[Pauls Kundziņš]]. Arī ražīgākā starpkaru arhitekta [[Osvalds Tīlmanis|Osvalda Tīlmaņa]] 23 Mežaparka ēkas, no kurām 21 celta 1928.—1931. gadā, lielākoties pieder historismam. Ap 20. gadu vidu Siguldas prospektā 34 parādījās [[Art Deco]] ietekme.<ref name="Krastiņš" /> Dominējošais starpkaru stils tomēr bija [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]] jeb modernā kustība, kas ap 1928.—1931. gadu izcēlās ar "tīru" kubisku būvapjomu un gludu plakņu kārtojumu, aiz parapetiem paslēptiem lēzeniem jumtiem un horizontālo un vertikālo iestiklojumu kontrastu. Kanoniski paraugi ir [[Pauls Mandelštams|Paula Mandelštama]] māja Meža prospektā 40 (1930), [[Aleksandrs Klinklāvs|Aleksandra Klinklāva]] māja Siguldas prospektā 56 un Lidijas Hofmanes-Grīnbergas ēkas Meža prospektā 52 un 74 (1931—1932), kas šā stila kubisko apjomu kārtojumu lieto īpaši konsekventi. Mežaparkā strādāja arī Teodors Hermanovskis, [[Alfrēds Karrs]] un Kurts Betge, Kārlis Bikše, Pēteris Bērzkalns (14 ēkas), [[Artūrs Mēdlingers]] (7), Zigurds Beķeris, [[Ansis Kalniņš]], Bartolds Hammers un būvinženieris Jānis Levāns (8). 30. gadu otrajā pusē funkcionālismā atgriezās tradicionālas detaļas un uztverami jumti, piemēram, Hermanovska mājās Meža prospektā 14 (1937) un Siguldas prospektā 6 (1938). Savdabīgs motīvs ir "nacionālais orderis" ar slaidām kolonnām, ko pirmoreiz lietoja Haralds Kundziņš Poruka ielā 14 (1931) un pēc tam [[Jānis Rutmanis]] Meža prospektā 58 (1933).<ref name="Krastiņš" /> Pēc Otrā pasaules kara celto tipveida "tintes pudelīšu" piemēri saglabājušies Bernātu ielā 11 un 12 un Ezermalas ielā 17, 21 un 23. Pēc 1951. gada apbūves ainava gandrīz nemainījās līdz 90. gadu beigām, kad sākās postmodernisma uzplaukums; tā raksturīgākie piemēri ir ēkas Annas Sakses ielā 9 un 20a, Kārļa Vatsona ielā 7 un Siguldas prospektā 31. 21. gadsimta jaunbūvēs vērojamas divas ievirzes: vides raksturam pieskaņotas mūsdienīgas formas ar uzsvērtām jumta plaknēm (Lībekas ielā 30, Stokholmas ielā 20) un funkcionālisma kastveida apjomu atdarinājumi ar lieliem iestiklojumiem (Lībekas ielā 14, Stendera ielā 2). Rets dekonstruktīvisma piemērs ir ēka Ščecinas ielā 10.<ref name="Krastiņš" /> === Raksturīgas ēkas === Tabulā atlasīti dažādu Mežaparka apbūves stilu un periodu piemēri. Stilu apzīmējumi un būvvēstures ziņas balstītas arhitektūras pētījumos; dzimtenes stila un Šveices vasarnīcu stila iezīmes aplūkotas arī plašākā jūgendstila kontekstā.<ref name="Kcatalogue">[https://www.nkmp.gov.lv/lv/petijumi/mezaparks1_0.pdf Jānis Krastiņš. ''Pilsētbūvniecības piemineklis Mežaparks'']. 14., 16.–17. un 34.–108. lpp.</ref> Aizsardzības ailē norādīta individuālā pieminekļa kategorija un reģistra numurs pēc NKMP reģistra 2026. gada 15. oktobrī; domuzīme nozīmē, ka atsevišķs aktuāls ieraksts nav norādīts.<ref name="NKMPreg">[https://mantojums.lv/ Kultūras pieminekļu reģistrs]. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Ēku ieraksti norādīti tabulas aizsardzības ailē. Skatīts 15.10.2026.</ref> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ Mežaparka apbūves raksturīgi piemēri ! scope="col" class="unsortable" | Attēls ! scope="col" | Adrese ! scope="col" | Gads ! scope="col" | Arhitekts ! scope="col" | Stils ! scope="col" | Aizsardzība ! scope="col" class="unsortable" | Raksturojums |- | [[Attēls:Latvia, Riga, Riga - Sudrabu Edžus Street, 1 (Riga) WMID1588228.jpg|120px|alt=Sudrabu Edžus iela 1]] || Sudrabu Edžus iela 1 || 1902 || [[Frīdrihs Šefels]] pēc Alberta Gīzekes skices || Dzimtenes stils; izteiksmīgs pildrežģis || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6061 Nr. 6061] || Viena no pirmajām villu kolonijas dzīvojamajām ēkām, celta Rīgas Namu būves akciju sabiedrības loceklim Oskaram Agtem.<ref name="JRiga9" /> |- | [[Attēls:Gdaņskas iela 7 (1).jpg|120px|alt=Gdaņskas iela 7]] || Gdaņskas iela 7 || 1910 || [[Herberts Tīmers]] || Jūgendstils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5954 Nr. 5954] || H. Hedviga villa ar mansarda jumtu; publicēti 1910. gada projekta plāni un fasādes.<ref name="K97GD7">Jānis Krastiņš. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997, 88., 92.–93. un 196. lpp.</ref> 1939. gada novembrī villa piedāvāta īrei saistībā ar izceļošanu.<ref name="JJ1939villa">Sludinājums par villas izīrēšanu Dancigas ielā 7. ''Jaunākās Ziņas'', Nr. 256, 10.11.1939. ([https://periodika.lv/viewerOpener?id=63207541&isArticle=true Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā kopija]).</ref> |- | [[Attēls:Sudrabu Edžus iela 16.jpg|120px|alt=Sudrabu Edžus iela 16/1]] || Sudrabu Edžus iela 16/1 <small>(reģistrā: Sudrabu Edžus iela 16)</small> || 1913 || [[Bernhards Bīlenšteins]] || Jūgendstils; klasiskas kompozīcijas iezīmes || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6063 Nr. 6063] || Bernharda Bīlenšteina paša dzīvojamā māja ar plašām hallēm abos stāvos un pret dārzu vērstu pusloka rizalītu.<ref name="K97styles">Jānis Krastiņš. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997, 86.–88., 105.–107., 114.–115. un 126. lpp.</ref> |- | [[Attēls:Stokholmas iela 44-46.JPG|120px|alt=Stokholmas iela 44/46]] || Stokholmas iela 44/46 || 1911 || [[Gerhards fon Tīzenhauzens]] || Jūgendstils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6054 Nr. 6054] || Viena no Tīzenhauzena mansarda tipa dvīņu ēkām; abu mājas daļu patstāvību izceļ atsevišķas jumta izbūves.<ref name="K97styles" /> |- | [[Attēls:Visbijas prospekts 23.JPG|120px|alt=Visbijas prospekts 23]] || Visbijas prospekts 23 || 1914 || [[Indriķis Blankenburgs]] || Jūgendstils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6077 Nr. 6077] || Ar šo ēku sākās Indriķa Blankenburga realizēto darbu virkne.<ref name="Krastiņš" /> |- | [[Attēls:Visbijas prospekts 28.JPG|120px|alt=Visbijas prospekts 28]] || Visbijas prospekts 28 || 1911 || [[Gerhards fon Tīzenhauzens]] || Jūgendstils || Vietējās nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6079 Nr. 6079] || V. Treija vienģimenes māja; viens no Tīzenhauzena mansarda tipa dzīvojamo namu piemēriem.<ref name="K97styles" /> |- | [[Attēls:Ščecinas iela 5.jpg|120px|alt=Ščecinas iela 5]] || Ščecinas iela 5 || 1912 || [[Gerhards fon Tīzenhauzens]] || Jūgendstils; neoklasicisma atskaņas || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5943 Nr. 5943] || Tīzenhauzena paša septiņu istabu māja ar darbistabu, verandu un terasi; mansarda jumts un plastiskais ieejas rizalīts veido tās siluetu.<ref name="K97styles" /> |- | [[Attēls:Stokholmas iela 61-63.JPG|120px|alt=Stokholmas iela 61/63]] || Stokholmas iela 61/63 || 1911 || [[Gerhards fon Tīzenhauzens]] || Jūgendstils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6060 Nr. 6060] || Dvīņu māja ar diviem augstiem zelmiņiem. Plānojums atbilst Stokholmas ielas 41/43 namam, bet zelmiņu apdarē pildrežģa vietā izmantoti dēļi.<ref name="K97styles" /> |- | — || Annas Sakses iela 2 || 1909; pārbūve 1924 || S. Nudelmanis; A. Berči (pārbūve) || Šveices vasarnīcu stils (Krastiņa klasifikācijā) || Valsts nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6023 Nr. 6023] || F. fon Zalcmaņa villa; pieminekļu reģistrā līdzās 1909. gadam fiksēta A. Berči 1924. gada pārbūve.<ref name="NKMP6023">[https://mantojums.lv/cultural-objects/6023 Savrupmāja, Annas Sakses iela 2]. Kultūras pieminekļu reģistrs, Nr. 6023. Skatīts 15.10.2026.</ref> |- | [[Attēls:Annas Sakses iela 22.jpg|120px|alt=Annas Sakses iela 22]] || Annas Sakses iela 22 || 1904 || [[Eduards Kupfers]] || Šveices vasarnīcu stils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6030 Nr. 6030] || Koka māja kāpas virsotnē uz augsta mūra cokola, ar terasi un torni. |- | [[Attēls:Hamburgas 21.jpg|120px|alt=Hamburgas iela 21]] || Hamburgas iela 21 || 1908 || [[Augusts Vite]] || Šveices vasarnīcu stils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5969 Nr. 5969] || A. Savicka vienģimenes koka villa ar verandu un dekoratīvu koka apdari. |- | [[Attēls:Latvia, Riga, Riga - Lībekas Street, 3 (Riga) WMID1683212.jpg|120px|alt=Lībekas iela 3]] || Lībekas iela 3 || 1908 || [[Augusts Vite]] || Šveices vasarnīcu stils || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5984 Nr. 5984] || Augsts jumts un pildrežģa apdare; Rīgas Jūgendstila centrs ēku raksturo kā tipisku Šveices vasarnīcu stila piemēru.<ref name="JRiga9" /> |- | [[Attēls:Visbijas prospekts 7.JPG|120px|alt=Visbijas prospekts 7]] || Visbijas prospekts 7 || 1913 || [[Vilhelms Bokslafs]] || Neoklasicisms || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6069 Nr. 6069] || Viens no izteiksmīgākajiem Mežaparka neoklasicisma piemēriem; E. Švarca nams ar simetrisku, monumentālu galveno fasādi.<ref name="K97neo" /> |- | [[Attēls:Siguldas prospekts 50.JPG|120px|alt=Siguldas prospekts 50]] || Siguldas prospekts 50 || 1929 || A. Auziņš || Neoklasicisma tradīcija; starpkaru historisms || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6043 Nr. 6043] || A. Auziņa paša vienģimenes māja; monumentālā fasādes kompozīcija turpina neoklasicisma tradīciju.<ref name="K97neo" /> |- | [[Attēls:Meža prospekts 30.jpg|120px|alt=Meža prospekts 30]] || Meža prospekts 30 || 1927 || K. Rubis || Historisms; dzimtenes stila tradīcijas || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5995 Nr. 5995] || Paša projektētāja divu dzīvokļu nams; pirmskara dzimtenes stila tradīcijas turpinātas pēc Pirmā pasaules kara. |- | [[Attēls:Meža prospekts 80.JPG|120px|alt=Meža prospekts 80]] || Meža prospekts 80 || 1927 || J. Neijs || Historisms; dzimtenes stila tradīcijas || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6007 Nr. 6007] || Starpkaru vienģimenes māja, kuru pētījums izceļ kā dzimtenes stila tradīciju turpinājumu. |- | [[Attēls:Poruka iela 18, Riga (1).jpg|120px|alt=Poruka iela 18]] || Poruka iela 18 || 1930 || A. Braunfelds || Historisms; dzimtenes stila tradīcijas || Vietējās nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6021 Nr. 6021] || Divu dzīvokļu nams, kurā vēl 1930. gadā lietota pirmskara dzimtenes stila izteiksme. |- | [[Attēls:Meža prospekts 16, Riga (1).jpg|120px|alt=Meža prospekts 16]] || Meža prospekts 16 || 1931–1932 || [[Ernests Štālbergs]] || Funkcionālisms ar tradicionāliem elementiem || Valsts nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5993 Nr. 5993] || Diriģenta Artūra Bobkovica nams: ģimenes dzīvoklis pirmajā stāvā un īres dzīvoklis otrajā; puslokā veidotā dzīvojamā istaba pavērsta pret dārzu.<ref name="Horsta2023">Karīna Horsta. [https://www.lma.lv/uploads/news/3923/files/horsta-promocijas-darbs-majaslapai.pdf Arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958)]. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2023, 228.–231. lpp.</ref> |- | [[Attēls:Poruka iela 10, Riga (1).jpg|120px|alt=Poruka iela 10]] || Poruka iela 10 || 1936 || K. Jansons || Funkcionālisms || Valsts nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6015 Nr. 6015] || Funkcionālisma savrupmāja, kuras kompozīciju izceļ noapaļotais stūra apjoms ar vertikālu stiklojuma joslu. |- | [[Attēls:Meža prospekts 40.JPG|120px|alt=Meža prospekts 40]] || Meža prospekts 40 || 1930 || [[Pauls Mandelštams]] || Funkcionālisms || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/5999 Nr. 5999] || Agrīnā funkcionālisma piemērs ar kubisku būvapjomu un lēzenu jumtu. |- | [[Attēls:Poruka iela 14, Riga (1).jpg|120px|alt=Poruka iela 14]] || Poruka iela 14 || 1931 || Haralds Kundziņš || Funkcionālisms || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6017 Nr. 6017] || Pirmais pētījumā minētais „nacionālā ordera” lietojums: fasādi veido slaidas kolonnas.<ref name="Krastiņš" /> |- | [[Attēls:Meža prospekts 74.JPG|120px|alt=Meža prospekts 74]] || Meža prospekts 74 || 1932 || Lidija Hofmane-Grīnberga || Funkcionālisms || Reģiona nozīmes<br />[https://mantojums.lv/cultural-objects/6006 Nr. 6006] || Vienģimenes māja ar konsekventu kubisko būvmasu kompozīciju; viens no pētījumā izceltajiem Hofmanes-Grīnbergas funkcionālisma piemēriem.<ref name="Krastiņš" /> |- | [[Attēls:Ezermalas iela 21, Riga.jpg|120px|alt=Ezermalas iela 21]] || Ezermalas iela 21 || 1947 || B. Istomins || Pēckara tipveida savrupmāja || — || B. Istomina paša dzīvojamā māja; kompaktais apjoms un piramidālais jumts raksturīgs pēckara „tintes pudelītēm”. |- | — || Ernesta Glika iela 22 || 1949 || J. Salmiņš || Pēckara tipveida savrupmāja || — || Viena no trim individuālajām dzīvojamajām ēkām, ko Mežaparkā uzcēla 1949. gadā; pasūtītājs K. Zommers.<ref name="Krastiņš" /> |- | — || Ezermalas iela 23 || 1950 || E. Zirne || Pēckara tipveida savrupmāja || — || E. Zirnes paša projektētā dzīvojamā māja, celta pirms 1951. gada ierobežojumiem jaunu privātmāju zemesgabalu piešķiršanai.<ref name="Krastiņš" /> |- | [[Attēls:Latvia, Riga, Riga - Annas Sakses Street, 9 (Riga) WMID1922885.jpg|120px|alt=Annas Sakses iela 9]] || Annas Sakses iela 9 || 1999 || I. Kiseļevs || Postmodernisms || — || Galvenās fasādes centrā izcelta arkveida ieeja un zelminis ar apaļu logu. |- | [[Attēls:Siguldas prospekts 31 (Stendera iela) 1.jpg|120px|alt=Siguldas prospekts 31]] || Siguldas prospekts 31 || 1995 || V. Meinerts || Postmodernisms || — || Stūra māja pie Stendera ielas ar sarežģītu jumtu kompozīciju un pildrežģa motīviem. |- | — || Lībekas iela 26 || 1938; pārbūve 1996 || T. Ābols; pārbūve J. Ceriņš || Postmodernisms || — || 1938. gada divu dzīvokļu nams pārbūvēts postmodernisma formās; Krastiņš to min kā pieņemamas, relatīvi brīvas pārbūves piemēru.<ref name="Krastiņš" /> |} == Mūsdienas == 2025. gadā apkaimē dzīvoja 4227 iedzīvotāji. Ar pilsētas centru to savieno 11. tramvaja un 9. un 48. autobusa maršruts.<ref name="apkaimes" /> Kultūras un atpūtas parku "Mežaparks" (367 ha) kopš 2009. gada apsaimnieko pašvaldības uzņēmums "Rīgas meži".<ref name="RMpark" /> Lielās estrādes pārbūve pēc arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša projekta "Sidraba birzs" sākās 2016. gadā,<ref name="RMestrade" /> un tās pēdējo kārtu pabeidza līdz 2021. gada decembrim.<ref name="VestnesisPlan2022">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/334856-par-dziesmu-un-deju-svetku-tradicijas-saglabasanas-un-attistibas-planu-2022-2023-gadam Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2022.—2023. gadam]. ''Latvijas Vēstnesis'', 2022.</ref> Jaunajā estrādē var uzstāties 12 874 koristi, skatītājiem ir vairāk nekā 30 000 sēdvietu,<ref name="RMestrade" /> un akustiskā telpa veidota 20 000 dziedātāju lielam korim.<ref name="KM2022">[https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/mezaparka-liela-estrade-starptautiski-pamanita-un-noverteta Mežaparka Lielā estrāde – starptautiski pamanīta un novērtēta]. Kultūras ministrija, 16.11.2022.</ref> Kopš 2021. gada augusta estrādi apsaimnieko Ziemeļrīgas kultūras apvienība.<ref name="RMestrade" /> Savrupmāju rajons ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Atsevišķām ēkām noteikts valsts, reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss; tabulā norādītas pašreizējās individuālās kategorijas.<ref name="NKMPreg" /> Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pētījums ieteica precizēt pieminekļa robežu un jaunbūvēm piemērot vēsturisko gruntsnomas noteikumu prasības, kā arī noteikt atsevišķu aizsardzības statusu Saules dārzam.<ref name="Krastiņš" /> Mežaparka Attīstības biedrība 2026. gadā sāka gatavot apkaimes arhitektūras rokasgrāmatu vēsturiskās vides saglabāšanai.<ref name="apkaimes" /> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] * [[Ķīšezers]] * [[Mežaparka Lielā estrāde]] * [[Rīgas Zooloģiskais dārzs]] == Literatūra == * Kupffer E. Die Villenkolonie Kaiserwald bei Riga. Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1908. — S. 122—128; * Viese S., Vijupe I. Mežaparks — nami, cilvēki, likteņi. Rīga: Preses nams, 1994. — 64 lpp.; * Viese S. Mežaparks pilsēta priežu silā. Rīga: Jumava, 2001. — 272 lpp. * Krastiņš J. Mežaparks. Rīga: Zinātne, 1997. — 232 lpp. * Krastiņš J. Pilsētbūvniecības piemineklis Mežaparks. Pētījums, ap 2010. — 131 lpp. (nkmp.gov.lv) * Krastiņš J. Rīgas jūgendstila ēkas. Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru. 4. izd. Rīga: ADD Projekts, 2018. ISBN 978-9934-8318-4-3 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://apkaimes.lv/mezaparks/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāls] * [https://rigasmezi.lv/mezaparks Kultūras un atpūtas parks "Mežaparks"] (SIA "Rīgas meži") * [https://mezaparks.eu/ Mežaparka Attīstības biedrības mājaslapa] * [http://www.citariga.lv/lat/mezaparks/ Mežaparks portālā Cita Rīga] * [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapa] {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Mežaparks| ]] [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] rw90gemwmejv91rjdxoedredtx1ad1a 0 85839 4536516 4377794 2026-10-16T04:39:33Z Pirags 3757 +bilde 4536516 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Galindia_museum_masuria.JPG|thumb|300px|Galindiem veltīts muzejs-parks bijušā galindu novadā [[Mazūrija|Mazūrijā]]]] [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|300px|Galindija (''Galindia'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] [[Attēls:Slav-7-8-obrez.png|thumb|250px|Austrumgalindu (goļadu) atlikusī saliņa 7.—8. gadsimtā [[kriviči|kriviču]] un [[vjatiči|vjatiču]] apdzīvotajā teritorijā]] '''Galindi''' (''Galindai'') ir kopīgs apzīmējums divām izmirušām [[balti|baltu]] ciltīm. Visbiežāk šo nosaukumu attiecina uz '''rietumgalindiem''', kas dzīvoja [[Prūsija (zeme)|Prūsija]]s dienvidaustrumos. Par galindiem sauc arī tagadējās [[Maskava]]s apkaimē dzīvojošo [[austrumbalti|austrumbaltu]] cilti, ko dēvē par '''austrumgalindiem'''.<ref>[https://web.archive.org/web/20090430155605/http://www.liis.lv/latval/valoda/v5-1baltu.htm Baltu valodas]</ref> == Nosaukums == Valodnieki uzskata, ka galindu nosaukums cēlies no baltu vārda ''galas'' ({{val|lv|gals}}, {{val|lt|galas}}, {{val|ltg|gols}}) ar nozīmi „zeme”, „novads”, līdzīgi kā [[Zemgale]] — [[zemgaļi|zemgaļu]] zeme vai [[Lotigola]] — [[latgaļi|latgaļu]], letu zeme. Pastāv pieņēmums, ka ar to tika norādīts uz galindiem, kā vistālāk uz austrumiem dzīvojošu baltu cilti. Rakstnieks [[Laimonis Purs]] grāmatā "Tālajos pilskalnos" radīja pieņēmumu, ka vārds galindi radies no senas paražas nogalināt jaundzimušās meitenes, jo [[senprūšu valoda|senprūšu valodā]] ''golis'' ir 'nāve', bet ''galintvei'' — 'nāvēt', 'galināt'. Par šādu, iespējams ekonomisku iemeslu dēļ, pastāvējušu ieražu [[Prūsijas zemes hronika|Prūsijas zemes hronikā]] (''Chronicon Terrae Prussiae'') raksta arī [[Pēteris no Duisburgas]].<ref>[http://www.vostlit.info/Texts/rus6/Dusburg/frametext31.htm Prūsijas zemes hronika. Galindijas zemes izpostīšana.]</ref> == Rietumgalindi == Rietumgalindi ([[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''*Galindis'', {{val|la|Galindae}}) dzīvojuši uz dienvidiem no [[senprūši]]em un uz rietumiem no [[lietuvieši]]em gar [[Visla]]s vidusteci un tās labā krasta pieteku [[Nareva|Narevu]]. Rietumgalindu robežas rietumos un ziemeļos bijušas [[Neidenburga]], [[Allenburga]], [[Vartenburga]] un [[Rostenburga]], austrumos tās sniegušās līdz Spirdinta ezeram un dienvidos iespiedušās labu gabalu tagadējā [[Mazurija|Mazurijā]]. Rietumgalindi vēsturē minēti agrāk par visām baltu ciltīm. Viņus piemin jau grieķu vēsturnieks [[Ptolemajs]] ap mūsu ēras 150. gadu ([[Hellēniskā grieķu valoda|hellēniskā grieķu]]: ''Γαλίνδοι'', ''Galindoi''). Jau 11.gs. vidū samazinās galindu atstāto arheoloģisko atlieku skaits, kas liek domāt par galindu sabiedrības sabrukumu. Tas varētu būt saistīts ar 1047. gadā beigušos postošo karu, kura rezultātā galindu sabiedroto [[Mazovija|Mazoviju]] no jauna iekļāva [[Polijas Karaliste (1025—1385)|Polijas karalistē]]. Karš bija tik postošs, ka sagrāva lielāko daļu galindu apmetņu. Atradumi ''Ruska Wieś'' apkātnē liecina, ka šī teritorija bija apdzīvota vēl 13. un 14.gs. Ap 1320. gadu Galindiju apraksta kā neapdzīvotu. Tādējādi galindi ir gājuši bojā cīņās ar poļiem un vācu krustnešiem, kas turpmāk kontrolēja šīs zemes. == Austrumgalindi == {{Pamatraksts|Austrumgalindi}} [[Austrumgalindi]] jeb goļadi ({{val|ru|голядь}}) minēti [[Hipatija hronika|Hipatija hronikā]] ([[1038. gads|1038]] un [[1147. gads|1147]]) un [[Laurentija hronika|Laurentija hronikā]] ([[1248. gads|1248]]).<ref>[http://www.lovi5.ru/history_of_russia/1/141.htm Goļadi. Sedovs [[krievu valoda|krieviski]]]</ref> 1058. gadā Kijivas lielkņazs Izjaslavs Jaroslavičs sakauj galindus. Ņemot vērā, ka viņš šajā laikā atradās Smoļenskas apkārtnē, var secināt, ka šis karš bija pret austrumgalindiem. Hipatija hronika raksta, ka 1147. gadā Suzdaļas kņazs [[Jurijs Dolgorukijs]] devās uzbrukumā pret Novgorodas kņazisti, Čerņigovas kņazam Svjatoslavam Olgevičam pavēlot doties karot uz Smoļenskas apgabalu. Svjatoslava karaspēks iekaroja Smoļenskas zemes un Protvas upes rajonā dzīvojošos galindus. 1248. gadā karā pret galindiem pie Protvas upes krīt Vladimiras un Maskavas kņazs Mihails.<ref name="В.В. Седов ГОЛЯДЬ">{{Tīmekļa atsauce |url=http://pskovgrad.ru/pskovskoe-soobshhestvo/persony/sedovvv/1146926528-vv-sedov-golyad.html |title=В.В. Седов ГОЛЯДЬ |access-date={{dat|2018|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200125200953/http://pskovgrad.ru/pskovskoe-soobshhestvo/persony/sedovvv/1146926528-vv-sedov-golyad.html }}</ref> == Literatūra == * ''Вилинбахов В. Б., Энговатов Н. В. Предварительные замечания о западной Галиндии и восточной голяди. Slavia Occidentalis, 1963, t. 23 (Poznań). * ''Топоров В. Н. Γαλίνδαι — Galindite — голядь (балт. *Galind)''. Этнографические и лингвистические аспекты этнической истории балтийских народов. Rīga, 1980. * ''Топоров В. Н. Галинды в западной Европе''. Балто-славянские исследования 1982. Мaskava, 1983. * ''Łowmiański H. Zagadnienie słowiańskich i bałtyjskich nazw plemennych w Sarmacji europiejskiej Ptolemeusza''. Acta Baltico-Slavica, 1964, t. 1. * ''Mažiulis V. Prūsų kalbos paminklai''. Viļņa, 1981, t. II. * ''Nalepa J. Próba nowej etymologii nazwy Galindia czyli Golędź''. Acta Baltico-Slavica, 1976, t. 9. * ''Savukynas B. Dėl M. Rudnickio Galindos, Priegliaus ir Sūduvos etimologinių aiškinimų''. Lietuvių kalbotyros klausimai, 1963, № 6. * ''Schmid W. P. Galinder. Reallexikon der germanischen Altertumskunde''. Berlīne, Ņujorka, 1998, Bd. 10 == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Balti]] j699kip24c49h9fec5z7bibyh579tv5 4536524 4536516 2026-10-16T04:45:57Z Pirags 3757 /* Austrumgalindi */ 4536524 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Galindia_museum_masuria.JPG|thumb|300px|Galindiem veltīts muzejs-parks bijušā galindu novadā [[Mazūrija|Mazūrijā]]]] [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|300px|Galindija (''Galindia'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] [[Attēls:Slav-7-8-obrez.png|thumb|250px|Austrumgalindu (goļadu) atlikusī saliņa 7.—8. gadsimtā [[kriviči|kriviču]] un [[vjatiči|vjatiču]] apdzīvotajā teritorijā]] '''Galindi''' (''Galindai'') ir kopīgs apzīmējums divām izmirušām [[balti|baltu]] ciltīm. Visbiežāk šo nosaukumu attiecina uz '''rietumgalindiem''', kas dzīvoja [[Prūsija (zeme)|Prūsija]]s dienvidaustrumos. Par galindiem sauc arī tagadējās [[Maskava]]s apkaimē dzīvojošo [[austrumbalti|austrumbaltu]] cilti, ko dēvē par '''austrumgalindiem'''.<ref>[https://web.archive.org/web/20090430155605/http://www.liis.lv/latval/valoda/v5-1baltu.htm Baltu valodas]</ref> == Nosaukums == Valodnieki uzskata, ka galindu nosaukums cēlies no baltu vārda ''galas'' ({{val|lv|gals}}, {{val|lt|galas}}, {{val|ltg|gols}}) ar nozīmi „zeme”, „novads”, līdzīgi kā [[Zemgale]] — [[zemgaļi|zemgaļu]] zeme vai [[Lotigola]] — [[latgaļi|latgaļu]], letu zeme. Pastāv pieņēmums, ka ar to tika norādīts uz galindiem, kā vistālāk uz austrumiem dzīvojošu baltu cilti. Rakstnieks [[Laimonis Purs]] grāmatā "Tālajos pilskalnos" radīja pieņēmumu, ka vārds galindi radies no senas paražas nogalināt jaundzimušās meitenes, jo [[senprūšu valoda|senprūšu valodā]] ''golis'' ir 'nāve', bet ''galintvei'' — 'nāvēt', 'galināt'. Par šādu, iespējams ekonomisku iemeslu dēļ, pastāvējušu ieražu [[Prūsijas zemes hronika|Prūsijas zemes hronikā]] (''Chronicon Terrae Prussiae'') raksta arī [[Pēteris no Duisburgas]].<ref>[http://www.vostlit.info/Texts/rus6/Dusburg/frametext31.htm Prūsijas zemes hronika. Galindijas zemes izpostīšana.]</ref> == Rietumgalindi == Rietumgalindi ([[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''*Galindis'', {{val|la|Galindae}}) dzīvojuši uz dienvidiem no [[senprūši]]em un uz rietumiem no [[lietuvieši]]em gar [[Visla]]s vidusteci un tās labā krasta pieteku [[Nareva|Narevu]]. Rietumgalindu robežas rietumos un ziemeļos bijušas [[Neidenburga]], [[Allenburga]], [[Vartenburga]] un [[Rostenburga]], austrumos tās sniegušās līdz Spirdinta ezeram un dienvidos iespiedušās labu gabalu tagadējā [[Mazurija|Mazurijā]]. Rietumgalindi vēsturē minēti agrāk par visām baltu ciltīm. Viņus piemin jau grieķu vēsturnieks [[Ptolemajs]] ap mūsu ēras 150. gadu ([[Hellēniskā grieķu valoda|hellēniskā grieķu]]: ''Γαλίνδοι'', ''Galindoi''). Jau 11.gs. vidū samazinās galindu atstāto arheoloģisko atlieku skaits, kas liek domāt par galindu sabiedrības sabrukumu. Tas varētu būt saistīts ar 1047. gadā beigušos postošo karu, kura rezultātā galindu sabiedroto [[Mazovija|Mazoviju]] no jauna iekļāva [[Polijas Karaliste (1025—1385)|Polijas karalistē]]. Karš bija tik postošs, ka sagrāva lielāko daļu galindu apmetņu. Atradumi ''Ruska Wieś'' apkātnē liecina, ka šī teritorija bija apdzīvota vēl 13. un 14.gs. Ap 1320. gadu Galindiju apraksta kā neapdzīvotu. Tādējādi galindi ir gājuši bojā cīņās ar poļiem un vācu krustnešiem, kas turpmāk kontrolēja šīs zemes. == Austrumgalindi == {{Pamatraksts|Austrumgalindi}} [[Austrumgalindi]] jeb goļadi ({{val|ru|голядь}}) minēti [[Hipatija hronika|Hipatija hronikā]] ([[1038. gads|1038]] un [[1147. gads|1147]]) un [[Laurentija hronika|Laurentija hronikā]] ([[1248. gads|1248]]).<ref>[http://www.lovi5.ru/history_of_russia/1/141.htm Goļadi. Sedovs [[krievu valoda|krieviski]]]</ref> 1058. gadā Kijivas lielkņazs Izjaslavs Jaroslavičs sakauj galindus. Ņemot vērā, ka viņš šajā laikā atradās Smoļenskas apkārtnē, var secināt, ka šis karš bija pret austrumgalindiem. Hipatija hronika raksta, ka 1147. gadā Suzdaļas kņazs [[Jurijs Dolgorukijs]] devās uzbrukumā pret Novgorodas kņazisti, [[Čerņihivas kņazi|Čerņihivas kņazam]] Svjatoslavam Olgevičam pavēlot doties karot uz Smoļenskas apgabalu. Svjatoslava karaspēks iekaroja Smoļenskas zemes un Protvas upes rajonā dzīvojošos galindus. 1248. gadā karā pret galindiem pie Protvas upes krīt Vladimiras un Maskavas kņazs Mihails.<ref name="В.В. Седов ГОЛЯДЬ">{{Tīmekļa atsauce |url=http://pskovgrad.ru/pskovskoe-soobshhestvo/persony/sedovvv/1146926528-vv-sedov-golyad.html |title=В.В. Седов ГОЛЯДЬ |access-date={{dat|2018|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200125200953/http://pskovgrad.ru/pskovskoe-soobshhestvo/persony/sedovvv/1146926528-vv-sedov-golyad.html }}</ref> == Literatūra == * ''Вилинбахов В. Б., Энговатов Н. В. Предварительные замечания о западной Галиндии и восточной голяди. Slavia Occidentalis, 1963, t. 23 (Poznań). * ''Топоров В. Н. Γαλίνδαι — Galindite — голядь (балт. *Galind)''. Этнографические и лингвистические аспекты этнической истории балтийских народов. Rīga, 1980. * ''Топоров В. Н. Галинды в западной Европе''. Балто-славянские исследования 1982. Мaskava, 1983. * ''Łowmiański H. Zagadnienie słowiańskich i bałtyjskich nazw plemennych w Sarmacji europiejskiej Ptolemeusza''. Acta Baltico-Slavica, 1964, t. 1. * ''Mažiulis V. Prūsų kalbos paminklai''. Viļņa, 1981, t. II. * ''Nalepa J. Próba nowej etymologii nazwy Galindia czyli Golędź''. Acta Baltico-Slavica, 1976, t. 9. * ''Savukynas B. Dėl M. Rudnickio Galindos, Priegliaus ir Sūduvos etimologinių aiškinimų''. Lietuvių kalbotyros klausimai, 1963, № 6. * ''Schmid W. P. Galinder. Reallexikon der germanischen Altertumskunde''. Berlīne, Ņujorka, 1998, Bd. 10 == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Balti]] r3l2nxch4pmj45u7egh9ppqxidadwg0 4536525 4536524 2026-10-16T04:46:34Z Pirags 3757 /* Austrumgalindi */ 4536525 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Galindia_museum_masuria.JPG|thumb|300px|Galindiem veltīts muzejs-parks bijušā galindu novadā [[Mazūrija|Mazūrijā]]]] [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|300px|Galindija (''Galindia'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] [[Attēls:Slav-7-8-obrez.png|thumb|250px|Austrumgalindu (goļadu) atlikusī saliņa 7.—8. gadsimtā [[kriviči|kriviču]] un [[vjatiči|vjatiču]] apdzīvotajā teritorijā]] '''Galindi''' (''Galindai'') ir kopīgs apzīmējums divām izmirušām [[balti|baltu]] ciltīm. Visbiežāk šo nosaukumu attiecina uz '''rietumgalindiem''', kas dzīvoja [[Prūsija (zeme)|Prūsija]]s dienvidaustrumos. Par galindiem sauc arī tagadējās [[Maskava]]s apkaimē dzīvojošo [[austrumbalti|austrumbaltu]] cilti, ko dēvē par '''austrumgalindiem'''.<ref>[https://web.archive.org/web/20090430155605/http://www.liis.lv/latval/valoda/v5-1baltu.htm Baltu valodas]</ref> == Nosaukums == Valodnieki uzskata, ka galindu nosaukums cēlies no baltu vārda ''galas'' ({{val|lv|gals}}, {{val|lt|galas}}, {{val|ltg|gols}}) ar nozīmi „zeme”, „novads”, līdzīgi kā [[Zemgale]] — [[zemgaļi|zemgaļu]] zeme vai [[Lotigola]] — [[latgaļi|latgaļu]], letu zeme. Pastāv pieņēmums, ka ar to tika norādīts uz galindiem, kā vistālāk uz austrumiem dzīvojošu baltu cilti. Rakstnieks [[Laimonis Purs]] grāmatā "Tālajos pilskalnos" radīja pieņēmumu, ka vārds galindi radies no senas paražas nogalināt jaundzimušās meitenes, jo [[senprūšu valoda|senprūšu valodā]] ''golis'' ir 'nāve', bet ''galintvei'' — 'nāvēt', 'galināt'. Par šādu, iespējams ekonomisku iemeslu dēļ, pastāvējušu ieražu [[Prūsijas zemes hronika|Prūsijas zemes hronikā]] (''Chronicon Terrae Prussiae'') raksta arī [[Pēteris no Duisburgas]].<ref>[http://www.vostlit.info/Texts/rus6/Dusburg/frametext31.htm Prūsijas zemes hronika. Galindijas zemes izpostīšana.]</ref> == Rietumgalindi == Rietumgalindi ([[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''*Galindis'', {{val|la|Galindae}}) dzīvojuši uz dienvidiem no [[senprūši]]em un uz rietumiem no [[lietuvieši]]em gar [[Visla]]s vidusteci un tās labā krasta pieteku [[Nareva|Narevu]]. Rietumgalindu robežas rietumos un ziemeļos bijušas [[Neidenburga]], [[Allenburga]], [[Vartenburga]] un [[Rostenburga]], austrumos tās sniegušās līdz Spirdinta ezeram un dienvidos iespiedušās labu gabalu tagadējā [[Mazurija|Mazurijā]]. Rietumgalindi vēsturē minēti agrāk par visām baltu ciltīm. Viņus piemin jau grieķu vēsturnieks [[Ptolemajs]] ap mūsu ēras 150. gadu ([[Hellēniskā grieķu valoda|hellēniskā grieķu]]: ''Γαλίνδοι'', ''Galindoi''). Jau 11.gs. vidū samazinās galindu atstāto arheoloģisko atlieku skaits, kas liek domāt par galindu sabiedrības sabrukumu. Tas varētu būt saistīts ar 1047. gadā beigušos postošo karu, kura rezultātā galindu sabiedroto [[Mazovija|Mazoviju]] no jauna iekļāva [[Polijas Karaliste (1025—1385)|Polijas karalistē]]. Karš bija tik postošs, ka sagrāva lielāko daļu galindu apmetņu. Atradumi ''Ruska Wieś'' apkātnē liecina, ka šī teritorija bija apdzīvota vēl 13. un 14.gs. Ap 1320. gadu Galindiju apraksta kā neapdzīvotu. Tādējādi galindi ir gājuši bojā cīņās ar poļiem un vācu krustnešiem, kas turpmāk kontrolēja šīs zemes. == Austrumgalindi == {{Pamatraksts|Austrumgalindi}} [[Austrumgalindi]] jeb goļadi ({{val|ru|голядь}}) minēti [[Hipatija hronika|Hipatija hronikā]] ([[1038. gads|1038]] un [[1147. gads|1147]]) un [[Laurentija hronika|Laurentija hronikā]] ([[1248. gads|1248]]).<ref>[http://www.lovi5.ru/history_of_russia/1/141.htm Goļadi. Sedovs [[krievu valoda|krieviski]]]</ref> 1058. gadā Kijivas lielkņazs Izjaslavs Jaroslavičs sakauj galindus. Ņemot vērā, ka viņš šajā laikā atradās Smoļenskas apkārtnē, var secināt, ka šis karš bija pret austrumgalindiem. Hipatija hronika raksta, ka 1147. gadā Suzdaļas kņazs [[Jurijs Dolgorukijs]] devās uzbrukumā pret Novgorodas kņazisti, [[Čerņihivas kņazi|Čerņihivas kņazam]] Svjatoslavam Olgevičam pavēlot doties karot uz Smoļenskas apgabalu. Svjatoslava karaspēks iekaroja Smoļenskas zemes un Protvas upes rajonā dzīvojošos galindus. 1248. gadā karā pret galindiem pie Protvas upes krita Vladimiras un Maskavas kņazs Mihails.<ref name="В.В. Седов ГОЛЯДЬ">{{Tīmekļa atsauce |url=http://pskovgrad.ru/pskovskoe-soobshhestvo/persony/sedovvv/1146926528-vv-sedov-golyad.html |title=В.В. Седов ГОЛЯДЬ |access-date={{dat|2018|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200125200953/http://pskovgrad.ru/pskovskoe-soobshhestvo/persony/sedovvv/1146926528-vv-sedov-golyad.html }}</ref> == Literatūra == * ''Вилинбахов В. Б., Энговатов Н. В. Предварительные замечания о западной Галиндии и восточной голяди. Slavia Occidentalis, 1963, t. 23 (Poznań). * ''Топоров В. Н. Γαλίνδαι — Galindite — голядь (балт. *Galind)''. Этнографические и лингвистические аспекты этнической истории балтийских народов. Rīga, 1980. * ''Топоров В. Н. Галинды в западной Европе''. Балто-славянские исследования 1982. Мaskava, 1983. * ''Łowmiański H. Zagadnienie słowiańskich i bałtyjskich nazw plemennych w Sarmacji europiejskiej Ptolemeusza''. Acta Baltico-Slavica, 1964, t. 1. * ''Mažiulis V. Prūsų kalbos paminklai''. Viļņa, 1981, t. II. * ''Nalepa J. Próba nowej etymologii nazwy Galindia czyli Golędź''. Acta Baltico-Slavica, 1976, t. 9. * ''Savukynas B. Dėl M. Rudnickio Galindos, Priegliaus ir Sūduvos etimologinių aiškinimų''. Lietuvių kalbotyros klausimai, 1963, № 6. * ''Schmid W. P. Galinder. Reallexikon der germanischen Altertumskunde''. Berlīne, Ņujorka, 1998, Bd. 10 == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Balti]] 0s3hp6d48nxnq5i82m0v49e600s0blk 4536526 4536525 2026-10-16T04:47:43Z Pirags 3757 /* Austrumgalindi */ 4536526 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Galindia_museum_masuria.JPG|thumb|300px|Galindiem veltīts muzejs-parks bijušā galindu novadā [[Mazūrija|Mazūrijā]]]] [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|300px|Galindija (''Galindia'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] [[Attēls:Slav-7-8-obrez.png|thumb|250px|Austrumgalindu (goļadu) atlikusī saliņa 7.—8. gadsimtā [[kriviči|kriviču]] un [[vjatiči|vjatiču]] apdzīvotajā teritorijā]] '''Galindi''' (''Galindai'') ir kopīgs apzīmējums divām izmirušām [[balti|baltu]] ciltīm. Visbiežāk šo nosaukumu attiecina uz '''rietumgalindiem''', kas dzīvoja [[Prūsija (zeme)|Prūsija]]s dienvidaustrumos. Par galindiem sauc arī tagadējās [[Maskava]]s apkaimē dzīvojošo [[austrumbalti|austrumbaltu]] cilti, ko dēvē par '''austrumgalindiem'''.<ref>[https://web.archive.org/web/20090430155605/http://www.liis.lv/latval/valoda/v5-1baltu.htm Baltu valodas]</ref> == Nosaukums == Valodnieki uzskata, ka galindu nosaukums cēlies no baltu vārda ''galas'' ({{val|lv|gals}}, {{val|lt|galas}}, {{val|ltg|gols}}) ar nozīmi „zeme”, „novads”, līdzīgi kā [[Zemgale]] — [[zemgaļi|zemgaļu]] zeme vai [[Lotigola]] — [[latgaļi|latgaļu]], letu zeme. Pastāv pieņēmums, ka ar to tika norādīts uz galindiem, kā vistālāk uz austrumiem dzīvojošu baltu cilti. Rakstnieks [[Laimonis Purs]] grāmatā "Tālajos pilskalnos" radīja pieņēmumu, ka vārds galindi radies no senas paražas nogalināt jaundzimušās meitenes, jo [[senprūšu valoda|senprūšu valodā]] ''golis'' ir 'nāve', bet ''galintvei'' — 'nāvēt', 'galināt'. Par šādu, iespējams ekonomisku iemeslu dēļ, pastāvējušu ieražu [[Prūsijas zemes hronika|Prūsijas zemes hronikā]] (''Chronicon Terrae Prussiae'') raksta arī [[Pēteris no Duisburgas]].<ref>[http://www.vostlit.info/Texts/rus6/Dusburg/frametext31.htm Prūsijas zemes hronika. Galindijas zemes izpostīšana.]</ref> == Rietumgalindi == Rietumgalindi ([[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''*Galindis'', {{val|la|Galindae}}) dzīvojuši uz dienvidiem no [[senprūši]]em un uz rietumiem no [[lietuvieši]]em gar [[Visla]]s vidusteci un tās labā krasta pieteku [[Nareva|Narevu]]. Rietumgalindu robežas rietumos un ziemeļos bijušas [[Neidenburga]], [[Allenburga]], [[Vartenburga]] un [[Rostenburga]], austrumos tās sniegušās līdz Spirdinta ezeram un dienvidos iespiedušās labu gabalu tagadējā [[Mazurija|Mazurijā]]. Rietumgalindi vēsturē minēti agrāk par visām baltu ciltīm. Viņus piemin jau grieķu vēsturnieks [[Ptolemajs]] ap mūsu ēras 150. gadu ([[Hellēniskā grieķu valoda|hellēniskā grieķu]]: ''Γαλίνδοι'', ''Galindoi''). Jau 11.gs. vidū samazinās galindu atstāto arheoloģisko atlieku skaits, kas liek domāt par galindu sabiedrības sabrukumu. Tas varētu būt saistīts ar 1047. gadā beigušos postošo karu, kura rezultātā galindu sabiedroto [[Mazovija|Mazoviju]] no jauna iekļāva [[Polijas Karaliste (1025—1385)|Polijas karalistē]]. Karš bija tik postošs, ka sagrāva lielāko daļu galindu apmetņu. Atradumi ''Ruska Wieś'' apkātnē liecina, ka šī teritorija bija apdzīvota vēl 13. un 14.gs. Ap 1320. gadu Galindiju apraksta kā neapdzīvotu. Tādējādi galindi ir gājuši bojā cīņās ar poļiem un vācu krustnešiem, kas turpmāk kontrolēja šīs zemes. == Austrumgalindi == {{Pamatraksts|Austrumgalindi}} [[Austrumgalindi]] jeb goļadi ({{val|ru|голядь}}) minēti [[Hipatija hronika|Hipatija hronikā]] ([[1038. gads|1038]] un [[1147. gads|1147]]) un [[Laurentija hronika|Laurentija hronikā]] ([[1248. gads|1248]]).<ref>[http://www.lovi5.ru/history_of_russia/1/141.htm Goļadi. Sedovs [[krievu valoda|krieviski]]]</ref> 1058. gadā Kijivas lielkņazs Izjaslavs Jaroslavičs sakauj galindus. Ņemot vērā, ka viņš šajā laikā atradās Smoļenskas apkārtnē, var secināt, ka šis karš bija pret austrumgalindiem. Hipatija hronika raksta, ka 1147. gadā [[Suzdaļas kņazs]] [[Jurijs Dolgorukijs]] devās uzbrukumā pret [[Novgorodas kņazi]]sti, [[Čerņihivas kņazi|Čerņihivas kņazam]] Svjatoslavam Olgevičam pavēlot doties karot uz Smoļenskas apgabalu. Svjatoslava karaspēks iekaroja Smoļenskas zemes un Protvas upes rajonā dzīvojošos galindus. 1248. gadā karā pret galindiem pie Protvas upes krita Vladimiras un [[Maskavas kņazs]] Mihails.<ref name="В.В. Седов ГОЛЯДЬ">{{Tīmekļa atsauce |url=http://pskovgrad.ru/pskovskoe-soobshhestvo/persony/sedovvv/1146926528-vv-sedov-golyad.html |title=В.В. Седов ГОЛЯДЬ |access-date={{dat|2018|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200125200953/http://pskovgrad.ru/pskovskoe-soobshhestvo/persony/sedovvv/1146926528-vv-sedov-golyad.html }}</ref> == Literatūra == * ''Вилинбахов В. Б., Энговатов Н. В. Предварительные замечания о западной Галиндии и восточной голяди. Slavia Occidentalis, 1963, t. 23 (Poznań). * ''Топоров В. Н. Γαλίνδαι — Galindite — голядь (балт. *Galind)''. Этнографические и лингвистические аспекты этнической истории балтийских народов. Rīga, 1980. * ''Топоров В. Н. Галинды в западной Европе''. Балто-славянские исследования 1982. Мaskava, 1983. * ''Łowmiański H. Zagadnienie słowiańskich i bałtyjskich nazw plemennych w Sarmacji europiejskiej Ptolemeusza''. Acta Baltico-Slavica, 1964, t. 1. * ''Mažiulis V. Prūsų kalbos paminklai''. Viļņa, 1981, t. II. * ''Nalepa J. Próba nowej etymologii nazwy Galindia czyli Golędź''. Acta Baltico-Slavica, 1976, t. 9. * ''Savukynas B. Dėl M. Rudnickio Galindos, Priegliaus ir Sūduvos etimologinių aiškinimų''. Lietuvių kalbotyros klausimai, 1963, № 6. * ''Schmid W. P. Galinder. Reallexikon der germanischen Altertumskunde''. Berlīne, Ņujorka, 1998, Bd. 10 == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Balti]] 4f0bdod1nnhiys3cnakr6mezqfusj9s 4536530 4536526 2026-10-16T04:50:46Z Pirags 3757 /* Austrumgalindi */ 4536530 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Galindia_museum_masuria.JPG|thumb|300px|Galindiem veltīts muzejs-parks bijušā galindu novadā [[Mazūrija|Mazūrijā]]]] [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|300px|Galindija (''Galindia'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] [[Attēls:Slav-7-8-obrez.png|thumb|250px|Austrumgalindu (goļadu) atlikusī saliņa 7.—8. gadsimtā [[kriviči|kriviču]] un [[vjatiči|vjatiču]] apdzīvotajā teritorijā]] '''Galindi''' (''Galindai'') ir kopīgs apzīmējums divām izmirušām [[balti|baltu]] ciltīm. Visbiežāk šo nosaukumu attiecina uz '''rietumgalindiem''', kas dzīvoja [[Prūsija (zeme)|Prūsija]]s dienvidaustrumos. Par galindiem sauc arī tagadējās [[Maskava]]s apkaimē dzīvojošo [[austrumbalti|austrumbaltu]] cilti, ko dēvē par '''austrumgalindiem'''.<ref>[https://web.archive.org/web/20090430155605/http://www.liis.lv/latval/valoda/v5-1baltu.htm Baltu valodas]</ref> == Nosaukums == Valodnieki uzskata, ka galindu nosaukums cēlies no baltu vārda ''galas'' ({{val|lv|gals}}, {{val|lt|galas}}, {{val|ltg|gols}}) ar nozīmi „zeme”, „novads”, līdzīgi kā [[Zemgale]] — [[zemgaļi|zemgaļu]] zeme vai [[Lotigola]] — [[latgaļi|latgaļu]], letu zeme. Pastāv pieņēmums, ka ar to tika norādīts uz galindiem, kā vistālāk uz austrumiem dzīvojošu baltu cilti. Rakstnieks [[Laimonis Purs]] grāmatā "Tālajos pilskalnos" radīja pieņēmumu, ka vārds galindi radies no senas paražas nogalināt jaundzimušās meitenes, jo [[senprūšu valoda|senprūšu valodā]] ''golis'' ir 'nāve', bet ''galintvei'' — 'nāvēt', 'galināt'. Par šādu, iespējams ekonomisku iemeslu dēļ, pastāvējušu ieražu [[Prūsijas zemes hronika|Prūsijas zemes hronikā]] (''Chronicon Terrae Prussiae'') raksta arī [[Pēteris no Duisburgas]].<ref>[http://www.vostlit.info/Texts/rus6/Dusburg/frametext31.htm Prūsijas zemes hronika. Galindijas zemes izpostīšana.]</ref> == Rietumgalindi == Rietumgalindi ([[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''*Galindis'', {{val|la|Galindae}}) dzīvojuši uz dienvidiem no [[senprūši]]em un uz rietumiem no [[lietuvieši]]em gar [[Visla]]s vidusteci un tās labā krasta pieteku [[Nareva|Narevu]]. Rietumgalindu robežas rietumos un ziemeļos bijušas [[Neidenburga]], [[Allenburga]], [[Vartenburga]] un [[Rostenburga]], austrumos tās sniegušās līdz Spirdinta ezeram un dienvidos iespiedušās labu gabalu tagadējā [[Mazurija|Mazurijā]]. Rietumgalindi vēsturē minēti agrāk par visām baltu ciltīm. Viņus piemin jau grieķu vēsturnieks [[Ptolemajs]] ap mūsu ēras 150. gadu ([[Hellēniskā grieķu valoda|hellēniskā grieķu]]: ''Γαλίνδοι'', ''Galindoi''). Jau 11.gs. vidū samazinās galindu atstāto arheoloģisko atlieku skaits, kas liek domāt par galindu sabiedrības sabrukumu. Tas varētu būt saistīts ar 1047. gadā beigušos postošo karu, kura rezultātā galindu sabiedroto [[Mazovija|Mazoviju]] no jauna iekļāva [[Polijas Karaliste (1025—1385)|Polijas karalistē]]. Karš bija tik postošs, ka sagrāva lielāko daļu galindu apmetņu. Atradumi ''Ruska Wieś'' apkātnē liecina, ka šī teritorija bija apdzīvota vēl 13. un 14.gs. Ap 1320. gadu Galindiju apraksta kā neapdzīvotu. Tādējādi galindi ir gājuši bojā cīņās ar poļiem un vācu krustnešiem, kas turpmāk kontrolēja šīs zemes. == Austrumgalindi == {{Pamatraksts|Austrumgalindi}} [[Austrumgalindi]] jeb goļadi ({{val|ru|голядь}}) minēti [[Hipatija hronika|Hipatija hronikā]] ([[1038. gads|1038]] un [[1147. gads|1147]]) un [[Laurentija hronika|Laurentija hronikā]] ([[1248. gads|1248]]).<ref>[http://www.lovi5.ru/history_of_russia/1/141.htm Goļadi. Sedovs [[krievu valoda|krieviski]]]</ref> 1058. gadā Kijivas lielkņazs Izjaslavs Jaroslavičs sakauj galindus. Ņemot vērā, ka viņš šajā laikā atradās Smoļenskas apkārtnē, var secināt, ka šis karš bija pret austrumgalindiem. Hipatija hronika raksta, ka 1147. gadā [[Rostovas-Suzdaļas kņazs]] [[Jurijs Dolgorukijs]] devās uzbrukumā pret [[Novgorodas kņazi]]sti, [[Čerņihivas kņazi|Čerņihivas kņazam]] Svjatoslavam Olgevičam pavēlot doties karot uz Smoļenskas apgabalu. Svjatoslava karaspēks iekaroja Smoļenskas zemes un Protvas upes rajonā dzīvojošos galindus. 1248. gadā karā pret galindiem pie Protvas upes krita Vladimiras un [[Maskavas kņazs]] Mihails.<ref name="В.В. Седов ГОЛЯДЬ">{{Tīmekļa atsauce |url=http://pskovgrad.ru/pskovskoe-soobshhestvo/persony/sedovvv/1146926528-vv-sedov-golyad.html |title=В.В. Седов ГОЛЯДЬ |access-date={{dat|2018|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200125200953/http://pskovgrad.ru/pskovskoe-soobshhestvo/persony/sedovvv/1146926528-vv-sedov-golyad.html }}</ref> == Literatūra == * ''Вилинбахов В. Б., Энговатов Н. В. Предварительные замечания о западной Галиндии и восточной голяди. Slavia Occidentalis, 1963, t. 23 (Poznań). * ''Топоров В. Н. Γαλίνδαι — Galindite — голядь (балт. *Galind)''. Этнографические и лингвистические аспекты этнической истории балтийских народов. Rīga, 1980. * ''Топоров В. Н. Галинды в западной Европе''. Балто-славянские исследования 1982. Мaskava, 1983. * ''Łowmiański H. Zagadnienie słowiańskich i bałtyjskich nazw plemennych w Sarmacji europiejskiej Ptolemeusza''. Acta Baltico-Slavica, 1964, t. 1. * ''Mažiulis V. Prūsų kalbos paminklai''. Viļņa, 1981, t. II. * ''Nalepa J. Próba nowej etymologii nazwy Galindia czyli Golędź''. Acta Baltico-Slavica, 1976, t. 9. * ''Savukynas B. Dėl M. Rudnickio Galindos, Priegliaus ir Sūduvos etimologinių aiškinimų''. Lietuvių kalbotyros klausimai, 1963, № 6. * ''Schmid W. P. Galinder. Reallexikon der germanischen Altertumskunde''. Berlīne, Ņujorka, 1998, Bd. 10 == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Balti]] n68ivxke6pbhy5iu9xlygai8ziwazm2 4536532 4536530 2026-10-16T04:52:34Z Pirags 3757 /* Austrumgalindi */ 4536532 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Galindia_museum_masuria.JPG|thumb|300px|Galindiem veltīts muzejs-parks bijušā galindu novadā [[Mazūrija|Mazūrijā]]]] [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|300px|Galindija (''Galindia'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] [[Attēls:Slav-7-8-obrez.png|thumb|250px|Austrumgalindu (goļadu) atlikusī saliņa 7.—8. gadsimtā [[kriviči|kriviču]] un [[vjatiči|vjatiču]] apdzīvotajā teritorijā]] '''Galindi''' (''Galindai'') ir kopīgs apzīmējums divām izmirušām [[balti|baltu]] ciltīm. Visbiežāk šo nosaukumu attiecina uz '''rietumgalindiem''', kas dzīvoja [[Prūsija (zeme)|Prūsija]]s dienvidaustrumos. Par galindiem sauc arī tagadējās [[Maskava]]s apkaimē dzīvojošo [[austrumbalti|austrumbaltu]] cilti, ko dēvē par '''austrumgalindiem'''.<ref>[https://web.archive.org/web/20090430155605/http://www.liis.lv/latval/valoda/v5-1baltu.htm Baltu valodas]</ref> == Nosaukums == Valodnieki uzskata, ka galindu nosaukums cēlies no baltu vārda ''galas'' ({{val|lv|gals}}, {{val|lt|galas}}, {{val|ltg|gols}}) ar nozīmi „zeme”, „novads”, līdzīgi kā [[Zemgale]] — [[zemgaļi|zemgaļu]] zeme vai [[Lotigola]] — [[latgaļi|latgaļu]], letu zeme. Pastāv pieņēmums, ka ar to tika norādīts uz galindiem, kā vistālāk uz austrumiem dzīvojošu baltu cilti. Rakstnieks [[Laimonis Purs]] grāmatā "Tālajos pilskalnos" radīja pieņēmumu, ka vārds galindi radies no senas paražas nogalināt jaundzimušās meitenes, jo [[senprūšu valoda|senprūšu valodā]] ''golis'' ir 'nāve', bet ''galintvei'' — 'nāvēt', 'galināt'. Par šādu, iespējams ekonomisku iemeslu dēļ, pastāvējušu ieražu [[Prūsijas zemes hronika|Prūsijas zemes hronikā]] (''Chronicon Terrae Prussiae'') raksta arī [[Pēteris no Duisburgas]].<ref>[http://www.vostlit.info/Texts/rus6/Dusburg/frametext31.htm Prūsijas zemes hronika. Galindijas zemes izpostīšana.]</ref> == Rietumgalindi == Rietumgalindi ([[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''*Galindis'', {{val|la|Galindae}}) dzīvojuši uz dienvidiem no [[senprūši]]em un uz rietumiem no [[lietuvieši]]em gar [[Visla]]s vidusteci un tās labā krasta pieteku [[Nareva|Narevu]]. Rietumgalindu robežas rietumos un ziemeļos bijušas [[Neidenburga]], [[Allenburga]], [[Vartenburga]] un [[Rostenburga]], austrumos tās sniegušās līdz Spirdinta ezeram un dienvidos iespiedušās labu gabalu tagadējā [[Mazurija|Mazurijā]]. Rietumgalindi vēsturē minēti agrāk par visām baltu ciltīm. Viņus piemin jau grieķu vēsturnieks [[Ptolemajs]] ap mūsu ēras 150. gadu ([[Hellēniskā grieķu valoda|hellēniskā grieķu]]: ''Γαλίνδοι'', ''Galindoi''). Jau 11.gs. vidū samazinās galindu atstāto arheoloģisko atlieku skaits, kas liek domāt par galindu sabiedrības sabrukumu. Tas varētu būt saistīts ar 1047. gadā beigušos postošo karu, kura rezultātā galindu sabiedroto [[Mazovija|Mazoviju]] no jauna iekļāva [[Polijas Karaliste (1025—1385)|Polijas karalistē]]. Karš bija tik postošs, ka sagrāva lielāko daļu galindu apmetņu. Atradumi ''Ruska Wieś'' apkātnē liecina, ka šī teritorija bija apdzīvota vēl 13. un 14.gs. Ap 1320. gadu Galindiju apraksta kā neapdzīvotu. Tādējādi galindi ir gājuši bojā cīņās ar poļiem un vācu krustnešiem, kas turpmāk kontrolēja šīs zemes. == Austrumgalindi == {{Pamatraksts|Austrumgalindi}} [[Austrumgalindi]] jeb goļadi ({{val|ru|голядь}}) minēti [[Hipatija hronika|Hipatija hronikā]] ([[1038. gads|1038]] un [[1147. gads|1147]]) un [[Laurentija hronika|Laurentija hronikā]] ([[1248. gads|1248]]).<ref>[http://www.lovi5.ru/history_of_russia/1/141.htm Goļadi. Sedovs [[krievu valoda|krieviski]]]</ref> 1058. gadā Kijivas lielkņazs Izjaslavs Jaroslavičs sakauj galindus. Ņemot vērā, ka viņš šajā laikā atradās Smoļenskas apkārtnē, var secināt, ka šis karš bija pret austrumgalindiem. Hipatija hronika raksta, ka 1147. gadā [[Rostovas-Suzdaļas kņazs]] [[Jurijs Dolgorukijs]] devās uzbrukumā pret [[Novgorodas kņazi]]sti, [[Čerņihivas kņazi|Čerņihivas kņazam]] Svjatoslavam Olgevičam pavēlot doties karot uz Smoļenskas apgabalu. Svjatoslava karaspēks iekaroja Smoļenskas zemes un Protvas upes rajonā dzīvojošos galindus. 1248. gadā karā pret galindiem pie Protvas upes krita [[Vladimiras-Suzdaļas kņazs]] Mihails.<ref name="В.В. Седов ГОЛЯДЬ">{{Tīmekļa atsauce |url=http://pskovgrad.ru/pskovskoe-soobshhestvo/persony/sedovvv/1146926528-vv-sedov-golyad.html |title=В.В. Седов ГОЛЯДЬ |access-date={{dat|2018|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200125200953/http://pskovgrad.ru/pskovskoe-soobshhestvo/persony/sedovvv/1146926528-vv-sedov-golyad.html }}</ref> == Literatūra == * ''Вилинбахов В. Б., Энговатов Н. В. Предварительные замечания о западной Галиндии и восточной голяди. Slavia Occidentalis, 1963, t. 23 (Poznań). * ''Топоров В. Н. Γαλίνδαι — Galindite — голядь (балт. *Galind)''. Этнографические и лингвистические аспекты этнической истории балтийских народов. Rīga, 1980. * ''Топоров В. Н. Галинды в западной Европе''. Балто-славянские исследования 1982. Мaskava, 1983. * ''Łowmiański H. Zagadnienie słowiańskich i bałtyjskich nazw plemennych w Sarmacji europiejskiej Ptolemeusza''. Acta Baltico-Slavica, 1964, t. 1. * ''Mažiulis V. Prūsų kalbos paminklai''. Viļņa, 1981, t. II. * ''Nalepa J. Próba nowej etymologii nazwy Galindia czyli Golędź''. Acta Baltico-Slavica, 1976, t. 9. * ''Savukynas B. Dėl M. Rudnickio Galindos, Priegliaus ir Sūduvos etimologinių aiškinimų''. Lietuvių kalbotyros klausimai, 1963, № 6. * ''Schmid W. P. Galinder. Reallexikon der germanischen Altertumskunde''. Berlīne, Ņujorka, 1998, Bd. 10 == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Balti]] pt8i9fwj2gqnatnvt90dkpy7x0ihuzj 4536534 4536532 2026-10-16T04:56:10Z Pirags 3757 /* Austrumgalindi */ 4536534 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Galindia_museum_masuria.JPG|thumb|300px|Galindiem veltīts muzejs-parks bijušā galindu novadā [[Mazūrija|Mazūrijā]]]] [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|300px|Galindija (''Galindia'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] [[Attēls:Slav-7-8-obrez.png|thumb|250px|Austrumgalindu (goļadu) atlikusī saliņa 7.—8. gadsimtā [[kriviči|kriviču]] un [[vjatiči|vjatiču]] apdzīvotajā teritorijā]] '''Galindi''' (''Galindai'') ir kopīgs apzīmējums divām izmirušām [[balti|baltu]] ciltīm. Visbiežāk šo nosaukumu attiecina uz '''rietumgalindiem''', kas dzīvoja [[Prūsija (zeme)|Prūsija]]s dienvidaustrumos. Par galindiem sauc arī tagadējās [[Maskava]]s apkaimē dzīvojošo [[austrumbalti|austrumbaltu]] cilti, ko dēvē par '''austrumgalindiem'''.<ref>[https://web.archive.org/web/20090430155605/http://www.liis.lv/latval/valoda/v5-1baltu.htm Baltu valodas]</ref> == Nosaukums == Valodnieki uzskata, ka galindu nosaukums cēlies no baltu vārda ''galas'' ({{val|lv|gals}}, {{val|lt|galas}}, {{val|ltg|gols}}) ar nozīmi „zeme”, „novads”, līdzīgi kā [[Zemgale]] — [[zemgaļi|zemgaļu]] zeme vai [[Lotigola]] — [[latgaļi|latgaļu]], letu zeme. Pastāv pieņēmums, ka ar to tika norādīts uz galindiem, kā vistālāk uz austrumiem dzīvojošu baltu cilti. Rakstnieks [[Laimonis Purs]] grāmatā "Tālajos pilskalnos" radīja pieņēmumu, ka vārds galindi radies no senas paražas nogalināt jaundzimušās meitenes, jo [[senprūšu valoda|senprūšu valodā]] ''golis'' ir 'nāve', bet ''galintvei'' — 'nāvēt', 'galināt'. Par šādu, iespējams ekonomisku iemeslu dēļ, pastāvējušu ieražu [[Prūsijas zemes hronika|Prūsijas zemes hronikā]] (''Chronicon Terrae Prussiae'') raksta arī [[Pēteris no Duisburgas]].<ref>[http://www.vostlit.info/Texts/rus6/Dusburg/frametext31.htm Prūsijas zemes hronika. Galindijas zemes izpostīšana.]</ref> == Rietumgalindi == Rietumgalindi ([[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''*Galindis'', {{val|la|Galindae}}) dzīvojuši uz dienvidiem no [[senprūši]]em un uz rietumiem no [[lietuvieši]]em gar [[Visla]]s vidusteci un tās labā krasta pieteku [[Nareva|Narevu]]. Rietumgalindu robežas rietumos un ziemeļos bijušas [[Neidenburga]], [[Allenburga]], [[Vartenburga]] un [[Rostenburga]], austrumos tās sniegušās līdz Spirdinta ezeram un dienvidos iespiedušās labu gabalu tagadējā [[Mazurija|Mazurijā]]. Rietumgalindi vēsturē minēti agrāk par visām baltu ciltīm. Viņus piemin jau grieķu vēsturnieks [[Ptolemajs]] ap mūsu ēras 150. gadu ([[Hellēniskā grieķu valoda|hellēniskā grieķu]]: ''Γαλίνδοι'', ''Galindoi''). Jau 11.gs. vidū samazinās galindu atstāto arheoloģisko atlieku skaits, kas liek domāt par galindu sabiedrības sabrukumu. Tas varētu būt saistīts ar 1047. gadā beigušos postošo karu, kura rezultātā galindu sabiedroto [[Mazovija|Mazoviju]] no jauna iekļāva [[Polijas Karaliste (1025—1385)|Polijas karalistē]]. Karš bija tik postošs, ka sagrāva lielāko daļu galindu apmetņu. Atradumi ''Ruska Wieś'' apkātnē liecina, ka šī teritorija bija apdzīvota vēl 13. un 14.gs. Ap 1320. gadu Galindiju apraksta kā neapdzīvotu. Tādējādi galindi ir gājuši bojā cīņās ar poļiem un vācu krustnešiem, kas turpmāk kontrolēja šīs zemes. == Austrumgalindi == {{Pamatraksts|Austrumgalindi}} [[Austrumgalindi]] jeb goļadi ({{val|ru|голядь}}) minēti [[Hipatija hronika|Hipatija hronikā]] ([[1038. gads|1038]] un [[1147. gads|1147]]) un [[Laurentija hronika|Laurentija hronikā]] ([[1248. gads|1248]]).<ref>[http://www.lovi5.ru/history_of_russia/1/141.htm Goļadi. Sedovs [[krievu valoda|krieviski]]]</ref> 1058. gadā Kijivas lielkņazs Izjaslavs Jaroslavičs sakāva galindus. Ņemot vērā, ka viņš šajā laikā atradās Smoļenskas apkārtnē, var secināt, ka šis karš bija pret austrumgalindiem. Hipatija hronika raksta, ka 1147. gadā [[Rostovas-Suzdaļas kņazs]] [[Jurijs Dolgorukijs]] devās uzbrukumā pret [[Novgorodas kņazi]]sti, [[Čerņihivas kņazi|Čerņihivas kņazam]] Svjatoslavam Olgevičam pavēlot doties karot uz Smoļenskas apgabalu. Svjatoslava karaspēks iekaroja Smoļenskas zemes un [[Protva]]s upes rajonā dzīvojošos galindus. 1248. gadā karā pret galindiem pie Protvas upes krita [[Vladimiras-Suzdaļas kņazs]] Mihails.<ref name="В.В. Седов ГОЛЯДЬ">{{Tīmekļa atsauce |url=http://pskovgrad.ru/pskovskoe-soobshhestvo/persony/sedovvv/1146926528-vv-sedov-golyad.html |title=В.В. Седов ГОЛЯДЬ |access-date={{dat|2018|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200125200953/http://pskovgrad.ru/pskovskoe-soobshhestvo/persony/sedovvv/1146926528-vv-sedov-golyad.html }}</ref> == Literatūra == * ''Вилинбахов В. Б., Энговатов Н. В. Предварительные замечания о западной Галиндии и восточной голяди. Slavia Occidentalis, 1963, t. 23 (Poznań). * ''Топоров В. Н. Γαλίνδαι — Galindite — голядь (балт. *Galind)''. Этнографические и лингвистические аспекты этнической истории балтийских народов. Rīga, 1980. * ''Топоров В. Н. Галинды в западной Европе''. Балто-славянские исследования 1982. Мaskava, 1983. * ''Łowmiański H. Zagadnienie słowiańskich i bałtyjskich nazw plemennych w Sarmacji europiejskiej Ptolemeusza''. Acta Baltico-Slavica, 1964, t. 1. * ''Mažiulis V. Prūsų kalbos paminklai''. Viļņa, 1981, t. II. * ''Nalepa J. Próba nowej etymologii nazwy Galindia czyli Golędź''. Acta Baltico-Slavica, 1976, t. 9. * ''Savukynas B. Dėl M. Rudnickio Galindos, Priegliaus ir Sūduvos etimologinių aiškinimų''. Lietuvių kalbotyros klausimai, 1963, № 6. * ''Schmid W. P. Galinder. Reallexikon der germanischen Altertumskunde''. Berlīne, Ņujorka, 1998, Bd. 10 == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Balti]] k1dypw1u925h83m3b5pea8bc77h4zun 0 99534 4536533 4504604 2026-10-16T04:54:39Z Pirags 3757 /* Zelta Ordas vietvalži Krievzemē */ 4536533 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kievan-rus-1015-1113-(en).png|thumb|285px|Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē — ''Rostov-Suzdal'')]] '''Vladimiras-Suzdaļas kņazi''', vēlāk '''Vladimiras lielkņazi''' bija [[Vladimiras-Suzdaļas kņaziste]]s ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Владимиро-Суздальське князівство'') valdnieki, kas pārņēma [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņazu]] dominējošo stāvokli krievu zemēs 12. gadsimta beigās. Savukārt 13. gadsimtā viņi kļuva par [[Zelta Orda]]s mongoļu hanu vietvalžiem Krievzemē, kas viņiem piešķīra vietvalža zīmi — [[jarliks|jarliku]]. 14. gadsimta beigās viņu funkcijas pārņēma [[Maskavas lielkņazi]]. == Vladimiras-Suzdaļas kņazu un lielkņazu saraksts == === Suverēnie valdnieki === * 1168. — 1174. [[Andrejs Bogoļubskis]] (''Андрей Юрьевич Боголюбский'', Kijivas lielkņaza [[Jurijs Dolgorukijs|Jurija Dolgorukija]] dēls) * 1174. — 1176. [[Mihails Jurjevičs]] (''Михалко Юрьевич'', [[Jurijs Dolgorukijs|Jurija Dolgorukija]] dēls) * 1176. — 1212. [[Vsevolods Lielā ligzda]], (''Всеволод Юрьевич Большое Гнездо'', [[Jurijs Dolgorukijs|Jurija Dolgorukija]] jaunākais dēls) * 1212. — 1216. [[Jurijs II Vsevolodovičs]], (''Юрий Всеволодович'', Vsevoloda Lielās ligzdas dēls) * 1216. — 1218. [[Konstantīns Vsevolodovičs]], (''Константин Всеволодович'', Vsevoloda Lielās ligzdas vecākais dēls) * 1218. — 1238. [[Jurijs II Vsevolodovičs]], (atkārtoti), kritis kaujā pret mongoļiem. [[Attēls:27 History of the Russian state in the image of its sovereign rulers - fragment.jpg|thumb|220px|Lielkņaza Jurija Vsevolodoviča nāve 1238. gada kaujā pie Sitas upes (V.Verščagina zīmējums).]] [[Attēls:Grand Duke Mikhail Yaroslavich Being Murdered at Golden Horde.jpeg|thumb|220px|Hans Uzbeks liek nogalināt Vladimiras lielkņazu Mihailu Jaroslaviču 1318. gadā (B. Čorikova ilustrācija, 1836).]] === Zelta Ordas vietvalži Krievzemē === * 1238. — 1246. [[Jaroslavs II Vsevolodovičs]], (''Ярослав Всеволодович'', Vsevoloda Lielās ligzdas dēls) * 1246. — 1249. [[Svjatoslavs III Vsevolodovičs]], (''Святослав Всеволодович'', Vsevoloda Lielās ligzdas dēls) * 1248. [[Mihails Jaroslavičs]], (''Михаил Ярославич Хоробрит'', Jaroslava II dēls), kritis kaujā pret [[Galindi|ɡalindiem]] vai lietuviešiem pie Protvas upes * 1249. — 1252. [[Andrejs II Jaroslavovičs]], (''Андрей Ярославич'', Jaroslava II dēls) * 1252. — 1263. [[Aleksandrs Ņevskis]] (''Александр Ярославич Невский'', Jaroslava II dēls) * 1264. — 1271. [[Jaroslavs III Jaroslavovičs]], (''Ярослав Ярославич'', Jaroslava II dēls) * 1272. — 1277. [[Vasilijs Jaroslavovičs]], (''Василий Ярославич'', Jaroslava II jaunākais dēls) * 1277. — 1294. [[Dmitrijs Aleksandrovičs]], (''Дмитрий Александрович'', Aleksandra Ņevska dēls) * 1294. — 1304. [[Andrejs Aleksandrovičs]], (''Андрей Александрович'', Aleksandra Ņevska dēls) * 1304. — 1318. [[Mihails Jaroslavovičs]], (''Михаил Ярославич Тверской'', Jaroslava III dēls, Zelta ordas [[Uzbeghans|hans Uzbeks]] viņu sodīja ar nāvi sakarā ar apsūdzību savas māsas Končakas noindēšanā), uzturējās Tverā * 1318. — 1322. [[Jurijs Daņilovičs]], (''Юрий Даниилович''), Maskavas kņazs * 1322. — 1326. [[Dmitrijs Mihailovičs]], (''Дмитрий Михайлович Грозные Очи''), uzturējās Tverā * 1326. — 1327. [[Aleksandrs Mihailovičs]], (''Александр Михайлович Тверской'', nogalināts pēc hana Uzbeka pavēles), uzturējās Tverā * 1328. — 1341. [[Joans I Kaļita]], (''Иван I Данилович Калита'', pārcēla lielkņaza rezidenci uz [[Maskava]]s kremli) * 1341. — 1353. [[Simeons Joanovičs Lepnais]], (''Симеон Иванович Гордый'', Maskavas kņazs) * 1353. — 1359. [[Joans II Joanovičs Skaistais]], (''Иван II Иванович Красный'', Maskavas kņazs) * 1359. — 1362. [[Dmitrijs Konstantinovičs]], (''Дмитрий Константинович'', Suzdaļas kņazs). == Skatīt arī == * [[Suzdaļa]] * [[Vladimira]] * [[Kijivas lielkņazi]] * [[Polockas kņazi]] * [[Novgorodas kņazi]] * [[Pleskavas kņazi]] * [[Smoļenskas kņazi]] * [[Tveras kņazi]] * [[Maskavas lielkņazi]] {{Kijivas Krievzemes kņazistes}} {{Krievijas Impērijas koloniālā struktūra}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievzemes kņazi]] [[Kategorija:Krievijas viduslaiku vēsture]] [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] 8hk9mmpikqdwydtert9aar8xxt1jgte 0 101015 4536597 4233878 2026-10-16T09:55:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536597 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Timbaland Presents Shock Value II'' | Izpildītājs = [[Timbaland]] | Vāks = Shock+value+2.jpg | Background = #83ADC0 | Izdots = {{dat|2009|12|4}} | Ierakstīts = 2008—2009 <br /> ''[[Thomas Crown Studios]]'', [[Virdžīnijbīča]], [[Virdžīnija]] | Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[indie]], [[softroks]] | Garums = 55:43 (standarta versija) <br /> 73:13 (''deluxe''/starptautiskā versija) | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = ''[[Blackground Records|Blackground]]'', ''[[Mosley Music Group|Mosley Music]]'' | Producents = ''[[Timbaland]]'', [[Berijs Hankersons]], ''[[Jim Beanz]]'', ''J-Roc'', ''[[The Fray]]'', ''[[Polow da Don]]'', ''[[Raiens Teders]] '' | Izpildītājsģen = ''Timbaland'' | Iepriekšējais albums = [[Attēls:RemixSoundtrackCollection.PNG|60px]]<br />''[[Remix & Soundtrack Collection]]''<br /> ([[2007. gads|2007]]) | Šis albums = [[Attēls:Shock+value+2.jpg|60px]]'''''Timbaland Presents Shock Value II'''''<br />([[2009. gads|2009]]) | Nākamais albums = | Singls1 = ''[[Morning After Dark]]'' | Singls1 datums = {{dat|2009|10|27|N}} | Singls2 = ''[[Say Something (Timbaland dziesma)|Say Something]]'' | Singls2 datums = {{dat|2009|11|3|N}} | Singls3 = ''[[Carry Out]]'' | Singls3 datums = {{dat|2009|12|1|N}} | Singls4 = ''[[If We Ever Meet Again]]'' | Singls4 datums = {{dat|2010|02|15|N}} | Singls5 = ''Meet In Tha Middle'' | Singls5 datums = 2010 | Singls6 = ''Lose Control'' | Singls6 datums = 2010 }} '''''Shock Value II''''' (pazīstams arī ar nosaukumu '''''Timbaland Presents Shock Value II''''') ir amerikāņu [[Mūzikas producents|producenta]] ''[[Timbaland]]'' trešais solo studijas albums. Albums ir turpinājums ļoti veiksmīgajam ''Timbaland'' albumam ''[[Timbaland Presents Shock Value|Shock Value I]]'', kas ieguva pirmo vietu neskaitāmos pasaules topos un ieguva sešpadsmit platīnu sertificējumu.<ref name=mtv>{{Tīmekļa atsauce |last=Reid |first=Shaheem |url=http://www.mtv.com/news/articles/1591445/20080723/id_0.jhtml |title=Timbaland Working Up Shock Value 2 With Rihanna, Beyonce, Jonas Brothers |publisher=Mtv.com |date=2008-07-24 |accessdate=2009-10-17 |archive-date=2010-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100305020732/http://www.mtv.com/news/articles/1591445/20080723/id_0.jhtml }}</ref> Sākotnēji albumu plānoja izdot [[2008. gads|2008]]. gadā, bet tas tika atstumts uz [[2009. gads|2009]]. gadu un provizoriski apstiprināja, ka to izdos 2009. gada 23. novembrī<ref name="rapup2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rap-up.com/2009/10/14/universal-readies-super-monday-lineup/ |title=Universal Readies Super Monday Lineup |publisher=rap-up.com |accessdate=2009-10-14 |archive-date=2016-03-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304092941/http://www.rap-up.com/2009/10/14/universal-readies-super-monday-lineup/}}</ref> zem leibla ''[[Blackground Records]]'', tomēr vēlāk albums vēlreiz tika atstumts uz 2009. gada 7. decembri [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], un 8. decembrī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name=rapup3>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rap-up.com/2009/10/29/timbalands-shock-value-ii-pushed-back/#more-30029 |title=Timbaland’s ‘Shock Value II’ Pushed Back |publisher=Rap-Up.com |date= |accessdate=2009-10-29 |archive-date=2016-03-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304052250/http://www.rap-up.com/2009/10/29/timbalands-shock-value-ii-pushed-back/#more-30029}}</ref> == Albuma vēsture == [[2008. gads|2008]]. gada jūlijā, kādā intervijā ar [[MTV]] ''Timbaland'' apstiprināja, ka strādā pie nākamā albuma, kas sekos viņa veiksmīgajam Shock Value.<ref name=mtv/> Tajā brīdi viņš apstiprināja, ka ir ierakstījis dziesmu ar [[Madonna (mūziķe)|Madonnu]], kuru bija plānots iekļaut viņas albumā ''[[Hard Candy]]'', taču tas netika izdarīts. Viņš arī teica, ka sadarbosies ar [[Džordina Sparksa|Džordinu Sparksu]], ''[[Beyonce]]'', [[Rianna|Riannu]], ''[[Jonas Brothers]]'', [[Mailija Sairusa|Mailiju Sairusu]] un [[T.I.]]. Timbaland vēl teica, ka līdztekus reperim ''[[T-Pain]]'', kurš noteikti piedalīsies, viņš cer arī sadarboties ar ''[[Jay-Z]]''. [[2009. gads|2009]]. gada oktobrī Timbaland paziņoja, ka dažas ''Shock Value II'' un ''Jay-Z'' jaunā albuma dziesmas viņš producējis ar [[PlayStation Portable|PSP]] [[lietotne|lietotni]] ''[[Beaterator]]''. == Albuma ierakstīšana == [[2009. gads|2009]]. gada oktobrī ''[[Billboard]]'' paziņoja, ka savā jaunajā albumā ''Timbaland'' sadarbosies ar daudziem tiem pašiem izpildītājiem, kuri piedalījās viņa iepriekšējā albumā.<ref name=billboard1>{{Tīmekļa atsauce|author=Up for DiscussionPost Comment |url=http://www.billboard.com/news/timbaland-premieres-shock-value-ii-debut-1004023255.story#/news/timbaland-premieres-shock-value-ii-debut-1004023255.story |title=Timbaland Premieres 'Shock Value II' Debut Single |publisher=Billboard.com |date=2009-09-14 |accessdate=2009-10-17}}</ref> [[Džastins Timberleiks]] ierakstīja vokālu priekš divām dziesmām. Pirmā no tām ir "[[Carry Out]]", kas vēlāk tika izdota kā singls. Otrā dziesma saucās "Crazy Girl".<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.thetimbalandbuzz.com/2009/10/timbaland-justin-timberlake-performing.html |title=Timbaland & Justin Timberlake perform SV2 tracks [Update&#93; |publisher=The Timbaland Buzz |date=2009-10-19 |accessdate=2009-10-29 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091021095401/http://www.thetimbalandbuzz.com/2009/10/timbaland-justin-timberlake-performing.html |archivedate=2009-10-21 }}</ref> Tā izmantoja semplu no [[Tank (Amerikāņu dziedātājs)|Tank]] dziesmas "I Love Them Girls"<ref name="autogenerated1" /> Dziesma tomēr netika iekļauta albumā. [[2007. gads|2007]]. gadā [[Keri Hilsone]] sadarbojās ar ''Timbaland'' un ''[[D.O.E.]]'', lai ierakstītu hitu "[[The Way I Are]]". Hilsone atkal sadarbojās ar ''D.O.E.'', lai ierakstītu dziesmu "The One I Love", kurā oriģināli bija vokāli no [[Kriss Brauns|Krisa Brauna]]. Dziesma pirms tam saucās "Maniac".<ref name=interview>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kiisfm.com/cc-common/mediaplayer/player.html?redir=yes&mps=ryan.php&mid=http://a1135.g.akamai.net/f/1135/18227/1h/cchannel.download.akamai.com/18227/podcast/LOSANGELES-CA/KIIS-FM/TIMBALAND101609.mp3?CPROG=PCAST?CCOMRRMID&CPROG=RICHMEDIA&MARKET=LOSANGELES-CA&NG_FORMAT=chrrhythmic&NG_ID=kiis102fm&OR_NEWSFORMAT=&OWNER=&SERVER_NAME=www.kiisfm.com&SITE_ID=842&STATION_ID=KIIS-FM&TRACK= |title=Media Player |publisher=Kiisfm.com |date= |accessdate=2009-10-18 |archiveurl=https://www.webcitation.org/69uVHQjTN?url=http://www.kiisfm.com/cc-common/mediaplayer/player.html?redir=yes |archivedate=2012-08-14 }}</ref> Tomēr tā tika atklāta [[2009. gads|2009]]. gada novembrī, intervijā ar ''[[E! Online]]''. Brauns un ''Timbaland'' izņēma dziesmu no albuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.digitalspy.co.uk/music/news/a188444/brown-track-axed-from-timbaland-lp.html |title=Music - News - Brown track axed from Timbaland LP? |publisher=Digital Spy |date=2009-11-24 |accessdate=2009-12-28 |archive-date=2013-05-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130526154027/http://www.digitalspy.co.uk/music/news/a188444/brown-track-axed-from-timbaland-lp.html }}</ref> [[2006. gads|2006]]. gadā ''Timbaland'' producēja [[Nellija Furtado|Nellijas Furtado]] albumu ''[[Loose (Nellijas Furtado albums)|Loose]]''. Viņš arī parādījās vairākās Furtado dziesmās. Nellija iedziedāja ''Timbaland'' singlu "[[Morning After Dark]]", kurā piedalās franču [[ritmblūzs|ritmblūza]] dziedātāja ''[[SoShy]]''. == Popularizēšana un izdošana == Albumu sākotnēji plānoja izdot [[2008. gads|2008]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], bet tā kā tas sakrita ar 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanām, tas tika atcelts. Pēc tam albumu atstūma uz nezināmu laiku, lai ''Timbaland'' varētu strādāt pie ''[[Jay-Z]]'' albuma ''[[The Blueprint 3]]'', kurš tika izdots [[2009. gads|2009]]. gada septembrī. Žurnāls [[Rap-Up]] apstiprināja, ka albums tiks izdots [[2009. gads|2009]]. gada [[23. novembris|23. novembrī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Speciāli priekš ASV tika izdota arī divu disku delukss versija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amazon.com/Shock-Value-2-Timbaland/dp/B002SGQGYI/ref=sr_1_2?ie=UTF8&s=music&qid=1255821949&sr=8-2 |title=Shock Value 2: Timbaland: Music |publisher=Amazon.com |date= |accessdate=2009-10-17}}</ref> Tomēr vēlāk žurnāls atklāja, ka albums atstumts uz [[2009. gads|2009]]. gada [[8. decembris|8. decembri]]. ''Timbaland'' izpildīja albuma galveno singlu "[[Morning After Dark]]" vienā no albuma izdošanas ballītēm [[Lasvegasa|Lasvegasā]] [[17. oktobris|17. oktobrī]] un vēlreiz F1 sacensībās [[2009. gada Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]. Tad [[22. novembris|22. novembrī]] dziesma tika pirmo reizi pilnībā nodziedāta dzīvajā kopā ar [[Nellija Furtado|Nelliju Furtado]] un ''[[SoShy]]''. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts | garums = 55:43 | headline = ASV versija (1.disks) |title1 = Intro |note1 = ar [[DJ Felli Fel]] |length1 = 0:49 |title2 = [[Carry Out]] |note2 = ar [[Džastins Timberleiks|Džastinu Timberleiku]] |length2 = 3:53 |title3 = Lose Control |note3 = ar [[JoJo]] |length3 = 4:28 |title4 = Meet in tha Middle |note4 = ar [[Bran' Nu]] |length4 = 4:01 |title5 = [[Say Something (Timbaland dziesma)|Say Something]] |note5 = ar [[Drake (mūziķis)|Drake]] |length5 = 4:01 |title6 = Tomorrow In The Bottle |note6 = ar [[Čeds Krogers|Čedu Krogeru]] un Sebastian |length6 = 5:28 |title7 = We Belong to The Music |note7 = ar [[Mailija Sairusa|Mailiju Sairusu]] |length7 = 4:28 |title8 = [[Morning After Dark]] |note8 = ar [[Nellija Furtado|Nelliju Furtado]] un [[SoShy]] |length8 = 3:52 |title9 = [[If We Ever Meet Again]] |note9 = ar [[Keitija Perija|Keitiju Periju]] |length9 = 4:59 |title10 = Can You Feel It |note10 = ar [[Esthero]] & Sebastian |length10 = 4:44 |title11 = Ease Off The Liquor |length11 = 5:58 |title12 = Undertow |note12 = ar [[The Fray]] & Esthero |length12 = 4:22 |title13 = Timothy Where You Been |note13 = ar [[Jet]] |length13 = 4:47 }} {{Skaņdarbu saraksts | garums = 17:30 | headline = ASV versija (deluxe versija, 2.disks) |title14 = Long Way Down |note14 = ar [[Daughtry]] |length14 = 4:23 |title15 = Marchin' On (Timbaland Remix) |note15 = ar [[OneRepublic]] |length15 = 4:12 |title16 = The One I Love |note16 = ar [[Keri Hilson]] & [[D.O.E.]] |length16 = 4:34 |title17 = Symphony |note17 = ar [[Attitude, Bran'Nu]] & D.O.E |length17 = 4:21 }} == Topu pozīcijas == Albums debitēja Billboard 200 topa 36. vietā, pārdodot 40,000 kopijas pirmajā nedēļā. Šobrīd albums [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir pardots vairāk, kā 120 000 kopijās. ;Topu pozīcijas {| class="wikitable sortable" |- !Tops (2009) !Augstākā<br />pozīcija |- |{{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]<ref>[http://www.ariacharts.com.au/pages/charts_display.asp?chart=1G50 Australian Record Industry Assocation<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | style="text-align:center;"|35 |- |{{flaga|Kanāda}} [[Kanāda]]<ref>[http://www.billboard.com/charts#/artist/timbaland/189551 Music Charts, Most Popular Music, Music by Genre & Top Music Charts | Billboard.com<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | style="text-align:center;"|16 |- |{{flaga|Īrija}} [[Īrija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.irma.ie/aucharts.asp |title=>> IRMA << Irish Charts — Singles, Albums & Compilations >><!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|12|21||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/5kIkBICgj?url=http://www.irma.ie/aucharts.asp |archivedate={{dat|2009|10|05||bez}} }}</ref> | style="text-align:center;"|25 |- |- |{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]<ref name="aCharts.us">[http://acharts.us/song/11439 aCharts.us Pussycat Dolls — Wait a Minute]</ref> |align="center"|15 |- |{{flaga|Francija}} [[Francija]]<ref>[http://www.chartsinfrance.net/Mylene-Farmer/news-69130.html Top Albums : Mylène Farmer entre en tête<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | style="text-align:center;"|73 |- |{{flaga|Šveice}} [[Šveice]]<ref name=acharts>{{Tīmekļa atsauce|url=http://acharts.us/album/52495 |title=Timbaland - Timbaland Presents: Shock Value Ii - Music Charts |publisher=Acharts.us |date= |accessdate=2009-12-28}}</ref> | style="text-align:center;"|5 |- |{{flaga|Lielbritānija}} [[Apvienotā Karaliste]]<ref>[http://www.theofficialcharts.com/top40_albums.php Album Top 40 from the Official UK Charts Company<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | style="text-align:center;"|58 |- |{{flaga|Lielbritānija}} R&B Charts<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/radio1/chart/rnbalbums/ |title=BBC — Radio 1 — The Official Chart with Reggie Yates — UK Top 40 RNB Albums<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|12|21||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|10||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/5qMz6Btxe?url=http://www.bbc.co.uk/radio1/chart/rnbalbums/ }}</ref> | style="text-align:center;"|8 |- |{{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]<ref name=usfirstweek>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hitsdailydouble.com/sales/archcht.cgi?cht375 |title=WebCite query result<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|12|22||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/5mDk7SaFd?url=http://www.hitsdailydouble.com/sales/archcht.cgi?cht375 |archivedate={{dat|2009|12|22||bez}} }}</ref> | style="text-align:center;"|36 |- |{{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlande]]<ref name=acharts/> | style="text-align:center;"|37 |- |{{flaga|Polija}} [[Polija]]<ref name=acharts/> | style="text-align:center;"|11 |- |{{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rianz.org.nz/rianz/chart.asp |title=RIANZ - Top 40 Albums |publisher=rianz.org.nz |date=2010-01-04 |accessdate=2010-01-07 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110709193151/http://www.rianz.org.nz/rianz/chart.asp |archivedate=2011-07-09 }}</ref> | style="text-align:center;"|36 |- |{{flaga|Austrija}} [[Austrija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://austriancharts.at/showitem.asp?interpret=Timbaland&titel=Timbaland+Presents%3A+Shock+Value+II&cat=a |title=Austriancharts.at |publisher=Austriancharts.at |date= |accessdate=2009-12-28}}</ref> | style="text-align:center;"|23 |- |{{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] R&B/Hip-Hop Albums<ref>http://www.billboard.com/#/artist/timbaland/chart-history/189551?f=333&g=Albums</ref> | style="text-align:center;"|7 |} == Izdošanas vēsture == {|class="wikitable" |- !Reģions !Datums !Formāts !Leibls !Katalogs |- |Vācija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amazon.de/Shock-Value-2-Timbaland/dp/B002V0LVNM/ref=sr_1_4?ie=UTF8&s=music&qid=1257953361&sr=1-4 |title=Shock Value 2: Timbaland: Amazon.de: Musik |publisher=Amazon.de |date= |accessdate=2009-11-17}}</ref> |rowspan="3"|{{dat|2009|12|4}} |rowspan="4"|[[Kompktdisks|CD]] / [[ciparu lejupielāde]] |[[Interscope Records]] |602527273969 |- |Austrālija<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sanity.com.au/ProductDetail.aspx?id=265560 |title=Shock Value 2: Timbaland: Sanity.com.au: Music |publisher=Sanity.com.au |date= |accessdate=2009-11-18 |archiveurl=https://www.webcitation.org/68U8kpHDS?url=http://www.sanity.com.au/ProductDetail.aspx?id=265560 |archivedate=2012-06-17 }}</ref> |Interscope / [[Universal Music Group|UMG]] |060252727396 |- |Īrija |rowspan="2"|[[Polydor Records]] |rowspan="2"|2727396 |- |Apvienota Karaliste |{{dat|2009|12|7}} |- |rowspan="2"|Kanāda<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hmv.ca/Products/Detail/544414.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|12|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/68U8opUwG?url=http://hmv.ca/Default.aspx |archivedate={{dat|2012|06|17||bez}} }}</ref> |rowspan="5"|{{dat|2009|12|8}} |Standarta izdevums |rowspan="2"|Interscope Records |B001364502 |- |Deluxe versija (2 disk)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hmv.ca/Products/Detail/545130.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|12|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/68U8q5gPY?url=http://hmv.ca/Default.aspx |archivedate={{dat|2012|06|17||bez}} }}</ref> |B001364572 |- |rowspan="3"|ASV |Standard edition<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://music.barnesandnoble.com/Shock-Value-Vol-2/Timbaland/e/602527237732/?pwb=2 |title=Shock Value, Vol. 2, Timbaland, Music CD - Barnes & Noble |publisher=Music.barnesandnoble.com |date= |accessdate=2009-11-11 |archiveurl=https://www.webcitation.org/68UDRLaPK?url=http://www.barnesandnoble.com/w/shock-value-ii-timbaland/18290426?ean=602527237732 |archivedate=2012-06-17 }}</ref> |rowspan="3"|[[Blackground Records|Blackground]] / [[Mosley Music Group|Mosley]] / [[Interscope Records]] |602527237732 |- |Deluxe versija (2 disk)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://music.barnesandnoble.com/Shock-Value-Vol-2/Timbaland/e/602527237749/?itm=7&USRI=shock+value+2 |title=Shock Value, Vol. 2 [2-CD&#93;, Timbaland, Music CD - Barnes & Noble |publisher=Music.barnesandnoble.com |date= |accessdate=2009-11-11 }}{{Novecojusi saite}}</ref> |602527237749 |- |[[Vinila plate]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://music.barnesandnoble.com/Shock-Value-Vol-2/Timbaland/e/602527237831/?itm=4&USRI=shock+value+2 |title=Shock Value, Vol. 2, Timbaland, Music Vinyl LP - Barnes & Noble |publisher=Music.barnesandnoble.com |date= |accessdate=2009-11-11 }}{{Novecojusi saite}}</ref> |602527237831 |- |Dānija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://cdon.dk/musik/timbaland/shock_value_2-7580433 |title=Presents Shock Value II - Timbaland - Musik - CDON.COM |publisher=Cdon.dk |date= |accessdate=2009-11-17}}</ref> |rowspan="3"|{{dat|2009|12|9}} |rowspan="5"|CD, ciparu lejupielāde |rowspan="4"|[[Universal Music Group|Universal Music]] |rowspan="3"|060252727396 |- |Somija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://cdon.fi/musiikki/timbaland/shock_value_2-7580433 |title=Presents Shock Value II - Timbaland - Musiikki - CDON.COM |publisher=Cdon.fi |date= |accessdate=2009-11-17}}</ref> |- |Zviedrija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://cdon.se/musik/timbaland/shock_value_2-7580433 |title=Presents Shock Value II - Timbaland - Musik - CDON.COM |publisher=Cdon.se |date= |accessdate=2009-11-17}}</ref> |- |Brazīlija<ref name=Brazilreleasedate>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.livrariacultura.com.br/scripts/musica/resenha/resenha.asp?nitem=3245500&sid=201179689111129308748259567&k5=224642A8&uid=|title=Presents Shock Value II - Timbaland (Brazil release date)|publisher=livrariacultura.com.br|date=|accessdate=2009-12-04|archiveurl=https://archive.today/20121231142709/http://www.livrariacultura.com.br/scripts/musica/resenha/resenha.asp?nitem=3245500&sid=201179689111129308748259567&k5=224642A8&uid=|archivedate=2012-12-31}}</ref> |{{dat|2009|12|15}} |602527273969 |- |Japāna<ref name=japan>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hmv.co.jp/en/product/detail/3693279 |title=Shock Value 2【CD】-Timbaland｜Hip Hop and Rap｜Dance & Soul｜Music｜HMV ONLINE Online Shopping & Information Site |publisher=Hmv.co.jp |date= |accessdate=2009-11-21}}</ref> |{{dat|2009|12|16}} |[[Universal Music Group|Universal Japan]] |UICS1201 |- |Filipīnas |rowspan="3"|{{dat|2010|1|17}} |rowspan="5"|Ciparu lejupielāde / Reloaded versija / Standarta CD versija / Deluxe versijas DVD |rowspan="4"|[[Mercury Records]] / [[Def Jam Recordings]] / Island Records Phippines |rowspan="3"|NJSL4260 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Timbaland}} [[Kategorija:2009. gada albumi]] [[Kategorija:Timbaland albumi]] 5bejyezc94orbtn0zlxf2c85qd7lmxp 0 101190 4536491 3707058 2026-10-15T23:25:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536491 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = ''Say Something'' |Attēls = Say Something (Cover).JPG |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = ''[[Timbaland]]'' |Albums = [[Timbaland Presents Shock Value II]] |A-puse = |B-puse = |Izdots = {{dat|2009|11|3|L}} <small>(ciparu lejupielāde)</small> <br /> {{dat|2010|1|5|L}} <small>(ASV radio)</small><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://radio1.gr/music/forthcoming_usa_singles.htm |title=Radio1 Rodos Greece ::: USA Forthcoming Singles ::: Charts, DJ Promos, Dance, Lyrics, Free Mp3 Samples Downloads<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|12|18||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151018213822/http://www.radio1.gr/music/forthcoming_usa_singles.htm }}</ref> |Formāts = lejupielāde |Ierakstīts = 2008—2009 |Žanrs = [[hiphops]], [[elektroniskā popmūzika]], [[deju popmūzika]] |Garums = 04:01 |Izdevējs = ''[[Blackground Records|Blackground]]'', ''[[Mosley Music Group|Mosley]]'' |Autors = ''Drake'' |Producents = ''Timbaland'' |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:Timbaland - Morning After Dark (Official Single Cover).jpg|60px]] <br /> ''[[Morning After Dark]]''<br />([[2009. gads|2009]]) |Šis singls = [[Attēls:Say Something (Cover).JPG|60px]] <br /> '''''Say Something'''''<br />([[2009. gads|2009]]) |Nākamais singls = [[Attēls:Carry_Out_single_cover.jpg|60px]] <br /> ''[[Carry Out]]''<br />([[2009. gads|2009]]) }} '''''Say Something''''' ir amerikāņu repera un producenta ''[[Timbaland]]'' otrais singls no viņa trešā solo studijas albuma ''[[Timbaland Presents Shock Value II]]''. Ciparu lejupielādes formātā singls tika izdots [[2009. gads|2009]]. gada [[3. novembris|3. novembrī]]. Tajā piedalās kanādiešu izpildītājs ''[[Drake (mūziķis)|Drake]]''. == Mūzikas video == Mūzikas video dziesmai ''Say Something'' tika izdots [[2009. gads|2009]]. gada [[8. decembris|8. decembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rap-up.com/2009/12/08/video-timbaland-f-drake-say-something/ |title=Rap-Up.com {{!}}{{!}} Video: Timbaland f/ Drake – ‘Say Something’<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|12|15||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151002233011/http://www.rap-up.com/2009/12/08/video-timbaland-f-drake-say-something/}}</ref> == Topu pozīcijas == {| class="wikitable sortable" !Topi (2009/2010) !Augstākā<br />vieta |- |{{flag|ASV}} ''[[Billboard Hot R&B/Hip-Hop Songs]]''<ref>http://www.billboard.com/#/charts/r-b-hip-hop-songs?begin=41&order=position</ref> |align="center"|1 |- |{{flag|ASV}} ''[[Billboard|Billboard Rap Songs]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allmusic.com/artist/timbaland-p218225 |title=((( Timbaland > Charts & Awards > Billboard Singles ))) |publisher=allmusic |date=1971-03-10 |accessdate=2009-12-28}}</ref> |align="center"|1 |- |{{flag|ASV}} ''[[Billboard Hot 100]]'' |align="center"|23 |} == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{youtube|U6mGAmvsLFI|''Say Something'' Mūzikas video tapšana}} {{Timbaland}} {{Drake}} [[Kategorija:2009. gada singli]] [[Kategorija:Timbaland dziesmas]] [[Kategorija:Drake dziesmas]] njou0fizyl3y3f58yza0dg9kvedmr8m 0 108557 4536537 4534833 2026-10-16T05:05:09Z Biafra 13794 atj. 4536537 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Igors Miglinieks | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1964|5|4}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=194}} | svars = {{mērvienība|kg=96}} | poz = {{Basketbola pozīcija|1}} | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1981—1985 | klubs 1 = {{flaga|PSRS}} [[Rīgas VEF (1958—1992)|Rīgas VEF]] | kl_sez 2 = 1986—1989 | klubs 2 = {{flaga|PSRS}} [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] | kl_sez 3 = 1990—1992 | klubs 3 = {{flaga|PSRS}} [[Rīgas VEF (1958—1992)|Rīgas VEF]] | kl_sez 4 = 1992—1994 | klubs 4 = {{flaga|Vācija}} ''[[Braunschweig (basketbola klubs)|Braunschweig]]'' | kl_sez 5 = 1994—1995 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Metropole (basketbola klubs)|Metropole]] | kl_sez 6 = 1995—1996 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[LainERS]] | kl_sez 7 = 1996—1997 | klubs 7 = {{flaga|Lietuva}} [[Pluņģes "Olimpas"]] | kl_sez 8 = 1997—1998 | klubs 8 = {{flaga|Bulgārija}} [[Varnas "Černo more"]] | kl_sez 9 = 1997—1998 | klubs 9 = {{flaga|Maķedonija}} ''[[KK Žito Vardar]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * PSRS čempions <small>(1988)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|PSRS}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold2|{{oss|V=1988|teksts=Seula 1988}}}} }} '''Igors Miglinieks''' (dzimis {{dat|1964|5|4}} [[Rīga|Rīgā]])<ref name="Ošiņš">{{LOZSB|64.—67|Kā pušu lauzti zvani}}</ref> ir bijušais [[Latvija|latviešu]] [[Basketbols|basketbolists]], tagad [[treneris]]. Spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, bijis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas PSR]] un [[PSRS basketbola izlase|PSRS]] valstsvienību dalībnieks. PSRS izlases sastāvā izcīnījis zelta medaļu {{oss|V=1988|L=L}}, kļūstot par pirmo latviešu basketbolistu starp vīriešiem, kas izcīnījis zeltu [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. 2026. gadā ir [[Ķīnas Basketbola asociācija]]s (CBA) kluba [[Pekinas "Ducks"]] galvenā trenera asistents. Basketbolista brālis [[Raimonds Miglinieks]] arī ir bijis basketbolists, pārstāvējis Latvijas izlasi. I. Miglinieks darbojies arī politikā. Bijis [[Ogres novada dome]]s deputāts, ievēlēts no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]". Bijis arī [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novada]] domes deputāts. Bijis precējies ar dziedātāju [[Olga Rajecka|Olgu Rajecku]], viņiem ir meita Marija, dzimusi 1992. gadā. Otrajā laulībā dzimis dēls, bet trešajā laulībā dzimuši četri bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/47655-igors-miglinieks-jau-sesto-reizi-kluvis-par-tevu.htm|title=Igors Miglinieks jau sesto reizi kļuvis par tēvu|website=nra.lv|access-date=2023-04-07|language=lv}}</ref> Dēls [[Pauls Miglinieks]] arī ir basketbolists. == Karjera == === Spēlētāja karjera === Kopā ar PSRS izlasi I. Miglinieks 1982. gadā kļuva par [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 vecuma čempionu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/izlases/juniori-u18/vesture10|title=Vēsture|website=www2.basket.lv|access-date=2024-08-20|language=lv|archive-date=2024-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240820051748/https://www2.basket.lv/izlases/juniori-u18/vesture10}}</ref> Spēlētāja karjeru sācis [[Rīgas VEF (1958—1992)|Rīgas VEF]], bet 1986. gadā pārcēlās uz [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]], ar kuru 1988. gadā kļuva par [[PSRS čempionāts basketbolā|PSRS čempionu]]. {{oss|V=1992|L=L}} [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|Apvienotās (NVS) komandas]] sastāvā izcīnīja 4. vietu. Olimpiskajā turnīrā I. Miglinieks uzstādīja šajā līmenī nepārspētu rekordu, pārķerot 11 bumbas spēlē pret [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasi]].<ref>[https://twitter.com/LamarMatic/status/1252497106859970560?s=09 Reinis Lācis] ''Twitter''</ref> PSRS jaunatnes izlašu sastāvā izcīnījis uzvaru Eiropas kadetu čempionātā, Eiropas junioru čempionātā un sudrabu Pasaules junioru čempionātā.<ref name="sa" /> 1988. gadā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] sastāvā izcīnījis uzvaru PSRS čempionātā. === Trenera karjera === Pēc sportista karjeras beigām kļuvis par treneri. Trenējis klubus Latvijā, Lietuvā, Kiprā, Ukrainā, Polijā un Krievijā.<ref name="sa" /> Bijis Eiropas izlases treneris FIBA Eirokausa Visu zvaigžņu spēlē.<ref name="sa" /> Četras reizes kļuvis par Kipras čempionu.<ref name="sa" /> I. Miglinieks ir bijis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] galvenais treneris 1997. gadā — vadījis 13 spēles. Vēlāk bijis arī galvenā trenera asistents. 2005. gadā [[Ķīnas basketbola izlase|Ķīnas izlasē]] bijis lietuviešu speciālista [[Jons Kazlausks|Jona Kazlauska]] palīgs.<ref name="sa" /> Kopš 2017. gada kā treneris asistents strādājis vairākos [[Ķīnas Basketbola asociācija]]s (CBA) klubos, šobrīd ir [[Pekinas "Ducks"]] galvenā trenera asistents. 2019. gadā kļuva par Ķīnas čempionu kā kluba [[Guandunas "Southern Tigers"]] galvenā trenera asistents. == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="sa">{{Sporta Avīze|first= Ingmārs|last= Jurisons|date= {{dat|2013|3|26||bez}}|title= Dāvids un goliāti|volume= |issue= |pages= 14}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20131121061232/http://godazale.basket.lv/lv/speletaji/16/igors-miglinieks Latvijas basketbola Goda zāles profils] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris | periods = {{dat|1997|||N|bez}} — {{dat|1999|||N|bez}} | pirms = [[Armands Krauliņš]] | pēc = [[Armands Krauliņš]] }} {{kastes beigas}} {{Ogres novada dome 2021}} {{Latvija 1992 VOS}} {{Latvija 1988 VOS}} {{Latvijas basketbola Goda zāle}} {{DEFAULTSORT:Miglinieks, Igors}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] [[Kategorija:1988. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Latvijas basketbola izlases galvenie treneri]] 3sn87z52nylohu17qlk219qvfappet3 0 111585 4536455 4304876 2026-10-15T19:31:21Z Treisijs 347 4536455 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sievietes krūtīm|krūtis|krūtis}} [[Attēls:Closeup of female breast.jpg|thumbnail|upright=1.2|Grūtnieces krūtis tuvplānā]] '''Sievietes krūtis''' ({{val|la|mammae}}, vienskaitlī — ''mamma'') ir pāra [[anatomija|anatomisks]] veidojums [[krūškurvis|krūškurvja]] priekšējā sienā, kas atrodas abpus [[krūšu kauls|krūšu kaulam]] un galvenokārt virs [[lielais krūšu muskulis|lielā krūšu muskuļa]].<ref name="TNA">{{Tīmekļa atsauce |url=https://svx-uo7640ifaa2.unifr.ch/Public/TNAEntryPage/auto/unit/LAEN/TAH7424%20Unit%20EN.htm |title=Breast 7424 |work=Terminologia Anatomica Humana |publisher=International Federation of Associations of Anatomists |language=en, la |access-date=2026-10-15}}</ref><ref name="StatPearlsMammary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK547666/ |title=Anatomy, Thorax: Mammary Gland |author=Khan, Yusuf S. |author2=Fakoya, Adegbenro O. |author3=Sajjad, Hussain |work=StatPearls |publisher=StatPearls Publishing |date=2025-02-18 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Katru krūti veido [[piena dziedzeris]], to aptveroši [[taukaudi]] un [[saistaudi]], kā arī [[asinsvadi]], [[limfvads|limfvadi]] un [[nervs|nervi]].<ref name="SEERAnatomy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://training.seer.cancer.gov/breast/anatomy.html |title=Anatomy of the Female Breast |work=SEER Training Modules |publisher=National Cancer Institute |date=2025-01-10 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref><ref name="StatPearlsMammary"/> Krūts ārējā daļā atrodas [[krūtsgals]], ko apņem pigmentēts ādas apvidus — [[areola]].<ref name="MedlineAnatomy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://medlineplus.gov/ency/imagepages/8627.htm |title=Normal female breast anatomy |work=MedlinePlus Medical Encyclopedia |publisher=U.S. National Library of Medicine |date=2025-01-01 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Piena dziedzera [[dziedzeraudi]] ir sadalīti daivās un daiviņās. No daiviņām piena izvadkanāli virzās uz krūtsgalu.<ref name="SEERMammary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://training.seer.cancer.gov/anatomy/reproductive/female/glands.html |title=Mammary Glands |work=SEER Training Modules |publisher=National Cancer Institute |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Sievietēm krūšu attīstība ir viena no [[sekundārā dzimumpazīme|sekundārajām dzimumpazīmēm]]; tā galvenokārt norisinās [[pubertāte]]s laikā [[hormoni|hormonu]], īpaši [[estrogēns|estrogēnu]] un [[progesterons|progesterona]], ietekmē.<ref name="MedlineAdolescence">{{Tīmekļa atsauce |url=https://medlineplus.gov/ency/article/002003.htm |title=Adolescent development |work=MedlinePlus Medical Encyclopedia |publisher=U.S. National Library of Medicine |date=2025-01-01 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref><ref name="SEERMammary"/> Piena dziedzeru galvenā bioloģiskā funkcija ir [[laktācija]] — [[mātes piens|piena]] veidošana un izdalīšana [[zīdīšana]]s laikā, nodrošinot jaundzimušā un [[zīdainis|zīdaiņa]] barošanu.<ref name="SEERMammary"/><ref name="StatPearlsMammary"/> Krūšu izmērs, forma, novietojums un savstarpējā [[simetrija]] cilvēkiem ievērojami atšķiras; tos ietekmē arī taukaudu daudzums un izvietojums.<ref name="StatPearlsMammary"/><ref name="SEERMammary"/> Neliela abu krūšu asimetrija ir bieža anatomiska variācija.<ref name="StatPearlsMammary"/> Krūšu uzbūve un ārējais izskats dzīves laikā var mainīties atkarībā no vecuma, hormonālā stāvokļa, ķermeņa uzbūves un masas, [[menstruālais cikls|menstruālā cikla]], [[grūtniecība]]s, zīdīšanas, [[menopauze]]s un citiem [[fizioloģija|fizioloģiskiem]] faktoriem.<ref name="StatPearlsMammary"/><ref name="MedlineAging">{{Tīmekļa atsauce |url=https://medlineplus.gov/ency/article/003999.htm |title=Aging changes in the breast |work=MedlinePlus Medical Encyclopedia |publisher=U.S. National Library of Medicine |date=2024-07-15 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> == Iekšējā uzbūve == [[Attēls:Breast anatomy normal scheme.png|thumbnail|upright=0.9|{{ubl|Sieviešu krūts šķērsgriezumā:|1. [[krūšu siena]]|2. [[lielais krūšu muskulis|lielie krūšu muskuļi]]|3. [[piena dziedzera daiviņas]]|4. [[krūtsgals]]|5. [[areola]]|6. [[daiviņu izvadkanāli]]|7. [[taukaudi]]|8. [[āda]]}}]] Sievietes krūts iekšējo uzbūvi galvenokārt veido [[piena dziedzeris|piena dziedzera]] dziedzeraudi jeb [[parenhīma]], [[taukaudi]] un šķiedraini [[saistaudi]].<ref name="SEERAnatomy"/><ref name="StatPearlsMammary"/> Piena dziedzeris ir pārveidots tubuloalveolārs [[apokrīnais sviedru dziedzeris|apokrīns sviedru dziedzeris]], kura funkcionālā daļa [[laktācija]]s laikā veido un izvada [[mātes piens|pienu]].<ref name="StatPearlsHistology">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK547732/ |title=Histology, Mammary Glands |author=Aranda-Gutierrez, Alejandro |author2=Diaz-Perez, Hector M. |work=StatPearls |publisher=StatPearls Publishing |date=2023-05-01 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Dziedzeraudi veido atsevišķas daivas, kuras savukārt sastāv no daudzām mazākām daiviņām. Starp dziedzera struktūrām un ap tām atrodas taukaudi un šķiedraini saistaudi, kas balsta dziedzeraudus un lielā mērā nosaka krūts tilpumu un formu.<ref name="SEERAnatomy"/><ref name="StatPearlsMammary"/> Katras daiviņas galvenās sekretorās struktūras ir [[alveola]]s — sīki maisveida veidojumi, kurus izklāj pienu sekretējošas [[epitēlijaudi|epitēlija šūnas]]. Alveolas grupējas daiviņās un savienojas ar sīkiem izvadkanāliem, kas pakāpeniski saplūst lielākos [[piena vads|piena vados]]. Tie virzās uz [[krūtsgals|krūtsgalu]] un nodrošina piena pārvietošanos no dziedzera sekretorajām struktūrām līdz krūtsgalam.<ref name="WHO2025">{{Grāmatas atsauce |author=World Health Organization |title=Infant and young child feeding: model chapter for textbooks for medical students and allied health professionals |edition=2nd |location=Geneva |publisher=World Health Organization |year=2025 |pages=17–19 |isbn=978-92-4-011373-2 |url=https://www.who.int/publications/i/item/9789240113732 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Ap alveolām un piena vadiem atrodas [[mioepiteliālā šūna|mioepiteliālās šūnas]]. [[Oksitocīns|Oksitocīna]] ietekmē tās saraujas, saspiež alveolas un veicina piena pārvietošanos pa piena vadu sistēmu krūtsgala virzienā. Tādējādi alveolas, piena vadi un tos aptverošās mioepiteliālās šūnas veido piena dziedzera galveno funkcionālo sistēmu.<ref name="WHO2025"/> Dziedzeraudus ieskauj un savstarpēji saista saistaudi, kas veido krūts [[stroma (histoloģija)|stromu]]. Īpašas šķiedrainas saistaudu starpsienas — [[Kūpera saites]] jeb krūts suspensorās saites — stiepjas no [[derma]]s cauri krūts audiem līdz [[fascija|krūšu fascijai]]. Tās nodala dziedzera daivas, palīdz balstīt krūts audus un vienlaikus saglabā zināmu krūts kustīgumu.<ref name="StatPearlsBreast">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK519575/ |title=Anatomy, Thorax, Breast |author=Rivard, Allyson B. |author2=Peterson, Diana C. |work=StatPearls |publisher=StatPearls Publishing |date=2023-07-17 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref><ref name="StatPearlsMammary"/> Ievērojamu krūšu tilpuma daļu veido taukaudi, kas izvietoti gan starp dziedzera struktūrām, gan ap tām. Taukaudu daudzums cilvēkiem ievērojami atšķiras un lielā mērā nosaka krūts izmēru un ārējo formu.<ref name="StatPearlsHistology"/> Tomēr krūts ārējais izmērs pats par sevi nenosaka piena dziedzera spēju veidot pienu, jo izmēru galvenokārt ietekmē taukaudu, nevis pienu veidojošo audu daudzums.<ref name="WHOSuccess">{{Grāmatas atsauce |last=Vinther |first=Tine |last2=Helsing |first2=Elisabet |title=Breastfeeding: How to Support Success: A Practical Guide for Health Workers |location=Copenhagen |publisher=World Health Organization Regional Office for Europe |year=1997 |page=22 |url=https://iris.who.int/handle/10665/108051 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Krūts lielākā daļa atrodas virs [[lielais krūšu muskulis|lielā krūšu muskuļa]] un to klājošās fascijas.<ref name="SEERAnatomy"/> Starp piena dziedzera audiem un krūšu fasciju atrodas vaļīgu saistaudu slānis — [[retromammārā telpa]]. Zem šīs telpas atrodas fascija un lielais krūšu muskulis; retromammārā telpa ļauj krūtij zināmā mērā pārvietoties attiecībā pret [[krūškurvja siena|krūškurvja sienu]].<ref name="StatPearlsMammary"/> Krūts forma, balstījums un kustīgums tādējādi izriet no dziedzeraudu, taukaudu, saistaudu, suspensorisko saišu un krūškurvja fasciju kopējās uzbūves.<ref name="StatPearlsMammary"/><ref name="StatPearlsBreast"/> == Attīstība pubertātes laikā == Krūšu attīstība ir viena no raksturīgākajām [[pubertāte]]s pazīmēm meitenēm un parasti viena no pirmajām redzamajām [[dzimumnobriešana]]s izpausmēm. Krūšu attīstības sākumu sauc par telarhi ({{val|en|thelarche}}).<ref name="StatPearlsPuberty">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK534827/ |title=Physiology, Puberty |author=Breehl, Logen |author2=Caban, Omar |work=StatPearls |publisher=StatPearls Publishing |date=2023-03-27 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref><ref name="MSDPubertyGirls">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.msdmanuals.com/home/women-s-health-issues/biology-of-the-female-reproductive-system/puberty-in-girls |title=Puberty in Girls |author=McLaughlin, Jessica E. |work=MSD Manual Consumer Version |publisher=Merck & Co. |date=2025-07 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Pubertātes sākumā hormonālo pārmaiņu ietekmē palielinās [[piena dziedzeris|piena dziedzera]] audi, aug un sazarojas [[piena vads|piena vadu]] sistēma, kā arī krūts apvidū palielinās [[taukaudi|taukaudu]] daudzums. Šo procesu rezultātā krūtis pakāpeniski palielinās un iegūst pieaugušai sievietei raksturīgo formu.<ref name="StatPearlsPuberty"/><ref name="SEERMammary"/> Krūšu attīstība ir saistīta ar [[hipotalāms|hipotalāma]], [[hipofīze]]s un [[olnīca|olnīcu]] hormonālās sistēmas jeb [[hipotalāma—hipofīzes—gonādu ass|hipotalāma—hipofīzes—gonādu ass]] aktivizēšanos. Hipotalāma izdalītais [[gonadotropīnu atbrīvotājhormons]] veicina [[luteinizējošais hormons|luteinizējošā hormona]] un [[folikulstimulējošais hormons|folikulstimulējošā hormona]] izdalīšanos hipofīzē, bet tie savukārt stimulē olnīcas izdalīt vairāk [[estrogēns|estrogēnu]].<ref name="StatPearlsPuberty"/> Estrogēni īpaši veicina piena vadu augšanu un sazarojumu, kā arī ietekmē krūts [[saistaudi|saistaudu]] un taukaudu attīstību. Krūšu augšanā un nobriešanā piedalās arī [[augšanas hormons]], [[insulīnam līdzīgais augšanas faktors 1]] jeb [[IGF-1]], [[progesterons]], [[prolaktīns]] un vietējie augšanas faktori. Progesterons īpaši veicina piena dziedzera daiviņu un alveolāro struktūru attīstību, savukārt augšanas hormona ietekmi daļēji nodrošina IGF-1.<ref name="EndotextBreast">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK279105/ |title=Gynecomastia: Etiology, Diagnosis, and Treatment |author=Swerdloff, Ronald S. |author2=Ng, Jason C. M. |work=Endotext |publisher=MDText.com, Inc. |date=2023-01-06 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Piena dziedzera diferenciācija turpinās vairākus gadus pēc pubertātes sākuma, bet pilnīga lobulāri alveolārās sistēmas funkcionālā nobriešana parasti notiek tikai [[grūtniecība]]s laikā.<ref name="EndotextBreast"/> Attīstoties krūtīm, mainās arī [[areola]] un [[krūtsgals]]. Krūtsgals kļūst izteiktāks, bet areola palielinās un var kļūt tumšāk pigmentēta.<ref name="StatPearlsTanner">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK470280/ |title=Tanner Stages |author=Emmanuel, Mickey |author2=Bokor, Brooke R. |work=StatPearls |publisher=StatPearls Publishing |date=2022-12-11 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Vienlaikus palielinās krūts taukaudu daudzums, kas būtiski ietekmē tās izmēru un ārējo formu.<ref name="SEERMammary"/> Krūšu attīstība abās pusēs ne vienmēr sākas un norisinās pilnīgi vienlaikus, tas ir, viena krūts var sākt augt agrāk par otru, tādēļ īslaicīga [[asimetrija]] pubertātes laikā ir normāla attīstības variācija.<ref name="StatPearlsFemaleDevelopment">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK539695/ |title=Female Development |author=Remien, Kailey |author2=Pillarisetty, Leela Sharath |work=StatPearls |publisher=StatPearls Publishing |date=2023-05-01 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Krūšu attīstības pakāpi klīniski parasti raksturo ar [[Tannera stadijas|Tannera stadijām]], kas krūšu attīstību iedala piecās pakāpēs. I stadijā krūtis atbilst pirmspubertātes stāvoklim: dziedzeraudi vēl nav sataustāmi un nedaudz izvirzīts ir tikai krūtsgals. II stadijā izveidojas tā sauktais krūts pumpurs — zem areolas kļūst sataustāmi piena dziedzera audi, bet pati areola palielinās. III stadijā krūts un areola turpina palielināties, taču to kontūras vēl nav savstarpēji nodalītas. IV stadijā areola un krūtsgals veido atsevišķu pacēlumu virs pārējās krūts kontūras. V stadijā krūts sasniedz nobriedušu formu, kad areolas pacēlums parasti iekļaujas kopējā krūts kontūrā, bet krūtsgals saglabājas izvirzīts.<ref name="StatPearlsTanner"/> Krūšu attīstības sākuma vecums, temps un galīgais izmērs cilvēkiem ievērojami atšķiras. Pubertātes sākumu un norises ātrumu ietekmē [[iedzimtība]], uzturs, vispārējais veselības stāvoklis, ķermeņa masa un hormonālās sistēmas darbība, savukārt krūšu galīgo izmēru un formu būtiski ietekmē arī taukaudu daudzums un izvietojums.<ref name="MSDPubertyGirls"/><ref name="SEERMammary"/> Tādēļ vienāda vecuma meitenēm krūšu attīstības stadija var būt atšķirīga. Vērtējot iespējamu attīstības traucējumu, ņem vērā ne tikai konkrēto stadiju, bet arī vecumu, pārējo pubertātes pazīmju secību un attīstības progresēšanas tempu.<ref name="StatPearlsPuberty"/><ref name="StatPearlsTanner"/> == Krūtis grūtniecības laikā == Sievietes krūšu attīstība turpinās arī [[grūtniecība]]s laikā, kad piena dziedzeri sagatavojas [[laktācija]]i.<ref name="PME1">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=piena-dziedzeris | title= Piena dziedzeris | publisher= neslimo.lv | accessdate= 2014. gada 3. februārī | language= latviski}}</ref> == Laktācija un zīdīšana == {{Pamatraksts|Zīdīšana}} [[Laktācija]] ir [[mātes piens|piena]] veidošanās piena dziedzeros, kas nodrošina zīdaiņa barošanu. [[Zīdainis|Zīdaiņiem]] ir [[zīšanas reflekss]], kas ļauj tiem zīst krūti un norīt pienu. [[Zīdīšana]] nodrošina zīdaini ne tikai ar uzturvielām, bet arī ar bioloģiski aktīvām un imūnās aizsardzības vielām, kas palīdz aizsargāt pret vairākām [[slimība|slimībām]] un [[infekcija|infekcijām]].<ref name="ncbi">{{tīmekļa atsauce | url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/11550600 | title=Breastfeeding protects against illness and infection in infants and children: a review of the evidence | publisher=National Center for Biotechnology Information | accessdate=2014. gada 3. februārī | language=angliski}}</ref> Zīdīšanu parasti iesaka uzsākt drīz pēc [[dzemdības|dzemdībām]]. Pirmajās dzīves nedēļās zīdaiņi parasti tiek zīdīti bieži, atbilstoši bērna vajadzībām.<ref name="umm">{{tīmekļa atsauce | url=http://umm.edu/health/medical/pregnancy/your-babys-first-few-weeks/breastfeeding-tips-for-success | title=Breastfeeding - tips for success | publisher=University of Maryland Medical Center | accessdate=2014. gada 3. februārī | language=angliski}}</ref> == Krūts saslimšanas == Viena no nozīmīgākajām ļaundabīgajām krūts slimībām ir [[krūts vēzis]].<ref name="PME2">{{tīmekļa atsauce | url=http://www.neslimo.lv/pme/?name=kruts-dziedzera-audzeji | title=Krūts dziedzera audzēji | publisher=neslimo.lv | accessdate=2014. gada 3. februārī | language=latviski}}</ref> Krūtī var veidoties arī labdabīgi audzēji un citas labdabīgas pārmaiņas. Pie biežāk sastopamajām krūts veselības problēmām pieder [[fibrocistiskas krūts pārmaiņas]] un [[mastaļģija]] jeb sāpes krūtīs. == Krūtis kultūrā un sabiedrībā == [[Attēls:Leonardo da Vinci attributed - Madonna Litta.jpg|thumbnail|upright=0.8|Leonardo da Vinči piedēvētais gleznojums ''[[Madonna Litta]]'' (15. gadsimta beigas). Zīdošās Dievmātes tēls jeb ''[[Madonna lactans]]'' kristīgajā mākslā simbolizēja mātišķību un garīgo gādību]] Līdzās anatomiskajai un fizioloģiskajai nozīmei sievietes krūtīm dažādās sabiedrībās piešķirtas arī sociālas, reliģiskas, estētiskas un seksuālas nozīmes. Šie priekšstati nav nemainīgi un dažādos laikmetos un kultūrās būtiski atšķiras.<ref name="Smith2014">{{Grāmatas atsauce |editor-last=Smith |editor-first=Merril D. |title=Cultural Encyclopedia of the Breast |publisher=Rowman & Littlefield |year=2014 |isbn=978-0-7591-2331-1 |language=en}}</ref> Krūtis var simbolizēt [[māte|mātišķību]], [[auglība|auglību]], barošanu un dzīvības uzturēšanu, vienlaikus tās var tikt uztvertas kā sievišķības, fiziskās pievilcības vai [[seksualitāte|seksualitātes]] pazīme. Šīs nozīmes var pastāvēt līdzās un nonākt savstarpējā spriedzē, tādēļ krūšu bioloģiskā funkcija un kultūras piešķirtās nozīmes ne vienmēr sakrīt.<ref name="Webb2019">{{Publikācijas atsauce |last=Webb |first=Carmen |last2=Jacox |first2=Natalie |last3=Temple-Oberle |first3=Claire |title=The Making of Breasts: Navigating the Symbolism of Breasts in Women Facing Cancer |journal=Plastic Surgery |year=2019 |volume=27 |issue=1 |pages=49–53 |doi=10.1177/2292550318800500 |language=en}}</ref> [[Vizuālā māksla|Vizuālajā mākslā]] sievietes krūtis attēlotas jau kopš [[aizvēsture]]s un sastopamas daudzu kultūru [[tēlniecība|tēlniecībā]], [[glezniecība|glezniecībā]] un citos mākslas veidos. Atkarībā no laikmeta un konteksta tās saistītas ar auglību, [[dieviete|dievietēm]], mātišķību, skaistumu vai [[erotika|erotiku]].<ref name="Smith2014"/> [[Kristīgā māksla|Kristīgajā mākslā]] izplatīts bija [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]], kas zīda [[Jēzus Kristus|Jēzu]], attēlojums, pazīstams kā ''[[Madonna lactans]]''. Šajos darbos ikdienišķā mātes un bērna darbība tika pārvērsta reliģiskas godbijības tēlā.<ref name="MetMadonna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.metmuseum.org/art/collection/search/437248 |title=Madonna and Child |publisher=The Metropolitan Museum of Art |access-date=2026-10-15 |language=en}}</ref> Zīdošas sievietes tēls Eiropas mākslā nostiprinājās arī kā kristīgās mīlestības jeb [[žēlsirdība]]s personifikācijas — ''Caritas'' — ikonogrāfisks veidols.<ref name="MetCharity">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.metmuseum.org/art/collection/search/437422 |title=Charity |publisher=The Metropolitan Museum of Art |access-date=2026-10-15 |language=en}}</ref> Priekšstati par vēlamo krūšu izmēru, formu un redzamību ir mainījušies līdz ar sabiedrības [[skaistums|skaistuma ideāliem]]. Antropoloģiskajos pētījumos skaistuma normas raksturotas kā vēsturiski un kulturāli mainīgas un saistītas arī ar sociālo vidi, reliģiju, vecumu, [[sabiedrības slānis|šķiru]] un [[dzimte (socioloģija)|dzimti]].<ref name="AnthroBeauty">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anthroencyclopedia.com/entry/beauty |last=Liebelt |first=Claudia |title=Beauty |website=The Open Encyclopedia of Anthropology |date=2026-02-15 |doi=10.29164/26beauty |access-date=2026-10-15 |language=en}}</ref> Dažos laikmetos apģērbs uzsvēris krūtis un [[dekoltē]], bet citos dominējušas normas, kas paredzējušas ķermeņa lielāku aizsegšanu. Arī viena laikmeta ietvaros ķermeņa ideāli var atšķirties pēc sociālās vides, vecuma, reliģijas un kultūras. Tādēļ nav viena universāla vai vēsturiski nemainīga priekšstata par “ideālu” krūšu formu vai izmēru.<ref name="AnthroBeauty"/> Krūšu ārējo izskatu un sabiedrisko uztveri būtiski ietekmējis arī [[apģērbs]]. Eiropā vairākus gadsimtus sievietes ķermeņa silueta veidošanai tika izmantotas [[korsete]]s un citi balstoši apģērba elementi. 20. gadsimtā plaši izplatījās [[krūšturis]]. Tā konstrukcija un forma mainījās līdz ar [[mode]]s tendencēm — no krūtis saplacinošiem 20. gadu modeļiem līdz 20. gadsimta vidus krūšturiem, kas izteikti veidoja un izcēla krūšu formu.<ref name="VAMShaping">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vam.ac.uk/articles/shaping-the-body-from-corsets-to-bullet-bras |last=Lynn |first=Eleri |title=Shaping the body: from corsets to bullet-bras |website=Victoria and Albert Museum |date=2024-04-17 |access-date=2026-10-15 |language=en}}</ref> Dažādos periodos krūšturi izmantoti gan krūšu atbalstīšanai, gan to vizuālai palielināšanai, samazināšanai, pacelšanai vai citādai formas pārveidošanai. Apģērba mode tādējādi ne tikai reaģē uz pastāvošajiem ķermeņa ideāliem, bet arī palīdz tos veidot.<ref name="VAMShaping"/> Īpaša sociāla nozīme ir [[zīdīšana]]i publiskā vietā. Lai gan zīdīšana ir saistīta ar krūts bioloģisko funkciju, tās pieņemamība publiskajā telpā dažādās sabiedrībās un sociālajās grupās atšķiras. Dažviet publiska zīdīšana tiek uztverta kā parasta bērna aprūpes daļa, savukārt citviet no sievietēm tiek sagaidīta krūts aizsegšana vai īpaša diskrētuma ievērošana.<ref name="Grant2022">{{Publikācijas atsauce |author=Grant, Aimee; Pell, Bethan; Copeland, Lauren; Brown, Amy; Ellis, Rebecca; Morris, Delyth; Williams, Denitza; Phillips, Rhiannon |title=Views and experience of breastfeeding in public: A qualitative systematic review |journal=Maternal & Child Nutrition |year=2022 |volume=18 |issue=4 |pages=e13407 |doi=10.1111/mcn.13407 |language=en}}</ref> Šādu attieksmi ietekmē vietējās [[kailums|kailuma]], pieklājības un seksualitātes normas, kā arī tas, cik lielā mērā sievietes krūts konkrētajā kultūrā tiek uztverta galvenokārt kā seksuāla ķermeņa daļa.<ref name="Grant2022"/> Krūšu [[seksualizācija]] ir izteikta daudzos mūsdienu plašsaziņas līdzekļos, kuros tās tiek izmantotas [[reklāma|reklāmā]], [[izklaide|izklaidē]] un modē kā sievietes seksuālās pievilcības simbols.<ref name="Smith2014"/> Tomēr seksualizācijas pakāpe nav universāla. Dažādās sabiedrībās un vēsturiskajos laikmetos sievietes krūšu atkailināšana var būt uztverta gan kā seksuāli nozīmīga, gan kā ikdienišķa, funkcionāla vai konkrētajam sociālajam kontekstam pieņemama.<ref name="Bagdia2024">{{Publikācijas atsauce |author=Amitkumar M. Bagdia et al. |title=The Social Area of the Breast: An Evolution Through Cultures and Centuries |journal=Aesthetic Surgery Journal Open Forum |year=2024 |volume=6 |pages=ojae095 |doi=10.1093/asjof/ojae095 |language=en}}</ref> Arī sabiedriskās un tiesiskās normas attiecībā uz sieviešu un vīriešu [[krūškurvis|krūškurvja]] atkailināšanu bieži ir atšķirīgas, un šīs atšķirības kļuvušas par diskusiju tematu saistībā ar [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un [[ķermeņa autonomija|ķermeņa autonomiju]].<ref name="HarvardTopless">{{Tīmekļa atsauce |url=https://harvardlawreview.org/blog/2019/09/female-breasts-gender-equality-and-originalism/ |title=Female Breasts, Gender Equality, and Originalism |website=Harvard Law Review |date=2019-09-26 |access-date=2026-10-15 |language=en}}</ref> Kultūras priekšstati par krūtīm ietekmē arī [[ķermeņa tēls|ķermeņa tēlu]] — cilvēka uztveri un vērtējumu par savu ķermeni. Krūšu izmēra un formas vērtējums ir saistīts ar plašākiem skaistuma ideāliem, sociālo salīdzināšanu un priekšstatiem par sievišķību.<ref name="SpringerBreastImage">{{Tīmekļa atsauce |url=https://link.springer.com/rwe/10.1007/978-3-031-08956-5_2533-1 |last=Young |first=Anna |last2=Malinoski |first2=Nicole |last3=Frederick |first3=David A. |title=Breasts: Body Image Satisfaction |website=Encyclopedia of Sexual Psychology and Behavior |publisher=Springer |date=2026-05-14 |doi=10.1007/978-3-031-08956-5_2533-1 |access-date=2026-10-15 |language=en}}</ref> Mode, reklāma un plašsaziņas līdzekļos izplatīti idealizēti ķermeņa attēlojumi var veicināt neapmierinātību ar ķermeni, pašobjektifikāciju un šauru skaistuma normu pārņemšanu.<ref name="Dai2025">{{Publikācijas atsauce |last=Dai |first=Yao |last2=Zhu |first2=Zhixuan |last3=Yuan Guo |first3=Wu |title=The impact of advertising on women’s self-perception: a systematic review |journal=Frontiers in Psychology |year=2025 |volume=15 |pages=1430079 |doi=10.3389/fpsyg.2024.1430079 |language=en}}</ref> Šādi priekšstati var attiekties arī uz vēlamo krūšu izmēru, formu un simetriju, lai gan dabiskā anatomiskā daudzveidība ir ļoti plaša. Neapmierinātība ar krūšu izskatu dažiem cilvēkiem var būt saistīta ar pazeminātu [[pašvērtējums|pašvērtējumu]] un negatīvāku attieksmi pret savu ķermeni.<ref name="SpringerBreastImage"/> Līdztekus tradicionālajiem skaistuma standartiem mūsdienu sabiedrībā pastāv arī [[ķermeņa pozitīvisms|ķermeņa pozitīvisma]] kustība, kas uzsver ķermeņu daudzveidības pieņemšanu un kritiski vērtē vienveidīgus ārējā izskata ideālus.<ref name="Griffin2022">{{Publikācijas atsauce |last=Griffin |first=Meridith |last2=Bailey |first2=Katie A. |last3=Lopez |first3=Kimberly J. |title=#BodyPositive? A critical exploration of the body positive movement within physical cultures taking an intersectionality approach |journal=Frontiers in Sports and Active Living |year=2022 |volume=4 |pages=908580 |doi=10.3389/fspor.2022.908580 |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{anatomija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Orgāni]] [[Kategorija:Sievietes reproduktīvā sistēma]] [[Kategorija:Ginekoloģija]] 8hbt3lfb2fvfrusmqt4ozcuov2grzm2 4536456 4536455 2026-10-15T19:33:33Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Krūts]] uz [[Sievietes krūtis]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Vikidatu ieraksts ir par sievietes krūtīm. Vīriešu krūtīm ir cits ieraksts Vikidatos. Tur ir atsevišķas starpviki saites, kurās vispārīgi ir par krūtīm, bet tas jākārto Vikidatos, nevis mums. 4536455 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sievietes krūtīm|krūtis|krūtis}} [[Attēls:Closeup of female breast.jpg|thumbnail|upright=1.2|Grūtnieces krūtis tuvplānā]] '''Sievietes krūtis''' ({{val|la|mammae}}, vienskaitlī — ''mamma'') ir pāra [[anatomija|anatomisks]] veidojums [[krūškurvis|krūškurvja]] priekšējā sienā, kas atrodas abpus [[krūšu kauls|krūšu kaulam]] un galvenokārt virs [[lielais krūšu muskulis|lielā krūšu muskuļa]].<ref name="TNA">{{Tīmekļa atsauce |url=https://svx-uo7640ifaa2.unifr.ch/Public/TNAEntryPage/auto/unit/LAEN/TAH7424%20Unit%20EN.htm |title=Breast 7424 |work=Terminologia Anatomica Humana |publisher=International Federation of Associations of Anatomists |language=en, la |access-date=2026-10-15}}</ref><ref name="StatPearlsMammary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK547666/ |title=Anatomy, Thorax: Mammary Gland |author=Khan, Yusuf S. |author2=Fakoya, Adegbenro O. |author3=Sajjad, Hussain |work=StatPearls |publisher=StatPearls Publishing |date=2025-02-18 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Katru krūti veido [[piena dziedzeris]], to aptveroši [[taukaudi]] un [[saistaudi]], kā arī [[asinsvadi]], [[limfvads|limfvadi]] un [[nervs|nervi]].<ref name="SEERAnatomy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://training.seer.cancer.gov/breast/anatomy.html |title=Anatomy of the Female Breast |work=SEER Training Modules |publisher=National Cancer Institute |date=2025-01-10 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref><ref name="StatPearlsMammary"/> Krūts ārējā daļā atrodas [[krūtsgals]], ko apņem pigmentēts ādas apvidus — [[areola]].<ref name="MedlineAnatomy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://medlineplus.gov/ency/imagepages/8627.htm |title=Normal female breast anatomy |work=MedlinePlus Medical Encyclopedia |publisher=U.S. National Library of Medicine |date=2025-01-01 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Piena dziedzera [[dziedzeraudi]] ir sadalīti daivās un daiviņās. No daiviņām piena izvadkanāli virzās uz krūtsgalu.<ref name="SEERMammary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://training.seer.cancer.gov/anatomy/reproductive/female/glands.html |title=Mammary Glands |work=SEER Training Modules |publisher=National Cancer Institute |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Sievietēm krūšu attīstība ir viena no [[sekundārā dzimumpazīme|sekundārajām dzimumpazīmēm]]; tā galvenokārt norisinās [[pubertāte]]s laikā [[hormoni|hormonu]], īpaši [[estrogēns|estrogēnu]] un [[progesterons|progesterona]], ietekmē.<ref name="MedlineAdolescence">{{Tīmekļa atsauce |url=https://medlineplus.gov/ency/article/002003.htm |title=Adolescent development |work=MedlinePlus Medical Encyclopedia |publisher=U.S. National Library of Medicine |date=2025-01-01 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref><ref name="SEERMammary"/> Piena dziedzeru galvenā bioloģiskā funkcija ir [[laktācija]] — [[mātes piens|piena]] veidošana un izdalīšana [[zīdīšana]]s laikā, nodrošinot jaundzimušā un [[zīdainis|zīdaiņa]] barošanu.<ref name="SEERMammary"/><ref name="StatPearlsMammary"/> Krūšu izmērs, forma, novietojums un savstarpējā [[simetrija]] cilvēkiem ievērojami atšķiras; tos ietekmē arī taukaudu daudzums un izvietojums.<ref name="StatPearlsMammary"/><ref name="SEERMammary"/> Neliela abu krūšu asimetrija ir bieža anatomiska variācija.<ref name="StatPearlsMammary"/> Krūšu uzbūve un ārējais izskats dzīves laikā var mainīties atkarībā no vecuma, hormonālā stāvokļa, ķermeņa uzbūves un masas, [[menstruālais cikls|menstruālā cikla]], [[grūtniecība]]s, zīdīšanas, [[menopauze]]s un citiem [[fizioloģija|fizioloģiskiem]] faktoriem.<ref name="StatPearlsMammary"/><ref name="MedlineAging">{{Tīmekļa atsauce |url=https://medlineplus.gov/ency/article/003999.htm |title=Aging changes in the breast |work=MedlinePlus Medical Encyclopedia |publisher=U.S. National Library of Medicine |date=2024-07-15 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> == Iekšējā uzbūve == [[Attēls:Breast anatomy normal scheme.png|thumbnail|upright=0.9|{{ubl|Sieviešu krūts šķērsgriezumā:|1. [[krūšu siena]]|2. [[lielais krūšu muskulis|lielie krūšu muskuļi]]|3. [[piena dziedzera daiviņas]]|4. [[krūtsgals]]|5. [[areola]]|6. [[daiviņu izvadkanāli]]|7. [[taukaudi]]|8. [[āda]]}}]] Sievietes krūts iekšējo uzbūvi galvenokārt veido [[piena dziedzeris|piena dziedzera]] dziedzeraudi jeb [[parenhīma]], [[taukaudi]] un šķiedraini [[saistaudi]].<ref name="SEERAnatomy"/><ref name="StatPearlsMammary"/> Piena dziedzeris ir pārveidots tubuloalveolārs [[apokrīnais sviedru dziedzeris|apokrīns sviedru dziedzeris]], kura funkcionālā daļa [[laktācija]]s laikā veido un izvada [[mātes piens|pienu]].<ref name="StatPearlsHistology">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK547732/ |title=Histology, Mammary Glands |author=Aranda-Gutierrez, Alejandro |author2=Diaz-Perez, Hector M. |work=StatPearls |publisher=StatPearls Publishing |date=2023-05-01 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Dziedzeraudi veido atsevišķas daivas, kuras savukārt sastāv no daudzām mazākām daiviņām. Starp dziedzera struktūrām un ap tām atrodas taukaudi un šķiedraini saistaudi, kas balsta dziedzeraudus un lielā mērā nosaka krūts tilpumu un formu.<ref name="SEERAnatomy"/><ref name="StatPearlsMammary"/> Katras daiviņas galvenās sekretorās struktūras ir [[alveola]]s — sīki maisveida veidojumi, kurus izklāj pienu sekretējošas [[epitēlijaudi|epitēlija šūnas]]. Alveolas grupējas daiviņās un savienojas ar sīkiem izvadkanāliem, kas pakāpeniski saplūst lielākos [[piena vads|piena vados]]. Tie virzās uz [[krūtsgals|krūtsgalu]] un nodrošina piena pārvietošanos no dziedzera sekretorajām struktūrām līdz krūtsgalam.<ref name="WHO2025">{{Grāmatas atsauce |author=World Health Organization |title=Infant and young child feeding: model chapter for textbooks for medical students and allied health professionals |edition=2nd |location=Geneva |publisher=World Health Organization |year=2025 |pages=17–19 |isbn=978-92-4-011373-2 |url=https://www.who.int/publications/i/item/9789240113732 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Ap alveolām un piena vadiem atrodas [[mioepiteliālā šūna|mioepiteliālās šūnas]]. [[Oksitocīns|Oksitocīna]] ietekmē tās saraujas, saspiež alveolas un veicina piena pārvietošanos pa piena vadu sistēmu krūtsgala virzienā. Tādējādi alveolas, piena vadi un tos aptverošās mioepiteliālās šūnas veido piena dziedzera galveno funkcionālo sistēmu.<ref name="WHO2025"/> Dziedzeraudus ieskauj un savstarpēji saista saistaudi, kas veido krūts [[stroma (histoloģija)|stromu]]. Īpašas šķiedrainas saistaudu starpsienas — [[Kūpera saites]] jeb krūts suspensorās saites — stiepjas no [[derma]]s cauri krūts audiem līdz [[fascija|krūšu fascijai]]. Tās nodala dziedzera daivas, palīdz balstīt krūts audus un vienlaikus saglabā zināmu krūts kustīgumu.<ref name="StatPearlsBreast">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK519575/ |title=Anatomy, Thorax, Breast |author=Rivard, Allyson B. |author2=Peterson, Diana C. |work=StatPearls |publisher=StatPearls Publishing |date=2023-07-17 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref><ref name="StatPearlsMammary"/> Ievērojamu krūšu tilpuma daļu veido taukaudi, kas izvietoti gan starp dziedzera struktūrām, gan ap tām. Taukaudu daudzums cilvēkiem ievērojami atšķiras un lielā mērā nosaka krūts izmēru un ārējo formu.<ref name="StatPearlsHistology"/> Tomēr krūts ārējais izmērs pats par sevi nenosaka piena dziedzera spēju veidot pienu, jo izmēru galvenokārt ietekmē taukaudu, nevis pienu veidojošo audu daudzums.<ref name="WHOSuccess">{{Grāmatas atsauce |last=Vinther |first=Tine |last2=Helsing |first2=Elisabet |title=Breastfeeding: How to Support Success: A Practical Guide for Health Workers |location=Copenhagen |publisher=World Health Organization Regional Office for Europe |year=1997 |page=22 |url=https://iris.who.int/handle/10665/108051 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Krūts lielākā daļa atrodas virs [[lielais krūšu muskulis|lielā krūšu muskuļa]] un to klājošās fascijas.<ref name="SEERAnatomy"/> Starp piena dziedzera audiem un krūšu fasciju atrodas vaļīgu saistaudu slānis — [[retromammārā telpa]]. Zem šīs telpas atrodas fascija un lielais krūšu muskulis; retromammārā telpa ļauj krūtij zināmā mērā pārvietoties attiecībā pret [[krūškurvja siena|krūškurvja sienu]].<ref name="StatPearlsMammary"/> Krūts forma, balstījums un kustīgums tādējādi izriet no dziedzeraudu, taukaudu, saistaudu, suspensorisko saišu un krūškurvja fasciju kopējās uzbūves.<ref name="StatPearlsMammary"/><ref name="StatPearlsBreast"/> == Attīstība pubertātes laikā == Krūšu attīstība ir viena no raksturīgākajām [[pubertāte]]s pazīmēm meitenēm un parasti viena no pirmajām redzamajām [[dzimumnobriešana]]s izpausmēm. Krūšu attīstības sākumu sauc par telarhi ({{val|en|thelarche}}).<ref name="StatPearlsPuberty">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK534827/ |title=Physiology, Puberty |author=Breehl, Logen |author2=Caban, Omar |work=StatPearls |publisher=StatPearls Publishing |date=2023-03-27 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref><ref name="MSDPubertyGirls">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.msdmanuals.com/home/women-s-health-issues/biology-of-the-female-reproductive-system/puberty-in-girls |title=Puberty in Girls |author=McLaughlin, Jessica E. |work=MSD Manual Consumer Version |publisher=Merck & Co. |date=2025-07 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Pubertātes sākumā hormonālo pārmaiņu ietekmē palielinās [[piena dziedzeris|piena dziedzera]] audi, aug un sazarojas [[piena vads|piena vadu]] sistēma, kā arī krūts apvidū palielinās [[taukaudi|taukaudu]] daudzums. Šo procesu rezultātā krūtis pakāpeniski palielinās un iegūst pieaugušai sievietei raksturīgo formu.<ref name="StatPearlsPuberty"/><ref name="SEERMammary"/> Krūšu attīstība ir saistīta ar [[hipotalāms|hipotalāma]], [[hipofīze]]s un [[olnīca|olnīcu]] hormonālās sistēmas jeb [[hipotalāma—hipofīzes—gonādu ass|hipotalāma—hipofīzes—gonādu ass]] aktivizēšanos. Hipotalāma izdalītais [[gonadotropīnu atbrīvotājhormons]] veicina [[luteinizējošais hormons|luteinizējošā hormona]] un [[folikulstimulējošais hormons|folikulstimulējošā hormona]] izdalīšanos hipofīzē, bet tie savukārt stimulē olnīcas izdalīt vairāk [[estrogēns|estrogēnu]].<ref name="StatPearlsPuberty"/> Estrogēni īpaši veicina piena vadu augšanu un sazarojumu, kā arī ietekmē krūts [[saistaudi|saistaudu]] un taukaudu attīstību. Krūšu augšanā un nobriešanā piedalās arī [[augšanas hormons]], [[insulīnam līdzīgais augšanas faktors 1]] jeb [[IGF-1]], [[progesterons]], [[prolaktīns]] un vietējie augšanas faktori. Progesterons īpaši veicina piena dziedzera daiviņu un alveolāro struktūru attīstību, savukārt augšanas hormona ietekmi daļēji nodrošina IGF-1.<ref name="EndotextBreast">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK279105/ |title=Gynecomastia: Etiology, Diagnosis, and Treatment |author=Swerdloff, Ronald S. |author2=Ng, Jason C. M. |work=Endotext |publisher=MDText.com, Inc. |date=2023-01-06 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Piena dziedzera diferenciācija turpinās vairākus gadus pēc pubertātes sākuma, bet pilnīga lobulāri alveolārās sistēmas funkcionālā nobriešana parasti notiek tikai [[grūtniecība]]s laikā.<ref name="EndotextBreast"/> Attīstoties krūtīm, mainās arī [[areola]] un [[krūtsgals]]. Krūtsgals kļūst izteiktāks, bet areola palielinās un var kļūt tumšāk pigmentēta.<ref name="StatPearlsTanner">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK470280/ |title=Tanner Stages |author=Emmanuel, Mickey |author2=Bokor, Brooke R. |work=StatPearls |publisher=StatPearls Publishing |date=2022-12-11 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Vienlaikus palielinās krūts taukaudu daudzums, kas būtiski ietekmē tās izmēru un ārējo formu.<ref name="SEERMammary"/> Krūšu attīstība abās pusēs ne vienmēr sākas un norisinās pilnīgi vienlaikus, tas ir, viena krūts var sākt augt agrāk par otru, tādēļ īslaicīga [[asimetrija]] pubertātes laikā ir normāla attīstības variācija.<ref name="StatPearlsFemaleDevelopment">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK539695/ |title=Female Development |author=Remien, Kailey |author2=Pillarisetty, Leela Sharath |work=StatPearls |publisher=StatPearls Publishing |date=2023-05-01 |language=en |access-date=2026-10-15}}</ref> Krūšu attīstības pakāpi klīniski parasti raksturo ar [[Tannera stadijas|Tannera stadijām]], kas krūšu attīstību iedala piecās pakāpēs. I stadijā krūtis atbilst pirmspubertātes stāvoklim: dziedzeraudi vēl nav sataustāmi un nedaudz izvirzīts ir tikai krūtsgals. II stadijā izveidojas tā sauktais krūts pumpurs — zem areolas kļūst sataustāmi piena dziedzera audi, bet pati areola palielinās. III stadijā krūts un areola turpina palielināties, taču to kontūras vēl nav savstarpēji nodalītas. IV stadijā areola un krūtsgals veido atsevišķu pacēlumu virs pārējās krūts kontūras. V stadijā krūts sasniedz nobriedušu formu, kad areolas pacēlums parasti iekļaujas kopējā krūts kontūrā, bet krūtsgals saglabājas izvirzīts.<ref name="StatPearlsTanner"/> Krūšu attīstības sākuma vecums, temps un galīgais izmērs cilvēkiem ievērojami atšķiras. Pubertātes sākumu un norises ātrumu ietekmē [[iedzimtība]], uzturs, vispārējais veselības stāvoklis, ķermeņa masa un hormonālās sistēmas darbība, savukārt krūšu galīgo izmēru un formu būtiski ietekmē arī taukaudu daudzums un izvietojums.<ref name="MSDPubertyGirls"/><ref name="SEERMammary"/> Tādēļ vienāda vecuma meitenēm krūšu attīstības stadija var būt atšķirīga. Vērtējot iespējamu attīstības traucējumu, ņem vērā ne tikai konkrēto stadiju, bet arī vecumu, pārējo pubertātes pazīmju secību un attīstības progresēšanas tempu.<ref name="StatPearlsPuberty"/><ref name="StatPearlsTanner"/> == Krūtis grūtniecības laikā == Sievietes krūšu attīstība turpinās arī [[grūtniecība]]s laikā, kad piena dziedzeri sagatavojas [[laktācija]]i.<ref name="PME1">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=piena-dziedzeris | title= Piena dziedzeris | publisher= neslimo.lv | accessdate= 2014. gada 3. februārī | language= latviski}}</ref> == Laktācija un zīdīšana == {{Pamatraksts|Zīdīšana}} [[Laktācija]] ir [[mātes piens|piena]] veidošanās piena dziedzeros, kas nodrošina zīdaiņa barošanu. [[Zīdainis|Zīdaiņiem]] ir [[zīšanas reflekss]], kas ļauj tiem zīst krūti un norīt pienu. [[Zīdīšana]] nodrošina zīdaini ne tikai ar uzturvielām, bet arī ar bioloģiski aktīvām un imūnās aizsardzības vielām, kas palīdz aizsargāt pret vairākām [[slimība|slimībām]] un [[infekcija|infekcijām]].<ref name="ncbi">{{tīmekļa atsauce | url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/11550600 | title=Breastfeeding protects against illness and infection in infants and children: a review of the evidence | publisher=National Center for Biotechnology Information | accessdate=2014. gada 3. februārī | language=angliski}}</ref> Zīdīšanu parasti iesaka uzsākt drīz pēc [[dzemdības|dzemdībām]]. Pirmajās dzīves nedēļās zīdaiņi parasti tiek zīdīti bieži, atbilstoši bērna vajadzībām.<ref name="umm">{{tīmekļa atsauce | url=http://umm.edu/health/medical/pregnancy/your-babys-first-few-weeks/breastfeeding-tips-for-success | title=Breastfeeding - tips for success | publisher=University of Maryland Medical Center | accessdate=2014. gada 3. februārī | language=angliski}}</ref> == Krūts saslimšanas == Viena no nozīmīgākajām ļaundabīgajām krūts slimībām ir [[krūts vēzis]].<ref name="PME2">{{tīmekļa atsauce | url=http://www.neslimo.lv/pme/?name=kruts-dziedzera-audzeji | title=Krūts dziedzera audzēji | publisher=neslimo.lv | accessdate=2014. gada 3. februārī | language=latviski}}</ref> Krūtī var veidoties arī labdabīgi audzēji un citas labdabīgas pārmaiņas. Pie biežāk sastopamajām krūts veselības problēmām pieder [[fibrocistiskas krūts pārmaiņas]] un [[mastaļģija]] jeb sāpes krūtīs. == Krūtis kultūrā un sabiedrībā == [[Attēls:Leonardo da Vinci attributed - Madonna Litta.jpg|thumbnail|upright=0.8|Leonardo da Vinči piedēvētais gleznojums ''[[Madonna Litta]]'' (15. gadsimta beigas). Zīdošās Dievmātes tēls jeb ''[[Madonna lactans]]'' kristīgajā mākslā simbolizēja mātišķību un garīgo gādību]] Līdzās anatomiskajai un fizioloģiskajai nozīmei sievietes krūtīm dažādās sabiedrībās piešķirtas arī sociālas, reliģiskas, estētiskas un seksuālas nozīmes. Šie priekšstati nav nemainīgi un dažādos laikmetos un kultūrās būtiski atšķiras.<ref name="Smith2014">{{Grāmatas atsauce |editor-last=Smith |editor-first=Merril D. |title=Cultural Encyclopedia of the Breast |publisher=Rowman & Littlefield |year=2014 |isbn=978-0-7591-2331-1 |language=en}}</ref> Krūtis var simbolizēt [[māte|mātišķību]], [[auglība|auglību]], barošanu un dzīvības uzturēšanu, vienlaikus tās var tikt uztvertas kā sievišķības, fiziskās pievilcības vai [[seksualitāte|seksualitātes]] pazīme. Šīs nozīmes var pastāvēt līdzās un nonākt savstarpējā spriedzē, tādēļ krūšu bioloģiskā funkcija un kultūras piešķirtās nozīmes ne vienmēr sakrīt.<ref name="Webb2019">{{Publikācijas atsauce |last=Webb |first=Carmen |last2=Jacox |first2=Natalie |last3=Temple-Oberle |first3=Claire |title=The Making of Breasts: Navigating the Symbolism of Breasts in Women Facing Cancer |journal=Plastic Surgery |year=2019 |volume=27 |issue=1 |pages=49–53 |doi=10.1177/2292550318800500 |language=en}}</ref> [[Vizuālā māksla|Vizuālajā mākslā]] sievietes krūtis attēlotas jau kopš [[aizvēsture]]s un sastopamas daudzu kultūru [[tēlniecība|tēlniecībā]], [[glezniecība|glezniecībā]] un citos mākslas veidos. Atkarībā no laikmeta un konteksta tās saistītas ar auglību, [[dieviete|dievietēm]], mātišķību, skaistumu vai [[erotika|erotiku]].<ref name="Smith2014"/> [[Kristīgā māksla|Kristīgajā mākslā]] izplatīts bija [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]], kas zīda [[Jēzus Kristus|Jēzu]], attēlojums, pazīstams kā ''[[Madonna lactans]]''. Šajos darbos ikdienišķā mātes un bērna darbība tika pārvērsta reliģiskas godbijības tēlā.<ref name="MetMadonna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.metmuseum.org/art/collection/search/437248 |title=Madonna and Child |publisher=The Metropolitan Museum of Art |access-date=2026-10-15 |language=en}}</ref> Zīdošas sievietes tēls Eiropas mākslā nostiprinājās arī kā kristīgās mīlestības jeb [[žēlsirdība]]s personifikācijas — ''Caritas'' — ikonogrāfisks veidols.<ref name="MetCharity">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.metmuseum.org/art/collection/search/437422 |title=Charity |publisher=The Metropolitan Museum of Art |access-date=2026-10-15 |language=en}}</ref> Priekšstati par vēlamo krūšu izmēru, formu un redzamību ir mainījušies līdz ar sabiedrības [[skaistums|skaistuma ideāliem]]. Antropoloģiskajos pētījumos skaistuma normas raksturotas kā vēsturiski un kulturāli mainīgas un saistītas arī ar sociālo vidi, reliģiju, vecumu, [[sabiedrības slānis|šķiru]] un [[dzimte (socioloģija)|dzimti]].<ref name="AnthroBeauty">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anthroencyclopedia.com/entry/beauty |last=Liebelt |first=Claudia |title=Beauty |website=The Open Encyclopedia of Anthropology |date=2026-02-15 |doi=10.29164/26beauty |access-date=2026-10-15 |language=en}}</ref> Dažos laikmetos apģērbs uzsvēris krūtis un [[dekoltē]], bet citos dominējušas normas, kas paredzējušas ķermeņa lielāku aizsegšanu. Arī viena laikmeta ietvaros ķermeņa ideāli var atšķirties pēc sociālās vides, vecuma, reliģijas un kultūras. Tādēļ nav viena universāla vai vēsturiski nemainīga priekšstata par “ideālu” krūšu formu vai izmēru.<ref name="AnthroBeauty"/> Krūšu ārējo izskatu un sabiedrisko uztveri būtiski ietekmējis arī [[apģērbs]]. Eiropā vairākus gadsimtus sievietes ķermeņa silueta veidošanai tika izmantotas [[korsete]]s un citi balstoši apģērba elementi. 20. gadsimtā plaši izplatījās [[krūšturis]]. Tā konstrukcija un forma mainījās līdz ar [[mode]]s tendencēm — no krūtis saplacinošiem 20. gadu modeļiem līdz 20. gadsimta vidus krūšturiem, kas izteikti veidoja un izcēla krūšu formu.<ref name="VAMShaping">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vam.ac.uk/articles/shaping-the-body-from-corsets-to-bullet-bras |last=Lynn |first=Eleri |title=Shaping the body: from corsets to bullet-bras |website=Victoria and Albert Museum |date=2024-04-17 |access-date=2026-10-15 |language=en}}</ref> Dažādos periodos krūšturi izmantoti gan krūšu atbalstīšanai, gan to vizuālai palielināšanai, samazināšanai, pacelšanai vai citādai formas pārveidošanai. Apģērba mode tādējādi ne tikai reaģē uz pastāvošajiem ķermeņa ideāliem, bet arī palīdz tos veidot.<ref name="VAMShaping"/> Īpaša sociāla nozīme ir [[zīdīšana]]i publiskā vietā. Lai gan zīdīšana ir saistīta ar krūts bioloģisko funkciju, tās pieņemamība publiskajā telpā dažādās sabiedrībās un sociālajās grupās atšķiras. Dažviet publiska zīdīšana tiek uztverta kā parasta bērna aprūpes daļa, savukārt citviet no sievietēm tiek sagaidīta krūts aizsegšana vai īpaša diskrētuma ievērošana.<ref name="Grant2022">{{Publikācijas atsauce |author=Grant, Aimee; Pell, Bethan; Copeland, Lauren; Brown, Amy; Ellis, Rebecca; Morris, Delyth; Williams, Denitza; Phillips, Rhiannon |title=Views and experience of breastfeeding in public: A qualitative systematic review |journal=Maternal & Child Nutrition |year=2022 |volume=18 |issue=4 |pages=e13407 |doi=10.1111/mcn.13407 |language=en}}</ref> Šādu attieksmi ietekmē vietējās [[kailums|kailuma]], pieklājības un seksualitātes normas, kā arī tas, cik lielā mērā sievietes krūts konkrētajā kultūrā tiek uztverta galvenokārt kā seksuāla ķermeņa daļa.<ref name="Grant2022"/> Krūšu [[seksualizācija]] ir izteikta daudzos mūsdienu plašsaziņas līdzekļos, kuros tās tiek izmantotas [[reklāma|reklāmā]], [[izklaide|izklaidē]] un modē kā sievietes seksuālās pievilcības simbols.<ref name="Smith2014"/> Tomēr seksualizācijas pakāpe nav universāla. Dažādās sabiedrībās un vēsturiskajos laikmetos sievietes krūšu atkailināšana var būt uztverta gan kā seksuāli nozīmīga, gan kā ikdienišķa, funkcionāla vai konkrētajam sociālajam kontekstam pieņemama.<ref name="Bagdia2024">{{Publikācijas atsauce |author=Amitkumar M. Bagdia et al. |title=The Social Area of the Breast: An Evolution Through Cultures and Centuries |journal=Aesthetic Surgery Journal Open Forum |year=2024 |volume=6 |pages=ojae095 |doi=10.1093/asjof/ojae095 |language=en}}</ref> Arī sabiedriskās un tiesiskās normas attiecībā uz sieviešu un vīriešu [[krūškurvis|krūškurvja]] atkailināšanu bieži ir atšķirīgas, un šīs atšķirības kļuvušas par diskusiju tematu saistībā ar [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un [[ķermeņa autonomija|ķermeņa autonomiju]].<ref name="HarvardTopless">{{Tīmekļa atsauce |url=https://harvardlawreview.org/blog/2019/09/female-breasts-gender-equality-and-originalism/ |title=Female Breasts, Gender Equality, and Originalism |website=Harvard Law Review |date=2019-09-26 |access-date=2026-10-15 |language=en}}</ref> Kultūras priekšstati par krūtīm ietekmē arī [[ķermeņa tēls|ķermeņa tēlu]] — cilvēka uztveri un vērtējumu par savu ķermeni. Krūšu izmēra un formas vērtējums ir saistīts ar plašākiem skaistuma ideāliem, sociālo salīdzināšanu un priekšstatiem par sievišķību.<ref name="SpringerBreastImage">{{Tīmekļa atsauce |url=https://link.springer.com/rwe/10.1007/978-3-031-08956-5_2533-1 |last=Young |first=Anna |last2=Malinoski |first2=Nicole |last3=Frederick |first3=David A. |title=Breasts: Body Image Satisfaction |website=Encyclopedia of Sexual Psychology and Behavior |publisher=Springer |date=2026-05-14 |doi=10.1007/978-3-031-08956-5_2533-1 |access-date=2026-10-15 |language=en}}</ref> Mode, reklāma un plašsaziņas līdzekļos izplatīti idealizēti ķermeņa attēlojumi var veicināt neapmierinātību ar ķermeni, pašobjektifikāciju un šauru skaistuma normu pārņemšanu.<ref name="Dai2025">{{Publikācijas atsauce |last=Dai |first=Yao |last2=Zhu |first2=Zhixuan |last3=Yuan Guo |first3=Wu |title=The impact of advertising on women’s self-perception: a systematic review |journal=Frontiers in Psychology |year=2025 |volume=15 |pages=1430079 |doi=10.3389/fpsyg.2024.1430079 |language=en}}</ref> Šādi priekšstati var attiekties arī uz vēlamo krūšu izmēru, formu un simetriju, lai gan dabiskā anatomiskā daudzveidība ir ļoti plaša. Neapmierinātība ar krūšu izskatu dažiem cilvēkiem var būt saistīta ar pazeminātu [[pašvērtējums|pašvērtējumu]] un negatīvāku attieksmi pret savu ķermeni.<ref name="SpringerBreastImage"/> Līdztekus tradicionālajiem skaistuma standartiem mūsdienu sabiedrībā pastāv arī [[ķermeņa pozitīvisms|ķermeņa pozitīvisma]] kustība, kas uzsver ķermeņu daudzveidības pieņemšanu un kritiski vērtē vienveidīgus ārējā izskata ideālus.<ref name="Griffin2022">{{Publikācijas atsauce |last=Griffin |first=Meridith |last2=Bailey |first2=Katie A. |last3=Lopez |first3=Kimberly J. |title=#BodyPositive? A critical exploration of the body positive movement within physical cultures taking an intersectionality approach |journal=Frontiers in Sports and Active Living |year=2022 |volume=4 |pages=908580 |doi=10.3389/fspor.2022.908580 |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{anatomija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Orgāni]] [[Kategorija:Sievietes reproduktīvā sistēma]] [[Kategorija:Ginekoloģija]] 8hbt3lfb2fvfrusmqt4ozcuov2grzm2 0 111586 4536458 3280664 2026-10-15T19:37:24Z Treisijs 347 4536458 wikitext text/x-wiki '''Krūtis''' var būt: * [[kukaiņu krūtis]], * [[krūškurvis]], ** [[cilvēka krūškurvis]], * [[sievietes krūtis]], * [[vīrieša krūtis]]. {{Nozīmju atdalīšana}} rd8uzpvqycv1cf09dq44a30r962mbh9 0 111588 4536609 873202 2026-10-16T10:57:03Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Krūts]] to [[Sievietes krūtis]] 4536609 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sievietes krūtis]] 66pp9rdfx06p5rr2vr8ri80y0v9j4jg 0 111590 4536610 873205 2026-10-16T10:57:13Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Krūts]] to [[Sievietes krūtis]] 4536610 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sievietes krūtis]] 66pp9rdfx06p5rr2vr8ri80y0v9j4jg 0 117107 4536501 991512 2026-10-16T04:14:18Z Biafra 13794 Angeliki Roka 4536501 wikitext text/x-wiki '''Roka''' var būt: * [[roka]] — augšējā brīvā ekstremitāte; * [[plauksta]] — daļa no rokas, augšējās brīvās ekstremitātes; * [[Angeliki Roka]]. {{Uzvārds}} {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 6bzisrlaqbee3nhgcnm4r1y3l1dig3z 0 120140 4536451 4514797 2026-10-15T18:51:32Z ZANDMANIS 91184 /* CIP direktori */ 4536451 wikitext text/x-wiki {{Infobox government agency | agency_name = Centrālā izlūkošanas pārvalde | motto = <small>(Oficiālais):</small> ''The Work of a Nation. The Center of Intelligence.''<br /><small>(Neoficiālais):</small> And ye shall know the truth and [[Veritas vos liberabit|the truth shall make you free]].<ref>{{cite web |url=https://www.cia.gov/news-information/featured-story-archive/ohb-50th-anniversary.html |title=CIA Observes 50th Anniversary of Original Headquarters Building Cornerstone Laying |website=Central Intelligence Agency |access-date=September 18, 2012 |archive-date=March 24, 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100324152925/https://www.cia.gov/news-information/featured-story-archive/ohb-50th-anniversary.html }}</ref> | picture = Aerial view of the Central Intelligence Agency headquarters, Langley, Virginia - Corrected and Cropped.jpg | picture_width = | picture_caption = [[Džordža Buša izlūkošanas centrs]]<br />[[Lenglija]], [[Virdžīnija]], [[ASV]] | logo = Flag of the United States Central Intelligence Agency.svg | logo_width = 200 | logo_caption = Centrālās izlūkošanas pārvaldes karogs | seal = Seal of the Central Intelligence Agency.svg | seal_width = 200 | seal_caption = Centrālās izlūkošanas pārvaldes zīmogs | formed = 1947. gada 18. septembrī | agency_type = [[Neatkarīgā aģentūra]] (daļa no [[ASV Izlūkdienestu apvienība]]s) | preceding1 = [[Stratēģisko dienestu pārvalde]]<ref>{{cite web |url=https://www.cia.gov/about-cia/history-of-the-cia/index.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20070612182023/https://www.cia.gov/about-cia/history-of-the-cia/index.html|archive-date=June 12, 2007 |title=History of the CIA |publisher=Central Intelligence Agency |access-date=March 28, 2014}}</ref> | jurisdiction = | headquarters = [[Džordža Buša izlūkošanas centrs]]<br />[[Lenglija]], [[Virdžīnija]], [[ASV]] | coordinates = {{Coord|38|57|07|N|77|08|46|W|type:landmark_region:US-VA|display=inline,title}} | employees = 21 575 (aptuveni) | budget = $15 miljardi (2013)<ref name="wp20130829">{{cite news |url=https://www.washingtonpost.com/world/national-security/black-budget-summary-details-us-spy-networks-successes-failures-and-objectives/2013/08/29/7e57bb78-10ab-11e3-8cdd-bcdc09410972_story.html |date=August 29, 2013 |first1=Barton |last1=Gellman |first2=Greg |last2=Miller |newspaper=[[The Washington Post]] |title=U.S. spy network's successes, failures and objectives detailed in 'black budget' summary |access-date=August 29, 2013 |archive-date=September 1, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130901013422/http://www.washingtonpost.com/world/national-security/black-budget-summary-details-us-spy-networks-successes-failures-and-objectives/2013/08/29/7e57bb78-10ab-11e3-8cdd-bcdc09410972_story.html}}</ref><ref>{{cite web |url=http://www.cato.org/publications/commentary/cia-budget-unnecessary-secret |title=CIA Budget: An Unnecessary Secret |author-link=Dave Kopel |first=Dave |last=Kopel |date=July 28, 1997 |website=[[Cato Institute]] |access-date=April 15, 2007 |archive-date=February 14, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210214094135/https://www.cato.org/commentary/cia-budget-unnecessary-secret}}</ref><ref>{{cite news |url=https://fas.org/sgp/news/1999/11/wp112999.html |title=Cloak Over the CIA Budget |date=November 29, 1999 |newspaper=The Washington Post |via=[[Federation of American Scientists]] |access-date=July 4, 2008 |archive-date=September 16, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180916084055/https://fas.org/sgp/news/1999/11/wp112999.html}}</ref> | chief1_name = [[Džons Retklifs]] | chief1_position = [[CIP Direktors|Direktors]] | chief2_name = [[Maikls Ellis]] | chief2_position = [[CIP Izpilddirektors|Izpilddirektors]] | chief3_name = nav | chief3_position = Ģenerālpadomnieks | chief4_name = | chief4_position = | chief5_name = | chief5_position = | chief6_name = | chief6_position = | chief7_name = | chief7_position = | chief8_name = | chief8_position = | chief9_name = | chief9_position = | parent_agency = | parent_department = | website = {{URL|https://cia.gov}} }} {{Informācijas izklāsts}} '''Centrālā izlūkošanas pārvalde''' ({{val|en|The Central Intelligence Agency}}), saīsinājumā '''CIP''' (''CIA''), ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] valdības institūcija, kuras galvenais uzdevums ir apkopot un analizēt informāciju par citās valstīs notiekošo, par ārvalstu organizācijām un iedzīvotāju darbību. CIP ir nozīmīgākā ASV [[izlūkošana]]s aģentūra. CIP ir izveidota {{dat|1947|9|18||bez}}, no izformētās [[Stratēģisko dienestu pārvalde]]s. Un tās galvenā mītne atrodas ASV galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]], [[Lenglija|Lenglijā]]. Kopš 2025. gada 23. janvāra CIP vadītājs ir politiķis un jurists [[Džons Retklifs]].<ref>{{Cite web |url=https://www.nytimes.com/2025/01/23/us/politics/john-ratcliffe-cia-director-trump.html |title=John Ratcliffe Confirmed as C.I.A. Director |date=January 23, 2025 |last=Barnes |first=Julian |work=[[The New York Times]] |access-date=March 28, 2026}}</ref> == Darbības mērķi == Kad tika ierosināta CIP izveide, tās mērķis bija izveidot informācijas centru ārvalstu izlūkošanas datu vākšanai, analīzei, novērtēšanai, izplatīšanai un slepenu operāciju veikšanai. Sākot ar 2013. gadu, CIP bija piecas darbības prioritātes: * Terorisma apkarošana * [[Masu iznīcināšanas ierocis|Masu iznīcināšanas ieroču]] neizplatīšana * Indikācijas un brīdinājumi augstākajiem politikas veidotājiem * [[Pretizlūkošana]] * [[ASV militārās kiberoperācijas|Kiberizlūkošana]] == CIP direktori == * Porters Goss (2005. gada 21. aprīlis — 2006. gada 26. maijs) * Maikls Heidens (2006. gada 30. maijs — 2009. gada 12. februārī) * Leons Panetta (2009. gada 12. februāris — 2011. gada 30. jūnijs) * [[Deivids Petreuss]] (2011. gada 6. septembris — 2012. gada 10. novembris) * Džons Brenans (2013. gada 8. marts — 2017. gada 20. janvāris) * [[Maiks Pompeo]] (2017. gada 23. janvāris — 2018. gada 13. marts) * [[Džīna Haspela]] (2018. gada 17. maijs — 2021. gada 20. janvāris) * [[Viljams Bērnss]] (2021. gada 19. marts — 2025. gada 20. janvāris) * [[Džons Retklifs]] (2025. gada 23. janvāris —) == Sadarbība ar [[SAB]] == Latvijas Satversmes Aizsardzības Birojs veic plašu sadarbību izlūkošanas, pretizlūkošanas un nacionālās drošības jomās ar NATO biedriem, t.sk. ASV, kā arī veic praktisku pretizlūkošanas darbu kopā ar CIP.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sab.gov.lv/?a=s&id=29|title=STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA|last=SAB oficiālā mājas lapa|first=|access-date=|date=12.05.2018}}</ref> == CIP arhīvi par spiegu spēlēm Latvijā == 2017. gadā internetā tika publicēti simtiem tūkstošu atslepenotu Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) ziņojumu, tai skaitā arī par izlūku aktivitātēm okupētajā Latvijā. Lielā interese par Latviju tika saistīta ar to, ka Latvijas teritorija bija ļoti vērtīga kā bāze informācijas vākšanai par pārējo Padomju Savienību. Otrkārt, amerikāņi bija ieinteresēti saglabāt "pretpadomju fermentu": parādīt vietējiem, ka viņi nav aizmirsti, un palīdzēt [[Latvijas nacionālie partizāni|mežabrāļiem]]. Šie materiāli pavēruši plašu izpētes lauku vēsturniekiem, kas interesējas par Aukstā kara [[Spiegošana|spiegu]] spēlēm. Latvijas vēsturnieks [[Zigmārs Turčinskis]] dažus no tiem vērtē kritiski, jo uzskata, ka Rietumu izlūkdienestiem tika pasniegta Latvijas PSR pretizlūkošanas dienesta [[dezinformācija]], uz kuras viņi uzķērās un vairs nevarēja atbrīvoties.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/auksta-kara-spiegu-speles-ko-vesturniekiem-atklaj-atslepenotie-cip-arhivi.a259771/|title=Aukstā kara spiegu spēles: ko vēsturniekiem atklāj atslepenotie CIP arhīvi|last=Rozenberga|first=Māra|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-18|date=2017-12-05|language=lv}}</ref> Jebkuri iesūtīti aģenti uzreiz nonāca padomju pretizlūkošanas kontrolē, apgalvoja Turčinskis. Līdz 1950. gadu sākumam CIP savā darbībā pārsvarā balstījās uz savu britu koļēģu informāciju. Bet briti nebija īpaši veiksmīgi: aģentus, kurus jau no 1940. gadu vidus viņi mēģināja iesūtīt Latvijas PSR, faktiski visus pārvervēja vai labākajā gadījumā piemuļķoja. No 1952.g. amerikāņi sāka infiltrēt aģentus caur Zviedriju.<ref name=":0" /> Slepenu aģentu iesūtīšanu amerikāņi pārtrauca 1950. gadu vidū, turpmākajos gados koncentrējoties uz legāliem tūristu, jūrnieku un citu aiz "dzelzs priekškara" pabijušo iztaujāšanas veidiem. Iesaistītās valstis, izņemot amerikāņus, pagaidām savus izlūkdienestu arhīvus atvērušas ļoti mazā mērā. === Programma RedSox === 1949. gadā CIP Padomju Krievijas (SR) nodaļa uzsāka [[Programma "RedSox" (1949-1954)|programmu "RedSox"]], lai iesūtīt PSRS teritorijā nelegālos aģentus. Kopumā ''RedSox'' ietvaros tika veiktas sešas nelegālo aģentu iesūtīšanas operācijas ar kodifikāciju AE, kas apzīmēja PSRS teritoriju — Latvijā (projekti AECOB / ZRLYNCH), Lietuvā (projekti AEGEAN / AECHAMP), Igaunijā (projekti AEROOT / AEBASIN), Ukrainā (projekts AERODYNAMIC), Baltkrievijā (projekts AEQUOR) un Krievijā (projekti AESAURUS / AENOBLE). No iesūtītiem vismaz 85 CIA aģentiem atgriezās tikai trīs, vienu no tiem CIA turēja aizdomās kā dubultaģentu. No 1951. gada 25. decembra mainījās prioritātes padomju pretizlūkošanā: par galveno pretdarbības virzienu kļuva nevis Lielbritānija, bet ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kgb-slepenie-arhivi.-spiegu-speles-latvija-cia-agenti-psrs-dienesta.a261845/|title=KGB slepenie arhīvi. Spiegu spēles Latvijā: CIA aģenti PSRS dienestā|last=Turčinskis|first=Zigmārs|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-18|date=2017-12-23|language=lv}}</ref> Programma tika izbeigta 1954. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV izlūkošanas aģentūras]] q3dk163yurynkqahzcyjjsas1q6yewi 0 122544 4536617 4504807 2026-10-16T11:23:17Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]] 4536617 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Persona | attēls = Attēls:Ingmar Bergman - Persona.jpg | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = '''Persona''' | žanrs = | valsts = {{SWE}} | režisors = [[Ingmars Bergmans]] | producents = Ingmars Bergmans | scenārija autors = Ingmars Bergmans | galvenajās lomās = * [[Bibi Andešone]] * [[Līva Ulmane]] | mūzika = | izdošanas laiks = {{filmas datums|1966|10|18}} | ilgums = 85 minūtes | valoda = [[zviedru valoda|zviedru]] | budžets = | imdb = 0060827 | operators = [[Svens Nīkvists]] }} "'''Persona'''" ({{val|sv|'''Persona'''}}) ir zviedru režisora [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] 1966. gadā uzņemta filma ar [[Bibi Andešone|Bibi Andešoni]] un [[Līva Ulmane|Līvu Ulmani]] galvenajās lomās. Bergmans šo filmu uzskata par vienu no svarīgākajām filmām savā karjerā.<ref name="vermilye">{{Grāmatas atsauce|pages=123|url=http://books.google.com/?id=hk-t7fseGQIC&pg=PA123&vq=%22persona+saved+my+life%22&dq=%22Ingmar+Bergman:+His+Life+and+Films%22|author= Jerry Vermilye|title=Ingmar Bergman: His Life and Films|publisher=McFarland|date=2002|isbn=0786411600|location=Jefferson, NC and London}}</ref> Filma stāsta par divu sieviešu sastapšanos: Elizabete Voglere ir teātra aktrise, kura kādu dienu kļūst mēma, bet Māsa Alma ir medmāsa, kas rūpējas par viņu nelielā mājā jūras krastā. Abu sieviešu dzīves ir savā veidā saistītas: Alma ir uztaisījusi abortu un nožēlo to, bet Elizabete ir mēģinājusi nesekmīgi veikt abortu un tagad nožēlo savu pieķeršanos dēlam; Alma ir saderinājusies ar vīrieti, kas viņu vienmēr nosoda, bet Elizabete ir precējusies ar vīrieti, kas ir ārkārtīgi uzticīgs un viņu dievina. Abu tēlu vārdi tulkojas kā Dvēsele un Putnēns, simbolizējot filmas motīvus: jaunā un naivā Alma sastopas ar skarbo un auksto Elizabeti. Bergmans sarakstīja "Persona" deviņās nedēļās — laikā, kad atlaba no [[pneimonija|plaušu karsoņa]].<ref>New Ingmar Bergman Film Set for Fall of '66 Premiere." ''[[The New York Times|New York Times]]'', {{dat|1965|7|17}}: 14.</ref> Filmēšanas procesa laikā Bergmans šo filmu vēlējās nosaukt ''Mazliet no kinematogrāfijas''. Pēc Bergmana producenta ierosinājuma nosaukums vēlāk tika mainīts.<ref>Fleisher, Frederic. A bit of cinematogrpahy. Christian Science Monitor, {{dat|1966|11|11}}: 8.</ref> ''Persona'' ir [[minimālisms|minimālistiska]] filma: tikai pieci aktieri parādās uz ekrāna un tikai Andešone un Ulmane parādās vairāk par vienu minūti. Lai arī Elizabete Voglere uz ekrāna parādās visvairāk, visas filmas gaitā viņa izrunā tikai 14 vārdus. Filmā netiek izmantotas liekas butaforijas, ir redzamas tikai tās lietas, ko tēli izmanto filmas gaitā. Vizuālajā attēlojumā dominē ļoti lieli kontrasti: tumšie mājas skati tiek piesātināti ar spēcīgu saules gaismu, kas izpludina attēlu, aktieri ir tērpušies melnā apģērbā, ar vienkāršām frizūrām un bez grima. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [http://www.kinoeye.org/02/15/shaw15.php Galveno tēlu detalizēts apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100613190147/http://www.kinoeye.org/02/15/shaw15.php |date={{dat|2010|06|13||bez}} }} {{en ikona}} {{filma-aizmetnis}} {{Ingmars Bergmans}} [[Kategorija:1966. gada filmas]] [[Kategorija:Zviedrijas filmas]] [[Kategorija:Ingmara Bergmana filmas]] [[Kategorija:Avangarda un eksperimentālās filmas]] 59od0u35xmhdfyhtm8273f0f1b1c3jg 0 122760 4536420 4535110 2026-10-15T15:37:59Z MC2013 40125 4536420 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Vensāns Kasels | vārds_orig = ''Vincent Cassel'' | attēls = Vincent Cassel Cannes 2018.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Kasels 2018. gadā | dz. vārds = Vensāns Krošons | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1966|11|23}} | dz. vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], [[kinorežisors]] | darbības gadi = 1987—pašlaik | dzīvesbiedrs = * [[Monika Belluči]] (1999—2013, šķīrušies) * Tīna Kunakeja (2018—2023, šķīrušies) | mājaslapa = http://www.vincentcassel.com | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = 2009: ''[[Mesrine]]'' (2008) | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Vensāns Kasels''' ({{val-fr|Vincent Cassel}}; dzimis {{dat|1966|11|23}}) ir [[franči|franču]] aktieris un kinorežisors. Kasels piedzima [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]] franču aktiera [[Žans Pjērs Kasels|Žana Pjēra Kasela]] (1932—2007) ģimenē. Tēvs bija Francijā populārs aktieris, īpaši pazīstams ar lomām 1960-gadu komēdijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/2007/04/21/obituaries/21cassel.html|title=Jean-Pierre Cassel, 74, Actor Who Starred in ’60s French Comedies, Dies|publisher=[[The New York Times]]}}</ref> Vensāns Kasels uzsāka aktiera karjeru 1987. gadā. Kļuva plašāk pazīstams pēc lomas atveidošanas franču režisora [[Metjū Kasovics|Metjū Kasovica]] filmā ''[[La Haine]]'' (1995). Par šo lomu tika nominēts divām [[Cēzara balva|Cēzara balvām]]. Vēlreiz tika nominēts Cēzara balvai par lomu filmā ''[[Read My Lips]]'' (''Sur mes lèvres'', 2001). Cēzara balvu ieguva par [[gangsteris|gangstera]] [[Žaks Merins|Žaka Merina]] (''Jacques Mesrine'') atveidošanu filmā ''[[Mesrine]]'' (filma divās daļās: [[Žaks Mesrins: Nāves instinkts]]" (''L'instinct de mort''), "[[Žaks Mesrins: Valsts ienaidnieks Nr. 1]]" (''L'ennemi public n°1''), 2008).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ohnotheydidnt.livejournal.com/37682127.html|title=Vincent Cassel interview for Mesrine|publisher=Oh No They Didn't!|access-date={{dat|2015|07|25||bez}}|archive-date={{dat|2016|05|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160503081921/http://ohnotheydidnt.livejournal.com/37682127.html}}</ref> Kasels divreiz nominēts [[Eiropas Kino balva]]i (kategorijā ''Audience Award'') — par lomām filmās ''[[The Crimson Rivers]]'' (''Les rivières pourpres'', 2000) un ''Read My Lips''. Kasels ir spēlējis lomas vairākās plaši pazīstamās filmās: "[[Dzīvoklis (1996. gada filma)|Dzīvoklis]]" (''L'Appartement''; 1996), "[[Elizabete (filma)|Elizabete]]" (1998), "[[Vilku brālība]]" (''Le pacte des loups''; 2001), "[[Neatgriezeniskais]]" (2002), "[[Oušena ducis]]" (2003), "[[Oušena velna ducis]]" (2007), "[[Austrumu solījumi]]" (2007), "[[Melnais gulbis (filma)|Melnais gulbis]]" (2010), "[[Bīstamā metode]]" (2011), "[[Transā]]" (2013), "[[Skaistule un Briesmonis (2014. gada filma)|Skaistule un Briesmonis]]" (''Beauty and the Beast''; 2014), "[[Bērns Nr. 44]]" (2015), "[[Visu stāstu stāsts]]" (2015), ''[[Partisan]]'' (2015), "[[Tas neveiklais brīdis]]" (''Un moment d'égarement''; 2015), "[[Īpašie]]" (2019). == Personīgā dzīve == Piedaloties filmā "[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]", Kasels satika aktrisi [[Monika Belluči|Moniku Belluči]]. Viņi apprecējās 1999. gadā. Ģimenē piedzima divas meitas. 2013. gada augustā Kasels un Belluči paziņoja par šķiršanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.huffingtonpost.com/2013/08/26/monica-bellucci-vincent-cassel-divorce-splitting_n_3817219.html|title=Monica Bellucci, Vincent Cassel To Divorce After 14 Years|publisher=The Huffington Post}}</ref> Kasels aizraujas ar [[Cīņas māksla|cīņas mākslu]] [[Kapueira|kapueiru]], kas ir noderējis arī filmējoties lomās, piemēram, filmā "[[Oušena ducis]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.huffingtonpost.com/thelma-adams/vincent-cassel-a-qa-with-_b_795864.html|title=Vincent Cassel: A Q&A With the Black Swan Star|publisher=The Huffington Post}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20081218054635/http://www.vincentcassel.com/ Oficiālā mājaslapa] {{fr ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kasels, Vensāns}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Franču kinoaktieri]] [[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]] e8bg6s0pint21uahl8vov2wylkqfdp5 0 126557 4536383 4313281 2026-10-15T13:14:15Z Ivario 51458 Vēsture 4536383 wikitext text/x-wiki {{Ģerboņa infokaste |nosaukums = Kuldīgas ģerbonis |attēls = Kuldiga COA.svg |attēla_platums = 200 |īpašnieks = Kuldīgas pilsēta |ieviests = {{dat|1938|9|30||bez}} |pušķis = |vainags = |ķivere = |vairogs = sarkanā laukā sudraba [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svētās Katrīnas]] tēls ar mocekļa kroni galvā, stilizētu moku ratu un lūgšanas krellītēm "rožukroni" labajā rokā un ar zobenu kreisajā rokā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |title=Kuldīga. Pilsētas simboli |access-date={{dat|2010|09|15||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110517015120/http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 }}</ref> |turētāji = |pamatne = |devīze = |ordeņi = |citi_elementi = |agr_versijas =[[Attēls:Kuldīgas apriņķa ģerbonis.svg|50px]] [[Attēls:Goldingen.gif|50px]] |lietojums = }} '''Kuldīgas pilsētas ģerbonis''' ir viens no [[Kuldīga]]s pilsētas oficiālajiem simboliem. Ģerbonis, kura pirmsākumi meklējami 1681. gadā, savā pašreizējā izskatā apstiprināts {{dat|1938|9|30||bez}}.<ref name="1938g">[http://heraldicum.ru/latvija/texts/1938_towns.doc Latvijas Valsts prezidenta 169. lēmums, 21.10.1938.]</ref><ref name=":1">Grots, Ādolfs. Ducatuum Curlandiae et Semigalliae nec non Districtus Regii Piltensis Tabula Geographica. Berlin, 1770 (LVVA, Collection 6828, Inventory 2, File 208).</ref> == Heraldiskais apraksts == Kuldīgas ģerbonī uz sarkana fona [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svētās Katrīnas]] tēls ar mocekļa kroni galvā, stilizētu [[moku rats|moku ratu]] un lūgšanas krellītēm ([[rožukronis|"rožukroni"]]) labajā rokā un [[zobens|zobenu]] kreisajā rokā. Svētā Katrīna (Aleksandrijas Katrīna) ir [[Kuldīga]]s pilsētas aizgādne. Viduslaikos Svēto Katrīnu uzskatīja par garīga darba darītāju - teologu, filozofu, advokātu un studentu aizstāvi. Leģenda vēsta par dievbijīgu meiteni Katrīnu (grieķu: "tīrā", "šķīstā"), kas dzīvojusi 4. gadsimtā [[Aleksandrija|Aleksandrijā]] un krājusi naudu pilsētas baznīcas būvei, taču apmelota un sodīta uz moku rata par sakariem ar nelabo. Pēc nāves tā tomēr attaisnota un nosaukta par svēto. Ar mocekļa kroni galvā, moku ratu un zobenu rokās tā attēlota medaljonā virs Kuldīgas [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca|Katrīnas baznīcas]] sānu ieejas. == Ģerboņa vēsture == [[1681. gads|1681. gadā]] [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Jēkabs Ketlers]] Kuldīgas pilsētai piešķīra tās pirmo ģerboni, kurā bija attēlota uz puķēm un augiem noklātas zemes stāvoša Sv. Katrīna ar rokā paceltu moku ratu un lūgšanu krellēm, bet otrā rokā turētu zobenu, kuru sāka izmantot pilsētas zīmogos. Precīzas tā krāsas nav zināmas, taču hercogistes 1770. gada kartē pēc ģerboņa melnbaltā grafiskā krāsu attēlojuma pieļaujams, ka Sv. Katrīnas tēls un zeme bijusi no sudraba, bet vairoga lauks – zaļš.<ref name=":1" /> [[1846. gads|1846. gada]] 11. martā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] varasiestādes pieņēma izmainītu ģerboņa vairogu – Sv. Katrīnas tēlu ietērpa mantijā, rats un zobens tika nolaists un atbalstīts pret zemi, vairoga lauks kļuva sarkans, bet zeme iekrāsota zaļa.<ref>''Продолжение Свода местных узаконений губерний остзейских'' (по 1-е января 1853). Санкт-Петербург, 1853, С. 60 (№ 19, 19816, krievu)</ref> Latvijas Republikas Heraldiskā komiteja [[1925. gads|1925. gada]] 31. oktobrī nolēma pieņemt pilsētai citu ģerboni. Tā vairogā uz zila lauka sudrabā tika attēlota [[Venta]] un divas sudraba zivis ([[Lasis|laši]]). Tā apraksts: "Zils lauks, no kreisās puses šķērsām dalīts ar sudraba lauztu baļķi. Katrā zilā daļā sudraba zivs."<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/50493|title=Latvijas ģerboņu līnijas 1918 — 1940|last=Lukša|first=Aloizs|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2026-10-15|date=1998-10-29|language=lv}}</ref> Tomēr 1937. gadā Kuldīgas pilsētas valdei un Heraldiskajai komitejai radās vēlme atjaunot pilsētas vēsturiski izmantotā ģerboņa tēlu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/LNarhivs/posts/pfbid02CsL7d8sTNGXeXoJVyYQ4XgjWcPJgRzt35V2tjufTaFKPNYZbVC6ME8Do2qYMrouol|title=Vai zināji, ka Kuldīgai vairāk nekā 10 gadus bija cits ģerbonis? - Latvijas Nacionālais arhīvs|website=[[Facebook]]|date=2025-12-30}}</ref> [[1938. gads|1938. gada]] [[30. septembris|30. septembrī]] tika apstiprināts jauns pilsētas ģerbonis, kurš balstīts uz 1681. gada ģerboņa attēlu (izņemot ziediem klāto zemi, kuras vairogā vairs nav), bet izmantoja 1846. gada ģerboņa krāsas un metālus.<ref name=":2" /> 1925. gadā pieņemto ģerboni piešķīra [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķim]], bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas - [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas rajonam]].<ref name=":3" /> == Padomju okupācijas laika emblēma == [[Latvijas padomju okupācija|Padomju okupācijas]] laikā, kad pilsētas ģerboni lietot bija aizliegts, 1960. gados sākās mēģinājumi radīt ģerboņiem līdzīgus simbolus (brīžiem sauktus par "vizītkartēm") sociālistiskās heraldikas stilā. 1970. gada 20. jūnijā laikrakstā "[[Padomju Dzimtene]]" publicēja emblēmu, kuras autors bija [[Voldemārs Ķēniņš]]. Tajā uz stilizēta [[Latvijas PSR karogs|LPSR karoga]] fona (viļņiem simbolizējot [[Venta|Ventas]] upi) bija redzams [[Kuldīgas ķieģeļu tilts|Ventas ķieģeļu tilta]] siluets un piecstaru zvaigznes kontūra zelta krāsā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/414753-vakara-zinas-izkemotie-latvijas-pilsetu-gerboni.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Izķēmotie Latvijas pilsētu ģerboņi|website=nra.lv|access-date=2023-08-27|date=2023-05-18|language=lv}}</ref> Sākoties Trešajai Atmodai, no šāda veida emblēmām sāka atteikties, atjaunojot pirmsokupācijas laika ģerboņus.<ref name=":4" /> == Galerija == <gallery> Attēls:Гольдинген 1846 из Винклера.jpg|1846. gada ģerboņa apraksts Attēls:Latvia-Kuldiga (obverse).gif|2002. gada [[Latvijas Banka|Latvijas Bankas]] 1 [[Lata piemiņas monētas|lata piemiņas monēta]] "Goldingen" ar mūsdienu ģerboņa attēlu </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{heraldika-aizmetnis}} {{Latvijas pilsētu ģerboņi}} [[Kategorija:Kuldīga|Gzerbonis]] kqo6ird28c7r131tze4ajy0csmzcwgb 0 131860 4536535 4220854 2026-10-16T04:57:25Z Pirags 3757 /* Lielākās pietekas */ 4536535 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Oka | citvaloda = ru | oriģinālnosaukums = Ока | citvaloda1 = | oriģinālnosaukums1= | attēls = NN Spit from Fedorovskogo Embankment 08-2016 img2.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Okas ieteka [[Volga|Volgā]] | vietaskarte = Krievijas Eiropas daļa | reljefs = jā | kartes_izmērs = | izteka = Viduskrievijas augstiene | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Volga]] | baseina_valstis = {{RUS}} | tek_caur = | garums = 1498,6 | iztekas_augstums = 226 | ietekas_augstums = 67 | kritums = 139 | caurtece = 1258 | caurtece_vieta = [[Gorbatova]] | gada_notece = 41 | baseins = 245 000 | baseins_latvijā = | pietekas = | sāk_plat_d=52 | sāk_plat_m=21 | sāk_plat_s=44.8 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=36 | sāk_gar_m=13 | sāk_gar_s=20.2 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=19 | iet_plat_s=56 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=43 | iet_gar_m=58 | iet_gar_s=51 | iet_gar_EW=E }} '''Oka''' ({{val|ru|Ока}}) ir upe [[Krievija]]s Eiropas daļā, lielākā no [[Volga]]s labā krasta pietekām. Tek cauri [[Orlas apgabals|Orlas]], [[Tulas apgabals|Tulas]], [[Kalugas apgabals|Kalugas]], [[Maskavas apgabals|Maskavas]], [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas]], [[Vladimiras apgabals|Vladimiras]] un [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalam]]. Ietek Volgā [[Ņižņijnovgoroda]]s pilsētā. Upes garums ir {{nobr|1498,6 km}}, baseina platība – {{nobr|245 000 km²}}. == Nosaukums == Pēc [[Vladimirs Toporovs|Vladimira Toporova]] uzskata Okas upes nosaukums cēlies no tās baseina pirmiedzīvotāju [[balti|baltu]] valodas vārda "[[akacis]]".<ref>Поспелов Е. М. Географические названия Московской области: топонимический словарь: более 3500 единиц. — М.: АСТ: Астрель, 2008. — С. 402. — 3000 экз. — ISBN 978-5-17-042560-0.</ref> ==Lielākās pietekas== * [[Orļika]], * [[Zuša]], * [[Upa]], * [[Žizdra (upe)|Žizdra]], * [[Ugra (Okas pieteka)|Ugra]], * [[Protva]], * [[Maskava (upe)|Maskava]], * [[Nara (upe)|Nara]], * [[Proņa]], * [[Pra]], * [[Gusa]], * [[Mokša]], * [[Kļazma]], * [[Besputa]], * [[Tjoša]]. Lielākās pilsētas Okas krastos ir [[Ņižņijnovgoroda]], [[Kaluga]], [[Orla]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Okas baseins| ]] [[Kategorija:Oka]] [[Kategorija:Volgas pietekas]] [[Kategorija:Krievijas upes]] [[Kategorija:Vladimiras apgabals]] [[Kategorija:Kalugas apgabals]] [[Kategorija:Maskavas apgabals]] [[Kategorija:Ņižņijnovgorodas apgabals]] [[Kategorija:Orlas apgabals]] [[Kategorija:Rjazaņas apgabals]] [[Kategorija:Tulas apgabals]] 8z8ox2y5cglbbvaywy2y5bc1036pfzy 10 132635 4536569 4354094 2026-10-16T08:12:59Z Edis 27633 4536569 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Latvijas vērtīgākie uzņēmumi |title = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas vērtīgāko uzņēmumu uzskaitījums|Latvijas 20 vērtīgākie uzņēmumi]] 2026. gadā | bodyclass = hlist |list1 = * [[Swedbank|Swedbank Baltics]] * [[Latvenergo]] * [[Latvijas valsts meži]] * [[Mikrotīkls]] * [[Maxima Grupė|MAXIMA Latvija]] * [[Latvijas Finieris]] * [[Citadele banka]] * [[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB banka]] * [[Latvijas Mobilais Telefons]] * [[Augstsprieguma tīkls]] * [[Tele2]] * [[Rimi Baltic|RIMI LATVIA]] * [[Bite Latvija]] * [[Tet]] * [[Depo (veikalu tīkls)|Depo DIY]] * [[Rietumu banka]] * [[Balticovo]] * [[Schwenk Latvija]] * [[Kreiss]] * [[Eco Baltia]] |below= * Pēc biržas ''[[Nasdaq Riga]]'' un investīciju baņķieru sabiedrības ''Prudentia'' apkopotā [https://top101.lv/top-101 saraksta TOP 101]. }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> 65ytugk3cos025n9rztglr0ml1gwgff 0 136246 4536589 4243078 2026-10-16T09:39:01Z Meistars Joda 781 4536589 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Grots | vārds_orig = | attēls = GrotsJanis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Jānis Grots 1930. gados. | dz_dat_alt = | dz_gads = 1901 | dz_mēnesis = 02 | dz_diena = 09 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Ērgļu pagasts|Silamuiža|3s=Silamuiža (Ērgļu pagasts)}} | m_dat_alt = | m_gads = 1968 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 30 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstniecība]], [[žurnālistika]] |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[Dzeja]], [[proza]] | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Jānis Grots''' ({{dat|1901|02|09|N}} — {{dat|1968|11|30|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] rakstnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis laukstrādnieku — Jāņa un Marijas ģimenē. Dzimtā vieta — [[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagasta]] Silamuiža. Tēvs — bijušais tautskolotājs, šajā laikā bija muižas māju rentnieks. Groti piedzīvoja parasto rentnieka likteni — viņiem jāpārceļo no vienas Ērgļu mājas uz otru un Jāņa bērnība pagāja "Spīliņos", "Jaundalbos", "Anduļēnos", "Vecskrīveros", "Lejaskalniņos". Ērgļu pagasta pareizticīgo Krievkalna skolā trīs klases viņš pabeidza divās ziemās ([[1908]]—[[1910]]). No 1910. līdz 1914. gadam mācījies Ērgļu draudzes skolā. Tajā Grots aizrāvies ar [[Aleksandrs Puškins|Puškinu]], [[Mihails Ļermontovs|Ļermontovu]], [[Ļevs Tolstojs|Tolstoju]], [[Nikolajs Ņekrasovs|Ņekrasovu]]. No 1914. līdz 1915. gadam Grots mācījās [[Jaunpils]] pareizticīgo pamatskolā. 1915. gadā sākās Jāņa Grota žurnālista gaitas. Viņa rakstus avīzē "Jaunais Vārds" iespieda ar pseidonīmu ''J.Mežmalietis''. 14 gadus vecā korespondenta pirmā publikācija liecina jau par zināmu orientēšanos sociālos jautājumos. Kā eksterns 1920. gadā [[Rīga|Rīgā]] ieguva vidējo izglītību, studēja [[Latvijas Universitāte]]s Tautsaimniecības un Tiesību zinātņu fakultātē. Grots piedalījās dzelzceļnieku streikā [[1921]]. gadā, darbojās kreiso studentu organizācijās, vairākkārt apcietināts. Grots bija viens no žurnāla "Trauksme" dibinātājiem. No 1926. līdz 1934. gadam — laikraksta „Sociāldemokrāts” literārās daļas vadītājs. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Grots aktīvi iesaistījās jaunās padomju dzīves celtniecībā. No [[1945]]. gada bija laikraksta "[[Literatūra un Māksla]]" literārais līdzstrādnieks, pēc [[1948]]. gada nodevās tikai rakstniecībai. Grota darbi tulkoti arī krievu valodā.<ref>No Kusas pamatskolas arhīva materiāliem</ref> == Literārais darbs == Pirmie dzejoļu krājumi — "Pavasara ūdeņi" (1925), "Vējš no jūras" (1927), "Vakara mākoņi" (1930) — ir trauksmaini, nemierpilni, kas noliedz kapitālistisko īstenību, pauž ticību cilvēces nākotnei. Dzejoļos pēc Otrā pasaules kara gadiem — "Rīta stunda" (1946), "Nākamība" (1948), "Augšanas prieks" (1951) un daudziem citiem — raksturīga tautu draudzības tematika, dzīves apliecinājums. <blockquote>{{quote|Man atliek tik papurināt piedurknes - no tām birst laukā dzejolis pēc dzejoļa.| Jānis Grots}}</blockquote> == Apbalvojumi == Par nopelniem latviešu padomju daiļliteratūras attīstībā Grotam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums. == Atsauces == {{atsauces}} {{atsauces+}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grots, Janis}} [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie kultūras darbinieki]] am9azlez158xkra31fpngjyj5shkf5f 4536591 4536589 2026-10-16T09:42:34Z Meistars Joda 781 4536591 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Grots | vārds_orig = | attēls = GrotsJanis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Jānis Grots 1930. gados. | dz_dat_alt = | dz_gads = 1901 | dz_mēnesis = 02 | dz_diena = 09 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Ērgļu pagasts|Silamuiža|3s=Silamuiža (Ērgļu pagasts)}} | m_dat_alt = | m_gads = 1968 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 30 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstniecība]], [[žurnālistika]] |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[Dzeja]], [[proza]] | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Jānis Grots''' ({{dat|1901|02|09|N}} — {{dat|1968|11|30|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] rakstnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis laukstrādnieku — Jāņa un Marijas ģimenē. Dzimtā vieta — [[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagasta]] Silamuiža. Tēvs — bijušais tautskolotājs, šajā laikā bija muižas māju rentnieks. Groti piedzīvoja parasto rentnieka likteni — viņiem jāpārceļo no vienas Ērgļu mājas uz otru un Jāņa bērnība pagāja "Spīliņos", "Jaundalbos", "Anduļēnos", "Vecskrīveros", "Lejaskalniņos". Ērgļu pagasta pareizticīgo Krievkalna skolā trīs klases viņš pabeidza divās ziemās ([[1908]]—[[1910]]). No 1910. līdz 1914. gadam mācījies Ērgļu draudzes skolā. Tajā Grots aizrāvies ar [[Aleksandrs Puškins|Puškinu]], [[Mihails Ļermontovs|Ļermontovu]], [[Ļevs Tolstojs|Tolstoju]], [[Nikolajs Ņekrasovs|Ņekrasovu]]. No 1914. līdz 1915. gadam Grots mācījās [[Jaunpils]] pareizticīgo pamatskolā. 1915. gadā sākās Jāņa Grota žurnālista gaitas. Viņa rakstus avīzē "Jaunais Vārds" iespieda ar pseidonīmu ''J.Mežmalietis''. 14 gadus vecā korespondenta pirmā publikācija liecina jau par zināmu orientēšanos sociālos jautājumos. Kā [[eksterns]] 1920. gadā [[Rīga|Rīgā]] ieguva vidējo izglītību, studēja [[Latvijas Universitāte]]s Tautsaimniecības un Tiesību zinātņu fakultātē. Grots piedalījās dzelzceļnieku streikā [[1921]]. gadā, darbojās kreiso studentu organizācijās, vairākkārt apcietināts. Grots bija viens no žurnāla "Trauksme" dibinātājiem. No 1926. līdz 1934. gadam — laikraksta „Sociāldemokrāts” literārās daļas vadītājs. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Grots aktīvi iesaistījās jaunās padomju dzīves celtniecībā. No [[1945]]. gada bija laikraksta "[[Literatūra un Māksla]]" literārais līdzstrādnieks, pēc [[1948]]. gada nodevās tikai rakstniecībai. Grota darbi tulkoti arī krievu valodā.<ref>No Kusas pamatskolas arhīva materiāliem</ref> == Literārais darbs == Pirmie dzejoļu krājumi — "Pavasara ūdeņi" (1925), "Vējš no jūras" (1927), "Vakara mākoņi" (1930) — ir trauksmaini, nemierpilni, kas noliedz kapitālistisko īstenību, pauž ticību cilvēces nākotnei. Dzejoļos pēc Otrā pasaules kara gadiem — "Rīta stunda" (1946), "Nākamība" (1948), "Augšanas prieks" (1951) un daudziem citiem — raksturīga tautu draudzības tematika, dzīves apliecinājums. <blockquote>{{quote|Man atliek tik papurināt piedurknes - no tām birst laukā dzejolis pēc dzejoļa.| Jānis Grots}}</blockquote> == Apbalvojumi == Par nopelniem latviešu padomju daiļliteratūras attīstībā Grotam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums. == Atsauces == {{atsauces}} {{atsauces+}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grots, Janis}} [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie kultūras darbinieki]] 98a3yjjtzhihhq8xr6wfzuwqk8gnd5s 0 141757 4536484 4523495 2026-10-15T21:12:56Z Pirags 3757 4536484 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = |nosaukums_latv_val = Zemgales ķēniņvalsts |sugasvārds = senlatviešu zeme | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = |statuss = {{val|la|Semigallia}}, {{val|de|Semgallen lant}} |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = militāra demokrātija | |gads_sākums = 9. gadsimts |gads_beigas = 1290. | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = zemgaļu ķēniņš maksāja meslus zviedru ķēniņam [[Ūlofs Klēpja karalis|Olavam]] |date_event1 = pirms 1022. |event2 = zemgaļi uzvarēja [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] karaspēku |date_event2 = 1106 |event3 = [[Viestards]] noslēdza militāru savienību ar Līvzemes bīskapu [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertu]] |date_event3 = 1202/1203 |event4 = [[Upmale (zeme)|Upmales zemi]] sadalīja [[Rīgas bīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3) |date_event4 = 1251 |event5 = Rietumzemgales zemes sadalīja [[Rīgas bīskapija]], tās domkapituls un [[Livonijas ordenis]] |date_event5 = 1254 |event6 = [[Zemgaļu sacelšanās (1259)|Zemgaļu sacelšanās]] [[Šabis|Šābja]] un [[Nameisis|Nameiša]] vadībā |date_event6 = 1259-1290 | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |s1 = |flag_s1 = |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = Coat of arms of Zemgale.svg |symbol = |symbol_type = senā zemgaļu ģerboņa mūsdienu versija | |image_map = Zemgales vēsturiskā karte Pauluči 1821.jpg |image_map_caption = Zemgales valsts ([[Filips Pauluči|Pauluči]] albums, 1821) | |galvaspilsēta = [[Tērvete (zeme)|Tērvete]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = Zemgaļu valoda |reliģija = baltu [[pagānisms]] un [[katolicisms]] ([[Upmale (zeme)|Upmalē]]) |nauda = | |leader1 = [[Viestards]] |leader2 = [[Šabis]] |leader3 = [[Nameisis]] |leader4 = |year_leader1 = |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |leader = |title_leader = |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = }} [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|280px|Zemgale (''Zemgalia'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] '''Zemgales valsts''' jeb '''Zemgaļu zeme'''<ref>[[Indriķis Šterns]]. Latvijas vēsture 1180—1290. Krustakari. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002, 111 lpp. „... plašākā sociālā vienība Senlatvijā bija atsevišķas maztautas — kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi un lībji, kas tālāk dalījās ciltīs, kurām bija sava teritorija jeb „zeme”, jeb valsts. [..] Atsevišķu karadraudžu vadoņiem jeb kungiem bija izdevies apvienot daudzas kara draudzes vairākās ciltīs (kā [[Lamekins|Lamekinam]] un [[Visvaldis|Visvaldim]]) vai tikai savā ciltī (kā [[Viestarts|Viestartam]]) un izveidot militārvalstisku organismu, ko hronisti dēvē par karaļvalsti.”</ref> ({{val|de|Semegallen lant}}; {{val|la|Semigallia}}) bija [[zemgaļi|zemgaļu]] apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo [[Zemgale]]s kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo [[Šauļu apriņķis|Šauļu]] un [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] ziemeļdaļu [[Lietuva|Lietuvā]].<ref>Žiemgaliai. The Semigallians. Baltic archaeological Exhibition Catalogue. Lietuvos nacionalinis muziejus, Latvijas Vēstures muzejs, 2005</ref> Pirmo reizi minēta 870. gadā dāņu hronikā „[[Rīdes annāles]]”.<ref>„Monumenta Germaniae Historica“ Johann M. Lappenberg, Hannover 1859. Scriptores 16, 392. — 410.</ref> Zemgale (''Simkala'') pieminēta arī [[Rūnu raksts|rūnu rakstos]] uz [[Mervalas rūnu akmens]] ~1000. gadā m.ē., kā arī [[Laurentija hronika]]s aprakstā par 1106. gada [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] Vseslaviču karagājienu uz Zemgali (''Зимъгола''). Pēc tās austrumu daļas kristīšanas tās teritorijā 1226. gadā nodibināja [[Zemgales bīskapija|Zemgales bīskapiju]], ko 1251. gadā pievienoja [[Rīgas bīskapija]]i. 1254. gadā Zemgales valsts tika sadalīta starp Rīgas bīskapu, tā domkapitulu un Vācu ordeni. No 1259. līdz 1290. gadam [[Zemgaļu sacelšanās (1259)|Zemgaļu sacelšanās]] laikā zemgaļi atguva kontroli pār savu valsti un noslēdza militāru savienību ar [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitiju]], kuras sastāvā pēc Livonijas—Lietuvas kariem palika iekļauti Zemgales dienvidu pilsnovadi. [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Ģedimins]] vēl 1323. gadā sevi dēvēja par Zemgales kņazu un hercogu (''princeps et dux Semigallie''), kas liecina par Lietuvas valdnieku mantotajām pretenzijām uz Zemgali.<ref name="autogenerated1">[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1036&Itemid=348 Ēvalds Mugurēvičs. Pāvesta legāta Franciska no Moliano 1312. gada izmeklēšanas protokols par krustakariem Livonijā.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200502151636/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1036&Itemid=348 |date={{dat|2020|05|02||bez}} }} (Ziņojums [[LZA]] Senāta sēdē 2010. gada 14. septembrī)</ref> 1561. gadā pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] valdnieks [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra tā pēdējam mestram hercoga ({{val|pl|książę}} — 'kņazs, ķēniņš') titulu un mantojuma tiesības uz bijušo [[Kursa (valsts)|Kursas]] un Zemgales ķēniņvalstu teritorijām (''Księstwo Kurlandii i Semigalii''). == Teritorija == Jau kopš 18. gadsimta beigām daudzi vācbaltiešu, latviešu un lietuviešu vēsturnieki, arheologi un valodnieki ir pievērsušies jautājuma par zemgaļu apdzīvotās teritorijas izplatību sendienās. A. Tautavičius savā rakstā "Žemaišu etnoģenēze", pamatojoties uz saviem arheoloģiskajiem izrakumiem, apgalvoja, ka [[zemgaļi|zemgaļu]] un [[žemaiši|žemaišu]] kultūra ir vienotas cilmes un arheoloģiskajos izrakumos konstatētās nelielās atšķirības balstās galvenokārt uz nedaudz atšķirīgajām apbedīšanas tradīcijām. === Zemgales rietumu robeža ar Kursu === [[Augusts Bīlenšteins]] pirmais izteica pieņēmumu, ka Zemgales rietumu robeža ar [[Kursa (valsts)|Kursu]] esot gājusi pa [[Vadakste]]s upi ([[Venta]]s pieteka) un [[Aglonas upe|Aglonas upi]]. A. Tautavičius zemgaļu rietumu robežu iezīmēja pa Ventas upi tās augštecē līdz pat [[Rukuižiai]], bet M. Atgāzis par to izplatības rietumu galējiem punktiem sauc [[Zante]]s un [[Ezere]]s apdzīvotās vietas. I. Vaškevičiūte robežu starp zemgaļiem un kuršiem mūsdienu Lietuvas teritorijā atbīda uz rietumiem līdz Ventas kreisajai pietekai Virvītei (Virvytė). === Zemgales dienvidu robeža ar [[Žemaitija|Žemaitiju]] un [[Aukštaitija|Aukštaitiju]] === Mūsdienu robeža balstās uz 1426. gada jūnija sākumā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] izveidoto [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robežu, ko apstiprināja dižkunigaitis [[Vītauts Dižais]].<ref name="1426-00-06-latviesu-001-htm">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm |title=Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā |access-date={{dat|2019|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230918163523/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.001.htm }}</ref><ref name="1426-00-06-latviesu-htm">[http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210905061513/http://www.old.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/1426.00.06.latviesu.htm |date={{dat|2021|09|05||bez}} }} no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.</ref> Augusts Bīlenšteins uzskatīja, ka zemgaļus no žemaišiem atdalīja meži uz dienvidiem no [[Sidrabene (pils)|Sidrabenes]] (tagad — [[Kalnele]] (''Kalnelis'') pie [[Jonišķi]]em) un [[Meškuči]]em (Meškučiai), bet Zemgales dienvidaustrumu robeža gājusi no [[Bauska]]s pa [[Mūsa]]s upi līdz [[Panevēža]]i. J. Puzinas šo robežu vilka pa līniju [[Akmene]]—[[Šauļi]]—[[Rozalima]]s—[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēni]] (Pumpėnai)—[[Birži (Lietuva)|Birži]]. M. Alseikaite grāmatā ''"Balts in the prehistorical times"'' rakstīja, ka zemgaļiem Lietuvas teritorijā piederēja [[Saules zeme]] un [[Upīte]] līdz līnijai [[Tauragnai]]—[[Svėdasais]]. R. Volkaite-Kulikauskiene grāmatā ''"Lithuanians in the 9th—12th century"'' pauda uzkatu, ka zemgaļu teritorija sākotnēji ir bijusi plašāka, bet līdz 12. gadsimtam žemaiši un aukštaiči tos atspieduši līdz [[Mūsa]]s upei. A. Tautavičius galējo dienvidu robežu ar žemaišiem iezīmēja ar kapsētām, kas atrodas Vilkančos (Vilkančiai), Vinkšnēnos (Vinkšnėnai) un Račos (Račiai). === Zemgales austrumu robeža ar [[Sēlija|Sēliju]] === Pēc Augusta Bīlenšteina domām Zemgali no Sēlijas atdalīja mežu josla. Grāmatā "Latviešu vēsture" (Rīga, 1938) iespiestajās kartēs zemgaļu teritorija 1.—4. gadsimtā aizņēmusi visu Sēliju, turklāt 13. gadsimtā zemgaļiem piederējusi arī [[Koknese (valsts)|Koknese]]. A. Tautavičius par zemgaļu izplatības galējo dienvidaustrumu punktu uzskatīja Degešus ([[Degėsiai]]), bet apvidū ap [[Kupišķi]]em, [[Rokišķi]]em un [[Birži (Lietuva)|Birži]]em ir maz arheoloģisko izrakumu un etniskā robeža ir grūti nosakāma. === Zemgales ziemeļu robeža ar [[līvi]]em === Augusts Bīlenšteins rakstīja, ka Zemgale stiepās līdz Rīgas līcim [[Lielupe]]s ietekas vietā. Grāmatās "The Latvian archaeology" (Rīga, 1926) and "Latviešu vēsture" (Rīga, 1938) iespiestajās kartēs zemgaļu teritorija 1.—4. gadsimtā aizņēmusi lielāku gabalu arī gar Rīgas līci un arī vēlākās lībiešu zemes Daugavas labajā krastā, kuras zemgaļi atstājuši 9.-13. gadsimtā. Arī M. Atgāzis uzkata, ka zemgaļu zemju ziemeļu robeža sasniegusi [[Lielstraupe]]s apvidu. == Valdnieki == {{Pamatraksts|Zemgales valdnieku uzskaitījums}} [[Attēls:Laurentija hronika par Zemgales karagājienu 1106.jpg|thumb|280px|Laurentija hronikas fragments par 1106. gada Polockas kņazu Vseslaviču karagājienu uz Zemgali (''Зимъгола'' 8 rindā no augšas).]] Hronikā "[[Dāņu darbi]]" noprotams, ka 9. gadsimtā teiksmainais vikingu ķēniņš [[Hadings]] (''Hadingus'') noslēdza asinsbrālību ar vikingu Lizeru (''Liserus'') un devās sirojumā uz Kursu. Kuršu vadonis [[Lokers]] (''Lokero, Curetum tyranno'') saņēma viņu gūstā. Izbēdzis no gūsta, Hadings uzbruka "Hellesponta" ķēniņam [[Andvans|Andvanam]] (''Handwanus''), ar kara viltību ieņēma Daugavas pilsētu (''Dunam urbem''), sagūstīja ķēniņu Andvanu un prasīja no viņa atlīdzību zeltā. Iespējams, ka "Hellesponts" ir sagrozīts [[Zemgales ķēniņvalsts]] (citos vikingu avotos ''Simkala'') nosaukums, bet "Dunas pilsēta" ir [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalna]] senākais nosaukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/167571/vai-zini-ka-rakstito-avotu-zinas-ne-vienmer-sakrit-ar-arheologiskajam-liecibam |title=Vai zini, ka rakstīto avotu ziņas ne vienmēr sakrīt ar arheoloģiskajām liecībām? |access-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021061828/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/167571/vai-zini-ka-rakstito-avotu-zinas-ne-vienmer-sakrit-ar-arheologiskajam-liecibam }}</ref> Pirmais vikingu sāgās pieminētais, bet vārdā nenosauktais zemgaļu ķēniņš (''kong'') dzīvojis pirms 1022. gada un maksājis meslus [[Zviedrijas monarhu uzskaitījums|zviedru karalim]] [[Ūlofs Klēpja karalis|Olavam]] (''Olof Skötkonung'', ap 980—1022).<ref>Vikingu sāgā par [[Ingvars Tālbraucējs|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') apdziedātajos notikumos vēstīts, ka karalis Olavs sūtījis savu dēlu [[Ānunds Jākobs|Ānundu]] (''Anund Jakob'', karalis 1022—1050) un Ingvaru Tālbraucēju ar trim kuģiem pie zemgaļiem (''Seimgaler'') pēc mesliem. Nonākuši Zemgalē viņi sasauca sapulci, kurā parliecināja virsaišus un zemgaļu ķēniņu maksāt meslus, taču trīs virsaiši tam nav piekrituši un pulcējuši karaspēku. Zemgaļu ķēniņš deva vikingiem savu karaspēku, kas uzvarēja zviedru pretiniekus un samaksāja meslus ar zeltu, sudrabu un citām mantām. Citāts no: Guntis Zemītis. Agrīnā valstiskuma veidošanās problemātika Latvijas teritorijā. Latvieši un Latvija, II sēj.: Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts — izcīnītā un zaudētā. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 13.—51. lpp.</ref> [[1106]]. gadā zemgaļi (''зимъгола'') pie [[Daugmales pilskalns|Daugmales]] sakāva iebrukušo [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] [[Vseslavs Bračislavičs|Vseslava Bračislaviča]] dēlu ([[Vseslaviči|Vseslaviču]]) karaspēku, radot tam 9000 vīru lielus zaudējumus.<ref>В том же 6614 (1106) лете победиша '''зимегола''' Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. [http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)]{{Novecojusi saite}} {{br ikona}}</ref> 1205. gada notikumu sakarā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] pieminēts zemgaļu valdnieks [[Viestards]] kā Zemgales augstdzimušais (''maior natu de Semigallia''). 1206. gadā viņš dēvēts par zemgaļu kungu (''Semigallorum princeps'') un 1208. gadā arī par zemgaļu karavadoni (''dux Semigallorum''). 1219. gadā Viestards atkaroja Mežotnes pili un šo notikumu sakarā Indriķa hronikā pieminēti arī [[Mežotne (zeme)|Mežotnes]] pilsnovada vecākie (''seniores'') Madis un Gailis. [[Vecākā atskaņu hronika|Atskaņu hronikā]] Viestardu kopš 1225. gada jau dēvēja par Zemgales ķēniņu ({{val|de|konic Vesters}}). [[Vecākā atskaņu hronika|Livonijas Atskaņu hronikā]] 1259. gada zemgaļu sacelšanās sakarā pieminēts zemgaļu karavadonis [[Šabis]] (''ein vromer helt, hieß Schabe''), kas 1260. gadā Lietuvas karaļa [[Mindaugs|Mindauga]] parakstītajā dokumentā Šabis (''Schabbe'') pieminēts starp karaļa Mindauga vasaļiem un kunigaišiem.<ref>Codex Diplomaticus Lithuaniae e Codicibus Manuscriptis, in Archivo Secreto Regiomontano Asservatis, edidit Eduardus Raczynski. Vratislaviae, sumptibus Sigismundi Schletter. 1845.</ref> Tāpat Atskaņu hronikā 1279.—1280. gada notikumu sakarā atkārtoti pieminēts zemgaļu vadonis Tērvetē (''houbetman'', 08659. rinda, ''houbet zû Terwetein'', 09041. rinda) vai ķēniņš [[Nameisis]] (''kunic Nameise''). 1312. gadā Romas pāvesta sūtņa [[Francisks no Moliano|Moliānas Franciska]] rakstītajā izmeklēšanas protokolā Nameisis tika dēvēts par Zemgales karali jeb lielkungu (''rex sue dominus Nameyxe''), kas liecina par viņa vadošo stāvokli tā laikā Zemgales ķēniņvalstī (''Semigalia'').<ref name="autogenerated1" /> Pēdējais vārdā neminētais Zemgales vadonis (''Semegallen houbtman'', 10699. rinda) krita 1287. gada [[Garozas kauja|Garozas kaujā]]. == Zemgales pilsnovadi == [[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|280px|Zemgaļu zemes (''Semigallia, Opemele'') ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954)]] [[Attēls:M. Siliņa Senās Zemgales karte 1890.jpg|thumb|280px|Zemgales karte ar pilsnovadu nosaukumiem Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890)]] Pēc [[Indriķa hronika]]s, [[Atskaņu hronika]]s un 1254. gada zemes dalīšanas līguma datiem [[Augusts Bīlenšteins]] rakstīja, ka Zemgalē bijuši septiņi apgabali: Silene, Žagare (ar Raktes pilsētu), Dobe, Spārnene, Tērvete (ar tā paša nosaukuma pilsētu), Dobele (ar tā paša nosaukuma pilsētu) un Upmale (ar Zemgales galvas pilsētu Mežotni un Zemgaļu ostu).<ref>Bielenstein, A. Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart un dim 13. Jahrhundert. St. Petersburg, 1892. S. 108.</ref> Mūsdienās uzskata, ka bijuši 14 zemgaļu pilsnovadi,<ref>Vasiļausks, E. Zemgaļu zemes 12.-13.gs. Grām: Putiķis, G. (atbildīgais par izdevumu). Starptautiskās zinātniskās konferences "Lielupes baseins: kultūrvēsturiskā nozīme un ģeogrāfiskais faktors, kopīgais un atšķirīgais" referāti: rakstu krājums (Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja raksti, Nr. 3.). Jelgava: Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, 2007. 18.—40.lpp.</ref> no kuriem 8 (Dobele, Dobene, Mežotne, Putelene, Silene, Spārnene, Tērvete, Upmale) atradās mūsdienu Latvijas, bet 6 (Gostagalis, Nogaliena, Plāne, Sidarbe, Šurpe, Žagare (ar Raktes pilsētu)) — Lietuvas teritorijā.<ref>Banytė-Rowell, R., Buža, Z., Ciglis, J., Griciuvienė, E., Jarockis, R., Radiņš, A., Vasiliauskas, E., Vaškevičiūtė, I., Virse, I. L., Žeiere, I..Zemgaļi senatnē. Rīga. 2003. 24.lpp.</ref> * [[Dobene]] * [[Dobele (zeme)|Doblene]] * [[Silene (zeme)|Silene]] ** [[Sidrabene (zeme)|Sidrabene]] * [[Spārnene]] * [[Tērvete (zeme)|Tērvetene]] * [[Upmale (zeme)]] ** [[Mežotne (zeme)]] ** [[Plāne (zeme)]] * [[Žagare (zeme)]] * [[Saules zeme|Saulene]] (robežnovads ar [[žemaiši]]em) * [[Upīte]] (robežnovads ar [[Aukštaitija|aukštaišiem]]) == Upmales kristianizēšana == 1219. gadā [[Upmale (zeme)|Upmales]] zeme (Austrumzemgale) pieņēma kristīgo ticību un tika iekļauta [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapijā]], bet tās otrais bīskaps [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]] savu rezidenci 1225. gadā no [[Vecsēlpils|Sēlpils]] pārcēla uz Mežotni. 1226. gadā tika nodibināta [[Zemgales bīskapija]], zemgaļu ķēniņš [[Viestards]] piekrita atļaut savā zemē sludināt kristīgo ticību, taču pats nekristījās un saglabāja pārvaldību pār savu zemi. 1228.—1229. gadā [[Zobenbrāļu ordenis]] mestra [[Folkvins|Folkvina]] vadībā karoja ar Zemgales ķēniņu Viesturu. 1231. gadā [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens|Nikolajs]] nelikumīgi likvidēja Zemgales bīskapiju. Mežotnes un [[Upmale (zeme)|Upmales]] teritoriju pievienoja Rīgas diecēzei, bet pārējo Zemgales daļu nodeva Rīgas domkapitulam un [[Zobenbrāļu ordenis|ordenim]]. 1232. janvārī pāvests [[Gregors IX|Gregorijs IX]] atcēla Rīgas bīskapa Nikolaja rīkojumus un personīgi iecēla savu vicelegātu [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīnu]] (''Balduin von Alna'', ''bei Thuin'') par Zemgales un [[Kurzemes bīskapija|Kursas]] bīskapu. == Saules kauja un tās sekas == 1236. gadā Zobenbrāļu ordeņa, kristīto līvu, [[latgaļi|letgaļu]] un [[Pleskava]]s karaspēks iebruka Zemgales dienvidu daļā, tagadējā [[Šauļi|Šauļu]] apriņķa teritorijā. Apvienotais zemgaļu un [[žemaiši|žemaišu]] karaspēks [[Saules kauja|Saules kaujā]] sakāva krusta karotājus. Krita ordeņa mestrs [[Folkvins]] un gandrīz visi ordeņa brāļi, tādēļ Zobenbrāļu ordenis tika likvidēts un izveidots [[Livonijas ordenis]] kā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] daļa. 1237. gada septembra vidū pāvesta legāts [[Modenas Vilhelms]] izdarīja diacēžu limitāciju un Zemgales diecēzē iekļāva visas tās Zemgales zemes, kas atradās dienvidos no Kokneses—Abavas līnijas, t.i. tās, kas bija palikušas pāri pēc Zemgales zemju pievienošanas Rīgas diecēzei, kā arī tās zemes, kas bija palikušas ārpus Kursas un atradās starp [[Nemuna|Nemunu]] un [[Daugava|Daugavu]], tādējādi Zemgales bīskapijā tika iekļauta arī liela daļa no tagadējās Lietuvas zemēm. {{Latvijas vēsture}} == Zemgales sadalīšana == 1251. gada 3. februārī pēc Vācu ordeņa neveiksmēm Zemgales un [[Žemaitija]]s iekarošanā, Romas pāvesta kūrija nolēma, ka Zemgales bīskapija ir likvidējama un tās teritorija pievienojama [[Rīgas bīskapija]]i. 1254. gada aprīlī Rīgas bīskaps [[Alberts II (Rīga)|Alberts II]], Rīgas domkapituls un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks, vācu mestrs [Sainas] [[Eberhards no Zainas|Eberhards]] apliecināja, ka saskaņā ar pāvesta rīkojumu par Zemgales [bīskapijas] dāvināšanu un dalīšanu viņi laimējot sadalījuši Zemgali trīs daļās, proti: # bīskapam piekritusi [[Silene (zeme)|Silene]] un [[Žagare (zeme)|Žagare]], domkapitulam [[Dobene]] un [[Spārnene]], Vācu ordenim [[Tērvete (zeme)|Tērvete]] un [[Dobele (zeme)|Dobele]]; # katrs zemes kungs ieguvis savu daļu ar desmito tiesu, patronāta un citām tiesībām un laicīgiem ienākumiem, izņemot vienīgi bīskapam un diakonam rezervētās tiesības; # neviens no trim partiem nedrīkstēja otra daļā viņam par ļaunu iegūt īpašumus ar pirkumu vai citu tiesisku darījumu. Katrā no sešiem minētajiem pilsnovadiem tika iecelts savs fogts, kurus zemgaļi padzina 1259. gadā. 1254. gada aprīlī Rīgas bīskaps Alberts II un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks Livonijā, vācu mestrs [Sainas] Eberhards apliecināja, ka mīļā miera un saskaņas dēļ viņi laimējot sadalījuši trīs daļās zemi, ko sauc par [[Upmale (zeme)|Upmali]], turklāt # bīskaps dabūjis divas, bet ordenis vienu daļu; bīskapa daļas atradās uz Lielupes un Mēmeles labā krasta, starp Mēmeli un [Mūsu] un tās abiem krastiem līdz [[Upīte]]i un [[Saules zeme|Saulenei]]; # ordeņa daļa sākās uz [Mūsas] kreisā krasta pie Vēru sila stiepās gar šo upi līdz Garai Salai (tagad — Lielupes sala pie [[Jelgava]]s); # katrs parts ieguva savu daļu ar tām pašām tiesībām, kā sadalot Zemgali. == Zemgales karš ar Livonijas ordeni (1259—1290) == [[Attēls:Nocirstais_ozols.jpg|thumb|200px|left|Alegorisks attēls par [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|Senlatvijas kristianizēšanu]]. Augšā pa kreisi pāvesta galvassega ar uzrakstu „Tu esi Pēteris un uz šī Pētera uzcelšu savu baznīcu” Pa labi uz nocirsta latviešu milzu ozola svētā stumbra stāv bruņinieks ar Livonijas ordeņa Sv. Marijas karogu. Apakšā pa kreisi sēž sērojošs [[vaidelotis]] ar savu iznīcināto upurcirvi. Pie viņa kājām pērkoņdieva [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkona]] sadragātais [[elks (baltu reliģija)|elka]] tēls. No Romas pāvestam dāvātā albuma ''[[Terra Mariana]]'']] Pēc [[Zemgaļu sacelšanās (1259)|Zemgaļu sacelšanās]] sākuma 1259. gadā, Livonijas ordeņa mestrs [[Burhards no Hornhauzenas]] organizēja lielu [[Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)|karagājienu un Zemgali]]. Nespējot ieņemt Tērvetes pili, ordeņa mestrs nolēma uzcelt savu pili [[Incēnu pilskalns|Dobes pilskalnā]] Zemgales rietumu daļā. 1264. gadā Livonijas ordeņa mestrs Konrāds sapulcināja lielu karaspēku, kas sastāvēja no ordeņa brāļu, karakalpu, "[[zemes ļaudis|zemes ļaužu]]" un citu krustnešu karapulkiem, kas pirms tam bija karojuši un [[Kuršu piļu nodedzināšana (1263)|dedzinājuši sacēlušos kuršu pilis Kurzemē]], lai atkārtotu to pašu arī Zemgalē. Tomēr [[Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264)|ordeņa karaspēks piedzīvoja smagu sakāvi]]. Kaujā uz Zemgales robežas, kur bija izveidoti aizsprosti, krita sešsimt iebrucēju karaspēka vīru, starp tiem divdesmit ordeņa brāļu un daudzi tika ievainoti. 1265. gadā ordenis [[Mītavas pils uzcelšana|uzcēla Mītavas pili]], no kuras ordeņa karaspēks atkārtoti devās sirojumā uz Zemgali, bet atkal tika sakauts [[Karagājiens uz Zemgali (1265)|kaujā pie Mītavas]]. Tikai 1270. gadā Livonijas ordeņa mestram [[Valters fon Nortekens|Valteram no Nordekes]] izdevās ieņemt Tērvetes pili. 1272. gadā Zemgale piekrita pāriet kristīgajā ticībā un 6. jūlijā Rīgā parakstītajā miera līgumā bija paredzēts, ka vācu ordeņa brāļi tika atzīti par virskungiem, bet zemgaļi paturēja savu pārvaldību un tiesības. Pēc [[Aizkraukles kauja (1279)|1279. gada Aizkraukles kaujas]] zemgaļi atteicās no kristīgās ticības. 1279. gadā Rīgas arhibīskaps [[Johans I fon Lūne|Johans I no Lūnes]] Rīgas franciskāņu klosterī veda sarunas ar zemgaļu ķēniņa [[Nameisis|Nameiša]] pārstāvjiem. 1280. gadā Zemgales ķēniņš Nameisis atbrīvoja Tērveti un uzbruka Rīgai, ko aizstāvēt palīdzēja kristīto latgaļu karaspēks no Cēsīm. 1280.—1281. gada ziemā Livonijas ordeņa mestrs [[Konrāds no Feihtvangenas]] no [[Mītavas pils]] devās karagājienā uz Dobeli, taču to ieņemt nespēja. 1281. gadā Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Feihtvangenas ar {{sk|14000}} karavīriem aplenca Tērvetes pili, zemgaļi piekrita maksāt nodevas un aplenkums tika pārtraukts. 1287. gada 26. martā notika [[Garozas kauja]] starp Livonijas ordeņa mestra [[Villekens fon Endorps|Vilekīna]] vadīto krustnešu karaspēku un zemgaļiem. Kaujā ordeņa karaspēks tika pilnīgi sagrauts, kaujā krita ordeņa mestrs un vairāki komturi, tomēr bojā gāja arī zemgaļu karavadonis, kura vārds palicis nezināms. 1288.—1289. gada ziemas karagājienā Livonijas ordeņa mestrs [[Kūno fon Hacingenšteins|Kūno no Hacingenšteinas]] kopā ar [[Tartu|Tērbatas]] un [[Sāmsala]]s vasaļiem un [[latgaļi|latgaļu]] sabiedrotajiem nodedzināja Dobeles pilsētu (hronikā: ''hachelwerke''), bet pili neiekaroja un atkāpās uz Tērvetes [[Svētkalns|Svētkalnu]]. 1289. gadā Rīgas arhibīskaps Johans II no Fehtes veda sarunas ar zemgaļu pārstāvjiem par viņu padošanās noteikumiem. 1289.—1290. gada ziemā ap 2500 Livonijas ordeņa brāļu un to kuršu sabiedroto no [[Kursa (valsts)|Kursas]] puses uzbruka Dobelei un nodedzināja pilsētu. 1286.—1290. gadā krustneši [[Zemgales galīgā nopostīšana|pilnīgi izpostīja Zemgales ziemeļu daļu]] un tās iedzīvotāji kopā ar karaspēku pārcēlās uz nepakļautajām zemgaļu un žemaišu zemēm tagadējās Lietuvas teritorijā. Spriežot pēc 13.—16. gadsimta arheoloģiskā materiāla un vietvārdiem, zemgaļi apmetās [[Raseiņi|Raseiņu]], [[Šauļi|Šauļu]], [[Upīte]]s, [[Kernave]]s, [[Ukmerģe]]s un [[Kauņa]]s apkārtnē.<ref name="autogenerated1" /> == Livonijas pilsoņu karš (1297—1330) == Pēc [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu kara]] sākšanās Zemgale uz laiku kļuva par starptautisko tiesību subjektu. 1298. gadā Rīgas arhibīskaps [[Johans III fon Šverīns|Johans III]] noslēdza militāru savienību ar [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaiti]] [[Vītenis|Vīteni]], kuram uzvaras gadījumā apsolīja atdot Livonijas ordenim pakļautās zemes Zemgalē. Savukārt Rīgas domkapituls 1289. gada 12. jūnijā pēc uzvaras [[Kauja pie Turaidas (1298)|kaujā pie Turaidas]] noslēdza militāru savienību ar [[Dānijas karaļi|Dānijas karali]] [[Eriks VIII|Ēriku VIII]], kurā bija paredzēts, ka Zemgale un „Naleres un Terakes apvidi” (''Semgallen und die Gebiete von Nalere und Therake'' — '[[Nalsene]]s un [[Tovrakste]]s zemes?') uz mūžīgiem laikiem piederēs Dānijas kronim. Dānijas karalis apsolīja līdz ziemas sākumam sūtīt savu karaspēku un aicināt savus [[Dāņu Igaunija]]s un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] vasaļus iesaistīties [[Rīgas arhibīskapija]]s aizsardzībā.<ref>[http://books.google.lv/books?id=GhsDAAAAcAAJ&pg=PA146&dq=Semgallen+Nalere+Therake+sollten+Krone&hl=lv&sa=X&ei=eatAUffGLYGvPK6ZgOgG&ved=0CC8Q6AEwAA#v=onepage&q=Semgallen%20Nalere%20Therake%20sollten%20Krone&f=false Johannes Voigt. Geschichte Preussens: Bd. IV. Die Zeit von der Unterwerfung der Preussen 1283 bis zu Dieterichs von Altenburg Tod 1341. Koenigsberg: Verlage der Gebrüder Bornträger, 1830. — 146 lpp.]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>1298. gada 12. jūnija līgums starp Rīgas Domkapitulu un Dānijas karali publicēts 1759. gadā Viļņā M.Dogeļa (''Dogiel'', 1715—1760) izdotajā ''Codex diplomaticus regni Poloniae et magni ducatus Lithuaniae ...'' (Polijas karalistes un Lietuvas dižkunigaitijas diplomātisko dokumentu krājuma) V sējuma 28 lpp. kā XXXIV. dokuments.</ref><ref>Holger C. de Reedtz. ''Repertoire historique et chronologique des traités conclus par la couronne a Dannemarc, depuis Canut-le-Grand jusqu'à 1800''. Göttingen, 1826. — 22 lpp. (Dānijas kroņa noslēgto līgumu no Knuta Lielā līdz 1800. gadam uzskaite un hronoloģija)</ref> 1300. gadā Rīgas arhibīskaps kopā ar domkapitula pārstāvjiem un diviem Zemgales sūtņiem ieradās [[Roma|Romā]] un iesniedza trīs plašus ziņojumus par Vācu ordeņa noziegumiem pret kristīgajiem Livonijā, Prūsijā un Zemgalē. == Sadalīšana pēc Melnas līguma (1422) == Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordeņa mestrs atteicās Zemgales dienvidu daļas, kas pārgāja [[Žemaitijas kunigaitija]]s pārvaldībā. 1426. gada jūnija sākumā tika nosprausta jauna [[Livonijas ordeņa valsts]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robeža, kas 1921. gadā kalpoja par pamatu mūsdienu [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s izveidei.<ref name="1426-00-06-latviesu-001-htm" /><ref name="1426-00-06-latviesu-htm" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Latvijas Vēsture. Indriķis Šterns „1180—1290 krustakari”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. {{ISBN|9984601889}} * Vilis Bil̦k̦ins „Zemgaliešu brīvības cīņas”. — Pilskalns, Lincoln 1960. * Ritvars Ritums „Pētījumi zemgaļu senatnē”. — Latvijas Vēstures muzejs, Rīga 2004. (rakstu krājums) {{ISBN|9984747042}} * Jānis Būmanis „Mazā Zemgale laikmetu griežos”. — Rīga 2003. {{ISBN|9984923347}} * „Monumenta Germaniae Historica“ red. Johann M. Lappenberg, Hannover 1859. * „Žiemgaliai. The Semigallians”. — Lietuvos nacionalinis muziejus, Latvijas Vēstures muzejs, 2005. (Baltic archaeological Exhibition Catalogue) {{ISBN|9955415428}} * Ilona Vaškevičiūtė „Žiemgaliai V — XII amžiuje”. — VPU Leidykla, Vilnius 2004. {{ISBN|9955516526}} * „Codex Diplomaticus Lithuaniae e Codicibus Manuscriptis”. — edidit Eduardus Raczynski, sumptibus Sigismundi Schletter, Vratislaviae 1845. (Archivo Secreto Regiomontano Asservatis) == Skatīt arī == * [[Zemgale]] * [[Livonijas krusta kari]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160308113616/http://ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf Marius Bartašius. Lietuvos Žiemgalos kultūrinis regionas] Žiemgala, 2012 — Nr. 1, 15.—25. lpp. (lietuviski par zemgaļu zemēm Lietuvas ziemeļos) {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Zemgales vēsture| ]] [[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Livonijas krusta kari]] god94zb2j8ba4bhobg425puoj7oo4v7 0 146631 4536425 4536149 2026-10-15T16:04:23Z MC2013 40125 4536425 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. == Paredzētie notikumi == * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijas Federācijā]] notika [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notika [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. * [[19. novembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]]: ** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā) * [[25. augusts]]: ** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[27. augusts]]: ** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā) ** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā) * [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā) * [[31. augusts]]: ** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā) ** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā) ** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā) <gallery> Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]] Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]] King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]]: ** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā) ** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā) * [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā) * [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā) * [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā) * [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā) * [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā) * [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā) * [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā) <gallery> Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]] Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]] Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]] Margaret Hamilton 1995.jpg|[[Mārgareta Hamiltone]] </gallery> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Biljana Plavšiča]] (''Биљана Плавшић''), Bosnijas serbu zinātniece un politiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[3. oktobris]]: ** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā) ** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), ukraiņu psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā) * [[12. oktobris]] — [[RJ Mits]] (''RJ Mitte''), ASV aktieris un cilvēku ar invaliditāti tiesību aktīvists (dzimis 1992. gadā) <gallery> Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]] Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]] </gallery> == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Hols]] un [[Maikls Vudfords]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.10.2026-nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-petijumiem-makroekonomikas-stabilizesanai.a667117/|accessdate={{dat|2026|10|15||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|12||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Franciss Halzens]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobel Prize in physics awarded to Francis Halzen for his work detecting ‘ghostly’ cosmic particles |url=https://edition.cnn.com/2026/10/06/science/nobel-prize-physics-francis-halzen-winner-intl |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=CNN |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pēters Hēgemans]], [[Georgs Nāgels]] un [[Karls Deiserots]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/05.10.2026-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-atklajumiem-optogenetikas-joma.a666215/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|5||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Anrī Kagans]] un [[Kenso Soai]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ķīmijā piešķir Francijas un Japānas zinātniekiem |url=https://www.tvnet.lv/8560110/nobela-premiju-kimija-pieskir-francijas-un-japanas-zinatniekiem |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Anna Kārsone]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Anne Carson wins Nobel prize in literature 2026 |url=https://www.theguardian.com/books/2026/oct/08/wins-the-nobel-prize-in-literature-2026 |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=theguardian.com |date={{dat|2026|10|8||bez}}}}</ref> * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Navi Pileja]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmija piešķirta juristei un cilvēktiesību aizstāvei Navi Pilejai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2026-nobela-miera-premija-pieskirta-juristei-un-cilvektiesibu-aizstavei-navi-pilejai.a666878/ |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] qi106ukhf9d37ccbe0490jt215fx16d 0 155773 4536596 4522425 2026-10-16T09:54:36Z Biafra 13794 atj. 4536596 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kaspars Vecvagars | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|8|3}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 83 [[Kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2010 | kar_beig = 2023 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris-2"]] | numurs = | amats = treneris | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012 | klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "LSU-Atletas"]] | kl_sez 2 = 2012—2013 | klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas "Lietkabelis"]] | kl_sez 3 = 2013—2016 | klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] | kl_sez 4 = 2016—2018 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] | kl_sez 5 = 2018—2019 | klubs 5 = {{flaga|Polija}} [[Ščecinas "Wilki Morskie"]] | kl_sez 6 = 2019 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]] | kl_sez 7 = 2019—2020 | klubs 7 = {{flaga|Spānija}} ''[[Chocolates Trapa Palencia|Palencia]]'' | kl_sez 8 = 2020—2021 | klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[Força Lleida CE]]'' | kl_sez 9 = 2021—2022 | klubs 9 = {{flaga|Spānija}} ''[[Bàsquet Girona]]'' | kl_sez 10 = 2023 | klubs 10 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[Heroes Den Bosch]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2012—2019 | taut 1 = {{Bk|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2023—2025 | tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] (asistents) | tr_klubs_sez 2 = 2025—2026 | tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | tr_klubs_sez 3 = 2026—pašlaik | tr_klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris-2"]] | tr_klubs_sez 4 = | tr_klubs 4 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 3× [[LKL|Lietuvas]] čempions <small>(2014, 2015, 2016)</small> * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2016.—2017. gada LBL sezona|2017]])</small> * [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kauss]] <small>(2012)</small> * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions <small>(kā treneris; 2026)</small> * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>(kā treneris; [[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])</small> * [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs <small>(kā treneris; 2026)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}} {{MedalSilver2|[[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Igaunija 2013]]}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}} {{MedalBronze2|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Lietuva 2010]]}} }} '''Kaspars Vecvagars''' (dzimis {{dat|1993|8|3}} [[Rīga|Rīgā]])<ref>[http://sporto.lv/raksts/ar_zalgiris_kvalitates_zimi Ar Žalgiris kvalitātes zīmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110730090534/http://www.sporto.lv/raksts/ar_zalgiris_kvalitates_zimi |date={{dat|2011|07|30||bez}} }}, sporto.lv</ref> ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Noslēdzis karjeru 2023. gadā, pievērošoties trenera darbam. 2026. gadā ir treneris [[Lietuvas Basketbola līga]]s kluba [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] sistēmā, bet iepriekš bija [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] kluba "[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]" galvenais treneris. Vairākas sezonas aizvadījis labākajā [[Lietuva]]s klubā [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]], trīsteiz kļūstot par [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu. Spēlējis arī Latvijas komandā [[Rīgas VEF]]. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2023. gadā kļuvis par treneri, bet 2025. gada vasarā apstiprināts par "Valmiera Glass VIA" galveno treneri. Jau 2026. gada februārī uzvarēja pirmo turnīru, iegūstot [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]], bet sezonas turpinājumā kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionu. Viņa tēvs [[Arnis Vecvagars]] ir bijušais basketbolists, spēlējis Latvijas izlases sastāvā, tagad — treneris, bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris. == Spēlētāja karjera == 2009.—2010. gada sezonu K. Vecvagars aizvadīja [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] jaunatnes komandas sastāvā,<ref>[http://basket.lv/jaunatnes_izlases/viriesu_u19_izlase/speletaji_viru19/16122010-kaspars_vecvagars Kaspars Vecvagars] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111117030600/http://basket.lv/jaunatnes_izlases/viriesu_u19_izlase/speletaji_viru19/16122010-kaspars_vecvagars |date={{dat|2011|11|17||bez}} }}, basket.lv</ref> spēlēja jaunatnes Eirolīgas finālā.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/29062011-pasaules_labakie_juniori_liepaja_valmiera Pasaules labākie juniori Liepājā, Valmierā un Rīgā], sportacentrs.com</ref> "Žalgiris" pieaugušo komandas sastāvā spēlēja no 2013. gada, trīs reizes kļuvis par [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu (2014, 2015, 2016). 2012. gadā saņēmis [[Valdemāra Baumaņa kauss|Valdemāra Baumaņa kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/sljbl/05062012-valdemara_baumana_kauss_guna_lagzdinai_un|title=Valdemāra Baumaņa kauss – Gunai Lagzdiņai un Kasparam Vecvagaram|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|6|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121208134711/http://basket.lv/sljbl/05062012-valdemara_baumana_kauss_guna_lagzdinai_un|archivedate={{dat|2012|12|08||bez}}}}</ref> 2016. gada vasarā K. Vecvagars pievienojās [[LBL]] klubam [[Rīgas VEF]], kura sastāvā 2017. gada pavasarī kļuva par LBL čempionu, lielāko sezonas daļu gan izlaižot dēļ traumas. 2019. gada rudenī, pēc dažām spēlēm [[BK Jūrmala]] sastāvā, noslēdza līgumu ar [[Spānija]]s [[LEB līga]]s (otrā pēc spēka) klubu ''[[Chocolates Trapa Palencia|Palencia]]''. Kopš 2020. gada pārstāvēja citu Spānijas klubu ''[[Força Lleida CE]]'', bet kopš 2021. gada vasaras ''[[Bàsquet Girona]]'', kas spēlē pēc spēka otrajā līgā ''[[LEB Oro]]''. Šajā komandā viņa komandas biedrs bija Spānijas basketbola leģenda [[Marks Gazols]]. 2023. gadā K. Vecvagars spēlēja [[Nīderlande]]s klubā ''[[Heroes Den Bosch]]'', bet martā beidza spēlētāja gaitas un kļuva par treneri. === Latvijas izlase === Spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. 2010. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]] K. Vecvagars kopā ar Latvijas izlasi izcīnīja trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_2010.coid_eav0DxqLGXIOI78-bqwAD2.articleMode_on.html|title= Bronze For Latvia After Great Second Half Against Serbia|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= |date= |publisher= ''[[FIBA Europe]]''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/01082010-u_18_juniori_izcina_bronzu_eiropas_cempio|title= Juniori grauj serbus un izcīna Eiropas bronzu|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= Jānis Innuss|date= {{dat|2010|8|1||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Savukārt Latvijas U-19 izlases sastāvā izcīnīja 10. vietu [[2011. gada Pasaules čempionāts basketbolā U-19|2011. gada Pasaules U-19 čempionātā]], kas norisinājās Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|title= Latvijas U-19 izlase paliek desmitā PČ|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110711153233/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|archivedate= {{dat|2011|07|11||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/09072011-latvijas_juniori_desmitie_pasaule|title= Latvijas juniori desmitie pasaulē|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Izcīnījis sudraba medaļu Eiropas U-20 čempionātā [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gadā]]. Pieaugošo [[Latvijas basketbola izlase]]s sastāvā spēlēja [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]], kur komanda ieņēma 8. vietu. == Trenera karjera == 2023. gada martā tika izplatīta informācija, ka [[Nīderlande]]s klubā ''[[Heroes Den Bosch]] spēlējošais'' K. Vecvagars beidz spēlētāja karjeru un pievienojas Latvijas kluba "[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]" treneru korpusam kā [[Oskars Virsis|Oskara Virša]] asistents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vgvia.lv/zinas/kluba-treneru-korpusam-pievienojas-pieredzejusais-speletajs-kaspars-vecvagars|title=Kluba treneru korpusam pievienojas pieredzējušais spēlētājs Kaspars Vecvagars|website=vgvia.lv|access-date=2023-03-12|language=lv-lv}}</ref> 2025. gada vasarā K. Vecvagars stājās [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]] vietā, tiekot apstiprināts par kluba galveno treneri vien 31 gada vecumā. 2026. gada februārī uzvarēja pirmo turnīru kā "Valmiera Glass VIA" galvenais treneris, finālspēlē pārspējot [[BK Ventspils]] un iegūstot [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]]. Aprīlī K. Vecvagara vadībā Valmieras klubs pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē kļuva par [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempioniem, bet sezonas noslēgumā 15. maijā uzvarēja arī LBL turnīrā, finālsērijā pārspējot [[BK Ventspils]]. 2026. gada vasarā tika izplatīta informācija, ka K. Vecvagars pārcelsies uz [[Lietuvas Basketbola līga]]s klubu [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]], lai strādātu ar tā dublieru komandu. Drīz pēc tam par "Valmiera Glass VIA" galveno treneri tik apstiprināts [[Dāvis Čoders]]. 2027. gadā K. Vecvagars būs arī Latvijas U-18 izlases galvenais treneris. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www1.basket.lv/zeni/1_divizija/speletaji/052145_vecvagars_kaspars LBS profils] * [https://web.archive.org/web/20110815203216/http://u18men.fibaeurope.com/en/cid_2bqXUaQOJwYn9c2ymJyFx0.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.roundID_7860.season_2011.teamID_2134.playerID_71638.html FIBA Europe profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110613182546/http://www.fiba.com/pages/eng/fe/11/fu19m/player/p/eid/5194/lid/pid/71638/rid/sid/5194/tid/2134/profile.html FIBA profils] {{en ikona}} {{navboxes|title=[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlase]]|list= {{LV sastāvs Eurobasket 2015}} {{Latvija vir basket 2013 U-20}} {{Latvija vir basket 2011 U-19}} {{Latvija vir basket 2010 U-18}} }} {{Valmiera Glass VIA 2026}} {{VEF 2017}} {{DEFAULTSORT:Vecvagars, Kaspars}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] cc87irr5ktay095ilq1zlurq4hggq01 0 156035 4536409 3613775 2026-10-15T14:24:42Z Zafer 43936 Photo changed 4536409 wikitext text/x-wiki {{novecojis}} {{Basketbolista infokaste | vārds = Dario Šaričs | vārds_orig = ''Dario Šarić'' | attēls = Dario Šarić 5 Anadolu Efes TBSL 20260927 (3) (cropped).JPG | att_izm = | paraksts = Dario Šaričs 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|8}} | dz_viet = {{vieta|Horvātija|Šibenika}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 208 [[centimetrs|cm]] | svars = 104 [[Kilograms|kg]] | poz = {{basketbola pozīcija|4}} | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Anadolu Efes"]] | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 11., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2014. gada NBA drafts|2014]] | dr_līga = [[NBA]] | dr_kom = [[Orlando "Magic"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|CRO}} (jaunatnes) <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Dario Šaričs''' ({{val|hr|Dario Šarić}}; dzimis {{dat|1994|4|8}} [[Šibenika|Šibenikā]], [[Horvātija|Horvātijā]]) ir horvātu [[basketbolists]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā, Horvātijas jaunatnes izlašu dalībnieks. Pašlaik (2014) pārstāv Turcijas klubu [[Stambulas "Anadolu Efes"]]. Karjeru uzsācis Horvātijā. 2013. gadā kļuva par Horvātijas čempionu [[KK Cibona]] sastāvā. 2014. gada jūnijā parakstīja līgumu ar Turcijas klubu [[Stambulas "Anadolu Efes"]]. [[2014. gada NBA drafts|2014. gada NBA draftā]] viņu [[Orlando "Magic"]] izraudzījās ar kopējo 12. kārtas numuru, tomēr pēc tam tiesības uz viņu tika atdotas [[Philadelphia "76ers"]]. D. Šaričs kopā ar Horvātijas U-16 izlasi 2010. gada Eiropas čempionātā izcīnīja zelta medaļu, pats basketbolists tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju, būdams turnīra līderis vairākos statistikas rādītājos. 2012. gada U-18 čempionātā viņi arī izcīnīja zelta medaļu. Ticis atzīts par 2013. gada [[FIBA Eiropas gada labākais jaunais spēlētājs|FIBA Eiropas gada labāko jauno spēlētāju]]. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160315093620/http://www.fiba.com/pages/lat/fe/11/fu19m/player/p/eid/5194/lid//pid/77959/rid/5194/sid/5194/tid/2168/profile.html FIBA profils] * [http://www.eurobasket.com/player.asp?Cntry=CRO&PlayerID=172734 Eurobasket profils] {{basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Šaričs, Dario}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šibenikas-Kninas župānijā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola uzbrucēji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] ep2c7nv4um74vvpsxdi3d14lbva35vm 0 190747 4536573 4503439 2026-10-16T08:21:26Z Makenzis 56205 https://www.soccerway.com/player/welbeck-danny/86PvpO11/ 4536573 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Denijs Velbeks | image = [[Attēls:Danny Welbeck 2018-06-13 1.jpg|220px]] | caption = | fullname = Daniels Nī Takijs Mensahs Velbeks | birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1990|11|26}} | birth_place = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Mančestra}} | height = 185<ref>{{ziņu atsauce |title=Squad Profiles: Danny Welbeck |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/shared/bsp/hi/football/statistics/players/w/welbeck_377074.stm |work=BBC Sport |publisher=British Broadcasting Corporation |accessdate=26 October 2010 |archive-date={{dat|2008|12|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081223143032/http://news.bbc.co.uk/sport1/shared/bsp/hi/football/statistics/players/w/welbeck_377074.stm }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Player Profile: Danny Welbeck |url=http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~42851,00.html |work=premierleague.com |publisher=Premier League |accessdate=26 October 2010 |archive-date={{dat|2012|05|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120504232459/http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~42851,00.html }}</ref> | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | clubnumber = 18 | youthyears1 = 2005—2008 | youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | years1 = 2008—2014 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | caps1 = 92 | goals1 = 20 | years2 = 2010 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Preston North End F.C.|Preston North End]] | caps2 = 8 | goals2 = 2 | years3 = 2010—2011 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | caps3 = 26 | goals3 = 6 | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2007—2008 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2008—2009 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19 | nationalcaps3 = 8 | nationalgoals3 = 2 | nationalyears4 = 2009—2011 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalcaps4 = 14 | nationalgoals4 = 5 | nationalyears5 = 2011—2018 | nationalteam5 = {{fb|ENG}} | nationalcaps5 = 42 | nationalgoals5 = 16 | pcupdate = {{dat|2026|08|06|SK|bez}} | ntupdate = | caps4 = 88 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | years4 = 2014—2019 | goals4 = 16 | caps5 = 18 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.|Watford]] | goals5 = 2 | years5 = 2019—2020 | caps6 = 176 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | goals6 = 46 | years6 = 2020—2026 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years7 = 2026— | caps7 = 4 | goals7 = 0 }} '''Denijs Velbeks''' ({{val|en|Daniel Nii Tackie Mensah "Danny" Welbeck}};<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=December 2009 Player Registrations |url=http://www.thefa.com/TheFA/RulesandRegulations/~/media/Files/PDF/TheFA/PlayerRegistrations/December%2009.ashx/December%2009.pdf |work=TheFA.com |publisher=The Football Association |accessdate=4 July 2011}}</ref> dzimis {{dat|1990|11|26}}) ir [[angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Anglijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Visu profesionāļa karjeru aizvadījis [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' sastāvā uzvarējis 2008.—2009. gada Futbola līgas kausa sezonā. Anglijas izlasē debitējis 2011. gadā. Pirms tam pārstāvējis dažādu vecumu jaunatnes izlases. U-17 izlases sastāvā spēlējis 2007. gada Pasaules kausā. Pārstāvējis pieaugušo izlasi {{futbEU|2012}}. gada Eiropas čempionātā un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] gada FIFA pasaules kausā. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2012—13 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2008—09, 2009—10 * [[FA Community Shield]]: 2011, 2013 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2008 '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2016—17 * FA Community Shield: 2017 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110123233653/http://www.manutd.com/en/Players-And-Staff/First-Team/Danny-Welbeck.aspx ManUtd.com profils] {{en ikona}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Velbeks, Denijs}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Preston North End F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] n8wbfx4tviwbvo1zk8ye5lhgomracc3 0 191360 4536626 4536247 2026-10-16T11:37:15Z Bai-Bot 60304 /* Dzīvesgājums */ sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] 4536626 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|arhitektu Aleksandru Vanagu|sportistu|Aleksandrs Vanags (sportists)}} {{Mākslinieka infokaste | name = Aleksandrs Vanags | image = Aleksandrs Vanags (1873–1919).jpg | imagesize = 150px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1873|3|5}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Liezēres pagasts|td=Latvija}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1919|3|19|1873|3|5}} | deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = [[jūgendstils]], [[nacionālais romantisms]] | famous works = 71 daudzstāvu mūra nams Rīgas centrā, kopā ap 100 ēku Latvijā un Igaunijā (1906—1914) | patrons = [[Konstantīns Pēkšēns]] | awards = }} '''Aleksandrs Vanags''' (dzimis {{dat|1873|3|5}}, miris {{dat|1919|3|19}}) bija latviešu [[arhitektūra|arhitekts]], daudzu Rīgas ēku autors, kurš pamatā darbojās [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] stilā; pēc viņa projektiem Rīgas centrā uzcelts 71 daudzstāvu mūra nams. Nogalināts [[boļševiki|lielinieku]] terora laikā. == Dzīvesgājums == Aleksandrs Vanags ir dzimis 1873. gada 5. martā [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Liezēres pagasts|Liezēres pagastā]] kalpu ģimenē. Mācījās Liezēres draudzes skolā un Cēsu pilsētas skolā. 1891. gada viņš [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikumā]] uzsāka inženierceltniecības studijas, 1894. gadā vāca materiālus par latviešu tautas celtniecību un lietišķo mākslu Ziemeļkurzemē, 1896. gadā piedalījās latviešu etnogrāfiskās izstādes organizēšanā Rīgā; izstādes arhitekts bija [[Konstantīns Pēkšēns]]. No 1896. gada viņš strādāja [[Konstantīns Pēkšēns|K. Pēkšēna]] būvbirojā un 1898. gadā turpināja studijas [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] arhitektūras fakultātē. Kopš 1891. gada viņš bija korporācijas [[Selonija]]s biedrs.<ref name="Petersons" /> 1899. gadā Vanags kopā ar Pēkšēnu pirmo reizi izbrauca uz ārzemēm, uz Berlīni, un Pēkšēna ceļojumu laikā vadīja biroju. Par abu kopdarbiem uzskata īres namu Strēlnieku ielā 6 (1901), Sv. Trīsvienības pareizticīgo klostera baznīcu Krišjāņa Barona ielā 126 (1902—1907) un Jelgavas Sv. Nikolaja luterāņu baznīcu (1902—1907). Par Jelgavas baznīcu Vanags 1902. gadā rakstīja līgavai: „Šis darbs ir jau pats par sevi interesants ar to, ka ir kaut kas jauns, nav vairs īres kazarme, kura man par daudz jau parasta. Šī pirmā monumentālbūve...” Birojā viņš sadraudzējās ar [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]], un 1905. gada vasarā abi nedēļu pavadīja Helsinkos, iepazina biroja ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'', Lindgrēna, Gezeliusa un Sārinena darbus, apciemoja gleznotāju [[Janis Rozentāls|Jani Rozentālu]] viņa vasarnīcā un sastapa Rīgas tirgotāju Mihailu Ņesterovu, kas tur pasūtīja plānus savam jaunajam namam; 1910. gadā Vanags Somiju apmeklēja otrreiz. Pēc atgriešanās viņi kopā ar Pēkšēnu gribēja dibināt arhitektu apvienību pēc Helsinku biroju parauga, bet 1905. gada notikumu dēļ no ieceres atteicās.<ref name="Petersons">Pētersons, Rihards. Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 92.—97. lpp.; Krastiņš, Jānis. Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā // Turpat. 36.—37. lpp.</ref> 1902. gadā A. Vanags [[Krievijas Impērija]]s Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā Sanktpēterburgā nokārtoja eksāmenu un ieguva būvtiesības. 1905. gadā Vanags vadīja būvdarbus Mihaila Ņesterova īres namam Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5, ko projektēja somu arhitekti [[Knuts Vasašerna]] un Gustavs Lindbergs. Tā bija pirmā ziemeļu stila celtne Rīgā un spēcīgi ietekmēja Vanaga turpmāko darbu.<ref name="K80-103">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 99., 103.—105. lpp.</ref> Tajā pašā gadā viņš atvēra pats savu arhitektūras projektēšanas biroju, kas atradās K. Pēkšēna namā [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, pēc tam [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielā]] 48, tad viņa projektētajā namā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 37 un [[Tetera nams|Tetera namā]] Brīvības ielā 61. Pirmā pasaules kara laikā A. Vanags strādāja Krievijas armijas ceļu būvniecības nodaļā, bet pēc tam, kad 1917. gadā Rīgu okupēja Vācijas karaspēks, viņu 1917. gada 22. decembrī ievēlēja par provāciskās [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome|Vidzemes Zemes padome]]s locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined |title=Dokumenti stāsta (1988) |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined }}</ref> Vanags piedalījās latviešu kultūras izstādes Berlīnē organizēšanā. Pēc [[LSPR]] nodibināšanas viņš no 1919. gada februāra darbojās Rīgas Strādnieku deputātu padomes būvnodaļā. 1919. gada 10. martā A. Vanagu arestēja, apvainoja kontrrevolūcionārā darbībā un 19. martā nošāva pie [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietuma]].<ref>[http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga//vanags/ www.jugendstils.riga.lv]</ref> Viņu apcietināja agrākajā paša namā Krišjāņa Barona ielā 37, kur viņš dzīvoja pie radinieces, un apsūdzēja arī piederībā pie latviešu nacionālās partijas. Dienu pēc Jelgavas krišanas, 19. marta rītā, Vanagam kopā ar 21 cietumnieku lika izrakt kopēju kapu Smilšu kalnos pie Centrālcietuma, un pulksten divos pēcpusdienā viņus nošāva bez tiesas sprieduma. Naktī no 29. uz 30. jūliju piederīgie izraka nošautos, un 1. augustā Vanagu apbedīja [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]]; vienīgais priekšmets, kas viņam bija līdzi, bija Jaunā Derība. 1928. gadā atraitne kapam uzstādīja vienkāršu pieminekli.<ref name="Kampe1929">Kampe, Pauls. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=48807056&isArticle=true Aleksandra Vanaga dzīve un darbs] // ''Izglītības Ministrijas Mēnešraksts''. 1929. Nr. 5/6. 501., 513. lpp.</ref> == Devums == Aleksandrs Vanags cēlis [[Kuldīga]]s Lauksaimniecības biedrības namu (1908), [[Liezēre]]s Lauksaimniecības biedrības namu (1908), [[Bulduru dārzkopības skola]]s (1912) un [[Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības skolas]] (1912) ēkas, [[Jaunjelgava]]s komercskolu, [[Ērgļu pamatskola|Ērgļu]], [[Lielvārde]]s un [[Strenči|Strenču]] skolu ēkas, [[Rūjiena]]s Lauksaimniecības biedrības namu (1914), daudzus pagastnamus un dzīvojamās ēkas Alūksnē, Jūrmalā, Pļaviņās, Tartu un Tukumā u.c. ēkas. === Daiļrades raksturojums === Ap 1910. gadu Vanags bija viens no ražīgākajiem Rīgas arhitektiem. Pēc [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Krastiņa]] datiem Rīgas centrā pēc viņa projektiem uzcelts 71 liels mūra nams, pēc Anitas Antenišķes aplēses no 1906. līdz 1914. gadam kopā ap 100 ēku. Vanaga namiem raksturīgs „pirmatnējs spars un lietišķība”: asimetriski, tumšpelēki apjomi ar raupju apmetumu un granīta joslām un tautas izšuvumiem tuvs ornaments (skujiņa, jumtiņš, krustiņš, saulīte), parasti veidots apmetumā. Erkeru un dzegu apakšmalas viņš mēdza noslēgt ar zobiņiem, kas „atgādina dvieļa vai tautiskās seģenes bārkstis”, un erkeru formu bieži mainīja katrā stāvā. Pirmais patstāvīgais darbs ir Jāņa Brigadera nams Brīvības ielā 58 (1906) ar granīta joslām, etnogrāfisku mozaīkas frīzi un masīvu, cietoksnim līdzīgu apjomu, kas atgādina Ņesterova namu. 1910. gadā Vanaga namos parādījās drukni balsti un kolonnas senās Ēģiptes garā, kādas [[Larss Sonks]] 1905. gadā bija lietojis Helsinku telefona centrālē: Krišjāņa Barona ielā 64, Zvaigžņu ielā 24 un Blaumaņa ielas 31 stūra erkerā (1911). Milzīgais īres nams Aleksandra Čaka ielā 70 (1910), kura fasāžu zīmējumus izpildīja līdzstrādnieks [[Pauls Kampe]], ar gandrīz bezornamenta apjomu, pēc Krastiņa domām, tuvojas 20. gadu arhitektūrai. Vanaga nami Krišjāņa Valdemāra ielā 69, 71 un 73 (1909—1910) kopā ar Laubes namu Nr. 67 veido vairāk nekā 90 metru garu nacionālā romantisma rindu. Paša arhitekta nama Krišjāņa Barona ielā 37 (1910—1911) zelmiņos ir stilizēta pūce, granīta portālā vanags.<ref name="K80-105">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 94., 103.—112. lpp.</ref><ref name="G19-316">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 316.—319. lpp.</ref><ref name="Aneniske">Antenišķe, Anita. [https://aboutartnouveau.wordpress.com/wp-content/uploads/2012/10/national-romantic-buildings-of-riga.pdf National Romanticism Apartment Buildings of Riga] // ''Art Nouveau & Society: National Identity and International Trends''. Ljubljana: Réseau Art Nouveau Network, 2006; Krastiņš, Jānis. ''Rīgas jūgendstila ēkas: Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru''. 4. izd. Rīga: ADD Projekts, 2018. Objekti D12, D21.</ref> [[Silvija Grosa]] norāda, ka Vanaga interese par etnogrāfiju redzama Krišjāņa Barona ielas 30 (1907) un Krišjāņa Valdemāra ielas 69 (1909) fasādēs, tomēr biežāk etnogrāfiskie motīvi viņa dekorā rada vispārinātas arhetipiskas asociācijas. Viļa Olava namā Aleksandra Čaka ielā 30 (1910), kura pagalmā uzcelta Olava komercskola (1910), un paša namā Barona ielā 37 apvienoti ģeometriskā jūgendstila, koka celtniecības un klasiskās arhitektūras elementi. Perioda beigās Vanags strādāja galvenokārt neoklasicisma stilā, bet nacionālā romantisma eksperimentus neatmeta. Viņa namu vestibilos saglabājušās Vācijā ražotas flīzes, un vairāki viņa koka nami priekšpilsētās apvieno nacionālā romantisma un vernakulārās arhitektūras motīvus.<ref name="G19-316" /><ref name="KPL-koka">Ulmane, Anete. Konstantīna Pēkšēna un viņa būvbiroja līdzstrādnieku projektētās koka dzīvojamās ēkas Rīgā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 167.—174. lpp.; Tipāne, Agrita. [Rūpnieciski ražotas sienas flīzes vestibilos] // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 276.—291. lpp.</ref> === A. Vanaga projektētie Rīgas nami === Aleksandra Vanaga namu fasādes ir visai atturīgas, bet uzmanību saista savdabīgie jūgendstilā un nacionālā romantisma stilā veidotie portāli. Durvju ailas parasti akcentā masīvi balsti un nelielas kolonnas, kuru formas aizgūtas no tautas koka celtniecības.<ref>[http://www.art-nouveau.riga.lv/eng/JugendstilsRiga/vanags/ www.art-nouveau.riga.lv]</ref> * Alauksta iela 7 (1907), * Aleksandra Čaka iela 30 (1911), 55 (1910), 64 (1909), 70 (1909)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/7793|title=Mantojums {{!}} Dzīvojamā ēka|website=mantojums.lv|access-date=2021-05-23|archive-date=2021-05-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210523132103/https://is.mantojums.lv/monument/7793?tab=tab_description}}</ref> un 82/84 (1911) * Avotu iela 3 (1907) un 5 (1907), * Blaumaņa iela 31 * Brīvības iela 58 un 61 ([[Stūra māja]]), 158 (1907) * Bruņinieku iela 115 (1909) * Ernesta Birznieka Upīša 18 un 18a (1911) * Ganību dambis 3 k-1 (1908) * Ģertrūdes iela 26 (1908) un 86 * Krišjāņa Barona iela 30 (1907), 37 (1911, tur atradās A. Vanaga būvbirojs) un 62 (1909) * Krišjāņa Valdemāra iela 69<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panoramio.com/user/964046/tags/*arh.%20Aleksandrs%20Vanags%20(1873-1919)?photo_page=2|title=Panoramio - Photos by TheKomats > *arh. Aleksandrs Vanags (1873-1919)|website=web.archive.org|access-date=2021-05-24|date=2016-11-04|archive-date=2016-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20161104085950/http://www.panoramio.com/user/964046/tags/*arh.%20Aleksandrs%20Vanags%20(1873-1919)?photo_page=2}}</ref> * Lāčplēša iela 42 (1909) un 112 (1911) * Strēlnieku iela 11 (1910) * Zvaigžņu iela 2 un 24<ref name="austrumi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |title=Zvaigžņu ielas apraksts Rīgas Austrumu izpilddirekcijas sagatavotajā vēstures materiālā |access-date={{dat|2015|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304212740/http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304212740/http://www.rigasaustrumi.lv/Dokumenti/faili/tourism/Turisms_zvaigznu_prospekts.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Galerija == <gallery widths="220" heights="180" perrow="3"> Rīga, Brīvības iela 58.jpg|Jāņa Brigadera nams Brīvības ielā 58 (1906) RigaBarona37.jpg|Arhitekta nams Krišjāņa Barona ielā 37 (1910–1911) 2017-07-29-Corner house in Riga-JonasR.jpg|[[Stūra māja]] Brīvības ielā 61 </gallery> == Publikācijas == * „Modernais stils” (A. Vanaga raksts 1903. gada 26. un 27. marta „[[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstnesī]]”), * Jaunie Rīgas būvnoteikumi (A. Vanaga latviskais tulkojums 1904. gadā). == Literatūra == * [[Pauls Kampe|Kampe P.]] Aleksandrs Vanags (1873—1919) kā cilvēks un kā celtnieks. Rīga, 1929. — 20 lpp. (arī: Kampe P. A. Vanaga dzīve un darbs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1929, Nr. 5/6, 497.—516. lpp.) * Krastiņš J. Jūgendstils Rīgas arhitektūrā. Rīga: Zinātne, 1980. 103.—112. lpp. * Grosa S. Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā. Rīga: Neputns, 2019. 316.—319. lpp. * Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks. Sast. S. Grosa. Rīga, 2025. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20140904051751/http://www.panoramio.com/user/964046/tags/%2Aarh.%20Aleksandrs%20Vanags%20%281873-1919%29 www.panoramio.com] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vanags, Aleksandrs}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1919. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]] ga24lajw8s8uyd50697w14fpoltdw3y 0 194997 4536560 4422863 2026-10-16T06:56:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536560 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Sēna un Marna | official_name = ''Seine-et-Marne'' | other_name = | settlement_type = departaments | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Drapeau culturel pour le département de Seine-et-Marne.svg | flag_size = | image_shield = Blason département fr Seine-et-Marne.svg | shield_size = 75px | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Melēna]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Département 77 in France 2016.svg | mapsize = | map_caption = Sēnas un Marnas atrašanās vieta Francijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = [[Francijas reģioni|Reģions]] | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 5915 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 1428636 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.seine-et-marne.pref.gouv.fr/}} | footnotes = }} '''Sēna un Marna''' ({{val|fr|Seine-et-Marne}}, {{izrunā|sɛn e maʁn}}) ir [[Francijas departamenti|Francijas departaments]], viens no astoņiem [[Ildefransa]]s reģiona departamentiem. Sēnas un Marnas administratīvais centrs ir [[Melēna]]. Departaments administratīvi ir sadalīts piecos apgabalos (''arrondissements''): * [[Melēnas apgabals]] (''Arrondissement de Melun''); * [[Fontenblo apgabals]] (''Arrondissement de Fontainebleau''); * [[Mo apgabals]] (''Arrondissement de Meaux''): * [[Provensas apgabals]] (''Arrondissement de Provins''); * [[Torsī apgabals]] (''Arrondissement de Torcy''). == Ārējās saites == * {{fr ikona}} [https://www.seine-et-marne.gouv.fr/ Prefecture website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220818171158/https://www.seine-et-marne.gouv.fr/ |date={{dat|2022|08|18||bez}} }} * {{fr ikona}} [https://seine-et-marne.fr/ Departmental Council website] {{Novecojusi saite}} {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sena un Marna}} [[Kategorija:Francijas departamenti]] [[Kategorija:Ildefransa]] gy9c6a1s7lv72sfjwe64m9l774uvqbt 0 201295 4536499 4487582 2026-10-16T03:57:53Z Stephan1000000 83884 num_seasons = 23 | num_episodes = 467 4536499 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = red | show_name = Grejas anatomija<br />''Grey's Anatomy'' | image = [[Attēls:Grey's Anatomy Logo.svg|250px]] | genre = | creator = [[Šonda Raimsa]] | starring = [[Ellen Pompeo|Elena Pompeo]]<br />[[Sandra O]]a<br />[[Ketrīna Heigla]]<br />[[Justin Chambers|Džastins Čemberss]]<br />[[T. R. Knight|T. R. Naits]]<br />[[Chandra Wilson|Čandra Vilsone]]<br />[[James Pickens, Jr.|Džeimss Pikenss]]<br />[[Isaiah Washington|Aizeja Vašingtons]]<br />[[Patriks Dempsijs]]<br />[[Kate Walsh|Keita Volša]]<br />[[Sara Ramirez|Sāra Ramiresa]]<br />[[Eric Dane|Ēriks Deins]]<br />[[Chyler Leigh|Kailera Lī]]<br />[[Brooke Smith|Brūka Šmita]]<br />[[Kevin McKidd|Kevins Makids]]<br />[[Jessica Capshaw|Džesika Kepšova]]<br />[[Kim Raver|Kima Ravera]]<br />[[Sarah Drew|Sāra Drū]]<br />[[Jesse Williams|Džese Viljamss]] | narrated = Elena Pompeo | theme_music_composer = ''[[Psapp]]'' | opentheme = ''[[Cosy in the Rocket]]'' | country = {{USA}} | language = [[Angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 23 | num_episodes = 467 | list_episodes = | executive_producer = | camera = ''[[Single-camera setup|Single-camera]]'' | company = ''ShondaLand''<br />''The Mark Gordon Company''<br />''[[ABC Studios]]'' | distributor = ''[[Buena Vista Home Entertainment]]'' | runtime = 43 minūtes | network = [[American Broadcasting Company|ABC]] | picture_format = [[480i]]<br />[[720p]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) | audio_format = [[stereo]] | first_aired = {{dat|2005|3|27|N|bez}} | last_aired = pašlaik | related = ''[[Private Practice]]'' | website = http://abc.go.com/shows/greys-anatomy }} '''"Grejas anatomija"''' ({{val|en|Grey's Anatomy}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāls, kura autore ir [[Šonda Raimsa]]. Seriālu kopš {{dat|2005|3|27|ģ|bez}} ASV pārraida [[American Broadcasting Company|ABC]] televīzijas kanālā. Pašlaik pārraidītas vairāk nekā 400 sērijas (19 sezonas). "Grejas anatomija" ir par izdomātās slimnīcas darbinieku dzīvi un darbu slimnīcā. Vairākas seriāla sezonas iekļautas dažādu laikrakstu un žurnālu desmit labāko seriālu sarakstos. Tāpat "Grejas anatomija" saņēmusi vairākas balvas, tai skaitā [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākais drāmas seriāls. Latvijā seriāls demonstrēts kanālos [[LTV1]] un [[TV3 Life]] ([[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]]). == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji (televīzijas seriāli — drāmas)]] lufbp7d7xoe99n5l58f0hoche7246li 0 207103 4536468 4424353 2026-10-15T19:55:49Z ZANDMANIS 91184 4536468 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Deivids Petreuss | vārds_orģ = ''David Petraeus'' | attēls = DCIA David Petraeus.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors|CIP direktors]] | term_sākums = {{dat|2011|9|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2012|11|9|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[ASV Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība|ASV Bruņoto spēku Centrālās pavēlniecības]] komandieris | term_sākums2 = {{dat|2008|10|31|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2010|6|30|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Baraks Obama]] | premjers2 = | priekštecis2 = Mārtins Dempsijs | pēctecis2 = Džons Allens <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1952|11|7}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = Amerikānis | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Hollija Noltone | bērni = 2 | profesija = | alma_mater = [[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Deivids Hovels Petreuss''' ({{val|en|David Howell Petraeus}}; dzimis {{dat|1952|11|7}}) ir amerikāņu atvaļināts ģenerālis un bijušais [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] direktors. 37 gadus dienējis [[ASV Armija|ASV Armijā]], četru zvaigžņu armijas ģenerālis. Laikā no 2007. līdz 2008. gadam komandējis ASV un starptautiskos spēkus Irākā, no 2008. līdz 2010. gadam bija [[ASV Bruņotie spēki|ASV Bruņoto spēku]] [[ASV Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība|Centrālās pavēlniecības]] komandieris, savukārt no 2010. līdz 2011. gadam komandējis ASV un [[NATO]] vadītos starptautiskos spēkus Afganistānā. {{dat|2011|6|30||bez}} viņš tika apstiprināts par ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] (CIP) direktoru,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.latimes.com/news/politics/la-pn-petraeus-confirmed-20110630,0,6226030.story |title=Senate confirms David Petraeus as CIA director |date=June 30, 2011 |author=Kathleen Hennessey |newspaper=Los Angeles Times|accessdate=2011-06-30 }}</ref> amatā stājās {{dat|2011|9|6||bez}}.<ref>{{Ziņu atsauce | url=http://www.cnn.com/video/#/video/us/2011/09/06/petraeus-sworn-into-cia.cnn?iref=allsearch |title=Petraeus sworn in as CIA director |publisher=cnn |accessdate=2011-09-07}}</ref> {{dat|2012|11|9||bez}} D. Petreuss atkāpās no šī amata [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] izmeklēšanas par ārlaulības attiecībām dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce | url=http://www.usatoday.com/story/news/nation/2012/11/09/david-petraeus-cia-resign-nbc/1695271/ |title=David Petraeus resigns from CIA |work=USA Today |accessdate=2012-11-09}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110228183126/http://www.defense.gov/bios/biographydetail.aspx?biographyid=166 Biogrāfija] {{en ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Petreuss, Deivids}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:ASV ģenerāļi]] le7qwkc1ybqhqejh9drm547iyhx761o 0 207655 4536557 4277888 2026-10-16T06:43:45Z ~2026-55447-22 151980 4536557 wikitext text/x-wiki [[Attēls:HaydnPlaying.jpg|thumb|250px|[[Jozefs Haidns]] vada stīgu kvartetu]] '''Kamermūzika''' (no {{val|la|camera}} — 'istaba') ir [[klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] žanrs, kam raksturīga skaņas kompozīcija, ko veido neliels daudzums mūzikas instrumentu — parasti tāds, ko var satilpināt vienā pils zālē vai istabā. Sākotnēji 15. gadsimtā ar terminu "kamermūzika" apzīmēja vokāli [[laicīgā mūzika|laicīgo mūziku]], kas tika atskaņota nelielam klausītāju lokam, vēlāk 17. gadsimtā šo terminu sāka attiecināt uz instrumentālo mūziku. Mūsdienās pazīstamā kamermūzika attīstījās [[Vīne]]s klasiskās skolas pārstāvju, piemēram, [[Jozefs Haidns|Haidna]], [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] un [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]], darbības laikā 18. gadsimtā, kad aizsākās stils instrumentālos skaņdarbus vai neliela apjoma vokālos skaņdarbus atskaņot nevis [[koncertzāle|koncertzālē]], bet mājās pie klausas, parasti, aristokrātu mājokļos un amatnieku salonos. Nelielai telpai bija savi ierobežojumi un tajā nevarēja atskaņot liela izmēra skaņdarbus, piemēram, [[opera]]s vai [[simfonija]]s, tādēļ radās jauni atsevišķi žanri, kas iekļāva dažādu mūzikas instrumentu duetus, trio, [[kvartets|kvartetus]] vai [[kvintets|kvintetus]], ar vai bez vokālā pavadījuma. No tiem ļoti populāri žanri ir [[sonāte]] un [[stīgu kvartets]]. Kamermūzikas veidiem ir savi speciāli nosaukumi, atkarībā no izpildītāju skaita: * Solo; * Duets; * Trio (tercets); * Kvartets; * Kvintets; * Sekstets; * Septets; * Oktets; * Nonets; * Decimets. == Ārējās satire == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūzika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{Vikikrātuves kategorija|Chamber music|Kamermūzika}} [[Kategorija:Kamermūzika| ]] nnavoh9yyja4w0vk8ty3yht3lq7poa9 0 213601 4536472 4187755 2026-10-15T20:38:02Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Flag of the Kingdom of Sardinia.svg]] → [[File:War ensign of the Savoyard States (1783-1802).svg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] · corr. 4536472 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Sardīnijas Karaliste |nosaukums_latv_val = <small>Rennu de Sardigna<br />Regno di Sardegna<br />Regn ëd Sardëgna</small> |sugasvārds = Sardīnijas Karalistes | |kontinents = Afroeirāzija |reģions = Eiropa |valsts = |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = [[monarhija]] | |gads_sākums = 1720 |gads_beigas = 1861 |event_start = [[Hāgas līgums]] |date_start = [[1720]]. gada [[20. februāris]] |event1 = Napoleona iebrukums |date_event1 = [[1796]]. gada [[27. marts]] |event2 = [[Vīnes kongress]] |date_event2 = [[1815]]. gada [[9. jūnijs]] |event3 = Konstitūcija |date_event3 = [[1848]]. gada [[4. marts]] |event4 = [[Cīrihes līgums]] |date_event4 = [[1859]]. gada [[10. novembris]] |event_end = [[Itālijas apvienošanās]] |date_end = [[1861]]. gada [[17. marts]] |image_flag = War ensign of the Savoyard States (1783-1802).svg |flag = Sardīnijas Karalistes karogs |flag_type = Karogs |image_coat = Armoiries Sardaigne 1815.png |symbol = Sardīnijas Karalistes ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis |image_map = KingdomofSardinia1815.png |image_map_caption = Teritorija [[1815]]. gadā |national_motto = FERT, FERT, FERT |national_anthem = [[Marcia Reale]], [[S'hymnu sardu nationale|Inno Sardo]] |galvaspilsēta = [[Turīna]] ([[1720]]—[[1799]], [[1815]]—[[1861]])<br />[[Kaljāri]] ([[1799]]—[[1814]]) |kopīgas_valodas = [[itāļu valoda|itāļu]], [[franču valoda|franču]], [[kataloņu valoda|kataloņu]], [[frankoprovansiešu valoda|frankoprovansiešu]], [[ligūriešu valoda|ligūriešu]], [[gallurīzu]], [[spāņu valoda|spāņu]], [[sasāriešu valoda|sasāriešu]], [[sardīniešu valoda|sardīniešu]], [[pjemontiešu valoda|pjemontiešu]], [[oksitāņu valoda|oksitāņu]] |reliģija = [[kristietība]] |nauda = [[Pjemontas skudo]]<small><br />(kontinentā 1720—1800)</small><br /> [[Sardīnijas skudo]]<small><br />(salā 1720—1821)</small><br /> [[Sardīnijas lira]]<small><br />(1816—1861)</small> | |title_leader = [[Sardīnijas karalis|Karalis]] |leader1 = [[Viktors Amadejs II]] |year_leader1 = [[1720]]—[[1730]] |leader2 = [[Viktors Emanuēls II]] |year_leader2 = [[1849]]—[[1861]] |title_deputy = [[Sardīnijas Karalistes premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] |deputy1 = [[Cēzars Balbo]] |year_deputy1 = [[1848]] |deputy2 = [[Kamilio Benso]] |year_deputy2 = [[1860]]—[[1861]] |stat_year1 = [[1838]] |stat_pop1 = 4 650 368 |flag_p1 = Flag of the Habsburg Monarchy.svg |p1 = Hābsburgu monarhija |p2 = Sicīlijas Karaliste |flag_p2 = Flag of Savoie.svg |s1 = Francijas Otrā impērija |flag_s1 = Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg |s2 = Itālijas Karaliste (1861—1946) |flag_s2 = Flag of Italy (1861-1946) crowned.svg |today = [[Itālija]], [[Francija]], [[Monako]] }} '''Sardīnijas Karaliste''' ({{val|it|Regno di Sardegna}}, {{val|sc|Rennu de Sardigna}}, {{val|pms|Regn ëd Sardëgna}}, zināma arī kā '''Pjemonta-Sardīnija''' vai '''Sardīnija-Pjemonta''') sastāvēja no [[Savojas dinastija]]s īpašumiem no [[1720]]. vai [[1723]]. gada līdz [[1861]]. gadam, pēc tam, kad tos [[Hāgas līgums|Hāgas līguma]] rezultātā ieguva karalis [[Viktors Amadejs II]]. Tas viņam kompensēja [[Sicīlija]]s kroņa zaudēšanu [[Austrijas Impērija|Austrijai]] un ļāva atgūt karaļa titulu. Izņemot [[Sardīnija|Sardīniju]], Savoju valsts iekļāva sevī arī [[Savoja|Savoju]], [[Pjemonta|Pjemontu]] un [[Nica|Nicu]]. [[Ligūrija]] un [[Dženova]] tika pievienotas [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] rezultātā [[1815]]. gadā. Lielākajā karalistes pastāvēšanas laika daļā tās politiskā un ekonomiskā galvaspilsēta bija [[Turīna]]. [[1860]]. gadā Nicu un Savoju atdeva [[Francijas Otrā impērija|Francijai]], apmaiņā pret franču palīdzību [[Itālijas apvienošana|Itālijas apvienošanā]]. [[1861]]. gadā Sardīnijas Karaliste dibināja [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]], aneksējot visas pārējās [[itāļi|itāļu]] valstis, jaunajai itāļu valstij pārņemot no Sardīnijas visas tās institūcijas un konstitūciju. {{Eiropa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Sardīnija]] [[Kategorija:Itālijas vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] 9x47mcppeztubtbshpliaczmf2pujqt 0 228398 4536571 4484131 2026-10-16T08:13:55Z Edis 27633 4536571 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = VAS "Valsts nekustamie īpašumi" | image = VNĪ birojs.jpg | image_caption = VNĪ birojs Talejas ielā 1, Rīgā | logo = | location = Talejas iela 1, Rīga, Latvija | industry = Nekustamie īpašumi, [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā|valsts pārvalde]] | num_employees = 375 | value = {{Increase}} 260,33 milj. EUR (2020)<ref>[http://top101.lv Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101]</ref> | homepage = {{URL|www.vni.lv}} | footnotes = | intl = | owner = Latvijas Republika | foundation = 1996. gads }} '''Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"''' (VNĪ) ir lielākais nekustamo īpašumu — zemju un ēku — pārvaldītājs Latvijā. VNĪ ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1996. gada 17. maijā, savukārt 2004. gada 1. oktobrī tā reģistrēta Komercreģistrā. Saskaņā ar statūtiem VNĪ ir neprivatizējama [[valsts akciju sabiedrība]]. Vienīgais VNĪ īpašnieks ir [[Latvija|Latvijas valsts]], kapitāldaļu turētāja ir [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|LR Finanšu ministrija]]. == Izveidošanās == Lai atdalītu valsts administratīvās un saimnieciskās funkcijas, Saeima 1994. gada 17. februārī pieņēma likumu „Par valsts īpašuma fondu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=57973|title=Par Valsts īpašuma fondu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-02-21|language=lv}}</ref> Līdz ar to tika izveidota valsts institūcija "Valsts īpašuma fonds", kas bija Finanšu ministrijas Valsts uzņēmumu departamenta un Valsts saimniecības departamenta saistību un tiesību pārņēmēja. Fonda pārziņā bija viss valsts īpašums. Valsts īpašuma fonds tika likvidēts 1996. gada aprīlī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=39731|title=Noteikumi par Valsts īpašuma fondu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-02-21|language=lv}}</ref> tā saistību un tiesību pārņēmēja bija jaunizveidotā valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”, kas atradās Finanšu ministrijas pārziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=52393|title=Par valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra"|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-02-21|language=lv}}</ref> Aģentūras darbības mērķis bija valsts interešu īstenošana valstij piederošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un efektīvā apsaimniekošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=40106|title=Valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" statūti|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-02-21|language=lv}}</ref> 2004. gadā “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” tika pieteikta ierakstīšanai komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrība — valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir VAS “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” tiesību, saistību, funkciju, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=94106|title=Par statūtsabiedrības valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pieteikšanu ierakstīšanai komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrību|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-02-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tap.mk.gov.lv/doc/2017_03/FMZino_280217_lidzdVNI.451.docx|title=Informatīvais ziņojums „Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts akciju sabiedrībā „Valsts nekustamie īpašumi””|access-date={{dat|2022|02|21||bez}}|archive-date={{dat|2022|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221120100/http://tap.mk.gov.lv/doc/2017_03/FMZino_280217_lidzdVNI.451.docx}}</ref> Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem apmaksātais un reģistrētais [[pamatkapitāls]] kopš 2019. gada 14. jūnija ir 142 152 445 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/valsts-nekustamie-ipasumi-valsts/40003294758|title=Valsts nekustamie īpašumi, Valsts, AS|website=www.firmas.lv|access-date=2022-02-21|language=lv}}</ref> == Darbība un rezultāti == [[Attēls:VNĪ biroja ēka.jpg|thumb|VAS «Valsts nekustamie īpašumi» ēka Rīgā, Talejas ielā 1]] === Darbības virzieni === * Nekustamā īpašuma pārvaldība: uzņēmums rūpējas par valstij piederošo īpašumu uzturēšanu kārtībā, pielāgo tos publiskā sektora iestāžu vajadzībām, tos iznomā, apsaimnieko, kā arī piesaista nepieciešamos pakalpojumu sniedzējus. * Nekustamā īpašuma attīstības vadība: uzņēmums var piedalīties jebkurā nekustamā īpašuma projektu attīstības posmā, sākot ar klientu vajadzību apzināšanu, iespējamo projekta attīstību un nepieciešamo finanšu aprēķiniem līdz pat būvnieku piesaistei un būvuzraudzībai. * Valsts deleģēto funkciju izpilde: VNĪ rūpējas arī par to, lai valstij piederošie nekustamie īpašumi tiktu apzināti un reģistrēti, uzskaitīti un izmantoti, kā arī veiktas visas ar tiem nepieciešamās darbības visās valsts un pašvaldību iestādēs.<ref name=":0" /> Saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu VNĪ organizē un nodrošina ārējās sauszemes robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, izbūvi, kā arī vada, īsteno un uzrauga ar to saistītos darbus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/327646-arejas-sauszemes-robezas-infrastrukturas-izbuves-likums |title=Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums |publisher=Likumi.lv |access-date={{dat|2026|06|19||bez}} }}</ref> 2024. gada jūlijā gar Latvijas–Baltkrievijas robežu tika pabeigta gandrīz 145 kilometru gara žoga izbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pabeigta-zoga-izbuve-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas.a563362/ |title=Pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas |publisher=LSM.lv |date={{dat|2024|07|31||bez}} |access-date={{dat|2026|06|19||bez}} }}</ref> Tā paša gada decembrī VNĪ vadībā tika pabeigta žoga izbūve prioritārajos posmos uz Latvijas–Krievijas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.12.2024-video-uz-latvijas-krievijas-robezas-prioritarajos-posmos-pabeigta-zoga-izbuve.a581780/ |title=VIDEO. Uz Latvijas–Krievijas robežas prioritārajos posmos pabeigta žoga izbūve |publisher=LSM.lv |date={{dat|2024|12|28||bez}} |access-date={{dat|2026|06|19||bez}} }}</ref> Kopumā piedāvājumu klientiem un ar to saistītos pakalpojumus tiek iedalīti četrās grupās: biroji; valstij nepieciešamie stratēģiskas nozīmes infrastruktūras objekti; kultūrvēsturiskais mantojums; nelikvīdi, apgrūtināti un nerealizējami īpašumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/pakalpojumi|title=Pakalpojumi|website=www.vni.lv|access-date=2022-02-21|language=lv}}</ref> === Īpašumu portfelis === VNĪ prioritāte ir sakārtots un kvalitatīvs nekustamo īpašumu portfelis. Uzņēmums apsaimnieko un pārvalda ap 400 īpašumu ar 1100 ēkām 1,02 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7423827/vni-vadiba-pern-pabeigti-buvdarbi-29-objektos-par-38-77-miljoniem-eiro|title=VNĪ vadībā pērn pabeigti būvdarbi 29 objektos par 38,77 miljoniem eiro|website=TVNET|access-date=2022-02-21|date=2022-01-06|language=lv}}</ref> Uzņēmuma nekustamo īpašumu portfelis ir sadalīts trīs dalās — pamatportfelī, aktīvu portfelī un atsavināmajā portfelī. Pamatportfelī ir iekļauti īpašumi, kas nepieciešami publisko funkciju nodrošināšanai un kurus izmanto valsts iestādes, kā arī stratēģiski svarīgi un vērtīgi īpašumi, kas atrodas perspektīvās vietās Rīgā un citās pilsētās (Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī). Pamatportfelī ir iekļauti aptuveni 65% īpašumu. Savukārt aktīvu portfelī ir iekļauti īpašumi, kuri ir jāpārveido vai arī kuros veiktās investīcijas palielinātu to vērtību. Aktīvu portfelī atrodas arī vērtīgi īpašumi, kurus pārdodot vai iznomājot var iegūt līdzekļus investīcijām citos objektos. Aktīvu portfelī ir iekļauti 20% īpašumu. Atsavināmajā portfelī ir iekļauti īpašumi, kuri nav nepieciešami publiskajam sektoram vai atrodas neperspektīvās vietās, ir sliktā tehniskā stāvoklī, ir ar apgrūtinājumiem. Šādi īpašumi tiek pārdoti, bet iegūtie līdzekļi novirzīti investīcijām citos objektos. Atsavināmajā portfelī ir iekļauti 15% īpašumu, un tā daļa samazinās.<ref name=":0" /> === Klienti === VNĪ klienti ir gan valsts un pašvaldību iestādes, gan arī fiziskas un juridiskas personas. Publiskajā sektorā VNĪ klienti ir lielākā daļa ministriju, to padotības un pakļautības iestādes, kopā aptuveni 230 klientu. Nozīmīgāko klientu vidū ir iestādes, kas gādā par valsts un iedzīvotāju drošību un aizsardzību, skolas, muzeji un kultūras iestādes, kas rūpējas par Latvijas kultūrvērtību saglabāšanu, tiesībsargājošās iestādes, kā arī reprezentatīvas iestādes. Otrs īpaši nozīmīgs VNĪ klientu segments ir komercnomas klienti. Tās ir gan fiziskas personas, gan juridiskas personas, kas nomā VNĪ apsaimniekotos vai piederošos nekustamos īpašumus. VNĪ piedāvā nomāt gan veikalu un restorānu, medicīnas iestāžu, biroju telpas, gan rūpniecībai nepieciešamas ražošanas telpas un autostāvvietas. Kopumā uzņēmums apkalpo vairāk nekā 600 komercklientu no privātā sektora. Pildot valsts deleģēto uzdevumu, VNĪ strādā ar vairāk nekā 7500 valsts zemes nomniekiem — privātās apbūves īpašniekiem. === Darbības rezultāti === 2019. gadā VNĪ pabeidza būvdarbus septiņos nozīmīgos valsts īpašumos par kopējo summu 33,3 miljoni eiro. Vērienīgākais no tiem ir Muzeju krātuve Pulka ielā 8, Rīgā. Tāpat tika pārdoti 109 valstij nederīgi nekustamie īpašumi. Iegūtā nauda ieguldīta citu īpašumu sakārtošanā, tostarp graustu skaits samazināts par 95 objektiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/valsts-nekustamo-ipasumu-apgrozijums-pern-audzis-par-25-pelna--595-miljoni-eiro.a350052/|title=«Valsts nekustamo īpašumu» apgrozījums pērn audzis par 2,5%; peļņa – 5,95 miljoni eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://forbesbaltics.com/lv/zinas/raksts/vni-pern-pardevusi-109-ipasumus-par-teju-4,1-miljonu-eiro|title=VNĪ pērn pārdevusi 109 īpašumus par teju 4,1 miljonu eiro|website=forbesbaltics.com|access-date=2022-02-21|archive-date=2022-02-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221120101/https://forbesbaltics.com/lv/zinas/raksts/vni-pern-pardevusi-109-ipasumus-par-teju-4,1-miljonu-eiro}}</ref> 2020. gadā VNĪ pabeidza 17 svarīgus attīstības projektus ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Apjomīgākais no tiem ir vēsturiskā policijas nama Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, pielāgošana prokuratūras vajadzībām, kur vienā adresē tagad mājo deviņas prokuratūras struktūrvienības. Tāpat 2020. gadā, mērķtiecīgi strādājot ar nodotajiem degradētajiem īpašumiem, VNĪ par 77 samazināja degradēto īpašumu skaitu, 59 degradētie īpašumi tika pārdoti. Laikā no 2018. gada līdz 2021. gadam ir sakārtota puse no 200 portfelī esošajiem degradētajiem īpašumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pedejos-tris-gados-vni-sakartojis-vairak-neka-pusi-no-ta-portfeli-esosajiem-degradetajiem-objektiem.a389206/|title=Pēdējos trīs gados VNĪ sakārtojis vairāk nekā pusi no tā portfelī esošajiem degradētajiem objektiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-21|language=lv}}</ref> 2021. gadā VNĪ pabeidza būvdarbus 29 valstij nozīmīgos objektos par 38,77 miljoniem eiro. Ievērojamākais no tiem ir Latvijas Okupācijas muzeja komplekss un piemiņas memoriāls “Vēstures taktīla” Strēlnieku laukumā 1. Tika pārdoti 103 valsts īpašumi, tostarp 35 degradētas būves, par 5,64 miljoniem eiro. Lielākie pārdotie īpašumi ir vēsturiskā ēka Raiņa bulvārī 27, Rīgā, un bijusī Rakstniecības un mūzikas muzeja ēka Tērbatas ielā 75, Rīgā. VNĪ pārvaldībā esošo degradēto būvju skaits samazināts par 43 būvēm.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/336453-vni-2021-gada-pabeigti-buvdarbi-29-objektos-par-3877-miljoniem-eiro-2022|title=VNĪ: 2021. gadā pabeigti būvdarbi 29 objektos par 38,77 miljoniem eiro - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-02-21|language=lv}}</ref> 2022. gadā nozīmīgākie attīstības projekti ir Jaunā Rīgas teātra būvniecība tā vēsturiskajā adresē Lāčplēša ielā 25, Rīgā, un Rīgas pils senākās jeb kastelas daļas atjaunošana. Kopumā 2022. gada sākumā VNĪ pārvaldībā ir 54 attīstības projekti ar kopējo projektu budžetu 223 miljoni eiro.<ref name=":1" /> 2022. gadā plānots pārdot 60 valstij piederošus īpašumus par kopējo vērtību četri miljoni eiro. 2023. gada martā [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontrole]], noslēdzot lietderības revīziju par laikposmu no 2018. līdz 2021. gadam, secināja, ka valsts nekustamo īpašumu pārvaldība bija sadrumstalota un tajā trūka vienotas nozares politikas, sistēmiskas pieejas, pilnīgu datu un vienotas pieejas nomas maksas noteikšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lrvk.gov.lv/lv/jaunumi/valsts-nekustamo-ipasumu-parvaldisana-sadrumstalota-bez-nakotnes-redzejuma |title=Valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšana – sadrumstalota, bez nākotnes redzējuma |publisher=Latvijas Republikas Valsts kontrole |date={{dat|2023|03|08||bez}} |access-date={{dat|2026|06|19||bez}} }}</ref> VNĪ norādīja, ka revīzijas laikā un vēlāk tika ieviesti uzlabojumi un daļa konstatēto nepilnību vairs nepastāvēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/valsts-kontrole-valsts-nekustamo-ipasumu-parvaldisana-sadrumstalota-un-bez-nakotnes-redzejuma.a499745/ |title=Valsts kontrole: Valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšana – sadrumstalota un bez nākotnes redzējuma |publisher=LSM.lv |date={{dat|2023|03|08||bez}} |access-date={{dat|2026|06|19||bez}} }}</ref> 2023. gadā tika pabeigta [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] ēkas rekonstrukcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/10.11.2023-latvijas-lellu-teatra-rekonstrukcija-noslegusies-eka-nodota-ekspluatacija.a531171/ |title=Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcija noslēgusies: ēka nodota ekspluatācijā |publisher=LSM.lv |date={{dat|2023|11|10||bez}} |access-date={{dat|2026|06|19||bez}} }}</ref> VNĪ vadībā tika pabeigta arī [[Rīgas pils|Rīgas pils]] konventa pirmās un otrās kārtas atjaunošana, bet gada nogalē ekspluatācijā tika nodots pārbūvētais [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] ēku komplekss, kura valsts pasūtītājs bija VNĪ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/11.12.2023-atjaunotais-rigas-pils-konvents-atklats-nepilnus-piecus-menesus-pirms-planota-termina.a534957/ |title=Atjaunotais Rīgas pils konvents atklāts nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā termiņa |publisher=LSM.lv |date={{dat|2023|12|11||bez}} |access-date={{dat|2026|06|19||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/27.12.2023-foto-jauna-rigas-teatra-ekas-parbuve-ir-noslegusies-atslegas-teatrim-planots-nodot-lidz-martam.a536797/ |title=FOTO: Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūve ir noslēgusies; atslēgas teātrim plānots nodot līdz martam |publisher=LSM.lv |date={{dat|2023|12|27||bez}} |access-date={{dat|2026|06|19||bez}} }}</ref> {| class="wikitable" |+Apgrozījums un peļņa (milj.EUR)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/uploads/2021/11/2021_11_1_Ilgtsp%C4%93jas_p%C4%81rskats_2020.pdf|title=Ilgstspējas pārskats 2020}}</ref> ! !Apgrozījums !Peļņa |- |2018 |39,27 |6,70 |- |2019 |40,25 |5,20 |- |2020 |37,99 |2,99 |- |2021 |41,78 |3,40<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vni.lv/uploads/2022/05/VN%C4%AA%20Gada%20p%C4%81rskats%20par%202021.gadu.pdf |title=Gada pārskats par 2021. gadu |publisher=VAS "Valsts nekustamie īpašumi" |access-date={{dat|2026|06|19||bez}} }}</ref> |- |2022 |46,28 |4,39<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vni.lv/uploads/2023/05/VNI_ilgtspejas_gada_parskats_2022.pdf |title=Ilgtspējas un gada pārskats 2022 |publisher=VAS "Valsts nekustamie īpašumi" |access-date={{dat|2026|06|19||bez}} }}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://www.facebook.com/vnilv/ Lapa Facebook] * [https://www.twitter.com/VNI_LV Profils Twitter] * [https://www.linkedin.com/company/3277247/ Lapa LinkedIN] [[Kategorija:Valsts pārvalde]] [[Kategorija:Nekustamais īpašums]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] dwktydl9qvmx8zp35mwr7ebicuwysam 0 228766 4536388 4347238 2026-10-15T13:17:36Z Uldis s 26307 4536388 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jekaterina Kovaļevska | vārds_orig = ''Екатерина Валентиновна Ковалевская'' | attēls = Kovalevskaya Ekaterina.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Jekaterina Kovaļevska 2007. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1974 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Rostova pie Donas|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Jekaterina Kovaļevska''' ({{val-ru|Екатерина Валентиновна Ковалевская}}; dzimusi {{dat|1974|04|17|L}}, [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]], [[Krievija|Krievijā]]) ir [[Krievija]]s [[starptautiskais lielmeistars|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (WGM 1998). == Biogrāfija == Divkārtēja Krievijas sieviešu šaha čempionāta uzvarētāja (1994, 2000). 2000. gadā izcīnījusi sudraba medaļu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas sieviešu šaha čempionātā]] [[Batumi]] ([[Gruzija]]).<ref>[http://www.chesscenter.com/twic/twic293.html#9 European Women's Chess Championships 2000]</ref> Pēc gada [[Varšava|Varšavā]] atkārtojusi šo panākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.astercity.net/~vistula/2cheuw.htm |title=II Mistrzostwa Europy Kobiet |access-date={{dat|2013|07|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080706063430/http://www.astercity.net/~vistula/2cheuw.htm |archivedate={{dat|2008|07|06||bez}} }}</ref> 2002. gadā Eiropas sieviešu šaha čempionātā [[Varna|Varnā]] palikusi 5. vietā.<ref>[http://www.chesscenter.com/twic/twic396.html#4 3rd European Individual Women's Championships]</ref> No 1994. gada sešas reizes spēlējusi Krievijas izlases sastāvā [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]], iegūstot 6 medaļas: 3 sudraba (1998, 2002, 2006) un 2 bronzas (2000, 2004) komandu vērtējumā, kā arī individuālo bronzas medaļu (1998). Pasaules sieviešu komandu čempionātā Krievijas izlases sastāvā ieguvusi 2 sudraba medaļas komandu vērtējumā (2007, 2009) un zelta medaļu individuālajā vērtējumā (2007). Krievijas izlases sastāvā uzvarējusi Eiropas komandu šaha čempionātā 2007. gadā, kā arī 2005. gadā izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā. Piecas reizes piedalījusies Pasaules sieviešu šaha čempionātos pēc izslēgšanas sistēmas, kur lielākais panākums bijis 2004. gadā, kad Jekaterina Kovaļevska kļuvusi par Pasaules vicečempioni: * [[2000. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2000. gadā]] [[Deli]] tikusi līdz pusfinālam, kur zaudējusi [[Sje Dzjuņa|Sje Dzjuņai]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a0wo$wix.htm 2000 FIDE Knockout Matches (Women)]</ref> * [[2001. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2001. gadā]] [[Maskava|Maskavā]] tikusi līdz 3. kārtai, kurā zaudējusi [[Nino Hurcidze]]i;<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a1wo$wix.htm 2001 FIDE Knockout Matches (Women)]</ref> * [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2004. gadā]] [[Elista|Elistā]] finālā zaudējusi [[Antoaneta Stefanova|Antoanetai Stefanovai]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches {Women)]</ref> * [[2006. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2006. gadā]] [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]] tikusi līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudējusi [[Sjui Juihua]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a6wo$wix.htm 2006 FIDE Knockout Matches {Women)]</ref> * [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2015. gadā]] [[Soči|Sočos]] tikusi līdz 2. kārtai, kur zaudējusi [[Viktorija Čmilīte-Nilsena|Viktorijai Čmilītei]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b4wo$wix.htm 2015 FIDE Knockout Matches]</ref> * [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2017. gadā]] [[Teherāna|Teherānā]] 1. kārtā zaudējusi [[Inna Gapoņenko|Innai Gapoņenko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2025. gada oktobrī Maskavā ierindojusies 6. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1263737.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 75 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2026. gada oktobrī [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] izcīnījusi 5. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1495986.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 76 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2004. gadā par panākumiem turnīros [[FIDE]] Jekaterinai Kovaļevskai piešķīrusi starptautiskā vīriešu meistara nosaukumu (IM). == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{citation | title=Jekaterina Kovaļevska | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=4116704 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com * {{citation | title=Jekaterina Kovaļevska | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=44925 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{citation | title=Jekaterina Kovaļevska | url=http://www.365chess.com/players/Ekaterina_Kovalevskaya | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{citation | title=Jekaterina Kovaļevska | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/109836 | nopp=false}} šahista profils vietnē chesstempo.com * {{citation | title=Jekaterina Kovaļevska | url=http://www.olimpbase.org/playersw/pr3959jn.html | nopp=false | accessdate={{dat|2013|07|09||bez}} | archivedate={{dat|2016|03|03||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303181459/http://www.olimpbase.org/playersw/pr3959jn.html }} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes) * {{citation | title=Jekaterina Kovaļevska | url=http://www.olimpbase.org/playersv/pr3959jn.html | nopp=false | accessdate={{dat|2013|07|09||bez}} | archivedate={{dat|2016|08|06||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20160806100620/http://www.olimpbase.org/playersv/pr3959jn.html }} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti) * {{citation | title=Jekaterina Kovaļevska | url=http://www.olimpbase.org/playersu/pr3959jn.html | nopp=false | accessdate={{dat|2013|07|09||bez}} | archivedate={{dat|2019|05|02||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20190502193828/http://www.olimpbase.org/playersu/pr3959jn.html }} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu šaha čempionāti) {{DEFAULTSORT:Kovalzevska, Jekaterina}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rostovas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] 9wrkgdq49z9zj1z87c9hwjwi2cdv0iz 0 237349 4536612 4534259 2026-10-16T11:10:25Z ~2026-55432-41 151988 4536612 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Indra Briķe | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. datums = {{dat|1957|12|29|N}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Durbe|td=Latvija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|10|9|1957|12|29}} | miršanas vieta = {{vieta|Latvija}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Indra Briķe''' (dzimusi {{dat|1957|12|29}} [[Durbe|Durbē]], mirusi {{dat|2026|10|9}}) bija latviešu aktrise, strādāja [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (1977—1992) un [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (1993—2026). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1957. gadā Durbē, mācījās [[Durbes vidusskola|Durbes vidusskolā]] un [[Liepājas 1. vidusskola|Liepājas 1. vidusskolā]]. 1976. gadā atveidoja galveno lomu filmā "[[Zobena ēnā]]". 1977. gadā beidza mācības [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] 2. aktieru studijā pie [[Antonija Apele|Antonijas Apeles]] un [[Oļģerts Kroders|Oļģerta Krodera]]. No 1977. gada līdz 1992. gadam strādāja Liepājas teātrī, kur atveidoja galvenās lomas daudzos klasikas iestudējumos. O. Kroders kļuva par I. Briķes visnozīmīgāko režisoru, abu sadarbība vainagojās ar izciliem I. Briķes aktierdarbiem. Pēc O. Krodera aiziešanas no Liepājas teātra arī I. Briķe meklēja jaunas darba iespējas. 1990. gadu sākumā viņa piedalījās vairākās [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādēs. Kopš 1993. gada viņa bija [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrise, atveidojusi gan galvenās varones, gan arī otrā plāna lomas. Indra Briķe nomira 2026. gada 9. oktobrī, 68 gadu vecumā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devusies aktrise Indra Briķe |url=https://sejas.tvnet.lv/8561516/muziba-devusies-aktrise-indra-brike|website=TVNET.lv |accessdate={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref>pec 3 gadu cinas ar vezi == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmija (1986);<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Indra Briķe |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/indra-brike |website=dailesteatris.lv |accessdate={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece]] (1989); * [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balva [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|labākajai aktrisei]] par Dārtas lomu filmā "[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]" (1989); * [[Lilitas Bērziņas balva]] (2004, 1996); * [[Atzinības krusts]] (4. šķira, 2008);<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pasniedzot valsts augstākos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/175205 |website=vestnesis.lv |accessdate={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> * [[Spēlmaņu nakts]] balva kategorijā "[[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Spēlmaņu nakts 2010/2011|2011]])<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2010 / 2011 sezona |url=https://old.spelmanunakts.lv/2015/10/17/2010-2011-sezona-3/#more-231 |website=spelmanunakts.lv |accessdate={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> un divas balvas kategorijā [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|"Gada aktrise"]] ceremonijās [[Spēlmaņu nakts 1993|1994. gadā]] un [[Spēlmaņu nakts 2016/2017|2017. gadā]] — par Pegijas lomu izrādē "Pielūdzēja Nr. 1". Par lomu P. Sanajeva lugā "Apglabājiet mani zem grīdas" nominēta "Spēlmaņu nakts" 2011./2012. gada balvai kā labākā aktrise; * [[Krodera balva]] (2014). == Nozīmīgākās lomas == === Dailes teātrī === * Pegija (V. Vīnberga "Pielūdzēja nr. 1", 2017) * Mammīte, Misis Elsinga (M. Mičelas "Vējiem līdzi", 2013) * Hanna Portere Pita, Rabīns Izidors Helmevics, Henrijs, Etele Rozenberga (T. Kušnera "Eņģeļi Amerikā", 2012) * Ņina Saveļjeva, vecāmāte (P. Sanajeva "Apglabājiet mani zem grīdas", 2012) * Lenija Rīfenštāle (R. Paula, E. Mamajas, L. Brieža "Marlēna", 2011) * Repņikova (A. Vampilova "Atvadas jūnijā", 2010) * Žanna (B. Srbļanovičas "Siseņi", 2008) * Oze (M. Zālītes "Pērs Gints nav mājās", 2007) * Anna Doroteja Tērbuša (Ē.E. Šmita "Izvirtulis", 2006) * Misis Holaitija (V.S. Moema "Penelope un Diks", 2004) * Ģertrūde (V. Šekspīra "Hamlets", 2003) * Raudupiete (A. Brigaderes "Raudupiete", 2003) * Maša (I. Turgeņeva "Liekēdis", 2002) * Amālija Kore (M. Zālītes, U. Marhilēviča "Tobāgo!", 2001) * Anna (P. Mārbera "Nāc tuvāk!", 2001) * Blanša Dibuā (T. Viljamsa "Ilgu tramvajs", 2000) * Rašela (G. de Mopasāna "Mīlulis", 1999) * Duņaša (A. Čehova "Ķiršu dārzs", 1998) * Zane (Raiņa "Pūt, vējiņi!", 1998) * De Turvela kundze (K. Hemptona "Bīstamie sakari", 1996) * Terēza Rakēna (E. Zolā "Terēza Rakēna", 1996) * Džuljeta (V. Šekspīra "Romeo un Džuljeta", 1994) * Irēna (H. Ibsena "Kad mēs, mirušie, mostamies", 1993) === Liepājas teātrī === * Stella Kempbela (Dž. Kiltija "Mīļais melis", 2000) * Elvīra (M. Friša "Santakrusa", 1995) * Annija (F. Molnāra "Spēle pilī", 1992) * Jūlika (M. Friša "Štillers", 1991) * Henrijs Kendels (M. Zīverta "Āksts", 1989) * Žoanna Modū (Ē.M. Remarka "Triumfa arka", 1988) * Skārleta O'Hāra (M. Mičelas "Vējiem līdzi", 1987) * Ņina Zarečnaja (A. Čehova "Kaija", 1987) * Margarita Gotjē (A. Dimā (dēla) "Kamēliju dāma", 1985) * Aija (J. Jaunsudrabiņa "Aija", 1985) * Randa Grabovska (J. Lūša "Ko tur liegties, nav vērts", 1983) * Larisa Dmitrijevna (A. Ostrovska "Līgava bez pūra", 1982) * Mirdza (Aspazijas "Vaidelote", 1981) * Hermione, Perita (V. Šekspīra "Ziemas pasaka", 1980) * Donja Sol de Silva (V. Igo "Kastīliešu gods", 1979) * Pelnrušķīte (T. Gabes "Pelnrušķīte", 1978) * Adela (F.G. Lorkas "Bernardas Albas māja", 1978) * Spīdola (Raiņa "Uguns un nakts", 1977), * Soņa Marmeladova (F. Dostojevska "Noziegums un sods", 1977) === Jaunajā Rīgas teātrī === * Māte (F. Vedekinda "Pavasara atmoda", 1995) * Emma (H. Pintera "Nodevība", 1994) * Melhiora Montrei kundze (J. Mišimas "Marķīze de Sada", 1993) * Irēna (A. Čaka "Matīss — kausu bajārs", 1993) === Lomas kino === * Māte ("[[Ar putām uz lūpām]]", 2017) * Zemnieka sieva ("[[Aukstais tango]]", Krievija, 2017) * Direktore ("[[Es esmu šeit]]", 2016) * Pētera mamma ("[[Mammu, es tevi mīlu]]", 2012) * Atraitne ("[[Rožu ieleja]]", Krievija, 2011) * Kņaziene ("[[Rīgas sargi]]", 2007) * Ivara māte ("[[Sauja ložu]]", 2002) * Karina ("[[Cilpā]]", 1991) * Anna ("[[Mazās kaislības]]", 1990) * Biruta ("[[Valsis mūža garumā]]", 1990) * Dārta ("[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]", 1989) * Zelma ("[[Ja mēs visu to pārcietīsim]], 1987) * Vizma ("[[Vasara bija tikai vienu dienu]]", 1980) * Maija ("[[Zobena ēnā]]", 1976) === Lomas TV iestudējumos un seriālos === Piedalījusies seriālos "[[Padomju džinsi]]" (2024), "[[Ēnu spēles]]" (2012), "[[UgunsGrēks]]" (no 2008) un "[[Neprāta cena]]" (no 2007), "[[Likteņa līdumnieki]]" (2002—2005), videofilmā "[[Suņu vīrs un Tille]]", (2002), seriālā "[[Doktora Kraufa noslēpums]]" (1998), TV iestudējumos M. Zīverta "Rīga dimd" (1989), Raiņa "Rīgas ragana" (1989), Ē.M. Remarka "Melnais obelisks" (1984) A. Upīša "Zaļā zeme" (1982), J. Jaunsudrabiņa "Vēja ziedi" (1980). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://izrades.lv/persona/indra-brike-7431 Indra Briķe] izrades.lv {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Brikze, Indra}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Durbē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktrises balvas ieguvējas]] [[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]] cbj0phj6njs73gip4thcaa13k4kai3v 0 240752 4536509 4169231 2026-10-16T04:27:14Z Pirags 3757 4536509 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Schalavonia Ortēliusa kartē 1584.jpg|thumb|300px|''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Lamatas zeme ar galveno pilsētu Rusni (''Ruß'') atradās pie Kuršu jomas.]] [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|300px|Lamata ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] '''Lamata''' ({{val|la|terra Lamata; Lamachia}}) vai '''Lamotina''' (''terra Lamotina; Lamentin'') bija [[skalvji|skalvju]] apdzīvota [[teritorija]] [[Nemuna]]s pietekas [[Minija (upe)|Minijas]] baseinā pie [[Kuršu joma]]s. Galvenais pilskalns atradās tagadējā [[Rusne]]s pilsētā ({{val|lt|Rusnė}}, {{val|de|Ruß, Russ}}) pie Nemunas. == Vēsture == Pirmo reizi rakstos Lamatas zeme pieminēta vēl pirms [[Livonijas krusta kari]]em kā ''terra Lamotina'', kas [[vikingu laiki|vikingu laikos]] maksājusi nodevas [[Dānijas karaļi|Dānijas ķēniņi]]em.<ref>Scriptores, 1861. Scriptores rerum Prussicarum. Leipzig, Bd. 1., S. 737</ref> "Liber Census Daniae" pieminēta Lamatas zeme (''terra Lammato'') starp Prūsiju un Kursu, bet 1252. gada līgumā starp Vācu ordeņa virsmestra vietnieku un Kurzemes bīskapu par Klaipēdas dibināšanu ir norāde uz ''terra Lammethin''. [[1230]]. gadā pieminēts ķēniņš [[Lamekins]] (''Lammechinus rex''), kas noslēdza [[Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu|līgumu]] ar pāvesta legātu [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]] par katoļu priesteru pieņemšanu savā zemē un par neatkarību no [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karaļiem. 13. un 14. gadsimtā tā vairākkārt pieminēta kā zeme starp Kursu un Skalvu. Pēc Vācu ordeņa sekularizācijas to iekļāva [[Prūsijas hercogiste]]s, bet [[1701]]. gadā [[Prūsijas Karaliste]]s sastāvā. [[1924]]. gadā kopā ar [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabalu]] tika pievienota [[Lietuva]]i. == Iedzīvotāji == Lamatas zemes kultūra pēc arheoloģiskā materiāla bija tuva uz ziemeļiem dzīvojošajiem [[kurši]]em, tādēļ līdz Otrajam pasaules karam to pieskaitīja senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] zemēm. Lietuviešu vēsturnieks A. Tautavičs (''Tautavičius'') 1968. gadā izteica hipotēzi, ka lamatieši bija atsevišķa etniska grupa. Citi lietuviešu vēsturnieki to uzskata par [[Skalava]]s zemes vai pat [[Žemaitija]]s rietumu daļu.<ref>[http://www.leidykla.eu/fileadmin/Archeologia/Archeologia_4/Audrone_Bliujiene.pdf Audronė Bliujienė. A microregion between Šilutė—Priekulė and Švėkšna in western Lithuania or alternatively the Lamata land according to archaeological data]{{Novecojusi saite}} ARCHAEOLOGIA LITUANA 2003 Vol. 4</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Senās Lietuvas zemes}} [[Kategorija:Balti]] [[Kategorija:Senprūši]] 1tn0jk3dr1jdsqvdi8id5kz7frhtp1y 0 240867 4536442 4498416 2026-10-15T18:01:27Z ~2026-55394-14 151959 Atjaunināti gada lietojuma dati, atbilstoši jaunākajiem pieejamiem datiem. 4536442 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|tramvaju maršrutu Rīgā|1. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 1. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Imanta (Rīga)|Imanta]] |uz = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |karte = File:1tramv n izm.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2005|09|01}} * ''{{dat|2017|06|05}}'' |atjaunots = {{dat|2017|06|05}} |slēgts = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 36,587 km <br /> (18,286 km / 18,291 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 74 (37 / 37) |transporta vienīb = 27 (darbdienās) 11 (brīvdienās) |depo = Nr. 3 un Nr. 5 (apkalpo) |parks = <!-- autobusiem --> |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 7 195 969 (06.2017-12.2017) 12 228 050 (2025) <ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/rigas-sabiedriskaja-transporta-2025-gada-parvadati-118-5-miljoni-pasazieru/]</ref> |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/1/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''1. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Imanta (Rīga)|Imanta]]s apkaimes [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai]]. 1. tramvaju maršruta kopējais garums ir 36,587 km. Maršruta '''Imanta—Jugla''' kopējais garums ir 18,286 km, bet maršruta '''Jugla—Imanta''' kopējais garums ir 18,291 km. Darbdienās pa maršrutu kursē 27 tramvaji, bet brīvdienās - 11 tramvaji. Šobrīd 1. tramvajs ir visgarākais un visbiežāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā. 1. tramvajs ir arī Rīgā visvairāk izmantotais ne tikai tramvaja, bet arī visa sabiedriskā transporta maršruts. 1. tramvaju maršrutu apkalpo gan RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 3. tramvaju depo, gan RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 5. tramvaju depo. Maršrutu pirmo reizi atklāja 1901. gadā, atjaunoja 2005. gadā, slēdza no 2009. līdz 2017. gadam. 2017. gadā atjaunotais maršruts pa Radio ielu (pietura "Stacijas laukums") kursēja tikai virzienā uz Imantu un no 2017. gada 5. jūnija līdz 2018. gada 2. martam kursēja arī pa 13. janvāra ielu, vēlāk kursēja vēsturiskajā maršrutā pa Prāgas, Centrāltirgus un Maskavas ielām abos virzienos. Atsevišķām pieturvietām mainīja nosaukumus. == Maršruts == * Virzienā '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]—[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Dammes iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Jūrmalas gatve]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] un Brīvības gatve. * Virzienā '''Jugla—Imanta''' tramvaji brauc pa šādām ielām: Brīvības gatve, Ropažu iela, Brīvības gatve, Gaisa tilts, Brīvības iela, K. Barona iela, Radio iela, 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Slokas iela, Jūrmalas gatve, Kurzemes prospekts, Bebru iela, Anniņmuižas bulvāris un Dammes iela. == Pieturvietas == 1. tramvaju maršrutā pavisam ir 74 pieturas. Virzienā '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]—[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 37 pieturas, tāpat arī virzienā '''Jugla—Imanta''' ir 37 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] |- | align="center" | 2 | [[Dammes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]] |- | align="center" | 6 | [[Jūrmalas gatve]] |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |- | align="center" | 8 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 9 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]] |- | align="center" | 11 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras parks]] |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 15 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 17 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 18 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 22 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 24 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 26 | [[VEF]] |- | align="center" | 27 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 28 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 29 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 30 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 31 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 32 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 33 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 34 | [[Meža skola (Rīga)|Meža skola]] |- | align="center" | 35 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 36 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 37 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 2 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Meža skola (Rīga)|Meža skola]] |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 6 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 7 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 10 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[VEF]] |- | align="center" | 13 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 14 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 16 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 18 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 21 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 22 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 23 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 25 | [[Uzvaras parks]] |- | align="center" | 26 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 27 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 28 | [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]] |- | align="center" | 29 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 30 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 31 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |- | align="center" | 32 | [[Kurzemes prospekts]] |- | align="center" | 33 | [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]] |- | align="center" | 34 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] |- | align="center" | 35 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 36 | [[Dammes iela]] |- | align="center" | 37 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] |- |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Kurzemes prospekts]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]] un [[Dammes iela]]. Virzienā '''Imanta''' — '''5. tramvaju depo (Brīvības ielā)''' tramvaji brauc pa šādām ielām: Dammes iela, Anniņmuižas bulvāris, Bebru iela, Kurzemes prospekts, Jūrmalas gatve, Slokas iela, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, [[11. novembra krastmala]], 13. janvāra iela, [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]] un K. Barona iela. Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]'''—'''[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]], Brīvības gatve, [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], Brīvības iela, K. Barona iela un Radio iela. Virzienā '''Stacijas laukums'''—'''Jugla''' tramvaji brauc pa šādām ielām: Radio iela, 13. janvāra iela, Aspazijas bulvāris, K. Barona iela, Brīvības iela, Gaisa tilts, Brīvības gatve, Ropažu iela un Brīvības gatve. Virzienā '''Stacijas laukums'''—'''5. tramvaju depo (Brīvības ielā)''' tramvaji brauc pa šādām ielām: Radio iela, 13. janvāra iela, Aspazijas bulvāris un K. Barona iela. Virzienā '''5. tramvaju depo (Brīvības ielā)'''—'''Stacijas laukums''' tramvaji brauc pa šādām ielām: K. Barona iela un Radio iela. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''5. tramvaju depo (Brīvības ielā)''' — '''[[Imanta (Rīga)|Imanta]]''' ir 25 pieturas. Tāpat arī virzienā '''Imanta''' — '''5. tramvaju depo (Brīvības ielā)''' ir 25 pieturas. Savukārt virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' - '''[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]''' ir 21 pietura. Bet virzienā '''Stacijas laukums''' - '''5. tramvaju depo (Brīvības ielā)''' ir 9 pieturas. Savukārt virzienā '''5. tramvaju depo (Brīvības ielā)''' - '''Stacijas laukums''' ir 9 pieturas. Bet virzienā '''Stacijas laukums''' - '''Jugla''' ir 21 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] |- | align="center" | 2 | [[Dammes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]] |- | align="center" | 6 | [[Jūrmalas gatve]] |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |- | align="center" | 8 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 9 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]] |- | align="center" | 11 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras parks]] |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 15 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]] |- | align="center" | 17 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 18 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Tirdzniecības centrs Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 22 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 24 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 4 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 10 | [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]] |- | align="center" | 11 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras parks]] |- | align="center" | 14 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 15 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 16 | [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Valsts arhīvs]] |- | align="center" | 17 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |- | align="center" | 20 | [[Kurzemes prospekts]] |- | align="center" | 21 | [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]] |- | align="center" | 22 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Dammes iela]] |- | align="center" | 25 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 2 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Meža skola (Rīga)|Meža skola]] |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 6 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 7 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 10 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[VEF]] |- | align="center" | 13 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 14 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 16 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 18 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 21 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 4 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 14 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 17 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 18 | [[Meža skola (Rīga)|Meža skola]] |- | align="center" | 19 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] (pārdēvēta par "Botāniskais dārzs") * Botāniskais dārzs (pārdēvēta par "Botāniskais dārzs / Rīgas Stradiņa Universitāte") * [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]] (pārdēvēta par "Nacionālā bibliotēka") * Rūpnīca VEF (pārdēvēta par "VEF") * [[Vidzemes maiznīca|A/S "Vidzemes maiznīca"]] (pārdēvēta par "Lēdmanes iela") * Slokas iela (pārdēvēta par "Uzvaras parks")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|02||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Uzvaras bulvāris (pārdēvēta par "Uzvaras parks") * Kalnciema iela (pārdēvēta par "Valsts arhīvs") * Anniņmuižas bulvāris (pārdēvēta par "Dammes iela") * Kurzemes prospekts (pārdēvēta par "Bebru iela") <gallery> Tramvaj v Rize.jpg|1. maršruta tramvajs pie [[Rīgas Centrāltirgus]] (2007) Tatra T3A.jpg|1. maršruta tramvajs [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvārī]] 1. tramvajs Ropažu ielā.JPG|1. maršruta tramvajs [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]] 1. tramvajs Ropažu ielā 2.JPG|1. maršruta tramvajs Ropažu ielā Tramvajs Juglas galapunktā.jpg|1. maršruta tramvajs Juglas galapunktā Škoda 15T2 Ropažu ielā.jpg|1. maršruta tramvajs Ropažu ielā 1. tramvajs uz Brīvības gatves.jpg|1. maršruta tramvajs [[Brīvības gatve|Brīvības gatvē]] 1. tramvajs uz 13. janvāra ielas.jpg|1. maršruta tramvajs [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]] 1. tramvajs uz Radio ielas.jpg|1. maršruta tramvajs [[Radio iela (Rīga)|Radio ielā]] 1. tramvajs Juglas galapunktā.jpg|1. maršruta tramvajs Juglas galapunktā 1. tramvajs galapunktā "Imanta".jpg|1. maršruta tramvajs Imantas galapunktā Škoda 15T2 uz Akmens tilta.jpg|1. maršruta tramvajs uz Akmens tilta Škoda 15T uz Ropažu ielas (2).jpg|1. maršruta tramvajs Ropažu ielā (2023. gads) 1. tramvajs uz Dammes ielas.jpg|1. maršruta tramvajs [[Dammes iela|Dammes ielā]] Tatra T3A uz Barona ielas (2).jpg|1. maršruta tramvajs [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] </gallery> == Vēsture == Pirmo elektriskā tramvaja maršrutu Rīgā atklāja 1901. gada 24. jūlijā pa Brīvības ielu no [[Daugavmala (Rīga)|Daugavmalas loka]] līdz Gaisa tiltam (toreizējiem [[Aleksandra vārti]]em). 1906. gadā to pa Ropažu ielu pagarināja līdz [[Šmerlis|Šmerlim]], 1914. gadā pa Brīvības gatvi līdz [[Strazdumuiža]]i (Juglai), bet 1916. gadā atkal saīsināja līdz Brīvības un Biķernieku ielu krustojumam. 1926. gadā 1. tramvaja galapunkts bija pie [[Rīgas vagonbūves rūpnīca|fabrikas "Fēnikss"]], 1937. gadā pie [[VEF]]. Pēc Otrā pasaules kara 1. tramvajs kursēja pa Brīvības ielu, no 1948. gada kursēja kā 1.D maršruts uz Nacionālo (tolaik Drāmas teātri) un kā 1.R maršruts uz Radio ielas loku. No 1950. gada 1. tramvajs kursēja pa Kr. Barona ielu līdz Nacionālajam (Drāmas) teātrim, 1951. gadā maršrutu pagarināja līdz Iļģuciemam. 1979. gadā 1. tramvaja maršrutu Iļģuciems–Čiekurkalns saīsināja līdz Centrāltirgum, 1989. gadā slēdza. Maršrutu atjaunoja 2005. gada 1. septembrī kā [[4. tramvaju maršruts (Rīga)|4.]] un [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. tramvaju]] maršruta apvienojumu.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/no-imantas-lidz-juglai-ar-1-tramvaju-12522395 No Imantas līdz Juglai ar tramvaju]</ref> 2009. gada 1. septembrī paziņoja par tā slēgšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/323683-rigas_satiksme_slegusi_1_un_8_tramvaja_marsrutu |title="Rīgas satiksme" slēgusi 1. un 8. tramvaja maršrutu |access-date={{dat|2019|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170613004537/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/323683-rigas_satiksme_slegusi_1_un_8_tramvaja_marsrutu }}</ref> kaut gan remontdarbu dēļ [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] tramvaju kustība 1. maršrutā bija pārtraukta jau {{dat|2009|06|10}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/195387-riga_bus_ieverojamas_izmainas_tramvaju_kustiba |title=Rīgā būs ievērojamas izmaiņas tramvaju kustībā |access-date={{dat|2019|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170613043127/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/195387-riga_bus_ieverojamas_izmainas_tramvaju_kustiba }}</ref> Maršrutu atjaunoja 2017. gada 5. jūnijā, kaut gan sākotnēji tas bija paredzēts jau 17. maijā, taču ar biežākiem kursēšanas intervāliem. Maršruts palicis tāds pats kā pirms tam, vienīgi abos virzienos kursē caur Radio ielu un tramvajs neilgu brīdi neiebrauca Centrāltirgū, kā tas bija agrāk, bet kopš 2018. gada 3. marta atkal brauca gar Centrāltirgu (arī abos virzienos).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-uz-imantu-saks-kurset-5-junija/ |title=Zemās grīdas tramvaji uz Imantu sāks kursēt 5. jūnijā |access-date={{dat|2018|12|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200918175112/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-uz-imantu-saks-kurset-5-junija/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}</ref> No 2018. gada 3. marta līdz 9. jūnijam virzienā uz Juglu bija papildpietura „Aspazijas bulvāris” K. Barona ielā, papildpieturu likvidējot, ieviesa pieturu "Stacijas laukums" Radio ielā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-un-3-tramvaja-marsruta-mainisies-pieturvietas-stacijas-laukums-izvietojums/ |title=1. un 3. tramvaja maršrutā mainīsies pieturvietas “Stacijas laukums” izvietojums |access-date={{dat|2018|06|08||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210127202525/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-un-3-tramvaja-marsruta-mainisies-pieturvietas-stacijas-laukums-izvietojums/ }}</ref> Tajā pašā gadā 6. tramvaju maršruts tika likvidēts. No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela]]s pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršrutu novirzīja pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā|access-date={{dat|2022|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220601130507/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/}}</ref> Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija uz nenoteiktu laiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā|access-date={{dat|2022|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220709001501/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/|title=No 30. jūlija tiks atjaunota 2., 7. un 10. maršruta tramvaju kustība gar Centrāltirgu, 1. maršruta tramvajs turpinās kursēt pa 13. janvāra ielu|access-date={{dat|2022|07|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220727081559/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/}}</ref> No 2023. gada 6. marta, veicot [[11. novembra krastmala]]s un [[13. janvāra iela]]s krustojuma pārbūvi, lai pielāgotu to zemās grīdas tramvaju kustībai [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5.]] un [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7. tramvaja]] maršrutā, maršruts kursē pamatmaršrutā, veicot iebraucienu [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus ielā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-marta-tiks-mainita-1-2-5-un-10-tramvaja-marsruta-kustiba-11-novembra-krastmalas-un-13-janvara-ielas-krustojuma/|title=No 6. marta tiks mainīta 1., 2., 5. un 10. tramvaja maršruta kustība 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā|access-date={{dat|2023|03|03||bez}}|archive-date={{dat|2023|03|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230307055037/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-marta-tiks-mainita-1-2-5-un-10-tramvaja-marsruta-kustiba-11-novembra-krastmalas-un-13-janvara-ielas-krustojuma/}}</ref> un 6. jūnijā atjaunots ceļš pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]]. Kopš [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaju maršruta]] atjaunošanas 20. jūnijā, 1. tramvaju maršrutu apkalpo arī 3. tramvaju depo. Līdz ar to šajā maršrutā dažos reisos atkal kursē vecā tipa vagoni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pirms-dziesmu-un-deju-svetkiem-planots-atjaunot-11-marsruta-tramvaja-kustibu-uz-mezaparku/|title=Pirms Dziesmu un deju svētkiem plānots atjaunot 11. maršruta tramvaja kustību uz Mežaparku|access-date={{dat|2023|06|21||bez}}|archive-date={{dat|2023|06|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230614094604/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pirms-dziesmu-un-deju-svetkiem-planots-atjaunot-11-marsruta-tramvaja-kustibu-uz-mezaparku/}}</ref> 5. tramvaju depo rekonstrukcijas dēļ, kopš 2023. gada 6. novembra, daži zemās grīdas tramvaji arī brauc no uz 3. tramvaju depo, un tas turpinājās līdz 2026. gadam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|n7Fu9nvnay0|Pilnā 1. tramvaju maršruta video versija (Imanta - Jugla) (no priekšas)}} * {{youtube|AyGr-rdX9PY|Pilnā 1. tramvaju maršruta video versija (Jugla - Imanta) (no priekšas)}} * {{youtube|nBsuxaS3Pr4|Pilnā 1. tramvaju maršruta video versija (Imanta - Jugla) (no aizmugures)}} * {{youtube|8C90slGJ3bo|Pilnā 1. tramvaju maršruta video versija (Jugla - Imanta) (no aizmugures)}} * {{Youtube|RR_8LBHxxy0&t|1. tramvaju maršruta video ''Imanta - Jugla''}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|1]] nvzmshf5qfrod67jgupwtuhp3jtu09f 0 244218 4536548 4517424 2026-10-16T05:47:53Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4536548 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232413}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565996 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232413 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q2638127 | label = [[Aglonas bazilika]] | name = Aglonas bazilika | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | extlink = http://aglonasbazilika.lv | address = Ciriša iela 8 | lat = 56.126944444444 | long = 27.015555555556 | p625 = {{Coord|56.126944|27.015556|display=inline}} | image = Aglona%20Basilica.jpg | commonscat = Basilica in Aglona | vaid = 6491 | wikipediauri = Aglonas_bazilika | year = 1768. -1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43679297 | label = ''[[:d:Q43679297|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Latvia%20Aglona%20Basilica%202.jpg | vaid = 4082 | year = 1799. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738368 | label = ''[[:d:Q43738368|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Aglonas%20Bazilikas-ergelu-prospekts.jpg | vaid = 4083 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738782 | label = ''[[:d:Q43738782|Ērģeles Aglonas Bazilikā]]'' | name = Ērģeles Aglonas Bazilikā | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Ergeles%20Aglona.jpg | commonscat = Pipe organ of Basilica in Aglona | vaid = 4084 | year = 18.gs.IIp. 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738829 | label = ''[[:d:Q43738829|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Kancele%20un%20Altaris.jpg | vaid = 4096 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738879 | label = ''[[:d:Q43738879|Kreisais sānu altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Kreisais sānu altāris ar gleznām (2) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | vaid = 4097 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738923 | label = ''[[:d:Q43738923|Labējais sānu altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Labējais sānu altāris ar gleznām (2) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Akvinas%20Toms.jpg | vaid = 4098 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738977 | label = ''[[:d:Q43738977|Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15)]]'' | name = Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | vaid = 4099 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43739023 | label = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | name = Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.127565491436 | long = 27.014259661489 | p625 = {{Coord|56.127565|27.01426|display=inline}} | image = Aglonas%20bazilika%20ar%20pieb%C5%ABvi.jpg | vaid = 6490 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43739075 | label = ''[[:d:Q43739075|Aglonas katoļu klosteris]]'' | name = Aglonas katoļu klosteris | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikas teritorijā | lat = 56.126874261907 | long = 27.016218704351 | p625 = {{Coord|56.126874|27.016219|display=inline}} | image = Aglonas-klosteris.jpg | vaid = 6492 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43679036 | label = [[Biešona pilskalns|Biešēnu pilskalns]] | name = Biešēnu pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Biešēnos, Biešēnu ezera pussalā | lat = 56.099517659498 | long = 27.086094817224 | p625 = {{Coord|56.099518|27.086095|display=inline}} | vaid = 1885 | wikipediauri = Bie%C5%A1ona_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679078 | label = [[Upurkalns (pilskalns)|Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni]] | name = Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Cirīšu ezera Upursalā | lat = 56.132526358437 | long = 26.985280408846 | p625 = {{Coord|56.132526|26.98528|display=inline}} | vaid = 1886 | wikipediauri = Upurkalns_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679119 | label = [[Jokstu senkapi|Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns)]] | name = Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns) | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jokstos, Višķu lielceļa labajā pusē | lat = 56.117464550029 | long = 26.995169792297 | p625 = {{Coord|56.117465|26.99517|display=inline}} | vaid = 1889 | wikipediauri = Jokstu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679154 | label = [[Madaļānu pilskalns|Madalānu pilskalns un senkapi]] | name = Madalānu pilskalns un senkapi | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Madalānos | lat = 56.120227328975 | long = 27.046267654835 | p625 = {{Coord|56.120227|27.046268|display=inline}} | vaid = 1893 | wikipediauri = Mada%C4%BC%C4%81nu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679190 | label = [[Gūteņu pilskalns|Gūtiņu pilskalns]] | name = Gūtiņu pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Gūtiņiem, Pikalnes (Pakalnes) ezera ZA krastā | lat = 56.099129429519 | long = 26.922828840377 | p625 = {{Coord|56.099129|26.922829|display=inline}} | vaid = 1894 | wikipediauri = G%C5%ABte%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679225 | label = ''[[:d:Q43679225|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jokstiem | lat = 56.11835816196 | long = 26.993812078754 | p625 = {{Coord|56.118358|26.993812|display=inline}} | vaid = 1895 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679261 | label = [[Reuta pilskalns|Reuta kalns - pilskalns]] | name = Reuta kalns - pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Kameņecas, pie Ilzas ezera | lat = 56.152950345177 | long = 27.005329658533 | p625 = {{Coord|56.15295|27.00533|display=inline}} | vaid = 1896 | wikipediauri = Reuta_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880983 | label = [[Aizkalnes pareizticīgo baznīca]] | name = Aizkalnes pareizticīgo baznīca | municipality = Aizkalne | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aizkalnes pareizticīgo baznīca | lat = 56.200507464588 | long = 26.777709942965 | p625 = {{Coord|56.200507|26.77771|display=inline}} | image = Aizkalnes%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca3.jpg | commonscat = Church of the dormition of the Most Holy Mother of God in Aizkalne | vaid = 8787 | wikipediauri = Aizkalnes_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizkalne }} {{monument | qid = Q51880957 | label = [[Aizkalnes senkapi]] | name = Aizkalnes senkapi | municipality = Aizkalnes pagasts | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aizkalnes skolas pagalmā un dārzā, Jašas upes labajā krastā | lat = 56.200872786547 | long = 26.782486431118 | p625 = {{Coord|56.200873|26.782486|display=inline}} | vaid = 1904 | wikipediauri = Aizkalnes_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizkalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51880969 | label = ''[[:d:Q51880969|Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā]]'' | name = Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā | municipality = Aizkalnes pagasts | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.202222222222 | long = 26.785277777778 | p625 = {{Coord|56.202222|26.785278|display=inline}} | image = Jasmui%C5%BEa%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%20Aizkaln%C4%93%202001-04-08.jpg | vaid = 49 | year = 1883.-1889. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | complex = ''[[:d:Q16849722|Jasmuiža]]'' | munwiki = Aizkalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424184 | label = ''[[:d:Q55424184|Ančkinu senkapi II]]'' | name = Ančkinu senkapi II | municipality = Ančkini | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Ančkinu - Vārkavas lielceļa kreisajā pusē | lat = 56.274403479061 | long = 26.620672663909 | p625 = {{Coord|56.274403|26.620673|display=inline}} | vaid = 1951 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = An%C4%8Dkini }} {{monument | qid = Q55424186 | label = ''[[:d:Q55424186|Ančkinu senkapi I]]'' | name = Ančkinu senkapi I | municipality = Ančkini | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Feimankas upes labajā krastā | lat = 56.283983883236 | long = 26.629004438122 | p625 = {{Coord|56.283984|26.629004|display=inline}} | vaid = 1952 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = An%C4%8Dkini }} {{monument | qid = Q4788973 | label = ''[[:d:Q4788973|Arendoles muižas kungu māja]]'' | name = Arendoles muižas kungu māja | municipality = Arendole | district = Rožkalnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.15138889 | long = 26.61111111 | p625 = {{Coord|56.151389|26.611111|display=inline}} | image = Arendoles%20mui%C5%BEas%20pils.jpg | commonscat = Arendole Manor | vaid = 8547 | year = 1820., 1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Arendoles muiža]] | munwiki = Arendole }} {{monument | qid = Q55424164 | label = ''[[:d:Q55424164|Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi)]]'' | name = Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi) | municipality = Brokovski | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Dubnas upes labajā krastā | lat = 56.181489299527 | long = 26.578828883664 | p625 = {{Coord|56.181489|26.578829|display=inline}} | vaid = 1947 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Brokovski }} {{monument | qid = Q55424188 | label = ''[[:d:Q55424188|Bučku senkapi]]'' | name = Bučku senkapi | municipality = Bučkas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bleida ezera krastā | lat = 56.219280978657 | long = 26.645630096753 | p625 = {{Coord|56.219281|26.64563|display=inline}} | vaid = 1954 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bu%C4%8Dkas }} {{monument | qid = Q51880998 | label = [[Feldhofas senkapi un apmetne]] | name = Feldhofas senkapi un apmetne | municipality = Feldgofa | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jašas upes labajā krastā | lat = 56.169337385164 | long = 26.781856892304 | p625 = {{Coord|56.169337|26.781857|display=inline}} | vaid = 1905 | wikipediauri = Feldhofas_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Feldgofa }} {{monument | qid = Q55181319 | label = ''[[:d:Q55181319|Karakapu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Karakapu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galēnu pagasts | district = Galēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Karakapos | lat = 56.481792213542 | long = 26.866724343916 | p625 = {{Coord|56.481792|26.866724|display=inline}} | vaid = 1907 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181324 | label = ''[[:d:Q55181324|Karakapu pilskalns]]'' | name = Karakapu pilskalns | municipality = Galēnu pagasts | district = Galēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Karakapos un Zeimuļos | lat = 56.481415840538 | long = 26.862391224347 | p625 = {{Coord|56.481416|26.862391|display=inline}} | vaid = 1908 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55424191 | label = ''[[:d:Q55424191|Gavarišķu senkapi]]'' | name = Gavarišķu senkapi | municipality = Gavariškas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Zaķīšiem un Šnigerovkas upītes | lat = 56.199845378637 | long = 26.667163577804 | p625 = {{Coord|56.199845|26.667164|display=inline}} | vaid = 1955 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gavari%C5%A1kas }} {{monument | qid = Q43739128 | label = [[Gorodoka pilskalns|Gorodokas pilskalns]] | name = Gorodokas pilskalns | municipality = Gorodoka | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.116334734556 | long = 27.095926452198 | p625 = {{Coord|56.116335|27.095926|display=inline}} | vaid = 1887 | wikipediauri = Gorodoka_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorodoka_(ciems) }} {{monument | qid = Q51881056 | label = ''[[:d:Q51881056|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gubaniški | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gornejiešu kapličā | lat = 56.14888138667 | long = 26.739258395216 | p625 = {{Coord|56.148881|26.739258|display=inline}} | vaid = 4114 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gubani%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q51881009 | label = [[Gāgu senkapi]] | name = Gāgu senkapi | municipality = Gāgas | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jašas upes labajā krastā pie kapsētas | lat = 56.214466805415 | long = 26.828450906365 | p625 = {{Coord|56.214467|26.828451|display=inline}} | vaid = 1906 | wikipediauri = G%C4%81gu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%81gas }} {{monument | qid = Q43739162 | label = [[Kameņecas Lielais akmens|Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Jaunaglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Kameņecas muižas parkā | lat = 56.163170159284 | long = 27.006072825963 | p625 = {{Coord|56.16317|27.006073|display=inline}} | image = Kame%C5%86ecas%20Lielais%20akmens.jpg | commonscat = Kameņeca Great Stone | vaid = 1888 | wikipediauri = Kame%C5%86ecas_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunaglona }} {{monument | qid = Q15218762 | label = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | name = Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.15861111 | long = 27.08611111 | p625 = {{Coord|56.158611|27.086111|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg | commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish | vaid = 6494 | wikipediauri = B%C4%93rzgales_Dieva_apredz%C4%ABbas_bazn%C4%ABca | year = 1750. -1751. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739209 | label = [[Kapiņu senkapi]] | name = Kapiņu senkapi | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas - Kapiņu lielceļa labajā pusē | lat = 56.140523589148 | long = 27.106888636757 | p625 = {{Coord|56.140524|27.106889|display=inline}} | vaid = 1890 | wikipediauri = Kapi%C5%86u_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739249 | label = ''[[:d:Q43739249|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4101 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739295 | label = ''[[:d:Q43739295|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4102 | year = 18.gs.IIp. 20.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739337 | label = ''[[:d:Q43739337|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4103 | year = 18.gs.v. 1940. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739381 | label = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | name = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.158881399573 | long = 27.086449716392 | p625 = {{Coord|56.158881|27.08645|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg | commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish | vaid = 6493 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739441 | label = ''[[:d:Q43739441|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīca | lat = 56.158676012255 | long = 27.086400936125 | p625 = {{Coord|56.158676|27.086401|display=inline}} | vaid = 6495 | year = 1848. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181398 | label = ''[[:d:Q55181398|Kastires senkapi]]'' | name = Kastires senkapi | municipality = Kastīre | district = Rušonas pagasts<br/>Kastīre | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jašas ezera | lat = 56.209342187079 | long = 26.880704843876 | p625 = {{Coord|56.209342|26.880705|display=inline}} | vaid = 1925 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kast%C4%ABre }} {{monument | qid = Q55181405 | label = ''[[:d:Q55181405|Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta]]'' | name = Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta | municipality = Kastīre | district = Kastīre<br/>Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jašas upes iztekas no Jašas ezera | lat = 56.213494183885 | long = 26.879249523755 | p625 = {{Coord|56.213494|26.87925|display=inline}} | vaid = 1926 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kast%C4%ABre }} {{monument | qid = Q55181409 | label = [[Kategrades pilskalns]] | name = Kategrades pilskalns | municipality = Kategrade | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.239844310571 | long = 26.936096794288 | p625 = {{Coord|56.239844|26.936097|display=inline}} | image = Kategrades%20pilskalns.jpg | commonscat = Kategrade hillfort | vaid = 1927 | wikipediauri = Kategrades_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kategrade }} {{monument | qid = Q55181415 | label = [[Krupenišķu pilskalns|Krupenišķu pilskalns (Gorodok)]] | name = Krupenišķu pilskalns (Gorodok) | municipality = Krupenišķi | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Zalvu ezera A krastā | lat = 56.23392906577 | long = 26.99016649799 | p625 = {{Coord|56.233929|26.990166|display=inline}} | vaid = 1928 | wikipediauri = Krupeni%C5%A1%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krupeni%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43739482 | label = [[Leitānu senkapi]] | name = Leitānu senkapi | municipality = Leitāni | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas - Višķu lielceļa kreisajā pusē | lat = 56.105572457407 | long = 27.021177913799 | p625 = {{Coord|56.105572|27.021178|display=inline}} | vaid = 1891 | wikipediauri = Leit%C4%81nu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leit%C4%81ni_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739515 | label = [[Livdanišķu senkapi]] | name = Livdanišķu senkapi | municipality = Livdanišķi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Tartakas upītes krastā | lat = 56.095256129379 | long = 26.918975957143 | p625 = {{Coord|56.095256|26.918976|display=inline}} | vaid = 1892 | wikipediauri = Livdani%C5%A1%C4%B7u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Livdani%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51881064 | label = ''[[:d:Q51881064|Livmanu senkapi]]'' | name = Livmanu senkapi | municipality = Livmaņi | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.124664687011 | long = 26.746191820878 | p625 = {{Coord|56.124665|26.746192|display=inline}} | vaid = 1916 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Livma%C5%86i }} {{monument | qid = Q55181419 | label = ''[[:d:Q55181419|Ludvigovas senkapi II]]'' | name = Ludvigovas senkapi II | municipality = Ludvigova | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.261470045635 | long = 26.845391572441 | p625 = {{Coord|56.26147|26.845392|display=inline}} | vaid = 1930 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181426 | label = ''[[:d:Q55181426|Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns)]]'' | name = Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns) | municipality = Ludvigova | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Stupānu ezera krastā | lat = 56.260015583227 | long = 26.853295546913 | p625 = {{Coord|56.260016|26.853296|display=inline}} | vaid = 1931 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51881068 | label = ''[[:d:Q51881068|Maskevicišķu senkapi]]'' | name = Maskevicišķu senkapi | municipality = Maskeviciški | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.167637412402 | long = 26.780250493505 | p625 = {{Coord|56.167637|26.78025|display=inline}} | vaid = 1917 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskevici%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q51881175 | label = ''[[:d:Q51881175|Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]'' | name = Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Moskvina | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = "Moskvinas vecticībnieku draudze" | lat = 56.304130466221 | long = 26.642684379159 | p625 = {{Coord|56.30413|26.642684|display=inline}} | image = Moskvinas%20vectic%C4%ABbnieku%20kopienas%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams2.jpg | commonscat = Old Believers church in Moskvina | vaid = 9041 | year = 19. gs. II p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Moskvina }} {{monument | qid = Q51881034 | label = ''[[:d:Q51881034|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca2.jpg | vaid = 4119 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51881072 | label = ''[[:d:Q51881072|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca7.jpg | vaid = 4118 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51881080 | label = ''[[:d:Q51881080|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | vaid = 4120 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q50378826 | label = [[Gornajašu kapliča]] | name = Gornajašu kapliča | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gornajašos | lat = 56.148881386615 | long = 26.73925839527 | p625 = {{Coord|56.148881|26.739258|display=inline}} | vaid = 6497 | wikipediauri = Gornaja%C5%A1u_kapli%C4%8Da | year = 1788. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881017 | label = [[Baraukas pilskalns]] | name = Baraukas pilskalns | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Baraukā, Vārdavas upes labajā krastā | lat = 56.107883077374 | long = 26.754924850329 | p625 = {{Coord|56.107883|26.754925|display=inline}} | vaid = 1914 | wikipediauri = Baraukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881023 | label = ''[[:d:Q51881023|Gribustānu senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Gribustānu senkapi (Franču kapi) | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gribustānos | lat = 56.117107444953 | long = 26.745297660406 | p625 = {{Coord|56.117107|26.745298|display=inline}} | vaid = 1915 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881029 | label = ''[[:d:Q51881029|Pelēču - Bramaņu senkapi]]'' | name = Pelēču - Bramaņu senkapi | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Pelēčos - Bramaņos | lat = 56.147550386436 | long = 26.724724817584 | p625 = {{Coord|56.14755|26.724725|display=inline}} | vaid = 1918 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881048 | label = [[Kalvānu pilskalns]] | name = Kalvānu pilskalns | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Novoseļjes kapsētā starp Limankas un Pelēču ezeriem | lat = 56.181039681099 | long = 26.716962812555 | p625 = {{Coord|56.18104|26.716963|display=inline}} | image = Kalv%C4%81nu%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Kalvāni hillfort | vaid = 8922 | wikipediauri = Kalv%C4%81nu_pilskalns | year = 13.-15.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q113484113 | label = ''[[:d:Q113484113|Bramaņu krucifikss ar jumtiņu]]'' | name = Bramaņu krucifikss ar jumtiņu | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | vaid = 9303 | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q55424193 | label = [[Pilišku pilskalns|Pilišķu pilskalns]] | name = Pilišķu pilskalns | municipality = Piliškas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.216528988981 | long = 26.652283985047 | p625 = {{Coord|56.216529|26.652284|display=inline}} | vaid = 1957 | wikipediauri = Pili%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pili%C5%A1kas }} {{monument | qid = Q55181430 | label = ''[[:d:Q55181430|Pokšānu senkapi]]'' | name = Pokšānu senkapi | municipality = Pokšāni | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.174577600019 | long = 26.865329665219 | p625 = {{Coord|56.174578|26.86533|display=inline}} | vaid = 1934 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pok%C5%A1%C4%81ni_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51881093 | label = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | name = Preiļu muižas apbūve | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | vaid = 6498 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Preiļu muiža]] | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881099 | label = ''[[:d:Q51881099|Preiļu pils]]'' | name = Preiļu pils | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.284320240711 | long = 26.727075731752 | p625 = {{Coord|56.28432|26.727076|display=inline}} | commonscat = Borch Palace in Preiļi | vaid = 6499 | year = 1860. -1865. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881107 | label = ''[[:d:Q51881107|Kapela]]'' | name = Kapela | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.28855562919 | long = 26.727136430143 | p625 = {{Coord|56.288556|26.727136|display=inline}} | vaid = 6500 | year = 1817. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881113 | label = ''[[:d:Q51881113|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286547152158 | long = 26.725456192518 | p625 = {{Coord|56.286547|26.725456|display=inline}} | vaid = 6501 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881121 | label = ''[[:d:Q51881121|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.288804563095 | long = 26.726628311933 | p625 = {{Coord|56.288805|26.726628|display=inline}} | vaid = 6502 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881127 | label = ''[[:d:Q51881127|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.28373386675 | long = 26.735119100855 | p625 = {{Coord|56.283734|26.735119|display=inline}} | vaid = 6503 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881134 | label = ''[[:d:Q51881134|Vārtsarga namiņš]]'' | name = Vārtsarga namiņš | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.2887690698 | long = 26.726531458944 | p625 = {{Coord|56.288769|26.726531|display=inline}} | vaid = 6504 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881140 | label = ''[[:d:Q51881140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286258811133 | long = 26.730521980439 | p625 = {{Coord|56.286259|26.730522|display=inline}} | vaid = 6505 | year = 19. gs. 1.p. 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881146 | label = ''[[:d:Q51881146|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | address = Tirgus laukums 11 | locality = Preiļu katoļu baznīcā | lat = 56.2942881 | long = 26.7246117 | p625 = {{Coord|56.294288|26.724612|display=inline}} | vaid = 4123 | year = ap 1882. 1938. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881156 | label = [[Anspoku pilskalns]] | name = Anspoku pilskalns | municipality = Preiļu pagasts | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie bij. Anspoku muižas, Preiļupītes labajā krastā | lat = 56.269612857886 | long = 26.759199300267 | p625 = {{Coord|56.269613|26.759199|display=inline}} | vaid = 1920 | wikipediauri = Anspoku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51881165 | label = [[Plivdu pilskalns]] | name = Plivdu pilskalns | municipality = Preiļu pagasts | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Plivdās, Preiļupītes kreisajā krastā | lat = 56.269781890526 | long = 26.741068578437 | p625 = {{Coord|56.269782|26.741069|display=inline}} | vaid = 1921 | wikipediauri = Plivdu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181334 | label = ''[[:d:Q55181334|Cilnis "Svētais vakarēdiens"]]'' | name = Cilnis "Svētais vakarēdiens" | municipality = Riebiņi | district = Riebiņi<br/>Riebiņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Riebiņu katoļu baznīcā | lat = 56.34055556 | long = 26.79833333 | p625 = {{Coord|56.340556|26.798333|display=inline}} | vaid = 4129 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Riebiņu baznīca|Riebiņu Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Riebi%C5%86i }} {{monument | qid = Q22286991 | label = ''[[:d:Q22286991|Riebiņu muižas kungu māja]]'' | name = Riebiņu muižas kungu māja | municipality = Riebiņu pagasts | district = Riebiņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.33677528804 | long = 26.802415575115 | p625 = {{Coord|56.336775|26.802416|display=inline}} | image = Riebi%C5%86u%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg | vaid = 8574 | year = 18.gs.3.c., 19.gs.s., 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Riebiņu muiža]] | munwiki = Riebi%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q51881087 | label = ''[[:d:Q51881087|Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns)]]'' | name = Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns) | municipality = Rošmoni | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.160129005617 | long = 26.717342145137 | p625 = {{Coord|56.160129|26.717342|display=inline}} | vaid = 1919 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ro%C5%A1moni }} {{monument | qid = Q43739544 | label = [[Ruskuļu Lielais akmens|Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Ruskuļi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.124646538978 | long = 26.960110229923 | p625 = {{Coord|56.124647|26.96011|display=inline}} | vaid = 1897 | wikipediauri = Rusku%C4%BCu_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rusku%C4%BCi_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219672 | label = [[Rušonas katoļu baznīca|Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | name = Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā | lat = 56.18611111 | long = 26.96805556 | p625 = {{Coord|56.186111|26.968056|display=inline}} | image = Ru%C5%A1onas%20Sv.%20Ercenge%C4%BCa%20Mi%C4%B7e%C4%BCa%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Ru%C5%A1onas%20pagasts%2C%20Riebi%C5%86u%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Rušona | vaid = 6507 | wikipediauri = Ru%C5%A1onas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1766. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181338 | label = ''[[:d:Q55181338|Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš)]]'' | name = Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš) | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Lejas Grebežos | lat = 56.179699754979 | long = 26.94359289496 | p625 = {{Coord|56.1797|26.943593|display=inline}} | vaid = 1929 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181344 | label = [[Kurtoša pilskalns|Kurtoša (Rušonas) pilskalns]] | name = Kurtoša (Rušonas) pilskalns | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Mazajos Muceniekos pie Kurtoša ezera | lat = 56.194184581627 | long = 26.981170885873 | p625 = {{Coord|56.194185|26.981171|display=inline}} | vaid = 1932 | wikipediauri = Kurto%C5%A1a_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181350 | label = ''[[:d:Q55181350|Kristapēnu senkapi un apmetne]]'' | name = Kristapēnu senkapi un apmetne | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Kristapēnu kapsētas | lat = 56.179515363041 | long = 26.970198284313 | p625 = {{Coord|56.179515|26.970198|display=inline}} | vaid = 1933 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181354 | label = [[Rušenicas pilskalns]] | name = Rušenicas pilskalns | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušas upes labajā krastā | lat = 56.216289552226 | long = 27.030688532037 | p625 = {{Coord|56.21629|27.030689|display=inline}} | vaid = 1935 | wikipediauri = Ru%C5%A1enicas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181358 | label = ''[[:d:Q55181358|Liepu salas apmetne]]'' | name = Liepu salas apmetne | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušonas ezera Govsaliņā (Liepu salā) | lat = 56.181488703875 | long = 26.982039444479 | p625 = {{Coord|56.181489|26.982039|display=inline}} | vaid = 1936 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181364 | label = ''[[:d:Q55181364|Upurkalns ar akmeni - kulta vieta]]'' | name = Upurkalns ar akmeni - kulta vieta | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušonas ezera Lielajā salā (Upursalā) | lat = 56.182884885399 | long = 26.998225621587 | p625 = {{Coord|56.182885|26.998226|display=inline}} | vaid = 1937 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181368 | label = ''[[:d:Q55181368|Rušonu katoļu baznīcas apbūve]]'' | name = Rušonu katoļu baznīcas apbūve | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā | lat = 56.186002557421 | long = 26.968222058339 | p625 = {{Coord|56.186003|26.968222|display=inline}} | vaid = 6506 | year = 18. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181388 | label = ''[[:d:Q55181388|Klosteris]]'' | name = Klosteris | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.185870985274 | long = 26.968334075229 | p625 = {{Coord|56.185871|26.968334|display=inline}} | vaid = 6508 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181392 | label = ''[[:d:Q55181392|Žogs]]'' | name = Žogs | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.185982310581 | long = 26.968256652127 | p625 = {{Coord|56.185982|26.968257|display=inline}} | vaid = 6509 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q51881186 | label = ''[[:d:Q51881186|Skuteļu senkapi]]'' | name = Skuteļu senkapi | municipality = Saunas pagasts | district = Saunas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skuteļos | lat = 56.391336586091 | long = 26.721019307475 | p625 = {{Coord|56.391337|26.721019|display=inline}} | vaid = 1940 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saunas_pagasts }} {{monument | qid = Q43739566 | label = [[Sekļu—Daukstu senkapi|Sekļu - Daukstu senkapi]] | name = Sekļu - Daukstu senkapi | municipality = Sekļa Daukšti | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.101330303778 | long = 27.029607919693 | p625 = {{Coord|56.10133|27.029608|display=inline}} | vaid = 1899 | wikipediauri = Sek%C4%BCu%E2%80%94Daukstu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sek%C4%BCa_Dauk%C5%A1ti }} {{monument | qid = Q43739599 | label = [[Sekļu pilskalns]] | name = Sekļu pilskalns | municipality = Sekļi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Mazā Dubuļka ezera D galā | lat = 56.102192568361 | long = 27.061376225354 | p625 = {{Coord|56.102193|27.061376|display=inline}} | vaid = 1898 | wikipediauri = Sek%C4%BCu_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sek%C4%BCi }} {{monument | qid = Q43739637 | label = [[Siladaukstu senkapi]] | name = Siladaukstu senkapi | municipality = Sila Daukšti | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.096043109442 | long = 27.004808248935 | p625 = {{Coord|56.096043|27.004808|display=inline}} | vaid = 1900 | wikipediauri = Siladaukstu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sila_Dauk%C5%A1ti }} {{monument | qid = Q43739666 | label = [[Skuju pilskalns]] | name = Skuju pilskalns | municipality = Skujas | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.088421724639 | long = 27.002430223599 | p625 = {{Coord|56.088422|27.00243|display=inline}} | vaid = 1901 | wikipediauri = Skuju_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739703 | label = [[Skuju senkapi]] | name = Skuju senkapi | municipality = Skujas | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skujās | lat = 56.091171216845 | long = 27.002113666322 | p625 = {{Coord|56.091171|27.002114|display=inline}} | vaid = 1902 | wikipediauri = Skuju_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181439 | label = ''[[:d:Q55181439|Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta]]'' | name = Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta | municipality = Spuļdzeņi | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.186274831571 | long = 26.941958425576 | p625 = {{Coord|56.186275|26.941958|display=inline}} | vaid = 1938 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Spu%C4%BCdze%C5%86i }} {{monument | qid = Q55181449 | label = ''[[:d:Q55181449|Pastaru vējdzirnavas]]'' | name = Pastaru vējdzirnavas | municipality = Stabulnieku pagasts | district = Stabulnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Dravniekos | lat = 56.428041830776 | long = 26.747823808995 | p625 = {{Coord|56.428042|26.747824|display=inline}} | vaid = 6129 | year = 1891.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stabulnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q55181443 | label = ''[[:d:Q55181443|Stupānu senkapi]]'' | name = Stupānu senkapi | municipality = Stupāni | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Meireļa ezera tuvumā | lat = 56.260376644525 | long = 26.884061160756 | p625 = {{Coord|56.260377|26.884061|display=inline}} | vaid = 1939 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stup%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55424155 | label = ''[[:d:Q55424155|Čeirānu senkapi]]'' | name = Čeirānu senkapi | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Čeirānos | lat = 56.187380182893 | long = 26.569653265113 | p625 = {{Coord|56.18738|26.569653|display=inline}} | vaid = 1948 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424159 | label = ''[[:d:Q55424159|Sempeļa kalns - senkapi]]'' | name = Sempeļa kalns - senkapi | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Lielkazeros | lat = 56.210348298184 | long = 26.478668389131 | p625 = {{Coord|56.210348|26.478668|display=inline}} | vaid = 1949 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424160 | label = ''[[:d:Q55424160|Odzenes apmetne]]'' | name = Odzenes apmetne | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Odzenes strauta ietekas Dubnas upē | lat = 56.19523094037 | long = 26.532985757523 | p625 = {{Coord|56.195231|26.532986|display=inline}} | vaid = 1950 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q43739741 | label = [[Valaiņu pilskalns (Aglonas pagasts)|Valaiņu pilskalns]] | name = Valaiņu pilskalns | municipality = Valaiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Sauleskalniem | lat = 56.082772931469 | long = 27.040380191383 | p625 = {{Coord|56.082773|27.04038|display=inline}} | vaid = 1903 | wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Aglonas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valai%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15220057 | label = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | name = Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.19666667 | long = 26.52277778 | p625 = {{Coord|56.196667|26.522778|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Holy Trinity Church in Vecvārkava | vaid = 8593 | wikipediauri = V%C4%81rkavas_bazn%C4%ABca | year = 1877.-1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424169 | label = ''[[:d:Q55424169|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vārkavas katoļu baznīcā | lat = 56.19666667 | long = 26.52277778 | p625 = {{Coord|56.196667|26.522778|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Holy Trinity Church in Vecvārkava | vaid = 4133 | year = ap 1900. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424175 | label = ''[[:d:Q55424175|Vārkavas muižas pils]]'' | name = Vārkavas muižas pils | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skolas iela 5 | lat = 56.196313356728 | long = 26.514316328081 | p625 = {{Coord|56.196313|26.514316|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg | vaid = 8594 | year = 1865. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vārkavas muiža]] | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424177 | label = ''[[:d:Q55424177|Dovules senkapi]]'' | name = Dovules senkapi | municipality = Vārkavas pagasts | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = bij. Dovules muižā | lat = 56.229159123325 | long = 26.673168535229 | p625 = {{Coord|56.229159|26.673169|display=inline}} | vaid = 1953 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424182 | label = ''[[:d:Q55424182|Zaķīšu senkapi]]'' | name = Zaķīšu senkapi | municipality = Vārkavas pagasts | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie bij. Zaķīšu skolas | lat = 56.19582217515 | long = 26.667236541734 | p625 = {{Coord|56.195822|26.667237|display=inline}} | vaid = 1956 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181434 | label = [[Šņepstu pilskalns|Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni]] | name = Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni | municipality = Šnepsti | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.23570071672 | long = 26.847324352106 | p625 = {{Coord|56.235701|26.847324|display=inline}} | vaid = 1924 | wikipediauri = %C5%A0%C5%86epstu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C5%86epsti }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Preiļi Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Preiļu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Preiļu novads]] 3au7vzx5dx0qzt6vhvt3cxyuettwpqs 0 251658 4536427 4536066 2026-10-15T16:13:27Z Baisulis 11523 /* Migrantu krīze */ wikifikācija...... 4536427 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā (2023)]] '''Latvijas—Baltkrievijas robeža''' ir {{nobr|173}} km gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]. Mūsdienu robeža ietver agrāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]], kas bija {{nobr|105 km}} gara, un agrākās [[Latvijas—PSRS robeža]]s dienvidu daļu. == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas—Polijas robeža}} [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] dienvidu daļu un [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķa]] daļu līdz [[Asvejas ezers|Osvejas ezeram]]. 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. 1920. gada martā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz Osvejas ezeram un tālāk līdz [[Daugava]]s labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā Latvijas-Krievijas miera līguma nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no [[Vjerhņadzvinska|Drisas]], vienīgi [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] un [[Robežnieku pagasts|Pustiņas (Robežnieku) pagastus]] iekļāva Latvijas teritorijā.<ref>Krišs Kapenieks. Latvijas Bruņoto spēku darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)</ref> Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā Ilūkstes apriņķa austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu. == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Border Triangle Belarus Latvia Russia - View from Latvia to Belarus.jpg|thumb|250px|Latvijas–Baltkrievijas robeža pie "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]" pirms žoga izbūves (2019)]] [[Attēls:BYLVLT Tripoint.jpg|thumb|250px|Latvijas–Lietuvas—Baltkrievijas robežpunkts starp [[Riču ezers|Riču]] un [[Drūkšu ezers|Drūkšu ezeriem]] (2009)]] [[Attēls:Интересно, какое гос-во оплачивало средний столбик-пенёк - panoramio.jpg|thumb|250px|Robežpunkts [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (2009)]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 35.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Patarnieki]]—Hriharouščina (2024)]] [[Attēls:Пункт пропуска Григоровщина border belarus-latvia.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts Patarnieki—Hriharouščina (2017)]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Baltkrieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Kaplava, Meikšāni, Patarnieki, Piedruja, Silene, Vorzova, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkts Indra.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir {{nobr|172,912 km}}, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros. Valsts robeža sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni {{nobr|0,1 km}} uz dienvidiem no "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]". Latvijas—Baltkrievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas valsts robežu saskares punktu. 2006. gada vienošanās noteica septiņus robežkontroles punktus, no kuriem četri pārtrauca darboties pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās. {| class="wikitable sortable" |- ! Nr. ! Latvijas—Baltkrievijas robeža ! robežkontroles veids ! pašreizējais statuss |- |1. |[[Indra]]—[[Bihosava]] (''Бігосава'') |dzelzceļš |darbojas |- |2. |[[Patarnieki]]—Hriharouščina (''Грыгароўшчына'') |autoceļš |darbojas |- |3. |[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (''Урбаны'') |autoceļš |slēgts |- |4. |[[Meikšāni]]—Hauriļina (''Гаўрыліна'') |pāreja | slēgts |- |5. |[[Piedruja]]—[[Druja]] (''Друя'') |pāreja (pārceltuve) |slēgts |- |6. |[[Vorzova (Ķepovas pagasts)|Vorzova]]—Ļipauka (''Ліпаўка'') |pāreja |slēgts |- |7. |[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]—Pļusi (''Плюсы'') |pāreja |slēgts |} == Robežas infrastruktūras izbūve == [[Attēls:Государственная граница - panoramio.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Silenes pagastā pirms žoga būves (2009)]] Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem]] sakarā ar apšaubāmo [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] pārvēlēšanu [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]. Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-06-23/lukasenko-baltkrievija-neaizsargas-eiropu-no-nelegalajiem-migrantiem Lukašenko: Baltkrievija neaizsargās Eiropu no nelegālajiem migrantiem] [[sargs.lv]]. [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]. 2021. gada 23. jūnijs</ref> Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pastiprina-apsardzi-uz-latvijas-robezas-ar-baltkrieviju.a411389/ Pastiprina apsardzi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 2. jūnijā</ref> 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]], bet situācija uz robežas esot mierīga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-mieriga-robezsargi-bridina--tas-var-mainities.a415429 Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mierīga, robežsargi brīdina — tas var mainīties] lsm.lv 2021. gada 3. augustā</ref> 2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu [[Žogs|žogu]] 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-baltkrievijas-robezas-infrastrukturas-izbuve-varetu-izmaksat-aptuveni-30-miljonus-eiro.a416377/ Latvijas — Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> [[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu "Brief", kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uznemums-termina-nepiegada-dzelonstieplu-zogu-latvijasbaltkrievijas-robezai-riko-atkarotu-iepirkumu.a422762/ Uzņēmums termiņā nepiegādā dzeloņstiepļu žogu Latvijas—Baltkrievijas robežai; rīko atkārotu iepirkumu] lsm.lv 2021. gada 24. septembrī</ref> Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/333751-arkarteja-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-pagarinata-lidz-2022-gada-10-februarim-2021 Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim] Iekšlietu ministrija 2021. gada 19. oktobrī</ref> 8. novembrī [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka uz Latvijas—Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/334480-iekslietu-ministre-m-golubeva-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-tiek-kontroleta-esam-gatavi-dazadiem-scenarijiem-2021 Iekšlietu ministre M. Golubeva: situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta, esam gatavi dažādiem scenārijiem] Iekšlietu ministrija 2021. gada 8. novembrī</ref> 26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.<ref>[https://nra.lv/latvija/364748-tiks-pabeigta-pagaidu-zoga-buvnieciba-uz-robezas-ar-baltkrieviju.htm Tiks pabeigta pagaidu žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju] nra.lv LETA 2021. gada 26. novembrī</ref> 2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] un [[Patarnieki|Patarnieku]] robežpunktu modernizācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-iekavesanos-pabeigta-silenes-un-paternieku-robezpunktu-modernizacija.a457876/ Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija] lsm 2022. gada 22. maijā</ref> 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros top Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūra {{nobr|149,7 km}} garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni {{nobr|82 km}}. Uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcas, Rosicas un Sarjankas upēm. 2022. gada septembrī plānoja uzbūvēt aptuveni trīs kilometrus žoga nedēļā, bet oktobrī izbūves ātrumu kāpināt. Tāpat plānoja izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas—Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm 2022. gada 30. augustā</ref> Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā būvniecības SIA ''Citrus Solutions'' plānoja pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā — līdz 2024. gada pavasarim. Līdz ar žogu uz robežas būvēja arī robežsargu ceļu un laipas. Tomēr pirmā posma būvdarbu pabeigšanu 52 kilometru garumā nācās atlikt līdz 2023. gada vasarai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2023-purvos-atlikta-latvijas-baltkrievijas-robezas-zoga-buvnieciba-buvnieki-iekaveto-sola-atgut-vasara.a502621/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Purvos atlikta Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga būvniecība; būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Tomēr līdz 2023. gada 24. jūlijam pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti tikai {{nobr|67,1 km}} žoga, bet otrajā darbu kārtā bija atmežota robežas josla {{nobr|30,5 km}} garumā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā aptuveni {{nobr|16,7 km}} garumā bija sākusies sešu sakaru torņu projektēšana. Žoga izbūves pirmo kārtu solīja pabeigt līdz 2023. gada rudenim, bet otro un trešo kārtu — līdz 2024. gada beigām. Pirmo divu robežas izbūves kārtu būvniecības izmaksas sasniedza 102,7 miljoni eiro, sešu sakaru torņu izmaksas apmēram 3,6 miljonu eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2023-rasti-risinajumi-latvijas-baltkrievijas-robezzoga-izbuves-paatrinasanai.a517701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rasti risinājumi Latvijas—Baltkrievijas robežžoga izbūves paātrināšanai] lsm.lv 2023. gada 25. jūlijā </ref> Ministru Kabinets 5. martā apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Piedruja]]s robežapsardzības nodaļā nogādāja no metāla sieta un izturīga auduma veidotos "''Hesco''" bastionus, kurus piepildot ar smiltīm vai granti, iespējams izveidot šāviņu un šķembu drošus dažāda lieluma aizsegus. Tikmēr Patarnieku robežapsardzības punktā nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās, lai apturētu pretinieku iekļūšanu mūsu valstī. 2023. gada 19. septembrī šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtā Silenes robežkontroles punkta bloķēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> 2024. gada 31. jūlijā "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga izbūve pabeigta gandrīz 145 kilometru garumā, bet turpinājās infrastruktūras izbūve Daugavas posmā ({{nobr|16,7 km}}) un posmā ap Riču ezeru, kur būvēja [[rokādes ceļš|rokādes ceļu]]. Robežas izbūves izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pabeigta-zoga-izbuve-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas.a563362/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 13. septembrī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Daugavas posmā pie Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2024-latvijas-baltkrievijas-robezas-noverosanai-daugavas-posma-uzstada-4-tornus.a568673/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Latvijas–Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā uzstāda 4 torņus] lsm.lv 2024. gada 13. septembrī</ref> == Migrantu krīze == [[Attēls:2021 Belarus-EU border crisis - general map.png|thumb|250px|Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā)]] {{Pamatraksts|Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām}} 2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]] aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas. Vēl 12 [[Irāka]]s pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]]. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", pārējos izmitināšanas centrā "[[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]". No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aiztur-vel-140-robezparkapejus-ministre-ierosina-izsludinat-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a416193/ Aiztur vēl 140 robežpārkāpējus; ministre ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm.lv 2021. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā ([[Ludzas novads|Ludzas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-izsludina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju.a416344/ Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/kars/latvijas-baltkrievijas-robezas-izbuve-sadardzinasies-par-15-miljoniem-izsludinata-jauna-cenu-aptauja/|title=Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja|website=Puaro.lv|access-date=2022-03-24|date=2022-03-16|language=lv}}</ref> Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju-lidz-maijam.a441499/|title=Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-24|language=lv}}</ref> marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā]] radīto bēgļu krīzi Polijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/robezsardzes-prieksnieks-samazinajies-migrantu-skaits-uz-latvijasbaltkrievijas-robezas.a447251/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme LSM. Robežsardzes priekšnieks: Samazinājies migrantu skaits uz Latvijas—Baltkrievijas robežas]</ref> 2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā [[Kaplavas pagasts|Kaplavas]] robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2023-foto-parkniebjot-zogu-latvija-no-baltkrievijas-nelikumigi-ievesti-cetri-viriesi.a519203/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular FOTO. Pārkniebjot žogu, Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi ievesti četri vīrieši] lsm.lv 2023. gada 6. augustā</ref> Pēc oficiāli paustajiem datiem 2021. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēja 4045 personas, 2022. gadā 5286 personas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-nelegalas-migracijas-del-septito-reizi-pagarina-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a507107/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Nelegālās migrācijas dēļ septīto reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm 2023. gada 2. maijā</ref> bet 2023. gadā 13 863 personas. Pēc nelegālas robežas šķērsošanas aizturēto migrantu skaits pieauga no 217 personām 2022. gadā līdz 491 personai 2023. gadā.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/318788/robezsardze-izverte-aizvadito-gadu Robežsardze izvērtē aizvadīto gadu]{{Novecojusi saite}} lsm.lv 2024. gada 9. februārī</ref> Pabeigtajā žoga daļā 2024. gadā konstatēja vairāk nekā 220 žoga bojājumu gadījumu, pārsvarā vietās ar ērtāko piebraukšanu robežai no Baltkrievijas puses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas—Baltkrievijas robežpunktu "Patarnieki", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 2026. gadā strauji pieauga migrantu skaits, kas no Baltkrievijas mēģināja šķērsot robežu, līdz jūlijam Valsts robežsardze no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēja apmēram 7600 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.07.2026-robezsardzes-prieksnieks-latvija-ir-baltkrievijas-izversta-hibridkara-primarais-merkis.a654553/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Robežsardzes priekšnieks: Latvija ir Baltkrievijas izvērstā hibrīdkara primārais mērķis] lsm.lv 09.07.2026</ref> 2026. gada 15. jūlijā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par Baltkrievijas robežsardzes amatpersonu darbībām, organizējot nelegālo migrāciju uz Latviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-latvija-izmekle-baltkrievijas-robezsargu-lomu-nelegalas-migracijas-organizesana.a655196/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Latvija izmeklē Baltkrievijas robežsargu lomu nelegālās migrācijas organizēšanā] lsm.lv 15.07.2026</ref> 31. jūlijā iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] paziņoja, ka tehnisku iemeslu dēļ Latvijas—Baltkrievijas robeža ir slēgta,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2026-slegta-latvijas-un-baltkrievijas-robeza.a657108/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Slēgta Latvijas un Baltkrievijas robeža] lsm.lv 31.07.2026</ref> tomēr 4. augustā robežas šķērsošanu Patarnieku robežkontroles punktā atjaunoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2026-latvijas-baltkrievijas-robezu-tomer-nesledz-paterniekos-atjauno-robezkontroli.a657407/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijas—Baltkrievijas robežu tomēr neslēdz; «Pāterniekos» atjauno robežkontroli] lsm.lv 04.08.2026</ref> Valsts robežsardze naktī no 5. uz 6. oktobri novērsa 59 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas valsts robežu, vismaz 20 nelegālo migrantu grupa maskās tērptu pavadoņu vadībā mēģināja šķērsot valsts robežu. Nelegālo migrantu pavadoņi bija bruņoti, izteica draudus NBS karavīriem, kā arī aktīvi mudināja un dzina migrantu grupu Latvijas virzienā. Vairākas stundas pēc šī konflikta maskās tērpti cilvēki iekļuva Latvijas teritorijā, sabojāja elektrības sadales skapi un nozaga novērošanas kameras. Līdz 2026. gada oktobrim no robežas šķērsošanas bija atturēti {{sk|11925}} cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.10.2026-agresivi-un-brunoti-pavadoni-no-baltkrievijas-meginajusi-iespiest-latvija-nelegalo-migrantu-grupu.a666462/ Agresīvi un bruņoti pavadoņi no Baltkrievijas mēģinājuši «iespiest» Latvijā nelegālo migrantu grupu] lsm.lv 06.10.2026</ref> Par šo incidentu atbildību ''[[Telegram]]'' kanāla video paziņojumā uzņēmās grupa ''Чёрные русы'' (Melnie rusi): "Mēs oficiāli uzņemamies atbildību par incidentu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas [[Kaplavas pagasts|Kaplavas pagastā]]. Mēs apstiprinām, ka naktī no 5. uz 6. oktobri grupa no trim "Melno rusu" aktīvistiem šķērsoja robežu un iesaistījās sadursmē ar Latvijas karavīriem. Pēc tam atkārtoti iekļuva Latvijas teritorijā pie [[Matulišķi|Matulišķu]] ciema, nolaupīja video novērošanas kameras, sabojāja aparatūru un palika nepamanīta. Tā bija tikai latviešu pārbaude, kuru viņi neizturēja. Drīzumā ko līdzīgu redzēsiet citos mūsu robežas rajonos. Eiropas Savienība un NATO ir koloss uz māla kājām, kas sabruks pēc pirmā mūsu trieciena". [[NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs|NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra]] direktors [[Jānis Sārts]] paziņoja, ka tas, kas notiek uz robežas, ir informācijas operācija, ko realizē specdienesti, jo Baltkrievijā un Krievijā šādas neatkarīgas grupas nemaz nevarot pastāvēt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2026-par-incidentu-uz-latvijas-robezas-atbildibu-uznemas-grupejums-melnie-rusi-analitiki-saskata-specdienestu-pedas.a667247/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Par incidentu uz Latvijas robežas atbildību uzņemas grupējums «Melnie rusi»; analītiķi saskata specdienestu pēdas] lsm.lv 12.10.2026</ref> 13. oktobrī Lukašenko sarunā ar militārpersonām paziņoja, ka "Pirmkārt, šādas operācijas ar ieiešanu kaimiņvalstī, nav iespējamas bez saskaņošanas ar prezidentu. Ar mani šādas lietas nav saskaņotas, un tātad arī nav notikušas. Es to zinu skaidri, jo jūsu darbs netiek apšaubīts. Tāpēc mēs zinām [jo man par to tika ziņots], ka visu šo ir sarīkojuši paši latvieši ar mērķi saņemt naudu no Eiropas Savienības."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.10.2026-baltkrievijas-vadonis-lukasenko-incidenta-uz-abu-valstu-robezas-vaino-latviju.a667462/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Baltkrievijas vadonis Lukašenko incidentā uz abu valstu robežas vaino Latviju] lsm.lv 14.10.2026</ref> === Pazemes tuneļu atklāšana === 11. augustā iekšlietu ministrs Jānis Dombrava paziņoja, ka [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā atrasts pazemes tunelis, caur kuru migranti nelegāli iekļuvuši Latvijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.08.2026-pie-silenes-atrod-pirmo-tuneli-migrantu-nelegalai-ieklusanai-latvija.a658293/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Pie Silenes atrod pirmo tuneli migrantu nelegālai iekļūšanai Latvijā] lsm.lv 11.08.2026</ref> 20. augustā robežsargi [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplavas]] robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā, 20 metru attālumā no robežas atrada vēl vienu ar sūnām maskētu pazemes eju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.08.2026-atrod-otru-pazemes-tuneli-migrantu-nelikumigai-ieklusanai-latvija.a659741/ Atrod otru pazemes tuneli migrantu nelikumīgai iekļūšanai Latvijā] lsm.lv 21.08.2026</ref> == Militārie droni un kontrabanda == {{pamatraksts|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram {{nobr|100 km}} attālumā no robežas neapdzīvotā vietā pie [[Cīmotas Foļvarka|Foļvarkas ciema]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].<ref>[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas bijis ar sprāgstvielu aprīkots ''[[Shahed]]'' tipa drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2024-nbs-rezeknes-novada-nokritusais-krievijas-sahed-drons-bija-aprikots-ar-spragstvielu.a568086/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2025. gadā pāri Latvijas—Baltkrievijas robežai 12 reizes Latvijā ielidoja meteoroloģiskie baloni, bet vienu reizi drons ar kontrabandas kravu. Sešas reizes kontrabandas kravu iepludināja pa Daugavu. Valsts robežsardze novērsa arī 12 tūkstošus migrantu nelegālās robežšķērsošanas gadījumu. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis [[Guntis Pujāts (ģenerālis)|Guntis Pujāts]] prognozēja jauna veida hibrīduzbrukumu turpināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.02.2026-valsts-robezsardze-pern-noversa-12-000-nelegalas-robezskersosanas-gadijumu-nevares-atslabt-ari-turpmak.a634579/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Valsts robežsardze pērn novērsa 12 000 nelegālās robežšķērsošanas gadījumu; nevarēs atslābt arī turpmāk] lsm.lv 13.02.2026</ref> 2026. gada naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas pēc mazāk nekā pusstundas aizlidojis Krievijas gaisa telpā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] * [https://web.archive.org/web/20140815080211/http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/1dala/jekabson.htm Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 132 lpp.>69.-79.lpp.] {{Latvijas robežas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] [[Kategorija:Baltkrievijas robežas]] hbulu7hnuvei0rli3248nduan06gvay 0 251762 4536554 4535183 2026-10-16T06:30:00Z Lasks 38532 /* 2020. gadi */ 4536554 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Eurovision decade of debut map.svg|thumb|350px|Karte ar dalībvalstu debijas gadu pēc desmitgades: {{columns |col1 ={{legend|#ff3948|1950. gadi}}{{legend|#ff8c2e|1960. gadi}}{{legend|#ffe340|1970. gadi}} |col2 ={{legend|#8ad667|1980. gadi}}{{legend|#57c1dc|1990. gadi}} |col3 ={{legend|#5e70ef|2000. gadi}}{{legend|#915da3|2010. gadi}}{{legend|#dc23a9|2020. gadi}} }} ]] [[Attēls:№_of_countries_participating_in_the_Eurovision_Song_Contest_per_year.png|thumb|350px|Dalībvalstu skaits no 1956. līdz 2024. gadam]] '''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījušās 53 valstis. No tām 28 valstis ir guvušas vismaz vienu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|uzvaru]]. Konkursā var piedalīties jebkura [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s dalībvalsts. Lai piedalītos Eirovīzijā, nav obligāts nosacījums valsts ģeogrāfiskā atrašanās [[Eiropa|Eiropā]]. Konkursa dalībvalstu skaits ir pieaudzis no septiņām 1956. gadā līdz vairāk nekā 40 21. gadsimtā. Tā kā dalībvalstu skaits pieaug, laika gaitā ir bijuši dažādas priekšsacīkstes, pašlaik Eirovīzijā ir ieviesta pusfinālu sistēma. == Saraksts == : {{colorbox|#DCDCDC}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalās tagad. : {{colorbox|#DCDCFF}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet tagad ir liegta iespēja piedalīties. : {{colorbox|#FFCCCC}} Valstis, kas vairs nepastāv. {| class="wikitable sortable" |- style="background:#efefef" ! Valsts !! Debijas gads !! Dalības reizes !! Uzvaras !! Pārraidītāji<ref>Eurovision.tv. [http://www.eurovision.tv/page/history-by-country History by country]. Retrieved on 10 February 2008.</ref> |- | {{ESC|Albānija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>23</center> | <center>0</center> | [[RTSH]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Andora}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>6</center> | <center>0</center> | [[Ràdio i Televisió d'Andorra|RTVA]] |- | {{ESC|Armēnija}} | <center>{{escy|2006|2006}}</center> | <center>18</center> | <center>0</center> | [[Armenian Public Television|AMPTV]],ShantTV |- | {{ESC|Austrālija}} | <center>{{escy|2015|2015}}</center> | <center>11</center> | <center>0</center> | [[SBS Australia|SBS]] |- | {{ESC|Austrija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>57</center> | <center>2</center> | [[ORF (broadcaster)|ORF]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} | <center>{{escyr|2008}}</centeR> |<center>18</center> | <center>1</center> | [[İctimai Televiziya və Radio Yayımları Şirkəti|İTV]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Baltkrievija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[National State Teleradiocompany|BTRC]] |- | {{ESC|Beļģija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>67</center> | <center>1</center> | [[Vlaamse Radio- en Televisieomroep|VRT]] (nīderlandiešu)<br />[[RTBF]] (franču) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | <center>{{escyr|1993}}</center> | <center>19</center> | <center>0</center> | [[BHRT]] |- | {{ESC|Bulgārija}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>15</center> | <center>1</center> | [[Bulgarian National Television|BNT]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Čehija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[Česká televize|ČT]] |- | {{ESC|Dānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>54</center> | <center>3</center> | [[Danmarks Radio|DR]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Dienvidslāvija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>27</center> | <center>1</center> | [[Yugoslav Radio Television|JRT]] |- | {{ESC|Francija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>67</center> | <center>5</center> | [[TF1]] (1956-1981)<br />[[France Télévisions]] (1983-) |- | {{ESC|Grieķija}} | <center>{{escy|1974|1974}}</center> | <center>46</center> | <center>1</center> | [[Ellinikí Radiofonía Tileórasi|ERT]] (1974-2013)<br />[[New Hellenic Radio, Internet and Television|NERIT]] (2014-) |- | {{ESC|Gruzija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> |<center>18</center> | <center>0</center> | [[Georgian Public Broadcaster|GPB]] |- | {{ESC|Horvātija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>31</center> | <center>0</center> | [[Croatian Radiotelevision|HRT]] |- | {{ESC|Igaunija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>31</center> | <center>1</center> | [[Eesti Televisioon|ETV]] |- | {{ESC|Itālija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>50</center> | <center>3</center> | [[RAI]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Islande}} | <center>{{escy|1986|1986}}</center> | <center>36</center> | <center>0</center> | [[RÚV]] |- | {{ESC|Izraēla}} | <center>{{escy|1973|1973}}</center> | <center>48</center> | <center>4</center> | [[Israel Broadcasting Authority|IBA]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Īrija}} | <center>{{escy|1965|1965}}</center> | <center>57</center> | <center>7</center> | [[Raidió Teilifís Éireann|RTÉ]] |- | {{ESC|Kanāda}} | <center>{{escy|2027|2027}}</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] |- | {{ESC|Kipra}} | <center>{{escy|1981|1981}}</center> | <center>42</center> | <center>0</center> | [[Cyprus Broadcasting Corporation|CyBC]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Krievija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>23</center> | <center>1</center> | [[Russia 1|RTR]], [[Channel One (Russia)|C1R]] |- | {{ESC|Latvija}} | <center>{{escy|2000|2000}}</center> | <center>26</center> | <center>1</center> | [[Latvijas Televīzija|LTV]] |- | {{ESC|Lielbritānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>67</center> | <center>5</center> | [[BBC]] |- | {{ESC|Lietuva}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>26</center> | <center>0</center> | [[Lithuanian National Radio and Television|LRT]] |- | {{ESC|Luksemburga}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>40</center> | <center>5</center> | [[RTL Group|CLT]] |- | {{ESC|Malta}} | <center>{{escy|1971|1971}}</center> | <center>38</center> | <center>0</center> | [[Public Broadcasting Services|PBS]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Maroka}} | <center>{{escy|1980|1980}}</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | [[Société Nationale de Radiodiffusion et de Télévision|SNRT]] |- | {{ESC|Melnkalne}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[RTCG]] |- | {{ESC|Moldova}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>20</center> | <center>0</center> | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Monako}} | <center>{{escy|1959|1959}}</center> | <center>24</center> | <center>1</center> | [[Télé Monte Carlo|TMC]] |- | {{ESC|Nīderlande}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>64</center> | <center>5</center> | [[Nederlandse Omroep Stichting|NOS]] (1956-2009)<br />[[TROS]] (2010-2013)<br />[[AVROTROS]] (2014-2025)<br />[[Nīderlandes publiskā raidorganizācija|NPO]] (2027-) |- | {{ESC|Norvēģija}} | <center>{{escy|1960|1960}}</center> | <center>64</center> | <center>3</center> | [[Norwegian Broadcasting Corporation|NRK]] |- | {{ESC|Polija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>28</center> | <center>0</center> | [[Telewizja Polska|TVP]] |- | {{ESC|Portugāle}} | <center>{{escy|1964|1964}}</center> | <center>57</center> | <center>1</center> | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] |- | {{ESC|Rumānija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>25</center> | <center>0</center> | [[Romanian Television|TVR]] |- | {{ESC|Sanmarīno}} | <center>{{escyr|2008}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[San Marino RTV|SMRTV]] |- | {{ESC|Serbija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>19</center> | <center>1</center> | [[Radio Television of Serbia|RTS]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>2</center> | <center>0</center> | [[UJRT]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Slovākija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>7</center> | <center>0</center> | [[Slovenská televízia|STV]] (1994-2010)<br />[[Radio and Television Slovakia|RTVS]] (2011-) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Slovēnija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>29</center> | <center>0</center> | [[Radiotelevizija Slovenija|RTV SLO]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Spānija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>63</center> | <center>2</center> | [[Televisión Española|TVE]] |- | {{ESC|Somija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>59</center> | <center>1</center> | [[YLE]] (somu) |- | {{ESC|Šveice}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>66</center> | <center>3</center> | [[SRG SSR]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Turcija}} | <center>{{escy|1975|1975}}</center> | <center>34</center> | <center>1</center> | [[Turkish Radio and Television Corporation|TRT]] |- | {{ESC|Ukraina}} | <center>{{escy|2003|2003}}</center> | <center>21</center> | <center>3</center> | [[National Television Company of Ukraine|NTU]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Ungārija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>17</center> | <center>0</center> | [[Magyar Televízió|MTV]] |- | {{ESC|Vācija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>68</center> | <center>2</center> | [[Norddeutscher Rundfunk|NDR]] ([[ARD (broadcaster)|ARD]]) |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | <center>{{escy|1998|1998}}</center> | <center>21</center> | <center>0</center> | [[Macedonian Radio-Television|MKRTV]] |- | {{ESC|Zviedrija}} | <center>{{escy|1958|1958}}</center> | <center>65</center> | <center>7</center> | [[Sveriges Radio|SVR]] (1958)<br />[[Sveriges Radio|SR]] (1959-1979)<br />[[Sveriges Television|SVT]] (1980-) |} == Dalībvalstis pa desmitgadēm == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētājs'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FFFFFF}} ''Pārējās vietas'' (līdz priekšpēdējai vietai) : {{colorbox|#FF0000}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#990000}} ''Nekvalificējās'' (valsts nekvalificējās finālam; 1996, 2004-pašlaik) : {{colorbox|#999966}} ''Neizlemts'' (valsts pieteica dalību, bet nepiedalījās) : {{colorbox|#99FF99}} ''Debija'' : {{colorbox|#696969}} ''Nepiedalījās'' : {{colorbox|#FFE6E6}} ''Diskvalificēti konkursa laika'' : '''X''' apzīmē dalību attiecīgajā gadā === 1950. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=5|1956—1959 |- " ! Valsts !! {{escy|1956|1956}} !! {{escy|1957|1957}} !! {{escy|1958|1958}} !! {{escy|1959|1959}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austria}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Belgium}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center| X ||style="background:gold" align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center| X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center| X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center|<span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Switzerland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center| X ||style="background:silver" align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|United Kingdom}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center| X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center| X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |} {{clear}} === 1960. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1960—1969 |- " ! Valsts !! {{escy|1960|1960}} !! {{escy|1961|1961}} !! {{escy|1962|1962}} !! {{escy|1963|1963}} !! {{escy|1964|1964}} !! {{escy|1965|1965}} !! {{escy|1966|1966}} !! {{escy|1967|1967}} !! {{escy|1968|1968}} !! {{escy|1969|1969}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ireland}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Spain}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |} {{clear}} === 1970. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1970—1979 |- " ! Valsts !! {{escy|1970|1970}} !! {{escy|1971|1971}} !! {{escy|1972|1972}} !! {{escy|1973|1973}} !! {{escy|1974|1974}} !! {{escy|1975|1975}} !! {{escy|1976|1976}} !! {{escy|1977|1977}} !! {{escy|1978|1978}} !! {{escy|1979|1979}} |- | {{ESC|Austria}} || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Greece}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background :#cc9966 ;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Monaco}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Tunisija}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#999966" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" | |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Turkey}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |} {{clear}} === 1980. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1980—1989 |- " ! Valsts !! {{escy|1980|1980}} !! {{escy|1981|1981}} !! {{escy|1982|1982}} !! {{escy|1983|1983}} !! {{escy|1984|1984}} !! {{escy|1985|1985}} !! {{escy|1986|1986}} !! {{escy|1987|1987}} !! {{escy|1988|1988}} !! {{escy|1989|1989}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Cyprus}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Finland}} || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Iceland}} || bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Morocco}} ||align=center|X || bgcolor="#696969" colspan=9| |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |} {{clear}} === 1990. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1990—1999 |- " ! Valsts !! {{escy|1990|1990}} !! {{escy|1991|1991}} !! {{escy|1992|1992}} !! {{escy|1993|1993}} !! {{escy|1994|1994}} !! {{escy|1995|1995}} !! {{escy|1996|1996}} !! {{escy|1997|1997}} !! {{escy|1998|1998}} !! {{escy|1999|1999}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" | ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Croatia}} || bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Estonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Germany}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=6| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Macedonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Romania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Russia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X|| bgcolor="#696969" colspan=8| |- | {{ESC|Federal Republic of Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |} {{clear}} === 2000. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2000—2009 |- " ! Valsts !! {{escy|2000|2000}} !! {{escy|2001|2001}} !! {{escy|2002|2002}} !! {{escy|2003|2003}} !! {{escy|2004|2004}} !! {{escy|2005|2005}} !! {{escy|2006|2006}} !! {{escy|2007|2007}} !! {{escy|2008|2008}} !! {{escy|2009|2009}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Albania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Andorra}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Armenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Azerbaijan}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Belarus}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bulgaria}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align =center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Croatia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Czech Republic}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Estonia}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Georgia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} || bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Latvia}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Libāna}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#999966" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=4 | |- | {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Macedonia}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Malta}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Moldova}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Romania}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Russia}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|San Marino}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia and Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=9| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ukraine}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X |} {{clear}} === 2010. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2010—2019 |- " ! Valsts !! {{escy|2010|2010}} !! {{escy|2011|2011}} !! {{escy|2012|2012}} !! {{escy|2013|2013}} !! {{escy|2014|2014}} !! {{escy|2015|2015}} !! {{escy|2016|2016}} !! {{escy|2017|2017}} !! {{escy|2018|2018}} !! {{escy|2019|2019}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austrālija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||colspan=3 style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=3 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Horvātija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Čehija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Kipra}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Somija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Francija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Vācija}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Ungārija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Islande}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Lietuva}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Nīderlande}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="2" style="background:#696969;" align=center| || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Sanmarīno}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Slovākija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Slovēnija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Zviedrija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Turcija}} ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Ukraina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Lielbritānija}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |} {{clear}} === 2020. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=9|2020—2027 |- " ! Valsts !! <s>{{escy|2020|2020}}</s> !! {{escy|2021|2021}} !! {{escy|2022|2022}} !! {{escy|2023|2023}} !! {{escy|2024|2024}} !! {{escy|2025|2025}} !! {{escy|2026|2026}} !! {{escy|2027|2027}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X || bgcolor="#696969"| || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Austrālija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||colspan=7 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="3" bgcolor="#696969"| || style="background:gold" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Horvātija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Čehija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Kipra}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Somija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Francija}} || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Vācija}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Islande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X|| align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Kanāda}} || colspan="7" bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Lietuva}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Luksemburga}} ||colspan=4 bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan="4" bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Malta}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan = 2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Nīderlande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FFE6E6" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan= 2 bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || colspan= 6 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Sanmarīno}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Slovēnija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Zviedrija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| style="background:gold" align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Ukraina}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Lielbritānija}} || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |} {{clear}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā| ]] 2u5s62shlqitqe28oj9hcrpeawyuubx 0 252921 4536497 4533566 2026-10-16T02:39:51Z Stephan1000000 83884 546 4536497 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|oriģinālo seriālu|no 2001. līdz 2011. gadam pārraidīto seriālu|Likums un kārtība (2001)|Alda Gobzema politisko partiju|Likums un kārtība (partija)}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Likums un kārtība<br />''Law & Order'' | image = [[Attēls:Lawandorder01.jpg|260px]] | caption = | genre = | runtime = 60 minūtes (ar reklāmām) | creator = [[Diks Volfs]] | starring = | producer = {{ubl|Diks Volfs|[[Džozefs Stērns]]}} | opentheme= ''Theme of Law & Order'' | theme_music_composer = | country = {{USA}} | language = angļu | location = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | company = {{Unbulleted list|''[[Dick Wolf|Wolf Films]]''|''[[Universal Television]]'' (1990–1998, 2002–2004)|''[[USA Network|Studios USA]]'' (1998–2002)|''NBC Universal Television Studio'' (2004–2007)|''Universal Media Studios'' (2007–2010)}} | distributor = ''[[NBCUniversal Television Distribution]]'' | network = [[NBC]] | picture_format = {{Unbulleted list|[[480i]] ([[Standard-definition television|SDTV]])|[[1080i]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])}} | first_aired = {{dat|1990|9|13|N}} — {{dat|2010|5|24|N}};<br />{{dat|2022|2|4|N}} — pašlaik | last_aired = | num_seasons = 26 | num_episodes = 546 | list_episodes = | related = [[Likums un kārtība (seriālu cikls)]] | website = | website_title = }} '''"Likums un kārtība"''' ({{val|en|Law & Order}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] policijas procesuālās un juridiskās drāmas televīzijas seriāls, kura autors ir [[Diks Volfs]]. To pārraidīja [[NBC]] televīzijas kanāls laikā no {{dat|1990|9|13|ģ|bez}} līdz {{dat|2010|5|24|d|bez}}.<ref name="showcancel1">{{ziņu atsauce|title=Law & Order cancelled|publisher=The Spy Report|date=May 15, 2010|url=http://www.mediaspy.org/report/2010/05/15/law-order-cancelled/|accessdate=May 15, 2010|archive-date={{dat|2010|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100529122032/http://www.mediaspy.org/report/2010/05/15/law-order-cancelled/}}</ref> 2021. gada 28. septembrī pēc 11 gadu pārtraukuma NBC paziņoja, ka seriālu atjaunos 21. sezonai, kuras pirmizrāde notika 2022. gada 24. februārī. Seriālam kopumā izdotas 26 sezonas (545 sērijas). Seriāla darbība notiek [[Ņujorka|Ņujorkā]], kur to arī filmē. Parasti sērija sastāv no divām daļām, pirmajā daļā [[Ņujorkas policijas departaments|Ņujorkas policijas departamenta]] [[Detektīvs (profesija)|detektīvi]] izmeklē kādu noziegumu (parasti tā ir slepkavība), otrajā daļā Ņujorkas apgabala Manhatanas apgabala prokurora birojs izvirza apsūdzības atbildētājam. Bieži seriālā attēlotie noziegumi ir bijuši no reālām lietām, kas nesen bijušas aktuālas, tomēr nozieguma motīvi un noziedznieki var būt citi. Ilgu laiku seriālā tēlojuši [[Stīvens Hills]], [[Džerijs Orbahs]], [[Epata Merkersone]] un [[Sems Voterstons]]. Seriāls guva lielus panākumus, tika izveidoti dažādi [[atvasinājums (fikcija)|atvasināti]] seriāli, tostarp ''[[Law & Order: Special Victims Unit]]'', "[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kārtība]]", "[[Likums un kārtība: Losandželosa]]" (''Law & Order: LA''), izveidojās "[[Likums un kārtība (seriālu cikls)|Likuma un kārtības]]" seriālu cikls. Seriāls saņēmis arī vairākus apbalvojumus, tostarp [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] s2ey2rxvcgtue2z3jfkubq4p6v522ji 0 253440 4536515 4321974 2026-10-16T04:35:04Z Pirags 3757 4536515 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg|thumb|300px|Sudava (''Sudowia'') ap 1200. gadu (''Marcin Engel, Cezary Sobczak'', 2015)]] [[Attēls: Mindaugas Lithuania (Voruta).png|thumb|300 px|Lietavas zemes ķēniņa [[Mindaugs|Mindauga]] valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm ([[Deltuva (zeme)|Deltuvu]], [[Nalsene|Nalseni]] un [[Alsene (zeme)|Alseni]]) ap 1260. gadu. Sudavas zeme atrodama uz dienvidrietumiem no Mindaugam pakļautajām zemēm [[Nemuna]]s kreisajā krastā.]] '''Sudava''' ({{val|lt|Sūduva}}, {{val|de|Sudauen}}, [[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''Sudawa'') bija viens no [[jātvingi|jātvingu]] apdzīvotās zemes ({{val|la|terra Jatwesouie, Gretuesia}}) nosaukumiem tagadējās [[Lietuva]]s ([[Suvalkija]]s un [[Dzūkija]]s rietumdaļas), [[Polija]]s ([[Podlases vojevodiste]]s daļas) un [[Baltkrievija]]s ([[Grodņas apgabals|Grodņas apgabala]] rietumdaļas) teritorijā. == Nosaukums == [[Prūši]] jātvingu apdzīvoto zemi Nemunas kreisajā krastā dēvēja par Sūdavu (purvaino zemi). [[Lietuvieši]] viņu zemes austrumu daļu [[Nemuna]]s labajā krastā dēvēja par [[Dainava (zeme)|Dainavu]] (dziesmu zemi). 19. gadsimtā lietuviešu valodas apritē iegājās Dzūkijas nosaukums, norādot uz vietējo iedzīvotāju [[lietuviešu valoda]]s īpatnējo "dzūkisko izrunu". == Vēsture == Ap 1040. gadu jātvingu zemes ("Jotvu") mēģināja pakļaut [[Kijivas lielkņazs]] [[Jaroslavs Gudrais]], bet 1253. gadā Lietuvas karalis [[Mindaugs]] Sudavu ("Dainavu") apsolīja Vācu ordenim. 1281. gadā liels ordeņa karaspēks sakāva sudaviešu vadoņa [[Skomants|Skomanta]] karavīrus. Liela daļa jātvingu gāja bojā [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] laikā, bet atlikusī daļa saplūda ar [[lietuvieši]]em, [[baltkrievi]]em, [[poļi]]em un [[vācieši]]em. Pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] nodibināšanas 1569. gadā Sudavas dienvidu daļu iekļāva [[Podlases vojevodiste|Podlēzijas zemē]] ({{val|pl|Podlasie}} — "poļiem (ļahiem) padotā zeme"). == Mūsdienās == Agrākās Sudavas teritorijā tagad atrodas [[Lietuva]]s [[Suvalkija]] un [[Dzūkija]]s dienvidrietumu daļa ([[Alītas rajons|Alītas rajona]], [[Prieni|Prienu]] rajona rietumdaļa, [[Lazdiji|Lazdiju]] rajons), arī [[Polija]]s ziemeļaustrumu daļa un [[Baltkrievija]]s rietumu daļa. == Atsauces == {{atsauces}} {{Senās Lietuvas zemes}} [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] mmxxx7r0jirr3rhkrxfpy7qsnbompld 0 254306 4536421 3789911 2026-10-15T15:47:13Z Meistars Joda 781 4536421 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Čihirina | official_name = ''Чигирин'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Резеденція Хмельницького.jpg | image_caption = Rekonstruētā [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] rezidence Čihirinā | image_flag = Flag of Chyhyryn.svg | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Chyhyryn.png | shield_link = | flag_link = | shield_size = 70px | pushpin_map = Ukraina | pushpin_label_position = right | pushpin_map_caption = Čihirina Ukrainas kartē | pushpin_image = Cherkasy Oblast in Ukraine (de jure).svg | pushpin_map1 = Čerkasu apgabals | pushpin_label_position1 = top | pushpin_map_caption1 = Čihirina Čerkasu apgabala kartē | latd = 49| latm = 4| lats =38| latNS = N | longd = 32| longm = 38| longs = 57| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Cherkasy Oblast.svg|23px|border]] [[Čerkasu apgabals|Čerkasu apg.]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 16. gadsimts | established_title1 = Magdeburgas tiesības | established_date1 = 1592. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 1795. gadā | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 10.7 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 9310 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 20900—20906 | area_code = +380-4730 | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Čihirina''' ({{val|uk|Чигирин}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s vidusdaļā, [[Čerkasu apgabals|Čerkasu apgabalā]]. Izvietojusies apgabala austrumos [[Tjasmina]]s upes krastā, {{nobr|63 km}} no apgabala centra [[Čerkasi]]em. [[Čihirinas rajons|Čihirinas rajona]] centrs. Pilsētas padomei pakļauts Černečes ciemats.<ref>[http://w1.c1.rada.gov.ua/pls/z7503/A008?rdat1=02.06.2014&rf7571=38572 Склад адміністративно-територіальної одиниці. Черкаська область, Чигиринський район , м Чигирин]</ref> == Vēsture == Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1589. gadā, kad [[Polija]]s karalis [[Sigismunds III]] atļāva Aleksandram Višņeveckim dibināt pilsētu pie tatāru trakta. Nosaukums cēlies no [[krimas tatāru valoda|tatāru]] valodas ''çığır'' — ‘ceļš’ vai ‘izeja’. Jau 1592. gadā Čihirinai piešķirtas [[Magdeburgas tiesības]] ar ģerboni un atļauju diviem gadatirgiem gadā. No 1648. līdz 1712. gada pilsēta bija Čihirinas [[kazaki|kazaku]] pulka centrs, bet no 1648. līdz 1660. gadam — hetmaņa [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] rezidence un hetmaņu valsts galvaspilsēta. 1797. gadā Čihirina nonāca [[Krievijas Impērija]]s sastāvā un kļuva par apriņķa pilsētu. Čihirina ir hetmaņa [[Petro Dorošenko]] (''Петро Дорошенко'', 1627 – 1698) dzimtā pilsēta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Čerkasu apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} p6v549kut4y9h6327hayedjket3ac96 0 264537 4536627 4536165 2026-10-16T11:39:19Z Bai-Bot 60304 sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] 4536627 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tērbatas iela 15-17 Riga.jpg|thumb|300px|Ata un Annas Ķeniņu skolas ēka [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielā]] 15/17 [[Rīga|Rīgā]] (1905, arhitekti [[Konstantīns Pēkšēns]] un [[Eižens Laube]]): viens no agrākajiem un nozīmīgākajiem nacionālā romantisma paraugiem Latvijā]] '''Nacionālais romantisms''' (arī '''ziemeļu nacionālais romantisms''', laikabiedru valodā ''somu stils'' vai ''ziemeļu stils'') ir [[arhitektūra]]s un [[māksla]]s virziens, kas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā attīstījās [[Somija|Somijā]], [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]]. Tā piekritēji meklēja savas tautas senatnē, [[Folklora|folklorā]] un tautas celtniecībā ierosmi laikmetīgai mākslai.<ref name="Lane">Lane, Barbara Miller. ''National Romanticism and Modern Architecture in Germany and the Scandinavian Countries''. Cambridge: Cambridge University Press, 2000.</ref> Latvijas arhitektūras vēsturē to aplūko kā vienu no [[Jūgendstils|jūgendstila]] virzieniem.<ref name="K1980-94">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 94.—95. lpp.</ref><ref name="G2019-301">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 301.—303. lpp. (termina vēsture ar atsauci uz Ringbom 1987, 153. lpp.).</ref> [[Latvija|Latvijā]] nacionālais romantisms visplašāk izpaudās [[Rīgas jūgendstila arhitektūra|Rīgas arhitektūrā]] no 1905. līdz aptuveni 1911. gadam. Latviešu arhitekti, tostarp [[Konstantīns Pēkšēns]], [[Eižens Laube]], [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], [[Augusts Malvess]] un [[Ernests Pole]], somu arhitektūras iespaidā mēģināja radīt pēc formas un satura latvisku būvmākslu. Tajā pašā manierē strādāja arī vācbaltiešu arhitekti, piemēram, [[Vilhelms Bokslafs]] un [[Bernhards Bīlenšteins]], tāpēc jaunākajā pētniecībā virzienu raksturo kā internacionālu parādību ar reģionālām saknēm un lieto apzīmējumu „ziemeļu nacionālais romantisms”.<ref name="Grosa2012">Grosa, Silvija. [https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29980118.pdf Rethinking National Romanticism in the Architecture of Riga at the Turn of the Twentieth Century] // ''Kunstiteaduslikke Uurimusi''. 2012. Vol. 21, Nr. 3/4. 56.—75. lpp.</ref> Plašākā nozīmē ar nacionālo romantismu apzīmē arī 19. gadsimta [[Nacionālisms|nacionālisma]] iedvesmoto romantisko strāvojumu [[Literatūra|literatūrā]], [[Mūzika|mūzikā]] un tēlotājā mākslā. Latvijā tas saistās ar [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustību un [[Tautiskā atmoda|tautisko atmodu]], un literatūras vēsturē ar ''tautisko romantismu'' īpaši saista 19. gadsimta 70. un 80. gadu literatūru.<ref name="G2019-303">Grosa 2019, 303. lpp.</ref><ref name="LatvianLiterature">Daija, Pauls; Kalnačs, Benedikts; Eglāja-Kristsone, Eva. [https://enciklopedija.lv/skirklis/10705-latvie%C5%A1u-literat%C5%ABra Latviešu literatūra] // Nacionālā enciklopēdija. Nodaļa „Pirmo latviešu autoru paaudze un jaunlatviešu laikmets”. Skatīts 2026. gada 13. oktobrī.</ref> == Jēdziens == Termins „nacionālais romantisms” mākslas vēsturē nostiprinājās 20. gadsimta 60. gados, galvenokārt kā apzīmējums Skandināvijas un Somijas arhitektūrai ap 1900. gadu.<ref name="G2019-301"/> To lieto arī daudz plašāk: amerikāņu pētniece Barbara Millere Leina ar to raksturo visu Vācijas un Skandināvijas arhitektūru no 1885. līdz 1920. gadam un uzsver, ka atšķirībā no 19. gadsimta vēsturisko stilu atdarināšanas nacionālais romantisms bieži pauda progresīvas sociālas idejas un sagatavoja ceļu [[Modernisms|modernismam]].<ref name="Lane"/> Krievijā tās pašas izcelsmes parādības, kuru ierosmē somu arhitektūras loma netiek apšaubīta, dēvē par „ziemeļu modernu” ({{val|ru|северный модерн}}).<ref name="G2008-42">Grosa, Silvija. ''Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā''. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2008. 42.—44. lpp.</ref> Vācu zemēs radniecīga parādība bija tā sauktais dzimtenes stils (''Heimatstil''), kas būvmākslā meklēja ģermāniskās kultūras iezīmes viduslaiku un tautas celtniecības formās. Abus virzienus vieno senatnes idealizācija un apzināta būvformu arhaizācija; atšķiras galvenokārt avoti, no kuriem smelta ierosme. Rīgā dzimtenes stila paņēmieni bija vienlīdz iecienīti gan latviešu, gan vācbaltiešu arhitektu darbos, un abu virzienu elementi nereti sastopami vienā ēkā.<ref name="G2019-301"/><ref name="K1997">Krastiņš, Jānis. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997. 49. lpp.</ref> [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] nacionālo romantismu vērtē kā „vienu no jūgendstila izpausmes veidiem”, kas nostājās opozīcijā pret 19. gadsimta [[Eklektika (arhitektūra)|eklektismu]] un vienlaikus deva pretsparu agrā jūgendstila dekoratīvajām pārmērībām; tajā „viskonsekventāk materializējās racionālistiskie meklējumi 20. gs. sākuma arhitektūrā”.<ref name="K1980-128">Krastiņš 1980, 128.—129. lpp.</ref> [[Silvija Grosa]] norāda, ka abus virzienus vieno funkcionālo un māksliniecisko uzdevumu saistība, dabisku materiālu izmantošana, asimetrija un dažādu apdares materiālu kombinēšana. Tomēr „tīra” nacionālā romantisma formu valoda no jūgendstila atšķiras un vairāk balstās pagātnes būvformu interpretācijā.<ref name="G2019-301"/> == Nacionālais romantisms Eiropā == [[Attēls:Väinämöisen lähto.jpg|thumb|[[Akseli Gallēns-Kallela|Akseli Gallēna-Kallelas]] glezna „Vēinemeinena aiziešana” (1895): [[Kalevala]]s tematika somu nacionālajā romantismā]] Nacionālā romantisma idejiskais avots bija 19. gadsimta [[Romantisms|romantisma]] un nacionālisma savienojums: [[Johans Gotfrīds Herders|Herdera]] rosinātā interese par tautasdziesmām un „tautas garu”, folkloras vākšana, [[Eliass Lenrūts|Eliasa Lenrūta]] sastādītā [[Kalevala]] (1835), skandināvu edu un [[Sāgas|sāgu]] atklāšana no jauna. Visā Eiropā vispirms literatūrā un mūzikā, pēc tam glezniecībā un arhitektūrā radās strāvojumi, kas tiecās pēc nacionāla satura un formas. Mūzikā tos pārstāv [[Edvards Grīgs]], [[Antonīns Dvoržāks]], [[Nikolajs Rimskis-Korsakovs]] un [[Žans Sibēliuss]], arhitektūrā vācu „ģermāņu renesanse”, Polijas Zakopanes stils vai Edena Lehnera darbi Ungārijā.<ref name="Ware-27">Wäre, Ritva. ''Rakennettu suomalaisuus: Nationalismi viime vuosisadan vaihteen arkkitehtuurissa ja sitä koskevissa kirjoituksissa'' (= Suomen Muinaismuistoyhdistyksen Aikakauskirja 95). Helsinki, 1991. 23.—36. lpp. ISBN 951-9056-98-X.</ref> === Somija === Baltijas un Pēterburgas arhitekti par paraugu ņēma galvenokārt Somiju.<ref name="Korvenmaa1999">Korvenmā, Pekka. Reģionālisms: imports, jaunrade, eksports: 19. un 20. gs. mijas somu arhitektūras nozīme Baltijā // ''Jūgendstils. Laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19.—20. gs. mijā'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Jumava, 1999. 20. lpp. un turpm.</ref> Tās pamatā bija Kalevalas iedvesmotais [[Karēlija]]s kults jeb karelianisms. Kopš 1890. gada mākslinieki, rakstnieki un komponisti, tostarp [[Akseli Gallēns-Kallela]], Emīls Vikstrēms, [[Ēro Jērnefelts]], [[Peka Halonens]], Juhani Aho un Žans Sibēliuss, devās uz Karēliju meklēt „īsto” somu senatni. Pirmie virziena arhitektūras pieminekļi bija pašu mākslinieku projektētās mājas-darbnīcas, kurās karēļu un rietumsomu guļbūves motīvi apvienojās ar norvēģu un šveiciešu koka arhitektūras ierosmēm: Vikstrēma „Visavuori” (1893—1894, pēc ugunsgrēka pārbūvēts 1899—1903), Gallēna-Kallelas „Kalela” Ruovesi (1894—1895) un Halonena „Halosenniemi” Tūsulā (1899—1902).<ref name="Ware-140">Wäre 1991, 140.—150. lpp.; [https://gallen-kallela.fi/en/en-akseli-gallen-kallela/ Akseli Gallen-Kallela] // Gallen-Kallelan Museo. Skatīts 2026. gada 13. oktobrī.</ref> Politisku dzinuli kustībai deva Somijas autonomijas ierobežošana, kas sākās 1899. gadā.<ref name="Lane"/> Profesionālajā arhitektūrā somu nacionālais romantisms apvienoja dažādas ierosmes: viduslaiku akmens baznīcas un pilis, karēļu koka celtniecību, norvēģu „pūķu stilu”, amerikāņu [[Henrijs Hobsons Ričardsons|Ričardsona]] neoromāniku, angļu [[Mākslas un amatniecības kustība|Arts and Crafts]] kustību un Vīnes ģeometrisko jūgendstilu. Somu pētnieks Peka Korvenmā Somiju raksturo kā „perifēriju”, kas vairāku centru ietekmes savienoja ar vietējiem elementiem oriģinālā veselumā.<ref name="Korvenmaa1991">Korvenmaa, Pekka. ''Innovation versus Tradition: The Architect Lars Sonck. Works and Projects 1900—1910'' (= Suomen Muinaismuistoyhdistyksen Aikakauskirja 96). Helsinki, 1991. 137.—138. lpp. ISBN 951-9056-99-8.</ref> Virzienam raksturīgi smagnēji, asimetriski apjomi ar torņiem un erkeriem, rupji tēsta granīta, ziepjakmens un raupja apmetuma kontrasti, lāču, vāveru, priežu un čiekuru ornamentika, kā arī tiekšanās pēc kopmākslas darba, kurā arhitekts projektē arī mēbeles un interjera sīkumus.<ref name="Ringbom">Ringbom, Sixten. ''Stone, Style and Truth: The Vogue for Natural Stone in Nordic Architecture 1880—1910''. Helsinki: Suomen Muinaismuistoyhdistys, 1987.</ref> Plašāku ievērību somu arhitekti guva ar [[Hermanis Gezeliuss|Hermaņa Gezeliusa]], [[Armass Lindgrēns|Armasa Lindgrēna]] un [[Eliels Sārinens|Eliela Sārinena]] projektēto Somijas paviljonu 1900. gada Pasaules izstāde|Parīzes 1900. gada pasaules izstādē]]; somu jūgendstila kulminācija iekrita 1900.—1905. gadā.<ref name="Runeberg">Runeberg, Tutta; Runeberg, Kristian. ''Jugend''. Helsinki: Tammi, 1975. 15.—16., 146. lpp. ISBN 951-30-3229-9.</ref> Trio galvenie darbi ir apdrošināšanas sabiedrības „Pohjola” nams Helsinkos (1899—1901), kopīgā māja-darbnīca [[Hvitresks]] (1901—1903) un [[Somijas Nacionālais muzejs]] (1905—1910); Sārinena [[Helsinku centrālā stacija|Helsinku centrālās stacijas]] projekts uzvarēja konkursā 1904. gadā, bet līdz atklāšanai 1919. gadā tā nacionāli romantiskās formas tika pārveidotas racionālākā kompozīcijā. [[Larss Sonks|Larsa Sonka]] granīta celtnes ir [[Tamperes katedrāle]] (1902—1907), Helsinku telefona centrāles nams (1905) un Kallio baznīca (1912).<ref name="FinnishDates">Ēku datējumi pēc īpašnieku un pašvaldību publikācijām: [https://www.hel.fi/hel2/ksv/liitteet/2019_kaava/2461_3_rakennushistoriaselvitys.pdf Agronomitalo: Rakennushistoriallinen selvitys]. Helsinki: ark-byroo, 2014. 18. lpp.; [https://www.kansallismuseo.fi/sv/hvittraesk/historiaa Hvitträsk: Historia] un [https://www.kansallismuseo.fi/en/tietoa-meistae/historia History] // Suomen kansallismuseo; [https://www.mfa.fi/kokoelmat/arkkitehdit/eliel-saarinen/ Eliel Saarinen] // Arkkitehtuurimuseo; [https://www.vrgroup.fi/fi/vrgroup/uutiset/steissi-100-vuotta-paarautatieasema-kehittyy-kaupungin-sykkeessa-040320190900/ Steissi 100 vuotta] // VR Group, 2019. gada 4. marts; [https://tampereenseurakunnat.fi/tuomiokirkkoseurakunta/kirkot-ja-seurakuntatilat/tuomiokirkko/ Tuomiokirkko] // Tampereen seurakunnat; Hannula, Piritta; Salonen, Marja. [https://www.hel.fi/static/rakvv/julkaisut/Rakennukset_kertovat.pdf Rakennukset kertovat]. Helsinki, 2007. PDF 18. lpp.; [https://www.helsinginseurakunnat.fi/sisaltokeskus/sd3fxunzt.html.stx Kallio church] // Helsingin seurakunnat, 2017. Visi skatīti 2026. gada 13. oktobrī.</ref> Paši somi gan izvairījās runāt par „somu nacionālo stilu”: tā laika fotoalbumu sērijas ''Finsk arkitektur'' priekšvārdā teikts, ka tādam „nav gandrīz nekādu priekšnoteikumu”.<ref name="K1980-96">Krastiņš 1980, 96.—97. lpp.</ref> Jau 1904. gadā jaunie arhitekti Sigurds Frosteruss un Gustavs Strengels aicināja atbrīvoties no „iekšup vērstā” nacionālā romantisma, un pēc 1905. gada somu arhitektūra kļuva skaidrāka un konstruktīvāka.<ref name="Runeberg"/> === Citas zemes === [[Attēls:Stadshuset mot nordost 2012.jpg|thumb|[[Stokholmas rātsnams]] (Ragnars Estbergs, 1911—1923): zviedru nacionālā romantisma noslēguma darbs]] [[Zviedrija|Zviedrijā]] nacionālais romantisms 20. gadsimta sākumā tiecās atbrīvoties gan no vēsturiskajiem stiliem, gan no internacionālā jūgendstila; tā pazīstamākie pieminekļi ir Larsa Israela Vālmana Engelbrehta baznīca (1914) un Ragnara Estberga [[Stokholmas rātsnams]] (1911—1923). [[Norvēģija|Norvēģijā]] 19. gadsimta beigās uz stāvbaznīcu un klēšu formām izveidojās „pūķu stils” (''dragestil''), un koks un granīts tur tika uzskatīti par nacionāliem materiāliem. [[Dānija|Dānijā]] virzienu pārstāv Martina Nīropa [[Kopenhāgenas rātsnams]] (1892—1905).<ref name="Ware-27"/><ref name="Lane"/> Krievijā jau 19. gadsimta 70. gados bija izveidojies uz tautas koka celtniecību balstītais „krievu stils”, bet Pēterburgā somu arhitektūras tiešā iespaidā no 1900. gadu vidus uzplauka „ziemeļu moderns”. Fjodora Lidvāla, Ipolita Pretro un citu īres namiem raksturīgi granīta cokoli un nošļauptas logailas; šos paņēmienus izmantoja arī bez nacionālas programmas.<ref name="G2008-42"/> [[Igaunija|Igaunijā]] sekošana somu arhitektūrai bija programmatiska. Igauņu biedrību rīkotajos konkursos lielākoties uzvarēja somu arhitekti, kas uzcēla „Vanemuines” teātri Tartu (Lindgrēns, 1906), [[Teātris Estonia|teātri „Estonia”]] Tallinā (Lindgrēns un Vivi Lenna, 1913) un Sv. Pāvila baznīcu Tartu (Sārinens, 1913—1917). Atšķirībā no Latvijas igauņu nacionālajā romantismā tautas mākslas motīvi gandrīz netika izmantoti.<ref name="Hallas">Hallasa-Murula, Karīna. Latvijas dalībnieki Igaunijas arhitektūras konkursos // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. 228.—229. lpp.; [https://ernie.uva.nl/viewer.p/21/56/object/122-160791 Architecture: Estonian] // ''Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe''. Amsterdam: SPIN.</ref> == Nacionālais romantisms Latvijā == === Priekšvēsture === Latvijā nacionālais romantisms kā garīgs strāvojums visagrāk izpaudās 19. gadsimta otrajā pusē jaunlatviešu kustībā. Literatūrā tautiskais romantisms nostiprinājās 70. un 80. gados: [[Auseklis (dzejnieks)|Ausekļa]] un [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] dzejā apvienojās tautasdziesmu stilizācija, senvēstures tēmas un mitoloģija, prozā to pārstāv Ansis Lerhis-Puškaitis, bet liroepikā nozīmīgākais darbs ir Pumpura eposs „[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]” (1888). Ceļu tam bija sagatavojusi [[Juris Alunāns|Jura Alunāna]] darbība.<ref name="LatvianLiterature"/><ref name="Kencis-myth">Ķencis, Toms. [https://ernie.uva.nl/viewer.p/21/56/object/122-160530 Mythology: Latvian] // ''Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe'' / Ed. J. Leerssen. Amsterdam: SPIN, 2022.</ref> Mūzikā nacionālā romantisma tradīciju aizsāka [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] tautasdziesmu apdares, [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējie latviešu dziesmu svētki]] (kopš 1873. gada) un [[Andrejs Jurjāns|Andreja Jurjāna]] daiļrade; [[Jāzeps Vītols]] ar vairāk nekā 300 tautasdziesmu apdarēm kļuva par saikni starp nacionālo romantismu un 20. gadsimta latviešu mūziku.<ref name="Kencis-music">Ķencis, Toms. [https://e-rn.ie/lat-6 National music: Latvian] // ''Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe'' / Ed. J. Leerssen. Amsterdam: SPIN, 2023.</ref> Tēlotājā mākslā latviskās identitātes meklējumi 19. gadsimta beigās izpaudās Pēterburgā dibinātā mākslinieku pulciņa „[[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|Rūķis]]” ([[Janis Rozentāls]], [[Vilhelms Purvītis]], [[Johans Valters]], [[Ādams Alksnis]]) darbos, kuros ar teiksmainiem sižetiem mēģināja radīt latviskas senatnes tēlu. Arhitektūrā agra un nepārprotami etniski orientēta nacionālā romantisma liecība bija [[Latviešu etnogrāfiskā izstāde]] (1896), ko Rīgā sarīkoja X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa laikā. Tās paviljonus projektēja Konstantīns Pēkšēns, bet izstādes rīkošanā piedalījās arī students Aleksandrs Vanags. Izstādē savāktie tautas mākslas priekšmeti pēc tam bija aplūkojami [[Rīgas Latviešu biedrība]]s muzejā un kļuva par ornamenta paraugu avotu arhitektiem.<ref name="G2019-303"/><ref name="KPL-Grosa">Grosa, Silvija. Meklējot zudušo. Konstantīna Pēkšēna projektētās ēkas Latvijas kultūrainavā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga, 2025. 130.—137. lpp.</ref> Sociālo pamatu nacionālā romantisma arhitektūrai radīja latviešu īpatsvara un turības pieaugums Rīgā. 1913. gadā latvieši veidoja ap 40 % pilsētas iedzīvotāju, un gandrīz puse namīpašnieku bija latvieši. Ap 1905. gadu darbu sāka jauna latviešu arhitektu paaudze, kas izglītību bija ieguvusi [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskajā institūtā]], tostarp [[Oskars Bārs]], Eižens Laube, Augusts Malvess, [[Mārtiņš Nukša]], Ernests Pole, Aleksandrs Vanags un [[Jānis Alksnis]]. Latviešu namīpašnieku pasūtījumi radīja, Krastiņa vārdiem, „auglīgu vidi nacionālā romantisma attīstībai arhitektūrā”.<ref name="K1980-94"/> === Somijas ietekme === [[Attēls:J Alunana iela - A Pumpura 5.jpg|thumb|Mihaila Ņesterova īres nams Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5 (1905—1906, somu arhitekti [[Knuts Vasašerna]] un Gustavs Lindbergs; būvdarbus vadīja Aleksandrs Vanags): pirmā ziemeļu stila celtne Rīgā]] Somu arhitektūra Rīgā bija labi pazīstama. To iepazina no speciāliem izdevumiem, piemēram, Nilsa Vasašernas fotoalbumu sērijas ''Finsk arkitektur'' (1904—1908), no publikācijām vietējā presē un no personiskiem kontaktiem. Vēlā jūgendstila posmā Somija kļuva par svarīgu iedvesmas avotu Rīgas arhitektiem un māksliniekiem, daļēji arī politisku motīvu dēļ, kā pretsvars Pēterburgas ietekmei.<ref name="K1980-96"/><ref name="G2019-101">Grosa 2019, 101. lpp.</ref> Starpnieks starp abām zemēm bija gleznotājs Janis Rozentāls. 1903. gadā viņš apprecēja somu dziedātāju Elli Forseli (''Elli Forssell'', 1871—1943), vasaras pavadīja Forselu ģimenes vasarnīcā Somijā un ar sievas starpniecību iepazinās ar Gallēnu-Kallelu, Jērnefeltu, Halonenu un Sārinenu.<ref name="Yle">Lindqvist-Hägerfelth, Marit. [https://yle.fi/a/7-773928 Riga 2014: Ett besök på Alberta iela 12] // Yle. 2014. gada 25. marts (zviedru val.); [https://memorialiemuzeji.lv/en/personalities/janis-rozentals/ Janis Rozentāls] // Memoriālo muzeju apvienība.</ref> 1905. gadā žurnālā „Vērotājs”, kura mākslas nodaļu viņš vadīja, Rozentāls publicēja plašu rakstu sēriju „Par Somijas mākslu”, kurā latviešu lasītājus iepazīstināja ar Sonka, Sārinena, Gezeliusa un Lindgrēna daiļradi. Žurnālam viņš kopā ar sievu tulkoja arī Gallēna-Kallelas rakstus: Elli lasīja somu tekstu priekšā vāciski, un Rozentāls to tūlīt pārtulkoja latviski.<ref name="Vaherjoki">Vaherjoki-Honkala, Saara. ''Haaveiden haaksirikko: Elli Forssell-Rozentālen elämä''. Helsinki: Minerva, 2023. 85. lpp. ISBN 978-952-375-766-0.</ref><ref name="Rozentals1905">R. [Rozentāls, Janis]. Par Somijas mākslu // ''Vērotājs''. 1905. [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:223496|article:DIVL487|panel:pa Nr. 2], 240.—247. lpp.; [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:257726|article:DIVL409|panel:pa Nr. 3], 364.—373. lpp.; [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:14070|article:DIVL399|panel:pa Nr. 4], 491.—502. lpp.; [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:779377|article:DIVL491|panel:pa Nr. 5], 609.—618. lpp.; [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:807449|article:DIVL378|panel:pa Nr. 6], 741.—755. lpp.</ref> Rozentāls rakstīja par apdares materiālu īpašību ievērošanu: apmetumam nav jāatdarina granīts vai marmors, un ēkās svarīgs ir ērts telpu iedalījums un apgaismojums. Viņš uzsvēra arī gleznainu kopiespaidu un brīvu, asimetrisku fasāžu kompozīciju.<ref name="Rozentals-arch">Rozentāls 1905, Nr. 3, 369.—373. lpp.</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, 1915. gadā, Rozentālu ģimene pārcēlās uz Helsinkiem, kur dzīvoja Kulosāri salā; tur gleznotājs 1916. gada 26. decembrī mira.<ref name="Yle"/> 1905. gadā Pēkšēna biroja jaunie līdzstrādnieki Laube un Vanags devās nedēļu ilgā studiju ceļojumā uz Somiju.<ref name="G2019-101"/>{{Efn|Krastiņš (1980, 99. lpp.) ceļojumu datē ar 1904. gadu. Grosa (2019, 101. lpp.), atsaucoties uz Rozentālam sūtītu pastkarti (RMM, inv. Nr. 391149), norāda 1905. gadu. Elli Forseles biogrāfe Sāra Vaherjoki-Honkala (2023, 85. lpp.) savukārt raksta, ka 1904. gadā Somijā devušies Laube, Pēkšēns un Vanags un ka viņi tikušies arī ar Gezeliusa, Lindgrēna un Sārinena biroja arhitektiem un Larsu Sonku.}} Tur viņi tikās ar somu arhitektiem [[Knuts Vasašerna|Knutu Vasašernu]] (1867—1935) un Gustavu Ādolfu Lindbergu, kuru birojā Rīgas tirgotājs Mihails Ņesterovs bija pasūtījis projektu īres namam Jura Alunāna un Andreja Pumpura ielu stūrī. Nama (1905—1906) būvdarbus vadīja Vanags. Tā ekspresīvā smagnējība, raupjais tumšpelēkais apmetums ar gaišpelēkā Somijas granīta joslām un plašās, gaišās kāpņu telpas Rīgā bija pilnīgi jauna parādība; ēku uzskata par pirmo ziemeļu stila celtni pilsētā, un tā spēcīgi ietekmēja Vanaga turpmāko daiļradi.<ref name="K1980-99">Krastiņš 1980, 99., 103.—105. lpp.</ref><ref name="KPL-Grosa"/><ref name="KG">Krastiņš, Jānis. ''Rīgas jūgendstila ēkas: Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru = Art Nouveau Buildings in Riga''. 4. pārveidotais un paplašinātais izdevums. Rīga: ADD Projekts, 2018. ISBN 978-9934-8318-4-3. Ievads; objekti B24, D12, D21, D24, D28.</ref> Somijā bija uzturējies arī vācbaltiešu arhitekts Bernhards Bīlenšteins, kurš 1907. gada 18. oktobrī par somu arhitektūru referēja Rīgas Arhitektu biedrībā un kļuva par vienu no agrākajiem virziena popularizētājiem Rīgā.<ref name="G2019-101"/> Dažām Rīgas ēkām ir tieši somu prototipi. Laubes „Romanova bazāra” kompleksa (1909) stūra torņi un erkeri tieši atgādina Lindgrēna projektēto īres namu [[Viborga|Viborgā]], Ernesta Poles bankas nama erkeru un zelmiņu formas atgādina Gezeliusa, Lindgrēna un Sārinena īres namu Helsinkos, Luotsikatu 5, bet Vanaga un Laubes ēģiptiskās kolonnas ir salīdzinātas ar Sonka telefona centrāles nama kolonnām.<ref name="K1980-110">Krastiņš 1980, 110., 119., 126. lpp.</ref> Ķeniņu skolas ieejas mezgls veidots „nepārprotamā Helsinku arhitektūras iespaidā”.<ref name="G2019-309">Grosa 2019, 309.—310. lpp.</ref> Rīgā somu arhitektūrā gūtais impulss sadalījās divos virzienos: viens, tāpat kā Somijā, bija orientēts uz nacionāla stila meklējumiem, otrs, līdzīgi kā Pēterburgā, kļuva par modes noteiktu formālu paņēmienu kopu bez nacionāla satura.<ref name="KPL-Grosa"/> === Arhitektūra Rīgā === [[Attēls:A. Čaka iela 26 Rīga 01.jpg|thumb|upright|M. Kļaviņas īres nams [[Aleksandra Čaka iela|Aleksandra Čaka ielā]] 26 (1905, K. Pēkšēns, E. Laube) ar uzrakstu „Mans nams — mana pils”]] Pirmās nacionālā romantisma celtnes Rīgā parādījās 1905. gadā, un to projekti tapa galvenokārt Pēkšēna birojā, kur līdz patstāvīgas prakses uzsākšanai strādāja gan Vanags, gan Laube. Par virziena agrākajiem darbiem uzskata trīs Pēkšēna un Laubes ēkas: M. Kļaviņas īres namu [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka ielā]] 26, kura skarbajā, gludajā fasādē iedziļinātos laukumos uzgleznoti etnogrāfiskiem rakstiem līdzīgi ornamenti un cilnī veidots uzraksts „Mans nams — mana pils”; Ata un Annas Ķeniņu skolas ēku Tērbatas ielā 15/17 ar bagāto materiālu paleti (tumšpelēku šūnakmeni, sarkanu ķieģeli, dažādas faktūras apmetumu un zaļi glazētu keramiku); un īres namu Lāčplēša ielā 4, kurā erkerus balstošo metāla siju gali atstāti atsegti. Tiem sekoja nams Tērbatas ielā 33/35 (1906) ar jumja ornamenta frīzi uz balkona parapeta, Jāņa Brigadera nams [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 58 (1906), Vanaga pirmais patstāvīgais darbs, un paša Pēkšēna nams [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] 10 (1907), uz kuru arhitekts pārcēla savu biroju.<ref name="K1980-99"/><ref name="KPL-Krastins">Krastiņš, Jānis. Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga, 2025. 66.—71. lpp.</ref> Šīm ēkām ir vairākas kopīgas pazīmes. Būvmasas ir asimetriskas, smagnējas, bieži cietoksnim līdzīgas, ar stūra torņiem, erkeriem un stāviem jumtiem. Raupjš, tumšpelēks apmetums kontrastē ar rupji tēsta granīta, šūnakmens vai sarkanu ķieģeļu joslām. Konstruktīvās detaļas, piemēram, metāla sijas un mūra pārlaidumi, atstātas atsegtas. Logailām nošļaupti augšējie stūri, kas asociējas ar tautas koka celtniecības siluetu. Fasādes rotā etnogrāfisko izšuvumu rakstiem (skujiņai, jumtiņam, saulītei, zalktim) līdzīgs ornaments, parasti veidots apmetuma slānī vai akmens mozaīkā, portālos sastopamas tautas koka celtniecības balstu formas un pat uzraksti latviešu valodā („Darbs — zelts” [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielā]] 50). Pēc Krastiņa vērtējuma nacionālajam romantismam var pieskaitīt katru trešo vai ceturto Rīgas jūgendstila ēku, tomēr atšķirībā no Somijas tas izpaudās gandrīz vienīgi dzīvojamo īres namu arhitektūrā; nedaudzie izņēmumi ir Ķeniņu skola, [[Rīgas Krusta baznīca|Krusta baznīca]] un Āgenskalna ūdenstornis.<ref name="K1980-100">Krastiņš 1980, 100.—109. lpp.</ref><ref name="KG"/><ref name="G2019-306">Grosa 2019, 306.—307. lpp.</ref> [[Attēls:RigaBrivibas47.jpg|thumb|upright|Andreja Krastkalna īres nams Brīvības ielā 47 (1908, E. Laube)]] Katram meistaram bija savs rokraksts. '''Aleksandrs Vanags''' ap 1910. gadu bija viens no ražīgākajiem Rīgas arhitektiem: pēc Anitas Antenišķes aplēses no 1906. līdz 1914. gadam pēc viņa projektiem uzcēla ap simt ēku. Viņa celtnēm raksturīgs „pirmatnējs spars un lietišķība”, skarba, puritāniska atturība, tumšpelēki asimetriski apjomi un etnogrāfiskiem izšuvumiem tuvs ornaments. Erkeru un dzegu apakšmalas viņš mēdza noslēgt ar dekoratīviem zobiņiem, kas „atgādina dvieļa vai tautiskās seģenes bārkstis”. Vanaga pazīstamākie darbi ir nami Brīvības ielā 58 un 158, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 69—73, īres nams Aleksandra Čaka ielā 70 (1910), kura fasāžu zīmējumus izpildīja līdzstrādnieks [[Pauls Kampe]], un paša arhitekta nams [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 37 (1910—1911), kura zelmiņus rotā stilizēta pūce, bet granīta portālu vanags.<ref name="KG"/><ref name="K1980-100"/><ref name="Aneniske">Antenišķe, Anita. [https://artnouveau-net.eu/wp-content/uploads/2019/10/HL_Ljubljana_2006_Anteniske.pdf National Romanticism Apartment Buildings of Riga] // ''Art Nouveau & Society: National Identity and International Trends. Historical Lab II''. Ljubljana: Réseau Art Nouveau Network, 2006. Referāta kopsavilkums.</ref> '''Eižens Laube''' bija viens no virziena popularizētājiem. 1908. gadā rakstā „Par būvniecības stilu” rakstu krājumā „Zalktis” viņš noraidīja jebkādu imitāciju, aicināja būvmateriālus lietot atbilstoši to raksturam, studēt tautas lietišķo mākslu un „nogremdēties mūsu senču garā”, lai būvmāksla iegūtu latvisku raksturu.<ref name="Laube1908">Laube, Eižens. [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:1139100|article:DIVL417|panel:pa Par būvniecības stilu] // ''Zalktis''. 1908. 4. krājums. 145.—148. lpp.; Krastiņš 1980, 113.—114. lpp.</ref> Laubes ēkās gleznainos efektus panāk ar apjomu kārtojumu, uzsvērtām jumta plaknēm un izsmalcinātu, jūgendstila līnijām tuvāku ornamentu, kurā jūtama Sārinena un Lindgrēna ietekme; tās ir šķietami vieglākas un izkoptākas nekā Vanaga darbi. Pazīstamākie piemēri ir advokāta Andreja Krastkalna nams Brīvības ielā 47 (1908) ar koka frontonu un šīfera jumtiem, Jāņa Virša nams Brīvības ielā 62 (1908), Friča Beržinska nams Krišjāņa Valdemāra ielā 67 (1909) un „Romanova bazārs”, ēku komplekss starp Lāčplēša, [[Avotu iela (Rīga)|Avotu]] un Ernesta Birznieka-Upīša ielām (1909), kura augstie, kubiskie stūra torņi atgādina idealizētu senlatviešu pili.<ref name="K1980-112">Krastiņš 1980, 112.—121. lpp.</ref><ref name="G2019-320">Grosa 2019, 320.—324. lpp.</ref> '''Konstantīnam Pēkšēnam''', atšķirībā no abiem jaunajiem kolēģiem, nacionālais romantisms bija tikai viens posms daudzpusīgā daiļradē. Viņa šī perioda namos, piemēram, Brīvības ielā 192 un Krišjāņa Barona ielā 40 (abi 1907), Slokas ielā 31 un Ģertrūdes ielā 46 (abi 1908), nacionālā romantisma elementi brīvi apvienoti ar jūgendstila un dzimtenes stila motīviem, tostarp pildrežģi un vikingu pinuma ornamentu; viena stila robežas netika ievērotas.<ref name="KPL-Krastins"/><ref name="G2019-306"/> Pie virziena piederīgi arī Augusta Malvesa, Ernesta Poles, Oskara Bāra, Jāņa Alkšņa un Rūdolfa Donberga darbi, lai gan Bāram un Alksnim tā bija „īslaicīga aizraušanās, drīzāk rotaļa” ar Rīgā izkoptajiem paņēmieniem.<ref name="K1980-125">Krastiņš 1980, 125.—127. lpp.</ref> [[Attēls:Krusta baznica.JPG|thumb|upright|[[Rīgas Krusta baznīca]] (1909—1910, V. Bokslafs, E. Frīzendorfs)]] Ziemeļu nacionālā romantisma paņēmienus izmantoja arī vācbaltiešu un citu tautību arhitekti: [[Alfrēds Ašenkampfs]], [[Reinholds Šmēlings]], [[Edmunds fon Trompovskis]], Bernhards Bīlenšteins, Pēterburgas arhitekts Nikolajs Proskurņins (apdrošināšanas sabiedrības „Rossija” nams Smilšu ielā 1/3, 1906—1907) un [[Vilhelms Reslers]] (pilsētas lombarda nams Slokas ielā 16, 1908).<ref name="K1980-100"/> Viens no šīs grupas nozīmīgākajiem darbiem ir Vilhelma Bokslafa un [[Edgars Frīzendorfs|Edgara Frīzendorfa]] projektētā Krusta baznīca [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]] 120 (1909—1910). Sākotnējais 1896. gada projekts bija neoromāniski neogotisks; pārstrādātajā variantā baznīca ieguva asimetrisku apjomu, sānos novietotu pakāpjveida torni un tēsta akmens cokolu, kas kontrastē ar apmestajām sienām un pildrežģi. To iesvētīja 1910. gada 3. (16.) oktobrī, un laikabiedra aprakstā uzsvērta interjera vienkāršība, krusta motīva atkārtošanās un laba akustika.<ref name="RA1910">R. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=49844150&isArticle=true Rīga: Biķeru draudzes „Krusta baznīcas” iesvētīšana 3. oktobrī 1910. gadā] // ''Rīgas Avīze''. 1910. Nr. 228. 4. (17.) oktobris. 2. lpp.</ref> Grosa baznīcu vērtē kā nozīmīgu sakrālās arhitektūras piemēru Eiropas kontekstā un izceļ tās siluetu, apjomu skaidrību un apdares materiālu kontrastus. Tā paša gara darbs ir Bokslafa Āgenskalna ūdenstornis (1910).<ref name="G2019-312">Grosa 2019, 300., 312.—315. lpp.</ref> Ārpus Rīgas centra nacionālā romantisma iezīmes ir Pēkšēna nelielajām koka ēkām, piemēram, akciju sabiedrības „Lux” kantorim [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]] 40 (1907) un villai [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] (1909), kā arī Malvesa projektētajiem lauksaimniecības biedrību namiem Raunā (1907) un Smiltenē (1909).<ref name="KPL-Krastins"/><ref name="Grinvalde">Grīnvalde, Rita. [https://e-rn.ie/lat-9 Architecture: Latvian] // ''Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe'' / Ed. J. Leerssen. Amsterdam: SPIN, 2022.</ref> === Kritika un noriets === Jau ap 1908. gadu nacionālā romantisma ēkas arvien biežāk izpelnījās kritiku, turklāt tieši latviešu presē. Rakstā, kas „Rīgas Avīzē” 1908. gadā parakstīts ar pseidonīmu „Kāds biedrs”, jaunās celtnes raksturotas kā savādas un vizuāli nepievilcīgas; autors minēja, ka šo ievirzi sauc par somu stilu, un iebilda pret tā izmantošanu Rīgas Latviešu biedrības jaunajam namam.<ref name="RA1908">Kāds biedrs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=49823673&isArticle=true Rīgas Latviešu biedrības nama celšanas lietā kāds vārds] // ''Rīgas Avīze''. 1908. Nr. 267. 19. nov. (2. dec.). 1.—2. lpp.; Grosa 2019, 304.—305. lpp.</ref> Mākslinieks [[Jūlijs Madernieks]] Laubes darbos saskatīja pārāk tiešu Vācijas paraugu izmantošanu jumtu formās un nemotivētu aizraušanos ar materiālu kombinācijām.<ref name="Madernieks1910">Madernieks, Jūlijs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=84510956&isArticle=true Baltijas mākslas gadagrāmata (1909. g.) (Beigas)] // ''Dzimtenes Vēstnesis''. 1910. Nr. 131. 11. (24.) jūnijs. 5.—6. lpp.</ref> Kritiķis [[Jānis Asars (rakstnieks)|Jānis Asars]] jau 1904. gadā bija rakstījis, ka latviešu māksla neradīsies uz pagātnes atlieku bāzes, bet būs latviska tiktāl, ciktāl tā būs īsta sava laika māksla, un Rozentāls 1905. gadā norādīja, ka tikai no koka celtie nami „nevarēja noderēt par paraugiem mūra arhitektūrai”.<ref name="K1980-127">Krastiņš 1980, 101., 127.—128. lpp.</ref> Pāreja uz citu stilistiku redzama [[Rīgas Latviešu biedrība]]s nama pārprojektēšanā. Laubes sākotnējo nacionāli romantisko ieceri viena gada laikā nomainīja Ernesta Poles neoklasicisms (1909—1910), un realizētā celtne, kā norāda britu pētnieks Džeremijs Hovards, simbolizēja latviešu kā kultūras tautas piederību Eiropas klasiskajai tradīcijai.<ref name="Howard1998">Howard, Jeremy. Latvian National Romanticism and Art Nouveau: Origins and Synthesis // ''Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā'' / Sast. E. Grosmane. Rīga: AGB, 1998. 128.—153. lpp.; Grosa 2008, 43. lpp.</ref> Kopš 1909. gada, kad Laube bija apceļojis Zviedriju, Dāniju un Vāciju, viņa darbos arvien vairāk dominēja [[neoklasicisms]]; arī Vanags perioda beigās strādāja galvenokārt neoklasicisma stilistikā. Krastiņš virziena norietu skaidro ar to, ka pat dedzīgākie tā piekritēji praksē pārliecinājās par tā formālo dabu: daudzstāvu mūra namos nav iespējams sekmīgi iemiesot tautas koka ēku formas. Pēc viņa vērtējuma ap 1910. gadu tīrā nacionālā romantisma garā „tikpat kā neko vairs necēla”, kaut arī tā paņēmieni saglabājās daudzās ēkās līdz pat Pirmajam pasaules karam un sintezējās ar citiem vēlā jūgendstila paņēmieniem.<ref name="K1980-128"/><ref name="K1980-112"/><ref name="G2019-320"/> === Vērtējums === Starpkaru periodā nacionālo romantismu vērtēja kā latviešu arhitektu paaudzes nacionālo sasniegumu. Jānis Rutmanis Vilhelma Purvīša rediģētajā „Mākslas vēsturē” (1934) uzsvēra, ka latviešu arhitekti „nodevās nacionāla rakstura iezīmju meklējumiem pēc L. Sonka, A. Lindgrēna, E. Sārinena Somijā konstruētā t. s. ziemeļu stila parauga”, un vācbaltiešu arhitektu veikumu ignorēja. Pats Laube 1934. gadā nacionālas arhitektūras meklējumus salīdzināja ar vācu ''Heimatkunst'' kustību. [[Kārlis Ulmanis|Ulmaņa]] autoritārā režīma laikā „latviskā stila” idejas tika izmantotas politiskiem mērķiem, lai gan oficiālā monumentālā arhitektūra kļuva neoklasiska.<ref name="Grinvalde"/><ref name="G2019-17">Grosa 2019, 17., 303. lpp.</ref> Padomju laikā jūgendstilu, arī nacionālo romantismu, ilgi uzskatīja par dekadences izpausmi. Trimdā Jānis Siliņš 1980. gadā kritizēja jūgendstila dekoratīvās pārmērības, taču atzinīgi vērtēja atsevišķas Laubes un Vanaga ēkas un to ziemeļniecisko raksturu. Latvijā Edgara Dubiņa 1971. gada diplomdarbs bija viens no pirmajiem mēģinājumiem no jauna analizēt Rīgas jūgendstilu; tam sekoja Krastiņa 1973. gada disertācija un 1980. gada monogrāfija, kurā nacionālais romantisms atzīts par likumsakarīgu jūgendstila tendenci, kuras celtnes „lielā mērā nosaka Rīgas centra pilsēttelpas arhitektonisko savdabību”.<ref name="Grosa2012-60">Grosa 2012, 60.—62. lpp.; Krastiņš 1980, 128.—129. lpp.</ref> Jaunākajā pētniecībā Silvija Grosa apšauba, vai nacionālais romantisms vispār uzskatāms par latviska nacionālā stila izpausmi: tajā strādāja arī vācbaltiešu arhitekti, to kritizēja tieši latviešu prese, un latviešu arhitekti pēc 1910. gada nacionālās mākslas paradigmu meklēja klasiskajā mantojumā.<ref name="Grosa2012"/> Nacionālā romantisma celtnes ietilpst [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskajā centrā]], kas kopš 1997. gada ir [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma]] vieta. == Citās mākslas nozarēs == Latvijas mākslas vēsturē laikposmu no 1890. līdz 1915. gadam apzīmē kā „neoromantiskā modernisma periodu”, kurā nacionālā romantisma idejas tēlotājā un lietišķajā mākslā īstenojās dažādā stilistikā.<ref name="LMV4">''Latvijas mākslas vēsture''. IV sēj.: Neoromantiskā modernisma periods. 1890—1915 / Sast. E. Kļaviņš. Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts, 2014.</ref> Glezniecībā folkloras un mitoloģijas tēmas saistījās ar simbolismu un jūgendstila formveidi; Rozentāls izmantoja arī latviešu mitoloģijas tēlus, piemēram, kompozīcijā „Melna čūska miltus mala” (1903).<ref name="Pujate">Pujāte, Inta. [https://enciklopedija.lv/skirklis/33967-Janis-Rozent%C4%81ls Janis Rozentāls] // Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 13. oktobrī.</ref> Dzimtenes dabas poetizācija raksturīga Vilhelma Purvīša ainavām, bet teiksmaina ainava ir nozīmīga [[Rūdolfs Pērle|Rūdolfa Pērles]] darbos. Lietišķajā mākslā latviešu etnogrāfiskā ornamenta pētīšana un pārveidošana modernā dekorā saistās ar Jūliju Madernieku, [[Ansis Cīrulis|Ansi Cīruli]] un [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]], kura vadībā vēlāk iznāca izdevums „Latvju raksti” (1924—1931).<ref name="LMV4"/> Rīgas Latviešu biedrības nama fasādes alegoriskā frīze (1910, Rozentāls) apvieno nacionāli romantiskus, klasiskās mākslas un jūgendstila motīvus.<ref name="G2008-42"/> Mūzikā nacionālā romantisma tradīcija turpinājās Jāzepa Vītola, [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēda Kalniņa]] un Emiļa Melngaiļa daiļradē.<ref name="Kencis-music"/> == Galerija == === Latvija === <gallery mode="packed" heights="170px"> Attēls:Riga Andreja Pumpura 5.jpg|M. Ņesterova nams Andreja Pumpura ielā 5 / Jura Alunāna ielā 2a (1905–1906, K. Vasašerna, G. Lindbergs, A. Vanags) Attēls:RigaTerbatas15-17.jpg|Ķeniņu skola Tērbatas ielā 15/17 (1905, K. Pēkšēns, E. Laube) Attēls:Rīga, Brīvības iela 58.jpg|J. Brigadera nams Brīvības ielā 58 (1906, A. Vanags) Attēls:RigaKronvaldaBulvaris10.jpg|K. Pēkšēna nams Kronvalda bulvārī 10 (1907, K. Pēkšēns, E. Laube) Attēls:RigaBrivibas192.jpg|Īres nams Brīvības ielā 192 (1907, K. Pēkšēns, A. Malvess) Attēls:Kalnciema iela 40F (2).jpg|A/s „Lux” kantoru ēka Kalnciema ielā 40 (1907, K. Pēkšēns) Attēls:Rīga, Brīvības iela 62.jpg|J. Virša nams Brīvības ielā 62 (1908, E. Laube) Attēls:Historic Centre of Riga-112569.jpg|Fasādes detaļa Brīvības ielā 37 (1909, E. Laube) Attēls:67 Krišjāņa Valdemāra St, Riga.jpg|F. Beržinska nams Krišjāņa Valdemāra ielā 67 (1909, E. Laube) Attēls:Āgenskalna ūdenstornis "Alise" V.Bokslafs (1910) - panoramio.jpg|Āgenskalna ūdenstornis (1910, V. Bokslafs) Attēls:Aleksandra Čaka iela 70 dzīvojamā ēka.jpg|Īres nams Aleksandra Čaka ielā 70 (1910, A. Vanags) Attēls:Blaumaņu iela 31, Rīga.JPG|J. Jurjāna nams Blaumaņa ielā 31 (1911, A. Vanags) ar ēģiptisko stūra kolonnu </gallery> === Somija un citas zemes === <gallery mode="packed" heights="170px"> Attēls:Kuvat 065.jpg|A. Gallēna-Kallelas darbnīca „Kalela” Ruovesi (1894–1895) Attēls:Pohjola-talo.jpg|„Pohjola” nams Helsinkos (1899–1901, Gezeliuss, Lindgrēns, Sārinens) Attēls:Hvitträsk.JPG|[[Hvitresks]] (1901–1903, Gezeliuss, Lindgrēns, Sārinens) Attēls:Tampereen tuomiokirkko kesä 2004 IMG 2328.jpg|[[Tamperes katedrāle]] (1902–1907, L. Sonks) Attēls:Helsinki Kansallismuseo 2006.jpg|[[Somijas Nacionālais muzejs]] Helsinkos (1905–1910) Attēls:Kallion kirkko E.jpg|Kallio baznīca Helsinkos (1912, L. Sonks) Attēls:Putilova's house - 2013.jpg|T. Putilovas īres nams Pēterburgā (1906–1907, I. Pretro): „ziemeļu moderns” Attēls:Revel theatre.JPG|Vācu teātris Tallinā (1910, A. Bubirs, N. Vasiļjevs) Attēls:Tartu asv2022-04 img28 StPaul Church.jpg|Sv. Pāvila baznīca Tartu (1913–1917, E. Sārinens) Attēls:Copenhagen City Hall.jpg|[[Kopenhāgenas rātsnams]] (1892–1905, M. Nīrops) </gallery> == Skatīt arī == * [[Jūgendstils]] * [[Rīgas jūgendstila arhitektūra]] * [[Romantisms]] * [[Tautiskā atmoda]] == Piezīmes == {{Piezīmes}} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Literatūra == * Antenišķe, Anita. [https://artnouveau-net.eu/wp-content/uploads/2019/10/HL_Ljubljana_2006_Anteniske.pdf National Romanticism Apartment Buildings of Riga] // ''Art Nouveau & Society: National Identity and International Trends''. Ljubljana: Réseau Art Nouveau Network, 2006. * Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. ISBN 978-9934-565-73-1. * Grosa, Silvija. Rethinking National Romanticism in the Architecture of Riga at the Turn of the Twentieth Century // ''Kunstiteaduslikke Uurimusi''. 2012. Vol. 21, Nr. 3/4. P. 56—75. * Grosa, Silvija. Ata Ķeniņa skolas ēka un nacionālais romantisms Rīgas 20. gs. sākuma arhitektūrā // ''Latvijas māksla tuvplānos'' / Sast. K. Ābele. Rīga: Neputns, 2003. * Howard, Jeremy. ''Art Nouveau: International and National Styles in Europe''. Manchester; New York: Manchester University Press, 1996. * ''Jūgendstils. Laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19.—20. gs. mijā'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Jumava, 1999. * ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. * Korvenmaa, Pekka. ''Innovation versus Tradition: The Architect Lars Sonck. Works and Projects 1900—1910''. Helsinki: Suomen Muinaismuistoyhdistys, 1991. ISBN 951-9056-99-8. * Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 94.—129. lpp. * Krastiņš, Jānis. ''Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940''. Rīga: Jumava, 2002. * Krastiņš, Jānis. ''Rīgas jūgendstila ēkas: Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru = Art Nouveau Buildings in Riga''. 4. izd. Rīga: ADD Projekts, 2018. ISBN 978-9934-8318-4-3. * Lane, Barbara Miller. ''National Romanticism and Modern Architecture in Germany and the Scandinavian Countries''. Cambridge: Cambridge University Press, 2000. ISBN 0-521-58309-9. * Laube, Eižens. ''Raksti par arhitektūru''. Linkolna, 1960. * ''Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā'' / Sast. E. Grosmane. Rīga: AGB, 1998. * Ringbom, Sixten. ''Stone, Style and Truth: The Vogue for Natural Stone in Nordic Architecture 1880—1910''. Helsinki: Suomen Muinaismuistoyhdistys, 1987. * Runeberg, Tutta; Runeberg, Kristian. ''Jugend''. Helsinki: Tammi, 1975. ISBN 951-30-3229-9. * Vaherjoki-Honkala, Saara. ''Haaveiden haaksirikko: Elli Forssell-Rozentālen elämä''. Helsinki: Minerva, 2023. ISBN 978-952-375-766-0. * Wäre, Ritva. ''Rakennettu suomalaisuus: Nationalismi viime vuosisadan vaihteen arkkitehtuurissa ja sitä koskevissa kirjoituksissa''. Helsinki: Suomen Muinaismuistoyhdistys, 1991. ISBN 951-9056-98-X. == Ārējās saites == * [https://jugendstils.riga.lv/lat/JugendstilsRiga/Nacionalasiromantisms/ Nacionālais romantisms]: Rīgas Jūgendstila centra mājaslapa * [https://e-rn.ie/lat-9 Architecture: Latvian]: Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe [[Kategorija:Arhitektūras stili]] [[Kategorija:Jūgendstils]] [[Kategorija:Latvijas arhitektūra]] [[Kategorija:Romantisms]] [[Kategorija:Nacionālisms]] [[Kategorija:Folklora]] oob96flaa1ulspkh8a3mwqqixga6mic 0 267046 4536428 4536120 2026-10-15T16:27:01Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4536428 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Berga bazārs | former_names = | alternate_names = | status = | image = | image_size = | caption = | map_type = Rīga | building_type = Ēku komplekss | architectural_style = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | latd = 56 | latm = 57 | lats = 1.44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 7 | longs = 22.47 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = {{dat|1900}} | opened_date = | renovation_date = | height = | architectural = | roof = | top_floor = | floor_count = | floor_area = | architect = [[Konstantīns Pēkšēns]] | architecture_firm = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Berga bazārs | numurs = 7455 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} }} '''Berga bazārs''' ir ēku ansamblis, kas atrodas starp [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Projekta autors ir arhitekts [[Konstantīns Pēkšēns]].<ref name="citariga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/rigas-centrs/berga-bazars/|title=Berga bazārs|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}}}</ref> [[Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]].<ref>{{VAKPoa|7455|Berga bazārs}}</ref> == Vēsture == Pēc Pēkšēna projekta ansambli būvējis rūpnieks, pilsētbūvnieks un sabiedrisks darbinieks [[Kristaps Bergs]].<ref name="citariga" /> To projektēja kā tirdzniecības kompleksu gājējiem, kurā ietilpa tirgotāju sēta, pasāža un galerija.<ref name="citariga" /> Ēkas celtas 1887.—1888. gadā, bet fasādi pret A. Čaka ielu pārbūvēja 1927. gadā. Ar laiku šis kļuva par starptautisku tirdzniecības centru.<ref name="citariga" /> Kopumā te atradās 131 veikaliņš, kā arī dažādas darbnīcas, grāmatu spiestuve, restorāns.<ref name="Rīga" /> No 1894. līdz 1908. gadam iznāca "Berga bazāra kalendārs".<ref name="Rīga">{{Enc riga|190|Berga bazārs}}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā komplekss turpināja darboties kā tirdzniecības centrs, 1980. gados tanī bija dažādi sporta veikali.{{nepieciešama atsauce}} Pēc neatkarības atgūšanas Berga bazārs nokļuva Berga mazmazbērnu īpašumā, kas veica tā atjaunošanu.<ref name="citariga" /> Mūsdienās šeit atrodas dažādi veikali, kafejnīcas, kā arī pieczvaigžņu viesnīca "Hotel Bergs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liveriga.com/lv/1592|title=Berga bazārs|publisher=Liveriga.com|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}|archive-date={{dat|2014|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141222233539/http://www.liveriga.com/lv/1592}}</ref> <gallery> Berga bazāra reklāma 1888.JPG|Berga sludinājums par bazāra būvi (1888) Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu ap 1900.JPG|Berga bazāra fasāde pret Marijas ielu (ap 1900) Berga bazāra iekšskats ap 1900.JPG|Berga bazāra iekšskats (ap 1900) Berga bazāra ieeja no Elizabetes ielas 1927.JPG|Berga bazāra ieeja no Elizabetes ielas (1927) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas tirgi}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] bb30tv4gg3c0minvhjntenk1swz7812 0 280538 4536496 4533565 2026-10-16T02:21:14Z Stephan1000000 83884 142 4536496 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = American Horror Story | image = [[Attēls:American Horror Story.svg|frameless|upright=1.1]] | caption = | genre = *šausmu seriāls *erotiskais trilleris<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.allmovie.com/movie/american-horror-story-tv-series-v554165|publisher=[[AllMovie]]|title=American Horror Story [TV Series (2011)]|accessdate=January 26, 2015|last=Droesch|first=Paul}}</ref> | runtime = 39–63 minūtes | opentheme = | theme_music_composer = | composer = | creator = * [[Raiens Mērfijs]] * [[Breds Falčuks]] | developer = | director = | location = * [[Losandželosa]] <small>(1.–2. sezona)</small> * [[Ņūorleāna]] <small>(3. sezona–pašlaik)</small> | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 13<!-- Do not change season count until a new season has premiered.--> | num_episodes = 142<!-- Do not change episode count until a new episode has aired.--> | list_episodes = | starring = | executive_producer = | producer = | cinematography = | camera = ''[[Single camera setup|single camera]]'' | company = *''[[20th Century Fox Television]]'' *''Ryan Murphy Productions'' *''Brad Falchuk Teley-Vision'' | network = ''[[FX (televīzija)|FX]]'' | first_aired = {{dat|2011|10|5|N|bez}} | last_aired = pašlaik | related = ''[[American Crime Story]]'' | website = http://www.fxnetworks.com/ahs | production_website = }} '''"Amerikāņu šausmu stāsts"''' ({{val|en|American Horror Story}}) ir ASV televīzijas šausmu seriāls, kura autori ir [[Raiens Mērfijs]] un [[Breds Falčuks]]. Seriālu kopš {{dat|2011|10|5|Ģ|bez}} pārraida televīzijas kanāls ''[[FX (televīzija)|FX]]''. Tam kopumā izdotas trīspadsmit sezonas un 140 sērijas. Katrā sezonā ir sava darbības vieta, lielākā daļa aktieru un stāsts. Piemēram, pirmā sezona ir par ģimeni, kas ievācas mājā, kurā spokojas tās mirušie bijušie iedzīvotāji, un ceturtā sezona par vienu no pēdējiem frīku šoviem ASV. "Amerikāņu šausmu stāsts" saņēmis kritiķu atzinību un vairākus apbalvojumus. Seriāls pārraidīts arī Latvijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] lg72ltyd0ldqq9ul9095lhq9rmrf0xl 0 282034 4536565 4490937 2026-10-16T07:32:57Z ~2026-55652-07 151981 /* Atsauces */ 4536565 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Lauris Valters | Attēls = Lauris Valters.jpg | Att_izm = 200 | Fons = solists | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|3|24}} | Vieta_dz = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Saldus|td=Latvija}} | Instrumenti = balss, ģitāra, klavieres | Žanrs = poproks, dziesminieks, neofolk | Nodarbošanās = mūziķis<br />dziedātājs<br /> komponists<br /> dzejnieks<br />Radio DJ<br />TV raidījuma vadītājs | Gadi = 1999 - pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = http://laurisvalters.lv/ | Dzimums = V }} '''Lauris Valters''' (dzimis {{dat|1984|3|24}} [[Saldus|Saldū]]) ir latviešu dziedātājs, komponists, dzejnieks. Muzikālo karjeru sācis 1999. gadā, [["Ēnas" (grupa)|grupā “Ēnas]]” un 13 gadus bija tās vokālists. Pašreiz Lauris Valters muzicē un uzstājas dažādos koncertos gan viens, gan kopā ar saviem draugiem, muzikālajiem domubiedriem. Divus gadus Lauris Valters strādāja [[Latvijas Radio 5]] — [[Pieci.lv]], kur vadīja raidījumu “[[Pieci Retro]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pieci.lv/lv/raidijumi/pieci-retro-ar-lauri-valteru/|title=Pieci.lv. PIECI RETRO ar Lauri Valteru|website=www.pieci.lv|access-date=2022-10-08|archive-date=2016-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305032636/http://www.pieci.lv/lv/raidijumi/pieci-retro-ar-lauri-valteru/}}</ref> No 2019. gada vasaras līdz 2021. gada rudenim L.Valters vadīja TV raidījumu "Izstāsti Latvijai". == Bērnība un skolas gadi == Lauris Valters bērnību pavadīja [[Brocēni|Brocēnos]], kur mācījies pamatskolā un vidusskolā. No 6 gadu vecuma Saldus mūzikas skolā mācījies klavierspēli. Absolvējis [[Brocēnu vidusskola|Brocēnu vidusskolu]], tālāk turpināja studēt politoloģiju [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]], tomēr to nepabeidza, jo nopietni pievērsās mūzikai. == Mūziķa karjera == 1999. gadā Lauris Valters kopā ar saviem domubiedriem Jāni Ķeri, Jāni Maslovski un Edgaru Apīni izveidoja grupu “'Ēnas”, kurā 13 gadus bija tās solists. 2005. gadā grupas sastāvs mainījās, Lauris Valters turpināja būt par grupas vokālistu, grupā darbojās Dāvis Ābrams (taustiņinstrumenti), Jānis Ķeris (elektriskā ģitāra), Mārtiņš Miļevskis (bungas), Staņislavs Judins (basģitāra),<ref>[https://www.apollo.lv/4953523/enas-darbs-kas-vainagojas-ar-patikamiem-augliem Apollo. «Ēnas» — darbs, kas vainagojas ar patīkamiem augļiem]. 2006.09.01</ref> no 2008. gada basģitāru spēlēja Pēteris Pāss. 2008. gadā kopā ar grupu iznāca albums ”ĒNAS”, kā arī tapuši vairāki radiosingli, tādi kā "Candy", "Who we are", “Beautiful Morning”, “Neprātīgais”, “SirC”, “Ar skaistām frāzēm”, “Seven”, “Wrong Song”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasnotiek.lv/profile/4306/grupa-enas-- |title=Kas notiek. grupa ēnas |access-date={{dat|2015|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305074722/http://www.kasnotiek.lv/profile/4306/grupa-enas-- }}</ref> 2013. gadā kopā ar grupu “[[PeR]]” piedalījās [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] konkursā Malmē (Zviedrija), kur startēja pusfinālā, bet finālā neiekļuva.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/117906/latvija-tomer-neieklust-eirovizijas-finala-lai-ari-per-malme-uzstajas-lieliski-tas-nepalidzeja Kasjauns.lv Latvija tomēr neiekļūst Eirovīzijas finālā. Lai arī „PeR” Malmē uzstājās lieliski, tas nepalīdzēja]</ref> 2015. gadā Laura Valtera komponētā dziesma “Life lines” (kuru izpildīja [[Rihards Saule]]) tika iekļauta 20 fināla dziesmu izlasē Eirovīzijas nacionālās atlases konkursā [[Supernova (konkurss)|Supernova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://supernova.lsm.lv/lv/aktualitate/20/zinami-dziesmu-un-izpildiitaju-konkursa-supernova-2015-20-daliibnieki/|title=Zināmi dziesmu un izpildītāju konkursa „Supernova 2015” 20 dalībnieki|website=supernova.lsm.lv|access-date=2022-10-08}}</ref> 2015. gadā Lauris Valters sarakstīja mūziku Aigas Skrīveres režisētajai dokumentālajai filmai "Tikai Bērns". Šīs filmas tituldziesma ir "Būtu tā vērts" , kuru Lauris iedziedājis kopā ar Aiju Andrejevu. Lauris Valters komponē dziesmas un raksta tekstus arī citiem izpildītājiem, piemēram, dziesmas “Dziesma pustumsā” un “Tas bija tad”, kuras izpilda [[Aija Andrejeva]], ir Laura Valtera komponētas. Dziesmai "Mana Āfrika" , kuru izpilda [[Elizabete Zagorska]], L.Valters rakstījis tekstu, savukārt viņa tēvs Egons Valters mūziku. 2017. gada X faktora dalībniece Nadežda Maņkeviča ieskaņojusi Laura dziesmu "Jūtam tik un tā". Vēl arī Laura dziesmas ieskaņojuši Ieva Janiševa "Lūgšana" , Monta Ķimene (MONTA) "Skanēt" , bērnu popgrupa Pusnotis "Kad mēness sauli pārsteidza", Toms Kalderauskis "Ar tevi". u.c. Kā dziesmu tekstu autors Lauris sadarbojies ar mūziķiem Māri Sloku, Jāni Lemeži & Velvet, grupu "Dakota", u.c. Lauris Valters muzicē gan viens, gan ar pavadošo sastāvu, kuru veido profesionāli mūziķi — Jānis Miltiņš (taustiņinstrumenti), Māris Vitkus (taustiņinstrumenti), Reinis Briģis (ģitāra), Mārtiņš Linde (sitaminstrumenti), Jānis Olekšs (bass), u.c. Pirmajos solo karjeras gados sadarbībā ar producentiem Krišjāni Geidānu un Rūdolfu Budzi (DJ Rudd) L.Valters laida klajā singlus: “Manā pasaulē”, “7 Angels”, “Vieglums neaprakstāms”, “Brieži dejo!”, “Nāc, šonakt aizbēgsim!”, "Tur un Te" u.c. No 2015. gada rudens tika uzsākta sadarbība ar producentu Reini Briģi, ierakstītas dziesmas — "Tad apstājās laiks" , "Tev" , "Baltā dvēsele", "Magic Years" , "1836" , "Mirklī ieklausies", "Nāc!" u.c. 2017. gadā L.Valters ar dziesmu "Magic Years" piedalījās Latvijas nacionālajā Eirovīzijas atlases konkursā "[[Supernova (konkurss)|Supernova]]" un 1. ceturtdaļfinālā ieguva 1. vietu, iekļūstot pusfinālā. 2018. gadā arī piedalījies konkursā "Supernova" un arī iekļuvis tā finālā ar dziesmu "Lovers Bliss" . 2018. gada pavasarī, aizstājot mūziķi Valteru Frīdenbergu, piedalījās koncertuzvedumos "Dod, Dieviņi!". 2019. gada vasarā Lauris Valters kopā ar producentu Reini Briģi izveidoja jaunu muzikālu projektu ''Polar Pilots'' un izdeva pirmo singlu "Magnēts". 2019. gada rudenī tika izdots pirmais dzejoļu krājums "Visumā Veidoti Vārdi"'''.''' 2019. gada 8. oktobrī iznāca Laura Valtera pirmais solo albums "Mirklī ieklausies". 2020. gadā L.Valters ''Polar Pilots'' sastāvā kopā ar R.Briģi izdeva 2 singlus "Tam ir jābūt tepat" un "1984". 2020. gada 14. oktobrī iznāca šūpuļdziesmu albums bērniem un ģimenēm "Guliet, mazie!", kurā kopumā ir 10 dziesmas. Gan paša L.Valtera komponētas, gan viņa tēva Egona Valtera dziesmas ar dzejnieku vārdiem (Ojāra Vācieša, Vitauta Ļūdēna, Klāva Elsberga, u.c.) 2020. gada novembrī tika izdots Laura Valtera otrais dzejoļu krājums "Garam Gara Gaita". 2020. gada nogalē L.Valters laida klajā ziemas noskaņu un Ziemassvētku dziesmu albumu "Sirds kā bākuguns", kurā kopumā ir 10 kompozīcijas, dažas no tām izdotas kā Adventes laika singli jau iepriekšējos gados ("Manā pasaulē", "Ziemassvētki manā ielā", "Baltā dvēsele", "Zīlīte"), kā arī pavisam jaunas dziesmas. 2021. gada vasarā tika izdota kompozīcija un video "Šeit un tagad", kurš uzņemts Bauskā un tajā kopā ar Lauri filmējās jauniešu deju kolektīvs "Līdums". 2022. gada pavasarī L.Valters izdeva jaunu dziesmu "Saule zenītā" ar Madaras Dzintaras-Plušas veidotu teksta video. 2022. gadā L.Valters ''Polar Pilots'' sastāvā kopā ar R.Briģi izdeva divus jaunus singlus "Pēdējā deja" un "Planēta: Rudens". 2022. gada septembrī tika izdots Laura Valtera trešais - vēlējuma dzejoļu krājums "Sirds Silta Sajūta". 2022.gada nogalē L. Valters izdeva jaunu dziesmu "Gaismā rotāties", kura ieskaņota kopā ar RTU jaukto kori "Vivere". Dziesmai veidots arī video, kuru filmējis Andis Sipjāgins. 2023. gada martā klajā nāca jauna kompozīcija un Madaras Dzintaras-Plušas īpaši tai radīts teksta video "Būt pa īstam". Savukārt rudenī divas kompozīcijas "Ārpus laika" (video : Andis Sipjāgins) un "Labākais draugs" (teksta video : Madara Dzintara-Pluša). 2024. gada martā Lauris Valters laida klajā jaunu solo albumu "Ārpus laika", kurā ir 13 kompozīcijas. Albuma muzikālie producenti un aranžētāji : Jānis Miltiņš un Reinis Briģis. 2024.gada aprīlī L.Valters atzīmēja savu 40 gadu jubileju ar koncertiem Brocēnos, Rīgā (VEF Kultūras pilī) un Aizkrauklē. Koncertos piedalījās : Jānis Miltiņš (taustiņinstrumenti), Reinis Briģis (elektriskā ģitāra), Mārtiņš Linde (sitaminstrumenti), Jānis Olekšs (bass), Madara Orola (vokāls). 2024. gada septembrī Lauris Valters izdeva savu ceturto dzejoļu krājumu "Dvēseles Dārgumu Darbi" (iedvesmas dzejoļi). 2026.gada vasarā L.Valters izdod jaunu dziesmu un video "Ar basām kājām", savukārt rudenī jau piekto dzejoļu krājumu "Kopā Kalnā Kāpt" (spēka dzejoļi). == Diskogrāfija == === Albumi === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- ! scope="col" style="width:7em;"| Nosaukums ! scope="col" style="width:16em;"| Informācija |- ! scope="row" | ''Candy EP'' | * Izdots: 2003. gada maijs * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[ĒNAS]]'' | * Izdots: 2008. gada 7. aprīlis * Izdevējs: Antena Records * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]] |- |- !Mirklī ieklausies |Izdots : 2019. gada 8. oktobris Formāts : CD |- !Guliet, mazie! |Izdots : 2020. gada 14. oktobris Formāts : CD |- !Sirds kā bākuguns |Izdots : 2020. gada 27. novembris Formāts : CD |- !Savādā meitene (Čaks/Valters) |Izdots : 2022. gada 29. maijā Formāts : CD |- !Ārpus laika |Izdots : 2024.gada 7.martā Formāts : CD |} === Radio singli === {| class="wikitable" style="margin:normal" !rowspan="2"| Gads !rowspan="2"| Singls !izpildītājs !align="center"| Albums !colspan="3"| Topa pozīcija |- | | !<small>[[Latvian Airplay Top 50]]</small> |- |2001 |''She was so...'' |"ēnas" |"Candy EP" |<nowiki>---</nowiki> |- |2001 |''Rainbow'' |"ēnas" |"Candy EP" |<nowiki>---</nowiki> |- |2002 |''Candy'' |"ēnas" |"Candy EP" |<nowiki>---</nowiki> |- |2003 |''Jo tevis nav'' |"ēnas" | |<nowiki>---</nowiki> |- |2004 |''Who we are'' |"ēnas" | |11 |- | [[2006. gads|2006]] | ''Beautiful Morning'' |"ēnas" |"ĒNAS" | align="center" | 1 |- |2006 |Sirc |"ēnas" |"ĒNAS" |22 |- |2006 |''Somehow'' |"ēnas" |"ĒNAS" |2 |- | [[2007. gads|2007]] | ''Neprātīgais'' |"ēnas" |"ĒNAS" | align="center" |2<ref>[https://web.archive.org/web/20160305035440/http://www.lanet.lv/news/airplay/2007/071209lv.html Lanet. Latvian Airplay Top 50 #707]</ref> |- |2008 |''Ar skaistām frāzēm'' |"ēnas" |"ĒNAS" |1 |- |2008 |''Par šo un to'' |"ēnas" |"ĒNAS" |2 |- |2010 |''Seven'' |"ēnas" | |1 |- |2011 |''Wrong Song'' |"ēnas" | |5 |- |2012 |7 Angels |L.V. |"Mirklī ieklausies" |<nowiki>---</nowiki> |- |2012 |Manā pasaulē |"L.V. / NeParasts Bars" |"Sirds kā bākuguns" |32 |- |2013 |Vieglums Neaprakstāms |"L.V. / NeParasts Bars" |"Mirklī ieklausies" |9 |- |2014 |Brieži dejo! |"L.V. / NeParasts Bars" |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2014 |Nāc, šonakt aizbēgsim! |"L.V. / NeParasts Bars" |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2015 |Tur un Te |L.V. / NeParasts Bars |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2015 |Būtu tā vērts |Lauris Valters un Aija Andrejeva |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2015 |Ziemassvētki manā ielā |Lauris Valters /L.V./ |"Sirds kā bākuguns" |Tops vairs neeksistē |- |2016 |Tad apstājās laiks |Lauris Valters /L.V./ |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2016 |Tev |Lauris Valters /L.V./ |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2016 |Mazā miega dziesmiņa |Lauris Valters un Aiga Skrīvere |"Guliet, mazie!" |Tops vairs neeksistē |- |2016 |Baltā dvēsele |Lauris Valters un koris Tonika |"Sirds kā bākuguns" |Tops vairs neeksistē |- |2017 |Magic Years |Lauris Valters /L.V./ |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2017 |Kad es tevi ieaijāšu |Lauris Valters un Rūta Dūduma |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2017 |1836 |Fonda 1836 mūziķi |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2017 |Zīlīte |Lauris Valters |"Sirds kā bākuguns" |Tops vairs neeksistē |- |2018 |Lovers Bliss |Lauris Valters |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2018 |Mirklī ieklausies |Lauris Valters |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2019 |Nāc! |Lauris Valters un Katrīna Dimanta |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2019 |Tiekamies kustībā |Lauris Valters |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeiskistē |- |2019 |Es zinu! |Lauris Valters |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2020 |Sirds kā bākuguns |Lauris Valters |"Sirds kā bākuguns" |Tops vairs neeksistē |- |2020 |Bezgalībā |Lauris Valters |"Sirds kā bākuguns" |Tops vairs neeksistē |- |2021 |Šeit un tagad |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2022 |Saule zenītā |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2022 |Mīlētāja dziesma |Lauris Valters |"Savādā meitene" |Tops vairs neeksistē |- |2022 |Gaismā rotāties |Lauris Valters un koris Vivere |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2023 |Būt pa īstam |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2023 |Ārpus laika |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2023 |Labākais draugs |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2024 |Apgaismoties |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2024 |Mums vēl ir laiks |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2025 |Gaisma tumsu šķeļ |Lauris Valters | |Tops vairs neeksistē |- |2025 |Augusts |Lauris Valters | |Tops vairs neeksistē |- |2025 |Domāju par Tevi |Lauris Valters | |Tops vairs neeksistē |- |2026 |Ar basām kājām |Lauris Valters | |Tops vairs neeksistē |} '''DZEJOĻU KRĀJUMI :''' '''''Visumā Veidoti Vārdi (2019)''''' '''''Garam Gara Gaita (2020)''''' '''''Sirds Silta Sajūta (2022)''''' '''''Dvēseles Dārgumu Darbi (2024)''''' '''''Kopā Kalnā Kāpt (2026)''''' == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Valters, Lauris}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saldū dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] o4o6g526z6q1m1dpolhpctonqs64x9x 10 286204 4536494 4536223 2026-10-16T02:10:25Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4536494 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? |2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? |2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>}}? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? |2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? |2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? |2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small>}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? |2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? |2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā piekraste)</small>}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? |2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>}}? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> lsdfmdc0kog6jn2ktoirup5cphs6dzm 0 330945 4536392 4523900 2026-10-15T13:20:30Z Uldis s 26307 4536392 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Valentīna Guņina | vārds_orig = ''Валентина Евгеньевна Гунина'' | attēls = ValentinaGunina12.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Valentīna Guņina 2012. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1989 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 4 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Murmanska|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Valentīna Guņina''' ({{val|ru|Валентина Евгеньевна Гунина}}; dzimusi {{dat|1989|2|4}} [[Murmanska|Murmanskā]]) ir [[Krievija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2010). Trīskārtēja Eiropas individuālā sieviešu šaha čempionāta uzvarētāja (2012, 2014, 2018). == Biogrāfija == Šahu iemācījis spēlēt tēvs, kas bijis arī savas meitas pirmais treneris. Ātri izvirzījusies Krievijas labāko jauno šahistu skaitā, pakāpeniski uzvarot Krievijas junioru čempionātos U10, U14, U16, U18 un U20 vecuma grupās. 2000. gadā uzvarējusi [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U12 vecuma grupā. 2003. gadā bijusi labākā Pasaules junioru šaha čempionātā U14 vecuma grupā. 2004. gadā uzvarējusi Eiropas junioru šaha čempionātā U16 vecuma grupā, bet 2007. gadā kopā ar [[Vera Ņeboļsina|Veru Ņeboļsinu]] dalījusi pirmo vietu Krievijas junioru šaha čempionāta U18 vecuma grupā un izcīnījusi uzvaru Pasaules junioru šaha čempionātā U18 vecuma grupā.<ref>[http://ratings.fide.com/view_source.phtml?code=6987 Chmp. RUS Girls-20]</ref> 2011. gadā uzvarējusi Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=74902 Russian Women's Superfinals (2011)]</ref> 2012. gadā pirmo reizi uzvarējusi [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā sieviešu šaha čempionātā]]<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=76922 European Individual Women's Championship (2012)]</ref> un uzvarējusi Pasaules sieviešu čempionātā šaha ātrspēlē.<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=8216 Women's World Blitz 2012 – Gunina wins with a 2804 performance]</ref> 2013. gadā otru reizi uzvarējusi Krievijas sieviešu šaha čempionāta supefinālā.<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=82366 Russian Superfinals (Women) (2013)]</ref> 2014. gadā atkārtojusi šo panākumu arī trešo reizi,<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=85017 Russian Superfinals (Women) (2014)]</ref> kā arī otro reizi izcīnījusi 1. vietu Eiropas individuālajā sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=84480 European Individual Women's Championship (2014)]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2010. gadā Guņinai piešķīra starptautiskās lielmeistares (WGM),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4167570&title=WGM&pb=26 |title=2nd quarter Presidential Board 2010, 21-24 April 2010, Sofia, BUL |access-date={{dat|2016|09|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304210809/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4167570&title=WGM&pb=26 }}</ref> 2011. gadā - starptautiskā meistara (IM) nosaukumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4167570&title=IM&pb=30 |title=2nd quarter Presidential Board Meeting 2011, 4-7 June 2011, Al Ain, UAE |access-date={{dat|2016|09|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160314161810/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4167570&title=IM&pb=30 }}</ref> bet 2013. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4167570&title=GM&pb=36 |title=2nd quarter Presidential Board Meeting 2013, 4-7 May, Baku, AZE |access-date={{dat|2016|09|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160314110247/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4167570&title=GM&pb=36 }}</ref> 2016. gadā [[Batumi]] uzvarējusi FIDE sieviešu šaha ''Grand Prix'' sērijas turnīrā.<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=87287 FIDE Women's Grand Prix Batumi (2016)]</ref> 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Viktorija Ni|Viktoriju Ni]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Ni Šicjuņa]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Visoke Tatri]] trešo reizi uzvarējusi Eiropas individuālajā sieviešu šaha čempionāta.<ref>[http://chess-results.com/tnr338143.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 European Individual Women Chess Championship 2018 Slovakia]</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Ingrīda Aljaga Fernandesa|Ingrīdu Aljagu Fernandesu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Anna Ušeņina|Annu Ušeņinu]], bet 3. kārtā zaudējusi [[Gulruhbegima Tohirdžonova|Gulruhbegimai Tohirdžonovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2018. gada septembrī [[Čeļabinskas apgabals|Čeļabinskas apgabala]] Satkas pilsētā dalījusi 5.-6. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/russian_superfinal18 |title=ChessPro. Суперфиналы чемпионата России, Сатка 2018. Все о турнире |access-date={{dat|2018|09|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190123223427/https://chesspro.ru/tournaments/russian_superfinal18 |archivedate={{dat|2019|01|23||bez}} }}</ref> 2019. gada februārī [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējusi ''Cairns Cup'' izcīņā.<ref>[https://new.uschess.org/news/gunina-wins-cairns-cup/ Gunina Wins Cairns Cup]</ref> 2019. gadā [[Kazaņa|Kazaņā]] palikusi pēdējā, 8. vietā [[2020. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|pretendenšu turnīrā]] (uzvarēja [[Aleksandra Gorjačkina]]).<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/candidates_women19 ChessPro. Турнир претенденток. Казань, Россия 2019. Все о турнире]</ref> 2019. gada augustā [[Iževska|Iževskā]] izcīnījusi 4. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal19 |title=ChessPro. Суперфинал чемпионата России. Воткинск, Ижевск 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|08|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051705/https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2019. gada septembrī Skolkovā ([[Maskavas apgabals]]) dalījusi 5.-6. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |title=ChessPro. Women's Grand Prix. Сколково, Россия 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051712/https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2020. gada februārī Sentluisā palikusi 10. vietā starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=98600 Cairns Cup (2020)]</ref> 2020. gada decembrī Maskavā palikusi 10. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal20 Суперфинал чемпионата России. Москва]</ref> 2021. gada jūnijā [[Gibraltārs|Gibraltārā]] palikusi 10. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr561909.aspx?lan=1&art=4&flag=30 Gibraltar FIDE Womens Grand Prix]</ref> 2021. gada oktobrī [[Ufa|Ufā]] uzvarējusi Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal21 Суперфинал чемпионата России. Уфа]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 26. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2021. gada decembrī [[Varšava|Varšavā]] bijusi trešā gan Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm,<ref>[http://chess-results.com/tnr600853.aspx?lan=11&art=4&flag=30 World Rapid Chess Championship 2021 - Women]</ref> gan Pasaules šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr600855.aspx?lan=11&art=4&flag=30 World Blitz Chess Championship 2021 - Women]</ref> 2022. gada septembrī [[Čeboksari|Čeboksaros]] uzvarējusi Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal22 Суперфинал чемпионата России. Чебоксары. 2022]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] izcīnījusi 2. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr826762.aspx?lan=11&art=4&turdet=YES Суперфинал 73-го Чемпионата России по шахматам среди женщин]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojusies 23. vietā "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&art=4&flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]</ref> 2023. gada decembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] uzvarējusi Pasaules šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr864425.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES 2023 World Blitz Women]</ref> 2024. gada augustā [[Barnaula|Barnaulā]] ierindojusies 8. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr987640.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES 74 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2025. gada maijā [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotos Arābu Emirātos]] izcīnījusi 2. vietu Āzijas šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr1174206.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Asian Individual Women's Blitz Chess Championships 2025]</ref> 2025. gada maijā izcīnījusi 7. vietu [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionātā šahā sievietēm]].<ref>[https://chess-results.com/tnr1162721.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Asian Individual Women's Chess Championships 2025]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] piedalījusies "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm, taču izstājusies pēc 5. kārtas.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]</ref> 2025. gada oktobrī Maskavā ierindojusies 9. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1263737.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 75 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2026. gada oktobrī [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] ierindojusies 11. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1495986.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 76 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> Sekmīgi pārstāvējusi Krievijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 4 reizes (2010-2016). Komandu vērtējumā izcīnījusi 3 zelta (2010, 2012, 2014) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi 3 zelta (2014, [[42. šaha olimpiāde|2016]] - divas) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/wu6kkw0h.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Valentina Gunina]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 6 reizes (2009-2019). Komandu vērtējumā izcīnījusi 5 zelta (2009, 2011, 2015, 2017, 2019) un sudraba (2013) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi sudraba (2017) un 2 bronzas (2009, 2011) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/wu6kkw0h.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Valentina Gunina]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 6 reizes (2009-2019). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta (2017), 4 sudraba (2009, 2011, 2015, 2019) un bronzas (2013) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi 2 zelta (abas 2009), sudraba (2015) un 2 bronzas (2011, 2013) medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/wu6kkw0h.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Valentina Gunina]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 4167570 | chessgames = 54882 | 365chess = Valentina_Gunina }} {{DEFAULTSORT:Guņina, Valentīna}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Murmanskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] 277gqavspoqhlk1yxbwroyqu0cp0aso 0 334512 4536558 3930846 2026-10-16T06:44:33Z Amherst99 10592 /* */ 4536558 wikitext text/x-wiki '''Lietu internets'''<ref name="termini lietu internets" /> jeb '''lietiskais internets'''<ref name="termini lietiskais internets" /> ({{val|en|internet of things}}, ''IoT'') ir fizisku ierīču starptīklošana. Lietu internetu veidojošās ierīces (sauktas arī par "viedierīcēm" jeb "savienotajām ierīcēm") ir aprīkotas ar [[Sensors|sensoriem]], [[Aktuators|aktuatoriem]] un sakaru līdzekļiem. Lietu internets ļauj attālināti iegūt informāciju par dažādiem ar sensoriem aprīkotiem objektiem, kā arī attālināti kontrolēt šos objektus, izmantojot esošo tīklu infrastruktūru, tai skaitā [[internets|internetu]]. Lietu interneta Globālo standartu iniciatīva (''IoT-GSI'') lietu internetu definē kā "informācijas sabiedrības globālu infrastruktūru, kas piedāvā attīstītus pakalpojumus, savienojot (fiziski un virtuāli) uz esošām un attīstāmām sadarbspējas informācijas un sakaru tehnoloģijām bāzētas lietas".<ref name="IoT-GSI" /> [[Informācijas tehnoloģijas|IT]] analītiskais uzņēmums ''[[Gartner]]'' lietu internetu definē kā fizisku objektu tīklu, kurā objektiem ir iegultās tehnoloģijas, kas ļauj sazināties un sajust vai mijiedarboties ar to iekšējo stāvokli vai ārējo vidi.<ref name="Gartner definīcija" /> Lietu internetam nav obligāti jāizmanto internets — objekti var sazināties savā starpā arī ar citām tehnoloģijām. Lietu internets ļauj uzlabot virtuālās un fiziskās pasaules integrāciju. Tā ir svarīga pamattehnoloģija tādās jomās kā [[viedmājoklis|viedmājokļi]], [[viedpilsēta]]s, intelektuālās transporta sistēmas, viedais elektroapgādes tīkls. Piemēri lietu interneta lietojumiem ir vides novērošana, infrastruktūras novērošana, ēku un infrastruktūras automatizācija, aktivitāšu atpazīšana un uzvedības novērošana. Lietu internetu veidojošās "lietas" var būt tādi daudzveidīgi fiziski objekti, tādi kā ar sensoriem aprīkotas automašīnas, medicīniskie implanti, sadzīves tehnika, [[viedpulksteņi]] un citas valkājamās ierīces, termostati un ventilācijas sistēmu kontrolieri. == Vēsture == Pašreizējā lietu interneta vīzija ir radusies, evolucionējot un saplūstot vairākām tehnoloģijām, tai skaitā: [[bezvadu sakari]]em, sensoriem, [[Iegultā sistēma|iegultajām ierīcēm]] un [[mašīnmācīšanās]] tehnoloģijām. Līdz ar to lietu internets ir starpdisciplināra tehnoloģija, kas balstās uz tādām tradicionālām disciplīnām kā bezvadu sensoru tīkli, iegultās sistēmas, kontroles un automatizācijas sistēmas (ieskaitot mājas un ēku automatizāciju) un citas. Viedo ierīču tīkla koncepcijas pirmsākumi meklējami jau 1980. gados. 1982. gadā [[Kārnegi—Melona Universitāte|Kārnegi—Melona Universitātē]] tika izveidota pirmā internetam pieslēgtā sadzīves ierīce — modificēts kolas automāts. 1990. gados pašreizējo lietu interneta vīziju definēja akadēmiskie raksti, tādi kā Marka Veisera 1991. gada raksts ''"The Computer of the 21st Century"'', kā arī akadēmiskās konferences, tādas kā ''UbiComp'' (''Ubiquitos Computing'') and ''PerCom'' (''Pervasive Computing''). Radās pirmie praktiski izmantojamie komerciālie risinājumi, tādi kā 1993. gadā ''[[Microsoft]]'' izlaistā tehnoloģija ''Microsoft at Work'' (1993. gadā) un ''[[Novell]] NEST'' (1994. gadā), kuri ļāva dažādas ierīces savienot kopējā tīklā, taču tie neguva lielu ievērību. Lietu interneta koncepcija kļuva populāra, pateicoties [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|MIT]] ''Auto-ID'' centra darbībai, un ar to saistītām tirgus izpētes publikācijām 1999. gadā. Šo terminu ieviesa Kevins Aštons, viens no ''Auto-ID'' centra līdzdibinātājiem. Tobrīd par lietu interneta pamatu tika uzskatīta [[radiofrekvences identifikācija]] (RFID), un tika uzsvērts, ka lietas un cilvēkus, kuri ir aprīkoti ar RFID, kļūst iespējams automātiski uzskaitīt un pārvaldīt, līdz ar to vispārēja objektu aprīkošana ar RFID birkām paver iespēju kompānijām radikāli izmainīt loģistikas ķēdes. == Lietojums == Pēc ''Gartner'' prognozēm bija paredzēts, ka līdz 2020. gadam lietu internetam būs pieslēgts vairāk par 20 miljardiem ierīču.<ref name="Gartner definīcija" /> Esošais un potenciālais lietu interneta lietojums aptver ļoti plašu jomu klāstu, jo iespēja izmantot tīklā saslēgtas ar sensoriem aprīkotas iegultās ierīces ir noderīga gandrīz katrā sfērā. Paredzams, ka nākotnē ievērojamāki kļūs tie lietu interneta lietojumi, kas paredz ne tikai datu ievākšanai ar sensoriem, bet arī apkārtējās vides kontroli caur aktuatoriem, tādējādi paverot vēl plašākas iespējas. === Vides novērošana === Lietu internetu var izmantot vides aizsardzības nolūkos, piemēram, gaisa un ūdens kvalitātes novērošanai, atmosfēras un augsnes stāvokļa novērošanai, kā arī savvaļas dzīvnieku novērošanai to dzīvesvietās. Lauksaimnieki lietu internetu var izmantot, lai iegūtu detalizētus reālā laika datus par savām saimniecībām, kā arī, lai tiktu laicīgi brīdināti par klimatisko vai cita veida apdraudējumu iestāšanos. === Infrastruktūras novērošana === Attālināta infrastruktūras novērošana ļauj laikus noteikt problēmas un remontdarbu nepieciešamību. Lietu internetu izmanto, piemēram, ēku, tiltu, dzelzceļa sliežu novērošanai un kontrolei, tai skaitā būvju strukturālās integritātes novērošanai. === Ēku automatizācija === Lietu internets var tikt izmantots, lai kontrolētu [[Ēkas vadības sistēma|ēku elektriskās un elektroniskās sistēmas]]. Tas ļauj automatizēt apsildes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas publiskās un privātās ēkās ar nolūku uzlabot komfortu un samazināt enerģijas patēriņu. ''[[Google]] Nest'' ir tīklam pieslēgta viedā termostata piemērs, kas paredzēts personīgo mājvietu automatizācijai. === Medicīna un veselības aprūpe === Lietu interneta ierīces ļauj veikt attālinātu veselības aprūpi — piemēram, pacientu novērošanu to dzīvesvietās un brīdinājumu izziņošanu aprūpējošajam medicīnas personālam problēmu gadījumos. Tādējādi lietu internets var atvieglot autonomo dzīvošanu cilvēkiem ar hroniskām veselības problēmām. Lietu internetu izmantoto arī slimnīcās, piemēram, viedo gultu konstruēšanai, kuras informē ārstus par pacienta stāvokli. === Ražošana === Ražošanas un citas industrijas raksturo specifiskas prasības pret informācijas un sakaru tehnoloģijām, tāpēc lietu internetam ir izveidojies apakšnovirziens: industriālais lietu internets (''IIoT''). Industriālo lietu internetu raksturo augstas prasības pret ierīču un tīkla uzticamību un paredzamību. Lietu interneta tehnoloģijas tiek arvien vairāk izmantotas [[wikipedia:SCADA#Fourth generation: .22Internet of things.22|SCADA]] industriālo kontroles sistēmu jaunākajās paaudzēs. Pastāv viedoklis, ka industriālais lietu internets iegūs tik nozīmīgu lomu ražošanā, ka tas eventuāli novedīs pie ceturtās industriālās revolūcijas, tā saucamās ''[[wikipedia:Industry 4.0|Industry 4.0]]'', tātad tā ietekme būs salīdzināma ar tiem kvalitatīvajiem lēcieniem, kurus industrijā ienesa tādas pārmaiņas kā konveijera ieviešana (otrā industriālā revolūcija), vai datorizācija un automatizācija (trešā industriālā revolūcija). === Transports === Viedauto un intelektuālās transporta sistēmas iegūs no lietu interneta pielietošanas, jo dinamiski sakari starp transporta sistēmas komponentiem ļauj ieviest viedo transporta kontroli, viedās autostāvvietas, automātiska braukšanas nodevu ievākšana un citus pakalpojumus. === Lietojumi patērētāju tehnoloģijās === Viens no populārākajiem pašreizējiem lietu interneta lietojumiem ir viedpulksteņi un citas valkājamās ierīces. Šīs ierīces izmanto personisko parametru (piemēram, pulsa) novērošanai un ikdienas darbību automātiskai atpazīšanai un uzskaitīšanai. == Tehnoloģijas == === Identifikācijas līdzekļi === Ierīces lietu internetā parasti tiek identificētas ar [[IPv6]] adresi. Tieši IPv6, nevis šobrīd vadošais [[IPv4]] standarts ir kļuvis par ieteicamāko opciju lietu interneta ierīcēm. Tas ir noticis divu iemeslu dēļ: pirmkārt, iespējamo IPv4 adrešu skaits ir stingri ierobežots un pavisam eksistē tikai daži miljardi IPv4 adrešu, līdz ar to šī protokola izmantošana ir pretrunā ar lietu interneta vīziju par daudziem miljardiem internetam pieslēgtu, globāli pieejamu ierīču. Otrkārt, IPv6 standarts atvieglo adreses piešķiršanas procesu, tā kā tas ļauj ierīcēm pašām konfigurēt savas IP adreses, atšķirībā no IPv4, kur šim nolūkam ir jālieto [[DHCP]] vai citi protokoli. IPv6 novērš adrešu kolīzijas, ļaujot ierīcēm pašām izvēlēties globāli unikālas IP adreses, kurām kā bāzi izmanto ierīču aparatūras līmeņa (MAC) adreses. === Sakari === Lietu internets parasti izmanto specifiskus, atvieglotus sakaru protokolus ar zemu sarežģītību un zemu enerģijas patēriņu, tomēr reizēm tiek izmantotas arī tradicionālas sakarus metodes, piemēram, ''[[WiFi]]'' un ''[[Ethernet]]''. Lietu interneta sakaru tehnoloģijas var iedalīt maza attāluma bezvadu sakaros (kas piemēroti valkājamajām ierīcēm, medicīniskiem lietojumam, viedmājokļiem, preču inventarizācijai u.c.) un liela attāluma bezvadu sakaros (piemēroti viedpilsētām, viedajai lauksaimniecībai, u.c.) un liela attāluma bezvadu sakaros (kas piemēroti viedmājokļiem, datu savākšanas pamatīkla izveidei, u.c.). Datu apmaiņai starp ierīcēm bieži tiek lietoti tādi relatīvi atviegloti formāti kā [[JSON]] un [[wikipedia:CBOR|CBOR]] un tādi transporta protokoli kā [[wikipedia:MQTT|MQTT]] un [[wikipedia:CoAP|CoAP]]. ;Maza attāluma bezvadu sakaru tehnoloģijas : ''[[wikipedia:Bluetooth Low Energy|Bluetooth Low Energy]]'' (BLE) — klasiskā ''[[Bluetooth]]'' jaunākā un energoefektīvākā versija, [[tuvā lauka sakari]] (''NFC''), [[kvadrātkods|kvadrātkodi]], [[radiofrekvences identifikācija]] (''RFID''), tradicionālais ''[[Wi-Fi]]'', kā arī tādi lietu internetam specifiski, retāk izmantoti protokoli kā ''Z-Wave'' un ''ZigBee''. ;Liela attāluma bezvadu sakaru tehnoloģijas : Ir vairāki konkurējoši risinājumi, kuri piedāvā līdzīgas iespējas, bet atšķiras tehnoloģiskos un praktiskos aspektos: ''[[wikipedia:LPWAN#LoRa based|LoRaWAN]]'' — uz ''LoRa'' (''Long Range'') tehnoloģiju balstīts LPWAN (''Low-Power Wide-Area Network'', zemas enerģijas plaša pārklājuma tīkls) risinājums, ''[[wikipedia:NarrowBand IOT|NB-IoT]]'' (''NarrowBand IoT''), ''[[wikipedia:Sigfox|Sigfox]]'' un citi. ;Vadu sakaru tehnoloģiju piemēri : Klasiskais ''[[Ethernet]]'' un ''[[wikipedia:Power-line communication|power-line communication]]'' (PLC) — sakari caur elektrolīnijām. === Sensori === Lietu interneta pamatos ir mērierīces, kuras nolasa informāciju par apkārtējo vidi un pārvērš mašīnlasāmos datos. Lietu internetā tiek izmantots plašs mērierīču klāsts, sākot no elementāriem sensoriem (piemēram, temperatūras, spiediena, apgaismojuma), patēriņa skaitītajiem (piemēram, viedajiem elektrības skaitītajiem), videokamerām un mikrofoniem, līdz pat kompleksām integrētām sistēmām. Valkājamo un citu mobilo ierīču kontekstā svarīgs sensors ir [[akselerometrs]], kura dati bieži tiek izmantoti dienišķo aktivitāšu atpazīšanai. Lietu interneta ieviešanai ir svarīgi tas, lai sistēmu veidojošie sensori spētu darboties autonomi. Līdz ar to energoefektivitāte ir svarīga vēlama sensoru īpašība. Lai atvieglotu lietu interneta ieviešanu un uzturēšanu, tiek meklēti risinājumi autonomai elektrības ieguvei, piemēram, no [[Saules baterija|saules baterijām]], [[radioviļņi]]em, un [[Vibrācija|vibrācijām]]. === Drošība === Lietu interneta attīstība rada iemeslu ar bažām, saistītām gan ar jau esošo ar internetu saistīto drošības problēmu pastiprināšanos, gan ar jauna veida drošības problēmu rašanos. Internetam pieslēgtās "lietas" ir cieš no tiem pašiem drošības riskiem, kuriem ir pakļauti tradicionālie serveri un darbstacijas. Tai pašā laikā tradicionālie drošības risinājumi, tādi kā ugunsmūri, regulāri programmatūras atjauninājumi un pretielaušanās sistēmas, var nebūt tiešā veidā izmantojami "lietu" ierobežoto skaitļošanas resursu dēļ. Problēmu saasina lielais lietu interneta ierīču zemā cena, kas gan to ražotājiem dod negatīvu iniciatīvu tērēt līdzekļus ierīču drošības uzlabošanai. Daudzi lietu interneta ierīču ražotāji tiek kritizēti par nepietiekoši lielas vērības pievēršanu drošības jautājumiem. Piemēram, dažas no lietu interneta ierīcēm neparedz iespēju mainīt paroli.<ref name="lsm" /> Līdzīgā veidā lielais ierīču skaits to īpašniekiem dod negatīvu iniciatīvu tērēt nepieciešamos resursus katras atsevišķās ierīces uzturēšanai drošā darba kārtībā. Tai pašā laikā šo internetam pieslēgto objektu lielais skaitliskais daudzums un to ciešā integrācija fiziskajā pasaulē caur sensoriem un aktuatoriem paver iespējas vēl nepieredzēta mēroga drošības draudiem, kā arī jauniem uzbrukumu veidiem. Attālinātas kontroles iegūšana pār automašīnām vai transporta infrastruktūru ļautu uzbrucējam fiziski apdraudēt gan šo tehnoloģiju lietotājus, gan arī trešās personas. Eksperti uzskata, ka ir nepieciešams novērst to, ka lietu interneta ierīces apdraud tradicionālo internetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.schneier.com/essays/archives/2016/10/we_need_to_save_the_.html|title=We Need to Save the Internet from the Internet of Things|first=Bruce|last=Schneier|work=Motherboard|date=6 October 2016}}</ref> 2016. gada oktobrī vāji aizsargātas lietu interneta ierīces tika izmantotas [[DDoS]] uzbrukumā [[DNS (protokols)|DNS]] serveriem, kas padarīja nepieejamas daudzas populāras tīmekļa vietnes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2016/oct/26/ddos-attack-dyn-mirai-botnet|title=DDoS attack that disrupted internet was largest of its kind in history, experts say|first=Nicky|last=Woolf|work=The Guardian|date=26 October 2016}}</ref> Pastāv viedoklis, ka lietu interneta drošības problēmas neatrisinās tikai brīvā tirgus mehānismi, un ir nepieciešams palielināt lietu interneta tiesisko reglamentāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.schneier.com/blog/archives/2017/02/security_and_th.html|title=Security and the Internet of Things|first=Bruce|last=Schneier|date=1 February 2017}}</ref> == Lietu internets Latvijā == Latvijā no uzņēmumiem ar lietu interneta risinājumu izveidi nodarbojas ''[[Tele2]]'',<ref name="tele2" /> ''[[Lattelecom]]'',<ref name="lora" /><ref name="lorariga" /> [[Latvijas Mobilais Telefons|LMT]]<ref name="lmt5g" /> bet no zinātniskajām institūcijām — [[Elektronikas un datorzinātņu institūts]].<ref name="edi" /> 2017. gadā ''Lattelecom'' kopā ar partneriem veic lietu interneta ''LoRaWAN'' tīkla testēšanu Rīgā<ref name="lorariga" /> un plāno izveidot valsts mēroga pārklājumu ar ''LoRaWAN'' tīklu 2018. gadā.<ref name="lora" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="termini lietu internets">{{AkadTerm|term=lietu internets|lang=LV}}</ref> <ref name="termini lietiskais internets">{{AkadTerm|term=lietiskais internets|lang=LV}}</ref> <ref name="IoT-GSI">[http://www.itu.int/en/ITU-T/gsi/iot/Pages/default.aspx Internet of Things Global Standards Initiative] ITU.</ref> <ref name="Gartner definīcija">[http://www.gartner.com/newsroom/id/2636073 Gartner Says the Internet of Things Installed Base Will Grow to 26 Billion Units By 2020] Gartner, December 12, 2013.</ref> <ref name="lsm">[http://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/nesenajos-kiberuzbrukumos-iespejams-iesaistitas-ari-latvija-esosas-ierices.a207097 Nesenajos kiberuzbrukumos, iespējams, iesaistītas arī Latvijā esošās ierīces]. Latvijas Sabiedriskie Mediji.</ref> <ref name="tele2">[http://www.tvnet.lv/tehnologijas/internets/631145-eksperts_lietu_internets_vairs_nav_zinatniska_fantastika Eksperts: lietu internets vairs nav zinātniskā fantastika]. TVNET.</ref> <ref name="lora">[https://www.actility.com/news/lattelecom-partners-actility-launch-national-lorawan-network-internet-things-latvia/ Lattelecom partners with Actility to launch national LoRaWAN™ network for the internet of things in Latvia]. ''Actility''.</ref> <ref name="lorariga">[http://www.db.lv/tehnologijas/lietu-interneta-tikls-aptveris-visu-rigu-464274 Lietu interneta tīkls aptvēris visu Rīgu]. Dienas Bizness.</ref> <ref name="lmt5g">[https://www.lmt.lv/lv/preses-relizes?pid=791 LMT un Nokia gatavojas vieni no pirmajiem Eiropā ieviest 5G]. LMT.</ref> <ref name="edi">[http://www.edi.lv/media/uploads/UserFiles/EDI_2014_PP.doc Ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķi]. Elektronikas un datorzinātņu institūts.</ref> }} [[Kategorija:Lietu internets| ]] km2aaljehm1jbyom3ixl7jvsqk39ebg 0 334523 4536398 4347243 2026-10-15T13:27:48Z Uldis s 26307 4536398 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Vadims Zvjagincevs | vārds_orig = ''Вадим Викторович Звягинцев'' | attēls = VSvjaginzev10.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Vadims Zvjagincevs 2010. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1976 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{URS}} <br />{{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Vadims Zvjagincevs''' ({{val|ru|Вадим Викторович Звягинцев}}; dzimis {{dat|1976|8|18}} [[Maskava|Maskavā]]) ir [[Krievija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (1994). == Biogrāfija == Trīspadsmit gadu vecumā kļuvis par šaha trenera [[Marks Dvoreckis|Marka Dvorecka]] audzēkni. 1992. gadā [[Rimavska Sobota|Rimavska Sobotā]] uzvarējis [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā U16 vecuma grupā]], kā arī kopā ar [[Pjotrs Svidlers|Pjotru Svidleru]] dalījis 1.-2. vietu [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s junioru šaha čempionātā U18 vecuma grupā. Vēlākajos gados uzvarējis starptautiskajos šaha turnīros [[Reikjavika|Reikjavikā]] (1994), [[Pamplona|Pamplonā]] (1995), [[Kolkata|Kalkutā]] (1997), [[Milans Vidmars|Milana Vidmara]] memoriālā (1997), [[Esene|Esenē]] (1999, 2000). Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1993. gadā Zvjagincevam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1994. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Četras reizes piedalījies Pasaules šaha čempionātos pēc izslēgšanas sistēmas, kuros 1997. gadā 4. kārtā zaudējis [[Aleksejs Drejevs|Aleksejam Drejevam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/9798$cix.htm |title=1997 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2016|10|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160718062318/http://www.mark-weeks.com/chess/9798$cix.htm |archivedate={{dat|2016|07|18||bez}} }}</ref> 1999. gadā 4. kārtā zaudējis [[Judīte Polgāra|Judītei Polgārai]],<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/9899$wix.htm 1999 FIDE Knockout Matches]</ref> 2001. gadā 3. kārtā zaudējis [[Maikls Adamss|Maiklam Adamsam]],<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a1a2$wix.htm 2001-02 FIDE Knockout Matches]</ref> bet 2004. gadā 3. kārtā zaudējis [[Mihails Krasenkovs|Mihailam Krasenkovam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/a3a4$wix.htm |title=2004 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2016|10|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160706182917/http://www.mark-weeks.com/chess/a3a4$wix.htm |archivedate={{dat|2016|07|06||bez}} }}</ref> Trīs reizes piedalījies arī Pasaules šaha kausa izcīņā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā divas reizes izstājies 1. kārtā (2005, 2013), bet 2007. gadā izstājies 2. kārtā.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a5a7$iix.htm 2005 World Cup]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/a7a8$iix.htm |title=2007 World Cup |access-date={{dat|2016|10|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130709155553/http://www.mark-weeks.com/chess/a7a8$iix.htm |archivedate={{dat|2013|07|09||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2b4$iix.htm |title=2013 World Cup |access-date={{dat|2016|10|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161021061156/http://www.mark-weeks.com/chess/b2b4$iix.htm |archivedate={{dat|2016|10|21||bez}} }}</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 45. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2025. gada oktobrī Maskavā izcīnījis 2. vietu Krievijas šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1263738.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 78 Чемпионат России по шахматам среди мужчин]</ref> 2026. gada oktobrī [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] ierindojies 11. vietā Krievijas šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1495985.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 79 Чемпионат России по шахматам среди мужчин]</ref> Pārstāvējis Krievijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 3 reizes (1994, 1998, 2004). Komandu vērtējumā izcīnījis zelta (1998), sudraba (2004) un bronzas ([[31. šaha olimpiāde|1994]]) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/players/n1ptxbri.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Vadim Zviagintsev]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījies 1997. gadā un gan komandu, gan individuālajā vērtējumā izcīnījis sudraba medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerse/n1ptxbri.html OlimpBase :: European Men's Team Chess Championship :: Vadim Zviagintsev]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījies 1997. gadā un gan komandu, gan individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/playerst/n1ptxbri.html OlimpBase :: World Men's Team Chess Championship :: Vadim Zviagintsev]</ref> Beidzis [[Maskavas Valsts universitāte]]s Ekonomikas fakultāti. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 4113403 | chessgames = 14245 | 365chess = Vadim_Zvjaginsev }} {{DEFAULTSORT:Zvjagincevs, Vadims}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] e89jv2c0w89zz873w7v3pbuns0m63yn 0 337250 4536389 4523209 2026-10-15T13:18:45Z Uldis s 26307 4536389 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Olga Girja | vārds_orig = ''Ольга Александровна Гиря'' | attēls = Girya,Olga_2012-04-21_Gladenbach.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Olga Girja 2012. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1991 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 4 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra|Langepasa|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Olga Girja''' ({{val|ru|Ольга Александровна Гиря}}; dzimusi {{dat|1991|6|4}} [[Langepasa|Langepasā]]) ir [[Krievija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2009). == Biogrāfija == Vairākārt piedalījusies Eiropas un Pasaules junioru šaha čempionātos dažādās vecuma grupās, kuros izcīnījusi septiņas medaļas: 2 zelta (2009. gadā [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas junioru]] U18 šaha čempionātā, 2009. gadā Pasaules junioru U18 šaha čempionātā), 4 sudraba (2007. gadā Pasaules junioru U16 šaha čempionātā, 2008. gadā Eiropas junioru U18 šaha čempionātā, 2010. gadā Pasaules junioru U20 šaha čempionātā, 2011. gadā Pasaules junioru U20 šaha čempionātā) un bronzu (2008. gadā Pasaules junioru U18 šaha čempionātā). 2005. gadā [[Saleharda|Salehardā]] ar simtprocentīgu rezultātu (9 uzvaras 9 partijās) uzvarējusi Arktikas kausa izcīņā šahā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=33502 |title=Cup of the Arctic 2005 |access-date={{dat|2016|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161022100136/http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=33502 }}</ref> 2007. gadā šo rezultātu atkārtojusi Krievijas junioru šaha čempionāta U16 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=7459 |title=2007 HL RUS Juniors Champ. Girls-16 |access-date={{dat|2016|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161022101807/http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=7459 }}</ref> 2014. gadā uzvarējusi Krievijas šaha kausa izcīņā sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessdom.com/olga-girya-tops-the-russian-womens-premier-cup/ |title=Olga Girya tops the Russian Women’s Premier Cup |access-date={{dat|2016|11|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160809220809/http://www.chessdom.com/olga-girya-tops-the-russian-womens-premier-cup/ |archivedate={{dat|2016|08|09||bez}} }}</ref> 2018. gada septembrī [[Čeļabinskas apgabals|Čeļabinskas apgabala]] Satkas pilsētā izcīnījusi sudraba medaļu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/russian_superfinal18 |title=ChessPro. Суперфиналы чемпионата России, Сатка 2018. Все о турнире |access-date={{dat|2018|09|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190123223427/https://chesspro.ru/tournaments/russian_superfinal18 |archivedate={{dat|2019|01|23||bez}} }}</ref> 2019. gada augustā [[Iževska|Iževskā]] uzvarējusi Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal19 |title=ChessPro. Суперфинал чемпионата России. Воткинск, Ижевск 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|08|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051705/https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2020. gada decembrī Maskavā palikusi 9. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal20 Суперфинал чемпионата России. Москва]</ref> 2021. gada oktobrī [[Ufa|Ufā]] ieņēmusi 8. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal21 Суперфинал чемпионата России. Уфа]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 15. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> Piedalījusies Pasaules sieviešu šaha čempionātos pēc izslēgšanas sistēmas: [[2012. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2012. gadā]] izstājusies 2. kārtā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |title=2012 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2016|11|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190430034932/https://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |archivedate={{dat|2019|04|30||bez}} }}</ref> bet [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2015. gadā]] 2. kārtā piekāpusies [[Valentīna Guņina|Valentīnai Guņinai]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b4wo$wix.htm 2015 FIDE Knockout Matches]</ref> 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā sakarā ar [[Kristina-Adela Foišora|Kristinas-Adelas Foišoras]] nāvi saņēmusi uzvaru bez spēles, 2. kārtā uzvarējusi [[Anastasija Bodnaruka|Anastasiju Bodnaruku]], bet 3. kārtā zaudējusi [[Dzjui Veņdzjuņa]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Džai Mo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2013.-2014. gadu sezonā piedalījusies ''FIDE Women's Grand Prix'' sērijas četros turnīros. Labāko rezultātu sasniegusi 2014. gada aprīlī [[Hantimansijska|Hantimansijskā]], kad ierindojusies 2. vietā aiz Pasaules šaha čempiones [[Hou Jifaņa]]s.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b3wo$gix.htm 2013-2014 FIDE Women's Grand Prix]</ref> 2022. gada septembrī [[Čeboksari|Čeboksaros]] izcīnījusi 3. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal22 Суперфинал чемпионата России. Чебоксары. 2022]</ref> 2024. gada augustā [[Barnaula|Barnaulā]] ierindojusies 10. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr987640.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES 74 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījusi 10. vietu "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]</ref> 2025. gada oktobrī Maskavā ierindojusies 8. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1263737.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 75 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2026. gada oktobrī [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] ierindojusies 7. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1495986.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 76 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> Pārstāvējusi Krievijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 4 reizes (2010, 2014-2018). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta ([[41. šaha olimpiāde|2014]]) medaļu. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi sudraba ([[43. šaha olimpiāde|2018]]) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/zv7vvj7b.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Olga Girya]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 3 reizes (2013, 2017-2019). Komandu vērtējumā izcīnījusi 2 zelta (2017, 2019) un sudraba (2013) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/zv7vvj7b.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Olga Girya]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 4 reizes (2013-2019). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta (2017), 2 sudraba (2015, 2019) un bronzas (2013) medaļas. Inviduālajā vērtējumā izcīnījusi 2 zelta (2013, 2015) un sudraba (2015) medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/zv7vvj7b.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Olga Girya]</ref> 2025. gadā Pasaules komandu šaha čempionātā uzvarējusi FIDE izlases sastāvā.<ref>[https://www.chess.com/events/info/2025-fide-womens-world-team-championship World Womens Team Chess Championship 2025]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2006. gadā Girjai piešķīra starptautiskās sieviešu meistares (WIM), bet 2009. gadā - starptautiskās sieviešu lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2021. gadā kļuvusi par starptautisko lielmeistaru (GM). == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 4195752 | chessgames = 105120 | 365chess = Olga_Girya }} {{DEFAULTSORT:Girja, Olga}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Hantu-Mansu autonomajā apvidū — Jugrā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] 55v6vsatv898t3a7uarho8inrfi5ld3 0 343469 4536386 4520594 2026-10-15T13:16:10Z Uldis s 26307 4536386 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Anastasija Bodnaruka | vārds_orig = ''Анастасия Михайловна Боднарук'' | attēls = Anastasia Bodnaruk 2012.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Anastasija Bodnaruka 2012. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1992 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 30 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Anastasija Bodnaruka''' ({{val|ru|Анастасия Михайловна Боднарук}}; dzimusi {{dat|1992|3|30}}) ir [[Krievija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2009). == Biogrāfija == Vairākkārtēja Pasaules un [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas junioru šaha čempionātu]] laureāte, kuros izcīnījusi: * zelta medaļu (2003. gadā Eiropas čempionātā U12 vecuma grupā); * 3 sudraba medaļas (Pasaules čempionātos - 2004. gadā U12 vecuma grupā un 2005. gadā U14 vecuma grupā, 2004. gada Eiropas čempionātā U12 vecuma grupā); * 2 bronzas medaļu (2002. gadā Eiropas čempionātā U10 vecuma grupā, 2012. gadā Pasaules čempionātā U20 vecuma grupā). 2008. gada Krievijas sieviešu šaha čempionātā dalījusi 2.-3. vietu ar [[Tatjana Kosinceva|Tatjanu Kosincevu]] (uzvarējusi [[Nadežda Kosinceva]]).<ref>[http://susanpolgar.blogspot.com/2008/12/n-kosintseva-wins-russian-womens.html N.Kosintseva wins Russian Women's Championship 2008]</ref> Tajā pašā gadā dalījusi pirmo vietu ar [[Jeļena Fataļibekova|Jeļenu Fataļibekovu]] Maskavas pilsētas šaha čempionātā un uzvarējusi Krievijas junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā. 2009. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] izcīnījusi 3. vietu [[Ludmila Rudenko|Ludmilas Rudenko]] memoriālā. 2013. gadā izcīnījusi sudraba medaļu šaha komandu sacensībās [[Universiāde|Universiādē]] [[Kazaņa|Kazaņā]] un uzvarējusi Krievijas kausa izcīņā šahā.<ref>[http://en.chessbase.com/post/russian-cup-gold-for-jakovenko-and-bodnaruk Russian Cup gold for Jakovenko and Bodnaruk]</ref> 2014. gadā Satkas ([[Čeļabinskas apgabals]]) starptautiskajā šaha turnīrā dalījusi pirmo vietu kopā ar [[Aleksandra Gorjačkina|Aleksandru Gorjačkinu]] un [[Jevgeņija Ovoda|Jevgeņiju Ovodu]].<ref>[http://www.chessdom.com/five-players-share-first-place-in-satka-autumn-2014/ Five players share first place in Satka Autumn 2014]</ref> 2016. gadā [[Novosibirska|Novosibirskā]] Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā izcīnījusi 3. vietu.<ref>[http://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal16 ChessPro. Суперфинал чемпионата России. Новосибирск 2016. Все о турнире]</ref> 2018. gada septembrī [[Čeļabinskas apgabals|Čeļabinskas apgabala]] Satkas pilsētā ieņēmusi 11. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/russian_superfinal18 |title=ChessPro. Суперфиналы чемпионата России, Сатка 2018. Все о турнире |access-date={{dat|2018|09|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190123223427/https://chesspro.ru/tournaments/russian_superfinal18 |archivedate={{dat|2019|01|23||bez}} }}</ref> 2019. gada augustā [[Iževska|Iževskā]] dalījusi 9.-10. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal19 |title=ChessPro. Суперфинал чемпионата России. Воткинск, Ижевск 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|08|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051705/https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2021. gada oktobrī [[Ufa|Ufā]] dalījusi 10.-12. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal21 Суперфинал чемпионата России. Уфа]</ref> 2023. gada decembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] uzvarējusi Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr864424.aspx?lan=1&art=0&turdet=YES 2023 World Rapid Womens]</ref> 2024. gada martā izcīnījusi 2. vietu [[Eva Mozere|Evas Mozeres]] piemiņas turnīrā [[Graca|Gracā]].<ref>[https://chess-results.com/tnr887071.aspx?lan=1&art=4&flag=30 CHESS LADIES GRAZ 2024]</ref> 2024. gada martā uzvarējusi starptautiskā sieviešu šaha turnīrā [[Taškenta|Taškentā]].<ref>[https://chess-results.com/tnr892756.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES 2nd International Women's Chess Championship Festival "A"]</ref> 2025. gada maijā izcīnījusi 6. vietu [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionātā šahā sievietēm]].<ref>[https://chess-results.com/tnr1162721.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Asian Individual Women's Chess Championships 2025]</ref> 2025. gada oktobrī Maskavā ierindojusies 7. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1263737.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 75 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2026. gada oktobrī [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] izcīnījusi bronzas medaļu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1495986.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 76 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Mitra Hedžazipūra|Mitru Hedžazipūru]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Olga Girja|Olgai Girjai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Sabrina Vega Gutjerresa|Sabrinu Vegu Gutjerresu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Anna Muzičuka|Annai Muzičukai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|07||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> Pārstāvējusi Krievijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 2016. gadā;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/fdpvt5jj.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Anastasia Bodnaruk]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2015. gadā. Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta medaļu.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/fdpvt5jj.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Alexandra Goriachkina]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2015. gadā. Gan komandu, gan individuālajā vērtējumā izcīnījusi sudraba medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/k0q6i8um.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Alexandra Goriachkina]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2009. gadā Bodnarukai piešķīra starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4181751&title=WGM&pb=22 |title=Title Applications (WGM): Bodnaruk, Anastasia |access-date={{dat|2017|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304234913/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4181751&title=WGM&pb=22 }}</ref> 2010. gadā saņēmusi starptautiskā meistara nosaukumu vīriešiem (IM).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4181751&title=IM&pb=23 |title=Title Applications (IM): Bodnaruk, Anastasia |access-date={{dat|2017|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2016|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160701015724/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4181751&title=IM&pb=23 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 4181751 | chessgames = 105123 | 365chess = Anastasia_Bodnaruk }} {{DEFAULTSORT:Bodnaruka, Anastasija}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] 3dkslbcxojusp0lzi1owj64fegnmroo 0 343662 4536390 4522437 2026-10-15T13:19:30Z Uldis s 26307 4536390 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Marina Korņeva | vārds_orig = ''Марина Евгеньевна Корнева'' | attēls = Marina Guseva 2015.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Marina Korņeva 2015. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1986 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Frjazina|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Marina Korņeva''' ({{val|ru|Марина Евгеньевна Корнева}}; dzimusi {{dat|1986|8|5}} [[Frjazina|Frjazinā]] kā '''''Guseva''''' ({{val|ru|Гусева}}), no 2007. līdz 2016. gadam — '''''Romaņko''''' ({{val|ru|Романько}}), no 2016. līdz 2018. gadam — '''''Ņečajeva''''' ({{val|ru|Нечаева}}), no 2018. līdz 2023. gadam — '''''Guseva''''' ({{val|ru|Гусева}}), no 2023. gada — '''''Korņeva''''' ({{val|ru|Корнева}})) ir [[Krievija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2006). == Biogrāfija == Vairākkārt piedalījusies Krievijas junioru šaha čempionātos dažādās vecuma grupās, kurās izcīnījusi zelta (2003. gadā U18 vecuma grupā) un 2 sudraba (2001. gadā U18 vecuma grupā un 2005. gadā U20 vecuma grupā - abas reizes uzvarējusi [[Nataļja Pogoņina]]). Pārstāvējusi Krieviju Eiropas un Pasaules junioru šaha čempionātos, kuros lielāko panākumu guvusi 2001. gadā Eiropas junioru šaha čempionātā U16 vecuma grupā, izcīnot sudraba medaļu. Daudzu starptautisko šaha turnīru laureāte, tajā skaitā uzvarējusi [[Petrozavodska|Petrozavodskā]] (2008) un [[Maskava]]s šaha festivāla ''Moscow Open'' blakusturnīrā (2012). 2020. gada decembrī Maskavā dalījusi 3.-6. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal20 Суперфинал чемпионата России. Москва]</ref> 2021. gada oktobrī [[Ufa|Ufā]] palikusi 9. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal21 Суперфинал чемпионата России. Уфа]</ref> 2022. gada septembrī [[Čeboksari|Čeboksaros]] izcīnījusi 2. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal22 Суперфинал чемпионата России. Чебоксары. 2022]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] izcīnījusi 6. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr826762.aspx?lan=11&art=4&turdet=YES Суперфинал 73-го Чемпионата России по шахматам среди женщин]</ref> 2026. gada oktobrī [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] ierindojusies 9. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1495986.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 76 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> Piedalījusies Pasaules šaha čempionātos sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas: * [[2010. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2010. gadā]] [[Antakja|Antakjā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Natālija Žukova|Natāliju Žukovu]], bet 2. kārtā zaudējusi nākamajai turnīra uzvarētājai [[Hou Jifaņa]]i;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |title=2010 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2017|02|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043223/http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> * [[2012. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2012. gadā]] [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] 1. kārtā zaudējusi nākamajai turnīra finālistei [[Antoaneta Stefanova|Antoanetai Stefanovai]];<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |title=2012 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2017|02|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190430034932/https://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |archivedate={{dat|2019|04|30||bez}} }}</ref> * [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2017. gadā]] [[Teherāna|Teherānā]] 1. kārtā zaudējusi [[Dinara Saduakasova|Dinarai Saduakasovai]];<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> * [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|2018. gadā]] [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] 1. kārtā zaudējusi [[Jolanta Zavadzka|Jolantai Zavadzkai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2020|12|17||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> Pārstāvējusi Krievijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2009. gadā un komandu vērtējumā izcīnījusi zelta medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/zbht7ppf.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Marina Romanko]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2009. gadā un komandu vērtējumā izcīnījusi sudraba medaļu.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/zbht7ppf.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Marina Romanko]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2005. gadā Korņevai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2006. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2009. gadā saņēmusi starptautiskā meistara nosaukumu vīriešiem (IM). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 4149351 | chessgames = 114733 | 365chess = Marina_Romanko }} {{DEFAULTSORT:Korņeva, Marina}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] 5q9iy180h1jb525bg3avnp5cz73em33 0 344229 4536391 4347234 2026-10-15T13:19:58Z Uldis s 26307 4536391 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Darja Čaročkina | vārds_orig = ''Дарья Чарочкина'' | attēls = Daria Charochkina.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Darja Čaročkina 2019. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1990 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 7 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Darja Čaročkina''' ({{val|ru|Дарья Чарочкина}}; dzimusi {{dat|1990|10|7}}) ir [[Krievija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2011). == Biogrāfija == 2008. gadā kļuvusi par Krievijas kausa ātrajā šahā sudraba laureāti. Divas reizes uzvarējusi [[Maskava]]s starptautiskajā sieviešu turnīrā ''Moscow Open'' (2011, 2014). Divkārtējā Maskavas pilsētas sieviešu šaha čempionāta uzvarētāja (2014, 2015). 2011. gada Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā izcīnījusi 3. vietu. 2015. gadā uzvarējusi starptautiskajā šaha turnīrā [[Čeļabinskas apgabals|Čeļabinskas apgabala]] Satkas pilsētā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://xn--80aaa5asd7agcy5a.xn--p1ai/index/charochkina_darja/0-2257 |title=Шахматы - Чарочкина Дарья |access-date={{dat|2019|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190206234228/http://xn--80aaa5asd7agcy5a.xn--p1ai/index/charochkina_darja/0-2257 |archivedate={{dat|2019|02|06||bez}} }}</ref><ref>[http://ruchess.ru/persons/daria_charochkina/ Российская Шахматная Федерация: Чарочкина Дарья]</ref> 2016. gadā [[Novosibirska|Novosibirskā]] Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā dalījusi 4.-8. vietu.<ref>[http://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal16 ChessPro. Суперфинал чемпионата России. Новосибирск 2016. Все о турнире]</ref> 2022. gada septembrī [[Čeboksari|Čeboksaros]] dalījusi 7.-10. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal22 Суперфинал чемпионата России. Чебоксары. 2022]</ref> 2024. gada augustā [[Barnaula|Barnaulā]] izcīnījusi 2. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr987640.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES 74 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2025. gada oktobrī Maskavā izcīnījusi 3. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1263737.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 75 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2026. gada oktobrī [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] ierindojusies 10. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1495986.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 76 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Huana Cjaņa|Huanai Cjaņai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2005. gadā Čaročkinai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2011. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4180917&title=WGM&pb=31 |title=Title Applications Woman Grand Master (WGM): Charochkina, Daria |access-date={{dat|2017|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160328145126/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4180917&title=WGM&pb=31 }}</ref> 2015. gadā saņēmusi starptautiskā meistara nosaukumu vīriešiem (IM).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4180917&title=IM&pb=42 |title=Title Applications International Master (IM): Charochkina, Daria |access-date={{dat|2017|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160325224946/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4180917&title=IM&pb=42 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 4180917 | chessgames = 54893 | 365chess = Daria_Charochkina }} {{DEFAULTSORT:Čaročkina, Darja}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] 6jg1bu2rsftnhjknyizrwwx5b3gqlh7 0 346705 4536394 4336960 2026-10-15T13:22:49Z Uldis s 26307 4536394 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jevgeņijs Najers | vārds_orig = ''Евгений Юрьевич Наер'' | attēls = Evgeni Najer.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Jevgeņijs Najers 2008. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1977 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Jevgeņijs Najers''' ({{val|ru|Евгений Юрьевич Наер}}; dzimis {{dat|1977|6|22}} [[Maskava|Maskavā]]) ir [[Krievija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (1999). == Biogrāfija == Šahu iemācījies spēlēt piecu gadu vecumā. Uzvarējis Krievijas junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā. Divkārtējs Maskavas pilsētas šaha čempionātu uzvarētājs (1998, 2003). Daudzu starptautisko šaha turnīru laureāts, tajā skaitā uzvarējis vai dalījis pirmo vietu [[Pardubice|Pardubicē]] (1996, 1998), [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atklātajā šaha čempionātā ''US Open'' (2002), [[Francija]]s šaha festivālā ''Capella-le-Grande'', [[Jeruzaleme]]s ''Maccabiah Tournament'' turnīrā (2005), Maskavas ''Moscow Open'' turnīrā (2007), [[Baku]] ''President's Cup'' (2008), [[Filadelfija]]s ''World Open'' (2008,<ref>[http://www.theweekinchess.com/html/twic713.html#4 The Week in Chess #713]</ref> 2009 - kopā ar [[Hikaru Nakamura|Hikaru Nakamuru]]), Maskavas ''Aeroflot Open'' turnīrā (2016). 2015. gadā Jeruzalemē uzvarējis [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā]].<ref>[http://de.chessbase.com/post/euro-najer-holt-gold Euro: Najer holt Gold ]</ref> Pēc šīs uzvaras kvalificējies Pasaules kausam šahā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā 1. kārtā piekāpies [[Raufs Memmedovs|Raufam Memmedovam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b4b6$iix.htm |title=2015 World Cup |access-date={{dat|2017|03|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171122185327/http://www.mark-weeks.com/chess/b4b6$iix.htm |archivedate={{dat|2017|11|22||bez}} }}</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 33. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2022. gada septembrī [[Čeboksari|Čeboksaros]] dalījis 7.-11. vietu Krievijas šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal22 Суперфинал чемпионата России. Чебоксары. 2022]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] izcīnījis 4. vietu Krievijas vīriešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr826761.aspx?lan=11&art=4 Суперфинал 76-го Чемпионата России по шахматам среди мужчин]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 28. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> 2024. gada augustā [[Barnaula|Barnaulā]] izcīnījis 4. vietu Krievijas vīriešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr987641.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES 77 Чемпионат России по шахматам среди мужчин]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 91. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> 2026. gada oktobrī [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] izcīnījis sudraba medaļu Krievijas šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1495985.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 79 Чемпионат России по шахматам среди мужчин]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1999. gadā Najeram piešķīrusi starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. 2016. gada septembrī kļuvis par FIDE vecāko treneri. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 4118987 | chessgames = 35841 | 365chess = Evgeniy_Najer }} {{DEFAULTSORT:Najers, Jevgeņijs}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] mtgnx1m8yk0hpcdk8519hwxe91l9kv3 0 346753 4536399 4302855 2026-10-15T13:28:26Z Uldis s 26307 4536399 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ernesto Inarkijevs | vārds_orig = ''Эрнесто Казбекович Инаркиев'' | attēls = Ernesto_Inarkiev.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Ernesto Inarkijevs 2008. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1985 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Kirgīzijas PSR|Oša|3s=Oša (Kirgizstāna)|td=Kirgizstāna}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{KGZ}}<br />{{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Ernesto Inarkijevs''' ({{val|ru|Эрнесто Казбекович Инаркиев}}; dzimis {{dat|1985|12|9}} [[Oša (Kirgizstāna)|Ošā]]) ir [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] dzimis [[Krievija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2002). == Biogrāfija == 1991. gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz Kirgizstānas galvaspilsētu [[Biškeka|Biškeku]], kur iemācījies spēlēt šahu un īsā laikā sasniedzis šaha meistara spēles līmeni. Pārstāvējis Kirgizstānas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]], kurās piedalījies 2 reizes (1998-2000). [[33. šaha olimpiāde|1998. gada]] olimpiādē guvis savu pirmo uzvaru pār lielmeistaru, [[Baltkrievija]]s šahistu [[Viktors Kupreičiks|Viktoru Kupreičiku]].<ref>[http://www.olimpbase.org/players/hh3tdb9h.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Ernesto Inarkiev]</ref> 1999. gadā kļuvis par Āzijas junioru šaha čempionu U16 vecuma grupā. Pēc šī panākuma [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] prezidents [[Kirsans Iļumžinovs]] piedāvājis Inarkijevam pārcelties uz [[Kalmikija|Kalmikiju]]. Inarkijevs pieņēmis šo piedavājumu un kopš 2000. gada šaha turnīros pārstāv Krieviju. Trenējies pie pazīstamā trenera [[Marks Dvoreckis|Marka Dvorecka]]. 2001. gadā uzvarējis [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U16 vecuma grupā.<ref>[http://www.theweekinchess.com/html/twic357.html#13 European Youth Championships 2001]</ref> 2002. gadā uzvarējis starptautiskajos šaha turnīros [[Serpuhova|Serpuhovā]], [[Alušta|Aluštā]] (kopā ar [[Igors Kurnosovs|Igoru Kurnosovu]]), [[Pardubice|Pardubicē]], kā arī kļuvis par Krievijas junioru šaha čempionu U20 vecuma grupā. 2003. gadā dalījis pirmās vietas starptautiskajos šaha turnīros Linaresā ([[Spānija]]) un Hogevēnā ([[Nīderlande]], kopā ar [[Zviads Izoria|Zviadu Izoria]]). 2004. gadā piedalījies Pasaules šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā 1. kārtā piekāpies [[Leinjers Domingess|Leinjeram Domingesam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/a3a4$wix.htm |title=2004 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2017|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160706182917/http://www.mark-weeks.com/chess/a3a4$wix.htm |archivedate={{dat|2016|07|06||bez}} }}</ref> [[Tomska]]s šaha kluba ''Tomsk-400'' sastāvā divas reizes uzvarējis Eiropas šaha klubu kausa izcīņā (2005, 2006).<ref>[http://www.olimpbase.org/2005c/2005tmsk.html OlimpBase :: 21st European Chess Club Cup, Saint Vincent 2005, ShK Tomsk-400]</ref><ref>[http://www.olimpbase.org/2006c/2006tmsk.html OlimpBase :: 22nd European Chess Club Cup, Fügen 2006, ShK Tomsk-400]</ref> 2006. gadā izcīnījis trešo vietu Krievijas šaha čempionātā aiz [[Jevgeņijs Aleksejevs (šahists)|Jevgeņija Aleksejeva]] un [[Dmitrijs Jakovenko|Dmitrija Jakovenko]].<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=3543 Evgeny Alekseev, 21, wins Russian Superfinal]</ref> 2014. gadā kopā ar [[Konstantīns Lupulesku|Konstantīnu Lupulesku]] uzvarējis [[Baku]] starptautiskajā šaha turnīrā.<ref>[http://www.chessdom.com/ernesto-inarkiev-wins-baku-open-on-tie-break/ Ernesto Inarkiev wins Baku Open on tie-break]</ref> 2015. gadā uzvarējis [[Maskava]]s starptautiskajā šaha turnīrā ''Moscow Open''.<ref>[http://chess-results.com/tnr159896.aspx?lan=1&art=1&rd=9&wi=821 Moscow-Open 2015 A]</ref> 2015. gadā [[Baku]] piedalījies Pasaules kausa izcīņā šahā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā 1. kārtā uzvarējis [[Junjeski Kesada|Junjeski Kesadu]], bet 2. kārtā piekāpies [[Dins Ližeņs|Dinam Ližeņam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b4b6$iix.htm |title=2015 World Cup |access-date={{dat|2017|04|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171122185327/http://www.mark-weeks.com/chess/b4b6$iix.htm |archivedate={{dat|2017|11|22||bez}} }}</ref> 2016. gadā [[Kosova|Kosovā]] uzvarējis [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā]]. 2018. gada septembrī [[Čeļabinskas apgabals|Čeļabinskas apgabala]] Satkas pilsētā dalījis 4.-6. vietu Krievijas vīriešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/russian_superfinal18 |title=ChessPro. Суперфиналы чемпионата России, Сатка 2018. Все о турнире |access-date={{dat|2018|09|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190123223427/https://chesspro.ru/tournaments/russian_superfinal18 |archivedate={{dat|2019|01|23||bez}} }}</ref> 2019. gada augustā [[Iževska|Iževskā]] izcīnījis 4. vietu Krievijas vīriešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal19 |title=ChessPro. Суперфинал чемпионата России. Воткинск, Ижевск 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|08|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051705/https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2026. gada oktobrī [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] ierindojies 12. vietā Krievijas šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1495985.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 79 Чемпионат России по шахматам среди мужчин]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2000. gadā Inarkijevam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2002. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 4162722 | chessgames = 49041 | 365chess = Ernesto_Inarkiev }} {{DEFAULTSORT:Inarkijevs, Ernesto}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kirgizstānas šahisti]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] hjpe6omhqdugucdqotfyucoco8ph89z 0 348210 4536364 4505717 2026-10-15T12:03:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536364 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pēteris Korāts | vārds_orig = | attēls = Pēteris Korāts izmēģina jauno instrumentu.png | att_izmērs = | att_nosaukums = Pēteirs Korāts 1957. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1871 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Alšvanga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1957 | m_mēnesis = 09 | m_diena = 15 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[tautas mūzika|tautas muzikants]] ([[kokles|koklētājs]], [[dūdas|dūdinieks]], [[taure]]s un [[āžrags|āžraga]] pūtējs), kokļu meistars | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Marija Korāte<ref name="Kuldīgas muzejs"/> | bērni = Anna Dambe<ref name="Burgmeistere"/>, [[Matīss Korāts]] un Gunārs Korāts (audžudēls)<ref name="Kuldīgas muzejs"/> | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Pēteris Korāts''' (dzimis 1871. gada 20. decembrī, [[Alšvanga|Alšvangā]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], miris 1957. gada 15. septembrī [[Durbe|Durbē]], [[Latvijas PSR]]) bija [[suiti|suitu]] [[tautas mūzika|tautas muzikants]] (koklētājs, dūdinieks, [[taure]]s un [[āžrags|āžraga]] pūtējs), [[kokles|kokļu]] meistars, kā arī tautas [[paražas|paražu]] un [[tautasdziesmas|tautasdziesmu]] teicējs.<ref name="Birzniece">{{Tīmekļa atsauce |title= Ar Aizputi un novadu saistītie. Biogrāfiskā vārdnīca |author= Mirdza Birzniece |publisher= [[Aizputes novada pašvaldība]] |url= http://vardnica.aizpute.lv/22-personas-k/383-korats-peteris |accessdate= 2017. gada 6. aprīlī |archive-date= 2022. gada 30. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20220930122608/http://vardnica.aizpute.lv/22-personas-k/383-korats-peteris}}</ref> Kokļu gatavošanā daudz eksperimentēja. Tradicionālo piecstīgu un septiņstīgu kokļu vietā gatavoja kokles ar 12—24 stīgām, vienlaikus kopumā saglabājot to tradicionālo formu. Gatavoja arī citus mūzikas instrumentus — [[vijole]]s, [[dūdas]], taures, āžragus, ko arī mācēja spēlēt.<ref name="Kuldīgas muzejs"/><ref name="Birzniece"/><ref name="Burgmeistere">{{Laikraksta atsauce |date=1981. gada 10. decembris |title=Pēterim Korātam 110. Kokļu gadsimtu stīgas |author=M. Burgmeistere |journal=„[[Dzimtenes balss]]” |issue=Nr. 50 |page=3. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dzbl1981n50%7carticle:DIVL66%7cissueType:P |access-date=2017. gada 6. Aprīlis |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dzbl1981n50%7carticle:DIVL66%7cissueType:P }}</ref> Savas dzīves laikā izgatavojis simtiem kokļu.<ref name="Eiduss">{{Laikraksta atsauce |date=1957. gada 25. janvāris |title=Pētera Korata kokles |author=Z. Eiduss |journal=„[[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]]” |issue=Nr. 21 |page=4. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pa%7cissue:/p_001_cina1957n021%7carticle:DIVL311%7cissueType:P |access-date=2018. gada 26. Septembris |archive-date=2020. gada 28. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_001_cina1957n021%7carticle:DIVL311%7cissueType:P }}</ref> Mūsdienās daudzas no tām glabājas [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]], [[Liepājas vēstures un mākslas muzejs|Liepājas vēstures un mākslas muzejā]] un citur.<ref name="Kuldīgas muzejs"/><ref name="Burgmeistere"/> == Dzīvesgājums == Pēteris Korāts piedzima 1871. gada 20. decembrī [[Alšvanga|Alšvangā]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] kalpu Andreja un Edas Korātu ģimenē, kas vēlāk tur nopirkuši zemesgabalu. Zeme bija pārāk neauglīga, lai visai ģimenei varētu nodrošināt iztiku, tāpēc jau jaunībā strādāja dažādus darbus.<ref name="Kuldīgas muzejs">{{Tīmekļa atsauce |title= Kokļu meistars Pēteris Korāts |author= Jolanta Mediņa |publisher= [[Kuldīgas muzejs]] |url= http://www.kuldigasmuzejs.lv/id643/koklu-meistars-peteris-korats |accessdate= 2017. gada 6. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="Burgmeistere"/> Par piedalīšanos [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]] vairākkārt ieslodzīts un tiesāts karatiesā [[Jelgava|Jelgavā]].<ref name="Kuldīgas muzejs"/> No 1912. līdz 1934. gadam dzīvoja [[Vecpils pagastā]]<ref name="Birzniece"/>, kur [[Vecpils muiža|Vecpils muižā]] strādāja par kalpu. Tur no [[Jānis Poriķis|Jāņa Poriķa]] tēva saņēma savu pirmo kokli, no kura iemācījās arī koklēt un izgatavot kokles.<ref name="Eiduss"/> Pēc citām ziņām Korāts koklēšanu un kokļu izgatavošanu iemācījies bērnībā no sava tēva.<ref name="Kuldīgas muzejs"/> Šajā laikā Pēteris Korāts apguva arī ratniecību un [[galdniecība|galdniecību]]. 1924. gadā Alšvangas Ozolmuižā pie Pētera Korāta viesojās [[Emilis Melngailis]], kam viņš dziedāja un koklēja. Ar Melngaili sadraudzējās un turpmāk bieži vien viens otru apciemoja. Daudzas melodijas Pēteris Korāts sacerēja pats. Gan viens, gan ar bērniem un sievu bieži muzicēja tautas mūzikas koncertos laukos, Rīgā<ref name="Burgmeistere"/> un Liepājā.<ref name="Kuldīgas muzejs"/><ref name="Eiduss"/> 1925. gada beigās Pēteris Korāts kļuva par pirmo koklētāju-solistu, kas uzstājies [[Latvijas radiofons|Latvijas radiofonā]]. Viņa koklēšana ieskaņota vairākās [[skaņuplate|skaņuplatēs]].<ref name="Kuldīgas muzejs"/><ref name="Burgmeistere"/> 1945. – 1947. gadā ar koklētāju Eduardu Kraukstu (mākslinieka pseidonīms Jānis) Aizputē izveidoja Alsungas kāzu uzvedumu, ar kuru uzstājās Kurzemē, 1946. un 1947. gadā izbraukāja visu Latviju, meklēdams pēdējos zināmos kokļu meistarus, 1948. gada vasarā pie viņa viesojās komponists [[Sergejs Krasnopjorovs]], kurš Pētera Korāta kokles atzina par visskanīgākajām un izvēlējās tās par paraugu modernizēšanai.<ref name="Kuldīgas muzejs"/><ref name="Burgmeistere"/> [[Attēls:P. Korāta kapa piemineklis Durbes kapos.jpg|right|220x220px]] Pēc tam ar ģimeni pārcēlās uz Aizputi, kur līdz 1948. gada sākumam dzīvoja Katoļu ielā 3.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Aizpute |author=Mirdza Birzniece |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0307026074%7carticle:DIVL2636%7cissueType:B |year=2004 |publisher=[[AGB]] |location=Rīga |ISBN=9984-663-60-4 |page=163 |accessdate={{dat|2017|04|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0307026074%7carticle:DIVL2636%7cissueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> Pēdējos 10 dzīves gadus pavadīja [[Durbe]]s kopsaimniecības Puķukalnos, kur dzīvoja kopā ar dēla ģimeni. Līdz pat sirmam vecumam turpināja kokļu gatavošanu un uzstāšanos.<ref name="Burgmeistere" /> Miris 1957. gadā Durbē. Apglabāts Durbes kapos.<ref name="Birzniece" /> Viņa kokļu gatavošanas tradīcijas turpināja dēls [[Matīss Korāts]], kurš kļuva par profesionālu mūzikas instrumentu meistaru un izgatavoja vairākus jaunus kokļu modeļus, turpinot tēva iesākto kokļu modernizēšanu.<ref name="Kuldīgas muzejs" /><ref name="Burgmeistere" /> Savukārt Eduards Krauksts turpināja eksperimentēt gan gatavojot jaunus tautas mūzikas instrumentus (bāgu, timbu, švīku u.c.), gan izveidojot savas ģimenes koklētāju ansambli, kur pats spēlēja dižo kokli jeb bāgu. == Piemiņa == 1982. gada 30. janvārī par godu viņa 110. dzimšanas dienai [[Liepājas vēstures un mākslas muzejs|Liepājas vēstures un mākslas muzejā]] notika Pētera Korāta atceres pēcpusdiena, kurā tika izrādīta viņam veltīta izstāde un mākslinieka [[Jānis Strupulis|Jāņa Strupuļa]] Pēterim Korātam veltīta medaļa, kā arī notika koncerts, kurā dažādi mūziķi izpildīja galvenokārt Pētera Korāta skaņdarbus.<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1982. gada 4. februāris |title=Pētera Korāta atcere |journal=„[[Dzimtenes balss]]” |issue=Nr. 6 |page=8. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dzbl1982n06%7carticle:DIVL309%7cissueType:P |access-date=2017. gada 6. Aprīlis |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dzbl1982n06%7carticle:DIVL309%7cissueType:P }}</ref><ref name="Birzniece"/> 2021. gada 20. decembrī Brīvdabas muzeja Usmas baznīcā notika P. Korāta (150) un E.Krauksta (125) piemiņas brīdis. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Korāts, Pēteris}} [[Kategorija:1871. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu koklētāji]] [[Kategorija:Latviešu amatnieki]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:Suiti]] caxaz8uequjckhw3up4zqa5xlj1msn6 0 359505 4536540 4067656 2026-10-16T05:13:28Z Kleivas 2704 4536540 wikitext text/x-wiki '''Porters''' var būt: * [[Gajs Porters]] (''Guy Porter''; 1884—1951) — amerikāņu vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Kouls Porters]] (''Cole Porter''; 1891—1964) — amerikāņu komponists, dzejnieks un dramaturgs; * [[Maikls Porters jaunākais]] (''Michael Porter Jr.''; 1998) — amerikāņu basketbolists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] td5fp7yvepvyxvb78gt1lv0v692wko3 0 366693 4536365 4503359 2026-10-15T12:14:58Z Meistars Joda 781 4536365 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #fc5a0e | nos = ''Alanyaspor'' | logo = Alanyaspor logo.svg | pilns = ''Alanyaspor'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Turcija|Alanja}} | dib = 1948 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = ''[[Bahçeşehir Okulları Stadium]]'' | ietilp = 10 842 | prez = {{flaga|Turcija}} Hasans Čavušoglu | tren = {{flaga|Portugāle}} [[Žuau Pereira]] | līga = [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 11. vieta | pattern_la1 = _alanyaspor1819h | pattern_b1 = _alanyaspor1819h | pattern_ra1 = _alanyaspor1819h | leftarm1 = FC5A0E | body1 = FC5A0E | rightarm1 = FC5A0E | shorts1 = FC5A0E | socks1 = FC5A0E | pattern_la2 = _alanyaspor1819t | pattern_b2 = _alanyaspor1819t | pattern_ra2 = _alanyaspor1819t | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _alanyaspor1819a | pattern_b3 = _alanyaspor1819a | pattern_ra3 = _alanyaspor1819a | leftarm3 = 148736 | body3 = 148736 | rightarm3 = 148736 | shorts3 = 148736 | socks3 = 148736 }} '''Alanyaspor''' ir [[Turcija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Alanja]]s pilsētas. Pašlaik (2017) spēlē [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/turkcuphist.html |title=Turkey - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2020|8|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (1): 2019–20 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{tr ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{turcija-aizmetnis}} {{Turcijas futbola Superlīga}} [[Kategorija:Turcijas futbola klubi]] [[Kategorija:Alanyaspor]] 1kvs4pvxf5uy60qhn5vkpt3qy5ylfyt 0 370845 4536567 4517501 2026-10-16T07:53:09Z Meistars Joda 781 4536567 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Havjers Pastore | image = PSG-Shakhter15 (12).jpg | fullname = Havjers Matiass Pastore | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1989|6|20}} | cityofbirth = {{vieta|Argentīna|Kordova|2s=Kordova (Argentīna)}} | height = 187 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = 2002—2007 | youthclubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[Talleres Córdoba]] | years1 = 2007—2008 | clubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[Talleres de Córdoba|Talleres]] | caps1 = 5 | goals1 = 0 | years2 = 2008—2009 | clubs2 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Huracán|Huracán]] | caps2 = 31 | goals2 = 8 | years3 = 2009—2011 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Città di Palermo|Palermo]] | caps3 = 69 | goals3 = 14 | years4 = 2011—2018 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps4 = 184 | goals4 = 29 | years5 = 2018—2021 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]] | caps5 = 30 | goals5 = 3 | nationalyears1 = 2010—2017 | nationalteam1 = {{fb|ARG}} | nationalcaps1 = 29 | nationalgoals1 = 2 | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Elche CF|Elche]] | years6 = 2021—2023 | caps6 = 14 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Katara}} [[Qatar SC]] | years7 = 2023 | caps7 = 7 | goals7 = 1 | totalcaps = 342 | totalgoals = 55 }} '''Havjers Matiass Pastore''' ({{val|es|Javier Matías Pastore}}; dzimis {{dat|1989|6|20}}) ir [[Argentīna]]s bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]]s. == Sasniegumi == '''Paris Saint-Germain''' * [[Ligue 1]]: 2012–13, 2013–14, 2014–15, [[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]], [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017–18]] * [[Coupe de France]]: 2016–17, 2017–18 * [[Coupe de la Ligue]]: 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2017–18 * [[Trophée des Champions]]: 2013, 2014, 2016, 2017 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Argentīnas futbolists-aizmetnis}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2010}} {{DEFAULTSORT:Pastore, Havjers}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kordovas provincē (Argentīna) dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas futbolisti]] [[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Palermo FC spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Elche CF spēlētāji]] [[Kategorija:Club Atlético Huracán spēlētāji]] [[Kategorija:Talleres de Córdoba spēlētāji]] [[Kategorija:Qatar SC spēlētāji]] 6ou72brka58oclcb667yn70a1dexj4h 0 371752 4536488 4355701 2026-10-15T22:21:29Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Flag_of_Kingdom_of_Sardinia_(1848).svg" aizvietots ar "Civil_Flag_and_civil_Ensign_of_the_Savoyard_States_(1816-1848).svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · The current name can be misleading. Th 4536488 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Sardīnijas Karaliste]]s karaļi'''. Sardīnijas Karaliste pastāvēja no 1324. gada līdz 1861. gadam. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Civil Flag and civil Ensign of the Savoyard States (1816-1848).svg|30px]] [[Sardīnijas Karaliste]] (1323—1861) [[Attēls:Armoiries Sardaigne 1831.svg|30px]] === {{div col|3}} {{uzraksts| purple | [[Barseloniešu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{uzraksts| blue | [[Trastamaru dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{uzraksts| orange | [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{uzraksts| yellow | [[Burboni|Burbonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{uzraksts| green | [[Savojas dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{div col end}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! colspan="2"| Dinastija !! Piezīmes |- ! align="center" colspan="6"| [[Barselonu dinastija]] (Aragona) (1323—1410) |- | [[Attēls:Chaime II d'Aragón.jpg|80px]] || '''[[Haime II|Haime II Taisnīgais]]''' <br />''Jaime II el Justo'' <br /><small>(1267—1327)</small> || 1323. gada 18. jūnijs — 1327. gada 2./5. novembris || style="background: purple| || [[Barseloniešu dinastija]] || |- | [[Attēls:Alifonso IV d'Aragón.jpg|80px]] || '''[[Alfonso IV (Aragona)|Alfonso IV Labsirdīgais]]''' <br />''Alfonso IV el Benigno'' <br /><small>(1299—1336)</small> || 1327. gada 2./5. novembris — 1336. gada 24. janvāris || style="background: purple| || [[Barseloniešu dinastija]] || |- | [[Attēls:Pietro IV d'Aragón.jpg|80px]] || '''[[Pedro IV|Pedro IV Ceremonijmīlis]]''' <br />''Pedro IV el Ceremonioso'' <br /><small>(1319—1387)</small> || 1336. gada 24. janvāris — 1387. gada 5. janvāris || style="background: purple| || [[Barseloniešu dinastija]] || |- | [[Attēls:Chuan I d'Aragón.jpg|80px]] || '''[[Huans I (Aragona)|Huans I Mednieks]]''' <br />''Juan I el Cazador'' <br /><small>(1350—1396)</small> || 1387. gada 6. janvāris — 1396. gada 19. maijs || style="background: purple| || [[Barseloniešu dinastija]] || |- | [[Attēls:Detall del quadre "Visió del rei Martí I", Josep Vergara Gimeno, Museu d Belles Arts de Castelló.JPG|80px]] || '''[[Martins I (karalis)|Martins I Cilvēcīgais]]''' <br />''Martín I el Humano'' <br /><small>(1356—1410)</small> || 1396. gada 19. maijs — 1410. gada 31. maijs || style="background: purple| || [[Barseloniešu dinastija]] || |- ! align="center" colspan="10" | [[Trastamaru dinastija]] (1412—1555) |- | [[Attēls:Ferrando I d'Aragón.jpg|80px]] || '''[[Ferdinands I (Aragona)|Ferdinands I Taisnīgais]]''' <br />''Fernando I el de Antequera'' <br /><small>(1380—1416)</small> || 1412. gada 24. jūnijs — 1416. gada 2. aprīlis || style="background: blue| || [[Trastamaru dinastija]] || |- | [[Attēls:Alfonso-V-el-Magnanimo.jpg|80px]] || '''[[Alfonso V (Aragona)|Alfonso V Cēlsirdīgais]]''' <br />''Alfonso V el Magnánimo'' <br /><small>(1396—1458)</small> || 1416. gada 2. aprīlis — 1458. gada 27. jūnijs || style="background: blue| || [[Trastamaru dinastija]] || |- | [[Attēls:Chuan II d'Aragón.jpg|80px]] || '''[[Huans II (Aragona)|Huans II Lielais]]''' <br />''Chuan II el Gran'' <br /><small>(1398—1479)</small> || 1458. gada 27. jūnijs — 1479. gada 20. janvāris || style="background: blue| || [[Trastamaru dinastija]] || |- | [[Attēls:Michel Sittow 004.jpg|80px]] || '''[[Aragonas Ferdinands II|Ferdinands II Katolis]]''' <br />''Fernando de Aragón "el Católico"'' <br /><small>(1452—1516)</small> || 1479. gada 20. janvāris — 1516. gada 23. janvāris || style="background: blue| || [[Trastamaru dinastija]] || |- | [[Attēls:Johanna I van Castilië.JPG|80px]] || '''[[Huana I (Kastīlija)|Huana I Trakā]]''' <br />''Juana la Loca'' <br /><small>(1479—1555)</small> || 1516. gada 23. janvāris — 1555. gada 12. aprīlis || style="background: blue| || [[Trastamaru dinastija]] || |- ! align="center" colspan="10" | [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] (1516—1700) |- | [[Attēls:Emperor charles v.png|80px]] || '''[[Kārlis V Hābsburgs|Karloss I]]''' <br />''Carlos I'' <br /><small>(1500—1558)</small> || 1516. gada 23. janvāris—1556. gada 16. janvāris || style="background: orange| || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || |- | [[Attēls:Philip II.jpg|80px]] || '''[[Felipe II|Felipe II Piesardzīgais]]''' <br />''Felipe II el Prudente'' <br /><small>(1527—1598)</small> || 1556. gada 16. janvāris — 1598. gada 13. septembris || style="background: orange| || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || |- | [[Attēls:Felipe-III-de-Espana A-Vidal.jpg|80px]] || '''[[Felipe III]]''' <br />''Felipe III'' <br /><small>(1598—1621)</small> || 1598. gada 13. septembris — 1621. gada 31. marts || style="background: orange| || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || |- | [[Attēls:Velázquez - Felipe IV con un león (Museo del Prado, 1650s), estudio.jpg|80px]] || '''[[Felipe IV]]''' <br />''Felipe IV'' <br /><small>(1605—1665)</small> || 1621. gada 31. marts — 1665. gada 17. septembris || style="background: orange| || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || |- | [[Attēls:Carlos II, con armadura.jpg|80px]] || '''[[Karloss II]]''' <br />''Carlos II'' <br /><small>(1661—1700)</small> || 1665. gada 17. septembris — 1700. gada 1. novembris || style="background: orange| || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || |- ! align="center" colspan="10" | [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1700—1715) |- | [[Attēls:Felipe V de España.jpg|80px]] || '''[[Filips V]]''' <br /> ''Felipe V'' <br /> <small>(1683—1746)</small> || 1700. gada 16. novembris — 1714. gads || style="background: yellow| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || |- ! align="center" colspan="10" | [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] (1700—1708) |- | [[Attēls:Carles-III-de-Catalunya.jpg|80px]] || '''[[Kārlis VI]]''' <br /> ''Karl VI'' <br /> <small>(1685—1740)</small> || 1714. — 1720. gads || style="background: orange| || [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] || |- ! align="center" colspan="10" | [[Savojas dinastija]] (1720—1861) |- | [[Attēls:Re Vittorio Amedeo II di Savoia.jpg|80px]] || '''[[Viktors Amadejs II]]''' <br /> ''Victor Amadeus II'' <br /> <small>(1666—1732)</small> || 1720. gada 17. septembris — 1730. gada 3. septembris || style="background: green| || [[Savojas dinastija]] || |- | [[Attēls:Clementi and Studio - Charles Emmanuel III of Sardinia in Royal Mantle.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Emanuels III]]''' <br /> ''Charles Emmanuel III'' <br /> <small>(1701—1773)</small> || 1730. gada 3. septembris — 1773. gada 20. februāris || style="background: green| || [[Savojas dinastija]] || |- | [[Attēls:Clementi, attributed to - Victor Amadeus III.jpg|80px]] || '''[[Viktors Amadejs III]]''' <br /> ''Victor Amadeus III'' <br /> <small>(1726—1796)</small> || 1773. gada 20. februāris — 1796. gada 16. oktobris || style="background: green| || [[Savojas dinastija]] || |- | [[Attēls:Duprà Domenico, follower of - Charles Emmanuel IV of Sardinia.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Emanuels IV]]''' <br /> ''Charles Emmanuel IV'' <br /> <small>(1751—1819)</small> || 1796. gada 16. oktobris — 1802. gada 4. jūnijs || style="background: green| || [[Savojas dinastija]] || |- | [[Attēls:Dipinto di Vittorio Emanuele I.jpg|80px]] || '''[[Viktors Emanuels I]]''' <br /> ''Victor Emmanuel I'' <br /> <small>(1759—1824)</small> || 1802. gada 4. jūnijs — 1821. gada 12. marts || style="background: green| || [[Savojas dinastija]] || |- ||| '''[[Kārlis Fēlikss]]''' <br /> ''Charles Felix'' <br /> <small>(1765—1831)</small> || 1821. gada 12. marts — 1831. gada 27. aprīlis || style="background: green| || [[Savojas dinastija]] || |- | [[Attēls:KingCarloAlberto.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Alberts]]''' <br /> ''Charles Albert'' <br /> <small>(1798—1849)</small> || 1831. gada 27. aprīlis — 1849. gada 23. marts || style="background: green| || [[Savojas dinastija]] || |- | [[Attēls:VictorEmmanuelIIportrait.JPG|80px]] || '''[[Viktors Emanuels II]]''' <br /> ''Vittorio Emanuele II'' <br /> <small>(1820—1878)</small> || 1849. gada 23. marts — 1861. gada 17. marts || style="background: green| || [[Savojas dinastija]] || |- ! align=center colspan=8 | ''Tālāk skatīties:'' '''[[Itālijas karaļu uzskaitījums]]''' |} == Skatīt arī == * [[Itālijas karaļu uzskaitījums]] * [[Sardīnijas Karalistes premjerministru uzskaitījums ]] * [[Savojas valdnieku uzskaitījums]] {{Sardīnijas karaļi}} [[Kategorija:Sardīnija|Karaļi]] [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] b2fjpbquqggxyx6ltr4b03x8sag60zt 10 371814 4536487 4353780 2026-10-15T22:21:26Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Flag_of_Kingdom_of_Sardinia_(1848).svg" aizvietots ar "Civil_Flag_and_civil_Ensign_of_the_Savoyard_States_(1816-1848).svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · The current name can be misleading. Th 4536487 wikitext text/x-wiki {{navbox | name = Sardīnijas karaļi | title = [[Attēls:Civil Flag and civil Ensign of the Savoyard States (1816-1848).svg|25px]] [[Sardīnijas Karaliste]]s karaļi ([[Sardīnijas karaļu uzskaitījums|uzskaitījums]]) | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |image = [[Attēls:Armoiries Sardaigne 1720.svg|60px]] | group1 = [[Barselonu dinastija]] (Aragona) (1323–1410) | list1 = * [[Haime II]] * [[Alfonso IV (Aragona)|Alfonso IV]] * [[Pedro IV]] * [[Huans I (Aragona)|Huans I]] * [[Martins I (karalis)|Martins I]] * [[Ferdinands I (Aragona)|Ferdinands I]] * [[Alfonso V (Aragona)|Alfonso V]] * [[Huans II (Aragona)|Huans II]] * [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinands II]] * [[Huana I (Kastīlija)|Huana I]] | group2 = [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] (1516—1700) | list2 = * [[Kārlis V Hābsburgs|Karloss I]] * [[Felipe II]] * [[Felipe III]] * [[Felipe IV]] * [[Karloss II]] | group3 = [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1700—1715) | list3 = * [[Filips V]] | group4 = [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastija]] (1700—1708) | list4 = * [[Kārlis VI]] | group5 = [[Savojas dinastija]] (1720–1861) | list5 = * [[Viktors Amadejs II]] * [[Kārlis Emanuels III]] * [[Viktors Amadejs III]] * [[Kārlis Emanuels IV]] * [[Viktors Emanuels I]] * [[Kārlis Fēlikss]] * [[Kārlis Alberts]] * [[Viktors Emanuels II]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Itālijas monarhi|*]] [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> k5z613firp3tvslhbn5o9yfi8ritaip 10 372028 4536473 3835419 2026-10-15T20:39:37Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Flag of the Kingdom of Sardinia.svg]] → [[File:War ensign of the Savoyard States (1783-1802).svg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] · corr. 4536473 wikitext text/x-wiki {{navbox | name = Sardīnijas premjerministri | title = [[Attēls:War ensign of the Savoyard States (1783-1802).svg|25px]] [[Sardīnijas Karaliste]]s premjerministri ([[Sardīnijas Karalistes premjerministru uzskaitījums|uzskaitījums]]) | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = | list1 = * [[Cēzars Balbo]] * [[Gabrio Kasāti]] * [[Cēzars Alfjēri]] * [[Etors Perone]] * [[Vinčenco Džoberti]] * [[Agostīno Čodo]] * [[Klaudio Gabriels]] * [[Masīmo D'Azelo]] * [[Kavūrs|Kamillo Benso (Kavūrs)]] * [[Alfonso Ferrero La Marmora]] * [[Kavūrs|Kamillo Benso (Kavūrs)]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> tu0bvpn3s1ztm8hhdaocj03t0ylilk3 0 372222 4536393 4455113 2026-10-15T13:21:59Z Uldis s 26307 4536393 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Andrejs Jesipenko | vārds_orig = ''Андрей Евгеньевич Есипенко'' | attēls = AndreyEsipenko23.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Andrejs Jesipenko | dz_dat_alt = | dz_gads = 2002 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Krievija|Novočerkaska}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Andrejs Jesipenko''' ({{val|ru|Андрей Евгеньевич Есипенко}}; dzimis {{dat|2002|3|22}} [[Novočerkaska|Novočerkaskā]]) ir [[Krievija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2018). Kopā ar 43 citiem Krievijas šaha lielmeistariem Jesipenko parakstīja atklātu vēstuli Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, protestējot pret 2022. gada Krievijas iebrukumu [[Ukraina|Ukrainā]] un izsakot solidaritāti Ukrainas tautai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chess.com/news/view/stop-the-war-44-top-russian-players-publish-open-letter-to-putin|title='Stop the war.' 44 Top Russian Players Publish Open Letter To Putin|last=Copeland (SamCopeland)|first=Sam|website=Chess.com|access-date=2025-03-09|date=2022-03-03|language=en-US}}</ref> == Biogrāfija == Vairākkārt pārstāvējis Krieviju Eiropas un Pasaules jauniešu šaha čempionātos. 2012. gadā uzvarējis [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U10 vecuma grupā. 2013. gadā bijis otrais Eiropas jauniešu šaha čempionātā U12 vecuma grupā. 2015. gadā atkārtojis šo panākumu Eiropas un Pasaules jauniešu šaha čempionātos U14 vecuma grupā. 2017. gadā uzvarējis gan Eiropas, gan Pasaules jauniešu šaha čempionātos U16 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr280959.aspx?lan=1&art=1&rd=11&turdet=YES&flag=30&wi=984 |title=European Individual Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2018|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180104033255/http://www.chess-results.com/tnr280959.aspx?lan=1&art=1&rd=11&turdet=YES&flag=30&wi=984 |archivedate={{dat|2018|01|04||bez}} }}</ref> 2020. gada decembrī Maskavā dalījis 9.-10. vietu Krievijas vīriešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal20 Суперфинал чемпионата России. Москва]</ref> 2021. gada janvārī izcīnījis 3. vietu Veikanzē (Nīderlande) vadošo lielmeistaru šaha turnīrā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/wijk_aan_zee21 Tata Steel Chess Tournament 2021]</ref> 2015. gadā uzvarējis [[Latvija]]s šaha festivāla "[[Liepājas rokāde]]" ātrspēles turnīrā.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/sports/citi/rokade-uzvar-ne-tikai-lielmeistari-171272 Rokādē uzvar ne tikai lielmeistari]{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 14. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2022. gada janvārī dalījis 7.-8. vietu tradicionālajā ''Tata Steel Masters'' lielmeistaru turnīrā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/wijk_aan_zee22 ChessPro. Tata Steel Masters. Вейк-ан-Зее, Нидерланды 2022. Все о турнире]</ref> 2022. gada septembrī [[Čeboksari|Čeboksaros]] dalījis 7.-11. vietu Krievijas šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal22 Суперфинал чемпионата России. Чебоксары. 2022]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] izcīnījis 5. vietu Krievijas vīriešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr826761.aspx?lan=11&art=4 Суперфинал 76-го Чемпионата России по шахматам среди мужчин]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] izcīnījis 3. vietu "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> 2024. gada augustā [[Barnaula|Barnaulā]] izcīnījis 2. vietu Krievijas vīriešu šaha čempionāta superfinālā, papildu mačā par pirmo vietu piekāpjoties [[Vladislavs Artemjevs|Vladislavam Artemjevam]] ar 0:2.<ref>[https://chess-results.com/tnr987641.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES 77 Чемпионат России по шахматам среди мужчин]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 19. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> 2025. gada oktobrī Maskavā izcīnījis 4. vietu Krievijas šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1263738.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 78 Чемпионат России по шахматам среди мужчин]</ref> 2025. gada novembrī [[Goa]] izcīnījis 3. vietu Pasaules kausa izcīņā šahā un nodrošinājis vietu pretendentu turnīrā.<ref>[https://worldcup2025.fide.com/results/ Results – FIDE World Cup 2025, Goa India, World Chess Cup]</ref> 2026. gada aprīlī Kiprā ierindojies 8. vietā Pasaules šaha čempionāta pretendentu turnīrā.<ref>[https://www.chess.com/news/view/2026-fide-candidates-tournament-round-14 Vaishali Wins Women's Candidates; Sindarov Breaks Record]</ref> 2026. gada oktobrī [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] uzvarējis Krievijas šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1495985.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 79 Чемпионат России по шахматам среди мужчин]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2018. gadā Jesipenko piešķīrusi starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=24175439&title=GM&pb=51 |title=1st quarter Presidential Board Meeting 2018 |access-date={{dat|2018|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|01|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180104132339/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=24175439&title=GM&pb=51 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 24175439 | chessgames = 138628 | 365chess = Andrey_Esipenko }} {{DEFAULTSORT:Jesipenko, Andrejs}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rostovas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] k8h7v68apy1kblxmrn5hts941mvrzzk 0 373783 4536385 4347237 2026-10-15T13:15:32Z Uldis s 26307 4536385 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jekaterina Goļceva | vārds_orig = ''Екатерина Евгеньевна Гольцева'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 2002 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 10 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Jekaterina Goļceva''' ({{val|ru|Екатерина Евгеньевна Гольцева}}; dzimusi {{dat|2002|12|10}}) ir [[Krievija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2025). == Biogrāfija == [[Ņižņijnovgoroda]]s šaha skolas audzēkne.<ref>[http://nnchess.org/index/blogdetail/id/355 Федерация Шахмат Нижегородской Области]</ref> Pārstāvējusi Krieviju Eiropas un pasaules jauniešu šaha čempionātos, kuros lielāko panākumu guvusi 2014. gadā, kad [[Batumi]] uzvarējusi [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] meitenēm U12 vecuma grupā.<ref>[http://www.chess-results.com/tnr144983.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&wi=984 24th EUROPEAN YOUTH CHESS CHAMPIONSHIP 2014 U12 Girls]</ref> Par šo panākumu ieguvusi FIDE meistares (FM) nosaukumu. Pirms tam divas reizes bijusi Eiropas jauniešu šaha vicečempione: 2010. gadā meiteņu U8 vecuma grupā un 2013. gadā meiteņu U12 vecuma grupā.<ref>[http://www.chess-results.com/tnr38343.aspx?lan=1&art=4&flag=30&wi=821 European Youth Chess Championship Batumi 2010 - Girls Under 8]</ref><ref>[http://www.chess-results.com/tnr106048.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&wi=984 23rd EUROPEAN YOUTH CHESS CHAMPIONSHIP 2013 - GIRLS U12]</ref> 2017. gadā izcīnījusi otro vietu Krievijas jauniešu šaha čempionātā meiteņu U17 vecuma grupā un Pievolgas federālā apgabala sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://www.chess-results.com/tnr276401.aspx?lan=1&art=4&wi=821 Первенство России 2017 года по шахматам среди девушек до 17 лет]</ref><ref>[http://www.chess-results.com/tnr270516.aspx?lan=1&art=4&wi=821 XV Чемпионат Приволжского федерального округа по шахматам среди женщин 2017 года]</ref> 2022. gada septembrī [[Čeboksari|Čeboksaros]] dalījusi 4.-6. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal22 Суперфинал чемпионата России. Чебоксары. 2022]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] ierindojusies 7. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr826762.aspx?lan=11&art=4&turdet=YES Суперфинал 73-го Чемпионата России по шахматам среди женщин]</ref> 2024. gada augustā [[Barnaula|Barnaulā]] ierindojusies 7. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr987640.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES 74 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2025. gada oktobrī Maskavā ierindojusies 5. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1263737.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 75 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2026. gada oktobrī [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] izcīnījusi sudraba medaļu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1495986.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 76 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2021. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu, bet 2025. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 24173770 | chessgames = 149687 | chesstempo = 314675 }} {{DEFAULTSORT:Goļceva, Jekaterina}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] 9jpz3ontv6yz7ss073ajz3rj4xkw378 0 379207 4536434 4175596 2026-10-15T17:47:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536434 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada marts}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rudīte Losāne | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1958 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 2 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = dzejniece | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = Marika Losāne, Mikus Losāns | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Rudīte Losāne''' (dzimusi '''Rudīte Rutkaste''' {{dat|1958|10|02}}) ir latviešu dzejniece, Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāne, no 2005. līdz 2019. gadam bija [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] evaņģēliste Vangažu draudzē, no 2009. līdz 2019. gadam [[Latviešu Luterāņu Sieviešu Teoloģu Apvienība]]s prezidente. 2019. gadā ordinēta par mācītāju [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē|Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā pasaulē]] (LELBP). Kalpo LELBP Cīravas draudzē. == Dzīvesgājums == Rudīte Losāne dzimusi [[Kuldīga|Kuldīgā]], kalpotājas un galdnieka ģimenē. Tēvs neesot ticējis Dievam, bet māte bijusi ticīga, tomēr Rudītei un viņas brālim neko par Dievu nestāstīja. Staļina laikā vecākus deportēja uz Sibīriju, un pēc atgriešanās Latvijā ģimene atradās [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s uzraudzībā. Rudīte iesaistījusies [[oktobrēni|oktobrēnos]], gan [[pionieru kustība|pionieru kustībā]], gan [[komjaunatne|komjaunatnē]]. Rudīte Dievu iepazinusi vairākos personīgos pārdzīvojumos un dzīves notikumu atbilžu meklējumos. Kuldīgā apmeklējusi gan Svētās Annas, gan Svētās Katrīnas baznīcu. Daudz iemācījusies no mācītāja [[Viesturs Pirro|Viestura Pirro]]. 1976. gadā beigusi [[Aizputes vidusskola|Aizputes vidusskolu]], 1980. gadā beigusi [[Latvijas Valsts konservatorija]]s Kultūrizglītības darbinieku nodaļu, no 1998. gada līdz 2000. gadam mācījusies Latvijas ev. lut. Kristīgajā akadēmijā. Ieguvusi maģistra grādu [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte|Teoloģijas fakultātē]], apguvusi Teoloģijas un reliģiju zinātnes doktora studiju programmu. No 1980. līdz 1995. gadam Losāne strādāja kultūrizglītības darbā, kā arī no 1995. līdz 1998. gadam darbojuās uzņēmējdarbībā. No 1997. gada līdz 2000. gadam bijusi Kuldīgas dzejnieku kluba vadītāja. 2014. gadā ieguvusi [[Žanis Lapuķis|Žaņa Lapuķa]] piemiņas stipendiju 4000 eiro apmērā studijām LU Teoloģijas fakultātē. Kopš 2001. gada strādā par kapelāni [[Iļģuciema sieviešu cietums|Iļģuciema sieviešu cietumā]]. Strādājot par kapelāni Iļģuciema sieviešu cietumā, R. Losāne ir izveidojusi resocializācijas programmu Mirjama, kurā atsevišķi no pārējām notiesātajām dzīvo un mācās vairākas sievietes. Programma ir pieteikusi sevi kā pastāvīgu cietuma resocializācijas darba vienību, guvusi atzinību Latvijas Valsts mērogā, kā arī starptautiski par to ir radusies interese. Programmas "Mirjama" pētniecība ir arī Rudītes promocijas darba tēma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/stipendiati/20142015-akad-gads/zana-lapuka-pieminas-stipendija/rudite-losane/|title=Rudīte Losāne|website=www.fonds.lv|access-date=2018-03-18}}{{Novecojusi saite}}</ref> Katru mācību gadu turpat 20 pasniedzēju māca dažādas zināšanas un prasmes: mākslu, mūziku, Bībeles studijas, teātra un tēlotāju mākslu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.videsvestis.lv/saruna-ar-kapelani-ruditi-losani/|title=Saruna ar kapelāni Rudīti Losāni - Zaļā dzīvesstila žurnāls "Vides Vēstis"|publisher=|work=Zaļā dzīvesstila žurnāls "Vides Vēstis"|access-date=2018-03-18|date=2014-12-30|last=|first=|language=lv|archive-date=2019-09-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20190904082232/http://www.videsvestis.lv/saruna-ar-kapelani-ruditi-losani/}}</ref> 2016. gadā LELB Sinodes jeb augstākās lēmējinstitūcijas dalībnieki nolēma aizliegt sievietēm kļūt par mācītājām. Pēc izmaiņām LELB satversmē, piemēram, Rudīti Losāni mācītāji vairs neaicina aizvietot viņus dievkalpojumos. "Tā mana izjūta ir tāda, ka šie Latvijā baznīcā kalpojošie vīrieši (..) viņi kaut kādā veidā — tas, protams, ir mans novērojums — baidās no sievietēm, kurām ir izteiktas līderes īpašības, arī no gudrām sievietēm," teikusi Rudīte Losāne.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/evangeliste-rudite-losane-latvija-luteranu-baznica-kalpojosie-viriesi-baidas-no-sievietem-liderem.a215429/|title=Evaņģēliste Rudīte Losāne: Latvijā luterāņu baznīcā kalpojošie vīrieši baidās no sievietēm līderēm|access-date=2018-03-18|language=lv}}</ref> 2020. gadā iznāca Ingas Jērumas grāmata par R.Losāni "Sieviete, kura maina likteņus". == Dzeja == Rudīte raksta dzeju. Pirmie dzejoļi "Mūsu diptihs" tika publicēti 1996. gada 27. jūlijā laikrakstā "[[Kurzemnieks]]". Kopā izdoti četri dzejoļu krājumi: * Dieva asara (vienā grāmatā ar A. Krones — Lauriņas Sirds klusējamais, 1998), * Uguns smaržas (2000), * Dvēseli tecinu zelta traukā (2004), * Sāļais medus (2010).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vardnica.aizpute.lv/23-personas-l/378-losane-rudite|title=LOSĀNE Rudīte|website=vardnica.aizpute.lv|access-date=2018-03-18}} {{Novecojusi saite}}</ref> 2004. gadā pēc straujas slimības mūžībā aiziet Rudītes meita Marika 22 gadu vecumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/vina/personiba-un-brivais-laiks/aktuali/ticet-pielugt-un-izzinat-dieva-atklasmes.d?id=13765082|title=Ticēt, pielūgt un izzināt Dieva atklāsmes|work=DELFI|access-date=2018-03-18|date=2006-03-01|last=Ezera|first=Dace|language=lv}}</ref> Dzejoļu krājums "Dvēseli tecinu zelta traukā" veltīts meitai. == Vaļasprieki == Losānes vaļasprieki ir [[kinoloģija]], ceļošanu ar auto, [[klasiskā mūzika]], Latvijas starpkara laika literatūra un rozes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sieviesuordinacija.com/2016/03/14/rudite-losane-macitaja-de-facto/|title=Rudīte Losāne – mācītāja de facto|publisher=|work=Es atbalstu Sieviešu ordināciju|access-date=2018-03-18|date=2016-03-14|last=|first=|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Losāne, Rudīte}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] spz7lx8g4w4ns9m4c4fjyf6doav5b3z 3 402869 4536469 2907418 2026-10-15T20:18:53Z Deepfriedokra 95076 Deepfriedokra pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:TidusBlade]] uz [[Dalībnieka diskusija:LaminarHurricane]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/TidusBlade|TidusBlade]]" to "[[Special:CentralAuth/LaminarHurricane|LaminarHurricane]]" 2907418 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=TidusBlade}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2018. gada 28. jūlijs, plkst. 00.34 (EEST) 9qwv4i5omdr8krxti045oimbdmr5y6i 0 406567 4536454 4536347 2026-10-15T19:12:08Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-55369-25|~2026-55369-25]] ([[User talk:~2026-55369-25|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4536347 Atceltas reklāmas stila izmaiņas un patīrīta iepriekšējā tukšvārdīgā reklāma. 4536454 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{izolēts raksts|date=2018. gada septembris}} {{Uzņēmuma infokaste v2|name=''Freimans''|logo=[[Attēls:Koka Kopnu razotajs Freimans.svg|250px]]|type=Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|traded_as=|foundation={{dat|2010|5|31|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/woodcon/41203036961?l=LV|title=lursoft.lv dati|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>|location_country=Latvija|locations=|area_served=Eiropa|key_people={{nowrap|[[Raitis Freimanis]] (priekšsēdētājs)}}|industry=Jumta konstrukciju ražošana un projektēšana|products={{Collapsible list |framestyle=border:none; padding:0; |title=Produktu saraksts |1=''[[Koka Kopnes]]'' |2=''[[Jumta Konstrukcijas]]'' |3=''[[Karkass]]'' }}|services={{Collapsible list |framestyle=border:none; padding:0; |title=Pakalpojumi |1=''[[Jumta Konstrukciju Projektēšana]]'' }}|net_income={{Palielinājās}} EUR {{0|0}}62,252&nbsp; (2017) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/freimans-timber-constructions-sia/120303696|title=Firmas.lv dati|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>|num_employees=20 (2026)|subsid=|homepage={{URL|freimans.com}}}} '''''Freimans Timber Constructions''''' ir Latvijā vadošais{{nepieciešama atsauce}} koka kopņu ražotājs, kurš Raita Freimaņa vadībā tirgū darbojas kopš 2010. gada. == Koka konstrukciju projektēšana == Koka konstrukciju projektēšana tiek veikta ar zviedru programmatūru ''Pamir'' un ''TrussCon'', kurā pasūtīto konstrukciju pirms ražošanas uzsākšanas var apskatīt 3D formātā. == Koka kopņu ražošanas process == === Projektēšana === Projektēšanas process sākas konsultācijā ar klientu, celtnieku un arhitektu. Tas palīdz nodrošināt nepieciešamo informāciju, piemēram, stāvu plāns, atrašanās vieta u.c. Pēc tam informācija tiek nosūtīta dizaineram. Izmantojot projektēšanas programmatūru, dizainers izveido projektu un nodod klienta apstiprināšanai. === Ražošana === Uzņēmums lieto augstākās kvalitātes C24 stipruma koku. Koka plāksnes tiek izvēlētas atkarībā no to izmēra un nepieciešamās konstrukcijas daļas. Kopnes sastāvdaļas tiek piegrieztas ar industriālo zāģi. Koka kopnes tiek novietotas uz speciālas pamatnes Pēc tam komanda novieto metāla plāksnes uz savienojumu vietām, un ar hidraulisko presi iespiež tās, nofiksējot koka kopni. Gatavās kopnes tiek sapakotas un ar iekštelpu ceļamkrānu ievietotas piegādes automašīnā. == Vēsture == 2005. gadā tika dibināts uzņēmums ar nosaukumu “Koka Būvkonstrukcijas”. Darbības sākumā FREIMANS ražošana balstījās uz intensīvu roku darbu — 15 darbinieku komanda dienā spēja saražot līdz 15 kopnēm. Vēlāk, uzlabojot darba vidi, 12 cilvēki paveica ievērojami vairāk. 2017. gadā uzņēmums veica rebrendingu. Tika izveidots jauns logo un nosaukums “FREIMANS Timber Constructions”. Uzņēmums ir ieguvis tiesības marķēt savu produkciju ar CE zīmi, kas dod tiesības sertificēt savu produkciju atbilstoši Eiropas standartiem un prasībām (EN 14250:2010).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://freimans.com/lv/par-mums/|title=Par Mums - Freimans|work=Freimans|access-date=2018-09-17|language=lv-LV}}</ref> {| class="wikitable" |+Darbības rādītāji pa gadiem !Gads !Darbinieki !Realizēto projektu skaits !Apgrozījums, EUR !Darbības valstu skaits |- |2005 |10 |1 |10 000 |1 |- |2007 |12 |13 |710 000 |2 |- |2010 |10 |2 |110 000 |2 |- |2015 |7 |87 |470 000 |4 |- |2017 |9 |143 |650 000 |5 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.freimans.com/}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kokapstrāde]] dw2mdrxlkxsi38b1fy5xdi1a4xm6mwk 0 407472 4536619 4399533 2026-10-16T11:28:05Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{val- → {{val| (5) using [[Project:AWB|AWB]] 4536619 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Strēlnieku iela|Strēlnieku iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Strēlnieku iela |attēls = Рыжскія замалёўкі 39.jpg |attēla paraksts = 2014. gadā |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q58465333|zoom=15}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |ielas garums = 640 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Lielā Ganību iela<br> Ganību robežas iela |joslu skaits = |ielas segums = |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = |commons = Strēlnieku iela (Rīga)‎ }} '''Strēlnieku iela''' ir iela [[Rīga]]s [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē ("Klusajā centrā"), kas sākas no krustojuma ar [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāri]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielām]], bet beidzas krustojumā ar [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielu]]. Ielā ir vienvirziena satiksmes kustība virzienā uz Hanzas ielu. == Vēsture == Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās atrodama 19. gadsimta sākumā kā Ganību iela ({{val|de|Weiden Strasse}}), vēlāk kā Lielā Ganību iela ({{val|de|Grosse Weiden Strasse}}), bet 1869. gadā kā Ganību robežas iela ({{val|de|Weidengrenz Strasse}}). 1885. gadā pirmo reizi tiek minēta ar nosaukumu Strēlnieku iela ({{val|de|Schützenstraße}}, {{val|ru|Стрелковая улица}}), bet 1940. gadā pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] to uz neilgu laiku nosauca [[Edvarts Virza|Edvarta Virzas]] vārdā. 1940. gada beigās to atkal pārdēvēja par Strēlnieku ielu.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/3/ citariga.lv]</ref> == Ielu savienojumi == Strēlnieku iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]] * [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] (T veida krustojums) * [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Mednieku iela (Rīga)|Mednieku iela]] (apļveida krustojums) * [[Lenču iela]] (T veida krustojums) * [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]] *[[Ugunsdzēsēju laukums]] * [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] (T veida krustojums) == Ievērojamas ēkas == * Strēlnieku iela 1, īres nams (celts 1910. gadā, arhitekts [[Ernests Pole]]) * Strēlnieku iela 2, īres nams (celts 1911. gadā arhitekts [[Mārtiņš Nukša]]) * Strēlnieku iela 4a, [[Vidzemes Vācu apvienības Alberta skola]]s ēka, tagad [[Rīgas Ekonomikas augstskola]] (celta 1905. gadā, arhitekts [[Mihails Eizenšteins]]) * Strēlnieku iela 5, īres nams (celts 1881. gadā, arhitekts [[Kārlis Johans Felsko]]) * Strēlnieku iela 6, īres nams (celts 1902. gadā, arhitekts [[Konstantīns Pēkšēns]], [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]]) * Strēlnieku iela 8, bijusī Rīgas rikšotāju biedrības manēža (celta 1895.-1896. gadā, arhitekts Kārlis Johans Felsko) * Strēlnieku iela 9, īres nams (celts 1908.-1910. gadā, arhitekts Aleksandrs Vanags) * Strēlnieku iela 11, koka īres nams (celts 1875. gadā, arhitekts [[Roberts Pflūgs]]) * Strēlnieku iela 13, īres nams (celts 1910. gadā, arhitekts Ernests Pole) * Strēlnieku iela 17, īres nams (celts 1908. gadā, arhitekts [[Pauls Rībenzāms]]) * Strēlnieku iela 19, īres nams (celts 1897. gadā, arhitekts Mihails Eizenšteins, ēkas spārns Lenču ielā celts 1903. gadā, arhitekts [[Jānis Alksnis]]) <gallery> Strelnieku iela 4a.JPG|Strēlnieku iela 4a, [[Rīgas Ekonomikas augstskola]]s ēka Riga.-n° 4 Strēlnieku iela .jpg Džordžs Armitsteds 1847-1912, Strēlnieku iela, Rīga, Latvia - panoramio (1).jpg|[[Džordžs Armitsteds|Džordža Armitsteda]] piemineklis RigaStrelniekuIela6.jpg|Strēlnieku iela 6 Strēlnieku iela 11 (Rīga) (2).jpg Strēlnieku iela 11 (Rīga).jpg|Krustojums ar Dzirnavu un Mednieku ielām Рыжскія замалёўкі 41.jpg|Krustojums ar Dzirnavu ielu </gallery> == Literatūra == Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]] 8er343oft9oeq5s4w1xtq03lwy1vqjs 0 407712 4536447 4382476 2026-10-15T18:38:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536447 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas 34. vidusskola | logo = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas iela]] 4, [[Rīga]], [[Latvija]] | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 01 | latNS = N | longd = 24 | longm = 03 | longs = 11 | longEW = E | opened = | headmaster = Nataļja Rogaļeva | staff = | teaching_staff = 124 | employees = | grades = 1.-12. | years = | students = 1263 (2023) | language = latviešu | revenue = | homepage = http://www.34vsk.lv }} '''Rīgas 34. vidusskola''' ir viena no [[Rīga]]s vidusskolām, kas atrodas [[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas ielā]] 4 [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]]. == Vēsture == [[Attēls:46. Rīgas pilsētas pamatskola arhitekts Alfrēds Grīnbergs.jpg|thumb|left|300px|46. Rīgas pilsētas pamatskolas ēka (arhitekts Alfrēds Grīnbergs, 1934).]] Skolas ēka celta 1934. gadā kā '''Rīgas pilsētas 46. pamatskola''' [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma]] stilā pēc arhitekta [[Alfrēds Grīnbergs|Alfrēda Grīnberga]] projekta. Pēc Otrā pasaules kara to pārdēvēja par Rīgas 40. septiņgadīgo skolu, bet 1953. gadā par Rīgas 34. vidusskolu ar apmācību krievu valodā. 1962. gadā Rīgas 34. vidusskola ieguva profesionāli tehniskās vidusskolas statusu ar 11 gadu apmācību. Skolas audzēkņi ne tikai saņēma atestātu par vidējo izglītību, bet arī profesionālās kvalifikācijas apliecību, ka iegūta šuvējas, adītājas vai atslēdznieka profesija.<ref>[http://www.34vsk.lv/index.php/lv/par-skolu/skolas-vesture skolas vēsture] {{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 1963. gada skolā sāka padziļinātu svešvalodu apguvi (angļu valodu no 1. klases, franču un vācu valodu no 5. klases).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-34-vidusskola |title=izglitiba-kultura.lv |access-date={{dat|2018|09|30||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180926011603/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-34-vidusskola }}</ref> 1968. gadā ēkai piebūvēja ar vēsturisko celtni nesaderīgus spārnus arhitektoniski primitīvā izpildījumā (arhitekti E. Abuls, N. Markovs).<ref>[http://wikimapia.org/977562/lv/R%C4%ABgas-34-vidusskola wikimapia.org]</ref> 2015. gadā tai pievienoja [[Rīgas 68. vidusskola|Rīgas 68. vidusskolu]].<ref>[https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/139576-sogad-slegs-desmit-izglitibas-iestades-reorganizes-12.htm Šogad slēgs desmit izglītības iestādes, reorganizēs - 12] [[LETA]] 2015. gada 29. aprīlī</ref> Skolas sākumskolas klases (1.–4. klase) mācās Vircavas ielā 7, pamatskolas un vidusskolas klases (5.–12. klase) mācās Kandavas ielā 4, bet sporta nodarbības notiek skolas Sporta hallē Dzirciema ielā 1C. == Izglītības programmas == Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programma (21012121), Pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (21013111), Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma, Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma.<ref>[http://dati.e-skola.lv/Iestade/R34VS Rīgas Domes IKSD iestāžu katalogs]</ref> == Bijušie skolēni == * [[Haralds Ritenbergs]], baletdejotājs * [[Ēriks Kaža]], uzņēmējs un politiķis * [[Igors Solomatins]], acu ārsts == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180920185111/http://www.34vsk.lv/images/article-pics/news/pasnovert_zinojums_2018.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2018] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] qymim0s6909u1h02mjyr8oaac5p6w39 10 413574 4536443 4536089 2026-10-15T18:01:32Z EdgarsBot 50781 upd 4536443 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-10-15 18:01:31{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Jana Rāga|t|h|d}} || 2026-10-01 03:48:56 || 14 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || maznozīmīgs; termiņš: 16.10.2026 || |- | {{page-multi|page=Boriss Perčatkins|t|h|d}} || 2026-10-05 12:27:16 || 10 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion with rationale "Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]].". ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]]. || |- | {{page-multi|page=Andris Stabiņš|t|h|d}} || 2026-10-08 19:03:57 || 6 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Var jau būt, ka to var izvilkt līdz normālam rakstam, bet vai vajag?..</nowiki> || Gan maznozīmīgs, gan raksts nenoformēts || 5 (13.10.2026) |- | {{page-multi|page=Ginters Fēlingers|t|h|d}} || 2026-10-10 18:38:39 || 4 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>izvirzu uz dzēšanu, angļu vairrākkārt dzēsuši nozīmības trūkuma dēļ, no šī raksta arī tā neparādās (vienīgā atsauce uz absolūti neautoritāru avotu un saistīta ar datorspēles modu...)</nowiki> || apšaubāma nozīmība || 15 (25.10.2026) |- | {{page-multi|page=Piksāri baznīca|t|h|d}} || 2026-10-14 17:33:48 || 1 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55255-61|~2026-55255-61]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</nowiki> || Uzrakstīt normāli vai izdzēst || 5 (18.10.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 2epd2x2x72ca17ok0zqn3ureobynp9s 4 415707 4536441 4536088 2026-10-15T18:01:18Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4536441 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|15||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200350}}] | {{formatnum:1683}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13747}}] | 2009-02-13 | 2026-10-15 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:176074}}] | {{formatnum:9765}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8125}}] | 2007-12-03 | 2026-10-15 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:771}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116494}}] | {{formatnum:10353}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1958}}] | 2009-10-02 | 2026-10-15 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115599}}] | {{formatnum:7986}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9997}}] | 2007-11-24 | 2026-10-15 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89795}}] | {{formatnum:8366}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6822}}] | 2005-10-30 | 2026-10-14 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:73860}}] | {{formatnum:9934}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2200}}] | 2009-05-24 | 2026-10-15 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:69005}}] | {{formatnum:1568}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3277}}] | 2005-07-26 | 2026-10-15 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58855}}] | {{formatnum:468}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-10-01 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53818}}] | {{formatnum:7270}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6599}}] | 2018-06-22 | 2026-10-11 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50570}}] | {{formatnum:5859}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:402}}] | 2007-01-07 | 2026-10-15 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50400}}] | {{formatnum:6297}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3237}}] | 2007-04-26 | 2026-10-15 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49413}}] | {{formatnum:1419}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3554}}] | 2006-05-03 | 2026-10-14 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45595}}] | {{formatnum:5779}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1655}}] | 2015-03-11 | 2026-10-12 |- | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:45208}}] | {{formatnum:317}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1804}}] | 2008-11-29 | 2026-10-15 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42471}}] | {{formatnum:1488}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-10-11 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39426}}] | {{formatnum:3864}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:787}}] | 2013-03-30 | 2026-10-15 |- | 18. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:33162}}] | {{formatnum:10319}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5229}}] | 2023-01-18 | 2026-10-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 19. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 20. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32711}}] | {{formatnum:4043}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:698}}] | 2020-05-10 | 2026-10-15 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27465}}] | {{formatnum:4739}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:941}}] | 2015-08-30 | 2026-10-14 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:28}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23797}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-10-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1288}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16082}}] | {{formatnum:1355}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-10-14 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15645}}] | {{formatnum:3093}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1411}}] | 2014-07-27 | 2026-10-13 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15287}}] | {{formatnum:2350}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2016}}] | 2005-07-30 | 2026-10-13 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14628}}] | {{formatnum:480}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}] | 2011-08-03 | 2026-10-15 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14262}}] | {{formatnum:526}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-10-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13507}}] | {{formatnum:858}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-10-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11060}}] | {{formatnum:1782}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:429}}] | 2021-07-27 | 2026-10-11 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10660}}] | {{formatnum:268}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}] | 2011-10-13 | 2026-10-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10260}}] | {{formatnum:317}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:383}}] | 2012-05-17 | 2026-10-15 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9619}}] | {{formatnum:195}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}] | 2013-03-14 | 2026-10-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:198}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6775}}] | {{formatnum:244}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-10-03 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:456}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5613}}] | {{formatnum:85}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-10-13 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5049}}] | {{formatnum:164}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:287}}] | 2013-04-16 | 2026-10-14 |- | 66. | {{u|Ivario}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ivario {{formatnum:5046}}] | {{formatnum:1262}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ivario {{formatnum:16}}] | 2015-09-12 | 2026-10-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 67. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 5q8zs3uvocargyg0fn62nuvyvuexm8v 0 422210 4536615 4200150 2026-10-16T11:21:44Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4536615 wikitext text/x-wiki '''Andešone''' ({{val|sv|Andersson}}, no [[personvārds|personvārda]] [[Andešs (personvārds)|Andešs]] (''Anders''); vīriešu dzimtē [[Andešons]]) ir [[zviedru valoda|zviedru]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Bibi Andešone]] (Bibi Andersson; 1935—2019) — zviedru aktrise; * [[Eba Andešone]] (''Ebba Kristina Andersson''; dzimusi 1997) — zviedru distanču slēpotāja; * [[Lota Andešone]] (''Lotta Andersson''; dzimusi 1980) — zviedru cīkstone; * [[Magdalēna Andešone]] (''Magdalena Andersson''; dzimusi 1967) — zviedru politiķe; * [[Sāra Andešone]] (''Sara Andersson''; dzimusi 2003) — zviedru biatloniste. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Zviedru uzvārdi]] 6dunssvg5uk2qhfjfjk0s64c1x3v51a 0 429943 4536556 4536343 2026-10-16T06:35:59Z Lasks 38532 /* Otrais pusfināls */ 4536556 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''Open Up'' ("Atraisies") | attēls = Eurovision Song Contest 2021 logo.png | att_izm = 280 | fināls = {{dat|2021|05|22}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2021|05|18}} | otrais pusfināls = {{dat|2021|05|20}} | vadītājs (i) = [[Šantala Janzena]]<br />[[Edsīlija Romblija]]<br />[[Jans Smits]]<br />''[[NikkieTutorials]]'' | koordinators = [[Martins Esterdāls]] | režisors = Daniels Jelineks<br />Marniks Kārts<br />Marks Poss | pārraidītājs = ''[[AVROTROS]]''<br />''[[Nederlandse Omroep Stichting]]'' (NOS)<br />''[[Nederlandse Publieke Omroep]]'' (NOP) | vieta = {{ESC|Nīderlande}}, [[Roterdama]], ''[[Rotterdam Ahoy]]'' | uzvarētājs = {{ESC|Itālija}} ''[[Måneskin]]'' — ''[[Zitti e buoni]]'' | balsošanas sistēma = Gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtē pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 39 | valstis, kas debitē = nav | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Ukraina}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Armēnija}}<br />{{ESC|Baltkrievija}}<br />{{ESC|Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} | nulle punktu = {{ESC|Lielbritānija}} | viesmākslinieki = '''1. pusfināls'''<br /><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br />[[Dankans Lorencs]] — ''Feel Something''<br /><u>Starpšova priekšnesums</u><br />Davina Mišele, Tekla Rētena — ''The Power of Water''<br />'''2. pusfināls'''<br /><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br />''Redo'' un Ēfje de Visere — ''Forward Unlimited''<br /><u>Starpšova priekšnesums</u><br />baletdejotāja Ahmada Žūduvu un BMX braucēja Deza Mārsena priekšnesums ''Close Encounter of a Special Kind''<br />'''Fināls'''<br /><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br />Karogu parāde ar visām 26 fināla dalībvalstīm ar DJ Pītera Gabriela mūziku<br /><u>Starpšova priekšnesums</u><br />''Afrojack'', Glenisa Greisa un ''Wulf'' — ''Music Binds Us''<br />Agrākie konkursa uzvarētāji [[Lenija Kūra]], ''[[Teach-In]]'' kopā ar [[Getija Kaspers|Getiju Kaspers]], [[Sandra Kima]], [[Elena Paparizu]], [[Lordi]], [[Monss Selmerlēvs]] — ''Rock the Roof''<br />Dankans Lorencs — ''Stars'' un ''[[Arcade]]''<br />''The Human Countdown'' | map = ESC 2021 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #d40000 | tag2 = Dalībvalstis, kas nekvalificējās finālam | col3 = #FFC20E | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2019]] [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ <s>2020</s>]] | nākamais = [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022 ►]] }} '''2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2021}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2021}}) bija 65. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Piekto reizi konkursa vēsturē tas notika [[Nīderlande|Nīderlandē]], iepriekš valstij rīkojot [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]., [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]. [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]. un [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]. gada konkursus, bet pirmo reizi [[Roterdama]]s pilsētā, kas konkursu rīkoja pēc [[Dankans Lorencs|Dankana Lorenca]] ar dziesmu ''[[Arcade]]'' uzvaras [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]]. Nīderlande bija plānojusi rīkot [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020.]] gada Eirovīzijas dziesmu konkursu, tomēr vēlāk [[COVID-19 pandēmija]]s izplatīšanās dēļ konkurss pirmo reizi tā vēsturē tika atcelts. Konkursā piedalījās 39 valstis. [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] atgriezās pēc nepiedalīšanās 2019. gada konkursā, bet [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]] no konkursa izstājās. Sākotnēji bija paredzēts, ka arī [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] un [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]] piedalīsies konkursā, taču Armēnija izstājās politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konflikta]] saasināšanās 2020. gadā, kamēr Baltkrievija tika diskvalificēta pēc tam, kad viņu atkārtoti iesniegtā dziesma neatbilda konkursa noteikumiem. Vairākas valstis izvēlējās uz konkursu sūtīt atceltajam 2020. gada konkursam jau izvēlētos izpildītājus. Pusfināli notika {{dat|2021|05|18|6=un|7=20}} un {{dat||05|20}}, savukārt fināls — {{dat||05|22}}. Trīs šovus vadīja [[Šantala Janzena]], [[Edsīlija Romblija]], [[Jans Smits]] un ''[[NikkieTutorials]]''. Konkursā uzvarēja [[rokmūzika]]s grupa ''[[Måneskin]]'' no [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijas]] ar dziesmu ''[[Zitti e buoni]]'', kuras autori bija grupas dalībnieki Damiano Davids, Viktorija De Anželisa, Tomass Radži un Ītans Torkio. Šī bija Itālijas trešā uzvara pēc [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]. un [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]. gada konkursiem. Pirmo reizi konkursa vēsturē [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]] nekvalificējās finālam, atstājot [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainu]] kā vienīgo valsti, kas vienmēr, kopš pusfinālu ieviešanas [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]. gada konkursā, ir kvalificējusies finālam. == Norise == Konkurss bija [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s (EBU) un trīs Nīderlandes pārraidītāju — ''[[Nederlandse Publieke Omroep]]'' (NPO), ''[[Nederlandse Omroep Stichting]]'' (NOS) and ''[[AVROTROS]]'' —, no kuriem katrs pildīja atšķirīgu uzdevumu, kopīgi veidots projekts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/05/16/rotterdam-confirmed-as-host-city-for-eurovision-2021/|title=Rotterdam Confirmed As Host City For Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|5|18||bez}}|language=en}}</ref> Sītse Bakers un Astrida Duntrenita bija galvenie konkursa producenti, Emilija Sikinge un Džesika Stama bija galveno producentu vietnieces, kamēr Daniels Jelineks, Marniks Kārts un Marks Poss bija konkursa režisori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/interview-with-sietse-bakker|title=2020 and 2021 Executive Producer Sietse Bakker looks back and forward|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|6|16}}|language=en}}</ref> 2020. gada janvārī tika paziņots, ka par EBU Eirovīzijas koordinatoru no 2020. gada konkursa kļūs [[Martins Esterdāls]], kas šo amatu pārņēma no [[Juns Ūla Sanns|Juna Ūla Sanna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/martin-osterdahl-new-eurovision-song-contest-executive-supervisor|title=Martin Österdahl new Eurovision Song Contest Executive Supervisor|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|1|20}}|language=en}}</ref> Pirms viņa darba kā koordinatoran viņš ir bijis galvenais producents [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. un [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. gada Eirovīzijas dziesmu konkursiem [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/01/20/martin-osterdahl-appointed-eurovision-executive-supervisor/|title=Martin Österdahl Appointed Eurovision Executive Supervisor|last=Farren|first=Neil|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|1|20||bez}}|language=en}}</ref> === Norises vieta === [[Attēls:Rotterdam_Ahoy_2016.jpg|left|thumb|Konkursa norises vieta ''[[Rotterdam Ahoy]]'' [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].|200px]] Konkurss norisinājās ''[[Rotterdam Ahoy]]'' arēnā [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], kas to rīkoja pēc valsts uzvaras [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''[[Arcade]]''. Šī bija piektā reize, kad Nīderlande rīkoja konkursu, iepriekš rīkojot [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]]., [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]., [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]. un [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]. gada konkursus, taču tas pirmo reizi notika Roterdamas pilsētā. ''Rotterdam Ahoy'' iepriekš ir rīkojusi arī [[2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]], kā arī bija plānotā norises vieta vēlāk atceltajam [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]. gada konkursam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/newsbeat-57079037|title=Eurovision 2021: How this year's acts are aiming for a Covid-safe contest|publisher=[[BBC]]|work=[[BBC News]]|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2021|5|16}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/05/16/rotterdam-confirmed-as-host-city-for-eurovision-2021/|title=Rotterdam Confirmed As Host City For Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2020|10|29||bez}}|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|language=en}}</ref> ==== Rīkotājpilsētas noteikšana ==== Eirovīzijas tradīcija nosaka, ka iepriekšējā konkursa uzvarētājvalstij (šajā gadījumā — Nīderlandei) ir jārīko nākamais konkurss. Nīderlandes pārraidītāji NPO, NOS un AVROTROS neilgi pēc 2019. gada konkursa uzsāka pilsētu pieteikšanos konkursa rīkošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tellerreport.com/life/2019-05-19---eurovision--several-cities-in-the-netherlands-already-candidates-to-host-the-2020-edition-.S1lyrjmJpN.html|title=Eurovision: several cities in the Netherlands already candidates to host the 2020 edition {{!}} Teller Report|website=www.tellerreport.com|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|5|19}}|language=en|archive-date=2021-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210412235156/https://www.tellerreport.com/life/2019-05-19---eurovision--several-cities-in-the-netherlands-already-candidates-to-host-the-2020-edition-.S1lyrjmJpN.html}}</ref> {{dat|2019|7|10}} Nīderlandes pilsētām tika atvērta pieteikšanās konkursa rīkošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2020-city-bid-process-has-begun|title=Which Dutch city or region will host Eurovision 2020?|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|5|29}}|language=en}}</ref> {{dat||7|10}} svinīgā ceremonijā [[Hāga|Hāgā]] piecu valsts pilsētu — [[Arnema]]s, [[Hertogenbosa]]s, [[Māstrihta]]s, [[Roterdama]]s un [[Utrehta]]s — pārstāvji iesniedza pieteikšanās dokumentus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/5-cities-in-the-race-to-become-eurovision-2020-host-city|title=5 Dutch cities in the race to become Eurovision 2020 Host City|last=Zwart|first=Josianne|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|7|10}}|language=en}}</ref> {{dat||7|16}} kandidātpilsētu saraksts tika saīsināts līdz divām pilsētām — Māstrihtas un Roterdamas —,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://myprivacy.dpgmedia.nl/consent/?siteKey=V9f6VUvlHxq9wKIN&callbackUrl=https%3a%2f%2fwww.ad.nl%2fprivacy-gate%2faccept-tcf2%3fredirectUri%3d%252fshow%252frotterdam-en-maastricht-strijden-om-songfestival-andere-steden-vallen-af%257ead566645%252f%253freferrer%253dhttps%253a%252f%252fen.wikipedia.org%252f|title=Rotterdam en Maastricht strijden om Songfestival, andere steden vallen af|last=Oomen|first=Eefje|website=AD|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|7|16}}|language=nl}}</ref> un pēc katras pilsētas apmeklēšanas un apskates {{dat||8|30}} Roterdama tika paziņota kā 2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/176894/eurovision-2020-highlights-from-npos-visit-to-rotterdam/|title=Eurovision 2020: Highlights from NPO's visit to Rotterdam|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|7|19}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/rotterdam-to-host-eurovision-2020|title=Rotterdam to host Eurovision 2020!|last=LaFleur|first=Louise|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2019|8|30}}|language=en}}</ref> Uzreiz pēc 2020. gada konkursa atcelšanas konkursa rīkotājs [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] uzsāka pārrunas ar Nīderlandes pārraidītājiem, kā arī Roterdamas pilsētu saistībā ar iespēju tiem rīkot 2021. gada konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/official-ebu-statement-and-faq-eurovision-song-contest-2020-cancellation|title=Official EBU statement & FAQ on Eurovision 2020 cancellation|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|3|18}}|language=en}}</ref> {{dat|2020|4|23}} Roterdamas pilsētas dome apstiprināja sava budžeta līdzekļu palielināšanu pēc tam, kad nīderlandiešu mediji bija ziņojuši, ka pilsētai būtu nepieciešami papildus miljoni 6,7 miljoni eiro, lai konkursu rīkotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/04/08/eurovision21-rotterdam-requires-6-7-million-euros-additional-funding-to-host-eurovision-2021/|title=Eurovision'21: Rotterdam Requires 6.7 Million Euro's Additional Funding to Host Eurovision 2021||last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|4|8}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://escxtra.com/2020/04/23/rotterdam-city-council-agrees-to-extra-funding-for-eurovision-2021/|title=🇳🇱 Rotterdam City Council agrees to extra funding for Eurovision 2021|last=Jurnavan|first=Tim|website=ESCXTRA|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|4|23}}|language=en}}</ref> Šis lēmums bija nozīmīgs, jo pilsētai bija jāpieņem un jāpaziņo lēmums par to, vai tā vēlas rīkot konkursu, EBU līdz aprīļa beigām. Ja Roterdama būtu atteikusies no konkursa rīkošanas, nīderlandiešu pārraidītājiem būtu bijis jāatrod cita alternatīva rīkotājvietai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/179651/esc-2021-will-rotterdam-host-the-contest-next-year-6-7-million-euros-required|title=ESC 2021: Will Rotterdam host the contest next year? 6.7 million euros required|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|18}}|date={{Dat|2020|4|9}}|language=en}}</ref> [[Eirovīzija 2020: Eiropa staro!]] pārraides laikā {{Dat|2020|5|16}} tika oficiāli paziņots, ka norises vieta 2021. gada konkursam būs ''[[Rotterdam Ahoy]]'' [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-song-contest-to-return-to-rotterdam-in-2021|title=Rotterdam returns as Eurovision Song Contest Host City in 2021|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|2|25||bez}}|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|language=en}}</ref> === COVID-19 pandēmijas ietekme === {{Dat|2020|5|7}} [[Nīderlande]]s valdība paziņoja, ka jebkāda veida masveida pulcēšanas tiks aizliegta līdz plaši būtu pieejama vakcīna pret [[COVID-19]]. Konkursa rīkotāji novērtēja šo lēmumu, kā tas varētu ietekmēt konkursa norisi. {{Dat|2020|9|18}} tika paziņoti 4 scenāriji, kā konkurss varētu notiktː<ref name="scenāriji">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/the-4-ways-to-make-eurovision-2021-happen|title=The 4 ways to make Eurovision 2021 happen|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|2|25||bez}}|date={{Dat|2020|9|10||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pinknews.co.uk/2020/09/18/eurovision-2021-rotterdam-lockdown-covid-coronavirus-scenario/|title=Eurovision confirms radical 2021 plans to ensure contest takes place – even in lockdown|last=Smith|first=Reiss|website=PinkNews|access-date={{Dat|2021|2|25||bez}}|date={{Dat|2020|9|10||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2020|10|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201002144220/https://www.pinknews.co.uk/2020/09/18/eurovision-2021-rotterdam-lockdown-covid-coronavirus-scenario/}}</ref> * Konkurss notiek kā ierasts iepriekšējos gados (A scenārijs) * Konkurss notiek ar [[sociālā distancēšanās|fiziskās distancēšanās]] un citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem (B scenārijs) * Radīt iespēju dalībniekiem uzstāties no savas valsts, ja tiem nav iespēju ierasties Roterdamā (C scenārijs) * Pilnībā attālināta veida konkurss, (D scenārijs) kas tiek rīkots Roterdamā, kamēr dziedātāji uzstājas no savām valstīm, arēnā nav skatītāju un pilsētā nenotiek nekāda veida klātienes pasākumi. Šāda veida konkursa scenārijs tika izmēģinās [[2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursa]] laikā. 2021. gada februārī EBU un rīkotāju pārraidītāji paziņoja, ka konkurss kā ierasts (A scenārijs) nevarētu notikt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2021-determined-yet-realistic-plans-for-may|title=Eurovision 2021 organizers set determined yet realistic plans for May|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|3|3||bez}}|language=en}}</ref> Lai gan jau ilgu laiku bija plānots, ka konkurss norisināsies pēc B scenārija principiem, {{Dat||4|30}} EBU to oficiāli apstiprināja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/mediacentre/2021-faqs|title=Rotterdam 2021 FAQs|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|language=en}}</ref> {{Dat|2021|4|1}} tika paziņots, ka 3500 skatītājiem būs ļauts atrasties arēnā 9 šovu laikā, ieskaitot abus pusfinālus un finālu un 6 mēģinājumus. Nīderlandes valdība {{Dat||4|29}} to oficiāli apstiprināja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-song-contest-fieldlab|title=Eurovision Song Contest to proceed with limited audience|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|29||bez}}|language=en}}</ref> Visiem skatītājiem, tāpat kā visiem konkursa rīkotājiem un darbiniekiem un valstu delegāciju dalībniekiem, lai iekļūtu arēnā ir jānodod negatīvs COVID-19 tests.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/l/2374944|title=Alsnog Songfestival met publiek, ongeveer helft van toeschouwers welkom|publisher=NOS|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|1||bez}}|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5228209/kabinet-hakt-knoop-door-publiek-welkom-bij|title=Kabinet hakt knoop door: publiek welkom bij songfestival|website=RTL Boulevard|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|29||bez}}|language=nl|archive-date={{dat|2021|05|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210501014153/https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5228209/kabinet-hakt-knoop-door-publiek-welkom-bij}}</ref> == Formāts == === Vizuālais noformējums === {{Dat|2020|9|18}} kopā ar iespējamiem konkursa norises scenārijiem tika paziņots, ka plānotais 2020. gada konkursa vizuālais dizains un sauklis ''Open Up'' ("Atraisies") tiks saglabāts arī 2021. gada konkursam.<ref name="scenāriji"/> {{Dat|2020|12|4}} tika atklāts jaunais uzlabotais konkursa logo un zīmols. Logo parāda abstraktu Eiropas karti, kas savieno visu sākotnēji plānoto 41 dalībvalstu galvaspilsētas ar Roterdamu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/new-logo-for-eurovision-song-contest-2021|title=This is the new logo of Eurovision 2021|access-date={{Dat|2021|5|19||bez}}|date={{Dat|2020|12|4||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cleverfranke.com/work/eurovision|title=CLEVER°FRANKE - Work - Eurovision Song Contest|website=CLEVER°FRANKE|access-date={{Dat|2021|5|19||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/entertainment/eurovision-song-contest-may-2021-1.5778255|title=Eurovision Song Contest set for May 2021 with same theme intended for 2020|publisher=Canadian Broadcasting Corporation|access-date={{Dat|2020|10|29||bez}}|date={{Dat|2020|10|27||bez}}|language=en}}</ref> === Vadītāji === {{Dat|2020|9|18}} kopā ar iespējamiem konkursa norises scenārijiem tika arī paziņots, ka 2020. gada konkursam plānotie vadītāji — aktrise un televīzijas raidījumu vadītāja [[Šantala Janzena]], dziedātāja [[Edsīlija Romblija]], kas pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]. un [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. gada konkursos, dziedātājs un konkursa komentētājs [[Jans Smits]], kā arī ''[[YouTube]]'' skaistumkopšanas [[Vlogeris|vlogere]] [[NikkieTutorials|Niki de Jāgere]] (''NikkieTutorials'') — atgriezīsies vadīt 2021. gada konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/09/19/eurovision-2021-hosts-jan-smit-chantal-janzen-and-edsilia-rombley-are-reconfirmed/257457/|title=Eurovision 2021 hosts: Jan Smit, Chantal Janzen and Edsilia Rombley are reconfirmed|last=Feliks|first=Natalie|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2020|10|29||bez}}|date={{Dat|2020|09|19||bez}}|language=en}}</ref> Papildus arī ''NikkieTutorials'' un [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursa [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somijas]] pārstāve [[Krista Siegfridsa]] bija konkursa tiešsaistes satura vadītājas. Krista Siegfridsa vadīja iknedēļas ''[[YouTube]]'' video sērijas ''Krista Calling'' ar aizkulišu video,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/online-shows-2021|title=Ding-dong! Details of two online shows!|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|3|29||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/182531/eurovision-2021-krista-siegfriends-confirmed-as-backstage-host/|title=Eurovision 2021: Krista Siegfriends confirmed as backstage host!|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|22}}|date={{Dat|2021|3|29}}|language=en}}</ref> kamēr ''NikkieTutorials'' vadīja tiešsaistes sarunu video sērijas ''LookLab with NikkieTutorials'' ar visu 39 dalībvalstu izpildītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/looklab-with-nikkietutorials|title=NikkieTutorials covers glitter, glamour and gossip in new show|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|4|23||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Koss van Plateringens, Hila Nuozaja un Samja Hasauja vadīja preses konferences, kamēr Koss van Plateringens arī kopā ar Fenu Ramosu vadīja Tirkīza paklāja ceremoniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://songfestival.nl/nieuws/press-conference-en-online-hosts-van-het-eurovisie-songfestival-bekend|title=Press Conference en Online Hosts van het Eurovisie Songfestival bekend|website=songfestival.nl|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|4|14||bez}}|publisher=[[NOP]]|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/sunday-the-turquoise-carpet-live|title=Sunday: The Turquoise Carpet Live|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|5|13||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> === Skatuve === Paziņojumā par konkursa norises datumiem galvenais šova producents Sītse Bakers paziņoja, ka 2020. gada konkursam plānotā skatuve tiks izmantota arī 2021. gada konkursam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/dates-for-eurovision-2021-announced|title=Dates for Eurovision 2021 announced|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|6|15||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Tās dizains ir iedvesmots no konkursa saukļa Open Up ("Atraisies") un līdzeno Nīderlandes dabas ainavu. Skatuves dizaineris bija Florains Vīders, kas ir veidojis arī skatuves dizainu [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]].—[[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]., [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. un [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]].—[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gada konkursiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/eurovision-2020-stage-design-revealed-for-rotterdam|title=Eurovision 2020: Stage design revealed for Rotterdam|author=Rasmus|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2019|12|2||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/this-is-what-the-eurovision-2020-stage-will-look-like|title=Eurovision 2020 stage design: Flat, minimalist and modern|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2019|12|2||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Tā sastāv no rotējoša galvenā LED ekrāna, kā arī pārvietojama daļēji caurspīdīga ekrāna.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rijnmond.nl/nieuws/1199638/Zo-ziet-het-indrukwekkende-podium-voor-het-Eurovisie-Songfestival-in-Ahoy-eruit|title=Zo ziet het indrukwekkende podium voor het Eurovisie Songfestival in Ahoy eruit|website=Rijnmond|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|4|22||bez}}|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/182842/eurovision-2021-the-stage-is-lit-and-in-full-action/|title=Eurovision 2021: The stage is lit and in full action!|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|access-date={{Dat|2021|5|22}}|date={{Dat|2021|4|22}}|language=en}}</ref> Skatuve tiek papildināta arī ar paplašinātās realitātes elementiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://escxtra.com/2021/04/28/augmented-reality-to-play-important-role-in-2021-contest/|title=🇳🇱 Augmented reality to play important role in 2021 contest|last=Christou|first=Costa|website=ESCXTRA|access-date={{Dat|2021|5|22}}|date={{Dat|2021|4|28}}|language=en}}</ref> Atšķirībā no 2019. gada konkursa dalībnieku ''green room'', atpūtas zona, atrodas pašā arēnā un aizpilda visu tās grīdas zonu, kas iepriekš bija paredzēta skatītājiem, lai nodrošinātu fizisko distancēšanos starp valstu delegācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2021/02/12/eurovision21-changes-to-greenroom-for-the-contest/|title=Eurovision’21: Changes to Greenroom For The Contest|last=van Waarden|first=Franciska|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|2|12||bez}}|language=en}}</ref> === Dziesmas === {{Dat|2020|6|18}} EBU paziņoja, ka šī gada konkursā valstu delegācijām būs iespēja izvēlēties, vai tā vēlas dziesmā izmantot arī iepriekš ierakstītus bekvokālus, kas iepriekš konkursā bija aizliegts,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/06/18/pre-recorded-backing-vocals-to-trialled-at-eurovision-for-one-year/|title=Pre-recorded Backing Vocals to Trialled at Eurovision For One Year|last=Granger|first=Anhony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|6|18||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/changes-announced-to-ensure-eurovision-comes-back-for-good|title=Changes announced to ensure Eurovision comes "back for good"|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|6|18||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> kamēr {{Dat||11|18}} EBU paziņoja, ka, lai nodrošinātu to, ka visas valstis varētu piedalīties konkursā, katras dalībvalsts pārraidītājam būs jāizveido iepriekš ierakstīts dziesmas priekšnesums, kas tiktu izmantots, ja kādas valsts izpildītājam ceļošanas ierobežojumu dēļ nebūtu iespējams ierasties uz konkursu klātienē Roterdamā. Šie ieraksti notika studijā un tie, lai nodrošinātu godīgumu, tika stingri uzraudzīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/2021-artists-to-record-song-live-on-tape-to-ensure-contest-will-happen|title=2021 artists to record song “live-on-tape” to ensure Contest will happen|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2020|11|16||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Vienīgā valsts, kas šo ierakstu dalībai konkursā izmantoja bija [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]].<ref name="Austrālija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/mediacentre/release/australia-to-use-live-on-tape|title=Australia to compete from home using ‘live-on-tape’ performance|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|4|20||bez}}|language=en}}</ref> Citas atšķirības no iepriekšējo gadu konkursiem konkursa noteikumos, kas attiecas uz dziesmām un to izpildīšanu, nebija, ieskaitot arī noteikumu par to, ka konkursā izpildītās dziesmas nedrīkst būt izlaistas pirms iepriekšējā gada 1. septembra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/about/rules|title=Rules|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Pēc 2020. gada konkursa atcelšanas EBU bija izskatījusi iespēju atļaut konkursam pieteiktās dziesmas izmantot arī 2021. gada konkursam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/official-ebu-statement-and-faq-eurovision-song-contest-2020-cancellation|title=Official EBU statement & FAQ on Eurovision 2020 cancellation|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|4|6||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> ko publiski atbalstīja arī [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/the-favorit-to-win-eurovision-2020-we-should-be-allowed-to-perform-our-songs-in-2021|title=The favourite to win Eurovision 2020: "We should be allowed to perform our songs in 2021"|author=Rasmus|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|3|18||bez}}|language=en}}</ref> taču {{Dat|2020|3|20}} tika nolemts, ka tomēr konkursa noteikumi netiks mainīti un konkursā nedrīkstēs piedalīties dziesmas, kas izlaistas pirms {{Dat|2020|9|1}}, kas nozīmē, ka arī neviena 2020. gada konkursa dziesma neatbilst noteikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/intention-to-honour-eurovision-2020-songs-artists|title=Intention to honour Eurovision 2020 songs and artists|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|3|20||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> === Uzstāšanās secība === {{Dat|2020|11|17}} tika paziņots, ka ierastā pusfināla dalībvalstu uzstāšanās vietu sadalījuma izloze netiks, tā vietā pusfinālos tiktu izmantotas jau 2020. gada konkursam izlozētās vietas, kas tika noteiktas izlozē {{Dat|2020|1|28}}, kas notika Roterdamas pilsētas domē un ko vadīja konkursa vadītāji [[Šantala Janzena]], [[Jans Smits]] un [[Edsīlija Romblija]]. Šī izloze noteica arī, kurā pusfinālā balsos kura no "lielā piecinieka" — [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francijas]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijas]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānijas]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānijas]], [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācijas]] — valstīm, kā arī [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandes]], kas finālam kvalificējas automātiski. EBU noteica arī to, ka tiks saglabāta arī iepriekš izlozētā Nīderlandes uzstāšanās pozīcija finālā — 23. Uzstāšanās secību, balstoties uz sadalījuma izlozēs iedalītajām pusēm no šova, pusfinālos un finālā noteica konkursa producenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/2020-semi-final-line-up-to-stay-this-year|title=2020 Semi-Final line-up to stay for 2021|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2020|11|19||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> === Viesmākslinieki === {{Dat|2021|5|4}} tika paziņoti konkursa trīs šovu atklāšanas un starpšova priekšnesumi. 1. pusfinālu atklāja 2019. gada konkursa uzvarētājs [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''Feel Something'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2021/05/04/duncan-laurence-feel-something-eurovision/|title=🇳🇱 Eurovision’21: Duncan Laurence to Open Eurovision With “Feel Something”|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|23||bez}}|date={{Dat|2021|5|4||bez}}|language=en}}</ref> kamēr starpšova priekšnesums bija ''The Power of Water'', kas bija jūtūberes [[Davina Mišele|Davinas Mišeles]] uzstāšanās ar savu jauno singlu ''Sweet Water'', kurā piedalījās arī aktrise [[Tekla Rētena]] un kas bija balstīts uz Nīderlandes seno vēsturi ar ūdens apsaimniekošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/the-power-of-water|title='The Power of Water' set to make a splash!|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|16||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtlboulevard.nl/entertainment/tv/artikel/5225629/davina-michelle-en-thekla-reuten-water-act-songfestival|title=Davina Michelle en Thekla Reuten in interval-act songfestival|website=RTL Boulevard|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|16||bez}}|language=nl|archive-date={{dat|2021|04|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210419012222/https://www.rtlboulevard.nl/entertainment/tv/artikel/5225629/davina-michelle-en-thekla-reuten-water-act-songfestival}}</ref> 2. pusfināla atklāšanas priekšnesumā piedalījās breika dejotājs ''Redo'' un dziedātāja un dziesmu autore ''Ēfje de Visere'' ar priekšnesumu ''Forward Unlimited''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gelderlander.nl/show/redo-en-eefje-de-visser-treden-samen-op-bij-songfestival~aee890b0/?referrer=https%3A%2F%2Fen.wikipedia.org%2F|title=Redo en Eefje de Visser treden samen op bij Songfestival|publisher=De Gelderlander|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|2|17||bez}}|language=nl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/dutch-duo-revealed-for-second-semi-final|title=Dutch duo to open Second Semi-Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|2|17||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Starpšova priekšnesums bija baletdejotāja Ahmada Žūduvu un BMX braucēja Deza Mārsena priekšnesums ''Close Encounter of a Special Kind''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/dutch-interval-semi-two|title=Ballet and BMX bikes for second Semi-Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|3|9||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Finālu atklāja ar ar ierasto konkursa karogu parādi, kas atrādīja visu 26 fināla dalībvalstu izpildītājus, kuras pavadījums bija nīderlandiešu grupas [[Shocking Blue]] singla ''Venus'' remikss, kuru veidojis 16 gadīgais diskžokejs Pīters Gabriels, un kurā daļu no dziesmas dziedāja konkursa vadītāji Šantala Janzena, Jans Smits un Edsīlija Romblija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/pieter-gabriel-to-produce-music-for-flag-parade|title=DJ Pieter Gabriel will produce a flag parade remix for the Grand Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|2|19||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Viens no starpšova priekšnesumiem bija speciāli konkursam sarakstīta dziesma ''Music Binds Us'', ko izpildīja diskžokejs ''[[Afrojack]]'', [[Glenisa Greisa|Glenisu Greisu]], Nīderlandes [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]. gada konkursa pārstāve, un [[Wulf (dziedātājs)|Wulf]] kopā ar simfonisko orķestri, kas sastāvēja no jauniem mūziķiem no visas Nīderlandes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5223553/afrojack-glennis-grace-en-wulf-grote-finale-songfestival|title=Afrojack, Glennis Grace en Wulf in grote finale songfestival|website=RTL Boulevard|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|5||bez}}|language=nl|archive-date={{dat|2021|04|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210405071232/https://www.rtlboulevard.nl/special/songfestival/artikel/5223553/afrojack-glennis-grace-en-wulf-grote-finale-songfestival}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/music-binds-us-interval-act|title=Afrojack, Glennis Grace and Wulf will perform in the Grand Final|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|4|5||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Fināla viesmākslinieki bija arī seši iepriekšējo konkursu uzvarētāji — [[Lenija Kūra]] ([[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]].), ''[[Teach-In]]'' kopā ar [[Getija Kaspers|Getiju Kaspers]] ([[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]].), [[Sandra Kima]] ([[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]].), [[Elena Paparizu]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]].), ''[[Lordi]]'' ([[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]].) un [[Monss Selmerlēvs]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]].) —, kas izpildīja savas uzvarējušās dziesmas uz dažādu Roterdamas ēku jumtiem priekšnesumā ''Rock the Roof'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/rock-the-roof|title=Rotterdam ready to ‘Rock the Roof’|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|3|25||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> tikmēr Dankans Lorencs izpildīja savu uzvarētājdziesmu ''[[Arcade]]'', kā arī savu jauno singlu ''Stars''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/duncan-laurence-set-for-eurovision-stage|title=Duncan Laurence set for Rotterdam shows|access-date={{Dat|2021|5|24||bez}}|date={{Dat|2021|3|30||bez}}|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|language=en}}</ref> Pēdējās balsošanas sekundēs tiks izpildīta arī deja ''The Human Countdown''. == Dalībvalstis == {{Dat|2020|10|26}} EBU paziņoja, ka konkursā piedalīsies 41 valsts — tās pašas, kas būtu piedalījušās atceltajā [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]. gada konkursā.<ref name="dalībvalstis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/10/26/eurovision-2021-same-41-countries-confirm-participation-for-song-contest-as-in-2020/258233/|title=Eurovision 2021: Same 41 countries confirm participation for song contest as in 2020|last=Smith|first=David|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2020|10|29}}|date={{Dat|2020|10|26}}|language=en}}</ref> [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] atgriezīsies pēc nepiedalīšanās [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]], bet [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]] no konkursa izstājas.<ref name="dalībvalstis" /> [[2021. gads|2021]]. gada martā arī [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] un [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]] izstājās no konkursa. [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], par kuras izstāšanos [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] paziņoja {{Dat||3|5}}, izstājās no konkursa politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konflikta]] saasināšanās 2020. gadā.<ref name="Armēnija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/armenia-withdraws-from-eurovision-2021?fbclid=IwAR2ZmhUHdM1Td80pItLwpkyZfzXdvcckJedT5pOEDIl3TJ5sLhykxnflT94|title=Armenia withdraws from Eurovision Song Contest 2021|website=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|access-date={{Dat|2021|3|5||bez}}|date={{Dat|2021|3|5||bez}}|language=en}}</ref> Baltkrieviju {{Dat||3|26}} konkursa rīkotājs [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] no konkursa diskvalificēja pēc tam, kad valsts atkārtoti bija iesniegusi dziesmas no izpildītāja ''[[GalasyZMesta]]'', kas pārkāpj konkursa apolitiskos noteikumus, samazinot dalībvalstu skaitu uz 39 valstīm.<ref name="Baltkrievija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/ebu-statement-on-belarusian-entry-2021|title=EBU statement on Belarusian participation|website=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|access-date={{Dat|2021|3|26||bez}}|date={{Dat|2021|3|26||bez}}|language=en}}</ref> === Dalībnieki, kas atgriežas === Pēc 2020. gada konkursa atcelšanas 24 no dalībvalstīm paziņoja, ka šim konkursam pieteiktie dalībnieki varēs atgriezties dalībai 2021. gada konkursā, tas nozīmē, ka visi šie izpildītāji atgriezās konkursā, papildus arī Igaunijas un Lietuvas iepriekšējā gada konkursam pieteikti dalībnieki uzvarēja rīkotajās nacionālajās atlasēs, kas nozīmē, ka arī viņi konkursā atgriezās. Neieskaitot 2020. gada konkursa dalībniekus konkursā piedalījās trīs dalībnieki, kas jau vēl iepriekš bija piedalījušies konkursā, kā arī pieci izpildītāji, kas ir piedalījušies citos Eirovīzijas formāta konkursos vai arī bijuši bekvokālisti iepriekšējos konkursos sevis pārstāvētajai vai citai valstij. * {{ESC|Moldova}} — [[Natālija Gordijenko]] ([[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]., kopā ar ''[[Arsenium]]'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/natalia-gordienko-returns-for-moldova|title=Natalia Gordienko returns for Moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2021|1|26||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Sanmarīno}} — [[Senita]] ([[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/san-marino-senhit-to-eurovision-2020|title=San Marino: Senhit to Eurovision 2020|last=Santos|first=Pedro|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|3|13||bez}}|date={{Dat|2020|3|6||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Serbija}} — Saņa Vučiča, ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' dalībniece ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]].)<ref name="Hurricane">{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2020/05/08/hurricane-10-facts-about-serbia-eurovision-2020-group/253274/|title=Hurricane: 10 facts about Serbia’s Eurovision 2020 group|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|5|8||bez}}|last=Rainbird|first=Oliver|language=en}}</ref> * {{ESC|Serbija}} — Ksenija Kneževiča, ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' dalībniece ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]., bekvokāliste, pārstāvot [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalni]])<ref name="Hurricane"/> * {{ESC|Malta}} — [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] ([[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]], uzvarētāja; [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]., bekvokāliste)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/05/16/malta-destiny-chukunyere-will-compete-in-eurovision-2021/|title=Malta: Destiny Chukunyere Will Compete in Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Grieķija}} — [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]] ([[2016. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kā daļa no grupas ''Kisses'', pārstāvot [[Nīderlande Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/03/18/greece-stefania-eurovision-2021/|title=Greece: Stefania Will Represent Greece at Eurovision 2021|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|3|28||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Austrija}} — [[Vincents Bueno]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]., bekvokālists)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2020/03/26/austria-vincent-bueno-eurovision/|title=Austria: Vincent Bueno to Eurovision 2021|last=Herbert|first=Emily|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2020|3|26||bez}}|language=en}}</ref> * {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} — [[Vasils Garvanlijevs|Vasils]] ([[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]., bekvokālists)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/vasil-is-back-for-north-macedonia|title=Vasil is back for North Macedonia!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|18||bez}}|date={{Dat|2021|1|20||bez}}|language=en}}</ref> === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika {{Dat|2021|05|18}} plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 16 valstis. Šīs valstis kopā ar [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itāliju]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vāciju]] arī balsoja šajā pusfinālā. Sākotnēji bija paredzēts, ka arī [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievija]] piedalīsies šajā pusfinālā, taču tai dalību liedza [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] pēc tam, kad valsts pārraidītājs [[BTRC]] bija jau atkārtoti iesniedzis dziesmu, kas neatbilda konkursa noteikumiem.<ref name="Baltkrievija"/> Šajā pusfinālā uzvarēja [[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā|Malta]], tai sekojot [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainai]] un [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijai]]. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | Nr.<ref name="nr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/semi-final-running-orders|title=Semi-Final running orders revealed|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|3|30||bez}}|language=en}}</ref> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis"/> ! width="80" | Valoda ! width="190" | Izpildītājs<ref name="1. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/first-semi-final/participants|title=First Semi-Final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2021|03|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210331150025/https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/first-semi-final/participants}}</ref> ! width="190" | Dziesma<ref name="1. pusfināls"/> ! width="190" | Tulkojums ! width="20" | Vieta<ref name="1. pusfināls"/> ! width="20" | Punkti<ref name="1. pusfināls"/> |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[The Roop]]'' | ''[[Discoteque]]'' | "Diskotēka" | align="center" | 4. | align="center" | 203 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | [[Ana Sokliča]] | ''[[Amen (Anas Sokličas dziesma)|Amen]]'' | "Āmen" | align="center" | 13. | align="center" | 44 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 03 | {{ESC|Krievija}} | [[Krievu valoda|Krievu]],<br />Angļu | [[Maniža]] | ''[[Russian Woman]]'' | "Krievu sieviete" | align="center" | 3. | align="center" | 225 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Tusse]]'' | ''[[Voices]]'' | "Balsis" | align="center" | 7. | align="center" | 142 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Austrālija}}{{efn|name=Austrālija|[[COVID-19 pandēmija]]s radīto ceļošanas ierobežojumu dēļ Austrālija konkursā piedalījās ar iepriekš ierakstītu priekšnesumu studijā [[Sidneja|Sidnejā]]<ref name="Austrālija"/>}} | Angļu | ''[[Montaigne (dziedātāja)|Montaigne]]'' | ''[[Technicolour]]'' | "Krāsains" | align="center" | 14. | align="center" | 28 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | Angļu | [[Vasils Garvanlijevs|Vasils]] | ''[[Here I Stand]]'' | "Šeit es stāvu" | align="center" | 15. | align="center" | 23 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Leslija Roja]] | ''[[Maps]]'' | "Kartes" | align="center" | 16. | align="center" | 20 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Kipra}} | Angļu{{efn|name=Kipra|Sastāv no atkārtota vārdu savienojuma [[Spāņu valoda|spāniski]]}} | [[Elena Cagrinu]] | ''[[El diablo]]'' | "Velns" | align="center" | 6. | align="center" | 170 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | ''[[TIX]]'' | ''[[Fallen Angel]]'' | "Kritušais eņģelis" | align="center" | 10. | align="center" | 115 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu,<br />[[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Albina]] | ''[[Tick-Tock]]'' | "Tik tak" | align="center" | 11. | align="center" | 110 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 11 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | ''[[Hooverphonic]]'' | ''[[The Wrong Place]]'' | "Nepareizā vieta" | align="center" | 9. | align="center" | 117 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu{{efn|name=Izraēla|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Ivrits|irvitā]]}} | [[Edena Alene]] | ''[[Set Me Free]]'' | "Atbrīvo mani" | align="center" | 5. | align="center" | 192 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | ''[[Roxen]]'' | ''[[Amnesia]]'' | "Amnēzija" | align="center" | 12. | align="center" | 85 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu{{efn|name=Azerbaidžāna|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāniski]]}} | [[Samira Efendi|Efendi]] | ''[[Mata Hari (dziesma)|Mata Hari]]'' | — | align="center" | 8. | align="center" | 138 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 15 | {{ESC|Ukraina}} | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] | ''[[Go_A]]'' | ''[[Shum]]'' <small>(''Шум'')</small> | "Troksnis" | align="center" | 2. | align="center" | 267 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Malta}} | Angļu{{efn|name=Malta|Sastāv no atkārtotas frāzes [[Franču valoda|franciski]]}} | [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] | ''[[Je Me Casse]]'' | "Es dodos prom no šejienes" | align="center" | 1. | align="center" | 325 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls notika {{Dat|2021|05|20}} plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 17 valstis, tai skaitā arī [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]]. Šīs valstis kopā ar [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]] arī balsoja šajā pusfinālā. Sākotnēji bija paredzēts, ka arī [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] piedalīsies šajā pusfinālā, taču tā izstājās no konkursa politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konflikta]] saasināšanās 2020. gadā.<ref name="Armēnija"/> Šajā pusfinālā uzvarēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]], tai sekojot [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islandei]] un [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijai]]. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | Nr.<ref name="nr"/> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis"/> ! width="80" | Valoda ! width="190" | Izpildītājs<ref name="2. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/second-semi-final|title=Second Semi-Final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|language=en}}</ref> ! width="190" | Dziesma<ref name="2. pusfināls"/> ! width="190" | Tulkojums ! width="20" | Vieta<ref name="2. pusfināls"/> ! width="20" | Punkti<ref name="2. pusfināls"/> |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 01 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu{{efn|name=Sanmarīno2|Sastāv no atkārtota vārda [[Itāļu valoda|itāliski]]}} | [[Senita]]{{efn|name=Sanmarīno|Dziesma sastāv arī no nekreditētiem [[Flo Rida]] vokāliem}} | ''[[Adrenalina]]'' | "Adrenalīns" | align="center" | 9. | align="center" | 118 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Uku Suviste]] | ''[[The Lucky One (dziesma)|The Lucky One]]'' | "Laimīgais" | align="center" | 13. | align="center" | 58 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Čehija}} | Angļu{{efn|name=Čehija|Sastāv no teikuma [[Čehu valoda|čehiski]]}} | [[Benni Kristo]] | ''[[Omaga]]'' | "Ak, mans dievs" | align="center" | 15. | align="center" | 23 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 04 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]] | ''[[Last Dance]]'' | "Pēdējā deja" | align="center" | 6. | align="center" | 184 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Austrija}} | Angļu | [[Vincents Bueno]] | ''[[Amen (Vincenta Bueno dziesma)|Amen]]'' | "Āmen" | align="center" | 12. | align="center" | 66 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Rafals Bžozovskis|Rafals]] | ''[[The Ride]]'' | "Brauciens" | align="center" | 14. | align="center" | 35 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 07 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Natālija Gordijenko]] | ''[[Sugar]]'' | "Cukurs" | align="center" | 7. | align="center" | 179 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 08 | {{ESC|Islande}}{{efn|name=Islande|Tā kā vienam no grupas ''Daði & Gagnamagnið'' dalībniekiem bija pozitīvs [[COVID-19]] tests, Islande konkursā piedalījās ar ierakstu no konkursa mēģinājuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/esc/iceland-member-of-dadi-gagnamagnid-tests-positive-for-covid-19|title=Iceland will probably not take part in the live show of Semi-Final 2 after positive COVID test|last=Santos|first=Pedro|website=EUROVISIONWORLD.COM|access-date={{Dat|2021|5|19||bez}}|date={{Dat|2021|5|6|19||bez}}|language=en}}</ref>}} | Angļu | ''[[Daði & Gagnamagnið]]'' | ''[[10 Years]]'' | "10 gadi" | align="center" | 2. | align="center" | 288 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija|Sastāv no frāzes [[Angļu valoda|angliski]] un atkārtota vārda [[Spāņu valoda|spāniski]]}} | ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' | ''[[Loco Loco]]'' | "Traki traki" | align="center" | 8. | align="center" | 124 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Tornike Kipiani]] | ''[[You (dziesma)|You]]'' | "Tu" | align="center" | 16. | align="center" | 16 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 11 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Andžela Peristeri]] | ''[[Karma (dziesma)|Karma]]'' | — | align="center" | 10. | align="center" | 112 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Portugāle}} | Angļu | ''[[The Black Mamba]]'' | ''[[Love Is on My Side]]'' | "Mīlestība ir manā pusē" | align="center" | 4. | align="center" | 239 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]] | ''[[Growing Up Is Getting Old]]'' | "Pieaugšana ir novecošana" | align="center" | 3. | align="center" | 250 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Blind Channel]]'' | ''[[Dark Side]]'' | "Tumšā puse" | align="center" | 5. | align="center" | 234 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | [[Samanta Tīna]] | ''[[The Moon Is Rising]]'' | "Mēness lec" | align="center" | 17. | align="center" | 14 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Šveice}} | [[Franču valoda|Franču]] | ''[[Gjon's Tears]]'' | ''[[Tout l’Univers]]'' | "Viss visums" | align="center" | 1. | align="center" | 291 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Dānija}} | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | ''[[Fyr & Flamme]]'' | ''[[Øve os på hinanden]]'' | "Mēģiniet viens uz otra" | align="center" | 11. | align="center" | 89 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls notika {{Dat|2021|05|22}} plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un 6, kas finālam kvalificējas automātiski. Finālā varēja balsot visas konkursa dalībvalstis, ieskaitot [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]]. Finālā uzvarēja [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijas]] pārstāvji ''[[Måneskin]]'' ar dziesmu ''[[Zitti e buoni]]'', tai sekojot [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francijai]] un [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveicei]]. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | Nr.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/grand-final-running-order-revealed|title=⭐️ Grand Final Running Order ⭐️|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|date={{Dat|2021|5|21||bez}}|language=en}}</ref> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis"/> ! width="190" | Izpildītājs<ref name="fināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/rotterdam-2021/grand-final|title=Grand Final|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|website=Eurovision.tv|access-date={{Dat|2021|5|22||bez}}|language=en}}</ref> ! width="190" | Dziesma<ref name="fināls"/> ! width="80" | Valoda ! width="190" | Tulkojums ! width="20" | Vieta<ref name="fināls"/> ! width="20" | Punkti<ref name="fināls"/> |- | align="center" | 01 | {{ESC|Kipra}} | [[Elena Cagrinu]] | ''[[El diablo]]'' | Angļu{{efn|name=Kipra}} | "Velns" | align="center" | 16. | align="center" | 94 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Albānija}} | [[Andžela Peristeri]] | ''[[Karma (dziesma)|Karma]]'' | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | — | align="center" | 21. | align="center" | 57 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Izraēla}} | [[Edena Alene]] | ''[[Set Me Free]]'' | Angļu{{efn|name=Izraēla}} | "Atbrīvo mani" | align="center" | 17. | align="center" | 93 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Beļģija}} | ''[[Hooverphonic]]'' | ''[[The Wrong Place]]'' | Angļu | "Nepareizā vieta" | align="center" | 19. | align="center" | 74 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Krievija}} | [[Maniža]] | ''[[Russian Woman]]'' | Krievu<br />Angļu | "Krievu sieviete" | align="center" | 9. | align="center" | 204 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Malta}} | [[Destinija Čukunjēra|Destinija]] | ''[[Je Me Casse]]'' | Angļu{{efn|name=Malta}} | "Es dodos prom no šejienes" | align="center" | 7. | align="center" | 255 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[The Black Mamba]]'' | ''[[Love Is on My Side]]'' | Angļu | "Mīlestība ir manā pusē" | align="center" | 12. | align="center" | 153 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Serbija}} | ''[[Hurricane (grupa)|Hurricane]]'' | ''[[Loco Loco]]'' | [[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija}} | "Traki traki" | align="center" | 15. | align="center" | 102 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Džeimss Ņūmens]] | ''[[Embers]]'' | Angļu | "Gailošas ogles" | align="center" | 26. | align="center" | 0 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Grieķija}} | [[Stefanija Liberakaki|Stefanija]] | ''[[Last Dance]]'' | Angļu | "Pēdējā deja" | align="center" | 10. | align="center" | 170 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Šveice}} | ''[[Gjon's Tears]]'' | ''[[Tout l’Univers]]'' | [[Franču valoda|Franču]] | "Viss visums" | align="center" | 3. | align="center" | 432 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Islande}}{{efn|name=Islande}} | ''[[Daði & Gagnamagnið]]'' | ''[[10 Years]]'' | Angļu | "10 gadi" | align="center" | 4. | align="center" | 378 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Spānija}} | [[Blass Kanto]] | ''[[Voy a quedarme]]'' | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | "Es palikšu" | align="center" | 24. | align="center" | 6 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Moldova}} | [[Natālija Gordijenko]] | ''[[Sugar]]'' | Angļu | "Cukurs" | align="center" | 13. | align="center" | 115 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Vācija}} | [[Jendriks]] | ''[[I Don't Feel Hate]]'' | Angļu{{efn|name=Vācija|Sastāv no 2 teikumiem [[Vācu valoda|vāciski]]}} | "Es nejūtu naidu" | align="center" | 25. | align="center" | 3 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Somija}} | ''[[Blind Channel]]'' | ''[[Dark Side]]'' | Angļu | "Tumšā puse" | align="center" | 6. | align="center" | 301 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]] | ''[[Growing Up Is Getting Old]]'' | Angļu | "Pieaugšana ir novecošana" | align="center" | 11. | align="center" | 170 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | ''[[The Roop]]'' | ''[[Discoteque]]'' | Angļu | "Diskotēka" | align="center" | 8. | align="center" | 220 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Ukraina}} | ''[[Go_A]]'' | ''[[Shum]]'' <small>(''Шум'')</small> | Ukraiņu | "Troksnis" | align="center" | 5. | align="center" | 364 |- | align="center" | 20 | {{ESC|Francija}} | [[Barbara Pravi]] | ''[[Voilà]]'' | Franču | "Lūk" | align="center" | 2. | align="center" | 499 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Samira Efendi|Efendi]] | ''[[Mata Hari (dziesma)|Mata Hari]]'' | Angļu{{efn|name=Azerbaidžāna}} | — | align="center" | 20. | align="center" | 65 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Norvēģija}} | ''[[TIX]]'' | ''[[Fallen Angel]]'' | Angļu | "Kritušais eņģelis" | align="center" | 18. | align="center" | 75 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Nīderlande}} <small>(rīkotāji)</small> | [[Žangu Makrojs]] | ''[[Birth of a New Age]]'' | Angļu<br />[[Sranantogo]] | "Jauna laika dzimšana" | align="center" | 23. | align="center" | 11 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 24 | {{ESC|Itālija}} | ''[[Måneskin]]'' | ''[[Zitti e buoni]]'' | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | "Klusie un paklausīgie" | align="center" | 1. | align="center" | 524 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Zviedrija}} | ''[[Tusse]]'' | ''[[Voices]]'' | Angļu | "Balsis" | align="center" | 14. | align="center" | 109 |- | align="center" | 26 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Senita]]{{efn|name=Sanmarīno}} | ''[[Adrenalina]]'' | Angļu{{efn|name=Sanmarīno2}} | "Adrenalīns" | align="center" | 22. | align="center" | 50 |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[2021. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2021. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] t8c379uhrlb5qljjeru8lalzkvvhb1b 0 438345 4536440 4506966 2026-10-15T17:57:44Z ~2026-55393-54 151957 /* Ārējās saites */ 4536440 wikitext text/x-wiki [[Attēls:16-08-29-BSPC-wichtige-Autos-RR2 2912.jpg|thumb|200px|Latvijas Valsts prezidenta auto ar lielo valsts ģerboni uz transportlīdzekļa numura zīmes (2016)]] [[Attēls:Latvian license plate.svg|thumb|200px|A tipa Latvijas transportlīdzekļu numura zīme]] [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|thumb|200px|Individuāla valsts reģistrācijas numura piemērs]] '''Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes''' jeb '''valsts reģistrācijas numura zīmes''' ir [[Latvija]]s teritorijā [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]s (CSDD) reģistrēto [[transportlīdzekļa numura zīme]]s, kas tiek piestiprinātas to aizmugurē un priekšpusē (automašīnām). Piekabei (puspiekabei), mopēdam, triciklam, kvadriciklam un motociklam izsniedz vienu numura zīmi. Vispārējās izmantošanas numura zīmes ir melnā krāsā uz balta fona. Taksometru numura zīmju fons ir dzeltenā krāsā, diplomātisko numura zīmju fons ir sarkanā krāsā. Elektrotransportlīdzekļu numura zīmes tirdzniecības numura zīmju simboli ir zilā krāsā, bezceļu transportlīdzekļu numura zīmju simboli ir zaļā krāsā. Militāro numura zīmju fons nav gaismu atstarojošs, tas ir melnā krāsā, bet simboli ir baltā krāsā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/222145-transportlidzeklu-registracijas-noteikumi|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-12-05|language=lv}}</ref>Tranzīta numura zīmēs ir izvietots noteikta izmēra sarkanas krāsas laukums.<ref name="likums">[https://likumi.lv/ta/id/222145 Ministru kabineta noteikumi Nr.1080] 2010. gada 30. novembrī</ref> Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijā transportlīdzekļa īpašnieks var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar [[Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi]]em atbilstošu simbolu kombināciju. Numura zīmēm, kas tiek saņemtas CSDD, jāatbilst valsts standartam LVS 20:2019<ref name=":0" /> == Numura zīmju tipi == [[Attēls:Latvian_motorcycle_number_plate.png|thumb|200px|Motociklu, triciklu un kvadriciklu C tipa numura zīme.]] Atkarībā no transportlīdzekļu izgatavotāja paredzētās konstrukcijas un veida Latvijā ir noteikti šādi numura zīmju tipi:<ref name="likums"/> * A tips (520 x 110 mm) — paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļu priekšpusē, kā arī aizmugurē, ja ir atbilstoša transportlīdzekļa konstrukcija. A tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa izgatavotāja konstrukcijā ir paredzēta vieta šā tipa numura zīmes uzstādīšanai; * B tips (280 x 200 mm) — paredzēts uzstādīšanai to transportlīdzekļu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt A tipa numura zīmi. B tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem; * C tips (240 x 130 mm) — paredzēts uzstādīšanai motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kā arī to transportlīdzekļu priekšpusē vai aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt attiecīgi A vai B tipa numura zīmi; * E tips (300 x 110 mm) — paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļiem, kuriem izsniedz speciālas nozīmes numura zīmes; * F tips (177 x 130 mm) — paredzēts uzstādīšanai to motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt C tipa numura zīmi; * G tips (133 x 165 mm) — paredzēts uzstādīšanai mopēdu aizmugurē; * H tips (133 x 165 mm) — paredzēts uzstādīšanai bezceļu transportlīdzekļu aizmugurē. == Speciālas nozīmes numura zīmes == [[Attēls:Latvia European Union temporary license plate.jpg|thumb|200px|Tranzīta numura zīme]] [[Attēls:Latvian Diplomatic number plate CD-1234.svg|thumb|200px|Diplomātiskā numura zīme]] [[Attēls:Latvian number plate TX.svg|thumb|200px|Taksometra numura zīme]] [[Attēls:EX-numurs.jpg|thumb|200px|Ar elektrību darbināma transportlīdzekļa numura zīmes izsniedz kopš 2016. gada]] Transportlīdzeklim var izsniegt arī speciālas nozīmes numura zīmes:<ref name="likums"/> * tranzīta numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzeklim, kuru paredzēts izvest no Latvijas atsavināšanai vai pastāvīgai ekspluatācijai ārvalstī, vai transportlīdzeklim, kurš piedalās ceļu satiksmē, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, ja, iebraucot Latvijā, tam nav derīgu numura zīmju. Tranzīta numura zīmes neizsniedz bezceļu transportlīdzekļiem. * tirdzniecības numura zīmes. Tās izsniedz CSDD reģistrētiem komersantiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Tirdzniecības numura piešķiršanu apliecina transportlīdzekļu reģistrā noformēta tirdzniecības numura karte; * izmēģinājuma numura zīmes. Tās izsniedz personai, kura izmēģina jaunbūvētos vai pārbūvētos transportlīdzekļus. Izmēģinājuma numura piešķiršanu apliecina kopā ar izmēģinājuma numura zīmēm izsniegta izmēģinājuma numura karte. Izmēģinājuma numura zīmes izsniedz CSDD Transportlīdzekļu reģistrācijas daļā; * diplomātiskās numura zīmes. Tās izsniedz pēc [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s pieprasījuma. Diplomātiskās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas nodaļā; * taksometru numura zīmes. Tās izsniedz tādam transportlīdzeklim, kuru atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar taksometriem jābūt aprīkotam ar taksometru numura zīmēm; * bezceļu transportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz sērijveidā izgatavotiem mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis; * elektrotransportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzekļiem, kuri darbināmi tikai ar elektromotoru, ja tā piedziņai izmanto transportlīdzeklī uzglabāto vai ūdeņraža iekārtā saražoto elektroenerģiju. * militārās numura zīmes. Tās izsniedz speciālajiem militārajiem transportlīdzekļiem un speciālā militārā transportlīdzekļa piekabēm pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma. Militārās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas klientu apkalpošanas centrā. == Apraksts == A, B un C tipa numura zīmēs ir divi [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burti (izņemot "Q") un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Sākotnēji netika izsniegtas numura zīmes ar "O", "I", "W", "X" un "Y" burtiem, bet samazinoties pieejamajām numura zīmēm ar vienu un diviem cipariem, apgrozībā tika laistas numura zīmes, kurām viens no burtiem var būt arī "O", "I", "W", "X" un "Y". A un B tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai piekabēm (puspiekabēm), ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. A tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai mopēdiem, ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Piekabēm, puspiekabēm un mopēdiem paredzēto numura zīmju pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. F tipa numura zīmēs ir divi latīņu alfabēta burti un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. G tipa numura zīmēs ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. Izmēģinājuma numura zīmes pirmie trīs simboli ir burti, kas veido burtu kombināciju "IZM", bet pārējie simboli ir cipari, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Automašīnām un motocikliem, kuri tiek klasificēti kā ar elektrību darbināmi spēkrati, tiek piešķirtas numura zīmes, kuras veido divi latīņu burti "EX" vai "EY" un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999, kā arī šīs numura zīmes ir iespējams atpazīt pēc burtiem un skaitļiem, kuri ir gaiši zilā krāsā uz balta fona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=222145|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-04-29|language=lv}}</ref> Šādiem transportlīdzekļiem ir atļauts piešķirt arī citu sēriju numurzīmes, pārtaisot tos atbilstoši transportlīdzeklim piešķirtam numurzīmes tipam (zili simboli uz balta fona). Taksometriem tiek piešķirtas "TE", "TX" vai "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un melniem simboliem. Elektrotaksometriem tiek piešķirtas "TX" un "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un ziliem simboliem. Diplomātisko numura zīmju pirmie simboli ir burti "C", "CC" vai "CD", un numura zīmei ir sarkans fons. Papildus tam, ir pieejamas arī īpaša tipa diplomātiskās numura zīmes, kuras var saņemt Latvijā rezidējoši goda konsoli, šādas numura zīmes ir ar baltu fonu un trīs cipariem, kuriem seko burti "CH" (''Consul Honarary''). Motociklu sērijveida numura zīmju pirmie simboli ir burti "TA, TB, TC, TD, TE, TF, TG, TH, TI, TJ, TO". [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] transportlīdzekļu numura zīmju pirmie simboli ir burti "L" vai "LA", bet pārējie ir cipari. 2024. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumos, lai no 2026. gada numura zīmēs (izņemot piekabju numura zīmes) burtus un ciparus atdalošās domuzīmes vietā būtu redzams [[Latvijas ģerbonis|mazais Latvijas valsts ģerbonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2024-no-2026-gada-transportlidzeklu-numurzimes-vares-ieklaut-latvijas-gerboni.a580971/|title=No 2026. gada transportlīdzekļu numurzīmēs varēs iekļaut Latvijas ģerboni|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-07-29|date=2024-12-19|language=lv}}</ref> Tomēr beigās izmaiņas varētu stāties spēkā līdz 2028. gadam, kad CSDD plānots slēgt jaunu līgumu ar zīmju izgatavotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/|title=Latvijas ģerboni numurzīmē nevarēs iestrādāt vēl aptuveni divus gadus|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-05-05|language=lv|archive-date=2026-05-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20260506032858/https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/}}</ref> == Vecās numura zīmes == [[Attēls:P. Ābols pie savas automobiļa Chevrolet Cēsīs 1927.jpg|thumb|200px|Cēsu šoferu kursu vadītājs P. Ābols pie automobiļa ''Chevrolet'' ar numuru 11003 (1927)]] <gallery> USSR LATVIAN SSR motorcycle 1945-60 series - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1946. līdz 1958. gadam USSR LATVIAN SSR motorcycle official, leading 0 in serial number.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1959. līdz 1980. gadam USSR LATVIAN SSR c.1991 - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1991. līdz 1994. gadam LATVIA 11990's Post independence from Soviet Union - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1994. līdz 2004. gadam </gallery> Pirmās Latvijas Republikas transportlīdzekļu numura zīmes kopš 1925. gada bija ar melniem cipariem uz balta fona, katram [[Latvijas apriņķi]]m bija iedalīts savs skaitļu diapazons. 1930. gados uz numura sāka rakstīt arī tā izdošanas gadu un pilsētas nosaukumu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā sāka ieviest [[Padomju Savienība|PSRS]] parauga numura zīmes, bet ar latīņu alfabēta burtiem LR un trīs cipariem. Savukārt vācu okupācijas laikā 1941. gadā sāka ieviest [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem LS un četriem cipariem (1—5000 vieglajiem automobiļiem, 5001—9999 autobusiem) un LT (1—5000 smagajiem automobiļiem, 5001—9999 dienesta automobiļiem). No 1942. gada ieviesa [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem RO un pieciem cipariem no 30000 līdz 49999. [[Latvijas PSR]] laikā automašīnām piešķīra [[Padomju Savienība]]s parauga numura zīmes, kas saturēja četru ciparu kombināciju melnā krāsā uz dzeltena fona, no 1959. gada baltā krāsā uz melna fona un trīs [[kirilica]]s burtus, no kuriem pirmie divi bija ''ЛА''. 1980. gadā ieviesa numura zīmes ar melniem cipariem un diviem pēdējiem burtiem ''ЛА'' uz balta fona. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s līdz 1994. gadam turpināja izsniegt PSRS parauga numura zīmes, bet ar četriem cipariem un latīņu alfabēta burtiem LA. No 1994. līdz 2004. gadam izsniedza numura zīmes ar Latvijas karoga zīmi un burtiem LV kreisajā pusē, bet labajā pusē ar diviem [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtiem (izņemot O, I, Q, W, X, Y) un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Tā kā vecās numura zīmes netika anulētas, tad tās vēl arvien var tikt lietotas veciem transporta līdzekļiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://numurzime.lv/numurzimju-generators Latvijas numurzīmju ģenerators] * [http://www.olavsplates.com/latvia.html olavsplates.com] {{en ikona}} * [http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm Kennzeichen genau beschrieben mit Bildern dt.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181010164939/http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm |date={{dat|2018|10|10||bez}} }} {{de ikona}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Transportlīdzekļu numura zīmes]] 8wtxekviy00gpkcg5jqzvqgy4d94pfx 4536450 4536440 2026-10-15T18:48:11Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55393-54|~2026-55393-54]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4506966 wikitext text/x-wiki [[Attēls:16-08-29-BSPC-wichtige-Autos-RR2 2912.jpg|thumb|200px|Latvijas Valsts prezidenta auto ar lielo valsts ģerboni uz transportlīdzekļa numura zīmes (2016)]] [[Attēls:Latvian license plate.svg|thumb|200px|A tipa Latvijas transportlīdzekļu numura zīme]] [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|thumb|200px|Individuāla valsts reģistrācijas numura piemērs]] '''Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes''' jeb '''valsts reģistrācijas numura zīmes''' ir [[Latvija]]s teritorijā [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]s (CSDD) reģistrēto [[transportlīdzekļa numura zīme]]s, kas tiek piestiprinātas to aizmugurē un priekšpusē (automašīnām). Piekabei (puspiekabei), mopēdam, triciklam, kvadriciklam un motociklam izsniedz vienu numura zīmi. Vispārējās izmantošanas numura zīmes ir melnā krāsā uz balta fona. Taksometru numura zīmju fons ir dzeltenā krāsā, diplomātisko numura zīmju fons ir sarkanā krāsā. Elektrotransportlīdzekļu numura zīmes tirdzniecības numura zīmju simboli ir zilā krāsā, bezceļu transportlīdzekļu numura zīmju simboli ir zaļā krāsā. Militāro numura zīmju fons nav gaismu atstarojošs, tas ir melnā krāsā, bet simboli ir baltā krāsā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/222145-transportlidzeklu-registracijas-noteikumi|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-12-05|language=lv}}</ref>Tranzīta numura zīmēs ir izvietots noteikta izmēra sarkanas krāsas laukums.<ref name="likums">[https://likumi.lv/ta/id/222145 Ministru kabineta noteikumi Nr.1080] 2010. gada 30. novembrī</ref> Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijā transportlīdzekļa īpašnieks var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar [[Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi]]em atbilstošu simbolu kombināciju. Numura zīmēm, kas tiek saņemtas CSDD, jāatbilst valsts standartam LVS 20:2019<ref name=":0" /> == Numura zīmju tipi == [[Attēls:Latvian_motorcycle_number_plate.png|thumb|200px|Motociklu, triciklu un kvadriciklu C tipa numura zīme.]] Atkarībā no transportlīdzekļu izgatavotāja paredzētās konstrukcijas un veida Latvijā ir noteikti šādi numura zīmju tipi:<ref name="likums"/> * A tips (520 x 110 mm) — paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļu priekšpusē, kā arī aizmugurē, ja ir atbilstoša transportlīdzekļa konstrukcija. A tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa izgatavotāja konstrukcijā ir paredzēta vieta šā tipa numura zīmes uzstādīšanai; * B tips (280 x 200 mm) — paredzēts uzstādīšanai to transportlīdzekļu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt A tipa numura zīmi. B tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem; * C tips (240 x 130 mm) — paredzēts uzstādīšanai motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kā arī to transportlīdzekļu priekšpusē vai aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt attiecīgi A vai B tipa numura zīmi; * E tips (300 x 110 mm) — paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļiem, kuriem izsniedz speciālas nozīmes numura zīmes; * F tips (177 x 130 mm) — paredzēts uzstādīšanai to motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt C tipa numura zīmi; * G tips (133 x 165 mm) — paredzēts uzstādīšanai mopēdu aizmugurē; * H tips (133 x 165 mm) — paredzēts uzstādīšanai bezceļu transportlīdzekļu aizmugurē. == Speciālas nozīmes numura zīmes == [[Attēls:Latvia European Union temporary license plate.jpg|thumb|200px|Tranzīta numura zīme]] [[Attēls:Latvian Diplomatic number plate CD-1234.svg|thumb|200px|Diplomātiskā numura zīme]] [[Attēls:Latvian number plate TX.svg|thumb|200px|Taksometra numura zīme]] [[Attēls:EX-numurs.jpg|thumb|200px|Ar elektrību darbināma transportlīdzekļa numura zīmes izsniedz kopš 2016. gada]] Transportlīdzeklim var izsniegt arī speciālas nozīmes numura zīmes:<ref name="likums"/> * tranzīta numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzeklim, kuru paredzēts izvest no Latvijas atsavināšanai vai pastāvīgai ekspluatācijai ārvalstī, vai transportlīdzeklim, kurš piedalās ceļu satiksmē, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, ja, iebraucot Latvijā, tam nav derīgu numura zīmju. Tranzīta numura zīmes neizsniedz bezceļu transportlīdzekļiem. * tirdzniecības numura zīmes. Tās izsniedz CSDD reģistrētiem komersantiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Tirdzniecības numura piešķiršanu apliecina transportlīdzekļu reģistrā noformēta tirdzniecības numura karte; * izmēģinājuma numura zīmes. Tās izsniedz personai, kura izmēģina jaunbūvētos vai pārbūvētos transportlīdzekļus. Izmēģinājuma numura piešķiršanu apliecina kopā ar izmēģinājuma numura zīmēm izsniegta izmēģinājuma numura karte. Izmēģinājuma numura zīmes izsniedz CSDD Transportlīdzekļu reģistrācijas daļā; * diplomātiskās numura zīmes. Tās izsniedz pēc [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s pieprasījuma. Diplomātiskās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas nodaļā; * taksometru numura zīmes. Tās izsniedz tādam transportlīdzeklim, kuru atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar taksometriem jābūt aprīkotam ar taksometru numura zīmēm; * bezceļu transportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz sērijveidā izgatavotiem mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis; * elektrotransportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzekļiem, kuri darbināmi tikai ar elektromotoru, ja tā piedziņai izmanto transportlīdzeklī uzglabāto vai ūdeņraža iekārtā saražoto elektroenerģiju. * militārās numura zīmes. Tās izsniedz speciālajiem militārajiem transportlīdzekļiem un speciālā militārā transportlīdzekļa piekabēm pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma. Militārās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas klientu apkalpošanas centrā. == Apraksts == A, B un C tipa numura zīmēs ir divi [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burti (izņemot "Q") un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Sākotnēji netika izsniegtas numura zīmes ar "O", "I", "W", "X" un "Y" burtiem, bet samazinoties pieejamajām numura zīmēm ar vienu un diviem cipariem, apgrozībā tika laistas numura zīmes, kurām viens no burtiem var būt arī "O", "I", "W", "X" un "Y". A un B tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai piekabēm (puspiekabēm), ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. A tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai mopēdiem, ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Piekabēm, puspiekabēm un mopēdiem paredzēto numura zīmju pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. F tipa numura zīmēs ir divi latīņu alfabēta burti un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. G tipa numura zīmēs ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. Izmēģinājuma numura zīmes pirmie trīs simboli ir burti, kas veido burtu kombināciju "IZM", bet pārējie simboli ir cipari, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Automašīnām un motocikliem, kuri tiek klasificēti kā ar elektrību darbināmi spēkrati, tiek piešķirtas numura zīmes, kuras veido divi latīņu burti "EX" vai "EY" un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999, kā arī šīs numura zīmes ir iespējams atpazīt pēc burtiem un skaitļiem, kuri ir gaiši zilā krāsā uz balta fona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=222145|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-04-29|language=lv}}</ref> Šādiem transportlīdzekļiem ir atļauts piešķirt arī citu sēriju numurzīmes, pārtaisot tos atbilstoši transportlīdzeklim piešķirtam numurzīmes tipam (zili simboli uz balta fona). Taksometriem tiek piešķirtas "TE", "TX" vai "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un melniem simboliem. Elektrotaksometriem tiek piešķirtas "TX" un "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un ziliem simboliem. Diplomātisko numura zīmju pirmie simboli ir burti "C", "CC" vai "CD", un numura zīmei ir sarkans fons. Papildus tam, ir pieejamas arī īpaša tipa diplomātiskās numura zīmes, kuras var saņemt Latvijā rezidējoši goda konsoli, šādas numura zīmes ir ar baltu fonu un trīs cipariem, kuriem seko burti "CH" (''Consul Honarary''). Motociklu sērijveida numura zīmju pirmie simboli ir burti "TA, TB, TC, TD, TE, TF, TG, TH, TI, TJ, TO". [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] transportlīdzekļu numura zīmju pirmie simboli ir burti "L" vai "LA", bet pārējie ir cipari. 2024. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumos, lai no 2026. gada numura zīmēs (izņemot piekabju numura zīmes) burtus un ciparus atdalošās domuzīmes vietā būtu redzams [[Latvijas ģerbonis|mazais Latvijas valsts ģerbonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2024-no-2026-gada-transportlidzeklu-numurzimes-vares-ieklaut-latvijas-gerboni.a580971/|title=No 2026. gada transportlīdzekļu numurzīmēs varēs iekļaut Latvijas ģerboni|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-07-29|date=2024-12-19|language=lv}}</ref> Tomēr beigās izmaiņas varētu stāties spēkā līdz 2028. gadam, kad CSDD plānots slēgt jaunu līgumu ar zīmju izgatavotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/|title=Latvijas ģerboni numurzīmē nevarēs iestrādāt vēl aptuveni divus gadus|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-05-05|language=lv|archive-date=2026-05-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20260506032858/https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/}}</ref> == Vecās numura zīmes == [[Attēls:P. Ābols pie savas automobiļa Chevrolet Cēsīs 1927.jpg|thumb|200px|Cēsu šoferu kursu vadītājs P. Ābols pie automobiļa ''Chevrolet'' ar numuru 11003 (1927)]] <gallery> USSR LATVIAN SSR motorcycle 1945-60 series - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1946. līdz 1958. gadam USSR LATVIAN SSR motorcycle official, leading 0 in serial number.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1959. līdz 1980. gadam USSR LATVIAN SSR c.1991 - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1991. līdz 1994. gadam LATVIA 11990's Post independence from Soviet Union - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1994. līdz 2004. gadam </gallery> Pirmās Latvijas Republikas transportlīdzekļu numura zīmes kopš 1925. gada bija ar melniem cipariem uz balta fona, katram [[Latvijas apriņķi]]m bija iedalīts savs skaitļu diapazons. 1930. gados uz numura sāka rakstīt arī tā izdošanas gadu un pilsētas nosaukumu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā sāka ieviest [[Padomju Savienība|PSRS]] parauga numura zīmes, bet ar latīņu alfabēta burtiem LR un trīs cipariem. Savukārt vācu okupācijas laikā 1941. gadā sāka ieviest [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem LS un četriem cipariem (1—5000 vieglajiem automobiļiem, 5001—9999 autobusiem) un LT (1—5000 smagajiem automobiļiem, 5001—9999 dienesta automobiļiem). No 1942. gada ieviesa [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem RO un pieciem cipariem no 30000 līdz 49999. [[Latvijas PSR]] laikā automašīnām piešķīra [[Padomju Savienība]]s parauga numura zīmes, kas saturēja četru ciparu kombināciju melnā krāsā uz dzeltena fona, no 1959. gada baltā krāsā uz melna fona un trīs [[kirilica]]s burtus, no kuriem pirmie divi bija ''ЛА''. 1980. gadā ieviesa numura zīmes ar melniem cipariem un diviem pēdējiem burtiem ''ЛА'' uz balta fona. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s līdz 1994. gadam turpināja izsniegt PSRS parauga numura zīmes, bet ar četriem cipariem un latīņu alfabēta burtiem LA. No 1994. līdz 2004. gadam izsniedza numura zīmes ar Latvijas karoga zīmi un burtiem LV kreisajā pusē, bet labajā pusē ar diviem [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtiem (izņemot O, I, Q, W, X, Y) un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Tā kā vecās numura zīmes netika anulētas, tad tās vēl arvien var tikt lietotas veciem transporta līdzekļiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.olavsplates.com/latvia.html olavsplates.com] {{en ikona}} * [http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm Kennzeichen genau beschrieben mit Bildern dt.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181010164939/http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm |date={{dat|2018|10|10||bez}} }} {{de ikona}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Transportlīdzekļu numura zīmes]] fbf4xyeu2bg707pqc5sjlvk13tqfmtp 4536467 4536450 2026-10-15T19:55:30Z ~2026-55393-54 151957 Atcēlu [[Special:Contributions/Egilus|Egilus]] ([[User talk:Egilus|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4536450 4536467 wikitext text/x-wiki [[Attēls:16-08-29-BSPC-wichtige-Autos-RR2 2912.jpg|thumb|200px|Latvijas Valsts prezidenta auto ar lielo valsts ģerboni uz transportlīdzekļa numura zīmes (2016)]] [[Attēls:Latvian license plate.svg|thumb|200px|A tipa Latvijas transportlīdzekļu numura zīme]] [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|thumb|200px|Individuāla valsts reģistrācijas numura piemērs]] '''Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes''' jeb '''valsts reģistrācijas numura zīmes''' ir [[Latvija]]s teritorijā [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]s (CSDD) reģistrēto [[transportlīdzekļa numura zīme]]s, kas tiek piestiprinātas to aizmugurē un priekšpusē (automašīnām). Piekabei (puspiekabei), mopēdam, triciklam, kvadriciklam un motociklam izsniedz vienu numura zīmi. Vispārējās izmantošanas numura zīmes ir melnā krāsā uz balta fona. Taksometru numura zīmju fons ir dzeltenā krāsā, diplomātisko numura zīmju fons ir sarkanā krāsā. Elektrotransportlīdzekļu numura zīmes tirdzniecības numura zīmju simboli ir zilā krāsā, bezceļu transportlīdzekļu numura zīmju simboli ir zaļā krāsā. Militāro numura zīmju fons nav gaismu atstarojošs, tas ir melnā krāsā, bet simboli ir baltā krāsā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/222145-transportlidzeklu-registracijas-noteikumi|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-12-05|language=lv}}</ref>Tranzīta numura zīmēs ir izvietots noteikta izmēra sarkanas krāsas laukums.<ref name="likums">[https://likumi.lv/ta/id/222145 Ministru kabineta noteikumi Nr.1080] 2010. gada 30. novembrī</ref> Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijā transportlīdzekļa īpašnieks var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar [[Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi]]em atbilstošu simbolu kombināciju. Numura zīmēm, kas tiek saņemtas CSDD, jāatbilst valsts standartam LVS 20:2019<ref name=":0" /> == Numura zīmju tipi == [[Attēls:Latvian_motorcycle_number_plate.png|thumb|200px|Motociklu, triciklu un kvadriciklu C tipa numura zīme.]] Atkarībā no transportlīdzekļu izgatavotāja paredzētās konstrukcijas un veida Latvijā ir noteikti šādi numura zīmju tipi:<ref name="likums"/> * A tips (520 x 110 mm) — paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļu priekšpusē, kā arī aizmugurē, ja ir atbilstoša transportlīdzekļa konstrukcija. A tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa izgatavotāja konstrukcijā ir paredzēta vieta šā tipa numura zīmes uzstādīšanai; * B tips (280 x 200 mm) — paredzēts uzstādīšanai to transportlīdzekļu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt A tipa numura zīmi. B tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem; * C tips (240 x 130 mm) — paredzēts uzstādīšanai motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kā arī to transportlīdzekļu priekšpusē vai aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt attiecīgi A vai B tipa numura zīmi; * E tips (300 x 110 mm) — paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļiem, kuriem izsniedz speciālas nozīmes numura zīmes; * F tips (177 x 130 mm) — paredzēts uzstādīšanai to motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt C tipa numura zīmi; * G tips (133 x 165 mm) — paredzēts uzstādīšanai mopēdu aizmugurē; * H tips (133 x 165 mm) — paredzēts uzstādīšanai bezceļu transportlīdzekļu aizmugurē. == Speciālas nozīmes numura zīmes == [[Attēls:Latvia European Union temporary license plate.jpg|thumb|200px|Tranzīta numura zīme]] [[Attēls:Latvian Diplomatic number plate CD-1234.svg|thumb|200px|Diplomātiskā numura zīme]] [[Attēls:Latvian number plate TX.svg|thumb|200px|Taksometra numura zīme]] [[Attēls:EX-numurs.jpg|thumb|200px|Ar elektrību darbināma transportlīdzekļa numura zīmes izsniedz kopš 2016. gada]] Transportlīdzeklim var izsniegt arī speciālas nozīmes numura zīmes:<ref name="likums"/> * tranzīta numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzeklim, kuru paredzēts izvest no Latvijas atsavināšanai vai pastāvīgai ekspluatācijai ārvalstī, vai transportlīdzeklim, kurš piedalās ceļu satiksmē, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, ja, iebraucot Latvijā, tam nav derīgu numura zīmju. Tranzīta numura zīmes neizsniedz bezceļu transportlīdzekļiem. * tirdzniecības numura zīmes. Tās izsniedz CSDD reģistrētiem komersantiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Tirdzniecības numura piešķiršanu apliecina transportlīdzekļu reģistrā noformēta tirdzniecības numura karte; * izmēģinājuma numura zīmes. Tās izsniedz personai, kura izmēģina jaunbūvētos vai pārbūvētos transportlīdzekļus. Izmēģinājuma numura piešķiršanu apliecina kopā ar izmēģinājuma numura zīmēm izsniegta izmēģinājuma numura karte. Izmēģinājuma numura zīmes izsniedz CSDD Transportlīdzekļu reģistrācijas daļā; * diplomātiskās numura zīmes. Tās izsniedz pēc [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s pieprasījuma. Diplomātiskās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas nodaļā; * taksometru numura zīmes. Tās izsniedz tādam transportlīdzeklim, kuru atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar taksometriem jābūt aprīkotam ar taksometru numura zīmēm; * bezceļu transportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz sērijveidā izgatavotiem mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis; * elektrotransportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzekļiem, kuri darbināmi tikai ar elektromotoru, ja tā piedziņai izmanto transportlīdzeklī uzglabāto vai ūdeņraža iekārtā saražoto elektroenerģiju. * militārās numura zīmes. Tās izsniedz speciālajiem militārajiem transportlīdzekļiem un speciālā militārā transportlīdzekļa piekabēm pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma. Militārās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas klientu apkalpošanas centrā. == Apraksts == A, B un C tipa numura zīmēs ir divi [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burti (izņemot "Q") un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Sākotnēji netika izsniegtas numura zīmes ar "O", "I", "W", "X" un "Y" burtiem, bet samazinoties pieejamajām numura zīmēm ar vienu un diviem cipariem, apgrozībā tika laistas numura zīmes, kurām viens no burtiem var būt arī "O", "I", "W", "X" un "Y". A un B tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai piekabēm (puspiekabēm), ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. A tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai mopēdiem, ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Piekabēm, puspiekabēm un mopēdiem paredzēto numura zīmju pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. F tipa numura zīmēs ir divi latīņu alfabēta burti un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. G tipa numura zīmēs ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. Izmēģinājuma numura zīmes pirmie trīs simboli ir burti, kas veido burtu kombināciju "IZM", bet pārējie simboli ir cipari, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Automašīnām un motocikliem, kuri tiek klasificēti kā ar elektrību darbināmi spēkrati, tiek piešķirtas numura zīmes, kuras veido divi latīņu burti "EX" vai "EY" un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999, kā arī šīs numura zīmes ir iespējams atpazīt pēc burtiem un skaitļiem, kuri ir gaiši zilā krāsā uz balta fona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=222145|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-04-29|language=lv}}</ref> Šādiem transportlīdzekļiem ir atļauts piešķirt arī citu sēriju numurzīmes, pārtaisot tos atbilstoši transportlīdzeklim piešķirtam numurzīmes tipam (zili simboli uz balta fona). Taksometriem tiek piešķirtas "TE", "TX" vai "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un melniem simboliem. Elektrotaksometriem tiek piešķirtas "TX" un "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un ziliem simboliem. Diplomātisko numura zīmju pirmie simboli ir burti "C", "CC" vai "CD", un numura zīmei ir sarkans fons. Papildus tam, ir pieejamas arī īpaša tipa diplomātiskās numura zīmes, kuras var saņemt Latvijā rezidējoši goda konsoli, šādas numura zīmes ir ar baltu fonu un trīs cipariem, kuriem seko burti "CH" (''Consul Honarary''). Motociklu sērijveida numura zīmju pirmie simboli ir burti "TA, TB, TC, TD, TE, TF, TG, TH, TI, TJ, TO". [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] transportlīdzekļu numura zīmju pirmie simboli ir burti "L" vai "LA", bet pārējie ir cipari. 2024. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumos, lai no 2026. gada numura zīmēs (izņemot piekabju numura zīmes) burtus un ciparus atdalošās domuzīmes vietā būtu redzams [[Latvijas ģerbonis|mazais Latvijas valsts ģerbonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2024-no-2026-gada-transportlidzeklu-numurzimes-vares-ieklaut-latvijas-gerboni.a580971/|title=No 2026. gada transportlīdzekļu numurzīmēs varēs iekļaut Latvijas ģerboni|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-07-29|date=2024-12-19|language=lv}}</ref> Tomēr beigās izmaiņas varētu stāties spēkā līdz 2028. gadam, kad CSDD plānots slēgt jaunu līgumu ar zīmju izgatavotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/|title=Latvijas ģerboni numurzīmē nevarēs iestrādāt vēl aptuveni divus gadus|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-05-05|language=lv|archive-date=2026-05-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20260506032858/https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/}}</ref> == Vecās numura zīmes == [[Attēls:P. Ābols pie savas automobiļa Chevrolet Cēsīs 1927.jpg|thumb|200px|Cēsu šoferu kursu vadītājs P. Ābols pie automobiļa ''Chevrolet'' ar numuru 11003 (1927)]] <gallery> USSR LATVIAN SSR motorcycle 1945-60 series - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1946. līdz 1958. gadam USSR LATVIAN SSR motorcycle official, leading 0 in serial number.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1959. līdz 1980. gadam USSR LATVIAN SSR c.1991 - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1991. līdz 1994. gadam LATVIA 11990's Post independence from Soviet Union - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1994. līdz 2004. gadam </gallery> Pirmās Latvijas Republikas transportlīdzekļu numura zīmes kopš 1925. gada bija ar melniem cipariem uz balta fona, katram [[Latvijas apriņķi]]m bija iedalīts savs skaitļu diapazons. 1930. gados uz numura sāka rakstīt arī tā izdošanas gadu un pilsētas nosaukumu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā sāka ieviest [[Padomju Savienība|PSRS]] parauga numura zīmes, bet ar latīņu alfabēta burtiem LR un trīs cipariem. Savukārt vācu okupācijas laikā 1941. gadā sāka ieviest [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem LS un četriem cipariem (1—5000 vieglajiem automobiļiem, 5001—9999 autobusiem) un LT (1—5000 smagajiem automobiļiem, 5001—9999 dienesta automobiļiem). No 1942. gada ieviesa [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem RO un pieciem cipariem no 30000 līdz 49999. [[Latvijas PSR]] laikā automašīnām piešķīra [[Padomju Savienība]]s parauga numura zīmes, kas saturēja četru ciparu kombināciju melnā krāsā uz dzeltena fona, no 1959. gada baltā krāsā uz melna fona un trīs [[kirilica]]s burtus, no kuriem pirmie divi bija ''ЛА''. 1980. gadā ieviesa numura zīmes ar melniem cipariem un diviem pēdējiem burtiem ''ЛА'' uz balta fona. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s līdz 1994. gadam turpināja izsniegt PSRS parauga numura zīmes, bet ar četriem cipariem un latīņu alfabēta burtiem LA. No 1994. līdz 2004. gadam izsniedza numura zīmes ar Latvijas karoga zīmi un burtiem LV kreisajā pusē, bet labajā pusē ar diviem [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtiem (izņemot O, I, Q, W, X, Y) un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Tā kā vecās numura zīmes netika anulētas, tad tās vēl arvien var tikt lietotas veciem transporta līdzekļiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://numurzime.lv/numurzimju-generators Latvijas numurzīmju ģenerators] * [http://www.olavsplates.com/latvia.html olavsplates.com] {{en ikona}} * [http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm Kennzeichen genau beschrieben mit Bildern dt.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181010164939/http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm |date={{dat|2018|10|10||bez}} }} {{de ikona}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Transportlīdzekļu numura zīmes]] 8wtxekviy00gpkcg5jqzvqgy4d94pfx 4536479 4536467 2026-10-15T21:02:31Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55393-54|~2026-55393-54]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4506966 wikitext text/x-wiki [[Attēls:16-08-29-BSPC-wichtige-Autos-RR2 2912.jpg|thumb|200px|Latvijas Valsts prezidenta auto ar lielo valsts ģerboni uz transportlīdzekļa numura zīmes (2016)]] [[Attēls:Latvian license plate.svg|thumb|200px|A tipa Latvijas transportlīdzekļu numura zīme]] [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|thumb|200px|Individuāla valsts reģistrācijas numura piemērs]] '''Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes''' jeb '''valsts reģistrācijas numura zīmes''' ir [[Latvija]]s teritorijā [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]s (CSDD) reģistrēto [[transportlīdzekļa numura zīme]]s, kas tiek piestiprinātas to aizmugurē un priekšpusē (automašīnām). Piekabei (puspiekabei), mopēdam, triciklam, kvadriciklam un motociklam izsniedz vienu numura zīmi. Vispārējās izmantošanas numura zīmes ir melnā krāsā uz balta fona. Taksometru numura zīmju fons ir dzeltenā krāsā, diplomātisko numura zīmju fons ir sarkanā krāsā. Elektrotransportlīdzekļu numura zīmes tirdzniecības numura zīmju simboli ir zilā krāsā, bezceļu transportlīdzekļu numura zīmju simboli ir zaļā krāsā. Militāro numura zīmju fons nav gaismu atstarojošs, tas ir melnā krāsā, bet simboli ir baltā krāsā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/222145-transportlidzeklu-registracijas-noteikumi|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-12-05|language=lv}}</ref>Tranzīta numura zīmēs ir izvietots noteikta izmēra sarkanas krāsas laukums.<ref name="likums">[https://likumi.lv/ta/id/222145 Ministru kabineta noteikumi Nr.1080] 2010. gada 30. novembrī</ref> Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijā transportlīdzekļa īpašnieks var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar [[Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi]]em atbilstošu simbolu kombināciju. Numura zīmēm, kas tiek saņemtas CSDD, jāatbilst valsts standartam LVS 20:2019<ref name=":0" /> == Numura zīmju tipi == [[Attēls:Latvian_motorcycle_number_plate.png|thumb|200px|Motociklu, triciklu un kvadriciklu C tipa numura zīme.]] Atkarībā no transportlīdzekļu izgatavotāja paredzētās konstrukcijas un veida Latvijā ir noteikti šādi numura zīmju tipi:<ref name="likums"/> * A tips (520 x 110 mm) — paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļu priekšpusē, kā arī aizmugurē, ja ir atbilstoša transportlīdzekļa konstrukcija. A tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa izgatavotāja konstrukcijā ir paredzēta vieta šā tipa numura zīmes uzstādīšanai; * B tips (280 x 200 mm) — paredzēts uzstādīšanai to transportlīdzekļu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt A tipa numura zīmi. B tipa numura zīmi neuzstāda motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem; * C tips (240 x 130 mm) — paredzēts uzstādīšanai motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kā arī to transportlīdzekļu priekšpusē vai aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt attiecīgi A vai B tipa numura zīmi; * E tips (300 x 110 mm) — paredzēts uzstādīšanai transportlīdzekļiem, kuriem izsniedz speciālas nozīmes numura zīmes; * F tips (177 x 130 mm) — paredzēts uzstādīšanai to motociklu, triciklu un kvadriciklu aizmugurē, kuriem konstruktīvi nav iespējams uzstādīt C tipa numura zīmi; * G tips (133 x 165 mm) — paredzēts uzstādīšanai mopēdu aizmugurē; * H tips (133 x 165 mm) — paredzēts uzstādīšanai bezceļu transportlīdzekļu aizmugurē. == Speciālas nozīmes numura zīmes == [[Attēls:Latvia European Union temporary license plate.jpg|thumb|200px|Tranzīta numura zīme]] [[Attēls:Latvian Diplomatic number plate CD-1234.svg|thumb|200px|Diplomātiskā numura zīme]] [[Attēls:Latvian number plate TX.svg|thumb|200px|Taksometra numura zīme]] [[Attēls:EX-numurs.jpg|thumb|200px|Ar elektrību darbināma transportlīdzekļa numura zīmes izsniedz kopš 2016. gada]] Transportlīdzeklim var izsniegt arī speciālas nozīmes numura zīmes:<ref name="likums"/> * tranzīta numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzeklim, kuru paredzēts izvest no Latvijas atsavināšanai vai pastāvīgai ekspluatācijai ārvalstī, vai transportlīdzeklim, kurš piedalās ceļu satiksmē, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, ja, iebraucot Latvijā, tam nav derīgu numura zīmju. Tranzīta numura zīmes neizsniedz bezceļu transportlīdzekļiem. * tirdzniecības numura zīmes. Tās izsniedz CSDD reģistrētiem komersantiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību. Tirdzniecības numura piešķiršanu apliecina transportlīdzekļu reģistrā noformēta tirdzniecības numura karte; * izmēģinājuma numura zīmes. Tās izsniedz personai, kura izmēģina jaunbūvētos vai pārbūvētos transportlīdzekļus. Izmēģinājuma numura piešķiršanu apliecina kopā ar izmēģinājuma numura zīmēm izsniegta izmēģinājuma numura karte. Izmēģinājuma numura zīmes izsniedz CSDD Transportlīdzekļu reģistrācijas daļā; * diplomātiskās numura zīmes. Tās izsniedz pēc [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s pieprasījuma. Diplomātiskās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas nodaļā; * taksometru numura zīmes. Tās izsniedz tādam transportlīdzeklim, kuru atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu ar taksometriem jābūt aprīkotam ar taksometru numura zīmēm; * bezceļu transportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz sērijveidā izgatavotiem mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis; * elektrotransportlīdzekļu numura zīmes. Tās izsniedz transportlīdzekļiem, kuri darbināmi tikai ar elektromotoru, ja tā piedziņai izmanto transportlīdzeklī uzglabāto vai ūdeņraža iekārtā saražoto elektroenerģiju. * militārās numura zīmes. Tās izsniedz speciālajiem militārajiem transportlīdzekļiem un speciālā militārā transportlīdzekļa piekabēm pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma. Militārās numura zīmes izsniedz CSDD Rīgas klientu apkalpošanas centrā. == Apraksts == A, B un C tipa numura zīmēs ir divi [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burti (izņemot "Q") un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Sākotnēji netika izsniegtas numura zīmes ar "O", "I", "W", "X" un "Y" burtiem, bet samazinoties pieejamajām numura zīmēm ar vienu un diviem cipariem, apgrozībā tika laistas numura zīmes, kurām viens no burtiem var būt arī "O", "I", "W", "X" un "Y". A un B tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai piekabēm (puspiekabēm), ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. A tipa numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai mopēdiem, ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Piekabēm, puspiekabēm un mopēdiem paredzēto numura zīmju pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. F tipa numura zīmēs ir divi latīņu alfabēta burti un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. G tipa numura zīmēs ir viens latīņu alfabēta burts un no viena līdz trijiem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Pēdējo divu ciparu simbolu vietā var lietot burtu simbolus. Izmēģinājuma numura zīmes pirmie trīs simboli ir burti, kas veido burtu kombināciju "IZM", bet pārējie simboli ir cipari, kas veido skaitļus no 1 līdz 999. Automašīnām un motocikliem, kuri tiek klasificēti kā ar elektrību darbināmi spēkrati, tiek piešķirtas numura zīmes, kuras veido divi latīņu burti "EX" vai "EY" un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999, kā arī šīs numura zīmes ir iespējams atpazīt pēc burtiem un skaitļiem, kuri ir gaiši zilā krāsā uz balta fona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=222145|title=Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-04-29|language=lv}}</ref> Šādiem transportlīdzekļiem ir atļauts piešķirt arī citu sēriju numurzīmes, pārtaisot tos atbilstoši transportlīdzeklim piešķirtam numurzīmes tipam (zili simboli uz balta fona). Taksometriem tiek piešķirtas "TE", "TX" vai "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un melniem simboliem. Elektrotaksometriem tiek piešķirtas "TX" un "TQ" sēriju speciālās nozīmes numurzīmes ar dzeltenu fonu un ziliem simboliem. Diplomātisko numura zīmju pirmie simboli ir burti "C", "CC" vai "CD", un numura zīmei ir sarkans fons. Papildus tam, ir pieejamas arī īpaša tipa diplomātiskās numura zīmes, kuras var saņemt Latvijā rezidējoši goda konsoli, šādas numura zīmes ir ar baltu fonu un trīs cipariem, kuriem seko burti "CH" (''Consul Honarary''). Motociklu sērijveida numura zīmju pirmie simboli ir burti "TA, TB, TC, TD, TE, TF, TG, TH, TI, TJ, TO". [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] transportlīdzekļu numura zīmju pirmie simboli ir burti "L" vai "LA", bet pārējie ir cipari. 2024. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumos, lai no 2026. gada numura zīmēs (izņemot piekabju numura zīmes) burtus un ciparus atdalošās domuzīmes vietā būtu redzams [[Latvijas ģerbonis|mazais Latvijas valsts ģerbonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2024-no-2026-gada-transportlidzeklu-numurzimes-vares-ieklaut-latvijas-gerboni.a580971/|title=No 2026. gada transportlīdzekļu numurzīmēs varēs iekļaut Latvijas ģerboni|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-07-29|date=2024-12-19|language=lv}}</ref> Tomēr beigās izmaiņas varētu stāties spēkā līdz 2028. gadam, kad CSDD plānots slēgt jaunu līgumu ar zīmju izgatavotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/|title=Latvijas ģerboni numurzīmē nevarēs iestrādāt vēl aptuveni divus gadus|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-05-05|language=lv|archive-date=2026-05-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20260506032858/https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/latvijas-gerboni-numurzime-nevares-iestradet-vel-aptuveni-divus-gadus/}}</ref> == Vecās numura zīmes == [[Attēls:P. Ābols pie savas automobiļa Chevrolet Cēsīs 1927.jpg|thumb|200px|Cēsu šoferu kursu vadītājs P. Ābols pie automobiļa ''Chevrolet'' ar numuru 11003 (1927)]] <gallery> USSR LATVIAN SSR motorcycle 1945-60 series - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1946. līdz 1958. gadam USSR LATVIAN SSR motorcycle official, leading 0 in serial number.jpg|Latvijas PSR numura zīme no 1959. līdz 1980. gadam USSR LATVIAN SSR c.1991 - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1991. līdz 1994. gadam LATVIA 11990's Post independence from Soviet Union - Flickr - woody1778a.jpg|Latvijas numura zīme no 1994. līdz 2004. gadam </gallery> Pirmās Latvijas Republikas transportlīdzekļu numura zīmes kopš 1925. gada bija ar melniem cipariem uz balta fona, katram [[Latvijas apriņķi]]m bija iedalīts savs skaitļu diapazons. 1930. gados uz numura sāka rakstīt arī tā izdošanas gadu un pilsētas nosaukumu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā sāka ieviest [[Padomju Savienība|PSRS]] parauga numura zīmes, bet ar latīņu alfabēta burtiem LR un trīs cipariem. Savukārt vācu okupācijas laikā 1941. gadā sāka ieviest [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem LS un četriem cipariem (1—5000 vieglajiem automobiļiem, 5001—9999 autobusiem) un LT (1—5000 smagajiem automobiļiem, 5001—9999 dienesta automobiļiem). No 1942. gada ieviesa [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariāta]] numura zīmes ar latīņu alfabēta burtiem RO un pieciem cipariem no 30000 līdz 49999. [[Latvijas PSR]] laikā automašīnām piešķīra [[Padomju Savienība]]s parauga numura zīmes, kas saturēja četru ciparu kombināciju melnā krāsā uz dzeltena fona, no 1959. gada baltā krāsā uz melna fona un trīs [[kirilica]]s burtus, no kuriem pirmie divi bija ''ЛА''. 1980. gadā ieviesa numura zīmes ar melniem cipariem un diviem pēdējiem burtiem ''ЛА'' uz balta fona. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s līdz 1994. gadam turpināja izsniegt PSRS parauga numura zīmes, bet ar četriem cipariem un latīņu alfabēta burtiem LA. No 1994. līdz 2004. gadam izsniedza numura zīmes ar Latvijas karoga zīmi un burtiem LV kreisajā pusē, bet labajā pusē ar diviem [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtiem (izņemot O, I, Q, W, X, Y) un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999. Tā kā vecās numura zīmes netika anulētas, tad tās vēl arvien var tikt lietotas veciem transporta līdzekļiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.olavsplates.com/latvia.html olavsplates.com] {{en ikona}} * [http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm Kennzeichen genau beschrieben mit Bildern dt.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181010164939/http://www.iten-online.ch/kennzeichen/Lettland/lettland.htm |date={{dat|2018|10|10||bez}} }} {{de ikona}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Transportlīdzekļu numura zīmes]] fbf4xyeu2bg707pqc5sjlvk13tqfmtp 0 439708 4536397 4347251 2026-10-15T13:26:43Z Uldis s 26307 4536397 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Sava Vetohins | vārds_orig = ''Савва Ветохин'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 2009 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 9 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Sava Vetohins''' ({{val|ru|Савва Ветохин}}; dzimis {{dat|2009|2|9}}) ir [[Krievija]]s [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2024). == Biogrāfija == [[Maskava]]s šaha skolas audzēknis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vm.ru/news/488344.html |title=Московский школьник Савва Ветохин стал победителем международного шахматного турнира - Вечерняя Москва |access-date={{dat|2019|08|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823060320/https://vm.ru/news/488344.html |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2016. gadā uzvarējis Krievijas kausa izcīņā šahā jauniešu U09 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr271382.aspx?lan=1&art=4 |title=Final cup of Russia-2016 B9 |access-date={{dat|2019|08|23||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231001220108/https://chess-results.com/tnr271382.aspx?lan=1&art=4 }}</ref> 2017. gadā uzvarējis Krievijas jauniešu šaha čempionātā U09 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr283441.aspx?lan=1&art=4 |title=Первенство России 2017 года по шахматам среди мальчиков до 9 лет |access-date={{dat|2019|08|23||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230930103735/https://chess-results.com/tnr283441.aspx?lan=1&art=4 }}</ref> 2017. gadā izcīnījis bronzas medaļu Eiropas jauniešu šaha čempionātā O08 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr296071.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 |title=European Youth Chess Championship 2017 Open U08 |access-date={{dat|2019|08|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180627204720/http://chess-results.com/tnr296071.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2018|06|27||bez}} }}</ref> 2018. gadā uzvarējis Pasaules skolnieku šaha čempionātā U09 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr334476.aspx?lan=1&art=4&flag=30 |title=World School Chess Championship 2018 - U9 |access-date={{dat|2019|08|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190513064346/http://chess-results.com/tnr334476.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2019|05|13||bez}} }}</ref> 2019. gadā [[Bratislava|Bratislavā]] uzvarējis [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] O10 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr459972.aspx?lan=1&art=4&flag=30 European Youth Chess Championships 2019 Open U10]</ref> 2019. gadā Ķīnā uzvarējis Pasaules jauniešu šaha čempionātā O10 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr462956.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 |title=FIDE World Cadet Chess Championships 2019 - U10 Open |access-date={{dat|2019|09|06||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230930103732/https://chess-results.com/tnr462956.aspx?lan=1&art=4&turdet=yes&flag=30 }}</ref> 2025. gada oktobrī Maskavā ierindojies 8. vietā Krievijas šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1263738.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 78 Чемпионат России по шахматам среди мужчин]</ref> 2026. gada oktobrī [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] ierindojies 8. vietā Krievijas šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1495985.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 79 Чемпионат России по шахматам среди мужчин]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2023. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM) nosaukumu, bet gadu vēlāk - lielmeistara (GM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 44144474 | chessgames = 156481 | 365chess = Savva_Vetokhin }} {{DEFAULTSORT:Vetohins, Sava}} [[Kategorija:2009. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] mg2i6j36lxinl3n6x1f4kzgzi130dm6 0 439720 4536387 4367761 2026-10-15T13:16:49Z Uldis s 26307 4536387 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Anna Šuhmane | vārds_orig = ''Анна Александровна Шухман'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 2009 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 6 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Anna Šuhmane''' ({{val|ru|Анна Александровна Шухман}}; dzimusi {{dat|2009|5|6}}) ir [[Krievija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2025). == Biogrāfija == [[Orenburga]]s šaha skolas audzēkne.<ref>[https://oren.aif.ru/sport/orenburzhenka_anna_shuhman_pobedila_na_pervenstve_rossii_po_shahmatam Оренбурженка Анна Шухман победила на Первенстве России по шахматам]</ref> 2016. gadā uzvarējusi Krievijas jauniešu šaha kausa finālā meitenēm U09 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr271389.aspx?lan=1&art=4 Final cup of Russia-2016 G9]</ref> 2017. gadā bijusi otrā Krievijas jauniešu šaha čempionātā meitenēm U09 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr283442.aspx?lan=1&art=4 Первенство России 2017 года по шахматам среди девочек до 9 лет]</ref> 2018. gadā uzvarējusi Orenburgas pilsētas sieviešu šaha čempionātā<ref>[http://chess-results.com/tnr375673.aspx?lan=1&art=4 Чемпионат г. Оренбурга среди женщин - 2018]</ref> un [[Maskava]]s starptautiskā šaha festivāla ''Moscow Open'' H turnīrā meiteņu U09 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr328521.aspx?lan=1&art=4 "Moscow Open-2018" турнир H - Мемориал О.А. Журавского девочки до 9 лет]</ref> 2019. gadā uzvarējusi Krievijas jauniešu šaha čempionātā meitenēm U11 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr432793.aspx?lan=1&art=4 Первенство России 2019 года по шахматам среди девочек до 11 лет]</ref> Pārstāvējusi Krieviju Eiropas un pasaules jauniešu šaha čempionātos. 2018. gadā uzvarējusi Eiropas jauniešu ātrā šaha un šaha ātrspēles čempionātos meiteņu U10 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr361321.aspx?lan=1&art=4 European Youth Rapid Championship - Girls U10]</ref><ref>[http://chess-results.com/tnr361338.aspx?lan=1&art=4 European Youth Blitz Championship - Girls U10]</ref> 2018. gada augustā [[Rīga|Rīgā]] bijusi otrā [[2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] G10 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr367941.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 |title=European Youth Chess Championship G-10 - 2018 |access-date={{dat|2019|08|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180910131701/http://chess-results.com/tnr367941.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 |archivedate={{dat|2018|09|10||bez}} }}</ref> 2019. gada augustā [[Bratislava|Bratislavā]] uzvarējusi [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] G10 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr459978.aspx?lan=1&art=4&flag=30 European Youth Chess Championships 2019 Girls U10]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] ierindojusies 9. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr826762.aspx?lan=11&art=4&turdet=YES Суперфинал 73-го Чемпионата России по шахматам среди женщин]</ref> 2025. gada martā [[Melnkalne]]s pilsētā Petrovacā uzvarējusi Pasaules junioru šaha čempionātā meiteņu U20 grupā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1123045.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE World Junior Chess Championship 2025 - Girls]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojusies 41. vietā "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]</ref> 2025. gada oktobrī Maskavā uzvarējusi Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā. 16 gadu un 6 mēnešu vecumā kļuvusi par otru jaunāko šī turnīra uzvarētāju.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1263737.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 75 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2025. gadā [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] uzvarējusi FIDE izlases sastāvā.<ref>[https://www.chess.com/events/info/2025-fide-womens-world-team-championship World Womens Team Chess Championship 2025]</ref> 2026. gada oktobrī [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] izcīnījusi 4. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1495986.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 76 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2024. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu, bet 2025. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 54180058 | chessgames = 181638 | chesstempo = 414950 | 365chess = Anna_Shukhman}} {{DEFAULTSORT:Šuhmane, Anna}} [[Kategorija:2009. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] i2u2jdvywaj9zn5fnotjk7nxb6sc30m 0 455918 4536406 4417407 2026-10-15T14:03:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536406 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rasma Kaju | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1934 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Aizpute}} | m_dat_alt = | m_gads = 1995 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 18 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ķirurģe | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Rasma Kaju''' (dzimusi '''Treigūte''' {{dat|1934|7|31}} [[Aizpute|Aizputē]], mirusi {{dat|1995|6|18}} [[Rīga|Rīgā]]) bija ārste [[Ķirurgs|ķirurģe]] un ilggadēja [[RSU Liepājas filiāle|Liepājas Medicīnas skolas]] direktore un pasniedzēja. == Dzīvesgājums == Dzimusi kā Rasma Treigūte 1934. gada 31. jūlijā Aizputē. Mācījās [[Aizputes vidusskola|Aizputes vidusskolā]] un [[Aizputes Mūzikas skola|Aizputes Mūzikas skolā]]. Studēja [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūtā]] (1952—1958). Strādāja par ķirurģi [[Liepājas Reģionālā slimnīca|Liepājas pilsētas slimnīcā]] un [[Vecliepājas poliklīnika|Vecliepājas poliklīnikā]]. No 1963. gada līdz 1992. gadam Rasma Kaju bija [[RSU Liepājas filiāle|Liepājas Medicīnas skolas]] direktore,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/izstade-divu-izcilu-vienas-dzimtas-mediku-pieminai/|title=liepaja.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> pasniedza ķirurģiju, [[pacientu aprūpe|slimnieku kopšanu]], vienubrīd pat anatomiju, latīņu valodu u.c. mācību priekšmetus, kuros kāda iemesla dēļ uz laiku trūka pasniedzēja. Dažus mācību priekšmetus, kam ar medicīnu tiešu sakaru nebija, uzaicinājusi pasniegt mācību spēkus no [[RTU Liepāja|Liepājas Pedagoģijas akadēmijas]]. Mirusi {{dat|1995|6|18||bez}} [[Rīga|Rīgā]], bet apglabāta [[Misiņkalna kapi|Misiņkalna kapos]] Aizputē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/pirms-20-gadiem-mirusi-kirurge-pasniedzeja-rasma-kaju/|title=irliepaja.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Komponists Māris Lasmanis 2020. gada vasarā sacerēja skaņdarbu klavierēm ar saksofonu Rasmas Kaju piemiņai. Tā nosaukums — "Sieviete un roze". == Privātā dzīve == Bija precējusies ar Ilo Kaju, viņiem bija divi dēli: sporta skolotājs Andris Kaju un ķirurgs [[Olevs Kaju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vardnica.aizpute.lv/22-personas-k/264-kaju-rasma|title=vardnica.aizpute.lv|last=|first=|access-date=|date=}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kaju, Rasma}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aizputē dzimušie]] [[Kategorija:1995. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] a73jg3gqibupqhfvx7dr3mlv6z8fnkr 0 464869 4536575 4532254 2026-10-16T08:35:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536575 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFE436 | bg_color = #00008B | nos = Telavivas "Maccabi" | logo_links = Maccabi Tel-Aviv FC logo.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Moadon Kaduregel Maccabi Tel Aviv'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Izraēla|Telaviva}} | dib = 1906 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = ''Bloomfield'' stadions | ietilp = 29 400 | īpašn = {{flaga|Kanāda}} Mičels Goldhārs | tren = {{flaga|Skotija}} Kenijs Millers | līga = [[Izraēlas Premjerlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta | mediji = {{URL|http://www.maccabi-tlv.co.il/}} | pattern_la1 = _maccabitlv2425h | pattern_b1 = _maccabitlv2425h | pattern_ra1 = _maccabitlv2425h | pattern_sh1 = _whitesides | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFff | body1 = FFFA00 | rightarm1 = FFFFff | shorts1 = FFFA00 | socks1 = FFFA00 | pattern_ra2 = _mta2425A | pattern_b2 = _mta2425A | pattern_la2 = _mta2425A | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | rightarm2 = 000088 | body2 = 000088 | leftarm2 = 000088 | shorts2 = 000088 | socks2 = 000088 | pattern_ra3 = _mta2425t | pattern_b3 = _mta2425t | pattern_la3 = _mta2425t | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | rightarm3 = | body3 = | leftarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''Telavivas "Maccabi"''' ir profesionāls [[Izraēla]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Telaviva]]s. Dibināts 1906. gadā, pašlaik spēlē [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas Premjerlīgā]]. Tas ir titulētākais Izraēlas klubs. Kluba futbolisti ir 26 reizes izcīnījuši Izraēlas čempiontitulu, vietējam čempiontitulam tiek pielīdzīnāta arī uzvara Telavivas apgabala čempionātā 1939. gadā. Komanda ir arī 25 reizes uzvarējusi [[Izraēlas kauss futbolā|Izraēlas kausa]] izcīņā. Kluba panākumu vidū ir arī deviņi Izraēlas superkausi un deviņi Toto kausi. 2004.—2005. gada sezonā pirmo reizi iekļuva [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīrā. Telavivas "Maccabi" ir vienīgais Izraēlas klubs, kas nav izkritis no valsts augstākās līgas. Mājas spēles aizvada ''Bloomfield'' stadionā, kura ietilpība ir 29&nbsp;400 vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://stadiumdb.com/designs/isr/new_bloomfield_stadium |title=New Bloomfield |language=en |website=stadiumdb.com |accessdate={{dat|2020|8|9||bez}}}}</ref> Klubā ir spēlējis Latvijas futbolists [[Andrejs Prohorenkovs]]. == Sasniegumi == * '''Izraēlas čempionāts''' (tagad — '''[[Izraēlas Premjerlīga]]''') ** Čempioni (26): 1935–36, 1936–37, 1939, 1941–42, 1946–47, 1949–50, 1951–52, 1953–54, 1955–56, 1957–58, 1966–68, 1969–70, 1971–72, 1976–77, 1978–79, 1991–92, 1994–95, 1995–96, 2002–03, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2018–19, 2019–20, 2023–24, 2024–25 ** Vicečempioni (13): 1954–55, 1959–60, 1965–66, 1968–69, 1973–74, 1992–93, 1993–94, 1998–99, 2003–04, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2020–21 * '''Telavivas apgabala čempionāts''' ** Čempioni (1): 1939 * '''[[Izraēlas kauss futbolā|Izraēlas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesi/isracuphist.html |title=Israel - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|9||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (25): 1929, 1930, 1933, 1941, 1946, 1947, 1953–54, 1954–55, 1957–58, 1958–59, 1963–64, 1964–65, 1966–67, 1969–70, 1976–77, 1986–87, 1987–88, 1993–94, 1995–96, 2000–01, 2001–02, 2004–05, 2014–15, 2020–21, 2025–26 ** Finālisti (13): 1934, 1938, 1940, 1951–52, 1961–62, 1975–76, 1978–79, 1982–83, 1991–92, 1992–93, 1996–97, 2015–16, 2016–17 * '''Izraēlas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesi/israsupcuphist.html |title=Israel - List of 'Champions of Champions' (Super Cup) Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|9||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 1965 (dalīts ar ''Hakoah Ramat Gan''), 1968, 1977, 1979, 1988, 2019, 2020, 2024, 2026 ** Finālisti (4): 1970, 2015, 2021, 2025 * '''Toto kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesi/isratotocuphist.html |title=Israel - List of Toto Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|9||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 1992–93, 1998–99, 2008–09, 2014–15, 2017–18, 2018–19, 2020–21, 2023–24, 2024–25 ** Finālisti (4): 1991–92, 1994–95, 1997–98, 2019–20 * '''''Lilian'' kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesi/israleaguecuphist.html |title=Israel - List of League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|9||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1985–86, 1986–87 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011.–2012.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2012.html|title=Israel 2011/12|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2012.–2013.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2013.html|title=Israel 2012/13|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2014.html|title=Israel 2013/14|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2015.html|title=Israel 2014/15|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2016.html|title=Israel 2015/16|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2017.html|title=Israel 2016/17|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2018.html|title=Israel 2017/18|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2019.html|title=Israel 2018/19|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2020.html|title=Israel 2019/20|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2021.html|title=Israel 2020/21|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2022.html|title=Israel 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2023.html|title=Israel 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2023.–2024.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2024.html|title=Israel 2023/24|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2024.–2025.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2025.html|title=Israel 2024/25|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2025.–2026.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2026.html|title=Israel 2025/26|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2026.–2027.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2027.html|title=Israel 2026/27|website=www.rsssf.org}} {{Novecojusi saite}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{he ikona}} {{en ikona}} * [https://www.soccerway.com/team/maccabi-tel-aviv/req5XE5Q/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/maccabi-tel-aviv/startseite/verein/119/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Izraēla-aizmetnis}} [[Kategorija:Izraēlas futbola klubi]] [[Kategorija:Telavivas "Maccabi"]] 3nke1uu01cyiw3d83jy2b54iz9qm4tq 0 469842 4536572 4061631 2026-10-16T08:14:27Z Edis 27633 4536572 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ELKO grupa | logo = ELKO-logo 140px.png | type = [[akciju sabiedrība]] | foundation = 1993 | location = [[Rīga]], [[Latvija]] | key_people = Egons Mednis (uzņēmuma prezidents), Svens Dinsdorfs (valdes loceklis) | industry = IT produktu un risinājumu izplatīšana | products = [[datortehnika]], [[programmatūra]], [[sadzīves tehnika]] | revenue = {{profit}} {{€|1682 miljoni}} (2019) | num_employees = 1500 | homepage = {{URL|https://www.elko.lv}} }} '''AS ELKO Grupa''' ir Latvijā dibināts IT produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs. Uzņēmumam ir plašs pārstāvniecību tīkls [[Eiropa|Eiropā]] un [[Centrālāzija|Centrālāzijā]].<ref>https://www.elko.lv/par-mums</ref> Grupa pārstāvēta 31 valstī, tai skaitā ar filiālēm 16 valstīs — [[Latvija|Latvijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Somija|Somijā]], [[Islande|Islandē]], [[Krievija|Krievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]], [[Slovākija|Slovākijā]], [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], [[Melnkalne|Melnkalnē]] un [[Kazahstāna|Kazahstānā]]. ELKO Grupa mātes kompānija atrodas Rīgā, Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://company.lursoft.lv/elko-grupa/40003129564|title=Lursoft}}</ref> == Vēsture == ELKO Grupa dibināta 1993. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51108023|title='Elko grupas' konsolidētais apgrozījums pērn pieaudzis līdz 1,5 miljardiem eiro|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-10-31|date=2019-05-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} [[Kategorija:Latvijas zīmoli]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 1ul5koo0amp83z2fzha1jb08xvrx7k4 0 470792 4536598 4516734 2026-10-16T09:56:37Z Biafra 13794 /* Trenera karjera */ atj. 4536598 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Māris Gulbis | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|10|4}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 201 [[centimetrs|cm]] | svars = 101 [[Kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]]/[[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2000 | kar_beig = 2026 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[RSU/VEF]] | numurs = | amats = galvenais treneris | līga = [[Nacionālā Basketbola līga|NBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2000–2001 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Lainers]] | kl_sez 2 = 2001–2005 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons Kvartāls]] | kl_sez 3 = 2005–2006 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 4 = 2006–2007 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons Kvartāls]] | kl_sez 5 = 2007–2009 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 6 = 2009–2010 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Zemgale]] | kl_sez 7 = 2010 | klubs 7 = {{flaga|Lietuva}} ''[[BC Šiaulia]]'' | kl_sez 8 = 2010–2011 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 9 = 2011–2012 | klubs 9 = {{flaga|Portugāle}} [[Gimarainšas "Vitória" (basketbols)|Gimarainšas "Vitória"]] | kl_sez 10 = 2012–2013| klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons Kvartāls]] | kl_sez 11 = 2013–2021| klubs 11 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 12 = 2021–2026 | klubs 12 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2020 | taut 1 = {{bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[BBL]] čempions <small>(2013)</small> * 3× [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions <small>(2019, 2022, 2025)</small> * 6× [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions <small>([[2013.—2014. gada LBL sezona|2014]], [[2017.—2018. gada LBL sezona|2018]], [[2021.—2022. gada LBL sezona|2022]]—[[2024.—2025. gada LBL sezona|2025]])</small> * 4× [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs <small>(2022—2025)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Māris Gulbis''' (dzimis {{dat|1985|10|4}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais latviešu [[basketbolists]], pēc spēlētāja karjeras beigām — basketbola [[treneris]]. Spēlēja [[vieglais uzbrucējs|vieglā]] un [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijās, pārstāvējis vadošos [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubus [[VEF Rīga]] un [[BK Ventspils]]. Seškārtējs LBL čempions un trīskārtējs Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas čempions. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2025. gadā apstiprināts par VEF fārmkluba [[RSU/VEF]] galveno treneri. M. Gulbja jaunākais brālis [[Mārtiņš Gulbis]] arī ir spēlējis basketbolu, bet ātri izvēlējies kļūt par [[treneris|treneri]], bijis [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlases]] un [[VEF Rīga]] galvenais treneris. Sportisti ir arī abu brāļu vecāki: tēvs spēlējis basketbolu, bet māte [[Anita Gulbe]] bijusi [[volejboliste]], pārstāvējusi PSRS izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/jaunakais-treneris-lbl-vesture-martins-gulbis-vairak-jatic-sev.a185418/|title=Jaunākais treneris LBL vēsturē Mārtiņš Gulbis: Vairāk jātic sev|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-01|language=lv}}</ref> == Karjera == Karjeras laikā M. Gulbis ir pārstāvējis daudzus LBL klubus, spēlējis arī [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Portugāle|Portugālē]]. 2014. un 2018. gadā kopā ar [[BK Ventspils]] kļuva par Latvijas čempionu, bet 2013. gadā uzvarēja [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas Basketbola līgā]]. BK Ventspils sastāvā M. Gulbis bija viens no komandas līderiem, bijis arī tās kapteinis. [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas līgas sezonas]] sākumā saņēma oktobra mēneša labākā spēlētāja balvu (šajā laika posmā guva vidēji 29,4 punktus spēlē).<ref>[https://sports.tvnet.lv/7105766/gulbis-atzits-par-libl-oktobra-menesa-labako-speletaju Gulbis atzīts par LIBL oktobra mēneša labāko spēlētāju] TVnet</ref> 2021. gada vasarā M. Gulbis pievienojās Latvijas čempionvienībai [[VEF Rīga]], kurā bija spēlējis vienu sezonu pirms vairāk nekā 10 gadiem. Arī VEF sastāvā kļuvis gan par [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s, gan LBL čempionu. M. Gulbis ir spēlējis Latvijas U-20 izlasē, taču ilgstoši netika pārstāvējis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasi]]. 2020. gadā viņam izdevās piedzīvot debiju izlases sastāvā, pirmo spēli [[2021. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2021. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas basketbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] aizvadot 34 gadu vecumā.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/maris-gulbis-ar-bulgariem-mus-gaida-smaga-spele-lidz-pedejam-minutem-14236327 Māris Gulbis: Ar bulgāriem mūs gaida smaga spēle līdz pēdējām minūtēm] Diena</ref> 2026. gada martā M. Gulbis tika pieteikts [[VEF Rīga]] sastāvā un līdz sezonas beigām atgriezās laukumā spēlētāja statusā. === Trenera karjera === Uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsies trenera darbam un 2025. gada vasarā tika apstiprināts par VEF fārmkluba [[RSU/VEF]] galveno treneri. Kopā ar komandu kļuva par 2026. gada Nacionālās basketbola līgas čempionu. 2026. gada vasarā M. Gulbis bija Latvijas U-20 izlases galvenā trenera [[Ainars Zvirgzdiņš|Ainara Zvigzdiņa]] asistents. 2027. gadā viņš būs Latvijas U-20 izlases galvenais treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://u20v.basket.lv/apstiprinati-latvijas-jaunatnes-izlasu-galvenie-treneri-2027-gada-sezonai/|title=Apstiprināti Latvijas jaunatnes izlašu galvenie treneri 2027. gada sezonai|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=u20v|access-date=2026-10-16|date=2026-10-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Ventspils 2013 BBL}} {{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list= {{VEF 2025}} {{VEF 2024}} {{VEF 2023}} {{VEF 2022}} {{Ventspils 2018}} {{Ventspils 2014 LBL}} }} {{Latvija vir basket 2005 U-20}} {{DEFAULTSORT:Gulbis, Māris}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] i2azphb9ydag6an75n3qtfvla6w0l08 0 475196 4536466 4515005 2026-10-15T19:54:48Z ZANDMANIS 91184 /* Biogrāfija */ 4536466 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Maiks Pompeo | vārds_orģ = ''Mike Pompeo'' | attēls = Mike_Pompeo_official_photo.jpg | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | mazs_att = | amats = [[ASV valsts sekretārs]] | term_sākums = {{dat|2018|4|26|N}} | term_beigas = {{dat|2021|1|20|N}} | viceprezidents = [[Maiks Penss]] | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Donalds Tramps]] | premjers = | priekštecis = [[Rekss Tilersons]] | pēctecis = [[Entonijs Blinkens]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|12|30}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Orindža}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Hārvarda Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Mike_Pompeo_Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }}'''Maikls Ričards Pompeo''' ({{val|en|Michael Richard Pompeo}}; dzimis {{dat|1963|12|30}}) ir amerikāņu politiķis, uzņēmējs, jurists un diplomāts. Viņš ir [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] biedrs. == Biogrāfija == Pompeo dzimis [[Orindža|Orindžā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. 1986. gadā viņš absolvēja ASV Militāro akadēmiju Vestpointā un pēc tam dienēja [[ASV armija|ASV armijā]], tostarp Rietumvācijā. Pēc militārā dienesta viņš studēja [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātes]] Juridiskajā skolā, kuru absolvēja 1994. gadā. Pēc studijām Pompeo strādāja par juristu, bet vēlāk iesaistījās uzņēmējdarbībā [[Kanzasa|Kanzasā]]. 2010. gadā viņš tika ievēlēts [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Pārstāvju palātā]]. No {{dat|2011|1|3|Ģ}} līdz {{dat|2017|1|23|D}} viņš bija ASV Pārstāvju palātas loceklis no Kanzasas štata 4. kongresa apgabala. Kongresā Pompeo darbojās vairākās komitejās, tostarp Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejā, un kļuva pazīstams ar stingru nostāju nacionālās drošības un ārpolitikas jautājumos. 2017. gada janvārī prezidents [[Donalds Tramps]] iecēla Pompeo par [[Centrālās izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] (CIP) [[Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors|direktoru]]. Šo amatu viņš ieņēma līdz 2018. gada aprīlim. Pompeo vadības laikā CIP darbībā būtiska uzmanība tika pievērsta [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejai]], [[Irāna|Irānai]], starptautiskajam terorismam un Krievijas darbībām. 2018. gada martā Tramps izvirzīja Pompeo [[ASV valsts sekretārs|ASV valsts sekretāra]] amatam pēc [[Rekss Tilersons|Reksa Tilersona]] atlaišanas. [[ASV Senāts]] viņa kandidatūru apstiprināja 2018. gada 26. aprīlī. No {{dat|2018|4|26|Ģ}} līdz {{dat|2021|1|20|D}} Pompeo bija 70. ASV valsts sekretārs. Valsts sekretāra amatā Pompeo bija viens no nozīmīgākajiem Trampa administrācijas ārpolitikas veidotājiem. Viņš atbalstīja stingrāku politiku pret [[Irāna|Irānu]], [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Krievija|Krieviju]], kā arī piedalījās sarunās ar Ziemeļkoreju par tās kodolprogrammu. Pompeo atbalstīja ASV izstāšanos no Irānas kodolvienošanās un sankciju pastiprināšanu pret Irānu. Viņa darbības laikā ASV administrācija veicināja diplomātisko attiecību normalizēšanu starp [[Izraēla|Izraēlu]] un vairākām arābu valstīm. 2020. gadā tika noslēgtas tā dēvētās [[Ābrahāma vienošanās]], ar kurām diplomātiskās attiecības ar Izraēlu normalizēja [[Apvienotie Arābu Emirāti]], [[Bahreina]] un vēlāk arī vairākas citas valstis. Pompeo bija arī viens no redzamākajiem Trampa administrācijas pārstāvjiem attiecībās ar Ķīnu. Viņš vairākkārt kritizēja Ķīnas valdības politiku [[Honkonga|Honkongā]], [[Siņdzjana|Siņdzjanā]] un [[Dienvidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūrā]], kā arī aicināja ASV sabiedrotos ierobežot Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumu ietekmi. Pēc [[Džo Baidens|Džo Baidena]] stāšanās prezidenta amatā 2021. gada 20. janvārī Pompeo atstāja valsts sekretāra amatu. Viņa pēctecis bija [[Entonijs Blinkens]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{ASV-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pompeo, Maiks}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV valsts sekretāri]] [[Kategorija:ASV politiķi]] 57s7dtykh6fi9vdb5qxlyhsdmxbezvt 0 484629 4536559 4495731 2026-10-16T06:51:34Z ZANDMANIS 91184 4536559 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|10|1}} | birth_place = | caps1 = 83 | caption = Grīnvuds 2026. gadā | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Bredforda}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] | goals1 = 22 | height = 181<ref>{{Cite web|url=https://www.premierleague.com/players/25266/Mason-Greenwood/overview|title=Mason Greenwood Marseille Forward, Profile & Stats &#124; Premier League|website=www.premierleague.com}}</ref> | image = Mason Greenwood Fenerbahçe 20260717 (1) (cropped).jpg | nationalcaps1 = 1 | nationalcaps2 = 6 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 4 | nationalcaps5 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21 | nationalteam5 = {{fb|ENG}} | nationalyears1 = 2015 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears3 = 2018 | nationalyears4 = 2019 | nationalyears5 = 2020 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|SK|bez}} | name = | playername = Meisons Grīnvuds | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2018—2024 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | years2 = 2023—2024 | caps2 = 33 | goals2 = 8 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | years3 = 2024—2026 | caps3 = 66 | goals3 = 37 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] | years4 = 2026— | caps4 = 7 | goals4 = 4 }} '''Meisons Vils Džons Grīnvuds''' ({{Val|en|Mason Will John Greenwood}}; dzimis {{Dat|2001|10|1}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]]. Kopš 2026. gada Grīnvuds pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas "Fenerbahçe"]]. 2022. gada janvārī Grīnvuds tika aizturēts aizdomās par sievietes izvarošanu un uzbrukumu, bet dažas dienas vēlāk par seksuālu vardarbību un draudiem nogalināt.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/uk-news/2022/feb/01/man-utd-footballer-mason-greenwood-further-arrested-over-sexual-assault|title=Man United’s Mason Greenwood further arrested on suspicion of sexual assault and threats to kill|work=The Guardian|access-date=2023-09-02|date=2022-02-01|last=Halliday|first=Josh|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Kopš tā brīža Grīnvuds nav trenējies ne ''Manchester United'', ne Anglijas izlases rindās. 2023. gada februāri visas apsūdzības pret viņu tika atceltas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/news/greater-manchester-news/manchester-united-footballer-mason-greenwood-26140868|title=Manchester United footballer Mason Greenwood has charges against him dropped|last=Blosse|first=Benjamin|website=Manchester Evening News|access-date=2023-09-02|date=2023-02-02|language=en}}</ref> 2023. gada augustā ''Manchester United'' paziņoja, ka Grīnvuds komandu pametīs. ''Manchester United'' sastāvā debitēja {{Dat|2019|3|6||bez}} [[UEFA Čempionu līga]]s astotdaļfināla atbildes spēlē pret [[Francija]]s klubu ''[[Paris Saint-Germain]]''. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[UEFA Eiropas līga]] finālists: [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—21]]<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/57224112|title=Villarreal 1-1 Manchester United (11-10 on pens): David de Gea spot kick saved in epic Europa League final shootout|date=2021. gada 25. maijs|via=www.bbc.com}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Grīnvuds, Meisons}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rietumjorkšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] 5a3cptyok9s81k8cdkrvxtn6anm6w17 0 496540 4536582 3755359 2026-10-16T09:12:04Z Meistars Joda 781 4536582 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1921|7|17}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{mdv|2008|7|11|1921|7|17}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = futbolists, treneris | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vadims Ulbergs''' (dzimis {{dat|1921|7|17}}, miris {{dat|2008|7|11}}) bija [[Latvija|latviešu]] [[futbols|futbolists]], treneris un futbola funkcionārs. == Biogrāfija == V. Ulberga pirmā sporta izvēle bija [[basketbols]], bet drīz vien viņš pievienojās populārākajam pirmskara Latvijas futbola klubam [[Rīgas Futbolklubs|Rīgas FK]]. Vispirms viņš spēlēja junioru izlasē, bet tikai 17 gadu vecumā debitēja [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Tolaik RFK bija ļoti spēcīgs sastāvs, kurā ietilpa [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases futbolisti]] [[Ēriks Pētersons]], Sergejs Maģers, [[Fricis Kaņeps]] un citi. Līdz ar to Ulbergs parasti dabūja spēlēt tikai tad, ja bija savainots kāds no pamatsastāva spēlētājiem. Rīgas FK Ulbergs noturējās līdz 1942. gadam, tad, lai netiktu iesaukts vācu armijā, ķērās pie dzelzceļa darba un pievienojās jaundibinātajam futbola klubam Daugavieši. 1944. gadā Ulbergs tika arestēts, jo kāds viņa draugs Ērika Pētersona dzimšanas dienas svinībās restorānā izteica piezīmi par [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]]. Pēc kāda laika viņam izdevās aizbēgt un, slēpjoties mežā, viņš sagaidīja kara beigas. Pēc kara Ulbergs pievienojās [[FK Dinamo Rīga]], taču traumas dēļ drīz vien no spēlēšanas pārgāja uz trenera darbu. Ilgus gadus strādājis Daugavas sporta skolā, bet 60. gados viņam piedāvāja strādāt [[FK Daugava Rīga (1944)|FK Daugava Rīga]] senioru komandā. Ulbergs strādāja Daugavā gan par treneri, gan vadošos amatos līdz kluba darbības beigām 1990. gadu sākumā. Vēlāk bijis [[Jānis Gilis|Jāņa Giļa]] asistents Latvijas futbola izlasē,<ref>Miķelis Rubenis. History of football in Latvia, 2002.</ref> kā arī bija atjaunotās [[Latvijas Futbola federācija]]s un republikas Treneru padomes priekšsēdētājs. V. Ulbergs apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] par nopelniem Latvijas valsts labā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ulbergs, Vadims}} [[Kategorija:PSRS futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas sportisti]] [[Kategorija:Latvijas treneri]] [[Kategorija:Latvijas futbola treneri]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:1921. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmju saņēmēji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] ac7p396p39vsfznyngorj840ib1rndx 0 496620 4536396 4347248 2026-10-15T13:25:24Z Uldis s 26307 4536396 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Pāvels Ponkratovs | vārds_orig = ''Павел Андреевич Понкратов'' | attēls = Pavel Ponkratov Rilton Cup 2009.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Pāvels Ponkratovs 2009. gadā | dz_gads = 1988 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Čeļabinska|td=Krievija}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Pāvels Ponkratovs''' ({{val|ru|Павел Андреевич Понкратов}}; dzimis {{dat|1988|7|15}} [[Čeļabinska|Čeļabinskā]]) ir [[Krievija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2010). == Biogrāfija == Daudzkārtējais Krievijas jauniešu un junioru šaha čempionātu dalībnieks. 2008. gadā izcīnījis bronzas medaļu Krievijas junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā. Pārstāvējis Krieviju Pasaules un [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātos]] dažādās vecuma grupās. 2003. gadā Krievijas izlases sastāvā izcīnījis individuālo zelta medaļu Pasaules jauniešu šaha olimpiādē U16 vecuma grupā.<ref>[http://www.olimpbase.org/playerswy/w8sci2wg.html OlimpBase :: World Youth U16 Chess Olympiads :: Pavel Ponkratov]</ref> Daudzu starptautisko šaha turnīru uzvarētājs, tajā skaitā ''Ciudad de Leon'' (2020),<ref>[https://www.chess.com/news/view/pavel-ponkratov-wins-international-chess-open-ciudad-de-leon Russian GM Pavel Ponkratov Wins International Chess Open "Ciudad de Leon"]</ref> ''Chennai Open'' (2021),<ref>[https://www.newindianexpress.com/sport/other/2020/jan/26/pavel-prevails-in-eight-way-tie-in-chennai-open-2094605.html Pavel prevails in eight-way tie in Chennai Open]</ref> Čeļabinskas ''Variant A'' turnīru (2021).<ref>[https://www.panaynews.net/ponkratov-is-2021-chelyabinskiy-variant-a-clear-winner/ Ponkratov is 2021 Chelyabinskiy Variant A clear winner]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] izcīnījis 3. vietu Krievijas vīriešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr826761.aspx?lan=11&art=4 Суперфинал 76-го Чемпионата России по шахматам среди мужчин]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 32. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2024. gada augustā [[Barnaula|Barnaulā]] ierindojies 12. vietā Krievijas vīriešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr987641.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES 77 Чемпионат России по шахматам среди мужчин]</ref> 2025. gada oktobrī Maskavā ierindojies 6. vietā Krievijas šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1263738.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 78 Чемпионат России по шахматам среди мужчин]</ref> 2026. gada oktobrī [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] izcīnījis 4. vietu Krievijas šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1495985.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 79 Чемпионат России по шахматам среди мужчин]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2006. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2010. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 4157800 | chessgames = 50222 | 365chess = Pavel_Ponkratov }} {{DEFAULTSORT:Ponkratovs, Pāvels}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čeļabinskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] n9nrk6ly1jnkt799ih9tcqamupz2m55 0 496777 4536395 3501746 2026-10-15T13:23:20Z Uldis s 26307 4536395 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Davids Paravjans | vārds_orig = ''Давид Артурович Паравян'' | attēls = David Paravyan.png | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Davids Paravjans 2020. gadā | dz_gads = 1998 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Krievija|Maskava}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Davids Paravjans''' ({{val|ru|Давид Артурович Паравян}}; dzimis {{dat|1998|3|8}} [[Maskava|Maskavā]]) ir [[armēņi|armēņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2017). == Biogrāfija == 2012. gadā uzvarējis Krievijas jauniešu šaha čempionātā U14 vecuma grupā. 2014. gadā Krievijas izlases sastāvā izcīnījis sudraba medaļu komandu vērtējumā Pasaules jauniešu šaha olimpiādē U16 vecuma grupā.<ref>[https://www.olimpbase.org/playerswy/eouii66f.html OlimpBase :: World Youth U16 Chess Olympiads :: David Paravian]</ref> 2015. gadā izcīnījis 2. vietu Maskavas pilsētas šaha čempionātā. Daudzu starptautisko šaha turnīru laureāts, tajā skaitā izcīnījis 2. vietu [[Mihails Čigorins|Mihaila Čigorina]] memoriālā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] (2017),<ref>[http://chess-results.com/tnr306753.aspx?lan=1&art=4 Chess-Results Server Chess-results.com - M.Chigorin Memorial 2017]</ref> uzvarējis [[Gibraltāra]]s šaha turnīrā (2020).<ref>[https://ruchess.ru/news/all/david_paravyan_pobeditel_glavnogo_turnira_festivalya_v_gibraltare_/ Давид Паравян - победитель главного турнира фестиваля в Гибралтаре]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 102. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]</ref> 2026. gada oktobrī [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] izcīnījis bronzas medaļu Krievijas šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1495985.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 79 Чемпионат России по шахматам среди мужчин]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2013. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM),<ref>[https://old.fide.com/component/content/article/1-fide-news/7488-list-of-titles-approved-by-the-84th-fide-congress-in-tallinn-estonia.html "List of titles approved by the 84th FIDE Congress in Tallinn, Estonia"]</ref> bet 2017. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.<ref>[https://old.fide.com/component/content/article/1-fide-news/10450-list-of-titles-approved-by-the-executive-board-in-antalya-turkey.html "List of titles approved by the Executive Board in Antalya, Turkey"]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 4194985 | chessgames = 118119 | 365chess = David_Paravyan }} {{DEFAULTSORT:Paravjans, Davids}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] qg1drtlwujvxmgko6f50uwcb5vx2nca 0 496781 4536384 4379745 2026-10-15T13:14:44Z Uldis s 26307 4536384 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Leja Garifullina | vārds_orig = ''Лея Гарифуллина'' | attēls = LeyaGarifullina23.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 2004 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|Krievija|Jekaterinburga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Leja Garifullina''' ({{val|ru|Лея Рафисовна Гарифуллина}}; dzimusi {{dat|2004|11|5}} [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]]<ref>[https://chesswood.ru/biography/leya-garifullina.html Лея Гарифуллина — восходящая звезда из Екатеринбурга]</ref>) ir [[tatāri|tatāru]] izcelsmes [[Krievija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2020). == Biogrāfija == Pārstāvējusi Krieviju [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas]] un Pasaules jauniešu šaha čempionātos, kuros labāko rezultātu sasniegusi 2019. gadā, kad uzvarējusi Pasaules jauniešu šaha čempionātā meitenēm U16 vecuma grupā.<ref>[http://www.brasilbase.pro.br/w16g2019.htm Mumbai 2019 - 37° World Championship u16 (girls)]</ref> 2020. gada decembrī [[Maskava|Maskavā]] dalījusi 3.-6. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal20 Суперфинал чемпионата России. Москва]</ref> 2021. gada jūlijā piedalījusies FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas, kurā 3. kārtā zaudējusi [[Poļina Šuvalova|Poļinai Šuvalovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chess24.com/en/read/news/fide-world-cup-2-2-krasenkow-shocks-alekseenko |title=FIDE World Cup 2.2: Krasenkow shocks Alekseenko |access-date={{dat|2021|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230507154712/https://chess24.com/en/read/news/fide-world-cup-2-2-krasenkow-shocks-alekseenko }}</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 33. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2022. gada septembrī [[Čeboksari|Čeboksaros]] dalījusi 7.-10. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal22 Суперфинал чемпионата России. Чебоксары. 2022]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] izcīnījusi 5. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr826762.aspx?lan=11&art=4&turdet=YES Суперфинал 73-го Чемпионата России по шахматам среди женщин]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] izcīnījusi 5. vietu "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&art=4&flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]</ref> 2024. gada augustā [[Barnaula|Barnaulā]] izcīnījusi 5. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr987640.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES 74 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2025. gada maijā [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotos Arābu Emirātos]] izcīnījusi 9. vietu Āzijas šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr1174206.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Asian Individual Women's Blitz Chess Championships 2025]</ref> 2025. gada maijā ierindojusies 11. vietā [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionātā šahā sievietēm]].<ref>[https://chess-results.com/tnr1162721.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Asian Individual Women's Chess Championships 2025]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojusies 21. vietā "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]</ref> 2025. gada oktobrī Maskavā izcīnījusi 2. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1263737.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 75 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2025. gadā [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] uzvarējusi FIDE izlases sastāvā.<ref>[https://www.chess.com/events/info/2025-fide-womens-world-team-championship World Womens Team Chess Championship 2025]</ref> 2026. gada oktobrī [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]] uzvarējusi Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1495986.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&SNode=S0 76 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2019. gadā viņai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2020. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 34127035 | chessgames = 153661 | 365chess = Leya_Garifullina }} {{DEFAULTSORT:Garifullina, Leja}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sverdlovskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] 8jt44gy766doqx4ubifdpqvhmuhbgdc 1 501924 4536550 3542817 2026-10-16T06:08:35Z Zummis 1305 /* */ Atbilde 4536550 wikitext text/x-wiki Pēc franču izrunas ([sɛt]), kā arī LPE un franču atveides norādījumiem latviski ir '''Seta'''. Sēte ir lielajā atlantā, taču neredzu tam pamatu. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 22.09 (EET) :Piekrītu par īso “e”. [[Dalībnieks:Zummis|Zummis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zummis|diskusija]]) 2026. gada 16. oktobris, plkst. 09.08 (EEST) c3dxsnpg2azyaj1nwf1zvjazhk3nfhr 0 502303 4536621 4532926 2026-10-16T11:34:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536621 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada janvāris}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trutorkonsekvensisa | official_name = ''Truth or Consequences'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = T or C | motto = | image_skyline = Main Street (5965276735).jpg | imagesize = | image_caption = Meinstrīta | image_flag = | image_shield = | pushpin_map = ASV#Ņūmeksika | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 33 | latm = 8 | lats = 1 | latNS = N | longd = 107 | longm = 15 | longs = 10 | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{karogs|ASV}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{karogs|Ņūmeksika}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = Sjerra | leader_title = Mērs | leader_name = Amanda Foristera (2022)<ref>[http://www.torcnm.org/departments/city_commission/index.php TORCnm. Members of city commission] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210928205208/http://www.torcnm.org/departments/city_commission/index.php |date={{dat|2021|09|28||bez}} }}. Skarīta 2022.01.28</ref> | area_total_km2 = 72.81 | area_total_sq_mi = | area_land_km2 = | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = | population_footnotes = <ref name="CiDa">[http://www.city-data.com/city/Truth-or-Consequences-New-Mexico.html City Data]</ref> | population_total = 5753 | population_as_of = {{dat|2019|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | timezone = [[MST]] | utc_offset = -7 | timezone_DST = [[MDT]] | utc_offset_DST = -6 | area_code = 575 | website = {{URL|http://www.torcnm.org/}} | footnotes = }} '''Trutorkonsekvensisa''' ({{val|en|Truth or Consequences}}) ir pilsēta [[Ņūmeksika]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Sjerras apgabala administratīvais centrs. Saskaņā ar 2019. gada datiem pilsētā dzīvoja 5753 iedzīvotāju. Caur pilsētu tek [[Riogrande]]s upe, uz kuras blakus pilsētai izveidota Elefantbatas ūdenskrātuve (148 km²). Pilsētā ir oficiāli reģistrēts Amerikas kosmodroms ({{val|en|Spaceport America}}), kurš faktiski atrodas 32 km uz dienvidaustrumiem no pilsētas.<ref>[https://www.spaceportamerica.com/contact/ Spaceport America. Contact us]</ref> No kosmodroma savus startus veic ''[[Virgin Galactic]]'', ''UP Aerospace'' un ''Exos Aerospace''. Līdz 1950. gadam pilsēta saucās '''Hotspringsa''' ({{val|en|Hot Springs}}, "Karstie Avoti"). == Vēsture == Vietējie karstie avoti bija zināmi jau sen, un pirmā peldvieta šeit tika izveidota 1880. gados. 1910. gados tika izstrādāts Riograndes apkaimes apūdeņošanas un attīstības projekts, un 1916. gadā pie karstajiem avotiem tika izveidota Hotspringsas pilsētiņa. 1937. gadā tā kļuva par Sjerras apgabala galvaspilsētu.<ref name="Lund">[https://web.archive.org/web/20090324233954/http://geoheat.oit.edu/bulletin/bull23-4/art5.pdf Lund, John W.; Witcher, James C. (December 2002). "Truth or Consequences, New Mexico— A Spa City"] (PDF). GHC Bulletin.</ref> Šajā laikā pilsētā bija ap 40 peldēm aprīkotu karsto avotu, galvenokārt tie bija domāti pilsētas viesiem. 1950. gada martā Ralfs Edvardss, populārā [[NBC]] radio viktorīnas šova "Patiesība vai sekas" (''Truth or Consequences'') vadītājs, paziņoja, ka pārraidīs šo programmu tās 10. gadadienā no pirmās pilsētas, kas pārdēvēs sevi par godu viņa šovam; Hotspringsa oficiāli nomainīja savu nosaukumu 1950. gada 31. martā, un programma tika pārraidīta no turienes nākamās dienas vakarā.<ref name="Sierra">[https://sierracountynewmexico.info/truth-or-consequences/ "City of Truth or Consequences New Mexico: Hot Springs, Cool Town!"]. Sierra County New Mexico. Retrieved 2019-04-26.</ref> Edvards apmeklēja pilsētu maija pirmajā nedēļas nogalē nākamos gandrīz 50 gadus. Šis pasākums kļuva pazīstams kā "Fiesta" un galu galā iekļāva skaistumkonkursu, parādi un skatuves šovu. Pilsēta joprojām svin Fiestu katru gadu maija pirmajā nedēļas nogalē. Parādē parasti piedalās vietējās amatpersonas. == Klimats == Pilsētā ir vēss tuksneša klimats ([[Kepena klimata klasifikācija|Kepena]] ''BWk'') ar trim galvenajiem gadalaikiem. Vasaras sezona no aprīļa līdz jūnijam ir ļoti sausa un kopumā karsta ar lielām diennakts temperatūras svārstībām, jūlijā dodot vietu musonu sezonai, kas joprojām ir ļoti karsta dienā un ar karstākām naktīm, bet ir daudz mitrāka, ar negaisiem un lietusgāzēm. Ziemas sezonā no oktobra līdz martam ir maigas un saulainas dienas un aukstas līdz ļoti aukstas naktis ar neregulāriem nokrišņiem. Gada vidējais [[nokrišņu daudzums]] — 278 mm. Gada laikā vidēji 88,6 dienas temperatūra ir augstāka par 32,2 °C, 12,9 dienas augstāka par 37,8 °C, un 91,1 naktis nokrītas zem 0 °C. Temperatūra ir noslīdējusi zem 0 °F jeb -17,8 °C tikai divas reizes kopš 1951. gada, 1987. un 2011. gadā, un rekordzemais līmenis bija -21,1 °C 2011. gada 3. februārī. Visaugstākā reģistrētā temperatūra bija 44,4 °C 1994. gada 27. jūnijā. === Karstie avoti === Kopējā karsto avotu izplūde pilsētā ir ap 99 litriem sekundē.<ref name="Lund" /> 2008. gadā pilsētā bija 10 spa centri, pieci no tiem izmantoja brīvi plūstošus ūdeņus, bet pieci tos ieguva no akām. == Iedzīvotāji == Pēc 2019. gada datiem (ASV pieņemtajos statistikas rādītājos), 62,4% pilsētas iedzīvotāju bija baltie, 29,6% — latīņamerikāņi ("Hispanic"), 3,8% — indiāņi, 1,6% — aziāti, 1,0% — jauktas izcelsmes, 0,7% — melnie, 0,2% — citi.<ref name="CiDa" /> Saskaņā ar šo statistiku, vislielākie vidējie ienākumi uz mājsaimniecību pilsētā bija aziātiem un indiāņiem, viszemākie melnajiem un jauktās izcelsmes ļaudīm ar gandrīz trīskāršu starpību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.city-data.com/races/races-Truth-or-Consequences-New-Mexico.html |title=CityData. Races in Truth or Consequences, New Mexico (NM) Detailed Stats |access-date={{dat|2022|01|29||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220129010554/http://www.city-data.com/races/races-Truth-or-Consequences-New-Mexico.html}}</ref> Pilsētas kriminālais reitings, kas bija sācis pasliktināties 2000. gados un 2015. gadā gandrīz divkārt pārsniedza vidējo ASV līmeni, 2019. gadā bija samazinājies apmēram trīskārtīgi.<ref name="CiDa" /> == Attēli == <gallery> Truth or Consequences New Mexico City Hall.jpg|Pilsētas mērija Snowy Las Palomas Fountain (4240757149).jpg|Pie La Palomas karstajiem avotiem Truth or Consequences (19899207631).jpg|Vakars ielās Rio Grande River at Truth or Consequences NM.jpg|Riogrande Street art (31478476108).jpg|Ielu māksla </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.torcnm.org/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņūmeksikas pilsētas]] emrnun14t4w9uz7xhkp8vyjqp4pxhu7 0 504831 4536426 4536065 2026-10-15T16:09:05Z Baisulis 11523 /* 2026. gada gaisa uzbrukumi */ : 4536426 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|[[BRICS]]ː <br> {{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 2026. gada maijā Ukraina uzsāka loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī |archive-date=2022. gada 24. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224125231/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ }}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise 2022. ɡadā]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka (lidosta)|Belbekas]] lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. gada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauga līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apgalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes grīvā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> 10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusgadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā {{sk|456000}} uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija — vairāk nekā 1100, atbalsta vienības — apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. gada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026</ref> 2026. gada septembrī Ukrainas Bruņotie spēki ziņoja par sekmīgu uzbrukuma operāciju ar nosaukumu "Vivaldi", likvidējot Krievijas karaspēka infiltrāciju uz ziemeļiem no [[Limana (Ukraina)|Limanas]]. Operācijas pirmā etapa ietvaros okupanti zaudēja pusotru tūkstoti karavīru, 12 tūkstošus bezpilota lidaparātu un vairākus simtus bruņutehnikas un artilērijas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2026-viena-no-svarigakajam-uzvaram-sogad-ukraina-isteno-sekmigu-pretuzbrukumu-doneckas-apgabala.a663300/ Viena no svarīgākajām uzvarām šogad: Ukraina īsteno sekmīgu pretuzbrukumu Doneckas apgabalā] lsm.lv 15.09.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā nogalināja vismaz 18 civiliedzīvotājus, ap 60 cilvēkus ievainoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Sapfir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2024/12/20/7490022/|title=Ukraine's Security Service identifies Russian general who ordered attack on Kramatorsk that killed Reuters journalist – photo|website=Ukrainska Pravda|access-date=2026-08-02|language=en}}</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, to skaitā arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. gada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīniešu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas gaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[H-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un nogalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "[[Shahed|Geraņ—2]]" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos gāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026</ref> Saskaņā ar ANO datiem, ko izklāstīja organizācijas Drošības padomes sēdē, 2026. gada jūnijā Krievijas uzbrukumu dēļ reģistrēja vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumus, vēl 1816 cilvēkus ievainoja. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie.<ref>[ https://www.lsm.lv/raksts/skatpunkts/18.07.2026-oleksijs-zaricanskis-tiesibas-dot-atbildes-triecienu-ka-taisniguma-bilance.a654997/ Oleksijs Zaričanskis: Tiesības dot atbildes triecienu kā taisnīguma bilance] lsm.lv 18.07.2026</ref> 25. jūlijā Ukrainā izsludināja sēras, lai pieminētu vismaz desmit cilvēkus, kuri iepriekšējā dienā gāja bojā Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā bruņojuma izstādei Kijivas Bučas rajonā. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku ievainoja. Pasākumu rīkoja asociācija "Armada", kurā apvienojušies vairāki no lielākajiem privātajiem dronu tehnoloģiju izstrādātājiem Ukrainā. Uz izstādes norises vietu Krievija raidīja trīs ballistiskās raķetes ''Iskander'', no kurām divas sasniedza mērķi, bet vienu ukraiņi notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.07.2026-ukraina-mekle-atbildigos-pec-krievijas-navejosa-uzbrukuma-brunojuma-izstadei-aiztur-tas-organizatoru.a656301/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainā meklē atbildīgos pēc Krievijas nāvējošā uzbrukuma bruņojuma izstādei; aiztur tās organizatoru] lsm.lv 25.07.2026</ref> 1. augusta naktī Krievija atkārtoti divu dienu laikā uzbruka Kijivai ar apmēram trīs desmitiem ballistisko raķešu, gāja bojā vismaz deviņi cilvēki, bet 23 ievainoja. Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha paziņoja, ka nespējot sasniegt savus mērķus kaujas laukā, Krievija pastiprina gaisa uzbrukumus un teroru pret civiliedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2026-kijiva-aizvadita-elles-nakts-krievijas-triecienos-nogalinati-devini-cilveki.a657128/ Kijivā aizvadīta «elles nakts» — Krievijas triecienos nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 01.08.2026</ref> 5. augusta naktī Krievija veica gaisa triecienus Kijivai un Kijivas apgabalam ar 24 ballistiskajām raķetēm, četrām ''[[Cirkon]]'' un ''[[Oniks]]'' hiperskaņas raķetēm, kā arī 115 droniem, nogalinot 17 un ievainojot vairāk nekā 40 cilvēku. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 98 dronus, bet nespēja notriekt nevienu no raķetēm. Lielākā daļa triecienu bija vērsti pret civilo infrastruktūru: noliktavām, dzelzceļa staciju u. c.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-triecienos-kijivas-apgabala-nogalinati-17-cilveki.a657528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivas apgabalā nogalināti 17 cilvēki] lsm.lv 05.08.2026</ref> 28. augusta vakarā Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas bruņoto spēku munīcijas noliktavai Milas ciematā Kijivas apgabalā nogalināja vismaz 37 un vēl 42 cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2026-desmitiem-nogalinato-pec-krievijas-uzbrukuma-municijas-noliktavai-kijivas-apgabala.a660894/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Desmitiem nogalināto pēc Krievijas uzbrukuma munīcijas noliktavai Kijivas apgabalā] lsm.lv 29.08.2026 </ref> 4. septembrī Krievijas bezpilota lidaparāts trāpīja [[Ukrainas Drošības dienests|Ukrainas Drošības dienesta]] (SBU) galvenajā ēkā Kijivas centrā. SBU pagaidu vadītājs Oleksandrs Poklads trieciena brīdī neatradās savā kabinetā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2026-krievijas-drons-trapijis-ukrainas-drosibas-dienesta-pagaidu-vaditaja-kabineta.a661866/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas drons trāpīja Ukrainas Drošības dienesta pagaidu vadītāja kabinetā] lsm.lv 04.09.2026</ref> 23. septembrī Krievija uz Ukrainu palaida 282 kaujas dronus un ballistiskās raķetes ''Iskander'', kā arī pretkuģu raķetes "Cirkon". Kijivā cieta vairāk nekā 50 civilie objekti, tostarp dzīvojamās ēkas, pasta nodaļas, dzemdību nams, farmācijas rūpnīca ''Darnica'' un tekstilrūpnīca, bojā gāja divi cilvēki, bet astoņus ievainoja. Triecienos Odesai cieta poliklīnika un ģimnāzijas ēka. Harkivas apgabala Stara Hniļicas ciemā Krievijas spārnotā raķete trāpīja dārzeņu noliktavai, kurā tobrīd strādnieki šķiroja dārzeņus, nogalinot septiņus un ievainojot 12 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.09.2026-krievija-uzbruk-ukrainas-medikamentu-razotajiem-partikas-un-degvielas-bazem.a664608/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Krievija uzbrūk Ukrainas medikamentu ražotājiem, pārtikas un degvielas bāzēm] lsm.lv 24.09.2026</ref> 10. oktobrī Krievijas vadāmo aviācijas bumbu triecienos [[Zaporižja]]s daudzstāvu dzīvojamām ēkām nogalināja 15 cilvēkus, ieskaitot trīs bērnus, vēl 16 cilvēkus ievainoja, ieskaitot divus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.10.2026-krievijas-uzbrukuma-zaporizja-nogalinati-15-cilveki.a667002/ Krievijas uzbrukumā Zaporižjā nogalināti 15 cilvēki] lsm.lv 10.10.2026</ref> Naktī uz 14. oktobri Krievija pret Ukrainu raidīja 39 raķetes un 128 kaujas dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt vai neitralizēt tikai četras raķetes un pusi no kaujas droniem. Krievijas raķetes un droni trāpīja 26 elektroapgādes sistēmas objektiem un četriem naftas un gāzes kompleksa objektiem. Ukrainas gaisa spēki laicīgi nesaņēma informāciju par šo raķešu palaišanu, tāpēc gaisa trauksmi ieslēdza ar novēlošanos. Ukrainas prezidents Zelenskis atzina, ka ASV prezidenta administrācija ir brīdinājusi, ka varētu apturēt izlūkinformācijas sniegšanu, ja Ukraina turpinās uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem, parādījās ziņas, ka ''[[Starlink]]'' ierobežojusi darbības ātrumu tās militārajai versijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.10.2026-ukraina-asv-uznemums-spacex-peksni-ierobezojis-satelitinterneta-starlink-atrumu-fronte.a667520/ Ukraina: ASV uzņēmums «SpaceX» pēkšņi ierobežojis satelītinterneta «Starlink» ātrumu frontē] lsm.lv 14.10.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Degošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vagons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apgabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja degšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera degšana naktī uz 15. jūniju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-06 (33).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 6. jūliju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-08-20 (02).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 20. augustu </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220505052433/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ |date={{dat|2022|05|05||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. gada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> [[attēls:Fire at the Moscow Oil Refinery on June 18, 2026 (20260618 132807).jpg|thumb|Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Maskavā]] 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR — Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām ''[[Iskander]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apgādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra ''Unian'' informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> 26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026</ref> Ukraina naktī uz 15. auɡustu ar pašas ražotajām spārnotajām raķetēm "Flamingo" uzbruka Krievijas raķešu ražošanas rūpnīcai [[Samara]]s apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka virs 17 Krievijas reģioniem un okupētās Krimas notriekti 598 ukraiņu lidroboti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2026-ukraina-ar-raketem-flamingo-uzbrukusi-krievijas-rakesu-rupnicai.a659000/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Ukraina ar raķetēm «Flamingo» uzbrukusi Krievijas raķešu rūpnīcai] lsm.lv 15.08.2026</ref> ==== 40 dienu ietekmes operācija ==== Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jūnija beigās paziņoja par 40 dienu ietekmes operācijas sākumu ar mērķi mudināt Krieviju izbeigt karu. 12. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienus [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, kā arī Krievijas vilcienam ar degvielas kravu pie [[Tokmaka]]s Zaporižjas apgabala okupētajā daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-ukraina-devusi-triecienus-naftas-parstrades-rupnicai-krievija-ari-tankkugiem-un-pramjiem-azovas-jura.a654770/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina devusi triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, arī tankkuģiem un prāmjiem Azovas jūrā] lsm.lv 12.07.2026</ref> 3. augustā Krievijas pretgaisa aizsardzība notrieca Ukrainas dronu virs Arhipo-Osipovkas pludmales pie [[Gelendžika]]s. Krievijas puse ziņoja, ka gāja bojā seši cilvēki, tostarp trīs bērni, un aptuveni 40 cilvēki ievainoja, no kuriem 17 hospitalizēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2026-krievijas-notriekts-ukrainas-drons-nonavejis-sesus-cilvekus-pludmale.a657342/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas notriekts Ukrainas drons nonāvējis sešus cilvēkus pludmalē] lsm.lv 03.08.2026</ref> [[attēls:2026-07-18 14.22.37 smoke in Moscow from a fire in the Moscow region after an attack from Ukraine.jpg|thumb|Ukrainas trieciens ''Wildberries'' noliktavai Maskavas apgabalā 2026. gada 18. jūlijā]] 9. auɡusta naktī Ukrainas droni atkārtoti uzbruka Gelendžikai un netālu no Vladimira Putina pils trāpīja pretgaisa aizsardzības kompleksam [[S-400]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2026-ukrainas-droni-netalu-no-putina-pils-trapijusi-pretgaisa-aizsardzibas-kompleksa-pozicijai.a658059/ Ukrainas droni netālu no Putina pils trāpījuši pretgaisa aizsardzības kompleksa pozīcijai] lsm.lv 09.08.2026</ref> 7. augustā Ukrainas Drošības dienests nāca klajā ar paziņojumu, kurā uzskaitīja 40 dienu operācijas laikā paveikto. Operācijas laikā Ukraina veica triecienus vairāk nekā 100 stratēģiskiem objektiem Krievijas teritorijā un okupētajās Ukrainas teritorijās, kā arī vairāk nekā {{sk|21000}} triecienu mērķiem frontē. Par triecienu mērķiem kļuva militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi, aviācijas bāzes, pretgaisa aizsardzības līdzekļi, komandpunkti, Krievijas karaflotes kuģi un "ēnu flotes" tankkuģi, naftas pārstrādes rūpnīcas, kā arī Krievijas transporta un militārās loģistikas objekti. Plaši gaisa triecieni bija vērsti pret tiešsaistes tirgotāja ''Wildberries'' noliktavām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2026-ukrainas-40-dienu-dronu-triecieni-iedragajusi-krievijas-ekonomiku-un-sabiedribas-noskanojumu.a657885/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas 40 dienu dronu triecieni iedragājuši Krievijas ekonomiku un sabiedrības noskaņojumu] lsm.lv 07.08.2026</ref> ===== Dronu triecieni pa ''Wildberries'' un ''Ozon'' noliktavām ===== {{pamatraksts|Uzbrukumi Wildberries noliktavām}} 18. jūlijā Ukraina sāka veikt dronu triecienus pa ''[[Wildberries]]'' noliktavām, kuras izmanto arī Krievijas armijas apgādei. Uzbrukumos cieta vismaz 20 internetveikala noliktavas jeb aptuveni 17%—22% no ''Wildberries'' noliktavu kopējās platības, bet preču krājumiem un infrastruktūrai nodarīja zaudējumus vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2026-medijs-kops-ukraina-sakusi-dronu-triecienus-pret-wildberries-cietusas-20-internetveikala-noliktavas.a657392/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Kopš Ukraina sākusi dronu triecienus pret «Wildberries», cietušas 20 internetveikala noliktavas] lsm.lv 04.08.2026</ref> 2026. ɡada 22. un 23. auɡustā Ukrainas droni uzbruka Krievijas interneta tirdzniecības uzņēmuma "Ozon" loģistikas centriem Samaras apgabalā un Orenburgas pilsētā, bet 24. auɡustā Krasnodaras novadā, Dagestānā, Adigejas Republikā un Stavropoles novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.08.2026-ukrainas-talas-darbibas-sankcijas-skarusas-ari-interneta-veikala-wildberries-konkurentu-ozon.a660033/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas «tālas darbības sankcijas» skārušas arī interneta veikala «Wildberries» konkurentu «Ozon»] lsm.lv 24.08.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> 2026. gada augustā ANO ziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma apstiprināta 16 874 civiliedzīvotāju bojāeja, tomēr nav iespējams apstiprināt upuru skaitu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, pie kam jūlijā nogalināja vismaz 437 civiliedzīvotājus un 2610 ievainoja, kas bija par 30% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 70% vairāk nekā 2025. gada jūlijā.<ref>[ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2026-ano-julija-ukraina-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits-lielakais-kops-2022-gada-maija.a658691/ ANO: Jūlijā Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits – lielākais kopš 2022. gada maija] lsm.lv 13.08.2026</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302134043/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietu ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] 2l33c6jpkfx8un1dzip695g6rmho4zv 0 525817 4536577 4497732 2026-10-16T08:51:04Z Makenzis 56205 4536577 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|24}} | birth_place = | caps1 = 56 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[Argentinos Juniors]] | countryofbirth = {{vieta|Argentīna|Santarosa|2s=Santarosa (Argentīna)}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | goals1 = 8 | height = 176 | image = Alexis Mac Allister Argentina v Egypt 7 July 2026-182.jpg | caption = Aleksiss Makalisters 2026. gadā | nationalgoals1 = 5 | nationalteam1 = {{flaga|Argentīna}} Argentīnas U23 | nationalteam2 = {{fb|ARG}} | nationalcaps2 = 57 | nationalgoals2 = 7 | nationalyears2 = 2019— | nationalyears1 = 2020—2021 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2025|10|11|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|10|11|SK|bez}} | name = | playername = Aleksiss Makalisters | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2019 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | years2 = 2019—2023 | caps2 = 98 | goals2 = 16 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Argentinos Juniors]] | years3 = 2019 | caps3 = 10 | goals3 = 2 | years4 = 2019 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Boca Juniors]] | caps4 = 13 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | years5 = 2023— | caps5 = 83 | goals5 = 10 }}'''Aleksiss Makalisters''' ({{Val|es|Alexis Mac Allister}}; dzimis {{Dat|1998|12|24}}) ir [[Argentīna]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Makalisters pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Liverpool FC|''Liverpool'']]. Savu karjeru sācis Argentīnas komandā ''[[Argentinos Juniors]]''. Nospēlējis arī dažus mačus ''[[Boca Juniors]]'' rindās. [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2019. gadā. Piedalījies [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Argentinos Juniors''' * [[Primera B Nacional]]: 2016—17 '''Boca Juniors''' * [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]]: 2019—20 '''Liverpool''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-grauj-hotspur-un-nodrosina-anglijas-cempionu-titulu/ |title=“Liverpool” grauj “Hotspur” un nodrošina Anglijas čempionu titulu |language= |accessdate={{dat|2025|4|27||bez}} |website=sportazinas.com}}</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]]:2023—24<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l|title=Kapteinis Van Deiks pagarinājumā sniedz "Liverpool" sezonas pirmo trofeju|date=2024. gada 25. febr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> '''Argentīna''' * [[Finalissima]]: 2022 *[[FIFA Pasaules kauss]]:[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{Cite web|url=https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live|title=2022 World Cup final: Argentina 3-3 France (aet, 4-2 on pens) — as it happened|first=Scott|last=Murray|date=2022. gada 18. dec.|via=www.theguardian.com}}</ref>; finālists: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[Copa America]]: [[2024. gada Copa America|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/15072024-ar_vartiem_pagarinajuma_argentina_triumfe|title=Ar Martinesa vārtiem pagarinājumā Argentīna triumfē Copa América|date=2024. gada 15. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Argentīnas futbolists-aizmetnis}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Makalisters, Aleksiss}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas futbolisti]] [[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Lapampas provincē dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Argentinos Juniors spēlētāji]] [[Kategorija:Buenosairesas "Boca Juniors" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] d26fwedvp4kzs6s28mk6tt3e7qs0hse 4536579 4536577 2026-10-16T08:51:37Z Makenzis 56205 4536579 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|24}} | birth_place = | caps1 = 56 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[Argentinos Juniors]] | countryofbirth = {{vieta|Argentīna|Santarosa|2s=Santarosa (Argentīna)}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | goals1 = 8 | height = 176 | image = Alexis Mac Allister Argentina v Egypt 7 July 2026-182.jpg | caption = Aleksiss Makalisters 2026. gadā | nationalgoals1 = 5 | nationalteam1 = {{flaga|Argentīna}} Argentīnas U23 | nationalteam2 = {{fb|ARG}} | nationalcaps2 = 57 | nationalgoals2 = 7 | nationalyears2 = 2019— | nationalyears1 = 2020—2021 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|10|16|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|16|SK|bez}} | name = | playername = Aleksiss Makalisters | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2019 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | years2 = 2019—2023 | caps2 = 98 | goals2 = 16 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Argentinos Juniors]] | years3 = 2019 | caps3 = 10 | goals3 = 2 | years4 = 2019 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Boca Juniors]] | caps4 = 13 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | years5 = 2023— | caps5 = 111 | goals5 = 12 }}'''Aleksiss Makalisters''' ({{Val|es|Alexis Mac Allister}}; dzimis {{Dat|1998|12|24}}) ir [[Argentīna]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Makalisters pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Liverpool FC|''Liverpool'']]. Savu karjeru sācis Argentīnas komandā ''[[Argentinos Juniors]]''. Nospēlējis arī dažus mačus ''[[Boca Juniors]]'' rindās. [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2019. gadā. Piedalījies [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Argentinos Juniors''' * [[Primera B Nacional]]: 2016—17 '''Boca Juniors''' * [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]]: 2019—20 '''Liverpool''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-grauj-hotspur-un-nodrosina-anglijas-cempionu-titulu/ |title=“Liverpool” grauj “Hotspur” un nodrošina Anglijas čempionu titulu |language= |accessdate={{dat|2025|4|27||bez}} |website=sportazinas.com}}</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]]:2023—24<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l|title=Kapteinis Van Deiks pagarinājumā sniedz "Liverpool" sezonas pirmo trofeju|date=2024. gada 25. febr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> '''Argentīna''' * [[Finalissima]]: 2022 *[[FIFA Pasaules kauss]]:[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{Cite web|url=https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live|title=2022 World Cup final: Argentina 3-3 France (aet, 4-2 on pens) — as it happened|first=Scott|last=Murray|date=2022. gada 18. dec.|via=www.theguardian.com}}</ref>; finālists: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[Copa America]]: [[2024. gada Copa America|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/15072024-ar_vartiem_pagarinajuma_argentina_triumfe|title=Ar Martinesa vārtiem pagarinājumā Argentīna triumfē Copa América|date=2024. gada 15. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Argentīnas futbolists-aizmetnis}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Makalisters, Aleksiss}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas futbolisti]] [[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Lapampas provincē dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Argentinos Juniors spēlētāji]] [[Kategorija:Buenosairesas "Boca Juniors" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 536tc1pybhjf51xv7zsdjjsx0wu3zeu 0 536266 4536400 4535847 2026-10-15T13:33:12Z Uldis s 26307 Pievienota atsauce 4536400 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Daniels Darda | vārds_orig = ''Daniel Dardha'' | attēls = Daniel dardha-1580169651.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 2005 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Beļģija|Antverpenes province|Mortsele}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{BEL}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Daniels Darda''' ({{val|nl|Daniel Dardha}}; dzimis {{dat|2005|10|1}}) ir [[Beļģija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2021). == Biogrāfija == Daniels Darda ir [[Albāņi|albāņu]] izcelsmes Beļģijas šahists. Viņa tēvs Arbens Darda (dzimis 1972. gadā) ir FIDE meistars, šaha turnīros piedalās arī vectēvs Bardjuls Darda (dzimis 1937. gadā).<ref name="chessbase"/><ref>[https://ratings.fide.com/profile/4700481 Dardha, Arben]</ref><ref>[https://ratings.fide.com/profile/203769 Dardha, Bardhyl]</ref> Šahā trenējies pie sava tēva un lielmeistara [[Ivans Sokolovs|Ivana Sokolova]]. Trīs reizes uzvarējis Beļģijas šaha čempionātos (2019, 2021, 2022; kļuvis par jaunāko čempionu Beļģijas šaha vēsturē — 13 gadi un 10 mēneši<ref name="chessbase">''Fabrice Wantiez''. [https://en.chessbase.com/post/daniel-dardha-belgian-champion-at-13 Daniel Dardha, a Belgian champion at 13!] // chessbase.com</ref>). Pārstāvējis Beļģijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 2 reizes (2018, 2022),<ref>[https://www.olimpbase.org/2018/2018bel.html OlimpBase :: 43rd Chess Olympiad, Batumi 2018, Belgium]</ref><ref>[https://www.olimpbase.org/2022/2022bel.html OlimpBase :: 44th Chess Olympiad, Chennai 2022, Belgium]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījies 2 reizes (2019, 2021).<ref>[https://chess-results.com/tnr434677.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&flag=30&zeilen=99999 Chess-Results Server Chess-results.com — 22nd European Team Chess Championship 2019]</ref><ref>[https://chess-results.com/tnr583987.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&flag=30&zeilen=99999 Chess-Results Server Chess-results.com — 23rd European Team Chess Championship 2021 — Open]</ref> Piedalījies Eiropas šaha klubu kausa izcīņā Beļģijas komandas ''Schachfreunde Wirtzfeld'' (2021, 2022). 2019. gadā uzvarējis Beļģijas šaha komandu čempionātā šaha kluba ''Cercle d’Échecs Fontainois'' sastāvā. Piedalījies Bosnijas un Hercegovinas, Vācijas, Izraēlas, Itālijas, Nīderlandes, Portugāles komandu šaha čempionātos. 2022. gadā piedalījies Pasaules ātrā šaha un šaha ātrspēles čempionātos. 2023. gada martā [[Vrņačka Baņa|Vrņačka Baņā]] izcīnījis bronzas medaļu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā]].<ref>[http://chess-results.com/tnr712575.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 European Individual Chess Championship 2023]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 87. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]</ref> 2024. gada novembrī [[Melnkalne]]s pilsētā [[Petrovaca|Petrovacā]] izcīnījis sudraba medaļu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā]].<ref>[https://chess-results.com/tnr1011499.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 European Individual Chess Championship 2024]</ref> 2025. gada februārī Tunisijā izcīnījis 2. vietu Džerbas lielmeistaru turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1108094.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Djerba International Chess Festival 2025 (Masters)]</ref> 2025. gada martā [[Melnkalne]]s pilsētā Petrovacā ierindojies 9. vietā Pasaules junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1103593.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE World Junior Chess Championship 2025 - Open]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 80. vietā "FIDE Grand Swiss" turnīrā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2019. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2021. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. 15 gadu vecumā kļuvis par jaunāko Beļģijas šaha lielmeistaru.<ref>{{Cite web |last=Times |first=The Brussels |title=15-year-old is youngest Belgian Grandmaster in chess world |url=https://www.brusselstimes.com/news/belgium-all-news/183541/15-year-old-is-youngest-belgian-grandmaster-ever-in-chess-world |access-date=2022-01-15 |website=www.brusselstimes.com |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 240990 | chessgames = 153978 | 365chess = Daniel_Dardha }} {{DEFAULTSORT:Darda, Daniels}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Antverpenes provincē dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas šahisti]] ksyv0q7gjgv4eactkphhjw1sqxihw60 0 537773 4536505 4532841 2026-10-16T04:22:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536505 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Intermarium.png|thumb|235px|Pilsudska pēc Pirmā pasaules kara izstrādātā ''Intermarium'' koncepcija stiepjas no Baltijas jūras ziemeļos līdz Vidusjūrai un Melnajai jūrai dienvidos.]] [[Attēls:Intermarium Polish-Lithuanian Commonwealth.png|thumb|235px|Pilsudska sākotnējais ''Intermarium'' plāns: atjaunota [[Polijas—Lietuvas ūnija]].]] '''Starpjūru konfederācija''' ([[Poļu valoda|poļu]]: ''Międzymorze'', [[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Intermarium'') bija [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] iecerēts ģeopolitisks plāns, kura mērķis bija apvienot bijušās [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]] zemes vienotā federatīvā valstī. Plāns piedzīvoja vairākas versijas, no kurām dažas paredzēja iekļaut arī citas kaimiņvalstis. Ierosinātais daudznacionālais valstiskais veidojums būtu ietvēris teritorijas, kas atradās starp [[Baltijas jūra|Baltijas]], [[Melnā jūra|Melno]] un [[Adrijas jūra|Adrijas jūru]]. Pēc Pirmā pasaules kara iespējamajā [[Centrālā un Austrumeiropa|Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu]] federācijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://czasopisma.uwm.edu.pl/index.php/pw/article/view/12117|title=The concept of Intermarium from the Russian perspective. Outline of the topic|author=Malina Kaszuba|publisher=Przegląd Wschodnioeuropejski|access-date=2026-08-29|doi=10.31648/pw.12117|language=en|year=2025}}</ref> pēc Pilsudska iecerētās idejas bija paredzēta [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s, [[Igaunija]]s, [[Somija]]s,<ref name=":0" /> [[Baltkrievija]]s, [[Ukraina]]s, [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungārijas]], [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas]], [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas]] un [[Čehoslovākija]]s<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref> iesaistīšana. Ierosinātā federācija bija iecerēta kā pēctece Polijas—Lietuvas kopvalstij, kas stiepās no [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] līdz [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]] un no 16. gadsimta beigām līdz 18. gadsimta beigām apvienoja [[Polijas kroņa zemes]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielhercogisti]]. Starpjūru konfederācijas ideja papildināja otru Pilsudska ģeopolitisko vīziju, [[Prometejisms|prometejismu]], kuras mērķis bija [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sadalīšana un tās teritoriālo īpašumu atsavināšana.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref> Ar vēsturisko Starpjūru koncepciju bieži tiek salīdzināta [[Trīs jūru iniciatīva]] (''Three Seas Initiative'', 3SI). To 2015. gadā ierosināja Polija un [[Horvātija]], bet pirmā valstu vadītāju sanāksme notika 2016. gadā Dubrovnikā. Iniciatīvas galvenais mērķis ir attīstīt transporta, enerģētikas un digitālo infrastruktūru ziemeļu—dienvidu virzienā starp [[Baltijas jūra|Baltijas]], [[Adrijas jūra|Adrijas]] un [[Melnā jūra|Melno jūru]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.pl/web/dyplomacja/inicjatywa-trojmorza2|title=Inicjatywa Trójmorza|publisher=Polijas Republikas Ārlietu ministrija|access-date=2026-08-29|language=pl}}</ref> 2026. gadā Triju jūru iniciatīvā ietilpa 13 [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] dalībvalstis — [[Austrija]], [[Bulgārija]], [[Horvātija]], [[Čehija]], [[Igaunija]], [[Grieķija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Polija]], [[Rumānija]], [[Slovākija]], [[Slovēnija]] un [[Ungārija]]. [[Ukraina]], [[Moldova]], [[Albānija]] un [[Melnkalne]] bija asociētās dalībvalstis.<ref name=":0" /> == Koncepcija == Starpjūru konfederācijas koncepcijas pamatā bija [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] pārliecība, ka pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izveidojušās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis atsevišķi būs pārāk vājas, lai ilgtermiņā pretotos divu lielāko reģiona lielvaru — [[Vācija|Vācijas]] un [[Padomju Krievija|Padomju Krievijas]] — politiskajam un militārajam spiedienam. Tādēļ Pilsudskis centās izveidot federatīvu vai konfederatīvu valstu sistēmu starp Baltijas un Melno jūru, kuras kodolu veidotu [[Polija]], [[Lietuva]], [[Baltkrievija]] un neatkarīga [[Ukraina]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref> Koncepcija daļēji balstījās uz [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] vēsturisko pieredzi. Pilsudskis neuzskatīja, ka pēc 1918. gada būtu iespējams vienkārši atjaunot agrāko kopvalsti tās vēsturiskajās robežās. Viņa pieeja paredzēja jaunu politisku sistēmu, kurā vairākas Austrumeiropas tautas veidotu savas valstis, bet tās savstarpēji saistītu federatīvas vai ciešas militāri politiskas attiecības. Šādi bija paredzēts vienlaikus ierobežot gan Krievijas ietekmi reģionā, gan Vācijas iespējas dominēt Centrāleiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref> Pilsudska sākotnējā federācijas projekta centrā atradās Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas savienība. Tai bija jākļūst par pamatu plašākai Austrumeiropas valstu sistēmai. Īpaši nozīmīga loma tika piešķirta neatkarīgai Ukrainai, jo Pilsudska skatījumā Ukrainas atdalīšanās no Krievijas būtiski vājinātu Krievijas spēju atjaunot impērisku dominēšanu Austrumeiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kmhj.ukma.edu.ua/article/view/106720|title=Ukrainian Attempts at State Building in 1917–1921 and the Idea of Intermarium: A Historiographical and Archival Note|author=Viktoria Boyko|publisher=Kyiv-Mohyla Humanities Journal|access-date=2026-08-29|doi=10.18523/kmhj106720.2017-4.95-100|language=en|year=2017}}</ref> Plašākās koncepcijas versijās iespējamā savienība varēja ietvert arī [[Latvija|Latviju]], [[Igaunija|Igauniju]], [[Somija|Somiju]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]] un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]]. Tādējādi teorētiski veidotos valstu josla no Baltijas jūras ziemeļos līdz Melnajai un Adrijas jūrai dienvidos. Dažādos Pilsudska politiskās darbības posmos šo valstu paredzamā loma un savienības institucionalizācijas pakāpe atšķīrās, tāpēc Starpjūru projektu nevar uzskatīt par vienu precīzi izstrādātu konstitucionālu plānu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dspace.uzhnu.edu.ua/items/8ed8d724-e4fc-4a5f-91a6-08e9e512ea92|title=Становлення та розвиток концепції інтермаріуму в геополітичних ідеях Польщі та України ХІХ-ХХ століття|author=Надобко О. О.|publisher=Видавничий дім «Гельветика»|access-date=2026-08-29|language=uk|year=2022}}</ref> === Federālisms === Starpjūru koncepcija bija cieši saistīta ar Pilsudska pārstāvēto [[Federālisms|federālisma]] ideju. Tā bija alternatīva [[Romans Dmovskis|Romana Dmovska]] un [[Nacionālā demokrātija (Polija)|nacionāldemokrātu]] atbalstītajai inkorporācijas koncepcijai. Dmovskis priekšroku deva etniski un politiski centralizētākai Polijas valstij, kurā daļa bijušās Polijas—Lietuvas kopvalsts austrumu teritoriju tiktu tieši iekļautas Polijas sastāvā. Savukārt Pilsudska federālisti paredzēja Lietuvas, Baltkrievijas un Ukrainas valstiskuma saglabāšanu vai izveidošanu, sasaistot šīs valstis ar Poliju kopējā politiskā sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=1016568|title=Koncepcje federacyjne w II Rzeczypospolitej|author=Jan Pisuliński|publisher=Instytut Historii im. Tadeusza Manteuffla Polskiej Akademii Nauk|access-date=2026-08-29|language=pl}}</ref> Federālistiskā pieeja bija saistīta arī ar pārmaiņām reģiona tautu nacionālajā pašapziņā. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā lietuviešu, baltkrievu un ukraiņu nacionālās kustības bija kļuvušas pietiekami spēcīgas, lai agrākās Polijas—Lietuvas kopvalsts vienkārša atjaunošana vairs nebūtu politiski iespējama. Tādēļ daļa poļu federālistu uzskatīja, ka jaunai reģionālajai sistēmai jābalstās uz atsevišķu tautu politiskās subjektivitātes atzīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=1016568|title=Koncepcje federacyjne w II Rzeczypospolitej|author=Jan Pisuliński|publisher=Instytut Historii im. Tadeusza Manteuffla Polskiej Akademii Nauk|access-date=2026-08-29|language=pl}}</ref> Pilsudska federālisms tomēr nebija pilnīgi viennozīmīgs. Vēsturnieki norāda, ka dažādos periodos viņa priekšstati mainījās atkarībā no militārās un diplomātiskās situācijas. Dažkārt tika apsvērta cieša federācija, citkārt — neatkarīgu valstu alianse vai politiski militārs bloks. Līdz ar to jēdziens ''Międzymorze'' vēlāk historiogrāfijā kļuva par plašāku apzīmējumu vairākiem savstarpēji saistītiem Pilsudska Austrumeiropas politikas projektiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.press.uni.lodz.pl/index.php/wul/en/catalog/book/66|title=Intermarium – a vision, an illusion, or ... a reason of state? From the history of Polish political thought and practice|publisher=Łódź University Press|access-date=2026-08-29|language=en|archive-date=2026-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20260812230911/https://www.press.uni.lodz.pl/index.php/wul/en/catalog/book/66}}</ref> === Ģeopolitiskais pamatojums === Pilsudska koncepcijā Centrāleiropas un Austrumeiropas ģeopolitisko stāvokli noteica atrašanās starp Vāciju rietumos un Krieviju austrumos. Viņa skatījumā abas lielvaras vēsturiski tiecās paplašināt savu ietekmi reģionā, tādēļ neatkarīga Polija nevarēja ilgtermiņā balstīt drošību tikai uz saviem resursiem. Federācijas vai valstu bloka izveidei bija jārada tā sauktais '''trešais spēka centrs''' Eiropā — reģionāla valstu sistēma, kas nebūtu pakļauta ne Berlīnei, ne Maskavai. Polija sava iedzīvotāju skaita, militārā potenciāla un ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ šajā sistēmā būtu ieņēmusi centrālo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=257601|title=Józefa Piłsudskiego idea federacyjnego związku państw wschodniej Europy (1918–1922)|author=Zbigniew Zaporowski|publisher=Przegląd Humanistyczny|access-date=2026-08-29|language=pl}}</ref> Pēc [[Krievijas revolūcija (1917)|1917. gada Krievijas revolūcijas]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] Pilsudskis uzskatīja, ka Krievijas impērijas sabrukums radījis unikālu iespēju izveidot neatkarīgas valstis tās rietumu perifērijā. Ja Ukraina, Baltkrievija un Baltijas valstis spētu nostiprināt savu neatkarību, Krievijas robeža tiktu atvirzīta tālāk uz austrumiem un Polijai nebūtu tiešas robežas ar spēcīgu Krievijas valsti lielākajā daļā tās austrumu teritorijas. Šajā ziņā Starpjūru koncepcija bija cieši saistīta ar [[Prometeisms|prometeisma]] ideju. Prometeisma mērķis bija atbalstīt Krievijas Impērijas un vēlāk Padomju Savienības nekrievu tautu nacionālās kustības, lai veicinātu to politisko neatkarību un tādējādi vājinātu Maskavas kontrolēto valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://researchportal.port.ac.uk/en/publications/the-intermarium-or-the-pivotal-geopolitical-buzzword/|title=The Intermarium or the pivotal geopolitical buzzword|author=Ostap Kushnir|publisher=University of Portsmouth|access-date=2026-08-29|language=en}}</ref> === Ukrainas nozīme === Neatkarīgai Ukrainai Pilsudska projektā bija īpaša stratēģiska nozīme. Polijas politiskās elites daļā pastāvēja uzskats, ka Krievijas lielvalsts statusu lielā mērā nodrošina Ukrainas teritorija, iedzīvotāji, lauksaimniecības resursi un ekonomiskais potenciāls. Tādēļ neatkarīgas Ukrainas izveidošana tiktu uzskatīta par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem Krievijas ietekmes ierobežošanai Austrumeiropā. Šīs politikas praktiskā izpausme bija Pilsudska sadarbība ar [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republikas]] vadītāju [[Simons Petļura|Simonu Petļuru]]. 1920. gada aprīlī tika noslēgta Polijas un Ukrainas vienošanās, kurā Polija atzina Petļuras vadīto Ukrainas Tautas Republiku, bet Ukrainas puse piekrita Polijas teritoriālajām prasībām uz daļu bijušo Krievijas Impērijas rietumu teritoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kmhj.ukma.edu.ua/article/view/106720|title=Ukrainian Attempts at State Building in 1917–1921 and the Idea of Intermarium: A Historiographical and Archival Note|author=Viktoria Boyko|publisher=Kyiv-Mohyla Humanities Journal|access-date=2026-08-29|doi=10.18523/kmhj106720.2017-4.95-100|language=en|year=2017}}</ref> Pēc tam Polijas un Ukrainas karaspēks sāka kopīgu ofensīvu pret boļševikiem un 1920. gada maijā ieņēma [[Kijiva|Kijivu]]. Tomēr Sarkanās armijas pretuzbrukuma rezultātā sabiedrotie bija spiesti atkāpties. Ukrainas Tautas Republikas neatkarību nostiprināt neizdevās, un pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] noslēgšanas 1921. gadā lielākā daļa Ukrainas teritorijas palika [[Ukrainas PSR]] sastāvā. Ukrainas valstiskuma sakāve būtiski mazināja iespējas īstenot Pilsudska sākotnējo federācijas projektu, jo bez neatkarīgas Ukrainas Starpjūru dienvidaustrumu daļai trūka viena no tās galvenajiem paredzētajiem balstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=257601|title=Józefa Piłsudskiego idea federacyjnego związku państw wschodniej Europy (1918–1922)|author=Zbigniew Zaporowski|publisher=Przegląd Humanistyczny|access-date=2026-08-29|language=pl}}</ref> === Lietuvas un Baltkrievijas jautājums === Otrs būtisks Starpjūru projekta elements bija attiecības ar [[Lietuva|Lietuvu]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]. Sākotnējās federācijas iecerēs Polijai, Lietuvai un Baltkrievijai bija jāveido savienības centrālā daļa, kas zināmā mērā atgādinātu vēsturisko Polijas—Lietuvas kopvalsti. Tomēr Lietuvas politiskā elite noraidīja šādu projektu. Pēc neatkarības atjaunošanas Lietuvas valdība centās veidot nacionālu valsti un baidījās, ka federācijā ar daudz lielāko Poliju Lietuva faktiski nonāktu Polijas politiskajā dominancē. Attiecības vēl vairāk pasliktināja konflikts par [[Viļņa|Viļņu]], kuru par savu galvaspilsētu uzskatīja gan Polija, gan Lietuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=257601|title=Józefa Piłsudskiego idea federacyjnego związku państw wschodniej Europy (1918–1922)|author=Zbigniew Zaporowski|publisher=Przegląd Humanistyczny|access-date=2026-08-29|language=pl}}</ref> 1920. gada oktobrī ģenerāļa [[Lucjans Žeļigovskis|Lucjana Žeļigovska]] vadītās Polijas vienības ieņēma Viļņu un tās apkārtni, izveidojot [[Viduslietuva|Viduslietuvas Republiku]]. 1922. gadā šī teritorija tika pievienota Polijai. Tas praktiski izslēdza iespēju izveidot Polijas un Lietuvas federāciju uz Pilsudska sākotnēji iecerētajiem principiem. Arī neatkarīgas Baltkrievijas valsts izveide neizdevās. [[Baltkrievijas Tautas Republika]], kas neatkarību pasludināja 1918. gadā, nespēja nostiprināt efektīvu kontroli pār teritoriju. Pēc Polijas—Padomju kara Baltkrievijas zemes tika sadalītas starp Poliju un [[Baltkrievijas PSR]]. Tādējādi vēl viens paredzētās federācijas pamatelements nepastāvēja kā neatkarīga valsts. === Baltijas valstu iesaiste === Pēc sākotnējā Polijas—Lietuvas—Baltkrievijas federācijas projekta neveiksmēm Pilsudska politiskajā vidē tika apsvērta ciešāka sadarbība ar citām Baltijas valstīm. [[Latvija]], [[Igaunija]] un [[Somija]] tika uzskatītas par potenciāliem Polijas partneriem, jo arī tām bija bažas par Padomju Krievijas iespējamo ekspansiju. 1922. gada martā Polija, Latvija, Igaunija un Somija parakstīja [[Varšavas vienošanās (1922)|Varšavas vienošanos]], kuras mērķis bija stiprināt politisko sadarbību un perspektīvā izveidot plašāku reģionālās drošības sistēmu. Tomēr līgums nestājās spēkā, jo Somijas parlaments to neratificēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref> Tas parādīja vienu no Starpjūru koncepcijas pamatproblēmām — potenciālajām dalībvalstīm bija atšķirīgas drošības intereses un ārpolitiskās prioritātes. Daļa valstu baidījās no Krievijas, citas vairāk uztraucās par Vāciju vai nevēlējās pārāk cieši saistīties ar Poliju. === Koncepcijas neveiksmes cēloņi === Starpjūru projekta īstenošanu kavēja vairāki savstarpēji saistīti faktori. Lietuva kategoriski nevēlējās federāciju ar Poliju, Ukrainas un Baltkrievijas neatkarības projekti tika sakauti, bet Baltijas valstu gatavība izveidot ciešu militāri politisku savienību bija ierobežota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=257601|title=Józefa Piłsudskiego idea federacyjnego związku państw wschodniej Europy (1918–1922)|author=Zbigniew Zaporowski|publisher=Przegląd Humanistyczny|access-date=2026-08-29|language=pl}}</ref> Papildu šķērslis bija Polijas teritoriālie konflikti ar vairākām potenciālajām federācijas dalībniecēm. Polijai bija strīdi ar Lietuvu par Viļņas reģionu, ar Ukrainas politiskajiem spēkiem — par Austrumgalīciju un Volīniju, bet ar [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]] — par [[Ciešinas Silēzija|Ciešinas Silēziju]]. Šo konfliktu dēļ daļa kaimiņvalstu Poliju uztvēra nevis kā potenciālu vienlīdzīgu partneri, bet kā reģionālu lielvaru ar savām teritoriālajām ambīcijām. Arī starptautiskā situācija nebija labvēlīga. [[Francija]] Centrāleiropā veidoja savu alianses sistēmu un atbalstīja [[Mazā Antante|Mazo Antanti]], savukārt Lielbritānija nebija ieinteresēta iesaistīties plašā Polijas vadītā Austrumeiropas federācijas projektā. Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] 1921. gadā Polijas austrumu robeža tika noteikta, sadalot Ukrainas un Baltkrievijas zemes starp Poliju un Padomju Krievijas kontrolētajām republikām. Šis risinājums faktiski nozīmēja Pilsudska sākotnējās federācijas ieceres sakāvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=1016568|title=Koncepcje federacyjne w II Rzeczypospolitej|author=Jan Pisuliński|publisher=Instytut Historii im. Tadeusza Manteuffla Polskiej Akademii Nauk|access-date=2026-08-29|language=pl}}</ref> Tomēr pati ideja par Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ciešu sadarbību nepazuda. Starpkaru periodā tās atsevišķi elementi parādījās dažādos Polijas ārpolitikas projektos, bet pēc Otrā pasaules kara Starpjūru ideja turpināja pastāvēt poļu politiskās emigrācijas un vēlāk Centrāleiropas ģeopolitiskās domas ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.press.uni.lodz.pl/index.php/wul/en/catalog/book/66|title=Intermarium – a vision, an illusion, or ... a reason of state? From the history of Polish political thought and practice|publisher=Łódź University Press|access-date=2026-08-29|language=en|archive-date=2026-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20260812230911/https://www.press.uni.lodz.pl/index.php/wul/en/catalog/book/66}}</ref> == Mūsdienās == Pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un īpaši 21. gadsimtā Starpjūru (''Międzymorze'') ideja atkal parādījās Polijas politiskajās un akadēmiskajās diskusijās. Mūsdienās ar šo jēdzienu parasti vairs nesaprot Juzefa Pilsudska iecerēto vienotu federāciju, bet gan dažādus Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības modeļus drošības, enerģētikas, transporta un ārpolitikas jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref> Starpjūru koncepcijas aktualitāte pieauga pēc [[Krimas aneksija|Krievijas veiktās Krimas aneksijas]] 2014. gadā un [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā. Šie notikumi pastiprināja diskusijas par Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ciešāku sadarbību, īpaši aizsardzības, enerģētiskās neatkarības un infrastruktūras jomā. Pētījumos norādīts, ka Starpjūru jēdziens mūsdienu Polijas ārpolitikas diskursā bieži tiek izmantots, lai pamatotu nepieciešamību stiprināt reģiona valstu politisko lomu un veidot kopīgu pretsvaru Krievijas ietekmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://czasopisma.uwm.edu.pl/index.php/pw/article/view/12117|title=The concept of Intermarium from the Russian perspective. Outline of the topic|author=Malina Kaszuba|publisher=Przegląd Wschodnioeuropejski|access-date=2026-08-29|doi=10.31648/pw.12117|language=en|year=2025}}</ref> === Trīs jūru iniciatīva === Ar vēsturisko Starpjūru koncepciju bieži tiek salīdzināta [[Trīs jūru iniciatīva]] (''Three Seas Initiative'', 3SI). To 2015. gadā ierosināja Polija un [[Horvātija]], bet pirmā valstu vadītāju sanāksme notika 2016. gadā Dubrovnikā. Iniciatīvas galvenais mērķis ir attīstīt transporta, enerģētikas un digitālo infrastruktūru ziemeļu—dienvidu virzienā starp [[Baltijas jūra|Baltijas]], [[Adrijas jūra|Adrijas]] un [[Melnā jūra|Melno jūru]].<ref name=":0" /> 2026. gadā Trīs jūru iniciatīvā ietilpa 13 [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] dalībvalstis — [[Austrija]], [[Bulgārija]], [[Horvātija]], [[Čehija]], [[Igaunija]], [[Grieķija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Polija]], [[Rumānija]], [[Slovākija]], [[Slovēnija]] un [[Ungārija]]. [[Ukraina]], [[Moldova]], [[Albānija]] un [[Melnkalne]] bija asociētās dalībvalstis.<ref name=":0" /> Lai gan Trīs jūru iniciatīvu dažkārt raksturo kā Pilsudska Starpjūru koncepcijas mūsdienu formu, starp abiem projektiem pastāv būtiskas atšķirības. Pilsudska plāns paredzēja iespējamu politisku un militāru federāciju, savukārt Trīs jūru iniciatīva ir starpvaldību sadarbības platforma, kuras oficiālie mērķi galvenokārt saistīti ar infrastruktūru, ekonomisko attīstību, enerģētisko drošību un Eiropas Savienības iekšējās kohēzijas stiprināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref> === Polija un Ukraina === Mūsdienu diskusijās par Starpjūru īpaša vieta tiek piešķirta Polijas un Ukrainas sadarbībai. Līdzīgi kā Pilsudska koncepcijā 20. gadsimta sākumā, arī mūsdienu ģeopolitiskajās interpretācijās neatkarīga un ar Rietumiem cieši saistīta Ukraina tiek uzskatīta par nozīmīgu Centrāleiropas un Austrumeiropas drošības elementu. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Polija kļuva par vienu no galvenajām Ukrainas politiskā un militārā atbalsta valstīm Eiropā. Vienlaikus Ukraina arvien aktīvāk tika iesaistīta reģionālajos sadarbības formātos. 2022. gadā tai tika piešķirts īpašs partnerības statuss Triju jūru iniciatīvā, bet vēlāk tā kļuva par iniciatīvas asociēto dalībvalsti.<ref name=":0" /> Ukrainas iesaiste piešķīra iniciatīvai arī izteiktāku ģeopolitisko un drošības dimensiju. Ukrainas pēckara atjaunošana, transporta savienojumu paplašināšana ziemeļu—dienvidu virzienā un enerģētiskās infrastruktūras integrācija ar Centrāleiropu tiek uzskatītas par potenciāli svarīgiem reģionālās sadarbības virzieniem. === Drošības dimensija === Atšķirībā no vēsturiskās Starpjūru koncepcijas mūsdienu reģionālā sadarbība galvenokārt notiek jau pastāvošo starptautisko institūciju — [[NATO]] un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] — ietvaros. Tādēļ mūsdienu Starpjūru idejas atbalstītāji parasti nerunā par šo organizāciju aizstāšanu, bet gan par Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu koordinācijas stiprināšanu to ietvaros. Īpaši nozīmīga kļuvusi militārā sadarbība starp NATO austrumu flanga valstīm. Polija, Baltijas valstis un Rumānija ir konsekventi atbalstījušas NATO militārās klātbūtnes nostiprināšanu reģionā un stingrāku politiku pret Krieviju. Līdzīgas funkcijas pilda arī [[Bukarestes devītnieks]], kas apvieno deviņas NATO austrumu flanga valstis. Mūsdienu Polijas ārpolitikas diskursā Starpjūru ideja tādējādi bieži tiek saistīta ar trim galvenajiem virzieniem — reģionālās aizsardzības stiprināšanu, enerģētiskās atkarības no Krievijas mazināšanu un Centrāleiropas valstu politiskās ietekmes palielināšanu Eiropas Savienībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Atsauces == {{atsauces}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Polijas politika]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politika]] d08x422q4cuwr1e273macpgf2jwyzts 0 539836 4536448 4398732 2026-10-15T18:47:26Z Egilus 27634 Bez NVS pieminēšanas tas apraksts bija savāds 4536448 wikitext text/x-wiki [[Attēls:USSR Republics numbered by alphabet.svg|upright=1.15|thumb|Pēcpadomju valstis: {{small|{{nowrap|1. {{karogs|Armēnija|size=18px}}}} • {{nowrap|2. {{karogs|Azerbaidžāna|size=18px}}}} • {{nowrap|3. {{karogs|Baltkrievija|size=18px}} •}} {{nowrap| 4. {{karogs|Igaunija|size=18px}} • 5. {{karogs|Georgia|size=18px}} • 6. {{karogs|Kazahstāna|size=18px}} •}} {{nowrap|7. {{karogs|Kirgizstāna|size=18px}} • 8. {{karogs|Latvija|size=18px}} • 9. {{karogs|Lietuva|size=18px}} •}} {{nowrap|10. {{karogs|Moldova|size=18px}} • 11. {{karogs|Krievija|size=18px}} • 12. {{karogs|Tadžikistāna|size=18px}} •}} {{nowrap|13. {{karogs|Turkmenistāna|size=18px}} • 14. {{karogs|Ukraina|size=18px}} • 15. {{karogs|Uzbekistāna|size=18px}}}}}}]] [[Attēls:PostSoviet Regions Map.png|upright=1.15|thumb|right|<span style="text-align:left">Pēcpadomju valstu sīkāks iedalījums reģionos:<br /> {{legend|#688856|[[Vidusāzija]]}} {{legend|#ffc600|[[Austrumeiropa]]}} {{legend|#0065c8|[[Baltijas valstis]]}} {{legend|#f2553e|[[Krievijas Federācija]]}} {{legend|#f18cbf|[[Aizkaukāzs]]}} ]] '''Pēcpadomju valstis''' jeb '''pēcpadomju telpa''' ir apzīmējums 15 valstīm ([[Armēnija]]i, [[Azerbaidžāna]]i, [[Baltkrievija]]i, [[Igaunija]]i, [[Gruzija]]i, [[Kazahstāna]]i, [[Kirgizstāna]]i, [[Latvija]]i, [[Lietuva]]i, [[Moldova]]i, [[Krievija]]i, [[Tadžikistāna]]i, [[Turkmenistāna]]i, [[Ukraina]]i un [[Uzbekistāna]]i), kas atradās [[Padomju Savienība]]s sastāvā kā [[Padomju Sociālistiskās Republikas]], bet pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kļuva neatkarīgas. == Definējums == Papildus 15 valstīm, ko atzinušas [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dalībvalstis, pēcpadomju valstīm reizēm pieskaita arī [[Neatzītās valstis|neatzītas]] vai daļēji atzītas valstis: [[Abhāzija|Abhāzijas Republiku]], [[Dienvidosetija|Dienvidosetijas Republiku]] un [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras Moldāvu Republiku]]. No 1990. līdz 1994. gadam, bet faktiski līdz 1995. gadam pastāvēja neatzīta [[Gagauzija|Gagauzijas Republika]], kuras vadība nesekmīgi centās iegūt neatkarību no Moldovas. No 1991. gada jūnija līdz 2000. gada februārim pastāvēja daļēji neatkarīga [[Ičkērijas Čečenu Republika]], kuras vadība nesekmīgi centās iegūt neatkarību no Krievijas. Pēcpadomju valstis ir ģeogrāfijas, socioloģijas, vēstures, politikas, ekonomikas un kultūras pētījumu objekts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/gribustudet/studiju-programmas/doktorantura/skolas/politisko-socialo-un-ekonomisko-procesu-analize-postpadomju-telpa/ |title=Politisko, sociālo un ekonomisko procesu analīze postpadomju telpā |publisher=[[Latvijas Universitāte]] |access-date=2023-04-29 |archive-date=2023-04-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230429193414/https://www.lu.lv/gribustudet/studiju-programmas/doktorantura/skolas/politisko-socialo-un-ekonomisko-procesu-analize-postpadomju-telpa/ }}</ref> === Baltijas valstis === Par Baltijas valstu piederību pēcpadomju telpai nav vienprātības. Baltijas valstu vēstnieki, reaģējot uz [[Vācija]]s ziņu portāla ''Zeit Online'' rakstu ''Soviet Legacy'', aicinājuši ziņu portālu pārtraukt Lietuvu, Latviju un Igauniju saukt par "bijušajām padomju republikām", norādot, ka Baltijas valstis pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] savu neatkarību atjaunoja, nevis bija jaunizveidotas valstis, un [[Padomju Savienība]]s sastāvā neatradās brīvprātīgi, jo bija [[Baltijas valstu okupācija|okupētas]] un anektētas, kuras likumību Vācija tāpat kā lielākā daļa [[Rietumvalstis|Rietumvalstu]] nekad nav atzinusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Baltijas valstis nav nekādas 'bijušās padomju republikas', atgādina vēstnieki |date=2017. gada 6. janvāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/48382275/baltijas-valstis-nav-nekadas-bijusas-padomju-republikas-atgadina-vestnieki |accessdate=2023. gada 29. aprīlī}}</ref> Krievu žurnālists un ''Forbes.ua'' galvenais redaktors Leonīds Beršidskis uzskata, ka apzīmējums "pēcpadomju" esot nevis apvainojums, bet gan "fakta konstatēšana", jo "vai tās to vēlas vai ne, tās bija daļa no Padomju Savienības", kur Baltijas valstis bija "ekonomiskās plānošanas un migrācijas politikas subjekts", no kuras tām kā "paliekošs padomju mantojums" saglabājusies liela krievu mazākumtautība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Baltijas piederība postpadomju blokam ir fakts, raksta Beršidskis |date=2017. gada 11. janvāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/48396547/baltijas-piederiba-postpadomju-blokam-ir-fakts-raksta-bersidskis |accessdate=2023. gada 29. aprīlī}}</ref> [[Austrumeiropas politikas pētījumu centrs|Austrumeiropas politikas pētījumu centra]] pētnieks Māris Cepurītis uzskata, ka apzīmējums "pēcpadomju" bija lietderīgs 1990. gados, bet tagad, arvien vairāk palielinoties atšķirībām starp valstīm, ir novecojis. Viņš atzīst Baltijas valstīs palikušās padomju okupācijas sekas, "tostarp korupciju un demokrātisko prasmju un tradīciju izaicinājumus", bet pretnostata "Centrālāzijas valstis ar autoritāriem režīmiem, cilvēka tiesību un brīvību ierobežojumiem un lielu valsts lomu ekonomikā un Baltijas valstis — ar demokrātiskām institūcijām un atvērtu, reģionāli integrētu ekonomiku".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ne Ziemeļeiropā, ne postpadomju telpā – Baltijas valstis ir pašas savā grupā |author=Filips Lastovskis |date=2017. gada 13. janvāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/193/politics/48404607/ne-ziemeleiropa-ne-postpadomju-telpa-baltijas-valstis-ir-pasas-sava-grupa |accessdate=2023. gada 29. aprīlī}}</ref> == Jaunas savienības idejas == Vēl PSRS sabrukuma laikā tika piedāvāts izveidot [[Novoogarjovas process|konfederatīvu Suverēnu valstu savienību]], kurai 1991. gada 14. novembrī bija paredzēts pievienoties septiņām republikām (Baltkrievijai, Kazahstānai, Kirgizstānai, Krievijai, Tadžikistānai, Turkmenistānai un Uzbekistānai). Ņemot vērā tā laika politisko situāciju un atsevišķu vēsturisku personu ([[Leonīds Kravčuks|Kravčuka]], [[Boriss Jeļcins|Jeļcina]], [[Staņislavs Šuškevičs|Šuškeviča]]) gribu, to galu galā nepieņēma. 1991. gada decembrī Krievija, Baltkrievija un Ukraina izlēma par jaunas savienības - [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|Neatkarīgo Valstu Sadraudzības]] - izveidi. Līdz gada beigām savu dalību tajā apstiprināja visas bijušās PSR, izņemot Baltijas valstis un Gruziju. NVS turpina pastāvēt, lai gan konfliktu vai iekšpolitikas rezultātā no tās vēlāk izstājās Moldova, Ukraina un Turkmenistāna un tajā atlikušas 8 valstis. Deviņdesmito gadu vidū kādu laiku tika izskatīts Kazahstānas prezidenta [[Nursultans Nazarbajevs|Nursultana Nazarbajeva]] 1994. gada 29. marta priekšlikums izveidot Eirāzijas savienību, kurā būtu piecas republikas (Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija un Tadžikistāna), bet par to netika panākta vienošanās.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Владимирович|first=Егоров Денис|date=2014|title=Переосмысливая евразийскую концепцию: проект Евразийского союза Н. А. Назарбаева|url=https://cyberleninka.ru/article/n/pereosmyslivaya-evraziyskuyu-kontseptsiyu-proekt-evraziyskogo-soyuza-n-a-nazarbaeva|journal=Вестник Российского университета дружбы народов. Серия: Политология|issue=1|pages=51–59|issn=2313-1438}}</ref> Ideja radikālā formā tika īstenota kā Krievijas un Baltkrievijas savienība. [[Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts]] tika dibināta 1999. gadā, ideja piederēja Baltkrievijas prezidentam [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandram Lukašenkam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2020. gada 19. janvāris |title=Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts: No stratēģiska darījuma līdz integrācijas ultimātam |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |url=https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2020-01-19/krievijas-un-baltkrievijas-apvienota-valsts-no-strategiska-darijuma-lidz |accessdate=2023. gada 29. aprīlī}}</ref> == Skatīt vēl == * [[GUAM|Organizācija demokrātijai un ekonomiskajai attīstībai]] * [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]] * [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]] == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eirāzija]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] fubhxp9zhpjj83lqlrnl2f29cqdvkb5 4536449 4536448 2026-10-15T18:47:53Z Egilus 27634 4536449 wikitext text/x-wiki [[Attēls:USSR Republics numbered by alphabet.svg|upright=1.15|thumb|Pēcpadomju valstis: {{small|{{nowrap|1. {{karogs|Armēnija|size=18px}}}} • {{nowrap|2. {{karogs|Azerbaidžāna|size=18px}}}} • {{nowrap|3. {{karogs|Baltkrievija|size=18px}} •}} {{nowrap| 4. {{karogs|Igaunija|size=18px}} • 5. {{karogs|Georgia|size=18px}} • 6. {{karogs|Kazahstāna|size=18px}} •}} {{nowrap|7. {{karogs|Kirgizstāna|size=18px}} • 8. {{karogs|Latvija|size=18px}} • 9. {{karogs|Lietuva|size=18px}} •}} {{nowrap|10. {{karogs|Moldova|size=18px}} • 11. {{karogs|Krievija|size=18px}} • 12. {{karogs|Tadžikistāna|size=18px}} •}} {{nowrap|13. {{karogs|Turkmenistāna|size=18px}} • 14. {{karogs|Ukraina|size=18px}} • 15. {{karogs|Uzbekistāna|size=18px}}}}}}]] [[Attēls:PostSoviet Regions Map.png|upright=1.15|thumb|right|<span style="text-align:left">Pēcpadomju valstu sīkāks iedalījums reģionos:<br /> {{legend|#688856|[[Vidusāzija]]}} {{legend|#ffc600|[[Austrumeiropa]]}} {{legend|#0065c8|[[Baltijas valstis]]}} {{legend|#f2553e|[[Krievijas Federācija]]}} {{legend|#f18cbf|[[Aizkaukāzs]]}} ]] '''Pēcpadomju valstis''' jeb '''pēcpadomju telpa''' ir apzīmējums 15 valstīm ([[Armēnija]]i, [[Azerbaidžāna]]i, [[Baltkrievija]]i, [[Igaunija]]i, [[Gruzija]]i, [[Kazahstāna]]i, [[Kirgizstāna]]i, [[Latvija]]i, [[Lietuva]]i, [[Moldova]]i, [[Krievija]]i, [[Tadžikistāna]]i, [[Turkmenistāna]]i, [[Ukraina]]i un [[Uzbekistāna]]i), kas atradās [[Padomju Savienība]]s sastāvā kā [[Padomju Sociālistiskās Republikas]], bet pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kļuva neatkarīgas. == Definējums == Papildus 15 valstīm, ko atzinušas [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dalībvalstis, pēcpadomju valstīm reizēm pieskaita arī [[Neatzītās valstis|neatzītas]] vai daļēji atzītas valstis: [[Abhāzija|Abhāzijas Republiku]], [[Dienvidosetija|Dienvidosetijas Republiku]] un [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras Moldāvu Republiku]]. No 1990. līdz 1994. gadam, bet faktiski līdz 1995. gadam pastāvēja neatzīta [[Gagauzija|Gagauzijas Republika]], kuras vadība nesekmīgi centās iegūt neatkarību no Moldovas. No 1991. gada jūnija līdz 2000. gada februārim pastāvēja daļēji neatkarīga [[Ičkērijas Čečenu Republika]], kuras vadība nesekmīgi centās iegūt neatkarību no Krievijas. Pēcpadomju valstis ir ģeogrāfijas, socioloģijas, vēstures, politikas, ekonomikas un kultūras pētījumu objekts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/gribustudet/studiju-programmas/doktorantura/skolas/politisko-socialo-un-ekonomisko-procesu-analize-postpadomju-telpa/ |title=Politisko, sociālo un ekonomisko procesu analīze postpadomju telpā |publisher=[[Latvijas Universitāte]] |access-date=2023-04-29 |archive-date=2023-04-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230429193414/https://www.lu.lv/gribustudet/studiju-programmas/doktorantura/skolas/politisko-socialo-un-ekonomisko-procesu-analize-postpadomju-telpa/ }}</ref> === Baltijas valstis === Par Baltijas valstu piederību pēcpadomju telpai nav vienprātības. Baltijas valstu vēstnieki, reaģējot uz [[Vācija]]s ziņu portāla ''Zeit Online'' rakstu ''Soviet Legacy'', aicinājuši ziņu portālu pārtraukt Lietuvu, Latviju un Igauniju saukt par "bijušajām padomju republikām", norādot, ka Baltijas valstis pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] savu neatkarību atjaunoja, nevis bija jaunizveidotas valstis, un [[Padomju Savienība]]s sastāvā neatradās brīvprātīgi, jo bija [[Baltijas valstu okupācija|okupētas]] un anektētas, kuras likumību Vācija tāpat kā lielākā daļa [[Rietumvalstis|Rietumvalstu]] nekad nav atzinusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Baltijas valstis nav nekādas 'bijušās padomju republikas', atgādina vēstnieki |date=2017. gada 6. janvāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/48382275/baltijas-valstis-nav-nekadas-bijusas-padomju-republikas-atgadina-vestnieki |accessdate=2023. gada 29. aprīlī}}</ref> Krievu žurnālists un ''Forbes.ua'' galvenais redaktors Leonīds Beršidskis uzskata, ka apzīmējums "pēcpadomju" esot nevis apvainojums, bet gan "fakta konstatēšana", jo "vai tās to vēlas vai ne, tās bija daļa no Padomju Savienības", kur Baltijas valstis bija "ekonomiskās plānošanas un migrācijas politikas subjekts", no kuras tām kā "paliekošs padomju mantojums" saglabājusies liela krievu mazākumtautība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Baltijas piederība postpadomju blokam ir fakts, raksta Beršidskis |date=2017. gada 11. janvāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/48396547/baltijas-piederiba-postpadomju-blokam-ir-fakts-raksta-bersidskis |accessdate=2023. gada 29. aprīlī}}</ref> [[Austrumeiropas politikas pētījumu centrs|Austrumeiropas politikas pētījumu centra]] pētnieks Māris Cepurītis uzskata, ka apzīmējums "pēcpadomju" bija lietderīgs 1990. gados, bet tagad, arvien vairāk palielinoties atšķirībām starp valstīm, ir novecojis. Viņš atzīst Baltijas valstīs palikušās padomju okupācijas sekas, "tostarp korupciju un demokrātisko prasmju un tradīciju izaicinājumus", bet pretnostata "Centrālāzijas valstis ar autoritāriem režīmiem, cilvēka tiesību un brīvību ierobežojumiem un lielu valsts lomu ekonomikā un Baltijas valstis — ar demokrātiskām institūcijām un atvērtu, reģionāli integrētu ekonomiku".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ne Ziemeļeiropā, ne postpadomju telpā – Baltijas valstis ir pašas savā grupā |author=Filips Lastovskis |date=2017. gada 13. janvāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/193/politics/48404607/ne-ziemeleiropa-ne-postpadomju-telpa-baltijas-valstis-ir-pasas-sava-grupa |accessdate=2023. gada 29. aprīlī}}</ref> == Jaunas savienības idejas == Vēl PSRS sabrukuma laikā tika piedāvāts izveidot [[Novoogarjovas process|konfederatīvu Suverēnu valstu savienību]], kurai 1991. gada 14. novembrī bija paredzēts pievienoties septiņām republikām (Baltkrievijai, Kazahstānai, Kirgizstānai, Krievijai, Tadžikistānai, Turkmenistānai un Uzbekistānai). Ņemot vērā tā laika politisko situāciju un atsevišķu vēsturisku personu ([[Leonīds Kravčuks|Kravčuka]], [[Boriss Jeļcins|Jeļcina]], [[Staņislavs Šuškevičs|Šuškeviča]]) gribu, to galu galā nepieņēma. 1991. gada decembrī Krievija, Baltkrievija un Ukraina izlēma par jaunas savienības — [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s — izveidi. Līdz gada beigām savu dalību tajā apstiprināja visas bijušās PSR, izņemot Baltijas valstis un Gruziju. NVS turpina pastāvēt, lai gan konfliktu vai iekšpolitikas rezultātā no tās vēlāk izstājās Moldova, Ukraina un Turkmenistāna un tajā atlikušas 8 valstis. Deviņdesmito gadu vidū kādu laiku tika izskatīts Kazahstānas prezidenta [[Nursultans Nazarbajevs|Nursultana Nazarbajeva]] 1994. gada 29. marta priekšlikums izveidot Eirāzijas savienību, kurā būtu piecas republikas (Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija un Tadžikistāna), bet par to netika panākta vienošanās.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Владимирович|first=Егоров Денис|date=2014|title=Переосмысливая евразийскую концепцию: проект Евразийского союза Н. А. Назарбаева|url=https://cyberleninka.ru/article/n/pereosmyslivaya-evraziyskuyu-kontseptsiyu-proekt-evraziyskogo-soyuza-n-a-nazarbaeva|journal=Вестник Российского университета дружбы народов. Серия: Политология|issue=1|pages=51–59|issn=2313-1438}}</ref> Ideja radikālā formā tika īstenota kā Krievijas un Baltkrievijas savienība. [[Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts]] tika dibināta 1999. gadā, ideja piederēja Baltkrievijas prezidentam [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandram Lukašenkam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2020. gada 19. janvāris |title=Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts: No stratēģiska darījuma līdz integrācijas ultimātam |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |url=https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2020-01-19/krievijas-un-baltkrievijas-apvienota-valsts-no-strategiska-darijuma-lidz |accessdate=2023. gada 29. aprīlī}}</ref> == Skatīt vēl == * [[GUAM|Organizācija demokrātijai un ekonomiskajai attīstībai]] * [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]] * [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]] == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eirāzija]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] kbf9z6ddk945u2gmv89htnh2n615ytd 0 544948 4536486 4536213 2026-10-15T22:19:05Z Kent Wang 151089 Views of Castelo dos Mouros from the walls 380.jpg 4536486 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sintra | official_name = ''Sintra'' | settlement_type = pilsēta un pašvaldība | image_skyline = Palácio Nacional de Sintra from above 74.jpg | image_caption = Sintras nacionālā pils | image_flag = Pt-snt1.png | image_seal = | image_shield = Brasão de Armas de Sintra.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Portugāle#Eiropa | relief = | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{vieta|Portugāle}} | subdivision_name1 = [[Lisabonas reģions]] | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 319,23 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 377 835 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = WET | utc_offset = +0 | timezone_DST = WEST | utc_offset_DST = +1 | latd = 38.799167 | longd = -9.388333 | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 0 - 175 | website = {{oficiālā mājaslapa}} | blank_name = | blank_info = | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Sintras kultūrainava | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv, v | designation1_date = 1995. gads | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/723 723] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{POR}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 946 ha | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} <mapframe text="Sintra" width=280 height=280 zoom=10 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q190187" } </mapframe> '''Sintra''' ({{val|pt|Sintra}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Portugāle|Portugālē]]s uz ziemeļrietumiem no [[Lisabona]]s, [[Portugāļu Rivjēra]]s reģionā. 1995. gadā Sintras kultūrainava tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā. Pilsēta ir pazīstama kā populārs tūrisma objekts, slavena ar savām [[romantisms|romantisma]] stila celtnēm, gleznainām ainavām, pludmalēm un parkiem. Pazīstamākās Sintras celtnes ir [[Sintras nacionālā pils]], [[Penas pils]], [[Mauru pils (Sintra)|Mauru pils]], [[Monserrates pils]]. Sintra ietilpst [[Sintras-Kaškaišas dabas parks|Sintras-Kaškaišas dabas parka]] teritorijā. Sintra ir viena no bagātākajām pašvaldībām Portugālē. Ik gadus šeit tiek rīkota [[Eiropas Centrālā banka|Eiropas Centrālās bankas]] konference ''ECB Forum on Central Banking''. == Attēlu galerija == <gallery> Sintra_-_Palacio_da_Pena_(20332995770)_(cropped2).jpg|Penas pils Palacio_de_Monserrate_(7730029906).jpg|Monserrates pils Praia_da_Ursa,_Portugal_(4092828417).jpg Views of Castelo dos Mouros from the walls 380.jpg|Mauru pils Palacio Nacional, Sintra, Portugal, 2019-05-25, DD 70.jpg|Sintras nacionālā pils Azenhas_do_Mar_-_Portugal_(48487009082).jpg Sintra,_part_of_the_historic_centre.jpg </gallery> == Ārējās saites == *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portugāle UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] [[Kategorija:Lisabonas reģions]] [[Kategorija:Portugāles pilsētas]] lgll4d72qbfdiu3hxy0tsia257c0cyj 0 547338 4536593 4507518 2026-10-16T09:52:10Z Biafra 13794 atj. 4536593 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Edijs Šlesers | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|01|23}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dobele|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = | kl_sez 4 = | klubs 4 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2009.—2010. gada LBL sezona|2010]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Edijs Šlesers''' (dzimis {{dat|1985|01|23}} [[Dobele|Dobelē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketball.realgm.com/player/Edijs-Slesers/Summary/43572|title=Edijs Slesers Player Profile, Jurmala/Fenikss - RealGM|website=basketball.realgm.com|access-date=2023-07-31}}</ref>) ir bijušais latviešu [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Pārsvarā spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) komandās, bet arī [[Nīderlande|Nīderlandē]]. Pēc spēlētāja karjeras beigām — [[treneris]]. == Karjera == E. Šlesers nāk no [[Ukri|Ukriem]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]]. Jau jaunatnes basketbolā nonācis [[Rīga|Rīgā]]. Basketbolista karjeras laikā pārstāvējis Rīgas komandas [[Rīgas ASK|ASK]], [[Rīgas "Barons"|"Barons"]], kā arī [[BK Valmiera]] un [[BK Jūrmala]] (šajā klubā noslēdza spēlētāja karjeru 2013. gadā). Spēlējis arī ārpus Latvijas, pārstāvot [[Nīderlande]]s klubu ''[[Den Helder (basketbola klubs)|Den Helder]]''. 2010. gadā kopā ar "[[Barons/LMT]]" kļuva par Latvijas Basketbola līgas čempionu. E. Šlesers ir spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/21615/edijs-slesers|title=Edijs Slesers, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-07-31|language=en}}</ref> U-16 izlases sastāvā 2001. gadā [[Rīga|Rīgā]] notikušajā čempionātā tika iekļauts turnīra simboliskajā pieciniekā, lai gan Latvijas izlase turnīru noslēdza tikai 8. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijav2.basket.lv/latvijas-basketbola-100-gadi-notikumi-fakti-personibas/|title=Latvijas basketbola 100 gadi: fakti un personības (1923 - 2023)|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LatvijaV2|access-date=2026-08-15|date=2023-08-12|language=lv}}</ref> === Trenera karjera === Pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsies trenera darbam, strādājis ar jauniešu komandām. 2023. gada vasarā E. Šlesers bija Latvijas U-18 izlases galvenais treneris, kas izcīnīja zelta medaļas B divīzijas Eiropas čempionātā [[Portugāle|Portugālē]] un atgrieza Latvijas izlasi A divīzijā. Pēc tam vairākas sezonas vadījis Latvijas U-16 izlasi un no jaunajiem spēlētājiem izveidotās komandas "[[Ekselences centrs]]" un "[[Rīgas kadeti]]" [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL2). 2026. gada Eiropas U-16 čempionātā Rumānijā E. Šlesera vadītā Latvijas izlase kļuva par Eiropas čempioniem, kas bija pirmais šāds sasniegums jebkura vecuma Latvijas jaunatnes izlasēm. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{Barons 2010 LBL}} {{Latvija vir basket 2019 U-16}} {{Latvija vir basket 2005 U-20}} {{Latvija vir basket 2001 U-16}} {{DEFAULTSORT:Šlesers, Edijs}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dobelē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] fl2g6qrgjlavktgr009edcildgabycq 0 549767 4536566 4286155 2026-10-16T07:47:37Z Meistars Joda 781 4536566 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|2|12}} | birth_place = | caps1 = 14 | caps2 = 351 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach|Borussia Mönchengladbach II]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Zārbrikene}} | currentclub = | goals1 = 1 | goals2 = 47 | height = 179 | image = 2022128172107 2022-05-08 Fussball Eintracht Frankfurt vs Borussia Mönchengladbach - Sven - 1D X MK II - 2165 - B70I8276 (cropped).jpg | caption = Patriks Hermanis 2022. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 3 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U17 | nationalyears2 = 2007—2008 | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalcaps1 = 12 | name = | playername = Patriks Hermanis | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2009—2011 | years2 = 2010—2024 | nationalcaps3 = 10 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 4 | nationalcaps6 = 14 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 3 | nationalgoals6 = 5 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalyears3 = 2008—2009 | nationalyears4 = 2010 | nationalyears5 = 2011 | nationalyears6 = 2010—2013 | nationalteam7 = {{fb|GER}} | nationalyears7 = 2015 | nationalcaps7 = 2 | nationalgoals7 = 0 | totalcaps = 365 | totalgoals = 48 }} '''Patriks Hermanis''' ({{Val|de|Patrick Herrmann}}; dzimis {{Dat|1991|2|12}}) ir [[Vācija]]s bijušais [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]. Visu savu karjeru pārstāvējis [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu ''[[Borussia Mönchengladbach]]''. Vācijas futbola izlases rindās debitējis 2015. gadā. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Hermanis, Patriks}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Zārā dzimušie]] 3d9yeo3dapkd3lakc9dvw9m5chsec45 0 549995 4536363 4458737 2026-10-15T12:02:45Z Meistars Joda 781 4536363 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Tamperes katedrāle | infobox_width = | image = Tampereen_tuomiokirkko_1.JPG | image_size = | caption = Tamperes katedrāle | map_type = Somija#Eiropa | map_size = | map_label = Tamperes katedrāle | position = left | latd = 61.5025 | longd = 23.769722 | location = {{vieta|Somija|Pirkanmā|Tampere}} | religious_affiliation = [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Larss Sonks]] | architecture_style = [[nacionālais romantisms]] | facade_direction = | groundbreaking = 1902. gads | year_completed = 1907. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Tamperes katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1236638" } </mapframe> '''Tamperes katedrāle''' ({{val|fi|Tampereen tuomiokirkko}}, {{val|sv|Tammerfors domkyrk}}) ir 1907. gadā uzcelta [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Somijas Evaņģēliski luteriskās baznīca]]s [[katedrāle]], kas atrodas [[Somija]]s dienvidos, [[Tampere]]s pilsētā. 1554. gadā dibinātās [[Tamperes diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīca celta no 1902. līdz 1907. gadam [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] stilā pēc arhitekta [[Larss Sonks|Larsa Sonka]] (''Lars Sonck'', 1870—1956) projekta. Katedrāle pazīstama ar [[freska|freskām]] tās interjerā, kuras radījis [[simbolisms|simbolisma]] mākslinieks [[Hugo Simbergs]] (''Hugo Simberg'', 1873—1917). Baznīcas freskas savulaik izraisīja sabiedrības kritiku, sevišķi sarkanas čūskas attēls baznīcas velves virsotnē. Katedrālē atrodas arī viens no pazīstamākajiem Somijas mākslas darbiem&nbsp;— "[[Ievainotais eņģelis]]" (''Haavoittunut enkeli''). 1923. gadā baznīca kļuva par katedrāli, kad diecēzes centrs tika pārcelts no [[Porvo katedrāle|Porvo]], tur nodibinoties atsevišķai [[zviedri|zviedru]] diecēzei. <gallery> FI-Tampere-2019-09-08T153429EEST_lc.JPG FI-Tampere-2019-09-08T153324EEST_lc.JPG The_Wounded_Angel_-_Hugo_Simberg.jpg|Freska "Ievainotais eņģelis" Kuoleman_puutarha_Tampereen_tuomiokirkko.jpg|Freska "Nāves dārzs" (''Kuoleman puutarha'') L1000905-HDL.jpg Tampereen tuomiokirkko parvelta.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{Somijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Somijā]] [[Kategorija:Pirkanmā]] mepiksv2vr3ksruwffago6got27qupq 4536401 4536363 2026-10-15T13:52:56Z Biafra 13794 4536401 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Tamperes katedrāle | infobox_width = | image = Tampereen_tuomiokirkko_1.JPG | image_size = | caption = Tamperes katedrāle | map_type = Somija#Eiropa | map_size = | map_label = Tamperes katedrāle | position = left | latd = 61.5025 | longd = 23.769722 | location = {{vieta|Somija|Pirkanmā|Tampere}} | religious_affiliation = [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = | website = | architect = [[Larss Sonks]] | architecture_style = [[nacionālais romantisms]] | facade_direction = | groundbreaking = 1902. gads | year_completed = 1907. gads | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = }} <mapframe text="Tamperes katedrāle" width=260 height=260 zoom=18 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1236638" } </mapframe> '''Tamperes katedrāle''' ({{val|fi|Tampereen tuomiokirkko}}, {{val|sv|Tammerfors domkyrk}}) ir 1907. gadā uzcelta [[Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Somijas Evaņģēliski luteriskās baznīca]]s [[katedrāle]], kas atrodas [[Somija]]s dienvidos, [[Tampere]]s pilsētā. 1554. gadā dibinātās [[Tamperes diecēze]]s galvenā baznīca. Baznīca celta no 1902. līdz 1907. gadam [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] stilā pēc arhitekta [[Larss Sonks|Larsa Sonka]] (''Lars Sonck'', 1870—1956) projekta. Katedrāle pazīstama ar [[freska|freskām]] tās interjerā, kuras radījis [[simbolisms|simbolisma]] mākslinieks [[Hugo Simbergs]] (''Hugo Simberg'', 1873—1917). Baznīcas freskas savulaik izraisīja sabiedrības kritiku, sevišķi sarkanas čūskas attēls baznīcas velves virsotnē. Katedrālē atrodas arī viens no pazīstamākajiem Somijas mākslas darbiem — Simberga "[[Ievainotais eņģelis]]" (''Haavoittunut enkeli''). 1923. gadā baznīca kļuva par katedrāli, kad diecēzes centrs tika pārcelts no [[Porvo katedrāle|Porvo]], tur nodibinoties atsevišķai [[zviedri|zviedru]] diecēzei. <gallery> FI-Tampere-2019-09-08T153429EEST_lc.JPG FI-Tampere-2019-09-08T153324EEST_lc.JPG The_Wounded_Angel_-_Hugo_Simberg.jpg|Freska "Ievainotais eņģelis" Kuoleman_puutarha_Tampereen_tuomiokirkko.jpg|Freska "Nāves dārzs" (''Kuoleman puutarha'') L1000905-HDL.jpg Tampereen tuomiokirkko parvelta.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{Somijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Katedrāles Somijā]] [[Kategorija:Pirkanmā]] 3fbv1hbs6b7csw12d6c4b3q91x4t86l 0 555720 4536404 4303697 2026-10-15T14:02:40Z ~2026-55540-47 151949 4536404 wikitext text/x-wiki White people are ugly and their pink skin and thin lips is ugly. {{Tauta | native_name = ''English Americans'' | attēls = [[Attēls:English2024png.png|214px]] | population = 46,550,968 (14.0%) | regions = {{ASV}} | reliģija = | map = | valoda = [[angļu valoda|angļu]] }}'''Angļu izcelsmes amerikāņi''' ({{val|en|English Americans}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, kuri ir dzimuši [[Anglija|Anglijā]] vai ir [[angļi]] pēc [[Tautība|tautības]] vai kuriem ir pilnīga vai daļēja angļu izcelsme. Saskaņā ar 2010. gada Amerikas iedzīvotāju aptaujas datiem angļu izcelsmes [[amerikāņi (nācija)|amerikāņi]] veido aptuveni 9,0 % no kopējā ASV iedzīvotāju skaita (27 miljoni cilvēku)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Explore Census Data |url=https://data.census.gov/cedsci/table?tid=ACSDT5Y2010.B04006 |website=data.census.gov |publisher=United States Census Bureau |accessdate={{dat|2024|11|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220713222944/https://data.census.gov/cedsci/table?tid=ACSDT5Y2010.B04006 |archivedate={{dat|2022|07|13||bez}} |language=en}}</ref> un ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes grupa pēc [[vācu izcelsmes amerikāņi]]em un [[īru izcelsmes amerikāņi]]em.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Bureau |first1=US Census |title=Over Half of White Population Reported Being English, German or Irish |url=https://www.census.gov/library/stories/2023/10/2020-census-dhc-a-white-population.html |website=Census.gov |accessdate={{dat|2024|11|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241107133130/https://www.census.gov/library/stories/2023/10/2020-census-dhc-a-white-population.html |archivedate={{dat|2024|11|15||bez}} |language=en}}</ref> Tomēr demogrāfi uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas [[eiropieši|eiropiešu]] izcelsmes".<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Pulera |first1=Dominic |title=Sharing the Dream: White Males in Multicultural America |date={{dat|2004||||bez}} |publisher=A&C Black |isbn=978-0-8264-1643-8 |url=https://books.google.com/books?id=SVoAXh-dNuYC&pg=PA57&dq=Sharing+the+dream:+white+males+in+multicultural+America+++ancestry&cd=1#v=onepage&q=&f=false |language=en}}</ref> Saskaņā ar 1790. gada tautas skaitīšanas datiem (pirmā tautas skaitīšana, ko veica jau neatkarīgajās ASV) 47,5 % iedzīvotāju bija angļu izcelsmes. Tomēr, ņemot vērā, ka kopējais iedzīvotāju skaits bija 4 miljoni, tajā laikā bija aptuveni 750 000 [[Afroamerikāņi|afrikāņu izcelsmes iedzīvotāju]], no kuriem aptuveni 700 000 bija [[Verdzība|vergi]]. == Personības == Lielākā daļa ASV dibinātāju bija angļu izcelsmes, tostarp [[Bendžamins Franklins]], [[Džordžs Vašingtons]], [[Džons Adamss (prezidents)|Džons Adamss]] un [[Džeimss Medisons]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV cilvēki]] s7qhtev7xzbazzwlsitqicyyjtlsxmw 4536405 4536404 2026-10-15T14:02:49Z Morkoz 144116 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-55540-47|~2026-55540-47]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Votre Provocateur 4303697 wikitext text/x-wiki {{Tauta | native_name = ''English Americans'' | attēls = [[Attēls:English2024png.png|214px]] | population = 46,550,968 (14.0%) | regions = {{ASV}} | reliģija = | map = | valoda = [[angļu valoda|angļu]] }}'''Angļu izcelsmes amerikāņi''' ({{val|en|English Americans}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, kuri ir dzimuši [[Anglija|Anglijā]] vai ir [[angļi]] pēc [[Tautība|tautības]] vai kuriem ir pilnīga vai daļēja angļu izcelsme. Saskaņā ar 2010. gada Amerikas iedzīvotāju aptaujas datiem angļu izcelsmes [[amerikāņi (nācija)|amerikāņi]] veido aptuveni 9,0 % no kopējā ASV iedzīvotāju skaita (27 miljoni cilvēku)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Explore Census Data |url=https://data.census.gov/cedsci/table?tid=ACSDT5Y2010.B04006 |website=data.census.gov |publisher=United States Census Bureau |accessdate={{dat|2024|11|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220713222944/https://data.census.gov/cedsci/table?tid=ACSDT5Y2010.B04006 |archivedate={{dat|2022|07|13||bez}} |language=en}}</ref> un ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes grupa pēc [[vācu izcelsmes amerikāņi]]em un [[īru izcelsmes amerikāņi]]em.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Bureau |first1=US Census |title=Over Half of White Population Reported Being English, German or Irish |url=https://www.census.gov/library/stories/2023/10/2020-census-dhc-a-white-population.html |website=Census.gov |accessdate={{dat|2024|11|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241107133130/https://www.census.gov/library/stories/2023/10/2020-census-dhc-a-white-population.html |archivedate={{dat|2024|11|15||bez}} |language=en}}</ref> Tomēr demogrāfi uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas [[eiropieši|eiropiešu]] izcelsmes".<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Pulera |first1=Dominic |title=Sharing the Dream: White Males in Multicultural America |date={{dat|2004||||bez}} |publisher=A&C Black |isbn=978-0-8264-1643-8 |url=https://books.google.com/books?id=SVoAXh-dNuYC&pg=PA57&dq=Sharing+the+dream:+white+males+in+multicultural+America+++ancestry&cd=1#v=onepage&q=&f=false |language=en}}</ref> Saskaņā ar 1790. gada tautas skaitīšanas datiem (pirmā tautas skaitīšana, ko veica jau neatkarīgajās ASV) 47,5 % iedzīvotāju bija angļu izcelsmes. Tomēr, ņemot vērā, ka kopējais iedzīvotāju skaits bija 4 miljoni, tajā laikā bija aptuveni 750 000 [[Afroamerikāņi|afrikāņu izcelsmes iedzīvotāju]], no kuriem aptuveni 700 000 bija [[Verdzība|vergi]]. == Personības == Lielākā daļa ASV dibinātāju bija angļu izcelsmes, tostarp [[Bendžamins Franklins]], [[Džordžs Vašingtons]], [[Džons Adamss (prezidents)|Džons Adamss]] un [[Džeimss Medisons]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV cilvēki]] jyycywv1bzrwalgz6mz18mbr6khxud8 0 562395 4536474 4347003 2026-10-15T20:39:38Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Flag of the Kingdom of Sardinia.svg]] → [[File:War ensign of the Savoyard States (1783-1802).svg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] · corr. 4536474 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Karlo Kollodi | vārds_orig = ''Carlo Collodi'' | attēls = Carlo Collodi.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1826 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{flagicon image|Flag of the Grand Duchy of Tuscany with Great Coat of arms.svg}} [[Florence]], [[Toskānas lielhercogiste]] (tagad {{ITA}}) | m_gads = 1890 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 26 | m_vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Florence]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ubl|{{flagicon image|Flag of the Grand Duchy of Tuscany with Great Coat of arms.svg}} [[Toskānas lielhercogiste]]|{{flagicon image|Flag of Italy.svg}} [[Centrālās Itālijās apvienotās provinces]]|{{flagicon image|War ensign of the Savoyard States (1783-1802).svg}} [[Sardīnijas Karaliste]]|{{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]]}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[itāļu valoda]] | periods = 1856—1890 | žanri = [[bērnu literatūra]], [[romāns|romāni]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = [[Pinokio piedzīvojumi]] (1881—1882) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Karlo Lorencīni''' ({{val|it|Carlo Lorenzini}}; dzimis {{dat|1826|11|24}}, miris {{dat|1890|10|26}}), pseidonīms '''Karlo Kollodi''' (''Carlo Collodi''), bija [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalistes]] rakstnieks un tulkotājs. Viņa slavenākais darbs ir “[[Pinokio piedzīvojumi]]” (1881—1882), kas ir stāsts par koka lelli [[Pinokio (tēls)|Pinokio]], kas vēlas kļūt par dzīvu zēnu. Karlo Kollodi rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]. Lorencini pēkšņi nomira [[Florence|Florencē]] 1890. gada 26. oktobrī 63 gadu vecumā un ir apglabāts Florencē, ''Cimitero Monumentale Delle Porte Sante''.<ref>Proietti, Domenico (2006). "LORENZINI, Carlo". Dizionario Biografico degli Italiani (in Italian). Vol. 66: Lorenzetto–Macchetti. Rome: Istituto dell'Enciclopedia Italiana. ISBN 978-88-12-00032-6.</ref> Nacionālais Karlo Kolodi fonds tika izveidots 1962. gadā, lai veicinātu izglītību un popularizētu Kolodi darbus,<ref>{{Cite web |last=info@e-project.it |first=e-Project- |title=The Carlo Collodi National Foundation - Fondazione Collodi |url=https://www.fondazionecollodi.it/en/fondazione-carlo-collodi |access-date=12 June 2023 |website=www.fondazionecollodi.it |language=en}}</ref> kā arī Pinokio parku, kas tika atvērts 1956. gadā Kolodi pilsētā un joprojām ir populārs tūrisma objekts.<ref>{{Cite web |url=https://www.atlasobscura.com/places/pinocchio-park|title=Pinocchio Park|publisher=[[Atlas Obscura]]|access-date=14 September 2023}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kollodi, Karlo}} [[Kategorija:Itālijas rakstnieki]] mdee7c45fhu3peao2jz0girlj7cguk6 0 569856 4536492 4526924 2026-10-15T23:31:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536492 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{izolēts raksts|date=2024. gada aprīlis}} '''''ScienceSoft USA Corp.''''' ir starptautisks [[informācijas tehnoloģijas|IT]] konsultāciju un [[programmatūra|programmatūru]] izstrādes uzņēmums. Tas darbojas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Eiropa|Eiropā]]. Uzņēmums sniedz pakalpojumus tādām svarīgām nozarēm kā [[veselības aprūpe]], ražošana, mazumtirdzniecība, bankas, finanšu pakalpojumi un apdrošināšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/forbestechcouncil/2017/06/27/how-blockchain-can-improve-the-health-information-exchange/|title=Council Post: How Blockchain Can Improve The Health Information Exchange|website=Forbes|access-date=2023-11-01|language=en}}</ref> ''ScienceSoft'' galvenā mītne atrodas [[Makkinija|Makkinijā]], [[Teksasa|Teksasā]], ASV. == Vēsture == Uzņēmuma pirmsākumi meklējami kooperatīvā NILIM (zinātniskās pētniecības laboratorija), kuru 1989. gadā dibināja zinātnieks Valērijs Curikovs. NILIM kooperatīvā pētīja [[mākslīgais intelekts|mākslīgo intelektu]] un izveidoja semantiskās meklēšanas tehnoloģiju, kura simulēja cilvēka domāšanas procesus, pamatojoties uz TRIZ (izgudrojumu problēmu risināšanas teoriju).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.safetydetectives.com/blog/dmitry-kurskov-sciencesoft/|title=Interview with Dmitry Kurskov – ScienceSoft|last=Zacks|first=Shauli|website=safetydetectives.com|access-date=2023-11-02}}</ref> Valērijs Curikovs 1992. gadā pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm un izveidoja ''Invention Machine'', lai veicinātu semantiskās meklēšanas produkta ieviešanu ASV tirgū. Uz šīs bāzes 1996. gadā nodibināja ''ScienceSoft'', lai turpinātu NILIM kooperatīva tehnoloģiju attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cybernews.com/security/nick-kurayev-sciencesoft-we-know-the-bottlenecks-and-see-improvement-opportunities/|title=Nick Kurayev, ScienceSoft: “we know the bottlenecks and see improvement opportunities”|website=cybernews.com|access-date=2023-11-02|date=2022-06-25}}</ref> Divtūkstošo gadu sākumā ''Invention Machine'' iegādājās ''IHS Inc''. 2002. gadā ''ScienceSoft'' sāka sniegt ārpakalpojumus programmatūras izstrādes un citu IT pakalpojumu jomā un 2004. gadā spēja pilnībā atdalīties no ''Invention Machine''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bizjournals.com/denver/news/2012/07/11/ihs-buys-invention-machine-for-40m.html|title=IHS buys Invention Machine for $40M – Denver Business Journal|website=bizjournals.com|access-date=2023-11-02|date=2012-07-13|archive-date=2012-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20120713215812/https://www.bizjournals.com/denver/news/2012/07/11/ihs-buys-invention-machine-for-40m.html}}</ref> 2006. gadā ''ScienceSoft'' pievienojās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] nacionālajai ārpakalpojumu asociācijai. Laikā no 2006. līdz 2011. gadam uzņēmums piedalījās TSIEM/TSOM izstrādē [[IBM]] vajadzībām, kā arī izveidoja stratēģisku partnerību ar IBM.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ibm.com/case-studies/unibank|title=Unibank Commercial Bank Open Joint-Stock Co. {{!}} IBM|website=ibm.com|access-date=2023-11-02|date=2022-08-15|archive-date=2022-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220815140600/https://www.ibm.com/case-studies/unibank}}</ref> 2007. gadā ''ScienceSoft'' pievienojās ''[[Oracle Corporation|Oracle]]'' partneru tīklam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://partner-finder.oracle.com/catalog/Partner/SCPP-SCNSOFT-COM|title=ScienceSoft {{!}} Oracle Partner|website=partner-finder.oracle.com|access-date=2023-11-02|archive-date=2022-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220605232754/https://partner-finder.oracle.com/catalog/Partner/SCPP-SCNSOFT-COM}}</ref> 2008. gadā uzņēmums izveidoja uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmu, ko vēlāk apstiprināja ar ISO 9001 sertifikātu. Tajā pašā gadā ''ScienceSoft'' pievienojās ''[[Microsoft]]'' partneru tīklam. Uzņēmums ieguva ''Microsoft Gold'' kompetences lietojumprogrammu izstrādes, sadarbības un satura un datu analīzes (2016), datu platformas un datu centra (2018), ziņojumapmaiņas un mākoņplatformas (2019), lietojumprogrammu integrācijas (2020), mākoņproduktivitātes (2021) jomās. ''ScienceSoft'' pirmo Eiropas biroju atvēra 2010. gadā [[Vantā]], [[Somija|Somijā]]. 2016. gadā uzņēmums izveidoja patentētu rīku QLEAN IBM QRadar SIEM un pievienojās ''IBM Security App Exchange'' kopienai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://exchange.xforce.ibmcloud.com/hub/extension/7b76f487c8e370a3749d9264cd5998d9|title=IBM Security App Exchange – QLEAN for advanced QRadar assessment|website=exchange.xforce.ibmcloud.com|access-date=2023-11-02}}</ref> 2017. gadā ''ScienceSoft'' sadarbojās ar ''Magento'' un ''ServiceNow''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://solutionpartners.adobe.com/s/directory/detail/sciencesoft+usa+corporation#companyInfo|title=Adobe Solution Partner Directory|website=solutionpartners.adobe.com|access-date=2023-11-02}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.servicenow.com/partners/partner-finder/sciencesoft-usa-corp.html|title=ScienceSoft USA Corporation|website=servicenow.com|access-date={{dat|2024|04|26||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210507102204/https://www.servicenow.com/partners/partner-finder/sciencesoft-usa-corp.html}}</ref> 2018. gadā ''Better Business Bureau'' akreditēja ''ScienceSoft'' ar A+ organizācijas novērtējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbb.org/us/tx/mckinney/profile/computer-software-developers/sciencesoft-0875-90933001|title=ScienceSoft {{!}} Better Business Bureau Profile|website=bbb.org|access-date=2023-11-02|date=2021-12-21|archive-date=2021-12-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20211221111843/https://www.bbb.org/us/tx/mckinney/profile/computer-software-developers/sciencesoft-0875-90933001}}</ref> 2019. gadā uzņēmums pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Globālajam līgumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://unglobalcompact.org/what-is-gc/participants/135955-ScienceSoft-USA-Corporation|title=ScienceSoft USA Corporation|website=unglobalcompact.org|access-date=2023-11-02}}</ref> 2020. gadā uzņēmums ieguva ''AWS Select Tier Services'' partnera statusu un atvēra biroju Persijas līča reģionā, [[Fudžeira (pilsēta)|Fudžeirā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] un biroju [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://partners.amazonaws.com/partners/0010L00001odxWuQAI/ScienceSoft|title=AWS Partner Solutions Finder|website=partners.amazonaws.com|access-date=2023-11-02}}</ref> 2022. gadā iekļāuts ''Microsoft Azure'' labāko partneru sarakstā saskaņā ar ''Clutch'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthtechdigital.com/3-keys-to-award-winning-digital-healthcare-solutions-insights-from-sciencesoft/|title=3 Keys to Award-Winning Digital Healthcare Solutions: Insights from ScienceSoft|last=Williams|first=Tracy|website=Digital Health Technology News|access-date=2023-11-02|date=2022-09-22|language=en-GB|archive-date=2023-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20231103121407/https://www.healthtechdigital.com/3-keys-to-award-winning-digital-healthcare-solutions-insights-from-sciencesoft/}}</ref> kā arī starp Amerikas straujāk augošajiem uzņēmumiem 2022. gadā saskaņā ar ''[[Financial Times]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/americas-fastest-growing-companies-2023|title=FT ranking: The Americas’ Fastest-Growing Companies 2023|access-date=2023-11-02|date=2023-03-28|language=en-GB}}</ref> ''ScienceSoft'' ir vairāki biroji: divi Ziemeļamerikā (ASV) — Makinnijā (Teksasā),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biospace.com/article/u-s-complex-and-chronic-condition-management-market-size-us-8-7-bn-by-2027/|title=U.S. Complex & Chronic Condition Management Market Size US$ 8.7 Bn by 2027|website=BioSpace|access-date=2024-02-12|language=en-US}}</ref> Atlantā (Džordžijā); četri Eiropā — Rīgā (Latvijā),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://infolapa.zl.lv/sciencesoft-sia/&sa=D&source=docs&ust=1693306706120187&usg=AOvVaw357oXdQMGekvrOjfBkA1b0|title=ScienceSoft, Aspazijas bulvāris 20, Rīga, LV-1050|website=infolapa.zl.lv|access-date=2024-02-12}}</ref> Vantā (Somijā),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.largestcompanies.com/company/ScienceSoft-Oy-3095000|title=ScienceSoft Oy - Detailed information - Largestcompanies|website=www.largestcompanies.com|access-date=2024-02-12}} {{Novecojusi saite}}</ref> Viļņā (Lietuvā),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rekvizitai.vz.lt/en/company/sciencesoft/|title=Sciencesoft|last=Lithuania|first=Rekvizitai lt|website=Rekvizitai.lt Lithuania|access-date=2024-02-12|language=en}}</ref> Varšavā (Polijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://techbehemoths.com/company/sciencesoft|title=ScienceSoft Company Profile - TechBehemoths|website=techbehemoths.com|access-date=2024-02-12|language=en-US|archive-date=2024-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20240426072149/https://techbehemoths.com/company/sciencesoft}}</ref> un viens birojs Persijas līcī — Fudžeirā (Apvienotajos Arābu Emirātos).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thesiliconreview.com/magazine/profile/an-interview-with-nikolay-kurayev-ceo-of-sciencesoft|title=An interview with Nikolay Kurayev, CEO of ScienceSoft: Moving beyond the technical side of IT service delivery is at the core of our approach.|website=The Silicon Review}}</ref> === Aktivitātes Latvijā === Uzņēmums Latvijā darbojas kopš 2013. gada. 2020. gadā ''ScienceSoft'' atvēra biroju Rīgā. Uzņēmuma izpilddirektors Latvijā ir Makss Elisejevs. Izveidojusies sadarbība ar vairākiem Latvijas uzņēmumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.scnsoft.com/ Uzņēmuma oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} [[Kategorija:ASV programmatūras uzņēmumi]] fwqyoq6zzdsxwonzwkl1g3ehskfc9bw 0 577423 4536429 4292306 2026-10-15T16:37:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536429 wikitext text/x-wiki {{Ārsta infokaste | platums = | vārds = Roberts Vēžnieks | vārds_orig = | attēls = RobertsLudvigs.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1863 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 6 | dz_vieta = "Griezes" {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Sīpeles pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = {{mdv|1941|3|5|1863|5|6}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta ={{vieta|Trešais reihs|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | joma = | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Roberts Ludvigs Vēžnieks''' (1863—1941) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks, kurš vairāk atpazīstams ar savu ārsta praksi [[Kazdanga]]s doktorātā. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1863|5|6||bez}} [[Sīpeles pagasts|Sīpeles pagasta]] "Griezēs" zemnieka Kristapa Vēžnieka un Dorisas Henriettes Vēžnieces (dzim. Zilberts) ģimenē, kā jaunākais sešu bērnu ģimenē. Viņa brālis [[Augusts Vēžnieks]] bija politiķis, kurš ieņēma [[Sīpeles pagasts|Sīpeles pagasta]] vecākā pienākumus. Mācījies [[Dobeles draudzes novads|Dobeles draudzes]] skolā no 1875. gada līdz 1878. gadam pie [[ērģelnieks|ērģelnieka]] Pētera Francmaņa. Vēlāk no 1878. gada līdz 1883. gadam mācījies ģimnāzijā Jelgavā. No 1884. gada līdz 1890. gadam studējis [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] par ārstu. Pēc studijām īsu brīdi strādājis [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]], bet vēlā [[Skrunda|Skrundā]]. Nākamie mūža gadi no 1891. gada ar nelieliem pārtraukumiem, ko sagādājuši kari, saistīts ar [[Kazdanga|Kazdangu]]. [[Krievu—japāņu karš|Krievu—japāņu kara]] laikā bijis kara ārsts [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]] un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā šo pašu pienākumu pildījis [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Pēc kara atgriezies Kazdangā. 1922. gadā [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] laikā Vēžniekam piešķīra 20 hektārus no [[Kapšu pusmuiža]]s zemes, kur viņš uzcēla savu māju "Vēžnieki". 1925. gadā, arī agrārās reformas ietvaros, [[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagasta]] sabiedrībai pieškīra saimniecību 1F ar noteikumu, ka zeme un ēkas jāizmanto pagasta ambulances un aptiekas vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=5874&vt=19|title=Latvijas Daba un kultūrvēsture DZIEDAVA.lv|website=www.dziedava.lv}}</ref> Vēžnieka ārsta darbības lauks neaprobežojās ar Kazdangas pagastu vien, viņam darbojoties vēl [[Valtaiķu pagasts|Valtaiķu pagastā]] un [[Sieksātes pagasts|Sieksāstes pagastā]]. 1940. gadā viņš svinēja savu 50 darbā pavadīto gadu jubileju un nolēma beigt darba gaitas. Dzīvesbiedre bijusi vāciete, tāpēc 1941. gadā Vēžnieki devās bēgļu gaitas uz [[Trešais Reihs|Vāciju]]. Ceļā uz Vāciju Vēžnieks nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vardnica.aizpute.lv/32-personas-v/693-veznieks-roberts|title=VĒŽNIEKS Roberts|website=vardnica.aizpute.lv|access-date={{dat|2024|08|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241213021401/http://vardnica.aizpute.lv/32-personas-v/693-veznieks-roberts}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Tīmekļa atsauce |url=http://vardnica.aizpute.lv/32-personas-v/693-veznieks-roberts |title=Roberts Vēžnieks |accessdate=2024-08-08 |work= |publisher=Aizputes vārdnīca |date= |language= |archive-date=2024-12-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241213021401/http://vardnica.aizpute.lv/32-personas-v/693-veznieks-roberts }} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vēžnieks, Roberts}} [[Kategorija:1863. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] [[Kategorija:Dobeles novadā dzimušie]] n3m497r9j603xe18kaq0k1m69nfcvf6 0 585704 4536498 4530391 2026-10-16T03:12:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536498 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | image = La_Promesa.jpg | caption = 5. sezonas (2025―2026) plakāts | genre = * [[ziepju opera]] * [[vēsturiskā drāma]] | based_on = | producer = {{ubl|Ramons Kamposss|Teresa Fernandesa-Valdesa}} | executive_producer = {{ubl|Hoseps Sisters Rubio|Borha Galvess}} | starring = * [[Ana Garsesa]] * [[Eva Martina]] * [[Manuels Regeiro]] * [[Arturo Garsija Sančo|Arturo Sančo]] * [[Marija Kastro]] * [[Hoakins Kliments]] * [[Antonio Velaskess]] * [[Andrea del Rio]] * [[Karmena Floresa Sandovala]] * [[Teresa Kintero]] * [[Karmena Asekasa]] * [[Paula Losada]] * [[Marga Martinesa]] * [[Enrike Fortūns]] * [[Sāra Molina]] * [[Ksavi Loks]] * [[Amparo Pinjero]] * [[Alehandro Vergara]] * [[Kristina Fernandesa Pintado]] * [[Anhela Ečanisa]] * [[Isabela Serrano]] * [[Marta Kosta]] * [[Fernando Koronado]] | company = {{ubl|[[RTVE]]|''[[StudioCanal]]''|''Bambú Producciones''}} | distributor = {{ubl|RTVE|''StudioCanal''}} | country = {{ESP}} | network = ''[[La 1]]'' | first_aired = {{dat|2023|01|12|df=yes}} — pašlaik | channel_LV = [[LTV1]] | language = [[Spāņu valoda|spāņu]] | show_name = Solījums | num_episodes = 863+3 īpašās {{small|(03/07/2026)}} | num_seasons = 5 | runtime = 55—60 minūtes | website = https://www.rtve.es/play/videos/la-promesa/ | opentheme = ''La promesa'' | composer = [[Alekss Konrado]] | theme_music_composer = Gonsalo Ermida | director = Migels Konde<br />Havjers Pulido<br />Eva Bermudesa<br />Alberto Pernets<br />Davids Parisio Burtins | creator = Hoseps Sisters Rubio }} '''"Solījums"''' ({{val|es|La Promesa}}) ir [[Spānija]]s [[Vēsturiskā drāma|vēsturiskās drāmas]] televīzijas [[ziepju opera]], kuras pamatā ir Hosepa Sistera Rubio oriģinālā ideja. To sāka rādīt Spānijā, 2023. gada 12. janvārī, sabiedriskās televīzijas ''[[Televisión Española]]'' (TVE) piederošajā kanālā ''[[La 1]]''. Seriāla darbība norisinās izdomātā lauku īpašumā "Solījums", kurā attēlota Luhanas [[Marķīzs|marķīzu]] [[Aristokrātija|aristokrātiskās]] ģimenes, kā arī viņu kalpu dzīve, sākot no 1913. gada. Seriālam ir iznākušas 5 sezonas, vairāk nekā 860 sērijas (2026. gada jūlijā). [[Latvija|Latvijā]] seriālu kopš 2024. gada 22. aprīļa pārraida [[LTV1]].<ref>{{ziņu atsauce |title=LTV1 programma – uzzini, ko skatīties {{!}} Jauns.lv |url=https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/22-04-2024 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}} |work=[[jauns.lv]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502085145/https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/22-04-2024 |archivedate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=lv |quote=09:30 Solījums 1. sērija}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=LTV Programma - TV Programma - onTV.lv |url=https://www.ontv.lv/tv-programma/ltv1-programma/2024-04-22 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}} |work=www.ontv.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502085546/https://www.ontv.lv/tv-programma/ltv1-programma/2024-04-22 |archivedate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=lv |quote=09:30 Solījums. Spānijas telenovele (oriģinālvalodas izvēle)}}</ref> 2024. gada 25. novembrī seriāls ieguva Starptautisko [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]] kā labākā [[telenovele]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavanguardia.com/series/20241126/10140842/la-promesa-emmy-internacional-mejor-telenovela-punt-de-no-retorn.html|title='La promesa' es la mejor telenovela de la televisión, según los Emmy Internacional|website=La Vanguardia|access-date=2025-01-19|date=2024-11-26|language=es}}</ref> == Anotācija == Ir [[1913. gads]], [[Burbonu restaurācija Spānijā]]. Hana Eksposito ierodas "Solījuma" pilī (tā atrodas [[Lospedročesa|Lospedročesā]], [[Kordovas province|Kordovas provincē]], [[Andalūzija|Andalūzijā]]), lai atriebtos par mātes nāvi un uzzinātu par sava jaunākā brāļa atrašanās vietu. Viņa satiek Manuelu (Luhanas marķīza Alonso Luhana jaunāko dēlu) un izglābj viņu no lidmašīnas avārijas. Tikmēr līgavaini Tomasu (Alonso pirmdzimto dēlu un personu, kas vēlas dalīties informācijā ar Hanu par viņas ģimeni) sadur viņa pamāte Krusa Eskerdo, Manuela māte. == Sižets == {{Seriāla satura brīdinājums}} === Priekšvēsture === 2022. gada martā Spānijas televīzija paziņoja par jaunu ikdienas seriālu ar nosaukumu "Solījums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/tve-bambu-la-promesa-sucesora-dos-vidas-la-1-114639/|title=TVE y Bambú vuelven a unir fuerzas con 'La promesa', la sucesora de 'Dos vidas' en La 1|last=Redacción|website=FormulaTV|access-date=2025-01-16|date=2022-03-18|language=es}}</ref> 2022. gada septembrī tika paziņots par filmēšanas sākumu un aktieru sastāvu: [[Ana Garsesa]], [[Eva Martina]], [[Andrea del Rio]], [[Marija Kastro]], [[Antonio Velaskess]], [[Enrike Fortūns]], [[Paula Losada]] vai [[Karmena Asekasa]] un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/la-promesa-sustituta-servir-y-proteger-rodaje-118355/|title='La promesa', la sustituta de 'Servir y proteger' en La 1, comienza el rodaje y confirma su casting|last=Soriano|first=Sergio|website=FormulaTV|access-date=2025-01-16|date=2022-09-26|language=es}}</ref> === Pirmā sezona, 1.—122. sērija (2023. gada 12. janvāris — 2023. gada 20. jūnijs) === Sākumā aktieris [[Hordi Kolls]] uz neilgu laiku atveidoja Tomasa de Luhana lomu, aktrise [[Laura Simona]] atveidoja pils kalpones Lolas lomu un aktieris [[Rafa de Vera]] — seržanta Konrado Funesa lomu, kurš ierodas izmeklēt Tomasa nāvi. 2023. gada februārī pievienojās [[Mario Garsija]], atveidojot Salvadora Romeas lomu, sulaini un jauno Marijas Fernandesas mīļoto, un [[Čiko Garsija]] kā tēvs Kamilo. Martā seriālam pievienojās [[Amparo Pinjero]], kura atveidoja Martinu de Luhanu, Alonso brāļameitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/amparo-pinero-se-suma-al-reparto-de-la-promesa-serie-tve-rtve.html|title=Amparo Piñero se suma al reparto de 'La Promesa'|last=Serie|first=Cultura en|website=Cultura en Serie|access-date=2025-01-17|date=2023-03-18|language=es}}</ref> Drīz pēc tam viņa kļuva par daļu no galveno aktieru sastāva, kopā ar [[Ksavi Loks|Ksavi Loku]]. Marta beigās seriālu pameta [[Alberto Gonsaless (aktieris)|Alberto Gonsaless]] un [[Alisija Berkana]], pirmais, ar viņa atveidotā varoņa nāvi, un otrā, ar sava atveidotā varoņa aizbraukšanu uz Parīzi. Un [[Mario Garsija]] uz laiku pameta seriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/primeras-despedidas-alicia-bercan-y-alberto-gonzalez-abandonan-la-promesa.html|title=Primeras despedidas: Alicia Bercán y Alberto González abandonan 'La Promesa'|last=Serie|first=Cultura en|website=Cultura en Serie|access-date=2025-01-17|date=2023-03-26|language=es}}</ref> Aprīļa vidū [[Giljermo Serrano]] un [[Bruno Lastra]] pievienojās kā otrā plāna varoņi, atveidojot attiecīgi kapteini Lorenso de la Matu un Gregorio Kastiljo. Čiko Garsija pameta seriālu pēc 47 sērijām, kurš beigās izrādās viltus tēvs Kamilo. 2023. gada maija sākumā [[Andress Blanko]] un [[Laura Barba]] pameta seriālu; Barba tikai uz laiku. 2023. gada maijā seriālam pievienojās [[Lisi Lindera]] kā Elisa, Grasalemas baronese un marķīzu ienaidniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavozdigital.es/cultura/actriz-gaditana-lisi-linder-dara-vida-baronesa-20230522171004-ntv.html|title=La actriz gaditana Lisi Linder dará vida a la Baronesa Elisa de la Vega en 'La Promesa', la serie de TVE|website=La voz de Cádiz|access-date=2025-01-17|date=2023-05-22|language=es}}</ref> Tuvu sezonas beigām [[Eva Martina]] uz laiku pameta seriālu un [[Mario Garsija]] atgriezās Salvadora Romea lomā. === Otrā sezona, 123.—240. sērija (2023. gada 21. jūnijs — 2023. gada 29. novembris) === 2023. gada februāra sākumā, pēc labiem auditorijas datiem, tika apstiprināts pasūtījums vēl 119 sērijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/rtve-renueva-la-promesa-por-una-segunda-temporada.html|title=RTVE renueva 'La Promesa' por una segunda temporada|last=Serie|first=Cultura en|website=Cultura en Serie|access-date=2025-01-17|date=2023-02-08|language=es}}</ref> Tā paša gada jūnija beigās paziņoja, ka filmēs vēl 131 papildu sēriju, lai kopā būtu 250 sērijas, kas veidos otro sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencialdigital.com/articulo/medios/tve-redobla-apuesta-promesa-encarga-250-capitulos-mas/20230621171401594532.html|title=TVE redobla su apuesta por ‘La Promesa’ y encarga 250 capítulos más|last=Digital|first=Confidencial|website=Confidencial Digital|access-date=2025-01-17|date=2023-06-22|language=es}}</ref> 21. jūnijā sākās otrā sezona ar praktiski visu pirmās sezonas galveno un otrā plāna aktieru sastāvu. Mēneša beigās aktrise [[Hulija Martinesa]] pievienojās uz dažām nedēļām, atveidojot Beatrisi Oltru, senu Martinas paziņu, kura ierodas, lai atriebtos viņai. Jūlijā [[Lisi Lindera]] pameta seriālu pēc tam, kad 50 sērijās atveidoja Grasalemas baronesi. Seriālam pievienojās [[Havjers Koljado]] un [[Kristina Fernandesa Pintado|Kristina Fernandesa]], atveidojot Martinas vecākus Fernando un Margaritu. Pēc tam pievienojās [[Inma Peresa-Kirosa]] kā Ramona, veca sieviete, kas bija Hanas mātes draudzene. Augusta sākumā pievienojās trīs jauni aktieri: [[Alehandro Vergara]], [[Tomijs Agilera]] un [[Markoss Orengo]], kuri atveidoja attiecīgi Abelu Bueno (Manuela draugs, ārsts), Antonio de Karvahalu i Sifuentesu (Martinas līgavainis un Beatrises bijušais līgavainis) un Felisiano (Petras brālis). Septembra beigās Havjers Koljado pameta seriālu pēc sava atveidotā varoņa nāves. Oktobrī Tomijs Agilera un Inma Peresa Kvirosa pameta seriālu, un [[Mičels Teherina]] pievienojās, atveidojot Pelajo, kurš uzturēs ciešas attiecības ar Katalīnu. 2023. gada novembra sākumā apstiprināja [[Alisija Berkana|Alisijas Berkanas]] atgriešanos ar viņas atveidoto tēlu, Leonoru de Luhanu, marķīzu jaunāko meitu, un aktieris [[Enrike Fortūns]] uz laiku pameta seriālu. === Trešā sezona, 241.—490. sērija (2023. gada 30. novembris — 2024. gada 25. decembris) === [[Enrike Fortūns]] atgriezās decembrī pēc neilgas seriāla pamešanas, un [[Andreass Munjoss]] un [[Karloss Suaress]] pievienojās, atveidojot attiecīgi Heronimo Gamboa, Pelajo partneri ieroču tirdzniecībā, un Valentīnu, Simonas dēla draugu. [[Paula Losada]], Himenas de los Infantesas lomas atveidotāja, pameta seriālu 20. decembrī, piedaloties 254 sērijās, un [[Antonio Velaskess]], Mauro Moreno lomas atveidotājs, 28. decembrī, pēc dalības 260 sērijās. 2023. gada pēdējā sērijā, 29. decembrī, atgriezās [[Alisija Berkana]], Leonoras lomas atveidotāja. 2024. gada janvārī seriālam pievienojās [[Anhela Ečanisa]], atveidojot Veru, un [[Karloss Suaress]] pameta seriālu pēc viņa atveidotā varoņa nāves. Februāra vidū [[Markoss Orengo]] pameta seriālu, kad pēc vairāk nekā 130 sērijām nomira viņa atveidotais varonis Felisiano Arkoss. 2024. gada 20. martā [[Paula Losada]] atgriezās seriālā, atsākot atveidot savu lomu, Himenu de los Infantesu, līdz tā paša gada aprīļa beigām, pilnībā noslēdzot savu dalību seriālā, piedaloties gandrīz 280 sērijās. [[Alehandro Vergara]] pameta seriālu, atveidojot Dr. Abelu Bueno, piedaloties 191 sērijā, un [[Karloss de Austrija]] un [[Manu Imiskoss]] pievienojās seriālam, atveidojot attiecīgi jauno sulaini Rikardo Peljiseru un viņa dēlu, Santosu Peljiseru. 2024. gada maijā seriālā notika sešu mēnešu laika maiņa, no 1914. līdz 1915. gadam, lai mainītu sižetus, laiku un vietu, varoņus, un mēneša beigās seriāla plakāta augšpusē parādījās jauns uzraksts: ''Una nueva promesa. Una nueva era'' ("Jauns solījums. Jauns laikmets"). No seriāla 361. sērijas notika laika maiņa, kad [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] tēma kļuva par pamatu. Pēc 361. sērijas [[Elija Galera]] pievienojās seriālam kā Marija Antonija, Krusas labākā bērnības draudzene, un [[Ibrahims Al Šami]] kā Adriano, pēc 367. sērijas, zēns, kurš kļūs par lielisku Katalīnas atbalstu. Mičels Teherina un Andrea del Rio pameta seriālu, atveidojot Aņilas grāfu Pelajo, un Teresu Viljamilu, attiecīgi 158 un 354 sērijās. Tā paša gada jūlija vidū Ibrahims Al Šami pēc 30 sērijām pameta seriālu. Sakarā ar [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm]] seriāla pārraide tika apturēta uz divām nedēļām, atsākot pārraidi 12. augustā un apstiprinot varoņu Terēzas un Pelajo atgriešanos, kurus atveidoja attiecīgi [[Andrea del Rio]] un [[Mičels Teherina]]. === Ceturtā sezona, 491.—740. sērija (2024. gada 25. decembris — 2025. gada 23. decembris) === 2025. gada martā [[Ana Garsesa]] un [[Eva Martina]] pameta seriālu, pirmā pēc viņas varones nāves, bet otrā pēc Krusas ieslodzīšanas cietumā, abas pēc 553 sērijām, kurās atveidoja attiecīgi Hanu Eksposito un Krusu Eskerdo. Pēc šīm aiziešanām galveno lomu atveidotājiem pievienojās [[Izabella Serrano]] un [[Marta Kosta]], attiecīgi Leokādijas de Figeroas un Anhelas de Figeroas lomās. 2025. gada jūlijā Romulo lomas atveidotājs [[Hoakins Kliments]] pameta seriālu pēc 630 epizodēm, un galveno aktieru sastāvam pievienojās [[Fernando Koronado]], kurš atveido Kristobalu Baljesterosu, jauno pils galveno sulaini. 2025. gada septembrī Katalīnas lomas atveidotāja [[Karmena Asekasa]] pameta seriālu pēc 680 sērijām. Ibrahims Al Šami, kurš atveido Adriano lomu, pievienojās galveno aktieru sastāvam. Oktobrī Karloss de Austrija, Rikardo Peljisera atveidotājs, pameta seriālu pēc 349 sērijām. === Piektā sezona, 741. sērija— (2025. gada 24. decembris — pašlaik) === Sezonas centrā ir mīlestības, uzticības un atriebības tēmas. Vairāki varoņi cenšas atklāt pagātnes noslēpumus, kamēr citi izmanto manipulācijas, lai sasniegtu savus mērķus. Notikumi kļūst arvien saspringtāki, un sezonā netrūkst ne pārsteidzošu atklājumu, ne emocionālu pavērsienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20260412/resumen-semanal-promesa-13-17-abril/17017214.shtml|title=Disfruta de los capítulos del 812 al 816 de 'La Promesa': Una dolorosa ruptura y una confesión inesperada|last=Juan|first=Andrea San|website=RTVE.es|access-date=2026-06-17|date=2026-04-12|language=es}}</ref> Galvenie varoņi saskaras ar jaunām intrigām, nodevībām un cīņu par varu Luhanu ģimenes muižā. Īpaši nozīmīga ir spriedze starp Manuelu, Kurro un Leokādiju, kuru konflikti ietekmē gandrīz visus pārējos tēlus. Parādās arī jauni noslēpumi, romantiskas krīzes un ģimenes skandāli, kas apdraud attiecības un mantojuma jautājumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/la-promesa-las-claves-de-la-5a-temporada.html|title=‘La Promesa’: las claves de la 5ª temporada con un Curro “muy loco” y un Manuel “a muerte con Leocadia”|last=Santana|first=A.|website=Cultura en Serie|access-date=2026-06-17|date=2025-12-23|language=es}}</ref> Pēc Hanas nāves Manuels cenšas noskaidrot patiesību un arvien atklātāk stājas pretī Leokādijai. Viņa cīņa ar Leokādijas manipulācijām kļūst par vienu no sezonas galvenajām līnijām.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lapromesa.net/la-promesa/9854/|title=‘La Promesa’: las claves de la 5ª temporada con un Curro “muy loco” y un Manuel “a muerte con Leocadia”|website=La Promesa News|access-date=2026-06-17|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kurro piedzīvo vienu no smagākajiem periodiem savā dzīvē. Pēc Anhelas traģiskās nāves viņš sabrūk emocionāli, kļūst apsēsts ar atriebību un uz laiku attālinās no apkārtējiem. Vēlāk viņš mēģina atgūt kontroli pār savu dzīvi un cīnās arī par savu titulu un vietu ģimenē.<ref name=":3" /> Leokādija no ietekmīgas manipulatores pakāpeniski kļūst par aizdomu un apsūdzību mērķi. Atklājas arvien vairāk noslēpumu par viņas rīcību, un vairāki varoņi sāk apvienoties pret viņu. Pastāv norādes, ka viņa bijusi saistīta ar Hanas nāvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://los40.com/2026/05/24/avance-semanal-de-la-promesa-entre-el-25-y-el-29-de-mayo-vera-planta-cara-a-su-padre-y-desata-el-caos/|title=Avance semanal de La Promesa entre el 25 y el 29 de mayo: Vera planta cara a su padre y desata el caos|last=LOS40|website=LOS40|access-date=2026-06-17|date=2026-05-24|language=es}}</ref> Martina pārdzīvo sarežģītas attiecības ar Hakobo. Viņu attiecības kļūst arvien problemātiskākas, un Martina sāk vairāk domāt par savu neatkarību un nākotni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/series/la-promesa/capitulos/70128/|title=La promesa|last=FormulaTV|website=FormulaTV|access-date=2026-06-17|language=es}}</ref> Vera atklāj savu patieso izcelsmi kā augstdzimušas ģimenes locekle. Viņas konflikts ar tēvu — Karilas hercogu — noved pie dramatiskiem notikumiem un pat apšaudes muižā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://los40.com/2026/05/17/avance-semanal-de-la-promesa-entre-el-18-y-el-22-de-mayo-el-pasado-de-vera-y-el-futuro-de-curro-marcan-un-giro-clave/|title=Avance semanal de La Promesa entre el 18 y el 22 de mayo: El pasado de Vera y el futuro de Curro marcan un giro clave|last=LOS40|website=LOS40|access-date=2026-06-17|date=2026-05-17|language=es}}</ref> Santoss kļūst par vienu no sezonas traģiskākajiem stāstiem. Pēc apšaudes viņš gūst smagus ievainojumus un vēlāk mirst, atstājot dziļu iespaidu uz apkārtējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://los40.com/2026/05/31/avance-semanal-de-la-promesa-entre-el-1-y-el-5-de-junio-el-duque-desaparece-tras-el-tiroteo-donde-esta-el-culpable-de-la-tragedia/|title=Avance semanal de La Promesa entre el 1 y el 5 de junio: El duque desaparece tras el tiroteo: ¿dónde está el culpable de la tragedia?|last=LOS40|website=LOS40|access-date=2026-06-17|date=2026-05-31|language=es}}</ref> == Lomās == * [[Ana Garsesa]] — ''Mariana "Hana" Eksposito / Mariana Eksposito de Luhana'' †<ref name="vertele">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vertele.eldiario.es/series/la-promesa-reparto-personajes-actrices-actores-tve-la-1-nueva-serie-tardes_1_9864281.html|title=Quién es quién en 'La promesa', la nueva serie de TVE para las tardes de La 1|website=verTele!|date=13 January 2023|via=''eldiario.es''}}</ref> ** Hana ir apņēmīga, drosmīga un lepna, viņa atgriežas "Solījuma" pilī, lai atrastu savu pazudušo brāli un noskaidrotu patiesību par savas mātes nāvi, kas tur tika noslepkavota pirms piecpadsmit gadiem. Viņas plāns "iefiltrēties" pilī kā kalponei darbojas, taču kļūst sarežģīts, kad viņa iemīlas Luhanas marķīzu dēlā, Manuelā. Nogalināta.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/series/la-promesa-reparto-personajes-actrices-actores-tve-la-1-nueva-serie-tardes_1_9864281.html|title=Quién es quién en 'La promesa', la nueva serie de TVE para las tardes de La 1|website=eldiario.es|access-date=21 January 2025|date=13 January 2023|language=es}}</ref> * [[Eva Martina]] — ''Krusa Eskerdo'', Luhanas marķīze<ref name="vertele" /> ** Ambicioza, viltīga un negodīga, viņu uzaudzināja viņas tēvs, Luhanas barons. Viņa tika stingri audzināta, kur ģimene un reputācija ir svarīgāki par visu. Jau no pirmā mirkļa viņa neuzticas Hanai un cenšas dēlu Manuelu atturēt no viņas. Nokļuva cietumā.<ref name=":1" /> * [[Manuels Regeiro]] — ''Alonso Luhans'', Luhanas marķīzs<ref name="vertele" /> ** Uzticīgs tradīciju aizstāvis. Viņš atkārtoti apprecējās ar Krusu pēc savas pirmās sievas Karmenas sāpīgās zaudēšanas, kuru viņš turpina saskatīt kā reinkarnāciju savā meitā Katalīnā. Alonso mīl savu ģimeni un "Solījumu", taču viņa sliktie lēmumi apdraudēs to nākotni.<ref name=":1" /> * [[Arturo Garsija Sančo]] — ''Manuels Luhans''<ref name="vertele" /> ** Trešais no četriem marķīzu bērniem. Viņš nekad nav interesējies par pienākumiem un atbildību, kas izriet no viņa uzvārda, par cik Tomass, viņa vecākais pusbrālis, ir mantinieks. Manuels ir sapņotājs, jūtīgs un godīgs, un visvairāk viņam patīk lidot ar savu lidmašīnu. Tomasa nāve pēkšņi padara viņu par marķīza titula mantinieku. Viņš neprātīgi iemīlas noslēpumainajā meitenē, kura izglābj viņu no lidmašīnas avārijas.<ref name=":1" /> * [[Marija Kastro]] — ''Pia Adarre''<ref name="vertele" /> ** "Solījuma" saimniecības vadītāja. Viņa nevainojami pilda savus pienākumus, laipna un iejūtīga pret saviem padotajiem un visu mīlēta. Neskatoties uz talantu, kas viņai piemīt, pildot savus amata pienākumus, viņu vienmēr apdraud Petra, marķīzes personīgā kalponē, kura tīko pēc viņas amata.<ref name=":1" /> * [[Hoakins Kliments]] — ''Romulo Baesa''<ref name="vertele" /> ** "Solījuma" pārvaldnieks. Viņš ir līdzsvarots, laipns un pretimnākošs un vada "Solījuma" pili "ar stingru roku".<ref name=":1" /> * [[Antonio Velaskess]] — ''Mauro Moreno''<ref name="vertele" /> ** Atturīgs un intraverts, vienmēr ir gatavs darbam. Mauro vienmēr uzskatīja, ka viņa loma šajā dzīvē ir turpināt tēva mantojumu kā dienas strādniekam. Taču likteņa pavērsiens dod viņam iespēju pašam kalpot par sulaini pie marķīza.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/rtve/20231013/la-promesa/2458307.shtml|title=La Promesa|last=RTVE|website=RTVE.es|access-date=2025-08-20|date=2023-10-13|language=es}}</ref> * [[Andrea del Rio]] — ''Teresa Viljamila''<ref name="vertele" /> ** Teresa ierodas "Solījumā", lai būtu tuvu savam draugam Mauro, nenojaušot, ka viņas viņš ir neprātīgi iemīlējies Leonorā.<ref name=":1" /> * [[Karmena Floresa Sandovala]] — ''Simona Martinesa''<ref name="vertele" /> ** Simona lielāko daļu savas dzīves ir bijusi "Solījuma" pavāre, un visi kolēģi viņu mīl un uzskata gandrīz par māti.<ref name=":1" /> * [[Teresa Kintero]] — ''Kandela Garsija''<ref name="vertele" /> ** Virtuves palīdze, Simonas labākā draudzene.<ref name=":1" /> * [[Karmena Asekasa]] — ''Katalīna Luhana''<ref name="vertele" /> ** Meita no marķīza pirmās laulības un Tomasa dvīņu māsa. Viņa ļoti veiksmīgi risina problēmas īpašumā. Līdz ar viņas dvīņubrāļa nāvi, kaut kas Katalīnai iekšēji salūzt uz visiem laikiem.<ref name=":1" /> * [[Paula Losada]] — ''Himena de los Infantesa de Luhana'' †<ref name="vertele" /> ** Infantesu hercogu meita, viņa vienmēr ir augusi noslēgtībā, guvernantu un kalpoņu ieskauta, kas ļāvās viņas kaprīzēm. Viņas māte jau kopš bērnības ir atkārtojusi viņai, kāda ir viņas loma dzīvē: apprecēties ar dižciltīgu vīrieti. Un, pateicoties mātei, viņa satika Tomasu, izskatīgu Luhanu nama mantinieku; abas ģimenes drīz vien oficiāli noslēdza fiktīvas laulības. Himenas vienīgā vēlēšanās ir, lai Tomass izturētos pret viņu ar cieņu, taču viss mainās, kad Tomass nomirst. Himena kļūst par atraitni, neskatoties uz to, ka ir precējusies tikai dažas stundas. Tomēr Krusa, kas nevēlas zaudēt Infantesu hercogu labvēlību, uzspiež Manuelam mīlestību ar nesen kļuvušo atraitni. Lai gan sākumā viņa viņu atgrūž, Himena drīz vien iemīlas Manuelā un, Krusas ieteikuma vadīta, sāk viņu iekarot. Pamazām Himena uzzina par Krusas ļaunajām viltībām, un no šķietami pieticīgas meitenes viņa kļūst par bīstamu sievieti. Izdarīja pašnāvību, nolecot no balustrādes. Pēc incidenta viņa turpināja elpot un nebija novērojama ārēja asiņošana. Himenas stāvoklis bija jāuzrauga, lai noteiktu, vai viņai nav kādi iekšēji bojājumi, tomēr viņa neizdzīvoja.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/television/20240423/tragica-noticia-promesa-jimena-muerto/16073128.shtml|title=Trágica noticia en 'La Promesa': ¡Jimena ha muerto!|last=Juan|first=Andrea San|website=RTVE.es|access-date=2025-08-27|date=2024-04-23|language=es}}</ref> * [[Alisija Berkana]] — ''Leonora Luhana''<ref name="vertele" /> ** Marķīzu jaunākā meita. Vieglprātīga, kaislīga un nenobriedusi, pēc sava pusbrāļa Tomasa nāves viņa saprot, ka dzīve ir ļoti īsa, un nolemj to dzīvot "ar pilnu jaudu". Viņa nododas neiespējamai mīlestībai ar Mauro, neaizdomājoties par sekām.<ref name=":1" /> * [[Alberto Gonsaless (aktieris)|Alberto Gonsaless]] — ''Huans Eskerdo'' †<ref name="vertele" /> ** Luhanas barons, Krusas tēvs. Dzimis nabadzībā, jaunībā viņš šķērsoja [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[Kuba|Kubā]] ieguva ievērojamu bagātību. Viņš ir prasīgs, manipulatīvs un viltīgs, kurš visu dara prieka pēc.<ref name=":1" /> * [[Marga Martinesa]] — ''Petra Arkosa''<ref name="vertele" /> ** Marķīzes personīgā kalpone. Augstprātīga, aprēķinātāja un skaudīga, viņa ir gatava darīt visu, lai izdabātu savai kundzei. Bet apmaiņā pret savu nelokāmo lojalitāti viņa vēlas to, kas nekad nepiepildās: kļūt par "Solījuma" saimniecības vadītāju.<ref name=":1" /> * [[Enrike Fortūns]] — ''Lope Ruiss''<ref name="vertele" /> ** Salvadora labākais draugs. Savas gaitas "Solījumā" viņš sāka kā sulainis un slepeni gatavoja ēst, kļūstot par pils zvaigžņu šefpavāru. Viņš ir laipns, drosmīgs un gudrs, vienmēr gatavs palīdzēt kolēģiem par katru cenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/L%C3%B3pe_Ruiz|title=Lópe Ruiz|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-21|language=es}}</ref> * [[Sāra Molina]] — ''Marija Fernandesa''<ref name="vertele" /><ref name="mag">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mag.elcomercio.pe/fama/la-promesa-actores-y-personajes-quien-es-quien-en-la-serie-de-tve-espana-nnda-nnlt-noticia/|title=Quién es quién en "La promesa", la nueva serie de TVE|last=Paredes|first=Bryan|website=mag|date=14 January 2023|via=''El Comercio'' (Peru)}}</ref> ** Kalpone ar traku un sapņainu raksturu, vienmēr ir gatava uzmundrināt savus kolēģus ar asprātībām un tenkām. Marija kļūst par Hanas atbalstu, kad viņa ierodas pilī.<ref name=":1" /> * [[Čavi Loks]] — ''Kurro de la Mata Eskerdo / Markoss de Luhans Eksposito'' ** Euhenijas dēls un Hanas brālis. Kapteinis de la Mata un Krusa viņu necieš un neieredz tik ļoti, ka organizēja plānu nogalināt Kurro medību laikā, taču šāviens neizdevās, piespiežot viņam veikt atklātu sirds operāciju. Hana un Abels viņu operēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Curro|title=Curro|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-21|language=es}}</ref> * [[Amparo Pinjero]] — ''Martina de Luhana i Ljopisa'' ** Alonso brāļameita, viņa dodas uz "Solījuma" pili apciemot savu brālēnu. Viņa ierodas pilī starojoša, laipna un draudzīga. Martina ir koķeta un dzīvespriecīga meitene. Kādu laiku vēlāk vecāki piespieda viņu apprecēties ar Donu Antonio de Karvahalu i Sifuentesu. Viņas tēvs nomira neilgi pēc ierašanās "Solījumā", kā rezultātā viņa kļuva nomākta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Martina|title=Martina|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-21|language=es}}</ref> * [[Mario Garsija]] — ''Salvadors Romea'' ** Lopes labākais draugs, kuru pazīst jau kopš bērnības, kopā uzaugot. "Solījuma" pils kalps ar laipnu, uzticīgu un romantisku raksturu, vienmēr gatavs palīdzēt saviem biedriem par katru cenu. Laika gaitā viņam rodas jūtas pret kalponi Mariju Fernandesu, kuras ir abpusējas, taču viņu attiecības pārtrūkst, kad Salvadors ir spiests doties karā [[Āfrika|Āfrikā]]. Tur ar viņu notiek lietas, kas atstāj paliekošas pēdas, tostarp gandrīz zaudējot redzi vienā acī. Kad Salvadors atgriežas "Solījumā", viņš uzzina, ka viņa draudzenei ir jūtas pret viņa labāko draugu — Lopi. Beigās viņi visi paliek draugi un vēlāk Salvadors lūdz Mariju precēties ar viņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Salvador|title=Salvador|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-23|language=es}}</ref> * [[Giljermo Serrano]] — ''Lorenso de la Mata'' ** Euhenijas vīrs un Krusas svainis. Vienmēr bijis agresīvs vīrietis un gadiem ilgi ļaunprātīgi izmantojis gan savu sievu, gan Kurro, savu it kā dēlu. Vienmēr rīkojas savās interesēs. Viņš ieradās "Solījumā", lai apstrīdētu Linahas barona mantojumu. Testamentā kā mantiniece bija norādīta arī Grasalemas baronese. Vēlāk Lorenso un baronese izstrādāja plānu, kā iegūt visu barona naudu. Viņi abi bija pazīstami daudzus gadus, tāpēc kapteinis de la Mata zināja, kas varētu būt Grasalemas baroneses tumšākais noslēpums, ko viņš nevilcinājās izmantot savā labā: viņš to atklāja Luhanas marķīzei, lai panāktu, ka baronese pamet pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Lorenzo|title=Lorenzo|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-23|language=es}}</ref> * [[Kristina Fernandesa Pintado]] — ''Margarita Ljopisa'' ** Margarita ieradās "Solījumā" kopā ar vīru Fernando, meklējot savu meitu Martinu. Fernando cieta no sirdslēkmes un Luhanas marķīze neiedeva viņam tableti, kas varēja glābt viņa dzīvību. Kopš kļūšanas par atraitnēm, Margarita un Martina kā māte un meita ir pārcietušas daudzus sarežģījumus, īpaši pēc Ajalas grāfa ierašanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/television/series-tv/2024-10-25/la-promesa-despedida-cristina-fernandez-pintado-margarita_3990726/|title=Así ha sido la lacrimógena despedida de Cristina Fernández Pintado (Margarita) en 'La Promesa': "Me voy con mucha pena"|last=Richart|first=Alberto|website=elconfidencial.com|access-date=2025-08-24|date=2024-10-25|language=es}}</ref> * [[Anhela Ečanisa]] — ''Vera Gonsalesa / Mersedesa de Karrila i de la Vera'' ** Vera ierodas "Solījumā" kopā ar Lopi un, izliekoties par kalponi, tiek pieņemta darbā. Viņa dala istabu ar Hanu pēc tam, kad Marija Fernandesa pazūd. Vera iemīlas Lopē, neapzinoties, ka viņš jūt to pašu pret viņu. Lope ar Hanas palīdzību atzīstas viņai mīlestībā, un abi uzsāk attiecības. Pēc mātes, Karrilas hercogienes, pēkšņās ierašanās Vera atzīstas Lopem savā patiesajā identitātē, tostarp par savu sociālo statusu un īsto vārdu: Mersedesa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Vera_Gonz%C3%A1lez|title=Vera González|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-24|language=es}}</ref> * [[Isabela Serrano]] — ''Leokādija de Figeroa'' ** Leokādija ir viena no sarežģītākajām un pretrunīgākajām seriāla varonēm. Viņa ir inteliģenta, aukstasinīga un ļoti ambicioza sieviete, kura lieliski prot izmantot apkārtējos savā labā. Ārēji viņa bieži šķiet eleganta, pieklājīga un izsmalcināta, taču aiz šīs maskas slēpjas vēlme kontrolēt cilvēkus un notikumus. Leokādijai ir sarežģītas attiecības ar gandrīz visiem muižas iemītniekiem. Viņa bieži konfliktē ar Manuelu un Kurro, jo abi cenšas atklāt patiesību par pagātnes notikumiem. Savukārt Anhela ilgstoši atrodas viņas ietekmē, lai gan vēlāk sāk apšaubīt Leokādijas rīcību. 5. sezonā Leokādija kļūst par vienu no galvenajiem aizdomu objektiem vairākos noslēpumainos notikumos. Arvien vairāk varoņu sāk domāt, ka viņa ir saistīta ar traģēdijām un intrigām, kas satricinājušas "Solījuma" pili. Tāpēc sezonas gaitā viņa no spēcīgas manipulatores pakāpeniski kļūst par personu, kuru citi cenšas atmaskot. * [[Marta Kosta]] — ''Anhela de Figeroa'' ** Leokādijas de Figeroa meita, kura pēc mācībām [[Šveice|Šveicē]] ierodas "Solījuma" pilī. Anhela ir gudra, izglītota un patstāvīga jauniete, kura nebaidās aizstāvēt savu viedokli pat situācijās, kad tas nonāk pretrunā ar mātes gribu vai sabiedrības pieņemtajām normām. Laika gaitā Anhela kļūst par nozīmīgu seriāla personāžu. Viņas attiecības ar Kurro, vēlme pašai lemt par savu nākotni un centieni noskaidrot savas ģimenes noslēpumus rada vairākus būtiskus sižeta pavērsienus. Īpaši nozīmīgs ir jautājums par viņas bioloģisko tēvu, kura identitāte ilgu laiku tiek slēpta un kļūst par vienu no seriāla centrālajām intrigām. Anhela simbolizē jauno paaudzi, kas cenšas atbrīvoties no pagātnes aizspriedumiem un pati veidot savu dzīvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mapukydigital.com/elrincondelapromesa/angela-nuevo-personaje-en-la-promesa/|title=Ángela nuevo personaje en La Promesa - Marta Costa|last=FandPm3s4|website=El rincón de La Promesa|access-date=2026-07-09|date=2025-01-24|language=es}}</ref> * [[Fernando Koronado]] — ''Kristobals Baljesteross'' * [[Hordi Kolls]] — ''Tomass de Luhans i Altuna'' † ** Tomass de Luhans ir viens no seriāla sākotnējiem un nozīmīgākajiem varoņiem. Viņš ir Luhanu dzimtas pirmdzimtais dēls un likumīgais "Solījuma" pils mantinieks. Tomass nāk no ietekmīgas aristokrātu ģimenes, taču viņa dzīvi nosaka ne tikai pienākumi, bet arī sarežģītas ģimenes attiecības un personīgie noslēpumi. Lai glābtu ģimenes finansiālo stāvokli, Tomass apprecas ar Himenu politisku un izdevīgu apsvērumu dēļ, nevis mīlestības vadīts. Tomass ir šarmants, dzīves baudītājs un ārēji pašpārliecināts, tomēr viņa raksturā ir arī godīgums un vēlme rīkoties taisnīgi. Seriāla sākumā Tomass atklāj vairākus bīstamus noslēpumus par savu ģimeni un pamāti Krusu. Mēģinot atklāt patiesību un palīdzēt Hanai, viņš nonāk nāvējošās briesmās. Viņa slepkavība kļūst par vienu no pirmajiem lielajiem seriāla pavērsieniem un aizsāk notikumu ķēdi, kas ietekmē gan Luhanu ģimeni, gan visus "Solījuma" pils iemītniekus. Lai gan Tomass seriālā parādās tikai pirmajās sērijās, viņa liktenim ir izšķiroša nozīme visa turpmākā sižeta attīstībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20230112/promesa-personajes-reparto-actores/2409671.shtml|title=La Promesa: conoce el argumento y todos los personajes de la esperada serie de RTVE|last=Promesa|first=La|last2=Guerrero|first2=Miguel Álvarez|website=RTVE.es|access-date=2026-07-13|date=2023-01-12|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Tom%C3%A1s|title=Tomás|website=Wiki La Promesa|access-date=2026-07-13|language=es}}</ref> * [[Laura Simona]] — ''Lola Montoro'' † ** Lola ir jauna, pievilcīga un emocionāla kalpone, kura no sirds iemīlas Tomasā. Viņu saista slepenas romantiskas attiecības, taču šī mīlestība ir lemta neveiksmei sociālo šķiru atšķirību un apkārtējo notikumu dēļ. Lai gan Lola cer uz kopīgu nākotni, Tomasa traģiskā nāve sagrauj viņas sapņus.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Lola_Montoro|title=Lola Montoro|website=Wiki La Promesa|access-date=2026-07-17|language=es}}</ref> Pēc Tomasa nāves Lola cenšas izmantot faktu, ka viņa bija viņa mīļākā, lai gūtu sev labumu. Tas atklāj viņas sarežģīto raksturu — viņa nav tikai romantiska un ievainojama sieviete, bet arī cilvēks, kurš sarežģītā situācijā mēģina nodrošināt savu nākotni. Šī rīcība rada spriedzi un konfliktus ar citiem pils iemītniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20230112/promesa-personajes-reparto-actores/2409671.shtml|title=La Promesa: conoce el argumento y todos los personajes de la esperada serie de RTVE|last=Promesa|first=La|last2=Guerrero|first2=Miguel Álvarez|website=RTVE.es|access-date=2026-07-17|date=2023-01-12|language=es}}</ref> Atklājot, ka viņa bija Tomasa mīļākā, cerot panākt finansiālu atbalstu no Luhanu ģimenes, marķīze Krusaun Petra izmanto šo informāciju pret viņu. Viņas noorganizē, lai pierādījumi (nazītis, ar kuru tika nogalināts Tomass) tiktu saistīti ar Lolu, un viņa tiek nepamatoti apsūdzēta Tomasa slepkavībā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20230927/todas-muertes-asesinatos-serie-promesa/2453043.shtml|title=¿Quién ha muerto en 'La Promesa'? Todos los asesinatos que hemos visto en la serie|last=RTVE.es|last2=Barco|first2=Cristina|website=RTVE.es|access-date=2026-07-17|date=2024-02-13|language=es}}</ref> Lolu arestē un iesloga cietumā. Sākotnēji seržants Funess sāk šaubīties par viņas vainu un nonāk pie secinājuma, ka viņa, visticamāk, ir nevainīga un kļuvusi par sazvērestības upuri.<ref name=":4" /> Tomēr neilgi pēc tam pienāk ziņa, ka Lola ir mirusi savā kamerā. Oficiālā versija ir pašnāvība pakaroties. Taču vēlāk seriālā tiek atklāts, ka pastāv nopietnas aizdomas, ka tā nemaz nebija pašnāvība. Tiek norādīts, ka Krusa pavēlēja Lolu nogalināt cietumā un noorganizēt viltotu atvadu vēstuli, lai viņas nāve izskatītos pēc pašnāvības.<ref name=":5" /> Lola seriālā parādās tikai pirmajās sērijās, tomēr viņas stāsts būtiski ietekmē notikumu attīstību un palīdz atklāt Tomasa personību, kā arī noslēpumus, kas slēpjas "Solījuma" pilī.<ref name=":4" /> * [[Andress Blanko]] — ''Hosē Luiss de los Infantess'' * [[Laura Barba]] — ''Mersedesa de los Infantesa'' * [[Rafa de Vera]] — ''Konrado Funess'' ** Seržants no Civilās gvardes. Kad viņš saņem informāciju par Tomasa slepkavību, viņš dodas uz "Solījumu", lai aizvāktu līķi un veiktu autopsiju. Tā kā viņš uzskata, ka slepkava joprojām atrodas pilī un lieta prasa padziļinātu izmeklēšanu, marķīzi aicina viņu palikt. Nākamo dienu laikā seržants turpina izmeklēšanu un pratina vairākus ģimenes locekļus. Viņa aizdomas koncentrējas uz Hanu, jaunpienācēju ar aizdomīgu pagātni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Conrado_Funes|title=Conrado Funes|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-25|language=es}}</ref> * [[Mario Sorrilja]] — ''Tadeo'' ** Tadeo ir galvenais lopbarības piegādātājs reģionā un jau gadiem ilgi apkalpo Luhanas marķīzus. Tomēr viņš atteicās pārdot viņiem vairāk lopbarības, kamēr Luhani nesamaksās viņam parādu par diviem mēnešiem. Sarunās ar Katalīnu Tadeo paskaidro, ka viņi ir viņa galvenie klienti, jo pārējās saimniecības pašas ražo kūtsmēslus un lopbarību, kritizējot Luhanu nespēju pārvaldīt īpašumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Tadeo|title=Tadeo|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-25|language=es}}</ref> * [[Alisija Moruno]] — ''Euhenija Eskerdo'' † ** Euhenija Eskerdo ir viens no seriāla sarežģītākajiem un traģiskākajiem tēliem. Viņa ir Krusas Eskerdo māsa, Lorenso de la Matas sieva un Kurro māte, lai gan Kurro nav viņas bioloģiskais dēls. Euhenija nāk no turīgas un ietekmīgas ģimenes, taču viņas dzīvi būtiski ietekmē ģimenes noslēpumi, laulība un notikumi, kas saistīti ar Kurro izcelsmi.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lapromesa.net/la-promesa/6435/|title=Quien es Eugenia (Alicia Moruno) y por qué es tan importante en ‘La Promesa’ – La Promesa News|website=lapromesa.net|language=es}} {{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lapromesa.net/la-promesa/4967/|title=[Especiales] Los Oscuros Secretos de Eugenia en ‘La Promesa’: ¿Qué Se Esconde Detrás de Su Dolor? – La Promesa News|website=lapromesa.net|language=es}} {{Novecojusi saite}}</ref> Sākotnēji Euhenija tiek attēlota kā sieviete, kura cieš no smagiem [[Psihiski traucējumi|psihiskiem traucējumiem]] un atrodas ļoti trauslā stāvoklī. Vēlāk seriālā atklājas, ka viņas stāvokli, iespējams, ietekmējuši citi cilvēki un viņai doti [[medikamenti]], kas neļāva pilnībā apzināties apkārt notiekošo un atcerēties svarīgus pagātnes notikumus. Tas padara Euheniju ne tikai par noslēpumainu, bet arī traģisku tēlu.<ref name=":6" /> Euhenijas nozīme seriāla sižetā ir īpaši saistīta ar Hanas pagātni un viņas mātes Doloresas nāvi. Euhenijas stāsts palīdz Hanai nonākt tuvāk patiesībai par notikumiem, kas notikuši pirms seriāla sākuma. Tādēļ, lai gan Euhenija nav viena no seriāla centrālajām varonēm, viņas dzīvesstāsts ir cieši saistīts ar vienu no galvenajiem "Solījuma" noslēpumiem.<ref name=":6" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/quien-es-eugenia-alicia-moruno-y-por-que-es-tan-importante-en-la-promesa.html|title=Quien es Eugenia (Alicia Moruno) y por qué es tan importante en 'La Promesa'|last=Santana|first=A.|website=Cultura en Serie|access-date=2026-10-01|date=2025-04-30|language=es}}</ref> 2025. gadā Euhenija atgriezās seriāla sižetā jau citā dzīves posmā. Viņas atgriešanās bija saistīta ar vēlmi atriebties Lorenso, taču turpmākie notikumi kļuva arvien traģiskāki. Euhenija beigās izdarīja pašnāvību, nolecot no torņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20250605/alicia-moruno-entrevista-despedida-eugenia-promesa/16612286.shtml|title=Alicia Moruno se despide de 'La Promesa': "Eugenia se va orgullosa de lo que ha hecho"|last=RTVE.es|last2=Juan|first2=Andrea San|website=RTVE.es|access-date=2026-10-01|date=2025-06-05|language=es}}</ref> * [[Čiko Garsija]] — ''Kamilo'' * [[Bruno Lastra]] — ''Gregorio Kastiljo'' † ** Bijis "Solījuma" pils pārvaldnieks. Jau no paša sākuma viņš uzspieda savu diktatūru. Laika gaitā Gregorio ieguva Pias uzticību un beigās kļuva par viņas vīru. Viņš slepeni mēģināja noindēt Piu, lai atbrīvotos no viņas bērna, sakot: "Es nevarētu izturēt domu, ka tu dzemdēsi kāda cita bērnu." Kad Gregorio atzinās savā patiesajā plānā tieši tajā brīdī, kad spieda Piu dzert indi, Civilā gvarde iebrāzās istabā un arestēja viņu par slepkavības mēģinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Gregorio_Castillo|title=Gregorio Castillo|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-25|language=es}}</ref> * [[Paula Horneta]] — ''Blanka Palomara'' * [[Hulija Martinesa]] — ''Beatrise Oltra'' * [[Ramons Ibarra]] — ''Karloss'' * [[Havjers Koljado]] — ''Fernando de Luhans'' † * [[Alehandro Vergara]] — ''Abels Bueno'' ** Ārsts, Manuela draugs. Pa ceļam braucot uz "Solījumu" Abels satika Hanu, kura šķērsoja ceļu, lai dabūtu absintu, Abelam braucot garām tai pašai vietai, kas beidzās ar izbīli. Abels ir pievilcīgs, labi izglītots un inteliģents jauneklis, iespējams, tāpēc, ka viņš daudzus gadus ir pavadījis ar savām grāmatām. Viņam nepatīk greznība vai eleganti uzvalki. Abels jūtas ērti un laimīgs tikai starp savām grāmatām, pipetēm un kolbām. Tiklīdz viņš ieradās "Solījumā", Manuels piedāvāja viņam naktsmājas dižciltīgo zonā, bet viņš atteica: "Es labprātāk paliktu kalpu zonā." Viņš apgalvoja, ka tā viņš izvairās no uzmanības novēršanas un varot koncentrēties uz savu pētījumu. Abela galvenais mērķis ir rūpēties par Himenu viņas grūtniecības laikā, taču viņš ir gatavs palīdzēt ikvienam cilvēkam pilī, kam tas nepieciešams.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Abel_Bueno|title=Abel Bueno|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-24|language=es}}</ref> * [[Markoss Orengo]] — ''Felisiano Arkoss'' † * [[Inma Peresa-Kirosa]] — ''Ramona'' * [[Tomijs Agilera]] — ''Antonio de Karvahals i Sifuentess'' * [[Mičels Teherina]] — ''Pelajo Gomess De La Serna / Aņilas grāfs'' * [[Andreass Munjoss]] — ''Heronimo Gamboa'' † * [[Karloss Suaress]] — ''Valentīns'' † * [[Kristians Stems]] — ''Mr. Kavendišs'' * [[Laura Lafuente]] — ''Virtudesa Karransa'' * [[Mikels Garsija-Borda]] — ''Ignasio de Ajala'' * [[Karloss de Austrija]] — ''Rikardo Peljisers'' * [[Manu Imiskoss]] — ''Santoss Peljisers'' * [[Elija Galera]] — ''Marija Antonija'' * [[Ibrahims Al Šami]] — ''Adriano Garsija'' * [[Ivans Montess]] — ''Pako'' † * [[Horhe Pobess]] — ''Hosē Huans'' * [[Rosio Munjosa-Kobo]] — ''Amalija de Karrila'' * [[Viktorija Lago]] — ''Hulija Valdesa'' * [[Horhe Kasats]] — ''Marselo Viljamils'' * [[Daniels Šrēders]] — ''Samuels'' * [[Hemma Brio]] — ''Glorija Rosa'' * [[Hesuss Kabrero]] — ''Gonsalo de Karrils'' * [[Gonsalo Ramoss]] — ''Hakobo Monteklaro'' * [[Alvaro Kintana]] — ''Tonjo Karransa'' * [[Aranča Aranhurena]] — ''Emilija Suaresa'' * [[Havjers Mora]] — ''Lisandro de Karvahals i Sifuentess'' * [[Sāra Fonta]] — ''Enora Mendesa'' * [[Pepe Nufrio]] — ''Federiko de Karrils'' * [[Hakobo Disenta]] — ''Valjadaresas barons'' '''Piezīme:''' † — personāžs ir miris <gallery widths="200" heights="250" mode="packed"> Eva Martín Hernando actriz.jpg|[[Eva Martina]], Luhanas marķīzes Krusas Eskerdo lomas atveidotāja Goyas 2024 - Ana Garcés (cropped).jpg|[[Ana Garsesa]], seriāla galvenās varones Hanas Eksposito atveidotāja Goyas 2024 - Arturo García Sancho (cropped).jpg|[[Arturo Garsija Sančo]], Manuela Luhana lomas atveidotājs Isabel Serrano (cropped).jpg|[[Isabela Serrano]], Leokādijas de Figeroa lomas atveidotāja </gallery> == Epizodes == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ ! rowspan="2" |Sezona ! rowspan="2" |Epizodes ! colspan="2" |Sākotnēji pārraidīts ! rowspan="2" |Skatītāji |- !Pirmoreiz !Pēdējoreiz |- |1 |122<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vemostv.com/noticias/9196/la-promesa-capitulos-temporadas-rodaje-serie|title=“La Promesa”: capítulos, temporadas y dónde se graba la serie de TVE|last=Cruz|first=Fátima|website=vemosTV|access-date=2025-01-20|date=2023-01-21|language=es}}</ref> |2023. gada 12. janvāris |2023. gada 20. jūnijs |1 019 000 |- |2 |119<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencialdigital.com/articulo/medios/tve-redobla-apuesta-promesa-encarga-250-capitulos-mas/20230621171401594532.html|title=TVE redobla su apuesta por ‘La Promesa’ y encarga 250 capítulos más|last=Digital|first=Confidencial|website=Confidencial Digital|access-date=2025-01-20|date=2023-06-22|language=es}}</ref> |2023. gada 20. jūnijs |2023. gada 29. novembris |1 055 000 |- |3 |250 |2023. gada 30. novembris |2024. gada 24. decembris |962 000 |- |4 |249 |2024. gada 26. decembris |2025. gada 23. decembris | |- |5 |250 |2025. gada 24. decembris |2026. gada decembris | |} == Izdošana == Pirmo divu sēriju pirmizrāde tika demonstrēta kanālā ''[[La 1]]'', Spānijā, 2023. gada 12. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/audiencias-tv/jueves-12-enero-2023-la-promesa-firma-estreno-prometedor-tve-instalarse-franja-tarde_1_9863079.html|title='La Promesa' (9.8% y 12.2%) firma un estreno alentador en prime time antes de instalarse en la tarde de La 1|last=Zárate|first=Pedro|website=Vertele|access-date=2024-12-03|date=2023-01-13|language=es}}</ref> RTVE izplatīja seriālu arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Latīņamerika|Latīņamerikā]], savukārt ''StudioCanal'' veica izplatīšanu citur.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.audiovisual451.com/josep-cister-una-serie-como-la-promesa-hace-industria/|title=Josep Cister: «Una serie como ‘La Promesa’ hace industria»|last=AV451|first=Redacción|website=Audiovisual451|access-date=2024-12-03|date=2023-01-12|language=es}}</ref> Pēc labajiem skatījumu rādītājiem pirmajā 122 sēriju sezonā, kas noslēdzās 2023. gada 20. jūnijā, pēc kuras bez pārtraukuma sākās otrā sezona ar 119 sērijām, RTVE paziņoja par seriāla trešo sezonu ar 250 sērijām.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/television/2023/06/29/649d5e92e85ece160f8b45d0.html|title=RTVE renueva La Promesa por 250 capítulos más|website=ELMUNDO|access-date=2024-12-03|date=2023-06-29|language=es}}</ref> ''[[Mediaset]]'' iegādājās tiesības uz "Solījumu"' [[Itālija|Itālijā]], kur seriāla pirmizrāde notika kanālā ''[[Canale 5]]'', 2023. gada 29. maijā, ar pozitīviem skatījumu rādītājiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diezminutos.es/telenovela/espanolas/a44061758/la-promesa-rtve-exito-en-italia/|title='La Promesa', de TVE., se estrena en Italia con un éxito rotundo|website=Diez Minutos|access-date=2024-12-03|date=2023-06-01|language=es}}</ref> RTVE pārdeva seriāla tiesības uzņēmumam ''[[Warner Bros. Discovery]]'', kur tas piedzīvoja debiju ''[[Max (straumēšanas serviss)|HBO Max]]'' [[straumēšana]]s platformā, Latīņamerikas reģionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.audiovisual451.com/hbo-max-adquiere-la-promesa-y-dos-vidas-para-su-estreno-en-latinoamerica/|title=HBO Max adquiere ‘La Promesa’ y ‘Dos vidas’ para su estreno en Latinoamérica|last=AV451|first=Redacción|website=Audiovisual451|access-date=2024-12-03|date=2023-12-04|language=es}}</ref> Kopš 2024. gada 1. oktobra seriāls pieejams arī ''[[Netflix]]'' platformā.<ref>{{ziņu atsauce |title='La Promesa' llega hoy a Netflix: estos son los episodios disponibles de la serie diaria de RTVE en la plataforma de streaming |url=https://www.abc.es/play/series/noticias/promesa-llega-hoy-netflix-episodios-disponibles-serie-20241001070000-nt.html#:~:text='La%20Promesa'%20da%20el%20salto,1%20de%20octubre%20de%202024. |accessdate={{dat|2025|4|12||bez}} |work=Diario ABC |date={{dat|2024|10|1||bez}} |language=es}}</ref> == Skaņu celiņš == {{skaņdarbu saraksts|title1=La Promesa (Cabecera)|title2=El mundo de Jana|title3=El palacio de los Luján|title4=Cavatina para Jana y Manuel|title5=Doña Cruz|title6=Planchar, coser, cantar|title7=Leonor y Mauro|title8=Pesadumbre|title9=Despertar|title10=Aroma de lavanda|title11=Nuestro último vals|title12=Jana|title13=Llaves y misterios|title14=Un día perfecto|title15=Eclipse|title16=La hora del té|title17=Al final del día|title18=La Promesa|length1=1:34|length2=4:46|length3=2:56|length4=4:18|length5=4:17|length6=2:04|length7=2:46|length8=2:44|length9=3:13|length10=2:25|length11=2:28|length12=4:58|length13=2:31|length14=2:02|length15=4:02|length16=2:04|length17=2:39|length18=4:03|note1=cantada por Gonzalo Hermida}} == Galerija == {{Gallery |title= |width=160 | height=170 |align=center |captionstyle=text-align:center |File:Palacio El Rincón, detalle - 2.jpg |"Solījuma" pils }} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.rtve.es/play/videos/la-promesa/ "Solījums"] ''[[RTVE Play]]'' straumēšanas platformā {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Spānijas televīzijas seriāli]] p9rcwqzhfubxdaq40f21xua84irs23l 0 586319 4536379 4393316 2026-10-15T12:56:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536379 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2024. gada decembris}} [[Attēls:Navajo Code Talkers.jpg|thumb|Navahu radisti šifrētāji, [[Saipana|Saipanā]], 1944. gada jūnijā]] '''Radisti šifrētāji''' ({{val|en|code talkers}}) ir [[Sakarnieks|sakarnieki]], kuri mutiskai datu pārraidei izmanto kodu, kura pamatā ir mazo tautu valodas. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vissistemātiskāk tika apmācīti [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņu]] radio operatori-šifrētāji, kā zināms saistībā ar slepenības zīmoga noņemšanu informācijai par šiem karavīriem 1968. gadā. Viņi izmantoja to, ka sava valoda ārpus to etniskajām grupām bija mazzināma, tā papildus šifrējot nozīmīgus vārdus sakaru pārraidē, pamatojoties uz oficiāli vai neoficiāli izstrādātu kodu. Slavenākie populārajā kultūrā ir '''navahu radisti šifrētāji''', kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] Otrā pasaules kara laikā. [[Navahi|Navahu]] šifrētāju skaits bija lielākais starp visiem šifrētājiem. Viņiem veltīta arī 2002. gada ASV [[kara filma]] [["Ar vēju runājošie"]] (''Windtalkers''). Zināmi arī radisti šifrētāji no [[čiroki]], [[Čoktavi|čoktavu]], [[Komanči|komanču]], [[hopi]], [[siu]] (dažādu siu valodu runātāji) un citu indiāņu cilšu pārstāvji. Pēc filmas iznākšanas plašu publicitāti ieguva indiāņu šifrētāju dalība karā, kuri lietoja savas dzimtās valodas šifrēšanā, un izrādījās, ka (saskaņā ar pašreizējo oficiālo ASV versiju) vēl pastāv 18<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.access.gpo.gov/congress/senate/pdf/108hrg/96125.pdf |title=CODE TALKERS HEARING |accessdate=2008-05-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081012151447/http://www.access.gpo.gov/congress/senate/pdf/108hrg/96125.pdf |archivedate=2008-10-12 |dead-url= }}</ref> ciltis, kas piegādāja armijas vajadzībām vīrus šifrēšanai. Līdzīgā veidā [[ASV Armija]] izmantoja [[Baski|basku]] tautības pārstāvjus. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Aaseng, Nathan. ''Navajo Code Talkers: America’s Secret Weapon in World War II.'' New York: Walker & Company, 1992. * Durrett, Deanne. ''Unsung Heroes of World War II: The Story of the Navajo Code Talkers.'' Library of American Indian History, Facts on File, Inc., 1998. * McClain, Salley. ''Navajo Weapon: The Navajo Code Talkers.'' Tucson, Arizona: Rio Nuevo Publishers, 2001. * Meadows, William C. ''The Comanche Code Talkers of World War II.'' Austin: University of Texas Press, 2002. * Stanley, Captain John W. ''Personal Experience of a Battalion Commander and Brigade Signal Officer, 105th Field Signal Battalion in the Somme Offensive, Sept. 29-Oct. 12, 1918. U.S.Army, 1932. * Gawne, Jonathan. ''Spearheading D-Day.'' Paris: Histoire et Collections, 1999. * David Kahn, «The Codebreakers — The Story of Secret Writing», 1967. ISBN 0-684-83130-9 == Ārējās saites == {{Commons category|Code talkers}} * [https://purl.fdlp.gov/GPO/LPS107919 United States. Code Talkers Recognition Act of 2008] * [https://americanindian.si.edu/nk360/code-talkers/ National Museum of the American Indian exhibition on Code Talkers, entitled Native Words/Native Wisdom] * [https://library.nau.edu/speccoll/exhibits/daysofarchives/codetalkers.html Northern Arizona University Cline Library Special Collections Code Talkers exhibition] * [https://web.archive.org/web/20100731201113/http://digital.library.okstate.edu/encyclopedia/entries/C/CO013.html Encyclopedia of Oklahoma History and Culture — Code Talkers] * [https://web.archive.org/web/20220406221031/https://navajocodetalkers.org/ Official website of the Navajo Code talkers] * [https://news.coinupdate.com/native-american-code-talkers-congressional-gold-medals-3038/ Images] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240126231703/https://news.coinupdate.com/native-american-code-talkers-congressional-gold-medals-3038/ |date={{dat|2024|01|26||bez}} }} of gold medals awarded to the participating tribes {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Kriptogrāfija]] [[Kategorija:Indiāņi| ]] 6wb82d31jphf44sjkfyoldy2b9bph7y 0 587964 4536616 4199463 2026-10-16T11:22:00Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: =en-GB → =en using [[Project:AWB|AWB]] 4536616 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Zemeņu lauks | operators = | attēls = Wildstrawberriesposter.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma | režisors = [[Ingmars Bergmans]] | producents = | scenārijs = Ingmars Bergmans | aktieri = * [[Viktors Šēstrems]] * [[Bibi Andešone]] * [[Gunnars Bjernstrands]] * [[Folke Sundkvists]] * [[Ingrīda Tulina]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Smultronstället'' | studija = | montāža = | izplatītājs = ''AB Svensk Filmindustri'' | izdošana = {{Filmas datums|1957|12|26}} | ilgums = 91 minūte | valsts = {{SWE}} | valoda = [[Zviedru valoda|zviedru]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Zemeņu lauks"''' ({{Val|sv|Smultronstället}}) ir 1957. gada [[Zviedrija]]s [[drāmas filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Ingmars Bergmans]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Viktors Šēstrems]], [[Bibi Andešone]], [[Gunnars Bjernstrands]], [[Folke Sundkvists]] un [[Ingrīda Tulina]]. Filma stāsta par 78 gadus veco profesoru Īsāku Borgu (Šēstrems), kurš kopā ar savu vedeklu Mariannu (Tulina) dodas no [[Stokholma]]s un [[Lunda|Lundu]], pa ceļam pārdomājot savu dzīvi. Filmas "Zemeņu lauks" pirmizrāde notika {{Dat|1957|12|26|5=bez}}. Filma saņēma [[Zelta lācis|Zelta lāci]] 1958. gada [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā]]. Tā saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kategorijā "[[Labākā filma svešvalodā (Zelta globusa balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī to nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]". "Zemeņu lauks" tiek uzskatīta par vienu no Bergmana vislabākajām filmām, kā arī par vienu no vislabākajām filmām kino vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bfi.org.uk/sight-and-sound/greatest-films-all-time|title=The Greatest Films of All Time|website=BFI|access-date=2024-12-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bfi.org.uk/sight-and-sound/directors-100-greatest-films-all-time|title=Directors’ 100 Greatest Films of All Time|website=BFI|access-date=2024-12-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/culture/article/20181029-the-100-greatest-foreign-language-films|title=The 100 greatest foreign-language films|website=www.bbc.com|access-date=2024-12-28|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}}{{Ingmars Bergmans}} [[Kategorija:1957. gada filmas]] [[Kategorija:Zviedrijas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Ingmara Bergmana filmas]] p3qqgwsa4ura6hp6pe7tfnr740z7ble 0 588092 4536614 4536238 2026-10-16T11:20:39Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]] 4536614 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Bibi Andešone | vārds_orig = ''Bibi Andersson'' | attēls = Bibi Andersson (1961).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Bibi Andešone 1961. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1935|11|11}} | dz. vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2019|4|14|1935|11|11}} | miršanas vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1951—2009 | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = [[Ibsena simtgades piemiņas balva]] (2006)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.gettyimages.co.uk/detail/news-photo/swedens-bibi-andersson-holds-out-her-ibsen-centennial-award-news-photo/56594115 |title=Sweden's Bibi Andersson holds out her Ibsen Centennial Award |work=Getty Images |access-date=14 April 2019}}</ref> | dzimums = S }} '''Berita Elisabete Andešone''' ({{Val|sv|Berit Elisabet Andersson}}; dzimusi {{Dat|1935|11|11}}, mirusi {{Dat|2019|4|14}}), pazīstama kā '''Bibi Andešone''', bija [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]], kura vislabāk pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās. Andešone piedalījās 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām režisors bija Bergmans. Par lomu Bergmana filmā ''[[Nära livet]]'' (1958) Andešone saņēma [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] labākās aktrises balvu. Piedalījusies arī tādās Bergmana filmās kā "[[Septītais zīmogs]]" (1957), "[[Zemeņu lauks]]" (1957), "[[Seja (filma)|Seja]]" (''Ansiktet'', 1958), "[[Persona (filma)|Persona]]" (1966), ''[[En passion]]'' (1969), "[[Pieskāriens (1971. gada filma)|Pieskāriens]]" (''Beröringen'', 1971) un "[[Laulības dzīves ainas]]" (''Scener ur ett äktenskap'', 1974). Piedalījusies arī tādās filmās kā ''[[Duel at Diablo]]'' (1966), "[[Kremļa vēstule]]" (''The Kremlin Letter'', 1970), ''[[I Never Promised You a Rose Garden]]'' (1977), ''[[An Enemy of the People]]'' (1978), ''[[Quintet]]'' (1979), ''[[Babettes Gæstebud]]'' (1987). == Aatsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Andešone, Bibi}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Zviedru kinoaktieri]] [[Kategorija:Stokholmā dzimušie]] 17evsrd9vbm5xxuttd61xfleungd5sx 0 592073 4536411 4263068 2026-10-15T14:57:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536411 wikitext text/x-wiki {{politiskās partijas infokaste | name = Republikāņu priekšlikums | native_name = ''Propuesta Republicana'' | logo = Logo PRO.svg | foundation = {{dzimšanas datums un vecums|2005|10|23}} (alianse)<br />{{dzimšanas datums un vecums|2010|6|3}} (partija) | ideology = [[konservatīvais liberālisms]]<ref name="auto1">{{publikācijas atsauce |last1=Bohoslavsky |first1=Ernesto |last2=Morresi |first2=Sergio |year=2016 |title=El partido PRO y el triunfo de la nueva derecha en Argentina |url=https://journals.openedition.org/alhim/5619#tocto1n3 |journal=Amérique Latine Histoire et Mémoire |volume=32 |issue=32 |doi=10.4000/alhim.5619}}</ref><br />'''Frakcijas:'''<br />[[liberālais konservatīvisms]] | headquarters = [[Buenosairesa]] | international = [[International Democracy Union|Starptautiskā demokrātijas savienība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idu.org/members/|title=Members &#124; International Democracy Union|date=1 February 2018}}</ref> | website = {{URL|www.pro.com.ar}} | country = Argentīna | abbreviation = PRO | colors = dzeltena | merger = ''Compromiso para el Cambio'' un ''Recrear para el Crecimiento'' | think_tank = ''Fundación Pensar''<ref>{{Ziņu atsauce |url= https://www.lanacion.com.ar/politica/plan-2023-pro-rearma-su-think-tank-nid2324908|title= Plan 2023: Pro rearma la Fundación Pensar tras la salida del poder|language= es|date= 20 January 2020|newspaper= La Nación}}</ref> | student_wing = ''PRO Libertad'' | youth_wing = ''Jóvenes PRO''<ref>{{Ziņu atsauce |url= https://www.lanacion.com.ar/politica/radiografia-de-los-jovenes-pro-rondan-los-30-ocupan-cargos-altos-y-se-preparan-para-suceder-a-vidal-y-pena-nid2071017|title= Radiografía de los jóvenes Pro: rondan los 30, ocupan cargos altos y se preparan para suceder a Vidal y Peña|language= es|date= 3 October 2017|newspaper= La Nación}}</ref> | membership = {{palielinājās}} {{sk|115481}} (2016)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.pjn.gov.ar/cne/secelec/secciones/agrupaciones/agrupaciones_list.php?tID=5&dID=24&estadoID=0|title=Poder Judicial de la Nación Argentina|access-date={{dat|2025|04|18||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241211105556/https://old.pjn.gov.ar/cne/secelec/secciones/agrupaciones/agrupaciones_list.php?tID=5&dID=24&estadoID=0}}</ref><ref name="Afiliados">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.electoral.gov.ar/pdf/afiliados_1er_semestre_2016.pdf |title=Cámara Nacional Electoral – Estadística de Afiliados Primer Semestre 2016 – Secretaría de Actuación Judicial – Unidad de Recopilación y Producción de Datos – Registro Nacional de Partidos Políticos |access-date=16 October 2016 |date=2016 |website=www.electoral.gov.ar/ www.electoral.gov.ar |archive-date={{dat|2016|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161018210806/http://www.electoral.gov.ar/pdf/afiliados_1er_semestre_2016.pdf}}</ref> | membership_year = 2017 | position = no [[Centriski labēja politika|centriski labējās]] līdz [[Labēja politika|labējai]] | national = ''[[Juntos por el Cambio]]''<ref>{{Ziņu atsauce|url= http://www.lanacion.com.ar/1800769-como-quedaron-las-alianzas-politicas-en-el-ultimo-dia-de-inscripcion|title= Las 8 alianzas que competirán en las próximas elecciones|trans-title= The 8 alliances that will run in the next elections|language= es|date= 11 June 2015|newspaper= La Nación|access-date= 12 June 2015|archive-date= 13 August 2018|archive-url= https://web.archive.org/web/20180813075446/https://www.lanacion.com.ar/1800769-como-quedaron-las-alianzas-politicas-en-el-ultimo-dia-de-inscripcion|dead-url=yes}}</ref> | footnotes = | leader1_title = Leader | leader1_name = | leader2_title = Prezidents | leader2_name = [[Maurisio Makri]] }} '''Republikāņu priekšlikums''' ({{val|es|Propuesta Republicana}}), saīsināti '''PRO''', ir [[Argentīna]]s [[politiskā partija]], kas kā alianse izveidota 2005. gadā, bet 2010. gadā pārveidota par politisko partiju. Tā pārstāv [[Labēja politika|labēju ideoloģiju]], atbalstot ekonomisko liberalizāciju, [[Brīvais tirgus|brīvo tirgu]] un uzņēmējdarbības attīstību.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Mauricio Macri's long odds|newspaper=The Economist|url=https://www.economist.com/the-americas/2019/03/07/mauricio-macris-long-odds|access-date=2020-06-11|issn=0013-0613}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|title= Argentinian president Macri vows 'many reforms' after strong election result|url=https://www.theguardian.com/world/2017/oct/24/argentina-president-macri-reforms-election|work=[[The Guardian]]|date=October 24, 2017}}</ref> Partijas vadītājs ir bijušais Argentīnas prezidents [[Maurisio Makri]], kurš ir partijas prezidents kopš 2024. gada maija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.infobae.com/politica/2024/05/26/macri-tomo-el-control-del-pro-en-buenos-aires-y-bullrich-rompera-el-bloque-parlamentario-como-respuesta/|title= Macri tomó el control del PRO en Buenos Aires y Bullrich romperá el bloque parlamentario como respuesta|author= Robertino Sánchez Flecha|date= 25 May 2024|work= Infobae|access-date=26 May 2024}}</ref> PRO pārvaldījis [[Buenosairesa]]s pilsētu kopš 2007. gada un kopā ar [[Radikālā pilsoniskā savienība|Radikālo pilsonisko savienību]] un pilsonisko koalīciju ARI izveidoja politisko partiju apvienību ''[[Cambiemos]]'', ar kuru viņi uzvarēja 2015. gada vispārējās vēlēšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.theguardian.com/world/2015/nov/22/argentina-election-exit-polls-buenos-aires-mauricio-macri|title= Argentina shifts to the right after Mauricio Macri wins presidential runoff|author= Jonathan Watts and Uki Goñi|date= 22 November 2015|work= The Guardian|access-date=21 November 2015}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{argentīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Argentīnas politika]] fs085lctgvcjvy5g27j7t77zelkmj9x 0 594285 4536568 4452503 2026-10-16T07:59:52Z Meistars Joda 781 4536568 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Paihojs |attēls = Folded Strata of Pay-Khoy Ridge in Russia.jpg |attēla_platums = |paraksts = Stratigrāfiskais krokojums Paihoja kalnos | map_type = Krievijas Eiropas daļa#Ņencu autonomais apvidus#Krievija | map_relief = jā | latd = 69 | latm = 12 | latNS = N | longd = 62 | longm= 36 | longEW = E | label_position = |region = |CoordScale = |kontinents = [[Eirāzija]] |novietojums = |valstis = {{RUS}} |ģeo_apgabals = [[Jugras pussala]] |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = 200 |platums = |kalns = Moreizs |augstums = 423 |pilsētas = |kategorijas = nē }} '''Paihojs''' ({{val|ru|Пай-Хой}}; no [[ņencu valoda]]s — ‘Akmens grēda’) ir stipri izdēdējusi kalnu grēda [[Krievija]]s ziemeļos, [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]].<ref>{{PZT|548|Paihojs}}</ref> Administratīvi atrodas [[Ņencu autonomais apvidus|Ņencu autonomā apvidus]] ziemeļaustrumos. Stiepjas {{nobr|200 km}} garumā dienvidaustrumu—ziemeļrietumu virzienā no [[Polārie Urāli|Polārajiem Urāliem]] līdz [[Jugorskijšars|Jugorskijšara]] šaurumam; orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]. Dienvidrietumos grēdai piekļaujas [[Pečoras zemiene]]. Augstākais kalns ir Moreizs 423 m vjl grēdas vidusdaļā. Grēda veidota no kristāliskajiem slānekļiem un nogulumiežiem ([[Smilšakmens|smilšakmeņiem]], [[Kaļķakmens|kaļķakmeņiem]], [[Merģelis|merģeļiem]]). Nogāzēs sūnu—[[Ķērpji|ķērpju]], zāļu, krūmu [[tundra]]. Atrodas [[Mūžīgais sasalums|mūžīgā sasaluma]] joslā. Pirmais no eiropiešiem Paihoja grēdu atklāja [[Sanktpēterburga]]s Botāniskā dārza biologs Aleksandrs fon Šrenks 1837. gada augustā, kurš pētīja Vaigačas salas Paihoja dienvidu nogāzi; savu ekspedīcijas atskaiti gan publicēja tikai 1848. gadā. Detalizēti grēdu pētīja [[Ernsts Hofmanis|Ernsta Hofmaņa]] vadītā Krievijas ģeogrāfiskās biedrības ekspedīcija 1847.—1850. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas kalnu grēdas]] [[Kategorija:Urāli]] 6ygj9al3ojvrd1dvgsn81k187xvkfq2 0 595225 4536542 4248409 2026-10-16T05:25:44Z Pirags 3757 4536542 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Obņinska | official_name = ''Обнинск'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = | image_flag = Flag of Obninsk (Kaluga oblast).svg | image_shield = Coat of Arms of Obninsk (Kaluga oblast) proposal (2003 N2).png | shield_size = 70px | pushpin_map = Kalugas apgabals#Krievijas Eiropas daļa#Krievija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Kaluga Oblast.svg}} [[Kalugas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1946. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 1956. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 42.97 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_footnotes = | population_total = 132477 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas laiks]] | utc_offset = +3 | latd = 55 | latm = 05 | lats = 35 | latNS = N | longd = 36 | longm = 36 | longs = 38 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = 175 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 249030–249040 | website = {{URL|http://www.admobninsk.ru/}} | footnotes = }} '''Obņinska''' ({{val|ru|Обнинск}}) ir [[Krievija]]s pilsēta [[Kalugas apgabals|Kalugas apgabalā]], apmēram 100 kilometru attālumā uz dienvidrietumiem no [[Maskava]]s. Obņinskai ir federālas nozīmes zinātnes pilsētas (''наукоград'') statuss, ko tā ieguva 2000. gadā. Pilsēta ir pazīstama kā pasaulē pirmās [[atomelektrostacija]]s vieta, ko iedarbināja {{dat|1954|6|27||bez}}. Mūsdienās Obņinska ir viens no Krievijas zinātnes un kodolenerģētikas centriem, kurā darbojas vairāki valsts nozīmes pētniecības institūti, tostarp [[Valsts atomelektroenerģētikas pētniecības centrs FEI]] (''Физико-энергетический институт''). Pilsēta ir arī nozīmīgs izglītības un rūpniecības centrs ar attīstītu transporta infrastruktūru un labu sasniedzamību no Maskavas. Pēc iedzīvotāju skaita Obņinska ir viena no lielākajām Kalugas apgabala pilsētām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Kalugas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalugas apgabala pilsētas]] jbgbgy0dxnim65kgn4tjgjbms6rqtgr 0 597489 4536493 4370197 2026-10-15T23:38:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536493 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Age of consent - Global.svg|400px|thumb|upright=2|Piekrišanas vecums heteroseksuālam seksam ārpus laulības pēc valsts vai teritorijas. Vecums atšķiras atkarībā no štata [[Austrālija|Austrālijā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. [[Ķīna|Ķīnā]] [[Honkonga]] ir izņēmums, kur piekrišanas vecums ir 16 gadi, nevis 14 gadi (kartē tas attēlots nepareizi). <br /> {{legend inline|#FFA07A|''pubertāte (tikai [[Najarita|Najaritā]])''}} {{legend inline|#FEF592|12}} {{legend inline|#7FFFD4|13}} {{legend inline|#00CED1|14}} {{legend inline|#1E90FF|15}} {{legend inline|#0000CD|16}} {{legend inline|#808000|17}} {{legend inline|#32CD32|18}} {{legend inline|#9400D3|21 (tikai [[Bahreina|Bahreinā]])}} {{legend inline|#FF1493|pēc laulībām}}]] '''Piekrišanas vecums seksuālām darbībām''' ir [[vecums]], kurā persona tiek uzskatīta par [[kompetence|juridiski kompetentu]] piekrist [[sekss|seksuālām darbībām]]. Līdz ar to [[pieaugušais]], kurš iesaistās seksuālās darbībās ar personu, kas jaunāka par šo piekrišanas vecumu, nevar likumīgi apgalvot, ka seksuālā darbība notikusi ar piekrišanu, un šāda seksuāla darbība var tikt uzskatīta par [[seksuāla vardarbība pret bērnu|seksuālu vardarbību pret bērnu]] vai likumā noteikto [[nepilngadīgo izvarošana|izvarošanu]].<ref>{{publikācijas atsauce|last1=Cocca |first1=Carolyn |title=Age of consent |journal=The International Encyclopedia of Human Sexuality |date=2015 |pages=1–111 |doi=10.1002/9781118896877.wbiehs017}}</ref> Persona, kas ir jaunāka par piekrišanas vecumu, tiek uzskatīta par upuri un viņa seksa partneris par likumpārkāpēju, lai gan dažās jurisdikcijās ir paredzēti izņēmumi saskaņā ar "Romeo un Džuljetas likumiem", ja viens vai abi dalībnieki ir nepilngadīgi un ir līdzīga vecuma. Termins "piekrišanas vecums" parasti neparādās [[likums|tiesību aktos]].<ref name="waites">{{grāmatas atsauce| last=Waites |first=Matthew |title=The Age of Consent: Young People, Sexuality and Citizenship |url=https://archive.org/details/waites-aoc |publisher=[[Palgrave Macmillan]] |year=2005 |isbn=1-4039-2173-3 |oclc=238887395}}</ref> Parasti likums nosaka vecumu, līdz kuram ir aizliegts iesaistīties seksuālās darbībās ar šo personu. Dažkārt tas ir lietots ar citām nozīmēm, piemēram, vecumu, kurā persona kļūst kompetenta piekrist [[Laulību vecums|laulībai]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=State-by-State Marriage "Age of Consent" Laws |url=https://www.findlaw.com/family/marriage/state-by-state-marriage-age-of-consent-laws.html |website=FindLaw}}</ref> taču piekrišana seksuālai darbībai ir vispārēji saprotamā nozīme. To nevajadzētu jaukt ar citiem tiesību aktiem par vecuma minimumu, tostarp, bet ne tikai, [[pilngadība|pilngadību]], [[kriminālatbildības vecums|kriminālatbildības vecumu]], [[balsošanas vecums|balsošanas vecumu]], [[alkohola lietošanas vecums|alkohola lietošanas vecumu]] un [[autovadītāja apliecība]]s iegūšanas vecumu. Likumi par seksuālās piekrišanas vecumu dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi,<ref name="waites" /> lai gan lielākajā daļā jurisdikciju piekrišanas vecums ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot [[Kuba|Kubu]], kurā noteiktais piekrišanas vecums ir no 12 gadiem, [[Argentīna|Argentīnu]], [[Nigēra|Nigēru]] un [[Rietumsahāra|Rietumsahāru]], kur piekrišanas vecums ir no 13 gadiem, [[Meksika|Meksiku]], kas nosaka piekrišanas vecumu no 12 līdz 18 gadiem, kā arī 14 musulmaņu valstis un [[Vatikāns|Vatikānu]], kas atļauj dzimumattiecības tikai pēc laulības noslēgšanas). Likumi var atšķirties arī atkarībā no seksuālās darbības veida, dalībnieku dzimuma vai citiem apsvērumiem, piemēram, saistībā ar uzticības amatu; dažās jurisdikcijās ir pieļaujamas nepilngadīgo seksuālās attiecībās, neņemot vērā vai viņi ir līdzīga vecuma. Apsūdzības un sodi, kas izriet no šo likumu pārkāpšanas, var būt variēt no, piemēram, "nepilngadīgas personas samaitāšana", līdz pat likumā ierakstītās nepilngadīgo izvarošanas. Šajā tiesību jomā ir daudz "pelēko zonu", no kurām dažas attiecas uz nekonkrētiem un nepārbaudītiem tiesību aktiem, citas ir saistītas ar debatēm par sabiedrības attieksmes maiņu. Visi šie faktori padara piekrišanas vecumu par bieži mulsinošu un ļoti intensīvu debašu tēmu.<ref name="waites" /> == Seksuālās piekrišanas vecums Latvijā == Seksuālās piekrišanas vecums Latvijā ir no '''16''' gadu vecuma. Galveno likumdošanu nosaka Latvijas Krimināllikuma 161. pants (Seksuāla rakstura darbības ar personu, kas nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu), kurā teikts:<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Krimināllikums|url=http://likumi.lv/doc.php?id=88966|website=likumi.lv|access-date={{dat|2025|04|18||bez}}|archive-date={{dat|2016|11|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161122153504/http://likumi.lv/doc.php?id=88966}}</ref> {{citāts|Par dzimumakta, anāla vai orāla akta izdarīšanu vai dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā, vai citādas seksuāla rakstura darbības izdarīšanu fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni, ja tas izdarīts ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, un to izdarījusi pilngadīga persona, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu [[brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]], vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu.}} 159. un 160. pants paredz bargākus sodus par nepilngadīgo izvarošanu un piespiedu seksuālu vardarbību. Līdz 1992. gadam vīriešu [[homoseksualitāte|homoseksuālas]] darbības bija nelikumīgas saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 124.1 pantu. Šo noteikumu [[Saeima]] atcēla 1992. gadā un noteica piekrišanas vecumu vīriešu homoseksuālām darbībām no 18 gadu vecuma. 1998. gadā Saeima pieņēma jaunu Kriminālkodeksu, kas stājās spēkā 1999. gadā un kurā ir vienāds vecums visām dzimumattiecībām. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sekss]] [[Kategorija:Sabiedrība]] emsk2tdrh5kyxlqql9pru7uypeowvfp 0 598302 4536403 4458588 2026-10-15T13:57:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536403 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Rankas muiža | native_name = | former_names = ''Ramkau'' | alternate_names = | map = | status = | image = Rankas muižas pils drupas. 2002-08-10.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Rankas muižas drupas 2002. gadā | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = [[Rankas pagasts]], [[Gulbenes novads]], {{LAT}} | pushpin_map = | latd = | latNS = N | longd = | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Rankas muiža''' ({{val|de|Ramkau}}) bija [[muiža]], kas atradās mūsdienu [[Rankas pagasts|Rankas pagastā]], [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. Muižas ēkā laika gaitā darbojusies gan skola, gan lazarete. Cauri muižas parkam tek [[Lazdupe]]. == Vēsture == Vēstures avotos Ranka pirmoreiz minēta 1528. gadā, kad Rīgas virsbīskaps muižu izlēņoja savam padomniekam [[Rozeni|fon Rozenam]].<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref> Muiža uzskaitīta arī 1638. gada arklu revīzijā, kuros tā atzīmēta kā patstāvīga, no [[Piebalga]]s neatkarīga muiža. [[Zviedrijas karaliene]] [[Hedviga Eleonora no Holšteinas-Gotorpas|Hedviga Eleonora]] 1670. gadā muižu izlēņoja [[artilērija]]s pulkvedim un vēlākajam landmāršalam Jakobam [[Štēli fon Holšteini| Štēlam fon Holšteinam]]. 1682. gadā muiža pārgāja pulkveža [[atraitne]]s īpašumā. Pēc Zviedrijas karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] 17. gadsimta otrajā pusē uzsāktās [[redukcija (Zviedrija)|muižu redukcijas]] tā pārgāja atpakaļ karaļa īpašumā. No 1684. gada līdz 1723. gadam muiža tika iznomāta, līdz 1723. gada beigās ar Senāta lēmumu Rankas muiža nonāca atpakaļ privātīpašumā iepriekšējā īpašnieka dēlam ģenerālmajoram Otto Vilhelmam Štēlam fon Holšteinam un viņa mantiniekiem. 1732. gadā viņa dēli muižu pārdeva. Vēlāk pēc kārtējā mantojuma dalīšanas Rankas muiža palika ģenerālmajora Georga Leonarda fon Rihtera, bet pēc viņa nāves — viņa atraitnes Sofijas fon Rihteres īpašumā. 1836. gadā Rankas muižu pārrakstīja Rihteru meitas Emīlijas Dorotejas vīram baronam Aleksandram fon Meijendorfam. 1858. gadā muižas īpašumus kopīgi mantoja visi astoņi viņu bērni. Pēc jaunākā brāļa Konrāda fon Meijendorfa nāves pārējie māsas un brāļi 1866. gadā visu īpašumu nodeva brālim baronam Leonardam fon Meijendorfam, kurš ar ģimeni dzīvoja muižā. 1882. gada septembrī Leonardu fon Meijendorfu netālu no Rankas robežas sašāva. Kopā ar ģimeni viņš devās ārstēties uz [[Berlīne|Berlīni]], tomēr miris no infekcijas. [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gadu agrārās reformas]] laikā Meijendorfu mantiniecei Edītei Reheisai muižu atsavināja. Muižas ēku, tai piederošās ēkas un zemi sadalīja starp vietējām biedrībām un Valsts Rankas mājturības skolu, kuru dibināja 1923. gadā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā skolā atradās [[Trešais reihs|vācu]] [[lazarete]]. Lai arī pēc kara ēka bija smagi cietusi,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rankas muiža |url=https://www.visitgulbene.lv/lv/kur-naksnot/atputas-kompleksi/rankas-muiza |website=visitgulbene.lv |accessdate={{dat|2025|4|22||bez}}}} {{Novecojusi saite}}</ref> jau 1944. gada rudenī ēkā darbību uzsāka Rankas Lauksaimniecības skola, kurā mācības ilga līdz 1986. gadam, kad [[elektrība]]s dēļ tajā izcēlās ugunsgrēks, kas nopostīja muižas labo pusi. Pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja. 1990. gadā muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā. Mūsdienās no muižas ēkas saglabājušās tikai drupas, kas ir iekonservētas. 2003. gadā muiža pārdota privātajam uzņēmējam. Jaunais īpašnieks labiekārtojis parku, atjaunojis akmens tiltu uz muižu un veicis saimniecības ēku atjaunošanas darbus, ierīkojot tur viesnīcu un nelielu koncertzāli.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gruvešu vietā – spirdzinājums dvēselei. Rankas muiža pārvērsta līdz nepazīšanai |url=https://www.la.lv/gruvesu-vieta-spirdzinajums-dveselei |website=la.lv |accessdate={{dat|2025|4|22||bez}}}}</ref> Rankas muižas tā dēvētajā Jaunajā pilī [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā atradās slimnīca un dzemdību nodaļa, mūsdienās šajā ēkā ir iesvētīta [[Lurda]]s Dievmātes un [[Bernadete Subirū|Svētās Bernadetes]] [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu]] [[kapela]]. == Muižas komplekss == 17. gadsimtā muižas centrā atradās septiņas koka ēkas, kas 18. gadsimta sākumā, [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā, izpostītas un zudušas. 1805. gada [[Johans Kristofs Broce|Broces]] darbos redzama Rankas muižas kungu māja - divstāvu ēka ar [[mansards|mansardu]], [[dakstiņš|dakstiņu]] jumtu un četriem [[dūmvads|skursteņiem]]. 19. gadsimta vidū kungu nams paplašināts, izbūvējot galos [[rizalīts|rizalītus]] un mansardā iebūvētas [[lukarna]]s.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rankas muiža – vieta, kas atdzimst |url=https://www.gulbenesmuzejs.lv/virtualas-izstades/rankas-muiza/ |website=gulbenesmuzejs.lv |accessdate={{dat|2025|4|22||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Iepretim muižas lielajai pilij ēku grupā atradās nams ar 14 istabām un virtuvi, kas dēvēts par "jauno pili". Pili ieskāva [[parks]] ar [[dīķis|dīķu]] sistēmu. Rankas muižai bija sava akmens lauztuve, ceplis, kokzāģētava, dakstiņu darbnīca, dārzniecība un [[alus]] brūzis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.rankasmuiza.lv/ Atjaunotās Rankas muižas mājaslapa] {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Rankas pagasts]] qwun4ab1x4sybdh8bvach7endcqm7y3 0 600626 4536552 4533919 2026-10-16T06:09:39Z Lasks 38532 4536552 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = {{dat|2027|5|15|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2027|5|11|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2027|5|13|N}} | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 32 (pašlaik) | valstis, kas debitē = {{ESC|Kanāda}} | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Čehija}} | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Norises vieta == Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places= | label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg | label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg | label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg | label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg }} Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.<ref name="BurgasArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="SofiaArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="Plovdiv17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref> 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.<ref name="Varna18may">{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} </ref> 21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на "Евровизия": Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}</ref> 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgārija |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-Bulgārija/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}</ref> 13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]]. {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Burgasa]]''' † | '''[[Burgasas arēna]]''' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju. | <ref name="BurgasArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Plovdiva]] | ''[[Kolodruma]]'' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju. | <ref name="Plovdiv17may" /> |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Sofija]] | [[Sofijas arēna]] | Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}. | <ref name="SofiaArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Varna]] | [[Kultūras un sporta pils]] | Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}. | <ref name="Varna18may" /> |} == Dalībvalstis == Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 32 valstis. Pēc gada pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. Finansiālo problēmu dēļ no konkursa izstājās [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]]. === Pusfināli === {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Albānija}}<ref name="Albānija1">{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albānija: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/Albānija-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}</ref> | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2026. gada decembrī''<ref name="Albānija1" /> |- | {{ESC|Austrālija}}<ref name="Australia1">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-09-01 |title=Australia: SBS Confirms Eurovision 2027 Participation |url=https://eurovoix.com/2026/09/01/australia-sbs-eurovision-2027-participation/ |access-date=2026-09-01 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | [[SBS]] | | | | |- | {{ESC|Austrija}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}</ref> | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | | | | |- | {{ESC|Beļģija}}<ref>{{ziņu atsauce |last=Borght |first=Yasmine Van der |date=2026-09-23 |title=VRT neemt deel aan het Eurovisiesongfestival 2027 |trans-title=VRT is participating in the Eurovision Song Contest 2027 |url=https://communicatie.vrt.be/vrt-neemt-deel-aan-het-eurovisiesongfestival-2027 |access-date=2026-09-23 |website=vrt.be |publisher=VRT |language=nl-BE}}</ref> | [[Flāmu Radio un Televīzijas raidorganizācija|VRT]] | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref name="Dānija">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}</ref> | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. februārī''<ref name="Dānija" /> |- | {{ESC|Grieķija}}<ref name=":9">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Grieķija” |trans-title=Grieķija confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of "Sing for Grieķija" |url=https://ESCspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-Grieķija/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl }}{{Novecojusi saite}}</ref> | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | | | | |- | {{ESC|Gruzija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-09-24 |title=Georgia: GPB confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206416/georgia-gpb-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-09-24 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]] | | | | |- | {{ESC|Horvātija}}<ref name=":20">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-09-28 |title=Croatia: HRT confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206257/croatia-hrt-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-09-28 |website=ESCToday}}</ref> | [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref name=":20" /> |- | {{ESC|Igaunija}}<ref name=":24">{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=2026-09-04 |title=Estonia opens song submissions for Burgas 2027 |url=https://www.eurovision.com/stories/estonia-opens-song-submissions-for-burgas-2027/ |access-date=2026-09-04 |website=Eurovision.com |language=en|publisher=[[European Broadcasting Union]]}}</ref> | [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":24" /> |- | {{ESC|Izraēla}}<ref name="Izraēla1">{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית "הכוכב הבא" |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Izraēlai Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program "The Next Star"}}</ref><ref name="Izraēla2">{{tīmekļa atsauce |title=Izraēla: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/Izraēla-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Izraēla's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}</ref> | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]] | | | | |- | {{ESC|Kipra}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=24 September 2026 |title=Cyprus: CyBC confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206220/cyprus-cybc-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |website=ESCToday|access-date=2026-09-24}}</ref> | [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]] | | | | |- | {{ESC|Kanāda}}<ref name="canada">{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://cbc.radio-canada.ca/en/eurovision |title=Canada is coming to Eurovision Song Contest 2027 |date=31 August 2026 |access-date=31 August 2026 |work=[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]] |quote=Song will include both of Canada's official languages}}</ref> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] | | | | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Franču valoda|Franču]] |- | {{ESC|Latvija}}<ref name="Latvia1">{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}</ref><ref name="Latvia2">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}</ref> | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. februārī''<ref name="Latvia1" /> |- | {{ESC|Lietuva}}<ref name=":15">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lietuva confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://ESCspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |date=19 September 2026 |title=Lietuvos Eurovizijos atrankos finalas – vasario 20-ąją: LRT laukia dalyvių paraiškų |trans-title=Lithuania’s Eurovision selection final on February 20: LRT awaits participant applications |url=https://www.lrt.lt/naujienos/tavo-lrt/15/3057026/lietuvos-eurovizijos-atrankos-finalas-vasario-20-aja-lrt-laukia-dalyviu-paraisku |publisher=LRT |language=lt}}</ref> |- | {{ESC|Luksemburga}}<ref name=":7">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[RTL Group|RTL]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":7" /> |- | {{ESC|Malta}}<ref name=":18">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay |date=2026-08-14 |title=Malta: PBS confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206240/malta-pbs-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-14 |website=ESCToday |language=en-US}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Malta: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/08/14/malta-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=14 August 2026}}</ref> | [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]] | | | | |- | {{ESC|Melnkalne}}<ref name="Montenegro1">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|date=2026-09-14|url=https://eurovoix.com/2026/09/14/montenegro-rtcg-confirms-eurovision-2027-participation/|title=Montenegro: RTCG Confirms Eurovision 2027 Participation|website=Eurovoix|access-date=2026-09-14 |language=en}}</ref> | [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]] | | | | |- | {{ESC|Moldova}}<ref name="Website-1">{{tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=2026-10-15 |title=Moldova: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/10/15/moldova-eurovision-2027-participation-confirmed/ |access-date=2026-10-16 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | | | | |- | {{ESC|Nīderlande}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Nederlandse publieke omroep doet weer mee aan het Eurovisie Songfestival |trans-title=Dutch Public Broadcaster is participating in Eurovision Song Contest again |url=https://npo.nl/pers/persberichten-en-publicaties/nederlandse-publieke-omroep-doet-weer-mee-aan-het-eurovisie-songfestival |access-date=2026-09-23 |website=npo.nl |publisher=NPO |language=nl, en}}</ref> | [[Nīderlande publiskā raidorganizācija|NPO]] | | | | |- | {{ESC|Norvēģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norvēģija: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/Norvēģija-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[NRK]] | | | | |- | {{ESC|Polija}}<ref name=":23">{{tīmekļa atsauce |last=Polewski |first=Kamil |last2=Rybak |first2=Adrian |date=2026-08-27 |title=Tylko u nas! Polska potwierdza udział w Eurowizji 2027. Znamy decyzję TVP |trans-title=Exclusive! Polija confirms its participation in Eurovision 2027. We know TVP's decision |url=https://www.eska.pl/rozrywka/gwiazdy/tylko-u-nas-polska-potwierdza-udzial-w-eurowizji-2027-znamy-decyzje-tvp-aa-Dv3T-9sWV-GvKX.html |access-date=2026-08-27 |website=[[Eska.pl]] |language=pl}}</ref> | [[Polijas Televīzija|TVP]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada janvārī vai februārī''<ref name="TVP">{{tīmekļa atsauce |date=2026-10-01|title=Regulamin krajowych preselekcji do 71. Konkursu Piosenki Eurowizji 2027 (Bułgaria)|trans-title=Rules and regulations for the national preselection for the 71st Eurovision Song Contest 2027 (Bulgaria)|url=https://s.tvp.pl/repository/attachment/c/e/2/ce22b44aa93d46cba7dcf4d9e742aebf.pdf|access-date=2026-10-01|publisher=TVP|language=pl}}</ref> |- | {{ESC|Rumānija}}<ref name="RO1">{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Rumānija's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}</ref> | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms Sanmarīno and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}</ref> | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=Sanmarīno: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> |- | {{ESC|Somija}}<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Somija: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}</ref> | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī'<ref name=":1" /> |- | {{ESC|Šveice}}<ref name=":10">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-ESC-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Šveice: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/Šveice-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}</ref> | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | | | | |- | {{ESC|Ukraina}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2026-09-14 |title=Офіційно: Україна візьме участь у Євробаченні – 2027 |trans-title=Official: Ukraine will participate in Eurovision 2027 |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8606-ofitsijno-ukrayina-vizme-uchast-u-yevrobachenni-2027/ |access-date=2026-09-14 |website=[[Suspilne]] |language=uk}}</ref> | [[Suspilne]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-09-15 |title=Суспільне розпочало приймання заявок на Нацвідбір та назвало ім’я музичного продюсера |trans-title=Eurovision 2027: Suspilne begins accepting applications for the National Selection and names music producer |url=https://eurovision.ua/holovni-novyny/8605-yevrobachennya-2027-suspilne-rozpochalo-pryjmannya-zayavok-na-natsvidbir-ta-nazvalo-imya-muzychnogo-prodyusera/ |access-date=2026-09-24 |website=eurovision.ua |publisher=Suspilne |language=uk}}</ref> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<ref name=":6">{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Maķedonija: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://ESCtoday.com/205385/north-Maķedonija-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}</ref> | [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]] | | | | |- | {{ESC|Zviedrija}}<ref name=":21">{{tīmekļa atsauce|last=Conte|first=Davide|title=Zviedrija: Eurovision 2027 Participation Confirmed|url=https://eurovoix.com/2026/08/21/Zviedrija-eurovision-2027-participation-confirmed/|date=2026-08-21|access-date=2026-08-21|website=Eurovoix}}</ref> | [[Zviedrijas Televīzija|SVT]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Melodifestivalen {{!}} SVT Kontakt |url=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen |access-date=2026-08-28 |website=www.svt.se |language=sv}}</ref> |} === Fināls === {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Bulgārija}} (rīkotāji)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-Bulgārija-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgārija Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Itālija}}<ref name="Itālija1">{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}</ref><ref name="Itālija2">{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Itālija: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/Itālija-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}</ref> | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 19. februārī''<ref name="Itālija1" /><ref name="Itālija2" /> |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=Apvienotā Karaliste: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[BBC]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/Vācija-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Vācija: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada februārī''<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2026-08-03 |title=Germany: Selects for Eurovision 2027 in February |url=https://eurovoix.com/2026/08/03/germany-selects-for-eurovision-2027-february/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovoix |language=en-GB}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] i1itljf7y15js6hwynmi051jps0ggsy 0 610209 4536507 4339437 2026-10-16T04:24:52Z Biafra 13794 4536507 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Bastēra |attēls = Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Gvadelupa#Mazās Antiļu salas#Karību jūra |reljefa_karte = jā |mark = Orange pog.svg |vietējais nosaukums = ''Basse-Terre'' |izvietojums = [[Karību jūra]] |arhipelāgs = [[Mazās Antiļu salas]] |latd=12|latm=07|lats=43 |latNS=N |longd=61|longm=41|longs=13 |longEW=W |platība = 847,8 |garums = 46,1 |platums = 27,6 |krasta līnija = 180 |augstākais kalns = [[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriērs]] |augstums = 1467 |salu skaits = |valsts = Gvadelupa |valsts adm vienības tips = |valsts adm vienība = |iedzīvotāji = 186 661 <small>(2006)</small> |blīvums = 220 |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Ptibūra]] |piezīme = }} '''Bastēra''' ({{val|fr|Basse-Terre}} — ‘zemā zeme’) ir sala [[Karību jūra|Karību jūrā]], [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta lielākā sala. Bastēras lielākā apdzīvotā vieta ir [[Ptibūra]], bet salas dienvidrietumos atrodas departamenta centrs [[Bastēra]].<ref>{{PZT|242|Gvadelupa}}</ref> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Guadeloupe 114 - Sommet de la Soufrière 1467m - Guadeloupe.jpg|thumb|left|250px|[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]] vulkāns]] Sala atrodas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] vidusdaļā [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salu]] dienvidos, kopā ar [[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]] austrumos parasti tiek uzskatīta par vienu salu Gvadelupu. No Grantēras Bastēru atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums. Bastēra ir vulkāniskas izcelsmes un pretēji tās nosaukumam «Zemā Zeme» ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas Mazo Antiļu salu augstākais kalns [[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]] vulkāns (1467 m vjl). Krasti mēreni izroboti, ziemeļaustrumu un austrumu piekrastē plaši koraļļu sēkļi. Valda mitrs tropu klimats. Salas vidienē ainavā dominē tropu meži, šeit 1989. gadā ierīkots Gvadelupas nacionālais parks. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gvadelupas salas]] [[Kategorija:Karību jūras salas]] [[Kategorija:Mazās Antiļu salas]] p9zvmqrsvrwbifk91u28fqx9anm7doo 0 610262 4536504 4408751 2026-10-16T04:20:59Z Biafra 13794 arī ievadrindkopā. 4536504 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Palestine_recognition_only.svg|thumb|450x450px|{{Legend|#111B11|Palestīna}}{{Legend|#007f24|Valstis, kas atzinušas Palestīnu}}{{Legend striped|#007f24|#b9b9b9|Valstis, kurām Palestīnas atzīšana ir apstrīdama|up=yes}}{{Legend|#b9b9b9|Valstis, kas nav atzinušas Palestīnu}}]] '''Palestīnas valsts starptautiskā atzīšana''' ir starptautisko tiesību process, kas ietver suverēno valstu deklarācijas atzīt [[Palestīnas Valsts|Palestīnas valsti]] par [[Suverēno valstu uzskaitījums|suverēnu valsti]]. Jautājums par Palestīnas valsts starptautisku atzīšanu kā atsevišķu vienību ir [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|Izraēlas un Palestīnas konflikta]] pamatjautājums. Palestīnu par suverēnu valsti atzīst 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstīm]], starp valstīm, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]. == Vēsture == Palestīnas valsti oficiāli pasludināja [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] (PLO) 1988. gada 15. novembrī, pretendējot uz suverenitāti pār starptautiski atzītajām [[Palestīnas Valsts|palestīniešu teritorijām]]: [[Rietumkrasts|Rietumkrastu]] (kur ietilpst [[Austrumjeruzaleme]]) un [[Gazas josla|Gazas joslu]]. Līdz 1988. gada beigām Palestīnas valsti bija atzinušas 78 valstis.<ref name="unesco">{{Tīmekļa atsauce|url=http://unesdoc.unesco.org/images/0008/000827/082711eo.pdf|title=Hundred and thirty-first Session: Item 9.4 of the provisional agenda, Request for the Admission of the State of Palestine to UNESCO as a Member State|last=United Nations Educational, Scientific|last2=Cultural Organization, Executive Board|publisher=United Nations|access-date=15 November 2010|date=12 May 1989|pages=18, Annex II}} The list contains 92 entries, including a number of states which no longer exist.</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Tessler|first=Mark|url=https://archive.org/details/historyofisraeli00tess_0/page/722|title=A History of the Israeli–Palestinian conflict|publisher=Indiana University Press|year=1994|isbn=978-0-253-20873-6|edition=2nd, illustrated|page=[https://archive.org/details/historyofisraeli00tess_0/page/722 722]|quote=Within two weeks of the PNC meeting, at least fifty-five nations, including states as diverse as the Soviet Union, China, India, Greece, Yugoslavia, Sri Lanka, Malta, and Zambia, had recognised the Palestinian state.}}</ref> Cenšoties atrisināt gadu desmitiem ilgo [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|Izraēlas un Palestīnas konfliktu]], 1993. un 1995. gadā starp [[Izraēla|Izraēlu]] un PLO tika parakstīti Oslo līgumi, izveidojot [[Palestīniešu pašpārvalde|Palestīniešu pašpārvaldi]] (PA) kā pagaidu administrāciju Gazas joslā un aptuveni 40% no Rietumkrasta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://peacemaker.un.org/israelopt-osloaccord93|title=Declaration of Principles on Interim Self-Government Arrangements (Oslo Accords) {{!}} UN Peacemaker|publisher=United Nations|access-date=21 January 2021}}</ref> Pēc [[Ichaks Rabins|Ichaka Rabina]] slepkavības un [[Benjamins Netanjahu|Benjamina Netanjahu]] nākšanas pie varas sarunas starp Izraēlu un PA apstājās, kā rezultātā palestīnieši nāca pēc Palestīnas valsts starptautiskas atzīšanas bez Izraēlas piekrišanas. 2011. gadā Palestīnas valsti uzņēma [[UNESCO]]. 2012. gadā tā tika pieņemta kā ANO Ģenerālās asamblejas novērotājvalsts ar 138 ANO dalībvalstu balsīm piekrītot Rezolūcija 67/19 un PA sāka oficiāli izmantot nosaukumu "Palestīnas Valsts" visiem mērķiem. 2014. gada decembrī [[Starptautiskā krimināltiesa]] atzina Palestīnu par valsti, neskarot turpmākus tiesas lēmumus šajā lietā.<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://asp.icc-cpi.int/sites/asp/files/asp_docs/ASP13/OR/ICC-ASP-13-20-Add1-ENG.pdf|title=Assembly of States Parties to the Rome Statute of the International Criminal Court. Resumed 13th session|date=12 October 2015|publisher=[[International Criminal Court]]|isbn=978-92-9227-308-8|location=The Hague|pages=12, 14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aljazeera.com/news/americas/2014/12/hague-based-icc-upgrades-palestine-status-201412819334914439.html|title=Hague-based ICC accepts Palestine's status|publisher=[[Al Jazeera English|Al Jazeera]]|access-date=29 December 2014|date=9 December 2014}}</ref> Daudz valstu atbalsta divu valstu risinājumu konfliktam. 14 no 19 [[G-20|G20]] dalībvalstīm — [[Argentīna]], [[Austrālija]], [[Brazīlija]], [[Kanāda]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Indija]], [[Indonēzija]], [[Meksika]], [[Krievija]], [[Saūda Arābija]], [[Dienvidāfrika]], [[Turcija]] un [[Apvienotā Karaliste]], kā arī pastāvīgā uzaicinātā [[Spānija]] ir atzinušas Palestīnu par valsti; pārējās piecas ([[Vācija]], [[Itālija]], [[Japāna]], [[Dienvidkoreja]] un ASV) neatzīst Palestīnu. == Atzīšanas process == Kopš 2025. gada septembra Palestīnu par suverēnu valsti atzīst 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstīm]] jeb aptuveni 81 % no visām ANO dalībvalstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/press-releases/2024/06/un-experts-urge-all-states-recognise-state-palestine|title=UN experts urge all States to recognise State of Palestine|website=OHCHR}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20240528-145-countries-now-recognise-a-palestinian-state|title=146 countries now recognise a Palestinian state|website=France 24|access-date=16 September 2024|date=28 May 2024|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2024/5/22/mapping-which-countries-recognise-palestine-in-2024|title=Mapping which countries recognise Palestine in 2024|last=AJLabs|website=Al Jazeera|access-date=16 September 2024|date=22 May 2024|language=en}}</ref><ref name="ascanuk">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nbcnews.com/world/middle-east/uk-canada-australia-formally-recognize-palestine-state-rcna232588|title=U.K, Canada and Australia formally recognize a Palestinian state, breaking with the U.S.|work=[[NBC News]]|access-date=21 September 2025|date=21 September 2025|last=Clayton|first=Freddie}}</ref><ref name="Governo de Portugal">{{Ziņu atsauce|url=https://www.rtp.pt/noticias/mundo/governo-oficializa-reconhecimento-portugues-do-estado-palestiniano_e1685138|title=Governo oficializa reconhecimento português do Estado palestiniano|work=[[Portugāles Radio un televīzija|Rádio e Televisão de Portugal]]|access-date=21 September 2025|date=21 September 2025|language=pt}}</ref> Kopš 2012. gada novembra tā ir [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās asamblejas]] novērotājvalsts, kas nav tās locekle.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-palestinians-statehood-idUSBRE8AR0EG20121129|title=Palestinians win implicit U.N. recognition of sovereign state|work=[[Reuters]]|access-date=29 November 2012|date=29 November 2012}}</ref> Šis ierobežotais statuss lielā mērā ir saistīts ar faktu, ka [[Amerikas Savienotās Valstis]], kas ir [[ANO Drošības padome]]s pastāvīgā locekle ar [[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesībām]], ir pastāvīgi izmantojušas savu veto vai draudējušas to darīt, lai bloķētu Palestīnas pilntiesīgu dalību ANO.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.un.org/en/2024/sc15670.doc.htm|title=Security Council Fails to Recommend Full United Nations Membership for State of Palestine, Owing to Veto Cast by United States|publisher=[[Apvienoto Nāciju Organizācija|United Nations]]|access-date=30 June 2024|date=18 April 2024|archive-date={{dat|2024|04|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240423110923/https://press.un.org/en/2024/sc15670.doc.htm}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/un-resolution-palestinians-membership-rights-us-assembly-875560e897f27d6600090420f36404e4|title=UN assembly approves resolution granting Palestine new rights and reviving its UN membership bid|website=[[Associated Press News]]|access-date=30 June 2024|date=10 May 2024}}</ref> Palestīnu atzīst 4 no 5 ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm, kas ir [[Ķīna]], [[Francija]], [[Krievija]] un [[Apvienotā Karaliste]], atstājot ASV kā vienīgo pastāvīgo locekli, kas neatzīst Palestīnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2025/09/21/world/palestinian-state-uk-canada-australia-intl|title=Britain, Canada and Australia formally recognize a Palestinian state, deepening Israel’s isolation|last=|first=|publisher=|website=CNN|access-date=|date=21 September 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2025/09/22/world/united-nations-assembly|title=France and Other Nations Recognize Palestinian Statehood at U.N. Summit|last=|first=|publisher=|website=The New York Times|access-date=|date=22 September 2025}}</ref> === Valstis, kas nav atzinušas Palestīnas valsti (2025)=== {|cellpadding="2" |----- | {{ASV}} || {{Izraēla}} ||{{Mjanma}} || {{Šveice}}|| |----- | {{Austrija}} || {{Jaunzēlande}} || {{Moldova}} || {{Tonga}} || |----- | {{Dānija}}|| {{Latvija}} || {{Tuvalu}}||{{Vācija}}|| |----- | {{Eritreja}} ||{{Lietuva}}||{{Nauru}}|| {{Zālamana Salas}}|| |----- | {{Fidži}} || {{Kamerūna}}||{{Nīderlande}}|| {{Ziemeļmaķedonija}} |----- | {{Grieķija}} || {{Kiribati}}|| {{Palau}}|| {{Beļģija}} |----- | {{Horvātija}}||{{Dienvidkoreja}}|| {{Panama}} |----- | {{Igaunija}}||{{Lihtenšteina}}|| {{Samoa}} |----- | {{Itālija}}|| {{Māršala Salas}}||{{Singapūra}}|| |----- | {{Japāna}}||{{Mikronēzija}} ||{{Somija}}|| |----- |} == Skatīt arī == * [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|Valstu saraksts ar ierobežotu atzīšanu]] * [[Latvijas valsts atzīšana de iure]] * [[Katalonija]], [[Katalonijas neatkarības referendums]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Starptautiskās atzīšanas]] [[Kategorija:Lapas ar atsaucēm, kas izmanto nevajadzīgus parametrus]] [[Kategorija:Palestīnas vēsture]] oudb2oazo0vw27nqo2py0ffjk3dv1ev 0 610267 4536506 4339569 2026-10-16T04:23:27Z Biafra 13794 4536506 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Grantēra |attēls = Côte sous le vent, au niveau de la Porte d'Enfer.jpg |attēla paraksts = Salas ziemeļaustrumu piekraste |attēla izmērs = |vietaskarte = Gvadelupa#Mazās Antiļu salas#Karību jūra |reljefa_karte = jā |mark = Orange pog.svg |vietējais nosaukums = ''Grande-Terre'' |izvietojums = [[Karību jūra]] |arhipelāgs = [[Mazās Antiļu salas]] |latd=16|latm=19|lats=03 |latNS=N |longd=61|longm=25|longs=43 |longEW=W |platība = 586,7 |garums = 39,9 |platums = 35,1 |krasta līnija = |augstākais kalns = Mornleskala |augstums = 136 |salu skaits = |valsts = Gvadelupa |valsts adm vienības tips = |valsts adm vienība = |iedzīvotāji = 197 603 <small>(2006)</small> |blīvums = 337 |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Lezabima]] |piezīme = }} '''Grantēra''' ({{val|fr|Grande-Terre}} — ‘lielā zeme’) ir sala [[Karību jūra|Karību jūrā]], [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta otra lielākā sala. Grantēras lielākā apdzīvotā vieta ir [[Lezabima]].<ref>{{PZT|242|Gvadelupa}}</ref> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Les Grands Fonds Grande Terre 2010-03-28.jpg|thumb|left|250px|Grantēras ainava salas dienviddaļā]] Sala atrodas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] vidusdaļā [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salu]] dienvidos, kopā ar [[Bastēra (sala)|Bastēru]] rietumos parasti tiek uzskatīta par vienu salu Gvadelupu. No Bastēras Grantēru atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums. Bastēra ir tektoniskas izcelsmes [[kaļķakmens]] plato, reljefā dominē viļņota pauguraine. Krasti mēreni izroboti, vietām piekrastē koraļļu sēkļi. Valda mitrs tropu klimats. Grantēra ir galvenais Gvadelupas lauksaimniecības un tūrisma reģions. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gvadelupas salas]] [[Kategorija:Karību jūras salas]] [[Kategorija:Mazās Antiļu salas]] ggxdm6o0bc97nj0l0dwvl3k4xyhq9r1 0 610279 4536510 4461975 2026-10-16T04:29:49Z Biafra 13794 4536510 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Lejanisa Peresa | vārds_orig = ''Leyanis Pérez'' | attēls = Leyanis Pérez Budapest 2023.jpg | att_izm = | paraksts = Lejanisa Peresa 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|1|10}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{CUB}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[trīssoļlēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 14,98 m (2023, [[Sansalvadora]]) | PR1_d = Trīssoļlēkšana | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{CUB}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|Trīssoļlēkšana}} {{MedalBronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|Trīssoļlēkšana}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Naņdzjina 2025]]|Trīssoļlēkšana}} {{MedalGold|[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2026]]|Trīssoļlēkšana}} {{MedalSilver|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|Trīssoļlēkšana}} {{MedalCompetition|[[Panamerikas spēles]]}} {{MedalGold|Santjago 2023|Trīssoļlēkšana}} }} '''Lejanisa Peresa-Ernandesa''' ({{val|es|Leyanis Pérez Hernández}}; dzimusi {{dat|2002|1|10}}) ir [[Kuba]]s [[vieglatlēte]], startē [[trīssoļlēkšana]]s sacensībās, [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempione]]. == Karjera == Lejanisa Peresa ir no [[Pinara del Rio|Pinaras del Rio]]. Viņas dvīņumāsa Lidjanisa ir [[rokasbumba]]s spēlētāja. Lejanisa desmit gadu vecumā iestājās sporta skolā un trenējās gan [[augstlēkšana|augstlēkšanā]], gan trīssoļlēkšanā. 2018. gadā viņa vairāk pievērsās trīssoļlēkšanai, savās pirmajās oficiālajās sacensībās 2019. gadā sasniedzot 14,13 metru atzīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-championships/world-athletics-indoor-championships-7138985/news/series/leyanis-perez-indoor-belgrade-22-triple-jump |title=Rising triple jump talent Perez turns Tokyo disappointment into major motivation |website=worldathletics.org|language=en|date={{dat|2022|1|2|N|bez}}|access-date={{dat|2025|9|24||bez}}}}</ref> Pirmos starptautiskos panākumus guva 2019. gada Panamerikas U-20 čempionātā [[Sanhosē (Kostarika)|Sanhosē]], [[Kostarika|Kostarikā]], kur izcīnīja sudraba medaļu. Viņa bija pieteikta dalībai {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], bet nestartēja. [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gadā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] un uzreiz ieguva 4. vietu ar rezultātu 14.70 m, sasniedzot personisko rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/world-athletics-championships-oregon-2022-7137279/news/report/wch-oregon22-report-women-triple-jump |title=Rojas rockets to record third world triple jump title in Oregon |website=worldathletics.org|language=en|date={{dat|2022|7|19|N|bez}}|access-date={{dat|2025|9|24||bez}}}}</ref> 2023. gada maijā izcīnīja savu pirmo uzvaru [[Dimanta līga]]s posmā [[Rabāta|Rabātā]]. Ta paša gada jūlijā viņa ieguva sudraba medaļu Centrālamerikas un Karību jūras reģiona spēlēs [[Sansalvadora|Sansalvadorā]], sasniedzot personisko rekordu 14,98 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/women-in-athletics/news/hispanic-heritage-latina-rojas-perez-hernandez-camacho-quinn-woodruff-paulino |title=The Latina stars who inspire Hispanic and Latino athletes in 2023 |website=worldathletics.org|language=en|date={{dat|2023|10|10|N|bez}}|access-date={{dat|2025|9|24||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] ieguva bronzas medaļu, aizlecot 14,96 metrus. Tā paša gada novembrī izcīnīja uzvaru [[Panamerikas spēles|Panamerikas spēlēs]] [[Santjago]], [[Čīle|Čīlē]]. [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[Tea Lafonda|Teai Lafondai]]. 2024. gada jūnijā [[Gvadalahara (Spānija)|Gvadalaharā]], Spānijā, pirmo reizi aizlēca tālāk par 15 metriem, sasniedzot 15,16 m, rezultāts gan tika sasniegts ar vēja palīdzību (+2.3 m/s), tādēļ netika klasificēts kā rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cadenagramonte.cu/noticia/en/40217/cooper-secures-a-ticket-to-paris-and-leyanis-flew-over-15-00-m|title=Cooper secures a ticket to Paris and Leyanis flew over 15.00 m|website=cadenagramonte.cu|language=en|date={{dat|2024|6|24|N|bez}}|access-date={{dat|2025|9|24||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2024. gada sezonā uzvarēja vairākos Dimanta līgas posmos. Viņa uzvarēja arī sezonas finālposmā [[Brisele|Briselē]], izcīnot pirmo Dimanta līgas trofeju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cubasi.cu/en/news/triple-jumper-leyanis-perez-won-her-first-diamond-league-title |title=Triple jumper Leyanis Perez won her first Diamond League title |website=cubasi.cu|language=en|date={{dat|2024|9|15|N|bez}}|access-date={{dat|2025|9|24||bez}}}}</ref> {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 14,68 metrus tālu lēcienu ieguva piekto vietu. [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Naņdzjina|Naņdzjinā]] izcīnīja zelta medaļu. 2025. gada augustā [[Cīrihe|Cīrihē]] otro gadu pēc kārtas uzvarēja Dimanta līgas finālā. [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kas risinājās [[Tokija|Tokijā]], L. Peresa kļuva par pasaules čempioni ar rezultātu 14,94 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/tokyo25/news/report/world-championships-tokyo-25-report-womens-triple-jump |title=Perez Hernandez leaps world lead to win triple jump title in Tokyo |website=worldathletics.org|language=en|date={{dat|2025|9|18|N|bez}}|access-date={{dat|2025|9|24||bez}}}}</ref> 2026. gada martā [[Toruņa|Toruņā]] izcīnīja savu otru zeltu Pasaules čempionātos telpās. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- |2019 |Panamerikas U-20 čempionāts |{{vieta|Kostarika|Sanhosē|2s=Sanhosē (Kostarika)}} |bgcolor=silver|2. |13,21 m |- |rowspan=2|2021 |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |— |{{DNS}} |- |Panamerikas junioru spēles |{{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}} |bgcolor=gold|1. |14,39 m |- |rowspan=2|2022 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Serbija|Belgrada}} |11. |13,99 m |- |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |4. |14,70 m |- |rowspan=2|2023 |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor=cc9966|3. |14,96 m |- |Panamerikas spēles |{{vieta|Čīle|Santjago}} |bgcolor=gold|1. |14,75 m |- |rowspan=2|2024 |[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=silver|2. |14,90 m |- |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |5. |14,68 m |- | rowspan = 2 |2025 |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Ķīna|Naņdzjina}} | bgcolor=gold|1. |14,93 m |- |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |bgcolor=gold|1. |14,94 m |- |2026 |[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Polija|Toruņa}} | bgcolor=gold|1. |14,95 m |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Peresa, Lejanisa}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kubas vieglatlēti]] [[Kategorija:Trīssoļlēcēji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] tile3n62zw2bztefuhjt4ncplozwc95 0 611266 4536453 4487936 2026-10-15T18:55:01Z Papuass 88 /* */ 4536453 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Tumšzilais Evaņģēlijs | attēls = Tumszilais-Evangelijs-plakats.jpg | att_izm = | oriģinālnos = | žanrs = krimināldrāma | režisors = [[Oskars Rupenheits]] | producents = Sintija Andersone | scenārijs = Oskars Rupenheits | aktieri = * Raitis Stūrmanis * Viesturs Berkmanis * [[Elīna Avotiņa]] * Armands Guļāns | mūzika = | operators = Juris Pīlēns | montāža = Oskars Rupenheits | mākslinieks = Toms Jansons | studija = KEF Studio | izplatītājs = | izdošana = {{filmas datums|2025|10|8}} | ilgums = 149 minūtes | valsts = {{LAT}} | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = tt38573816 | paraksts = }} '''"Tumšzilais Evaņģēlijs"''' ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Latvija]]s krimināldrāma, kuras režisors un scenārija autors ir [[Oskars Rupenheits]]. Filmas pirmizrāde notika 8. oktobrī ''[[Forum Cinemas]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/30.09.2025-filma-tumszilais-evangelijs-skatitajiem-atklaj-90-gadu-kriminalo-pasauli-riga.a616442/|title=Filma «Tumšzilais evaņģēlijs» skatītājiem atklāj 90. gadu kriminālo pasauli Rīgā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-09|language=lv}}</ref> Filma ieved "[[Mežonīgie deviņdesmitie|mežonīgo deviņdesmito]]" kriminālajā pasaulē [[Rīga|Rīgā]], stāstot par jaunu [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] kriminālpolicijas izmeklētāju — Romānu Skulti — kurš uzsāk darbu Rīgas [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajona]] 21. policijas iecirknī. Tāpat kā Rupenheita pirmajā filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]" lomas atveido neprofesionāli aktieri, izņemot vienīgo nozīmīgo sieviešu lomas atveidotāju [[Elīna Avotiņa|Elīnu Avotiņu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/kad-vajadzes-uzmetisim|title=Diāna Kondraša {{!}} Kad vajadzēs, uzmetīsim|website=satori.lv|access-date=2025-10-29|language=lv|archive-date=2025-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20251103162825/https://satori.lv/article/kad-vajadzes-uzmetisim}}</ref> 2026. gadā filma ieguva [[2025. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvu]] kategorijā "[[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|Labākā pilnmetrāžas spēlfilma]]". == Lomās == * Raitis Stūrmanis — ''Romāns Skulte'' * Armands Guļāns — ''Oļegs Rukovs'' * [[Elīna Avotiņa]] — ''Lilita Sadovska'' *Indulis Miglāvs — ''Antons Golubevs'' *Guntis Birznieks — ''Leonīds Vahšteins'' *Alvis Vinters — ''Genādijs Paulāvičs'' *Oskars Balts — ''Georgs Ivanovs'' * Valters Kalējs — ''Vladimirs Dūksnājs'' * Viesturs Berkmanis — ''Arvis Miķelsons'' * Raivo Pienis — ''Armēņa Miesassargs''<ref>{{Atsauce|title=Tumszilais Evangelijs (2025) - Full cast & crew - IMDb|url=https://www.imdb.com/title/tt38573816/fullcredits/|accessdate=2026-02-08|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] lnsx0nurjmi6hvynfjf7kutml4gtbv8 0 618313 4536422 4404462 2026-10-15T15:53:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536422 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Rita Aksenoka''' (dzimusi {{dat|1936|4|22}}, mirusi {{dat|2025|12|10}}) bija latviešu juriste. == Dzīvesgājums == Dzimusi kā Rita Vidnere 1936. gada 22. aprīlī [[Dzērves pagasts|Dzērves pagasta]] Gobziņos mežsarga Jēkaba Vidnera un viņa sievas Ernestīnes, dzimušas Brašas, ģimenē. Otrā pasaules kara [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā viņas vecākus apcietināja un tēvu nogalināja.<ref>[https://www.santa.lv/plus/raksts/personibas/pie-bernu-likiem-vienmer-raudaju-pedeja-saruna-ar-legendaro-izmekletaju-ritu-aksenoku-65499/ «Pie bērnu līķiem vienmēr raudāju…» Pēdējā saruna ar leģendāro izmeklētāju Ritu Aksenoku] santa.lv pārpublicēts no "Ievas Stāsti" nr. 10 (2024)</ref> Rita mācījās Dzērves-Cīravas septiņgadīgajā skolā, tad [[Aizputes vidusskola|Aizputes vidusskolā]].<ref>[https://vardnica.aizpute.lv/12-personas-a/19-aksenoka-rita Biogrāfiskā vārdnīca] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260106070053/https://vardnica.aizpute.lv/12-personas-a/19-aksenoka-rita |date={{dat|2026|01|06||bez}} }} MIRDZA BIRZNIECE</ref> 1960. gadā viņa absolvēja studijas [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Ekonomikas un juridiskās fakultātes tiesību zinātņu nodaļā. 1962. gadā sāka strādāt par izmeklētāju Rīgas pilsētas [[Zemgales priekšpilsēta|Ļeņina rajona]], vēlāk [[Latgales priekšpilsēta|Maskavas rajona]] prokuratūrā, 1975. gadā par Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas vadītāju. Pēc [[Augusta pučs|1991. gada Augusta puča]] un [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s viņa turpināja strādāt par Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldes priekšnieci (1990—1992), izmeklēja [[Rīgas OMON]] vienības noziegumus, vēlāk bija ģenerālprokurora palīdze preses jautājumos (1992—1995). No 1995. līdz 2007. gadam Rita Aksenoka vadīja Valsts prezidenta [[Guntis Ulmanis|Gunta Ulmaņa]], tad [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairas Vīķes-Freibergas]] kancelejas Apžēlošanas dienestu. Iedvesmojoties no Aksenokas personības, Nacionālajā teātrī tapa izrāde "Ko var cilvēks". Vairākas no Aksenokas izmeklētajām lietām aprakstītas Lāsmas Gaitnieces grāmatās "Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-muziba-devusies-kadreizeja-seviski-svarigu-lietu-izmekletaja-rita-aksenoka.a625947/ Mūžībā devusies kādreizējā sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja Rita Aksenoka] lsm.lv 2025. gada 11. decembrī</ref> Dēls [[Aivars Aksenoks]], politiķis, bijis [[Latvijas Tieslietu ministrs]] un [[Rīgas pašvaldības vadītājs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/izmekletajas-ritas-aksenokas-dels-aivars-pedejais-gads-mammai-bija-loti-smags-79785/|title=Izmeklētājas Ritas Aksenokas dēls Aivars: «Pēdējais gads mammai bija ļoti smags»|website=www.santa.lv|access-date=2025-12-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Aksenoka, Rita}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas prokurori]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 26np1krphbq9328x1bn9z5ejfbcwpb0 0 621303 4536607 4416173 2026-10-16T10:51:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536607 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Tramplīnlēkšana | games = 2026. gada Ziemas | image = Ski jumping pictogram.svg | caption = | venue = [[Džuzepes Dal Bena tramplīns|Predaco tramplīnlēkšanas stadions]] (Džuzepes Dal Bena tramplīns)<br />{{vieta|Itālija|Predaco}} | dates = 2026. gada 7.—16. februāris | num_events = 6 | competitors = | nations = | prev = [[Tramplīnlēkšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Pekina 2022]] | next = ''[[Tramplīnlēkšana 2030. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Francijas Alpi 2030]]'' }} '''[[Tramplīnlēkšana]] [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 16 sporta veidiem, kas tika aizvadīts XXV ziemas olimpisko spēļu laikā. Sacensības notika [[Džuzepes Dal Bena tramplīns|Džuzepes Dal Bena tramplīnā]] [[Predaco]] no 2026. gada 7. februāra līdz 16. februārim. Tajās tika izcīnīti medaļu komplekti sešās disciplīnās — 3 vīriešiem, 2 sievietēm un 1 jauktajām komandām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/sports/ski-jumping |title=Olympic Ski jumping |website=olympics.com|language=en |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}</ref> Pirmo reizi olimpisko spēļu programmā bija iekļautas sacensības sievietēm uz lielā tramplīna.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.espn.com/olympics/story/_/id/47632304/new-events-2026-winter-olympics |title=New events at the 2026 Winter Olympics |website=espn.com|language=en |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}</ref> Vīriešu komandu sacensības pirmo reizi tika aizvadītas pēc ''Super team'' formāta, kur katrā komandā ir tikai divi dalībnieki, atšķirībā no četriem tradicionālajās komandu sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/news/what-is-men-super-team-ski-jumping |title=What is the men’s super team event in Ski Jumping? |website=olympics.com|language=en |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan=2|Disciplīnas ↓ ! 7. feb. <br /> S !! 8. feb. <br /> Sv !! 9. feb. <br /> P !! 10. feb. <br /> O !! 11. feb. <br /> T !! 12. feb. <br /> C !! 13. feb. <br /> Pk !! 14. feb. <br /> S !! 15. feb. <br /> Sv !! 16. feb. <br /> P |- | rowspan=3| Vīrieši | align=left|[[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns vīriešiem|Parastais tramplīns]] | || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || |- | align=left|[[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns vīriešiem|Lielais tramplīns]] | || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || |- | align=left|[[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandas|Komandu sacensības]] (''Super team'') | || || || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● |- | rowspan=2|Sievietes | align=left|[[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns sievietēm|Parastais tramplīns]] | style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || || |- | align=left|[[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns sievietēm|Lielais tramplīns]] | || || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || |- | Jaukti | align=left|[[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktās komandas|Jaukto komandu sacensības]] | || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || |- | colspan=12|{{Color box|#ffcc00| ● |border=darkgray}} — medaļu izcīņa |} {| class="wikitable" |- ! Datums ! Vietējais<br />laiks ! Latvijas<br />laiks ! Disciplīna<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/schedule/sjp |title=Olympic Schedule - Ski Jumping |website=olympics.com|language=en |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}</ref> |- | 7. februāris || 18:45 || 19:45 ||bgcolor=F7F6A8| Parastais tramplīns, sievietes |- | 9. februāris || 19:00 || 20:00 ||bgcolor=F7F6A8| Parastais tramplīns, vīrieši |- | 10. februāris || 18:45 || 19:45 ||bgcolor=F7F6A8| Jaukto komandu sacensības |- | 14. februāris || 18:45 || 19:45 ||bgcolor=F7F6A8| Lielais tramplīns, vīrieši |- | 15. februāris || 18:45 || 19:45 ||bgcolor=F7F6A8| Lielais tramplīns, sievietes |- | 16. februāris || 19:00 || 20:11 ||bgcolor=F7F6A8| Komandu sacensības (''Super team''), vīrieši |} == Medaļnieki == <onlyinclude> === Vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- ! Parastais tramplīns <br /> ({{DetailsLink|Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Filips Raimunds]]|GER|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Kacpers Tomasjaks]]|POL|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rens Nikaido]]|JPN|2026. gada ziemas}}<hr>{{Valsts OS medaļnieks|[[Gregors Dešvandens]]|SUI|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-09/SJPMNH----------------FNL-0002SJ--__C73C3_1.0.pdf |title=Men's Normal Hill Individual Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|9||bez}}}}</ref> |- ! Lielais tramplīns <br /> ({{DetailsLink|Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Domens Prevcs]]|SLO|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rens Nikaido]]|JPN|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Kacpers Tomasjaks]]|POL|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-14/SJPMLH----------------FNL-0002SJ--__C73C3_1.0.pdf |title=Men's Large Hill Individual Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|15||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260303010539/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-14/SJPMLH----------------FNL-0002SJ--__C73C3_1.0.pdf}}</ref> |- ! Komandu sacensības<br />''Super team'' <br /> ({{DetailsLink|Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandas}}) | {{ValstsOS|AUT|2026. gada ziemas}}<br />[[Jans Herls]]<br />[[Štefans Embahers]] | {{ValstsOS|POL|2026. gada ziemas}}<br />[[Pavels Vonseks]]<br />[[Kacpers Tomasjaks]] | {{ValstsOS|NOR|2026. gada ziemas}}<br />[[Juhans Andrē Forfangs]]<br />[[Kristofers Sundāls]] | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-16/SJPMLHTEAM2-----------FNL-0002SJ--__C73D6_1.0.pdf |title=Men's Super Team Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|16||bez}}}}</ref> |} === Sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- ! Parastais tramplīns <br /> ({{DetailsLink|Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — parastais tramplīns sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Anna Udīne Strema]]|NOR|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nika Prevca]]|SLO|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nodzomi Marujama]]|JPN|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-07/SJPWNH----------------FNL-0002SJ--__C73C3_1.0.pdf |title=Women's Normal Hill Individual Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|8||bez}}}}</ref> |- ! Lielais tramplīns <br /> ({{DetailsLink|Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — lielais tramplīns sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Anna Udīne Strema]]|NOR|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Eirina Marija Kvandāle]]|NOR|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nika Prevca]]|SLO|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-15/SJPWLH----------------FNL-0002SJ--__C73C3_1.0.pdf |title=Women's Large Hill Individual Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|16||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260412051529/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-15/SJPWLH----------------FNL-0002SJ--__C73C3_1.0.pdf}}</ref> |} === Jaukti === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- ! Jaukto komandu sacensības <br /> ({{DetailsLink|Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — jauktās komandas}}) | {{ValstsOS|SLO|2026. gada ziemas}}<br />[[Nika Vodana]]<br />[[Anže Lanišeks]]<br />[[Nika Prevca]]<br />[[Domens Prevcs]] | {{ValstsOS|NOR|2026. gada ziemas}}<br />[[Anna Udīne Strema]]<br />[[Kristofers Sundāls]]<br />[[Eirina Marija Kvandāle]]<br />[[Māriuss Linnvīks]] | {{ValstsOS|JPN|2026. gada ziemas}}<br />[[Nodzomi Marujama]]<br />[[Rjoju Kobajaši]]<br />[[Sara Takanaši]]<br />[[Rens Nikaido]] | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-10/SJPXNHTEAM4-----------FNL-0002SJ--__C73X3_1.0.pdf |title=Mixed Team Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|10||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260305143253/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/SJP/2026-02-10/SJPXNHTEAM4-----------FNL-0002SJ--__C73X3_1.0.pdf}}</ref> |}</onlyinclude> == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table |caption = |host = ITA |flag_template = flagIOC |event = 2026. gada ziemas | host_ITA = yes |gold_AUT = 1 |silver_AUT = 0 |bronze_AUT = 0 |gold_GER = 1 |silver_GER = 0 |bronze_GER = 0 |gold_JPN = 0 |silver_JPN = 1 |bronze_JPN = 3 |gold_NOR = 2 |silver_NOR = 2 |bronze_NOR = 1 |gold_POL = 0 |silver_POL = 2 |bronze_POL = 1 |gold_SLO = 2 |silver_SLO = 1 |bronze_SLO = 1 |gold_SUI = 0 |silver_SUI = 0 |bronze_SUI = 1 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{Tramplīnlēkšana olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tramplīnlēkšana olimpiskajās spēlēs|2026]] h9rt1udq4fpvo1nmld1kpgo5rdvacbd 0 626506 4536594 4505870 2026-10-16T09:53:16Z Teatrālis 82063 /* T */ 4536594 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Kārlis Adernieks]] (1905—1999) — aktieris; * [[Olga Aināre]] (1900—1987) — aktrise, rakstniece; * [[Voldemārs Akurāters]] (1921—1976) — aktieris; * [[Aleksandra Aleksandrova-Ņitavska]] (1905—1982) — aktrise; * [[Alfrēds Altements]] (1902—1946) — vēsturnieks; * [[Edvīns Andersons]] (1929—1996) — grafiķis, akvarelists; * [[Konstantīns Andrejevs]] (1914—1981) — mākslinieks; * [[Viktors Andrejevs]] (1927—1986) — rakstnieks; * [[Jānis Anerauds]] (1924—2010) — rakstnieks; * [[Sergejs Antonovs]] (1884—1956) — arhitekts, mākslinieks, scenogrāfs; * [[Edgars Apinis]] (1902—1957) — padomju varas darbinieks; * [[Apsesdēls]] (1880—1932) — rakstnieks; * [[Aspazija]] (1865—1943) — rakstniece, politiķe; * [[Naums Atšūlers]] (1921—1988) — aktieris, dzejnieks; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Kārlis Avotiņš]] (1893—1950) — mākslinieks; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Mihails Āboliņš]] (1913—1969) — scenogrāfs; * [[Eriks Ādamsons]] (1907—1946) — rakstnieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Juris Bajārs]] (1924—2000) — tēlnieks; * [[Vera Baļuna]] (1904—1978) — režisore, pedagoģe; * [[Leonīds Banga]] (1905—1951) — mākslinieks; * [[Tija Banga]] (1882—1957) — aktrise, rakstniece; * [[Džems Bankovičs]] (1925—1944) — padomju pagrīdes dalībnieks; * [[Nikolajs Barabanovs (aktieris)|Nikolajs Barabanovs]] (1890—1970) — aktieris; * [[Kārlis Barons (daiļdārznieks)|Kārlis Barons]] (1912—1996) — daiļdārznieks, ainavu arhitekts; * [[Pēteris Baško]] (1901—1969) — sabiedriskais darbinieks, žurnālists; * [[Pēteris Baumanis]] (1903—1968) — Sarkanās armijas ģenerālmajors; * [[Vizma Belševica]] (1931—2005) — dzejniece, rakstniece, tulkotāja; * [[Maksis Beļenkijs]] (1911—1965) — farmakologs, profesors; * [[Nikolajs Bergins]] (1891—1955) — rakstnieks, teātra un literatūras kritiķis; * [[Eduards Berklavs]] (1914—2004) — politiķis; * [[Vizbulis Bērce]] (1916—1971) — rakstnieks; * [[Jānis Bērziņš (zootehniķis)|Jānis Bērziņš]] (1893—1972) — zootehniķis, profesors; * [[Kārlis Bērziņš (revolucionārs)|Kārlis Bērziņš]] (1883—1959) — skolotājs, 1905. gada revolucionārs; * [[Rūdolfs Bērziņš]] (1881—1949) — operdziedātājs, aktieris; * [[Antonija Bīne]] (1898—1970) — aktrise, dramaturģe; * [[Iza Bīne]] (1928—2006) — aktrise; * [[Jēkabs Bīne]] (1895—1955) — gleznotājs, mākslinieks, pedagogs; * [[Kārlis Blaus]] (1904—1959) — tulkotājs; * [[Oto Bongs]] (1918—2006) — vācbaltiešu izcelsmes bibliofils, sabiedrisks darbinieks; * [[Elvīra Bramberga]] (1902—1979) — aktrise; * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — latviešu izcelsmes padomju militārists; * [[Valija Brasla]] (1908—1986) — aktrise, kino darbiniece; * [[Žanis Brasla]] (1908—1954) — aktieris, režisors; * [[Tālivaldis Brička]] (1927—1954) — dzejnieks, atdzejotājs; * [[Uldis Briedis]] (1940—2023) — fotogrāfs, fotožurnālists, fotomākslinieks; * [[Augusts Brīvulis]] (1897—1952) — revolucionārs; * [[Anna Brodele]] (1910—1981) — rakstniece; * [[Jānis Brodelis]] (1920—1998) — kultūras un izglītības darbinieks; * [[Jānis Brodelis (aktieris)|Jānis Brodelis]] (1945—2010) — aktieris; * [[Valija Brutāne]] (1911—1990) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jekaterina Bunčuka]] (1895—1968) — aktrise; * [[Kārlis Bušs (mākslinieks)|Kārlis Bušs]] (1912—1987) — mākslinieks, grafiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Voldemārs Caune]] (1890—1944) — bibliotekārs, žurnālists, politiķis; * [[Izabella Cielēna]] (1927—2023) — žurnāliste, valodniece, filoloģe; * [[Maija Cielēna]] (1889—1988) — mākslas vēsturniece; * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964) — jurists, politiķis, rakstnieks; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Anastasija Čaadajeva]] (1893—1959) — aktrise; * [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jevgeņijs Čanga]] (1920—1999) — baletdejotājs, baletmeistars, pedagogs; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Edgars Damburs]] (1910—1981) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Helēna Danenhirša]] (1902—1990) — gleznotāja; * [[Bernhards Danenhiršs]] (1894—1972) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pauls Dauge]] (1869—1946) — ārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks; * [[Arnolds Deglavs]] (1904—1969) — sabiedriskais darbinieks, publicists, politiķis; * [[Kārlis Dēķens]] (1866—1942) — pedagogs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986) — aktieris; * [[Jevgeņijs Doļins-Ņitavskis]] (1906—1948) — aktieris; * [[Emma Drille]] (1899—1994) — pedagoģe, tulkotāja, redaktore; * [[Lilija Dunsdorfa]] (1906—2005) — agronome, sabiedriska darbiniece; * [[Edgars Dunsdorfs]] (1904—2002) — vēsturnieks; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Elza Egle]] (1888—1950) — dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Rūdolfs Egle]] (1889—1947) — literatūrzinātnieks, tulkotājs; * [[Zālamans Eiduss]] (1916—1984) — publicists, redaktors; * [[Klāvs Elsbergs]] (1959—1987) — dzejnieks, redaktors, atdzejotājs, tulkotājs; * [[Līvija Endzelīna]] (1927—2008) — gleznotāja; * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) — valodnieks, pētnieks; * [[Felicita Ertnere]] (1891—1975) — režisore, kustību konsultante, pedagoģe; {{div col end}} == Ē == * [[Reinis Ēbelis]] (1880—1959) — 1905. gada revolucionārs; == F == {{div col|2}} * [[Arkādijs Feldmanis]] (1926—1976) — aktieris; * [[Ernests Feldmanis]] (1889—1947) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jurijs Feoktistovs]] (1913—1977) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Artūrs Filipsons]] (1906—1950) — aktieris; * [[Alberts Filka]] (1891—1938) — gleznotājs; * [[Kārlis Fimbers]] (1898—1970) — rakstnieks, redaktors; * [[Aina Folmane]] (1922—1998) — tulkotāja; * [[Vera Fricnoviča]] (1902—1978) — dziedātāja, aktrise, pedagoģe; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Georgijs Gaile]] (1905—1968) — padomju sabiedriskais darbinieks; * [[Mirdza Gaile]] (1913—1999) — literatūrzinātniece, metodiķe, pedagoģe; * [[Harijs Gāliņš]] (1931—1983) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Vladimirs Gluhovs]] (1915—1996) — aktieris; * [[Grigorijs Gorskis]] (1911—1987) — dzejnieks, latviešu literatūras tulkotājs; * [[Jānis Grantiņš]] (1909—1974) — aktieris; * [[Jānis Grants]] (1909—1970) — rakstnieks; * [[Viktors Grāvītis]] (1925—2001) — ģeologs, folklorists, pētnieks; * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs, muzejnieks; * [[Arvīds Grigulis]] (1906—1989) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, padomju politiķis; * [[Ojārs Grinbergs]] (1942—2016) — dziedātājs; * [[Dainis Grīnvalds]] (1950—2013) — dramaturgs, žurnālists; * [[Žanis Grīva]] (1910—1982) — rakstnieks, padomju politiķis; * [[Viktors Gruziņš]] (1912—1987) — aktieris; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Artūrs Ģērmanis]] (1899—1993) — bibliogrāfs, žurnālists; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Solomons Hillers]] (1915—1975) — ķīmiķis, akadēmiķis; * [[Aleksandrs Hļebnovs]] (1918—1981) — teātra fotogrāfs; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks; * [[Antonija Jansone]] (1904—1984) — aktrise; * [[Alberts Jansons]] (1915—1989) — rakstnieks; * [[Augusts Jungs]] (1866—1941) — mūziķis, profesors; * [[Jurijs Jurovskis]] (1894—1959) — aktieris, režisors, pedagogs; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Vera Kacena]] (1912—1999) — rakstniece, tulkotāja; * [[Matvejs Kadeks]] (1897—1950) — ģeogrāfs, profesors, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Kalnbērziņš]] (1893—1986) — padomju politiķis; * [[Dzidra Kalniņa]] (1927—1984) — literatūrzinātniece, tulkotāja; * [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduards Kalniņš]] (1904—1988) — gleznotājs, pedagogs; * [[Voldemārs Kalpiņš]] (1916—1995) — žurnālists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Vincents Karaļuns]] (1918—1988) — vēsturnieks; * [[Vladimirs Karjakins]] (1924—1980) — gleznotājs; * [[Vladislavs Kaupužs]] (1918—1959) — rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1872—1963) — veterinārārsts, mikrobiologs, politiķis; * [[Gunārs Kirke]] (1926—1993) — grafiķis, plakātists; * [[Valdis Klīvers]] (1915—1984) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Mirdza Kļava]] (1924—2019) — rakstniece; * [[Dzidra Kļaviņa]] (1924—1986) — diriģente, pedagoģe, folkloriste; * [[Guntis Kokars]] (1954—2015) — žurnālists, dzejnieks; * [[Broņislavs Kondrāts]] (1890—1935) — gleznotājs; * [[Vera Krampe]] (1907—1977) — operdziedātāja; * [[Kārlis Krauliņš]] (1904—1981) — literatūrzinātnieks, profesors; * [[Osvalds Krēsliņš]] (1911—1974) — aktieris, režisors; * [[Monta Kroma]] (1919—1994) — dzejniece; * [[Elvīra Kronberga]] (1910—1978) — aktrise; * [[Kārlis Krūza]] (1884—1960) — dzejnieks, literāts, tulkotājs; * [[Boriss Kuņajevs]] (1922—1989) — dzejnieks; * [[Andrejs Kurcijs]] (1884—1959) — rakstnieks; * [[Lūcija Kuršinska]] (1894—1976) — gleznotāja; * [[Ādolfs Kuršinskis]] (1882—1933) — inženieris, politiķis; * [[Pēteris Kūla]] (1874—1945) — pedagogs, sabiedriskais darbinieks; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Dagmāra Ķimele]] (1919—1998) — teātra darbiniece; * [[Pēteris Ķimelis]] (1977—2023) — režisors, multimediju mākslinieks; * [[Vilis Ķimelis]] (1911—2009) — aktieris; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Jezups Laganovskis]] (1920—1987) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Artūrs Lapiņš]] (1911—1983) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Anna Lāce|Anna Lācis]] (1891—1979) — režisore, skatuves mākslas teorētiķe; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Vilhelms Lecis]] (1898—1977) — politiķis; * [[Eduards Lelis]] (1897—1956) — grafiķis; * [[Indriķis Lēmanis]] (1904—1960) — rakstnieks, žurnālists; * [[Arturs Lielais]] (1920—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Evars Lielbārdis]] (1928—1991) — mūziķis, altists, pedagogs; * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998) — aktieris; * [[Leons Lileiko]] (1935—2008) — teātra darbinieks; * [[Valdis Lukss]] (1905—1985) — dzejnieks, žurnālists, politiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Ieva Mača]] (1932—1985) — aktrise; * [[Emīls Mačs]] (1892—1958) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jāzeps Mediņš]] (1877—1947) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Melbārzdis]] (1904—1984) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Ija Meldere-Dzērve]] (1915—1982) — rakstniece, tulkotāja; * [[Lidija Meļņikova]] (1879—1955) — aktrise; * [[Augusts Milts]] (1928—2008) — filozofs, profesors; * [[Ignats Muižnieks]] (1909—1983) — rakstnieks, literatūrkritiķis; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Ernestīne Niedra]] (1901—1978) — žurnāliste, tulkotāja; * [[Jānis Niedre]] (1909—1987) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, folkloras pētnieks; {{div col end}} == 0 == {{div col|2}} * [[Uldis Ofkants]] (1941—2008) — nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents; * [[Vilija Ošiņa]] (1906—1959) — rakstniece; * [[Otomārs Oškalns]] (1904—1947) — padomju darbinieks; * [[Lilita Ozoliņa]] (1947—2023) — aktrise; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Anna Ozola-Sakse]] (1899—1996) — tulkotāja; * [[Jānis Ozols (tulkotājs)|Jānis Ozols]] (1903—1975) — tulkotājs; * [[Kārlis Ozols (čekists)|Kārlis Ozols]] (1888—1948) — 1905. gada revolucionārs, padomju darbinieks; * [[Voldemārs Ozols]] (1884—1949) — pulkvedis-leitnants, ģenerālis; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961) — dzejnieks, jurists, politiķis; * [[Juris Pabērzs (kritiķis)|Juris Pabērzs]] (1918—2003) — teātra un literatūras kritiķis; * [[Arvīds Pārups]] (1890—1946) — diriģents, mūziķis; * [[Ārija Pelše]] (1912—1985) — aktrise; * [[Roberts Pelše]] (1880—1955) — literatūrzinātnieks, publicists; * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026) — tēlniece; * [[Visvaldis Peņģerots]] (1887—1938) — mākslas zinātnieks; * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts; * [[Krišjānis Peters]] (1975—2014) — politiķis; * [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939) — jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Gunārs Piesis]] (1931—1996) — kinorežisors; * [[Vladimirs Piguļevskis]] (1889—1958) — pedagogs, politiķis; * [[Aina Plaude]] (1902—1949) — tulkotāja; * [[Kārlis Plaude]] (1897—1975) — būvinženieris, zinātnieks; * [[Jānis Plaudis]] (1903—1952) — dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs; * [[Egils Plaudis]] (1931—1987) — dzejnieks; * [[Jānis Plūme]] (1889—1930) — aktieris, režisors; * [[Viktors Pļuts]] (1935—1997) — aktieris; * [[Ausma Pormale]] (1939—1979) — dzejniece; * [[Boriss Praudiņš]] (1908—1975) — aktieris, režisors; * [[Uldis Prēdelis]] (1920—1994) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ziedonis Purvs]] (1923—1989) — dzejnieks, pedagogs, kordiriģents; * [[Valentīna Putāne]] (1927—2003) — tulkotāja, žurnāliste; * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981) — teātra un kino režisors; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Sergejs Radlovs]] (1892—1958) — režisors, pedagogs, teorētiķis; * [[Rainis]] (1865—1929) — dzejnieks, dramaturgs, sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Jevgeņijs Ratners]] (1911—1985) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Ratnieks]] (1894—1982) — revolucionārs, padomju valsts un komunistiskās partijas darbinieks; * [[Eižens Rauhvargers]] (1923—2002) — tulkotājs; * [[Jānis Reinholds (komponists)|Jānis Reinholds]] (1882—1938) — komponists, vijolnieks, diriģents; * [[Bernhards Reihs]] (1894—1972) — režisors, teātra zinātnieks, kritiķis; * [[Boriss Rezņiks]] (1947—2025) — komponists; * [[Indriķis Rītiņš]] (1872—1961) — skolotājs, literāts; * [[Fricis Rokpelnis]] (1909—1969) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Larisa Romaņenko]] (1923—2007) — dzejniece, atdzejotāja; * [[Staņislavs Rubinčiks]] (1940—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Rudevičs]] (1939—2002) — mākslinieks, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Sando Rudevičs]] (1965—2012) — mūziķis, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Meinhards Rudzītis]] (1910—1966) — dzejnieks; * [[Laima Rūmniece]] (1919—2001) — tulkotāja, literāte; * [[Fricis Rūmnieks]] (1919—1960) — dzejnieks, prozaiķis; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Sakss]] (1902—1949) — tulkotājs; * [[Uldis Salaks]] (1927—2003) — koktēlnieks; * [[Mersede Salnāja]] (1922—2005) — rakstniece, žurnāliste; * [[Viktors Sams]] (1919—1991) — muzikologs, komponists; * [[Marija Saule-Sleine]] (1895—1982) — pedagoģe, folkloriste, valodniece; * [[Indriķis Saule-Sleinis]] (1888—1953) — ģeogrāfs, pedagogs; * [[Bruno Saulītis]] (1922—1970) — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks; * [[Ungars Savickis]] (1952—2018) — komponists, mūziķis, skaņu režisors; * [[Gunārs Selga]] (1929—1986) — rakstnieks; * [[Roberts Sēlis]] (1884—1975) — rakstnieks; * [[Ludmila Sigova]] (1944—2021) — aktrise; * [[Vladimirs Sigovs]] (1945—1982) — aktieris; * [[Arnolds Skribnovskis]] (1907—1989) — tēlnieks; * [[Knuts Skujenieks]] (1936—2022) — dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis, publicists; * [[Silvija Skulme]] (1950—2026) — basketboliste, pedagoģe; * [[Eduards Smiļģis]] (1886—1966) — režisors, aktieris; * [[Ingrīda Sokolova]] (1923—2012) — rakstniece, literatūrzinātniece; * [[Ēvalds Sokols]] (1901—1965) — literatūrzinātnieks; * [[Inta Spanovska]] (1935—2019) — operetes soliste; * [[Harijs Spanovskis]] (1958—2013) — aktieris, dziedātājs; * [[Velta Spāre]] (1922—1981) — rakstniece; * [[Arturs Sproģis]] (1904—1980) — padomju pulkvedis; * [[Marģeris Stepermanis]] (1898—1968) — vēsturnieks, profesors; * [[Lidija Stiebra]] (1940—2005) — teātra pedagoģe; * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964) — latviešu strēlnieks, padomju politiķis; * [[Irēna Strode]] (1921—2013) — baletdejotāja, pedagoģe, baletmeistare; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Dora Stučka]] (1870—1950) — sabiedriska darbiniece, tulkotāja, literāte, Raiņa māsa; * [[Jēkabs Stumbris]] (1909—1943) — etnogrāfs, dievturis, deju folkloras krājējs, horeogrāfs; * [[Emīls Sudmalis]] (1897—1964) — politiķis; * [[Imants Sudmalis]] (1916—1944) — padomju komunists, partizāns, pagrīdnieks; * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975) — dzejnieks, kritiķis; * [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941) — rakstnieks, pedagogs; * [[Ansis Svainis]] (Jēkabs Jakūlis) (1876—1933) — aktieris; * [[Leo Svemps]] (1897—1975) — gleznotājs, jurists; * [[Vija Svīkule]] (1924—1971) — rakstniece, tulkotāja, žurnāliste; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Beāta Šenberga]] (1912—2001) — gleznotāja, porcelāna apstrādes māksliniece; * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Aivars Šics]] (1944—1997) — komponists, dziedātājs, mūziķis; * [[Emīlija Šmite]] (1899—1977) — šahiste; * [[Aleksandrs Šmits]] (1892—1978) — bioķīmiķis; * [[Mudīte Šneidere]] (1934—2023) — aktrise, rakstniece; * [[Ernests Štālbergs]] (1883—1958) — arhitekts, profesors; * [[Kārlis Šteins]] (1911—1983) — astronoms, profesors; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Nikolajs Tarskis-Artemenko]] (1913—1952) — aktieris; * [[Boriss Tihovs]] (1920—2002) — aktieris; * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — Sarkanās armijas artilērijas ģenerālmajors; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Ēvī Upeniece]] (1925—2024) — tēlniece; * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976) — dārzkopis, selekcionārs; * [[Valdemārs Upītis]] (1904—1986) — fotogrāfs, kinooperators; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Tālis Vaidars]] (1927—1972) — rakstnieks, mūziķis; * [[Arvīds Valdmanis]] (1890—1942) — agronoms, dzejnieks; * [[Rita Valnere]] (1929—2015) — gleznotāja, pedagoģe; * [[Valentīna Vaļevska]] (1905—1997) — aktrise; * [[Nikolajs Vanadziņš]] (1892—1978) — ērģelnieks, pedagogs; * [[Ādolfs Vanags]] (1909—1957) — dramaturgs; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Večella Varslavāne]] (1930—2015) — teātra un kino kostīmu māksliniece; * [[Francisks Varslavāns]] (1899—1949) — gleznotājs; * [[Sergejs Vasiļjevs]] (1909—1977) — aktieris; * [[Laimonis Vāczemnieks]] (1929—1998) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jānis Veinalds]] (1907—1937) — aktieris, dzejnieks; * [[Arturs Verners]] (1922—1990) — muzikologs; * [[Vanda Vikane]] (1916—1985) — tulkotāja; * [[Ģirts Vilks]] (1909—1983) — scenogrāfs, ilustrators; * [[Kārlis Vincis]] (1891—1936) — aktieris; * [[Venta Vīgante]] (1913—1994) — dramaturģe; * [[Pāvils Vīlips]] (1901—1979) — dzejnieks; * [[Velga Vīlipa]] (1940—2018) — aktrise; * [[Henrihs Vorkals]] (1946—2018) — mākslinieks; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Zabello]] (1945—2013) — basketbolists; * [[Elīna Zālīte]] (1898—1955) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972) — tēlnieks; * [[Pēteris Zeibolts]] (1888—1939) — politiķis; * [[Teodors Zeltiņš]] (1914—1991) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — tēlnieks; * [[Gunārs Ziemelis]] (1931—1978) — politiķis; * [[Sigurds Ziemelis]] (1927—1981) — vēsturnieks, publicists; * [[Dagnija Zigmonte]] (1931—1997) — rakstniece; * [[Austra Zīdere]] (1901—1955) — aktrise; * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris, režisors; * [[Jānis Zutis]] (1893—1962) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Edgars Zveja]] (1924—1986) — dziedātājs, operetes solists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Jānis Žīgurs (rakstnieks)|Jānis Žīgurs]] (1915—1988) — rakstnieks, tulkotājs, teātra darbinieks; * [[Lilija Žvīgule]] (1902—1993) — aktrise {{div col end}} [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] bl09xw9rrnlilkx8ijucuzq2rl8ygez 4536595 4536594 2026-10-16T09:54:26Z Teatrālis 82063 /* P */ 4536595 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Kārlis Adernieks]] (1905—1999) — aktieris; * [[Olga Aināre]] (1900—1987) — aktrise, rakstniece; * [[Voldemārs Akurāters]] (1921—1976) — aktieris; * [[Aleksandra Aleksandrova-Ņitavska]] (1905—1982) — aktrise; * [[Alfrēds Altements]] (1902—1946) — vēsturnieks; * [[Edvīns Andersons]] (1929—1996) — grafiķis, akvarelists; * [[Konstantīns Andrejevs]] (1914—1981) — mākslinieks; * [[Viktors Andrejevs]] (1927—1986) — rakstnieks; * [[Jānis Anerauds]] (1924—2010) — rakstnieks; * [[Sergejs Antonovs]] (1884—1956) — arhitekts, mākslinieks, scenogrāfs; * [[Edgars Apinis]] (1902—1957) — padomju varas darbinieks; * [[Apsesdēls]] (1880—1932) — rakstnieks; * [[Aspazija]] (1865—1943) — rakstniece, politiķe; * [[Naums Atšūlers]] (1921—1988) — aktieris, dzejnieks; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Kārlis Avotiņš]] (1893—1950) — mākslinieks; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Mihails Āboliņš]] (1913—1969) — scenogrāfs; * [[Eriks Ādamsons]] (1907—1946) — rakstnieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Juris Bajārs]] (1924—2000) — tēlnieks; * [[Vera Baļuna]] (1904—1978) — režisore, pedagoģe; * [[Leonīds Banga]] (1905—1951) — mākslinieks; * [[Tija Banga]] (1882—1957) — aktrise, rakstniece; * [[Džems Bankovičs]] (1925—1944) — padomju pagrīdes dalībnieks; * [[Nikolajs Barabanovs (aktieris)|Nikolajs Barabanovs]] (1890—1970) — aktieris; * [[Kārlis Barons (daiļdārznieks)|Kārlis Barons]] (1912—1996) — daiļdārznieks, ainavu arhitekts; * [[Pēteris Baško]] (1901—1969) — sabiedriskais darbinieks, žurnālists; * [[Pēteris Baumanis]] (1903—1968) — Sarkanās armijas ģenerālmajors; * [[Vizma Belševica]] (1931—2005) — dzejniece, rakstniece, tulkotāja; * [[Maksis Beļenkijs]] (1911—1965) — farmakologs, profesors; * [[Nikolajs Bergins]] (1891—1955) — rakstnieks, teātra un literatūras kritiķis; * [[Eduards Berklavs]] (1914—2004) — politiķis; * [[Vizbulis Bērce]] (1916—1971) — rakstnieks; * [[Jānis Bērziņš (zootehniķis)|Jānis Bērziņš]] (1893—1972) — zootehniķis, profesors; * [[Kārlis Bērziņš (revolucionārs)|Kārlis Bērziņš]] (1883—1959) — skolotājs, 1905. gada revolucionārs; * [[Rūdolfs Bērziņš]] (1881—1949) — operdziedātājs, aktieris; * [[Antonija Bīne]] (1898—1970) — aktrise, dramaturģe; * [[Iza Bīne]] (1928—2006) — aktrise; * [[Jēkabs Bīne]] (1895—1955) — gleznotājs, mākslinieks, pedagogs; * [[Kārlis Blaus]] (1904—1959) — tulkotājs; * [[Oto Bongs]] (1918—2006) — vācbaltiešu izcelsmes bibliofils, sabiedrisks darbinieks; * [[Elvīra Bramberga]] (1902—1979) — aktrise; * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — latviešu izcelsmes padomju militārists; * [[Valija Brasla]] (1908—1986) — aktrise, kino darbiniece; * [[Žanis Brasla]] (1908—1954) — aktieris, režisors; * [[Tālivaldis Brička]] (1927—1954) — dzejnieks, atdzejotājs; * [[Uldis Briedis]] (1940—2023) — fotogrāfs, fotožurnālists, fotomākslinieks; * [[Augusts Brīvulis]] (1897—1952) — revolucionārs; * [[Anna Brodele]] (1910—1981) — rakstniece; * [[Jānis Brodelis]] (1920—1998) — kultūras un izglītības darbinieks; * [[Jānis Brodelis (aktieris)|Jānis Brodelis]] (1945—2010) — aktieris; * [[Valija Brutāne]] (1911—1990) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jekaterina Bunčuka]] (1895—1968) — aktrise; * [[Kārlis Bušs (mākslinieks)|Kārlis Bušs]] (1912—1987) — mākslinieks, grafiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Voldemārs Caune]] (1890—1944) — bibliotekārs, žurnālists, politiķis; * [[Izabella Cielēna]] (1927—2023) — žurnāliste, valodniece, filoloģe; * [[Maija Cielēna]] (1889—1988) — mākslas vēsturniece; * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964) — jurists, politiķis, rakstnieks; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Anastasija Čaadajeva]] (1893—1959) — aktrise; * [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jevgeņijs Čanga]] (1920—1999) — baletdejotājs, baletmeistars, pedagogs; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Edgars Damburs]] (1910—1981) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Helēna Danenhirša]] (1902—1990) — gleznotāja; * [[Bernhards Danenhiršs]] (1894—1972) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pauls Dauge]] (1869—1946) — ārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks; * [[Arnolds Deglavs]] (1904—1969) — sabiedriskais darbinieks, publicists, politiķis; * [[Kārlis Dēķens]] (1866—1942) — pedagogs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986) — aktieris; * [[Jevgeņijs Doļins-Ņitavskis]] (1906—1948) — aktieris; * [[Emma Drille]] (1899—1994) — pedagoģe, tulkotāja, redaktore; * [[Lilija Dunsdorfa]] (1906—2005) — agronome, sabiedriska darbiniece; * [[Edgars Dunsdorfs]] (1904—2002) — vēsturnieks; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Elza Egle]] (1888—1950) — dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Rūdolfs Egle]] (1889—1947) — literatūrzinātnieks, tulkotājs; * [[Zālamans Eiduss]] (1916—1984) — publicists, redaktors; * [[Klāvs Elsbergs]] (1959—1987) — dzejnieks, redaktors, atdzejotājs, tulkotājs; * [[Līvija Endzelīna]] (1927—2008) — gleznotāja; * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) — valodnieks, pētnieks; * [[Felicita Ertnere]] (1891—1975) — režisore, kustību konsultante, pedagoģe; {{div col end}} == Ē == * [[Reinis Ēbelis]] (1880—1959) — 1905. gada revolucionārs; == F == {{div col|2}} * [[Arkādijs Feldmanis]] (1926—1976) — aktieris; * [[Ernests Feldmanis]] (1889—1947) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jurijs Feoktistovs]] (1913—1977) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Artūrs Filipsons]] (1906—1950) — aktieris; * [[Alberts Filka]] (1891—1938) — gleznotājs; * [[Kārlis Fimbers]] (1898—1970) — rakstnieks, redaktors; * [[Aina Folmane]] (1922—1998) — tulkotāja; * [[Vera Fricnoviča]] (1902—1978) — dziedātāja, aktrise, pedagoģe; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Georgijs Gaile]] (1905—1968) — padomju sabiedriskais darbinieks; * [[Mirdza Gaile]] (1913—1999) — literatūrzinātniece, metodiķe, pedagoģe; * [[Harijs Gāliņš]] (1931—1983) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Vladimirs Gluhovs]] (1915—1996) — aktieris; * [[Grigorijs Gorskis]] (1911—1987) — dzejnieks, latviešu literatūras tulkotājs; * [[Jānis Grantiņš]] (1909—1974) — aktieris; * [[Jānis Grants]] (1909—1970) — rakstnieks; * [[Viktors Grāvītis]] (1925—2001) — ģeologs, folklorists, pētnieks; * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs, muzejnieks; * [[Arvīds Grigulis]] (1906—1989) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, padomju politiķis; * [[Ojārs Grinbergs]] (1942—2016) — dziedātājs; * [[Dainis Grīnvalds]] (1950—2013) — dramaturgs, žurnālists; * [[Žanis Grīva]] (1910—1982) — rakstnieks, padomju politiķis; * [[Viktors Gruziņš]] (1912—1987) — aktieris; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Artūrs Ģērmanis]] (1899—1993) — bibliogrāfs, žurnālists; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Solomons Hillers]] (1915—1975) — ķīmiķis, akadēmiķis; * [[Aleksandrs Hļebnovs]] (1918—1981) — teātra fotogrāfs; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks; * [[Antonija Jansone]] (1904—1984) — aktrise; * [[Alberts Jansons]] (1915—1989) — rakstnieks; * [[Augusts Jungs]] (1866—1941) — mūziķis, profesors; * [[Jurijs Jurovskis]] (1894—1959) — aktieris, režisors, pedagogs; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Vera Kacena]] (1912—1999) — rakstniece, tulkotāja; * [[Matvejs Kadeks]] (1897—1950) — ģeogrāfs, profesors, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Kalnbērziņš]] (1893—1986) — padomju politiķis; * [[Dzidra Kalniņa]] (1927—1984) — literatūrzinātniece, tulkotāja; * [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduards Kalniņš]] (1904—1988) — gleznotājs, pedagogs; * [[Voldemārs Kalpiņš]] (1916—1995) — žurnālists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Vincents Karaļuns]] (1918—1988) — vēsturnieks; * [[Vladimirs Karjakins]] (1924—1980) — gleznotājs; * [[Vladislavs Kaupužs]] (1918—1959) — rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1872—1963) — veterinārārsts, mikrobiologs, politiķis; * [[Gunārs Kirke]] (1926—1993) — grafiķis, plakātists; * [[Valdis Klīvers]] (1915—1984) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Mirdza Kļava]] (1924—2019) — rakstniece; * [[Dzidra Kļaviņa]] (1924—1986) — diriģente, pedagoģe, folkloriste; * [[Guntis Kokars]] (1954—2015) — žurnālists, dzejnieks; * [[Broņislavs Kondrāts]] (1890—1935) — gleznotājs; * [[Vera Krampe]] (1907—1977) — operdziedātāja; * [[Kārlis Krauliņš]] (1904—1981) — literatūrzinātnieks, profesors; * [[Osvalds Krēsliņš]] (1911—1974) — aktieris, režisors; * [[Monta Kroma]] (1919—1994) — dzejniece; * [[Elvīra Kronberga]] (1910—1978) — aktrise; * [[Kārlis Krūza]] (1884—1960) — dzejnieks, literāts, tulkotājs; * [[Boriss Kuņajevs]] (1922—1989) — dzejnieks; * [[Andrejs Kurcijs]] (1884—1959) — rakstnieks; * [[Lūcija Kuršinska]] (1894—1976) — gleznotāja; * [[Ādolfs Kuršinskis]] (1882—1933) — inženieris, politiķis; * [[Pēteris Kūla]] (1874—1945) — pedagogs, sabiedriskais darbinieks; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Dagmāra Ķimele]] (1919—1998) — teātra darbiniece; * [[Pēteris Ķimelis]] (1977—2023) — režisors, multimediju mākslinieks; * [[Vilis Ķimelis]] (1911—2009) — aktieris; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Jezups Laganovskis]] (1920—1987) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Artūrs Lapiņš]] (1911—1983) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Anna Lāce|Anna Lācis]] (1891—1979) — režisore, skatuves mākslas teorētiķe; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Vilhelms Lecis]] (1898—1977) — politiķis; * [[Eduards Lelis]] (1897—1956) — grafiķis; * [[Indriķis Lēmanis]] (1904—1960) — rakstnieks, žurnālists; * [[Arturs Lielais]] (1920—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Evars Lielbārdis]] (1928—1991) — mūziķis, altists, pedagogs; * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998) — aktieris; * [[Leons Lileiko]] (1935—2008) — teātra darbinieks; * [[Valdis Lukss]] (1905—1985) — dzejnieks, žurnālists, politiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Ieva Mača]] (1932—1985) — aktrise; * [[Emīls Mačs]] (1892—1958) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jāzeps Mediņš]] (1877—1947) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Melbārzdis]] (1904—1984) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Ija Meldere-Dzērve]] (1915—1982) — rakstniece, tulkotāja; * [[Lidija Meļņikova]] (1879—1955) — aktrise; * [[Augusts Milts]] (1928—2008) — filozofs, profesors; * [[Ignats Muižnieks]] (1909—1983) — rakstnieks, literatūrkritiķis; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Ernestīne Niedra]] (1901—1978) — žurnāliste, tulkotāja; * [[Jānis Niedre]] (1909—1987) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, folkloras pētnieks; {{div col end}} == 0 == {{div col|2}} * [[Uldis Ofkants]] (1941—2008) — nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents; * [[Vilija Ošiņa]] (1906—1959) — rakstniece; * [[Otomārs Oškalns]] (1904—1947) — padomju darbinieks; * [[Lilita Ozoliņa]] (1947—2023) — aktrise; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Anna Ozola-Sakse]] (1899—1996) — tulkotāja; * [[Jānis Ozols (tulkotājs)|Jānis Ozols]] (1903—1975) — tulkotājs; * [[Kārlis Ozols (čekists)|Kārlis Ozols]] (1888—1948) — 1905. gada revolucionārs, padomju darbinieks; * [[Voldemārs Ozols]] (1884—1949) — pulkvedis-leitnants, ģenerālis; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961) — dzejnieks, jurists, politiķis; * [[Juris Pabērzs (kritiķis)|Juris Pabērzs]] (1918—2003) — teātra un literatūras kritiķis; * [[Arvīds Pārups]] (1890—1946) — diriģents, mūziķis; * [[Ārija Pelše]] (1912—1985) — aktrise; * [[Roberts Pelše]] (1880—1955) — literatūrzinātnieks, publicists; * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026) — tēlniece; * [[Visvaldis Peņģerots]] (1887—1938) — mākslas zinātnieks; * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts; * [[Krišjānis Peters]] (1975—2014) — politiķis; * [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939) — jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Gunārs Piesis]] (1931—1996) — kinorežisors; * [[Vladimirs Piguļevskis]] (1889—1958) — pedagogs, politiķis; * [[Aina Plaude]] (1902—1949) — tulkotāja; * [[Kārlis Plaude]] (1897—1975) — būvinženieris, zinātnieks; * [[Jānis Plaudis]] (1903—1952) — dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs; * [[Egils Plaudis]] (1931—1987) — dzejnieks; * [[Jānis Plūme]] (1889—1930) — aktieris, režisors; * [[Viktors Pļuts]] (1935—1997) — aktieris; * [[Marija Podgurska]] (1924—1979) — aktrise; * [[Ausma Pormale]] (1939—1979) — dzejniece; * [[Boriss Praudiņš]] (1908—1975) — aktieris, režisors; * [[Uldis Prēdelis]] (1920—1994) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ziedonis Purvs]] (1923—1989) — dzejnieks, pedagogs, kordiriģents; * [[Valentīna Putāne]] (1927—2003) — tulkotāja, žurnāliste; * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981) — teātra un kino režisors; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Sergejs Radlovs]] (1892—1958) — režisors, pedagogs, teorētiķis; * [[Rainis]] (1865—1929) — dzejnieks, dramaturgs, sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Jevgeņijs Ratners]] (1911—1985) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Ratnieks]] (1894—1982) — revolucionārs, padomju valsts un komunistiskās partijas darbinieks; * [[Eižens Rauhvargers]] (1923—2002) — tulkotājs; * [[Jānis Reinholds (komponists)|Jānis Reinholds]] (1882—1938) — komponists, vijolnieks, diriģents; * [[Bernhards Reihs]] (1894—1972) — režisors, teātra zinātnieks, kritiķis; * [[Boriss Rezņiks]] (1947—2025) — komponists; * [[Indriķis Rītiņš]] (1872—1961) — skolotājs, literāts; * [[Fricis Rokpelnis]] (1909—1969) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Larisa Romaņenko]] (1923—2007) — dzejniece, atdzejotāja; * [[Staņislavs Rubinčiks]] (1940—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Rudevičs]] (1939—2002) — mākslinieks, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Sando Rudevičs]] (1965—2012) — mūziķis, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Meinhards Rudzītis]] (1910—1966) — dzejnieks; * [[Laima Rūmniece]] (1919—2001) — tulkotāja, literāte; * [[Fricis Rūmnieks]] (1919—1960) — dzejnieks, prozaiķis; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Sakss]] (1902—1949) — tulkotājs; * [[Uldis Salaks]] (1927—2003) — koktēlnieks; * [[Mersede Salnāja]] (1922—2005) — rakstniece, žurnāliste; * [[Viktors Sams]] (1919—1991) — muzikologs, komponists; * [[Marija Saule-Sleine]] (1895—1982) — pedagoģe, folkloriste, valodniece; * [[Indriķis Saule-Sleinis]] (1888—1953) — ģeogrāfs, pedagogs; * [[Bruno Saulītis]] (1922—1970) — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks; * [[Ungars Savickis]] (1952—2018) — komponists, mūziķis, skaņu režisors; * [[Gunārs Selga]] (1929—1986) — rakstnieks; * [[Roberts Sēlis]] (1884—1975) — rakstnieks; * [[Ludmila Sigova]] (1944—2021) — aktrise; * [[Vladimirs Sigovs]] (1945—1982) — aktieris; * [[Arnolds Skribnovskis]] (1907—1989) — tēlnieks; * [[Knuts Skujenieks]] (1936—2022) — dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis, publicists; * [[Silvija Skulme]] (1950—2026) — basketboliste, pedagoģe; * [[Eduards Smiļģis]] (1886—1966) — režisors, aktieris; * [[Ingrīda Sokolova]] (1923—2012) — rakstniece, literatūrzinātniece; * [[Ēvalds Sokols]] (1901—1965) — literatūrzinātnieks; * [[Inta Spanovska]] (1935—2019) — operetes soliste; * [[Harijs Spanovskis]] (1958—2013) — aktieris, dziedātājs; * [[Velta Spāre]] (1922—1981) — rakstniece; * [[Arturs Sproģis]] (1904—1980) — padomju pulkvedis; * [[Marģeris Stepermanis]] (1898—1968) — vēsturnieks, profesors; * [[Lidija Stiebra]] (1940—2005) — teātra pedagoģe; * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964) — latviešu strēlnieks, padomju politiķis; * [[Irēna Strode]] (1921—2013) — baletdejotāja, pedagoģe, baletmeistare; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Dora Stučka]] (1870—1950) — sabiedriska darbiniece, tulkotāja, literāte, Raiņa māsa; * [[Jēkabs Stumbris]] (1909—1943) — etnogrāfs, dievturis, deju folkloras krājējs, horeogrāfs; * [[Emīls Sudmalis]] (1897—1964) — politiķis; * [[Imants Sudmalis]] (1916—1944) — padomju komunists, partizāns, pagrīdnieks; * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975) — dzejnieks, kritiķis; * [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941) — rakstnieks, pedagogs; * [[Ansis Svainis]] (Jēkabs Jakūlis) (1876—1933) — aktieris; * [[Leo Svemps]] (1897—1975) — gleznotājs, jurists; * [[Vija Svīkule]] (1924—1971) — rakstniece, tulkotāja, žurnāliste; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Beāta Šenberga]] (1912—2001) — gleznotāja, porcelāna apstrādes māksliniece; * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Aivars Šics]] (1944—1997) — komponists, dziedātājs, mūziķis; * [[Emīlija Šmite]] (1899—1977) — šahiste; * [[Aleksandrs Šmits]] (1892—1978) — bioķīmiķis; * [[Mudīte Šneidere]] (1934—2023) — aktrise, rakstniece; * [[Ernests Štālbergs]] (1883—1958) — arhitekts, profesors; * [[Kārlis Šteins]] (1911—1983) — astronoms, profesors; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Nikolajs Tarskis-Artemenko]] (1913—1952) — aktieris; * [[Boriss Tihovs]] (1920—2002) — aktieris; * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — Sarkanās armijas artilērijas ģenerālmajors; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Ēvī Upeniece]] (1925—2024) — tēlniece; * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976) — dārzkopis, selekcionārs; * [[Valdemārs Upītis]] (1904—1986) — fotogrāfs, kinooperators; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Tālis Vaidars]] (1927—1972) — rakstnieks, mūziķis; * [[Arvīds Valdmanis]] (1890—1942) — agronoms, dzejnieks; * [[Rita Valnere]] (1929—2015) — gleznotāja, pedagoģe; * [[Valentīna Vaļevska]] (1905—1997) — aktrise; * [[Nikolajs Vanadziņš]] (1892—1978) — ērģelnieks, pedagogs; * [[Ādolfs Vanags]] (1909—1957) — dramaturgs; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Večella Varslavāne]] (1930—2015) — teātra un kino kostīmu māksliniece; * [[Francisks Varslavāns]] (1899—1949) — gleznotājs; * [[Sergejs Vasiļjevs]] (1909—1977) — aktieris; * [[Laimonis Vāczemnieks]] (1929—1998) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jānis Veinalds]] (1907—1937) — aktieris, dzejnieks; * [[Arturs Verners]] (1922—1990) — muzikologs; * [[Vanda Vikane]] (1916—1985) — tulkotāja; * [[Ģirts Vilks]] (1909—1983) — scenogrāfs, ilustrators; * [[Kārlis Vincis]] (1891—1936) — aktieris; * [[Venta Vīgante]] (1913—1994) — dramaturģe; * [[Pāvils Vīlips]] (1901—1979) — dzejnieks; * [[Velga Vīlipa]] (1940—2018) — aktrise; * [[Henrihs Vorkals]] (1946—2018) — mākslinieks; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Zabello]] (1945—2013) — basketbolists; * [[Elīna Zālīte]] (1898—1955) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972) — tēlnieks; * [[Pēteris Zeibolts]] (1888—1939) — politiķis; * [[Teodors Zeltiņš]] (1914—1991) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — tēlnieks; * [[Gunārs Ziemelis]] (1931—1978) — politiķis; * [[Sigurds Ziemelis]] (1927—1981) — vēsturnieks, publicists; * [[Dagnija Zigmonte]] (1931—1997) — rakstniece; * [[Austra Zīdere]] (1901—1955) — aktrise; * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris, režisors; * [[Jānis Zutis]] (1893—1962) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Edgars Zveja]] (1924—1986) — dziedātājs, operetes solists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Jānis Žīgurs (rakstnieks)|Jānis Žīgurs]] (1915—1988) — rakstnieks, tulkotājs, teātra darbinieks; * [[Lilija Žvīgule]] (1902—1993) — aktrise {{div col end}} [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] o6i2bz98xy2stz2vxke7a160e93gbdn 4536599 4536595 2026-10-16T09:59:12Z Teatrālis 82063 /* D */ 4536599 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Kārlis Adernieks]] (1905—1999) — aktieris; * [[Olga Aināre]] (1900—1987) — aktrise, rakstniece; * [[Voldemārs Akurāters]] (1921—1976) — aktieris; * [[Aleksandra Aleksandrova-Ņitavska]] (1905—1982) — aktrise; * [[Alfrēds Altements]] (1902—1946) — vēsturnieks; * [[Edvīns Andersons]] (1929—1996) — grafiķis, akvarelists; * [[Konstantīns Andrejevs]] (1914—1981) — mākslinieks; * [[Viktors Andrejevs]] (1927—1986) — rakstnieks; * [[Jānis Anerauds]] (1924—2010) — rakstnieks; * [[Sergejs Antonovs]] (1884—1956) — arhitekts, mākslinieks, scenogrāfs; * [[Edgars Apinis]] (1902—1957) — padomju varas darbinieks; * [[Apsesdēls]] (1880—1932) — rakstnieks; * [[Aspazija]] (1865—1943) — rakstniece, politiķe; * [[Naums Atšūlers]] (1921—1988) — aktieris, dzejnieks; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Kārlis Avotiņš]] (1893—1950) — mākslinieks; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Mihails Āboliņš]] (1913—1969) — scenogrāfs; * [[Eriks Ādamsons]] (1907—1946) — rakstnieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Juris Bajārs]] (1924—2000) — tēlnieks; * [[Vera Baļuna]] (1904—1978) — režisore, pedagoģe; * [[Leonīds Banga]] (1905—1951) — mākslinieks; * [[Tija Banga]] (1882—1957) — aktrise, rakstniece; * [[Džems Bankovičs]] (1925—1944) — padomju pagrīdes dalībnieks; * [[Nikolajs Barabanovs (aktieris)|Nikolajs Barabanovs]] (1890—1970) — aktieris; * [[Kārlis Barons (daiļdārznieks)|Kārlis Barons]] (1912—1996) — daiļdārznieks, ainavu arhitekts; * [[Pēteris Baško]] (1901—1969) — sabiedriskais darbinieks, žurnālists; * [[Pēteris Baumanis]] (1903—1968) — Sarkanās armijas ģenerālmajors; * [[Vizma Belševica]] (1931—2005) — dzejniece, rakstniece, tulkotāja; * [[Maksis Beļenkijs]] (1911—1965) — farmakologs, profesors; * [[Nikolajs Bergins]] (1891—1955) — rakstnieks, teātra un literatūras kritiķis; * [[Eduards Berklavs]] (1914—2004) — politiķis; * [[Vizbulis Bērce]] (1916—1971) — rakstnieks; * [[Jānis Bērziņš (zootehniķis)|Jānis Bērziņš]] (1893—1972) — zootehniķis, profesors; * [[Kārlis Bērziņš (revolucionārs)|Kārlis Bērziņš]] (1883—1959) — skolotājs, 1905. gada revolucionārs; * [[Rūdolfs Bērziņš]] (1881—1949) — operdziedātājs, aktieris; * [[Antonija Bīne]] (1898—1970) — aktrise, dramaturģe; * [[Iza Bīne]] (1928—2006) — aktrise; * [[Jēkabs Bīne]] (1895—1955) — gleznotājs, mākslinieks, pedagogs; * [[Kārlis Blaus]] (1904—1959) — tulkotājs; * [[Oto Bongs]] (1918—2006) — vācbaltiešu izcelsmes bibliofils, sabiedrisks darbinieks; * [[Elvīra Bramberga]] (1902—1979) — aktrise; * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — latviešu izcelsmes padomju militārists; * [[Valija Brasla]] (1908—1986) — aktrise, kino darbiniece; * [[Žanis Brasla]] (1908—1954) — aktieris, režisors; * [[Tālivaldis Brička]] (1927—1954) — dzejnieks, atdzejotājs; * [[Uldis Briedis]] (1940—2023) — fotogrāfs, fotožurnālists, fotomākslinieks; * [[Augusts Brīvulis]] (1897—1952) — revolucionārs; * [[Anna Brodele]] (1910—1981) — rakstniece; * [[Jānis Brodelis]] (1920—1998) — kultūras un izglītības darbinieks; * [[Jānis Brodelis (aktieris)|Jānis Brodelis]] (1945—2010) — aktieris; * [[Valija Brutāne]] (1911—1990) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jekaterina Bunčuka]] (1895—1968) — aktrise; * [[Kārlis Bušs (mākslinieks)|Kārlis Bušs]] (1912—1987) — mākslinieks, grafiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Voldemārs Caune]] (1890—1944) — bibliotekārs, žurnālists, politiķis; * [[Izabella Cielēna]] (1927—2023) — žurnāliste, valodniece, filoloģe; * [[Maija Cielēna]] (1889—1988) — mākslas vēsturniece; * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964) — jurists, politiķis, rakstnieks; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Anastasija Čaadajeva]] (1893—1959) — aktrise; * [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jevgeņijs Čanga]] (1920—1999) — baletdejotājs, baletmeistars, pedagogs; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Edgars Damburs]] (1910—1981) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Helēna Danenhirša]] (1902—1990) — gleznotāja; * [[Bernhards Danenhiršs]] (1894—1972) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pauls Dauge]] (1869—1946) — ārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks; * [[Arnolds Deglavs]] (1904—1969) — sabiedriskais darbinieks, publicists, politiķis; * [[Kārlis Dēķens]] (1866—1942) — pedagogs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986) — aktieris; * [[Jevgeņijs Doļins-Ņitavskis]] (1906—1948) — aktieris; * [[Emma Drille]] (1899—1994) — pedagoģe, tulkotāja, redaktore; * [[Lilija Dunsdorfa]] (1906—2005) — agronome, sabiedriska darbiniece; * [[Edgars Dunsdorfs]] (1904—2002) — vēsturnieks; * [[Broņislavs Dzeruks]] (1916—1977) — aktieris; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Elza Egle]] (1888—1950) — dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Rūdolfs Egle]] (1889—1947) — literatūrzinātnieks, tulkotājs; * [[Zālamans Eiduss]] (1916—1984) — publicists, redaktors; * [[Klāvs Elsbergs]] (1959—1987) — dzejnieks, redaktors, atdzejotājs, tulkotājs; * [[Līvija Endzelīna]] (1927—2008) — gleznotāja; * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) — valodnieks, pētnieks; * [[Felicita Ertnere]] (1891—1975) — režisore, kustību konsultante, pedagoģe; {{div col end}} == Ē == * [[Reinis Ēbelis]] (1880—1959) — 1905. gada revolucionārs; == F == {{div col|2}} * [[Arkādijs Feldmanis]] (1926—1976) — aktieris; * [[Ernests Feldmanis]] (1889—1947) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jurijs Feoktistovs]] (1913—1977) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Artūrs Filipsons]] (1906—1950) — aktieris; * [[Alberts Filka]] (1891—1938) — gleznotājs; * [[Kārlis Fimbers]] (1898—1970) — rakstnieks, redaktors; * [[Aina Folmane]] (1922—1998) — tulkotāja; * [[Vera Fricnoviča]] (1902—1978) — dziedātāja, aktrise, pedagoģe; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Georgijs Gaile]] (1905—1968) — padomju sabiedriskais darbinieks; * [[Mirdza Gaile]] (1913—1999) — literatūrzinātniece, metodiķe, pedagoģe; * [[Harijs Gāliņš]] (1931—1983) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Vladimirs Gluhovs]] (1915—1996) — aktieris; * [[Grigorijs Gorskis]] (1911—1987) — dzejnieks, latviešu literatūras tulkotājs; * [[Jānis Grantiņš]] (1909—1974) — aktieris; * [[Jānis Grants]] (1909—1970) — rakstnieks; * [[Viktors Grāvītis]] (1925—2001) — ģeologs, folklorists, pētnieks; * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs, muzejnieks; * [[Arvīds Grigulis]] (1906—1989) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, padomju politiķis; * [[Ojārs Grinbergs]] (1942—2016) — dziedātājs; * [[Dainis Grīnvalds]] (1950—2013) — dramaturgs, žurnālists; * [[Žanis Grīva]] (1910—1982) — rakstnieks, padomju politiķis; * [[Viktors Gruziņš]] (1912—1987) — aktieris; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Artūrs Ģērmanis]] (1899—1993) — bibliogrāfs, žurnālists; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Solomons Hillers]] (1915—1975) — ķīmiķis, akadēmiķis; * [[Aleksandrs Hļebnovs]] (1918—1981) — teātra fotogrāfs; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks; * [[Antonija Jansone]] (1904—1984) — aktrise; * [[Alberts Jansons]] (1915—1989) — rakstnieks; * [[Augusts Jungs]] (1866—1941) — mūziķis, profesors; * [[Jurijs Jurovskis]] (1894—1959) — aktieris, režisors, pedagogs; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Vera Kacena]] (1912—1999) — rakstniece, tulkotāja; * [[Matvejs Kadeks]] (1897—1950) — ģeogrāfs, profesors, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Kalnbērziņš]] (1893—1986) — padomju politiķis; * [[Dzidra Kalniņa]] (1927—1984) — literatūrzinātniece, tulkotāja; * [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduards Kalniņš]] (1904—1988) — gleznotājs, pedagogs; * [[Voldemārs Kalpiņš]] (1916—1995) — žurnālists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Vincents Karaļuns]] (1918—1988) — vēsturnieks; * [[Vladimirs Karjakins]] (1924—1980) — gleznotājs; * [[Vladislavs Kaupužs]] (1918—1959) — rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1872—1963) — veterinārārsts, mikrobiologs, politiķis; * [[Gunārs Kirke]] (1926—1993) — grafiķis, plakātists; * [[Valdis Klīvers]] (1915—1984) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Mirdza Kļava]] (1924—2019) — rakstniece; * [[Dzidra Kļaviņa]] (1924—1986) — diriģente, pedagoģe, folkloriste; * [[Guntis Kokars]] (1954—2015) — žurnālists, dzejnieks; * [[Broņislavs Kondrāts]] (1890—1935) — gleznotājs; * [[Vera Krampe]] (1907—1977) — operdziedātāja; * [[Kārlis Krauliņš]] (1904—1981) — literatūrzinātnieks, profesors; * [[Osvalds Krēsliņš]] (1911—1974) — aktieris, režisors; * [[Monta Kroma]] (1919—1994) — dzejniece; * [[Elvīra Kronberga]] (1910—1978) — aktrise; * [[Kārlis Krūza]] (1884—1960) — dzejnieks, literāts, tulkotājs; * [[Boriss Kuņajevs]] (1922—1989) — dzejnieks; * [[Andrejs Kurcijs]] (1884—1959) — rakstnieks; * [[Lūcija Kuršinska]] (1894—1976) — gleznotāja; * [[Ādolfs Kuršinskis]] (1882—1933) — inženieris, politiķis; * [[Pēteris Kūla]] (1874—1945) — pedagogs, sabiedriskais darbinieks; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Dagmāra Ķimele]] (1919—1998) — teātra darbiniece; * [[Pēteris Ķimelis]] (1977—2023) — režisors, multimediju mākslinieks; * [[Vilis Ķimelis]] (1911—2009) — aktieris; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Jezups Laganovskis]] (1920—1987) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Artūrs Lapiņš]] (1911—1983) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Anna Lāce|Anna Lācis]] (1891—1979) — režisore, skatuves mākslas teorētiķe; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Vilhelms Lecis]] (1898—1977) — politiķis; * [[Eduards Lelis]] (1897—1956) — grafiķis; * [[Indriķis Lēmanis]] (1904—1960) — rakstnieks, žurnālists; * [[Arturs Lielais]] (1920—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Evars Lielbārdis]] (1928—1991) — mūziķis, altists, pedagogs; * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998) — aktieris; * [[Leons Lileiko]] (1935—2008) — teātra darbinieks; * [[Valdis Lukss]] (1905—1985) — dzejnieks, žurnālists, politiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Ieva Mača]] (1932—1985) — aktrise; * [[Emīls Mačs]] (1892—1958) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jāzeps Mediņš]] (1877—1947) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Melbārzdis]] (1904—1984) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Ija Meldere-Dzērve]] (1915—1982) — rakstniece, tulkotāja; * [[Lidija Meļņikova]] (1879—1955) — aktrise; * [[Augusts Milts]] (1928—2008) — filozofs, profesors; * [[Ignats Muižnieks]] (1909—1983) — rakstnieks, literatūrkritiķis; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Ernestīne Niedra]] (1901—1978) — žurnāliste, tulkotāja; * [[Jānis Niedre]] (1909—1987) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, folkloras pētnieks; {{div col end}} == 0 == {{div col|2}} * [[Uldis Ofkants]] (1941—2008) — nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents; * [[Vilija Ošiņa]] (1906—1959) — rakstniece; * [[Otomārs Oškalns]] (1904—1947) — padomju darbinieks; * [[Lilita Ozoliņa]] (1947—2023) — aktrise; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Anna Ozola-Sakse]] (1899—1996) — tulkotāja; * [[Jānis Ozols (tulkotājs)|Jānis Ozols]] (1903—1975) — tulkotājs; * [[Kārlis Ozols (čekists)|Kārlis Ozols]] (1888—1948) — 1905. gada revolucionārs, padomju darbinieks; * [[Voldemārs Ozols]] (1884—1949) — pulkvedis-leitnants, ģenerālis; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961) — dzejnieks, jurists, politiķis; * [[Juris Pabērzs (kritiķis)|Juris Pabērzs]] (1918—2003) — teātra un literatūras kritiķis; * [[Arvīds Pārups]] (1890—1946) — diriģents, mūziķis; * [[Ārija Pelše]] (1912—1985) — aktrise; * [[Roberts Pelše]] (1880—1955) — literatūrzinātnieks, publicists; * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026) — tēlniece; * [[Visvaldis Peņģerots]] (1887—1938) — mākslas zinātnieks; * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts; * [[Krišjānis Peters]] (1975—2014) — politiķis; * [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939) — jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Gunārs Piesis]] (1931—1996) — kinorežisors; * [[Vladimirs Piguļevskis]] (1889—1958) — pedagogs, politiķis; * [[Aina Plaude]] (1902—1949) — tulkotāja; * [[Kārlis Plaude]] (1897—1975) — būvinženieris, zinātnieks; * [[Jānis Plaudis]] (1903—1952) — dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs; * [[Egils Plaudis]] (1931—1987) — dzejnieks; * [[Jānis Plūme]] (1889—1930) — aktieris, režisors; * [[Viktors Pļuts]] (1935—1997) — aktieris; * [[Marija Podgurska]] (1924—1979) — aktrise; * [[Ausma Pormale]] (1939—1979) — dzejniece; * [[Boriss Praudiņš]] (1908—1975) — aktieris, režisors; * [[Uldis Prēdelis]] (1920—1994) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ziedonis Purvs]] (1923—1989) — dzejnieks, pedagogs, kordiriģents; * [[Valentīna Putāne]] (1927—2003) — tulkotāja, žurnāliste; * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981) — teātra un kino režisors; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Sergejs Radlovs]] (1892—1958) — režisors, pedagogs, teorētiķis; * [[Rainis]] (1865—1929) — dzejnieks, dramaturgs, sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Jevgeņijs Ratners]] (1911—1985) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Ratnieks]] (1894—1982) — revolucionārs, padomju valsts un komunistiskās partijas darbinieks; * [[Eižens Rauhvargers]] (1923—2002) — tulkotājs; * [[Jānis Reinholds (komponists)|Jānis Reinholds]] (1882—1938) — komponists, vijolnieks, diriģents; * [[Bernhards Reihs]] (1894—1972) — režisors, teātra zinātnieks, kritiķis; * [[Boriss Rezņiks]] (1947—2025) — komponists; * [[Indriķis Rītiņš]] (1872—1961) — skolotājs, literāts; * [[Fricis Rokpelnis]] (1909—1969) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Larisa Romaņenko]] (1923—2007) — dzejniece, atdzejotāja; * [[Staņislavs Rubinčiks]] (1940—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Rudevičs]] (1939—2002) — mākslinieks, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Sando Rudevičs]] (1965—2012) — mūziķis, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Meinhards Rudzītis]] (1910—1966) — dzejnieks; * [[Laima Rūmniece]] (1919—2001) — tulkotāja, literāte; * [[Fricis Rūmnieks]] (1919—1960) — dzejnieks, prozaiķis; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Sakss]] (1902—1949) — tulkotājs; * [[Uldis Salaks]] (1927—2003) — koktēlnieks; * [[Mersede Salnāja]] (1922—2005) — rakstniece, žurnāliste; * [[Viktors Sams]] (1919—1991) — muzikologs, komponists; * [[Marija Saule-Sleine]] (1895—1982) — pedagoģe, folkloriste, valodniece; * [[Indriķis Saule-Sleinis]] (1888—1953) — ģeogrāfs, pedagogs; * [[Bruno Saulītis]] (1922—1970) — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks; * [[Ungars Savickis]] (1952—2018) — komponists, mūziķis, skaņu režisors; * [[Gunārs Selga]] (1929—1986) — rakstnieks; * [[Roberts Sēlis]] (1884—1975) — rakstnieks; * [[Ludmila Sigova]] (1944—2021) — aktrise; * [[Vladimirs Sigovs]] (1945—1982) — aktieris; * [[Arnolds Skribnovskis]] (1907—1989) — tēlnieks; * [[Knuts Skujenieks]] (1936—2022) — dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis, publicists; * [[Silvija Skulme]] (1950—2026) — basketboliste, pedagoģe; * [[Eduards Smiļģis]] (1886—1966) — režisors, aktieris; * [[Ingrīda Sokolova]] (1923—2012) — rakstniece, literatūrzinātniece; * [[Ēvalds Sokols]] (1901—1965) — literatūrzinātnieks; * [[Inta Spanovska]] (1935—2019) — operetes soliste; * [[Harijs Spanovskis]] (1958—2013) — aktieris, dziedātājs; * [[Velta Spāre]] (1922—1981) — rakstniece; * [[Arturs Sproģis]] (1904—1980) — padomju pulkvedis; * [[Marģeris Stepermanis]] (1898—1968) — vēsturnieks, profesors; * [[Lidija Stiebra]] (1940—2005) — teātra pedagoģe; * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964) — latviešu strēlnieks, padomju politiķis; * [[Irēna Strode]] (1921—2013) — baletdejotāja, pedagoģe, baletmeistare; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Dora Stučka]] (1870—1950) — sabiedriska darbiniece, tulkotāja, literāte, Raiņa māsa; * [[Jēkabs Stumbris]] (1909—1943) — etnogrāfs, dievturis, deju folkloras krājējs, horeogrāfs; * [[Emīls Sudmalis]] (1897—1964) — politiķis; * [[Imants Sudmalis]] (1916—1944) — padomju komunists, partizāns, pagrīdnieks; * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975) — dzejnieks, kritiķis; * [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941) — rakstnieks, pedagogs; * [[Ansis Svainis]] (Jēkabs Jakūlis) (1876—1933) — aktieris; * [[Leo Svemps]] (1897—1975) — gleznotājs, jurists; * [[Vija Svīkule]] (1924—1971) — rakstniece, tulkotāja, žurnāliste; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Beāta Šenberga]] (1912—2001) — gleznotāja, porcelāna apstrādes māksliniece; * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Aivars Šics]] (1944—1997) — komponists, dziedātājs, mūziķis; * [[Emīlija Šmite]] (1899—1977) — šahiste; * [[Aleksandrs Šmits]] (1892—1978) — bioķīmiķis; * [[Mudīte Šneidere]] (1934—2023) — aktrise, rakstniece; * [[Ernests Štālbergs]] (1883—1958) — arhitekts, profesors; * [[Kārlis Šteins]] (1911—1983) — astronoms, profesors; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Nikolajs Tarskis-Artemenko]] (1913—1952) — aktieris; * [[Boriss Tihovs]] (1920—2002) — aktieris; * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — Sarkanās armijas artilērijas ģenerālmajors; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Ēvī Upeniece]] (1925—2024) — tēlniece; * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976) — dārzkopis, selekcionārs; * [[Valdemārs Upītis]] (1904—1986) — fotogrāfs, kinooperators; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Tālis Vaidars]] (1927—1972) — rakstnieks, mūziķis; * [[Arvīds Valdmanis]] (1890—1942) — agronoms, dzejnieks; * [[Rita Valnere]] (1929—2015) — gleznotāja, pedagoģe; * [[Valentīna Vaļevska]] (1905—1997) — aktrise; * [[Nikolajs Vanadziņš]] (1892—1978) — ērģelnieks, pedagogs; * [[Ādolfs Vanags]] (1909—1957) — dramaturgs; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Večella Varslavāne]] (1930—2015) — teātra un kino kostīmu māksliniece; * [[Francisks Varslavāns]] (1899—1949) — gleznotājs; * [[Sergejs Vasiļjevs]] (1909—1977) — aktieris; * [[Laimonis Vāczemnieks]] (1929—1998) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jānis Veinalds]] (1907—1937) — aktieris, dzejnieks; * [[Arturs Verners]] (1922—1990) — muzikologs; * [[Vanda Vikane]] (1916—1985) — tulkotāja; * [[Ģirts Vilks]] (1909—1983) — scenogrāfs, ilustrators; * [[Kārlis Vincis]] (1891—1936) — aktieris; * [[Venta Vīgante]] (1913—1994) — dramaturģe; * [[Pāvils Vīlips]] (1901—1979) — dzejnieks; * [[Velga Vīlipa]] (1940—2018) — aktrise; * [[Henrihs Vorkals]] (1946—2018) — mākslinieks; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Zabello]] (1945—2013) — basketbolists; * [[Elīna Zālīte]] (1898—1955) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972) — tēlnieks; * [[Pēteris Zeibolts]] (1888—1939) — politiķis; * [[Teodors Zeltiņš]] (1914—1991) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — tēlnieks; * [[Gunārs Ziemelis]] (1931—1978) — politiķis; * [[Sigurds Ziemelis]] (1927—1981) — vēsturnieks, publicists; * [[Dagnija Zigmonte]] (1931—1997) — rakstniece; * [[Austra Zīdere]] (1901—1955) — aktrise; * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris, režisors; * [[Jānis Zutis]] (1893—1962) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Edgars Zveja]] (1924—1986) — dziedātājs, operetes solists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Jānis Žīgurs (rakstnieks)|Jānis Žīgurs]] (1915—1988) — rakstnieks, tulkotājs, teātra darbinieks; * [[Lilija Žvīgule]] (1902—1993) — aktrise {{div col end}} [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 4tuheoi19d93laxeuozapac7se308g5 4536600 4536599 2026-10-16T10:02:11Z Teatrālis 82063 /* B */ 4536600 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Kārlis Adernieks]] (1905—1999) — aktieris; * [[Olga Aināre]] (1900—1987) — aktrise, rakstniece; * [[Voldemārs Akurāters]] (1921—1976) — aktieris; * [[Aleksandra Aleksandrova-Ņitavska]] (1905—1982) — aktrise; * [[Alfrēds Altements]] (1902—1946) — vēsturnieks; * [[Edvīns Andersons]] (1929—1996) — grafiķis, akvarelists; * [[Konstantīns Andrejevs]] (1914—1981) — mākslinieks; * [[Viktors Andrejevs]] (1927—1986) — rakstnieks; * [[Jānis Anerauds]] (1924—2010) — rakstnieks; * [[Sergejs Antonovs]] (1884—1956) — arhitekts, mākslinieks, scenogrāfs; * [[Edgars Apinis]] (1902—1957) — padomju varas darbinieks; * [[Apsesdēls]] (1880—1932) — rakstnieks; * [[Aspazija]] (1865—1943) — rakstniece, politiķe; * [[Naums Atšūlers]] (1921—1988) — aktieris, dzejnieks; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Kārlis Avotiņš]] (1893—1950) — mākslinieks; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Mihails Āboliņš]] (1913—1969) — scenogrāfs; * [[Eriks Ādamsons]] (1907—1946) — rakstnieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Juris Bajārs]] (1924—2000) — tēlnieks; * [[Vera Baļuna]] (1904—1978) — režisore, pedagoģe; * [[Leonīds Banga]] (1905—1951) — mākslinieks; * [[Tija Banga]] (1882—1957) — aktrise, rakstniece; * [[Džems Bankovičs]] (1925—1944) — padomju pagrīdes dalībnieks; * [[Nikolajs Barabanovs (aktieris)|Nikolajs Barabanovs]] (1890—1970) — aktieris; * [[Kārlis Barons (daiļdārznieks)|Kārlis Barons]] (1912—1996) — daiļdārznieks, ainavu arhitekts; * [[Pēteris Baško]] (1901—1969) — sabiedriskais darbinieks, žurnālists; * [[Pēteris Baumanis]] (1903—1968) — Sarkanās armijas ģenerālmajors; * [[Vizma Belševica]] (1931—2005) — dzejniece, rakstniece, tulkotāja; * [[Maksis Beļenkijs]] (1911—1965) — farmakologs, profesors; * [[Nikolajs Bergins]] (1891—1955) — rakstnieks, teātra un literatūras kritiķis; * [[Eduards Berklavs]] (1914—2004) — politiķis; * [[Vizbulis Bērce]] (1916—1971) — rakstnieks; * [[Jānis Bērziņš (zootehniķis)|Jānis Bērziņš]] (1893—1972) — zootehniķis, profesors; * [[Kārlis Bērziņš (revolucionārs)|Kārlis Bērziņš]] (1883—1959) — skolotājs, 1905. gada revolucionārs; * [[Rūdolfs Bērziņš]] (1881—1949) — operdziedātājs, aktieris; * [[Antonija Bīne]] (1898—1970) — aktrise, dramaturģe; * [[Iza Bīne]] (1928—2006) — aktrise; * [[Jēkabs Bīne]] (1895—1955) — gleznotājs, mākslinieks, pedagogs; * [[Kārlis Blaus]] (1904—1959) — tulkotājs; * [[Oto Bongs]] (1918—2006) — vācbaltiešu izcelsmes bibliofils, sabiedrisks darbinieks; * [[Olga Borovska-Piguļevska]] (1892—1986) — pianiste, pedagoģe; * [[Elvīra Bramberga]] (1902—1979) — aktrise; * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — latviešu izcelsmes padomju militārists; * [[Valija Brasla]] (1908—1986) — aktrise, kino darbiniece; * [[Žanis Brasla]] (1908—1954) — aktieris, režisors; * [[Tālivaldis Brička]] (1927—1954) — dzejnieks, atdzejotājs; * [[Uldis Briedis]] (1940—2023) — fotogrāfs, fotožurnālists, fotomākslinieks; * [[Augusts Brīvulis]] (1897—1952) — revolucionārs; * [[Anna Brodele]] (1910—1981) — rakstniece; * [[Jānis Brodelis]] (1920—1998) — kultūras un izglītības darbinieks; * [[Jānis Brodelis (aktieris)|Jānis Brodelis]] (1945—2010) — aktieris; * [[Valija Brutāne]] (1911—1990) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jekaterina Bunčuka]] (1895—1968) — aktrise; * [[Kārlis Bušs (mākslinieks)|Kārlis Bušs]] (1912—1987) — mākslinieks, grafiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Voldemārs Caune]] (1890—1944) — bibliotekārs, žurnālists, politiķis; * [[Izabella Cielēna]] (1927—2023) — žurnāliste, valodniece, filoloģe; * [[Maija Cielēna]] (1889—1988) — mākslas vēsturniece; * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964) — jurists, politiķis, rakstnieks; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Anastasija Čaadajeva]] (1893—1959) — aktrise; * [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jevgeņijs Čanga]] (1920—1999) — baletdejotājs, baletmeistars, pedagogs; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Edgars Damburs]] (1910—1981) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Helēna Danenhirša]] (1902—1990) — gleznotāja; * [[Bernhards Danenhiršs]] (1894—1972) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pauls Dauge]] (1869—1946) — ārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks; * [[Arnolds Deglavs]] (1904—1969) — sabiedriskais darbinieks, publicists, politiķis; * [[Kārlis Dēķens]] (1866—1942) — pedagogs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986) — aktieris; * [[Jevgeņijs Doļins-Ņitavskis]] (1906—1948) — aktieris; * [[Emma Drille]] (1899—1994) — pedagoģe, tulkotāja, redaktore; * [[Lilija Dunsdorfa]] (1906—2005) — agronome, sabiedriska darbiniece; * [[Edgars Dunsdorfs]] (1904—2002) — vēsturnieks; * [[Broņislavs Dzeruks]] (1916—1977) — aktieris; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Elza Egle]] (1888—1950) — dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Rūdolfs Egle]] (1889—1947) — literatūrzinātnieks, tulkotājs; * [[Zālamans Eiduss]] (1916—1984) — publicists, redaktors; * [[Klāvs Elsbergs]] (1959—1987) — dzejnieks, redaktors, atdzejotājs, tulkotājs; * [[Līvija Endzelīna]] (1927—2008) — gleznotāja; * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) — valodnieks, pētnieks; * [[Felicita Ertnere]] (1891—1975) — režisore, kustību konsultante, pedagoģe; {{div col end}} == Ē == * [[Reinis Ēbelis]] (1880—1959) — 1905. gada revolucionārs; == F == {{div col|2}} * [[Arkādijs Feldmanis]] (1926—1976) — aktieris; * [[Ernests Feldmanis]] (1889—1947) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jurijs Feoktistovs]] (1913—1977) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Artūrs Filipsons]] (1906—1950) — aktieris; * [[Alberts Filka]] (1891—1938) — gleznotājs; * [[Kārlis Fimbers]] (1898—1970) — rakstnieks, redaktors; * [[Aina Folmane]] (1922—1998) — tulkotāja; * [[Vera Fricnoviča]] (1902—1978) — dziedātāja, aktrise, pedagoģe; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Georgijs Gaile]] (1905—1968) — padomju sabiedriskais darbinieks; * [[Mirdza Gaile]] (1913—1999) — literatūrzinātniece, metodiķe, pedagoģe; * [[Harijs Gāliņš]] (1931—1983) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Vladimirs Gluhovs]] (1915—1996) — aktieris; * [[Grigorijs Gorskis]] (1911—1987) — dzejnieks, latviešu literatūras tulkotājs; * [[Jānis Grantiņš]] (1909—1974) — aktieris; * [[Jānis Grants]] (1909—1970) — rakstnieks; * [[Viktors Grāvītis]] (1925—2001) — ģeologs, folklorists, pētnieks; * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs, muzejnieks; * [[Arvīds Grigulis]] (1906—1989) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, padomju politiķis; * [[Ojārs Grinbergs]] (1942—2016) — dziedātājs; * [[Dainis Grīnvalds]] (1950—2013) — dramaturgs, žurnālists; * [[Žanis Grīva]] (1910—1982) — rakstnieks, padomju politiķis; * [[Viktors Gruziņš]] (1912—1987) — aktieris; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Artūrs Ģērmanis]] (1899—1993) — bibliogrāfs, žurnālists; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Solomons Hillers]] (1915—1975) — ķīmiķis, akadēmiķis; * [[Aleksandrs Hļebnovs]] (1918—1981) — teātra fotogrāfs; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks; * [[Antonija Jansone]] (1904—1984) — aktrise; * [[Alberts Jansons]] (1915—1989) — rakstnieks; * [[Augusts Jungs]] (1866—1941) — mūziķis, profesors; * [[Jurijs Jurovskis]] (1894—1959) — aktieris, režisors, pedagogs; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Vera Kacena]] (1912—1999) — rakstniece, tulkotāja; * [[Matvejs Kadeks]] (1897—1950) — ģeogrāfs, profesors, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Kalnbērziņš]] (1893—1986) — padomju politiķis; * [[Dzidra Kalniņa]] (1927—1984) — literatūrzinātniece, tulkotāja; * [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduards Kalniņš]] (1904—1988) — gleznotājs, pedagogs; * [[Voldemārs Kalpiņš]] (1916—1995) — žurnālists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Vincents Karaļuns]] (1918—1988) — vēsturnieks; * [[Vladimirs Karjakins]] (1924—1980) — gleznotājs; * [[Vladislavs Kaupužs]] (1918—1959) — rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1872—1963) — veterinārārsts, mikrobiologs, politiķis; * [[Gunārs Kirke]] (1926—1993) — grafiķis, plakātists; * [[Valdis Klīvers]] (1915—1984) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Mirdza Kļava]] (1924—2019) — rakstniece; * [[Dzidra Kļaviņa]] (1924—1986) — diriģente, pedagoģe, folkloriste; * [[Guntis Kokars]] (1954—2015) — žurnālists, dzejnieks; * [[Broņislavs Kondrāts]] (1890—1935) — gleznotājs; * [[Vera Krampe]] (1907—1977) — operdziedātāja; * [[Kārlis Krauliņš]] (1904—1981) — literatūrzinātnieks, profesors; * [[Osvalds Krēsliņš]] (1911—1974) — aktieris, režisors; * [[Monta Kroma]] (1919—1994) — dzejniece; * [[Elvīra Kronberga]] (1910—1978) — aktrise; * [[Kārlis Krūza]] (1884—1960) — dzejnieks, literāts, tulkotājs; * [[Boriss Kuņajevs]] (1922—1989) — dzejnieks; * [[Andrejs Kurcijs]] (1884—1959) — rakstnieks; * [[Lūcija Kuršinska]] (1894—1976) — gleznotāja; * [[Ādolfs Kuršinskis]] (1882—1933) — inženieris, politiķis; * [[Pēteris Kūla]] (1874—1945) — pedagogs, sabiedriskais darbinieks; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Dagmāra Ķimele]] (1919—1998) — teātra darbiniece; * [[Pēteris Ķimelis]] (1977—2023) — režisors, multimediju mākslinieks; * [[Vilis Ķimelis]] (1911—2009) — aktieris; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Jezups Laganovskis]] (1920—1987) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Artūrs Lapiņš]] (1911—1983) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Anna Lāce|Anna Lācis]] (1891—1979) — režisore, skatuves mākslas teorētiķe; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Vilhelms Lecis]] (1898—1977) — politiķis; * [[Eduards Lelis]] (1897—1956) — grafiķis; * [[Indriķis Lēmanis]] (1904—1960) — rakstnieks, žurnālists; * [[Arturs Lielais]] (1920—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Evars Lielbārdis]] (1928—1991) — mūziķis, altists, pedagogs; * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998) — aktieris; * [[Leons Lileiko]] (1935—2008) — teātra darbinieks; * [[Valdis Lukss]] (1905—1985) — dzejnieks, žurnālists, politiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Ieva Mača]] (1932—1985) — aktrise; * [[Emīls Mačs]] (1892—1958) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jāzeps Mediņš]] (1877—1947) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Melbārzdis]] (1904—1984) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Ija Meldere-Dzērve]] (1915—1982) — rakstniece, tulkotāja; * [[Lidija Meļņikova]] (1879—1955) — aktrise; * [[Augusts Milts]] (1928—2008) — filozofs, profesors; * [[Ignats Muižnieks]] (1909—1983) — rakstnieks, literatūrkritiķis; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Ernestīne Niedra]] (1901—1978) — žurnāliste, tulkotāja; * [[Jānis Niedre]] (1909—1987) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, folkloras pētnieks; {{div col end}} == 0 == {{div col|2}} * [[Uldis Ofkants]] (1941—2008) — nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents; * [[Vilija Ošiņa]] (1906—1959) — rakstniece; * [[Otomārs Oškalns]] (1904—1947) — padomju darbinieks; * [[Lilita Ozoliņa]] (1947—2023) — aktrise; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Anna Ozola-Sakse]] (1899—1996) — tulkotāja; * [[Jānis Ozols (tulkotājs)|Jānis Ozols]] (1903—1975) — tulkotājs; * [[Kārlis Ozols (čekists)|Kārlis Ozols]] (1888—1948) — 1905. gada revolucionārs, padomju darbinieks; * [[Voldemārs Ozols]] (1884—1949) — pulkvedis-leitnants, ģenerālis; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961) — dzejnieks, jurists, politiķis; * [[Juris Pabērzs (kritiķis)|Juris Pabērzs]] (1918—2003) — teātra un literatūras kritiķis; * [[Arvīds Pārups]] (1890—1946) — diriģents, mūziķis; * [[Ārija Pelše]] (1912—1985) — aktrise; * [[Roberts Pelše]] (1880—1955) — literatūrzinātnieks, publicists; * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026) — tēlniece; * [[Visvaldis Peņģerots]] (1887—1938) — mākslas zinātnieks; * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts; * [[Krišjānis Peters]] (1975—2014) — politiķis; * [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939) — jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Gunārs Piesis]] (1931—1996) — kinorežisors; * [[Vladimirs Piguļevskis]] (1889—1958) — pedagogs, politiķis; * [[Aina Plaude]] (1902—1949) — tulkotāja; * [[Kārlis Plaude]] (1897—1975) — būvinženieris, zinātnieks; * [[Jānis Plaudis]] (1903—1952) — dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs; * [[Egils Plaudis]] (1931—1987) — dzejnieks; * [[Jānis Plūme]] (1889—1930) — aktieris, režisors; * [[Viktors Pļuts]] (1935—1997) — aktieris; * [[Marija Podgurska]] (1924—1979) — aktrise; * [[Ausma Pormale]] (1939—1979) — dzejniece; * [[Boriss Praudiņš]] (1908—1975) — aktieris, režisors; * [[Uldis Prēdelis]] (1920—1994) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ziedonis Purvs]] (1923—1989) — dzejnieks, pedagogs, kordiriģents; * [[Valentīna Putāne]] (1927—2003) — tulkotāja, žurnāliste; * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981) — teātra un kino režisors; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Sergejs Radlovs]] (1892—1958) — režisors, pedagogs, teorētiķis; * [[Rainis]] (1865—1929) — dzejnieks, dramaturgs, sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Jevgeņijs Ratners]] (1911—1985) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Ratnieks]] (1894—1982) — revolucionārs, padomju valsts un komunistiskās partijas darbinieks; * [[Eižens Rauhvargers]] (1923—2002) — tulkotājs; * [[Jānis Reinholds (komponists)|Jānis Reinholds]] (1882—1938) — komponists, vijolnieks, diriģents; * [[Bernhards Reihs]] (1894—1972) — režisors, teātra zinātnieks, kritiķis; * [[Boriss Rezņiks]] (1947—2025) — komponists; * [[Indriķis Rītiņš]] (1872—1961) — skolotājs, literāts; * [[Fricis Rokpelnis]] (1909—1969) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Larisa Romaņenko]] (1923—2007) — dzejniece, atdzejotāja; * [[Staņislavs Rubinčiks]] (1940—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Rudevičs]] (1939—2002) — mākslinieks, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Sando Rudevičs]] (1965—2012) — mūziķis, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Meinhards Rudzītis]] (1910—1966) — dzejnieks; * [[Laima Rūmniece]] (1919—2001) — tulkotāja, literāte; * [[Fricis Rūmnieks]] (1919—1960) — dzejnieks, prozaiķis; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Sakss]] (1902—1949) — tulkotājs; * [[Uldis Salaks]] (1927—2003) — koktēlnieks; * [[Mersede Salnāja]] (1922—2005) — rakstniece, žurnāliste; * [[Viktors Sams]] (1919—1991) — muzikologs, komponists; * [[Marija Saule-Sleine]] (1895—1982) — pedagoģe, folkloriste, valodniece; * [[Indriķis Saule-Sleinis]] (1888—1953) — ģeogrāfs, pedagogs; * [[Bruno Saulītis]] (1922—1970) — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks; * [[Ungars Savickis]] (1952—2018) — komponists, mūziķis, skaņu režisors; * [[Gunārs Selga]] (1929—1986) — rakstnieks; * [[Roberts Sēlis]] (1884—1975) — rakstnieks; * [[Ludmila Sigova]] (1944—2021) — aktrise; * [[Vladimirs Sigovs]] (1945—1982) — aktieris; * [[Arnolds Skribnovskis]] (1907—1989) — tēlnieks; * [[Knuts Skujenieks]] (1936—2022) — dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis, publicists; * [[Silvija Skulme]] (1950—2026) — basketboliste, pedagoģe; * [[Eduards Smiļģis]] (1886—1966) — režisors, aktieris; * [[Ingrīda Sokolova]] (1923—2012) — rakstniece, literatūrzinātniece; * [[Ēvalds Sokols]] (1901—1965) — literatūrzinātnieks; * [[Inta Spanovska]] (1935—2019) — operetes soliste; * [[Harijs Spanovskis]] (1958—2013) — aktieris, dziedātājs; * [[Velta Spāre]] (1922—1981) — rakstniece; * [[Arturs Sproģis]] (1904—1980) — padomju pulkvedis; * [[Marģeris Stepermanis]] (1898—1968) — vēsturnieks, profesors; * [[Lidija Stiebra]] (1940—2005) — teātra pedagoģe; * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964) — latviešu strēlnieks, padomju politiķis; * [[Irēna Strode]] (1921—2013) — baletdejotāja, pedagoģe, baletmeistare; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Dora Stučka]] (1870—1950) — sabiedriska darbiniece, tulkotāja, literāte, Raiņa māsa; * [[Jēkabs Stumbris]] (1909—1943) — etnogrāfs, dievturis, deju folkloras krājējs, horeogrāfs; * [[Emīls Sudmalis]] (1897—1964) — politiķis; * [[Imants Sudmalis]] (1916—1944) — padomju komunists, partizāns, pagrīdnieks; * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975) — dzejnieks, kritiķis; * [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941) — rakstnieks, pedagogs; * [[Ansis Svainis]] (Jēkabs Jakūlis) (1876—1933) — aktieris; * [[Leo Svemps]] (1897—1975) — gleznotājs, jurists; * [[Vija Svīkule]] (1924—1971) — rakstniece, tulkotāja, žurnāliste; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Beāta Šenberga]] (1912—2001) — gleznotāja, porcelāna apstrādes māksliniece; * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Aivars Šics]] (1944—1997) — komponists, dziedātājs, mūziķis; * [[Emīlija Šmite]] (1899—1977) — šahiste; * [[Aleksandrs Šmits]] (1892—1978) — bioķīmiķis; * [[Mudīte Šneidere]] (1934—2023) — aktrise, rakstniece; * [[Ernests Štālbergs]] (1883—1958) — arhitekts, profesors; * [[Kārlis Šteins]] (1911—1983) — astronoms, profesors; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Nikolajs Tarskis-Artemenko]] (1913—1952) — aktieris; * [[Boriss Tihovs]] (1920—2002) — aktieris; * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — Sarkanās armijas artilērijas ģenerālmajors; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Ēvī Upeniece]] (1925—2024) — tēlniece; * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976) — dārzkopis, selekcionārs; * [[Valdemārs Upītis]] (1904—1986) — fotogrāfs, kinooperators; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Tālis Vaidars]] (1927—1972) — rakstnieks, mūziķis; * [[Arvīds Valdmanis]] (1890—1942) — agronoms, dzejnieks; * [[Rita Valnere]] (1929—2015) — gleznotāja, pedagoģe; * [[Valentīna Vaļevska]] (1905—1997) — aktrise; * [[Nikolajs Vanadziņš]] (1892—1978) — ērģelnieks, pedagogs; * [[Ādolfs Vanags]] (1909—1957) — dramaturgs; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Večella Varslavāne]] (1930—2015) — teātra un kino kostīmu māksliniece; * [[Francisks Varslavāns]] (1899—1949) — gleznotājs; * [[Sergejs Vasiļjevs]] (1909—1977) — aktieris; * [[Laimonis Vāczemnieks]] (1929—1998) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jānis Veinalds]] (1907—1937) — aktieris, dzejnieks; * [[Arturs Verners]] (1922—1990) — muzikologs; * [[Vanda Vikane]] (1916—1985) — tulkotāja; * [[Ģirts Vilks]] (1909—1983) — scenogrāfs, ilustrators; * [[Kārlis Vincis]] (1891—1936) — aktieris; * [[Venta Vīgante]] (1913—1994) — dramaturģe; * [[Pāvils Vīlips]] (1901—1979) — dzejnieks; * [[Velga Vīlipa]] (1940—2018) — aktrise; * [[Henrihs Vorkals]] (1946—2018) — mākslinieks; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Zabello]] (1945—2013) — basketbolists; * [[Elīna Zālīte]] (1898—1955) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972) — tēlnieks; * [[Pēteris Zeibolts]] (1888—1939) — politiķis; * [[Teodors Zeltiņš]] (1914—1991) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — tēlnieks; * [[Gunārs Ziemelis]] (1931—1978) — politiķis; * [[Sigurds Ziemelis]] (1927—1981) — vēsturnieks, publicists; * [[Dagnija Zigmonte]] (1931—1997) — rakstniece; * [[Austra Zīdere]] (1901—1955) — aktrise; * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris, režisors; * [[Jānis Zutis]] (1893—1962) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Edgars Zveja]] (1924—1986) — dziedātājs, operetes solists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Jānis Žīgurs (rakstnieks)|Jānis Žīgurs]] (1915—1988) — rakstnieks, tulkotājs, teātra darbinieks; * [[Lilija Žvīgule]] (1902—1993) — aktrise {{div col end}} [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 5fzwa1yzvsmscu6049bu91cxvpp94vf 4536601 4536600 2026-10-16T10:04:35Z Teatrālis 82063 /* V */ 4536601 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Kārlis Adernieks]] (1905—1999) — aktieris; * [[Olga Aināre]] (1900—1987) — aktrise, rakstniece; * [[Voldemārs Akurāters]] (1921—1976) — aktieris; * [[Aleksandra Aleksandrova-Ņitavska]] (1905—1982) — aktrise; * [[Alfrēds Altements]] (1902—1946) — vēsturnieks; * [[Edvīns Andersons]] (1929—1996) — grafiķis, akvarelists; * [[Konstantīns Andrejevs]] (1914—1981) — mākslinieks; * [[Viktors Andrejevs]] (1927—1986) — rakstnieks; * [[Jānis Anerauds]] (1924—2010) — rakstnieks; * [[Sergejs Antonovs]] (1884—1956) — arhitekts, mākslinieks, scenogrāfs; * [[Edgars Apinis]] (1902—1957) — padomju varas darbinieks; * [[Apsesdēls]] (1880—1932) — rakstnieks; * [[Aspazija]] (1865—1943) — rakstniece, politiķe; * [[Naums Atšūlers]] (1921—1988) — aktieris, dzejnieks; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Kārlis Avotiņš]] (1893—1950) — mākslinieks; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Mihails Āboliņš]] (1913—1969) — scenogrāfs; * [[Eriks Ādamsons]] (1907—1946) — rakstnieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Juris Bajārs]] (1924—2000) — tēlnieks; * [[Vera Baļuna]] (1904—1978) — režisore, pedagoģe; * [[Leonīds Banga]] (1905—1951) — mākslinieks; * [[Tija Banga]] (1882—1957) — aktrise, rakstniece; * [[Džems Bankovičs]] (1925—1944) — padomju pagrīdes dalībnieks; * [[Nikolajs Barabanovs (aktieris)|Nikolajs Barabanovs]] (1890—1970) — aktieris; * [[Kārlis Barons (daiļdārznieks)|Kārlis Barons]] (1912—1996) — daiļdārznieks, ainavu arhitekts; * [[Pēteris Baško]] (1901—1969) — sabiedriskais darbinieks, žurnālists; * [[Pēteris Baumanis]] (1903—1968) — Sarkanās armijas ģenerālmajors; * [[Vizma Belševica]] (1931—2005) — dzejniece, rakstniece, tulkotāja; * [[Maksis Beļenkijs]] (1911—1965) — farmakologs, profesors; * [[Nikolajs Bergins]] (1891—1955) — rakstnieks, teātra un literatūras kritiķis; * [[Eduards Berklavs]] (1914—2004) — politiķis; * [[Vizbulis Bērce]] (1916—1971) — rakstnieks; * [[Jānis Bērziņš (zootehniķis)|Jānis Bērziņš]] (1893—1972) — zootehniķis, profesors; * [[Kārlis Bērziņš (revolucionārs)|Kārlis Bērziņš]] (1883—1959) — skolotājs, 1905. gada revolucionārs; * [[Rūdolfs Bērziņš]] (1881—1949) — operdziedātājs, aktieris; * [[Antonija Bīne]] (1898—1970) — aktrise, dramaturģe; * [[Iza Bīne]] (1928—2006) — aktrise; * [[Jēkabs Bīne]] (1895—1955) — gleznotājs, mākslinieks, pedagogs; * [[Kārlis Blaus]] (1904—1959) — tulkotājs; * [[Oto Bongs]] (1918—2006) — vācbaltiešu izcelsmes bibliofils, sabiedrisks darbinieks; * [[Olga Borovska-Piguļevska]] (1892—1986) — pianiste, pedagoģe; * [[Elvīra Bramberga]] (1902—1979) — aktrise; * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — latviešu izcelsmes padomju militārists; * [[Valija Brasla]] (1908—1986) — aktrise, kino darbiniece; * [[Žanis Brasla]] (1908—1954) — aktieris, režisors; * [[Tālivaldis Brička]] (1927—1954) — dzejnieks, atdzejotājs; * [[Uldis Briedis]] (1940—2023) — fotogrāfs, fotožurnālists, fotomākslinieks; * [[Augusts Brīvulis]] (1897—1952) — revolucionārs; * [[Anna Brodele]] (1910—1981) — rakstniece; * [[Jānis Brodelis]] (1920—1998) — kultūras un izglītības darbinieks; * [[Jānis Brodelis (aktieris)|Jānis Brodelis]] (1945—2010) — aktieris; * [[Valija Brutāne]] (1911—1990) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jekaterina Bunčuka]] (1895—1968) — aktrise; * [[Kārlis Bušs (mākslinieks)|Kārlis Bušs]] (1912—1987) — mākslinieks, grafiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Voldemārs Caune]] (1890—1944) — bibliotekārs, žurnālists, politiķis; * [[Izabella Cielēna]] (1927—2023) — žurnāliste, valodniece, filoloģe; * [[Maija Cielēna]] (1889—1988) — mākslas vēsturniece; * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964) — jurists, politiķis, rakstnieks; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Anastasija Čaadajeva]] (1893—1959) — aktrise; * [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jevgeņijs Čanga]] (1920—1999) — baletdejotājs, baletmeistars, pedagogs; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Edgars Damburs]] (1910—1981) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Helēna Danenhirša]] (1902—1990) — gleznotāja; * [[Bernhards Danenhiršs]] (1894—1972) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pauls Dauge]] (1869—1946) — ārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks; * [[Arnolds Deglavs]] (1904—1969) — sabiedriskais darbinieks, publicists, politiķis; * [[Kārlis Dēķens]] (1866—1942) — pedagogs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986) — aktieris; * [[Jevgeņijs Doļins-Ņitavskis]] (1906—1948) — aktieris; * [[Emma Drille]] (1899—1994) — pedagoģe, tulkotāja, redaktore; * [[Lilija Dunsdorfa]] (1906—2005) — agronome, sabiedriska darbiniece; * [[Edgars Dunsdorfs]] (1904—2002) — vēsturnieks; * [[Broņislavs Dzeruks]] (1916—1977) — aktieris; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Elza Egle]] (1888—1950) — dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Rūdolfs Egle]] (1889—1947) — literatūrzinātnieks, tulkotājs; * [[Zālamans Eiduss]] (1916—1984) — publicists, redaktors; * [[Klāvs Elsbergs]] (1959—1987) — dzejnieks, redaktors, atdzejotājs, tulkotājs; * [[Līvija Endzelīna]] (1927—2008) — gleznotāja; * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) — valodnieks, pētnieks; * [[Felicita Ertnere]] (1891—1975) — režisore, kustību konsultante, pedagoģe; {{div col end}} == Ē == * [[Reinis Ēbelis]] (1880—1959) — 1905. gada revolucionārs; == F == {{div col|2}} * [[Arkādijs Feldmanis]] (1926—1976) — aktieris; * [[Ernests Feldmanis]] (1889—1947) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jurijs Feoktistovs]] (1913—1977) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Artūrs Filipsons]] (1906—1950) — aktieris; * [[Alberts Filka]] (1891—1938) — gleznotājs; * [[Kārlis Fimbers]] (1898—1970) — rakstnieks, redaktors; * [[Aina Folmane]] (1922—1998) — tulkotāja; * [[Vera Fricnoviča]] (1902—1978) — dziedātāja, aktrise, pedagoģe; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Georgijs Gaile]] (1905—1968) — padomju sabiedriskais darbinieks; * [[Mirdza Gaile]] (1913—1999) — literatūrzinātniece, metodiķe, pedagoģe; * [[Harijs Gāliņš]] (1931—1983) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Vladimirs Gluhovs]] (1915—1996) — aktieris; * [[Grigorijs Gorskis]] (1911—1987) — dzejnieks, latviešu literatūras tulkotājs; * [[Jānis Grantiņš]] (1909—1974) — aktieris; * [[Jānis Grants]] (1909—1970) — rakstnieks; * [[Viktors Grāvītis]] (1925—2001) — ģeologs, folklorists, pētnieks; * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs, muzejnieks; * [[Arvīds Grigulis]] (1906—1989) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, padomju politiķis; * [[Ojārs Grinbergs]] (1942—2016) — dziedātājs; * [[Dainis Grīnvalds]] (1950—2013) — dramaturgs, žurnālists; * [[Žanis Grīva]] (1910—1982) — rakstnieks, padomju politiķis; * [[Viktors Gruziņš]] (1912—1987) — aktieris; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Artūrs Ģērmanis]] (1899—1993) — bibliogrāfs, žurnālists; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Solomons Hillers]] (1915—1975) — ķīmiķis, akadēmiķis; * [[Aleksandrs Hļebnovs]] (1918—1981) — teātra fotogrāfs; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks; * [[Antonija Jansone]] (1904—1984) — aktrise; * [[Alberts Jansons]] (1915—1989) — rakstnieks; * [[Augusts Jungs]] (1866—1941) — mūziķis, profesors; * [[Jurijs Jurovskis]] (1894—1959) — aktieris, režisors, pedagogs; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Vera Kacena]] (1912—1999) — rakstniece, tulkotāja; * [[Matvejs Kadeks]] (1897—1950) — ģeogrāfs, profesors, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Kalnbērziņš]] (1893—1986) — padomju politiķis; * [[Dzidra Kalniņa]] (1927—1984) — literatūrzinātniece, tulkotāja; * [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduards Kalniņš]] (1904—1988) — gleznotājs, pedagogs; * [[Voldemārs Kalpiņš]] (1916—1995) — žurnālists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Vincents Karaļuns]] (1918—1988) — vēsturnieks; * [[Vladimirs Karjakins]] (1924—1980) — gleznotājs; * [[Vladislavs Kaupužs]] (1918—1959) — rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1872—1963) — veterinārārsts, mikrobiologs, politiķis; * [[Gunārs Kirke]] (1926—1993) — grafiķis, plakātists; * [[Valdis Klīvers]] (1915—1984) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Mirdza Kļava]] (1924—2019) — rakstniece; * [[Dzidra Kļaviņa]] (1924—1986) — diriģente, pedagoģe, folkloriste; * [[Guntis Kokars]] (1954—2015) — žurnālists, dzejnieks; * [[Broņislavs Kondrāts]] (1890—1935) — gleznotājs; * [[Vera Krampe]] (1907—1977) — operdziedātāja; * [[Kārlis Krauliņš]] (1904—1981) — literatūrzinātnieks, profesors; * [[Osvalds Krēsliņš]] (1911—1974) — aktieris, režisors; * [[Monta Kroma]] (1919—1994) — dzejniece; * [[Elvīra Kronberga]] (1910—1978) — aktrise; * [[Kārlis Krūza]] (1884—1960) — dzejnieks, literāts, tulkotājs; * [[Boriss Kuņajevs]] (1922—1989) — dzejnieks; * [[Andrejs Kurcijs]] (1884—1959) — rakstnieks; * [[Lūcija Kuršinska]] (1894—1976) — gleznotāja; * [[Ādolfs Kuršinskis]] (1882—1933) — inženieris, politiķis; * [[Pēteris Kūla]] (1874—1945) — pedagogs, sabiedriskais darbinieks; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Dagmāra Ķimele]] (1919—1998) — teātra darbiniece; * [[Pēteris Ķimelis]] (1977—2023) — režisors, multimediju mākslinieks; * [[Vilis Ķimelis]] (1911—2009) — aktieris; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Jezups Laganovskis]] (1920—1987) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Artūrs Lapiņš]] (1911—1983) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Anna Lāce|Anna Lācis]] (1891—1979) — režisore, skatuves mākslas teorētiķe; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Vilhelms Lecis]] (1898—1977) — politiķis; * [[Eduards Lelis]] (1897—1956) — grafiķis; * [[Indriķis Lēmanis]] (1904—1960) — rakstnieks, žurnālists; * [[Arturs Lielais]] (1920—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Evars Lielbārdis]] (1928—1991) — mūziķis, altists, pedagogs; * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998) — aktieris; * [[Leons Lileiko]] (1935—2008) — teātra darbinieks; * [[Valdis Lukss]] (1905—1985) — dzejnieks, žurnālists, politiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Ieva Mača]] (1932—1985) — aktrise; * [[Emīls Mačs]] (1892—1958) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jāzeps Mediņš]] (1877—1947) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Melbārzdis]] (1904—1984) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Ija Meldere-Dzērve]] (1915—1982) — rakstniece, tulkotāja; * [[Lidija Meļņikova]] (1879—1955) — aktrise; * [[Augusts Milts]] (1928—2008) — filozofs, profesors; * [[Ignats Muižnieks]] (1909—1983) — rakstnieks, literatūrkritiķis; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Ernestīne Niedra]] (1901—1978) — žurnāliste, tulkotāja; * [[Jānis Niedre]] (1909—1987) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, folkloras pētnieks; {{div col end}} == 0 == {{div col|2}} * [[Uldis Ofkants]] (1941—2008) — nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents; * [[Vilija Ošiņa]] (1906—1959) — rakstniece; * [[Otomārs Oškalns]] (1904—1947) — padomju darbinieks; * [[Lilita Ozoliņa]] (1947—2023) — aktrise; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Anna Ozola-Sakse]] (1899—1996) — tulkotāja; * [[Jānis Ozols (tulkotājs)|Jānis Ozols]] (1903—1975) — tulkotājs; * [[Kārlis Ozols (čekists)|Kārlis Ozols]] (1888—1948) — 1905. gada revolucionārs, padomju darbinieks; * [[Voldemārs Ozols]] (1884—1949) — pulkvedis-leitnants, ģenerālis; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961) — dzejnieks, jurists, politiķis; * [[Juris Pabērzs (kritiķis)|Juris Pabērzs]] (1918—2003) — teātra un literatūras kritiķis; * [[Arvīds Pārups]] (1890—1946) — diriģents, mūziķis; * [[Ārija Pelše]] (1912—1985) — aktrise; * [[Roberts Pelše]] (1880—1955) — literatūrzinātnieks, publicists; * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026) — tēlniece; * [[Visvaldis Peņģerots]] (1887—1938) — mākslas zinātnieks; * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts; * [[Krišjānis Peters]] (1975—2014) — politiķis; * [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939) — jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Gunārs Piesis]] (1931—1996) — kinorežisors; * [[Vladimirs Piguļevskis]] (1889—1958) — pedagogs, politiķis; * [[Aina Plaude]] (1902—1949) — tulkotāja; * [[Kārlis Plaude]] (1897—1975) — būvinženieris, zinātnieks; * [[Jānis Plaudis]] (1903—1952) — dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs; * [[Egils Plaudis]] (1931—1987) — dzejnieks; * [[Jānis Plūme]] (1889—1930) — aktieris, režisors; * [[Viktors Pļuts]] (1935—1997) — aktieris; * [[Marija Podgurska]] (1924—1979) — aktrise; * [[Ausma Pormale]] (1939—1979) — dzejniece; * [[Boriss Praudiņš]] (1908—1975) — aktieris, režisors; * [[Uldis Prēdelis]] (1920—1994) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ziedonis Purvs]] (1923—1989) — dzejnieks, pedagogs, kordiriģents; * [[Valentīna Putāne]] (1927—2003) — tulkotāja, žurnāliste; * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981) — teātra un kino režisors; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Sergejs Radlovs]] (1892—1958) — režisors, pedagogs, teorētiķis; * [[Rainis]] (1865—1929) — dzejnieks, dramaturgs, sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Jevgeņijs Ratners]] (1911—1985) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Ratnieks]] (1894—1982) — revolucionārs, padomju valsts un komunistiskās partijas darbinieks; * [[Eižens Rauhvargers]] (1923—2002) — tulkotājs; * [[Jānis Reinholds (komponists)|Jānis Reinholds]] (1882—1938) — komponists, vijolnieks, diriģents; * [[Bernhards Reihs]] (1894—1972) — režisors, teātra zinātnieks, kritiķis; * [[Boriss Rezņiks]] (1947—2025) — komponists; * [[Indriķis Rītiņš]] (1872—1961) — skolotājs, literāts; * [[Fricis Rokpelnis]] (1909—1969) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Larisa Romaņenko]] (1923—2007) — dzejniece, atdzejotāja; * [[Staņislavs Rubinčiks]] (1940—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Rudevičs]] (1939—2002) — mākslinieks, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Sando Rudevičs]] (1965—2012) — mūziķis, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Meinhards Rudzītis]] (1910—1966) — dzejnieks; * [[Laima Rūmniece]] (1919—2001) — tulkotāja, literāte; * [[Fricis Rūmnieks]] (1919—1960) — dzejnieks, prozaiķis; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Sakss]] (1902—1949) — tulkotājs; * [[Uldis Salaks]] (1927—2003) — koktēlnieks; * [[Mersede Salnāja]] (1922—2005) — rakstniece, žurnāliste; * [[Viktors Sams]] (1919—1991) — muzikologs, komponists; * [[Marija Saule-Sleine]] (1895—1982) — pedagoģe, folkloriste, valodniece; * [[Indriķis Saule-Sleinis]] (1888—1953) — ģeogrāfs, pedagogs; * [[Bruno Saulītis]] (1922—1970) — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks; * [[Ungars Savickis]] (1952—2018) — komponists, mūziķis, skaņu režisors; * [[Gunārs Selga]] (1929—1986) — rakstnieks; * [[Roberts Sēlis]] (1884—1975) — rakstnieks; * [[Ludmila Sigova]] (1944—2021) — aktrise; * [[Vladimirs Sigovs]] (1945—1982) — aktieris; * [[Arnolds Skribnovskis]] (1907—1989) — tēlnieks; * [[Knuts Skujenieks]] (1936—2022) — dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis, publicists; * [[Silvija Skulme]] (1950—2026) — basketboliste, pedagoģe; * [[Eduards Smiļģis]] (1886—1966) — režisors, aktieris; * [[Ingrīda Sokolova]] (1923—2012) — rakstniece, literatūrzinātniece; * [[Ēvalds Sokols]] (1901—1965) — literatūrzinātnieks; * [[Inta Spanovska]] (1935—2019) — operetes soliste; * [[Harijs Spanovskis]] (1958—2013) — aktieris, dziedātājs; * [[Velta Spāre]] (1922—1981) — rakstniece; * [[Arturs Sproģis]] (1904—1980) — padomju pulkvedis; * [[Marģeris Stepermanis]] (1898—1968) — vēsturnieks, profesors; * [[Lidija Stiebra]] (1940—2005) — teātra pedagoģe; * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964) — latviešu strēlnieks, padomju politiķis; * [[Irēna Strode]] (1921—2013) — baletdejotāja, pedagoģe, baletmeistare; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Dora Stučka]] (1870—1950) — sabiedriska darbiniece, tulkotāja, literāte, Raiņa māsa; * [[Jēkabs Stumbris]] (1909—1943) — etnogrāfs, dievturis, deju folkloras krājējs, horeogrāfs; * [[Emīls Sudmalis]] (1897—1964) — politiķis; * [[Imants Sudmalis]] (1916—1944) — padomju komunists, partizāns, pagrīdnieks; * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975) — dzejnieks, kritiķis; * [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941) — rakstnieks, pedagogs; * [[Ansis Svainis]] (Jēkabs Jakūlis) (1876—1933) — aktieris; * [[Leo Svemps]] (1897—1975) — gleznotājs, jurists; * [[Vija Svīkule]] (1924—1971) — rakstniece, tulkotāja, žurnāliste; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Beāta Šenberga]] (1912—2001) — gleznotāja, porcelāna apstrādes māksliniece; * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Aivars Šics]] (1944—1997) — komponists, dziedātājs, mūziķis; * [[Emīlija Šmite]] (1899—1977) — šahiste; * [[Aleksandrs Šmits]] (1892—1978) — bioķīmiķis; * [[Mudīte Šneidere]] (1934—2023) — aktrise, rakstniece; * [[Ernests Štālbergs]] (1883—1958) — arhitekts, profesors; * [[Kārlis Šteins]] (1911—1983) — astronoms, profesors; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Nikolajs Tarskis-Artemenko]] (1913—1952) — aktieris; * [[Boriss Tihovs]] (1920—2002) — aktieris; * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — Sarkanās armijas artilērijas ģenerālmajors; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Ēvī Upeniece]] (1925—2024) — tēlniece; * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976) — dārzkopis, selekcionārs; * [[Valdemārs Upītis]] (1904—1986) — fotogrāfs, kinooperators; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Tālis Vaidars]] (1927—1972) — rakstnieks, mūziķis; * [[Arvīds Valdmanis]] (1890—1942) — agronoms, dzejnieks; * [[Rita Valnere]] (1929—2015) — gleznotāja, pedagoģe; * [[Valentīna Vaļevska]] (1905—1997) — aktrise; * [[Nikolajs Vanadziņš]] (1892—1978) — ērģelnieks, pedagogs; * [[Ādolfs Vanags]] (1909—1957) — dramaturgs; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Večella Varslavāne]] (1930—2015) — teātra un kino kostīmu māksliniece; * [[Francisks Varslavāns]] (1899—1949) — gleznotājs; * [[Sergejs Vasiļjevs]] (1909—1977) — aktieris; * [[Laimonis Vāczemnieks]] (1929—1998) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jānis Veinalds]] (1907—1937) — aktieris, dzejnieks; * [[Arturs Verners]] (1922—1990) — muzikologs; * [[Vanda Vikane]] (1916—1985) — tulkotāja; * [[Ģirts Vilks]] (1909—1983) — scenogrāfs, ilustrators; * [[Kārlis Vincis]] (1891—1936) — aktieris; * [[Venta Vīgante]] (1913—1994) — dramaturģe; * [[Pāvils Vīlips]] (1901—1979) — dzejnieks; * [[Velga Vīlipa]] (1940—2018) — aktrise; * [[Tamāra Vītiņa]] (1921—1995) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Henrihs Vorkals]] (1946—2018) — mākslinieks; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Zabello]] (1945—2013) — basketbolists; * [[Elīna Zālīte]] (1898—1955) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972) — tēlnieks; * [[Pēteris Zeibolts]] (1888—1939) — politiķis; * [[Teodors Zeltiņš]] (1914—1991) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — tēlnieks; * [[Gunārs Ziemelis]] (1931—1978) — politiķis; * [[Sigurds Ziemelis]] (1927—1981) — vēsturnieks, publicists; * [[Dagnija Zigmonte]] (1931—1997) — rakstniece; * [[Austra Zīdere]] (1901—1955) — aktrise; * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris, režisors; * [[Jānis Zutis]] (1893—1962) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Edgars Zveja]] (1924—1986) — dziedātājs, operetes solists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Jānis Žīgurs (rakstnieks)|Jānis Žīgurs]] (1915—1988) — rakstnieks, tulkotājs, teātra darbinieks; * [[Lilija Žvīgule]] (1902—1993) — aktrise {{div col end}} [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] a1cu7krsvbpuszojwv3yevgpe82bavt 4536602 4536601 2026-10-16T10:06:46Z Teatrālis 82063 /* D */ 4536602 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Kārlis Adernieks]] (1905—1999) — aktieris; * [[Olga Aināre]] (1900—1987) — aktrise, rakstniece; * [[Voldemārs Akurāters]] (1921—1976) — aktieris; * [[Aleksandra Aleksandrova-Ņitavska]] (1905—1982) — aktrise; * [[Alfrēds Altements]] (1902—1946) — vēsturnieks; * [[Edvīns Andersons]] (1929—1996) — grafiķis, akvarelists; * [[Konstantīns Andrejevs]] (1914—1981) — mākslinieks; * [[Viktors Andrejevs]] (1927—1986) — rakstnieks; * [[Jānis Anerauds]] (1924—2010) — rakstnieks; * [[Sergejs Antonovs]] (1884—1956) — arhitekts, mākslinieks, scenogrāfs; * [[Edgars Apinis]] (1902—1957) — padomju varas darbinieks; * [[Apsesdēls]] (1880—1932) — rakstnieks; * [[Aspazija]] (1865—1943) — rakstniece, politiķe; * [[Naums Atšūlers]] (1921—1988) — aktieris, dzejnieks; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Kārlis Avotiņš]] (1893—1950) — mākslinieks; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Mihails Āboliņš]] (1913—1969) — scenogrāfs; * [[Eriks Ādamsons]] (1907—1946) — rakstnieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Juris Bajārs]] (1924—2000) — tēlnieks; * [[Vera Baļuna]] (1904—1978) — režisore, pedagoģe; * [[Leonīds Banga]] (1905—1951) — mākslinieks; * [[Tija Banga]] (1882—1957) — aktrise, rakstniece; * [[Džems Bankovičs]] (1925—1944) — padomju pagrīdes dalībnieks; * [[Nikolajs Barabanovs (aktieris)|Nikolajs Barabanovs]] (1890—1970) — aktieris; * [[Kārlis Barons (daiļdārznieks)|Kārlis Barons]] (1912—1996) — daiļdārznieks, ainavu arhitekts; * [[Pēteris Baško]] (1901—1969) — sabiedriskais darbinieks, žurnālists; * [[Pēteris Baumanis]] (1903—1968) — Sarkanās armijas ģenerālmajors; * [[Vizma Belševica]] (1931—2005) — dzejniece, rakstniece, tulkotāja; * [[Maksis Beļenkijs]] (1911—1965) — farmakologs, profesors; * [[Nikolajs Bergins]] (1891—1955) — rakstnieks, teātra un literatūras kritiķis; * [[Eduards Berklavs]] (1914—2004) — politiķis; * [[Vizbulis Bērce]] (1916—1971) — rakstnieks; * [[Jānis Bērziņš (zootehniķis)|Jānis Bērziņš]] (1893—1972) — zootehniķis, profesors; * [[Kārlis Bērziņš (revolucionārs)|Kārlis Bērziņš]] (1883—1959) — skolotājs, 1905. gada revolucionārs; * [[Rūdolfs Bērziņš]] (1881—1949) — operdziedātājs, aktieris; * [[Antonija Bīne]] (1898—1970) — aktrise, dramaturģe; * [[Iza Bīne]] (1928—2006) — aktrise; * [[Jēkabs Bīne]] (1895—1955) — gleznotājs, mākslinieks, pedagogs; * [[Kārlis Blaus]] (1904—1959) — tulkotājs; * [[Oto Bongs]] (1918—2006) — vācbaltiešu izcelsmes bibliofils, sabiedrisks darbinieks; * [[Olga Borovska-Piguļevska]] (1892—1986) — pianiste, pedagoģe; * [[Elvīra Bramberga]] (1902—1979) — aktrise; * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — latviešu izcelsmes padomju militārists; * [[Valija Brasla]] (1908—1986) — aktrise, kino darbiniece; * [[Žanis Brasla]] (1908—1954) — aktieris, režisors; * [[Tālivaldis Brička]] (1927—1954) — dzejnieks, atdzejotājs; * [[Uldis Briedis]] (1940—2023) — fotogrāfs, fotožurnālists, fotomākslinieks; * [[Augusts Brīvulis]] (1897—1952) — revolucionārs; * [[Anna Brodele]] (1910—1981) — rakstniece; * [[Jānis Brodelis]] (1920—1998) — kultūras un izglītības darbinieks; * [[Jānis Brodelis (aktieris)|Jānis Brodelis]] (1945—2010) — aktieris; * [[Valija Brutāne]] (1911—1990) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jekaterina Bunčuka]] (1895—1968) — aktrise; * [[Kārlis Bušs (mākslinieks)|Kārlis Bušs]] (1912—1987) — mākslinieks, grafiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Voldemārs Caune]] (1890—1944) — bibliotekārs, žurnālists, politiķis; * [[Izabella Cielēna]] (1927—2023) — žurnāliste, valodniece, filoloģe; * [[Maija Cielēna]] (1889—1988) — mākslas vēsturniece; * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964) — jurists, politiķis, rakstnieks; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Anastasija Čaadajeva]] (1893—1959) — aktrise; * [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jevgeņijs Čanga]] (1920—1999) — baletdejotājs, baletmeistars, pedagogs; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Rūdolfs Dambrāns]] (1924—2005) — aktieris; * [[Edgars Damburs]] (1910—1981) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Helēna Danenhirša]] (1902—1990) — gleznotāja; * [[Bernhards Danenhiršs]] (1894—1972) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pauls Dauge]] (1869—1946) — ārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks; * [[Arnolds Deglavs]] (1904—1969) — sabiedriskais darbinieks, publicists, politiķis; * [[Kārlis Dēķens]] (1866—1942) — pedagogs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986) — aktieris; * [[Jevgeņijs Doļins-Ņitavskis]] (1906—1948) — aktieris; * [[Emma Drille]] (1899—1994) — pedagoģe, tulkotāja, redaktore; * [[Lilija Dunsdorfa]] (1906—2005) — agronome, sabiedriska darbiniece; * [[Edgars Dunsdorfs]] (1904—2002) — vēsturnieks; * [[Broņislavs Dzeruks]] (1916—1977) — aktieris; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Elza Egle]] (1888—1950) — dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Rūdolfs Egle]] (1889—1947) — literatūrzinātnieks, tulkotājs; * [[Zālamans Eiduss]] (1916—1984) — publicists, redaktors; * [[Klāvs Elsbergs]] (1959—1987) — dzejnieks, redaktors, atdzejotājs, tulkotājs; * [[Līvija Endzelīna]] (1927—2008) — gleznotāja; * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) — valodnieks, pētnieks; * [[Felicita Ertnere]] (1891—1975) — režisore, kustību konsultante, pedagoģe; {{div col end}} == Ē == * [[Reinis Ēbelis]] (1880—1959) — 1905. gada revolucionārs; == F == {{div col|2}} * [[Arkādijs Feldmanis]] (1926—1976) — aktieris; * [[Ernests Feldmanis]] (1889—1947) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jurijs Feoktistovs]] (1913—1977) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Artūrs Filipsons]] (1906—1950) — aktieris; * [[Alberts Filka]] (1891—1938) — gleznotājs; * [[Kārlis Fimbers]] (1898—1970) — rakstnieks, redaktors; * [[Aina Folmane]] (1922—1998) — tulkotāja; * [[Vera Fricnoviča]] (1902—1978) — dziedātāja, aktrise, pedagoģe; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Georgijs Gaile]] (1905—1968) — padomju sabiedriskais darbinieks; * [[Mirdza Gaile]] (1913—1999) — literatūrzinātniece, metodiķe, pedagoģe; * [[Harijs Gāliņš]] (1931—1983) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Vladimirs Gluhovs]] (1915—1996) — aktieris; * [[Grigorijs Gorskis]] (1911—1987) — dzejnieks, latviešu literatūras tulkotājs; * [[Jānis Grantiņš]] (1909—1974) — aktieris; * [[Jānis Grants]] (1909—1970) — rakstnieks; * [[Viktors Grāvītis]] (1925—2001) — ģeologs, folklorists, pētnieks; * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs, muzejnieks; * [[Arvīds Grigulis]] (1906—1989) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, padomju politiķis; * [[Ojārs Grinbergs]] (1942—2016) — dziedātājs; * [[Dainis Grīnvalds]] (1950—2013) — dramaturgs, žurnālists; * [[Žanis Grīva]] (1910—1982) — rakstnieks, padomju politiķis; * [[Viktors Gruziņš]] (1912—1987) — aktieris; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Artūrs Ģērmanis]] (1899—1993) — bibliogrāfs, žurnālists; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Solomons Hillers]] (1915—1975) — ķīmiķis, akadēmiķis; * [[Aleksandrs Hļebnovs]] (1918—1981) — teātra fotogrāfs; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks; * [[Antonija Jansone]] (1904—1984) — aktrise; * [[Alberts Jansons]] (1915—1989) — rakstnieks; * [[Augusts Jungs]] (1866—1941) — mūziķis, profesors; * [[Jurijs Jurovskis]] (1894—1959) — aktieris, režisors, pedagogs; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Vera Kacena]] (1912—1999) — rakstniece, tulkotāja; * [[Matvejs Kadeks]] (1897—1950) — ģeogrāfs, profesors, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Kalnbērziņš]] (1893—1986) — padomju politiķis; * [[Dzidra Kalniņa]] (1927—1984) — literatūrzinātniece, tulkotāja; * [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduards Kalniņš]] (1904—1988) — gleznotājs, pedagogs; * [[Voldemārs Kalpiņš]] (1916—1995) — žurnālists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Vincents Karaļuns]] (1918—1988) — vēsturnieks; * [[Vladimirs Karjakins]] (1924—1980) — gleznotājs; * [[Vladislavs Kaupužs]] (1918—1959) — rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1872—1963) — veterinārārsts, mikrobiologs, politiķis; * [[Gunārs Kirke]] (1926—1993) — grafiķis, plakātists; * [[Valdis Klīvers]] (1915—1984) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Mirdza Kļava]] (1924—2019) — rakstniece; * [[Dzidra Kļaviņa]] (1924—1986) — diriģente, pedagoģe, folkloriste; * [[Guntis Kokars]] (1954—2015) — žurnālists, dzejnieks; * [[Broņislavs Kondrāts]] (1890—1935) — gleznotājs; * [[Vera Krampe]] (1907—1977) — operdziedātāja; * [[Kārlis Krauliņš]] (1904—1981) — literatūrzinātnieks, profesors; * [[Osvalds Krēsliņš]] (1911—1974) — aktieris, režisors; * [[Monta Kroma]] (1919—1994) — dzejniece; * [[Elvīra Kronberga]] (1910—1978) — aktrise; * [[Kārlis Krūza]] (1884—1960) — dzejnieks, literāts, tulkotājs; * [[Boriss Kuņajevs]] (1922—1989) — dzejnieks; * [[Andrejs Kurcijs]] (1884—1959) — rakstnieks; * [[Lūcija Kuršinska]] (1894—1976) — gleznotāja; * [[Ādolfs Kuršinskis]] (1882—1933) — inženieris, politiķis; * [[Pēteris Kūla]] (1874—1945) — pedagogs, sabiedriskais darbinieks; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Dagmāra Ķimele]] (1919—1998) — teātra darbiniece; * [[Pēteris Ķimelis]] (1977—2023) — režisors, multimediju mākslinieks; * [[Vilis Ķimelis]] (1911—2009) — aktieris; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Jezups Laganovskis]] (1920—1987) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Artūrs Lapiņš]] (1911—1983) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Anna Lāce|Anna Lācis]] (1891—1979) — režisore, skatuves mākslas teorētiķe; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Vilhelms Lecis]] (1898—1977) — politiķis; * [[Eduards Lelis]] (1897—1956) — grafiķis; * [[Indriķis Lēmanis]] (1904—1960) — rakstnieks, žurnālists; * [[Arturs Lielais]] (1920—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Evars Lielbārdis]] (1928—1991) — mūziķis, altists, pedagogs; * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998) — aktieris; * [[Leons Lileiko]] (1935—2008) — teātra darbinieks; * [[Valdis Lukss]] (1905—1985) — dzejnieks, žurnālists, politiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Ieva Mača]] (1932—1985) — aktrise; * [[Emīls Mačs]] (1892—1958) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jāzeps Mediņš]] (1877—1947) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Melbārzdis]] (1904—1984) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Ija Meldere-Dzērve]] (1915—1982) — rakstniece, tulkotāja; * [[Lidija Meļņikova]] (1879—1955) — aktrise; * [[Augusts Milts]] (1928—2008) — filozofs, profesors; * [[Ignats Muižnieks]] (1909—1983) — rakstnieks, literatūrkritiķis; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Ernestīne Niedra]] (1901—1978) — žurnāliste, tulkotāja; * [[Jānis Niedre]] (1909—1987) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, folkloras pētnieks; {{div col end}} == 0 == {{div col|2}} * [[Uldis Ofkants]] (1941—2008) — nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents; * [[Vilija Ošiņa]] (1906—1959) — rakstniece; * [[Otomārs Oškalns]] (1904—1947) — padomju darbinieks; * [[Lilita Ozoliņa]] (1947—2023) — aktrise; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Anna Ozola-Sakse]] (1899—1996) — tulkotāja; * [[Jānis Ozols (tulkotājs)|Jānis Ozols]] (1903—1975) — tulkotājs; * [[Kārlis Ozols (čekists)|Kārlis Ozols]] (1888—1948) — 1905. gada revolucionārs, padomju darbinieks; * [[Voldemārs Ozols]] (1884—1949) — pulkvedis-leitnants, ģenerālis; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961) — dzejnieks, jurists, politiķis; * [[Juris Pabērzs (kritiķis)|Juris Pabērzs]] (1918—2003) — teātra un literatūras kritiķis; * [[Arvīds Pārups]] (1890—1946) — diriģents, mūziķis; * [[Ārija Pelše]] (1912—1985) — aktrise; * [[Roberts Pelše]] (1880—1955) — literatūrzinātnieks, publicists; * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026) — tēlniece; * [[Visvaldis Peņģerots]] (1887—1938) — mākslas zinātnieks; * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts; * [[Krišjānis Peters]] (1975—2014) — politiķis; * [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939) — jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Gunārs Piesis]] (1931—1996) — kinorežisors; * [[Vladimirs Piguļevskis]] (1889—1958) — pedagogs, politiķis; * [[Aina Plaude]] (1902—1949) — tulkotāja; * [[Kārlis Plaude]] (1897—1975) — būvinženieris, zinātnieks; * [[Jānis Plaudis]] (1903—1952) — dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs; * [[Egils Plaudis]] (1931—1987) — dzejnieks; * [[Jānis Plūme]] (1889—1930) — aktieris, režisors; * [[Viktors Pļuts]] (1935—1997) — aktieris; * [[Marija Podgurska]] (1924—1979) — aktrise; * [[Ausma Pormale]] (1939—1979) — dzejniece; * [[Boriss Praudiņš]] (1908—1975) — aktieris, režisors; * [[Uldis Prēdelis]] (1920—1994) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ziedonis Purvs]] (1923—1989) — dzejnieks, pedagogs, kordiriģents; * [[Valentīna Putāne]] (1927—2003) — tulkotāja, žurnāliste; * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981) — teātra un kino režisors; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Sergejs Radlovs]] (1892—1958) — režisors, pedagogs, teorētiķis; * [[Rainis]] (1865—1929) — dzejnieks, dramaturgs, sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Jevgeņijs Ratners]] (1911—1985) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Ratnieks]] (1894—1982) — revolucionārs, padomju valsts un komunistiskās partijas darbinieks; * [[Eižens Rauhvargers]] (1923—2002) — tulkotājs; * [[Jānis Reinholds (komponists)|Jānis Reinholds]] (1882—1938) — komponists, vijolnieks, diriģents; * [[Bernhards Reihs]] (1894—1972) — režisors, teātra zinātnieks, kritiķis; * [[Boriss Rezņiks]] (1947—2025) — komponists; * [[Indriķis Rītiņš]] (1872—1961) — skolotājs, literāts; * [[Fricis Rokpelnis]] (1909—1969) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Larisa Romaņenko]] (1923—2007) — dzejniece, atdzejotāja; * [[Staņislavs Rubinčiks]] (1940—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Rudevičs]] (1939—2002) — mākslinieks, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Sando Rudevičs]] (1965—2012) — mūziķis, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Meinhards Rudzītis]] (1910—1966) — dzejnieks; * [[Laima Rūmniece]] (1919—2001) — tulkotāja, literāte; * [[Fricis Rūmnieks]] (1919—1960) — dzejnieks, prozaiķis; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Sakss]] (1902—1949) — tulkotājs; * [[Uldis Salaks]] (1927—2003) — koktēlnieks; * [[Mersede Salnāja]] (1922—2005) — rakstniece, žurnāliste; * [[Viktors Sams]] (1919—1991) — muzikologs, komponists; * [[Marija Saule-Sleine]] (1895—1982) — pedagoģe, folkloriste, valodniece; * [[Indriķis Saule-Sleinis]] (1888—1953) — ģeogrāfs, pedagogs; * [[Bruno Saulītis]] (1922—1970) — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks; * [[Ungars Savickis]] (1952—2018) — komponists, mūziķis, skaņu režisors; * [[Gunārs Selga]] (1929—1986) — rakstnieks; * [[Roberts Sēlis]] (1884—1975) — rakstnieks; * [[Ludmila Sigova]] (1944—2021) — aktrise; * [[Vladimirs Sigovs]] (1945—1982) — aktieris; * [[Arnolds Skribnovskis]] (1907—1989) — tēlnieks; * [[Knuts Skujenieks]] (1936—2022) — dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis, publicists; * [[Silvija Skulme]] (1950—2026) — basketboliste, pedagoģe; * [[Eduards Smiļģis]] (1886—1966) — režisors, aktieris; * [[Ingrīda Sokolova]] (1923—2012) — rakstniece, literatūrzinātniece; * [[Ēvalds Sokols]] (1901—1965) — literatūrzinātnieks; * [[Inta Spanovska]] (1935—2019) — operetes soliste; * [[Harijs Spanovskis]] (1958—2013) — aktieris, dziedātājs; * [[Velta Spāre]] (1922—1981) — rakstniece; * [[Arturs Sproģis]] (1904—1980) — padomju pulkvedis; * [[Marģeris Stepermanis]] (1898—1968) — vēsturnieks, profesors; * [[Lidija Stiebra]] (1940—2005) — teātra pedagoģe; * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964) — latviešu strēlnieks, padomju politiķis; * [[Irēna Strode]] (1921—2013) — baletdejotāja, pedagoģe, baletmeistare; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Dora Stučka]] (1870—1950) — sabiedriska darbiniece, tulkotāja, literāte, Raiņa māsa; * [[Jēkabs Stumbris]] (1909—1943) — etnogrāfs, dievturis, deju folkloras krājējs, horeogrāfs; * [[Emīls Sudmalis]] (1897—1964) — politiķis; * [[Imants Sudmalis]] (1916—1944) — padomju komunists, partizāns, pagrīdnieks; * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975) — dzejnieks, kritiķis; * [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941) — rakstnieks, pedagogs; * [[Ansis Svainis]] (Jēkabs Jakūlis) (1876—1933) — aktieris; * [[Leo Svemps]] (1897—1975) — gleznotājs, jurists; * [[Vija Svīkule]] (1924—1971) — rakstniece, tulkotāja, žurnāliste; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Beāta Šenberga]] (1912—2001) — gleznotāja, porcelāna apstrādes māksliniece; * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Aivars Šics]] (1944—1997) — komponists, dziedātājs, mūziķis; * [[Emīlija Šmite]] (1899—1977) — šahiste; * [[Aleksandrs Šmits]] (1892—1978) — bioķīmiķis; * [[Mudīte Šneidere]] (1934—2023) — aktrise, rakstniece; * [[Ernests Štālbergs]] (1883—1958) — arhitekts, profesors; * [[Kārlis Šteins]] (1911—1983) — astronoms, profesors; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Nikolajs Tarskis-Artemenko]] (1913—1952) — aktieris; * [[Boriss Tihovs]] (1920—2002) — aktieris; * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — Sarkanās armijas artilērijas ģenerālmajors; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Ēvī Upeniece]] (1925—2024) — tēlniece; * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976) — dārzkopis, selekcionārs; * [[Valdemārs Upītis]] (1904—1986) — fotogrāfs, kinooperators; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Tālis Vaidars]] (1927—1972) — rakstnieks, mūziķis; * [[Arvīds Valdmanis]] (1890—1942) — agronoms, dzejnieks; * [[Rita Valnere]] (1929—2015) — gleznotāja, pedagoģe; * [[Valentīna Vaļevska]] (1905—1997) — aktrise; * [[Nikolajs Vanadziņš]] (1892—1978) — ērģelnieks, pedagogs; * [[Ādolfs Vanags]] (1909—1957) — dramaturgs; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Večella Varslavāne]] (1930—2015) — teātra un kino kostīmu māksliniece; * [[Francisks Varslavāns]] (1899—1949) — gleznotājs; * [[Sergejs Vasiļjevs]] (1909—1977) — aktieris; * [[Laimonis Vāczemnieks]] (1929—1998) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jānis Veinalds]] (1907—1937) — aktieris, dzejnieks; * [[Arturs Verners]] (1922—1990) — muzikologs; * [[Vanda Vikane]] (1916—1985) — tulkotāja; * [[Ģirts Vilks]] (1909—1983) — scenogrāfs, ilustrators; * [[Kārlis Vincis]] (1891—1936) — aktieris; * [[Venta Vīgante]] (1913—1994) — dramaturģe; * [[Pāvils Vīlips]] (1901—1979) — dzejnieks; * [[Velga Vīlipa]] (1940—2018) — aktrise; * [[Tamāra Vītiņa]] (1921—1995) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Henrihs Vorkals]] (1946—2018) — mākslinieks; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Zabello]] (1945—2013) — basketbolists; * [[Elīna Zālīte]] (1898—1955) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972) — tēlnieks; * [[Pēteris Zeibolts]] (1888—1939) — politiķis; * [[Teodors Zeltiņš]] (1914—1991) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — tēlnieks; * [[Gunārs Ziemelis]] (1931—1978) — politiķis; * [[Sigurds Ziemelis]] (1927—1981) — vēsturnieks, publicists; * [[Dagnija Zigmonte]] (1931—1997) — rakstniece; * [[Austra Zīdere]] (1901—1955) — aktrise; * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris, režisors; * [[Jānis Zutis]] (1893—1962) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Edgars Zveja]] (1924—1986) — dziedātājs, operetes solists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Jānis Žīgurs (rakstnieks)|Jānis Žīgurs]] (1915—1988) — rakstnieks, tulkotājs, teātra darbinieks; * [[Lilija Žvīgule]] (1902—1993) — aktrise {{div col end}} [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 806twjz2fk0l7ujkv0fzw1mpjuxgy5p 0 627937 4536475 4451042 2026-10-15T20:39:39Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Flag of the Kingdom of Sardinia.svg]] → [[File:War ensign of the Savoyard States (1783-1802).svg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] · corr. 4536475 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Tulonas aplenkums (1793) | partof = [[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara (1792—1797)]] un [[Federālistu sacelšanās]] un [[Vidusjūras kampaņa 1793.–1796. gadā|Vidusjūras kampaņas 1793.–1796. gadā]] | image = Siège de Toulon.PNG | caption = ''Tulonas aplenkums'' <br /> [[Žans Antuāns Simeons Forts|Žana Antuāna Simeona Forta]] glezna | result = Franču republikāņu uzvara | date = 1793. gada 29. augusts — 19. decembris | place = [[Tulona]], Francija | coordinates = {{coord|43.13|5.92|type:event|display=inline}} | combatant1 = [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Francijas Pirmā republika]] | combatant2 = {{flagicon image|Flag of Royalist France.svg}} [[Burboni|Franču rojālisti]] <br /> [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Franču federālisti]] <br /> [[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Lielbritānijas Karaliste]] <br /> {{flagicon|Spain|1785}} [[Spānija]] <br /> [[File:Flag of the Kingdom of the Two Sicilies (1816).svg|23px]] [[Neapoles Karaliste]] <br /> [[Attēls:War ensign of the Savoyard States (1783-1802).svg|23px]] [[Sardīnijas Karaliste]] | commander1 = [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Žaks Fransuā Dugomjē]] <br /> [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Žans Fransuā Karto]] <br /> [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Napoleons Bonaparts]] ([[Ievainots kaujas laukā|WIA]]) <br /> [[Attēls:Flag of France.svg|23px]] [[Žans Fransuā de La Puaps]] | commander2 = [[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Semjuels Hūds]] <br /> [[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Čārlzs O'Hāra]] ([[Karagūsteknis|POW]]) <br /> [[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Sidnijs Smits]] <br /> [[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Henrijs Hipss]] <br /> [[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Deivids Dandas]] <br /> {{flagicon|Spain|1785}} [[Huans de Lanžarā]] <br /> {{flagicon|Spain|1785}} [[Federiko Gravina]] | strength1 = 32000<ref>See Castex, Théories Stratégiques</ref> | strength2 = {{flagicon image|Flag of Royalist France.svg}} 1500 <br />[[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] 8000 un 37 kuģi <br />{{flagicon|Spain|1785}} 7000 un 32 kuģi <br /> [[File:Flag of the Kingdom of the Two Sicilies (1816).svg|23px]][[Attēls:War ensign of the Savoyard States (1783-1802).svg|23px]] 6500 un 5 kuģi <br /> '''Kopā:'''<br>22 000—23 000 vīru<br>74 kuģu | casualties1 = 1700 nogalināti vai ievainoti<ref name="auto">{{Cite web|url=http://remilitari.com/cronolog/napoleon/toulon.htm|title=De re Militari: Guerras Napoleónicas.|website=remilitari.com}}</ref> | casualties2 = {{flagicon image|Flag of Royalist France.svg}} 1500 sagūstīti <br /> [[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] 700 nogalināti vai ievainoti <br /> {{flagicon|Spain|1785}} 1200 nogalināti vai ievainoti <br /> [[File:Flag of the Kingdom of the Two Sicilies (1816).svg|23px]][[Attēls:War ensign of the Savoyard States (1783-1802).svg|23px]] 200 nogalināti vai ievainoti <br />[[File:Flag of the Kingdom of the Two Sicilies (1816).svg|23px]] [[Attēls:War ensign of the Savoyard States (1783-1802).svg|23px]] 1000 sagūstīti <br />'''Kopā:''' 4600<ref name="auto"/> | map_type = | map_relief = | map_size = | campaignbox = }} '''Tulonas aplenkums''' ({{val|fr|Siège de Toulon (1793)}}) norisinājās [[Pirmās koalīcijas karš|Pirmās koalīcijas kara]] laikā. Pēc [[1793. gada 31. maija – 2. jūnija sacelšanās|sacelšanās no 1793. gada 31. maija līdz 2. jūnijam]] [[Tulona|Tulonā]] kad norisinājās federālistu sacelšanās pret [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmo Republiku]]. Federālistus drīz vien nomainīja lielāks skaits Francijas [[Burboni|rojālistu]], kuri lūdza [[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmajai koalīcijai]] nosūtīt spēkus, lai palīdzētu viņiem noturēt pilsētu. Angļu-spāņu flote ieradās 28. augustā, atvedot 13 000 britu, spāņu, neapoliešu un sardīniešu karavīru. Tā kā Tulona bija stratēģiski svarīga, būdama nozīmīga jūras [[osta]], kurā atradās trešdaļa Francijas Jūras spēku līnijkuģu, Francijas republikāņu valdība ātri vien rīkojās, lai atgūtu pilsētu. Francijas republikāņu karaspēks drīz vien ieradās Tulonas apkārtnē un sāka [[aplenkums|aplenkt]] pilsētu. Aizstāvji uzcēla vairākus fortus ap Tulonu, lai aizstāvētu pilsētu no republikāņu uzbrukumiem, taču tos galu galā ieņēma aplencēji, kuri uzbūvēja vairākas [[artilērija]]s baterijas, lai bombardētu Tulonu. Tas padarīja aizstāvju pozīciju neizturamu, un vecāko aizsardzības virsnieku padome 18. decembrī vienojās evakuēt pilsētu. Evakuācijas laikā britu un spāņu spēki sadedzināja vai sagūstīja vairākus Francijas karakuģus, uz laiku paralizējot lielu daļu Francijas flotes. Republikāņu karaspēks ienāca Tulonā 19. decembrī un nekavējoties nogalināja līdz pat 800 rojālistu ieslodzītajiem. Viens no republikāņu komandieriem aplenkuma laikā, uzlēcošā zvaigzne [[Napoleons Bonaparts]], šajā vietā uzsāka savu ievērojamo militāro karjeru līdz galu galā kļuva par [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatoru]]. == Militāri politiskā situācija == [[FILE:Plán obléhání Toulonu.jpg|thumb|Aplenkuma karte.]] [[File:Toulon Harbour.png|thumb|Tulonas karte, 1793. gads]] 1793. gada 1. februārī Francijas revolucionārā valdība ([[Nacionālais konvents]]) pieteica karu Anglijai, 7. martā - Spānijai, un maijā Tulonā pulcējās daudzi rojālisti, kas sacēlās pret republiku. Lai to apspiestu, Konvents nosūtīja ģenerāļa Žana Fransuā Karto armiju. Neredzot nekādas iespējas pretoties regulārajiem karaspēkiem, rojālisti nolēma nodot Tulonas militāros nocietinājumus britiem un augusta beigās nodeva pilsētu ar visiem tās nocietinājumiem, visiem fortiem, reidu un 46 kuģiem britu [[Semjuels Hūds|admirālim Hūdam]], kurš kuģoja netālu no Tulonas. Hūds to visu pieņēma, oficiāli atzīstot ieslodzīto mazgadīgo [[Luijs XVII|Luiju XVII]] par likumīgo Francijas karali. Patiesībā viņš, ja spiedīs tādi apstākļi, bija iecerējis sadedzināt rojālistu viņam nodoto floti, nevis atdot to frančiem. Tulonā ieradās līdz pat 19 000 angļu, spāņu, sardīniešu un neapoliešu karavīru, palielinot garnizona lielumu līdz 25 000, kopā ar tur esošajiem rojālistiem. Pašā pirmajā avangarda kaujā smagi ievainots tika republikāņu aplenkuma artilērijas komandieris majors Domartēns. Tajā pašā brīdī garām republikāņu armijas štābam pagāja nezināms divdesmit četrus gadus vecs kapteinis, kas bija nosūtīts uz Aviņona|Aviņonu pēc šaujampulvera. Viņa vārds bija [[Napoleons Bonaparts|Bonaparts]], un Tulonas ieņemšana bija viņa pirmais lielais nozīmīgais uzdevums. == Aplenkuma gaita == [[File:Napoleon à Toulon par Edouard Detaille.jpg|thumb|Napoleons Bonaparts aplenkuma laikā|left]] Lai ieņemtu Tulonu, vairāki komandieri pēc kārtas paredzēja klasisku pilsētas aplenkumu ar pēdējo uzbrukumu tās mūriem. Tomēr aplencējiem tam nepietika spēka, jo īpaši tāpēc, ka aplenkums nebija pabeigts un aplenktie varēja saņemt pastiprinājumus un krājumus caur ostu. Tā vietā, lai ieņemtu pilsētas varenos nocietinājumus, Napoleons ierosināja alternatīvu plānu: ja Tulona tiktu aplenkta gan no jūras, gan no sauszemes, tā kritīs pati no sevis. Šajā gadījumā aplenktajiem būtu daudz izdevīgāk pamest pilsētu agri, nekā palikt tur un neizbēgami padoties vai pamest ieņemto pilsētu pēc krājumu izsīkšanas. Tomēr sabiedrotajiem būtu jāatdod savi kuģi, nocietinājumi un osta neskarta, lai panāktu godpilnu padošanos. Lai īstenotu šo artilērijas aplenkuma plānu, Napoleons Bonaparts jūras krastā uzbūvēja divas baterijas, kuras viņš nosauca par ''Kalnu'' un ''Sankilotu'' baterijām, dāsni apgādājot tās ar munīciju. Nepārtrauktā uguns no šīm baterijām un plašie postījumi, kas nodarīti sabiedroto kuģiem, piespieda viņus pamest nelielo ostas reidu. Lai pasargātu Tulonas reidu no apšaudes, sabiedrotie līča pretējā krastā, Balažjē un Agijetas ragos, uzcēla spēcīgus fortus, kuru aizsardzība tika uzlabota katru dienu, izmantojot visus vietējos resursus. Lai segtu pieejas šiem fortiem, Keras raga virsotnē, ko briti tā nozīmīguma dēļ iesaukuši par "Mazo Gibraltāru", tika uzcelts īpaši spēcīgs forts - Murgreiva forts. Napoleona Bonaparta izstrādātais un īstenotais uzbrukuma plāns deva visizšķirošākos rezultātus. Lai apspiestu jaunbūvētos sabiedroto fortus, Napoleons tos pakļāva vairāku dienu bombardēšanai, dažos gadījumos ielidojošajām franču lielgabalu lodēm bojājot tur esošos britu ieročus. Pēc tam tika uzsākts izšķirošs nakts uzbrukums fortiem. 17. decembra naktī tika ieņemti izšķirošie Malbukē un Murgreiva forti, un Bonaparts tika ievainots augšstilbā ar britu durkli. Ieņemot vēl vienu fortu — Agijetu, angļu-spāņu eskadra vairs nevarēja palikt ne lielajā, ne mazajā reidā. Pēc tam, kad franči ieņēma Tulonas reidus pārvaldošās augstienes un baterijas, tika sasaukta sabiedroto kara padome. Tā jautāja artilērijas un inženiertehniskajiem virsniekiem, vai lielajā un mazajā reidā ir vieta, kur sabiedroto eskadra varētu noenkuroties, nebaidoties no bumbām un lielgabala lodēm no Agijetas un Balažjē baterijām. Armijas un jūras spēku virsnieki atbildēja, ka šādu vietu nav. Galu galā padome vienbalsīgi nonāca pie tā paša secinājuma, ko Napoleons bija paredzējis vairākus mēnešus iepriekš: sabiedrotajiem ir jāatstāj pilsēta, jo "jebkuram garnizonam, kas varētu palikt Tulonā, nebūtu iespēju atkāpties, nebūtu iespējas nosūtīt pastiprinājumus un tam trūktu būtisku krājumu. Turklāt divas nedēļas agrāk vai vēlāk tas būtu spiests kapitulēt, un tad tas būtu spiests atdot neskartu arsenālu, floti un visus savus nocietinājumus." Saskaņā ar šo secinājumu Hūds pavēlēja garnizonam iekāpt kuģos un nekavējoties pacelt enkuru. 18. decembrī flote devās atklātā jūrā. Kopā ar britiem devās prom liela daļa iedzīvotāju, pamatoti baidoties no masveida atriebības nāvessodiem, kas bija bieži sastopama parādība [[Jakobīņu terors|jakobīņu terora]] laikā. Kā Bonaparts bija paredzējis, pēc sabiedroto eskadriļu aiziešanas revolucionārā armija viegli ieņēma Tulonu. == Rezultāti == [[File:Les coalises evacuent Toulon en decembre 1793 (cropped).jpg|thumb|Tulonas evakuācija|left]] Briti sadedzināja deviņus Francijas kuģus, un sabiedrotie sagūstīja un aizveda 12 kuģus. Tikai 25 Francijas kuģi nonāca atpakaļ republikāņu rokās. Konventa karaspēka vienības ienāca pilsētā 19. decembrī. Kā sodu par nodevību pret republiku pilsēta tika izlaupīta un nodedzināta. Sekoja represijas pret rojālistiem, ko vadīja [[Pols Barass|Barass]] un [[Luijs Marija Staņislavs Frerons|Frerons]], un tās bija ārkārtīgi asiņainas. Tiek lēsts, ka no 700 līdz 800 sagūstītajiem rojalistiem tika nošauti vai nodurti ar bajonetēm Tulonas Marsa laukumā. Tomēr Bonaparts, kura brūces ārstēja Žans Fransuā Ernandess, šajā slaktiņā nebija klāt. Paaugstināts par brigādes ģenerāli 22. decembrī, viņš jau bija ceļā uz savu jauno amatu [[Nica|Nicā]] kā Itālijas armijas artilērijas komandieris. Vārti, kas ir daļa no Tulonas vecpilsētas mūriem, piemin viņa aiziešanu; tur ir uzstādīta piemiņas plāksne. Šos vārtus sauc par ''Porta d'Itali''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.maproom.org/00/13/present.php?m=0008 Engraved map plate "Siege of Toulon, 19 December 1793"] Atlas to Alison's History of Europe, by Alison & Johnston, published by William Blackwood and Sons in 1850. * {{Commons-inline}} {{Francija-aizmetnis}} [[Kategorija:1793. gads]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Aplenkumi]] [[Kategorija:Kaujas Francijas teritorijā]] 2tiiaqywtz22hjtza8ehfmg28uxhf4w 0 628556 4536555 4469731 2026-10-16T06:31:10Z Lasks 38532 /* Moldovas pārstāvji Eirovīzijā */ 4536555 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Moldova]] | karogs = Flag of Moldova.svg | parraiditajs = [[TeleRadio-Moldova|TRM]] | nac atlase = | pied reizes = 20 (14 fināli) | pirma reize = {{escy|2005}} | ESC lab = 3. vieta: {{escy|2017}} | ESC sl = Pēdējā vieta pusfinālā: {{escy|2014}} | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/moldova] }} '''[[Moldova]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 20 reizes, debitējot [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]], kad to pārstāvēja grupa ''[[Zdob și Zdub]]'' ar dziesmu ''Boonika bate doba''. Moldova Eirovīzijā nav uzvarējusi, bet labākais rezultāts ir bijis [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]], iegūstot 3. vietu. Vēl četras reizes Moldova ir finišējusi top desmitniekā — [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]] (10. vieta), [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gadā]] (10. vieta), [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gadā]] (8. vieta) un [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gadā]] (8. vieta). == Moldovas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] |''[[Zdob și Zdub]]'' |''Boonika bate doba'' |[[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Rumāņu valoda|Rumāņu]] |align="center" | 6. |align="center" | 148 |bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. |bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 207 |- |{{flagicon|Grieķija}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] |''[[Arsenium]]'' pied. [[Natālija Gordijenko]] un ''[[Connect-R]]'' |''Loca'' |Angļu |align="center" | 20. |align="center" | 22 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] |[[Natālija Barbu]] |''Fight'' |Angļu |align="center" | 10. |align="center" | 109 |align="center" | 10. |align="center" | 91 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] |[[Geta Burlaku]] |''A Century of Love'' |Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 12. |align="center" | 36 |- |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] |[[Nellija Čobanu]] |''Hora Din Moldova'' |Rumāņu |align="center" | 14. |align="center" | 68 |align="center" | 5. |align="center" | 106 |- |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] |[[SunStroke Project]] un [[Oļa Tira]] |''Run Away'' |Angļu |align="center" | 22. |align="center" | 27 |align="center" | 10. |align="center" | 52 |- |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |''Zdob și Zdub'' |''So Lucky'' |Angļu |align="center" | 12. |align="center" | 97 |align="center" | 10. |align="center" | 54 |- |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] |[[Paša Parfēnijs]] |''Lăutar'' |Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 81 |align="center" | 5. |align="center" | 100 |- |{{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] |''[[Aļona Mina]]'' |''O mie'' |Rumāņu |align="center" | 11. |align="center" | 71 |align="center" | 4. |align="center" | 95 |- bgcolor="#FE8080" |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] |[[Kristīna Skarlata]] |''Wild Soul'' |Angļu |colspan="2" rowspan="3" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 16. |align="center" | 13 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] |[[Eduards Romaņuta]] |''I Want Your Love'' |Angļu |align="center" | 11. |align="center" | 41 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] |[[Lidija Īzaka]] |''Falling Stars'' |Angļu |align="center" | 17. |align="center" | 33 |-bgcolor="#cc9966" |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |''SunStroke Project'' |''Hey, mama'' |Angļu |align="center" | 3. |align="center" | 374. |bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. |bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 291. |- |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |''[[DoReDoS]]'' |''My Lucky Day'' |Angļu |align="center" | 10. |align="center" | 209 |bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. |bgcolor="#cc9966" align="center" | 235 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Anna Odobesku]] |''Stay'' |Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 12. |align="center" | 85 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} |Natālija Gordijenko |''Prison'' |Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}}<small>{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}</small> |- |{{flagicon|Netherlands}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |Natālija Gordijenko |''Sugar'' |Angļu |align="center" | 13. |align="center" | 115 |align="center" | 7. |align="center" | 179 |- |{{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |''Zdob şi Zdub'' un [[Brāļi Advahovi]] |''Trenulețul'' |Rumāņu |align="center" | 7. |align="center" | 253 |align="center" | 8. |align="center" | 154 |- |{{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |Paša Parfēnijs |''Soarele și luna'' |Rumāņu |align="center" | 18. |align="center" | 96 |align="center" | 5. |align="center" | 109 |-bgcolor="#FFCDBD" |{{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |Natālija Barbu |'' In the Middle'' |Angļu |colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} |align="center" | 13. |align="center" | 20 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalijās [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025.]] konkursā}} |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''[[Satoshi]]'' | ''Viva, Moldova!'' | Rumāņu | align="center" | 8. | align="center" | 226 | align="center" | 4. | align="center" | 208 |- | align="center" | {{flagicon|Bulgārija}} [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]] | | | | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Moldovas mūzika]] 925k48d9mghkkdcvhnq2v1tp9royos5 0 633656 4536523 4490181 2026-10-16T04:45:35Z Biafra 13794 noformējums saskaņā ar kopienas balsojumu 4536523 wikitext text/x-wiki {{Infokaste persona | vārds = Jānis Šteins | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1882 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Daugmales pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1968 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Anete Paulīna Lāce <small>(1889—1956)</small> | bērni = Ligija <small>(audžumeita; 1927—1953)</small> | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Majors.gif|50px]]<br />[[Pulkvežleitnants|pulkvedis-leitnants]] | dienesta_laiks = 1903 — 1918<br />1918 — 1919<br />1919<br />1919 — 1925 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]]<br />{{flaga|Latvija|1919}} [[LSPR]]<br />{{LAT}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | nodarbošanās = | vienība = | komandēja = 8. latviešu padomju strēlnieku pulks<br />3. latviešu padomju strēlnieku brigāde | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]] | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] u.c. | izglītība = Virsnieku kursi | cits_darbs = politiķis, pedagogs }} }} '''Jānis (Johans) Šteins''' (1882—1968) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[pulkvedis-leitnants]] (1921), politiķis un pedagogs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1882. gada 2. jūnijā [[Daugmales pagasts|Daugmales pagastā]] zemnieka ģimenē. Beidzis [[Rīgas Nikolaja ģimnāzija|Rīgas Nikolaja I ģimnāziju]]. 1903. gadā kā [[savvaļnieks]] iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienēja 23. kājnieku pulkā. No 1904. gada dienēja [[Rīga]]s apakšvirsnieku bataljonā. 1906. gadā pabeidza mācību kursu un kļuva par jaunāko apakšvirsnieku. Pēc tam dienēja [[177. Izborskas kājnieku pulks|177. Izborskas kājnieku pulkā]], sasniedza vecākā apakšvirsnieka, pēc tam feldfēbeļa dienesta pakāpi. 1908. gadā iestājās podpraporščiku skolā, ko pabeidza 1909. gadā, pēc tam turpināja dienēt 177. kājnieku pulkā. 1911. gadā atvaļinājās, bet tūlīt atkal iestājās dienestā [[115. Vjazmas kājnieku pulks|115. Vjazmas kājnieku pulkā]] Rīgā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā no 1914. gada augusta dienēja Rietumu frontē, bija virsnieka vietnieks. 1915. gada novembrī tika paaugstināts par [[Praporščiks|praporščiku]] par kaujas nopelniem. 1916. gada februārī tika paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]], no marta bija [[Rota (armija)|rotas]] komandieris. 1916. gada novembrī tika pārcelts uz 532. [[Volokolamska]]s kājnieku pulku, bija izlūku nodaļas priekšnieks, vēlāk bataljona komandieris, vairākkārt ievainots. 1917. gada janvārī tika paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]], no maija dienēja kā rotas komandieris [[Rezerves latviešu strēlnieku pulks|Latviešu strēlnieku rezerves pulkā]]. 1917. gada oktobrī sasniedza [[Štabskapteinis|štabskapteiņa]] dienesta pakāpi. Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]] 1918. gada februāri atvaļinājās no dienesta. Pēc atvaļināšanās dzīvoja [[Tartu|Tērbatā]], bet no maija atradās [[Ribinska|Ribinskā]], kur tajā pašā mēnesī iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]].<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918—1940: biogrāfiska vārdnīca|last=Jēkabsons|first=Ēriks|publisher=Latvijas Valsts vēstures arhīvs|year=1998|location=Rīga|pages=374.-375|last2=Ščerbinskis|first2=Valters}}</ref> Gatavojot [[Ribinskas sacelšanās|Ribinskas sacelšanos]], Šteins vienlaicīgi slepeni darbojās nelegālajā "Viskrievijas karavīru savienībā cīņai pret lieliniecismu" Ribinskas nodaļā.<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=Jekabsons|first=Eriks|authorlink=Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|year=1997|title=Latvieši krievu pretlielinieciskajā kustībā 1918.–1920. g.|url=https://www.academia.edu/30634516/Latvie%C5%A1i_krievu_pretlielinieciskaj%C4%81_kust%C4%ABb%C4%81_1918_1920_g_In_Latvijas_V%C4%93stures_Instit%C5%ABta_%C5%BDurn%C4%81ls_1997_Nr_1_90_107_lpp|journal=Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls|issue=1|pages=90.–107|access-date=2026-04-03}}</ref> [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] dienēja [[Latviešu strēlnieku padomju divīzija]]s 8. latviešu strēlnieku pulkā, bija mācību komandas priekšnieks, no septembra — pulka komandieris. 1918. gada oktobrī tika iеcelts par 3. latviešu strēlnieku brigādes komandieri, vēlāk bija trieciengrupas komandieris Dienvidu frontē pret [[Pjotrs Krasnovs|Krasnova]] [[Donas armija|Donas armiju]]. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gadā dienēja [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]] kā 3. latviešu strēlnieku brigādes komandieris. 1919. gada 24. maijā dezertēja un 20. jūnijā iestājās [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] dienesta pakāpē. Dienēja [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādē]], bija frontes aizmugures štāba lauka karatiesas priekšsēdētājs. No 1919. gada septembra bija virsnieks [[Vidzemes divīzija]]s štābā. No 1920. gada janvāra bija Virsnieku kursu priekšnieka palīgs, no oktobra kājnieku nodaļas grupas vadītājs, vēlāk kursu saimniecības priekšnieks. 1921. gadā tika paaugstināts par [[pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]] un iecelts par saimniecības priekšnieku [[Vidzemes artilērijas pulks|Vidzemes artilērijas pulkā]]. 1924. gadā tika iecelts par saimniecības priekšnieku [[Latvijas Kara skola|Kara skolā]]. Tajā pašā gadā pabeidza Virsnieku kursus. 1925. gadā atvaļinājās no dienesta pēc paša vēlēšanās. Dzīvoja Rīgā, bija [[Rīgas pilsētas dome]]s loceklis. 1940. gada februārī tika sodīts par krimināli klasificējamiem nodarījumiem. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1945. gadā sāka strādāt par [[Rīgas Pedagoģiskais institūts|Latvijas PSR Valsts Pedagoģiskā valodas un literatūras institūta]] saimniecības prorektoru. No 1947. gada strādāja par [[Rīgas Pedagoģiskais institūts|Latvijas Valsts (vēlākā Rīgas) Pedagoģiskā institūta]] noliktavas pārzini. No 1958. gada līdz 1964. gadam bija republikas nozīmes personālais pensionārs. Miris 1968. gada 6. janvārī 1. Rīgas pilsētas sociālās nodrošināšanas pansionātā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas II Meža kapos]].<ref name=":0" /> == Apbalvojumi == * Sv. Vladimira ordenis, IV šķira (ar šķēpiem), * Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira (abi ar šķēpiem), * Sv. Annas ordenis, II, III šķira (abi ar šķēpiem), IV šķira * [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]], II, III, IV šķira, * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šteins, Jānis}} [[Kategorija:Ķekavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienības biedri]] [[Kategorija:Sarkano latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Vladimira ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] fbfgx6qe7yhtxhzxe5vhf983a668gyb 0 637733 4536485 4523987 2026-10-15T21:25:38Z Manager816 125491 /* Spēles */ 2. kārta 4536485 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Commerzbank-Arena (Haupttribüne).JPG | pixels = | caption = ''[[Deutsche Bank Park]]'' stadions [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''': <br />2026. gada 9. jūlijs — 27. augusts<br />'''Pamatturnīrs''': <br />2026. gada 16. septembris — 2027. gada 26. maijs | no_of_teams = 36 (līgas fāze)<br />76 (ieskaitot kvalifikāciju) | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona''' ir Eiropas [[futbols|futbola]] klubu otro nozīmīgāko sacensību 56. sezona un 18. sezona ar [[UEFA Eiropas līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|9||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 27. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sāksies {{dat|2026|9|16||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|5|26||bez}} ar finālu ''[[Deutsche Bank Park]]'' stadionā (pazīstams arī kā ''Waldstadion'') [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], [[Vācija|Vācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20d7a0ce22a3-00fac1a69d7f-1000--2027-uefa-europa-league-final-frankfurt/ |title=2027 UEFA Europa League final: Frankfurt |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|19||bez}} |website=uefa.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20d57d095740-e1e0b3de85df-1000--2026-27-europa-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Europa League: Teams, dates, draws, format, final |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|19||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 9. jūlijs |2026. gada 16. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 23. jūlijs |2026. gada 30. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 6. augusts |2026. gada 13. augusts |- |''Play-off'' |''Play-off'' kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 20. augusts |2026. gada 27. augusts |- |rowspan="8"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="8"|2026. gada 28. augusts |colspan="2"|2026. gada 16.—17. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 15. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 22. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 5. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 26. novembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 10. decembris |- |7. kārta |colspan="2"|2027. gada 21. janvāris |- |8. kārta |colspan="2"|2027. gada 28. janvāris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |2027. gada 29. janvāris |2027. gada 18. februāris |2027. gada 25. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 11. marts |2027. gada 18. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 8. aprīlis |2027. gada 15. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 29. aprīlis |2027. gada 6. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 26. maijs ''[[Deutsche Bank Park|Waldstadion]]'', [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20df98688ab5-6d1e6644990c-1000--uefa-europa-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League first qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 9. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 16. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas 2. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s 2. kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|0–0 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|ROU|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|6–0|[[Vestri]]|ISL|3–0|3–0}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|3–2|[[MŠK Žilina|Žilina]]|SVK|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|5–3|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|3–2|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|1–0|[[NK Aluminij|Aluminij]]|SVN|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[FK Vojvodina|Vojvodina]]|SRB|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|1–2|0–3}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20df986c481c-c6f50cdfcae5-1000--uefa-europa-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League second qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 23. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 30. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s 3. kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]|SWE|2-4|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|1–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE|0–0 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Tromsø IL|Tromsø]]|NOR|1–4|'''[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]'''|CZE|0–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|3−4|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|1–2|2−2}} {{TwoLegResult|'''[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]'''|TUR|3–0|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|1–0|2–0}} {{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|2–4|'''[[Pafos FC|Pafos]]'''|CYP|2-0|0–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|0–6|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–5|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|SUI|2–6|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|2–1|0–5}} {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR|2–5|'''[[PAOK FC|PAOK]]'''|GRE|2–3|0–2}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a7-211a52dae2c1-7f4984de0afd-1000--uefa-europa-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League third qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—6. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11.—14. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s ''play-off'' kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|1–2|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|1–2|'''[[AC Omonia|Omonia]]'''|CYP|1–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|2–3|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|1–2}} {{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|4–6|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|3–1|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–0|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|1–0|5–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Thun|Thun]]'''|SUI|5–3|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|3–0|2–3}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]|CZE|0–2|'''[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]'''|TUR|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Jagiellonia Białystok]]'''|POL|3–2|[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|2–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–4|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|0–1|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]'''|AUT|4–3|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|1–0|3–3}} {{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|7–2|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|6–1|1-1}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|3–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0−3|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1–0|1–1}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a7-2133e89302a0-0f089a6fa056-1000--uefa-europa-league-play-off-draw/ |title=UEFA Europa League play-off round draw |website=uefa.com |language=en |date=3 August 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notiks 20. augustā, bet atbildes spēles tiks aizvadītas 27. augustā. Uzvarētāji kvalificēsies Eiropas līgas pamatturīram jeb līgas fāzei, bet zaudētāji sezonu turpinās [[UEFA Konferences līga]]s pamatturnīrā (līgas fāzē). {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR|0–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–1|0–4}} {{TwoLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–2|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|1–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL|3–4|'''[[AC Omonia|Omonia]]'''|CYP|1–0|2–4}} {{TwoLegResult|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB|4–5|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|3–0|1–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|1–2|'''[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]'''|NOR|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Jagiellonia Białystok]]'''|POL|6–1|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|4–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|0–4|'''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]'''|AUT|0–1|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|0–6|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|0–3|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|9–2|[[FC Thun|Thun]]|SUI|7–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]'''|TUR|3–1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|3–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|6–2|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|3–1|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[OFI Crete F.C.|OFI]]'''|GRE|5–0|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|3–0|2–0}} |} == Līgas fāze == === Turnīra tabula === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |section=Table |show_limit=5 |source=[https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=JUV|team2=CPL|team3=BES|team4=SPA|team5=USG|team6=FER|team7=BAY|team8=BEN|team9=OFI|team10=BOU|team11=LYO|team12=OLY|team13=TOR|team14=OMO|team15=RBS|team16=SUN|team17=DZA|team18=HBS|team19=REN|team20=SGZ|team21=AND|team22=JAG|team23=LSK|team24=SOC|team25=AZ|team26=CVI|team27=LEV|team28=CEL|team29=CLJ|team30=HOF|team31=MIL|team32=ARA|team33=MAR|team34=VIK|team35=LPO|team36=NEC <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|9|17||bez}} |win_AND =0 |draw_AND =0 |loss_AND =1 |gf_AND =1 |ga_AND =2 <!--Anderlecht--> |win_ARA =0 |draw_ARA =0 |loss_ARA =1 |gf_ARA =1 |ga_ARA =4 <!--Ararat-Armenia--> |win_AZ =0 |draw_AZ =0 |loss_AZ =1 |gf_AZ =0 |ga_AZ =1 <!--AZ--> |win_BAY =1 |draw_BAY =0 |loss_BAY =0 |gf_BAY =2 |ga_BAY =0 <!--Bayer Leverkusen--> |win_BEN =1 |draw_BEN =0 |loss_BEN =0 |gf_BEN =2 |ga_BEN =0 <!--Benfica--> |win_BES =1 |draw_BES =0 |loss_BES =0 |gf_BES =4 |ga_BES =1 <!--Besiktas--> |win_BOU =1 |draw_BOU =0 |loss_BOU =0 |gf_BOU =2 |ga_BOU =1 <!--Bournemouth--> |win_CVI =0 |draw_CVI =0 |loss_CVI =1 |gf_CVI =0 |ga_CVI =1 <!--Celta Vigo--> |win_CLJ =0 |draw_CLJ =0 |loss_CLJ =1 |gf_CLJ =0 |ga_CLJ =2 <!--Celje--> |win_CEL =0 |draw_CEL =0 |loss_CEL =1 |gf_CEL =1 |ga_CEL =3 <!--Celtic--> |win_CPL =1 |draw_CPL =0 |loss_CPL =0 |gf_CPL =4 |ga_CPL =0 <!--Crystal Palace--> |win_DZA =0 |draw_DZA =1 |loss_DZA =0 |gf_DZA =0 |ga_DZA =0 <!--Dinamo Zagreb--> |win_FER =1 |draw_FER =0 |loss_FER =0 |gf_FER =3 |ga_FER =1 <!--Ferencvaros--> |win_HBS =0 |draw_HBS =1 |loss_HBS =0 |gf_HBS =0 |ga_HBS =0 <!--Hapoel Be’er Sheva--> |win_HOF =0 |draw_HOF =0 |loss_HOF =1 |gf_HOF =0 |ga_HOF =2 <!--Hoffenheim--> |win_JAG =0 |draw_JAG =0 |loss_JAG =1 |gf_JAG =1 |ga_JAG =2 <!--Jagiellonia Białystok--> |win_JUV =1 |draw_JUV =0 |loss_JUV =0 |gf_JUV =5 |ga_JUV =0 <!--Juventus--> |win_LPO =0 |draw_LPO =0 |loss_LPO =1 |gf_LPO =0 |ga_LPO =4 <!--Lech Poznań--> |win_LEV =0 |draw_LEV =0 |loss_LEV =1 |gf_LEV =0 |ga_LEV =1 <!--Levski Sofia--> |win_LSK =0 |draw_LSK =0 |loss_LSK =1 |gf_LSK =1 |ga_LSK =2 <!--Lillestrøm--> |win_LYO =1 |draw_LYO =0 |loss_LYO =0 |gf_LYO =2 |ga_LYO =1 <!--Lyon--> |win_MAR =0 |draw_MAR =0 |loss_MAR =1 |gf_MAR =1 |ga_MAR =4 <!--Marseille--> |win_MIL =0 |draw_MIL =0 |loss_MIL =1 |gf_MIL =0 |ga_MIL =2 <!--Milan--> |win_NEC =0 |draw_NEC =0 |loss_NEC =1 |gf_NEC =0 |ga_NEC =5 <!--NEC Nijmegen--> |win_OFI =1 |draw_OFI =0 |loss_OFI =0 |gf_OFI =2 |ga_OFI =0 <!--OFI Kreta--> |win_OLY =1 |draw_OLY =0 |loss_OLY =0 |gf_OLY =2 |ga_OLY =1 <!--Olympiakos--> |win_OMO =1 |draw_OMO =0 |loss_OMO =0 |gf_OMO =1 |ga_OMO =0 <!--Omonia--> |win_SOC =0 |draw_SOC =0 |loss_SOC =1 |gf_SOC =1 |ga_SOC =2 <!--Real Sociedad--> |win_RBS =1 |draw_RBS =0 |loss_RBS =0 |gf_RBS =1 |ga_RBS =0 <!--Red Bull Salzburg--> |win_REN =0 |draw_REN =1 |loss_REN =0 |gf_REN =0 |ga_REN =0 <!--Rennes--> |win_SPA =1 |draw_SPA =0 |loss_SPA =0 |gf_SPA =4 |ga_SPA =1 <!--Sparta Praha--> |win_SGZ =0 |draw_SGZ =1 |loss_SGZ =0 |gf_SGZ =0 |ga_SGZ =0 <!--Sturm Graz--> |win_SUN =1 |draw_SUN =0 |loss_SUN =0 |gf_SUN =1 |ga_SUN =0 <!--Sunderland--> |win_TOR =1 |draw_TOR =0 |loss_TOR =0 |gf_TOR =2 |ga_TOR =1 <!--Torreense--> |win_USG =1 |draw_USG =0 |loss_USG =0 |gf_USG =3 |ga_USG =0 <!--Union Saint-Gilloise--> |win_VIK =0 |draw_VIK =0 |loss_VIK =1 |gf_VIK =0 |ga_VIK =3 <!--Viktoria Plzen--> <!--Team status--> |status_text_W=Assured of at least the play-offs (seeded), but may still advance directly to the round of 16 |status_text_X=Assured of at least the play-offs (unseeded), but may still advance directly to the round of 16 |status_text_Y=Cannot advance directly to the round of 16, but may still qualify via the play-offs (seeded) |status_text_Z=Cannot advance directly to the round of 16, but may still qualify via the play-offs (unseeded) <!--Head-to-head--> <!-- PLEASE NOTE: ONLY tiebreakers 1-5 (up to and including away wins) are used while league phase in progress! Any teams equal after those five tiebreakers are ranked EQUALLY and sorted alphabetically by their abbreviated name. Other tiebreakers NOT used until final Matchday. --> <!--Team definitions--> |name_AND ={{flaga|BEL}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] |name_AZ ={{flaga|NED}} [[AZ Alkmaar|AZ]] |name_ARA ={{flaga|ARM}} [[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]] |name_BAY ={{flaga|GER}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] |name_BEN ={{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]] |name_BES ={{flaga|TUR}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] |name_BOU ={{flaga|ENG}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] |name_CLJ ={{flaga|SLO}} [[NK Celje|Celje]] |name_CVI ={{flaga|ESP}} [[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]] |name_CEL ={{flaga|SCO}} [[Celtic F.C.|Celtic]] |name_CPL ={{flaga|ENG}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] |name_DZA ={{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] |name_FER ={{flaga|HUN}} [[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] |name_HBS ={{flaga|ISR}} [[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]] |name_JAG ={{flaga|POL}} [[Jagiellonia Białystok]] |name_JUV ={{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] |name_LPO ={{flaga|POL}} [[Lech Poznań]] |name_LEV ={{flaga|BUL}} [[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]] |name_LSK ={{flaga|NOR}} [[Lillestrøm SK|Lillestrøm]] |name_LYO ={{flaga|FRA}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] |name_MAR ={{flaga|FRA}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] |name_MIL ={{flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]] |name_NEC ={{flaga|NED}} [[NEC Nijmegen|NEC]] |name_OFI ={{flaga|GRE}} [[OFI Crete F.C.|OFI]] |name_OLY ={{flaga|GRE}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] |name_OMO ={{flaga|CYP}} [[AC Omonia|Omonia]] |name_SOC ={{flaga|ESP}} [[Real Sociedad]] |name_RBS ={{flaga|AUT}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] |name_REN ={{flaga|FRA}} [[Stade Rennais FC|Rennes]] |name_SPA ={{flaga|CZE}} [[AC Sparta Praha|Sparta Praha]] |name_SGZ ={{flaga|AUT}} [[SK Sturm Graz|Sturm Graz]] |name_SUN ={{flaga|ENG}} [[Sunderland A.F.C.|Sunderland]] |name_TOR ={{flaga|POR}} [[S.C.U. Torreense|Torreense]] |name_HOF ={{flaga|GER}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] |name_USG ={{flaga|BEL}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]] |name_VIK ={{flaga|CZE}} [[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16 |result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS |result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU |col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie) |col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie) |col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie) }} === Spēles === {{columns-start|num=2}} '''1. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|1–4|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–0|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP}} {{OneLegResult|[[AC Milan|Milan]]|ITA|0–2|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR}} {{OneLegResult|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER|2–0|[[NK Celje|Celje]]|SLO}} {{OneLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|0–0|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO}} {{OneLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|2–1|[[Jagiellonia Białystok]]|POL}} {{OneLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|1–2|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA}} {{OneLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|0–0|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG|1–0|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED}} {{OneLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE|2–0|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER}} {{OneLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–1|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR|4–1|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|1–3|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN}} {{OneLegResult|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG|4–0|[[Lech Poznań]]|POL}} {{OneLegResult|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|0–3|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|5–0|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED}} {{OneLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|1–2|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR}} {{OneLegResult|[[Real Sociedad]]|ESP|1–2|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG}} |} {{column}} '''2. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE|1–1|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR}} {{OneLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|2–1|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR}} {{OneLegResult|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|0–4|[[AC Milan|Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|0–4|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER}} {{OneLegResult|[[NK Celje|Celje]]|SLO|0–3|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP}} {{OneLegResult|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|3–2|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|1–1|[[Real Sociedad]]|ESP}} {{OneLegResult|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR|1–2|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|2–1|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE}} {{OneLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|1–0|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL|3–1|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM}} {{OneLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|1–1|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|0–1|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP|1–2|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA}} {{OneLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|4–1|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO}} {{OneLegResult|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA|2–1|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE}} {{OneLegResult|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER|2–3|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''3. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|22. okt.|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED}} {{OneLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|22. okt.|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR}} {{OneLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|22. okt.|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED}} {{OneLegResult|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|22. okt.|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|22. okt.|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG}} {{OneLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE|22. okt.|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER}} {{OneLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|22. okt.|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR}} {{OneLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|22. okt.|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG|22. okt.|[[AC Milan|Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR|22. okt.|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|22. okt.|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|22. okt.|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL|22. okt.|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|22. okt.|[[Real Sociedad]]|ESP}} {{OneLegResult|[[NK Celje|Celje]]|SLO|22. okt.|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|22. okt.|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|22. okt.|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR}} {{OneLegResult|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER|22. okt.|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA}} |} {{column}} '''4. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AC Milan|Milan]]|ITA|5. nov.|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN}} {{OneLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE|5. nov.|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG|5. nov.|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER}} {{OneLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|5. nov.|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE}} {{OneLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|5. nov.|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP}} {{OneLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|5. nov.|[[Jagiellonia Białystok]]|POL}} {{OneLegResult|[[Real Sociedad]]|ESP|5. nov.|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA}} {{OneLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|5. nov.|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA|5. nov.|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|5. nov.|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER|5. nov.|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|5. nov.|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|5. nov.|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE}} {{OneLegResult|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP|5. nov.|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL}} {{OneLegResult|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR|5. nov.|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM}} {{OneLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|5. nov.|[[NK Celje|Celje]]|SLO}} {{OneLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|5. nov.|[[Lech Poznań]]|POL}} {{OneLegResult|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG|5. nov.|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''5. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR|26. nov.|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR}} {{OneLegResult|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|26. nov.|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM}} {{OneLegResult|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|26. nov.|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR}} {{OneLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|26. nov.|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER}} {{OneLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|26. nov.|[[AC Milan|Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|26. nov.|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|26. nov.|[[Lech Poznań]]|POL}} {{OneLegResult|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP|26. nov.|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE|26. nov.|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED}} {{OneLegResult|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG|26. nov.|[[Real Sociedad]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|26. nov.|[[NK Celje|Celje]]|SLO}} {{OneLegResult|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|26. nov.|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP}} {{OneLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|26. nov.|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA}} {{OneLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE|26. nov.|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|26. nov.|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR}} {{OneLegResult|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR|26. nov.|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO}} {{OneLegResult|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG|26. nov.|[[Jagiellonia Białystok]]|POL}} {{OneLegResult|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER|26. nov.|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT}} |} {{column}} '''6. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|10. dec.|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT}} {{OneLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|10. dec.|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED}} {{OneLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|10. dec.|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL|10. dec.|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|10. dec.|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP}} {{OneLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|10. dec.|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO}} {{OneLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|10. dec.|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER}} {{OneLegResult|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA|10. dec.|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO}} {{OneLegResult|[[AC Milan|Milan]]|ITA|10. dec.|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG|10. dec.|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER|10. dec.|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR}} {{OneLegResult|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|10. dec.|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|10. dec.|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN}} {{OneLegResult|[[NK Celje|Celje]]|SLO|10. dec.|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|10. dec.|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL}} {{OneLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|10. dec.|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Real Sociedad]]|ESP|10. dec.|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR}} {{OneLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|10. dec.|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''7. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR|21. janv.|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL}} {{OneLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|21. janv.|[[NK Celje|Celje]]|SLO}} {{OneLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|21. janv.|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL|21. janv.|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|21. janv.|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG}} {{OneLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|21. janv.|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR}} {{OneLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|21. janv.|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER}} {{OneLegResult|[[Real Sociedad]]|ESP|21. janv.|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE}} {{OneLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|21. janv.|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE}} {{OneLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|21. janv.|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO}} {{OneLegResult|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER|21. janv.|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|21. janv.|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG|21. janv.|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|21. janv.|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|21. janv.|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR}} {{OneLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|21. janv.|[[AC Milan|Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|21. janv.|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA|21. janv.|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP}} |} {{column}} '''8. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AC Milan|Milan]]|ITA|28. janv.|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM}} {{OneLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Praha]]|CZE|28. janv.|[[Stade Rennais FC|Rennes]]|FRA}} {{OneLegResult|[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|ENG|28. janv.|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR}} {{OneLegResult|[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|28. janv.|[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|28. janv.|[[Jagiellonia Białystok]]|POL}} {{OneLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|28. janv.|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|28. janv.|[[Real Sociedad]]|ESP}} {{OneLegResult|[[NK Celje|Celje]]|SLO|28. janv.|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED}} {{OneLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE|28. janv.|[[Lech Poznań]]|POL}} {{OneLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|28. janv.|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|28. janv.|[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|GER}} {{OneLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|28. janv.|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|28. janv.|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO}} {{OneLegResult|[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|ESP|28. janv.|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR}} {{OneLegResult|[[SCU Torreense|Torreense]]|POR|28. janv.|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|28. janv.|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED}} {{OneLegResult|[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|ENG|28. janv.|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|GER|28. janv.|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN}} |} {{columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{UEFA Eiropas līgas sezonas}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas līga]] 39how5omdpo3tgt4396v78oinollc0u 0 638503 4536463 4517822 2026-10-15T19:52:54Z ZANDMANIS 91184 4536463 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džons Retklifs | vārds_orģ = ''John Ratcliffe'' | attēls = John_Ratcliffe_official_photo.jpg | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | mazs_att = | amats = [[Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors|Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors]] | term_sākums = {{dat|2025|1|23|N}} | term_beigas = | viceprezidents = [[Džeimss Deivids Venss]] | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Donalds Tramps]] | premjers = | priekštecis = [[Viljams Bērnss]] | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1965|10|20}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Mišela Edingtone | bērni = 2 | profesija = politiķis, jurists | alma_mater = [[Notrdamas Universitāte]]<br>[[Dienvidu Metodistu universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Džons Lī Retklifs''' ({{val|en|John Lee Ratcliffe}}; dzimis {{dat|1965|10|20}}) ir amerikāņu politiķis, jurists un [[Izlūkošana|izlūkošanas]] dienestu amatpersona. Kopš 2025. gada 23. janvāra viņš ir [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] (CIP) direktors.<ref name="CIA-bio" /> No 2015. gada 3. janvāra līdz 2020. gada 22. maijam Retklifs bija [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Pārstāvju palātas]] loceklis no [[Teksasa]]s 4. kongresa apgabala. No 2020. gada maija līdz 2021. gada janvārim viņš bija sestais ASV nacionālās izlūkošanas direktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.house.gov/People/Listing/R/RATCLIFFE,-John-(R000601)/ |title=RATCLIFFE, John |publisher=United States House of Representatives |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> Pēc stāšanās CIP direktora amatā Retklifs kļuva par pirmo cilvēku ASV vēsturē, kurš ieņēmis gan nacionālās izlūkošanas direktora, gan CIP direktora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/stories/story/john-ratcliffe-sworn-in-as-cia-director/ |title=John Ratcliffe Sworn in as CIA Director |publisher=Central Intelligence Agency |date=2025-01-23 |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> == Biogrāfija == Retklifs dzimis 1965. gada 20. oktobrī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa]]s štatā. Viņš ieguva bakalaura grādu valdības un starptautisko studiju jomā [[Notrdamas Universitāte|Notrdamas Universitātē]], bet vēlāk juridisko grādu [[Dienvidu Metodistu universitāte|Dienvidu Metodistu universitātē]].<ref name="CIA-bio">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/about/director-of-cia/ |title=Director of the CIA |publisher=Central Intelligence Agency |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> Pirms darbības federālajā politikā Retklifs strādāja par juristu. No 2004. līdz 2012. gadam viņš bija Hītas pilsētas mērs [[Teksasa]]s štatā. Džordža V. Buša administrācijas laikā Retklifs strādāja ASV prokuratūrā Teksasas austrumu apgabalā, tostarp terorisma apkarošanas un nacionālās drošības jautājumos. No 2007. līdz 2008. gadam viņš pildīja ASV prokurora pienākumus Teksasas austrumu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bioguideretro.congress.gov/Home/MemberDetails?memIndex=R000601 |title=RATCLIFFE, John |publisher=Biographical Directory of the United States Congress |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> 2014. gadā Retklifs tika ievēlēts ASV Pārstāvju palātā no Teksasas 4. kongresa apgabala. Viņš stājās amatā 2015. gada janvārī un Kongresā darbojās līdz 2020. gada maijam. Pārstāvju palātā Retklifs darbojās ar izlūkošanas, iekšējās drošības un tieslietu jautājumiem saistītajās komitejās.<ref name="CIA-bio"/> 2020. gada maijā ASV Senāts apstiprināja Retklifu nacionālās izlūkošanas direktora amatā. Šo amatu viņš ieņēma līdz prezidenta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmās administrācijas beigām 2021. gada 20. janvārī. 2024. gada novembrī pēc uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanās]] Tramps izraudzījās Retklifu par nākamo Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktoru. Pēc apstiprināšanas Senātā Retklifs 2025. gada 23. janvārī nodeva amata zvērestu, ko Baltajā namā pieņēma viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/stories/story/john-ratcliffe-sworn-in-as-cia-director/ |title=John Ratcliffe Sworn in as CIA Director |publisher=Central Intelligence Agency |date=2025-01-23 |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> == CIP direktors == Stājoties amatā, Retklifs paziņoja, ka viena no viņa prioritātēm būs ASV izlūkošanas spēju stiprināšana un CIP koncentrēšanās uz nacionālās drošības apdraudējumiem. Viņa iepriekšējā darbība nacionālās izlūkošanas direktora amatā bija saistīta arī ar ASV izlūkošanas kopienas uzmanības pastiprināšanu attiecībā uz [[Ķīna|Ķīnu]].<ref name="CIA-bio"/> === Vizīte Maskavā 2026. gadā === 2026. gada 25. augustā Retklifs neizziņotā vizītē ieradās [[Maskava|Maskavā]]. Tā bija pirmā zināmā CIP direktora vizīte Krievijā kopš 2021. gada, kad Maskavu apmeklēja toreizējais CIP direktors [[Viljams Bērnss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/us-spy-chief-visits-russia-meetings-media-reports-2026-08-25/ |title=US spy chief visits Russia for meetings, media reports |publisher=Reuters |date=2026-08-25 |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> Retklifs uz Krieviju devās caur [[Latvija|Latviju]]. 25. augusta rītā [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] militārā transporta lidmašīna [[Boeing C-17|Boeing C-17 Globemaster III]] izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un nolaidās [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautiskajā lidostā]] Maskavā. Saskaņā ar aviācijas mediju ziņoto konkrētā lidmašīna izmantoja izsaukuma signālu ''REACH 4555'' un pirms lidojuma uz Maskavu atradās Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://theaviationist.com/2026/08/25/cia-director-c17-moscow/ |title=CIA Director Rides Unmarked USAF C-17 to Moscow |publisher=The Aviationist |date=2026-08-25 |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> Ziņas par Retklifa vizītes mērķi sākotnēji bija ierobežotas. ASV mediji vēstīja, ka viņš Maskavā ieradies uz sarunām ar Krievijas amatpersonām, taču konkrēti sarunu temati un dalībnieki publiski netika izpausti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://abcnews.com/International/cia-director-john-ratcliffe-moscow-meetings-sources/story?id=135928388 |title=CIA Director John Ratcliffe in Moscow for meetings, sources say |publisher=ABC News |date=2026-08-25 |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> Vēlāk [[Kremlis]] apstiprināja, ka CIP direktors Maskavā ticies ar Krievijas izlūkošanas struktūru pārstāvjiem, taču ar Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] nav ticies.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://apnews.com/article/4efffcaac5ef6736e2b10cef73054e48 |title=The Kremlin says the CIA director held talks in Moscow with his intelligence counterparts |publisher=Associated Press |date=2026-08-27 |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> Saskaņā ar ''Reuters'' avotiem Retklifa sarunās tika apspriesti iespējamie Krievijas militārie soļi, kā arī Maskavas atbalsts [[Irāna|Irānai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/europe/zelenskiy-says-us-gave-kyiv-information-about-meetings-moscow-2026-08-28/ |title=Zelenskiy says US gave Kyiv information about meetings in Moscow |publisher=Reuters |date=2026-08-28 |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> Vizīte notika paaugstināta saspīlējuma apstākļos starp Krieviju un NATO valstīm, turpinoties [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]]. Pirms Retklifa ierašanās ASV bija informējusi Ukrainu par augsta līmeņa ASV amatpersonas vizīti Krievijā un lūgusi uz laiku atturēties no triecieniem noteiktiem mērķiem Krievijas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/en/feature/2026/08/25/cia-director-john-ratcliffe-made-an-unannounced-visit-to-moscow-here-s-what-we-know |title=CIA Director John Ratcliffe made an unannounced visit to Moscow. Here’s what we know |publisher=Meduza |date=2026-08-25 |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> Pēc vairākas stundas ilgās uzturēšanās Maskavā C-17 ar Retklifu izlidoja no Vnukovas lidostas atpakaļ uz Rīgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://unn.ua/en/news/a-us-air-force-boeing-c-17-departed-moscows-vnukovo-for-riga |title=A U.S. Air Force Boeing C-17 departed Moscow’s “Vnukovo” for Riga |publisher=Ukrainian National News |date=2026-08-25 |language=en |access-date=2026-08-29}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{ASV-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Retklifs, Džons}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:ASV juristi]] chlzob3jl3q0bbiwxui5ndq835fu7gg 0 638508 4536464 4514996 2026-10-15T19:53:25Z ZANDMANIS 91184 4536464 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viljams Bērnss | vārds_orģ = ''William Burns'' | attēls = CIA_Director_Burns_(cropped).jpg | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | mazs_att = | amats = [[Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors|Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors]] | term_sākums = {{dat|2021|3|19|N}} | term_beigas = {{dat|2025|1|20|N}} | viceprezidents = [[Kamala Herisa]] | prezidents = [[Džo Baidens]] | priekštecis = [[Džīna Haspela]] | pēctecis = [[Džons Retklifs]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1956|4|11}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ziemeļkarolīna}} | partija = | dzīvesb = Līza Kārtija | bērni = 2 | profesija = diplomāts | alma_mater = [[Lasalas Universitāte]]<br>[[Oksfordas Universitāte]] | piezīmes = }} '''Viljams Džozefs Bērnss''' ({{val|en|William Joseph Burns}}; dzimis {{dat|1956|4|11}}) ir amerikāņu diplomāts un bijušais [[Centrālās izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] (CIP) direktors. No 2021. līdz 2025. gadam viņš vadīja CIP prezidenta [[Džo Baidens|Džo Baidena]] administrācijas laikā. Bērnss ASV diplomātiskajā dienestā darbojās kopš 1982. gada. No 1998. līdz 2001. gadam viņš bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstnieks [[Jordānija|Jordānijā]], bet no 2005. līdz 2008. gadam — ASV vēstnieks [[Krievija|Krievijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/departmenthistory/people/burns-william-joseph |title=William Joseph Burns |publisher=Office of the Historian, U.S. Department of State |language=en}}</ref> No 2011. līdz 2014. gadam Bērnss bija [[ASV valsts sekretārs|ASV valsts sekretāra]] vietnieks. Pēc aiziešanas no diplomātiskā dienesta viņš vadīja ''Carnegie Endowment for International Peace''. 2021. gada martā ASV Senāts apstiprināja Bērnsu CIP direktora amatā. Viņš kļuva par pirmo profesionālo diplomātu, kurš ieņēma šo amatu. Bērnsa vadības laikā CIP būtiska uzmanība tika pievērsta [[Ķīna]]i, [[Krievija]]i un [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]]. 2021. gada novembrī Bērnss apmeklēja [[Maskava|Maskavu]], kur tikās ar Krievijas augstākajām amatpersonām. Vizītes laikā ASV puse pauda bažas par Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7383419/asv-bridinajusas-krieviju-nepielaut-vel-vienu-smagu-kludu-ukraina|title=ASV brīdinājušas Krieviju nepieļaut vēl vienu smagu kļūdu Ukrainā|website=Ārvalstīs|access-date=2026-08-29|date=2021-11-11|language=lv}}</ref> Dažus mēnešus vēlāk, 2022. gada 24. februārī, [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{ASV-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērnss, Viljams}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV diplomāti]] jsocu0jt8zpw0coc6ule369weuufprd 0 638509 4536465 4515003 2026-10-15T19:54:03Z ZANDMANIS 91184 4536465 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džīna Haspela | vārds_orģ = ''Gina Haspel'' | attēls = Gina Haspel official CIA portrait.jpg | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | mazs_att = | amats = [[Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors|Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktore]] | term_sākums = {{dat|2018|5|21|N}} | term_beigas = {{dat|2021|1|20|N}} | prezidents = [[Donalds Tramps]] | priekštecis = [[Maiks Pompeo]] | pēctecis = [[Viljams Bērnss]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1956|10|1}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Kentuki|Ešlenda}} | partija = | profesija = izlūkošanas dienesta darbiniece | alma_mater = [[Luisvilas Universitāte]] | piezīmes = }} '''Džīna Šerija Haspela''' ({{val|en|Gina Cheri Haspel}}; dzimusi {{dat|1956|10|1}}) ir amerikāņu izlūkošanas dienesta darbiniece, kura no 2018. līdz 2021. gadam bija [[Centrālās izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] (CIP) direktore. Viņa bija pirmā sieviete, kas pastāvīgi ieņēma šo amatu. Haspela sāka darbu CIP 1985. gadā un lielu daļu karjeras pavadīja slepenajās operācijās ārvalstīs. Viņa ieņēma vairākus vadošus amatus CIP Operāciju direktorātā un 2017. gadā kļuva par CIP direktora vietnieci. 2018. gada martā prezidents [[Donalds Tramps]] izvirzīja Haspelu CIP direktores amatam pēc tam, kad [[Maiks Pompeo]] tika nominēts [[ASV valsts sekretārs|ASV valsts sekretāra]] amatam. [[ASV Senāts]] viņas kandidatūru apstiprināja 2018. gada 17. maijā, un 21. maijā Haspela stājās amatā. Haspelas kandidatūras izskatīšanas laikā plašas diskusijas izraisīja viņas saistība ar CIP slepeno aizturēšanas un pratināšanas programmu pēc [[2001. gada 11. septembra terora akti|2001. gada 11. septembra terora aktiem]]. Viņa bija strādājusi slepenā CIP objektā [[Taizeme|Taizemē]], kur pret aizturētajiem tika izmantotas tā dēvētās pastiprinātās pratināšanas metodes. 2021. gada janvārī, beidzoties Trampa prezidentūrai, Haspela atkāpās no CIP direktores amata. Viņas pēctecis prezidenta [[Džo Baidens|Džo Baidena]] administrācijā bija diplomāts [[Viljams Bērnss]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Haspela, Džīna}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV politiķi]] n3m0lw0nu6et7s711ba8skm76vxj1tr 0 638946 4536518 4517826 2026-10-16T04:42:11Z Biafra 13794 manuprāt, gāzesvada latviskais nosaukums būtu vienkārši Ziemeļblāzma. 4536518 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vuktila | official_name = ''Вуктыл''<br />''Вуктыл'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = | image_flag = | image_shield = Coat of Arms of Vuktyl.png | shield_size = 80px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Russia#Komi | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Republika | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = [[Komi]] | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = [[1966]] | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = [[1984]] | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 9322 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 63 | latm = 51 | lats = 00 | latNS = N | longd = 57 | longm = 19 | longs = 00 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|https://adm.govuktyl.ru/}} | footnotes = }} '''Vuktila''' ({{val|ru|Вуктыл}}, {{val|kv|Вуктыл}}) ir pilsēta [[Komi Republika|Komi Republikā]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Tā atrodas republikas austrumu daļā, [[Pečora (upe)|Pečoras]] upes labajā krastā, [[Urāli|Urālu]] rietumu piekājē, aptuveni 530 km uz ziemeļaustrumiem no [[Siktivkara]]s. 2021. gada tautas skaitīšanā Vuktilā dzīvoja 9322 iedzīvotāji. Pilsētas izveidošanās un attīstība ir cieši saistīta ar Vuktilas gāzes kondensāta atradnes apgūšanu. No Vuktilas sākas maģistrālais [[dabasgāze]]s [[cauruļvads]] "Ziemeļblāzma" (''Сияние Севера''), kas izbūvēts, lai transportētu dabasgāzi no Komi uz Krievijas Eiropas daļas rūpniecības centriem. == Vēsture == Vuktilas apkārtnes ģeoloģiskā izpēte sākās 20. gadsimta 50. gadu beigās. 1959. gadā šajā teritorijā ar helikopteru tika nogādāta pirmā urbēju brigāde. 1964. gada 20. oktobrī vienā no izpētes urbumiem tika iegūta pirmā rūpnieciskā dabasgāze, pēc kā sākās Vuktilas gāzes kondensāta atradnes plaša apgūšana. 1966. gada 29. decembrī Vuktila tika oficiāli reģistrēta kā apdzīvota vieta. 1968. gada aprīlī tai piešķīra strādnieku ciemata statusu. Tajā pašā gadā sākās maģistrālā gāzesvada "Ziemeļblāzma" būvniecība, pa kuru Vuktilas dabasgāze tika transportēta uz Krievijas Eiropas daļu. 1975. gadā Vuktila kļuva par jaunizveidotā Vuktilas rajona administratīvo centru. 1984. gada 21. augustā strādnieku ciematam tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1989. gadā Vuktila ieguva republikas pakļautības pilsētas statusu. Pēc [[Padomju Savienība]]s sabrukuma pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās. 1990. gadu sākumā Vuktilā dzīvoja aptuveni 19 000 cilvēku, bet 2021. gada tautas skaitīšanā uzskaitīti 9322. == Ģeogrāfija == Vuktila atrodas netālu no [[Urāli|Urālu]] kalnu rietumu nogāzēm. Uz austrumiem no pilsētas plešas [[Jugidva nacionālais parks]], kas ir daļa no [[Komi pirmatnējie meži|Komi pirmatnējo mežu]] UNESCO Pasaules mantojuma teritorijas. == Saimniecība == Pilsētas saimnieciskā attīstība galvenokārt saistīta ar dabasgāzes ieguvi, pārstrādi un transportēšanu. Vuktilas gāzes kondensāta atradne bija viena no nozīmīgākajām dabasgāzes atradnēm Krievijas Eiropas daļas ziemeļos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Komi pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} 171o8zg5321u8an2qopcmmse2cbhbgi 0 639528 4536410 4521230 2026-10-15T14:54:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536410 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Benedito Calixto - Proclamação da República, 1893.jpg|thumb|“Republikas proklamēšana”, 1893. gads, Benedito Kalištu]] '''Republikas proklamēšana Brazīlijā''' ([[Portugāļu valoda|portugāļu]]: ''Proclamação da República do Brasil'') bija politisks un militārs apvērsums, kas notika 1889. gada 15. novembrī [[Riodežaneiro]] un izbeidza [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas Impērijas]] pastāvēšanu. Tā rezultātā tika gāzts imperators [[Pedru II]], likvidēta monarhija un izveidota federatīva republika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bndigital.bn.gov.br/dossies/gramaticas-e-dicionarios-do-portugues/linha-do-tempo/sobre-as-efemerides/1889-proclamacao-da-republica/ |title=1889 – Proclamação da República |publisher=Fundação Biblioteca Nacional |access-date=2026-09-12}}</ref> Republikas proklamēšanu vadīja armijas virsnieku grupa maršala Deodoru da Fonsekas vadībā. Notikumi lielā mērā bija saistīti ar pieaugošu neapmierinātību armijā, republikāņu kustības nostiprināšanos un monarhijas politisko krīzi. == Priekšvēsture == 19. gadsimta otrajā pusē Brazīlijas monarhijas politiskā bāze pakāpeniski vājinājās. Pēc [[Paragvajas karš|Paragvajas kara]] armija kļuva politiski ietekmīgāka un arvien biežāk konfliktēja ar civilo valdību. Militārajā vidē izplatījās republikānisma un [[pozitīvisms|pozitīvisma]] idejas, kuru nozīmīgs aizstāvis bija virsnieks Benžamins Konstants Botelju di Magaljainss. Monarhijas stāvokli vājināja arī konflikts ar daļu zemes īpašnieku elites pēc verdzības atcelšanas 1888. gadā. Imperatora meita princese Izabela 13. maijā parakstīja tā saukto [[Zelta likums|Zelta likumu]], kas bez kompensācijas vergu īpašniekiem pilnībā atcēla verdzību Brazīlijā. Papildu problēmu radīja jautājums par troņa pēctecību. Imperatoram [[Pedru II]] nebija dzīva dēla, un paredzamā mantiniece bija princese Izabela. Daļa politiskās elites skeptiski vērtēja gan viņas iespējamo valdīšanu, gan viņas vīra Ei grāfa Gastona ietekmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bndigital.bn.gov.br/dossies/gramaticas-e-dicionarios-do-portugues/linha-do-tempo/sobre-as-efemerides/1889-proclamacao-da-republica/ |title=1889 – Proclamação da República |publisher=Fundação Biblioteca Nacional |access-date=2026-09-12}}</ref> == 1889. gada 15. novembra notikumi == 1889. gada novembrī militārpersonu un republikāņu politiķu grupa nolēma gāzt premjerministra Ouru Pretu vikonta valdību. 15. novembra rītā Deodoru da Fonseka vadīja karaspēku uz armijas štābu Riodežaneiro, kur tika atcelts ministru kabinets. Sākotnēji militārās akcijas galvenais mērķis nebija viennozīmīgi formulēts kā monarhijas likvidēšana. Tomēr republikāņu līderi, tostarp Benžamins Konstants un Kintinu Bokajuva, panāca pāreju uz republikas pasludināšanu. Vēlāk tajā pašā dienā tika izveidota pagaidu valdība Deodoru da Fonsekas vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.al.sp.gov.br/noticia/?id=339614 |title=15 de novembro de 1889 - A República no Brasil |publisher=Assembleia Legislativa do Estado de São Paulo |access-date=2026-09-12}}</ref> Ar 1889. gada 15. novembra dekrētu Nr. 1 Brazīlija tika pasludināta par federatīvu republiku, bet bijušās impērijas provinces tika pārveidotas par federācijas štatiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hemeroteca-pdf.bn.gov.br/215554/per215554_1907_00269.pdf |title=Decreto n. 1 de 15 de novembro de 1889 |publisher=Biblioteca Nacional do Brasil |access-date=2026-09-12}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Monarhijas krišana == Imperators Pedru II revolūcijas laikā atradās Riodežaneiro un nemēģināja organizēt bruņotu pretošanos. 16. novembrī viņam tika paziņots par monarhijas gāšanu un pavēlēts kopā ar ģimeni atstāt Brazīliju. 17. novembra naktī imperatora ģimene devās trimdā uz Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://funag.gov.br/loja/download/920-Repertorio_da_Pratica_Brasileira_do_Direito_Internacional_PUblico_1889-1898.pdf |title=Repertório da Prática Brasileira do Direito Internacional Público, 1889–1898 |publisher=Fundação Alexandre de Gusmão |access-date=2026-09-12}}</ref> Monarhijas krišana notika ar salīdzinoši nelielu sabiedrības līdzdalību. Vēstures literatūrā republikas proklamēšanu tādēļ bieži raksturo kā militāru apvērsumu, kurā galvenā loma bija armijas virsniekiem un republikāņu elites pārstāvjiem, nevis plašai tautas kustībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ibge.gov.br/biblioteca/visualizacao/livros/liv42899.pdf |title=Uma Breve História das Estatísticas Brasileiras (1822–2002) |publisher=Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística |access-date=2026-09-12}}</ref> == Sekas == Pēc republikas proklamēšanas tika izveidota pagaidu valdība ar Deodoru da Fonseku priekšgalā. Provinces tika pārveidotas par štatiem, bet jaunā valsts sākotnēji ieguva nosaukumu Brazīlijas Savienotās Valstis ([[Portugāļu valoda|portugāļu]]: ''Estados Unidos do Brasil''). 1891. gadā tika pieņemta pirmā republikāniskā konstitūcija, kas nostiprināja federālu prezidentālu valsts iekārtu un ievērojami paplašināja štatu autonomiju. Deodoru da Fonseka kļuva par pirmo Brazīlijas prezidentu. Republikas proklamēšana iezīmēja sākumu Brazīlijas vēstures periodam, ko vēlāk sāka dēvēt par Pirmo republiku jeb Veco republiku. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Brazīlijas vēsture]] [[Kategorija:1889. gads]] [[Kategorija:Revolūcijas]] s1u2h6nfw0xzvzjw3ag227xlct3k3x4 0 639763 4536528 4522432 2026-10-16T04:48:44Z Biafra 13794 4536528 wikitext text/x-wiki '''Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotais saraksts''' bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] politiskais saraksts starpkaru Latvijā, kas galvenokārt pārstāvēja [[Latgale]]s pareizticīgo krievu zemnieku, kā arī pagastu un sabiedrisko darbinieku intereses. Saraksta ievērojamākais politiķis bija [[Leontijs Špoļanskis]].<ref name="Spolianskis">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/leonty-shpolyansky.html |title=Leontijs Špoļanskis |publisher=Latvijas krievi |access-date=2026-09-14}}</ref> [[2. Saeimas vēlēšanas|1925. gada 2. Saeimas vēlēšanās]] saraksts ieguva vienu deputāta vietu, un parlamentā to pārstāvēja Leontijs Špoļanskis. Saeimā tā pārstāvniecība darbojās ar nosaukumu '''Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotā frakcija'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/681081.pdf |title=2. Saeimas deputātu frakcijas |publisher=Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka |access-date=2026-09-14}}</ref> Saraksta politiskā darbība bija orientēta uz krievu iedzīvotāju kultūras un izglītības tiesību aizsardzību, kā arī lauku iedzīvotāju un pašvaldību interešu pārstāvniecību. Tā atbalstītājus sarunvalodā mēdza saukt par "zemciem" (no krievu {{val|ru|земцы}}).<ref name="Spolianskis"/> Ar šo politisko grupējumu saistītās organizācijas piedalījās arī turpmākajās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]]. Špoļanskis tika ievēlēts [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima|4. Saeimā]], bet politiskās organizācijas nosaukums laika gaitā mainījās; vēlāk tika lietots arī nosaukums '''Latvijas pagastu un apriņķu pašvaldību krievu darbinieku savienība'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/wwwraksti/LVPORTALS/ETNISKAS_MINORITATES_SAEIMA.PDF |title=Latvijas etniskās minoritātes un to pārstāvniecība starpkaru perioda Saeimā |publisher=LV portāls |access-date=2026-09-14}}</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas krievi]] * [[Leontijs Špoļanskis]] * [[2. Saeima]] == Atsauces == {{atsauces}} {{latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Latgales vēsture]] a6zyoiung01t1cl1aovp6g5he4c8vuj 3 640217 4536373 4524759 2026-10-15T12:54:21Z Céréales Killer 47892 Céréales Killer pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Fróis]] uz [[Dalībnieka diskusija:ꯑ]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Fróis|Fróis]]" to "[[Special:CentralAuth/ꯑ|ꯑ]]" 4524759 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Fróis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 20. septembris, plkst. 02.26 (EEST) j4zgryc81hqh7z8od9ct4ckoeerjjeu 0 640309 4536531 4525640 2026-10-16T04:51:00Z Biafra 13794 4536531 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Sergejs Pokrovskis''' (dzimis {{dat|1892|06|09|}} [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]) bija krievu izcelsmes Latvijas pedagogs, skolas direktors un [[Šahs|šahists]]. == Biogrāfija == Sergeja Pokrovska tēvs Aleksandrs Pokrovskis bija skolotājs. 1910. gadā S. Pokrovskis beidza Smoļenskas klasisko ģimnāziju un iestājās Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē. 1914. gadā saņēmis otrās pakāpes diplomu un ieguva tiesības mācīt vidusskolās krievu valodu. 1915. gadā iesaukts karadienestā, to turpināja līdz 1917. gada novembrim. 1918. gadā aizbrauca no Krievijas un ieradās [[Liepāja|Liepājā]].<ref name="feigmane">Tatjana Feigmane. [https://www.russkije.lv/lv/lib/read/s-pokrovsky.html "Sergejs Pokrovskis"]. Mājaslapa ''Latvijas krievi'' (russkije.lv).</ref> Strādāja kā skolotājs dažādās Liepājas skolās: P. Konradi vācu privātģimnāzijā, A. Činkas pamatskolā un vidusskolā, Liepājas vācu Vecāku biedrības ģimnāzijā un Liepājas ebreju ģimnāzijā.<ref name="feigmane" /> 1938. gadā iecelts par skolotāju [[Rēzeknes 2. vidusskola|Rēzeknes Krievu valsts ģimnāzijā]], 1939. gada oktobrī pēc iepriekšējā skolas direktora Ivana Tutiškina nāves iecelts par ģimnāzijas direktoru.<ref name="feigmane" /> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā no direktora amata atbrīvots (formāli — pēc paša vēlēšanās), tajā atjaunots 1941. gada 19. augustā jau [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] apstākļos, veica skolas direktora pienākumus līdz 1944. gadam,<ref name="feigmane" /> kad emigrēja uz Rietumiem, pēc Otrā pasaules kara uzturējās [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].<ref>[https://collections.arolsen-archives.org/de/document/78995851 Dokuments]. Arolsen Archives.</ref> Bija zināms arī kā [[šahists]], Liepājas šaha kluba dalībnieks, Liepājas pilsētas meistarības turnīra dalībnieks, trīsdesmito gadu beigās — Rēzeknes šaha meistars. 1930. gada Latvijas čempionāta šahā dalībnieks. == Atsauces == {{atsauces}} {{Šahs-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pokrovskis, Sergejs}} [[Kategorija:1892. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] 29i7u71xizn2vrf0tejduossmgmrajh 0 640525 4536419 4527938 2026-10-15T15:26:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536419 wikitext text/x-wiki [[Attēls:ECOWAS Flag.png|thumb|ECOWAS karogs]] '''Rietumāfrikas valstu Ekonomikas kopiena''' ({{val|en|Economic Community of West African States}}, '''ECOWAS'''; {{val|fr|Communauté économique des États de l'Afrique de l'Ouest}}, '''CEDEAO''') ir Rietumāfrikas valstu reģionāla politiska un ekonomiska organizācija. Tā tika dibināta 1975. gada 28. maijā ar [[Lagosas līgums|Lagosas līgumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ecowas.int/about-ecowas/ |title=About ECOWAS |publisher=ECOWAS |access-date=2026-09-26 |archive-date=2026-05-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260511010335/https://www.ecowas.int/about-ecowas/}}</ref> Organizācijas galvenie mērķi ir veicināt dalībvalstu ekonomisko integrāciju, brīvu personu un preču kustību, reģionālo sadarbību, kā arī mieru un drošību. ECOWAS galvenā mītne atrodas [[Abudža|Abudžā]], [[Nigērija|Nigērijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ecowas.int/ |title=Economic Community of West African States |publisher=ECOWAS |access-date=2026-09-26}}</ref> 2025. gada janvārī [[Burkinafaso]], [[Mali]] un [[Nigēra]] izstājās no organizācijas, tādējādi ECOWAS sastāvā palika 12 dalībvalstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ecowas.int/press-statement-2/ |title=Press Statement |publisher=ECOWAS |access-date=2026-09-26}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.ecowas.int/ Oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:Rietumāfrika]] phabfkgy46f5f124rhhei21o1xsb3js 0 640557 4536590 4528178 2026-10-16T09:41:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 4 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536590 wikitext text/x-wiki '''Tiesu informatīvā sistēma''' ('''TIS''') ir [[Latvija|Latvijas]] valsts informācijas sistēma, kas paredzēta tiesu darbības informācijas elektroniskai uzskaitei, apstrādei un pieejamības nodrošināšanai. Sistēmā tiek reģistrēta informācija par tiesās saņemtajām un izskatītajām lietām, tiesvedības gaitu, nolēmumiem un citiem ar tiesvedību saistītiem datiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/146607|title=Tiesu informatīvās sistēmas noteikumi|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}} {{Novecojusi saite}}</ref> TIS darbību regulē [[Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteikumi un citi Latvijas normatīvie akti. Sistēmas mērķis ir sekmēt vienotu tiesu darba uzskaiti, nodrošināt tiesvedības datu apriti un atbalstīt tiesu darba organizāciju. Tiesu informatīvās sistēmas pārzine ir [[Tiesu administrācija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/146607|title=Tiesu informatīvās sistēmas noteikumi|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}} {{Novecojusi saite}}</ref> Sistēmā tiek iekļauti dati par civillietām, krimināllietām, administratīvajām lietām, administratīvo pārkāpumu lietām un citiem tiesās izskatāmajiem materiāliem. Tajā var tikt apstrādāta informācija par lietas dalībniekiem, tiesnešiem, tiesas sēdēm, procesuālajām darbībām, pieņemtajiem nolēmumiem un lietas virzību dažādās tiesu instancēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/146607|title=Tiesu informatīvās sistēmas noteikumi|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}} {{Novecojusi saite}}</ref> TIS tiek izmantota arī lietu sadalei starp [[Tiesnesis|tiesnešiem]]. Elektroniska lietu sadale palīdz īstenot normatīvajos aktos un tiesu lietu sadales plānos noteiktos principus, tostarp nodrošināt tiesnešu darba slodzes sadalījumu un mazināt subjektīvas iejaukšanās iespējas lietu piešķiršanā. Daļa Tiesu informatīvajā sistēmā esošās informācijas sabiedrībai ir pieejama elektronisko tiesu pakalpojumu vidē. Publiski pieejamās informācijas apjomu ierobežo normatīvajos aktos noteiktās prasības par [[Personas dati|personas datu]] aizsardzību, tiesvedības informācijas pieejamību un atsevišķu lietu kategoriju konfidencialitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/146607|title=Tiesu informatīvās sistēmas noteikumi|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}} {{Novecojusi saite}}</ref> Tiesu informatīvā sistēma ir viens no Latvijas tiesu sistēmas digitalizācijas pamatelementiem. Tā nodrošina informācijas apmaiņu starp tiesām un citām valsts informācijas sistēmām, kā arī rada tehnisko pamatu elektroniskai lietu apritei un [[E-lieta|e-lietas]] risinājumu izmantošanai. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Informācijas sistēmas]] jtbu88vuenv5dcjbo5z1hjvlfnnk5os 0 640558 4536587 4531221 2026-10-16T09:35:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 4 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536587 wikitext text/x-wiki '''Tiesu administrācija''' ir [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]]s padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu darbības administratīvo atbalstu, kā arī īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/300700|title=Tiesu administrācijas nolikums|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}} {{Novecojusi saite}}</ref> Tiesu administrācija tika izveidota 2004. gadā, nodalot tiesu administratīvās funkcijas no Tieslietu ministrijas centrālā aparāta. Iestādes izveides mērķis bija centralizēt tiesu darbības nodrošināšanu un uzlabot tiesu sistēmas administratīvo pārvaldību. Tiesu administrācijas funkcijās ietilpst tiesu darba materiāltehniskā un finansiālā nodrošināšana, tiesu ēku apsaimniekošana, tiesu darbībai nepieciešamo informācijas tehnoloģiju uzturēšana un attīstīšana, kā arī tiesu darbības statistikas apkopošana un analīze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/300700|title=Tiesu administrācijas nolikums|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}} {{Novecojusi saite}}</ref> Iestāde nodrošina vairāku ar tiesu sistēmu saistītu informācijas sistēmu darbību. To vidū ir [[Tiesu informatīvā sistēma]] (TIS), kurā tiek apstrādāti dati par tiesvedības gaitu un tiesu nolēmumiem. Tiesu administrācija piedalās arī e-lietas risinājumu ieviešanā un attīstībā, veicinot tiesvedības procesu digitalizāciju un elektronisku informācijas apriti starp tiesām un citām institūcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ta.gov.lv/lv/par-mums|title=Par mums|publisher=Tiesu administrācija|website=ta.gov.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Tiesu administrācija organizatoriski nodrošina tiesu darbu, taču neiejaucas [[Tiesnesis|tiesnešu]] darbībā un tiesas spriešanā. Saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmi]] un likumu ''Par tiesu varu'' tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/57980|title=Latvijas Republikas Satversme|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Iestāde sniedz sabiedrībai informāciju par Latvijas tiesām un to darbību, nodrošina atsevišķu tiesu elektronisko pakalpojumu pieejamību un piedalās tiesu sistēmas attīstības projektu īstenošanā. Tā sadarbojas ar Tieslietu padomi, Tieslietu ministriju, tiesām un citām valsts institūcijām jautājumos, kas saistīti ar tiesu sistēmas administrēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/300700|title=Tiesu administrācijas nolikums|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}} {{Novecojusi saite}}</ref> Tiesu administrāciju vada direktors, kuru amatā ieceļ un no amata atbrīvo tieslietu ministrs. Direktors organizē iestādes darbu un ir atbildīgs par tās funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izmantošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/300700|title=Tiesu administrācijas nolikums|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Tiesas]] fcfkw7kqrg57vdv98uzs0nae5escyyr 0 640665 4536412 4535580 2026-10-15T15:10:00Z Kleivas 2704 /* Medaļu ieguvēji */ 4536412 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 24 | competitors = 116 (visi vīrieši) | nations = 9 | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Vainšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|GRE|1904. gada vasaras}} |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''56 mārciņu svaru mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Kombinētās disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Daudzcīņa''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ādams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Sportists || style="width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Džims Laitbodijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || 1 || — || '''4''' |- | align=left| [[Ārčijs Hāns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| [[Maiers Prinšteins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| [[Harijs Hilmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Rejs Jūrijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Ralfs Rouzs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || 1 || '''3''' |- | align=left| [[Džons Flenegens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Hovards Valentains]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || — || 2 || '''3''' |- | align=left| [[Natanjels Kārtmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Alberts Korijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Frenks Verners]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Frenks Vollers]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Hogensons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 2 || '''3''' |- | align=left| [[Leisijs Hērns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Džordžs Podžs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| [[Roberts Stenglends]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 2 || '''2''' |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Vieta || style="width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | 1 || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 23 || 21 || '''66''' |- | 2 || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | 3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|1 || — || — || '''1''' |- | rowspan=2|4/5 || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- ! colspan=2| Kopā (5 valstis): || 24 || 24 || 23 || 71 |} == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Viegatlētikā startēja 116 sportisti no 9 valstīm. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|89}} * {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|10}} * {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|5}} * {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|2}} {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] 2sdc1gzejx1lzp1fldfspbafxfutjus 4536413 4536412 2026-10-15T15:10:17Z Kleivas 2704 /* Sportisti ar vairākām medaļām */ 4536413 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 24 | competitors = 116 (visi vīrieši) | nations = 9 | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Vainšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglends]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|GRE|1904. gada vasaras}} |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''56 mārciņu svaru mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Kombinētās disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Daudzcīņa''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ādams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Sportists || style="width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Džims Laitbodijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || 1 || — || '''4''' |- | align=left| [[Ārčijs Hāns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| [[Maiers Prinšteins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| [[Harijs Hilmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Rejs Jūrijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Ralfs Rouzs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || 1 || '''3''' |- | align=left| [[Džons Flenegens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Hovards Valentains]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || — || 2 || '''3''' |- | align=left| [[Natanjels Kārtmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Alberts Korijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Frenks Verners]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Frenks Volers]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Hogensons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 2 || '''3''' |- | align=left| [[Leisijs Hērns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Džordžs Podžs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| [[Roberts Stenglends]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 2 || '''2''' |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Vieta || style="width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | 1 || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 23 || 21 || '''66''' |- | 2 || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | 3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|1 || — || — || '''1''' |- | rowspan=2|4/5 || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- ! colspan=2| Kopā (5 valstis): || 24 || 24 || 23 || 71 |} == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Viegatlētikā startēja 116 sportisti no 9 valstīm. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|89}} * {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|10}} * {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|5}} * {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|2}} {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] caecqwj6m3s13gxiaakw1i7dlylzmtw 0 640760 4536414 4531124 2026-10-15T15:11:37Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ 4536414 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 400 metru barjerskrējiens vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = File:H.L Hillman of the New York Athletic Club winning the 400 meter hurdles at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 4 |nations = 1 |gold= [[Harijs Hilmens]] |goldNOC = USA |silver= [[Frenks Volers]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džordžs Podžs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]] |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''400 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56138 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=400 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja četri sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hillmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}</ref> Līdz ar to Džordžs Podzš kļuva pr pirmo melnādaino cilvēku un pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāni]], kurš [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja medaļu. Harijs Hilmens distanci sveica 53 sekundēs, kas bija ātrāk par tā brīža olimpisko rekordu, taču viņš apgāza vienu barjeru, un pašas barjeras bija tikai 30 collas (76 cm) augstas. Šo iemeslu dēļ viņa sasniegtais rezultāts netiek uzskatīts par olimpiskā rekorda labošanu. == Sacensību formāts == Sacensībās bija tikai viena kārta, kurā piedalījās četri barjerskrējēji. Skriešanai tika izmantotas zemās barjeras (2,5 pēdas jeb aptuveni 76 cm augstas), kas bija raksturīgas [[200 metru barkerskrējiens|200 metru barjerskrējienam]], nevis 3 pēdu (aptuveni 91,4 cm) barjeras, kas ir standarts [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''56.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džeroms Beks]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1896. gada 19. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots**'' |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m).'' ''(**) — lai gan Harija Hilmena sacensību rezultāts bija 53.0 sekundes, kas bija ātrāk nekā esošais olimpiskais rekords. Taču ņemot vērā to, ka barjeru augstums nebija atbilstošs pieņemtajiem normatīviem šis rezultāts netiek vairs uzskatīts par pasaules rekordu.'' == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.0 || ''Netiek uzskatīts par olimpisko rekordu.'' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Volers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.2 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 56.8 || |- | 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 400 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 4 sportisti no 1 valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56138 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 400 metri]] hr3jqh74fqgtwsbc5gzy7c8jbha1qof 4536415 4536414 2026-10-15T15:13:32Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ 4536415 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 400 metru barjerskrējiens vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = File:H.L Hillman of the New York Athletic Club winning the 400 meter hurdles at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 4 |nations = 1 |gold= [[Harijs Hilmens]] |goldNOC = USA |silver= [[Frenks Volers]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džordžs Podžs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]] |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''400 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56138 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=400 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja četri sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hillmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}</ref> Līdz ar to Džordžs Podzš kļuva pr pirmo melnādaino cilvēku un pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāni]], kurš [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja medaļu. Harijs Hilmens distanci sveica 53 sekundēs, kas bija ātrāk par tā brīža olimpisko rekordu, taču viņš apgāza vienu barjeru, un pašas barjeras bija tikai 30 collas (76 cm) augstas. Šo iemeslu dēļ viņa sasniegtais rezultāts netiek uzskatīts par olimpiskā rekorda labošanu. == Sacensību formāts == Sacensībās bija tikai viena kārta, kurā piedalījās četri barjerskrējēji. Skriešanai tika izmantotas zemās barjeras (2,5 pēdas jeb aptuveni 76 cm augstas), kas bija raksturīgas [[200 metru barkerskrējiens|200 metru barjerskrējienam]], nevis 3 pēdu (aptuveni 91,4 cm) barjeras, kas ir standarts [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''56.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džeroms Beks]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1896. gada 19. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots**'' |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m).'' ''(**) — lai gan Harija Hilmena sacensību rezultāts bija 53.0 sekundes, kas bija ātrāk nekā esošais olimpiskais rekords. Taču ņemot vērā to, ka barjeru augstums nebija atbilstošs pieņemtajiem normatīviem šis rezultāts netiek vairs uzskatīts par pasaules rekordu.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Frank Waller.jpg|160px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:George C Poage 1904.jpg|110px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.0 || ''Netiek uzskatīts par olimpisko rekordu.'' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Volers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.2 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 56.8 || |- | 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 400 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 4 sportisti no 1 valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56138 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 400 metri]] 9ym75pkeg34zvhau2tau9xaeymhehcb 4536416 4536415 2026-10-15T15:15:38Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ 4536416 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 400 metru barjerskrējiens vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = File:H.L Hillman of the New York Athletic Club winning the 400 meter hurdles at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 4 |nations = 1 |gold= [[Harijs Hilmens]] |goldNOC = USA |silver= [[Frenks Volers]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džordžs Podžs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]] |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''400 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56138 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=400 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja četri sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hillmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}</ref> Līdz ar to Džordžs Podzš kļuva pr pirmo melnādaino cilvēku un pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāni]], kurš [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja medaļu. Harijs Hilmens distanci sveica 53 sekundēs, kas bija ātrāk par tā brīža olimpisko rekordu, taču viņš apgāza vienu barjeru, un pašas barjeras bija tikai 30 collas (76 cm) augstas. Šo iemeslu dēļ viņa sasniegtais rezultāts netiek uzskatīts par olimpiskā rekorda labošanu. == Sacensību formāts == Sacensībās bija tikai viena kārta, kurā piedalījās četri barjerskrējēji. Skriešanai tika izmantotas zemās barjeras (2,5 pēdas jeb aptuveni 76 cm augstas), kas bija raksturīgas [[200 metru barkerskrējiens|200 metru barjerskrējienam]], nevis 3 pēdu (aptuveni 91,4 cm) barjeras, kas ir standarts [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''56.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džeroms Beks]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1896. gada 19. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots**'' |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m).'' ''(**) — lai gan Harija Hilmena sacensību rezultāts bija 53.0 sekundes, kas bija ātrāk nekā esošais olimpiskais rekords. Taču ņemot vērā to, ka barjeru augstums nebija atbilstošs pieņemtajiem normatīviem šis rezultāts netiek vairs uzskatīts par pasaules rekordu.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Frank Waller.jpg|160px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:George C Poage 1904.jpg|110px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.0 || '''OR''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Volers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.2 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 56.8 || |- | 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 400 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 4 sportisti no 1 valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56138 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 400 metri]] 5nkkgh5juurujx4x1o1e91c26ac2wic 4536417 4536416 2026-10-15T15:16:28Z Kleivas 2704 Atcēlu [[Special:Contributions/Kleivas|Kleivas]] ([[User talk:Kleivas|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4536416 4536417 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 400 metru barjerskrējiens vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = File:H.L Hillman of the New York Athletic Club winning the 400 meter hurdles at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 4 |nations = 1 |gold= [[Harijs Hilmens]] |goldNOC = USA |silver= [[Frenks Volers]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džordžs Podžs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]] |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''400 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56138 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=400 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja četri sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hillmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}</ref> Līdz ar to Džordžs Podzš kļuva pr pirmo melnādaino cilvēku un pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāni]], kurš [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja medaļu. Harijs Hilmens distanci sveica 53 sekundēs, kas bija ātrāk par tā brīža olimpisko rekordu, taču viņš apgāza vienu barjeru, un pašas barjeras bija tikai 30 collas (76 cm) augstas. Šo iemeslu dēļ viņa sasniegtais rezultāts netiek uzskatīts par olimpiskā rekorda labošanu. == Sacensību formāts == Sacensībās bija tikai viena kārta, kurā piedalījās četri barjerskrējēji. Skriešanai tika izmantotas zemās barjeras (2,5 pēdas jeb aptuveni 76 cm augstas), kas bija raksturīgas [[200 metru barkerskrējiens|200 metru barjerskrējienam]], nevis 3 pēdu (aptuveni 91,4 cm) barjeras, kas ir standarts [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''56.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džeroms Beks]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1896. gada 19. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots**'' |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m).'' ''(**) — lai gan Harija Hilmena sacensību rezultāts bija 53.0 sekundes, kas bija ātrāk nekā esošais olimpiskais rekords. Taču ņemot vērā to, ka barjeru augstums nebija atbilstošs pieņemtajiem normatīviem šis rezultāts netiek vairs uzskatīts par pasaules rekordu.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Frank Waller.jpg|160px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:George C Poage 1904.jpg|110px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.0 || ''Netiek uzskatīts par olimpisko rekordu.'' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Volers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.2 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 56.8 || |- | 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 400 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 4 sportisti no 1 valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56138 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 400 metri]] 9ym75pkeg34zvhau2tau9xaeymhehcb 4536418 4536417 2026-10-15T15:16:52Z Kleivas 2704 /* Rekordi */ 4536418 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 400 metru barjerskrējiens vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = File:H.L Hillman of the New York Athletic Club winning the 400 meter hurdles at the 1904 Olympics.jpg |image_size = 250 |caption = Skats no finiša |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts |competitors = 4 |nations = 1 |gold= [[Harijs Hilmens]] |goldNOC = USA |silver= [[Frenks Volers]] |silverNOC = USA |bronze = [[Džordžs Podžs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|1900 Parīze]] |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''400 metru barjerskrējiens vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskjās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 1. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56138 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 30. septembris| title=400 metres Hurdles, Men |accessdate=2026. gada 30. septembris}}</ref> Disciplīnā startēja četri sportisti, visi no [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Šī bija otrā reize, kad disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Neviens no 1900. gada spēļu skrējējiem šajās sacensībās nepiedalījās. Visas olimpiskās medaļas izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu ieguva [[Harijs Hillmens]], sudraba medaļu — [[Frenks Volers]], bet bronzas medaļu — [[Džordžs Podžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 30. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's 110 metres Hurdles |accessdate=2020. gada 30. septembris}}</ref> Līdz ar to Džordžs Podzš kļuva pr pirmo melnādaino cilvēku un pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāni]], kurš [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja medaļu. Harijs Hilmens distanci sveica 53 sekundēs, kas bija ātrāk par tā brīža olimpisko rekordu, taču viņš apgāza vienu barjeru, un pašas barjeras bija tikai 30 collas (76 cm) augstas. Šo iemeslu dēļ viņa sasniegtais rezultāts netiek uzskatīts par olimpiskā rekorda labošanu. == Sacensību formāts == Sacensībās bija tikai viena kārta, kurā piedalījās četri barjerskrējēji. Skriešanai tika izmantotas zemās barjeras (2,5 pēdas jeb aptuveni 76 cm augstas), kas bija raksturīgas [[200 metru barkerskrējiens|200 metru barjerskrējienam]], nevis 3 pēdu (aptuveni 91,4 cm) barjeras, kas ir standarts [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 31. augusts (Trešdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || align=center|'''56.4*''' || {{flaga|ASV}} [[Džeroms Beks]] <small> (ASV)</small> || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1896. gada 19. septembris |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots**'' |} ''(*) — Neoficiālais pasaules rekords 440 jardos (402,34 m).'' ''(**) — lai gan Harija Hilmena sacensību rezultāts bija 53.0 sekundes, kas bija ātrāk nekā esošais olimpiskais rekords. Taču ņemot vērā to, ka barjeru augstums nebija atbilstošs pieņemtajiem normatīviem šis rezultāts netiek vairs uzskatīts par rekordu.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Harry Hillman.jpg|80px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Frank Waller.jpg|160px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Volers]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:George C Poage 1904.jpg|110px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} Olimpiskais rekords {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Harijs Hilmens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.0 || ''Netiek uzskatīts par olimpisko rekordu.'' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Frenks Volers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 53.2 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Džordžs Podžs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 56.8 || |- | 4 || align=left|[[Džordžs Varnels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 400 metru barjerskrējiena disciplīnā startēja 4 sportisti no 1 valsts. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|4}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171709/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-400-metres-hurdles.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56138 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Barjerskrējiena disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|barjerskrējiens, 400 metri]] cduuxqhod112dfnfi59udwkqf2h20bk 0 641160 4536431 4535848 2026-10-15T17:01:26Z Lietotaajs 19361 4536431 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Videospēļu sērijas infokaste | title = FIFA | bilde = Easports fifa logo.svg | bilde_izm = 220px | apraksts = Logo no 2020. līdz 2023. gadam | genre = [[Sporta videospēle]] | developer = ''Extended Play Productions'' (1993–1997)<br>''[[EA Vancouver]]'' (1997–2022)<br> ''[[EA Romania]]'' (2016–2022)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''Refactor Games'' (2026) | publisher = ''[[EA Sports]]'' (1993–2023)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''[[Delphi Interactive]]'' (2026) | release = Katru gadu, 1993–2022 | first release version = ''[[FIFA International Soccer]]'' | first release date = 1993. gada 15. decembris | latest release version = ''[[FIFA Heroes]]'' | latest release date = 2026. gada 24. jūnijs | platforms = [[Mega Drive/Genesis]], [[Amiga]], [[MS-DOS]], [[N-Gage (device)|N-Gage]], [[32X]], [[Sega CD|Mega-CD/Sega CD]], [[Master System]], [[Game Gear]], [[Sega Saturn|Saturn]], [[GameCube]], [[Gizmondo]], [[PlayStation]], [[PlayStation 2]], [[PlayStation 3]], [[PlayStation 4]], [[PlayStation 5]], [[PlayStation Portable]], [[PlayStation Vita]], [[Super NES]], [[Nintendo 64]], [[Nintendo DS]], [[Nintendo 3DS]], [[Wii]], [[Wii U]], [[Nintendo Switch]], [[Nintendo Switch 2]], [[Game Boy]], [[Game Boy Color]], [[Game Boy Advance]], [[3DO]], [[Windows]], [[iOS]], [[Java Platform, Micro Edition]], [[Android (operating system)|Android]], [[Xperia Play]], [[Xbox 360]], [[Xbox]], [[Xbox One]], [[Xbox Series X/S]], [[Windows Phone]], [[macOS]], [[Zeebo]], [[Google Stadia|Stadia]]<ref>{{cite web | url=https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/ | title=Five EA Games are coming to Google Stadia | first=Islem | last=Sharouda | date=29 April 2020 | publisher=Gamereactor | access-date=12 October 2020 | archive-date=2 August 2021 | archive-url=https://web.archive.org/web/20210802165917/https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4 |title=Google's ambitious Stadia gaming service is finally getting 'Madden' and 'FIFA' this winter |website=[[Business Insider]] |access-date=27 May 2020 |archive-date=24 May 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200524112022/https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date |title=Google Stadia gets PUBG, with Star Wars, Madden, and FIFA arriving later this year |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=28 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428180312/https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order |title=EA bringing Madden, FIFA, and Star Wars games to Google Stadia |website=Polygon |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604225833/https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order}}</ref> }} '''''FIFA''''' bija [[Futbols|futbola]] simulācijas videospēļu franšīze. No 1993. līdz 2022. gadam to izstrādāja ''[[EA Vancouver]]'' un ''[[EA Romania]]'', bet izdeva ''[[EA Sports]]''. Pēc četru gadu pārtraukuma tā atgriezās 2026. gadā ar divām spēlēm: ''[[FIFA Heroes]]'', ko izstrādāja un izdeva ''[[ENVER]]'', un ''[[FIFA World Cup: Launch Edition]]'', kas tika izlaista platformā ''[[Netflix]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c93w7dp42z2o|title=Fifa video game to return after four years in Netflix exclusive|website=BBC News|access-date=2026-10-08|date=2025-12-17|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/gaming/story/_/id/46464024/fifa-heroes-announcement|title=FIFA reveals first licensed game since EA Sports split|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-08}}</ref> 2011. gadā ''FIFA'' franšīze bija lokalizēta 18 valodās un pieejama 51 valstī. [[Ginesa pasaules rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekordu grāmatā]] tā tika atzīta par pasaulē visvairāk pārdoto [[Sporta videospēle|sporta videospēļu]] franšīzi. Līdz 2021. gadam ''FIFA'' sērijas spēles bija pārdotas vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesindustry.biz/ea-extends-uefa-exclusivity-working-on-multiple-fifa-mobile-games|title=EA extends UEFA exclusivity, working on multiple FIFA mobile games|last=Editor-in-chief|first=James Batchelor Former|website=GamesIndustry.biz|access-date=2026-10-08|date=2021-02-02|language=en}}</ref> 2022. gada 10. maijā tika paziņots, ka ''EA'' un [[FIFA]] 30 gadus ilgā sadarbība beigsies līdz ar licences līguma termiņa beigām. Tas nozīmēja, ka ''[[FIFA 23]]'' būs pēdējā franšīzes spēle, kas tiks izdota ar ''FIFA'' nosaukumu. ''FIFA'' sērijas pēctecis ''EA'' izveidoja jaunu franšīzi — ''[[EA Sports FC]]'', un ''[[EA Sports FC 24]]'' kļuva par pirmo spēli ar jauno nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/fifa-name-change-ea-sports-fc|title=FIFA to Officially Change Its Name to EA Sports FC|last=Skrebels|first=Joe|website=IGN|access-date=2026-10-08|date=2022-05-10|language=en}}</ref> Tādas futbola videospēles kā ''[[Tehkan World Cup]]'', ''[[Sensible Soccer]]'', ''[[Kick Off (videospēļu sērija)|Kick Off]]'' un ''[[Match Day (videospēļu sērija)|Match Day]]'' tika izstrādātas jau kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām, un laikā, kad ''EA Sports'' paziņoja par futbola spēli kā nākamo papildinājumu savai ''EA Sports'' spēļu sērijai, tie jau bija nopietni konkurenti videospēļu tirgū. Sērija sākās ar ''[[FIFA International Soccer]]'', kas 1993. gada nogalē tika izdota uz ''[[Mega Drive]]'' konsoles. Spēle izcēlās ar to, ka bija pirmā futbola videospēle, kurai bija oficiāla licence no [[FIFA]], pasaules futbola pārvaldes organizācijas. Galveno sēriju papildināja arī atsevišķas spēles, kas bija balstītas uz nozīmīgiem futbola turnīriem, piemēram, [[FIFA Pasaules kauss]], [[UEFA Čempionu līga]], [[UEFA Eiropas līga]] un [[Eiropas čempionāts futbolā]], kā arī virkne futbola menedžmenta spēļu. Kopš 1990. gadiem galvenais FIFA franšīzes konkurents ir bijis ''[[Konami]]'' izstrādātā ''[[eFootball]]'' sērija, kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu ''Pro Evolution Soccer'' jeb ''PES''. ''[[FIFA 12]]'' pieder rekords kā “visātrāk pārdotajai sporta spēlei” — pirmajā nedēļā pēc izlaišanas tika pārdoti vairāk nekā 3,2 miljoni spēles eksemplāru, bet mazumtirdzniecībā tika gūti vairāk nekā 186 miljoni ASV dolāru ieņēmumu.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=http://www.gamespot.com:80/news/6338168.html|title=FIFA 12 sells 3.2 million in one week - EA|work=Gamespot|access-date=2026-10-08|language=en}}</ref> Pēdējā franšīzes spēle, ko izdeva ''EA Sports'', bija ''[[FIFA 23]]'', kas visā pasaulē tika izlaista 2022. gada 27. septembrī. Tā bija pieejama vairākām spēļu platformām, tostarp ''[[PlayStation 4]]'' un ''[[Xbox One]]''. == Vēsture == Lai gan ''FIFA 95'' nepiedāvāja daudz jaunu iespēju, izņemot iespēju spēlēt ar klubu komandām, ''FIFA 96'' ievērojami paplašināja spēles iespējas. Pateicoties iegūtajai ''FIFPro'' licencei, pirmo reizi spēlē tika izmantoti īsto futbolistu vārdi. ''[[PlayStation]]'', [[PC]], ''[[Sega 32X|32X]]'' un ''[[Sega Saturn]]'' versijās tika izmantots ''EA'' izstrādātais „Virtual Stadium” dzinējs, kurā divdimensiju (2D) [[Spraits (datorgrafika)|spraitu]] spēlētāji pārvietojās reāllaikā atveidotā trīsdimensiju (3D) stadionā. Spēlē ''FIFA 97'' šī sistēma tika pilnveidota, spēlētāju attēlošanai izmantojot [[Daudzstūris|daudzstūru]] modeļus, kā arī tika pievienots telpu futbola režīms. Tomēr viens no pirmajiem sērijas attīstības virsotņu sasniegumiem bija ''FIFA: Road to World Cup 98''. Šajā versijā bija ievērojami uzlabota grafika, pilnvērtīgs Pasaules kausa izcīņas turnīrs ar kvalifikācijas kārtām (iekļaujot visas nacionālās izlases), kā arī pilnveidota spēles gaita. Dažus mēnešus vēlāk izdotā ''World Cup 98'' kļuva par pirmo ''EA'' spēli, kas bija oficiāli licencēta konkrētam futbola turnīram. [[Džons Motsons]] bija pirmais komentētājs ''FIFA'' spēļu sērijā, un viņš ir strādājis kopā ar [[Elijs Makoists|Eliju Makoistu]], [[Endijs Grejs|Endiju Greju]], [[Dess Linems|Desu Linemu]], [[Marks Lorensons|Marku Lorensonu]] un [[Kriss Vodls|Krisu Vodlu]]. Motsons pirmo reizi pievienojās spēļu sērijai ''FIFA 96'' izlaidumā. ''FIFA 06'' spēlē viņu un Makoistu nomainīja Grejs un [[Klaivs Taildslijs]], taču vēlāk Motsons un Makoists atgriezās spēlē ''FIFA Manager 08''. No 2006. līdz 2020. gadam ''FIFA'' spēļu sērijas galvenais komentētājs bija [[Mārtins Tailers]]. No 2006. līdz 2010. gadam viņš komentēja kopā ar Endiju Greju, bet no 2011. līdz 2020. gadam — kopā ar [[Alans Smits (futbolists, 1962)|Alanu Smitu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vice.com/en/article/a-conversation-with-football-commentator-martin-tyler-at-the-launch-of-fifa-16-959/|title=A Conversation with Football Commentator Martin Tyler at the Launch of ‘FIFA 16’|last=Diver|first=Mike|website=VICE|access-date=2026-10-12|date=2015-09-27|language=en-US}}</ref> ''FIFA 19'' spēlē [[Dereks Rejs]] un [[Lī Diksons]] komentēja UEFA turnīrus, savukārt ''FIFA 20'' spēlē viņi pārmaiņus ar Taileru un Smitu komentēja visas sacensības. ''FIFA 21'' spēlē Rejs un Diksons kļuva par vienīgajiem komentētājiem angļu valodā, nomainot Taileru un Smitu. ''FIFA 22'' un ''FIFA 23'' spēlēs [[Stjuarts Robsons]] kļuva par Dereka Reja komentēšanas partneri, aizstājot Diksonu. Spēlē ''EA Sports FC 24'' tika ieviests jauns komentētāju duets — [[Gajs Moubrejs]] un [[Sjū Smita]]. Viņi komentē pārmaiņus ar Dereku Reju un Stjuartu Robsonu. ''FIFA'' spēles ir saņēmušas nelielu kritiku, piemēram, par uzlabojumiem, kas tiek ieviesti katrā jaunajā spēles versijā salīdzinājumā ar iepriekšējo. Attīstoties konsoļu tirgum, ''FIFA'' nācās tieši konkurēt ar citām spēlēm, jo īpaši ar ''[[Konami]]'' izstrādāto ''[[Pro Evolution Soccer]]'' (''PES'') sēriju.<ref name=":3">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2018/aug/28/six-best-football-video-games-fifa-pro-evolution-soccer|title=A league of their own: six of the best football video games|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2018-08-28|last=Boxer|first=Steve|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Abu franšīžu sāncensība kopš 20. gadsimta 90. gadiem tiek uzskatīta par „lielāko sāncensību” sporta videospēļu vēsturē. Sākotnēji ''FIFA'' piedāvāja vairāk [[Arkādes spēle|arkādes]] stila spēles pieeju, savukārt ''PES'' bija vairāk orientēta uz futbola [[Simulācijas videospēle|simulāciju]], piedāvājot „ātrāku taktisko spēli” un daudzveidīgāku, spēles gaitā veidojošos spēles pieredzi. Tā rezultātā 2000. gados ''PES'' pārdošanas apjoma ziņā spēja konkurēt ar ''FIFA''. ''EA'' uz to reaģēja, pārņemot atsevišķus ''PES'' spēles elementus, lai uzlabotu ''FIFA'', un 2010. gadu sākumā ''FIFA'' komerciālo panākumu ziņā ievērojami apsteidza savu konkurenti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2020/jun/26/fifa-v-pes-pro-evolution-soccer-the-history-of-gamings-greatest-rivalry|title=Fifa v PES: the history of gaming's greatest rivalry|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2020-06-26|last=Wilson|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2016/dec/21/fifa-video-game-changed-football|title=Fifa: the video game that changed football|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2016-12-21|last=Parkin|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Gan ''FIFA'', gan ''Pro Evolution Soccer'' bija liels fanu pulks, taču 2010. gadu sākumā ''FIFA'' pārdošanas apjomi ik gadu pieauga pat par 23 procentiem.<ref name=":1" /> Līdz 2000. gadam ''FIFA'' spēļu sērija visā pasaulē bija pārdota vairāk nekā 16 miljonos eksemplāru, kļūstot par visu laiku visvairāk pārdoto futbola videospēļu sēriju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Guinness world records 2001|url=http://archive.org/details/guinnessworldrec00enfi|publisher=Enfield : Guinness|date=2000|isbn=978-0-85112-102-4|last=Guinness world records|page=121}}</ref> Līdz 2010. gadam ''FIFA'' sērijas pārdošanas apjoms pārsniedza 100 miljonus eksemplāru, padarot to par pasaulē visvairāk pārdoto sporta videospēļu franšīzi un ienesīgāko ''[[EA Sports]]'' produktu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20191117110959/https://www.businesswire.com/news/home/20101104006782/en|title=EA SPORTS FIFA Soccer Franchise Sales Top 100 Million Units Lifetime|access-date=2026-10-14|language=en}}</ref><ref name=":1" /> Pēc tam, kad ''FIFA 12'' pirmajā nedēļā pēc tās izlaišanas Ziemeļamerikā, 2011. gada 27. septembrī, tika pārdota 3,2 miljonos eksemplāru, ''EA Sports'' to nodēvēja par „veiksmīgāko spēles izlaišanu ''EA Sports'' vēsturē”.<ref name=":1" /> 2012. gadā ''EA Sports'' noslēdza līgumu ar [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]], piesaistot viņu ''FIFA'' franšīzei un tādējādi pārvilinot no konkurējošās spēļu sērijas ''[[Pro Evolution Soccer]]''. Mesi attēls drīz vien tika izvietots uz spēles ''[[FIFA Street 4|FIFA Street]]'' vāka. 2013. gadā spāņu futboliste [[Vero Bokete]] vietnē ''[[Change.org]]'' uzsāka petīciju, aicinot uzņēmumu ''Electronic Arts'' iekļaut ''FIFA'' spēļu sērijā sieviešu futbolistes. 24 stundu laikā petīcija ieguva 20 000 parakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavozdegalicia.es/noticia/deportes/2013/02/22/vero-busca-gol-videojuego/0003_201302G22P49991.htm|title=Vero busca el gol de videojuego|website=La Voz de Galicia|access-date=2026-10-14|date=2013-02-22|language=es}}</ref> ''FIFA 16'', kas tika izlaista 2015. gada 25. septembrī, pirmo reizi iekļāva sieviešu nacionālās futbola izlases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-16-worlds-best-female-6406129|title=FIFA 16: Where do the world's best female players rank against their male counterparts?|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-10-14}}</ref> 2018. gadā Stīvs Boksers no laikraksta ''[[The Guardian]]'' nosauca ''FIFA 18'' par „visizsmalcinātāko, vispilnīgāk izstrādāto un neapšaubāmi populārāko futbola spēli pasaulē”, kā arī par „futbola videospēļu ekvivalentu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgai]]”. Viņš uzslavēja spēles režīmu "FIFA Ultimate Team", kas „mudina iegādāties spēlētāju paciņas, līdzīgas ''[[Panini Group|Panini]]'' uzlīmju paciņām, lai izveidotu sapņu komandu”. Viņš arī piebilda, ka šajā spēļu sērijā ir „lielisks režīms"Journey", kas ļauj vadīt futbolistu, kurš tikai sāk savu profesionāļa karjeru, un palīdzēt viņam kļūt par starptautiska mēroga zvaigzni, kā arī "Career" režīms, kurā iespējams vadīt savu iecienītāko komandu gan laukumā, gan ārpus tā.”<ref name=":3" /> Līdz 2021. gadam ''FIFA'' spēļu sērija, kas ieņēma sesto vietu visu laiku visvairāk pārdoto videospēļu franšīžu sarakstā, bija pārdota vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.<ref name=":2" /> Jaunākajās sērijas spēlēs ir iekļautas daudzas līgas, kuru izmantošanas tiesības ir iegūtas ar ekskluzīvām licencēm. Tās ietver līgas un komandas no visas pasaules, tostarp [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgu]] un [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]], [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgu]] un [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas Futbola līgas čempionātu]], Itālijas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]] un [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]], Spānijas ''[[La Liga]]'' un ''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|La Liga 2]]'', Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' un ''[[Francijas futbola 2. līga|Ligue 2]]'', Portugāles ''[[Portugāles futbola Premjerlīga|Primeira Liga]]'', Turcijas ''[[Turcijas futbola Superlīga|Süper Lig]]'', Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'', [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgu]], [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgu]], [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgu]], Polijas ''[[Ekstraklasa]]'', Meksikas ''[[Liga MX]]'', [[ASV augstākā futbola līga|ASV Augstāko futbola līgu]], Dienvidkorejas ''[[K-League]]'', Japānas ''[[J1 League]]'', [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgu]], [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Profesionālo līgu]], Austrālijas ''[[A-League]]'', [[Čīles futbola Pirmā divīzija|Čīles]] [[Čīles futbola Pirmā divīzija|futbola Pirmo divīziju]], [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas čempionātu]] un [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas Profesionālo futbola līgu]]. Šīs licences ļauj spēlēs izmantot īsto līgu un klubu nosaukumus, kā arī futbolistu vārdus un vizuālo izskatu. Spēlēs ir iekļauti arī populāri klubi no visas pasaules, tostarp atsevišķas komandas no [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas]], [[Indijas futbola Superlīga|Indijas Superlīgas]], [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas]] un [[Dienvidāfrikas futbola Premjerlīga|Dienvidāfrikas]], taču šo valstu līgas nav pārstāvētas pilnā apjomā. Šīs komandas ir pieejamas sadaļā "Rest of World". == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Commons category|FIFA (video game franchise)|FIFA (videospēļu franšīze)}} * [https://www.easports.com/fifa Oficiālā mājaslapa] {{En ikona}} * [https://web.archive.org/web/20101004235609/https://www.ea.com/uk/football/ EA Sports Football] {{En ikona}} [[Kategorija:FIFA (videospēļu sērija)]] [[Kategorija:Futbola videospēles]] [[Kategorija:FIFA]] ealyriww4g3xghe1a3bb6v53o0q01xc 0 641281 4536480 4533880 2026-10-15T21:02:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4536480 wikitext text/x-wiki {{vairāki attēli | direction = vertical | width = 220 | image1 = 97-01 Jeep Cherokee.jpg | caption1 = ''[[Jeep Cherokee]]'' (kompaktais SUV; 1997–2001) | image2 = Kia Mohave 3.0 D HM PE2 Snow White Pearl (34) (cropped).jpg | caption2 = ''[[Kia Mohave]]'' (vidēja izmēra SUV; 2020–2024) | image3 = 2024 Toyota Land Cruiser J300 VX front.jpg | caption3 = 2024. gada ''[[Toyota Land Cruiser]]'' (lielais SUV) }} '''SUV''' (saīsinājums no {{val|en|sport utility vehicle}}) ir [[automobiļu klasifikācija]]s klase, kas apvieno parasto [[vieglais automobilis|vieglo automobiļu]] elementus ar tādu [[bezceļu transportlīdzeklis|bezceļu transportlīdzekļu]] īpašībām kā palielināts [[klīrenss]] un [[pilnpiedziņa]]. Nav vienotas, vispāratzītas SUV definīcijas, un šī termina lietojums dažādās valstīs atšķiras. Tādējādi tas ir "vispārīgs termins, kas tradicionāli aptver plašu transportlīdzekļu klāstu ar pilnpiedziņu."<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=SUV Meaning: What is an SUV? |url= https://www.caranddriver.com/research/a31787452/suv-meaning-what-is-an-suv/ |work=Car and Driver |date=13 April 2020 |access-date=30 August 2022}}</ref> Saskaņā ar dažām definīcijām SUV jābūt būvētam uz vieglā kravas automobiļa šasijas, taču plašākās definīcijās par SUV tiek uzskatīts jebkurš transportlīdzeklis, kam piemīt bezceļu braukšanai raksturīgas konstrukcijas iezīmes. [[Krosovers|Krosoveru]] (jeb SUV krosoveru) bieži definē kā SUV ar nesošās virsbūves konstrukciju (līdzīgi kā vieglajiem pasažieru automobiļiem); tomēr robežas starp šiem tipiem kļūst arvien neskaidrākas, ko ietekmē transportlīdzekļu tehniskās iespējas, mārketinga speciālistu izmantotais apzīmējums un jauno modeļu elektrifikācija.<ref name="Wardlaw">{{Tīmekļa atsauce |last1=Wardlaw |first1=Christian |title=What is a Crossover SUV? |url= https://www.jdpower.com/cars/shopping-guides/what-is-a-crossover-suv |work=J.D. Power |date=15 September 2021 |access-date=30 August 2022}}</ref> SUV priekšteči meklējami 1930. gadu beigu militārajos un nelielās sērijās ražotajos modeļos, kā arī pilnpiedziņas [[universālis|universāļos]] un kravas-pasažieru automobiļos, kurus ieviesa 1949. gadā. Lai gan dažus mūsdienās ražotos SUV būvē ar nesošās virsbūves konstrukciju, agrāk biežāk izmantoja [[lonžeronu rāmis|rāmja]] konstrukciju. 1990. gadu beigās un 21. gadsimta sākumā SUV popularitāte ievērojami pieauga, bieži vien uz [[sedans|sedanu]] un universāļu rēķina. 2021. gadā SUV veidoja 45,9% no pasaules vieglo automobiļu tirgus,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=New registrations of SUVs in key car markets, 2010-2021 – Charts – Data & Statistics |url= https://www.iea.org/data-and-statistics/charts/new-registrations-of-suvs-in-key-car-markets-2010-2021 |date=21 December 2021 |access-date=1 October 2024 |website=International Energy Agency}}</ref> un tie ir īpaši iecienīti [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]],<ref>{{Ziņu atsauce |last=Niranjan |first=Ajit |date=7 May 2026 |title='At a crossroads': will piling-up crises force Europe to put brakes on SUV culture? |url= https://www.theguardian.com/environment/2026/may/07/europe-us-car-culture-bigger-vehicles-harms-suvs-trucks |access-date=2 July 2026 |work=The Guardian |language=en}}</ref> kur tie sastādīja 57,3% no pārdošanas apjoma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Shilling |first=Erik |date=2022-01-27 |title=Trucks And SUVs Are Now Over 80 Percent Of New Car Sales In The U.S. |url= https://www.jalopnik.com/trucks-and-suvs-are-now-over-80-percent-of-new-car-sale-1848427797/ |access-date=2 July 2026 |website=Jalopnik}}</ref> Parasti tie autoražotājiem nodrošina ievērojami lielāku peļņas normu,<ref name=":0" /> un ražotāji tos popularizējuši, apelējot pie [[mačo|vīrišķības tēla]].<ref name=":0" /> SUV kritizēti dažādu ar vidi un drošību saistītu iemeslu dēļ. Parasti tiem ir zemāka [[degvielas ekonomija]], un to ražošanai nepieciešams vairāk resursu nekā mazākiem transportlīdzekļiem, tādējādi tie vairāk veicina [[klimata pārmaiņas]] un [[apkārtējās vides degradācija|apkārtējās vides degradāciju]].<ref name="InternationalEnergy">{{Tīmekļa atsauce|last1=Cozzi |first1=Laura |last2=Petropoulos |first2=Apostolos |title=Growing preference for SUVs challenges emissions reductions in passenger car market|url= https://www.iea.org/commentaries/growing-preference-for-suvs-challenges-emissions-reductions-in-passenger-car-market |website=International Energy Agency |date=15 October 2019 |access-date=18 February 2020 |archive-url= https://web.archive.org/web/20200204165813/https://www.iea.org/commentaries/growing-preference-for-suvs-challenges-emissions-reductions-in-passenger-car-market |archive-date=2020-02-04 }}</ref> Laikposmā no 2010. līdz 2018. gadam SUV bija otrs nozīmīgākais globālā oglekļa emisiju pieauguma cēlonis pasaulē.<ref name="Kommenda">{{Tīmekļa atsauce |last=Kommenda |first=Niko |title=SUVs second biggest cause of emissions rise, figures reveal |url= https://www.theguardian.com/environment/ng-interactive/2019/oct/25/suvs-second-biggest-cause-of-emissions-rise-figures-reveal |date=25 October 2019 |access-date=1 October 2024 |work=The Guardian}}</ref> To paaugstinātais [[smaguma centrs]] palielina apgāšanās risku. Lielākas [[transportlīdzekļa aklā zona|aklās zonas]] palielina varbūtību notriekt [[gājējs|gājējus]],<ref name=":0">{{Ziņu atsauce |last1=Keller |first1=Michael H. |last2=Murray |first2=Eli |last3=Ivory |first3=Danielle |last4=Cabreros |first4=Irineo |date=21 June 2026 |title=The Deadly Rise of Giant Trucks and S.U.V.s |url= https://www.nytimes.com/interactive/2026/06/21/us/trucks-suv-pedestrian-crashes.html |access-date=2 July 2026 |work=The New York Times}}</ref> savukārt augstais SUV priekšējās daļas profils nozīmē, ka sadursmes gadījumā [[nāve|letāla iznākuma]] risks cietušajiem ir vismaz divas reizes lielāks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 November 2023 |first=Joel |last=Rose |title=Taller cars and trucks are more dangerous for pedestrians, according to crash data |url= https://www.npr.org/2023/11/14/1212737005/cars-trucks-pedestrian-deaths-increase-crash-data |work=NPR |access-date=1 October 2024}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |last=Tyndall |first=Justin |title=The effect of front-end vehicle height on pedestrian death risk |journal=Economics of Transportation |volume=37 |doi=10.1016/j.ecotra.2024.100342 |date=March 2024 |article-number=100342 }}</ref><ref name="Freep">{{Ziņu atsauce|last1=Lawrence |first1=Eric D. |last2=Bomey |first2=Nathan |last3=Tanner |first3=Kristi |date=1 July 2018 |title=Death on foot: America's love of SUVs is killing pedestrians |newspaper=Detroit Free Press |url= https://www.freep.com/story/money/cars/2018/06/28/suvs-killing-americas-pedestrians/646139002/|dead-url=no |access-date=24 December 2019 |archive-url= https://web.archive.org/web/20191214084336/https://www.freep.com/story/money/cars/2018/06/28/suvs-killing-americas-pedestrians/646139002/ |archive-date=14 December 2019}}</ref> Turklāt psiholoģiskā drošības sajūta, ko tie sniedz, mudina autovadītājus braukt mazāk piesardzīgi,<ref name="Big and bad">{{publikācijas atsauce|last=Gladwell |first=Malcolm |authorlink=Malcolm Gladwell |date=4 January 2004 |title=Big and Bad |url= https://www.newyorker.com/magazine/2004/01/12/big-and-bad |dead-url=no |access-date=1 October 2024 |magazine=The New Yorker |archive-url= https://web.archive.org/web/20160219222512/http://gladwell.com/big-and-bad/ |archive-date=19 February 2016}}</ref> un tas savukārt var pamudināt citus mazāku transportlīdzekļu īpašniekus nākotnē izvēlēties SUV, vadoties pēc šīs drošības sajūtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Big cars might make you feel safer. But here's how vehicle size impacts others in a crash |url=https://www.unsw.edu.au/newsroom/news/2024/06/big-cars-feel-safer-how-vehicle-size-impacts-others-crash |website=UNSW Sites |access-date=21 November 2024}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Milman |first1=Oliver |title=How SUVs conquered the world – at the expense of its climate |url= https://www.theguardian.com/us-news/2020/sep/01/suv-conquered-america-climate-change-emissions |website=The Guardian |access-date=21 November 2024 |date=1 September 2020}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Are cars getting too big for the road? |url= https://www.bbc.com/future/article/20240207-are-cars-getting-too-big-for-the-road |website=bbc.com |date=8 February 2024 |access-date=21 November 2024}}</ref> Tā kā tie aizņem vairāk vietas, tie palielina [[satiksmes sastrēgums|satiksmes sastrēgumus]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Zipper |first1=David |title=How SUVs Are Making Traffic Worse |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2025-03-25/bigger-heavier-suvs-worsen-traffic-congestion-in-us |access-date=2 July 2026 |work=Bloomberg |date=25 March 2025}}</ref> un samazina stāvvietu pieejamību.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Zipper |first1=David |title=Meet the Montreal Mayor Who Declared War on SUVs |url= https://www.bloomberg.com/news/features/2024-05-15/in-montreal-suv-drivers-must-pay-hefty-new-fees-to-park |access-date=2 July 2026 |work=Bloomberg |date=15 May 2024}}</ref> == Definīcija == Nav vispārpieņemtas definīcijas jēdzienam ''sport utility vehicle'' (SUV). [[Vārdnīca|Vārdnīcās]], kā arī [[automobilis|automobiļu]] nozares ekspertu un žurnālistu vidū lieto dažādus formulējumus un raksturlielumus. Pastāv arī atšķirības terminoloģijas lietojumā dažādos reģionos, gan [[plašsaziņas līdzekļī|plašsaziņas līdzekļos]], gan [[sabiedrība|sabiedrībā]] kopumā. Arī automobiļu ražošanas nozare nav vienojusies par vienotu SUV definīciju. === Austrālija === [[Austrālija|Austrālijā]] SUV atzīts kā atsevišķa transportlīdzekļu kategorija gan tirgus statistikas datos, gan valdības klasifikācijās. [[Austrālijas Statistikas birojs]] definē SUV kā transportlīdzekļus, kas paredzēti braukšanai bezceļu apstākļos un kam piemīt tādas īpašības kā palielināts klīrenss un universāļa tipa virsbūve, vienlaikus šajā kategorijā iekļaujot arī noteiktus modeļus ar tikai [[divu riteņu piedziņa|divu riteņu piedziņu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Australian Bureau of Statistics |date=18 July 2017 |title=New Motor Vehicle Sales |website=abs.gov.au |access-date=26 August 2026|url= https://www.abs.gov.au/ausstats/abs@.nsf/lookupMF/4F4038B74B87BCA7CA256BD00026945E}}</ref> Saskaņā ar Austrālijas jauno transportlīdzekļu efektivitātes standartu sistēmu SUV un daudzus transportlīdzekļus ar [[četru riteņu piedziņa|četru riteņu piedziņu]] klasificē kā [[vieglais automobilis|pasažieru transportlīdzekļi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2024-06-27 |title=Glossary |url=https://www.infrastructure.gov.au/infrastructure-transport-vehicles/vehicles/new-vehicle-efficiency-standard/glossary |archive-url=https://web.archive.org/web/20260316204914/https://www.infrastructure.gov.au/infrastructure-transport-vehicles/vehicles/new-vehicle-efficiency-standard/glossary |archive-date=2026-03-16 |access-date=2026-08-19 |work=Department of Infrastructure, Transport, Regional Development, Communications, Sport and the Arts}}</ref> SUV pārdošanas apjomus Austrālijā veicināja zemāki [[ievedmuitas nodoklis|ievedmuitas nodokļi]] salīdzinājumā ar vieglajiem pasažieru automobiļiem. Līdz 2010. gada janvārim SUV bija piemērots 5% importa tarifs, kamēr vieglajiem pasažieru automobiļiem tas bija 10%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://blog.autopeople.com.au/2008/11/tariff-reduction-will-soften-price-rises/|archive-url= https://web.archive.org/web/20090106180226/http://blog.autopeople.com.au/2008/11/tariff-reduction-will-soften-price-rises/ |dead-url=yes |archive-date=2009-01-06 |title=Tariff reduction will soften price rises |website=Blog.autopeople.com.au |date=2008-11-18 |access-date=2010-11-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.carpoint.com.au/news/2010/matters-of-great-import-17863|title=Matters of great import |publisher=Carpoint |date=2010-01-06 |dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20151016074751/http://www.carpoint.com.au/news/2010/matters-of-great-import-17863 |archive-date=2015-10-16 |access-date=2024-01-07}}</ref> === Eiropa === [[Eiropa|Eiropā]] terminu SUV galvenokārt lieto kā tirgus segmenta klasifikāciju, nevis kā atsevišķu juridiski noteiktu transportlīdzekļu kategoriju. Eiropas automobiļu tirgus segmentācijā '''J klase''' ietver SUV un tiem līdzīgus transportlīdzekļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=EU classification of vehicle types |url= https://alternative-fuels-observatory.ec.europa.eu/general-information/vehicle-types |access-date=2026-08-19 |website=alternative-fuels-observatory.ec.europa.eu}}</ref> Tomēr [[Eiropas Savienība]]s noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu klasificē transportlīdzekļus pēc normatīvajām kategorijām (piemēram, M kategorija pasažieru transportlīdzekļiem), nevis izmanto SUV kā juridisku klasifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Regulation - 2018/858 - EN - EUR-Lex |url= https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2018/858/oj/eng |access-date=2026-08-19 |website=eur-lex.europa.eu}}</ref> 2024. gada februārī [[Parīze]]s iedzīvotāji nobalsoja par trīskāršotu stāvvietas tarifu SUV tipa automobiļiem, pamatojot to ar ietekmi uz vidi un ielu caurlaidību. Šis lēmums stājās spēkā 2024. gada 1. oktobrī. Autovadītāji, kuru transportlīdzekļi sver vairāk par {{nobr|1600 kg}} (vai {{nobr|2000 kg}} [[elektromobilis|elektrisko transportlīdzekļu]] gadījumā), Parīzes centrā maksā {{nobr|18 [[eiro]]}} stundā, bet ārējos rajonos {{nobr|12 eiro}}; uz vietējiem iedzīvotājiem un noteiktu profesiju pārstāvjiem šis noteikums neattiecas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tarifs du stationnement des SUV, tarifs dans les bois… Voici les principaux changements pour le 1er octobre, à la suite du vote du Conseil de Paris en mai dernier |trans-title=SUV parking fees, fees in the woods… Here are the main changes for October 1st, following the vote by the Paris City Council last May |url= https://www.paris.fr/pages/tarifs-suv-modalites-de-controle-ce-qui-change-avec-la-reforme-du-stationnement-2024-27224 |website=Paris |access-date=22 January 2026}}</ref> Šis solis sekoja līdzīgiem lēmumiem [[Liona|Lionā]] un [[Tībingene|Tībingenē]], un līdzīgus noteikumus apsver arī [[Londona]], [[Brisele]] un [[Amsterdama]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Paris to SUVs: Get off my streets! |work=Politico | date=6 February 2024 |first=Tommaso |last=Lecco |url= https://www.politico.eu/article/paris-suvs-get-off-streets-france-poluution-car-referendum-environment/}}</ref> === Indija === [[Indija|Indijā]] SUV regulatīvos nolūkos parasti klasificē plašākā universālo transportlīdzekļu kategorijā. Saskaņā ar Indijas preču un pakalpojumu nodokļa sistēmu šajā kategorijā ietilpst sporta un atpūtas apvidus automobiļi (SUV), daudzfunkcionālie transportlīdzekļi (MUV un MPV), kā arī [[krosovers|krosoveri]] (XUV). Transportlīdzekļi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, tostarp dzinēja darba tilpums virs {{nobr|1500 cm³}}, garums virs {{nobr|4000 mm}} un klīrenss vismaz {{nobr|170 mm}}, ir pakļauti attiecīgajai klasifikācijai, kas paredzēta universālajiem transportlīdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Frequently Asked Questions (FAQs) on the decisions of the 56th GST Council held in New Delhi |url=https://www.pib.gov.in/PressReleasePage.aspx?PRID=2163560&reg=3&lang=2 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260317002655/https://www.pib.gov.in/PressReleasePage.aspx?PRID=2163560&reg=3&lang=2 |archive-date=2026-03-17 |access-date=2026-08-19 |website=pib.gov.in}}</ref> === Jaunzēlande === [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] transportlīdzekļi, ko parasti saista ar SUV, klasificējas plašākā pasažieru transportlīdzekļu regulējuma kategorijā. Jaunzēlandes Transporta aģentūra definē MC klasi kā "bezceļu pasažieru transportlīdzekļus", kas attiecas uz pasažieru transportlīdzekļiem, kas konstruēti ar īpašām funkcijām braukšanai bezceļos un kuriem ir ne vairāk kā deviņas sēdvietas, ieskaitot vadītāja sēdvietu. Šīs kategorijas transportlīdzekļiem jāatbilst noteiktām prasībām, kas saistītas ar bezceļu spējām, tostarp tādiem kritērijiem kā pilnpiedziņa, pagrieziena leņķis, pārbraukšanas leņķis un klīrenss.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Portal |first=Vehicle Inspection |title=Identifying the vehicle class |url= https://vehicleinspection.nzta.govt.nz/virms/in-service-wof-and-cof/introduction/inspection-and-certification-process/identifying-the-vehicle-class |access-date=2026-08-19 |website=vehicleinspection.nzta.govt.nz |language=en}}</ref> === Apvienotā Karaliste=== [[Britu angļu valoda|Britu angļu valodā]] šīs transportlīdzekļu klases apzīmējumi pārklājas ar tādiem terminiem kā "4x4" un "bezceļu automobilis". Kolinsa vārdnīca definē SUV kā jaudīgu pilnpiedziņas transportlīdzekli, kas spējīgs pārvietoties pa nelīdzenu apvidu, savukārt "bezceļu automobilis" ir definēts kā transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa nelīdzenu apvidu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=SUV definition and meaning |url =https://www.collinsdictionary.com/dictionary/english/suv |access-date=2 July 2026 |website=Collins English Dictionary |publisher=HarperCollins}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Off-roader definition and meaning |url= https://www.collinsdictionary.com/english-language-learning/off-roader |access-date=2 July 2026 |website=Collins English Dictionary |publisher=HarperCollins}}</ref> Bieži lieto arī ironisks apzīmējums ''Chelsea tractor'' (Čelsijas traktors), kas radies, jo šie transportlīdzekļi ir iecienīti [[Londona]]s [[Čelsija]]s rajona iedzīvotāju vidū, turklāt tie atgādina [[lauksaimniecība|lauksaimnieku]] izmantotos [[traktors|transportlīdzekļus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Stereotype of 'Chelsea tractor' reflects reality of urban SUV sales, says report |url= https://www.theguardian.com/environment/2021/apr/07/stereotype-of-chelsea-tractor-reflects-reality-of-urban-suv-sales-says-report |work=The Guardian |date=7 April 2021 |access-date=9 January 2023}}</ref> Kolinsa angļu valodas vārdnīca definē SUV kā "jaudīgu pilnpiedziņas transportlīdzekli, ar kuru var braukt pa nelīdzenu apvidu. Bieži tiek lietots saīsinājums SUV."<ref>{{grāmatas atsauce|title=Collins Cobuild Advanced English Dictionary|url= https://www.collinsdictionary.com/us/dictionary/english/sport-utility-vehicle |publisher=HarperCollins |access-date=10 November 2019}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Automobiļu [[tīmekļa vietne|tīmekļa vietnēs]] sniegtie SUV apraksti variē no tādiem, kas uzsver "vieglajam automobilim raksturīga komforta un universālim piemītošas ​​praktiskuma apvienojumu ar izcilu veiktspēju bezceļa apstākļos", kā arī "augstu sēdpozīciju un plašu redzamību",<ref>{{publikācijas atsauce|last=Bumbeck |first=Mike|title=Utility in Style – The 1972 Jeep Wagoneer blends an iconic design with modern driveability |date=27 August 2024 |url= https://www.hemmings.com/stories/utility-in-style-1972-jeep-wagoneer/ |magazine=Hemmings Classic Car |access-date=1 October 2024}}</ref> līdz vispārīgākiem raksturojumiem, kas ietver "praktiski jebkuru transportlīdzekli ar pilnpiedziņu un palielinātu klīrensu".<ref name="WhatIs">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.autotrader.com/car-shopping/suv-vs-crossover-whats-difference-215843 |title=SUV vs. Crossover: What's the Difference? |first=Russ |last=Heaps |date=25 March 2022 |website=autotrader.com |access-date=1 October 2024}}</ref> Norādīts arī, ka termins "SUV" aizstājis vārdu "džips" (''jeep'') kā vispārīgu apzīmējumu bezceļu transportlīdzekļiem.<ref name=Language>{{grāmatas atsauce|last=Glucksberg |first=Sam |title=Understanding Figurative Language: From Metaphor to Idioms |year=2001|publisher=Oxford University Press |isbn=9780198027126 |page=112 |url= https://books.google.com/books?id=rKX7qcQerLcC&q=In+recent+years,+the+term+SUV+has+come+into+the+popular+lexicon+to+replace+Jeep,+a+name+that+originated+during+World+War+II+as+slang+for&pg=PA112 |via=Google Books |access-date=1 October 2024}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Eiropas automobiļu klases}} [[Kategorija:Automašīnu klasifikācija]] [[Kategorija:Eiropas automobiļu klases]] 9m6rwr0mbxiwdbx4un78ovtu57loqz5 0 641395 4536604 4535911 2026-10-16T10:36:48Z Ingii 8177 /* Sistemātika */ 4536604 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg | att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | virsdzimta = Vespertilionoidea | virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821) | iedalījums= * {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}} * {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}} | kategorijas =nē }} '''Vakarsikspārņu apakšdzimta''' (''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=552345#null "Vespertilioninae".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguņu|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas. Vakarsikspārņu sugas izplatītas visos pasaules kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref name="enc"/> Apakšdzimtā apvienotas vairāk nekā 260 sugas, no kurām 10 sastopamas [[Latvija|Latvijā]]: [[brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus''), [[divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus''), [[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), [[lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ), [[mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri''), [[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii''), [[platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus''), [[pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus''), [[rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> == Īpašības == Vakarsikspārņu apakšdzimtas sugu sikspārņi ir mazi līdz vidēji lieli.<ref name="enc"/> Tiem ir gara [[aste]], kas sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai.<ref name="enc">[https://www.encyclopedia.com/environment/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-i-vespertilioninae Encyclopedia: Vespertilionid Bats I (Vespertilioninae)]</ref><ref>[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ ADW: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]</ref> == Sistemātika == {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}} * {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}} ** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Barbastella|Platauši}} ** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}} * {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilio|Divkrāsainie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Žofra sikspārņi|Žofra sikspārnis}} * {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Alionoctula|Austrumu mazie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}} ** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}} * Nezināma cilts (''incertae sedis'') ** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} *[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilioninae/classification/ ADW: Vespertilioninae] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] coqey1aw3ku23wmu8vr7jj9tyq2e3gx 0 641513 4536605 4535898 2026-10-16T10:37:29Z Ingii 8177 /* Sistemātika */ 4536605 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Mroczak posrebrzany.jpg | att_nosaukums = [[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | virsdzimta = Vespertilionoidea | virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Vespertilionini ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | kategorijas = nē }} '''Parasto sikspārņu cilts''' (''Vespertilionini'') ir lielākā no deviņām [[vakarsikspārņu apakšdzimta]]s (''Vespertilioninae'') ciltīm, kas apvieno 17 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] ģintis.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=945865#null "Vespertilionini".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Šīs cilts sugas plaši izplatītas [[Vecā pasaule|vecajā pasaule]] un [[Austrālāzija|Austrālāzijā]].<ref>Database, Mammal Diversity (2021-11-06), Mammal Diversity Database, doi:10.5281/zenodo.5651212, retrieved 2021-12-07</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopama viena parasto sikspārņu cilts suga — [[divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Sistemātika == {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}} * {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas krēslas sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilio|Divkrāsainie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}} * {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}} * {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}} * {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Mirostrellus|Žofra sikspārņi|Žofra sikspārnis}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} *[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilioninae/classification/ ADW: Vespertilioninae] *[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionini/classification/ ADW: Vespertilionini] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] 2whfv1r7ou2acyucqw11qm4qcj3b4vm 0 641593 4536444 4535757 2026-10-15T18:02:26Z Papuass 88 4536444 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Armass Lindgrēns | attēls = Armas Lindgren.jpg | att_izmērs = 220px | vārds_orig = ''Armas Lindgren'' | dz_gads = 1874 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Hemēnlinna]], [[Somijas lielhercogiste]], [[Krievijas Impērija]] | m_gads = 1929 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 3 | m_vieta = [[Kopenhāgena]], {{DNK}} | nodarbošanās = arhitekts, profesors | dzimums = V }} '''Armass Lindgrēns''' ({{Val-fi|Armas Lindgren}}, pilnā vārdā ''Armas Eliel Lindgren''; dzimis 1874. gada 28. novembrī [[Hemēnlinna|Hemēnlinnā]], miris 1929. gada 3. oktobrī [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]) bija somu arhitekts un arhitektūras profesors, viens no biroja Gesellius–Lindgren–Saarinen partneriem. == Dzīvesgājums == No 1897. līdz 1905. gadam Lindgrēns strādāja kopīgajā birojā ar [[Hermanis Gezeliuss|Hermani Gezeliusu]] un [[Eliels Sārinens|Elielu Sārinenu]]. Birojs projektēja Somijas paviljonu Parīzes 1900. gada pasaules izstādē, „Pohjola” namu, [[Hvitresks|Hvitresku]] un [[Somijas Nacionālais muzejs|Somijas Nacionālo muzeju]]. Pēc biroja sadalīšanas Lindgrēns pabeidza muzeja projektu.<ref name="fiwiki">[https://fi.wikipedia.org/wiki/Armas_Lindgren Armas Lindgren] // Wikipedia (somu val.). Skatīts 2026. gada 13. oktobrī.</ref> 1902. gadā viņš kļuva par Centrālās lietišķās mākslas skolas pirmo māksliniecisko vadītāju, bet no 1919. līdz 1925. gadam vadīja Helsinku Tehniskās augstskolas arhitektūras nodaļu.<ref name="fiwiki"/> == Ievērojamākie darbi == Patstāvīgajā praksē (1905–1929), daļēji kopā ar arhitekti Vivi Lennu, Lindgrēns projektēja vairākas sabiedriskas ēkas Somijā un Igaunijā:<ref name="fiwiki"/><ref name="Hallas">Hallasa-Murula, Karīna. Latvijas dalībnieki Igaunijas arhitektūras konkursos // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga, 2025. 228.–229. lpp.</ref> * „Vanemuines” teātris Tartu (1906, gājis bojā 1944. gadā); * Jaunais studentu nams Helsinkos (1910); * apdrošināšanas sabiedrības „Kaleva” nams Helsinkos (1911–1914); * [[Igaunijas Nacionālā opera|teātris „Estonia”]] Tallinā (1913). == Saikne ar Latviju == [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] Rīgas [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] arhitektūrā saskata tiešu Lindgrēna ietekmi: [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] projektētā „Romanova bazāra” (1909) stūra torņi, erkeri un kronšteini „ļoti tieši atgādina” Lindgrēna īres namu [[Viborga|Viborgā]] (1907), un arī Laubes ornamentā viņš saskata Sārinena un Lindgrēna ietekmi.<ref name="K1980">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 112., 119. lpp.</ref> Pēc Elli Forseles biogrāfes ziņām 1904. gadā Somijā ceļojušie latviešu arhitekti tikušies arī ar Lindgrēna biroja arhitektiem.<ref name="Vaherjoki">Vaherjoki-Honkala, Saara. ''Haaveiden haaksirikko: Elli Forssell-Rozentālen elämä''. Helsinki: Minerva, 2023. 85. lpp.</ref> == Galerija == <gallery widths="220" heights="180" perrow="3"> Pohjola-talo.jpg|„Pohjola” nams Helsinkos (kopā ar Gezeliusu un Sārinenu) Helsinki Kansallismuseo 2006.jpg|[[Somijas Nacionālais muzejs]] (kopā ar Gezeliusu un Sārinenu) Tallinn, Estonia seltsi hoone, AM N05972.jpg|Teātris „Estonia” Tallinā 20. gadsimta 30. gados (kopā ar Vivi Lennu) </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lindgrēns, Armass}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1929. gadā mirušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstils]] [[Kategorija:Somijas arhitektūra]] 62wzkpb3nd8f7svvnccjgfeae225ssg 0 641614 4536366 4536354 2026-10-15T12:15:58Z Ingii 8177 papildināts 4536366 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Barbastella barbastellus 252677624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Barbastella barbastellus ([[Schreber]], 1774) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Barbastella | ģints_lv = Platauši | suga = Barbastella barbastellus | suga_lv = Eiropas platausis | izplatība = [[Attēls:BarbastellaBarbastellusIUCNver2019-3.png|center||250px]] {{legend|green|Mūsdienu izplatības reģions}} {{legend|red|Teritorijas, kurās suga ir izmirusi}} | kategorijas = nē }} '''Eiropas platausis''' jeb '''platausainais sikspārnis''' (''Barbastella barbastellus'') ir [[platauši|plataušu ģints]] (''Barbastella'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631375#null "Barbastella".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], no [[Portugāle]]s līdz [[Azerbaidžāna]]i un no [[Zviedrija]]s dienvidiem līdz [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]].<ref>[https://www.eurobats.org/species/barbastella-barbastellus Eurobats: Barbastella barbastellus]</ref> [[Latvija|Latvijā]] Eiropas platausis sastopams ļoti reti. Konstatēts dažas reizes ziemojot un rudens migrācijas laikā. Vairošanās nav pierādīta.<ref name="dab"/> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā Eiropas platausis iekļauts jutīgo sugu kategorijā (VU).<ref name="daba"/> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] Eiropas platausi izraudzījās par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2011. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref>[https://nra.lv/dzivesstils/39213-latvijas-dabas-muzejs-par-2011-gada-dzivnieku-pasludina-siksparni.htm Latvijas Dabas muzejs par 2011. gada dzīvnieku pasludina sikspārni]</ref> == Izskats == [[Attēls:Barbastella barbastellus 247054162.jpg|thumb|left|200px|Jaunie sikspārņi parasti ir tumšāki nekā vecākie īpatņi]] [[Attēls:Barbastella barbastellus head.jpg|thumb|left|200px|Eiropas platausim ir [[mopsis|mopsi]] atgādinošs purniņš]] Eiropas platausis ir vidēja lieluma [[sikspārnis]] ar platām, trīsstūrveida virs [[piere]]s saaugušām [[auss|ausīm]] un [[mopsis|mopsi]] atgādinošu purniņu. Ķermeņa garums 43—64 [[milimetrs|mm]], svars 6—13 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—43 mm, spārnu izplētums 26—29 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—18 mm, [[aste]]s garums 36—52 mm. Raksturīgs neliels [[dzimumdimorfisms]] — [[mātīte]]s ir nedaudz lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]].<ref name="dab"/><ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/25/ Bat Monitoring: Barbastelle bat]</ref> Auss radziņš trīsstūrveidīgs ar izstieptu, nosmailotu augšējo virsotni. [[Spārns]] samērā šaurs, tā lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) šaura. Lidplēves un ausis tumšbrūnas vai pelēkbrūnas. [[Āda]] tumši brūna vai gandrīz melna. Apmatojums garš un zīdains, uz muguras divkrāsains — mata pamats tumši brūns, virsotne iedzeltena.<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/barbastella-barbastellus-schreber/ Latvijas daba: Platausainais sikspārnis]</ref><ref name="mon"/><ref>Aulagnier, S.; Haffner, P.; Mitchell-Jones, T.; Moutou, F.; Zima, J. (2010). Guide des mammifères d'Europe, d'Afrique du Nord et du Moyen-Orient [Mammals of Europe, North Africa and the Middle East] (in French). Delachaux & Niestlé. ISBN 978-2-603-01702-9.</ref><ref>[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/barbastelle UK Bats: Barbastelle]</ref> Jaunie sikspārņi parasti ir tumšāki nekā vecākie īpatņi.<ref name="mon"/> == Uzvedība == == Barība == == Vairošanās == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Barbastella barbastellus|Eiropas platausis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Barbastella_barbastellus/ ADW: Barbastella barbastellus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platauši]] q17g7dnps3mv8cpt1l143bj66mt1l6d 4536368 4536366 2026-10-15T12:23:28Z Ingii 8177 papildināts 4536368 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Barbastella barbastellus 252677624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Barbastella barbastellus ([[Schreber]], 1774) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Barbastella | ģints_lv = Platauši | suga = Barbastella barbastellus | suga_lv = Eiropas platausis | izplatība = [[Attēls:BarbastellaBarbastellusIUCNver2019-3.png|center||250px]] {{legend|green|Mūsdienu izplatības reģions}} {{legend|red|Teritorijas, kurās suga ir izmirusi}} | kategorijas = nē }} '''Eiropas platausis''' jeb '''platausainais sikspārnis''' (''Barbastella barbastellus'') ir [[platauši|plataušu ģints]] (''Barbastella'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631375#null "Barbastella".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], no [[Portugāle]]s līdz [[Azerbaidžāna]]i un no [[Zviedrija]]s dienvidiem līdz [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]]. Lai arī izplatība sasniedz [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un [[Anatolija|Anatoliju]], un suga sastopama nelielās teritorijās [[Maroka|Marokā]], tai nav bijuši novērojumi [[Spānija]]s dienvidos, [[Krēta|Krētā]] vai [[Kipra|Kiprā]].<ref>[https://www.eurobats.org/species/barbastella-barbastellus Eurobats: Barbastella barbastellus]</ref> [[Latvija|Latvijā]] Eiropas platausis sastopams ļoti reti. Konstatēts dažas reizes ziemojot un rudens migrācijas laikā. Vairošanās nav pierādīta.<ref name="dab"/> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā Eiropas platausis iekļauts jutīgo sugu kategorijā (VU).<ref name="daba"/> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] Eiropas platausi izraudzījās par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2011. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref>[https://nra.lv/dzivesstils/39213-latvijas-dabas-muzejs-par-2011-gada-dzivnieku-pasludina-siksparni.htm Latvijas Dabas muzejs par 2011. gada dzīvnieku pasludina sikspārni]</ref> == Izskats == [[Attēls:Barbastella barbastellus 247054162.jpg|thumb|left|200px|Jaunie sikspārņi parasti ir tumšāki nekā vecākie īpatņi]] [[Attēls:Barbastella barbastellus head.jpg|thumb|left|200px|Eiropas platausim ir [[mopsis|mopsi]] atgādinošs purniņš]] Eiropas platausis ir vidēja lieluma [[sikspārnis]] ar platām, trīsstūrveida virs [[piere]]s saaugušām [[auss|ausīm]] un [[mopsis|mopsi]] atgādinošu purniņu. Ķermeņa garums 43—64 [[milimetrs|mm]], svars 6—13 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—43 mm, spārnu izplētums 26—29 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—18 mm, [[aste]]s garums 36—52 mm. Raksturīgs neliels [[dzimumdimorfisms]] — [[mātīte]]s ir nedaudz lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]].<ref name="dab"/><ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/25/ Bat Monitoring: Barbastelle bat]</ref> Auss radziņš trīsstūrveidīgs ar izstieptu, nosmailotu augšējo virsotni. [[Spārns]] samērā šaurs, tā lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) šaura. Lidplēves un ausis tumšbrūnas vai pelēkbrūnas. [[Āda]] tumši brūna vai gandrīz melna. Apmatojums garš un zīdains, uz muguras divkrāsains — mata pamats tumši brūns, virsotne iedzeltena.<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/barbastella-barbastellus-schreber/ Latvijas daba: Platausainais sikspārnis]</ref><ref name="mon"/><ref>Aulagnier, S.; Haffner, P.; Mitchell-Jones, T.; Moutou, F.; Zima, J. (2010). Guide des mammifères d'Europe, d'Afrique du Nord et du Moyen-Orient [Mammals of Europe, North Africa and the Middle East] (in French). Delachaux & Niestlé. ISBN 978-2-603-01702-9.</ref><ref>[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/barbastelle UK Bats: Barbastelle]</ref> Jaunie sikspārņi parasti ir tumšāki nekā vecākie īpatņi.<ref name="mon"/> == Uzvedība == == Barība == == Vairošanās == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Barbastella barbastellus|Eiropas platausis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Barbastella_barbastellus/ ADW: Barbastella barbastellus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platauši]] 8n81ew3i8js4qb2umf56670ch2hkndk 4536585 4536368 2026-10-16T09:25:38Z Ingii 8177 papildināts 4536585 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Barbastella barbastellus 252677624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Barbastella barbastellus ([[Schreber]], 1774) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Barbastella | ģints_lv = Platauši | suga = Barbastella barbastellus | suga_lv = Eiropas platausis | izplatība = [[Attēls:BarbastellaBarbastellusIUCNver2019-3.png|center||250px]] {{legend|green|Mūsdienu izplatības reģions}} {{legend|red|Teritorijas, kurās suga ir izmirusi}} | kategorijas = nē }} '''Eiropas platausis''' jeb '''platausainais sikspārnis''' (''Barbastella barbastellus'') ir [[platauši|plataušu ģints]] (''Barbastella'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631375#null "Barbastella".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], no [[Portugāle]]s līdz [[Azerbaidžāna]]i un no [[Zviedrija]]s dienvidiem līdz [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]]. Lai arī izplatība sasniedz [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un [[Anatolija|Anatoliju]], un suga sastopama nelielās teritorijās [[Maroka|Marokā]], tai nav bijuši novērojumi [[Spānija]]s dienvidos, [[Krēta|Krētā]] vai [[Kipra|Kiprā]].<ref name="iunc"/><ref>[https://www.eurobats.org/species/barbastella-barbastellus Eurobats: Barbastella barbastellus]</ref> == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] Eiropas platausis sastopams ļoti reti. Konstatēts dažas reizes ziemojot un rudens migrācijas laikā. Vairošanās nav pierādīta.<ref name="dab"/> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā Eiropas platausis iekļauts jutīgo sugu kategorijā (VU).<ref name="daba"/> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] Eiropas platausi izraudzījās par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2011. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref>[https://nra.lv/dzivesstils/39213-latvijas-dabas-muzejs-par-2011-gada-dzivnieku-pasludina-siksparni.htm Latvijas Dabas muzejs par 2011. gada dzīvnieku pasludina sikspārni]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Barbastella barbastellus 247054162.jpg|thumb|left|200px|Jaunie sikspārņi parasti ir tumšāki nekā vecākie īpatņi]] [[Attēls:Barbastella barbastellus head.jpg|thumb|left|200px|Eiropas platausim ir [[mopsis|mopsi]] atgādinošs purniņš]] Eiropas platausis ir vidēja lieluma [[sikspārnis]] ar platām, trīsstūrveida virs [[piere]]s saaugušām [[auss|ausīm]] un [[mopsis|mopsi]] atgādinošu purniņu. Ķermeņa garums 43—64 [[milimetrs|mm]], svars 6—13 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—43 mm, spārnu izplētums 26—29 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—18 mm, [[aste]]s garums 36—52 mm. Raksturīgs neliels [[dzimumdimorfisms]] — [[mātīte]]s ir nedaudz lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]].<ref name="dab"/><ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/25/ Bat Monitoring: Barbastelle bat]</ref> Auss radziņš (''tragus'') trīsstūrveidīgs ar izstieptu, nosmailotu augšējo virsotni. [[Spārns]] samērā šaurs, tā lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) šaura. Lidplēves un ausis tumšbrūnas vai pelēkbrūnas. [[Āda]] tumši brūna vai gandrīz melna. Apmatojums garš un zīdains, uz muguras divkrāsains — mata pamats tumši brūns, virsotne iedzeltena.<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/barbastella-barbastellus-schreber/ Latvijas daba: Platausainais sikspārnis]</ref><ref name="mon"/><ref>Aulagnier, S.; Haffner, P.; Mitchell-Jones, T.; Moutou, F.; Zima, J. (2010). Guide des mammifères d'Europe, d'Afrique du Nord et du Moyen-Orient [Mammals of Europe, North Africa and the Middle East] (in French). Delachaux & Niestlé. ISBN 978-2-603-01702-9.</ref><ref name="uk">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/barbastelle UK Bats: Barbastelle]</ref> Jaunie sikspārņi parasti ir tumšāki nekā vecākie īpatņi.<ref name="mon"/> Eiropas platausis ir ātrs, izveicīgs un nenogurstošs lidotājs, spējot lidojumā slīdēt virs [[ūdens]] virsmas un padzerties.<ref name="uk"/> == Uzvedība == Eiropas platausis uzturas mežainos apvidos, atpūtai slēptuvi meklējot [[koki|koku]] plaisās vai zem atlupušas mizas, arī klinšu un akmeņu krāvumu spraugās vai ēku konstrukcijās.<ref name="it">[https://zslpublications.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/jzo.12271</ref><ref name="sierro">Sierro A (1999). [https://www.researchgate.net/publication/230011468_Habitat_selection_by_barbastelle_bats_Barbastella_barbastellus_in_the_Swiss_Alps_Valais "Habitat selection by barbastelle bats (Barbastella barbastellus) in the Swiss Alps (Valais)"] (PDF). Journal of Zoology. 248 (4): 429–432. doi:10.1111/j.1469-7998.1999.tb01042.x.</ref> Novērojumos [[Itālija|Itālijā]] konstatēts, ka iecienītākais koks slēptuvēm ir nokaltis [[dižskābardis]].<ref name="it"/> Lai arī Eiropas platausis uzturas noteiktā dzīves teritorijā, tomēr atpūtas vieta tiek mainīta bieži.<ref name="iunc">Piraccini, R. (2016). [https://www.iucnredlist.org/species/2553/22029285 "Barbastella barbastellus".] IUCN Red List of Threatened Species. 2016 e.T2553A22029285. doi:10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T2553A22029285.en. Retrieved 19 November 2021.</ref> [[Vasara]]s sezonā Eiropas platausis medībās izlido samērā agri, salīdzinot ar citiem sikspārņiem, medījot koku lapotnes ēnā. Kad iestājas krēsla, tas sāk medīt arī atklātās vietās.<ref name="uk"/> [[Ziema]]s periodā Eiropas platausis [[ziemas guļa]]i slēptuvi parasti meklē pazemē ([[ala|alās]], ēku pagrabos, raktuvēs un pazemes bunkuros), tomēr reizēm tie guļ arī koku dobumos. Eiropas platausis ir samērā aukstuma izturīgs sikspārnis.<ref name="iunc"/><ref name="trust">[https://web.archive.org/web/20210427180114/https://cdn.bats.org.uk/pdf/About%20Bats/barbastelle_11.02.13.pdf?mtime=20181101151250 Bat Conservation Trust: Barbastelle bat]</ref> == Barība == Eiropas platausis medī mežainos apvidos un galvenokārt barojas ar [[naktstauriņi|naktstauriņiem]] un [[mušas|mušām]].<ref name="iunc"/><ref name="trust"/> [[Šveice]]s pētījumos atklāts, ka [[zvīņspārņi]] sastāda 99% no to barības, tomēr atkarībā no sezonas diēta mainās, tā kā samazinās naktstauriņu pieejamība un pieaug konkurence ar lielāko, spēcīgāko [[pelēkais garausainis|pelēko garausaini]](''Plecotus austriacus'').<ref>Andreas, Michal; Reiter, Antonín; Benda, Petr (2012). "Prey Selection and Seasonal Diet Changes in the Western Barbastelle Bat (Barbastella barbastellus)". Acta Chiropterologica. 14: 81–92. doi:10.3161/150811012X654295. S2CID 83484297.</ref> Kopumā Eiropas plataušu barības izvēle ir vismazskaitlīgākā, salīdzinot ar citiem [[Eiropa]]s [[sikspārņi]]em. Specializēšanās uz noteiktu medījumu, padarījusi Eiropas platausi ekoloģiski viegli iespaidojamu, tādēļ suga daudzviet kļuvusi apdraudēta.<ref name="sierro"/> Nakts laikā medījot, Eiropas platausis lido līdz 20 [[kilometrs|km]] plašā teritorijā, turklāt mātītes, kurām nav mazuļu, medī plašākā teritorijā nekā tēviņi.<ref>Zeale, M.R.; Davidson-Watts, I.; Jones, G. (2012). [https://academic.oup.com/jmammal/article-abstract/93/4/1110/959700?redirectedFrom=fulltext&login=false "Home range use and habitat selection by barbastelle bats (Barbastella barbastellus): implications for conservation".] Journal of Mammalogy. 93 (4): 1110–1118. doi:10.1644/11-MAMM-A-366.1.</ref> == Vairošanās == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Barbastella barbastellus|Eiropas platausis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Barbastella_barbastellus/ ADW: Barbastella barbastellus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platauši]] 4wou62iwev0rkbxzhi4y8yifzupb67x 4536586 4536585 2026-10-16T09:34:40Z Ingii 8177 papildināts 4536586 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Barbastella barbastellus 252677624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Barbastella barbastellus ([[Schreber]], 1774) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Barbastella | ģints_lv = Platauši | suga = Barbastella barbastellus | suga_lv = Eiropas platausis | izplatība = [[Attēls:BarbastellaBarbastellusIUCNver2019-3.png|center||250px]] {{legend|green|Mūsdienu izplatības reģions}} {{legend|red|Teritorijas, kurās suga ir izmirusi}} | kategorijas = nē }} '''Eiropas platausis''' jeb '''platausainais sikspārnis''' (''Barbastella barbastellus'') ir [[platauši|plataušu ģints]] (''Barbastella'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631375#null "Barbastella".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], no [[Portugāle]]s līdz [[Azerbaidžāna]]i un no [[Zviedrija]]s dienvidiem līdz [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]]. Lai arī izplatība sasniedz [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un [[Anatolija|Anatoliju]], un suga sastopama nelielās teritorijās [[Maroka|Marokā]], tai nav bijuši novērojumi [[Spānija]]s dienvidos, [[Krēta|Krētā]] vai [[Kipra|Kiprā]].<ref name="iunc"/><ref>[https://www.eurobats.org/species/barbastella-barbastellus Eurobats: Barbastella barbastellus]</ref> == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] Eiropas platausis sastopams ļoti reti. Konstatēts dažas reizes ziemojot un rudens migrācijas laikā. Vairošanās nav pierādīta.<ref name="dab"/> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā Eiropas platausis iekļauts jutīgo sugu kategorijā (VU).<ref name="daba"/> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] Eiropas platausi izraudzījās par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2011. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref>[https://nra.lv/dzivesstils/39213-latvijas-dabas-muzejs-par-2011-gada-dzivnieku-pasludina-siksparni.htm Latvijas Dabas muzejs par 2011. gada dzīvnieku pasludina sikspārni]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Barbastella barbastellus 247054162.jpg|thumb|left|200px|Jaunie sikspārņi parasti ir tumšāki nekā vecākie īpatņi]] [[Attēls:Barbastella barbastellus head.jpg|thumb|left|200px|Eiropas platausim ir [[mopsis|mopsi]] atgādinošs purniņš]] Eiropas platausis ir vidēja lieluma [[sikspārnis]] ar platām, trīsstūrveida virs [[piere]]s saaugušām [[auss|ausīm]] un [[mopsis|mopsi]] atgādinošu purniņu. Ķermeņa garums 43—64 [[milimetrs|mm]], svars 6—13 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—43 mm, spārnu izplētums 26—29 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—18 mm, [[aste]]s garums 36—52 mm. Raksturīgs neliels [[dzimumdimorfisms]] — [[mātīte]]s ir nedaudz lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]].<ref name="dab"/><ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/25/ Bat Monitoring: Barbastelle bat]</ref> Auss radziņš (''tragus'') trīsstūrveidīgs ar izstieptu, nosmailotu augšējo virsotni. [[Spārns]] samērā šaurs, tā lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) šaura. Lidplēves un ausis tumšbrūnas vai pelēkbrūnas. [[Āda]] tumši brūna vai gandrīz melna. Apmatojums garš un zīdains, uz muguras divkrāsains — mata pamats tumši brūns, virsotne iedzeltena.<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/barbastella-barbastellus-schreber/ Latvijas daba: Platausainais sikspārnis]</ref><ref name="mon"/><ref>Aulagnier, S.; Haffner, P.; Mitchell-Jones, T.; Moutou, F.; Zima, J. (2010). Guide des mammifères d'Europe, d'Afrique du Nord et du Moyen-Orient [Mammals of Europe, North Africa and the Middle East] (in French). Delachaux & Niestlé. ISBN 978-2-603-01702-9.</ref><ref name="uk">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/barbastelle UK Bats: Barbastelle]</ref> Jaunie sikspārņi parasti ir tumšāki nekā vecākie īpatņi.<ref name="mon"/> Eiropas platausis ir ātrs, izveicīgs un nenogurstošs lidotājs, spējot lidojumā slīdēt virs [[ūdens]] virsmas un padzerties.<ref name="uk"/> == Uzvedība == [[Attēls:Barbastella barbastellus 01.jpg|thumb|240px|[[Ziemas guļa]]i slēptuvi parasti meklē pazemē]] [[Attēls:Mopsfledermaus (Barbastella barbastellus).jpg|thumb|240px|Ziemā guļ alās, ēku pagrabos, raktuvēs un pazemes bunkuros]] Eiropas platausis uzturas mežainos apvidos, atpūtai slēptuvi meklējot [[koki|koku]] plaisās vai zem atlupušas mizas, arī klinšu un akmeņu krāvumu spraugās vai ēku konstrukcijās.<ref name="it">[https://zslpublications.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/jzo.12271</ref><ref name="sierro">Sierro A (1999). [https://www.researchgate.net/publication/230011468_Habitat_selection_by_barbastelle_bats_Barbastella_barbastellus_in_the_Swiss_Alps_Valais "Habitat selection by barbastelle bats (Barbastella barbastellus) in the Swiss Alps (Valais)"] (PDF). Journal of Zoology. 248 (4): 429–432. doi:10.1111/j.1469-7998.1999.tb01042.x.</ref> Novērojumos [[Itālija|Itālijā]] konstatēts, ka iecienītākais koks slēptuvēm ir nokaltis [[dižskābardis]].<ref name="it"/> Lai arī Eiropas platausis uzturas noteiktā dzīves teritorijā, tomēr atpūtas vieta tiek mainīta bieži.<ref name="iunc">Piraccini, R. (2016). [https://www.iucnredlist.org/species/2553/22029285 "Barbastella barbastellus".] IUCN Red List of Threatened Species. 2016 e.T2553A22029285. doi:10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T2553A22029285.en. Retrieved 19 November 2021.</ref> [[Vasara]]s sezonā Eiropas platausis medībās izlido samērā agri, salīdzinot ar citiem sikspārņiem, medījot koku lapotnes ēnā. Kad iestājas krēsla, tas sāk medīt arī atklātās vietās.<ref name="uk"/> [[Ziema]]s periodā Eiropas platausis [[ziemas guļa]]i slēptuvi parasti meklē pazemē ([[ala|alās]], ēku pagrabos, raktuvēs un pazemes bunkuros), tomēr reizēm tie guļ arī koku dobumos. Eiropas platausis ir samērā aukstuma izturīgs sikspārnis.<ref name="iunc"/><ref name="trust">[https://web.archive.org/web/20210427180114/https://cdn.bats.org.uk/pdf/About%20Bats/barbastelle_11.02.13.pdf?mtime=20181101151250 Bat Conservation Trust: Barbastelle bat]</ref> == Barība == Eiropas platausis medī mežainos apvidos un galvenokārt barojas ar [[naktstauriņi|naktstauriņiem]] un [[mušas|mušām]].<ref name="iunc"/><ref name="trust"/> [[Šveice]]s pētījumos atklāts, ka [[zvīņspārņi]] sastāda 99% no to barības, tomēr atkarībā no sezonas diēta mainās, tā kā samazinās naktstauriņu pieejamība un pieaug konkurence ar lielāko, spēcīgāko [[pelēkais garausainis|pelēko garausaini]](''Plecotus austriacus'').<ref>Andreas, Michal; Reiter, Antonín; Benda, Petr (2012). "Prey Selection and Seasonal Diet Changes in the Western Barbastelle Bat (Barbastella barbastellus)". Acta Chiropterologica. 14: 81–92. doi:10.3161/150811012X654295. S2CID 83484297.</ref> Kopumā Eiropas plataušu barības izvēle ir vismazskaitlīgākā, salīdzinot ar citiem [[Eiropa]]s [[sikspārņi]]em. Specializēšanās uz noteiktu medījumu, padarījusi Eiropas platausi ekoloģiski viegli iespaidojamu, tādēļ suga daudzviet kļuvusi apdraudēta.<ref name="sierro"/> Nakts laikā medījot, Eiropas platausis lido līdz 20 [[kilometrs|km]] plašā teritorijā, turklāt mātītes, kurām nav mazuļu, medī plašākā teritorijā nekā tēviņi.<ref>Zeale, M.R.; Davidson-Watts, I.; Jones, G. (2012). [https://academic.oup.com/jmammal/article-abstract/93/4/1110/959700?redirectedFrom=fulltext&login=false "Home range use and habitat selection by barbastelle bats (Barbastella barbastellus): implications for conservation".] Journal of Mammalogy. 93 (4): 1110–1118. doi:10.1644/11-MAMM-A-366.1.</ref> == Vairošanās == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Barbastella barbastellus|Eiropas platausis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Barbastella_barbastellus/ ADW: Barbastella barbastellus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platauši]] 78r65ktvzekj3lz00lwi5v4smfmu19i 4536588 4536586 2026-10-16T09:37:29Z Ingii 8177 /* Uzvedība */ saite 4536588 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Barbastella barbastellus 252677624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Barbastella barbastellus ([[Schreber]], 1774) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Barbastella | ģints_lv = Platauši | suga = Barbastella barbastellus | suga_lv = Eiropas platausis | izplatība = [[Attēls:BarbastellaBarbastellusIUCNver2019-3.png|center||250px]] {{legend|green|Mūsdienu izplatības reģions}} {{legend|red|Teritorijas, kurās suga ir izmirusi}} | kategorijas = nē }} '''Eiropas platausis''' jeb '''platausainais sikspārnis''' (''Barbastella barbastellus'') ir [[platauši|plataušu ģints]] (''Barbastella'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631375#null "Barbastella".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], no [[Portugāle]]s līdz [[Azerbaidžāna]]i un no [[Zviedrija]]s dienvidiem līdz [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]]. Lai arī izplatība sasniedz [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un [[Anatolija|Anatoliju]], un suga sastopama nelielās teritorijās [[Maroka|Marokā]], tai nav bijuši novērojumi [[Spānija]]s dienvidos, [[Krēta|Krētā]] vai [[Kipra|Kiprā]].<ref name="iunc"/><ref>[https://www.eurobats.org/species/barbastella-barbastellus Eurobats: Barbastella barbastellus]</ref> == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] Eiropas platausis sastopams ļoti reti. Konstatēts dažas reizes ziemojot un rudens migrācijas laikā. Vairošanās nav pierādīta.<ref name="dab"/> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā Eiropas platausis iekļauts jutīgo sugu kategorijā (VU).<ref name="daba"/> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] Eiropas platausi izraudzījās par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2011. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref>[https://nra.lv/dzivesstils/39213-latvijas-dabas-muzejs-par-2011-gada-dzivnieku-pasludina-siksparni.htm Latvijas Dabas muzejs par 2011. gada dzīvnieku pasludina sikspārni]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Barbastella barbastellus 247054162.jpg|thumb|left|200px|Jaunie sikspārņi parasti ir tumšāki nekā vecākie īpatņi]] [[Attēls:Barbastella barbastellus head.jpg|thumb|left|200px|Eiropas platausim ir [[mopsis|mopsi]] atgādinošs purniņš]] Eiropas platausis ir vidēja lieluma [[sikspārnis]] ar platām, trīsstūrveida virs [[piere]]s saaugušām [[auss|ausīm]] un [[mopsis|mopsi]] atgādinošu purniņu. Ķermeņa garums 43—64 [[milimetrs|mm]], svars 6—13 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—43 mm, spārnu izplētums 26—29 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—18 mm, [[aste]]s garums 36—52 mm. Raksturīgs neliels [[dzimumdimorfisms]] — [[mātīte]]s ir nedaudz lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]].<ref name="dab"/><ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/25/ Bat Monitoring: Barbastelle bat]</ref> Auss radziņš (''tragus'') trīsstūrveidīgs ar izstieptu, nosmailotu augšējo virsotni. [[Spārns]] samērā šaurs, tā lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) šaura. Lidplēves un ausis tumšbrūnas vai pelēkbrūnas. [[Āda]] tumši brūna vai gandrīz melna. Apmatojums garš un zīdains, uz muguras divkrāsains — mata pamats tumši brūns, virsotne iedzeltena.<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/barbastella-barbastellus-schreber/ Latvijas daba: Platausainais sikspārnis]</ref><ref name="mon"/><ref>Aulagnier, S.; Haffner, P.; Mitchell-Jones, T.; Moutou, F.; Zima, J. (2010). Guide des mammifères d'Europe, d'Afrique du Nord et du Moyen-Orient [Mammals of Europe, North Africa and the Middle East] (in French). Delachaux & Niestlé. ISBN 978-2-603-01702-9.</ref><ref name="uk">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/barbastelle UK Bats: Barbastelle]</ref> Jaunie sikspārņi parasti ir tumšāki nekā vecākie īpatņi.<ref name="mon"/> Eiropas platausis ir ātrs, izveicīgs un nenogurstošs lidotājs, spējot lidojumā slīdēt virs [[ūdens]] virsmas un padzerties.<ref name="uk"/> == Uzvedība == [[Attēls:Barbastella barbastellus 01.jpg|thumb|240px|[[Ziemas guļa]]i slēptuvi parasti meklē pazemē]] [[Attēls:Mopsfledermaus (Barbastella barbastellus).jpg|thumb|240px|Ziemā guļ alās, ēku pagrabos, raktuvēs un pazemes bunkuros]] Eiropas platausis uzturas mežainos apvidos, atpūtai slēptuvi meklējot [[koki|koku]] plaisās vai zem atlupušas mizas, arī klinšu un akmeņu krāvumu spraugās vai ēku konstrukcijās.<ref name="it">[https://zslpublications.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/jzo.12271 Protecting one, protecting both? Scale-dependent ecological differences in two species using dead trees, the rosalia longicorn beetle and the barbastelle bat]</ref><ref name="sierro">Sierro A (1999). [https://www.researchgate.net/publication/230011468_Habitat_selection_by_barbastelle_bats_Barbastella_barbastellus_in_the_Swiss_Alps_Valais "Habitat selection by barbastelle bats (Barbastella barbastellus) in the Swiss Alps (Valais)"] (PDF). Journal of Zoology. 248 (4): 429–432. doi:10.1111/j.1469-7998.1999.tb01042.x.</ref> Novērojumos [[Itālija|Itālijā]] konstatēts, ka iecienītākais koks slēptuvēm ir nokaltis [[dižskābardis]].<ref name="it"/> Lai arī Eiropas platausis uzturas noteiktā dzīves teritorijā, tomēr atpūtas vieta tiek mainīta bieži.<ref name="iunc">Piraccini, R. (2016). [https://www.iucnredlist.org/species/2553/22029285 "Barbastella barbastellus".] IUCN Red List of Threatened Species. 2016 e.T2553A22029285. doi:10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T2553A22029285.en. Retrieved 19 November 2021.</ref> [[Vasara]]s sezonā Eiropas platausis medībās izlido samērā agri, salīdzinot ar citiem sikspārņiem, medījot koku lapotnes ēnā. Kad iestājas krēsla, tas sāk medīt arī atklātās vietās.<ref name="uk"/> [[Ziema]]s periodā Eiropas platausis [[ziemas guļa]]i slēptuvi parasti meklē pazemē ([[ala|alās]], ēku pagrabos, raktuvēs un pazemes bunkuros), tomēr reizēm tie guļ arī koku dobumos. Eiropas platausis ir samērā aukstuma izturīgs sikspārnis.<ref name="iunc"/><ref name="trust">[https://web.archive.org/web/20210427180114/https://cdn.bats.org.uk/pdf/About%20Bats/barbastelle_11.02.13.pdf?mtime=20181101151250 Bat Conservation Trust: Barbastelle bat]</ref> == Barība == Eiropas platausis medī mežainos apvidos un galvenokārt barojas ar [[naktstauriņi|naktstauriņiem]] un [[mušas|mušām]].<ref name="iunc"/><ref name="trust"/> [[Šveice]]s pētījumos atklāts, ka [[zvīņspārņi]] sastāda 99% no to barības, tomēr atkarībā no sezonas diēta mainās, tā kā samazinās naktstauriņu pieejamība un pieaug konkurence ar lielāko, spēcīgāko [[pelēkais garausainis|pelēko garausaini]](''Plecotus austriacus'').<ref>Andreas, Michal; Reiter, Antonín; Benda, Petr (2012). "Prey Selection and Seasonal Diet Changes in the Western Barbastelle Bat (Barbastella barbastellus)". Acta Chiropterologica. 14: 81–92. doi:10.3161/150811012X654295. S2CID 83484297.</ref> Kopumā Eiropas plataušu barības izvēle ir vismazskaitlīgākā, salīdzinot ar citiem [[Eiropa]]s [[sikspārņi]]em. Specializēšanās uz noteiktu medījumu, padarījusi Eiropas platausi ekoloģiski viegli iespaidojamu, tādēļ suga daudzviet kļuvusi apdraudēta.<ref name="sierro"/> Nakts laikā medījot, Eiropas platausis lido līdz 20 [[kilometrs|km]] plašā teritorijā, turklāt mātītes, kurām nav mazuļu, medī plašākā teritorijā nekā tēviņi.<ref>Zeale, M.R.; Davidson-Watts, I.; Jones, G. (2012). [https://academic.oup.com/jmammal/article-abstract/93/4/1110/959700?redirectedFrom=fulltext&login=false "Home range use and habitat selection by barbastelle bats (Barbastella barbastellus): implications for conservation".] Journal of Mammalogy. 93 (4): 1110–1118. doi:10.1644/11-MAMM-A-366.1.</ref> == Vairošanās == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Barbastella barbastellus|Eiropas platausis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Barbastella_barbastellus/ ADW: Barbastella barbastellus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platauši]] r0vym8p7jmayr3sn1hnltqu9txhmfav 4536603 4536588 2026-10-16T10:31:36Z Ingii 8177 papildināts 4536603 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Barbastella barbastellus 252677624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Barbastella barbastellus ([[Schreber]], 1774) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Barbastella | ģints_lv = Platauši | suga = Barbastella barbastellus | suga_lv = Eiropas platausis | izplatība = [[Attēls:BarbastellaBarbastellusIUCNver2019-3.png|center||250px]] {{legend|green|Mūsdienu izplatības reģions}} {{legend|red|Teritorijas, kurās suga ir izmirusi}} | kategorijas = nē }} '''Eiropas platausis''' jeb '''platausainais sikspārnis''' (''Barbastella barbastellus'') ir [[platauši|plataušu ģints]] (''Barbastella'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631375#null "Barbastella".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], no [[Portugāle]]s līdz [[Azerbaidžāna]]i un no [[Zviedrija]]s dienvidiem līdz [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]]. Lai arī izplatība sasniedz [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un [[Anatolija|Anatoliju]], un suga sastopama nelielās teritorijās [[Maroka|Marokā]], tai nav bijuši novērojumi [[Spānija]]s dienvidos, [[Krēta|Krētā]] vai [[Kipra|Kiprā]].<ref name="iunc"/><ref>[https://www.eurobats.org/species/barbastella-barbastellus Eurobats: Barbastella barbastellus]</ref> == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] Eiropas platausis sastopams ļoti reti. Konstatēts dažas reizes ziemojot un rudens migrācijas laikā. Vairošanās nav pierādīta.<ref name="dab"/> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā Eiropas platausis iekļauts jutīgo sugu kategorijā (VU).<ref name="daba"/> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] Eiropas platausi izraudzījās par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2011. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref>[https://nra.lv/dzivesstils/39213-latvijas-dabas-muzejs-par-2011-gada-dzivnieku-pasludina-siksparni.htm Latvijas Dabas muzejs par 2011. gada dzīvnieku pasludina sikspārni]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Barbastella barbastellus 247054162.jpg|thumb|left|200px|Jaunie sikspārņi parasti ir tumšāki nekā vecākie īpatņi]] [[Attēls:Barbastella barbastellus head.jpg|thumb|left|200px|Eiropas platausim ir [[mopsis|mopsi]] atgādinošs purniņš]] Eiropas platausis ir vidēja lieluma [[sikspārnis]] ar platām, trīsstūrveida virs [[piere]]s saaugušām [[auss|ausīm]] un [[mopsis|mopsi]] atgādinošu purniņu. Ķermeņa garums 43—64 [[milimetrs|mm]], svars 6—13 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—43 mm, spārnu izplētums 26—29 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—18 mm, [[aste]]s garums 36—52 mm. Raksturīgs neliels [[dzimumdimorfisms]] — [[mātīte]]s ir nedaudz lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]].<ref name="dab"/><ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/25/ Bat Monitoring: Barbastelle bat]</ref> Auss radziņš (''tragus'') trīsstūrveidīgs ar izstieptu, nosmailotu augšējo virsotni. [[Spārns]] samērā šaurs, tā lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) šaura. Lidplēves un ausis tumšbrūnas vai pelēkbrūnas. [[Āda]] tumši brūna vai gandrīz melna. Apmatojums garš un zīdains, uz muguras divkrāsains — mata pamats tumši brūns, virsotne iedzeltena.<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/barbastella-barbastellus-schreber/ Latvijas daba: Platausainais sikspārnis]</ref><ref name="mon"/><ref>Aulagnier, S.; Haffner, P.; Mitchell-Jones, T.; Moutou, F.; Zima, J. (2010). Guide des mammifères d'Europe, d'Afrique du Nord et du Moyen-Orient [Mammals of Europe, North Africa and the Middle East] (in French). Delachaux & Niestlé. ISBN 978-2-603-01702-9.</ref><ref name="uk">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/barbastelle UK Bats: Barbastelle]</ref> Jaunie sikspārņi parasti ir tumšāki nekā vecākie īpatņi.<ref name="mon"/> Eiropas platausis ir ātrs, izveicīgs un nenogurstošs lidotājs, spējot lidojumā slīdēt virs [[ūdens]] virsmas un padzerties.<ref name="uk"/> === Eholokācija === [[Eholokācija]]i Eiropas platausis izmanto divu veidu pīkstienus. Pirmais [[skaņa]]s [[frekvence]]s diapozons ir 30—38 [[kHz]], visbiežāk 33 kHz, skaņas ilgums 2,5 ms. Otrā tipa skaņas frekvence ir diapozonā 29—47 kHz, visbiežāk 38 kHz, ar skaņas ilgumu 4,1 ms.<ref>Parsons, S.; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] Journal of Experimental Biology. 203 (17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://pdf.core.ac.uk/corefilesystem/pdf/634/85210161.pdf?se=2026-10-16T10%3A26%3A00Z&sp=r&sv=2026-06-06&sr=b&rscd=inline%3B%20filename%3D%2285210161.pdf%22&rsct=application/pdf&sig=tSNmIMLu0BSnpnWhKiNeK6ll6ZIix8m7bsoGK%2BMUdtQ%3D "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: Consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach"] (PDF). Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Barbastella barbastellus 01.jpg|thumb|240px|[[Ziemas guļa]]i slēptuvi parasti meklē pazemē]] [[Attēls:Mopsfledermaus (Barbastella barbastellus).jpg|thumb|240px|Ziemā guļ alās, ēku pagrabos, raktuvēs un pazemes bunkuros]] Eiropas platausis uzturas mežainos apvidos, atpūtai slēptuvi meklējot [[koki|koku]] plaisās vai zem atlupušas mizas, arī klinšu un akmeņu krāvumu spraugās vai ēku konstrukcijās.<ref name="it">[https://zslpublications.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/jzo.12271 Protecting one, protecting both? Scale-dependent ecological differences in two species using dead trees, the rosalia longicorn beetle and the barbastelle bat]</ref><ref name="sierro">Sierro A (1999). [https://www.researchgate.net/publication/230011468_Habitat_selection_by_barbastelle_bats_Barbastella_barbastellus_in_the_Swiss_Alps_Valais "Habitat selection by barbastelle bats (Barbastella barbastellus) in the Swiss Alps (Valais)"] (PDF). Journal of Zoology. 248 (4): 429–432. doi:10.1111/j.1469-7998.1999.tb01042.x.</ref> Novērojumos [[Itālija|Itālijā]] konstatēts, ka iecienītākais koks slēptuvēm ir nokaltis [[dižskābardis]].<ref name="it"/> Lai arī Eiropas platausis uzturas noteiktā dzīves teritorijā, tomēr atpūtas vieta tiek mainīta bieži.<ref name="iunc">Piraccini, R. (2016). [https://www.iucnredlist.org/species/2553/22029285 "Barbastella barbastellus".] IUCN Red List of Threatened Species. 2016 e.T2553A22029285. doi:10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T2553A22029285.en. Retrieved 19 November 2021.</ref> [[Vasara]]s sezonā Eiropas platausis medībās izlido samērā agri, salīdzinot ar citiem sikspārņiem, medījot koku lapotnes ēnā. Kad iestājas krēsla, tas sāk medīt arī atklātās vietās.<ref name="uk"/> [[Ziema]]s periodā Eiropas platausis [[ziemas guļa]]i slēptuvi parasti meklē pazemē ([[ala|alās]], ēku pagrabos, raktuvēs un pazemes bunkuros), tomēr reizēm tie guļ arī koku dobumos. Eiropas platausis ir samērā aukstuma izturīgs sikspārnis un bieži ziemo pa vienam.<ref name="iunc"/><ref name="uk"/><ref name="trust">[https://web.archive.org/web/20210427180114/https://cdn.bats.org.uk/pdf/About%20Bats/barbastelle_11.02.13.pdf?mtime=20181101151250 Bat Conservation Trust: Barbastelle bat]</ref> == Barība == Eiropas platausis medī mežainos apvidos un galvenokārt barojas ar [[naktstauriņi|naktstauriņiem]] un [[mušas|mušām]].<ref name="iunc"/><ref name="trust"/> [[Šveice]]s pētījumos atklāts, ka [[zvīņspārņi]] sastāda 99% no to barības, tomēr atkarībā no sezonas diēta mainās, tā kā samazinās naktstauriņu pieejamība un pieaug konkurence ar lielāko, spēcīgāko [[pelēkais garausainis|pelēko garausaini]](''Plecotus austriacus'').<ref>Andreas, Michal; Reiter, Antonín; Benda, Petr (2012). "Prey Selection and Seasonal Diet Changes in the Western Barbastelle Bat (Barbastella barbastellus)". Acta Chiropterologica. 14: 81–92. doi:10.3161/150811012X654295. S2CID 83484297.</ref> Kopumā Eiropas plataušu barības izvēle ir vismazskaitlīgākā, salīdzinot ar citiem [[Eiropa]]s [[sikspārņi]]em. Specializēšanās uz noteiktu medījumu, padarījusi Eiropas platausi ekoloģiski viegli iespaidojamu, tādēļ suga daudzviet kļuvusi apdraudēta.<ref name="sierro"/> Nakts laikā medījot, Eiropas platausis lido līdz 20 [[kilometrs|km]] plašā teritorijā, turklāt mātītes, kurām nav mazuļu, medī plašākā teritorijā nekā tēviņi.<ref>Zeale, M.R.; Davidson-Watts, I.; Jones, G. (2012). [https://academic.oup.com/jmammal/article-abstract/93/4/1110/959700?redirectedFrom=fulltext&login=false "Home range use and habitat selection by barbastelle bats (Barbastella barbastellus): implications for conservation".] Journal of Mammalogy. 93 (4): 1110–1118. doi:10.1644/11-MAMM-A-366.1.</ref> == Vairošanās == Eiropas platausis [[dzimumbriedums|dzimumbriedumu]] sasniedz 1—2 gadu vecumā. Pārošanās periods sākas vasaras beigās, beidzas neilgi pirms došanās ziemas guļā. Ļoti retos gadījumos ir novērota sapārošanās ziemā vai ļoti agri pavasarī.<ref name="dietz"/> Vairošanās sezonā mātītes pulcējas kolonijās. Tās parasti atrodas dažādu ēku spraugās, retāk koku spraugās.<ref name="uk"/> Laikā no aprīļa līdz jūnijam mātītei piedzimst viens vai divi mazuļi. Tie kļūst patstāvīgi 6 nedēļu vecumā.<ref name="dietz">Dietz, Christian; von Helversen, Otto; Nill (2009). L'encyclopédie des chauves-souris d'Europe et d'Afrique du Nord: Biologie, caractéristiques, protection [Bats of Europe and North Africa] (in French). Delachaux & Niestlé. ISBN 978-2-603-01595-7.</ref> Līdzko jaunie sikspārņi uzsāk lidošanu, kolonija sadalās mazākās grupās, bet jūlija beigās visi atkal apvienojas (ļoti bieži piedzimšanas kolonijas vietā).<ref name="uk"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Barbastella barbastellus|Eiropas platausis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Barbastella_barbastellus/ ADW: Barbastella barbastellus] (''angliski'') *[https://www.cms.int/species/barbastella-barbastellus CMS: Western Barbastelle Bat]</ref> {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platauši]] iul724gmenztgl4q50d6tfy22qll95b 0 641675 4536620 4536249 2026-10-16T11:30:41Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]] 4536620 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Knuts Vasašerna | attēls = Grahn, Hedman & Wasastjerna, 1895.jpg | att_nosaukums = Grāns, Hedmanis un Vasašerna birojā Helsinkos, 1895 | dz_dat_alt = {{dat|1867|10|6}} | dz_vieta = [[Helsinki]], [[Somijas lielkņaziste]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1935|4|12|1867|10|6}} | m_vieta = Helsinki, [[Somija]] | nodarbošanās = [[arhitekts]] }} '''Knuts Edgars Vasašerna''' ({{val|sv|Knut Edgar Wasastjerna}}; dzimis 1867. gada 6. oktobrī [[Helsinki|Helsinkos]], miris 1935. gada 12. aprīlī turpat) bija somu arhitekts, viens no sava laika lielākā Somijas arhitektu biroja ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'' līdzīpašniekiem. [[Rīga|Rīgā]] viņš kopā ar [[Gustavs Ādolfs Lindbergs|Gustavu Ādolfu Lindbergu]] 1900.–1901. gadā uzvarēja jaunā rātsnama konkursā un 1905.–1906. gadā projektēja [[Ņesterova nams|Ņesterova namu]], pirmo [[Nacionālais romantisms|ziemeļu nacionālā romantisma]] celtni pilsētā.<ref name="uvf">Eriksson, Patrick. [https://uppslagsverket.fi/sv/sok/view-170045-WasastjernaKnut Wasastjerna, Knut Edgar] // ''Uppslagsverket Finland''.</ref><ref name="grosa">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 34.–35., 276.–277. lpp.</ref> == Dzīvesgājums == Vasašerna bija virsinženiera un senatora Alfrēda Edgara Vasašernas (1821–1906) un Marijas Adelaidas Bojas dēls no somu muižnieku dzimtas; 1894. gadā viņš bija bruņniecības kārtas pārstāvis Somijas landtāgā. 1892. gadā viņš kopā ar Karlu Gustavu Grānu un Ernstu Hedmani nodibināja biroju ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'', kas drīz kļuva par vienu no vadošajiem Helsinkos un kādu laiku bija lielākais Somijā. Birojs uzcēla ap piecdesmit ēku, tostarp "Argos" namu (1896), Vasa akciju bankas namu (1899) un viesnīcu "Fennia" (1899) Helsinkos, Strengberga tabakas fabriku Jakobstadā (1896) un Sumeliusa namu Tamperē (1901). Tajā strādāja arī zviedru arhitekti, viņu vidū Lindbergs.<ref name="uvf" /> Birojs darbojās līdz 1905. gadam; Vasašerna turpināja praksi kopā ar Lindbergu ("Knut Wasastjerna och Gust. Ad. Lindbergs arkitekturbyrå" vēl 1906. gada novembrī minēts konkursa sludinājumā) un vēlāk viens, bet pēc lieliem finansiāliem zaudējumiem to pameta un no 1917. gada bija Helsinku pilsētas dzīvokļu inspektors.<ref name="uvf" /><ref name="firma">Eriksson, Patrick. [https://uppslagsverket.fi/sv/sok/view-170045-GrahnHedmanWasastjerna Grahn, Hedman & Wasastjerna] // ''Uppslagsverket Finland''; ''Arkitekten''. 1907. Nr. 1 (Gamlakarleby skolas konkursa sludinājums, 1906. gada 30. nov.); Hansson, Joakim. ''Svenska arkitekters verksamhet i Finland 1870–1920''. Helsingfors: Finska vetenskaps-societeten, 1998. ISBN 951-653-293-4.</ref> Somijas arhitektu klubā Vasašerna bija aktīvs līdz Pirmajam pasaules karam: 1907. gadā viņš bija kluba priekšsēdētāja vietnieks, vairākkārt žūrijas loceklis vai aizvietotājs konkursos, tostarp Berghelas (Kallio) konkursā (1907) un Helsinku rātsnama konkursā (1913), un 1913. gadā pilsētas finanšu kamera viņu iecēla par savu ekspertu. Kopā ar Lindbergu viņš projektēja namus Kristiāna ielā 5 (1906) un Lēnrota ielā 15 (1907–1908) Helsinkos un Brandstodsbolaget ēku Turku (1908–1909).<ref name="ark">''Arkitekten''. Helsingfors, 1907. Nr. 1, 5, 8; 1908. Nr. 2; 1913. Nr. 5, 6; Lindberg, Gustaf Adolf // ''Svenskt porträttgalleri''. XX. Stockholm, 1901.</ref> == Darbība Rīgā == 1900. gada maijā Rīgas pilsēta izsludināja starptautisku konkursu jaunam rātsnamam Jēkaba kazarmu vietā; projektus pieņēma līdz 1901. gada 1. (14.) februārim, un žūrijas lēmumu publicēja 19. februārī. Galveno godalgu ieguva biroja ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'' un Lindberga projekts ar devīzi "Baltijas jūras karaliene" ("Der Königin der Ostsee"), neogotiska celtne ar masīvu torni un glezniecisku siluetu, kas liecina par pielāgošanos vietējām gaumes prasībām. Otro vietu ieguva Hugo Hēgers un Rihards Valters no Šarlotenburgas, trešo Kārlis Reinbergs no Varšavas un Augusts Jankovskis. Projekti publicēti Rīgas Arhitektu biedrības gadagrāmatas pirmajā sējumā (1907), bet rātsnams netika uzcelts.<ref name="grosa" /><ref name="jb">Hagen, Julius von. Wettbewerb zur Erlangung von Entwürfen für ein Stadthaus zu Riga // ''Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. Jg. 1. Riga: Architektenverein zu Riga, 1907. S. 14–24. [https://gramatas.lndb.lv/viewerOpener?id=695083 LNB digitālā bibliotēka].</ref> 1905. gadā Vasašerna un Lindbergs projektēja tirgotāja Mihaila Ņesterova īres namu Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5. Ņesterovu Helsinkos tajā pašā gadā sastapa [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]] un Laube, un būvdarbus vēlāk vadīja Vanags. Nams ar kompakto, nedaudz smagnējo apjomu, granīta rustu cokolā, gaišām akmens josliņām apmetumā un minimālu ģeometrisku dekoru ir pirmā somu nacionālā romantisma celtne Rīgā un kļuva par paraugu Vanaga un citu latviešu arhitektu darbiem. Tajā pašā 1905. gadā Vanags un [[Eižens Laube]] nedēļu pavadīja Helsinkos, iepazina biroja un Lindberga darbus un pēc atgriešanās kopā ar [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīnu Pēkšēnu]] plānoja dibināt arhitektu apvienību pēc biroja ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'' parauga; iecere politisku iemeslu dēļ nerealizējās.<ref name="grosa" /><ref name="k80">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 99., 103.–105. lpp.; Grosa, Silvija. Konstantīns Pēkšēns. Ieskats biogrāfijā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 36.–37. lpp.; Pētersons, Rihards. Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi // Turpat. 96.–97. lpp.; Kampe, Pauls. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=48807056&isArticle=true Aleksandra Vanaga dzīve un darbs] // ''Izglītības Ministrijas Mēnešraksts''. 1929. Nr. 5/6. 501. lpp.</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Andreja Pumpura iela 5.jpg|Ņesterova nams Rīgā. Fredrikinkatu 43 - Lönnrotinkatu 15, Helsinki.jpg|Nams Lēnrota ielā 15 / Fredrika ielā 43 Helsinkos; kopdarbs ar Gustavu Ādolfu Lindbergu. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vasašerna, Knuts}} [[Kategorija:1867. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1935. gadā mirušie]] [[Kategorija:Somijas arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] o0tb4he7wktjrn8z498i26livrb4lno 4536622 4536620 2026-10-16T11:35:05Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4536622 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Knuts Vasašerna | attēls = Grahn, Hedman & Wasastjerna, 1895.jpg | att_nosaukums = Grāns, Hedmanis un Vasašerna birojā Helsinkos, 1895 | dz_dat_alt = {{dat|1867|10|6}} | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Somijas lielhercogiste|Helsinki|td=Somija}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1935|4|12|1867|10|6}} | m_vieta = {{vieta|Somija|Helsinki}} | nodarbošanās = [[arhitekts]] }} '''Knuts Edgars Vasašerna''' ({{val|sv|Knut Edgar Wasastjerna}}; dzimis {{dat|1867|10|6}} [[Helsinki|Helsinkos]], miris {{dat|1935|4|12}} turpat) bija somu arhitekts, viens no sava laika lielākā Somijas arhitektu biroja ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'' līdzīpašniekiem. [[Rīga|Rīgā]] viņš kopā ar [[Gustavs Ādolfs Lindbergs|Gustavu Ādolfu Lindbergu]] 1900.—1901. gadā uzvarēja jaunā rātsnama konkursā un 1905.—1906. gadā projektēja [[Ņesterova nams|Ņesterova namu]], pirmo [[Nacionālais romantisms|ziemeļu nacionālā romantisma]] celtni pilsētā.<ref name="uvf">Eriksson, Patrick. [https://uppslagsverket.fi/sv/sok/view-170045-WasastjernaKnut Wasastjerna, Knut Edgar] // ''Uppslagsverket Finland''.</ref><ref name="grosa">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 34.—35., 276.—277. lpp.</ref> == Dzīvesgājums == Vasašerna bija virsinženiera un senatora Alfrēda Edgara Vasašernas (1821—1906) un Marijas Adelaidas Bojas dēls no somu muižnieku dzimtas; 1894. gadā viņš bija bruņniecības kārtas pārstāvis Somijas landtāgā. 1892. gadā viņš kopā ar Karlu Gustavu Grānu un Ernstu Hedmani nodibināja biroju ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'', kas drīz kļuva par vienu no vadošajiem Helsinkos un kādu laiku bija lielākais Somijā. Birojs uzcēla ap piecdesmit ēku, tostarp ''Argos'' namu (1896), Vasa akciju bankas namu (1899) un viesnīcu ''Fennia'' (1899) Helsinkos, Strengberga tabakas fabriku Jakobstadā (1896) un Sumeliusa namu Tamperē (1901). Tajā strādāja arī zviedru arhitekti, viņu vidū Lindbergs.<ref name="uvf" /> Birojs darbojās līdz 1905. gadam; Vasašerna turpināja praksi kopā ar Lindbergu (''Knut Wasastjerna och Gust. Ad. Lindbergs arkitekturbyrå'' vēl 1906. gada novembrī minēts konkursa sludinājumā) un vēlāk viens, bet pēc lieliem finansiāliem zaudējumiem to pameta un no 1917. gada bija Helsinku pilsētas dzīvokļu inspektors.<ref name="uvf" /><ref name="firma">Eriksson, Patrick. [https://uppslagsverket.fi/sv/sok/view-170045-GrahnHedmanWasastjerna Grahn, Hedman & Wasastjerna] // ''Uppslagsverket Finland''; ''Arkitekten''. 1907. Nr. 1 (Gamlakarleby skolas konkursa sludinājums, 1906. gada 30. nov.); Hansson, Joakim. ''Svenska arkitekters verksamhet i Finland 1870—1920''. Helsingfors: Finska vetenskaps-societeten, 1998. ISBN 951-653-293-4.</ref> Somijas arhitektu klubā Vasašerna bija aktīvs līdz Pirmajam pasaules karam: 1907. gadā viņš bija kluba priekšsēdētāja vietnieks, vairākkārt žūrijas loceklis vai aizvietotājs konkursos, tostarp Berghelas (Kallio) konkursā (1907) un Helsinku rātsnama konkursā (1913), un 1913. gadā pilsētas finanšu kamera viņu iecēla par savu ekspertu. Kopā ar Lindbergu viņš projektēja namus Kristiāna ielā 5 (1906) un Lēnrota ielā 15 (1907—1908) Helsinkos un ''Brandstodsbolaget'' ēku Turku (1908—1909).<ref name="ark">''Arkitekten''. Helsingfors, 1907. Nr. 1, 5, 8; 1908. Nr. 2; 1913. Nr. 5, 6; Lindberg, Gustaf Adolf // ''Svenskt porträttgalleri''. XX. Stockholm, 1901.</ref> == Darbība Rīgā == 1900. gada maijā Rīgas pilsēta izsludināja starptautisku konkursu jaunam rātsnamam Jēkaba kazarmu vietā; projektus pieņēma līdz 1901. gada 1. (14.) februārim, un žūrijas lēmumu publicēja 19. februārī. Galveno godalgu ieguva biroja ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'' un Lindberga projekts ar devīzi "Baltijas jūras karaliene" (''Der Königin der Ostsee''), neogotiska celtne ar masīvu torni un glezniecisku siluetu, kas liecina par pielāgošanos vietējām gaumes prasībām. Otro vietu ieguva Hugo Hēgers un Rihards Valters no Šarlotenburgas, trešo Kārlis Reinbergs no Varšavas un Augusts Jankovskis. Projekti publicēti Rīgas Arhitektu biedrības gadagrāmatas pirmajā sējumā (1907), bet rātsnamu neuzcēla.<ref name="grosa" /><ref name="jb">Hagen, Julius von. Wettbewerb zur Erlangung von Entwürfen für ein Stadthaus zu Riga // ''Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. Jg. 1. Riga: Architektenverein zu Riga, 1907. S. 14—24. [https://gramatas.lndb.lv/viewerOpener?id=695083 LNB digitālā bibliotēka].</ref> 1905. gadā Vasašerna un Lindbergs projektēja tirgotāja Mihaila Ņesterova īres namu Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5. Ņesterovu Helsinkos tajā pašā gadā sastapa [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]] un Laube, un būvdarbus vēlāk vadīja Vanags. Nams ar kompakto, nedaudz smagnējo apjomu, granīta rustu cokolā, gaišām akmens josliņām apmetumā un minimālu ģeometrisku dekoru ir pirmā somu nacionālā romantisma celtne Rīgā un kļuva par paraugu Vanaga un citu latviešu arhitektu darbiem. Tajā pašā 1905. gadā Vanags un [[Eižens Laube]] nedēļu pavadīja Helsinkos, iepazina biroja un Lindberga darbus un pēc atgriešanās kopā ar [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīnu Pēkšēnu]] plānoja dibināt arhitektu apvienību pēc biroja ''Grahn, Hedman & Wasastjerna'' parauga; iecere politisku iemeslu dēļ nerealizējās.<ref name="grosa" /><ref name="k80">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 99., 103.—105. lpp.; Grosa, Silvija. Konstantīns Pēkšēns. Ieskats biogrāfijā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 36.—37. lpp.; Pētersons, Rihards. Konstantīns Pēkšēns un viņa tuvākie kolēģi // Turpat. 96.—97. lpp.; Kampe, Pauls. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=48807056&isArticle=true Aleksandra Vanaga dzīve un darbs] // ''Izglītības Ministrijas Mēnešraksts''. 1929. Nr. 5/6. 501. lpp.</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Andreja Pumpura iela 5.jpg|Ņesterova nams Rīgā. Fredrikinkatu 43 - Lönnrotinkatu 15, Helsinki.jpg|Nams Lēnrota ielā 15 / Fredrika ielā 43 Helsinkos; kopdarbs ar Gustavu Ādolfu Lindbergu. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vasašerna, Knuts}} [[Kategorija:1867. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1935. gadā mirušie]] [[Kategorija:Somijas arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] scq0vrxgkigddr9sghz35nnftnidmq2 0 641687 4536438 4536337 2026-10-15T17:55:12Z Papuass 88 4536438 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|kalnu Portugālē|filipīniešu šahistu|Euhenio Torre}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Torre | Photo = Torre (Serra da Estrela) 1.jpg | Paraksts = | karte = Portugāle | reljefa_karte = y | paraksta_izvietojums = | latd=40|latm=19|lats=19|latNS=N | longd=7|longm=36|longs=47|longEW=W | Augstums = 1993 | Relatīvais_augstums = 1204 | Atrašanās vieta = {{POR}} | Kalnu grēda = [[Serra de Eštrela]] | Type = | Volcanic_Arc/Belt = | Age = | Last eruption = | First ascent = }} '''Torre''' ({{val|pt|Torre}}) ir kalns [[Portugāle]]s ziemeļdaļā, valsts kontinentālās daļas augstākā virsotne un otra augstākā virsotne pēc [[Piku (kalns)|Piku]] [[Azoru salas|Azoru salās]]. Atrodas [[Serra de Eštrela]]s grēdā un nav tipiska kalna virsotne, bet grēdas augstākais punkts. Kalna virsotne sasniedzama pa bruģētu ceļu un tā galā ir piemiņas zīme un rotonda. Kalns ir populārs tūrisma galamērķis — skaidrā laikā no tā var redzēt [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]]. Ziemas mēnešos novērojama snigšana un ziemeļu nogāzē ierīkota vienīgā valsts slēpošanas trase. Kalna virsotnē reģistrēta valstī zemākā temperatūra -20 °C.<ref>[http://torreserradaestrela.com/ torreserradaestrela.com]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Azoru salas]] [[Kategorija:Eiropas vulkāni]] [[Kategorija:Portugāles kalni]] iqk0u9iyt9xt1osusojrthx6812mies 0 641690 4536370 2026-10-15T12:39:18Z Ingii 8177 uzsākts jauns raksts 4536370 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Parti-coloured bat (Vespertilio murinus) Slovakia.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilio murinus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | ģints = Vespertilio | ģints_lv = Divkrāsainie sikspārņi | suga = Vespertilio murinus | suga_lv = Divkrāsainais sikspārnis | kategorijas = nē }} '''Divkrāsainais sikspārnis''' (''Vespertilio murinus'') ir viena no divām [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsainie sikspārņu]] (''Vespertilio'') ģints [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631394#null "Vespertilio".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Izskats == Šīs ģints abām sugām matojums uz muguras ir divkrāsains. [[mati|Mata]] apakšējā daļa ir tumši [[brūna krāsa|brūna]] vai gandrīz [[melna krāsa|melna]], bet mata gals gaišs, sudrabaini [[pelēks]].<ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150923182650/http://www.bats.org.uk/publications_download.php/749/raritiesvagrants.pdf "Rarities and vagrants"] (PDF). Bat Conservation Trust. Archived from the original (PDF) on 23 September 2015. Retrieved 16 December 2014</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilio murinus|Divkrāsainais sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.batmonitoring.org/en/species/vespertilio-murinus/ Bat Monitoring: Parti-coloured bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divkrāsainie sikspārņi]] geel9yae3r3ku1rz7yc208npstccoiq 4536375 4536370 2026-10-15T12:55:00Z Ingii 8177 4536375 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Parti-coloured bat (Vespertilio murinus) Slovakia.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilio murinus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | ģints = Vespertilio | ģints_lv = Divkrāsainie sikspārņi | suga = Vespertilio murinus | suga_lv = Divkrāsainais sikspārnis | kategorijas = nē }} '''Divkrāsainais sikspārnis''' (''Vespertilio murinus'') ir viena no divām [[divkrāsaino sikspārņi|divkrāsainie sikspārņu]] (''Vespertilio'') ģints [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631394#null "Vespertilio".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Izskats == Matojums uz muguras ir divkrāsains. [[mati|Mata]] apakšējā daļa ir tumši [[brūna krāsa|brūna]] vai gandrīz [[melna krāsa|melna]], bet mata gals gaišs, sudrabaini [[pelēks]].<ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150923182650/http://www.bats.org.uk/publications_download.php/749/raritiesvagrants.pdf "Rarities and vagrants"] (PDF). Bat Conservation Trust. Archived from the original (PDF) on 23 September 2015. Retrieved 16 December 2014</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilio murinus|Divkrāsainais sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.batmonitoring.org/en/species/vespertilio-murinus/ Bat Monitoring: Parti-coloured bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divkrāsainie sikspārņi]] iir4h24bvkssvp33wjmfpmrcwf8wuvu 4536377 4536375 2026-10-15T12:55:23Z Ingii 8177 4536377 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Parti-coloured bat (Vespertilio murinus) Slovakia.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilio murinus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | ģints = Vespertilio | ģints_lv = Divkrāsainie sikspārņi | suga = Vespertilio murinus | suga_lv = Divkrāsainais sikspārnis | kategorijas = nē }} '''Divkrāsainais sikspārnis''' (''Vespertilio murinus'') ir viena no divām [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu]] (''Vespertilio'') ģints [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631394#null "Vespertilio".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Izskats == Matojums uz muguras ir divkrāsains. [[mati|Mata]] apakšējā daļa ir tumši [[brūna krāsa|brūna]] vai gandrīz [[melna krāsa|melna]], bet mata gals gaišs, sudrabaini [[pelēks]].<ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150923182650/http://www.bats.org.uk/publications_download.php/749/raritiesvagrants.pdf "Rarities and vagrants"] (PDF). Bat Conservation Trust. Archived from the original (PDF) on 23 September 2015. Retrieved 16 December 2014</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilio murinus|Divkrāsainais sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.batmonitoring.org/en/species/vespertilio-murinus/ Bat Monitoring: Parti-coloured bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divkrāsainie sikspārņi]] 13i828ckgpmdq7dno8h2ss6tn2ice57 4536562 4536377 2026-10-16T07:02:41Z Ingii 8177 papildināts 4536562 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Parti-coloured bat (Vespertilio murinus) Slovakia.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilio murinus ([[Linnaeus]], 1758) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | ģints = Vespertilio | ģints_lv = Divkrāsainie sikspārņi | suga = Vespertilio murinus | suga_lv = Divkrāsainais sikspārnis | kategorijas = nē }} '''Divkrāsainais sikspārnis''' (''Vespertilio murinus'') ir viena no divām [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu]] (''Vespertilio'') ģints [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631394#null "Vespertilio".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Izskats == Matojums uz muguras ir divkrāsains. [[mati|Mata]] apakšējā daļa ir tumši [[brūna krāsa|brūna]] vai gandrīz [[melna krāsa|melna]], bet mata gals gaišs, sudrabaini [[pelēks]].<ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150923182650/http://www.bats.org.uk/publications_download.php/749/raritiesvagrants.pdf "Rarities and vagrants"] (PDF). Bat Conservation Trust. Archived from the original (PDF) on 23 September 2015. Retrieved 16 December 2014</ref>. == Uzvedība == Divkrāsainais sikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] ar plašu [[ultraskaņa]]s diapazonu, galvenokārt, apmēram 25—27 [[kHz]].<ref>[https://web.archive.org/web/20220618042457/http://web.bf.uni-lj.si/bi/NATURA-SLOVENIAE/pdf/NatSlo_5_1_3.pdf https://web.archive.org/web/20220618042457/http://web.bf.uni-lj.si/bi/NATURA-SLOVENIAE/pdf/NatSlo_5_1_3.pdf]</ref> Medī krēslā un tumsā, apmēram 20—40 [[metrs|m]] augstumā atklātās vietās virs [[upe]]s, [[ezers|ezera]], arī virs [[mežs|mežiem]] vai apdzīvotās vietās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilio murinus|Divkrāsainais sikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.batmonitoring.org/en/species/vespertilio-murinus/ Bat Monitoring: Parti-coloured bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divkrāsainie sikspārņi]] kgkkvpxl2vj00ry9ascblnbawth9rt4 0 641691 4536371 2026-10-15T12:41:18Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Divkrāsainais sikspārnis]] 4536371 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Divkrāsainais sikspārnis]] n7kar1dmbalws89u29t4vb9al0bjjke 0 641692 4536372 2026-10-15T12:52:54Z Ingii 8177 uzsākts jauns raksts 4536372 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Vespertilio sinensis turpis from iNaturalist photo 2798624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilio sinensis ([[Peters]], 1880) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | ģints = Vespertilio | ģints_lv = Divkrāsainie sikspārņi | suga = Vespertilio sinensis | suga_lv = Āzijas divkrāsainais sikspārnis | kategorijas = nē }} '''Āzijas divkrāsainais sikspārnis''' (''Vespertilio sinensis'') ir viena no divām [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu]] (''Vespertilio'') ģints [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631394#null "Vespertilio".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> == Izskats == Matojums uz muguras ir divkrāsains. [[mati|Mata]] apakšējā daļa ir tumši [[brūna krāsa|brūna]] vai gandrīz [[melna krāsa|melna]], bet mata gals gaišs, sudrabaini [[pelēks]].<ref>Smith, Andrew T.; Xie, Yan; Hoffmann, Robert S.; Lunde, Darrin; MacKinnon, John; Wilson, Don E.; Wozencraft, W. Chris, eds. (2010). A Guide to the Mammals of China. Princeton University Press. p. 371. ISBN 978-1-4008-3411-2.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20150923182650/http://www.bats.org.uk/publications_download.php/749/raritiesvagrants.pdf "Rarities and vagrants"] (PDF). Bat Conservation Trust. Archived from the original (PDF) on 23 September 2015. Retrieved 16 December 2014</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilio sinensis|Āzijas divkrāsainais sikspārnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Divkrāsainie sikspārņi]] s747swjkiugxe902frv37c93hlfoozs 3 641693 4536374 2026-10-15T12:54:21Z Céréales Killer 47892 Céréales Killer pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Fróis]] uz [[Dalībnieka diskusija:ꯑ]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Fróis|Fróis]]" to "[[Special:CentralAuth/ꯑ|ꯑ]]" 4536374 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:ꯑ]] o20673h5ab7oxxt3c26jdbwhh7e1b39 0 641694 4536423 2026-10-15T15:55:46Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Ervīns Bārkers]] 4536423 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ervīns Bārkers]] iazigie3ixpvdijdwx7pn2p7zxby5yj 0 641695 4536435 2026-10-15T17:48:00Z YeraC 83227 Jauna lapa: [[Attēls:Boris Yeltsin 22 August 1991-1.jpg|thumb|[[Boriss Jeļcins]], [[Krievijas prezidents]] no 1991. līdz 1999. gadam, tribīnē pēc [[1991. gada PSRS valsts apvērsuma mēģinājums|Valsts ārkārtējā stāvokļa komitejas puča]] sakāves]] '''Mežonīgie deviņdesmitie''' ({{val-ru|лихие девяностые}}) ir termins ar negatīvu [[konotācija|konotāciju]], ar kuru apzīmē desmitgadi pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un Krievijas Fed... 4536435 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Boris Yeltsin 22 August 1991-1.jpg|thumb|[[Boriss Jeļcins]], [[Krievijas prezidents]] no 1991. līdz 1999. gadam, tribīnē pēc [[1991. gada PSRS valsts apvērsuma mēģinājums|Valsts ārkārtējā stāvokļa komitejas puča]] sakāves]] '''Mežonīgie deviņdesmitie''' ({{val-ru|лихие девяностые}}) ir termins ar negatīvu [[konotācija|konotāciju]], ar kuru apzīmē desmitgadi pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijas]] izveides 1990. gados. Tas apzīmē dziļu politisku, ekonomisku un sociālu pārmaiņu periodu, kam bija raksturīga plaša [[krīze|sociālā nestabilitāte]], kas saistīta ar pāreju uz jaunu [[politiskā sistēma|politisko]] un [[ekonomiskā sistēma|ekonomisko sistēmu]].<ref name="Edwards 75–84">{{Citation |last=Edwards |first=Allyson |chapter=The “Wild Nineties”: Youth Engagement, Memory and Continuities between Yeltsin’s and Putin’s Russia |date=2022-06-06 |title=Youth and Memory in Europe: Defining the Past, Shaping the Future |pages=75–84 |editor-last=Krawatzek |editor-first=Félix |chapter-url=https://www.degruyterbrill.com/document/doi/10.1515/9783110733501-005/html?utm_source= |access-date=2026-03-05 |publisher=De Gruyter |language=en |doi=10.1515/9783110733501-005/html?utm_source |isbn=978-3-11-073350-1 |last2=Rabbia |first2=Roberto |editor2-last=Friess |editor2-first=Nina}}</ref> Periods parasti tiek saistīts ar strauju pāreju no [[komandekonomika|komandekonomikas]] uz [[kapitālisms|tirgus kapitālismu]], ko iezīmēja centrālās varas sabrukums, [[Organizētā noziedzība|organizētās noziedzības pieaugums]] un ievērojams [[dzīves līmenis|dzīves līmeņa]] kritums. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Krievijā sākās pārejas periods, kam bija raksturīga būtiska politiskā, ekonomiskā un sociālā nestabilitāte.<ref name="Edwards 75–84"/> Lai gan šo jēdzienu galvenokārt lieto attiecībā uz Krieviju, to plašākā nozīmē izmanto arī, lai aprakstītu politiskos un sociālos satricinājumus visās [[pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] pēc Padomju Savienības sabrukuma. == Lietojums == Terminu "mežonīgie deviņdesmitie" visticamāk ieviesa rakstnieks [[Mihails Vellers]], kurš šo izteicienu izmantoja savā 2002. gada romānā ''Kasandra''.<ref>{{Cite web |date=2016-03-26 |title=Михаил Веллер о том, за какие книги в девяностые можно было сесть в тюрьму |url=https://tvrain.tv/lite/teleshow/kak_vse_nachinalos/veller-406239/ |access-date=2025-03-09 |website=tvrain.tv}}</ref> Tomēr tā plaša lietošana sākās jau agrāk, 1990. gados, Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kinofilmās un literatūrā, kur tika attēlots šīs desmitgades haoss, noziedzība un ''bespredels'' (termins, kas apzīmē pilnīgu patvaļu, visatļautību un likumu neievērošanu).<ref name=":1" /> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|thumb|Izdegušais [[Krievijas Valdības nams]] pēc apšaudes [[1993. gada Krievijas konstitucionālā krīze|1993. gada Krievijas konstitucionālās krīzes]] laikā]] Frāzi "mežonīgie deviņdesmitie" parasti lieto, lai raksturotu Krievijas politiskās un ekonomiskās sistēmas vētraino transformāciju Krievijas Federācijas pirmajos gados.<ref name="Edwards 75–84"/> Pie šī perioda galvenajiem notikumiem pieder [[Augusta pučs]], PSRS sabrukums, [[Jeļcina un Gaidara reformas|Jeļcina un Gaidara valdības reformas]], valsts īpašumu [[Privatizācija Krievijā|privatizācija]], cenu [[liberalizācija]], iedzīvotāju uzkrājumu [[devalvācija]], neizmaksātās algas, [[pensija|pensijas]] un sociālie pabalsti, [[1993. gada Krievijas konstitucionālā krīze|konstitucionālā krīze]], kas beidzās ar [[Krievijas Tautas deputātu kongress|Tautas deputātu kongresa]] un [[Krievijas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] vardarbīgu izdzenāšanu, 1992. gada [[Osetīnu-ingušu konflikts|Osetīnu un ingušu]] bruņotais konflikts, 1993. gada naudas reforma, terorisma un organizētās noziedzības uzplaukums, divi [[Čečenijas kari|Čečenijas kari]], [[1998. gada Krievijas finanšu krīze]], [[vesternizācija]], [[seksuālā revolūcija]], [[morālais relatīvisms]], krasa [[dzimstība|dzimstības]] samazināšanās un pieaugusi [[mirstība]] miera laikā u. c.<ref>{{cite web | url=http://chr.mk.ru/articles/2014/07/16/likhie-90e-v-eto-strashnoe-vremya-u-nas-byli-mechty-idealy-i-stremleniya-teper-vozmozhnosti-i-nepreodolimaya-toska-korrespondent-mk-chernozeme-issledoval-prichiny-nostalgii.html | title=Лихие 90-е. В это страшное время у нас были мечты, идеалы и стремления. Теперь — возможности и непреодолимая тоска. Корреспондент «МК Черноземье» исследовал причины ностальгии }}</ref><ref>{{Cite web |title=Car bombs, lawlessness and psychic healers: Russia revisits wild 1990s |url=https://www.thetimes.com/world/russia-ukraine-war/article/car-bombs-lawlessness-great-tv-russia-revisits-wild-1990s-02sj9tvql |website=www.thetimes.com | archive-url=https://www.thetimes.com/world/russia-ukraine-war/article/car-bombs-lawlessness-great-tv-russia-revisits-wild-1990s-02sj9tvql |archive-date=2024-10-22}}</ref> Šajā laikā plānveida ekonomiku nomainīja tas, ko vēsturnieks [[Māršals Po]] raksturoja kā "haotisku [[bandītisms|bandītisma]] un [[kapitālisms|kapitālisma]] sajaukumu", vienlaikus bruņotajiem spēkiem zaudējot savu kādreizējo varenību. 1990. gados Krievija piedzīvoja straujas ekonomiskās reformas un būtiskas izmaiņas politiskajās institūcijās.<ref name="Edwards 75–84"/> Pēc Anastasijas Bončas-Osmolovskas domām, jēdziena "mežonīgie deviņdesmitie" patieso nozīmi spēj izprast tikai tie, kuriem ir pēcpadomju kolektīvās atmiņas pieredze.<ref name=":1">{{Citation |last1=Edwards |first1=Allyson |chapter=The "Wild Nineties": Youth Engagement, Memory and Continuities between Yeltsin's and Putin's Russia |date=2022-06-06 |title=Youth and Memory in Europe |pages=75–84 |chapter-url=https://www.degruyterbrill.com/document/doi/10.1515/9783110733501-005/html |access-date=2025-05-02 |publisher=De Gruyter |language=en |doi=10.1515/9783110733501-005 |isbn=978-3-11-073350-1 |last2=Rabbia |first2=Roberto|doi-access=free }}</ref> [[Attēls:Ba-meeting-october-1998-pod-sud.jpg|thumb|Pensionāri mītiņā Viskrievijas arodbiedrību akcijas "Nē postošajām ekonomiskajām reformām" ietvaros [[Pereslavļā-Zaļeskā]], 1998. gada 7. oktobrī]] Kopš 2000. gadu vidus šo izteicienu sāka plaši lietot prese, aizstājot emocionāli piesātinātākus šīs desmitgades apzīmējumus, piemēram, "asiņainie", "katastrofālie", "sliktie" u. tml.<ref>''Бонч-Осмоловская А. А.'' [http://shagi.ranepa.ru/files/shagi18_3/shagi18_3_07.pdf Имена времени: эпитеты десятилетий в Национальном корпусе русского языка как проекция культурной памяти] // Шаги/Steps. — <abbr>М.</abbr>: Изд-во РАНХиГС, 2018. — № 4. — С. 115—146. — ISSN 2412-9410.</ref> Pēc BBC krievu dienesta korespondentes Olgas Slobodčikovas teiktā, šī frāze kļuva populāra [[2007. gada Krievijas Valsts domes vēlēšanas|2007. gada Krievijas parlamenta vēlēšanu]] kampaņas laikā.<ref>{{Cite web |date=2015-09-24 |title="Лихие" или "разные": почему в России снова спорят о 90-х? |trans-title="Dashing" or "Different": Why are people in Russia arguing about the 90s again? |url=https://www.bbc.com/russian/society/2015/09/150924_90s_argument_russia |access-date=2025-03-09 |website=BBC News Русская служба |language=ru}}</ref> Krievijas politiķi un žurnālisti "mežonīgos deviņdesmitos" bieži pretstata terminam "stabilie divtūkstošie", kas radās saistībā ar prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] vairākkārtējiem paziņojumiem par stabilitāti kā jauno Krievijas valsts politikas kursu.<ref name=":0"/> [[Attēls:Ba-meeting-profsojuz-1998-slogan-wage.jpg|thumb|Mītiņš Viskrievijas arodbiedrību akcijas "Par pilnīgu darba algas izmaksu" ietvaros Pereslavļā-Zaļeskā, 1998. gada 9. aprīlī]] 1990. gadu notikumi negatīvi ietekmēja [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS valstu]] iedzīvotāju un Krievijas sabiedrības attieksmi pret [[Eiropas vērtības|Eiropas vērtībām]] un [[demokrātija|demokrātijas]] jēdzienu. Krievijas Zinātņu akadēmijas Socioloģijas institūta 2009. gada Viskrievijas aptauja parādīja, ka nospiedošs vairākums vārdu "demokrātija" saistīja ar zādzībām, korupciju un nacionālu pazemojumu, un tikai 10,4% respondentu šo jēdzienu vērtēja pozitīvi. 1990. gadu beigās šis emocionālais [[liberālisms|liberālo vērtību]] noraidījums radīja pamatu pārejai uz [[autoritārisms|autoritāru režīmu]].<ref name=":0"/> == Laikmeta iezīmes == {{Pamatraksts|Krievijas demogrāfija}} Tiek izcelti nozīmīgi temati par [[Krievijas ekonomika|Krievijas ekonomiku 1990. gados]], iedzīvotāju uzkrājumu devalvāciju (1990–1992) un demogrāfisko krīzi Krievijā. Pēc profesores [[Utsa Patnaika|Utsas Patnaikas]] teiktā, 1990. gadu sākuma demogrāfiskā katastrofa Krievijā Rietumu akadēmiskajās aprindās tika sagaidīta ar drūmu klusēšanu. "[[Šoka terapija (ekonomika)|Šoka terapija]]", kuras mērķis bija pāreja uz kapitālismu saskaņā ar Rietumu ekspertu ieteikumiem, izraisīja katastrofālu [[iekšzemes kopprodukts|IKP]] kritumu bijušajās sociālistiskajās valstīs laikā no 1990. līdz 1996. gadam. [[Krievijas ekonomika|Krievijā]] un [[Ukrainas ekonomika|Ukrainā]] IKP līdz 1996. gadam bija samazinājies uz pusi vai vēl vairāk salīdzinājumā ar desmitgadi iepriekš, bet visvairāk cietušajā [[Gruzijas ekonomika|Gruzijā]] IKP nokritās līdz vienai piektdaļai no 1980. gadu vidus līmeņa. Patnaika apgalvo, ka šis process izraisīja katastrofu, taču nesaņēma nedz starptautisku atzinību, nedz pienācīgu uzmanību.<ref name=":0">{{Cite web |date=2018-11-09 |title=Ideological Statistics: Inflated Death Rates of China's Famine, the Russian one Ignored |url=http://www.socialisteconomist.com/2018/11/ideological-statistics-inflated-death.html |access-date=2025-03-09}}</ref> Sekas iedzīvotājiem atsvieda atpakaļ gadu desmitiem ilgo nepārtraukto [[tautas attīstības indekss|cilvēces attīstības]] rādītāju uzlabošanos. [[Mirstība|Mirstības rādītāji]] [[darbspējas vecums|darbspējīgā vecuma]] iedzīvotāju vidū pieauga no 49 uz 1000 iedzīvotājiem 1990. gadā līdz 58 uz 1000 iedzīvotājiem 1992. gadā, bet 1994. gadā sasniedza 84 uz 1000. Vīriešu [[paredzamais mūža ilgums]] samazinājās par gandrīz sešiem gadiem. Kopējais [[Krievijas demogrāfija|Krievijas iedzīvotāju skaits]] uzrādīja absolūtu samazinājumu, kas bija nepieredzēta situācija miera laikā.<ref name=":0" /> Pieņemot 1990. gada mirstības rādītāju Krievijā par bāzes līniju un aprēķinot uzkrāto pārmērīgo mirstību līdz 1996. gadam, tiek lēsts, ka Krievijā notika vairāk nekā 4 miljoni pāragru nāves gadījumu.<ref>{{Cite journal |last1=Shkolnikov |first1=Vladimir M. |last2=Andreev |first2=Evgueni M. |last3=Leon |first3=David A. |last4=McKee |first4=Martin |last5=Meslé |first5=France |last6=Vallin |first6=Jacques |date=2004-12-10 |title=Mortality Reversal in Russia: The story so far |url=https://journal.ep.liu.se/hygiea/article/view/5763 |journal=Hygiea Internationalis|language=en |volume=4 |issue=1 |pages=29–80 |doi=10.3384/hygiea.1403-8668.044129 |issn=1404-4013|doi-access=free }}</ref><ref>{{Cite journal |last1=Men |first1=Tamara |last2=Brennan |first2=Paul |last3=Boffetta |first3=Paolo |last4=Zaridze |first4=David |date=2003-10-25 |title=Russian mortality trends for 1991-2001: analysis by cause and region |journal=BMJ (Clinical Research Ed.) |volume=327 |issue=7421 |pages=964 |doi=10.1136/bmj.327.7421.964 |issn=1756-1833 |pmc=259165 |pmid=14576248}}</ref> == Ārpus Krievijas == Termins "mežonīgie deviņdesmitie", lai gan visbiežāk tiek saistīts ar Krievijas pēcpadomju pieredzi, atbalsojas arī citās bijušajās padomju republikās, kuras šajā desmitgadē piedzīvoja līdzīgu pāreju. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā šīs no jauna neatkarību ieguvušās valstis saskārās ar savu ekonomiskā sabrukuma, politiskās nestabilitātes un sociālo pārmaiņu versiju, ko bieži iezīmēja [[hiperinflācija]], privatizācijas skandāli un [[Krievijas oligarhi|oligarhisko]] [[jaunkrievi|elīšu]] uzplaukums. Šo "mežonīgo" apstākļu apjoms un raksturs dažādos reģionos atšķīrās atkarībā no vietējās vēstures, resursiem un ģeopolitiskā konteksta.<ref>{{Cite web |last= |first= |date=2021-05-13 |title=The wild decade: how the 1990s laid the foundations for Vladimir Putin's Russia |url=https://euromaidanpress.com/2021/05/13/the-wild-decade-how-the-1990s-laid-the-foundations-for-vladimir-putins-russia/ |access-date=2025-11-06 |website=Euromaidan Press |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |title=THE RISE OF THE RUSSIAN CRIMINAL STATE |url=https://jamestown.org/program/the-rise-of-the-russian-criminal-state/ |access-date=2025-11-06 |website=jamestown.org |language=en-US}}</ref> === Čehija === [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstīs, piemēram, [[Čehija|Čehijā]] ({{val-cs|Divoká 90. léta}}), pāreja bija salīdzinoši mierīga, salīdzinot ar pēcpadomju valstīm, un komunisma varas miermīlīgās beigas ieguva nosaukumu "[[Samta revolūcija]]". Tomēr 1990. gadi radīja izaicinājumus saistībā ar "Samta šķiršanos" — miermīlīgo [[Čehoslovākijas sadalīšanās|Čehoslovākijas sadalīšanos]] Čehijas Republikā un Slovākijā 1993. gada 1. janvārī. Ekonomiskās reformas [[Vāclavs Klauss|Vāclava Klausa]] vadībā balstījās uz šoka terapiju, strauji privatizējot valsts uzņēmumus. Lai gan tas veicināja izaugsmi, tas izraisīja arī bezdarbu, banku skandālus un "tuneļošanu" (uzņēmumu aktīvu izzagšanu no iekšienes).<ref>{{cite web|url=https://www.lidovky.cz/relax/lide/divoka-90-leta-prinesla-i-vrazdy-jako-podnikani-kat-kolinskeho-gangu-zabil-pet-lidi.A171016_225056_lide_gib|title=Divoká 90. léta přinesla i vraždy jako byznys|date=24 October 2017|language=Czech|website=Lidové noviny}}</ref><ref>{{cite journal |last1= Pehe |first1= Veronika |date= 4 April 2019 |title= The Wild 1990s: "Transformation Nostalgia" Among the Czech Student Generation of 1989 |url= https://colab.ws/articles/10.1163%2F18763308-04601007 |journal= East Central Europe |volume= 46 |issue= 1 |pages= 111–134 |doi= 10.1163/18763308-04601007 |access-date=6 April 2025}}</ref> === Polija === [[Polija]], pirmā Austrumu bloka valsts, kas gāza komunismu pēc arodbiedrības [[Solidaritāte (Polija)|"Solidaritāte"]] uzvaras vēlēšanās 1989. gadā, uzsāka agresīvas tirgus reformas finanšu ministra [[Lešeks Balcerovičs|Lešeka Balceroviča]] vadībā. "[[Balceroviča plāns]]" krasi samazināja subsīdijas un liberalizēja cenas, izraisot inflāciju un bezdarbu, taču ieliekot pamatus vēlākai izaugsmei. 1990. gadu sākumā bija vērojama mazo uzņēmumu strauja rašanās, neregulētas tirdzniecības "Mežonīgo Rietumu" gaisotne un sociālā neapmierinātība, poļiem pielāgojoties kapitālismam.<ref>{{Cite web |title=Milestones in the History of U.S. Foreign Relations - Office of the Historian |url=https://history.state.gov/milestones/1989-1992/fall-of-communism |access-date=2025-03-09 |website=history.state.gov}}</ref> === Ukraina === [[Ukraina|Ukrainā]] 1990. gadus iezīmēja smags ekonomiskais sabrukums un korupcija.<ref>{{Cite journal |last=Aslund |first=Anders |date=2009 |title=How Ukraine Became a Market Economy and Democracy |url=https://www.piie.com/sites/default/files/publications/papers/aslund0309.pdf |journal=Peterson Institute Press: All Books |language=en}}</ref> Straujā pāreja uz tirgus ekonomiku noveda pie hiperinflācijas, kas 1993. gadā pārsniedza 10 000 %, iznīcinot iedzīvotāju uzkrājumus un novedot nabadzībā lielu daļu sabiedrības.<ref>{{Cite book |last=Petryk |first=Oleksandr |url=https://bankandcredit.nbp.pl/content/2006/2006_08/petryk.pdf |title=History of Monetary Development in Ukraine |date=2006 |publisher=[[Polijas Nacionālā banka|Narodowy Bank Polski]] |quote=From December 31, 1992 to December 31, 1993 the inflation in Ukraine peaked at more than 10,000 per cent. That is to say for the calendar year 1993 prices increased more than 100 times. From November 1, 1992 to the end of 1993, the prices increased 167 times!}}</ref> Privatizācijas centieni, kuru mērķis bija likvidēt padomju komandekonomiku, tā vietā ļāva nelielai [[Ukrainas oligarhi|ietekmīgu personu grupai]] sakopot milzīgu bagātību savās rokās; šī parādība atgādināja situāciju Krievijā, kur valsts aktīvi bieži tika pārdoti par pazeminātu cenu politiski pietuvinātām personām, izveidojot oligarhu šķiru, kas līdzinājās Krievijas shēmai [["akcijas pret aizdevumiem"]].<ref>{{Cite journal |last=Åslund |first=Anders |date=2005-07-01 |title=The Economic Policy of Ukraine after the Orange Revolution |url=https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.2747/1538-7216.46.5.327 |journal=Eurasian Geography and Economics |volume=46 |issue=5 |pages=327–353 |doi=10.2747/1538-7216.46.5.327 |issn=1538-7216|url-access=subscription }}</ref> === Slovākija === [[Slovākija|Slovākijā]] [[Vladimīrs Mečars|Vladimīra Mečara]] vadībā (1993–1998) bija vērojamas lēnākas ekonomiskās reformas, politiskais autoritārisms un starptautiskā izolācija. Privatizācija bija izdevīga Mečara sabiedrotajiem, veicinot korupciju un [[kronisms|kronismu]] (draugu būšanu), savukārt rūpnieciskajos reģionos strauji pieauga bezdarbs. "Mežonīgie deviņdesmitie" ({{val-sk|Divoké 90. roky}}) Slovākijā atspoguļoja cīņu par nacionālās identitātes definēšanu un centienus panākt labklājīgāko kaimiņvalsti Čehiju; stabilitāte iestājās tikai pēc Mečara zaudējuma pie varas 1998. gadā.<ref>{{Cite web |last=Pawelke |first=Andreas |title=A Diagnosis of Corruption in Slovakia |url=https://www.againstcorruption.eu/wp-content/uploads/2012/09/WP-13-Diagnosis-of-Corruption-in-Slovakia-new.pdf |website=European Research Centre for Anti-Corruption and State-Building}}</ref><ref>{{cite web|url=https://hnonline.sk/slovensko/939111-divoke-90-roky-pozrite-si-zabudnute-fotografie-z-ery-meciarizmu-kedy-si-stat-robil|title=Divoké 90. roky. Pozrite si zabudnuté fotky z éry mečiarizmu, kedy si štát robil, čo chcel|date=5 April 2017|language=sk|website=Hospodárske noviny}}</ref><ref>{{cite web|url=https://hnonline.sk/slovensko/1664232-divoke-90-roky-ked-slovakmi-otriasli-neobjasnene-politicke-vrazdy|title=Divoké 90. roky. Keď Slovákmi otriasli neobjasnené politické vraždy|date=21 December 2017|language=sk|website=Hospodárske noviny}}</ref> === Latvija === Latvijā "mežonīgos deviņdesmitos" iezīmēja radikāla "šoka terapija", kas bija nepieciešama, lai nojauktu padomju komandekonomiku un atjaunotu valsts suverenitāti. Pēc [[Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas 1991. gadā]] Latvija saskārās ar tādu industriālo milžu kā [[VEF]] un [[Rīgas Autobusu fabrika|RAF]] sabrukumu, kas izraisīja masveida bezdarbu un ietekmīgu "reketa" grupējumu rašanos, kuri izmantoja agrīnās privatizācijas tiesisko vakuumu. Neraugoties uz hiperinflācijas haosu un 1995. gada banku krīzi,<ref>{{Cite web |last=Samuel |first=Fleming, Alex,Talley |title=The Latvian banking crisis : lessons learned |url=https://documents.worldbank.org/en/publication/documents-reports/documentdetail/675311468772206366 |access-date=2026-01-26 |website=World Bank |language=en}}</ref> šis laikmets nesa arī izšķirošus pagrieziena punktus, tostarp [[Latvijas lats|Latvijas lata]] ieviešanu, Krievijas karaspēka pilnīgu izvešanu 1994. gadā un pirmos izšķirošos soļus ceļā uz integrāciju ES un NATO.<ref>{{Cite web |title=The withdrawal of the Russian Army 30 years ago |url=https://eng.lsm.lv/article/culture/history/31.08.2024-the-withdrawal-of-the-russian-army-30-years-ago.a567017/ |access-date=2026-01-26 |website=eng.lsm.lv |language=en}}</ref> == Kultūrā == * 2007. gadā Krievijas televīzijas kanāls [[NTV (Krievija)|NTV]] demonstrēja raidījumu ''"Mežonīgie 90."'' ({{val-ru|Лихие 90-е}}), kuru vadīja Anastasija Meļņikova.<ref>[https://www.kp.ru/daily/23966/72944/ Придира недели: Расскажи мне про былое, Люся Холодец]</ref><ref>[https://vkvideo.ru/playlist/-3323795_42173195 Анастасия Мельникова. Официальная группа.| Плейлисты | Лихие 90-ые], videos online</ref> * 1990. gadu pārvērtēšanu no 2000. gadu paaudzes skatpunkta atspoguļoja krievu dziedātāja [[Monetočka]] savā albumā ''Raskraski dļa vzroslih'' (''Раскраски для взрослых''). Dziesma "90" izsmej stereotipus par "mežonīgajiem deviņdesmitajiem", kurus tiražē pat tie, kuri dzimuši pēc 1990. gadiem un šo laiku paši nav piedzīvojuši.{{nepieciešama atsauce}} * 2024. gadā Krievijas [[Korupcijas apkarošanas fonds]] laida klajā tīmekļa dokumentālo sēriju ''[[Nodevēji (filmu sērija)|Nodevēji]]'' ({{val-ru|Предатели}}) par šo vēstures posmu. == Skatīt arī == * [[Vētrainie sešdesmitie]] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mezonigie devindesmitie}} [[Kategorija:90. gadi]] [[Kategorija:Ekonomika]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Ekonomikas vēsture]] gj2ng7em1hi1h0irpr2fw1if5n84cps 4536436 4536435 2026-10-15T17:49:19Z YeraC 83227 4536436 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Boris Yeltsin 22 August 1991-1.jpg|thumb|[[Boriss Jeļcins]], [[Krievijas prezidents]] no 1991. līdz 1999. gadam, tribīnē pēc [[1991. gada PSRS valsts apvērsuma mēģinājums|Valsts ārkārtējā stāvokļa komitejas puča]] sakāves]] '''Mežonīgie deviņdesmitie''' ({{val-ru|лихие девяностые}}) ir termins ar negatīvu [[konotācija|konotāciju]], ar kuru apzīmē desmitgadi pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijas]] izveides 1990. gados. Tas apzīmē dziļu politisku, ekonomisku un sociālu pārmaiņu periodu, kam bija raksturīga plaša [[krīze|sociālā nestabilitāte]], kas saistīta ar pāreju uz jaunu [[politiskā sistēma|politisko]] un [[ekonomiskā sistēma|ekonomisko sistēmu]].<ref name="Edwards 75–84">{{Citation |last=Edwards |first=Allyson |chapter=The “Wild Nineties”: Youth Engagement, Memory and Continuities between Yeltsin’s and Putin’s Russia |date=2022-06-06 |title=Youth and Memory in Europe: Defining the Past, Shaping the Future |pages=75–84 |editor-last=Krawatzek |editor-first=Félix |chapter-url=https://www.degruyterbrill.com/document/doi/10.1515/9783110733501-005/html?utm_source= |access-date=2026-03-05 |publisher=De Gruyter |language=en |doi=10.1515/9783110733501-005/html?utm_source |isbn=978-3-11-073350-1 |last2=Rabbia |first2=Roberto |editor2-last=Friess |editor2-first=Nina}}</ref> Periods parasti tiek saistīts ar strauju pāreju no [[komandekonomika|komandekonomikas]] uz [[kapitālisms|tirgus kapitālismu]], ko iezīmēja centrālās varas sabrukums, [[Organizētā noziedzība|organizētās noziedzības pieaugums]] un ievērojams [[dzīves līmenis|dzīves līmeņa]] kritums. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Krievijā sākās pārejas periods, kam bija raksturīga būtiska politiskā, ekonomiskā un sociālā nestabilitāte.<ref name="Edwards 75–84"/> Lai gan šo jēdzienu galvenokārt lieto attiecībā uz Krieviju, to plašākā nozīmē izmanto arī, lai aprakstītu politiskos un sociālos satricinājumus visās [[pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] pēc Padomju Savienības sabrukuma. == Lietojums == Terminu "mežonīgie deviņdesmitie" visticamāk ieviesa rakstnieks [[Mihails Vellers]], kurš šo izteicienu izmantoja savā 2002. gada romānā ''Kasandra''.<ref>{{Cite web |date=2016-03-26 |title=Михаил Веллер о том, за какие книги в девяностые можно было сесть в тюрьму |url=https://tvrain.tv/lite/teleshow/kak_vse_nachinalos/veller-406239/ |access-date=2025-03-09 |website=tvrain.tv}}</ref> Tomēr tā plaša lietošana sākās jau agrāk, 1990. gados, Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kinofilmās un literatūrā, kur tika attēlots šīs desmitgades haoss, noziedzība un ''bespredels'' (termins, kas apzīmē pilnīgu patvaļu, visatļautību un likumu neievērošanu).<ref name=":1" /> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|thumb|Izdegušais [[Krievijas Valdības nams]] pēc apšaudes [[1993. gada Krievijas konstitucionālā krīze|1993. gada Krievijas konstitucionālās krīzes]] laikā]] Frāzi "mežonīgie deviņdesmitie" parasti lieto, lai raksturotu Krievijas politiskās un ekonomiskās sistēmas vētraino transformāciju Krievijas Federācijas pirmajos gados.<ref name="Edwards 75–84"/> Pie šī perioda galvenajiem notikumiem pieder [[Augusta pučs]], PSRS sabrukums, [[Jeļcina un Gaidara reformas|Jeļcina un Gaidara valdības reformas]], valsts īpašumu [[privatizācija]], cenu [[liberalizācija]], iedzīvotāju uzkrājumu [[devalvācija]], neizmaksātās algas, [[pensija|pensijas]] un sociālie pabalsti, [[1993. gada Krievijas konstitucionālā krīze|konstitucionālā krīze]], kas beidzās ar [[Krievijas Tautas deputātu kongress|Tautas deputātu kongresa]] un [[Krievijas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] vardarbīgu izdzenāšanu, 1992. gada [[Osetīnu-ingušu konflikts|Osetīnu un ingušu]] bruņotais konflikts, 1993. gada naudas reforma, terorisma un organizētās noziedzības uzplaukums, divi [[Čečenijas kari|Čečenijas kari]], [[1998. gada Krievijas finanšu krīze]], [[vesternizācija]], [[seksuālā revolūcija]], [[morālais relatīvisms]], krasa [[dzimstība|dzimstības]] samazināšanās un pieaugusi [[mirstība]] miera laikā u. c.<ref>{{cite web | url=http://chr.mk.ru/articles/2014/07/16/likhie-90e-v-eto-strashnoe-vremya-u-nas-byli-mechty-idealy-i-stremleniya-teper-vozmozhnosti-i-nepreodolimaya-toska-korrespondent-mk-chernozeme-issledoval-prichiny-nostalgii.html | title=Лихие 90-е. В это страшное время у нас были мечты, идеалы и стремления. Теперь — возможности и непреодолимая тоска. Корреспондент «МК Черноземье» исследовал причины ностальгии }}</ref><ref>{{Cite web |title=Car bombs, lawlessness and psychic healers: Russia revisits wild 1990s |url=https://www.thetimes.com/world/russia-ukraine-war/article/car-bombs-lawlessness-great-tv-russia-revisits-wild-1990s-02sj9tvql |website=www.thetimes.com | archive-url=https://www.thetimes.com/world/russia-ukraine-war/article/car-bombs-lawlessness-great-tv-russia-revisits-wild-1990s-02sj9tvql |archive-date=2024-10-22}}</ref> Šajā laikā plānveida ekonomiku nomainīja tas, ko vēsturnieks [[Māršals Po]] raksturoja kā "haotisku [[bandītisms|bandītisma]] un [[kapitālisms|kapitālisma]] sajaukumu", vienlaikus bruņotajiem spēkiem zaudējot savu kādreizējo varenību. 1990. gados Krievija piedzīvoja straujas ekonomiskās reformas un būtiskas izmaiņas politiskajās institūcijās.<ref name="Edwards 75–84"/> Pēc Anastasijas Bončas-Osmolovskas domām, jēdziena "mežonīgie deviņdesmitie" patieso nozīmi spēj izprast tikai tie, kuriem ir pēcpadomju kolektīvās atmiņas pieredze.<ref name=":1">{{Citation |last1=Edwards |first1=Allyson |chapter=The "Wild Nineties": Youth Engagement, Memory and Continuities between Yeltsin's and Putin's Russia |date=2022-06-06 |title=Youth and Memory in Europe |pages=75–84 |chapter-url=https://www.degruyterbrill.com/document/doi/10.1515/9783110733501-005/html |access-date=2025-05-02 |publisher=De Gruyter |language=en |doi=10.1515/9783110733501-005 |isbn=978-3-11-073350-1 |last2=Rabbia |first2=Roberto|doi-access=free }}</ref> [[Attēls:Ba-meeting-october-1998-pod-sud.jpg|thumb|Pensionāri mītiņā Viskrievijas arodbiedrību akcijas "Nē postošajām ekonomiskajām reformām" ietvaros [[Pereslavļā-Zaļeskā]], 1998. gada 7. oktobrī]] Kopš 2000. gadu vidus šo izteicienu sāka plaši lietot prese, aizstājot emocionāli piesātinātākus šīs desmitgades apzīmējumus, piemēram, "asiņainie", "katastrofālie", "sliktie" u. tml.<ref>''Бонч-Осмоловская А. А.'' [http://shagi.ranepa.ru/files/shagi18_3/shagi18_3_07.pdf Имена времени: эпитеты десятилетий в Национальном корпусе русского языка как проекция культурной памяти] // Шаги/Steps. — <abbr>М.</abbr>: Изд-во РАНХиГС, 2018. — № 4. — С. 115—146. — ISSN 2412-9410.</ref> Pēc BBC krievu dienesta korespondentes Olgas Slobodčikovas teiktā, šī frāze kļuva populāra [[2007. gada Krievijas Valsts domes vēlēšanas|2007. gada Krievijas parlamenta vēlēšanu]] kampaņas laikā.<ref>{{Cite web |date=2015-09-24 |title="Лихие" или "разные": почему в России снова спорят о 90-х? |trans-title="Dashing" or "Different": Why are people in Russia arguing about the 90s again? |url=https://www.bbc.com/russian/society/2015/09/150924_90s_argument_russia |access-date=2025-03-09 |website=BBC News Русская служба |language=ru}}</ref> Krievijas politiķi un žurnālisti "mežonīgos deviņdesmitos" bieži pretstata terminam "stabilie divtūkstošie", kas radās saistībā ar prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] vairākkārtējiem paziņojumiem par stabilitāti kā jauno Krievijas valsts politikas kursu.<ref name=":0"/> [[Attēls:Ba-meeting-profsojuz-1998-slogan-wage.jpg|thumb|Mītiņš Viskrievijas arodbiedrību akcijas "Par pilnīgu darba algas izmaksu" ietvaros Pereslavļā-Zaļeskā, 1998. gada 9. aprīlī]] 1990. gadu notikumi negatīvi ietekmēja [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS valstu]] iedzīvotāju un Krievijas sabiedrības attieksmi pret [[Eiropas vērtības|Eiropas vērtībām]] un [[demokrātija|demokrātijas]] jēdzienu. Krievijas Zinātņu akadēmijas Socioloģijas institūta 2009. gada Viskrievijas aptauja parādīja, ka nospiedošs vairākums vārdu "demokrātija" saistīja ar zādzībām, korupciju un nacionālu pazemojumu, un tikai 10,4% respondentu šo jēdzienu vērtēja pozitīvi. 1990. gadu beigās šis emocionālais [[liberālisms|liberālo vērtību]] noraidījums radīja pamatu pārejai uz [[autoritārisms|autoritāru režīmu]].<ref name=":0"/> == Laikmeta iezīmes == {{Pamatraksts|Krievijas demogrāfija}} Tiek izcelti nozīmīgi temati par [[Krievijas ekonomika|Krievijas ekonomiku 1990. gados]], iedzīvotāju uzkrājumu devalvāciju (1990–1992) un demogrāfisko krīzi Krievijā. Pēc profesores [[Utsa Patnaika|Utsas Patnaikas]] teiktā, 1990. gadu sākuma demogrāfiskā katastrofa Krievijā Rietumu akadēmiskajās aprindās tika sagaidīta ar drūmu klusēšanu. "[[Šoka terapija (ekonomika)|Šoka terapija]]", kuras mērķis bija pāreja uz kapitālismu saskaņā ar Rietumu ekspertu ieteikumiem, izraisīja katastrofālu [[iekšzemes kopprodukts|IKP]] kritumu bijušajās sociālistiskajās valstīs laikā no 1990. līdz 1996. gadam. [[Krievijas ekonomika|Krievijā]] un [[Ukrainas ekonomika|Ukrainā]] IKP līdz 1996. gadam bija samazinājies uz pusi vai vēl vairāk salīdzinājumā ar desmitgadi iepriekš, bet visvairāk cietušajā [[Gruzijas ekonomika|Gruzijā]] IKP nokritās līdz vienai piektdaļai no 1980. gadu vidus līmeņa. Patnaika apgalvo, ka šis process izraisīja katastrofu, taču nesaņēma nedz starptautisku atzinību, nedz pienācīgu uzmanību.<ref name=":0">{{Cite web |date=2018-11-09 |title=Ideological Statistics: Inflated Death Rates of China's Famine, the Russian one Ignored |url=http://www.socialisteconomist.com/2018/11/ideological-statistics-inflated-death.html |access-date=2025-03-09}}</ref> Sekas iedzīvotājiem atsvieda atpakaļ gadu desmitiem ilgo nepārtraukto [[tautas attīstības indekss|cilvēces attīstības]] rādītāju uzlabošanos. [[Mirstība|Mirstības rādītāji]] [[darbspējas vecums|darbspējīgā vecuma]] iedzīvotāju vidū pieauga no 49 uz 1000 iedzīvotājiem 1990. gadā līdz 58 uz 1000 iedzīvotājiem 1992. gadā, bet 1994. gadā sasniedza 84 uz 1000. Vīriešu [[paredzamais mūža ilgums]] samazinājās par gandrīz sešiem gadiem. Kopējais [[Krievijas demogrāfija|Krievijas iedzīvotāju skaits]] uzrādīja absolūtu samazinājumu, kas bija nepieredzēta situācija miera laikā.<ref name=":0" /> Pieņemot 1990. gada mirstības rādītāju Krievijā par bāzes līniju un aprēķinot uzkrāto pārmērīgo mirstību līdz 1996. gadam, tiek lēsts, ka Krievijā notika vairāk nekā 4 miljoni pāragru nāves gadījumu.<ref>{{Cite journal |last1=Shkolnikov |first1=Vladimir M. |last2=Andreev |first2=Evgueni M. |last3=Leon |first3=David A. |last4=McKee |first4=Martin |last5=Meslé |first5=France |last6=Vallin |first6=Jacques |date=2004-12-10 |title=Mortality Reversal in Russia: The story so far |url=https://journal.ep.liu.se/hygiea/article/view/5763 |journal=Hygiea Internationalis|language=en |volume=4 |issue=1 |pages=29–80 |doi=10.3384/hygiea.1403-8668.044129 |issn=1404-4013|doi-access=free }}</ref><ref>{{Cite journal |last1=Men |first1=Tamara |last2=Brennan |first2=Paul |last3=Boffetta |first3=Paolo |last4=Zaridze |first4=David |date=2003-10-25 |title=Russian mortality trends for 1991-2001: analysis by cause and region |journal=BMJ (Clinical Research Ed.) |volume=327 |issue=7421 |pages=964 |doi=10.1136/bmj.327.7421.964 |issn=1756-1833 |pmc=259165 |pmid=14576248}}</ref> == Ārpus Krievijas == Termins "mežonīgie deviņdesmitie", lai gan visbiežāk tiek saistīts ar Krievijas pēcpadomju pieredzi, atbalsojas arī citās bijušajās padomju republikās, kuras šajā desmitgadē piedzīvoja līdzīgu pāreju. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā šīs no jauna neatkarību ieguvušās valstis saskārās ar savu ekonomiskā sabrukuma, politiskās nestabilitātes un sociālo pārmaiņu versiju, ko bieži iezīmēja [[hiperinflācija]], privatizācijas skandāli un [[Krievijas oligarhi|oligarhisko]] [[jaunkrievi|elīšu]] uzplaukums. Šo "mežonīgo" apstākļu apjoms un raksturs dažādos reģionos atšķīrās atkarībā no vietējās vēstures, resursiem un ģeopolitiskā konteksta.<ref>{{Cite web |last= |first= |date=2021-05-13 |title=The wild decade: how the 1990s laid the foundations for Vladimir Putin's Russia |url=https://euromaidanpress.com/2021/05/13/the-wild-decade-how-the-1990s-laid-the-foundations-for-vladimir-putins-russia/ |access-date=2025-11-06 |website=Euromaidan Press |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |title=THE RISE OF THE RUSSIAN CRIMINAL STATE |url=https://jamestown.org/program/the-rise-of-the-russian-criminal-state/ |access-date=2025-11-06 |website=jamestown.org |language=en-US}}</ref> === Čehija === [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstīs, piemēram, [[Čehija|Čehijā]] ({{val-cs|Divoká 90. léta}}), pāreja bija salīdzinoši mierīga, salīdzinot ar pēcpadomju valstīm, un komunisma varas miermīlīgās beigas ieguva nosaukumu "[[Samta revolūcija]]". Tomēr 1990. gadi radīja izaicinājumus saistībā ar "Samta šķiršanos" — miermīlīgo [[Čehoslovākijas sadalīšanās|Čehoslovākijas sadalīšanos]] Čehijas Republikā un Slovākijā 1993. gada 1. janvārī. Ekonomiskās reformas [[Vāclavs Klauss|Vāclava Klausa]] vadībā balstījās uz šoka terapiju, strauji privatizējot valsts uzņēmumus. Lai gan tas veicināja izaugsmi, tas izraisīja arī bezdarbu, banku skandālus un "tuneļošanu" (uzņēmumu aktīvu izzagšanu no iekšienes).<ref>{{cite web|url=https://www.lidovky.cz/relax/lide/divoka-90-leta-prinesla-i-vrazdy-jako-podnikani-kat-kolinskeho-gangu-zabil-pet-lidi.A171016_225056_lide_gib|title=Divoká 90. léta přinesla i vraždy jako byznys|date=24 October 2017|language=Czech|website=Lidové noviny}}</ref><ref>{{cite journal |last1= Pehe |first1= Veronika |date= 4 April 2019 |title= The Wild 1990s: "Transformation Nostalgia" Among the Czech Student Generation of 1989 |url= https://colab.ws/articles/10.1163%2F18763308-04601007 |journal= East Central Europe |volume= 46 |issue= 1 |pages= 111–134 |doi= 10.1163/18763308-04601007 |access-date=6 April 2025}}</ref> === Polija === [[Polija]], pirmā Austrumu bloka valsts, kas gāza komunismu pēc arodbiedrības [[Solidaritāte (Polija)|"Solidaritāte"]] uzvaras vēlēšanās 1989. gadā, uzsāka agresīvas tirgus reformas finanšu ministra [[Lešeks Balcerovičs|Lešeka Balceroviča]] vadībā. "[[Balceroviča plāns]]" krasi samazināja subsīdijas un liberalizēja cenas, izraisot inflāciju un bezdarbu, taču ieliekot pamatus vēlākai izaugsmei. 1990. gadu sākumā bija vērojama mazo uzņēmumu strauja rašanās, neregulētas tirdzniecības "Mežonīgo Rietumu" gaisotne un sociālā neapmierinātība, poļiem pielāgojoties kapitālismam.<ref>{{Cite web |title=Milestones in the History of U.S. Foreign Relations - Office of the Historian |url=https://history.state.gov/milestones/1989-1992/fall-of-communism |access-date=2025-03-09 |website=history.state.gov}}</ref> === Ukraina === [[Ukraina|Ukrainā]] 1990. gadus iezīmēja smags ekonomiskais sabrukums un korupcija.<ref>{{Cite journal |last=Aslund |first=Anders |date=2009 |title=How Ukraine Became a Market Economy and Democracy |url=https://www.piie.com/sites/default/files/publications/papers/aslund0309.pdf |journal=Peterson Institute Press: All Books |language=en}}</ref> Straujā pāreja uz tirgus ekonomiku noveda pie hiperinflācijas, kas 1993. gadā pārsniedza 10 000 %, iznīcinot iedzīvotāju uzkrājumus un novedot nabadzībā lielu daļu sabiedrības.<ref>{{Cite book |last=Petryk |first=Oleksandr |url=https://bankandcredit.nbp.pl/content/2006/2006_08/petryk.pdf |title=History of Monetary Development in Ukraine |date=2006 |publisher=[[Polijas Nacionālā banka|Narodowy Bank Polski]] |quote=From December 31, 1992 to December 31, 1993 the inflation in Ukraine peaked at more than 10,000 per cent. That is to say for the calendar year 1993 prices increased more than 100 times. From November 1, 1992 to the end of 1993, the prices increased 167 times!}}</ref> Privatizācijas centieni, kuru mērķis bija likvidēt padomju komandekonomiku, tā vietā ļāva nelielai [[Ukrainas oligarhi|ietekmīgu personu grupai]] sakopot milzīgu bagātību savās rokās; šī parādība atgādināja situāciju Krievijā, kur valsts aktīvi bieži tika pārdoti par pazeminātu cenu politiski pietuvinātām personām, izveidojot oligarhu šķiru, kas līdzinājās Krievijas shēmai [["akcijas pret aizdevumiem"]].<ref>{{Cite journal |last=Åslund |first=Anders |date=2005-07-01 |title=The Economic Policy of Ukraine after the Orange Revolution |url=https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.2747/1538-7216.46.5.327 |journal=Eurasian Geography and Economics |volume=46 |issue=5 |pages=327–353 |doi=10.2747/1538-7216.46.5.327 |issn=1538-7216|url-access=subscription }}</ref> === Slovākija === [[Slovākija|Slovākijā]] [[Vladimīrs Mečars|Vladimīra Mečara]] vadībā (1993–1998) bija vērojamas lēnākas ekonomiskās reformas, politiskais autoritārisms un starptautiskā izolācija. Privatizācija bija izdevīga Mečara sabiedrotajiem, veicinot korupciju un [[kronisms|kronismu]] (draugu būšanu), savukārt rūpnieciskajos reģionos strauji pieauga bezdarbs. "Mežonīgie deviņdesmitie" ({{val-sk|Divoké 90. roky}}) Slovākijā atspoguļoja cīņu par nacionālās identitātes definēšanu un centienus panākt labklājīgāko kaimiņvalsti Čehiju; stabilitāte iestājās tikai pēc Mečara zaudējuma pie varas 1998. gadā.<ref>{{Cite web |last=Pawelke |first=Andreas |title=A Diagnosis of Corruption in Slovakia |url=https://www.againstcorruption.eu/wp-content/uploads/2012/09/WP-13-Diagnosis-of-Corruption-in-Slovakia-new.pdf |website=European Research Centre for Anti-Corruption and State-Building}}</ref><ref>{{cite web|url=https://hnonline.sk/slovensko/939111-divoke-90-roky-pozrite-si-zabudnute-fotografie-z-ery-meciarizmu-kedy-si-stat-robil|title=Divoké 90. roky. Pozrite si zabudnuté fotky z éry mečiarizmu, kedy si štát robil, čo chcel|date=5 April 2017|language=sk|website=Hospodárske noviny}}</ref><ref>{{cite web|url=https://hnonline.sk/slovensko/1664232-divoke-90-roky-ked-slovakmi-otriasli-neobjasnene-politicke-vrazdy|title=Divoké 90. roky. Keď Slovákmi otriasli neobjasnené politické vraždy|date=21 December 2017|language=sk|website=Hospodárske noviny}}</ref> === Latvija === Latvijā "mežonīgos deviņdesmitos" iezīmēja radikāla "šoka terapija", kas bija nepieciešama, lai nojauktu padomju komandekonomiku un atjaunotu valsts suverenitāti. Pēc [[Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas 1991. gadā]] Latvija saskārās ar tādu industriālo milžu kā [[VEF]] un [[Rīgas Autobusu fabrika|RAF]] sabrukumu, kas izraisīja masveida bezdarbu un ietekmīgu "reketa" grupējumu rašanos, kuri izmantoja agrīnās privatizācijas tiesisko vakuumu. Neraugoties uz hiperinflācijas haosu un 1995. gada banku krīzi,<ref>{{Cite web |last=Samuel |first=Fleming, Alex,Talley |title=The Latvian banking crisis : lessons learned |url=https://documents.worldbank.org/en/publication/documents-reports/documentdetail/675311468772206366 |access-date=2026-01-26 |website=World Bank |language=en}}</ref> šis laikmets nesa arī izšķirošus pagrieziena punktus, tostarp [[Latvijas lats|Latvijas lata]] ieviešanu, Krievijas karaspēka pilnīgu izvešanu 1994. gadā un pirmos izšķirošos soļus ceļā uz integrāciju ES un NATO.<ref>{{Cite web |title=The withdrawal of the Russian Army 30 years ago |url=https://eng.lsm.lv/article/culture/history/31.08.2024-the-withdrawal-of-the-russian-army-30-years-ago.a567017/ |access-date=2026-01-26 |website=eng.lsm.lv |language=en}}</ref> == Kultūrā == * 2007. gadā Krievijas televīzijas kanāls [[NTV (Krievija)|NTV]] demonstrēja raidījumu ''"Mežonīgie 90."'' ({{val-ru|Лихие 90-е}}), kuru vadīja Anastasija Meļņikova.<ref>[https://www.kp.ru/daily/23966/72944/ Придира недели: Расскажи мне про былое, Люся Холодец]</ref><ref>[https://vkvideo.ru/playlist/-3323795_42173195 Анастасия Мельникова. Официальная группа.| Плейлисты | Лихие 90-ые], videos online</ref> * 1990. gadu pārvērtēšanu no 2000. gadu paaudzes skatpunkta atspoguļoja krievu dziedātāja [[Monetočka]] savā albumā ''Raskraski dļa vzroslih'' (''Раскраски для взрослых''). Dziesma "90" izsmej stereotipus par "mežonīgajiem deviņdesmitajiem", kurus tiražē pat tie, kuri dzimuši pēc 1990. gadiem un šo laiku paši nav piedzīvojuši.{{nepieciešama atsauce}} * 2024. gadā Krievijas [[Korupcijas apkarošanas fonds]] laida klajā tīmekļa dokumentālo sēriju ''[[Nodevēji (filmu sērija)|Nodevēji]]'' ({{val-ru|Предатели}}) par šo vēstures posmu. == Skatīt arī == * [[Vētrainie sešdesmitie]] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mezonigie devindesmitie}} [[Kategorija:90. gadi]] [[Kategorija:Ekonomika]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Ekonomikas vēsture]] ht1ti5grurpur6lgtmqfy4zgwccbct2 4536437 4536436 2026-10-15T17:51:15Z YeraC 83227 links 4536437 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Boris Yeltsin 22 August 1991-1.jpg|thumb|[[Boriss Jeļcins]], [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidents]] no 1991. līdz 1999. gadam, tribīnē pēc [[Augusta pučs|Valsts ārkārtējā stāvokļa komitejas puča]] sakāves]] '''Mežonīgie deviņdesmitie''' ({{val-ru|лихие девяностые}}) ir termins ar negatīvu [[konotācija|konotāciju]], ar kuru apzīmē desmitgadi pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijas]] izveides 1990. gados. Tas apzīmē dziļu politisku, ekonomisku un sociālu pārmaiņu periodu, kam bija raksturīga plaša [[krīze|sociālā nestabilitāte]], kas saistīta ar pāreju uz jaunu [[politiskā sistēma|politisko]] un [[ekonomiskā sistēma|ekonomisko sistēmu]].<ref name="Edwards 75–84">{{Citation |last=Edwards |first=Allyson |chapter=The “Wild Nineties”: Youth Engagement, Memory and Continuities between Yeltsin’s and Putin’s Russia |date=2022-06-06 |title=Youth and Memory in Europe: Defining the Past, Shaping the Future |pages=75–84 |editor-last=Krawatzek |editor-first=Félix |chapter-url=https://www.degruyterbrill.com/document/doi/10.1515/9783110733501-005/html?utm_source= |access-date=2026-03-05 |publisher=De Gruyter |language=en |doi=10.1515/9783110733501-005/html?utm_source |isbn=978-3-11-073350-1 |last2=Rabbia |first2=Roberto |editor2-last=Friess |editor2-first=Nina}}</ref> Periods parasti tiek saistīts ar strauju pāreju no [[komandekonomika|komandekonomikas]] uz [[kapitālisms|tirgus kapitālismu]], ko iezīmēja centrālās varas sabrukums, [[Organizētā noziedzība|organizētās noziedzības pieaugums]] un ievērojams [[dzīves līmenis|dzīves līmeņa]] kritums. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Krievijā sākās pārejas periods, kam bija raksturīga būtiska politiskā, ekonomiskā un sociālā nestabilitāte.<ref name="Edwards 75–84"/> Lai gan šo jēdzienu galvenokārt lieto attiecībā uz Krieviju, to plašākā nozīmē izmanto arī, lai aprakstītu politiskos un sociālos satricinājumus visās [[pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] pēc Padomju Savienības sabrukuma. == Lietojums == Terminu "mežonīgie deviņdesmitie" visticamāk ieviesa rakstnieks [[Mihails Vellers]], kurš šo izteicienu izmantoja savā 2002. gada romānā ''Kasandra''.<ref>{{Cite web |date=2016-03-26 |title=Михаил Веллер о том, за какие книги в девяностые можно было сесть в тюрьму |url=https://tvrain.tv/lite/teleshow/kak_vse_nachinalos/veller-406239/ |access-date=2025-03-09 |website=tvrain.tv}}</ref> Tomēr tā plaša lietošana sākās jau agrāk, 1990. gados, Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kinofilmās un literatūrā, kur tika attēlots šīs desmitgades haoss, noziedzība un ''bespredels'' (termins, kas apzīmē pilnīgu patvaļu, visatļautību un likumu neievērošanu).<ref name=":1" /> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|thumb|Izdegušais [[Krievijas Valdības nams]] pēc apšaudes [[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā|1993. gada Krievijas konstitucionālās krīzes]] laikā]] Frāzi "mežonīgie deviņdesmitie" parasti lieto, lai raksturotu Krievijas politiskās un ekonomiskās sistēmas vētraino transformāciju Krievijas Federācijas pirmajos gados.<ref name="Edwards 75–84"/> Pie šī perioda galvenajiem notikumiem pieder [[Augusta pučs]], PSRS sabrukums, [[Jeļcina un Gaidara reformas|Jeļcina un Gaidara valdības reformas]], valsts īpašumu [[privatizācija]], cenu [[liberalizācija]], iedzīvotāju uzkrājumu [[devalvācija]], neizmaksātās algas, [[pensija|pensijas]] un sociālie pabalsti, [[1993. gada Krievijas konstitucionālā krīze|konstitucionālā krīze]], kas beidzās ar [[Krievijas Tautas deputātu kongress|Tautas deputātu kongresa]] un [[Krievijas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] vardarbīgu izdzenāšanu, 1992. gada [[Osetīnu-ingušu konflikts|Osetīnu un ingušu]] bruņotais konflikts, 1993. gada naudas reforma, terorisma un organizētās noziedzības uzplaukums, divi [[Čečenijas kari|Čečenijas kari]], [[1998. gada Krievijas finanšu krīze]], [[vesternizācija]], [[seksuālā revolūcija]], [[morālais relatīvisms]], krasa [[dzimstība|dzimstības]] samazināšanās un pieaugusi [[mirstība]] miera laikā u. c.<ref>{{cite web | url=http://chr.mk.ru/articles/2014/07/16/likhie-90e-v-eto-strashnoe-vremya-u-nas-byli-mechty-idealy-i-stremleniya-teper-vozmozhnosti-i-nepreodolimaya-toska-korrespondent-mk-chernozeme-issledoval-prichiny-nostalgii.html | title=Лихие 90-е. В это страшное время у нас были мечты, идеалы и стремления. Теперь — возможности и непреодолимая тоска. Корреспондент «МК Черноземье» исследовал причины ностальгии }}</ref><ref>{{Cite web |title=Car bombs, lawlessness and psychic healers: Russia revisits wild 1990s |url=https://www.thetimes.com/world/russia-ukraine-war/article/car-bombs-lawlessness-great-tv-russia-revisits-wild-1990s-02sj9tvql |website=www.thetimes.com | archive-url=https://www.thetimes.com/world/russia-ukraine-war/article/car-bombs-lawlessness-great-tv-russia-revisits-wild-1990s-02sj9tvql |archive-date=2024-10-22}}</ref> Šajā laikā plānveida ekonomiku nomainīja tas, ko vēsturnieks [[Māršals Po]] raksturoja kā "haotisku [[bandītisms|bandītisma]] un [[kapitālisms|kapitālisma]] sajaukumu", vienlaikus bruņotajiem spēkiem zaudējot savu kādreizējo varenību. 1990. gados Krievija piedzīvoja straujas ekonomiskās reformas un būtiskas izmaiņas politiskajās institūcijās.<ref name="Edwards 75–84"/> Pēc Anastasijas Bončas-Osmolovskas domām, jēdziena "mežonīgie deviņdesmitie" patieso nozīmi spēj izprast tikai tie, kuriem ir pēcpadomju kolektīvās atmiņas pieredze.<ref name=":1">{{Citation |last1=Edwards |first1=Allyson |chapter=The "Wild Nineties": Youth Engagement, Memory and Continuities between Yeltsin's and Putin's Russia |date=2022-06-06 |title=Youth and Memory in Europe |pages=75–84 |chapter-url=https://www.degruyterbrill.com/document/doi/10.1515/9783110733501-005/html |access-date=2025-05-02 |publisher=De Gruyter |language=en |doi=10.1515/9783110733501-005 |isbn=978-3-11-073350-1 |last2=Rabbia |first2=Roberto|doi-access=free }}</ref> [[Attēls:Ba-meeting-october-1998-pod-sud.jpg|thumb|Pensionāri mītiņā Viskrievijas arodbiedrību akcijas "Nē postošajām ekonomiskajām reformām" ietvaros [[Pereslavļa-Zaļeska|Pereslavļā-Zaļeskā]], 1998. gada 7. oktobrī]] Kopš 2000. gadu vidus šo izteicienu sāka plaši lietot prese, aizstājot emocionāli piesātinātākus šīs desmitgades apzīmējumus, piemēram, "asiņainie", "katastrofālie", "sliktie" u. tml.<ref>''Бонч-Осмоловская А. А.'' [http://shagi.ranepa.ru/files/shagi18_3/shagi18_3_07.pdf Имена времени: эпитеты десятилетий в Национальном корпусе русского языка как проекция культурной памяти] // Шаги/Steps. — <abbr>М.</abbr>: Изд-во РАНХиГС, 2018. — № 4. — С. 115—146. — ISSN 2412-9410.</ref> Pēc BBC krievu dienesta korespondentes Olgas Slobodčikovas teiktā, šī frāze kļuva populāra [[2007. gada Krievijas Valsts domes vēlēšanas|2007. gada Krievijas parlamenta vēlēšanu]] kampaņas laikā.<ref>{{Cite web |date=2015-09-24 |title="Лихие" или "разные": почему в России снова спорят о 90-х? |trans-title="Dashing" or "Different": Why are people in Russia arguing about the 90s again? |url=https://www.bbc.com/russian/society/2015/09/150924_90s_argument_russia |access-date=2025-03-09 |website=BBC News Русская служба |language=ru}}</ref> Krievijas politiķi un žurnālisti "mežonīgos deviņdesmitos" bieži pretstata terminam "stabilie divtūkstošie", kas radās saistībā ar prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] vairākkārtējiem paziņojumiem par stabilitāti kā jauno Krievijas valsts politikas kursu.<ref name=":0"/> [[Attēls:Ba-meeting-profsojuz-1998-slogan-wage.jpg|thumb|Mītiņš Viskrievijas arodbiedrību akcijas "Par pilnīgu darba algas izmaksu" ietvaros Pereslavļā-Zaļeskā, 1998. gada 9. aprīlī]] 1990. gadu notikumi negatīvi ietekmēja [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS valstu]] iedzīvotāju un Krievijas sabiedrības attieksmi pret [[Eiropas vērtības|Eiropas vērtībām]] un [[demokrātija|demokrātijas]] jēdzienu. Krievijas Zinātņu akadēmijas Socioloģijas institūta 2009. gada Viskrievijas aptauja parādīja, ka nospiedošs vairākums vārdu "demokrātija" saistīja ar zādzībām, korupciju un nacionālu pazemojumu, un tikai 10,4% respondentu šo jēdzienu vērtēja pozitīvi. 1990. gadu beigās šis emocionālais [[liberālisms|liberālo vērtību]] noraidījums radīja pamatu pārejai uz [[autoritārisms|autoritāru režīmu]].<ref name=":0"/> == Laikmeta iezīmes == {{Pamatraksts|Krievijas demogrāfija}} Tiek izcelti nozīmīgi temati par [[Krievijas ekonomika|Krievijas ekonomiku 1990. gados]], iedzīvotāju uzkrājumu devalvāciju (1990–1992) un demogrāfisko krīzi Krievijā. Pēc profesores [[Utsa Patnaika|Utsas Patnaikas]] teiktā, 1990. gadu sākuma demogrāfiskā katastrofa Krievijā Rietumu akadēmiskajās aprindās tika sagaidīta ar drūmu klusēšanu. "[[Šoka terapija (ekonomika)|Šoka terapija]]", kuras mērķis bija pāreja uz kapitālismu saskaņā ar Rietumu ekspertu ieteikumiem, izraisīja katastrofālu [[iekšzemes kopprodukts|IKP]] kritumu bijušajās sociālistiskajās valstīs laikā no 1990. līdz 1996. gadam. [[Krievijas ekonomika|Krievijā]] un [[Ukrainas ekonomika|Ukrainā]] IKP līdz 1996. gadam bija samazinājies uz pusi vai vēl vairāk salīdzinājumā ar desmitgadi iepriekš, bet visvairāk cietušajā [[Gruzijas ekonomika|Gruzijā]] IKP nokritās līdz vienai piektdaļai no 1980. gadu vidus līmeņa. Patnaika apgalvo, ka šis process izraisīja katastrofu, taču nesaņēma nedz starptautisku atzinību, nedz pienācīgu uzmanību.<ref name=":0">{{Cite web |date=2018-11-09 |title=Ideological Statistics: Inflated Death Rates of China's Famine, the Russian one Ignored |url=http://www.socialisteconomist.com/2018/11/ideological-statistics-inflated-death.html |access-date=2025-03-09}}</ref> Sekas iedzīvotājiem atsvieda atpakaļ gadu desmitiem ilgo nepārtraukto [[tautas attīstības indekss|cilvēces attīstības]] rādītāju uzlabošanos. [[Mirstība|Mirstības rādītāji]] [[darbspējas vecums|darbspējīgā vecuma]] iedzīvotāju vidū pieauga no 49 uz 1000 iedzīvotājiem 1990. gadā līdz 58 uz 1000 iedzīvotājiem 1992. gadā, bet 1994. gadā sasniedza 84 uz 1000. Vīriešu [[paredzamais mūža ilgums]] samazinājās par gandrīz sešiem gadiem. Kopējais [[Krievijas demogrāfija|Krievijas iedzīvotāju skaits]] uzrādīja absolūtu samazinājumu, kas bija nepieredzēta situācija miera laikā.<ref name=":0" /> Pieņemot 1990. gada mirstības rādītāju Krievijā par bāzes līniju un aprēķinot uzkrāto pārmērīgo mirstību līdz 1996. gadam, tiek lēsts, ka Krievijā notika vairāk nekā 4 miljoni pāragru nāves gadījumu.<ref>{{Cite journal |last1=Shkolnikov |first1=Vladimir M. |last2=Andreev |first2=Evgueni M. |last3=Leon |first3=David A. |last4=McKee |first4=Martin |last5=Meslé |first5=France |last6=Vallin |first6=Jacques |date=2004-12-10 |title=Mortality Reversal in Russia: The story so far |url=https://journal.ep.liu.se/hygiea/article/view/5763 |journal=Hygiea Internationalis|language=en |volume=4 |issue=1 |pages=29–80 |doi=10.3384/hygiea.1403-8668.044129 |issn=1404-4013|doi-access=free }}</ref><ref>{{Cite journal |last1=Men |first1=Tamara |last2=Brennan |first2=Paul |last3=Boffetta |first3=Paolo |last4=Zaridze |first4=David |date=2003-10-25 |title=Russian mortality trends for 1991-2001: analysis by cause and region |journal=BMJ (Clinical Research Ed.) |volume=327 |issue=7421 |pages=964 |doi=10.1136/bmj.327.7421.964 |issn=1756-1833 |pmc=259165 |pmid=14576248}}</ref> == Ārpus Krievijas == Termins "mežonīgie deviņdesmitie", lai gan visbiežāk tiek saistīts ar Krievijas pēcpadomju pieredzi, atbalsojas arī citās bijušajās padomju republikās, kuras šajā desmitgadē piedzīvoja līdzīgu pāreju. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā šīs no jauna neatkarību ieguvušās valstis saskārās ar savu ekonomiskā sabrukuma, politiskās nestabilitātes un sociālo pārmaiņu versiju, ko bieži iezīmēja [[hiperinflācija]], privatizācijas skandāli un [[Krievijas oligarhi|oligarhisko]] [[jaunkrievi|elīšu]] uzplaukums. Šo "mežonīgo" apstākļu apjoms un raksturs dažādos reģionos atšķīrās atkarībā no vietējās vēstures, resursiem un ģeopolitiskā konteksta.<ref>{{Cite web |last= |first= |date=2021-05-13 |title=The wild decade: how the 1990s laid the foundations for Vladimir Putin's Russia |url=https://euromaidanpress.com/2021/05/13/the-wild-decade-how-the-1990s-laid-the-foundations-for-vladimir-putins-russia/ |access-date=2025-11-06 |website=Euromaidan Press |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |title=THE RISE OF THE RUSSIAN CRIMINAL STATE |url=https://jamestown.org/program/the-rise-of-the-russian-criminal-state/ |access-date=2025-11-06 |website=jamestown.org |language=en-US}}</ref> === Čehija === [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstīs, piemēram, [[Čehija|Čehijā]] ({{val-cs|Divoká 90. léta}}), pāreja bija salīdzinoši mierīga, salīdzinot ar pēcpadomju valstīm, un komunisma varas miermīlīgās beigas ieguva nosaukumu "[[Samta revolūcija]]". Tomēr 1990. gadi radīja izaicinājumus saistībā ar "Samta šķiršanos" — miermīlīgo [[Čehoslovākijas sadalīšanās|Čehoslovākijas sadalīšanos]] Čehijas Republikā un Slovākijā 1993. gada 1. janvārī. Ekonomiskās reformas [[Vāclavs Klauss|Vāclava Klausa]] vadībā balstījās uz šoka terapiju, strauji privatizējot valsts uzņēmumus. Lai gan tas veicināja izaugsmi, tas izraisīja arī bezdarbu, banku skandālus un "tuneļošanu" (uzņēmumu aktīvu izzagšanu no iekšienes).<ref>{{cite web|url=https://www.lidovky.cz/relax/lide/divoka-90-leta-prinesla-i-vrazdy-jako-podnikani-kat-kolinskeho-gangu-zabil-pet-lidi.A171016_225056_lide_gib|title=Divoká 90. léta přinesla i vraždy jako byznys|date=24 October 2017|language=Czech|website=Lidové noviny}}</ref><ref>{{cite journal |last1= Pehe |first1= Veronika |date= 4 April 2019 |title= The Wild 1990s: "Transformation Nostalgia" Among the Czech Student Generation of 1989 |url= https://colab.ws/articles/10.1163%2F18763308-04601007 |journal= East Central Europe |volume= 46 |issue= 1 |pages= 111–134 |doi= 10.1163/18763308-04601007 |access-date=6 April 2025}}</ref> === Polija === [[Polija]], pirmā Austrumu bloka valsts, kas gāza komunismu pēc arodbiedrības [[Solidaritāte (Polija)|"Solidaritāte"]] uzvaras vēlēšanās 1989. gadā, uzsāka agresīvas tirgus reformas finanšu ministra [[Lešeks Balcerovičs|Lešeka Balceroviča]] vadībā. "[[Balceroviča plāns]]" krasi samazināja subsīdijas un liberalizēja cenas, izraisot inflāciju un bezdarbu, taču ieliekot pamatus vēlākai izaugsmei. 1990. gadu sākumā bija vērojama mazo uzņēmumu strauja rašanās, neregulētas tirdzniecības "Mežonīgo Rietumu" gaisotne un sociālā neapmierinātība, poļiem pielāgojoties kapitālismam.<ref>{{Cite web |title=Milestones in the History of U.S. Foreign Relations - Office of the Historian |url=https://history.state.gov/milestones/1989-1992/fall-of-communism |access-date=2025-03-09 |website=history.state.gov}}</ref> === Ukraina === [[Ukraina|Ukrainā]] 1990. gadus iezīmēja smags ekonomiskais sabrukums un korupcija.<ref>{{Cite journal |last=Aslund |first=Anders |date=2009 |title=How Ukraine Became a Market Economy and Democracy |url=https://www.piie.com/sites/default/files/publications/papers/aslund0309.pdf |journal=Peterson Institute Press: All Books |language=en}}</ref> Straujā pāreja uz tirgus ekonomiku noveda pie hiperinflācijas, kas 1993. gadā pārsniedza 10 000 %, iznīcinot iedzīvotāju uzkrājumus un novedot nabadzībā lielu daļu sabiedrības.<ref>{{Cite book |last=Petryk |first=Oleksandr |url=https://bankandcredit.nbp.pl/content/2006/2006_08/petryk.pdf |title=History of Monetary Development in Ukraine |date=2006 |publisher=[[Polijas Nacionālā banka|Narodowy Bank Polski]] |quote=From December 31, 1992 to December 31, 1993 the inflation in Ukraine peaked at more than 10,000 per cent. That is to say for the calendar year 1993 prices increased more than 100 times. From November 1, 1992 to the end of 1993, the prices increased 167 times!}}</ref> Privatizācijas centieni, kuru mērķis bija likvidēt padomju komandekonomiku, tā vietā ļāva nelielai [[Ukrainas oligarhi|ietekmīgu personu grupai]] sakopot milzīgu bagātību savās rokās; šī parādība atgādināja situāciju Krievijā, kur valsts aktīvi bieži tika pārdoti par pazeminātu cenu politiski pietuvinātām personām, izveidojot oligarhu šķiru, kas līdzinājās Krievijas shēmai [["akcijas pret aizdevumiem"]].<ref>{{Cite journal |last=Åslund |first=Anders |date=2005-07-01 |title=The Economic Policy of Ukraine after the Orange Revolution |url=https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.2747/1538-7216.46.5.327 |journal=Eurasian Geography and Economics |volume=46 |issue=5 |pages=327–353 |doi=10.2747/1538-7216.46.5.327 |issn=1538-7216|url-access=subscription }}</ref> === Slovākija === [[Slovākija|Slovākijā]] [[Vladimīrs Mečars|Vladimīra Mečara]] vadībā (1993–1998) bija vērojamas lēnākas ekonomiskās reformas, politiskais autoritārisms un starptautiskā izolācija. Privatizācija bija izdevīga Mečara sabiedrotajiem, veicinot korupciju un [[kronisms|kronismu]] (draugu būšanu), savukārt rūpnieciskajos reģionos strauji pieauga bezdarbs. "Mežonīgie deviņdesmitie" ({{val-sk|Divoké 90. roky}}) Slovākijā atspoguļoja cīņu par nacionālās identitātes definēšanu un centienus panākt labklājīgāko kaimiņvalsti Čehiju; stabilitāte iestājās tikai pēc Mečara zaudējuma pie varas 1998. gadā.<ref>{{Cite web |last=Pawelke |first=Andreas |title=A Diagnosis of Corruption in Slovakia |url=https://www.againstcorruption.eu/wp-content/uploads/2012/09/WP-13-Diagnosis-of-Corruption-in-Slovakia-new.pdf |website=European Research Centre for Anti-Corruption and State-Building}}</ref><ref>{{cite web|url=https://hnonline.sk/slovensko/939111-divoke-90-roky-pozrite-si-zabudnute-fotografie-z-ery-meciarizmu-kedy-si-stat-robil|title=Divoké 90. roky. Pozrite si zabudnuté fotky z éry mečiarizmu, kedy si štát robil, čo chcel|date=5 April 2017|language=sk|website=Hospodárske noviny}}</ref><ref>{{cite web|url=https://hnonline.sk/slovensko/1664232-divoke-90-roky-ked-slovakmi-otriasli-neobjasnene-politicke-vrazdy|title=Divoké 90. roky. Keď Slovákmi otriasli neobjasnené politické vraždy|date=21 December 2017|language=sk|website=Hospodárske noviny}}</ref> === Latvija === Latvijā "mežonīgos deviņdesmitos" iezīmēja radikāla "šoka terapija", kas bija nepieciešama, lai nojauktu padomju komandekonomiku un atjaunotu valsts suverenitāti. Pēc [[Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas 1991. gadā]] Latvija saskārās ar tādu industriālo milžu kā [[VEF]] un [[Rīgas Autobusu fabrika|RAF]] sabrukumu, kas izraisīja masveida bezdarbu un ietekmīgu "reketa" grupējumu rašanos, kuri izmantoja agrīnās privatizācijas tiesisko vakuumu. Neraugoties uz hiperinflācijas haosu un 1995. gada banku krīzi,<ref>{{Cite web |last=Samuel |first=Fleming, Alex,Talley |title=The Latvian banking crisis : lessons learned |url=https://documents.worldbank.org/en/publication/documents-reports/documentdetail/675311468772206366 |access-date=2026-01-26 |website=World Bank |language=en}}</ref> šis laikmets nesa arī izšķirošus pagrieziena punktus, tostarp [[Latvijas lats|Latvijas lata]] ieviešanu, Krievijas karaspēka pilnīgu izvešanu 1994. gadā un pirmos izšķirošos soļus ceļā uz integrāciju ES un NATO.<ref>{{Cite web |title=The withdrawal of the Russian Army 30 years ago |url=https://eng.lsm.lv/article/culture/history/31.08.2024-the-withdrawal-of-the-russian-army-30-years-ago.a567017/ |access-date=2026-01-26 |website=eng.lsm.lv |language=en}}</ref> == Kultūrā == * 2007. gadā Krievijas televīzijas kanāls [[NTV (Krievija)|NTV]] demonstrēja raidījumu ''"Mežonīgie 90."'' ({{val-ru|Лихие 90-е}}), kuru vadīja Anastasija Meļņikova.<ref>[https://www.kp.ru/daily/23966/72944/ Придира недели: Расскажи мне про былое, Люся Холодец]</ref><ref>[https://vkvideo.ru/playlist/-3323795_42173195 Анастасия Мельникова. Официальная группа.| Плейлисты | Лихие 90-ые], videos online</ref> * 1990. gadu pārvērtēšanu no 2000. gadu paaudzes skatpunkta atspoguļoja krievu dziedātāja [[Monetočka]] savā albumā ''Raskraski dļa vzroslih'' (''Раскраски для взрослых''). Dziesma "90" izsmej stereotipus par "mežonīgajiem deviņdesmitajiem", kurus tiražē pat tie, kuri dzimuši pēc 1990. gadiem un šo laiku paši nav piedzīvojuši.{{nepieciešama atsauce}} * 2024. gadā Krievijas [[Korupcijas apkarošanas fonds]] laida klajā tīmekļa dokumentālo sēriju ''[[Nodevēji (filmu sērija)|Nodevēji]]'' ({{val-ru|Предатели}}) par šo vēstures posmu. == Skatīt arī == * [[Vētrainie sešdesmitie]] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mezonigie devindesmitie}} [[Kategorija:90. gadi]] [[Kategorija:Ekonomika]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Ekonomikas vēsture]] 6vqsc3aoagnb6i19usvadrpuvafldaw 4536439 4536437 2026-10-15T17:56:39Z YeraC 83227 /* Lietojums */ 4536439 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Boris Yeltsin 22 August 1991-1.jpg|thumb|[[Boriss Jeļcins]], [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidents]] no 1991. līdz 1999. gadam, tribīnē pēc [[Augusta pučs|Valsts ārkārtējā stāvokļa komitejas puča]] sakāves]] '''Mežonīgie deviņdesmitie''' ({{val-ru|лихие девяностые}}) ir termins ar negatīvu [[konotācija|konotāciju]], ar kuru apzīmē desmitgadi pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijas]] izveides 1990. gados. Tas apzīmē dziļu politisku, ekonomisku un sociālu pārmaiņu periodu, kam bija raksturīga plaša [[krīze|sociālā nestabilitāte]], kas saistīta ar pāreju uz jaunu [[politiskā sistēma|politisko]] un [[ekonomiskā sistēma|ekonomisko sistēmu]].<ref name="Edwards 75–84">{{Citation |last=Edwards |first=Allyson |chapter=The “Wild Nineties”: Youth Engagement, Memory and Continuities between Yeltsin’s and Putin’s Russia |date=2022-06-06 |title=Youth and Memory in Europe: Defining the Past, Shaping the Future |pages=75–84 |editor-last=Krawatzek |editor-first=Félix |chapter-url=https://www.degruyterbrill.com/document/doi/10.1515/9783110733501-005/html?utm_source= |access-date=2026-03-05 |publisher=De Gruyter |language=en |doi=10.1515/9783110733501-005/html?utm_source |isbn=978-3-11-073350-1 |last2=Rabbia |first2=Roberto |editor2-last=Friess |editor2-first=Nina}}</ref> Periods parasti tiek saistīts ar strauju pāreju no [[komandekonomika|komandekonomikas]] uz [[kapitālisms|tirgus kapitālismu]], ko iezīmēja centrālās varas sabrukums, [[Organizētā noziedzība|organizētās noziedzības pieaugums]] un ievērojams [[dzīves līmenis|dzīves līmeņa]] kritums. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Krievijā sākās pārejas periods, kam bija raksturīga būtiska politiskā, ekonomiskā un sociālā nestabilitāte.<ref name="Edwards 75–84"/> Lai gan šo jēdzienu galvenokārt lieto attiecībā uz Krieviju, to plašākā nozīmē izmanto arī, lai aprakstītu politiskos un sociālos satricinājumus visās [[pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] pēc Padomju Savienības sabrukuma. == Lietojums == Terminu "mežonīgie deviņdesmitie" visticamāk ieviesa rakstnieks [[Mihails Vellers]], kurš šo izteicienu izmantoja savā 2002. gada romānā ''Kasandra''.<ref>{{Cite web |date=2016-03-26 |title=Михаил Веллер о том, за какие книги в девяностые можно было сесть в тюрьму |url=https://tvrain.tv/lite/teleshow/kak_vse_nachinalos/veller-406239/ |access-date=2025-03-09 |website=tvrain.tv}}</ref> Tomēr tā plaša lietošana sākās jau agrāk, 1990. gados, Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kinofilmās un literatūrā, kur tika attēlots šīs desmitgades haoss, noziedzība un ''bespredels'' (termins, kas apzīmē pilnīgu patvaļu, visatļautību un likumu neievērošanu).<ref name=":1" /> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|thumb|Izdegušais [[Krievijas Valdības nams]] pēc apšaudes [[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā|1993. gada Krievijas konstitucionālās krīzes]] laikā]] Frāzi "mežonīgie deviņdesmitie" parasti lieto, lai raksturotu Krievijas politiskās un ekonomiskās sistēmas vētraino transformāciju Krievijas Federācijas pirmajos gados.<ref name="Edwards 75–84"/> Pie šī perioda galvenajiem notikumiem pieder [[Augusta pučs]], PSRS sabrukums, [[Jeļcina un Gaidara reformas|Jeļcina un Gaidara valdības reformas]], valsts īpašumu [[privatizācija]], cenu [[liberalizācija]], iedzīvotāju uzkrājumu [[devalvācija]], neizmaksātās algas, [[pensija|pensijas]] un sociālie pabalsti, [[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā|konstitucionālā krīze]], kas beidzās ar [[Krievijas Tautas deputātu kongress|Tautas deputātu kongresa]] un [[Krievijas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] vardarbīgu izdzenāšanu, 1992. gada [[Osetīnu-ingušu konflikts|Osetīnu un ingušu]] bruņotais konflikts, 1993. gada naudas reforma, terorisma un organizētās noziedzības uzplaukums, divi [[Čečenijas kari|Čečenijas kari]], [[1998. gada Krievijas finanšu krīze]], [[vesternizācija]], [[seksuālā revolūcija]], [[morālais relatīvisms]], krasa [[dzimstība|dzimstības]] samazināšanās un pieaugusi [[mirstība]] miera laikā u. c.<ref>{{cite web | url=http://chr.mk.ru/articles/2014/07/16/likhie-90e-v-eto-strashnoe-vremya-u-nas-byli-mechty-idealy-i-stremleniya-teper-vozmozhnosti-i-nepreodolimaya-toska-korrespondent-mk-chernozeme-issledoval-prichiny-nostalgii.html | title=Лихие 90-е. В это страшное время у нас были мечты, идеалы и стремления. Теперь — возможности и непреодолимая тоска. Корреспондент «МК Черноземье» исследовал причины ностальгии }}</ref><ref>{{Cite web |title=Car bombs, lawlessness and psychic healers: Russia revisits wild 1990s |url=https://www.thetimes.com/world/russia-ukraine-war/article/car-bombs-lawlessness-great-tv-russia-revisits-wild-1990s-02sj9tvql |website=www.thetimes.com | archive-url=https://www.thetimes.com/world/russia-ukraine-war/article/car-bombs-lawlessness-great-tv-russia-revisits-wild-1990s-02sj9tvql |archive-date=2024-10-22}}</ref> Šajā laikā plānveida ekonomiku nomainīja tas, ko vēsturnieks [[Māršals Po]] raksturoja kā "haotisku [[bandītisms|bandītisma]] un [[kapitālisms|kapitālisma]] sajaukumu", vienlaikus bruņotajiem spēkiem zaudējot savu kādreizējo varenību. 1990. gados Krievija piedzīvoja straujas ekonomiskās reformas un būtiskas izmaiņas politiskajās institūcijās.<ref name="Edwards 75–84"/> Pēc Anastasijas Bončas-Osmolovskas domām, jēdziena "mežonīgie deviņdesmitie" patieso nozīmi spēj izprast tikai tie, kuriem ir pēcpadomju kolektīvās atmiņas pieredze.<ref name=":1">{{Citation |last1=Edwards |first1=Allyson |chapter=The "Wild Nineties": Youth Engagement, Memory and Continuities between Yeltsin's and Putin's Russia |date=2022-06-06 |title=Youth and Memory in Europe |pages=75–84 |chapter-url=https://www.degruyterbrill.com/document/doi/10.1515/9783110733501-005/html |access-date=2025-05-02 |publisher=De Gruyter |language=en |doi=10.1515/9783110733501-005 |isbn=978-3-11-073350-1 |last2=Rabbia |first2=Roberto|doi-access=free }}</ref> [[Attēls:Ba-meeting-october-1998-pod-sud.jpg|thumb|Pensionāri mītiņā Viskrievijas arodbiedrību akcijas "Nē postošajām ekonomiskajām reformām" ietvaros [[Pereslavļa-Zaļeska|Pereslavļā-Zaļeskā]], 1998. gada 7. oktobrī]] Kopš 2000. gadu vidus šo izteicienu sāka plaši lietot prese, aizstājot emocionāli piesātinātākus šīs desmitgades apzīmējumus, piemēram, "asiņainie", "katastrofālie", "sliktie" u. tml.<ref>''Бонч-Осмоловская А. А.'' [http://shagi.ranepa.ru/files/shagi18_3/shagi18_3_07.pdf Имена времени: эпитеты десятилетий в Национальном корпусе русского языка как проекция культурной памяти] // Шаги/Steps. — <abbr>М.</abbr>: Изд-во РАНХиГС, 2018. — № 4. — С. 115—146. — ISSN 2412-9410.</ref> Pēc BBC krievu dienesta korespondentes Olgas Slobodčikovas teiktā, šī frāze kļuva populāra [[2007. gada Krievijas Valsts domes vēlēšanas|2007. gada Krievijas parlamenta vēlēšanu]] kampaņas laikā.<ref>{{Cite web |date=2015-09-24 |title="Лихие" или "разные": почему в России снова спорят о 90-х? |trans-title="Dashing" or "Different": Why are people in Russia arguing about the 90s again? |url=https://www.bbc.com/russian/society/2015/09/150924_90s_argument_russia |access-date=2025-03-09 |website=BBC News Русская служба |language=ru}}</ref> Krievijas politiķi un žurnālisti "mežonīgos deviņdesmitos" bieži pretstata terminam "stabilie divtūkstošie", kas radās saistībā ar prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] vairākkārtējiem paziņojumiem par stabilitāti kā jauno Krievijas valsts politikas kursu.<ref name=":0"/> [[Attēls:Ba-meeting-profsojuz-1998-slogan-wage.jpg|thumb|Mītiņš Viskrievijas arodbiedrību akcijas "Par pilnīgu darba algas izmaksu" ietvaros Pereslavļā-Zaļeskā, 1998. gada 9. aprīlī]] 1990. gadu notikumi negatīvi ietekmēja [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS valstu]] iedzīvotāju un Krievijas sabiedrības attieksmi pret [[Eiropas vērtības|Eiropas vērtībām]] un [[demokrātija|demokrātijas]] jēdzienu. Krievijas Zinātņu akadēmijas Socioloģijas institūta 2009. gada Viskrievijas aptauja parādīja, ka nospiedošs vairākums vārdu "demokrātija" saistīja ar zādzībām, korupciju un nacionālu pazemojumu, un tikai 10,4% respondentu šo jēdzienu vērtēja pozitīvi. 1990. gadu beigās šis emocionālais [[liberālisms|liberālo vērtību]] noraidījums radīja pamatu pārejai uz [[autoritārisms|autoritāru režīmu]].<ref name=":0"/> == Laikmeta iezīmes == {{Pamatraksts|Krievijas demogrāfija}} Tiek izcelti nozīmīgi temati par [[Krievijas ekonomika|Krievijas ekonomiku 1990. gados]], iedzīvotāju uzkrājumu devalvāciju (1990–1992) un demogrāfisko krīzi Krievijā. Pēc profesores [[Utsa Patnaika|Utsas Patnaikas]] teiktā, 1990. gadu sākuma demogrāfiskā katastrofa Krievijā Rietumu akadēmiskajās aprindās tika sagaidīta ar drūmu klusēšanu. "[[Šoka terapija]]", kuras mērķis bija pāreja uz kapitālismu saskaņā ar Rietumu ekspertu ieteikumiem, izraisīja katastrofālu [[iekšzemes kopprodukts|IKP]] kritumu bijušajās sociālistiskajās valstīs laikā no 1990. līdz 1996. gadam. [[Krievijas ekonomika|Krievijā]] un [[Ukrainas ekonomika|Ukrainā]] IKP līdz 1996. gadam bija samazinājies uz pusi vai vēl vairāk salīdzinājumā ar desmitgadi iepriekš, bet visvairāk cietušajā [[Gruzijas ekonomika|Gruzijā]] IKP nokritās līdz vienai piektdaļai no 1980. gadu vidus līmeņa. Patnaika apgalvo, ka šis process izraisīja katastrofu, taču nesaņēma nedz starptautisku atzinību, nedz pienācīgu uzmanību.<ref name=":0">{{Cite web |date=2018-11-09 |title=Ideological Statistics: Inflated Death Rates of China's Famine, the Russian one Ignored |url=http://www.socialisteconomist.com/2018/11/ideological-statistics-inflated-death.html |access-date=2025-03-09}}</ref> Sekas iedzīvotājiem atsvieda atpakaļ gadu desmitiem ilgo nepārtraukto [[tautas attīstības indekss|cilvēces attīstības]] rādītāju uzlabošanos. [[Mirstība|Mirstības rādītāji]] [[darbspējas vecums|darbspējīgā vecuma]] iedzīvotāju vidū pieauga no 49 uz 1000 iedzīvotājiem 1990. gadā līdz 58 uz 1000 iedzīvotājiem 1992. gadā, bet 1994. gadā sasniedza 84 uz 1000. Vīriešu [[paredzamais mūža ilgums]] samazinājās par gandrīz sešiem gadiem. Kopējais [[Krievijas demogrāfija|Krievijas iedzīvotāju skaits]] uzrādīja absolūtu samazinājumu, kas bija nepieredzēta situācija miera laikā.<ref name=":0" /> Pieņemot 1990. gada mirstības rādītāju Krievijā par bāzes līniju un aprēķinot uzkrāto pārmērīgo mirstību līdz 1996. gadam, tiek lēsts, ka Krievijā notika vairāk nekā 4 miljoni pāragru nāves gadījumu.<ref>{{Cite journal |last1=Shkolnikov |first1=Vladimir M. |last2=Andreev |first2=Evgueni M. |last3=Leon |first3=David A. |last4=McKee |first4=Martin |last5=Meslé |first5=France |last6=Vallin |first6=Jacques |date=2004-12-10 |title=Mortality Reversal in Russia: The story so far |url=https://journal.ep.liu.se/hygiea/article/view/5763 |journal=Hygiea Internationalis|language=en |volume=4 |issue=1 |pages=29–80 |doi=10.3384/hygiea.1403-8668.044129 |issn=1404-4013|doi-access=free }}</ref><ref>{{Cite journal |last1=Men |first1=Tamara |last2=Brennan |first2=Paul |last3=Boffetta |first3=Paolo |last4=Zaridze |first4=David |date=2003-10-25 |title=Russian mortality trends for 1991-2001: analysis by cause and region |journal=BMJ (Clinical Research Ed.) |volume=327 |issue=7421 |pages=964 |doi=10.1136/bmj.327.7421.964 |issn=1756-1833 |pmc=259165 |pmid=14576248}}</ref> == Ārpus Krievijas == Termins "mežonīgie deviņdesmitie", lai gan visbiežāk tiek saistīts ar Krievijas pēcpadomju pieredzi, atbalsojas arī citās bijušajās padomju republikās, kuras šajā desmitgadē piedzīvoja līdzīgu pāreju. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā šīs no jauna neatkarību ieguvušās valstis saskārās ar savu ekonomiskā sabrukuma, politiskās nestabilitātes un sociālo pārmaiņu versiju, ko bieži iezīmēja [[hiperinflācija]], privatizācijas skandāli un [[Krievijas oligarhi|oligarhisko]] [[jaunkrievi|elīšu]] uzplaukums. Šo "mežonīgo" apstākļu apjoms un raksturs dažādos reģionos atšķīrās atkarībā no vietējās vēstures, resursiem un ģeopolitiskā konteksta.<ref>{{Cite web |last= |first= |date=2021-05-13 |title=The wild decade: how the 1990s laid the foundations for Vladimir Putin's Russia |url=https://euromaidanpress.com/2021/05/13/the-wild-decade-how-the-1990s-laid-the-foundations-for-vladimir-putins-russia/ |access-date=2025-11-06 |website=Euromaidan Press |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |title=THE RISE OF THE RUSSIAN CRIMINAL STATE |url=https://jamestown.org/program/the-rise-of-the-russian-criminal-state/ |access-date=2025-11-06 |website=jamestown.org |language=en-US}}</ref> === Čehija === [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstīs, piemēram, [[Čehija|Čehijā]] ({{val-cs|Divoká 90. léta}}), pāreja bija salīdzinoši mierīga, salīdzinot ar pēcpadomju valstīm, un komunisma varas miermīlīgās beigas ieguva nosaukumu "[[Samta revolūcija]]". Tomēr 1990. gadi radīja izaicinājumus saistībā ar "Samta šķiršanos" — miermīlīgo [[Čehoslovākijas sadalīšanās|Čehoslovākijas sadalīšanos]] Čehijas Republikā un Slovākijā 1993. gada 1. janvārī. Ekonomiskās reformas [[Vāclavs Klauss|Vāclava Klausa]] vadībā balstījās uz šoka terapiju, strauji privatizējot valsts uzņēmumus. Lai gan tas veicināja izaugsmi, tas izraisīja arī bezdarbu, banku skandālus un "tuneļošanu" (uzņēmumu aktīvu izzagšanu no iekšienes).<ref>{{cite web|url=https://www.lidovky.cz/relax/lide/divoka-90-leta-prinesla-i-vrazdy-jako-podnikani-kat-kolinskeho-gangu-zabil-pet-lidi.A171016_225056_lide_gib|title=Divoká 90. léta přinesla i vraždy jako byznys|date=24 October 2017|language=Czech|website=Lidové noviny}}</ref><ref>{{cite journal |last1= Pehe |first1= Veronika |date= 4 April 2019 |title= The Wild 1990s: "Transformation Nostalgia" Among the Czech Student Generation of 1989 |url= https://colab.ws/articles/10.1163%2F18763308-04601007 |journal= East Central Europe |volume= 46 |issue= 1 |pages= 111–134 |doi= 10.1163/18763308-04601007 |access-date=6 April 2025}}</ref> === Polija === [[Polija]], pirmā Austrumu bloka valsts, kas gāza komunismu pēc arodbiedrības [[Solidaritāte (Polija)|"Solidaritāte"]] uzvaras vēlēšanās 1989. gadā, uzsāka agresīvas tirgus reformas finanšu ministra [[Lešeks Balcerovičs|Lešeka Balceroviča]] vadībā. "[[Balceroviča plāns]]" krasi samazināja subsīdijas un liberalizēja cenas, izraisot inflāciju un bezdarbu, taču ieliekot pamatus vēlākai izaugsmei. 1990. gadu sākumā bija vērojama mazo uzņēmumu strauja rašanās, neregulētas tirdzniecības "Mežonīgo Rietumu" gaisotne un sociālā neapmierinātība, poļiem pielāgojoties kapitālismam.<ref>{{Cite web |title=Milestones in the History of U.S. Foreign Relations - Office of the Historian |url=https://history.state.gov/milestones/1989-1992/fall-of-communism |access-date=2025-03-09 |website=history.state.gov}}</ref> === Ukraina === [[Ukraina|Ukrainā]] 1990. gadus iezīmēja smags ekonomiskais sabrukums un korupcija.<ref>{{Cite journal |last=Aslund |first=Anders |date=2009 |title=How Ukraine Became a Market Economy and Democracy |url=https://www.piie.com/sites/default/files/publications/papers/aslund0309.pdf |journal=Peterson Institute Press: All Books |language=en}}</ref> Straujā pāreja uz tirgus ekonomiku noveda pie hiperinflācijas, kas 1993. gadā pārsniedza 10 000 %, iznīcinot iedzīvotāju uzkrājumus un novedot nabadzībā lielu daļu sabiedrības.<ref>{{Cite book |last=Petryk |first=Oleksandr |url=https://bankandcredit.nbp.pl/content/2006/2006_08/petryk.pdf |title=History of Monetary Development in Ukraine |date=2006 |publisher=[[Polijas Nacionālā banka|Narodowy Bank Polski]] |quote=From December 31, 1992 to December 31, 1993 the inflation in Ukraine peaked at more than 10,000 per cent. That is to say for the calendar year 1993 prices increased more than 100 times. From November 1, 1992 to the end of 1993, the prices increased 167 times!}}</ref> Privatizācijas centieni, kuru mērķis bija likvidēt padomju komandekonomiku, tā vietā ļāva nelielai [[Ukrainas oligarhi|ietekmīgu personu grupai]] sakopot milzīgu bagātību savās rokās; šī parādība atgādināja situāciju Krievijā, kur valsts aktīvi bieži tika pārdoti par pazeminātu cenu politiski pietuvinātām personām, izveidojot oligarhu šķiru, kas līdzinājās Krievijas shēmai [["akcijas pret aizdevumiem"]].<ref>{{Cite journal |last=Åslund |first=Anders |date=2005-07-01 |title=The Economic Policy of Ukraine after the Orange Revolution |url=https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.2747/1538-7216.46.5.327 |journal=Eurasian Geography and Economics |volume=46 |issue=5 |pages=327–353 |doi=10.2747/1538-7216.46.5.327 |issn=1538-7216|url-access=subscription }}</ref> === Slovākija === [[Slovākija|Slovākijā]] [[Vladimīrs Mečars|Vladimīra Mečara]] vadībā (1993–1998) bija vērojamas lēnākas ekonomiskās reformas, politiskais autoritārisms un starptautiskā izolācija. Privatizācija bija izdevīga Mečara sabiedrotajiem, veicinot korupciju un [[kronisms|kronismu]] (draugu būšanu), savukārt rūpnieciskajos reģionos strauji pieauga bezdarbs. "Mežonīgie deviņdesmitie" ({{val-sk|Divoké 90. roky}}) Slovākijā atspoguļoja cīņu par nacionālās identitātes definēšanu un centienus panākt labklājīgāko kaimiņvalsti Čehiju; stabilitāte iestājās tikai pēc Mečara zaudējuma pie varas 1998. gadā.<ref>{{Cite web |last=Pawelke |first=Andreas |title=A Diagnosis of Corruption in Slovakia |url=https://www.againstcorruption.eu/wp-content/uploads/2012/09/WP-13-Diagnosis-of-Corruption-in-Slovakia-new.pdf |website=European Research Centre for Anti-Corruption and State-Building}}</ref><ref>{{cite web|url=https://hnonline.sk/slovensko/939111-divoke-90-roky-pozrite-si-zabudnute-fotografie-z-ery-meciarizmu-kedy-si-stat-robil|title=Divoké 90. roky. Pozrite si zabudnuté fotky z éry mečiarizmu, kedy si štát robil, čo chcel|date=5 April 2017|language=sk|website=Hospodárske noviny}}</ref><ref>{{cite web|url=https://hnonline.sk/slovensko/1664232-divoke-90-roky-ked-slovakmi-otriasli-neobjasnene-politicke-vrazdy|title=Divoké 90. roky. Keď Slovákmi otriasli neobjasnené politické vraždy|date=21 December 2017|language=sk|website=Hospodárske noviny}}</ref> === Latvija === Latvijā "mežonīgos deviņdesmitos" iezīmēja radikāla "šoka terapija", kas bija nepieciešama, lai nojauktu padomju komandekonomiku un atjaunotu valsts suverenitāti. Pēc [[Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas 1991. gadā]] Latvija saskārās ar tādu industriālo milžu kā Valsts elektrotehniskās fabrikas ([[VEF]]) un Rīgas autobusu fabrikas ([[Rīgas autobusu fabrika|RAF)]] sabrukumu, kas izraisīja masveida bezdarbu un ietekmīgu "reketa" grupējumu rašanos, kuri izmantoja agrīnās privatizācijas tiesisko vakuumu. Neraugoties uz hiperinflācijas haosu un [[1995. gada Latvijas banku krīze|1995. gada Latvijas banku krīzi]],<ref>{{Cite web |last=Samuel |first=Fleming, Alex,Talley |title=The Latvian banking crisis : lessons learned |url=https://documents.worldbank.org/en/publication/documents-reports/documentdetail/675311468772206366 |access-date=2026-01-26 |website=World Bank |language=en}}</ref> šis laikmets nesa arī izšķirošus pagrieziena punktus, tostarp [[Latvijas lats|Latvijas lata]] ieviešanu, Krievijas karaspēka pilnīgu izvešanu 1994. gadā un pirmos izšķirošos soļus ceļā uz integrāciju ES un NATO.<ref>{{Cite web |title=The withdrawal of the Russian Army 30 years ago |url=https://eng.lsm.lv/article/culture/history/31.08.2024-the-withdrawal-of-the-russian-army-30-years-ago.a567017/ |access-date=2026-01-26 |website=eng.lsm.lv |language=en}}</ref> == Kultūrā == * 2007. gadā Krievijas televīzijas kanāls [[NTV (Krievija)|NTV]] demonstrēja raidījumu ''"Mežonīgie 90."'' ({{val-ru|Лихие 90-е}}), kuru vadīja Anastasija Meļņikova.<ref>[https://www.kp.ru/daily/23966/72944/ Придира недели: Расскажи мне про былое, Люся Холодец]</ref><ref>[https://vkvideo.ru/playlist/-3323795_42173195 Анастасия Мельникова. Официальная группа.| Плейлисты | Лихие 90-ые], videos online</ref> * 1990. gadu pārvērtēšanu no 2000. gadu paaudzes skatpunkta atspoguļoja krievu dziedātāja [[Monetočka]] savā albumā ''Raskraski dļa vzroslih'' (''Раскраски для взрослых''). Dziesma "90" izsmej stereotipus par "mežonīgajiem deviņdesmitajiem", kurus tiražē pat tie, kuri dzimuši pēc 1990. gadiem un šo laiku paši nav piedzīvojuši.{{nepieciešama atsauce}} * 2024. gadā Krievijas [[Korupcijas apkarošanas fonds]] laida klajā tīmekļa dokumentālo sēriju ''[[Nodevēji (filmu sērija)|Nodevēji]]'' ({{val-ru|Предатели}}) par šo vēstures posmu. == Skatīt arī == * [[Vētrainie sešdesmitie]] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mezonigie devindesmitie}} [[Kategorija:90. gadi]] [[Kategorija:Ekonomika]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Ekonomikas vēsture]] oewrypb0vmbl9f0yxkkj702iebzyl8a 4536459 4536439 2026-10-15T19:40:58Z Egilus 27634 Pārlasīt tulkotos tekstus arī vajag, lai neatkārtotu vienu un to pašu frāzi trīsreiz. Starp citu, Latvijā hiperinflācija noturējās tikai pāris mēnešus un nekļuva par visus 1990. gadus traucējošu faktoru, atšķirībā no NVS. 4536459 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Boris Yeltsin 22 August 1991-1.jpg|thumb|[[Boriss Jeļcins]], [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidents]] no 1991. līdz 1999. gadam, tribīnē pēc [[Augusta pučs|Valsts ārkārtējā stāvokļa komitejas puča]] sakāves]] '''Mežonīgie deviņdesmitie''' ({{val-ru|лихие девяностые}}) ir termins ar negatīvu [[konotācija|konotāciju]], ar kuru apzīmē desmitgadi pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijas]] izveides 1990. gados. Tas apzīmē plašu [[krīze|sociālo nestabilitāti]] dziļu politisku, ekonomisku un sociālu pārmaiņu periodā, kas saistījās ar pāreju uz jaunu [[politiskā sistēma|politisko]] un [[ekonomiskā sistēma|ekonomisko sistēmu]].<ref name="Edwards 75–84">{{Citation |last=Edwards |first=Allyson |chapter=The “Wild Nineties”: Youth Engagement, Memory and Continuities between Yeltsin’s and Putin’s Russia |date=2022-06-06 |title=Youth and Memory in Europe: Defining the Past, Shaping the Future |pages=75–84 |editor-last=Krawatzek |editor-first=Félix |chapter-url=https://www.degruyterbrill.com/document/doi/10.1515/9783110733501-005/html?utm_source= |access-date=2026-03-05 |publisher=De Gruyter |language=en |doi=10.1515/9783110733501-005/html?utm_source |isbn=978-3-11-073350-1 |last2=Rabbia |first2=Roberto |editor2-last=Friess |editor2-first=Nina}}</ref> Periods parasti tiek saistīts ar straujo pāreju no [[komandekonomika|komandekonomikas]] uz [[kapitālisms|tirgus kapitālismu]], ko iezīmēja centrālās varas sabrukums, [[Organizētā noziedzība|organizētās noziedzības pieaugums]] un ievērojams [[dzīves līmenis|dzīves līmeņa]] kritums. Lai gan šo jēdzienu galvenokārt lieto attiecībā uz Krieviju, to plašākā nozīmē izmanto arī, lai aprakstītu politiskos un sociālos satricinājumus visās [[pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] pēc Padomju Savienības sabrukuma. == Lietojums == Termina "mežonīgie deviņdesmitie" plaša lietošana sākās jau 1990. gados Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kinofilmās un literatūrā, kur tika attēlots šīs desmitgades haoss, noziedzība un ''bespredels'' (termins, kas apzīmē pilnīgu patvaļu, visatļautību un likumu neievērošanu).<ref name=":1" /> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|thumb|Izdegušais [[Krievijas Valdības nams]] pēc apšaudes [[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā|1993. gada Krievijas konstitucionālās krīzes]] laikā]] Pie šī perioda galvenajiem notikumiem pieder [[Augusta pučs]], PSRS sabrukums, [[Jeļcina un Gaidara reformas|Jeļcina un Gaidara valdības reformas]], valsts īpašumu [[privatizācija]], cenu [[liberalizācija]], iedzīvotāju uzkrājumu [[devalvācija]], neizmaksātās algas, [[pensija|pensijas]] un sociālie pabalsti, [[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā|konstitucionālā krīze]], kas beidzās ar [[Krievijas Tautas deputātu kongress|Tautas deputātu kongresa]] un [[Krievijas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] vardarbīgu izdzenāšanu, 1992. gada [[Osetīnu-ingušu konflikts|Osetīnu un ingušu]] bruņotais konflikts, 1993. gada naudas reforma, terorisma un organizētās noziedzības uzplaukums, divi [[Čečenijas kari]], [[1998. gada Krievijas finanšu krīze]], [[vesternizācija]], [[seksuālā revolūcija]], [[morālais relatīvisms]], krasa [[dzimstība|dzimstības]] samazināšanās un pieaugusi [[mirstība]] miera laikā u. c.<ref>{{cite web | url=http://chr.mk.ru/articles/2014/07/16/likhie-90e-v-eto-strashnoe-vremya-u-nas-byli-mechty-idealy-i-stremleniya-teper-vozmozhnosti-i-nepreodolimaya-toska-korrespondent-mk-chernozeme-issledoval-prichiny-nostalgii.html | title=Лихие 90-е. В это страшное время у нас были мечты, идеалы и стремления. Теперь — возможности и непреодолимая тоска. Корреспондент «МК Черноземье» исследовал причины ностальгии }}</ref><ref>{{Cite web |title=Car bombs, lawlessness and psychic healers: Russia revisits wild 1990s |url=https://www.thetimes.com/world/russia-ukraine-war/article/car-bombs-lawlessness-great-tv-russia-revisits-wild-1990s-02sj9tvql |website=www.thetimes.com | archive-url=https://www.thetimes.com/world/russia-ukraine-war/article/car-bombs-lawlessness-great-tv-russia-revisits-wild-1990s-02sj9tvql |archive-date=2024-10-22}}</ref> Šajā laikā plānveida ekonomiku nomainīja tas, ko vēsturnieks [[Māršals Po]] raksturoja kā "haotisku [[bandītisms|bandītisma]] un [[kapitālisms|kapitālisma]] sajaukumu", vienlaikus bruņotajiem spēkiem zaudējot savu kādreizējo varenību. 1990. gados Krievija piedzīvoja straujas ekonomiskās reformas un būtiskas izmaiņas politiskajās institūcijās.<ref name="Edwards 75–84"/> Pēc Anastasijas Bončas-Osmolovskas domām, jēdziena "mežonīgie deviņdesmitie" patieso nozīmi spēj izprast tikai tie, kuriem ir pēcpadomju kolektīvās atmiņas pieredze.<ref name=":1">{{Citation |last1=Edwards |first1=Allyson |chapter=The "Wild Nineties": Youth Engagement, Memory and Continuities between Yeltsin's and Putin's Russia |date=2022-06-06 |title=Youth and Memory in Europe |pages=75–84 |chapter-url=https://www.degruyterbrill.com/document/doi/10.1515/9783110733501-005/html |access-date=2025-05-02 |publisher=De Gruyter |language=en |doi=10.1515/9783110733501-005 |isbn=978-3-11-073350-1 |last2=Rabbia |first2=Roberto|doi-access=free }}</ref> [[Attēls:Ba-meeting-october-1998-pod-sud.jpg|thumb|Pensionāri mītiņā Viskrievijas arodbiedrību akcijas "Nē postošajām ekonomiskajām reformām" ietvaros [[Pereslavļa-Zaļeska|Pereslavļā-Zaļeskā]], 1998. gada 7. oktobrī]] Kopš 2000. gadu vidus šo izteicienu sāka plaši lietot prese, aizstājot emocionāli piesātinātākus šīs desmitgades apzīmējumus, piemēram, "asiņainie", "katastrofālie", "sliktie" u. tml.<ref>''Бонч-Осмоловская А. А.'' [http://shagi.ranepa.ru/files/shagi18_3/shagi18_3_07.pdf Имена времени: эпитеты десятилетий в Национальном корпусе русского языка как проекция культурной памяти] // Шаги/Steps. — <abbr>М.</abbr>: Изд-во РАНХиГС, 2018. — № 4. — С. 115—146. — ISSN 2412-9410.</ref> Pēc BBC krievu dienesta korespondentes Olgas Slobodčikovas teiktā, šī frāze kļuva populāra [[2007. gada Krievijas Valsts domes vēlēšanas|2007. gada Krievijas parlamenta vēlēšanu]] kampaņas laikā.<ref>{{Cite web |date=2015-09-24 |title="Лихие" или "разные": почему в России снова спорят о 90-х? |trans-title="Dashing" or "Different": Why are people in Russia arguing about the 90s again? |url=https://www.bbc.com/russian/society/2015/09/150924_90s_argument_russia |access-date=2025-03-09 |website=BBC News Русская служба |language=ru}}</ref> Krievijas politiķi un žurnālisti "mežonīgos deviņdesmitos" bieži pretstata terminam "stabilie divtūkstošie", kas radās saistībā ar prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] vairākkārtējiem paziņojumiem par stabilitāti kā jauno Krievijas valsts politikas kursu.<ref name=":0"/> [[Attēls:Ba-meeting-profsojuz-1998-slogan-wage.jpg|thumb|Mītiņš Viskrievijas arodbiedrību akcijas "Par pilnīgu darba algas izmaksu" ietvaros Pereslavļā-Zaļeskā, 1998. gada 9. aprīlī]] 1990. gadu notikumi negatīvi ietekmēja [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS valstu]] iedzīvotāju un Krievijas sabiedrības attieksmi pret [[Eiropas vērtības|Eiropas vērtībām]] un [[demokrātija|demokrātijas]] jēdzienu. Krievijas Zinātņu akadēmijas Socioloģijas institūta 2009. gada Viskrievijas aptauja parādīja, ka nospiedošs vairākums vārdu "demokrātija" saistīja ar zādzībām, korupciju un nacionālu pazemojumu, un tikai 10,4% respondentu šo jēdzienu vērtēja pozitīvi. 1990. gadu beigās šis emocionālais [[liberālisms|liberālo vērtību]] noraidījums radīja pamatu pārejai uz [[autoritārisms|autoritāru režīmu]].<ref name=":0"/> == Laikmeta iezīmes == {{Pamatraksts|Krievijas demogrāfija}} Tiek izcelti nozīmīgi temati par [[Krievijas ekonomika|Krievijas ekonomiku 1990. gados]], iedzīvotāju uzkrājumu devalvāciju (1990–1992) un demogrāfisko krīzi Krievijā. Pēc profesores [[Utsa Patnaika|Utsas Patnaikas]] teiktā, 1990. gadu sākuma demogrāfiskā katastrofa Krievijā Rietumu akadēmiskajās aprindās tika sagaidīta ar drūmu klusēšanu. "[[Šoka terapija]]", kuras mērķis bija pāreja uz kapitālismu saskaņā ar Rietumu ekspertu ieteikumiem, izraisīja katastrofālu [[iekšzemes kopprodukts|IKP]] kritumu bijušajās sociālistiskajās valstīs laikā no 1990. līdz 1996. gadam. [[Krievijas ekonomika|Krievijā]] un [[Ukrainas ekonomika|Ukrainā]] IKP līdz 1996. gadam bija samazinājies uz pusi vai vēl vairāk salīdzinājumā ar desmitgadi iepriekš, bet visvairāk cietušajā [[Gruzijas ekonomika|Gruzijā]] IKP nokritās līdz vienai piektdaļai no 1980. gadu vidus līmeņa. Patnaika apgalvo, ka šis process izraisīja katastrofu, taču nesaņēma nedz starptautisku atzinību, nedz pienācīgu uzmanību.<ref name=":0">{{Cite web |date=2018-11-09 |title=Ideological Statistics: Inflated Death Rates of China's Famine, the Russian one Ignored |url=http://www.socialisteconomist.com/2018/11/ideological-statistics-inflated-death.html |access-date=2025-03-09}}</ref> Sekas iedzīvotājiem atsvieda atpakaļ gadu desmitiem ilgo [[tautas attīstības indekss|tautas attīstības]] rādītāju uzlabošanos. [[Mirstība|Mirstības rādītāji]] [[darbspējas vecums|darbspējīgā vecuma]] iedzīvotāju vidū pieauga no 49 uz 1000 iedzīvotājiem 1990. gadā līdz 58 uz 1000 iedzīvotājiem 1992. gadā, bet 1994. gadā sasniedza 84 uz 1000. Vīriešu [[paredzamais mūža ilgums]] samazinājās par gandrīz sešiem gadiem. Kopējais [[Krievijas demogrāfija|Krievijas iedzīvotāju skaits]] samazinājās, kas bija līdz tam nepieredzēta situācija miera laikā.<ref name=":0" /> Pieņemot 1990. gada mirstības rādītāju Krievijā par bāzes līniju un aprēķinot uzkrāto pārmērīgo mirstību līdz 1996. gadam, tiek lēsts, ka Krievijā notika vairāk nekā 4 miljoni pāragru nāves gadījumu.<ref>{{Cite journal |last1=Shkolnikov |first1=Vladimir M. |last2=Andreev |first2=Evgueni M. |last3=Leon |first3=David A. |last4=McKee |first4=Martin |last5=Meslé |first5=France |last6=Vallin |first6=Jacques |date=2004-12-10 |title=Mortality Reversal in Russia: The story so far |url=https://journal.ep.liu.se/hygiea/article/view/5763 |journal=Hygiea Internationalis|language=en |volume=4 |issue=1 |pages=29–80 |doi=10.3384/hygiea.1403-8668.044129 |issn=1404-4013|doi-access=free }}</ref><ref>{{Cite journal |last1=Men |first1=Tamara |last2=Brennan |first2=Paul |last3=Boffetta |first3=Paolo |last4=Zaridze |first4=David |date=2003-10-25 |title=Russian mortality trends for 1991-2001: analysis by cause and region |journal=BMJ (Clinical Research Ed.) |volume=327 |issue=7421 |pages=964 |doi=10.1136/bmj.327.7421.964 |issn=1756-1833 |pmc=259165 |pmid=14576248}}</ref> == Ārpus Krievijas == Termins "mežonīgie deviņdesmitie", lai gan visbiežāk tiek saistīts ar Krievijas pēcpadomju pieredzi, atbalsojas arī citās bijušajās padomju republikās un bijušajos PSRS satelītos, kuras šajā desmitgadē piedzīvoja līdzīgu pāreju. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā šīs no jauna neatkarību ieguvušās valstis saskārās ar savu ekonomiskā sabrukuma, politiskās nestabilitātes un sociālo pārmaiņu versiju, ko bieži iezīmēja [[hiperinflācija]], privatizācijas skandāli un [[Krievijas oligarhi|oligarhisko]] [[jaunkrievi|elīšu]] uzplaukums. Šo "mežonīgo" apstākļu apjoms un raksturs dažādos reģionos atšķīrās atkarībā no vietējās vēstures, resursiem un ģeopolitiskā konteksta.<ref>{{Cite web |last= |first= |date=2021-05-13 |title=The wild decade: how the 1990s laid the foundations for Vladimir Putin's Russia |url=https://euromaidanpress.com/2021/05/13/the-wild-decade-how-the-1990s-laid-the-foundations-for-vladimir-putins-russia/ |access-date=2025-11-06 |website=Euromaidan Press |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |title=THE RISE OF THE RUSSIAN CRIMINAL STATE |url=https://jamestown.org/program/the-rise-of-the-russian-criminal-state/ |access-date=2025-11-06 |website=jamestown.org |language=en-US}}</ref> === Čehija === [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstīs, piemēram, [[Čehija|Čehijā]] ({{val-cs|Divoká 90. léta}}), pāreja bija salīdzinoši mierīga, salīdzinot ar pēcpadomju valstīm, un komunisma varas miermīlīgās beigas ieguva nosaukumu "[[Samta revolūcija]]". Tomēr 1990. gadi radīja izaicinājumus saistībā ar "Samta šķiršanos" — miermīlīgo [[Čehoslovākijas sadalīšanās|Čehoslovākijas sadalīšanos]] Čehijas Republikā un Slovākijā 1993. gada 1. janvārī. Ekonomiskās reformas [[Vāclavs Klauss|Vāclava Klausa]] vadībā balstījās uz šoka terapiju, strauji privatizējot valsts uzņēmumus. Lai gan tas veicināja izaugsmi, tas izraisīja arī bezdarbu, banku skandālus un "tuneļošanu" (uzņēmumu aktīvu izzagšanu no iekšienes).<ref>{{cite web|url=https://www.lidovky.cz/relax/lide/divoka-90-leta-prinesla-i-vrazdy-jako-podnikani-kat-kolinskeho-gangu-zabil-pet-lidi.A171016_225056_lide_gib|title=Divoká 90. léta přinesla i vraždy jako byznys|date=24 October 2017|language=Czech|website=Lidové noviny}}</ref><ref>{{cite journal |last1= Pehe |first1= Veronika |date= 4 April 2019 |title= The Wild 1990s: "Transformation Nostalgia" Among the Czech Student Generation of 1989 |url= https://colab.ws/articles/10.1163%2F18763308-04601007 |journal= East Central Europe |volume= 46 |issue= 1 |pages= 111–134 |doi= 10.1163/18763308-04601007 |access-date=6 April 2025}}</ref> === Polija === [[Polija]], pirmā Austrumu bloka valsts, kas gāza komunismu pēc arodbiedrības [[Solidaritāte (Polija)|"Solidaritāte"]] uzvaras vēlēšanās 1989. gadā, uzsāka agresīvas tirgus reformas finanšu ministra [[Lešeks Balcerovičs|Lešeka Balceroviča]] vadībā. "[[Balceroviča plāns]]" krasi samazināja subsīdijas un liberalizēja cenas, izraisot inflāciju un bezdarbu, taču ielika pamatus vēlākai izaugsmei. 1990. gadu sākumā bija vērojama mazo uzņēmumu strauja rašanās, neregulētas tirdzniecības "Mežonīgo Rietumu" gaisotne un sociālā neapmierinātība, poļiem pielāgojoties kapitālismam.<ref>{{Cite web |title=Milestones in the History of U.S. Foreign Relations - Office of the Historian |url=https://history.state.gov/milestones/1989-1992/fall-of-communism |access-date=2025-03-09 |website=history.state.gov}}</ref> === Ukraina === [[Ukraina|Ukrainā]] 1990. gadus iezīmēja smags ekonomiskais sabrukums un korupcija.<ref>{{Cite journal |last=Aslund |first=Anders |date=2009 |title=How Ukraine Became a Market Economy and Democracy |url=https://www.piie.com/sites/default/files/publications/papers/aslund0309.pdf |journal=Peterson Institute Press: All Books |language=en}}</ref> Straujā pāreja uz tirgus ekonomiku noveda pie hiperinflācijas, kas 1993. gadā pārsniedza 10 000 %, iznīcinot iedzīvotāju uzkrājumus un novedot nabadzībā lielu daļu sabiedrības.<ref>{{Cite book |last=Petryk |first=Oleksandr |url=https://bankandcredit.nbp.pl/content/2006/2006_08/petryk.pdf |title=History of Monetary Development in Ukraine |date=2006 |publisher=[[Polijas Nacionālā banka|Narodowy Bank Polski]] |quote=From December 31, 1992 to December 31, 1993 the inflation in Ukraine peaked at more than 10,000 per cent. That is to say for the calendar year 1993 prices increased more than 100 times. From November 1, 1992 to the end of 1993, the prices increased 167 times!}}</ref> Privatizācijas centieni, kuru mērķis bija likvidēt padomju komandekonomiku, tā vietā ļāva nelielai [[Ukrainas oligarhi|ietekmīgu personu grupai]] sakopot milzīgu bagātību savās rokās; šī parādība atgādināja situāciju Krievijā, kur valsts aktīvi bieži tika pārdoti par pazeminātu cenu politiski pietuvinātām personām, izveidojot oligarhu šķiru, kas līdzinājās Krievijas shēmai [["akcijas pret aizdevumiem"]].<ref>{{Cite journal |last=Åslund |first=Anders |date=2005-07-01 |title=The Economic Policy of Ukraine after the Orange Revolution |url=https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.2747/1538-7216.46.5.327 |journal=Eurasian Geography and Economics |volume=46 |issue=5 |pages=327–353 |doi=10.2747/1538-7216.46.5.327 |issn=1538-7216|url-access=subscription }}</ref> === Slovākija === [[Slovākija|Slovākijā]] [[Vladimīrs Mečars|Vladimīra Mečara]] vadībā (1993–1998) bija vērojamas lēnākas ekonomiskās reformas, politiskais autoritārisms un starptautiskā izolācija. Privatizācija bija izdevīga Mečara sabiedrotajiem, veicinot korupciju un [[kronisms|kronismu]] (draugu būšanu), savukārt rūpnieciskajos reģionos strauji pieauga bezdarbs. "Mežonīgie deviņdesmitie" ({{val-sk|Divoké 90. roky}}) Slovākijā atspoguļoja cīņu par nacionālās identitātes definēšanu un centienus panākt labklājīgāko kaimiņvalsti Čehiju; stabilitāte iestājās tikai pēc Mečara zaudējuma pie varas 1998. gadā.<ref>{{Cite web |last=Pawelke |first=Andreas |title=A Diagnosis of Corruption in Slovakia |url=https://www.againstcorruption.eu/wp-content/uploads/2012/09/WP-13-Diagnosis-of-Corruption-in-Slovakia-new.pdf |website=European Research Centre for Anti-Corruption and State-Building}}</ref><ref>{{cite web|url=https://hnonline.sk/slovensko/939111-divoke-90-roky-pozrite-si-zabudnute-fotografie-z-ery-meciarizmu-kedy-si-stat-robil|title=Divoké 90. roky. Pozrite si zabudnuté fotky z éry mečiarizmu, kedy si štát robil, čo chcel|date=5 April 2017|language=sk|website=Hospodárske noviny}}</ref><ref>{{cite web|url=https://hnonline.sk/slovensko/1664232-divoke-90-roky-ked-slovakmi-otriasli-neobjasnene-politicke-vrazdy|title=Divoké 90. roky. Keď Slovákmi otriasli neobjasnené politické vraždy|date=21 December 2017|language=sk|website=Hospodárske noviny}}</ref> === Latvija === Latvijā "mežonīgos deviņdesmitos" iezīmēja radikāla "šoka terapija", kas bija nepieciešama, lai nojauktu padomju komandekonomiku un atjaunotu valsts suverenitāti. Pēc [[Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas 1991. gadā]] Latvija saskārās ar tādu industriālo milžu kā Valsts elektrotehniskās fabrikas ([[VEF]]) un Rīgas autobusu fabrikas ([[Rīgas autobusu fabrika|RAF)]] sabrukumu, kas izraisīja masveida bezdarbu un ietekmīgu "reketa" grupējumu rašanos, kuri izmantoja agrīnās privatizācijas tiesisko vakuumu. Neraugoties uz [[1995. gada Latvijas banku krīze|1995. gada Latvijas banku krīzi]],<ref>{{Cite web |last=Samuel |first=Fleming, Alex,Talley |title=The Latvian banking crisis : lessons learned |url=https://documents.worldbank.org/en/publication/documents-reports/documentdetail/675311468772206366 |access-date=2026-01-26 |website=World Bank |language=en}}</ref> šis laikmets nesa arī izšķirošus pagrieziena punktus, tostarp [[Latvijas lats|Latvijas lata]] ieviešanu, Krievijas karaspēka pilnīgu izvešanu 1994. gadā un pirmos izšķirošos soļus ceļā uz integrāciju ES un NATO.<ref>{{Cite web |title=The withdrawal of the Russian Army 30 years ago |url=https://eng.lsm.lv/article/culture/history/31.08.2024-the-withdrawal-of-the-russian-army-30-years-ago.a567017/ |access-date=2026-01-26 |website=eng.lsm.lv |language=en}}</ref> == Kultūrā == * 2007. gadā Krievijas televīzijas kanāls [[NTV (Krievija)|NTV]] demonstrēja raidījumu ''"Mežonīgie 90."'' ({{val-ru|Лихие 90-е}}), kuru vadīja Anastasija Meļņikova.<ref>[https://www.kp.ru/daily/23966/72944/ Придира недели: Расскажи мне про былое, Люся Холодец]</ref><ref>[https://vkvideo.ru/playlist/-3323795_42173195 Анастасия Мельникова. Официальная группа.| Плейлисты | Лихие 90-ые], videos online</ref> * 1990. gadu pārvērtēšanu no 2000. gadu paaudzes skatpunkta atspoguļoja krievu dziedātāja [[Monetočka]] savā albumā ''Raskraski dļa vzroslih'' (''Раскраски для взрослых''). Dziesma "90" izsmej stereotipus par "mežonīgajiem deviņdesmitajiem", kurus tiražē pat tie, kuri dzimuši pēc 1990. gadiem un šo laiku paši nav piedzīvojuši.{{nepieciešama atsauce}} * 2024. gadā Krievijas [[Korupcijas apkarošanas fonds]] laida klajā tīmekļa dokumentālo sēriju ''[[Nodevēji (filmu sērija)|Nodevēji]]'' ({{val-ru|Предатели}}) par šo vēstures posmu. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mezonigie devindesmitie}} [[Kategorija:90. gadi]] [[Kategorija:Ekonomika]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Ekonomikas vēsture]] 6gjc6vd2riqpymg965xgn11idnucczy 0 641696 4536445 2026-10-15T18:05:54Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Mātes piens]] 4536445 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mātes piens]] sawmqt2hwb8jjvwigt6qivkmd3u1chr 0 641697 4536446 2026-10-15T18:06:07Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Mātes piens]] 4536446 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mātes piens]] sawmqt2hwb8jjvwigt6qivkmd3u1chr 0 641698 4536457 2026-10-15T19:33:33Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Krūts]] uz [[Sievietes krūtis]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Vikidatu ieraksts ir par sievietes krūtīm. Vīriešu krūtīm ir cits ieraksts Vikidatos. Tur ir atsevišķas starpviki saites, kurās vispārīgi ir par krūtīm, bet tas jākārto Vikidatos, nevis mums. 4536457 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sievietes krūtis]] 66pp9rdfx06p5rr2vr8ri80y0v9j4jg 3 641699 4536460 2026-10-15T19:46:04Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4536460 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Toms benefelds}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 15. oktobris, plkst. 22.46 (EEST) qx5n8sqan339q91uo69efxl2kakulic 0 641700 4536461 2026-10-15T19:49:28Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Politiska amata infokaste |post = Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors |body = |native_name = ''Director of the Central Intelligence Agency'' |insignia = Seal of the Central Intelligence Agency.svg |insigniasize = 165px |insigniacaption = CIP emblēma |image = Official Portrait of CIA Director John Ratcliffe.webp |imagesize = 165px |incumbent = [[Džons Retklifs]] |incumbentsince = {{dat|2025|01|23}} |reside... 4536461 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors |body = |native_name = ''Director of the Central Intelligence Agency'' |insignia = Seal of the Central Intelligence Agency.svg |insigniasize = 165px |insigniacaption = CIP emblēma |image = Official Portrait of CIA Director John Ratcliffe.webp |imagesize = 165px |incumbent = [[Džons Retklifs]] |incumbentsince = {{dat|2025|01|23}} |residence = Džordža Buša izlūkošanas centrs<br />{{vieta|ASV|Virdžīnija|Lenglija}} |appointer = [[ASV prezidents]] ar [[ASV Senāts|Senāta]] padomu un piekrišanu |termlength = nav fiksēta termiņa |formation = {{dat|2004|12|17}} |inaugural = [[Porters Goss]] |salary = $225 700 |website = {{URL|https://www.cia.gov/}} }} '''Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors''' ir [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]], kas ir [[ASV federālā valdība|Amerikas Savienoto Valstu valdības]] galvenā ārējās izlūkošanas aģentūra, vadītājs. CIP direktors atrodas [[ASV Izlūkdienestu apvienība|Nacionālās izlūkošanas apvienības]] direktora pakļautībā, kā arī visus svarīgākos lēmumus par CIP darbību pieņem tikai [[Amerikas Savienoto Valstu prezidents]].<ref>{{Cite news | title=Biden Elevates CIA Director To Become a Member of the Cabinet |work=The New York Times |date=July 21, 2023 |url=https://www.nytimes.com/2023/07/21/us/politics/cia-director-burns-cabinet.html |access-date=July 21, 2023 |last1=Shear |first1=Michael D. }}</ref> CIP direktoru ieceļ prezidents, pamatojoties uz Nacionālās izlūkošanas direktora ieteikumu, un viņa iecelšana ir jāapstiprina ar [[ASV Senāts|Amerikas Savienoto Valstu Senāta]] balsu vairākumu. Lai gan nav juridiskas prasības, lai amatu ieņemtu esoša [[militārpersona]], šī iespēja nav izslēgta. No 2025. gada 23. janvāra CIP direktors ir [[Džons Retklifs]].<ref>{{Cite web |url=https://www.nytimes.com/2025/01/23/us/politics/john-ratcliffe-cia-director-trump.html |title=John Ratcliffe Confirmed as C.I.A. Director |date=January 23, 2025 |last=Barnes |first=Julian |work=[[The New York Times]] |access-date=March 28, 2026}}</ref> == Priekšvēsture == Līdz 2005. gada aprīlim CIP vadītājs saskaņā ar 1947. gada 26. jūlija Nacionālās drošības likumu bija pazīstams kā Centrālās izlūkošanas direktors un oficiāli koordinēja dažādu ASV izlūkdienestu (kopš 1981. gada decembra — [[ASV Izlūkdienestu apvienība|ASV Izlūkošanas apvienība]]) izlūkošanas darbības. Viņš bija arī galvenais izlūkošanas padomnieks Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un [[ASV Nacionālās drošības padome|Nacionālās drošības padomei]] (''United States National Security Council'', NSC). == CIP direktori == * Porters Goss<ref name="Porter Johnston Goss">{{cite web |url=https://www.cia.gov/library/center-for-the-study-of-intelligence/csi-publications/books-and-monographs/directors-and-deputy-directors-of-cia/porter-johnston-goss.html |title=Porter Johnston Goss |work=Central Intelligence Agency – Library |access-date=February 22, 2017 |archive-date=September 23, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200923024240/https://www.cia.gov/library/center-for-the-study-of-intelligence/csi-publications/books-and-monographs/directors-and-deputy-directors-of-cia/porter-johnston-goss.html |url-status=}}</ref> (2005. gada 21. aprīlis — 2006. gada 26. maijs) * Maikls Heidens (2006. gada 30. maijs — 2009. gada 12. februārī) * Leons Panetta (2009. gada 12. februāris — 2011. gada 30. jūnijs) * [[Deivids Petreuss]] (2011. gada 6. septembris — 2012. gada 10. novembris) * Džons Brenans (2013. gada 8. marts — 2017. gada 20. janvāris) * [[Maiks Pompeo]] (2017. gada 23. janvāris — 2018. gada 13. marts) * [[Džīna Haspela]] (2018. gada 17. maijs — 2021. gada 20. janvāris) * [[Viljams Bērnss]] (2021. gada 19. marts — 2025. gada 20. janvāris) * [[Džons Retklifs]] (2025. gada 23. janvāris —) == Skatīt arī == * [[Federālā izmeklēšanas biroja direktors]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.cia.gov/ Oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:Drošība]] [[Kategorija:ASV izlūkošanas aģentūras]] 3kpje76x1jfw4cuzvagt4vflronpn7j 4536462 4536461 2026-10-15T19:52:19Z ZANDMANIS 91184 4536462 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors |body = |native_name = ''Director of the Central Intelligence Agency'' |insignia = Seal of the Central Intelligence Agency.svg |insigniasize = 165px |insigniacaption = CIP emblēma |image = Official Portrait of CIA Director John Ratcliffe.webp |imagesize = 165px |incumbent = [[Džons Retklifs]] |incumbentsince = {{dat|2025|01|23}} |residence = Džordža Buša izlūkošanas centrs<br />{{vieta|ASV|Virdžīnija|Lenglija}} |appointer = [[ASV prezidents]] ar [[ASV Senāts|Senāta]] padomu un piekrišanu |termlength = nav fiksēta termiņa |formation = {{dat|2004|12|17}} |inaugural = [[Porters Goss]] |salary = $225 700 |website = {{URL|https://www.cia.gov/}} }} '''Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors''' ({{val|en|Director of the Central Intelligence Agency}}, D/CIA) ir [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]], kas ir [[ASV federālā valdība|Amerikas Savienoto Valstu valdības]] galvenā ārējās izlūkošanas aģentūra, vadītājs. CIP direktors atrodas [[ASV Izlūkdienestu apvienība|Nacionālās izlūkošanas apvienības]] direktora pakļautībā, kā arī visus svarīgākos lēmumus par CIP darbību pieņem tikai [[Amerikas Savienoto Valstu prezidents]].<ref>{{Cite news | title=Biden Elevates CIA Director To Become a Member of the Cabinet |work=The New York Times |date=July 21, 2023 |url=https://www.nytimes.com/2023/07/21/us/politics/cia-director-burns-cabinet.html |access-date=July 21, 2023 |last1=Shear |first1=Michael D. }}</ref> CIP direktoru ieceļ prezidents, pamatojoties uz Nacionālās izlūkošanas direktora ieteikumu, un viņa iecelšana ir jāapstiprina ar [[ASV Senāts|Amerikas Savienoto Valstu Senāta]] balsu vairākumu. Lai gan nav juridiskas prasības, lai amatu ieņemtu esoša [[militārpersona]], šī iespēja nav izslēgta. No 2025. gada 23. janvāra CIP direktors ir [[Džons Retklifs]].<ref>{{Cite web |url=https://www.nytimes.com/2025/01/23/us/politics/john-ratcliffe-cia-director-trump.html |title=John Ratcliffe Confirmed as C.I.A. Director |date=January 23, 2025 |last=Barnes |first=Julian |work=[[The New York Times]] |access-date=March 28, 2026}}</ref> == Priekšvēsture == Līdz 2005. gada aprīlim CIP vadītājs saskaņā ar 1947. gada 26. jūlija Nacionālās drošības likumu bija pazīstams kā Centrālās izlūkošanas direktors un oficiāli koordinēja dažādu ASV izlūkdienestu (kopš 1981. gada decembra — [[ASV Izlūkdienestu apvienība|ASV Izlūkošanas apvienība]]) izlūkošanas darbības. Viņš bija arī galvenais izlūkošanas padomnieks Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un [[ASV Nacionālās drošības padome|Nacionālās drošības padomei]] (''United States National Security Council'', NSC). == CIP direktori == * Porters Goss<ref name="Porter Johnston Goss">{{cite web |url=https://www.cia.gov/library/center-for-the-study-of-intelligence/csi-publications/books-and-monographs/directors-and-deputy-directors-of-cia/porter-johnston-goss.html |title=Porter Johnston Goss |work=Central Intelligence Agency – Library |access-date=February 22, 2017 |archive-date=September 23, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200923024240/https://www.cia.gov/library/center-for-the-study-of-intelligence/csi-publications/books-and-monographs/directors-and-deputy-directors-of-cia/porter-johnston-goss.html |url-status=}}</ref> (2005. gada 21. aprīlis — 2006. gada 26. maijs) * Maikls Heidens (2006. gada 30. maijs — 2009. gada 12. februārī) * Leons Panetta (2009. gada 12. februāris — 2011. gada 30. jūnijs) * [[Deivids Petreuss]] (2011. gada 6. septembris — 2012. gada 10. novembris) * Džons Brenans (2013. gada 8. marts — 2017. gada 20. janvāris) * [[Maiks Pompeo]] (2017. gada 23. janvāris — 2018. gada 13. marts) * [[Džīna Haspela]] (2018. gada 17. maijs — 2021. gada 20. janvāris) * [[Viljams Bērnss]] (2021. gada 19. marts — 2025. gada 20. janvāris) * [[Džons Retklifs]] (2025. gada 23. janvāris —) == Skatīt arī == * [[Federālā izmeklēšanas biroja direktors]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.cia.gov/ Oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:Drošība]] [[Kategorija:ASV izlūkošanas aģentūras]] 3fg1sv0ycq78ou0ksdbsqc9orzyjvuy 3 641701 4536470 2026-10-15T20:18:54Z Deepfriedokra 95076 Deepfriedokra pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:TidusBlade]] uz [[Dalībnieka diskusija:LaminarHurricane]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/TidusBlade|TidusBlade]]" to "[[Special:CentralAuth/LaminarHurricane|LaminarHurricane]]" 4536470 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:LaminarHurricane]] 3ihknzawbjr86yz6wmyakg01barx3g1 8 641702 4536471 2026-10-15T20:29:22Z Papuass 88 automātisko atsauču nosaukuma maiņa no :1, :2, :3,... uz sakarīgākām 4536471 json application/json { "enable": true, "$version": "1.0.0" } fas4qxwbse9dynvpradtwd4brys2ivq 3 641703 4536489 2026-10-15T22:51:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4536489 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Laivu Anna}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. oktobris, plkst. 01.51 (EEST) 4n0ak90ze8390ciohxslma6i72om5b8 0 641704 4536500 2026-10-16T04:13:29Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Angeliki Roka]] 4536500 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Angeliki Roka]] kcck1mm4f7vg6wzqetyxtqslmmddv6a 0 641705 4536512 2026-10-16T04:30:40Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Lejanisa Peresa]] 4536512 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lejanisa Peresa]] r7j6j1n6h5n63aiv47e9oei48d164ix 0 641706 4536517 2026-10-16T04:41:48Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par Šveices zinātnieku, Nobela prēmijas laureātu 4536517 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds = Heinrihs Rorers | vārds_orig = {{val|de|Heinrich Rohrer}} | attēls = Rohrer.jpg | att_izmērs = 210px | att_nosaukums = Heinrihs Rorers | dz_gads = 1933 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{flaga|SUI}} [[Buhsa]], [[Sanktgallenes kantons]], [[Šveice]] | m_gads = 2013 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 16 | m_vieta = {{flaga|SUI}} [[Vollerava]], [[Švīces kantons]], [[Šveice]] | pilsonība = {{SUI}} | tautība = šveicietis | dzimums = V | vecāki = Heinrihs Rorers; Katarīna Gantenbeina | dzīvesbiedrs = Rozmarija Egere (kopš 1961. gada) | bērni = divas meitas — Dorisa un Ellena | zinātne = [[fizika]], [[eksperimentālā fizika]], kondensētās vielas fizika, virsmas fizika, [[nanotehnoloģija]] | grāds = doktora grāds eksperimentālajā fizikā (1960) | darba_vietas = {{ubl|[[ETH Cīrihe]]|[[Ratgersa Universitāte]]|''IBM Research – Zurich''}} | akad_amats = | alma_mater = [[ETH Cīrihe]] | pasniedzēji = {{ubl|[[Georgs Bušs]]|[[Volfgangs Pauli]]|[[Pauls Šerers]]}} | zinātniskie_vadītāji = {{ubl|[[Pēters Grasmans]]|[[Jergens Likke Olsens]]}} | studenti = | doktoranti = | sasniegumi = {{ubl|[[skenējošais tuneļmikroskops|skenējošā tuneļmikroskopa]] izstrāde kopā ar [[Gerds Binnigs|Gerdu Binnigu]];|skenējošās zondes mikroskopijas un [[nanotehnoloģija]]s attīstības veicināšana}} | apbalvojumi = {{ubl|[[Karaļa Faisala starptautiskā balva zinātnē]] (1984);|''[[EPS Europhysics Prize]]'' (1984);|[[Nobela prēmija fizikā]] (1986);|[[Eliota Kresona medaļa]] (1987);|uzņemts [[ASV NAcionālā izgudrotāju slavas zāle|ASV Nacionālajā izgudrotāju slavas zālē]] (1994)}} | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Heinrihs Rorers''' ({{val|de|Heinrich Rohrer}}; dzimis {{dat|1933|6|6}}, miris {{dat|2013|5|16}}) bija [[Šveice|šveiciešu]] eksperimentālais [[fiziķis]]. Lielāko daļu profesionālās karjeras viņš strādāja [[IBM]] Cīrihes pētniecības laboratorijā, kur kopā ar vācu fiziķi [[Gerds Binnigs|Gerdu Binnigu]] izstrādāja [[skenējošais tuneļmikroskops|skenējošo tuneļmikroskopu]] (STM). Šis instruments, izmantojot [[kvantu tunelēšana]]s efektu, ļauj pētīt elektriski vadošu virsmu struktūru līdz pat atsevišķu atomu mērogam. Par skenējošā tuneļmikroskopa izstrādi Rorers un Binnigs kopīgi saņēma pusi 1986. gada [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmijas fizikā]]; otru pusi saņēma [[Ernsts Ruska]] par fundamentāliem pētījumiem [[elektronu optika|elektronu optikā]] un pirmā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopa]] izstrādi. STM kļuva par vienu no nozīmīgākajiem [[nanotehnoloģija]]s un [[virsmas fizika]]s instrumentiem, ļaujot attēlot un pētīt virsmas nanometru un atomu mērogā un būtiski veicinot nanozinātnes attīstību. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rorers, Heinrihs}} [[Kategorija:Šveices fiziķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] pb2rh60fd7g8xqzk17rbko38tnzvxvr 4536561 4536517 2026-10-16T06:59:33Z Papuass 88 4536561 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds = Heinrihs Rorers | vārds_orig = {{val|de|Heinrich Rohrer}} | attēls = Rohrer (cropped).jpg | att_izmērs = 210px | att_nosaukums = Heinrihs Rorers | dz_gads = 1933 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{flaga|SUI}} [[Buhsa]], [[Sanktgallenes kantons]], [[Šveice]] | m_gads = 2013 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 16 | m_vieta = {{flaga|SUI}} [[Vollerava]], [[Švīces kantons]], [[Šveice]] | pilsonība = {{SUI}} | tautība = šveicietis | dzimums = V | vecāki = Heinrihs Rorers; Katarīna Gantenbeina | dzīvesbiedrs = Rozmarija Egere (kopš 1961. gada) | bērni = divas meitas — Dorisa un Ellena | zinātne = [[fizika]], [[eksperimentālā fizika]], kondensētās vielas fizika, virsmas fizika, [[nanotehnoloģija]] | grāds = doktora grāds eksperimentālajā fizikā (1960) | darba_vietas = {{ubl|[[ETH Cīrihe]]|[[Ratgersa Universitāte]]|''IBM Research – Zurich''}} | akad_amats = | alma_mater = [[ETH Cīrihe]] | pasniedzēji = {{ubl|[[Georgs Bušs]]|[[Volfgangs Pauli]]|[[Pauls Šerers]]}} | zinātniskie_vadītāji = {{ubl|[[Pēters Grasmans]]|[[Jergens Likke Olsens]]}} | studenti = | doktoranti = | sasniegumi = {{ubl|[[skenējošais tuneļmikroskops|skenējošā tuneļmikroskopa]] izstrāde kopā ar [[Gerds Binnigs|Gerdu Binnigu]];|skenējošās zondes mikroskopijas un [[nanotehnoloģija]]s attīstības veicināšana}} | apbalvojumi = {{ubl|[[Karaļa Faisala starptautiskā balva zinātnē]] (1984);|''[[EPS Europhysics Prize]]'' (1984);|[[Nobela prēmija fizikā]] (1986);|[[Eliota Kresona medaļa]] (1987);|uzņemts [[ASV NAcionālā izgudrotāju slavas zāle|ASV Nacionālajā izgudrotāju slavas zālē]] (1994)}} | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Heinrihs Rorers''' ({{val|de|Heinrich Rohrer}}; dzimis {{dat|1933|6|6}}, miris {{dat|2013|5|16}}) bija [[Šveice|šveiciešu]] eksperimentālais [[fiziķis]]. Lielāko daļu profesionālās karjeras viņš strādāja [[IBM]] Cīrihes pētniecības laboratorijā, kur kopā ar vācu fiziķi [[Gerds Binnigs|Gerdu Binnigu]] izstrādāja [[skenējošais tuneļmikroskops|skenējošo tuneļmikroskopu]] (STM). Šis instruments, izmantojot [[kvantu tunelēšana]]s efektu, ļauj pētīt elektriski vadošu virsmu struktūru līdz pat atsevišķu atomu mērogam. Par skenējošā tuneļmikroskopa izstrādi Rorers un Binnigs kopīgi saņēma pusi 1986. gada [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmijas fizikā]]; otru pusi saņēma [[Ernsts Ruska]] par fundamentāliem pētījumiem [[elektronu optika|elektronu optikā]] un pirmā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopa]] izstrādi. STM kļuva par vienu no nozīmīgākajiem [[nanotehnoloģija]]s un [[virsmas fizika]]s instrumentiem, ļaujot attēlot un pētīt virsmas nanometru un atomu mērogā un būtiski veicinot nanozinātnes attīstību. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{Šveice-aizmetnis}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rorers, Heinrihs}} [[Kategorija:Šveices fiziķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti no Šveices]] clipb5kmgu5wdl4zatynpe032nlngnn 0 641707 4536519 2026-10-16T04:42:36Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Heinrihs Rorers]] 4536519 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Heinrihs Rorers]] qcznu9m2l88gjec6gdqew30xh3ojqkx 0 641708 4536520 2026-10-16T04:42:54Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Heinrihs Rorers]] 4536520 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Heinrihs Rorers]] qcznu9m2l88gjec6gdqew30xh3ojqkx 0 641709 4536521 2026-10-16T04:43:10Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Heinrihs Rorers]] 4536521 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Heinrihs Rorers]] qcznu9m2l88gjec6gdqew30xh3ojqkx 14 641710 4536522 2026-10-16T04:44:36Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti pēc valsts|Šveice]] [[Kategorija:Šveices zinātnieki]] 4536522 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti pēc valsts|Šveice]] [[Kategorija:Šveices zinātnieki]] 4cwdopf4q4jwn4drblxwe51373etnvp 0 641711 4536527 2026-10-16T04:48:22Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]] 4536527 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]] bp1twfaep8qr858d525efmf01pzbx5k 0 641712 4536529 2026-10-16T04:49:04Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotais saraksts]] 4536529 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotais saraksts]] mugxw4h98kfdqs9l7162rchi2uu34kq 3 641713 4536536 2026-10-16T05:02:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4536536 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=PocketPocketWatch}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. oktobris, plkst. 08.02 (EEST) hywfxwn8444dnowanmm3lxqh79umrqx 0 641714 4536538 2026-10-16T05:10:58Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Gajs Porters | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Guy Porter'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Gajs Džonatans Porters | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1884|9|8}} | dz_viet = {{vieta|ASV|... 4536538 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Gajs Porters | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Guy Porter'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Gajs Džonatans Porters | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1884|9|8}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūtona (Masačūsetsa)}} | mir_dat = {{dat|1951|2|22}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Beforda (Masačūsetsa)}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) ''un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]'' | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Gajs Džonatans Porters''' ({{val|en|Guy Jonathan Porter}}; dzimis {{dat|1884|9|8}}, miris {{dat|1951|2|22}}) bija amerikāņu vieglatlēts, garo distanču skrējējs.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78908 |title=Guy Porter |work=Olympedia |access-date=2026. gada 16. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/guy-porter |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 16. oktobris |title=Guy PORTER |accessdate=2026. gada 16. oktobris}}</ref> [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas varas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona distancē]], taču nefinišēja.<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/po/guy-porter-1.html |title=Guy Porter Olympic Results |access-date=2026. gada 16. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171722/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/po/guy-porter-1.html |archive-date=2026. gada 16. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Porters, Gajs}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 1jqm2a7lcv5b45b1d2ubiu7hsw98sem 0 641715 4536539 2026-10-16T05:11:14Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Gajs Porters]] 4536539 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gajs Porters]] 7c11pt18mkogcvhr03auzup35hrwagr 0 641716 4536541 2026-10-16T05:23:15Z Pirags 3757 jauna lpp 4536541 wikitext text/x-wiki '''Protva''' ({{val|ru|Мокша}}) ir [[Oka]]s kreisā krasta pieteka, kas plūst caur [[Kalugas apgabals|Kalugas]] un [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabaliem]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Pie Protvas upes atrodas [[Vereja]], [[Borovska]], [[Obninska]], [[Žukova]], [[Kremenki]] un [[Protvino]]. [[Laurentija hronika|Laurentija hronikā]] minēts, ka pie Protvas dzīvojuši [[galindi]]. Pēc [[Vladimirs Toporovs|V. Toporova]] uzskata visi Krievijas vidienes hidronīmi, kas beidzas ar izskaņu -va, ir baltu izcelsmes. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Okas baseins]] [[Kategorija:Okas pietekas]] [[Kategorija:Krievijas upes]] [[Kategorija:Kalugas apgabals]] 1pl0sofsj4p7k5oymmbcd3ijpmdojuz 4536543 4536541 2026-10-16T05:27:03Z Pirags 3757 4536543 wikitext text/x-wiki '''Protva''' ({{val|ru|Мокша}}) ir [[Oka]]s kreisā krasta pieteka, kas plūst caur [[Kalugas apgabals|Kalugas]] un [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabaliem]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Pie Protvas upes atrodas [[Vereja]], [[Borovska]], [[Obņinska]], [[Žukova]], [[Kremenki]] un [[Protvino]]. [[Laurentija hronika|Laurentija hronikā]] minēts, ka pie Protvas dzīvojuši [[galindi]]. Pēc [[Vladimirs Toporovs|V. Toporova]] uzskata visi Krievijas vidienes hidronīmi, kas beidzas ar izskaņu -va, ir baltu izcelsmes. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Okas baseins]] [[Kategorija:Okas pietekas]] [[Kategorija:Krievijas upes]] [[Kategorija:Kalugas apgabals]] jncpez8v4ryadkubi83s5n6nkh2f3jt 4536545 4536543 2026-10-16T05:30:30Z Pirags 3757 4536545 wikitext text/x-wiki '''Protva''' ({{val|ru|Протва́}}) ir [[Oka]]s kreisā krasta pieteka, kas plūst caur [[Kalugas apgabals|Kalugas]] un [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabaliem]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Pie Protvas upes atrodas [[Vereja]], [[Borovska]], [[Obņinska]], [[Žukova]], [[Kremenki]] un [[Protvino]]. [[Laurentija hronika|Laurentija hronikā]] minēts, ka pie Protvas dzīvojuši [[galindi]]. Pēc [[Vladimirs Toporovs|V. Toporova]] uzskata visi Krievijas vidienes hidronīmi, kas beidzas ar izskaņu -va, ir baltu izcelsmes. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Okas baseins]] [[Kategorija:Okas pietekas]] [[Kategorija:Krievijas upes]] [[Kategorija:Kalugas apgabals]] 1q5yw9oyib67o2k6ewcmwkjweqmw8q8 4536546 4536545 2026-10-16T05:34:43Z Pirags 3757 4536546 wikitext text/x-wiki [[attēls:Купальщики на реке Протве у города Протвино 2021-08.jpg|thumb|Protvas upe pie Protvinas]] '''Protva''' ({{val|ru|Протва́}}) ir [[Oka]]s kreisā krasta pieteka, kas plūst caur [[Kalugas apgabals|Kalugas]] un [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabaliem]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Pie Protvas upes atrodas [[Vereja]], [[Borovska]], [[Obņinska]], [[Žukova]], [[Kremenki]] un [[Protvina]]. [[Laurentija hronika|Laurentija hronikā]] minēts, ka pie Protvas dzīvojuši [[galindi]]. Pēc [[Vladimirs Toporovs|V. Toporova]] uzskata visi Krievijas vidienes hidronīmi, kas beidzas ar izskaņu -va, ir baltu izcelsmes. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Okas baseins]] [[Kategorija:Okas pietekas]] [[Kategorija:Krievijas upes]] [[Kategorija:Kalugas apgabals]] r9e77r4olr6g1uul5cw0v2zaqi21a0l 4536551 4536546 2026-10-16T06:09:23Z Kikos 3705 4536551 wikitext text/x-wiki [[attēls:Купальщики на реке Протве у города Протвино 2021-08.jpg|thumb|Protvas upe pie Protvinas]] '''Protva''' ({{val|ru|Протва́}}) ir [[Oka]]s kreisā krasta pieteka, kas plūst caur [[Kalugas apgabals|Kalugas]] un [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabaliem]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Pie Protvas upes atrodas [[Vereja]], [[Borovska]], [[Obņinska]], [[Žukova (pilsēta)|Žukova]], [[Kremenki]] un [[Protvina]]. [[Laurentija hronika|Laurentija hronikā]] minēts, ka pie Protvas dzīvojuši [[galindi]]. Pēc [[Vladimirs Toporovs|V. Toporova]] uzskata visi Krievijas vidienes hidronīmi, kas beidzas ar izskaņu -va, ir baltu izcelsmes. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Okas baseins]] [[Kategorija:Okas pietekas]] [[Kategorija:Krievijas upes]] [[Kategorija:Kalugas apgabals]] 3w2ahz1hgwpnwpd1dqtjpq1vmg7tmq6 0 641717 4536563 2026-10-16T07:14:27Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Kalna infokaste | Nosaukums = Eškitau | Photo = | Paraksts = | karte = Kazahstāna#Rietumkazahstānas apgabals | reljefa_karte = y | paraksta_izvietojums = | latd=51|latm=12|lats=42|latNS=N | longd=50|longm=14|longs=28|longEW=E | Augstums = 259 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{KAZ}}, [[Rietumkazahstānas apgabals]] | Kalnu grēda = [[Obščijsirts]] | Type = | Volcanic_Arc/Belt =... 4536563 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Eškitau | Photo = | Paraksts = | karte = Kazahstāna#Rietumkazahstānas apgabals | reljefa_karte = y | paraksta_izvietojums = | latd=51|latm=12|lats=42|latNS=N | longd=50|longm=14|longs=28|longEW=E | Augstums = 259 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{KAZ}}, [[Rietumkazahstānas apgabals]] | Kalnu grēda = [[Obščijsirts]] | Type = | Volcanic_Arc/Belt = | Age = | Last eruption = | First ascent = }} '''Eškitau''' ({{val|kz|Ешкітау}} — ‘Kazu kalns’) ir kalns [[Kazahstāna]]s ziemeļrietumos, valsts [[Eiropa]]s daļas augstākais punkts. Atrodas [[Obščijsirts|Obščijsirta]] augstienes dienviddaļā 12 km uz ziemeļiem no [[Taskala]]s. Ģeoloģiski Eškitau ir [[sālskupols|sālskupola]] pacēlums, ko veido [[smilšakmens]] un [[krīts]]. Kalns koniskas formas, dienvidu un rietumu nogāzes kraujas, ziemeļu un austrumu — lēzenas. Nogāzes izvagojušas gravas. Kopš 1996. gada kalnsm un tā apkārtnei 175 ha platībā piešķirts vietējā dabas pieminekļa, bet kopš 2006. gada — valsts nozīmes ģeoloģiskā pieminekļa statuss.<ref>[https://adilet.zan.kz/rus/docs/P060000932_ Об утверждении перечня объектов государственного природно-заповедного фонда республиканского значения]</ref><ref>[https://faolex.fao.org/docs/pdf/kaz80409.pdf Постановление Правительства Республики Казахстан от 30 июня 2005 года № 657 Об утверждении перечня геологических, геоморфологических и гидрогеологических объектов государственного природно-заповедного фонда республиканского и международного значения, Правил их ограниченного хозяйственного использования на особо охраняемых природных территориях, а также перечня участков недр, представляющих особую экологическую, научную, культурную и иную ценность, отнесенных к категории особо охраняемых природных территорий республиканского значения]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rietumkazahstānas apgabals]] [[Kategorija:Kazahstānas kalni]] ijov0gv2qjqxmvi3e9xy4nwg81opx4f 4536564 4536563 2026-10-16T07:18:12Z Kikos 3705 /* */ 4536564 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Eškitau | Photo = | Paraksts = | karte = Kazahstāna#Rietumkazahstānas apgabals | reljefa_karte = y | paraksta_izvietojums = | latd=51|latm=12|lats=42|latNS=N | longd=50|longm=14|longs=28|longEW=E | Augstums = 259 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = {{KAZ}}, [[Rietumkazahstānas apgabals]] | Kalnu grēda = [[Obščijsirts]] | Type = | Volcanic_Arc/Belt = | Age = | Last eruption = | First ascent = }} '''Eškitau''' ({{val|kz|Ешкітау}} — ‘Kazu kalns’) ir kalns [[Kazahstāna]]s ziemeļrietumos, valsts [[Eiropa]]s daļas augstākais punkts. Atrodas [[Obščijsirts|Obščijsirta]] augstienes dienviddaļā 12 km uz ziemeļiem no [[Taskala]]s. Ģeoloģiski Eškitau ir [[sālskupols|sālskupola]] pacēlums, ko veido [[smilšakmens]] un [[krīts]]. Kalns koniskas formas, dienvidu un rietumu nogāzes kraujas, ziemeļu un austrumu — lēzenas. Nogāzes izvagojušas gravas. Kopš 1996. gada kalnam un tā apkārtnei 175 ha platībā piešķirts vietējā dabas pieminekļa, bet kopš 2006. gada — valsts nozīmes ģeoloģiskā pieminekļa statuss.<ref>[https://adilet.zan.kz/rus/docs/P060000932_ Об утверждении перечня объектов государственного природно-заповедного фонда республиканского значения]</ref><ref>[https://faolex.fao.org/docs/pdf/kaz80409.pdf Постановление Правительства Республики Казахстан от 30 июня 2005 года № 657 Об утверждении перечня геологических, геоморфологических и гидрогеологических объектов государственного природно-заповедного фонда республиканского и международного значения, Правил их ограниченного хозяйственного использования на особо охраняемых природных территориях, а также перечня участков недр, представляющих особую экологическую, научную, культурную и иную ценность, отнесенных к категории особо охраняемых природных территорий республиканского значения]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rietumkazahstānas apgabals]] [[Kategorija:Kazahstānas kalni]] jgtk0byb5j9d2a75lip3l67lhch2plm 3 641718 4536608 2026-10-16T10:51:12Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4536608 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Teltatlom}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. oktobris, plkst. 13.51 (EEST) 6avwor0ak6vay6otan7qud8epmsn4px 0 641719 4536611 2026-10-16T11:09:45Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Gavrila Golovkins]] 4536611 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gavrila Golovkins]] 03ccbkot2b65okzmf2kglwn01o6731h 3 641720 4536618 2026-10-16T11:26:12Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4536618 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Eilians}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. oktobris, plkst. 14.26 (EEST) opyx1zti6uk99pta84v509b1qv27won 0 641721 4536623 2026-10-16T11:35:32Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Knuts Vasašerna]] 4536623 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Knuts Vasašerna]] fgqizbq8u7117t8rgsre5d1y42rtcob 0 641722 4536624 2026-10-16T11:35:49Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Knuts Vasašerna]] 4536624 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Knuts Vasašerna]] fgqizbq8u7117t8rgsre5d1y42rtcob 0 641723 4536625 2026-10-16T11:36:02Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Knuts Vasašerna]] 4536625 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Knuts Vasašerna]] fgqizbq8u7117t8rgsre5d1y42rtcob